Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.10 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma Kahramanmarašas ils 0 3065 4493748 3430870 2026-07-12T08:53:24Z Baisulis 11523 papildināts...... 4493748 wikitext text/x-wiki {{Turcijas ila infokaste |nosaukums = Kahramanmarašas ils |nosaukums_turciski = Kahramanmaraş |centrs = Kahramanmaraša |reģions = Vidusjūras reģions (Turcija) |platība =14520 |iedzīvotāju_skaits = {{sk|1177436}} |tpop_as_of= 2022 |auto_kods = TR-46 |tālsarunu_kods = 344 |vali = |interneta_vietne = {{URL|http://www.kahramanmaras.bel.tr/}}<br />{{URL|http://www.kahramanmaras.gov.tr/}} |laika_ziņu_vietne = }} '''Kahramanmarašas ils''' ({{val|tr|Kahramanmaraş ili}}) ir [[Turcija]]s [[ils]] un [[Lielpilsēta (Turcija)|lielpilsēta pašvaldība]]. Tā platība ir {{nobr|{{sk|14520}} km<sup>2</sup>}},<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.harita.gov.tr/uploads/files-folder/il_ilce_alanlari.xlsx|title=İl ve İlçe Yüz ölçümleri|publisher=General Directorate of Mapping|access-date=19 September 2023}}</ref> un iedzīvotāju skaits ir {{sk|1177436}} (2022).<ref name=tuik>{{Tīmekļa atsauce |title=Address-based population registration system (ADNKS) results dated 31 December 2022, Favorite Reports|url=https://biruni.tuik.gov.tr/medas/?kn=95&locale=en |access-date=19 September 2023|publisher=[[Turku statistikas institūts|TÜİK]]|language=en|format=XLS}}</ref> Ila galvaspilsēta ir [[Kahramanmaraša]]. Tā Pazardžikas un Elbistānas rajonus skāra [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce]], nodarot pilsētai nopietnus postījumus un kurā bojā gāja vairāk nekā {{sk|50000}} cilvēku. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turcija-aizmetnis}} {{Turcijas provinces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kahramanmarašas ils| ]] j74df61cxo80vviqljo2kfjnkacvdvw Latvijas Universitāte 0 4473 4493756 4416166 2026-07-12T09:33:07Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4493756 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |native = Latvijas Universitāte |image = [[Attēls:Latvijas Universitāte.JPG|220px]] |latin_name = Universitas Latviensis |motto = Scientiae et patriae (''Zinātnei un tēvijai'') |tagline = |established = 1919 |vision = |type = Publiska |calendar = |endowment = |rector = [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]] |faculty = |students = 15 600 (2024)<ref name=":LUstat" /> |postgrad = |doctoral = 530 (2024)<ref name=":LUstat" /> |divinity = |residents = 412 (2024)<ref name=":LUstat" /> |other = |profess = |alumni = |location = {{vieta|Latvija|Rīga}} |country = |address = |sports = |colors = |colours = |nickname = |mascot = |fightsong = |athletics = |affiliations = |nobel_laureates = |website = {{URL|lu.lv}} |logo = LU logo.svg |publictransit = |footnotes = |academic_staff = 685 (2024)<ref name=":LUstat" /> |administrative_staff = 1194 (2024)<ref name=":LUstat" /> }} '''Latvijas Universitāte''' ('''LU'''; {{val|la|Universitas Latviensis}}, {{val|liv|Lețmō Iļīzskūol}}) ir [[Latvijas Republika|Latvijas Republikas]] akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919. gada – ar šo nosaukumu kopš 1923. gada<ref name="augstskolas-autonomijas-anatomija-briva-latvija-briva-universitate">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/viedokli/kristine-jarinovska/289518-augstskolas-autonomijas-anatomija-briva-latvija-briva-universitate.htm|title=Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte|last=Jarinovska|first=Kristīne|website=nra.lv|access-date=2020-10-09|date=2019-08-19|language=lv}}</ref> — ir apvienots studiju un zinātniskās pētniecības potenciāls dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomā. LU uzdevums ir nodrošināt iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus humanitārajās, dabas, tehniskajās un sociālajās zinātnēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/www.lu.lv/Dokumenti/Dokumenti_LV/3._STUDIJU_UN_ZINATNES_PROCESU_REGLAMENTEJOSIE_DOKUMENTI/Latvijas_Universitates_Studiju_programmu_un_talakizglitibas_programmu_nolikums.pdf|title=Latvijas Universitātes studiju programmu un tālākizglītības programmu nolikums|last=Latvijas Universitāte|first=|access-date=10.07.2020|date=28.10.2019}}</ref><ref>[https://www.biblioteka.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/lu_biblioteka/Par_biblioteku/Publikacijas/rakstu_bibliografiskais_raditajs_2007.pdf Latvijas Universitātes rakstu bibliogrāfiskais rādītājs (1921—1943)]</ref> Pēc studentu skaita LU ir Latvijas lielākā [[universitāte]] un viena no lielākajām universitātēm [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Zinātniskā darbība Latvijas Universitātē norit fakultātēs un zinātniskajos institūtos, pētījumus veic vairāk nekā 50 pētniecības jomās. Kopš dibināšanas Latvijas Universitāte nemainīgi bijusi vienīgā Latvijas nacionālā universitāte, no kuras laika gaitā atdalījās citas universitātes. Latvijas Universitātes galvenā ēka atrodas [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvārī 19]] Rīgā, kopš 2014. gada turpinās LU kompleksa būve [[Torņakalns|Torņakalna]] apkaimē. LU atklāšanas diena — 28. septembris — ir LU svinamā diena. == Pārvalde == [[Attēls:LU ēka 2008.jpg|thumb|270px|right|LU galvenā ēka [[2008. gads|2008]]. gada [[novembris|novembrī]]]] [[1996]]. gada 29. martā LU Satversmes sapulce pieņēma trešo Satversmi, kuru apstiprināja Latvijas Republikas Saeima ar likumu 1998. gada 5. februārī. Latvijas Universitāte pārstāja būt valsts iestāde, kļūstot par atvasinātu publisku personu, autonomu pašpārvaldes institūciju, kura ir iepriekšējo periodu tiesību un juridisko saistību mantiniece. Atbilstoši savai Satversmei, LU nosaka savu iekšējo kārtību, ņemot vērā tradicionālo, starptautiski atzīto universitāšu telpu un teritorijas neaizskaramību. LU vadību un pārvaldi veic izveidotās pārstāvības institūcijas, ievēlēts rektors un iestāžu pārvaldes amatpersonas. Pārvaldi veic arī prorektori, direktori (prorektoru un direktoru skaitu nosaka rektors), kanclers un dekānu padome. LU pārvaldes, vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir: * Padome * Satversmes sapulce; * Senāts; * Rektors; * Akadēmiskā šķīrējtiesa. ==== LU Administrācija ==== Administrācija ir centrālā LU iestāde, kuras uzdevums ir nodrošināt atbalstu galvenajām lēmējinstitūcijām (lietvedībā, tiesību aktu izstrādē u. tml.), kā arī nodrošināt dažādu administratīvo atbalstu pārējām Universitātes iestādēm, jo īpaši akadēmiskajām iestādēm. Administrācija sastāv no Studiju departamenta, Studiju servisa, Komunikācijas departamenta, Juridiskā departamenta, Personālvadības departamenta, Finanšu un uzskaites departamenta, Nekustamo īpašumu ieņēmumu nodaļas un citām struktūrvienībām, tai skaitā departamentu nodaļām.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Universitātes Satversmes komentāri|url=https://doi.org/10.22364/lu.sk.2023|publisher=LU Akadēmiskais apgāds|date=2023-09|isbn=978-9934-36-057-2|first=Edvīns|last=Danovskis}}</ref> ==== Akadēmiskās iestādes ==== Latvijas Universitātē ir 7 fakultātes: * [[Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]]; * [[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte|Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]; * [[Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte|Humanitāro zinātņu fakultāte]]; * [[Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte|Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte]]; * [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskā fakultāte]]; * [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte|Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]; * [[Banku augstskola|Latvijas Universitātes Biznesa skola.]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/103529/|title=Banku augstskola kļūst par Latvijas Universitātes biznesa skolu|website=www.lu.lv|access-date=2025-09-11|date=2025-05-12|language=lv}}</ref> Līdz 2023. gadam LU sastāvā bija 13 fakultātes: [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas]], [[Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte|Biznesa, vadības un ekonomikas]], [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas]], [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu]], [[Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte|Humanitāro zinātņu]], [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskā]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas]], [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas]], [[Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte|Izglītības zinātņu un psiholoģijas]], [[Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte|Sociālo zinātņu]], [[Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte|Teoloģijas]], kā arī [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultāte]]. Universitātes sastāvā ietilpa arī [[Latvijas Universitātes struktūrvienības#Institūti|24 institūti]], tai skaitā plašu starptautisku ievērību guvušais [[LU Cietvielu fizikas institūts]]. Tāpat universitātē bija arī [[Latvijas Universitātes struktūrvienības#Studiju centri|14 studiju centri]] un [[Latvijas Universitātes struktūrvienības#Citas struktūrvienības|citas iestādes]]. 2023. gada novembrī Latvijas Universitātes padome atbalstīja LU rektora piedāvājumu izveidot piecu fakultāšu modeli, izveidojot Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultāti, Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti, Humanitāro zinātņu fakultāti, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāti, Juridisko fakultāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.11.2023-konsolidacijas-procesa-lu-fakultasu-skaitu-samazinas-lidz-piecam.a532081/ Konsolidācijas procesā LU fakultāšu skaitu samazinās līdz piecām] lsm.lv 2023. gada 17. novembrī</ref> Taču 2024. gada aprīlī Latvijas Universitātes padome atbalstīja jaunievēlētā rektora prof. Gundara Bērziņa iniciatīvu par sākotnējās Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultātes sadalīšanu — Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2024-latvijas-universitates-reorganizacija-sakotneji-planoto-piecu-fakultasu-vieta-tomer-veidos-sesas.a551487/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijas Universitātes reorganizācija: Sākotnēji plānoto piecu fakultāšu vietā tomēr veidos sešas] lsm.lv 2024. gada 23. aprīlī</ref> Lai nodrošinātu LU darbības nepārtrauktību, pāreja uz jauno struktūru tika veikta pakāpeniski laika posmā no 2024. gada 2. janvāra līdz 1. septembrim. == LU Doktorantūras skola == Latvijas Universitātes Doktorantūras skola atklāta 2024. gada 25. septembrī. 2024. gadā doktorantūras studijas Latvijas Universitātē uzsāka 125 jaunie doktoranti. 82 no viņiem studē par valsts budžeta līdzekļiem, bet 43 tam atvēlējuši personīgo finansējumu. &nbsp; == LU Torņakalna komplekss == [[Attēls:Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs.jpg|thumb|270px|Latvijas Universitātes Torņakalna kompleksa Dabas un Zinātņu mājas]] LU kompleksa<ref>"Campus" tulkojot no Angļu valodas uz latviešu valodu, izmantojams "Komplekss" , nevis studentu pilsētiņa vai kāds cits tulkojums. Skatīt valsts oficiālo terminoloģiju: [https://termini.gov.lv/kolekcijas/131/skirklis/496378 Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca - Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls]</ref> (iepriekš sauktu par "Akadēmisko centru") būvniecību [[Torņakalns|Torņakalnā]] pasludināja par Latvijas Universitātes infrastruktūras attīstības prioritāti LU Attīstības plānā 2010.-2020. gadam un to iekļāva arī LU stratēģijā līdz 2027. gadam un LU Nekustamo īpašumu attīstības plānā 2022. – 2027. gadam. Akadēmiskā centra attīstības programmas īstenošana sākās 2012. gadā, izsludinot konkursu par labāko ideju teritorijas attīstībai. Arhitektu birojs “Sestais stils” izstrādāja pirmo teritorijas attīstības vīziju un tehniskos projektus Dabas mājai un Zinātņu mājai. 2023. gadā LU Akadēmiskā centra metu konkursā uzvarēja [[Polija]]s arhitektu birojs SBS "''Engineering Group SP.''", konkursa pirmajā kārtā bija iesniegti seši darbi, no kuriem žūrija konkursa otrajai kārtai virzīja četrus. LU Torņakalna kompleksa projektu īstenošana notiek trīs posmos: &nbsp; * 2013. gada 27. septembrī, piesaistot Eiropas rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) finansējumu (29 miljoni EUR), valsts budžeta finansējumu (2,3 miljoni EUR) un LU finansējumu (4,7 miljoni EUR), parakstīja līgumu par [[LU Dabas māja]]s būvniecību, kuru nodeva ekspluatācijā 2015. gada septembrī. Ēkā ir 30 auditorijas (lielākā ar 300 vietām), 45 studentu mācību laboratorijas un 69 zinātniski pētnieciskā darba laboratorijas. Iekštelpu kopējā platība ir 18 540 m<sup>2</sup>.<ref name="anotācija">[https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/e52ff302-fb86-4913-a19a-eb3d30a1af16 Tiesību akta projekta "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra teritorijai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)] [[Valsts kanceleja]] (2021)</ref> Dabas māja dod iespēju gan studentiem, gan docētājiem un pētniekiem veikt starpnozaru zinātniskus pētījumus, sadarbojoties ģeogrāfiem, ģeologiem, ķīmiķiem, mediķiem un citu nozaru pārstāvjiem. * Otrais posms ietver [[Latvijas Universitātes Zinātņu māja|Zinātņu mājas]] un [[Latvijas Universitātes Rakstu māja|Rakstu mājas]] izbūvi, piesaistot ERAF finansējumu LU zinātnes infrastruktūras attīstībai (23,2 miljonus EUR) un finansējumu LU [[STEM]] studiju infrastruktūras attīstībai (9,8 miljonus EUR). Valsts budžeta līdzfinansējums ir 5,8 miljoni EUR un LU kopējais līdzfinansējums I un II posmā ir 15 miljoni EUR. 2016. gadā Eiropas Investīciju banka (EIB) nolēma papildus piešķirt Eiropas Stratēģisko investīciju fonda aizdevumu (30 miljonu EUR), bet 2018. gadā [[Eiropas Padome]]s Attīstības banka (EPAB) piešķīra aizdevumu 11,5 miljonu EUR apmērā. Kopējie ieguldījumi AC pirmā un otrā posma projektos ir 48 918 605 EUR.<ref name="anotācija"/> 2017. gadā sākās Zinātņu mājas būvniecība un 2019. gada janvārī notika ēkas svinīga atklāšana. Tajā koncentrēti LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu nozaru pētniecības un studiju virzieni. 2020. gada septembrī noslēdza līgumu par Rakstu mājas projektēšanu un būvniecību. 2021. gada decembrī sākās būvlaukuma sagatavošanas darbi. Rakstu māju bija plānots nodot ekspluatācijā 2023. gada rudenī, taču būvniecība aizkavējās līdz 2026. gadam. * Trešā posmā plānota [[Latvijas Universitātes Studentu un viesu māja|Studentu un viesu mājas]], [[Latvijas Universitātes Čempionu māja|Sporta mājas]], [[Latvijas Universitātes Tehnoloģiju māja|Tehnoloģiju mājas]] un [[Latvijas Universitātes Veselības māja|Veselības mājas]] būvniecība. Torņakalna kompleksa attīstības programmas trešā posma projektu priekšizpētē iekļauti arī Latvijas Universitātes Botāniskā dārza un Bibliotēkas infrastruktūras modernizācijas projekti. 2018. gadā sākās darbs pie tehnoloģiju centra, sporta kompleksa un studentu dienesta viesnīcas. Sarunās ar Rīgas Domes vadību radās ideja veidot kopīgu ambulatorās aprūpes ekselences centru – Veselības māju. 2018. gada novembrī LU saņēma atļauju pārdot izsolē savus nekustamos īpašumus un pēc to atsavināšanas iegūtos finanšu līdzekļus novirzīt Torņakalna kompleksa attīstībai. 2019. gada martā LU un EIB parakstīja sadarbības līgumu par finansējumu trešā posma projektu priekšizpētei. 2021. gadā EPAB un EIB uzsāka padziļinātās izpētes procedūru, izvērtējot trešā posma projektu dzīvotspēju un sagatavotos dokumentus. 2021. gada 18. novembrī EPAB padome apstiprināja finansiālu atbalstu, akcentējot Veselības mājas un Sporta mājas projektus, un novērtēja tos kā atbilstošu bankas finansējuma saņemšanai 15 miljonu eiro apmērā, starp kopumā 12 projektiem par kopējo summu 979 miljoni eiro. 2022. gadā EIB apstiprināja Veselības mājas un Sporta mājas projektu finansējumu 25 miljonu eiro apmērā.<ref name="anotācija"/> == Vēsture == [[Attēls:Riga polytechnikcum university of latvia.jpg|thumb|270px|Tagadējā LU galvenā ēka 19. gadsimta pastkartē]] [[Attēls:Latvijas Augstskolas atklāšana 1919.jpg|thumb|270px|Latvijas Augstskolas atklāšana 1919. gada 28. septembrī]] Senākā Latvijas Universitātes iestāde ir [[Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka|LU Akadēmiskā bibliotēka]], kas kā ''[[Bibliotheca Rigensis]]'' dibināta jau [[1524]]. gadā un ir viena no vecākajām publiskajām grāmatu krātuvēm Eiropā. Latvijas Universitātes sākotne ir saistīta ar [[1862]]. gadā dibināto [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikumu]], ko 1896. gadā pārveidoja par [[Rīgas Politehniskais institūts (1896-1919)|Rīgas Politehnisko institūtu]]. 1909. gadā pēc profesora Oto Hofmaņa projekta uzcēla ēkas spārnu gar Arhitektu ielu. [[1919]]. gada 8. februārī [[Latvijas SPR]] valdības priekšsēdētājs [[Pēteris Stučka]] un izglītības komisārs [[Jānis Bērziņš (diplomāts)|Jānis Bērziņš]] parakstīja dekrētu par vācu okupācijas iestāžu dibinātās [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskās augstskolas]] likvidēšanu un '''Latvijas Augstskolas''' dibināšanu uz tās bāzes ar izglītību latviešu valodā. Augstskolas svinīgā atklāšana norisinājās 20.02.1919. bijušā Rīgas Politehniskā institūta (RPI) galvenās ēkas aulā Raiņa bulvārī 19 (toreiz Kārļa Marksa bulvāris). 1919. gada 7. martā apstiprināja 80 profesorus un asistentus, no kuriem vismaz 60 bija reevakuētā [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|RPI]] docētāji<ref>Augstskolas akadēmisko personālu, kas docē studiju un mūžizglītības kursus sauc par docētājiem. Skatīt oficiālo valsts terminoloģiju: [https://termini.gov.lv/kolekcijas/131/skirklis/495486 docētājs - Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls] Savukārt "pasniedzējs" ir akadēmiskajā vidē nevēlams termins, kas aizgūts no krievu valodas (''преподаватель'').</ref>. Studentu uzņemšana turpinājās līdz 20. martam, kad kopējais uzņemto studentu skaits pieauga līdz 3078, no tiem 2123 studijas uzsāka 1. kursā. Vispopulārākie bija Lauksaimniecības nodaļā (apmēram 1100 studentu) un Ķīmijas nodaļā (apmēram 600), no tiem tikai 1563 64 % bija ar vidējo izglītību. Lai sagatavotu studentus apmācībai, katra nodaļa noorganizēja kursus. Latvijas Augstskolas padomes priekšsēdētājs bija [[Pauls Valdens]] (07.05.1919.—22.05.1919.).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/107733|title=Padomju Latvijas augstskola|last=Rozīte|first=Zane|website=enciklopedija.lv|access-date=2021-06-26|date=2021-06-02|language=lv}}</ref> Reālā Latvijas Augstskolas atklāšana notika tikai 1919. gada 28. septembrī pēc tam, kad kontroli pār Rīgu atguva [[Latvijas Pagaidu valdība|Kārļa Ulmaņa valdība]]. Augstskolas Satversme ar Latvijas Republikas Saeimas likumu pieņemta trijos lasījumos 1923. gada 16. martā, bet [[Valdības Vēstnesis|Valdības Vēstnesī]] Nr. 66 izsludināta [[1923]]. gada 28. martā, piešķirot augstskolai nosaukumu '''Latvijas Universitāte''' ({{val|de|Die lettländische Universität in Riga}}).<ref name="augstskolas-autonomijas-anatomija-briva-latvija-briva-universitate" /> Ar Satversmes apstiprināšanu Latvijas Augstskolā tika ielikti augstskolu autonomijas un pašpārvaldes pamati.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/10214|title=Augstākā izglītība Latvijā|last=|first=|website=enciklopedija.lv|access-date=2020-10-09|date=|language=lv}}</ref> Par studijām pārsvarā bija jāmaksā. Sākuma maksa bija 2500 rubļu par semestri.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=1921-07-01|title=Latvijas Universitātes materiālais stāvoklis|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_izmm1921n07{{!}}article:DIVL538{{!}}query:Universit%C4%81t%C4%93%20m%C4%81ks%C4%81%20maksu%20Latvijas%20Universit%C4%81tes{{!}}issueType:P|journal=Izglītības ministrijas mēnešraksts|volume=7|pages=|via=LNB Periodika|access-date=2020-10-09|archive-date=2019-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_izmm1921n07{{!}}article:DIVL538{{!}}query:Universit%C4%81t%C4%93%20m%C4%81ks%C4%81%20maksu%20Latvijas%20Universit%C4%81tes{{!}}issueType:P|accessdate=2024-11-08|archivedate=2019-05-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_izmm1921n07{{!}}article:DIVL538{{!}}query:Universit%C4%81t%C4%93%20m%C4%81ks%C4%81%20maksu%20Latvijas%20Universit%C4%81tes{{!}}issueType:P}}</ref> No 1919. līdz 1940. gadam Universitāte bija Latvijā lielākais augstākās izglītības, zinātnes un kultūras centrs, kuru atbalstīja valsts. 1935. gadā atklāja iekšpagalmā uzcelto [[Latvijas Universitātes Lielā aula|Lielo aulu]], zem kuras atrodas garderobe un studentu ēdnīca (arhitekts [[Ernests Štālbergs]]). Latvijas Universitātē pirmo reizi bija iespēja iegūt augstāko izglītību latviešu valodā. Tās 12 fakultātēs varēja studēt humanitārās (ieskaitot teoloģiju), tehniskās, eksaktās un dabas zinātnes. Latviešu mācību valodas ieviešana neliecināja par cittautiešu noniecināšanu, bet studentu nacionālais sadalījums atšķīrās no tā [[Veidne:Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs|valstī]] jo 1937./ 1938. studiju gadā no 6780 LU studentiem 86% bija latvieši (76,9% iedzīvotāju pēc 1935. gada [[Tautas skaitīšana]]s), 6,4%&nbsp;— ebreji (4,9%), 3,8%&nbsp;— vācieši (3,3%), 2,8%&nbsp;— krievi (8,8%), 0,4%&nbsp;— poļi (2,6%), 0,3%&nbsp;— lietuvieši (1,2%), 0,3%&nbsp;— igauņi (0,4%) un 1%&nbsp;— citu tautību studenti (1,9%).<ref name=":0" /> [[1938]]. gadā no Latvijas Universitātes nodalīja Lauksaimniecības un Mežsaimniecības fakultātes, pārceļot tās uz [[Jelgava|Jelgavu]] un izveidojot [[Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija|Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju]]. 1940. gada jūnijā pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izveidotā [[Kirhenšteina valdība]] likvidēja augstskolas autonomo statusu, atcēla tās Satversmi un pārdēvēja to par '''Latvijas Valsts universitāti'''. No 1939. līdz 1941. gadam uz Vāciju izceļoja daudzi vācbaltiešu zinātnieki un docētāji, 1941. gadā uz PSRS deportēja un nogalināja daudzus LU strādājošos zinātniekus un sabiedriskos darbiniekus. Nacistiskās okupācijas laikā 1942. gadā augstskolai piešķīra [[Rīgas Universitāte]]s nosaukumu, šajā laikā gāja bojā ebreju izcelsmes LU docētāji, bet 1944.—1945. gadā uz Vāciju, tālāk uz ASV, Kanādu, Austrāliju un citām valstīm bēgļu gaitās devās līdz 60&nbsp;— 65% Latvijas Universitātes docētāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/stradins.htm |title=Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940 - 1945) |access-date={{dat|2010|08|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090707034548/http://vip.latnet.lv/LPRA/stradins.htm |archivedate={{dat|2009|07|07||bez}} }}</ref> No [[1958]]. līdz [[1990]]. tās nosaukums bija '''Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāte''' ({{val|ru|Латвийский государственный университет им. П. Стучки}}). [[1950]]. gadā uz LU Medicīnas fakultātes bāzes izveidoja Rīgas Medicīnas institūtu, ko vēlāk pārveidoja par [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitāti]]. [[1958]]. gadā no Universitātes nodalīja tehnisko zinātņu fakultātes, apvienojot [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. [[1990]]. gadā 19. martā universitāte atguva nosaukumu '''Latvijas Universitāte'''. [[1991]]. gada 15. maijā Latvijas Universitātes Satversmes sapulce pieņēma augstskolas otro Satversmi, kuru ar [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] lēmumu apstiprināja 1991. gada 18. septembrī. 2013. gadā Latvijas Universitāte kā pirmā no [[Latvijas augstskolu reitingi|Latvijas augstskolām]] pirmo reizi iekļuva [[QS pasaules universitāšu reitings|QS pasaules universitāšu reitingā]], ieņemot 701.— 800. vietu.<ref>[http://www.topuniversities.com/university-rankings/world-university-rankings/2013#sorting=rank+region=140+country=178+faculty=+stars=false+search= QS World University Rankings 2013]</ref> 2014. gadā uzsāka jauna LU kompleksa izbūve Torņakalnā, kā pirmo pabeidza [[Latvijas Universitātes Dabas māja|Dabas mājas]] (2015) un [[Latvijas Universitātes Zinātņu māja|Zinātņu mājas]] (2019) celtniecību, 2022. gadā sāka [[Latvijas Universitātes Rakstu māja|Rakstu mājas]] būvi, 2025. gadā tā joprojām nav pabeigta. 2019. gadā Latvijas Universitāti (LU) pirmo reizi iekļāva ''[[Times Higher Education]]'' (THE) Eiropas mācīšanas reitingā un ieņēma 201+ vietu. Reitingā LU atzīmēja kā Latvijā vadošo universitāti sadarbībā ar studentiem, tāpat augstu novērtēja Universitātes studiju vidi, kas veicina mācīšanos. 2020. gados universitāte saskārās ar reputācijas problēmām. Vairāki profesori pieķerti plaģiātismā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Izvērtējot plaģiātismu, soda Kūli un Šuvajevu IR.lv |url=https://ir.lv/2010/04/30/izveerteejot-plagjiaatismu-soda-kuuli-un-shuvajevu/ |access-date=2023-04-17 |website=ir.lv}}</ref><ref name="ir.lv">{{Tīmekļa atsauce |title=Profesors, pētnieks un plaģiāts • IR.lv |url=https://ir.lv/2023/03/22/profesors-petnieks-un-plagiats/ |access-date=2023-04-17 |website=ir.lv}}</ref> Universitātes rektors bija apsūdzēts finanšu pārkāpumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=LU rektoram uzrāda apsūdzību par iespējamu nelikumīgu pabalstu izmaksu augstskolā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lu-rektoram-uzrada-apsudzibu-par-iespejamu-nelikumigu-pabalstu-izmaksu-augstskola.a461308/ |access-date=2023-04-17 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> Ierosināts kriminālprocess par iespējamu Eiropas fondu līdzekļu izkrāpšanu bijušā universitātes satversmes sapulces vadītāja vadītā projektā.<ref name="ir.lv"/> 2026. ɡada jūlijā Latvijas Universitāte un vēl septiņas augstskolās ([[Rīgas Tehniskā universitāte]], [[Rīgas Ziemeļvalstu augstskola]], [[Ekonomikas un kultūras augstskola]], [[Daugavpils Universitāte]], [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte]], [[Ventspils Augstskola]] un [[Vidzemes Augstskola]]) sākās vienotā elektroniskā pieteikšanās pamatstudiju programmās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.07.2026-sakas-vienota-pieteiksanas-augstskolas.a654475/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Sākas vienotā pieteikšanās augstskolās] lsm.lv 09.07.2026</ref> == Statistiskie rādītāji == Studijas 2025. gada septembrī Latvijas Universitātē uzsāka 16 800 studenti<ref>https://www.facebook.com/latvijasuniversitate/posts/pfbid0tyXn4VsFZp5YGpefEbzus1giTvpcV6tdHN8SFVwYjyW1wCvn95A6XoNeCboSevM2l</ref>. 2024. gadā Latvijas Universitāti absolvēja 3 407 studenti.<ref name=":LUstat">{{Tīmekļa atsauce|url=https://statistika.lu.lv/dashboards/lu-statistics-dashboard/|title=Skaitļi un fakti|last=Latvijas Universitāte|first=|access-date=14.07.2025|date=}}</ref> Kopumā Universitāte piedāvā visa līmeņa (īsā cikla, bakalaura, maģistra, doktora) 111 akreditētu studiju programmu. 2024. gada novembrī Latvijas Universitāte sertificējusi savu kvalitātes vadības sistēmu atbilstoši starptautiskajam izcilības standartam EFQM (the European Foundation for Quality Management), saņemot novērtējumā piecas no iespējamajām septiņām zvaigznēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/100792/|title=Latvijas Universitāte saņem starptautiskās izcilības standarta EFQM kvalitātes sertifikātu|website=www.lu.lv|access-date=2025-03-03|date=2024-11-29|language=lv}}</ref> 2024. gada "Times Higher Education" (THE) pasaules universitāšu reitingā Latvijas Universitāte ir nostiprinājusi savu pozīciju 1001.–1200. vietu grupā kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/100243/|title=LU ir vadošā Latvijas augstskola THE pasaules universitāšu reitingā|website=www.lu.lv|access-date=2025-03-03|date=2024-09-22|language=lv}}</ref> THE Eiropas mācīšanas reitingā Latvijas Universitāte pirmo reizi iekļauta jau 2019. gadā. Reitingā LU atzīmēta kā Latvijā vadošā universitāte sadarbībā ar studentiem, tāpat reitings augstu novērtējis Universitātes studiju vidi, kas veicina mācīšanos. 2024. gada 5. decembrī publicēti QS Pasaules universitāšu reitinga: Ilgtspējība (''QS World University Rankings: Sustainability'') 2025. gada rezultāti. Tajā Latvijas Universitāte ieņem 592. vietu no 1744 pasaules universitātēm, 253. vietu no 556 Eiropas universitātēm un 1. vietu starp reitingā iekļautajām Latvijas augstskolām. Latvijas Universitāte kā pirmā no Latvijas augstskolām&nbsp; 2013. gadā pirmo reizi iekļuva QS pasaules universitāšu reitingā, ieņemot 701.— 800. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/101037/|title=Latvijas Universitāte atkārtoti atzīta par ilgtspējīgāko Latvijas augstskolu|website=www.lu.lv|access-date=2025-03-03|date=2024-12-10|language=lv}}</ref> 2023. gadā Latvijas Universitātes autori un līdzautori sagatavoja 2638 publikācijas, no kurām 1969 ir zinātniskās publikācijas vietējos un starptautiskos zinātniskos žurnālos un konferenču ziņojumu krājumos. ''Scopus'' un ''Web of Science'' datubāzēs 2023. gadā tika iekļauta 1221 LU darbinieku publikācija, no kurām 996 bija raksti starptautiskos zinātniskos žurnālos, 140 – starptautisko konferenču materiālu krājumos, 85 – cita veida publikācijas. 76,7% zinātnisko rakstu ir publicēti Q1–Q2 kvartiles zinātniskajos žurnālos. &nbsp; == Universitātes rektori == {{pamatraksts|Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums}} == Tenūrprofesūra == Profesora (tenūras/tenūrgaitas)<ref>Tenūrsistēmā tiek nodarbināti profesori: (tenūrā), ja līgums ir slēgts uz nenoteiktu laiku; (tenūrgaitā), ja līgums ir slēgts uz noteiktu laiku. [https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/5b3937a8-cede-41d2-adcd-0857aadce288 Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā]</ref> galvenais pienākums ir izveidot pētniecības grupu, veikt augstvērtīgus zinātniskus pētījumus un publicēt to rezultātus, piesaistīt liela apjoma pētniecības finansējumu, iesaistīties studentu sagatavošanā, vadot noslēguma darbus un docējot studiju un mūžizglītības kursus, kā arī veidot pētniecībā balstītu sadarbību ar publisko sektoru. 2023. gadā ievēlēja sešus profesorus (tenūrgaitas/tenūras): <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/82186/|title=Latvijas Universitātē ievēlēti 6 tenūrprofesori|website=www.lu.lv|access-date=2025-02-28|date=2023-12-29|language=lv}}</ref> * [[Una Riekstiņa]] medicīnas bāzes zinātņu, tai skaitā farmācijas nozarē, * [[Andris Ambainis]] datorzinātnes un informātikas zinātnes nozarē, * [[Vjačeslavs Kaščejevs]] fizikas un astronomijas zinātnes nozarē, * [[Inta Mieriņa]] sociālo zinātņu nozaru grupā, * [[Raivis Bičevskis]] filozofijas, ētikas un reliģijas nozares sociālās filozofijas apakšnozarē, * [[Andra Kalnača]] valodniecības un literatūrzinātnes nozares latviešu sinhroniskās valodniecības apakšnozarē. 2024. gada pavasarī un vasarā izsludināja starptautisku konkursu kopumā uz vēl piecām tenūrsistēmas profesoru amata vietām. &nbsp; == Ievērojami zinātnieki == Starp ievērojamākajiem zinātniekiem, kas strādā Latvijas Universitātē, ir minami: * [[Andris Ambainis]]&nbsp;— datorzinātnieks * [[Mārcis Auziņš]]&nbsp;— fiziķis * [[Jānis Ikstens]] — politologs * [[Andrejs Cēbers]]&nbsp;— fiziķis * [[Gunārs Duburs]]&nbsp;— ķīmiķis * [[Ina Druviete]] — filoloģe * [[Andrejs Ērglis]] — kardiologs * [[Ruvins Ferbers]]&nbsp;— fiziķis * [[Elmārs Grēns]]&nbsp;— molekulārbiologs * [[Mihails Hazans]]&nbsp;— ekonomists * [[Vjačeslavs Kaščejevs]]&nbsp;— fiziķis * [[Jānis Kloviņš]] — molekulārbiologs * [[Jevgeņijs Kotomins]]&nbsp;— fiziķis * [[Dace Markus]]&nbsp;— filoloģe * [[Indriķis Muižnieks]] — mikrobiologs * [[Oļģerts Nikodemus]]&nbsp;— vides ģeogrāfs * [[Valdis Pīrāgs]]&nbsp;— medicīnas zinātnieks * [[Linards Skuja]]&nbsp;— fiziķis * [[Andrejs Veisbergs]]&nbsp;— filologs * [[Pēteris Vanags]]&nbsp;— filologs == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|University of Latvia|Latvijas Universitāte}} * [http://www.lu.lv/ Oficiālā mājaslapa] * [https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings/university-Latvia timeshighereducation.com] * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=46864&from=off Latvijas Universitātes Satversme] * [http://lusp.lv/ Latvijas Universitātes Studentu padome (LU SP)] {{izglītība-aizmetnis}} {{Latvijas Universitātes fakultātes}} {{LV augstskolas}} {{Baltijas valstu universitātes}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas Universitāte| ]] [[Kategorija:Augstskolas Rīgā]] [[Kategorija:Universitātes Latvijā]] j5i4sh3q6qyv8dzob42n4y9i4p5iaoy Šveices pilsētu uzskaitījums 0 8652 4493410 4488345 2026-07-11T12:23:17Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[File:Pic Ebikon.png]] → [[File:CHE Ebikon COA.svg]] → File replacement: jpg/png/gif to svg vector image ([[c::c:GR]]) 4493410 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Europe-Switzerland.svg|200px|thumbnail|[[Šveice]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas '''[[Šveice]]s pilsētas'''. Pašlaik Šveicē ir vairāk nekā '''220 pilsētas'''. Oficiāli par [[pilsēta|pilsētām]] ({{val|de|Städte}}, {{val|fr|villes}}, {{val|it|città}}) Šveicē tiek uzskatītas apdzīvotas vietas ar iedzīvotāju skaitu vairāk nekā 10 000 iedzīvotājiem. == Pilsētu skaits pa kantoniem == {| width=500px align=right |- | {{Image label begin|image=Switzerland location map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.150|y=0.390|scale=500|text=[[Vo kantons|Vo]]}} {{Image label small|x=0.060|y=0.520|scale=500|text=[[Ženēvas kantons|Ženēva]]}} {{Image label small|x=0.320|y=0.540|scale=500|text=[[Valē kantons|Valē/Vallisa]]}} {{Image label small|x=0.230|y=0.360|scale=500|text=[[Fribūras kantons|Fribūra/<br />Freiburga]]}} {{Image label small|x=0.160|y=0.280|scale=500|text=[[Neišateles kantons|Neišatele]]}} {{Image label small|x=0.370|y=0.340|scale=500|text=[[Bernes kantons|Berne]]}} {{Image label small|x=0.280|y=0.170|scale=500|text=[[Juras kantons|Jura]]}} {{Image label small|x=0.370|y=0.180|scale=500|text=[[Zoloturnas kantons|Zoloturna]]}} {{Image label small|x=0.350|y=0.140|scale=500|text=[[Bāzeles lauku kantons|Bāzele-lauki]]}} {{Image label small|x=0.340|y=0.110|scale=500|text=[[Bāzeles pilsētas kantons|Bāzele-pilsēta]]}} {{Image label small|x=0.470|y=0.160|scale=500|text=[[Ārgavas kantons|Ārgava]]}} {{Image label small|x=0.520|y=0.050|scale=500|text=[[Šafhauzenes kantons|Šafhauzene]]}} {{Image label small|x=0.630|y=0.090|scale=500|text=[[Turgavas kantons|Turgava]]}} {{Image label small|x=0.570|y=0.140|scale=500|text=[[Cīrihes kantons|Cīrihe]]}} {{Image label small|x=0.660|y=0.210|scale=500|text=[[Sanktgallenes kantons|Sanktgallene]]}} {{Image label small|x=0.65|y=0.170|scale=500|text=[[Apencelles-Auserrodenes kantons|Apencelle-Auserrodene]]}} {{Image label small|x=0.65|y=0.190|scale=500|text=[[Apencelles-Innerrodenes kantons|Apencelle-Innerrodene]]}} {{Image label small|x=0.450|y=0.240|scale=500|text=[[Lucernas kantons|Lucerna]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.220|scale=500|text=[[Cūgas kantons|Cūga]]}} {{Image label small|x=0.580|y=0.260|scale=500|text=[[Švīces kantons|Švīce]]}} {{Image label small|x=0.650|y=0.280|scale=500|text=[[Glarusas kantons|Glarusa]]}} {{Image label small|x=0.500|y=0.290|scale=500|text=[[Nidvaldenes kantons|Nidvaldene]]}} {{Image label small|x=0.460|y=0.310|scale=500|text=[[Obvaldenes kantons|Obvaldene]]}} {{Image label small|x=0.580|y=0.340|scale=500|text=[[Ūrī kantons|Ūrī]]}} {{Image label small|x=0.730|y=0.360|scale=500|text=[[Graubindenes kantons|Graubindene]]}} {{Image label small|x=0.580|y=0.460|scale=500|text=[[Tičīno kantons|Tičīno]]}} {{Image label end}} |} {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! [[Šveices administratīvais iedalījums|Kantons]] || Skaits |- | [[Apencelles-Auserrodenes kantons]] || 1 |- | [[Apencelles-Innerrodenes kantons]] || 1 |- | [[Ārgavas kantons]] || 17 |- | [[Bāzeles lauku kantons]] || 10 |- | [[Bāzeles pilsētas kantons]] || 2 |- | [[Bernes kantons]] || 24 |- | [[Cīrihes kantons]] || 31 |- | [[Cūgas kantons]] || 3 |- | [[Fribūras kantons|Fribūras/Freiburgas kantons]] || 8 |- | [[Glarusas kantons]] || 1 |- | [[Graubindenes kantons]] || 7 |- | [[Juras kantons]] || 3 |- | [[Lucernas kantons]] || 9 |- | [[Neišateles kantons]] || 6 |- | [[Nidvaldenes kantons]] || 1 |- | [[Obvaldenes kantons]] || 1 |- | [[Sanktgallenes kantons]] || 14 |- | [[Šafhauzenes kantons]] || 4 |- | [[Švīces kantons]] || 5 |- | [[Tičīno kantons]] || 13 |- | [[Turgavas kantons]] || 7 |- | [[Ūrī kantons]] || 1 |- | [[Valē kantons|Valē/Vallisas kantons]] || 13 |- | [[Vo kantons]] || 31 |- | [[Zoloturnas kantons]] || 3 |- | [[Ženēvas kantons]] || 9 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums <br/> <small>[[franču valoda|franču]], [[vācu valoda|vācu]], <br/> [[itāļu valoda|itāļu]] un [[retoromāņu valoda|retoromāņu valodās]]</small> !! Iedz.sk.<br/>(2013)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pxweb.bfs.admin.ch/Dialog/varval.asp?ma=px-d-01-2A01&ti=St%E4ndige+und+Nichtst%E4ndige+Wohnbev%F6lkerung+nach+Region%2C+Geschlecht%2C+Nationalit%E4t+und++Alter&path=..%2FDatabase%2FGerman_01%20-%20Bev%F6lkerung%2F01.2%20-%20Bev%F6lkerungsstand%20und%20-bewegung%2F&lang=1&prod=01&openChild=true&secprod=2 |title=Iedzīvotāju skaits Šveicē 2013.g. |access-date={{dat|2012|05|14||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6AqJGtWbu?url=http://www.pxweb.bfs.admin.ch/Dialog/varval.asp?ma=px-d-01-2A01 |archivedate={{dat|2012|09|21||bez}} }}</ref> !! Dominējošā<br>valoda !! Kantons |- | [[File:CHE Adliswil COA.svg|30px]] || [[Adlīsvīle]] || fr, de, it, re: ''Adliswil'' || 18216 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Affoltern am Albis COA.svg|30px]] || [[Afolterne pie Albidas]] || fr, de, it, re: ''Affoltern am Albis'' || 11342 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Agno COA.svg|30px]] || [[Agno (pilsēta)|Agno]] || fr, de, it, re: ''Agno'' || 4304 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Allschwil COA.svg|30px]] || [[Alšvīle]] || fr, de, it, re: ''Allschwil'' || 20395 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:Altdorf-coat of arms.svg|30px]] || [[Altdorfa]] || fr, de, it, re: ''Altdorf'' || 9000 || vācu valoda || [[Ūrī kantons]] |- | [[File:Wappen Altstaetten.svg|30px]] || [[Altštātene]] || fr, de, it, re: ''Altstätten'' || 11168 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Amriswil COA.svg|30px]] || [[Amrisvīle]] || fr, de, it, re: ''Amriswil'' || 12763 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | || [[Apencelle]] || fr, de, it, re: ''Appenzell'' || 5729 || vācu valoda || [[Apencelles-Innerrodenes kantons]] |- | [[File:Arbon-blazon.svg|30px]] || [[Arbona]] || fr, de, it, re: ''Arbon'' || 14154 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:CHE Ascona COA.svg|30px]] || [[Askona]] || fr, de, it, re: ''Ascona'' || 5423 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Avenches COA.svg|30px]] || [[Avenšē]] || fr, de, it, re: ''Avenches'' || 3816 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Wappen Aarau.svg|30px]] || [[Ārava]] || fr, de, it, re: ''Aarau'' || 20185 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Aarberg BE COA.svg|30px]] || [[Ārberga]] || fr, de, it, re: ''Aarberg'' || 4273 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Aarburg COA.svg|30px]] || [[Ārburga]] || fr, de, it, re: ''Aarburg'' || 7233 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:Zurzach Wappen.svg|30px]] || [[Bādcurcaha]] || fr, de, it, re: ''Bad Zurzach'' || 4173 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Baden AG COA.svg|30px]] || [[Bādene]] || fr, de, it, re: ''Baden'' || 18553 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Baar COA.svg|30px]] || [[Bāra]] || fr, de, it, re: ''Baar'' || 22576 || vācu valoda || [[Cūgas kantons]] |- | [[File:Wappen Basel-Stadt matt.svg|30px]] || [[Bāzele]] || fr: ''Bâle'';<br> de: ''Basel'';<br> it: ''Basilea'';<br> re: ''Basilea'' || 173808 || vācu valoda || [[Bāzeles pilsētas kantons]] |- | [[File:CHE Bellinzona COA.svg|30px]] || [[Bellincona]] || fr: ''Bellinzone'';<br> de: ''Bellenz'';<br> it, re: ''Bellinzona'' || 17962 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Bern COA.svg|30px]] || [[Berne]] || fr: ''Berne'';<br> de: ''Bern'';<br> it, re: ''Berna'' || 128848 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Beromünster COA.svg|30px]] || [[Berominstere]] || fr, de, it, re: '' Beromünster'' || 6112 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:CHE Biasca TI COA.svg|30px]] || [[Biaska]] || fr, de, it, re: ''Biasca'' || 6164 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Bulle COA.svg|30px]] || [[Billa]] || fr, de, it, re: ''Bulle'' || 20824 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:CHE Binningen COA.svg|30px]] || [[Biningene]] || fr, de, it, re: ''Binningen'' || 15080 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Birsfelden.svg|30px]] || [[Birsfeldene]] || fr, de, it, re: ''Birsfelden'' || 10285 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:Bischofszell-blazon.svg|30px]] || [[Bišofscelle]] || fr, de, it, re: ''Bischofszell'' || 5689 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:CHE Bülach COA.svg|30px]] || [[Bīlaha]] || fr, de, it, re: ''Bülach'' || 18348 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Biel COA.svg|30px]] || [[Bīle|Bīle/Bjēna]] || fr: ''Biel/Bienne'';<br> de: ''Bienne'';<br> it: ''Bienna'';<br> re: ''Bienna'' || 53031 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Bremgarten AG COA.svg|30px]] || [[Bremgartene]] || fr, de, it, re: ''Bremgarten'' || 6542 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Brig-Glis COA.svg|30px]] || [[Briga-Glīza]] || fr, de, it, re: ''Brig-Glis'' || 12823 || vācu valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:Brugg-blason.svg|30px]] || [[Bruga]] || fr, de, it, re: ''Brugg'' || 10909 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Buchs SG COA.svg|30px]] || [[Buhsa]] || fr, de, it, re: ''Buchs'' || 11938 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Boudry COA.svg|30px]] || [[Bundrī]] || fr, de, it, re: ''Boudry'' || 5293 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:CHE Bourg-Saint-Pierre COA.svg|30px]] || [[Burga-Senpjēre]] || fr, de, it, re: ''Bourg-Saint-Pierre'' || 194 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE Burgdorf BE COA.svg|30px]] || [[Burgdorfa]] || fr: ''Berthoud'';<br> de, it, re: ''Burgdorf'' || 15907 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Wappen Zürich matt.svg|30px]] || [[Cīrihe]] || fr: ''Zurich'';<br> de: ''Zürich'';<br> it: ''Zurigo'';<br> re: ''Turitg'' || 383708 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Wappen Zofingen AG.svg|30px]] || [[Cofingene]] || fr: ''Zofingue'';<br> de, it, re: ''Zofingen'' || 11087 || itāļu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Zollikon COA.svg|30px]] || [[Collikona]] || fr, de, it, re: ''Zollikon'' || 12319 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Zug ZG COA.svg|30px]] || [[Cūga]] || fr: ''Zoug'';<br> de, re: ''Zug'';<br> it: ''Zugo'' || 27961 || vācu valoda || [[Cūgas kantons]] |- | [[File:CHE Davos COA.svg|30px]] || [[Davosa]] || fr, de, it, re: ''Davos'' || 11211 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:CHE Delémont COA.svg|30px]] || [[Delemona]] || fr, it, re: ''Delémont'';<br> de: ''Delsberg'' || 12186 || franču valoda || [[Juras kantons]] |- | [[File:CHE Dübendorf COA.svg|30px]] || [[Dībendorfa]] || fr, de, it, re: ''Dübendorf'' || 25719 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Diessenhofen-blazon.svg|30px]] || [[Dīsenhofene]] || fr, de, it, re: ''Diessenhofen'' || 3614 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:CHE Dietikon COA.svg|30px]] || [[Dītikona]] || fr, de, it, re: ''Dietikon'' || 25326 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Ebikon COA.svg|30px]] || [[Ebikone]] || fr, de, it, re: ''Ebikon'' || 12602 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:CHE Eglisau COA.svg|30px]] || [[Eglizava]] || fr, de, it, re: ''Eglisau'' || 4934 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Einsiedeln-coat of arms.svg|30px]] || [[Einzīdelne]] || fr, de, it, re: ''Einsiedeln'' || 14878 || vācu valoda || [[Švīces kantons]] |- | [[File:CHE Elgg COA.svg|30px]] || [[Elge]] || fr, de, it, re: ''Elgg'' || 4114 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Pic Emmen.png|30px]] || [[Emmene]] || fr, de, it, re: ''Emmen'' || 28926 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:CHE Erlach COA.svg|30px]] || [[Erlaha]] || fr: ''Cerlier'';<br> de, it, re: ''Erlach'' || 1327 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Coat of Arms Estavayer-le-Lac.png|30px]] || [[Estavajērlelaka]] || fr, de, it, re: ''Estavayer-le-Lac'' || 6094 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:CHE Echallens COA.svg|30px]] || [[Ešalēna]] || fr, de, it, re: ''Échallens'' || 5391 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Aigle COA.svg|30px]] || [[Ēgle]] || fr, de, it, re: ''Aigle'' || 9892 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Visp COA.svg|30px]] || [[Fispa]] || fr: ''Viège de, it, re: ''Visp'' || 7377 || vācu valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:Volketswil-blazon.svg|30px]] || [[Folgetsvīle]] || fr, de, it, re: ''Volketswil'' || 18040 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Frauenfeld-blazon.svg|30px]] || [[Frauenfelde]] || fr, de, it, re: ''Frauenfeld'' || 24399 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:CHE Freienbach SZ COA.svg|30px]] || [[Freienbaha]] || fr, de, it, re: ''Freienbach'' || 15870 || vācu valoda || [[Švīces kantons]] |- | [[File:CHE Fribourg COA.svg|30px]] || [[Fribūra]] || fr: ''Freiburg im Üechtland'';<br> de: ''Freiburg/Freiburg im Üechtland'';<br> it: ''Friburgo/Friborgo'';<br> re: ''Friburg'' || 37485 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:CHE Glarus COA.svg|30px]] || [[Glasura]] || fr: ''Glaris'';<br> de: ''Glarus'';<br> it: ''Glarona'';<br> re: ''Glaruna'' || 12422 || vācu valoda || [[Glarusas kantons]] |- | [[File:CHE Gland COA.svg|30px]] || [[Glāna]] || fr, de, it, re: ''Gland'' || 12087 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Gordola COA.svg|30px]] || [[Gordola]] || fr, de, it, re: ''Gordola'' || 4480 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | || [[Gosava]] || fr, de, it, re: ''Gossau'' || 18087 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Grandson COA.svg|30px]] || [[Grandzona]] || fr, de, it, re: ''Grandson'' || 3202 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | || [[Grankūra]] || fr, de, it, re: ''Grandcour'' || 822 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Greifensee COA.svg|30px]] || [[Greifenzē]] || fr, de, it, re: ''Greifensee'' || 5305 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Grenchen-blason.png|30px]] || [[Grenhene]] || fr: ''Granges'';<br> de, it, re: ''Grenchen'' || 16401 || vācu valoda || [[Zoloturnas kantons]] |- | [[File:CHE Gruyères COA.svg|30px]] || [[Grijēreza]] || fr, de, it, re: ''Gruyères'' || 2077 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:CHE Grüningen COA.svg|30px]] || [[Grīningene]] || fr, de, it, re: ''Grüningen'' || 3269 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Cham ZG COA.svg|30px]] || [[Hāma]] || fr, de, it, re: ''Cham'' || 15375 || vācu valoda || [[Cūgas kantons]] |- | [[File:CHE Hermance COA.svg|30px]] || [[Hermanse]] || fr, de, it, re: ''Hermance'' || 982 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:Herisau wappen.svg|30px]] || [[Hērizava]] || fr, de, it, re: ''Herisau'' || 15342 || vācu valoda || [[Apencelles-Auserrodenes kantons]] |- | [[File:CHE Horgen COA (Ziegler).svg|30px]] || [[Horgene]] || fr, de, it, re: ''Horgen'' || 19553 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Pic Horw.png|30px]] || [[Horva]] || fr, de, it, re: ''Horw'' || 13790 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:CHE Habkern COA.svg|30px]] || [[Hutvīle]] || fr, de, it, re: ''Huttwil'' || 4702 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Illnau-Effretikon COA.svg|30px]] || [[Ilnava-Efretikona]] || fr, de, it, re: ''Illnau-Effretikon'' || 16249 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Ittigen COA.svg|30px]] || [[Itigene]] || fr, de, it, re: ''Ittigen'' || 11067 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Yverdon-les-Bains VD COA.svg|30px]] || [[Iverdonlebēna]] || fr, de, it, re: ''Yverdon-les-Bains'' || 28894 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Ilanz-Glion COA.svg|30px]] || [[Īlanca]] || fr, de, it, re: ''Ilanz'' || 2327 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:CHE Kaiserstuhl COA.svg|30px]] || [[Kaizerštūle]] || fr, de, it, re: ''Kaiserstuhl'' || 2134 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | || [[Kapriaska]] || fr, de, it, re: ''Capriasca'' || 1179 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Carouge COA.svg|30px]] || [[Karūza]] || fr, de, it, re: ''Carouge'' || 21125 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:CHE Köniz COA.svg|30px]] || [[Kēnica]] || fr, de, it, re: ''Köniz'' || 39794 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Cully-coat of arms.svg|30px]] || [[Kilī (pilsēta)|Kilī]] || fr, de, it, re: ''Cully'' || 1752 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Küsnacht COA.svg|30px]] || [[Kisnahte]] || fr, de, it, re: ''Küsnacht'' || 13623 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Küssnacht COA.svg|30px]] || [[Kīsnahte]] || fr, de, it, re: ''Küssnacht'' || 12426 || vācu valoda || [[Švīces kantons]] |- | [[File:Wappen Klingnau.svg|30px]] || [[Klingava]] || fr, de, it, re: ''Klingnau'' || 3251 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Kloten COA.svg|30px]] || [[Klotene]] || fr, de, it, re: ''Kloten'' || 18354 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Conthey COA.svg|30px]] || [[Kontē]] || fr, de, it, re: ''Conthey'' || 8195 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE Coppet COA.svg|30px]] || [[Kopē]] || fr, de, it, re: ''Coppet'' || 3081 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Cossonay COA.svg|30px]] || [[Kosonē]] || fr, de, it, re: ''Cossonay'' || 3534 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Kreuzlin.GIF|30px]] || [[Kreiclingene]] || fr, de, it, re: ''Kreuzlingen'' || 20846 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:CHE Kriens COA.svg|30px]] || [[Krīnsa]] || fr, de, it, re: ''Kriens'' || 26957 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:Croglio-coat of arms.svg|30px]] || [[Kroglio]] || fr, de, it, re: ''Croglio'' || 883 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Cudrefin COA.svg|30px]] || [[Kudrefīne]] || fr, de, it, re: ''Cudrefin'' || 1431 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Chur COA.svg|30px]] || [[Kūra (pilsēta)|Kūra]] || fr: ''Coire'';<br> de: ''Chur'';<br> it: ''Coira'';<br> re: ''Cuira'' || 34350 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:CHE La Neuveville COA.svg|30px]] || [[Laneivevilla]] || fr, it, re: ''La Neuveville'';<br> de: ''Neuenstadt'' || 3611 || franču valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Langenthal COA.svg|30px]] || [[Langentāle]] || fr, de, it, re: ''Langenthal'' || 15291 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Lancy COA.svg|30px]] || [[Lansī]] || fr, de, it, re: ''Lancy'' || 30268 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:CHE La Sarraz COA.svg|30px]] || [[Lasaraza]] || fr, de, it, re: ''La Sarraz'' || 2449 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE La Chaux-de-Fonds COA.svg|30px]] || [[Lašodefona]] || fr, de, it, re: ''La Chaux-de-Fonds'' || 38699 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:CHE La Tour-de-Peilz COA.svg|30px]] || [[Latūrdepelza]] || fr, de, it, re: ''La Tour-de-Peilz'' || 10993 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Wappen Laufenburg AG.svg|30px]] || [[Laufenburga]] || fr, de, it, re: ''Laufenburg'' || 3307 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Laufen BL official COA.svg|30px]] || [[Laufene]] || fr, de, it, re: ''Laufen'' || 5451 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:CHE Laupen COA-02.svg|30px]] || [[Laupene]] || fr, de, it, re: ''Laupen'' || 2852 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Wappen lachen.png|30px]] || [[Lāhene]] || fr, de, it, re: ''Lachen'' || 8126 || vācu valoda || [[Švīces kantons]] |- | [[File:CHE Leuk COA.svg|30px]] || [[Leika (pilsēta)|Leika]] || fr: ''Loèche-Ville'';<br> de, it, re: ''Leuk'' || 3724 || vācu valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:LeLanderon-blazon.svg|30px]] || [[Lelandorena]] || fr, de, it, re: ''Le Landeron'' || 4513 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:Le Locle-coat of arms.svg|30px]] || [[Lelokla]] || fr, de, it, re: ''Le Locle'' || 10425 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Lenzburg.svg|30px]] || [[Lencburga]] || fr, de, it, re: ''Lenzburg'' || 8832 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Les Clees COA.svg|30px]] || [[Lezklēsa]] || fr, de, it, re: ''Les Clées'' || 166 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | || [[Lihtenšteiga]] || fr, de, it, re: ''Lichtensteig'' || 1949 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Lutry COA.svg|30px]] || [[Litrī]] || fr, de, it, re: ''Lutry'' || 9511 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Lyss COA.svg|30px]] || [[Līsa]] || fr, de, it, re: ''Lyss'' || 14200 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Liestal.svg|30px]] || [[Līstāle]] || fr, de, it, re: ''Liestal'' || 14002 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:CHE Locarno COA.svg|30px]] || [[Lokarno]] || fr, de, it, re: ''Locarno'' || 15671 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Lausanne COA.svg|30px]] || [[Lozanna]] || fr, de: ''Lausanne'';<br> it: ''Losanna'';<br> re: ''Losanna'' || 132788 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Losone COA.svg|30px]] || [[Lozona]] || fr, de, it, re: ''Losone'' || 6499 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:Wappen Luzern matt.svg|30px]] || [[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]] || fr: ''Lucerne'';<br> de: ''Luzern'';<br> it: ''Lucerna'';<br> re: ''Lucerna'' || 80501 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:CHE Lugano COA.svg|30px]] || [[Lugāno]] || fr, de, it, re: ''Lugano'' || 62792 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Maienfeld COA.svg|30px]] || [[Maienfelde]] || fr, de, it, re: ''Maienfeld'' || 2687 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:Martigny-coat of arms.svg|30px]] || [[Martiņī]] || fr, it, re: ''Martigny'';<br> de: ''Martinach'' || 17215 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:Meilen-blazon.svg|30px]] || [[Meilene]] || fr, de, it, re: ''Meilen'' || 13046 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Wappen Mellingen AG.svg|30px]] || [[Mellingene]] || fr, de, it, re: ''Mellingen'' || 4887 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Meyrin COA.svg|30px]] || [[Mērina]] || fr, de, it, re: ''Meyrin'' || 22102 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:Münchenstein-coat of arms.svg|30px]] || [[Minhenšteine]] || fr, de, it, re: ''Münchenstein'' || 11732 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:CHE Münsingen COA.svg|30px]] || [[Minsingene]] || fr, de, it, re: ''Münsingen'' || 11651 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Mendrisio COA.svg|30px]] || [[Mmandrīzio]] || fr, de, it, re: ''Mendrisio'' || 14789 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:Monthey - Wappen.svg|30px]] || [[Montē]] || fr, de, it, re: ''Monthey'' || 17113 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE Montreux COA.svg|30px]] || [[Montrē]] || fr, de, it, re: ''Montreux'' || 25969 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Morcote COA.svg|30px]] || [[Morkota]] || fr, de, it, re: ''Morcote'' || 707 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Morges COA.svg|30px]] || [[Morža]] || fr, de, it, re: ''Morges'' || 15251 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Moudon COA.svg|30px]] || [[Mudona]] || fr, it, re: ''Moudon'';<br> de: ''Milden'' || 5667 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Muri bei Bern COA.svg|30px]] || [[Muri pie Bernes]] || fr, de, it, re: ''Muri bei Bern'' || 12901 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Murten FR COA.svg|30px]] || [[Murtene]] || fr: ''Morat de, it, re: ''Murten'' || 6490 || vācu valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:Muttenz.png|30px]] || [[Mutence]] || fr, de, it, re: ''Muttenz'' || 17507 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:CHE Moutier COA.svg|30px]] || [[Mutjē]] || fr, de, it, re: ''Moutier'' || 7608 || franču valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Wappen Neuhausen am Rheinfall.png|30px]] || [[Neihauzene pie Reinfalles]] || fr, de, it, re: ''Neuhausen am Rheinfall'' || 10362 || vācu valoda || [[Šafhauzenes kantons]] |- | [[File:Wappen Neunkirch.png|30px]] || [[Neinkirhe]] || fr, de, it, re: ''Neunkirch'' || 2023 || vācu valoda || [[Šafhauzenes kantons]] |- | [[File:Neuchâtel-Commune.svg|30px]] || [[Neišatele]] || fr: ''Neuchâtel'';<br> de: ''Neuenburg'';<br> it: ''Neocastello/Nuovocastello'';<br> re: ''Neuchâtel or Neufchâtel'' || 33756 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:CHE Nidau COA.svg|30px]] || [[Nidava]] || fr, de, it, re: ''Nidau'' || 6766 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Nyon COA.svg|30px]] || [[Niona]] || fr, de, it, re: ''Nyon'' || 19502 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Aubonne COA.svg|30px]] || [[Obonna]] || fr, de, it, re: ''Aubonne'' || 3069 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Oftringen COA.svg|30px]] || [[Oftringene]] || fr, de, it, re: ''Oftringen'' || 13122 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:Olten-blason.png|30px]] || [[Oltene]] || fr, de, it, re: ''Olten'' || 17280 || vācu valoda || [[Zoloturnas kantons]] |- | [[File:CHE Onex COA.svg|30px]] || [[Onē]] || fr, de, it, re: ''Onex'' || 18282 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:Opfikon-blazon.svg|30px]] || [[Opfikone]] || fr, de, it, re: ''Opfikon'' || 16338 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Orbe COA.svg|30px]] || [[Orba]] || fr, it, re: ''Orbe'';<br> de: ''Orbach'' || 6664 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Orsières COA.svg|30px]] || [[Orsjēra]] || fr, de, it, re: ''Orsières'' || 3156 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE Ostermundigen COA.svg|30px]] || [[Ostermundingene]] || fr, de, it, re: ''Ostermundigen'' || 16185 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Payerne VD COA.svg|30px]] || [[Pajerna]] || fr, de, it, re: ''Payerne'' || 9275 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Pully COA.svg|30px]] || [[Pilī]] || fr, de, it, re: ''Pully'' || 17460 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Porrentruy JU COA.svg|30px]] || [[Porantruī]] || fr, it, re: ''Porrentruy'';<br> de: ''Pruntrut'' || 6780 || franču valoda || [[Juras kantons]] |- | [[File:Pratteln-coat of arms.svg|30px]] || [[Pratelne]] || fr, de, it, re: ''Pratteln'' || 15496 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:CHE Prilly COA.svg|30px]] || [[Prilī]] || fr, de, it, re: ''Prilly'' || 11829 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Rapperswil-Jona CoA.svg|30px]] || [[Rapersvīle]] || fr, de, it, re: ''Rapperswil-Jona'' || 26542 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:Regensberg-blazon.svg|30px]] || [[Regensberga]] || fr, de, it, re: ''Regensberg'' || 485 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Regensdorf.svg|30px]] || [[Regensdorfa]] || fr, de, it, re: ''Regensdorf'' || 17132 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Reinach BL COA.svg|30px]] || [[Reinaha]] || fr, de, it, re: ''Reinach'' || 18889 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:Rheinau-blazon.svg|30px]] || [[Reinava]] || fr, de, it, re: ''Rheinau'' || 1321 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Rheineck-coat of arms.svg|30px]] || [[Reineka]] || fr, de, it, re: ''Rheineck'' || 3250 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Rheinfelden AG.svg|30px]] || [[Reinheldene]] || fr, de, it, re: ''Rheinfelden'' || 12548 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Renens COA.svg|30px]] || [[Renēna]] || fr, de, it, re: ''Renens'' || 20333 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Richterswil.svg|30px]] || [[Rihtersvīle]] || fr, de, it, re: ''Richterswil'' || 12999 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Riva San Vitale COA.svg|30px]] || [[Riva Sanvitale]] || fr, de, it, re: ''Riva San Vitale'' || 2581 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Riehen COA.svg|30px]] || [[Rīene]] || fr, de, it, re: ''Riehen'' || 20939 || vācu valoda || [[Bāzeles pilsētas kantons]] |- | [[File:Rueti-blazon.svg|30px]] || [[Rīti (pilsēta)|Rīti]] || fr, de, it, re: ''Rüti'' || 11928 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Rolle COA.svg|30px]] || [[Rola]] || fr, de, it, re: ''Rolle'' || 5921 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Romainmotier-Envy COA.svg|30px]] || [[Romainmotē-Envī]] || fr, de, it, re: ''Romainmôtier-Envy'' || 504 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Romont FR COA.svg|30px]] || [[Romonta]] || fr, de, it, re: ''Romont'' || 4973 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:CHE Rorschach COA.svg|30px]] || [[Roršhaha]] || fr, de, it, re: ''Rorschach'' || 8988 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Rue COA.svg|30px]] || [[Rue]] || fr, de, it, re: ''Rue'' || 1404 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:Armoiries Saillon.svg|30px]] || [[Sailona]] || fr, de, it, re: ''Saillon'' || 2363 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE St. Gallen COA.svg|30px]] || [[Sanktgallene]] || fr: ''Saint-Gall'';<br> de: ''St. Gallen'';<br> it: ''San Gallo'';<br> re: ''Son Gagl'' || 74581 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[Attēls:Sankt Moritz-coat of arms.png|30px]] || [[Sanktmorica]] || fr: ''Saint-Moritz'';<br> de: ''Sankt Moritz'';<br> it: ''San Maurizio'';<br> re: ''San Murezzan'' || 5149 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:CHE Sembrancher COA.svg|30px]] || [[Sembranhere]] || fr, de, it, re: ''Sembrancher'' || 954 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE_St_Maurice_COA.svg|30px]] || [[Senmorisa]] || fr, de, it, re: ''Saint-Maurice'' || 4516 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE Saint-Prex COA.svg|30px]] || [[Senprē]] || fr, de, it, re: ''Saint-Prex'' || 5449 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:StUrsanne Wappen.svg|30px]] || [[Senurzanē]] || fr, de, it, re: ''Saint-Ursanne'' || 730 || franču valoda || [[Juras kantons]] |- | [[File:CHE Sierre COA.svg|30px]] || [[Sjēra]] || fr, it, re: ''Sierre''<br/>de: ''Siders'' || 16332 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:Sion - Wappen.svg|30px]] || [[Sjona]] || fr, re: ''Sion'';<br> de: ''Sitten'';<br> it: ''Seduno'' || 32797 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:Splugen-coat of arms.png|30px]] || [[Splūgene]] || fr, de: ''Splügen'';<br> it: ''Spluga'';<br> re: ''Spleia'' || 392 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:CHE Schaffhausen (Stadt) COA.svg|30px]] || [[Šafhauzene]] || fr: ''Schaffhouse'';<br> de: ''Schaffhausen'';<br> it: ''Sciaffusa'';<br> re: ''Schaffusa'' || 35613 || vācu valoda || [[Šafhauzenes kantons]] |- | [[File:CHE Châtel-Saint-Denis COA.svg|30px]] || [[Šatela-Sendenī]] || fr, de, it, re: ''Châtel-Saint-Denis'' || 6275 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:Pic Sempach.png|30px]] || [[Šempaha]] || fr, de, it, re: ''Sempach'' || 4149 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:Schlieren-blazon.svg|30px]] || [[Šlīrene]] || fr, de, it, re: ''Schlieren'' || 17598 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Spiez COA.svg|30px]] || [[Špīsa]] || fr, de, it, re: ''Spiez'' || 12577 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Wappen Spreitenbach AG.svg|30px]] || [[Špreitenbaha]] || fr, de, it, re: ''Spreitenbach'' || 10970 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Stans COA.svg|30px]] || [[Štansa]] || fr, de, it, re: ''Stans'' || 8175 || vācu valoda || [[Nidvaldenes kantons]] |- | [[File:Staefa-blazon.svg|30px]] || [[Štāfa]] || fr, de, it, re: ''Stäfa'' || 13894 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Steffisburg COA.svg|30px]] || [[Štefisburga]] || fr, de, it, re: ''Steffisburg'' || 15585 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Stein am Rhein-coat of arms.svg|30px]] || [[Šteina pie Reinas]] || fr, de, it, re: ''Stein am Rhein'' || 3334 || vācu valoda || [[Šafhauzenes kantons]] |- | [[File:Wappen Steckborn.png|30px]] || [[Štekborna]] || fr, de, it, re: ''Steckborn'' || 3626 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:Wappen des Kantons Schwyz.svg|30px]] || [[Švīce (pilsēta)|Švīce]] || fr, de: ''Schwyz'';<br> it: ''Svitto'';<br> re: ''Sviz'' || 14785 || vācu valoda || [[Švīces kantons]] |- | [[File:Thalwil-blazon.svg|30px]] || [[Tālvīle]] || fr, de, it, re: ''Thalwil'' || 17496 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Thônex COA.svg|30px]] || [[Tonē]] || fr, de, it, re: ''Thônex'' || 13945 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:CHE Thun BE COA.svg|30px]] || [[Tūna]] || fr: ''Thoune'';<br> de, it, re: ''Thun'' || 42929 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Thusis COA.svg|30px]] || [[Tūzisa]] || fr, de: ''Thusis'';<br> it: ''Tosana'';<br> re: ''Tusàn'' || 2946 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:CHE Uznach COA.svg|30px]] || [[Ucnaha]] || fr, de, it, re: ''Uznach'' || 6144 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Uzwil COA.svg|30px]] || [[Ucvīle]] || fr, de, it, re: ''Uzwil'' || 12698 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Unterseen COA.svg|30px]] || [[Unterzēne]] || fr, de, it, re: ''Unterseen'' || 5646 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Uster-blazon.svg|30px]] || [[Ustere]] || fr, de, it, re: ''Uster'' || 33048 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Wappen Valangin.svg|30px]] || [[Valangīna]] || fr, de, it, re: ''Valangin'' || 485 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:CHE Waldenburg BL COA.svg|30px]] || [[Valdeburga]] || fr, de, it, re: ''Waldenburg'' || 1176 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:Wallisellen-blazon.svg|30px]] || [[Valizelene]] || fr, de, it, re: ''Wallisellen'' || 14787 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Wangen an der Aare COA.svg|30px]] || [[Vangene pie Āres]] || fr, de, it, re: ''Wangen an der Aare'' || 2156 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Waedenswil-blazon.svg|30px]] || [[Vādensvīle]] || fr, de, it, re: ''Wädenswil'' || 20933 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Walenstadt COA.svg|30px]] || [[Vālenštate]] || fr, de, it, re: ''Walenstadt'' || 5481 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | || [[Verdenberga]] || fr, de, it, re: ''Werdenberg'' || 37072 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Vernier COA.svg|30px]] || [[Vernjē]] || fr, de, it, re: ''Vernier'' || 34973 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:CHE Versoix COA.svg|30px]] || [[Versuā]] || fr, de, it, re: ''Versoix'' || 13224 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:Wetzikon-blazon.svg|30px]] || [[Vetcikona]] || fr, de, it, re: ''Wetzikon'' || 23659 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Wappen Wettingen AG.svg|30px]] || [[Vetingene]] || fr, de, it, re: ''Wettingen'' || 20211 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Vevey COA.svg|30px]] || [[Vevē]] || fr, de, it, re: ''Vevey'' || 18906 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Wil SG COA.svg|30px]] || [[Vila]] || fr, de, it, re: ''Wil'' || 23292 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:Wappen Gemeinde Willisau Stadt.png|30px]] || [[Vilisava]] || fr, de, it, re: ''Willisau'' || 7554 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:CHE Villeneuve COA.svg|30px]] || [[Villeneiva]] || fr, de, it, re: ''Villeneuve'' || 5157 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Wappen Winterthur.svg|30px]] || [[Vintertūra]] || fr: ''Winterthour'';<br> de, it, re: ''Winterthur'' || 105461 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Wiedlisbach COA.svg|30px]] || [[Vīdlizbaha]] || fr, de, it, re: ''Wiedlisbach'' || 2181 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Wohlen AG.svg|30px]] || [[Volene]] || fr, de, it, re: ''Wohlen'' || 15192 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Worb COA.svg|30px]] || [[Vorba]] || fr, de, it, re: ''Worb'' || 11370 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Sargans COA.svg|30px]] || [[Zarganza]] || fr, de, it, re: ''Sargans'' || 5964 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Sarnen COA.svg|30px]] || [[Zarnene]] || fr, de, it, re: ''Sarnen'' || 10084 || vācu valoda || [[Obvaldenes kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Solothurn.svg|30px]] || [[Zoloturna]] || fr: ''Soleure'';<br> de: ''Solothurn'';<br> it: ''Soletta'';<br> re: ''Soloturn'' || 16599 || vācu valoda || [[Zoloturnas kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Sursee.svg|30px]] || [[Zurzē]] || fr, de, it, re: ''Sursee'' || 9160 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:Wappen Genf matt.svg|30px]] || [[Ženēva]] || fr: ''Genève'';<br> de: ''Genf'';<br> it: ''Ginevra'';<br> re: ''Genevra'' || 196257 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Šveice|width=1100 |float=center|caption = Šveices 80. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk.) |places = {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.366667|long= 8.55|position =right|label=[[Cīrihe]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.2|long= 6.15|position =top|label=[[Ženēva]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.566667|long= 7.6|position =top|label=[[Bāzele]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.519833|long= 6.6335|position =bottom|label=[[Lozanna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.95|long= 7.45|position =top|label='''[[Berne]]''' }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.5|long= 8.75|position =top|label=[[Vintertūra]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.05|long= 8.3|position =right|label=[[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.416667|long= 9.366667|position =right|label=[[Sanktgallene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46|long= 8.95|position =top|label=[[Lugāno]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.133333|long= 7.25|position =top|label=[[Bīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.766667|long= 7.633333|position =top|label=[[Tūna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.933333|long= 7.4|position =bottom|label=[[Kēnica]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.101333|long= 6.825|position =top|label=[[Lašodefona]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.8|long= 7.15|position =top|label=[[Fribūra]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.169444|long= 9.461389|position =top|label=[[Verdenberga]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.7|long= 8.633333|position =top|label=[[Šafhauzene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.2|long= 6.1|position =left|label=[[Vernjē]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.85|long= 9.533333|position =top|label=[[Kūra (pilsēta)|Kūra]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47|long= 6.933333|position =top|label=[[Neišatele]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.35|long= 8.716667|position =right|label=[[Uztere]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.233333|long= 7.366667|position =top|label=[[Sjona]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.183333|long= 6.133333|position =top|label=[[Lansī]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.083333|long= 8.3|position =top|label=[[Emmene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.7785|long= 6.640833|position =top|label=[[Iverdonlebēna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.166667|long= 8.516667|position =bottom|label=[[Cūga]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.033333|long= 8.283333|position =bottom|label=[[Krīnsa]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.216667|long= 8.816667|position =right|label=[[Rapersvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.433333|long= 6.916667|position =right|label=[[Montrē]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.416667|long= 8.616667|position =right|label=[[Dībendorfa]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.4|long= 8.4|position =left|label=[[Dītikona]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.55|long= 8.9|position =top|label=[[Frauenfelde]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.316667|long= 8.8|position =right|label=[[Vetcikone]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.466667|long= 9.05|position =top|label=[[Vila (Šveice)|Vila]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.2|long= 8.516667|position =right|label=[[Bāra]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.216667|long= 6.066667|position =left|label=[[Mērina]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.183333|long= 6.133333|position =right|label=[[Karūza]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.583333|long= 7.633333|position =right|label=[[Rīene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.233333|long= 8.666667|position =left|label=[[Vādensvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.633333|long= 9.166667|position =top|label=[[Kreiclingene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.616667|long= 7.05|position =top|label=[[Billa]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.55|long= 7.533333|position =left|label=[[Alšvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.533333|long= 6.583333|position =top|label=[[Renēna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.466667|long= 8.333333|position =top|label=[[Vetingene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.4|long= 8.05|position =top|label=[[Ārava]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.266667|long= 8.6|position =right|label=[[Horgene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.383333|long= 6.233333|position =top|label=[[Niona]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.466667|long= 6.85|position =top|label=[[Vevē]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.483333|long= 7.583333|position =bottom|label=[[Reinaha]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.466667|long= 8.3|position =left|label=[[Bādene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.45|long= 8.583333|position =top|label=[[Klotene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.516667|long= 8.533333|position =top|label=[[Bīlaha]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.183333|long= 6.1|position =bottom|label=[[Onē]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.316667|long= 8.533333|position =left|label=[[Adlīsvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.416667|long= 9.25|position =top|label=[[Gosava]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.383333|long= 8.7|position =right|label=[[Folketsvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.2|long= 9.016667|position =top|label=[[Bellincona]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.4|long= 8.45|position =bottom|label=[[Šlīrene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.516667|long= 7.65|position =bottom|label=[[Mutence]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.283333|long= 8.566667|position =left|label=[[Tālvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.516667|long= 6.666667|position =right|label=[[Pilī]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.35|long= 7.9|position =top|label=[[Oltene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.1|long= 7.066667|position =top|label=[[Martiņī]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.433333|long= 8.466667|position =left|label=[[Rengensdorfa]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.25|long= 6.95|position =top|label=[[Montē]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.216667|long= 7.533333|position =top|label=[[Zoloturna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.183333|long= 7.4|position =top|label=[[Grenhene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.433333|long= 8.566667|position =bottom|label=[[Opfikone]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.3|long= 7.533333|position =top|label=[[Sjēra]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.433333|long= 8.7|position =right|label=[[Ilnava-Efretikone]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.95|long= 7.483333|position =right|label=[[Ostermundigene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.05|long= 7.616667|position =top|label=[[Burgdorfa]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.2|long= 8.75|position =bottom|label=[[Freienbaha]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.166667|long= 8.8|position =top|label=[[Lokarno]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.766667|long= 7.633333|position =bottom|label=[[Štefisburga]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.516667|long= 7.7|position =right|label=[[Pratelne]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.183333|long= 8.45|position =left|label=[[Kāma]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.383333|long= 9.266667|position =bottom|label=[[Hērizava]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.216667|long= 7.783333|position =top|label=[[Langentāle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.516667|long= 6.5|position =left|label=[[Morža]] }} }} == Galerija == {{Galerija |title=Šveices 10. lielākās pilsētas pēc iedz.sk. 2013.g. |width=160| height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |Attēls:Zuerich vier Kirchen.jpg|1. - [[Cīrihe]] |Attēls:Jet d'Eau - Geneva - Switzerland - September 2005 - 03.jpg|2. - [[Ženēva]] |File:Rhine Rhein Basel 2006 871.JPG|3. - [[Bāzele]] |File:Lausanne img 0586.jpg|4. - [[Lozanna]] |Attēls:Bern luftaufnahme.png|5. - [[Berne]] - [[Šveice]]s [[galvaspilsēta]] |Attēls:Picswiss ZH-13-22.jpg|6. - [[Vintertūra]] |File:Luzern by Horst Michael Lechner.jpg|7. - [[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]] |File:St Gallen Kathedrale Türme.jpg|8. - [[Sanktgallene]] |File:Lugano, aerial view (4526817722).jpg|9. - [[Lugāno]] |File:CH-Biel-Panorama.jpg|10. - [[Bīle]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Šveices pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] tv5q7yaiis4xfoasse29qlqwl52btiw Iedzīvotāju blīvums 0 9818 4493394 4290035 2026-07-11T12:05:29Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Cilvēka ģeogrāfija]]; pievienoju [[Kategorija:Iedzīvotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493394 wikitext text/x-wiki [[Attēls:World population density map.PNG|300px|thumb|Iedzīvotāju blīvums pēc valsts, [[2006. gads|2006]]]] '''Iedzīvotāju blīvums''' jeb '''apdzīvotība''' ir skaitlisks lielums, kas parāda vidējo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] attiecību pret noteiktu teritorijas vienību (parasti 1 km²).<ref>Anita Biseniece. Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei. [[Zvaigzne ABC]], 2007, 210. lpp.</ref> Parasti iedzīvotāju blīvumu aprēķina [[valsts|valstij]], pašvaldībai, citai noteiktai teritorijai vai visai [[Zeme]]i. Pašlaik uz Zemes dzīvo vairāk nekā 8 miljardi [[cilvēks|cilvēku]] (2022. gada dati), un Zemes platība ir 510 miljoni km², tādējādi vidējais apdzīvotības blīvums ir 15,7 cilvēki uz km². Ja tiek ņemta vienīgi sauszemes platība (150 miljoni km²), tad vidēji uz kvadrātkilometra sauszemes dzīvo 53 cilvēki. Jāņem vērā, ka vairāk nekā puse sauszemes ir cilvēkam nepiemērota dzīves vide. Lielākā daļa cilvēku dzīvo netālu no [[jūra]]s, vietās, kur pieejams [[dzeramais ūdens]]. [[Latvija]]s iedzīvotāju blīvums ir 30,8 cilvēki uz km². (2014. gada dati)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-galvenie-raditaji-30260.html|title=Iedzīvotāju skaits un dabiskās kustības galvenie rādītāji|publisher=Csb.gov.lv|accessdate={{dat|2014|9|6||bez}}}}</ref> [[Pārapdzīvotība]] ir pārāk liels iedzīvotāju skaits teritorijā salīdzinājumā ar tajā pieejamajiem resursiem. To izraisa nevienmērīga Zemes apdzīvotība. Pārapdzīvotības ietekmē palielinās [[antropogēnā slodze]], proti, samazinās [[aramzeme]]s un [[ūdens]] resursi, nav brīvu vietu, kur būvēt jaunas ēkas un celtnes, rodas [[piesārņojums]] un uzkrājas [[atkritumi]]. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Demogrāfija]] [[Kategorija:Iedzīvotāji]] 5d2y8ujetxgtad823jc9v3s1izlgqcu 2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss 0 13684 4493445 4492481 2026-07-11T15:07:56Z Lasks 38532 /* Dalībvalstis */ 4493445 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"True Fantasy"'' |attēls = Helsinki ESC 2007.png |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2007|5|12|N}} |pusfināls = {{dat|2007|5|10|N}} |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Jāna Pelkonena]]<br />[[Miko Lepilampi]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Somija}} [[YLE]] |vieta = {{flaga|Somija}} [[Helsinki]], [[Somija]]<br />[[Hartwall Arena]] |uzvarētājs = {{ESC|Serbija}} [[Marija Šerifoviča]] - ''[[Molitva]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam, balstoties uz saņemtajām balsīm. Visas dalībvalstis paziņo punktus, kurus kopā saskaitot noskaidro uzvarētāju. |dalībvalstis = 42 kopā - 28 pusfinālā; 24 finālā, no kurām 10 iekļuva no pusfināla. |valstis, kas debitē = {{ESC|Čehija}}<br />{{ESC|Gruzija}}<br />{{ESC|Melnkalne}}<br />{{ESC|Serbija}} |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}<br />{{ESC|Ungārija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Monako}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = ''[[Apocalyptica]]'', [[Lordi]] |map = ESC 2007 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2007. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2006]] |nākamais = [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008 ►]] }} '''2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2007}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2007}}) bija 52. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]], [[2007. gads|2007]]. gada 10. un 12. maijā. Tiesības rīkot konkursu Somija ieguva [[2006. gads|2006]]. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētājiem kļuva grupa "[[Lordi]]". Par 2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju kļuva [[Serbija]]s pārstāve [[Marija Šerifoviča]] ar dziesmu ''[[Molitva]]''. Šī bija pirmā Serbijas uzvara konkursā. [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja grupa "[[Bonaparti.lv]] ar dziesmu "Questa Notte", kas ieguva 16. vietu. Pirmoreiz konkursā piedalījās [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehija]], [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]], [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]] un [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]]. == Dalībvalstis == === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pusfināls notika 2007. gada 10. maijā plkst. 22.00 pēc Latvijas laika. Pirmoreiz tajā piedalījās 28 valstis. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|bulgāru]] | [[Elica Todorova]] un [[Stojans Jankulovs]] | ''Water <small>(Вода)</small>'' | "Ūdens" | 6. | 146 |- | 02 | {{ESC|Izraēla}} | [[Angļu valoda|angļu]],<br />[[Franču valoda|franču]],<br />[[ivrīts]] | ''[[Teapacks]]'' | ''Push the Button'' | "Nospied pogu" | 24. | 17 |- | 03 | {{ESC|Kipra}} | franču | ''[[Evridiki]]'' | ''Comme Ci, Comme Ça'' | "Ne šā, ne tā" | 15. | 65 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Baltkrievija}} | angļu | [[Dmitrijs Kolduns]] | ''Work Your Magic'' | "Pielieto savas burvju spējas" | 4. | 176 |- | 05 | {{ESC|Islande}} | angļu | [[Eirikurs Hauksons]] | ''Valentine Lost'' | "Apmaldījies Valentīns" | 13. | 77 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Gruzija}} | angļu | ''[[Sofo]]'' | ''Visionary Dream'' | "Sapņotāja sapnis" | 8. | 123 |- | 07 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|melnkalniešu]] | [[Stevans Fadijs]] | ''Ajde, kroči <small>(Ајде, крочи)</small>'' | "Aiziet, laižam" | 23. | 33 |- | 08 | {{ESC|Šveice}} | angļu | [[DJ BoBo]] | ''Vampires Are Alive'' | "Vampīri ir dzīvi" | 20. | 40 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Moldova}} | angļu | [[Natālija Barbu]] | ''Fight'' | "Cīņa" | 10. | 91 |- | 10 | {{ESC|Nīderlande}} | angļu | [[Edsīlija Romblija]] | ''On Top of the World'' | "Pasaules virsotnē" | 21. | 38 |- | 11 | {{ESC|Albānija}} | angļu,<br />[[Albāņu valoda|albāņu]] | [[Frederiks Ndoci]] | ''Hear My Plea'' | "Ieklausies manā lūgumā" | 17. | 49 |- | 12 | {{ESC|Dānija}} | angļu | ''[[DQ]]'' | ''Drama Queen'' | "Drāmas karaliene" | 19. | 45 |- | 13 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|horvātu]],<br />angļu | ''[[Dragonfly]]'' pied. [[Dado Topičs]] | ''Vjerujem U Ljubav'' | "Ticam mīlestībai" | 16. | 54 |- | 14 | {{ESC|Polija}} | angļu | ''[[The Jet Set]]'' | ''Time To Party'' | "Laiks ballītei" | 14. | 75 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|serbu]] | [[Marija Šerifoviča]] | ''[[Molitva]]'' | "Lūgšana" | 1. | 298 |- | 16 | {{ESC|Čehija}} | [[Čehu valoda|čehu]] | ''[[Kabát]]'' | ''Malá Dáma'' | "Mazā dāma" | 28. | 1 |- | 17 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|portugāļu]],<br />angļu,<br />[[Spāņu valoda|spāņu]],<br />franču | ''[[Sabrina]]'' | ''Dança Comigo'' | "Dejo ar mani" | 11. | 88 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|maķedoniešu]],<br />angļu | [[Karolīna Gočeva|Karolīna]] | ''Mojot svet <small>(Мојот свет)</small>'' | "Mana pasaule" | 9. | 97 |- | 19 | {{ESC|Norvēģija}} | angļu,<br />spāņu | [[Guri Šanke]] | ''Ven a bailar conmigo'' | "Nāc dejot ar mani" | 18. | 48 |- | 20 | {{ESC|Malta}} | angļu | [[Olivija Luisa]] | ''Vertigo'' | "Reibonis" | 25. | 15 |- | 21 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|katalāņu]],<br />angļu | ''[[Anonymous (grupa)|Anonymous]]'' | ''Salvem El Món'' | "Glābsim pasauli" | 12. | 80 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 22 | {{ESC|Ungārija}} | angļu | [[Magdi Rūsa]] | ''Unsubstantial Blues'' | "Nenozīmīgs blūzs" | 2. | 224 |- | 23 | {{ESC|Igaunija}} | angļu | [[Gerli Padara]] | ''Partners in Crime'' | "Līdzdalībnieki noziegumā" | 22. | 33 |- | 24 | {{ESC|Beļģija}} | angļu | ''[[The KMG's]]'' | ''Love Power'' | "Mīlestības spēks" | 26. | 14 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 25 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|slovēņu]] | [[Alenka Gotara]] | ''Cvet Z Juga'' | "Dienvidu zieds" | 7. | 140 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 26 | {{ESC|Turcija}} | angļu | [[Kenans Dogulu]] | ''Shake It Up Şekerim'' | "Sapurini to, saldumiņ" | 3. | 197 |- | 27 | {{ESC|Austrija}} | angļu | [[Ēriks Papilaja]] | ''Get A Life - Get Alive'' | "Tiec pie dzīves — kļūsti dzīvs" | 27. | 4 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 28 | {{ESC|Latvija}} | [[Itāļu valoda|itāļu]] | [[Bonaparti.lv]] | ''[[Questa Notte]]'' | "Šī nakts" | 5. | 168 |} === Fināls === Fināla dalībvalstis bija: * Četras automātiski kvalificējušās valstis ([[Francija]], [[Lielbritānija]], [[Spānija]] un [[Vācija]]). * Pirmo 10 vietu ieguvējas 2006. gada konkursā (neskaitot automātiski kvalificētās). * Pirmo 10 vietu ieguvējas pusfinālā. Fināls notika 2007. gada 12. maijā plkst. 22.00 pēc Latvijas laika. {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Serbu valoda|serbu]] | [[Marija Šestiča]] | ''Rijeka Bez Imena'' | "Upe bez nosaukuma" | 11. | 106 |- | 02 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|spāņu]],<br />[[Angļu valoda|angļu]] | ''[[D'NASH]]'' | ''I Love You Mi Vida'' | "Es mīlu tevi, mana dzīve" | 20. | 43 |- | 03 | {{ESC|Baltkrievija}} | angļu | [[Dmitrijs Kolduns]] | ''Work Your Magic'' | "Pielieto savas burvju spējas" | 6. | 145 |- | 04 | {{ESC|Īrija}} | angļu | ''[[Dervish]]'' | ''[[They Can't Stop The Spring]]'' | "Viņi nevar apstādināt pavasari" | 24. | 5 |- | 05 | {{ESC|Somija}} | angļu | [[Hanna Pakarinena]] | ''Leave Me Alone'' | "Liec mani mierā" | 17. | 53 |- | 06 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|maķedoniešu]],<br />angļu | [[Karolīna Gočeva|Karolīna]] | ''Mojot svet <small>(Мојот свет)</small>'' | "Mana pasaule" | 14. | 73 |- | 07 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|slovēņu]] | [[Alenka Gotara]] | ''Cvet Z Juga'' | "Dienvidu zieds" | 15. | 66 |- | 08 | {{ESC|Ungārija}} | angļu | [[Magdi Rūsa]] | ''Unsubstantial Blues'' | "Nenozīmīgs blūzs" | 9. | 128 |- | 09 | {{ESC|Lietuva}} | angļu | ''[[4Fun]]'' | ''Love Or Leave'' | "Mīli vai ej projām" | 21. | 28 |- | 10 | {{ESC|Grieķija}} | angļu | ''[[Sarbels]]'' | ''Yassou Maria'' | "Sveika, Marija" | 7. | 139 |- | 11 | {{ESC|Gruzija}} | angļu | ''[[Sofo]]'' | ''Visionary Dream'' | "Sapņotāja sapnis" | 12. | 97 |- | 12 | {{ESC|Zviedrija}} | angļu | ''[[The Ark]]'' | ''The Worrying Kind'' | "Tāds, kurš uztraucas" | 18. | 51 |- | 13 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|franču]],<br />angļu | ''[[Les Fatals Picards]]'' | ''L'Amour À La Française'' | "Franciskā mīlestība" | 22. | 19 |- | 14 | {{ESC|Latvija}} | [[Itāļu valoda|itāļu]] | [[Bonaparti.lv]] | ''[[Questa Notte]]'' | "Šī nakts" | 16. | 54 |- | 15 | {{ESC|Krievija}} | angļu | ''[[Serebro]]'' | ''Song #1'' | "Dziesma Nr. 1" | 3. | 207 |- | 16 | {{ESC|Vācija}} | [[Vācu valoda|vācu]],<br />angļu | [[Rodžers Cicero]] | ''Frauen regier'n die Welt'' | "Sievietes pārvalda pasauli" | 19. | 49 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 17 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Marija Šerifoviča]] | ''[[Molitva]]'' | "Lūgšana" | 1. | 268 |- | 18 | {{ESC|Ukraina}} | [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]],<br />vācu,<br />[[Krievu valoda|krievu]],<br />angļu | [[Andrijs Danilko|Verka Serdjučka]] | ''Dancing Lasha Tumbai'' | "Dejojam Laša Tumbai" | 2. | 235 |- | 19 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | angļu | ''[[Scooch]]'' | ''Flying the Flag (for You)'' | "Lidinām karogu tev" | 23. | 19 |- | 20 | {{ESC|Rumānija}} | angļu,<br />itāļu,<br />spāņu,<br />krievu,<br />franču,<br />[[Rumāņu valoda|rumāņu]] | ''[[Todomondo]] | ''Liubi, Liubi, I Love You'' | "Mīli, mīli, es mīlu tevi" | 13. | 84 |- | 21 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|bulgāru]] | [[Elica Todorova]] un [[Stojans Jankulovs]] | ''Water <small>(Вода)</small>'' | "Ūdens" | 5. | 157 |- | 22 | {{ESC|Turcija}} | angļu | [[Kenans Dogulu]] | ''Shake It Up Şekerim'' | "Sapurini to, saldumiņ" | 4. | 163 |- | 23 | {{ESC|Armēnija}} | angļu,<br />[[Armēņu valoda|armēņu]] | ''[[Hayko]] | ''Anytime You Need'' | "Ikreiz, kad tev vajag" | 8. | 138 |- | 24 | {{ESC|Moldova}} | angļu | [[Natālija Barbu]] | ''Fight'' | "Cīņa" | 10. | 109 |} == Balsošanas rezultāti == === Fināls === {|class="wikitable" style="text-align:center; font-size: 85%" !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="43"|Telebalsošanas rezultāti <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/event/scoreboard?event=435|title=Eurvision Song Contest 2007 Official results table|publisher=Eurovision.tv|accessdate=2008-02-04}}</ref> |- ![[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|16px|Punktu Summa]] ![[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|16px|Albānija]] ![[Attēls:19px-ESCAndora.svg|16px|Andora]] ![[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|16px|Armēnija]] ![[Attēls:19px-ESCAustrija.svg|16px|Austrija]] ![[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|16px|Baltkrievija]] ![[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|16px|Beļģija]] ![[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|16px|Bosnija un Hercegovina]] ![[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|16px|Bulgārija]] ![[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|16px|Horvātija]] ![[Attēls:19px-ESCKipra.svg|16px|Kipra]] ![[Attēls:19px-ESCCehija.svg|16px|Čehija]] ![[Attēls:19px-ESCDanija.svg|16px|Dānija]] ![[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|16px|Igaunija]] ![[Attēls:19px-ESCSomija.svg|16px|Somija]] ![[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|16px|Francija]] ![[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|16px|Maķedonija]] ![[Attēls:19px-ESCGruzija.svg|16px|Gruzija]] ![[Attēls:19px-ESCVacija.svg|16px|Vācija]] ![[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|16px|Grieķija]] ![[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|16px|Ungārija]] ![[Attēls:19px-ESCIslande.svg|16px|Islande]] ![[Attēls:19px-ESCIrija.svg|16px|Īrija]] ![[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|16px|Izraēla]] ![[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|16px|Latvija]] ![[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|16px|Lietuva]] ![[Attēls:19px-ESCMalta.svg|16px|Malta]] ![[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|16px|Moldova]] ![[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|16px|Melnkalne]] ![[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg|16px|Norvēģija]] ![[Attēls:19px-ESCPolija.svg|16px|Polija]] ![[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|16px|Portugāle]] ![[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|16px|Rumānija]] ![[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|16px|Krievija]] ![[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|16px|Serbija]] ![[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|16px|Slovēnija]] ![[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|16px|Spānija]] ![[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|16px|Zviedrija]] ![[Attēls:19px-ESCSveice.svg|16px|Šveice]] ![[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg|16px|Nīderlande]] ![[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|16px|Turcija]] ![[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|16px|Ukraina]] ![[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|16px|Lielbritānija]] |- !rowspan="25" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg|19px|Dalībvalstis]] | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Bosnija un Hercegovina]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |106||8||0||1||8||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||10||0||4||7||0||0||1||4||0||3||0||0||0||0||0||0||0||0||0||7||6||0||0||0||0||8||8||0||6||8||7||10||0||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Spānija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |43||'''12'''||0||0||0||0||3||0||0||0||0||0||0||0||0||6||0||0||0||1||0||0||0||2||0||0||2||0||4||0||0||8||0||0||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||5||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Baltkrievija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |145||2||0||10||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||4||1||0||6||2||0||7||0||0||7||8||0||5||4||4||0||'''12'''||8||7||10||10||3||0||7||1||1||'''12'''||2||0||0||0||0||0||0||'''12'''||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Īrija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |5||5||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0|| ||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Somija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |53||0||7||0||0||1||0||0||0||0||0||0||4||6|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||0||1||0||0||'''12'''||0||0||0||5||0||0||0||4||0||0||0||0||0||0||1||'''12'''||0||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |73||3||0||0||1||0||0||8||10||8||0||5||0||0||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||1||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||10||0||0||0||0||0||10||10||0||0||6||0||1||0||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Slovēnija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |66||0||0||0||0||4||2||7||0||7||0||0||0||0||0||0||6||0||0||0||0||0||0||0||4||1||5||0||8||0||4||3||0||3||5|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||3||0||0||0||0||4||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Ungārija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |128||0||6||0||2||0||5||0||0||4||0||0||8||4||10||0||0||5||7||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||8||5||0||5||4||1||0||0||8||2||2||8||0||'''12'''||5||0||8||3||4||0||0||2 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Lietuva]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |28||0||1||0||0||2||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||'''12'''||0||10|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||3 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Grieķija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |139||7||0||8||0||3||8||3||'''12'''|| ||'''12'''||3||1||0||0||3||3||4||10|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||7||5||0||1||0||0||0||6||0||0||0||0||10||0||4||0||2||4||4||5||4||0||10 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Gruzija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |97||0||0||5||0||6||6||1||0||2||1||1||0||5||7||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||3||2|| ||1||6||6||'''12'''||0||4||0||0||5||0||0||7||0||2||0||0||0||2||5||8||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Zviedrija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |51||0||2||0||0||0||0||0||0||0||0||0||'''12'''||0||8||0||0||0||0||0||0||10||0||0||0||0||0||0||0||'''12'''||0||0||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||0||0||7 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Francija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |19||4||8||2||0||0||0||0||0||0||0||0||0||2||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||0||0||0||0||0||0||0||3||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Latvija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |54||0||0||0||0||0||0||0||0||1||0||0||0||10||0||0||0||0||0||0||0||0||10||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||10||4||0||0||3||1||0||2||0||0||6||0||0||0||3||0||0||4 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Krievija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |207||0||3||'''12'''||0||'''12'''||0||2||5||3||7||6||2||'''12'''||3||2||5||7||6||8||6||1||6||8||7||6||6||8||6||5||3||4||3|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||7||3||4||5||0||0||8||10||6 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Vācija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |49||6||5||0||7||0||0||0||0||0||0||0||5||3||1||0||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||2||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||5||1||7||6||0||0||1 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#FFDEAD" | '''[[Serbija]]''' || style="text-align:right; |'''268'''||1||0||7||'''12'''||7||7||'''12'''||6||'''12'''||3||8||6||0||'''12'''||8||'''12'''||6||8||4||'''12'''||7||4||3||3||0||8||5||'''12'''||10||8||5||6||5|| style="text-align:left; bgcolor="#FFDEAD" | ||'''12'''||1||10||'''12'''||8||0||6||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Ukraina]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |235||0||'''12'''||6||4||10||1||5||3||5||4||'''12'''||3||8||6||4||2||10||5||7||3||6||8||10||'''12'''||8||3||7||2||2||'''12'''||'''12'''||4||8||3||4||7||3||2||1||3|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||8 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Lielbritānija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |19||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||7||0||0||0||'''12'''||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Rumānija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |84||0||10||0||3||0||0||0||2||0||5||0||0||0||0||7||0||0||0||2||8||0||3||7||1||0||0||'''12'''||0||0||0|||7|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||1||0||0||'''12'''||0||0||0||2||2||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Bulgārija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |157||0||0||4||6||0||4||6|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||6||10||7||0||1||5||5||8||0||4||'''12'''||10||0||0||0||2||0||7||3||5||0||0||6||5||4||6||7||10||0||0||0||6||3||5 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Turcija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |163||10||0||0||10||0||'''12'''||10||7||0||0||0||10||0||4||'''12'''||10||2||'''12'''||0||1||3||0||0||0||0||0||1||1||7||0||0||7||2||0||0||0||7||10||'''12'''|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||1||'''12''' |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Armēnija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |138||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||5||5||10||0||8||0||8||10||0||0||0||10||0||'''12'''||2||6||0||0||0||5||0||0||0||2||0||0||10||0||0||10||0||0||8||0||0||10||'''12'''||5||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Moldova]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |109||0||4||3||0||8||0||0||4||0||2||0||0||0||2||0||1||3||0||10||5||0||2||4||0||2||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||1||6||10||'''12'''||6||1||1||6||2||0||0||7||7||0 |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2007]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2007. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] o5levar1clyow8rkib50l34f5he64hk 4493450 4493445 2026-07-11T15:30:31Z Lasks 38532 /* Balsošanas rezultāti */ 4493450 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"True Fantasy"'' |attēls = Helsinki ESC 2007.png |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2007|5|12|N}} |pusfināls = {{dat|2007|5|10|N}} |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Jāna Pelkonena]]<br />[[Miko Lepilampi]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Somija}} [[YLE]] |vieta = {{flaga|Somija}} [[Helsinki]], [[Somija]]<br />[[Hartwall Arena]] |uzvarētājs = {{ESC|Serbija}} [[Marija Šerifoviča]] - ''[[Molitva]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam, balstoties uz saņemtajām balsīm. Visas dalībvalstis paziņo punktus, kurus kopā saskaitot noskaidro uzvarētāju. |dalībvalstis = 42 kopā - 28 pusfinālā; 24 finālā, no kurām 10 iekļuva no pusfināla. |valstis, kas debitē = {{ESC|Čehija}}<br />{{ESC|Gruzija}}<br />{{ESC|Melnkalne}}<br />{{ESC|Serbija}} |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}<br />{{ESC|Ungārija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Monako}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = ''[[Apocalyptica]]'', [[Lordi]] |map = ESC 2007 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2007. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2006]] |nākamais = [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008 ►]] }} '''2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2007}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2007}}) bija 52. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]], [[2007. gads|2007]]. gada 10. un 12. maijā. Tiesības rīkot konkursu Somija ieguva [[2006. gads|2006]]. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētājiem kļuva grupa "[[Lordi]]". Par 2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju kļuva [[Serbija]]s pārstāve [[Marija Šerifoviča]] ar dziesmu ''[[Molitva]]''. Šī bija pirmā Serbijas uzvara konkursā. [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja grupa "[[Bonaparti.lv]] ar dziesmu "Questa Notte", kas ieguva 16. vietu. Pirmoreiz konkursā piedalījās [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehija]], [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]], [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]] un [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]]. == Dalībvalstis == === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pusfināls notika 2007. gada 10. maijā plkst. 22.00 pēc Latvijas laika. Pirmoreiz tajā piedalījās 28 valstis. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|bulgāru]] | [[Elica Todorova]] un [[Stojans Jankulovs]] | ''Water <small>(Вода)</small>'' | "Ūdens" | 6. | 146 |- | 02 | {{ESC|Izraēla}} | [[Angļu valoda|angļu]],<br />[[Franču valoda|franču]],<br />[[ivrīts]] | ''[[Teapacks]]'' | ''Push the Button'' | "Nospied pogu" | 24. | 17 |- | 03 | {{ESC|Kipra}} | franču | ''[[Evridiki]]'' | ''Comme Ci, Comme Ça'' | "Ne šā, ne tā" | 15. | 65 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Baltkrievija}} | angļu | [[Dmitrijs Kolduns]] | ''Work Your Magic'' | "Pielieto savas burvju spējas" | 4. | 176 |- | 05 | {{ESC|Islande}} | angļu | [[Eirikurs Hauksons]] | ''Valentine Lost'' | "Apmaldījies Valentīns" | 13. | 77 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Gruzija}} | angļu | ''[[Sofo]]'' | ''Visionary Dream'' | "Sapņotāja sapnis" | 8. | 123 |- | 07 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|melnkalniešu]] | [[Stevans Fadijs]] | ''Ajde, kroči <small>(Ајде, крочи)</small>'' | "Aiziet, laižam" | 23. | 33 |- | 08 | {{ESC|Šveice}} | angļu | [[DJ BoBo]] | ''Vampires Are Alive'' | "Vampīri ir dzīvi" | 20. | 40 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Moldova}} | angļu | [[Natālija Barbu]] | ''Fight'' | "Cīņa" | 10. | 91 |- | 10 | {{ESC|Nīderlande}} | angļu | [[Edsīlija Romblija]] | ''On Top of the World'' | "Pasaules virsotnē" | 21. | 38 |- | 11 | {{ESC|Albānija}} | angļu,<br />[[Albāņu valoda|albāņu]] | [[Frederiks Ndoci]] | ''Hear My Plea'' | "Ieklausies manā lūgumā" | 17. | 49 |- | 12 | {{ESC|Dānija}} | angļu | ''[[DQ]]'' | ''Drama Queen'' | "Drāmas karaliene" | 19. | 45 |- | 13 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|horvātu]],<br />angļu | ''[[Dragonfly]]'' pied. [[Dado Topičs]] | ''Vjerujem U Ljubav'' | "Ticam mīlestībai" | 16. | 54 |- | 14 | {{ESC|Polija}} | angļu | ''[[The Jet Set]]'' | ''Time To Party'' | "Laiks ballītei" | 14. | 75 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|serbu]] | [[Marija Šerifoviča]] | ''[[Molitva]]'' | "Lūgšana" | 1. | 298 |- | 16 | {{ESC|Čehija}} | [[Čehu valoda|čehu]] | ''[[Kabát]]'' | ''Malá Dáma'' | "Mazā dāma" | 28. | 1 |- | 17 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|portugāļu]],<br />angļu,<br />[[Spāņu valoda|spāņu]],<br />franču | ''[[Sabrina]]'' | ''Dança Comigo'' | "Dejo ar mani" | 11. | 88 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|maķedoniešu]],<br />angļu | [[Karolīna Gočeva|Karolīna]] | ''Mojot svet <small>(Мојот свет)</small>'' | "Mana pasaule" | 9. | 97 |- | 19 | {{ESC|Norvēģija}} | angļu,<br />spāņu | [[Guri Šanke]] | ''Ven a bailar conmigo'' | "Nāc dejot ar mani" | 18. | 48 |- | 20 | {{ESC|Malta}} | angļu | [[Olivija Luisa]] | ''Vertigo'' | "Reibonis" | 25. | 15 |- | 21 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|katalāņu]],<br />angļu | ''[[Anonymous (grupa)|Anonymous]]'' | ''Salvem El Món'' | "Glābsim pasauli" | 12. | 80 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 22 | {{ESC|Ungārija}} | angļu | [[Magdi Rūsa]] | ''Unsubstantial Blues'' | "Nenozīmīgs blūzs" | 2. | 224 |- | 23 | {{ESC|Igaunija}} | angļu | [[Gerli Padara]] | ''Partners in Crime'' | "Līdzdalībnieki noziegumā" | 22. | 33 |- | 24 | {{ESC|Beļģija}} | angļu | ''[[The KMG's]]'' | ''Love Power'' | "Mīlestības spēks" | 26. | 14 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 25 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|slovēņu]] | [[Alenka Gotara]] | ''Cvet Z Juga'' | "Dienvidu zieds" | 7. | 140 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 26 | {{ESC|Turcija}} | angļu | [[Kenans Dogulu]] | ''Shake It Up Şekerim'' | "Sapurini to, saldumiņ" | 3. | 197 |- | 27 | {{ESC|Austrija}} | angļu | [[Ēriks Papilaja]] | ''Get A Life - Get Alive'' | "Tiec pie dzīves — kļūsti dzīvs" | 27. | 4 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 28 | {{ESC|Latvija}} | [[Itāļu valoda|itāļu]] | [[Bonaparti.lv]] | ''[[Questa Notte]]'' | "Šī nakts" | 5. | 168 |} === Fināls === Fināla dalībvalstis bija: * Četras automātiski kvalificējušās valstis ([[Francija]], [[Lielbritānija]], [[Spānija]] un [[Vācija]]). * Pirmo 10 vietu ieguvējas 2006. gada konkursā (neskaitot automātiski kvalificētās). * Pirmo 10 vietu ieguvējas pusfinālā. Fināls notika 2007. gada 12. maijā plkst. 22.00 pēc Latvijas laika. {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Serbu valoda|serbu]] | [[Marija Šestiča]] | ''Rijeka Bez Imena'' | "Upe bez nosaukuma" | 11. | 106 |- | 02 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|spāņu]],<br />[[Angļu valoda|angļu]] | ''[[D'NASH]]'' | ''I Love You Mi Vida'' | "Es mīlu tevi, mana dzīve" | 20. | 43 |- | 03 | {{ESC|Baltkrievija}} | angļu | [[Dmitrijs Kolduns]] | ''Work Your Magic'' | "Pielieto savas burvju spējas" | 6. | 145 |- | 04 | {{ESC|Īrija}} | angļu | ''[[Dervish]]'' | ''[[They Can't Stop The Spring]]'' | "Viņi nevar apstādināt pavasari" | 24. | 5 |- | 05 | {{ESC|Somija}} | angļu | [[Hanna Pakarinena]] | ''Leave Me Alone'' | "Liec mani mierā" | 17. | 53 |- | 06 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|maķedoniešu]],<br />angļu | [[Karolīna Gočeva|Karolīna]] | ''Mojot svet <small>(Мојот свет)</small>'' | "Mana pasaule" | 14. | 73 |- | 07 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|slovēņu]] | [[Alenka Gotara]] | ''Cvet Z Juga'' | "Dienvidu zieds" | 15. | 66 |- | 08 | {{ESC|Ungārija}} | angļu | [[Magdi Rūsa]] | ''Unsubstantial Blues'' | "Nenozīmīgs blūzs" | 9. | 128 |- | 09 | {{ESC|Lietuva}} | angļu | ''[[4Fun]]'' | ''Love Or Leave'' | "Mīli vai ej projām" | 21. | 28 |- | 10 | {{ESC|Grieķija}} | angļu | ''[[Sarbels]]'' | ''Yassou Maria'' | "Sveika, Marija" | 7. | 139 |- | 11 | {{ESC|Gruzija}} | angļu | ''[[Sofo]]'' | ''Visionary Dream'' | "Sapņotāja sapnis" | 12. | 97 |- | 12 | {{ESC|Zviedrija}} | angļu | ''[[The Ark]]'' | ''The Worrying Kind'' | "Tāds, kurš uztraucas" | 18. | 51 |- | 13 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|franču]],<br />angļu | ''[[Les Fatals Picards]]'' | ''L'Amour À La Française'' | "Franciskā mīlestība" | 22. | 19 |- | 14 | {{ESC|Latvija}} | [[Itāļu valoda|itāļu]] | [[Bonaparti.lv]] | ''[[Questa Notte]]'' | "Šī nakts" | 16. | 54 |- | 15 | {{ESC|Krievija}} | angļu | ''[[Serebro]]'' | ''Song #1'' | "Dziesma Nr. 1" | 3. | 207 |- | 16 | {{ESC|Vācija}} | [[Vācu valoda|vācu]],<br />angļu | [[Rodžers Cicero]] | ''Frauen regier'n die Welt'' | "Sievietes pārvalda pasauli" | 19. | 49 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 17 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Marija Šerifoviča]] | ''[[Molitva]]'' | "Lūgšana" | 1. | 268 |- | 18 | {{ESC|Ukraina}} | [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]],<br />vācu,<br />[[Krievu valoda|krievu]],<br />angļu | [[Andrijs Danilko|Verka Serdjučka]] | ''Dancing Lasha Tumbai'' | "Dejojam Laša Tumbai" | 2. | 235 |- | 19 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | angļu | ''[[Scooch]]'' | ''Flying the Flag (for You)'' | "Lidinām karogu tev" | 23. | 19 |- | 20 | {{ESC|Rumānija}} | angļu,<br />itāļu,<br />spāņu,<br />krievu,<br />franču,<br />[[Rumāņu valoda|rumāņu]] | ''[[Todomondo]] | ''Liubi, Liubi, I Love You'' | "Mīli, mīli, es mīlu tevi" | 13. | 84 |- | 21 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|bulgāru]] | [[Elica Todorova]] un [[Stojans Jankulovs]] | ''Water <small>(Вода)</small>'' | "Ūdens" | 5. | 157 |- | 22 | {{ESC|Turcija}} | angļu | [[Kenans Dogulu]] | ''Shake It Up Şekerim'' | "Sapurini to, saldumiņ" | 4. | 163 |- | 23 | {{ESC|Armēnija}} | angļu,<br />[[Armēņu valoda|armēņu]] | ''[[Hayko]] | ''Anytime You Need'' | "Ikreiz, kad tev vajag" | 8. | 138 |- | 24 | {{ESC|Moldova}} | angļu | [[Natālija Barbu]] | ''Fight'' | "Cīņa" | 10. | 109 |} == Balsošanas rezultāti == === Pusfināls === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Helsinki 2007 – Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/helsinki-2007/semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=22 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210422065636/https://eurovision.tv/event/helsinki-2007/semi-final/results |archive-date=22 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2007 Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=434#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=22 November 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043501/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=434#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austria}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="28" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bulgārija | style="text-align:right;" | 146 || 5 || || 1 || || 6 || 8 || || 10 || 10 || 5 || 2 || '''12''' || 3 || 2 || 5 || 1 || 1 || '''12''' || 6 || 3 || 6 || 4 || || || || 10 || || || 3 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || || || || || 5 || 6 || 7 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 || || || || || || 6 || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || || || 2 || || || || 3 || || || || || 1 || || 1 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 || || || 4 || || || 5 || || '''12''' || || || || || || 5 || || 8 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 4 || 3 || || || || || || || || || || 7 || || || || || || || || 10 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Baltkrievija | style="text-align:right;" | 176 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || || || || 1 || 7 || || 4 || || 5 || 2 || || 1 || 4 || 3 || 10 || || || '''12''' || || 10 || 3 || || 5 || || 6 || 7 || 7 || 4 || 6 || 3 || '''12''' || '''12''' || 10 || 4 || 4 || '''12''' || || 4 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 77 || || 3 || || || || || 10 || || || || '''12''' || || || || || || || || || || || || 5 || '''12''' || || || || || || 6 || 1 || || '''12''' || || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 10 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Gruzija | style="text-align:right;" | 123 || || 8 || 8 || || || 4 || || 6 || 3 || || 4 || 10 || || 1 || || || || 7 || || || 8 || || 8 || || || || 5 || || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || || 10 || 10 || 7 || || 3 || 8 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || 8 || || || 5 || || || 7 || || || 5 || 5 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 || || || || 6 || || || 3 || 2 || || || || || || || || || || 2 || 1 || 2 || || 8 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 10 || 2 || || || || || || 4 || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Moldova | style="text-align:right;" | 91 || || '''12''' || 7 || || || || || 3 || 6 || || || 8 || || || '''12''' || || '''12''' || 6 || || || 3 || || || || || || || 2 || || || 7 || 1 || || 6 || 6 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 || || || || 5 || || || 4 || || || || || || || 10 || 3 || || || || || || 1 || || || 1 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 8 || || || || || || || || || || || || || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 || 6 || || || || 3 || || || 8 || || || || 4 || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 3 || || || 1 || || || 7 || || || || || || || 2 || || || || || || || || 1 || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || || || || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 3 || || || || || || || || || || || 5 || || || 4 || || || 1 || 5 || 6 || || || || 4 || || || || 8 || || || 7 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 54 || 7 || || || || 7 || || || || || 6 || || || 10 || || || 3 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || || 2 || || || 5 || || || || || || || || || || || || || || || || 6 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Polija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 75 || 1 || 5 || 5 || 10 || 4 || 3 || 2 || || || 2 || || || || || || || || 3 || || || || 5 || 3 || || || || || 10 || || || 6 || || || 5 || || 1 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 3 || 2 || 3 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Serbija | style="text-align:right;" | 298 || '''12''' || 10 || 10 || || '''12''' || 7 || 6 || 5 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || || '''12''' || 4 || 4 || 2 || 6 || 8 || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || 1 || 8 || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 || 1 || || 8 || 8 || 10 || 8 || 8 || 2 || 10 || 5 || 6 || 5 || '''12''' || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Čehija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 1 || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 88 || || 7 || 6 || '''12''' || || 10 || || || 8 || 1 || || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 1 || || 1 || || 7 || || || 8 || || 4 || || || || || || || || || 3 || || 10 || 7 || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Maķedonija | style="text-align:right;" | 97 || 10 || || || || 5 || || || || || 10 || || 6 || 7 || || || 10 || 2 || || 8 || 10 || || || || || 6 || 6 || || || || || || '''12''' || 5 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 48 || 2 || || 3 || 3 || || || 7 || || 4 || || 1 || || || || 2 || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 3 || || 2 || 4 || || || 6 || || || || 7 || 2 || 1 || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || || || || || || || || || || || || 7 || || || || 6 || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Andora | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 80 || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 4 || '''12''' || || 5 || 2 || || || 6 || || || || 2 || 4 || 2 || || 2 || 2 || || 7 || || 4 || || 5 || || || 2 || || 4 || || 6 || 6 || || || 1 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 224 || || 1 || || 4 || 8 || 2 || '''12''' || || 1 || '''12''' || 10 || 1 || 1 || 7 || 10 || 5 || 10 || 4 || 7 || 6 || || 6 || 7 || 10 || 4 || 8 || 8 || 7 || 4 || 8 || 10 || 4 || 8 || 4 || 3 || 8 || '''12''' || 8 || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || || || || || || || || || || 6 || || || || || || || || || || || || 6 || || || || || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || || || || || '''12''' || || || 4 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || 2 || || || || '''12''' || || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Slovēnija | style="text-align:right;" | 140 || 8 || 6 || || 8 || 2 || 1 || || || 7 || 7 || || 3 || 6 || 6 || 7 || || 4 || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 5 || || 4 || 6 || 1 || 5 || || || 5 || || 7 || 5 || 5 || || 7 || 3 || || 5 || 7 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Turcija | style="text-align:right;" | 197 || 3 || || 2 || 7 || 10 || '''12''' || 8 || || 2 || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || '''12''' || || '''12''' || 8 || || || || || '''12''' || || 6 || 10 || 1 || '''12''' || || || || || 10 || 7 || 1 || 7 || || 3 || 1 || 10 || '''12''' || 8 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 4 || || || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Latvija | style="text-align:right;" | 168 || || 2 || || || 1 || || 5 || 1 || || || 3 || || || 8 || 8 || || 5 || 5 || 4 || 7 || 10 || || '''12''' || 7 || 2 || 3 || 7 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 5 || || 1 || 3 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || '''12''' || 2 || 8 || || 4 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 9 | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Austria}}, {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Beļģija}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 5 | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Krievija}, {{ESC|Moldova}}}, {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Latvija}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Polija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 3 | {{ESC|Islande}} || {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- | {{ESC|Moldova}}|| {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Serbija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Bulgārija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Turcija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Andora}} || {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Gruzija}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Latvija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Bulgārija}} |- | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Andora}} |} === Fināls === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Helsinki 2007 – Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/helsinki-2007/semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=22 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210422065636/https://eurovision.tv/event/helsinki-2007/semi-final/results |archive-date=22 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2007 Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=434#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=22 November 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043501/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=434#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austria}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="24" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 7 || || 1 || || 8 || 1 || 7 || || || 8 || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 8 || || || 10 || 8 || || 3 || || 6 || 8 || 4 || 7 || || || || || || 6 || || || || || || || || 4 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 43 || 4 || || || || || 6 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 3 || 8 || '''12''' || || || || || 2 || || || || 5 || || || || 2 || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 145 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || || || || || 5 || || 2 || || || 4 || || 1 || 2 || 1 || 6 || || || '''12''' || || 7 || || || 2 || || || 10 || 7 || 8 || 1 || || '''12''' || '''12''' || 8 || 4 || 7 || 10 || || 7 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || || 1 || || 7 || || || 4 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || 1 || 5 || 4 || 1 || || || || || 6 || || || '''12''' || || || || '''12''' || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 73 || 10 || || || || 1 || || || || || 10 || || 1 || 8 || || || 3 || || || 8 || 10 || || || || || 6 || 5 || || || || || 1 || 10 || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 66 || 8 || 4 || || || || || || || 3 || 5 || || || 7 || 2 || 3 || || || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 1 || || || || || || 5 || || || || || 4 || 3 || 4 || || 4 || || || 6 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 128 || || || || 6 || 2 || || 8 || || || '''12''' || 10 || || || 5 || 2 || || 8 || || 4 || 5 || || 7 || 4 || 8 || 3 || || 4 || 5 || 1 || 4 || 5 || || 8 || || || 5 || 8 || 2 || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 || || 2 || || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || '''12''' || || || || || || || || 10 || || || || 3 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 139 || || 3 || 8 || || || 3 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 4 || || 4 || 3 || 8 || || 7 || 10 || '''12''' || || || 1 || 10 || || || 4 || 3 || 5 || || || || 4 || '''12''' || 4 || || || || 5 || || 6 || 10 || 3 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 97 || || 6 || 5 || || || || || 3 || || || 7 || 5 || 1 || 6 || || || || 1 || 2 || 2 || 6 || || '''12''' || || || 1 || 2 || 1 || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 8 || 7 || 6 || || 5 || 4 || || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 || || || || 2 || || || '''12''' || || || || 8 || || || || || || || || || || || || || '''12''' || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 10 || || || 7 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 || || || 2 || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || 4 || || || || || || || 3 || || || || || || || 2 || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 54 || || || || || || || || || || || || || || || || || 2 || || 1 || 6 || || || 10 || 3 || || || 3 || 10 || 4 || 10 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 207 || 6 || '''12''' || '''12''' || 3 || || 2 || 2 || 8 || 4 || 7 || 3 || 8 || 2 || || 4 || || 3 || 7 || 3 || 3 || 8 || 6 || 6 || 5 || || 6 || || 6 || 6 || '''12''' || 7 || 5 || 5 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 1 || 3 || 8 || 6 || 5 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 || || || || 5 || 7 || || 5 || || 5 || || 1 || || || || || 6 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 7 || || 6 || || || 3 || || || 1 || || || || 2 || || || 1 || || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Serbija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 268 || '''12''' || 7 || 7 || || '''12''' || 8 || 6 || 4 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || || '''12''' || 7 || 5 || 1 || 6 || 3 || '''12''' || '''12''' || 3 || 8 || || 10 || '''12''' || 8 || 8 || 4 || 8 || || 6 || 6 || 10 || 6 || 5 || 3 || 7 || 8 || 5 || || '''12''' || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 235 || 2 || 10 || 6 || '''12''' || 4 || 4 || 3 || 7 || 7 || 3 || 6 || 3 || 5 || 1 || '''12''' || || 4 || 4 || 5 || 4 || 10 || 5 || 8 || 2 || 2 || '''12''' || 1 || 8 || 3 || 8 || 10 || 3 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || '''12''' || 6 || '''12''' || 7 || 8 || 2 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 7 || '''12''' || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 84 || || || || 10 || 3 || 7 || || 2 || '''12''' || || || 2 || || || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || || 7 || || || || || || || 3 || || || || 2 || || 2 || 1 || 1 || || || '''12''' || || || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 157 || 5 || || 4 || || 6 || 5 || || '''12''' || 10 || 6 || 5 || 6 || 6 || 4 || 6 || || 5 || 10 || 6 || 7 || || 4 || || || || 7 || || || 7 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 3 || 4 || 2 || || || 3 || 5 || 8 || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 163 || 1 || || || || 10 || '''12''' || 10 || || || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || '''12''' || || 10 || 7 || || || || || '''12''' || || 7 || 10 || || '''12''' || || || || 2 || 7 || 7 || 1 || 2 || || 3 || || 1 || '''12''' || 10 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 138 || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 5 || 10 || || 6 || 8 || || || '''12''' || || 10 || || || || 8 || || || 5 || 2 || || || || 10 || 10 || || || || '''12''' || 8 || || 5 || 10 || || || 10 || 2 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 109 || || 8 || 3 || 4 || || || || 10 || 6 || 1 || 2 || 7 || || || 10 || || '''12''' || 2 || || 1 || 4 || || 2 || 1 || || || || 2 || || || 3 || 4 || 2 || 7 || 6 || || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || 5 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 9 | '''{{ESC|Serbija}}''' || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 5 | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Andora}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Portugāle}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Igaunija}} |- | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 2 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Turcija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Zviedrija}} |- | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Norvēģija}} |- ! scope="row" rowspan="7" | 1 | {{ESC|Bulgārija}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Lietuva}} |- | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}} |- | {{ESC|Moldova}}|| {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Serbija}} |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2007]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2007. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] my2dv91rd99a9mitwde4vkf3vwqpghp 4493451 4493450 2026-07-11T15:30:50Z Lasks 38532 4493451 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"True Fantasy"'' |attēls = Helsinki ESC 2007.png |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2007|5|12|N}} |pusfināls = {{dat|2007|5|10|N}} |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Jāna Pelkonena]]<br />[[Miko Lepilampi]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Somija}} [[YLE]] |vieta = {{flaga|Somija}} [[Helsinki]], [[Somija]]<br />[[Hartwall Arena]] |uzvarētājs = {{ESC|Serbija}} [[Marija Šerifoviča]] - ''[[Molitva]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam, balstoties uz saņemtajām balsīm. Visas dalībvalstis paziņo punktus, kurus kopā saskaitot noskaidro uzvarētāju. |dalībvalstis = 42 kopā - 28 pusfinālā; 24 finālā, no kurām 10 iekļuva no pusfināla. |valstis, kas debitē = {{ESC|Čehija}}<br />{{ESC|Gruzija}}<br />{{ESC|Melnkalne}}<br />{{ESC|Serbija}} |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}<br />{{ESC|Ungārija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Monako}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = ''[[Apocalyptica]]'', [[Lordi]] |map = ESC 2007 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2007. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2006]] |nākamais = [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008 ►]] }} '''2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2007}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2007}}) bija 52. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]], [[2007. gads|2007]]. gada 10. un 12. maijā. Tiesības rīkot konkursu Somija ieguva [[2006. gads|2006]]. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētājiem kļuva grupa "[[Lordi]]". Par 2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju kļuva [[Serbija]]s pārstāve [[Marija Šerifoviča]] ar dziesmu ''[[Molitva]]''. Šī bija pirmā Serbijas uzvara konkursā. [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja grupa "[[Bonaparti.lv]] ar dziesmu "Questa Notte", kas ieguva 16. vietu. Pirmoreiz konkursā piedalījās [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehija]], [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]], [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]] un [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]]. == Dalībvalstis == === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pusfināls notika 2007. gada 10. maijā plkst. 22.00 pēc Latvijas laika. Pirmoreiz tajā piedalījās 28 valstis. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|bulgāru]] | [[Elica Todorova]] un [[Stojans Jankulovs]] | ''Water <small>(Вода)</small>'' | "Ūdens" | 6. | 146 |- | 02 | {{ESC|Izraēla}} | [[Angļu valoda|angļu]],<br />[[Franču valoda|franču]],<br />[[ivrīts]] | ''[[Teapacks]]'' | ''Push the Button'' | "Nospied pogu" | 24. | 17 |- | 03 | {{ESC|Kipra}} | franču | ''[[Evridiki]]'' | ''Comme Ci, Comme Ça'' | "Ne šā, ne tā" | 15. | 65 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Baltkrievija}} | angļu | [[Dmitrijs Kolduns]] | ''Work Your Magic'' | "Pielieto savas burvju spējas" | 4. | 176 |- | 05 | {{ESC|Islande}} | angļu | [[Eirikurs Hauksons]] | ''Valentine Lost'' | "Apmaldījies Valentīns" | 13. | 77 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Gruzija}} | angļu | ''[[Sofo]]'' | ''Visionary Dream'' | "Sapņotāja sapnis" | 8. | 123 |- | 07 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|melnkalniešu]] | [[Stevans Fadijs]] | ''Ajde, kroči <small>(Ајде, крочи)</small>'' | "Aiziet, laižam" | 23. | 33 |- | 08 | {{ESC|Šveice}} | angļu | [[DJ BoBo]] | ''Vampires Are Alive'' | "Vampīri ir dzīvi" | 20. | 40 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Moldova}} | angļu | [[Natālija Barbu]] | ''Fight'' | "Cīņa" | 10. | 91 |- | 10 | {{ESC|Nīderlande}} | angļu | [[Edsīlija Romblija]] | ''On Top of the World'' | "Pasaules virsotnē" | 21. | 38 |- | 11 | {{ESC|Albānija}} | angļu,<br />[[Albāņu valoda|albāņu]] | [[Frederiks Ndoci]] | ''Hear My Plea'' | "Ieklausies manā lūgumā" | 17. | 49 |- | 12 | {{ESC|Dānija}} | angļu | ''[[DQ]]'' | ''Drama Queen'' | "Drāmas karaliene" | 19. | 45 |- | 13 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|horvātu]],<br />angļu | ''[[Dragonfly]]'' pied. [[Dado Topičs]] | ''Vjerujem U Ljubav'' | "Ticam mīlestībai" | 16. | 54 |- | 14 | {{ESC|Polija}} | angļu | ''[[The Jet Set]]'' | ''Time To Party'' | "Laiks ballītei" | 14. | 75 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|serbu]] | [[Marija Šerifoviča]] | ''[[Molitva]]'' | "Lūgšana" | 1. | 298 |- | 16 | {{ESC|Čehija}} | [[Čehu valoda|čehu]] | ''[[Kabát]]'' | ''Malá Dáma'' | "Mazā dāma" | 28. | 1 |- | 17 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|portugāļu]],<br />angļu,<br />[[Spāņu valoda|spāņu]],<br />franču | ''[[Sabrina]]'' | ''Dança Comigo'' | "Dejo ar mani" | 11. | 88 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|maķedoniešu]],<br />angļu | [[Karolīna Gočeva|Karolīna]] | ''Mojot svet <small>(Мојот свет)</small>'' | "Mana pasaule" | 9. | 97 |- | 19 | {{ESC|Norvēģija}} | angļu,<br />spāņu | [[Guri Šanke]] | ''Ven a bailar conmigo'' | "Nāc dejot ar mani" | 18. | 48 |- | 20 | {{ESC|Malta}} | angļu | [[Olivija Luisa]] | ''Vertigo'' | "Reibonis" | 25. | 15 |- | 21 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|katalāņu]],<br />angļu | ''[[Anonymous (grupa)|Anonymous]]'' | ''Salvem El Món'' | "Glābsim pasauli" | 12. | 80 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 22 | {{ESC|Ungārija}} | angļu | [[Magdi Rūsa]] | ''Unsubstantial Blues'' | "Nenozīmīgs blūzs" | 2. | 224 |- | 23 | {{ESC|Igaunija}} | angļu | [[Gerli Padara]] | ''Partners in Crime'' | "Līdzdalībnieki noziegumā" | 22. | 33 |- | 24 | {{ESC|Beļģija}} | angļu | ''[[The KMG's]]'' | ''Love Power'' | "Mīlestības spēks" | 26. | 14 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 25 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|slovēņu]] | [[Alenka Gotara]] | ''Cvet Z Juga'' | "Dienvidu zieds" | 7. | 140 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 26 | {{ESC|Turcija}} | angļu | [[Kenans Dogulu]] | ''Shake It Up Şekerim'' | "Sapurini to, saldumiņ" | 3. | 197 |- | 27 | {{ESC|Austrija}} | angļu | [[Ēriks Papilaja]] | ''Get A Life - Get Alive'' | "Tiec pie dzīves — kļūsti dzīvs" | 27. | 4 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 28 | {{ESC|Latvija}} | [[Itāļu valoda|itāļu]] | [[Bonaparti.lv]] | ''[[Questa Notte]]'' | "Šī nakts" | 5. | 168 |} === Fināls === Fināla dalībvalstis bija: * Četras automātiski kvalificējušās valstis ([[Francija]], [[Lielbritānija]], [[Spānija]] un [[Vācija]]). * Pirmo 10 vietu ieguvējas 2006. gada konkursā (neskaitot automātiski kvalificētās). * Pirmo 10 vietu ieguvējas pusfinālā. Fināls notika 2007. gada 12. maijā plkst. 22.00 pēc Latvijas laika. {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Serbu valoda|serbu]] | [[Marija Šestiča]] | ''Rijeka Bez Imena'' | "Upe bez nosaukuma" | 11. | 106 |- | 02 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|spāņu]],<br />[[Angļu valoda|angļu]] | ''[[D'NASH]]'' | ''I Love You Mi Vida'' | "Es mīlu tevi, mana dzīve" | 20. | 43 |- | 03 | {{ESC|Baltkrievija}} | angļu | [[Dmitrijs Kolduns]] | ''Work Your Magic'' | "Pielieto savas burvju spējas" | 6. | 145 |- | 04 | {{ESC|Īrija}} | angļu | ''[[Dervish]]'' | ''[[They Can't Stop The Spring]]'' | "Viņi nevar apstādināt pavasari" | 24. | 5 |- | 05 | {{ESC|Somija}} | angļu | [[Hanna Pakarinena]] | ''Leave Me Alone'' | "Liec mani mierā" | 17. | 53 |- | 06 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|maķedoniešu]],<br />angļu | [[Karolīna Gočeva|Karolīna]] | ''Mojot svet <small>(Мојот свет)</small>'' | "Mana pasaule" | 14. | 73 |- | 07 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|slovēņu]] | [[Alenka Gotara]] | ''Cvet Z Juga'' | "Dienvidu zieds" | 15. | 66 |- | 08 | {{ESC|Ungārija}} | angļu | [[Magdi Rūsa]] | ''Unsubstantial Blues'' | "Nenozīmīgs blūzs" | 9. | 128 |- | 09 | {{ESC|Lietuva}} | angļu | ''[[4Fun]]'' | ''Love Or Leave'' | "Mīli vai ej projām" | 21. | 28 |- | 10 | {{ESC|Grieķija}} | angļu | ''[[Sarbels]]'' | ''Yassou Maria'' | "Sveika, Marija" | 7. | 139 |- | 11 | {{ESC|Gruzija}} | angļu | ''[[Sofo]]'' | ''Visionary Dream'' | "Sapņotāja sapnis" | 12. | 97 |- | 12 | {{ESC|Zviedrija}} | angļu | ''[[The Ark]]'' | ''The Worrying Kind'' | "Tāds, kurš uztraucas" | 18. | 51 |- | 13 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|franču]],<br />angļu | ''[[Les Fatals Picards]]'' | ''L'Amour À La Française'' | "Franciskā mīlestība" | 22. | 19 |- | 14 | {{ESC|Latvija}} | [[Itāļu valoda|itāļu]] | [[Bonaparti.lv]] | ''[[Questa Notte]]'' | "Šī nakts" | 16. | 54 |- | 15 | {{ESC|Krievija}} | angļu | ''[[Serebro]]'' | ''Song #1'' | "Dziesma Nr. 1" | 3. | 207 |- | 16 | {{ESC|Vācija}} | [[Vācu valoda|vācu]],<br />angļu | [[Rodžers Cicero]] | ''Frauen regier'n die Welt'' | "Sievietes pārvalda pasauli" | 19. | 49 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 17 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Marija Šerifoviča]] | ''[[Molitva]]'' | "Lūgšana" | 1. | 268 |- | 18 | {{ESC|Ukraina}} | [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]],<br />vācu,<br />[[Krievu valoda|krievu]],<br />angļu | [[Andrijs Danilko|Verka Serdjučka]] | ''Dancing Lasha Tumbai'' | "Dejojam Laša Tumbai" | 2. | 235 |- | 19 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | angļu | ''[[Scooch]]'' | ''Flying the Flag (for You)'' | "Lidinām karogu tev" | 23. | 19 |- | 20 | {{ESC|Rumānija}} | angļu,<br />itāļu,<br />spāņu,<br />krievu,<br />franču,<br />[[Rumāņu valoda|rumāņu]] | ''[[Todomondo]] | ''Liubi, Liubi, I Love You'' | "Mīli, mīli, es mīlu tevi" | 13. | 84 |- | 21 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|bulgāru]] | [[Elica Todorova]] un [[Stojans Jankulovs]] | ''Water <small>(Вода)</small>'' | "Ūdens" | 5. | 157 |- | 22 | {{ESC|Turcija}} | angļu | [[Kenans Dogulu]] | ''Shake It Up Şekerim'' | "Sapurini to, saldumiņ" | 4. | 163 |- | 23 | {{ESC|Armēnija}} | angļu,<br />[[Armēņu valoda|armēņu]] | ''[[Hayko]] | ''Anytime You Need'' | "Ikreiz, kad tev vajag" | 8. | 138 |- | 24 | {{ESC|Moldova}} | angļu | [[Natālija Barbu]] | ''Fight'' | "Cīņa" | 10. | 109 |} == Balsošanas rezultāti == === Pusfināls === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Helsinki 2007 – Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/helsinki-2007/semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=22 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210422065636/https://eurovision.tv/event/helsinki-2007/semi-final/results |archive-date=22 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2007 Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=434#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=22 November 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043501/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=434#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austria}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="28" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bulgārija | style="text-align:right;" | 146 || 5 || || 1 || || 6 || 8 || || 10 || 10 || 5 || 2 || '''12''' || 3 || 2 || 5 || 1 || 1 || '''12''' || 6 || 3 || 6 || 4 || || || || 10 || || || 3 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || || || || || 5 || 6 || 7 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 || || || || || || 6 || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || || || 2 || || || || 3 || || || || || 1 || || 1 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 || || || 4 || || || 5 || || '''12''' || || || || || || 5 || || 8 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 4 || 3 || || || || || || || || || || 7 || || || || || || || || 10 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Baltkrievija | style="text-align:right;" | 176 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || || || || 1 || 7 || || 4 || || 5 || 2 || || 1 || 4 || 3 || 10 || || || '''12''' || || 10 || 3 || || 5 || || 6 || 7 || 7 || 4 || 6 || 3 || '''12''' || '''12''' || 10 || 4 || 4 || '''12''' || || 4 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 77 || || 3 || || || || || 10 || || || || '''12''' || || || || || || || || || || || || 5 || '''12''' || || || || || || 6 || 1 || || '''12''' || || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 10 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Gruzija | style="text-align:right;" | 123 || || 8 || 8 || || || 4 || || 6 || 3 || || 4 || 10 || || 1 || || || || 7 || || || 8 || || 8 || || || || 5 || || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || || 10 || 10 || 7 || || 3 || 8 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || 8 || || || 5 || || || 7 || || || 5 || 5 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 || || || || 6 || || || 3 || 2 || || || || || || || || || || 2 || 1 || 2 || || 8 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 10 || 2 || || || || || || 4 || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Moldova | style="text-align:right;" | 91 || || '''12''' || 7 || || || || || 3 || 6 || || || 8 || || || '''12''' || || '''12''' || 6 || || || 3 || || || || || || || 2 || || || 7 || 1 || || 6 || 6 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 || || || || 5 || || || 4 || || || || || || || 10 || 3 || || || || || || 1 || || || 1 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 8 || || || || || || || || || || || || || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 || 6 || || || || 3 || || || 8 || || || || 4 || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 3 || || || 1 || || || 7 || || || || || || || 2 || || || || || || || || 1 || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || || || || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 3 || || || || || || || || || || || 5 || || || 4 || || || 1 || 5 || 6 || || || || 4 || || || || 8 || || || 7 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 54 || 7 || || || || 7 || || || || || 6 || || || 10 || || || 3 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || || 2 || || || 5 || || || || || || || || || || || || || || || || 6 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Polija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 75 || 1 || 5 || 5 || 10 || 4 || 3 || 2 || || || 2 || || || || || || || || 3 || || || || 5 || 3 || || || || || 10 || || || 6 || || || 5 || || 1 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 3 || 2 || 3 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Serbija | style="text-align:right;" | 298 || '''12''' || 10 || 10 || || '''12''' || 7 || 6 || 5 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || || '''12''' || 4 || 4 || 2 || 6 || 8 || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || 1 || 8 || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 || 1 || || 8 || 8 || 10 || 8 || 8 || 2 || 10 || 5 || 6 || 5 || '''12''' || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Čehija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 1 || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 88 || || 7 || 6 || '''12''' || || 10 || || || 8 || 1 || || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 1 || || 1 || || 7 || || || 8 || || 4 || || || || || || || || || 3 || || 10 || 7 || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Maķedonija | style="text-align:right;" | 97 || 10 || || || || 5 || || || || || 10 || || 6 || 7 || || || 10 || 2 || || 8 || 10 || || || || || 6 || 6 || || || || || || '''12''' || 5 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 48 || 2 || || 3 || 3 || || || 7 || || 4 || || 1 || || || || 2 || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 3 || || 2 || 4 || || || 6 || || || || 7 || 2 || 1 || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || || || || || || || || || || || || 7 || || || || 6 || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Andora | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 80 || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 4 || '''12''' || || 5 || 2 || || || 6 || || || || 2 || 4 || 2 || || 2 || 2 || || 7 || || 4 || || 5 || || || 2 || || 4 || || 6 || 6 || || || 1 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 224 || || 1 || || 4 || 8 || 2 || '''12''' || || 1 || '''12''' || 10 || 1 || 1 || 7 || 10 || 5 || 10 || 4 || 7 || 6 || || 6 || 7 || 10 || 4 || 8 || 8 || 7 || 4 || 8 || 10 || 4 || 8 || 4 || 3 || 8 || '''12''' || 8 || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || || || || || || || || || || 6 || || || || || || || || || || || || 6 || || || || || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || || || || || '''12''' || || || 4 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || 2 || || || || '''12''' || || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Slovēnija | style="text-align:right;" | 140 || 8 || 6 || || 8 || 2 || 1 || || || 7 || 7 || || 3 || 6 || 6 || 7 || || 4 || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 5 || || 4 || 6 || 1 || 5 || || || 5 || || 7 || 5 || 5 || || 7 || 3 || || 5 || 7 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Turcija | style="text-align:right;" | 197 || 3 || || 2 || 7 || 10 || '''12''' || 8 || || 2 || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || '''12''' || || '''12''' || 8 || || || || || '''12''' || || 6 || 10 || 1 || '''12''' || || || || || 10 || 7 || 1 || 7 || || 3 || 1 || 10 || '''12''' || 8 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 4 || || || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Latvija | style="text-align:right;" | 168 || || 2 || || || 1 || || 5 || 1 || || || 3 || || || 8 || 8 || || 5 || 5 || 4 || 7 || 10 || || '''12''' || 7 || 2 || 3 || 7 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 5 || || 1 || 3 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || '''12''' || 2 || 8 || || 4 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 9 | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Austria}}, {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Beļģija}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 5 | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Krievija}, {{ESC|Moldova}}}, {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Latvija}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Polija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 3 | {{ESC|Islande}} || {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- | {{ESC|Moldova}}|| {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Serbija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Bulgārija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Turcija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Andora}} || {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Gruzija}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Latvija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Bulgārija}} |- | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Andora}} |} === Fināls === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Helsinki 2007 – Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/helsinki-2007/semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=22 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210422065636/https://eurovision.tv/event/helsinki-2007/semi-final/results |archive-date=22 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2007 Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=434#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=22 November 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043501/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=434#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austria}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="24" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 7 || || 1 || || 8 || 1 || 7 || || || 8 || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 8 || || || 10 || 8 || || 3 || || 6 || 8 || 4 || 7 || || || || || || 6 || || || || || || || || 4 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 43 || 4 || || || || || 6 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 3 || 8 || '''12''' || || || || || 2 || || || || 5 || || || || 2 || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 145 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || || || || || 5 || || 2 || || || 4 || || 1 || 2 || 1 || 6 || || || '''12''' || || 7 || || || 2 || || || 10 || 7 || 8 || 1 || || '''12''' || '''12''' || 8 || 4 || 7 || 10 || || 7 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || || 1 || || 7 || || || 4 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || 1 || 5 || 4 || 1 || || || || || 6 || || || '''12''' || || || || '''12''' || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 73 || 10 || || || || 1 || || || || || 10 || || 1 || 8 || || || 3 || || || 8 || 10 || || || || || 6 || 5 || || || || || 1 || 10 || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 66 || 8 || 4 || || || || || || || 3 || 5 || || || 7 || 2 || 3 || || || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 1 || || || || || || 5 || || || || || 4 || 3 || 4 || || 4 || || || 6 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 128 || || || || 6 || 2 || || 8 || || || '''12''' || 10 || || || 5 || 2 || || 8 || || 4 || 5 || || 7 || 4 || 8 || 3 || || 4 || 5 || 1 || 4 || 5 || || 8 || || || 5 || 8 || 2 || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 || || 2 || || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || '''12''' || || || || || || || || 10 || || || || 3 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 139 || || 3 || 8 || || || 3 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 4 || || 4 || 3 || 8 || || 7 || 10 || '''12''' || || || 1 || 10 || || || 4 || 3 || 5 || || || || 4 || '''12''' || 4 || || || || 5 || || 6 || 10 || 3 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 97 || || 6 || 5 || || || || || 3 || || || 7 || 5 || 1 || 6 || || || || 1 || 2 || 2 || 6 || || '''12''' || || || 1 || 2 || 1 || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 8 || 7 || 6 || || 5 || 4 || || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 || || || || 2 || || || '''12''' || || || || 8 || || || || || || || || || || || || || '''12''' || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 10 || || || 7 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 || || || 2 || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || 4 || || || || || || || 3 || || || || || || || 2 || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 54 || || || || || || || || || || || || || || || || || 2 || || 1 || 6 || || || 10 || 3 || || || 3 || 10 || 4 || 10 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 207 || 6 || '''12''' || '''12''' || 3 || || 2 || 2 || 8 || 4 || 7 || 3 || 8 || 2 || || 4 || || 3 || 7 || 3 || 3 || 8 || 6 || 6 || 5 || || 6 || || 6 || 6 || '''12''' || 7 || 5 || 5 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 1 || 3 || 8 || 6 || 5 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 || || || || 5 || 7 || || 5 || || 5 || || 1 || || || || || 6 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 7 || || 6 || || || 3 || || || 1 || || || || 2 || || || 1 || || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Serbija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 268 || '''12''' || 7 || 7 || || '''12''' || 8 || 6 || 4 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || || '''12''' || 7 || 5 || 1 || 6 || 3 || '''12''' || '''12''' || 3 || 8 || || 10 || '''12''' || 8 || 8 || 4 || 8 || || 6 || 6 || 10 || 6 || 5 || 3 || 7 || 8 || 5 || || '''12''' || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 235 || 2 || 10 || 6 || '''12''' || 4 || 4 || 3 || 7 || 7 || 3 || 6 || 3 || 5 || 1 || '''12''' || || 4 || 4 || 5 || 4 || 10 || 5 || 8 || 2 || 2 || '''12''' || 1 || 8 || 3 || 8 || 10 || 3 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || '''12''' || 6 || '''12''' || 7 || 8 || 2 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 7 || '''12''' || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 84 || || || || 10 || 3 || 7 || || 2 || '''12''' || || || 2 || || || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || || 7 || || || || || || || 3 || || || || 2 || || 2 || 1 || 1 || || || '''12''' || || || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 157 || 5 || || 4 || || 6 || 5 || || '''12''' || 10 || 6 || 5 || 6 || 6 || 4 || 6 || || 5 || 10 || 6 || 7 || || 4 || || || || 7 || || || 7 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 3 || 4 || 2 || || || 3 || 5 || 8 || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 163 || 1 || || || || 10 || '''12''' || 10 || || || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || '''12''' || || 10 || 7 || || || || || '''12''' || || 7 || 10 || || '''12''' || || || || 2 || 7 || 7 || 1 || 2 || || 3 || || 1 || '''12''' || 10 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 138 || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 5 || 10 || || 6 || 8 || || || '''12''' || || 10 || || || || 8 || || || 5 || 2 || || || || 10 || 10 || || || || '''12''' || 8 || || 5 || 10 || || || 10 || 2 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 109 || || 8 || 3 || 4 || || || || 10 || 6 || 1 || 2 || 7 || || || 10 || || '''12''' || 2 || || 1 || 4 || || 2 || 1 || || || || 2 || || || 3 || 4 || 2 || 7 || 6 || || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || 5 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 9 | '''{{ESC|Serbija}}''' || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 5 | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Andora}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Portugāle}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Igaunija}} |- | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 2 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Turcija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Zviedrija}} |- | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Norvēģija}} |- ! scope="row" rowspan="7" | 1 | {{ESC|Bulgārija}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Lietuva}} |- | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}} |- | {{ESC|Moldova}}|| {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Serbija}} |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2007]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2007. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 79jcsqznuhdj65052j56qrgy72kume4 4493452 4493451 2026-07-11T15:32:06Z Lasks 38532 /* 12 punkti */ 4493452 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"True Fantasy"'' |attēls = Helsinki ESC 2007.png |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2007|5|12|N}} |pusfināls = {{dat|2007|5|10|N}} |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Jāna Pelkonena]]<br />[[Miko Lepilampi]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Somija}} [[YLE]] |vieta = {{flaga|Somija}} [[Helsinki]], [[Somija]]<br />[[Hartwall Arena]] |uzvarētājs = {{ESC|Serbija}} [[Marija Šerifoviča]] - ''[[Molitva]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam, balstoties uz saņemtajām balsīm. Visas dalībvalstis paziņo punktus, kurus kopā saskaitot noskaidro uzvarētāju. |dalībvalstis = 42 kopā - 28 pusfinālā; 24 finālā, no kurām 10 iekļuva no pusfināla. |valstis, kas debitē = {{ESC|Čehija}}<br />{{ESC|Gruzija}}<br />{{ESC|Melnkalne}}<br />{{ESC|Serbija}} |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}<br />{{ESC|Ungārija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Monako}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = ''[[Apocalyptica]]'', [[Lordi]] |map = ESC 2007 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2007. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2006]] |nākamais = [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008 ►]] }} '''2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2007}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2007}}) bija 52. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]], [[2007. gads|2007]]. gada 10. un 12. maijā. Tiesības rīkot konkursu Somija ieguva [[2006. gads|2006]]. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētājiem kļuva grupa "[[Lordi]]". Par 2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju kļuva [[Serbija]]s pārstāve [[Marija Šerifoviča]] ar dziesmu ''[[Molitva]]''. Šī bija pirmā Serbijas uzvara konkursā. [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja grupa "[[Bonaparti.lv]] ar dziesmu "Questa Notte", kas ieguva 16. vietu. Pirmoreiz konkursā piedalījās [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehija]], [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]], [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]] un [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]]. == Dalībvalstis == === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pusfināls notika 2007. gada 10. maijā plkst. 22.00 pēc Latvijas laika. Pirmoreiz tajā piedalījās 28 valstis. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|bulgāru]] | [[Elica Todorova]] un [[Stojans Jankulovs]] | ''Water <small>(Вода)</small>'' | "Ūdens" | 6. | 146 |- | 02 | {{ESC|Izraēla}} | [[Angļu valoda|angļu]],<br />[[Franču valoda|franču]],<br />[[ivrīts]] | ''[[Teapacks]]'' | ''Push the Button'' | "Nospied pogu" | 24. | 17 |- | 03 | {{ESC|Kipra}} | franču | ''[[Evridiki]]'' | ''Comme Ci, Comme Ça'' | "Ne šā, ne tā" | 15. | 65 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Baltkrievija}} | angļu | [[Dmitrijs Kolduns]] | ''Work Your Magic'' | "Pielieto savas burvju spējas" | 4. | 176 |- | 05 | {{ESC|Islande}} | angļu | [[Eirikurs Hauksons]] | ''Valentine Lost'' | "Apmaldījies Valentīns" | 13. | 77 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Gruzija}} | angļu | ''[[Sofo]]'' | ''Visionary Dream'' | "Sapņotāja sapnis" | 8. | 123 |- | 07 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|melnkalniešu]] | [[Stevans Fadijs]] | ''Ajde, kroči <small>(Ајде, крочи)</small>'' | "Aiziet, laižam" | 23. | 33 |- | 08 | {{ESC|Šveice}} | angļu | [[DJ BoBo]] | ''Vampires Are Alive'' | "Vampīri ir dzīvi" | 20. | 40 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Moldova}} | angļu | [[Natālija Barbu]] | ''Fight'' | "Cīņa" | 10. | 91 |- | 10 | {{ESC|Nīderlande}} | angļu | [[Edsīlija Romblija]] | ''On Top of the World'' | "Pasaules virsotnē" | 21. | 38 |- | 11 | {{ESC|Albānija}} | angļu,<br />[[Albāņu valoda|albāņu]] | [[Frederiks Ndoci]] | ''Hear My Plea'' | "Ieklausies manā lūgumā" | 17. | 49 |- | 12 | {{ESC|Dānija}} | angļu | ''[[DQ]]'' | ''Drama Queen'' | "Drāmas karaliene" | 19. | 45 |- | 13 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|horvātu]],<br />angļu | ''[[Dragonfly]]'' pied. [[Dado Topičs]] | ''Vjerujem U Ljubav'' | "Ticam mīlestībai" | 16. | 54 |- | 14 | {{ESC|Polija}} | angļu | ''[[The Jet Set]]'' | ''Time To Party'' | "Laiks ballītei" | 14. | 75 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|serbu]] | [[Marija Šerifoviča]] | ''[[Molitva]]'' | "Lūgšana" | 1. | 298 |- | 16 | {{ESC|Čehija}} | [[Čehu valoda|čehu]] | ''[[Kabát]]'' | ''Malá Dáma'' | "Mazā dāma" | 28. | 1 |- | 17 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|portugāļu]],<br />angļu,<br />[[Spāņu valoda|spāņu]],<br />franču | ''[[Sabrina]]'' | ''Dança Comigo'' | "Dejo ar mani" | 11. | 88 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|maķedoniešu]],<br />angļu | [[Karolīna Gočeva|Karolīna]] | ''Mojot svet <small>(Мојот свет)</small>'' | "Mana pasaule" | 9. | 97 |- | 19 | {{ESC|Norvēģija}} | angļu,<br />spāņu | [[Guri Šanke]] | ''Ven a bailar conmigo'' | "Nāc dejot ar mani" | 18. | 48 |- | 20 | {{ESC|Malta}} | angļu | [[Olivija Luisa]] | ''Vertigo'' | "Reibonis" | 25. | 15 |- | 21 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|katalāņu]],<br />angļu | ''[[Anonymous (grupa)|Anonymous]]'' | ''Salvem El Món'' | "Glābsim pasauli" | 12. | 80 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 22 | {{ESC|Ungārija}} | angļu | [[Magdi Rūsa]] | ''Unsubstantial Blues'' | "Nenozīmīgs blūzs" | 2. | 224 |- | 23 | {{ESC|Igaunija}} | angļu | [[Gerli Padara]] | ''Partners in Crime'' | "Līdzdalībnieki noziegumā" | 22. | 33 |- | 24 | {{ESC|Beļģija}} | angļu | ''[[The KMG's]]'' | ''Love Power'' | "Mīlestības spēks" | 26. | 14 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 25 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|slovēņu]] | [[Alenka Gotara]] | ''Cvet Z Juga'' | "Dienvidu zieds" | 7. | 140 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 26 | {{ESC|Turcija}} | angļu | [[Kenans Dogulu]] | ''Shake It Up Şekerim'' | "Sapurini to, saldumiņ" | 3. | 197 |- | 27 | {{ESC|Austrija}} | angļu | [[Ēriks Papilaja]] | ''Get A Life - Get Alive'' | "Tiec pie dzīves — kļūsti dzīvs" | 27. | 4 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 28 | {{ESC|Latvija}} | [[Itāļu valoda|itāļu]] | [[Bonaparti.lv]] | ''[[Questa Notte]]'' | "Šī nakts" | 5. | 168 |} === Fināls === Fināla dalībvalstis bija: * Četras automātiski kvalificējušās valstis ([[Francija]], [[Lielbritānija]], [[Spānija]] un [[Vācija]]). * Pirmo 10 vietu ieguvējas 2006. gada konkursā (neskaitot automātiski kvalificētās). * Pirmo 10 vietu ieguvējas pusfinālā. Fināls notika 2007. gada 12. maijā plkst. 22.00 pēc Latvijas laika. {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Serbu valoda|serbu]] | [[Marija Šestiča]] | ''Rijeka Bez Imena'' | "Upe bez nosaukuma" | 11. | 106 |- | 02 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|spāņu]],<br />[[Angļu valoda|angļu]] | ''[[D'NASH]]'' | ''I Love You Mi Vida'' | "Es mīlu tevi, mana dzīve" | 20. | 43 |- | 03 | {{ESC|Baltkrievija}} | angļu | [[Dmitrijs Kolduns]] | ''Work Your Magic'' | "Pielieto savas burvju spējas" | 6. | 145 |- | 04 | {{ESC|Īrija}} | angļu | ''[[Dervish]]'' | ''[[They Can't Stop The Spring]]'' | "Viņi nevar apstādināt pavasari" | 24. | 5 |- | 05 | {{ESC|Somija}} | angļu | [[Hanna Pakarinena]] | ''Leave Me Alone'' | "Liec mani mierā" | 17. | 53 |- | 06 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|maķedoniešu]],<br />angļu | [[Karolīna Gočeva|Karolīna]] | ''Mojot svet <small>(Мојот свет)</small>'' | "Mana pasaule" | 14. | 73 |- | 07 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|slovēņu]] | [[Alenka Gotara]] | ''Cvet Z Juga'' | "Dienvidu zieds" | 15. | 66 |- | 08 | {{ESC|Ungārija}} | angļu | [[Magdi Rūsa]] | ''Unsubstantial Blues'' | "Nenozīmīgs blūzs" | 9. | 128 |- | 09 | {{ESC|Lietuva}} | angļu | ''[[4Fun]]'' | ''Love Or Leave'' | "Mīli vai ej projām" | 21. | 28 |- | 10 | {{ESC|Grieķija}} | angļu | ''[[Sarbels]]'' | ''Yassou Maria'' | "Sveika, Marija" | 7. | 139 |- | 11 | {{ESC|Gruzija}} | angļu | ''[[Sofo]]'' | ''Visionary Dream'' | "Sapņotāja sapnis" | 12. | 97 |- | 12 | {{ESC|Zviedrija}} | angļu | ''[[The Ark]]'' | ''The Worrying Kind'' | "Tāds, kurš uztraucas" | 18. | 51 |- | 13 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|franču]],<br />angļu | ''[[Les Fatals Picards]]'' | ''L'Amour À La Française'' | "Franciskā mīlestība" | 22. | 19 |- | 14 | {{ESC|Latvija}} | [[Itāļu valoda|itāļu]] | [[Bonaparti.lv]] | ''[[Questa Notte]]'' | "Šī nakts" | 16. | 54 |- | 15 | {{ESC|Krievija}} | angļu | ''[[Serebro]]'' | ''Song #1'' | "Dziesma Nr. 1" | 3. | 207 |- | 16 | {{ESC|Vācija}} | [[Vācu valoda|vācu]],<br />angļu | [[Rodžers Cicero]] | ''Frauen regier'n die Welt'' | "Sievietes pārvalda pasauli" | 19. | 49 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 17 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Marija Šerifoviča]] | ''[[Molitva]]'' | "Lūgšana" | 1. | 268 |- | 18 | {{ESC|Ukraina}} | [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]],<br />vācu,<br />[[Krievu valoda|krievu]],<br />angļu | [[Andrijs Danilko|Verka Serdjučka]] | ''Dancing Lasha Tumbai'' | "Dejojam Laša Tumbai" | 2. | 235 |- | 19 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | angļu | ''[[Scooch]]'' | ''Flying the Flag (for You)'' | "Lidinām karogu tev" | 23. | 19 |- | 20 | {{ESC|Rumānija}} | angļu,<br />itāļu,<br />spāņu,<br />krievu,<br />franču,<br />[[Rumāņu valoda|rumāņu]] | ''[[Todomondo]] | ''Liubi, Liubi, I Love You'' | "Mīli, mīli, es mīlu tevi" | 13. | 84 |- | 21 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|bulgāru]] | [[Elica Todorova]] un [[Stojans Jankulovs]] | ''Water <small>(Вода)</small>'' | "Ūdens" | 5. | 157 |- | 22 | {{ESC|Turcija}} | angļu | [[Kenans Dogulu]] | ''Shake It Up Şekerim'' | "Sapurini to, saldumiņ" | 4. | 163 |- | 23 | {{ESC|Armēnija}} | angļu,<br />[[Armēņu valoda|armēņu]] | ''[[Hayko]] | ''Anytime You Need'' | "Ikreiz, kad tev vajag" | 8. | 138 |- | 24 | {{ESC|Moldova}} | angļu | [[Natālija Barbu]] | ''Fight'' | "Cīņa" | 10. | 109 |} == Balsošanas rezultāti == === Pusfināls === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Helsinki 2007 – Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/helsinki-2007/semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=22 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210422065636/https://eurovision.tv/event/helsinki-2007/semi-final/results |archive-date=22 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2007 Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=434#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=22 November 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043501/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=434#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austria}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="28" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bulgārija | style="text-align:right;" | 146 || 5 || || 1 || || 6 || 8 || || 10 || 10 || 5 || 2 || '''12''' || 3 || 2 || 5 || 1 || 1 || '''12''' || 6 || 3 || 6 || 4 || || || || 10 || || || 3 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || || || || || 5 || 6 || 7 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 || || || || || || 6 || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || || || 2 || || || || 3 || || || || || 1 || || 1 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 || || || 4 || || || 5 || || '''12''' || || || || || || 5 || || 8 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 4 || 3 || || || || || || || || || || 7 || || || || || || || || 10 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Baltkrievija | style="text-align:right;" | 176 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || || || || 1 || 7 || || 4 || || 5 || 2 || || 1 || 4 || 3 || 10 || || || '''12''' || || 10 || 3 || || 5 || || 6 || 7 || 7 || 4 || 6 || 3 || '''12''' || '''12''' || 10 || 4 || 4 || '''12''' || || 4 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 77 || || 3 || || || || || 10 || || || || '''12''' || || || || || || || || || || || || 5 || '''12''' || || || || || || 6 || 1 || || '''12''' || || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 10 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Gruzija | style="text-align:right;" | 123 || || 8 || 8 || || || 4 || || 6 || 3 || || 4 || 10 || || 1 || || || || 7 || || || 8 || || 8 || || || || 5 || || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || || 10 || 10 || 7 || || 3 || 8 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || 8 || || || 5 || || || 7 || || || 5 || 5 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 || || || || 6 || || || 3 || 2 || || || || || || || || || || 2 || 1 || 2 || || 8 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 10 || 2 || || || || || || 4 || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Moldova | style="text-align:right;" | 91 || || '''12''' || 7 || || || || || 3 || 6 || || || 8 || || || '''12''' || || '''12''' || 6 || || || 3 || || || || || || || 2 || || || 7 || 1 || || 6 || 6 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 || || || || 5 || || || 4 || || || || || || || 10 || 3 || || || || || || 1 || || || 1 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 8 || || || || || || || || || || || || || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 || 6 || || || || 3 || || || 8 || || || || 4 || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 3 || || || 1 || || || 7 || || || || || || || 2 || || || || || || || || 1 || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || || || || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 3 || || || || || || || || || || || 5 || || || 4 || || || 1 || 5 || 6 || || || || 4 || || || || 8 || || || 7 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 54 || 7 || || || || 7 || || || || || 6 || || || 10 || || || 3 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || || 2 || || || 5 || || || || || || || || || || || || || || || || 6 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Polija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 75 || 1 || 5 || 5 || 10 || 4 || 3 || 2 || || || 2 || || || || || || || || 3 || || || || 5 || 3 || || || || || 10 || || || 6 || || || 5 || || 1 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 3 || 2 || 3 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Serbija | style="text-align:right;" | 298 || '''12''' || 10 || 10 || || '''12''' || 7 || 6 || 5 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || || '''12''' || 4 || 4 || 2 || 6 || 8 || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || 1 || 8 || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 || 1 || || 8 || 8 || 10 || 8 || 8 || 2 || 10 || 5 || 6 || 5 || '''12''' || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Čehija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 1 || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 88 || || 7 || 6 || '''12''' || || 10 || || || 8 || 1 || || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 1 || || 1 || || 7 || || || 8 || || 4 || || || || || || || || || 3 || || 10 || 7 || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Maķedonija | style="text-align:right;" | 97 || 10 || || || || 5 || || || || || 10 || || 6 || 7 || || || 10 || 2 || || 8 || 10 || || || || || 6 || 6 || || || || || || '''12''' || 5 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 48 || 2 || || 3 || 3 || || || 7 || || 4 || || 1 || || || || 2 || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 3 || || 2 || 4 || || || 6 || || || || 7 || 2 || 1 || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || || || || || || || || || || || || 7 || || || || 6 || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Andora | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 80 || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 4 || '''12''' || || 5 || 2 || || || 6 || || || || 2 || 4 || 2 || || 2 || 2 || || 7 || || 4 || || 5 || || || 2 || || 4 || || 6 || 6 || || || 1 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 224 || || 1 || || 4 || 8 || 2 || '''12''' || || 1 || '''12''' || 10 || 1 || 1 || 7 || 10 || 5 || 10 || 4 || 7 || 6 || || 6 || 7 || 10 || 4 || 8 || 8 || 7 || 4 || 8 || 10 || 4 || 8 || 4 || 3 || 8 || '''12''' || 8 || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || || || || || || || || || || 6 || || || || || || || || || || || || 6 || || || || || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || || || || || '''12''' || || || 4 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || 2 || || || || '''12''' || || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Slovēnija | style="text-align:right;" | 140 || 8 || 6 || || 8 || 2 || 1 || || || 7 || 7 || || 3 || 6 || 6 || 7 || || 4 || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 5 || || 4 || 6 || 1 || 5 || || || 5 || || 7 || 5 || 5 || || 7 || 3 || || 5 || 7 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Turcija | style="text-align:right;" | 197 || 3 || || 2 || 7 || 10 || '''12''' || 8 || || 2 || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || '''12''' || || '''12''' || 8 || || || || || '''12''' || || 6 || 10 || 1 || '''12''' || || || || || 10 || 7 || 1 || 7 || || 3 || 1 || 10 || '''12''' || 8 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 4 || || || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Latvija | style="text-align:right;" | 168 || || 2 || || || 1 || || 5 || 1 || || || 3 || || || 8 || 8 || || 5 || 5 || 4 || 7 || 10 || || '''12''' || 7 || 2 || 3 || 7 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 5 || || 1 || 3 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || '''12''' || 2 || 8 || || 4 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 9 | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Austria}}, {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 5 | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Latvija}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Polija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 3 | {{ESC|Islande}} || {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- | {{ESC|Moldova}}|| {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Serbija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Bulgārija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Turcija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Andora}} || {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Gruzija}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Latvija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Bulgārija}} |- | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Andora}} |} === Fināls === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Helsinki 2007 – Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/helsinki-2007/semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=22 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210422065636/https://eurovision.tv/event/helsinki-2007/semi-final/results |archive-date=22 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2007 Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=434#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=22 November 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043501/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=434#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austria}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="24" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 7 || || 1 || || 8 || 1 || 7 || || || 8 || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 8 || || || 10 || 8 || || 3 || || 6 || 8 || 4 || 7 || || || || || || 6 || || || || || || || || 4 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 43 || 4 || || || || || 6 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 3 || 8 || '''12''' || || || || || 2 || || || || 5 || || || || 2 || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 145 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || || || || || 5 || || 2 || || || 4 || || 1 || 2 || 1 || 6 || || || '''12''' || || 7 || || || 2 || || || 10 || 7 || 8 || 1 || || '''12''' || '''12''' || 8 || 4 || 7 || 10 || || 7 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || || 1 || || 7 || || || 4 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || 1 || 5 || 4 || 1 || || || || || 6 || || || '''12''' || || || || '''12''' || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 73 || 10 || || || || 1 || || || || || 10 || || 1 || 8 || || || 3 || || || 8 || 10 || || || || || 6 || 5 || || || || || 1 || 10 || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 66 || 8 || 4 || || || || || || || 3 || 5 || || || 7 || 2 || 3 || || || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 1 || || || || || || 5 || || || || || 4 || 3 || 4 || || 4 || || || 6 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 128 || || || || 6 || 2 || || 8 || || || '''12''' || 10 || || || 5 || 2 || || 8 || || 4 || 5 || || 7 || 4 || 8 || 3 || || 4 || 5 || 1 || 4 || 5 || || 8 || || || 5 || 8 || 2 || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 || || 2 || || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || '''12''' || || || || || || || || 10 || || || || 3 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 139 || || 3 || 8 || || || 3 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 4 || || 4 || 3 || 8 || || 7 || 10 || '''12''' || || || 1 || 10 || || || 4 || 3 || 5 || || || || 4 || '''12''' || 4 || || || || 5 || || 6 || 10 || 3 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 97 || || 6 || 5 || || || || || 3 || || || 7 || 5 || 1 || 6 || || || || 1 || 2 || 2 || 6 || || '''12''' || || || 1 || 2 || 1 || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 8 || 7 || 6 || || 5 || 4 || || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 || || || || 2 || || || '''12''' || || || || 8 || || || || || || || || || || || || || '''12''' || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 10 || || || 7 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 || || || 2 || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || 4 || || || || || || || 3 || || || || || || || 2 || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 54 || || || || || || || || || || || || || || || || || 2 || || 1 || 6 || || || 10 || 3 || || || 3 || 10 || 4 || 10 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 207 || 6 || '''12''' || '''12''' || 3 || || 2 || 2 || 8 || 4 || 7 || 3 || 8 || 2 || || 4 || || 3 || 7 || 3 || 3 || 8 || 6 || 6 || 5 || || 6 || || 6 || 6 || '''12''' || 7 || 5 || 5 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 1 || 3 || 8 || 6 || 5 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 || || || || 5 || 7 || || 5 || || 5 || || 1 || || || || || 6 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 7 || || 6 || || || 3 || || || 1 || || || || 2 || || || 1 || || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Serbija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 268 || '''12''' || 7 || 7 || || '''12''' || 8 || 6 || 4 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || || '''12''' || 7 || 5 || 1 || 6 || 3 || '''12''' || '''12''' || 3 || 8 || || 10 || '''12''' || 8 || 8 || 4 || 8 || || 6 || 6 || 10 || 6 || 5 || 3 || 7 || 8 || 5 || || '''12''' || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 235 || 2 || 10 || 6 || '''12''' || 4 || 4 || 3 || 7 || 7 || 3 || 6 || 3 || 5 || 1 || '''12''' || || 4 || 4 || 5 || 4 || 10 || 5 || 8 || 2 || 2 || '''12''' || 1 || 8 || 3 || 8 || 10 || 3 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || '''12''' || 6 || '''12''' || 7 || 8 || 2 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 7 || '''12''' || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 84 || || || || 10 || 3 || 7 || || 2 || '''12''' || || || 2 || || || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || || 7 || || || || || || || 3 || || || || 2 || || 2 || 1 || 1 || || || '''12''' || || || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 157 || 5 || || 4 || || 6 || 5 || || '''12''' || 10 || 6 || 5 || 6 || 6 || 4 || 6 || || 5 || 10 || 6 || 7 || || 4 || || || || 7 || || || 7 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 3 || 4 || 2 || || || 3 || 5 || 8 || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 163 || 1 || || || || 10 || '''12''' || 10 || || || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || '''12''' || || 10 || 7 || || || || || '''12''' || || 7 || 10 || || '''12''' || || || || 2 || 7 || 7 || 1 || 2 || || 3 || || 1 || '''12''' || 10 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 138 || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 5 || 10 || || 6 || 8 || || || '''12''' || || 10 || || || || 8 || || || 5 || 2 || || || || 10 || 10 || || || || '''12''' || 8 || || 5 || 10 || || || 10 || 2 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 109 || || 8 || 3 || 4 || || || || 10 || 6 || 1 || 2 || 7 || || || 10 || || '''12''' || 2 || || 1 || 4 || || 2 || 1 || || || || 2 || || || 3 || 4 || 2 || 7 || 6 || || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || 5 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 9 | '''{{ESC|Serbija}}''' || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 5 | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Andora}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Portugāle}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Igaunija}} |- | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 2 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Turcija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Zviedrija}} |- | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Norvēģija}} |- ! scope="row" rowspan="7" | 1 | {{ESC|Bulgārija}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Lietuva}} |- | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}} |- | {{ESC|Moldova}}|| {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Serbija}} |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2007]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2007. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] e8glphs98bt80d9tnifs8xfml9utmxg Norvēģijas futbola izlase 0 15250 4493586 4490894 2026-07-11T23:52:57Z Krišjānis 51961 4493586 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Norvēģija | Badge = Norway national football team logo.svg | FIFA Trigramme = NOR | Nickname = | Association = [[Norvēģijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Norvēģija}} [[Stole Sūlbakens]] | Captain = [[Martins Ēdegors]] | Most caps = [[Juns Arne Rīse]] (110) | Top scorer = [[Ērlings Holanns]] (62) | Home Stadium = ''[[Ullevaal stadions]]'' | FIFA Rank = {{Nft rank|31.|up|1|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 2. | FIFA max date = 1993. oktobris, 1995. gada jūlijs-augusts | FIFA min = 88. | FIFA min date = 2017. gada jūlijs <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _nor26h | pattern_b1 = _nor26h | pattern_ra1 = _nor26h | pattern_sh1 = _nor26h | pattern_so1 = | leftarm1 = BA0003 | body1 = BA0003 | rightarm1 = BA0003 | shorts1 = BA0003 | socks1 = 202747 | pattern_la2 = _nor26a | pattern_b2 = _nor26a | pattern_ra2 = _nor26a | pattern_sh2 = _nor26a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = 000000 | pattern_la3 = _nor26t | pattern_b3 = _nor26t | pattern_ra3 = _nor26t | pattern_sh3 = _nor26h | pattern_so3 = | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = FFFFFF | socks3 = FFFFFF | First game = {{fb|Zviedrija}} 11:3 {{fb-rt|Norvēģija}}<br />([[Gēteborga]], [[Zviedrija]]; {{dat|1908|7|12|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Norvēģija}} 12:0 {{fb-rt|Somija}}<br />([[Bergena]], [[Norvēģija]]; {{dat|1946|6|28|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Dānija}} 12:0 {{fb-rt|Norvēģija}}<br />([[Kopenhāgena]], [[Dānija]]; {{dat|1917|10|7|N|bez}}) | World cup apps = 4 | World cup first = 1938 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 1 | Regional cup first = [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] | Regional cup best = Grupu turnīrs: [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] }} '''Norvēģijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Norvēģija|Norvēģijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Norvēģijas futbola izlasi pārvalda [[Norvēģijas Futbola asociācija]]. Norvēģijas izlase četras reizes ir spēlējusi [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938.]] un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]] iekļūstot astotdaļfinālā. [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]. gadā Norvēģija spēlēja arī [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta futbolā]] finālturnīrā Beļģijā un Nīderlandē. [[File:Norway 2015.jpg|thumb|Norvēģijas izlase 2015. gadā]] == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === FIFA Pasaules kauss === * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — ''Nepiedalījās'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Astotdaļfināls'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Astotdaļfināls'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Ceturtdaļfināls === Eiropas čempionāts === * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Nekvalificējās'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — ''Grupu turnīrs'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Nekvalificējās'' *[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' *[[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — [[2012. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — ''tiks noteikts'' == Sasniegumi == * '''[[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]''' ** {{bronze3}} Bronzas medaļa (1): [[Futbols 1936. gada olimpiskajās spēlēs|1936]] == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|6||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Juns Arne Rīse]] |2000—2013 |110 |- |[[Turbjērns Svensens]] |1947—1962 |104 |- |[[Hennings Bergs]] |1992—2004 |100 |- |[[Ēriks Tūrstvets]] |1982—1996 |97 |- |[[Brede Hangelanns]] |2002—2014 |91 |- |[[Džons Karjū]] |1998—2011 |91 |- |[[Eivinns Leonhardsens]] |1990—2003 |86 |- |[[Mortens Gamsts Pedersens]] |2004—2014 |83 |- |[[Hjētils Rekdāls]] |1987—2000 |83 |- |[[Stefens Iversens]] |1998—2011 |79 |- |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Ērlings Holanns]]''' |2019—pašlaik |62 |- |[[Jergens Juve]] |1928—1937 |33 |- |[[Einars Gunnešens]] |1917—1928 |26 |- |'''[[Aleksanders Sērlots]]''' |2016—pašlaik |26 |- |[[Haralls Hennums]] |1949—1960 |25 |- ||[[Džons Karjū]] |1998—2011 |24 |- |[[Ūle Gunnars Sulšērs]] |1995—2007 |23 |- |[[Tūre Andrē Flū]] |1995—2004 |23 |- |[[Gunnars Tūresens]] |1946—1959 |22 |- |[[Stefens Iversens]] |1998—2011 |21 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Norvēģija}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Norvēģijas futbola izlase| ]] 7fk3uyq081xyrhidlvsjrxmqaolpk9u 4493692 4493586 2026-07-12T07:09:26Z ZANDMANIS 91184 4493692 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Norvēģija | Badge = Norway national football team logo.svg | FIFA Trigramme = NOR | Nickname = | Association = [[Norvēģijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Norvēģija}} [[Stole Sūlbakens]] | Captain = [[Martins Ēdegors]] | Most caps = [[Juns Arne Rīse]] (110) | Top scorer = [[Ērlings Holanns]] (62) | Home Stadium = ''[[Ullevaal stadions]]'' | FIFA Rank = {{Nft rank|31.|steady|1|date=2026. gada 11. jūnijs}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 2. | FIFA max date = 1993. oktobris, 1995. gada jūlijs-augusts | FIFA min = 88. | FIFA min date = 2017. gada jūlijs <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _nor26h | pattern_b1 = _nor26h | pattern_ra1 = _nor26h | pattern_sh1 = _nor26h | pattern_so1 = | leftarm1 = BA0003 | body1 = BA0003 | rightarm1 = BA0003 | shorts1 = BA0003 | socks1 = 202747 | pattern_la2 = _nor26a | pattern_b2 = _nor26a | pattern_ra2 = _nor26a | pattern_sh2 = _nor26a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = 000000 | pattern_la3 = _nor26t | pattern_b3 = _nor26t | pattern_ra3 = _nor26t | pattern_sh3 = _nor26h | pattern_so3 = | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = FFFFFF | socks3 = FFFFFF | First game = {{fb|Zviedrija}} 11:3 {{fb-rt|Norvēģija}}<br />([[Gēteborga]], [[Zviedrija]]; {{dat|1908|7|12|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Norvēģija}} 12:0 {{fb-rt|Somija}}<br />([[Bergena]], [[Norvēģija]]; {{dat|1946|6|28|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Dānija}} 12:0 {{fb-rt|Norvēģija}}<br />([[Kopenhāgena]], [[Dānija]]; {{dat|1917|10|7|N|bez}}) | World cup apps = 4 | World cup first = 1938 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 1 | Regional cup first = [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] | Regional cup best = Grupu turnīrs: [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] }} '''Norvēģijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Norvēģija|Norvēģijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Norvēģijas futbola izlasi pārvalda [[Norvēģijas Futbola asociācija]]. Norvēģijas izlase četras reizes ir spēlējusi [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938.]] un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]] iekļūstot astotdaļfinālā. [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gadā]] izlasei izdevās sasniegt labāko rezultātu pasaules čempionātos-ceturtdaļfinālu. [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]. gadā Norvēģija spēlēja arī [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta futbolā]] finālturnīrā Beļģijā un Nīderlandē. [[File:Norway 2015.jpg|thumb|Norvēģijas izlase 2015. gadā]] == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === FIFA Pasaules kauss === * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — ''Nepiedalījās'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Astotdaļfināls'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Astotdaļfināls'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Ceturtdaļfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/12072026-belingems_papildlaika_klust_par_anglijas_|title=Norvēģu vikingi apstājas pie Anglijas krastiem, Belingems kļūst par varoni|date=2026. gada 12. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> === Eiropas čempionāts === * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Nekvalificējās'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — ''Grupu turnīrs'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Nekvalificējās'' *[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' *[[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — [[2012. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — ''tiks noteikts'' == Sasniegumi == * '''[[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]''' ** {{bronze3}} Bronzas medaļa (1): [[Futbols 1936. gada olimpiskajās spēlēs|1936]] == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|6||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Juns Arne Rīse]] |2000—2013 |110 |- |[[Turbjērns Svensens]] |1947—1962 |104 |- |[[Hennings Bergs]] |1992—2004 |100 |- |[[Ēriks Tūrstvets]] |1982—1996 |97 |- |[[Brede Hangelanns]] |2002—2014 |91 |- |[[Džons Karjū]] |1998—2011 |91 |- |[[Eivinns Leonhardsens]] |1990—2003 |86 |- |[[Mortens Gamsts Pedersens]] |2004—2014 |83 |- |[[Hjētils Rekdāls]] |1987—2000 |83 |- |[[Stefens Iversens]] |1998—2011 |79 |- |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Ērlings Holanns]]''' |2019—pašlaik |62 |- |[[Jergens Juve]] |1928—1937 |33 |- |[[Einars Gunnešens]] |1917—1928 |26 |- |'''[[Aleksanders Sērlots]]''' |2016—pašlaik |26 |- |[[Haralls Hennums]] |1949—1960 |25 |- ||[[Džons Karjū]] |1998—2011 |24 |- |[[Ūle Gunnars Sulšērs]] |1995—2007 |23 |- |[[Tūre Andrē Flū]] |1995—2004 |23 |- |[[Gunnars Tūresens]] |1946—1959 |22 |- |[[Stefens Iversens]] |1998—2011 |21 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Norvēģija}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Norvēģijas futbola izlase| ]] l3negn6yyf2hrm5p0ya50sa21hxphj7 Šveices futbola izlase 0 15377 4493693 4491859 2026-07-12T07:17:11Z ZANDMANIS 91184 4493693 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Šveice | Badge = Futbols-Šveice.svg | FIFA Trigramme = SUI | Nickname = ''Schweizer Nati'', ''La Nati'' | Association = [[Šveices Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Šveice}} [[Murats Jakins]] | Captain = [[Granits Džaka]] | Most caps = [[Granits Džaka]] (151) | Top scorer = [[Aleksandrs Frejs]] (42) | Home Stadium = | FIFA Rank = {{Nft rank|19.|steady|1|date=2026. gada 11. jūnijs}} | 1st ranking date = | FIFA max = 3. | FIFA max date = 1993. gada augusts | FIFA min = 83. | FIFA min date = 1998. gada decembris <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _sui26h | pattern_b1 = _sui26h | pattern_ra1 = _sui26h | pattern_sh1 = _sui26h | pattern_so1 = | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _sui26a | pattern_b2 = _sui26a | pattern_ra2 = _sui26a | pattern_sh2 = _sui26a | pattern_so2 = _sui26al | leftarm2 = d6e6e5 | body2 = d6e6e5 | rightarm2 = d6e6e5 | shorts2 = d6e6e5 | socks2 = d6e6e5 | First game = {{fb|Francija}} 1:0 {{fb-rt|Šveice}}<br />([[Parīze]], [[Francija]]; {{dat|1905|2|12|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Šveice}} 9:0 {{fb-rt|Lietuva}}<br />([[Parīze]], [[Francija]]; {{dat|1924|5|25|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Šveice}} 0:9 {{fb-rt|Anglija}}<br />([[Bāzele]], [[Šveice]]; {{dat|1909|5|20|N|bez}})<br /> {{fb|Ungārija|1867}} 9:0 {{fb-rt|Šveice}}<br />([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1911|10|29|N|bez}}) | World cup apps = 13 | World cup first = 1934 | World cup best = Ceturtdaļfināls:<br />[[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]], [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]], [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 6 | Regional cup first = [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] | Regional cup best = Ceturtdaļfināls: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] | current = }} '''Šveices futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Šveice|Šveici]] starptautiskās futbola sacensībās. Šveices futbola izlasi pārvalda [[Šveices Futbola asociācija]]. Savu pirmo spēli valstsvienība aizvadīja 1905. gadā pret [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Šveices izlase 13 reizes ir piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros, četras reizes tā ir iekļuvusi ceturtdaļfinālā ([[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934.]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938.]] un [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954. gadā]], [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gadā]] ). [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gadā]] kopā ar [[Austrija|Austriju]] Šveice rīkoja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātu futbolā]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Ceturtdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Ceturtdaļfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — Grupu turnīrs * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Ceturtdaļfināls * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Nekvalificējās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Grupu turnīrs * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Grupu turnīrs * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Astotdaļfināls * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Astotdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Astotdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Astotdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Astotdaļfināls * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Ceturtdaļfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/12072026-argentinas_un_sveices_dueli_noskaidrota_c|title=Argentīnas un Šveices dueļa papildlaikā noskaidrota ceturtā pusfināliste|date=2026. gada 12. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] — == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]-[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] - ''Nekvalificējās'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]]- Nekvalificējās * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]-''Astotdaļfināls'' * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]]- Ceturtdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]- Ceturtdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/06072024-anglija_izglabjas_pamatlaika_beigas_un_i_</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]]- == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|8||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |'''[[Granits Džaka]]''' |2011—pašlaik |151 |- |'''[[Rikardo Rodrigess]]''' |2011—pašlaik |143 |- |[[Džerdans Šaķiri]] |2010—2024 |125 |- |[[Heincs Hermanis]] |1978—1991 |118 |- |[[Alēns Geigers]] |1980—1996 |112 |- |[[Štefans Lihtšteiners]] |2006—2019 |108 |- |[[Stefāns Šapuizā]] |1989—2004 |103 |- |[[Johans Fogels]] |1995—2007 |94 |- |[[Jans Zommers]] |2012—2024 |94 |- |[[Hariss Seferovičs]] |2013—2023 |93 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Aleksandrs Frejs]] |2001—2011 |42 |- |[[Kubilajs Tirkjilmazs]] |1988—2001 |34 |- |[[Makss Abeglēns]] |1922—1937 |34 |- |[[Džerdans Šaķiri]] |2010—2024 |32 |- |[[Andrē Abeglēns]] |1927—1943 |29 |- |[[Žaks Fatons]] |1946—1955 |28 |- |'''[[Brēls Embolo]]''' |2015—pašlaik |26 |- |[[Adrians Knups]] |1989—1996 |26 |- |[[Hariss Seferovičs]] |2013—2023 |25 |- |[[Jozefs Higi]] |1951—1961 |22 |- |[[Šarls Antenēns]] |1948—1962 |22 |} <!-- == Sastāvs 2014. gada Pasaules kausa finālturnīrā == {{Nat fs g start}}{{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1988|12|7|SK}}|pos=GK|no=|caps=57|goals=0|name=[[Jans Zommers]]|clubnat=GER|club=[[Borussia Mönchengladbach]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|6|6|SK}}|caps=3|goals=0|pos=GK|no=|clubnat=NED|club=[[PSV Eindhoven]]|name=[[Ivons Mvogo]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|12|30|SK}}|no=|pos=GK|goals=0|caps=0|clubnat=SUI|club=[[Young Boys Bern|Young Boys]]|name=[[Davids von Ballmoss]]}} {{Nat fs break}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|8|25|SK}}|pos=DF|caps=76|goals=8|no=|clubnat=ITA|club=[[Torino FC|Torino]]|name=[[Rikardo Rodriges]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|12|20|SK}}|pos=DF|no=|goals=8|caps=58|clubnat=GER|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|name=[[Fabians Šērs]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|7|19|SK}}|pos=DF|no=|goals=0|caps=24|clubnat=GER|club=[[Borussia Dortmund]]|name=[[Manuels Akandži]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|9|30|SK}}|pos=DF|no=|goals=1|caps=21|clubnat=GER|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|name=[[Niko Elvedi]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|3|5|SK}}|caps=13|goals=1|pos=DF|no=|clubnat=SUI|club=[[FC Basel|Basel]]|name=[[Silvans Vidmers]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|1|7|SK}}|pos=DF|no=|goals=1|caps=10|clubnat=FRA|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]|name=[[Loriss Benito]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|2|4|SK}}|caps=3|goals=0|pos=DF|no=|clubnat=SUI|club=[[FC Basel|Basel]]|name=[[Erajs Komarts]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|1|20|SK}}|caps=2|goals=0|pos=DF|no=|clubnat=SUI|club=[[FC Zürich|Zürich]]|name=[[Bečirs Omeragičs]]}} {{Nat fs break}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|9|27|SK}}|pos=MF|no=|caps=88|goals=12|clubnat=ENG|club=[[Arsenal]]|name=[[Granits Džaka]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|10|10|SK}}|pos=MF|no=|caps=85|goals=22|clubnat=ENG|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|name=[[Džerdans Šaķiri]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|8|17|SK}}|pos=MF|no=|caps=31|goals=6|clubnat=GER|club=[[Eintracht Frankfurt]]|name=[[Stīvens Cūbers]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|4|15|SK}}|pos=MF|no=|caps=24|goals=2|clubnat=ITA|club=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|name=[[Remo Freilers]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|4|15|SK}}|pos=MF|no=|caps=18|goals=1|clubnat=GER|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|name=[[Edimilsons Fernandes]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|11|3|SK}}|pos=MF|no=|caps=13|goals=0|clubnat=GER|club=[[VfL Wolfsburg]]|name=[[Renato Stefens]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|2|6|SK}}|pos=MF|no=|caps=12|goals=0|clubnat=GER|club=[[Eintracht Frankfurt]]|name=[[Džibrils So]]}} {{Nat fs break}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|2|22|SK}}|pos=FW|no=|caps=69|goals=19|clubnat=POR|club=[[SL Benfica|Benfica]]|name=[[Hariss Seferovičs]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|3|16|SK}}|pos=FW|no=|caps=69|goals=10|clubnat=GER|club=[[VfL Wolfsburg]]|name=[[Admirs Mehmedi]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|2|14|SK}}|pos=FW|no=|caps=39|goals=4|clubnat=GER|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|name=[[Brēls Embolo]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1989|11|24|SK}}|pos=FW|no=|caps=26|goals=10|clubnat=CRO|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|name=[[Mario Gavranovičs]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|8|5|SK}}|pos=FW|no=|caps=8|goals=1|clubnat=GER|club=[[FC Augsburg|Augsburg]]|name=[[Rubens Vargass]]}} {{Nat fs end}} --> == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Šveice}} == Treneri == * [[Karls Rapans]] ([[1960]] — [[1963]]) * [[Alfredo Foni]] ([[1964]] — [[1967]]) * [[Ervins Ballabio]] ([[1967]] — [[1969]]) * [[Luī Morē]] ([[1970]] — [[1971]]) * [[Renē Isī]] ([[1973]] — [[1976]]) * [[Rodžers Fonlantens]] ([[1977]] — [[1979]]) * [[Leo Volkers]] ([[1979]] — [[1980]]) * [[Pols Volfisbergs]] ([[1981]] — [[1985]]) * [[Daniels Žandipē]] ([[1986]] — [[1989]]) * [[Uli Štielike]] ([[1989]] — [[1991]]) * [[Rojs Hodžsons]] ([[1992]] — [[1995]]) * [[Artūrs Žorge]] ([[1996]]) * [[Rolfs Fringers]] ([[1996]] — [[1997]]) * [[Žilbērs Gress]] ([[1998]] — [[1999]]) * [[Enco Trosero]] ([[2000. gads|2000]] — [[2001. gads|2001]]) * [[Jakobs Kūns]] ([[2001. gads|2001]] — [[2008. gads|2008]]) * [[Otmārs Hicfelds]] ([[2008. gads|2008]] — 2014) * [[Vladimirs Petkovičs]] (2014 — 2021) * [[Murats Jakins]] (2021 — pašlaik) == Skatīt arī == * [[Šveices futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Šveices futbola izlase | titlestyle = background:#E00000; color:white; | list = {{Šveices futbola izlase - FIFA 2014}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2018}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Šveices futbola izlase| ]] sf75ugc2b712ecvhzpjg8fnnikzj4yr Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti 10 15425 4493593 4493242 2026-07-12T02:10:10Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4493593 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO<sub>2</sub> koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] "[[Nāves žokļos]]" <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde.svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? fs4xqpoce3yibhoqn97b12c8mpkl8ay 4493672 4493593 2026-07-12T06:16:03Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +4 4493672 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO<sub>2</sub> koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] "[[Nāves žokļos]]" <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde.svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 48iv54rmuoejcdlee2ra6opepynecfd 11. jūlijs 0 15443 4493801 4364013 2026-07-12T11:24:58Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4493801 wikitext text/x-wiki '''11. jūlijs''' ir gada 192. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (193. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 173 dienas. == Vārda dienas == [[Leonora (personvārds)|Leonora]], [[Svens]] == Notikumi == * [[1700. gads]] — nodibināta [[Vācijas Zinātņu akadēmija]]. * [[1776. gads]] — kapteinis [[Džeimss Kuks]] uzsāka trešo ceļojumu. * [[1859. gads]] — beidzās [[Otrais Itālijas Neatkarības karš]]. * [[1918. gads]] — [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[Vācija]]s okupētās [[Lietuva]]s zemes padome — Tarība — pasludināja Virtenbergas grāfu, hercogu Vilhelmu fon Urahu par Lietuvas karali [[Vilhelms fon Urahs|Mindaugu II]]. * [[1921. gads]] — Ārējā Mongolija (tagad [[Mongolija]]) ieguva neatkarību no [[Ķīna]]s. * [[1940. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: formāli nodibināts [[Višī Francija]]s režīms; [[Filips Petēns]] kļuva par premjerministru. * [[1943. gads]] — Otrais pasaules karš, [[Sabiedroto izcelšanās Sicīlijā]]: vācu un [[Itālija|itāliešu]] spēki uzsāka pretuzbrukumu sabiedroto spēkiem [[Sicīlija|Sicīlijā]]. * [[1944. gads]] — [[Franklins Rūzvelts]] paziņoja, ka viņš paliks [[ASV prezidents]] arī uz ceturto pārvēlēšanas termiņu. * [[1950. gads]] — [[Pakistāna]] pievienojās [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskajam Valūtas fondam]] un [[Pasaules Banka]]i. * [[1955. gads]] — frāze "Mēs paļaujamies uz Dievu" (''[[In God We Trust]]'') iekļauta visās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] naudas vienībās. * [[1960. gads]] — [[Čehoslovākija]] tika pārdēvēta par Čehoslovākijas Sociālistisko Republiku. * [[1961. gads]] — izveidota [[Čīles Antarktiskā teritorija]]. * [[1979. gads]] — ASV [[orbitālā stacija]] ''[[Skylab]]'' beidza eksistēt, ieejot [[Zemes atmosfēra|Zemes atmosfērā]]. * [[1995. gads]] — [[Bosnijas karš|Bosnijas karā]] [[Serbu Republika]]s kaujinieki ieņēma [[Srebrenica|Srebrenicu]], kad [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] miera nodrošinātāji to atstāja. [[Srebrenicas slaktiņš|Srebrenicas slaktiņā]] serbi nogalināja vairāk nekā 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu. == Dzimuši == * [[1274. gads]] — [[Roberts Brūss]] (''Robert the Bruce''), Skotijas karalis (miris 1329. gadā) * [[1561. gads]] — [[Luiss de Gongora]] (''Luis de Góngora''), spāņu dzejnieks (miris 1627. gadā) * [[1657. gads]] — [[Frīdrihs I Hoencollerns|Frīdrihs I]] (''Friedrich I.''), Prūsijas karalis (miris 1713. gadā) * [[1767. gads]] — [[Džons Kvinsijs Adamss]] (''John Quincy Adams''), 6. ASV prezidents (miris 1848. gadā) * [[1883. gads]] — [[Gastons Bakmanis]] (''Gaston Backman''), zviedru anatoms un antropologs (miris 1964. gadā) * [[1888. gads]] — [[Kārlis Šmits (jurists)|Kārlis Šmits]] (''Carl Schmitt''), vācu jurists (miris 1985. gadā) * [[1892. gads]]: ** [[Tomass Mičels]] (''Thomas Mitchell''), amerikāņu aktieris (miris 1962. gadā) ** ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||6|29}}) [[Hugo Rozenšteins]], latviešu ģenerālis (miris 1941. gadā) * [[1899. gads Latvijā|1899. gads]] — [[Ivans Mistris]], latviešu izcelsmes padomju militāri politiskais darbinieks (miris 1974. gadā) * [[1916. gads]] — [[Gofs Vitlems]] (''Gough Whitlam''), Austrālijas premjerministrs (miris 2014. gadā) * [[1920. gads]] — [[Juls Briners]] (''Yul Brynner''), amerikāņu aktieris (miris 1985. gadā) * [[1936. gads Latvijā|1936. gads]] — [[Edgars Račevskis]], latviešu kordiriģents (miris 2022. gadā) * [[1939. gads Latvijā|1939. gads]] — [[Aldis Lauzis]], latviešu valodnieks un tulkotājs (miris 2022. gadā) * [[1952. gads]] — [[Stīvens Langs]] (''Stephen Lang''), amerikāņu aktieris * [[1958. gads]] — [[Ugo Sančess]] (''Hugo Sánchez''), meksikāņu futbolists un treneris * [[1960. gads]] — [[Džafars Panāhi]] (''جعفر پناهی''), irāņu kinorežisors * [[1979. gads]]: ** [[Raio Pīroja]] (''Raio Piiroja''), Igaunijas futbolists ** [[Lauris Reiniks]], latviešu dziedātājs * [[1990. gads]] — [[Karolīna Vozņacka]] (''Caroline Wozniacki''), dāņu tenisiste == Miruši == * [[969. gads]] — [[Kijivas kņaziene Olga|Olga]] (''О́льга''), Kijivas Krievzemes valdniece (dzimusi ap 890. gadu) * [[1451. gads]] — [[Ceļes Barbara]] (''Barbara von Cilli''), Svētās Romas imperatore—konsorte (dzimusi 1392. gadā) * [[1908. gads]] — [[Frīdrihs Trauns]] (''Friedrich Traun''), vācu tenisists un vieglatlēts (dzimis 1876. gadā) * [[1909. gads]] — [[Saimons Ņūkombs]] (''Simon Newcomb''), amerikāņu astronoms (dzimis 1835. gadā) * [[1920. gads]] — [[Eiženija de Montiho]] (''Eugénie de Montijo''), Francijas imperatore (dzimusi 1826. gadā) * [[1927. gads]] — [[Fernāns Feijarts]] (''Fernand Feyaerts''). beļģu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1880. gadā) * [[1937. gads]] — [[Džordžs Gēršvins]] (''George Gershwin''), amerikāņu komponists un pianists (dzimis 1898. gadā) * [[1989. gads]] — [[Lorenss Olivjē]] (''Laurence Olivier''), angļu aktieris (dzimis 1907. gadā) * [[2011. gads]] — [[Toms Gērelss]] (''Tom Gehrels''), nīderlandiešu ASV astronoms (dzimis 1925. gadā) * [[2023. gads]] — [[Milans Kundera]] (''Milan Kundera''), čehu/franču rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[2024. gads]] — [[Šellija Divāla]] (''Shelley Duvall''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gadā) * [[2026. gads]] — [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] 7hxdsxz5azlshzpvnbmk3ankdk75i65 Šveices Futbola asociācija 0 15486 4493694 3748950 2026-07-12T07:21:28Z ZANDMANIS 91184 4493694 wikitext text/x-wiki {{Nacionālās futbola federācijas infokaste | Logo = Futbols-Šveice.svg | Founded = 1895 | FIFA affiliation = 1904 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1954 | President = Peters Knēbels | Coach = [[Jakobs "Kobi" Kūns|Jakobs Kūns]] }} '''Šveices Futbola Asociācija (SFV-ASF)''' ([[Vācu valoda|vācu val.]] / [[Franču valoda|franču val.]] / [[Itāļu valoda|itāļu val.]]: ''Schweizerischer Fussballverband / Association Suisse de Football / Associazione Svizzera di Calcio'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Šveice|Šveicē]]. Tā organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Šveices Futbola līga|Šveices Futbola līgu]], kā arī atbild par [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]]. SFV-ASF galvenā mītne atrodas [[Berne|Bernē]]. Asociācija tika dibināta 1895. gadā. 1904. gadā SFV-ASF kļuva par vienu no [[FIFA]] dibinātājām, bet 1954. gadā - par vienu no [[UEFA]] dibinātājām. Gan [[FIFA]], gan [[UEFA]] galvenās mītnes atrodas tieši [[Šveice|Šveicē]] - attiecīgi [[Cīrihe|Cīrihē]] un [[Niona|Nionā]]. Patreizējais (2026) asociācijas prezidents ir Peters Knēbels.<ref>{{Cite web |title=Schweizerischer Fussballverband - Peter Knäbel |url=https://org.football.ch/ueber-uns/der-sfv/praesident.aspx |access-date=2025-11-07 |website=org.football.ch}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.football.ch Šveices Futbola Asociācija] {{UEFA federācijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Futbola organizācijas]] [[Kategorija:Futbols Šveicē]] js8l5z1z6pq9on6g4gmr0we9ckdrv5h Imigrācija 0 16067 4493391 4089365 2026-07-11T12:04:37Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Iedzīvotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493391 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Inmigrantes europeos llegando a Argentina.jpg|thumb|300px|Eiropas imigranti, kas ierodas Argentīnā]] Ar '''imigrāciju''' saprot cilvēku ieceļošanu no vienas valsts citā valstī ar mērķi apmesties tajā uz dzīvi. Atšķirībā no tūrista, ceļotāja vai cilvēka, kas atrodas dienesta komandējumā, imigrants ir [[persona]], kas valstī, kurā ir ieradies, vēlas apmesties uz pastāvīgu dzīvi. Pastāv dažādi cilvēku migrācijas cēloņi. Tie var būt politiski, ekonomiski, personīgi, [[dabas katastrofa]]s imigrantu izcelsmes valstīs u.c. Vairuma imigrācijas plūsmu pamatā ir imigrantu ekonomiskie apsvērumi, parasti - augstāks [[Alga|darba algas]] un [[dzīves līmenis]] salīdzinājumā ar izcelsmes valsti. Taču ne mazums ir pretēju piemēru, kad cilvēki ar visai pieticīgiem dzīves apstākļiem no valsts ar augstu dzīves līmeni pārceļas uz pastāvīgu dzīvi valstīs ar zemāku dzīves līmeni. Tā, piemēram, pensionāri no [[Vācija]]s nereti apmetas [[Spānija|Spānijā]], kur dzīves dārdzība ir salīdzinoši zemāka nekā Vācijā. Zināma nozīme ir arī dienvidu klimatam. Imigrācija var būt legāla un [[Nelegālā migrācija|nelegāla]]. Tā, [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] cilvēku pārcelšanās uz dzīvi starp vairuma valstīm ir legāla, lai gan pastāv virkne ierobežojumu attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm, kuras pievienojās ES 2004. gadā. Taču liels imigrantu skaits daudzās valstīs ieceļo nelegāli. Piemēram, liela daļa iebraucēju no [[Meksika]]s un citām [[Latīņamerika]]s valstīm [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir nelegāli imigranti. Tas pats sakāms par daudziem ieceļotājiem ES valstīs no [[Ziemeļāfrika]]s. Latvijā joprojām turpinās diskusijas par ieceļotājiem no bijušās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1940.-1990. gados, kad [[Latvija]] lielāko daļu šī laika posma bija [[okupācija|okupēta]] un [[aneksija|anektēta]] PSRS. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, ieceļotāji no PSRS šajā laika posmā uzskatāmi par nelegāliem imigrantiem, jo viņi nav lūguši attiecīgo Latvijas iestāžu ieceļošanas atļaujas. Saskaņā ar citu viedokli, šie imigranti bija legāli, jo minētajā laika posmā Latvijas teritorijā faktiski spēkā bija PSRS normatīvie akti, kas viņiem šādas atļaujas nelika pieprasīt. Taču šī viedokļa oponenti atsaucas uz starptautiskajām tiesībām, tai skaitā Hāgas, kā arī vēlākās [[Ceturtā Ženēvas konvencija|Ceturtās Ženēvas konvencijas]] (GCIV) normām, kas aizliedz okupētajās teritorijās ievest cilvēkus no okupējošās vai kādas trešās valsts teritorijas. == Ārējās saites == {{Commonscat|Immigration|Imigrācija}} * [https://web.archive.org/web/20060613062831/http://euimmigration.org/ Imigrācija Eiropas Savienībā] * [https://web.archive.org/web/20130809131846/http://www.pmlp.gov.lv/ Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde] * [http://www.patverums-dm.lv/index.php?lang=lv&id=26 Eiropas Bēgļu fonda informatīvie biļeteni] {{sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sabiedrība]] [[Kategorija:Demogrāfija]] [[Kategorija:Iedzīvotāji]] 1q87ur7hvvixxru9teby7divpju5v9u Herberts Vasiļjevs 0 21340 4493564 4361779 2026-07-11T20:51:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493564 wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Herberts Vasiļjevs | vārds_orig = | attēls = HVasiljevs.jpg | att_izm = 200px | paraksts = H.Vasiļjevs 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1976|5|27}} | dz_viet = {{Vieta|Latvijas PSR|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 181 [[centimetrs|cm]] | svars = 80 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 1994 | kar_beig = 2017 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1998—2011<br />2014 | taut 1 = {{ih|LAT}} <!------ Klubi -------> | kl_sez 1 = 1994—1995 | klubs 1 = [[Krēfeldes "Pinguine"]] | kl_sez 2 = 1995—1996 | klubs 2 = [[Gilfas "Storm"]] | kl_sez 3 = 1996—1997 | klubs 3 = [[Karolīnas "Monarchs"]] | kl_sez 4 = 1997—1998 | klubs 4 = [[Ņūhevenas "Beast"]] | kl_sez 5 = 1998—1999 | klubs 5 = [[Floridas "Panthers"]] | kl_sez 6 = 1998—1999 | klubs 6 = [[Kentakī "Thoroughblades"]] | kl_sez 7 = 1999—2001 | klubs 7 = [[Atlantas "Thrashers"]] | kl_sez 8 = 1999—2001 | klubs 8 = [[Orlando "Solar Bears"]] | kl_sez 9 = 2001—2002 | klubs 9 = [[Vankūveras "Canucks"]] | kl_sez 10 = 2001—2003 | klubs 10 = [[Manitobas "Moose"]] | kl_sez 11 = 2003—2004 | klubs 11 = [[Habarovskas "Amur"]] | kl_sez 12 = 2004—2005 | klubs 12 = [[Nirnbergas "Ice Tigers"]] | kl_sez 13 = 2005—2017 | klubs 13 = Krēfeldes "Pinguine" <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Vācijas hokeja līga|DEL]] gada spēlētājs — 2007 * [[Vācijas hokeja līga|DEL]] labākais vārtu guvējs — 2007 * [[AHL]] Zvaigžņu spēle — 1999 | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2017|2|26||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Herberts Vasiļjevs''' (dzimis {{dat|1976|5|27}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[hokejs|hokejists]], [[uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucējs]], kurš [[Latvijas hokeja izlase]]s rindās nereti spēlēja arī centra pozīcijā. Vasiļjevam bez Latvijas pilsonības ir arī [[Vācija]]s pilsonība.<ref name="pilsonība">{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/hokejs/21062011-vasiljevs_vacijas_pilsonis_oficiali |title=Oficiāli: Vasiļjevs kļuvis par Vācijas pilsoni}} sportacentrs.com {{dat|2011|6|21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.diena.lv/lat/sports/hokejs/herberts-vasiljevs-pienems-vacijas-pilsonibu |title=Herberts Vasiļjevs pieņems Vācijas pilsonību}} diena.lv {{dat|2011|5|20}}</ref> Karjeras laikā aizvadījis 51 spēli [[NHL|Nacionālajā hokeja līgā]]. Karjeras lielāko daļu pavadījis [[Vācijas hokeja līga]]s klubā [[Krēfeldes "Pinguine"]], no 2007. līdz 2017. gadam pildot arī tās [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] funkcijas. [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] rindās spēlējis trīs [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros, kā arī 11 [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]]. Pēc spēlētāja karjeras beigām strādājis kā dažādu [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas jauniešu izlašu]] galvenais treneris vai tā palīgs. Bijis pasaules čempionāta spēļu komentētājs televīzijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv//hokejs/musejie-khl/latvijas-izlases-legenda-herberts-vasiljevs-debite-komentetaja-loma/|title=Latvijas izlases leģenda Herberts Vasiļjevs debitē komentētāja lomā|website=tv3.lv|access-date=2025-04-26|date=2017-05-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Spēlētāja karjera == === Juniora gadi === Herberts ir bijušā [[Latvijas hokeja izlase]]s trenera [[Haralds Vasiļjevs|Haralda Vasiļjeva]] dēls. Kopā ar tēvu deviņdesmitajos gados viņš devās uz [[Vācija|Vāciju]], kur spēlēja vietējās jauniešu līgās, kamēr tēvs strādāja par treneri. Jau 18 gadu vecumā hokejists debitēja [[Vācijas hokeja līga|DEL]], aizvadot pilnu sezonu [[Krēfeldes "Pinguine"]] rindās, tomēr pēc 1994.—95. sezonas beigām devās spēlēt uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]]. === Florida, Atlanta un Vankūvera (1995—2003) === Pirmo sezonu Ziemeļamerikā Herberts aizvadīja [[Ontārio hokeja līga]]s klubā [[Gilfas "Storm"]], taču jau nākamajā sezonā pietuvojās [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], spēlējot [[Amerikas hokeja līga|AHL]] kluba [[Karolīnas "Monarchs"]] rindās. Turpinot spēlēt AHL, Vasiļjevs 1998. gada vasarā noslēdza līgumu ar [[Floridas "Panthers"]], kuras sastāvā [[1999]]. gada [[9. aprīlis|9. aprīlī]] piedzīvoja arī savu debiju [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]. "Panthers" rindās Vasiļjevs aizvadīja piecas spēles. Vasiļjevs kļuva vien par otro [[Latvija]]s hokejistu pēc [[Pēteris Skudra|Pētera Skudras]], kas spēlējis NHL, iepriekš netiekot izvēlēts līgas [[NHL drafts|draftā]].<ref name="Latvijas hokeja pavasaris">{{Grāmatas atsauce |last=Jurševica |first=Ingrīda |authorlink=Ingrīda Jurševica |author2=Māra Jurševica |title=Latvijas hokeja pavasaris |year=2006 |isbn=9984-19-936-3}}</ref> [[1999]]. gada jūnijā Vasiļjevs tika aizmainīts uz [[Atlantas "Thrashers"]] vienību, kuras sistēmā pavadīja nākamās divas sezonas. Šo divu sezonu laikā Herberts kopā aizvadīja 28 spēles [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], 1999.—2000. sezonā atzīmējoties arī ar saviem pirmajiem gūtajiem vārtiem līgā. [[2001. gads|2001]]. gada vasarā Vasiļjevs noslēdza līgumu ar [[Vankūveras "Canucks"]], kuras rindās 2001.—02. sezonā aizvadīja 18 spēles, bet 2002.—03. sezonu, tā arī netiekot izsaukts uz [[Vankūvera|Vankūveru]], Vasiļjevs aizvadīja [[Manitobas "Moose"]] rindās. 2002. gada februārī Vasiļjevs guva nopietnu traumu, kuras rehabilitācija prasīja sešus mēnešus.<ref name="Latvijas hokeja pavasaris" /> Pēc šīs sezonas Herberts cerēja noslēgt jaunu līgumu ar "Canucks", taču tas neizdevās, un spēlētājs izlēma atgriezties [[Eiropa|Eiropā]]. === Krēfeldes "Pinguine" (2003—2017) === Pēc atgriešanās no [[Ziemeļamerika]]s, Vasiļjevs noslēdza viena gada līgumu ar [[Krievijas Superlīga (hokejs)|Krievijas Superlīgas]] klubu [[Habarovskas "Amur"]], kuru tobrīd trenēja Latvijas treneris [[Leonīds Beresņevs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/3969 |title=Herberts Vasiļjevs pamet NHL }}{{Novecojusi saite}} apollo.lv {{dat|2003|10|29}}</ref> Gūstot vien 11 punktus 37 spēlēs, Vasiļjevs savu karjeru [[Krievija|Krievijā]] neturpinājā, bet [[2004. gads|2004]]. gada vasarā noslēdza līgumu ar [[Vācijas hokeja līga]]s klubu [[Nirnbergas "Ice Tigers"]]. Pēc [[Nirnberga|Nirnbergā]] aizvadītās sezonas, Herberts pievienojās [[Krēfeldes "Pinguine"]] rindām, kurā uzbrucējs pirms 11 gadiem bija uzsācijs savas profesionālā spēlētāja gaita un kuru īslaicīgi trenējis bija arī viņa tēvs. Vasiļjevs ar klubu noslēdza līgumu uz diviem gadiem. [[2006. gads|2006]]. gada [[16. decembris|16. decembra]] spēlē pret [[Frankfurtes "Lions"]] Vasiļjevs uzstādīja [[Vācijas hokeja līga|DEL]] līgas rekordu, vienā spēlē gūstot četrus [[vārti (hokejs)|vārtus]] un izdarot četras [[rezultatīva piespēle (hokejs)|rezultatīvas piespēlēs]], tādējādi gūstot astoņus punktus vienā spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/sports/hokejs/17883-vasiljevs_par_sevi_un_par_valstsvienibu |title=Vasiļjevs: par sevi un par valstsvienību |access-date={{dat|2010|11|17||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110525035929/http://www.tvnet.lv/sports/hokejs/17883-vasiljevs_par_sevi_un_par_valstsvienibu }} tvnet.lv {{dat|2006|12|18}}</ref> Tās pašas sezonas noslēgumā Vasiļjevs, kurš bija arī līgas labākais vārtu guvējs, tika atzīts arī par sezonas labāko spēlētāju. [[2007. gads|2007]]. gada [[13. februāris|13. februārī]] viņš pagarināja savu līgumu uz vēl trim sezonām, bet sākot ar 2007.—08. sezonu kļuva arī par [[Kapteinis (hokejs)|komandas kapteini]]. 2007., 2008. un 2009. gadā Vasiļjevs piedalījies DEL Zvaigžņu spēlēs. [[2010. gads|2010]]. gada vasarā Vasiļjeva līgums bija beidzies, un līgumu ar spēlētāju cerēja parakstīt arī [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] klubs [[Rīgas "Dinamo"]], taču, pēc ilgām pārrunām, tika panākta vienošanās ar [[Krēfelde]]s klubu par līguma noslēgšanu uz nākamajām trim sezonām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/forums/hokejs/27052010-vasiljevs_joprojam_nespej_vienoties_ar_pi?page=1 |title=Vasiļjevs joprojām nespēj vienoties ar "Pinguine"}} sportacentrs.com {{dat|2010|5|27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://parsportu.lv/articles/1/43473/ |title=Vasiļjevs paliek Krēfeldē }}{{Novecojusi saite}} parsportu.lv {{dat|2010|7|6}}</ref> Pēc 2010.—11. sezonas beigām Herberts izlēma pieņemt [[Vācija]]s pilsonību, tādējādi [[Vācijas hokeja līga]]s ietvaros vairs netiekot uzskaitīts kā leģionārs.<ref name="pilsonība" /> 2011.—12. un 2013.—14. gada sezonās savainojumu dēļ Vasiļjevs aizvadīja mazāk nekā pusi regulārās sezonas spēļu. 2015.—16. gada sezonā ar 40 punktiem bija otrs rezultatīvākais "Pinguine" spēlētājs aiz [[Daniels Pjeta|Daniela Pjetas]]. 2016.—17. gada sezonā uzbrucēja rezultativitāte ievērojami kritās, 51 spēlē atzīmējoties vien ar 12 punktiem. Īsi pirms regulārās sezonas noslēguma Vasiļjevs paziņoja, ka tā ir viņa pēdējā sezona profesionālajā karjerā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/sports/news/hockey/news/herberts-vasiljevs-svetdien-liks-punktu-savai-karjerai.d?id=48540521 |title=Herberts Vasiļjevs svētdien liks punktu savai karjerai}} [[Delfi (portāls)|delfi.lv]] {{dat|2017|2|21}}</ref> === Latvijas izlase === Izlases rindās Vasiļjevs piedalījies [[Hokejs 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2006]]., [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]]. un [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]], 11 [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]], kā arī vairākos pārbaudes turnīros. Kopumā 127 spēlēs atzīmējies ar 29 vārtu guvumiem un 46 rezultatīvām piespēlēm. [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] rindās Vasiļjevs ilgāku laiku nespēja apliecināt savas uzbrucēja dotības, gūstot [[vārti (hokejs)|vārtus]] vien savā 32. spēlē izlases rindās, 2005. gada 11. novembra [[Eiropas izaicinājuma kauss hokejā|Eiropas izaicinājuma kausa]] ietvaros cīņā pret [[Polijas hokeja izlase|Poliju]].<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Matulis |first=Jānis |authorlink=Jānis Matulis (žurnālists) |title=Baldera skalpu man nevajag |year=2006 |isbn=9984-542-10-6}}</ref> Lai gan Herberta pamatpozīcija ir kreisās malas uzbrucējs, izlasē, centra uzbrucēju trūkuma dēļ, viņš parasti iespēlēts tieši centra pozīcijā. Pirmais pasaules čempionāts, kurā Latvijas izlases sastāvā spēlēja arī Vasiļjevs, bija [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]]. gadā, kad Herberts bija vien 21 gadu vecs. [[Leonīds Beresņevs]] viņu iespēlēja ceturtajā maiņā kopā ar [[Aleksandrs Ņiživijs|Aleksandru Ņiživiju]] un [[Juris Opuļskis|Juri Opuļski]].<ref name="Latvijas hokeja pavasaris" /> Vasiļjevs turnīru noslēdza ar divām rezultatīvām piespēlēm. Divus gadus vēlāk, [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]]. gadā, spēlējot tēva vadītajā izlasē, viņš tika iespēlēts jau pirmajā maiņā, blakus [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijam Vītoliņam]].<ref name="Latvijas hokeja pavasaris" /> Lai gan [[Kurts Lindstrems]] Vasiļjevu vēlējās redzēt 2002. gada Olimpisko spēļu sastāvā, pāris dienas pirms došanās uz izlasi uzbrucējs guva traumu.<ref name="Latvijas hokeja pavasaris" /> Nākamais lielais turnīrs pēc 2000. gada Pasaules čempionāta Vasiļjevam bija [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004. gada Pasaules čempionāts]] [[Prāga|Prāgā]], kas bija Lindstrema pēdējais turnīrs pie izlases stūres. Kopš tā Vasiļjevs neizlaida nevienu Pasaules čempionātu līdz pat [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]]. gadam. [[Rīga|Rīgā]] notiekošajā [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006. gada Pasaules čempionātā]] Vasiļjevs atzīmējās ar vienu vārtu guvumu. 2009. gada Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā [[Rīga|Rīgā]], kā arī [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]]. gada Pasaules čempionātā Vasiļjevs pildīja izlases [[Kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] funkcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lhf.lv/07052010-izlases_kapteinis_herberts_vasiljevs# |title=Izlases kapteinis – Herberts Vasiļjevs |access-date={{dat|2010|11|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160624203055/http://www.lhf.lv/07052010-izlases_kapteinis_herberts_vasiljevs |archivedate={{dat|2016|06|24||bez}} }} lhf.lv {{dat|2010|5|7}}</ref> 2010. gada Pasaules čempionāta laikā Herberts aizvadīja arī 100. spēli izlases sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/203096 |title=Vasiļjevam pret Zviedriju 100. spēle izlases sastāvā |access-date={{dat|2010|11|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100516110034/http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/203096 |archivedate={{dat|2010|05|16||bez}} }} apollo.lv {{dat|2010|5|14}}</ref> Pēc [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta]] beigām Vasiļjevs publiski atzina, ka apsver iespēju beigt savu karjeru Latvijas izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.diena.lv/lat/sports/hokejs/vasiljevs-plano-beigt-spelet-latvijas-hokeja-izlase |title=Vasiļjevs plāno beigt spēlēt Latvijas hokeja izlasē}} diena.lv {{dat|2011|5|19}}</ref> Līdz ar [[Vācija]]s pilsonības pieņemšanu mēnesi vēlāk, karjeru Latvijas izlasē Vasiļjevs arī beidza. Tomēr Vasiļjevs negaidīti atgriezās izlasē [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] un vēlāk piedalījās arī [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā hokejā]], turnīrā uzņemoties izlases [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] pienākumus. == Spēlētāja statistika == [[Attēls:Vasiljevs kev 08.JPG|H.Vasiļjevs [[Krēfeldes "Pinguine"]] formā 2008. gadā|thumb|220px]] === Klubu statistika === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" | ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 1994—95 | [[Krēfeldes "Pinguine"]] | [[Vācijas hokeja līga|DEL]] | 42 | 4 | 5 | 9 | 24 | 15 | 1 | 4 | 5 | 10 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1995—96 | [[Gilfas "Storm"]] | [[Ontārio hokeja līga|OHL]] | 65 | 34 | 33 | 67 | 63 | 16 | 6 | 13 | 19 | 6 |- | 1996—97 | [[Karolīnas "Monarchs"]] | [[Amerikas hokeja līga|AHL]] | 54 | 13 | 18 | 31 | 30 | — | — | — | — | — |- | 1996—97 | [[Portheironas "Border Cats"]] | [[CoHL]] | 3 | 3 | 2 | 5 | 4 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1997—98 | [[Ņuhevenas "Nighthawks"]] | AHL | 76 | 36 | 30 | 66 | 60 | 3 | 1 | 0 | 1 | 2 |- | 1998—99 | [[Floridas "Panthers"]] | [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | 5 | 0 | 0 | 0 | 2 | — | — | — | — | — |- | 1998—99 | [[Kentuki "Thoroughblades"]] | AHL | 76 | 28 | 48 | 76 | 66 | 12 | 2 | 1 | 3 | 4 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1999—00 | [[Atlantas "Thrashers"]] | NHL | 7 | 1 | 0 | 1 | 4 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1999—00 | [[Orlando "Solar Bears"]] | [[IHL]] | 73 | 25 | 35 | 60 | 60 | 6 | 2 | 2 | 4 | 6 |- | 2000—01 | Atlantas "Thrashers" | NHL | 21 | 4 | 5 | 9 | 14 | — | — | — | — | — |- | 2000—01 | Orlando "Solar Bears" | IHL | 58 | 22 | 26 | 48 | 32 | 12 | 8 | 3 | 11 | 14 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2001—02 | [[Vankūveras "Canucks"]] | NHL | 18 | 3 | 2 | 5 | 2 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2001—02 | [[Manitobas "Moose"]] | AHL | 31 | 12 | 14 | 26 | 10 | — | — | — | — | — |- | 2002—03 | Manitobas "Moose" | AHL | 69 | 10 | 29 | 39 | 30 | 14 | 3 | 5 | 8 | 8 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2003—04 | [[Habarovskas "Amur"]] | [[Krievijas Superlīga (hokejs)|RSL]] | 37 | 4 | 7 | 11 | 38 | — | — | — | — | — |- | 2004—05 | [[Nirnbergas "Ice Tigers"]] | DEL | 39 | 15 | 23 | 38 | 40 | 6 | 1 | 2 | 3 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2005—06 | Krēfeldes "Pinguine" | DEL | 50 | 24 | 21 | 45 | 67 | 5 | 2 | 3 | 5 | 4 |- | 2006—07 | Krēfeldes "Pinguine" | DEL | 51 | 30 | 24 | 54 | 78 | 2 | 1 | 2 | 3 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2007—08 | Krēfeldes "Pinguine" | DEL | 53 | 24 | 33 | 57 | 54 | — | — | — | — | — |- | 2008—09 | Krēfeldes "Pinguine" | DEL | 52 | 20 | 35 | 55 | 40 | 7 | 3 | 1 | 4 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2009—10 | Krēfeldes "Pinguine" | DEL | 51 | 22 | 36 | 58 | 92 | — | — | — | — | — |- | 2010—11 | Krēfeldes "Pinguine" | DEL | 52 | 16 | 33 | 49 | 38 | 7 | 6 | 3 | 9 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2011—12 | Krēfeldes "Pinguine" | DEL | 26 | 4 | 9 | 13 | 20 | — | — | — | — | — |- | 2012—13 | Krēfeldes "Pinguine" | DEL | 50 | 18 | 29 | 47 | 87 | 9 | 8 | 2 | 10 | 10 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2013—14 | Krēfeldes "Pinguine" | DEL | 11 | 3 | 4 | 7 | 8 | 5 | 2 | 2 | 4 | 0 |- | 2014—15 | Krēfeldes "Pinguine" | DEL | 46 | 7 | 16 | 23 | 47 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2015—16 | Krēfeldes "Pinguine" | DEL | 52 | 12 | 28 | 40 | 28 | — | — | — | — | — |- | 2016—17 | Krēfeldes "Pinguine" | DEL | 52 | 4 | 9 | 13 | 26 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | NHL kopā ! 51 ! 8 ! 7 ! 15 ! 22 ! — ! — ! — ! — ! — |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | DEL kopā ! 627 ! 203 ! 305 ! 508 ! 649 ! 57 ! 24 ! 19 ! 43 ! 64 |} === Izlases statistika === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! Gads !! Izlase !! Turnīrs !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]] | [[Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | 6 | 0 | 2 | 2 | 4 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]] | Latvija | PČ | 1 | 0 | 0 | 0 | 4 |- | [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]] | Latvija | PČ | 7 | 0 | 1 | 1 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]] | Latvija | PČ | 6 | 0 | 0 | 0 | 0 |- | 2006 | Latvija | [[ziemas olimpiskās spēles|OS]] | 4 | 1 | 0 | 1 | 4 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]] | Latvija | PČ | 6 | 1 | 0 | 1 | 10 |- | [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | Latvija | PČ | 6 | 2 | 3 | 5 | 8 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]] | Latvija | PČ | 6 | 2 | 1 | 3 | 10 |- | [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]] | Latvija | PČ | 7 | 3 | 6 | 9 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]] | Latvija | OS | 4 | 1 | 1 | 2 | 6 |- | [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]] | Latvija | PČ | 6 | 0 | 3 | 3 | 8 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]] | Latvija | PČ | 6 | 1 | 1 | 2 | 6 |- | [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]] | Latvija | OS | 3 | 1 | 0 | 1 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014]] | Latvija | PČ | 7 | 1 | 2 | 3 | 4 |- |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | Izlasē kopā ! 75 ! 13 ! 20 ! 33 ! 70 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{LV sastāvs PČH 2014}} {{Latvija 2014 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2011}} {{LV sastāvs PČH 2010}} {{LV sastāvs OSH 2010}} {{Latvija 2010 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2009}} {{LV sastāvs PČH 2008}} {{LV sastāvs PČH 2007}} {{LV sastāvs PČH 2006}} {{Latvija 2006 ZOS}} {{LV sastāvs OSH 2006}} {{LV sastāvs PČH 2005}} {{LV sastāvs PČH 2004}} {{LV sastāvs PČH 2000}} {{LV sastāvs PČH 1998}} }} {{DEFAULTSORT:Vasilzjevs Herberts}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:Krēfeldes "Pinguine" spēlētāji]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Atlantas "Thrashers" spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Habarovskas "Amur" spēlētāji]] [[Kategorija:Nirnbergas "Ice Tigers" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] 3thes61c7yvnxzkzrkdz2o4af0duoi4 Stenlijs Kubriks 0 23672 4493697 4407634 2026-07-12T07:29:46Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493697 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Stenlijs Kubriks | vārds_orig = ''Stanley Kubrick'' | attēls = Stanley Kubrick (1949 portrait by Phillip Harrington - cropped).jpg | att_izmērs = | komentārs = Stenlijs Kubriks 1949. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dat|1928|7|26}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Bronksa}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|1999|3|7|1928|7|26}} | mirš vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Hārtfordšīra|Sentolbansa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = fotogrāfs, kinorežisors, kinoproducents, scenārists | darbības gadi = 1951—1999 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = * Toba Eta Meca (1948-1951) * Rūta Sobotka (1954-1957) * Kristiāna Kubrika (1958-1999) | bērni = [[Viviana Kubrika]] | mājaslapa = | paraksts = Stanley Kubrick Signature.png | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Stenlijs Kubriks''' ({{val|en|Stanley Kubrick}}; dzimis {{dat|1928|7|26}}, miris {{dat|1999|3|7}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] kinorežisors, producents un scenārists. Kubriks tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem kinorežisoriem kinomākslas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://books.google.com/books?id=r4WFjKG6vmUC&pg=PA355|title=Encyclopedia of the Sixties: A Decade of Culture and Counterculture|publisher=ABC-CLIO}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ew.com/article/2013/04/06/room-237-stanley-kubrick-shining-influence|title=To 'Room 237' and Beyond: Exploring Stanley Kubrick's 'Shining' influence with Christopher Nolan, Edgar Wright, more|publisher=Entertainment Weekly}}</ref> Viņa darbiem raksturīga īpaša tehniskā meistarība, perfekcionisms, dziļa simbolika. Daudzas no viņa filmām ir literāru darbu ekranizācijas. Kubriks trīspadsmit reizes nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i dažādās kategorijās, bet ieguvis šo balvu vienu reizi — par [[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākajiem vizuālajiem efektiem]] filmā "[[2001: Kosmosa odiseja]]" (1968). Viņam ir vairākas nominācijas par režiju ("[[Doktors Streindžlavs]]" (1964), "2001: Kosmosa odiseja", "[[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]]" (1971), "[[Berijs Lindons]]" (1975)), par labāko no grāmatas pārveidoto scenāriju ("Doktors Streindžlavs", "Mehāniskais apelsīns", "Berijs Lindons", "[[Pilns bruņojums]]" (1987)) un kopā ar [[Arturs Klārks|Arturu Klārku]] par labāko oriģinālo scenāriju filmai "2001: Kosmosa odiseja". Ieguvis [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kā labākais režisors par filmu "Berijs Lindons". 1997. gadā Kubriks saņēmis [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivāla]] Goda Zelta lauvas balvu (''Career Golden Lion'') un [[Amerikas režisoru ģildes balva|Amerikas režisoru ģildes balvu]] par mūža ieguldījumu, bet 1999. gadā — Lielbritānijas kinorežisoru ģildes balvu par mūža ieguldījumu. 2000. gadā, jau pēc nāves, Kubrikam piešķīra ''[[BAFTA Fellowship]]'' balvu. == Biogrāfija == === Dzīves sākumposms === Kubriks dzimis 1928. gadā [[Bronksa|Bronksā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[ebreji|ebreju]] ģimenē. Vecvecāku izcelsme saistīta ar [[Polija|Poliju]], [[Austrija|Austriju]] un [[Rumānija|Rumāniju]]. Tēvs Jakovs Leonards Kubriks (Džeks Kubriks) (1902—1985) piedzima [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Viņš studēja medicīnu un kļuva par ārstu. Ģimene bija diezgan pārtikusi, piedzima divi bērni — Stenlijs un Barbara Mērija (1934).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.biography.com/people/stanley-kubrick-9369672#synopsis|title=Stanley Kubrick Biography. Director, Producer, Screenwriter (1928–1999)|publisher=biography.com}}</ref> Divpadsmit gadu vecumā tēvs iemācīja Stenlijam spēlēt [[šahs|šahu]], trīspadsmit gadu vecumā nopirka viņam ''Graflex'' fotoaparātu. Stenlijs aizrāvās gan ar šahu, gan fotografēšanu. Kopā ar draugu Mārvinu Tobu, kas dzīvoja kaimiņos, viņi fotografēja un attīstīja attēlus, kā arī pavadīja daudz laika, skatoties filmas. Vidusskolas laikā Stenlijs pievienojās skolas fotoklubam. Skolas beidzot 1945. gadā, atzīmes nebija pietiekoši labas, lai iestātos augstskolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thebiographychannel.co.uk/biographies/stanley-kubrick.html|title=Stanley Kubrick Biography|publisher=thebiographychannel.co.uk|access-date={{dat|2015|04|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150325114149/http://www.thebiographychannel.co.uk/biographies/stanley-kubrick.html|archivedate={{dat|2015|03|25||bez}}}}</ref> Tēvs par to nebija priecīgs, bet atbalstīja dēlu, kad tas vēlējās nodarboties ar fotografēšanu profesionāli. Kubriks sāka darboties kā ārštata fotogrāfs. 1945. gadā viņa fotogrāfiju nopirka un publicēja žurnāls ''[[Look (žurnāls)|Look]]''. 1946. gadā viņš kļuva par mācekli šajā žurnālā, bet pēc tam — par štata darbinieku. === Kinorežisora karjera === Darbību kino Kubriks aizsāka 50. gados, sākumā veidojot dokumentālas īsfilmas. Pirmā viņa īsfilma bija ''[[Day of the Fight]]'' (1951), par bokseri Volteru Kārtjeru, ko Kubriks uzņēma par saviem līdzekļiem. Kubrika pirmā pilnmetrāžas mākslas bija filma "[[Bailes un iekāre]]" (1953), kuras pirmizrāde notika 1953. gada 31. martā. Lai arī kritiķi pozitīvi novērtēja Kubrika fotogrāfa talanta ietekmi uz filmas vizuālo noformējumu, tomēr filma bija komerciāli neveiksmīga. Kubriks bija ļoti paškritisks un sauca šo filmu par amatiera mēģinājumu un negribēja, lai tā tiktu rādīta plašai publikai. Nākamā Kubrika filma ''[[Killer's Kiss]]'' (1955) bija par bokseri ''film noir'' stilā. Tāpat, kā iepriekšējā filma, tā tika uzņemta ar ģimenes un draugu finansiālu atbalstu, negūstot nekādu peļņu. 1955. gadā, spēlējot šahu, Kubriks iepazinās ar kinoproducentu [[Džeimss Heriss|Džeimsu Herisu]], un tas viņu uzaicināja kopā dibināt producēšanas kompāniju ''Harris—Kubrick Pictures Corporation''. 1956. gadā tika uzņemta filma "[[Slepkavība (filma)|Slepkavība]]" ar [[Stērlings Heidens|Stērlingu Heidenu]] galvenajā lomā. Šī bija pirmā Kubrika pilnmetrāžas filma ar profesionāliem [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] aktieriem un filmēšanas komandu. Kritiķi šo filmu pamanīja, atsauksmes bija pozitīvas. 1957. gadā iznāca nākamā filma "[[Slavas ceļi]]" ar [[Kērks Daglass|Kērku Daglasu]] galvenajā lomā. Šī bija pirmā Kubrika filma, kas guva komerciālus panākumus, kā arī filmu augsti novērtēja kritiķi. 1959. gadā Kērks Daglass uzaicināja Kubriku režisēt filmu "[[Spartaks (filma)|Spartaks]]" (1960), kurā viņš tēloja titullomu. Šajā laikā Kubriks bija tikai 31 gadu vecs, un viņš režisēja [[episka filma|episku filmu]] ar vairāk nekā 10 000 dalībnieku masu skatos un ar vislielāko budžetu, kāds bijis amerikāņu filmai tajā laikā. Filmai bija milzīgi panākumi, tā guva lielus ieņēmumus. Filma tika nominēta sešām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], bet saņēma četras, bez tam tā ieguva [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā filma. Nākamā Kubrika filma bija "[[Lolita (filma)|Lolita]]" (1962), kas veidota pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna "[[Lolita (romāns)|Lolita]]" motīviem. Finansiālu un juridisku apsvērumu dēļ šī filma tika uzņemta [[Anglija|Anglijā]], kur Kubriks varēja strādāt brīvāk, realizējot savas idejas. Kubriks pēc tam palika Anglijā un turpināja veidot filmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nytimes.com/movies/person/98221/Stanley-Kubrick|title=Stanley Kubrick|publisher=The New York Times}}</ref> Nākamā bija [[aukstais karš|aukstā kara]] laika melnā komēdija "[[Doktors Streindžlavs]]" (1964) ar [[Pīters Selerss|Pīteru Selersu]] galvenajā lomā. Šī filma tika nominēta četrām Amerikas Kinoakadēmijas balvām, tomēr nevienu neieguva. Nākamos piecus gadus Kubriks pavadīja veidojot filmu "[[2001: Kosmosa odiseja]]" (1968). Kubriku bija aizrāvis [[Arturs Klārks|Artura Klārka]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns ''Childhood's End''. Kad 1964. gadā viņi satikās Ņujorkā, Kubriks piedāvāja Klārkam kopā veidot filmas scenāriju, izmantojot Klārka īso stāstu ''The Sentinel''. Bez tam Klārks sāka rakstīt romānu "[[2001: Kosmosa odiseja (romāns)|2001: Kosmosa odiseja]]", kura motīvi arī tika izmantoti, kopā ar Kubriku rakstot scenāriju tā paša nosaukuma filmai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latimes.com/local/obituaries/la-me-clarke19mar19-story.html#page=1|title=Arthur C. Clarke, 90; scientific visionary, acclaimed writer of '2001: A Space Odyssey'|publisher=Los Angeles Times}}</ref> Veidojot filmu, Kubriks griezās ASV Kosmosa aģentūrā [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]], lai labāk izprastu kosmisko kuģu uzbūvi un varētu izveidot filmai kosmosa kuģa modeli, kurā norisinās daudzas filmas epizodes. Lai arī filmas temps ir lēns, teksta ir maz, un pirmizrādes laikā filma uzreiz neguva lielus panākumus, tomēr drīz vien tā kļuva slavena, kā arī guva milzīgus finansiālus panākumus. Filma tika nominēta četrām Amerikas Kinoakadēmijas balvām, no kurām viena tika iegūta — Kubriks saņēma balvu par [[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākajiem vizuālajiem efektiem]]. [[Amerikas Kinoinstitūts]] šo filmu nosaucis par visu laiku labāko zinātniskās fantastikas žanra filmu.<ref name="Top 10">{{Ziņu atsauce | publisher = ''American Film Institute'' | title = AFI's 10 Top 10 | date = 2008-06-17 | url = http://www.afi.com/10top10/}}</ref> 1971. gadā iznāca nākamā Kubrika filma "[[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]]", kas izsauca pretrunīgus vērtējumus vardarbības atainojuma dēļ. Viedoklim, ka filma var izraisīt skatītājos vardarbīgas tieksmes, Kubriks nepiekrita. Viņš uzskatīja, ka māksla nevar būt atbildīga par vardarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visual-memory.co.uk/amk/doc/0070.html|title=Interview with Stanley Kubrick regarding A Clockwork Orange|publisher=Sight&Sound (Spring 1972)}}</ref> Filma tika nominēta četrām Amerikas Kinoakadēmijas balvām. Nākamā filma bija "[[Berijs Lindons]]" (1975), [[Viljams Tekerijs|Viljama Tekerija]] romāna "Berija Lindona memuāri" (1844) adaptācija, kur darbība norisinās 18. gadsimtā. Filmas kadrus Kubriks veidojis neparasti gleznieciskus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/kubrika-gleznieciska-odiseja-12492491|title=Kubrika gleznieciskā odiseja|publisher=diena.lv}}</ref> Pēc tam Kubriks veidoja filmu "[[Mirdzums]]" (1980) pavisam atšķirīgā žanrā — tā bija [[šausmu filma]] pēc [[Stīvens Kings|Stīvena Kinga]] tāda paša nosaukuma romāna motīviem ar [[Džeks Nikolsons|Džeku Nikolsonu]] galvenajā lomā. Šī filma ietekmējusi žanra attīstību, tiek bieži citēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/culture/film/3674926/Stanley-Kubrick-A-retrospective.html?image=15|title=Stanley Kubrick: A retrospective|publisher=The Telegraph}}</ref> 1987. gadā iznāca filma "[[Pilns bruņojums]]", kuras darbība notiek [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] laikā. Filma uzņemta ļoti atšķirīgi no citām filmām par Vjetnamas karu. Filmai mūziku komponējusi Kubrika meita [[Viviana Kubrika]]. Pēdējais Kubrika darbs bija pie filmas "[[Acis plaši aizvērtas]]" (1999), kur galvenās lomas tēloja [[Toms Krūzs]] un [[Nikola Kidmena]]. Filmā attēlota bagāta precēta pāra attiecības, parādīta greizsirdība, seksuālā apsēstība. Filmēšana ilga 15 mēnešus, Kubriks strādāja ļoti intensīvi, lai gan viņš jau bija 70 gadus vecs. Viņš paspēja pabeigt filmas montāžu, bet pēc dažām dienām, 1999. gada 7. martā, pēkšņi nomira miegā no [[miokarda infarkts|sirdslēkmes]]. == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- ! width=33 | Gads ! Nosaukums ! width=65 | Režisors ! width=65 | Producents ! width=65 | Scenārists |- | rowspan="2"| 1951 | style="text-align:left"| ''[[Day of the Fight]]'' (dokumentālā īsfilma) | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} |- | style="text-align:left"| ''[[Flying Padre]]'' (dokumentālā īsfilma) | {{jā}} | | {{jā}} |- | rowspan="2"| 1953 | style="text-align:left"| "[[Bailes un iekāre]]" (''Fear and Desire'') | {{jā}} | {{jā}} | |- | style="text-align:left"| ''[[The Seafarers]]'' (dokumentālā īsfilma) | {{jā}} | | |- | 1955 | style="text-align:left"| ''[[Killer's Kiss]]'' | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} |- | 1956 | style="text-align:left"| "[[Slepkavība (filma)|Slepkavība]]" (''The Killing'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1957 | style="text-align:left"| "[[Slavas ceļi]]" (''Paths of Glory'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1960 | style="text-align:left"| "[[Spartaks (filma)|Spartaks]]" (''Spartacus'') | {{jā}} | | |- | 1962 | style="text-align:left"| "[[Lolita (filma)|Lolita]]" | {{jā}} | | |- | 1964 | style="text-align:left"| "[[Doktors Streindžlavs]]" (''Dr. Strangelove'') | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} |- | 1968 | style="text-align:left"| "[[2001: Kosmosa odiseja]]" (''2001: A Space Odyssey'') | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} |- | 1971 | style="text-align:left"| "[[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]]" (''A Clockwork Orange'') | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} |- | 1975 | style="text-align:left"| "[[Berijs Lindons]]" (''Barry Lyndon'') | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} |- | 1980 | style="text-align:left"| "[[Mirdzums]]" (''The Shining'') | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} |- | 1987 | style="text-align:left"| "[[Pilns bruņojums]]" (''Full Metal Jacket'') | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} |- | 1999 | style="text-align:left"| "[[Acis plaši aizvērtas]]" (''Eyes wide shut'') | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons|Stanley Kubrick|Stenlijs Kubriks}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20140710225658/http://www.empmuseum.org/at-the-museum/museum-features/science-fiction-and-fantasy-hall-of-fame/members/stanley-kubrick.aspx Stenlijs Kubriks] ''[[Science Fiction and Fantasy Hall of Fame]]'' {{en ikona}} * [http://lccn.loc.gov/n50047956 Stenlijs Kubriks] [[Kongresa bibliotēka|Kongresa bibliotēkā]] {{en ikona}} {{Stenlijs Kubriks}} {{Labākais režisors (BAFTA kino balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kubriks, Stenlijs}} [[Kategorija:1928. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:1999. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Specefektu mākslinieki]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji specefektu mākslinieki]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] [[Kategorija:BAFTA Fellowship balvas ieguvēji]] [[Kategorija:ASV ebreji]] 8s5c8cnjxa4wc5w41zejc18qu8ftqo0 Rīgas Tehniskā universitāte 0 25210 4493758 4489836 2026-07-12T09:42:05Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4493758 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |native = Rīgas Tehniskā universitāte |image = RTU 2026 logo.png |latin_name = |motto = |tagline = |established = 1958 (1862. gadā kā [[Rīgas Politehniskā augstskola]]) |vision = |type = [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā#Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Valsts universitāte]] |calendar = |endowment = |rector = [[Tālis Juhna]] |faculty = |staff = |students = 14 383 (2019) |undergrad = |postgrad = |doctoral = |divinity = |residents = |other = |profess = |alumni = |location = [[Ķīpsalas iela (Rīga)|Ķīpsalas iela]] 6a, [[Rīga]], {{LAT}} |country = |address =* Kaļķu iela 1 (galvenais birojs līdz 2021. gadam; vēsturiskā ēka) * Ķīpsalas ielā (mācību ēkas) * Āzenes ielā (mācību ēkas) |sports = |colors = |colours = |nickname = |mascot = |athletics = |affiliations = |nobel_laureates = |website = {{URL|http://www.rtu.lv}} |logo = |publictransit = |footnotes = |affiliation=BSRUN, BALTECH, NORDTEK, EUt+|image_name=[[Attēls:Riga Zunds and RTU (34183652963).jpg|220px]]|image_size=220|imagesize=220}} [[Attēls:The Polytechnic, Riga, 1890s.jpg|thumb|1862. gadā būvētā Rīgas Politehnikuma ēka [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa Bulvārī]] 19, ap 1890. gadu. Mūsdienās tā ir galvenā [[Latvijas Universitāte]]s ēka]] [[Attēls:Riga Tech Uni.jpg|thumb|Bijusī RTU galvenā ēka Kaļķu ielā 1, būvēta 1958. gadā<ref name="RTU">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-atklaj-renoveto-lielo-zali-13110|title=RTU atklāj renovēto Lielo zāli {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref>]] '''Rīgas Tehniskā universitāte''' ('''RTU''') ir otrā lielākā augstskola [[Latvija|Latvijā]] un vecākā tehniskā augstskola [[Baltijas valstis|Baltijā]], kuru dibināja 1862. gada 14. oktobrī. Tā tika 1958. gadā atdalīta no [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]], un sevi uzskata par [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] (1862—1896) un [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] (1896—1919) pēcteci. 1958. gadā atjaunoja Rīgas Politehnisko institūtu, atdalot [[Inženierzinātnes|inženierzinātņu]] katedras no Latvijas Valsts universitātes. 1990. gadā to pārdēvēja par Rīgas Tehnisko universitāti. Mūsdienās RTU ir 9 [[fakultāte]]s, un tā ir lielākā tehniski orientētā universitāte Latvijā. 2022. gada [[Latvijas augstskolu reitingi|QS EECA universitāšu reitingā]] RTU ieņēma 57. vietu starp [[Austrumeiropa]]s un [[Centrālāzija]]s labākajām universitātēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.topuniversities.com/university-rankings/eeca-rankings/2022|title=EECA University Rankings 2022|website=Top Universities|access-date=2022-04-05|language=en}}</ref> == Nosaukumi == Agrākie nosaukumi: * '''Rīgas Politehnikums''' no 1862. līdz 1896. gadam * '''Rīgas Politehniskais institūts''' no 1896.līdz 1919. gadam un no 1958. līdz 1990. gadam == Vēsture == {{pamatraksts|Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)}} Rīgas Politehnikums tika izveidots 1862. gadā un tas bija pirmais politehnikuma institūts [[Krievijas Impērija|Imperiālajā Krievijā]]. Tas piedāvāja grādus [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], [[Ķīmija|ķīmijā]], [[Inženierija|inženierzinātnēs]], [[Mehānika|mehānikā]], [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]] un [[Arhitektūra|arhitektūrā]] ar izglītību vācu valodā. Papildus četrām tehniskajām fakultātēm (arhitektūra, inženierzinātnes, mašīnbūve, ķīmija), politehnikums ietvēra arī lauksaimniecības un tirdzniecības fakultāti. Pirmie lektori ieradās no [[Vācijas Impērija|Vācijas]], Šveices un [[Austroungārija|Austrijas-Ungārijas]]. Mācību valoda bija vācu. No 1863. līdz 1869. gadam studentu skaits pieauga no sešpadsmit līdz deviņdesmit. Institūta vajadzībām tika īrētas pagaidu telpas Kaula namā [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]] un Suvorova (tagad [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona]]) ielas stūrī. 1869. gadā politehnikums pārcēlās uz jaunu ēku Raiņa bulvārī 19. Tā kā Krievijas Impērijā trūka tehnisko universitāšu, daudzi studenti - it īpaši no Baltijas jūras valstīm — bija devušies studēt [[Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē|ETH Cīrihē]], [[Karlsrūes Tehnoloģiju institūts|Karlsrūes Tehnoloģiskajā institūtā]], Drēzdenes TU un Leibnica Hannoveres Universitātē. Lai to mainītu, 1874. gada 1. janvārī Krievijas ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] ieviesa vispārējo iesaukšanu. Tad visiem vīriešiem no 21 gada vecuma vajadzēja dienēt piecpadsmit gadus, sešus Krievijas Impērijas armijā un deviņus rezervē. Krievijas universitātes absolventiem, kuri vēlējās studēt, dienēt bija nepieciešams tikai sešus mēnešus. Šī atšķirība izraisīja ievērojamu studentu skaita pieaugumu. 1874./75. mācību gada sākumā reģistrējās 59 studenti, studentu kopskaitā bija 201 biedrs. [[Baltijas rusifikācija|Rusifikācijas]] gaitā Krievijas ķeizars [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] ar 1896. gada 6. maija dekrētu universitāti [[Nacionalizācija|nacionalizēja]]. 1896. gada 18. maijā to pārdēvēja par [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]] un mācību valoda tika mainīta uz krievu. Studentu skaits turpināja pieaugt, 1913./14. gadā sasniedzot 2088 studentus. Arhitektūras fakultātes izveidei Politehnikumā 1869. gadā bija liela nozīme, nodrošinot Rīgu ar vietēji apmācītu arhitektu grupu, kas ietekmēja raksturīgās [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras attīstību Rīgā.<ref name="krastins">{{publikācijas atsauce|last=Krastins|first=Janis|date=2006|title=Architecture and Urban Development of Art Nouveau – Metropolis Riga|journal=International Review of Sociology|volume=16|issue=2|pages=395–425|doi=10.1080/03906700600709327}}</ref> Kad 1914. gadā sākās [[Pirmais pasaules karš]], Rīgas Politehniskais institūtu evakuēja uz [[Maskava|Maskavu]], kur tas darbojās līdz 1918. gadam. Vācu okupācijas laikā 1918./19. gadā RPI pārdēvēja par Baltijas Tehnisko augstskolu. 1919. gadā izveidoja vienotu Latvijas Augstskolu, ko 1923. gadā pārdēvēja par Latvijas Universitāti. 1958. gada 1. septembrī tehniskās fakultātes atkal nodalīja Rīgas Politehniskajā institūtā, nododot tam sākotnēji Augstākajai partijas skolai paredzēto ēku Kalķu ielā 1.<ref name="RTU" /> 1970. gadu vidū tas kļuva par [[Latvijas PSR]] lielāko augstskolu, 1983. gadā tam piešķīra [[Arvīds Pelše|Arvīda Pelšes]] vārdu. Kopš 1990. gada marta augstskolu sauc par Rīgas Tehnisko universitāti. 1992. gada 23. aprīlī nodibināja studentu parlamentu, kas ir vecākā studentu pašpārvalde Latvijā. RTU struktūrvienības pamazām pārvietoja uz [[Ķīpsala|Ķīpsalu]], līdz 2021. gada decembrī RTU administrācija kā pēdējā atstāja ēku Kaļķu ielā Vecrīgā un pārvācās uz Ķīpsalu.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rtu-atstaj-eku-kalku-iela-nama-turpmaka-izmantosana-pagaidam-neskaidra.d?id=53863073 Delfi. RTU atstāj ēku Kaļķu ielā, nama turpmākā izmantošana pagaidām neskaidra]</ref> == Struktūrvienības == {{pamatraksts|Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības}} Universitāte 2017. gadā sastāvēja no 9 fakultātēm, un no 2019. gada tajā studēja 14 383 studenti:<ref>[https://www.rtu.lv/writable/public_files/RTU_strukturvienibas_nov2017_eng.pdf Structure and administration: RTU Structure]</ref> * Arhitektūras fakultāte * Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte * E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte * Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte * Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte * Būvniecības inženierzinātņu fakultāte * Inženierekonomikas un vadības fakultāte * Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte * Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte [[Attēls:Zunda krastmala starp Paula Valdena un Āzenes ielu.jpg|thumb|Lielākā daļa RTU fakultāšu no dažādām vietām Rīgā ir pārceltas uz RTU studentu pilsētu Ķīpsalā, kuras izbūvēšana jau tika sākta 1960. gados<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/kipsalas-studentu-pilsetina/rtu-vestures-mantojums-kipsala|title=RTU vēstures mantojums Ķīpsalā {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref>]] Tāpat pastāv [[RTU Rīgas Biznesa skola|Rīgas Biznesa Skola]], BALTECH studiju centrs, Neklātienes un vakara studiju departaments, [[RTU Neorganiskās ķīmijas institūts]], vairākas pētniecības laboratorijas, Vides modelēšanas centrs un Zinātniskā bibliotēka. RTU ir četri reģionālie centri Daugavpilī, Cēsīs, Ventspilī un Liepājā, RTU Olaines Tehnoloģiju koledža, kā arī pārstāvniecība Indijā. 2022. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par [[Latvijas Jūras akadēmija]]s (LJA) un [[Liepājas Jūrniecības koledža]]s (LJK) pievienošanu RTU, 2023. gada 23. maijā apstiprināja [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]s pievienošanu RTU, bet 8. augustā arī [[Liepājas Universitāte]]s pievienošanu Rīgas Tehniskajai universitātei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-liepajas-universitati-pievienos-rigas-tehniskajai-universitatei.a519332/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Liepājas Universitāti pievienos Rīgas Tehniskajai universitātei] lsm.lv 2023. gada 8. augustā</ref> == Novērtējums == 2017. gada martā RTU paziņoja, ka ieguvusi pirmo vietu starp universitātēm Latvijā starptautiskajā «''[[U-Multirank]]''» reitingā. Visaugstāk (A līmenī) novērtēta RTU absolventu nodarbinātība. Tāds pats vērtējums piešķirts universitātei par bakalaura programmām angļu valodā, par pašu radītajiem jeb ''spin-off'' uzņēmumiem, par pēcdoktorantūras studiju procesu un radošumu zinātnē.<ref>Starptautiskajā «U-Multirank» reitingā RTU — pirmajā vietā starp universitātēm Latvijā. / [http://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/starptautiskaja-u-multirank-reitinga-rtu---pirmaja-vieta-starp-universitatem-latvija rtu.lv]</ref> RTU ir arī visaugstāk novērtētā Latvijas augstskola «''[[Times Higher Education reitings]]''» 2020. gada ilgtspējas novērtējumā,<ref>[https://www.timeshighereducation.com/rankings/impact/2020/overall#!/page/0/length/25/sort_by/rank/sort_order/asc/cols/undefined=Impact Rankings 2020]</ref> kas vērtē universitāšu sniegumu ilgtspējīgā attīstībā, Iekļūstot 101.–200. vietā visaugstāk novērtēto augstskolu grupā. Visaugstāk RTU novērtēta kategorijā «Planētas aizsardzība» – šajā jomā 2020. gadā RTU atzīta par 14. labāko pasaulē.<ref>[https://www.rtu.lv/lv/universitate/reitingi=RTU Reitingi]{{Novecojusi saite}}</ref> RTU iekļauta arī tādos citos Eiropas un pasaules līmeņa augstskolu reitingos kā «''[[QS pasaules universitāšu reitings]]''», «''[[Eduniversal]]''» un «GreenMetric». == Universitātes rektori == ''Skatīt arī: [[Rīgas Tehniskās universitātes rektoru uzskaitījums]]'' * [[Kristaps Neilands]] (1958—1960) * [[Aleksandrs Mālmeistars]] (1961—1963) * [[Aleksandrs Veiss]] (1963—1985) * [[Egons Lavendelis]] (1985—1999) * [[Ivars Knēts]] (1999—2011) * [[Leonīds Ribickis]] (2011—2023) * [[Tālis Juhna]] <ref>https://lvportals.lv/dienaskartiba/349288-par-rtu-jauno-rektoru-parliecinosi-klust-rtu-zinatnu-prorektors-talis-juhna-2023</ref> (2023—pašlaik) == Ievērojami absolventi == [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]] absolvējuši * [[Bruno Abdank-Abakanovičs]] — matemātiķis un elektroinženieris * [[Vladislavs Anderss]] — ģenerālis un valstvīrs * [[Georgs Armitsteds]] — [[inženieris]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks un otrais [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas mērs]] * [[Vilhelms Bokslafs]] — arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā * [[Fridrihs Canders]] — raķešu būves pirmsācējs * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] — sabiedriskais, politiskais darbinieks un pirmais [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] * [[Ignacijs Moscickis]] — Polijas prezidents (1926—1939) * [[Vilhelms Ostvalds]] — [[Nobela prēmija]]s laureāts ķīmijā, mācībspēks (1881—1887) *[[Alfrēds Rozenbergs|Alfreds Rozenbergs]] — [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas]] ideologs * [[Pauls Valdens]] — ķīmiķis, [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskās augstskolas]] un [[Latvijas Augstskola]]s rektors (1919) == Skatīt arī == * [[Latvijas Jūras akadēmija]] * [[Liepājas Jūrniecības koledža]] * [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] * [[RTU Rīgas Biznesa skola]] * [[RTU Olaines Tehnoloģiju koledža]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Riga Technical University|Rīgas Tehniskā universitāte}} * [http://www.rtu.lv RTU mājaslapa] * [https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings/riga-technical-university timeshighereducation.com] {{izglītība-aizmetnis}} {{LV augstskolas}} {{Baltijas valstu universitātes}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitāte| ]] [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Universitātes Latvijā]] qbkxg225wwgxofqtzxdbpph7gqyg0e7 Hanss Franks 0 27072 4493571 4482546 2026-07-11T21:04:58Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493571 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Hansu Franku|Franks|Franks}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Hanss Franks | vārds_orig = ''Hans Michael Frank'' | attēls = Bundesarchiv Bild 146-1989-011-13, Hans Frank.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1900 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 23 | dz_vieta = [[Karlsrūe|Karlsrūē]] | m_dat_alt = | m_gads = 1946 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 16 | m_vieta = [[Nirnberga|Nirnbergā]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācieši|vācietis]] | paraksts = Hans Frank signature.svg | piezīmes = | kategorijas = }} '''Hanss Mihaels Franks''' (''Hans Michael Frank'', {{dat|1900|5|23|N}} — {{dat|1946|10|16}}) bija [[vācieši|vācu]] jurists, [[nacionālsociālisms|nacistiskās]] [[Vācija]]s augsta amatpersona. Pēc [[Polijas kampaņa]]s vadīja [[Ģenerālgubernatūra]]s darbību, par ko [[Nirnbergas prāvas|Nirnbergas prāvā]] tika sodīts ar nāvi pakarot. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Karlsrūe|Karlsrūē]] jurista ģimenē. [[1917]]. gadā iestājās Vācijas armijā, bet [[1919]]. gadā - Vācijas Strādnieku partijā, kura vēlāk kļuva par [[NSDAP]]. Studēja jurisprudenci [[Minhene|Minhenē]] un kļuva par [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] personisko juridisko konsultantu. [[1930]]. gadā tika ievēlēts [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāgā]], bet [[1933]]. gadā kļuva par [[Bavārija]]s tieslietu ministru. No [[1934]]. gada bija reihministrs bez portfeļa. Kad [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tika sakauta [[Polija]], un tās vietā nodibināja [[Ģenerālgubernatūra|Ģenerālgubernatūru]], Franks kļuva par tās vadītāju. Nirnbergas prāva deklarēja, ka Franks bija atbildīgs par [[poļi|poļu]] un [[ebreji|ebreju]] iznīcināšanas akcijām Ģenerālgubernatūras teritorijā, kaut arī pats Franks apgalvoja, ka visas akcijas tieši vadīja [[Heinrihs Himlers]]. Procesā laikā paudis nožēlu par veiktajiem kara noziegumiem, bet arī apsūdzējis sabiedrotus, it sevišķi Padomju Savienību citu kara noziegumu veikšanā. Nirnbergas tiesa piesprieda Frankam nāvessodu pakarot, kas tika izpildīts {{dat|1946|10|16}}. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Trešais reihs-aizmetnis}} {{Nirnbergas prāvā apsūdzētie}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Franks, Hanss}} [[Kategorija:NSDAP biedri]] [[Kategorija:Vācijas advokāti]] [[Kategorija:Kara noziedznieki]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie politiķi]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] 0wiaak8yuixyw9j1cnkaagr6pbtnqcq 5. jūlijs 0 28347 4493461 4493120 2026-07-11T15:51:26Z Baisulis 11523 /* Miruši */ : 4493461 wikitext text/x-wiki '''5. jūlijs''' ir gada 186. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (187. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 179 dienas. == Vārda dienas == [[Andžejs]], [[Andžs]], [[Edīte (personvārds)|Edīte]], [[Esmeralda]] == Notikumi == * [[1687. gads]] — [[Īzaks Ņūtons]] publicēja savu darbu "[[Dabas filozofijas matemātiskie principi]]" (''Philosophiæ Naturalis Principia Mathematica''). * [[1811. gads]] — [[Venecuēla]] deklarēja neatkarību no [[Spānija]]s. * [[1830. gads]] — [[Francija]] iebruka [[Alžīrija|Alžīrijā]]. * [[1900. gads]]: ** [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] parlaments pieņēma [[Austrālijas konstitūcija|Austrālijas konstitūciju]]; ** [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] publicēta [[Laimens Frenks Baums|Laimena Frenka Bauma]] grāmata "[[Brīnumainais burvis no Oza zemes]]". * [[1927. gads]] — Breslavā (tagad [[Vroclava]]) dibināta [[Vācija]]s [[Kosmisko lidojumu biedrība]]. * [[1941. gads]] — sākās [[Ekvadoras—Peru karš]]. * [[1962. gads]] — [[Alžīrija]] ieguva neatkarību no Francijas. * [[1975. gads]] — Zaļā Raga Salas (tagad [[Kaboverde]]) ieguva neatkarību no [[Portugāle]]s. * [[1966. gads]] — [[Maskava|Maskavā]] atklātas pirmās [[Labas gribas spēles]]. * [[1986. gads]] — [[Spānija|Spānijā]] sākās [[1986. gada Pasaules čempionāts basketbolā|desmitais Pasaules čempionāts basketbolā]]. * [[1996. gads]] — Rozlinas institūtā [[Skotija|Skotijā]] piedzima pirmais sekmīgi klonētais [[zīdītāji|zīdītājs]] — [[Dollija|aita Dollija]]. * [[2006. gads]] — [[Ziemeļkoreja]] palaida vismaz 7 [[raķete]]s, tai skaitā tālās darbības "[[Taepodong-2]]". == Dzimuši == * [[1057. gads]] — [[Gazālī]] (''الغزالي''), persiešu teologs (miris 1111. gadā) * [[1853. gads]] — [[Sesils Rodss]] (''Cecil Rhodes''), angļu uzņēmējs un politiķis (miris 1902. gadā) * [[1857. gads]] — [[Klāra Cetkina]] (''Clara Zetkin''), vācu marksiste (mirusi 1933. gadā) * [[1872. gads]] — [[Eduārs Erio]] (''Édouard Herriot''), franču politiķis (miris 1957. gadā) * [[1876. gads]] — [[Frenks Beiliss]] (''Frank Bayliss''), britu regbists (miris 1938. gadā) * [[1878. gads]] — [[Konstantins Paspatis]] (''Κωνσταντίνος Πασπάτης''), grieķu tenisists (miris 1903. gadā) * [[1883. gads]] — [[Ēriks Torntons]] (''Eric Thornton''), angļu izcelsmes beļģu futbolists (miris 1945. gadā) * [[1889. gads]] — [[Žans Kokto]] (''Jean Cocteau''), franču mākslinieks (miris 1963. gadā) * [[1911. gads]] — [[Žoržs Pompidū]] (''Georges Pompidou''), Francijas premjerministrs un prezidents (miris 1974. gadā) * [[1928. gads]]: ** [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (miris 2022. gadā) ** [[Vladimirs Toporovs]] (''Владимир Топоров''), krievu filologs (miris 2005. gadā) * [[1932. gads]] — [[Ģula Horns]] (''Horn Gyula''), ungāru politiķis (miris 2013. gadā) * [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Aivars Jerumanis]], latviešu uzņēmējs un politiķis * [[1952. gads Latvijā|1952. gads]] — [[Ilga Kreituse]], Latvijas politiķe * [[1968. gads]] — [[Maikls Stūlbargs]] (''Michael Stuhlbarg''), ASV aktieris * [[1976. gads]] — [[Nunu Gomišs]] (''Nuno Gomes''), Portugāles futbolists * [[1979. gads]] — [[Amēlija Moresmo]] (''Amélie Mauresmo''), franču tenisiste * [[1982. gads]]: ** [[Sofija Adeno]] (''Sophie Adenot''), Francijas kosmonaute, helikoptera pilote ** [[Alberto Džilardīno]] (''Alberto Gilardino''), itāliešu futbolists * [[1985. gads]] — [[Megana Repino]] (''Megan Rapinoe''), ASV futboliste * [[1986. gads]] — [[Aleksandrs Radulovs]] (''Александр Радулов''), krievu hokejists * [[1989. gads]] — [[Dejans Lovrens]] (''Dejan Lovren''), horvātu futbolists == Miruši == * [[1764. gads]] — [[Ivans VI Romanovs|Ivans VI]] (''Иван VI''), Krievijas imperators (dzimis 1740. gadā) * [[1824. gads]] — [[Žozefs Prusts]] (''Joseph Proust''), franču ķīmiķis (dzimis 1754. gadā) * [[1912. gads Latvijā|1912. gads]] — [[Ādolfs Alunāns]], latviešu teātra dibinātājs (dzimis 1848. gadā) * [[1927. gads]] — [[Albrehts Kosels]] (''Albrecht Kossel''), vācu bioķīmiķis (dzimis 1853. gadā) * [[1964. gads]] — [[Herberts fon Petersdorfs]] (''CHerbert von Petersdorff''), vācu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1882. gadā) * [[1969. gads]]: ** [[Valters Gropiuss]] (''Walter Gropius''), vācu arhitekts (dzimis 1883. gadā) ** [[Leo Makerijs]] (''Leo McCarey''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1898. gadā) * [[1975. gads]] — [[Oto Skorceni]] (''Otto Skorzeny''), vācu diversants (dzimis 1908. gadā) * [[1989. gads Latvijā|1989. gads]] — [[Edgars Andersons]], trimdas latviešu/ASV vēsturnieks (dzimis 1920. gadā) * [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Renāte Pupele]], latviešu ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Konstitūcijas diena ([[Armēnija]]) * [[Neatkarības diena]] ([[Alžīrija]]) * Neatkarības diena ([[Kaboverde]]) * Neatkarības diena ([[Venecuēla]]) * Parlamenta (''Tynwald'') diena ([[Menas Sala]]) * Svētā Kirila un Svētā Metodija diena ([[Čehija]], [[Slovākija]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] fg1q1wl9ywfe6x0nyf1um16pfczgixi 1955. gads 0 28659 4493795 4488437 2026-07-12T11:22:32Z Baisulis 11523 /* Jūlijs */ +1..... 4493795 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1955. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1955. gads Latvijā}} {{Gads|1955}} {{Gada citi notikumi|1955}} {{Gads citos kalendāros|1955}} '''1955. gads''' ({{rom_sk_gadam|1955}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == [[Attēls:1955saab92b.jpg|1955. gada modeļa [[SAAB]]|250px|thumb]] [[Attēls:Causewaybay1955.jpg|[[Honkonga]] 1955. gadā|250px|thumb]] [[Attēls:USS Intrepid (CVA-11) operating off Guantanamo Bay on 9 February 1955 (80-G-659612).jpg|ASV [[aviācijas bāzeskuģis]] 1955. gadā|250px|thumb]] * [[Makartisms]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * [[Pirmā Taivānas šauruma krīze]] * [[Alžīrijas neatkarības karš]] * [[Mau - mau nemieri]] [[Kenija|Kenijā]] === Janvāris === * [[7. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. [[Mariana Andersone]] kā vēsturē pirmais afroamerikānis uzstājās [[Metropoles opera|Metropoles operā]]. * [[21. janvāris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]]. [[Augstākās Padomes prezidijs]] deklarēja kara beigas starp PSRS un [[Vācija|Vāciju]]. * [[22. janvāris]] — ASV. [[Pentagons]] ziņoja par plāniem attīstīt [[starpkontinentālā ballistiskā raķete|starpkontinentālās ballistiskās raķetes]]. === Februāris === * [[12. februāris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] valdība izdeva rīkojumu par raķešu poligona (vēlāk tas ieguma nosaukumu "[[Baikonuras kosmodroms]]") izveidi tuksnesī pie [[Tjuratama]]s ([[Kazahijas PSR]]); pirmie celtnieki ieradās jau janvārī. === Marts === * [[2. marts]] — [[Kambodža]]s karalis [[Norodoms Seihanūks]] paziņoja par atkāpšanos no troņa. === Aprīlis === * [[5. aprīlis]] — [[Apvienotā Karaliste]]. Demisionēja premjerministrs [[Vinstons Čērčils]]. * [[11. aprīlis]] — mēģinot nogalināt [[Džou Eņlajs|Džou Eņlaju]], tika uzspridzināta [[Indija]]s lidmašīna [[Kašmiras princese]]. * [[12. aprīlis]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Ieviesta [[poliomielīts|poliomielīta]] [[vakcīna]]. * [[15. aprīlis]] — ASV. [[Rejs Kroks]] atvēra savu pirmo [[McDonald's]] [[ātrās apkalpošanas restorāns|ātrās apkalpošanas restorānu]]. * [[18. aprīlis]] — [[Ungārija]]. [[Imre Naģs]] tika atcelts no amata. * [[18. aprīlis]] — [[Indonēzija]]. Sākās [[Bandungas konference]]. === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Polija]]. Noslēgts [[Varšavas līgums]]. * [[5. maijs]] — [[Rietumvācija|VFR]] kļuva par suverēnu valsti. * [[9. maijs]] — VFR iestājās [[NATO]]. * [[15. maijs]] — [[Austrija]] tika atjaunota kā suverēna, neitrāla valsts. === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — dibināts [[Baikonuras kosmodroms]]. * [[11. jūnijs]] — [[Francija|Framcijā]], [[Lemānas trase|Lemānas autotrasē]] notika avārija, kuras rezultātā iet bojā 80 skatītāji. * [[13. jūnijs]] — [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Saha|Sahā]] atrasta pirmā [[dimants|dimanta]] atradne. === Jūlijs === * [[17. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atvērta pirmā [[Disnejlenda]]. * [[19. jūlijs]] — [[Igaunija|Igaunijā]] sāka raidīt valstij piederoša televīzija — [[Eesti Televisioon]]. === Augusts === * [[25. augusts]] — [[Austrija]]. Pēdējās [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēka daļas pameta valsti. * [[27. augusts]] — tika laists klajā [[Ginesa rekordu grāmata]]s pirmais izdevums. === Septembris === * [[6. septembris]] — [[Turcija]]. [[Stambulas grautiņi]]. Turki uzbruka pilsētas grieķu minoritātei. * [[19. septembris]] — [[Argentīna]]. Militārs pučs. Tika gāzts prezidents [[Huans Perons]]. * [[30. septembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Autokatastrofā gāja bojā aktieris [[Džeimss Dīns]]. === Oktobris === * [[23. oktobris]] — [[Londona|Londonā]] dibināta [[Pasaules brīvo latviešu apvienība]]. * [[26. oktobris]] — [[Ngo Dins Zjems]] deklarēja [[Vjetnama|Vjetnamu]] par republiku un sevi - par prezidentu. === Novembris === * [[2. novembris]] — par [[Izraēla]]s 1. [[Izraēlas premjerministru uzskaitījums|premjerministru]] kļuva [[Dāvids Ben Gurions]]. * [[12. novembris]] — dibināts [[Bundesvērs]], [[Vācija|Vācijas Federatīvās republikas]] [[bruņotie spēki]]. * [[22. novembris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]]. [[Semeja|Semipalatinskā]] notika pirmais padomju [[ūdeņraža bumba]]s veiksmīgs izmēģinājums. === Decembris === * [[1. decembris]] — afroamerikāniete [[Roza Pārksa]] autobusā nedeva vietu apsēsties baltajam vīrietim un tika arestēta. Tas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. * [[20. decembris]] — [[Kārdifa]] kļuva par [[Velsa]]s galvaspilsētu. * [[30. decembris]] — izveidota [[Vjetnamas Republikas armija]]. == Kultūra == === Celtnes === * [[Augstienes Dievmātes kapela]] ([[Lekorbizjē]]) === Literatūra === * [[Aizeks Azimovs]] — "[[Mūžības gals]]" (''The End of Eternity'') * [[Ians Flemings]] — ''[[Moonraker]]'' * [[Klaivs Steiplss Lūiss]] — ''[[The Magician's Nephew]]'' * [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] — "[[Lolita (romāns)|Lolita]]" * [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns]] — "[[Karaļa atgriešanās]]" (''The Return of the King'') * [[Tenesijs Viljamss]] — luga "[[Kaķis uz nokaitēta skārda jumta]]" (''Cat on a Hot Tin Roof'') === Mākslas filmas === * "[[Austrumos no Ēdenes (filma)|Austrumos no Ēdenes]]" (režisors [[Elija Kazans]]) * "[[Velnišķās]]" (režisors [[Anrī Žoržs Kluzo]]) * ''[[Ordet]]'' (režisors [[Karls Teodors Dreiers]]) * "[[Mednieka nakts]]" (režisors [[Čārlzs Lotons]]) == Dzimuši == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — [[Rovans Atkinsons]] (''Rowan Atkinson''), angļu komiķis * [[18. janvāris]] — [[Kevins Kostners]] (''Kevin Costner''), ASV aktieris * [[19. janvāris]] — [[Saimons Retls]] (''Simon Rattle''), angļu diriģents * [[26. janvāris]] — [[Edijs van Halens]] (''Eddie Van Halen''), ASV mūziķis (miris 2020. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Džons Robertss]] (''John Roberts''), ASV jurists * [[28. janvāris]] — [[Nikolā Sarkozī]] (''Nicolas Sarkozy''), Francijas politiķis === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Mikulāšs Dzurinda]] (''Mikuláš Dzurinda''), slovāku politiķis * [[8. februāris]] — [[Džons Grišams]] (''John Grisham''), ASV rakstnieks * [[10. februāris]]: ** [[Lūsija Herisa]] (''Lusia Harris''), amerikāņu basketboliste (mirusi 2022. gadā) ** [[Oksana Šveca]] (''Оксана Швець''), ukraiņu aktrise (mirusi 2022. gadā) * [[21. februāris]] — [[Kelsijs Gramers]] (''Kelsey Grammer''), ASV aktieris * [[24. februāris]] — [[Alēns Prosts]] (''Alain Prost''), franču autobraucējs * [[24. februāris]] — [[Stīvs Džobss]] (''Steve Jobs''), ASV uzņēmējs (miris 2011. gadā) * [[28. februāris]] — [[Gilberts Gotfrīds]] (''Gilbert Gottfried''), amerikāņu komiķis un aktieris (miris 2022. gadā) === Marts === * [[11. marts]] — [[Nina Hāgena]] (''Nina Hagen''), vācu mūziķe * [[17. marts]] — [[Gērijs Sinīzs]] (''Gary Sinise''), ASV aktieris * [[19. marts]] — [[Brūss Viliss]] (''Bruce Willis''), ASV aktieris * [[29. marts]] — [[Brendans Glīsons]] (''Brendan Gleeson''), īru aktieris * [[31. marts]] — [[Anguss Jangs]] (''Angus Young''), austrāliešu mūziķis === Aprīlis === * [[5. aprīlis]] — [[Akira Torijama]] (鳥山 明, ''Toriyama Akira''), Japānas manga mākslinieks (miris 2024. gadā) * [[11. aprīlis]] — [[Pīrss Sellerss]] (''Piers John Sellers''), ASV kosmonauts (miris 2016. gadā) * [[15. aprīlis]] — [[Dodi al Fajeds]] (عماد الدين محمد عبد المنعم الفايد, ''Dodi Al-Fayed''), ēģiptiešu kinoproducents (miris 1997. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|Anrī I]] (''Henri Ier de Luxembourg''), Luksemburgas lielhercogs * [[20. aprīlis]] — [[Donalds Petits]] (''Donald Pettit''), ASV kosmonauts === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Marks Deivids Čepmens]] (''Mark David Chapman''), [[Džons Lenons|Džona Lenona]] slepkava * [[16. maijs]] — [[Olga Korbuta]] (''Вольга Валянцінаўна Корбут''), baltkrievu vingrotāja * [[16. maijs]] — [[Debra Vingere]] (''Debra Winger''), ASV aktrise * [[17. maijs]] — [[Bills Pekstons]] (''Bill Paxton''), amerikāņu aktieris (miris 2017. gadā) * [[18. maijs]] — [[Džou Žuņfa]] (''Chow Yun-Fat''), ķīniešu aktieris * [[19. maijs]] — [[Džeimss Goslings]] (''James Gosling''), kanādiešu programmētājs * [[20. maijs]] — [[Zbigņevs Preisners]] (''Zbigniew Preisner''), poļu komponists === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Tims Bērnerss-Lī]] (''Tim Berners-Lee''), globālā tīmekļa izgudrotājs * [[16. jūnijs]] — [[Anatolijs Čubaiss]] (''Анато́лий Чуба́йс''), Krievijas politiķis un uzņēmējs * [[21. jūnijs]] — [[Mišels Platinī]] (''Michel Platini''), franču futbolists, treneris, UEFA prezidents * [[27. jūnijs]] — [[Izabella Adžanī]] (''Isabelle Adjani''), Francijas aktrise === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Li Kecjans]] (李克强), Ķīnas premjerministrs, ekonomists (miris 2023. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (miris 2026. gadā) * [[19. jūlijs]] — [[Kijoši Kurosava]] (''黒沢 清''), japāņu kinorežisors * [[21. jūlijs]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors (miris 2026. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Vilems Defo]] (''Willem Dafoe''), ASV aktieris === Augusts === * [[4. augusts]]: ** [[Alberto Gonsaless]] (''Alberto Gonzales''), ASV jurists ** [[Billijs Bobs Torntons]] (''Billy Bob Thornton''), ASV aktieris *[[13. augusts]] — [[Pols Grīngrass]] (''Paul Greengrass''), angļu kinorežisors * [[19. augusts]] — [[Pīters Galahers]] (''Peter Gallagher''), ASV aktieris === Septembris === * [[3. septembris]] — [[Stīvs Džonss]] (''Steve Jones''), angļu mūziķis * [[14. septembris]] — [[Leons XIV]] (''Leo XIV''), Romas pāvests * [[21. septembris]] — [[Fransuā Klizē]] (''François Cluzet''), franču aktieris * [[25. septembris]] — [[Kārlis Heincs Rummenige]] (''Karl-Heinz Rummenigge''), Vācijas futbolists === Oktobris === * [[7. oktobris]] — [[Jo-Jo Ma]] (''Yo-Yo Ma''), ASV čellists * [[12. oktobris]] — [[Ante Gotovina]] (''Ante Gotovina''), Horvātijas armijas atvaļinātais ģenerālleitnants * [[15. oktobris]] — [[Tanja Robertsa]] (''Tanya Roberts''), ASV aktrise (mirusi 2021. gadā) * [[16. oktobris]] — [[Leonīds Desjatņikovs]] (''Леонид Аркадьевич Десятников''), krievu komponists * [[26. oktobris]] — [[Stīvens Robinsons]] (''Stephen Robinson''), ASV kosmonauts * [[28. oktobris]] — [[Bills Geitss]] (''Bill Gates''), ASV uzņēmējs === Novembris === * [[4. novembris]] — [[Mati Vanhanens]] (''Matti Vanhanen''), somu politiķis * [[10. novembris]] — [[Rolands Emerihs]] (''Roland Emmerich''), vācu kinorežisors * [[11. novembris]] — [[Džigme Singje Vangčuks]] (''Jigme Singye Wangchuck''), Butānas karalis * [[13. novembris]] — [[Vūpija Goldberga]] (''Whoopi Goldberg''), ASV aktrise * [[16. novembris]] — [[Giljermo Laso]] (''Guillermo Lasso''), Ekvadoras prezidents * [[29. novembris]] — [[Hasans Šeihs Mohamuds]] (''Xasan Sheekh Maxamuud''), Somālijas prezidents * [[30. novembris]]: ** [[Billijs Aidols]] (''Billy Idol''), angļu mūziķis ** [[Kevins Konrojs]] (''Kevin Conroy''), amerikāņu aktieris (miris 2022. gadā) === Decembris === * [[6. decembris]] — [[Airešs Ali]] (''Aires Bonifácio Ali''), Mozambikas politiķis == Miruši == * [[2. janvāris]] — [[Īvs Tangī]] (''Yves Tanguy''), franču/amerikāņu mākslinieks (dzimis 1900. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Artūrs Dafijs]] (''Arthur Duffey''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1879. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Holgers Nīlsens]] (''Holger Nielsen''), dāņu paukotājs, sporta šāvējs un vieglatlēts, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1866. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Edvards Kāzners]] (''Edward Kasner''), amerikāņu matemātiķis (dzimis 1878. gadā) * [[14. februāris]] — [[Džordžs Baklijs]] (''George Buckley''), britu kriketa spēlētājs un olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1875. gadā) * [[11. marts]] — [[Aleksandrs Flemings]] (''Alexander Fleming''), skotu biologs (dzimis 1881. gadā) * [[12. marts]] — [[Čārlijs Pārkers]] (''Charlie Parker''), amerikāņu saksofonists (dzimis 1920. gadā) * [[19. marts]]: **[[Leonīds Govorovs]] (''Леонид Александрович Говоров''), padomju maršals (dzimis 1897. gadā) **[[Mihājs Kāroji]] (''Károlyi Mihály''), Ungārijas prezidents (dzimis 1875. gadā) * [[17. aprīlis]] — [[Teda Bara]] (''Theda Bara''), amerikāņu aktrise (dzimis 1885. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Alberts Einšteins]] (''Albert Einstein''), vācu/amerikāņu fiziķis (dzimis 1879. gadā) * [[4. maijs]] — [[Džordže Enesku]] (''George Enescu''), rumāņu komponists (dzimis 1881. gadā) * [[26. maijs]] — [[Alberto Askari]] (''Alberto Ascari''), itāļu autobraucējs (dzimis 1918. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Margareta Ebota]] (''Margaret Abbott''), amerikāņu golfere un pirmā ASV olimpiskā čempione (dzimusi 1878. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Františeks Janda-Suks]] (''František Janda-Suk''), čehu vieglatlēts un olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1878. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Makss Pehšteins]] (''Max Pechstein''), vācu mākslinieks (dzimis 1881. gadā) * [[4. jūlijs]] — [[Džons Maklīns]] (''John McLean''), amerikāņu vieglatlēts un futbolists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs vieglatlētikā (dzimis 1878. gadā) * [[23. jūlijs]] — [[Kordels Halls]] (''Cordell Hull''), amerikāņu politiķis (dzimis 1871. gadā) * [[2. augusts]] — [[Bavārijas Ruprehts]] (''Rupprecht von Bayern''), Bavārijas troņmantinieks un vācu karavīrs (dzimis 1869. gadā) * [[5. augusts]] — [[Karmena Miranda]] (''Carmen Miranda''), sambas dziedātāja (dzimis 1909. gadā) * [[12. augusts]] — [[Tomass Manns]] (''Thomas Mann''), vācu rakstnieks (dzimis 1875. gadā) * [[12. augusts]] — [[Džeimss Samners]] (''James B. Sumner''), amerikāņu ķīmiķis (dzimis 1887. gadā) * [[17. augusts]] — [[Fernāns Ležē]] (''Fernand Léger''), franču mākslinieks (dzimis 1881. gadā) * [[30. septembris]] — [[Džeimss Dīns]] (''James Dean''), amerikāņu kinoaktieris (dzimis 1931. gadā) * [[18. oktobris]] — [[Hosē Ortega i Gasets]] (''José Ortega y Gasset''), spāņu filozofs (dzimis 1883. gadā) * [[24. oktobris]] — [[Alfrēds Redklifs-Brauns]] (''Alfred Radcliffe-Brown''), britu sociālantropologs (dzimis 1881. gadā) * [[5. novembris]] — [[Moriss Utrilo]] (''Maurice Utrillo''), franču mākslinieks (dzimis 1883. gadā) * [[9. novembris]] — [[Andrē Rišmans]] (''André Rischmann''), franču regbists, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1882. gadā) * [[17. novembris]] — [[Helmuts Veidlings]] (''Helmuth Weidling''), vācu ģenerālis (dzimis 1891. gadā) * [[27. novembris]] — [[Artūrs Onegērs]] (''Arthur Honegger''), šveiciešu komponists (dzimis 1892. gadā) * [[6. decembris]] — [[Žoržs Žoēns]] (''Georges Johin''), franču kroketa spēlētājs un divu olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1877. gadā) * [[8. decembris]] — [[Hermanis Veils]] (''Hermann Weyl''), šveiciešu matemātiķis (dzimis 1885. gadā) * [[27. decembris]] — [[Džeimss Džonss (futbolists)|Džeimss Džonss]] (''James Jones''), britu futbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1873. gadā) == Skatīt arī == * [[Valstu vadītāji 1955. gadā]] {{pg6}} {{commonscat|1955}} [[Kategorija:1955. gads|*]] dek5m2su4jk87wzlleua0cq23sas7ok 16. augusts 0 28893 4493730 4395188 2026-07-12T08:32:52Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4493730 wikitext text/x-wiki '''16. augusts''' ir gada 228. diena (229. garajā gadā) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 137 dienas. == Vārda dienas == [[Astra (personvārds)|Astra]], [[Astrīda]] == Notikumi == * [[1519. gads]] — [[spāņi]] uzsāka gājienu pret [[acteki|acteku]] impērijas galvaspilsētu, kura atradās aptuveni 450 kilometru attālumā uz rietumiem no konkistadoriem. Ceļā spāņiem pievienojās vairāki tūkstoši indiāņu. * [[1865. gads]] — [[Dominikāna|Dominikānas Republika]] ieguva neatkarību no [[Spānija]]s. * [[1896. gads]] — [[Klondaika|Klondaikas upes]] pietekā [[Kanāda]]s ziemeļos pie [[Aļaska]]s tika atrasts [[zelts]]: sākās [[Klondaikas Zelta drudzis]]. * [[1945. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Polija]] parakstīja robežlīgumu, kas pamatā sakrita ar [[Kerzona līnija|Kerzona līniju]]. * [[1954. gads]] — iznāca laikraksta ''[[Sports Illustrated]]'' pirmais numurs. * [[1960. gads]] — [[Kipra]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. * [[1995. gads]] — referendumā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] aizjūras teritorijā [[Bermudu salas|Bermudu salās]] tika noraidīta neatkarības ideja. * [[2008. gads]]: ** pie [[Tukums|Tukuma]] nogāzās privātā [[lidmašīna]] ''Piper PA-31-310 Navajo'', pilots gāja bojā, astoņi pasažieri ievainoti; iespējamais katastrofas iemesls — sliktie laikapstākļi un pilota pieredzes trūkums;<ref>[https://www.apollo.lv/5358658/boja-gajusajam-pilotam-nebija-tiesibu-vadit-konkreto-lidaparatu Bojā gājušajam pilotam nebija tiesību vadīt konkrēto lidaparātu] apollo.lv</ref> ** [[Useins Bolts]] kļuva par pirmo vieglatlētu, kas [[100 metri|100 metru sprintu]] noskrējis ātrāk nekā 9,7 sekundēs, olimpiskajās spēles uzvarot ar rezultātu 9,69 sekundes. * [[2009. gads]] — [[Indija]]s pilsētā [[Haidarābādu]] beidzās septiņpadsmitais [[pasaules badmintona čempionāts]]. * [[2010. gads]] — [[Ķīna]] apsteidza [[Japāna|Japānu]], kļūstot par Pasaules otro lielāko ekonomiku. === Kultūra === * [[2021. gads]] — [[Losandželosa|Losandželosā]] notika filmas "[[Šanči un leģenda par desmit gredzeniem]]" pirmizrāde. == Dzimuši == * [[1832. gads]] — [[Vilhelms Vunts]] (''Wilhelm Wundt''), vācu psihologs, ārsts, fiziologs (miris 1920. gadā) * [[1845. gads]] — [[Gabriels Lipmans]] (''Gabriel Lippmann''), franču fiziķis un izgudrotājs (miris 1921. gadā) * [[1878. gads]] — [[Leons Binošs]] (''Léon Binoche''), franču regbists (miris 1962. gadā) * [[1882. gads]] — [[Dezirē Meršē]] (''Désiré Mérchez''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (miris 1968. gadā) * [[1884. gads]] — [[Hugo Gernsbeks]] (''Hugo Gernsback''), ASV izdevējs, izgudrotājs un zinātniskās fantastikas rakstnieks (miris 1967. gadā) * [[1888. gads]] — [[T. E. Lorenss|Tomass Edvards Lorenss]] (''Thomas Edward Lawrence''), britu virsnieks un izlūks (miris 1935. gadā) * [[1905. gads]] — [[Marjans Rejevskis]] (''Marian Rejewski''), poļu matemātiķis (miris 1980. gadā) * [[1913. gads]] — [[Menahems Begins]] (''מְנַחֵם בֵּגִין''), Izraēlas politiķis (miris 1992. gadā) * [[1921. gads Latvijā|1921. gads]] — [[Imants Kokars]], latviešu diriģents (miris 2011. gadā) * [[1927. gads]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (mirusi 2026. gadā) * [[1929. gads]] — [[Helmuts Rāns]] (''Helmut Rahn''), vācu futbolists (miris 2003. gadā) * [[1931. gads]] — [[Kakuiči Mimura]] (三村 恪一), japāņu futbolists (miris 2022. gadā) * [[1934. gads]]: ** [[Diāna Vinna Džonsa]] (''Diana Wynne Jones''), britu rakstniece (mirusi 2011. gadā) ** [[Pjērs Rišārs]] (''Pierre Richard''), franču aktieris * [[1939. gads]]: ** [[Armands Krauliņš]], latviešu basketbola treneris (miris 2022. gadā) ** [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Рюмин''), PSRS, Krievijas kosmonauts (miris 2022. gadā) * [[1940. gads]] — [[Brūss Beresfords]] (''Bruce Beresford''), austrāliešu kinorežisors * [[1950. gads]] — [[Mirko Cvetkovičs]] (''Мирко Цветковић''), Serbijas premjerministrs * [[1951. gads Latvijā|1951. gads]] — [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]], latviešu aktrise * [[1954. gads]] — [[Džeimss Kemerons]] (''James Cameron''), Kanādas kinorežisors un producents * [[1958. gads]]: ** [[Andžela Baseta]] (''Angela Bassett''), amerikāņu aktrise ** [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] (''Madonna''), ASV dziedātāja * [[1962. gads]] — [[Stīvs Karels]] (''Steve Carell''), amerikāņu aktieris, scenārists un režisors * [[1970. gads Latvijā|1970. gads]] — [[Artūrs Rubiks]], Latvijas politiķis * [[1975. gads]]: ** [[Imants Bleidelis]], Latvijas futbolists ** [[Taika Vaititi]] (''Taika Waititi''), Jaunzēlandes kinorežisors un komiķis * [[1981. gads]] — [[Roke Santakruss]] (''Roque Santa Cruz''), Paragvajas futbolists * [[1983. gads]] — [[Nikolajs Zisis]] (''Νικόλαος Ζήσης''), grieķu basketbolists * [[1984. gads Latvijā|1984. gads]] — [[Oļegs Koreškovs]], Latvijas hokejists * [[1985. gads]] — [[Kristina Milioti]] (''Cristin Milioti''), ASV aktrise un dziedātāja == Miruši == * [[1327. gads]] (trad.) — [[Svētais Rohs]] (''Rochus''), katoļu svētais (dzimis ap 1295. gadu) * [[1358. gads]] — [[Albrehts II Gudrais|Albrehts II]] (''Albrecht II.''), Austrijas hercogs (dzimis 1298. gadā) * [[1419. gads]] — [[Vāclavs IV Luksemburgs|Vāclavs IV]] (''Wenzel'', ''Václav IV.''), Vācijas un Čehijas karalis (dzimis 1361. gadā) * [[1899. gads]] — [[Roberts Bunzens]] (''Robert Bunsen''), vācu ķīmiķis (dzimis 1811. gadā) * [[1900. gads]] — [[Žozē Marija Esa de Keirošs]] (''José Maria Eça de Queiroz''), portugāļu rakstnieks (dzimis 1845. gadā) * [[1920. gads]] — [[Normans Lokjers]] (''Norman Lockyer''), britu astronoms (dzimis 1836. gadā) * [[1948. gads]] — [[Mazulis Rūts]] (''Babe Ruth''), amerikāņu beisbolists (dzimis 1895. gadā) * [[1949. gads]] — [[Mārgarita Mičela]] (''Margaret Mitchell''), ASV rakstniece (dzimusi 1900. gadā) * [[1957. gads]] — [[Ērvings Lengmīrs]] (''Irving Langmuir''), ASV ķīmiķis un fiziķis (dzimis 1881. gadā) * [[1964. gads]] — [[Pāvels Armands]] (''Павел Арманд''), padomju kinorežisors (dzimis 1902. gadā) * [[1977. gads]] — [[Elviss Preslijs]] (''Elvis Presley''), ASV dziedātājs (dzimis 1935. gadā) * [[1979. gads]] — [[Džons Dīfenbeikers]] (''John Diefenbaker''), Kanādas politiķis un jurists (dzimis 1895. gadā) * [[2003. gads]] — [[Idi Amins]] (''Idi Amin''), Ugandas līderis (dzimis ap 1925. gadu) * [[2004. gads]] — [[Ivans Hlinka]] (''Ivan Hlinka''), čehu hokejists un treneris (dzimis 1950. gadā) * [[2005. gads]] — [[Aleksandrs Gomeļskis]] (''Александр Гомельский''), krievu basketbola treneris (dzimis 1928. gadā) * [[2010. gads]] — [[Dimitrijs Joannidis]] (''Δημήτριος Ιωαννίδης''), Grieķijas Karalistes armijas virsnieks (dzimis 1923. gadā) * [[2016. gads]] — [[Žuans Avelanži]] (''João Havelange''), Brazīlijas sportists, jurists, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1916. gadā) * [[2018. gads]]: ** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), amerikāņu dziedātāja, dziesmu autore un pianiste (dzimusi 1942. gadā) ** [[Atals Bihāri Vādžpejī]] (अटल बिहारी वाजपेयी), Indijas politiķis (dzimis 1924. gadā) * [[2019. gads]] — [[Pīters Fonda]] (''Peter Fonda''), amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Bērnu diena]] ([[Paragvaja]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Augusts]] 95jgfyfgn5fc79ufjjsdtflt29sjqax Kategorija:Vācijas kancleri 14 29851 4493677 2015909 2026-07-12T06:27:23Z Pirags 3757 4493677 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Chancellors of Germany}} [[Kategorija:Vācijas politiķi|k]] [[Kategorija:Valdību vadītāji pēc valsts|Vācija]] 51ry3h69zeu9deof2lb7t2c5keals53 Kategorija:Vācijas prezidenti 14 29857 4493678 2015914 2026-07-12T06:28:04Z Pirags 3757 4493678 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Presidents of Germany}} [[Kategorija:Vācijas politiķi|p]] [[Kategorija:Prezidenti pēc valsts]] hpdy9hemryimw04vvfm4fid5y6dba74 Veidne:Karogs 10 31004 4493734 3201431 2026-07-12T08:37:56Z Treisijs 347 4493734 wikitext text/x-wiki {{nobr|{{valsts dati {{{1|}}} | valsts karogs2 | valsts nosaukums = {{{1|}}} | variants = {{{2|}}} | izmērs = {{{izmērs|}}} | nosaukums = {{{nosaukums|}}} }}}}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]] </noinclude> 5x5ob3rlyeucc44f30mbezih4haqbtg Autokrātija 0 31629 4493491 4328605 2026-07-11T17:42:14Z Baisulis 11523 papildināts...... 4493491 wikitext text/x-wiki '''Autokrātija''' (no {{val|el|αὐτο-κράτεια}} (''autokrateia'')), '''patvaldība''' jeb '''vienvaldība''' ir [[valsts pārvaldes forma]], kurā vienam cilvēkam (autokrātam) ir neierobežota [[augstākā vara]]. Autokrātijas piemēri ir [[absolūtā monarhija]] un visi [[diktatūra]]s veidi, un tā tiek pretstatīta [[demokrātija]]i un citām brīvas valdības formām.<ref>{{grāmatas atsauce| last1=Frantz | first1=Erica | title=Oxford Research Encyclopedia of Politics | chapter=Autocracy | date=2016 | doi=10.1093/acrefore/9780190228637.013.3 | isbn=978-0-19-022863-7 | url=https://doi.org/10.1093/acrefore/9780190228637.013.3 }}</ref><ref>{{grāmatas atsauce | last1=Tullock | first1=G. | title=Autocracy | date=6 December 2012 | publisher=Springer | isbn=978-94-015-7741-0 | url=https://books.google.com/books?id=YMKLBQAAQBAJ&dq=autocracy+monarchy+dictatorship&pg=PR9 }}</ref> Ar vārdu "autokrātija" apzīmē arī valsti ar tādu pārvaldes formu. Autokrātam ir pilnīga kontrole pār [[pilsoniskā brīvība|pilsoniskās brīvības]] realizāciju. Valdības var arī apvienot autokrātijas un demokrātijas elementus, veidojot jaukta tipa režīmu, ko dažreiz dēvē par [[anokrātija|anokrātiju]], [[hibrīdrežīms|hibrīdrežīmu]] vai elektorālo autokrātiju.<ref name=":0">{{publikācijas atsauce |last=Cassani |first=Andrea |date=2014-11-01 |title=Hybrid what? Partial consensus and persistent divergences in the analysis of hybrid regimes |url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/0192512113495756 |journal=International Political Science Review |language=angļu|volume=35 |issue=5 |pages=542–558 |doi=10.1177/0192512113495756 |issn=0192-5121}}</ref><ref name=":1">{{publikācijas atsauce |last=Schmid |first=Jonas Willibald |title=Electoral autocracies, hybrid regimes, and multiparty autocracies: same, same but different? |journal=Democratization |date=2025 |issue=6 |volume=32 |pages=1565–1588 |doi=10.1080/13510347.2025.2476183 |issn=1351-0347}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce |last=Diamond |first=Larry |date=2002 |title=Elections Without Democracy: Thinking About Hybrid Regimes |url=https://muse.jhu.edu/article/17195 |journal=Journal of Democracy |volume=13 |issue=2 |pages=21–35 |doi=10.1353/jod.2002.0025 |issn=1086-3214}}</ref> Autokrātijas jēdziens [[politikas filozofija|politikas filozofijā]] ir atzīts kopš [[senie laiki|seniem laikiem]]. Autokrāti saglabā varu, [[politiskās represijas|politiski apspiežot]] jebkādu [[opozīcija (politika)|opozīciju]] un [[kooptācija|piesaistot]] citus ietekmīgus vai spēcīgus sabiedrības locekļus. Plašāka sabiedrība tiek kontrolēta ar [[indoktrinācija]]s un [[propaganda]]s palīdzību, un autokrātija var mēģināt leģitimizēt sevi sabiedrības acīs, apelējot pie politiskās [[ideoloģija]]s, [[reliģija]]s, iedzimtajām tiesībām vai ārvalstu naidīguma. Dažas autokrātijas izveido likumdevējus, rīko negodīgas [[vēlēšanas]] vai rīko [[paraugprāva]]s, lai vēl vairāk īstenotu kontroli, vienlaikus radot demokrātijas iespaidu. Vienīgie autokrātiskās varas ierobežojumi ir praktiski apsvērumi [[politiskais režīms|režīma]] saglabāšanā. Autokrātiem ir jāpatur kontrole pār valsts eliti un institūcijām, lai viņu griba tiktu īstenota, taču viņiem ir arī jānovērš jebkura cita indivīda vai grupas ievērojamas varas vai ietekmes iegūšana. Iekšējās problēmas ir visnozīmīgākie draudi, ar kuriem saskaras autokrāti, jo tās var novest pie [[valsts apvērsums|valsts apvērsumiem]]. Autokrātija bija viena no agrākajām valdības formām, un tā pastāvēja visā senajā pasaulē dažādās sabiedrībās.<ref>{{grāmatas atsauce | last1=Chirot | first1=Daniel | title=Modern Tyrants: The Power and Prevalence of Evil in Our Age | date=5 May 1996 | publisher=Princeton University Press | isbn=0-691-02777-3 | url=https://books.google.com/books?id=e-kVgozyE8gC&dq=tyranny%20chirot&pg=PA3 }}</ref> [[Monarhija]] bija dominējošā autokrātijas forma lielāko daļu vēstures. [[Diktatūra]] kļuva izplatītāka 19. gadsimtā, sākot ar [[kaudiljo]] Latīņamerikā un [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] un [[Napoleons III|Napoleona III]] impērijām Eiropā.<ref>{{publikācijas atsauce | last1=De Wilde | first1=Marc | title=Roman dictatorship in the French Revolution | journal=History of European Ideas | date=2021 | volume=47 | pages=140–157 | doi=10.1080/01916599.2020.1790023 | url=https://doi.org/10.1080/01916599.2020.1790023 }}</ref> [[Totalitārisms|Totalitāras diktatūras]] attīstījās 20. gadsimtā līdz ar [[fašisms|fašistisku]] un [[komunisms|komunistisku]] valstu parādīšanos.<ref>{{grāmatas atsauce | last1=Kershaw | first1=Ian | last2=Lewin | first2=Moshe | title=Stalinism and Nazism: Dictatorships in Comparison | date=28 April 1997 | publisher=Cambridge University Press | isbn=978-0-521-56521-9 | url=https://books.google.com/books?id=_tmGaItZ0tsC&dq=dictatorships%20in%20comparison&pg=PP1 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valsts pārvaldes formas]] [[Kategorija:Diktatūra]] p1tqnh6sc5925u3rypr1q6ylc1rim13 Izloksne 0 32480 4493600 4373564 2026-07-12T03:38:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493600 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa.jpg|250px|thumb|2015. gada izdevuma „Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa. Latviešu valodas izlokšņu paraugi” vāks]] '''Izloksne''' ir nelielā apvidū lietots [[valoda]]s paveids. [[Latviešu valoda]]s trīs [[dialekts|pamatdialektus]] sīkāk var iedalīt atsevišķās izloksnēs. Latviešu valodā pavisam izdalīti gandrīz pieci simti dažādu izlokšņu<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latviešu valodā ir teju 500 dažādas izloksnes; izdots izlokšņu audio izdevums |date=2015. gada 8. jūnijs |website=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/latviesu-valoda-ir-teju-500-dazadas-izloksnes-izdots-izloksnu-audio-izdevums/ |accessdate=2015. gada 18. oktobrī |archive-date=2016. gada 20. Decembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20161220125008/http://skaties.lv/zinas/latvija/latviesu-valoda-ir-teju-500-dazadas-izloksnes-izdots-izloksnu-audio-izdevums/ }}</ref>, kas bieži vien atbilst senāko [[pagasts|pagastu]] robežām. 2015. gadā izdevniecība „[[Upe tuviem un tāliem]]” izdeva valodnieces [[Lidija Leikuma|Lidijas Leikumas]] ar demogrāfa [[Ilmārs Mežs|Ilmāra Meža]] palīdzību veidoto latviešu valodas izlokšņu izdevumu „Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa”, kuras trijos [[kompaktdisks|kompaktdiskos]], kuru kopgarums pārsniedz 3,5 stundas, apkopoti gandrīz 100 dažādi latviešu valodas izlokšņu paraugi, tostarp tādas retas un maz zināmas izloksnes kā [[Abrene]]s ([[Purvmala]]s) izloksne un [[kuršu kāpas|Kuršu kāpu]] ([[kursenieki|kursenieku]]) [[kursenieku valoda|izloksne]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Klajā nācis latviešu valodas izlokšņu audio paraugu izdevums |date=2015. gada 1. jūnijs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/klaja-nacis-latviesu-valodas-izloksnu-audio-paraugu-izdevums.a131958/ |accessdate=2015. gada 18. oktobrī}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{valoda-aizmetnis}} [[Kategorija:Valodniecība]] neqr53x7z52iflot63g4liep6vhqdps 24. jūnijs 0 33371 4493731 4491656 2026-07-12T08:33:32Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4493731 wikitext text/x-wiki '''24. jūnijs''' ir gada 175. diena (176. garajā gadā) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 190 dienas. == Vārda dienas == [[Jānis]] == Notikumi == * [[79. gads]] — par [[Romas impērija]]s [[imperators|imperatoru]] kļuva [[Tits]]. * [[972. gads]] — [[Cediņas kauja]], pirmā dokumentētā [[Polija]]s spēku uzvara. * [[1664. gads]] — nodibināta [[Ņūdžersija]]s kolonija. * [[1692. gads]] — nodibināta [[Kingstona]] [[Jamaika|Jamaikā]]. * [[1793. gads]] — akceptēja pirmo republikānisko [[konstitūcija|konstitūciju]] [[Francija|Francijā]]. * [[1812. gads]] — [[Napoleona kari]]: [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]] šķērsoja [[Nemuna]]s upi mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā, uzsākot [[1812. gada karš|iebrukumu Krievijā]]. * [[1913. gads]] — [[Grieķija]] un [[Serbija]] pārtrauca sadarbību ar [[Bulgārija|Bulgāriju]]. * [[1924. gads]] — dibināta [[Ungārijas Nacionālā banka]]. * [[1937. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Lihtenšteinas karogs]]. * [[1983. gads]] — uz Zemes no kosmiskā lidojuma atgriezās pirmā amerikāņu kosmonaute [[Sallija Raida]]. * [[1999. gads]] — Itālijas pilsētā Palermo sākās pirmais [[IFAF Pasaules kauss]] [[Amerikāņu futbols|Amerikāņu futbolā]]. * [[2020. gads]] — [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s Padome apstiprināja Latvijas pievienošanos EKA asociētās dalībvalsts statusā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/latvija-iegust-eiropas-kosmosa-agenturas-asocietas-dalibvalsts-statusu.a365084/|title=Latvija iegūst Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts statusu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-26|language=lv}}</ref> === Izklaidē un kultūrā === * [[1880. gads]] — pirmoreiz izpildīja dziesmu ''[[Kanādas himna|O Canada]]'', kas vēlāk kļuva par [[Kanāda]]s himnu. * [[1901. gads]] — atvērta pirmā [[Pablo Pikaso]] darbu izstāde. * [[2011. gads]] — filmas "[[Sliktā skolotāja]]" pirmizrāde. === Sports === * [[2024. gads]] — [[2024. gada Stenlija kauss|2024. gada Stenlija kausa fināla]] septītajā spēlē [[NHL]] komanda [[Floridas "Panthers"]] izcīnīja savu pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] trofeju. == Dzimuši == * [[1386. gads]] — [[Joans Kapistrāno]] (''Ioannes Capistranus''), franciskāņu mūks (miris 1456. gadā) * [[1593. gads]] — [[Georgs Mancelis]] (''Georgius Mancelius''), vācbaltiešu mācītājs, valodnieks (miris 1654. gadā) * [[1838. gads]] — [[Jans Matejko]] (''Jan Matejko''), poļu gleznotājs (miris 1893. gadā) * [[1850. gads]] — [[Herberts Kičeners]] (''Herbert Kitchener''), britu feldmaršals (miris 1916. gadā) * [[1883. gads]] — [[Artūrs Lī Ņūtons]] (''Arthur Lee Newton''), ASV vieglatlēts (miris 1950. gadā) * [[1898. gads Latvijā|1898. gads]] — [[Detlavs Brantkalns]], latviešu izcelsmes padomju virsnieks (miris 1979. gadā) * [[1901. gads]] — [[Harijs Pārčs]] (''Harry Partch''), amerikāņu komponists (miris 1974. gadā) * [[1911. gads]] — [[Huans Manuels Fanhio]] (''Juan Manuel Fangio''), Argentīnas autosportists (miris 1995. gadā) * [[1914. gads Latvijā|1914. gads]] — [[Ērika Ferda]], latviešu aktrise (mirusi 1997. gadā) * [[1915. gads]] — [[Freds Hoils]] (''Fred Hoyle''), britu astronoms (miris 2001. gadā) * [[1933. gads]] — [[Sems Džonss]] (''Sam Jones''), ASV basketbolists (miris 2021. gadā) * [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Jānis Arveds Trapāns]], ASV latviešu vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks (miris 2025. gadā) * [[1945. gads Latvijā|1945. gads]] — [[Jānis Vīķelis]], Latvijas politiķis (miris 2005. gadā) * [[1950. gads]]: ** [[Nensija Allena]] (''Nancy Allen''), amerikāņu aktrise ** [[Jans Kulčiks]] (''Jan Kulczyk''), poļu uzņēmējs (miris 2015. gadā) * [[1962. gads]] — [[Klaudija Šeinbauma]] (''Claudia Sheinbaum''), Meksikas politiķe * [[1967. gads]] — [[Rihards Kruspe]] (''Richard Kruspe''), vācu mūziķis * [[1972. gads]] — [[Robijs Makjūens]] (''Robbie McEwen''), Austrālijas riteņbraucējs * [[1977. gads]] — [[Radža Čari]] (''Raja Chari''), ASV kosmonauts * [[1978. gads]] — [[Luiss Havjērs Garsija Sanss]] (''Luis Javier García Sanz''), spāņu futbolists * [[1983. gads]] — [[Jasmina Moghbeli]] (''Jasmin Moghbeli''), ASV kurdu kosmonaute, helikoptera pilote * [[1987. gads]] — [[Lionels Mesi]] (''Lionel Messi''), Argentīnas futbolists * [[1992. gads]] — [[Dāvids Alaba]] (''David Alaba''), austriešu futbolists * [[1996. gads]] — [[Hariss Dikinsons]] (''Harris Dickinson''), angļu aktieris * [[1999. gads]] — [[Darvins Nunjess]] (''Darwin Núñez''), Urugvajas futbolists == Miruši == * [[1768. gads]] — [[Marija Leščiņska]] (''Marie Leszczyńska''), Francijas karaliene (dzimusi 1703. gadā) * [[1860. gads]] — [[Žeroms Bonaparts]] (''Jérôme Bonaparte''), Napoleona brālis, Vestfālenes karalis (dzimis 1784. gadā) * [[1908. gads]] — [[Grovers Klīvlends]] (''Grover Cleveland''), 22. ASV prezidents (dzimis 1837. gadā) * [[1923. gads]] — [[Edīte Sēdergrāna]] (''Edith Södergran''), zviedru dzejniece (dzimusi 1892. gadā) * [[1932. gads]] — [[Ernsts Peders]] (''Ernst Põdder''), igauņu ģenerālmajors (dzimis 1879. gadā) * [[1935. gads]] — [[Karloss Gardels]] (''Carlos Gardel''), tango dziedātājs (dzimis 1890. gadā) * [[1958. gads]] — [[Džordžs Ortons]] (''George Orton''), kanādiešu vieglatlēts (dzimis 1873. gadā) * [[1978. gads]] — [[Mstislavs Keldišs]] (''Мстислав Келдыш''), padomju matemātiķis un mehāniķis, kosmonautikas teorētiķis (dzimis 1911. gadā) * [[2014. gads]] — [[Īlaijs Volahs]] (''Eli Wallach''), ASV aktieris (dzimis 1915. gadā) * [[2026. gads]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) == Brīvdienas un piemiņas dienas == * [[Jāņi]] ([[Latvija]]) * ''Juhannuspaiva'' ([[Somija]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūnijs]] e0wluvns649ja0el9iqkecvavx3gk12 1927. gads 0 33396 4493727 4491817 2026-07-12T08:30:11Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4493727 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1927. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1927. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1927}} {{Gada citi notikumi|1927}} {{Gads citos kalendāros|1927}} '''1927. gads''' ({{Rom sk gadam|1927}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Turcija]] pārgāja uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]. ** dibināta [[Brazīlija]]s pilsēta [[Kujaba]]. * [[7. janvāris]] — veikts pirmais starpkontinentālais telefona zvans no [[Ņujorka]]s uz [[Londona|Londonu]]. * [[9. janvāris]] — [[Lisabona|Lisabonā]] notika militārais sacelšanās. * [[17. janvāris]] — [[Tedijs Vakelams]] (''Teddy Wakelam'') izteica pirmos oficiālos sporta komentārus pa [[BBC]]. === Februāris === * [[14. februāris]] — [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] notika [[zemestrīce]], bojā gāja apmēram 100 iedzīvotāju. * [[23. februāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] federālā radio komisija uzsāka [[radio]] frekvenču lietošanas regulāciju. === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — pēc nespējas vienoties par partejisku kandidātu par nākamo Latvijas valsts prezidentu [[Saeima]] ievēlēja [[Gustavs Zemgals|Gustavu Zemgalu]]. * [[14. aprīlis]] — [[Gēteborga|Gēteborgā]] no ražošanas līnijas noripoja pirmais ''[[Volvo]]'' automobilis. === Maijs === * [[7. maijs]] — atvērta [[Sanfrancisko starptautiskā lidosta]]. * [[20. maijs]] — [[Saūda Arābija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. * [[24. maijs]] — Apvienotā Karaliste pārtrauca diplomātiskās attiecības ar [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], atklājot spiegošanu. === Augusts === * [[10. augusts]] — Izveidota [[Ekvadoras Centrālā banka]]. === Oktobris === * [[28. oktobris]] — Izveidota [[Ararata Republika]]. === Novembris === * [[1. novembris]]: ** [[Ismets Ineni]] izveidoja jauno [[Turcija]]s valdību. ** pirmo oficiālo spēli aizvadīja [[Peru futbola izlase]], kur tā ar 0 — 4 zaudēja [[Urugvajas futbola izlase]]i. * [[12. novembris]]: ** [[Mohandāss Karamčands Gandijs|Mahatma Gandijs]] devās savā pirmajā un arī pēdējā vizītē uz [[Šrilanka|Ceilonu]]. ** [[Ļevs Trockis]] tika padzīts no [[Padomju Savienība]]s Komunistiskās partijas. === Decembris === * [[14. decembris]] — [[Irāka]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. * [[30. decembris]] — [[Tokija|Tokijā]] atklāta pirmā [[metro]] līnija [[Japāna|Japānā]]. == Dzimuši == ;Janvāris * [[28. janvāris]] — [[Hiroši Tešigahara]] (''勅使河原 宏''), japāņu kinorežisors (miris 2001. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ūlofs Palme]] (''Olof Palme''), zviedru politiķis (miris 1986. gadā) ;Februāris * [[20. februāris]] — [[Sidnijs Puatjē]] (''Sidney Poitier''), Bahamas un ASV aktieris, kinorežisors, autors un diplomāts (miris 2022. gadā) * [[24. februāris]] — [[Emanuela Riva]] (''Emmanuelle Riva''), franču aktrise (mirusi 2017. gadā) ;Marts * [[6. marts]] — [[Gordons Kūpers]] (''Gordon Cooper''), ASV kosmonauts (miris 2004. gadā) * [[6. marts]] — [[Gabriels Garsija Markess]] (''Gabriel García Márquez''), Kolumbijas rakstnieks (miris 2014. gadā) * [[27. marts]] — [[Mstislavs Rostropovičs]] (''Мстислав Ростропович''), krievu čellists un diriģents (miris 2007. gadā) ;Aprīlis * [[1. aprīlis]] — [[Ferencs Puškāšs]] (''Puskás Ferenc''), ungāru futbolists un treneris (miris 2006. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Benedikts XVI]] (''Benedict XVI''), Romas pāvests (miris 2022. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Semjuels Hantingtons]] (''Samuel Huntington''), ASV politologs (miris 2008. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Fils Hills]] (''Phil Hill''), ASV autosportists (miris 2008. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Albērs Uderzo]] (''Albert Uderzo''), franču komiksu mākslinieks (miris 2020. gadā) ;Maijs * [[5. maijs]] — [[Peta Kerola]] (''Pat Carroll''), ASV aktrise un komiķe (mirusi 2022. gadā) ;Jūnijs * [[10. jūnijs]] — [[Lāslo Kubala]] (''Kubala László''), ungāru futbolists, treneris (miris 2002. gadā) ;Jūlijs * [[3. jūlijs]] — [[Kens Rasels]] (''Ken Russell''), angļu kinorežisors (miris 2011. gadā) * [[4. jūlijs]] — [[Džina Lollobridžida]] (''Gina Lollobrigida''), itāliešu aktrise un fotožurnāliste (mirusi 2023. gadā) * [[6. jūlijs]] — [[Dženeta Lī]] (''Janet Leigh''), ASV aktrise, dziedātāja, dejotāja un rakstniece (mirusi 2004. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Džo Tērkels]] (''Joe Turkel''), ASV aktieris (miris 2022. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Kurts Mazurs]] (''Kurt Masur''), vācu diriģents (miris 2015. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Harijs Mulišs]] (''Harry Mulisch''), nīderlandiešu rakstnieks (miris 2010. gadā) ;Augusts * [[9. augusts]]: ** [[Mārvins Minskis]] (''Marvin Minsky''), ASV datorzinātnieks (miris 2016. gadā) ** [[Roberts Šovs]] (''Robert Shaw''), angļu aktieris (miris 1978. gadā) * [[16. augusts]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (mirusi 2026. gadā) * [[21. augusts]] — [[Tomass Monsons]] (''Thomas Monson''), mormoņu baznīcas prezidents (miris 2018. gadā) ;Septembris * [[15. septembris]] — [[Liliāna Ronketi]] (''Liliana Ronchetti''), itāliešu basketboliste (mirusi 1974. gadā) * [[26. septembris]] — [[Enco Bearcots]] (''Enzo Bearzot''), itāļu futbolists (miris 2010. gadā) ;Oktobris * [[16. oktobris]] — [[Ginters Grass]] (''Günter Grass''), vācu rakstnieks (miris 2015. gadā) * [[18. oktobris]] — [[Džordžs Skots]] (''George Scott''), ASV aktieris (miris 1999. gadā) ;Novembris * [[2. novembris]] — [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), ASV komiksu mākslinieks un rakstnieks (miris 2018. gadā) ;Decembris * [[5. decembris]] — [[Pūmipons Adunjadēts]] (ภูมิพลอดุลยเดช), Taizemes karalis (miris 2016. gadā) * [[8. decembris]] — [[Vladimirs Šatalovs]] (''Владимир Шаталов''), PSRS kosmonauts, lidotājs (miris 2021. gadā) * [[25. decembris]] — [[Rāms Nārājans]] (''Ram Narayan''), indiešu mūziķis (miris 2024. gadā) * [[31. decembris]] — [[Dīters Nolls]] (''Dieter Noll''), vācu rakstnieks (miris 2008. gadā) == Miruši == * [[16. februāris]] — [[Jons Basanavičs]] (''Jonas Basanavičius''), lietuviešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1851. gadā) * [[17. februāris]] — [[Frānsiss Leins]] (''Francis Lane''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1874. gadā) * [[24. februāris]] — [[Frenks Makkejs]] (''Frank MacKey''), amerikāņu polo spēlētājs (dzimis 1852. gadā) * [[14. marts]] — [[Jānis Čakste]], Latvijas politiķis, pirmais Latvijas prezidents (dzimis 1859. gadā) * [[16. marts]] — [[Viljams Eksšovs]] (''William Exshaw''), britu burātājs (dzimis 1866. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Džeroms K. Džeroms]] (''Jerome K. Jerome''), angļu humorists (dzimis 1859. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Albrehts Kosels]] (''Albrecht Kossel''), vācu bioķīmiķis (dzimis 1853. gadā) * [[7. jūlijs]] — [[Emīls Koste]] (''Émile Coste''), franču paukotājs, olimpiskais čempions (dzimis 1862. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Fernāns Feijarts]] (''Fernand Feyaerts''), beļģu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1880. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Fricis Hofmanis]] (''Fritz Hofmann''), vācu vieglatlēts un sporta vingrotājs, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1871. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Vasilijs Poļenovs]] (''Васи́лий Дми́триевич Поле́нов''), krievu gleznotājs (dzimis 1844. gadā) * [[31. augusts]] — [[Andraniks Ozanjans]] (''Անդրանիկ Թորոսի Օզանյան''), armēņu militārais komandieris un valstsvīrs (dzimis 1865. gadā) * [[2. oktobris]] — [[Svante Arrēniuss]], (''Svante Arrhenius''), zviedru fiziķis un ķīmiķis (dzimis 1859. gadā) * [[29. decembris]] — [[Patriks Līhijs]] (''Patrick Leahy''), īru vieglatlēts, olimpisko medaļu ieguvējs vieglatlētikā (dzimis 1877. gadā) [[Kategorija:1927. gads| ]] 1u7ebjg4k5lxmywtusjy91xmjld2wdk Angela Merkele 0 34204 4493656 4295861 2026-07-12T05:58:28Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493656 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Angela Merkele | vārds_orģ = ''Angela Merkel'' | attēls = Angela Merkel 2019 cropped.jpg <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Vācijas kanclers|Vācijas kanclere]] | term_sākums = {{dat|2005|11|22|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2021|12|8|N|bez}} | priekštecis = [[Gerhards Šrēders]] | pēctecis = [[Olafs Šolcs]] | prezidents = [[Horsts Kēlers]] <small>(2005—2010)</small><br />[[Kristians Vulfs]] <small>(2010—2012)</small><br />[[Joahims Gauks]] <small>(2012—2017)</small><br/>[[Franks Valters Šteinmeiers]]<small>(2017-pašlaik)</small> <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Vācijas vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministrs|Vācijas vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministre]] | term_sākums2 = {{dat|1994|11|17|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|1998|10|26|N|bez}} | priekštecis2 = [[Klauss Tepfers]] (''Klaus Töpfer'') | pēctecis2 = [[Jirgens Tritins]] (''Jürgen Trittin'') <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[Vācijas sieviešu un jauniešu ministrs|Vācijas sieviešu un jauniešu ministre]] | term_sākums3 = {{dat|1991|1|18|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|1994|11|17|N|bez}} | priekštecis3 = [[Urzula Lēra]] (''Ursula Lehr'') | pēctecis3 = [[Klaudija Nolte]] (''Claudia Nolte'') <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1954|7|17}} | dzim_vieta = {{vieta|VFR|Hamburga}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]] <small>(1990—pašlaik)</small> | dzīvesb = Ulrihs Merkels <small>(1977—1982)</small><br />[[Joahims Zauers]] <small>(1998—pašlaik)</small> | alma_mater = [[Leipcigas Universitāte]] | profesija = [[fizikālā ķīmija|fizikālā ķīmiķe]] | reliģija = [[luterisms]] | paraksts = Angela Merkel Signature.svg | piezīmes = }} '''Angela Doroteja Merkele''' ({{val-de|Angela Dorothea Merkel}}, {{izrunā|aŋˈɡeːla doʁoˈteːa ˈmɛʁkl̩}}, dzimusi '''Kasnere''' (''Kasner'') {{dat|1954|7|17}}) ir vācu politiķe, [[Vācijas kanclers|Vācijas kanclere]] (2005—2021), pirmā sieviete šajā amatā. No 1991. līdz 1994. gadam bija Vācijas sieviešu un jauniešu ministre, bet no 1994. līdz 1998. gadam Vācijas vides aizsardzības ministre. No 2000. gada viņa ir [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]s vadītāja. 2007. gadā bija [[Eiropadome]]s prezidente. == Biogrāfija == Angela Merkele dzimusi {{dat|1954|7|17||bez}} [[mācītājs|mācītāja]] Horsta Kasnera ģimenē [[Hamburga|Hamburgā]], [[Rietumvācija|Vācijas Federatīvajā Republikā]] (VFR). Angelas tēvs 1954. gadā tika nosūtīts kalpot draudzē Austrumvācijā, tāpēc Angela uzauga [[Templīne|Templīnē]], sociālistiskajā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskajā Republikā]] (VDR). No 1973. gada līdz 1978. gadam studēja [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas Universitātē]]. Tur viņa ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] fizikā. Pēc tam strādāja VDR Zinātņu akadēmijas Centrālajā fizikālās ķīmijas institūtā. 1989. gadā iesaistījās [[demokrātija]]s kustībā. Pēc [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] krišanas ([[Vācijas atkalapvienošana]]s) Angela Merkele iesaistījās politikā un kļuva par [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]s biedri. No 1991. līdz 1994. gadam bija Vācijas sieviešu un jauniešu ministre, bet no 1994. līdz 1998. gadam Vācijas vides aizsardzības ministre. No 2000. gada viņa ir [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]s vadītāja. Viņa kļuva par pirmo sievieti šajā amatā un par pirmo cilvēku šajā amatā, kas nav [[katolis]]. 2005. gadā kļuva par [[Vācijas kanclers|Vācijas kancleri]]. Arī šajā amatā viņa kļuva par pirmo sievieti. 2007. gadā bija [[Eiropadome]]s prezidente. 2018. gada oktobrī A. Merkele paziņoja, ka viņa atkāpsies no [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]s vadītājas amata un nekandidēs uz piekto termiņu [[Vācijas kanclers|Vācijas kanclera]] amatā 2021. gada federālajās vēlēšanās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-46020745|title=Angela Merkel to step down as German chancellor in 2021|work=BBC News|access-date=2021-10-28|date=2018-10-29|language=en-GB}}</ref> 2021. gada decembrī Vācijas kanclera amatā viņu nomainīja [[Olafs Šolcs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/olafs-solcs-apstiprinats-vacijas-kanclera-amata.a433573/|title=Olafs Šolcs apstiprināts Vācijas kanclera amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-08|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080912112710/http://www.bundeskanzlerin.de/Webs/BK/DE/Homepage/home.html Die Bundeskanzlerin] {{Vācija-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Merkele, Angela}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas kancleri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Hamburgā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības biedri]] 4bfnwtuvd3velz87657ww0gw1gi1ov7 Haralds Šlēgelmilhs 0 36424 4493546 4361436 2026-07-11T19:55:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493546 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{Personas infokaste | vārds = Haralds Šlēgelmilhs | attēls = Harald Schlegelmilch.jpg | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1987 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | nodarbošanās = | citas daļas = }} '''Haralds Šlēgelmilhs''' (dzimis {{Dat|1987|12|6}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[autosports|autosportists]]. Viņš [[2008. gads|2008]]. gadā piedalījās [[International Formula Master]] un [[Āzijas GP2]] sacīkstēs. Autosportista karjeru turpināja ar dalību 2010. gada Porsche Carrera Cup sacensībās, bet 2012. gadā debitēja Formula 2 sacensībās. 2014. gadā Haralds Šlēgelmilhs atgriezās pie stūres GT klases automašīnai, piedaloties ADAC GT Masters sacensībās „Zakspeed” komandā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.adac-gt-masters.de/de/fahrerportrait-2014/harald-schlegelmilch-1096 |title=Harald Schlegelmilch - ADAC GT Masters-Fahrer 2014 - ADAC Motorsport |publisher=Adac-gt-masters.de |date= |accessdate=2016-05-07}}</ref> No 2015. gada Haralds Šlēgelmilhs ir daļa no komandas „Artline Team Georgia”<ref>[http://squadracorse.lamborghini.com/jp/europe/drivers/series-2015/harald-schlegelmich/]{{dead link|date=May 2016}}</ref> un startē Lamborghini Blancpain Super Trofeo Eiropas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/motoru_sports/09042015-haralds_slegelmilhs_startes_lamborghini_b |title=Haralds Šlēgelmilhs startēs Lamborghini Blancpain Super Trofeo sacensībās – Motoru sports – |publisher=Sportacentrs.com |date=2015-04-09 |accessdate=2016-05-07}}</ref> ieskaites čempionātā PRO-AM klasē, kā arī ir kļuvis par „Artline Engineering” komandas Formula 3 pilotu 2015. gada FIA sacensībās un testpilotu jaunā F3 ArtTech P315 modeļa pilnveidošanā.<ref>[http://www.fiaf3europe.com/en/news/ArtLine-Engineering-with-own-chassis-on-the-FIA-F3-EC-grid.html]{{dead link|date=May 2016}}</ref> Kopš 2012. gada Haralds Šlēgelmilhs ir arī [[Sports|sporta]] kompleksa „333” vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://company.lursoft.lv/baltic-ring-333/40103537133 |title=Baltic Ring 333, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40103537133 - par uzņēmumu |publisher=Company.lursoft.lv |date= |accessdate=2016-05-07}}</ref> == Biogrāfija == Viņš sāka braukt 8 gadu vecumā un piedalījās kartingu čempionātos 7 gadus. [[2003. gads|2003]]. gadā viņš testēja [[Formula BMW]] formulu un [[2004]]. gadā piedalījās [[Austrija]]s-[[Šveice]]s Formula BMW čempionātā. Paralēli Šlēgelmilhs piedalījās [[Skandināvija]]s [[Formula Renault 2000]]. Rezultāti bija labi, latvietis kļuva par Austrijas-Šveices čempionu un par Skandināvijas labāko debitantu. Viņš turpināja piedalīties F-BMW arī [[2005. gads|2005]]. gadā. [[2006. gads|2006]]. gadā Haralds nokļuva [[Vācijas F3]], kur izcīnīja vairākas uzvaras. Viņa komanda, HS Technik, nolēma doties uz [[F3 Eirosērija|F3 Eirosēriju]] un ņemt līdzi jauno pilotu. Komanda testēšanu sāka vairākus mēnešus vēlāk nekā citi, tādēļ rezultāti bija slikti pirmajās sacīkstēs, tomēr ar laiku Haraldam izdevās izcīnīt punktus un pat uzvaru. == Karjera == [[2007. gads|2007]]. gada [[oktobris|oktobra]] beigās Haralds Šlēgelmilhs testēja [[Trident Racing|Trident]] [[GP2]] formulu, bet {{Dat|2007|12|2}} tika paziņots, ka Šlēgelmilhs ir noslēdzis gada līgumu ar Trident komandu un piedalīsies [[WTCC]] satelītsērijā [[Internatonal Formula Master]], kurai ir ciešas saites ar GP2.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šlēgelmilhs startēs F-Masters čempionātā | publisher = DELFI Autosports | date = 02.12.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32373.html}}</ref> {{Dat||12|21}} kļuva zināms, ka latvietis piedalīsies arī [[Āzijas GP2]] čempionātā.<ref name="azija-gp2">{{Tīmekļa atsauce | title = Haralds Šlēgelmilhs kopā ar Bruno Sennu | publisher = DELFI Autosports | date = 21.12.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32514.html}}</ref> Viņa labākais rezultāts pirmajā sezonā bija 5. vieta. Sezonas kopvērtējumā viņš palika astoņpadsmitais. Neilgu laiku pēc Āzijas GP2 sezonas beigām sākās [[International Formula Master]] sezona. Pirmajā sacīkšu nedēļas nogalē, Valensijā, latvietis pirmajā sacīkstē izcīnīja 8. vietu, kas ļāva viņam startēt no pirmās vietas otrajā sacīkstē. Tur viņš finišēja otrais, zaudējot vienīgi nīderlandietim [[Kriss van der Drifts|Krisam van der Driftam]]. Abās sacensībās Po trasē divas nedēļas vēlāk pilots palika bez punktiem. Pirmajā sacīkstē viņš izstājās, bet otrajā palika 13. vietā. Savu pirmo uzvaru latvietis izcīnīja [[Brno trase|Brno]] posmā [[Čehija|Čehijā]]. Sezonu pilots noslēdza 4. vietā kopvērtējumā. [[2009. gads|2009]]. gadā Šlēgelmilham bija iespējas piedalīties [[GP2]] čempionātā,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Haraldam Šlēgelmilham testi World Series un DTM | publisher = DELFI Autosports | date = 29.10.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/35663.html}}</ref> tomēr nepietiekamā finansējuma dēļ tā netika izmantota. Tā vietā Šlēgelmilhs sāka piedalīties [[Atlantic Championship]] sacīkstēs un vēlāk tika paziņots arī par piedalīšanos [[World Series by Renault]] čempionātā. 2010. gadā Haralds Šlēgelmilhs piedalījās Vācijas Porsche Carrera Cup čempionātā, Konrad Motosport komandā. Kopumā Šlēgelmilhs piedalījās sešos sacensību posmos, kopvērtējumā izcīnot 17.vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/2010_Porsche_Carrera_Cup_Germany |title=2010 Porsche Carrera Cup Germany - Wikipedia, the free encyclopedia |language={{en icon}} |publisher=En.wikipedia.org |date= |accessdate=2016-05-07}}</ref> 2010. gadā Haralds Šlēgelmilhs tika atzīts par vienu no pieciem perspektīvākajiem jaunajiem autosportistiem „Porsche Motorsport Talent” programmā.<ref>http://www.finecars.cc/de/editorial/article/news/porsche-motorsport-talent-2010-development-programme-for-five-budding-pilots/index.html?no_cache=1&tx_ttnews[backPid]=224&cHash=ae030059be</ref> Pēc viena gada pauzes 2012. gadā Šlēgelmilhs atgriezās aktīvajā autosportā, debitējot Formula 2 čempionātā,<ref>http://news.motorsportvision.co.uk/4235.aspx{{Novecojusi saite}} http://www.autosport.com/news/report.php/id/102692</ref> noslēdzošajā sezonas sacīkstē Moncas trasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.go4speed.lv/lv/photo/autosports-pasaule/489-haralds-slegelmilhs-f2-kvalifikacija-monca/ |title=Haralds Šlēgelmilhs F2 kvalifikācijā Moncā - Go4speed |publisher=Go4speed.lv |date= |accessdate=2016-05-07}}</ref> Moncas sacensību pirmajā braucienā Šlēgelmilhs izcīnīja 5.vietu,<ref name="dienalv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/automoto/haralds-slegelmilhs-f2-sezonu-nosledz-ar-finisu-9-vieta-13970428 |title=Haralds Šlēgelmilhs F2 sezonu noslēdz ar finišu 9.vietā |publisher=Diena.lv |date= |accessdate=2016-05-07}}</ref> otrajā braucienā 9.vietu,<ref name="dienalv"/> bet kopvērtējumā ierindojās 13.vietā. 2014. gadā Haralds Šlēgelmilhs debitēja ADAC GT Master čempionāta noslēdzošajā posmā Hokenheimas trasē Vācijā komandā BKK Mobil Oil Racing Team Zakspeed kopā ar komandas biedru Luku Ludvigu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Go4speed |url=http://www.go4speed.lv/lv/news/cits/3839-haralds-slegelmilhs-startes-adac-gt-masters-sacensibas/ |title=Haralds Šlēgelmilhs startēs ADAC GT Masters sacensībās - Go4speed |publisher=Go4speed.lv |date= |accessdate=2016-05-07}}</ref> Pirmajā sacensību braucienā Šlēgelmihs finišēja 2.pozīcijā, bet otrajā braucienā ekipāža izcīnīja 9. pozīciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/auto/motorusports/foto-haralda-slegelmilha-debija-un-pjedestals-adac-gt-masters-posma-hokenheima.d?id=45063006 |title=Foto: Haralda Šlēgelmilha debija un pjedestāls 'ADAC GT Masters' posmā Hokenheimā - DELFI |publisher=Delfi.lv |date=2014-10-06 |accessdate=2016-05-07}}</ref> Turpinot 2014. gadā izvirzītos mērķus, 2015. gada sezonā Šlēgelmilhs debitēja pirmajā Lamborghini Blancpain Super Trofeo (LBST) posmā Moncā, „Artline Team Georgia” sastāvā kopā ar komandas biedru Mihailu Stepanovu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/auto/motorusports/haralds-slegelmilhs-startes-lamborghini-blancpain-super-trofeo-sacensibas.d?id=45797527 |title=Haralds Šlēgelmilhs startēs 'Lamborghini Blancpain Super Trofeo' sacensībās - DELFI |publisher=Delfi.lv |date=2015-04-09 |accessdate=2016-05-07}}</ref> Pirmajā braucienā tehnisku iemeslu dēļ ekipāža uz starta neizgāja, taču otrajā braucienā finišēja 12. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://autoeuro.lv/zinas/autosports/slegelmilha-komanda-super-trofeo-debija-monca-izcina-12-vietu-873 |title=Šlēgelmilha komanda "Super Trofeo" debijā Moncā izcīna 12. vietu - AutoEuro |publisher=Autoeuro.lv |date= |accessdate=2016-05-07 |archive-date=2022-09-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220929152143/http://autoeuro.lv/zinas/autosports/slegelmilha-komanda-super-trofeo-debija-monca-izcina-12-vietu-873 }}</ref> Otrajā LBST čempionāta posmā Silverstonā Haralda Šlēgelmilha ekipāža pēc abiem sacensību braucieniem kāpa uz pjedestāla, izcīnot 3.vietu PRO-AM ieskaitē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.f1.lv/?p=24081 |title=Haralds Šlēgelmilhs Silverstonā divreiz uz pjedestāla &#124; F1LV Blogs |publisher=F1.lv |date= |accessdate=2016-05-07 |archive-date=2022-10-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221003053808/http://www.f1.lv/?p=24081 }}</ref> Nākamajā čempionāta posmā Pola Rikāra trasē sacīkstes Šlēgelmilha ekipāžai izvērtās neveiksmīga — lai arī sava brauciena ietvaros Haralds finišēja 3. pozīcijā, kopvērtējumā pirmo braucienu ekipāža noslēdza 16.vietā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Go4speed |url=http://www.go4speed.lv/lv/news/autosports-pasaule/4711-slegelmilha-komandai-neveiksmiga-nedelas-nogale |title=Šlēgelmilha komandai neveiksmīga nedēļas nogale Francijā - Go4speed |publisher=Go4speed.lv |date=2015-06-22 |accessdate=2016-05-07}}</ref> bet otrajā braucienā izstājās sadursmes dēļ. Sezonas turpinājumā SPA trasē Beļģijā pirmajā braucienā Šlēgelmilhs ar komandas biedru finišēja 17. vietā, bet otrajā braucienā kāpa uz pjedestāla, izcīnot 3.vietu PRO-AM ieskaitē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/motoru-sports/sports/slegelmilhs-spa-trase-izcina-treso-vietu-pro-am-klase.a139000/ |title=Šlēgelmilhs SPA trasē izcīna trešo vietu «Pro-AM» klasē / |publisher=Lsm.lv |date=2015-07-25 |accessdate=2016-05-07}}</ref> LBST čempionāta sezonas noslēgums tika aizvadīs ASV Sebringas trasē, kas Šlēgelmilham izdevās panākumiem bagāts — izcīnot savu pirmo uzvaru LBST čempionāta Eiropas ieskaitē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://squadracorse.lamborghini.com/jp/europe/news/details/1/1/1/one-win-each-for-kujala-and-the-schlegelmilch-stepanov-duo-in-sebrings-lamborghini-blancpain-supe/?cHash=26e89630a1e9631396c65c94592dbebb |title=One win each for Kujala and the Schlegelmilch-Stepanov duo in Sebring’s Lamborghini Blancpain Super Trofeo Europe final round < Lamborghini Super Trofeo Europe news |publisher=Squadracorse.lamborghini.com |date= |accessdate=2016-05-07 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Autosportists 1.vietu izcīnīja Eiropas ieskaites otrajā braucienā, pirmajā braucienā gan finišējot 13.vietā. Lamborghini čempionāta Pasaules ieskaitē Šlēgelmilhs startēja kopā ar AM klases 2015. gada uzvarētāju Šotu Abhazavu, pirmajā brauciena finišējot 5.vietā PRO-AM ieskaitē un kopvērtējumā 13.vietā, otrajā braucienā ekipāža nefinišēja, taču kopvērtējumā tā ierindojās 10. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://squadracorse.lamborghini.com/en/super-trofeo-world-final/standings/ |title=Standings of the World Final in Sebring |publisher=Squadracorse.lamborghini.com |date= |accessdate=2016-05-07 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160510052158/http://squadracorse.lamborghini.com/en/super-trofeo-world-final/standings |archivedate=2016-05-10 }}</ref> Lamborghini Blancpain Super Trofeo 2015. gada sezonas PRO-AM ieskaites kopvērtējumā Haralds Šlēgelmilhs ierindojās 7. vietā.<ref>[http://squadracorse.lamborghini.com/jp/europe/results-standings/standings-series-2014/driver-classification/]{{dead link|date=May 2016}}</ref> Paralēli dalībai Lamborghini sacensībās, 2015. gada vasarā Haralds Šlēgelmilhs kļuva par komandas „Artline Engineering” jauna F3 ArtTech P315 modeļa testa pilotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/auto/motorusports/haralds-slegelmilhs-fabrikas-pilots-artline-f3-projekta.d?id=46765129 |title=Haralds Šlēgelmilhs - 'fabrikas pilots' 'ArtLine F3' projektā - DELFI |publisher=Delfi.lv |date=2015-11-26 |accessdate=2016-05-07}}</ref> Aizvadot testa braucienus ar jauno F3 modeli, tika apstiprināta latviešu auto sportista dalība FIA F3 2015. gada Eiropas čempionātā Nurburgringas trasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Skaties.lv |url=http://skaties.lv/sports/motori/foto-slegelmilhs-sedisies-pie-skaista-formula-3-modela-stures-nurburgringas-posma/ |title=FOTO: Šlēgelmilhs sēdīsies pie skaistā Formula 3 modeļa stūres Nurburgringas posmā &#124; SKATIES |publisher=Skaties.lv |date= |accessdate=2016-05-07 |archive-date=2019-12-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191213091344/https://skaties.lv/sports/motori/foto-slegelmilhs-sedisies-pie-skaista-formula-3-modela-stures-nurburgringas-posma/ }}</ref> Debijas sacensībās pirmajā braucienā tika uzrādīts 32. apļa laiks no 33 dalībniekiem, otrajā braucienā 27. laiks, bet trešajā braucienā — 23.laiks. Noslēdzošajā čempionāta posmā Hokenheimā Šlēgelmilhs rezultātus uzlaboja, samazinot atstatumu no sacensību līderiem, ierindojoties 28. un 22. pozīcijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fiaf3europe.com/en/results/2015/hockenheim/race-2-477.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|05|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151221034804/http://www.fiaf3europe.com/en/results/2015/hockenheim/race-2-477.html |archivedate={{dat|2015|12|21||bez}} }}</ref> bet trešajā braucienā autosportists uz starta neizgāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fiaf3europe.com/en/results/2015/hockenheim/race-3-478.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|05|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151020201850/http://www.fiaf3europe.com/en/results/2015/hockenheim/race-3-478.html |archivedate={{dat|2015|10|20||bez}} }}</ref> 2016. gadā Haralds Šlēgelmilhs turpina sadarbību ar Gruzijas komandu „Artline Team Georgia”, piedaloties Lamborghini Blancpain Super Trofeo čempionāta Eiropas ieskaitē, startējot individuāli PRO klasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.la.lv/slegelmilhs-turpinas-braukt-lamborghini-cempionata/ |title=Šlēgelmilhs turpinās braukt ”Lamborghini ” čempionātā &#124; LA |publisher=La.lv |date= |accessdate=2016-05-07 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160510044755/http://www.la.lv/slegelmilhs-turpinas-braukt-lamborghini-cempionata/ |archivedate=2016-05-10 }}</ref> Pirmajā 2016. gada sezonas Lamboghini čempionāta posmā Moncā Šlēgelmilhs izcīnīja 3. vietu pirmajā braucienā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Mārtiņš Jankovskis |url=http://www.go4speed.lv/lv/news/cits/5637-slegelmilhs-lamborghini-eiropas-cempionata-pirmaja-posma-izcina-3-vietu/ |title=Šlēgelmilhs Lamborghini Eiropas čempionāta 1.posma pirmajā braucienā izcīna 3.vietu - Go4speed |publisher=Go4speed.lv |date=2016-04-23 |accessdate=2016-05-07}}</ref> startējot no 8.pozīcijas, bet otrajā braucienā, kurā Šlēgelmilhs startēja no pirmās pozīcijas, viņš ierindojās 4. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/auto/motorusports/slegelmilham-tresa-un-ceturta-vieta-lamborghini-seriala-sezonas-pirmaja-posma.d?id=47355223 |title=Šlēgelmilham trešā un ceturtā vieta 'Lamborghini' seriāla sezonas pirmajā posmā - DELFI |publisher=Delfi.lv |date=2016-04-24 |accessdate=2016-05-07}}</ref> == Āzijas GP2 rezultāti == {| class="wikitable" style="font-size:85%" |- style="font-weight:bold; text-align:center;" | Gads | Komanda | 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | Punkti | Vieta |- style="text-align:center;" |style="font-weight:bold" | [[2008. gads|2008]] |style="font-weight:bold" | [[Trident Racing]] | style="background:#cfcfff;"| UAE<br />FEA<br />14 | style="background:#cfcfff;"| UAE<br />SPR<br />18 | style="background:#efcfff;"| IND<br />FEA<br />Ret | style="background:#efcfff;"| IND<br />SPR<br />18 | style="background:#dfffdf;"| MAL<br />FEA<br />8 | style="background:#efcfff;"| MAL<br />SPR<br />Ret | style="background:#cfcfff;"| BHR<br />FEA<br />14 | style="background:#dfffdf;"| BHR<br />SPR<br />5 | style="background:#cfcfff;"| UAE<br />FEA<br />16 | style="background:#cfcfff;"| UAE<br />SPR<br />7 |style="font-weight:bold" | 3 |style="font-weight:bold" | 18 |} == International Formula Master rezultāti == {| class="wikitable" style="font-size:85%" |- style="font-weight:bold; text-align:center;" | Gads | Komanda | 1 | style="width:29px;"| 2 | style="width:29px;"| 3 | style="width:29px;"| 4 | style="width:29px;"| 5 | style="width:29px;"| 6 | style="width:29px;"| 7 | style="width:29px;"| 8 | style="width:29px;"| 9 | style="width:29px;"| 10 | style="width:29px;"| 11 | style="width:29px;"| 12 | style="width:29px;"| 13 | style="width:29px;"| 14 | style="width:29px;"| 15 | style="width:29px;"| 16 | style="width:35px;"| Punkti | style="width:82px;"| Vieta |- style="text-align:center;" | style="font-weight:bold; height:15px;"| 2008 |style="font-weight:bold" | [[Trident Racing]] | style="background:#dfffdf;"| VAL<br />FEA<br />8 | style="background:#dfdfdf;"| VAL<br />SPR<br />2 | style="background:#efcfff;"| PAU<br />FEA<br />Ret | style="background:#cfcfff;"| PAU<br />SPR<br />13 | style="background:#dfffdf;"| BRN<br />FEA<br />8 | style="background:#ffffbf;"| BRN<br />SPR<br />1 | style="background:#dfffdf;"| EST<br />FEA<br />4 | style="background:#dfffdf;"| EST<br />SPR<br />5 | style="background:#efcfff;"| BRH<br />FEA<br />Ret | style="background:#dfffdf;"| BRH<br />SPR<br />4 | style="background:#cfcfff;"| OSC<br />FEA<br />13 | style="background:#cfcfff;"| OSC<br />SPR<br />13 | style="background:#dfffdf;"| IMO<br />FEA<br />6 | style="background:#dfffdf;"| IMO<br />SPR<br />4 | style="background:#dfffdf;"| MON<br />FEA<br />5 | style="background:#cfcfff;"| MON<br />SPR<br />14 |style="font-weight:bold" | 46 |style="font-weight:bold" | 4 |- style="text-align:center;" | rowspan="2" style="font-weight:bold; height:15px;"| 2009 |style="font-weight:bold" | [[Cram Competition]] | style="background:#dfffdf;"| PAU<br />FEA<br />6 | style="background:#efcfff;"| PAU<br />SPR<br />Ret |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |style="font-weight:bold" rowspan="2" | 3 |style="font-weight:bold" rowspan="2" | 16 |- style="text-align:center;" |style="font-weight:bold" | [[ADM Motorsport]] |   |   | style="background:#efcfff;"| VAL<br />FEA<br />Ret | style="background:#cfcfff;"| VAL<br />SPR<br />8 |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |} == Lamborghini Blancpain Super Trofeo 2015, Eiropas ieskaites rezultāti<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://squadracorse.lamborghini.com/en/europe/results-standings/results-series-2015/sebring/ |title=Sebring |publisher=Squadracorse.lamborghini.com |date=2015-11-20 |accessdate=2016-05-07 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160426115505/http://squadracorse.lamborghini.com/en/europe/results-standings/results-series-2015/sebring |archivedate=2016-04-26 }}</ref> == {| class="wikitable" style="font-size:85%" |- style="font-weight:bold; text-align:center;" |Trase |Kvalifikācija |PRO-AM R1 |PRO-AM R2 |Kopvērtējums R1 |Kopvērtējums R2 |Punkti |Vieta |- style="text-align:center;" | Monza | 10 | - | 6 | - | 12 | - | - |- style="text-align:center;" | Silverstone | 3 | 3 | 3 | 9 | 8 | - | - |- style="text-align:center;" | Paul Ricard | 3 | 7 | - | 16 | - | - | - |- style="text-align:center;" | SPA | 8 | 7 | 3 | 17 | 13 | - | - |- style="text-align:center;" | Nurburgring | 8 | - | 5 | - | 11 | - | - |- style="text-align:center;" | Sebring | 11 | 7 | 1 | 13 | 1 | 68 | 7 |- style="text-align:center;" | Pasaules fināls (SEBR) | 25 | 5 | - | 13 | - | 6 | 10 |} == Lamborghini Blancpain Super Trofeo 2016, Eiropas ieskaites rezultāti == {| class="wikitable" style="font-size:85%" |- style="font-weight:bold; text-align:center;" |Trase |Kvalifikācija |PRO R1 |PRO R2 |Kopvērtējums R1 |Kopvērtējums R2 |Punkti |Vieta |- style="text-align:center;" |Monza<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://squadracorse.lamborghini.com/en/europe/results-standings/results-series-2016/monza/ |title=Results from the first Super Trofeo race in Monza |publisher=Squadracorse.lamborghini.com |date= |accessdate=2016-05-07 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160428214943/http://squadracorse.lamborghini.com/en/europe/results-standings/results-series-2016/monza |archivedate=2016-04-28 }}</ref> | 8/1 | 3 | 2 | 3 | 4 | - | - |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.harald-schlegelmilch.com}} * {{facebook|haraldracing}} * {{twitter|haraldracing}} {{DEFAULTSORT:Šlēgelmilhs, Haralds}} [[Kategorija:Āzijas GP2 piloti]] [[Kategorija:Formula 3 piloti]] [[Kategorija:Latvijas autosportisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 1rm0y6c93lgvr79aigrdr1pc43zujs0 Emigrācija 0 39893 4493390 4181038 2026-07-11T12:04:20Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Iedzīvotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493390 wikitext text/x-wiki [[File:Affiche émigration JP au BR-déb. XXe s..jpg|thumb|Japānas valdības plakāts, kas reklamē Dienvidameriku]] '''Emigrācija''' (no {{Val-la|emigratio}} — ‘izceļošana’) ir piespiedu vai brīvprātīga izceļošana no savas [[valsts]]. Par emigrāciju dēvē arī dzīvi ārzemēs šāda izceļotāja statusā un emigrantu kopumu kādā valstī. Savukārt bijušo emigrantu atgriešanās atpakaļ dzimtenē tiek saukta par reemigrāciju. Emigrācija ir [[Indivīds|indivīda]] vai ģimenes patstāvīgs lēmums pārcelties uz citu valsti atšķirībā no piespiedu pārvietošanas — [[Deportācija|deportācijas]]. Emigrācijas iemesli ir [[karš]], [[bads]], [[nabadzība]], [[politiskās represijas]], [[etniskie konflikti]], starpkonfesionālie konflikti, dabas un vides katastrofas, ģimenes atkalapvienošanās, [[diskriminācija]] (nacionālā, reliģiskā, sociālā u. c.), nespēja iegūt izglītību, profesiju, darbu, grūtības īstenot radošus, profesionālus, ekonomiskus un citus personiskos un ģimenes plānus. Emigrācija ir saistīta ar izbraukšanu no valsts, t.i., robežas šķērsošanu. Emigrācija atšķiras no īstermiņa ceļojumiem personīgiem vai darba mērķiem vai tūrisma ceļojumiem ar to, ka tā obligāti ietver pastāvīgās dzīvesvietas maiņu. Emigranti ārpus savas etniskās dzimtenes veido [[Diaspora|diasporu]]. == Skatīt arī == * [[Imigrācija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sabiedrība]] [[Kategorija:Demogrāfija]] [[Kategorija:Iedzīvotāji]] mdd0ody2d23qu1xyvyh657sfihs277a Dalībnieka diskusija:Pirags 3 42260 4493543 4492668 2026-07-11T19:40:23Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4493543 wikitext text/x-wiki == Laipni lūdzam == Laipni lūdzam. Paldies par ieguldījumu vikipēdijā. Cik saprotu, ja man kaut kas būs neskaidrs (jautājams) par ebrejiem, drīkstēšu jautāt :) Pats nejūtos īpaši spēcīgs šajā jautājumā, kaut esmu uzrakstījis par vairākiem ebrejiem. Iespējams, varētu "iemest aci" un palabot?. Skat. [[Mordehajs Anilevičs]], [[Abrahams Šterns]], [[Abrahams Abulafija]], [[Teodors Hercls]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:27, 3 decembrī, 2007 (UTC) :Nevajag ielādēt vairākus vienādus mazformāta attēlus; ja nepieciešams ielādēt attēlu no citas Vikipēdijas, [[:he:Image:KOOK.JPG|attēla lapā]] jānoklikšķina uz attēla, lai iegūtu [http://upload.wikimedia.org/wikipedia/he/c/c4/KOOK.JPG pilnformāta attēlu], ko tad arī saglabā un augšuplādē, norādot precīzu adresi un autortiesību statusu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:10, 5 decembrī, 2007 (UTC) :Kabalas portāla veidņu iekopēšana no angļu vikipēdijas mūsējā nav lietderīga - mums taču vēl nav šāda portāla (un vispār neviena portāla), tāpēc saite nestrādās. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 07:39, 9 decembrī, 2007 (UTC) ::Tas vai attēlam priekšā raksta Attēls: vai Image: neko nemaina, izskatās, ka Vikipēdijā nav tā pieminekļa attēla --~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]]...<small>[[Lietotāja diskusija:Xil|<font color="#020087">sist!</font>]]</small> 18:01, 25 decembrī, 2007 (UTC) :::Lūdzu, neaizmirsti norādīt ielādēto attēlu izcelsmi un autortiesību statusu! Citādi pēc tam jāizskata visas vikipēdijas, no kurām tie varētu būt ņemti - labāk taču iekopēt saiti uzreiz, tas prasa tikai dažas liekas sekundes. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 05:58, 25 janvārī, 2008 (UTC) ::::Baidos, ka tos Asotes pilskalna un Varakļānu pils attēlus nevarēs izmantot, ja vien autori nav devuši atļauju attēlu brīvai izmantošanai jebkuriem mērķiem (ar izcelsmes norādi vien šeit nepietiek, jo attiecīgie objekti ir brīvi pieejami - katrs var pats tos nofotografēt un neizmantot aizsargātus attēlus). --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:22, 27 janvārī, 2008 (UTC) ::::Tas pats attiecas uz tām ievērojamu cilvēku fotogrāfijām. Ja par šo personu ir daudz rakstu citās lielās vikipēdijās, bet attēla nekur nav - tas nozīmē, ka brīva attēla pagaidām nav. Iespējams, ka var pielietot [[Wikipedia:Godprātīga lietošana|fair use]], bet to vajadzētu praktizēt pēc iespējas mazāk. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:45, 27 janvārī, 2008 (UTC) ==Laudons vai Ļaudons ?== Sveiks, lūdzu paskaties [[Diskusija:Ernests Gideons fon Ļaudons]] būtu labi, ja tu izklāstītu savu viedokli par to kā šis uzvārds rakstāms un kāpēc ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]]...<small>[[Lietotāja diskusija:Xil|<font color="#020087">sist!</font>]]</small> 19:25, 27 janvārī, 2008 (UTC) ==Hāpsala== *Pirmkārt, raksts [[Hāpsalu]] jau bija. *Otrkārt, pierādi, lūdzu, ka Hāpsala, nevis Hāpsalu. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 21:05, 29 janvārī, 2008 (UTC) ** Piedodiet, ja aizvainoju, bet manuprāt senās Baltijas pilsētas būtu labāk saukt latvešu valodā vēsturiski iegājušos vārdos. Līdz 1940. gadam Haapsalu tika konsekventi saukta par Hāpsalu (piem. sk. "Latviešu konversācijas vārdnīcu"). Mēs taču nesakām Tallinna, Pērnu, Kaunas, Viļņus. Rīgā ir HĀPSALAS nevis Hāpsalu iela, VĪLANDES nevis Viljandi iela utt. Protams, Jums ir taisnība, ka Tērbatu tagad sauc vienīgi par Tartu, bet tas šķiet ir vienīgais izņēmums. Pīrāgs. ***Es varbūt kādreiz esmu pārāk ass, atvainojiet, toties gandrīz nekad neapvainojos. Protams, arī arī šajā gadījumā ne. :) Nu vikipēdijā sen (jau angļu versijā) pieņemts standarts, ka lieto nevis kā būtu labāk (ko var dažādi traktēt un iegrimt nebeidzamos strīdos), bet vispārpieņemtākās (populārākās) normas. Iespējams, Hāpsala arī šodien ir Hāpsala, vienīgi es "savu" Hāpsalu ņēmu no brošūras par igauņu valodas īpašvārdu atveidošanu (tiesa pavecu, LPSR laikā izdotu). Varbūt esmu kļūdījies, iespējams, ka Hāpsala ir eksonīms kā Pleskava kāda. Tomēr varbūt varam sarunāt, ka citkārt var izdiskutēt, pirms mainīt nosaukumu, jo kādam kāds pamats allaž ir bijis to saukt tajā "pirmatnējā" nosaukumā. Piemērs, Laudons/Ļaudons, es nemainīju uzreiz, bet liku uz diskusiju. Šoreiz Hāpsalas gadījumā aizrakstīju [[User:Kikos]], kurš ir profesionālis šajā jautājumā, kā viņš teiks pie tā palikšu. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:29, 29 janvārī, 2008 (UTC) ***Mums ir arī Tērbatas, Abrenes, utt. un vēl nesen bija Kazarm'''j'''u iela. Ielām sava dzīve. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:32, 29 janvārī, 2008 (UTC) ***Neturēsim jau abas, nolemsim kā labāk un tad jau pāradresēsim. :) --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:39, 29 janvārī, 2008 (UTC) *** Tas ir OK, vienīgi dīvaini, ka konsekventas oriģinālrakstības ieviešanas gadījumā (kā angļiem) būtu jāraksta nevis Hāpsalu, bet Haapsalu. Nosaukums "Hāpsalu" manuprāt ir viens no PSRS laika hibrīdiem. Pīrāgs *** Tā nav, tajā brošūrā bija vesela sistēma, un aa pārveidojās par ā, kas viņš faktiski arī ir, tikai pieraksta citādi. Hāpsala (bez u) varētu "iet cauri", ja tas ir tā saucamais [[eksonīms]] t.i., ja tas ir atzīts par tradicionālu latvisku pilsētas nosaukumu kā Maskava, nevis Moskva. Ļoti iespējams, ka tā arī ir. Pats personīgi tomēr esmu par "igauniskošanu" (piemēram Sāremā man liekas dabiskāka nekā Sāmsala, jo tā nav "mūsu sala"), bet pakļaušos, ja piemēram valodas centrs apgalvos, ka lūk tos - neaiztikt, jo tāda ir latviešu valoda. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 00:08, 30 janvārī, 2008 (UTC) == Attēlu autortiesības == Vajadzētu nopietnāk pieiet tiem vecajiem attēliem - ne vienmēr var tā rakstīt "bez autortiesībām". Piemēram, [[:Attēls:Bruecke bei Goldingen 1939.jpg]] nav uzskatāms par tādu, kam beigušās autortiesības, jo tā izcelsmes lapā skaidrā vācu valodā rakstīts, ka gleznas autors miris 1991. gadā, tātad līdz 70 gadu noilgumam ir vēl ļoti tālu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:00, 26 martā, 2008 (UTC) == [[de:Abraham_Isaak_Kook]] == Paldies für Deine Verbesserung auf de. Freundliche Grüsse, -- [[de:Lietotājs:gf1961|gf1961]] == Tania Russof == Hello Pirags, I hope you speak English. I'm German and do not understand Latvian, so I'll try it in English. I suppose it was you who added the name ''Taņa Rusova'' to the articles about ''Tania Russof'' in several Wikipedias, for example the German article [http://de.wikipedia.org/w/index.php?title=Tania_Russof&diff=40788751&oldid=31132519]. Unfortunately you did not mention any source for the name. Is that name supposed to be her "real" name, birth name or something like that? How do you know? Was it published somewhere? I'll look for a possible answer from you here, but the quickest way to reach me is my talk page in the German wikipedia ([[:de:Benutzer Diskussion:Rosenzweig]]). Regards --[[Lietotājs:Rosenzweig|Rosenzweig]] 08:47, 22 maijā, 2008 (UTC) == Brīvmūrnieki == Varbūt Tu pats varētu visiem tiem ložu biedriem salikt kategorijas (vai nu pēc ložām, vai kā). Savādāk viņus bieži ir grūti salikt pēc nodarbes vai piederības. Arī interwiki būtu vēlamas. --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 09:52, 6 jūlijā, 2008 (UTC) :Tev ir iespēja izteikt [[Vikipēdija:Balsošana/Daudzie brīvmūrnieku raksti|savu viedokli par/pret daudzu brīvmūrnieku rakstu dzēšanu]]. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|<span style="color:black">Speed</span>]][[Lietotājs:SpeedKing|<span style="background-color:black;color:white">King</span>]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 08:27, 5 oktobrī, 2008 (UTC) ==Raksts Zemgale== Skat. [[Diskusija:Zemgale]] ==Ieteikums== Pēc iespējas centies izvairīties no '''bold''' lietošanas un virsrakstus raksti lūdzu pēc iespējas kodolīgākus, jo virsraksts ''"Indriķa hronika par bīskapa Alberta aizliegumu apmeklēt Zemgales ostu 1200. gadā"'' ir par garu. Centies tekstu pasniegt vairāk kā stāstu nevis kā uzskaitījumu. Paldies. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 21:22, 4 oktobrī, 2008 (UTC) ==Ložas== Gribētu piebilst, ka vāciski trīs ir '''drei''', nevis "drey", kā bija rakstīts rakstā par Jelgavas ložu "Pie trīs kronētiem zobeniem"‎ un vācu valodā tas skan nevis "Zu den drey gekrönten Schwerdtern", bet gan "Zu den drei gekrönten Schwerdtern" (vismaz man tā skolā mācīja). Vajadzētu pārdēvēt pareizi tās pāradresācijas. --[[Lietotājs:Romanskolduns|Romāns Kolduns]] 18:39, 14 oktobrī, 2008 (UTC) :Es to arī biju pamanījis, Romān, tomēr neņēmos labot, jo nav teikts, ka loža izmantoja klasisko vācu valodu. Varbūt kāds lejasvācu dialekts. Bet, lai jau Pirags pats atbild. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:55, 2 novembrī, 2008 (UTC) ==CAPS LOCK== Sveiks. Paldies par lielo veikumu latviešu valodas Vikipēdijā. Lūgums virsrakstos un rakstos kopumā neizmantot CAPS LOCK (visus lielos burtus). Paldies. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 20:49, 2 novembrī, 2008 (UTC) == Pāradresācijas == Lūdzu netaisi pāradresācijas uz neesošiem rakstiem (tipa Jūrkalnes pagasts -> Jūrkalne). Tas ir uzreiz dzēšams pasākums. Tāpat ir nekorekti taisīt maldinošas pāradresācijas (Ādažu novads -> Ādaži). Novads tomēr nav tas pats, kas tā centrālā apdzīvotā vieta. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:23, 23 decembrī, 2008 (UTC) == Jaunie novadi rakstos == Sveiks! Vai tiešām lietderīgi ir visos rakstos ievietot jauno novadu dalījumu? Kāpēc līdz šim pagastu sarakstu nebija? Turklāt, rakstot "bijušās ietilpstošās administratīvās vienības", jāpievieno arī likvidētās ciema padomes un Latvijas laika, cara laika pagasti. Varbūt vienkārši uzraksti rakstu par jauno teritoriālo iedalījumu!? Tā vairs neliekas neitrāla attieksme, bet tiešas simpātijas jaunajai administratīvi teritoriālajai reformai. [[Lietotājs:Roalds|Roalds]] 23:52, 7 janvārī, 2009 (UTC) ==tipa Pareizrakstība== Sveiks. Paldies par ieguldījumu rakstā [[Talsi]] un citos. Lūgums rakstot gadus rakstīt tos pareizi piem. <nowiki>[[1950]]. gads</nowiki> (ar atstarpi un bez nevajadzīgiem saīsinājumiem), nevis 1950.g. Tas pats attiecās uz gadsimtiem. Nevis 13.-14.gs., bet <nowiki>[[13. gadsimts|13.]]-[[14. gadsimts]]</nowiki>. Aizrādījums tādēļ, lai citiem nav lieki tas jālabo. Ja jau rakstam, tad pareizi. Paldies par sapratni un veiksmi darbā. :) --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 11:43, 25 janvārī, 2009 (UTC) == Kategorijas == Lūgums rakstiem pievienot kategorijas. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|<span style="color:black">Speed</span>]][[Lietotājs:SpeedKing|<span style="background-color:black;color:white">King</span>]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 17:48, 31 janvārī, 2009 (UTC) ==Ignore== Kāds vispār ir ievērojis, ka šis tips nevienam neatbild NEKAD? Te ir teksts no aizpagājušā gada decembra, bet no Pirags'a ne ziņas. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 21:05, 31 janvārī, 2009 (UTC) :Vienkārši cilvēks dod priekšroku rakstu veidošanai, ne pļāpāšanai. Tomēr gribētu vērst viņa uzmanību uz diskusiju [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Kŗoniķis?|kopienas portālā]]. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 21:23, 31 janvārī, 2009 (UTC) ::Bet šeit jau ir viens lietotāts, kurš neprot tā īsti latviešu valodu. Iespējams, ka arī šis ne bū, ne mē in letttische. Var jau neatbildēt, bet vismaz būtu ņēmis vērā to, ko raksta viņam --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 21:26, 31 janvārī, 2009 (UTC) == Dear friend! == PAts vismaz paskaties uz savām pāradresācijām? Turpat blakus Nītaures pagasta topikā ir infokaste, kur ir minēts, ka Nītaures pagastā ir tāda apdzīvota vieta vārdā Nītaure un ja tu tagad esi veicis savu pāradresāciju, tad es spiedīšu uz to un neko neuzzināšu par apdzīvotu vietu Nītaure, bet atkal ieraudzīšu to pašu lapu par Nītaures pagastu... --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 20:35, 5 februārī, 2009 (UTC) Man ir ideja kā varētu nodibināt "pirmo kontaktu" ar šo visnotaļ īpatnējo lietotāju, kurš absolūti nekomunicējas ar pārējiem - sāksim vienkārši atcelt visas viņa izmaiņas, līdz viņš nenokāps no sava Ziloņkaula torņa un nepaskaidros savu rīcību. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 09:00, 6 februārī, 2009 (UTC) :Tas nenostrādā. Ir jau mēģināts. Varbūt biškuci nobanot, lai pievērstu uzmanību (ķipa viegls mājiens ar zarainu mietu ;) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 09:02, 6 februārī, 2009 (UTC) ::Laba doma! Mani arī sāk kaitināt dažādi Pīrāga uzlabojumi. Neesmu te ļoti aktīvs, bet Pīrāgu pamanīt ir viegli. Mūsdienu tēmu raksti tiek pārpludināti ar vēsturi, visur jauno novadu saraksti (vietā un nevietā), vārdu salīdzinājumi (kaut tie ir svešvārdi). [[Lietotājs:Roalds|Roalds]] 23:15, 6 februārī, 2009 (UTC) Paskaties, lūdzu, [[Diskusija:Rusova Livonijas hronika|šeit]]. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 16:10, 7 februārī, 2009 (UTC) :::Nu nezinu. Ja cilvēks negrib tusēt, tad tās ir viņa tiesības. Ieguldījums viņam ir ne mazais. Reakcija uz piezīmēm it kā ir. Nu ko vēl?? Vēl varētu izvirzīt prasību pēc obligātas dalība draugos un čau - wiiki- draugiem - lol!!!!--[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 17:05, 7 februārī, 2009 (UTC) ::::Baigais jau nu ieguldījums- nonstopā automātiski pārkopēt fragmentus no attiecīgās hronikas bez elementāriem labojumiem. Rezultātā lasi par to, ka kādu sita kā suni, par mistisko mestri nevis mestru utt. Bet varbūt tas ir liberālisms:D --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 17:13, 7 februārī, 2009 (UTC) :::::Sliecos atbalstīt Gaujmalnieka nostāju. Lai plosās cilvēks, galu galu jebkurš drīkst labot viņa ralstus (neesmu novērojis, ka Pirags iesaistos rediģēšanas karos) + tam, ko viņš pievieno, informatīva vērtība ir, jo sevišķi, labi, ka viņš iesaistās visādu mazākzināmu Latvijas vēstures personu aprakstīšanā. Cita lieta gramatika un vēsturiskā ticamība, jo vēstures atziņas arī ir mainās. Tā, ka esmu neitrāls, jo par nekomunicēšanu jau nu gan nevajadzētu kaut kādus banus lietot. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 17:35, 7 februārī, 2009 (UTC) ::::::Čatot vai čomoties neviens no Lietotāja:Pirags neprasa (vismaz es ne). Lai arī šeit ir pilnīga (noteikumu robežās) izteiksmes brīvība, mēs tomēr darām vienu kopēju darbu. Nenoliedzams ir šī lietotāja ieguldījums (sk. Feens'a tēzi), bet nevajadzētu aizmirst par kvalitāti. Rakstam ir jābūt enciklopēdiskam. Nedrīkst būt ''perekoss'' ne uz vienu pusi, jo tas uzreiz atainojas uz kopējo uztveri un ticamību. Nav taisnība Lietotājam:Gaujmalnieks. Autors Pirags nereaģē uz piezīmēm tā, kā visi pārējie. Pirags vienkārši pamet šo tēmu (sk. rakstus par masoņiem). Ļoti reti atgriežas, bet nekad nelabo ''enciklopēdiskā'' ziņā paša uzrakstīto. Ja mums būtu autoru komanda (bars/pūlis), kas ņemtos ar vēstures tēmu, tad tā nebūtu problēma, gan jau kāds sariktētu tā kā pienākas. Bet Pirags ņemas viens un neviens cits vai nu nejūtas spēcīgs un zinošs (kā es), vai arī tēma neinteresē, un visi ''tizli'' iekopētie citāti no hronikām paliek kur ir. Paskatieties rakstu [[Salaspils]]. 5 rindiņas par pilsētu un desmiti kilobaitu ar šo pilsētu tieši nesaistītas vēsturiskās informācijas. Vismaz būtu uzrakstījis, kur tā pils bija un kur tā kauja notika. Lasītājs tik un tā gudrāks nekļūst to visu lasot. Pirags arī uz šo brīdi laikam ir vienīgais, kurš apakšvirsrakstos liek wikisaites. It kā nav atbalstāma lieta. Tā kā gribētos tomēr uzzināt viņa viedokli par to ko viņš dara tieši tā kā viņš to dara un kāpēc ne tā kā vajadzētu. Nekādu čaw-čaw :) ''Aļo, garaž!'' --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 17:56, 7 februārī, 2009 (UTC) :::::::Palabot jau varētu, tika ir viens BET, Pīrāga rakstu gadījumā tas nozīmētu rakstu taisīt gandrīz vai no nulles, respektīvi, praktiski viss ir jāpārveido, lai tas nebūtu vienkārši ielīmēts citāts no hronikas. Varbūt kādu veidni tiem rakstiem vajadzētu piekabināt? --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 18:23, 7 februārī, 2009 (UTC) ::::::::Vispār es piekrītu Feena un Gaujmalnieka nostājai, bet nupat jau paliek par traku - pēdējais raksts [[Stefans Grūbe]] sastāv no viena neliela teikuma ievadā un kārtējā hronikas megacitāta, kur tas Stefans Grūbe ir bezmaz vai garāmejot pieminēts - nu tas taču nav nekāds raksts! Likt uz dzēšanu? Mums jau stāv uz dzēšanu kaudze masoņu :( --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:56, 7 februārī, 2009 (UTC) :::::::::Nu re, jau krietni labāk! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:21, 7 februārī, 2009 (UTC) Man šķiet, visi tagad ir šokā par jaunizceptajiem ''Valdniekiem Latvijas teritorijā'' :))) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:20, 8 februārī, 2009 (UTC) :Tad lūdzu nosauc viņus labāk. Pīrāgs ::[[Jānis Čakste]] bija Latvijas Valsts prezidents, [[Jurijs Andropovs]] bija padomju politiķis, [[Ņikita Hruščovs]] bija PSKP CK pirmais sekretārs, '''bet nekādā gadījumā viņi nav bijuši Valdnieki Latvijas teritorijā!''' --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 11:21, 8 februārī, 2009 (UTC) :Es ieraudzīju un man labā acs sāka raustīties :D --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 11:04, 8 februārī, 2009 (UTC) ''Tad lūdzu nosauc viņus labāk. Pīrāgs''<br /> Viņš runā!!! Aleluja! --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 12:00, 8 februārī, 2009 (UTC) ::Lai slavēts tas Kungs!!!--[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 13:08, 8 februārī, 2009 (UTC) :::Viņš runā, bet vienu un to pašu ... Jūs tiešām zinat, ka Pirags nav BOTs? :D --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 13:11, 8 februārī, 2009 (UTC) ==raksts par Rīgu== Eu, davai vismaz [[Rīga|rakstā]], kas atzīts par vērtīgu, pacenties un veic kvalitatīvas izmaiņas. Un lūdzu bez linkiem virsrakstos un gariem citātiem no hronikām. Paldies. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#39597A">Digital1</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 20:06, 14 februārī, 2009 (UTC) == Sveiks! == Krievu valodā atradu šādu rakstu [http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%93%D0%B5%D1%80%D0%BC%D0%B0%D0%BD_%D0%92%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%B3%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9 Герман Вартбергский], kurš esot bijis viens no Livonijas hroniku tulkotājiem [http://lv.wikipedia.org/wiki/Vartbergas_Herma%C5%86a_Livonijas_hronika Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika]. Nezinu gan kā tev ir ar krievu valodu, ja proti, tad varbūt būtu interese izveidot rakstu kaut ar šādu bāzi? --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 23:58, 21 februārī, 2009 (UTC) == Lietuvas valdnieki == Pie Polijas karaļiem esmu uztaisijis šādu, varbūt palīdz - [[Veidne:Polijas monarhi]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 20:56, 4 martā, 2009 (UTC) == Par kņaziem == Es nedēļu atpakaļ Tavus veidotos kņazu rakstus saliku kategorijā [[:Kategorija:Krievzemes kņazi]]. Vai nosaukums apmierina? Izmainīt to var jebkurā laikā. Kad būs vairāk varēs atsevišķi izdalīt novgorodiešus, kieviešus u.t.t. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 20:42, 8 maijā, 2009 (UTC) ==Vēsture== Sveiks [[Lietotājs:Pirags|Pirags]]. Vai tu lūdzu nevarētu pacensties vēstures sadaļu rakstīt stāstošā teksta, nevis saraksta formā? Kā pēdējais piemērs ir raksts [[Ļaudonas pagasts]], kur tāda veida faktu pieraksta forma nebūtu vēlama. Tavs teksta rakstīšanas veids ir piemērots tikai gadu un datumu rakstos. '''Ļoti ceru no tevis sagaidīt atbildi.''' Paldies. --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<small>[uzrunāt]</small>]] 20:46, 14 jūlijā, 2009 (UTC) :Nu tā jau ir daudz labāk. Vēl tikai vajadzētu lielākos vēstures posmus atdalīt ar atstarpēm (tukšām rindiņām) lai teksts ir viegli uztverams, salikt linkus gadiem un gadsimtiem un tad jau būtu pavisam labi. Paldies, ka uzklausīji. Veiksmi darbā. --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<small>[uzrunāt]</small>]] 21:54, 14 jūlijā, 2009 (UTC) ::Vēl viena maza piezīmīte. Lūdzu pievērs uzmanību pareizrakstībā: aiz tektuma punkts, aiz gadiem un gadsimtiem liec atstarpi un pašus gadus/gadsimtus kā saites ([[1955]]. gads ''nevis'' 1955.g., [[12. gadsimts]] ''nevis'' 12.gs). Paldies. --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<small>[uzrunāt]</small>]] 22:04, 14 jūlijā, 2009 (UTC) == Engures novads? == Nav Engures novads Kurzemē... Tā ir Zemgale. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 22:36, 23 jūlijā, 2009 (UTC) == Attēls == Nav vajadzības ielādēt to Celestīna III portretu, ja Vikikrātuvē ir [[:File:Celestin III.jpg|tieši tas pats attēls]]. Jāatceras, ka paplašinājumi .jpg un .JPG tiek uzskatīti par dažādiem. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:56, 3 augustā, 2009 (UTC) == Džedajs == Tu laikam esi kaut kāds 13. līmeņa džedajs - ne tu lasi ko raksti, ne lasi diskusijas, ne vispār reaģe - tik mauc. Tev pašam neliekas, ka tu uzvedies jocīgi un taisi patizlus rakstus? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:32, 6 augustā, 2009 (UTC) == Indriķa hronika == Vai nebūtu labāk pilnu [[Indriķa hronika]]s tekstu ievietot [http://wikisource.org/wiki/Main_Page Wikisource] [http://wikisource.org/wiki/Main_Page:Latvian latviskajā versijā]? Tad varētu vienkārši ievietot norādes uz attiecīgajām vietām un nebūtu rakstos jākopē lieli teksta blāķi. Lasītāji, kas vēlētos iegūt vairāk informācijas, sekotu šīm norādēm un nokļūtu pie pilnā teksta (nebūtu jāpaļaujas uz ārējiem avotiem, piemēram, http://www.historia.lv/, jo visa informācija būtu Vikipēdijas ietvaros). Tur jau esošos darbus latviešu valodā vari apskatīt, piemēram, [http://wikisource.org/wiki/Category:Darbi šeit]. Vienīgi nezinu gan kā ir ar hronikas latviskā tulkojuma autortiesībām. --[[Lietotājs:Marozols|Marozols]] 13:30, 9 augustā, 2009 (UTC) : Šķiet, problēmām nevajadzētu būt - cietīts Pīrāga k-gs pārraksta tikai XIX-XX gs. mijas populāro literatūru un tulkojumus, kas daudzviet pat bibliotēkās ir retums, nemaz nerunājot, ka vēstures zinātnē sen vairs netiek lietota. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 04:35, 16 augustā, 2009 (UTC) ::Citādi jau OK, bet tomēr derētu tos hroniku fragmentus kaut kā vairāk izcelt, jo pašlaik tie pārāk saplūst ar autora paša tekstu. Kaut vai kursīvu pielietot. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:52, 16 augustā, 2009 (UTC) :::Man šai ziņā ir savs viedoklis - kam jābūt enciklopēdijā un kā jāveido raksta struktūru un saturu, - kas ir diametrāli pretējs Pīrāga pozīcijai, līdz ar to viņa darbā nejaukšos. Ja grib Merķeli, Švābi, Lautenbahu-Jūsmiņu un Veco Stenderu pārrakstīt, lai raksta. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 07:11, 16 augustā, 2009 (UTC) ==Translation of a short story== Hi my friend! I would like to request something from you. Yes, translation. I hope, it's not a bad thing for you. Some years ago I wrote a (really) short story about a lonely man (actually symbolized the Saami nation). I translated into some languages and I thought, it would be great to have it more, like also in Latviesu :) I made [[:hu:Szerkesztő:Eino81/Novellám számiul|this page]], the English (or Russian) translation is somewhere there. You can put the Latviesu translation there. Thank you again! Sorry for my disturb... :( - [[:hu:User:Eino81]] ::Thank you for the translation!! :) --[[Lietotājs:Eino81|Eino81]] 20:32, 16 augustā, 2009 (UTC) == Upes == Kārtojot informāciju par upēm, lietderīgi būtu kategorijas "Xxxx rajona upes" nomainīt pret attiecīgajām "Yyyyy novada upes" kategorijām. Tad gan jāskatās kartēs, jo piņķeris ne pa jokam :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:21, 7 septembrī, 2009 (UTC) == Par amatniekiem == Saliku pa plauktiem masonu lietas - [[:Kategorija:Brīvmūrniecība]]. Maza piezīme - nevajag dublēt kategorijas. Šī augstākā kategorija jau ietilpst pie "Brālībām" un nav vajadzības to brālību likt klāt pie katras ložas. Tas pats ar "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā", jo "Brīvmūrnieku ložas Latvijā" tur ietilpst un pietiek. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 09:09, 15 oktobrī, 2009 (UTC) == [[:lt:Lenkijos Karalystės ir kitų slavų kraštų geografinis žodynas|Geographical Dictionary of the Kingdom of Poland]] == Dear Pirags, I think that this article would deserve translation, as this dictionary contains lots of information about the history of Latvia and bordering areas. With best regards, [[Lietotājs:Rembecki|Rembecki]] == Pāradresācijas == Sveiks! Paldies par informatīviem rakstiem. Par cik Tu veido rakstus ar gadu skaitļiem nosaukumā, vai nevajadzētu padomāt par pāradresācijām un nozīmju atdalīšanas lapām, jo daļu kauju nosaukumi ir vienādi un cilvēki diez vai meklēs tos kopā ar gadiem. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#006600">GreenZeb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 08:33, 23 oktobrī, 2009 (UTC) :Ar šo "botu" nav iespējams sazināties. Viņš mūs vienkārši ignorē. No vienas puses, visi viņa raksti būtu jāizrevidē. Ja stingri pieietu, tad liela daļa būtu jādzēš, jo neatbilst Vikipēdijas prasībām. Ļoti daudz iebildumu būtu pret virsrakstiem. Pārāk lieli citātu blāķi. No otras puses, viņš lielu darbu ielicis, cits neviens no mūsu lietotājiem laikam nav tik zinošs Latvijas senvēsturē. Varbūt salikt tiem rakstiem kādas veidnes "jāuzlabo" vai varbūt kādu "spešl" veidni piekš viņa uztaisīt? Man pašam ar to negribētos ņemties.--[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 10:32, 23 oktobrī, 2009 (UTC) :::Veidni vajag par novecojošu valodu. Ne par visu rakstu, bet "Šīs nodaļas valoda ... ". Krieviem ir kas tamlīdzīgs, jāpaskatās. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 11:51, 23 oktobrī, 2009 (UTC) ::Novecojušas literatūras nesakarīga un nestrukturizēta pārrakstīšana liecina tikai par lielu uzcītību, nevis zināšanām konkrētajā jomā (par zināšanām drīzāk gan pretēji). Neviens vēsturnieks tak ar to nekrāmēsies - nav iespējams uztaisīt zinātniski korektu enciklopēdisku rakstu a la "kari ar igauņiem" un neviens, kas vēstures zinātnē orientējas, to nedarīs. Tāpēc jau tas ir brīvs lauks, ko aizpildīt stāstu pārrakstītājiem. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 10:44, 23 oktobrī, 2009 (UTC) Jaunizveidotās nozīmju atdalīšanas lapas ir smukas un pareizas, bet vai tām nav jābūt vienskaitlī? [[Karagājieni uz Ugauniju]] vietā "Karagājiens uz Ugauniju"? Pēc manas saprašanas esošos variantus var atstāt, kā pāradresāciju uz vienskaitļa formu. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 07:39, 25 oktobrī, 2009 (UTC) == Tas ir nopietni == Skatīt - [[:Vikipēdija:Kopienas portāls]]. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 16:46, 26 oktobrī, 2009 (UTC) == Citāti == Lūgums citātus noformēt kā šeit: [[Georgs fon Eihštets]]. Avotu vikipēdijā pieņemts norādīt citāta beigās. Paldies. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:54, 6 novembrī, 2009 (UTC) :Avots ir veidnē "quotation" kā otrs mainīgais (pirmais ir pats citāts), respektīvi, jāraksta pēc vertikālās svītras: <nowiki>{{citāts|bla-bla-bla|avots}}</nowiki>. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 19:03, 6 novembrī, 2009 (UTC) ::Sīkāk: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Veidne:Citāts Veidnes paskaidrojumā]. --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<small>[uzrunāt]</small>]] 19:45, 6 novembrī, 2009 (UTC) Ja liek <nowiki><blockquote></blockquote></nowiki>, kā rakstā [[Mindaugs]] citāta sākumā un beigās, tad rindkopas saplūst kopā. Nezinu, vai ir veids tādu ierobežojumu apiet, bet es lieku tos katrai rindkopai atsevišķi. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 22:15, 7 novembrī, 2009 (UTC) :Jautājums visiem - vai vajag izmantot citātu "dubultformatēšanu" ar ''Veidne:Citāts'' un ''blockquote''? Varbūt papildus likt ''blockquote'' tikai īpaši lieliem fragmentiem? --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 23:27, 7 novembrī, 2009 (UTC) == [[Bārta (upe)|Bārta]] == Please, place the image(s) to commons. Thank You. Pozhalujsta, dobavtje foto do commons tak, što by i inostrancy mogli poljzovatjsja kartinkoj reki [[Bārta (upe)|Bārta]]. Spasibo. --[[Lietotājs:Kusurija|Kusurija]] 19:04, 9 novembrī, 2009 (UTC) == Attēli == Derētu uzreiz pie ielādēšanas ielikt pareizu saiti uz avotu un licenci, kā [[:Attēls:Valmieras plans 17.gs.jpg|šeit]]. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 23:15, 12 decembrī, 2009 (UTC) Paldies, tagad ir OK. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 23:57, 12 decembrī, 2009 (UTC) == Veselības jautājums == Tu mēdz arī skatīties kā tavi "raksti" izskatās, jeb tik mauc visu iekšā vienā pļurzā? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 21:45, 1 martā, 2010 (UTC) == Uztveres problēmas == Cik noprotu, tad tu spītīgi turpini cūkoties un tagad izcūko rakstus līdz galam. Es tagad katru dienu atstāšu tev ziņojumu, līdz tu beidzot apjēgsi, ka podziņa "Parādīt pirmskatu" nav joka pēc. Par to, kāpēc pie izkopētu hroniku gabaliem jāliek izplūduša klekša bilde es pat nediskutēšu. izskatā ska visiem pārējiem uz to ir poher - man nē. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 06:55, 3 martā, 2010 (UTC) == Dzēsanas veidnes == {{aizrādījums}} Lūdzu tīši nelieciet dzēšanas veidnes raksta beigās, tā vikipēdijā nav pieņemts. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#006600">GreenZeb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 15:26, 18 martā, 2010 (UTC) ===Vispārīgie noteikumi=== * 1.1. Lietotāja pienākums ir Vikipēdijā uzvesties korekti, objektīvi un ar vēsu prātu. * 1.2. Aizliegts apzināti vai ar nolūku jebkādā veidā izraisīt konfliktus starp lietotājiem. * 1.3. Aizliegts jebkādā veidā personiski aizskart citus lietotājus. ===Esoša raksta rediģēšana=== Par esošu rakstu rediģēšanu tiek uzskatīta darbība, kurā jebkurš lietotājs rediģē esošu rakstu, veidni, sarakstu un citu rakstu. * 3.2.1. Rediģējot esošu rakstu, tā autors ir pilnībā atbildīgs par rakstā ievietoto informāciju. * 3.2.2. Aizliegts rediģēt un dzēst esošus rakstus veidā, kas klasificējas kā vandālisms. * 3.2.4. Aizliegts rediģēt esošu rakstu, ievietojot tajā rupjības un/vai pielietot necenzētu leksiku ===Diskusijas=== Par diskusiju lapām tiek uzskatītas rakstu, veidņu, attēlu un citu rakstu diskusiju lapas, kā arī Kopienas portāls un Lietotāju diskusiju lapas. * 4.3. Aizliegta necenzēta leksika (rupjības, rupja lamāšanās). * 4.4. Aizliegts jebkādā veidā apzināti morāli aizskart citus lietotājus. Šis aizskārums var izpausties kā rupju, necieņas pilnu komentāru adresēšana, apmelošana, tendencioza attieksme u.c.[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 18:17, 18 martā, 2010 (UTC) :To, ka tu kopēt māki, šķiet, zina visi, kas tavus "kvalitatīvos" rakstus ir redzējuši. Pašam laikam vairāk par Ctrl+c/Ctrl+v nesanāk nospiest. Nekādu viedokli vai komentārus no tevis laikam mums - vienkāršajiem mirstīgajiem - nesagaidīt. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 21:37, 18 martā, 2010 (UTC) ::(Subjektīvs viedoklis) Paklau, ko piesienies cilvēkam? Pie tam visai nedžentlmeniski It kā nezinātu, ka Pirags nelabprāt iesaistās diskusijās. Viņam arī nav pienākums to darīt. Neko pārāk ļaunu viņš nedara. Pie hronikām esmu pieradis. :) Daudz vērtīga arī veic. Ja kas nepatīk, maini. Viss, manuprāt, vienkārši. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 21:43, 18 martā, 2010 (UTC) :::Kas ir, Krišiņ, nevari izturēt, ka kāds visus tavus asprātīgos tekstus vienkārši ņem un ignorē? :D --[[Lietotājs:Geimeris|Geimeris]] 21:57, 18 martā, 2010 (UTC) ::::Lūdzu bez kašķiem. :) --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:24, 18 martā, 2010 (UTC) == Autortiesības == Vai Jūs būtu tik labs un norādītu autortiesību licenci šiem attēliem: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Kaupo_uzkalnins_ainava.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Zenta_Mauri%C5%86a.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Isaiah_Berlin.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Nikl%C4%81vs_Hartmanis.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Pauls_Valdens_Latvijas_Augstskolas_rektors_1919.gad%C4%81_%28K%C4%81r%C4%BCa_Dor%C4%81ja_glezna%29.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Marcienas_muizas_kungu_maja.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Varaklanu_pils.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Asotes_pilskalna_zime.png]. Paldies! --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#006600">GreenZeb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 20:41, 18 maijā, 2010 (UTC) :JGreenZeb - ja tu netaisies rakstīt par Pīrāga tēmām Pīrāga vietā, tad nepiesienies. Viņš drīkst uzvesties ''neordināri''. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:48, 18 maijā, 2010 (UTC) ::Izdarīju korekcijas. Tās pilis tomēr būtu dzēšamas, jo neatbilst ''fair use'' nosacījumiem. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 04:43, 19 maijā, 2010 (UTC) == Tulkojuma autortiesības == Cienītais, ''Atskaņu hronikas'' tulkojumu, kuru tu izmanto, aizsargā autortiesības. Lūdzams, pārraksti rakstos nozīmīgos faktus, ieliec atsauci uz tiem un izvāc citātus (tie teksti patlaban ir daudz par gariem, lai tas skaitītos ''fair use'') vai arī es tos izvākšu, protams, nepapildinot attiecīgos rakstus - tava izvēle ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 21:52, 11 jūnijā, 2010 (UTC) :Tas pats attiecas arī uz ''Indriķa hroniku'' ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 21:57, 11 jūnijā, 2010 (UTC) ::Tev ir laiks sakārtot rakstus līdz Jāņiem, pēc tam sākšu dzēst visus pārāk garos citātus no taviem rakstiem, kuru autori nebūs miruši pirms Otrā pasaules kara ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 22:13, 11 jūnijā, 2010 (UTC) :::Ko tu piesienies? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:04, 11 jūnijā, 2010 (UTC) ::::Kas <u>tev</u> atkal nepatīk ? ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 22:13, 11 jūnijā, 2010 (UTC) :::::Man nepatīk kā tu uzbrūc cilvēkam, kas dara vērtīgu darbu :::::''Viņam arī nav pienākums to darīt. Neko pārāk ļaunu viņš nedara. Pie hronikām esmu pieradis. :) Daudz vērtīga arī veic --Feens 21:43, 18 martā, 2010 (UTC) '' :::::Tas ir ļoti uzbrūkoši un kaitē vikipēdijas tēlam. Vispār jūs kā adminstratori varētu piesēsties kopistiski un vienoties par kopējām vadlīnījam - kad var dzīt Naruto-veidīgu sviestu, kad nē, kad var tulkot, kopēt, ķēpat bezjēgā, kad nē - būs vieglāk cilvēkus piesaistīt. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:16, 11 jūnijā, 2010 (UTC) ::::::Un to saka persona, kas izvieto šajos rakstos draudīgas uzlabošanas veidnes ar ultimātiem, kurus neizpilda. Man nav jāvienojas ar pārējiem admistratoriem, ja es skaidri redzu, ka cilvēks pārkāpj autortiesību likumu, citāti ir pieņemami, ja tie ir īsi, nevis, ja tiek pārkopētas veselas nodaļas ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 22:22, 11 jūnijā, 2010 (UTC) ::::::Tavs dārgais kolēģis kas te jau sen nerādās [http://lv.wikipedia.org/wiki/Lietot%C4%81ja_diskusija:Krishjaanis#Uzlabo.C5.A1anas_veidne_un_termi.C5.86i šeit man parādīja] adminstrācijas viedokli. Pie tam es neko nevaru te izdarīt ''galīgi'', peitiek piespiest atcelt un viss. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:25, 11 jūnijā, 2010 (UTC) :::::::Un pareizi darīja, jo tavs piegājiens tiešām bija prasta piesiešanās bez kāda pamata ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 22:32, 11 jūnijā, 2010 (UTC) ::::::::Oj, oj, jūs varētu sākt ko reāli darīt - tīrīt un adminstrēt - citādi sanāk ka kādam adminstratoram kādā piektdienas vakarā kas kašājās vienā vietā un tad sanāk epizodiska uzlekšana uz ecēšām, kas nekur tālāk arī netiek. Adminstratora tiesības tas nav tikai bonuss lai aizvērtu mani vai kādu "edijs no 7c ir pimpis" - neviens no tiem pāris adminiem kas te vēl šad tad rādās to vēl nav tā līdz galam apjēdzis. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:42, 11 jūnijā, 2010 (UTC) :::::::::Nabadziņš, ja te kāds sāktu administrēt, tu no šejienes izlidotu kā korķis. Un `tīrīt` var jebkurš lietotājs, protams, ja to nedara civilizēti, tad adminiem rodas jautājums kāpēc tu apbižo citus lietotājus ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 22:53, 11 jūnijā, 2010 (UTC) ::::::::::Tad pēc tevis teiktā es pieņemu ka mana (vēl) būšana te ir visas adminstrācijas impotences piemineklis? p.S. Es piemēram, nevaru izdzēst bildes kurām nav norādītas autortiesības. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 23:23, 11 jūnijā, 2010 (UTC) :::::::::::Nē, jo dzēšanai ir `administrēšana`, toties tu vari sameklēt šīs bildes, pielikt tām tagu un informēt cilvēkus, kas tās ielādējuši par to, ka jānorāda autortiesības ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 23:38, 11 jūnijā, 2010 (UTC) ::::::::::::Nu tas jau adminiņu darbs - savākt aiz visiem tiem kas nemāk darboties ar vikipediju - dzēst bildes kuram 2 gadus nav norādīti tagi un tiesības. Tā kā ķeries pie darba. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 00:13, 12 jūnijā, 2010 (UTC) :::::::::::Arī lietotāju darbs ir uzlabot Vikipēdiju, nevis tukši muldēt, tā kā ķeries pats pie darba un satago tos attēlus dzēšanai - dzēšanas kategorijas tiek iztīrītas pietiekoši regulāri, nevis reizi divos gados ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 00:26, 12 jūnijā, 2010 (UTC) ::::::::::::Kāda jēga [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:DSC09422.JPG tagot]? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 00:37, 12 jūnijā, 2010 (UTC) :::::::::::::Ja runa ir par 1998. gadā izdoto Valda Bisenieka hronikas tulkojumu - viennozīmīgi jādzēš, var palikt tikai īsi citāti. Bildes iespēju robežās tiek sakārtotas, diemžēl brīvā laika ir tik, cik ir. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 05:38, 12 jūnijā, 2010 (UTC) ::::::::::Pašus adminus arī kādreiz derētu patīrīt... --[[Special:Contributions/217.24.78.128|217.24.78.128]] 23:08, 11 jūnijā, 2010 (UTC) :Man patīk šī lietotāja sniegtie paskaidrojumi un plāns kļūdas novēršanai. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:47, 13 jūnijā, 2010 (UTC) ::Labs darbs ar tām autortiesībām. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:46, 16 jūnijā, 2010 (UTC) Vai tev ir [[Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)|uztveres grūtības]] ? Es tos tekstus ko tu kopē no Historia.lv dzēsīšu, ja tu pats nevari sakārtot savus rakstus un būtu patīkami, ja tu vismaz nesarežģītu manu dzīvi liekot iekšā jaunus autortiesīu pārkāpumus ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 20:25, 20 jūnijā, 2010 (UTC) :Tā kā tu neko neesi sakārtojis un neesi arī neko mēģinājis apstrīdēt es tūlīt sākšu dzēst. Es pieņemu ka tu esi izmantojis tekstus no historia.lv un vadīšos pēc tulkojumiem tur, ja gadījumā kādam būs notecējis termiņš tas tiks atstāts, tomēr svētīgāk būtu tad to ielikt wikisource un ielikt linku uz to, nevis citēt visu tekstu ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 08:32, 23 jūnijā, 2010 (UTC) == [[Mindaugs]] == Kāpēc [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Mindaugs&curid=9382&diff=943696&oldid=943655 šī izmaiņa] ir angliski? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:50, 12 jūnijā, 2010 (UTC) == Pāvestu lēmumi par Livoniju == Nav labi tos aprakstīt pāvestu biogrāfijās (tā nav tā nozīmīgāka informācija par attiecīgo subjektu) var būt tos var minēt citā rakstā, piemēram uzrakstīt rakstu [[Livonijas vēsture]], kur pieminēt tos vai tamlīdzīgi ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 08:45, 23 jūnijā, 2010 (UTC) == Brīvmūrnieku saraksti == Vai tu nevēlies beidzot sakārtot savus rakstus ? (no B līdz F) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 23:55, 29 jūnijā, 2010 (UTC) == Latviešu vārdi == Здравствуйте, Pirags. Прошу прощения, что пишу на русском и знаю, что это может быть для вас сложным, но я латышского к сожалению не знаю, а на английском это было бы намного дольше. Насколько я понял, вы полностью написали статью о латышских фамилиях здесь в Википедии. Вы слышали о таком человеке как Велта Эрнестовна Сталтмане? Она опубликовала большое количество работ по латышской антропонимии (и ономастике). Дело в том, что я являюсь её внуком, она недавно скончалась... а у нас есть большое количество её статей на эту тему, двух монографий "Латышская антропонимия: Фамилии" (1981) и "Ономастическая лексикография" (1989) и даже неопубликованный 1000-страничный Словарь латышских фамилий (!). Напишите пожалуйста, если вас это заинтересовало или если у вас какие-либо идеи, каким образом можно это использовать и принести пользу науке/людям, чтобы её труды не пропали зазря. Если у вас возникли проблемы с пониманием того? что я написал -- могу написать на английском. Спасибо вам! [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 19:52, 4 jūlijā, 2010 (UTC) :Ļoti interesē. Kā ar Jums sazināties? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:00, 4 jūlijā, 2010 (UTC) ::Для начала, очень прошу писать на знакомых мне языках -- к сожалению, бабушка латышскому меня не обучила :( [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 20:23, 4 jūlijā, 2010 (UTC) :Если Вы являетесь единственным наследником Велты Сталтмане и согласны передать ее труды в свободное общественное пользование (то есть отказаться от части имущественных авторских прав), тогда это может быть очень даже полезно для Википедии. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:04, 4 jūlijā, 2010 (UTC) ::Одной из моих интенций было опубликовать её работы под свободной лицензией (склоняюсь к Creative Commons), однако большинство её работ -- на русском, поэтому не пока, каким образом это может помочь именно латвийской части Википедии. [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 20:23, 4 jūlijā, 2010 (UTC) :::Тексты на русском языке для начала можно пробовать опубликовать в русской Викитеке (читайте [http://ru.wikisource.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%BA%D0%B0:%D0%90%D0%B2%D1%82%D0%BE%D1%80%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B5_%D0%BF%D1%80%D0%B0%D0%B2%D0%B0 здесь]). --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:33, 4 jūlijā, 2010 (UTC) ::::Dear Soshial, most probably the best way how to use the heritage of your granmother is to publish her Dictionary of the Latvian Names in parallel translations e.g. Russian-Latvian-English. I can halp you by translation and by finding the most appropriate publisher if it is your intention. With best regards from Jūramala, --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 21:08, 4 jūlijā, 2010 (UTC) :::::It would be so great if you really do that! But there is 1 and the most hard problem -- this dictionary/monograph is about 1000 pages and it is not in computer-readable format like word .doc/.rtf: it's just a scanned collection of non-OCR'ed pictures. By the way, what is your relation to this field of science? Thanks in advance. [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 21:31, 4 jūlijā, 2010 (UTC) ::::::I'm not a linguist or historian, but I was allways extremely interested in historical curiosities and spiritual impulses moving through the centuries in most unpredictable pathways. Wikipedia is my leisure time hobby to train my brain and to open the mind after the intensive job. Regarding the format of the Velta Staltmane's monograph I can do some inquires about the price of manual printing as well. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 21:49, 4 jūlijā, 2010 (UTC) :::::::Thank you, I would be very grateful if do that -- i will be waiting for your respond on this issue. But even more I may be in need of gathering such people (maybe even forming an initiative group?), that are interested in this research. Is it possible? Thx [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 22:12, 4 jūlijā, 2010 (UTC) ::::::::Think big but start small - could you send me just one page of the Manuscript? Or simple description of the contents?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 22:34, 4 jūlijā, 2010 (UTC) :::::::::We also have a test Wikisource in Latvian [http://wikisource.org/wiki/Main_Page:Latvian here], if any of your materials are in Latvian. Also chech help pages on Russian or English Wikisources - they may have some information that could help you to deal with OCR issue. What format exactly is this work (I don't speak Russian, used Google Translate, perhaps I am missing something) ? :::::::::P.S. BTW [[User:Kikos]] expresed great interest and asked how to contact you. ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 23:35, 4 jūlijā, 2010 (UTC) ::::::::::Okay, in 1-2 days i will upload some materials: list of her publications ans excerpts from here unpublished dictionary. Thank everybody who's trying to help. [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 22:04, 5 jūlijā, 2010 (UTC) :::::::::::I have scanned and uploaded some info about the book. It's russian&latvian annotation plus manual about "how to use the monography and what it is about" written by the author. http://ifolder.ru/18460889 [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 21:56, 7 jūlijā, 2010 (UTC) ::::::::::::Great. Please teach me how to reach the mentioned file on the site http://ifolder.ru/18460889--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 19:51, 8 jūlijā, 2010 (UTC) :::::::::::::Ha ha, I also decided to take a look to see if it would be good for Latvian Wikisouce and couldn't get anything either, but I expected people speaking Russian would. I suggest you try uploading http://rapidshare.com/ that site is pretty straight forward (and dosen't require torrent software) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 20:08, 8 jūlijā, 2010 (UTC) ::::::::::::::Yep, sorry, my fault. It does not need any torrent software, just need to enter the number code. Anyway, here's the link to rapidshare :) http://rapidshare.com/files/405806273/monography.zip [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 22:00, 8 jūlijā, 2010 (UTC) :::::::::::::::I dunno all I ended up with was .torrent file. Anyway I still don't grasp what format this work has (the Latvian text is forword, it's not uncommon to have foreword in two languages and everything else in one), but as texts are mainly monolingual and don't appear to be wordlists they should go to wikisources in respective languages. Then we could link to them on respective articles, which would still mean that you get Latvian attention an your text is available for everyone ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 23:32, 8 jūlijā, 2010 (UTC) ::::::::::::::::Except for the forewords, the monograph is actually a wordlist of surnames. :) [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 10:18, 9 jūlijā, 2010 (UTC) :::::::::::::::::Why didn't you put sample of those ? I don't quite see how list of surnames can be in several languages (translations of meaning ?) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 11:07, 9 jūlijā, 2010 (UTC) ::::::::::::::::::Sorry, didn't thought about that. Here's the one page: http://img180.imageshack.us/img180/6757/p1010036x.jpg [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 17:47, 13 jūlijā, 2010 (UTC) :::::::::::::::::I think ru.wikisource would be more approporiate for this, as there seem to be more content in Russian tha in Latvian (i.e. in this list Russian text seems to explain meaning of Latvian surnames, but nothing other than the surnames themselves is Latvian) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 18:04, 13 jūlijā, 2010 (UTC) ::Good news, everyone! ([[User:Kikos]], [[User:Xil]] and [[User:Pirags]]) With the help of our friend we managed to put this dictionary into electronic format (initially we had only scanned images), soon we will try to find a corrector, editor and publisher here in Riga (and maybe win a grant in KKF). I hope that we will eventually succeed in this endeavour. Sveiki visiem. [[Dalībnieks:Soshial|Soshial]] ([[Dalībnieka diskusija:Soshial|diskusija]]) 2017. gada 27. decembris, plkst. 23.49 (EET) :::Congratulations and a Happy New Year! Laimīgu Jauno gadu!--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 28. decembris, plkst. 07.53 (EET) :: Cienījāmie [[User:Kikos]], [[User:Xil]] and [[User:Pirags]]. Kopš 2017. gada man izdevās iemācīties latviešu valodu, bet diemžēl neizdevās atrast izdevniecību (un arī vajag krievvalodīgo korektoru/redaktoru), kas ar to nodarbosies. Es joprojām taisos izdot vārdnīcu sabiedrības labā zem [[Creative Commons]] licences. Man paveicās, ka mums ir maketētājs, kurš to darīs, bet bez izdevniecības [[VKKF]] neņems šo projektu konkursā. Varbūt jums ir kādi padomi man? Kā citā veidā es varu saņemt naudas vai labāk palīdzību no cilvēkiem? [[Dalībnieks:Soshial|Soshial]] ([[Dalībnieka diskusija:Soshial|diskusija]]) 2019. gada 13. februāris, plkst. 17.12 (EET) :::Paldies par labo ziņu, es priecātos palīdzēt ar grāmatas izdošanu. Lūdzu aizrakstiet Natālijai Abrolai, atsaucoties uz mani un Veltas Staltmanes manuskriptu. Pēc tam informējit, kā Jums veicas!--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2019. gada 13. februāris, plkst. 19.45 (EET) ::::Liels paldies, es viņai uzrakstīšu. Man jāpiemin jūsu vārds (es to nezinu) vai atsaukties uz Pirādziņu? :) [[Dalībnieks:Soshial|Soshial]] ([[Dalībnieka diskusija:Soshial|diskusija]]) 2019. gada 15. februāris, plkst. 10.01 (EET) == Jānis Ruberts == Puse no tā raksta izskatās kopēta no darba, kas norādīts pie ārējām saitēm. Lūdzams pārraksti to, citādi nāksies tekstu dzēst kā autortiesību pārkāpumu. Turklāt avotus vajadzētu norādīt kā atsauces, nevis ārējās saites ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 14:02, 19 augustā, 2010 (UTC) :Raksta pārtaisīšana par sarakstu nav pārrakstīšana. Teksts joprojām ir tieši tāds kā avotā. Turklāt taisīt rakstos šādus hronoloģiskos sarakstus nav labs stils - vajadzētu rakstīt saistītā tekstā ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 19:34, 20 augustā, 2010 (UTC) == Pilsētvalsts == Kāpēc tu domā, ka 3. ģimnāzija saucās tā ? ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 19:08, 19 septembrī, 2010 (UTC) == Raksti par vēsturi == {| class="messagebox plainlinks" style="padding:2px;" | [[Attēls:3D Team Leadership Arrow Concept.jpg|100px]] | <font size="5px">'''Pateicība'''</font><br /><br /><font size="2px">Paldies par apjomīgu un ilglaicīgu rakstu veidošanu, kas saistīti ar Latvijas, latviešu tautas un pasaules vēsturi!</font> |} Es gribēju Tev piešķirt pateicību, man liekas, ka neviens Tavu darbu neievēro un tas nav pietiekoši novērtēts. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 08:31, 26 septembrī, 2010 (UTC) Paldies!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 10:23, 26 septembrī, 2010 (UTC) :Pīrāga mēslošanos ievēro visi - tik neviens neko nedara. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 16:52, 26 septembrī, 2010 (UTC) ::'''Diskusijas''' :: 4.3. Aizliegta necenzēta leksika (rupjības, rupja lamāšanās). :: 4.4. Aizliegts jebkādā veidā apzināti morāli aizskart citus lietotājus. Šis aizskārums var izpausties kā rupju, necieņas pilnu komentāru adresēšana, apmelošana, tendencioza attieksme u.c. :::--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 13:51, 27 septembrī, 2010 (UTC) == Sloboda == Vai varu tev paprasīt izveidot izveidot rakstu [[Sloboda]] ([[:ru:Слобода|ru]])? Cik saprotu tas ir pa tavu tēmu ;) <br /> Ja nebūs grūti, tad ļoti lūdzu, paldies! --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 10:05, 12 oktobrī, 2010 (UTC) :Paldies!..) --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 10:58, 13 oktobrī, 2010 (UTC) == Latvijas apriņķi == Varbūt nevajadzētu veidot atsevišķus rakstus tiem apriņķiem, kuri tika pārdēvēti 1920. gadā? Un vēl liec lūdzu saites uz rajoniem, jo par tiem ar ir vajadzīgi raksti, pie tam daudziem tie jau ir. --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 10:37, 24 oktobrī, 2010 (UTC) :Vai Jūs nevarētu uzrādīt avotus, kurus izmantojāt rakstos par apriņķiem. Man arī būtu ļoti interesanti tajos ielūkoties (ļoti maz ir man zināmo). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:40, 26 oktobrī, 2010 (UTC) ::Paldies par uzrādīto avotu par Kurzemes guberņas ģeogrāfiju, ļoti interesants. Man ir viens jautājums un viena iebilde: <small>(jautājums)</small> kādu ortogrāfiju lietot vietvārdu krieviskajiem nosaukumiem (pirms vai pēcreformas), ņemot vērā, ka pēcreformas nosaukumi Latvijas teritorijā apriņķiem un pagastiem netika piemēroti; <small>(iebilde) </small>boldi (treknraksti) lietojami tikai raksta subj. sinonīmiem vai līdzvērtīgiem nosaukumiem, bet ne hierarhiskajiem objektiem. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 21:22, 31 oktobrī, 2010 (UTC) Vai Jums ir informācija, no kura gada Rīgas pilsēta neietilpa Rīgas apriņķī (pēc maniem avotiem tā sanāk, vismaz uz 1935. gadu) un kāds bija tās formālais statuss? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 21:39, 27 decembrī, 2010 (UTC) : Pēc Saeimas 1931. gada 3.februāra “Likuma par Latvijas galvas pilsētu” Rīga bija Latvijas Republikas galvas pilsēta un neietilpa Rīgas apriņķī. Pirms tam vēl jāpapēta. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 06:58, 28 decembrī, 2010 (UTC) ::Cik var noprast, tad arī pirms 1918. gada Rīga kā "guberņas pilsēta" neietilpa apriņķī. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:14, 28 decembrī, 2010 (UTC) '''īpaša pateicība Pīrāgam par iesaistīšanos diskusijās!''' --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 07:59, 28 decembrī, 2010 (UTC) == Numerācija == Sveiks. Vai rakstā [[Andrejs Krustiņš]] nav sajukusi divīziju numerācija? Te var paskatīties - [[Veidne:Latvijas Bruņotie spēki]]. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 22:19, 8 janvārī, 2011 (UTC) == Sarakstu noformējums == Vai Jūs nevēlaties izmantot sarakstiem opciju <nowiki>{{columns}}</nowiki>? Tas neradīs saraksta nobīdi attiecībā pret fotogrāfiju. Es jau to mēģināju ieviest Madonas sarakstā, bet Jus nez kapēc atcēlāt. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:42, 1 aprīlī, 2011 (UTC) == Ēdoles pils == Neesmu par visiem 100% drošs, bet man liekas, ka [[Ēdoles pils|Ēdoles pilij]] nav nekāda sakara ar muižām. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 20:54, 11 aprīlī, 2011 (UTC) :Kurzemes bīskapa pilis tika pārveidotas par vasaļu muižām. Skat. Latviešu konversācijas vārdnīca. IV sējums, 8015 sleja. Rīga, 1929.-1930.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 21:53, 11 aprīlī, 2011 (UTC) ::Paldies par paskaidrojumu. Bērnībā 7 gadus dzīvoju Ēdolē un nebiju dzirdējis par muižām. Tagad būs zināt :) --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 04:19, 12 aprīlī, 2011 (UTC) == Saites no muižām uz pagastiem == Vai ir jēga likt saites no muižu nosaukumiem uz pagastu rakstiem, ja tajos par šo muižu nav ne pušplēsta vārda (un tik drīz droši vien nebūs)? Tā iznāk tāda lasītāja maldināšana. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 06:32, 15 aprīlī, 2011 (UTC) :Savādāk ir grūti lokalizēt muižu atrašanās vietu. Tas ir arī kā pamudinājums citiem vikipēdistiem papildināt informāciju par muižām pagastu lapās. Sākumā kā uzskaitījumu, kas jau tagad ir atrodams vairākās novadu/pagastu mājas lapā, vēlāk to izvēršot. Ir diezgan labi muižu apraksti vairākos portālos, ko varētu standartizēt.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 07:19, 15 aprīlī, 2011 (UTC) ::uzskatu ka tad daudz vērtīgākas un pamudinošākas būtu sarkanas saites uz pašu muižu rakstiem. neesošajiem. jo faktiski ne jau pagastu lapās būtu jābūt aprakstiem par muižām (tur būtu pieņemams maksimums uzskaitījums), bet vairums no tām būtu pelnījušas savus rakstus. par dažām jau tādi ir, vietumis tīri pieklājīgi. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 13:27, 15 aprīlī, 2011 (UTC) :::vai arī uz ciemiem (esošiem un neesošiem rakstiem), jo tie daudzviet ir veidojušies tieši ap muižām. bet ne uz pagastiem. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 13:44, 15 aprīlī, 2011 (UTC) == Baldones Baltā pils == Skatīt [http://www.muzikasbaltapils.lv/par-skolu šeit] par Balto pili. Nekāda sakara ar muižām vispār. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 17:31, 20 aprīlī, 2011 (UTC) :Nu, ok, gribas Jums par visu varu ielikt to mežmuižas bildi pie tā saraksta :) Bet tad ir jābūt konsekventam - arī sarakstā ir jāliek visas mežmuižas, kroņa muižas, mācītājmuižas un droši vien arī pusmuižas. Līdz šim, pēc manas saprašanas, Jūs sarakstā apskatījāt tikai "pilnvērtīgās" muižas. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:26, 20 aprīlī, 2011 (UTC) ::OK. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 18:55, 20 aprīlī, 2011 (UTC) == [[Jūlijs Madernieks]] == Kopš Madernieka nāves nav pagājuši 70 gadi — tās licences attēliem neder. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:56, 25 aprīlī, 2011 (UTC) == Zudusī Latvija == Sveiki! Jūs augšuplādējāt vairākas fotogrāfijas no vietnes "Zudusī Latvija". Vai Jūs pie viņiem painteresējāties par autortiesību statusu vecajām fotogrāfijām? Visām ir virsū ūdenszīme, bet vai tā ir tikai piesaiste projektam, vai arī viņi ir šo bilžu turētāji (oriģinālpublicētāji)? Man arī lieti dažas bildes noderētu un ja kāds jau ir ar viņiem par to diskutējis, negribētos atkārtoties. Pašā mājaslapā diemžēl nekāda sakarīga informācija nav atrodama. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:35, 3 maijā, 2011 (UTC) :Gandrīz visi manis izmantotie vietnes "Zudusī Latvija" attēli klasificējami kā "bāreņu fotogrāfijas" (''Orphan works''), tomēr es aizsūtīšu epastu LNB digitālās biblitēkas vadītājam. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 18:14, 5 maijā, 2011 (UTC) ::Atbilde no Latvijas Nacionālās biliotēkas: "[..] lielākā daļa kolekcijā iekļauto darbu nav aizsargāti ar autortiesībām, vai arī to autortiesību statuss nav zināms; katrā ziņā satura piegādātājiem pilnīgi noteikt nepieder autortiesības uz šiem objektiem (atskaitot uzņēmumus, kas izdarīti mūsdienās). Ūdenszīme attēliem pievienota, lai attēlu pārizmantošanas gadījumā saglabātos atsauce uz to izcelsmes avotu. Katrā ziņā kolekcijas attēlu izmantošana Wikipedia ierakstu ir ļoti apsveicama, un mums ir prieks, ka varam to atbalstīt ar savu veikumu. Uldis Zariņš c/o Andris Vilks --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 13:17, 9 maijā, 2011 (UTC) == Aktuāls balsojums == Sveiki. Ja Tev ir brīvs brīdis, tad būtu priecīgs, ja Tu iepazītos ar Lietotāju uzvedības noteikumu [[Lietotājs:Digital1/LUN v2.0|uzlaboto versiju]] un '''[[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|atdot savu balsi]]''' — atbalstot vai noraidot tos. Svarīgākie uzlabojumi ir uzskaitīti [[Vikipēdija:Kopienas portāls#LUN v2.0|šīs diskusijas ievadā]]. Paldies un veiksmīgu dienu. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:53, 9 maijā, 2011 (UTC) == SUL == Sveiki! Esmu ''Benutzer:Karlis'' interesēju par "Single user login" latviešu vikipēdijā. Vai tu varētu palidzēt kam japras vai vispār ir iespējamība kamēr cits Lietotājs:Karlis eksistē? Es tagad kā sarunāt ari rakstija sadaļa par "Bermontiāde": [http://de.wikipedia.org/wiki/Lettischer_Unabh%C3%A4ngigkeitskrieg Lettischer_Unabh%C3%A4ngigkeitskrieg]. Laipni ludzu pārskatīt novērtēt un varbūt papildināt. Sveicieni:--[[Lietotājs:Jarlis|Jarlis]] 19:49, 12 jūlijā, 2011 (UTC) :Sveiks, Latvijas Brīvības cīņas vācu Vikipēdijā ir aprakstītas ļoti labi, izmainīju tikai dažas nianses. Par "Single user login" latviešu vikipēdijā neko nezinu. Varbūt aizraksti administratoram [[Lietotājs:Feens]]? --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 22:10, 12 jūlijā, 2011 (UTC) ::Latviešu Vikipēdijā neeksistē tāds lietotājs ''Karlis'', nevajadzētu būt problēmām ar globālo kontu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 04:54, 13 jūlijā, 2011 (UTC) :: Sveiki. Man rāda ja Kārlis reģistrēja: 12:38, 09. Mai 2006 un viņam ir [[Special:Contributions/Karlis|8 devumi]]. --[[Special:Contributions/91.49.175.236|91.49.175.236]] 19:14, 13 jūlijā, 2011 (UTC) :::Jā, pavirši biju skatījies; tad laikam nekā — ir bijis devums četru gadu garumā, kontu uzurpēt varētu būt problemātiski. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:24, 13 jūlijā, 2011 (UTC) :::Mums, šķiet, nav noteikumu, kā rīkoties šādos gadījumos (pārāk reti ir nepieciešamība), angļu noteikumi laikam ir [[:en:Wikipedia:Changing_username/Guidelines#When_usurping_is_probably_appropriate|šeit]]. Tiesa gan, vairāk kā gadu nav bijis neviena labojuma, tomēr uzurpējamā konta devums, lai arī ļoti neliels, nav pavisam nebūtisks. Varētu mēģināt sazināties pa e-pastu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:49, 13 jūlijā, 2011 (UTC) : Sapratu! Rakstišu LV-Karlim e-pastu. Varbūt ari mainišu pavisam uz "Jarlis". Paldies par informācija un tevi Pirags par artikla uzlabošana. --[[Lietotājs:Jarlis|Jarlis]] 21:48, 13 jūlijā, 2011 (UTC) == http://dziesmusvetki.lndb.lv/objekti/08-08.jpg == Iespējams Pēkšēna projekts, bet pilnīgi noteikti ne 1880. gads! Fōnā redzams tagadējais Valsts Mākslas muzejs, kas būvēts XX gs. sākumā. == Rūrika dzimtas valdnieki == Sveiks! Ieskaties, lūdzu, [[Diskusija:Rūrika dzimtas valdnieki|šajā diskusijā]].--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 10:15, 8 augustā, 2011 (UTC) == 13. janvāra Vecrīgas nemieri‎ == Atcēlu [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=13._janv%C4%81ra_Vecr%C4%ABgas_nemieri&action=historysubmit&diff=1486084&oldid=1472136 tevis veiktās izmaiņas] rakstā [[13. janvāra Vecrīgas nemieri‎]] — pēc tam tu rakstu [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=13._janv%C4%81ra_Vecr%C4%ABgas_nemieri&action=historysubmit&diff=1486085&oldid=1486084 vispār dzēsi] — man tās vairāk izskatās pēc vandalisma, jo rezultātā raksts palika mazāk informatīvs un daudz sliktāks. Vari pastāstīt, kas tas tāds bija? --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] 11:57, 13 novembrī, 2011 (UTC) :Tas notika pret manu gribu. Domāju, ka vīrusa dēļ, kas man šorīt sagādā problēmas. Mēģināšu tikt galā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 12:06, 13 novembrī, 2011 (UTC) ::Es jau visu atgriezu kā bija iepriekš. Centies nelaist vīrusu pie Vikipēdijas un veiksmīgi tikt no viņa vaļā :) --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] 12:19, 13 novembrī, 2011 (UTC) == senā Sēlpils: novads un vieta == sveiks! iespējams pamanīji, ka raksts Sēlpils tika pārvietots uz [[Vecsēlpils]], jo eksistē diemžēl cits ciems [[Sēlpils (Sēlpils pagasts)|Sēlpils]]. situācija ir nepatīkama, ir lērums saišu: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Special:WhatLinksHere/Vecs%C4%93lpils uz rakstu]. lielākā problēma ir tā, ka virkne no tiem aizlaiku gabaliem stāsta patiesībā par Sēleni/Sēlpili kā vēsturisku novadu. domāju, ka par to kā novadu būtu jātaisa atsevišķs raksts, pieņemot ka šis tomēr ir tieši par vietu. es diemžēl to seno vēsturi saprotu tā ne visai... kāds ir tavs viedoklis par šo? vai esi gatavs iesaistīties risināšanā? --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 11:15, 14 decembrī, 2011 (UTC) :Sveiks. Patiesi, vēsturiski Sēlijas vārds ir cēlies no Sēlpils pilskalna nosaukuma, kas 13. gs. latīņu tekstos saukts par ''castrum Selen'' ("Sēlenes pils") vai vēlāk - ''castrum Selonum'' ("Sēļu pils"). Jādomā, ka toreiz viss Daugavas kreisais krasts līdz pat Doles salai varēja tikt saukts par Sēleni. Tā kā Sēlpils bija visu kreisā krasta iekaroto un kristīto zemju pārvaldes centrs, tad ar laiku šis apzīmējums izpletās tālāk uz dienvidiem. Labi, ja 800 gadus vecā Sēlpils būtu kā pamata pāradresācija no [[Sēlpils]] nevis nesen radies ciems pie bijušās dzelzceļa stacijas. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 16:21, 14 decembrī, 2011 (UTC) ::nu tas ciems gan arī nav gluži tik nesen radies. es nezinu vai tas būs pareizi. šķiet ka mūsdienās esošam ciemam tomēr būtu jābūt pamatnozīmei. vai arī '''Sēlpils''' tad būtu nozīmju atdalīšana uz apdzīvoto vietu rakstiem, no kuriem, nešaubīgi, vecā Sēlpils ir svarīgāka. paskatīsimies, varbūt vēl kāds viedoklis uzradīsies. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 22:00, 14 decembrī, 2011 (UTC) :::viens moments - esošajā rakstā [[Sēlpils]] tomēr ir gandrīz tikai par pilskalnu - viduslaiku pili - pilsētu - ciemu. par novadu pavisam maz. un tas arī loģiski - par novadu ļoti plaši ir rakstā [[Sēlija]]. papētīšu šitajā virzienā vēl. starp citu - ir divi raksti [[Sēlija]] un [[Sēlija (zeme)]]. taču pirmajā par to vecveco laiku vēsturi izskatās ka ir pat vēl garāk nekā tai otrā, lai gan otrais ir itkā pamatraksts un pirmajā būtu jābūt konspektīvi... --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 22:06, 14 decembrī, 2011 (UTC) ir raksti [[Aizkraukles komtureja]], [[Daugavpils komturi]], [[Sēlpils fogti]]. viens par teritoriju, divi par amatpersonām. nevajadzētu vienādu pieeju? --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 13:17, 15 decembrī, 2011 (UTC) == 1208. gada Sēlpils aplenkums == Lūdzu apskati šo [[Diskusija:1208. gada Sēlpils aplenkums|diskusiju par 1208. gada Sēlpils aplenkumu]]! --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 22:02, 12 janvārī, 2012 (UTC) == Ēdoles pils vai tomēr Ēdoles muiža == Esmu nodzīvojis Ēdolē septiņus gadus, bet nekad nebiju dzirdējis par Ēdoles muižu. Tā kā īpaši par to neesmu interesējies, tad var jau būt ka tāda patiešām ir bijusi, bet katram gadījumā vēlējos pajautāt vai rakstā [[Fon Bēri]] tā nav sajaukta ar [[Ēdoles pils|Ēdoles pili]]? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 22:39, 14 janvārī, 2012 (UTC) :Par pili dēvē [[muiža]]s kungu māju, tātad korekti jāsaka Ēdoles muižas pils. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 22:43, 14 janvārī, 2012 (UTC) == Gadu skaitļi raksta nosaukumos == Kāpēc lieci gadu skaitļus rakstu nosaukumos? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 17:23, 10 februārī, 2012 (UTC) :Lai atšķirtu dažādus notikumus, piemēram, skaties [[Rīgas aplenkums]].--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 23:22, 10 februārī, 2012 (UTC) ::Un šādi notikumi: [[Diskusija:Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)]]? --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 07:04, 11 februārī, 2012 (UTC) :::Kaujas pie Cēsīm ir daudzu rakstu nosaukumos: skati [[Cēsu kauja]]. Vispār lūdzu dodiet man ticamu pamatojumu, jo citu valodu vikipēdisti nav tik noraidoši pret gadaskaitļu izmantošanu rakstu nosaukumos, jo tas labāk palīdz saprast līdzīgu notikumu secību. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 11:29, 11 februārī, 2012 (UTC) ::::es teiktu ka tā ir piekasīšanās. nevienam tie gadi netraucē un patiesi vēsture ir gana gara, karu ir bijis daudz, kāpēc gan nevarētu palikt, lai uzreiz skaidrs vai ir runa par 13-to vai par 18-to gadsimtu. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 21:25, 11 februārī, 2012 (UTC) :Vienīgais varu pateikt, ka "Mindauga karagājiens uz Cēsīm" ir oriģināls nosaukums, ja, protams, viņš vēl negāja uz Cēsīm... tad varētu tādiem nosaukumiem gadus nelikt, bet izveidot redirektu "Cēsu kauja (1262)" --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 13:41, 12 februārī, 2012 (UTC) == atvainojos == atvainojos, ka atkal iejaucos tevis veidotajā rakstā, kamēr tu pats vēl darbojies. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 13:59, 22 martā, 2012 (UTC) :Nekas, es pat nepamanīju. Priecājos, ka Tevi interesē mani raksti.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 14:14, 22 martā, 2012 (UTC) ::un kā vēl! vieni no tiem, kas interesē visvairāk. protams, ir arī lietas pie kā es piesietos. es būtu priecīgs, ja tu vairāk pieturētos pie vienveidīgas terminoloģijas viscaur un nerakstītu teiksim ''Lietuvas ķēniņvalsts'', ''Lietuvas dižkunigaitija'' (ar lielo vai mazo burtu un vēl vnk kunigaitija ar), ''Lietuvas lielkņaziste'' - utt - respektīvi vienu un to pašu lietu mēģinātu saukt vienādi visos rakstos un arī vairāk salinkot savā starpā. tāpat arī attiecībā uz personvārdiem. lasītājam būtu vieglāk saprast, jo ne jau visi ir tik zinoši, kā raksta autors. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 15:00, 22 martā, 2012 (UTC) == Militārā misija == Uzdūros šādam attēlam - [http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Entente_in_Tilsit_(1919).JPG?uselang=de Entente in Tilsit (1919).JPG] varbūt to var kur izmantot? --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 23:50, 14 aprīlī, 2012 (UTC) :Pievienoju [[Bermontiāde]]s lapai.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 19:16, 15 aprīlī, 2012 (UTC) == R1.VĢ == Tu negribi tiem senākajiem absolventiem pierakstīt klāt kuru skolas variantu/kad viņi absolvējuši? Citādi, ja kāds iesprings rakstu sadalīt (kas iespējams būtu veselīgi, jo šķiet iepriekšējās skolas dažbrīd dalīja, nevis tikai mainīja nosaukumu) būs diezgan lies sviests saprast, kas kam pieder, turklāt tā arī būtu noderīga vēsturiska atziņa. ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 22:16, 20 aprīlī, 2012 (UTC) ==Jānis Kalniņš.jpg== Ačiū! Prašome nukreipti ->commons.wikimedia.org/, todėl visi gali naudoti. [[Lietotājs:In ictu oculi|In ictu oculi]] ([[Lietotāja diskusija:In ictu oculi|diskusija]]) 02:48, 21 aprīlī, 2012 (UTC) == Vietu pieraksts == Vēl taču nekas netika nolemts, tāpēc nevajag steigties ar nomaiņu uz "tagadējo vietu".--[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 06:31, 12 jūlijā, 2012 (UTC) :Es izlaboju aplamības to personu infokastēs, kuru dzimšanas laikā norādītā ģeogrāfiskā vieta nemaz vēl neeksistēja. Turklāt es ceru, ka tas pārliecina par izmaiņu nepieciešamību svārstīgos balsotājus?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 06:47, 12 jūlijā, 2012 (UTC) :Esmu kaut ko palaidis garām, bet bija taču [[Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_dzim%C5%A1anas_vietas_pierakstu|balsojums]], ka pirmajai jābūt toreizējai vietai, kas manuprāt pareizi, lai Kants nedzimtu Krievijā, bet Ataturks - Grieķijā. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 06:43, 12 jūlijā, 2012 (UTC) ::Par infokatēm [[Kants]] vai [[Ataturks]] man nekad nav bijuši iebildumi. Es iebilstu, piemēram, pret patreizējo karodziņu lietošanu [[Valdis Dombrovskis]], [[Einars Repše]] u.c., kur tiek nevajadzīgi uztiepta {{USSR}} simbolika, toties citur nekonsekventi tiek lietoti tagadējās valsts karogi - [[Džonatans Svifts]]. Turklāt Latvijā dzimušo gadījumā ir daudz vēsturisko aplamību, kas neļauj personu saistīt ar noteiktu vietu mūsdienās. Tie ir mani argumenti pirms atkārtotā balsojuma.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 06:59, 12 jūlijā, 2012 (UTC) :::Bet nemaz tik traki manuprāt izskatītos arī dzimšanas vieta: {{Tagadēja vieta|Grieķija|Saloniki|tr=Osmaņu impērija}}?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:05, 12 jūlijā, 2012 (UTC) :::Bet {{Tagadēja vieta|Krievija|Kaļiņingrada|tr=Prūsijas karaliste}} pie Kanta? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:18, 12 jūlijā, 2012 (UTC) :::Piekrītu, ka tas neizskatās tik jauki, ja ņem vērā Otrā pasaules kara notikumus. Tomēr tas nostiprina piesaisti Kanta dzimšanas vietai [[Kēnigsberga]]i mūsdienās, ko es tikko centos izdarīt.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:46, 12 jūlijā, 2012 (UTC) ::::Kāpēc nevajadzīgi uzstiepta PSRS? Neredzu problēmu, ka Repše dzimis [[Image:Flag of the Latvian Soviet Socialist Republic (1953–1990).svg|25px]] sevišķi ja tā ir patiesība un, ja iekavās norāda pašreizējo statusu. Sviftam vienkārši ir jālabo uz Īrijas Karalisti [[en:Kingdom_of_Ireland]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:13, 12 jūlijā, 2012 (UTC) :::::Īstenībā ne tikai pēc precizitātes, bet arī loģikas izskatās, ka labāks variants ir likt kā galveno tobrīdējo valsti. Es domāju, ka tās pieminēšana ir svarīgāka un atspoguļo apstākļus, kurā persona ir dzimusi, un arī personas vēlāko dzīvesgājumu. Skaidrs, ka PSRS un Latvijas gadījums ir diezgan neveikls, bet varbūt mēs varam uzskatīt, ka PSRS okupācija bija pretlikumīga un ka tāda valsts Latvija juridiski turpināja pastāvēt. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' — 2012. gada 12. jūlijā, plkst. 10.19 <small>(UTC +3)</small> :::::Piekrītu, man liekas patriotiskāk un neitrālāk, ja uzliek uzsvaru uz to, ka Repše dzimis {{Tagadēja vieta|Latvija|Jelgava|tr=Latvijas PSR}}. Galvenais arguments - Latvijas leģitīmais statuss, par ko viņš 1980. gadu beigās pats arī cīnījās.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:21, 12 jūlijā, 2012 (UTC) ::::::Patriotiskums un enciklopēdiskums ir divas savstarpēji grūti savienojamas lietas. Kants nav dzimis Kaļiņingradā, tapat kā Mārtiņa Hartmaņa dzimšanas laikā Latvija bija tikai visekscentriskāk noskaņoto jaunlatviešu prātos. Atsakāmies no karodziņiem vispār, jo tie rada tikai problēmas un asumus - cik nav jau bijis iebildumu no subjektiem par LPSR norādi! Nafig visu saasināt?! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 07:39, 12 jūlijā, 2012 (UTC) :::::::Kāds dzimšanas vietai sakars ar Repšas "cīņu"? Tad Kalnietei, kas arī cīnījās, nepaveicies, jo dzimusi {{Tagadēja vieta|Krievija|tr=PSRS}}? Un Rubiks cīnījas tieši pretēji, tad kā viņam rakstīt? Esmu par to, lai rakstītu tā kā reāli bija, nevis tā kā mums gribētos, lai būtu. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:41, 12 jūlijā, 2012 (UTC) ::::::::Un [[Gorbunovs]], dzimis [[Pildas pagasts]], [[Ostlande]] {{flaga|Vācija|Nazi}}? Tā nav tikai {{USSR}} simbolikas problēma!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 08:08, 12 jūlijā, 2012 (UTC) :::::::Atsacīšanās no karodziņiem neko nedos, jo iebildumi ir pret [[Latvijas PSR]] (kautrīgie padomju latvieši, joh., liela daļa tajā LPSR dzimusi un pionieros gājusi un tagad tēlo, ka nekas nav bijis :) ). --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:45, 12 jūlijā, 2012 (UTC) ::::::::Domāju, ka tās ir Tavas personiskās atmiņas par savu "saulaino bērnību", kas efektīvas tā laika PSRS [[patriotisms|patriotiskās]] audzināšanas dēļ cieši saistīta ar LPSR vai {{USSR}}. Tādēļ Tev piekrītu, ka var iztikt bez karodziņiem, jo pirms 1990. gada [[Alfrēds Rubiks]] taču rakstīja: dzimšanas vieta 1935. gadā - {{Tagadēja vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils}} .--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:52, 12 jūlijā, 2012 (UTC) :::::::::Kāpēc likt ''saulaino bērnību'' pēdiņās? Jebkuram normālam bērnam bērnība ir saulaina un jauka. Pat no augušajiem Sibīrijā neesmu dzirdējis nemitīgu gaušanos par "nesaulainu bērnību". Ja tikai tā nav pavadīta dīķa otrajā pusē klausoties onkuļu un tantu pļurkstēšanā par "čekistu zvērībām Dievzemītē". Nevajag tēlot patriotismu nevietā! Un kādēļ vispār Latvijā dzimušajiem rakstīt to valsti klāt (pārāk bieži es atkārtojos, bet nu nesaprotu es to "karodziņu slimību")? Rakstām vienkārši vietu, bet tā lai ir saprotami. Nevar rakstīt, ka dzimis Pelču pagastā, jo tāda pagasta vēl nebija (un citos avotos tā nebūs norādīts). Rakstīt tikai Kurzemes guberņu arī muļķīgi, jo tas neko nepasaka. Bet uzrakstot "Kuldīgas apriņķa «Dapatās»" daudz skaidrāk tiek pateikts, kur tad mazais Mārtiņš ir nācis pasaulē. Un viņam tobrīd bija pilnīgs pofigs, vai tas ir kādā Krievijas guberņā, Ostlandē vai PSRS. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 08:27, 12 jūlijā, 2012 (UTC) ::::::::::"Saulainā bērnība" ir pēdiņās, jo ir [[alegorija]] jeb metaforisks jēdziens. Es negribu aizskart Tavas jūtas, vienīgi mani izbrīnīja "dzimis {{USSR}}" [[patriotisms]] latviešu Vikipēdijas infokastēs, ko tagad sāku labāk izprast - paldies par šo mācību!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 08:41, 12 jūlijā, 2012 (UTC) :::::::::::Ja aiz "saulainās bērnības" uzreiz tiek klāstīts par PSRS patriotisko audzināšanu, tad nevar nesaprast, ka tajā laikā bērnība nu nekādi nedrīkstēja būt saulaina. Manas jūtas ir diezgan pagrūti aizskart (pat ja mēģina atklāti norādīt uz manu komunistisko pagātni (vai pat tagadni)), ja nu vienīgi kāds grib enciklopēdijā spītīgi rakstīt klajas blēņas, pamatojot to ar patriotismu.--[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 08:52, 12 jūlijā, 2012 (UTC) ::::::::::::Piedod, lūdzu, es to nekādā gadījumā nebiju tā domājis. Būtībā es to diskusiju uzsāku mazā [[Mārtiņš Hartmanis|Mārtiņa]] un daudzu citu turpmākā likteņa dēļ, kādēļ nevajadzētu lieki uzsvērt, ka dzimis PSRS vai Trešajā reihā, nevis Latvijā vai "Kurzemītē, Dievzemītē". Tas ir gana enciklopēdiski un patriotiski, ko nevarētu teikt par šīm izmaiņām: [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Einars_Rep%C5%A1e&diff=1295188&oldid=1293288] - tas arī pamats manam būtībā "antipatriotiskajam viedoklim" PRET bērnībā ieaudzināto PSRS patriotisma kultivēšanu latviešu Vikipēdijā, pēc būtības pat vēršoties pret LPSR simboliku, kā šajā piemērā:[http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=J%C4%81nis_Poz%C5%86aks&diff=1295254&oldid=1293165], iepriekš [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=J%C4%81nis_Poz%C5%86aks&diff=1293165&oldid=1215011].--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 12:05, 12 jūlijā, 2012 (UTC) ::::::::::Paga, paga, ja rītdien Latviju okupēs Krievija (tfu tfu), tad mēs infokastē rakstīsim, ka visi ir dzimuši Krievijā? Es ļoti cienu Piraga teikto un viņa nostāju, tomēr Kikosam ir taisnība — patriotisms un enciklopēdisks stils šādā veidā nav savienojumi. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' — 2012. gada 12. jūlijā, plkst. 11.31 <small>(UTC +3)</small> ::::::::::Nepiekrītu, jo manā izpratnē Latvijas patriotisms saistīts ar zemi, nevis politisko struktūru.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 08:41, 12 jūlijā, 2012 (UTC) Diskusija pāraugusi [http://lv.wikipedia.org/wiki/Lietot%C4%81ja_diskusija:Reinis_Ivanovs/Arh%C4%ABvs_1#Duncīši Traģifarsa] otrajā cēlienā - galvenajās lomās - karodziņi. [[Lietotājs:ĒteriskāFejiņa|ĒteriskāFejiņa]] ([[Lietotāja diskusija:ĒteriskāFejiņa|diskusija]]) 12:36, 12 jūlijā, 2012 (UTC) == Article translation/collaboration request == Hi Pirags, how are you? Mate, I am trying to find an editor/s who can help by translating [[User:Russavia/Polandball]] into Latvian. I noticed that you have created/edited articles on [[Latavio]] and [[Air Baltic]] and I was wondering if we could make a trade? If you could translate that article into Latvian for me, I would be happy to upload approximately 50 Latvian aviation photos to Commons from amongst the 200,000 I have permission to upload. I have uploaded a number of photos relating to Latvian aviation to give you a brief idea of what I can upload, and I am keeping a gallery at [[User:Russavia]] of photos uploaded. Would you be interested in such a "trade"? Do let me know, either by responding here, or on [[User_talk:Russavia|my talk page]], or by [[Special:Emailuser/Russavia|emailing me]]. Cheers, [[Lietotājs:Russavia|Russavia]] ([[Lietotāja diskusija:Russavia|diskusija]]) 06:19, 27 jūlijā, 2012 (UTC) :It looks likes you are THE aviation editor here on lvwp. I have uploaded some pics of [[Baltic International Airlines]] which you can use on that article. I will also touch base with a couple of aviation contacts I have in Riga who might be able to help me to source older Latvian aviation photos from the early 20th century. If there any photos you think would be useful for articles here on lvwp please let me know some details, and I can see what I can find through my contacts. [[Lietotājs:Russavia|Russavia]] ([[Lietotāja diskusija:Russavia|diskusija]]) 08:28, 27 jūlijā, 2012 (UTC) == 3. Saeima == Pēc kāda principa izvēlēti deputāti, uz kuriem sarakstā ir ieliktas saites? --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] <small>([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] &nbsp;<span style="font-weight:bold;">&middot;</span>&#32; [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])</small> 15:40, 1 augustā, 2012 (UTC) :Tīri nejauši.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 15:42, 1 augustā, 2012 (UTC) == Kā cilvēkam, kurš aktīvi raksta par tiem laikiem == Kā mēs vikipēdijā sauksim šo ([[en:Cuman people]]) tautu. Divi varianti ir - kumāni (pašnosaukums un Eiropas rietumu tradīcija) un polovcieši (vairāk dzirdēts un slāvu tautu tradīcija)? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 23:46, 1 augustā, 2012 (UTC) :Domāju, ka raksta pamatnosaukumam jābūt: '''Kumāni''' ({{val-tr|kuman}}, {{val-bg|Кумани}}), saukti arī par '''polovciešiem''' ({{val-ru|Половцы}}, {{val-pl|Połowcy}}). Rakstā vajadzētu ietvert arī nodaļu par '''Kipčaku-kumānu konfederāciju''', jo krievi par polovciešiem dēvēja arī tiem tuvu radniecīgos kipčakus.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:58, 2 augustā, 2012 (UTC) == Virsnieki == :Par Robertu Kļaviņu un R.Dambīti, kā arī O.Ūdentiņu, ir šķirkļi Latvijas Padomju enciklopēdijā (varbūt noder). --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 16:45, 1 oktobrī, 2012 (UTC) == [[Lasenbekas muiža]] == Jāsaprot, ka [http://www.lithuanianmaps.com/images/1930_Latvia_088-Daugavpils.jpg šajā kartē] Liellašu un Lasenbergas muižas sajauktas vietām? [http://www.panoramio.com/photo/50909678 Šajā foto] arī izskatās, ka nobildēta muižas ēka. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 07:31, 2 novembrī, 2012 (UTC) : Domāju, ka sākotnēji bija viena Lašu muiža (''Lassen'') ar zemi gar Daugavas krastu, no kuras vēlāk izdalīja Lasenbekas muižu, ko sauca arī par Jaunlašu muižu (''Neu-Lassen''). Liekas, ka sajukums radies no Lasenbergas - "Lašu muižas kalns" un Lasenbekas - "Lašu muižas leja" sajaukšanas, kas ir divas atšķirīgas vietas. Vienīgi pagaidām vēl nesaprotu, vai visos attēlos redzamā ēka ir Lasenbekas vai tomēr Lašu muižas kungu māja Lasenbergā?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 01:58, 3 novembrī, 2012 (UTC) == [[Ādaži]] un brāļi Bergmaņi == Brāļu biogrāfijās rakstīts, ka viņi dzimuši Ādažu mācītājmuižā, kas, protams, obligāti nenozīmē mūsdienu Ādažus (kā zināms, Ādažu baznīca atrodas mūsdienu [[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezerā]]). Vai ir zināma Ādažu mācītājmuižas vieta? Pašam meklējumi internetā pagaidām beigušies neveiksmīgi. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:19, 12 novembrī, 2012 (UTC) :Arī es nezinu atbildi. Viena mācītājmuiža 19./20. gs. mijā bija pie Lielā Baltezera - skat. [http://www.lithuanianmaps.com/images/1930_Latvia_038-Daugavgriva2.jpg Daugavgriva2.jpg], bet tā nav redzama šeit: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Shubert_map_-_R08L04.jpg Shubert_map_-_R08L04.jpg]. Tādēļ pārnesu uz NOVADA lapu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 15:25, 12 novembrī, 2012 (UTC) ::Pameklēšu atbildi. Ja kartē attēlotā ir "tā" mācītājmuiža, tad mūsdienās tas ir [[Garkalnes novads]]. Vispār ticami, jo turpat netālu bijusi arī t.s. Ādažu ordeņa pils [http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Bukulti/Adazu_vid_pils.htm]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 15:34, 12 novembrī, 2012 (UTC) :::Vai ir vērts to atzīmēt rakstots par vietām, ja nav skaidri zināms vai informācijas ir patiesa? Nav taču tas nozīmīgākais fakts. Bet, lai gan laikam runa ir par cilvēkiem, kas ir mācītāja dēli, tā vispār varētu būt administratīvā iedalījuma vienība, nevis konkrēta muiža (kas ir mūsdienu Bukultos). Anyways, to jūs tāpat drošvien zināt, es gribēju atzīmēt, ka šādu informāciju var atrast [http://www.lvva-raduraksti.lv/lv.html šite baznīcu grāmatās] zinot aptuveni vietu un dzimšanas datus; ja es pareizi sapratu par ko jūs runājat [http://img1.lvva-raduraksti.lv/001427-0001-000011/LVVA-001427-0001-000011-0036-M1.jpg šite] 41. pa labi ir ieraksts par viena no viņiem nāvi, varbūt tur ir šī informācija (man gan šķiet, ka nav, bet cik saprotu vācu valodu zini labāk par mani) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 21:09, 12 novembrī, 2012 (UTC) == [[Aleksandrs Vēbers]] == Liels paldies par papildinājumiem. Neapstrīdot Jūsu rakstīto. ''Jau kopš bērnības auga latviskā vidē'' - prasītos pēc atsauksmes, jo [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/8avizh.htm#G1 šeit] Teodors Zeiferts raksta - ''Vēbers tikpat no tēva, kā no mātes puses ir vācietis.'', kā arī par Jelgavas ģimnāzijas posmu - ''Viņš rosīgi sāka mācīties latviešu valodu un dzīvi piedalījās latviešu ģimnāzistu pulciņā'' --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 22:19, 1 decembrī, 2012 (UTC) ::Mans pamatavots ir [http://books.google.lv/books?id=9CyK9mtUvisC&pg=PA126&lpg=PA126&dq=Grenzen+der+Gemeinsamkeit:+Deutsche,+Letten+vebers&source=bl&ots=BOd9Dxs9sI&sig=iQdJrOycMH-M8iHNoGi-sdWK31Q&hl=en&sa=X&ei=JfG6UODcLI_T4QTXm4HAAg&sqi=2&ved=0CDgQ6AEwAg#v=onepage&q=Grenzen%20der%20Gemeinsamkeit%3A%20Deutsche%2C%20Letten%20vebers&f=false Die Grenzen Der Gemeinsamkeit: Deutsche, Letten,..], kurā Ulrike fon Hiršheida rakstīja: ''Der 1878 in Kurland geborene Vēbers war der Sohn eines deutschen Landvermessers und hatte sich aus Mangel an deutschem Spielgefaehrten bereits als Schueler primaer in lettischen Kreisen bewaegt.'', tātad mazajam Aleksandram bērnībā ir bijuši vienīgi latviešu rotaļu biedri un viņš kā skolnieks turpinājis arvien vairāk iesaistīties latviešu sabiedrībā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 06:28, 2 decembrī, 2012 (UTC) == Rakstu apvienošana == Sveiks! Vai vari apskatīt, vai no raksta [[Nikolauss Mollīns]] ir kaut kas vērtīgs, ko pievienot tavam veidotajam rakstam [[Nikolajs Mollīns]]? --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:15, 11 decembrī, 2012 (UTC) Mēģināju.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:09, 11 decembrī, 2012 (UTC) == [[Valters fon Eberharts]] == Kas [[Valters fon Eberharts|tas]] par sviestu? --[[Lietotājs:DJ EV|Wikipēdijas Dīdžejs]] <small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|diskusija]]|[[Special:Contributions/DJ EV|devums]]) </small> 13:06, 15 decembrī, 2012 (UTC) : Nedaudz pacietības.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 13:54, 15 decembrī, 2012 (UTC) == Zālīši == Ierastā prakse ir personām ar vienādu vārdu likt iekavās to profesijas (ne gadaskaitļus). --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 13:28, 17 februārī, 2013 (EET) : Jānis Zālītis (1884 — 1943) bija pazīstams gan kā komponists, gan kā mūzikas kritiķis. {{unsigned|Pirags}} ::Un? Gadaskaitļus liktu, ja būtu divi komponisti. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 13:42, 17 februārī, 2013 (EET) == dublējošas kategorijas == ja liekam kategoriju 'Ventspils pašvaldības vadītāji', tad kategoriju 'Latvijas pašvaldību vadītāji' jāņem ārā. vismaz parati tā tiek praktizēts, jo tā pirmā tāpat ir zem otrās pakārtota. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 13:14, 28 februārī, 2013 (EET) == Kārķu muiža == Valkas apriņķa muižu nosaukumos parādās trīs atsevišķas muižas - Kārķu muiža ''(Alexanderhof)'', Jaunkārķu muiža ''(Neu-Karkel)'' un Veckārķu muiža ''(Alt-Karkel)''. Kura ir tā Kārķu muiža? Citos avotos tādu neatrodu. Citā pagastā? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:53, 4 martā, 2013 (EET) :''Jaunkārķu muiža ''(Neu-Karkel)'' un Veckārķu muiža ''(Alt-Karkel)'' bija Valkas apriņķa muižas pēc Kārķu muižas sadalīšanas divās daļās, skat. http://books.google.lv/books?id=vadBAAAAcAAJ&pg=PA373&dq=karkel+Hagemeister&hl=lv&sa=X&ei=Ys80UfY4qu7SBbGugLgO&sqi=2&ved=0CCoQ6AEwAA#v=onepage&q=karkel%20Hagemeister&f=false Par Aleksandra muižu neesmu drošs, vai tas nav Kārķu muižas alternatīvs nosaukums, kas parādās Latviešu konversācijas vārdnīcā, bet ne citur.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:48, 4 martā, 2013 (EET) == [[Kārlis Bergs]] == šis ir vēl viens interesants dabaspētnieks. latvietis/vācbaltietis/vācietis? no tā laika vīriem, droši vien, pasaules mērogā nozīmīgākais. nozīmīgāks kā [[Loudons]]. ja sanāk laiks un vēlēšanās - būšu priecīgs, ja atradīsi vēl kādu informāciju un papildināsi. lai veicas! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 11:09, 2 aprīlī, 2013 (EEST) ::Pagaidām neko vairāk par nelieliem tulkojumiem no spāņu valodas nepaveicu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:49, 2 aprīlī, 2013 (EEST) :::nu neko jau baigi arī nevajag. interesanti vienīgi par to izcelsmi būtu varbūt. Slaucītāja raksts varbūt ir dabūjams, bet gan jau tur vairāk nebūs, kā te jau nocitēts. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 17:59, 2 aprīlī, 2013 (EEST) == [[Nereta]] == iespējams nepamanīji, bet tagad rakstā par Neretu ir divas vēstures sadaļas :) --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 12:27, 9 maijā, 2013 (EEST) :Paldies, aizrāvos.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:06, 9 maijā, 2013 (EEST) == Dzēšana == Es tikai vēlējos atgādināt, ka ja gadījies kāds misēklis (kā ar Senlatvijas valdniekiem), tad vajadzētu izvirzīt uz dzēšanu (t.i., ielikt <nowiki>{{dzēst}}</nowiki>), citādi ir iespēja, ka neviens nepamanīs. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <sup>([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])</sup> 18:47, 20 maijā, 2013 (EEST) == [[:Attēls:Raiņa māja.jpg]] == Panoramio ir rakstīts — ''© All Rights Reserved by Felix-V''. Tādu bildi nedrīkst likt Vikipēdijā. Vai nu jālūdz autoram nomainīt licenci, vai jāfotografē pašam. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 17:44, 3 jūlijā, 2013 (EEST) [[:Attēls:Lielupes krasts Druvciemā Jūrmalā.jpg]] — diemžēl arī neder. ''No Derivative'' un ''NonCommercial'' licenču varianti nav savietojami ar Vikipēdijas principiem (katrs var lietot, kā grib un brīvi izmainīt). Turklāt konkrētā bilde ir briesmīgas kvalitātes, ar šķību horizontu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 21:05, 5 jūlijā, 2013 (EEST) :1) lūgums tomēr arī augšupielādēt attēlu pilnās versijas, nevis samazinātās (to izdara uzklikšķinot uz attēla, tad nospiežot uz pogas "view the original image" - otrā no beigām) 2) iemet bildes linku [http://wikipedia.ramselehof.de/flinfo.php?id=&repo=panoramio&user_lang=lv šeit], viņš tev pateiks, vai attiecīgais attēls der Vikipēdijai (tur arī izmetīs labu informāciju par attēlu, ko var ielikt attēla apraksta lapā). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <sup>([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])</sup> 14:25, 6 jūlijā, 2013 (EEST) == Nošu pieraksts == Sveiks! Ja ir vēlme un saprašana, tad dziesmu notis un tekstus var pierakstīt [[:en:LilyPond|šādi]] (spiežot uz attēla var dabūt midi failu). <source lang="XML"> <score midi="1">\relative c'' { \time 4/4 \key c \major c4 g8 g a4 g r b^> c^> r \bar "|." } \addlyrics { Shave and a hair -- cut: two bits. }</score> </source> <score midi="1">\relative c'' { \time 4/4 \key c \major c4 g8 g a4 g r b^> c^> r \bar "|." } \addlyrics { Shave and a hair -- cut: two bits. }</score> --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 12:09, 26 augustā, 2013 (EEST) ::Paldies, bet man būs vajadzīga palīdzība daudz dziesmu nošu rakstu atrašanā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 19:07, 26 augustā, 2013 (EEST) == Latvian and Notifications == Greetings! Thank you for helping with translations. It is invaluable work! I was wondering if you could help out with a small translation project. We are releasing [[mw:Echo|Notifications]] to the Latvian Wikipedia next week. There are still three priorities to double check for translations to make sure they are complete and accurate so that the Wikipedia gets the best experience possible: *[https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special:Translate&language=lv&group=ext-echo&action=proofread&filter= Echo on translatewiki for user interface] *[https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special:Translate&language=lv&group=ext-thanks&action=proofread&filter= Thanks on translatewiki for user interface] *[[mw:Help:Notifications|Notifications help on mediawiki.org]]. This page can be hosted after translation on mediawiki.org or we can localize it to this Wikipedia. :*[[mw:Echo/Release Plan 2013#Checklist|Checklist]] If you have any questions you can email me, kpeterzell [AT] wikimedia [DOT] org or you can contact me on my [[m:User talk:Keegan (WMF)|meta talk page]]. [[Lietotājs:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[Lietotāja diskusija:Keegan (WMF)|diskusija]]) 07:02, 2 oktobrī, 2013 (EEST) == Attēls == Aizmirsies ielikt licenci: [[:Attēls:Bauņu muiža 18. gs. Broce.jpg]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <sup>([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])</sup> 16:32, 22 decembrī, 2013 (EET) == 2013. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas lietotājs == {| style="border: 1px solid {{{border|gray}}}; background-color: {{{color|#fdffe7}}};" |rowspan="2" valign="middle" | {{#ifeq:{{{2}}}|alt|[[File:Royalty Barnstar Hires.png|100px]]|[[Image:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]}} |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2013. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas lietotājs''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Vikipēdijas kopienas balsojumu]], esi atzīts par 2013. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju |} :Apsveicu ar pelnītu panākumu! Tavs devums ar katru gadu kļūst arvien kvalitatīvāks - lai izdodas.. --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 11:55, 1 februārī, 2014 (EET) ::Izdodas jau arī. Paldies par devumu! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 12:10, 1 februārī, 2014 (EET) :::Paldies par atzinību, ko es augstu vērtēju, un par kritiku, kas man palīdz labāk saprast Vikipēdijas jēgu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 12:34, 1 februārī, 2014 (EET) ::::Apsveicu ar novērtējumu! Lai labi strādājas arī šajā gadā!--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 13:02, 1 februārī, 2014 (EET) == Kļūda rakstā Aleksandrs Kaljostro == Skatīt [[Diskusija:Aleksandrs Kaljostro]]. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:59, 5 februārī, 2014 (EET) == Defaultsort == Lūgums tomēr DEFAULTSORT'ā mīkstos līdzskaņus aizvietot ar ''burts+z'', nevis vienkārši ''burts'' (piem., Čārlzs -> Czarlzs, nevis Carlzs). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <sup>([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])</sup> 15:39, 10 februārī, 2014 (EET) :Tagad tas vairs nav nepieciešams, [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rom%C4%81ns_Me%C5%BEulis&curid=252027&diff=2173751&oldid=2173746 var rakstīt] ar normāliem latviešu alfabēta burtiem. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <sup>([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])</sup> 14:02, 13 maijā, 2014 (EEST) == Krima == Sveiks! Es te padomāju, pats ar sevi ''posovetovalsja'', un atdalīju atsevišķu rakstu par [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomo Republiku]] (lielākajā daļā valodu ir divi raksti un tas ir loģiski), uz to pārceļot infokasti un daļu no vēstures, kas tieši saistīta ar autonomijas peripetijām padomju gados. Pie tam visu, kas bija, atstāju arī pussalas rakstā. Varbūt ir vērts pussalas rakstā šo vēstures daļu noīsināt, pāradresējot uz rakstu par autonomiju? Tu tur esi iedziļinājies, varbūt izravēsi? :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 22:27, 7 martā, 2014 (EET) == valstis vs. valdnieki == sveiks! man jau kādu laiku urda jautājums. kādēļ esi izvēlējies rakstīt rakstu [[Astrahaņas hani]] pāradresējot uz to [[Astrahaņas haniste]] vai, piemēram, [[Kuldīgas komturi]] nevis [[Kuldīgas komtureja]]? tie ir tikai pāris piemēri, bet tādu, protams, ir daudz. nesaku, ka tā ir nepareizi, tomēr pa laikam aizdomājos. ja vien nav tālejošāks plāns rakstīt par hanisti vai komtureju kā valstisku/administratīvu veidojumu atsevišķu rakstu, tad loģiskāk itkā būtu veidot tomēr rakstu par teritoriju. pakārtojot tajā kā nodaļu informāciju par valdniekiem/pārvadniekiem un to uzskaitījumu. tomēr visdrīzāk jau tev ir savi argumenti, labprāt tos uzzinātu! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 17:45, 28 martā, 2014 (EET) : Es domāju, ka nākotnē katra no šīm radniecīgajām lapām sadalīsies divās vai vairākās, bet man pašam nav interese to darīt tagad.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:54, 28 martā, 2014 (EET) == Kategorijas == Varētu palūgt, ja rakstā neplāno likt infokasti, kas ģenerē dzimšanas/miršanas gada kategorijas, tad ielikt tās manuāli pašam. Paldies! --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <sup>([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])</sup> 09:04, 30 martā, 2014 (EEST) == Request == Hi, Pirags! Could you please correct [[Lietotājs:Chen10k2/Ulama spirāle]] so that it can be moved to be an article? :D [[Lietotājs:Chen10k2|Chen10k2]] ([[Lietotāja diskusija:Chen10k2|diskusija]]) 07:32, 13 aprīlī, 2014 (EEST) Liels paldies! [[Lietotājs:Chen10k2|Chen10k2]] ([[Lietotāja diskusija:Chen10k2|diskusija]]) 08:32, 13 aprīlī, 2014 (EEST) == Par Vitebskas apgabalu == Esmu pieķēries [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] pilsētām un redzu, ka nav aprakstīta apgabala vēsture. Apzināti nerakstīšu un rezervēju to Tev, jo: a) Tev ir vairāk zināšanu par tematu b) esi par Vitebskas reģionu jau rakstījis, tāpēc būs vieglāk savākt no atsevišķām daļām jau uzrakstīto. Tas viss, protams, ja ir vēlēšanās. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 23:42, 23 aprīlī, 2014 (EEST) == LKV == Sveiks! Es te izveidoju {{tl|LKV}} vārdnīcas atsauču noformēšanai. Lietojums: {{code|<nowiki>{{lkv|<<sējuma numurs>>|<<sleju numuri>>}}</nowiki>}} ({{code|<nowiki>{{lkv|20|41 529.—41 530}}</nowiki>}}). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <sup>([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])</sup> 23:33, 30 aprīlī, 2014 (EEST) == Odesas karte == Es pamazām visiem Ukrainas apgabaliem mainu kartes uz to dzeltenpelēko. Tādas ir visiem identiskās krāsās, bet tās zilpelēkās atšķiras dažādiem apgabaliem. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 22:53, 4 maijā, 2014 (EEST) :Atvaino, nebiju ievērojis, ka kautkāds ''āzis'' commonos pārtaisījis tās kartes bez Krimas. Kaut ko izdomāšu, lai pilsētu un apgabalu kartēs kartes būtu vienā krāsu gammā. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 23:04, 4 maijā, 2014 (EEST) :: Kas vainas šai kartei - [[:Attēls:Odessa in Ukraine.svg]]? Tāda veida kartes izmanto manuprāt visplašāk. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 23:08, 4 maijā, 2014 (EEST) :::Uz sarkanā fona pilsētas marķieris slikti izskatīsies. Bet apgabalu rakstos būs labs. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 23:32, 4 maijā, 2014 (EEST) == Kārlis Reinholds Zariņš == Kāpēc neatstāji rakstu ar nosaukumu "Kārlis Reinholds Zariņš", bet pārdēvēji par "[[Kārlis Zariņš (diplomāts)]]''? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 13:31, 16 maijā, 2014 (EEST) :Man pieejamos avotos tas ir biežāk lietotais viņa vārds.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 23:26, 16 maijā, 2014 (EEST) == Daugavpils == Vai rakstus [[Daugavpils komturi]] un [[Daugavpils draudzes novads]] korektāk nebūtu saukt par Dinaburgas...? Daugavpils, cik saprotu, tomēr ir 20. gadsimta izgudrojums, un Daugavpils nav tā laika pilsētas nosaukuma latviskā forma. Iznāk tāds "Kants dzimis Kaļiņingradā". --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 14:39, 18 maijā, 2014 (EEST) :Daugavpils un Dinaburga ir seni sinonīmi, jo latviešu Daugavpils nav vis 20. gs. jaunvārds, bet gan tiešs tulkojums no vācu ''Dünaburg''. Lietots jau krietni pirms 1918. gada un noteikti pirms Dvinskas vārda, apmēram tad pat, kad latviski teica Pēterpils (nevis St.Petersburga vai Petrograda). Turpretī [[Kaļiņingrada]]s nosaukums ir tīrs jaunvārds, kam nav nekāda sakara ar Kēnigsbergu vai [[Karaļauči]]em.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 15:01, 18 maijā, 2014 (EEST) ::Ja tas nav 20. gadsimta jaunvārds, tad viss kārtībā. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 20:15, 18 maijā, 2014 (EEST) == Neliela neskaidrība == Vajadzētu precizēt. Rakstā [[Latviešu Pagaidu Nacionālā padome]] teikts, ka ''bija dibināta cita latviešu organizācija Demokrātiskais bloks, kurā ietilpa sociāldemokrāti'', tomēr pašā [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskā bloka]] rakstā, kur uzskaitītas blokā ietilpstošās partijas, sociāldemokrātu nav. Kā tur īsti bija? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 16:50, 19 maijā, 2014 (EEST) :Paldies par pamanīto!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:47, 19 maijā, 2014 (EEST) == Перевод == Добрый вечер. Могли бы Вы перевести на русский язык следующее: : Līdz skriešanai nonācu tikai vēlākos gados, jo par savu sporta veidu uzskatīju slēpošanu. Pēc institūta pabeigšanas nosūtīju vēstuli uz Rīgu, lai mani nozīmē strādāt uz kādu no Latvijas pilsētām. Tiku uz Kalnciema ķieģelu rūpnību, bet vēlāk – uz Daugavpils silikātķieģeļu rūpnīcu. Biju priecīga atgriezties, jo tepat vēl dzīvoja māte, māsa un citi radinieki. Pirmajā ziemā arī atsāku slēpot un 1960. gadā startēju pirmajās sacensībās, vēlāk tiekot arī Latvijas PSR izlases sastāvā. Nekādu lielo sasniegumu gan nebija. Daugavpilī gan nostrādāju tikai deviņus mēnešus, jo pārcēlos uz Rīgu, kur sāku strādāt Bolderājas rūpnīcā par meistaru. Slēpot turpināju, jo bijām jau domubiedru grupa, kas startējām dažādās sacensībās, bet tad satiku puisi, iemīlējos, un 1961. Я не знаю латвийского, а кое-кто на польской Википедии нуждается в переводе этого фрагмента на польский. Ответьте, пожалуйста, [https://pl.wikipedia.org/w/index.php?title=Dyskusja_wikipedysty:Farary&action=edit&section=90 здесь]. Заранее спасибо. [[Lietotājs:Farary|Farary]] ([[Lietotāja diskusija:Farary|diskusija]]) 23:58, 7 jūnijā, 2014 (EEST) :To drīkst tulkot tikai ar [http://www.delfi.lv/sports/news/tautassports/news/nadezda-kavtaskina-75-gadi-un-100-noskrieti-maratoni.d?id=39407331 Delfi] atļauju :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 00:14, 8 jūnijā, 2014 (EEST) == Дикое Поле == Sveiks! Vai ir kāda tradīcija [[:ru:Дикое Поле|šī termina]] latviskošanā? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 12:09, 9 augustā, 2014 (EEST) :Diemžēl es nevaru piekļūt savām latviešu gramatām, jo esmu Indijā. Domāju, ka to krievu tradīcijas ietekmē arī agrāk dēvēja par Mežonīgo lauku.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 14:57, 9 augustā, 2014 (EEST) == kategorijas == sveiks! būt Indijā un pievienot tam apzīmējumu 'diemžēl' - tā ir zaimošana! :) par kategorijām: šķiet, ka ja kategorija 'latviešu uzvārdi' ir zem kategorijas 'uzvārdi', tad to otru rakstā nav jāatstāj, pietiek ar vienu. forši, ka tu šo dari, es par to domāju jau vismaz gadu, bet neko neesmu izdarījis... --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 00:57, 14 augustā, 2014 (EEST) == Heinrihs fon Heimburgs == Prasītos pēc precizējuma. Rakstā [[Heinrihs fon Heimburgs]] (de:Heinrich von Heimburg) rakstīts - ''Vācu Ordeņa lielmestrs 1244.-1249. gadā'', savukārt vācu [[de:Liste der Hochmeister des Deutschen Ordens]] rakstīts, ka lielmestrs tajā laikā bija [[de:Heinrich von Hohenlohe]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 03:26, 18 augustā, 2014 (EEST) :Paldies, kļūdu izlabošu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:00, 18 augustā, 2014 (EEST) == [[:en:Do not buy Russian goods!]] == Hello! Could you translate an article about boycott of Russian goods in Ukraine for the Latvian Wikipedia? Thanks for the help.--[[Lietotājs:Trydence|Trydence]] ([[Lietotāja diskusija:Trydence|diskusija]]) 22:20, 10 oktobrī, 2014 (EEST) == Konsultācija == Vai nav zināms, kas latviski vai kādas funcijas Kurzemē veica ''Hauptmann der Hauptmannschaft Bauske'' jeb arī, piemēram, ''Oberhauptmann der Oberhauptmannschaft Mitau''? Paldies. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 17:17, 21 janvārī, 2015 (EET) : Bauskas pilskungs savā iecirknī veica vietējās pārvaldības funkcijas. Bauskas pilskunga tiesā bija četri draudzes novadi (''Kirchspiele''), kas reizi trīs gados sūtīja savus delegātus uz Jelgavā notiekošo Kurzemes landtāgu. Bauskas un Dobeles pilskungu iecirkņi bija apvienoti Jelgavas virspilskunga iecirknī, Jelgavā atradās galma tiesai pakļautā virspilskunga tiesa un evaņģeliski luteriskās baznīcas prāvesta iecirknis.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:41, 21 janvārī, 2015 (EET) ::Liels paldies! --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 08:28, 22 janvārī, 2015 (EET) == Dzimums == Lai nerastos kaut kādi pārpratumi, iesaku nomainīt [[Special:Preferences|izvēlēs]] sadaļā "Internacionalizācija" ķeksi pie "Viņa labo viki lapas" uz 1. vai 3. ķeksi :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:48, 18 martā, 2015 (EET) == Vikimaratons == Sveiks! Vari ar mani sazināties caur meilu? Vajadzētu parunāties telefoniski. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 11:02, 26 martā, 2015 (EET) :Precizēju: ir paredzēts propagandas pasākums radio un man gribētos ar Jums apspriest dažus aspektus. Jūsu telefona numurs diemžēl nav nevienam saglabājies un caur meilu es varētu Jums paziņot savējo. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:27, 27 martā, 2015 (EET) ::Tehniski neinteresantā informācija. Tā kā kolēģis Pirags nav norādījis savu e-pastu [[Special:Preferences|izvēlēs]], tad arī viņam nav iespējams nosūtīt e-pastu kolēģim Kikos. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:33, 27 martā, 2015 (EET) :::Kolēģis Pirags varētu vēlreiz piezvanīt kolēģim Feens, lai viņš (Feens) varētu piefiksēt šo numuru sava tālruņa katalogā, kur tas vienreiz jau veiksmīgi nozaudēts :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 12:24, 27 martā, 2015 (EET) == Digamels == Rakstos par [[Osips Digamels|Osipu Digamelu]] citās valodās (igauņu, krievu) rakstīts, ka viņš no 1811. līdz 1827. gadam bija Vidzemes gubernators. [[Vidzemes guberņa]]s rakstā pie gubernatoru uzskaitījuma tādas personas nav. Man ir aizdomas, ka tur kaut kas nav kārtībā ar Baltijas ģenerālgubernatoriem un Vidzemes gubernatoriem. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 10:20, 24 aprīlī, 2015 (EEST) == Translating the interface in your language, we need your help == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Hello Pirags, thanks for working on this wiki in your language. [http://laxstrom.name/blag/2015/02/19/prioritizing-mediawikis-translation-strings/ We updated the list of priority translations] and I write you to let you know. The language used by this wiki (or by you in your preferences) needs [[translatewiki:Translating:Group_statistics|about 100 translations or less]] in the priority list. You're almost done! [[Image:Translatewiki.net logo.svg|frame|link=translatewiki:|{{int:translateinterface}}]] Please [[translatewiki:Special:MainPage|register on translatewiki.net]] if you didn't yet and then '''[[translatewiki:Special:Translate/core-0-mostused|help complete priority translations]]''' (make sure to select your language in the language selector). With a couple hours' work or less, you can make sure that nearly all visitors see the wiki interface fully translated. [[User:Nemo_bis|Nemo]] 17:07, 26 aprīlī, 2015 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Nemo bis@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Meta:Sandbox&oldid=12031713 --> == Bildes no Igaunijas arhīviem == [https://www.flickr.com/photos/national_archives_of_estonia/ Šeit redzēju] bildes arī no Latvijas stacijām. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 18:04, 3 maijā, 2015 (EEST) :Paldies!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:17, 3 maijā, 2015 (EEST) == Varbūt ir idejas? == Pēc kāda laika rakstīšu par Alūksnes stārastu [[pl::Olbracht Łaski]]. Poļu versijā rakstīts ''W roku 1588 Łaski doczekał się wreszcie nagrody. Otrzymał zasobne starostwo marienburskie w Inflantach, wraz z trzema położonymi na jego terenie zamkami: Marienburgiem, Schwanenburgiem i Kirempe oraz dwiema warzelniami soli'' jeb krievu versijā ''В 1588 году Альбрехт Лаский получил в награду от нового польского короля Сигизмунда III Вазы мариенбургское староство вместе с тремя замками: Мариенбургом, Шваненбурга и Киремпе.'' Ja par Marienburgu un Švānenburgu viss skaidrs, tad kas ir ''Kirempe''? Mazāk - kādas vēl 2 sāls vārītavas Vidzemē? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 11:05, 8 maijā, 2015 (EEST) : [[:et:Kirumpää piiskopilinnus|Kirumpää]]. См. раздел "Linnuse häving" : "Во время осады Нейгауза Магистр Фирстенберг, Коммандоры и сам Епископ Дерптский с 8 000 воинов неподвижно стояли в тридцати верстах оттуда, за Двиною и вязкими болотами, в месте неприступном, и не сделали ничего для спасения крепости; узнав же, что она сдалася, зажгли стан свой и городок Киремпе, где находилось множество всяких припасов; спешили удалиться, бежали день и ночь." - если отвлечься от Двины, то действительно от Нейгаузена до Kirumpää примерно 30 километров. : Нейгаузен (Neuhausen) — бывшая крепость (орденский замок) епископа Ливонского ордена. Развалины крепости находятся в 3 км к востоку от населённого пункта Вастселийна в уезде Вырумаа в Эстонии. --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 11:54, 8 maijā, 2015 (EEST) :: Liels paldies, tātad [[et::Kirumpää piiskopilinnus]], neienāca prātā Igaunijā pameklēt. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 12:30, 8 maijā, 2015 (EEST) == Par Iskolatu == Labdien! Veidojot rakstu par Valsts valodas centru, es paņēmu no tava raksta par Iskolatu sadaļu "Oficiālā valoda." Es ceru, ka neiebilsti! Ja nu tomēr, droši raksti un es pārveidošu! Ar cienu, karlisb [[Lietotājs:Karlisb|Karlisb]] ([[Lietotāja diskusija:Karlisb|diskusija]]) 10:23, 5 jūnijā, 2015 (EEST) :{{ping|Karlisb}} Vikipēdijas ietvaros tekstus droši var kopēt. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 11:20, 5 jūnijā, 2015 (EEST) :{{ping|Karlisb}} Iebildumu nevar un nedrīkst būt, jo vikipēdijai ir juridiska īpašība, ka autors jau ar sava teksta ievietošanas faktu nodod to vispārējai lietošanai. Tas nozīmē, ka jebkura persona pasaulē ar to drīkst darīt jebko, kas ienāk prātā - uzlabot, izmantot savos darbos komerciāli un nekomerciāli utt. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 11:21, 5 jūnijā, 2015 (EEST) Skaidrs! Liels jums paldies! [[Lietotājs:Karlisb|Karlisb]] ([[Lietotāja diskusija:Karlisb|diskusija]]) 12:08, 5 jūnijā, 2015 (EEST) == Lībiešu valoda == Čau, paldies par izvērstāko Bīlenšteina kartes aprakstu! Man interesēja pāris lietas. *Kas ir domāts statusa "izmirusi" nomaiņu uz "gandrīz izzudusi"? (Manuprāt, ir konsenss, ka ar Kristiņas nāvi viņa ir tiešām izmirusi, protams, izmiršana nenozīmē, ka nevar būt tekoši runātāji tajā val. (sk. latīņu val.), vienīgi to, ka viņa nav nevienam dzimtā valoda.) *Vai tā ir kļūda, ka auklas kultūrai tika noņemta piebilde, ka to pārstāvējuši pirmbalti. (Manuprāt, diezgan kritiska piebilde, bet pieņemu, ka tābija kļūda.) [[Lietotājs:Neitrāls vārds|Neitrāls vārds]] ([[Lietotāja diskusija:Neitrāls vārds|diskusija]]) 19:24, 16 jūnijā, 2015 (EEST) :Domāju, ka par līvu valodu var teikt gan ka tā ir "mirusi valoda" (miris pēdējais cilvēks, kam tā bija dzimtā valoda), gan arī "gandrīz izzudusi valoda" (neliels skaits runātāju). Tomēr tālākais teksts ir par līvu valodu kā otru Latvijas ne-svešvalodu, tādēļ piemērotāks ir termins ir "gandrīz izzudusi valoda". Teikums "auklas keramikas kultūru pārstāvējuši pirmbalti" ir slikts stils, jo [[auklas keramikas kultūra]] bija raksturīga daudz plašākam reģionam, ne tikai [[baltu valodas|baltu valodās]] runājošajiem, bez tam kā gan var "pārstāvēt kultūru"?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 22:45, 16 jūnijā, 2015 (EEST) == Terminoloģija == Vai latviešu valodā ir iegājies stabils termins ideju kopumam, ko krieviski sauc par ''Евразийство''? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 13:10, 19 jūnijā, 2015 (EEST) : Šo Krievijas ideoloģiju varētu dēvēt par '''eirāzismu''', līdzīgi kā [[sarmatisms]] bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] ideoloģija 17.-18. gadsimtā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 13:24, 23 jūnijā, 2015 (EEST) == Kokles == Sveiks, pirms kāda laika tiku pie Muktupāvela grāmatas par koklēm un koklēšanu Latvijā un pamazītiņām sāku knibināties gar rakstu par [[kokle|koklēm]]. Grāmatā ieintriģēja teikums "Senākā rakstveida liecība par koklēm Latvijā ir no 17. gadsimta sākuma [..]", taču diemžēl nav minēts, kur un ko tieši rakstīja. Varbūt vari nākt talkā? --[[Lietotājs:Turaids|Turaids]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Turaids|diskusija]])}} 2015. gada 29. jūnijā plkst. 13.35 (EEST) :Man grūti pateikt, bet varētu būt [[Pauls Einhorns]] savā "[[Historia Lettica]]".--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:52, 30 jūnijā, 2015 (EEST) ::Paldies! Vai šī grāmata ir kaut kur pieejama arī latviski? --[[Lietotājs:Turaids|Turaids]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Turaids|diskusija]])}} 2015. gada 7. jūlijā plkst. 19.10 (EEST) ::: Neesmu dzirdējis, bet [[Jānis Stradiņš]] kādu laiku atpakaļ ieteica veikt tās tulkošanu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 19:58, 7 jūlijā, 2015 (EEST) == ''Sissegal'' vs ''Sisselgal'' == Sveiks! Kā tad īsti ir ar to Madlienas vācisko nosaukumu? Tu konsekventi lieto ''Sissegal'' (arī drukātajos avotos tā ir manīts), bet [http://kartes.lndb.lv/ vecajās kartēs] visur ir ''Sisselgal''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2015. gada 8. septembris, plkst. 20.45 (EEST) :Biežāk lietots tomēr ir ''Sissegal'' (skat. Vidzemes guberņas karti [https://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/9/9b/%D0%9A%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B0_%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B9_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D0%B8.jpg]) nosaukums, arī krieviski agrāk ''Зиссегаль'' ([https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%93%D1%83%D0%BD,_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB_%D0%A4%D1%91%D0%B4%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87]). Korekti būtu noskaidrot [[līvu valoda]]s sākotnējo vietvārdu, ja gribi to apšaubīt.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2015. gada 9. septembris, plkst. 00.00 (EEST) ::Biežāk lietots tomēr beigu periodā (19-20 gs). Laikam vienkārši jāmin abi un miers :) --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2015. gada 9. septembris, plkst. 09.18 (EEST) :::Piekrītu.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2015. gada 9. septembris, plkst. 11.16 (EEST) == Pārvietošana == Nākamreiz lūgums izlasīt, kas rakstīts tā paziņojuma pēdējā rindiņā! Ir jāpalūdz raksta diskusijā pārvietot lapu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 11. septembris, plkst. 10.15 (EEST) :Paldies.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2015. gada 11. septembris, plkst. 21.14 (EEST) == Vecās topenes == Sveiks! Visas pirmskara 1:50k topenes ir [[:commons:Category:Old topographic maps of Latvia|Commons]] - iespējams ielikt rakstā kā galeriju. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2015. gada 2. novembris, plkst. 09.47 (EET) == [[Pietālava]] == Tavas domas par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Piet%C4%81lava&action=history pēdējām izmaiņām]? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2015. gada 14. novembris, plkst. 20.35 (EET) == TZO Vilim Biļkinam == Vai veidojot rakstu Vilis Biļkins informācija par TZO nav iekopējusies nejauši no kāda šablona. Esmu pārbaudījis grāmatas "Triju Zvaigžņu gaismā" alfabētisko sarakstu, rakstā izmantotas enciklopēdijas, Belokoņa LE un citus avotus, bet nekur neesmu atradis nevienu atsauci uz TZO. [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2015. gada 29. novembris, plkst. 19.56 (EET) == Tartu Universitātes konkurss == Sveiks! Ņemot vērā tavu rakstu vēsturi, [[Vikipēdija:Tartu Universitātes konkurss|šis konkurss]] tev varētu būt visai interesants. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2015. gada 3. decembris, plkst. 12.47 (EET) == Zasas muižas pagasts == Pēc kartēm spriežot, tas atradās Ilūkstes apriņķī, taču saskaņā ar šiem 20. gs. sākuma avotiem[http://www.prlib.ru/Lib/pages/item.aspx?itemid=391][http://www.jewishgen.org/courland/verkehrsbuch_1912/p00000490.htm], tas atradās Jaunjelgavas apriņķī. Un ko lai iesāk ar [[:file:Brockhaus and Efron Encyclopedic Dictionary b30 510-0.jpg|karti]] no Brokhauza un Efrona vārdnīcas, kur tas iekļauts Kauņas guberņā? --[[Special:Contributions/84.237.154.142|84.237.154.142]] 2016. gada 14. janvāris, plkst. 15.53 (EET) :Liekas, ka kartogrāfiskā kļūda par Zasas pagasta piederību Kauņas guberņai radusies tieši Brokhauza un Efrona vārdnīcas (1890—1907) Kurzemes un Kauņas guberņu kartē. Piederība Kurzemes guberņas Ilūkstes aprinķim skaidri redzama Bīlenšteina 1884. gada kartē: https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/7/7e/Lettisches_Sprachgebiet_1884_nach_Bielenstein.jpg Kaut kad līdz 1912. gadam Zasas pagasts tika pievienots Jaunjelgavas apriņķim. --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 15. janvāris, plkst. 08.59 (EET) == Eiro ieviešana Latvijā == Par [[Eiro ieviešana Latvijā]]. Vai tu pārveidosi [[Latvijas eiro monētas#Eiro ieviešanas vēsture]]? --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2016. gada 21. janvāris, plkst. 21.17 (EET) == Ķeizars pret imperators == Nedomāju, ka kāds no šiem vārdiem būtu latviskāks vai mazāk latvisks. Ja vācu kaiser kā ķeizars būtu korekti, tad imperator tulkot tā vācu analogā, nezinu vai būtu pareizi. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 12.01 (EET) :Krievijas imperatora nosaukums latviešu valodā ieviesies tikai 20. gadsimtā. Padomju laikos latviski plašāk lietoja rusifikācijas laikā ieviesto nosaukumu Krievijas [[cars]], bet tagad (droši vien sakarā ar angļu valodas pieaugošo ietekmi un krievu monarhisma atdzimšanu) sākts lietot 1721. gadā Pētera I ieviestais tituls ''Император и Самодержец Всероссийский''. Tomēr vēsturiski kopš 18. gadsimta latviskajos tekstos Tu vienmēr atradīsi vārdu ķeizars, nevis imperators. Protams, tas ir viduslaiku aizguvums no vācu ''Kaiser'', kas savukārt patapināts no no grieķu ''Κάιζερ'', tomēr šim vārdam latviešu valodā ir daudz senāka lietošanas tradīcija.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 12.32 (EET) ::Tradīcija ir viens, bet mums jāskatās no šodienas valodas lietojuma, resp. kā šo titulu sauc mūsdienu latviešu vēsturnieki (neesmu pētījis). --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 16.52 (EET) ::: Bet kas tad ir peļams titulā '''Krievijas impērijas ķeizars'''? Tieši tā senatnīgums un precizitāte ir vietā. Man nepatīk '''Krievijas imperators''', jo tāda nosaukuma oficiālajā krieviskajā titulā nemaz nekad nav bijis, jo tad būtu jāraksta "Viskrievijas imperators un patvaldnieks".--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 19.21 (EET) == Pilskunga tiesa vs Apriņķis == Sveiks! Vari man palīdzēt tikt skaidrībā ar terminoloģiju vai hronoloģiju? Cenšos noskaidrot, kad īsti tika izveidota Talsu pilskunga tiesa. Reizēm norādīts, ka 1818/1819 gada administratīvajā reformā jau Kurzemes guberņā, reizēm - ka pilskunga tiesa (domājams, jau eksistējoša) pārdēvēta par apriņķi. Kā tur īsti ir un kur pasmelties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 09.46 (EEST) :Kurzemes un Zemgales sadalījums virspilskunga un pilskunga tiesās pastāvēja jau hercogistes laikā, pēc Livonijas ordeņa valsts likvidēšanas un KZH satversmes jeb Valdības formulas (''Formula Regiminis'', 1617) iedibināšanas. Skat. [http://www.letonika.lv/groups/?title=Vald%C4%ABbas%20formula/32362 letonika.lv]--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 15.25 (EEST) ::Tas tiesa, bet kurā brīdī tika reorganizēta Tukuma virspilskunga tiesa, pārceļot pilskunga tiesas centru no Kandavas uz Talsiem? Pirms vai pēc 1818. gada? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 15.40 (EEST) :::Kandavas pilskungs pēc 1819. gada reformas pārcēlās uz [[Talsi]]em. Skat. {{LKV|XXI.|42 146}}--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 16.17 (EEST) == Kurzemes guberņa == Rakstīšu rakstu par Kostjuško sacelšanās atbalsi Kurzemā un uzreiz saskāros ar neskaidrību. Rakstā [[Kurzemes guberņa]] - ''tika izveidota 1795. gadā pēc tam, kad Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals tika inkorporēti Krievijas impērijas sastāvā pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts trešās dalīšanas''. Trešā Polijas dalīšana notika 1795. gada 24. oktobrī. Bet rakstā [[Liepāja]] rakstīts - ''27. maijā Kurzemes un Zemgales hercogiste tika inkorporēta Krievijas impērijā kā Kurzemes guberņa.''. Tas pats rakstā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]. Jautājums - 24. oktobris vai 27. maijs? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 22. jūnijs, plkst. 16.29 (EEST) :Jau 1795. gada 3. janvārī [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijas]] un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizari parakstīja vienošanos par atlikušās Polijas-Lietuvas kopvalsts sadali. Krievijas ķeizarienei Katrīnai II simpatizējošo muižnieku ietekmē 1795. gada [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāga]] sēdē tika pieprasīta hercoga Pētera Bīrona atteikšanās no troņa un hercogistes pievienošana Krievijas impērijai. 1795. gada 18. martā hercogs Pēteris atteicās no troņa un titula un pārcēlās uz dzīvi savos īpašumos Silēzijā. Prūsijas karalis to parakstīja tikai 1795. gadea 24. oktobrī, ko uzskata par Polijas dalīšanas beigām.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 22. jūnijs, plkst. 18.13 (EEST) == Tautas Saeimas deputāti == Sveiks! Paldies par rakstiem par Tautas Saeimas deputātiem. Lūdzu, turpmāk pievieno kategoriju [[:Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]]. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2016. gada 5. augusts, plkst. 17.42 (EEST) == Miršanas gada kategorijas == Kāpēc tiek ignorētas miršanas gadu kategorijas {{c|Tautas Saeimas deputāti}} rakstiem? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 7. septembris, plkst. 23.19 (EEST) == CEE Spring 2016 Survey == [[File:Logo CEE-t.png|right|170px]] Sveiks, '''CEE Spring 2016''' dalībniek! Starptautiskie konkursa organizatori lūdz tev aizpildīt aptauju par konkursu. Tā ir ļoti īsa. Tā dos mums statistikas datus un ļaus uzlabot nākamo konkursu. '''Lūdzu aizpildi šo aptauju: https://wikimedia.qualtrics.com/jfe/form/SV_eLP1PKZWjSpIi45''' Ar laba vēlējumiem, <br />-- [[:m:user:Ата|Ата]], izmantojot [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|masu paziņojumus]] 2016. gada 10. septembris, plkst. 16.28 (EEST) <!-- Message sent by User:Base@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Base/MassMessage/CEE_Spring-2016-participants&oldid=15897871 --> == Kolēģis no Igaunijas... == ...man atsūtīja grāmatu pdf skanus, kuri, iespējams, varētu interesēt (ja tā ir, varu izsūtīt uz e-pastu). Trīs mūsdienās izdoti biogrāfiski leksikoni par vācbaltiešu mācītājiem un teologiem. To skaitā ''Erik Amburger - Die Pastoren der evangelischen Kirhen Russlands'', biogrāfiskais leksikons no 16. gadsimta beigām līdz 1937. gadam, izdots 1997. gadā. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 21. septembris, plkst. 01.18 (EEST) ==The picture in the Commons== Could you help here: [[:commons:Commons:Deletion requests/File:Kandavas pilsdrupas ar pulvertorni 18. gs..jpg]]?--[[Dalībnieks:Estopedist1|Estopedist1]] ([[Dalībnieka diskusija:Estopedist1|diskusija]]) 2016. gada 6. decembris, plkst. 09.45 (EET) ::I tried my best to protect this historic picture for the mankind from deletionists. The picture comes from the collection of [[Johann Christoph Brotze]] who passed away in 1823. No copyrights applicable... Please add the necessary details if necessary.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 10. decembris, plkst. 13.15 (EET) == Rietumeiropas vēsture == [[Rietumeiropas vēsture]] ir tikai mūsu Vikipēdijā, citās valodās tāda temata nav. Atstāsim? --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2016. gada 26. decembris, plkst. 20.05 (EET) :Kādam jau ir jābūt pirmajam...--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 27. decembris, plkst. 01.41 (EET) :: OK, izveidoju. {{Q|Q28060026}}. --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2016. gada 27. decembris, plkst. 12.32 (EET) == Kāpēc Māris (personvārds) ir precīzāks par Māris? == Jūs esat vairākus personvārdus pārvietojis no "vārds" uz "vārds (personvārds)", piemēram, "Māris" uz "Māris (personvārds)". Pamatojumā ir teikts, ka tā ir precīzāk... Nesaprotu, kas šajā gadījumā slēpjas zem pamatojuma, ka tas ir precīzāk. Manuprāt visas pārvietošanas ir jāatceļ, jo precīzāk tomēr ir bez šī paskaidrojuma. Paskaidrojums ir nepieciešams '''tikai tad''', ja ir vēl kāda cita nozīme. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 17.56 (EET) :Man vēlēšanās bija unificēt visus personvārdus pēc viena parauga. Personvārda "[[Māris (personvārds)|Māris]]" gadījumā tas jāatšķir no atšķirīgas lapas par cilvēkiem ar vārdu vai uzvārdu [[Māris]]. Paraugam skatīt lapu [[Olivers]] un [[Evita]]. Bez tam neskaidrības rada vārda "Māris" rakstības forma "Maris", kas arī lietota angļu Vikipēdijā: [[Māris Martinsons]] (director) vs. Maris Martinsons (professor of management). Personvārda Maris gadījumā šis vārds jānošķir no citiem vārdiem ''Maris'' ar atšķirīgu nozīmi, piemēram, [[Maris (uzvārds)]], [[Maris (etrusku dievs)]] vai [[Maris (nunataks)]].--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 19.09 (EET) ::Jebkurā gadījumā personvārds būs pamatnozīme (nevis nozīmju atdalīšanas lapa). Stingri atbalstu Treisija pozīciju. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 20.03 (EET) :::Un ko darīt vārda [[Madara]], [[Liesma]], [[Ausma]], [[Sofija]] vai [[Sniedze]] gadījumos? Tomēr vajadzētu unificēt visas personvārdu lapas.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 20.07 (EET) :::: Slavenākos Mārus un Kārļus noteikti var pieminēt rakstā par personvārdu, bet atsevišķu nozīmju atdalīšanas lapu veidot gan nevajadzētu. Tā vismaz līdz šim, cik biju pamanījis, netika darīts, kā arī neredzu vajadzību. Respektīvi, piedāvāju pašreizējās lapas [[Māris]] un [[Māris (personvārds)]] apvienot un izveidot vienu lapu. Runājot par neskaidrībām (par Māris un Maris), tās noteikti arī var pieminēt rakstā par Māri, kas pašlaik saucās "Māris (personvārds)". Joprojām uzskatu, ka vajadzētu pārvieto precīzāk, tas ir, no "Māris (personvārds)" uz "Māris". --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 22.41 (EET) ::::: Kāds tad īsti ir ieguvums no šīs atcelšanas? Kā tad unificēt personvārdu lapas, lai arī sieviešu vārdi pakļautos tiem pašiem principiem?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 22.47 (EET) ::::::Laikam nebūs iespējams pilnīgi unificēt un tas arī nav vajadzīgs. Piemēram, 'liesma' kā uguns liesma ir nepārprotami pamatnozīme, tādēļ raksta nosaukums bez iekavām. Personvārds 'Liesma' cēlies no šīs liesmas, tādēļ tādā gadījumā iederēsies raksta nosaukums "Liesma (personvārds)". Attiecīgajai nozīmju atdalīšanas lapai, kur būs gan personvārds, gan uguns liesma, gan izdevniecība — nosaukums "Liesma (nozīmju atdalīšana)". Ar Sofiju būs jau sarežģītāk, te grūti noteikt pamatnozīmi, tomēr pilsētas nosaukums būs daudz biežāk izmantots, tādēļ loģiskāk to atstāt bez iekavām, bet personvārdam likt iekavas. Apmēram pēc tāda principa mēs savulaik vienojāmies dēvēt zinātnieku vārdos nosaukto mērvienību rakstus, jo vikisaites uz [[oms|omu]] vai [[ampērs|ampēru]] ir ļoti bieži lietotas, kaut arī zinātnieku uzvārdi, protams, ir pamatnozīmes. Savukārt vārdiem 'Valdis' vai 'Zenta' personvārds ir nepārprotama pamatnozīme un iekavas atstājamas nozīmju atdalīšanas lapām, ja tādas vispār ir vajadzīgas, jo cilvēkus ar tādiem vārdiem var uzskaitīt turpat, kā tas daudzviet ir jau izdarīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 22.48 (EET) :::::::Kāds ir sagaidāmais ieguvums? Pamanīju, ka lielā daļā citu valodu vikipēdiju personvārda aprakstam (etimoloģija, vēsture, varianti, rakstība citās valodās) ir izveidota atsevišķa lapa no cilvēku uzskaitījuma ar konkrēto vārdu vai uzvārdu, kas mēdz būt garš.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 23.03 (EET) ::::::::Protams, ja uzskaitījums ir stipri garš, rakstu var sadalīt divos. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 23.07 (EET) ::::::::: Mums līdz šim nebija pieņemts veidot nozīmju atdalīšanas lapas vārdiem. Tāpēc ir mazliet dīvaini, ka tas pēkšņi tiek darīts. Tieši tāds ir arī jautājums Piragam: kāds ir sagaidāmais ieguvums, ka tiek veidotas šādas nozīmju atdalīšanas lapas? Neredzu tam jēgu... PS: Bija minēti, ka lielā daļa citu valodu vikipēdiju personvārdu aprakstam ir izveidota atsevišķa lapa no uzskaitījuma. Prasās piemērus saukt šādiem apgalvojumiem. Vai šeit netiek jaukts ar uzvārdu? Cilvēku uzskaitījumi pēc viņu vārdiem nav izplatīti. Izņemot aristokrātus, tur citi mirstīgie neparādās... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 17.22 (EET) :::::::::: Meklējot kašķi, es novērsu tavas izmaiņas. Lūdzu pabeidzam diskusiju! Atkārtoju: kāds ir sagaidāmais ieguvums, ka tiek veidotas vārdiem nozīmju atdalīšanas lapas? Aicinu nepārvietot vairs lapas, kamēr nav izdiskutēts līdz galam. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 01.00 (EET) :::::::::: Ja nebūtu šīs diskusijas, es jau būtu pieķēries pie Jūsu izmaiņu novēršanas... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 01.01 (EET) ::::::::::: Pārsvarā interneta lietotāji aktivēs lapu [[Māris]], lai atrastu kādu konkrētu cilvēku ar vārdu "Maris", nevis izpētītu šī personvārda ģenealoģiju. Skat. [https://www.google.lv/search?q=Maris&rlz=1C1NHXL_lvLV683LV684&espv=2&biw=1396&bih=669&source=lnms&tbm=isch&sa=X&ved=0ahUKEwj2ru3dzNfRAhVCiSwKHYa8AjcQ_AUIBigB&dpr=1.38#imgrc=2vkrCdDw583HzM%3A google.lv/search]... Bez tam daudzi latviešu personvārdi mēdz būt arī uzvārdi. Ja uzraksta bez garumzīmes, tad tiem var būt arī cita nozīme, kā jau iepriekš minēju, piemēram, [[en:Jacob Maris]], [[en:Maris (mythology)|Maris (etrusku dievs)]] vai [[en:Stella Maris]]. Turpretī, ja kāds specifiski gribēs saprast personvārda izcelsmi un lietojumu ctās valodās, viņš/viņa no šīs labas tālāk ies uz lapu [[Māris (personvārds)]]. Ieguvums būtu, ja mēs uztaisītu kopīgu projektu un 2017. gada laikā uzrakstītu līdzīgi par visiem latviešu personvārdiem.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 08.16 (EET) Pievienojos Treisija viedoklim, jo par šīm lapām pirms tam padomāju tieši tāpat. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 23. janvāris, plkst. 10.34 <small>(EEST)</small> : Ja meklēju cilvēku, tad galvenais tomēr ir viņa uzvārds... Māri, Kārļi, Jāņi ir tik daudz, ka galu galā vienalga varu neatrast to, ko vēlos. Katrā ziņā, abos gadījumos stāsts tomēr ir viens un tas pats, abos tas ir par personvārdu (gan nozīmju atdalīšanas lapās, gan lasot par tā ģenealoģiju). Atsevišķu nozīmi veidojam, ja Māris ir vēl kaut kas, kas nav cilvēka vārds, piemēram, Māris (krāteris uz Mēness virsmas), Māris (augs kaut kādā tur zemē), Māris (priekšmets, ar kuru kaut ko dara) un tamlīdzīgi. Slavenākos Mārus, Kārļus, Jāņus noteikti var iekļaut pie personvārda apraksta, kā tas ir izdarīts pašreizējā rakstā [[Jānis]] (lai gan arī tas varētu būt traki, ja zinām, ka Latvijā ir aptuveni 52 tūkstoši Jāņi, un pieņemot, ka 1% no tiem ir pelnījuši rakstu Vikipēdijā, slavenāko Jāņu uzskaitījums varētu sasniegt aptuveni piecus simtus). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 12.20 (EET) : Etrusku dievs ir Māris, vai tomēr Maris? Tāpat arī ar zvaigznēm un to gleznotāju... Manuprāt viņi nav Māri (uzsvars uz garumzīmi). Un ja arī būtu, tā nav pamatnozīme, vismaz latviešiem. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 12.25 (EET) == Sofija un citi sieviešu personvārdi == Izveidoju paraugam lapas [[Sofija (personvārds)]] un [[Sofija (nozīmju atdalīšana)]] apspriešanai pirms darbojos tālāk.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 24. janvāris, plkst. 10.52 (EET) : Sofija nav tas labākais piemērs. Šis ir tieši tas gadījums, kad nav izteikta pamatnozīme. Tāpēc ir vajadzīgs šis papildus teksts raksta nosaukumā (personvārds). Māriem, Kārļiem tādas vajadzības nav, tāpēc paskaidrojums, ka tas ir personvārds ir jālikvidē. Tāpat arī ar sieviešu vārdiem. Ja nav citas nozīmes, tad rosinu pamatraksu veidot par personvārdu. Nākamais jautājums: vai vajag nozīmju atdalīšanas lapās uzskaitīt cilvēkus pēc vārdiem? Tas netiek piekopts lielākajās vikipēdijās, un līdz šim arī pie mums netika darīts. Manuprāt slavenākās Sofijas mierīgi var pārcelt uz Sofija (personvārds) un nozīmju atdalīšanas lapu samazināt tikai uz divām nozīmēm (šajā brīdī), tas ir, Bulgārijas galvaspilsēta un Sofija (personvārds). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 24. janvāris, plkst. 23.28 (EET) :: Iebilstu. Daudzi personvārdu raksti ir līdzīgā situācijā, piemēram uztaisīju vārda dienu sadaļu lapā [[Janvāris]]. Vairums personvārdu, īpaši sieviešu, ir ar citu pamatnozīmi. Par cilvēku uzskaitījumiem arī var padiskutēt, citu valodu vikipēdijās ir liela dažādība.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 08.26 (EET) ::: Tieši to arī saku... Ja pamatnozīme ir cita, tad liekam to raksta nosaukumā šo paskaidrojumu (personvārds), bet, ja nav, tad tāds nav vajadzīgs, piemēram, [[Anna (personvārds)]] ir jāpārdēvē par [[Anna]], jo tā ir pamatnozīme. Diskusiju esmu pārnesis uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Personvārdi|Kopienas portālu]]. Turpinājums ir tur... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 11.36 (EET) == [[Vikipēdija:Delecionisms|Delecionisma]] dusmas == Treisija dusmas hronoloģiski sākās pēc šī mana labojuma atcelšanas: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Filozofija&diff=2642567&oldid=2642491], es vairs rakstam [[Filosofija]] neesmu pieskāries, jo tiešām respektēju otra dalībnieka atšķirīgo filosofiju. Tomēr Treisija neatlaidība Latvijas prezidenta un personvārdu lapu virzienā mani uztrauc. Diez vai administratoriem vajadzētu kultivēt delecionisma potitiku latviešu vikipēdijā. Mums taču nav tik daudz rakstu, lai nodarbotos ar sakarīgu labu dzēšanu. Ir pietiekami daudz citu rakstu, ko uzlabot.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 08.26 (EET) : Treisija dusmas nesākās pēc šī labojuma. Treisija nepatika pret Piraga darbībās ir sākusies daudz, daudz, daudz agrāk. Cik ilgi cilvēks nesapratīs (negribēs saprast), kā īsti Vikipēdija darbojas. Pat šis ieraksts nav īstajā vietā.. (piemērotāka vieta ir [[Vikipēdija:Kopienas portāls]], vai arī manā diskusijas lapā). Varu nosaukt vairākus piemērus, kas ir radījusi neizpratni par Pirags darbībām. Piemēri: Krievijas pārdēvēšana par Krievijas Federācija bez diskusijas pirms tam, regulārā rakstu veidošana ar paskaidrojumiem, piemēram, personvārdi, informācijas dzēšana (tā pati [[filozofija]], kur pieminēja, ka tie ir stila uzlabojumi, lai gan patiesībā bija info dzēšana), informācijas pievienošana ne tajās vietās (skatīt [[Kārlis]], kāpēc tur ir kaut kāds skaidrojums par karaļiem un vēl svešvalodas?). Treisijs arī Vikipasākumos ir pacēlis šo jautājumu (ja atmiņa neviļ, tad jau 2014. gadā). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 11.59 (EET) :: Vienkārši vajag mācīties respektēt citu viedokli, vikipēdija taču nav privāts pasākums. Piemēram, pieminētā [[Krievija]] un [[Krievijas Federācija]] mūsdienās ir savstarpēji ekvivalenti vienas valsts nosaukumi, bet vēsturiski gan nav, ko centos paskaidrot, taču necīnījos arī pret Jūsu delēcijas tieksmēm. Es to respektēju ...--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 19.40 (EET) ::: Wo, wo, wo... tieši to es esmu iemācījies, es respektēju Tavu viedokli, bet kad Jūs to iemācīsities? Tāpēc ka es to esmu apguvis, es vēl neesmu sācis atcelt Jūsu izmaiņas saistībā ar personvārdiem... Man ir aizdomas, ka Jūs nerespektējat Vikipēdijas kopienas viedokli... Kopienā jau kopš pirmsākumiem pieņemts izdiskutēt šaubīgus jautājumus pirms kāds '''vienpersoniski''' Krieviju pārdēvē par Krievijas Federāciju... Vikipēdija nav privāts pasākums, kur Krievijas raksts sauksies Krievijas Federācija tikai tāpēc, ka Pirags tā vēlas. Skatīt [[Diskusija:Krievija|diskusiju par Krieviju]]... Tur skaidri redzams, ka kopiena pieņēma lēmumu, nevis es... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 20.43 (EET) == Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums == Jopcik rozā... Nu jau laikam izskatīsies, ka esmu uzēdies... Kas tas pie velna tagad ir? Kāda velna pēc "Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums" ir precīzāks par "Latvijas prezidentu uzskaitījumu". Ko tu te māžojies? Piedāvāju šo pārdēvēt par Latvijas valsts prezidentu uzskaitījumu (valsts ar mazo burtu, jo ir arī citi prezidenti, piemēram, uzņēmuma prezidenti un tā tālāk). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 17.35 (EET) : Njā, izskatās, ka arī iegūglējot ir ļoti daudz rezultāti ar Latvijas Valsts prezidentu... Man jāatvainojas par iepriekšējā rindkopā izteiktajām dusmām, tomēr... Lielais V burts? Bet mēs tak dzīvojam Latvijas Republikā, nevis Latvijas Valstī (vēršu uzmanību uz oficiālajiem nosaukumiem). Tādēļ piedāvāju pārdēvēt atpakaļ uz Latvijas prezidentu uzskaitījums, jo arī Latvijas Republikas prezidentu uzskaitījums ir pietiekoši ''precīzs'', un galu galā, mums ir raksts ar nosaukumu Latvija, nevis Latvijas Valsts. PS: Šis jau sāk izskatīties pēc Krievijas varianta (skatīt [[Diskusija:Krievija#Raksta nosaukums — Krievija un Krievijas Federācija?]]) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 17.45 (EET) ::Mums ir arī raksts ar nosaukumu [[Latvijas Valsts prezidents]], kurā šis vārds "valsts" tiek rakstīts ar lielo burtu. Ja pareizi saprotu, lielais burts šai vārdu salikumā tiek lietots ne Latvijas dēļ, bet tāpēc, ka tas ir amata nosaukums — cilvēks var būt "Valsts prezidents”. Ja jau eksistē manis minētais raksts par Valsts prezidentu kā tādu, kādēļ gan lai raksta nosaukumā par daudziem šāda amata ieņēmējiem — Valsts prezidentiem — netiktu lietots šis vārds Valsts ar lielo burtu? --[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 18.00 (EET) ::: Laikam jau tik tiešām ir ar lielo burtu jāraksta tā Valsts (paldies Edgaram2007, kas man to apgaismoja Skype diskusijā!), bet vai obligāti tas ir nepieciešams raksta nosaukumā. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 18.20 (EET) == Pārvietošana == Pārvietojot rakstu, vajadzētu salabot arī saites, kas ved uz šo rakstu. Kreisajā pusē ir tāds rīks "Norādes uz šo lapu". --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 2. februāris, plkst. 13.16 (EET) == Hermanis Šells == Piedāvāju rakstā [[Hermanis Šells]] pirmo teikumu rakstīt šādi: '''''Hermanis Šells''' (vācu: Jakob Herman Schell, dzimis {{dat|1850|2|28}}, miris {{dat|1906|5|31}}) ir ...''. Lūdzu pieturamies pie Vikipēdijā pieņemtā stila! --[[Dalībnieks:Vīruss|Vīruss]] ([[Dalībnieka diskusija:Vīruss|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 00.36 (EET) :Katras valodas vikipēdijā ir savs stils, piemēram, '''Jakob Herman Schell''' (28 February 1850 – 31 May 1906) was a German philosopher and theologian. He was ordained Roman Catholic priest in 1873, became Professor of theology in 1888.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 00.42 (EET) == Emīls Dārziņš == Nevajag izplatīt kļūdainu informāciju pamatojoties uz vienu žurnāla Universitas rakstu no 1958. gada. E. Dārziņš pat teorētiski nevarētu būt Talavijas biedrs, jo nakad nav studējis Rīgas politehniskajā institūtā (vēlāk LU) pie kura darbojās Talavija. Talavija neuzņēma citu augstskolu studentus. Man ko, tagad biedru sarakstu būs jāpublicē lai apgāztu vienu senu rakstu?{{unsigned|Zmejs}} : Sveiks, Tev vajadzētu papildināt sarakstu ar atsauci uz Talavijas sarakstiem. Pašos pirmsākumos pirms 1900. gada reģistrēšanas PRI bija visādi izņēmumi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 22. februāris, plkst. 22.41 (EET) == Viļāni == Atsevišķais Viļānu vēstures raksts vēl būs, cik saprotu? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 25. marts, plkst. 15.30 (EET) == Pirag, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā == Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi. Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas. Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites: * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem. * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem. * [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski). Ja ir neskaidrības, droši jautā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 10.56 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.56 (EEST) == Brīvie attēli == Sveiks! Būtu ieteicams brīvi licencētos attēlus augšupielādēt Vikikrātuvē, lai nākotnē nevajadzētu ķerties pie lokālo failu pārvietošanas uz turieni. Tur ievietotie attēli lieti noderētu arī citu valodu Vikipēdijās. Veiksmi vikidarbībā! --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2017. gada 4. jūlijs, plkst. 15.48 (EEST) :Mani traucē citu valodu Vikipēdijās aktīvie attēlu [[delecionisti]].--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 4. jūlijs, plkst. 22.36 (EEST) == Par muižām == Es te mazliet padarbojos ar muižu ģeogrāfiju, iesākumā rakstā [[Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi]]. Jautājums - no kurienes ir ņemts šis saraksts? Vai no agrārār reformas sarakstiem? Problēmas būtība - skatoties avotos, piemēram, 1900. gada ''Karte des weslichen Russlands'' daudzas no šī saraksta muižām ir apzīmētas nevis kā muižas (''Gut''), bet pusmuižas (''Vorwerk''). Dažas ''Gut'' un daudzas ''Vw'' toties sarakstā nav. Protams, līdz 1920. gadam to statuss varētu būt arī mainījies. Nevaru saprast, kā rīkoties, lai būtu precīzi. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 00.21 (EET) :Saraksts ņemts no Latviešu Konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma šķirkļa "Muižu nosaukumi", norādīti to pagastu nosaukumi, kuros bjušās muižas atradās 1935. gadā. Muižu un pusmuižu klasifikācija nav ievērota.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 00.37 (EET) ::Liels paldies. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 01.01 (EET) == [[:Attēls:Ostrovas apriņķis 1820.jpg|Ostrovas apriņķis 1820.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Ostrovas apriņķis 1820.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 23. maijs, plkst. 20.58 (EEST) == [[:Attēls:Ērgļu pils Štafenhāgens.jpg|Ērgļu pils Štafenhāgens.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Ērgļu pils Štafenhāgens.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 23. maijs, plkst. 20.58 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.38 (EEST) == Livonijas ordenis == Lūdzu apskati [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Livonijas_ordenis&curid=2138&diff=2876347&oldid=2825929 šo izmaiņu]. Manuprāt raksta sākumā ir jau pateikts, ka Livonijas ordenis ir atzars. Vai vajag arī tālāk to mainīt? Ja tā ir tomēr labāk, tad varbūt pat raksts ir jāpārdēvē, piemēram, par Livonijas atzars?! --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2018. gada 5. jūnijs, plkst. 22.35 (EEST) :Tas ir marigāls viedoklis, jo historiogrāfijā ir stabili izveidojies [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kā atsevišķa bruņinieku ordeņa jēdziens. Tas pamatots ar šī ordeņa izcelsmi no [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]], autonomo pārvaldes struktūru un neatkarīgo eksistenci pēc [[Prūsijas hercogiste]]s izveides 1525. gadā.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 6. jūnijs, plkst. 08.15 (EEST) == Iekavas (20.08.2018) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=جمهوری شوروی سوسیالیستی ایران šis labojums] lapā [[Padomju republikas]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Padomju republikas|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>komūnu apvienība (''Союз коммун Северной области'') 1918. gada maijā - 1919. gada februārī<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>, kas pastāvēja Petrogradas, [[Pleskava]]s, [[Novgoroda]]s, [[Oloņeca]]s, [[Vologda]]s, [[<p>Советская Социалистическая Республика Тавриды}}, [[Ukraina]]s teritorijā, 1918. gada martā - aprīlī<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span><p>Sociālistiskā Padomju Republika]] [[Latvija]]s teritorijā, 1918. gada decembrī - 1920. gada janvārī<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span><p>fa |} Paldies! <!-- (-5, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 18.02 (EEST), [[Irāna]]s teritorijā, 1920. gada jūnijā - 1921. gada septembrī<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span><p>Радянська Республіка}}, tagadējās [[Ukraina]]s teritorijā, 1920. gada jūlijā - septembrī<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>|lines=0}} == [[:Attēls:Vītols, Relanders un Čakste VI. Dziesmu svētku atklāšanā 1926.jpg|Vītols, Relanders un Čakste VI. Dziesmu svētku atklāšanā 1926.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Vītols, Relanders un Čakste VI. Dziesmu svētku atklāšanā 1926.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 14. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :Ir taču minēts: No https://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/vesture_6_9/bildes23.shtml 1926. gads. Fotogrāfs nezināms. LNVM krājums.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 14. septembris, plkst. 23.58 (EEST) == BBLD == Please use [[Template:BBLD]]. ruwiki and dewiki also use it. The IDs sometimes change and by using Wikidata one only needs to edit the ID in one place. [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Georgs_Ludvigs_Kolinss&diff=2955190&oldid=2609800] [[Special:Contributions/85.180.53.248|85.180.53.248]] 2018. gada 17. oktobris, plkst. 16.43 (EEST) == [[:Attēls:Latvijas ebreju miestu un pilsētu vārdi.jpg|Latvijas ebreju miestu un pilsētu vārdi.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Latvijas ebreju miestu un pilsētu vārdi.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) :uzrādīju.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 21.10 (EEST) ::Jā, bet tajā kartē skaidri rakstīts — © Dovid Katz 2009. Nevar izgriezt no tās gabalu un publicēt ar brīvo licenci. Var ielikt rakstā atsauci uz šo karti. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 21.47 (EEST) :::Sakarā ar oriģināla licenci "Jūs drīkstat bez ierobežojumiem izplatīt šo darbu, izmainīt to un lietot jebkuriem (tajā skaitā arī komerciāliem) mērķiem, ar noteikumu, ka tiks norādīts sākotnējais autors un saglabāta šī licence."--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 23.30 (EEST) ::::Ā, tā karte ir šādā paskatā ielādēta arī Vikikrātuvē un neviens šo joku nav pamanījis :) Kad pamanīs, baidos, ka dzēsīs bez ierunām, tam dalībniekam, kas to tur ielādējis, jau ir papilnam dzēstu bilžu... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 23. oktobris, plkst. 00.27 (EEST) == E-pasts == Sveiks! Sakarā ar pozitīvām ziņām EST-LAT konkursa sakarā lūdzu atļaut e-pastu nosūtīšanu (vai arī ir jāapstiprina esošā e-pasta adrese), to var izdarīt sadaļā [[Special:Preferences]]. Vai arī atmet e-pastu uz jaka19@inbox.lv --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 10. decembris, plkst. 19.26 (EET) == Iekavas (24.12.2018) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=2986117 šis labojums] lapā [[Portrets]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Portrets|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p> grupas portrets, [[eļlas glezniecība|eļla]], audekls, 169,5 x 216,5 cm, [[Hāga]], [[Mauritsheisa]]<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;&#93;</span> |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 24. decembris, plkst. 10.02 (EET) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=2986229 šis labojums] lapā [[Mirbahi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Mirbahi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>pilskunga iecirknis |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 24. decembris, plkst. 19.02 (EET) == [[:Attēls:1919. gada 1. maija demonstrācija Kr. Barona un Matīsa ielu stūrī.jpg|1919. gada 1. maija demonstrācija Kr. Barona un Matīsa ielu stūrī.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|1919. gada 1. maija demonstrācija Kr. Barona un Matīsa ielu stūrī.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. februāris, plkst. 20.00 (EET) == [[Diskusija:Spilves lidosta]] == Could you once again look here?--[[Dalībnieks:Antemister|Antemister]] ([[Dalībnieka diskusija:Antemister|diskusija]]) 2019. gada 24. februāris, plkst. 18.54 (EET) == [[:Attēls:Indriķis Jurko.png|Indriķis Jurko.png]] == {{Informācija-autortiesības|Indriķis Jurko.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 2. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Katoļu iela Jelgavā 1917.jpg|Katoļu iela Jelgavā 1917.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Katoļu iela Jelgavā 1917.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 4. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) == Iekavas (20.04.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=Koka ēka uz [[Vecpilsētas iela (Jelgava)|Vecpilsētas ielas]] stūra šis labojums] lapā [[Krišjāņa Barona iela (Jelgava)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Krišjāņa Barona iela (Jelgava)|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Wooden house in Jelgava - panoramio - Laima Gūtmane <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>simka….jpg |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 21. aprīlis, plkst. 01.02 (EEST) == Simeons Bekbulatovičs == На картине из летописи нарисована не свадьба Симеона Бекбулатовича, а свадьба Симеона Касаевича (в русскоязычной Википедии о нём статья Ядыгар-Мухаммед). --[[Dalībnieks:So categorical|So categorical]] ([[Dalībnieka diskusija:So categorical|diskusija]]) 2019. gada 7. maijs, plkst. 19.40 (EEST) :Laikam tiešām ne tas Simeons, sk. [https://commons.wikimedia.org/wiki/File_talk:Facial_Chronicle_-_b.22,_p._17_-_Wedding_of_Simeon_Bekbulatovich.jpg komentāru] Vikikrātuvē. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 7. maijs, plkst. 19.46 (EEST) == Iekavas (10.06.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3077054 šis labojums] lapā [[Livonijas krusta kari]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Livonijas krusta kari|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>grēku atlaišanai uzlikto krustnešu braucienu uz Līvzemi pielīdzinājis ceļojumam uz Jeruzalemi.&lt;ref&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/003_latv.htm [[Indriķa hronika]] 3.2.&lt;<p>krustnešus, kas dotos ar viņiem uz Līvzemi, lai sargātu jauno baznīcu no pagānu uzbrukumiem.&lt;ref&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/019_latv.htm [[Indriķa hronika]] 19.7. |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 11.02 (EEST) == [[:Attēls:Latvijas Republikas Satversmes sapulces prezidijs S. Kambala, A. Petrevics J. Čakste, M. Antons, E. Bite, R. Ivanovs.jpg|Latvijas Republikas Satversmes sapulces prezidijs S. Kambala, A. Petrevics J. Čakste, M. Antons, E. Bite, R. Ivanovs.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Latvijas Republikas Satversmes sapulces prezidijs S. Kambala, A. Petrevics J. Čakste, M. Antons, E. Bite, R. Ivanovs.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 25. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) ==Photos into the WikiCommons== Could you upload some manor photos directly into the Commons? Then they will be usable in other language wikis as well.--[[Dalībnieks:The Prince of Tartu|The Prince of Tartu]] ([[Dalībnieka diskusija:The Prince of Tartu|diskusija]]) 2019. gada 6. augusts, plkst. 19.57 (EEST) :do you mean the old photos?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2019. gada 8. augusts, plkst. 14.38 (EEST) ::Yes.--[[Dalībnieks:The Prince of Tartu|The Prince of Tartu]] ([[Dalībnieka diskusija:The Prince of Tartu|diskusija]]) 2019. gada 10. augusts, plkst. 13.42 (EEST) == [[:Attēls:Grobiņas pamatskolas ēka 1936.jpg|Grobiņas pamatskolas ēka 1936.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Grobiņas pamatskolas ēka 1936.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) == Konsultācija == Vikipēdijā par [[en::Teofila Radziwiłł]] rakstīts ''was a Polish noblewoman and Freemason''. Vai tad tolaik sievietes uzņēma brīvmūrniekos? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 9. septembris, plkst. 00.21 (EEST) :[[Aleksandrs Kaljostro]] Jelgavā, vēlāk Varšavā 1781. gadā nodibināja tā sauktās brīvmūrnieku ēģiptiešu rituāla adopcijas ložas vīriešiem un sievietēm.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2019. gada 9. septembris, plkst. 02.50 (EEST) == Iekavas (05.11.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3131430 šis labojums] lapā [[Vivjēns Bosenkets]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Vivjēns Bosenkets|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>preses biroja preses relīze] citēta no grāmatas "Padomju varas atjaunošana Latvijā". 49., 50. lpp.<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> &lt;/ref&gt; |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 5. novembris, plkst. 09.02 (EET) == Ieteikums == [[Attēls:NAL rīka piemērs.png|thumb|Piemērs]] Iesaku [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|iestatījumos]] ieslēgt rīku "highlightDisambig". Tas ļauj viegli redzēt, kuras saites ved uz nozīmju atdalīšanas lapām. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 28. novembris, plkst. 15.18 (EET) == Iekavas (01.03.2020) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=3183153|page=Tartu apriņķis|debug=(1, 0, 0, 0)|list=yes|remaining=[[Attēls:<span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>Atlas von Liefland, oder von den beyden Gouvernementern u. Herzogthümern Lief- und Ehstland, und|lines=0}} == Iekavas (02.03.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3183578 šis labojums] lapā [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:COVID-19 izplatīšanās Latvijā|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>francija Latvijas pilsone no Uhaņas provinces nonākusi Francijā] LETA 2020. gada 3. februārī&lt;/ref&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> kas iespējamās SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas inkubācijas periodu pavadīja ārpus Latvijas. |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 00.02 (EET) == [[:Attēls:Vēsturiskā Līvzeme novadu kartē 2009.png|Vēsturiskā Līvzeme novadu kartē 2009.png]] == {{Informācija-autortiesības|Vēsturiskā Līvzeme novadu kartē 2009.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) == [[:Attēls:Valmieras slimnīca pēc 1930.jpg|Valmieras slimnīca pēc 1930.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Valmieras slimnīca pēc 1930.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 6. marts, plkst. 20.00 (EET) == Vandal on [[COVID-19 epidēmija]] == Hi, I cannot revert to [[special:permalink/3186281|this version]] due to the abuse filter. Could you please help revert the vandalism? --[[Dalībnieks:WhitePhosphorus|WhitePhosphorus]] ([[Dalībnieka diskusija:WhitePhosphorus|diskusija]]) 2020. gada 9. marts, plkst. 10.42 (EET) : Resolved. Sorry to disturb you. --[[Dalībnieks:WhitePhosphorus|WhitePhosphorus]] ([[Dalībnieka diskusija:WhitePhosphorus|diskusija]]) 2020. gada 9. marts, plkst. 10.58 (EET) == Uploading files == Hi! You have uploaded some files. For example [[:Attēls:Rīgas rātes 1591. gadā izdotie aizgādnības noteikumi.jpg]]. I would like to suggest that you upload to Commons so the files can be used on other language versions of Wikipedia. When you upload files you should add as many informations as possible about the file. Including: * A description so we know what it is * A source so we know where the file is from (you added a link to a website and that is great!) * An author so we know who created the file * A date so we know how old it is I added {{tl|Information}} on the file so you can see how it should be. The reason we need information about author and date is because of copyright. If it is a book from 1591 it is clearly out of copyright. But if it is from 1891 for example the the authour could have been alive after 1950 (copyright if author died in 1950 = 1950+70 = 2020 -> copyright expire January 1, 2021). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 15. jūnijs, plkst. 11.48 (EEST) == "..novads (2021)" - vai ir jēga? == Vai ir Jēga veidot rakstus pēc principa "..novads (2021)"? Mēs taču parasti papildināsim esošus novadu rakstus. Tas pats ar "Republikas pilsētām", to statuss paliek tāds pats, tikai mainās statusa nosaukums - "Valstspilsētas" --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 16.24 (EEST) :Tie vairs nebūs šībrīža novadi, bet drīzāk agrākie rajoni, tādēļ informācija būtiski atšķirsies.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 16.56 (EEST) ::Rakstā [[Ādažu novads]] "Vēstures" sadaļā ir aprakstīta pagasta un novada vēsture. Diez vai jāveido jauns raksts ar 2021.gadu. {{ping|Kikos|Papuass|Edgars2007}} varbūt [[Vikiprojekts:Latvijas pagasti|vikiprojekta]] dalībniekiem arī būs kaut kādas domas par pieņemto reformu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 18.11 (EEST) ::Dabiski, ka raksti [[Alūksnes novads]], [[Gulbenes novads]], [[Līvānu novads]], [[Olaines novads]], [[Ventspils novads]] (teritorija nemainīsies) paliks nemainīgi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 18.20 (EEST) :::Ādažu novadam pievieno [[Carnikavas novads|Carnikavas novada]] teritoriju kā pagastu, vēl papildus no 2022. gada Ādažus izdalīs no Ādažu pagasta kā pilsētu. Bet es nesaprotu, piem., veidot rakstu [[Rēzeknes novads (2021)]], ja tam parasti pievieno ''nākotnē'' likvidēto Varakļānu un Viļānu novadu 5 pagastus un 2 pilsētas? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 18.53 (EEST) ::::Tieši tā, tie būs raksti ar būtiski atšķirigi informāciju.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Iekavas (23.06.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3242295 šis labojums] lapā [[Kalnciema iela (Rīga)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Kalnciema iela (Rīga)|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Jug91.jpg&#124;Kalnciema iela 1A (arh. <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>&#91;Jānis Alksnis&#93;, 1910) |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 17.02 (EEST) == [[:Attēls:Viktors Lunskis.jpg|Viktors Lunskis.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Viktors Lunskis.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs Ansis Cīrulis 1915.jpg|2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs Ansis Cīrulis 1915.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs Ansis Cīrulis 1915.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 29. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST) == Iekavas (14.07.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3278017 šis labojums] lapā [[Gustavs Šķilters]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Gustavs Šķilters|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Maroku&#93;&#93;, &#91;&#91;Nīderlande&#124;Nīderlandi&#93;&#93;, &#91;&#91;Šveice&#124;Šveici&#93;&#93;, &#91;&#91;Vācija&#124;Vāciju&#93;&#93;, &#91;&#91;Itālija&#124;Itāliju&#93;&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>. Studijas Rodēna darbnīcā palielināja Šķiltera interesi par ekspresīvo simboliku un &#91;&#91; |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 14. jūlijs, plkst. 10.02 (EEST) == [[:Attēls:Alberts Romans.png|Alberts Romans.png]] == {{Informācija-autortiesības|Alberts Romans.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 7. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == Ārlietu dienesta darbinieki == Varbūt noder - uzliku biogrāfisko vārdnīcu uz failiem.lv https://failiem.lv/u/q8syh77p [[Dalībnieks:Kasp2008|Kasp2008]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasp2008|diskusija]]) 2020. gada 29. augusts, plkst. 16.37 (EEST) == [[Voldemārs Bastjānis]] == Pardon my English. I was reading the wiki entry on my grandfather, Voldemars Bastjanis, (to the extent I could, given my now-limited Latvian) and I noticed your repeated entries over the years. A bit of minor corrective information if you're interested: he married Alma July 15, 1915, and they were still living in Moscow July 19, 1917, the day my mother (Mirdza) was born. Also, according to my mother, it was Senator Paul Douglas of Illinois who was the moving force in the early 1950s in getting my grandparents clearance to emigrate from Germany to the US despite my grandfather's socialist affiliations. (My parents had come to the US in July 1946, shortly before I was born, able to do so despite little room on the US's Latvian immigration quota because by historical accidents both had been born in Russia and that quota had ample room.) {{unsigned|174.196.213.224}} == [[:Attēls:Friedrich Wilhelm von Raison.jpg|Friedrich Wilhelm von Raison.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Friedrich Wilhelm von Raison.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 20. septembris, plkst. 21.00 (EEST) ==Email == Hi.Request you to plz check the email I sent to you. Thank you. Muzammil. == Iekavas (03.10.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3308622 šis labojums] lapā [[Pilskalnes muiža]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pilskalnes muiža|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Grāfs Fēlikss Konstantīns Plāters-Zībergs ar viņam piederošo auto ''Lauraine-Dietrich'' (ap 1910).<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;&#93;</span> |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. oktobris, plkst. 10.02 (EEST) == Iekavas (26.10.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3317267 šis labojums] lapā [[Livonijas karš]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Livonijas karš|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>&#91;&#91;Sainbulats&#124;Sainbulata&#93;&#93; vadībā ieņēma &#91;&#91;Veisenšteinas pils&#124;Veisenšteinas&#93;&#93; (&#91;&#91;Paide&#93;&#93;s) cietoksni<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;&#93;</span>, bet cieta zaudējumu zviedriem kaujā pie &#91;&#91;Lodes pils&#93;&#93;.&lt;ref&gt;&#91;http://rusk.ru/st.php?idar=800138 Б. |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 27. oktobris, plkst. 00.02 (EET) == [[:Attēls:Dobeles draudzes novads 1859.jpg|Dobeles draudzes novads 1859.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Dobeles draudzes novads 1859.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Ārējās saites uz citu valodu Vikipēdijām == Kāpēc liekam ārējās saites uz citu valodu Vikipēdijām? Skatīt [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Everests&diff=prev&oldid=3336290 šo izmaiņu]. Vai esmu kaut ko palaidis garām? Manuprāt tā nevajadzētu darīt, praktizēt. PS: Ja tā tomēr ir jādara, tad labāk liekam uz ķīniešu valodu, jo to es labāk saprotu. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2020. gada 13. decembris, plkst. 14.44 (EET) : Tas ir izņēmuma gadījums, bet vai tiešām vajadzēja saiti uz mandarīnu valodu?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 13. decembris, plkst. 15.31 (EET) ::..un kāpēc šis būtu "izņēmuma gadījums"? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 14. decembris, plkst. 00.22 (EET) :::Lai ierosinātu diskusiju un stimulētu kādu no kritiķiem pārtulkot šo biogrāfiju no angļu valodas.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 14. decembris, plkst. 00.33 (EET) == Dzelzceļa muzeja fotogrāfijas == Manuprāt, tās Dzelzceļa muzeja krājuma fotogrāfijas nevar tā pārpublicēt (un vēl nogriežot nost logo), vismaz viņi paši uzskata, ka pārpublicēšana ar atsauci pieļaujama tikai nekomerciāliem mērķiem. Mums pirms desmit gadiem jau bija [[Dal%C4%ABbnieka_diskusija:Aleksandrs_Timofejevs#Vecie_att%C4%93li|līdzīgas problēmas]] ar Dzelzceļa muzeju. Iesaku tās bildes likt kā ārējās saites. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 4. janvāris, plkst. 19.36 (EET) :Sapratu, pārtraukšu.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 4. janvāris, plkst. 19.58 (EET) == [[:Attēls:Krievijas impērijas 12. armijas virsnieki pie Cēsu stacijas 1915. gada 18. oktobrī.jpg|Krievijas impērijas 12. armijas virsnieki pie Cēsu stacijas 1915. gada 18. oktobrī.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Krievijas impērijas 12. armijas virsnieki pie Cēsu stacijas 1915. gada 18. oktobrī.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) == 2020. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2020. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2020. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 22. janvāris, plkst. 15.30 (EET) |} :Paldies par labo vēsti!--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 22. janvāris, plkst. 16.26 (EET) ::Apsveicu! Tas bija liels darbs, un žēl, ka mēs pārējie nepietiekami turējām līdzi.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 22. janvāris, plkst. 16.33 (EET) == [[:Attēls:Latgales augstienes satelītattēls 2003. gada martā.jpg|Latgales augstienes satelītattēls 2003. gada martā.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Latgales augstienes satelītattēls 2003. gada martā.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 23. janvāris, plkst. 20.00 (EET) == Iekavas (28.01.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3359362 šis labojums] lapā [[Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Marģers Skujenieks bija padomnieks politiskajos, ar zinātni un kultūru saistītos jautājumos<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>, Arvīds Brēmers bija padomnieks ekonomikas un lauksaimniecības jautājumos, delegācijas kases |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 28. janvāris, plkst. 10.02 (EET) == Iekavas (26.03.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3388102 šis labojums] lapā [[Pēteris Kūla]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pēteris Kūla|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Pēc Latvijas okupācija (1940)&#124;Latvijas okupācijas<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;&#93;</span> 1940. gadā Kūla uzņēmās &#91;&#91;Latvijas PSR&#93;&#93; skolotāju savienības vadītāja pienākumus. Nacistu |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. marts, plkst. 12.02 (EET) == [[Johans Karls Brušvits]] == [[Attēls:Johann Karl Bruschwit 5 Mai 1879.jpg|thumb|250px|Johann Karl Bruschwit 5 Mai 1879]] Добрый день! Извините, что пишу по-русски. Я обращаюсь к Вам, потому что обнаружил Вашу правку в статье [[Sociālistu revolucionāru partija]]. Я сейчас пишу для русской википедии о латыше-эсере [[:ru:Брушвит, Иван Михайлович|Иване Брушвите]], который был министром финансов в правительстве [[:ru:КОМУЧ|Комуча]], позднее играл важную и положительную роль в русской эмиграции в Праге, погиб во Владимирском централе в 1946-м. Я нашел запись о его рождении, но не могу ее расшифровать. Надеюсь, что там содержится дата и точное место рождения? Не могли бы Вы мне помочь, или указать на каком латвийском форуме в Википедии следует задать этот вопрос. (4-я запись под номером 27 [http://img1.lvva-raduraksti.lv/000235-0002-002423/LVVA-000235-0002-002423-0009-M1.jpg], [https://soshial.net/raduraksti/raduraksti1922.html]) Заранее спасибо [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 10. aprīlis, plkst. 20.27 (EEST) :Добрый день! Дата его рождения 5 мая 1879, место рождения [[Ventspils]].[https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:2536:27002#&gid=1&pid=2]--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 11. aprīlis, plkst. 02.58 (EEST) ::Liels paldies!! [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 11. aprīlis, plkst. 07.43 (EEST) :::Добрый день, еще раз, уважаемый коллега! Еще раз спасибо за дополнение и уточнение. Но возникли некоторые вопросы. Первый - ясно ли из текста записи, что речь идет именно о дате и месте рождения, а не крещения (обратил внимание, что в официальных источниках, год рождения все-таки другой 1878)? Второй - В книге имя записано как '''Johann Karl''' [http://img1.lvva-raduraksti.lv/000235-0002-002423/LVVA-000235-0002-002423-0009-M1.jpg], в списке зарегистрировано под номером 1921164, как '''Johans Karls''', Вы записали как '''Johans Kārlis'''. Есть ли какие-либо аргументы, что именно Ваш, как я понимаю, современный вариант - правильный?? [[У:Hunu|Hunu]] ([[ОУ:Hunu|обс.]]) 05:16, 11 апреля 2021 (UTC) :::Johann Karl Bruschwit по-немецки = Jānis Kārlis Brušvits по-латышски.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 12. aprīlis, plkst. 17.30 (EEST) :::: Я вижу размещенный Вами документ, спасибо. Но где сказано, что это день рождения, а не день крещения. Это ведь церковная запись, не так ли? [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 15.31 (EEST) ::::: Это церковная запись, но ''Zeit und Stunde der Geburt'' день рождения, а не день крещения.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.10 (EEST) ::::::Liels paldies!! [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 16. aprīlis, plkst. 09.39 (EEST) :::::::Кстати, в русской ВП можно не использовать Шаблон:Дата рождения. Тогда шаблон Персона автоматически считает возраст, но и проставляет даты в категории [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 16. aprīlis, plkst. 12.08 (EEST) == Latvijas Nacionālo partizānu grupa foto == Sveiki! I just wanted to ask: is it possible to transfer the [https://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Latvijas_Nacion%C4%81lo_partiz%C4%81nu_grupa.jpg] photo to Wikimedia, so we could use it in the English Wikipedia? Thanks. --[[Dalībnieks:Mindaur|Mindaur]] ([[Dalībnieka diskusija:Mindaur|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 20.30 (EEST) {{ping|Pirags}} Sorry to bother you again. I am trying to find some non-copyrighted pictures of the Latvian partisans, which could be uploaded to Wikimedia Commons. Since you touched these topics, I just wonder if you had a chance to look into my question above? --[[Dalībnieks:Mindaur|Mindaur]] ([[Dalībnieka diskusija:Mindaur|diskusija]]) 2021. gada 2. jūnijs, plkst. 16.18 (EEST) == [[:Attēls:Pēteris Elferts 1993.jpg|Pēteris Elferts 1993.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Pēteris Elferts 1993.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 29. maijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png|Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png]] == {{Informācija-autortiesības|Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Dzelzavas stacija 1.jpg|Dzelzavas stacija 1.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Dzelzavas stacija 1.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Rūdolfs Blaus.jpg|Rūdolfs Blaus.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Rūdolfs Blaus.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Andrejs Jablonskis.jpg|Andrejs Jablonskis.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Andrejs Jablonskis.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg|Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.02 (EEST) == Iekavas (29.06.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3437457 šis labojums] lapā [[Latviešu vēsturisko zemju likums]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latviešu vēsturisko zemju likums|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>vēsturiskās zemes. Latviešu nācija veidojusies uz &#91;&#91;kurši&#124;kuršu&#93;&#93;, &#91;&#91;latgaļi&#124;latgaļu&#93;&#93;, &#91;sēļi&#124;sēļu&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> un &#91;&#91;zemgaļi&#124;zemgaļu&#93;&#93; sentautu, kā arī &#91;&#91;lībieši&#124;lībiešu&#93;&#93; kultūras un valodas bāzes, bet tās |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 29. jūnijs, plkst. 09.02 (EEST) == Iekavas (18.07.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3445657 šis labojums] lapā [[Septiņi pasaules brīnumi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Septiņi pasaules brīnumi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#91;&#91;Artemīda&#93;&#93;s templis atradās &#91;Efesa&#124;Efesa&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> mūsdienu &#91;&#91;Turcija&#93;&#93;s teritorijā. |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. jūlijs, plkst. 00.02 (EEST) == Iekavas (19.07.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3445780 šis labojums] lapā [[Grieķijas Karaliste]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Grieķijas Karaliste|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Viņu kronēja kā "grieķu karali" <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>&#91;Georgs I (Grieķija)&#124;Georgu I&#93;. Kā balvu grieķiem par britiem draudzīga karaļa izvēli, |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. jūlijs, plkst. 10.02 (EEST) == Ahemenīdu dinastijas valdnieki == Vai [[Ahemenīdu dinastija]]s valdnieki bija [[karalis|karaļi]] (‘[[ķēniņš]]’ latviešu valodā ir novecojušā forma vārdam ‘karalis’, skatīt [https://tezaurs.lv/%C4%B7%C4%93ni%C5%86%C5%A1 tezaurs.lv])? Ja pareizi atceros, tad pats iebildi, ka terminu ‘karalis’ nevar lietot visos gadījumos. Manuprāt vārdu ‘ķēniņš’ nevajadzētu lietot, jo latviešu valodā ir novecojis vārds (šis vārds lai paliek pasakām, kā poētiskā forma). Kāpēc nevar atstāt vienkārši ‘valdnieks’, ja vēl precīzāks tituls nav zināms?--[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 25. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST) :domāju, ka cīņa pret ķēniņa vārda lietošanu Vikipēdijā nav pamatojama ar atsauci uz tezaurs.lv. Ķēniņa pārveide par "karali" latviešu valodā ir notikusi relatīvi nesen rusifikācijas ietekmē 19. gadsimta beigās, tāpat kā ķeizara pārveide par "caru". ''Persijas ķēniņš Kīrs'' taču minēts pat Vecās derības latviskajā versijā [https://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/ezras/Ezragr01.htm skatīt šeit] kopš 17. gadsimta, tāpēc šajā rakstā tas nav anahronisks poētisms, bet gan autentiska tradīcija.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 26. jūlijs, plkst. 00.03 (EEST) == Iekavas (04.08.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3453441 šis labojums] lapā [[Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;&#125;</span>&lt;section end=bracket /&gt; |} Paldies! <!-- (0, 0, -2, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 4. augusts, plkst. 21.02 (EEST) == [[:Attēls:Rīgas Dabaspētnieku biedrības Ziņas.jpg|Rīgas Dabaspētnieku biedrības Ziņas.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Rīgas Dabaspētnieku biedrības Ziņas.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == Iekavas (25.08.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3464140 šis labojums] lapā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pārdaugavas Livonijas hercogiste|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Vīlandes viduslaiku pils&#124;Vilian&#93;&#93;, &#91;&#91;Tarvastas pils&#124;Iarvas&#93;&#93;, &#91;&#91;Pērnava&#124;Pernava antiqua, &amp; nova&#93;&#93;''<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 15.02 (EEST) == Iekavas (31.08.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3468381 šis labojums] lapā [[Zommerpāles pils]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Zommerpāles pils|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>&#91;&#91;Jamas Zapoļskas miera līgums&#124;Jamas Zapoļskas miera līgumā&#93;&#93; tā dēvēta par pilsnovada citadeli <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#123;&#123;val-la&#124;arx Kurslovia&#125;&#125;, krieviski gan kā ''Зоммерпаль'', gan kā ''Курслов'' vai ''Карслав''. |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 31. augusts, plkst. 09.02 (EEST) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3468957 šis labojums] lapā [[Valkas vēsture]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Valkas vēsture|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Livonijas hronika&#93;&#93;s sadaļā par Livonijas ģeogrāfiju 1577. gadā Valka pieminēta kā ''Fiķele''&lt;ref&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>https://web.archive.org/web/20130219050417/http://www.historia.lv/alfabets/R/ru/rusovs_baltasars/ |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 31. augusts, plkst. 19.02 (EEST) == Iekavas (15.10.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3488956 šis labojums] lapā [[Ojārs Ēriks Kalniņš]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Ojārs Ēriks Kalniņš|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>pasaules karš&#124;Otrā pasaules kara&#93;&#93; bēgļu gaitās. Tēvs Eižens Kalniņš bija mūziķis no &#91;&#91;Rīga&#93;&#93;s <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>miris 1968. gadā &#91;&#91;Čikāga&#124;Čikāgā&#93;&#93;, māte Matilde Marija Silkalns no &#91;&#91;Majori&#93;&#93;em (mirusi 1975. gadā |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 15. oktobris, plkst. 23.02 (EEST) == Iekavas (11.12.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3517704 šis labojums] lapā [[Vaiņodes pagasts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Vaiņodes pagasts|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#91;1905. gada revolūcija Latvijā&#124;1905. gada revolūcijas&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> laikā pagastā darbojās rīcības komiteja, tuvākās apkaimes muižās notika kalpu streiks, tika |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 11. decembris, plkst. 09.02 (EET) == Iekavas (09.01.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3535782 šis labojums] lapā [[Čerņigovas kņazi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Čerņigovas kņazi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Livonijas—Lietuvas karš&#124;Krievijas—Livonijas—Lietuvas kara&#93;&#93; tās pakļāva &#91;&#91;Maskavas lielkņazs&#93;&#93; <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;&#91;</span>&#91;&#91;Joans III&#93;&#93;.* Boriss Vjačeslavičs <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>Борис Вячеславич, (&#91;&#91;1077&#93;&#93;)* Oļegs Svjatoslavičs <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>Олег Святославич, (&#91;&#91;1078&#93;&#93;) - Kijevas lielkņaza Svjatoslava Jaroslaviča dēls. |} Paldies! <!-- (0, 2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 03.02 (EET) == Iekavas (10.01.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3536729 šis labojums] lapā [[RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Pēc &#91;Latvijas neatkarības atgūšana&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>s institūtu 1993. gadā pārdēvēja par LZA Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. janvāris, plkst. 22.02 (EET) == Iekavas (22.01.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3542139 šis labojums] lapā [[Udmurti]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Udmurti|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#91;&#91;Kategorija:Pievolgas tautas&#93;&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;&#93;</span> |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 22. janvāris, plkst. 19.02 (EET) == 2021. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2021. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2021. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā |} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 20.35 (EET) :Paldies, Edgar! Prieks kalpot Vikipēdijai. [[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 20.50 (EET) == Stefania Turkewich == Hello Pirags, When you have time, could you take a look at this article: [[en: Stefania Turkewich]]? Stefania was the first woman composer of classical music in Ukraine. You contributed to the [[Lesja Ukrainka]] article, and Stefania used Lesja's poem ''Mavka'' for the libretto of her opera. If the article interests you, could you give it a start in the Latvian Wikipedia with an introductory paragraph, for ''Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2022''? Thank you. [[Dalībnieks:Nicola Mitchell|Nicola Mitchell]] ([[Dalībnieka diskusija:Nicola Mitchell|diskusija]]) 2022. gada 24. februāris, plkst. 23.01 (EET) == Iekavas (18.07.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3655766 šis labojums] lapā [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * &#91;&#91;Rolands Rikards&#93;&#93; (mehānika, 1942—2022), LZA<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>, RTU |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 18. jūlijs, plkst. 07.03 (EEST) == Mohiļeva == Vai būtu iespējams uzzināt, no kurienes radusies atveidojuma forma [[Mohiļeva]]? Tā nav ne no baltkrievu, ne krievu, ne poļu valodas. -[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 11.08 (EEST) : Paldies par aizrādījumu, protams, ka [[Mahiļova]].--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 11.27 (EEST) == Iekavas (17.02.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3788447 šis labojums] lapā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * Mīlgrāvis, galastacija <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>''Мюльграбен'', tagad senā &#91;&#91;Mangaļi (stacija)&#124;Mangaļu stacijas&#93;&#93; ēka atrodas slēgtā ostas |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 17. februāris, plkst. 10.02 (EET) == Iekavas (19.03.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3808809 šis labojums] lapā [[Jānis Blaus]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Jānis Blaus|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#124; dz_vieta = &#91;&#91;Taurupes pagasts&#93;&#93;, &#91;&#91;Vidzemes guberņa&#93;&#93; <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>tagad &#123;&#123;LAT&#125;&#125; |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 19. marts, plkst. 15.02 (EET) == Adding info when uploading files == Hello! You should add {{tl|Information}} when you upload files like [[:Attēls:Emigrantu nams Liepājā 1912.jpg]] and fill out the information. As mentioned on [[Dalībnieka_diskusija:Pirags#Uploading_files]]. You claim that the author died more than 70 years ago and therefore the file is PD. Can you tell who the author is and when (s)he died? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 11.57 (EEST) :This is an old postcard from 1912 without any information about the photographer.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 12.04 (EEST) :: Thank you. In that case {{tl|PD-nezināms}} is better but it would be even better if lv.wiki made a template like [[:c:Template:PD-anon-70-EU]]. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 17.25 (EEST) == Mainīt vārdu == Sveiki! Atvainojos par jautājumu, bet varbūt Jūs varētu pateikt kā mainīt vārdu Vikipēdijā? Paldies! --[[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 16. aprīlis, plkst. 23.01 (EEST) : Diemžēl neesmu to mēģinājis, varbūt var mēģināt ar lapas pārvietošanas funkciju. Vislabāk to jautāt Vikipēdijas administratoriem.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 16. aprīlis, plkst. 23.09 (EEST) == Skaits == Sveiks! Vai informācija ir precīza? Diez vai krieviem +30 000 cilvēku par diviem gadiem (2021. gadā Latvijā dzīvoja 463 587 krievi) {{bar box|width=400px|float=left|title=Latvijas lielākās mazākumtautības 2023. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/9741/download?attachment Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2023.]</ref>|titlebar=#ddd|bars={{bar percent|[[Latvijas krievi|Krievi]] (497 403) |red|24.1}} {{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] '''(67 856)''' |blue|3.3}} {{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (60 445) |violet|2.9}} {{bar percent|[[Poļi]] (39 939) |black|1.9}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (23 658) |yellow|1.1}} {{bar percent|Cita tautība (67 112) |purple|3.3}} {{bar percent|Nav izvēlēta (52 042) |pink|2.5}}}}[[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.50 (EEST) : tā ir atšķirība statistisko datu uzskaitē starp CSB un PMLP.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 22.07 (EEST) == Литературный перевод статьи == Здравствуйте. По возможности помогите исправить грамматику [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ševčenkove&oldid=3849973 статьи]. [[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 15.44 (EEST) == [[:Attēls:Kārlis Ulmanis Lielajā ielā Jelgavā 1919.jpg|Kārlis Ulmanis Lielajā ielā Jelgavā 1919.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Kārlis Ulmanis Lielajā ielā Jelgavā 1919.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 21. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == Iekavas (01.07.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3877398 šis labojums] lapā [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā&#93;&#93;, &#91;&#91;Rīgas Lutera baznīca&#124;Rīgas Lutera baznīcā&#93;&#93;, <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>&#91;Rīgas Jēzus baznīca&#124;Rīgas Jēzus baznīcā&#93; un &#91;&#91;Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca&#124;Rīgas Jaunajā |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 2. jūlijs, plkst. 02.02 (EEST) == Iekavas (03.07.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3878227 šis labojums] lapā [[Gustavs Klucis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Gustavs Klucis|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Mācījās <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;&#91;</span>Vidzemes skolotāju seminārs&#124;Valmieras skolotāju seminārā (1911—1913), tad Rīgas pilsētas mākslas |} Paldies! <!-- (0, 2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. jūlijs, plkst. 12.02 (EEST) == Iekavas (08.08.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3897112 šis labojums] lapā [[Raimonds Pauls]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Raimonds Pauls|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <span style="color:red;font-weight:bold;">&#123;&#123;</span>* "Gan jau atvērsies sirds…:<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>" (Rēzijas Kalniņas muzikālā programma) Dailes teātrī (2010.01.12.); |} Paldies! <!-- (0, 0, 2, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 8. augusts, plkst. 07.02 (EEST) == Kannst Du vielleicht helfen? == Guten Tag @[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]], an Deinen Babel-Bausteinen habe ich gesehen, dass Du gut Deutsch verstehst, das macht es einfacher, meine Bitte vorzutragen... :-) Ich schreibe seit 8 Jahren in der deutschen WIkipedia, unter anderem interessiere ich mich für Orgeln. Im Rahmen von Recherchen über eine lettische Schachspielerin habe ich alte Zeitungen durchgeschaut und dabei gestern ganz zufällig einen [https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:126063|page:5 Artikel über eine riesige Orgel] der berühmten Firma Walcker in der Aula der Universität Riga entdeckt. Im Artikel über die Universtität steht nichts über eine Aula, auch nichts über diese Orgel. Sie soll 1937 eingebaut worden sein. Kannst Du vielleicht helfen, herauszufinden, ob diese Orgel noch existiert? Ein zweiter Schritt wäre, zu überlegen, ob Du jemanden kennst, der ein Foto machen könnte. Bin sehr gespannt auf Deine Antwort! Viele Grüße aus Ulm an der Donau! --[[Dalībnieks:Maimaid|Maimaid]] ([[Dalībnieka diskusija:Maimaid|diskusija]]) 2023. gada 14. augusts, plkst. 11.20 (EEST) : Es gibt ein Artikel [[Latvijas Universitātes Lielā aula]] auf Lettisch mit einem Foto.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 14. augusts, plkst. 11.33 (EEST) == Iekavas (03.09.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3909623 šis labojums] lapā [[Drabešu pagasts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Drabešu pagasts|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>sadalīja 37 vienībās 301 ha kopplatībā, &#91;&#91;Intu muiža&#93;&#93;s zemi sadalīja 5 vienībās 102 ha kopplatībā <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>muižas centru piešķīra Cēsu pareizticīgo draudzei, &#91;&#91;Āraišu mācītājmuiža&#93;&#93;s zemi sadalīja 13 |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. septembris, plkst. 11.02 (EEST) == Iekavas (18.09.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3917944 šis labojums] lapā [[Rīgas vēsturiskais centrs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Rīgas vēsturiskais centrs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>04&#124;&#124;bez&#125;&#125;&#125;&#125;&lt;/ref&gt; Šis ir viens no trim objektiem Latvijā, kas iekļauti Pasaules mantojuma sarakstā <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span> Šis ir viens no trim objektiem Latvijā, kas iekļauti Pasaules mantojuma sarakstā (arī &#91;&#91;Kuldīgas |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) == Iekavas (22.10.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3939461 šis labojums] lapā [[Latgales atbrīvošana]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latgales atbrīvošana|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>" (1920). Kā Sarkanās armijas pretinieki parādīta Somija, Igaunija, Latvija, Polija un Rumānija.&#93;&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;&#93;</span> |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 22. oktobris, plkst. 22.02 (EEST) == [[:Attēls:Marks Kremans 1903.jpg|Marks Kremans 1903.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Marks Kremans 1903.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 20. novembris, plkst. 20.01 (EET) == 2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray; padding: 10px;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2023. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā |} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 22.34 (EET) :Paldies, tas gan ir pārsteigums. [[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 23.21 (EET) == Atsauces == {{atsauces}} == Labojumi == Atvaino, neesmu redzējis, ka lapa nesen tika izveidota. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 12.31 (EET) == GFDL with disclaimers == Hi! You have uploaded some files licensed {{tl|GFDL}} and the template had disclaimers. Disclaimers should be avoided per [[:en:Wikipedia:GFDL standardization]]. So I change the license to {{tl|GFDL-with-disclaimers}}. If you are the copyright holder please consider to remove the disclaimers by reverting the edits or ask for a bot to help. You can see the files [https://usualsuspects.toolforge.org/?language=lv&project=wikipedia&category=P%C4%93c%20GNU%20FDL%20licenc%C4%93ti%20att%C4%93li-with-disclaimers&min_days=14&badboys=Bad+Boys clicking this link]. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2024. gada 17. jūnijs, plkst. 20.25 (EEST) == Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have. This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called "regional wishlist list"), and many other options. ''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.'' Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here'''] Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == [[:Attēls:Hermanis fon Bētihers (1866–1933).jpg|Hermanis fon Bētihers (1866–1933).jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Hermanis fon Bētihers (1866–1933).jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Johans Kristofs Bētihers (1734-1807).jpg|Johans Kristofs Bētihers (1734-1807).jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Johans Kristofs Bētihers (1734-1807).jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Teodors Filips fon Bētihers ap 1870.jpg|Teodors Filips fon Bētihers ap 1870.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Teodors Filips fon Bētihers ap 1870.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 21.01 (EEST) == Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''. I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == [[:Attēls:Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 6. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Čeļabinskas apgabals == Labdien! Puse avotu saka, ka Čeļabinskas apgabals ir Sibīrijā, puse saka, ka otrādi. It kā jau Sibīrija ir viss, kas ir aiz Urāliem, taču 90% Čeļabinskas apgabala ir šaipus Urāliem.. kā darām? Es varbūt pārsteidzos ar kategorijas Sibīrijā dzimušie noņemšanu no kategorijas Čeļabinskas apgabalā dzimušie. Kā Tu domā? '''<span style="color:blue;">Neit</span><span style="color:yellow;">rons</span> ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 8. decembris, plkst. 20.13 (EET) == Translation request == Hello, Pirags. Can you translate and upload the article about the prominent Turkish economist [[:en:Dani Rodrik]] in Latvian Wikipedia? Kindest regards, [[Dalībnieks:Moroike|Moroike]] ([[Dalībnieka diskusija:Moroike|diskusija]]) 2024. gada 18. decembris, plkst. 11.22 (EET) :Hello, Pirags. :I withdraw the request because the article [[Deni Rodriks]] has been created by another user, to whom I did not send a request. :Kindest regards, [[Dalībnieks:Moroike|Moroike]] ([[Dalībnieka diskusija:Moroike|diskusija]]) 2024. gada 20. decembris, plkst. 09.40 (EET) == [[:Attēls:Lielupe pie Bornsmindes ap 1900.jpg|Lielupe pie Bornsmindes ap 1900.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Lielupe pie Bornsmindes ap 1900.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) == [[:Attēls:Kurzemes bruņniecības nams ap 1900.jpg|Kurzemes bruņniecības nams ap 1900.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Kurzemes bruņniecības nams ap 1900.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) == {skaitlis} (nozīmju atdalīšana) == {{Gada citi notikumi|1699}} Man ir divi jautājumi: # Kāpēc neliec starpviki saites šīm nozīmju atdalīšanas lapām "{skaitlis}} (nozīmju atdalīšana)", piemēram, [[1699 (nozīmju atdalīšana)]]? # Cik jēgpilnas ir šīs nozīmju atdalīšanas lapas? Vai viņas vajag, kamēr vēl nav paša raksta par konkrēto skaitli vai vēl kāda cita nozīme bez gada? Pašlaik uzrakstot kādu skaitli, nonākam attiecīgā rakstā par gadu, piemēram, meklējot "1699", nokļūst rakstā [[1699. gads]], bet tur tad ļoti skaisti jau pašā augšā, infokastē, var ievieto veidni <nowiki>{{Gada citi notikumi|1699}}</nowiki> (skatīt pievienoto veidni), kur būtu pieejama saite uz [[1699. gads Latvijā]], ja nu kāds tomēr vēlas uzzināti ko vairāk tieši par mūsdienu Latvijas teritorijā notikušajiem notikumiem. Post Sciptum: Nelielas pārdomas — Latvija tika dibināta 1918. gada 18. novembrī, tāpēc pirms šī konkrētā gada nav īsti korekti lietot nosaukumā terminu Latvija, bet vispārīgi es piekrītu jau iestrādātajai struktūrai, nekas labāks nenāk prātā (nosaukums "1699. gads mūsdienu Latvijas teritorijā" būtu vēl trakāk) [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 20.18 (EET) Paldies par aizrādījumu, ielikšu arī šo veidni. [[Latvijas valsts dibināšana]] gan notika 1918. gada 18. novembrī, bet Latvijas jeb [[Letija]]s jēdziens ir daudz senāks. Tikpat aplami būtu labot "18. gadsimta notikumi Vācijā" uz "18. gadsimta notikumi Vācijas teritorijā" vai "notikumi Itālijā" uz "notikumi Itālijas teritorijā", jo Vācijas teritoriālā identitāte taču nav radusies 1871. gadā un Itālija nav radusies 1861. gadā.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 21.18 (EET) == Thank you for being a medical contributors! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" |'''The 2024 Cure Award''' |- | style="vertical-align: middle; padding: 3px;" |In 2024 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2024_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2025]]''', there are no associated costs. Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating]. |} Thanks again :-) -- [[mdwiki:User:Doc_James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2025. gada 26. janvāris, plkst. 08.24 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2024&oldid=28172893 --> == Sarkanā terora un Baigā gada Latvijas upuru fotogrāfijas == Sveiks! Atradu [https://www.latvietis.lv/BaigaisGads/BG/lat/Lapas71_73.htm grāmatu], kurā iekļautas daudzas fotogrāfijas ar Sarkanā terora un Baigā gada upuriem Latvijā, viena no kurām Vikipēdijā jau ir [https://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:1941._gad%C4%81_%C4%8Dekistu_no%C5%A1auto_Latvijas_pilso%C5%86u_ekshum%C4%81cija.jpg augšupielādēta]. Varbūt vari palīdzēt ar to autorību, lai fotogrāfijas varētu augšupielādēt Vikikrātuvē un izmantot attiecīgo rakstu ilustrēšanai? [[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 6. maijs, plkst. 21.49 (EEST) : Domāju, ka autorība nav atrodama, līdzīgi kā daudzām Otrā pasaules kara fotogrāfijām. Varētu gan meklēt ar izdevniecības "Zelta ābele" grāmatas atsaucēm.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 6. maijs, plkst. 22.43 (EEST) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == upright=1.0 == Esmu ievērojis, ka esi lielo bilžu cienītājs, bet man atkal tik lielas bildes traucē. Tāpēc aicinu, ievietojot bildes, nelikt pikseļus, bet izmantot ''upright=1.0''. Katrs lietotājs savās izvēlēs var uzlikt, cik lielas bildes lai rāda un tieši šis ''upright'' pielāgo. Ja vēlos lielākas bildes, tad ar upright rādīs lielākas bildes (ja būšu tā iestatījis), bet, ja vēlos mazākas, tad pie attiecīgajiem iestatījumiem rādīs mazākas. Kā piemēru varu minēt rakstu par [[ismaīlīti]]em. Tur biji ievadījis <nowiki>[[Attēls:Fatimid Caliphate.PNG|thumb|400px|Fātimiju kalifāta teritorija.]]</nowiki>, bet, ievadot <nowiki>[[Attēls:Fatimid Caliphate.PNG|thumb|upright=1.2|[[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifāta]] teritorija]]</nowiki>, bilde pielāgojas katra lietotāja uzstādījumiem (skatīt [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Isma%C4%ABl%C4%ABti&curid=585552&diff=4296639&oldid=4183758 šo izmaiņu]). Es ievadīju upright=1.2, kas ir 120% no lietotāja uzstādījumiem, jo karte prasās detalizētāka. PS: Pie attēlu paraksta neliek punktu teikuma beigās [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 19. jūnijs, plkst. 13.37 (EEST) == [[:Attēls:Vijciema medību pils 1909.png|Vijciema medību pils 1909.png]] == {{Informācija-autortiesības|Vijciema medību pils 1909.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST) == Citāti == Lai ieliktu citātus, lūdzu izmanto citātu veidnes. Mums ir divas: [[:Veidne:Citāts]] (ap citātu ir rāmis) un [[:Veidne:Quote]] (citāts bez rāmja). {{citāts|Paldies jau iepriekš!|Treisijs|2025. gada 28. jūnijs}} {{quote|Paldies jau iepriekš|Treisijs|2025. gada 28. jūnijs}} [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 19.16 (EEST) :Man, starp citu, viņi abi bez rāmjiem rādās, tikai vienam datums kursīvā (telefonā vispār identiski). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 19.27 (EEST) == [[:Attēls:Latvijas Karaskolas vasaras nometne 1935.jpg|Latvijas Karaskolas vasaras nometne 1935.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Latvijas Karaskolas vasaras nometne 1935.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Cēsu skolas ap 1910.jpg|Cēsu skolas ap 1910.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Cēsu skolas ap 1910.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Millera privātskola Cēsīs ap 1900.jpg|Millera privātskola Cēsīs ap 1900.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Millera privātskola Cēsīs ap 1900.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Francijas basketbola izlases vadība ar sudraba kausu 1937.jpg|Francijas basketbola izlases vadība ar sudraba kausu 1937.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Francijas basketbola izlases vadība ar sudraba kausu 1937.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Itālijas basketbola izlase 1937.jpg|Itālijas basketbola izlase 1937.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Itālijas basketbola izlase 1937.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == Saljut -> Saļut == Neapspriežoties esi pārdēvējis Saljut par Saļut. Gribētu zināt, pēc kādiem noteikumiem vai standartiem vadījies, izvēloties šo nosaukumu. Es neesmu atradis noteikumus, kā latviski jāatveido nosaukumi (kosmiskie aparātu, iekārtu, zīmolu, uzņēmumu un tamlīdzīgi nosaukumi) no krievu valodas (izņemot personvārdus un ģeogrāfiskos nosaukumus), tādēļ izmantoju ANO GOST 1983 transliterāciju, kas ir vistuvākā latviešu valodai (skatīt [[Krievu alfabēta transliterācija]]). Pagaidām es atcelšu šīs izmaiņas. Ja ir pamatoti argumenti, apspriedīsim. Starp citu, Latvijas padomju presē šo orbitālo staciju dēvēja par "Salūts". [[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.10 (EEST) :Liekas, ka noderīgi palūkoties [[Dalībnieks:Apekribo/Ukraiņu īpašvārdu atveides uzmetums|šeit]] — ukraiņu (šajā gadījumā arī krievu) īpašvārdu atveide un atjaunot izdzēstoː--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.30 (EEST) {| class="wikitable" |Burti |IPA |Atveide latviski |Piemēri |- |''' лю''' |[l], [lʲ] |'''ļu''' |'''''Лю'''ботин'' — '''Ļu'''botina |} {| class="wikitable" |'''''Лю'''бовь'' — '''Ļu'''bova |} :Pie kam [[Krievu alfabēta transliterācija]] ir par [[kirilica]]s transliterāciju latīņu, nevis latviešu valodā, tādēļ arī iznācis '''Saljut'''.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.36 (EEST) ::Šajā gadījumā mēs neapspriežam personvārdus un ģeogrāfiskos nosaukumus, bet gan specifiskus nosaukumus, ko transliterē nevis fonētiski atveido. Ja ir kāda krievu -> latviešu valodas transliterācijas tabula, izmantosim to. Vienīgā man zināmā, kas ir tuvākā latviešu valodai, ir ANO GOST 1983. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.40 (EEST) ::: Vai tad tiešām vārds "salūts" ir specifisks nosaukums, kuru no krievu valodas transliterē nevis fonētiski atveido?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.45 (EEST) :::: ''Салют'' ir kosmiskais aparāts, tātad specifisks nosaukums. Piemēram, ''Мир'' būs "Miers" vai "Pasaule"? :::: Vikipēdijā svešvārdu atveidošanā ir jābalstās uz skaidri definētiem noteikumiem, kas ir oficiāli publicēti, nevis uz izjūtām. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 22.03 (EEST) :::: Tādu skaidri definētu noteikumu šajā gadījumā nav, pats taču atzini, ka neesi atradis noteikumus, kā latviski jāatveido nosaukumi (kosmiskie aparātu, iekārtu, zīmolu, uzņēmumu un tamlīdzīgi nosaukumi) no krievu valodas (izņemot personvārdus un ģeogrāfiskos nosaukumus). Aizrādījums par izjūtām šeit nav vietā. Tev jāpārkāpj savām izjūtām un jāatzīst, ka ANO GOST 1983 transliterācijas arguments nav pareizi pielietots.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 22.14 (EEST) Pārcēlos uz [[Saļut-1]] lapas diskusiju.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 22.16 (EEST) == [[:Attēls:Slamstu stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā 1926.jpg|Slamstu stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā 1926.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Slamstu stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā 1926.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Jēču stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā pēc 1920.jpg|Jēču stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā pēc 1920.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Jēču stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā pēc 1920.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Ieriķu dzelzceļa stacija 1918.jpg|Ieriķu dzelzceļa stacija 1918.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Ieriķu dzelzceļa stacija 1918.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Paplakas stacijas projekts.png|Paplakas stacijas projekts.png]] == {{Informācija-autortiesības|Paplakas stacijas projekts.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Radvilu dzimtas valdījumi 16. un 17. gadsimta mijā.jpg|Radvilu dzimtas valdījumi 16. un 17. gadsimta mijā.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Radvilu dzimtas valdījumi 16. un 17. gadsimta mijā.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Ventspils ordeņa pils ap 1900.jpg|Ventspils ordeņa pils ap 1900.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Ventspils ordeņa pils ap 1900.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Valmiera 20. gadsimta sākumā.jpg|Valmiera 20. gadsimta sākumā.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Valmiera 20. gadsimta sākumā.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == UNESCO Memory of the World == Hi Pirags, I've sent you emails about this but I don't know if you've seen them. You were one of the prize winners in the Memory of the World wiki challenge. If you want your prize, please get in touch with me at m.l.poulter@bris.ac.uk to give address/email/phone details. Alternatively, there is someone with a lower score who doesn't want your prize (the book '''[https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000377412/ Let’s Explore the Memory of the World]''' ); if you're not interested, would you be happy for them to have it? [[Dalībnieks:MartinPoulter|MartinPoulter]] ([[Dalībnieka diskusija:MartinPoulter|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 13.43 (EET) == Varbūt varam vienoties? == Varbūt varētu vienoties, ka, ja jau esam aicināti uz diskusiju par kādu jautājumu (kā lasu raksta diskusijā), tad uzreiz nemainīt daudzus rakstus, katrā izvirzot vienu un to pašu jautājumu. Var taču izdiskutēt pie viena raksta, atrast konsensu (nu, vai neatrast) un tad iet uz priekšu. [[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 00.55 (EET) == [[:Attēls:Nirzas 6-klasīgā pamatskola 1937.png|Nirzas 6-klasīgā pamatskola 1937.png]] == {{Informācija-autortiesības|Nirzas 6-klasīgā pamatskola 1937.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. marts, plkst. 20.01 (EET) == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.45 (EEST) == Iekavas (22.06.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4485390 šis labojums] lapā [[Maurju impērija]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Maurju impērija|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: nodibināja [[Indo-grieķu valsts{{!}}Indo-grieķu valsti]]. &lt;gallery&gt; EasternSatrapsAfterAlexander.jpg{{!}}Austrumu <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>[Satraps{{!}}satrapijas], kas turpināja pastāvēt līdz 330. gadam p.m.ē. Nanda Empire, c.325 BCE.png{{!}} |} Paldies! <!-- (0, 2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 18.09 (EEST) == Iekavas (09.07.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4492655 šis labojums] lapā [[Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: turaidiešu karaspēka aplenkumu. &lt;gallery&gt; Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186.JPG{{!}}2<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> “Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186. ɡadā” Mūks Teoderihs briesmās no Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186. ɡadā” Mūks Teoderihs briesmās no upurēšanas dieviem 1192. gadā.JPG{{!}}3<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> “Mūks Teoderihs briesmās tikt upurētam dieviem 1192. gadā” Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā briesmās tikt upurētam dieviem 1192. gadā” Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198.jpg{{!}}4<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> “Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198. ɡadā” Konrāds no Meiendorpas un ķēniņš līviem 1198. ɡadā” Konrāds no Meiendorpas un ķēniņš Viestards uzvar lietuviešus pie Ropažiem 1204.JPG{{!}}8<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> “[[Konrāds no Meiendorpas]] ar zemɡaļu palīdzību sakauj lietuviešu sirotājus 1204. ɡadā” &lt;/gallery&gt; |} Paldies! <!-- (-4, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 17.40 (EEST) == Iekavas (11.07.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4493527|page=Zlēku pamatskola|debug=(1, 0, 0, 0)|list=yes|remaining={{!}}seal_image = {{!}}image = Zlēku skola (1884) - panoramio - Laima Gūtmane <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>simka….jpg {{!}}image size = 250px {{!}}caption = {{!}}location = [[|lines=4}} cxv4wta4h1534y03vaa3nm9v6gzwkni Administratīvās tiesības 0 42679 4493431 4160565 2026-07-11T14:20:37Z Meistars Joda 781 4493431 wikitext text/x-wiki '''Administratīvās tiesības''' ir "tiesību nozare, kura regulē administratīvo iestāžu darbību, tām realizējot likumā vai citos tiesību aktos noteiktās valsts pārvaldes funkcijas".<ref>Načisčionis J. Administratīvās tiesības — Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2003. {{ISBN|9984-731-23-5}} — 11. lpp.</ref> == Normatīvie akti == * [[Latvijas Republikas Satversme]] * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=63545&mode=DOC Valsts pārvaldes iekārtas likums] * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=55567&menu_body=KDOC Administratīvā procesa likums] * Likums [http://www.likumi.lv/doc.php?id=57255&menu_body=KDOC "Par pašvaldībām"] == Literatūra == * Administratīvais process: likums, teorija, prakse. Gailīte D. (sast.) — Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2005. {{ISBN|9984-731-65-0}} * Administratīvais process tiesā. Briede J. (zin. red.) — Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2008. {{ISBN|978-9984-731-98-8}} * Briede J. Administratīvais akts — Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2003. {{ISBN|9984-731-32-4}} * Načisčionis J. Administratīvās tiesības — Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2003. {{ISBN|9984-731-23-5}} * Paine F. J. Vācijas vispārīgās administratīvās tiesības — Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002 * Stucka A. Administratīvās tiesības. 2. izdevums — Rīga: Juridiskā koledža, 2009. {{ISBN|978-9984-9913-5-1}} == Atsauces == {{atsauces}} {{sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tiesību nozares]] [[Kategorija:Administratīvās tiesības| ]] sxyvgt1tc15oawn7ers6db7e3emjwzc Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis 0 42698 4493465 4485779 2026-07-11T15:54:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493465 wikitext text/x-wiki {{Filozofa infokaste | platums = | vārds = Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis | vārds_orig = Georg Wilhelm Friedrich Hegel | attēls = Hegel portrait by Schlesinger 1831.jpg | att_izmērs = 170px | att_nosaukums = | dz_gads = 1770 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 17 | dz_vieta = [[Štutgarte]], [[Virtemberga]] | m_gads = 1831 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 14 | m_vieta = [[Berlīne]], [[Prūsijas Karaliste]] | pilsonība = | tautība = [[vācieši|vācietis]] | paraksts = | skola = | intereses = [[Epistemoloģija]], [[loģika]], [[reliģija]], [[estētika]], [[metafizika]] | idejas = | alma_mater = | skolotājs = | skolnieks = | ietekme_no = | ietekmējis = | darbi = | valoda = [[vācu valoda]] | piezīmes = | kategorijas = }} '''Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis''' ({{val|de|Georg Wilhelm Friedrich Hegel}}; dzimis {{Dat|1770|8|27}}, miris {{Dat|1831|11|14}}) bija vācu [[filozofs]] un [[ideālisms|ideālists]], pirmais sistemātiski fundamentālais domātājs, kurš iezīmēja jaunu pieeju sociālajai filozofijai. Hēgelis saka, ka mūsdienu [[sabiedrība]] ir kaut kas vairāk par [[politika|politiku]]. Kā arī viņš uzsver, ka [[valsts]] ir vispārīgais, kopīgais, tomēr tā nav identificējama ar sabiedrību. Sabiedrība, pēc Hēgeļa uzskatiem, pati nosaka kā rīkojas (katra [[indivīds|indivīda]] [[autonoms|autonomā]] darbība). Uzsver, ka valsti nedrīkst identificēt ar indivīdu. Savā darbā "[[Tiesību zinātnes]]" viņš sabiedrību sauc par [[pilsoniska sabiedrība|pilsonisko sabiedrību]]. Pirmais pasaulē izstrādājis vispusīgi pamatotu dialektikas teoriju, ka arī dialektisko pētniecības metodi. Dabas un sabiedrības attīstības pamatā Hēgelis lika garīgu pirmcēloni — absolūto ideju. Uzskatīja, ka cilvēks pateicoties savām loģiskajām spējām, izziņas procesā pakāpeniski virzās atpakaļ uz visa esošā pirmsākumu, kurš tagad izpaužas kā klasiskās filozofijas likumu un kategoriju sistēma. Šīs sistēmas t.i. Hēgeļa dialekts loģikas izejpunkts ir esamības jēdziens, no kura loģiski izriet kvalitāte un kvantitāte, būtība un parādība atklājot arī pretrunas un pretstatus, dialektisko noliegumu, nepieciešamību un nejaušību, iespējamību un īstenību u.c. kategorijas. Cilvēces vēsturi Hēgelis izprata kā brīvības idejas izplatīšanos. == Uzskati un darbi == Hēgelis bija viens no pirmajiem dižajiem filozofiem, kas bija universitātes profesors. Hēgelis savu sistēmu mācīja studentiem, no tā izriet Hēgeļa darbu atšķirības. Var izšķirt trīs veidu darbus. Pirmkārt, darbi, kurus publicēšanai sagatavoja pats Hēgelis, otrkārt, teksti, kuru pamats ir viņa lekciju piezīmes un visbeidzot veseli darbi, kas apkopoti no studentu lekciju konspektiem. Hēgeļa slavenākais jaunības gadu darbs ir "Gara fenomenoloģija". Brieduma gadu darbs ir "Loģikas zinātne". Svarīgs darbs ir "Tiesību filozofija", kurā Hēgelis pētī valsts būtību un uzbūvi. Darbos par sabiedrību un kultūru ir analizējis tiesības, morāli un tikumību, ko saistīja ar īpašumu, ģimeni un valsti. === "Gara fenomenoloģija" === [[Gara fenomenoloģija|Gara fenomenoloģijā]] (''Phänomenologie des Geistes'', 1807) Hēgelis pievēršas pirmajai savas sistēmas daļai, proti, apraksta gara (''Geist'') evolūciju vēsturiskā, cilvēces pieredzē balstītā aspektā. Tas nozīmē, ka Hēgelis, aplūkojot dažādus vēstures, kultūras un reliģijas posmus, meklē apziņas pašizpausmes un attīstības nosacījumus, likumsakarības un rezultātus. Aprakstot dažādus gara izpausmes aspektus dažādās cilvēces attīstības stadijās, Hēgelis norāda uz gara likumsakarīgo virzību uz absolūtām zināšanām. === "Loģikas zinātne" === Darbs "[[Loģikas zinātne]]" (''Wissenschaft der logik'' divās daļās — objektīvā loģika un subjektīvā loģika; objektīvajā loģikā ietilpst — ''Das Sein'' (1812), ''Die Lehre vom Wesen'' (1813), subjektīvajā loģikā: ''Die Lehre vom Begriff'' (1816)) ir Hēgeļa sistēmas vainagojums. Tajā Hēgelis meklē "Gara fenomenoloģija" aprakstītās gara attīstības likumsakarību saprātīgo pamatu. Hēgeļa darbā paustās idejas ievērojami atšķiras no loģikas izpratnes, kādu to māca [[Aristotelis]]. Hēgelis uzskata, ka loģikas uzbūve sevī ietver trīs līmeņus: esamības līmeni (''Sein''), patiesības līmeni (''Wesen'') un jēdziena līmeni (''Begriff''). Līdzīgi, kā Gara fenomenoloģijā, Hēgelis izseko šo līmeņu uzbūvi, sākot no abstrakta esamības nojēguma loģikas sadaļā par esamību, turpinot par būtisko esamībā (patiesība- ''Wahreit'') loģikas sadaļā par būtību, un beidzot ar absolūtu zināšanu nojēgumu loģikas sadaļā par jēdzienu. Objektīvās loģikas sadaļā par esamību Hēgelis dialektiskā procesa ietvaros no abstrakta esamības nojēguma caur esamības kā noteiksmes (''Bestimmung'') (kvalitatīva nojēguma) un, pēcāk, atceltas (''aufgehobenes'') kvalitātes, proti, kvanitatīva aspekta, tos apvienojot nonāk līdz esamības mēra- masas (''Maß'') nojēgumam. Hēgelis apgalvo, ka esamības nojēgums ir tukšs- tas nekādā veidā neatšķiras no neesamības nojēguma. Tikai tapšanas, izmaiņas ietvaros mēs nošķiram esamību no neesamības.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Wissenschaft der Logik, Das Sein (1812)|last=Hegel|first=Georg Wilhelm Friedrich|publisher=Felix Meiner|year=1999|isbn=3-7873-1437-7|location=Hamburg|pages=86-87}}</ref> Tādējādi no viena, proti, esamības (''Sein''), caur noliegumu (''Negation'') Hēgelis iegūst pretstatu, proti, neesamību (''Nichts'') taču tās apvienojot, nonāk pie rezultāta, proti, tapšanas (''Werden''). Šāda veida apiešanos ar jēdzieniem pēc formulas "tēze-antitēze-sintēze" uzskata par vienu no Hēgeļa dialektikas metodēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=Maybee, Julie E., "Hegel’s Dialectics", The Stanford Encyclopedia of Philosophy (Winter 2020 Edition), Edward N. Zalta (ed.), URL = <https://plato.stanford.edu/archives/win2020/entries/hegel-dialectics/>|title="Hegel’s Dialectics", The Stanford Encyclopedia of Philosophy|last=Maybee|first=Julie E.|access-date=23.06.2026.}}{{Novecojusi saite}}</ref> Nojēgums "noteiksme" (''Bestimmung'') ir ļoti svarīgs Hēgeļa filosofijai kopumā un lielā mērā ir aizgūts no holandiešu domātāja Benedikta Spinozas darbiem. Spinozam pieder izteikums, ka "noteiksme ir noliegums" (''Determinatio est negatio''), kuru Hēgelis lieto savā filosofijā, saistot jēdzienu atšķirības ar noliegumu jeb negāciju.<ref name=":0" /> Jēdzienu saistība vienam ar otru neļauj vienai un tai pašai lietai tikt izprastai caur vairākiem no visiem saistītajiem jēdzieniem, piemēram, ja auglis ir oranžs, tas nav nedz sarkans, nedz dzeltens, nedz zaļš, nedz kādas citas krāsas. Tā no viena apgalvojuma, ka auglis ir oranžs, mēs iegūstam pozitīvu zināšanu, proti, par to, ka augļa krāsa ir oranža, un negatīvu zināšanu, proti, ka tas nav sarkans, dzeltens, utt. Hēgelis un līdzīgas ievirzes domātāji redz šajos raksturojumos to, ka priekšmets vispār, proti, zināšanas par atsevišķo priekšmetu (zināšanas par augļiem kopumā) neizslēdz nevienu no iespējām (visas iespējamās augļa krāsas), taču pozitīvi dota ir tikai oranžā krāsa. Tātad jāsecina, ka atskārsme par pozitīvi doto nav zināšanu par priekšmetu vispār nopelns un zināšanas nav faktu kopums. Jau objektīvās loģikas pirmajā sadaļā Hēgelis pauž, ka būtībai ir pamatīgas saiknes ar kvantificēto esamību, proti, matemātisku izpratni par esošo.<ref name=":1" /> Tomēr objektīvās loģikas otrajā sadaļā Hēgelis nosaka refleksiju par metodi, kurai pieejams esamības lauks, kurš saucas būtība (''Wesen''), jeb tas, kas ir patiess par esošo<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Wissenschaft der Logik, Die Lehre vom Wesen|last=Hegel|first=Georg Wilhelm Friedrich|publisher=Felix Meiner|year=1999|isbn=978-3-7873-1438-6|location=Hamburg|pages=265}}</ref>. Refleksija ir saistīta ar pagājušo, jo tikai par pagājušo mēs varam izsacīt drošticamus spriedumus un to lietot savas izpratnes attīstīšanai mācoties. Tādēļ Hēgelim bieži piedēvē uzskatu, ka "būtība ir tas, kas ir noticis" (''Wesen ist was gewesen ist''), jo no pagājušā par priekšmetu var secināt tā īpašības, tā likumsakarības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=Redding, Paul, "Georg Wilhelm Friedrich Hegel", The Stanford Encyclopedia of Philosophy (Fall 2025 Edition), Edward N. Zalta & Uri Nodelman (eds.), URL = <https://plato.stanford.edu/archives/fall2025/entries/hegel/>|title="Georg Wilhelm Friedrich Hegel", The Stanford Encyclopedia of Philosophy (Fall 2025 Edition), Edward N. Zalta & Uri Nodelman (eds.)|last=Redding|first=Paul|access-date=23.06.2026.}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Filo-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hegelis, Georgs Vilhelms Fridrihs}} [[Kategorija:1770. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1831. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas filozofi]] [[Kategorija:Vācijas loģiķi]] [[Kategorija:Politikas filozofi]] [[Kategorija:19. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:Metafizika]] [[Kategorija:Romantisms]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Štutgartē dzimušie]] ah3qtuzjfsu86nlrnt761pzmq4waz8k Solvita Āboltiņa 0 43421 4493766 4238657 2026-07-12T10:21:43Z Pirags 3757 4493766 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Solvita Āboltiņa | vārds_orģ = | attēls = 4.maija Saeimas svinīgā sēde (14103498385).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Solvita Āboltiņa 2014. gadā | amats = [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | term_sākums = {{dat|2010|11|2|N}} | term_beigas = {{dat|2014|11|4|N}} | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Gundars Daudze]] | pēctecis = [[Ināra Mūrniece]] | amats1 = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|Latvijas Republikas tieslietu ministre]] | term_sākums1 = {{dat|2004|12|2|N}} | term_beigas1 = {{dat|2006|4|7|N}} | vietnieks1 = | prezidents1 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers1 = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis1 = [[Vineta Muižniece]] | pēctecis1 = [[Guntars Grīnvalds]] | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|1|11|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāte | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāte | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāte | term_sākums7 = {{dat|2002|11|14|N}} | term_beigas7 = {{dat|2004|3|18|N}} | term_sākums6 = {{dat|2004|12|16|N}} | term_beigas6 = {{dat|2007|11|7|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7= * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers7 = * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1963|2|19}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Jaunais laiks]] <small>(2002—2011)</small><br />[[Vienotība]] <small>(2011—2017)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Jānis Āboltiņš | bērni = meita un dēls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/36365/solvitas-aboltinas-sieviskigas-viltibas |title=Solvitas Āboltiņas sievišķīgās viltības |publisher=Kasjauns.lv |date=2010-12-27 |accessdate=2011-11-11}}</ref> | profesija = [[tiesību zinātne|juriste]] | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Solvita Āboltiņa''' (dzimusi '''Solvita Martinova''', vēlāk '''Solvita Mellupe''' {{dat|1963|2|19}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tm.gov.lv/lv/cv/sa.html |title=Biogrāfija |publisher=[[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija]] |date= |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090724160721/http://www.tm.gov.lv/lv/cv/sa.html |archivedate=2009-07-24 }}</ref> [[Rīga|Rīgā]]<ref>[http://vienotiba.lv/solvita_aboltina Solvita Āboltiņa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305045548/http://vienotiba.lv/solvita_aboltina |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Vienotība</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] [[tiesību zinātne|juriste]], politiķe un diplomāte. Kopš 2024. gada ir [[Latvijas vēstniece Nīderlandē]], iepriekš bija [[Latvijas vēstniece Itālijā]] (2018—2024), kopš 2019. gada arī [[Malta|Maltā]], [[Sanmarīno]] un [[Albānija|Albānijā]]. Vairāku [[Saeima|Saeimu]] deputāte, pārstāvot partiju "[[Vienotība]]" (bijusi tās valdes priekšsēdētāja) un partiju "[[Jaunais laiks]]". [[Latvijas Tieslietu ministrs|tieslietu ministre]] (2004—2006) un [[Saeimas priekšsēdētāja]] (2010—2014). == Dzīvesɡājums == 1981. gadā beidza mācībās [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Rīgas 5. vidusskolā]], 1986. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienotiba-pazino-lokomotives-zemgale-rezerve-vietu-elertei.d?id=31593881 |title='Vienotība' paziņo 'lokomotīves', Zemgalē rezervē vietu Ēlertei |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> Pirms politiskās darbības sākuma darbojās ārlietu dienestā un kopš 1995. gada vadīja [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] Konsulāro departamentu. == Politiskā darbība == Politikā darbojas no 2001. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Gerda Pulkstene, TVNET |url=http://www.tvnet.lv/sievietem/persona/66428-solvita_aboltina_but_sievietei_briniskigakais_kas_ar_tevi_var_notikt |title=Solvita Āboltiņa: Būt sievietei – brīnišķīgākais, kas ar tevi var notikt |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2011-11-11 |archive-date=2010-10-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101011124657/http://www.tvnet.lv/sievietem/persona/66428-solvita_aboltina_but_sievietei_briniskigakais_kas_ar_tevi_var_notikt }}</ref> Iesaistījās "[[Jaunais laiks|Jaunajā laikā]]" kopš partijas pirmsākumiem, bija tās programmas sadaļu "Korupcijas apkarošana" un "Tiesību aizsardzības sistēma" izstrādes darba grupu vadītāja. Netika [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta 8. Saeimā]], bet ieņēma deputātes vietu uz laiku [[Ingūna Rībena|Ingūnas Rībenas]] vietā. Bija [[8. Saeima]]s Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, Eiropas lietu komisijas locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/1DE7A2762AAE323CC22577B20022D9B3/$FILE/aboltina.htm |title=8. Saeimas profils |publisher=Titania.saeima.lv |date=2003-04-29 |accessdate=2011-11-11}}</ref> No 2004. līdz 2006. gadam bija [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministre]] [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|Aigara Kalvīša valdībā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vienotiba.lv/solvita_aboltina |title=Solvita Āboltiņa |access-date={{dat|2011|11|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111008061509/http://vienotiba.lv/solvita_aboltina |archivedate={{dat|2011|10|08||bez}} }}</ref> 2006. gadā Solvitu Āboltiņu [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja 9. Saeimā]], bet pēc "Jaunā laika" nokļūšanas [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|valdībā]] 2009. gadā viņa ieņēma [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] biedres amatu. No 2008. gada 2. marta bija partijas "Jaunais laiks" valdes priekšsēdētāja. No 2010. gada politiskās apvienības "[[Vienotība]]" valdes līdzpriekšsēdētāja, 2011. gada martā rotācijas kārtībā pārņēma apvienības valdes priekšsēdētāja amatu no "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" līdera [[Ģirts Valdis Kristovskis|Ģirta Valda Kristovska]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/35801/ |title=Par "Vienotības" priekšsēdētāju kļūst Solvita Āboltiņa |publisher=Easyget.lv |date=2011-03-14 |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111211124123/http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/35801/ |archivedate=2011-12-11 }}</ref> 2010. gadā viņu [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja 10. Saeimā]] no "Vienotības" saraksta un pirmajā Saeimas sēdē {{dat|2010|11|2}} ievēlēja par [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/apstiprina-saeimas-prezidiju-pll-paliek-bez-amatiem-plkst1730.d?id=34950095 |title=Apstiprina Saeimas prezidiju; PLL paliek bez amatiem (plkst.17:30) |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101107162625/http://www.delfi.lv/news/national/politics/apstiprina-saeimas-prezidiju-pll-paliek-bez-amatiem-plkst1730.d?id=34950095 |archivedate=2010-11-07 }}</ref> 2011. gadā [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas velēšanās]] ievēlēta [[11. Saeima|11. Saeimā]]. 18. oktobrī, pēc tam, kad dienu iepriekš par Saeimas priekšsēdētāju neizdevās ievēlēt [[Valdis Zatlers|Valdi Zatleru]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/zatleru-ari-otro-reizi-izgaz-saeimas-priekssedetaja-velesanas-zrp-citu-kandidatu-nevirzis.d?id=41229913 |title=Zatleru arī otro reizi izgāž Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanās; ZRP citu kandidātu nevirzīs |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> ar 51 balsi "par" S. Āboltiņu atkārtoti ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-saeimas-priekssedetaju-velreiz-klust-aboltina.d?id=41243161 |title=Par Saeimas priekšsēdētāju vēlreiz kļūst Āboltiņa |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> 2012. gada 1. decembrī S. Āboltiņu pārvēlēja par partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētāju, citi kandidāti valdes priekšsēdētāja amatam netika izvirzīti.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/politika/aboltina-turpinas-vadit-vienotibu-zaki-valde-neparvel-13981167 Āboltiņa turpinās vadīt Vienotību; Zaķi valdē nepārvēl] Diena.lv</ref> [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gada rudenī S. Āboltiņa Kurzemes vēlēšanu apgabalā palika ceturtā starp "Vienotības" kandidātiem un Saeimā netika ievēlēta. Viņa bija procentuāli visbiežāk svītrotā "Vienotības" kandidāte (viņu Saeimā nevēlējās redzēt 27% saraksta atbalstītāju Kurzemē).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/blogi/politika/kas-uzvareja-12-saeimas-velesanas|title=ir - Kas uzvarēja 12.Saeimas vēlēšanās?|website=www.irlv.lv|access-date=2018-08-19}}{{Novecojusi saite}}</ref> Vietu [[12. Saeima|12. Saeimā]] S. Āboltiņa ieguva, kad vēlēšanās augstāku vietu ieguvušais [[Jānis Junkurs]] jau pirmajā jaunā parlamenta darbības dienā atteicās no deputāta mandāta. 2014. gada decembrī partijas kopsapulcē S. Āboltiņa atkal tika ievēlēta par partijas "Vienotība" vadītāju,<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/svetki-kuros-visi-nepriecajas-14079949 Svētki, kuros visi nepriecājās] Diena.lv</ref> taču pēc [[Straujumas 2. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas valdības]] demisijas 2015. gada decembrī viņai neizdevās kļūt par Ministru Prezidenti.<ref>[http://lat.mixnews.lv/lv/politika/43905_loskutovs-aboltina-divas-reizes-meginaja-pierunat-straujumu-atkapties LOSKUTOVS: ĀBOLTIŅA DIVAS REIZES MĒĢINĀJA PIERUNĀT STRAUJUMU ATKĀPTIES]{{Novecojusi saite}} lat.mixnews.lv 2016. gada 15. janvārī</ref> Partijas "Vienotība" ārkārtas kongresā 2016. gada 4. jūnijā viņa vairs nepretendēja uz valdes priekšsēdētājas amatu.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/piebalgs-nomaina-aboltinu-vienotibas-lidera-amata.a186154/ Piebalgs nomaina Āboltiņu «Vienotības» līdera amatā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160606003217/http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/piebalgs-nomaina-aboltinu-vienotibas-lidera-amata.a186154/ |date={{dat|2016|06|06||bez}} }} Madara Līcīte, Māris Klūga, 2016. gada 4. jūnijā</ref> 2017. gada novembrī S. Āboltiņa tika izslēgta no partijas "par partijas iekšējās disciplīnas neievērošanu, apzinātu partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu".<ref>[http://vienotiba.lv/jaunumi/zinas/vienotibas-jauna-valde-lemj-izslegt-solvitu-aboltinu-no-partijas/ VIENOTĪBAS jaunā valde lemj izslēgt Solvitu Āboltiņu no partijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180820074846/https://vienotiba.lv/jaunumi/zinas/vienotibas-jauna-valde-lemj-izslegt-solvitu-aboltinu-no-partijas/ |date={{dat|2018|08|20||bez}} }} "Vienotības" oficiālā mājaslapa</ref> Gada nogalē nolika deputāta mandātu. == Diplomātisks darbs == Darbu Ārlietu ministrijā S. Āboltiņa uzsāka 1993. gadā un sākotnējo pieredzi guva Konsulārajā departamentā kā vecākā referente, vēlāk — Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļas vadītāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/60821-akreditacijas-vestules-sanem-latvijas-vestniece-italija-solvita-aboltina|title=Akreditācijas vēstules saņem Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa|last=Martinsone|first=Solvita|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2018-08-19|archive-date=2018-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20180731162726/http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/60821-akreditacijas-vestules-sanem-latvijas-vestniece-italija-solvita-aboltina}}</ref> No 1995. līdz 2002. gadam viņa bija Konsulārā departamenta direktore. No {{dat|2018|2|5|Ģ|bez}} viņa sāka pildīt [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] Eiropas departamenta direktores amata pienākumus, vēl viņai tika piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/aboltina-sak-darbu-arlietu-ministrijas-eiropas-departamenta-direktores-amata.d?id=49713127|title=Āboltiņa sāk darbu Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktores amatā|last=Lastovskis|first=Filips|date={{dat|2018|2|5||bez}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2018|2|17||bez}}}}</ref> 2018. gada 31. jūlijā Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] pasniedza S. Āboltiņai akreditācijas vēstules ka Latvijas ārkārtējai un pilnvarotajai [[vēstnieks|vēstniecei]] [[Itālijas Republika|Itālijas Republikā]]. S. Āboltiņa amatā nomainīja [[Artis Bērtulis|Arti Bērtuli]], kurš strādāja Itālijā kopš 2013. gada augusta. Pēc akreditācijas vēstules saņemšanas bijusī politiķe žurnālistiem skaidroja, ka, pateicoties Itālijai, Latvija ieguvusi savu ''de iure'' atzīšanu un šobrīd viņa redz savu uzdevumu valsts prezidenta vizītes organizēšanā Itālijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/aboltina-sola-vestnieces-amata-organizet-vejona-viziti-italija-14202193|title=Āboltiņa sola vēstnieces amatā organizēt Vējoņa vizīti Itālijā|access-date=2018-08-19}}</ref> Vēlāk S. Āboltiņai uzticēja arī Latvijas vēstnieces [[Malta|Maltā]],<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aboltinai-uzticeti-ari-vestnieces-pienakumi-malta.a307100/|title=Āboltiņai uzticēti arī vēstnieces pienākumi Maltā|accessdate={{dat|2019|1|26||bez}}|date={{dat|2019|1|24||bez}}|agency=[[lsm.lv]]}}</ref> [[Sanmarīno]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aboltina-kluvusi-par-vestnieci-ari-sanmarino.a307485/|title=Āboltiņa kļuvusi par vēstnieci arī Sanmarīno|website=www.lsm.lv|access-date=2019-01-28|language=lv}}</ref> un [[Albānija|Albānijā]] pienākumus. 2024. gadā apstiprināta par vēstnieci [[Nīderlande|Nīderlandē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56170806/aboltina-klus-par-latvijas-vestnieci-niderlande|title=Āboltiņa kļūs par Latvijas vēstnieci Nīderlandē|website=www.delfi.lv|access-date=2023-12-06|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Solvita Āboltiņa}} * [http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/saeimas-darbs/saeimas-priekssedetaja-solvita-aboltina CV Saeimas mājaslapā] * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=1&cbutton=57078930936 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111018125021/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=1&cbutton=57078930936 |date={{dat|2011|10|18||bez}} }} * [http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/depArchive.html?ReadForm&unid=D472BF93A1272030C22579100046C50F&url=./0/D472BF93A1272030C22579100046C50F?OpenDocument&lang=LV 11. Saeimas profils] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vineta Muižniece]] | virsraksts = [[Latvijas tieslietu ministrs|Latvijas tieslietu ministre]] | periods = {{dat|2004|12|02|N}} — {{dat|2006|04|07|N}} | pēc = [[Guntars Grīnvalds]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | virsraksts = "[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]" valdes priekšsēdētāja| periods = {{dat|2008|03|02|N}} — {{dat|2011|08|06|N}} | pēc = partija iekļāvusies "[[Vienotība|Vienotībā]]"}} {{Amatu secība | pirms = [[Gundars Daudze]] | virsraksts = [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | periods = {{dat|2010|11|02|N}} — {{dat|2014|11|4|N}} | pēc = [[Ināra Mūrniece]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Ģirts Valdis Kristovskis]] | virsraksts = "[[Vienotība]]s" valdes priekšsēdētāja| periods = {{dat|2011|03|15|N}} — {{dat|2016|06|04|N}} | pēc = [[Andris Piebalgs]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Artis Bērtulis]] | virsraksts = [[Latvijas vēstniece Itālijā]] | periods = {{dat|2018|09|01|N}} — {{dat|2024|03|14|N}} | pēc = [[Elita Gavele]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Aiga Liepiņa]] | virsraksts = [[Latvijas vēstniece Nīderlandē]] | periods = {{dat|2024|03|27|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā''}} {{kastes beigas}} {{Saeimas priekšsēdētāji}} {{Kalvīša 1. Ministru kabinets}} {{navboxes |title=Latvijas parlaments |list= {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Āboltiņa, Solvita}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]] [[Kategorija:Saeimas priekšsēdētāji]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Itālijā]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Nīderlandē]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] hddpxnwufhgry42sr73m9cuagxnw1go 4493767 4493766 2026-07-12T10:29:38Z Pirags 3757 /* Diplomātisks darbs */ 4493767 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Solvita Āboltiņa | vārds_orģ = | attēls = 4.maija Saeimas svinīgā sēde (14103498385).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Solvita Āboltiņa 2014. gadā | amats = [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | term_sākums = {{dat|2010|11|2|N}} | term_beigas = {{dat|2014|11|4|N}} | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Gundars Daudze]] | pēctecis = [[Ināra Mūrniece]] | amats1 = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|Latvijas Republikas tieslietu ministre]] | term_sākums1 = {{dat|2004|12|2|N}} | term_beigas1 = {{dat|2006|4|7|N}} | vietnieks1 = | prezidents1 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers1 = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis1 = [[Vineta Muižniece]] | pēctecis1 = [[Guntars Grīnvalds]] | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|1|11|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāte | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāte | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāte | term_sākums7 = {{dat|2002|11|14|N}} | term_beigas7 = {{dat|2004|3|18|N}} | term_sākums6 = {{dat|2004|12|16|N}} | term_beigas6 = {{dat|2007|11|7|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7= * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers7 = * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1963|2|19}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Jaunais laiks]] <small>(2002—2011)</small><br />[[Vienotība]] <small>(2011—2017)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Jānis Āboltiņš | bērni = meita un dēls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/36365/solvitas-aboltinas-sieviskigas-viltibas |title=Solvitas Āboltiņas sievišķīgās viltības |publisher=Kasjauns.lv |date=2010-12-27 |accessdate=2011-11-11}}</ref> | profesija = [[tiesību zinātne|juriste]] | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Solvita Āboltiņa''' (dzimusi '''Solvita Martinova''', vēlāk '''Solvita Mellupe''' {{dat|1963|2|19}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tm.gov.lv/lv/cv/sa.html |title=Biogrāfija |publisher=[[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija]] |date= |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090724160721/http://www.tm.gov.lv/lv/cv/sa.html |archivedate=2009-07-24 }}</ref> [[Rīga|Rīgā]]<ref>[http://vienotiba.lv/solvita_aboltina Solvita Āboltiņa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305045548/http://vienotiba.lv/solvita_aboltina |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Vienotība</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] [[tiesību zinātne|juriste]], politiķe un diplomāte. Kopš 2024. gada ir [[Latvijas vēstniece Nīderlandē]], iepriekš bija [[Latvijas vēstniece Itālijā]] (2018—2024), kopš 2019. gada arī [[Malta|Maltā]], [[Sanmarīno]] un [[Albānija|Albānijā]]. Vairāku [[Saeima|Saeimu]] deputāte, pārstāvot partiju "[[Vienotība]]" (bijusi tās valdes priekšsēdētāja) un partiju "[[Jaunais laiks]]". [[Latvijas Tieslietu ministrs|tieslietu ministre]] (2004—2006) un [[Saeimas priekšsēdētāja]] (2010—2014). == Dzīvesɡājums == 1981. gadā beidza mācībās [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Rīgas 5. vidusskolā]], 1986. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienotiba-pazino-lokomotives-zemgale-rezerve-vietu-elertei.d?id=31593881 |title='Vienotība' paziņo 'lokomotīves', Zemgalē rezervē vietu Ēlertei |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> Pirms politiskās darbības sākuma darbojās ārlietu dienestā un kopš 1995. gada vadīja [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] Konsulāro departamentu. == Politiskā darbība == Politikā darbojas no 2001. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Gerda Pulkstene, TVNET |url=http://www.tvnet.lv/sievietem/persona/66428-solvita_aboltina_but_sievietei_briniskigakais_kas_ar_tevi_var_notikt |title=Solvita Āboltiņa: Būt sievietei – brīnišķīgākais, kas ar tevi var notikt |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2011-11-11 |archive-date=2010-10-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101011124657/http://www.tvnet.lv/sievietem/persona/66428-solvita_aboltina_but_sievietei_briniskigakais_kas_ar_tevi_var_notikt }}</ref> Iesaistījās "[[Jaunais laiks|Jaunajā laikā]]" kopš partijas pirmsākumiem, bija tās programmas sadaļu "Korupcijas apkarošana" un "Tiesību aizsardzības sistēma" izstrādes darba grupu vadītāja. Netika [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta 8. Saeimā]], bet ieņēma deputātes vietu uz laiku [[Ingūna Rībena|Ingūnas Rībenas]] vietā. Bija [[8. Saeima]]s Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, Eiropas lietu komisijas locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/1DE7A2762AAE323CC22577B20022D9B3/$FILE/aboltina.htm |title=8. Saeimas profils |publisher=Titania.saeima.lv |date=2003-04-29 |accessdate=2011-11-11}}</ref> No 2004. līdz 2006. gadam bija [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministre]] [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|Aigara Kalvīša valdībā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vienotiba.lv/solvita_aboltina |title=Solvita Āboltiņa |access-date={{dat|2011|11|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111008061509/http://vienotiba.lv/solvita_aboltina |archivedate={{dat|2011|10|08||bez}} }}</ref> 2006. gadā Solvitu Āboltiņu [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja 9. Saeimā]], bet pēc "Jaunā laika" nokļūšanas [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|valdībā]] 2009. gadā viņa ieņēma [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] biedres amatu. No 2008. gada 2. marta bija partijas "Jaunais laiks" valdes priekšsēdētāja. No 2010. gada politiskās apvienības "[[Vienotība]]" valdes līdzpriekšsēdētāja, 2011. gada martā rotācijas kārtībā pārņēma apvienības valdes priekšsēdētāja amatu no "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" līdera [[Ģirts Valdis Kristovskis|Ģirta Valda Kristovska]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/35801/ |title=Par "Vienotības" priekšsēdētāju kļūst Solvita Āboltiņa |publisher=Easyget.lv |date=2011-03-14 |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111211124123/http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/35801/ |archivedate=2011-12-11 }}</ref> 2010. gadā viņu [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja 10. Saeimā]] no "Vienotības" saraksta un pirmajā Saeimas sēdē {{dat|2010|11|2}} ievēlēja par [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/apstiprina-saeimas-prezidiju-pll-paliek-bez-amatiem-plkst1730.d?id=34950095 |title=Apstiprina Saeimas prezidiju; PLL paliek bez amatiem (plkst.17:30) |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101107162625/http://www.delfi.lv/news/national/politics/apstiprina-saeimas-prezidiju-pll-paliek-bez-amatiem-plkst1730.d?id=34950095 |archivedate=2010-11-07 }}</ref> 2011. gadā [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas velēšanās]] ievēlēta [[11. Saeima|11. Saeimā]]. 18. oktobrī, pēc tam, kad dienu iepriekš par Saeimas priekšsēdētāju neizdevās ievēlēt [[Valdis Zatlers|Valdi Zatleru]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/zatleru-ari-otro-reizi-izgaz-saeimas-priekssedetaja-velesanas-zrp-citu-kandidatu-nevirzis.d?id=41229913 |title=Zatleru arī otro reizi izgāž Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanās; ZRP citu kandidātu nevirzīs |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> ar 51 balsi "par" S. Āboltiņu atkārtoti ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-saeimas-priekssedetaju-velreiz-klust-aboltina.d?id=41243161 |title=Par Saeimas priekšsēdētāju vēlreiz kļūst Āboltiņa |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> 2012. gada 1. decembrī S. Āboltiņu pārvēlēja par partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētāju, citi kandidāti valdes priekšsēdētāja amatam netika izvirzīti.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/politika/aboltina-turpinas-vadit-vienotibu-zaki-valde-neparvel-13981167 Āboltiņa turpinās vadīt Vienotību; Zaķi valdē nepārvēl] Diena.lv</ref> [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gada rudenī S. Āboltiņa Kurzemes vēlēšanu apgabalā palika ceturtā starp "Vienotības" kandidātiem un Saeimā netika ievēlēta. Viņa bija procentuāli visbiežāk svītrotā "Vienotības" kandidāte (viņu Saeimā nevēlējās redzēt 27% saraksta atbalstītāju Kurzemē).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/blogi/politika/kas-uzvareja-12-saeimas-velesanas|title=ir - Kas uzvarēja 12.Saeimas vēlēšanās?|website=www.irlv.lv|access-date=2018-08-19}}{{Novecojusi saite}}</ref> Vietu [[12. Saeima|12. Saeimā]] S. Āboltiņa ieguva, kad vēlēšanās augstāku vietu ieguvušais [[Jānis Junkurs]] jau pirmajā jaunā parlamenta darbības dienā atteicās no deputāta mandāta. 2014. gada decembrī partijas kopsapulcē S. Āboltiņa atkal tika ievēlēta par partijas "Vienotība" vadītāju,<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/svetki-kuros-visi-nepriecajas-14079949 Svētki, kuros visi nepriecājās] Diena.lv</ref> taču pēc [[Straujumas 2. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas valdības]] demisijas 2015. gada decembrī viņai neizdevās kļūt par Ministru Prezidenti.<ref>[http://lat.mixnews.lv/lv/politika/43905_loskutovs-aboltina-divas-reizes-meginaja-pierunat-straujumu-atkapties LOSKUTOVS: ĀBOLTIŅA DIVAS REIZES MĒĢINĀJA PIERUNĀT STRAUJUMU ATKĀPTIES]{{Novecojusi saite}} lat.mixnews.lv 2016. gada 15. janvārī</ref> Partijas "Vienotība" ārkārtas kongresā 2016. gada 4. jūnijā viņa vairs nepretendēja uz valdes priekšsēdētājas amatu.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/piebalgs-nomaina-aboltinu-vienotibas-lidera-amata.a186154/ Piebalgs nomaina Āboltiņu «Vienotības» līdera amatā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160606003217/http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/piebalgs-nomaina-aboltinu-vienotibas-lidera-amata.a186154/ |date={{dat|2016|06|06||bez}} }} Madara Līcīte, Māris Klūga, 2016. gada 4. jūnijā</ref> 2017. gada novembrī S. Āboltiņa tika izslēgta no partijas "par partijas iekšējās disciplīnas neievērošanu, apzinātu partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu".<ref>[http://vienotiba.lv/jaunumi/zinas/vienotibas-jauna-valde-lemj-izslegt-solvitu-aboltinu-no-partijas/ VIENOTĪBAS jaunā valde lemj izslēgt Solvitu Āboltiņu no partijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180820074846/https://vienotiba.lv/jaunumi/zinas/vienotibas-jauna-valde-lemj-izslegt-solvitu-aboltinu-no-partijas/ |date={{dat|2018|08|20||bez}} }} "Vienotības" oficiālā mājaslapa</ref> Gada nogalē nolika deputāta mandātu. === Diplomātiskajā darbā === Darbu Ārlietu ministrijā uzsāka 1993. gadā un sākotnējo pieredzi guva Konsulārajā departamentā kā vecākā referente, vēlāk — Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļas vadītāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/60821-akreditacijas-vestules-sanem-latvijas-vestniece-italija-solvita-aboltina|title=Akreditācijas vēstules saņem Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa|last=Martinsone|first=Solvita|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2018-08-19|archive-date=2018-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20180731162726/http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/60821-akreditacijas-vestules-sanem-latvijas-vestniece-italija-solvita-aboltina}}</ref> No 1995. līdz 2002. gadam viņa bija Konsulārā departamenta direktore. No {{dat|2018|2|5|Ģ|bez}} viņa sāka pildīt [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] Eiropas departamenta direktores amata pienākumus, vēl viņai tika piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/aboltina-sak-darbu-arlietu-ministrijas-eiropas-departamenta-direktores-amata.d?id=49713127|title=Āboltiņa sāk darbu Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktores amatā|last=Lastovskis|first=Filips|date={{dat|2018|2|5||bez}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2018|2|17||bez}}}}</ref> 2018. gada 31. jūlijā Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] pasniedza S. Āboltiņai akreditācijas vēstules ka Latvijas ārkārtējai un pilnvarotajai [[vēstnieks|vēstniecei]] [[Itālijas Republika|Itālijas Republikā]]. S. Āboltiņa amatā nomainīja [[Artis Bērtulis|Arti Bērtuli]], kurš strādāja Itālijā kopš 2013. gada augusta. Pēc akreditācijas vēstules saņemšanas bijusī politiķe žurnālistiem skaidroja, ka, pateicoties Itālijai, Latvija ieguvusi savu ''de iure'' atzīšanu un šobrīd viņa redz savu uzdevumu valsts prezidenta vizītes organizēšanā Itālijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/aboltina-sola-vestnieces-amata-organizet-vejona-viziti-italija-14202193|title=Āboltiņa sola vēstnieces amatā organizēt Vējoņa vizīti Itālijā|access-date=2018-08-19}}</ref> Vēlāk S. Āboltiņai uzticēja arī Latvijas vēstnieces [[Malta|Maltā]],<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aboltinai-uzticeti-ari-vestnieces-pienakumi-malta.a307100/|title=Āboltiņai uzticēti arī vēstnieces pienākumi Maltā|accessdate={{dat|2019|1|26||bez}}|date={{dat|2019|1|24||bez}}|agency=[[lsm.lv]]}}</ref> [[Sanmarīno]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aboltina-kluvusi-par-vestnieci-ari-sanmarino.a307485/|title=Āboltiņa kļuvusi par vēstnieci arī Sanmarīno|website=www.lsm.lv|access-date=2019-01-28|language=lv}}</ref> un [[Albānija|Albānijā]] pienākumus. 2024. gadā apstiprināta par vēstnieci [[Nīderlande|Nīderlandē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56170806/aboltina-klus-par-latvijas-vestnieci-niderlande|title=Āboltiņa kļūs par Latvijas vēstnieci Nīderlandē|website=www.delfi.lv|access-date=2023-12-06|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Solvita Āboltiņa}} * [http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/saeimas-darbs/saeimas-priekssedetaja-solvita-aboltina CV Saeimas mājaslapā] * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=1&cbutton=57078930936 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111018125021/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=1&cbutton=57078930936 |date={{dat|2011|10|18||bez}} }} * [http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/depArchive.html?ReadForm&unid=D472BF93A1272030C22579100046C50F&url=./0/D472BF93A1272030C22579100046C50F?OpenDocument&lang=LV 11. Saeimas profils] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vineta Muižniece]] | virsraksts = [[Latvijas tieslietu ministrs|Latvijas tieslietu ministre]] | periods = {{dat|2004|12|02|N}} — {{dat|2006|04|07|N}} | pēc = [[Guntars Grīnvalds]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | virsraksts = "[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]" valdes priekšsēdētāja| periods = {{dat|2008|03|02|N}} — {{dat|2011|08|06|N}} | pēc = partija iekļāvusies "[[Vienotība|Vienotībā]]"}} {{Amatu secība | pirms = [[Gundars Daudze]] | virsraksts = [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | periods = {{dat|2010|11|02|N}} — {{dat|2014|11|4|N}} | pēc = [[Ināra Mūrniece]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Ģirts Valdis Kristovskis]] | virsraksts = "[[Vienotība]]s" valdes priekšsēdētāja| periods = {{dat|2011|03|15|N}} — {{dat|2016|06|04|N}} | pēc = [[Andris Piebalgs]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Artis Bērtulis]] | virsraksts = [[Latvijas vēstniece Itālijā]] | periods = {{dat|2018|09|01|N}} — {{dat|2024|03|14|N}} | pēc = [[Elita Gavele]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Aiga Liepiņa]] | virsraksts = [[Latvijas vēstniece Nīderlandē]] | periods = {{dat|2024|03|27|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā''}} {{kastes beigas}} {{Saeimas priekšsēdētāji}} {{Kalvīša 1. Ministru kabinets}} {{navboxes |title=Latvijas parlaments |list= {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Āboltiņa, Solvita}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]] [[Kategorija:Saeimas priekšsēdētāji]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Itālijā]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Nīderlandē]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] i45tqdjzwp454q98cjlep4qr9ayureo 4493768 4493767 2026-07-12T10:31:57Z Pirags 3757 /* Politiskā darbība */ 4493768 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Solvita Āboltiņa | vārds_orģ = | attēls = 4.maija Saeimas svinīgā sēde (14103498385).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Solvita Āboltiņa 2014. gadā | amats = [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | term_sākums = {{dat|2010|11|2|N}} | term_beigas = {{dat|2014|11|4|N}} | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Gundars Daudze]] | pēctecis = [[Ināra Mūrniece]] | amats1 = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|Latvijas Republikas tieslietu ministre]] | term_sākums1 = {{dat|2004|12|2|N}} | term_beigas1 = {{dat|2006|4|7|N}} | vietnieks1 = | prezidents1 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers1 = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis1 = [[Vineta Muižniece]] | pēctecis1 = [[Guntars Grīnvalds]] | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|1|11|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāte | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāte | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāte | term_sākums7 = {{dat|2002|11|14|N}} | term_beigas7 = {{dat|2004|3|18|N}} | term_sākums6 = {{dat|2004|12|16|N}} | term_beigas6 = {{dat|2007|11|7|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7= * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers7 = * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1963|2|19}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Jaunais laiks]] <small>(2002—2011)</small><br />[[Vienotība]] <small>(2011—2017)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Jānis Āboltiņš | bērni = meita un dēls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/36365/solvitas-aboltinas-sieviskigas-viltibas |title=Solvitas Āboltiņas sievišķīgās viltības |publisher=Kasjauns.lv |date=2010-12-27 |accessdate=2011-11-11}}</ref> | profesija = [[tiesību zinātne|juriste]] | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Solvita Āboltiņa''' (dzimusi '''Solvita Martinova''', vēlāk '''Solvita Mellupe''' {{dat|1963|2|19}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tm.gov.lv/lv/cv/sa.html |title=Biogrāfija |publisher=[[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija]] |date= |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090724160721/http://www.tm.gov.lv/lv/cv/sa.html |archivedate=2009-07-24 }}</ref> [[Rīga|Rīgā]]<ref>[http://vienotiba.lv/solvita_aboltina Solvita Āboltiņa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305045548/http://vienotiba.lv/solvita_aboltina |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Vienotība</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] [[tiesību zinātne|juriste]], politiķe un diplomāte. Kopš 2024. gada ir [[Latvijas vēstniece Nīderlandē]], iepriekš bija [[Latvijas vēstniece Itālijā]] (2018—2024), kopš 2019. gada arī [[Malta|Maltā]], [[Sanmarīno]] un [[Albānija|Albānijā]]. Vairāku [[Saeima|Saeimu]] deputāte, pārstāvot partiju "[[Vienotība]]" (bijusi tās valdes priekšsēdētāja) un partiju "[[Jaunais laiks]]". [[Latvijas Tieslietu ministrs|tieslietu ministre]] (2004—2006) un [[Saeimas priekšsēdētāja]] (2010—2014). == Dzīvesɡājums == 1981. gadā beidza mācībās [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Rīgas 5. vidusskolā]], 1986. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienotiba-pazino-lokomotives-zemgale-rezerve-vietu-elertei.d?id=31593881 |title='Vienotība' paziņo 'lokomotīves', Zemgalē rezervē vietu Ēlertei |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> Pirms politiskās darbības sākuma darbojās ārlietu dienestā un kopš 1995. gada vadīja [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] Konsulāro departamentu. === Politiskā darbība === Politikā darbojas no 2001. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Gerda Pulkstene, TVNET |url=http://www.tvnet.lv/sievietem/persona/66428-solvita_aboltina_but_sievietei_briniskigakais_kas_ar_tevi_var_notikt |title=Solvita Āboltiņa: Būt sievietei – brīnišķīgākais, kas ar tevi var notikt |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2011-11-11 |archive-date=2010-10-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101011124657/http://www.tvnet.lv/sievietem/persona/66428-solvita_aboltina_but_sievietei_briniskigakais_kas_ar_tevi_var_notikt }}</ref> Iesaistījās "[[Jaunais laiks|Jaunajā laikā]]" kopš partijas pirmsākumiem, bija tās programmas sadaļu "Korupcijas apkarošana" un "Tiesību aizsardzības sistēma" izstrādes darba grupu vadītāja. Netika [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta 8. Saeimā]], bet ieņēma deputātes vietu uz laiku [[Ingūna Rībena|Ingūnas Rībenas]] vietā. Bija [[8. Saeima]]s Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, Eiropas lietu komisijas locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/1DE7A2762AAE323CC22577B20022D9B3/$FILE/aboltina.htm |title=8. Saeimas profils |publisher=Titania.saeima.lv |date=2003-04-29 |accessdate=2011-11-11}}</ref> No 2004. līdz 2006. gadam bija [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministre]] [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|Aigara Kalvīša valdībā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vienotiba.lv/solvita_aboltina |title=Solvita Āboltiņa |access-date={{dat|2011|11|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111008061509/http://vienotiba.lv/solvita_aboltina |archivedate={{dat|2011|10|08||bez}} }}</ref> 2006. gadā Solvitu Āboltiņu [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja 9. Saeimā]], bet pēc "Jaunā laika" nokļūšanas [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|valdībā]] 2009. gadā viņa ieņēma [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] biedres amatu. No 2008. gada 2. marta bija partijas "Jaunais laiks" valdes priekšsēdētāja. No 2010. gada politiskās apvienības "[[Vienotība]]" valdes līdzpriekšsēdētāja, 2011. gada martā rotācijas kārtībā pārņēma apvienības valdes priekšsēdētāja amatu no "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" līdera [[Ģirts Valdis Kristovskis|Ģirta Valda Kristovska]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/35801/ |title=Par "Vienotības" priekšsēdētāju kļūst Solvita Āboltiņa |publisher=Easyget.lv |date=2011-03-14 |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111211124123/http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/35801/ |archivedate=2011-12-11 }}</ref> 2010. gadā viņu [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja 10. Saeimā]] no "Vienotības" saraksta un pirmajā Saeimas sēdē {{dat|2010|11|2}} ievēlēja par [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/apstiprina-saeimas-prezidiju-pll-paliek-bez-amatiem-plkst1730.d?id=34950095 |title=Apstiprina Saeimas prezidiju; PLL paliek bez amatiem (plkst.17:30) |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101107162625/http://www.delfi.lv/news/national/politics/apstiprina-saeimas-prezidiju-pll-paliek-bez-amatiem-plkst1730.d?id=34950095 |archivedate=2010-11-07 }}</ref> 2011. gadā [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas velēšanās]] ievēlēta [[11. Saeima|11. Saeimā]]. 18. oktobrī, pēc tam, kad dienu iepriekš par Saeimas priekšsēdētāju neizdevās ievēlēt [[Valdis Zatlers|Valdi Zatleru]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/zatleru-ari-otro-reizi-izgaz-saeimas-priekssedetaja-velesanas-zrp-citu-kandidatu-nevirzis.d?id=41229913 |title=Zatleru arī otro reizi izgāž Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanās; ZRP citu kandidātu nevirzīs |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> ar 51 balsi "par" S. Āboltiņu atkārtoti ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-saeimas-priekssedetaju-velreiz-klust-aboltina.d?id=41243161 |title=Par Saeimas priekšsēdētāju vēlreiz kļūst Āboltiņa |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> 2012. gada 1. decembrī S. Āboltiņu pārvēlēja par partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētāju, citus kandidātus valdes priekšsēdētāja amatam nevirzīja.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/politika/aboltina-turpinas-vadit-vienotibu-zaki-valde-neparvel-13981167 Āboltiņa turpinās vadīt Vienotību; Zaķi valdē nepārvēl] Diena.lv</ref> [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gada rudenī S. Āboltiņa Kurzemes vēlēšanu apgabalā palika ceturtā starp "Vienotības" kandidātiem un Saeimā netika ievēlēta. Viņa bija procentuāli visbiežāk svītrotā "Vienotības" kandidāte (viņu Saeimā nevēlējās redzēt 27% saraksta atbalstītāju Kurzemē).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/blogi/politika/kas-uzvareja-12-saeimas-velesanas|title=ir - Kas uzvarēja 12.Saeimas vēlēšanās?|website=www.irlv.lv|access-date=2018-08-19}}{{Novecojusi saite}}</ref> Vietu [[12. Saeima|12. Saeimā]] S. Āboltiņa ieguva, kad vēlēšanās augstāku vietu ieguvušais [[Jānis Junkurs]] jau pirmajā jaunā parlamenta darbības dienā atteicās no deputāta mandāta. 2014. gada decembrī partijas kopsapulcē S. Āboltiņa atkal ievēlēja par partijas "Vienotība" vadītāju,<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/svetki-kuros-visi-nepriecajas-14079949 Svētki, kuros visi nepriecājās] Diena.lv</ref> taču pēc [[Straujumas 2. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas valdības]] demisijas 2015. gada decembrī viņai neizdevās kļūt par Ministru Prezidenti.<ref>[http://lat.mixnews.lv/lv/politika/43905_loskutovs-aboltina-divas-reizes-meginaja-pierunat-straujumu-atkapties LOSKUTOVS: ĀBOLTIŅA DIVAS REIZES MĒĢINĀJA PIERUNĀT STRAUJUMU ATKĀPTIES]{{Novecojusi saite}} lat.mixnews.lv 2016. gada 15. janvārī</ref> Partijas "Vienotība" ārkārtas kongresā 2016. gada 4. jūnijā viņa vairs nepretendēja uz valdes priekšsēdētājas amatu.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/piebalgs-nomaina-aboltinu-vienotibas-lidera-amata.a186154/ Piebalgs nomaina Āboltiņu «Vienotības» līdera amatā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160606003217/http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/piebalgs-nomaina-aboltinu-vienotibas-lidera-amata.a186154/ |date={{dat|2016|06|06||bez}} }} Madara Līcīte, Māris Klūga, 2016. gada 4. jūnijā</ref> 2017. gada novembrī S. Āboltiņa tika izslēgta no partijas "par partijas iekšējās disciplīnas neievērošanu, apzinātu partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu".<ref>[http://vienotiba.lv/jaunumi/zinas/vienotibas-jauna-valde-lemj-izslegt-solvitu-aboltinu-no-partijas/ VIENOTĪBAS jaunā valde lemj izslēgt Solvitu Āboltiņu no partijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180820074846/https://vienotiba.lv/jaunumi/zinas/vienotibas-jauna-valde-lemj-izslegt-solvitu-aboltinu-no-partijas/ |date={{dat|2018|08|20||bez}} }} "Vienotības" oficiālā mājaslapa</ref> Gada nogalē nolika deputāta mandātu. === Diplomātiskajā darbā === Darbu Ārlietu ministrijā uzsāka 1993. gadā un sākotnējo pieredzi guva Konsulārajā departamentā kā vecākā referente, vēlāk — Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļas vadītāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/60821-akreditacijas-vestules-sanem-latvijas-vestniece-italija-solvita-aboltina|title=Akreditācijas vēstules saņem Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa|last=Martinsone|first=Solvita|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2018-08-19|archive-date=2018-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20180731162726/http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/60821-akreditacijas-vestules-sanem-latvijas-vestniece-italija-solvita-aboltina}}</ref> No 1995. līdz 2002. gadam viņa bija Konsulārā departamenta direktore. No {{dat|2018|2|5|Ģ|bez}} viņa sāka pildīt [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] Eiropas departamenta direktores amata pienākumus, vēl viņai tika piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/aboltina-sak-darbu-arlietu-ministrijas-eiropas-departamenta-direktores-amata.d?id=49713127|title=Āboltiņa sāk darbu Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktores amatā|last=Lastovskis|first=Filips|date={{dat|2018|2|5||bez}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2018|2|17||bez}}}}</ref> 2018. gada 31. jūlijā Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] pasniedza S. Āboltiņai akreditācijas vēstules ka Latvijas ārkārtējai un pilnvarotajai [[vēstnieks|vēstniecei]] [[Itālijas Republika|Itālijas Republikā]]. S. Āboltiņa amatā nomainīja [[Artis Bērtulis|Arti Bērtuli]], kurš strādāja Itālijā kopš 2013. gada augusta. Pēc akreditācijas vēstules saņemšanas bijusī politiķe žurnālistiem skaidroja, ka, pateicoties Itālijai, Latvija ieguvusi savu ''de iure'' atzīšanu un šobrīd viņa redz savu uzdevumu valsts prezidenta vizītes organizēšanā Itālijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/aboltina-sola-vestnieces-amata-organizet-vejona-viziti-italija-14202193|title=Āboltiņa sola vēstnieces amatā organizēt Vējoņa vizīti Itālijā|access-date=2018-08-19}}</ref> Vēlāk S. Āboltiņai uzticēja arī Latvijas vēstnieces [[Malta|Maltā]],<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aboltinai-uzticeti-ari-vestnieces-pienakumi-malta.a307100/|title=Āboltiņai uzticēti arī vēstnieces pienākumi Maltā|accessdate={{dat|2019|1|26||bez}}|date={{dat|2019|1|24||bez}}|agency=[[lsm.lv]]}}</ref> [[Sanmarīno]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aboltina-kluvusi-par-vestnieci-ari-sanmarino.a307485/|title=Āboltiņa kļuvusi par vēstnieci arī Sanmarīno|website=www.lsm.lv|access-date=2019-01-28|language=lv}}</ref> un [[Albānija|Albānijā]] pienākumus. 2024. gadā apstiprināta par vēstnieci [[Nīderlande|Nīderlandē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56170806/aboltina-klus-par-latvijas-vestnieci-niderlande|title=Āboltiņa kļūs par Latvijas vēstnieci Nīderlandē|website=www.delfi.lv|access-date=2023-12-06|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Solvita Āboltiņa}} * [http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/saeimas-darbs/saeimas-priekssedetaja-solvita-aboltina CV Saeimas mājaslapā] * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=1&cbutton=57078930936 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111018125021/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=1&cbutton=57078930936 |date={{dat|2011|10|18||bez}} }} * [http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/depArchive.html?ReadForm&unid=D472BF93A1272030C22579100046C50F&url=./0/D472BF93A1272030C22579100046C50F?OpenDocument&lang=LV 11. Saeimas profils] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vineta Muižniece]] | virsraksts = [[Latvijas tieslietu ministrs|Latvijas tieslietu ministre]] | periods = {{dat|2004|12|02|N}} — {{dat|2006|04|07|N}} | pēc = [[Guntars Grīnvalds]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | virsraksts = "[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]" valdes priekšsēdētāja| periods = {{dat|2008|03|02|N}} — {{dat|2011|08|06|N}} | pēc = partija iekļāvusies "[[Vienotība|Vienotībā]]"}} {{Amatu secība | pirms = [[Gundars Daudze]] | virsraksts = [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | periods = {{dat|2010|11|02|N}} — {{dat|2014|11|4|N}} | pēc = [[Ināra Mūrniece]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Ģirts Valdis Kristovskis]] | virsraksts = "[[Vienotība]]s" valdes priekšsēdētāja| periods = {{dat|2011|03|15|N}} — {{dat|2016|06|04|N}} | pēc = [[Andris Piebalgs]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Artis Bērtulis]] | virsraksts = [[Latvijas vēstniece Itālijā]] | periods = {{dat|2018|09|01|N}} — {{dat|2024|03|14|N}} | pēc = [[Elita Gavele]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Aiga Liepiņa]] | virsraksts = [[Latvijas vēstniece Nīderlandē]] | periods = {{dat|2024|03|27|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā''}} {{kastes beigas}} {{Saeimas priekšsēdētāji}} {{Kalvīša 1. Ministru kabinets}} {{navboxes |title=Latvijas parlaments |list= {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Āboltiņa, Solvita}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]] [[Kategorija:Saeimas priekšsēdētāji]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Itālijā]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Nīderlandē]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] tpyh9hfy8832vq6kzp10dcdmz5em17r 4493769 4493768 2026-07-12T10:35:05Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ pap 4493769 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Solvita Āboltiņa | vārds_orģ = | attēls = 4.maija Saeimas svinīgā sēde (14103498385).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Solvita Āboltiņa 2014. gadā | amats = [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | term_sākums = {{dat|2010|11|2|N}} | term_beigas = {{dat|2014|11|4|N}} | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Gundars Daudze]] | pēctecis = [[Ināra Mūrniece]] | amats1 = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|Latvijas Republikas tieslietu ministre]] | term_sākums1 = {{dat|2004|12|2|N}} | term_beigas1 = {{dat|2006|4|7|N}} | vietnieks1 = | prezidents1 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers1 = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis1 = [[Vineta Muižniece]] | pēctecis1 = [[Guntars Grīnvalds]] | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|1|11|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāte | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāte | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāte | term_sākums7 = {{dat|2002|11|14|N}} | term_beigas7 = {{dat|2004|3|18|N}} | term_sākums6 = {{dat|2004|12|16|N}} | term_beigas6 = {{dat|2007|11|7|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7= * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers7 = * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1963|2|19}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Jaunais laiks]] <small>(2002—2011)</small><br />[[Vienotība]] <small>(2011—2017)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Jānis Āboltiņš | bērni = meita un dēls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/36365/solvitas-aboltinas-sieviskigas-viltibas |title=Solvitas Āboltiņas sievišķīgās viltības |publisher=Kasjauns.lv |date=2010-12-27 |accessdate=2011-11-11}}</ref> | profesija = [[tiesību zinātne|juriste]] | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Solvita Āboltiņa''' (dzimusi '''Solvita Martinova''', vēlāk '''Solvita Mellupe''' {{dat|1963|2|19}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tm.gov.lv/lv/cv/sa.html |title=Biogrāfija |publisher=[[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija]] |date= |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090724160721/http://www.tm.gov.lv/lv/cv/sa.html |archivedate=2009-07-24 }}</ref> [[Rīga|Rīgā]]<ref>[http://vienotiba.lv/solvita_aboltina Solvita Āboltiņa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305045548/http://vienotiba.lv/solvita_aboltina |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Vienotība</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] [[tiesību zinātne|juriste]], politiķe un diplomāte. Kopš 2024. gada ir [[Latvijas vēstniece Nīderlandē]], iepriekš bija [[Latvijas vēstniece Itālijā]] (2018—2024), kopš 2019. gada arī [[Malta|Maltā]], [[Sanmarīno]] un [[Albānija|Albānijā]]. Vairāku [[Saeima|Saeimu]] deputāte, pārstāvot partiju "[[Vienotība]]" (bijusi tās valdes priekšsēdētāja) un partiju "[[Jaunais laiks]]". [[Latvijas Tieslietu ministrs|tieslietu ministre]] (2004—2006) un [[Saeimas priekšsēdētāja]] (2010—2014). == Dzīvesɡājums == 1981. gadā beidza mācībās [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Rīgas 5. vidusskolā]], 1986. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienotiba-pazino-lokomotives-zemgale-rezerve-vietu-elertei.d?id=31593881 |title='Vienotība' paziņo 'lokomotīves', Zemgalē rezervē vietu Ēlertei |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> Pirms politiskās darbības sākuma darbojās ārlietu dienestā un kopš 1995. gada vadīja [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] Konsulāro departamentu.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/614 Par grāmatu vēstniecībām, konsulātiem, diplomātiem] laikraksts "[[Latvijas Vēstnesis]]", Nr. 26/28, 28.01.2000.</ref> === Politiskā darbība === Politikā darbojas no 2001. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Gerda Pulkstene, TVNET |url=http://www.tvnet.lv/sievietem/persona/66428-solvita_aboltina_but_sievietei_briniskigakais_kas_ar_tevi_var_notikt |title=Solvita Āboltiņa: Būt sievietei – brīnišķīgākais, kas ar tevi var notikt |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2011-11-11 |archive-date=2010-10-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101011124657/http://www.tvnet.lv/sievietem/persona/66428-solvita_aboltina_but_sievietei_briniskigakais_kas_ar_tevi_var_notikt }}</ref> Iesaistījās "[[Jaunais laiks|Jaunajā laikā]]" kopš partijas pirmsākumiem, bija tās programmas sadaļu "Korupcijas apkarošana" un "Tiesību aizsardzības sistēma" izstrādes darba grupu vadītāja. Netika [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta 8. Saeimā]], bet ieņēma deputātes vietu uz laiku [[Ingūna Rībena|Ingūnas Rībenas]] vietā. Bija [[8. Saeima]]s Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, Eiropas lietu komisijas locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/1DE7A2762AAE323CC22577B20022D9B3/$FILE/aboltina.htm |title=8. Saeimas profils |publisher=Titania.saeima.lv |date=2003-04-29 |accessdate=2011-11-11}}</ref> No 2004. līdz 2006. gadam bija [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministre]] [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|Aigara Kalvīša valdībā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vienotiba.lv/solvita_aboltina |title=Solvita Āboltiņa |access-date={{dat|2011|11|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111008061509/http://vienotiba.lv/solvita_aboltina |archivedate={{dat|2011|10|08||bez}} }}</ref> 2006. gadā Solvitu Āboltiņu [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja 9. Saeimā]], bet pēc "Jaunā laika" nokļūšanas [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|valdībā]] 2009. gadā viņa ieņēma [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] biedres amatu. No 2008. gada 2. marta bija partijas "Jaunais laiks" valdes priekšsēdētāja. No 2010. gada politiskās apvienības "[[Vienotība]]" valdes līdzpriekšsēdētāja, 2011. gada martā rotācijas kārtībā pārņēma apvienības valdes priekšsēdētāja amatu no "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" līdera [[Ģirts Valdis Kristovskis|Ģirta Valda Kristovska]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/35801/ |title=Par "Vienotības" priekšsēdētāju kļūst Solvita Āboltiņa |publisher=Easyget.lv |date=2011-03-14 |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111211124123/http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/35801/ |archivedate=2011-12-11 }}</ref> 2010. gadā viņu [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja 10. Saeimā]] no "Vienotības" saraksta un pirmajā Saeimas sēdē {{dat|2010|11|2}} ievēlēja par [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/apstiprina-saeimas-prezidiju-pll-paliek-bez-amatiem-plkst1730.d?id=34950095 |title=Apstiprina Saeimas prezidiju; PLL paliek bez amatiem (plkst.17:30) |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101107162625/http://www.delfi.lv/news/national/politics/apstiprina-saeimas-prezidiju-pll-paliek-bez-amatiem-plkst1730.d?id=34950095 |archivedate=2010-11-07 }}</ref> 2011. gadā [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas velēšanās]] ievēlēta [[11. Saeima|11. Saeimā]]. 18. oktobrī, pēc tam, kad dienu iepriekš par Saeimas priekšsēdētāju neizdevās ievēlēt [[Valdis Zatlers|Valdi Zatleru]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/zatleru-ari-otro-reizi-izgaz-saeimas-priekssedetaja-velesanas-zrp-citu-kandidatu-nevirzis.d?id=41229913 |title=Zatleru arī otro reizi izgāž Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanās; ZRP citu kandidātu nevirzīs |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> ar 51 balsi "par" S. Āboltiņu atkārtoti ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-saeimas-priekssedetaju-velreiz-klust-aboltina.d?id=41243161 |title=Par Saeimas priekšsēdētāju vēlreiz kļūst Āboltiņa |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> 2012. gada 1. decembrī S. Āboltiņu pārvēlēja par partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētāju, citus kandidātus valdes priekšsēdētāja amatam nevirzīja.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/politika/aboltina-turpinas-vadit-vienotibu-zaki-valde-neparvel-13981167 Āboltiņa turpinās vadīt Vienotību; Zaķi valdē nepārvēl] Diena.lv</ref> [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gada rudenī S. Āboltiņa Kurzemes vēlēšanu apgabalā palika ceturtā starp "Vienotības" kandidātiem un Saeimā netika ievēlēta. Viņa bija procentuāli visbiežāk svītrotā "Vienotības" kandidāte (viņu Saeimā nevēlējās redzēt 27% saraksta atbalstītāju Kurzemē).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/blogi/politika/kas-uzvareja-12-saeimas-velesanas|title=ir - Kas uzvarēja 12.Saeimas vēlēšanās?|website=www.irlv.lv|access-date=2018-08-19}}{{Novecojusi saite}}</ref> Vietu [[12. Saeima|12. Saeimā]] S. Āboltiņa ieguva, kad vēlēšanās augstāku vietu ieguvušais [[Jānis Junkurs]] jau pirmajā jaunā parlamenta darbības dienā atteicās no deputāta mandāta. 2014. gada decembrī partijas kopsapulcē S. Āboltiņa atkal ievēlēja par partijas "Vienotība" vadītāju,<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/svetki-kuros-visi-nepriecajas-14079949 Svētki, kuros visi nepriecājās] Diena.lv</ref> taču pēc [[Straujumas 2. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas valdības]] demisijas 2015. gada decembrī viņai neizdevās kļūt par Ministru Prezidenti.<ref>[http://lat.mixnews.lv/lv/politika/43905_loskutovs-aboltina-divas-reizes-meginaja-pierunat-straujumu-atkapties LOSKUTOVS: ĀBOLTIŅA DIVAS REIZES MĒĢINĀJA PIERUNĀT STRAUJUMU ATKĀPTIES]{{Novecojusi saite}} lat.mixnews.lv 2016. gada 15. janvārī</ref> Partijas "Vienotība" ārkārtas kongresā 2016. gada 4. jūnijā viņa vairs nepretendēja uz valdes priekšsēdētājas amatu.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/piebalgs-nomaina-aboltinu-vienotibas-lidera-amata.a186154/ Piebalgs nomaina Āboltiņu «Vienotības» līdera amatā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160606003217/http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/piebalgs-nomaina-aboltinu-vienotibas-lidera-amata.a186154/ |date={{dat|2016|06|06||bez}} }} Madara Līcīte, Māris Klūga, 2016. gada 4. jūnijā</ref> 2017. gada novembrī S. Āboltiņa tika izslēgta no partijas "par partijas iekšējās disciplīnas neievērošanu, apzinātu partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu".<ref>[http://vienotiba.lv/jaunumi/zinas/vienotibas-jauna-valde-lemj-izslegt-solvitu-aboltinu-no-partijas/ VIENOTĪBAS jaunā valde lemj izslēgt Solvitu Āboltiņu no partijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180820074846/https://vienotiba.lv/jaunumi/zinas/vienotibas-jauna-valde-lemj-izslegt-solvitu-aboltinu-no-partijas/ |date={{dat|2018|08|20||bez}} }} "Vienotības" oficiālā mājaslapa</ref> Gada nogalē nolika deputāta mandātu. === Diplomātiskajā darbā === Darbu Ārlietu ministrijā uzsāka 1993. gadā un sākotnējo pieredzi guva Konsulārajā departamentā kā vecākā referente, vēlāk — Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļas vadītāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/60821-akreditacijas-vestules-sanem-latvijas-vestniece-italija-solvita-aboltina|title=Akreditācijas vēstules saņem Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa|last=Martinsone|first=Solvita|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2018-08-19|archive-date=2018-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20180731162726/http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/60821-akreditacijas-vestules-sanem-latvijas-vestniece-italija-solvita-aboltina}}</ref> No 1995. līdz 2002. gadam viņa bija Konsulārā departamenta direktore. No {{dat|2018|2|5|Ģ|bez}} viņa sāka pildīt [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] Eiropas departamenta direktores amata pienākumus, vēl viņai tika piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/aboltina-sak-darbu-arlietu-ministrijas-eiropas-departamenta-direktores-amata.d?id=49713127|title=Āboltiņa sāk darbu Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktores amatā|last=Lastovskis|first=Filips|date={{dat|2018|2|5||bez}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2018|2|17||bez}}}}</ref> 2018. gada 31. jūlijā Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] pasniedza S. Āboltiņai akreditācijas vēstules ka Latvijas ārkārtējai un pilnvarotajai [[vēstnieks|vēstniecei]] [[Itālijas Republika|Itālijas Republikā]]. S. Āboltiņa amatā nomainīja [[Artis Bērtulis|Arti Bērtuli]], kurš strādāja Itālijā kopš 2013. gada augusta. Pēc akreditācijas vēstules saņemšanas bijusī politiķe žurnālistiem skaidroja, ka, pateicoties Itālijai, Latvija ieguvusi savu ''de iure'' atzīšanu un šobrīd viņa redz savu uzdevumu valsts prezidenta vizītes organizēšanā Itālijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/aboltina-sola-vestnieces-amata-organizet-vejona-viziti-italija-14202193|title=Āboltiņa sola vēstnieces amatā organizēt Vējoņa vizīti Itālijā|access-date=2018-08-19}}</ref> Vēlāk S. Āboltiņai uzticēja arī Latvijas vēstnieces [[Malta|Maltā]],<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aboltinai-uzticeti-ari-vestnieces-pienakumi-malta.a307100/|title=Āboltiņai uzticēti arī vēstnieces pienākumi Maltā|accessdate={{dat|2019|1|26||bez}}|date={{dat|2019|1|24||bez}}|agency=[[lsm.lv]]}}</ref> [[Sanmarīno]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aboltina-kluvusi-par-vestnieci-ari-sanmarino.a307485/|title=Āboltiņa kļuvusi par vēstnieci arī Sanmarīno|website=www.lsm.lv|access-date=2019-01-28|language=lv}}</ref> un [[Albānija|Albānijā]] pienākumus. 2024. gadā apstiprināta par vēstnieci [[Nīderlande|Nīderlandē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56170806/aboltina-klus-par-latvijas-vestnieci-niderlande|title=Āboltiņa kļūs par Latvijas vēstnieci Nīderlandē|website=www.delfi.lv|access-date=2023-12-06|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Solvita Āboltiņa}} * [http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/saeimas-darbs/saeimas-priekssedetaja-solvita-aboltina CV Saeimas mājaslapā] * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=1&cbutton=57078930936 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111018125021/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=1&cbutton=57078930936 |date={{dat|2011|10|18||bez}} }} * [http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/depArchive.html?ReadForm&unid=D472BF93A1272030C22579100046C50F&url=./0/D472BF93A1272030C22579100046C50F?OpenDocument&lang=LV 11. Saeimas profils] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vineta Muižniece]] | virsraksts = [[Latvijas tieslietu ministrs|Latvijas tieslietu ministre]] | periods = {{dat|2004|12|02|N}} — {{dat|2006|04|07|N}} | pēc = [[Guntars Grīnvalds]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | virsraksts = "[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]" valdes priekšsēdētāja| periods = {{dat|2008|03|02|N}} — {{dat|2011|08|06|N}} | pēc = partija iekļāvusies "[[Vienotība|Vienotībā]]"}} {{Amatu secība | pirms = [[Gundars Daudze]] | virsraksts = [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | periods = {{dat|2010|11|02|N}} — {{dat|2014|11|4|N}} | pēc = [[Ināra Mūrniece]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Ģirts Valdis Kristovskis]] | virsraksts = "[[Vienotība]]s" valdes priekšsēdētāja| periods = {{dat|2011|03|15|N}} — {{dat|2016|06|04|N}} | pēc = [[Andris Piebalgs]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Artis Bērtulis]] | virsraksts = [[Latvijas vēstniece Itālijā]] | periods = {{dat|2018|09|01|N}} — {{dat|2024|03|14|N}} | pēc = [[Elita Gavele]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Aiga Liepiņa]] | virsraksts = [[Latvijas vēstniece Nīderlandē]] | periods = {{dat|2024|03|27|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā''}} {{kastes beigas}} {{Saeimas priekšsēdētāji}} {{Kalvīša 1. Ministru kabinets}} {{navboxes |title=Latvijas parlaments |list= {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Āboltiņa, Solvita}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]] [[Kategorija:Saeimas priekšsēdētāji]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Itālijā]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Nīderlandē]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] os7v3rfsbtm7wiyz7s31pq29b9aw0r6 4493770 4493769 2026-07-12T10:42:40Z Pirags 3757 4493770 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Solvita Āboltiņa | vārds_orģ = | attēls = 4.maija Saeimas svinīgā sēde (14103498385).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Solvita Āboltiņa 2014. gadā | amats = [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | term_sākums = {{dat|2010|11|2|N}} | term_beigas = {{dat|2014|11|4|N}} | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Gundars Daudze]] | pēctecis = [[Ināra Mūrniece]] | amats1 = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|Latvijas Republikas tieslietu ministre]] | term_sākums1 = {{dat|2004|12|2|N}} | term_beigas1 = {{dat|2006|4|7|N}} | vietnieks1 = | prezidents1 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers1 = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis1 = [[Vineta Muižniece]] | pēctecis1 = [[Guntars Grīnvalds]] | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|1|11|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāte | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāte | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāte | term_sākums7 = {{dat|2002|11|14|N}} | term_beigas7 = {{dat|2004|3|18|N}} | term_sākums6 = {{dat|2004|12|16|N}} | term_beigas6 = {{dat|2007|11|7|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7= * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers7 = * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1963|2|19}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Jaunais laiks]] <small>(2002—2011)</small><br />[[Vienotība]] <small>(2011—2017)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Jānis Āboltiņš | bērni = meita un dēls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/36365/solvitas-aboltinas-sieviskigas-viltibas |title=Solvitas Āboltiņas sievišķīgās viltības |publisher=Kasjauns.lv |date=2010-12-27 |accessdate=2011-11-11}}</ref> | profesija = [[tiesību zinātne|juriste]] | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Solvita Āboltiņa''' (aɡrāk '''Solvita Martinova''', vēlāk '''Solvita Mellupe''', dzimusi {{dat|1963|2|19}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tm.gov.lv/lv/cv/sa.html |title=Biogrāfija |publisher=[[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija]] |date= |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090724160721/http://www.tm.gov.lv/lv/cv/sa.html |archivedate=2009-07-24 }}</ref> [[Rīga|Rīgā]]<ref>[http://vienotiba.lv/solvita_aboltina Solvita Āboltiņa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305045548/http://vienotiba.lv/solvita_aboltina |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Vienotība</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] [[tiesību zinātne|juriste]], politiķe un diplomāte. Kopš 2024. gada ir [[Latvijas vēstniece Nīderlandē]], iepriekš bija [[Latvijas vēstniece Itālijā]] (2018—2024), kopš 2019. gada arī [[Malta|Maltā]], [[Sanmarīno]] un [[Albānija|Albānijā]]. Vairāku [[Saeima|Saeimu]] deputāte, pārstāvot partiju "[[Vienotība]]" (bijusi tās valdes priekšsēdētāja) un partiju "[[Jaunais laiks]]". [[Latvijas Tieslietu ministrs|tieslietu ministre]] (2004—2006) un [[Saeimas priekšsēdētāja]] (2010—2014). == Dzīvesɡājums == 1981. gadā beidza mācībās [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Rīgas 5. vidusskolā]], 1986. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienotiba-pazino-lokomotives-zemgale-rezerve-vietu-elertei.d?id=31593881 |title='Vienotība' paziņo 'lokomotīves', Zemgalē rezervē vietu Ēlertei |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> Pirms politiskās darbības sākuma darbojās ārlietu dienestā un kopš 1995. gada vadīja [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] Konsulāro departamentu.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/614 Par grāmatu vēstniecībām, konsulātiem, diplomātiem] laikraksts "[[Latvijas Vēstnesis]]", Nr. 26/28, 28.01.2000.</ref> === Politiskā darbība === Politikā darbojas no 2001. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Gerda Pulkstene, TVNET |url=http://www.tvnet.lv/sievietem/persona/66428-solvita_aboltina_but_sievietei_briniskigakais_kas_ar_tevi_var_notikt |title=Solvita Āboltiņa: Būt sievietei – brīnišķīgākais, kas ar tevi var notikt |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2011-11-11 |archive-date=2010-10-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101011124657/http://www.tvnet.lv/sievietem/persona/66428-solvita_aboltina_but_sievietei_briniskigakais_kas_ar_tevi_var_notikt }}</ref> Iesaistījās "[[Jaunais laiks|Jaunajā laikā]]" kopš partijas pirmsākumiem, bija tās programmas sadaļu "Korupcijas apkarošana" un "Tiesību aizsardzības sistēma" izstrādes darba grupu vadītāja. Netika [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta 8. Saeimā]], bet ieņēma deputātes vietu uz laiku [[Ingūna Rībena|Ingūnas Rībenas]] vietā. Bija [[8. Saeima]]s Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, Eiropas lietu komisijas locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/1DE7A2762AAE323CC22577B20022D9B3/$FILE/aboltina.htm |title=8. Saeimas profils |publisher=Titania.saeima.lv |date=2003-04-29 |accessdate=2011-11-11}}</ref> No 2004. līdz 2006. gadam bija [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministre]] [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|Aigara Kalvīša valdībā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vienotiba.lv/solvita_aboltina |title=Solvita Āboltiņa |access-date={{dat|2011|11|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111008061509/http://vienotiba.lv/solvita_aboltina |archivedate={{dat|2011|10|08||bez}} }}</ref> 2006. gadā Solvitu Āboltiņu [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja 9. Saeimā]], bet pēc "Jaunā laika" nokļūšanas [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|valdībā]] 2009. gadā viņa ieņēma [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] biedres amatu. No 2008. gada 2. marta bija partijas "Jaunais laiks" valdes priekšsēdētāja. No 2010. gada politiskās apvienības "[[Vienotība]]" valdes līdzpriekšsēdētāja, 2011. gada martā rotācijas kārtībā pārņēma apvienības valdes priekšsēdētāja amatu no "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" līdera [[Ģirts Valdis Kristovskis|Ģirta Valda Kristovska]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/35801/ |title=Par "Vienotības" priekšsēdētāju kļūst Solvita Āboltiņa |publisher=Easyget.lv |date=2011-03-14 |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111211124123/http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/35801/ |archivedate=2011-12-11 }}</ref> 2010. gadā viņu [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja 10. Saeimā]] no "Vienotības" saraksta un pirmajā Saeimas sēdē {{dat|2010|11|2}} ievēlēja par [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/apstiprina-saeimas-prezidiju-pll-paliek-bez-amatiem-plkst1730.d?id=34950095 |title=Apstiprina Saeimas prezidiju; PLL paliek bez amatiem (plkst.17:30) |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101107162625/http://www.delfi.lv/news/national/politics/apstiprina-saeimas-prezidiju-pll-paliek-bez-amatiem-plkst1730.d?id=34950095 |archivedate=2010-11-07 }}</ref> 2011. gadā [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas velēšanās]] ievēlēta [[11. Saeima|11. Saeimā]]. 18. oktobrī, pēc tam, kad dienu iepriekš par Saeimas priekšsēdētāju neizdevās ievēlēt [[Valdis Zatlers|Valdi Zatleru]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/zatleru-ari-otro-reizi-izgaz-saeimas-priekssedetaja-velesanas-zrp-citu-kandidatu-nevirzis.d?id=41229913 |title=Zatleru arī otro reizi izgāž Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanās; ZRP citu kandidātu nevirzīs |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> ar 51 balsi "par" S. Āboltiņu atkārtoti ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-saeimas-priekssedetaju-velreiz-klust-aboltina.d?id=41243161 |title=Par Saeimas priekšsēdētāju vēlreiz kļūst Āboltiņa |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> 2012. gada 1. decembrī S. Āboltiņu pārvēlēja par partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētāju, citus kandidātus valdes priekšsēdētāja amatam nevirzīja.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/politika/aboltina-turpinas-vadit-vienotibu-zaki-valde-neparvel-13981167 Āboltiņa turpinās vadīt Vienotību; Zaķi valdē nepārvēl] Diena.lv</ref> [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gada rudenī S. Āboltiņa Kurzemes vēlēšanu apgabalā palika ceturtā starp "Vienotības" kandidātiem un Saeimā netika ievēlēta. Viņa bija procentuāli visbiežāk svītrotā "Vienotības" kandidāte (viņu Saeimā nevēlējās redzēt 27% saraksta atbalstītāju Kurzemē).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/blogi/politika/kas-uzvareja-12-saeimas-velesanas|title=ir - Kas uzvarēja 12.Saeimas vēlēšanās?|website=www.irlv.lv|access-date=2018-08-19}}{{Novecojusi saite}}</ref> Vietu [[12. Saeima|12. Saeimā]] S. Āboltiņa ieguva, kad vēlēšanās augstāku vietu ieguvušais [[Jānis Junkurs]] jau pirmajā jaunā parlamenta darbības dienā atteicās no deputāta mandāta. 2014. gada decembrī partijas kopsapulcē S. Āboltiņa atkal ievēlēja par partijas "Vienotība" vadītāju,<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/svetki-kuros-visi-nepriecajas-14079949 Svētki, kuros visi nepriecājās] Diena.lv</ref> taču pēc [[Straujumas 2. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas valdības]] demisijas 2015. gada decembrī viņai neizdevās kļūt par Ministru Prezidenti.<ref>[http://lat.mixnews.lv/lv/politika/43905_loskutovs-aboltina-divas-reizes-meginaja-pierunat-straujumu-atkapties LOSKUTOVS: ĀBOLTIŅA DIVAS REIZES MĒĢINĀJA PIERUNĀT STRAUJUMU ATKĀPTIES]{{Novecojusi saite}} lat.mixnews.lv 2016. gada 15. janvārī</ref> Partijas "Vienotība" ārkārtas kongresā 2016. gada 4. jūnijā viņa vairs nepretendēja uz valdes priekšsēdētājas amatu.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/piebalgs-nomaina-aboltinu-vienotibas-lidera-amata.a186154/ Piebalgs nomaina Āboltiņu «Vienotības» līdera amatā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160606003217/http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/piebalgs-nomaina-aboltinu-vienotibas-lidera-amata.a186154/ |date={{dat|2016|06|06||bez}} }} Madara Līcīte, Māris Klūga, 2016. gada 4. jūnijā</ref> 2017. gada novembrī S. Āboltiņa tika izslēgta no partijas "par partijas iekšējās disciplīnas neievērošanu, apzinātu partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu".<ref>[http://vienotiba.lv/jaunumi/zinas/vienotibas-jauna-valde-lemj-izslegt-solvitu-aboltinu-no-partijas/ VIENOTĪBAS jaunā valde lemj izslēgt Solvitu Āboltiņu no partijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180820074846/https://vienotiba.lv/jaunumi/zinas/vienotibas-jauna-valde-lemj-izslegt-solvitu-aboltinu-no-partijas/ |date={{dat|2018|08|20||bez}} }} "Vienotības" oficiālā mājaslapa</ref> Gada nogalē nolika deputāta mandātu. === Diplomātiskajā darbā === Darbu Ārlietu ministrijā uzsāka 1993. gadā un sākotnējo pieredzi guva Konsulārajā departamentā kā vecākā referente, vēlāk — Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļas vadītāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/60821-akreditacijas-vestules-sanem-latvijas-vestniece-italija-solvita-aboltina|title=Akreditācijas vēstules saņem Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa|last=Martinsone|first=Solvita|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2018-08-19|archive-date=2018-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20180731162726/http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/60821-akreditacijas-vestules-sanem-latvijas-vestniece-italija-solvita-aboltina}}</ref> No 1995. līdz 2002. gadam viņa bija Konsulārā departamenta direktore. No {{dat|2018|2|5|Ģ|bez}} viņa sāka pildīt [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] Eiropas departamenta direktores amata pienākumus, vēl viņai tika piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/aboltina-sak-darbu-arlietu-ministrijas-eiropas-departamenta-direktores-amata.d?id=49713127|title=Āboltiņa sāk darbu Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktores amatā|last=Lastovskis|first=Filips|date={{dat|2018|2|5||bez}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2018|2|17||bez}}}}</ref> 2018. gada 31. jūlijā Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] pasniedza S. Āboltiņai akreditācijas vēstules ka Latvijas ārkārtējai un pilnvarotajai [[vēstnieks|vēstniecei]] [[Itālijas Republika|Itālijas Republikā]]. S. Āboltiņa amatā nomainīja [[Artis Bērtulis|Arti Bērtuli]], kurš strādāja Itālijā kopš 2013. gada augusta. Pēc akreditācijas vēstules saņemšanas bijusī politiķe žurnālistiem skaidroja, ka, pateicoties Itālijai, Latvija ieguvusi savu ''de iure'' atzīšanu un šobrīd viņa redz savu uzdevumu valsts prezidenta vizītes organizēšanā Itālijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/aboltina-sola-vestnieces-amata-organizet-vejona-viziti-italija-14202193|title=Āboltiņa sola vēstnieces amatā organizēt Vējoņa vizīti Itālijā|access-date=2018-08-19}}</ref> Vēlāk S. Āboltiņai uzticēja arī Latvijas vēstnieces [[Malta|Maltā]],<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aboltinai-uzticeti-ari-vestnieces-pienakumi-malta.a307100/|title=Āboltiņai uzticēti arī vēstnieces pienākumi Maltā|accessdate={{dat|2019|1|26||bez}}|date={{dat|2019|1|24||bez}}|agency=[[lsm.lv]]}}</ref> [[Sanmarīno]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aboltina-kluvusi-par-vestnieci-ari-sanmarino.a307485/|title=Āboltiņa kļuvusi par vēstnieci arī Sanmarīno|website=www.lsm.lv|access-date=2019-01-28|language=lv}}</ref> un [[Albānija|Albānijā]] pienākumus. 2024. gadā apstiprināta par vēstnieci [[Nīderlande|Nīderlandē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56170806/aboltina-klus-par-latvijas-vestnieci-niderlande|title=Āboltiņa kļūs par Latvijas vēstnieci Nīderlandē|website=www.delfi.lv|access-date=2023-12-06|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Solvita Āboltiņa}} * [http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/saeimas-darbs/saeimas-priekssedetaja-solvita-aboltina CV Saeimas mājaslapā] * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=1&cbutton=57078930936 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111018125021/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=1&cbutton=57078930936 |date={{dat|2011|10|18||bez}} }} * [http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/depArchive.html?ReadForm&unid=D472BF93A1272030C22579100046C50F&url=./0/D472BF93A1272030C22579100046C50F?OpenDocument&lang=LV 11. Saeimas profils] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vineta Muižniece]] | virsraksts = [[Latvijas tieslietu ministrs|Latvijas tieslietu ministre]] | periods = {{dat|2004|12|02|N}} — {{dat|2006|04|07|N}} | pēc = [[Guntars Grīnvalds]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | virsraksts = "[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]" valdes priekšsēdētāja| periods = {{dat|2008|03|02|N}} — {{dat|2011|08|06|N}} | pēc = partija iekļāvusies "[[Vienotība|Vienotībā]]"}} {{Amatu secība | pirms = [[Gundars Daudze]] | virsraksts = [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | periods = {{dat|2010|11|02|N}} — {{dat|2014|11|4|N}} | pēc = [[Ināra Mūrniece]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Ģirts Valdis Kristovskis]] | virsraksts = "[[Vienotība]]s" valdes priekšsēdētāja| periods = {{dat|2011|03|15|N}} — {{dat|2016|06|04|N}} | pēc = [[Andris Piebalgs]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Artis Bērtulis]] | virsraksts = [[Latvijas vēstniece Itālijā]] | periods = {{dat|2018|09|01|N}} — {{dat|2024|03|14|N}} | pēc = [[Elita Gavele]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Aiga Liepiņa]] | virsraksts = [[Latvijas vēstniece Nīderlandē]] | periods = {{dat|2024|03|27|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā''}} {{kastes beigas}} {{Saeimas priekšsēdētāji}} {{Kalvīša 1. Ministru kabinets}} {{navboxes |title=Latvijas parlaments |list= {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Āboltiņa, Solvita}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]] [[Kategorija:Saeimas priekšsēdētāji]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Itālijā]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Nīderlandē]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 6qz94mf5xpzj5g6nf1tubh1burc7rrs 4493771 4493770 2026-07-12T10:43:19Z Pirags 3757 4493771 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Solvita Āboltiņa | vārds_orģ = | attēls = 4.maija Saeimas svinīgā sēde (14103498385).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Solvita Āboltiņa 2014. gadā | amats = [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | term_sākums = {{dat|2010|11|2|N}} | term_beigas = {{dat|2014|11|4|N}} | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Gundars Daudze]] | pēctecis = [[Ināra Mūrniece]] | amats1 = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|Latvijas Republikas tieslietu ministre]] | term_sākums1 = {{dat|2004|12|2|N}} | term_beigas1 = {{dat|2006|4|7|N}} | vietnieks1 = | prezidents1 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers1 = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis1 = [[Vineta Muižniece]] | pēctecis1 = [[Guntars Grīnvalds]] | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|1|11|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāte | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāte | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāte | term_sākums7 = {{dat|2002|11|14|N}} | term_beigas7 = {{dat|2004|3|18|N}} | term_sākums6 = {{dat|2004|12|16|N}} | term_beigas6 = {{dat|2007|11|7|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7= * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers7 = * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1963|2|19}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Jaunais laiks]] <small>(2002—2011)</small><br />[[Vienotība]] <small>(2011—2017)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Jānis Āboltiņš | bērni = meita un dēls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/36365/solvitas-aboltinas-sieviskigas-viltibas |title=Solvitas Āboltiņas sievišķīgās viltības |publisher=Kasjauns.lv |date=2010-12-27 |accessdate=2011-11-11}}</ref> | profesija = [[tiesību zinātne|juriste]] | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Solvita Āboltiņa''' (aɡrāk '''Solvita Martinova''', '''Solvita Mellupe''', dzimusi {{dat|1963|2|19}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tm.gov.lv/lv/cv/sa.html |title=Biogrāfija |publisher=[[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija]] |date= |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090724160721/http://www.tm.gov.lv/lv/cv/sa.html |archivedate=2009-07-24 }}</ref> [[Rīga|Rīgā]]<ref>[http://vienotiba.lv/solvita_aboltina Solvita Āboltiņa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305045548/http://vienotiba.lv/solvita_aboltina |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Vienotība</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] [[tiesību zinātne|juriste]], politiķe un diplomāte. Kopš 2024. gada ir [[Latvijas vēstniece Nīderlandē]], iepriekš bija [[Latvijas vēstniece Itālijā]] (2018—2024), kopš 2019. gada arī [[Malta|Maltā]], [[Sanmarīno]] un [[Albānija|Albānijā]]. Vairāku [[Saeima|Saeimu]] deputāte, pārstāvot partiju "[[Vienotība]]" (bijusi tās valdes priekšsēdētāja) un partiju "[[Jaunais laiks]]". [[Latvijas Tieslietu ministrs|tieslietu ministre]] (2004—2006) un [[Saeimas priekšsēdētāja]] (2010—2014). == Dzīvesɡājums == 1981. gadā beidza mācībās [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Rīgas 5. vidusskolā]], 1986. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienotiba-pazino-lokomotives-zemgale-rezerve-vietu-elertei.d?id=31593881 |title='Vienotība' paziņo 'lokomotīves', Zemgalē rezervē vietu Ēlertei |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> Pirms politiskās darbības sākuma darbojās ārlietu dienestā un kopš 1995. gada vadīja [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] Konsulāro departamentu.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/614 Par grāmatu vēstniecībām, konsulātiem, diplomātiem] laikraksts "[[Latvijas Vēstnesis]]", Nr. 26/28, 28.01.2000.</ref> === Politiskā darbība === Politikā darbojas no 2001. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Gerda Pulkstene, TVNET |url=http://www.tvnet.lv/sievietem/persona/66428-solvita_aboltina_but_sievietei_briniskigakais_kas_ar_tevi_var_notikt |title=Solvita Āboltiņa: Būt sievietei – brīnišķīgākais, kas ar tevi var notikt |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2011-11-11 |archive-date=2010-10-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101011124657/http://www.tvnet.lv/sievietem/persona/66428-solvita_aboltina_but_sievietei_briniskigakais_kas_ar_tevi_var_notikt }}</ref> Iesaistījās "[[Jaunais laiks|Jaunajā laikā]]" kopš partijas pirmsākumiem, bija tās programmas sadaļu "Korupcijas apkarošana" un "Tiesību aizsardzības sistēma" izstrādes darba grupu vadītāja. Netika [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta 8. Saeimā]], bet ieņēma deputātes vietu uz laiku [[Ingūna Rībena|Ingūnas Rībenas]] vietā. Bija [[8. Saeima]]s Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, Eiropas lietu komisijas locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/1DE7A2762AAE323CC22577B20022D9B3/$FILE/aboltina.htm |title=8. Saeimas profils |publisher=Titania.saeima.lv |date=2003-04-29 |accessdate=2011-11-11}}</ref> No 2004. līdz 2006. gadam bija [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministre]] [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|Aigara Kalvīša valdībā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vienotiba.lv/solvita_aboltina |title=Solvita Āboltiņa |access-date={{dat|2011|11|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111008061509/http://vienotiba.lv/solvita_aboltina |archivedate={{dat|2011|10|08||bez}} }}</ref> 2006. gadā Solvitu Āboltiņu [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja 9. Saeimā]], bet pēc "Jaunā laika" nokļūšanas [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|valdībā]] 2009. gadā viņa ieņēma [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] biedres amatu. No 2008. gada 2. marta bija partijas "Jaunais laiks" valdes priekšsēdētāja. No 2010. gada politiskās apvienības "[[Vienotība]]" valdes līdzpriekšsēdētāja, 2011. gada martā rotācijas kārtībā pārņēma apvienības valdes priekšsēdētāja amatu no "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" līdera [[Ģirts Valdis Kristovskis|Ģirta Valda Kristovska]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/35801/ |title=Par "Vienotības" priekšsēdētāju kļūst Solvita Āboltiņa |publisher=Easyget.lv |date=2011-03-14 |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111211124123/http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/35801/ |archivedate=2011-12-11 }}</ref> 2010. gadā viņu [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja 10. Saeimā]] no "Vienotības" saraksta un pirmajā Saeimas sēdē {{dat|2010|11|2}} ievēlēja par [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/apstiprina-saeimas-prezidiju-pll-paliek-bez-amatiem-plkst1730.d?id=34950095 |title=Apstiprina Saeimas prezidiju; PLL paliek bez amatiem (plkst.17:30) |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101107162625/http://www.delfi.lv/news/national/politics/apstiprina-saeimas-prezidiju-pll-paliek-bez-amatiem-plkst1730.d?id=34950095 |archivedate=2010-11-07 }}</ref> 2011. gadā [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas velēšanās]] ievēlēta [[11. Saeima|11. Saeimā]]. 18. oktobrī, pēc tam, kad dienu iepriekš par Saeimas priekšsēdētāju neizdevās ievēlēt [[Valdis Zatlers|Valdi Zatleru]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/zatleru-ari-otro-reizi-izgaz-saeimas-priekssedetaja-velesanas-zrp-citu-kandidatu-nevirzis.d?id=41229913 |title=Zatleru arī otro reizi izgāž Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanās; ZRP citu kandidātu nevirzīs |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> ar 51 balsi "par" S. Āboltiņu atkārtoti ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-saeimas-priekssedetaju-velreiz-klust-aboltina.d?id=41243161 |title=Par Saeimas priekšsēdētāju vēlreiz kļūst Āboltiņa |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> 2012. gada 1. decembrī S. Āboltiņu pārvēlēja par partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētāju, citus kandidātus valdes priekšsēdētāja amatam nevirzīja.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/politika/aboltina-turpinas-vadit-vienotibu-zaki-valde-neparvel-13981167 Āboltiņa turpinās vadīt Vienotību; Zaķi valdē nepārvēl] Diena.lv</ref> [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gada rudenī S. Āboltiņa Kurzemes vēlēšanu apgabalā palika ceturtā starp "Vienotības" kandidātiem un Saeimā netika ievēlēta. Viņa bija procentuāli visbiežāk svītrotā "Vienotības" kandidāte (viņu Saeimā nevēlējās redzēt 27% saraksta atbalstītāju Kurzemē).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/blogi/politika/kas-uzvareja-12-saeimas-velesanas|title=ir - Kas uzvarēja 12.Saeimas vēlēšanās?|website=www.irlv.lv|access-date=2018-08-19}}{{Novecojusi saite}}</ref> Vietu [[12. Saeima|12. Saeimā]] S. Āboltiņa ieguva, kad vēlēšanās augstāku vietu ieguvušais [[Jānis Junkurs]] jau pirmajā jaunā parlamenta darbības dienā atteicās no deputāta mandāta. 2014. gada decembrī partijas kopsapulcē S. Āboltiņa atkal ievēlēja par partijas "Vienotība" vadītāju,<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/svetki-kuros-visi-nepriecajas-14079949 Svētki, kuros visi nepriecājās] Diena.lv</ref> taču pēc [[Straujumas 2. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas valdības]] demisijas 2015. gada decembrī viņai neizdevās kļūt par Ministru Prezidenti.<ref>[http://lat.mixnews.lv/lv/politika/43905_loskutovs-aboltina-divas-reizes-meginaja-pierunat-straujumu-atkapties LOSKUTOVS: ĀBOLTIŅA DIVAS REIZES MĒĢINĀJA PIERUNĀT STRAUJUMU ATKĀPTIES]{{Novecojusi saite}} lat.mixnews.lv 2016. gada 15. janvārī</ref> Partijas "Vienotība" ārkārtas kongresā 2016. gada 4. jūnijā viņa vairs nepretendēja uz valdes priekšsēdētājas amatu.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/piebalgs-nomaina-aboltinu-vienotibas-lidera-amata.a186154/ Piebalgs nomaina Āboltiņu «Vienotības» līdera amatā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160606003217/http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/piebalgs-nomaina-aboltinu-vienotibas-lidera-amata.a186154/ |date={{dat|2016|06|06||bez}} }} Madara Līcīte, Māris Klūga, 2016. gada 4. jūnijā</ref> 2017. gada novembrī S. Āboltiņa tika izslēgta no partijas "par partijas iekšējās disciplīnas neievērošanu, apzinātu partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu".<ref>[http://vienotiba.lv/jaunumi/zinas/vienotibas-jauna-valde-lemj-izslegt-solvitu-aboltinu-no-partijas/ VIENOTĪBAS jaunā valde lemj izslēgt Solvitu Āboltiņu no partijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180820074846/https://vienotiba.lv/jaunumi/zinas/vienotibas-jauna-valde-lemj-izslegt-solvitu-aboltinu-no-partijas/ |date={{dat|2018|08|20||bez}} }} "Vienotības" oficiālā mājaslapa</ref> Gada nogalē nolika deputāta mandātu. === Diplomātiskajā darbā === Darbu Ārlietu ministrijā uzsāka 1993. gadā un sākotnējo pieredzi guva Konsulārajā departamentā kā vecākā referente, vēlāk — Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļas vadītāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/60821-akreditacijas-vestules-sanem-latvijas-vestniece-italija-solvita-aboltina|title=Akreditācijas vēstules saņem Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa|last=Martinsone|first=Solvita|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2018-08-19|archive-date=2018-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20180731162726/http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/60821-akreditacijas-vestules-sanem-latvijas-vestniece-italija-solvita-aboltina}}</ref> No 1995. līdz 2002. gadam viņa bija Konsulārā departamenta direktore. No {{dat|2018|2|5|Ģ|bez}} viņa sāka pildīt [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] Eiropas departamenta direktores amata pienākumus, vēl viņai tika piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/aboltina-sak-darbu-arlietu-ministrijas-eiropas-departamenta-direktores-amata.d?id=49713127|title=Āboltiņa sāk darbu Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktores amatā|last=Lastovskis|first=Filips|date={{dat|2018|2|5||bez}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2018|2|17||bez}}}}</ref> 2018. gada 31. jūlijā Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] pasniedza S. Āboltiņai akreditācijas vēstules ka Latvijas ārkārtējai un pilnvarotajai [[vēstnieks|vēstniecei]] [[Itālijas Republika|Itālijas Republikā]]. S. Āboltiņa amatā nomainīja [[Artis Bērtulis|Arti Bērtuli]], kurš strādāja Itālijā kopš 2013. gada augusta. Pēc akreditācijas vēstules saņemšanas bijusī politiķe žurnālistiem skaidroja, ka, pateicoties Itālijai, Latvija ieguvusi savu ''de iure'' atzīšanu un šobrīd viņa redz savu uzdevumu valsts prezidenta vizītes organizēšanā Itālijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/aboltina-sola-vestnieces-amata-organizet-vejona-viziti-italija-14202193|title=Āboltiņa sola vēstnieces amatā organizēt Vējoņa vizīti Itālijā|access-date=2018-08-19}}</ref> Vēlāk S. Āboltiņai uzticēja arī Latvijas vēstnieces [[Malta|Maltā]],<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aboltinai-uzticeti-ari-vestnieces-pienakumi-malta.a307100/|title=Āboltiņai uzticēti arī vēstnieces pienākumi Maltā|accessdate={{dat|2019|1|26||bez}}|date={{dat|2019|1|24||bez}}|agency=[[lsm.lv]]}}</ref> [[Sanmarīno]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aboltina-kluvusi-par-vestnieci-ari-sanmarino.a307485/|title=Āboltiņa kļuvusi par vēstnieci arī Sanmarīno|website=www.lsm.lv|access-date=2019-01-28|language=lv}}</ref> un [[Albānija|Albānijā]] pienākumus. 2024. gadā apstiprināta par vēstnieci [[Nīderlande|Nīderlandē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56170806/aboltina-klus-par-latvijas-vestnieci-niderlande|title=Āboltiņa kļūs par Latvijas vēstnieci Nīderlandē|website=www.delfi.lv|access-date=2023-12-06|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Solvita Āboltiņa}} * [http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/saeimas-darbs/saeimas-priekssedetaja-solvita-aboltina CV Saeimas mājaslapā] * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=1&cbutton=57078930936 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111018125021/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=1&cbutton=57078930936 |date={{dat|2011|10|18||bez}} }} * [http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/depArchive.html?ReadForm&unid=D472BF93A1272030C22579100046C50F&url=./0/D472BF93A1272030C22579100046C50F?OpenDocument&lang=LV 11. Saeimas profils] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vineta Muižniece]] | virsraksts = [[Latvijas tieslietu ministrs|Latvijas tieslietu ministre]] | periods = {{dat|2004|12|02|N}} — {{dat|2006|04|07|N}} | pēc = [[Guntars Grīnvalds]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | virsraksts = "[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]" valdes priekšsēdētāja| periods = {{dat|2008|03|02|N}} — {{dat|2011|08|06|N}} | pēc = partija iekļāvusies "[[Vienotība|Vienotībā]]"}} {{Amatu secība | pirms = [[Gundars Daudze]] | virsraksts = [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | periods = {{dat|2010|11|02|N}} — {{dat|2014|11|4|N}} | pēc = [[Ināra Mūrniece]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Ģirts Valdis Kristovskis]] | virsraksts = "[[Vienotība]]s" valdes priekšsēdētāja| periods = {{dat|2011|03|15|N}} — {{dat|2016|06|04|N}} | pēc = [[Andris Piebalgs]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Artis Bērtulis]] | virsraksts = [[Latvijas vēstniece Itālijā]] | periods = {{dat|2018|09|01|N}} — {{dat|2024|03|14|N}} | pēc = [[Elita Gavele]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Aiga Liepiņa]] | virsraksts = [[Latvijas vēstniece Nīderlandē]] | periods = {{dat|2024|03|27|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā''}} {{kastes beigas}} {{Saeimas priekšsēdētāji}} {{Kalvīša 1. Ministru kabinets}} {{navboxes |title=Latvijas parlaments |list= {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Āboltiņa, Solvita}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]] [[Kategorija:Saeimas priekšsēdētāji]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Itālijā]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Nīderlandē]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 19xrw3gm4ny6r2m576dsoba1sbzf7o2 4493774 4493771 2026-07-12T10:51:30Z Pirags 3757 /* Politiskā darbība */ 4493774 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Solvita Āboltiņa | vārds_orģ = | attēls = 4.maija Saeimas svinīgā sēde (14103498385).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Solvita Āboltiņa 2014. gadā | amats = [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | term_sākums = {{dat|2010|11|2|N}} | term_beigas = {{dat|2014|11|4|N}} | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Gundars Daudze]] | pēctecis = [[Ināra Mūrniece]] | amats1 = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|Latvijas Republikas tieslietu ministre]] | term_sākums1 = {{dat|2004|12|2|N}} | term_beigas1 = {{dat|2006|4|7|N}} | vietnieks1 = | prezidents1 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers1 = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis1 = [[Vineta Muižniece]] | pēctecis1 = [[Guntars Grīnvalds]] | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|1|11|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāte | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāte | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāte | term_sākums7 = {{dat|2002|11|14|N}} | term_beigas7 = {{dat|2004|3|18|N}} | term_sākums6 = {{dat|2004|12|16|N}} | term_beigas6 = {{dat|2007|11|7|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7= * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers7 = * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1963|2|19}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Jaunais laiks]] <small>(2002—2011)</small><br />[[Vienotība]] <small>(2011—2017)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Jānis Āboltiņš | bērni = meita un dēls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/36365/solvitas-aboltinas-sieviskigas-viltibas |title=Solvitas Āboltiņas sievišķīgās viltības |publisher=Kasjauns.lv |date=2010-12-27 |accessdate=2011-11-11}}</ref> | profesija = [[tiesību zinātne|juriste]] | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Solvita Āboltiņa''' (aɡrāk '''Solvita Martinova''', '''Solvita Mellupe''', dzimusi {{dat|1963|2|19}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tm.gov.lv/lv/cv/sa.html |title=Biogrāfija |publisher=[[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija]] |date= |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090724160721/http://www.tm.gov.lv/lv/cv/sa.html |archivedate=2009-07-24 }}</ref> [[Rīga|Rīgā]]<ref>[http://vienotiba.lv/solvita_aboltina Solvita Āboltiņa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305045548/http://vienotiba.lv/solvita_aboltina |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Vienotība</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] [[tiesību zinātne|juriste]], politiķe un diplomāte. Kopš 2024. gada ir [[Latvijas vēstniece Nīderlandē]], iepriekš bija [[Latvijas vēstniece Itālijā]] (2018—2024), kopš 2019. gada arī [[Malta|Maltā]], [[Sanmarīno]] un [[Albānija|Albānijā]]. Vairāku [[Saeima|Saeimu]] deputāte, pārstāvot partiju "[[Vienotība]]" (bijusi tās valdes priekšsēdētāja) un partiju "[[Jaunais laiks]]". [[Latvijas Tieslietu ministrs|tieslietu ministre]] (2004—2006) un [[Saeimas priekšsēdētāja]] (2010—2014). == Dzīvesɡājums == 1981. gadā beidza mācībās [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Rīgas 5. vidusskolā]], 1986. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienotiba-pazino-lokomotives-zemgale-rezerve-vietu-elertei.d?id=31593881 |title='Vienotība' paziņo 'lokomotīves', Zemgalē rezervē vietu Ēlertei |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> Pirms politiskās darbības sākuma darbojās ārlietu dienestā un kopš 1995. gada vadīja [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] Konsulāro departamentu.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/614 Par grāmatu vēstniecībām, konsulātiem, diplomātiem] laikraksts "[[Latvijas Vēstnesis]]", Nr. 26/28, 28.01.2000.</ref> === Politiskā darbība === 2001. gadā <ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Gerda Pulkstene, TVNET |url=http://www.tvnet.lv/sievietem/persona/66428-solvita_aboltina_but_sievietei_briniskigakais_kas_ar_tevi_var_notikt |title=Solvita Āboltiņa: Būt sievietei – brīnišķīgākais, kas ar tevi var notikt |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2011-11-11 |archive-date=2010-10-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101011124657/http://www.tvnet.lv/sievietem/persona/66428-solvita_aboltina_but_sievietei_briniskigakais_kas_ar_tevi_var_notikt }}</ref> iesaitījās partijas "[[Jaunais laiks]]" veidošanā, bija tās programmas sadaļu "Korupcijas apkarošana" un "Tiesību aizsardzības sistēma" izstrādes darba grupu vadītāja. Piedalījās [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]], ieņēma deputātes vietu uz laiku [[Ingūna Rībena|Ingūnas Rībenas]] vietā. Bija [[8. Saeima]]s Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, Eiropas lietu komisijas locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/1DE7A2762AAE323CC22577B20022D9B3/$FILE/aboltina.htm |title=8. Saeimas profils |publisher=Titania.saeima.lv |date=2003-04-29 |accessdate=2011-11-11}}</ref> No 2004. līdz 2006. gadam bija [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministre]] [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|Aigara Kalvīša valdībā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vienotiba.lv/solvita_aboltina |title=Solvita Āboltiņa |access-date={{dat|2011|11|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111008061509/http://vienotiba.lv/solvita_aboltina |archivedate={{dat|2011|10|08||bez}} }}</ref> 2006. gadā Solvitu Āboltiņu [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja 9. Saeimā]], bet pēc "Jaunā laika" nokļūšanas [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|valdībā]] 2009. gadā viņa ieņēma [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] biedres amatu. No 2008. gada 2. marta bija partijas "Jaunais laiks" valdes priekšsēdētāja. No 2010. gada politiskās apvienības "[[Vienotība]]" valdes līdzpriekšsēdētāja, 2011. gada martā rotācijas kārtībā pārņēma apvienības valdes priekšsēdētāja amatu no "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" līdera [[Ģirts Valdis Kristovskis|Ģirta Valda Kristovska]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/35801/ |title=Par "Vienotības" priekšsēdētāju kļūst Solvita Āboltiņa |publisher=Easyget.lv |date=2011-03-14 |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111211124123/http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/35801/ |archivedate=2011-12-11 }}</ref> 2010. gadā viņu [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja 10. Saeimā]] no "Vienotības" saraksta un pirmajā Saeimas sēdē {{dat|2010|11|2}} ievēlēja par [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/apstiprina-saeimas-prezidiju-pll-paliek-bez-amatiem-plkst1730.d?id=34950095 |title=Apstiprina Saeimas prezidiju; PLL paliek bez amatiem (plkst.17:30) |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101107162625/http://www.delfi.lv/news/national/politics/apstiprina-saeimas-prezidiju-pll-paliek-bez-amatiem-plkst1730.d?id=34950095 |archivedate=2010-11-07 }}</ref> 2011. gadā [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas velēšanās]] ievēlēta [[11. Saeima|11. Saeimā]]. 18. oktobrī, pēc tam, kad dienu iepriekš par Saeimas priekšsēdētāju neizdevās ievēlēt [[Valdis Zatlers|Valdi Zatleru]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/zatleru-ari-otro-reizi-izgaz-saeimas-priekssedetaja-velesanas-zrp-citu-kandidatu-nevirzis.d?id=41229913 |title=Zatleru arī otro reizi izgāž Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanās; ZRP citu kandidātu nevirzīs |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> ar 51 balsi "par" S. Āboltiņu atkārtoti ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-saeimas-priekssedetaju-velreiz-klust-aboltina.d?id=41243161 |title=Par Saeimas priekšsēdētāju vēlreiz kļūst Āboltiņa |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> 2012. gada 1. decembrī S. Āboltiņu pārvēlēja par partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētāju, citus kandidātus valdes priekšsēdētāja amatam nevirzīja.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/politika/aboltina-turpinas-vadit-vienotibu-zaki-valde-neparvel-13981167 Āboltiņa turpinās vadīt Vienotību; Zaķi valdē nepārvēl] Diena.lv</ref> [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gada rudenī S. Āboltiņa Kurzemes vēlēšanu apgabalā palika ceturtā starp "Vienotības" kandidātiem un Saeimā netika ievēlēta. Viņa bija procentuāli visbiežāk svītrotā "Vienotības" kandidāte (viņu Saeimā nevēlējās redzēt 27% saraksta atbalstītāju Kurzemē).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/blogi/politika/kas-uzvareja-12-saeimas-velesanas|title=ir - Kas uzvarēja 12.Saeimas vēlēšanās?|website=www.irlv.lv|access-date=2018-08-19}}{{Novecojusi saite}}</ref> Vietu [[12. Saeima|12. Saeimā]] S. Āboltiņa ieguva, kad vēlēšanās augstāku vietu ieguvušais [[Jānis Junkurs]] jau pirmajā jaunā parlamenta darbības dienā atteicās no deputāta mandāta. 2014. gada decembrī partijas kopsapulcē S. Āboltiņa atkal ievēlēja par partijas "Vienotība" vadītāju,<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/svetki-kuros-visi-nepriecajas-14079949 Svētki, kuros visi nepriecājās] Diena.lv</ref> taču pēc [[Straujumas 2. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas valdības]] demisijas 2015. gada decembrī viņai neizdevās kļūt par Ministru Prezidenti.<ref>[http://lat.mixnews.lv/lv/politika/43905_loskutovs-aboltina-divas-reizes-meginaja-pierunat-straujumu-atkapties LOSKUTOVS: ĀBOLTIŅA DIVAS REIZES MĒĢINĀJA PIERUNĀT STRAUJUMU ATKĀPTIES]{{Novecojusi saite}} lat.mixnews.lv 2016. gada 15. janvārī</ref> Partijas "Vienotība" ārkārtas kongresā 2016. gada 4. jūnijā viņa vairs nepretendēja uz valdes priekšsēdētājas amatu.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/piebalgs-nomaina-aboltinu-vienotibas-lidera-amata.a186154/ Piebalgs nomaina Āboltiņu «Vienotības» līdera amatā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160606003217/http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/piebalgs-nomaina-aboltinu-vienotibas-lidera-amata.a186154/ |date={{dat|2016|06|06||bez}} }} Madara Līcīte, Māris Klūga, 2016. gada 4. jūnijā</ref> 2017. gada novembrī S. Āboltiņa tika izslēgta no partijas "par partijas iekšējās disciplīnas neievērošanu, apzinātu partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu".<ref>[http://vienotiba.lv/jaunumi/zinas/vienotibas-jauna-valde-lemj-izslegt-solvitu-aboltinu-no-partijas/ VIENOTĪBAS jaunā valde lemj izslēgt Solvitu Āboltiņu no partijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180820074846/https://vienotiba.lv/jaunumi/zinas/vienotibas-jauna-valde-lemj-izslegt-solvitu-aboltinu-no-partijas/ |date={{dat|2018|08|20||bez}} }} "Vienotības" oficiālā mājaslapa</ref> Gada nogalē nolika deputāta mandātu. === Diplomātiskajā darbā === Darbu Ārlietu ministrijā uzsāka 1993. gadā un sākotnējo pieredzi guva Konsulārajā departamentā kā vecākā referente, vēlāk — Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļas vadītāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/60821-akreditacijas-vestules-sanem-latvijas-vestniece-italija-solvita-aboltina|title=Akreditācijas vēstules saņem Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa|last=Martinsone|first=Solvita|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2018-08-19|archive-date=2018-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20180731162726/http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/60821-akreditacijas-vestules-sanem-latvijas-vestniece-italija-solvita-aboltina}}</ref> No 1995. līdz 2002. gadam viņa bija Konsulārā departamenta direktore. No {{dat|2018|2|5|Ģ|bez}} viņa sāka pildīt [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] Eiropas departamenta direktores amata pienākumus, vēl viņai tika piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/aboltina-sak-darbu-arlietu-ministrijas-eiropas-departamenta-direktores-amata.d?id=49713127|title=Āboltiņa sāk darbu Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktores amatā|last=Lastovskis|first=Filips|date={{dat|2018|2|5||bez}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2018|2|17||bez}}}}</ref> 2018. gada 31. jūlijā Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] pasniedza S. Āboltiņai akreditācijas vēstules ka Latvijas ārkārtējai un pilnvarotajai [[vēstnieks|vēstniecei]] [[Itālijas Republika|Itālijas Republikā]]. S. Āboltiņa amatā nomainīja [[Artis Bērtulis|Arti Bērtuli]], kurš strādāja Itālijā kopš 2013. gada augusta. Pēc akreditācijas vēstules saņemšanas bijusī politiķe žurnālistiem skaidroja, ka, pateicoties Itālijai, Latvija ieguvusi savu ''de iure'' atzīšanu un šobrīd viņa redz savu uzdevumu valsts prezidenta vizītes organizēšanā Itālijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/aboltina-sola-vestnieces-amata-organizet-vejona-viziti-italija-14202193|title=Āboltiņa sola vēstnieces amatā organizēt Vējoņa vizīti Itālijā|access-date=2018-08-19}}</ref> Vēlāk S. Āboltiņai uzticēja arī Latvijas vēstnieces [[Malta|Maltā]],<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aboltinai-uzticeti-ari-vestnieces-pienakumi-malta.a307100/|title=Āboltiņai uzticēti arī vēstnieces pienākumi Maltā|accessdate={{dat|2019|1|26||bez}}|date={{dat|2019|1|24||bez}}|agency=[[lsm.lv]]}}</ref> [[Sanmarīno]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aboltina-kluvusi-par-vestnieci-ari-sanmarino.a307485/|title=Āboltiņa kļuvusi par vēstnieci arī Sanmarīno|website=www.lsm.lv|access-date=2019-01-28|language=lv}}</ref> un [[Albānija|Albānijā]] pienākumus. 2024. gadā apstiprināta par vēstnieci [[Nīderlande|Nīderlandē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56170806/aboltina-klus-par-latvijas-vestnieci-niderlande|title=Āboltiņa kļūs par Latvijas vēstnieci Nīderlandē|website=www.delfi.lv|access-date=2023-12-06|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Solvita Āboltiņa}} * [http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/saeimas-darbs/saeimas-priekssedetaja-solvita-aboltina CV Saeimas mājaslapā] * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=1&cbutton=57078930936 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111018125021/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=1&cbutton=57078930936 |date={{dat|2011|10|18||bez}} }} * [http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/depArchive.html?ReadForm&unid=D472BF93A1272030C22579100046C50F&url=./0/D472BF93A1272030C22579100046C50F?OpenDocument&lang=LV 11. Saeimas profils] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vineta Muižniece]] | virsraksts = [[Latvijas tieslietu ministrs|Latvijas tieslietu ministre]] | periods = {{dat|2004|12|02|N}} — {{dat|2006|04|07|N}} | pēc = [[Guntars Grīnvalds]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | virsraksts = "[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]" valdes priekšsēdētāja| periods = {{dat|2008|03|02|N}} — {{dat|2011|08|06|N}} | pēc = partija iekļāvusies "[[Vienotība|Vienotībā]]"}} {{Amatu secība | pirms = [[Gundars Daudze]] | virsraksts = [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | periods = {{dat|2010|11|02|N}} — {{dat|2014|11|4|N}} | pēc = [[Ināra Mūrniece]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Ģirts Valdis Kristovskis]] | virsraksts = "[[Vienotība]]s" valdes priekšsēdētāja| periods = {{dat|2011|03|15|N}} — {{dat|2016|06|04|N}} | pēc = [[Andris Piebalgs]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Artis Bērtulis]] | virsraksts = [[Latvijas vēstniece Itālijā]] | periods = {{dat|2018|09|01|N}} — {{dat|2024|03|14|N}} | pēc = [[Elita Gavele]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Aiga Liepiņa]] | virsraksts = [[Latvijas vēstniece Nīderlandē]] | periods = {{dat|2024|03|27|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā''}} {{kastes beigas}} {{Saeimas priekšsēdētāji}} {{Kalvīša 1. Ministru kabinets}} {{navboxes |title=Latvijas parlaments |list= {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Āboltiņa, Solvita}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]] [[Kategorija:Saeimas priekšsēdētāji]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Itālijā]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Nīderlandē]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] rff8ynqt8bwuw3hy11iwky6vkhcy404 4493779 4493774 2026-07-12T10:58:15Z Pirags 3757 papildināju ar atsauci 4493779 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Solvita Āboltiņa | vārds_orģ = | attēls = 4.maija Saeimas svinīgā sēde (14103498385).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Solvita Āboltiņa 2014. gadā | amats = [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | term_sākums = {{dat|2010|11|2|N}} | term_beigas = {{dat|2014|11|4|N}} | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Gundars Daudze]] | pēctecis = [[Ināra Mūrniece]] | amats1 = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|Latvijas Republikas tieslietu ministre]] | term_sākums1 = {{dat|2004|12|2|N}} | term_beigas1 = {{dat|2006|4|7|N}} | vietnieks1 = | prezidents1 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers1 = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis1 = [[Vineta Muižniece]] | pēctecis1 = [[Guntars Grīnvalds]] | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|1|11|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāte | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāte | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāte | term_sākums7 = {{dat|2002|11|14|N}} | term_beigas7 = {{dat|2004|3|18|N}} | term_sākums6 = {{dat|2004|12|16|N}} | term_beigas6 = {{dat|2007|11|7|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7= * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers7 = * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1963|2|19}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Jaunais laiks]] <small>(2002—2011)</small><br />[[Vienotība]] <small>(2011—2017)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Jānis Āboltiņš | bērni = meita un dēls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/36365/solvitas-aboltinas-sieviskigas-viltibas |title=Solvitas Āboltiņas sievišķīgās viltības |publisher=Kasjauns.lv |date=2010-12-27 |accessdate=2011-11-11}}</ref> | profesija = [[tiesību zinātne|juriste]] | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Solvita Āboltiņa''' (aɡrāk '''Solvita Martinova''', '''Solvita Mellupe''', dzimusi {{dat|1963|2|19}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tm.gov.lv/lv/cv/sa.html |title=Biogrāfija |publisher=[[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija]] |date= |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090724160721/http://www.tm.gov.lv/lv/cv/sa.html |archivedate=2009-07-24 }}</ref> [[Rīga|Rīgā]]<ref>[http://vienotiba.lv/solvita_aboltina Solvita Āboltiņa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305045548/http://vienotiba.lv/solvita_aboltina |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Vienotība</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] [[tiesību zinātne|juriste]], politiķe un diplomāte. Kopš 2024. gada ir [[Latvijas vēstniece Nīderlandē]], iepriekš bija [[Latvijas vēstniece Itālijā]] (2018—2024), kopš 2019. gada arī [[Malta|Maltā]], [[Sanmarīno]] un [[Albānija|Albānijā]]. Vairāku [[Saeima|Saeimu]] deputāte, pārstāvot partiju "[[Vienotība]]" (bijusi tās valdes priekšsēdētāja) un partiju "[[Jaunais laiks]]". [[Latvijas Tieslietu ministrs|tieslietu ministre]] (2004—2006) un [[Saeimas priekšsēdētāja]] (2010—2014). == Dzīvesɡājums == Dzimusi 1963. ɡadā Rīgā Gaidas Martinovas ģimenē.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/74529 Kārtējā valsts amatpersonas deklarācija — par 2002. gadu]</ref> 1981. gadā beidza mācībās [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Rīgas 5. vidusskolā]], 1986. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienotiba-pazino-lokomotives-zemgale-rezerve-vietu-elertei.d?id=31593881 |title='Vienotība' paziņo 'lokomotīves', Zemgalē rezervē vietu Ēlertei |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> Pirms politiskās darbības sākuma darbojās ārlietu dienestā un kopš 1995. gada vadīja [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] Konsulāro departamentu.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/614 Par grāmatu vēstniecībām, konsulātiem, diplomātiem] laikraksts "[[Latvijas Vēstnesis]]", Nr. 26/28, 28.01.2000.</ref> === Politiskā darbība === 2001. gadā <ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Gerda Pulkstene, TVNET |url=http://www.tvnet.lv/sievietem/persona/66428-solvita_aboltina_but_sievietei_briniskigakais_kas_ar_tevi_var_notikt |title=Solvita Āboltiņa: Būt sievietei – brīnišķīgākais, kas ar tevi var notikt |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2011-11-11 |archive-date=2010-10-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101011124657/http://www.tvnet.lv/sievietem/persona/66428-solvita_aboltina_but_sievietei_briniskigakais_kas_ar_tevi_var_notikt }}</ref> iesaitījās partijas "[[Jaunais laiks]]" veidošanā, bija tās programmas sadaļu "Korupcijas apkarošana" un "Tiesību aizsardzības sistēma" izstrādes darba grupu vadītāja. Piedalījās [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]], ieņēma deputātes vietu uz laiku [[Ingūna Rībena|Ingūnas Rībenas]] vietā. Bija [[8. Saeima]]s Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, Eiropas lietu komisijas locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/1DE7A2762AAE323CC22577B20022D9B3/$FILE/aboltina.htm |title=8. Saeimas profils |publisher=Titania.saeima.lv |date=2003-04-29 |accessdate=2011-11-11}}</ref> No 2004. līdz 2006. gadam bija [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministre]] [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|Aigara Kalvīša valdībā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vienotiba.lv/solvita_aboltina |title=Solvita Āboltiņa |access-date={{dat|2011|11|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111008061509/http://vienotiba.lv/solvita_aboltina |archivedate={{dat|2011|10|08||bez}} }}</ref> 2006. gadā Solvitu Āboltiņu [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja 9. Saeimā]], bet pēc "Jaunā laika" nokļūšanas [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|valdībā]] 2009. gadā viņa ieņēma [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] biedres amatu. No 2008. gada 2. marta bija partijas "Jaunais laiks" valdes priekšsēdētāja. No 2010. gada politiskās apvienības "[[Vienotība]]" valdes līdzpriekšsēdētāja, 2011. gada martā rotācijas kārtībā pārņēma apvienības valdes priekšsēdētāja amatu no "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" līdera [[Ģirts Valdis Kristovskis|Ģirta Valda Kristovska]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/35801/ |title=Par "Vienotības" priekšsēdētāju kļūst Solvita Āboltiņa |publisher=Easyget.lv |date=2011-03-14 |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111211124123/http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/35801/ |archivedate=2011-12-11 }}</ref> 2010. gadā viņu [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja 10. Saeimā]] no "Vienotības" saraksta un pirmajā Saeimas sēdē {{dat|2010|11|2}} ievēlēja par [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/apstiprina-saeimas-prezidiju-pll-paliek-bez-amatiem-plkst1730.d?id=34950095 |title=Apstiprina Saeimas prezidiju; PLL paliek bez amatiem (plkst.17:30) |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101107162625/http://www.delfi.lv/news/national/politics/apstiprina-saeimas-prezidiju-pll-paliek-bez-amatiem-plkst1730.d?id=34950095 |archivedate=2010-11-07 }}</ref> 2011. gadā [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas velēšanās]] ievēlēta [[11. Saeima|11. Saeimā]]. 18. oktobrī, pēc tam, kad dienu iepriekš par Saeimas priekšsēdētāju neizdevās ievēlēt [[Valdis Zatlers|Valdi Zatleru]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/zatleru-ari-otro-reizi-izgaz-saeimas-priekssedetaja-velesanas-zrp-citu-kandidatu-nevirzis.d?id=41229913 |title=Zatleru arī otro reizi izgāž Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanās; ZRP citu kandidātu nevirzīs |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> ar 51 balsi "par" S. Āboltiņu atkārtoti ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-saeimas-priekssedetaju-velreiz-klust-aboltina.d?id=41243161 |title=Par Saeimas priekšsēdētāju vēlreiz kļūst Āboltiņa |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-11}}</ref> 2012. gada 1. decembrī S. Āboltiņu pārvēlēja par partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētāju, citus kandidātus valdes priekšsēdētāja amatam nevirzīja.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/politika/aboltina-turpinas-vadit-vienotibu-zaki-valde-neparvel-13981167 Āboltiņa turpinās vadīt Vienotību; Zaķi valdē nepārvēl] Diena.lv</ref> [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gada rudenī S. Āboltiņa Kurzemes vēlēšanu apgabalā palika ceturtā starp "Vienotības" kandidātiem un Saeimā netika ievēlēta. Viņa bija procentuāli visbiežāk svītrotā "Vienotības" kandidāte (viņu Saeimā nevēlējās redzēt 27% saraksta atbalstītāju Kurzemē).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/blogi/politika/kas-uzvareja-12-saeimas-velesanas|title=ir - Kas uzvarēja 12.Saeimas vēlēšanās?|website=www.irlv.lv|access-date=2018-08-19}}{{Novecojusi saite}}</ref> Vietu [[12. Saeima|12. Saeimā]] S. Āboltiņa ieguva, kad vēlēšanās augstāku vietu ieguvušais [[Jānis Junkurs]] jau pirmajā jaunā parlamenta darbības dienā atteicās no deputāta mandāta. 2014. gada decembrī partijas kopsapulcē S. Āboltiņa atkal ievēlēja par partijas "Vienotība" vadītāju,<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/svetki-kuros-visi-nepriecajas-14079949 Svētki, kuros visi nepriecājās] Diena.lv</ref> taču pēc [[Straujumas 2. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas valdības]] demisijas 2015. gada decembrī viņai neizdevās kļūt par Ministru Prezidenti.<ref>[http://lat.mixnews.lv/lv/politika/43905_loskutovs-aboltina-divas-reizes-meginaja-pierunat-straujumu-atkapties LOSKUTOVS: ĀBOLTIŅA DIVAS REIZES MĒĢINĀJA PIERUNĀT STRAUJUMU ATKĀPTIES]{{Novecojusi saite}} lat.mixnews.lv 2016. gada 15. janvārī</ref> Partijas "Vienotība" ārkārtas kongresā 2016. gada 4. jūnijā viņa vairs nepretendēja uz valdes priekšsēdētājas amatu.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/piebalgs-nomaina-aboltinu-vienotibas-lidera-amata.a186154/ Piebalgs nomaina Āboltiņu «Vienotības» līdera amatā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160606003217/http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/piebalgs-nomaina-aboltinu-vienotibas-lidera-amata.a186154/ |date={{dat|2016|06|06||bez}} }} Madara Līcīte, Māris Klūga, 2016. gada 4. jūnijā</ref> 2017. gada novembrī S. Āboltiņa tika izslēgta no partijas "par partijas iekšējās disciplīnas neievērošanu, apzinātu partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu".<ref>[http://vienotiba.lv/jaunumi/zinas/vienotibas-jauna-valde-lemj-izslegt-solvitu-aboltinu-no-partijas/ VIENOTĪBAS jaunā valde lemj izslēgt Solvitu Āboltiņu no partijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180820074846/https://vienotiba.lv/jaunumi/zinas/vienotibas-jauna-valde-lemj-izslegt-solvitu-aboltinu-no-partijas/ |date={{dat|2018|08|20||bez}} }} "Vienotības" oficiālā mājaslapa</ref> Gada nogalē nolika deputāta mandātu. === Diplomātiskajā darbā === Darbu Ārlietu ministrijā uzsāka 1993. gadā un sākotnējo pieredzi guva Konsulārajā departamentā kā vecākā referente, vēlāk — Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļas vadītāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/60821-akreditacijas-vestules-sanem-latvijas-vestniece-italija-solvita-aboltina|title=Akreditācijas vēstules saņem Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa|last=Martinsone|first=Solvita|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2018-08-19|archive-date=2018-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20180731162726/http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/60821-akreditacijas-vestules-sanem-latvijas-vestniece-italija-solvita-aboltina}}</ref> No 1995. līdz 2002. gadam viņa bija Konsulārā departamenta direktore. No {{dat|2018|2|5|Ģ|bez}} viņa sāka pildīt [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] Eiropas departamenta direktores amata pienākumus, vēl viņai tika piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/aboltina-sak-darbu-arlietu-ministrijas-eiropas-departamenta-direktores-amata.d?id=49713127|title=Āboltiņa sāk darbu Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktores amatā|last=Lastovskis|first=Filips|date={{dat|2018|2|5||bez}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2018|2|17||bez}}}}</ref> 2018. gada 31. jūlijā Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] pasniedza S. Āboltiņai akreditācijas vēstules ka Latvijas ārkārtējai un pilnvarotajai [[vēstnieks|vēstniecei]] [[Itālijas Republika|Itālijas Republikā]]. S. Āboltiņa amatā nomainīja [[Artis Bērtulis|Arti Bērtuli]], kurš strādāja Itālijā kopš 2013. gada augusta. Pēc akreditācijas vēstules saņemšanas bijusī politiķe žurnālistiem skaidroja, ka, pateicoties Itālijai, Latvija ieguvusi savu ''de iure'' atzīšanu un šobrīd viņa redz savu uzdevumu valsts prezidenta vizītes organizēšanā Itālijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/aboltina-sola-vestnieces-amata-organizet-vejona-viziti-italija-14202193|title=Āboltiņa sola vēstnieces amatā organizēt Vējoņa vizīti Itālijā|access-date=2018-08-19}}</ref> Vēlāk S. Āboltiņai uzticēja arī Latvijas vēstnieces [[Malta|Maltā]],<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aboltinai-uzticeti-ari-vestnieces-pienakumi-malta.a307100/|title=Āboltiņai uzticēti arī vēstnieces pienākumi Maltā|accessdate={{dat|2019|1|26||bez}}|date={{dat|2019|1|24||bez}}|agency=[[lsm.lv]]}}</ref> [[Sanmarīno]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aboltina-kluvusi-par-vestnieci-ari-sanmarino.a307485/|title=Āboltiņa kļuvusi par vēstnieci arī Sanmarīno|website=www.lsm.lv|access-date=2019-01-28|language=lv}}</ref> un [[Albānija|Albānijā]] pienākumus. 2024. gadā apstiprināta par vēstnieci [[Nīderlande|Nīderlandē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56170806/aboltina-klus-par-latvijas-vestnieci-niderlande|title=Āboltiņa kļūs par Latvijas vēstnieci Nīderlandē|website=www.delfi.lv|access-date=2023-12-06|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Solvita Āboltiņa}} * [http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/saeimas-darbs/saeimas-priekssedetaja-solvita-aboltina CV Saeimas mājaslapā] * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=1&cbutton=57078930936 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111018125021/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=1&cbutton=57078930936 |date={{dat|2011|10|18||bez}} }} * [http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/depArchive.html?ReadForm&unid=D472BF93A1272030C22579100046C50F&url=./0/D472BF93A1272030C22579100046C50F?OpenDocument&lang=LV 11. Saeimas profils] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vineta Muižniece]] | virsraksts = [[Latvijas tieslietu ministrs|Latvijas tieslietu ministre]] | periods = {{dat|2004|12|02|N}} — {{dat|2006|04|07|N}} | pēc = [[Guntars Grīnvalds]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | virsraksts = "[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]" valdes priekšsēdētāja| periods = {{dat|2008|03|02|N}} — {{dat|2011|08|06|N}} | pēc = partija iekļāvusies "[[Vienotība|Vienotībā]]"}} {{Amatu secība | pirms = [[Gundars Daudze]] | virsraksts = [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | periods = {{dat|2010|11|02|N}} — {{dat|2014|11|4|N}} | pēc = [[Ināra Mūrniece]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Ģirts Valdis Kristovskis]] | virsraksts = "[[Vienotība]]s" valdes priekšsēdētāja| periods = {{dat|2011|03|15|N}} — {{dat|2016|06|04|N}} | pēc = [[Andris Piebalgs]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Artis Bērtulis]] | virsraksts = [[Latvijas vēstniece Itālijā]] | periods = {{dat|2018|09|01|N}} — {{dat|2024|03|14|N}} | pēc = [[Elita Gavele]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Aiga Liepiņa]] | virsraksts = [[Latvijas vēstniece Nīderlandē]] | periods = {{dat|2024|03|27|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā''}} {{kastes beigas}} {{Saeimas priekšsēdētāji}} {{Kalvīša 1. Ministru kabinets}} {{navboxes |title=Latvijas parlaments |list= {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Āboltiņa, Solvita}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]] [[Kategorija:Saeimas priekšsēdētāji]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Itālijā]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Nīderlandē]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 9geqdx5i1j60lcepb1abeulkg3nco3n Demogrāfiskās slodzes koeficients 0 43496 4493386 4486256 2026-07-11T12:02:56Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Iedzīvotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493386 wikitext text/x-wiki '''Demogrāfiskās slodzes koeficients''' ir ekonomiski atkarīgo iedzīvotāju skaita attiecība pret darbaspējīgo iedzīvotāju skaitu. Šos skaitļus nosaka nevis pēc reāliem nodarbinātības datiem, bet no iedzīvotāju vecuma struktūras konkrētajā valstī vai teritorijā. Cilvēkus, kuri ir jaunāki par 15 gadiem un tos, kuri sasnieguši 65 gadu slieksni, uzskata par ekonomiski atkarīgajiem. Savukārt par darbaspējīgajiem uzskata cilvēkus vecuma intervālā no 15 līdz 64 gadiem. Iegūstam: :Demogrāfiskās slodzes koeficients = (((15 gadus nesasniegušo iedzīvotāju skaits) + (65 gadus sasniegušo iedzīvotāju skaits)) / (iedzīvotāji starp 15 un 64 gadiem)) x 100% Šī proporcija ir svarīga tādēļ, ka tai pieaugot, pieaug sociālo izmaksu slogs bērnu audzināšanai un veco ļaužu pensijām. Tas savukārt iespaido darbaspēka izmaksas. Saskaņā ar [[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfisko pāreju]] modeli demogrāfiskās slodzes koeficients sākotnēji ir vidējs (ja valstī ir ilgstoši bijusi augsta gan [[dzimstība]], gan mirstība, t.sk. bērnu mirstība). Vēlāk, bērnu mirstībai samazinoties, atkarības proporcija kļūst zemāka, jo pieaug atkarīgo bērnu (jaunāku par 15 gadiem īpatsvars) - šādas valsts piemērs ir Jemena u.c. Tuvo Austrumu valstis. Nākamajā demogrāfiskajā pārejā samazinās dzimstība un demogrāfiskās slodzes koeficients kļūst mazs (t.i. ekonomikai labvēlīgs), jo ir mazāk bērnu, bet joprojām daudz cilvēku darbaspējīgā vecumā. Šādās valstīs sociālo izmaksu īpatsvars darbaspēka izmaksās ir vismazākais - šādu valstu piemēri ir Ķīna un Īrija. Visubeidzot, kad dzimstība kādā valstī ilgstoši bijusi zema, bet dzīves ilgums liels, tad iedzīvotāju pamatmasa sāk novecot un atkarības proporcija atkal palielinās (t.i. kļūst ekonomiski nelabvēlīga). Šāda situācija ir sasniegta Japānā, lielā daļā Eiropas (Itālija, Vācija); šai situācijai strauji tuvojas arī Latvija. ''Aprēķina piemērs:'' Latvijā 2007. gadā bija 13,6% iedzīvotāju vecumā no 0 līdz 14 gadiem, 69,6% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem, un 16.7% iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem.<ref>[https://web.archive.org/web/20071211204622/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2010.html CIA World Factbook]</ref> demogrāfiskās slodzes koeficients ir ((13,6% + 16.7%)/69,6%)*100% = 43,5%. T.i. uz katriem 1000 darbaspējīgā vecuma iedzīvotājiem ir apmēram 435 apgādājamo vecuma grupu iedzīvotāji. == Vēsture == [[Attēls:BalodisKarlis.jpg|thumb|upright=0.8|Latviešu ekonomists, statistiķis un demogrāfs [[Kārlis Balodis]] 1919. gadā definēja demogrāfisko slodzes jēdzienu]] [[Latvieši|Latviešu]] tautsaimnieks, statistiķis un demogrāfs [[Kārlis Balodis]] pirmo reizi demogrāfiskās slodzes koeficientu aprakstīja 1919. gadā,{{nepieciešama atsauce}} to raksturojot kā bērnu un veco iedzīvotāju attiecību pret darbspējas vecuma iedzīvotājiem. Demogrāfiskās slodzes vispārējais koeficients tiek aprēķināts kā attiecība starp bērnu un veco cilvēku skaitu pret darbspējīgo skaitu, kuri spēj sevi pilnībā uzturēt. Demogrāfiskās slodzes koncepcija balstās uz vecumstruktūru raksturojumu būtiskāko izmaiņu noteikšanu pagātnē un zinātniskiem paredzējumiem perspektīvā. Mūsdienās slodzes indeksus plaši izmanto starptautiskajos salīdzinājumos, arī ANO sistēmā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (''Organisation for Economic Cooperation and Development'', OECD), Eiropas Savienības (''European Union'') Statistikas birojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/61045-demogr%C4%81fisk%C4%81-slodze|title=Demogrāfiskā slodze|last=Zvidriņš|first=Pēteris|access-date=22.04.2021.|date=10.02.2021.}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20130502092417/http://www.newyorker.com/fact/content/articles/060828fa_fact ''The Risk Pool'', Malcolm Gladwell, The New Yorker, 8/23/2006] [[Kategorija:Demogrāfiskā ekonomika]] [[Kategorija:Iedzīvotāji]] rsirl9psb32rs3a5v45m54ym1yr2zme Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju vidējā dzīves ilguma 0 44290 4493408 4076539 2026-07-11T12:13:33Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Iedzīvotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493408 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Life Expectancy 2005-2010 UN WPP 2006.PNG|thumb|400px|right|Pasaules karte, kurā iekrāsotas valstis atkarībā no vidējā dzīves ilguma (gados) {| cellspacing="0" cellpadding="0" class="multicol" style="background:transparent; width:100%;" | align="left" valign="top" | {{colorbox|#003f00}} vairāk nekā 80,0 gadi<br /> {{colorbox|#006f00}} no 77,5 līdz 80,0 gadiem<br /> {{colorbox|#00bf00}} no 75,0 līdz 77,5 gadiem<br /> {{colorbox|#00ff00}} no 72,5 līdz 75,0 gadiem<br /> {{colorbox|#c9ff00}} no 70,0 līdz 72,5 gadiem<br /> {{colorbox|#ffff00}} no 67,5 līdz 70,0 gadiem<br /> {{colorbox|#ffcf00}} no 65,0 līdz 67,5 gadiem | align="left" valign="top" | {{colorbox|#ff7f00}} no 60 līdz 65 gadiem<br /> {{colorbox|#ff0000}} no 55 līdz 60 gadiem<br /> {{colorbox|#cf0000}} no 50 līdz 55 gadiem<br /> {{colorbox|#7f0000}} no 45 līdz 50 gadiem<br /> {{colorbox|#3f0000}} mazāk nekā 45 gadi<br /> {{colorbox|#afafaf}} nav informācijas |}]] '''Valstu uzskaitījums pēc vidējā dzīves ilguma''' ir saraksts, kurā ir uzskaitītas [[valsts|valstis]] ar to [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] vidējo [[dzīves ilgums|dzīves ilgumu]]. Uzskaitījumā ir iekļauts gan [[vīrietis|vīriešu]], gan [[sieviete|sieviešu]] vidējais dzīves ilgums. Šajā uzskaitījumā ir iekļautas arī dažas teritorijas, kuras oficiāli nav atzītas par [[suverināra valsts|suverinārām valstīm]]. Uzskaitījums ir veikts pēc 2006. gadā [[Apvienotās Nācijas|Apvienoto Nāciju]] pasaules iedzīvotāju perspektīvu ziņojuma no 2005.-2010. gadam.<ref>{{en ikona}} [http://www.un.org/esa/population/publications/wpp2006/WPP2006_Highlights_rev.pdf Apvienoto Nāciju pasaules iedzīvotāju perspektīvas: 2006. gadā pārstrādāts izdevums] — Table A.17 for 2005—2010</ref> Šajā uzskaitījumā ir iekļautas tikai tās valstis, kurās ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju. {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Vieta !! rowspan=2|Valsts/teritorija !! colspan=3|Dzīves ilgums (gados) |- ! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes |- | || '''Vidēji pasaulē''' || '''67.2''' || '''65.0''' || '''69.5''' |- | 1 || [[Japāna]] || 82.6 || 79.0 || 86.1 |- | 2 || [[Honkonga]] (Ķīna) || 82.2 || 79.4 || 85.1 |- | 3 || [[Islande]] || 81.8 || 80.2 || 83.3 |- | 4 || [[Šveice]] || 81.7 || 79.0 || 84.2 |- | 5 || [[Austrālija]] || 81.2 || 78.9 || 83.6 |- | 6 || [[Spānija]] || 80.9 || 77.7 || 84.2 |- | 7 || [[Zviedrija]] || 80.9 || 78.7 || 83.0 |- | 8 || [[Izraēla]] || 80.7 || 78.5 || 82.8 |- | 9 || [[Makao]] (Ķīna) || 80.7 || 78.5 || 82.8 |- | 10 || [[Francija]] || 80.7 || 77.1 || 84.1 |- | 11 || [[Kanāda]] || 80.7 || 78.3 || 82.9 |- | 12 || [[Itālija]] (20% virs pasaules vidējā) || 80.5 || 77.5 || 83.5 |- | 13 || [[Jaunzēlande]] || 80.2 || 78.2 || 82.2 |- | 14 || [[Norvēģija]] || 80.2 || 77.8 || 82.5 |- | 15 || [[Singapūra]] || 80.0 || 78.0 || 81.9 |- | 16 || [[Austrija]] || 79.8 || 76.9 || 82.6 |- | 17 || [[Nīderlande]] || 79.8 || 77.5 || 81.9 |- | 18 || [[Martinika]] || 79.5 || 76.5 || 82.3 |- | 19 || [[Grieķija]] || 79.5 || 77.1 || 81.9 |- | 20 || [[Beļģija]] || 79.4 || 76.5 || 82.3 |- | 21 || [[Malta]] || 79.4 || 77.3 || 81.3 |- | 22 || [[Apvienotā Karaliste]] || 79.4 || 77.2 || 81.6 |- | 23 || [[Vācija]] || 79.4 || 76.5 || 82.1 |- | 24 || [[ASV Virdžīnas]] (ASV) || 79.4 || 75.5 || 83.3 |- | 25 || [[Somija]] || 79.3 || 76.1 || 82.4 |- | 26 || [[Gvadelupa]] || 79.2 || 76.0 || 82.2 |- | 27 || [[Džērsija]] un [[Gērnsija]] (Apvienotā Karaliste) || 79.0 || 76.6 || 81.5 |- | 28 || [[Kipra]] || 79.0 || 76.5 || 81.6 |- | 29 || [[Īrija]] || 78.9 || 76.5 || 81.3 |- | 30 || [[Kostarika]] || 78.8 || 76.5 || 81.2 |- | 31 || [[Puertoriko]] (ASV) || 78.7 || 74.7 || 82.7 |- | 32 || [[Luksemburga]] || 78.7 || 75.7 || 81.6 |- | 33 || [[Apvienotie Arābu Emirāti]] || 78.7 || 77.2 || 81.5 |- | 34 || [[Dienvidkoreja]] || 78.6 || 75.0 || 82.2 |- | 35 || [[Čīle]] || 78.6 || 75.5 || 81.5 |- | 36 || [[Dānija]] || 78.3 || 76.0 || 80.6 |- | 37 || [[Kuba]] || 78.3 || 76.2 || 80.4 |- | 38 || [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || 78.2 || 75.6 || 80.8 |- | 39 || [[Portugāle]] || 78.1 || 75.0 || 81.2 |- | 40 || [[Slovēnija]] || 77.9 || 74.1 || 81.5 |- | 41 || [[Kuveita]] || 77.6 || 76.0 || 79.9 |- | 42 || [[Barbadosa]] || 77.3 || 74.4 || 79.8 |- | 43 || [[Bruneja]] || 77.1 || 75.0 || 79.7 |- | 44 || [[Čehija]] || 76.5 || 73.4 || 79.5 |- | 45 || [[Reinjona]] || 76.4 || 72.3 || 80.5 |- | 46 || [[Albānija]] || 76.4 || 73.4 || 79.7 |- | 47 || [[Urugvaja]] || 76.4 || 72.8 || 79.9 |- | 48 || [[Meksika]] || 76.2 || 73.7 || 78.6 |- | 49 || [[Beliza]] || 76.1 || 73.3 || 79.2 |- | 50 || [[Jaunkaledonija]] (Francija) || 76.1 || 72.8 || 79.7 |- | 51 || [[Franču Gviāna]] || 75.9 || 72.5 || 79.9 |- | 52 || [[Horvātija]] || 75.7 || 72.3 || 79.2 |- | 53 || [[Omāna]] || 75.6 || 74.2 || 77.5 |- | 54 || [[Bahreina]] || 75.6 || 74.3 || 77.5 |- | 55 || [[Katara]] || 75.6 || 75.2 || 76.4 |- | 56 || [[Polija]] || 75.6 || 71.3 || 79.8 |- | 57 || [[Panama]] || 75.5 || 73.0 || 78.2 |- | 58 || [[Guama]] (ASV) || 75.5 || 73.3 || 77.9 |- | 59 || [[Argentīna]] || 75.3 || 71.6 || 79.1 |- | 60 || [[Nīderlandes Antiļas]] (Nīderlande) || 75.1 || 71.3 || 78.8 |- | 61 || [[Ekvadora]] || 75.0 || 72.1 || 78.0 |- | 62 || [[Bosnija un Hercegovina]] || 74.9 || 72.2 || 77.4 |- | 63 || [[Slovākija]] || 74.7 || 70.7 || 78.5 |- | 64 || [[Melnkalne]] || 74.5 || 72.4 || 76.8 |- | 65 || [[Vjetnama]] || 74.2 || 72.3 || 76.2 |- | 66 || [[Malaizija]] || 74.2 || 72.0 || 76.7 |- | 67 || [[Aruba]] (Nīderlande) || 74.2 || 71.3 || 77.1 |- | 68 || [[Maķedonijas Republika|Maķedonija]] || 74.2 || 71.8 || 76.6 |- | 69 || [[Sīrija]] || 74.1 || 72.3 || 76.1 |- | 70 || [[Franču Polinēzija]] (Francija) || 74.1 || 71.7 || 76.8 |- | 71 || [[Serbija]] || 74.0 || 71.7 || 76.3 |- | 72 || [[Lībija]] || 74.0 || 71.7 || 76.9 |- | 73 || [[Tunisija]] (10% virs pasaules vidējā) || 73.9 || 71.9 || 76.0 |- | 74 || [[Venecuēla]] || 73.7 || 70.9 || 76.8 |- | 75 || [[Sentlūsija]] || 73.7 || 71.8 || 75.6 |- | 76 || [[Bahamu Salas]] || 73.5 || 70.6 || 76.3 |- | 77 || [[Palestīna]] || 73.4 || 71.8 || 75.0 |- | 78 || [[Ungārija]] || 73.3 || 69.2 || 77.4 |- | 79 || [[Tonga]] || 73.3 || 72.3 || 74.3 |- | 80 || [[Bulgārija]] || 73.0 || 69.5 || 76.7 |- | 81 || [[Lietuva]] || 73.0 || 67.5 || 78.3 |- | 82 || [[Ķīna]] || 73.0 || 71.3 || 74.8 |- | 83 || [[Nikaragva]] || 72.9 || 69.9 || 76.0 |- | 84 || [[Kolumbija]] || 72.9 || 69.2 || 76.6 |- | 85 || [[Mauritānija]] || 72.8 || 69.5 || 76.2 |- | 86 || [[Saūda Arābija]] || 72.8 || 70.9 || 75.3 |- | 87 || [[Latvija]] || 72.7 || 67.3 || 77.7 |- | 88 || [[Jamaika]] || 72.6 || 70.0 || 75.2 |- | 89 || [[Jordānija]] || 72.5 || 70.8 || 74.5 |- | 90 || [[Rumānija]] || 72.5 || 69.0 || 76.1 |- | 91 || [[Šrilanka]] || 72.4 || 68.8 || 76.2 |- | 92 || [[Brazīlija]] || 72.4 || 68.8 || 76.1 |- | 93 || [[Alžīrija]] || 72.3 || 70.9 || 73.7 |- | 94 || [[Dominikāna]] || 72.2 || 69.3 || 75.5 |- | 95 || [[Libāna]] || 72.0 || 69.9 || 74.2 |- | 96 || [[Armēnija]] || 72.0 || 68.4 || 75.1 |- | 97 || [[Salvadora]] || 71.9 || 68.8 || 74.9 |- | 98 || [[Turcija]] || 71.8 || 69.4 || 74.3 |- | 99 || [[Paragvaja]] || 71.8 || 69.7 || 73.9 |- | 100 || [[Filipīnas]] || 71.7 || 69.5 || 73.9 |- | 101 || [[Kaboverde]] || 71.7 || 68.3 || 74.5 |- | 102 || [[Sentvinsenta un Grenadīnas]] || 71.6 || 69.5 || 73.8 |- | 103 || [[Samoa]] || 71.5 || 68.5 || 74.8 |- | 104 || [[Peru]] || 71.4 || 68.9 || 74.0 |- | 105 || [[Igaunija]] || 71.4 || 65.9 || 76.8 |- | 106 || [[Ēģipte]] || 71.3 || 69.1 || 73.6 |- | 107 || [[Maroka]] || 71.2 || 69.0 || 73.4 |- | 108 || [[Gruzija]] || 71.0 || 67.1 || 74.8 |- | 109 || [[Irāna]] || 71.0 || 69.4 || 72.6 |- | 110 || [[Indonēzija]] || 70.7 || 68.7 || 72.7 |- | 111 || [[Taizeme]] || 70.6 || 66.5 || 75.0 |- | 112 || [[Gvatemala]] || 70.3 || 66.7 || 73.8 |- | 113 || [[Surinama]] || 70.2 || 67.0 || 73.6 |- | 114 || [[Hondurasa]] || 70.2 || 66.9 || 73.7 |- | 115 || [[Vanuatu]] || 70.0 || 68.3 || 72.1 |- | 116 || [[Trinidāda un Tobāgo]] || 69.8 || 67.8 || 71.8 |- | 117 || [[Baltkrievija]] || 69.0 || 63.1 || 75.2 |- | 118 || [[Moldova]] || 68.9 || 65.1 || 72.5 |- | 119 || [[Fidži]] || 68.8 || 66.6 || 71.1 |- | 120 || [[Grenāda]] || 68.7 || 67.0 || 70.3 |- | 121 || [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzija]] || 68.5 || 67.7 || 69.3 |- | 122 || [[Maldīvija]] || 68.5 || 67.6 || 69.5 |- | 123 || [[Ukraina]] || 67.9 || 62.1 || 73.8 |- | 124 || [[Azerbaidžāna]] || 67.5 || 63.8 || 71.2 |- | 125 || [[Ziemeļkoreja]] || 67.3 || 65.1 || 69.3 |- | 126 || [[Uzbekistāna]] (pasaules vidējais) || 67.2 || 64.0 || 70.4 |- | 127 || [[Kazahstāna]] || 67.0 || 61.6 || 72.4 |- | 128 || [[Gviāna]] || 66.8 || 64.2 || 69.9 |- | 129 || [[Mongolija]] || 66.8 || 63.9 || 69.9 |- | 130 || [[Tadžikistāna]] || 66.7 || 64.1 || 69.4 |- | 131 || [[Rietumsahāra]] || 65.9 || 64.3 || 68.1 |- | 132 || [[Kirgizstāna]] || 65.9 || 62.0 || 69.9 |- | 133 || [[Butāna]] || 65.6 || 64.0 || 67.5 |- | 134 || [[Bolīvija]] || 65.6 || 63.4 || 67.7 |- | 135 || [[Santome un Prinsipi]] || 65.5 || 63.6 || 67.4 |- | 136 || [[Pakistāna]] || 65.5 || 65.2 || 65.8 |- | 137 || [[Krievija]] || 65.5 || 59.0 || 72.6 |- | 138 || [[Komoru salas]] || 65.2 || 63.0 || 67.4 |- | 139 || [[Indija]] || 64.7 || 63.2 || 66.4 |- | 140 || [[Laosa]] || 64.4 || 63.0 || 65.8 |- | 141 || [[Mauritānija]] || 64.2 || 62.4 || 66.0 |- | 142 || [[Bangladeša]] || 64.1 || 63.2 || 65.0 |- | 143 || [[Nepāla]] || 63.8 || 63.2 || 64.2 |- | 144 || [[Zālamana Salas]] || 63.6 || 62.7 || 64.5 |- | 145 || [[Turkmenistāna]] || 63.2 || 59.0 || 67.5 |- | 146 || [[Senegāla]] || 63.1 || 61.0 || 65.1 |- | 147 || [[Jemena]] || 62.7 || 61.1 || 64.3 |- | 148 || [[Mjanma]] || 62.1 || 59.0 || 65.3 |- | 149 || [[Haiti]] || 60.9 || 59.1 || 62.8 |- | 150 || [[Austrumtimora]] (10% zem pasaules vidējā) || 60.8 || 60.0 || 61.7 |- | 151 || [[Gana]] || 60.0 || 59.6 || 60.5 |- | 152 || [[Kambodža]] || 59.7 || 57.3 || 61.9 |- | 153 || [[Irāka]] || 59.5 || 57.8 || 61.5 |- | 154 || [[Gambija]] || 59.4 || 58.6 || 60.3 |- | 155 || [[Madagaskara]] || 59.4 || 57.7 || 61.3 |- | 156 || [[Sudāna]] || 58.6 || 57.1 || 60.1 |- | 157 || [[Togo]] || 58.4 || 56.7 || 60.1 |- | 158 || [[Eritreja]] || 58.0 || 55.6 || 60.3 |- | 159 || [[Papua Jaungvineja]] || 57.2 || 54.6 || 60.4 |- | 160 || [[Nigēra]] || 56.9 || 57.8 || 56.0 |- | 161 || [[Gabona]] || 56.7 || 56.4 || 57.1 |- | 162 || [[Benina]] || 56.7 || 55.6 || 57.8 |- | 163 || [[Gvineja]] || 56.0 || 54.4 || 57.6 |- | 164 || [[Kongo Republika]] || 55.3 || 54.0 || 56.6 |- | 165 || [[Džibuti]] || 54.8 || 53.6 || 56.0 |- | 166 || [[Mali]] || 54.5 || 52.1 || 56.6 |- | 167 || [[Kenija]] (20% zem pasaules vidējā) || 54.1 || 53.0 || 55.2 |- | 168 || [[Etiopija]] || 52.9 || 51.7 || 54.3 |- | 169 || [[Namībija]] || 52.9 || 52.5 || 53.1 |- | 170 || [[Tanzānija]] || 52.5 || 51.4 || 53.6 |- | 171 || [[Burkinafaso]] || 52.3 || 50.7 || 53.8 |- | 172 || [[Ekvatoriālā Gvineja]] || 51.6 || 50.4 || 52.8 |- | 173 || [[Uganda]] || 51.5 || 50.8 || 52.2 |- | 174 || [[Botsvāna]] || 50.7 || 50.5 || 50.7 |- | 175 || [[Čada]] || 50.6 || 49.3 || 52.0 |- | 176 || [[Kamerūna]] || 50.4 || 50.0 || 50.8 |- | 177 || [[Burundi]] || 49.6 || 48.1 || 51.0 |- | 178 || [[Dienvidāfrikas Republika]] || 49.3 || 48.8 || 49.7 |- | 179 || [[Kotdivuāra]] || 48.3 || 47.5 || 49.3 |- | 180 || [[Malāvi]] || 48.3 || 48.1 || 48.4 |- | 181 || [[Somālija]] || 48.2 || 46.9 || 49.4 |- | 182 || [[Nigērija]] (30% zem pasaules vidējā) || 46.9 || 46.4 || 47.3 |- | 183 || [[Kongo Demokrātiskā Republika]] || 46.5 || 45.2 || 47.7 |- | 184 || [[Gvineja-Bisava]] || 46.4 || 44.9 || 47.9 |- | 185 || [[Ruanda]] || 46.2 || 44.6 || 47.8 |- | 186 || [[Libērija]] || 45.7 || 44.8 || 46.6 |- | 187 || [[Centrālāfrikas Republika]] || 44.7 || 43.3 || 46.1 |- | 188 || [[Afganistāna]] || 43.8 || 43.9 || 43.8 |- | 189 || [[Zimbabve]] || 43.5 || 44.1 || 42.6 |- | 190 || [[Angola]] || 42.7 || 41.2 || 44.3 |- | 191 || [[Lesoto]] || 42.6 || 42.9 || 42.3 |- | 192 || [[Sjerraleone]] || 42.6 || 41.0 || 44.1 |- | 193 || [[Zambija]] || 42.4 || 42.1 || 42.5 |- | 194 || [[Mozambika]] || 42.1 || 41.7 || 42.4 |- | 195 || [[Svatini]] (40% zem pasaules vidējā) || 39.6 || 39.8 || 39.4 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Valstu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Demogrāfija]] [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi|Dzīves ilgums]] [[Kategorija:Iedzīvotāji]] bjpi6kt3ss5zk9cb4rx7p0sfj41mu0t Dzīves ilgums 0 44291 4493397 4460898 2026-07-11T12:07:52Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Iedzīvotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493397 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Life Expectancy 2005-2010 UN WPP 2006.PNG|thumb|400px|right|Pasaules karte, kurā iekrāsotas valstis atkarībā no vidējā dzīves ilguma (gados) {| cellspacing="0" cellpadding="0" class="multicol" style="background:transparent; width:100%;" | align="left" valign="top" | {{colorbox|#003f00}}&nbsp;vairāk nekā 80,0 gadi<br /> {{colorbox|#006f00}}&nbsp;no 77,5 līdz 80,0 gadiem<br /> {{colorbox|#00bf00}}&nbsp;no 75,0 līdz 77,5 gadiem<br /> {{colorbox|#00ff00}}&nbsp;no 72,5 līdz 75,0 gadiem<br /> {{colorbox|#c9ff00}}&nbsp;no 70,0 līdz 72,5 gadiem<br /> {{colorbox|#ffff00}}&nbsp;no 67,5 līdz 70,0 gadiem<br /> {{colorbox|#ffcf00}}&nbsp;no 65,0 līdz 67,5 gadiem | align="left" valign="top" | {{colorbox|#ff7f00}}&nbsp;no 60 līdz 65 gadiem<br /> {{colorbox|#ff0000}}&nbsp;no 55 līdz 60 gadiem<br /> {{colorbox|#cf0000}}&nbsp;no 50 līdz 55 gadiem<br /> {{colorbox|#7f0000}}&nbsp;no 45 līdz 50 gadiem<br /> {{colorbox|#3f0000}}&nbsp;mazāk nekā 45 gadi<br /> {{colorbox|#afafaf}}&nbsp;nav informācijas |}]] '''Dzīves ilgums''' ir statistisks lielums, kurš atbilst [[gads|gadu]] skaitam, ko cilvēks ir dzīvojis kopš [[dzimšana|piedzimšanas]] līdz [[miršana]]s brīdim. Pēc [[Pasaules Banka|Pasaules Bankas]] 2020. gada datiem vidējais dzīves ilgums [[Latvija|Latvijā]] ir 75,4 gadi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.worldbank.org/indicator/SP.DYN.LE00.IN?end=2020|title=Life expectancy at birth, total (years) {{!}} Data|website=data.worldbank.org|access-date=2022-10-01}}</ref> (70,9 vīriešiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.worldbank.org/indicator/SP.DYN.LE00.MA.IN?end=2020|title=Life expectancy at birth, male (years) {{!}} Data|website=data.worldbank.org|access-date=2022-10-01|archive-date=2022-05-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20220501205552/https://data.worldbank.org/indicator/SP.DYN.LE00.MA.IN?end=2020}}</ref> un 80,1<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.worldbank.org/indicator/SP.DYN.LE00.FE.IN?end=2020|title=Life expectancy at birth, female (years) {{!}} Data|website=data.worldbank.org|access-date=2022-10-01|archive-date=2022-05-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20220501205551/https://data.worldbank.org/indicator/SP.DYN.LE00.FE.IN?end=2020}}</ref> sievietēm). == Skatīt arī == * [[Valstu uzskaitījums pēc vidējā dzīves ilguma]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Zinātne-aizmetnis}} [[Kategorija:Demogrāfija]] [[Kategorija:Iedzīvotāji]] 3hxs4ur25mh4lma7gmio5ji6m38wo8z Jay-Z 0 45232 4493631 3803561 2026-07-12T05:30:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493631 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Jay-Z'' |Attēls = Jay-Z @ Shawn 'Jay-Z' Carter Foundation Carnival (crop 2).jpg |Att_izm = |Apraksts = ''Jay-Z'' 2011. gadā |Fons = solists |Dz_vārds = Šons Korijs Kārters |Pseidonīms = ''Jay-Z'' |Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1969|12|4}} |Miris = |Vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} |Instrumenti = balss |Žanrs = [[hiphops]], [[smagais hiphops]], [[austrumkrasta hiphops]], [[gangsteru reps]], [[popreps]] |Nodarbošanās = mūziķis, dziesmu autors, ierakstu producents, aktieris, uzņēmējs |Gadi = 1989—2003<br />2006—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Roc-A-Fella Records|Roc-A-Fella]]'', [[The Island Def Jam Music Group|IDJMG]], ''[[Universal Music Group|Universal]]'' |Darbojies_arī = |Mlapa = [http://www.jay-z.com Jay-Z.com] |Dzimums = V }} '''Šons Korijs Kārters''' ({{val|en|Shawn Corey Carter}}; dzimis {{dat|1969|12|4}} [[Ņujorka|Ņujorkā]]), labāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''''Jay-Z''''', ir [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] reperis, bijušais ierakstu kompāniju ''[[Def Jam]]'' un ''[[Roc-A-Fella Records]]'' prezidents. Viņš ir viens no komerciāli veiksmīgākajiem hiphopa izpildītājiem pasaulē. ''Jay-Z'' izdevis 10 studijas albumus, no kuriem 8 sasnieguši pirmo vietu ASV albumu topā, 4 sadarbības albumus un 3 dziesmu izlases. Viņš ir sadarbojies ar vairākiem pazīstamiem māksliniekiem, tostarp savu sievu [[Bejonse Noulza|Bejonsi Noulzu]], [[Rianna|Riannu]], ''[[Linkin Park]]'', ''[[R. Kelly]]'', ''[[Ja Rule]]'', [[Farels Viljamss|Farelu Viljamsu]] un citiem. 2003. gadā ''Jay-Z'' paziņoja, ka vairs neizdos studijas jaunus studijas albumus un ies pensijā, taču 2006. gadā tomēr klajā nāca jauns albums. ''Jay-Z'' ir arī veiksmīgs uzņēmējs, viņš ir viens no [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] komandas [[Bruklinas "Nets"]] līdzīpašniekiem, viņa kopējā īpašumu vērtība sasniedz 547 miljonus ASV dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://panachereport.com/channels/coverstories/jennifer.htm |title=2007: Bagātākais hip-hopā |access-date={{dat|2008|01|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071024044346/http://panachereport.com/channels/coverstories/jennifer.htm |archivedate={{dat|2007|10|24||bez}} }}</ref> ''Jay-Z'' kā aktieris ir piedalījies arī vairākās filmās. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Reasonable Doubt]]'' (1996) * ''[[In My Lifetime, Vol. 1]]'' (1997) * ''[[Vol. 2... Hard Knock Life]]'' (1998) * ''[[Vol. 3... Life and Times of S. Carter]]'' (1999) * ''[[The Dynasty: Roc La Familia]]'' (2000) * ''[[The Blueprint]]'' (2001) * ''[[The Blueprint²: The Gift & the Curse]]'' (2002) * ''[[The Black Album]]'' (2003) * ''[[Kingdom Come]]'' (2006) * ''[[American Gangster (albums)|American Gangster]]'' (2007) * ''[[The Blueprint 3]]'' (2009) * ''[[Magna Carta Holy Grail]]'' (2013) * [[4:44]] (2017) === Sadarbības albumi === * ''[[Street Is Watching Soundtrack]]'' (1998) * ''[[The Best of Both Worlds (Jay Z un R. Kellija albums)|The Best of Both Worlds]]'' ar ''[[R. Kelly]]'' (2002) * ''[[Unfinished Business]]'' ar ''R. Kelly'' (2004) * ''[[Collision Course]]'' ar ''[[Linkin Park]]'' (2004) * ''[[Watch the Throne]]'' ar [[Kanje Vests|Kanje Vestu]] (2011) * ''[[Everything Is Love]]'' ar ''[[Bejonse Noulza|Beyoncé]]'' (kā ''the Carters'') (2018) === Izlases === * ''[[Chapter One: Greatest Hits]]'' (2002) * ''[[Bring It On: The Best of Jay-Z]]'' (2003) * ''[[Greatest Hits (Jay-Z albums)|Greatest Hits]]'' (2006) * ''[[The Blueprint Collector's Edition]]'' (2009) * ''[[Jay-Z: The Hits Collection, Volume One]]'' (2010) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.jay-z.com Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110311133523/http://www.jay-z.com/ |date={{dat|2011|03|11||bez}} }} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] k51yhbno2rhsj3jm0b9oncpa66qxc91 Gvinejas futbola izlase 0 46307 4493760 4454241 2026-07-12T09:47:58Z ZANDMANIS 91184 4493760 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Gvineja | Badge = Guinea FA.gif | FIFA Trigramme = GUI | Nickname = ''Syli National''<br />(Nacionālie ziloņi) | Association = Gvinejas Futbola federācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] ([[Āfrika]]) | Coach = {{flaga|POR}} [[Paulu Duarte]] | Captain = [[Isiala Silla]] | Most caps = [[Isiala Silla]] (90) | Top scorer = Ibrahima Diallo (33) | Home Stadium = ''[[Stade du 28 Septembre]]'' | FIFA Rank = {{Nft rank|81.|down||date=2026. gada 11. jūnijs}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _guinea24h | pattern_b1 = _guinea24h | pattern_ra1 = _guinea24h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = EEEE00 | socks1 = 489866 | pattern_la2 = _pumaglory22w | pattern_b2 = _guinea24a | pattern_ra2 = _pumaglory22w | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|TOG}} 2:1 {{fb-rt|GUI}} <br> ([[Togo]]; {{dat|1962|5|9|N|bez}}) | Largest win = {{fb|GUI}} 14:0 [[Mauritānijas futbola izlase|Mauritānija]] [[Attēls:Flag of Mauritania (1959–2017).svg|23px]] <br> ([[Gvineja]]; {{dat|1972|5|20|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|ZAI}} 6:0 {{fb-rt|GUI}} <br> ([[Kongo Demokrātiskā Republika|Zaira]]; {{dat|1972|7|2|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 14 | Regional cup first = [[1970. gada Āfrikas Nāciju kauss|1970]] | Regional cup best = 2. vieta ([[1976. gada Āfrikas Nāciju kauss|1976]]) }} '''Gvinejas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Gvineja|Gvineju]] starptautiskās futbola sacensībās. Gvinejas futbola izlasi pārvalda Gvinejas Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1962. gadā pret [[Togo futbola izlase|Togo]]. Gvinejas izlase nekad nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] finālturnīram. [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausā]] Gvineja ir piedalījusies 14 reizes, tās augstākais sasniegums ir 2. vieta 1976. gada Nāciju kausā. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Nepiedalījās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - ''Izstājās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] - ''Dalību neapstiprināja FIFA'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]-[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - ''FIFA diskvalifikācija kvalifikācijas laikā'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' == Āfrikas Nāciju kausā == {| |valign="top"| * [[1957. gada Āfrikas Nāciju kauss|1957]]-[[1962. gada Āfrikas Nāciju kauss|1962]] - ''Nepiedalījās'' * [[1963. gada Āfrikas Nāciju kauss|1963]] - ''Diskvalificēta'' * [[1965. gada Āfrikas Nāciju kauss|1965]] - ''Nekvalificējās'' * [[1968. gada Āfrikas Nāciju kauss|1968]] - ''Nekvalificējās'' * [[1970. gada Āfrikas Nāciju kauss|1970]] - Grupu turnīrs * [[1972. gada Āfrikas Nāciju kauss|1972]] - ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada Āfrikas Nāciju kauss|1974]] - Grupu turnīrs * [[1976. gada Āfrikas Nāciju kauss|1976]] - 2. vieta * [[1978. gada Āfrikas Nāciju kauss|1978]] - ''Nekvalificējās'' * [[1980. gada Āfrikas Nāciju kauss|1980]] - Grupu turnīrs * [[1982. gada Āfrikas Nāciju kauss|1982]]-[[1992. gada Āfrikas Nāciju kauss|1992]] - ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada Āfrikas Nāciju kauss|1994]] - Grupu turnīrs * [[1996. gada Āfrikas Nāciju kauss|1996]] - ''Nekvalificējās'' |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * [[1998. gada Āfrikas Nāciju kauss|1998]] - Grupu turnīrs * [[2000. gada Āfrikas Nāciju kauss|2000]] - ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada Āfrikas Nāciju kauss|2002]] - ''Diskvalificēta'' * [[2004. gada Āfrikas Nāciju kauss|2004]] - Ceturtdaļfināls * [[2006. gada Āfrikas Nāciju kauss|2006]] - Ceturtdaļfināls * [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] - Ceturtdaļfināls * [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - Grupu turnīrs * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - ''Nekvalificējās'' * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Ceturtdaļfināls * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - ''Nekvalificējās'' * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - Astotdaļfināls * [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] - Astotdaļfināls * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] - Ceturtdaļfināls |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{CAF izlases}} [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] [[Kategorija:Gvinejas futbola izlase| ]] qq555dps7i9tei7e6qoxzsu7sdvsmaz Iedzīvotāju skaits 0 48238 4493404 4193021 2026-07-11T12:10:54Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Demogrāfija]]; pievienoju [[Kategorija:Iedzīvotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493404 wikitext text/x-wiki [[Attēls:World population.PNG|thumb|350px|Pasaules karte. Tumšāka krāsa norāda uz lielāku iedzīvotāju skaitu konkrētajā valstī]] '''Iedzīvotāju skaits''' ir termins [[socioloģija|socioloģijā]] un [[bioloģija|bioloģijā]], kas galvenokārt norāda [[cilvēks|cilvēku]] skaitu kādā [[valsts|valstī]], [[reģions|reģionā]], [[pilsēta|pilsētā]] vai kādā citā [[apdzīvota vieta|apdzīvotā vietā]]. Dažreiz iedzīvotāju skaitu sauc arī par '''populāciju'''. == Iedzīvotāju skaits pasaulē == [[Attēls:Global population cartogram.png|thumb|Kartogramma, kurā attēlots pasaules iedzīvotāju sadalījums (2018)]] Ilgu laiku pasaules iedzīvotāju skaits pieauga ļoti lēni. Tiek uzskatīts, ka aptuveni 10 000 gadu pirms mūsu ēras pasaules iedzīvotāju skaits bija mazāks par 5 miljoniem cilvēku. Jaunās ēras sākumā pasaulē bija aptuveni 200 miljoni cilvēku. Līdz 18. gadsimta sākumam pasaules iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz 610 miljoniem, bet 19. gadsimta sākumā tas pārsniedza 1 miljardu. Kopš 19. gadsimta vidus iedzīvotāju skaita pieauguma temps ir ievērojami palielinājies, un tas bija saistīts ar to, ka ievērojami palielinājās iedzīvotāju paredzamais [[dzīves ilgums]]. To noteica uzlabotais [[uzturs]], sanitārija un [[medicīna]]. Tajā pašā laikā [[dzimstības līmenis]] sākumā joprojām bija augsts. Tā sākās [[demogrāfiskā pāreja]]. No 1851. līdz 1870. gadam pasaules iedzīvotāju vidējais gada pieauguma temps palielinājās no 0,1 % līdz vairāk nekā 0,5 % un līdz 1900. gadam pārsniedza 1 %. 1925. gadā pasaules iedzīvotāju skaits pārsniedza 2 miljardus. Līdz 1950. gadu vidum pasaules iedzīvotāju skaita gada vidējais pieauguma temps sasniedza 1,8 %. Pasaules iedzīvotāju skaits sasniedza 3 miljardus 1955. gadā un 4 miljardus jau 1974. gadā. Tādējādi bija nepieciešami 10 000 gadu, lai planētas iedzīvotāju skaits no 5 miljoniem pieaugtu līdz 1 miljardam (1800. gadā), bija nepieciešami vēl 125 gadi, lai iedzīvotāju skaits divkāršotos līdz 2 miljardiem (1925. gadā), un tikai 50 gadi, lai šis skaits atkal dubultotos līdz 4 miljardiem (1975. gadā). 2024. gada jūlijā pasaules iedzīvotāju skaits bija 8,1 miljardi. Pasaules lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita ir [[Indija]], kas 2023. gada pirmajā pusē apsteidza [[Ķīna|Ķīnu]]. Līdz 21. gadsimta beigām, kad saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] prognozēm pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums samazināsies līdz 0,1 %, pasaule būs ļoti tuvu demogrāfiskās pārejas beigām. Pasaules iedzīvotāju skaita izmaiņas pēc 2100. gada ir grūti prognozēt; tās būs atkarīgas no dzimstības rādītājiem. Galvenais jautājums ir, vai kopējais dzimstības līmenis pārsniegs dzimstības atjaunošanas līmeni (2,1 dzimstība uz vienu sievieti). Pasaulē sākas demogrāfiskās pārejas pēdējais posms, kas nozīmē, ka iedzīvotāju skaits uz planētas Zeme divdesmitajā gadsimtā četrkāršojās, bet divdesmit pirmajā gadsimtā vairs ne dubultosies. [[Eiropa]] ir vienīgais reģions, kurā paredzams, ka iedzīvotāju skaits samazināsies — 2018. gadā Eiropas iedzīvotāju skaits bija aptuveni 747 miljoni; prognozēts, ka līdz 2100. gadam tas samazināsies līdz 630 miljoniem. Šīs pārmaiņas pavērs jaunas iespējas un radīs jaunus izaicinājumus, piemēram, paredzams, ka turpmākajās desmitgadēs [[Āfrika|Āfrikā]] arvien vairāk pieaugs galējas [[Nabadzība|nabadzības]] izplatība. === Iedzīvotāju blīvums === Vidējais iedzīvotāju blīvums uz Zemes 2023. gadā būs 58 cilvēki uz km², ieskaitot [[Antarktīda|Antarktīdu]] — 54 cilvēki uz km². Cilvēki ir nevienmērīgi sadalīti pa planētas puslodēm. Visvairāk cilvēku dzīvo planētas [[Ziemeļu puslode|ziemeļu]] (90 %) un [[Austrumu puslode|austrumu]] (85 %) puslodēs. Iedzīvotāju blīvums dažādos kontinentos ievērojami atšķiras, pat desmitiem reižu. Iedzīvotāju blīvuma atšķirības starp dažādām pasaules valstīm ir vēl lielākas. == Skatīt arī == * [[Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita]] * [[Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju vidējā dzīves ilguma]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Iedzīvotāji]] [[Kategorija:Socioloģija]] [[Kategorija:Globalizācija]] cq8sqesobt48jn7kewzgg829ili349u Bobs Dilans 0 51655 4493698 4418012 2026-07-12T07:30:32Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493698 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Bobs Dilans |Attēls = DylanYoungKilkenny140719v2 (50 of 52) (52246124397) (cropped).jpg |Att_izm = 200px |Apraksts = Bobs Dilans 2019. gadā |Fons = solists |Dz_vārds = Roberts Alens Cimermans |Pseidonīms = {{ubl|Bobs Dilans,|''Elston Gunn'',|''Blind Boy Grunt'',|''Lucky Wilbury/Boo Wilbury'',|''Elmer Johnson'',|''Sergei Petrov'',|''Jack Frost'',|''Jack Fate'',|''Willow Scarlet'',|''Robert Milkwood Thomas''}} |Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1941|5|24}} |Miris = |Vieta = {{flaga|USA}} [[Dulūta]], [[Minesota]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |Instrumenti = dziedāšana, [[ģitāra]], [[basģitāra]], [[mutes harmonikas]], [[taustiņinstrumenti]], [[akordeons]], [[sitamie instrumenti]] |Žanrs = [[mūsdienu tautas mūzika]], [[rokmūzika]], [[blūzs]], [[kantrimūzika]] |Nodarbošanās = [[dziedātājs]], [[dziesmu autors]], [[dzejnieks]], [[mākslinieks]], [[aktieris]], [[diskžokejs]] |Gadi = 1959 - pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Columbia Records]]'', ''[[Asylum Records]]'' |Darbojies_arī = |Mlapa = {{URL|http://www.bobdylan.com}} |Dzimums = V }} '''Bobs Dilans''' ({{val|en|Bob Dylan}}; dzimis {{dat|1941|5|24}}), īstajā vārdā '''Roberts Alens Cimermans''' (''Robert Allen Zimmerman''), ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] dziedātājs, dziesmu autors, komponists un rakstnieks, viens no ietekmīgākajiem 20. gadsimta [[populārā mūzika|populārās mūzikas]] māksliniekiem.<ref name="britannica"/> Viņa darbība būtiski ietekmējusi [[mūsdienu tautas mūzika]]s un [[rokmūzika]]s attīstību, īpaši ar dziesmu tekstu poēziju un stilistisko daudzveidību.<ref name="britannica"/> 1960. gados Amerikas Savienotajās Valstīs Dilans kļuva par nozīmīgu balsi sociālo un politisko pārmaiņu laikmetā. Tādas dziesmas kā ''[[Blowin' in the Wind]]'', ''[[The Times They Are a-Changin']]'' un ''[[Like a Rolling Stone]]'' kļuva par sava laika simboliem. Viņa radošo rokrakstu raksturo simboliska un metaforiska valoda, zemteksta atsauces un stilistiska daudzveidība, apvienojot [[mūsdienu tautas mūzika]]s, [[blūzs|blūza]], [[rokmūzika]]s un [[kantrimūzika]]s elementus.<ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce |title=Bob Dylan |url=https://www.britannica.com/biography/Bob-Dylan-American-musician |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2026|2|21||bez}} |language=en}}</ref> Dilans saņēmis vairākas nozīmīgas balvas, piemēram, 10 [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]],<ref name="grammy">{{tīmekļa atsauce |title=Bob Dyaln <nowiki>|</nowiki> Artist |url=https://www.grammy.com/artists/bob-dylan/3014 |website=grammy.com |publisher=GRAMMY.com |accessdate={{dat|2026|2|21||bez}} |language=en}}</ref> kā arī [[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The 73rd Academy Awards <nowiki>|</nowiki> 2001 |url=https://www.oscars.org/oscars/ceremonies/2001 |website=oscars.org |accessdate={{dat|2026|2|21||bez}} |language=en}}</ref> un [[Zelta globusa balva|Zelta globusu]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Wonder Boys |url=https://goldenglobes.com/film/wonder-boys/ |website=goldenglobes.com |publisher=Golden Globes |accessdate={{dat|2026|2|21||bez}} |language=en}}</ref> par dziesmu ''[[Things Have Changed]]'' filmai “[[Brīnumzēni]]” (''Wonder Boys'', 2000). 2008. gadā viņš saņēma [[Pulicera balva]]s īpašo atzinību (''Special Citation'') par dziļo ietekmi uz populāro mūziku un Amerikas kultūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=2008 Pulitzer Prizes Winners & Finalists |url=https://www.pulitzer.org/prize-winners-by-year/2008 |website=pulitzer.org |publisher=The Pulitzer Prizes |accessdate={{dat|2026|2|21||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dylan Wins Pulitzer Prize |url=https://www.bobdylan.com/news/dylan-wins-pulitzer-prize/ |website=bobdylan.com |publisher=The Official Bob Dylan Site |accessdate={{dat|2026|2|21||bez}} |language=en |date={{dat|2026|2|21||bez}}}}</ref> 2016. gadā viņam piešķirta [[Nobela prēmija literatūrā]] par jaunu poētisku izteiksmes formu radīšanu amerikāņu dziesmu tradīcijā,<ref>{{ziņu atsauce|title=Nobela prēmija literatūrā piešķirta Bobam Dilanam|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/literatura/kultura/nobela-premija-literatura-pieskirta-bobam-dilanam.a205296/|accessdate={{dat|2016|10|13||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2016|10|13||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nobel Prize in Literature 2016 |url=https://www.nobelprize.org/prizes/literature/2016/summary/ |website=nobelprize.org |publisher=NobelPrize.org |accessdate={{dat|2026|2|21||bez}} |language=en |date={{dat|2026|2|21||bez}}}}</ref> kļūstot par pirmo mūziķi, kurš saņēmis šo apbalvojumu. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' iekļāvis Dilanu starp visu laiku izcilākajiem dziedātājiem un māksliniekiem,<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Bono|title=Bob Dylan – 100 Greatest Singers|url=http://www.rollingstone.com/music/lists/100-greatest-singers-of-all-time-19691231/bob-dylan-20101202|publisher=Rolling Stone|access-date={{dat|2014|09|23||bez}}|archive-date={{dat|2017|08|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170807215156/http://www.rollingstone.com/music/lists/100-greatest-singers-of-all-time-19691231/bob-dylan-20101202}}</ref><ref name="Rolling Stone 100 Greatest Artists">{{tīmekļa atsauce|last=Robertson|first=Robbie|title=Bob Dylan – 100 Greatest Artists|url=http://www.rollingstone.com/music/lists/100-greatest-artists-of-all-time-19691231/bob-dylan-20110420|publisher=Rolling Stone|access-date={{dat|2014|09|23||bez}}|archive-date={{dat|2017|08|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170808155025/http://www.rollingstone.com/music/lists/100-greatest-artists-of-all-time-19691231/bob-dylan-20110420}}</ref> savukārt dziesma ''[[Like a Rolling Stone]]'' tikusi atzīta par vienu no visu laiku nozīmīgākajām populārās mūzikas kompozīcijām.<ref name="Sale">{{ziņu atsauce|title=Bob Dylan Like a Rolling Stone lyrics to go on sale|url=http://www.bbc.com/news/entertainment-arts-27229983|newspaper=BBC News|date=1 May 2014}}</ref> Kopējais pārdoto albumu skaits pārsniedz 125 miljonus,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Biography - Bob Dylan Center |url=https://bobdylancenter.com/about/biography/ |website=bobdylancenter.com |accessdate={{dat|2026|2|21||bez}} |language=en |date={{dat|2026|2|21||bez}}}}</ref> apliecinot viņa ilgstošo un starptautisko ietekmi mūzikā un kultūrā. == Agrīnie gadi == Roberts Alens Cimermans {{dat|1941|5|24||bez}} piedzima [[Dulūta|Dulūtā]], [[Minesota]]s štatā, bet bērnību un pusaudža gadus pavadīja [[Hibinga|Hibingā]] — Minesotas ziemeļaustrumu ieguves reģiona pilsētā. Viņš uzauga [[ebreji|ebreju]] imigrantu pēcteču ģimenē. Jau skolas gados Dilans apguva [[klavieres|klavierspēli]] un [[ģitāra|ģitāru]], muzicēja vairākās jauniešu grupās un aktīvi klausījās radio pārraides, tostarp no [[ASV dienvidu štati]]em, kas būtiski ietekmēja viņa muzikālo redzesloku. Agrīnā muzikālā ietekme veidojās no [[blūzs|blūza]], [[kantrimūzika]]s, [[tradicionālā folkmūzika|tradicionālās folkmūzikas]] un [[rokenrols|rokenrola]]. Īpaši nozīmīga bija [[Vudijs Gatrijs|Vudija Gatrija]] daiļrade, kā arī tādu mākslinieku kā [[Madijs Voterss|Madija Votersa]] (''Muddy Waters'') un [[Henks Viljamss|Henka Viljamsa]] ieraksti, kuru tematika un stilistika vēlāk atbalsojās Dilana agrīnajos skaņdarbos. Pēc vidusskolas beigšanas viņš 1960. gadā Mineapolē uzsāka studijas [[Minesotas Universitāte|Minesotas Universitātē]]. Studiju laikā, uzstājoties [[Dinkitauna]]s rajona kafejnīcās, viņš arvien vairāk pievērsās folkmūzikai un nostiprināja skatuves vārdu “Bobs Dilans”. Šajā periodā viņa radošā orientācija no rokenrola pakāpeniski pārgāja uz akustisko folkmūziku ar sociāli ievirzītiem tekstiem. 1961. gada sākumā Dilans pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], lai iekļautos tur plaukstošajā folkmūzikas vidē un apciemotu Vudiju Gatriju, kurš tobrīd smagas slimības dēļ atradās medicīniskā aprūpē. Ņujorkā, īpaši [[Griničvilidža]]s kafejnīcu un klubu apritē, sākās viņa profesionālās karjeras straujā izaugsme, kas drīz vien iezīmēja viņu kā vienu no spilgtākajām jaunās folkmūzikas paaudzes pārstāvjiem. == Turpmākā dzīve == {{nepilnīga sadaļa}} == Diskogrāfija == === Studijas albumi === {| class="wikitable" style="font-size:97%; text-align:center;" width=66% !rowspan="2" width="450px" | Albums !rowspan="2"| Gads !colspan="2"| Vieta topā<ref name="BobDylanAHistory">[http://www.allmusic.com/artist/bob-dylan-p4147 allmusic ((( Bob Dylan > Charts & Awards > Billboard Albums)))]</ref><ref name="everyhit.com">http://www.everyhit.com/</ref> !colspan="3"| Sertifikācija |- !width="60"| <small>[[Billboard 200|US 200]]</small> !width="60"| <small>[[UK Albums Chart|UK Albums]]</small> ! <small>[[Amerikas ierakstu industrijas asociācija|U.S.]]</small><ref name="BobDylanASearch">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=SEARCH_RESULTS&artist=Bob%20Dylan&format=ALBUM&go=Search&perPage=50 |title=RIAA zelta un platīna statusa meklēšana Boba Dilana albumiem |access-date={{dat|2009|07|03||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924155232/http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=SEARCH_RESULTS&artist=Bob%20Dylan&format=ALBUM&go=Search&perPage=50 }}</ref> ! <small>[[Kanādiešu ierakstu industrijas asociācija|CAN]]</small><ref name="CAN">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cria.ca/cert_db_search.php |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|07|03||bez}} |archive-date={{dat|2016|01|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160111074458/http://www.cria.ca/cert_db_search.php }}</ref> ! <small>[[Britu fonogrāfiskā industrija|UK]]</small><ref name="UK">http://www.bpi.co.uk/</ref> |- | align=left|''[[Bob Dylan (albums)|Bob Dylan]]'' || 1962 || || 13 || || || |- | align=left|''[[The Freewheelin' Bob Dylan]]'' || 1963 || 22 || 1 || ''platīns'' || || |- | align=left|''[[The Times They Are a-Changin']]'' || 1964 || 20 || 15 || ''zelts'' || || |- | align=left|''[[Another Side of Bob Dylan]]'' || 1964 || 43 || 8 || ''zelts'' || || |- | align=left|''[[Bringing It All Back Home]]'' || 1965 || 6 || 1 || ''platīns'' || || |- | align=left|''[[Highway 61 Revisited]]'' || 1965 || 3 || 4 || ''platīns'' || ''zelts'' || |- | align=left|''[[Blonde on Blonde]]'' || 1966 || 9 || 3 || ''2× platīns'' || || |- | align=left|''[[John Wesley Harding (albums)|John Wesley Harding]]'' || 1967 || 2 || 1 || ''platīns'' || || |- | align=left|''[[Nashville Skyline]]'' || 1969 || 3 || 1 || ''platīns'' || ''zelts'' || |- | align=left|''[[Self Portrait (albums)|Self Portrait]]'' || 1970 || 4 || 1 || ''zelts'' || || |- | align=left|''[[New Morning]]'' || 1970 || 7 || 1 || ''zelts'' || || |- | align=left|''[[Pat Garrett & Billy the Kid (albums)|Pat Garrett & Billy the Kid]]'' || 1973 || 16 || 29 || ''zelts'' || || |- | align=left|''[[Dylan (1973. gada albums)|Dylan]]'' || 1973 || 17 || 10 || ''zelts'' || || |- | align=left|''[[Planet Waves]]'' || 1974 || 1 || 7 || ''zelts'' || || ''sudrabs'' |- | align=left|''[[Blood on the Tracks]]'' || 1975 || 1 || 4 || ''2× platīns'' || ''platīns'' || ''zelts'' |- | align=left|''[[The Basement Tapes]]'' || 1975 || 7 || 8 || ''zelts'' || || ''zelts'' |- | align=left|''[[Desire (albums)|Desire]]'' || 1976 || 1 || 3 || ''2× platīns'' || ''platīns'' || ''zelts'' |- | align=left|''[[Street Legal (albums)|Street Legal]]'' || 1978 || 11 || 2 || ''zelts'' || ''platīns'' || ''platīns'' |- | align=left|''[[Slow Train Coming]]'' || 1979 || 3 || 2 || ''platīns'' || ''2× platīns'' || ''sudrabs'' |- | align=left|''[[Saved (albums)|Saved]]'' || 1980 || 24 || 3 || || || ''sudrabs'' |- | align=left|''[[Shot of Love]]'' || 1981 || 33 || 6 || || || ''sudrabs'' |- | align=left|''[[Infidels]]'' || 1983 || 20 || 9 || ''zelts'' || ''zelts'' || ''sudrabs'' |- | align=left|''[[Empire Burlesque]]'' || 1985 || 33 || 11 || || ''zelts'' || |- | align=left|''[[Knocked Out Loaded]]'' || 1986 || 54 || 35 || || || |- | align=left|''[[Down in the Groove]]'' || 1988 || 61 || 32 || || || |- | align=left|''[[Oh Mercy]]'' || 1989 || 30 || 6 || ''zelts'' || || ''zelts'' |- | align=left|''[[Under the Red Sky]]'' || 1990 || 38 || 13 || || || ''sudrabs'' |- | align=left|''[[Good as I Been to You]]'' || 1992 || 51 || 18 || || || |- | align=left|''[[World Gone Wrong]]'' || 1993 || 70 || 35 || || || |- | align=left|''[[Time Out of Mind]]'' || 1997 || 10 || 10 || ''platīns'' || ''zelts'' || ''zelts'' |- | align=left|''[["Love and Theft"]]'' || 2001 || 5 || 3 || ''zelts'' || || |- | align=left|''[[Modern Times (Boba Dilana albums)|Modern Times]]'' || 2006 || 1 || 3 || ''platīns'' || ''platīns'' |- | align=left|''[[Together Through Life]]'' || 2009 || 1 || 1 || || || |- | align=left|''[[Christmas in the Heart]]'' || 2009 || 23 || 40 || || || |- | align=left|''[[Tempest]]'' || 2012 || 3 || 3 || || || |- | align=left|''Shadows in the Night'' |2015 | | | | | |- | align=left|''Fallen Angels'' |2016 | | | | | |- | align=left|''Triplicate'' |2017 | | | | | |- | align=left|''Rough and Rowdy Ways'' |2020 | | | | | |- | align=left|''Shadow Kingdom'' |2023 | | | | | |- |} === Izlases === {| class="wikitable" style="font-size:97%; text-align:center;" width=66% !rowspan="2" width="450px" | Albums !rowspan="2"| Gads !colspan="2"| Vieta topā<ref name="BobDylanAHistory"/><ref name="everyhit.com"/> !colspan="3"| Sertifikācija |- !width="60"| <small>[[Billboard 200|US 200]]</small> !width="60"| <small>[[UK Albums Chart|UK]]</small> ! <small>[[Amerikas ierakstu industrijas asociācija|U.S.]]</small><ref name="BobDylanASearch"/> ! <small>[[Kanādiešu ierakstu industrijas asociācija|CAN]]</small><ref name="CAN"/> ! <small>[[Britu fonogrāfiskā industrija|UK]]</small><ref name="UK" /> |- | align=left|''[[Bob Dylan's Greatest Hits]]'' || 1967 || 10 || 6 || ''5× platīns'' || ''2× platīns'' || |- | align=left|''[[Bob Dylan's Greatest Hits Vol. II]]'' || 1971 || 14 || 12 || ''5× platīns'' || ''2× platīns'' || |- | align=left|''[[Masterpieces]]'' || 1978 || || || || || |- | align=left|''[[Biograph (albums)|Biograph]]'' || 1985 || 33 || || ''platīns'' || || |- | align=left|''[[Bob Dylan's Greatest Hits Volume 3]]'' || 1994 || 126 || || ''zelts'' || || |- | align=left|''[[The Best of Bob Dylan, Vol. 1]]'' <small>(''Apvienotās Karalistes izdevums'')</small> || 1997 || || 6 || || || |- | align=left|''[[The Best of Bob Dylan, Vol. 2]]'' <small>(''Apvienotās Karalistes izdevums'')</small> || 2000 || || || || || |- | align=left|''[[The Essential Bob Dylan]]'' || 2000 || 67 || 9 || ''platīns'' || || ''platīns'' |- | align=left|''[[The Best of Bob Dylan]]'' <small>(''ASV izdevums'')</small> || 2005 || || || || || ''zelts'' |- | align=left|''[[Bob Dylan: The Collection]]'' || 2007 || || || || || |- | align=left|''[[Dylan (2007. gada albums)|Dylan]]'' <small>(viena diska versija)</small> || 2007 || 3 || 10 || ''zelts'' || || |- | align=left|''[[Dylan (2007. gada albums)|Dylan]]'' <small>(ekskluzīvā versija)</small> || 2007 || 93 || || || || |- | align=left|''[[The Original Mono Recordings]]'' <small>(8 disku/vinilpašu izdevums)</small> || 2010 || || 157 || || || |- | align=left|''[[The Best of The Original Mono Recordings]]'' <small>(1 diska izdevums)</small> || 2011 || || 107 || || || |- | align=left|''[[Beyond Here Lies Nothin' - The Collection]]'' <small>(2 disku izdevums)</small> || 2011 || || 156 || || || |} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{colbegin|2}} {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieru ārējās saites}} * {{nobel}} {{colend}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{Nobela prēmijas laureāti literatūrā}} {{Labākā dziesma (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dilans, Bobs}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Minesotā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Blūzs]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji dziesmu autori]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti literatūrā]] [[Kategorija:Pulicera balvas ieguvēji]] [[Kategorija:ASV ebreji]] r623dtu02xz6pv86h0614eblbu9hl9n 11. aprīlis 0 51697 4493610 4455513 2026-07-12T04:14:54Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4493610 wikitext text/x-wiki '''11. aprīlis''' ir gada 101. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (102. diena [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 264 dienas. == Vārda dienas == [[Hermanis (priekšvārds)|Hermanis]], [[Vilmārs]] == Notikumi == * [[1221. gads]] — sākās [[Tallinas aplenkums (1221)|Tallinas aplenkums]], kas turpinājās divas nedēļas. * [[1814. gads]] — [[Sestās koalīcijas karš]] pret [[Napoleons Bonaparts|Napoleonu]] noslēdzās ar [[Francija]]s zaudējumu un [[Fontenblo miera līgums|Fontenblo līgumu]], kas piespieda imperatoru pirmo reizi atteikties no troņa. * [[1822. gads]] — [[Hija|Hijā]], [[Grieķija|Grieķijā]] norisinājās [[Hijas slaktiņš]]. * [[1919. gads]] — izveidota [[Starptautiskā Darba organizācija]]. * [[1935. gads Latvijā|1935. gads]] — tika izveidota [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] kontrolēta akciju sabiedrība [[Latvijas Kredītbanka]]. * [[1936. gads Latvijā|1936. gads]] — [[Kārlis Ulmanis]] pēc paša izdota likuma atlaida [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]] [[Alberts Kviesis|Albertu Kviesi]] un kļuva par Valsts un Ministru prezidentu. * [[1945. gads]] — [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ieņēma [[Būhenvaldes koncentrācijas nometne|Būhenvaldes koncentrācijas nometni]]. * [[1970. gads kosmonautikā|1970. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaists [[kosmosa kuģis]] ''[[Apollo 13]]''. * [[1976. gads]] — tika izveidots ''[[Apple I]]''. * [[1979. gads]] — [[Ugandas—Tanzānijas karš]] beidzās ar [[Uganda]]s diktatora [[Idi Amins|Idi Amina]] gāšanu un bēgšanu uz [[Lībija|Lībiju]]. * [[1955. gads]] — mēģinot nogalināt [[Džou Eņlajs|Džou Eņlaju]], uzspridzināta [[Indija]]s lidmašīna [[Kašmiras princese]]. * [[1991. gads Latvijā|1991. gads]] — notika svinīga karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās [[Latvijas Jūras spēki|Latvijas Jūras spēku]] flotes karakuģa "Sams". * [[2006. gads]] — [[Eiropas Kosmosa aģentūra|ESA]] zonde ''[[Venus Express]]'' iegāja [[Venera (planēta)|Veneras]] orbītā. * [[2007. gads]] — teroristiskais grupējums ''[[Al-Qaida]]'' uzņēmās atbildību par diviem sprādzieniem [[Alžīra|Alžīrā]], kuros bojā gāja 33 cilvēki, vairāk kā 200 ievainoti. * [[2011. gads]] — [[Minska|Minskā]] notika [[Spridzināšana Minskas metro|terorakts]] [[Minskas metro|metropolitēnā]]. * [[2019. gads]]: ** pēc septiņiem pavadītiem gadiem Ekvadoras vēstniecībā Londonā tika arestēts ''[[WikiLeaks]]'' līdzdibinātājs [[Džūljans Asānžs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/uk-47891737|title=Julian Assange: Wikileaks co-founder arrested in London|date=11 April 2019|publisher=BBC News|access-date=11 April 2019}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/uk-news/2019/apr/11/julian-assange-arrested-at-ecuadorian-embassy-wikileaks|title=Julian Assange arrested at Ecuadorian embassy|date=11 April 2019|publisher=The Guardian|access-date=11 April 2019}}</ref> ** [[Sudāna|Sudānā]] notika valsts apvērsums, armijai pārņemot kontroli un gāžot 30 gadus valdījušo prezidentu [[Omārs el Bešīrs|Omāru el Bešīru]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-africa-47891470|title=Sudan military says it has seized power|date=11 April 2019|publisher=BBC News|access-date=11 April 2019}}</ref> * [[2021. gads]] — [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] referendumā tika atbalstīta jaunā konstitūcija. === Kultūra === * [[2019. gads]] — Latvijas dokumentālās filmas "[[Kaza kāpa debesīs]]" pirmizrāde. == Dzimuši == * [[1357. gads]] — [[Žuau I]] (''João I''), Portugāles karalis (miris 1433. gadā) * [[1770. gads]] — [[Džordžs Kannings]] (''George Canning''), britu politiķis (miris 1827. gadā) * [[1825. gads]] — [[Ferdinands Lasalls]] (''Ferdinand Lassalle''), vācu politiķis (miris 1864. gadā) * [[1871. gads]] — [[Ģula Kellners]] (''Kellner Gyula''), ungāru vieglatlēts (miris 1940. gadā) * [[1881. gads]] — [[Karlo Karra]] (''Carlo Carrà''), itāliešu gleznotājs (miris 1966. gadā) * [[1893. gads Latvijā|1893. gads]] — [[Mintauts Čakste]], latviešu jurists un Senāta loceklis (miris 1962. gadā) * [[1900. gads]] — [[Šāndors Mārai]] (''Márai Sándor''), ungāru rakstnieks (miris 1989. gadā) * [[1939. gads]] — [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (mirusi 2026. gadā) * [[1940. gads]] — [[Hasans Muratovičs]] (''Hasan Muratović''), Bosnijas un Hercegovinas Republikas premjerministrs (miris 2020. gadā) * [[1942. gads]] — [[Anatolijs Berezovojs]] (''Анатолий Березовой''), PSRS kosmonauts (miris 2014. gadā) * [[1949. gads]] — [[Dorotija Elisone]] (''Dorothy Allison''), amerikāņu rakstniece (mirusi 2024. gadā) * [[1953. gads]] — [[Endrū Vailss]] (''Andrew Wiles''), britu matemātiķis * [[1955. gads]] — [[Pīrss Sellerss]] (''Piers Sellers''), ASV kosmonauts (miris 2016. gadā) * [[1960. gads]] — [[Džeremijs Klārksons]] (''Jeremy Clarkson''), angļu žurnālists * [[1961. gads]] — [[Lorāns Kantē]] (''Laurent Cantet''), franču kinorežisors, kinooperators un scenārists (miris 2024. gadā) * [[1963. gads Latvijā|1963. gads]] — [[Roberts Jurdžs]], Latvijas politiķis (miris 2002. gadā) * [[1965. gads Latvijā|1965. gads]] — [[Zigfrīds Muktupāvels]], latviešu mūziķis * [[1966. gads]] — [[Līza Stensfīlda]] (''Lisa Stansfield''), angļu dziedātāja * [[1968. gads]] — [[Sergejs Lukjaņenko]] (''Сергей Лукьяненко''), krievu fantāzijas un zinātniskās fantastikas rakstnieks * [[1971. gads]] — [[Olivers Rīdels]] (''Oliver Riedel''), vācu mūziķis * [[1975. gads Latvijā|1975. gads]] — [[Mārtiņš Pētersons]], latviešu mūziķis * [[1991. gads]]: ** [[Tiagu Alkantara]] (''Thiago Alcântara''), spāņu futbolists ** [[Linda Medene]], latviešu politiķe * [[1997. gads]] — [[Suats Serdars]] (''Suat Serdar''), Vācijas futbolists * [[2000. gads]] — [[Loiks Badē]] (''Loïc Badé''), franču futbolists == Miruši == * [[1079. gads]] — [[Ščepanovas Staņislavs]] (''Stanisław ze Szczepanowa''), katoļu svētais (dzimis 1030. gadā) * [[1895. gads]] — [[Lotārs Meiers]] (''Lothar Meyer''), vācu ķīmiķis (dzimis 1830. gadā) * [[1903. gads]] — [[Džemma Galgani]] (''Gemma Galgani''), itāļu mistiķe (dzimusi 1878. gadā) * [[1918. gads]] — [[Oto Vāgners]] (''Otto Wagner''), austriešu arhitekts (dzimis 1841. gadā) * [[1965. gads Latvijā|1965. gads]] — [[Oskars Dankers]], latviešu ģenerālis (dzimis 1883. gadā) * [[1977. gads]] — [[Žaks Prevērs]] (''Jacques Prévert''), franču dzejnieks un kinoscenārists (dzimis 1900. gadā) * [[1983. gads Latvijā|1983. gads]] — [[Ģirts Vilks]], latviešu scenogrāfs un ilustrators (dzimis 1909. gadā) * [[1985. gads]] — [[Envers Hodža]] (''Enver Hoxha''), Albānijas vadītājs (dzimis 1908. gadā) * [[1987. gads]] — [[Primo Levi]] (''Primo Levi''), itāļu rakstnieks (dzimis 1919. gadā) * [[2007. gads]] — [[Kurts Vonnegūts]] (''Kurt Vonnegut''), ASV rakstnieks (dzimis 1922. gadā) * [[2020. gads Latvijā|2020. gads]]: ** [[Jurijs Petropavlovskis]], Latvijas politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Rolands Tjarve]], latviešu žurnālists un sabiedrisks darbinieks (dzimis 1966. gadā) * [[2021. gads]] — [[Staņislavs Lugailo]] (''Станислав Люгайло''), PSRS volejbolists (dzimis 1938. gadā) * [[2024. gads]] — [[Šigeharu Ueki]] (植木 繁晴), japāņu futbolists (dzimis 1954. gadā) * [[2025. gads]] — [[Dons Mišers]] (''Don Mischer''), amerikāņu televīzijas un tiešraižu producents un režisors (dzimis 1940. gadā) * [[2026. gads Latvijā|2026. gads]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], latviešu dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Latvijas Jūras spēki|Latvijas Jūras spēku]] atdzimšanas diena == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Aprīlis]] qsgs4q1lejclx92y3yfkbsmn4vuu5yd Roberts Openheimers 0 54284 4493701 4481151 2026-07-12T07:32:42Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493701 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig = ''Robert Oppenheimer'' | attēls = JROppenheimer-LosAlamos.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_gads = 1904 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Ņujorka]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]], {{USA}} | m_gads = 1967 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 18 | m_vieta = [[Prinstona]], [[Ņūdžersija]], {{USA}} | pilsonība = {{USA}} | tautība = [[ebreji|ebrejs]] | darba_vietas = {{plainlist| * [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts]] * [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)]] * [[Manhatanas projekts]] * [[Losalamosas Nacionālā laboratorija]] * [[Padziļināto studiju institūts]] }} | alma_mater = {{plainlist| * [[Hārvarda Universitāte]] * [[Kembridžas Universitāte]] * [[Getingenes Universitāte]] }} | zinātne = [[fizika]] | pasniedzēji = [[Džozefs Džons Tomsons]], [[Makss Borns]] | studenti = [[Viliss Lembs]], [[Deivids Boms]] | sasniegumi = [[atombumba]], [[Borna-Openheimera tuvinājums]], [[Openheimera-Volkofa robeža]] | apbalvojumi = Ordenis "Par nopelniem" (ASV) 1946, [[Enriko Fermi balva]] 1963 | paraksts = J Robert Oppenheimer signature.svg | piezīmes = }} '''Džūljuss Roberts Openheimers''' ({{val|en|Julius Robert Oppenheimer}}, dzimis {{dat|1904|4|22}}, miris {{dat|1967|2|18}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] fiziķis. Viens no ASV [[kodolfizika]]s pamatlicējiem. [[Manhatanas projekts|Manhatanas projekta]] zinātniskais vadītājs un kodolizmēģinājuma ''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]'' vadītājs. Saukts par "atombumbas tēvu", izgudrojis pirmos [[Kodolieroči|kodolieročus]]. Zaudēja amatus [[makartisms|makartisma]] laikā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1904. gadā [[Ņujorka|Ņujorkā]] Vācijas ebreju izcelsmes audumu importētāja Jūlija Zēligmana Openheimera un viņa sievas gleznotājas Ellas Openheimeres (dzimušas Frīdmanes) ģimenē. Studēja [[ķīmija|ķīmiju]] [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]], pēc studiju beigšanas devās uz [[Eiropa|Eiropu]], lai studētu fiziku, jo tolaik [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atpalika šīs zinātnes pētniecībā. Iesākumā mācījās [[Kavendiša laboratorija|Kavendiša laboratorijā]] [[Kembridžas Universitāte|Kembridžas Universitātē]]. 1926. gadā devās uz [[Getingenes Universitāte|Getingenes Universitāti]], kur studēja fiziku [[Makss Borns|Maksa Borna]] vadībā. Šeit viņš iepazinās un sadraudzējās ar daudziem vēlākajiem izcilajiem zinātniekiem: [[Verners Heizenbergs|Verneru Heizenbergu]], [[Paskvāls Jordāns|Paskvālu Jordānu]], [[Volfgangs Pauli|Volfgangu Pauli]], [[Pols Diraks|Polu Diraku]], [[Enriko Fermi]] un [[Edvards Tellers|Edvardu Telleru]]. 1927. gadā Openheimers Getingenes Universitātē ieguva doktora grādu fizikā. 1927. gadā Openheimers atgriezās ASV un 1928. gadā sāka strādāt [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē Bērkli]], kur darbojās daudzus gadus. Openheimers kļuva par vienu no ASV teorētiskās fizikas pamatlicējiem un izveidoja Bērkli par pasaules līmeņa fizikas pētniecības centru. Viņš bija daudzpusīgi attīstīta personība un deva ieguldījumu [[astronomija|teorētiskajā astronomijā]], [[kodolfizika|kodolfizikā]], [[spektroskopija|spektroskopijā]] un [[kvantu mehānika|kvantu teorijā]]. Openheimers interesējās arī par valodniecību, filozofiju. Viņš iemācījās [[sanskrits|sanskritu]] un oriģinālā lasīja vienu no savām iemīļotākajām grāmatām [[Bhagavadgīta|Bhagavadgītu]]. 1930. gados Openheimers ietekmējās no [[komunisms|komunistiskās]] ideoloģijas, jo daudzi viņa kolēģi un draugi bija atklāti Komunistiskās partijas atbalstītāji. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1942. gadā [[Manhatanas projekts|Manhatanas projekta]] vadītājs ģenerālis [[Leslijs Grovss]] par projekta zinātnisko vadītāju izvēlējās Openheimeru. Openheimers 1942. gadā bija viens no [[Losalamosas Nacionālā laboratorija|Losalamosas Nacionālās laboratorijas]] izveidotājiem un pirmais tās vadītājs. Šeit no visas pasaules tika ataicināti fiziķi, kas nodarbojās ar [[atombumba]]s radīšanu. 1945. gada 16. jūlijā pie [[Alamogordo]], [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]], veica ''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]'' eksperimentu, kura laikā uzspridzināja pirmo atombumbu. Pēc sprādziena Openhemers esot citējis Bhagavadgītas 11. nodaļas 32. pantu — "Es esmu nāve (laiks), lielais pasauļu sagrāvējs" (''Now I am become Death, the destroyer of worlds''). 1945. gada 6. un 9. augustā kodolieroči "[[Mazais zēns]]" un "[[Resnais vīrs]]" tika [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|uzspridzināti virs Japānas pilsētām Hirosimas un Nagasaki]]. Pēc kara 1946. gadā tika nodibināta [[ASV Atomenerģijas komisija]] (''United States Atomic Energy Commission'') un Openheimers strādāja par tās galveno konsultantu. Viņš iestājās par starptautisku atomieroču kontroli. Kādu laiku bija arī [[ūdeņraža bumba]]s konstruēšanas pretinieks. 1947. gadā Openheimers pameta Bērkli un sāka strādāt [[Padziļināto studiju institūts|Padziļināto studiju institūtā]], [[Prinstona|Prinstonā]], kur vēlāk nomainīja [[Alberts Einšteins|Albertu Einšteinu]] vecākā teorētiskās fizikas profesora amatā. Sākoties [[makartisms|makartisma]] laikiem ASV, Openheimers savu kreiso uzskatu dēļ kļuva par vienu no labējo spēku mērķiem. Viens no galvenajiem viņa pretiniekiem bija [[FIB]] direktors [[Edgars Hūvers]], kurš jau no 1930. gadiem bija pavēlējis veikt Openheimera novērošanu un sarunu noklausīšanos, saistībā ar viņa darbību Bērkli. 1954. gadā Openheimeram bija jāstājas [[Pretamerikāņu darbības izmeklēšanas komiteja]]s priekšā. Viens no redzamākajiem cilvēkiem, kas liecināja pret Openheimeru, bija [[Edvards Tellers]], kurš ar savu rīcību izraisīja sašutumu citu zinātnieku vidū. Izvērstās kampaņas dēļ Openheimers bija spiests pamest amatus, tomēr turpināja nodarboties ar pētniecību un sniegt lekcijas dažādās pasaules valstīs. Kad 1963. gadā par ASV prezidentu tika ievēlēts [[Džons Kenedijs]], viņš kā reabilitācijas zīmi piešķīra Openheimeram [[Enriko Fermi balva|Enriko Fermi balvu]]. Kenedija nāves dēļ Openheimeram to pasniedza [[Lindons Džonsons]]. Mūža atlikušajā daļā Openheimers daudz laika pavadīja [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]], kur bija iegādājies īpašumu. Miris 1967. gada 18. februārī no [[rīkle]]s [[vēzis (slimība)|vēža]]. == Piemiņa == 2005. gadā izdota Kaja Bērda un Mārtina Šervina sarakstītā Openheimers biogrāfija ''American Prometheus'', kas ieguva [[Pulicera balva|Pulicera balvu]] biogrāfiju un autobiogrāfiju jomā. Balstoties uz šo darbu, [[Kristofers Nolans]] uzņēma mākslas filmu "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]" (2023). R. Openheimera lomā aktieris [[Kilians Mērfijs]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.atomicarchive.com/Movies/Movie8.shtml R.Openheiemera video "Now I become death.."] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Openheimers, Roberts}} [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu fiziķi]] [[Kategorija:Manhatanas projekts]] [[Kategorija:ASV ebreji]] dgfecgfniwcfm0x94x6woty2f10b2ff 6. jūlijs 0 58898 4493611 4492650 2026-07-12T04:15:43Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4493611 wikitext text/x-wiki '''6. jūlijs''' ir gada 187. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (188. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 178 dienas. == Vārda dienas == [[Anrijs]], [[Arkādijs (personvārds)|Arkādijs]] == Notikumi == * [[1253. gads]] — [[Mindaugs]] kronēts par [[Lietuva]]s karali. * [[1785. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ieviesta [[naudas vienība]] [[ASV dolārs|dolārs]]. * [[1917. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[arābi|arābu]] spēki [[T. E. Lorenss|Arābijas Lorensa]] un [[Auda ibu Taji]] vadībā ieņēma [[Akvaba|Akvabu]], galveno [[Osmaņu impērija]]s ostas pilsētu. * [[1919. gads]] — [[Latvijas brīvības cīņas]]: [[Rīga|Rīgā]] ienāca [[Ziemeļlatvijas brigāde]] [[Jorģis Zemitāns|Jorģa Zemitāna]] vadībā. * [[1947. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] sākta automāta [[AK-47]] ražošana. * [[1964. gads]] — [[Malāvija]] deklarēja neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. * [[1966. gads]] — Malāvija kļuva par republiku ar [[Hastings Banda|Hastingsu Bandu]] kā pirmo prezidentu. * [[1975. gads]] — [[Komoras]] deklarēja neatkarību no [[Francija]]s. * [[1994. gads]] — [[Latvija|Latvijā]] viesojās [[ASV prezidents]] [[Bills Klintons]]. * [[2006. gads]] — atvērta [[Natula]]s pāreja starp [[Indija|Indiju]] ([[Sikima|Sikimā]]) un [[Ķīna|Ķīnu]] ([[Tibeta|Tibetā]]), kas bija slēgta 44 gadus kopš [[Ķīnas—Indijas karš|Ķīnas—Indijas kara]]. == Dzimuši == * [[1650. gads]] — [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] (''Friedrich Kasimir Kettler''), Kurzemes hercogs (miris 1698. gadā) * [[1796. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s]], pēc v.s. {{dat||6|25}}) — [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] (''Николай I''), Krievijas imperators (miris 1855. gadā) * [[1818. gads]] — [[Ādolfs Andersens]] (''Adolf Anderssen''), vācu šahists (miris 1879. gadā) * [[1832. gads]] — [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|Maksimiliāns I]] (''Maximiliano I''), Meksikas imperators (miris 1867. gadā) * [[1879. gads]] — [[Anrī Žobjē]] (''Henri Jobier''), franču paukotājs, olimpiskais čempions (miris 1930. gadā) * [[1886. gads]] — [[Marks Bloks]] (''Marc Bloch''), Francijas vēsturnieks (miris 1944. gadā) * [[1889. gads Latvijā|1889. gads]] — [[Jānis Sieriņš]], latviešu mūziķis un koru diriģents (miris 1975. gadā) * [[1895. gads Latvijā|1895. gads]] — [[Jānis Osis]], latviešu aktieris (miris 1973. gadā) * [[1899. gads]] — [[Folke Rogards]] (''Folke Rogard''), zviedru jurists un sabiedriskais darbinieks (miris 1973. gadā) * [[1907. gads]] — [[Frīda Kalo]] (''Frida Kahlo''), Meksikas gleznotāja (mirusi 1954. gadā) * [[1921. gads]] — [[Nensija Reigana]] (''Nancy Reagan''), ASV aktrise un Pirmā lēdija (mirusi 2016. gadā) * [[1923. gads]] — [[Vojcehs Jaruzelskis]] (''Wojciech Jaruzelski''), Polijas prezidents (miris 2014. gadā) * [[1927. gads]] — [[Dženeta Lī]] (''Janet Leigh''), amerikāņu aktrise, dziedātāja, dejotāja un rakstniece (mirusi 2004. gadā) * [[1930. gads Latvijā|1930. gads]] — [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]], latviešu operdziedātājs (miris 2015. gadā) * [[1935. gads]] — [[Tenzins Gjaco]] (བསྟན་འཛིན་རྒྱ་མཚོ།), 14. dalailama * [[1937. gads]] — [[Neds Bītijs]] (''Ned Beatty''), ASV aktieris (miris 2021. gadā) * [[1940. gads]] — [[Nursultans Nazarbajevs]] (''Нұрсұлтан Назарбаев''), Kazahstānas prezidents * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Vaira Paegle]], latviešu politiķe (mirusi 2019. gadā) * [[1946. gads]] — [[Džordžs V. Bušs]] (''George W. Bush''), ASV prezidents * [[1951. gads]] — [[Džefrijs Rašs]] (''Geoffrey Rush''), austrāliešu aktieris un filmu producents * [[1958. gads]]: ** [[Duško Markovičs]] (''Duško Marković''), Melnkalnes premjerministrs ** [[Leonīds Beresņevs]], latviešu hokejists * [[1964. gads]] — [[Kims Čiuns]] (''김지운''), dienvidkorejiešu kinorežisors * [[1975. gads]] — ''[[50 Cent]]'', ASV reperis * [[1977. gads]] — [[Maksims Mirnijs]] (''Максім Мірны''), baltkrievu tenisists * [[1979. gads]] — [[Kevins Hārts]] (''Kevin Hart''), amerikāņu komiķis un aktieris * [[1980. gads]] — [[Pau Gazols]] (''Pau Gasol''), kataloniešu basketbolists * [[1986. gads]] — [[Lindsija Loena]] (''Lindsay Lohan''), ASV aktrise un dziedātāja * [[1987. gads Latvijā|1987. gads]] — [[Laima Jansone]], latviešu koklētāja * [[1994. gads]] — [[Hoans Hordans]] (''Joan Jordán''), spāņu futbolists == Miruši == * [[1189. gads]] — [[Henrijs II Plantagenets|Henrijs II]] (''Henry II''), Anglijas karalis (dzimis 1133. gadā) * [[1415. gads]] — [[Jans Huss]] (''Jan Hus''), čehu baznīcas reformators (dzimis 1369. gadā) * [[1535. gads]] — [[Tomass Mors]] (''Thomas More''), angļu valsts darbinieks un humānists (dzimis 1478. gadā) * [[1553. gads]] — [[Eduards VI Tjudors|Eduards VI]] (''Edward VI''), Anglijas un Īrijas karalis (dzimis 1537. gadā) * [[1854. gads]] — [[Georgs Simons Oms|Georgs Oms]] (''Georg Ohm''), vācu fiziķis (dzimis 1789. gadā) * [[1893. gads]] — [[Gijs de Mopasāns]] (''Guy de Maupassant''), franču rakstnieks (dzimis 1850. gadā) * [[1902. gads Latvijā|1902. gads]] — [[Andrejs Pumpurs]], latviešu dzejnieks (dzimis 1841. gadā) * [[1907. gads]] — [[Augusts Bīlenšteins]] (''August Bielenstein''), vācbaltu lingvists (dzimis 1826. gadā) * [[1916. gads]] — [[Odilons Redons]] (''Odilon Redon''), franču mākslinieks (dzimis 1840. gadā) * [[1934. gads]] — [[Nestors Mahno]] (''Нестор Махно''), ukraiņu anarhists (dzimis 1888. gadā) * [[1935. gads]] — [[Bernārs de Purtalē]] (''Bernard de Pourtalès''), šveiciešu burātājs (dzimis 1870. gadā) * [[1947. gads]] — [[Frānsiss Berčels]] (''Francis Burchell''), britu kriketa spēlētājs (dzimis 1874. gadā) * [[1962. gads]] — [[Viljams Folkners]] (''William Faulkner''), ASV rakstnieks (dzimis 1897. gadā) * [[1971. gads]] — [[Lūiss Ārmstrongs]] (''Louis Armstrong''), ASV džeza muzikants (dzimis 1901. gadā) * [[1973. gads]] — [[Oto Klemperers]] (''Otto Klemperer''), vācu diriģents (dzimis 1885. gadā) * [[1985. gads Latvijā|1985. gads]] — [[Arvīds Pētersons]], latviešu bendija un hokeja spēlētājs (dzimis 1913. gadā) * [[1989. gads]] — [[Jānošs Kādārs]] (''Kádár János''), ungāru politiķis (dzimis 1912. gadā) * [[2002. gads]] — [[Džons Frankenheimers]] (''John Frankenheimer''), ASV kinorežisors (dzimis 1930. gadā) * [[2003. gads]] — [[Badijs Ebsens]] (''Buddy Ebsen''), ASV aktieris un dejotājs (dzimis 1908. gadā) * [[2020. gads]]: ** [[Juris Kronbergs]], latviešu dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1946. gadā) ** [[Ennio Morrikone]] (''Ennio Morricone''), itāliešu komponists un diriģents (dzimis 1928. gadā) * [[2021. gads]] — [[Dživans Gasparjans]] (''Ջիվան Գասպարյան''), armēņu mūziķis un komponists (dzimis 1928. gadā) * [[2022. gads]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[2026. gads]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Īvo Neijs]] (''Iivo Nei''), Igaunijas šahists (dzimis 1931. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Komoras]]) * Valsts dibināšanas diena ([[Lietuva]]) * Neatkarības diena ([[Malāvija]]) * Republikas diena (Malāvija) * daļa [[Trimdas latvieši|latviešu diasporas]] svin [[Jāņi|Jāņus]] pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] ([[Sibīrija]])<ref>[http://www.mixnews.lv/ru/exclusive/news/223214_sibirskie-latyshi-otprazdnuyut-ligo-6-iyulya/ Сибирские латыши отпразднуют Лиго 6 июля] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170625080558/http://www.mixnews.lv/ru/exclusive/news/223214_sibirskie-latyshi-otprazdnuyut-ligo-6-iyulya |date={{dat|2017|06|25||bez}} }} .mixnews.lv 22-07-2017</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] 3hlvy6votp345whk3fomeyiwd7gq6pj Bēgļi 0 59563 4493398 4318685 2026-07-11T12:08:08Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Iedzīvotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493398 wikitext text/x-wiki {{Enciklopēdisks stils}} {{atsauces+}} [[Attēls:Rwandan refugee camp in east Zaire.jpg|thumb|250px|Bēgļu nometne [[Kongo Demokrātiskā Republika|Zairā]] 1994. gadā]] '''Bēglis''' vispārīgā nozīmē ir jebkura [[persona]], kas pamet savu mītnes zemi, bēgot no vajāšanas, kara u.c. ārkārtēju iemeslu dēļ. Savukārt juridiski bēglis ir persona, kurai ir piešķirts bēgļa statuss atbilstoši Ženēvas 1951. gada 28. jūlija Konvencijai par bēgļa statusu. Primāri tās ir personas, kurām ir pamatotas bailes no vajāšanas viņu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rase]]s, [[reliģija]]s, [[tautība]]s, piederības pie konkrētas sociālās grupas vai politisko uzskatu paušanas dēļ. Cilvēki pamet savu dzimteni ekonomisko apstākļu spiesti, kā arī bēgot no [[karš|kara]] vai pilsoņu kara. Bēgšanas iemesls var būt arī vides un dabas katastrofas. Šādas pārceļošanas nav nekas jauns. No vēstures zināma lielā tautu staigāšana ap mūsu ēras 350. gadu, [[ebreji|ebreju]] un [[mauri|mauru]] padzīšana no Spānijas 1492. gadā, eiropiešu izceļošana uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 19. gadsimtā. Bet tikai 20. gadsimtā bēgļu skaits pieauga līdz vairākiem miljoniem. Viņu skaita pieaugumu veicināja ne tikai kara bēgļi abos pasaules karos. Pēc Otrā pasaules kara beigām starp valstīm atkal izcēlās jauni vardarbīgi konflikti. Visvairāk tajos cieta [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Āfrika]]s reģiona iedzīvotāji, kas kļuva par pilsoņu kara bēgļiem. Iebraucēji bieži vien ir ekonomiskie bēgļi, jo posta dēļ neatraduši darbu savā zemē, spiesti to meklēt citā valstī. Apzīmējums ''nabadzības bēgļi'' šiem cilvēkiem atbilstu labāk. Lielākais ir ekoloģisko bēgļu skaits — 10 miljoni cilvēku gadā. Migrāciju rada dabas izraisītās katastrofas, piemēram, tie var būt plūdi Dienvidāzijā, tuksnešu izplešanās Āfrikā vai nepiemērotu saimniekošanas metožu izraisītas katastrofas. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] bēgļu komisariāts rūpējas arī par cilvēkiem, kas savā valstī bēg no konfliktiem un pilsoņu kara. Šiem migrantiem tiek sarūpēta pārtika, dzeramais [[ūdens]], medikamenti un pajumte. == Bēgļu skaits == Pasaulē iekšzemes bēgļu skaits sasniedz 5,3 miljonus, no tiem 1,2 miljoni ir [[Afganistāna|Afganistānā]], 720 000 — [[Kolumbija|Kolumbijā]], 563 000 — [[Šrilanka|Šrilankā]] un 573 000 — [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]]. 2002. gadā 1 miljons cilvēku gaidīja, līdz tiks izskatīts viņu iesniegums par patvēruma meklētāja statusa piešķiršanu. Vairums patvēruma meklētāju ir dzīvojuši attīstības valstīs. Viņi uzskata, ka dzimtenē tiek politiski vajāti. == Patvēruma meklētāji == Patvēruma meklētājs ir [[cilvēks]], kas savā dzimtenē tiek vajāts politisku, reliģisku vai etnisku iemeslu dēļ un meklē patvērumu citā zemē. Vairums pieteikumu par patvēruma piešķiršanu tiek noraidīti, piemēram, [[Vācija|Vācijā]] apmēram 95%. Bet ne visi pieteikumu iesniedzēji tiek nosūtīti atpakaļ uz dzimteni. Vienā daļā no pieteikumiem izteikta vēlme iegūt tā saukto "neilgo patvērumu" atbilstoši [[Ženēvas konvencija]]i. [[Eiropas Savienība|ES]] ir vienojusies par to, ka patvēruma meklētājs, visvēlākais, gadu pēc pieteikuma iesniegšanas var saņemt pastāvīgu darbu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} Starptautiskie dokumenti un organizācijas: *[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/ties%C4%ABbu%20akti/page41394.doc 1951. gada 28. jūlija konvencija par bēgļa statusu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150316173431/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/ties%C4%ABbu%20akti/page41394.doc |date={{dat|2015|03|16||bez}} }} *[http://www.unhcr.org/cgi-bin/texis/vtx/home] ANO Augstais komisariāts bēgļu jautājumos (''UNHCR'') Latvija: *[http://likumi.lv/doc.php?id=194029 Patvēruma likums] *[https://web.archive.org/web/20160804192050/http://www.unhcr-northerneurope.org/fileadmin/user_upload/Documents/PDF/Latvia/2015-Latvia-Integration-Report.pdf Integration of refugees in Latvia Participation and Empowerment] UNHCR{{en ikona}} *[http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/patveruma-mekletaji.html Statistika: Patvēruma meklētāji] PMLP {{sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sabiedrība]] [[Kategorija:Iedzīvotāji]] 1tn4l5ua47a5l1g6qwg7uqfo38u93z0 14. jūnijs 0 59955 4493462 4493118 2026-07-11T15:51:45Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ : 4493462 wikitext text/x-wiki '''14. jūnijs''' ir gada 165. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (166. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 200 dienas. == Vārda dienas == [[Saiva]], [[Saivis]], [[Santis]], [[Sentis]], [[Tija]] == Notikumi == * [[1846. gads]] — [[Meksika]]s provinces [[Kalifornija]]s pilsētā [[Sonoma|Sonomā]] angļu kolonisti dibināja [[Kalifornijas Republika|Kalifornijas Republiku]]. * [[1866. gads]] — sākās [[Austrijas—Prūsijas karš]]. * [[1900. gads]] — [[Havajas]] kļuva par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] teritoriju. * [[1907. gads]] — [[Norvēģija|Norvēģijā]] piešķīra balsošanas tiesības sievietēm. * [[1940. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Vācija]]s karaspēks ieņēma [[Parīze|Parīzi]]. * [[1941. gads]] — [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]] tika veikta iedzīvotāju deportācija uz [[Padomju Savienība|PSRS]] austrumu rajoniem. * [[1963. gads]] — PSRS palaists [[kosmosa kuģis]] ''[[Vostok-5]]''. * [[1967. gads]] — [[Mariner programma]]: uz [[Venera (planēta)|Veneru]] palaista zonde ''[[Mariner 5]]''. * [[1987. gads Latvijā|1987. gads]] — sabiedriskā kustība “[[Helsinki-86]]” organizēja ziedu nolikšanu pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]] [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada jūnija deportāciju]] upuru piemiņai. == Dzimuši == * [[1736. gads]] — [[Šarls Ogistēns Kulons]] (''Charles-Augustin de Coulomb''), franču fiziķis un inženieris (miris 1806. gadā) * [[1798. gads]] — [[Františeks Palackis]] (''František Palacký''), čehu sabiedrisks darbinieks (miris 1876. gadā) * [[1811. gads]] — [[Harieta Bīčere-Stova]] (''Harriet Beecher Stowe''), amerikāņu rakstniece un abolicioniste (mirusi 1896. gadā) * [[1856. gads]] — [[Andrejs Markovs]] (''Андрей Марков''), krievu matemātiķis (miris 1922. gadā) * [[1867. gads]] — [[Frederiks Kristiāns]] (''Frederick Christian''), britu kriketa spēlētājs (miris 1934. gadā) * [[1868. gads]] — [[Kārlis Landšteiners]] (''Karl Landsteiner''), austriešu biologs un ārsts (miris 1943. gadā) * [[1878. gads]] — [[Gistavs Pelgrimss]] (''Gustave Pelgrims''), beļģu futbolists (miris 1960. gadā) * [[1879. gads]] — [[Artūrs Dafijs]] (''Arthur Duffey''), amerikāņu vieglatlēts (miris 1955. gadā) * [[1899. gads]] — [[Jasunari Kavabata]] (''川端 康成''), japāņu rakstnieks (miris 1972. gadā) * [[1893. gads Latvijā|1893. gads]] — [[Teodors Celms]], latviešu filozofs (miris 1989. gadā) * [[1928. gads]] — [[Če Gevara]] (''Che Guevara''), Latīņamerikas marksistu revolucionārs (miris 1967. gadā) * [[1943. gads]] — [[Pīts Keizers|Pīts]] (''Piet''), Nīderlandes futbolists (miris 2017. gadā) * [[1946. gads]] — [[Donalds Tramps]] (''Donald Trump''), ASV 45. prezidents * [[1953. gads Latvijā|1953. gads]] — [[Renāte Pupele]], latviešu ārste un valsts dienesta ierēdne (mirusi 2026. gadā) * [[1966. gads]] — [[Metjū Fokss]] (''Matthew Fox''), ASV aktieris * [[1969. gads]] — [[Štefija Grāfa]] (''Steffi Graf''), Vācijas tenisiste * [[1979. gads]]: ** [[Edvīns van Kalkers]] (''Edwin van Calker''), nīderlandiešu bobslejists ** ''[[Roosh V]]'' — amerikāņu blogeris un rakstnieks * [[1983. gads]] — [[Luijs Garels]] (''Louis Garrel''), franču aktieris, kinorežisors un scenārists * [[1987. gads Latvijā|1987. gads]] — [[Sergejs Pečura]], latviešu hokejists * [[1989. gads]] — [[Lūsija Heila]] (''Lucy Hale''), amerikāņu aktrise un dziedātāja * [[1992. gads]] — [[Derils Sabara]] (''Daryl Sabara''), amerikāņu aktieris == Miruši == * [[1837. gads]] — [[Džakomo Leopardi]] (''Giacomo Leopardi''), itāļu dzejnieks (dzimis 1798. gadā) * [[1920. gads]] — [[Makss Vēbers]] (''Max Weber''), vācu sociologs un politekonomists (dzimis 1864. gadā) * [[1927. gads]] — [[Džeroms K. Džeroms]] (''Jerome K. Jerome''), angļu humorists (dzimis 1859. gadā) * [[1933. gads]] — [[Žistinjēns de Klarī]] (''Justinien de Clary''), franču sporta šāvējs un funkcionārs (dzimis 1860. gadā) * [[1936. gads]] — [[Gilberts Kīts Čestertons]] (''Gilbert Keith Chesterton''), angļu rakstnieks (dzimis 1874. gadā) * [[1962. gads Latvijā|1962. gads]] — [[Teodors Grīnbergs]], latviešu luterāņu mācītājs (dzimis 1870. gadā) * [[1968. gads]] — [[Salvatore Kvazimodo]] (''Salvatore Quasimodo''), itāliešu dzejnieks (dzimis 1901. gadā) * [[1986. gads]] — [[Horhe Luiss Borhess]] (''Jorge Luis Borges''), Argentīnas rakstnieks un dzejnieks (dzimis 1899. gadā) * [[1991. gads]] — [[Pegija Eškrofta]] (''Peggy Ashcroft''), angļu aktrise (dzimusi 1907. gadā) * [[1994. gads]] — [[Henrijs Mansīni]] (''Henry Mancini''), amerikāņu komponists (dzimis 1924. gadā) * [[1995. gads]] — [[Rodžers Zelaznijs]] (''Roger Zelazny''), ASV fantastikas rakstnieks (dzimis 1937. gadā) * [[2007. gads]] — [[Kurts Valdheims]] (''Kurt Waldheim''), Austrijas prezidents un ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1918. gadā) * [[2010. gads Latvijā|2010. gads]] — [[Lūcija Šķēris]], latviešu agronome (dzimusi 1913. gadā) * [[2019. gads Latvijā|2019. gads]] — [[Vaira Paegle]], latviešu politiķe (dzimusi 1942. gadā) * [[2021. gads]] — [[Horsts Ritners]] (''Horst Rittner''), Vācijas šahists (dzimis 1930. gadā) * [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Enriko Avots]], latviešu aktieris (dzimis 1952. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Baltijas brīvības diena]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) * [[Karoga diena]] (ASV) * [[Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena]] ([[Latvija]]) * [[Pasaules asins donoru diena]] * [[Sēru un cerību diena]] ([[Lietuva]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūnijs]] cjmqu3x72b2q3p73t6srpineu6crlox 1939. gads 0 61221 4493608 4492032 2026-07-12T04:12:33Z Baisulis 11523 /* Aprīlis */ +1..... 4493608 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1939. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1939. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1939}} {{Gada citi notikumi|1939}} {{Gads citos kalendāros|1939}} '''1939''' ({{Rom sk gadam|1939}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == === Marts === * [[2. marts]] — [[Vatikāns]]. Par pāvestu kļuva [[Pijs XII]]. * [[14. marts]] — [[Slovākijas Pirmā republika|Slovākija]] pasludināja neatkarību. [[Jozefs Tiso]] kļuva par Slovākijas prezidentu. * [[15. marts]] — [[Trešais reihs|Vācijas]] bruņotie spēki okupēja [[Bohēmija|Bohēmiju]] un [[Morāvija|Morāviju]]. [[Čehoslovākijas Otrā republika|Čehoslovākija]] beidza eksistēt. * [[16. marts]] — [[Ungārijas Karaliste (1920—1946)|Ungārija]] okupēja Čehoslovākijai piederējušo [[Piekarpatu Rutēnija|Karpatu Rutēniju]]. * [[20. marts]] — Vācijas ārlietu ministrs [[Joahims fon Ribentrops]] uzstādīja ultimātu [[Lietuva]]s ārlietu ministram par [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabala]] atdošanu [[Vācija]]i. * [[22. marts]] — Vācija okupēja Klaipēdas apgabalu. * [[28. marts]] — [[Spānijas pilsoņu karš]]: ģenerālisimusa [[Fransisko Franko]] vadītais nacionālistu karaspēks ieņēma [[Madride|Madridi]]. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ģeneralisimuss [[Fransisko Franko]] paziņoja par [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām, kad bija padevušies pēdējie republikāņu spēki. * [[4. aprīlis]] — beidzās [[Slovākijas—Ungārijas karš]]. Slovākija bija spiesta atdot Ungārijai daļu savas teritorijas. * [[7. aprīlis]] — [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālija]] iebruka [[Albānija|Albānijā]]. === Maijs === * [[21. maijs|21.]]—[[28. maijs]] — [[Lietuva|Lietuvā]] notika [[1939. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts basketbolā]]. === Jūnijs === * [[7. jūnijs]] — Berlīnē parakstīja [[Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju|neuzbrukšanas līgumu starp Latviju un Vāciju]] un arī starp Igauniju un Vāciju. === Augusts === * [[23. augusts]] — [[Molotova—Ribentropa pakts]] starp [[Trešais reihs|Vāciju]] un [[Padomju Savienība|PSRS]]: [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]] un [[Josifs Staļins|Staļins]] noslēdza neuzbrukšanas līgumu, kā arī slepenprotokolos vienojās par Austrumeiropas sadalīšanu savā starpā. === Septembris === * [[1. septembris]]: ** ar [[Polijas kampaņa|Polijas kampaņu]] aizsākās [[Otrais pasaules karš]]. ** nodibināts [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts]]. * [[8. septembris]] — izveidota [[Venecuēlas Centrālā banka]]. === Oktobris === * [[5. oktobris]] — Maskavā tika parakstīts [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS]], saskaņā ar kuru PSRS varēja ievest Latvijā 25 000 vīru lielu karaspēka kontingentu un ierīkot sauszemes, gaisa un jūras karaspēka bāzes. === Novembris === * [[30. novembris]]: ** sākās [[Ziemas karš]]. ** [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro štatā]] izveidots [[Organsu kalnu nacionālais parks]]. === Decembris === * [[17. decembris]] — Otrais pasaules karš: norisinājās [[Riverpleitas kauja]]. * [[20. decembris]] — PSRS pirmo reizi piešķirts [[Sociālistiskā Darba Varonis|Sociālistiskā Darba Varoņa]] nosaukums. === Nezināms datums === * izveidota [[Afganistānas Banka]]. == Dzimuši == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — [[Bobijs Halls]] (''Bobby Hull''), Kanādas hokejists (miris 2023. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Valērijs Lobanovskis]] (''Вале́рій Лобано́вський''), ukraiņu futbolists un treneris (miris 2002. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Žermēna Grīra]] (''Germaine Greer''), Austrālijas rakstniece === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Maikls Čimino]] (''Michael Cimino''), ASV kinorežisors (miris 2016. gadā) * [[12. februāris]] — [[Rejs Manzareks]] (''Ray Manczarek''), ASV mūziķis (miris 2013. gadā) * [[13. februāris]] — [[Valērijs Roždestvenskis]] (''Валерий Рождественский''), PSRS kosmonauts (miris 2011. gadā) === Marts === * [[6. marts]] — [[Adams Osborns]] (''Adam Osborne''), britu autors un datoru konstruētājs (miris 2003. gadā) * [[14. marts]] — [[Bertrāns Blijē]] (''Bertrand Blier''), franču kinorežisors (miris 2025. gadā) * [[17. marts]] — [[Džovanni Trapatoni]] (''Giovanni Trapattoni''), itāļu futbolists un treneris * [[25. marts]] — [[Ians Makellens]] (''Ian McKellen''), britu aktieris === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Elija Makgrova]] (''Ali MacGraw''), amerikāņu aktrise * [[7. aprīlis]]: ** [[Deivids Frosts]] (''David Frost''), angļu žurnālists (miris 2013. gadā) ** [[Frānsiss Fords Kopola]] (''Francis Ford Coppola''), ASV kinorežisors * [[11. aprīlis]] — [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (mirusi 2026. gadā) * [[13. aprīlis]]: ** [[Šeimuss Hīnijs]] (''Seamus Heaney''), īru dzejnieks (miris 2013. gadā) ** [[Pols Sorvino]] (''Paul Sorvino''), ASV aktieris un mūziķis (miris 2022. gadā) * [[19. aprīlis]] — [[Alī Hāmenejī]] (علی خامنه ای), irāņu šiītu garīdznieks un politiķis, Irānas augstākais līderis (miris 2026. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Tarčīzjo Burničs]] (''Tarcisio Burgnich''), Itālijas futbolists un futbola treneris (miris 2021. gadā) === Maijs === * [[5. maijs]] — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), ebreju rakstnieks * [[7. maijs]] — [[Rudžero Deodato]] (''Ruggero Deodato''), itāļu kinorežisors, scenārists un aktieris (miris 2022. gadā) * [[13. maijs]] — [[Hārvijs Keitels]] (''Harvey Keitel''), ASV aktieris * [[18. maijs]] — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (miris 2018. gadā) * [[29. maijs]] — [[Els Ansers]] (''Al Unser''), ASV autosportists (miris 2021. gadā) === Jūnijs === * [[11. jūnijs]] — [[Džekijs Stjuarts]] (''Jackie Stewart''), britu autosportists * [[13. jūnijs]] — [[Zīgfrīds un Rojs|Zigfrīds Fišbahers]] (''Siegfried Fischbacher''), Vācijas, ASV iluzionists un dzīvnieku dresētājs (miris 2021. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Salome (dziedātāja)|Salome]] (''Salomé''), spāņu dziedātāja * [[22. jūnijs]] — [[Ada Jonata]] (''עדה יונת''), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe === Jūlijs === * [[26. jūlijs]] — [[Džons Hauards]] (''John Howard''), austrāliešu politiķis * [[30. jūlijs]] — [[Pīters Bogdanovičs]] (''Peter Bogdanovich''), ASV režisors un scenārists (miris 2022. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Ignasio Soko]] (''Ignacio Zoco''), Spānijas futbolists (miris 2015. gadā) === Augusts === * [[2. augusts]] — [[Vess Kreivens]] (''Wes Craven''), ASV kinorežisors, scenārists un aktieris (miris 2015. gadā) * [[9. augusts]] — [[Romāno Prodi]] (''Romano Prodi''), Itālijas politiķis * [[11. augusts]] — [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анатолий Кашпировский''), Krievijas psihoterapeits * [[16. augusts]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Рюмин''), PSRS, Krievijas kosmonauts (miris 2022. gadā) * [[21. augusts]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas politiķis (miris 2026. gadā) * [[29. augusts]] — [[Džoels Šūmahers]] (''Joel Schumacher''), ASV kinorežisors un scenārists (miris 2020. gadā) === Septembris === * [[1. septembris]] — [[Lilija Tomlina]] (''Lily Tomlin''), amerikāņu aktrise un komiķe === Oktobris === * [[7. oktobris]] — [[Harolds Kroto]] (''Harold Kroto''), britu ķīmiķis (miris 2016. gadā) * [[13. oktobris]] — [[Melinda Dilone]] (''Melinda Dillon''), amerikāņu aktrise (mirusi 2023. gadā) * [[14. oktobris]] — [[Ralfs Lorēns]] (''Ralph Lauren''), ASV modes mākslinieks * [[16. oktobris]] — [[Amansio Amaro]] (''Amancio Amaro''), Spānijas futbolists (miris 2023. gadā) * [[18. oktobris]] — [[Lī Hārvijs Osvalds]] (''Lee Harvey Oswald''), ASV prezidenta slepkava (miris 1963. gadā) * [[24. oktobris]] — [[F. Marijs Ābrahams]] (''F. Murray Abraham''), ASV aktieris * [[27. oktobris]] — [[Džons Klīzs]] (''John Cleese''), britu komiķis * [[30. oktobris]] — [[Greisa Slika]] (''Grace Slick''), ASV rokmūziķe un māksliniece === Novembris === * [[9. novembris]] — [[Marko Belokio]] (''Marco Bellocchio''), itāļu kinorežisors * [[15. novembris]] — [[Jafets Koto]] (''Yaphet Kotto''), amerikāņu aktieris (miris 2021. gadā) * [[26. novembris]] ** [[Marks Mārgoliss]] (''Mark Margolis''), amerikāņu aktieris (miris 2023. gadā) ** [[Tīna Tērnere]] (''Tina Turner''), amerikāņu dziedātāja (mirusi 2023. gadā) === Decembris === * [[2. decembris]] — [[Harijs Rīds]] (''Harry Reid''), ASV politiķis (miris 2021. gadā) * [[26. decembris]] — [[Fils Spektors]] (''Phil Spector''), ASV mūzikas producents (miris 2021. gadā) == Miruši == * [[2. janvāris]] — [[Romans Dmovskis]] (''Roman Dmowski''), poļu politiķis (dzimis 1864. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Matiass Šindelārs]] (''Matthias Sindelar''), austriešu futbolists (dzimis 1903. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Viljams Batlers Jeitss]] (''William Butler Yeats''), īru dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1865. gadā) * [[4. februāris]] — [[Edvards Sapīrs]] (''Edward Sapir''), ASV antropologs (dzimis 1884. gadā) * [[10. februāris]] — [[Pijs XI]] (''Pius PP. XI''), Romas pāvests (dzimis 1857. gadā) * [[11. februāris]] — [[Francis Šmits]] (''Franz Schmidt''), Austrijas komponists, čellists un pianists (dzimis 1874. gadā) * [[22. februāris]] — [[Aleksandrs Jegorovs]] (''Александр Ильич Егоров''), PSRS maršals (dzimis 1883. gadā) * [[27. februāris]] — [[Nadežda Krupska]] (''Надежда Константиновна Крупская''), Ļeņina sieva (dzimusi 1869. gadā) * [[6. marts]]: ** [[Prospērs Brigemans]] (''Prosper Bruggeman''), beļģu airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1870. gadā) ** [[Ferdinands fon Lindemanis]] (''Ferdinand von Lindemann''), vācu matemātiķis (dzimis 1852. gadā) * [[3. maijs]] — [[Vilhelms Grēners]] (''Wilhelm Groener''), vācu politiķis (dzimis 1867. gadā) * [[24. aprīlis]] — [[Luijs Truseljē]] (''Louis Trousselier''), franču riteņbraucējs (dzimis 1881. gadā) * [[11. maijs]] — [[Jevgeņijs Millers]] (''Евгений Карлович Миллер''), Latvijā dzimis Krievijas armijas ģenerālis (dzimis 1867. gadā) * [[19. maijs]] — [[Kārlis Radeks]], padomju politiķis (dzimis 1885. gadā) * [[22. maijs]] — [[Ernsts Tollers]] (''Ernst Toller''), vācu dzejnieks, dramaturgs, politiķis un revolucionārs (dzimis 1893. gadā) * [[27. maijs]] — [[Jozefs Rots]] (''Joseph Roth''), austriešu rakstnieks (dzimis 1894. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Alfonss Muha]] (''Alfons Mucha''), čehu mākslinieks (dzimis 1860. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Hedviga Rozenbaumova]] (''Hedwiga Rosenbaumová''), Bohēmijas tenisiste, divu olimpisko bronzas medaļu ieguvēja (dzimusi 1864. gadā) * [[11. augusts]] — [[Zīgfrīds Flešs]] (''Siegfried Flesch''), austriešu paukotājs (dzimis 1872. gadā) * [[23. augusts]] — [[Eižens Anrī Gravlots]] (''Eugène-Henri Gravelotte''), franču paukotājs un pirmais olimpiskais čempions paukošanā ar floreti (dzimis 1878. gadā) * [[9. septembris]] — [[Artūrs Rekems]] (''Arthur Rackham''), angļu mākslinieks (dzimis 1867. gadā) * [[11. septembris]] — [[Frederiks Steipltons]] (''Frederick Stapleton''), angļu ūdenspolo spēlētājs un peldētājs (dzimis 1877. gadā) * [[18. septembris]] — [[Kārlis Lēle]] (''Karl Lehle''), vācu airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1872. gadā) * [[23. septembris]] — [[Zigmunds Freids]] (''Sigmund Freud''), austriešu ārsts, psihoanalīzes pamatlicējs (dzimis 1856. gadā) * [[28. novembris]] — [[Džeimss Neismits]] (''James Naismith''), ASV basketbola aizsācējs (dzimis 1861. gadā) * [[29. novembris]] — [[Filips Šeidemanis]] (''Philipp Scheidemann''), vācu politiķis (dzimis 1865. gadā) * [[23. decembris]] — [[Antons Fokers]] (''Anton Fokker''), nīderlandiešu/vācu aviokonstruktors (dzimis 1890. gadā) {{pg7}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1939. gads| ]] h4okef7q8ilv60rn8m3s7u8qyoxc6f2 Štrombergs 0 61311 4493509 862426 2026-07-11T18:38:45Z Otovi 95404 Noņēma pāradresāciju uz [[Māris Štrombergs]] 4493509 wikitext text/x-wiki '''Štrombergs''' ir uzvārds. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Alberts Štrombergs]] (1900—1976), latviešu padomju ģenerālis; * [[Māris Štrombergs]] (1987), latviešu ''BMX'' riteņbraucējs. [[Kategorija:Nozīmju atdalīšana]] [[Kategorija:Uzvārdi]] sjhqerye4ahhshz4buf7z6ejpgabhaq 4493518 4493509 2026-07-11T19:06:06Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:Nozīmju atdalīšana]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493518 wikitext text/x-wiki '''Štrombergs''' ir uzvārds. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Alberts Štrombergs]] (1900—1976), latviešu padomju ģenerālis; * [[Māris Štrombergs]] (1987), latviešu ''BMX'' riteņbraucējs. [[Kategorija:Uzvārdi]] 7h8qhs98s4nbd539hcol7qe69zpdist 4493519 4493518 2026-07-11T19:07:40Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4493519 wikitext text/x-wiki '''Štrombergs''' ir uzvārds. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Alberts Štrombergs]] (1900—1976) — latviešu padomju ģenerālis; * [[Māris Štrombergs]] (1987) — latviešu BMX riteņbraucējs. [[Kategorija:Uzvārdi]] tg8brfn6kon4p2aa59adfqeeougvrkv 9. jūlijs 0 61615 4493799 4458049 2026-07-12T11:23:34Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4493799 wikitext text/x-wiki '''9. jūlijs''' ir gada 190. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (191. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 175 dienas. == Vārda dienas == [[Asna]], [[Asne]], [[Zaiga]] == Notikumi == * [[1701. gads]] — [[Lielais Ziemeļu karš]]: [[Daugavas kauja|Daugavas kaujā]] [[Spilve (Rīga)|Spilves]] pļavās pie [[Rīga]]s [[Zviedrija]]s karaspēks sakāva [[Saksija]]s un [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas]] apvienotos spēkus. * [[1816. gads]] — [[Argentīna]] deklarēja neatkarību no [[Spānija]]s. * [[1826. gads]] — par [[Čīle]]s pirmo prezidentu kļuva [[Manuels Blanko Enkalada]]. * [[1850. gads]] — pēc [[Zekerijs Teilors|Zekerija Teilora]] nāves par [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] kļuva [[Milards Filmors]]. * [[1877. gads]] — sākās pirmais [[Vimbldonas čempionāts]] [[teniss|tenisā]]. * [[1926. gads]] — militārs apvērsums [[Portugāle|Portugālē]]. * [[1943. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: sākās [[Sabiedroto iebrukums Sicīlijā]]. * [[1971. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Kataras karogs]]. * [[2002. gads]] — dibināta [[Āfrikas Savienība]]. * [[2011. gads]] — dibināta [[Dienvidsudāna]]. == Dzimuši == * [[1578. gads]] — [[Ferdinands II Hābsburgs|Ferdinands II]] (''Ferdinand II.''), Svētās Romas impērijas imperators (miris 1637. gadā) * [[1834. gads]] — [[Jans Neruda]] (''Jan Neruda''), čehu rakstnieks (miris 1891. gadā) * [[1836. gads]] — [[Nasavas Sofija]] (''Sofia av Nassau''), Zviedrijas karaliene (mirusi 1913. gadā) * [[1868. gads]] — [[Gustavs Noske]] (''Gustav Noske''), vācu politiķis (miris 1946. gadā) * [[1878. gads]] — [[Ričards Šeldons]] (''Richard Sheldon''), ASV vieglatlēts (miris 1935. gadā) * [[1879. gads]] — [[Otorīno Respīgi]] (''Ottorino Respighi''), itāļu komponists (miris 1936. gadā) * [[1895. gads]] — [[Anibals Miljaišs]] (''Aníbal Milhais''), portugāļu karavīrs (miris 1970. gadā) * [[1911. gads Latvijā|1911. gads]] — [[Aleksandrs Laime]], latviešu ceļotājs un pētnieks (miris 1994. gadā) * [[1913. gads Latvijā|1913. gads]] — [[Zigfrīds Solmanis]], latviešu šahists (miris 1984. gadā) * [[1914. gads]] — [[Villijs Štofs]] (''Willi Stoph''), VDR politiķis (miris 1999. gadā) * [[1916. gads]] — [[Edvards Hīts]] (''Edward Heath''), britu politiķis (miris 2005. gadā) * [[1950. gads]] — [[Viktors Janukovičs]] (''Віктор Янукович''), Ukrainas prezidents * [[1951. gads]]: ** [[Māris Gailis]], Latvijas politiķis un uzņēmējs ** [[Kriss Kūpers]] (''Chris Cooper''), amerikāņu aktieris * [[1955. gads]] — [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (miris 2026. gadā) * [[1956. gads]] — [[Toms Henkss]] (''Tom Hanks''), ASV aktieris un kinorežisors * [[1957. gads]] — [[Valērijs Buhvalovs]] (''Валерий Бухвалов''), Latvijas politiķis un pedagogs * [[1964. gads]] — [[Džanluka Vjalli]] (''Gianluca Vialli''), Itālijas futbolists un futbola treneris (miris 2023. gadā) * [[1970. gads Latvijā|1970. gads]] — [[Ilmārs Bricis]], latviešu biatlonists * [[1974. gads Latvijā|1974. gads]] — [[Kārlis Skrastiņš]], hokejists (miris 2011. gadā) * [[1975. gads]] — [[Džeks Vaits]] (''Jack White''), amerikāņu mūziķis * [[1982. gads]] — [[Sakons Jamamoto]] (山本 左近), Japānas autosportists * [[1990. gads]] — [[Fabiu Pereira da Silva]] (''Fábio Pereira da Silva''), Brazīlijas futbolists * [[1991. gads]] — [[Railija Rīda]] (''Riley Reid''), amerikāņu pornoaktrise * [[1995. gads]] — [[Žuau Paļiņa]] (''João Palhinha''), portugāļu futbolists == Miruši == * [[1386. gads]] — [[Leopolds III Hābsburgs|Leopolds III]] (''Leopold III.''), Austrijas hercogs (dzimis 1351. gadā) * [[1441. gads]] — [[Jans van Eiks]] (''Jan van Eyck''), flāmu gleznotājs (dzimis 1390. gadā) * [[1654. gads]] — [[Ferdinands IV]] (''Ferdinand IV.''), Bohēmijas, Ungārijas un Vācijas karalis (dzimis 1633. gadā) * [[1677. gads]] — [[Angeluss Silēziuss]] (''Angelus Silesius''), silēziešu dzejnieks (dzimis 1624. gadā) * [[1802. gads]] — [[Kristofs Frīdrihs Neanders]] (''Christoph Friedrich Neander''), vācbaltu mācītājs un literāts (dzimis 1723. gadā) * [[1850. gads]] — [[Zekerijs Teilors]] (''Zachary Taylor''), 12. ASV prezidents (dzimis 1784. gadā) * [[1856. gads]] — [[Amedeo Avogadro]], itāliešu zinātnieks (dzimis 1776. gadā) * [[1870. gads]] — [[Čārlzs Dikenss]] (''Charles Dickens''), angļu rakstnieks (dzimis 1812. gadā) * [[1903. gads]] — [[Miltiadis Gusks]] (''Μιλτιάδης Γκούσκος''), grieķu vieglatlēts (dzimis 1877. gadā) * [[1912. gads]] — [[Jons Luka Karadžale]] (''Ion Luca Caragiale''), rumāņu dramaturgs (dzimis 1852. gadā) * [[1985. gads Latvijā|1985. gads]] — [[Kārlis Lobe]], Latvijas armijas pulkvežleitnants un latviešu leģiona pulkvedis (dzimis 1895. gadā) * [[2002. gads]] — [[Rods Steigers]] (''Rod Steiger''), ASV kinoaktieris (dzimis 1925. gadā) * [[2021. gads]] — [[Vladimirs Karasjovs]] (''Владимир Карасёв''), Krievijas šahists (dzimis 1938. gadā) * [[2024. gads]] — [[Ježijs Šturs]] (''Jerzy Stuhr''), poļu teātra un kino aktieris (dzimis 1947. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Neatkarības diena]] ([[Argentīna]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] nytrlih27hkpchyy1h340nzvxu7oc81 Helmūts Kols 0 67044 4493645 4374456 2026-07-12T05:44:03Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493645 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|politiķi|Kols (nozīmju atdalīšana)|Kols|uzvārds}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Helmūts Kols | vārds_orig = ''Helmut Kohl'' | attēls =Helmut Kohl 1989.jpg | amats =6. [[Vācijas kanclers]] | term_sākums ={{dat|1982|10|1|N}} | term_beigas ={{dat|1998|10|27|N}} | dzim_dati ={{dat|1930|4|3}} | dzim_vieta =[[Ludvigshāfene]], [[Vācija]] | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|2017|6|16|1930|4|3}} | mir_vieta =[[Ludvigshāfene]], [[Vācija]] | partija =[[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]] | dzīvesb =[[Hannelore Kola]] (1960—2001, mirusi)<br />Maike Rihtere (2008—2017, līdz Kola nāvei) | alma_mater =[[Heidelbergas Universitāte]] | profesija =[[vēsturnieks]] | reliģija =[[Romas Katoļu baznīca|Romas katolis]] | paraksts = Helmut Kohl Signature.svg | piezīmes = }} '''Helmūts Jozefs Mihaels Kols''' ({{val|de|Helmut Josef Michael Kohl}}, dzimis {{dat|1930|4|3}}, miris {{dat|2017|6|16}}) bija Vācijas politiķis, bijušais [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|Kristīgo demokrātu apvienības]] (KDS, {{val|de|CDU}}) vadītājs, [[Vācijas kanclers]] 16 gadus (1982—1998). Vācijas vadītājs atkalapvienošanās procesa laikā pēc [[Berlīnes mūra krišana]]s [[1989]]. gadā. [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] iniciators, veidojot ciešu sadarbību ar Francijas prezidentu [[Fransuā Miterāns|Fransuā Miterānu]] 1991. gadā. == Biogrāfija == Dzimis {{dat|1930|4|3}} [[Ludvigshāfene|Ludvigshāfenē]], Hansa un Cecīlijas Kolu ģimenē. 1950. gadā sācis studēt [[jurisprudence|jurisprudenci]] [[Frankfurtes Universitāte|Frankfurtes Universitātē]], bet pēc gada mainīja augstskolu, uzsākdams sociālo zinātņu studijas [[Heidelbergas Universitāte|Heidelbergas Universitātē]]. 1958. gadā ieguva maģistra grādu un sāka strādāt par Ludvigshāfenes tēraudliešanas rūpnīcas direktora asistentu. No 1959. gada referents "Ķīmijas rūpniecības savienībā". 1960. gadā apprecējās ar tulku [[Hannelore Kola|Hannelori Renneri]]. Ģimenē divi dēli. 2001. gada jūlijā viņa sieva Hannelore izdarīja pašnāvību, nespējot cīnīties ar neārstējamu ādas slimību — [[penicilīni|penicilīna]] izraisītu [[Fotodermatīts|alerģiju pret saules gaismu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zeit.de/kultur/2011-06/biografie-hannelore-kohl|title=Die Frau hinter dem Panzer|publisher=zeit.de}}</ref> 2008. gada 8. maijā Heidelbergā Helmūts apprecējās otrreiz, ar 43 gadus veco Maiki Rihteri. == Politiskā karjera == 1946. gadā iestājies [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|Kristīgo demokrātu apvienībā]]. Politisko karjeru viņš uzsāka reģionālā līmenī, 1954. gadā kļūdams par [[Reinzeme-Pfalca|Reinlandes-Pfalcas]] federālās zemes KDS jaunatnes organizācijas priekšsēdētāja vietnieku. 1969. gadā kļuva par KDS priekšsēdētāja vietnieku un Reinlandes-Pfalcas federālās zemes premjerministru (1969—1976). Kopš 1973. gada bija KDS priekšsēdētājs. 1982. gadā tika ievēlēts par [[Vācijas kanclers|Rietumvācijas kancleru]]. 1990. gadā kļuva par pirmo pēckara apvienotās Vācijas kancleru. 1998. gadā Kols vēlēšanās zaudēja sociāldemokrātam [[Gerhards Šrēders|Gerhardam Šrēderam]]. Kopš tā laika viņu un Kristīgo Demokrātu apvienību sāka vainot skandālos, kas saistīti ar nelikumīgu naudas pieņemšanu vēlēšanu fonda vajadzībām. Kols ziedojumu pieņemšanu partijai atzina par kļūdu, tomēr atteicās izpaust ziedotāju vārdus. Tika noskaidrots, ka Kols nebija guvis personīgu labumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.spiegel.de/international/germany/germany-s-schreiber-affair-the-scandal-that-helped-merkel-become-chancellor-a-640938.html|title=The Scandal that Helped Merkel Become Chancellor|publisher=spiegel.de}}</ref> 2002. gadā Kols pameta Bundestāgu un aizgāja no aktīvas darbības politikā. Vēlāk tomēr viņa partija Kolu daļēji reabilitēja attiecībā uz skandālu par agrākajiem neskaidrajiem finansējuma darījumiem. Kols sarakstīja memuārus par savu darbību politikā — 2004. gadā publicēja pirmo daļu par laika posmu 1930–1982, bet 2005. gadā – par periodu 1982–1990. Kols bija [[Madrides klubs|Madrides kluba]] biedrs. == Nāve == 2008. gada februārī Kolam bija [[insults]], viņš nokrita un guva smagu galvas traumu. Rezultātā Kols palika daļēji paralizēts, ar ierobežotām runas spējām un piesaistīts ratiņkrēslam. Vēl būdams slimnīcā, 2008. gada maijā Kols apprecējās ar savu 43 gadus veco partneri Maiki Rihteri. Vēlāk 2010. un 2012. gadā Kolam veica operācijas. Tomēr 2015. gadā tika ziņots par Kola kritisko veselības stāvokli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2015/jun/02/helmut-kohl-former-german-chancellor-in-critical-condition|title=Helmut Kohl, former German chancellor, in 'critical condition'|publisher=theguardian.com}}</ref> Kols nomira 2017. gada 16. jūnijā, 87 gadu vecumā, savās mājās [[Ludvigshāfene|Ludvigshāfenē]]. Daudzi pasaules valstu līderi, pieminot Kolu, atzīmēja viņa nopelnus Vācijas apvienošanā un Eiropas vienotības stiprināšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/germany-kohl-death-reaction-world-leaders/28559321.html|title=Past, Present World Leaders Hail Kohl As 'Friend Of Freedom,' Unifier Of Europe|publisher=Radio Free Europe/Radio Liberty}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20081017025438/http://www.helmut-kohl.de/ Die Ära Helmut Kohl 1982-1998] * [http://www.vesture.eu/index.php/Kols_Helmūts Kols Helmūts — vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca] {{Politiķis-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Helmūts Šmits]] | virsraksts = [[Vācijas kanclers]]| periods = [[1982]] — [[1998]] | pēc = [[Gerhards Šrēders]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kols, Helmuts}} [[Kategorija:1930. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas kancleri]] [[Kategorija:Reinzemē-Pfalcā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Baltā Ērgļa ordeni apbalvotie (Polija)]] [[Kategorija:Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības biedri]] 981rchewubx11xkg8z6grkijcfl45vh Valstu uzskaitījums pēc dzimstības koeficienta 0 70679 4493406 3793640 2026-07-11T12:11:56Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Iedzīvotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493406 wikitext text/x-wiki Šajā lapā pasaules [[valsts|valstis]] ir uzskaitītas [[dzimstības koeficients|dzimstības koeficienta]] samazināšanās kārtībā pēc 2017. gada datiem. {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#ececec" valign=top ! Vieta !! Valsts !! Dzimstības koeficients <br /> (dzimušie gadā uz 1000 iedzīvotājiem) |- | 1 || {{flag|Kongo DR}} || 49.6 |- | 2 || {{flag|Gvineja-Bisava}} || 49.6 |- | 3 || {{flag|Libērija}} || 49.6 |- | 4 || {{flag|Nigēra}} || 49.0 |- | 5 || {{flag|Afganistāna}} || 48.2 |- | 6 || {{flag|Mali}} || 48.1 |- | 7 || {{flag|Angola}} || 47.3 |- | 8 || {{flag|Burundi}} || 47.1 |- | 9 || {{flag|Uganda}} || 46.6 |- | 10 || {{flag|Sjerraleone}} || 46.2 |- | 11 || {{flag|Čada}} || 45.5 |- | 12 || {{flag|Ruanda}} || 44.5 |- | 13 || {{flag|Burkinafaso}} || 44.0 |- | 14 || {{flag|Somālija}} || 42.9 |- | 15 || {{flag|Austrumtimora}} || 42.1 |- | 16 || {{flag|Malāvija}} || 40.7 |- | 17 || {{flag|Benina}} || 40.2 |- | 18 || {{flag|Nigērija}} || 39.9 |- | 19 || {{flag|Gvineja}} || 39.8 |- | 20 || {{flag|Mozambika}} || 39.5 |- | 21 || {{flag|Eritreja}} || 39.3 |- | 22 || {{flag|Zambija}} || 39.3 |- | 23 || {{flag|Kenija}} || 39.2 |- | 24 || {{flag|Tanzānija}} || 39.0 |- | 25 || {{flag|Ekvatoriālā Gvineja}} || 38.5 |- | 26 || {{flag|Jemena}} || 38.3 |- | 27 || {{flag|Etiopija}} || 38.2 |- | 28 || {{flag|Togo}} || 36.8 |- | 29 || {{flag|Madagaskara}} || 36.4 |- | 30 || {{flag|Centrālāfrikas Republika}} || 36.1 |- | 31 || {{flag|Palestīna}} || 35.9 |- | 32 || {{flag|Kotdivuāra}} || 35.3 |- | 33 || {{flag|Senegāla}} || 35.2 |- | 34 || {{flag|Kongo Republika}} || 35.1 |- | 35 || {{flag|Gambija}} || 34.9 |- | 36 || {{flag|Kamerūna}} || 34.5 |- | 37 || {{flag|Komoras}} || 33.4 |- | 38 || {{flag|Gvatemala}} || 33.2 |- | 39 || {{flag|Mauritānija}} || 32.5 |- | 40 || {{flag|Santome un Prinsipi}} || 32.4 |- | 41 || {{flag|Irāka}} || 31.7 |- | 42 || {{flag|Sudāna}} || 31.5 |- | 43 || {{flag|Zālamana Salas}} || 30.5 |- | 44 || {{flag|Gana}} || 29.6 |- | 45 || {{flag|Papua Jaungvineja}} || 29.6 |- | 46 || {{flag|Lesoto}} || 29.0 |- | 47 || {{flag|Kaboverde}} || 28.9 |- | 48 || {{flag|Vanuatu}} || 28.8 |- | 49 || {{flag|Džibutija}} || 28.7 |- | 50 || {{flag|Svazilenda}} || 28.5 |- | 51 || {{flag|Nepāla}} || 28.1 |- | 52 || {{flag|Haiti}} || 27.9 |- | 53 || {{flag|Hondurasa}} || 27.9 |- | 54 || {{flag|Zimbabve}} || 27.9 |- | 55 || {{flag|Bolīvija}} || 27.3 |- | 56 || {{flag|Tadžikistāna}} || 27.3 |- | 57 || {{flag|Pakistāna}} || 27.2 |- | 58 || {{flag|Laosa}} || 26.8 |- | 59 || {{flag|Sīrija}} || 26.7 |- | 60 || {{flag|Kambodža}} || 26.4 |- | 61 || {{flag|Jordānija}} || 25.9 |- | 62 || {{flag|Mikronēzija}} || 25.9 |- | 63 || {{flag|Filipīnas}} || 25.8 |- | 64 || {{flag|Gabona}} || 25.7 |- | 65 || {{flag|Namībija}} || 25.7 |- | 66 || {{flag|Tonga}} || 25.6 |- | 67 || {{flag|Beliza}} || 25.2 |- | 68 || {{flag|Botsvāna}} || 24.9 |- | 69 || {{flag|Nikaragva}} || 24.9 |- | 70 || {{flag|Saūda Arābija}} || 24.9 |- | 71 || {{flag|Bangladeša}} || 24.8 |- | 72 || {{flag|Paragvaja}} || 24.8 |- | 73 || {{flag|Samoa}} || 24.7 |- | 74 || {{flag|Ēģipte}} || 24.2 |- | 75 || [[Franču Gviāna]] ({{flag|Francija}})|| 23.9 |- | 76 || {{flag|Dominikāna}} || 23.5 |- | 77 || {{flag|Lībija}} || 23.4 |- | 78 || {{flag|Maldīvija}} || 23.4 |- | 79 || {{flag|Rietumsahāra}} || 23.3 |- | 80 || {{flag|Indija}} || 23.0 |- | 81 || {{flag|Salvadora}} || 22.8 |- | 82 || {{flag|Uzbekistāna}} || 22.6 |- | 83 || {{flag|Dienvidāfrika}} || 22.3 |- | 84 || {{flag|Omāna}} || 22.1 |- | 85 || {{flag|Kirgizstāna}} || 21.8 |- | 86 || {{flag|Turkmenistāna}} || 21.8 |- | 87 || {{flag|Bruneja}} || 21.5 |- | 88 || {{flag|Venecuēla}} || 21.4 |- | 89 || {{flag|Fidži}} || 21.1 |- | 90 || {{flag|Ekvadora}} || 21.0 |- | 91 || {{flag|Peru}} || 20.9 |- | 92 || {{flag|Alžīrija}} || 20.8 |- | 93 || {{flag|Panama}} || 20.8 |- | 94 || {{flag|Malaizija}} || 20.6 |- | 95 || {{flag|Maroka}} || 20.5 |- | 96 || {{flag|Irāna}} || 20.3 |- | 97 || {{flag|Sentvinsenta un Grenadīnas}} || 20.1 |- | 98 || {{flag|Jamaika}} || 19.9 |- | 99 || {{flag|Izraēla}} || 19.7 |- | 100 || {{flag|Kazahstāna}} || 19.7 |- | 101 || {{flag|Surinama}} || 19.5 |- | 102 || {{flag|Meksika}} || 19.3 |- | 103 || {{flag|Brazīlija}} || 19.2 |- | 104 || {{flag|Sentlūsija}} || 19.1 |- | 105 || {{flag|Vjetnama}} || 18.8 |- | 106 || {{flag|Kolumbija}} || 18.7 |- | 107 || {{flag|Indonēzija}} || 18.7 |- | 108 || {{flag|Butāna}} || 18.5 |- | 109 || {{flag|Guama}} ({{flag|ASV}})|| 18.5 |- | 110 || {{flag|Mongolija}} || 18.4 |- | 111 || {{flag|Turcija}} || 18.4 |- | 112 || {{flag|Franču Polinēzija}} ({{flag|Francija}})|| 18.3 |- | 113 || {{flag|Libāna}} || 18.2 |- | 114 || {{flag|Mjanma}} || 18.2 |- | 115 || {{flag|Grenāda}} || 18.0 |- | 116 || {{flag|Reinjona}} ({{flag|Francija}})|| 18.0 |- | 117 || {{flag|Kuveita}} || 17.9 |- | 118 || {{flag|Kostarika}} || 17.8 |- | 119 || {{flag|Argentīna}} || 17.5 |- | 120 || {{flag|Bahreina}} || 17.1 |- | 121 || {{flag|Gajāna}} || 17.1 |- | 122 || {{flag|Bahamas}} ||16.9 |- | 123 || {{flag|Tunisija}} || 16.7 |- | 124 || {{flag|Jaunkaledonija}} ({{flag|Francija}})|| 16.4 |- | 125 || {{flag|Albānija}} || 16.3 |- | 126 || {{flag|Azerbaidžāna}} || 16.2 |- | 127 || {{flag|Katara}} || 16.2 |- | 128 || {{flag|AAE}} || 16.2 |- | 129 || {{flag|Īrija}} || 15.5 |- | 130 || {{flag|Urugvaja}} || 15.1 |- | 131 || {{flag|Čīle}} || 15.0 |- | 132 || {{flag|Šrilanka}} || 15.0 |- | 133 || {{flag|Mauritānija}} || 14.8 |- | 134 || {{flag|Gvadelupa}} ({{flag|Francija}})|| 14.8 |- | 135 || {{flag|Trinidada un Tobago}} || 14.8 |- | 136 || {{flag|Taizeme}} || 14.6 |- | 137 || {{flag|Īslande}} || 14.3 |- | 138 || {{flag|Aruba}} ({{flag|Nīderlande}})|| 14.1 |- | 139 || {{flag|ASV}} || 14.0 |- | 140 || {{flag|Jaunzēlande}} || 13.7 |- | 141 || {{flag|Melnkalne}} ||13.6 |- | 142 || {{flag|ASV Virdžīnas}} ({{flag|ASV}})|| 13.4 |- | 143 || {{flag|Puertoriko}} ({{flag|ASV}}) || 13.3 |- | 144 || {{flag|Ziemeļkoreja}} || 13.2 |- | 145 || {{flag|Ķīna}} || 13.1 |- | 146 || {{flag|Serbija}} || 12.8 |- | 147 || {{flag|Armēnija}} || 12.5 |- | 148 || {{flag|Nīderlandes Antiļas}} || 12.5 |- | 149 || {{flag|Austrālija}} || 12.4 |- | 150 || {{flag|Martinika}} ({{flag|Francija}})|| 12.4 |- | 151 || {{flag|Kipra}} || 12.2 |- | 152 || {{flag|Francija}} || 12.2 |- | 153 || {{flag|Apvienotā Karaliste}} || 12.0 |- | 154 || {{flag|Norvēģija}} || 12.0 |- | 155 || {{flag|Luksemburga}} || 11.5 |- | 156 || {{flag|Moldova}} || 11.4 |- | 157 || {{flag|Zviedrija}} || 11.3 |- | 158 || {{flag|Dānija}} || 11.2 |- | 159 || {{flag|Somija}} || 11.2 |- | 160 || {{flag|Nīderlande}} || 11.1 |- | 161 || {{flag|Barbadosa}} || 11.0 |- | 162 || {{flag|Maķedonija}} || 10.9 |- | 163 || {{flag|Igaunija}} || 10.8 |- | 164 || {{flag|Gruzija}} || 10.8 |- | 165 || {{flag|Spānija}} || 10.8 |- | 166 || {{flag|Krievija}} || 10.7 |- | 167 || {{flag|Portugāle}} || 10.5 |- | 168 || {{flag|Beļģija}} || 10.4 |- | 169 || {{flag|Kanāda}} || 10.3 |- | 170 || {{flag|Kuba}} || 10.3 |- | 171 || {{flag|Slovākija}} || 10.0 |- | 172 || {{flag|Malta}} || 9.8 |- | 173 || {{flag|Rumānija}} || 9.8 |- | 174 || {{flag|Polija}} || 9.5 |- | 175 || [[Gērnsija]] un [[Džērsija]] ({{flag|Apvienotā Karaliste}}) || 9.4 |- | 176 || {{flag|Baltkrievija}} || 9.4 |- | 177 || {{flag|Grieķija}} || 9.3 |- | 178 || {{flag|Ungārija}} || 9.3 |- | 179 || {{flag|Dienvidkoreja}} || 9.3 |- | 180 || {{flag|Latvija}} || 9.3 |- | 181 || {{flag|Austrija}} || 9.2 |- | 182 || {{flag|Čehija}} || 9.2 |- | 183 || {{flag|Itālija}} || 9.2 |- | 184 || {{flag|Šveice}} || 9.2 |- | 185 || {{flag|Ukraina}} || 9.2 |- | 186 || {{flag|Lietuva}} || 9.1 |- | 187 || {{flag|Horvātija}} || 9.0 |- | 188 || {{flag|Slovēnija}} || 9.0 |- | 189 || {{flag|Bulgārija}} || 8.9 |- | 190 || {{flag|Bosnija un Hercegovina}} || 8.8 |- | 191 || {{flag|Japāna}} || 8.3 |- | 192 || {{flag|Vācija}} || 8.2 |- | 193 || {{flag|Singapūra}} || 8.2 |- | 194 || {{flag|Honkonga}} ({{flag|Ķīna}})|| 7.6 |- | 195 || {{flag|Makao}} ({{flag|Ķīna}}) || 7.6 |} {{Valstu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Demogrāfija]] [[Kategorija:Iedzīvotāji]] 4dvbyths0inlqq46sixgy9eqg312gqq Iron Lord 0 72925 4493594 3742320 2026-07-12T02:22:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493594 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2012. gada maijā,}} '''''Iron Lord''''' ir [[Orou Mama]] un [[Ivans Jakots|Ivana Jakota]] [[1989]]. gadā izstrādāta un [[Ubisoft]] izdotā [[Atari ST]] [[viduslaiki (datorspēļu žanrs)|viduslaiku]] multi arkādes žanra spēle. Tai bija ilga aizkavēšanās un haotiska izstrāde. {{Nepieciešama atsauce}} Spēles žanrs ir līdzīgs [[Cinemaware]]'s ''[[Defender of the Crown]]'' spēles žanram. == Ārējās saites == * [http://www.worldofspectrum.org/infoseekid.cgi?id=0002543 Iron Lord World of Spectrum mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110606161114/http://www.worldofspectrum.org/infoseekid.cgi?id=0002543 |date={{dat|2011|06|06||bez}} }} {{en ikona}} {{datorspēle-aizmetnis}} [[Kategorija:Atari ST spēles]] [[Kategorija:1989. gada videospēles]] 4v4ukczi02qm4brygty0lmmhgyr9t6t 1715. gads 0 74539 4493746 4486910 2026-07-12T08:50:50Z Kleivas 2704 /* Notikumi */ 4493746 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1715. gadu|1715 (nozīmju atdalīšana)|1715}} {{Gadu navigācija|1715}} {{Gada citi notikumi|1715}} {{Gads citos kalendāros|1715}} '''1715'''. ({{Rom sk gadam|1715}}) bija parastais gads, kas sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == * Turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]. * [[9. novembris|9.]]—14. novembris — notika [[Prestonas kauja (1715)|Prestonas kauja]]. == Dzimuši == * [[12. oktobris]] - [[Pēteris II]] (''Пётр II''), Krievijas impērijas ķeizars (miris [[1730]].) == Miruši == * [[1. septembris]] - [[Luijs XIV]] (''Louis XIV''), [[Francija]]s un [[Navarra|Navarras]] karalis (dzimis [[1638]].) * [[13. oktobris]] - [[Nikolā Malbranšs]] (''Nicolas Malebranche''), franču [[filozofs]] (dzimis [[1638]].) {{pg2}} {{commonscat|1715}} [[Kategorija:1715. gads| ]] mvqce2bl586fhsxx8izunh6w5wblvld Gombodžabs Cibikovs 0 77590 4493472 4433130 2026-07-11T16:44:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493472 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{jāuzlabo|Jāpārraksta pareizā latviešu valodā}} ''' Gombodžabs Cibikovs''' (dzimis {{dat|1873|04|20}} (?), Urdo-Aga, [[Aizbaikāla apgabals|Aizbaikāla apgabalā]] — miris {{dat|1930|09|20}} [[Aginska|Aginskā]], [[Burjatu-Mongoļu APSR]], pašlaik [[Aizbaikāla novads]]) — [[ceļotājs]] un pētnieks, [[Etnogrāfija|etnogrāfs]], [[orientālists]] (Tibetas un Mongolijas pētnieks), budisma pētnieks, valsts un izglītības darbinieks [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], [[Tālo Austrumu Republika|Tālo Austrumu Republikā]], [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Mongolija|Mongolijā]]; [[tulkotājs]], vairāku universitāšu profesors. Ir pazīstams kā pirmais [[Tibeta]]s, tai skaitā [[Lhasa]]s, [[fotogrāfs]], un kā ceļojuma uz [[Tibeta|Tibetu]] apraksta autors 1899.—1902. gados. Apraksts tulkots dažādās pasaules valodās. == Dzīves apraksts == === Izcelšanās === {| align=right | <div style="text-align: center;"> '''Cibikova ciltskoks'''</div> ┌──Munke ┌───Enhe ┌───Gombo ┌───Muntuu (dz.1817) ┌───Cebeks Montuevs (dz.1839) '''Gombodžabs Cebekovičs Cibikovs (1873-1930)''' └───Dolgara Šagdarova |} Gombodžabs Cibikovs ir dzimis tradicionālā budistu burjatu ģimenē. Ņemot vērā viņa ģimenes izcelsmes vietu, tā pieder pie Aizbaikāla burjatiem, pareizāk sakot, pie Agas burjatiem. Saskaņā ar burjatu tautas cilmju dalījumu tā pieder pie Horinskas burjatiem, un proti pie Horinskas ''кубдут'' cilts, ''нохой кубдут'' cilmes (arī нохой хүбдүүд, нохой хүгдүүд). === Izglītība === Zinātnieka tēvs C. Montujevs mācījās mongoļu un tibetiešu valodas patstāvīgi un tautieši ievēlēja viņu sabiedriskos amatos. Sākotnēji viņš taisījās dot dēlam budistu klostera izglītību, bet grozīja savu nodomu un vispirms atdeva viņu Aginskas draudzes skolā, kur zēnu mācīja ievērojams apgaismotājs Buda Rabdanovičs Rabdanovs, un pēc tam [[Čita]]s ģimnāzijā, ko Gombodžabs beidzis ar sudraba medaļu (stāsta, ka zelta medaļu, ko viņš tomēr bija pelnījis, nedeva „cittautiešiem”). Šeit viņu apbalvoja ar Korfa A.N. (Korfs, Andrejs Nikolaja d.) stipendiju. Saskaņā ar stipendijas 5. punktu no 1893. gada 2. jūlija sakarā ar skolas pedagoģiskās padomes lēmumu viņam bija piedāvāta iespēja turpināt savu izglītību [[Tomska]]s valsts universitātē (Tomskas imperatora universitātē). Šeit pēc paša izvēles viņš iestājās Sibīrijas valsts medicīnas universitātē (medicīnas fakultātē), kas tajā laikā bija viens no 5 labākajiem medicīnas izglītības centriem Krievijā. Tomskā, garām braucot, viesojās pazīstamais ārsts un politiķis Badmaevs, Pēteris Aleksandra d. (Badmaevs Pēteris), kas pierunāja studentu atstāt medicīnu un sākt austrumpētniecības studijas. Gombodžabs piekrita un aizbrauca Ulanbatorā (Urga), kur studēja ķīniešu, mongoļu un mandžūru valodas skolā, ko P. Badmaevs dibināja burjatu studentiem, lai sagatavotos iestāšanai Sanktpēterburgas valsts universitātē (SPbGU). 1895. gadā Cibikovs iestājās Sanktpēterburgas valsts universitātes Austrumu fakultātē, saņemot P. Badmaeva stipendiju. Viņš studēja pie tādiem ievērojamiem pasniedzējiem, ka Pozdneevs Aleksejs Matveja d. u.c. Turpmāk Badmajevs saņem pavēli visus savus stipendiātus pievērst [[pareizticība]]i. Cibikovs atsakās un zaudē stipendiju. Viņš turpina studijas, pateicoties tautiešu atbalstam. 1899. gadā viņš ir beidzis universitāti ar zelta medaļu un pirmās pakāpes diplomu. Viņa lauka novērojumi un savāktie materiāli tika apkopoti 1898. gadā. === Ceļojumi uz Tibetu === {{Budisms}} Izmantojot Britu aģentu un pētnieku pieredzi, Cibikovs devās ceļojumā uz Tibetu svētceļnieku grupā ar rūpīgi apslēptu aprīkojumu pētniecības darbiem. Ceļojums sākās pēc Sanktpēterburgas valsts universitātes pabeigšanas [[1899]]. gadā un beidzās [[1902]]. gadā. Tieši Tibetā (visilgāk Lhasā) Cibikovs pavadīja 888 dienas (no [[1900]]. līdz [[1901]]). Tur viņš apmeklēja lielākos klostera centrus, kā arī ieguva no turienes vairākus unikālus foto (kopā 200 ceļojuma laikā), viņš tika pagodināts ar [[Dalailama]]s audienci [[Dalailama XIII]]. Notikušā audience bija formāla. Ārvalstniekiem (ārpus Ķīnas un Mongolijas) iekļūšana Tibetā bija aizliegta. Pārkāpēji varēja tikt sodīti ar nāvi. Pirms Cibikova Tibetas robežas nespēja sasniegt [[Nikolajs Prževaļskis]]. Cibikovs slepeni fotografēja un rakstīja dienasgrāmatu, baidīdamies no atklāšanas. Fotografēšanu viņš turēja slepenībā pat no cita Krievijas pētnieka - svētceļotāja Ovše Norzunova, kurš arī fotografēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fotodi.ru/articles.php?id=12 |title=Андреев А.И. "История первых фотографий Тибета и Лхасы" |access-date={{dat|2009|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090525071319/http://www.fotodi.ru/articles.php?id=12 }}</ref> 1905. gadā Cibikovs un [[Dalailama XIII]] atkal satikās, šoreiz [[Mongolija]]s galvaspilsētā, kur Dalailama tikās ar Krievijas politiķiem un zinātniekiem pulkveža [[Frānsiss Janghazbends|Frānsisa Janghazbenda]] vadītās britu militārās ekspedīcijas veiktās Tibetas okupācijas laikā. Šajā reizē Cibikovs pirmo reizi bija tulkotājs starp Krievijas pārstāvjiem un Dalailamu. Budists-svētceļnieks un zinātnes kalpotājs, Cibkovs pēc ceļojuma veltīja sevi pasniedzēja darbam un Tibetas zinātnieka Čžw Conkapas (Czonhava) fundamentālā darba „Lamrims” tulkošanai. Mongoļu un kalmiku filoloģijas doktors A.M.Pozdneevs toreiz vadīja nesen tapušo Vladivostokas Austrumu institūtu, kā arī organizēja pirmo praktiskās orientālistikas centru, kura darbībā piedalījās relatīvi jauni Sanktpēterburgas universitātes beidzēji. Pasniedzējiem bija pašiem jāizstrādā pasniegšanas metodikas, jāraksta mācību grāmatas, jo materiālu vienkārši nebija: „Mums nebija ne ar pieredzi pārbaudītu mācību plānu, ne savu pārbaudītu pasniegšanas metodiku”. G.C.Cibikova uzaicināja mongoļu rakstniecības katedra, un viņš vadīja to no 1906. līdz 1917. gada 15. oktobrim. Neskaitot vairākus hrestomātijas krājumus, Cibikovs ir „Tibetas valodas mācību līdzekļa” autors, kurā tika sakopts un apstrādāts Tibetas sarunvalodas materiāls. Šī mācību grāmata tika atkārtoti izdota 3 reizes Krievijas Impērijā un PSRS un kļuva par vienīgo pašu zemes autora Tibetas sarunvalodas mācību grāmatu. === Burjatijas autonomija un [[Tālo Austrumu Republika|DVR]] === Sakarā ar svarīgām izmaņām reģiona politiskajā statusā 1920. — 1930. gados un sakarā ar turpmākajām represijām, kuras aizskāra daudzus no kolēģiem un domu biedriem, Cibikova darbība šajās valsts iestādēs tiek uzskatīta par ievērojamu, bet tomēr nav atspoguļota padomju laika publikācijās. {{planned|dedicated to=государственной деятельности Г. Ц. Цыбикова}} === Sibīrijas izglītības sistēmas tapšana === * Cibikovs kļuva par vienu no Sibīrijas vissvarīgākajiem pamata, vidējas un augstākas orientālistikas un pedagoģiskās izglītības darbinieku (1922. — 1930.), tai skaitā viens no Burčukoma organizatoriem un [[Irkutskas valsts universitāte]]s profesors. * Cibikovs gan gatavoja pedagoģiskus kadrus un apcerēja valsts jauno vispārējās izglītības koncepciju, kur bija ņemta vērā nacionālā specifika (tai skaitā [[burjatu valoda]]s grafika), gan kļuva par vairāku burjatu valodas mācību grāmatu autoru. * Par svarīgo var uzskatīt arī Cibikova komandējumu [[Mongolija|Mongolijā]] no Burčukoma, kur cilvēki, kas atbildēja par izglītību, sastapās ar vispārējas izglītības sistēmas veidošanas nepieciešamību, kas bija joprojām sarežģīti, jo viņiem nebija līdzīgas pieredzes, ko Cibikovs daļēji atspoguļoja ceļojuma dienasgrāmatā. == Balvas == Ordeņu kavalieris III. un II. pakāpes [[Svētā Staņislava ordenis]], III. pakāpes [[Svētās Annas ordenis]]. Izpelnījās augstāko [[Krievijas ģeogrāfijas biedrība]]s balvu — N.M.Prževaļska vārdā nosaukto balvu. == Biogrāfijas papildinājumi == === Atceres diena === * [[1961]] - [[Aginska]]s pilsētciematā tika dibināts Cibikova vārdā nosauktais Apgabala novadpētniecības muzejs. Vesela zāle veltīta Cibikova eksponātiem un dokumentiem. * [[1973]] - Sakarā ar zinātnieka simto dzimšanas dienu, pateicoties novadpētniecības muzeja direktoram Ž.D.Doržijevam Aginskas pilsētciematā, Komsomoļskaja 35 (2. Vidusskolas skvērā) tika dibināts Cibikova piemineklis <ref>[http://www.aginskiiao.ru/ag/ Агинское] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080106213245/http://www.aginskiiao.ru/ag/ |date={{dat|2008|01|06||bez}} }} Agas Burjatu autonomā apvidus mājas lapā http://www.aginskiiao.ru {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080106063932/http://www.aginskiiao.ru/ |date={{dat|2008|01|06||bez}} }}, reference ir aktuāla 2007. gada 28. janvārā</ref> * sakot no 1990-х (?)<!-- не знаю в каком году, в сети нет а сам в Мск без знакомых в Улановке --> - Mongolijas pētniecības, budoloģijas un tibetoloģijas institūtā [[Krievijas zinātņu akadēmijas Sibīrijas nodaļa|SO RAN]] Ulanudē sākās „Cibikova lasījumi” republikas konferenču cikls. * [[1998]] 15. maijā SO RAN Mongolijas pētniecības, budoloģijas un tibetoloģijas institūtā „Orientālista nedēļas” gaitā tika atklāta „Cibikova lasījumi” reģionālā zinātniskā konference. Tai pašā gadā tika atzīmēta G.Cibikova 125., B.Badarina 120., G.Rumjanceva 95., M.Homonova 85. Un R.Pubajeva 70. dzimšanas diena. Plenārā sēdē notika viņu dzīvei un darbībai veltītie priekšlasījumi. * [[2003. gads|2003]] 15. — 16. maijā SO RAN Mongolijas pētniecības, budoloģijas un tibetoloģijas institūtā tika atklāta „Cibikova lasījumi” reģionālā zinātniskā konference, kas veltīta Cibikova 130. un Georgija Gumjanceva 100. dzimšanas dienai. * [[2001. gads|2001]] [[17. aprīlis|17. aprīlī]] no Irkutskas izbrauca fotoekspedīcja „No Baikāla līdz Tibetai”, ko organizēja Irkutskas speleologs un fotogrāfs Aleksejs Ševeļevs, viņa mērķis bija „ieraudzīt, kāda ir Tibeta simts gadus vēlāk pēc Cibkova ceļojuma. * G.C.Cibikova vārdā ir nosauktas ielas [[Ulanude]]s pilsētā, Aginskas pilsētciematā, Ala ciematā Burjatijas Kurumkanskas rajonā , Agas Burjatu autonomā apvidus Urdoaga ciematā, ka arī tika izlaista „Izcilais ceļotājs G.C.Cibikovs” nozīme. === Interesanti fakti === * Hallmark for National Geographic: National Geographic žurnāla versija, kuru mēs pazīstam kā žurnālu, kur teksts nav tik svarīgs, kā fotogrāfijas, sākas ar Cibikova tibetiešu fotogrāfiju publikāciju 1905. gada janvārī. Tas bija pirmais ģeogrāfiskais žurnāls pasaulē, kas mēģināja veltīt dažus atvērumus fotogrāfijai. Vispirms tas bija izdarīts tekstu trūkuma dēļ, bet pirmo reizi žurnāls kļuva par īsti populāru un sekmīgu. National Geografic kā pasaulē pazīstams zīmols sākās tieši no šīs publikācijas.<ref>[http://primalbranding.blogs.com/primal_branding/2006/02/national_geogra.html Hanlon, Patrick. National Geographic, the primal Society.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070225102918/http://primalbranding.blogs.com/primal_branding/2006/02/national_geogra.html |date={{dat|2007|02|25||bez}} }} primalbranding.blogs.com, angļu valodā, reference ir aktuāla 2007. gada 28. janvārī</ref> * Cibikovs ir viens no Burjatijas tautas godātiem simboliem. Kolēģi un studenti ir teikuši daudz labu vārdu par Cibikovu-izglītības darbinieku, viņš ir kļuvis par vienu no Burjatijas tautas pašnoteikšanās simboliem, jo izglītība tiek uzskatīta par pašnoteikšanās svarīgu daļu. * Cibikovs bija viens no izglītotiem burjatiem-horinciem, kas piedalījās Burjatijas izglītības sistēmas tapšanā, un iespējams tas ietekmēja izvēli, jo horinskij dialekts kalpo par Burjatijas literāras valodas ar kirilisko rakstību mutvārdu pamatu. Tomēr pats Cibikovs sākotnēji turējās pie konservatīviem uzskatiem par šo jautājumu, jo negribēja attiekties no tradicionālās Mongolijas rakstības (ar iespējamiem variantiem) latīņu rakstības labā, kura vēlāk tika aizvietota ar kirilicu. * Drīzumā pēc Cibikova nāves 1930. gadā viņa galva bija nozagta no apbedīšanas vietas. Vaina tika uzkrauta budistu garīdzniekiem, jo tolaik pastāvēja tradicionālie uzskati un mutvārdu stāsti par „galvu gabalas formā” (rituāla kausu, ko obligāti izmantoja daudzās tantriskajos praksēs). === Versijas === * Neskatoties uz to, ka Cibikova laika biedri norāda šo faktu, var būt, ka Cibikova vizīti Lhasā neatbalstīja Agvans Doržijevs, kas toreiz atrādās Dalailamas XIII galmā. Cibikova ceļojuma uz Tibetu apraksts nesatur neviena tautieša vārda, kas viņu atbalstītu pēc atbraukšanas. * Var gadīties, ka publikācija par Cibikova ceļojumu uz Tibetu kļuva par vienu no faktoriem, kas ietekmēja Britu impērijas lēmumu par kara ekspedīcijas uz Lhasu organizāciju (Britu ekspedīcija uz Tibetu|1903.-1904. gadu Janghazbenda ekspedīcija). Jebkurā gadījumā tolaik Cibikovs bija viens no „Lielās Spēles” dalībniekiem. == Literatūra == === Cibikova pamata darbi === ==== Krievu valodā ==== * Цыбиков Г. Ц. Избранные труды. Наука. Новосибирск 1981 г. (тираж 10.500 экз.); переиздание: Наука. Новосибирск 1991 г. Издательство: Наука. Новосибирск, 1991 г. {{ISBN|5-02-029626-0}} Тираж: 26500 экз. # т.1 Буддист-паломник у святынь Тибета. # т.2 О Центральном Тибете; О монгольском переводе «Лам-рим чэн-по»; Цзонхава и его сочинение «Лам-рим чэн-по»; Материалы к русскому перевода «Лам-рим чэн-по»; Дневник поездки в Монголию в 1895 г.; Дневник поездки в Китай в 1909 г.; Дневник поездки в Ургу в 1927 г.; Забайкальское бурятское казачье войско; Культ огня у восточных бурят-монголов; Цагалган; Шаманизм у бурят-монголов; О национальных праздниках бурят; Монгольская письменность как орудие национальной культуры. * Цыбиков Г. Ц. Буддист паломник у святынь Тибета. Издательство: Издание Русского Географического Общества. Петроград, 1918 г. (1919 г.) Твердый переплет, 482 стр. ==== Tulkojumi krievu valodā ==== * Цыбиков Г.Ц. (ред., пер.) Лам-рим Чэн-по (Степени пути к блаженству). Соч. Цзонхавы в монгольском и русском переводах. 1. Низшая степень общего пути. Вып. 2. Русский перевод с предисловием и примечанием. Владивосток, 1913. * Цыбиков Г.Ц. (ред., пер.) Лам-рим Чэн-по (Степени пути к блаженству). Соч. Цзонхавы в монгольском и русском переводах. 1. Низшая степень общего пути. Вып. 1. Монгольский перевод "Боди мури йехэ цзэргэ". Владивосток, 1910. ==== Angļu valodā ==== * Tsybikov, Gombozhab Tsebekovich. A Buddhist pilgrim to the holy places of Tibet, from diaries kept from 1899 to 1902, translated by Roger Shaw, 1970. The English translation has been done for 'Human Relations Area Files', 1956, 1961 (8 microfiches), by Roger Shaw. === Literatūra par Cibikovu === * Доржиев Ж.Д., Кондратов А.М. Гомбожаб Цыбиков. Серия: Замечательные люди Сибири. 240 стр. Тираж 40 000. Иркутск, Вост.-Сиб. Кн. Изд-во, 1990. * Шагдаров Л.Д. Г.Ц. Цыбиков как лингвист-монголовед // К столетию со дня рождения профессора Г.Ц. Цыбикова: Материалы научной конференции и статьи. Улан-Удэ, 1976. * Цыдендамбаев Ц.Б. Жизненный путь Г.Ц. Цыбикова // К столетию со дня рождения профессора Г.Ц. Цыбикова: Материалы научной конференции и статьи. Улан-Удэ, 1976. * Герасимова К.М. Гомбожаб Цыбиков - исследователь тибетского ламаизма // К столетию со дня рождения профессора Г.Ц. Цыбикова: Материалы научной конференции и статьи. Улан-Удэ, 1976. * Семичов Б.В. Г.Ц. Цыбиков - исследователь Тибета // К столетию со дня рождения профессора Г.Ц. Цыбикова: Материалы научной конференции и статьи. Улан-Удэ, 1976. * Михайлов Т.М. Труды Г.Ц. Цыбикова по этнографии бурят. // К столетию со дня рождения профессора Г.Ц. Цыбикова: Материалы научной конференции и статьи. Улан-Удэ, 1976. * Кочешков Н.В. Проблемы этнографии и филологии народов Монголии и Тибета в трудах Г.Ц. Цыбикова. // К столетию со дня рождения профессора Г.Ц. Цыбикова: Материалы научной конференции и статьи. Улан-Удэ, 1976. * Хаптаев П.Т. О двух публицистических статьях Г.Ц. Цыбикова. // К столетию со дня рождения профессора Г.Ц. Цыбикова: Материалы научной конференции и статьи. Улан-Удэ, 1976. (о публикациях Цыбикова в газете Даль, Чита, 1906, № 14, 22, 44, 56, 57) * Мельхеев М.Н. Деятельность профессора Г.Ц. Цыбикова в Иркутском университете. // К столетию со дня рождения профессора Г.Ц. Цыбикова: Материалы научной конференции и статьи. Улан-Удэ, 1976. * Хороших П.П. Воспоминания о совместной работе с Г.Ц. Цыбиковым в Вост-Сиб. отделе ГО СССР. // К столетию со дня рождения профессора Г.Ц. Цыбикова: Материалы научной конференции и статьи. Улан-Удэ, 1976. * Румянцев Г.Н. Два письма акад. Б.Я. Владимирцова // Тр. БКНИИ Со АН СССР. Сер. востоковедная. Вып. 16, с. 226. 1965. * Цибиков Б.Д. Из общественно-политической деятельности профессора Г.Ц. Цыбикова // Зап. Бурятск. НИИК. Вып. XXV. стр. 229-247. Улан-Удэ, 1958. (об отношении Ц. к панмонголизму и семёновщине) - Пубаев также называет несколько тематически связанных документов по теме на монгольском. * Рыгдалон Э.Р. Г.Ц. Цыбиков как филолог. // Труды Иркутского Гос. Ун-та, Т. 26, серия языкознания, вып. 1, с 26. 1958. === Arhīvu materiāli === * Рукописный отдел Бурятского ин-та общественных наук СО АН СССР, ф. 5, оп. 1, д. 11, д. 16 (рукопись краткой истории монголов "Очерк Монголии") (РО БИОН СО АН СССР) * Государственный архив Приморского Края, ф. 115, оп. 3, д. 1, л. 268, л. 249 (ГАПК) - История буддизма по Цыбикову == Piezīmes == {{Atsauces}} == Atsauces == === Biogrāfiskie materiāli === * [https://web.archive.org/web/20081011021910/http://wiki.buryatia.org/%D0%A6%D1%8B%D0%B1%D0%B8%D0%BA%D0%BE%D0%B2_%D0%93%D0%BE%D0%BC%D0%B1%D0%BE%D0%B6%D0%B0%D0%BF_%D0%A6%D1%8D%D0%B1%D0%B5%D0%BA%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87 Цыбиков Гомбожап Цэбекович на wiki.buryatia.org] * [http://www.tibet.ru/persons/tsybikov.shtml Яньков Н. Д. "Открытие мира Майтрейи" на tibet.ru] * [https://web.archive.org/web/20080209123956/http://tibet.nakhodka.ru/tzib.shtml "Он проник в страну богов" на tibet.nakhodka.ru] === Atsevišķi fakti === * [http://www.fotodi.ru/articles.php?id=12 Андреев А.И. "История первых фотографий Тибета и Лхасы"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090525071319/http://www.fotodi.ru/articles.php?id=12 |date={{dat|2009|05|25||bez}} }} * [http://tar-ba-gan.livejournal.com/24830.html Константинова Т. "Намерен продолжить образование" (ранние годы Г. Цыбикова - статья, удаленная с сайта "Забайкальского Рабочего")] === Minēti objekti === * [http://www.museum.ru/M1144 Агинский окружной краеведческий музей им. Г.Цыбикова на сайте Museum.ru] * [https://web.archive.org/web/20080106213245/http://www.aginskiiao.ru/ag/ Агинское - о поселке с описанием памятника Г.Цыбикову, музея, дома и др.] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Cibikovs, Gombodzzabs}} [[Kategorija:1873. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1930. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievu valodnieki]] [[Kategorija:Krievu filologi]] [[Kategorija:Krievu fotogrāfi]] [[Kategorija:Tulkotāji]] dyypdw0kbhebd733drwlpvjo0y5limv Antons Drekslers 0 77802 4493569 4207472 2026-07-11T21:02:08Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493569 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|politiķi|Drekslers (nozīmju atdalīšana)|Drekslers}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Antons Drekslers | vārds_orģ = ''Anton Drexler'' | attēls = Anton Drexler at desk.jpg | mazs_att = | apraksts = Drekslers 1920. gadā | amats = [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija]]s vadītājs | term_sākums = {{dat|1920|2|24|N}} | term_beigas = {{dat|1921|7|29|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = [[Ādolfs Hitlers]] (kā vienpersonisks partijas [[Fīrers]]) | dzim_dati = {{dat|1884|6|13}} | dzim_vieta = [[Minhene]], [[Vācijas impērija]]<br />(tagad, {{GER}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1942|2|24|1884|6|13}} | mir_vieta = [[Trešais Reihs]], [[Minhene]] | apglabāts = | tautība = [[vācieši|vācietis]] | partija = [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija]] (1920–1923, 1933–1942) | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķis | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }}'''Antons Drekslers''' ({{val-de|Anton Drexler}}; {{dat|1884|6|13|N}} — {{dat|1942|2|24|N}}) Vācu strādnieku partijas (vēlākā [[NSDAP]]) dibinātājs. == Biogrāfija == Antons Drekslers dzimis [[Minhene|Minhenē]] ([[Vācijas Impērija|Vācijā]]). Viņa tēvs bija [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[strādnieks]]. Viņš strādāja par atslēdznieku Minhenē, bet 1902. gadā kļuva par dzelzceļa atslēdznieku [[Berlīne|Berlīnē]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā viņš iestājās [[Vācijas Tēvzemes partija|Vācijas Tēvzemes partijā]] ({{val-de|Deutsche Vaterlandspartei}}).<ref name="ie2">“Trešais Reihs” Ričards Dž. Evanss, Rīga: Atēna, 2006 (176. lpp.)</ref> 1918. gada martā ar saviem kolēģiem nodibināja "Brīvo strādnieku komiteju par labāku pasauli" ({{val-de|Freier Arbeiterausschuß für einen guten Frieden}}), bet vēlāk, šai pat gadā — [[Konservatīvisms|konservatīvo]] "Strādnieku politisko pulciņu" ({{val-de|Politischer Arbeitszirkel}}). Drekslers sevi sauca par [[Sociālisms|sociālistu]], strādnieku, kurš iestājas pret [[Kapitālisms|kapitālismu]], tomēr tas vairāk bija sociālisms ar [[Nacionālisms|nacionālisma]] nokrāsu.<ref name="ie2"/> 1918. gada 5. janvārī kopā ar [[Karls Harera|Karlu Hareru]], [[Godfrīds Fedrs|Gotfrīdu Federu]] un [[Dītrihs Ekarts|Dītrihu Ekartu]] Minhenē nodibināja Vācu strādnieku partiju, DAP ({{val-de|Deutsche Arbeiterpartei, DAP}}), kuru 1920. gada 24. februārī tika pārdēvēta par Vācu nacionālsocialistisko strādnieku partiju, [[NSDAP]] ({{val-de|Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei, NSDAP}}). 1919. gada janvārī Antons publicēja rakstu "Proletāriešu Internacionāļu sabrukums un brālības idejas krahs". Tajā pat gadā parādījās viņa pamflets "Mana politiskā... No vācu strādnieka politiskās dienasgrāmatas", kura piesaistīja [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] uzmanību. 1919. gadā Hitlers no savas vadības puses ([[Reihsvērs|Reihsvēra]]) tika nosūtīts uz Drekslera partijas sanāksmi, lai pārbaudītu tās politiskos uzskatus un tās nostāju. Ievērību partijas biedru starpā viņš ieguva 1919. gada 12. septembrī, kad no publikas teica runu pret runātāju no tribīnes, kurš aizstāvēja [[Bavārija]]s atdalīšanos no [[Vācija]]s.<ref>“Trešais Reihs” Ričards Dž. Evanss, Rīga: Atēna, 2006 (177. lpp.)</ref> Drīz pēc tam Hitlers iestājās partijā. 1921. gadā viņš tika ievēlēts par tās priekšsēdētāju. Drekslers, kurš sāka zaudēt savu ietekmi partijā, centās vest sarunas ar citām [[Labēja politika|labējām]] partijām par iespējamo apvienošanos, bet neveiksmīgi. 1921. gada 25. martā Dekslers vērsās policijā, kurā sūdzējās par Hitlera provokatorisku rīcību. Pēc Hitlera nākšanas pie varas NSDAP Drekslers kļuva par tās "goda priekšsēdētāju". Šo amatu viņš saglabāja līdz 1923. gadam, kad notika [[Alus pučs]]. Viņš tajā nepiedalījās un pēc partijas aizliegšanas iestājās Tautas blokā. No tā viņš tika ievēlēts Bavārijas [[landtāgs|landtāgā]] (1924.—1928). 1925. gadā, kad tika atjaunota NSDAP darbība, nepiedalījās tās darbībās un distancējās no tās. 1933. gadā, kad pie varas Vācijā nāca NSDAP, atkal iestājās tajā. 1934. gadā apbalvots ar "[[Asiņu ordenis|Asiņu ordeni]]", kurš tika izveidots, lai atminētos 1923. gada puču, tomēr partijā viņš nebija vairs politiski svarīgs. 1942. gadā miris Minhenē. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Drekslers Antons}} [[Kategorija:1884. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Trešais reihs]] [[Kategorija:NSDAP biedri]] [[Kategorija:Minhenē dzimušie]] 9u0xpxkluvcmkqdeqsknb22bcqa8lur Alberts Špērs 0 77878 4493574 4472578 2026-07-11T21:09:03Z Pirags 3757 /* Atsauces */ 4493574 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Alberts Špērs | vārds_orig = ''Albert Speer'' | attēls = Bundesarchiv Bild 146II-277, Albert Speer.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Alberts Špērs 1933. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1905 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 19 | dz_vieta = [[Manheima]], [[Vācijas Impērija]], (mūsdienās [[Bādene-Virtemberga]], {{DEU}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1981 | m_mēnesis = 09 | m_diena = 01 | m_vieta = [[Londona]], {{GBR}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācieši|vācietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Albert Speer Signature.svg | nodarbošanās = [[arhitekts]], valsts darbinieks | kategorijas = | citas daļas = }} '''Bertolds Konrāds Hermanis Alberts Špērs''' ({{val|de|Berthold Konrad Hermann Albert Speer}}, dzimis {{dat|1905|3|19}}, miris {{dat|1981|9|1}}) bija [[vācieši|vācu]] [[arhitekts]], kurš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] apbruņojuma un kara rūpniecības ministrs (1942—1945). Pirms kļuva par ministru, A. Špērs bija [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] galvenais arhitekts un viens no fīrera tuvākajiem līdzgaitniekiem. == Dzīvesgājums == Dzimis arhitekta Alberta Frīdriha Špēra ģimenē [[Manheima|Manheimā]]. Studējis arhitektūru Karlsrūē, Minhenē un Berlīnē. 1931. gadā A. Špērs iestājās [[NSDAP]] un [[Sturmabteilung|SA]] un jau 1932. gadā saņēma pirmos ar nacistu partiju saistītos pasūtījumus. Projektēja [[Reihskanceleja|Reihskanceleju]] [[Berlīne|Berlīnē]] un nacistu partijas kongresu norises vietu [[Nirnberga|Nirnbergā]]. Izstrādāja plānu radikālai Berlīnes pārbūvei par "Pasaules galvaspilsētu" (''[[Welthauptstadt Germania]]''). 20. gadsimta 30. gadu beigās bija viens no jaunākajiem, enerģiskākajiem un ambiciozākajiem cilvēkiem Hitlera tuvākajā lokā. 1942. gadā pēc [[Frics Tots|Frica Tota]] nāves tika iecelts par bruņojuma un rūpniecības ministru, kā arī [[Organisation Todt|Tota celtniecības organizācijas]] vadītāju. Šajā amatā pārraudzījis visu Vācijas rūpniecību totālā kara apstākļos un jauno ieroču sistēmu izstrādi. Vadījis [[Atlantijas valnis|Atlantijas vaļņa]] nocietinājumu sistēmas izbūvi no [[Nordkaps|Nordkapa]] līdz [[Pireneji]]em. 1945. gada maijā, pēc Hitlera nāves, iekļāvies lieladmirāļa [[Kārlis Dēnics|Dēnica]] tā sauktās [[Flensburga|Flensburgas valdības]] sastāvā. Pēc kara tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]], kur atzina savu vainu [[nacisms|nacisma]] noziegumos. Špēram piesprieda 20 gadu ieslodzījumu, kura lielāko daļu viņš izcieta [[Špandavas cietums|Špandavas cietumā]] Berlīnē. Pēc ieslodzījuma beigām 1966. gadā dzīvoja pārsvarā [[Heidelberga|Heidelbergā]], tēva celtajā ģimenes īpašumā, un izdeva plaši pazīstamus memuārus. Materiālo nodrošinājumu viņam sniedza grāmatu izdošana, kā arī nacisma laikos iegādāto gleznu pārdošana.<ref>Magnus Brechtken. Albert Speer. Eine deutsche Karriere. Siedler Verlag, München 2017, S. 504.</ref> Miris no [[Insults|insulta]] 1981. gadā, atrodoties [[Londona|Londonā]].<ref>''Gitta Sereny.'' Albert Speer: His Battle with Truth. MacMillan 1996, p. 715.</ref> A. Špēra dēls Alberts Špērs Jaunākais arī pēc profesijas ir arhitekts. <gallery> Bundesarchiv Bild 102-04062A, Nürnberg, Reichsparteitag, SA- und SS-Appell.jpg|[[NSDAP]] kongresu norises vietu [[Nirnberga|Nirnbergā]] Zeppelin Feld (Zeppelin Field).jpg|Cepelīna lauka galvenā tribīne Nirnbergā (2009) 15-04-25-Goldener-Saal-Zeppelintribüne-Nürnberg-RalfR-DSCF4463 4 5.jpg|Zelta zāle Cepelīna lauka galvenās tribīnes iekšienē Bundesarchiv Bild 146III-373, Modell der Neugestaltung Berlins ("Germania").jpg|Germānijas makets Bundesarchiv Bild 146-1986-029-02, "Germania", Modell "Große Halle".jpg|Lielā halle Berlin Tiergarten Runder Platz Modell 015680.jpg|Apaļais laukums Tīrgartenē </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20111216172941/http://flashback-medien.de/ Špēra ēku virtuāli 3D modeļi] {{en ikona}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Commons category|Albert Speer|Alberts Špērs}} {{Trešais reihs-aizmetnis}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Nirnbergas prāvā apsūdzētie}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Špērs, Alberts}} [[Kategorija:1905. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1981. gadā mirušie]] [[Kategorija:Arhitekti]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] [[Kategorija:NSDAP biedri]] [[Kategorija:Vācijas arhitekti]] pdrd58o68jsf8f2smr5o6125z4mw7wg 4493634 4493574 2026-07-12T05:34:56Z Biafra 13794 pievienoju [[Kategorija:Kara noziedznieki]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493634 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Alberts Špērs | vārds_orig = ''Albert Speer'' | attēls = Bundesarchiv Bild 146II-277, Albert Speer.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Alberts Špērs 1933. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1905 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 19 | dz_vieta = [[Manheima]], [[Vācijas Impērija]], (mūsdienās [[Bādene-Virtemberga]], {{DEU}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1981 | m_mēnesis = 09 | m_diena = 01 | m_vieta = [[Londona]], {{GBR}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācieši|vācietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Albert Speer Signature.svg | nodarbošanās = [[arhitekts]], valsts darbinieks | kategorijas = | citas daļas = }} '''Bertolds Konrāds Hermanis Alberts Špērs''' ({{val|de|Berthold Konrad Hermann Albert Speer}}, dzimis {{dat|1905|3|19}}, miris {{dat|1981|9|1}}) bija [[vācieši|vācu]] [[arhitekts]], kurš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] apbruņojuma un kara rūpniecības ministrs (1942—1945). Pirms kļuva par ministru, A. Špērs bija [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] galvenais arhitekts un viens no fīrera tuvākajiem līdzgaitniekiem. == Dzīvesgājums == Dzimis arhitekta Alberta Frīdriha Špēra ģimenē [[Manheima|Manheimā]]. Studējis arhitektūru Karlsrūē, Minhenē un Berlīnē. 1931. gadā A. Špērs iestājās [[NSDAP]] un [[Sturmabteilung|SA]] un jau 1932. gadā saņēma pirmos ar nacistu partiju saistītos pasūtījumus. Projektēja [[Reihskanceleja|Reihskanceleju]] [[Berlīne|Berlīnē]] un nacistu partijas kongresu norises vietu [[Nirnberga|Nirnbergā]]. Izstrādāja plānu radikālai Berlīnes pārbūvei par "Pasaules galvaspilsētu" (''[[Welthauptstadt Germania]]''). 20. gadsimta 30. gadu beigās bija viens no jaunākajiem, enerģiskākajiem un ambiciozākajiem cilvēkiem Hitlera tuvākajā lokā. 1942. gadā pēc [[Frics Tots|Frica Tota]] nāves tika iecelts par bruņojuma un rūpniecības ministru, kā arī [[Organisation Todt|Tota celtniecības organizācijas]] vadītāju. Šajā amatā pārraudzījis visu Vācijas rūpniecību totālā kara apstākļos un jauno ieroču sistēmu izstrādi. Vadījis [[Atlantijas valnis|Atlantijas vaļņa]] nocietinājumu sistēmas izbūvi no [[Nordkaps|Nordkapa]] līdz [[Pireneji]]em. 1945. gada maijā, pēc Hitlera nāves, iekļāvies lieladmirāļa [[Kārlis Dēnics|Dēnica]] tā sauktās [[Flensburga|Flensburgas valdības]] sastāvā. Pēc kara tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]], kur atzina savu vainu [[nacisms|nacisma]] noziegumos. Špēram piesprieda 20 gadu ieslodzījumu, kura lielāko daļu viņš izcieta [[Špandavas cietums|Špandavas cietumā]] Berlīnē. Pēc ieslodzījuma beigām 1966. gadā dzīvoja pārsvarā [[Heidelberga|Heidelbergā]], tēva celtajā ģimenes īpašumā, un izdeva plaši pazīstamus memuārus. Materiālo nodrošinājumu viņam sniedza grāmatu izdošana, kā arī nacisma laikos iegādāto gleznu pārdošana.<ref>Magnus Brechtken. Albert Speer. Eine deutsche Karriere. Siedler Verlag, München 2017, S. 504.</ref> Miris no [[Insults|insulta]] 1981. gadā, atrodoties [[Londona|Londonā]].<ref>''Gitta Sereny.'' Albert Speer: His Battle with Truth. MacMillan 1996, p. 715.</ref> A. Špēra dēls Alberts Špērs Jaunākais arī pēc profesijas ir arhitekts. <gallery> Bundesarchiv Bild 102-04062A, Nürnberg, Reichsparteitag, SA- und SS-Appell.jpg|[[NSDAP]] kongresu norises vietu [[Nirnberga|Nirnbergā]] Zeppelin Feld (Zeppelin Field).jpg|Cepelīna lauka galvenā tribīne Nirnbergā (2009) 15-04-25-Goldener-Saal-Zeppelintribüne-Nürnberg-RalfR-DSCF4463 4 5.jpg|Zelta zāle Cepelīna lauka galvenās tribīnes iekšienē Bundesarchiv Bild 146III-373, Modell der Neugestaltung Berlins ("Germania").jpg|Germānijas makets Bundesarchiv Bild 146-1986-029-02, "Germania", Modell "Große Halle".jpg|Lielā halle Berlin Tiergarten Runder Platz Modell 015680.jpg|Apaļais laukums Tīrgartenē </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20111216172941/http://flashback-medien.de/ Špēra ēku virtuāli 3D modeļi] {{en ikona}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Commons category|Albert Speer|Alberts Špērs}} {{Trešais reihs-aizmetnis}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Nirnbergas prāvā apsūdzētie}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Špērs, Alberts}} [[Kategorija:1905. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1981. gadā mirušie]] [[Kategorija:Arhitekti]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] [[Kategorija:NSDAP biedri]] [[Kategorija:Vācijas arhitekti]] [[Kategorija:Kara noziedznieki]] qywnma2xnb03qak8letolq3hdxak3sw Oto-Heinrihs Drehslers 0 78169 4493454 3868376 2026-07-11T15:33:50Z Pirags 3757 4493454 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ģenerālkomisāru|Drekslers (nozīmju atdalīšana)|Drekslers}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Oto-Heinrihs Drehslers | vārds_orģ = ''Otto-Heinrich Drechsler'' | attēls = Otto Drechsler.jpg | apraksts = 1941. gada 8. augustā (attēls no [[Tēvija (laikraksts)|Tēvijas]]) | amats = [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] ģenerālkomisārs | term_sākums = {{dat|1941|7|25|N}} | term_beigas = {{dat|1944|7|28|N}} | premjers = [[Ādolfs Hitlers]] <small>(kā Vācijas [[fīrers]])</small> | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = [[Oskars fon Borks]] (''Oskar von Borcke'') | dzim_dati = {{dat|1895|4|1}} | dzim_vieta = [[Libca]] (tagad [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]], {{GER}}) | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1945|5|5|1895|4|1}} | mir_vieta = [[Melna]] (tagad [[Šlēsviga-Holšteina]], {{GER}}) | tautība = [[vācieši|vācietis]] | partija = [[NSDAP]] | dzīvesb = | bērni = | profesija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Oto-Heinrihs Drehslers'''{{efn|Citviet [[Vācu īpašvārdu atveidošana|kļūdaini]] minēts kā '''Drekslers'''.}} ({{val|de|Otto-Heinrich Drechsler}}; {{dat|1895|4|1|N}} — {{dat|1945|5|5|N}}) bija vācu virsnieks, vēlāk [[nacisti|nacistu]] partijas darbinieks. [[Lībeka]]s [[birģermeistars]], [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] ģenerālkomisārs (1941—1944).<ref>[[Antonijs Zunda]] [https://web.archive.org/web/20081119035108/http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/Raksti/2005/februaris/09-02-2005/ Latvija nacistu varā (1941—1945)]</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis 1895. gada 1. aprīlī [[Libca|Libcā]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā iesaukts [[Vācijas Impērija]]s armijā (''Reichswehr''), kā virsnieks piedalījās kaujās [[Francija]]s un [[Nīderlande]]s teritorijā, pēc ievainojuma 1918. gadā viņam amputēja kāju. Pēc kara pabeidza zobārstniecības studijas [[Rostokas Universitāte|Rostokas Universitātē]] (1920—1922). 1925. gadā iestājās [[NSDAP]], vadīja partijas grupu Krepelīnā, 1930. gadā pievienojās nacistu partijas trieciengrupai SA (''[[Sturmabteilung]]''), kļuva par NSDAP [[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburgas apbgabala]] gauleitera vietnieku (1932—1933). Pēc [[Hitlers|Hitlera]] nakšanas pie varas no 1933. līdz 1937. gadam bija [[Lībeka]]s birģermeistars, no 1937. gada 1. aprīļa oberbirģermeistars. Pēc [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Latvijas okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Drehsleru 1941. gada 17. jūlijā iecēla par Latvijas ģenerālkomisāru. Līdztekus bija arī [[Prūsija]]s valsts padomes konsultants un Lībekas padomes loceklis. 1941. gada augustā viņš pārcēlās uz Rīgu, kur vadīja okupētās Latvijas civilo pārvaldi līdz 1944. gada oktobrim. Viņa vietā par ģenerālkomisāru iecēla Oskaru fon Borku (''Oskar von Borcke'', 1910-?).<ref>[http://www.territorial.de/person/b/personbo.htm Territoriale Veränderungen in Deutschland und deutsch verwalteten Gebieten]</ref>{{Nepieciešama papildu atsauce}} Pēc tam, kad kara beigās [[Britu armija]] viņu arestēja, 1945. gada 5. maijā Drehslers [[Melna]]s (''Mölln'') pilsētā izdarīja pašnāvību. == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Trešais reihs-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Drekslers, Oto-Heinrihs}} [[Kategorija:1895. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:NSDAP biedri]] [[Kategorija:Vācijas politiķi]] [[Kategorija:Pašnāvību veikušie politiķi]] trs3dqym46waj3ii5msnstfl23h2bx4 4493567 4493454 2026-07-11T21:00:03Z Pirags 3757 /* Atsauces */ 4493567 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ģenerālkomisāru|Drekslers (nozīmju atdalīšana)|Drekslers}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Oto-Heinrihs Drehslers | vārds_orģ = ''Otto-Heinrich Drechsler'' | attēls = Otto Drechsler.jpg | apraksts = 1941. gada 8. augustā (attēls no [[Tēvija (laikraksts)|Tēvijas]]) | amats = [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] ģenerālkomisārs | term_sākums = {{dat|1941|7|25|N}} | term_beigas = {{dat|1944|7|28|N}} | premjers = [[Ādolfs Hitlers]] <small>(kā Vācijas [[fīrers]])</small> | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = [[Oskars fon Borks]] (''Oskar von Borcke'') | dzim_dati = {{dat|1895|4|1}} | dzim_vieta = [[Libca]] (tagad [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]], {{GER}}) | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1945|5|5|1895|4|1}} | mir_vieta = [[Melna]] (tagad [[Šlēsviga-Holšteina]], {{GER}}) | tautība = [[vācieši|vācietis]] | partija = [[NSDAP]] | dzīvesb = | bērni = | profesija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Oto-Heinrihs Drehslers'''{{efn|Citviet [[Vācu īpašvārdu atveidošana|kļūdaini]] minēts kā '''Drekslers'''.}} ({{val|de|Otto-Heinrich Drechsler}}; {{dat|1895|4|1|N}} — {{dat|1945|5|5|N}}) bija vācu virsnieks, vēlāk [[nacisti|nacistu]] partijas darbinieks. [[Lībeka]]s [[birģermeistars]], [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] ģenerālkomisārs (1941—1944).<ref>[[Antonijs Zunda]] [https://web.archive.org/web/20081119035108/http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/Raksti/2005/februaris/09-02-2005/ Latvija nacistu varā (1941—1945)]</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis 1895. gada 1. aprīlī [[Libca|Libcā]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā iesaukts [[Vācijas Impērija]]s armijā (''Reichswehr''), kā virsnieks piedalījās kaujās [[Francija]]s un [[Nīderlande]]s teritorijā, pēc ievainojuma 1918. gadā viņam amputēja kāju. Pēc kara pabeidza zobārstniecības studijas [[Rostokas Universitāte|Rostokas Universitātē]] (1920—1922). 1925. gadā iestājās [[NSDAP]], vadīja partijas grupu Krepelīnā, 1930. gadā pievienojās nacistu partijas trieciengrupai SA (''[[Sturmabteilung]]''), kļuva par NSDAP [[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburgas apbgabala]] gauleitera vietnieku (1932—1933). Pēc [[Hitlers|Hitlera]] nakšanas pie varas no 1933. līdz 1937. gadam bija [[Lībeka]]s birģermeistars, no 1937. gada 1. aprīļa oberbirģermeistars. Pēc [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Latvijas okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Drehsleru 1941. gada 17. jūlijā iecēla par Latvijas ģenerālkomisāru. Līdztekus bija arī [[Prūsija]]s valsts padomes konsultants un Lībekas padomes loceklis. 1941. gada augustā viņš pārcēlās uz Rīgu, kur vadīja okupētās Latvijas civilo pārvaldi līdz 1944. gada oktobrim. Viņa vietā par ģenerālkomisāru iecēla Oskaru fon Borku (''Oskar von Borcke'', 1910-?).<ref>[http://www.territorial.de/person/b/personbo.htm Territoriale Veränderungen in Deutschland und deutsch verwalteten Gebieten]</ref>{{Nepieciešama papildu atsauce}} Pēc tam, kad kara beigās [[Britu armija]] viņu arestēja, 1945. gada 5. maijā Drehslers [[Melna]]s (''Mölln'') pilsētā izdarīja pašnāvību. == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Trešais reihs-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Drekslers, Oto-Heinrihs}} [[Kategorija:1895. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas politiķi]] [[Kategorija:Pašnāvību veikušie politiķi]] qnd5v15ttg3o6d1pv2o1ijbx2op6pxd 4493568 4493567 2026-07-11T21:01:13Z Pirags 3757 /* Atsauces */ 4493568 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ģenerālkomisāru|Drekslers (nozīmju atdalīšana)|Drekslers}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Oto-Heinrihs Drehslers | vārds_orģ = ''Otto-Heinrich Drechsler'' | attēls = Otto Drechsler.jpg | apraksts = 1941. gada 8. augustā (attēls no [[Tēvija (laikraksts)|Tēvijas]]) | amats = [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] ģenerālkomisārs | term_sākums = {{dat|1941|7|25|N}} | term_beigas = {{dat|1944|7|28|N}} | premjers = [[Ādolfs Hitlers]] <small>(kā Vācijas [[fīrers]])</small> | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = [[Oskars fon Borks]] (''Oskar von Borcke'') | dzim_dati = {{dat|1895|4|1}} | dzim_vieta = [[Libca]] (tagad [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]], {{GER}}) | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1945|5|5|1895|4|1}} | mir_vieta = [[Melna]] (tagad [[Šlēsviga-Holšteina]], {{GER}}) | tautība = [[vācieši|vācietis]] | partija = [[NSDAP]] | dzīvesb = | bērni = | profesija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Oto-Heinrihs Drehslers'''{{efn|Citviet [[Vācu īpašvārdu atveidošana|kļūdaini]] minēts kā '''Drekslers'''.}} ({{val|de|Otto-Heinrich Drechsler}}; {{dat|1895|4|1|N}} — {{dat|1945|5|5|N}}) bija vācu virsnieks, vēlāk [[nacisti|nacistu]] partijas darbinieks. [[Lībeka]]s [[birģermeistars]], [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] ģenerālkomisārs (1941—1944).<ref>[[Antonijs Zunda]] [https://web.archive.org/web/20081119035108/http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/Raksti/2005/februaris/09-02-2005/ Latvija nacistu varā (1941—1945)]</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis 1895. gada 1. aprīlī [[Libca|Libcā]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā iesaukts [[Vācijas Impērija]]s armijā (''Reichswehr''), kā virsnieks piedalījās kaujās [[Francija]]s un [[Nīderlande]]s teritorijā, pēc ievainojuma 1918. gadā viņam amputēja kāju. Pēc kara pabeidza zobārstniecības studijas [[Rostokas Universitāte|Rostokas Universitātē]] (1920—1922). 1925. gadā iestājās [[NSDAP]], vadīja partijas grupu Krepelīnā, 1930. gadā pievienojās nacistu partijas trieciengrupai SA (''[[Sturmabteilung]]''), kļuva par NSDAP [[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburgas apbgabala]] gauleitera vietnieku (1932—1933). Pēc [[Hitlers|Hitlera]] nakšanas pie varas no 1933. līdz 1937. gadam bija [[Lībeka]]s birģermeistars, no 1937. gada 1. aprīļa oberbirģermeistars. Pēc [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Latvijas okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Drehsleru 1941. gada 17. jūlijā iecēla par Latvijas ģenerālkomisāru. Līdztekus bija arī [[Prūsija]]s valsts padomes konsultants un Lībekas padomes loceklis. 1941. gada augustā viņš pārcēlās uz Rīgu, kur vadīja okupētās Latvijas civilo pārvaldi līdz 1944. gada oktobrim. Viņa vietā par ģenerālkomisāru iecēla Oskaru fon Borku (''Oskar von Borcke'', 1910-?).<ref>[http://www.territorial.de/person/b/personbo.htm Territoriale Veränderungen in Deutschland und deutsch verwalteten Gebieten]</ref>{{Nepieciešama papildu atsauce}} Pēc tam, kad kara beigās [[Britu armija]] viņu arestēja, 1945. gada 5. maijā Drehslers [[Melna]]s (''Mölln'') pilsētā izdarīja pašnāvību. == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Trešais reihs-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Drekslers, Oto-Heinrihs}} [[Kategorija:1895. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:NSDAP biedri]] [[Kategorija:Pašnāvību veikušie politiķi]] 2l9erxopoyw6elfex56qa5o0pem5l9v Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti 100 80630 4493783 4493309 2026-07-12T11:11:58Z Dainis 876 4493783 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[14. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[14. jūlijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[14. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[17. jūlijs]] — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[17. jūlijs]] — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Jūlijs — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''. * Jūlijs — 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Jūlijs — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[6. augusts]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''. * [[27. augusts]] — meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'', nesējraķete ''[[Ariane 62]]''. * [[30. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''. * [[9. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[11. septembris]] — Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''. <!-- * [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[1. jūlijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR-13''), nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> 0cnzm0osqvqcf01ahmbln8oghbtyvoj Tautas skaitīšana 0 82519 4493389 4489083 2026-07-11T12:03:53Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Demogrāfija]]; pievienoju [[Kategorija:Iedzīvotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493389 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ceturtas taautskaites anketa.jpg|thumb|Anketa no ceturtās tautas skaitīšanas Latvijā 1935. gadā]] '''Tautas skaitīšana''' jeb '''tautskaite''' ir process, kura mērķis ir noskaidrot [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]] konkrētā [[teritorija|teritorijā]] vai pat [[valsts|valstī]]. Iedzīvotāju uzskaite ir veikta jau antīkajā pasaulē, bet pirmā dokumentētā tautas skaitīšana ir veikta [[11. gadsimts|11. gadsimtā]], kad [[Vilhelms Iekarotājs]] pavēlēja izmērīt visas [[Anglija]]s zemes, noteikt to vērtību un nozīmi, kā arī uzskaitīt šo zemju īpašniekus. Mūsdienās iedzīvotāju uzskaites laikā noskaidro ne tikai to, cik ir iedzīvotāji, bet arī ievāc plašāku [[informācija|informāciju]], piemēram, vai konkrētais indivīds ir precējies, cik viņam ir bērnu, kādā mājā dzīvo viņa ģimene, kāds ir [[izglītība]]s līmenis, kur viņš strādā un tā tālāk. Šī papildu informācija ir ļoti nozīmīga un vajadzīga, pieņemot [[likums|likumus]], kas attiecas uz kādu konkrētu dzīves jomu. Piemēram, tā palīdz noskaidrot, cik [[skola|skolu]] un [[skolotājs|skolotāju]] ir nepieciešams konkrētā reģionā. Šīs informācijas analīze palīdz izlemt, kas būtu jāmaina [[darbaspēks|darbaspēka]] tirgū, un daudz ko citu. Pastāv arī dažādi specifiski skaitīšanas veidi, kurus veic citā laikā un kas ir saistīti ar [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[rūpniecība|rūpniecību]], [[kalnrūpniecība|kalnrūpniecību]], [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[valdības iestāde|valdības iestādēm]], zemes [[apūdeņošana|apūdeņošanu]] un [[nosusināšana|nosusināšanu]]. == Tautas skaitīšanas Latvijā == * [[Kurzemes guberņa]]s pirmo tautas skaitīšanu veica 1863. gadā, bet [[Vidzemes guberņa]]s pilsētu tautas skaitīšanu [[1867]]. gadā. * 1881. gadā notika Kurzemes un Vidzemes guberņu tautas skaitīšana. * 1897. gadā notika [[Krievijas Impērija]]s tautas skaitīšana, kas ietvēra arī Kurzemes, Vidzemes un [[Vitebskas guberņa]]s. * 1920., 1925.,<ref>[https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/publikacijas-un-infografikas/1300-otra-tautas 1925. gada tautas skaitīšanas dati]</ref> 1930.<ref>[https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/publikacijas-un-infografikas/1301-tresa-tautas 1930. gada tautas skaitīšanas dati]</ref> un 1935. gadā<ref>[https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/publikacijas-un-infografikas/1302-ceturta-tautas 1935. gada tautas skaitīšanas dati]</ref> notika Latvijas Republikas tautas skaitīšanas. * 1959.,<ref>[https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/publikacijas-un-infografikas/1303-1959-gada 1959. gada tautas skaitīšanas dati]</ref> 1970.,<ref>[https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/publikacijas-un-infografikas/1304-1970-gada 1970. gada tautas skaitīšanas dati]</ref> 1979.<ref>[https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/publikacijas-un-infografikas/1305-1979-gada 1979. gada tautas skaitīšanas dati]</ref> un 1989. gadā<ref>[https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/publikacijas-un-infografikas/1306-1989-gada 1989. gada tautas skaitīšanas dati]</ref> notika [[Latvijas PSR]] tautas skaitīšanas, kuru dati netika pilnībā publicēti. * 2000.<ref>[https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/publikacijas-un-infografikas/1307-latvijas-2000 2000. gada tautas skaitīšanas dati]</ref> un 2011. gadā<ref>[https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/publikacijas-un-infografikas/1299-latvijas-2011 2011. gada tautas skaitīšanas dati]</ref> notika Latvijas Republikas tautas skaitīšanas. Tautskaite Latvijā notika arī [[2021. gada tautas skaitīšana Latvijā|2021. gadā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csp.gov.lv/lv/demografija|title=Demogrāfija {{!}} Centrālā statistikas pārvalde|website=www.csp.gov.lv|access-date=2025-02-18|language=lv}}</ref> kas gan tika veikta ar viekāršotu metodiku (pirmo reizi Latvijā tika izmantota metode, kur dati tika iegūti no valsts informācijas sistēmām, aizstājot ar tām aptaujas klātienē, internetā un pa pastu). == Skatīt arī == * [[2011. gada Tautas skaitīšana Latvijā]] == Atsauces == {{atsauces}} {{sabiedrība-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģenealoģija]] [[Kategorija:Iedzīvotāji]] kcyf58u2iv6za7o33otzscp25znedb4 Kategorija:NSDAP biedri 14 87692 4493566 1965430 2026-07-11T20:59:01Z Pirags 3757 4493566 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Members of the National Socialist German Workers' Party}} [[Kategorija:NSDAP|Biedri]] [[Kategorija:Nacisti]] [[Kategorija:Vācijas politiķi|NSDAP]] rti3afjokds522uree4dj83gckxiylr Henrijs Pērsels 0 87917 4493525 4448983 2026-07-11T19:19:56Z Meistars Joda 781 4493525 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Henrijs Pērsels | vārds_orig = ''Henry Purcell'' | attēls = Henry Purcell by John Closterman.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1659 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 10 | dz_vieta = [[Londona]], [[Anglijas Karaliste]]<br>({{GBR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1695 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 21 | m_vieta = [[Londona]], [[Anglijas Karaliste]]<br>({{GBR}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = mūziķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Henrijs Pērsels''' ({{val|en|Henry Purcell}}; dzimis {{dat|1659|9|10}},<ref>Saskaņā ar Holman and Thompson (''Grove Music Online'', skat. [[#Atsauces|atsauces]]) sniegto informāciju, Pērsela dzimšanas gads un datums nav droši zināms. Kristību ieraksti nav atrasti. 1659. gads ir ņemts no Pērsela piemiņas plāksnes Vestminsteres Abatijā un uz Pērsela 1683. gada sonāšu izdevuma titullapas. Datums 10. septembris ir balstīts uz neskaidru ierakstu ''GB-Cfm 88'' manuskriptā. Jāatzīmē arī, ka savu pirmo algoto darbu viņš dabūja 1677. gada 10. septembrī, kas būtu viņa astoņpadsmitā dzimšanas diena.</ref> miris {{dat|1695|11|21}}) bija angļu komponists, ievērojamākais agrā angļu [[baroks|baroka]] pārstāvis. Viņš rakstījis gandrīz visos sava laika mūzikas žanros un formās - viņam pieder slavenā opera [[Didona un Enejs]], vairākas semi-operas, mūzika dramaturģiskām izrādēm un lugām (ieskaitot fantāzijas par In nomine), instrumentāli sacerējumi, kora himnas, apsveikuma un sēru odas, laicīgās un garīgās dziesmas (“ārijas”). Lai arī viņa kompozīcijas izmanto itāļu un franču mūzikas stilistiskos elementus, Pērsela devums ir unikāla angļu baroka mūzikas forma. Pērselu uzskata par vienu no izcilākajiem angļu komponistiem; līdzvērtīgu slavu Anglijā dzimuši komponisti panāca tikai 20. gadsimtā ar [[Edvards Elgars|Edvarda Elgara]], [[Ralfs Vons-Viljamss|Ralfa Vona-Viljamsa]], [[Viljams Voltons|Viljama Voltona]] un [[Bendžamins Britens|Bendžamina Britena]] atnākšanu. [[Georgs Frīdrihs Hendelis|Hendelis]] un [[Jozefs Haidns|Haidns]] komponēja Anglijā apmēram gadsimtu pēc Pērsela, taču abi bija austrieši. Pērsels piedzima mūziķu ģimenē, viņa tēvs (''Henry Purcell Senior'') bija dziedātājs Karaliskajā kapelā. Mūziku apguva no 6 gadu vecuma un mācījās spēlēt dažādus mūzikas instrumentus - [[flauta|flautu]], [[vijole|vijoli]], [[ērģeles]]. 12 gadu vecumā viņš sāka rakstīt kompozīcijas. Vēlāk Henrijs Pērsels strādāja [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]] par ērģelnieku un komponēja pēc pasūtījuma. == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.allmusic.com/artist/mn0000596040 Pērsela profils ''AllMusic''] {{en ikona}} * [http://imslp.org/wiki/Category:Purcell,_Henry Pērsela notis ''IMSLP''] {{en ikona}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Persels, Henrijs}} [[Kategorija:1659. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1695. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu komponisti]] [[Kategorija:Baroka komponisti]] [[Kategorija:Operu komponisti]] deak35hyzes3o21xdn0ipa9b806iks9 Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju dabiskā pieauguma 0 87973 4493407 4168548 2026-07-11T12:12:15Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Iedzīvotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493407 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Population growth rate world 2005-2010 UN.PNG|right|thumb|230px|Pasaules valstu [[dabiskais pieaugums]] procentos]] Šeit ir uzskaitītas valstis pēc to iedzīvotāju skaita [[Dabiskais pieaugums|dabiskā pieauguma]] procentos 1 gada laikā (2008). {| class="wikitable sortable" !Vieta || Valsts || Dabiskais <br /> pieaugums (%) |- |1 || {{karogs|Libērija}} || 4.50 |- |2|| {{karogs|Burundi}} || 3.90 |- |3|| {{karogs|Afganistāna}} || 3.85 |- |4|| {{karogs|Rietumsahāra}} || 3.72 |- |5|| {{karogs|Austrumtimora}} || 3.50 |- |6|| {{karogs|Nigērija}} || 3.49 |- |7|| {{karogs|Eritreja}} || 3.24 |- |8|| {{karogs|Uganda}} || 3.24 |- |9 || {{karogs|Kongo Demokrātiskā Republika}} || 3.22 |- |10|| {{karogs|Palestīna}} || 3.18 |- |11 || {{karogs|Jordānija}} || 3.04 |- |12 || {{karogs|Mali}} || 3.02 |- |13 || {{karogs|Benina}} || 3.02 |- |14 || {{karogs|Gvineja-Bisava}} || 2.98 |- |15 || {{karogs|Jemena}} || 2.97 |- |16 || {{karogs|Somālija}} || 2.92 |- |17 || {{karogs|Burkinafaso}} || 2.89 |- |18 || {{karogs|Čada}} || 2.88 |- |19 || {{karogs|Apvienotie Arābu Emirāti}} || 2.85 |- |20 || {{karogs|Angola}} || 2.78 |- |21 || {{karogs|Ruanda}} || 2.76 |- |22 || {{karogs|Madagaskara}} || 2.66 |- |23 || {{karogs|Kenija}} || 2.65 |- |24 || {{karogs|Togo}} || 2.65 |- |25 || {{karogs|Gambija}} || 2.63 |- |26 || {{karogs|Malāvija}} || 2.57 |- |27 || {{karogs|Mauritānija}} || 2.53 |- |28 || {{karogs|Sīrija}} || 2.52 |- |29 || {{karogs|Etiopija}} || 2.51 |- |30 || {{karogs|Tanzānija}} || 2.47 |- |31 || {{karogs|Gvatemala}} || 2.47 |- |32 || {{karogs|Senegāla}} || 2.46 |- |33 || {{karogs|Komoras}} || 2.46 |- |34 || {{karogs|Kuveita}} || 2.44 |- |35 || [[Franču Gviāna]] || 2.41 |- |36 || {{karogs|Ekvatoriālā Gvineja}} || 2.38 |- |37 || {{karogs|Vanuatu}} || 2.38 |- |38 || {{karogs|Zālamana Salas}} || 2.33 |- |39 || {{karogs|Nigērija}} || 2.27 |- |40 || {{karogs|Saūda Arābija}} || 2.24 |- |41 || {{karogs|Kaboverde}} || 2.23 |- |42 || {{karogs|Māršala Salas}} || 2.23 |- |43 || {{karogs|Sudāna}} || 2.22 |- |44 || {{karogs|Gvineja}} || 2.16 |- |45 || {{karogs|Kongo Republika}} || 2.11 |- |46 || {{karogs|Katara}} || 2.11 |- |47 || {{karogs|Beliza}} || 2.08 |- |48 || {{karogs|Bruneja}} || 2.05 |- |49 || {{karogs|Sjerraleone}} || 2.04 |- |50 || {{karogs|ASV Samoa}} || 2.01 |- |51 || {{karogs|Papua Jaungvineja}} || 2.00 |- |52 || {{karogs|Kamerūna}} || 2.00 |- |53 || {{karogs|Gana}} || 1.99 |- |54 || {{karogs|Omāna}} || 1.97 |- |55 || {{karogs|Nepāla}} || 1.97 |- |56 || {{karogs|Lībija}} || 1.97 |- |57 || {{karogs|Hondurasa}} || 1.95 |- |58 || {{karogs|Mozambika}} || 1.95 |- |59 || {{karogs|Ziemeļu Marianas Salas}} || 1.95 |- |60 || {{karogs|Zambija}} || 1.91 |- |61 || {{karogs|Džibutija}} || 1.90 |- |62 || {{karogs|Pakistāna}} || 1.84 |- |63 || {{karogs|Kotdivuāra}} || 1.84 |- |64 || {{karogs|Irāka}} || 1.84 |- |65 || {{karogs|Centrālāfrikas Republika}} || 1.83 |- |66 || {{karogs|Paragvaja}} || 1.80 |- |67 || {{karogs|Bahreina}} || 1.79 |- |68 || {{karogs|Bolīvija}} || 1.77 |- |69 || {{karogs|Īrija}} || 1.77 |- |70 || {{karogs|Maldīvija}} || 1.76 |- |71 || {{karogs|Ēģipte}} || 1.76 |- |72 || {{karogs|Kambodža}} || 1.74 |- |73 || {{karogs|Laosa}} || 1.74 |- |74 || {{karogs|Filipīnas}} || 1.72 |- |75 || {{karogs|Malaizija}} || 1.69 |- |76 || {{karogs|Bangladeša}} || 1.67 |- |77 || {{karogs|Venecuēla}} || 1.67 |- |78 || {{karogs|Izraēla}} || 1.66 |- |79 || {{karogs|Panama}} || 1.65 |- |80 || {{karogs|Santome un Prinsipi}} || 1.61 |- |81 || {{karogs|Haiti}} || 1.58 |- |82 || {{karogs|Kiribati}} || 1.58 |- |83 || {{karogs|Jaunkaledonija}} || 1.54 |- |84 || {{karogs|Tadžikistāna}} || 1.51 |- |85 || {{karogs|Alžīrija}} || 1.51 |- |86 || {{karogs|Kaimanu Salas}} || 1.51 |- |87 || {{karogs|Kostarika}} || 1.50 |- |88 || {{karogs|Gabona}} || 1.48 |- |89 || {{karogs|Dominikāna}} || 1.47 |- |90 || {{karogs|Indija}} || 1.46 |- |91 || {{karogs|Uzbekistāna}} || 1.44 |- |92 || {{karogs|Butāna}} || 1.43 |- |93 || {{karogs|Angilja}} || 1.41 |- |94 || {{karogs|Salvadora}} || 1.37 |- |95 || {{karogs|Tērksas un Kaikosas}} || 1.37 |- |96 || {{karogs|Irāna}} || 1.35 |- |97 || {{karogs|Nīderlandes Antiļas}} || 1.33 |- |98 || {{karogs|Vjetnama}} || 1.32 |- |99 || {{karogs|Turkmenistāna}} || 1.32 |- |100 || {{karogs|Namībija}} || 1.32 |- |101 || {{karogs|Franču Polinēzija}} || 1.31 |- |102 || {{karogs|Nikaragva}} || 1.31 |- |103 || {{karogs|Guama}} || 1.30 |- |104 || {{karogs|Sentkitsa un Nevisa}} || 1.27 |- |105 || {{karogs|Kolumbija}} || 1.27 |- |106 || {{karogs|Reinjona}} || 1.27 |- |107 || {{karogs|Brazīlija}} || 1.26 |- |108 || {{karogs|Turcija}} || 1.26 |- |109 || {{karogs|Botsvāna}} || 1.23 |- |110 || {{karogs|Svētās Helēnas Sala}} || 1.23 |- |111 || {{karogs|Maroka}} || 1.20 |- |112 || {{karogs|Bahamas}} || 1.20 |- |113 || {{karogs|Singapūra}} || 1.19 |- |colspan=2| '''[[Pasaule]]''' || '''1.17''' |- |114 || {{karogs|Indonēzija}} || 1.16 |- |115 || {{karogs|Antigva un Barbuda}} || 1.16 |- |116 || {{karogs|Peru}} || 1.15 |- |117 || {{karogs|Montserrata}} || 1.15 |- |118 || {{karogs|Luksemburga}} || 1.13 |- |119 || {{karogs|Britu Virdžīnu Salas}} || 1.13 |- |120 || {{karogs|Meksika}} || 1.12 |- |121 || {{karogs|Sentlūsija}} || 1.12 |- |122 || {{karogs|Kirgizstāna}} || 1.10 |- |123 || {{karogs|Tunisija}} || 1.08 |- |124 || {{karogs|Ekvadora}} || 1.07 |- |125 || {{karogs|Kipra}} || 1.06 |- |126 || {{karogs|Libāna}} || 1.05 |- |127 || {{karogs|Austrālija}} || 1.01 |- |128 || {{karogs|Čīle}} || 1.00 |- |129 || {{karogs|Argentīna}} || 1.00 |- |130 || {{karogs|Honkonga}} || 1.00 |- |131 || {{karogs|ASV}} || 0.97 |- |132 || {{karogs|Mongolija}} || 0.96 |- |133 || {{karogs|Zimbabve}} || 0.95 |- |134 || {{karogs|Kanāda}} || 0.90 |- |135 || {{karogs|Jaunzēlande}} || 0.90 |- |136 || {{karogs|Lihtenšteina}} || 0.89 |- |137 || {{karogs|Samoa}} || 0.87 |- |138 || {{karogs|Mjanma}} || 0.85 |- |139 || {{karogs|Islande}} || 0.84 |- |140 || {{karogs|Sanmarīno}} || 0.81 |- |141 || {{karogs|Maurīcija}} || 0.78 |- |142 || {{karogs|Spānija}} || 0.77 |- |143 || {{karogs|Azerbaidžāna}} || 0.75 |- |144 || {{karogs|Kazahstāna}} || 0.71 |- |145 || {{karogs|Makao}} || 0.70 |- |146 || {{karogs|Gvadelupa}} || 0.68 |- |147 || {{karogs|Farēru salas}} || 0.68 |- |148 || {{karogs|Taizeme}} || 0.66 |- |149 || {{karogs|Volisa un Futuna}} || 0.66 |- |150 || {{karogs|Lesoto}} || 0.63 |- |151 || {{karogs|Svazilenda}} || 0.63 |- |152 || {{karogs|Norvēģija}} || 0.62 |- |153 || {{karogs|Fidži}} || 0.62 |- |154 || {{karogs|Grenlande}} || 0.60 |- |155 || {{karogs|Folklenda salas}} || 0.59 |- |156 || {{karogs|Ķīna}} || 0.58 |- |157 || {{karogs|Albānija}} || 0.57 |- |158 || {{karogs|Surinama}} || 0.56 |- |159 || {{karogs|Dienvidāfrika}} || 0.55 |- |160 || {{karogs|Puertoriko}} || 0.55 |- |161 || {{karogs|Jamaika}} || 0.54 |- |162 || {{karogs|Tonga}} || 0.50 |- |163 || {{karogs|Sentvinsenta un Grenadīnas}} || 0.50 |- |164 || {{karogs|Francija}}|| 0.49 |- |165 || {{karogs|Seišelu salas}} || 0.49 |- |166 || {{karogs|Šrilanka}} || 0.47 |- |167 || {{karogs|Mikronēzija}} || 0.46 |- |168 || {{karogs|Zviedrija}} || 0.45 |- |169 || {{karogs|Malta}} || 0.43 |- |170 || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || 0.42 |- |171 || {{karogs|Tuvalu}} || 0.42 |- |172 || {{karogs|Palau}} || 0.41 |- |173 || {{karogs|Šveice}} || 0.38 |- |174 || {{karogs|Portugāle}} || 0.37 |- |175 || {{karogs|Trinidada un Tobago}} || 0.37 |- |176 || {{karogs|Austrija}} || 0.36 |- |177 || {{karogs|Andora}} || 0.36 |- |178 || {{karogs|Taivāna}} || 0.36 |- |179 || {{karogs|Ziemeļkoreja}} || 0.34 |- |180 || {{karogs|Monako}} || 0.33 |- |181 || {{karogs|Dienvidkoreja}} || 0.33 |- |182 || {{karogs|Barbadosa}} || 0.32 |- |183 || {{karogs|Somija}} || 0.29 |- |184 || {{karogs|Nauru}} || 0.29 |- |185 || {{karogs|Urugvaja}} || 0.29 |- |186 || {{karogs|Martinika}} || 0.28 |- |187 || {{karogs|Bermuda}} || 0.25 |- |188 || {{karogs|Beļģija}} || 0.24 |- |189 || {{karogs|Nīderlande}} || 0.21 |- |190 || {{karogs|Grieķija}} || 0.21 |- |191 || {{karogs|Dānija}} || 0.21 |- |192 || [[Džērsija]] un<br /> [[Gērnsija]] || 0.19 |- |193 || {{karogs|Bosnija un Hercegovina}} || 0.13 |- |194 || {{karogs|Itālija}} || 0.13 |- |195 || {{karogs|Serbija}} || 0.13 |- |196 || {{karogs|Gibraltārs}} || 0.08 |- |197 || {{karogs|Maķedonija}} || 0.08 |- |198 || {{karogs|Senpjēra un Mikelona}} || 0.07 |- |199 || {{karogs|Vatikāns}} || 0.05 |- |200 || {{karogs|Menas Sala}} || 0.04 |- |201 || {{karogs|Slovākija}} || 0.03 |- |202 || {{karogs|Grenāda}} || 0.02 |- |203 || {{karogs|Slovēnija}} || 0.01 |- |204 || {{karogs|Aruba}} || 0.01 |- |205 || {{karogs|Pitkērna}} || 0.00 |- |206 || {{karogs|Kuba}} || -0.01 |- |207 || {{karogs|Japāna}} || -0.02 |- |208 || {{karogs|Tokelau}} || -0.03 |- |209 || {{karogs|ASV Virdžīnas}} || -0.03 |- |210 || {{karogs|Čehija}} || -0.03 |- |211 || {{karogs|Vācija}} || -0.07 |- |212 || {{karogs|Horvātija}} || -0.09 |- |213 || {{karogs|Polija}} || -0.15 |- |214 || {{karogs|Armēnija}} || -0.21 |- |215 || {{karogs|Gajāna}} || -0.22 |- |216 || {{karogs|Melnkalne}} || -0.27 |- |217 || {{karogs|Dominika}} || -0.29 |- |218 || {{karogs|Ungārija}} || -0.29 |- |219 || {{karogs|Igaunija}} || -0.35 |- |220 || {{karogs|Rumānija}} || -0.45 |- |221 || {{karogs|Krievija}} || -0.51 |- |222 || {{karogs|Latvija}} || -0.52 |- |223 || {{karogs|Lietuva}} || -0.53 |- |224 || {{karogs|Baltkrievija}} || -0.55 |- |225 || {{karogs|Bulgārija}} || -0.72 |- |226 || {{karogs|Ukraina}} || -0.76 |- |227 || {{karogs|Gruzija}} || -0.79 |- |228 || {{karogs|Moldova}} || -0.90 |- |229 || {{karogs|Niue}} || -1.85 |- |230 || {{karogs|Kuka Salas}} || -2.23 |} [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Iedzīvotāji]] q5iiopny8txqmq47fiv98ip8miud370 Ruslans Kuksinovičs 0 89885 4493453 4489428 2026-07-11T15:32:43Z ~2026-39420-82 147870 /* Diskogrāfija */ tika izņemta vizualizācija, jo tas nav videoklips 4493453 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Rassell | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = Ruslans Kuksinovičs | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1982|2|4}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[hiphops]], [[ritmblūzs]], [[popmūzika]], [[deju mūzika]] | Nodarbošanās = producents, dziesmu autors, reperis, dziedātājs | Instrumenti = | Gadi = 1995—pašlaik |Izdevējkompānija = [[Mikrofona Ieraksti]], [[Platforma Records]], ''A-Europa Production'' | Darbojies_arī = ''[[Device]]'' | Mlapa = | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = V }} '''Ruslans Kuksinovičs''' (dzimis {{dat|1982|2|4}} [[Liepāja|Liepājā]]), pazīstams kā '''''Rassell''''', ir mūzikas un video producents, dziesmu autors un izpildītājs. Bijis grupas ''[[Device]]'' dalībnieks. == Biogrāfija == 1995. gadā sācis nodarboties ar [[Hiphops|hiphopa]] mūziku. 1998. gadā ''Rassell'' kopā ar [[Marats Ogļezņevs|Maratu Ogļezņevu]] nodibināja grupu ''[[Device]]''. ''Rassell'' dziesmas, kā arī aranžējumus savā repertuārā ir iekļāvuši vairāki Latvijā pazīstami mākslinieki, piemēram, [[Ozols (reperis)|Ozols]], [[Gacho]], "Scandal Inc.", "[[A-Europa]]". ''Rassell'' ir sadarbojies un rakstījis dziesmas arī jaunajiem Latvijas mūziķiem, grupai ‘’[[PeR]]’’, [[Sabīne Berezina|Sabīnei Berezinai]], [[Samanta Tīna|Samantai Tīnai]], [[Oskars Deigelis|Oskaram Deigelim]] un daudziem citiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/aktiva-zona/rassell-sabine-berezina-prezente-jauno-videoklipu/|title=Rassell & Sabīne Berezina prezentē jauno videoklipu|website=liepajniekiem.lv|access-date=2025-07-05|language=lv}}</ref> ''Device'' ierakstu kompānijas ''[[Microphone Records]]'' paspārnē ir izdevusi trīs albumus: "[[Better Days/Labākas Dienas|Better Days]]" (2002), "18 Touchez" (2003) un "2 Hot 4 LV" (2006). Pēdējā albumā ir iekļauta ''Rassell'' dziesma ''Ты для меня'', kuras ierakstā piedalījies ''Scandal Inc.'' un Krievijas grupas "Banda" dalībnieks Ratmirs Šiškovs, kas neilgi pēc šīs dziesmas klipa uzņemšanas [[Maskava|Maskavā]] iekļuva smagā autokatastrofā un gāja bojā. Tāpat albumā ir iekļauta ''Rassell'' dziesma ''4 Da Club Headz'', kas tikusi izdota arī [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Koreja|Korejā]]. Eiropas mūzikas žurnāls ''Top Of The Pops'' atzina grupu par labākajiem jaunpienācējiem Latvijas mūzikā 2002. gadā. Dziesma ''4 Da Club Headz'' LNT Mūzikas video balvu pasniegšanas ceremonijā tika atzīta par labāko hiphopa dziesmu 2004. ''Rassell'' dziesma "Jauna, jauka māmiņa" no grupas trešā albuma ir iekļauta [[Austrija]]s, [[Lielbritānija]]s un Latvijas kopražojuma filmā "Jāņu nakts" (''Midsummer Madness''). Savām dziesmām ''Device'' ir izveidojusi piecas video versijas, ir tapušas kopīgas dziesmas arī ar citiem Latvijas māksliniekiem — [[Ivo Fomins|Ivo Fominu]] un [[Tomass Kleins|Tomasu Kleinu]], grupu "[[Tumsa (grupa)|Tumsa]]", dziedātāju Ladybird. ''Rassell'' sadarbībā ar "[[Platforma.lv]]" ir izdevis savu pirmo soloalbumu — ''Cool & Sentimental'' (2009). Vairākas no albuma dziesmām ''Rassell'' ir iedziedājis kopīgi ar citiem Latvijā populāriem mūziķiem, tostarp arī ar [[Intars Busulis|Intaru Busuli]]. ''Rassell'' jau daudzus gadus sadarbojas ar dziedātāju Sabīni Berezinu, mūziķi iekarojuši lielu popularitāti Latvijā — video krātuvē "[[YouTube]]" viņu ievietoto mūzikas videoklipu skatījumu skaits mērāms vairākos miljonos. ''Rassell'', sadarbojoties ar Sabīni Berezinu, ir laidis klajā divus studijas albumus — ''Dzīvo brīvi'' (2012) un ''Esi kustībā'' (2016), kā arī daudzus [[Singls|singlus]], kas nav apkopoti [[Mūzikas albums|albumos]], sadarbojoties arī ar citiem māksliniekiem. == Diskogrāfija == {| class="wikitable" |+Diskogrāfija ! Nr. ! Izpildītājs ! Albuma nosaukums ! Gads |- | 01. | Device | Better Days | 2002 |- | 02. | Device | 18 Touchez | 2003 |- | 03. | Device | 2 Hot 4 LV | 2006 |- | 04. | Rassell | Cool & Sentimental | 2009 |- | 05. | Rassell & Sabīne Berezina | Dzīvo brīvi | 2012 |- | 06. | Rassell & Sabīne Berezina | Esi kustībā | 2016 |} {| class="wikitable" |+Videogrāfija |- ! Nr. ! Izpildītājs ! Dziesmas nosaukums ! Gads |- | 01. | Device | Rītdiena | 2002 |- | 02. | Device | Vai tad tev | 2003 |- | 03. | Device (feat. Ladybird) | 4 Da Club Headz | 2004 |- | 04. | Device (feat. Scandal Inc. & Ratmir Shishkov & Angina) | Ты для меня | 2005 |- | 05. | Rassell (feat. Scandal Inc. & Ratmir Shishkov) | Когда расходятся пути | 2006 |- | 06. | Rassell (feat. Intars Busulis) | The Running Life | 2009 |- | 07. | Rassell & Sabīne Berezina (pied. Aivo Oskis) | Lec, lec | 2011 |- | 08. | Rassell & Samanta Tīna | Esi man klāt | 2012 |- | 09. | Rassell & Sabīne Berezina | Dzīvo brīvi | 2012 |- | 10. | Rassell & Sabīne Berezina | Viss bumbās | 2013 |- | 11. | Rassell & Sabīne Berezina | Ja vien esi tu | 2013 |- | 12. | Rassell & Sabīne Berezina | Mūsu vasara | 2013 |- | 13. | Rassell & Sabīne Berezina | #PretīNākamTev | 2014 |- | 14. | Rassell, Edvards Grieze, Sabīne Berezina | Esi kustībā | 2014 |- | 15. | Rassell & Sabīne Berezina | Tava pasaule | 2015 |- | 16. | Rassell | Не убегай | 2016 |- | 17. | Rassell & Edvards Grieze & Sabīne Berezina | Ziema | 2016 |- | 18. | Rassell | Рядом быть | 2016 |- | 19. | Rassell & Sabīne Berezina ft. Beth Kevil |Lai nes nost | 2016 |- | 20. |Trap Love & Rassell | Sound n' Soul | 2016 |- | 21. | Rassell | Laiks | 2017 |- | 22. |Rassell & Edvards Grieze & Sabīne Berezina | Kaila | 2017 |- | 23. | Rassell |Ревность | 2018 |- | 24. | Rassell & Sabīne Berezina & Aivo Oskis | Ar tevi vien | 2018 |- | 25. | Rassell feat. Aivo Oskis | Divas biļetes | 2019 |- | 26. | Rassell & Sabīne Berezina & Aivo Oskis | Mentola konfektes | 2019 |- | 27. | Rassell & Sabīne Berezina & Aivo Oskis | Tev līdzās | 2020 |- | 28. | Rassell & Grafomāns & Kris Brand | Skrien cauri dzīvei | 2020 |- |29. |Rassell & Sudrabu Sirds & Sudrabu Aifs |Neaizskarami |2021 |- |30. |Rassell & Hatty |FaceTime |2021 |- |31. |Rassell & Kris Brand |Tevis man trūkst |2022 |- |32. |Rassell & Sabīne Berezina |Jūtu sevi |2022 |- |33. |Rassell feat. & Kris Brand |Bez steigas |2024 |- |34. |Rassell |Meydan Bridge Freestyle |2024 |- |35. |Rassell & Sabīne & ft. Kris Brand |Augstāk par zemi |2024 |- |36. |Rassell & ft. Kris Brand |Florida |2025 |- |37. |Rassell & Sabīne Berezina |Uz Repeat |2025 |- |38. |Rassell & Sabīne Berezina ft. Hatty |Jau naktī |2025 |- |39. |Rassell, Kris Brand |Turies pie zvaigznēm |2026 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kuksinovičs, Ruslans}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] 2zthvprch4gl0bkckmnswr59hawvi48 Stīvens Spīlbergs 0 92267 4493702 4411526 2026-07-12T07:35:07Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493702 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Stīvens Spīlbergs | vārds_orig = ''Steven Spielberg'' | attēls = Steven Spielberg at Berlinale 2023 Ausschnitt.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Stīvens Spīlbergs 2023. gadā | dz. vārds = Stīvens Alans Spīlbergs | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1946|12|18}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Sinsinati|2s=Ohaio (štats)}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = * [[kinorežisors]] * [[scenārists]] * [[kinoproducents]] | darbības gadi = 1959—mūsdienas | dzīvesbiedrs = * [[Eimija Ērvinga]] (1985–1989) * [[Keita Kepšova]] (1991-mūsdienas) | mājaslapa = | paraksts = Steven Spielberg Signature.png | akadēmijasbalva = * [[66. Kinoakadēmijas balva|1993]]: [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]] * [[71. Kinoakadēmijas balva|1998]]: Labākais režisors | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = [[80. Zelta globusa balva|2022]]: [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|Labākā drāmas filma]] un [[Labākais režisors (Zelta globusa balva)|Labākais režisors]] | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Stīvens Spīlbergs''' (''Steven Spielberg'', dzimis {{dat|1946|12|18}}) ir amerikāņu kinorežisors, scenārists un kinoproducents. Viņš tiek uzskatīts par vienu no [[Janā Holivuda|Jaunās Holivudas ēras]] aizsācēju, kā arī vienu no atpazīstamākajiem un populārākajiem kinorežisoriem un producentiem kino vēsturē.<ref>''The cinema of Steven Spielberg: Empire of light''. Nigel Morris. Wallflower Press. 2007</ref> Spīlbergs ir arī viens no ''[[DreamWorks Pictures]]'' dibinātājiem. Spīlbergs ieguvis divas [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvas]] kā labākais režisors par filmām "[[Šindlera saraksts]]" ([[66. Kinoakadēmijas balva|1993]]) un "[[Glābjot ierindnieku Raienu]]" ([[71. Kinoakadēmijas balva|1998]]). Filma "Šindlera saraksts" tika apbalvota arī kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]], un Spīlbergs saņēma balvu kā producents (kopā ar Džeraldu Molenu un Branko Lustigu). Pēc žurnāla ''[[Forbes]]'' datiem, Spīlberga īpašumu vērtība ir 3,1 miljardi [[ASV dolārs|dolāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/lists/2007/10/07billionaires_Steven-Spielberg_4XKR.html| title=Steven Spielberg ranks 287 on The World's Billionaires 2007| publisher=Forbes|accessdate=2007-05-01|date=2007-05-01}} {{en ikona}}</ref> 2006. gadā žurnāls "''[[Premiere]]''" viņu nosauca par visietekmīgāko personu [[kino]] industrijā, savukārt žurnāls ''[[Time]]'' viņu ir iekļāvis sarakstā "100 visnozīmīgākie gadsimta cilvēki". == Biogrāfija == === Bērnība === Stīvens Spīlbergs piedzima [[Sinsinati]] pilsētā ([[Ohaio (štats)|Ohaio]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) inženiera Arnolda Spīlberga<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce | title = Steven Spielberg Biography (1946?–) | url = http://www.filmreference.com/film/85/Steven-Spielberg.html | work = filmreference.com | accessdate = 2008-01-15}} {{en ikona}}</ref> un profesionālas pianistes Leijas Adleres (dzimusi Poznere) ģimenē. Mātei nācās atmest ieceri par karjeru, lai izaudzinātu četrus bērnus – Stīvenu, Annu, Sjū un Nensiju. Vēlāk ģimene pārvācās uz [[Fīniksa|Fīniksu]] ([[Arizona]]), kur Stīvens uzsāka skolas gaitas. Stīvens bieži sēdēja mājās un skatījās televizoru. Bet, kad no tēva dāvanā saņēma 8 milimetru kameru, Stīvens ieguva jaunu iesauku – "Cilvēks-kinokamera". Pēc dažiem mēnešiem viņš mēģināja filmēt īsmetrāžas filmas ar aktieriem. 12 gadu vecumā, mācoties [[Kalifornija]]s štata koledžā ({{val|en|California State College}}), viņš pirmo reizi piedalījās jauniešu amatieru kino skatē. Savā pirmajā skatē viņš arī ieguva uzvaru ar 40 minūšu filmu par karu "Bēgšana uz nekurieni" (1960), kurā bija filmējušies viņa vecāki un māsas.<br /> {{dat|1963|3|24||bez}} vietējā kinoteātrī bija neparasta pirmizrāde – divas stundas ilga mākslas filma "[[Debesu ugunis]]", kuru Stīvens Spīlbergs bija uzņēmis kopā ar citiem skolēniem. Filmas sižetā citplanētieši nolaupa cilvēkus, lai tos izstādītu kosmiskajā zoodārzā. Filmu finansēja Stīvena vecāki: projektā tika ieguldīti apmēram 600 ASV dolāru, filmēšanas grupu bez maksas ēdināja viņa māte, maketa veidošanā palīdzēja tēvs. === Debija === [[Kalifornija|Kalifornijā]], uz kurieni pārcēlās Spīlbergi, Stīvens divas reizes mēģināja iestāties [[Dienvidkalifornijas Universitāte]]s kinoskolā, taču abas reizes tika noraidīts ar verdiktu: "pārāk bezcerīgs". Tad viņš iestājās tehniskajā koledžā, bet vasaras brīvdienās uzņēma 20 minūšu filmu "[[Emblins]]",<ref name="autogenerated1" /> kura viņam kļuva par caurlaidi uz lielo kino. 1969. gadā kinokompānija ''[[Universal Pictures]]'' pēc "Emblina" noskatīšanās ar jauno [[Kinorežisors|režisoru]] noslēdza līgumu par seriāla "Nakts galerija" (1969) uzņemšanu. Pēc diviem gadiem Spīlbergs uzņēma savu pirmo pilnmetrāžas filmu "[[Duelis (filma)|Duelis]]" (1971). Filma, kas bija veidota televīzijai, ieguva ''Grand Prix'' balvu tikko izveidotajā [[Zinātniskā fantastika|fantastisko]] filmu festivālā "Avoriazs", un pēc šīs veiksmes tā tika pielāgota lielajiem ekrāniem. Režisora debija lielajā kino Spīlbergam bija filma "[[Šugarlendas ekspresis]]" (1974), kas ieguva pozitīvas kritiķu atsauksmes. === "Žokļi" === {{Pamatraksts|Žokļi (filma)}} Nākamā filma Spīlbergam atnesa pasaules pazīstamību un slavu. 1975. gadā Spīlbergs uzņēma [[Šausmu filma|šausmu filmu]]/[[Trilleris|trilleri]] "[[Žokļi (filma)|Žokļi]]", kas filmas veidotājiem deva milzīgus ienākumus. Filma ierindojās trešajā vietā 1970. gadu kopsavilkumā, kases ieņēmumi bija 471 miljoni [[ASV dolārs|dolāru]]. Nelielas amerikāņu pilsētiņas stāsts, kuru terorizē [[lielā baltā haizivs]]-cilvēkēdāja, ir radis turpinājumu vēl trīs filmās: "[[Žokļi 2]]" (1978, režisors [[Žano Švarcs]]), "[[Žokļi 3]]" (1983, režisors [[Džo Alvešs]]) un "[[Žokļi: Atriebība]]" (1987, režisors [[Džozefs Sardžents]]). === "Trešās pakāpes tuvie kontakti" === {{Pamatraksts|Trešās pakāpes tuvie kontakti}} 1977. gadā Spīlbergs uzņēma [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas filmu]] "[[Trešās pakāpes tuvie kontakti]]", kurā stāstīts par mēģinājumu veidot kontaktus ar [[Ārpuszemes dzīvība|ārpuszemes civilizāciju]]. Pirms filmas veidošanas Spīlbergs cītīgi izpētīja daudzos ziņojumus un citu pieejamo informāciju par [[Neidentificēts lidojošs objekts|NLO]], personīgi tikās ar cilvēkiem, kuri, pēc viņu sacītā, tikušies ar citplanētiešiem. 1980. gadā tika izdota šīs filmas speciāli rediģētā versija. Tā ir par trim minūtēm īsāka un ar citādu nobeigumu: zemes iedzīvotāji tomēr ieiet citplanētiešu kosmosa kuģī, kur redz spilgtu gaismu ar izplūdušu citplanētieša siluetu. Filma kļuva par vienu no ienesīgākajām sava laika filmām. === "1941" === {{Pamatraksts|1941 (filma)}} Filma "[[1941 (filma)|1941]]", kas uzņemta 1979. gadā, ir viena no retajām Spīlberga kino neveiksmēm. Tomēr, neskatoties uz neveiksmīgajiem kases ienākumiem, filma tika nominēta trim [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|"Oskariem"]] nominācijās "[[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais operatora darbs]]", "[[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie vizuālie efekti]]" un "[[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā skaņa]]". === "Indiana Džonss" === {{Pamatraksts|Indiana Džonss}} Pēc četriem gadiem Spīlbergs ar filmu "[[Pazudušā šķirsta meklējumos]]" (1981) uzsāka savu slaveno sēriju par Indianu Džonsu - [[1930. gadi|1930. gadu]] Amerikas koledžu arheoloģijas pasniedzēju un viņa fantastiskajiem ceļojumiem uz tālākajām pasaules malām (par varoņa prototipu kļuva vācu arheologs un rakstnieks [[Oto Rāns]]). Šie trīs "komiksi" vēl vairāk palielināja režisora skatāma un ienesīga kino veidotāja reputāciju. Pārējās filmas daļas ir "[[Indiana Džonss un likteņa templis]]" (1984), "[[Indiana Džonss un pēdējais krustakarš]]" (1989) un "[[Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts]]" ([[2008. gads|2008]]). Pēdējā daļa iznāca 2008. gadā. Uzsākot izrādīšanu, pirmajā nedēļas nogalē filma [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nopelnīja vairāk nekā 100 miljonus [[Dolārs|dolāru]].<ref>[http://www.nytimes.com/2008/05/26/movies/26arts-INDIANAJONES_BRF.html?ref=arts Laikraksta "NewYork Times" raksts "Indiana Jones Finds the Pot of Gold"] {{en ikona}}</ref> Ceturto filmas daļu uzņemt gatavojās drīz pēc "Indiana Džonss un pēdējais krustakarš" iznākšanas, tomēr pusotras desmitgades laikā darbs pie filmas netika tālāk par dažiem scenārija variantiem. 2002. gada maijā tika noslēgts līgums ar [[Frenks Darabons|Frenku Darabonu]] par scenārija uzrakstīšanu, Darabona uzrakstīto scenāriju apstiprināja [[Harisons Fords]] un Stīvens Spīlbergs, bet 2004. gadā to noraidīja [[Džordžs Lūkass]]. [[2005. gads|2005]]. gada scenārija rakstīšanai tika uzaicināts [[Džefs Natansons]], ar viņa uzrakstītā scenārija pieslīpēšanu nodarbojās [[Deivids Keps]] Spīlberga un Lūkasa uzraudzībā. Filma tika uzņemta nevis ar [[Digitālā kinokamera|digitālo kinokameru]], bet gan uz [[kinolente]]s. Stīvens Spīlbergs atteicās no lielākās daļas datora veidoto [[Specefekts|specefektu]], izmantojot klasiskos paņēmienus. Pie darba ar filmu tika uzaicināti daudzi no tiem, kas jau bija strādājuši pie tās iepriekšējām daļām. Filma ieņēma augstāko pozīciju starp 2008. gada filmām ar vislielāko kinokļūdu un nesakritību skaitu.<ref>[http://news.bigmir.net/entertainment/87312/ Nosauktas gada filmas ar lielāko kinokļūdu skaitu] {{ru ikona}}</ref> === "Citplanētietis" === {{Pamatraksts|Citplanētietis}} 1982. gadā notika fantastiskās filmas "Citplanētietis" pirmizrāde. Filmas scenāriju Spīlbergs kopā ar [[Melisa Metisone|Melisu Metisoni]] bija sācis rakstīt jau [[Pazudušā šķirsta meklējumos|Indiana Džonsa pirmās daļas]] filmēšanas laikā. Šīs filmas uzņemšana ilga astoņus mēnešus. === Jaunie eksperimenti === 1980. gadi Spīlbergam bija sava veida jaunu eksperimentu un pavisam citādu filmu veidošanas laiks. Vēl viņš uzsāka plašus producēšanas darbus, esot 1984. gadā paša veidotās kinokompānijas ''[[Amblin Entertainment]]'' īpašnieks, kas savukārt mūsdienu skatītājam padarīja slavenus tādus režisorus kā [[Džo Dante]], [[Džons Lendiss]], [[Toubs Hūpers]], [[Roberts Zemekis]]. Ar Spīlberga līdzdalību tika izlaists vairāk nekā simt filmu — "[[Atpakaļ nākotnē]]", "[[Kurš iegāza trusīti Rodžeru?]]", "[[Gremlini]]", "[[Viesuļvētra (filma)|Viesuļvētra]]", "[[Vīri melnā (filma)|Vīri melnā]]", "[[Katastrofa (filma)|Katastrofa]]", "[[Zorro maska]]" un daudzas citas. == Stīvena Spīlberga filmas (nepilns saraksts) == {{Pamatraksts|Stīvena Spīlberga filmogrāfija}} * "[[Šugarlendas ekspresis]]" (''The Sugarland Express'', 1974) * "[[Žokļi (filma)|Žokļi]]" (''Jaws'', 1975) * "[[Trešās pakāpes tuvie kontakti]]" (''Close Encounters of the Third Kind'', 1977) * "[[1941 (filma)|1941]]" (''1941'', 1979) * "[[Pazudušā šķirsta meklējumos]]" (''Raiders of the Lost Ark'', 1981) * "[[Citplanētietis]]" (''E.T. the Extra-Terrestrial'', 1982) * "[[Poltergeists (filma)|Poltergeists]]" (''Poltergeist'', 1982) * "[[Krēslas zona (filma)|Krēslas zona]]" (''Twilight Zone: The Movie'', 1983) * "[[Indiana Džonss un likteņa templis]]" (''Indiana Jones and the Temple of Doom'', 1984) * "[[Purpura krāsa (filma)|Purpura krāsa]]" (''The Color Purple'', 1985) * "[[Saules impērija]]" (''Empire of the Sun'', 1987) * "[[Vienmēr (filma)|Vienmēr]]" (''Always'', 1989) * "[[Indiana Džonss un pēdējais krustakarš]]" (''Indiana Jones and the Last Crusade'', 1989) * "[[Kapteinis Āķis]]" (''Hook'', 1991) * "[[Juras laikmeta parks]]" (''Jurassic Park'', 1993) * "[[Šindlera saraksts]]" (''Schindler's List'', 1993) * "[[Amistads]]" (''Amistad'', 1997) * "[[Juras laikmeta parks 2]]" (''The Lost World: Jurassic Park'', 1997) * "[[Glābjot ierindnieku Raienu]]" (''Saving Private Ryan'', 1998) * "[[Mākslīgais intelekts (filma)|Mākslīgais intelekts]]" (''A.I.: Artificial Intelligence'', 2001) * "[[Īpašais ziņojums]]" (''Minority Report'', 2002) * "[[Noķer mani, ja vari]]" (''Catch Me If You Can'', 2002) * "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]" (''The Terminal'', 2004) * "[[Pasauļu karš (filma)|Pasauļu karš]]" (''War of the Worlds'', 2005) * "[[Minhene (filma)|Minhene]]" (''Munich'', 2005) * ''Dhil Maree Tur Teener Chale'' (2006) * "[[Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts]]" (''Indiana Jones and the Kingdom of the Crystal Skull, 2008) * "[[Tintiņa piedzīvojumi: Vienradža noslēpums]]" (''The Adventures of Tintin'', 2011) * "[[Kara zirgs]]" (''War Horse'', 2011) * "[[Linkolns (filma)|Linkolns]]" (''Lincoln'', 2012) * "[[Spiegu tilts]]" (''Bridge of Spies'', 2015) * "[[LDM: Lielais draudzīgais milzis]]" (''The BFG'', 2016) * "[[Slepenie dokumenti]]" (''The Post'', 2017) * "[[Atklāšanas diena]]" (''Disclosure Day'', 2026) == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieru ārējās saites}} {{Labākais režisors (Oskars)}} {{Labākais režisors (Zelta globusa balva)}} {{Labākais režisors (BAFTA kino balva)}} {{Stīvens Spīlbergs}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Spīlbergs, Stīvens}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ohaio dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji režisori]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji producenti]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] [[Kategorija:BAFTA Fellowship balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Cēzara balvas ieguvēji]] [[Kategorija:ASV ebreji]] 1yb31kqioutlys3ciwt7ol7tvetcjfj Hugo Vitroks 0 92359 4493576 4362119 2026-07-11T21:12:54Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493576 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Hugo Vitroks | vārds_orig = ''Hugo Wittrock'' | attēls = H.Vitroks.JPG | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Hugo Vitroks Otrā pasaules kara laikā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1873 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Sāmsala|td=Igaunija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1958 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 25 | m_vieta = {{vieta|VFR|Lībeka|td=Vācija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķis, militārpersona | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Hugo Vitroks''' ({{val|de|Hugo Wittrock}}; dzimis {{dat VS|{{dat|1873|7|19}}|{{dat||7|7}}}}, miris {{dat|1958|8|25}}<ref>[http://territorial.de/person/personw.htm#fnverweiswi Personen (Oberpräsidenten, Reichsstatthalter, Regierungspräsidenten, Landräte, Oberbürgermeister usw.)<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref>) bija [[Vācbaltieši|baltvācu]] politiķis, Rīgas lielvecākais (oberbirģermeistars), vienlaikus arī [[Rīgas pilsētas apgabals|Rīgas pilsētas apgabala]] komisārs (''Gebietskommissar Riga—Stadt'') no 1941. līdz 1944. gadam. == Biogrāfija == Dzimis [[Sāmsala|Sāmsalā]], kur viņa tēvs bija ieceļojis no Holšteinas un nodarbojās ar lauksaimniecību. Pēc [[Kuresāre|Ārensburgas]] [[ģimnāzija]]s pabeigšanas iestājās [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas politehniskajā institūtā]]. Bija vēlāk ietekmīgā [[Trešais reihs|Trešā reiha]] politiķa [[Alfrēds Rozenbergs|Alfrēda Rozenberga]] studiju draugs un kopā ar viņu darbojās vācbaltu studentu korporācijā ''[[Rubonia]]''. Pēc institūta pabeigšanas apmetās Rīgā. Tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu. Vēlāk bija goda padomnieks domē, kā arī bērnu namu pārvaldes priekšnieks un direktors pilsētas krājkasē un [[lombards|lombardā]]. Rīgas vācu amata un tirdzniecības internāta dibinātājs, kā arī tā priekšsēdis un goda biedrs. Vācu biedrības biedrs. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara laikā]], kad Rīga atradās vācu varā, bija Vācijas impērijas ķeizara gubernatora ģenerālštāba priekšnieka pilsētu lietu referents. 1918. gadā tika iecelts par apdrošināšanas sabiedrības "Rīgas Unions" un Rīgas Tirgotāju bankas direktoru. Vēlāk bija Rīgas amatnieku biedrības priekšnieks un Vācu dziedāšanas apvienības priekšsēdētāja vietnieks. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma izceļoja uz [[Karaļauči|Kēnigsbergu]]. Pēc [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas okupācijas]] no 1941. līdz 1944. gadam ieņēma Rīgas lielvecākā ({{val|de|oberbürgermeister}}) amatu.<ref>[http://kivlenieks.wordpress.com/2009/02/18/latvija-nacistiskas-vacijas-okupacijas-laika/ Latvija nacistiskās Vācijas okupācijas laikā (1941—1945)]</ref> Bija pakļauts [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] vadībai, viņa tiešais priekšnieks bija [[Oto-Heinrihs Drehslers]]. Pēc kara dzīvoja [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]. Sarakstīja atmiņas, kuras tika izdotas jau pēc viņa nāves. 1958. gadā miris [[Lībeka|Lībekā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://d-nb.info/gnd/118634402 Vitroka publicēto darbu saraksts.] Vācijas nacionālās bibliotēkas katalogs. * [[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]] [http://data.lnb.lv/nba01/Tevija/1943/Tevija1943-166.pdf "Lielvecākam Vitrokam 70 mūža gadi" (19.07.43.)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190608060030/http://data.lnb.lv/nba01/Tevija/1943/Tevija1943-166.pdf |date={{dat|2019|06|08||bez}} }} {{Rīgas pašvaldības vadītāji}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vitroks Hugo}} [[Kategorija:1873. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1958. gadā mirušie]] [[Kategorija:NSDAP biedri]] [[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] ff0qnv73mrmnvcrgo9lq8cwtp2pu2h0 Ints Dālderis 0 93517 4493591 4308894 2026-07-12T02:04:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493591 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|personu|Dālderis (nozīmju atdalīšana)|Dālderis}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ints Dālderis | attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15530504599).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Ints Dālderis 2014. gadā | amats = [[Latvijas Republikas kultūras ministrs]] | term_sākums = {{Dat|2009|03|12|N}} | term_beigas = {{dat|2010|11|03|N}} | prezidents = [[Valdis Zatlers]] | premjers = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis = [[Helēna Demakova]] | pēctecis = [[Sarmīte Ēlerte]] | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1971|2|10}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Tautas partija]] <small>(2009—2010)</small><br />[[Jaunais laiks]] <small>(2010)</small><br />[[Vienotība]] <small>(2010—2017; 2018—''pašlaik'')</small><br />[[Kustība Par!]] <small>(2017—2018)</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]] | profesija = [[mūziķis]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ints Dālderis''' (dzimis {{dat|1971|02|10}}<ref name="music">{{Tīmekļa atsauce | title = Ints Dālderis | publisher = music.lv | url = http://www.music.lv/Clarinet/Ints_Dalderis.htm | access-date = {{dat|2009|09|05||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071020081506/http://www.music.lv/Clarinet/Ints_Dalderis.htm }}</ref> [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[klarnete|klarnetists]] un [[politiķis]], bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]]. Bijis [[11. Saeima|11.]] un [[12. Saeima]]s deputāts, kā arī [[Rīgas dome]]s deputāts. Pārstāv partiju "[[Vienotība]]". == Biogrāfija == === Izglītība === I. Dālderis ir dzimis {{dat|1971|02|10||bez}} [[Majori|Majoros]], [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Mācījies [[Rīgas 49. vidusskola|Rīgas 49. vidusskolā]]. Klarnetes spēli no 1986. līdz 1990. gadam apguvis [[Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā]] ar pedagogiem V. Vorobjovu un D. Voicišu.<ref name="music" /><ref name="mk">{{Tīmekļa atsauce | title = Ints Dālderis | publisher = Latvijas Republikas Ministru kabinets | url = http://www.mk.gov.lv/lv/mk/sastavs/dalderis/ | access-date = {{dat|2009|09|05||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090911105205/http://www.mk.gov.lv/lv/mk/sastavs/dalderis/ | archivedate = {{dat|2009|09|11||bez}} }}</ref> 1996. gadā absolvējis [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju]] profesora [[Ģirta Pāže]]s vadībā.<ref name="music" /><ref name="lnso">{{Tīmekļa atsauce | title = Ints Dālderis | publisher = LNSO | url = http://www.lnso.lv/lat/orkestris/solisti/?mus_doc=113 | access-date = {{dat|2009|09|05||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071122234753/http://www.lnso.lv/lat/orkestris/solisti/?mus_doc=113 | archivedate = {{dat|2007|11|22||bez}} }}</ref> === Mūziķa karjera === I. Dālderis ir divkārtējs Andreja Jurjāna pūšaminstrumentu konkursa laureāts, 1991. gadā iegūstot trešo vietu, bet 1996. gadā konkursā uzvarot.<ref name="music" /> Pēc 1. vietas iegūšanas A. Jurjāna konkursā sācis strādāt [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] (LNO) simfoniskajā orķestrī.<ref name="lnso" /> 1995. gadā kļuvis par Latvijas Klarnetistu biedrības jauno atskaņotājmākslinieku konkursa uzvarētāju. 1997. gadā piedalījies [[Karla Nīlsena]] starptautiskajā konkursā [[Dānija]]s pilsētā [[Odense|Odensē]].<ref name="music" /> Ir spēlējis vairākos Latvijas simfoniskajos orķestros un koncertējis daudzās Eiropas valstīs.<ref name="lnso" /> Veicis ierakstus [[Latvijas radio]] un televīzijā. Piedalījies Maijas Einfeldes kompaktdiska ierakstā, spēlējot klarneti skaņdarbā "Manas bērnības mājas" jauktajam korim, klarnetei, arfai un zvaniem.<ref name="music" /> Ir bijis LNO orķestra pirmā klarnete, kā arī Liepājas simfoniskā orķestra soloklarnetists.<ref name="music" /> 2002. gada Lielās mūzikas balvas ieguvējs.<ref name="d.210309">{{Ziņu atsauce | title = Ints Dālderis. Izlēmības man pietiek | first = Inese | last = Lūsiņa | publisher = Diena | date = 2009. gada 21. martā | accessdate = 2009. gada 6. septembrī | url = http://www.diena.lv/lat/izklaide/kd/izlemibas-man-pietiek}}</ref> No 2005. līdz 2006. gadam bija LNO simfoniskā orķestra direktors.<ref name="d.210309" /> No 2006. gada decembra<ref name="lnso" /> Līdz kļūšanai par kultūras ministru 2009. gadā bija [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra]] (LNSO) direktors.<ref name="mk" /><ref name="ap">{{Tīmekļa atsauce | title = TP kultūras ministra amata kandidāts — Ints Dālderis | publisher = Apollo | date = 2009.03.11. | url = http://www.apollo.lv/portal/news/72/articles/151554/0 | access-date = {{dat|2009|09|05||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090703022423/http://www.apollo.lv/portal/news/72/articles/151554/0 | archivedate = {{dat|2009|07|03||bez}} }}</ref> Šajā laikā koncertu apmeklējums pieauga no 64 līdz 93 procentiem un tika četrkāršoti biļešu ienākumi.<ref name="d.210309" /> Ir vadījis klarnetes klasi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā<ref name="lnso" /> un kopš |2005. gada ir akadēmijas docētājs.<ref name="mk" /><ref name="d.210309" /> Bijušais Latvijas Kultūrkapitāla fonda padomes loceklis (2006—2008)<ref name="d.210309" /> un mūzikas un dejas mākslas ekspertu padomes priekšsēdētājs, Latvijas izpildītāju un producentu apvienības valdes priekšsēdētājs, Latvijas Mūzikas akadēmijas rektora padomnieku konventa loceklis.<ref name="lnso" /> == Politiskā darbība == {{dat|2009|03|11||baz}} [[Tautas partija]] LNSO direktoru I. Dālderi virzīja kā bezpartijisku kandidātu [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministra]] amatam [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|Valda Dombrovska valdībā]].<ref name="ap" /> {{dat||03|12||bez}} Saeima apstiprināja valdību un I. Dālderis kļuva par ministru.<ref name="mk" /> Ap šo laiku arī iestājās Tautas partijā.<ref name="d.210309" /> {{dat|2010|03|17||bez}} partija izstājās no valdības un atsauca visus ministrus, tostarp, I. Dālderi. {{dat||03|19||bez}} I. Dālderis nolēma izstāties no partijas, tādējādi paliekot ministra amatā. {{dat||06|28||bez}} I. Dālderis pievienojās partijai "[[Jaunais laiks]]", kā arī paziņoja, ka kandidēs [[10. Saeimas vēlēšanas|nākamajās Saeimas vēlēšanās]].<ref name="d.280610">{{Ziņu atsauce | title = Kultūras ministrs Dālderis iestājas "Jaunajā laikā", startēs Saeimas vēlēšanās | first = Andris | last = Saulītis | publisher = Diena | date = 2010. gada 28. jūnijā | accessdate = 2010. gada 28. jūnijā | url = http://www.diena.lv/lat/politics/hot/kulturas-ministrs-dalderis-iestajies-jaunaja-laika}}</ref> 10. Saeimas vēlēšanās viņš tika ievēlēts [[10. Saeima|Saeimā]] no apvienības "[[Vienotība]]" saraksta, tomēr [[Dombrovska 2. Ministru kabinets|V. Dombrovska jaunajā valdībā]] viņu kultūras ministra amatā nomainīja [[Sarmīte Ēlerte]]. 2011. gadā kandidēja [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]], taču netika ievēlēts. Šī sasaukuma laikā darbojās kā [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] V. Dombrovska padomnieks un kultūras ministres [[Žaneta Jaunzeme-Grende|Žanetas Jaunzemes-Grendes]] padomnieks. [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. 2014. gadā I. Dālderis kļuva par Ministru prezidentes [[Laimdota Straujuma|Laimdotas Straujumas]] padomnieku, bet tā paša gada rudenī tika [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. 2017. gada jūlijā izstājies no partijas "Vienotība".<ref>{{ziņu atsauce|title=Dālderis, Viņķele, Čigāne, Judins un Loskutovs izstājas no «Vienotības»|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dalderis-vinkele-cigane-judins-un-loskutovs-izstajas-no-vienotibas.a243618/|accessdate={{dat|2017|7|17||bez}}|work=[[lsm.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170717195239/http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dalderis-vinkele-cigane-judins-un-loskutovs-izstajas-no-vienotibas.a243618/|archivedate={{dat|2017|07|17||bez}}}}</ref> Kopā ar bijušajiem "Vienotības" biedriem [[Ilze Viņķele|Ilzi Viņķeli]], [[Andrejs Judins|Andreju Judinu]], [[Aleksejs Loskutovs|Alekseju Loskutovu]] un [[Lolita Čigāne|Lolitu Čigāni]] 2017. gada 26. augustā dibinājis partiju "[[Kustība Par!]]". 2018. gada martā izstājās no "Kustības Par!", turpinot darboties "Vienotības" Saeimas frakcijā. Kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta, taču netika ievēlēts. Pēc [[Krišjāņa Kariņa valdība]]s apstiprināšanas 2019. gada janvārī kļuva par [[Latvijas Finanšu ministrs|finanšu ministra]] [[Jānis Reirs|Jāņa Reira]] padomnieku. Kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], taču netika ievēlēts. Tāpat vēlētāju atbalstu nesaņēma [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]]. [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Jūrmala]]s domē no apvienības "Jaunā Vienotība" un "Kustība Par!" kopējā saraksta. Kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta, taču netika ievēlēts. 2022. gadā ieņēma vietu Rīgas domē, kas atbrīvojās deputātam [[Uģis Rotbergs|Uģim Rotbergam]] kļūstot par Saeimas deputātu, un līdz ar to notika Jūrmalas domes deputāta mandātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reitingi.lv/lv/news/riga/150950-rigas-dome-darbu-sak-vairaki-jauni-deputati.html|title=Rīgas domē darbu sāk vairāki jauni deputāti - Rīga - Latvijas reitingi|last=pārvalde|first=Rīgas domes Komunikācijas|website=www.reitingi.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2023. gada novembrī Dālderis atteicās no deputāta mandāta, jo kļuva par Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses vadītāju. Viņa vietu domē ieņēma [[Linda Ozoliņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/pieredzejusais-politikis-ints-dalderis-pamet-darbu-rigas-rate/|title=Pieredzējušais politiķis Ints Dālderis pamet darbu Rīgas rātē|website=tv3.lv|access-date=2025-01-29|date=2023-11-06|language=lv|archive-date=2023-11-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20231106151825/https://zinas.tv3.lv/latvija/pieredzejusais-politikis-ints-dalderis-pamet-darbu-rigas-rate/}}</ref> 2024. gada augustā kļuva par Ministru prezidentes Evikas Siliņas padomnieku ES fondu jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/ints-dalderis-kluvis-par-silinas-padomnieku/|title=Ints Dālderis kļuvis par Siliņas padomnieku ES fondu jautājumos|website=tv3.lv|access-date=2025-01-29|date=2024-08-26|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Ints Dālderis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Helēna Demakova]] | virsraksts = [[Latvijas kultūras ministrs]] | periods = {{dat|2009|03|12|N}} — {{dat|2010|11|03|N}}| pēc = [[Sarmīte Ēlerte]] }} {{kastes beigas}} {{Rīgas dome 2020}} {{Dombrovska 1. Ministru kabinets}} {{12. Saeima}} {{10. Saeima}} {{Rīgas dome 2013}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dalderis, Ints}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas kultūras ministri]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2013—2017)]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] 2s8oe1z2ooqa07n4rqeadv2da1ogd34 1953. gads Latvijā 0 94767 4493463 4493116 2026-07-11T15:52:10Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ : 4493463 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1953|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1953 gads|1953. gada]] notikumi [[Latvija]]s''' teritorijā. Tā atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā kā [[Latvijas PSR]]. == Notikumi == [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|thumb|200px|[[Latvijas PSR karogs]].]] * [[Rīgas piena kombināts|Rīgas piena kombinātā]] sāka ražot saldējuma tortes.<ref>"XX Gadsimts Post Scriptum" 1. sērija (1951-1953)</ref> * [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsēta tiek pievienota Daugavpilij. === Janvāris === * [[17. janvāris]] — ar īpašu dekrētu tika apstiprināts jaunais [[Latvijas PSR karogs]]. === Februāris === * Kā visā PSRS, tā arī Latvijā notika plaši [[ebreji|ebreju]] kultūras darbinieku un ārstu aresti. Viņus apsūdzēja ebreju nacionālistisko organizāciju veidošanā un piederībā tā saucamajiem "ārstiem indētājiem".<ref>[http://www.lv.lv/?menu=lv90&file=1949 Latvijas hronika 1949-1958] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101218140257/http://lv.lv/?menu=lv90&file=1949 |date={{dat|2010|12|18||bez}} }}, lv.lv</ref> === Marts === * [[5. marts]] — mira [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītājs [[Josifs Staļins]]; pēc viņa nāves sākās pārmaiņas PSRS un arī Latvijā. == Dzimuši == * [[8. aprīlis]] — [[Viktors Čestnovs]], aktieris (miris 2003. gadā) * [[6. maijs]] — [[Jānis Klaužs]], mežsaimnieks, politiķis * [[14. jūnijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (mirusi 2026. gadā) * [[8. septembris]] — [[Estere Sāns-Takeuči]] (''Esther Sans Takeuchi''), latviešu izcelsmes ASV ķīmiķe un materiālzinātniece * [[20. septembris]] — [[Vaira Dundure]], horeogrāfe (mirusi 2013. gadā) * [[26. septembris]] — [[Aivars Lembergs]], politiķis * [[10. oktobris]] — [[Viktors Krasovickis]], uzņēmējs * [[5. novembris]] — [[Boriss Teterevs]], ārsts, uzņēmējs un mecenāts (miris 2019. gadā) * [[12. decembris]] — [[Mihails Gruzdovs]], teātra režisors (miris 2023. gadā) == Miruši == * [[8. marts]] — [[Berta Rūmniece]], aktrise (dzimusi 1865. gadā) * [[23. marts]] — [[Andrejs Auzāns]], latviešu ģenerālis (dzimis 1871. gadā) * [[21. augusts]] — [[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks]], sabiedriskais darbinieks, Rīgas domes deputāts un Rīgas pilsētas mērs (dzimis 1862. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Aldis Bergmanis. [https://web.archive.org/web/20100805171357/http://vip.latnet.lv/lpra/a_bergm.htm Politiskās pārmaiņas Latvijā un dramatiskais 1953.gads] {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1953. gads|Latvija]] [[Kategorija:1953. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] erxughg1uxcal4r411jwimojk15l9vx Dominikāņi 0 98502 4493737 4392878 2026-07-12T08:41:12Z IvanScrooge98 55146 /* */ img 4493737 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|tautu Centrālamerikā|reliģisku organizāciju|Dominikāņu ordenis}} {{Tautas infokaste | attēls = {{image array|perrow=3 | image1 = Juan pablo duarte diez.jpg | caption1 = [[Huans Pavlo Duarte|Huans Duarte]] | image2 = Francisco del Rosario.jpg | caption2 = [[Fransisko del Rosario Sančess|Fransisko Sančess]] | image3 = Máximo Gómez 001.jpg | caption3 = [[Maksimo Gomess]] | image4 = Amelia Vega4.jpg | caption4 = [[Amēlija Vega]] | image5 = GregorioLuperon.jpg| caption5 = [[Gregorio Luperons]] | image6 = Felix Sanchez Berlin 2009 cropped.JPG | caption6 = [[Felikss Sančess]] | image7 = Albert Pujols (Busch Stadium, 2008).jpg | caption7 = [[Alberts Puholss]] | image8 = Oscar de la Renta (cropped).jpg | caption8 = [[Oskars de la Renta]] | image9 = Dania Ramirez August 1, 2014 (cropped).jpg | caption9 = [[Danija Ramiresa]] }} | tauta = Dominikāņi<br>''Dominicanos'' | skaits = 11,5 miljoni | vieta = [[Dominikāna]] 9,4 miljoni<br>[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 1,8 miljoni<br>[[Spānija]] 77 tūkstoši<br>[[Puertoriko]] 63 tūkstoši<br>[[Kanāda]] 16 tūkstoši<br>[[Venecuēla]] 11 tūkstoši | valoda = [[spāņu valoda]] | reliģija = katoļi | grupas = | radi = }} '''Dominikāņi''' ir multietniska tauta [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], [[Dominikānas Republika]]s pamatiedzīvotāji. Veido valsts iedzīvotāju lielāko daļu, runā [[spāņu valoda|spāņu valodā]], pēc konfesionālās piederības 95% ir [[katoļi]]. Kopējais skaits tiek lēsts ap 11,5 miljoniem, no kuriem 9,5 miljoni mīt Dominikānā. Ievērojama dominikāņu diaspora mīt arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (1,7 miljoni), [[Spānija|Spānijā]] un [[Puertoriko]].<ref>{{PZT|177|Dominikaņi}}</ref> == Etnonīms == Tautas nosaukums cēlies kā adjektīvs no spāņu kolonijas [[Espanjola]]s salā sākotnējā nosaukuma Santodomingo ''(Santo Domingo)'' — ''Dominicanos''. No etnonīma arī tika atvasināts pēc neatkarības iegūšanas jaunās valsts nosaukums ''La República Dominicana'' — Dominikāņu Republika. == Izcelsme == Dominikāņu nācija veidojusies sajaucoties vietējiem [[taino]] indiāņiem ar dažādu laiku ieceļotājiem no dažādām zemēm. Mūsdienās 73% dominikāņu ir [[mulati]] (galvenokārt eiropiešu un afrikāņu pēcteči), 16% — [[eiropeīdi]] (galvenokārt [[spāņi|spāņu]] un [[franči|franču]] pēcteči), bet 11% — [[nēģeri|negroīdi]]. Pēc ģenealoģisko pētījumu datiem vidējais dominikānis par 58,1% ir eiropietis (ieskaitot [[Levante|levantiešus]]), 35,2% afrikānis un 6,4% indiānis. == Skatīt arī == * [[Dominikāņu ordenis]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Dominikānas tautas]] pdgnhe136i95mdt6p218apm11v6p04v 4493759 4493737 2026-07-12T09:45:47Z Turaids 8965 4493759 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|tautu Centrālamerikā|reliģisku organizāciju|Dominikāņu ordenis}} {{Tautas infokaste | attēls = {{image array|perrow=3 | image1 = Juan pablo duarte diez.jpg | caption1 = [[Huans Pavlo Duarte|Huans Duarte]] | image2 = Francisco del Rosario.jpg | caption2 = [[Fransisko del Rosario Sančess|Fransisko Sančess]] | image3 = Máximo Gómez 001.jpg | caption3 = [[Maksimo Gomess]] | image4 = Amelia Vega4.jpg | caption4 = [[Amēlija Vega]] | image5 = GregorioLuperon.jpg| caption5 = [[Gregorio Luperons]] | image6 = Felix Sanchez Berlin 2009 cropped.JPG | caption6 = [[Felikss Sančess]] | image7 = Albert Pujols (Busch Stadium, 2008).jpg | caption7 = [[Alberts Puholss]] | image8 = Oscar de la Renta (cropped).jpg | caption8 = [[Oskars de la Renta]] | image9 = Dania Ramirez August 1, 2014 (cropped).jpg | caption9 = [[Danija Ramiresa]] }} | tauta = Dominikāņi<br>''Dominicanos'' | skaits = 11,5 miljoni | vieta = [[Dominikāna]] 9,4 miljoni<br>[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 1,8 miljoni<br>[[Spānija]] 77 tūkstoši<br>[[Puertoriko]] 63 tūkstoši<br>[[Kanāda]] 16 tūkstoši<br>[[Venecuēla]] 11 tūkstoši | valoda = [[spāņu valoda]] | reliģija = katoļi | grupas = | radi = }} '''Dominikāņi''' ({{val|es|Dominicanos}}) ir [[Centrālamerika]]s [[tauta]], [[Dominikānas Republika]]s pamatiedzīvotāji. Veido valsts iedzīvotāju lielāko daļu, runā [[spāņu valoda|spāņu valodā]], pēc konfesionālās piederības 95% ir [[katoļi]]. Kopējais skaits tiek lēsts ap 11,5 miljoniem, no kuriem 9,5 miljoni mīt Dominikānā. Ievērojama dominikāņu diaspora mīt arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (1,7 miljoni), [[Spānija|Spānijā]] un [[Puertoriko]].<ref>{{PZT|177|Dominikaņi}}</ref> == Etnonīms == Tautas nosaukums cēlies kā [[īpašības vārds]] no spāņu kolonijas [[Espanjola]]s salā sākotnējā nosaukuma Santodomingo (''Santo Domingo'') — ''Dominicanos''. No etnonīma arī tika atvasināts pēc neatkarības iegūšanas jaunās valsts nosaukums ''La República Dominicana'' — Dominikāņu Republika. == Izcelsme == Dominikāņu tauta sākusi veidoties 16. gadsimtā, vietējiem [[taini]]em sajaucoties ar dažādu laiku un zemju ieceļotājiem. Mūsdienās 73% dominikāņu ir [[mulati]] (galvenokārt eiropiešu un afrikāņu pēcteči), 16% — [[eiropeīdi]] (galvenokārt [[spāņi|spāņu]] un [[franči|franču]] pēcteči), bet 11% — [[negroīdi]]. Pēc ģenealoģisko pētījumu datiem dominikānis ir vidēji 58,1% eiropietis (ieskaitot [[Levante|levantiešus]]), 35,2% afrikānis un 6,4% indiānis. == Skatīt arī == * [[Dominikāņu ordenis]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Dominikānas tautas]] 5muccpol88w3cbw7h0j2lj2tdbwo26p Frīdrihs Eberts 0 110230 4493625 3974463 2026-07-12T05:12:28Z Pirags 3757 4493625 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Frīdrihs Eberts | vārds_orģ =''Friedrich Ebert'' | attēls =Bundesarchiv Bild 102-00015, Friedrich Ebert.jpg | amats =[[Vācijas kanclers]] | term_sākums ={{Dat|1918|11|9|N}} | term_beigas ={{Dat|1918|11|10|N}} | priekštecis =[[Maksimilians fon Bādens]] | amats2 =Vācijas Pagaidu valdības (Tautas pilnvaroto padomes) priekšsēdis | term_sākums2 ={{Dat|1918|11|10|N}} | term_beigas2 ={{Dat|1919|02|13|N}} | amats3 =Vācijas Valsts prezidents | term_sākums3 ={{Dat|1919|02|11|N}} | term_beigas3 ={{Dat|1925|02|28|N}} | priekštecis3 =[[Vilhelms II Hohencollerns]] (kā [[Vācijas Impērija]]s galva) | pēctecis3 =[[Pauls fon Hindenburgs]] | dzim_dati ={{dat|1871|02|04}} | dzim_vieta ={{flag|Vācijas impērija}}, [[Heidelberga]] | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1925|02|28|1871|02|04}} | mir_vieta ={{flaga|Vācija}} [[Veimāras Republika]], [[Berlīne]] | tautība =[[vācieši|vācietis]] | partija =[[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|SPD]] | dzīvesb = | profesija =politiķis | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Frīdrihs Eberts''' ({{val|de|Friedrich Ebert}}; {{dat|1871|02|04|N}} — {{dat|1925|02|28|N}}) bija [[Vācija|vācu]] [[sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]], viens no [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]] līderiem, kurš pārstāvēja partijas labējo spārnu. Pirmais reihskancelers [[Novembra revolūcija]]s laikā (1918), pirmais Vācijas ([[Veimāras Republika]]s) prezidents (1919—1925). == Dzīvesgājums == Dzimis [[Heidelberga|Heidelbergā]] skrodera ģimenē. Darbība arodbiedrību kustībā ļāva viņam iegūt atzinību Vācijas sociāldemokrātiskajā partijā. [[1905]]. gadā viņu ievēlēja par šīs partijas ģenerālsekretāru, bet [[1913]]. gadā par priekšsēdētāju. 1914. gadā Eberts spēja iegūt vienotu partijas atbalstu papildus militārajām [[asignācija|asignācijām]]. Eberts apgalvoja, ka [[Pirmais pasaules karš]] bija nepieciešams, lai "aizsargātos" no citu valstu agresijas. Šāda attieksme no partijas vadības puses noveda pie tā, ka partijā notikās šķelšanās. 1917. gadā partiju pameta kreisais un kreisi centriskais spārns, kas izveidojas Neatkarīgo Vācijas Sociāldemokrātisko partiju. [[Novembra revolūcija]]s sākumā 9. novembrī Frīdrihs Eberts tika iecelts Vācijas Impērijas reihskanclera amatā, taču tajā pašā dienā tika proklamēta Vācijas republika. 10. novembra agrā pēcpusdienā tika panākta vienošanās starp Vācijas sociāldemokrātiem un Neatkarīgo sociāldemokrātisko partiju, kuras rezultātā uz paritātes principiem tika izveidota “Tautas pilnvaroto padome” (''Rat der Volksbeauftragten'') Eberta vadībā, kas tika apstiprināta par provizorisko Vācijas valdību. 1918. gada beigās, jūtot radikāli kreiso spēku ietekmes pieaugumu, Eberts noslēdza slepenu vienošanos ar armijas vadību par sadarbību. Armija turpmāk piedalījās dažādu dumpju apspiešanā un nepieļāva Krievijas [[Oktobra revolūcija]]s scenārija atkārtošanos Vācijā. 11. feruārī viņu ievēlēja par Vācijas Valsts prezidentu (''Reichspräsident des Deutschen Reichs''). Kā valsts prezidentam viņam nācās saskarties ar smagām problēmām, kas tobrīd valdīja Vācijas ekonomikā un politikā. Eberts bieži vien nokļuva konfliktā ar saviem partijas biedriem un līdzgaitniekiem, jo aktīvi pretdarbojās pret marksistiski noskaņotiem spēkiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Eberts, Frīdrihs}} [[Kategorija:1871. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1925. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Vācijas prezidenti]] [[Kategorija:Vācijas kancleri]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] bs3vfsmvzbqprrqcmpdhdu3eh6fwl80 Konrāds Adenauers 0 111369 4493632 4274585 2026-07-12T05:32:36Z Pirags 3757 4493632 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Konrāds Adenauers | vārds_orģ = ''Konrad Adenauer'' | attēls = Bundesarchiv B 145 Bild-F078072-0004, Konrad Adenauer.jpg | apraksts = Adenauers 1952. gadā | amats = [[Vācijas kanclers]] | prezidents = | term_sākums = [[1949]]. gada 15. septembris | term_beigas = [[1963]]. gada 16. oktobris | priekštecis = Amats izveidots | pēctecis = [[Ludvigs Erhards]] | dzim_dati = {{dat|1876|1|5}} | dzim_vieta = [[Ķelne]] | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1967|4|19|1876|1|5}} | mir_vieta = [[Bādhonefa]], [[Rietumvācija|VFR]],<br>{{GER}} | partija = [[Centra Partija (Vācija)|Centra Partija]] (1906-1945)<br>[[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|Kristīgo demokrātu apvienība]] (''CDU'') (1945-1967) | reliģija = [[Romas Katoļu baznīca]] | paraksts = Konrad Adenauer signature transparent.png | piezīmes = }} '''Konrāds Hermanis Jozefs Adenauers''' ({{val|de|Konrad Hermann Joseph Adenauer}}; dzimis {{dat|1876|1|5}} [[Ķelne|Ķelnē]], miris {{dat|1967|4|19}} [[Bādhonefa|Bādhonefā]]) bija pirmais [[Vācijas kanclers|VFR bundeskanclers]] (1949—1963). Adenauers bija [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|Kristīgo demokrātu apvienības]] līdzdibinātājs un pirmais līderis (līdz 1966. gadam), padarīja šo kristīgi demokrātisko partiju par vienu no ietekmīgākajām partijām Vācijā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no [[Eiropas Savienība]]s pamatlicējiem. Bijis aktīvs [[Romas Katoļu baznīca|katolis]] un katoliskās [[Centra Partija (Vācija)|Centra Partijas]] biedrs, bija vadošs politiķis [[Veimāras Republika|Veimāras Republikā]], [[Ķelne]]s mērs (1917—1933) un [[Prūsija]]s valsts padomes prezidents (1922—1933). == Dzīvesgājums == === Pirmskara periods === Konrāds Adenauers dzimis 1876. gadā Ķelnē, Reinas provincē, kā trešais bērns Johanna Konrāda Adenauera un Helēnas (dzimusi Šarfenberga) ģimenē. Ļoti svarīgu nozīmi uz viņu atstāja t.s. kultūrkarš (''Kulturkampf'') starp Prūsijas valsti un katoļu baznīcu. Tā rezultātā radās viņa visas dzīves nepatika pret prūsismu, un tas arī izraisīja personīgu nepatiku pret Reinas provinces statusu kā daļu no Prūsijas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Portraits and Miniatures|last=Jenkins|first=Roy|publisher=Bloomsbury Reader|year=2012|pages=81}}</ref> 1894. gadā viņš sāka mācības augstskolā, kur viņš apguva jurisprudenci un politiku, taču ar īpašu apdāvinātību neizcēlās. Adenauers netika iesaukts armijā hronisko veselības problēmu dēļ. Mācības viņš pabeidza 1900. gadā un sāka strādāt kā jurists tiesā. 1906. gadā Konrāds, būdams aktīvs katolis, pievienojās katoļus pārstāvošajai konservatīvajai Centra partijai. Tajā pašā gadā viņš tika ievēlēts Ķelnes pilsētas domē. 1909. gadā viņš kļuva par pilsētas vicemēru. 1917. gadā Adenaueru ievēlēja par Ķelnes mēru uz 12 gadu termiņu. Pirmā Pasaules kara laikā Adenauera darbības rezultātā Ķelne necieta tik lielu pārtikas trūkumu kā citas Vācijas pilsētas. === Veimāras republika === Sadarbojoties ar [[SPD|sociāldemokrātiem]], viņam izdevās saglabāt amatu arī pēc [[Vācijas impērija]]s transformācijas par ''[[Veimāras Republika|Veimāras Republiku]]''. 1919. gadā Konrāds Adenauers aicinājis izveidot atsevišķu Reinzemes federālo zemi, atsevišķu no Prūsijas. Viņa plāns gan netika realizēts federālās un Prūsijas vadības pretestības dēļ. No 1921. gada līdz nacistu uzvarai 1933. gadā Adenauers bija prezidents Prūsijas Valsts padomē (''Preußischer Staatsrat),'' kas reprezentēja Prūsijas provinces. Atšķirībā no citiem Centra partijas pārstāvjiem, viņš aizstāvēja ts. ''torņa pamešanu'' — partijas paplašināšanu, lai tajā iekļautu ne tikai katoļus, bet arī protestantus un kļūtu par kopīgu kristīgi-konservatīvu partiju, nevis partiju, kas pārstāv tikai katoļticīgos. Tas viņam izraisīja daudz domstarpību un konfliktu ar citiem katoļiem un Centra partijas biedriem, it sevišķi 1922. gada "Katoļu dienā" — festivālveidīgā pasākumā katoļticīgajiem. Pirmo reizi tuvu kanclera amatam viņš nokļuva 1926. gadā, kad Centra partija piedāvāja viņam šo amatu. Valdība gan izveidota netika, jo Adenauers atteicās no piedāvājuma, iebilstot pret strādāšanu kopā ar [[Gustavs Štrēzemanis|Gustavu Štrēzemani]] kā ārlietu ministru, kuru amatā vēlējās redzēt potenciālie koalīcijas partneri — Vācijas Tautas partija. 1929. gadā viņu apstiprināja Ķelnes mēra amatā uz vēl vienu termiņu. Adenauera darbība amatā gan beidzās priekšlaicīgi, 1933. gada 4. aprīlī, nacistiskajam režīmam atlaižot viņu no amata. === Nacistu režīms === Pēc varas sagrābšanas nacisti ne tikai viņu atlaida, bet arī iesaldēja viņa naudas līdzekļus bankā. Attiecīgi drīz vien viņš bija smagā situācijā — bez darba, bez naudas, bez mājokļa. Lai gan [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]] pozitīvi vērtēja Adenauera veikumu infrastruktūras jomā, viņa politiskie uzskati liedza Konrādam ieņemt nozīmīgus amatus [[Trešais reihs|Nacistiskajā Vācijā]]. [[Garo nažu nakts|Garo nažu naktī]] viņš tika īslaicīgi apcietināts, taču drīz tika atbrīvots. Pēc apcietinājuma, baidoties no turpmākām represijām un līdzekļu trūkuma dēļ, Adenauers 2 gadus dzīvoja pie dažādiem saviem draugiem. 1937. gadā viņam izdevās atgūt savu pensiju tiesas ceļā. Pēc neveiksmīgā apvērsuma un atentāta mēģinājuma pret Hitleru 1944. gadā Adenauers uz apmēram pusgadu tika ieslodzīts vēlreiz kā režīma pretinieks. === Darbība kanclera amatā === Federālās republikas pirmajos gados viņš pārorientējās no [[denacifikācija]]s uz ekonomikas atveseļošanos un palīdzēja valstij atgūties no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sekām un kļūt par produktīvu un plaukstošu valsti, kas nodibināja ciešas attiecības ar Franciju, Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Konrad Adenauer (1876–1967) |url=https://www.bbc.co.uk/history/historic_figures/adenauer_konrad.shtml}}</ref> Viņa varas gados Rietumvācija panāca demokrātiju, stabilitāti, starptautisku cieņu un ekonomisko labklājību (''[[Wirtschaftswunder]]'', no [[vācu valoda]]s — ''ekonomiskais brīnums'').<ref>Richard Hiscocks, ''The Adenauer era'' (1975) p. 290</ref> Par spīti savam vecumam, Adenauers turpināja darbu ar intensīvu darba režīmu un politisko instinktu. Viņš nemainīgi īstenoja [[tirgus ekonomika|tirgus ekonomikā]] bāzētu [[Liberālā demokrātija|liberālo demokrātiju]] un [[antikomunisms|antikomunismu]]. Adenauera [[ārpolitika]] bija cieši orientēta uz Rietumu pasauli ar mērķi atjaunot Vācijas statusu pasaulē. Līdz ar ekonomikas ministru [[Ludvigs Erhards|Ludvigu Erhardu]] viņš īstenoja Vācijas ekonomisko brīnumu, no 1955. gada īstenoja Vācijas bruņoto spēku — [[Bundesvērs|Bundesvēra]] — atjaunošanu. Adenauers bija [[Austrumvācija]]s pretinieks un pievienojās [[NATO]] un Rietumu aliansei. No amata atkāpies 87 gadu vecumā, izpelnījās iesauku "Der Alte" ("Vecais"). Britu politiķis un vēsturnieks [[Rojs Dženkinss]] nosaucis viņu par "vecāko valstsvīru ievēlētā amatā." Adenauers joprojām ir vecākais valdības vadītājs, kāds bijis kādā no vadošajām pasaules valstīm.<ref>{{grāmatas atsauce |author=Roy Jenkins |title=Portraits and Miniatures |url=https://books.google.com/books?id=VsICNA8gGdIC&pg=PT56 |year=2011 |publisher=A&C Black |page=56|isbn=9781448202881 }}</ref> == Konrāda Adenauera fonds == Konrāda Adenauera fonds nes pirmā Vācijas kanclera vārdu kopš 1964. gada; bet nodibināts jau 1955. gadā kā Kristīgi demokrātiskās izglītības sabiedrība. K. Adenauera fonds cita starpā ir Latvijas Universitātes fonda sudraba mecenāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/sudraba-mecenati/konrada-adenauera-fonds/|title=Konrāda Adenauera fonds|website=www.fonds.lv|access-date=2020-04-16|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811193637/https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/sudraba-mecenati/konrada-adenauera-fonds/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Gada cilvēks (Time) 1951—1975}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Adenauers, Konrāds}} [[Kategorija:1876. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1967. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas kancleri]] [[Kategorija:Ārlietu ministri]] [[Kategorija:Prūsijas politiķi]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības biedri]] d3oh4deif4360kp9b3u4p8ahdd5qiqg 4493641 4493632 2026-07-12T05:41:26Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493641 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Konrāds Adenauers | vārds_orģ = ''Konrad Adenauer'' | attēls = Bundesarchiv B 145 Bild-F078072-0004, Konrad Adenauer.jpg | apraksts = Adenauers 1952. gadā | amats = [[Vācijas kanclers]] | prezidents = | term_sākums = [[1949]]. gada 15. septembris | term_beigas = [[1963]]. gada 16. oktobris | priekštecis = Amats izveidots | pēctecis = [[Ludvigs Erhards]] | dzim_dati = {{dat|1876|1|5}} | dzim_vieta = [[Ķelne]] | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1967|4|19|1876|1|5}} | mir_vieta = [[Bādhonefa]], [[Rietumvācija|VFR]],<br>{{GER}} | partija = [[Centra Partija (Vācija)|Centra Partija]] (1906-1945)<br>[[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|Kristīgo demokrātu apvienība]] (''CDU'') (1945-1967) | reliģija = [[Romas Katoļu baznīca]] | paraksts = Konrad Adenauer signature transparent.png | piezīmes = }} '''Konrāds Hermanis Jozefs Adenauers''' ({{val|de|Konrad Hermann Joseph Adenauer}}; dzimis {{dat|1876|1|5}} [[Ķelne|Ķelnē]], miris {{dat|1967|4|19}} [[Bādhonefa|Bādhonefā]]) bija pirmais [[Vācijas kanclers|VFR bundeskanclers]] (1949—1963). Adenauers bija [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|Kristīgo demokrātu apvienības]] līdzdibinātājs un pirmais līderis (līdz 1966. gadam), padarīja šo kristīgi demokrātisko partiju par vienu no ietekmīgākajām partijām Vācijā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no [[Eiropas Savienība]]s pamatlicējiem. Bijis aktīvs [[Romas Katoļu baznīca|katolis]] un katoliskās [[Centra Partija (Vācija)|Centra Partijas]] biedrs, bija vadošs politiķis [[Veimāras Republika|Veimāras Republikā]], [[Ķelne]]s mērs (1917—1933) un [[Prūsija]]s valsts padomes prezidents (1922—1933). == Dzīvesgājums == === Pirmskara periods === Konrāds Adenauers dzimis 1876. gadā Ķelnē, Reinas provincē, kā trešais bērns Johanna Konrāda Adenauera un Helēnas (dzimusi Šarfenberga) ģimenē. Ļoti svarīgu nozīmi uz viņu atstāja t.s. kultūrkarš (''Kulturkampf'') starp Prūsijas valsti un katoļu baznīcu. Tā rezultātā radās viņa visas dzīves nepatika pret prūsismu, un tas arī izraisīja personīgu nepatiku pret Reinas provinces statusu kā daļu no Prūsijas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Portraits and Miniatures|last=Jenkins|first=Roy|publisher=Bloomsbury Reader|year=2012|pages=81}}</ref> 1894. gadā viņš sāka mācības augstskolā, kur viņš apguva jurisprudenci un politiku, taču ar īpašu apdāvinātību neizcēlās. Adenauers netika iesaukts armijā hronisko veselības problēmu dēļ. Mācības viņš pabeidza 1900. gadā un sāka strādāt kā jurists tiesā. 1906. gadā Konrāds, būdams aktīvs katolis, pievienojās katoļus pārstāvošajai konservatīvajai Centra partijai. Tajā pašā gadā viņš tika ievēlēts Ķelnes pilsētas domē. 1909. gadā viņš kļuva par pilsētas vicemēru. 1917. gadā Adenaueru ievēlēja par Ķelnes mēru uz 12 gadu termiņu. Pirmā Pasaules kara laikā Adenauera darbības rezultātā Ķelne necieta tik lielu pārtikas trūkumu kā citas Vācijas pilsētas. === Veimāras republika === Sadarbojoties ar [[SPD|sociāldemokrātiem]], viņam izdevās saglabāt amatu arī pēc [[Vācijas impērija]]s transformācijas par ''[[Veimāras Republika|Veimāras Republiku]]''. 1919. gadā Konrāds Adenauers aicinājis izveidot atsevišķu Reinzemes federālo zemi, atsevišķu no Prūsijas. Viņa plāns gan netika realizēts federālās un Prūsijas vadības pretestības dēļ. No 1921. gada līdz nacistu uzvarai 1933. gadā Adenauers bija prezidents Prūsijas Valsts padomē (''Preußischer Staatsrat),'' kas reprezentēja Prūsijas provinces. Atšķirībā no citiem Centra partijas pārstāvjiem, viņš aizstāvēja ts. ''torņa pamešanu'' — partijas paplašināšanu, lai tajā iekļautu ne tikai katoļus, bet arī protestantus un kļūtu par kopīgu kristīgi-konservatīvu partiju, nevis partiju, kas pārstāv tikai katoļticīgos. Tas viņam izraisīja daudz domstarpību un konfliktu ar citiem katoļiem un Centra partijas biedriem, it sevišķi 1922. gada "Katoļu dienā" — festivālveidīgā pasākumā katoļticīgajiem. Pirmo reizi tuvu kanclera amatam viņš nokļuva 1926. gadā, kad Centra partija piedāvāja viņam šo amatu. Valdība gan izveidota netika, jo Adenauers atteicās no piedāvājuma, iebilstot pret strādāšanu kopā ar [[Gustavs Štrēzemanis|Gustavu Štrēzemani]] kā ārlietu ministru, kuru amatā vēlējās redzēt potenciālie koalīcijas partneri — Vācijas Tautas partija. 1929. gadā viņu apstiprināja Ķelnes mēra amatā uz vēl vienu termiņu. Adenauera darbība amatā gan beidzās priekšlaicīgi, 1933. gada 4. aprīlī, nacistiskajam režīmam atlaižot viņu no amata. === Nacistu režīms === Pēc varas sagrābšanas nacisti ne tikai viņu atlaida, bet arī iesaldēja viņa naudas līdzekļus bankā. Attiecīgi drīz vien viņš bija smagā situācijā — bez darba, bez naudas, bez mājokļa. Lai gan [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]] pozitīvi vērtēja Adenauera veikumu infrastruktūras jomā, viņa politiskie uzskati liedza Konrādam ieņemt nozīmīgus amatus [[Trešais reihs|Nacistiskajā Vācijā]]. [[Garo nažu nakts|Garo nažu naktī]] viņš tika īslaicīgi apcietināts, taču drīz tika atbrīvots. Pēc apcietinājuma, baidoties no turpmākām represijām un līdzekļu trūkuma dēļ, Adenauers 2 gadus dzīvoja pie dažādiem saviem draugiem. 1937. gadā viņam izdevās atgūt savu pensiju tiesas ceļā. Pēc neveiksmīgā apvērsuma un atentāta mēģinājuma pret Hitleru 1944. gadā Adenauers uz apmēram pusgadu tika ieslodzīts vēlreiz kā režīma pretinieks. === Darbība kanclera amatā === Federālās republikas pirmajos gados viņš pārorientējās no [[denacifikācija]]s uz ekonomikas atveseļošanos un palīdzēja valstij atgūties no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sekām un kļūt par produktīvu un plaukstošu valsti, kas nodibināja ciešas attiecības ar Franciju, Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Konrad Adenauer (1876–1967) |url=https://www.bbc.co.uk/history/historic_figures/adenauer_konrad.shtml}}</ref> Viņa varas gados Rietumvācija panāca demokrātiju, stabilitāti, starptautisku cieņu un ekonomisko labklājību (''[[Wirtschaftswunder]]'', no [[vācu valoda]]s — ''ekonomiskais brīnums'').<ref>Richard Hiscocks, ''The Adenauer era'' (1975) p. 290</ref> Par spīti savam vecumam, Adenauers turpināja darbu ar intensīvu darba režīmu un politisko instinktu. Viņš nemainīgi īstenoja [[tirgus ekonomika|tirgus ekonomikā]] bāzētu [[Liberālā demokrātija|liberālo demokrātiju]] un [[antikomunisms|antikomunismu]]. Adenauera [[ārpolitika]] bija cieši orientēta uz Rietumu pasauli ar mērķi atjaunot Vācijas statusu pasaulē. Līdz ar ekonomikas ministru [[Ludvigs Erhards|Ludvigu Erhardu]] viņš īstenoja Vācijas ekonomisko brīnumu, no 1955. gada īstenoja Vācijas bruņoto spēku — [[Bundesvērs|Bundesvēra]] — atjaunošanu. Adenauers bija [[Austrumvācija]]s pretinieks un pievienojās [[NATO]] un Rietumu aliansei. No amata atkāpies 87 gadu vecumā, izpelnījās iesauku "Der Alte" ("Vecais"). Britu politiķis un vēsturnieks [[Rojs Dženkinss]] nosaucis viņu par "vecāko valstsvīru ievēlētā amatā." Adenauers joprojām ir vecākais valdības vadītājs, kāds bijis kādā no vadošajām pasaules valstīm.<ref>{{grāmatas atsauce |author=Roy Jenkins |title=Portraits and Miniatures |url=https://books.google.com/books?id=VsICNA8gGdIC&pg=PT56 |year=2011 |publisher=A&C Black |page=56|isbn=9781448202881 }}</ref> == Konrāda Adenauera fonds == Konrāda Adenauera fonds nes pirmā Vācijas kanclera vārdu kopš 1964. gada; bet nodibināts jau 1955. gadā kā Kristīgi demokrātiskās izglītības sabiedrība. K. Adenauera fonds cita starpā ir Latvijas Universitātes fonda sudraba mecenāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/sudraba-mecenati/konrada-adenauera-fonds/|title=Konrāda Adenauera fonds|website=www.fonds.lv|access-date=2020-04-16|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811193637/https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/sudraba-mecenati/konrada-adenauera-fonds/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Gada cilvēks (Time) 1951—1975}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Adenauers, Konrāds}} [[Kategorija:1876. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1967. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas kancleri]] [[Kategorija:Ārlietu ministri]] [[Kategorija:Prūsijas politiķi]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības biedri|K]] d00onk5rofslnb6q9qiejtf27v96jtg Garkalne (stacija) 0 117150 4493442 4486596 2026-07-11T14:49:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493442 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Garkalne (nozīmju atdalīšana)|Garkalne}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Garkalne | tips = stacija | attēls = Garkalnes stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Garkalnes stacija 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = <!-- tikai gadskaitlis --> | citi_nosaukumi = Ropaži, Rodenpoisa | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = <!-- tikai skaitlis --> | adrese = | latd = 57| latm = 2| lats = 46.6296| latNS = N | longd = 24| longm = 24| longs = 45.9288| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Krievupe (stacija)|Krievupe]] (6 km) <br /> [[Vangaži (stacija)|Vangaži]] (11 km) <br /> [[Jugla (stacija)|Jugla]] (13 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Baltezers (stacija)|Baltezers]] (6 km) | attālums_līdz_Rīgai = 23 }} {{Rīga — Valga|collapse=yes}} '''Garkalne''' (līdz 2011. gadam '''Ropaži''') ir [[dzelzceļš|dzelzceļa]] [[dzelzceļa stacija|stacija]] [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]], [[Garkalne|Garkalnē]]. Garkalnes stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Stacijā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> Garkalnes stacija ir vienīgā militārās tehnikas pārkraušanai speciāli paredzētā stacija Latvijā,<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/sliedem-bus-jaiztur-tanku-smagums-14098190 Sliedēm būs jāiztur tanku smagums]</ref> jo tā atrodas netālu no [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]]. == Vēsture == Staciju ierīkoja līdz ar dzelzceļa izbūvi 1889. gadā, neapdzīvotā mežainā apvidū kā izmaiņas punktu, lai varētu samainīties vilcieni garajā posmā starp [[Jugla (stacija)|Juglas]] un [[Inčukalns (stacija)|Inčukalna]] stacijām. Stacija tika nosaukta par ''Rodenpois'' pēc tuvākās lielākās apdzīvotās vietas Rodenpoisas (tagad [[Ropaži]]). Pirmā pasaules kara laikā kokmateriālu izvešanai no šīs stacijas bija izbūvēti vairāki šaursliežu dzelzceļi. Ap 1916. gadu izbūvēja [[Dzelzceļa līnija Ropaži—Endzeliņmežs|dzelzceļa līniju 750 mm platumā]] ar pieturas punktiem [[Bāliņi (Garkalnes novads)|Bāliņi]] – [[Podkājas]] – [[Endzeliņkrogs]] – Nikolajs – Endzeliņmuiža (tagad Endzeliņi),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ropazi.lv/lv/novads/vesture/i-pasaules-kars-19141918g/ |title=Ropažu novada pašvaldības mājas lapa |access-date={{dat|2021|01|04||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210428044758/https://ropazi.lv/lv/novads/vesture/i-pasaules-kars-19141918g/ }}</ref> bet vācu okupācijas laikā arī 600 mm platumā Gaujasmuižas ([[Ādaži|Ādažu]]) virzienā. Šaursliežu dzelzceļu ritošā sastāva apkalpošanai stacijā ierīkoja depo. 1919. gadā staciju pārdēvēja par Ropažu staciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ldz.lv/lv/content/ropa%C5%BEu-staciju-p%C4%81rsauks-par-garkalni |title=Ropažu staciju pārsauks par Garkalni |access-date={{dat|2018|11|10||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190723104603/https://www.ldz.lv/lv/content/ropa%C5%BEu-staciju-p%C4%81rsauks-par-garkalni }}</ref> 1980. gadu beigās Valkas virziena līniju bija plānots elektrificēt līdz [[Sigulda (stacija)|Siguldai]].<ref>[http://www.citariga.lv/lat/jugla/infrastruktura/stacija/ Juglas dzelzceļa stacija]</ref> un kontakttīkls tika uzbūvēts līdz Ropažu stacijai<ref>[https://railwayz.info/photolines/photo/16070 Станция Гаркалне]{{krieviski}}</ref> 90. gados posmā [[Jugla (stacija)|Jugla]]—Ropaži vadi tika demontēti. Ar satiksmes ministra 2011. gada 24. janvāra rīkojumu Nr. 01-03/31 no 2011. gada 29. maija dzelzceļa stacija „Ropaži” pārdēvēta par dzelzceļa '''staciju „Garkalne”'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.garkalne.lv/raksts.html?id=567 |title=Nākamā pietura – Garkalne |access-date={{dat|2018|11|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200805222505/http://www.garkalne.lv/raksts.html?id=567 }}</ref> 2016. gadā Latvijas valdība atbalstīja [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] lūgumu atļaut [[ASV Armija|ASV armijai]] izmantot Garkalnes staciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/asv-remontes-dzelzcela-staciju-garkalne-lai-varetu-parvietot-brunutehniku/ |title=ASV remontēs dzelzceļa staciju Garkalnē, lai varētu pārvietot bruņutehniku |access-date={{dat|2018|11|10||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191207002421/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/asv-remontes-dzelzcela-staciju-garkalne-lai-varetu-parvietot-brunutehniku/ }}</ref> 2018. gadā tika pabeigts Garkalnes stacijas modernizācijas projekts — izbūvētas jaunas, militārās tehnikas pārkraušanai piemērotākas rampas un jauns dzelzceļa posms.<ref>[http://www.la.lv/garkalne-militarajam-vajadzibam-izbuvets-dzelzcela-posms Garkalnē militārajām vajadzībām izbūvēts dzelzceļa posms]</ref><ref>[https://www.tvnet.lv/6449019/noskaties-amerikanu-tanki-iemegina-militarajam-vajadzibam-pielagoto-garkalnes-dzelzcela-posmu Noskaties: amerikāņu tanki iemēģina militārajām vajadzībām pielāgoto Garkalnes dzelzceļa posmu]</ref> No 2025. gada 10. februāra līdz 13. decembrim Garkalnē pieturēja vilciens Valga–Rīga–Viļņa. == Attēlu galerija == === Vēsturiski attēli === <gallery widths="150px" heights="90px"> Attēls:Ropažu stacija Brīvības cīņu laikā 1919.jpg|Ropažu stacija [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] laikā. Redzams vilciens ar 1919. gada Cēsu kaujā sakautā landesvēra bruņojumu Attēls:Latvijas dzelzceļu shematiskās kartes fragments 1925.jpg|Ropažu stacija ar 750 mm (dzeltenā krāsā) un 600 mm (zaļā krāsā) sliežu platuma dzelzceļiem (1925) </gallery> === Mūsdienu attēli === <gallery widths="150px" heights="90px"> Attēls:Sliežu ceļi Garkalnē 3.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā Attēls:Sliežu ceļi Garkalnē 4.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā Attēls:Piemineklis Garkalnes stacijā 2.jpg|Piemineklis Garkalnes stacijā 2021. gadā Attēls:Garkalne, piemineklis represētajiem Ropažu stacijā 2000-07-02.jpg|Piemineklis Garkalnes (tobrīd Ropažu) stacijā 2000. gadā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Ropažu novads]] [[Kategorija:Garkalnes novads]] ee1vasvpnnbp928wsc05r2f6eg064a9 Otto Ūdentiņš 0 118982 4493467 4467863 2026-07-11T16:08:33Z Otovi 95404 4493467 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ģenerāli Ūdentiņu|Ūdentiņš|Ūdentiņš}} {{Personas infokaste | vārds = Otto Ūdentiņš | attēls = O. Ūdentiņš.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = Ģenerālis Otto Ūdentiņš 1940. gadā | dz_gads = 1892 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Liezēres pagasts|td=Latvija}} | m_gads = 1988 | m_mēnesis = 01 | m_diena = 22 | m_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Jānis Ūdentiņš | brāļi = [[Jānis Ūdentiņš]], Kārlis Ūdentiņš | māsas = | dzīvesbiedrs = Milda Paulīne <small>(Timmermane)</small> | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvedis.gif|55px]]<br />[[ģenerālis]]<br />[[File:RKKA 1940 collar OF6 general-mayor.svg|35px]]<br />[[ģenerālmajors]] | dienesta_laiks = 1914 — 1918<br />1919 — 1940<br />1940 — 1956 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}<br />{{LAT}}<br />{{URS}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = [[24. latviešu strēlnieku korpuss]] | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas Neatkarības karš]] | izglītība = [[Baltijas skolotāju seminārs]], 2. Kijivas praprščiku skola, Virsnieku kursi, [[Latvijas Augstākā kara skola|Kara akadēmiskie kursi]] | apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]], [[Triju Zvaigžņu ordenis]], [[Viestura ordenis]], [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]] u.c. | cits_darbs = skolotājs, militāro zinātņu pasniedzējs, Armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieks, Armijas štāba priekšnieka palīgs, [[LVU]] kara katedras vadītājs }} }} '''Otto Ūdentiņš''' ({{dat|1892|12|19|N}} — {{dat|1988|01|22|N}}) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[ģenerālis]] (1940), [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris. [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laikā parakstīja bruņoto spēku kapitulācijas aktu, vēlāk bija [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] [[ģenerālmajors]]. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1892|12|19}} [[Liezēres pagasts|Liezēres pagasta]] Liezeres muižā kalpa Jāņa Ūdentiņa ģimenē. 1913. gadā pabeidza [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju semināru]] [[Kuldīga|Kuldīgā]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā 1914. gada jūlijā tika mobilizēts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas]] [[Krievijas Impērijas armija|Impērijas armijā]] un ieskaitīts 171. rezerves [[Bataljons|bataljonā]]. 1915. gada jūnijā pabeidza 2. [[Kijiva|Kijevas]] [[Praporščiks|praporščiku]] skolu, dienēja 165. rezerves pulkā, septembrī pārcelts uz [[Latviešu strēlnieku rezerves bataljons|Latviešu strēlnieku rezerves bataljonu]]. 1916. gada septembrī paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]], iecelts par tranšeju lielgabalu komandas priekšnieku [[6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljons|6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonā]]. 1917. gada martā paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]]. 1918. gada janvārī atvaļinājās no dienesta. Atgriezās Latvijā, strādāja par tautskolotāju Liezeres pagasta [[Draudzes skolas|draudzes skolā]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.karamuzejs.lv/lkm/generalis-oto-udentins|title=Ģenerālis Oto Ūdentiņš {{!}} Latvijas Kara muzejs|website=www.karamuzejs.lv|access-date=2025-09-18}}</ref> [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada martā nepakļāvās mobilizācijas rīkojumam [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armijā]] un vairākus mēnešus slēpās mežā. 1919. gada 28. jūnijā iestājās [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] [[Latvijas Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] [[Virsleitnants|virsleitnanta]] dienesta pakāpē, dienēja Rīgas Jaunformējamajos spēkos. No jūlija bija virsnieks [[Liepāja|Liepājas]] karaskolā. 1919. gada oktobrī tika ieskaitīts [[6. Rīgas kājnieku pulks|6. Rīgas kājnieku pulkā]], novembrī Instruktoru bataljonā kā rotas komandieris, vadīja rotu Rīgas aizstāvēšanā pret [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|bermontiešiem]] par ko saņēma [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. 1920. gada martā ieguva [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteiņa]] dienesta pakāpi.<ref name=":1" /> 1923. gadā tika iecelts par Armijas instruktoru skolas priekšnieku, pēc tam par [[Latvijas Kara skola|Latvijas Kara skolas]] Ložmetējnieku nodaļas priekšnieku. 1925. gadā pabeidza Virsnieku kursus, 1928. gadā [[Latvijas Augstākā kara skola|Kara akadēmiskos kursus]]. Līdz 1930. gadam bija Virsnieku kursu grupas vadītājs. 1929. gadā paaugstināts [[Pulkvežleitnants|pulkvedi-leitnantu]]. 1930. gadā O. Ūdentiņu pārcēla uz Armijas štābu par Operatīvās daļas I nodaļas priekšnieku. Lai iegūta bataljona komandēšanas cenzu, tika piekomandēts [[5. Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulkam]]. 1935. gadā tika paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]], iecelts par Operatīvās daļas priekšnieku. Lai iegūtu pulka komandēšanas cenzu, 1938. gadā uz vienu gadu piekomandēts 6. Rīgas kājnieku pulkam. 1940. gada janvārī O. Ūdentiņu iecēla par Armijas štāba priekšnieka palīgu.<ref name=":1" /> 1940. gada 16. jūnijā pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] ultimāta saņemšanas [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets|Latvijas valdība]] nosūtīja O. Ūdentiņu uz sarunām ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] pārstāvi [[Ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] [[Dmitrijs Pavlovs|D. Pavlovu]] okupētās Lietuvas [[Jonišķi|Jonišķu]] dzelzceļa stacijā. Pēc četru stundu sarunām 17. jūnijā plkst. 13.00 viņš parakstīja Latvijas armijas kapitulācijas aktu — tā nepretosies ienākošajām Sarkanās armijas daļām, paliekot savās mītnēs.<ref name=":0" /> Latvijas armijas kapteinis A. Krimuldēns savās atmiņās pieminējis, ka "Latvijas armijas štāba operatīvās daļas priekšnieks pulkvedis Ūdentiņš Jonišķu stacijas restorānā sarīkotajā neoficiālajā maltītē jautājis Pavlovam: “Kas ar mums būs?”, bet tas atbildējis: “Mēs būsim sabiedrotie karā pret [[Trešais reihs|Vāciju]]. Tā ir mūsu kopējais ienaidnieks. Mēs iesim uz [[Berlīne|Berlīni]]”."<ref name=":0">[https://gulags.wordpress.com/2010/07/12/cetri-izdzivojusie-padomju-formas/ Četri izdzīvojušie padomju formās] gulags.wordpress.com, pārpublicēts no "Latvijas Avīzes" raksta</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] jūlijā paaugstināts par [[Ģenerālis|ģenerāli]], septembrī pārskaitīts uz [[24. latviešu strēlnieku korpuss|24. teritoriālo (latviešu) strēlnieku korpusu]] par štāba priekšnieku Sarkanās armijas [[Ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā no 1941. līdz 1946. gadam bija docents Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmijā. No 1946. līdz 1956. gadam bija [[Latvijas Universitāte|LVU]] kara katedras vadītājs. 1956. gada kļuva par PSRS personālo pensionāru.<ref name=":0" /> Miris {{dat|1988|01|22}} [[Rīga|Rīgā]]. Apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].<ref name=":1" /> == Apbalvojumi == * Sv. Staņislava ordenis, II šķira (ar šķēpiem), III šķira, * Sv. Annas ordenis, III šķira (ar šķēpiem), IV šķira, * [[Lāčplēša Kara ordenis]], III šķira (1921) par to, ka 1919. gada 15. oktobrī pie [[Rīga|Rīgas]], kā Instruktoru bataljona rotas komandieris, izpildot uzdevumu, laivās pārcēlās pāri [[Daugava|Daugavai]] pie [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalna]], izsita no pozīcijām pārspēkā esošo [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|pretinieku]], tā atvieglojot pārējo spēku darbību pie [[Doles sala|Doles salas]] un Rīgā, * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], IV šķira, * [[Viestura ordenis]], II šķira (ar šķēpiem), * [[Aizsargu Nopelnu krusts]], * [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]], * Padomju Savienības Medaļa "Par militāriem nopelniem". == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Latvijas armijas augstākie virsnieki :1918-1940 : biogrāfiska vārdnīca/(sast. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. ISBN 9984-510-17-4 == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Ūdentiņš, Otto}} [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku ģenerāļi]] [[Kategorija:PSRS virsnieki]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] 8u0qfn3jxjud96d5xfrcpusrbfn3rxr 4493468 4493467 2026-07-11T16:10:50Z Otovi 95404 4493468 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ģenerāli Ūdentiņu|Ūdentiņš|Ūdentiņš}} {{Personas infokaste | vārds = Otto Ūdentiņš | attēls = O. Ūdentiņš.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = Ģenerālis Otto Ūdentiņš 1940. gadā | dz_gads = 1892 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Liezēres pagasts|td=Latvija}} | m_gads = 1988 | m_mēnesis = 01 | m_diena = 22 | m_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Jānis Ūdentiņš | brāļi = [[Jānis Ūdentiņš]], Kārlis Ūdentiņš | māsas = | dzīvesbiedrs = Milda Paulīne <small>(Timmermane)</small> | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvedis.gif|55px]]<br />[[ģenerālis]]<br />[[File:RKKA 1940 collar OF6 general-mayor.svg|35px]]<br />[[ģenerālmajors]] | dienesta_laiks = 1914 — 1918<br />1919 — 1940<br />1940 — 1956 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}<br />{{LAT}}<br />{{URS}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = [[24. latviešu strēlnieku korpuss]] | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas Neatkarības karš]] | izglītība = [[Baltijas skolotāju seminārs]], 2. Kijivas praprščiku skola, Virsnieku kursi, [[Latvijas Augstākā kara skola|Kara akadēmiskie kursi]] | apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]], [[Triju Zvaigžņu ordenis]], [[Viestura ordenis]], [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]] u.c. | cits_darbs = skolotājs, militāro zinātņu pasniedzējs, Armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieks, Armijas štāba priekšnieka palīgs, [[LVU]] kara katedras vadītājs }} }} '''Otto Ūdentiņš''' ({{dat|1892|12|19|N}} — {{dat|1988|01|22|N}}) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[ģenerālis]] (1940), [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris. [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laikā parakstīja bruņoto spēku kapitulācijas aktu, vēlāk bija [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] [[ģenerālmajors]]. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1892|12|19}} [[Liezēres pagasts|Liezēres pagasta]] Liezeres muižā kalpa Jāņa Ūdentiņa ģimenē. 1913. gadā pabeidza [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju semināru]] [[Kuldīga|Kuldīgā]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā 1914. gada jūlijā tika mobilizēts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas]] [[Krievijas Impērijas armija|Impērijas armijā]] un ieskaitīts 171. rezerves [[Bataljons|bataljonā]]. 1915. gada jūnijā pabeidza 2. [[Kijiva|Kijevas]] [[Praporščiks|praporščiku]] skolu, dienēja 165. rezerves pulkā, septembrī pārcelts uz [[Latviešu strēlnieku rezerves bataljons|Latviešu strēlnieku rezerves bataljonu]]. 1916. gada septembrī paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]], iecelts par tranšeju lielgabalu komandas priekšnieku [[6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljons|6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonā]]. 1917. gada martā paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]]. 1918. gada janvārī atvaļinājās no dienesta. Atgriezās Latvijā, strādāja par tautskolotāju Liezeres pagasta [[Draudzes skolas|draudzes skolā]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.karamuzejs.lv/lkm/generalis-oto-udentins|title=Ģenerālis Oto Ūdentiņš {{!}} Latvijas Kara muzejs|website=www.karamuzejs.lv|access-date=2025-09-18}}</ref> [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada martā nepakļāvās mobilizācijas rīkojumam [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armijā]] un vairākus mēnešus slēpās mežā. 1919. gada 28. jūnijā iestājās [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] [[Latvijas Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] [[Virsleitnants|virsleitnanta]] dienesta pakāpē, dienēja Rīgas Jaunformējamajos spēkos. No jūlija bija virsnieks [[Liepāja|Liepājas]] karaskolā. 1919. gada oktobrī tika ieskaitīts [[6. Rīgas kājnieku pulks|6. Rīgas kājnieku pulkā]], novembrī Instruktoru bataljonā kā rotas komandieris, vadīja rotu Rīgas aizstāvēšanā pret [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|bermontiešiem]] par ko saņēma [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. 1920. gada martā ieguva [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteiņa]] dienesta pakāpi.<ref name=":1" /> 1923. gadā tika iecelts par Armijas instruktoru skolas priekšnieku, pēc tam par [[Latvijas Kara skola|Latvijas Kara skolas]] Ložmetējnieku nodaļas priekšnieku. 1925. gadā pabeidza Virsnieku kursus, 1928. gadā [[Latvijas Augstākā kara skola|Kara akadēmiskos kursus]]. Līdz 1930. gadam bija Virsnieku kursu grupas vadītājs. 1929. gadā paaugstināts [[Pulkvežleitnants|pulkvedi-leitnantu]]. 1930. gadā O. Ūdentiņu pārcēla uz Armijas štābu par Operatīvās daļas I nodaļas priekšnieku. Lai iegūta bataljona komandēšanas cenzu, tika piekomandēts [[5. Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulkam]]. 1935. gadā tika paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]], iecelts par Operatīvās daļas priekšnieku. Lai iegūtu pulka komandēšanas cenzu, 1938. gadā uz vienu gadu piekomandēts 6. Rīgas kājnieku pulkam. 1940. gada janvārī O. Ūdentiņu iecēla par Armijas štāba priekšnieka palīgu.<ref name=":1" /> 1940. gada 16. jūnijā pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] ultimāta saņemšanas [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets|Latvijas valdība]] nosūtīja O. Ūdentiņu uz sarunām ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] pārstāvi [[Ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] [[Dmitrijs Pavlovs|D. Pavlovu]] okupētās Lietuvas [[Jonišķi|Jonišķu]] dzelzceļa stacijā. Pēc četru stundu sarunām 17. jūnijā plkst. 13.00 viņš parakstīja Latvijas armijas kapitulācijas aktu — tā nepretosies ienākošajām Sarkanās armijas daļām, paliekot savās mītnēs.<ref name=":0" /> Latvijas armijas kapteinis A. Krimuldēns savās atmiņās pieminējis, ka "Latvijas armijas štāba operatīvās daļas priekšnieks pulkvedis Ūdentiņš Jonišķu stacijas restorānā sarīkotajā neoficiālajā maltītē jautājis Pavlovam: “Kas ar mums būs?”, bet tas atbildējis: “Mēs būsim sabiedrotie karā pret [[Trešais reihs|Vāciju]]. Tā ir mūsu kopējais ienaidnieks. Mēs iesim uz [[Berlīne|Berlīni]]”."<ref name=":0">[https://gulags.wordpress.com/2010/07/12/cetri-izdzivojusie-padomju-formas/ Četri izdzīvojušie padomju formās] gulags.wordpress.com, pārpublicēts no "Latvijas Avīzes" raksta</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] jūlijā paaugstināts par [[Ģenerālis|ģenerāli]], septembrī pārskaitīts uz [[24. latviešu strēlnieku korpuss|24. teritoriālo (latviešu) strēlnieku korpusu]] par štāba priekšnieku Sarkanās armijas [[Ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] laikā no 1941. līdz 1946. gadam bija docents Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmijā [[Maskava|Maskavā]]. No 1946. līdz 1956. gadam bija [[Latvijas Universitāte|LVU]] Kara katedras vadītājs. 1956. gada kļuva par PSRS [[Personālā pensija|personālo pensionāru]].<ref name=":0" /> Miris {{dat|1988|01|22}} [[Rīga|Rīgā]]. Apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].<ref name=":1" /> == Apbalvojumi == * Sv. Staņislava ordenis, II šķira (ar šķēpiem), III šķira, * Sv. Annas ordenis, III šķira (ar šķēpiem), IV šķira, * [[Lāčplēša Kara ordenis]], III šķira (1921) par to, ka 1919. gada 15. oktobrī pie [[Rīga|Rīgas]], kā Instruktoru bataljona rotas komandieris, izpildot uzdevumu, laivās pārcēlās pāri [[Daugava|Daugavai]] pie [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalna]], izsita no pozīcijām pārspēkā esošo [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|pretinieku]], tā atvieglojot pārējo spēku darbību pie [[Doles sala|Doles salas]] un Rīgā, * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], IV šķira, * [[Viestura ordenis]], II šķira (ar šķēpiem), * [[Aizsargu Nopelnu krusts]], * [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]], * Padomju Savienības Medaļa "Par militāriem nopelniem". == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Latvijas armijas augstākie virsnieki :1918-1940 : biogrāfiska vārdnīca/(sast. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. ISBN 9984-510-17-4 == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Ūdentiņš, Otto}} [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku ģenerāļi]] [[Kategorija:PSRS virsnieki]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] 0h7ar2lmx6o76n7ldeg81pw5twxxpkv Marks Kevendišs 0 119377 4493470 4293630 2026-07-11T16:18:22Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4493470 wikitext text/x-wiki {{Riteņbraucēja infokaste | ridername = Marks Kevendišs | vārds_orig = ''Mark Cavendish'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = Mark Cavendish TDF2012 (cropped).jpg | image_caption = Marks Kevendišs 2012. gadā | birthname = | fullname = | nickname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1985|5|21}} | dz_viet = {{vieta|Mena|Daglasa|1s=Menas Sala}} | height = 175 cm | weight = 70 kg | country = {{GBR}} | currentteam = ''{{ct|AST}}'' | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] un [[treka riteņbraukšana|treks]] | role = braucējs | ridertype = sprinteris | amateuryear 1 = 2004 | amateurteam 1 = Team Persil | proyear 1 = 2005–2006 | proteam 1 = Team Sparkasse | proyear 2 = 2006–2011 | proteam 2 = {{ct|THR|2006}} | proyear 3 = 2012 | proteam 3 = {{ct|SKY|2012}} | proyear 4 = 2013–2015 | proteam 4 = {{ct|OPQ|2013}} | proyear 5 = 2016–2019 | proteam 5 = {{ct|MTN|2016}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://velonews.competitor.com/2015/09/news/cavendish-signs-with-team-dimension-data-for-2016_386647|title=Cavendish signs with Team Dimension Data for 2016|date=29 September 2015|accessdate=21 April 2016|work=[[VeloNews]]|publisher=[[Competitor Group, Inc.]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20160501134834/http://velonews.competitor.com/2015/09/news/cavendish-signs-with-team-dimension-data-for-2016_386647|archive-date=1 May 2016}}</ref> | proyear 6 = 2020 | proteam 6 = {{ct|BMT|2020}} | proyear 7 = 2021—2022 | proteam 7 = {{ct|DQT|2021}} | proyear 8 = 2023—pašlaik | proteam 8 = {{ct|AST|2023}} | majorwins = ''[[Tour de France]]'' :[[Attēls:Jersey green.svg|20px|link=Punktu klasifikācija Tour de France]] [[Punktu klasifikācija Tour de France|Punktu klasifikācija]] ([[Tour de France 2011|2011]]) :35 uzvaras posmos ([[2008. gada Tour de France|2008]], [[2009. gada Tour de France|2009]], [[2010. gada Tour de France|2010]], [[2011. gada Tour de France|2011]], [[2012. gada Tour de France|2012]], [[2013. gada Tour de France|2013]], [[2015. gada Tour de France|2015]], [[2016. gada Tour de France|2016]], [[2021. gada Tour de France|2021]], [[2024. gada Tour de France|2024]]<ref>https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/03072024-kavendiss_35_reizi_izcina_uzvaru_tour_de_</ref>) ''[[Giro d'Italia]]'' :[[punktu ieskaite Giro d'Italia|Punktu klasifikācija]] ([[2013. gada Giro d'Italia|2013]]) :17 posmi, 2 [[Team Time Trial|TTT]] (2008, 2009, 2011, 2012, 2013, 2022, 2023) ''[[Vuelta a España]]'' :[[Punktu klasifikācija Vuelta a España|Punktu klasifikācija]] ([[2010. gada Vuelta a España|2010]]) :3 posmi, 1 [[Team Time Trial|TTT]] (2010) '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Klasikas un viendienas]]''' :[[Attēls:MaillotMundialCrono.PNG|20px|link=]] [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempions]] grupas braucienā ([[2011. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2011]]) :[[Attēls:Arc en ciel.svg|20px|link=]] [[Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā|Pasaules čempions trekā]] "medisonā" (2005, 2008) :[[Milāna-Sanremo]] (2009) :Lielbritānijas čempionāts grupas braucienā (2013, 2022) | updated = | medaltemplates = {{MedalSport|[[šosejas riteņbraukšana]]}} {{MedalCountry|{{GBR2}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2011. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Kopenhāgena 2011]]| Grupas brauciens}} {{MedalSilver |[[2016. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Doha 2016]]| Grupas brauciens}} {{MedalSport|[[Treka riteņbraukšana]]}} {{MedalCompetition|[[Vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]}} {{MedalSilver |[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016]]| Omniums}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2005. gada Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā|Losandželosa 2005]]|[[Medisons (riteņbraukšana)|Medisons]]}} {{MedalGold|[[2008. gada Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā|Mančestra 2008]]|[[Medisons (riteņbraukšana)|Medisons]]}} {{MedalGold|[[2016. gada Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā|Londona 2016]]|[[Medisons (riteņbraukšana)|Medisons]]}} }} '''Marks Saimons Kevendišs''' ({{val|en|Mark Simon Cavendish}}, dzimis {{dat|1985|5|21}}, [[Daglasa|Daglasā]], [[Menas Sala|Menas salā]]) ir britu [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]], kurš pārstāv komandu ''{{ct|AST}}''. == Karjera == Sācis savu riteņbraucēja karjeru [[treka riteņbraukšana|trekā]], kur kļuvis par divkārtēju pasaules čempionu, no 2006. gada M. Kevendišs pievērsās arī šosejas riteņbraukšanai, bet jau 2007. gadā pirmo reizi startēja ''[[Tour de France]]''. Šosejas riteņbraukšanā viņš ir pierādījis sevi kā izcilu, ļoti ātru sprinta meistaru. M. Kevendišs ir 2011. gada [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempions]] grupas braucienā, 2016. gadā izcīnījis otro vietu. 2008. gadā M. Kevendišs guva pirmās uzvaras lielo velobraucienu posmos: 2 ''[[Giro d'Italia]]'' un 4 ''[[Tour de France]]''. Dalību [[Tour de France 2008|2008. gada ''Tour de France'']] viņš pārtrauca priekšlaicīgi, pirms smagākajiem [[Alpi|Alpu]] posmiem, lai sagatavotos treka sacensībām [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm Pekinā]], kur pārī ar [[Bredlijs Viginss|Bredliju Viginsu]] pamatoti cerēja uz godalgām "medisonā", tomēr Olimpiādē viņiem neveicās tik labi, kā daudzdienu velotūrē. Kopumā prestižākajā velobraucienā ''Tour de France'' M. Kevendišs spējis uzvarēt 35 etapos, bet [[2011. gada Tour de France|2011. gada ''Tour de France'']] viņš pirmo un vienīgo reizi kļuva par uzvarētāju arī [[Punktu klasifikācija Tour de France|punktu klasifikācijā]]. 2019. gada oktobrī Kevendišs uz nākamo sezonu pievienojās ''{{ct|BMT|2019}}'' komandai.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/cycling/50185804|title=Mark Cavendish joins Team Bahrain Merida for 2020 season|access-date=2019-10-31|date=2019-10-25|language=en}}</ref> 2020. gada decembrī ''{{ct|DQT|2020}}'' komanda paziņoja par viena gada līgumu ar Kevendišu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/news/mark-cavendish-signs-for-deceuninck-quickstep-for-2021-season/|title=Mark Cavendish signs for Deceuninck-QuickStep for 2021 season|last=Barry|first=Ryan|website=cyclingnews.com|access-date=2020-12-07|date=2020-12-05|language=en}}</ref> 2023. gada janvārī Kevendišs parakstīja līgumu ar ''{{ct|AST|2023}}'' ar mērķi uzstādīt jaunu rekordu ''[[Tour de France]]'' posmu uzvarās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/news/mark-cavendish-signs-for-astana-qazaqstan/|title=Mark Cavendish signs for Astana Qazaqstan|last=Fotheringham|first=Alasdair|website=cyclingnews.com|access-date=2023-10-04|date=2023-01-17|language=en}}</ref> Tā paša gada maijā paziņoja, ka sezonas beigās noslēgs karjeru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/22052023-panakumiem_bagatais_kavendiss_sezonas_bei|title=Panākumiem bagātais Kavendišs sezonas beigās liks punktu karjerai|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-06-16|date=2023-05-22|language=lv}}</ref> tomēr pēc priekšlaicīgas izstāšanās [[2023. gada Tour de France|2023. gada ''Tour de France'']], nesasniedzot rekordu, oktobrī paziņoja par līgumu ar ''{{ct|AST|2023|nolink=yes}}'' uz vēl vienu sezonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://escapecollective.com/mark-cavendish-confirms-astana-return-in-2024/|title=Mark Cavendish confirms Astana return in 2024|last=Long|first=Jonny|website=Escape Collective|access-date=2023-10-04|date=2023-10-04|language=en}}</ref> 2024. gada 3. jūlijā Kevendišs izcīnīja 35. uzvaru [[2024. gada Tour de France|''Tour de France'']] 5. posmā ar finišu [[Senvulbasa|Senvulbasā]], labojot visu laiku rekordu par lielāko ''[[Tour de France]]'' posmu uzvaru skaitu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/03072024-kavendiss_35_reizi_izcina_uzvaru_tour_de_|title=Kavendišs 35. reizi izcīna uzvaru "Tour de France" posmā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-07-04|date=2024-07-03|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kevendišs, Marks}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Menas Salā dzimušie]] [[Kategorija:Lielbritānijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Tour de France posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Giro d'Italia posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Vuelta a España posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki riteņbraukšanā]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] gn57nnquql7p9dc5jic2awvidalnahf Vudijs Allens 0 121607 4493607 4485705 2026-07-12T04:09:58Z Baisulis 11523 precizējums...... 4493607 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Vudijs Allens |vārds_orig = ''Woody Allen'' | attēls = Woody Allen Cannes 2016.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Vudijs Allens 2016. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1935|12|1}} | dz. vieta = [[Bruklina]], [[Ņujorka]], {{USA}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, scenārists, aktieris, komiķis, dramaturgs, džeza izpildītājs | darbības gadi = 1950—pašlaik | dzīvesbiedrs = Hārlina Sūzana Rozena {{small|(1956–1962)}}<br />[[Luīza Lasere]] {{small|(1966–1970)}}<br />[[Sun-Ji Previna]] {{small|(1997–pašlaik)}} | bērni = [[Ronans Ferovs]] {{small|(dēls)}}<br />Bečeta Dameina Allena {{small|(meita)}}<br />Menzija Šio Allena {{small|(meita)}} | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V | paraksts = Woody Allen signature.svg }} '''Vudijs Allens''' ({{val|en|Woody Allen}}; dzimis '''Elens Stjuarts Konigsbergs''' (''Allen Stewart Konigsberg'') {{dat|1935|12|1}} [[Bruklina|Bruklinā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu režisors, scenārists, aktieris, komiķis un dramaturgs. Vudijs Allens ir viens no slavenākajiem ASV kinorežisoriem. Viņu uzskata par [[Jaunā Holivuda|Jaunās Holivudas]] (''New Hollywood'') jeb "amerikāņu jaunā viļņa" pārstāvi.<ref>{{ziņu atsauce |url=http://www.guardian.co.uk/film/2012/jan/13/woody-allen-michael-newton |title=Woody Allen: cinema's great experimentalist |author=Newton, Michael |date=January 13, 2012 |work=''The Guardian'' |publisher=''Guardian News and Media'' |accessdate=April 9, 2012}}</ref> Lielākajā daļā savu filmu viņš ir arī aktieris. Par saviem darbiem ir saņēmis nozīmīgas balvas, tai skaitā četras [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, divas [[Zelta globusa balva]]s un deviņas [[BAFTA kino balva]]s. Par mūža ieguldījumu Vudijs Allens saņēmis BAFTA kino balvu ''[[BAFTA Fellowship]]'' (1997) un Zelta globusa [[Sesila Demilla balva|Sesila Demilla balvu]] (2014). 2004. gada amerikāņu TV kanāls ''[[Comedy Central]]'' ierindoja Vudiju Allenu ceturtajā vietā 100 dižāko komiķu sarakstā.<ref>[http://everything2.com/title/Comedy+Central%2527s+100+Greatest+Stand-Ups+of+all+Time Comedy Central's 100 Greatest Stand-Ups of all Time] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131016043900/http://everything2.com/title/Comedy%20Central%27s%20100%20Greatest%20Stand-Ups%20of%20all%20Time |date={{dat|2013|10|16||bez}} }}. Everything2.com (April 18, 2004). Retrieved 2012-05-04.</ref> Vudijs Allens nopietni nodarbojas arī ar mūziku. Kā klarnetists viņš bieži piedalās koncertos džeza mūziķu grupas sastāvā.<ref name="An evening with Woody">{{ziņu atsauce | url=http://www.smh.com.au/travel/an-evening-with-woody-20090617-ch8w.html | title=An evening with Woody | work=''Sydney Morning Herald'' | date=June 20, 2009 | accessdate=October 23, 2012 | author=Kelly, Nathan | archive-date={{dat|2014|05|22||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20140522031710/http://www.smh.com.au/travel/an-evening-with-woody-20090617-ch8w.html }}</ref> Kopā ar šo grupu viņš ir viesojies arī Eiropā. 2025. gadā viņš piekrita būt par galveno viesi Maskavas Starptautiskajā kino nedēļā, piedaloties attālināti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/52862727/screen/120084698/vudijs-alens-attalinati-piedalisies-kino-festivala-maskava|title=Vudijs Alens attālināti piedalīsies kino festivālā Maskavā|website=www.delfi.lv|access-date=2025-08-24|language=lv}}</ref> == Biogrāfija == Vudijs Allens (dzimis Elens Stjuarts Konigsbergs) uzaudzis [[Bruklina|Bruklinā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Viņa māte Netija (''Nettie'') (dzim. ''Cherrie''; 1906. gada 8. novembris — 2002. gada 27. janvāris) bija grāmatvede ģimenes delikatešu veikalā, bet tēvs Mârtins Konigsbergs (''Martin Konigsberg'') (1900. gada 25. decembris — 2001. gada 13. janvāris) bija rotaslietu gravieris un arī oficiants.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.filmreference.com/film/33/Woody-Allen.html |title=Woody Allen Biography (1935–) |publisher= Filmreference.com |accessdate=March 9, 2010}}</ref> Allena ģimene bija [[aškenazi]] [[ebreji]]. Vecvecāki bija imigranti no [[Krievija]]s un [[Austrija]]s.<ref name="info">{{tīmekļa atsauce |url= http://www.adherents.com/people/pa/Woody_Allen.html |title= The religion of Woody Allen, director and actor |accessdate= January 16, 2008 |archive-date= {{dat|2019|01|07||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20190107091851/http://www.adherents.com/people/pa/Woody_Allen.html%20 }}</ref> Vidusskolas laikā, lai piepelnītos, Vudijs Allens sāka rakstīt jokus un pārdot tos laikrakstiem. 17 gadu vecumā viņš oficiāli nomainīja savu vārdu no Elena Stjuarta Konigsberga uz Heivudu Allenu (''Heywood Allen'').<ref>[http://www.britannica.com/EBchecked/topic/16217/Woody-Allen Woody Allen] at ''Encyclopædia Britannica''.</ref> Pēc vidusskolas Allens [[Ņujorkas Universitāte|Ņujorkas Universitātē]] studēja komunikācijas zinātni un kino. Viņš studēja arī pie dramaturģijas un rakstniecības skolotāja [[Lajošs Egri|Lajoša Egri]] (''Lajos Egri''). == Karjera == Vudijs Allens uzsāka savu karjeru, strādājot par rakstnieku pie humorista [[Hērbs Šrainers|Hērba Šrainera]] (''Herb Shriner''). 19 gadu vecumā viņš jau rakstīja scenārijus TV šoviem, kā arī skečus komiķim [[Sids Sīzars|Sidam Sīzaram]] (''Sid Caesar''). Šajā periodā Allens daudz mācījās no TV un komēdiju rakstnieka [[Denijs Saimons|Denija Saimona]] (''Danny Simon'').<ref>{{ziņu atsauce |url=http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2005/07/27/AR2005072702568_pf.html |title=TV Comedy Writer Danny Simon Dies |work=[[The Washington Post]] |first=Adam |last=Bernstein |accessdate=January 17, 2008}}</ref> 1961. gadā Vudijs Allens sāka pats uzstāties publikas priekšā kā komiķis. Vēlāk viņš sāka uzstāties arī TV šovos. 1966. gada viņš uzrakstīja lugu [[Brodvejas teātris|Brodvejas teātrim]] ''[[Don't Drink the Water]]''. Pirmā filma pēc Allena scenārija tapa 1965. gadā "[[Kas jauns, kaķīt?]]". Šī filma Allenu neapmierināja, tādēļ turpmāk viņš vienmēr savus scenārijus pats arī realizēja kā režisors. Allena 1969. gada filma ''[[Take the Money and Run]]'' guva labas atsauksmes, kas deva iespēju noslēgt līgumu ar studiju ''[[United Artists]]'' par vairāku filmu iznākšanu. Par filmu "[[Enija Hola]]" (1977) Vudijs Allens saņēma divas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s kā labākais režisors un labākais scenārists (kopā ar otru scenārija autoru [[Māršals Brikmans|Māršalu Brikmanu]] (''Marshall Brickman'')), kā arī nomināciju kā labākais aktieris galvenajā lomā. Šī filma ir iekļauta [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūta]] 100 labāko filmu sarakstā ar 35. kārtas numuru, bet 100 labāko komēdiju sarakstā ar 4. kārtas numuru. Citas Vudija Allena filmas, kas guva ievērību ir "[[Manhatana (filma)|Manhatana]]" (1979), "[[Zvaigžņu atmiņas]]" (1980), "[[Zēligs]]" (1983), "[[Kairas purpura roze]]" (1985) un "[[Noziegumi un likumpārkāpumi]]" (1989). Par scenāriju filmai "[[Hanna un viņas māsas]]" (1986) Allens saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]. No 90. gadu filmām vairākas balvas un nominācijas ieguva "[[Vīri un sievas]]" (''Husbands and Wives'', 1992), "[[Lodes pār Brodveju]]" (1994), "[[Varenā Afrodīte]]" (1995), "[[Harija dekonstrukcija]]" (1997). No pēdējo gadu filmām visaugstāk novērtētas ir "[[Uzvaras punkts]]" (2005), "[[Vikija, Kristīna, Barselona]]" (2008), "[[Pusnakts Parīzē]]" (2011). Par oriģinālo scenāriju filmai "[[Pusnakts Parīzē]]" Vudijs Allens saņēma savu ceturto [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], kā arī nomināciju par režisora darbu. == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- ! width=33 | Gads ! Nosaukums ! width=65 | Režisors ! width=65 | Scenārists ! width=65 | Aktieris ! Piezīmes |- | 1965 | style="text-align:left"|"[[Kas jauns, kaķīt?]]" | | {{jā}} | {{jā}} | |- | 1966 | style="text-align:left"|''[[What's Up, Tiger Lily?]]'' | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |- | 1967 | style="text-align:left"|"[[Kazino Royale (1967. gada filma)|Kazino Royale]]" | | | {{jā}} | |- | 1969 | style="text-align:left"|''[[Take the Money and Run]]'' | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |- | 1971 | style="text-align:left"|''[[Bananas (filma)|Bananas]]'' | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |- | rowspan="2"| 1972 | style="text-align:left"|''[[Play It Again, Sam]]'' | | {{jā}} | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|''[[Everything You Always Wanted to Know About Sex* (*But Were Afraid to Ask)]]'' | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |- | 1973 | style="text-align:left"|''[[Sleeper (1973. gada filma)|Sleeper]]'' | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |- | 1975 | style="text-align:left"|"[[Mīla un nāve]]" | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |- | 1976 | style="text-align:left"|''[[The Front]]'' | | | {{jā}} | |- | 1977 | style="text-align:left"|"[[Enija Hola]]" | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | style="text-align:left"|[[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] labākajam režisoram<br />Amerikas Kinoakadēmijas balva par labāko oriģinālo scenāriju {{ref|Brikmans|[P 1]}}<br />[[BAFTA kino balva]] labākajam režisoram<br />BAFTA kino balva par labāko scenāriju {{ref|Brikmans|[P 1]}}<br />Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais aktieris<br />Nominēts — BAFTA kino balvai kā labākais aktieris galvenajā lomā<br />Nominēts — [[Zelta globusa balva]]i kā labākais režisors<br />Nominēts — Zelta globusa balvai par labāko scenāriju {{ref|Brikmans|[P 1]}}<br />Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais aktieris muzikālā filmā vai komēdijā |- | 1978 | style="text-align:left"|''[[Interiors]]'' | {{jā}} | {{jā}} | | style="text-align:left"|Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais režisors<br />Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju<br />Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais režisors<br />Nominēts — Zelta globusa balvai par labāko scenāriju |- | 1979 | style="text-align:left"|"[[Manhatana (filma)|Manhatana]]" | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | style="text-align:left"|BAFTA kino balva par labāko scenāriju {{ref|Brikmans|[P 1]}}<br />Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju {{ref|Brikmans|[P 1]}}<br />Nominēts — BAFTA kino balvai kā labākais režisors<br />Nominēts — BAFTA kino balvai kā labākais aktieris galvenajā lomā |- | rowspan="2"| 1980 | style="text-align:left"|"[[Zvaigžņu atmiņas]]" | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|''[[To Woody Allen, From Europe with Love]]'' | | | {{jā}} | |- | 1982 | style="text-align:left"|''[[A Midsummer Night's Sex Comedy]]'' | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |- | 1983 | style="text-align:left"|"[[Zēligs]]" | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | style="text-align:left"|Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko scenāriju<br />Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais aktieris muzikālā filmā vai komēdijā |- | 1984 | style="text-align:left"|''[[Broadway Danny Rose]]'' | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | style="text-align:left"|BAFTA kino balva par labāko oriģinālo scenāriju<br />Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais režisors<br />Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju |- | 1985 | style="text-align:left"|"[[Kairas purpura roze]]" | {{jā}} | {{jā}} | | style="text-align:left"|BAFTA kino balva par labāko filmu {{ref|Grīnhats|[P 2]}}<br />BAFTA kino balva par labāko oriģinālo scenāriju {{ref|Grīnhats|[P 2]}}<br />Zelta globusa balva par labāko oriģinālo scenāriju {{ref|Grīnhats|[P 2]}}<br />Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju {{ref|Grīnhats|[P 2]}} |- | rowspan="3"| 1986 | style="text-align:left"|''[[50 Years of Action!]]'' | | | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|''[[Meetin' WA]]'' | | | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|"[[Hanna un viņas māsas]]" | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | style="text-align:left"|Amerikas Kinoakadēmijas balva par labāko oriģinālo scenāriju {{ref|Grīnhats|[P 2]}}<br />BAFTA kino balva labākajam režisoram<br />BAFTA kino balva par labāko oriģinālo scenāriju {{ref|Grīnhats|[P 2]}}<br /> Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais režisors<br />Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko filmu {{ref|Grīnhats|[P 2]}}<br />Nominēts — BAFTA kino balvai kā labākais aktieris galvenajā lomā<br />Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais režisors<br />Nominēts — Zelta globusa balvai par labāko scenāriju {{ref|Grīnhats|[P 2]}} |- | rowspan="3"| 1987 | style="text-align:left"|''[[Radio Days]]'' | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | style="text-align:left"|Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju {{ref|Grīnhats|[P 2]}}<br />Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko filmu {{ref|Grīnhats|[P 2]}}<br /> Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko oriģinālo scenāriju {{ref|Grīnhats|[P 2]}} |- | style="text-align:left"|''[[September (1987. gada filma)|September]]'' | {{jā}} | {{jā}} | | |- | style="text-align:left"|''[[King Lear (1987, gada filma)|King Lear]]'' | | | {{jā}} | |- | 1988 | style="text-align:left"|''[[Another Woman]]'' | {{jā}} | {{jā}} | | |- | rowspan="2"| 1989 | style="text-align:left"|"[[Ņujorkas stāsti]]" (trešā epizode ''Oedipus Wrecks'') | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|"[[Noziegumi un likumpārkāpumi]]" | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | style="text-align:left"|Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais režisors<br />Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju<br />Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko filmu {{ref|Grīnhats|[P 2]}}<br />Nominēts — BAFTA kino balvai kā labākais režisors <br />Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko oriģinālo scenāriju |- | 1990 | style="text-align:left"|''[[Alice (1990. gada filma)|Alice]]'' | {{jā}} | {{jā}} | | style="text-align:left"|Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju |- | rowspan="2"| 1991 | style="text-align:left"|''[[Scenes from a Mall]]'' | | | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|''[[Shadows and Fog]]'' | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |- | 1992 | style="text-align:left"|"[[Vīri un sievas]]" (''Husbands and Wives'') | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | style="text-align:left"|BAFTA kino balva par labāko oriģinālo scenāriju<br />Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju |- | 1993 | style="text-align:left"|"[[Manhatanas slepkavības noslēpums]]" | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |- | rowspan="2"| 1994 | style="text-align:left"|''[[Don't Drink the Water (1994. gada filma)|Don't Drink the Water]]'' | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|"[[Lodes pār Brodveju]]" | {{jā}} | {{jā}} | | style="text-align:left"|Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais režisors<br />Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju {{ref|Makgrats|[P 3]}}<br />Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko oriģinālo scenāriju {{ref|Makgrats|[P 3]}} |- | 1995 | style="text-align:left"|"[[Varenā Afrodīte]]" | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | style="text-align:left"|Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju |- | 1996 | style="text-align:left"|"[[Visi teic, ka es tevi mīlot]]" | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |- | rowspan="2"| 1997 | style="text-align:left"|"[[Harija dekonstrukcija]]" | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | style="text-align:left"|Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju |- | style="text-align:left"|''[[Wild Man Blues]]'' | | | {{jā}} | |- | rowspan="4"| 1998 | style="text-align:left"|''[[AFI's 100 Years...100 Movies]]'' | | | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|"[[Slavenība (filma)|Slavenība]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | style="text-align:left"|''[[The Impostors]]'' | | | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|"[[Skudra Z]]" | | | {{jā}} | |- | 1999 | style="text-align:left"|''[[Sweet and Lowdown]]'' | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |- | rowspan="4"| 2000 | style="text-align:left"|''[[Company Man (filma)|Company Man]]'' | | | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|"[[Sīkie blēži]]" | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|"[[Gaisma ir mans sabiedrotais]]" | | | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|''[[Picking Up the Pieces (filma)|Picking Up the Pieces]]'' | | | {{jā}} | |- | rowspan="2"| 2001 | style="text-align:left"|''[[The Curse of the Jade Scorpion]]'' | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|"[[Stenlijs Kubriks: Dzīve bildēs]]" | | | {{jā}} | |- | rowspan="3"| 2002 | style="text-align:left"|''[[Woody Allen: A Life in Film]]'' | | | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|''[[The Magic of Fellini]]'' | | | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|''[[Hollywood Ending]]'' | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |- | rowspan="3"| 2003 | style="text-align:left"|''[[100 Years of Hope & Humor]]'' | | | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|''[[Kaut kas vēl]]'' | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|''[[Charlie: The Life and Art of Charles Chaplin]]'' | | | {{jā}} | |- | rowspan="2"| 2004 | style="text-align:left"|''[[François Truffaut, une Autobiographie]]'' | | | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|"[[Melinda un Melinda]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | rowspan="3"| 2005 | style="text-align:left"|''[[The Ballad of Greenwich Village]]'' | | | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|''[[The Outsider]]'' | | | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|"[[Uzvaras punkts]]" | {{jā}} | {{jā}} | | style="text-align:left"|Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju<br />Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais režisors<br />Nominēts — Zelta globusa balvai par labāko scenāriju |- | rowspan="2"| 2006 | style="text-align:left"|"[[Sensācija (2006. gada filma)|Sensācija]]" | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|''[[Home (2006. gada filma)|Home]]'' | | | {{jā}} | style="text-align:left"|pats savā lomā, titros nav minēts |- | 2007 | style="text-align:left"|"[[Kasandras sapnis]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | 2008 | style="text-align:left"|"[[Vikija, Kristīna, Barselona]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | 2009 | style="text-align:left"|"[[Lai notiek kas notikdams]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | 2010 | style="text-align:left"|"[[Tu satiksi slaidu, nepazīstamu tumšmati]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | 2011 | style="text-align:left"|"[[Pusnakts Parīzē]]" | {{jā}} | {{jā}} | | style="text-align:left"|Amerikas Kinoakadēmijas balva par labāko oriģinālo scenāriju<br />Zelta globusa balva par labāko scenāriju<br />Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais režisors<br />Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko oriģinālo scenāriju<br />Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais režisors |- | rowspan="2"| 2012 | style="text-align:left"|''[[Paris Manhattan]]'' | | | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|"[[Romai - ar mīlestību]]" | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |- | 2013 | style="text-align:left"|"[[Zem žigolo maskas]]" | | | {{jā}} | |- | 2013 | style="text-align:left"|"[[Jasmīnas stāsts]]" | {{jā}} | {{jā}} | | style="text-align:left"|Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju<br />Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko oriģinālo scenāriju |- | rowspan="2"|2014 | style="text-align:left"|"[[Mēness gaismas maģija]]" | {{jā}} | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|''[[Barcelona 3D]]'' | | | {{jā}} | |- | 2015 | style="text-align:left"|"[[Nesaprātīgs cilvēks]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | 2016 | style="text-align:left"|"[[Smalkās aprindas]]" (''Café Society'') | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | style="text-align:left"|teicējs (balss, titros nav minēts) |- | 2017 | style="text-align:left"|"[[Brīnumu rats]]" (''Wonder Wheel'') | {{jā}} | {{jā}} | | |- | 2019 | style="text-align:left"|"[[Lietaina diena Ņujorkā]]" (''A Rainy Day in New York'') | {{jā}} | {{jā}} | | |- | rowspan="2"|2020 | style="text-align:left"|"[[Rifkina festivāls]]" (''Rifkin's Festival'') | {{jā}} | {{jā}} | |- | style="text-align:left"|''[[Ju chang]]'' | | {{jā}} | | style="text-align:left"|īsfilma |- | 2023 | style="text-align:left"|"[[Īsta veiksme]]" (''Coup de chance'') | {{jā}} | {{jā}} | | |} ;Piezīmes: {{refbegin}} {{note|Brikmans|}} '''P 1''' Kopā ar [[Māršals Brikmans|Māršalu Brikmanu]]<br /> {{note|Grīnhats|}} '''P 2''' Kopā ar [[Roberts Grīnhats|Robertu Grīnhatu]]<br /> {{note|Makgrats|}} '''P 3''' Kopā ar [[Daglass Makgrats|Daglasu Makgratu]]<br /> {{refend}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.woodyallen.com/ Oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} {{Vudijs Allens}} {{Labākais režisors (Oskars)}} {{Labākais oriģinālscenārijs (Oskars)}} {{Labākais režisors (BAFTA kino balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Allens, Vudijs}} [[Kategorija:1935. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:ASV dramaturgi]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji režisori]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji scenāristi]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] [[Kategorija:BAFTA Fellowship balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Cēzara balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] 9w2aay1uxmjfiq34xoswj6mx5tszzwn Ērihs Mīlke 0 128039 4493560 3496542 2026-07-11T20:37:57Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493560 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ērihs Mīlke | vārds_orģ = ''Erich Mielke'' | attēls = Bundesarchiv Bild 183-R0522-177, Erich Mielke.jpg | mazs_att = | apraksts = Ērihs Mīlke 1976. gadā | amats = VDR Valsts drošības ministrijas vadītājs | term_sākums = {{dat|1957|12|11|N}} | term_beigas = {{dat|1989|11|18|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = Ernsts Volvēbers | pēctecis = Volfgangs Švānics | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = | dzim_dati = {{dat|1907|12|28}} | dzim_vieta = [[Vācijas impērija]], [[Berlīne]] | mir_dati = {{mdv|2000|05|21|1907|12|28}} | mir_vieta = [[Vācija]], Berlīne | apglabāts = | tautība = [[vācieši|vācietis]] | partija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = [[protestantisms]]<ref>[http://www.ddr-im-www.de/Personen/Mielke.htm Erich Mielke] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081211115256/http://www.ddr-im-www.de/Personen/Mielke.htm |date={{dat|2008|12|11||bez}} }} {{de ikona}}</ref> | paraksts = | piezīmes = }} '''Ērihs Mīlke''' ({{val-de|Erich Mielke}}; {{dat|1907|12|28|N}} — {{dat|2000|05|21|N}}) bija vācu [[komunisms|komunists]], kurš no 1957. līdz 1989. gadam bija vadīja [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] [[VDR Valsts drošības ministrijas|Valsts drošības ministriju]] — ''Stasi''. == Biogrāfija == Dzimis Berlīnē atslēdznieka ģimenē. Skolā pabeidzis septiņas klases. Pēc tam uzsācis darba gaitas. Mīlke [[1920. gadi|divdesmito]] gadu sākumā iesaistījies Vācijas komunistiskajās organizācijās, 1925. gadā iestājās [[vācijas Komunistiskā partija|Vācijas Komunistiskajā partijā]], kur darbojās kā kaujinieks vienā no paramilitārajām organizācijām. No 1928. līdz 1930. gadam viņš bija žurnālists komunistiskajā avīzē "Die Rote Fahne". Pirmo reizi Milki arestēja par piedalīšanos neatļautā demonstrācijā 1930. gadā. 1931. gadā kāda politiskā mītiņa laikā kopā ar biedriem nogalināja divus [[policija|policistus]]. Pēc šī incidenta viņa biedri tika apcietināti un vēlāk viņiem piesprieda nāves sodus, bet pats Mīlke bēga uz Beļģiju. 1932. gadā izbrauca uz Padomju Savienību, kur pievienojās citiem vāciešiem emigrācijā. Padomju Savienībā Mīlke pabeidza Ļeņina [[Kominterne]]s kara skolu, kurā pēc tam strādāja par pasniedzēju. Mīlke sadarbojās ar [[NKVD]]. No PSRS tika nosūtīts uz Spāniju, kur piedalījās [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu karā]] republikāņu pusē. Bija politiskais komisārs, nodarbojās ar anarhistu un trockistu meklēšanu, pratināšanu.<ref>John O. Koehler, Stasi, West View Press, 1999, {{ISBN|0-8133-3409-8}} {{en ikona}}</ref> Pēc republikāņu sakāves pārgāja robežu ar Franciju, kur tika internēts. Pēc neilga laika viņš izbēga no internēto nometnes un atgriezās Padomju Savienībā. Par viņa darbību [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā ir maz ziņu, tomēr tiek uzskatīts, ka viņš darbojās pagrīdē Francijas un Vācijas teritorijā.<ref name="gr">[http://www.dw-world.de/dw/article/0,,6054822,00.html Как киллер компартии стал главным чекистом страны] {{ru ikona}}</ref> Pēc Otrā pasaules kara Mīlke atgriezās Berlīnē, kur sākotnēji strādāja iekšlietu struktūrās, kur ieņēma augstus amatus. Pēc Vācijas Demokrātiskās Republikas izveides 1949. gadā savu darbību uzsāka Valsts drošības dienests, kurā Mīlke sāka darboties. Pēc vairāku vadošo amatu ieņemšanas 1957. gadā viņu iecēla par VDR Valsts drošības ministrijas vadītāju. Šajā amatā viņš palika līdz pat 1989. gada 7. oktobrim, kad pilnībā zaudēja savu varu. Šajā laikā ieņēma arī vairākus vadošus amatus VDR augstākajās varas institūcijās. Mīlke bija atbildīgs par visu represīvo sistēmu un faktiski bija tās izveidotājs. Ticis apbalvots ar vairākiem desmitiem ordeņu, medaļu un citiem apbalvojumiem. Pēdējā Mīlkes iegūtā dienesta pakāpe bija armijas [[ģenerālis]]. 1989. gadā viņu apcietināja un 1990. gadā viņš kopā ar bijušo VDR vadītāju [[Ērihs Honekers|Ērihu Honekeru]] stājās tiesas priekšā. Viņš tika apsūdzēts disidentu vajāšanā, pārbēdzēju uz rietumiem nošaušanas, kā arī citos noziegumos, tomēr tiesa neuzskatīja, ka viņa vaina šajos noziegumos ir pierādāma. 1993. gadā Mīlke tika notiesāts par divu policistu slepkavību, kuru viņš veica 1931. gadā, jo Vācijā par slepkavību nav piemērojams noilgums.<ref name="gr" /> Lai arī viņam piesprieda sešus gadus cietumsoda, tomēr jau 1995. gadā viņš tika atbrīvots pirms termiņa, jo tika atzīts, ka Mīlkes veselības stāvoklis neļauj viņam izciest cietumsodu. Savus dzīves pēdējos gadus kopā ar sievu pavadīja pieticīgā divistabu dzīvoklī Berlīnē. 2000. gadā Milki ievietoja veco ļaužu namā, kur viņa dēls strādāja par ārstu. 2000. gada 6. jūnijā Mīlke nomira 92 gadu vecumā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Milke, Erihs}} [[Kategorija:1907. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2000. gadā mirušie]] [[Kategorija:VDR politiķi]] [[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]] [[Kategorija:Vācijas Demokrātiskā Republika]] [[Kategorija:Berlīnē dzimušie]] [[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]] mugvjqcks5aq17zby3t79ep1q508i4k Demogrāfiskā pāreja 0 129671 4493395 4226604 2026-07-11T12:05:50Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Cilvēka ģeogrāfija]]; pievienoju [[Kategorija:Iedzīvotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493395 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Stage5.svg|thumb|300px|right|Demogrāfiskās pārejas diagramma]] '''Demogrāfiskā pāreja''' ir straujas vēsturiskas iedzīvotāju [[dzimstība]]s un [[mirstība]]s izmaiņas, valstij attīstoties par industrializētu valsti. Šo teoriju [[1929]]. gadā izstrādāja [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[demogrāfija|demogrāfs]] Vorens Tomsons.<ref name=DemenyAndMcNicoll>{{Enciklopēdijas atsauce|title=Vorens Tomsons|encyclopedia=Populācijas enciklopēdija|volume=2. sējums|pages=939–940|publisher=[[Macmillan Publishers|Macmillan Reference]]|year=2003. gads|id={{ISBN|0-02-865677-6}}}}</ref> Tomsons novēroja miršanas un dzimšanas skaita pārejas industrializētajā sabiedrība 200 gadu laikā. Vairums [[Attīstītās valstis|attīstīto valstu]] atrodas 3. vai 4. fāzē, kamēr vairums [[attīstības valstis|attīstības valstu]] ir sasniegušas 2. vai 3. fāzi. Izņēmumi ir nabadzīgas [[Sahāra]]s reģiona un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] valstis, kuras ir nabadzīgas valdības politikas vai [[pilsoņu karš|pilsoņu kara]] dēļ, kā [[Pakistāna]], [[Palestīniešu pašpārvalde|Palestīna]], [[Jemena]] un [[Afganistāna]].<ref name=Caldwell>{{Grāmatas atsauce|last=Caldwell|first=John C.|coauthors=Brūss K Kaldvels, Pets Kaldvels, Pīters F Makdonalds, Tomass Šhindlmaeiers|title=Demogrāfiskās pārejas teorija|publisher=[[Springer Science+Business Media|Springer]]|year=2006. gads|location=Dordrehta, Nīderlande|pages=418|isbn=1-4020-4373-2}},p239</ref> Lai gan šī teorija paredz, ka mirstība visu laiku samazinās, jaunākie dati parāda, ka noteiktā attīstības stadijā mirstība atkal sāk palielināties. == Atsauces == {{atsauces}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Demogrāfija]] [[Kategorija:Iedzīvotāji]] lkf9j5oni2ht3mrt59khki09bb8h4qv Jānis Dombrava 0 129945 4493750 4490056 2026-07-12T08:57:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493750 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Dombrava | attēls = Forums “Autoritāro režīmu partnerība- Irānas un Krievijas sadarbība, tās ietekme uz Izraēlu, Latviju, Baltijas valstīm un Eiropu” 18 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Jānis Dombrava 2024. gadā | amats = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|2026|5|28|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Rihards Kozlovskis]] | pēctecis = | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2026|6|4|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers4 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas5 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | prezidents5 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers5 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | pēctecis5 = | amats6 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas6 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | prezidents6 = [[Valdis Zatlers]] | premjers6 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1988|6|29}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Saulkrastu novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Visu Latvijai]] <small>(2005-2011)</small><br />[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = Ieva Dombrava (Bērziņa)<br /><small>(2011-2016)</small><br />Annija Dombrava (Asmine)<br /><small>(kopš 2021)</small> | profesija = [[vēsturnieks]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Dombrava''' (dzimis {{dat|1988|06|29}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[politiķis]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības "Visu Latvijai — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] valdes loceklis un partijas priekšsēdētāja vietnieks. Šobrīd [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]], ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]], bijis arī vairāku iepriekšējo Saeimas sasaukumu deputāts. == Biogrāfija == Dzimis [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola|Natālijas Draudziņas ģimnāzijā]] un [[Rīgas Raiņa vidusskola|Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolā]], līdztekus jau no 15 gadu vecuma strādāja dažādos darbos, tostarp celtniecībā un informācijas tehnoloģiju sfērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/356992-ka-studentiem-piecos-gados-tikt-pie-15-tukstosiem-eiro/|title=Saeimas deputāts pamāca, kā studentam tikt pie 15 tūkstošiem eiro|website=tautaruna.nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref>. Studēja [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātē]], kuru absolvēja 2010. gadā, iegūstot bakalaura grādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/jaunakais-deputats-saeima-vajadzetu-ieviest-kadu-disciplinu-230314|title=Jaunākais deputāts Saeimā: vajadzētu ieviest kādu disciplīnu|website=db.lv|access-date=2019-02-01|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> J. Dombrava bija precējies ar Ievu Bērziņu, 2011. gadā viņu ģimenē piedzima meita,<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/67447/deputats-dombrava-kluvis-par-teti-apsveicam Deputāts Dombrava kļuvis par tēti. Apsveicam!] kasjauns.lv</ref> izšķīrās 2016. gadā.<ref>[http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/dombrava-pec-skirsanas-uzsacis-attiecibas-ar-studenti.d?id=49539585 Dombrava pēc šķiršanās uzsācis attiecības ar studenti] Delfi</ref> 2021. gadā apprecējies otrreiz ar Anniju Asmini, šajā laulībā piedzima meita<ref>[https://www.la.lv/foto-kazas-latviesu-tradicijas-otro-reizi-par-precetu-viru-kluvis-deputats-janis-dombrava Kāzas latviešu tradīcijās: otro reizi par precētu vīru kļuvis deputāts Jānis Dombrava] LA.lv</ref> un dēls.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/568712-janis-dombrava-kluvis-par-tevu-delam|title=Jānis Dombrava kļuvis par tēvu dēlam|publisher=jauns.lv}}</ref> === Politiskā darbība === 2005. gadā iestājās organizācijā "[[Visu Latvijai]]", kas nākamajā gadā pārtapa par politisko partiju.<ref name="la">"Latvijas Avīze" [http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/redakcijas.viesis/?doc=87465 Mūs nevarēs apklusināt. Saruna ar jaunievēlēto Saeimas deputātu Jāni Dombravu]{{Novecojusi saite}}</ref> Bija partijas Rīgas Vidzemes priekšpilsētas un vēlāk apvienotās Rīgas nodaļas vadītājs un partijas valdes loceklis. 2007. gada 8. februārī J. Dombrava bija viens no "Visu Latvijai!" rīkotās protesta akcijas dalībniekiem, kuri pie [[Saeima]]s 18 grādu salā izģērbās puskaili, lai protestētu pret [[Abrene]]s atdošanu Krievijai.<ref>http://www.nacionalaapvieniba.lv/na-cilveki/janis-dombrava/</ref> 2009. gada 10. martā "Visu Latvijai!" rīkoja "Skolu vienības uguns" akciju, lai nepieļautu mazo lauku skolu likvidāciju. Akcija spēja vienot aptuveni 200 skolas un 20 000 cilvēku visā Latvijas teritorijā, vienlaicīgi iededzot vienības ugunskurus.<ref>[http://www.nacionalisti.lv/raksts/294/blogs/visjaunaka-kandidata-pardomas*/ Visjaunākā kandidāta pārdomas*] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101218112029/http://nacionalisti.lv/raksts/294/blogs/visjaunaka-kandidata-pardomas*/ |date={{dat|2010|12|18||bez}} }}, [http://bauskasdzive.diena.lv/vietejas-zinas/lauku-skolas-iestajas-par-savu-nakotni-17395 Lauku skolas iestājas par savu nākotni] {{Webarchive|url=https://archive.today/20160426221919/http://bauskasdzive.diena.lv/vietejas-zinas/lauku-skolas-iestajas-par-savu-nakotni-17395 |date={{dat|2016|04|26||bez}} }}</ref> J. Dombrava kandidēja [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada Rīgas Domes vēlēšanās]], taču partijas "Visu Latvijai!" saraksts neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu. 2010. gadā kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] un tika ievēlēts [[10. Saeima|Saeimā]] no [[Vidzeme]]s vēlēšanu apgabala.<ref>CVK [http://web.cvk.lv/pub/public/29764.html 10.Saeimā ievēlētie deputāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101225013812/http://web.cvk.lv/pub/public/29764.html |date={{dat|2010|12|25||bez}} }}</ref> J. Dombrava ir jaunākais Saeimas deputāts pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas (ievēlēts 22 gadu vecumā, tādā pašā gadu skaitā, tomēr par dažiem mēnešiem vecāki Saeimā savulaik ievēlēti arī [[Māris Vītols]], [[Juris Sokolovskis]] un [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]]).<ref>[http://www.db.lv/citas-zinas/jaunakais-deputats-saeima-vajadzetu-ieviest-kadu-disciplinu-230314 Jaunākais deputāts Saeimā: vajadzētu ieviest kādu disciplīnu] db.lv</ref> 2011. gada rudenī [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas velēšanās]] J. Dombravu ievēlēja par [[11. Saeima]]s deputātu no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]]. Tāpat vēlētāju atbalstu saņēma [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gadā. 2018. gada rudenī viņu [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[13. Saeima]]̩s deputātu. Kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās,]] bet netika ievēlēts. J. Dombrava aktīvi darbojās, lai ierobežota imigrāciju, ɡan iestājoties pret "bēgļu kvotām"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/141895-janis-dombrava-ne-beglu-kvotam.htm|title=Jānis Dombrava: NĒ – bēgļu kvotām|website=nra.lv|access-date=2018-12-21|language=lv}}</ref> un panākot sociālā atbalsta samazināšanu bēgļiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/140524-dombrava-aicina-samazinat-begliem-pieejamo-pabalstu.htm|title=Dombrava aicina samazināt bēgļiem pieejamo pabalstu|website=nra.lv|access-date=2018-12-21|language=lv}}</ref> gan aicinot Saeimu neatbalstīt ANO Globālās migrācijas kompaktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6471048/saeima-pienem-rezoluciju-mudinot-nepievienoties-ano-migracijas-paktam|title=Saeima pieņem rezolūciju, mudinot nepievienoties ANO migrācijas paktam|website=TVNET|access-date=2018-12-21|date=2018-12-06|language=lv}}</ref> 2018. gada jūnijā savas politiskās darbības dēļ viņu iekļāva Krievijas "melnajā sarakstā".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/krievija-melnaja-saraksta-ieklauj-vairakus-saeimas-deputatus-kopuma-gandriz-30-cilvekus.a282535/|title=Krievija «melnajā sarakstā» iekļauj vairākus Saeimas deputātus; kopumā gandrīz 30 cilvēkus|website=www.lsm.lv|access-date=2018-12-21|language=lv}}</ref> 2021. gadā augustā, saistībā ar Baltkrievijas robežas krīzi, J. Dombrava vairākkārt izteicās par ātru rīcību [[Latvijas-Baltkrievijas robeža]]s stiprināšanai, tostarp atbalstīja ideju par pilnvaru izmantot ieročus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/politika/353968-janis-dombrava-robezsargiem-uz-baltkrievijas-robezas-jadod-skaidras-pilnvaras-izmantot-ierocus|title=Jānis Dombrava: Robežsargiem uz Baltkrievijas robežas jādod skaidras pilnvaras izmantot ieročus|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> Vēlāk, atklājoties lielajām naudas summām ko šie cilvēki maksā par nokļūšanu uz ES robežas (līdz pat 10 000 EUR),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/migrantiem-noklusana-lidz-lietuvai-izmaksa-lidz-15-000-dolaru.a412853/|title=Migrantiem nokļūšana līdz Lietuvai izmaksā līdz 15 000 dolāru|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> izteicās, ka šī krīze ir daļa no hibrīdkara un, ka robežai būtu jābūt pilnīgi slēgtai pret nelegālo imigrāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/j-dombrava-vai-kadam-ir-10-000e-ko-samaksat-noziedzniekiem/|title=J. Dombrava: Vai kādam ir 10 000€, ko samaksāt noziedzniekiem?|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095034/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/j-dombrava-vai-kadam-ir-10-000e-ko-samaksat-noziedzniekiem/}}</ref> 2021. gada septembrī J. Dombrava iestājās pret 40 miljonu eiro kompensāciju ebreju kopienai, argumentējot, ka patiesie labuma guvēji ir nevis holokaustā cietušie, bet gan atsevišķa biedrība, kurai ir saikne ar naudas atmazgātājiem un sankciju sarakstā iekļautiem Krievijas oligarhiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdn.tiesraides.lv/saeima.lv/20210930155601_saeima.lv.1_0|title=30.09.2021 11:00|website=cdn.tiesraides.lv|access-date=2021-10-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/janisdombrava/status/1443546745653403654|title=Latvija nosoda totalitāro režīmu noziegumus...|website=Twitter|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2022. gada februārī balsojis pret t.s. ebreju restitūcijas kompensāciju galīgajā lasījumā, argumentējot, ka atbalsts nepieciešams visiem Latvijas politiski represētajiem, piemēram, arī Latvijas Politiski represēto apvienībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-40-miljonu-eiro-labas-gribas-atlidzinajumu-ebreju-kopienai.a442942/|title=Saeima atbalsta 40 miljonu eiro labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref> 2022. gada rudenī J. Dombravu [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[14. Saeima]]s deputātu, 2022. gada decembrī par Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/400665-dombrava-ievelets-par-saeimas-nacionalas-drosibas-komisijas-priekssedetaju.htm|title=Dombrava ievēlēts par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju|website=nra.lv|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref> ko vadījis līdz 2023. gada oktobrim, kad ievēlēts par vadītāja vietnieku, komisijas vadību pārņemot [[Ainars Latkovskis|Ainaram Latkovskim]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/431325-nacionalas-drosibas-komisiju-turpmak-vadis-latkovskis.htm|title=Nacionālās drošības komisiju turpmāk vadīs Latkovskis|website=nra.lv|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref> Dombrava izteicies, ka komisijas vadīšanas laikā samazinājušās prokremliskās aktivitātes, kā arī identificēts vairāk cilvēku, kuri veic šādas aktivitātes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7802755/dombrava-latvija-samazinajusas-prokremliskas-aktivitates|title=Latvijā ir samazinājušās prokremliskās aktivitātes}}</ref> Atstājot komisijas vadītāja amatu, kā panākto minējis apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju, Valsts aizsardzības koncepciju, to, ka personas, kas apdraud valsts drošības intereses vairs nevarēs strādāt ar klasificētu informāciju, to, ka valsts un pašvaldību iestādēm tiek paredzēta iespēja no darba atbrīvot valstij nelojālas personas, kā arī vispārējo stabilitāti valstī. Virzījis arī likuma grozījumus, kuri paredz pārskatīt esošo kārtību jautājumā par ārvalstniekiem piederošiem nekustamajiem īpašumiem Latvijā, sašaurinot iespējas noslēpt sankcionētu personu īpašumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/janisdombrava/status/1709940224552497237|title=Twitter}}</ref> Atbalstījis likuma grozījumus, kas veicinātu Nacionālo bruņoto spēku pārstāvju iespējas iegādāties ieročus pašaizsardzībai, taču tie netika atbalstīti.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/op/2024/231.1?utm|title=Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas piecpadsmitā sēde 2024. gada 21. novembrī}}</ref> 2023. gadā Dombrava turpināja paust stingru nostāju pret imigrāciju. Vairākkārt kritizēja Eiropas Savienības politiku, kas, viņaprāt, uzspiež Latvijai pārmērīgas saistības uzņemt bēgļus. Atbalstījis likumu grozījumus, kas stiprina prasības lietot latviešu valodu izglītības un darba tirgus kontekstā, iestājies pret mēģinājumiem mazināt latviešu valodas lomu sabiedrībā un izglītībā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=xQR3H9f6r_g|title=Saeima noraida NA ieceri noteikt ierobežojumu trešo valstu pilsoņiem izsniegt studentu vīzas|website=youtube}}</ref> 2025. gada janvārī atbalstījis Nacionālās drošības komisijas ierosinātos likuma grozījumus, kas paredz, ka no 1. septembra Krievijas, Baltkrievijas un pārējo NVS valstu pilsoņiem, kuriem vīza izsniegta kādā no Šengenas zonas valstīm, pirms ieceļošanas Latvijā būs jāaizpilda anketa, norādot informāciju par ceļojuma mērķi, uzturēšanās laiku un vietu, lai apzinātu iespējamo risku, ko potenciāli var radīt ieceļojošie ārzemnieki.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/krievijas-un-citu-nvs-valstu-pilsoniem-latvija-ieklut-bus-grutak-paredz-ieceretie-grozijumi/|title=Krievijas un citu NVS valstu pilsoņiem Latvijā iekļūt būs grūtāk, paredz iecerētie grozījumi|publisher=tv3.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2024-saeima-skatis-ieceri-latvija-neatzit-pec-2022-gada-24-februara-krievija-iegutus-izglitibas-dokumentus.a568488/|title=Saeimā skatīs ieceri Latvijā neatzīt pēc 2022. gada 24. februāra Krievijā iegūtus izglītības dokumentus|publisher=lsm.lv}}</ref> 2026. gada 28. maijā viņu apstiprināja [[Latvijas Iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]] amatā [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti — Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026</ref> == Politiskie uzskati == === Imigrācija === J. Dombrava regulāri ir vērsis asu kritiku imigrācijai no trešās pasaules valstīm, īpaši 2015. gada migrantu krīzes laikā, kad iestājies pret "bēgļu kvotām", argumentējot, ka imigranti nāk no augsta terorisma riska valstīm, bēgļu [[Pabalsts|pabalsti]] rada spiedienu uz valstu budžetu un imigranti ar ievērojamo kultūras atšķirību rada sociālo spriedzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/141895-janis-dombrava-ne-beglu-kvotam.htm|title=Jānis Dombrava: Nē bēgļu kvotām|access-date=06.10.2021}}</ref> J. Dombrava arī bijis viens no tiem, kuri panāk bēgļu sociālā pabalsta samazinājumu, ko pamatojis ar to, ka: "Mums primāri ir jādomā par saviem iedzīvotājiem, nevis ieceļotājiem no citām valstīm", izsakoties, ka pabalsts ir liels, salīdzinot ar sociālajiem pabalstiem, kuri pieejami vietējiem iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/140524-dombrava-aicina-samazinat-begliem-pieejamo-pabalstu.htm|title=Dombrava aicina samazināt bēgļiem pieejamo pabalstu|website=nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2018. gadā viņš arī bija viens no deputātiem, ar kura balsi tika pieņemta rezolūcija, kura valdībai aicina nepieņemt ANO Globālās migrācijas paktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6471048/saeima-pienem-rezoluciju-mudinot-nepievienoties-ano-migracijas-paktam|title=Saeima pieņem rezolūciju, mudinot nepievienoties ANO migrācijas paktam|website=TVNET|access-date=2021-10-06|date=2018-12-06|language=lv}}</ref> J. Dombrava regulāri veltījis asu kritiku ne tikai bēgļiem, bet arī trešo valstu studentiem. 2018. gadā ažiotāžu izraisīja raksts, kur J. Dombrava min, ka ārvalstu studenti studijas Latvijā izmanto kā iespēju iegūt uzturēšanās atļauju, lai patiesībā strādātu mazkvalificētu pilna laika darbu, un studijas izmanto tikai kā aizsegu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50034553|title=Jānis Dombrava: Ārvalstu studenti – kebabu cepēji|last=Dombrava|first=Jānis|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2018-05-17|language=lv}}</ref> Gan pirms tam, gan pēc tam J. Dombrava aktīvi izteicies un iestājies par šo uzturēšanās atļauju reformēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/janisdombrava/status/1313751805873061889|title=Twitter - Jānis Dombrava|date=06.10.2021}}</ref> Ar citiem Nacionālās Apvienības deputātiem rosinājis likuma grozījumus, kas paredzētu, ka derīgo termiņuzturēšanās atļauju skaits trešo valstu valstspiederīgajiem kopumā, viena kalendārā gada laikā, nedrīkst pārsniegt 5000.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=xQR3H9f6r_g | title=Saeima noraida NA ieceri noteikt ierobežojumu trešo valstu pilsoņiem izsniegt studentu vīzas|website=youtube}}</ref> === Attieksme pret Krieviju un PSRS === J. Dombrava regulāri ir paudis nepieciešamību samazināt [[Krievija]]s ietekmi Latvijā, tostarp cenšoties mazināt Latvijas pašvaldību sadarbības iespējas ar Krieviju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/likuma-grib-ierobezot-pasvaldibu-sadarbibu-ar-krieviju-un-citam-valstim.a422290/|title=Likumā grib ierobežot pašvaldību sadarbību ar Krieviju un citām valstīm|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> aicinot apturēt termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/349837-dombrava-risinajums-terminuzturesanas-atlauju-likvidesanai-varetu-but-parejas-termina-noteiksana.htm|title=Dombrava: Risinājums termiņuzturēšanās atļauju likvidēšanai varētu būt pārejas termiņa noteikšana|website=nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> iesniedzis likumprojektus, lai ierobežotu PSRS simbolikas lietošanu publiskajā vidē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-gadijuma-kombulos-rosina-aizliegt-psrs-simbolu-izmantosanu-ari-privatos-nolukos.a199471/|title=Pēc gadījuma Kombuļos rosina aizliegt PSRS simbolu izmantošanu arī privātos nolūkos|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> kā arī aicinājis nostiprināt Latvijas aizsardzību pret potenciālajiem militārajiem draudiem, kurus rada Krievija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/video/janis-dombrava-par-9-maiju-2/|title=Jānis Dombrava par 9. maiju|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095037/https://www.nacionalaapvieniba.lv/video/janis-dombrava-par-9-maiju-2/}}</ref> 2014. gadā, vēl pirms [[Krimas aneksija]]s nosodījis ārlietu ministra [[Edgars Rinkēvičs|Edgara Rinkēviča]] nespēju reaģēt un apzināties Krievijas draudus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ekonomika.lv/dombrava-divaina-un-mainiga-arpolitika/|title=Dombrava: Dīvainā un mainīgā ārpolitika|website=ekonomika.lv|access-date=2021-10-06|date=2014-04-15|language=lv}}</ref> Kā deputāts J. Dombrava vairākkārt atbalstījis [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]] demontāžu un 2019. gadā, kad savākti nepieciešamie 10 000 paraksti par tā demontāžas priekšlikumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50876045|title=Savāc 10 000 parakstus par Uzvaras pieminekļa demontāžu|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2019-03-03|language=lv}}</ref> darbojies tam izveidotajā darba grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/jautajumu-par-uzvaras-pieminekla-demontazu-risinas-darba-grupa-14221559|title=Jautājumu par Uzvaras pieminekļa demontāžu risinās darba grupā|website=www.diena.lv|access-date=2021-10-06}}</ref> Saistībā ar līdzīga rakstura pieminekli [[Limbaži|Limbažos]], atbalstījis [[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu]] Limbažu nodaļu, panākot PSRS pieminekļa demontāžu. Kad Krievijas Ārlietu ministrija saistībā ar šo notikumu iesniedza protesta notu, J. Dombrava izteicās: “Ar iestāšanos par konkrēto, demontēto piemiņas akmeni Krievija sevi pazemo, jo cenšas vienlaikus attaisnot slepkavas un iestājas par PSRS okupācijas režīma leģitimizēšanu.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/dombrava-krievija-bija-informeta-par-pieminekla-demontazu-limbazos-sasutums-nav-saprotams.d?id=47859881|title=Dombrava: Krievija bija informēta par pieminekļa demontāžu Limbažos; sašutums nav saprotams|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2016-09-01|language=lv}}</ref> 2020. gada 9. maijā, koronavīrusa pandēmijas sākumā, kad bija stingri pulcēšanās ierobežojumi, viņš izteicās, ka atbildīgajām amatpersonām vajadzētu uzņemties atbildību par nespēju ierobežot cilvēku plūsmu uz “Uzvaras pieminekli”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-dombrava-par-9-maiju-amatpersonam-jaizverte-demisija-vai-vismaz-jaatvainojas-sabiedribai/|title=VIDEO. Dombrava par 9. maiju: Amatpersonām jāizvērtē demisija vai vismaz jāatvainojas sabiedrībai|website=LA.LV|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2022. gada jūnijā balsojis par pašvaldību pienākumu demontēt PSRS slavinošus pieminekļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/janisdombrava/status/1537390731295436803?s=20|title=Twitter}}</ref> 2023. gada jūnijā pēc pieminekļa centrālā obeliska nojaukšanas [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], nosaucis to par ļaunuma impērijas simbola sagraušanu un uzvaru Latvijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/janisdombrava/status/1562802464323440643?s=20|title=twitter}}</ref> 2023. gada oktobrī, strādājot Nacionālās drošības komisijā, panācis likumprojekta pieņemšanu [[Dzelzceļnieku kultūras pils|Maskavas nama]] nacionalizācijai, izsakoties, ka tā ir vieta Krievijas [[Maigā vara|maigās varas]] aktivitātēm Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/janis-dombrava-par-maskavas-namu-sis-ir-pulcesanas-centrs-dazadam-krievijas-maigas-varas-aktivitatem|title=Jānis Dombrava par “Maskavas namu”: Šis ir pulcēšanās centrs dažādām Krievijas maigās varas aktivitātēm|website=LA.LV|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://x.com/janisdombrava/status/1712757111657054234| title=Lai novērstu Latvijas valstiskumu un nacionālo drošību apdraudošās...|website=x.com}}</ref> J. Dombrava uzskata, ka 9. maijs Latvijā ir veids, kā Krievija uztur Latvijā dzīvojošo krievu identitāti ar PSRS, ko viņš sauc par “9. maija kultu”.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/archive/rinkevics-uz-krieviju-raudzijies-caur-roza-brillem-uzskata-dombrava.d?id=44398063|title=Rinkevičs uz Krieviju raudzījies caur 'rozā brillēm', uzskata Dombrava|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2014-04-14|language=lv}}</ref> Tāpat viņš arī noliedz pieminekļa jebkādu saistību ar atbrīvošanu, ko pamato ar to, ka 1944. gadā Igaunijā, kur vācu karaspēks jau bija atkāpies un tika pasludināta neatkarīga valsts, PSRS neatkarīgi no tā to okupēja.<ref name=":1" /> Kopš 2017. gada J. Dombrava vairākas reizes virzījis iniciatīvas, lai PSRS laika simbolika uz margām pie [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]] tiktu noņemta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/5343-pirms-mukusalas-promenades-parbuves-no-margam-jau-pazud-sirpji-un-amuri|title=Pirms Mūkusalas promenādes pārbūves no margām jau pazūd sirpji un āmuri|website=Jauns.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2018. gada jūnijā savas politiskās darbības dēļ viņš iekļauts Krievijas "melnajā sarakstā".<ref name=":0" /> === Starptautiskā darbība === 2011. gadā pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kad notika opozīcijas protestu apspiešana, kopā ar Nacionālās apvienības frakcijas deputātiem rosinājis Saeimai pieņemt paziņojumu, nosodot vardarbīgus protestētāju apspiešanas gadījumus Baltkrievijā.<ref>{{Atsauce|title=Dombrava: Nav pareizi, ka mēs ignorējam to, kas notiek kaimiņvalstī - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/8373/dombrava-nav-pareizi-ka-mes-ignorejam-to-kas-notiek-kai|date=2011-01-13|accessdate=2021-10-06|language=lv|archivedate=2021-10-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20211006095033/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/8373/dombrava-nav-pareizi-ka-mes-ignorejam-to-kas-notiek-kai}}</ref> Arī 2020. gadā pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem bijis viens no tiem, kuri aicina rīkot jaunas, leģitīmas Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52386867|title=Saeima paziņojumā aicina Baltkrievijā rīkot jaunas prezidenta vēlēšanas|last=Upleja|first=Sanita|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2020-08-18|language=lv}}</ref> 2013. gadā aicinājis Igaunijas parlamentu nepieļaut "Latvijas kļūdas" saistībā ar Igaunijas-Krievijas robežlīguma ratifikāciju, kurš paredzēja atteikšanos no Petseri reģiona, līdzīgi kā Latvija atteicās no tiesībām uz Abreni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/na-aicina-igauniju-nepielaut-latvijas-kludas-robezliguma-noslegsana-ar-krieviju/|title=NA aicina Igauniju nepieļaut Latvijas kļūdas robežlīguma noslēgšanā ar Krieviju|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095041/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/na-aicina-igauniju-nepielaut-latvijas-kludas-robezliguma-noslegsana-ar-krieviju/}}</ref> Saeimas debatēs, Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā un publikācijās ir nosodījis Krievijas īstenoto Gruzijas un Ukrainas teritoriju okupāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.leta.lv/es/item/13413AC9-2F69-C252-5A6A-9101EBC9F133/jaunumi:news/|title=Saeimas ārpolitikas debatēs deputātiem atšķirīgi viedokļi par ministra ziņojumu {{!}} Jaunumi {{!}} Es & ES {{!}} LETA|website=www.leta.lv|access-date=2021-10-06|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095034/https://www.leta.lv/es/item/13413AC9-2F69-C252-5A6A-9101EBC9F133/jaunumi:news/}}</ref> 2013. gada nogalē piedalījās Ukrainas Maidanā, kur norādīja, ka nevis austrumiem vai rietumiem ir tiesības lemt par ukraiņu tautas nākotni, bet gan pašai Ukrainas tautai.<ref>{{Atsauce|title=Jāņa Dombrava uzruna ukraiņu tautai Maidenā|url=https://www.youtube.com/watch?v=P7hjNcmfb6Y|accessdate=2021-10-06|language=lv}}</ref> Atbalstījis Saeimas paziņojumus, kuros tiek atbalstīta Ukrainas suverenitāte un Ukrainas bruņotie spēki, tostarp piedalījies ar to saistītās ziedojumu vākšanas kampaņās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/sis-lietas-tika-sagadatas-ukrainu-karaviriem-par-13-nacionalas-apvienibas-deputatu-saziedoto-naudu/|title=Šīs lietas tika sagādātas ukraiņu karavīriem par 14 Nacionālās apvienības deputātu saziedoto naudu|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095035/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/sis-lietas-tika-sagadatas-ukrainu-karaviriem-par-13-nacionalas-apvienibas-deputatu-saziedoto-naudu/}}</ref> === Valsts valoda un simbolika === 2011. gadā J. Dombrava aktīvi piedalījās Nacionālās apvienības ierosinātajā parakstu vākšanas kampaņā par vienotu izglītību valsts valodā. Atbalstījis attiecīgus grozījumus, kad tie ir izskatīti Saeimā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Share|first=J. B.|date=1976-01|title=Review of drug treatment for Down's syndrome persons|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/2011|journal=American Journal of Mental Deficiency|volume=80|issue=4|pages=388–393|issn=0002-9351|pmid=2011}}</ref> Tāpat arī bijis viens no tiem deputātiem, kuri 2018. gadā atbalstīja izglītību tikai valsts valodā pamatizglītības līmenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/12-saeimas-frakciju-viedokli/26723-frakciju-viedokli-2018-gada-22-marta|title=Frakciju viedokļi 2018. gada 22. martā|website=saeima.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2020. gadā bijis viens no likumprojekta par latviešu valodas nodrošināšanu bērnudārzos atbalstītājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/katra-bernudarza-bus-janodrosina-programma-valsts-valoda/|title=Katrā bērnudārzā būs jānodrošina programma valsts valodā|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095043/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/katra-bernudarza-bus-janodrosina-programma-valsts-valoda/}}</ref> 2012. gadā, kad notika referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu, vērsis asu kritiku šīs idejas atbalstītāju virzienā, aicinot balsot pret. Tostarp J. Dombrava izcēlis lielo īpatsvaru idejas atbalstītājiem cietumā, izsakoties, ka “Varam tikai spriest, ka N. Ušakovs un J. Urbanovičs ar paziņojumu, ka referendumā balsos par krievu valodu vēlas iegūt labvēlību no krievu valodas dedzīgākiem atbalstītājiem — noziedzniekiem.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/janis-dombrava-noziedznieki-atbalsta-divvalodibu.d?id=42047900|title=Jānis Dombrava: Noziedznieki atbalsta divvalodību|last=loceklis|first=Jānis Dombrava, 11 Saeimas deputāts, „Visu Latvijai!” valdes|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2012-01-12|language=lv}}</ref> Saistībā ar šo referendumu J. Dombrava minēja Baltkrievijas piemēru, izsakoties, ka līdzīga divvalodības ieviešana Baltkrievijā faktiski ir novedusi līdz baltkrievu valodas gandrīz pilnīgai izskaušanai no publiskās telpas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nacionalaapvieniba.lv/wp-content/uploads/2013/05/2012-02-avize.pdf|title=Nacionālās apvienības apkārtraksts|access-date={{dat|2021|10|06||bez}}|archive-date={{dat|2021|10|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095034/https://nacionalaapvieniba.lv/wp-content/uploads/2013/05/2012-02-avize.pdf}}</ref> Jau 2012. gadā izteicies par nepieciešamību ieviest stingrākus sodus par [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] apgānīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/67863-dombrava-par-huliganismu-pie-brivibas-pieminekla-vajadzetu-piespriest-vismaz-sabiedriskos-darbus.htm|title=Dombrava: Par huligānismu pie Brīvības pieminekļa vajadzētu piespriest vismaz sabiedriskos darbus|website=nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2020. gadā iesniedzis un panācis, ka Saeimā tiek pieņemts likumprojekts par Brīvības pieminekli un [[Rīgas Brāļu kapi]]em, kurš nosaka īpašu aizsardzības zonu šiem objektiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/29023-saeima-pienem-jaunu-likumu-brivibas-pieminekla-un-rigas-bralu-kapu-atbalstam|title=Saeima pieņem jaunu likumu Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu atbalstam|website=saeima.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> === Covid-19 pandēmija === 2020. gada 24. februārī, vēl pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, J. Dombrava un citi Nacionālās apvienības deputāti aicināja apturēt satiksmi ar Covid-19 vīrusa skartajām valstīm, lai vīruss netiktu ievests Latvijā un nebūtu jāievieš ierobežojumi valsts mērogā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/305774-nacionala-apvieniba-velas-lai-aptur-satiksmi-starp-latviju-un-koronavirusa-regioniem-italija.htm|title=Nacionālā apvienība vēlas, lai aptur satiksmi starp Latviju un koronavīrusa reģioniem Itālijā|website=nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> Līdzīgi aicinājumi — apturēt migrāciju no ārvalstīm sekoja arī 2020. gada vasarā un rudenī, kad vīrusa izplatība Latvijā bija apturēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/nacionala-apvieniba-aicina-ministru-kabinetu-apturet-migraciju-no-arvalstim/|title=Nacionālā apvienība aicina Ministru kabinetu apturēt migrāciju no ārvalstīm|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095039/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/nacionala-apvieniba-aicina-ministru-kabinetu-apturet-migraciju-no-arvalstim/}}</ref> 2020. gada decembrī J. Dombrava publicēja rakstu, kur pauž viedokli, ka nevajadzētu nosodīt cilvēkus, kuri izsakās negatīvi pret vakcināciju vai pandēmiju, ko viņš pamato ar to, ka "Tie visi ir mūsu līdzcilvēki. Tā ir mūsu sabiedrība. Tajā valda dažādi uzskati un pirms nosodīt, tos vajag mēģināt izprast. Godīgai, atklātai un cieņpilnai komunikācijai ir jānotiek ar visiem cilvēkiem, nevis tikai dažiem."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/kurs-gudrs-kurs-mulkis/|title=Kurš gudrs, kurš muļķis?|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095033/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/kurs-gudrs-kurs-mulkis/}}</ref> Pretēji citām koalīcijas partijām, J. Dombrava arī iestājies pret atsevišķu profesiju obligātu vakcināciju, piedāvājot primāri rūpēties par visu personu vakcināciju, kuri atrodas riska grupās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pavluts-neparliecina-na-deputati-aizvien-saubas-par-pienakumu-pedagogiem-obligati-vakcineties|title=Pavļuts nepārliecina: NA deputāti aizvien šaubās par pienākumu pedagogiem obligāti vakcinēties|website=LA.LV|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> === Krievijas iebrukums Ukrainā === Jau pirmajā Krievijas iebrukuma Ukrainā dienā medijos publicēts raksts, kur Dombrava izsakās, ka Krievijas pilsoņiem nav vietas Latvijā, aicinot pārtraukt izsniegt uzturēšanās atļaujas un vīzas. Šāds viedoklis pamatots ar to, ka lielākā daļa Krievijas pilsoņu Latvijā balsojuši par Putinu un ir līdzatbildīgi karā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dombrava-putins-ir-slepkava-un-krievijas-karaspeks-ir-okupanti|title=Dombrava: Putins ir slepkava un Krievijas karaspēks ir okupanti|website=LA.LV|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref> 2022. gada aprīlī izteicis atbalstu un balsojis “par” Saeimas paziņojumu, kurš nosoda Krievijas īstenoto genocīdu Ukrainā, kā arī iespējami ātrāku atteikšanos no Krievijas naftas un gāzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/70ECF827438991E8C225882B00231388?OpenDocument|title=Paziņojuma teksts|website=titania.saeima.lv|access-date=2024-01-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/janisdombrava/status/1517073099207974914|title=twitter}}</ref> 2022. gada augustā balsojis par Saeimas paziņojumu par Krievijas atzīšanu kā terorismu atbalstošu valsti saistībā ar tās īstenoto genocīdu Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/777763368535357BC225889A0038EA74?OpenDocument|title=Paziņojuma teksts|website=titania.saeima.lv|access-date=2024-01-05}}</ref> 2023. gada maijā kā komisijas vadītājs paudis atbalstu NDK rosinātajiem grozījumiem, kuri tostarp paredz, ka valsts iestādēs nevarēs strādāt personas, kuras apšauba Ukrainas teritoriālo vienotību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/11883.rss/32323-saeimas-komisija-konceptuali-atbalsta-pienakumu-valsts-parvalde-nodarbinatajiem-but-lojaliem-latvijas-valstij|title=Saeimas komisija konceptuāli atbalsta pienākumu valsts pārvaldē nodarbinātajiem būt lojāliem Latvijas valstij|website=saeima.lv|access-date=2024-01-05|language=lv|archive-date=2024-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240105120935/https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/11883.rss/32323-saeimas-komisija-konceptuali-atbalsta-pienakumu-valsts-parvalde-nodarbinatajiem-but-lojaliem-latvijas-valstij}}</ref> == Rezultāti vēlēšanās == {| border="1" cellpadding="4" cellspacing="1" style="margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; text-align:right; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Gads !style="background-color:#E9E9E9" align=left|Vēlēšanas !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Saraksts !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Apgabals(i) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Vieta sarakstā !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Plusi !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Svītrojumi !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Vieta rezultātā !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Rezultāts |- |align="center"|[[2009. gads|2009]] |align="left"|[[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas Domes vēlēšanas]] |align="center"|[[Visu Latvijai]] |align="center"|Rīga |align="center"|6. |align="center"|230 |align="center"|92 |align="center"|6. |align="center"|nav ievēlēts |- |align="center"|[[2010. gads|2010]] |align="left"|[[10. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|5. |align="center"|2151 |align="center"|1427 |align="center"|3. |align="center"|ievēlēts |- |align="center"|[[2011. gads|2011]] |align="left"|[[11. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|2. |align="center"|9874 |align="center"|1711 |align="center"|2. |align="center"|ievēlēts |- |align="center"|[[2014. gads|2014]] |align="left"|[[12. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|2. |align="center"|12010 |align="center"|3110 |align="center"|2. |align="center"|ievēlēts |- |align="center"|[[2018. gads|2018]] |align="left"|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|3. |align="center"|7438 |align="center"|1659 |align="center"|3. |align="center"|ievēlēts |- |align="center"|[[2022. gads|2022]] |align="left"|[[14. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|3. |align="center"|6015 |align="center"|1831 |align="center"|3. |align="center"|ievēlēts |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | pirms = [[Rihards Kozlovskis]] | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dombrava, Janis}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Visu Latvijai!" politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] tkwqof8a47nlvgoskqk3izg9e5dh0mb Džeimss Bonds 0 145035 4493403 4359053 2026-07-11T12:10:45Z OskarsC 38216 4493403 wikitext text/x-wiki {{Tēla infokaste | name = Džeimss Bonds | color = #E6E6E6 | series = | image = Fleming007impression.jpg | caption = | first = * "[[Kazino Royale (romāns)|Kazino Royale]]" * <small>(1953. gada romāns)</small> | last = * "[[Solo (romāns)|Solo]]" * <small>(2013. gada romāns)</small> | creator = [[Ians Flemings]] | portrayer = * [[Šons Konerijs]] * [[Džordžs Leizenbijs]] * [[Rodžers Mūrs]] * [[Timotijs Daltons]] * [[Pīrss Brosnans]] * [[Denjels Kreigs]] | voice = | lbl1 = | data1 = | lbl2 = | data2 = | lbl3 = | data3 = | nickname = | alias = 007 | species = [[cilvēks]] | gender = [[vīrietis]] | occupation = [[spiegs]] | title = | family = | spouse = | significantother = | children = | relatives = | religion = | nationality = brits | lbl21 = | data21 = | lbl22 = | data22 = | lbl23 = | data23 = | extra-hdr = | lbl31 = | data31 = | lbl32 = | data32 = | lbl33 = | data33 = }} '''Džeimss Bonds''' ({{val|en|James Bond}}) ir izdomāts [[Slepenais izlūkošanas dienests|britu slepenā dienesta]] aģents, ko 1953. gadā izveidoja rakstnieks [[Ians Flemings]]. Viņš Bondu iekļāva 12 romānos un divos īso stāstu krājumos. Pēc Fleminga nāves romānus ar Džeimsa Bonda piedalīšanos sarakstījuši [[Kingslijs Emiss]], [[Kristofers Vūds]], [[Džons Gārdners]], [[Reimonds Bensons]], [[Sebastians Folkss]], [[Džefrijs Dīvers]], [[Viljams Boids]] un [[Entonijs Horovics]]. Pēdējais sarakstītais romāns ir 2015. gada septembrī izdotais Entonija Horovica romāns ''Trigger Mortis''. Papildus tam [[Charlie Higson|Čārlijs Higsons]] ir sarakstījis stāstu sēriju [[Young Bond|par jauno Džeimsu Bondu]] un [[Samanta Veinberga|Keita Vestbrūka]] ir sarakstījusi trīs romānus un divus īsos stāstus par citu romāna tēlu — [[Miss Moneypenny|Manīpenijas jaunkundzi]]. Tāpat viņa tēls ir ticis izmantots ilgstošākajā un otrajā visu laiku finansiāli veiksmīgākajā veidotajā filmu [[franšīze|franšīzē]], sākot ar 1962. gada filmu "[[Doktors No]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mi6.co.uk/sections/movies/index.php3 |title=MI6:: The Home Of James Bond 007 |publisher=Mi6.co.uk |date= |accessdate=6 January 2009 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091231030742/http://www.mi6.co.uk/sections/movies/index.php3 |archivedate={{dat|2009|12|31||bez}} }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |author=By |url=http://www.variety.com/article/VR1117971747.html?categoryid=1236&cs=1 |title='Harry Potter' toots box office horn&nbsp;— Entertainment News, Los Angeles, Media&nbsp;— Variety |publisher=Variety.com |date=30 December 2008 |accessdate=6 January 2009 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090303144307/http://www.variety.com/article/VR1117971747.html?categoryid=1236&cs=1 |archivedate={{dat|2009|03|03||bez}} }}</ref><ref name="jamesbond1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jamesbond007.se/quantum_of_solace_pr_stockholm.asp |title=Agent James Bond 007 – Quantum of Solace |publisher=Jamesbond007.se |date= |accessdate=14 June 2009 |archive-date={{dat|2011|03|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110314213007/http://www.jamesbond007.se/quantum_of_solace_pr_stockholm.asp }}</ref> Par Džeimsu Bondu ir uzņemtas 25 filmas, no kurām visjaunākā ir 2020. gadā iznākusī "[[Nav laiks mirt]]". Pēdējās piecās filmās Džeimsa Bonda lomu atveidoja angļu aktieris [[Denjels Kreigs]], taču pazīstamākie šī tēla atveidotāji ir [[Šons Konerijs]], [[Rodžers Mūrs]] un [[Pīrss Brosnans]]. Džeimsa Bonda tēls tiek izmantots arī radiolugās, komiksos un datorspēlēs. == Filmas == {| class="wikitable" style="font-size:97%; text-align:left;" |- !# !Nosaukums !Izdošanas datums !Aktieris !Režisors |- | colspan="5" style="background:#c5f3c6;"| |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|1 | "[[Doktors No]]" (''Dr. No'') | style="text-align:center;"| {{dat|1962|10|5|N|bez}} | rowspan="5" style="text-align:center;"|[[Šons Konerijs]] | rowspan="2" style="text-align:center;"|[[Terenss Jangs]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|2 | "[[Ar mīlestību no Krievijas]]" (''From Russia with Love'') | style="text-align:center;"| {{dat|1963|10|10|N|bez}} |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|3 | "[[Zelta pirksts]]" (''Goldfinger'') | style="text-align:center;"| {{dat|1964|9|17|N|bez}} | style="text-align:center;"|[[Gajs Hemiltons]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|4 | "[[Zibenslode]]" (''Thunderball'') | style="text-align:center;"| {{dat|1965|12|9|N|bez}} | style="text-align:center;"|[[Terenss Jangs]] |- <!--Lūdzu nepievienot 1967. gada filmu Casino Royale sarakstam --> | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|5 | "[[Tu dzīvo tikai divreiz]]" (''You Only Live Twice'') | style="text-align:center;"| {{dat|1967|6|12|N|bez}} | style="text-align:center;"|[[Luiss Gilberts]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|6 | "[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]" (''On Her Majesty's Secret Service'') | style="text-align:center;"| {{dat|1969|12|18|N|bez}} | style="text-align:center;"|[[Džordžs Leizenbijs]] | style="text-align:center;"|[[Pīters R. Hants]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|7 | "[[Dimanti ir mūžīgi]]" (''Diamonds Are Forever') | style="text-align:center;"| {{dat|1971|12|14|N|bez}} | style="text-align:center;"|[[Šons Konerijs]] | rowspan="3" style="text-align:center;"|[[Gajs Hemiltons]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|8 | "[[Dzīvo un ļauj mirt]]" (''Live and Let Die'') | style="text-align:center;"| {{dat|1973|6|27|N|bez}} | rowspan="7" style="text-align:center;"|[[Rodžers Mūrs]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|9 | "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]" (''The Man with the Golden Gun'') | style="text-align:center;"| {{dat|1974|12|19|N|bez}} |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|10 | "[[Spiegs, kurš mīlēja mani]]" (''The Spy Who Loved Me'') | style="text-align:center;"| {{dat|1977|7|7|N|bez}} | rowspan="2" style="text-align:center;"|[[Luiss Gilberts]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|11 | "[[Mēnesgājējs]]" (''Moonraker'') | style="text-align:center;"| {{dat|1979|6|26|N|bez}} |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|12 | "[[Tikai tavās acīs]]" (''For Your Eyes Only'') | style="text-align:center;"| {{dat|1981|6|24|N|bez}} | rowspan="5" style="text-align:center;"|[[Džons Glens (režisors)|Džons Glens]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|13 | "[[Astoņkājis (filma)|Astoņkājis]]" (''Octopussy'') | style="text-align:center;"| {{dat|1983|6|6|N|bez}} |- <!--Lūdzu nepievienot filmu Never Say Never Again sarakstam--> | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|14 | "[[Skats uz slepkavību]]" (''A View to a Kill'') | style="text-align:center;"| {{dat|1985|5|22|N|bez}} |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|15 | "[[Dzīvās ugunis]]" (''The Living Daylights'') | style="text-align:center;"| {{dat|1987|6|29|N|bez}} | rowspan="2" style="text-align:center;"|[[Timotijs Daltons]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|16 | "[[Tiesības nogalināt]]" (''Licence to Kill'') | style="text-align:center;"| {{dat|1989|6|13|N|bez}} |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|17 | "[[Zeltacs]]" (''GoldenEye'') | style="text-align:center;"| {{dat|1995|11|13|N|bez}} | rowspan="4" style="text-align:center;"|[[Pīrss Brosnans]] | style="text-align:center;"|[[Martins Kempbels]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|18 | "[[Rītdiena nemirst]]" (''Tomorrow Never Dies'') | style="text-align:center;"| {{dat|1997|12|9|N|bez}} | style="text-align:center;"|[[Rodžers Spotisvuds]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|19 | "[[Ar pasauli nepietiek]]" (''The World Is Not Enough'') | style="text-align:center;"| {{dat|1999|11|8|N|bez}} | style="text-align:center;"|[[Maikls Epteds]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|20 | "[[Mirsti citu dienu]]" (''Die Another Day'') | style="text-align:center;"| {{dat|2002|11|20|N|bez}} | style="text-align:center;"|[[Lī Tamahori]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|21 | "[[Kazino Royale]]" (''Casino Royale'') | style="text-align:center;"| {{dat|2006|11|14|N|bez}} | rowspan="5" style="text-align:center;"|[[Denjels Kreigs]] | style="text-align:center;"|[[Martins Kempbels]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|22 | "[[Mierinājuma kvants]]" (''Quantum of Solace'') | style="text-align:center;"| {{dat|2008|10|22|N|bez}} | style="text-align:center;"|[[Marks Forsters]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|23 | "[[Operācija "Skyfall"]]" (''Skyfall'') | style="text-align:center;"| {{dat|2012|10|23|N|bez}} | rowspan="2" style="text-align:center;"|[[Sems Mendess]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|24 | "[[007: SPEKTRS]]" (''Spectre'') | style="text-align:center;"| {{dat|2015|10|26|N|bez}} |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"|25 | "[[Nav laiks mirt]]" (''No Time to Die'') | style="text-align:center;"| {{dat|2020|4|8|N|bez}} | style="text-align:center;"|[[Kerijs Fukunaga]] |} === Citas filmas === * "[[Kazino Royale (1967. gada filma)|Kazino Royale]]" (1967) * "[[Nekad nesaki nekad]]" (1983) == Aktieri == {| class="wikitable" style="text-align:center; width:99%;" |- !Tēls ![[Doktors No]] ![[Ar mīlestību no Krievijas]] ![[Zelta pirksts]] ![[Zibenslode]] ![[Tu dzīvo tikai divreiz]] ![[Viņas augstības slepenajā dienestā]] ![[Dimanti ir mūžīgi]] ![[Dzīvo un ļauj mirt]] ![[Cilvēks ar zelta ieroci]] ![[Spiegs, kurš mīlēja mani]] ![[Mēnesgājējs]] ![[Tikai tavās acīs]] ![[Astoņkājis (filma)|Astoņkājis]] ![[Skats uz slepkavību]] ![[Dzīvās ugunis]] ![[Tiesības nogalināt]] ![[Zeltacs]] ![[Rītdiena nemirst]] ![[Ar pasauli nepietiek]] ![[Mirsti citu dienu]] ![[Kazino Royale]] ![[Mierinājuma kvants]] ![[Operācija "Skyfall"]] ![[007: SPEKTRS]] ![[Nav laiks mirt]] |- |Džeimss Bonds | colspan="5" |[[Šons Konerijs]] |[[Džordžs Leizenbijs]] |Šons Konerijs | colspan="7" |[[Rodžers Mūrs]] | colspan="2" |[[Timotijs Daltons]] | colspan="4" |[[Pīrss Brosnans]] | colspan="5" |[[Denjels Kreigs]] |- |M | colspan="11" |[[Bernards Lī]] | style="background:#d3d3d3;" | | colspan="3" |[[Roberts Brauns]] | colspan="7" |[[Džūdija Denča]] | colspan="2" |Džūdija Denča<br />[[Reifs Fainss]] |Reifs Fainss |- |Monipenija | colspan="14" |[[Loisa Maksvela]] | colspan="2" |[[Karolīna Blisa]] | colspan="4" |[[Samanta Bonda]] | colspan="2" style="background:#d3d3d3;" | | colspan="3" |[[Neomija Herisa]] |- |Q |[[Pīters Bertons]] | colspan="6" |[[Desmonds Llevelins]] | style="background:#d3d3d3;" | | colspan="10" |Desmonds Llevelins |Desmonds Llevelins<br />[[Džons Klīzs]] |Džons Klīzs | colspan="2" style="background:#d3d3d3;" | | colspan="3" |[[Bens Višo]] |- |Fēlikss Leiters |[[Džeks Lords]] | style="background:#d3d3d3;" | |[[Sesils Linders]] |[[Riks Von Nuters]] | colspan="2" style="background:#d3d3d3;" | |[[Normens Bērtons]] |[[Deivids Hedisons]] | colspan="6" style="background:#d3d3d3;" | |[[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] |Deivids Hedisons | colspan="4" style="background:#d3d3d3;" | | colspan="2" |[[Džefrijs Raits]] | colspan="2" style="background:#d3d3d3;" | |Džefrijs Raits |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{kultūra-aizmetnis}} {{Literatūra-aizmetnis}} {{Džeimsa Bonda filmas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bonds, Džeimss}} [[Kategorija:Džeimsa Bonda filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kino tēli]] [[Kategorija:Tēli]] j07152f8jbwxie1mwknt2g4r1coikji Juta Strīķe 0 145752 4493724 4350539 2026-07-12T08:24:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493724 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Juta Strīķe | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781704151).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Juta Strīķe 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2020|03|18|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] priekšnieka vietniece | term_sākums2 = {{dat|2004|02|11|N}} | term_beigas2 = 2016 | prezidents2 = | premjer2s = | priekštecis2 = | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dat|1970|07|18|N|bez}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2020|03|18|1970|07|18}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = [[juriste]] | tautība = [[latvieši|latviete]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | partija = [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] <small>(2017—2020)</small> }} '''Juta Strīķe''' (dzimusi '''Anna Potapova''' {{dat|1970|07|18||bez}} [[Maskava|Maskavā]], mirusi [[Jūrmala|Jūrmalā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/bulduru_slimnica_negaiditi_mirusi_juta_strike|title=Pietiek :: Bulduru slimnīcā negaidīti mirusi Juta Strīķe|website=pietiek.com|access-date=2020-03-19}}</ref> {{dat|2020|03|18}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devusies-saeimas-deputate-un-bijusi-knab-prieksnieka-vietniece-juta-strike.a352254/|title=Mūžībā devusies Saeimas deputāte un bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-18|language=lv}}</ref>) bija [[Latvija]]s politiķe un iekšlietu un korupcijas apkarošanas darbiniece. Strādājusi par izmeklētāju [[Valsts drošības dienests|Drošības policijā]] un [[Latvijas iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijā]]. No 2004. gada līdz 2014. gada 31. oktobrim J. Strīķe bija [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] (KNAB) priekšnieka vietniece, bet pēc tam ar KNAB vadītāja [[Jaroslavs Streļčenoks|Jaroslava Streļčenoka]] lēmumu pazemināta amatā par Juridiskās nodaļas galveno speciālisti-juristi.<ref>{{Ziņu atsauce |title = Strīķe biroja priekšnieka vietnieces amatā atkārtoti nav jāatjauno, apgalvo KNAB |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2014. gada 30. decembrī |accessdate = 2015. gada 26. martā |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/strike-biroja-prieksnieka-vietnieces-amata-atkartoti-nav-jaatjauno-apgalvo-knab.d?id=45402728#ixzz3VUYnRejZ}}</ref> Kopš 2017. gada — [[Rīgas dome]]s deputāte. 2018. gada 6. oktobrī ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]] no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1970. gadā [[Maskava|Maskavā]] Jurija Potapova un Taigas Zvirbules ģimenē.<ref name="NRA">[https://nra.lv/vakara-zinas/308288-vakara-zinas-iespejams-juta-strike-muziba-aizgajusi-smagas-slimibas-del.htm Iespējams, Juta Strīķe mūžībā aizgājusi smagas slimības dēļ] nra.lv 2020. gada 20. martā</ref> Mācījās Maskavas 584. vidusskolā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Juta Strīķe alias Anna Potapova |publisher = TvNET |date = 2003.11.02. |accessdate = 2011.03.25 |url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/312169-juta_strike_alias_anna_potapova |archive-date = {{dat|2014|01|14||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20140114033339/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/312169-juta_strike_alias_anna_potapova }}</ref> bet vasarās dzīvoja Latvijā.<ref name="tver">{{Ziņu atsauce |title = Trauslā meitene ar tvērienu |author = Zane Zālīte-Kļaviņa |publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] |date = 2008. gada 3. jūlijā |accessdate = 2011. gada 25. martā |url = http://www.diena.lv/lat/politics/politika/trausla-meitene-ar-tverienu }}</ref> 1988. gadā viņa kā Juta Potapova<ref>{{Ziņu atsauce |title = Juta Strīķe alias Anna Potapova |publisher = [[tvnet.lv]] |date = 2003. gada 2. novembris |accessdate = 2011. gada 25. martā |url = https://www.tvnet.lv/6233537/juta-strike-alias-anna-potapova}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title = Avīze: Juta Strīķe kādreiz bija zināma ar vārdu Anna Potapova |publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] |date = 2011. gada 1. marts |accessdate = 2011. gada 25. martā |url = https://apollo.tvnet.lv/5621988/avize-juta-strike-kadreiz-bija-zinama-ar-vardu-anna-potapova }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title = KNAB šaubās, vai Juta Strīķe ir persona, par kuru uzdodas |publisher = [[skaties.lv]] |author = Jānis Zariņš |date = 2016. gada 14. jūnijs |work = [[TV3 Latvija|TV3]] |accessdate = 2017. gada 28. augustā |url = https://skaties.lv/zinas/latvija/knab-saubas-vai-juta-strike-ir-persona-par-ko-uzdodas/#foto-638478 |archive-date = 2019. gada 8. Jūnijs |archive-url = https://web.archive.org/web/20190608042154/https://skaties.lv/zinas/latvija/knab-saubas-vai-juta-strike-ir-persona-par-ko-uzdodas/#foto-638478 }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title = Aktualizējas jautājums par Strīķes – Potapovas identitāti |publisher = [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |author1=Uldis Dreiblats |author2= Ritums Rozenbergs |date = 2018. gada 11. septembris |accessdate = 2018. gada 3. oktobrī |url = https://nra.lv/politika/257071-aktualizejas-jautajums-par-strikes-potapovas-identitati.htm}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title = Jauns pagrieziens Jutas Strīķes mīklainās identitātes lietā |publisher = [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |author1=Uldis Dreiblats |author2= Ritums Rozenbergs |date = 2018. gada 3. oktobris |accessdate = 2018. gada 3. oktobrī |url = https://nra.lv/latvija/politika/259321-jauns-pagrieziens-jutas-strikes-miklainas-identitates-lieta.htm}}</ref><ref>Atsaucoties uz Maskavas pilsētas 584. vidusskolas atestātu, kas Jutai Strīķei izsniegts uz Annas Potapovas vārda, Maskavas pilsētas [[Čerjomušku rajons|Čerjomušku rajona]] pasu galda 1988. gada 11. augustā izdotu dokumentu Nr. I — MЮ Nr. 294724 par vārda maiņu un viņas krieviski rakstīto autobiogrāfiju pielaišanai iestājeksāmeniem [[Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]], tiek apgalvots, ka viņa savu vārdu esot nomainījusi. J. Strīķe pati to noliedz, sakot, ka vienmēr saukta par Jutu, un, ka vidusskolas atestātā notikusi direktores pārrakstīšanās, kas nav uzskatīta par gana būtisku, lai izlabotu: {{Ziņu atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/303074-tv-etera-strike-iekarst-strida-ar-liepnieku-es-vienmer-esmu-bijusi-juta-nevis-anna|title=TV ēterā Strīķe iekarst strīdā ar Liepnieku: "Es vienmēr esmu bijusi Juta (nevis Anna)!"|publisher=[[Kasjauns]]|accessdate=2018. gada 6. novembrī|date=2018. gada 30. oktobris|author1=Uldis Dreiblats|author2=Ritums Rozenbergs}}</ref> sāka studēt [[Latvijas Valsts Universitāte]]s [[LU Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]]. 1993. gadā viņa ieguva tiesību zinātņu bakalaura grādu un jurista kvalifikāciju.<ref>{{Ziņu atsauce |title = Juta Striķī |author = Sanita Jemberga |publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] |date = 2004. gada 17. janvārī |accessdate = 2011. gada 25. martā |url = http://www.diena.lv/lat/arhivs/sestdiena/juta-striki }}</ref> Apprecējās ar Maiguru Strīķi un pieņēma viņa uzvārdu. Sākumā strādāja [[LR Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijā]], vēlāk [[Valsts drošības dienests|Drošības policijā]] (1995—2003) un [[KNAB]] (2003—2016). J. Strīķe vairākkārt izvirzīta KNAB vadītājas amatam, bet [[Saeima|Saeimā]] viņas kandidatūru noraidīja.<ref name="tver" /> {{dat|2011|02|05||bez}} plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija par tiešu apdraudējumu Jutas Strīķes dzīvībai un veselībai un viņa uz laiku drošības apsvērumu dēļ izbrauca no Latvijas.<ref>{{Ziņu atsauce |title = Turpināšu strādāt, protams |author = Sanita Jemberga |publisher = [[Ir (žurnāls)|Ir]] |date = 2011. gada 2. martā |accessdate = 2011. gada 25. martā |url = http://www.irir.lv/2011/3/2/turpinasu-stradat-protams }}{{Novecojusi saite}}</ref> No iepriekšējā vadītāja [[Normunds Vilnītis|Normunda Vilnīša]] atlaišanas {{dat|2011|06|16}} līdz [[Jaroslavs Streļčenoks|J. Streļčenoka]] apstiprināšanai amatā {{dat||11|17||bez}} J. Strīķe bija KNAB priekšnieka pienākumu pildītāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju ieceļ Strīķi | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.06.16. | accessdate = 2011.06.18 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-knab-prieksnieka-pienakumu-izpilditaju-iecel-striki.d?id=39128715}}</ref> {{dat|2013|12|20||bez}} KNAB priekšnieks J. Streļčenoks paziņoja par Strīķes atbrīvošanu no amata,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Streļčenoks atbrīvo no amata Strīķi | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013.12.20. | accessdate = 2013.12.20 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/strelcenoks-atbrivo-no-amata-striki.d?id=43982606}}</ref> taču {{dat|2014|01|07}} Ministru prezidents [[Valdis Dombrovskis]] šo rīkojumu atcēla.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Dombrovskis atceļ rīkojumu par Strīķes atlaišanu; Streļčenoks pikts | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2014.01.07. | accessdate = 2014.01.07 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/dombrovskis-atcel-rikojumu-par-strikes-atlaisanu-strelcenoks-pikts-plkst1511.d?id=44014802}}</ref> Darbu KNAB Strīķe pārtrauca 2016. gadā. Mirusi 2020. gada 18. martā 49 gadu vecumā Jūrmalā, [[Bulduri|Bulduru]] slimnīcā.<ref name="NRA"/> == Politiskā darbība == 2017. gada 28. februārī J. Strīķi uzņēma [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunajā konservatīvajā partijā]]. [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] viņu ievēlēja [[Rīgas dome|Rīgas domē]], bet 2018. gadā [[13. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no šīs partijas saraksta. 13. Saeimā J. Strīķe bija Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija priekšsēdētāja biedre un Juridiskās komisijas locekle.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.labdien.lv/izm-strikes-noslepums-atrodas-lu-rektora-rokas/|title=IZM: Strīķes noslēpums atrodas LU rektora rokās|last=Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs|first=|website=Labdien.lv|access-date=2019-01-04|date=3.01.2019}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{13. Saeima}} {{Rīgas dome 2017}} {{DEFAULTSORT:Strīķe, Juta}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Jaunās konservatīvās partijas politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] dpzouew3vo4fkr79it1gk922vr9gh2m 2026. gads 0 146631 4493609 4493310 2026-07-12T04:13:28Z Baisulis 11523 /* Jūlijs */ +1..... 4493609 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Satrapī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Aleksandr Samokutyayev 2011.jpg|[[Aleksandrs Samokutjajevs]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]] — [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] 2g63uo4raoy54nfwl7y3nodjrdg593c 4493729 4493609 2026-07-12T08:31:34Z Baisulis 11523 /* Jūnijs */ +1..... 4493729 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Satrapī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Aleksandr Samokutyayev 2011.jpg|[[Aleksandrs Samokutjajevs]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]] — [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] ldheow5hzhjeok9wmmloz68q906atpr 4493800 4493729 2026-07-12T11:24:16Z Baisulis 11523 /* Jūlijs */ +1..... 4493800 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Satrapī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Aleksandr Samokutyayev 2011.jpg|[[Aleksandrs Samokutjajevs]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]] — [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] 27be3gpfb9yxutmsk6dls2zlq6j66kt Kristians Vulfs 0 154107 4493666 3852146 2026-07-12T06:10:33Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493666 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kristians Vulfs | vārds_orģ = ''Christian Wulff'' | attēls = Christian Wulff 2010.jpg | mazs_att = | apraksts = Kristians Vulfs 2010. gadā | amats = [[Vācijas prezidenti|Vācijas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2010|6|30|N}} | term_beigas = {{dat|2012|2|17|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Horsts Kēlers]] | pēctecis = [[Joahims Gauks]] | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1959|6|19}} | dzim_vieta = {{vieta|Vācija|Osnabrika}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Kristīgi Demokrātiskā Apvienība]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = Jurists | alma_mater = [[Osnabrikas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Christian Wulff Signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Kristians Vilhelms Valters Vulfs''' ({{val|de|Christian Wilhelm Walter Wulff}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[ˈkʁɪstjan ˈvɪlhɛlm ˈvaltɐ vʊlf]]]}}; dzimis {{dat|1959|6|19}} [[Osnabrika|Osnabrikā]], [[Vācija|Vācijā]]) ir bijušais [[Vācijas prezidenti|Vācijas prezidents]]. Prezidenta amatā ticis ievēlēts {{dat|2010|6|30}}. Būdams 51 gadu vecs, K. Vulfs kļuva par Vācijas jaunāko prezidentu. {{dat|2012|2|17||bez}} viņš atkāpās no Vācijas prezidenta amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/vacijas-prezidents-atkapies-no-amata.d?id=42138984|title=Vācijas prezidents atkāpies no amata|date={{dat|2012|2|17||bez}}|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|accessdate={{dat|2012|2|17||bez}}}}</ref> Pirms ievēlēšanas par Valsts prezidentu, viņš no {{dat|2003|3|4|ģ|bez}} līdz {{dat|2010|6|30|d|bez}} bija [[Lejassaksija]]s premjers. Kopš 1975. gada ir [[Kristīgi Demokrātiskā Apvienība|Kristīgi Demokrātiskās Apvienības]] loceklis. [[Osnabrikas Universitāte|Osnabrikas Universitātē]] studējis [[tiesību zinātne|tiesību zinātni]] ar specializāciju [[ekonomika|ekonomikā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.christianwulff.de/ Mājaslapa] {{de ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Vācijas prezidents]] | periods = 2010—2012 | pirms = [[Horsts Kēlers]] | pēc = [[Joahims Gauks]] }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vulfs, Kristians}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības biedri]] [[Kategorija:Vācijas prezidenti]] [[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]] 6l3l1eoqv58q4e74wmptusr40avee6l Pērsels 0 156177 4493517 4349736 2026-07-11T19:04:17Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4493517 wikitext text/x-wiki '''Pērsels''' ({{val|en|Purcell}}; sieviešu dzimtē [[Pērsela]]) ir [[normaņi|normaņu]] cilmes [[uzvārds]], kas ir izplatīts [[Īrija|Īrijā]] un [[Anglija|Anglijā]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Edvards Milss Pērsels]] (''Edward Mills Purcell''; 1912—1997) — amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts; * [[Henrijs Pērsels]] (''Henry Purcell''; 1659—1695) — angļu komponists; * [[Stīvs Pērsels]] (''Steve Purcell''; 1961) — amerikāņu karikatūrists, komiksu mākslinieks, balss aktieris, režisors, scenārists. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 4f5s3pcm5qs4nrgvq9t6bb7wv46rsst Vilhelms Pīks 0 157329 4493562 4155944 2026-07-11T20:41:03Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493562 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Vilhelms Pīks | vārds_orģ =Wilhelm Pieck | attēls =Fotothek df roe-neg 0002793 004 Portrait Wilhelm Piecks im Publikum der Bachfeier.jpg | att_izm = | amats =[[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] prezidents | term_sākums ={{dat|1949|10|11|N}} | term_beigas ={{dat|1960|09|07|N}} | priekštecis =[[Sabiedroto Vācijas okupācija]] | pēctecis =[[Valters Ulbrihts]] (kā Valsts Padomes priekšsēdētājs) | dzim_dati ={{dat|1876|01|03}} | dzim_vieta =[[Gūbene]], [[Vācijas Impērija]]<br />(tagad [[Gubina (pilsēta)|Gubina]], {{POL}}) | dzīves_vieta =[[Gūbene]] - [[Brēmene]] - [[Amsterdama]] - [[Berlīne]] - [[Parīze]] - [[Maskava]] - [[Berlīne]] | mir_dati ={{dat|1960|09|07}} | mir_vieta =[[Berlīne|Austrumberlīne]], [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]]<br />(tagad {{DEU}}) | partija =[[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija]], [[Vācijas Komunistiskā partija]], [[Vācijas Sociālistikās vienības partija]] | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | reliģija = | apglabāts =[[Berlīne]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Frīdrihs Vilhelms Reinholds Pīks''' ({{val|de|Friedrich Wilhelm Reinhold Pieck}}; dzimis {{dat|1876|01|03}}, miris {{dat|1960|09|07}}) bija [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] valsts darbinieks. Pirmais un vienīgais VDR prezidents no 1949. gada 11. oktobra līdz savai nāvei. Dzimis kučiera ģimenē [[Gūbene]]s pilsētas austrumdaļā, kas mūsdienās ir [[Polija]]s pilsēta [[Gubina (pilsēta)|Gubina]]. Pēc skolas beigšanas mācījās par galdnieku. 1895. gadā iestājās [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskajā partijā]]. No 1896. gada strādāja [[Brēmene|Brēmenē]], kur kļuva par pilsētas parlamenta locekli. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā ieņēma pretkara pozīciju, tāpēc tika tiesāts, tomēr Pīkam izdevās emigrēt uz [[Amsterdama|Amsterdamu]]. Pēc kara 1981. gadā atgriezās [[Berlīne|Berlīnē]] un bija viens no [[Vācijas Komunistiskā partija|Vācijas Komunistiskās partijas]] dibinātājiem. 1921. gadā tika ievēlēts [[Komunistiskā Internacionāle|Komunistiskās Internacionāles]] Izpildu komitejā. Kopš 1928. gada - [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]] deputāts. 1922. gadā bija viens no [[Sarkanā palīdzība|Sarkanās palīdzības]] dibinātājiem. Pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas 1933. gadā, Pīkam atņēma Vācijas pilsonību, un viņš bija spiests emigrēt uz [[Parīze|Parīzi]]. 1935. gadā Vilhelms Pīks tika ievēlēts par Vācijas Komunistiskās partijas vadītāju, kamēr [[Ernsts Tēlmanis]] atrodas cietumā. Pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]] un līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām dzīvoja [[Padomju Savienība|PSRS]]. Bija viens no [[Nacionālā komiteja "Brīvā Vācija"|Nacionālās komitejas "Brīvā Vācija"]] dibinātājiem. 1945. gada 1. jūlijā atgriezās [[Padomju okupācijas zona Vācijā|Vācijas padomju okupācijas zonā]]. 1946. gadā kopā ar [[Oto Grotevols|Oto Grotevolu]] kļuva par [[Vācijas Sociālistikās vienības partija]]s (VSVP) līdzpriekšsēdētāju, bet 1949. gadā, nodibinoties VDR, - par tās pirmo un vienīgo prezidentu. Tomēr faktiski valsti vadīja [[Valters Ulbrihts]], kurš bija VSVP CK ģenerālsekretārs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.dhm.de/lemo/html/biografien/PieckWilhelm/index.html Vilhelma Pīka īsa biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20001010113234/http://www.dhm.de/lemo/html/biografien/PieckWilhelm/index.html |date={{dat|2000|10|10||bez}} }} {{de ikona}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Piks, Vilhelms}} [[Kategorija:1876. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1960. gadā mirušie]] [[Kategorija:VDR politiķi]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Komunisti]] [[Kategorija:Lubušas vojevodistē dzimušie]] 7w3rjs26s790cr6x07zi7cqe6dmfkva Bērnu klīniskā universitātes slimnīca 0 159415 4493416 4489104 2026-07-11T13:18:14Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4493416 wikitext text/x-wiki {{Slimnīcas infokaste | name = Bērnu klīniskā universitātes slimnīca | org/group = | image = bkus-maja.jpg | alt = | image_size = 250px | caption = Administrācijas ēka | map_type = Rīga | map_caption = Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Torņakalna nodaļa | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 55 | lats = 17.86 | latNS = N | longd = 24 | longm = 5 | longs = 17.09 | longEW = E | logo = | logo_size = 200px | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Vienības gatve 45|3s=Vienības gatve (Rīga)}} | healthcare = | funding = | type = [[Universitātes slimnīca]], daudzprofila ārstniecības, izglītības un zinātnes institūcija | speciality = | standards = | emergency = Ir (24/7) | helipad = | affiliation = [[Rīgas Stradiņa universitāte]], [[Latvijas Universitāte]] | patron = | network = | beds = < 300 | founded = 1899 | closed = | demolished = | website = {{URL|http://www.bkus.lv}} | other_links = }} '''Bērnu klīniskā universitātes slimnīca''' ('''BKUS''') jeb '''Bērnu slimnīca''' ir viena no Latvijas [[universitātes slimnīca|universitātes slimnīcām]]. Tā ir V līmeņa daudzprofilu medicīnas izglītības un ārstniecības iestāde, kura sastāv no galvenās daļas Torņakalnā, Vienības gatvē 45 un filiāles Juglas ielā 20.<ref name="bkus">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bkus.lv/lv/par-mums-0|title=PAR MUMS {{!}} BKUS|website=www.bkus.lv|access-date=2024-03-04}}</ref> Torņakalna slimnīcā ir aptuveni 20 nodaļu, kurās nodrošina stacionāro veselības aprūpi. Medicīnisko palīdzību Bērnu slimnīcas stacionārā ik gadu saņem ap 15 000 pacientu.<ref name="bkus" /> Slimnīca nodrošina valsts apmaksātu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu bērniem ambulatori ([[poliklīnika]], daudzfunkcionālais korpuss) un stacionārā neatliekamās, steidzamās un plānveida palīdzības apjomā, piedāvājot arī izvēles maksas pakalpojumus. BKUS attīstības stratēģija 2026.—2030. gadam paredz slimnīcā aprūpēt bērnus un jauniešus līdz 25 gadiem vecumam un veidot to kā ģimenes medicīnas centru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2026-bkus-velas-lidz-25-gadiem-palielinat-slimnica-aprupejamo-bernu-vecumu.a653532/ BKUS vēlas līdz 25 gadiem palielināt slimnīcā aprūpējamo bērnu vecumu] lsm.lv 02.07.2026</ref> == Vēsture == [[Attēls:Rīgas pilsētas Džeimsa Armitsteda bērnu slimnīca pēc 1930.png|thumb|260px|left|Rīgas pilsētas Džeimsa Armitsteda bērnu slimnīca (pēc 1930. gada)]] === Armitsteda bērnu slimnīca === Rīgas [[Lielā ģilde (Rīga)|Lielās ģildes]] vecākais [[Džeimss Armitsteds]] (1826—1879) savā testamentā pilsētai novēlēja {{sk|500000}} rubļu lielu kapitālu,<ref name="ziedojums-2015" /> ko piešķīra bērnu slimnīcas būvei [[Torņakalns|Torņakalnā]] Jelgavas šosejas malā iepretī vecajām Šmita eļļas dzirnavām. Projektu izstrādāja Rīgas pilsētas galvenais arhitekts [[Reinholds Šmēlings]], 1895. gada 10. jūnijā sākās būvdarbi, un 1899. gada 20. septembrī (2. oktobrī pēc jaunā stila) atklāja Džeimsa Armitsteda Rīgas bērnu slimnīcu (''James Armisteadsches Kinderkrankenhaus Riga'') ar 116 gultām un ambulanci. Slimnīcā bija iekšķīgo slimību, ķirurģiskā, šarlaka, difterijas, infekciju slimību nodaļas, izolators. Slimnīca sastāvēja no pārvaldes mūra ēkas, sešām ķieģeļu, kā arī trim koka vienstāvu ēkām. Bērnu slimnīcas pirmais direktors un iekšķīgo un infekcijas slimību nodaļu virsārsts bija [[Johans Bernhards Švarcs]], bet ķirurģiskās nodaļas virsārsts [[Pauls Klemms]]. No 1919. gada slimnīcas direktors bija [[Andrejs Priedkalns]]. 1922. gada janvārī divas slimnīcas nodaļas ar 60 gultām nodeva LU Medicīnas fakultātes Bērnu klīnikas pārvaldībā, par klīnikas vadītāju kļuva profesors [[Eduards Gartjē]]. No 1923. gada slimnīcas direktors bija [[Augusts Pētersons]], no 1925. gada [[Jēkabs Nīmanis (ārsts)|Jēkabs Nīmanis]], vēlāk Artūrs Plūme. === Bērnu klīniskā slimnīca === Pēc Otrā pasaules kara slimnīcas nosaukums bija Rīgas pilsētas Bērnu klīniskā slimnīca, par Bērnu slimību katedras vadītāju strādāja [[Gedimins Ebels]]. 1965. gadā slimnīca no Rīgas pilsētas pakļautības pārgāja Veselības aizsardzības ministrijas pārziņā un tika pārdēvēta par Republikas Bērnu klīnisko slimnīcu. 1972. gadā uzcēla daudzstāvu korpusu 400 gultām. 1995. gada 30. augustā ar Ministru kabineta rīkojumu slimnīcu nodeva [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s valdījumā, bet 1999. gada beigās to atkal atvienoja, jo 1998. gada nogalē bija atjaunota LU Medicīnas fakultāte un tai nebija savas klīniskās bāzes. 2004. gada 2. decembrī tai pievienoja "Bērnu klīnisko slimnīcu Gaiļezers", bet 2006. gadā "Rehabilitācijas slimnīcu Ogre".<ref>[http://www.doctus.lv/2009/10/laime-ir-kalpot-berniem-bernu-slimnicas-simtdesmitgade Laime ir kalpot bērniem. Bērnu slimnīcas simtdesmitgade] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150509041612/http://www.doctus.lv/2009/10/laime-ir-kalpot-berniem-bernu-slimnicas-simtdesmitgade |date={{dat|2015|05|09||bez}} }} Mozgis D., Cipele L., Grīnšteina B. "DOCTUS", 2009. gada oktobrī</ref> Kardioķirurgs [[Aris Lācis]] veica cilmes šūnu transplantāciju sirds muskulī zīdainim. === Bijušās nodaļas === ==== BKUS slimnīca "Gaiļezers" ==== Rīgas pilsētas I bērnu slimnīca savu darbu uzsāka 1981. gada 1. martā. Slimnīca celta, plānojot 406 gultu vietas bērniem līdz 15 gadu vecumam, sakarā ar bērnu nozokomiālo infekciju pieaugumu Rīgā. 1982. gadā slimnīca kļuva par Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātes 2. Bērnu slimību katedras klīnisko bāzi. 1986. gadā Valsts bērnu klīniskās slimnīcas Gaiļezers sastāvā izveidoja Republikānisko medicīniski ģenētisko konsultāciju, ko 1994. gadā pārveidoja par Valsts medicīniskās ģenētikas centru. Kopš 2023. gada decembra lielākā daļa bērnu slimnīcas "Gaiļezers" speciālistu uzsāka darbu jaunajā ēkā Bērnu slimnīcas novietnē "Torņakalns", Vienības gatvē 45. ==== BKUS Ogres rehabilitācijas nodaļa ==== [[Bērnu sanatorija "Ogre"|Bērnu sanatoriju "Ogre"]] Rīgas centrālā slimokase 1920. gados nolēma celt trūcīgajiem iedzīvotājiem. Par piemērotāko vietu tika izvēlēta [[Ogre]], tās labvēlīgā klimata, tīrā gaisa un Rīgas tuvuma dēļ. 1926. gadā likts pamatakmens sanatorijas ēkai. Sanatoriju atklāja 1927. gada jūlijā un slēdza 2014. gadā. == Bērnu slimnīcas fonds == [[Bērnu slimnīcas fonds]] ir sabiedriskā labuma organizācija, kas darbojas kopš 2001. gada 31. janvāra.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Par fondu|url=http://www.bsf.lv/lv/par-fondu|publisher=Bērnu slimnīcas fonds|accessdate={{dat|2015|12|31||bez}}}}</ref> 2015. gada decembrī uzņēmums [[Mikrotīkls]] veica 1 miljonu eiro lielu ziedojumu [[Bērnu slimnīcas fonds|Bērnu slimnīcas fondam]], kas bija līdz tam lielākais saņemtais ziedojums Bērnu slimnīcas attīstībai.<ref name="ziedojums-2015">{{tīmekļa atsauce|title=Bērnu slimnīcas fonds saņēmis miljonu eiro lielu ziedojumu|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/590105-bernu_slimnicas_fonds_sanemis_miljonu_eiro_lielu_ziedojumu|publisher=TVNET|date={{dat|2015|12|30||bez}}|access-date={{dat|2015|12|31||bez}}|archive-date={{dat|2015|12|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151231131539/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/590105-bernu_slimnicas_fonds_sanemis_miljonu_eiro_lielu_ziedojumu}}</ref> 2021. gadā ''[[MikroTik]]'' līdzīpašnieks Džons Tallijs apņēmās ziedot BKUS 20 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/aktuali/_mikrotik_-ziedos-20-miljonus-eiro-bernu-kliniskas-universitates-slimnicai-45951/|title=MikroTik ziedos 20 miljonus eiro Bērnu klīniskas universitātes slimnīcai|website=www.santa.lv|access-date=2022-05-25}}</ref> 2022. gadā uzsāka ziedojuma piesaistes kampaņu BKUS psihiskās veselības centra labiekārtošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bsf.lv/lv/paveiktais/2022-gada-atskaite|title=2022. gada atskaite|website=bsf.lv|access-date=2024-03-04|language=lv}}</ref> == Jaunbūve == Svinot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 125. dibināšanas gadadienu, 2024. gada 1. oktobrī atklāja jaunbūvi ar Ambulatoro veselības centru un Neatliekamās medicīnas centru, kuru celtniecība izmaksāja 28,4 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.10.2024-atklaj-bernu-slimnicas-jaunbuvi-ambulatorie-pakalpojumi-bus-pieejami-vienuviet.a570822/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Atklāj Bērnu slimnīcas jaunbūvi — ambulatorie pakalpojumi būs pieejami vienuviet] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Bērnu klīniskā universitātes slimnīca| ]] [[Kategorija:V līmeņa slimnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] mmwwsku49776x9p78v6arkidj88t99d 4493418 4493416 2026-07-11T13:26:59Z Baisulis 11523 /* Armitsteda bērnu slimnīca */ precizējums..... 4493418 wikitext text/x-wiki {{Slimnīcas infokaste | name = Bērnu klīniskā universitātes slimnīca | org/group = | image = bkus-maja.jpg | alt = | image_size = 250px | caption = Administrācijas ēka | map_type = Rīga | map_caption = Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Torņakalna nodaļa | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 55 | lats = 17.86 | latNS = N | longd = 24 | longm = 5 | longs = 17.09 | longEW = E | logo = | logo_size = 200px | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Vienības gatve 45|3s=Vienības gatve (Rīga)}} | healthcare = | funding = | type = [[Universitātes slimnīca]], daudzprofila ārstniecības, izglītības un zinātnes institūcija | speciality = | standards = | emergency = Ir (24/7) | helipad = | affiliation = [[Rīgas Stradiņa universitāte]], [[Latvijas Universitāte]] | patron = | network = | beds = < 300 | founded = 1899 | closed = | demolished = | website = {{URL|http://www.bkus.lv}} | other_links = }} '''Bērnu klīniskā universitātes slimnīca''' ('''BKUS''') jeb '''Bērnu slimnīca''' ir viena no Latvijas [[universitātes slimnīca|universitātes slimnīcām]]. Tā ir V līmeņa daudzprofilu medicīnas izglītības un ārstniecības iestāde, kura sastāv no galvenās daļas Torņakalnā, Vienības gatvē 45 un filiāles Juglas ielā 20.<ref name="bkus">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bkus.lv/lv/par-mums-0|title=PAR MUMS {{!}} BKUS|website=www.bkus.lv|access-date=2024-03-04}}</ref> Torņakalna slimnīcā ir aptuveni 20 nodaļu, kurās nodrošina stacionāro veselības aprūpi. Medicīnisko palīdzību Bērnu slimnīcas stacionārā ik gadu saņem ap 15 000 pacientu.<ref name="bkus" /> Slimnīca nodrošina valsts apmaksātu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu bērniem ambulatori ([[poliklīnika]], daudzfunkcionālais korpuss) un stacionārā neatliekamās, steidzamās un plānveida palīdzības apjomā, piedāvājot arī izvēles maksas pakalpojumus. BKUS attīstības stratēģija 2026.—2030. gadam paredz slimnīcā aprūpēt bērnus un jauniešus līdz 25 gadiem vecumam un veidot to kā ģimenes medicīnas centru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2026-bkus-velas-lidz-25-gadiem-palielinat-slimnica-aprupejamo-bernu-vecumu.a653532/ BKUS vēlas līdz 25 gadiem palielināt slimnīcā aprūpējamo bērnu vecumu] lsm.lv 02.07.2026</ref> == Vēsture == [[Attēls:Rīgas pilsētas Džeimsa Armitsteda bērnu slimnīca pēc 1930.png|thumb|260px|left|Rīgas pilsētas Džeimsa Armitsteda bērnu slimnīca (pēc 1930. gada)]] === Armitsteda bērnu slimnīca === Rīgas [[Lielā ģilde (Rīga)|Lielās ģildes]] vecākais [[Džeimss Armitsteds]] (1826—1879) savā testamentā pilsētai novēlēja {{sk|200000}} zelta rubļu lielu kapitālu,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Slimnīcas vēsture |url=https://bkus.lv/lv/slimnicas-vesture |website=bkus.lv |accessdate={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> ko piešķīra bērnu slimnīcas būvei [[Torņakalns|Torņakalnā]] Jelgavas šosejas malā iepretī vecajām Šmita eļļas dzirnavām.<ref name="ziedojums-2015" /> Projektu izstrādāja Rīgas pilsētas galvenais arhitekts [[Reinholds Šmēlings]], 1895. gada 10. jūnijā sākās būvdarbi, un 1899. gada 20. septembrī (2. oktobrī pēc jaunā stila) atklāja Džeimsa Armitsteda Rīgas bērnu slimnīcu (''James Armisteadsches Kinderkrankenhaus Riga'') ar 116 gultām un ambulanci. Slimnīcā bija iekšķīgo slimību, ķirurģiskā, šarlaka, difterijas, infekciju slimību nodaļas, izolators. Slimnīca sastāvēja no pārvaldes mūra ēkas, sešām ķieģeļu, kā arī trim koka vienstāvu ēkām. Bērnu slimnīcas pirmais direktors un iekšķīgo un infekcijas slimību nodaļu virsārsts bija [[Johans Bernhards Švarcs]], bet ķirurģiskās nodaļas virsārsts [[Pauls Klemms]]. No 1919. gada slimnīcas direktors bija [[Andrejs Priedkalns]]. 1922. gada janvārī divas slimnīcas nodaļas ar 60 gultām nodeva LU Medicīnas fakultātes Bērnu klīnikas pārvaldībā, par klīnikas vadītāju kļuva profesors [[Eduards Gartjē]]. No 1923. gada slimnīcas direktors bija [[Augusts Pētersons]], no 1925. gada [[Jēkabs Nīmanis (ārsts)|Jēkabs Nīmanis]], vēlāk Artūrs Plūme. === Bērnu klīniskā slimnīca === Pēc Otrā pasaules kara slimnīcas nosaukums bija Rīgas pilsētas Bērnu klīniskā slimnīca, par Bērnu slimību katedras vadītāju strādāja [[Gedimins Ebels]]. 1965. gadā slimnīca no Rīgas pilsētas pakļautības pārgāja Veselības aizsardzības ministrijas pārziņā un tika pārdēvēta par Republikas Bērnu klīnisko slimnīcu. 1972. gadā uzcēla daudzstāvu korpusu 400 gultām. 1995. gada 30. augustā ar Ministru kabineta rīkojumu slimnīcu nodeva [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s valdījumā, bet 1999. gada beigās to atkal atvienoja, jo 1998. gada nogalē bija atjaunota LU Medicīnas fakultāte un tai nebija savas klīniskās bāzes. 2004. gada 2. decembrī tai pievienoja "Bērnu klīnisko slimnīcu Gaiļezers", bet 2006. gadā "Rehabilitācijas slimnīcu Ogre".<ref>[http://www.doctus.lv/2009/10/laime-ir-kalpot-berniem-bernu-slimnicas-simtdesmitgade Laime ir kalpot bērniem. Bērnu slimnīcas simtdesmitgade] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150509041612/http://www.doctus.lv/2009/10/laime-ir-kalpot-berniem-bernu-slimnicas-simtdesmitgade |date={{dat|2015|05|09||bez}} }} Mozgis D., Cipele L., Grīnšteina B. "DOCTUS", 2009. gada oktobrī</ref> Kardioķirurgs [[Aris Lācis]] veica cilmes šūnu transplantāciju sirds muskulī zīdainim. === Bijušās nodaļas === ==== BKUS slimnīca "Gaiļezers" ==== Rīgas pilsētas I bērnu slimnīca savu darbu uzsāka 1981. gada 1. martā. Slimnīca celta, plānojot 406 gultu vietas bērniem līdz 15 gadu vecumam, sakarā ar bērnu nozokomiālo infekciju pieaugumu Rīgā. 1982. gadā slimnīca kļuva par Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātes 2. Bērnu slimību katedras klīnisko bāzi. 1986. gadā Valsts bērnu klīniskās slimnīcas Gaiļezers sastāvā izveidoja Republikānisko medicīniski ģenētisko konsultāciju, ko 1994. gadā pārveidoja par Valsts medicīniskās ģenētikas centru. Kopš 2023. gada decembra lielākā daļa bērnu slimnīcas "Gaiļezers" speciālistu uzsāka darbu jaunajā ēkā Bērnu slimnīcas novietnē "Torņakalns", Vienības gatvē 45. ==== BKUS Ogres rehabilitācijas nodaļa ==== [[Bērnu sanatorija "Ogre"|Bērnu sanatoriju "Ogre"]] Rīgas centrālā slimokase 1920. gados nolēma celt trūcīgajiem iedzīvotājiem. Par piemērotāko vietu tika izvēlēta [[Ogre]], tās labvēlīgā klimata, tīrā gaisa un Rīgas tuvuma dēļ. 1926. gadā likts pamatakmens sanatorijas ēkai. Sanatoriju atklāja 1927. gada jūlijā un slēdza 2014. gadā. == Bērnu slimnīcas fonds == [[Bērnu slimnīcas fonds]] ir sabiedriskā labuma organizācija, kas darbojas kopš 2001. gada 31. janvāra.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Par fondu|url=http://www.bsf.lv/lv/par-fondu|publisher=Bērnu slimnīcas fonds|accessdate={{dat|2015|12|31||bez}}}}</ref> 2015. gada decembrī uzņēmums [[Mikrotīkls]] veica 1 miljonu eiro lielu ziedojumu [[Bērnu slimnīcas fonds|Bērnu slimnīcas fondam]], kas bija līdz tam lielākais saņemtais ziedojums Bērnu slimnīcas attīstībai.<ref name="ziedojums-2015">{{tīmekļa atsauce|title=Bērnu slimnīcas fonds saņēmis miljonu eiro lielu ziedojumu|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/590105-bernu_slimnicas_fonds_sanemis_miljonu_eiro_lielu_ziedojumu|publisher=TVNET|date={{dat|2015|12|30||bez}}|access-date={{dat|2015|12|31||bez}}|archive-date={{dat|2015|12|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151231131539/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/590105-bernu_slimnicas_fonds_sanemis_miljonu_eiro_lielu_ziedojumu}}</ref> 2021. gadā ''[[MikroTik]]'' līdzīpašnieks Džons Tallijs apņēmās ziedot BKUS 20 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/aktuali/_mikrotik_-ziedos-20-miljonus-eiro-bernu-kliniskas-universitates-slimnicai-45951/|title=MikroTik ziedos 20 miljonus eiro Bērnu klīniskas universitātes slimnīcai|website=www.santa.lv|access-date=2022-05-25}}</ref> 2022. gadā uzsāka ziedojuma piesaistes kampaņu BKUS psihiskās veselības centra labiekārtošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bsf.lv/lv/paveiktais/2022-gada-atskaite|title=2022. gada atskaite|website=bsf.lv|access-date=2024-03-04|language=lv}}</ref> == Jaunbūve == Svinot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 125. dibināšanas gadadienu, 2024. gada 1. oktobrī atklāja jaunbūvi ar Ambulatoro veselības centru un Neatliekamās medicīnas centru, kuru celtniecība izmaksāja 28,4 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.10.2024-atklaj-bernu-slimnicas-jaunbuvi-ambulatorie-pakalpojumi-bus-pieejami-vienuviet.a570822/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Atklāj Bērnu slimnīcas jaunbūvi — ambulatorie pakalpojumi būs pieejami vienuviet] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Bērnu klīniskā universitātes slimnīca| ]] [[Kategorija:V līmeņa slimnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] j8gjgn3wg2te22ttkzrru4ba9w7rsrq Egons Krencs 0 162252 4493558 3491665 2026-07-11T20:34:37Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493558 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Egons Krencs | vārds_orģ = ''Egon Krenz'' | attēls = Bundesarchiv Bild 183-1989-0303-027, Egon Krenz.jpg | mazs_att = | apraksts = Egons Krencs 1989. gadā | amats = [[Vācijas Sociālistiskās vienības partijas CK ģenerālsekretārs]] | term_sākums = {{dat|1988|10|18}} | term_beigas = {{dat|1989|12|3}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = [[Villijs Štolps]], [[Hanss Modrovs]] | priekštecis = [[Ērihs Honekers]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1937|3|19}} | dzim_vieta = [[Kolberga]], [[Trešais reihs]]<br />(mūsdienās [[Kolobžega]], {{POL}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[vācieši|vācietis]] | partija = [[Vācijas Sociālistiskā vienības partija]] | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķis | alma_mater = | reliģija = ateists | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Egons Krencs''' ({{val|de|Egon Krenz}}, dzimis {{dat|1937|3|19}}) ir bijušais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] politiķis, pēdējais valsts vadītājs pirms VDR pievienošanas [[Rietumvācija|VFR]]. 1989. gada oktobrī valdošās [[Vācijas Sociālistiskā vienības partija|Vācijas Sociālistiskās vienības partijas]] vadītāja amatā nomainīja ilggadīgo VDR līderi [[Ērihs Honekers|Ērihu Honekeru]]. Bet pēc trijiem mēnešiem, komunistiskajam režīmam sabrūkot, bija spiests atkāpties. Karjeras laikā Krencs ieņēma vairākus ietekmīgus amatus. No 1984. gada bija Honekera vietnieks un otrs ietekmīgākais cilvēks valstī. Stājās amatā, kad valstī notika protesti pret režīmu, un atkāpās no amata dažas nedēļas pēc [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] krišanas. Pēc [[Vācijas atkalapvienošana|Vācijas atkalapvienošanās]], 1997. gadā tika notiesāts par noziegumiem, kurus izdarījis režīma laikā. Notiesāts uz sešarpus gadiem ieslodzījumā. 2003. gadā atbrīvots. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krencs, Egons}} [[Kategorija:1937. gadā dzimušie]] [[Kategorija:VDR politiķi]] [[Kategorija:Rietumpomožes vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] sr6yf8mbafig03j8qlwkgmnt3lfef82 Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība 0 165851 4493627 4230759 2026-07-12T05:23:01Z Pirags 3757 4493627 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name = Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība |native_name = Christlich Demokratische Union Deutschlands |party_logo = [[Attēls:Cdu-logo.svg|250px]] |colorcode = #F59D07 |leader = [[Frīdrihs Mercs]] |foundation = 1945. gadā |ideology = |position = [[centrisms]]-[[labējs centrisms]] |newspaper = ''Union'' |youth_wing = |international = |european = |europarl = |colors = melna (tradicionāli pieņemtā), oranža (oficiālā) |headquarters = {{vieta|Vācija|Berlīne}} |website = {{url|http://www.cdu.de}} |seats1_title = [[Bundestāgs]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|152|736|hex=#F59D07}} |seats2_title = Bundesrāts |seats2 = {{Infobox political party/seats|22|69|hex=#F59D07}} |seats3_title = Reģionālie parlamenti |seats3 = {{Infobox political party/seats|481|1884|hex=#F59D07}} |seats4_title = [[Eiropas Parlaments]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|23|96|hex=#F59D07}} |seats5_title=Federālo zemju premjerministri|seats5={{Infobox political party/seats|6|16|hex=#F59D07}}}} '''Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība''' ({{val|de|Christlich Demokratische Union Deutschlands}}, CDU) ir politiskā [[partija]] [[Vācija|Vācijā]]. Tā tika dibināta 1945. gadā un Vācijas [[Bundestāgs|Bundestāgā]] Kristīgo demokrātu apvienība bieži veidojusi vairākumu. 2025. gadā par partijas vadītāju kļuva [[Frīdrihs Mercs]]. Pirmais partijas vadītājs bija kanclers [[Konrāds Adenauers]]. No partijas ir nākuši daudzi Vācijas kancleri: [[Konrāds Adenauers]], [[Ludvigs Erhards]], [[Kurts Georgs Kīzingers]], [[Helmūts Kols]] un [[Angela Merkele]]. <gallery> Pers.Ver.Wahl.v4.svg|Bundestāga balsošanas zīmes skaidrojums German parliamentary elections diagram.svg|Bundestāga vēlēšanu iznākumi un VFR valdību vadītāji </gallery> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130218184444/http://www.cdu.de/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas politiskās partijas]] 8sc59b3jcwc4pxykljor54i1kj8o33f 4493630 4493627 2026-07-12T05:28:30Z Pirags 3757 4493630 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name = Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība |native_name = Christlich Demokratische Union Deutschlands |party_logo = [[Attēls:Cdu-logo.svg|250px]] |colorcode = #F59D07 |leader = [[Frīdrihs Mercs]] |foundation = 1945. gadā |ideology = |position = [[centrisms]]-[[labējs centrisms]] |newspaper = ''Union'' |youth_wing = |international = |european = |europarl = |colors = melna (tradicionāli pieņemtā), oranža (oficiālā) |headquarters = {{vieta|Vācija|Berlīne}} |website = {{url|http://www.cdu.de}} |seats1_title = [[Bundestāgs]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|152|736|hex=#F59D07}} |seats2_title = Bundesrāts |seats2 = {{Infobox political party/seats|22|69|hex=#F59D07}} |seats3_title = Reģionālie parlamenti |seats3 = {{Infobox political party/seats|481|1884|hex=#F59D07}} |seats4_title = [[Eiropas Parlaments]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|23|96|hex=#F59D07}} |seats5_title=Federālo zemju premjerministri|seats5={{Infobox political party/seats|6|16|hex=#F59D07}}}} '''Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība''' ({{val|de|Christlich Demokratische Union Deutschlands}}, CDU) ir politiskā [[partija]] [[Vācija|Vācijā]]. Tā tika dibināta 1945. gadā un Vācijas [[Bundestāgs|Bundestāgā]] Kristīgo demokrātu apvienība bieži veidojusi vairākumu. 2022. gadā par partijas vadītāju kļuva [[Frīdrihs Mercs]]. Pirmais partijas vadītājs bija kanclers [[Konrāds Adenauers]]. No partijas ir nākuši daudzi Vācijas kancleri: [[Konrāds Adenauers]], [[Ludvigs Erhards]], [[Kurts Georgs Kīzingers]], [[Helmūts Kols]] un [[Angela Merkele]]. <gallery> Pers.Ver.Wahl.v4.svg|Bundestāga balsošanas zīmes skaidrojums German parliamentary elections diagram.svg|Bundestāga vēlēšanu iznākumi un VFR valdību vadītāji </gallery> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130218184444/http://www.cdu.de/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas politiskās partijas]] f7yxtkc18ap1i85gjxvziv3wiyli0kc Kurts Beks 0 170609 4493669 3851680 2026-07-12T06:14:07Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493669 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kurts Beks | vārds_orģ = ''Kurt Beck'' | attēls = Kurt Beck - Deutschlandfest Bonn 2011-3237 (cropped).jpg <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2006|04|10|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2008|09|07|N|bez}} | priekštecis = [[Matiāss Placeks]] | pēctecis = [[Franks Valters Šteinmeiers]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Reinzeme-Pfalca|Reinzemes-Pfalcas Ministru prezidents]] | term_sākums2 = [[1994]]. gads | term_beigas2 = [[2013]]. gads | prezidents2 = | priekštecis2 = [[Rūdolfs Šarpings]] | pēctecis2 = [[Malu Dreiere]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1949|02|5}} | dzim_vieta = [[Bādbergcāberna]], [[Reinzeme-Pfalca]], {{GER}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|SPD]] | dzīvesb = Rosvita | alma_mater = - | profesija = [[elektriķis]] | reliģija = [[katoļticība]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Kurts Beks''' ({{val-de|Kurt Beck}}; dzimis {{dat|1949|02|5}}) ir [[Vācija|vācu]] politiķis no [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]]. No 1994. līdz 2013. gadam - [[Reinzeme-Pfalca|Reinzemes-Pfalcas]] Ministru prezidents. No 2006. līdz 2008. gadam - partijas priekšsēdētājs. No 2012. gada - [[Frīdriha Eberta fonds|Frīdriha Eberta fonda]] priekšsēdētājs. Dzimis [[Bādbergcāberna|Bādbergcābernā]] mūrnieka ģimenē. Izaudzis [[Šteinfelda|Šteinfeldā]]. Mācījies par elektriķi. 1972. gadā (23 gadu vecumā) beidza vakarskolu. Kopš tā laika pārstāvēja strādājošos darba padomēs (''Betriebsrat''). Sociāldemokrātiskās partijas biedrs no 1972. gada. No 1993. gada - partijas Reinzemes-Pfalcas zemes nodaļas vadītājs. 2006. gada 14. maijā tika ievēlēts par Sociāldemokrātiskās partijas vadītāju. 2008. gada 7. septembrī atkāpās no partijas vadītāja amata, jo aptaujas rādīja, ka viņam nav izredžu uzvarēt [[Angela Merkele|Angelu Merkeli]] 2009. gada vēlēšanās. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.kurt-beck.de/ Kurta Beka oficiālā mājaslapa] {{de ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Vācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Beks, Kurts}} [[Kategorija:1949. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Reinzemē-Pfalcā dzimušie]] 6ilqxgfdthiq8nl2al52g5c3vikvkr6 Viena bērna politika 0 171455 4493399 4100083 2026-07-11T12:08:22Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Iedzīvotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493399 wikitext text/x-wiki '''Viena bērna politika''' ({{val|zh|独生子女政策}}, {{zh-p|Dúshēngzǐ nǚ zhèngcè}}) bija [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republikas]] politika, kas bija spēkā no 1980. gada līdz 2015. gadam, ar mērķi ierobežot straujo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] pieaugumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.brookings.edu/articles/the-end-of-chinas-one-child-policy/|title=The end of China’s one-child policy|website=Brookings|access-date=2024-08-01|language=en-US}}</ref> Šī politika bija viena no pasaulē visstingrākajām [[Dzimstības kontrole|dzimstības kontroles]] programmām, un tā prasīja, lai pilsētās dzīvojošie precētie pāri varētu dzemdēt tikai vienu bērnu. Izņēmumi tika pieļauti lauku rajonos, etniskajām minoritātēm un pāriem, kuriem pirmais bērns piedzima ar [[Invaliditāte|invaliditāti]] vai bija [[meitene]], ļaujot viņiem mēģināt vēlreiz, lai iegūtu [[Dēls|dēlu]]. Viena bērna politika būtiski samazināja dzimstību Ķīnā, palīdzot samazināt iedzīvotāju skaita pieaugumu. Tomēr tai bija arī vairākas negatīvas sekas, tostarp demogrāfiskā nelīdzsvarotība (Ievērojama vīriešu pārsvara rašanās), novecošanās, psiholoģiskās sekas utt. Redzot negatīvās sekas, Ķīnas valdība 2015. gadā oficiāli atcēla viena bērna politiku, pārejot uz divu bērnu politiku, kas ļāva pāriem būt diviem bērniem. 2021. gadā politika tika vēl vairāk mīkstināta, ļaujot ģimenēm būt trim bērniem, cerot stabilizēt [[Summārais dzimstības koeficients|dzimstības līmeni]] un risināt demogrāfiskās problēmas. == Atsauces == {{atsauces}} {{Sabiedrība-aizmetnis}} [[Kategorija:Ķīna]] [[Kategorija:Demogrāfija]] [[Kategorija:Iedzīvotāji]] rv7uj5ygja42s8mdtp9zi0n1r1okq2e Svārki 0 177976 4493657 4327907 2026-07-12T05:59:14Z Baisulis 11523 papildināts...... 4493657 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Spódnica (tył). Żywiec; PME 2887.jpg|thumb|Garie svārki]] '''Svārki''' jeb '''brunči''' ir [[Apģērbs|apģērba]] gabals, virsdrēbes. Parasti svārki sniedzas no [[viduklis|vidukļa]] uz leju, nosedzot [[kāja|kāju]] daļu vai arī visas kājas. Rietumu pasaulē svārki ir [[sieviete|sieviešu]] apģērbs, taču ir izņēmumi. [[Skotija|Skotijā]] [[kilts|kilti]] ir tradicionāls [[vīrietis|vīriešu]] apģērbs, kā arī vairāki dizaineri, tai skaitā Žans Pauls Goltjē, ir izveidojuši svārkus vīriešiem. [[Armēnija|Armēnijā]] atklāti ar 3900. gadu p.m.ē. datēti no salmiem veidoti svārki. Mūsdienu svārkus parasti izgatavoti no viegliem līdz vidēji smagiem [[audums|audumiem]], piemēram, [[denims (audums)|denima]], [[džersijs|džersija]], [[vilna]]s vai [[poplīns|poplīna]]. Plāna vai pieguļoša auduma svārkus bieži valkā ar [[apakškrekls|apakškrekliem]]. Svārku apakšmalas garums var atšķirties no [[minisvārki|mini]] līdz grīdas garumam, un tas var atšķirties atkarībā no [[kultūra]]s priekšstatiem par [[pieticība|pieticību]] un [[estētika|estētiku]], kā arī no valkātāja personīgās gaumes, ko var ietekmēt tādi faktori kā [[mode]] un sociālais konteksts. Lielākā daļa svārku ir atsevišķs apģērba gabals, taču daži svārkiem līdzīgi izstrādājumi var būt daļa no cita apģērba gabala, piemēram, [[legingi]], [[šorti]] un [[peldkostīms|peldkostīmi]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{apģērbs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apģērbs]] s9wouhfrsfwcyah18vabtsme5gah9sf Toms Simpsons 0 179918 4493764 4121779 2026-07-12T10:17:54Z ZANDMANIS 91184 4493764 wikitext text/x-wiki {{Riteņbraucēja infokaste | name = Toms Simpsons | vārds_orig = ''Tom Simpson'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | piktogramma izm = 26px | image = Tom Simpson 1969 Ajman stamp.jpg | fullname = Tomass Simpsons<ref name="BDM">England & Wales Birth Register Index: Thomas Simpson; Jan-Feb-Mar quarter 1938; Mother's maiden name: Cheetham; Registration District: Easington; Volume 10a; Page 539</ref> | nickname = Tomijs | birth_date = {{dat|1937|11|30}} | death_date = {{miršanas datums un vecums|1967|7|13|1937|11|30}} | birth_place = {{vieta|Lielbritānija|Hasvela}} | height = {{mērv|cm=188}} | weight = | discipline = [[Šosejas riteņbraukšana|Šoseja]] | role = Braucējs | ridertype = Vispusīgs | amateurteams = | amateuryears = | proyears = 1959-1967 | proteams =[[Peugeot (riteņbraukšanas komanda)|Peugeot-BP]] | manageyears = | manageteams = | majorwins = '''Lielās tūres''' :''[[Vuelta a España]]'' ::2 posmi '''Daudzdienu sacensības''' :[[Parīze–Nica]] (1967)<br /> '''Klasiskās un viendienas sacensības''' :[[Flandrijas tūre]] (1961) :[[Bordo—Parīze]] (1963) :[[Milāna—Sanremo]] (1964) :[[Attēls:MaillotMundial.PNG|20px]] [[UCI Road World Championships|Pasaules čempions]] (1965) :''[[Giro di Lombardia]]'' (1965) | updated = | medaltemplates = {{MedalCountry| {{GBR}} }} {{MedalSport| [[Šosejas riteņbraukšana]] }} {{MedalCompetition|Pasaules čempionāti}} {{MedalGold |[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|1965 Sansebastjabna]]|Elites grupas brauciens}} {{MedalCompetition|[[Olimpiskās spēles]]}} {{MedalBronze | [[1956. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Melburna 1956]] | 4000m komandas iedzīšana}} }} '''Toms Simpsons''' ({{val|en|Tom Simpson}}; {{dat|1937|11|30|N}}—{{dat|1967|7|13|N}}) bija pēckara gados panākumiem bagātākais [[Anglija]]s [[šosejas riteņbraucējs]]. Simpsons bija pirmais britu pasaules čempions šosejas riteņbraukšanā; šo panākumu tikai 2011. gadā spēja atkārtot [[Marks Kevendišs]]. T. Simpsons uzvarēja trīs klasiskajās riteņbraukšanas sacensībās [[Parīze-Nica]] un divos ''[[Vuelta a España]]'' posmos. Viņš mira no pilnīga pārguruma [[Vantū kalns|Vantū kalna]] nogāzēs [[1967. gada Tour de France]] 13. posmā. Pēc nāves tika konstatēts, ka viņš bija lietojis [[amfetamīns|amfetamīnu]] un [[alkoholiskie dzērieni|alkoholu]] (kombinācija, kas izrādījās nāvējoša kopumā ar karstumu, smago kāpumu Vantū kalnā un vēdera problēmām). == Apbalvojumi == * [[British Cycling|Britu velosporta federācija]]s gada labākais sportists: 1962, 1965 * [[BBC Gada sporta personības balva]]s ieguvējs: 1965 * [[Frederiks Tomass Bidleiks|Bidleika]] piemiņas balva: 1965 * ''[[Daily Express]]'' gada labākais sportists: 1965 * [[Sintamandsberga]]s goda pilsonis: 1965 * [[Sports Journalists' Association]] gada labākais sportists: 1965 * [[Britu velosporta slavas zāle]]: 2010 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{riteņbraukšana-aizmetnis}} {{Olimpisko spēļu medaļnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Simpsons, Toms}} [[Kategorija:1937. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1967. gadā mirušie]] [[Kategorija:Daremas grāfistē dzimušie]] [[Kategorija:Lielbritānijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:Vuelta a España posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:1956. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki riteņbraukšanā]] [[Kategorija:Dopinga lietas riteņbraukšanā]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] t6s0ccj9h8a6r0b1xtbyqd51kjnjoal Maikls Blumbergs 0 184760 4493466 3746727 2026-07-11T15:57:11Z Meistars Joda 781 latviešu valodā vārdu secība nav gluži tāda kā angļu valodā 4493466 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Maikls Blumbergs | vārds_orģ = ''Michael Bloomberg'' | attēls = Mike Bloomberg Headshot.jpg | mazs_att = | apraksts = Maikls Blumbergs 2015. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = 108. [[Ņujorka]]s [[Pašvaldības vadītājs|mērs]] | term_sākums = {{dat|2002|1|1|N}} | term_beigas = {{dat|2013|12|31|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Rūdolfs Džuljāni]] | pēctecis = [[Bills de Blasio]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1942|2|14}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrāti]] <small>(līdz 2001. gadam)</small><br />[[ASV Republikāniskā partija|Republikāņi]] <small>(2001—2007)</small><br />Bezpartejisks <small>(2007—pašlaik)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = Uzņēmējs, politiķis, filantrops | alma_mater = | reliģija = | paraksts = Michael Bloomberg Signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Maikls Blumbergs''' ({{val|en|Michael Rubens Bloomberg}}; dzimis {{dat|1942|2|14}}) ir amerikāņu uzņēmējs, politiķis, filantrops. No 2002. līdz 2013. gadam M. Blumbergs bija [[Ņujorka]]s [[Pašvaldības vadītājs|mērs]]. Ar 31 miljardu ASV dolāru lieliem ienākumiem (2013. gada dati) viņš ir arī 7. bagātākais cilvēks ASV.<ref name=FMB>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.forbes.com/profile/michael-bloomberg|title=Michael Bloomberg |date=September 21 2011 |work=[[Forbes]] |accessdate=November 1, 2011}}</ref> Viņš ir dibinājis uzņēmumu ''[[Bloomberg L.P.]]'', kur viņam pieder 80% akciju. Izglītību ieguvis [[Džonsa Hopkinsa Universitāte|Džonsa Hopkinsa]] un [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]].<ref>[http://www.nyc.gov/portal/site/nycgov/menuitem.e985cf5219821bc3f7393cd401c789a0 "Office of the Mayor: Biography"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120424055712/http://www.nyc.gov/portal/site/nycgov/menuitem.e985cf5219821bc3f7393cd401c789a0/ |date={{dat|2012|04|24||bez}} }}. The City of New York.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Life After B-School: 5 Very Different HBS Grads |date=April 15, 2011 |accessdate=February 14, 2012 |url=http://www.knewton.com/blog/gmat/b-school-life/2011/04/15/life-after-b-school-5-very-different-hbs-grads/ |first=Meghan |last=Daniels |work=[[Knewton|Knewton blog]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120423045017/http://www.knewton.com/blog/gmat/b-school-life/2011/04/15/life-after-b-school-5-very-different-hbs-grads/ |archivedate={{dat|2012|04|23||bez}} }}</ref> Sākotnēji bijis [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijas]] loceklis, taču pirms kandidēšanas uz Ņujorkas mēra amatu 2001. gadā pārgāja pie [[ASV Republikāniskā partija|republikāņiem]]. 2001. gada novembrī notikušajās vēlēšanās viņš uzvarēja savu konkurentu (Marku Grīnu), saņemot 50,3% balsu. Oficiāli Ņujorkas mēra amatā stājies {{dat|2002|1|1||bez}}. 2005. gada vēlēšanās viņš tika pārvēlēts (58,38% balsu). 2008. gadā mēra maksimālais amata pildīšanas laiks tika paildzināts līdz trim termiņiem. Tādējādi M. Blumbergs varēja kandidēt arī 2009. gada vēlēšanās, ko viņš arī veiksmīgi izdarīja. 2007. gadā viņš atstāja Republikāņu partiju un kļuva par bezpartejisku politiķi.<ref>{{ziņu atsauce |url= http://cityroom.blogs.nytimes.com/2007/06/19/bloomberg-leaving-republican-party |title= City Room: Bloomberg Leaving Republican Party |work= [[The New York Times]] | author = Sewell Chan|date= June 19, 2007}}</ref> Bieži viņš tika pieminēts kā iespējamais kandidāts [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada prezidenta vēlēšanās]] (gan uz [[ASV prezidents|prezidenta]], gan [[ASV viceprezidents|viceprezidenta]] amatu).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.blog.newsweek.com/blogs/stumper/archive/2008/03/27/bloomberg-and-obama-payback-time.aspx |title= Stumper : Bloomberg and Obama Meet in the Big Apple. Is the White House Next? |work= [[Newsweek]] |date= March 27, 2008 |accessdate= November 12, 2008 |archiveurl= https://web.archive.org/web/20081204091142/http://www.blog.newsweek.com/blogs/stumper/archive/2008/03/27/bloomberg-and-obama-payback-time.aspx |archivedate= {{dat|2008|12|04||bez}} }}</ref> {{dat|2019|11|8||bez}} Maikls Blumbergs paziņoja, ka taisās iesaistīties sacensībā par Demokrātiskās partijas nomināciju [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanām 2020. gadā]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Ņujorkas eksmērs Blumbergs gatavojas cīņai par demokrātu nomināciju ASV prezidenta vēlēšanām |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nujorkas-eksmers-blumbergs-gatavojas-cinai-par-demokratu-nominaciju-asv-prezidenta-velesanam.a337744/ |accessdate={{dat|2019|11|9||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|11|8||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Blumbergs, Maikls}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV uzņēmēji]] [[Kategorija:ASV politiķi]] [[Kategorija:Bostonā dzimušie]] 1x2c4b7rbl6usgasdgjepqbdxfyal41 4493696 4493466 2026-07-12T07:25:38Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493696 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Maikls Blumbergs | vārds_orģ = ''Michael Bloomberg'' | attēls = Mike Bloomberg Headshot.jpg | mazs_att = | apraksts = Maikls Blumbergs 2015. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = 108. [[Ņujorka]]s [[Pašvaldības vadītājs|mērs]] | term_sākums = {{dat|2002|1|1|N}} | term_beigas = {{dat|2013|12|31|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Rūdolfs Džuljāni]] | pēctecis = [[Bills de Blasio]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1942|2|14}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrāti]] <small>(līdz 2001. gadam)</small><br />[[ASV Republikāniskā partija|Republikāņi]] <small>(2001—2007)</small><br />Bezpartejisks <small>(2007—pašlaik)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = Uzņēmējs, politiķis, filantrops | alma_mater = | reliģija = | paraksts = Michael Bloomberg Signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Maikls Blumbergs''' ({{val|en|Michael Rubens Bloomberg}}; dzimis {{dat|1942|2|14}}) ir amerikāņu uzņēmējs, politiķis, filantrops. No 2002. līdz 2013. gadam M. Blumbergs bija [[Ņujorka]]s [[Pašvaldības vadītājs|mērs]]. Ar 31 miljardu ASV dolāru lieliem ienākumiem (2013. gada dati) viņš ir arī 7. bagātākais cilvēks ASV.<ref name=FMB>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.forbes.com/profile/michael-bloomberg|title=Michael Bloomberg |date=September 21 2011 |work=[[Forbes]] |accessdate=November 1, 2011}}</ref> Viņš ir dibinājis uzņēmumu ''[[Bloomberg L.P.]]'', kur viņam pieder 80% akciju. Izglītību ieguvis [[Džonsa Hopkinsa Universitāte|Džonsa Hopkinsa]] un [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]].<ref>[http://www.nyc.gov/portal/site/nycgov/menuitem.e985cf5219821bc3f7393cd401c789a0 "Office of the Mayor: Biography"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120424055712/http://www.nyc.gov/portal/site/nycgov/menuitem.e985cf5219821bc3f7393cd401c789a0/ |date={{dat|2012|04|24||bez}} }}. The City of New York.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Life After B-School: 5 Very Different HBS Grads |date=April 15, 2011 |accessdate=February 14, 2012 |url=http://www.knewton.com/blog/gmat/b-school-life/2011/04/15/life-after-b-school-5-very-different-hbs-grads/ |first=Meghan |last=Daniels |work=[[Knewton|Knewton blog]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120423045017/http://www.knewton.com/blog/gmat/b-school-life/2011/04/15/life-after-b-school-5-very-different-hbs-grads/ |archivedate={{dat|2012|04|23||bez}} }}</ref> Sākotnēji bijis [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijas]] loceklis, taču pirms kandidēšanas uz Ņujorkas mēra amatu 2001. gadā pārgāja pie [[ASV Republikāniskā partija|republikāņiem]]. 2001. gada novembrī notikušajās vēlēšanās viņš uzvarēja savu konkurentu (Marku Grīnu), saņemot 50,3% balsu. Oficiāli Ņujorkas mēra amatā stājies {{dat|2002|1|1||bez}}. 2005. gada vēlēšanās viņš tika pārvēlēts (58,38% balsu). 2008. gadā mēra maksimālais amata pildīšanas laiks tika paildzināts līdz trim termiņiem. Tādējādi M. Blumbergs varēja kandidēt arī 2009. gada vēlēšanās, ko viņš arī veiksmīgi izdarīja. 2007. gadā viņš atstāja Republikāņu partiju un kļuva par bezpartejisku politiķi.<ref>{{ziņu atsauce |url= http://cityroom.blogs.nytimes.com/2007/06/19/bloomberg-leaving-republican-party |title= City Room: Bloomberg Leaving Republican Party |work= [[The New York Times]] | author = Sewell Chan|date= June 19, 2007}}</ref> Bieži viņš tika pieminēts kā iespējamais kandidāts [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada prezidenta vēlēšanās]] (gan uz [[ASV prezidents|prezidenta]], gan [[ASV viceprezidents|viceprezidenta]] amatu).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.blog.newsweek.com/blogs/stumper/archive/2008/03/27/bloomberg-and-obama-payback-time.aspx |title= Stumper : Bloomberg and Obama Meet in the Big Apple. Is the White House Next? |work= [[Newsweek]] |date= March 27, 2008 |accessdate= November 12, 2008 |archiveurl= https://web.archive.org/web/20081204091142/http://www.blog.newsweek.com/blogs/stumper/archive/2008/03/27/bloomberg-and-obama-payback-time.aspx |archivedate= {{dat|2008|12|04||bez}} }}</ref> {{dat|2019|11|8||bez}} Maikls Blumbergs paziņoja, ka taisās iesaistīties sacensībā par Demokrātiskās partijas nomināciju [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanām 2020. gadā]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Ņujorkas eksmērs Blumbergs gatavojas cīņai par demokrātu nomināciju ASV prezidenta vēlēšanām |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nujorkas-eksmers-blumbergs-gatavojas-cinai-par-demokratu-nominaciju-asv-prezidenta-velesanam.a337744/ |accessdate={{dat|2019|11|9||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|11|8||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Blumbergs, Maikls}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV uzņēmēji]] [[Kategorija:ASV politiķi]] [[Kategorija:Bostonā dzimušie]] [[Kategorija:ASV ebreji]] 004e40s0ji64f83bq4aep7n8p7wu2ps Jelgavas 4. vidusskola 0 193366 4493642 4441876 2026-07-12T05:41:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493642 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Jelgavas 4. vidusskola | logo = | seal_image = | image = | image size = | alt = | caption = | motto = | location = Akmeņu iela 1, [[Jelgava]], {{LAT}} | postcode = | map_type = Jelgava | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 39 | lats = 45 | latNS = N | longd = 23 | longm = 45 | longs = 26 | longEW = E | schooltype = vidējās izglītības iestāde | fundingtype = | religion = | denomination = | patron = | established = 1964. (1945.) gads | approx = | founded = | opened = | founder = | status = aktīva | closed = | c_approx = | locale = | sister_school = | schoolboard = | superintendent = | session = septembris—maijs | schoolnumber = | director = | headmistress = Sanita Baltiņa<ref name="jelgavalv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jip/sakumlapa/izglitibas-iestades/videjas-izglitibas-iestades/jelgavas-4-vidusskola/|title=Jelgavas 4.vidusskola|website=Jelgava|access-date=2025-09-25|language=lv}}</ref> | headmaster = | enrollment_as_of = | pupils = 1213 (2025)<ref name="jelgavalv" /> | avg_class_size = | ratio = | language = latviešu valoda | schedtyp = | alumni = | free_text = | homepage = {{URL|http://www.4vsk.jelgava.lv}} }}'''Jelgavas 4. vidusskola''' ir izglītības iestāde [[Akmeņu iela (Jelgava)|Akmeņu ielā]] [[Jelgava|Jelgavā]]. == Vēsture == Skola dibināta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1945. gada 11. janvārī Pārlielupē kā '''Jelgavas 2. septiņgadīgā skola'''. Sākotnēji tā atradās trijās dzīvojamās mājās un pirmajā izlaidumā bija tikai 13 meitenes un 4 zēni. 1953. gada decembrī padomju varas iestādes likvidēja Jelgavas 2. septiņgadīgās skolas audzēkņu pretpadomju organizāciju, kurā izgatavoja ap 100 pretpadomju lapiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/N/na/nac_pret_kust/dok/1954.04.05.latv.htm |title=Latvijas Komunistiskās partijas CK skolu nodaļas vadītāja A. Andriksona izziņa par skolu jaunatnes pretpadomju darbību (1954). |access-date={{dat|2012|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080419133216/http://www.historia.lv/alfabets/N/na/nac_pret_kust/dok/1954.04.05.latv.htm |archivedate={{dat|2008|04|19||bez}} }}</ref> 1960. gadā tika pieņemts lēmums par jaunas vidusskolas veidošanu, kurā līdztekus jāmācās gan latviešu, gan krievu valodas klasēm. 1963. gada 24. aprīli Jelgavas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja pieņēma lēmumu Nr.135 par pilsētas 2. astoņgadīgās skolas pārveidošanu par 4. vidusskolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iestades.lursoft.lv/jelgavas-valstspilsetas-pasvaldibas-izglitibas-iestade-jelgavas-4vidusskola/40900004461|title=Jelgavas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestāde Jelgavas 4.vidusskola - publiskā persona vai iestāde|last=IT|first=Lursoft|website=Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|access-date=2024-08-29|date=2024-08-29|language=lv}}</ref> Jelgavas 4. vidusskolas ēku Akmeņu ielā 1 atklāja 1964. gada 1. septembrī. No 1977./78. mācību gada notika mūzikas novirziena attīstīšana. 1982./83. mācību gadā aizsākās Skolotāju dienas svinēšana ar pašu vidusskolēnu vadītām stundām un kopīgu ballēšanos. 1986. gadā skolas dramatiskais kolektīvs kļuva par skolēnu Tautas teātri. 1994./1995. mācību gadā vidusskolā uzņēma pirmo uzņēmējdarbības klasi. 1999./2000. mācību gadā tika apstiprinātas trīs mācību programmas — humanitārā, vispārizglītojošā un uzņēmējdarbības. 2011./2012. mācību gadā skolā mācījās 917 skolēni un strādāja 85 skolotāji.<ref name="jelgavniekiem">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgavniekiem.lv/zinas/jelgavas-zinas/4-vidusskola-67-jubilejas-svinibu-nedela/|title=4. vidusskolā 67. jubilejas svinību nedēļa|website=jelgavniekiem.lv|access-date=2024-10-20|language=lv|archive-date=2024-12-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20241225035216/https://www.jelgavniekiem.lv/zinas/jelgavas-zinas/4-vidusskola-67-jubilejas-svinibu-nedela/}}</ref> Jelgavas 4.vidusskolā darbojas pūtēju orķestris "Rota", zēnu koris "Spīguņi", meiteņu kori "Spīgmeitiņa", "Spīgo studija", "Spīgo" un vīru vokālais ansamblis "Kārkli pelēkie zied".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zz.lv/portals/photogallery/raksts.html?xml_id=35109 |title=«Spīgo» daudzajiem klausītājiem pierāda savu augsto meistarību. Uldis Veilands, www.zz.lv 22.12.2011. |access-date=10.07.2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120720062442/http://www.zz.lv/portals/photogallery/raksts.html?xml_id=35109 |archivedate=20.07.2012 }}</ref> Skolu absolvējuši politiķis [[Augusts Brigmanis]], aktieri [[Aigars Vilims]], [[Laila Kirmuška]] un [[Andris Keišs]], komponiste [[Līga Celma]], mūziķis [[Arnis Račinskis]], dzejnieks [[Kārlis Vērdiņš]]. === Izglītojamo skaits === {| class="wikitable" ! Mācības gads<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.4vsk.jelgava.lv/index.php/par-skolu/skolas-vesture/hronika|title=Hronika|website=www.4vsk.jelgava.lv|access-date=2024-10-20|archive-date=2024-12-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20241225035201/https://www.4vsk.jelgava.lv/index.php/par-skolu/skolas-vesture/hronika}}</ref> ! 1966./67. ! 1971./72. ! 1975./76. ! 1978./79. ! 1999./2000. ! 2000./2001. ! 2011./12.<ref name="jelgavniekiem" /> ! 2024./25.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.4vsk.jelgava.lv/images/2024_2025/sakums/2024_2025.PNG|title=Skola šodien|access-date=2025-09-25|language=lv}}</ref> |- ! Skolēni | 1183 | 1283 | 1380 | 978 | 1185 | 1234 | 917 | 1228 |- ! Skolotāji | 73 | 76 | 70 | | 90 | 90 | 85 | 120 |} === Skolas vadītāji === * no 1962. gada — Boriss Antipenko * no 1965. gada — Ilga Rudze * no 1985. gada — Andris Tomašūns * no 1990. gada — Guntis Jurkevičs * no 1995. gada — Agris Celms * no 23.08.2024 — Sanita Baltiņa<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/pilseta/jelgavas-4-vidusskolu-vadis-sanita-baltina/|title=Jelgavas 4. vidusskolu vadīs Sanita Baltiņa|last=karlis.tkacovs|website=Jelgava|access-date=2025-05-13|date=2024-08-22|language=lv}}</ref> == Izglītības programmas == Jelgavas tehnikuma īsteno šādas izglītības programmas:<ref name="jelgavalv" /> * Pamatizglītības programma (programmas kods 21011111) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (programmas kods 21015611) * Pamatizglītības programma (programmas kods 21017111) * Vispārējās vidējās izglītības programma (programmas kods 31016011) == Atsauces == {{atsauces}} {{Jelgavas skolas}} [[Kategorija:Skolas Jelgavā]] aln7dmgtlie84pxzwlzpdivsneqzdnr Valters Rātenavs 0 193918 4493616 4470018 2026-07-12T04:41:22Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493616 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Valters Rātenavs | vārds_orģ = ''Walther Rathenau'' | attēls = Walther Rathenau.jpg | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Vācijas ārlietu ministrs | term_sākums = {{dat|1922|2|1|N}} | term_beigas = {{dat|1922|6|24|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Frīdrihs Eberts]] | premjers = kanclers [[Jozefs Virts]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1867|9|29}} | dzim_vieta = [[Berlīne]], [[Vācijas Impērija]]<br />(tagad [[Vācija]]) | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1922|06|24|1867|9|29}} | mir_vieta = Berlīne, [[Veimāras Republika|Vācija]] | apglabāts = | tautība = [[ebrejs]] | partija = Vācu Demokrātiskā partija | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Valters Rātenavs''' ({{val|de|Walther Rathenau}}; {{dat|1867|9|29|N}} — {{dat|1922|6|24|N}}) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes vācu rūpnieks, rakstnieks un politiķis. Viens no Vācu Demokrātiskās partijas dibinātājiem, [[Veimāras Republika]]s ārlietu ministrs. Divus mēnešus pēc [[Rapallo līgums (1922)|Rapallo līguma]] parakstīšanas nogalināts labēji ekstrēmās organizācijas "Consul" sarīkotajā [[atentāts|atentātā]]. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1867. ɡadā Berlīnē ebreju rūpnieka, [[AEG]] dibinātāja Emīla Rātenava ģimenē.<ref name="wb">Encyclopedia of World Biography — [http://www.bookrags.com/biography/walther-rathenau/ Walther Rathenau] {{en ikona}}</ref> Studēja (1886—1889) fiziku, ķīmiju un filozofiju [[Berlīnes Universitāte|Berlīnes]] un vēlāk [[Strasbūras Universitāte|Strasbūras Universitātē]]. Pēc studiju pabeigšanas dienēja armijā. Pēc dienesta strādāja tēva uzņēmumos. Brīvajā laikā gleznoja, bija vairāku grāmatu autors.<ref>Free eBooks by Project Gutenberg — [http://www.gutenberg.org/browse/authors/r#a9616 Valtera Rātenava sacerētie darbi] {{en ikona}}</ref> Rātenavs uzskatīja, ka ebrejiem ir jāatsakās no [[sociālisms|sociālisma]] un [[cionisms|cionisma]], lai varētu [[asiilācija|asimilēties]] vāciešos. Rātenavs uzstājās pret [[Vācijas Impērija]]s iesaistīšanos [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]], jo viņš uzskatīja, ka tas pāraugs totālā karā. 1914. gadā vadīja Kara ministrijas kara materiālu departamentu. Nodarbojās ar izejvielu ražošanu un ekonomikas pārkārtošanu uz plānveida ražošanu kara laika vajadzībām.<ref name="wb" /> Pēc tēva nāves 1915. gadā pameta darbu ministrijā, lai ieņemtu AEG priekšsēdētāja amatu. 1918. gadā iesaistījās politikā kā viens no [[Vācu Demokrātiskā partija|Vācu Demokrātiskās partijas]] dibinātājiem. No 1920. gada darbojās valdībā.<ref name="wb" /> 1921. gadā Rātenavs kļuva par rekonstrukcijas ministru, bet no 1922. gada sākuma ieņēma ārlietu ministra amatu. Viņa etniskā un sociālā izcelsme, kā arī atbalsts Versaļas līguma noteikumu pildīšanai izsauca naidu labējo radikāļu un [[revanšisms|revanšistu]] aprindās.<ref name="ah">Džons Tolands "Ādolfs Hitlers. Biogrāfija" Rīga: Atēna, 2005. gads, 145. — 146. lpp.</ref> 1922. gadā Rātenavs parakstīja [[Rapallo līgums (1922)|Rapallo līgumu]] ar [[Padomju Krievija|Padomju Krieviju]].<ref name="wb" /> Lai arī šis līgums deva iespēju vāciešiem apiet Versaļas līguma noteikumus, tomēr labējo politisko spēku aprindās to uzņēma kā biedrošanos ar [[komunisms|komunistiem]].<ref name="ah" /> Divus mēnešus pēc [[Dženovas konference]]s Rapallo līguma parakstīšanas Rātenavu nogalināja [[atentāts|atentātā]].<ref name="ah" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ratenavs, Valters}} [[Kategorija:1867. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1926. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas diplomāti]] [[Kategorija:Berlīnē dzimušie]] iydni7f02djthukhfk2ff8ncomc1i5c 4493684 4493616 2026-07-12T06:46:27Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493684 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Valters Rātenavs | vārds_orģ = ''Walther Rathenau'' | attēls = Walther Rathenau.jpg | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Vācijas ārlietu ministrs | term_sākums = {{dat|1922|2|1|N}} | term_beigas = {{dat|1922|6|24|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Frīdrihs Eberts]] | premjers = kanclers [[Jozefs Virts]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1867|9|29}} | dzim_vieta = [[Berlīne]], [[Vācijas Impērija]]<br />(tagad [[Vācija]]) | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1922|06|24|1867|9|29}} | mir_vieta = Berlīne, [[Veimāras Republika|Vācija]] | apglabāts = | tautība = [[ebrejs]] | partija = Vācu Demokrātiskā partija | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Valters Rātenavs''' ({{val|de|Walther Rathenau}}; {{dat|1867|9|29|N}} — {{dat|1922|6|24|N}}) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes vācu rūpnieks, rakstnieks un politiķis. Viens no Vācu Demokrātiskās partijas dibinātājiem, [[Veimāras Republika]]s ārlietu ministrs. Divus mēnešus pēc [[Rapallo līgums (1922)|Rapallo līguma]] parakstīšanas nogalināts labēji ekstrēmās organizācijas "Consul" sarīkotajā [[atentāts|atentātā]]. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1867. ɡadā Berlīnē ebreju rūpnieka, [[AEG]] dibinātāja Emīla Rātenava ģimenē.<ref name="wb">Encyclopedia of World Biography — [http://www.bookrags.com/biography/walther-rathenau/ Walther Rathenau] {{en ikona}}</ref> Studēja (1886—1889) fiziku, ķīmiju un filozofiju [[Berlīnes Universitāte|Berlīnes]] un vēlāk [[Strasbūras Universitāte|Strasbūras Universitātē]]. Pēc studiju pabeigšanas dienēja armijā. Pēc dienesta strādāja tēva uzņēmumos. Brīvajā laikā gleznoja, bija vairāku grāmatu autors.<ref>Free eBooks by Project Gutenberg — [http://www.gutenberg.org/browse/authors/r#a9616 Valtera Rātenava sacerētie darbi] {{en ikona}}</ref> Rātenavs uzskatīja, ka ebrejiem ir jāatsakās no [[sociālisms|sociālisma]] un [[cionisms|cionisma]], lai varētu [[asiilācija|asimilēties]] vāciešos. Rātenavs uzstājās pret [[Vācijas Impērija]]s iesaistīšanos [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]], jo viņš uzskatīja, ka tas pāraugs totālā karā. 1914. gadā vadīja Kara ministrijas kara materiālu departamentu. Nodarbojās ar izejvielu ražošanu un ekonomikas pārkārtošanu uz plānveida ražošanu kara laika vajadzībām.<ref name="wb" /> Pēc tēva nāves 1915. gadā pameta darbu ministrijā, lai ieņemtu AEG priekšsēdētāja amatu. 1918. gadā iesaistījās politikā kā viens no [[Vācu Demokrātiskā partija|Vācu Demokrātiskās partijas]] dibinātājiem. No 1920. gada darbojās valdībā.<ref name="wb" /> 1921. gadā Rātenavs kļuva par rekonstrukcijas ministru, bet no 1922. gada sākuma ieņēma ārlietu ministra amatu. Viņa etniskā un sociālā izcelsme, kā arī atbalsts Versaļas līguma noteikumu pildīšanai izsauca naidu labējo radikāļu un [[revanšisms|revanšistu]] aprindās.<ref name="ah">Džons Tolands "Ādolfs Hitlers. Biogrāfija" Rīga: Atēna, 2005. gads, 145. — 146. lpp.</ref> 1922. gadā Rātenavs parakstīja [[Rapallo līgums (1922)|Rapallo līgumu]] ar [[Padomju Krievija|Padomju Krieviju]].<ref name="wb" /> Lai arī šis līgums deva iespēju vāciešiem apiet Versaļas līguma noteikumus, tomēr labējo politisko spēku aprindās to uzņēma kā biedrošanos ar [[komunisms|komunistiem]].<ref name="ah" /> Divus mēnešus pēc [[Dženovas konference]]s Rapallo līguma parakstīšanas Rātenavu nogalināja [[atentāts|atentātā]].<ref name="ah" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ratenavs, Valters}} [[Kategorija:1867. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1926. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas diplomāti]] [[Kategorija:Berlīnē dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas ebreji]] kimyyjvlv0fjzwjxggkghn70bpftmw6 Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola 0 194324 4493648 4155239 2026-07-12T05:47:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493648 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola |logo = |seal_image = |image = |image size = |alt = |caption = |motto = |location = Meiju ceļš 9, [[Jelgava]], {{LAT}} |postcode = | map_type = Jelgava |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 39 | lats = 25 | latNS = N | longd = 23 | longm = 42 | longs = 30 | longEW = E |schooltype = valsts vidusskola |fundingtype = |religion = |denomination = |patron = |established = 1919. (1775.) gadā |approx = |founded = |opened = |founder = |status = aktīva |closed = |c_approx = |locale = |sister_school = |schoolboard = |superintendent = |session = septembris—maijs |schoolnumber = |school code = |president = |chair = |chairman = |chairperson = |director = |headmistress = Baiba Balode-Lukjanska |headmaster = |head_teacher = |executive_headteacher = |acting_headteacher = |custodian = |staff = |teaching_staff = |employees = |key_people = |grades = |years = |gender = |lower_age = |upper_age = |age range = |enrolment = |enrollment = |enrollment_as_of = |pupils = |avg_class_size = |ratio = |language = latviešu valoda |schedtyp = |schedule = |Hours_in_Day = |classrooms = |colors = |slogan = |song = |sports = |accreditation = |ranking = |national_ranking = |publication = |newspaper = |yearbook = |products = |endowment = |budget = |fees = |revenue = |graduates = |year = |alumni = |free_text = |homepage = {{URL|http://www.jtv.lv/}} }} '''Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola''' (agrāk: '''Jelgavas 1. ģimnāzija''') ir valsts [[vidusskola]], kas piedāvā divas pamatizglītības programmas (matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena; profesionāli orientēta virziena), un trīs vidējās izglītības programmas — vispārizglītojošā virziena programmu un divas specializētās programmas: humanitārā un sociālā virziena programmu un matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virziena programmu (ar inženierzinātņu un matemātikas novirzieniem). == Vēsture == Skolas pirmsākumi izsekojami līdz [[1775]]. gadam, kad dibināta [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija]]. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas [[1919]]. gadā skola no jauna dibināta kā '''Jelgavas I valsts vidusskola''', vēlāk pārdēvēta par '''Jelgavas 1. Valsts ģimnāziju'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.gov.lv/vvl/webcfr/fond.php?p_sakums=0&kods=120060&db_id=2 |title=Latvijas Valsts vēstures arhīva fonda kartīte |access-date={{dat|2012|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111123133730/http://www.arhivi.gov.lv/vvl/webcfr/fond.php?p_sakums=0&kods=120060&db_id=2 |archivedate={{dat|2011|11|23||bez}} }}</ref> No 1934. līdz 1940. gadam skola nesa Hercoga Pētera ģimnāzijas vārdu un darbojās bijušās akadēmiskās ģimnāzijas «Academia Petrina» ēkā. 1925. gada 20. septembrī, atzīmējot tās dibināšanas 150 gadadienu, skolā ieradās agrākie skolnieki un skolotāji ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas un Polijas. Bijušos ģimnāzijas skolnieku apsveikumi pienāca arī no Anglijas, Francijas, Vācijas un [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]]s. No Lietuvas bija ieradusies ekskursija ar bijušo [[Lietuvas premjerministrs|ministru prezidentu]] [[Mikola Sleževičs|Mikolu Slezeviču]] priekšgalā, daudzi ministri un universitātes profesori. Jubilejas svinībās piedalījās valsts prezidents [[Jānis Čakste]], 13 esošie vai bijušie ministri, kā arī Polijas un Lietuvas sūtņi, kas apsveica skolu savu valdību vārdā. Klasiskās ģimnāzijas kollēģija par saviem goda biedriem ievēlēja valsts prezidentu [[Jānis Čakste|J. Čaksti]], [[Latvijas Satversmes sapulce]]s prezidentu [[Frīdrihs Vesmanis|F. Veismani]], doc. [[Longīns Ausējs|L. Ausēju]], doc. [[Ludis Bērziņš|L. Bērziņu]], Dr. [[Izidors Brensons|I. Brensonu]], pirmo Lietuvas prezidentu [[Antans Smetona|A. Smetonu]], doc. [[Aleksandrs Dauge|A. Daugi]], savu bijušo skolotāju Detlofu, prof. Denferi, prof. [[Jānis Endzelīns|J. Endzelīnu]], doc. J. Jablonski (Kauņa), bijušo direktoru Jupatovu, [[Kārlis Kundziņš|K. Kundziņu sen.]], prof. [[Juris Plāķis|J. Plāķi]], prof. [[Arnolds Spekke|A. Spekki]], doc. [[Kārlis Straubergs|K. Straubergu]] un V. Ļutoslavski (Polija). Skolas devīze taja laikā bija ''Sapiente, musis et patriae'' (gudrībai, mākslām un tēvzemei).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jtv.lv/jtv/muzejs/?page_id=44 |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2014|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160225153053/http://jtv.lv/jtv/muzejs/?page_id=44 |archivedate={{dat|2016|02|25||bez}} }}</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|1940. gada okupācijas]] skolu pārdēvēja par '''Jelgavas Valsts 1. vidusskolu''', 1940. gada 25. oktobrī par pretpadomju aģitāciju tika arestēti un uz Sibīriju izsūtīti 14 tās audzēkņi, nelegālās organizācijas «[[Brīvā Latvija (pretestības grupa)|Brīvā Latvija]]» dalībnieki, kas 1940. gada oktobrī izplatīja pretpadomju uzsaukumus.<ref>[http://m.spoki.lv/vesture/kas-un-ka-pretojas-1940-1941-gada/545713 Jelgavas vidusskolas skolēnu pretošanas organizācijas "Brīvā Latvija" uzsaukums 1940. gada oktobrī (foto)]</ref> [[Latvijas okupācija (1941-1945)|nacistiskās Vācijas okupācijas laikā]] tika atjaunots iepriekšējais nosaukums, mācību gads ilga no 1. oktobra līdz 15. aprīlim un katram skolēnam divi vasaras mēneši bija jāpavada darba dienestā laukos, lai pildītu [[Ostlande]]s okupācijas varas ekonomisko politiku. 1944. gada jūlija kauju rezultātā ģimnāzija tika sabombardēta un pēc kara tika pārcelta uz divstāvu koka ēku, kas līdz 1960. gadu beigām atradās Pulkveža O. Kalpaka (tolaik — J.Gagarina) un Svētes (Slimnīcas) ielas stūrī. Vēlāk izmantoja ēku Skolotāju ielā 5, tad skolu pārcēla uz Sarmas ielu 2, tagadējās 2. pamatskolas ēku. 1989. gadā Jelgavas 1. vidusskolas skolnieki izveidoja grupu «[[Prāta vētra]]» un skolā notika grupas pirmie koncerti.<ref>[http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/1?id=9&news_id=16835&mode=print Ilze Knusle-Jankevica. «Prāta vētras» puišiem Jelgava vienmēr būs laimīgā zeme.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110818175501/http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/1?id=9 |date={{dat|2011|08|18||bez}} }} www.jelgavasvestnesis.lv 2012. gada 22. jūlijā</ref> 1991. gada 15. augustā skolai tika atjaunots ģimnāzijas statuss. 2003. gadā skolas absolvente aktrise [[Elza Radziņa]] uzdāvināja savai skolai apmēram divsimt grāmatu no personīgās bibliotēkas. 2008./2009. mācību gadā skolā mācījās 770 skolēni, no tiem 374 pamatizglītības programmā. Tajā strādāja 78 pedagogi (97% ar augstāko pedagoģisko izglītību, no tiem 40% ar maģistra grādu). Skolā bija arī psihologs un sociālais pedagogs, 34 tehniskie darbinieki. Skolas devīze ir "Mūža darbu Latvijai".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgavnieki.lv/pict/res/pdf/jelgavnieki_64.pdf |title=www.jelgavnieki.lv 2009. gada 20. aprīlī (nr. 15 (64)) |access-date=2012. gada 23. Jūlijs |archive-date=2016. gada 4. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304130605/http://www.jelgavnieki.lv/pict/res/pdf/jelgavnieki_64.pdf }}</ref> 2012. gada decembrī Jelgavas domes deputāti nolēma Jelgavas 1. ģimnāziju pārveidot par Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolu. Jaunās mācību iestādes attīstības stratēģijā kā prioritāte tika noteikta iespēja skolēniem iegūt padziļinātas zināšanas un prasmes informācijas tehnoloģiju un inženierzinātnes jomā.<ref>[http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/53&news_id=18362 1. ģimnāzija kļūs par Tehnoloģiju vidusskolu; skolēnus uzņems no 1. klases] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150303013953/http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/53%26news_id%3D18362 |date={{dat|2015|03|03||bez}} }} Ilze Knusle-Jankevica, "Jēlgavas Vēstnesis" 2012. gada 21. decembrī</ref> === Skolas nosaukumu maiņas === * 1775 — 1806 [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija]] (''Pētera Akadēmija'') * 1806 — 1838 Cildenā ģimnāzija ({{val|la|Gymanasium illustre}}) * 1838 — 1918 Jelgavas vīriešu ģimnāzija (1915. gada evakuēta uz [[Rževa|Rževu]] un [[Taganroga|Taganrogu]]) * 1918 — 1922 Jelgavas 1. valsts vidusskola * 1923 — 1924 Jelgavas ģimnāzija * 1924 — 1925 Jelgavas 1. valsts reālā ģimnāzija * 1925 — 1930 Jelgavas 1. vidusskola * 1930 — 1937 Jelgavas 1. valsts ģimnāzija * 1937 — 1940 Hercoga Pētera ģimnāzija * 1940 — 1941 Jelgavas Valsts 1. vidusskola * 1941 — 1944 Hercoga Pētera ģimnāzija * 1944 — 1991 Jelgavas 1. vidusskola * 1991 — 2013 Jelgavas 1. ģimnāzija * no 2013. gada 1. septembra — Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola === Skolas vadītāji === * [[Jānis Lapiņš]] (1919—1932) * [[Kārlis Līkums]] (1932—1934) * Voldemārs Dambergs (1934—1936) * Gustavs Lukstiņš (1936—1940) * Paulis Lode (1940—1941) * Arnolds Veisbergs (1941—1944) * Jānis Bērtulis (1945—1948) * Pēteris Bušs (1948—1951) * Lilija Granta (1951—1970) * Gunivaldis Gudermanis (1970—1971) * Elvīra Krišjāne (1971—1981) * Juzefa Blumberga (1981) * Rasma Cunska (1981—1984) * Reinis Līcis (1984—1986) * Elmārs Sakne (1986—2004) * Valentīna Maido (2005—2022) * Baiba Balode-Lukjanska (2022—pašlaik) == Ievērojami skolotāji == * [[Jēkabs Ķulītis]] * [[Arnolds Spekke]] * [[Fricis Adamovičs]] * [[Artūrs Veisbergs]] * [[Amilda Ansone]] (1890—1956) * [[Atis Kauliņš]] (1867—1944) == Ievērojami skolēni == * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Vītols]] * [[Mārtiņš Straumanis]] * [[Bruno Jirgensons]] * [[Edgars Sūna]] * [[Žanis Unāms]] * [[Mārtiņš Zīverts]] * [[Andris Šķēle]] * [[Elza Radziņa]] * [[Artūrs Skrastiņš]] * [[Renārs Kaupers]] * [[Jānis Jubalts]] * [[Gundars Mauševics]] * [[Kaspars Roga]] * [[Māris Mihelsons]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Jelgavas skolas}} [[Kategorija:Skolas Jelgavā]] [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] 9j8qan2xbzlwey6quhmxiun4sq29mcj Aļona Ostapenko 0 198852 4493745 4493239 2026-07-12T08:50:38Z Edgars2007 9590 /* Dubultspēles */ uzvarēja jauktajās dubultspēlēs, ne "parastajās" dubultspēl 4493745 wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Aļona Ostapenko | vārds_orig = | attēls = Ostapenko RG22 (4) (52144317609).jpg | att_izm = | caption = Aļona Ostapenko 2022. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{LAT}} | residence = {{vieta|Latvija|Rīga}} | datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|6|8}} | placebirth = | datedeath = | placedeath = | height = {{mērvienība|cm=177}}<ref name="eklase">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.e-klase.lv/lv/s-raksts/blogi/sports/arturs-vaiders-tenisa-debesis-mirgo-imanta-iedegta-zvaigznite/ |title=Arturs Vaiders: Tenisa debesīs mirgo Imantā iedegta zvaigznīte |access-date={{dat|2015|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150328210359/http://www.e-klase.lv/lv/s-raksts/blogi/sports/arturs-vaiders-tenisa-debesis-mirgo-imanta-iedegta-zvaigznite/ |archivedate={{dat|2015|03|28||bez}} }}</ref> | weight = {{mērvienība|kg=68}}<ref name="eklase" /> | turnedpro = {{dat|2012|4|23|G|bez}} | retired = | plays = | careerprizemoney = {{ASV dolārs|19 351 781}} | coach = Stass Hmarskis,<br />[[Jeļena Jakovļeva]] <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = 396–253 | singlestitles = 9 | highestsinglesranking = 5. ({{dat|2018|3|19|N|bez}}) | AustralianOpenresult = QF (2023) | FrenchOpenresult = '''W''' ([[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017]]) | Wimbledonresult = SF ([[2018. gada Vimbldonas čempionāts|2018]]) | USOpenresult = QF (2023) | MastersCupresult = | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = 287–174 | doublestitles = 12 | highestdoublesranking = 3. ({{dat|2025|7|14|N|bez}}) | AustralianOpenDoublesresult = F (2024, 2025) | FrenchOpenDoublesresult = SF (2022) | WimbledonDoublesresult = F (2025) | USOpenDoublesresult = '''W''' (2024) | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = 17—11 | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = QF (2023) | FrenchOpenMixedresult = 1R (2017, 2018, 2023) | WimbledonMixedresult = '''W''' ([[2026. gada Vimbldonas čempionāts|2026]]) | USOpenMixedresult = QF (2022) | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = | slavz = <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry | {{flaga|LVA}} [[Latvija]]}} (LTA) {{MedalSport | [[Attēls:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}} {{MedalCompetition | [[Eiropas Jaunatnes olimpiskais festivāls]]}} {{MedalGold | [[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011 Trabzona]] | meiteņu vienspēles}} {{MedalCompetition | [[Vasaras Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskās spēles]]}} {{MedalBronze | [[2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles|Naņdzjina 2014]] | sieviešu dubultspēle}} }} '''Aļona''' (oficiāli '''Jeļena''') '''Ostapenko'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sporto.lv/raksts/jaunaka_visspozaka |title=Jaunākā visspožākā |publisher=Sporto.lv |accessdate={{dat|2012|9|7||bez}} |quote=Jeļena, kuru biežāk dēvē oficiālajos dokumentos neierakstītajā otrajā vārdā par Aļonu |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110912035253/http://www.sporto.lv/raksts/jaunaka_visspozaka |archivedate={{dat|2011|09|12||bez}} }}</ref><ref>[http://jauns.lv/raksts/sports/29740-alona-vai-jelena-kads-tad-isti-ir-vards-musu-tenisa-zvaigznei-ostapenko Aļona vai Jeļena? Kāds tad īsti ir vārds mūsu tenisa zvaigznei Ostapenko] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170611165500/http://jauns.lv/raksts/sports/29740-alona-vai-jelena-kads-tad-isti-ir-vards-musu-tenisa-zvaigznei-ostapenko |date={{dat|2017|06|11||bez}} }} kasjauns.lv. "jaunā tenisiste sacensībās tiek pieteikta kā Jeļena Ostapenko, bet ikdienā tiek saukta par Aļonu. (...) pati sportiste aicina sevi dēvēt vārdā, kādu vecāki viņai gribēja dot pēc piedzimšanas, bet nevarēja, jo Aļona nav atrodama latviešu kalendārā."</ref> (dzimusi {{dat|1997|6|8}}<ref name="sporto1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/uz_pjedestala_cela_sakuma|title=Uz pjedestāla ceļa sākumā|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2012|9|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131227021456/http://www.sporto.lv/raksts/uz_pjedestala_cela_sakuma|archivedate={{dat|2013|12|27||bez}}}}</ref>) ir [[Latvija]]s [[tenisiste]]. [[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Francijas atklātā čempionāta]] vienspēļu turnīra uzvarētāja un [[2018. gada Vimbldonas čempionāts|2018. gada Vimbldonas čempionāta]] pusfināla dalībniece. Augstāko vietu [[WTA rangs|WTA rangā]] (piekto) sasniegusi {{dat|2018|3|19||bez}}; viņas 5. vieta ir augstākā, kādā bijis kāds no Latvijas tenisistiem individuālajā reitingā. Dubultspēlēs kopā ar Ukrainas tenisisti [[Ludmila Kičenoka|Ludmilu Kičenoku]] uzvarējusi [[2024. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2024. gada ASV atklātajā čempionātā]], bet jauktajās dubultspēlēs kopā ar [[Marselo Arevalo]] no [[Salvadora]]s — [[2026. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|2026. gada Vimbldonas čempionātā]]. Viņu pašlaik trenē Ukrainas speciālists Stass Hmarskis un māte [[Jeļena Jakovļeva]], kas ir arī sportistes pirmā trenere.<ref name="cīnītāja">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/cinitaja_lidz_galam|title=Cīnītāja līdz galam|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2014|8|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140906043118/http://www.sporto.lv/raksts/cinitaja_lidz_galam|archivedate={{dat|2014|09|06||bez}}}}</ref> Iepriekš tenisistei ir bijuši vairāki citi treneri, veiksmīgajā 2017. gadā viņu trenēja spāniete [[Anabella Medina Garrigesa]]. Viņu ir trenējusi arī bijusī Francijas tenisiste [[Mariona Bartoli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/6797719/ostapenko-jauna-trenere-bartoli-mums-ir-lidzigi-raksturi|title=Ostapenko jaunā trenere Bartoli: Mums ir līdzīgi raksturi|website=TVNET Sports|access-date=2019-10-21|date=2019-10-10|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191010061956/https://sports.tvnet.lv/6797719/ostapenko-jauna-trenere-bartoli-mums-ir-lidzigi-raksturi|archivedate=2019-10-10}}</ref> Sparingpartnera pienākumus pilda bijušais latviešu tenisists [[Krišjānis Stabiņš]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51019007|title='Viņa nevar mani uzvarēt': Ostapenko pašpārliecinātība izpelnās nosodījumu|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2019-10-21|date=2019-04-24|language=lv}}</ref> agrāk to darījis bijušais latviešu tenisists [[Andis Juška]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/vimbldona/14072018-juska_par_izcilu_treneri_klust_tikai_45_g|title=Juška: "Par izcilu treneri kļūst tikai 45 gados"|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-16|date=2018-07-14|last=Norietis|first=Rolands|language=}}</ref> 2017. gadā atzīta par [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/2017.gada-eiropas-cilveks-latvija-alona-ostapenko.a262407/|title=2017.gada Eiropas cilvēks Latvijā - Aļona Ostapenko|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|1|3||bez}}|date={{dat|2017|12|28||bez}}}}</ref> 2018. gadā tika nominēta [[Laureus sporta balva]]i nominācijā 2017. gada lielākais atklājums jeb izlaušanās. == Karjera == 2011. gada martā izcīnījusi uzvaru prestižajā Francijas ''Les Petits As'' turnīrā.<ref name="sporto1" /> Tāpat 2011. gada augustā viņa izcīnīja zelta medaļu Eiropas Jaunatnes Olimpiādē. WTA rangā iekļuvusi 2012. gada aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/10042012-ostapenko_uzvar_un_ieklust_wta_ranga|title=Ostapenko uzvar un iekļūs WTA rangā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|9|7||bez}}}}</ref> Veiksmīgi startējusi jauniešu ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros, 2013. gada Austrālijas atklātajā čempionā juniorēm sasniegusi ceturtdaļfinālu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other_sports/ostapenko-neizdodas-ieklut-australian-open-junioru-vienspelu-pusfinala.d?id=42998000|title=Ostapenko neizdodas iekļūt 'Australian Open' junioru vienspēļu pusfinālā|date={{dat|2013|1|24||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|1|24||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2014. gada Vimbldonas čempionātā guva uzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other_sports/ostapenko-triumfe-vimbldonas-cempionata-meitenu-turnira.d?id=44693168|title=Ostapenko triumfē Vimbldonas čempionāta meiteņu turnīrā|date={{dat|2014|7|6||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|7|6||bez}}}}</ref> 2014. gadā kopā ar Lietuvas tenisisti Akvili Paražinskaiti izcīnīja bronzas medaļu [[2014. gada Vasaras Jaunatnes Olimpiskās spēles|2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskajās spēlēs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/22082014-ostapenko_izcina_bronzas_medalu_olimpiade|title=Ostapenko izcīna bronzas medaļu olimpiādes dubultspēlēs|date={{dat|2014|8|22||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|8|22||bez}}}}</ref> 2014. gada septembrī debitējusi WTA turnīros. 2015. gada septembrī iekļuva WTA Kvebekas turnīra finālā, pēc šī sasnieguma pirmoreiz iekļuva vienspēļu ranga pirmajā simtniekā. Pārstāvēja Latviju {{oss|V=2016|L=L}}, kur izstājās turnīra pirmajā kārtā, zaudējot [[Samanta Stosura|Samantai Stosurai]]. === 2017. gads === [[2017. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]] A. Ostapenko sasniedza trešo kārtu, kas līdz tam bija augstākais viņas sasniegums ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' sacensībās. No tālākās cīņas viņu smagā trīs setu mačā (6-4, 0-6, 6—7 <sup>(8—10)</sup>) izslēdza [[Karolīna Plīškova]]. Aprīlī A. Ostapenko sasniedza WTA turnīra finālu [[Čārlstona (Dienvidkarolīna)|Čārlstonā]]. Ceļā līdz finālam viņa uzveica arī bijušo pasaules pirmo raketi [[Karolīna Vozņacka|Karolīnu Vozņacku]], taču finālā piekāpās [[Darja Kasatkina|Darjai Kasatkinai]]. [[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Francijas atklātajā čempionātā]] sportiste kļuva par pirmo Latvijas tenisisti, kas uzvarējusi vai sasniegusi kāda no ''Grand Slam'' turnīriem finālu vienspēlēs. Tāpat viņa ir rangā viszemāk esošā tenisiste, kas sasniegusi Francijas atklātā čempionāta finālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tennis.com/pro-game/2017/06/jelena-ostapenko-timea-bacsinszky-roland-garros-french-open-tennis/66713/ |title=ON A DAY OF FIRSTS, UNSEEDED OSTAPENKO REACHES FRENCH OPEN FINAL |access-date={{dat|2017|06|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|10|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171014075751/http://www.tennis.com/pro-game/2017/06/jelena-ostapenko-timea-bacsinszky-roland-garros-french-open-tennis/66713/ }}</ref> Turnīra finālā viņa uzvarēja [[Simona Halepa|Simonu Halepu]] no [[Rumānija]]s, kļūstot par pirmo neizsēto tenisisti kopš 1933. gada, kas izcīnījusi uzvaru Francijas čempionātā. Uzvara Francijā bija A. Ostapenko karjerā pirmā uzvara WTA tūrē; viņa kļuva par pirmo sievieti kopš 1979. gada, kas pirmo WTA uzvaru gūst ''Grand Slam'' turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/news/early-lead/wp/2017/06/10/jelena-ostapenko-storms-back-to-stun-simona-halep-for-improbable-french-open-title/|title=Jelena Ostapenko storms back to stun Simona Halep for improbable French Open title|work=[[The Washington Post]]|accessdate={{dat|2017|6|11||bez}}}}</ref> Pēc uzvaras turnīrā viņa sasniedza 12. vietu vienspēļu rangā. [[2017. gada Vimbldonas čempionāts|2017. gada Vimbldonas čempionātā]] A. Ostapenko izcīnīja uzvaras pirmajās trīs kārtās, bet pēc tam astotdaļfinālā pārspēja pasaules piekto raketi [[Eļina Svitoļina|Eļinu Svitoļinu]] no [[Ukraina]]s. Ceturtdaļfinālā viņa zaudēja 37 gadus vecajai [[Venusa Viljamsa|Venusai Viljamsai]], kura vēlāk turnīrā sasniedza finālu. [[2017. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2017. gada ASV atklātajā čempionātā]] sasniedza trešo kārtu, kas bija viņas līdzšinējās karjeras augstākais sasniegums šajā turnīrā. 11. septembrī A. Ostapenko pacēlās uz 10. vietu WTA reitingā, kļūstot par pirmo Latvijas tenisisti, kas sasniegusi pirmo desmitnieku. Septembrī A. Ostapenko [[Seula]]s ''WTA International'' turnīrā, kurā pirmo reizi bija izsēta ar 1. numuru, izcīnīja savu otro [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] titulu karjerā, finālā pārspējot brazīlieti [[Beatriza Adada-Maija|Beatrizu Adadu-Maiju]]<!-- Beatriz Haddad Maia -->.<ref>[http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-seula-izcina-otro-titulu-karjera.d?id=49270143 Ostapenko Seulā izcīna otro titulu karjerā], delfi, {{dat|2017|9|24|SK}}</ref> Nākamajā WTA turnīrā [[Ķīna]]s pilsētā [[Uhaņa|Uhaņā]] A. Ostapenko ceturtdaļfinālā ar 1-6, 6-3, 6—2 pieveica pasaules pirmo raketi [[Garbinje Mugurusa|Garbinjie Mugurusu]] (pirmā uzvara pār vadošā trijnieka tenisisti karjerā), bet izstājās turnīra pusfinālā. {{dat|2017|10|2||bez}} publicētajā WTA rangā pacēlās uz 8. vietu, par divām pozīcijām uzlabojot savu rekordu,<ref>{{ziņu atsauce|title=Ostapenko turpina labot rekordu un sasniedz pasaules ranga astoto vietu|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/ostapenko-turpina-labot-rekordu-un-sasniedz-pasaules-ranga-astoto-vietu.a252161/|accessdate={{dat|2017|10|2||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|2||bez}}}}</ref> bet vēl pēc nedēļas pacēlās par vēl vienu vietu augstāk. WTA atzina Ostapenko par 2017. gadā visvairāk progresējušāko WTA tūres spēlētāju. === 2018. gads === 2018. gada sezonu A. Ostapenko iesāka jaunā trenera austrālieša Deivida Teilora paspārnē<ref>[http://www.tennis.com/pro-game/2017/12/jelena-ostapenko-brings-new-coach-david-taylor/70865/ Jelena Ostapenko brings David Taylor on as new coach] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181003003341/http://www.tennis.com/pro-game/2017/12/jelena-ostapenko-brings-new-coach-david-taylor/70865/ |date={{dat|2018|10|03||bez}} }} tennis.com</ref> Ķīnā, ''[[Shenzhen Open]]'' turnīrā, kurā piedzīvoja zaudējumu pirmajā kārtā, piekāpjoties [[Kristīna Plīškova|Kristīnai Plīškovai]] (1-6, 4-6).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko neveiksmīgi sāk 2018. gada sezonu|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-neveiksmigi-sak-2018-gada-sezonu.d?id=49602457|website=delfi.lv|date={{dat|2018|1|2||bez}}}}</ref> Arī sezonas otrajā turnīrā A. Ostapenko nepārvarēja turnīra pirmo kārtu: [[Sydney International|Sidnejas ''International'']] piedzīvots zaudējums [[Jekaterina Makarova|Jekaterinai Makarovai]] (6-7<sup>(3—7)</sup>, 1-6).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko arī sezonas otrajā turnīrā nepārvar pirmo kārtu|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-ari-sezonas-otraja-turnira-neparvar-pirmo-kartu.d?id=49618435|website=delfi.lv|date={{dat|2018|1|7||bez}}}}</ref> [[2018. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2018. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]] A. Ostapenko tāpat kā pirms gada sasniedza turnīra trešo kārtu, kur piekāpās [[Anete Kontaveita|Anetei Kontaveitai]] no [[Igaunija]]s. Pēc čempionāta pakāpās uz sesto vietu [[WTA rangs|WTA rangā]]. [[St. Petersburg Ladies' Trophy|Sanktpēterburgas turnīrā]] A. Ostapenko ceturtdaļfinālā piekāpās [[Petra Kvitova|Petrai Kvitovai]] (0-6, 2-6).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko uzvar tikai divus geimus un izstājas no Sanktpēterburgas turnīra|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-uzvar-tikai-divus-geimus-un-izstajas-no-sanktpeterburgas-turnira.d?id=49706215|website=delfi.lv|date={{dat|2018|2|2||bez}}}}</ref> Pēc spēlēm [[Federācijas kauss|Federācijas kausā]], A. Ostapenko piedalījās [[Dubai Tennis Championships|Dubaijas tenisa čempionātā]], kur otrajā kārtā zaudēja [[Jeļena Vesņina|Jeļenai Vesņinai]] (1-6, 6-7<sup>(6—8)</sup>)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko kļūdām bagātā mačā kapitulē Krievijas tenisistei Vesņinai|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-kludam-bagata-maca-kapitule-krievijas-tenisistei-vesninai.d?id=49770545|website=delfi.lv|date={{dat|2018|2|21||bez}}}}</ref> [[Indianvelsas Masters|Indianvelsas ''Masters'']] A. Ostapenko otrajā kārtā pieveica [[Belinda Benčiča|Belindu Benčiču]], bet trešajā kārtā piekāpās [[Petra Martiča|Petrai Martičai]] (3-6, 3-6)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko Indianvelsas WTA turnīra trešajā kārtā piekāpjas horvātietei Martičai|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-indianvelsas-wta-turnira-tresaja-karta-piekapjas-horvatietei-marticai.d?id=49829363|website=delfi.lv|date={{dat|2018|3|12||bez}}}}</ref> {{dat|2018|3|19||bez}} sasniedza piekto vietu WTA rangā, kas ir augstākā, kādā bijis kāds no Latvijas tenisistiem individuālajā reitingā. [[Maiami Masters|Maiami ''Open'']] bija līdz šim veiksmīgākais 2018. gada turnīrs. Tajā A. Ostapenko nokļuva līdz finālam, pieveicot [[Timea Baboša|Timea Babošu]], [[Beatriz Haddad Maia|Beatrizu Adadu-Maju]], revanšējās [[Petra Kvitova|Petrai Kvitovai]], ceturtdaļfinālā pieveica ranga ceturto raketi [[Eļina Svitoļina|Eļinu Svitoļinu]], pusfinālā pārspēja [[Daniela Kolinsa|Danielu Kolinsu]] no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], taču finālā piekāpās [[2017. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2017. gada ASV atklātā čempionāta]] uzvarētājai [[Slouna Stīvensa|Slounai Stīvensai]] (6-7<sup>(5—7)</sup>, 1-6).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko daudzās kļūdas neļauj triumfēt Maiami 'Premier' turnīrā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-daudzas-kludas-nelauj-triumfet-maiami-premier-turnira.d?id=49895291|website=delfi.lv|date={{dat|2018|3|31||bez}}}}</ref> Gadu pēc vēsturiskās uzvaras, piedaloties [[2018. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2018. gada Francijas atklātajā čempionātā]], A. Ostapenko bija izsēta ar piekto numuru. Tenisiste nespēja aizstāvēt titulu, negaidīti zaudēdama jau sacensību pirmajā kārtā [[Ukraina]]s tenisistei [[Katerina Kozlova|Katerinai Kozlovai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-sensacionali-jau-pirmaja-karta-izstajas-no-french-open.d?id=50067813|title=Ostapenko sensacionāli jau pirmajā kārtā izstājas no 'French open'|last=Strautmanis|first=Uldis|website=Delfi.lv|access-date=2018. gada 4. jūnijā|date=2018. gada 27. maijā}}</ref> Tāpat bez uzvarām A. Ostapenko palika dubultspēļu (pārī ar [[Jeļena Vesņina|Jeļenu Vesņinu]]) un jaukto dubultspēļu turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/ostapenko-parliecinosi-zaude-francijas-atklataja-cempionata-pirmaja-karta-jauktajas-dubultspeles.a280387/|title=Ostapenko pārliecinoši zaudē Francijas atklātajā čempionātā pirmajā kārtā jauktajās dubultspēlēs|last=|first=|authorlink=|website=lsm.lv|access-date=2018. gada 4. jūnijā|date=2018. gada 31. maijā}}</ref> Pēc turnīra tenisiste izkrita no WTA ranga pirmā desmitnieka, noslīdot līdz 12. vietai.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/11062018-ostapenko_wta_ranga_noslid_uz_12_vietu|title=Ostapenko WTA rangā noslīd uz 12. vietu|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-16|date=2018-06-11|last=Bērziņš|first=Valdis|language=}}</ref> Tenisiste pārtrauca sadarbību ar Deividu Teiloru. Vēlāk, pirms zāliena sezonas, kuru viņa uzsāka Īstbornas turnīrā, viņu trenēt sāka nīderlandietis Glens Šāps, iepriekšējais A. Kontaveitas treneris.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://tennis.life/2018/06/22/coaching-changes-schaap-ostapenko-keys-sock/|title=Coaching musical chairs as Schaap joins Team ‘Penko|last=Myles|first=Stephanie|website=TENNIS.LIFE|access-date=2018. gada 27. jūnijā|date=2018.06.22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180624191804/http://tennis.life/2018/06/22/coaching-changes-schaap-ostapenko-keys-sock/|archivedate={{dat|2018|06|24||bez}}}}</ref> Īstbornas turnīrā A. Ostapenko, uzvarot divās spēlēs, iekļuva ceturtdaļfinālā, kurā zaudēja [[Agņeška Radvaņska|Agņeškai Radvaņskai]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/28062018-ostapenko_parak_daudz_kludu_sakave_pret_g|title=Ostapenko pārāk daudz kļūdu sakāvē pret gudro Radvaņsku|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-16|date=2018-06-28|last=Bērziņš|first=Valdis|language=}}</ref> [[2018. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|2018. gada Vimbldonas čempionātā]], kurā bija izsēta ar 12. numuru, A. Ostapenko pirmo reizi karjerā sasniedza pusfinālu, kurā ar rezultātu 3—6, 3—6 piekāpās nākamajai čempionei [[Angelika Kerbere|Angelikai Kerberei]] no [[Vācija]]s. Pa ceļam uz pusfinālu viņa uzvarēja piecus mačus, to skaitā, pārspējot tādas tenisistes kā [[Dominika Cibulkova]] un [[Kirstena Flipkensa]], kuras nekad nebija uzvarējusi. Dubultspēļu turnīrā A. Ostapenko pārī ar amerikānieti [[Kristīna Makheila|Kristīnu Makheilu]] sasniedza trešo kārtu, taču veiksmīgā vienspēļu turnīra dēļ atteicās no turpmākas spēlēšanas šajā kategorijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/teniss/ostapenko-cina-par-vimbldonas-pusfinalu-pirmaja-seta-uzvar-cibulkovu-14200956|title=Ostapenko pirmo reizi karjerā sasniedz prestižā Vimbldonas Grand Slam turnīra pusfinālu|publisher=|work=|access-date=2018-07-16|date=2018-07-10|last=LETA|first=}}</ref> === 2019. gads === 2019. gada pirmo pusi A. Ostapenko aizvadīja nepārliecinoši. Viņa zaudēja pirmajā kārtā [[2019. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2018. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]], [[2019. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]] un [[2019. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|Vimbldonas čempionātā]]. Vimbldonā gan viņai izdevās izcils sniegums jaukto dubultspēļu sacensībās, kur kopā ar zviedru veterānu [[Roberts Lindsteds|Robertu Lindstedu]] viņa pirmo reizi karjerā sasniedza finālu. === 2022. gads === A. Ostapenko februārī uzvarēja 2022. gada [[Dubaija]]s "[[WTA]] 500" sērijas turnīrā, pusfinālā uzvarot [[Simona Halepa|Simonu Halepu]] no Rumānijas, bet finālā Krievijas tenisisti [[Veronika Kudermetova|Veroniku Kudermetovu]].<ref>[https://sports.tvnet.lv/7457523/ostapenko-speles-dubaijas-turnira-finala sports.tvnet.lv] 2022. gada 18. februāris</ref> [[2022. gada Vimbldonas čempionāts|2022. gada Vimbldonas čempionātā]] viņa sasniedza ceturto kārtu vienspēlēs un pusfinālu dubultspēlēs, spēlējot pārī ar [[Ļudmila Kičenoka|Ļudmilu Kičenoku]] no [[Ukraina]]s (šāds pats sasniegums pārim bija izdevies iepriekš [[2022. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]]). === 2023. gads === [[2023. gada Austrālijas čempionāts tenisā|2023. gada Austrālijas čempionātā]] viņa sasniedza ceturtdaļfinālu, kas bija augstākais karjeras sasniegums šajā turnīrā (ceturtdaļfinālā piekāpās [[Koko Gofa]]i). 2023. gada jūnijā A. Ostapenko uzvarēja ''Birmingham Classic'' turnīrā uz zāles seguma finālā pārspējot [[Barbora Krejčīkova|Barboru Krejčīkovu]] ar 7—6<small>(10—8)</small>, 6—4. [[2023. gada ASV čempionāts tenisā|2023. gada ASV čempionātā]] A. Ostapenko, pārspējot pasaules pirmo raketi [[Iga Švjonteka|Igu Švjonteku]], pirmo reizi karjerā sasniedza ceturtdaļfinālu, kur, tāpat kā Austrālijas čempionātā, zaudēja [[Koko Gofa]]i, kura vēlāk kļuva par čempioni. === 2024. gads === Sezonu iesāka ar uzvaru Adelaides turnīrā, finālā pārspējot [[Darja Kasatkina|Darju Kasatkinu]]. [[2024. gada Austrālijas čempionāts tenisā|2024. gada Austrālijas čempionātā]] A. Ostapenko kopā ar savu ierasto partneri [[Ludmila Kičenoka|Ludmilu Kičenoku]] sasniedza dubultspēļu finālu, kas ir viņas labākais panākums sieviešu dubultspēlēs. Atgriežoties Eiropā, viņa uzvarēja nākamajā turnīrā Lincā, finālā pārspēdama [[Jekaterina Aleksandrova|Jekaterinu Aleksandrovu]]. Kopā ar Kičenoku uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/teniss/us_open/06092024-ostapenko_kicenoka_pirmoreiz_izcina_grand |title=Ostapenko/Kičenoka pirmoreiz izcīna "Grand Slam" titulu |date={{dat|2024|9|6|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|9|6||bez}}}}</ref> === 2025. gads === 2025. gada aprīlī A. Ostapenko uzvarēja prestižajā [[Štutgartes Open turnīrs|Štutgartes ''Open'' turnīrā]], tā pusfinālā un finālā pārspējot pasaules otro un pirmo raketi, attiecīgi [[Iga Švjonteka|Igu Švjonteku]] un [[Arina Sabaļenka|Arinu Sabaļenku]] (6-4, 6-1). === 2026. gads === [[2026. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|Vimbldonas čempionātā]] Aļona Ostapenko kopā ar [[Marselo Arevalo]] no [[Salvadora]]s uzvarēja jaukto dubultspēļu sacensībās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/09.07.2026-ostapenko-jauktajas-tenisa-dubultspeles-izcina-pirmo-titulu-vimbldona.a654563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ostapenko jauktajās tenisa dubultspēlēs izcīna pirmo titulu Vimbldonā] lsm.lv 09.07.2026</ref> == Sasniegumi ''Grand Slam'' turnīros == {{Tenisa apzīmējumi}} === Vienspēles === {{tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|2015|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023|2024|2025|2026}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=2015|A|1R|3R|3R|1R|2R|1R|3R|QF|3R|1R|2R}} {{Tenisa stats|Francija|pg=2015|Q1|1R|W|1R|1R|3R|1R|2R|2R|2R|3R|2R}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2015|2R|1R|QF|SF|1R|NH|3R|4R|2R|QF|1R|3R}} {{Tenisa stats|ASV|pg=2015|2R|1R|3R|3R|3R|A|A|1R|QF|1R|2R| }} |} === Dubultspēles === {{tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|2015|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023|2024|2025|2026}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=2015|A|1R|1R|1R|2R|QF|3R|2R|1R|F|F|QF}} {{Tenisa stats|Francija|pg=2015|A|1R|1R|1R|QF|3R|3R|SF|2R|2R|2R|2R}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2015|A|3R|1R|3R|1R|NH|2R|SF|1R|QF|F|2R}} {{Tenisa stats|ASV|pg=2015|A|2R|1R|1R|QF|A|A|3R|2R|W|1R| }} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites|espn=sports/tennis/players/profile?playerId=2195}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportiste]] | periods = [[Latvijas Gada balva sportā 2017|2017]] | pirms = [[Laura Ikauniece-Admidiņa]] | pēc = [[Anastasija Sevastova]] }} {{kastes beigas}} {{Latvija 2024 VOS}} {{Latvija 2020 VOS}} {{Latvija 2016 VOS}} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ostapenko, Aļona}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas tenisisti]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 00256io36n92mwupb2fbwmt9fbpetj0 4493747 4493745 2026-07-12T08:52:13Z Edgars2007 9590 /* ievads */ 4493747 wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Aļona Ostapenko | vārds_orig = | attēls = Ostapenko RG22 (4) (52144317609).jpg | att_izm = | caption = Aļona Ostapenko 2022. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{LAT}} | residence = {{vieta|Latvija|Rīga}} | datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|6|8}} | placebirth = | datedeath = | placedeath = | height = {{mērvienība|cm=177}}<ref name="eklase">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.e-klase.lv/lv/s-raksts/blogi/sports/arturs-vaiders-tenisa-debesis-mirgo-imanta-iedegta-zvaigznite/ |title=Arturs Vaiders: Tenisa debesīs mirgo Imantā iedegta zvaigznīte |access-date={{dat|2015|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150328210359/http://www.e-klase.lv/lv/s-raksts/blogi/sports/arturs-vaiders-tenisa-debesis-mirgo-imanta-iedegta-zvaigznite/ |archivedate={{dat|2015|03|28||bez}} }}</ref> | weight = {{mērvienība|kg=68}}<ref name="eklase" /> | turnedpro = {{dat|2012|4|23|G|bez}} | retired = | plays = | careerprizemoney = {{ASV dolārs|19 351 781}} | coach = Stass Hmarskis,<br />[[Jeļena Jakovļeva]] <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = 396–253 | singlestitles = 9 | highestsinglesranking = 5. ({{dat|2018|3|19|N|bez}}) | AustralianOpenresult = QF (2023) | FrenchOpenresult = '''W''' ([[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017]]) | Wimbledonresult = SF ([[2018. gada Vimbldonas čempionāts|2018]]) | USOpenresult = QF (2023) | MastersCupresult = | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = 287–174 | doublestitles = 12 | highestdoublesranking = 3. ({{dat|2025|7|14|N|bez}}) | AustralianOpenDoublesresult = F (2024, 2025) | FrenchOpenDoublesresult = SF (2022) | WimbledonDoublesresult = F (2025) | USOpenDoublesresult = '''W''' (2024) | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = 17—11 | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = QF (2023) | FrenchOpenMixedresult = 1R (2017, 2018, 2023) | WimbledonMixedresult = '''W''' ([[2026. gada Vimbldonas čempionāts|2026]]) | USOpenMixedresult = QF (2022) | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = | slavz = <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry | {{flaga|LVA}} [[Latvija]]}} (LTA) {{MedalSport | [[Attēls:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}} {{MedalCompetition | [[Eiropas Jaunatnes olimpiskais festivāls]]}} {{MedalGold | [[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011 Trabzona]] | meiteņu vienspēles}} {{MedalCompetition | [[Vasaras Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskās spēles]]}} {{MedalBronze | [[2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles|Naņdzjina 2014]] | sieviešu dubultspēle}} }} '''Aļona''' (oficiāli '''Jeļena''') '''Ostapenko'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sporto.lv/raksts/jaunaka_visspozaka |title=Jaunākā visspožākā |publisher=Sporto.lv |accessdate={{dat|2012|9|7||bez}} |quote=Jeļena, kuru biežāk dēvē oficiālajos dokumentos neierakstītajā otrajā vārdā par Aļonu |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110912035253/http://www.sporto.lv/raksts/jaunaka_visspozaka |archivedate={{dat|2011|09|12||bez}} }}</ref><ref>[http://jauns.lv/raksts/sports/29740-alona-vai-jelena-kads-tad-isti-ir-vards-musu-tenisa-zvaigznei-ostapenko Aļona vai Jeļena? Kāds tad īsti ir vārds mūsu tenisa zvaigznei Ostapenko] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170611165500/http://jauns.lv/raksts/sports/29740-alona-vai-jelena-kads-tad-isti-ir-vards-musu-tenisa-zvaigznei-ostapenko |date={{dat|2017|06|11||bez}} }} kasjauns.lv. "jaunā tenisiste sacensībās tiek pieteikta kā Jeļena Ostapenko, bet ikdienā tiek saukta par Aļonu. (...) pati sportiste aicina sevi dēvēt vārdā, kādu vecāki viņai gribēja dot pēc piedzimšanas, bet nevarēja, jo Aļona nav atrodama latviešu kalendārā."</ref> (dzimusi {{dat|1997|6|8}}<ref name="sporto1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/uz_pjedestala_cela_sakuma|title=Uz pjedestāla ceļa sākumā|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2012|9|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131227021456/http://www.sporto.lv/raksts/uz_pjedestala_cela_sakuma|archivedate={{dat|2013|12|27||bez}}}}</ref>) ir [[Latvija]]s [[tenisiste]]. [[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Francijas atklātā čempionāta]] vienspēļu turnīra uzvarētāja un [[2018. gada Vimbldonas čempionāts|2018. gada Vimbldonas čempionāta]] pusfināla dalībniece. Augstāko vietu [[WTA rangs|WTA rangā]] (piekto) sasniegusi {{dat|2018|3|19||bez}}; viņas 5. vieta ir augstākā, kādā bijis kāds no Latvijas tenisistiem individuālajā reitingā. Dubultspēlēs kopā ar Ukrainas tenisisti [[Ludmila Kičenoka|Ludmilu Kičenoku]] uzvarējusi [[2024. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2024. gada ASV atklātajā čempionātā]], bet jauktajās dubultspēlēs kopā ar [[Marselo Arevalo]] no [[Salvadora]]s — [[2026. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|2026. gada Vimbldonas čempionātā]]. Viņu pašlaik trenē Ukrainas speciālists Stass Hmarskis un māte [[Jeļena Jakovļeva]], kas ir arī sportistes pirmā trenere.<ref name="cīnītāja">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/cinitaja_lidz_galam|title=Cīnītāja līdz galam|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2014|8|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140906043118/http://www.sporto.lv/raksts/cinitaja_lidz_galam|archivedate={{dat|2014|09|06||bez}}}}</ref> Iepriekš tenisistei ir bijuši vairāki citi treneri, veiksmīgajā 2017. gadā viņu trenēja spāniete [[Anabella Medina Garrigesa]]. Viņu ir trenējusi arī bijusī Francijas tenisiste [[Mariona Bartoli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/6797719/ostapenko-jauna-trenere-bartoli-mums-ir-lidzigi-raksturi|title=Ostapenko jaunā trenere Bartoli: Mums ir līdzīgi raksturi|website=TVNET Sports|access-date=2019-10-21|date=2019-10-10|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191010061956/https://sports.tvnet.lv/6797719/ostapenko-jauna-trenere-bartoli-mums-ir-lidzigi-raksturi|archivedate=2019-10-10}}</ref> Sparingpartnera pienākumus pilda bijušais latviešu tenisists [[Krišjānis Stabiņš]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51019007|title='Viņa nevar mani uzvarēt': Ostapenko pašpārliecinātība izpelnās nosodījumu|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2019-10-21|date=2019-04-24|language=lv}}</ref> agrāk to darījis bijušais latviešu tenisists [[Andis Juška]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/vimbldona/14072018-juska_par_izcilu_treneri_klust_tikai_45_g|title=Juška: "Par izcilu treneri kļūst tikai 45 gados"|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-16|date=2018-07-14|last=Norietis|first=Rolands|language=}}</ref> 2017. gadā atzīta par [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/2017.gada-eiropas-cilveks-latvija-alona-ostapenko.a262407/|title=2017.gada Eiropas cilvēks Latvijā - Aļona Ostapenko|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|1|3||bez}}|date={{dat|2017|12|28||bez}}}}</ref> 2018. gadā tika nominēta [[Laureus sporta balva]]i nominācijā "2017. gada lielākais atklājums" (jeb izlaušanās). == Karjera == 2011. gada martā izcīnījusi uzvaru prestižajā Francijas ''Les Petits As'' turnīrā.<ref name="sporto1" /> Tāpat 2011. gada augustā viņa izcīnīja zelta medaļu Eiropas Jaunatnes Olimpiādē. WTA rangā iekļuvusi 2012. gada aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/10042012-ostapenko_uzvar_un_ieklust_wta_ranga|title=Ostapenko uzvar un iekļūs WTA rangā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|9|7||bez}}}}</ref> Veiksmīgi startējusi jauniešu ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros, 2013. gada Austrālijas atklātajā čempionā juniorēm sasniegusi ceturtdaļfinālu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other_sports/ostapenko-neizdodas-ieklut-australian-open-junioru-vienspelu-pusfinala.d?id=42998000|title=Ostapenko neizdodas iekļūt 'Australian Open' junioru vienspēļu pusfinālā|date={{dat|2013|1|24||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|1|24||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2014. gada Vimbldonas čempionātā guva uzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other_sports/ostapenko-triumfe-vimbldonas-cempionata-meitenu-turnira.d?id=44693168|title=Ostapenko triumfē Vimbldonas čempionāta meiteņu turnīrā|date={{dat|2014|7|6||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|7|6||bez}}}}</ref> 2014. gadā kopā ar Lietuvas tenisisti Akvili Paražinskaiti izcīnīja bronzas medaļu [[2014. gada Vasaras Jaunatnes Olimpiskās spēles|2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskajās spēlēs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/22082014-ostapenko_izcina_bronzas_medalu_olimpiade|title=Ostapenko izcīna bronzas medaļu olimpiādes dubultspēlēs|date={{dat|2014|8|22||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|8|22||bez}}}}</ref> 2014. gada septembrī debitējusi WTA turnīros. 2015. gada septembrī iekļuva WTA Kvebekas turnīra finālā, pēc šī sasnieguma pirmoreiz iekļuva vienspēļu ranga pirmajā simtniekā. Pārstāvēja Latviju {{oss|V=2016|L=L}}, kur izstājās turnīra pirmajā kārtā, zaudējot [[Samanta Stosura|Samantai Stosurai]]. === 2017. gads === [[2017. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]] A. Ostapenko sasniedza trešo kārtu, kas līdz tam bija augstākais viņas sasniegums ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' sacensībās. No tālākās cīņas viņu smagā trīs setu mačā (6-4, 0-6, 6—7 <sup>(8—10)</sup>) izslēdza [[Karolīna Plīškova]]. Aprīlī A. Ostapenko sasniedza WTA turnīra finālu [[Čārlstona (Dienvidkarolīna)|Čārlstonā]]. Ceļā līdz finālam viņa uzveica arī bijušo pasaules pirmo raketi [[Karolīna Vozņacka|Karolīnu Vozņacku]], taču finālā piekāpās [[Darja Kasatkina|Darjai Kasatkinai]]. [[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Francijas atklātajā čempionātā]] sportiste kļuva par pirmo Latvijas tenisisti, kas uzvarējusi vai sasniegusi kāda no ''Grand Slam'' turnīriem finālu vienspēlēs. Tāpat viņa ir rangā viszemāk esošā tenisiste, kas sasniegusi Francijas atklātā čempionāta finālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tennis.com/pro-game/2017/06/jelena-ostapenko-timea-bacsinszky-roland-garros-french-open-tennis/66713/ |title=ON A DAY OF FIRSTS, UNSEEDED OSTAPENKO REACHES FRENCH OPEN FINAL |access-date={{dat|2017|06|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|10|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171014075751/http://www.tennis.com/pro-game/2017/06/jelena-ostapenko-timea-bacsinszky-roland-garros-french-open-tennis/66713/ }}</ref> Turnīra finālā viņa uzvarēja [[Simona Halepa|Simonu Halepu]] no [[Rumānija]]s, kļūstot par pirmo neizsēto tenisisti kopš 1933. gada, kas izcīnījusi uzvaru Francijas čempionātā. Uzvara Francijā bija A. Ostapenko karjerā pirmā uzvara WTA tūrē; viņa kļuva par pirmo sievieti kopš 1979. gada, kas pirmo WTA uzvaru gūst ''Grand Slam'' turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/news/early-lead/wp/2017/06/10/jelena-ostapenko-storms-back-to-stun-simona-halep-for-improbable-french-open-title/|title=Jelena Ostapenko storms back to stun Simona Halep for improbable French Open title|work=[[The Washington Post]]|accessdate={{dat|2017|6|11||bez}}}}</ref> Pēc uzvaras turnīrā viņa sasniedza 12. vietu vienspēļu rangā. [[2017. gada Vimbldonas čempionāts|2017. gada Vimbldonas čempionātā]] A. Ostapenko izcīnīja uzvaras pirmajās trīs kārtās, bet pēc tam astotdaļfinālā pārspēja pasaules piekto raketi [[Eļina Svitoļina|Eļinu Svitoļinu]] no [[Ukraina]]s. Ceturtdaļfinālā viņa zaudēja 37 gadus vecajai [[Venusa Viljamsa|Venusai Viljamsai]], kura vēlāk turnīrā sasniedza finālu. [[2017. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2017. gada ASV atklātajā čempionātā]] sasniedza trešo kārtu, kas bija viņas līdzšinējās karjeras augstākais sasniegums šajā turnīrā. 11. septembrī A. Ostapenko pacēlās uz 10. vietu WTA reitingā, kļūstot par pirmo Latvijas tenisisti, kas sasniegusi pirmo desmitnieku. Septembrī A. Ostapenko [[Seula]]s ''WTA International'' turnīrā, kurā pirmo reizi bija izsēta ar 1. numuru, izcīnīja savu otro [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] titulu karjerā, finālā pārspējot brazīlieti [[Beatriza Adada-Maija|Beatrizu Adadu-Maiju]]<!-- Beatriz Haddad Maia -->.<ref>[http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-seula-izcina-otro-titulu-karjera.d?id=49270143 Ostapenko Seulā izcīna otro titulu karjerā], delfi, {{dat|2017|9|24|SK}}</ref> Nākamajā WTA turnīrā [[Ķīna]]s pilsētā [[Uhaņa|Uhaņā]] A. Ostapenko ceturtdaļfinālā ar 1-6, 6-3, 6—2 pieveica pasaules pirmo raketi [[Garbinje Mugurusa|Garbinjie Mugurusu]] (pirmā uzvara pār vadošā trijnieka tenisisti karjerā), bet izstājās turnīra pusfinālā. {{dat|2017|10|2||bez}} publicētajā WTA rangā pacēlās uz 8. vietu, par divām pozīcijām uzlabojot savu rekordu,<ref>{{ziņu atsauce|title=Ostapenko turpina labot rekordu un sasniedz pasaules ranga astoto vietu|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/ostapenko-turpina-labot-rekordu-un-sasniedz-pasaules-ranga-astoto-vietu.a252161/|accessdate={{dat|2017|10|2||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|2||bez}}}}</ref> bet vēl pēc nedēļas pacēlās par vēl vienu vietu augstāk. WTA atzina Ostapenko par 2017. gadā visvairāk progresējušāko WTA tūres spēlētāju. === 2018. gads === 2018. gada sezonu A. Ostapenko iesāka jaunā trenera austrālieša Deivida Teilora paspārnē<ref>[http://www.tennis.com/pro-game/2017/12/jelena-ostapenko-brings-new-coach-david-taylor/70865/ Jelena Ostapenko brings David Taylor on as new coach] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181003003341/http://www.tennis.com/pro-game/2017/12/jelena-ostapenko-brings-new-coach-david-taylor/70865/ |date={{dat|2018|10|03||bez}} }} tennis.com</ref> Ķīnā, ''[[Shenzhen Open]]'' turnīrā, kurā piedzīvoja zaudējumu pirmajā kārtā, piekāpjoties [[Kristīna Plīškova|Kristīnai Plīškovai]] (1-6, 4-6).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko neveiksmīgi sāk 2018. gada sezonu|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-neveiksmigi-sak-2018-gada-sezonu.d?id=49602457|website=delfi.lv|date={{dat|2018|1|2||bez}}}}</ref> Arī sezonas otrajā turnīrā A. Ostapenko nepārvarēja turnīra pirmo kārtu: [[Sydney International|Sidnejas ''International'']] piedzīvots zaudējums [[Jekaterina Makarova|Jekaterinai Makarovai]] (6-7<sup>(3—7)</sup>, 1-6).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko arī sezonas otrajā turnīrā nepārvar pirmo kārtu|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-ari-sezonas-otraja-turnira-neparvar-pirmo-kartu.d?id=49618435|website=delfi.lv|date={{dat|2018|1|7||bez}}}}</ref> [[2018. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2018. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]] A. Ostapenko tāpat kā pirms gada sasniedza turnīra trešo kārtu, kur piekāpās [[Anete Kontaveita|Anetei Kontaveitai]] no [[Igaunija]]s. Pēc čempionāta pakāpās uz sesto vietu [[WTA rangs|WTA rangā]]. [[St. Petersburg Ladies' Trophy|Sanktpēterburgas turnīrā]] A. Ostapenko ceturtdaļfinālā piekāpās [[Petra Kvitova|Petrai Kvitovai]] (0-6, 2-6).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko uzvar tikai divus geimus un izstājas no Sanktpēterburgas turnīra|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-uzvar-tikai-divus-geimus-un-izstajas-no-sanktpeterburgas-turnira.d?id=49706215|website=delfi.lv|date={{dat|2018|2|2||bez}}}}</ref> Pēc spēlēm [[Federācijas kauss|Federācijas kausā]], A. Ostapenko piedalījās [[Dubai Tennis Championships|Dubaijas tenisa čempionātā]], kur otrajā kārtā zaudēja [[Jeļena Vesņina|Jeļenai Vesņinai]] (1-6, 6-7<sup>(6—8)</sup>)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko kļūdām bagātā mačā kapitulē Krievijas tenisistei Vesņinai|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-kludam-bagata-maca-kapitule-krievijas-tenisistei-vesninai.d?id=49770545|website=delfi.lv|date={{dat|2018|2|21||bez}}}}</ref> [[Indianvelsas Masters|Indianvelsas ''Masters'']] A. Ostapenko otrajā kārtā pieveica [[Belinda Benčiča|Belindu Benčiču]], bet trešajā kārtā piekāpās [[Petra Martiča|Petrai Martičai]] (3-6, 3-6)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko Indianvelsas WTA turnīra trešajā kārtā piekāpjas horvātietei Martičai|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-indianvelsas-wta-turnira-tresaja-karta-piekapjas-horvatietei-marticai.d?id=49829363|website=delfi.lv|date={{dat|2018|3|12||bez}}}}</ref> {{dat|2018|3|19||bez}} sasniedza piekto vietu WTA rangā, kas ir augstākā, kādā bijis kāds no Latvijas tenisistiem individuālajā reitingā. [[Maiami Masters|Maiami ''Open'']] bija līdz šim veiksmīgākais 2018. gada turnīrs. Tajā A. Ostapenko nokļuva līdz finālam, pieveicot [[Timea Baboša|Timea Babošu]], [[Beatriz Haddad Maia|Beatrizu Adadu-Maju]], revanšējās [[Petra Kvitova|Petrai Kvitovai]], ceturtdaļfinālā pieveica ranga ceturto raketi [[Eļina Svitoļina|Eļinu Svitoļinu]], pusfinālā pārspēja [[Daniela Kolinsa|Danielu Kolinsu]] no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], taču finālā piekāpās [[2017. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2017. gada ASV atklātā čempionāta]] uzvarētājai [[Slouna Stīvensa|Slounai Stīvensai]] (6-7<sup>(5—7)</sup>, 1-6).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Ostapenko daudzās kļūdas neļauj triumfēt Maiami 'Premier' turnīrā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-daudzas-kludas-nelauj-triumfet-maiami-premier-turnira.d?id=49895291|website=delfi.lv|date={{dat|2018|3|31||bez}}}}</ref> Gadu pēc vēsturiskās uzvaras, piedaloties [[2018. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2018. gada Francijas atklātajā čempionātā]], A. Ostapenko bija izsēta ar piekto numuru. Tenisiste nespēja aizstāvēt titulu, negaidīti zaudēdama jau sacensību pirmajā kārtā [[Ukraina]]s tenisistei [[Katerina Kozlova|Katerinai Kozlovai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ostapenko-sensacionali-jau-pirmaja-karta-izstajas-no-french-open.d?id=50067813|title=Ostapenko sensacionāli jau pirmajā kārtā izstājas no 'French open'|last=Strautmanis|first=Uldis|website=Delfi.lv|access-date=2018. gada 4. jūnijā|date=2018. gada 27. maijā}}</ref> Tāpat bez uzvarām A. Ostapenko palika dubultspēļu (pārī ar [[Jeļena Vesņina|Jeļenu Vesņinu]]) un jaukto dubultspēļu turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/ostapenko-parliecinosi-zaude-francijas-atklataja-cempionata-pirmaja-karta-jauktajas-dubultspeles.a280387/|title=Ostapenko pārliecinoši zaudē Francijas atklātajā čempionātā pirmajā kārtā jauktajās dubultspēlēs|last=|first=|authorlink=|website=lsm.lv|access-date=2018. gada 4. jūnijā|date=2018. gada 31. maijā}}</ref> Pēc turnīra tenisiste izkrita no WTA ranga pirmā desmitnieka, noslīdot līdz 12. vietai.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/11062018-ostapenko_wta_ranga_noslid_uz_12_vietu|title=Ostapenko WTA rangā noslīd uz 12. vietu|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-16|date=2018-06-11|last=Bērziņš|first=Valdis|language=}}</ref> Tenisiste pārtrauca sadarbību ar Deividu Teiloru. Vēlāk, pirms zāliena sezonas, kuru viņa uzsāka Īstbornas turnīrā, viņu trenēt sāka nīderlandietis Glens Šāps, iepriekšējais A. Kontaveitas treneris.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://tennis.life/2018/06/22/coaching-changes-schaap-ostapenko-keys-sock/|title=Coaching musical chairs as Schaap joins Team ‘Penko|last=Myles|first=Stephanie|website=TENNIS.LIFE|access-date=2018. gada 27. jūnijā|date=2018.06.22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180624191804/http://tennis.life/2018/06/22/coaching-changes-schaap-ostapenko-keys-sock/|archivedate={{dat|2018|06|24||bez}}}}</ref> Īstbornas turnīrā A. Ostapenko, uzvarot divās spēlēs, iekļuva ceturtdaļfinālā, kurā zaudēja [[Agņeška Radvaņska|Agņeškai Radvaņskai]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/28062018-ostapenko_parak_daudz_kludu_sakave_pret_g|title=Ostapenko pārāk daudz kļūdu sakāvē pret gudro Radvaņsku|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-16|date=2018-06-28|last=Bērziņš|first=Valdis|language=}}</ref> [[2018. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|2018. gada Vimbldonas čempionātā]], kurā bija izsēta ar 12. numuru, A. Ostapenko pirmo reizi karjerā sasniedza pusfinālu, kurā ar rezultātu 3—6, 3—6 piekāpās nākamajai čempionei [[Angelika Kerbere|Angelikai Kerberei]] no [[Vācija]]s. Pa ceļam uz pusfinālu viņa uzvarēja piecus mačus, to skaitā, pārspējot tādas tenisistes kā [[Dominika Cibulkova]] un [[Kirstena Flipkensa]], kuras nekad nebija uzvarējusi. Dubultspēļu turnīrā A. Ostapenko pārī ar amerikānieti [[Kristīna Makheila|Kristīnu Makheilu]] sasniedza trešo kārtu, taču veiksmīgā vienspēļu turnīra dēļ atteicās no turpmākas spēlēšanas šajā kategorijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/teniss/ostapenko-cina-par-vimbldonas-pusfinalu-pirmaja-seta-uzvar-cibulkovu-14200956|title=Ostapenko pirmo reizi karjerā sasniedz prestižā Vimbldonas Grand Slam turnīra pusfinālu|publisher=|work=|access-date=2018-07-16|date=2018-07-10|last=LETA|first=}}</ref> === 2019. gads === 2019. gada pirmo pusi A. Ostapenko aizvadīja nepārliecinoši. Viņa zaudēja pirmajā kārtā [[2019. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2018. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]], [[2019. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]] un [[2019. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|Vimbldonas čempionātā]]. Vimbldonā gan viņai izdevās izcils sniegums jaukto dubultspēļu sacensībās, kur kopā ar zviedru veterānu [[Roberts Lindsteds|Robertu Lindstedu]] viņa pirmo reizi karjerā sasniedza finālu. === 2022. gads === A. Ostapenko februārī uzvarēja 2022. gada [[Dubaija]]s "[[WTA]] 500" sērijas turnīrā, pusfinālā uzvarot [[Simona Halepa|Simonu Halepu]] no Rumānijas, bet finālā Krievijas tenisisti [[Veronika Kudermetova|Veroniku Kudermetovu]].<ref>[https://sports.tvnet.lv/7457523/ostapenko-speles-dubaijas-turnira-finala sports.tvnet.lv] 2022. gada 18. februāris</ref> [[2022. gada Vimbldonas čempionāts|2022. gada Vimbldonas čempionātā]] viņa sasniedza ceturto kārtu vienspēlēs un pusfinālu dubultspēlēs, spēlējot pārī ar [[Ļudmila Kičenoka|Ļudmilu Kičenoku]] no [[Ukraina]]s (šāds pats sasniegums pārim bija izdevies iepriekš [[2022. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]]). === 2023. gads === [[2023. gada Austrālijas čempionāts tenisā|2023. gada Austrālijas čempionātā]] viņa sasniedza ceturtdaļfinālu, kas bija augstākais karjeras sasniegums šajā turnīrā (ceturtdaļfinālā piekāpās [[Koko Gofa]]i). 2023. gada jūnijā A. Ostapenko uzvarēja ''Birmingham Classic'' turnīrā uz zāles seguma finālā pārspējot [[Barbora Krejčīkova|Barboru Krejčīkovu]] ar 7—6<small>(10—8)</small>, 6—4. [[2023. gada ASV čempionāts tenisā|2023. gada ASV čempionātā]] A. Ostapenko, pārspējot pasaules pirmo raketi [[Iga Švjonteka|Igu Švjonteku]], pirmo reizi karjerā sasniedza ceturtdaļfinālu, kur, tāpat kā Austrālijas čempionātā, zaudēja [[Koko Gofa]]i, kura vēlāk kļuva par čempioni. === 2024. gads === Sezonu iesāka ar uzvaru Adelaides turnīrā, finālā pārspējot [[Darja Kasatkina|Darju Kasatkinu]]. [[2024. gada Austrālijas čempionāts tenisā|2024. gada Austrālijas čempionātā]] A. Ostapenko kopā ar savu ierasto partneri [[Ludmila Kičenoka|Ludmilu Kičenoku]] sasniedza dubultspēļu finālu, kas ir viņas labākais panākums sieviešu dubultspēlēs. Atgriežoties Eiropā, viņa uzvarēja nākamajā turnīrā Lincā, finālā pārspēdama [[Jekaterina Aleksandrova|Jekaterinu Aleksandrovu]]. Kopā ar Kičenoku uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/teniss/us_open/06092024-ostapenko_kicenoka_pirmoreiz_izcina_grand |title=Ostapenko/Kičenoka pirmoreiz izcīna "Grand Slam" titulu |date={{dat|2024|9|6|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|9|6||bez}}}}</ref> === 2025. gads === 2025. gada aprīlī A. Ostapenko uzvarēja prestižajā [[Štutgartes Open turnīrs|Štutgartes ''Open'' turnīrā]], tā pusfinālā un finālā pārspējot pasaules otro un pirmo raketi, attiecīgi [[Iga Švjonteka|Igu Švjonteku]] un [[Arina Sabaļenka|Arinu Sabaļenku]] (6-4, 6-1). === 2026. gads === [[2026. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|Vimbldonas čempionātā]] Aļona Ostapenko kopā ar [[Marselo Arevalo]] no [[Salvadora]]s uzvarēja jaukto dubultspēļu sacensībās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/09.07.2026-ostapenko-jauktajas-tenisa-dubultspeles-izcina-pirmo-titulu-vimbldona.a654563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ostapenko jauktajās tenisa dubultspēlēs izcīna pirmo titulu Vimbldonā] lsm.lv 09.07.2026</ref> == Sasniegumi ''Grand Slam'' turnīros == {{Tenisa apzīmējumi}} === Vienspēles === {{tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|2015|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023|2024|2025|2026}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=2015|A|1R|3R|3R|1R|2R|1R|3R|QF|3R|1R|2R}} {{Tenisa stats|Francija|pg=2015|Q1|1R|W|1R|1R|3R|1R|2R|2R|2R|3R|2R}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2015|2R|1R|QF|SF|1R|NH|3R|4R|2R|QF|1R|3R}} {{Tenisa stats|ASV|pg=2015|2R|1R|3R|3R|3R|A|A|1R|QF|1R|2R| }} |} === Dubultspēles === {{tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|2015|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023|2024|2025|2026}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=2015|A|1R|1R|1R|2R|QF|3R|2R|1R|F|F|QF}} {{Tenisa stats|Francija|pg=2015|A|1R|1R|1R|QF|3R|3R|SF|2R|2R|2R|2R}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2015|A|3R|1R|3R|1R|NH|2R|SF|1R|QF|F|2R}} {{Tenisa stats|ASV|pg=2015|A|2R|1R|1R|QF|A|A|3R|2R|W|1R| }} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites|espn=sports/tennis/players/profile?playerId=2195}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportiste]] | periods = [[Latvijas Gada balva sportā 2017|2017]] | pirms = [[Laura Ikauniece-Admidiņa]] | pēc = [[Anastasija Sevastova]] }} {{kastes beigas}} {{Latvija 2024 VOS}} {{Latvija 2020 VOS}} {{Latvija 2016 VOS}} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ostapenko, Aļona}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas tenisisti]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] i7k33gqlhaz87haoik1cuk2ky5oeoo4 Iedzīvotāju migrācija 0 199428 4493401 4466320 2026-07-11T12:10:14Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Cilvēka ģeogrāfija]]; pievienoju [[Kategorija:Iedzīvotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493401 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-1990-0221-027, Berlin, Blick auf Straße des 17. Juni.jpg|thumb|280px|[[Vācieši]] [[Berlīne|Berlīnē]] brīvi pārceļas pārkāpjot [[Berlīnes mūris|mūri]]]] '''Migrācija''' attiecībā uz [[Cilvēki|cilvēkiem]] ir to pārvietošanās, piemēram, pārcelšanās no vienas vietas uz citu. Cilvēkus, kas migrē, sauc par '''migrantiem'''. Saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Ekonomikas un sociālo lietu departamenta 2013. gada 11. septembrī publicēto ziņojumu migrantu skaits pasaulē bija 232 miljoni jeb 3,2 % no pasaules iedzīvotāju skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/russia/2013/09/130912_un_migration_statistics|title=Доклад ООН: США и Россия - лидеры по числу мигрантов|website=BBC News Русская служба|access-date=2024-02-26|date=2013-09-12|language=ru}}</ref> == Vēsture == [[Cilvēces vēsture|Cilvēce]], kuras pirmsākumi meklējami [[Āfrika|Āfrikā]], pakāpeniski apmetās uz dzīvi visā pasaulē (pēdējās apdzīvotās teritorijas bija [[Polinēzija]]s salas). 16–19. gadsimtā notika masveida [[eiropiešu emigrācija|eiropiešu migrācija]] no [[Eiropa]]s uz [[Amerika|Ameriku]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfriku]] un [[Austrālija|Austrāliju]], kur bija daudz brīvas zemes. Tajā pašā laikā no Āfrikas uz Ameriku kā [[Verdzība|vergi]] tika ievesti [[Ekvatoriālā rase|melnādainie cilvēki]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] situācija mainījās: sāka pieaugt migrācija no [[Jaunattīstības valsts|jaunattīstības valstīm]] uz [[Attīstītās valstis|attīstītajām valstīm]]. Sākotnēji tā bija galvenokārt [[Eiropieši|eiropiešu]] repatriācija no bijušajām kolonijām, bet pēc tam Eiropā un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] arvien vairāk sāka ierasties [[pamatiedzīvotāji]] no jaunattīstības valstīm. == Migrācijas veidi == Cilvēku ieceļošana valstī vai izceļošana no tās ir [[ārējā migrācija]]. Pārvietošanās pa valsts iekšieni ir [[iekšējā migrācija]]. [[Emigrācija]] ir piespiedu vai brīvprātīga iedzīvotāju izceļošana no savas valsts. [[Imigrācija]] ir kādas valsts pilsoņu ieceļošana citā valstī ekonomisku, militāru, politisku, reliģisku vai citu iemeslu dēļ. [[Svārstmigrācija]] ir cilvēku regulāra pārvietošanās turp un atpakaļ, piemēram, uz darbu. [[Nelegālā migrācija]] ir process, kad cilvēki pārvietojas pāri robežām vai valsts iekšienē bez pienācīgiem dokumentiem vai valdības iestāžu atļaujas. == Migrācijas iemesli == Iekšējās migrācijas iemesli ir darba meklējumi, dzīves apstākļu uzlabošanās, dzīves līmeņa paaugstināšanās un dzīvesveida maiņa. Iekšējā migrācija ir īpaši izplatīta valstīs ar plašām teritorijām un dažādiem dabas, klimatiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Valstīs ar lielu teritoriju nozīmīgu vietu ieņem sezonālā darbaspēka migrācija — darbaspēka īslaicīga pārvietošanās uz lauku apvidiem sezonas un lauksaimniecības darbu veikšanai un no lauku apvidiem īslaicīga sezonāla pārvietošanās uz pilsētu. Galvenais starptautiskās migrācijas iemesls ir ekonomisks — atšķirīgais atalgojuma līmenis, ko var saņemt par vienu un to pašu darbu dažādās pasaules valstīs. Konkrētas profesijas speciālistu trūkums noteiktā reģionā palielina šīs profesijas atalgojumu un attiecīgi stimulē migrantu pieplūdumu. Darbaspēka ārējo migrāciju raksturo augošs augsti kvalificētu speciālistu īpatsvars tās sastāvā. Šī migrācijas forma sākās 20. gadsimta 30. gados, kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] bija iespēja izvēlēties zinātniekus–bēgļus no [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]]. Pašlaik galvenie augsti kvalificētu speciālistu migrācijas virzieni ir no [[Austrumeiropa]]s uz ASV, [[Kanāda|Kanādu]] un vairākām [[Rietumeiropa]]s valstīm. Migrāciju daļēji veicina tādi iemesli kā karš (emigrācija no [[Irāka]]s, [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas]], [[Afganistāna]]s, [[Sīrija]]s uz ASV, [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un Eiropu), politiski konflikti (emigrācija no [[Zimbabve]]s uz ASV) un [[dabas katastrofa]]s (migrācija no [[Montserrata]]s uz Apvienoto Karalisti [[Vulkāna izvirdums|vulkāna izvirduma]] dēļ). Piespiedu migrācija var kalpot kā [[Autoritārs režīms|autoritāru režīmu]] sociālās kontroles līdzeklis, savukārt brīvprātīga migrācija ir sociālās adaptācijas līdzeklis un pilsētu iedzīvotāju skaita pieauguma iemesls. == Migrācijas sekas == Iedzīvotāju migrācijai ir būtiska ietekme gan uz nosūtītājvalstu, gan uzņēmējvalstu sabiedrību un ekonomiku. Tā var izraisīt izmaiņas [[Demogrāfija|demogrāfiskajā]] struktūrā, kultūras apmaiņā, ekonomikas izaugsmē vai radīt sociālas un politiskas problēmas, piemēram, imigrantu [[Sociālā iekļaušana|integrācijas]] un [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] ievērošanas jautājumus. Migrācijai var būt vairāki pozitīvi aspekti: * Migranti var dot ieguldījumu saņēmējvalsts ekonomikā, veicinot darbaspēka aktivitāti, palielinot patēriņu, ieguldījumus un uzņēmējdarbības aktivitāti. * [[Pakalpojumu nozare|Pakalpojumu nozares]] attīstība: Migrantu ierašanās var stimulēt tādu pakalpojumu attīstību kā veselības aprūpe, izglītība, tūrisms u.c., kas veicina jaunu darbavietu radīšanu un pakalpojumu uzlabošanu. * Migrācija veicina kultūras apmaiņu, bagātinot kultūru daudzveidību un veicinot izpratni un iecietību starp dažādām kultūras grupām. * Demogrāfiskā daudzveidība: migrantu ierašanās var kompensēt [[Darbaspēks|darbaspēka]] trūkumu un demogrāfisko lejupslīdi saņēmējvalstī, veicinot sociālo programmu turpmāku attīstību un saglabāšanu. * Inovācijas un zināšanas: migranti bieži vien līdzi atved jaunas prasmes, zināšanas un inovatīvas idejas, kas var veicināt saņēmējvalsts tehnoloģisko un kultūras attīstību. * Migranti var sūtīt naudu (naudas pārvedumus) uz savām izcelsmes valstīm, kas palīdz uzlabot dzīves apstākļus un ekonomisko attīstību šajās valstīs. Papildus politiskajām, demogrāfiskajām un ekonomiskajām sekām liela mēroga migrācija var radīt arī veselības un [[Epidēmija|epidemioloģiskās]] sekas. == Skatīt arī == * [[Darbaspēka migrācija]] * [[Apmaiņas migrācija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Iedzīvotāji]] lyd6746e5a50eb1y8shht1f7ux39eru Ralfs Lorēns 0 200256 4493703 3680495 2026-07-12T07:43:32Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493703 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ralfs Lorēns | vārds_orig = Ralph Lauren | attēls = Ralph Lauren 2013.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Lorēns 2013. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1939 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 14 | dz_vieta = [[Ņujorka]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]], {{USA}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[ebrejs]] | nodarbošanās = [[modes mākslinieks]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ralfs Lorēns''' ({{val-en|Ralph Lauren}}, īstajā vārdā '''Ralfs Lifšics''' ({{val-en|Ralph Lifschitz}}); dzimis {{dat|1939|10|14}}) ir amerikāņu modes mākslinieks un uzņēmējs, zīmola ''Polo Ralph Lauren'' radītājs. Dzimis [[Bronksa|Bronksā]], ebreju ģimenē. Divus gadus mācījies [[Ņujorkas Pilsētas universitāte|Ņujorkas Pilsētas universitātē]]. Strādājis [[Ņujorka]]s apģērbu veikalā ''[[Brooks Brothers]]''. 1967. gadā Ņujorkā atvēra savu [[Kaklasaite|kaklasaišu]] veikalu. 1971. gadā [[Beverlihilsa]] tika atklāts pirmais atsevišķais ''Polo Ralph Lauren'' veikals. 1981. gadā [[Londona|Londonā]] tika atklāts pirmais ''Polo Ralph Lauren'' veikals ārzemēs. Ralfs Lorēns pazīstams kā kaislīgs retu automobiļu kolekcionārs. == Ārējās saites == * [http://www.ralphlauren.com/ ralphlauren.com] {{en ikona}} * [http://www.fashionmodeldirectory.com/designers/ralph-lauren/ profils ''Fashion Model Directory''] {{en ikona}} {{commonscat|Ralph Lauren|Ralfs Lorēns}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lorens, Ralfs}} [[Kategorija:1939. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Modes dizaineri]] [[Kategorija:ASV ebreji]] e16pc6ljii0e8fj35f3oq8ditj4n6uf Cilvēka bērns (filma) 0 201573 4493423 4117294 2026-07-11T13:37:10Z Meistars Joda 781 4493423 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = "Cilvēka bērns" | attēls = Attēls:Cylvaka barns.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Cylvāka bārns'' | žanrs = melodrāma | režisors = [[Jānis Streičs]] | producents = [[Rolands Kalniņš]] | scenārija autors = [[Jānis Streičs]] pēc [[Jānis Klīdzējs|Jāņa Klīdzēja]] romāna | galvenajās lomās = * [[Andrejs Rudzinskis]] * [[Jānis Paukštello]] * [[Boļeslavs Ružs]] * [[Akvelīna Līvmane]] * [[Agnese Latkovska]] * [[Signe Dundure]] | mūzika = | operators = [[Harijs Kukels]] | montāža = | studija = [[TRĪS]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = 1991. gada decembris | ilgums = 96 minūtes | valsts = {{LAT}} | valoda = [[Latgaliešu valoda|Latgaliešu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = 0103971 }} '''"Cilvēka bērns"''' ({{val|ltg|Cylvāka bārns}}) ir 1991. gada latviešu kino melodrāma. Tā ir latgaliešu valodā un tās režisors un scenārija autors ir [[Jānis Streičs]]. Filma ir balstīta uz [[Jānis Klīdzējs|Jāņa Klīdzēja]] [[Cilvēka bērns|romāna ar tādu pašu nosaukumu]] motīviem. Tā ir ieguvusi kinofestivāla "[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]]" balvu kategorijā [[Labākā filma (Lielais Kristaps)|Labākā filma]]. Filmas uzņemšana norisinājās [[Rēzekne]]s apkaimē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/rezekne-filmas-cilveka-berns-jubilejas-vakara-pulcesies-tas-veidotaji.a216229/|title=Rēzeknē filmas «Cilvēka bērns» jubilejas vakarā pulcēsies tās veidotāji.|author= Karina Važnaja |date= 26. decembris, 2016 |publisher=lsm.lv|accessdate={{dat|2020|5|14||bez}}}}</ref> == Lomās == * [[Andris Rudzinskis|Andrejs Rudzinskis]] — Bonifācijs * [[Akvelīna Līvmane]] — māte * [[Jānis Paukštello]] — tēvs * [[Boļeslavs Ružs]] — vectēvs * [[Uva Segliņa]] — Malvīne * [[Inese Laizāne]] — Zuze * [[Romualds Ancāns]] — Izidors * [[Kristaps Streičs]] — Tancis * [[Jānis Streičs]] — Mācītājs * [[Agnese Latkovska]] — Paulīne == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=1187 Filmas profils]{{Novecojusi saite}} portālā Kino Muzejs {{filma-aizmetnis}} {{Jāņa Streiča filmas}} {{Labākā filma (Lielais Kristaps)}} {{Latvijas kandidāti Amerikas Kinoakadēmijas balvai}} [[Kategorija:1991. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Filmas latgaliešu valodā]] mto8qiug97vapk0f3ojwh0y9mgpx1xi Veidne:Apvedceļi Latvijā 10 203323 4493563 4182126 2026-07-11T20:41:53Z Lasks 38532 4493563 wikitext text/x-wiki {{navbox | bodyclass = hlist |name = Apvedceļi Latvijā |title = [[Apvedceļš (satiksme)|Apvedceļi]] [[Latvija|Latvijā]] {{flaga|Latvija}} |state = autocollapse |list1 = * [[Autoceļš V1447|Cēres apvedceļš]] * [[Daugavpils apvedceļš]] * ''[[Jēkabpils apvedceļš]]'' * [[Jūrmalas apvedceļš]] * [[Autoceļš P118|Kuldīgas apvedceļš]] * [[Ķekavas apvedceļš]] * [[Autoceļš P62|Madonas apvedceļš]] * [[Maskavas apvedceļš (Ludza)|Ludzas (Maskavas) apvedceļš]] * [[Autoceļš V741|Preiļu apvedceļš]] * [[Autoceļš A15 (Latvija)|Rēzeknes apvedceļš]] * [[Pļaviņu apvadceļš]] * [[Rīgas apvedceļš]] * [[Apvedceļš (Saldus)|Saldus apvedceļš]] * [[Autoceļš P129|Talsu apvedceļš]] }}<noinclude> [[Kategorija:Latvijas autoceļu veidnes]] </noinclude> n47crlofxkk7mo7pf4jn81lx3lbhikn Ivars Punnenovs 0 211936 4493597 3996198 2026-07-12T03:10:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493597 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Ivars Punnenovs | vārds_orig = | attēls = Latvijas hokeja izlases sveikšana - Ivars Punnenovs.jpg | att_izm = | paraksts = Ivars Punnenovs (2023) <!------ Personas dati ------>| pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|5|30}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=185}} | svars = {{mērvienība|kg=85}} | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2013 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Šveice}} [[Rapperswil-Jona Lakers]] | numurs = 74 | amats = | līga = [[Nacionālā līga]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = | taut 1 = {{ih|LAT}} <!------ Papildinformācija ------>| sasniegumi = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2023|10|24||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalBronze2|[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija/Latvija 2023]]}} }} '''Ivars Punnenovs''' (dzimis [[1994]]. gada [[30. maijs|30. maijā]]) ir latviešu [[hokejs|hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]]. Pašlaik (2024) Punnenovs spēlē Šveices [[Nacionālā līga|Nacionālās līgas]] kluba ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]'' rindās. == Spēlētāja karjera == Jau kopš [[2009]]. gada Punnenovs spēlē [[Šveice]]s jaunatnes hokeja līgās. 2011.—12. gada sezonu vārtsargs aizvadīja [[Klotenes "Flyers"|Klotenes "Flyers" U-20]] komandā, taču 2012.—13. gada sezonu aizvadīja jau [[HK Rapersvīla|HK Rapersvīla U-20]] sastāvā. 2013.—14. gada sezonu Punnenovs uzsāka kā [[Šveices hokeja līga]]s kluba [[HK Rapersvīla]] otrais vārtsargs aiz pieredzējušā [[Dāvids Ebišers|Dāvida Ebišera]] muguras. [[2013]]. gada [[27. septembris|27. septembrī]] Punnenovs debitēja mačā pret ''[[HC Fribourg-Gotteron]]''. Kopumā sezonas gaitā kluba rindās aizvadīja 14 spēles, un sezonas noslēgumā palīdzēja komandai saglabāt vietu Šveices hokeja līgā. [[2014]]. gada aprīlī pagarināja līgumu ar Rapersvīlas klubu uz vēl vienu sezonu, taču pēc kluba izkrišanas no Šveices hokeja līgas [[2015]]. gadā pievienojās [[Langnavas "Tigers"]] komandai, kuras rindās aizvadīja septiņas sezonas. 2022. gada aprīlī parakstīja līgumu ar citu Šveices klubu ''[[Lausanne HC]]'' uz pieciem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.tv3.lv/hokejs/hokejs2022/latvijas-izlases-vartsargs-punnenovs-turpmakos-piecus-gadus-hokeju-speles-lozanna/ |title=Latvijas izlases vārtsargs Punnenovs turpmākos piecus gadus hokeju spēlēs Lozannā |date={{dat|2022|4|27|N|bez}} |publisher=sports.tv3.lv |accessdate={{dat|2023|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220702144455/https://sports.tv3.lv/hokejs/hokejs2022/latvijas-izlases-vartsargs-punnenovs-turpmakos-piecus-gadus-hokeju-speles-lozanna/ }}</ref> 2024. gada janvārī atgriezās ''Rapperswil-Jona Lakers'' rindās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/26012024-punnenovs_maina_klubu_sveices_augstakaja_ |title=Punnenovs maina klubu Šveices augstākajā līgā un atgriežas Rapersvīlā |date={{dat|2024|1|26|N|bez}} |publisher=sports.tv3.lv |accessdate={{dat|2024|1|31||bez}}}}</ref> [[Latvijas hokeja izlase]]s sastāvā spēlējis [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013]]. un [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2014]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]]. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]] Latvijas izlases sastāvā ir bijis iekļauts četras reizes (2014, 2017, 2021, 2023). [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionātā]] ar izlasi izcīnīja bronzas medaļu. Piedalījies {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas hokejists-aizmetnis}} {{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{LV sastāvs PČH 2023}} {{LV sastāvs PČH 2014}} {{DEFAULTSORT:Punnenovs, Ivars}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] iv6r232iureqx9rc52r6go38mfvnn1w Livingston 0 232394 4493753 2401857 2026-07-12T08:59:45Z Kikos 3705 4493753 wikitext text/x-wiki '''''Livingston''''' var būt: * [[Deivids Livingstons]] — skotu ceļotājs un ārsts; * [[Livingstona (polārstacija)|Livingstona]] — polārstacija Antarktikā; * [[Livingstona (Skotija)|Livingstona]] — pilsēta Skotijā; * [[Livingstona sala]] — sala Antarktikā. {{disambig}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 28cxamzwyjs45vaofk5kvrgbyelqp33 Džons Rokfellers 0 239452 4493686 3698567 2026-07-12T06:50:52Z Pirags 3757 4493686 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džons Rokfellers | vārds_orig = ''John Rockefeller'' | attēls = Portrait of J. D. Rockefeller.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Džons Rokfellers 1885. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1839 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Ričforda|2s=Ņujorka (štats)}} | m_dat_alt = | m_gads = 1937 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 23 | m_vieta = {{vieta|ASV|Florida|Ormondbīča}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | tautība = | nodarbošanās = Uzņēmējs, filantrops | ienākumi = 663,4 miljardi ASV dolāru | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Džons Deivisons Rokfellers''' ({{val|en|John Davison Rockefeller}}; dzimis {{dat|1839|7|8}}, miris {{dat|1937|5|23}}) bija amerikāņu biznesa magnāts un filantrops, bagātās [[Rokfelleri|Rokfelleru]] dzimtas pārstāvis. Viņš bija viens no ''[[Standard Oil]]'' uzņēmuma dibinātājiem, kas dominēja [[nafta]]s industrijā. Rokfellers ieviesa revolūciju šajā nozarē un kopā ar citiem industriālistiem, tostarp [[Endrū Kārnegijs|Endrū Kārnegiju]], ieviesa mūsdienu [[filantropija]]s darbības struktūru. ''Standard Oil'' vadīja no tā dibināšanas 1870. gadā līdz pat 1897. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bgsu.edu/departments/acs/1890s/rockefeller/bio2.htm |title=John D. and Standard Oil |accessdate=2008-05-13 |publisher=Bowling Green State University |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080504162252/http://www.bgsu.edu/departments/acs/1890s/rockefeller/bio2.htm |archivedate=2008-05-04 }}</ref> Līdz ar [[petroleja]]s un [[benzīns|benzīna]] nozīmīguma pieaugumu strauji pieauga arī Rokfellera ienākumi, viņš kļuva par pirmo amerikāni, kura ienākumi pārsniedz miljardu dolāru, un pasaulē bagātāko cilvēku. Rokfellers bieži tiek atzīts par bagātāko cilvēku cilvēces vēsturē.<ref name="Fortune">{{Ziņu atsauce | url= http://money.cnn.com/galleries/2007/fortune/0702/gallery.richestamericans.fortune/ | title= The Richest Americans | date= 2007-07-17 | work= [[Fortune (magazine)|Fortune]] | accessdate= May 6, 2010 | publisher= CNN | archiveurl= https://web.archive.org/web/20131213045647/http://money.cnn.com/galleries/2007/fortune/0702/gallery.richestamericans.fortune/ | archivedate= 2013-12-13 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.askmen.com/toys/top_10/11b_top_10_list.html |title=Top 10 Richest Men of All Time |accessdate = 2007-05-29 |publisher = [[AskMen.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.pbs.org/wgbh/amex/rockefellers/filmmore/pt.html | title= The Rockefellers | accessdate= 2007-05-29 | publisher= [[Public Broadcasting Service|PBS]] | archive-date= 2012-02-29 | archive-url= https://web.archive.org/web/20120229063810/http://www.pbs.org/wgbh/amex/rockefellers/filmmore/pt.html }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |url= http://www.nytimes.com/ref/business/20070715_GILDED_GRAPHIC.html# |title= The Wealthiest Americans Ever |accessdate=2007-07-17 |publisher=The New York Times | date=July 15, 2007}}</ref> Žurnāls ''[[Forbes]]'' 2005. gadā viņu ierindoja trešajā vietā visu laiku ietekmīgāko uzņēmēju sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/2005/07/29/most-influential-businessmen-cx_mn_0729bizmenintro.html|title=The Twenty Most Influential Businessmen Of All Time|publisher=Forbes|accessdate={{dat|2013|12|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071103062006/http://www.forbes.com/2005/07/29/most-influential-businessmen-cx_mn_0729bizmenintro.html|archivedate={{dat|2007|11|03||bez}}}}</ref> Pēdējos dzīves 40 gados viņa bagātība tika izmantota modernas sistemātiskas pieejas mērķtiecīgai labdarībai izveidei. Veidojis dažādus fondus, kuriem bija milzīga ietekme medicīnas, izglītības un zinātniskās pētniecības jomā.<ref>{{grāmatas atsauce | last = Fosdick | first = Raymond Blaine | title = The story of the Rockefeller Foundation | publisher = Transaction Publishers | year = 1989 | isbn = 0-88738-248-7}}</ref> Tāpat šie fondi bija nozīmīgi tādu slimību kā [[nematode]]s un [[dzeltenais drudzis|dzeltenā drudža]] izskaušanā. Dibinājis [[Čikāgas Universitāte|Čikāgas Universitāti]] un [[Rokfellera Universitāte|Rokfellera Universitāti]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.pbs.org/wgbh/americanexperience/features/biography/rockefellers-john/ Biogrāfija] {{en ikona}} * [http://www.pbs.org/wgbh/americanexperience/features/timeline/rockefellers/ Rokfelleru ģimenes hronoloģija kopš Džona Rokfellera piedzimšanas] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20161002174851/http://financenet.tvnet.lv/zinas/135735-rokfellers_joprojam_visbagatakais Rokfellers. Joprojām visbagātākais] {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rokfellers, Dzzons}} [[Kategorija:1839. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkas štatā dzimušie]] [[Kategorija:1937. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV uzņēmēji]] [[Kategorija:Rokfelleri]] 3jhiitl8iuvn5g3u8yt96lkecatrm1a Hanss Dītrihs Genšers 0 239867 4493617 4229677 2026-07-12T04:42:31Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493617 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Hanss Dītrihs Genšers | vārds_orģ =''Hans-Dietrich Genscher'' | attēls =Genscher-19-09-2013.jpg | amats =Vācijas ārlietu ministrs | prezidents = | term_sākums =1974 | term_beigas =1992 | priekštecis =[[Valters Šēls]] | pēctecis =[[Klauss Kinkels]] | dzim_dati ={{dat|1927|3|21}} | dzim_vieta =[[Halle|Reideburga]], {{GER}} | dzīves_vieta = | mir_dati ={{Miršanas datums un vecums|2016|3|31|1927|3|21}} | mir_vieta = | partija =[[NSDAP]] (1945)<br />[[Brīvo Demokrātu partija]] (''FDP'') (1952—2016) | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Hanss Dītrihs Genšers''' ({{val|de|Hans-Dietrich Genscher}}; dzimis {{dat|1927|3|21}} [[Halle|Reideburgā]], miris {{dat|2016|3|31}}) bija [[Vācija|vācu]] politiķis un valsts darbinieks, ilggadīgs VFR ārlietu ministrs (1974—1992). Pildījis arī Vācijas vicekanclera (1982—1992) un iekšlietu ministra (1969—1974) pienākumus. Kā prezidējošās valsts Vācijas ārlietu ministrs 1991. gadā bijis [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]s priekšēdētājs. Devis nozīmīgu ieguldījumu [[Vācijas atkalapvienošana]]s procesā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nytimes.com/2016/04/02/world/europe/hans-dietrich-genscher-germany-dies.html?_r=0|title=Hans-Dietrich Genscher, an Architect of German Reunification, Dies at 89|publisher=''[[The New York Times]]''}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Vācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Genšers, Hanss Dītrihs}} [[Kategorija:1927. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2016. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas diplomāti]] [[Kategorija:Ārlietu ministri]] [[Kategorija:Iekšlietu ministri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Saksijā-Anhaltē dzimušie]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:NSDAP biedri]] ltvjgdbb8wk0m6iukpd9wuhdbx905vl Dītrihs Ekarts 0 239910 4493570 4229658 2026-07-11T21:03:46Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493570 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Dītrihs Ekarts | vārds_orig = ''Dietrich Eckart'' | attēls = Dietrich Eckart 01.jpg | att_izmērs = 200 | att_nosaukums = D.Ekarts 1890. gados | dz_gads = 1868 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 23 | dz_vieta = | m_gads = 1923 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 26 | m_vieta = | tautība = [[vācietis]] | nodarbošanās = | dzimums = V | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = }} '''Dītrihs Ekarts''' ({{val-de|Dietrich Eckart}}, {{dat|1868|3|23|N}} — {{dat|1923|12|26|N}}) bija [[vācieši|vācu]] [[žurnālists]] un [[dzejnieks]]. Viens no [[NSDAP]] dibinātājiem un vadošajiem biedriem. Neveiksmīgi studējis [[jurisprudence|jurisprudenci]], vēlāk — [[medicīna|medicīnu]]. Finansiālu apsvērumu dēļ sācis nodarboties ar žurnālistisku. Paralēli rakstījis dzeju, lugas. Kopš 1917.—1918. gada Ekarts aktīvi darbojās labējo radikāļu aprindās. Pārstāvējis [[antisemītisms|antisemītiskus]] un [[rasisms|rasistiskus]] uzskatus. Izdevis politisko nedēļas žurnālu ''Auf gut deutsch'', kuru finansēja [[Bavārija]]s uzņēmēji un daļēji arī [[Reihsvērs]]. Žurnāls pauda antisemītiskus uzskatus, tajā darbojās arī [[Alfrēds Rozenbergs]], [[Godfrīds Fedrs]]. 1920. gada decembrī finansiāli atbalstīja biedrību ''[[Thule]]'' laikraksta ''[[Völkischer Beobachter]]'' iegādē. Vadījis minēto laikrakstu līdz 1923. gada martam, kad pēc nesaskaņām ar partiju atlaists no redaktora amata. 1918. gada 5. janvārī kopā ar [[Karls Harera|Karlu Hareru]], Gotfrīdu Federu un [[Antons Drekslers|Antonu Dreksleru]] Minhenē nodibināja Vācu strādnieku partiju ({{val-de|Deutsche Arbeiterpartei}}), kas 1920. gada 24. februārī tika pārdēvēta par Vācu nacionālsociālistisko strādnieku partiju ({{val-de|Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei, NSDAP}}). Ievedis partijā vairākus biedru, kuri vēlāk ieguva nozīmīgu lomu nacistu aprindās, piemēram, [[Alfrēds Rozenbergs|Alfrēdu Rozenbergu]], [[Hanss Franks|Hansu Franku]]. 1923. gada 9. novembrī piedalījies [[Alus pučs|Alus pučā]]. Pēc puča izgāšanās arestēts un kopā ar citiem nacistiem ievietots [[Landsbergas cietums|Landsbergas cietumā]], bet drīz atbrīvots veselības stāvokļa dēļ. Tā paša gada 26. decembrī miris no [[sirdstrieka]]s. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ekarts, Ditrihs}} [[Kategorija:Trešais reihs]] [[Kategorija:Bavārijā dzimušie]] [[Kategorija:Nacisti]] [[Kategorija:NSDAP biedri]] tnni26kzu464t2b3pbguwvh9nvgd5ap Kurts Eisners 0 239925 4493682 4169230 2026-07-12T06:37:31Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493682 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Kurts Eisners | vārds_orig = ''Kurt Eisner'' | attēls = KurtEisner1919.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1867 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 14 | dz_vieta = [[Berlīne]], [[Prūsijas Karaliste]]<br />({{DEU}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1919 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 21 | m_vieta = [[Minhene]]<br />([[Bavārija]], {{DEU}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķis, teātra kritiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Kurts Eisners''' ({{val|de|Kurt Eisner}}, dzimis {{dat|1867|5|14}}, miris {{dat|1919|2|21}}) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes vācu žurnālists, teātra kritiķis un [[sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]]. Pirmais [[Bavārija]]s ministru prezidents pēc monarhijas krišanas. Viens no [[Novembra revolūcija]]s līderiem [[Bavārija|Bavārijā]]. Kopā ar citiem sociālistiem gāza Bavārijas karaļnamu un pasludināja Bavārijas neatkarību no pārējās Vācijas, kļūstot par pašpasludinātās valsts pirmo premjerministru. [[1919]]. gadā, kad sociālisti cieta zaudējumu vēlēšanās, Eisneru, kurš devās paziņot par atkāpšanos no amata, nogalināja [[monarhisms|monarhists]] [[Antons fon Arko-Vallijs]]. Minētais incidents noveda pie [[Bavārijas Padomju republika]]s izveides. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Eisners, Kurts}} [[Kategorija:1867. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1919. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Slepkavību upuri]] [[Kategorija:Politiskās slepkavības]] [[Kategorija:Berlīnē dzimušie]] f10hu3nljhaatbvbyngirgr4bbmgzbf 4493683 4493682 2026-07-12T06:44:11Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493683 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Kurts Eisners | vārds_orig = ''Kurt Eisner'' | attēls = KurtEisner1919.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1867 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 14 | dz_vieta = [[Berlīne]], [[Prūsijas Karaliste]]<br />({{DEU}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1919 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 21 | m_vieta = [[Minhene]]<br />([[Bavārija]], {{DEU}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķis, teātra kritiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Kurts Eisners''' ({{val|de|Kurt Eisner}}, dzimis {{dat|1867|5|14}}, miris {{dat|1919|2|21}}) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes vācu žurnālists, teātra kritiķis un [[sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]]. Pirmais [[Bavārija]]s ministru prezidents pēc monarhijas krišanas. Viens no [[Novembra revolūcija]]s līderiem [[Bavārija|Bavārijā]]. Kopā ar citiem sociālistiem gāza Bavārijas karaļnamu un pasludināja Bavārijas neatkarību no pārējās Vācijas, kļūstot par pašpasludinātās valsts pirmo premjerministru. [[1919]]. gadā, kad sociālisti cieta zaudējumu vēlēšanās, Eisneru, kurš devās paziņot par atkāpšanos no amata, nogalināja [[monarhisms|monarhists]] [[Antons fon Arko-Vallijs]]. Minētais incidents noveda pie [[Bavārijas Padomju republika]]s izveides. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Eisners, Kurts}} [[Kategorija:1867. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1919. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Slepkavību upuri]] [[Kategorija:Politiskās slepkavības]] [[Kategorija:Berlīnē dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas ebreji]] d2axxfqwpt4szry3wx5njj4an7dj76n Ērihs Honekers 0 243809 4493557 4086171 2026-07-11T20:33:27Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493557 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ērihs Honekers | vārds_orģ = ''Erich Honecker'' | attēls = Bundesarchiv Bild 183-1987-0724-321, Erich Honecker beim Interview.jpg | mazs_att = | apraksts = Ērihs Honekers 1986. gadā | amats = [[Vācijas Sociālistiskās vienības partija]]s<br />CK ģenerālsekretārs<br />(iepriekš 1. sekretārs) | term_sākums = {{dat|1971|5|3|N}} | term_beigas = {{dat|1989|10|18|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Valters Ulbrihts]] | pēctecis = [[Egons Krencs]] | dzim_dati = {{dat|1912|8|25}} | dzim_vieta = [[Neinkirhene]], [[Vācijas Impērija]]<br>([[Zāra (zeme)|Zāra]], {{DEU}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1994|5|29|1912|8|25}} | mir_vieta = {{vieta|Čīle|Santjago}} | apglabāts = | tautība = [[vācieši|vācietis]] | partija = [[Vācijas Sociālistiskā vienības partija]] | tēvs = | māte = | dzīvesb = Margo Honekere | bērni = | profesija = politiķis | alma_mater = | reliģija = ateists | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ērihs Honekers''' ({{val|de|Erich Honecker}}; dzimis {{dat|1912|8|25}}, miris {{dat|1994|5|29}}) bija [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] politiķis, valdošās komunistiskās [[Vācijas Sociālistiskā vienības partija|Vācijas Sociālistiskās vienības partijas]] ģenerālsekretārs un VDR Valsts padomes priekšsēdētājs. Gandrīz divdesmit gadus (1971—1989) bija faktiskais Austrumvācijas vadītājs. Pēc komunistiskā režīma krišanas tika pakļauts kriminālvajāšanai un izbrauca no Vācijas - vispirms uz [[PSRS]], bet vēlāk uz [[Čīle|Čīli]]. Miris 1994. gadā [[Santjago]]. == Dzīvesgājums == 1926. gadā iestājies [[Vācijas Komunistiskā partija|Vācijas Komunistiskās partijas]] jauniešu organizācijā un 1930. gadā kļuvis par Vācijas Komunistiskās partijas biedru. 1931. gadā kļuvis par komunistu jauniešu organizācijas vadītāju [[Zāra (zeme)|Zāras reģionā]]. Pēc nacistu nākšanas pie varas darbojās pagrīdē. Arestēts 1934. gadā, otrreiz arestēts 1937. gadā, kad notiesāts uz desmit gadiem cietumā. Karam beidzoties, atbrīvots un pievienojies [[Valters Ulbrihts|Valtera Ulbrihta]] vadītajai komunistu grupai, kas bija atsūtīta no PSRS uz padomju okupācijas zonu. No 1946. līdz 1955. gadam Honekers bija komunistu jauniešu organizācijas ''Freie Deutsche Jugend'' vadītājs. No 1949. gada Honekers bija Sociālistiskās Vienotības partijas Centrālkomitejas loceklis, no 1958. gada partijas Politbiroja loceklis. No 1960. līdz 1971. gadam bija Nacionālās Aizsardzības Padomes sekretārs. 1961. gadā Honekers bija viens no galvenajiem [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] celtniecības organizētājiem, viņš arī deva pavēli šaut uz visiem, kas mēģina bēgt uz rietumiem. Honekers vadīja opozīciju Ulbrihta mēģinājumiem liberalizēt un reformēt plānveida ekonomiku. 1971. gadā ar PSRS atbalstu kļuva par Sociālistiskās Vienotības partijas pirmo sekretāru, atstumjot Ulbrihtu no amatiem un kļūstot par faktisko VDR vadītāju. 1976. gadā ievēlēts par VDR Valsts padomes priekšsēdētāju. 1972. gadā VDR un VFR parakstīja līgumu, kas noveda pie VDR diplomātiskās atzīšanas. 1973. gadā VDR uzņēma ANO. Plašāki diplomātiskie un ekonomiskie kontakti ar VFR nozīmēja, ka VDR režīms aizvien lielāku uzmanību pievērsa iekšējai drošībai un valsts sociālistiskajai identitātei, kas tika nostiprināta 1974. gada [[Vācijas Demokrātiskās Republikas konstitūcija]]s labojumos. Laikā no 1970. līdz 1973. gadam slepenpolicijas ''Stasi'' darbinieku skaits pieauga no 43 000 līdz 60 000. 1976. gadā no valsts tika izraidīts folkmūziķis Volfs Bīrmans (''Wolf Biermann'') un režīma [[iekšpolitika]] kļuva represīvāka. 1980.-1981. gadā Honekers aktīvi iestājās par nepieciešamību Polijā ievest Varšavas pakta militāros spēkus, lai novērstu arodbiedrības Solidaritāte radītos draudus padomju režīmam. Vienlaikus Honekers pretojās PSRS kodolraķešu izvietošanai VDR. [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-1987-0529-029, Berlin, Tagung Warschauer Pakt, Gruppenfoto.jpg|thumb|Varšavas pakta valstu vadītāji 1987. gadā Berlīnē (no kreisās: [[Gustavs Husaks]], [[Todors Živkovs]], Ērihs Honekers, [[Mihails Gorbačovs]], [[Nikolaje Čaušesku]], [[Vojcehs Jaruzelskis]], [[Janošs Kadars]]).]] 1981. gadā PSRS samazināja naftas piegādes VDR par 10%. VDR daļu šīs lēti piegādātās naftas bija pārdevusi tālāk par pasaules cenām. Lai novērstu radušos līdzekļu iztrūkumu, VDR lūdza aizvien lielākus kredītus VFR. 1987. gadā Honekers bija pirmais VDR vadītājs, kas devās valsts vizītē uz VFR. Honekeram nebija pieņemama Mihaila Gorbačova [[perestroika]], un Honekers ierobežoja aizvien liberālāko PSRS preses izdevumu pārdošanu VDR. 1989. gada vasarā Honekers apsveica Ķīnas vadītājus ar Tjananmeņas laukuma protestu asiņaino apspiešanu. 1989. gada vasarā VDR pieauga iekšpolitiskā krīze, un lai arī 1989. gada 7. oktobrī Honekers vēl atzīmēja valsts izveidošanas 40. gadadienu, dažas dienas vēlāk viņu atstādināja no visiem amatiem. Pēc sākotnējās slēpšanās Vācijā Honekers bēga uz Maskavu un 1991. gada decembrī uz Čīli. Veselības iemeslu dēļ tiesas prāva pret viņu tika atcelta un 1994. gadā viņš Čīlē mira.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.lv/books?id=QgX0bQ3Enj4C&pg=PA414&lpg=PA414&dq=ulbricht%27s+removal+from+power&source=bl&ots=G_aedKEkWV&sig=Ia8yiJkBfpLMQfawKrlf7Ty0DWY&hl=en&sa=X&ei=VLNQVdvVDcmVsgH6oIDABw&ved=0CDkQ6AEwBA#v=onepage&q=ulbricht's%20removal%20from%20power&f=false |title=Encyclopedia of the Cold War |access-date={{dat|2015|05|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160722045118/https://books.google.lv/books?id=QgX0bQ3Enj4C&pg=PA414&lpg=PA414&dq=ulbricht%27s+removal+from+power&source=bl&ots=G_aedKEkWV&sig=Ia8yiJkBfpLMQfawKrlf7Ty0DWY&hl=en&sa=X&ei=VLNQVdvVDcmVsgH6oIDABw&ved=0CDkQ6AEwBA#v=onepage&q=ulbricht's%20removal%20from%20power&f=false |archivedate={{dat|2016|07|22||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Honekers, Erihs}} [[Kategorija:1912. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1994. gadā mirušie]] [[Kategorija:VDR politiķi]] [[Kategorija:Ar Olimpisko ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Zārā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]] pm1yo61w77fvepvvpw97ddldyg5t00j Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Saldus novadā 0 244243 4493409 4468371 2026-07-11T12:19:11Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4493409 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Saldus novads|Saldus novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97232673}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566102 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97232673 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q46375611 | label = ''[[:d:Q46375611|Senkapi pie Zaķukalnu fermas]]'' | name = Senkapi pie Zaķukalnu fermas | municipality = Blīdenes pagasts | district = Blīdenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Zaķukalnu fermas | lat = 56.680166818219 | long = 22.704386155463 | p625 = {{Coord|56.680167|22.704386|display=inline}} | vaid = 2149 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bl%C4%ABdenes_pagasts }} {{monument | qid = Q12651992 | label = [[Cieceres pilskalns]] | name = Cieceres pilskalns | municipality = Cieceres pagasts | district = Cieceres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie bij. Pilskalniem, Cieceres upes labajā krastā | lat = 56.62413 | long = 22.61536 | p625 = {{Coord|56.62413|22.61536|display=inline}} | vaid = 2150 | wikipediauri = Cieceres_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cieceres_pagasts }} {{monument | qid = Q5423248 | label = ''[[:d:Q5423248|Ezeres muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Ezeres muižas dzīvojamā ēka | municipality = Ezere | district = Ezeres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Ezeres muižā | lat = 56.4039 | long = 22.3616 | p625 = {{Coord|56.4039|22.3616|display=inline}} | image = Ezeres%20mui%C5%BEas%20pils%202000-11-04.jpg<br/>Ezere%20manor%20%282%29.jpg | commonscat = Ezere Manor | vaid = 6717 | year = 18. gs. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55312469|Ezeres muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Ezere }} {{monument | qid = Q55312469 | label = ''[[:d:Q55312469|Ezeres muižas apbūve ar parku]]'' | name = Ezeres muižas apbūve ar parku | municipality = Ezere | district = Ezeres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Ezeres muižā | lat = 56.402868240505 | long = 22.360008895399 | p625 = {{Coord|56.402868|22.360009|display=inline}} | image = 2016%2008%20Ezere%20%2817%29.jpg | vaid = 6715 | year = 18. gs. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427312|Ezeres muiža]]'' | munwiki = Ezere }} {{monument | qid = Q55312477 | label = ''[[:d:Q55312477|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Ezere | district = Ezeres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Ezeres muižā | lat = 56.40665693542 | long = 22.362335659008 | p625 = {{Coord|56.406657|22.362336|display=inline}} | vaid = 6718 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55312469|Ezeres muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Ezere }} {{monument | qid = Q55312483 | label = ''[[:d:Q55312483|Staļļi]]'' | name = Staļļi | municipality = Ezere | district = Ezeres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Ezeres muižā | lat = 56.40452745188 | long = 22.361317512267 | p625 = {{Coord|56.404527|22.361318|display=inline}} | image = A%20stable%20at%20Ezere%20manor%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 6719 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55312469|Ezeres muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Ezere }} {{monument | qid = Q46375752 | label = ''[[:d:Q46375752|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Gaiķi | district = Gaiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Gaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.772821583501 | long = 22.543072756003 | p625 = {{Coord|56.772822|22.543073|display=inline}} | vaid = 4233 | year = 17.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46376005|Gaiķu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Gai%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46375802 | label = ''[[:d:Q46375802|Ērģeļu luktu gleznojumi (15)]]'' | name = Ērģeļu luktu gleznojumi (15) | municipality = Gaiķi | district = Gaiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Gaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.772821583501 | long = 22.543072756003 | p625 = {{Coord|56.772822|22.543073|display=inline}} | vaid = 4234 | year = 17.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46376005|Gaiķu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Gai%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46375867 | label = ''[[:d:Q46375867|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Gaiķi | district = Gaiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Gaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.772821583501 | long = 22.543072756003 | p625 = {{Coord|56.772822|22.543073|display=inline}} | vaid = 4235 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46376005|Gaiķu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Gai%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46375936 | label = ''[[:d:Q46375936|Solu gleznojumi (26)]]'' | name = Solu gleznojumi (26) | municipality = Gaiķi | district = Gaiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Gaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.772821583501 | long = 22.543072756003 | p625 = {{Coord|56.772822|22.543073|display=inline}} | vaid = 4237 | year = 17.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46376005|Gaiķu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Gai%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46376005 | label = ''[[:d:Q46376005|Gaiķu luterāņu baznīca]]'' | name = Gaiķu luterāņu baznīca | municipality = Gaiķi | district = Gaiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | lat = 56.772821583501 | long = 22.543072756003 | p625 = {{Coord|56.772822|22.543073|display=inline}} | image = Gai%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202005-06-23.jpg | commonscat = Lutheran church in Gaiķi | vaid = 6720 | year = 1658., 1684. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gai%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46375700 | label = [[Gaiķu pilskalns]] | name = Gaiķu pilskalns | municipality = Gaiķu pagasts | district = Gaiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Kloņiem un Pilskalniem, Satiķu ezera D krastā | lat = 56.781537435347 | long = 22.545419259517 | p625 = {{Coord|56.781537|22.545419|display=inline}} | vaid = 2152 | wikipediauri = Gai%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gai%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55312485 | label = ''[[:d:Q55312485|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Grīvaiši | district = Ezeres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Grīvaišu luterāņu baznīcā | lat = 56.425057993688 | long = 22.431668577584 | p625 = {{Coord|56.425058|22.431669|display=inline}} | vaid = 4232 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55312491|Grīvaišu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Gr%C4%ABvai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55312488 | label = ''[[:d:Q55312488|Grīvaišu krogs]]'' | name = Grīvaišu krogs | municipality = Grīvaiši | district = Ezeres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | lat = 56.424045118108 | long = 22.430115267181 | p625 = {{Coord|56.424045|22.430115|display=inline}} | image = Gr%C4%ABvai%C5%A1u%20krogs3.jpg | commonscat = Inn in Grīvaiši | vaid = 6713 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gr%C4%ABvai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55312491 | label = ''[[:d:Q55312491|Grīvaišu luterāņu baznīca]]'' | name = Grīvaišu luterāņu baznīca | municipality = Grīvaiši | district = Ezeres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | lat = 56.425057993571 | long = 22.431668578419 | p625 = {{Coord|56.425058|22.431669|display=inline}} | image = Gr%C4%ABvai%C5%A1u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca2.jpg | commonscat = Lutheran church in Grīvaiši | vaid = 6714 | year = 17. gs. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gr%C4%ABvai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55312492 | label = ''[[:d:Q55312492|Ciļņi (4)]]'' | name = Ciļņi (4) | municipality = Jaunauce | district = Jaunauces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Jaunauces muižas pilī | lat = 56.444287194218 | long = 22.689971338049 | p625 = {{Coord|56.444287|22.689971|display=inline}} | vaid = 4238 | year = 20.gs.Ic. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55312508|Jaunauces pils]]'' | munwiki = Jaunauce }} {{monument | qid = Q55312497 | label = ''[[:d:Q55312497|Gleznojums zāles kupolā]]'' | name = Gleznojums zāles kupolā | municipality = Jaunauce | district = Jaunauces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Jaunauces muižas pilī | lat = 56.444287194218 | long = 22.689971338049 | p625 = {{Coord|56.444287|22.689971|display=inline}} | vaid = 4239 | year = 19.gs.Ic. 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55312508|Jaunauces pils]]'' | munwiki = Jaunauce }} {{monument | qid = Q55312499 | label = ''[[:d:Q55312499|Interjera dekoratīvā apdare (8 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (8 telpās) | municipality = Jaunauce | district = Jaunauces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Jaunauces muižas pilī | lat = 56.444287194218 | long = 22.689971338049 | p625 = {{Coord|56.444287|22.689971|display=inline}} | vaid = 4240 | year = 19.gs.Ic. 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55312508|Jaunauces pils]]'' | munwiki = Jaunauce }} {{monument | qid = Q55312501 | label = ''[[:d:Q55312501|Krāsnis (7)]]'' | name = Krāsnis (7) | municipality = Jaunauce | district = Jaunauces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Jaunauces muižas pilī | lat = 56.444287194218 | long = 22.689971338049 | p625 = {{Coord|56.444287|22.689971|display=inline}} | vaid = 4241 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55312508|Jaunauces pils]]'' | munwiki = Jaunauce }} {{monument | qid = Q55312506 | label = ''[[:d:Q55312506|Jaunauces muižas apbūve]]'' | name = Jaunauces muižas apbūve | municipality = Jaunauce | district = Jaunauces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Jaunauces muižā | lat = 56.444361999349 | long = 22.689607869733 | p625 = {{Coord|56.444362|22.689608|display=inline}} | vaid = 6721 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaunauces muiža]] | munwiki = Jaunauce }} {{monument | qid = Q55312508 | label = ''[[:d:Q55312508|Jaunauces pils]]'' | name = Jaunauces pils | municipality = Jaunauce | district = Jaunauces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Jaunauces muižā | lat = 56.444287194076 | long = 22.689971338411 | p625 = {{Coord|56.444287|22.689971|display=inline}} | image = Jaunauces%20pils%20%28mui%C5%BEa%29.jpg | vaid = 6722 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55312506|Jaunauces muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunauce }} {{monument | qid = Q55312511 | label = ''[[:d:Q55312511|Pārvaldnieka ēka]]'' | name = Pārvaldnieka ēka | municipality = Jaunauce | district = Jaunauces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Jaunauces muižā | lat = 56.444339895415 | long = 22.688973492642 | p625 = {{Coord|56.44434|22.688973|display=inline}} | vaid = 6723 | year = 19. gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55312506|Jaunauces muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunauce }} {{monument | qid = Q55312512 | label = ''[[:d:Q55312512|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Jaunauce | district = Jaunauces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Jaunauces muižā | lat = 56.444903279893 | long = 22.691082049601 | p625 = {{Coord|56.444903|22.691082|display=inline}} | vaid = 6724 | year = 1808. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55312506|Jaunauces muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunauce }} {{monument | qid = Q55312516 | label = ''[[:d:Q55312516|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Jaunauce | district = Jaunauces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Jaunauces muižā | lat = 56.445164847762 | long = 22.689077170062 | p625 = {{Coord|56.445165|22.689077|display=inline}} | vaid = 6725 | year = 1832. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55312506|Jaunauces muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunauce }} {{monument | qid = Q55312518 | label = ''[[:d:Q55312518|Šķūnis]]'' | name = Šķūnis | municipality = Jaunauce | district = Jaunauces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Jaunauces muižā | lat = 56.444219826708 | long = 22.688525630187 | p625 = {{Coord|56.44422|22.688526|display=inline}} | vaid = 6726 | year = 1841. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55312506|Jaunauces muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunauce }} {{monument | qid = Q55312522 | label = ''[[:d:Q55312522|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Jaunauce | district = Jaunauces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Jaunauces muižā | lat = 56.44447072191 | long = 22.6885809618 | p625 = {{Coord|56.444471|22.688581|display=inline}} | vaid = 6727 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55312506|Jaunauces muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunauce }} {{monument | qid = Q55312524 | label = ''[[:d:Q55312524|Pienotava]]'' | name = Pienotava | municipality = Jaunauce | district = Jaunauces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Jaunauces muižā | lat = 56.44417446737 | long = 22.692297918378 | p625 = {{Coord|56.444174|22.692298|display=inline}} | vaid = 6728 | year = 1833. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55312506|Jaunauces muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunauce }} {{monument | qid = Q55312528 | label = ''[[:d:Q55312528|Jaunmuižas klēts un parks]]'' | name = Jaunmuižas klēts un parks | municipality = Jaunlutriņi | district = Jaunlutriņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Jaunmuižā | lat = 56.829239216908 | long = 22.401705680184 | p625 = {{Coord|56.829239|22.401706|display=inline}} | vaid = 6729 | year = 1817. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042435|Jaunmuiža]]'' | munwiki = Jaunlutri%C5%86i }} {{monument | qid = Q55312531 | label = ''[[:d:Q55312531|Zemīšu senkapi]]'' | name = Zemīšu senkapi | municipality = Kursīšu pagasts | district = Kursīšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Kursīšu pamatskolas | lat = 56.50192801533 | long = 22.397647123154 | p625 = {{Coord|56.501928|22.397647|display=inline}} | vaid = 2151 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kurs%C4%AB%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55312534 | label = ''[[:d:Q55312534|Bruzilu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Bruzilu viduslaiku kapsēta | municipality = Kursīšu pagasts | district = Kursīšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Bruzilām | lat = 56.503410291033 | long = 22.337246071658 | p625 = {{Coord|56.50341|22.337246|display=inline}} | vaid = 2153 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kurs%C4%AB%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55312536 | label = ''[[:d:Q55312536|Bāliņu senkapi]]'' | name = Bāliņu senkapi | municipality = Kursīšu pagasts | district = Kursīšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Dīķēniem un Bāliņiem | lat = 56.562151571963 | long = 22.323777972867 | p625 = {{Coord|56.562152|22.323778|display=inline}} | vaid = 2154 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kurs%C4%AB%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55312537 | label = ''[[:d:Q55312537|Meždāmnieku senkapi]]'' | name = Meždāmnieku senkapi | municipality = Kursīšu pagasts | district = Kursīšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Meždāmniekiem | lat = 56.510102569778 | long = 22.501151606145 | p625 = {{Coord|56.510103|22.501152|display=inline}} | vaid = 2155 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kurs%C4%AB%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55312540 | label = [[Mizaiņu pilskalns]] | name = Mizaiņu pilskalns | municipality = Lutriņu pagasts | district = Lutriņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie bij. Mizaiņiem un Stūrīšiem | lat = 56.753873129763 | long = 22.453059470444 | p625 = {{Coord|56.753873|22.453059|display=inline}} | vaid = 2157 | wikipediauri = Mizai%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lutri%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q12674067 | label = ''[[:d:Q12674067|Striķu pilskalns]]'' | name = Striķu pilskalns | municipality = Novadnieku pagasts | district = Novadnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie bij. Striķiem un Aizkalniem | lat = 56.59960130505 | long = 22.53541794056 | p625 = {{Coord|56.599601|22.535418|display=inline}} | image = Stri%C4%B7u%20pilskalns%2001.jpg | commonscat = Striķu pilskalns | vaid = 2162 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Novadnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q55312554 | label = ''[[:d:Q55312554|Ceriņu senkapi]]'' | name = Ceriņu senkapi | municipality = Novadnieku pagasts | district = Novadnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie bij. Ceriņiem | lat = 56.625074218607 | long = 22.518990226559 | p625 = {{Coord|56.625074|22.51899|display=inline}} | vaid = 2161 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Novadnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q55312557 | label = ''[[:d:Q55312557|Striķu senkapi]]'' | name = Striķu senkapi | municipality = Novadnieku pagasts | district = Novadnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie bij. Striķiem un Aizkalniem | lat = 56.60135608025 | long = 22.533097846553 | p625 = {{Coord|56.601356|22.533098|display=inline}} | vaid = 2163 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Novadnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q55312561 | label = ''[[:d:Q55312561|Eglīšu apmetne]]'' | name = Eglīšu apmetne | municipality = Novadnieku pagasts | district = Novadnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Eglīšiem | lat = 56.632845153179 | long = 22.423255730852 | p625 = {{Coord|56.632845|22.423256|display=inline}} | vaid = 2164 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Novadnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q55312564 | label = ''[[:d:Q55312564|Kupes senkapi (Miroņkalniņš)]]'' | name = Kupes senkapi (Miroņkalniņš) | municipality = Novadnieku pagasts | district = Novadnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Kalvēm | lat = 56.603092012833 | long = 22.409773627082 | p625 = {{Coord|56.603092|22.409774|display=inline}} | vaid = 2165 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Novadnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q55312567 | label = ''[[:d:Q55312567|Kuršu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Kuršu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Novadnieku pagasts | district = Novadnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Kuršiem | lat = 56.640996032684 | long = 22.514468924034 | p625 = {{Coord|56.640996|22.514469|display=inline}} | vaid = 2166 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Novadnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q55312542 | label = ''[[:d:Q55312542|Bieriņu senkapi]]'' | name = Bieriņu senkapi | municipality = Nīgrandes pagasts | district = Nīgrandes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Ķiķeļu meža malā pie Bieriņiem | lat = 56.441893062608 | long = 22.088041446584 | p625 = {{Coord|56.441893|22.088041|display=inline}} | vaid = 2158 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABgrandes_pagasts }} {{monument | qid = Q55312545 | label = [[Cīrulenes kalns|Cīrulenes kalns - pilskalns]] | name = Cīrulenes kalns - pilskalns | municipality = Nīgrandes pagasts | district = Nīgrandes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Laurupītes ietekas Ventā | lat = 56.483518777555 | long = 22.09985022428 | p625 = {{Coord|56.483519|22.09985|display=inline}} | vaid = 2159 | wikipediauri = C%C4%ABrulenes_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABgrandes_pagasts }} {{monument | qid = Q55312548 | label = ''[[:d:Q55312548|Meldzeres dobumakmens]]'' | name = Meldzeres dobumakmens | municipality = Nīgrandes pagasts | district = Nīgrandes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Meldzeres | lat = 56.498477092732 | long = 21.957674607543 | p625 = {{Coord|56.498477|21.957675|display=inline}} | vaid = 2160 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABgrandes_pagasts }} {{monument | qid = Q55312550 | label = [[Nīgrandes luterāņu baznīca]] | name = Nīgrandes luterāņu baznīca | municipality = Nīgrandes pagasts | district = Nīgrandes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = "Nīgrandes baznīca" | lat = 56.490316111201 | long = 22.08901197638 | p625 = {{Coord|56.490316|22.089012|display=inline}} | image = N%C4%ABgrandes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca1.jpg | commonscat = Lutheran church in Nīgrande | vaid = 8723 | wikipediauri = N%C4%ABgrandes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1775., 1883. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = N%C4%ABgrandes_pagasts }} {{monument | qid = Q55312614 | label = ''[[:d:Q55312614|Altāra barjera]]'' | name = Altāra barjera | municipality = Priedula | district = Vadakstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Priedulas luterāņu baznīcā | lat = 56.370777482861 | long = 22.846785811421 | p625 = {{Coord|56.370777|22.846786|display=inline}} | vaid = 4265 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Priedulas luterāņu baznīca]] | munwiki = Priedula }} {{monument | qid = Q55312619 | label = ''[[:d:Q55312619|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Priedula | district = Vadakstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Priedulas luterāņu baznīcā | lat = 56.370777482861 | long = 22.846785811421 | p625 = {{Coord|56.370777|22.846786|display=inline}} | vaid = 4266 | year = 17.gs.70.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Priedulas luterāņu baznīca]] | munwiki = Priedula }} {{monument | qid = Q55312621 | label = ''[[:d:Q55312621|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Priedula | district = Vadakstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Priedulas luterāņu baznīcā | lat = 56.370777482861 | long = 22.846785811421 | p625 = {{Coord|56.370777|22.846786|display=inline}} | vaid = 4269 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Priedulas luterāņu baznīca]] | munwiki = Priedula }} {{monument | qid = Q55312624 | label = [[Priedulas luterāņu baznīca]] | name = Priedulas luterāņu baznīca | municipality = Priedula | district = Vadakstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | lat = 56.370786842619 | long = 22.846743542185 | p625 = {{Coord|56.370787|22.846744|display=inline}} | image = Priedulas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%208.jpg | commonscat = Lutheran church in Priedula | vaid = 6736 | wikipediauri = Priedulas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 16. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Priedula }} {{monument | qid = Q46376116 | label = ''[[:d:Q46376116|Portāls]]'' | name = Portāls | municipality = Remte | district = Remtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Remtes luterāņu baznīcā | lat = 56.745317000266 | long = 22.686463000333 | p625 = {{Coord|56.745317|22.686463|display=inline}} | image = Remtes%20bazn%C4%ABca%20%2816%29.jpg | commonscat = Portal of Lutheran church in Remte | vaid = 4247 | year = 18.gs.70.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Remte }} {{monument | qid = Q46376190 | label = ''[[:d:Q46376190|Ciļņi (2)]]'' | name = Ciļņi (2) | municipality = Remte | district = Remtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Remtes muižas pilī | lat = 56.739563134783 | long = 22.694040073598 | p625 = {{Coord|56.739563|22.69404|display=inline}} | image = Remtes%20bazn%C4%ABca%20%28WLM%29.jpg | vaid = 4248 | year = ap 1800. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46376392|Remtes muižas pils]]'' | munwiki = Remte }} {{monument | qid = Q46376258 | label = ''[[:d:Q46376258|Terases margas]]'' | name = Terases margas | municipality = Remte | district = Remtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Remtes muižas pilī | lat = 56.739563134783 | long = 22.694040073598 | p625 = {{Coord|56.739563|22.69404|display=inline}} | vaid = 4249 | year = ap 1800. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46376392|Remtes muižas pils]]'' | munwiki = Remte }} {{monument | qid = Q46376320 | label = ''[[:d:Q46376320|Remtes muižas apbūve]]'' | name = Remtes muižas apbūve | municipality = Remte | district = Remtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Remtes muižā | lat = 56.739790787969 | long = 22.694598950959 | p625 = {{Coord|56.739791|22.694599|display=inline}} | vaid = 6731 | year = 18.gs.-20.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Remtes muiža]] | munwiki = Remte }} {{monument | qid = Q46376392 | label = ''[[:d:Q46376392|Remtes muižas pils]]'' | name = Remtes muižas pils | municipality = Remte | district = Remtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Remtes muižā | lat = 56.739563135058 | long = 22.694040073984 | p625 = {{Coord|56.739563|22.69404|display=inline}} | image = Remte%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Remte manor house | vaid = 6732 | year = 1800., 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46376320|Remtes muižas apbūve]]'' | munwiki = Remte }} {{monument | qid = Q46376463 | label = ''[[:d:Q46376463|Muižas īpašnieku dzimtas kapenes]]'' | name = Muižas īpašnieku dzimtas kapenes | municipality = Remte | district = Remtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Remtes muižā | lat = 56.74567734357 | long = 22.689937550573 | p625 = {{Coord|56.745677|22.689938|display=inline}} | vaid = 6733 | year = 18. gs. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46376320|Remtes muižas apbūve]]'' | munwiki = Remte }} {{monument | qid = Q46376531 | label = ''[[:d:Q46376531|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Remte | district = Remtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Remtes muižā | lat = 56.740352775162 | long = 22.694185341571 | p625 = {{Coord|56.740353|22.694185|display=inline}} | vaid = 6734 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46376320|Remtes muižas apbūve]]'' | munwiki = Remte }} {{monument | qid = Q46376597 | label = ''[[:d:Q46376597|Parks un parka arhitektūra]]'' | name = Parks un parka arhitektūra | municipality = Remte | district = Remtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Remtes muižā | lat = 56.737803285291 | long = 22.698160631089 | p625 = {{Coord|56.737803|22.698161|display=inline}} | image = Remtes%20mui%C5%BEas%20parks%202.jpg | commonscat = Remte manor park | vaid = 6735 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46376320|Remtes muižas apbūve]]'' | munwiki = Remte }} {{monument | qid = Q46376066 | label = ''[[:d:Q46376066|Valteru senkapi]]'' | name = Valteru senkapi | municipality = Remtes pagasts | district = Remtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Valteriem | lat = 56.773457882831 | long = 22.611968491532 | p625 = {{Coord|56.773458|22.611968|display=inline}} | vaid = 2167 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Remtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55312576 | label = ''[[:d:Q55312576|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Ruba | district = Rubas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Rubas muižas pilī | lat = 56.384959000298 | long = 22.598577999932 | p625 = {{Coord|56.384959|22.598578|display=inline}} | vaid = 4250 | year = 19.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7319930|Reņģu muižas pils]]'' | munwiki = Ruba }} {{monument | qid = Q55312579 | label = ''[[:d:Q55312579|Kamīni (3)]]'' | name = Kamīni (3) | municipality = Ruba | district = Rubas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Rubas muižas pilī | lat = 56.384959000298 | long = 22.598577999932 | p625 = {{Coord|56.384959|22.598578|display=inline}} | vaid = 4251 | year = 19.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7319930|Reņģu muižas pils]]'' | munwiki = Ruba }} {{monument | qid = Q55312581 | label = ''[[:d:Q55312581|Krāsnis (6)]]'' | name = Krāsnis (6) | municipality = Ruba | district = Rubas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Rubas muižas pilī | lat = 56.384959000298 | long = 22.598577999932 | p625 = {{Coord|56.384959|22.598578|display=inline}} | vaid = 4252 | year = 19.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7319930|Reņģu muižas pils]]'' | munwiki = Ruba }} {{monument | qid = Q12669639 | label = ''[[:d:Q12669639|Platkāju pilskalns]]'' | name = Platkāju pilskalns | municipality = Rubas pagasts | district = Rubas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Platkājiem | lat = 56.37699 | long = 22.6272 | p625 = {{Coord|56.37699|22.6272|display=inline}} | vaid = 2169 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rubas_pagasts }} {{monument | qid = Q55312571 | label = [[Karātavu kalns (Rubas pagasts)|Karātavu kalns]] | name = Karātavu kalns | municipality = Rubas pagasts | district = Rubas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Platkājiem | lat = 56.377777509958 | long = 22.625195899054 | p625 = {{Coord|56.377778|22.625196|display=inline}} | vaid = 2168 | wikipediauri = Kar%C4%81tavu_kalns_(Rubas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rubas_pagasts }} {{monument | qid = Q55312584 | label = [[Saldus pilskalns]] | name = Saldus pilskalns | municipality = Saldus | district = Saldus | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Saldus ezera, vecās Saldus - Rīgas šosejas malā | lat = 56.670839112646 | long = 22.508967806261 | p625 = {{Coord|56.670839|22.508968|display=inline}} | image = Saldus%20pilskalns.jpg | vaid = 2170 | wikipediauri = Saldus_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saldus }} {{monument | qid = Q55312589 | label = ''[[:d:Q55312589|Saldus pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Saldus pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Saldus | district = Saldus | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-088 | lat = 56.664856289643 | long = 22.492973051758 | p625 = {{Coord|56.664856|22.492973|display=inline}} | image = Sladus%20dome.jpg | vaid = 7446 | year = 19.gs | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Saldus }} {{monument | qid = Q55312592 | label = ''[[:d:Q55312592|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Saldus | district = Saldus | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-088 | address = Kuldīgas iela 2 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.6666561 | long = 22.4926538 | p625 = {{Coord|56.666656|22.492654|display=inline}} | vaid = 4253 | year = 1872. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Saldus }} {{monument | qid = Q55312595 | label = ''[[:d:Q55312595|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Saldus | district = Saldus | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-088 | address = Kuldīgas iela 2 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.6666561 | long = 22.4926538 | p625 = {{Coord|56.666656|22.492654|display=inline}} | vaid = 4255 | year = 1657. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Saldus }} {{monument | qid = Q55312602 | label = ''[[:d:Q55312602|Birēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Birēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Saldus pagasts | district = Saldus pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Birēniem | lat = 56.697728346837 | long = 22.498884295955 | p625 = {{Coord|56.697728|22.498884|display=inline}} | vaid = 2171 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saldus_pagasts }} {{monument | qid = Q55312605 | label = ''[[:d:Q55312605|Gleznotāja J.Rozentāla dzimtās mājas]]'' | name = Gleznotāja J.Rozentāla dzimtās mājas | municipality = Saldus pagasts | district = Saldus pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Bebros | lat = 56.717726930916 | long = 22.442919023361 | p625 = {{Coord|56.717727|22.442919|display=inline}} | vaid = 94 | year = 1866. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Saldus_pagasts }} {{monument | qid = Q55312608 | label = ''[[:d:Q55312608|Priedīšu senkapi]]'' | name = Priedīšu senkapi | municipality = Vadakstes pagasts | district = Vadakstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Priedīšiem | lat = 56.367987435754 | long = 22.829296287991 | p625 = {{Coord|56.367987|22.829296|display=inline}} | vaid = 2172 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vadakstes_pagasts }} {{monument | qid = Q55312611 | label = ''[[:d:Q55312611|Vecmiķeļu senkapi]]'' | name = Vecmiķeļu senkapi | municipality = Vadakstes pagasts | district = Vadakstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Vecmiķeļiem | lat = 56.373844303274 | long = 22.877724481676 | p625 = {{Coord|56.373844|22.877724|display=inline}} | vaid = 2173 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vadakstes_pagasts }} {{monument | qid = Q55312612 | label = ''[[:d:Q55312612|Priedulas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Priedulas viduslaiku kapsēta | municipality = Vadakstes pagasts | district = Vadakstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Priedulas Vecās kapsētas | lat = 56.368564689813 | long = 22.845331039752 | p625 = {{Coord|56.368565|22.845331|display=inline}} | vaid = 2174 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vadakstes_pagasts }} {{monument | qid = Q55312626 | label = ''[[:d:Q55312626|Laivenieku senkapi]]'' | name = Laivenieku senkapi | municipality = Zaņas pagasts | district = Zaņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Laiveniekiem un Bunkām, Ventas un Zaņas upju satekā | lat = 56.469376623165 | long = 22.120644315644 | p625 = {{Coord|56.469377|22.120644|display=inline}} | vaid = 2175 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q55312648 | label = ''[[:d:Q55312648|Bij. Airītes dzelzceļa stacija]]'' | name = Bij. Airītes dzelzceļa stacija | municipality = Zirņi | district = Zirņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = Airītes stacija | image = A9B%200397.jpg | vaid = 8889 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Airīte]] | munwiki = Zir%C5%86i_(ciems) }} {{monument | qid = Q12647136 | label = [[Airītes pilskalns]] | name = Airītes pilskalns | municipality = Zirņu pagasts | district = Zirņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Siliem, Strazdiņiem un Airītes dzelzceļa stacijas | lat = 56.707440423667 | long = 22.198003453105 | p625 = {{Coord|56.70744|22.198003|display=inline}} | vaid = 2178 | wikipediauri = Air%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zir%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q12650646 | label = [[Bendeļu pilskalns]] | name = Bendeļu pilskalns | municipality = Zirņu pagasts | district = Zirņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Bendeļiem | lat = 56.698462559543 | long = 22.177060203656 | p625 = {{Coord|56.698463|22.17706|display=inline}} | vaid = 2176 | wikipediauri = Bende%C4%BCu_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zir%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q30132735 | label = [[Airītes (muzejs)|Latvijas Kara muzeja nodaļa "O. Kalpaka muzejs un piemiņas vieta "Airītes""]] | name = Latvijas Kara muzeja nodaļa "O. Kalpaka muzejs un piemiņas vieta "Airītes"" | municipality = Zirņu pagasts | district = Zirņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-088 | extlink = http://www.karamuzejs.lv/lv/ok.aspx | address = O. Kalpaka muzejs, Zirņu pag., Saldus nov., LV-3853 | locality = pie Kalpakiem | lat = 56.67842 | long = 22.15531 | p625 = {{Coord|56.67842|22.15531|display=inline}} | image = Oskara%20Kalpaka%20muzejs%20un%20piemi%C5%86as%20vieta%20Air%C4%ABtes%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Airites (Museum) | vaid = 2613 | wikipediauri = Air%C4%ABtes_(muzejs) | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | complex = [[Latvijas Kara muzejs]] | munwiki = Zir%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55312631 | label = ''[[:d:Q55312631|Kapukalnu senkapi (Zviedru kalns)]]'' | name = Kapukalnu senkapi (Zviedru kalns) | municipality = Zirņu pagasts | district = Zirņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Kapukalniem | lat = 56.671431016648 | long = 22.379901661096 | p625 = {{Coord|56.671431|22.379902|display=inline}} | vaid = 2177 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zir%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55312640 | label = ''[[:d:Q55312640|Zviedriņu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Zviedriņu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Zirņu pagasts | district = Zirņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-088 | locality = pie Zviedriņiem | lat = 56.690660962637 | long = 22.313724633371 | p625 = {{Coord|56.690661|22.313725|display=inline}} | vaid = 2179 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zir%C5%86u_pagasts }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Saldus Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Saldus novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Saldus novads]] bveg2ve8rdrzrhcpdx9whmxl4bfnh68 Rotšildi 0 251446 4493685 4111517 2026-07-12T06:48:08Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493685 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} [[File:Great coat of arms of Rothschild family.svg|thumb|Rotšildu ģimenes ģerbonis]] '''Rotšildi''' ({{val|de|Rothschild}}) ir [[ebreji|ebreju]] cilmes [[Eiropa]]s finansistu dzimta. Dzimtas aizsācējs bija [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] brīvpilsētas [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]] juvelieris Amšels Mozus Bauers, kura mājai bijusi sarkana plāksne ({{val|de|Haus zum rothen Schild}} — "sarkanās plāksnes māja"). Viņa dēls [[Maijers Amšels Rotšilds|Maijers Amšels]] (1744—1812) nodibināja banku un pieņēma labskanīgāko Rotšildu uzvārdu. Viņam bija pieci dēli, kuri izveidoja starptautisku baņķieru ģimeni. Ģimenei ir vairāki atzari ([[Anglija]]s, [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Šveice]]s, [[Itālija]]s). Lielāko uzplaukumu dzimta piedzīvoja 19. gadsimtā, kad tika uzskatīts, ka tai bija tobrīd lielākā [[bagātība]] pasaulē. Mūsdienās tās bagātība ir samazinājusies, jo ir sadalīta starp vairākiem simtiem pēcteču. == Ārējās saites == * [http://www.jewishencyclopedia.com/articles/12909-rothschild Rotšildi] {{en ikona}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas ebreji]] mg1v7z1kesizknb04azfimslcx832lk Rokfelleri 0 254657 4493687 3039306 2026-07-12T06:54:09Z Pirags 3757 4493687 wikitext text/x-wiki '''Rokfelleri''' ({{val|en|Rockefeller}}) ir ASV [[rūpniecība|rūpnieku]], [[politika|politiķu]] un [[finanses|finansistu]] dzimta. Vācu, angļu, skotu/īru izcelsmes Rokfelleru dzimta izveidojās 19. gadsimta beigās, tās ciltstēvs bija [[Džons Rokfellers]].<ref name="lat">{{lpe|8|434}}</ref> Viņš kopā ar brāli [[Viljams Rokfellers|Viljamu]] lielāko bagātību guva ar uzņēmuma ''[[Standard Oil]]'' (kura dibinātājs ir D. Rokfellers) palīdzību.<ref>World's largest private fortune - see Ron Chernow, ''Titan: The Life of John D. Rockefeller, Sr.'', London: Warner Books, 1998. (p.370)</ref> Tāpat Rokfelleri ir pazīstami ar saistību ar ''Chase Manhattan Bank'' banku. Rokfelleri tiek uzskatīti par vienu no varenākajām un bagātākajām (ja ne pašu varenāko)<ref>''The Rockefeller inheritance'', Alvin Moscow, Doubleday 1977, page 418</ref> ģimenēm ASV vēsturē. Rokfelleru ģimenes pārstāvis [[Nelsons Rokfellers]] bijis [[ASV viceprezidents]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == *[https://web.archive.org/web/20140617063711/http://rockefellerfinancial.com/ Rockefeller Financial] *[http://www.rockefellergroup.com/ The Rockefeller Group] *[http://www.rockefellerfoundation.org/ The Rockefeller Foundation] {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:Rokfelleri| ]] niam4x3tgrpxnw4nu95j0ou26wjzw0f 4493688 4493687 2026-07-12T06:54:46Z Pirags 3757 4493688 wikitext text/x-wiki '''Rokfelleri''' ({{val|en|Rockefeller}}) ir ASV [[rūpniecība|rūpnieku]], [[politika|politiķu]] un [[finanses|finansistu]] dzimta. Vācu, angļu, skotu/īru izcelsmes Rokfelleru dzimta izveidojās 19. gadsimta beigās, tās ciltstēvs bija [[Džons Rokfellers]].<ref name="lat">{{lpe|8|434}}</ref> Viņš kopā ar brāli [[Viljams Rokfellers|Viljamu]] lielāko bagātību guva ar uzņēmuma ''[[Standard Oil]]'' palīdzību.<ref>World's largest private fortune - see Ron Chernow, ''Titan: The Life of John D. Rockefeller, Sr.'', London: Warner Books, 1998. (p.370)</ref> Tāpat Rokfelleri ir pazīstami ar saistību ar ''Chase Manhattan Bank'' banku. Rokfelleri tiek uzskatīti par vienu no varenākajām un bagātākajām (ja ne pašu varenāko)<ref>''The Rockefeller inheritance'', Alvin Moscow, Doubleday 1977, page 418</ref> ģimenēm ASV vēsturē. Rokfelleru ģimenes pārstāvis [[Nelsons Rokfellers]] bijis [[ASV viceprezidents]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == *[https://web.archive.org/web/20140617063711/http://rockefellerfinancial.com/ Rockefeller Financial] *[http://www.rockefellergroup.com/ The Rockefeller Group] *[http://www.rockefellerfoundation.org/ The Rockefeller Foundation] {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:Rokfelleri| ]] 6ks2ht9mmah4xpzuxuz33s7tsp5vr3f 4493689 4493688 2026-07-12T06:55:59Z Pirags 3757 4493689 wikitext text/x-wiki '''Rokfelleri''' ({{val|en|Rockefeller}}) ir ASV [[rūpniecība|rūpnieku]], [[politika|politiķu]] un [[finanses|finansistu]] dzimta. Vācu, angļu, skotu/īru izcelsmes Rokfelleru dzimta izveidojās 19. gadsimta beigās, tās ciltstēvs bija [[Džons Rokfellers]].<ref name="lat">{{lpe|8|434}}</ref> Viņš kopā ar brāli [[Viljams Rokfellers|Viljamu]] lielāko bagātību guva ar uzņēmuma ''[[Standard Oil]]'' palīdzību.<ref>World's largest private fortune - see Ron Chernow, ''Titan: The Life of John D. Rockefeller, Sr.'', London: Warner Books, 1998. (p.370)</ref> Tāpat Rokfelleri ir pazīstami ar saistību ar ''Chase Manhattan Bank'' banku. Rokfellerus uzskata par vienu no varenākajām un bagātākajām<ref>''The Rockefeller inheritance'', Alvin Moscow, Doubleday 1977, page 418</ref> ASV dzimtām. Rokfelleru ģimenes pārstāvis [[Nelsons Rokfellers]] bija [[ASV viceprezidents]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == *[https://web.archive.org/web/20140617063711/http://rockefellerfinancial.com/ Rockefeller Financial] *[http://www.rockefellergroup.com/ The Rockefeller Group] *[http://www.rockefellerfoundation.org/ The Rockefeller Foundation] {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:Rokfelleri| ]] byspur20x13zi3431ge1r9z60kmq6pi Gunta Vaičule 0 258571 4493497 4290406 2026-07-11T18:09:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493497 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Gunta Vaičule | vārds_orig = | attēls = Gunta Vaičule in athletics awarding in Carnikava, 24.07.2024.jpg | att_izm = | paraksts = Gunta Vaičule 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = Gunta Latiševa-Čudare | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|3|9}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rēzekne}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{LAT}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=179}} | svars = {{mērvienība|kg=65}} | iesauka = | izglītība = [[Latvijas Universitāte]]<br /> [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] | disc = [[200 metri|200 m]], [[400 metri|400 m]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = [[Edvīns Krūms]]<br>Pēteris Stripkāns | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|Competition|Eiropas U-23 čempionāts}} {{Medal|Gold|[[2017. gada Eiropas U-23 čempionāts vieglatlētikā|Bidgošča 2017]]|400 m}} {{Medal|Competition|Universiāde}} {{Medal|Silver|[[2017. gada Universiāde|Taibei 2017]]|200 m}} }} '''Gunta Vaičule''' (dzimusi '''Gunta Latiševa-Čudare''' {{dat|1995|3|9}} [[Rēzekne|Rēzeknē]]) ir [[Latvija]]s [[vieglatlēte]], startē sprinta distancēs, īpaši specializējoties [[200 m]] un [[400 m]] disciplīnai. 2017. gada Eiropas U-23 čempione šajā distancē. == Karjera == 2011. gada Eiropas jaunatnes olimpiskajā festivālā izcīnījusi 4. vietu 200 m distancē ar rezultātu 24,24 s. Tā paša gada Pasaules čempionātā jauniešiem 100 m izcīnīja 26. vietu, savukārt divreiz garākā distancē — 15. vietu. 2012. gada Pasaules čempionātā junioriem ieņēma 32. vietu 400 m/b distancē. 2013. gada Eiropas U-20 čempionātā uzstādījusi Latvijas rekordu junioriem 400 m distancē (52,76 s). 2014. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnīja 13. vietu 400 m distancē. Kvalificējās [[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2014. gada Eiropas čempionātam]], kur bija jaunākā sportiste Latvijas komandā.<ref name="lat-ath">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lat-athletics.lv/08082014-xxii_eiropas_cempionats_cirihe|title=XXII Eiropas čempionāts Cīrihē|publisher=Lat-athletics.lv|accessdate={{dat|2014|8|8||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160311005632/http://lat-athletics.lv/08082014-xxii_eiropas_cempionats_cirihe|archivedate={{dat|2016|03|11||bez}}}}</ref> 2015. gada jūlijā Eiropas U-23 čempionātā Tallinā uzrādīja jaunu personisko rekordu 400 m distancē (52,60), kas tomēr nepietika, lai kvalificētos sacensību finālam.<ref>[http://sportazinas.com/latiseva-cudare-ar-personisko-rekordu-nesasniedz-u-23-eiropas-cempionata-finalu/ Latiševa-Čudare ar personisko rekordu nesasniedz U-23 Eiropas čempionāta finālu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180507153427/http://www.sportazinas.com/latiseva-cudare-ar-personisko-rekordu-nesasniedz-u-23-eiropas-cempionata-finalu/ |date={{dat|2018|05|07||bez}} }} Sportazinas.cm</ref> Tai pašā mēnesī [[Somija]]s pilsētā [[Joensū]] uzlaboja personisko rekordu līdz 52,29. 2015. gada augustā [[Pekina|Pekinā]] notiekošajā [[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] G. Latiševa-Čudare ar jaunu personisko rekordu (52,17 s, arī uzstādīts Latvijas junioru (U-23) rekords) izcīnīja 30. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vieglatletika/sports/skrejeja-latiseva-cudare-ar-personisko-rekordu-iegust-30.vietu-pasaules-cempionata.a142674/|title=Skrējēja Latiševa-Čudare ar personisko rekordu iegūst 30. vietu pasaules čempionātā|publisher=lsm.lv|accessdate={{dat|2015|8|24}}}}</ref> 2017. gada jūnijā Valsts Prezidenta kausa izcīņā [[Valmiera|Valmierā]] G. Latiševa-Čudare uzvarēja 200 m distancē ar jaunu personisko rekordu 23,50 sekundes.<ref>[http://skriesim.lv/athletes?id=16243 Latiševa-Čudare Gunta]{{Novecojusi saite}} skriesim.lv</ref> {{dat|2017|7|13||bez}} [[2017. gada Eiropas U-23 čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Eiropas U-23 čempionātā]] [[Bidgošča|Bidgoščā]] Gunta Latiševa-Čudare kļuva par čempioni ar rezultātu 52,00 s (pirms tam pusfinālā viņa bija uzstādījusi jaunu personisko rekordu 51,80 s). Jūlijā [[Latvijas čempionāts vieglatlētikā|Latvijas čempionātā]] [[Ogre|Ogrē]] uzstādīja arī jaunu personisko rekordu 100 m sprinta distancē — 11,53 s, kas deva zelta medaļu, apsteidzot [[Sindija Bukša|Sindiju Bukšu]]. G. Latiševa-Čudare startēja arī [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem [[Londona|Londonā]]. Ar jaunu personisko rekordu 51,37 sekundes viņa kvalificējās sacensību pusfinālam (iepriekšējais rekords labots par 0,43 sekundēm; šis ir otrais ātrākais skrējiens Latvijas vieglatlētikas vēsturē aiz [[Vineta Ikauniece|Vinetas Ikaunieces]] 1988. gadā).<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/video-gunta-latiseva-cudare-ar-personisko-rekordu-ieskrien-pasaules-cempionata-pusfinala.a245758/ VIDEO: Gunta Latiševa-Čudare ar personisko rekordu ieskrien pasaules čempionāta pusfinālā] LSM</ref> Viņa nekvalificējās finālskrējienam, ieņemot 12. vietu kopvērtējumā (rezultāts pusfinālā 51,57 s), kas bija augstākā vieta no Eiropas sportistēm 400 m distancē, kā arī otrā augstākā vieta starp Latvijas sportistiem šajā čempionātā.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/video-pasaules-cempionata-atraka-eiropiete-latiseva-cudare-izcina-12.vietu-400-metros.a245893/ VIDEO: Pasaules čempionātā ātrākā eiropiete Latiševa-Čudare izcīna 12.vietu 400 metros] LSM</ref> Augustā G. Latiševa-Čudare piedalījās [[Universiāde|Universiādē]] [[Taibei]], kur startēja 200 m skrējienā, sasniedza finālu un tajā ar jaunu personisko rekordu (23,15 s) ieguva sudraba medaļu. [[2019. gada Eiropas čempionāts viegatlētikā telpās|2019. gada Eiropas čempionātā telpās]] Glāzgovā 400 m distances priekšskrējienā pārspēja 43 gadus veco [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|valsts rekordu]] telpās (52,66 s), kas iepriekš piederēja [[Inta Kļimoviča-Drēviņa|Intai Kļimovičai]] (52,8 s).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/01032019-vaicule_tiek_eiropas_cempionata_pusfinala|title=Vaičule labo 43 gadus seno valsts rekordu un tiek EČ pusfinālā|last=Strungs|first=Vilis|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-03-02|date=2019-03-01|language=lv}}</ref> G. Vaičule piedalījās [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]], kur ieņēma 30. vietu kopvērtējumā 200 m distancē. Pēc bērna piedzimšanas 2020. gadā G. Vaičule 2021. gadā atgriezās profesionālajā sportā. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] ASV pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] G. Vaičule startēja 400 m distancē, kur ar rezultātu 52,21 s ieņēma 25. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/skrejeja-vaicule-sakotneji-biju-vilusies-bet-rezultats-pasaules-cempionata-ir-loti-labs.a465954/|title=Skrējēja Vaičule: Sākotnēji biju vīlusies, bet rezultāts pasaules čempionātā ir ļoti labs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-19|language=lv}}</ref> [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] 400 m pusfinālā laboja personisko rekordu, veicot distanci 51,25 sekundēs, un kopvērtējumā ieņēma desmito vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/16082022-vaicule_400_metru_pusfinala_labo_savu_per |title=Vaičule ar karjeras ātrāko skrējienu 400 metros iegūst desmito vietu EČ |website=Sportacentrs.com|access-date={{dat|2022|8|17||bez}}|date={{dat|2022|8|16|N|bez}}}}</ref> [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] priekšskrējienā 400 metru distanci veica 51,36 sekundēs, uzstādot savu sezonas labāko rezultātu. Līdz iekļūšanai pusfinālā pietrūka 0,09 sekundes, un sacensības G. Vaičule noslēdza 27. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/20082023-vaiculei_sezonas_rekords_400_metros_un_ja |title=Vaičulei sezonas rekords 400 metros un 0,09 sekundes aiz pusfināla svītras |website=Sportacentrs.com|access-date={{dat|2023|8|20||bez}}|date={{dat|2022|8|20|N|bez}}}}</ref> 2024. gada Eiropas čempionātā viņa startēja 200 m distancē un pārvarēja pirmo kārtu, bet pusfināla skrējiens nebija sekmīgs un G. Vaičule ieņēma 24. vietu kopvērtējumā. Latvijas čempionātā Valmierā viņa uzstādīja jaunu personisko rekordu 400 m distancē (50,83 s), kas deva ne vien zelta medaļu, bet arī izpildītu kvalifikācijas normatīvu startam [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/29.06.2024-skrejeja-vaicule-ar-personisko-rekordu-nodrosina-celazimi-uz-parizes-olimpiskajam-spelem.a559792/|title=Skrējēja Vaičule ar personisko rekordu nodrošina ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-08|language=lv}}</ref> Olimpiskajās spēlēs [[Parīze|Parīzē]] ieguva 26. vietu, gandarījuma skrējienu noskrienot 50,93 sekundēs, kas ir otrais augstākais rezultāts viņas karjerā, bet par 0,12 sekundēm atpalika no robežas iekļūšanai pusfinālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/06.08.2024-sprintere-vaicule-lepojos-ar-parize-piepildito-sapni-vasaras-beigas-izbaudisu-ar-gimeni.a564094/|title=Sprintere Vaičule: Lepojos ar Parīzē piepildīto sapni, vasaras beigas izbaudīšu ar ģimeni|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-07|language=lv}}</ref> Vaičule kopā ar [[Ernests Zēbolds|Ernestu Zēboldu]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/parize-2024/neiespejama-misija-izpildita-parize-tiek-noslegtas-olimpiskas-speles/|title=“Neiespējamā misija – izpildīta!” – Parīzē tiek noslēgtas olimpiskās spēles|website=tv3.lv|access-date=2024-08-12|date=2024-08-12|language=lv|archive-date=2024-08-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20240812005303/https://sports.tv3.lv/parize-2024/neiespejama-misija-izpildita-parize-tiek-noslegtas-olimpiskas-speles/}}</ref> == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta |- | [[100 metri|100 m]] || style="text-align:center;"| 11,53 s || {{dat|2017|7|29|N|bez}} || {{Vieta|Latvija|Ogre}} |- | [[200 metri|200 m]] || style="text-align:center;"| 22,94 s || {{dat|2018|6|16|N|bez}} || {{Vieta|Latvija|Ogre}} |- | [[400 metri|400 m]] || style="text-align:center;"| 50,83 s || {{dat|2024|6|29|N|bez}}|| {{Vieta|Latvija|Valmiera }} |} == Privātā dzīve == Gunta ārpus sporta nodarbojas ar tautas dejām, ar Rēzeknes deju kolektīvu "Dziga" piedaloties [[XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki|XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/04072018-dziesmu_un_deju_svetku_dalibniece_latisev/|title=Dziesmu un deju svētku dalībniece Latiševa-Čudare patlaban dzīvo skolā|publisher=sportacentrs.com|date={{dat|2018|7|4}}|accessdate={{dat|2018|10|2}}}}</ref> 2018. gada 28. septembrī salaulājusies ar lauksaimnieku Mārtiņu Vaičuli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/01102018-ka_uz_paplates_apprecejusies_vieglatlete_?|first=Ints|last=Megnis|title=KĀ UZ PAPLĀTES: APPRECĒJUSIES VIEGLATLĒTE LATIŠEVA-ČUDARE|publisher=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2018|10|2}}|date={{dat|2018|10|1}}}}</ref> 2020. gadā ģimenē piedzima meita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/20042021-vaicule_pec_gimenes_pieauguma_atgriezas_m|title=Vaičule: "Ticība saviem spēkiem ir atgriezusies un labi iesakņojusies manās šūnās"|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-07-19|date=2021-04-20|language=lv}}</ref> 2019. gada martā absolvēja [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija|Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju]], iegūstot maģistra grādu [[Tiesību zinātne|tiesību zinātnēs]] un juristes kvalifikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/322590-skrejeja-gunta-vaicule-kluvusi-par-diplometu-juristi|title=Skrējēja Gunta Vaičule kļuvusi par diplomētu juristi|website=Jauns.lv|access-date=2019-03-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20140225180248/http://www.lov.lv/lv/sportisti/sportists?id=158 LOV profils] {{Latvija 2024 VOS}} {{Latvija 2016 VOS}} {{DEFAULTSORT:Vaičule, Gunta}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Rēzeknes Augstskolas absolventi]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 08bfik9jwc2eh6z0gp5ypuh684fz0oh Hinrihs Loze 0 259407 4493572 4369432 2026-07-11T21:06:55Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493572 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Hinrihs Loze | vārds_orģ = ''Hinrich Lohse'' | attēls = Hinrich Lohse.png | apraksts = Hinrihs Loze 1941. gadā | amats = [[Ostlande|Ostlandes reihskomisariāta]] reihskomisārs | term_sākums = {{dat|1941|7|17|N}} | term_beigas = {{dat|1944|9|21|N}} | premjers = [[Ādolfs Hitlers]] <small>(kā Vācijas [[fīrers]])</small> | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = [[Ērihs Kohs]] | dzim_dati = {{dat|1896|9|2}} | dzim_vieta = Mīlenbarbeka, [[Šlēsviga-Holšteina]], [[Vācijas Impērija]]<br />({{GER}}) | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1964|2|25|1896|9|2}} | mir_vieta = Mīlenbarbeka, {{GER}} | tautība = [[vācieši|vācietis]] | partija = [[NSDAP]] | dzīvesb = | bērni = | profesija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Hinrihs Loze''' ({{val|de|Hinrich Lohse}}; dzimis {{dat|1896|9|2}}, miris {{dat|1964|2|25}}) bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] valsts darbinieks. No 1941. līdz 1944. gadam vadīja [[Ostlande|Ostlandes reihskomisariātu]] — vācu okupācijas civilpārvaldi Baltijas valstīs un daļā Baltkrievijas teritorijas. Hinrihs Loze bija [[NSDAP]] biedrs no 1923. gada; [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigas-Holšteinas]] gauleiters no 1925. gada līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara beigām]] 1945. gadā. Pēc kara Lozi tiesāja par kara noziegumiem, un viņam tika piespriesti 10 gadi [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanas]]. 1951. gadā tika atbrīvots no ieslodzījuma slimības dēļ. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.bundesarchiv.de/aktenreichskanzlei/1919-1933/0000/adr/adrhl/kap1_5/para2_180.html Biogrāfiskā informācija] {{de icon}} {{Trešais reihs-aizmetnis}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Loze, Hinrihs}} [[Kategorija:1896. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1964. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kara noziedznieki]] [[Kategorija:NSDAP biedri]] [[Kategorija:Holokausts Latvijā]] [[Kategorija:Šlēsvigā-Holšteinā dzimušie]] tmuj3stiga5hfa413ctkkij5utvqhur Jūlija Stepaņenko 0 263372 4493803 4484157 2026-07-12T11:56:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493803 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jūlija Stepaņenko | vārds_orģ = | attēls = Jūlija Stepaņenko October 2019 (cropped).jpg | att_izm = | mazs_att = | apraksts = Jūlija Stepaņenko 2019. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = 13. [[Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = 12. [[Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] [[Raimonds Vējonis]] | premjers2 = [[Laimdota Straujuma]] [[Māris Kučinskis]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|9|1}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/31490-julija-stepanenko/|title=2025. gada pašvaldības domes vēlēšanu CVK profils|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2025|04|11||bez}}}}</ref> | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[ukrainiete]]<ref>[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/julija-stepanenko Jūlija Stepaņenko] 14. Saeimas vēlēšanas</ref> | partija = * [[Gods kalpot Rīgai]] (?—2020) * [[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]] (2021) * [[Latvija pirmajā vietā]] (2021—2022) * [[Suverēnā vara]] (2022—pašlaik) | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Vjačeslavs Stepaņenko]] | bērni = 4 bērni | profesija = [[juriste]], [[advokāte]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jūlija Stepaņenko''' (dzimusi '''Jūlija Fedotova''' {{dat|1977|9|1}}) ir [[Latvija]]s [[juriste]], [[advokāte]] un politiķe. Bijusi [[12. Saeima|12.]] un [[13. Saeima]]s deputāte. 13. Saeimā ievēlēta no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta, bet bijusi tās sadarbības partnera partijas "[[Gods kalpot Rīgai]]" biedre un Saeimā darbojās kā ārpusfrakciju deputāte. Bijusi partijā "[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]" un partijā "[[Latvija pirmajā vietā]]" (dibinātāja un valdes priekšsēdētāja).<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/355084-partijas-latvija-pirmaja-vieta-valsts-prezidenta-amata-kandidate-bus-julija-stepanenko.htm|title=Partijas "Latvija pirmajā vietā" Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko|last=LETA|website=nra.lv|access-date=2021-10-04|date=2021-08-14|language=lv}}</ref> Šobrīd darbojas partijas "[[Suverēnā vara]]" valdē un ir [[Rīgas dome|Rīgas domes]] deputāte. == Dzīvesgājums == Jūlija Fedotova dzimusi 1977. gadā. Izaugusi [[Pierīga|Pierīgā]], Rīgas matemātikas skolotājas ģimenē. Skolotāja bija arī viņas vecmāmiņa, kura strādāja ciemata skolā un pasniedza [[Ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], [[Ķīmija|ķīmiju]] un [[Bioloģija|bioloģiju]] gan latviešu, gan krievu valodā. Skolas gados Jūlija nodarbojās ar deju un [[Zīmēšana|zīmēšanu]], arī daudz klausījusies klasisko mūziku.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=0aamKIEN6Tw|title=Jūlija Stepaņenko|last=Zvaigznīte|first=Baiba|publisher=ReTV|access-date=2021-10-04|date=2015-12-16}}</ref> 1996. gadā pabeidza mācības [[Rīgas Centra humanitārā ģimnāzija|Rīgas Centra humanitārajā ģimnāzijā]], 2001. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] tiesību zinātņu specialitātē.<ref name="cvk12s">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/saraksti/e23c2d7ba2c4.html|title=Jūlija Stepaņenko — 12. Saeimas vēlēšanas|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}}}</ref> Strādāja uzņēmumā "[[Latvijas Finieris]]" par juristi, 2011. gadā kļuva par individuāli praktizējošu zvērinātu advokāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|title=Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem ģenerāļa Lieljukša un vēl divdesmit advokātu zvērestu|publisher=At.gov.lv|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304141934/http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> == Politiskā darbība == [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gadā J. Stepaņenko ievēlēja [[12. Saeima|12. Saeimā]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta, tajā pārstāvot sadarbības partneri — partiju "[[Gods kalpot Rīgai]]". Viņai bija 14. numurs Rīgas sarakstā, bet ar 12 371 plusiem un 1860 svītrojumiem viņa pacēlās uz 5. vietu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-4-Strukt-2.html|title=12.Saeimas vēlēšanas|publisher=Centrālā vēlēšanas komisija|website=sv2014.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2014-10-20}}</ref> J. Stepaņenko uzskata, ka vairākas iniciatīvas, kuras viņa ir rosinājusi, ir guvušas atbalstu Saeimā: "Arī viens deputāts, lai arī no opozīcijas, spēj panākt labas pārmaiņas Latvijas cilvēku dzīvē." Viņas atbalstītās iniciatīvas bija virzītas uz vecāku tiesībām pasargāt bērnus no pārmaiņām izglītības sistēmā, atbalstu ģimenēm, nodokļu atmaksu par interešu izglītību, valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzību ārvalstīs arī tādās situācijās, kad vecāki objektīvu iemeslu dēļ nevar saņemt kvalitatīvu juridisko palīdzību lietā par bērna aprūpes tiesībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://julijastepanenko.lv/manas-iniciativas/|title=MANS DARBS SAEIMĀ|website=Jūlija Stepaņenko|access-date=2022-09-23|language=lv}}</ref> 2018. gada rudenī J. Stepaņenko tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] arī [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta. Viņa kandidēja ar 10. numuru un atkal saņēma lielu atbalstu (12 154 plusi un tikai 1409 svītrojumi), paceļoties uz 5. vietu starp deputātu kandidātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=ZTTi+onHCl+U6o9Y9odlVw==&locationId=PXRbyaJBnpnvV5EomPbrww==|title="Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija, Ievēlētie deputāti|publisher=Centrālā Vēlēšanas komisija|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2018-10-19}}</ref> Vēl nesākoties Saeimas darbam, frakcijas "Saskaņa" vadība aicināja viņu kļūt par pie frakcijām nepiederošu deputāti, kam J. Stepaņenko piekrita, noslēdzot īpašu vienošanos par turpmāko sadarbību. J. Stepaņenko 13. Saeimā darbojas Juridiskajā komisijā, Eiropas lietu komisijā, Tiesu politikas apakškomisijā un Krimināltiesību politikas apakškomisijā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://julijastepanenko.lv/par-mani/|title=Par mani|last=Stepaņenko|first=Julija|website=Jūlija Stepaņenko|access-date=2021-10-04|language=lv}}</ref> 13. Saeimā viņa kopā ar [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] un [[Viktors Valainis|Viktoru Valaini]] bija starp Saeimas sēdēs visvairāk debatējušiem deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/gobzems-valainis-un-stepanenko-aktivakie-debatetaji-saeimas-rudens-sesija/|title=Gobzems, Valainis un Stepaņenko – aktīvākie debatētāji Saeimas rudens sesijā|last=LETA|first=|website=tv3.lv|access-date=2022-09-23|date=2019-12-27|language=lv|archive-date=2022-09-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20220923215958/https://zinas.tv3.lv/latvija/gobzems-valainis-un-stepanenko-aktivakie-debatetaji-saeimas-rudens-sesija/}}</ref> 2020. gada 21. februārī, kopā ar pieciem citiem partijas biedriem izstājusies no partijas "[[Gods kalpot Rīgai]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-gods-kalpot-rigai-izstajas-sesi-valdes-locekli.a349269/ No «Gods kalpot Rīgai» izstājas seši valdes locekļi] LSM</ref> 2021. gada 8. janvārī J. Stepaņenko kļuva par vienu no politiskās partijas "[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]" dibinātājām un kopā ar deputātu [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] arī par tās līdzpriekšsēdētāju. Jūnija beigās no partijas izstājusies.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/julija-stepanenko/|title=Jūlija Stepaņenko|website=Puaro.lv|access-date=2022-09-23|date=2022-09-12|language=lv}}</ref> 2021. gada augustā J. Stepaņenko bija [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] veidotās partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" dibinātāju skaitā un tika nosaukta kā partijas [[Valsts prezidents (Latvija)|Valsts prezidenta]] amata kandidāte. Tika plānots, ka [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gada 1. oktobrī viņa kandidēs ar pirmo numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref name=":0" /> 2021. gada 15. novembrī J. Stepaņenko bija viena no trim (sākotnēji nosaukti četri) Saeimas deputātiem, kas [[Covid-19]] vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta trūkuma dēļ tika atstādināti no darba Saeimā ar speciāli izstrādātu likumu. Saeimas opozīcijas pārstāvji un Saeimas Juridiskais birojs brīdināja par to, ka šāda norma varētu konfliktēt ar [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/politika/363719-julija-stepanenko-turpmak-man-darbs-salidzinot-ar-deputatiem-kas-var-kluset-visu-sasaukuma-laiku-neatskirsies|title=Jūlija Stepaņenko: Turpmāk man darbs, salīdzinot ar deputātiem, kas var klusēt visu sasaukuma laiku, neatšķirsies|last=LASMANIS|first=JĀNIS|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2021-12-07|date=2021-11-16|language=lv}}</ref> 2022. gada 7. jūnijā [[Latvijas Republikas Satversmes tiesa|Satversmes tiesas]] 2. kolēģija pēc J. Stepaņenko konstitucionālās sūdzības ierosināja lietu “Par likuma “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldības domju deputātu darbam” 2. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam un 101. panta pirmajai daļai”; lietas sagatavošanas termiņš ir 2022. gada 7. novembris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/ierosinata-lieta-par-saeimas-deputatu-pienakumu-vakcineties-pret-covid-19/|title=Ierosināta lieta par Saeimas deputātu pienākumu vakcinēties pret Covid-19|website=www.satv.tiesa.gov.lv|access-date=2022-09-23|date=2022-06-08|language=lv|archive-date=2022-09-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20220923233231/https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/ierosinata-lieta-par-saeimas-deputatu-pienakumu-vakcineties-pret-covid-19/}}</ref> [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada 4. martā J. Stepaņenko un [[Ļubova Švecova]] pameta partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" (pēc citiem avotiem — tika izslēgtas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/490829-julija-stepaneko-un-lubova-svecova-izslegtas-no-partijas-latvija-pirmaja-vieta|title=Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova izslēgtas no partijas "Latvija pirmajā vietā"|website=https://jauns.lv|access-date=2024-05-12|date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 2022. gada jūlijā J. Stepaņenko iestājās partijā "[[Suverēnā vara]]" un kļuva par tās valdes priekšsēdētāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-parnemsana-neilgi-pirms-velesanam--sovasar-diezgan-populara-metode.a470281/|title=Partiju pārņemšana neilgi pirms vēlēšanām – šovasar diezgan populāra metode|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-14|language=lv}}</ref> pārņemot amatu no vīra [[Vjačeslavs Stepaņenko|Vjačeslava Stepaņenko]].<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/stepanenko-kluvusi-par-partijas-suverena-vara-valdes-locekli.d?id=54515034 Stepaņenko kļuvusi par partijas 'Suverēnā vara' valdes locekli] Delfi</ref> Kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], taču saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēta. [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēta pašvaldībā no partiju "Suverēnā vara" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta. == Ģimene == J. Stepaņenko ir precējusies ar kursa biedru<ref name=":1" /> juristu, politiķi, [[Rīgas dome]]s deputātu un partijas biedru [[Vjačeslavs Stepaņenko|Vjačeslavu Stepaņenko]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/610675-stepanenko_no_1marta_vairs_nedrikst_piedalities_saeimas_saskanas_frakcijas_sedes Stepaņenko no 1. marta vairs nedrīkst piedalīties Saeimas «Saskaņas» frakcijas sēdēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180208190314/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/610675-stepanenko_no_1marta_vairs_nedrikst_piedalities_saeimas_saskanas_frakcijas_sedes |date={{dat|2018|02|08||bez}} }} TVnet</ref> Ģimenē ir četri bērni.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Rīgas dome 2025}} {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Stepaņenko, Jūlija}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Gods kalpot Rīgai!" politiķi]] [[Kategorija:"Likums un kārtība" politiķi]] [[Kategorija:"Latvija pirmajā vietā" politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] mcs3cr8tgvs16ljg2utoi0br0n26qc4 Vsetīna 0 275381 4493512 4318534 2026-07-11T18:48:07Z Vylks 50297 /* Cilvēki */ 4493512 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vsetīna | official_name = ''Vsetín'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Vsetín, Dolní náměstí.jpg | imagesize = | image_caption = Lejas laukums Vsetīnā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Čehija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{CZE}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Zlīnas apgabals]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Vsetīnas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = | area_total_km2 = 57.61 | population_as_of = 1.1.2014 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 26668 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 49 | latm = 20 | lats = 19 | latNS = N | longd = 17 | longm = 59 | longs = 46 | longEW = E | elevation_m = 348 | website = {{url|http://www.mestovsetin.cz/}} }} '''Vsetīna''' ({{val|cz|Vsetín}}) ir pilsēta [[Čehija|Čehijā]], [[Zlīnas apgabals|Zlīnas apgabala]] [[Vsetīnas apriņķis|Vsetīnas apriņķa]] centrs, [[Morāvijas Valahija]]s reģionā. == Vēsture == Rakstos pirmoreiz minēta 1308. gadā. 17. gadsimta pirmajā pusē pilsētu savā īpašumā ieguva [[Albrehts fon Vallenšteins]]. Pilsētas un apkārtnes iedzīvotāji tomēr ilgus gadus bruņotā cīņā pretojās [[kontrreformācija]]i. Ilgu laiku pilsēta atradās [[Hābsburgi|Hābsburgu impērijas]] sastāvā. No 19. gadsimta pilsēta attīstījās kā rūpniecības centrs. No 1918. gada — [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]]. Kopš 1993. gada — Čehijā. <!--==Ekonomika==--> <!--==Tūrisms==--> ==Zinātne== Pilsētas pievārtē atrodas 1950. gadā dibinātā Vsetīnas [[observatorija]]. ==Cilvēki== Vsetīna ir futbolista [[Romans Hubnīks|Romana Hubnīka]] (''Roman Hubník'', 1984) un politiķa [[Mireks Topolāneks|Mireka Topolāneka]] (''Mirek Topolánek'', 1956) dzimtā pilsēta. Vsetīnā dzimis arī [[Čehijas hokeja izlase]]s spēlētājs [[Jakubs Štepāneks]] un tenisiste [[Linda Noskova]]. == Sports == Pilsētā bāzēta hokeja komanda ''[[HK Vsetín]]'', kas 20. gadsimta 90. gados sešas reizes izcīnīja [[Čehijas Ekstralīga]]s čempiones titulu, tādējādi kļūstot par titulētāko komandu līgas pastāvēšanas vēsturē. Finansiālu problēmu dēļ 2007.—08. gada sezonā komanda nespēlēja, taču kopš 2008. gada tā spēlē Čehijas trešajā spēcīgākajā hokeja līgā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[http://www.hvezdarna-vsetin.cz/ Vsetīnas observatorija] {{cs ikona}} {{Čehija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čehijas pilsētas]] [[Kategorija:Zlīnas apgabala pilsētas]] g51u0d8veegypyvtvdr6en4pnn0cwb6 Indriķis Muižnieks 0 285448 4493588 4334271 2026-07-12T01:11:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493588 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Indriķis Muižnieks | vārds_orig = | attēls = Indrikis Muižnieks.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Indriķis Muižnieks 2018. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1953 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = [[Oskars Muižnieks (scenogrāfs)|Oskars Muižnieks]] <br />[[Nora Vētra-Muižniece]] | brāļi = [[Ģirts Muižnieks]] | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Māra Muižniece]] | bērni = [[Līva Muižniece]], Kārlis Muižnieks | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[bioloģija]] ([[mikrobioloģija]]) | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Indriķis Muižnieks''' (dzimis {{dat|1953|7|9}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[bioloģija|biologs]], [[Latvijas Universitāte]]s profesors, bijušais [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Universitātes rektors]] (2015–2024).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valdiba-neapstiprina-muiznieku-latvijas-universitates-rektora-amata.a330045/|title=Valdība neapstiprina Muižnieku Latvijas Universitātes rektora amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2019-08-28|language=lv}}</ref> [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]], latviešu [[studentu korporācijas]] ''[[Patria (studentu korporācija)|Patria]]'' goda [[filistrs]]. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1953|7|9}} Rīgā [[Dailes teātris|Dailes teātra]] scenogrāfa [[Oskars Muižnieks (scenogrāfs)|Oskara Muižnieka]] un Dailes teātra Literārās daļas vadītājas [[Nora Vētra-Muižniece|Noras Vētras-Muižnieces]] ģimenē. Viņa brālis ir mākslinieks [[Ģirts Muižnieks]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/izcilu-izglitibu-par-dosjas-cenu/|title=Izcilu izglītību par “Dosjas” cenu? Saruna ar LU rektoru Indriķi Muižnieku|website=LA.LV|access-date=2019-08-30|language=lv}}</ref> Mācījās [[Rīgas 50. vidusskola|Rīgas 50. vidusskolā]],<ref>[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/37901/Skvireckis_Profesors_Indrikis_Muiznieks.pdf Profesors Indriķis Muižnieks — pašreizējais Latvijas Universitātes rektors] Eduards Skvireckis, LU Bibliotēka</ref> studēja [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē]], pēc studiju absolvēšanas 1976. gadā strādāja par zinātnisko līdzstrādnieku LU Augu attīstības fizioloģijas laboratorijā (1976—1990). 1980. gadā [[Maskava]]s Lauksaimniecības akadēmijā aizstāvēja bioloģijas zinātņu kandidāta grādu [[Mikrobioloģija|mikrobioloģijā]] ar disertāciju "Augsnes mikroorganismu purīnu un pirimidīnu savienojumu transformācija paralēlos metabolisma ceļos".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rucont.ru/efd/40027|title=Трансформация пуриновых и пиримидиновых соединений почвенными микроорганизмами по параллельным путям метаболизма|last=Muižnieks|first=Indriķis|website=rucont.ru|access-date=2019-08-28|date=|language=ru}}</ref> Papildinājās [[Rēgensburga]]s Universitātes Ģenētikas katedrā (1988—1989) un [[Ķelne]]s Universitātes Ģenētikas institūtā (1992—1996). No 1992. gada Muižnieks bija docētājs Bioloģijas fakultātē, no 1992. līdz 1998. gadam vadīja [[Augu fizioloģija]]s un [[mikrobioloģija]]s katedru. 1997. gadā aizstāvēja ''Dr. hab. biol.'' grādu par darbu kopu "Dažu imūnmodulatoru mikrobioloģiskās sintēzes izpēte", bija Bioloģijas fakultātes dekāns no 1997. līdz 2000. gadam.<ref name="lat" /> LU Senāta priekšsēža vietnieks (1998). 2000. gadā kļuva par Latvijas Universitātes zinātņu prorektoru.<ref name="lat">{{LAT e|4|485.—486}}</ref> 2015. gada 4. jūnijā viņu ievēlēja par Latvijas Universitātes rektoru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-lu-rektoru-ievel-indriki-muiznieku.d?id=46063531|title=Par LU rektoru ievēl Indriķi Muižnieku|date={{dat|2015|6|4||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2015|6|4||bez}}}}</ref> Viņa vadībā turpinājās [[Latvijas Universitātes Dabas māja|LU Torņakalna akadēmiskā centra]] un studentu pilsētiņas celtniecība, plānojot tur koncentrēt 85% studiju un zinātniskās darbības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/visu-lu-kompleksu-grib-pabeigt-paris-gados-14165687|title=Visu LU kompleksu grib pabeigt pāris gados|last=Strapcāne|first=Anna|website=www.diena.lv|access-date=2019-08-28|date=2017-02-09}}</ref> 2019. gada 24. maijā Muižnieku pārvēlēja uz otro amata termiņu, taču vēlēšanas pavadīja skandāli un procesuāli pārkāpumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-universitates-rektora-velesanas-vairak-balsu-muizniekam.a320205/|title=Latvijas Universitātes rektora vēlēšanās vairāk balsu Muižniekam|date={{dat|2019|5|24||bez}}|publisher=lsm.lv|accessdate={{dat|2019|5|26||bez}}}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muiznieks-lu-rektora-velesanas-redz-areju-interesu-iejauksanos.a320540/ Muižnieks LU rektora vēlēšanās redz ārēju interešu iejaukšanos]</ref> === Skandāli === Izglītības un zinātnes ministre [[Ilga Šuplinska]] ierosināja valdībai rekomendāciju neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, kas izraisīja daļā sabiedrības neizpratni un aizdomas par politiķu iejaukšanos akadēmiskajā brīvībā. No otras puses, protesti pret Muižnieka ievēlēšanu nāca tieši no akadēmiskajām aprindām un daļā sabiedrības neizpratni izraisīja ievēlēšana, kurā vairums balsotāju nobalsoja pret abiem kandidātiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lu-juridiska-fakultate-iesniegs-protestu-pret-rektora-velesanu-iznakumu.a320490/ LSM: LU Juridiskā fakultāte iesniegs protestu pret rektora vēlēšanu iznākumu]</ref> Tomēr [[Valsts kanceleja]] norādīja IZM, ka tās uzrādītie pārkāpumi neesot pietiekami nopietni šādai neapstiprināšanai, un LU vadības nolīgtie advokātu biroji pievienojās šim viedoklim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/cepane-notiek-iejauksanas-akademiskaja-briviba/|title=Čepāne: Notiek iejaukšanās akadēmiskajā brīvībā|last=aģentūra|first=LETA|website=LA.LV|access-date=2019-08-28|date=2019-08-18|language=lv}}</ref> 27. augustā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pēc vairākkārtīgas atlikšanas nolēma neapstiprināt Muižnieku rektora amatā, un LU vadība vērsās tiesā.<ref>[https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/pilnie-raidijumi/delfi-tv-ar-jani-domburu-atbild-bijusais-lu-rektors-indrikis-muiznieks?id=51406947 'Delfi TV ar Jāni Domburu' atbild bijušais LU rektors Indriķis Muižnieks]</ref> Tiesā vērsās arī pats Indriķis Muižnieks kā fiziska persona. Administratīvā rajona tiesa 2019. gada 30. septembrī, pamatojoties uz apstākli, ka valdības lēmums ir pirmsšķietami prettiesisks, apturēja valdības rīkojumu, atcēla no amata valdības iecelto rektora vietas izpildītāju [[Gvido Straube|Gvido Straubi]] un atjaunoja Muižnieku kā rektora vietas izpildītāju.<ref>[http://www.la.lv/tiesa-apturejusi-lu-rektoram-muizniekam-nelabveligo-valdibas-lemumu LETA, Tiesa apturējusi LU rektoram Muižniekam nelabvēlīgo valdības lēmumu, [[Latvijas Avīze]], 2019, [[30. septembris]]]</ref> Administratīvā apgabaltiesa 2019. gada 20. novembrī noteica aizliegumu rīkot jaunas rektora vēlēšanas līdz stājas spēkā spriedums šajā tiesas procesā, bet Ministru kabinetam piešķīra tiesību līdz 1. decembrim grozīt pārsūdzēto rīkojumu, nosakot, kam uzdot rektora vietas izpildītāja pienākumus; valdībai ir tiesības šādus pienākumus noteikt pašreizējam rektora vietas izpildītājam Muižniekam, bet, ja pārsūdzētais rīkojums netiks grozīts, ar 2019. gada 1. decembri par rektora vietas izpildītāju kļūs [[Gvido Straube]], norādīja tiesā.<ref>[https://www.tvnet.lv/6831005/tiesa-lauj-valdibai-iecelt-jaunu-lu-rektora-vietas-izpilditaju Kristovskis G., Tetarenko A., Tiesa ļauj valdībai iecelt jaunu LU rektora vietas izpildītāju, TVNET/LETA, 2019, [[20. novembris]]]</ref> 2020. gada 11. martā stājās spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums, kas noteica, ka Ministru kabineta 2020. gada 29. augusta rīkojums Nr. 419, ar kuru amatā iecelts Straube, ir prettiesisks un atcelts no tā pieņemšanas dienas, šajā dienā rektora pienākumus atsāka pildīt Indriķis Muižnieks.<ref name="la.lv">[https://www.la.lv/valdiba-nolemj-neparsudzet-tai-nelabveligo-tiesas-lemumu-muiznieka-lieta "Valdība nolemj nepārsūdzēt tai nelabvēlīgo tiesas lēmumu Muižnieka lietā" ][[Latvijas Avīze]], 2020, 10. marts</ref> 2019. gadā Muižnieks arī, atlaižot dažus darbiniekus, izmaksājis tiem lielāku kompensāciju nekā tas pieņemts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/vai-lu-rektoru-velesanas-sola-lidzigus-skandalus-ka-2019-gada/|title=Vai LU rektoru vēlēšanas sola līdzīgus skandālus kā 2019.gadā?|website=tv3.lv|access-date=2024-05-13|date=2024-02-25|language=lv|archive-date=2024-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20240513105521/https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/vai-lu-rektoru-velesanas-sola-lidzigus-skandalus-ka-2019-gada/}}</ref> Par iespējamo līdzekļu izšķērdēšanu pēc [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Valsts kontroles]] prasības tika uzsākta tiesvedība, bet pirmās instances tiesa Muižnieku attaisnoja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/605089-pirmas-instances-tiesa-attaisno-bijuso-lu-rektoru-muiznieku|title=Pirmās instances tiesa attaisno bijušo LU rektoru Muižnieku|website=https://jauns.lv|access-date=2024-05-13|date=2024-05-13|language=lv}}</ref> 2025. gadā apelācijas tiesa viņu atzina par vainīgu un piesprieda naudassodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.09.2025-apelacijas-tiesa-bijuso-lu-rektoru-muiznieku-atzist-par-vainigu-pabalstu-izmaksasanas-lieta.a613860/|title=Apelācijas tiesa bijušo LU rektoru Muižnieku atzīst par vainīgu pabalstu izmaksāšanas lietā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-10|language=lv}}</ref> == Sasniegumi == I. Muižnieks ir autors vairāk nekā 140 zinātniskajiem rakstiem un 12 patentu autorapliecībām.<ref name="lat" /> 1986. gadā saņēma PSRS MP prēmiju.<ref name="lat" /> == Privātā dzīve == Bija precējies ar keramiķi [[Māra Muižniece|Māru Muižnieci]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=739|title=Mārai Muižniecei – piemiņas zīme|website=laikraksts.com|access-date=2019-08-30|language=lv}}</ref> abu laulībā dzimuši divi bērni — [[Līva Muižniece|Līva]], filozofijas pasniedzēja un tulkotāja, un Kārlis, kurš studējis sociālās zinības un ģeoloģiju.<ref name=":0" /> == VDK kartotēka == I. Muižnieka kartīte atrasta publiskotajā [[VDK kartotēka|VDK savervēto aģentu kartotēkas]] daļā. Tajā apgalvots, ka viņš kā aģents "Juris" savervēts studiju laikā 1974. gada februārī.<ref>[https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/agenti/alfabetiski/80#&gid=1&pid=10 VDK kartīte: Indriķis Muižnieks]</ref> Pats Muižnieks paziņojis, ka par šādas kartītes eksistenci uzzinājis piecus gadus pirms informācijas publicēšanas, bijis pārsteigts, griezies tiesā un tā 2015. gadā konstatējusi apzinātas sadarbības ar VDK trūkumu. Nekāda cita informācija, kas apliecinātu viņa sadarbību ar VDK, netika atrasta. Muižnieks arī izteica pieņēmumu, ka viņš kartotēkā iekļuvis, jo rakstījis standarta atskaites par kontaktiem ar ārzemniekiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lu-rektors-muiznieks-par-savu-vardu-vdk-kartoteka-uzzinajis-pirms-5-gadiem.a304505/ LU rektors Muižnieks par savu vārdu VDK kartotēkā uzzinājis pirms 5 gadiem]</ref> Vēlāk, īsi pirms kartotēkas publiskošanas, Muižnieks ieteica to darīt tikai kopā ar zinātnieku komentāriem.<ref>[https://nra.lv/latvija/258747-lu-rektors-vdk-dokumentus-pareizi-butu-publicet-ar-zinatniskajiem-komentariem.htm LU rektors: VDK dokumentus pareizi būtu publicēt ar zinātniskajiem komentāriem]</ref> Muižnieks arī aicinājis visus, kuri iekļauti kartotēkā un jūtas nevainīgi, griezties tiesā.<ref>[https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/maisi-vala-lu-prorektors-apgalvo-ka-nav-agents-skridla-sola-tiesaties?id=50961319 'Maisi vaļā': LU prorektors apgalvo, ka nav aģents 'Skridla'; sola tiesāties]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20150417060341/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/dd363b260a3b26e9ebdc93193730e961/ Indriķis Muižnieks] * [http://priede.bf.lu.lv/parbf/struktura/mikro_biotek/pasniedzeji/i_muiznieks.shtml Biogrāfija Bioloģijas fakultātes mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305022026/http://priede.bf.lu.lv/parbf/struktura/mikro_biotek/pasniedzeji/i_muiznieks.shtml |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Mārcis Auziņš]] | virsraksts = [[Latvijas Universitāte#Universitātes rektori|Latvijas Universitātes rektors]] | periods = 2015. gada 4. augusts — 2019. gada 30. augusts| pēc = [[Gvido Straube]] (p.i.)}} {{Amatu secība | pirms = [[Gvido Straube]] (p.i) | virsraksts = [[Latvijas Universitāte#Universitātes rektori|Latvijas Universitātes rektora pienākumu izpildītājs]] | periods = 2019. gada 30. septembris — 2019. gada 1. decembris | pēc = [[Gvido Straube]] (p.i.)}} {{Amatu secība | pirms = [[Gvido Straube]] (p.i) | virsraksts = [[Latvijas Universitāte#Universitātes rektori|Latvijas Universitātes rektors]] | periods = 2020. gada 26. marts — 2024. gada 27. marts | pēc = [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]]}} {{kastes beigas}} {{Latvijas Universitātes rektori}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Muižnieks, Indriķis}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:Latvijas biologi]] [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes rektori]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]] okg06181wjbdzgf1dbnlmxudajrfrqe Veidne:Vai tu zināji/Sagatave 10 286204 4493592 4493193 2026-07-12T02:10:09Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4493592 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? |2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? |2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? |2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}} * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? |2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? |2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? |2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}} * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> 2lmwj94dxdd1uw95mrf0tdjcsuck1es Zlēkas 0 289672 4493522 4439023 2026-07-11T19:12:21Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pārnesu uz atsevišķu lapu 4493522 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zlēkas | settlement_type = vidējciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ventspils novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ventspils novads]] | subdivision_name2 = [[Zlēku pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = | area_total_km2 = 1,5 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3417&p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 284 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 07 | lats = 24 | latNS = N | longd = 21 | longm = 49 | longs = 20 | longEW = E | elevation_m = 20 | website = | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Zlēkas''' ir ciems [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Zlēku pagasts|Zlēku pagasta]] centrs. Atrodas pie autoceļu [[P123]] (Zlēkas — [[Ugāle]]), [[V1309]] ([[Piltene]]—Zlēkas) un [[V1326]] ([[Ugāle]]—[[Cirkale]]—Zlēkas) krustojuma. Zlēkās atrodas pagasta pārvalde, kultūras nams, [[Zlēku luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]], bibliotēka, bērnudārzs "Rūķītis", pasta nodaļa, aptieka un ģimenes ārsts. == Vēsture == [[Attēls:Zlēku muiža 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|270px|Zlēku muiža (20. gadsimta sākuma attēls).]] Apdzīvotā vieta veidojusies pie [[Zlēku muiža]]s (''Gut Schleck''). [[Zlēku pamatskola]], kas dibināta 1796. gadā kā pirmā skola Kurzemē, darbojusies nepārtraukti 220 gadus, līdz slēgšanai 2016. gadā.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/sogad-planots-slegt-vairakas-skolas-bet-reorganizet--vismaz-12.a168388/ Šogad plānots slēgt vairākas skolas, bet reorganizēt vismaz 12]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ventspilsnovads.lv/ct-menu-item-296/ct-menu-item-309 |title=Izglītība Zlēkās. - Ventspils novads |access-date={{dat|2016|09|11||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160830064704/http://www.ventspilsnovads.lv/ct-menu-item-296/ct-menu-item-309 }}</ref> 1944. gadā, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēguma posmā, daudzi Zlēku pagasta iedzīvotāji sniedza palīdzību [[Partizānu karš|padomju partizāniem]] un izlūkiem, atbalstīja vācu armijas dezertierus. No 6. līdz 9. decembrim notika virsnieka vietnieka Aleksandra Druviņa vadītās [[Roberts Rubenis|Roberta Rubeņa]] bataljona cīņas pret vāciešiem. No 1944. gada 7. līdz 10. decembrim notika vācu karaspēka soda akcija, kas pazīstama kā [[Zlēku traģēdija]], tās laikā nodedzināja astoņas mājas un nošāva visus iedzīvotājus, tajā skaitā bēgļus, pavisam ap 160 cilvēku. Pēdējās bataljona cīņas noritēja 9. decembrī pie Vēveru mājām. Dzīvi palikušie rubenieši atkāpjoties pārgāja Vēlogu dambi un izklīda.<ref>U. Šulcs [http://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/kurela-grupa Kureļa grupa] (2001)</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/aprit-70-gadi-kops-zleku-tragedijas-tas-vieta-latvijas-vesture-joprojam-neskaidra.d?id=45325986|title=Aprit 70 gadi kopš Zlēku traģēdijas; tās vieta Latvijas vēsturē joprojām neskaidra|last=Juhņevičs|first=Eduards|website=delfi.lv|access-date=2019-11-18|date=2014-12-11|language=lv}}</ref> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|131 |1979|188 |1989|267 |2000|268 |2011|261 |2021|226 }} == Pētījumi == Iecere par pētījumiem par Zlēku vēsturi no laikiem pirms Kristus līdz mūsdienām radusies Zlēku evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājam Jānim Kalniņam un mecenātiem Zintai un Ģirtam Štekerhofiem, kuri gribējuši, lai arī nākamās paaudzes apjauš kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi. Mākslas zinātnieks, [[LZA]] prezidents [[Ojārs Spārītis]] uzrakstījis ceļvedi "Zlēku baznīcai 370", bet rakstniece [[Laimdota Sēle]] četrus gadus reizi nedēļā ieradās pagastā, tikās ar iedzīvotājiem, lai vāktu mutiskās un rakstiskās liecības un fotogrāfijas par vēsturi un uzrakstītu savu pamatīgo pētījumu. Ceturtdienas rakstniece parasti pavadīja arhīvā vai muzejā. Grāmata tika laista tautā pasākumā, kurā piedalījās vairāk nekā 100 cilvēku.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kurzemnieks.lv/kultura/4802-zlekas-laiki-un-likteni/|title=Zlēkas. Laiki un likteņi {{!}} Kurzemnieks.lv|last=Zvaigzne|first=Marlena|website=www.kurzemnieks.lv|access-date=2019-11-18|date=2015-09-18|language=lv|archive-date=2021-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211206230712/https://www.kurzemnieks.lv/kultura/4802-zlekas-laiki-un-likteni/}}</ref><blockquote>"Šis darbs mani bija paņēmis savā varā tā, ka vairs nevarēju atteikties, un, ja sākumā bijīgi domāju, kā lai izvaicā cilvēku par viņa dzimtas notikumiem, vēlāk sapratu – to var un vajag. Arī mazie notikumi veido raibo dzīves pavedienu, un cilvēki šajā pētījumā bija vissvarīgākie – kā viņu gaišie, tā skumjie brīži. Es centos tuvoties patiesībai.” Laimdota Sēle<ref name=":0" /></blockquote><br /> <gallery> Zlēkas.jpg Zlēku dzirnavas - watermill - panoramio (1).jpg Zlēku dzirnavas - watermill - panoramio (2).jpg Zlēku dzirnavas - watermill - panoramio (3).jpg Zlēku dzirnavas - watermill - panoramio (5).jpg Zlēku dzirnavas - watermill - panoramio.jpg Zlēku dzirnavas - watermill.jpg Zlēku skola (1884) - panoramio - Laima Gūtmane (simka….jpg Zlēku skola (1884) - panoramio.jpg </gallery> == Literatūra == [[Ojārs Spārītis]]. Zlēku baznīcai 370. Rīga, 2015. -- 31 lpp. ISBN 998-487-9888. [[Laimdota Sēle]]. "Zlēkas. Laiki un likteņi". Rīga, 2015. -- 709 lpp.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Zlēku pagasta ciemi}} [[Kategorija:Zlēku pagasts]] [[Kategorija:Ventspils novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] btn8k6zm8xc2zoleff24v716wugix81 4493523 4493522 2026-07-11T19:13:15Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4493523 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zlēkas | settlement_type = vidējciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ventspils novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ventspils novads]] | subdivision_name2 = [[Zlēku pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = | area_total_km2 = 1,5 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3417&p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 284 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 07 | lats = 24 | latNS = N | longd = 21 | longm = 49 | longs = 20 | longEW = E | elevation_m = 20 | website = | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Zlēkas''' ir ciems [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Zlēku pagasts|Zlēku pagasta]] centrs. Atrodas pie autoceļu [[P123]] (Zlēkas — [[Ugāle]]), [[V1309]] ([[Piltene]]—Zlēkas) un [[V1326]] ([[Ugāle]]—[[Cirkale]]—Zlēkas) krustojuma. Zlēkās atrodas pagasta pārvalde, kultūras nams, [[Zlēku luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]], bibliotēka, bērnudārzs "Rūķītis", pasta nodaļa, aptieka un ģimenes ārsts. == Vēsture == [[Attēls:Zlēku muiža 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|270px|Zlēku muiža (20. gadsimta sākuma attēls).]] Apdzīvotā vieta veidojusies uz [[Zlēku muiža]]s (''Gut Schleck'') zemes. [[Zlēku pamatskola]], kas dibināta 1796. gadā kā pirmā skola Kurzemē, darbojusies nepārtraukti 220 gadus, līdz slēgšanai 2016. gadā.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/sogad-planots-slegt-vairakas-skolas-bet-reorganizet--vismaz-12.a168388/ Šogad plānots slēgt vairākas skolas, bet reorganizēt vismaz 12]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ventspilsnovads.lv/ct-menu-item-296/ct-menu-item-309 |title=Izglītība Zlēkās. - Ventspils novads |access-date={{dat|2016|09|11||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160830064704/http://www.ventspilsnovads.lv/ct-menu-item-296/ct-menu-item-309 }}</ref> 1944. gadā, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēguma posmā, daudzi Zlēku pagasta iedzīvotāji sniedza palīdzību [[Partizānu karš|padomju partizāniem]] un izlūkiem, atbalstīja vācu armijas dezertierus. No 6. līdz 9. decembrim notika virsnieka vietnieka Aleksandra Druviņa vadītās [[Roberts Rubenis|Roberta Rubeņa]] bataljona cīņas pret vāciešiem. No 1944. gada 7. līdz 10. decembrim notika vācu karaspēka soda akcija, kas pazīstama kā [[Zlēku traģēdija]], tās laikā nodedzināja astoņas mājas un nošāva visus iedzīvotājus, tajā skaitā bēgļus, pavisam ap 160 cilvēku. Pēdējās bataljona cīņas noritēja 9. decembrī pie Vēveru mājām. Dzīvi palikušie rubenieši atkāpjoties pārgāja Vēlogu dambi un izklīda.<ref>U. Šulcs [http://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/kurela-grupa Kureļa grupa] (2001)</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/aprit-70-gadi-kops-zleku-tragedijas-tas-vieta-latvijas-vesture-joprojam-neskaidra.d?id=45325986|title=Aprit 70 gadi kopš Zlēku traģēdijas; tās vieta Latvijas vēsturē joprojām neskaidra|last=Juhņevičs|first=Eduards|website=delfi.lv|access-date=2019-11-18|date=2014-12-11|language=lv}}</ref> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|131 |1979|188 |1989|267 |2000|268 |2011|261 |2021|226 }} == Pētījumi == Iecere par pētījumiem par Zlēku vēsturi no laikiem pirms Kristus līdz mūsdienām radusies Zlēku evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājam Jānim Kalniņam un mecenātiem Zintai un Ģirtam Štekerhofiem, kuri gribējuši, lai arī nākamās paaudzes apjauš kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi. Mākslas zinātnieks, [[LZA]] prezidents [[Ojārs Spārītis]] uzrakstījis ceļvedi "Zlēku baznīcai 370", bet rakstniece [[Laimdota Sēle]] četrus gadus reizi nedēļā ieradās pagastā, tikās ar iedzīvotājiem, lai vāktu mutiskās un rakstiskās liecības un fotogrāfijas par vēsturi un uzrakstītu savu pamatīgo pētījumu. Ceturtdienas rakstniece parasti pavadīja arhīvā vai muzejā. Grāmata tika laista tautā pasākumā, kurā piedalījās vairāk nekā 100 cilvēku.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kurzemnieks.lv/kultura/4802-zlekas-laiki-un-likteni/|title=Zlēkas. Laiki un likteņi {{!}} Kurzemnieks.lv|last=Zvaigzne|first=Marlena|website=www.kurzemnieks.lv|access-date=2019-11-18|date=2015-09-18|language=lv|archive-date=2021-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211206230712/https://www.kurzemnieks.lv/kultura/4802-zlekas-laiki-un-likteni/}}</ref><blockquote>"Šis darbs mani bija paņēmis savā varā tā, ka vairs nevarēju atteikties, un, ja sākumā bijīgi domāju, kā lai izvaicā cilvēku par viņa dzimtas notikumiem, vēlāk sapratu – to var un vajag. Arī mazie notikumi veido raibo dzīves pavedienu, un cilvēki šajā pētījumā bija vissvarīgākie – kā viņu gaišie, tā skumjie brīži. Es centos tuvoties patiesībai.” Laimdota Sēle<ref name=":0" /></blockquote><br /> <gallery> Zlēkas.jpg Zlēku dzirnavas - watermill - panoramio (1).jpg Zlēku dzirnavas - watermill - panoramio (2).jpg Zlēku dzirnavas - watermill - panoramio (3).jpg Zlēku dzirnavas - watermill - panoramio (5).jpg Zlēku dzirnavas - watermill - panoramio.jpg Zlēku dzirnavas - watermill.jpg Zlēku skola (1884) - panoramio - Laima Gūtmane (simka….jpg Zlēku skola (1884) - panoramio.jpg </gallery> == Literatūra == [[Ojārs Spārītis]]. Zlēku baznīcai 370. Rīga, 2015. -- 31 lpp. ISBN 998-487-9888. [[Laimdota Sēle]]. "Zlēkas. Laiki un likteņi". Rīga, 2015. -- 709 lpp.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Zlēku pagasta ciemi}} [[Kategorija:Zlēku pagasts]] [[Kategorija:Ventspils novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] 5cgt7izhz9m01ba7jvapbdwopjrs7x9 4493531 4493523 2026-07-11T19:25:12Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4493531 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zlēkas | settlement_type = vidējciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ventspils novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ventspils novads]] | subdivision_name2 = [[Zlēku pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = | area_total_km2 = 1,5 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3417&p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 284 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 07 | lats = 24 | latNS = N | longd = 21 | longm = 49 | longs = 20 | longEW = E | elevation_m = 20 | website = | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Zlēkas''' ir ciems [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Zlēku pagasts|Zlēku pagasta]] centrs. Atrodas pie autoceļu [[P123]] (Zlēkas — [[Ugāle]]), [[V1309]] ([[Piltene]]—Zlēkas) un [[V1326]] ([[Ugāle]]—[[Cirkale]]—Zlēkas) krustojuma. Zlēkās atrodas pagasta pārvalde, kultūras nams, [[Zlēku luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]], bibliotēka, bērnudārzs "Rūķītis", pasta nodaļa, aptieka un ģimenes ārsts. == Vēsture == [[Attēls:Zlēku muiža 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|270px|Zlēku muiža (20. gadsimta sākuma attēls).]] Apdzīvotā vieta veidojusies uz [[Zlēku muiža]]s (''Gut Schleck'') zemes. [[Zlēku pamatskola]], kas dibināta 1796. gadā kā pirmā skola Kurzemē, darbojusies nepārtraukti 220 gadus, līdz slēgšanai 2016. gadā.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/sogad-planots-slegt-vairakas-skolas-bet-reorganizet--vismaz-12.a168388/ Šogad plānots slēgt vairākas skolas, bet reorganizēt vismaz 12]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ventspilsnovads.lv/ct-menu-item-296/ct-menu-item-309 |title=Izglītība Zlēkās. - Ventspils novads |access-date={{dat|2016|09|11||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160830064704/http://www.ventspilsnovads.lv/ct-menu-item-296/ct-menu-item-309 }}</ref> 1944. gadā, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēguma posmā, daudzi Zlēku pagasta iedzīvotāji sniedza palīdzību [[Partizānu karš|padomju partizāniem]] un izlūkiem, atbalstīja vācu armijas dezertierus. No 1944. gada 7. līdz 10. decembrim notika vācu karaspēka soda akcija, kas pazīstama kā [[Zlēku traģēdija]], tās laikā nodedzināja astoņas mājas un nošāva visus iedzīvotājus, tajā skaitā bēgļus, pavisam ap 160 cilvēku. Pēdējās bataljona cīņas noritēja 9. decembrī pie Vēveru mājām. Dzīvi palikušie rubenieši atkāpjoties pārgāja Vēlogu dambi un izklīda.<ref>U. Šulcs [http://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/kurela-grupa Kureļa grupa] (2001)</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/aprit-70-gadi-kops-zleku-tragedijas-tas-vieta-latvijas-vesture-joprojam-neskaidra.d?id=45325986|title=Aprit 70 gadi kopš Zlēku traģēdijas; tās vieta Latvijas vēsturē joprojām neskaidra|last=Juhņevičs|first=Eduards|website=delfi.lv|access-date=2019-11-18|date=2014-12-11|language=lv}}</ref> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|131 |1979|188 |1989|267 |2000|268 |2011|261 |2021|226 }} == Pētījumi == Iecere par pētījumiem par Zlēku vēsturi no laikiem pirms Kristus līdz mūsdienām radusies Zlēku evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājam Jānim Kalniņam un mecenātiem Zintai un Ģirtam Štekerhofiem, kuri gribējuši, lai arī nākamās paaudzes apjauš kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi. Mākslas zinātnieks, [[LZA]] prezidents [[Ojārs Spārītis]] uzrakstījis ceļvedi "Zlēku baznīcai 370", bet rakstniece [[Laimdota Sēle]] četrus gadus reizi nedēļā ieradās pagastā, tikās ar iedzīvotājiem, lai vāktu mutiskās un rakstiskās liecības un fotogrāfijas par vēsturi un uzrakstītu savu pamatīgo pētījumu. Ceturtdienas rakstniece parasti pavadīja arhīvā vai muzejā. Grāmata tika laista tautā pasākumā, kurā piedalījās vairāk nekā 100 cilvēku.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kurzemnieks.lv/kultura/4802-zlekas-laiki-un-likteni/|title=Zlēkas. Laiki un likteņi {{!}} Kurzemnieks.lv|last=Zvaigzne|first=Marlena|website=www.kurzemnieks.lv|access-date=2019-11-18|date=2015-09-18|language=lv|archive-date=2021-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211206230712/https://www.kurzemnieks.lv/kultura/4802-zlekas-laiki-un-likteni/}}</ref><blockquote>"Šis darbs mani bija paņēmis savā varā tā, ka vairs nevarēju atteikties, un, ja sākumā bijīgi domāju, kā lai izvaicā cilvēku par viņa dzimtas notikumiem, vēlāk sapratu – to var un vajag. Arī mazie notikumi veido raibo dzīves pavedienu, un cilvēki šajā pētījumā bija vissvarīgākie – kā viņu gaišie, tā skumjie brīži. Es centos tuvoties patiesībai.” Laimdota Sēle<ref name=":0" /></blockquote><br /> <gallery> Zlēkas.jpg Zlēku dzirnavas - watermill - panoramio (1).jpg Zlēku dzirnavas - watermill - panoramio (2).jpg Zlēku dzirnavas - watermill - panoramio (3).jpg Zlēku dzirnavas - watermill - panoramio (5).jpg Zlēku dzirnavas - watermill - panoramio.jpg Zlēku dzirnavas - watermill.jpg Zlēku skola (1884) - panoramio - Laima Gūtmane (simka….jpg Zlēku skola (1884) - panoramio.jpg </gallery> == Literatūra == [[Ojārs Spārītis]]. Zlēku baznīcai 370. Rīga, 2015. -- 31 lpp. ISBN 998-487-9888. [[Laimdota Sēle]]. "Zlēkas. Laiki un likteņi". Rīga, 2015. -- 709 lpp.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Zlēku pagasta ciemi}} [[Kategorija:Zlēku pagasts]] [[Kategorija:Ventspils novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] l2xlea8ovtz0kkb81e7ebidrup52tbp 4493532 4493531 2026-07-11T19:25:58Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4493532 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zlēkas | settlement_type = vidējciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ventspils novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ventspils novads]] | subdivision_name2 = [[Zlēku pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = | area_total_km2 = 1,5 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3417&p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 284 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 07 | lats = 24 | latNS = N | longd = 21 | longm = 49 | longs = 20 | longEW = E | elevation_m = 20 | website = | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Zlēkas''' ir ciems [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Zlēku pagasts|Zlēku pagasta]] centrs. Atrodas pie autoceļu [[P123]] (Zlēkas — [[Ugāle]]), [[V1309]] ([[Piltene]]—Zlēkas) un [[V1326]] ([[Ugāle]]—[[Cirkale]]—Zlēkas) krustojuma. Zlēkās atrodas pagasta pārvalde, kultūras nams, [[Zlēku luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]], bibliotēka, bērnudārzs "Rūķītis", pasta nodaļa, aptieka un ģimenes ārsts. == Vēsture == [[Attēls:Zlēku muiža 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|270px|Zlēku muiža (20. gadsimta sākuma attēls).]] Apdzīvotā vieta veidojusies uz [[Zlēku muiža]]s (''Gut Schleck'') zemes. [[Zlēku pamatskola]], kas dibināta 1796. gadā kā pirmā skola Kurzemē, darbojusies nepārtraukti 220 gadus, līdz slēgšanai 2016. gadā.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/sogad-planots-slegt-vairakas-skolas-bet-reorganizet--vismaz-12.a168388/ Šogad plānots slēgt vairākas skolas, bet reorganizēt vismaz 12]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ventspilsnovads.lv/ct-menu-item-296/ct-menu-item-309 |title=Izglītība Zlēkās. - Ventspils novads |access-date={{dat|2016|09|11||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160830064704/http://www.ventspilsnovads.lv/ct-menu-item-296/ct-menu-item-309 }}</ref> 1944. gadā, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēguma posmā, daudzi Zlēku pagasta iedzīvotāji sniedza palīdzību [[Partizānu karš|padomju partizāniem]] un izlūkiem, atbalstīja vācu armijas dezertierus. No 1944. gada 7. līdz 10. decembrim notika vācu karaspēka soda akcija, kas pazīstama kā [[Zlēku traģēdija]], tās laikā nodedzināja astoņas mājas un nošāva visus iedzīvotājus, tajā skaitā bēgļus, pavisam ap 160 cilvēku.<ref>U. Šulcs [http://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/kurela-grupa Kureļa grupa] (2001)</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/aprit-70-gadi-kops-zleku-tragedijas-tas-vieta-latvijas-vesture-joprojam-neskaidra.d?id=45325986|title=Aprit 70 gadi kopš Zlēku traģēdijas; tās vieta Latvijas vēsturē joprojām neskaidra|last=Juhņevičs|first=Eduards|website=delfi.lv|access-date=2019-11-18|date=2014-12-11|language=lv}}</ref> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|131 |1979|188 |1989|267 |2000|268 |2011|261 |2021|226 }} == Pētījumi == Iecere par pētījumiem par Zlēku vēsturi no laikiem pirms Kristus līdz mūsdienām radusies Zlēku evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājam Jānim Kalniņam un mecenātiem Zintai un Ģirtam Štekerhofiem, kuri gribējuši, lai arī nākamās paaudzes apjauš kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi. Mākslas zinātnieks, [[LZA]] prezidents [[Ojārs Spārītis]] uzrakstījis ceļvedi "Zlēku baznīcai 370", bet rakstniece [[Laimdota Sēle]] četrus gadus reizi nedēļā ieradās pagastā, tikās ar iedzīvotājiem, lai vāktu mutiskās un rakstiskās liecības un fotogrāfijas par vēsturi un uzrakstītu savu pamatīgo pētījumu. Ceturtdienas rakstniece parasti pavadīja arhīvā vai muzejā. Grāmata tika laista tautā pasākumā, kurā piedalījās vairāk nekā 100 cilvēku.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kurzemnieks.lv/kultura/4802-zlekas-laiki-un-likteni/|title=Zlēkas. Laiki un likteņi {{!}} Kurzemnieks.lv|last=Zvaigzne|first=Marlena|website=www.kurzemnieks.lv|access-date=2019-11-18|date=2015-09-18|language=lv|archive-date=2021-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211206230712/https://www.kurzemnieks.lv/kultura/4802-zlekas-laiki-un-likteni/}}</ref><blockquote>"Šis darbs mani bija paņēmis savā varā tā, ka vairs nevarēju atteikties, un, ja sākumā bijīgi domāju, kā lai izvaicā cilvēku par viņa dzimtas notikumiem, vēlāk sapratu – to var un vajag. Arī mazie notikumi veido raibo dzīves pavedienu, un cilvēki šajā pētījumā bija vissvarīgākie – kā viņu gaišie, tā skumjie brīži. Es centos tuvoties patiesībai.” Laimdota Sēle<ref name=":0" /></blockquote><br /> <gallery> Zlēkas.jpg Zlēku dzirnavas - watermill - panoramio (1).jpg Zlēku dzirnavas - watermill - panoramio (2).jpg Zlēku dzirnavas - watermill - panoramio (3).jpg Zlēku dzirnavas - watermill - panoramio (5).jpg Zlēku dzirnavas - watermill - panoramio.jpg Zlēku dzirnavas - watermill.jpg Zlēku skola (1884) - panoramio - Laima Gūtmane (simka….jpg Zlēku skola (1884) - panoramio.jpg </gallery> == Literatūra == [[Ojārs Spārītis]]. Zlēku baznīcai 370. Rīga, 2015. -- 31 lpp. ISBN 998-487-9888. [[Laimdota Sēle]]. "Zlēkas. Laiki un likteņi". Rīga, 2015. -- 709 lpp.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Zlēku pagasta ciemi}} [[Kategorija:Zlēku pagasts]] [[Kategorija:Ventspils novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] cp2rw03avqps4yz6lrn3c7o1a37847p Kategorija:Valstu uzskaitījumi pēc iedzīvotāju skaita 14 294116 4493405 2408867 2026-07-11T12:11:18Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Iedzīvotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493405 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Iedzīvotāji]] 85c7rx18jjmimxxqi87j1ih7kmuwy8l Kārlis I Hābsburgs 0 298456 4493700 4306651 2026-07-12T07:31:38Z Thomasgraz 57269 4493700 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds =Kārlis I | vārds_orģ = ''Karl I.'' | attēls =Emperor karl of austria-hungary 1917.png | amats =[[Austrijas ķeizars]], [[Ungārijas karalis]] | term_sākums = {{dat|1916|11|21}} | term_beigas = {{dat|1918|11|11}} (kronēts {{dat|1916|4|1}}) | priekštecis =[[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]] | pēctecis =- | dzim_dati = {{dat|1887|8|17}} | dzim_vieta =Perzenbeiga-Gotsdorfa, [[Lejasaustrija]], [[Austroungārija]]<br />({{AUT}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1922|4|1|1887|8|17}} | mir_vieta =[[Funšala]], [[Madeira]], {{POR}} | tēvs =[[Erchercogs Oto]] | māte =[[Saksijas Marija Jozefa]] | dinastija =[[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] | dzīvesb =[[Burbonu-Parmas Cita]] | bērni =8 bērni, to skaitā [[Oto fon Hābsburgs]], [[Ercehercogs Roberts]], [[Erchercogs Felikss]], [[Erchercogs Rūdolfs]] | reliģija =[[katoļticība]] | apglabāts =[[Moonte]], [[Madeira]], {{POR}} | paraksts = Podpis Karla I.png | piezīmes = }} '''Kārlis I''' jeb '''Kārlis Francs Jozefs Ludvigs Hūberts Oto Marie''' ({{val|de|Karl Franz Joseph Ludwig Hubert Georg Otto Marie}}; dzimis {{dat|1887|8|17}}, miris {{dat|1922|4|1}}) no 1916. līdz 1918. gada 11. novembrim bija pēdējais [[Austrijas ķeizars]], līdztekus [[Bohēmija]]s (''Karel III.''), [[Ungārija]]s (''IV. Károly'') un [[Horvātija]]s (''Karlo IV'') karalis. == Dzīvesgājums == Dzimis ķeizara [[Francis Jozefs I|Franča Jozefa I]] brāļadēla [[Erchercogs Oto|Erchercoga Oto]] ģimenē. Par troņmantinieku kļuva pēc tēvabrāļa [[Francis Ferdinands|Franča Ferdinanda]] nogalināšanas [[Sarajeva|Sarajevā]] 1914. gadā. Ieņēma troni 1916. gada novembrī pēc Franča Jozefa nāves. 1918. gada 12. novembrī Kārlis I atcēla savu pavalstnieku uzticības zvērestu, tomēr neatcēla sevi no troņa. 1919. gada 3. aprīlī [[Vācu Austrija]]s republikas parlaments pieņēma [[Hābsburgu likums|Hābsburgu likumu]], izbeidzot Hābsburgu valdīšanu Austrijā, kas bija turpinājusies kopš 1278. gada. 1921. gadā divreiz neveiksmīgi centās ieņemt [[Ungārija]]s troni, bet [[Miklošs Horti|Mikloša Horti]] pretdarbības dēļ tas neizdevās. Vēlāk caur [[Šveice|Šveici]] devās trimdā uz [[Madeira|Madeiru]], kur 1922 gadā mira. 2004. gadā [[Romas katoļu baznīca]] Kārli I [[beatifikācija|beatificēja]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Austrija-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1887. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1922. gadā mirušie]] [[Kategorija:Hābsburgu dinastija]] [[Kategorija:Lejasaustrijā dzimušie]] r63lrymvu31fcndzwkc6svzxzmioi0w Artūrs Zeiss-Inkvarts 0 299434 4493578 4332070 2026-07-11T21:15:26Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493578 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Artūrs Zeiss-Inkvarts | vārds_orig = ''Arthur Seyß-Inquart'' | attēls = Arthur-Seyss-Inquart-1940.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Artūrs Zeiss-Inkvarts 1940. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1892 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 22 | dz_vieta = Stonaržova, [[Austroungārija]]<br />(tagad [[Jihlavas apriņķis]], [[Visočinas apgabals]], {{CZE}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1946 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 16 | m_vieta = [[Nirnberga]], [[ASV okupācijas zona Vācijā]]<br />([[Bavārija]], {{DEU}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Arthur Seyss-Inquart signature.svg | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Artūrs Zeiss-Inkvarts''' ({{val|de|Arthur Seyß-Inquart}}, dzimis {{dat|1892|7|22}}, miris {{dat|1946|10|16}}) bija [[Austrija|austriešu]] izcelsmes vācu [[Trešais reihs|Trešā reiha]] laika politiķis. == Dzīvesgājums == Dzimis glavenokārt vāciešu apdzīvotā apgbabalā [[Morāvija|Morāvijā]], mūsdienu [[Čehija|Čehijā]], skolas direktora ģimenē. 1907. gadā ģimene pārcelās uz [[Vīne|Vīni]], kur Zeiss-Inkvarts studēja jurisprudenci [[Vīnes Universitāte|Vīnes Universitātē]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā brīvprātīgi iestājās [[Austroungārija]]s karaspēkā un dienēja dažādās frontēs Krievijā, Rumānijā un Itālijā. Pēc kara atvēris [[Advokāts|advokāta]] privātpraksi. No 1934. gada darbojās [[Kurts Šušnigs|Kurta Šušniga]] [[Austrija]]s valdībā. 1938. gada februārī Vācijas draudu rezultātā Šušnigs iecēla Zeisu-Inkvartu par Austrijas iekšlietu ministru. Divas dienas pirms [[Austrija]]s [[anšluss|anšlusa]] no 1938. gada 11. marta līdz 13. martam Zeiss-Inkvarts pildīja [[Austrijas kanclers|Austrijas kanclera]] pienākumus un parakstīja likumu par Austrijas iekļaušanu Vācijā. Otrā pasaules kara laikā kā [[Hanss Franks|Hansa Franka]] vietnieks Zeiss-Inkvarts darbojās [[Ģenerālgubernatūra|Ģenerālgubernatūrā]], no 1940. gada maija veica [[Nīderlande]]s [[reihskomisārs|reihskomisāra]] pienākumus. Viņa atbildībā atradās visā okupētās Nīderlandes civilā pārvalde, kā arī nacistu politikas īstenošana tur. Aktīvi apkarojis pretošanās kustību, kā arī, būdams pārliecināts [[Antisemītisms|antisemīts]], bija tieši atbildīgs par [[Holokausts|holokausta]] īstenošanu Nīderlandē. Tomēr, kara beigu posmā 1944. gadā, pēc vienošanās ar bruņojuma ministru [[Alberts Špērs|Albertu Špēru]], atteicies no Hitlera proponētās "izdedzinātās zemes" taktikas īstenošanas Nīderlandē, atzīstot to par bezjēdzīgu. [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] atzīts par vainīgu [[noziegumi pret cilvēci|noziegumos pret cilvēci]] un sodīts ar nāvi pakarot. Viņa pēdējie vārdi pirms pakāršanas ir bijuši: {{citāts|Es ceru, ka šis nāvessods būs pēdējā 2. pasaules kara traģēdija. Šī kara mācība ir, ka starp cilvēkiem jāvalda mieram un sapratnei. Es ticu Vācijai.}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Nirnbergas prāvā apsūdzētie}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zeiss-Inkvarts, Artūrs}} [[Kategorija:1892. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1946. gadā mirušie]] [[Kategorija:Trešais reihs]] [[Kategorija:Visočinas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie politiķi]] [[Kategorija:NSDAP biedri]] [[Kategorija:Kara noziedznieki]] [[Kategorija:Austrijas politiķi]] h7bnea8arnzhu7nrhl18infurn31usg Ieva Lazdāne 0 303573 4493583 4465403 2026-07-11T22:55:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493583 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ieva Lazdāne | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1948 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Preiļu rajons|Rožkalnu pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Aglona}} | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = skolotāja, diriģente, ērģelniece | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Ieva Lazdāne''' (dzimusi {{dat|1948|12|24}}) ir latviešu skolotāja, diriģente un ērģelniece.<ref name="pr-novadnieki">{{tīmekļa atsauce|title=Preiļu novadnieku enciklopēdija|url=http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&smenu=13|publisher=Preiļu galvenā bibilotēka|accessdate={{dat|2016|1|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141107113319/http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&smenu=13|archivedate={{dat|2014|11|07||bez}}}}</ref> == Biogrāfija == Dzimusi {{dat|1948|12|24||bez}} [[Preiļu rajons|Preiļu rajona]] [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagasta]] Dubencas sādžā.<ref name="pr-novadnieki" /> Mācījusies [[Vārkavas vidusskola|Vārkavas vidusskolā]] un [[Daugavpils mūzikas vidusskola|Daugavpils mūzikas vidusskolā]]. Studējusi Latvijas Valsts konservatorijā,<ref name="pr-novadnieki" /> kur apguva ērģeļspēli.<ref name="diena-15">{{tīmekļa atsauce|title=Kad laukos skan klavieres|url=http://www.leta.lv/news/latvia/D963106B-3D8F-48C0-87C9-EF52B67448D1|publisher=Sestdiena|date={{dat|2015|12|30||bez}}}}</ref> Pēc studijām strādājusi Daugavpilī un Pļaviņās. Tā kā pēc ērģeļspēles apgūšanas konservatorijā nebija kur spēlēt, 1990. gadā aizgāja uz katoļu baznīcas ērģelnieku kursiem. Drīz pēc kursiem (1992. gadā) pārcēlās uz Aglonu, kur sāka strādāt par ērģelnieci Aglonas bazilikā.<ref name="diena-15" /> 1992. gadā nodibinājusi [[Aglonas bazilikas Kora skola|Aglonas bazilikas Kora skolu]]<ref name="pr-novadnieki" /> (vienīgā tāda veida skola Latvijā). 2015. gadā Kora skolā mācījās 55 bērni. Ieva Lazdāne ar bērniem runā latgaliski (arī skolā).<ref name="diena-15" /> Popularizējusi Aglonas novada un Latvijas vārdu pasaulē, ar [[Aglonas bazilikas koris|Aglonas bazilikas kori]] un [[ Aglonas bazilikas Kora skola|Aglonas bazilikas Kora skolu]] piedaloties festivālos un koncertos Polijā, Austrijā, Vācijā, Spānijā, Francijā, Itālijā.<ref name="abk-02">{{tīmekļa atsauce|title=Aglonas kora skolas pārstāves piedalās starptautiskā katoļu koru kongresā|url=http://www.leta.lv/news/latvia/5809044E-91DB-11D6-9B07-00A0C9FC2011|publisher=LETA|date={{dat|2002|7|9||bez}}}}</ref><ref name="agl-nov-apb" /><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Aglonas bazilikas Kora skolas grupa Romā piedalīsies Vispasaules bērnu un jauniešu koru federācijas festivālā|url=http://www.leta.lv/news/latvia/9E462ADE-3D71-422F-B773-EC47DC37CD9D|publisher=LETA|date={{dat|2015|12|27||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Aglonas bazilikas koris "Magnificat" svin 10 gadu jubileju|url=http://www.leta.lv/news/latvia/82D1B4F0-34E7-11D7-B00D-0010B5A3DE8D|publisher=LETA|date={{dat|2003|2|1||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Aglonas bazilikas Kora skolas koris dosies uz Spāniju|url=http://www.leta.lv/news/latvia/40E527D9-DEF3-456D-BF65-9ABDC7F81DFA|publisher=LETA|date={{dat|2012|7|9||bez}}}}</ref> Attīstījusi kultūras dzīvi Aglonas novadā.<ref name="agl-nov-apb" /> == Apbalvojumi == * <small>2011. gadā — kandidāte apbalvojumam "Sieviete Latvijai 2011" kategorijā "Sievietei par nesavtīgu darbu sabiedrības labā"</small><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Noskaidrotas konkursa «Sieviete Latvijai 2011» laureātes|url=http://www.leta.lv/news/latvia/950CBD21-80AA-4C14-9872-D7BC595485C5|publisher=Latvijas Avīze|date={{dat|2011|6|4||bez}}}}</ref> * 2012. gadā — IV šķiras Atzinības krusts<ref name="pr-novadnieki" /><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Melngalvju namā pasniegs valsts augstākos apbalvojumus|url=http://www.leta.lv/news/latvia/4E3267C1-375D-49D5-871B-58886C571CB3|publisher=LETA|date={{dat|2012|11|18||bez}}}}</ref> * 2012. gadā — Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīme<ref name="pr-novadnieki" /> * 2013. gadā — apbalvojums "Sieviete Latvijai 2013" kategorijā "Es negāju noskumusi nevienā(i) vietiņā"<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Latvija ir bagāta ar diženām sievām|url=http://www.leta.lv/news/latvia/A3DB0C26-69BB-4366-825C-99BD7D309900|publisher=Latvijas Avīze|date={{dat|2013|6|12||bez}}}}</ref> * 2014. gadā — Aglonas novada apbalvojums nominācijā "Kultūra"<ref name="agl-nov-apb">{{tīmekļa atsauce|title=Pasniegs Aglonas novada apbalvojumus|url=http://www.leta.lv/news/latvia/83C89759-8DCD-484D-AD9E-1F8D983DE693|publisher=LETA|date={{dat|2014|11|18||bez}}}}</ref> * 2015. gadā — goda tituls ''[[Latvijas Lepnums]]'' nominācijā "Skolotāja"<ref name="pr-novadnieki" /><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Desmit balvu, bet pieteikumu daudz|url=http://www.leta.lv/news/latvia/F17A51C8-AAA4-41EC-A2C4-903FB8EABAC7|publisher=Sestdiena|date={{dat|2015|12|30||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma godināšanas ceremonija 2015|url=http://skaties.lv/latvija/latvijas-lepnuma-godinasanas-ceremonija/|publisher=skaties.lv|accessdate={{dat|2016|1|7||bez}}|archive-date={{dat|2015|12|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151229022524/http://skaties.lv/latvija/latvijas-lepnuma-godinasanas-ceremonija/}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Mūsu un Latvijas lepnums -- skolotāja Ieva Lazdāne|url=http://www.novadnieks.lv/index.php?subaction=showcomments&id=1451986106&archive=&start_from=&ucat=4&menu=news|publisher=Novadnieks|date={{dat|2016|1|5||bez}}|access-date={{dat|2016|01|07||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304204612/http://www.novadnieks.lv/index.php?subaction=showcomments&id=1451986106&archive=&start_from=&ucat=4&menu=news|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304204612/http://www.novadnieks.lv/index.php?subaction=showcomments&id=1451986106&archive=&start_from=&ucat=4&menu=news |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://latgalesdati.du.lv/persona/2450 Latgales dati > Ieva Lazdāne]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20160304233000/http://www.latvijaslaudis.lv/users/lazdane_ieva Latvijas ļaudis > Ieva Lazdāne] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lazdāne, Ieva}} [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]] [[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]] 56kikjttj7nt41qpurr5tdzwgm3dkg7 Valters Ulbrihts 0 309147 4493556 4271330 2026-07-11T20:32:45Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493556 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Valters Ulbrihts | vārds_orģ = ''Walter Ulbricht'' | attēls = Fotothek df pk 0000079 080.jpg | mazs_att = | apraksts = Valters Ulbrihts ap 1946. gadu | amats = VDR Valsts padomes priekšsēdētājs | term_sākums = {{dat|1960|9|12|N}} | term_beigas = {{dat|1973|8|1|N}} | priekštecis = [[Vilhelms Pīks]] | pēctecis = [[Villijs Štofs]] | amats2 = Vācijas Sociālistiskās Vienības partijas CK pirmais sekretārs | term_sākums2 = | term_beigas2 = | priekštecis2 = [[Oto Grotevols]] | pēctecis2 = [[Ērihs Honekers]] | dzim_dati = {{dat|1893|6|30}} | dzim_vieta = [[Leipciga]], [[Vācijas Impērija]]<br>([[Saksija]], {{DEU}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1973|8|1|1893|6|30}} | mir_vieta = [[Templīne]], [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]]<br>([[Brandenburga]], {{DEU}}) | apglabāts = | tautība = vācietis | partija = [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija]] (1912-1917), [[Vācijas Neatkarīgā Sociāldemokrātiskā partija]] (1917-1920), [[Vācijas Komunistiskā partija]] (1920-1946), [[Vācijas Sociālistiskā Vienības partija]] (1946-1973) | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķis | alma_mater = [[Starptautiskā Ļeņina skola]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Valters Ernsts Pauls Ulbrihts''' ({{val|de|Walter Ernst Paul Ulbricht}}; dzimis {{dat|1893|6|30}}, miris {{dat|1973|8|1}}) bija vācu [[komunists]], viens no [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] vadītājiem, VDR valdošās [[Vācijas Sociālistiskā Vienības partija|Vācijas Sociālistiskās Vienības partijas]] pirmais sekretārs no 1946. līdz 1973. gadam. Dzimis drēbnieka<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://books.google.lv/books?id=QfNvCR_-L8cC&pg=PT39&lpg=PT39&dq=Ernst+August+Ulbricht&source=bl&ots=uR-OR-jTiF&sig=P6oCBKJxy6JGq3D98aXMyipPq5g&hl=lv&sa=X&ved=2ahUKEwig--OY867eAhWppIsKHcTUDsA4ChDoATABegQIARAB#v=onepage&q=Ernst%20August%20Ulbricht&f=false|title=Walter Ulbricht: Eine deutsche Biografie|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> ģimenē. 1912. gadā iestājās sociāldemokrātu partijā. [[Veimāras Republika]]s laikā izvirzījās par vienu no Vācijas Komunistiskās partijas līderiem. 1928. gadā tika ievēlēts [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|reihstāgā]], bet 1929. gadā kļuva par [[Berlīne]]s komunistu vadītāju. 1931. gadā iesaistījās divu policistu slepkavības organizēšanā. Līdz ar [[NSDAP|nacistu]] nākšanu pie varas 1933. gadā emigrēja no valsts un drīzumā apmetās [[Maskava|Maskavā]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās tika atvests uz [[Padomju okupācijas zona Vācijā|Vācijas padomju okupācijas zonu]]. Izvirzījās par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] līderi. Pēc [[1953. gada VDR sacelšanās]] apspiešanas Valters Ulbrihts nostiprināja savas politiskās pozīcijas. Viņš bija viens no [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] idejas autoriem un realizētājiem. Sešdesmitajos gados ar ierobežotiem panākumiem centās realizēt ekonomiskās reformas (''Neues Ökonomisches System''). No 1971. gada tika atbīdīts no varas un par VDR faktisko līderi kļuva [[Ērihs Honekers]]. == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Vācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ulbrihts, Valters}} [[Kategorija:1893. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1973. gadā mirušie]] [[Kategorija:VDR politiķi]] [[Kategorija:Saksijā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]] pswpinzq5ols7ozezrawwv9jznwqjwb Jorģa Zemitāna tilts 0 309745 4493690 4485932 2026-07-12T07:03:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493690 wikitext text/x-wiki {{Tilta infokaste |nosaukums = Zemitāna tilts |nosauk oriģinālval = |attēls = Zemitāna tilts 2021.jpg |attēla paraksts = Zemitāna tilts |oficiāl nosaukums = Jorģa Zemitāna tilts |transporta veids = autotransports |šķērso = |atrašanās vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} |apkalpo = A/S Rīgas Tilti |arhitekts = |tilta tips = |materiāli = |posmu skaits = |balstu skaits = |posma garums = |garums = |platums = |augstums = |maksimālā slodze = |klīrenss = |transporta plūsma = |pamatakmens = |celtniecība = |atklāts = {{dat|1985}} |iepriekšējais tilts = |nākamais tilts = |sabruka = |tika nojaukts = |izmaksas = |koordinātas = }} '''Jorģa Zemitāna tilts''' ([[Sarunvaloda|sarunvalodā]] bieži saukts vienkārši par '''Zemitāna''' vai '''Zemitānu tiltu''') ir [[satiksmes pārvads]] [[Rīga|Rīgā]] pār [[dzelzceļš|dzelzceļa līnijām]] [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] un [[dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]], kas savieno [[Centrs (Rīga)|Rīgas centru]] ([[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]) ar [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] ([[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]). Pār Zemitāna tiltu darbojas [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] un [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] satiksme. Braucamā daļa klāta ar [[Asfaltbetons|asfaltu]]. Tiltam pāri izbūvētas arī tramvaja sliedes, kuras gan nav nekad tikušas izmantotas; tās bija paredzētas ieplānotajai tramvaja līnijai Pļavnieku virzienā.<ref>Andris Biedriņš, Edvīns Liepiņš. ''Rīgas sabiedriskais transports no 19. gs. vidus līdz mūsdienām''. Rīga, 2015, 354. lpp. {{ISBN|978-9934-14-715-9}}</ref> [[Attēls:Zemitāna tilts no Zemitānu stacijas.jpg|thumb|255px|Zemitāna tilts Rīgā no [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacijas]] puses]] == Vēsture == Zemitāna tilts atklāts 1985. gadā. Tilts nosaukts latviešu pulkveža [[Jorģis Zemitāns|Jorģa Zemitāna]] vārdā pēc līdzās esošās [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu dzelzceļa stacijas]] (no 1985. līdz aptuveni 1991. gadam neoficiāli to dēvēja tobrīdējā stacijas nosaukuma vārdā par '''Oškalna tiltu'''). Oficiāli nosaukums piešķirts 2014. gadā. 2024. gada novembrī tika sākta sliktā stāvoklī esošā tilta pārbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sakusies-nolaista-zemitana-tilta-parbuve-zinams-cik-izmaksas-remontdarbi-un-cik-ilgi-tie-bus/|title=Sākusies nolaistā Zemitāna tilta pārbūve – zināms, cik izmaksās remontdarbi un cik ilgi tie būs|website=tv3.lv|access-date=2025-01-20|date=2024-11-08|language=lv|archive-date=2024-11-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20241108185225/https://zinas.tv3.lv/latvija/sakusies-nolaista-zemitana-tilta-parbuve-zinams-cik-izmaksas-remontdarbi-un-cik-ilgi-tie-bus/}}</ref> Tās laikā tika demontētas nekad neizmantotās tramvaja sliedes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/629028-foto-ar-ekskavatoriem-noarda-zemitana-tilta-veco-segumu-beidzot-sakti-parbuves-darbi|title=FOTO: ar ekskavatoriem noārda Zemitāna tilta veco segumu - beidzot sākti pārbūves darbi|website=https://jauns.lv|access-date=2025-01-20|date=2024-11-12|language=lv}}</ref> Bija paredzēts, ka darbi tiks pabeigti 2026. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas tilti}} [[Kategorija:Tilti Rīgā]] [[Kategorija:Ceļa pārvadi]] 1a7hgiyk607izid4x4kicv5rnhlu7r3 Manuela Švēziga 0 310656 4493674 3716369 2026-07-12T06:19:03Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493674 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Manuela Švēziga | vārds_orig = ''Manuela Schwesig'' | attēls = 16-09-02-Wahlkampfabschluß in Warnemünde-RR2 4804.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1974 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 23 | dz_vieta = [[Frankfurte pie Oderas]], [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]]<br />([[Brandenburga]], {{GER}}) | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķe | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Manuela Švēziga''' ({{val|de|Manuela Schwesig}}, dzimusi {{dat|1974|5|23}}) ir vācu politiķe no [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]] (SPD). No 2013. līdz 2017. gadam bija Vācijas ģimenes, senioru, sieviešu un jaunatnes lietu ministre [[Angela Merkele|Angelas Merkeles]] trešajā kabinetā, būdama gados jaunākā ministre. No 2017. ir [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]s federālās zemes valdības vadītāja. SPD biedre no 2003. gada. Pirms tam politikā darbojusies [[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburgā-Priekšpomerānijā]]. Politikā cīnījusies pret bērnu pornogrāfiju, par sieviešu pārstāvniecību uzņēmumu vadībā. Bijusi atbildētāja tiesas procesā pret [[Galēji labēja politika|galēji labējo]] [[Vācijas Nacionāldemokrātiskā partija|Vācijas Nacionāldemokrātisko partiju]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Švēziga, Manuela}} [[Kategorija:Vācijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Brandenburgā dzimušie]] a5sn3zdsmy0fo2xpzthknbswisl1yml Kārlis Heincs Brunners 0 315388 4493670 3636154 2026-07-12T06:15:06Z Pirags 3757 /* Atsauces */ 4493670 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Brunner, Karl-Heinz-9632.jpg|thumb]] '''Kārlis Heincs Brunners''' ({{Val|de|Karl-Heinz Brunner}}; dzimis 1953. gada 14. martā [[Minhene|Minhenē]]) ir [[politiķis]] (SPD) un kopš 2013. gada [[Vācija]]s [[Bundestāgs|Bundestāga]] deputāts. == Dzīve == Pēc vidusskolas beigšanas Brunners studēja [[Ekonomika|ekonomiku]], tiesvedību und vadības zinības [[Reitlingene|Reitlingenē]], [[Minhene|Minhenē]], Š[[Štarnberga|tarnbergā]] un [[Bratislava|Bratislavā]]. Kopš 2005. gada viņš ir privātais juriskonsults un priekšsēdētājs [[Firma|firmā]] ''Illertisser Sonnenschein''. Viņš ir arī redaktors politiskajam žurnālam "Berliner Republik". Brunners ir priekšsēdētājs biedrībai "Illertissen — Elbogen/ Loket n. O". Viņš brīvprātīgi darbojas [[Bavārija]]s sarkanajā krustā, kurā viņš ir biedrs kopš 1970. gada. Arī Strādnieku Labklājības biedrībā Brunners darbojas brīvprātīgi . Brunners ir precējies un ģimenē ir divi bērni. Doktora grādu filozofijā Brunners ieguva [[Bratislava]]s universitātē. Kopš 2011. gada viņš pasniedz Biberahas augstskolā par tēmu — publiskā un privātā partnerība. == Politiskā aktivitāte == Kopš 1982. gada Brunners ir Sociālās Demokrātu [[Partija]]s (SPD) biedrs. Ar 1985. gadu viņš ir iesaistījies vietējā politikā. No 1990. līdz 2002. gadam viņš bija pirmais pašvaldības priekšsēdētājs [[Illertisene|Illertisenē]]. Kopš 1996. gada viņš ir novada priekšsēdētājs Neiulmas novadā. 2003. gadā viņam izdevās SPD [[partija]]s saraksta rindās kļūt par [[Bundestāgs|Bundestāga]] deputātu. Brunners ir Aizsardzības komitejas<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bundestag.de/htdocs_e/bundestag/committees/a12/a12_members |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924045852/http://www.bundestag.de/htdocs_e/bundestag/committees/a12/a12_members |archivedate={{dat|2015|09|24||bez}} }}</ref>, Juridiskās un patērētāju aizsardzības komitejas<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bundestag.de/htdocs_e/bundestag/committees/a06/a06_members |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141209080313/http://www.bundestag.de/htdocs_e/bundestag/committees/a06/a06_members |archivedate={{dat|2014|12|09||bez}} }}</ref>, kā arī Ārlietu komitejas<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bundestag.de/bundestag/ausschuesse18/a03/ua_arn |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|05|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160508074749/http://www.bundestag.de/bundestag/ausschuesse18/a03/ua_arn# |archivedate={{dat|2016|05|08||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160508074749/http://www.bundestag.de/bundestag/ausschuesse18/a03/ua_arn |date={{dat|2016|05|08||bez}} }}</ref> biedrs ieroču atbruņošanas, neizplatīšanas un kontroles jautājumos. Viņš ir Aizsardzības komitejas ziņotājs gaisa spēku jautājumos, Juridiskajā komitejā atbildīgs par korporatīvo maksātnespējas likumu, kā arī par [[seksuālo minoritāšu]] tiesību vienlīdzību. Turklāt viņš ir Sociālās Demokrātu [[Partija]]s [[Bavārija]]s reģiona pārstāvis aizsardzības politikas jautājumos [[Bundestāgs|Bundestāgā]] un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas]]-[[Austrija]]s parlamentāriešu grupas priekšsēdētāja vietnieks. Brunners ir [[Austrija]]s Sociāldemokrātiskās [[Partija]]s un Čehu Sociāldemokrātiskās [[Valsts]] [[Partija]]s biedrs. == EDSO — Vēlēšanu novērošanas misija Ukrainā 2014 == 2014. gada [[Ukraina]]s krīzes laikā Brunners piedalījās [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija|EDSO]] novērotāju misijā kā [[NATO]] Parlamentārās asamblejas loceklis [[Ukraina]]s [[Prezidents|prezidenta]] [[Vēlēšanas|vēlēšanās]]. Turklāt viņš tikās ar vietējām seksuālo minoritāšu [[Organizācija|organizācijām]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Brunners, Kārlis Heincs}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Minhenē dzimušie]] 02chbpy8kenvb8k9bgbl1z8gixwzqgl Franco Franco 0 316539 4493411 4360458 2026-07-11T12:43:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493411 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Franco Franco | Attēls = Close up of Franco Franco 30-09-2016.jpg | Att_izm = 300px | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Latvija|Cēsis}} | Žanrs = ''[[indie]]'', [[indīpops]], [[popmūzika|pop]] | Gadi = 2010—pašlaik | Izdevējkompānija = | Dalībnieki = Elizabete Vētra (balss)<br />Kristīne Spure (taustiņinstrumenti)<br />Reinis Kārkliņš (ģitāras)<br />Mārtiņš Spuris (bungas) | Bij_dalībnieki = Toms Rīsmanis (basģitāra) }} '''''Franco Franco''''' ir latviešu [[indīpops|indīpopa]] grupa no [[Cēsis|Cēsīm]], kas dibināta 2010. gada 15. maijā. Grupas dalībnieki ir Elizabete Vētra (vokāls), Kristīne Spure (taustiņinstrumenti), Reinis Kārkliņš (ģitāra, perkusijas) un Mārtiņš Spuris (bungas). == Radošā darbība == 2012. gada septembrī grupa izdeva debijas singlu ''Grasshopper's Novel'' no debijas [[EP albums|EP albuma]] ''Color Me''.<ref>[http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/434495-jauna_grupa_franco_franco_piedava_debijas_singlu Jauna grupa «Franco Franco» piedāvā debijas singlu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160909174329/http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/434495-jauna_grupa_franco_franco_piedava_debijas_singlu |date={{dat|2016|09|09||bez}} }}, tvnet.lv</ref> Nākamā gada martā grupa izdeva singlu ''Frank Killed Lee'', kā arī videoklipu šai dziesmai.<ref>[http://www.tvnet.lv/muzika/klubos/463510-jauna_pasmaju_grupa_franco_franco_izdod_ep Jaunā pašmāju grupa «Franco Franco» izdod EP]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv</ref> 2013. gada vasarā ''Franco Franco'' koncertēja festivālā ''[[Positivus]]'', ''[[Golden Hammer]]'' 2013 un ''Riga Radio'' koncertsesijās. 2015. gadā tika sākts darbs pie grupas otrā EP albuma. Albums tika veidots, sadarbojoties ar grupas "[[Instrumenti (grupa)|Instrumenti]]" dalībnieku [[Reinis Sējāns|Reini Sējānu]].<ref>[http://skaties.lv/izklaide/raibumi/indipopa-kokteilis-grupas-franco-franco-jaunakaja-mazalbuma/ Indīpopa kokteilis grupas Franco Franco jaunākajā mazalbumā!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170430051631/http://skaties.lv/izklaide/raibumi/indipopa-kokteilis-grupas-franco-franco-jaunakaja-mazalbuma/ |date={{dat|2017|04|30||bez}} }}, skaties.lv</ref> 2016. gada 18. maijā ''Franco Franco'' izdeva pirmo singlu no albuma un video ''By The Lake''. Tā paša gada vasarā grupa koncertēja festivālā "[[Piena svētki]]", ''Fono Cēsis'' un ''[[Playground Festival]]''.<ref>[http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/632640-franco_franco_laiz_klaja_ep_un_aicina_uz_prezentacijas_koncertu «Franco Franco» laiž klajā EP un aicina uz prezentācijas koncertu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161103142022/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/632640-franco_franco_laiz_klaja_ep_un_aicina_uz_prezentacijas_koncertu |date={{dat|2016|11|03||bez}} }}, tvnet.lv</ref> 2016. gada 3. novembrī tika izdots EP albums ''Moon + Light'', kas tika nominēts [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva]]i nominācijā "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais alternatīvās un ''indie'' mūzikas albums|Labākais alternatīvās un ''indie'' mūzikas albums]]".<ref>[http://www.zeltamikrofons.lv/iesniegsana Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas nominācijas un nominanti], zeltamikrofons.lv</ref> 2017. gada 13. janvārī tika paziņots, ka grupa piedalīsies konkursā [[Supernova 2017]], sacenšoties par iespēju pārstāvēt [[Latvija|Latviju]] [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar albuma otro singlu ''Up''.<ref>[http://www.cesis.lv/lv/sakums/aktualitates/pasvaldiba/cesnieki----franco-franco----ar-dziesmu----up---- Cēsnieki „Franco Franco” ar dziesmu „Up” piedalīsies „Supernova 2017”], cesis.lv</ref> ''Franco Franco'' guva klausītāju un kritiķu atzinību un iekļuva konkursa pusfinālā kopā ar tādiem latviešu mūziķiem kā Linda Leen, Lauris Valters u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/supernovas-pusfinala-ieklust-lauris-valters-linda-leen-franco-franco-un-miks-dukurs.a222172/|title=«Supernovas» pusfinālā iekļūst Lauris Valters, Linda Leen, «Franco Franco» un Miks Dukurs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-30|language=lv}}</ref> 2017. gada martā ''Franco Franco'' iesildīja britu mākslinieku [[Toms Odels|Tomu Odelu]], kas koncertturnejas "The Wrong Crowd Tour" ietvaros uzstājās koncertzālē "Palladium".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fbi.lv/lv/pasakums/tom-odell-18-03-2017.ev-675/|title=FBI / Pasākums / Tom Odell, Palladium koncertzāle, 2017. gada 18. martā|website=www.fbi.lv|access-date=2020-01-30|language=lv}}</ref> 2017. gada jūlijā ''Franco Franco'' Siguldas pilsdrupu estrādē iesildīja britu dziedātāju [[:en:Jessie Ware|Džesiju Vēru]] (''Jessie Ware''). 2017. gada decembrī ''Franco Franco'' publicēja savu pirmo skaņdarbu latviešu valodā "Vadugunis", kas tapis sadarbībā ar reperi [http://www.artursjenots.lv Ipstenu Kūnu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201026205749/https://www.artursjenots.lv/ |date={{dat|2020|10|26||bez}} }} (vārdu autors) un producentu [[Arstarulsmirus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/franco-franco-publice-pirmo-dziesmu-latviesu-valoda.a260751/|title=«Franco Franco» publicē pirmo dziesmu latviešu valodā|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-30|language=lv}}</ref> Dziesma guva plašu klausītāju un radiostaciju atzinību. 2018. gada jūnijā publicēts ''Franco Franco'' singls "You Look So Good", kas vēsta par izvēles brīvību, uzdrīkstēšanos ieskatīties spogulī un pieņemt sevi arī tad, ja neatbilsti sabiedrības noteiktajām normām vai stereotipiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50090511|title=Noklausies! 'Franco Franco' izdod pirmo singlu no topošā albuma|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2020-01-30|date=2018-06-04|language=lv}}</ref> 2019. gada jūlijā ''Franco Franco'' publicēja "Sirdsdejo", kas ir grupas otrais skaņdarbs latviešu valodā. "Sirdsdejo" iekļauta starp [[Latvijas Radio]]-2 aptaujas "[[Muzikālā banka]]" 2019. gada 25 vērtīgākajām dziesmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/pilseta/iedzivotajiem/kultura/kulturas-zinas/sakas-finala-balsojums-par-muzikala-banka-2019-vertigako-dziesmu|title=Sākas fināla balsojums par „MUZIKĀLĀ BANKA 2019” vērtīgāko dziesmu|website=Daugavpils.lv|access-date=2020-01-30|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> ''Franco Franco'' skanējumam raksturīgs spēcīgs un harizmātisks sieviešu vokāls, popmūzikas un elektronikas sajaukums, stilu (popmūzikas, indīpopmūzikas) eklektika, klavieru pielietojums, kā arī enerģiskas dzīvās uzstāšanas. ''Franco Franco'' par savu simbolu dēvē [[spāres|spāri]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{facebook|FrancoFrancolv}} * {{twitter|francofrancolv}} * [https://www.youtube.com/channel/UC7nnMsZR9o_A73yrO1RFbRQ ''YouTube'' kanāls] * [http://www.francofranco.lv/ ''Franco Franco'' mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812061152/http://www.francofranco.lv/ |date={{dat|2020|08|12||bez}} }} [[Kategorija:Latvijas mūzikas grupas]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] kn5aqw3k3zu4hby5bquduko25puvuyw Oto Grotevols 0 320691 4493555 4206654 2026-07-11T20:32:13Z Pirags 3757 4493555 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Oto Grotevols | vārds_orģ = ''Otto Grotewohl'' | attēls = Bundesarchiv Bild 183-19204-3150, Otto Grotewohl.jpg | apraksts = | amats = VDR Ministru prezidents | term_sākums = {{dat|1949|10|12|N}} | term_beigas = {{dat|1964|9|21|N}} | prezidents = *[[Vilhelms Pīks]] (1949-1960) *[[Valters Ulbrihts]] (1960-; <small>kā Valsts padomes priekšsēdētājs</small>) | priekštecis = | pēctecis = [[Villijs Štofs]] | dzim_dati = {{dat|1894|3|11}} | dzim_vieta = [[Braunšveiga]], [[Vācijas Impērija]]<br />([[Lejassaksija]], {{GER}}) | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1964|9|21|1894|3|11}} | mir_vieta = [[Berlīne]], [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]]<br />({{GER}}) | tautība = [[Vācieši|vācietis]] | partija = [[Vācijas Neatkarīgā Sociāldemokrātiskā partija]], [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija]], [[Vācijas Sociālistiskās Vienības partija]] | dzīvesb = *Marija Marta Luīze | bērni = 2 | profesija = politiķis | paraksts = | piezīmes = }} '''Oto Grotevols''' ({{val|de|Otto Grotewohl}}; dzimis {{dat|1894|3|11}}, miris {{dat|1964|9|21}}) bija [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] pirmais premjerministrs no 1949. gada līdz savai nāvei 1964. gadā. No Pirmā pasaules kara laika darbojās sociāldemokrātiskajā kustībā. 1925. gadā tika ievēlēts [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāgā]]. Pēc Otrā pasaules kara izvirzījās par [[Padomju okupācijas zona Vācijā|Vācijas PSRS okupācijas zonas]] [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]] līderi. 1946. gada 21. aprīlī Sociāldemokrātiskā partija apvienojās ar padomju zonas [[Vācijas Komunistiskā partija|Vācijas Komunistisko partiju]], izveidojot VDR valdošo [[Vācijas Sociālistiskās Vienības partija|Vācijas Sociālistiskās Vienības partiju]]. 1949. gadā kļuva par VDR premjerministru, tomēr faktiskā vara atradās partijas ģenerālsekretāra [[Valters Ulbrihts|Valtera Ulbrihta]] rokās. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Grotevols, Oto}} [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1964. gadā mirušie]] [[Kategorija:VDR politiķi]] [[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] dmegtfh7398dd51igf1p09pja9xgzvf Urzula fon der Leiena 0 321415 4493665 4274659 2026-07-12T06:09:09Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493665 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Urzula fon der Leiena | vārds_orģ = ''Ursula von der Leyen'' | attēls = Official Portrait of Ursula von der Leyen.jpg | att_izm = | apraksts = 2020. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Eiropas Komisijas prezidente]] | term_sākums = {{Dat|2019|12|1|N}} | term_beigas = | viceprezidents = [[Valdis Dombrovskis]], [[Franss Timmermanss]], [[Margrēte Vestagere]] (izpildvietnieki) | vicepremjers = | vietnieks = | monarhs = | premjers = | priekštecis = [[Žans Klods Junkers]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Vācija]]s aizsardzības ministre | term_sākums2 = {{Dat|2013|12|17|N}} | term_beigas2 = {{Dat|2019|07|17|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | monarhs2 = | premjers2 = [[Angela Merkele]] | priekštecis2 = [[Tomass de Mezjērs]] | pēctecis2 = [[Annegrēte Krampa-Karenbauere]] <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{Dzimšanas datums un vecums|1958|10|8}} | dzim_vieta = {{vieta|Beļģija|Brisele}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = Ernsts Albrehts | māte = Adele Albrehta | dzīvesb = Heiko fon der Leiens | bērni = 7 | profesija = | alma_mater = [[Hannovere]]s Medicīnas augstskola | reliģija = [[luterānisms]] | paraksts = Ursula von der Leyen signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Urzula fon der Leiena'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://termini.gov.lv/aktualitates/valsts-valodas-centrs-par-eiropas-komisijas-prezidentes-personvarda-atveidi-latviesu |title= Valsts valodas centrs par Eiropas Komisijas prezidentes personvārda atveidi latviešu valodā |website= termini.gov.lv |accessdate={{dat|2019|10|16||bez}} |quote=Šajā gadījumā pamatā ir vācu uzvārda ''von der Leyen'' vīriešu dzimtes forma '''fon der Leiens''', kuras vīriešu dzimtes galotne ''-s'' aizstājama ar atbilstošo sieviešu dzimtes galotni. Tā kā uzvārds '''Leiens''' neatbilst līdzskaņu celma sugasvārdiem (piemēram, ''ūdens, rudens, zibens, akmens''), atbilstošā sieviešu dzimtes galotne saskaņā ar noteikumu 33. punktu ir -a un Komisijas priekšsēdētājas uzvārda forma latviešu valodā ir '''fon der Leiena'''.}}</ref> ({{val|de|Ursula von der Leyen}}, dzimusi '''Albrehta''' (''Albrecht'') {{dat|1958|10|8}}) ir vācu politiķe no [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]s (CDU). 2019. gada 16. jūlijā ievēlēta par [[Urzulas fon der Leienas komisija (2019)|Eiropas Komisijas]] prezidenti, amatā stājās 1. decembrī.<ref>[https://www.europarl.europa.eu/news/en/headlines/priorities/commission-2019-2024/20191115STO66605/parliament-elects-new-european-commission-infographic Parliament elects new European Commission (infographic)] European Parliament News 2019. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada 18. jūlijā Eiropas Parlaments atkārtoti ievēlēja Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju.<ref>[https://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20240710IPR22812/parlaments-atkartoti-ievele-urzulu-fon-der-leienu-par-komisijas-priekssedetaju Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju] europarl.europa.eu 2024. gada 18. jūlijā</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi [[Brisele|Briselē]] politiķa, bet tolaik Eiropas Komisijas ierēdņa ģimenē. Studējusi [[Getingene|Getingenē]], [[Minstere|Minsterē]], [[Londona Ekonomikas skola|Londonas Ekonomikas skolā]] un [[Hannovere]]s Medicīnas augstskolā. 1990. gadā iestājās CDU. 2003. gadā tika ievēlēta [[Lejassaksija]]s Landtāgā. No 2003. līdz 2005. gadam bija Lejassaksijas ministre, atbildīgā par sociālajiem jautājumiem. No 2005. gada novembra līdz 2009. gada novembrim fon der Leiena bija Vācijas ģimenes un jaunatnes lietu ministre, bet no 2009. gada novembra līdz 2013. gada 17. decembrim — Vācijas darba un sociālo lietu ministre, abos gadījumos [[Angela Merkele|Angelas Merkeles]] valdībā. Darbodamās kā Vācijas valdības ministre, ieviesa vairākus jaunumus. Reformēja dzemdību sociālā nodrošinājuma sistēmu, tai skaitā ieviešot divu mēnešu pēcdzemdību atvaļinājumu bērna tēvam (''Vätermonate''), nostiprināja tiesību aktus pret bērnu pornogrāfiju tīmeklī, nesekmīgi centās ieviest obligātās sieviešu kvotas uzņēmumu vadībā. Atbalstīja vēl lielāku Eiropas valstu integrāciju. No 2013. gada viņa bija Vācijas Aizsardzības ministre Angelas Merkeles trešajā kabinetā, pirmā sieviete Vācijas vēsturē, kura vadīja Aizsardzības ministriju. 2015. gada 27. septembrī parādījās baumas par ministres iespējamo plaģiātismu doktora disertācijā.<ref>{{Laikraksta atsauce |url= https://www.diena.lv/raksts/pasaule/eiropa/vacijas-aizsardzibas-ministre-izpelnijusies-apsudzibu-plagiatisma-14113420 |title= Vācijas aizsardzības ministre izpelnījusies apsūdzību plaģiātismā |newspaper= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |agency=[[LETA]] |date= 2015. gada 28. decembris |accessdate={{dat|2016|06|16||bez}}}}</ref> 2019. gada 2. jūlijā [[Eiropadome]] izvirzīja Urzulas fon der Leienas kandidatūru [[Eiropas Komisija]]s prezidentes amatam. 16. jūlijā [[Eiropas Parlaments]] ar balsu vairākumu (383 par, 327 pret) viņu ievēlēja šajā amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.europarl.europa.eu/news/lv/headlines/priorities/komisaru-kandidatu-uzklausisanas-2019/20190711STO56846/parlaments-eiropas-komisijas-priekssedetajas-amata-ievele-urzulu-fon-der-leienu |title= Video: Parlaments apstiprina Urzulu fon der Leienu Eiropas Komisijas priekšsēdētājas amatā |publisher= [[Eiropas Parlaments]] |date= 2019. gada 17. jūnijs |accessdate={{dat|2019|10|16||bez}}}}</ref> Savus pienākumus viņa sāka pildīt 2019. gada 1. decembrī. == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Leienas komisija 2019}} {{G20 līderi}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Leiene, Ursula von der}} [[Kategorija:Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības biedri]] [[Kategorija:Eiropas Komisijas prezidenti]] [[Kategorija:Briseles galvaspilsētas reģionā dzimušie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā" apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] dmd2z2c51cfdeeyersulowhaadux12z Franks Valters Šteinmeiers 0 321596 4493626 4311744 2026-07-12T05:13:35Z Pirags 3757 4493626 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Franks Valters Šteinmeiers | vārds_orģ = ''Frank-Walter Steinmeier'' | attēls = Frank-Walter Steinmeier in 2025 (cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = Šteinmeiers 2025. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Vācijas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2017|3|19|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Joahims Gauks]] | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1956|1|5}} | dzim_vieta = {{vieta|Rietumvācija|Delmolda}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Gīsenes Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Signature Frank-Walter Steinmeier.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Franks Valters Šteinmeiers''' ({{val|de|Frank-Walter Steinmeier}}; dzimis {{dat|1956|1|5}}) ir vācu politiķis no [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]] (SPD). Kopš 2017. gada [[Vācijas prezidents]]. Pirms tam ir bijis Vācijas ārlietu ministrs [[Angela Merkele|Angelas Merkeles]] pirmajā un trešajā kabinetā, kā arī Vācijas vicekanclers. Dzimis [[Detmolda|Detmoldā]], galdnieka ģimenē. Studējis [[Gīsene]]s Universitātē. Deviņdesmito gadu sākumā izvirzījās kā [[Gerhards Šrēders|Gerharda Šrēdera]] tuvs sabiedrotais. No 1999. gada 31. jūlija līdz 2005. gada 23. novembrim Šteinmeiers bija Gerharda Šrēdera Federālās kancelejas (''Bundeskanzleramt'') vadītājs. No 2005. gada 22. novembra līdz 2009. gada 27. oktobrim bija Vācijas ārlietu ministrs. No 2007. gada 21. novembra līdz 2009. gada 27. oktobrim bija vicekanclers Angelas Merkeles valdībā. Bija federālā kanclera kandidāts no SPD 2009. gada federālajās vēlēšanās, kurās SPD ar 23,0% balsu zaudēja Merkeles [[CDU]]/[[CSU]], kas ieguva 33,8% balsu. No 2009. gada 27. oktobra līdz 2013. gada bija valdības opozīcijā kā SPD frakcijas vadītājs [[Bundestāgs|Bundestāgā]]. 2013. gadā vēlreiz kļuva par Vācijas ārlietu ministru. 2017. gada 12. februārī ievēlēts par [[Vācijas prezidents|Vācijas prezidentu]], amatā stājās 19. martā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.spiegel.de/politik/deutschland/frank-walter-steinmeier-zum-zwoelften-deutschen-bundespraesidenten-gewaehlt-a-1134204.html|title=Gauck-Nachfolge: Steinmeier zum Bundespräsidenten gewählt - SPIEGEL ONLINE - Politik|last=Germany|first=SPIEGEL ONLINE, Hamburg|website=SPIEGEL ONLINE|access-date=2017-02-12}}</ref> 2019. gadā apbalvots ar 1. šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] ar ķēdi. {{dat|2022|2|13||bez}} tika pārvēlēts prezidenta amatā uz otru termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv./lv/raksts/14.02.2022-steinmeieru-parvel-vacija-prezidenta-amata.id252733|title=Šteinmeieru pārvēl Vācija prezidenta amatā|website=lsm.lv|date={{dat|2022|2|14||bez}}|access-date={{dat|2022|7|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{politiķis-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Vācijas prezidents]] | periods = 2017— | pirms = [[Joahims Gauks]] | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{ES valstu vadītāji}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šteinmeiers, Franks Valters}} [[Kategorija:Vācijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] qekwa1a4tuf52co4edfbzlressgfmpn Ienākumu nevienlīdzība 0 324232 4493400 4111583 2026-07-11T12:08:58Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Iedzīvotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493400 wikitext text/x-wiki {{apvienot|mantiskā nevienlīdzība}} [[Attēls:Gini Coefficient World CIA Report.svg|thumb|350px|Ienākumu nevienlīdzība katrā valstī pēc [[Džini koeficients|Džini koeficienta]]. Džini vērtības ir no 0 (pilnīga vienlīdzība — visiem vienādi ienākumi) līdz 1 (pilnīga nevienlīdzība — vienam cilvēkam tiek visi ienākumi) ]] '''Ienākumu nevienlīdzība''' ir atšķirība regulāro ienākumu apjomā cilvēkiem kādā grupā vai valstī. Visizplatītākā mērvienība ienākumu [[Nevienlīdzība|nevienlīdzības]] izmērīšanai ir [[Džini koeficients]]. Lai gan neliela nevienlīdzība ir nepieciešama, lai stimulētu [[Ekonomikas izaugsme|izaugsmi]] un [[produktivitāte|ražīgumu]], pārāk augsta nevienlīdzība tiek uzskatīta par [[ekonomika|ekonomisku]] un [[sociālās zinātnes|sociālu]] problēmu, kas pasliktina ekonomisko stāvokli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.biu.ac.il/soc/ec/students/teach/509/data/EasterlyJDE2007.pdf|title=Inequality does cause underdevelopment: Insights from a new instrument {{en ikona}}|accessdate={{dat|2016|7|15||bez}}|author=Viljams Īsterlijs (William Easterly), [[Ņujorkas Universitāte]]|archive-date={{dat|2016|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304023508/http://www.biu.ac.il/soc/ec/students/teach/509/data/EasterlyJDE2007.pdf}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://diposit.ub.edu/dspace/bitstream/2445/33140/1/617293.pdf|title=Unemployment and long-run economic growth: The role of income inequality and urbanisation {{en ikona}}|accessdate={{dat|2016|7|15||bez}}|author=Davids Kasteljs-Kintana (David Castells-Quintana), [[Barselonas Universitāte]] }}</ref> Cilvēki arī jūtas laimīgāki, ja dzīvo vienlīdzīgākā sabiedrībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dash.harvard.edu/bitstream/handle/1/4553007/alesinassrn_inequalityhappiness_PDFA.20150908.pdf?sequence=4|title=Inequality and Happiness: Are Europeans and Americans Different? {{en ikona}}|publisher=[[Hārvarda Universitāte]]|accessdate={{dat|2016|7|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170815212700/https://dash.harvard.edu/bitstream/handle/1/4553007/alesinassrn_inequalityhappiness_PDFA.20150908.pdf?sequence=4|archivedate={{dat|2017|08|15||bez}}}}</ref> Ienākumu nevienlīdzību var izmainīt ar [[nodokļu politika|nodokļu politiku]]. [[Regresīvais nodoklis|Regresīva]] nodokļu sistēma nevienlīdzību palielina, bet [[progresīvais nodoklis|progresīva]] nodokļu sistēma to samazina. == Skatīt arī == * [[Materiālā nevienlīdzība]] * [[Nodokļu politika]] == Atsauces == {{atsauces}} {{ekonomika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ekonomika]] [[Kategorija:Iedzīvotāji]] tvic32mjt6o85l8yynpudk426jpa7a3 Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts 0 331778 4493590 4366451 2026-07-12T01:47:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493590 wikitext text/x-wiki {{Instituta infokaste |nosaukums = Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts |attēla_nos = IBTI logo.png |att_izm = 200px |att_apraksts = Institūta logo |moto = |dibin = 2001. gadā |apgrozījums = {{palielinājās}} 160 000 EUR <small>(2010)</small><ref name="LETA">{{Tīmekļa atsauce |title= Babarikins: Uzņēmējiem un zinātniekiem jāorientējas gan tirgus situācijā, gan zinātnē |author=[[LETA]] |date= 2012. gada 24. jūnijs |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= http://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/babarikins-uznemejiem-un-zinatniekiem-jaorientejas-gan-tirgus-situacija-gan-zinatne-13954215 |accessdate= 2016. gada 24. septembrī}}</ref> |darbinieki = 47<ref name="LETA"/> |owner = ''Jurel Holdings'' (51,23%), ''SIA Rogul'' (12,40%), [[Dmitrijs Babarikins]] (12,40%), Ivo Timofejevs (9,92%), Mārtiņš Birks (8,25%), [[Jānis Birks]] (5,79%)<ref name="LETA"/> |valsts = {{LAT}} |vieta = [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] 64, [[Rīga]] |former_name = Ārstu konsultatīvais dienests |tips = privāts zinātniskais institūts |direktors = [[Dmitrijs Babarikins]] |produkti = |mlapa = http://www.ibti.lv/ }} '''Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts''' ('''IBTI''') ir 2001. gadā [[Latvija|Latvijā]] dibināts privāts zinātniskais institūts, kas nodarbojas ar dažādu [[uztura bagātinātāji|uztura bagātinātāju]], [[funkcionālā pārtika|funkcionālās pārtikas]], [[diētiskā pārtika|diētiskās pārtikas]] un [[nutrikosmētika]]s izstrādi un ražošanu. Tā dibinātājs un vadītājs ir [[Latvijas Universitāte]]s asociētais profesors [[Dmitrijs Babarikins]]. == Vēsture == Uzņēmums dibināts 2001. gadā, un tā sākotnējais nosaukums bija '''Ārstu konsultatīvais dienests'''. 2006. gada 9. novembrī uzņēmumu iekļāva [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija]]s reģistrā, piešķirot tam zinātniskās institūcijas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= SIA „Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts” |publisher= Nacionālā zinātniskās darbības informācijas sistēma |url= https://sciencelatvia.lv/#/pub/scientific_institution/1794 |accessdate= 2018. gada 28. aprīlī}}</ref> 2009. gadā augustā tas ieguva pašreizējo nosaukumu — Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts. Tā paša gada oktobrī institūts arī pārcēlās uz 2600 m<sup>2</sup> lielu ēku Inčukalna ielā 2, ierīkojot tajā eksperimentālo ražotni ''FitoBalt''.<ref name="Graudiņš">{{Tīmekļa atsauce |title= Pārsteidz ar biešu sulas biznesu |author=Uldis Graudiņš |date= 2011. gada 20. janvāris |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://news.lv/Latvijas_Avize/2011/01/20/parsteidz-ar-biesu-sulas-biznesu |accessdate= 2016. gada 24. septembrī}}</ref> 2011. gada 20. janvārī aptiekās sāka pārdot institūta pētnieku no [[sarkanās bietes|sarkanās biešu]] sulas ar [[ultrafiltrēšana|ultrafiltrēšanu]] ražotu diētisko produktu „βetiron — sirds” [[sirds]] un [[asinsvadi|asinsvadu]] sistēmas darbības uzlabošanai. Institūta pētnieki četrarpus gadu ilgos pētījumus, ieguldot 95 000 [[lats|latu]], sadarbībā ar zemnieku saimniecību „Baldones lauki” no 11 sarkano biešu šķirnēm atlasīja piemērotāko šķirni un izstrādāja produkta ražošanas tehnoloģiju, kurā biešu sulu [[filtrēšana|filtrē]] caur 11 ļoti smalkiem filtriem, atdalot nevajadzīgās frakcijas.<ref name="Graudiņš"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Ar Baldones bietēm ārstēs sirdis |author=Raivis Bahšteins |date= 2011. gada 14. februāris |publisher= Rīgas un Apriņķa Avīze |url= http://news.lv/Rigas_Aprinka_Avize/2011/02/04/ar-baldones-bietem-arstes-sirdis |accessdate= 2016. gada 24. septembrī}}</ref> 2011. gada 10. novembrī institūts [[Rīgas Centrāltirgus]] Sakņu paviljonā atvēra savu produktu veikalu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= „Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts” atver firmas veselīgo produktu veikalu Sakņu paviljonā |date= 2011. gada 9. novembris |publisher= [[Rīgas Centrāltirgus]] |url= https://www.rct.lv/lv/zinas/inovativo-biomedicinas-tehnologiju-instituts-atver-firmas-veseligo-produktu-veikalu-saknu-paviljona/ |accessdate= 2016. gada 24. septembrī}}</ref> 2012. gada 12. jūlijā institūts preses konferencē prezentēja divus gadus izstrādātu no četriem augu ekstraktiem — [[citronliāna]]s augļu ekstrakta, koncentrētas ābolu sulas, [[zeltsakne]]s ekstrakta un [[ērkšķainais vīteņaugs|ērkšķainā vīteņauga]] ekstrakta — ražotu ar [[sukraloze|sukralozi]] saldinātu bezcukura un bez[[kofeīns|kofeīna]] enerģijas dzērienu „Don't Sleep”.<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Rīgas zinātnieki izgudrojuši dabīgu, veselībai nekaitīgu enerģijas dzērienu |author= Lelde Petrāne |date= 2012. gada 12. jūlijs |publisher= [[Dienas Bizness]] |url= http://www.db.lv/razosana/partika/rigas-zinatnieki-izgudrojusi-dabigu-veselibai-nekaitigu-energijas-dzerienu-375280 |accessdate= 2016. gada 24. septembrī |journal= |archive-url= https://web.archive.org/web/20121016061556/http://www.db.lv/razosana/partika/rigas-zinatnieki-izgudrojusi-dabigu-veselibai-nekaitigu-energijas-dzerienu-375280 |archive-date= {{dat|2012|10|16||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Iepazīstinās ar Rīgas zinātnieku radītu enerģijas dzērienu bez kofeīna un cukura |date= 2012. gada 12. jūlijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/iepazistinas-ar-rigas-zinatnieku-raditu-energijas-dzerienu-bez-kofeina-un-cukura.d?id=42503622 |accessdate= 2016. gada 24. septembrī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title= Veselīgs, Latvijā ražots enerģijas dzēriens |author=Ilze Zonne |date= 2012. gada 24. jūlijs |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url= http://nra.lv/maja/veseligs-dzivesveids/76320-veseligs-latvija-razots-energijas-dzeriens.htm |accessdate= 2016. gada 24. septembrī}}</ref> 2013. gada 7. janvārī institūts prezentēja divus gadus, sadarbībā ar Lietuvas saldumu ražotāju „Rūta”, izstrādātu [[tumšā šokolāde|tumšo šokolādi]] „Don't worry” ar [[citronliāna]]s, [[asinszāle]]s, [[rožainā rodiola|rožainās rodiolas]], [[zeltsakne]]s, [[kurkuma]]s un [[melnie pipari|melno piparu]] ekstraktu.<ref>{{Ziņu atsauce |title= Вместо ста грамм — в Риге придумали «шоколадное успокоительное» |date= 2013. gada 8. janvāris |author= Oksana Doniča |website= [[Vesti.lv]] |url= http://vesti.lv/economics/theme/business/73400-vmesto-sta-gramm--v-rige-pridumali-lshokoladnoe-uspokoitelnoer.html |accessdate= 2016. gada 24. septembrī }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Vēl vairāk skaistuma |author=Santa Raita |date= 2011. gada 28. novembris |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url= http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2012/11/28/vel-vairak-skaistuma |accessdate= 2016. gada 24. septembrī}}</ref> Tajā pašā gadā ''[[NP Foods]]'', sadarbībā ar institūta zinātniekiem, izstrādāja vitaminizēto un mineralizēto dzeramo ūdeni „AMRITA”, kas iegūts no dziļurbuma [[Ķekava|Ķekavā]] un pēc tam bagātināts ar minerālsāļiem un [[vitamīni]]em.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Radīts jauns mineralizēts ūdens AMRITA, kas aizkavē novecošanās procesus |author= Maija Dulle-Sūniņa |date= 2014. gada 17. septembris |publisher= Jaunais Vēstnesis |url= http://www.jvestnesis.lv/modules.php?name=News&file=article&sid=9202 |accessdate= 2016. gada 24. septembrī |archive-date= 2022. gada 16. Janvāris |archive-url= https://web.archive.org/web/20220116222431/http://www.jvestnesis.lv/modules.php?name=News&file=article&sid=9202 }}</ref><ref name="Kukuls">{{Tīmekļa atsauce |title= Kukuls nopircis ūdens zīmolu ''Amrita''; pievēršas Ķīnas un Krievijas tirgum |author=Lelde Petrāne |date= 2015. gada 1. decembris |publisher= [[Dienas Bizness]] |url= http://www.db.lv/razosana/kukuls-nopircis-udens-zimolu-amrita-pieversas-kinas-un-krievijas-tirgum-442053 |accessdate= 2016. gada 24. septembrī}}</ref> 2014. gadā, pēc trīs gadu ilgiem pētījumiem, institūts viesnīcā ''[[Radisson Blu Hotel Latvija]]'' prezentēja [[ēstgriba|ēstgribu]] samazinošas bumbiņas „Night Snack” ar žāvētiem [[āboli]]em, koncentrētu un frakcionētu ābolu sulu, [[topinambūrs|topinambūra]] miltiem, no [[konžaks|konžaka]] saknes iegūtu [[glikomannāns|glikomannānu]], [[magones|magoņu]] sēklām, [[garcīnija]]s ekstraktu u.c. sastāvdaļām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latvijas zinātnieki izgudrojuši “tievēšanas bumbiņas” |date= 2014. gada 26. novembris |publisher= skaties.lv |url= http://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/latvijas-zinatnieki-izgudrojusi-tievesanas-bumbinas/ |accessdate= 2016. gada 24. septembrī |archive-date= 2021. gada 28. Jūlijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20210728151248/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/latvijas-zinatnieki-izgudrojusi-tievesanas-bumbinas/ }}</ref> 2015. gadā Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūtam piederošo zīmolu „AMRITA” iegādājās uzņēmējs [[Guntars Kukuls]], izveidojot SIA ''Amber Coast Union''.<ref name="Kukuls"/> 2016. gada 7. decembrī [[Vidzemes priekšpilsēta]]s tiesā pret Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūtu ierosināja [[maksātnespēja]]s procesa lietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Tiesā tiek prasīta Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūta maksātnespēja |author= Lelde Petrāne |date= 2016. gada 8. decembris |publisher= [[Dienas Bizness]] |url= https://www.db.lv/zinas/tiesa-tiek-prasita-inovativo-biomedicinas-tehnologiju-instituta-maksatnespeja-457546 |accessdate= 2017. gada 19. decembrī}}</ref> 2020. gada 21. jūlijā Rīgas pilsētas pašvaldība izsludināja izsoli institūta ēkai un zemesgabalam Inčukalna ielā 2.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Izsolē pārdos Inovatīvo Biomedicīnas tehnoloģiju institūta ēku un zemi Mežaparkā |date= 2020. gada 21. jūlijs |website= [[tvnet.lv]] |url= https://www.tvnet.lv/7022132/izsole-pardos-inovativo-biomedicinas-tehnologiju-instituta-eku-un-zemi-mezaparka |accessdate= 2021. gada 21. maijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Izsola Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūta ēku un zemi |date= 2020. gada 21. jūlijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/izsola-inovativo-biomedicinas-tehnologiju-instituta-eku-un-zemi.d?id=52320591 |accessdate= 2021. gada 21. maijā}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|http://www.ibti.lv/}} {{latviski}} {{krieviski}} * {{o-mlapa|https://www.iibt.eu/}} {{en ikona}} * [https://www.youtube.com/watch?v=qlcF2ddz7SI Inovatīvo Biomedicīnas tehnoloģiju institūts]. Raidījums „Ražots Latvijā”. ''[[YouTube]]''. 2010. gada 8. septembris. Skatīts: 2016. gada 24. septembrī. * Aivars Kļavis. [https://web.archive.org/web/20160910050244/http://videsvestis.lv/content.asp?ID=123&what=48 Atgriešanās uz pazaudētā ceļa] [[Vides Vēstis]]. Skatīts: 2016. gada 24. septembrī. [[Kategorija:Zinātne un tehnoloģijas Latvijā]] rwmysbj0eaija42rm7c0ko7f45yeqqm FunFaceTV 0 332908 4493424 3948874 2026-07-11T13:37:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493424 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:FunFaceTV.jpg|200px|thumb|right|''FunFaceTV'' logo]] '''''FunFaceTV''''' ir Norberta Zahareviča un Kaspara Ozoliņa 2011. gadā izveidots ''[[YouTube]]'' kanāls,<ref name="Par">{{Tīmekļa atsauce |title= FunFaceTV |publisher= ''[[YouTube]]'' |url= https://www.youtube.com/user/funfacetv/about |accessdate= 2017. gada 30. augustā}}</ref> viens no populārākajiem latviešu ''YouTube'' kanāliem.<ref name="Apollo">{{Tīmekļa atsauce |title= 5 latviešu «Youtube» zvaigznes, kuras īpaši populāras jauniešu vidū |date= 2015. gada 28. oktobris |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/5-latviesu-youtube-zvaigznes-kuras-ipasi-popularas-jauniesu-vidu/709562 |accessdate= 2016. gada 29. oktobrī |archive-date= 2017. gada 25. Janvāris |archive-url= https://web.archive.org/web/20170125075504/http://apollo.tvnet.lv/zinas/5-latviesu-youtube-zvaigznes-kuras-ipasi-popularas-jauniesu-vidu/709562 }}</ref><ref name="Kursors">{{Tīmekļa atsauce |title= Noticis pirmais Latvijas YouTube slavenību burziņš |date= 2015. gada 23. novembris |publisher= [[Kursors.lv]] |url= http://kursors.lv/2015/11/23/noticis-pirmais-latvijas-youtube-slavenibu-burzins/ |accessdate= 2016. gada 29. oktobrī}}</ref><ref name="NRA">{{Tīmekļa atsauce |title= Noticis pirmais Latvijas YouTube slavenību burziņš |author=Zane Kārkla |date= 2015. gada 17. decembris |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url= http://nra.lv/latvija/158364-noticis-pirmais-latvijas-youtube-slavenibu-burzins.htm |accessdate= 2016. gada 29. oktobrī}}</ref> Kanālā pamatā tiek augšuplādēts komēdijas un [[video blogs|video blogu]] saturs, kā arī reizēm īpašnieku veidoti komiski mūzikas (lielākoties [[reps|repa]]) videoklipi. Kanāls izveidots 2011. gada 28. aprīlī<ref name="Par"/> bez nolūka gūt popularitāti vai atpazīstamību [[Latvija]]s ''YouTube'' vidē. Strauju izaugsmi kanāls piedzīvoja 2015. gadā, un 2015. gada martā tas sasniedza 4000 abonentu slieksni, bet 2015. gada oktobra beigās kanālam jau bija vairāk nekā {{sk|17000}} tūkstoši abonentu, tam ierindojoties populārāko latviešu ''YouTube'' kanālu vidū.<ref name="Apollo"/><ref name="Kursors"/><ref name="NRA"/> 2016. gada martā kanāls noslēdza sadarbības līgumu ar [[multivides]] platformu skaties.lv, veidojot iknedēļas [[datorspēle|datorspēļu]] apskatus ar nosaukumu ''GameFace''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= GameFace – jauns raidījums par spēlēm! Stāstīs un rādīs, iespējams, populārākie latviešu Youtube blogeri |date= 2016. gada 17. marts |publisher= skaties.lv |url= http://skaties.lv/izklaide/gameface-jauns-raidijums-par-spelem-stastis-un-radis-iespejams-popularakie-latviesu-youtube-blogeri/ |accessdate= 2016. gada 29. oktobrī |archive-date= 2016. gada 10. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20160910190425/http://skaties.lv/izklaide/gameface-jauns-raidijums-par-spelem-stastis-un-radis-iespejams-popularakie-latviesu-youtube-blogeri/ }}</ref> 2023. gada novembra sākumā, kanālam jau ir vairāk nekā {{sk|90000}} abonentu, un tā videoklipi pavisam ir skatīti gandrīz 36 miljonus reižu.<ref name="Par"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/user/funfacetv FunFaceTV ''YouTube'' kanāls] * [https://skaties.lv/izklaide/raibumi/intervija-funfacetv-puisi-vairs-nekad-sava-satura-nejauks-ieksa-politiku/ INTERVIJA: FunFaceTv puiši vairs nekad savā saturā nejauks iekšā politiku!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160914161456/http://skaties.lv/izklaide/raibumi/intervija-funfacetv-puisi-vairs-nekad-sava-satura-nejauks-ieksa-politiku/ |date={{dat|2016|09|14||bez}} }} skaties.lv. 2016. gada 31. marts. Skatīts: 2016. gada 29. oktobrī. * [https://www.youtube.com/watch?v=o3bUv6rFoIo #PilnigsVakars — FunFaceTV]. [[Latvijas Radio 5]]. 2015. gada 10. aprīlis. Skatīts: 2016. gada 29. oktobrī. [[Kategorija:YouTube]] 4rxqum6idy6l923poiiflk5iqstxxn0 Iveta Ratinīka 0 333421 4493598 4476686 2026-07-12T03:21:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493598 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Iveta Ratinīka | vārds_orig = | attēls = Ratinika.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Iveta Ratinīka 2019. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1978 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Viļāni|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = [[pedagoģe]], [[dzejniece]], literatūras pētniece, publiciste | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = Jānis Ratinīks, Elita Ratinīka | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rēzeknes Augstskola]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} {{Valsts amatpersonas infokaste | amats = Rīgas domes deputāte | term_sākums = {{dat|2020|10|2|N}} | term_beigas = {{dat|2025|6|27|N}} | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents = [[Egils Levits]] | partija = [[Latvijas attīstībai]] | vārds = }} '''Iveta Ratinīka''' (dzimusi {{dat|1978|6|1}} [[Viļāni|Viļānos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[pedagoģe]], [[dzejniece]], literatūras pētniece, publiciste un politiķe. 2011. gadā izdevusi dzejas krājumu "Rūgts",<ref name="la bezmiega zona" /> bet 2018. gadā — "tikko & tikai".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/153670-tikko_tikai.html|title=tikko & tikai|last=Ratinīka|first=Iveta|access-date=18.02.2018|date=08.02.2018}}</ref> 2017. gada jūnijā ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/zinas/saskana-zaude-jkp-un-lrala-iegust-jaunais-deputatu-vietu-sadalijums-rigas-dome.d?id=48917013|title='Saskaņa' zaudē, JKP un LRA/LA iegūst – jaunais deputātu vietu sadalījums Rīgas domē|work=DELFI|access-date=2018-03-05|date=2017-06-04|last=DELFI|language=lv}}</ref> atkārtoti ievēlēta pašvaldībā [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas vēlēšanās]]. Pārstāv partiju "[[Latvijas attīstībai]]". == Biogrāfija == 2000. gadā [[Rēzeknes Augstskola]]s Humanitārajā fakultātē iegūts humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā un latviešu valodas, literatūras un kultūras vēstures skolotāja augstākās profesionālās izglītības diploms. 2002. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] iegūts humanitāro zinātņu maģistra grāds latviešu filoloģijā. 2012. gada septembrī — filoloģijas doktorante [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātē]]. Strādājusi par latviešu valodas un literatūras, kā arī kultūras vēstures skolotāju [[Rēzekne|Rēzeknē]], bijusi Baltu filoloģijas pētnieciskā centra vadītāja un sabiedrisko attiecību speciāliste [[Rēzeknes Augstskola|Rēzeknes Augstskolā]], zinātniskā līdzstrādniece, tekstu autore reklāmas aģentūrā “McCann-Ericson Riga”, bijusi [[AKKA/LAA]] komunikācijas nodaļas vadītāja, kopš 2008. gada strādāja par latviešu valodas un literatūras skolotāju [[Āgenskalna Valsts ģimnāzija|Āgenskalna Valsts ģimnāzijā]].<ref name="la bezmiega zona"/> 2008. gadā kļuva par latviešu valodas un literatūras skolotāju. 2011. gadā izdevusi pirmo dzejas krājumu "Rūgts".<ref name="la bezmiega zona"/> 2014. gadā saņēmusi [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]] balvu.<ref name="Balva 1" /> 2015. gadā izvirzīta "[[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēks Latvijā 2015]]" titulam.<ref name="Gada cilvēks 1" /><ref name="Gada cilvēks 2" /> 2015. gadā I. Ratinīka iekļuva ažiotāžā par tā dēvēto "{{Piezīme|tikumības likumu|Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētie un veiktie grozījumi Izglītības likumā.}}". Pēc vecāku sūdzības izteikta brīdinājuma, kas tika tieši pamatots ar "tikumības likumu", {{nobr|I. Ratinīka}} ''[[Twitter]]'' izteica savas domas, kas vēlāk izraisīja ažiotāžu sabiedrībā par nekonkrēto likuma izmaiņu.<ref name="tv3 sižets 1" /><ref name="la tikumība" /><ref name="apollo tikumība" /><ref name="irir tikumība" /> 2024. gada vasarā I. Ratinīka kļuva par [[Āgenskalna Valsts ģimnāzija|Āgenskalna Valsts ģimnāzijas]] direktori.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://avg.lv/lv/home/vadiba/|title=ĀVģ {{!}} Vadība|website=avg.lv|access-date=2024-09-19}}</ref> == Politiskā darbība == Iesaistījusies politikā, darbojoties partijā "[[Latvijas attīstībai]]". 2017. gada jūnijā I. Ratinīka kandidēja [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] no [[Latvijas Reģionu apvienība]]s un partijas "Latvijas attīstībai" kopējā saraksta un tika ievēlēta domē. Pēc vairāku mēnešu darba viņa devās grūtniecības atvaļinājumā, un vietu domē uz gadu ieņēma nākamais kandidāts sarakstā [[Ojārs Judrups]].<ref>[http://www.la.lv/ratinika-berna-gaidibas-dome-vinas-vieta-judrups/ Ratinīka bērna gaidībās, domē viņas vietā Judrups] LA.lv</ref> {{nobr|I. Ratinīka}} ir kritizējusi vairākus [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] iecerētos grozījumus Izglītības likumā.<ref name="lsm, attieksme" /> Viņa kritizē vienotos eksāmenu standartus latviešu valodā. "Tika samazinātas prasības latviešiem, lai krievvalodīgie bērni kaut kā tiktu galā ar uzdevumiem. Teksta analīzes daļa latvietim dažkārt pat ir pazemojoša, tā ir pārāk primitīva. Kad agrāk bija centralizēts eksāmens literatūrā, zināšanas līmenis bija daudz augstāks. Tagad viss ir nonācis līdz teksta funkcionālai analīzei, un ir ļoti grūti saprast, kāpēc mēs pieņemam tikai vienu atbildi kā pareizo."<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mixnews.lv/exclusive/2019/11/25/uchitel-iveta-ratinika-v-reforme-yavno-vidna-assimilyacziya/|title=Skolotāja Iveta Ratinīka: Asimilācija ir skaidri redzama reformā|last=Pribiļska|first=Ludmila|website=Mixnews|access-date=2019-12-02|date=2019-11-25|language=ru|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191202225728/https://mixnews.lv/exclusive/2019/11/25/uchitel-iveta-ratinika-v-reforme-yavno-vidna-assimilyacziya/|archivedate=2019-12-02}}</ref> {{nobr|I. Ratinīka}} atzinusi, ka mazākumtautību skolu pilnīgā pāreja uz latviešu apmācības valodu ir bērnu ar dzimto krievu valodu asimilācija, jo iegūt augstāko kategoriju latviešu valodā ir elementāri, bet mācīšana šajā valodā ir kas cits, mācīšanas metodikas nav. "Neesmu saskārusies ar kursiem, kur mācītu, kā pasniegt bioloģiju vai vēsturi latviešu valodā bērniem, kuru dzimtā valoda nav latviešu. Tā kā leksiski ir daudz jaunu vārdu, un, izskaidrojot tēmu, vienlaikus ir jāsniedz arī šo vārdu vārdnīca. Šie vārdi jāiemācās no nulles."<ref name=":0" /> [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gadā atkārtoti ievēlēta]] Rīgas pašvaldībā no "[[Attīstībai/Par!]]" un "[[Progresīvie (partija)|Progresīvo]]" saraksta. Sākotnēji vadīja pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komiteju, bet 2022. gada beigās pēc domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] iniciatīvas no amata atcelta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/riga/399227-skaista-davana-ziemassvetkos-no-rigas-mera-ratinika-ar-ironiju-komente-staka-rikojumu.htm|title="Skaista dāvana Ziemassvētkos no Rīgas mēra"; Ratinīka ar ironiju komentē Staķa rīkojumu|website=nra.lv|access-date=2022-12-09|language=lv}}</ref> Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] partijas "Latvijas attīstībai" sarakstā, taču netika ievēlēta. Tāpat netika ievēlēta [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]], kur partijas "Latvijas attīstībai" saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. == Bibliogrāfija == === Dzeja === * ''Rūgts.'' Rīga: Mansards, 2011. * ''tikko&tikai.'' Rīga: Zvaigzne ABC, 2018. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="la bezmiega zona">{{tīmekļa atsauce|last1=Kusiņa|first1=Linda|title=Bezmiega zona. Dzejniece Iveta Ratinīka|url=http://www.la.lv/bezmiega-zona-dzejniece-iveta-ratinika-3/|newspaper=[[Latvijas Avīze]]|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2013|8|6||bez}}|language=latviešu}}</ref> <ref name="Balva 1">{{tīmekļa atsauce|title=ATA KRONVALDA BALVA 2014|url=http://www.atakronvaldafonds.lv/?page_id=308|website=atakronvaldafonds.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160520181144/http://www.atakronvaldafonds.lv/?page_id=308|archivedate={{dat|2016|5|20||bez}}|language=latviešu}}</ref> <ref name="Gada cilvēks 1">{{tīmekļa atsauce|title=Zināmi četri kandidāti uz "Eiropas gada cilvēku Latvijā"|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/210502/par-eiropas-gada-cilveka-titulu-latvija-sacensas-smedins-un-samoilovs-skolotaja-ratinika-un-macitajs-calitis|website=kasjauns.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|12|9||bez}}}}</ref> <ref name="Gada cilvēks 2">{{tīmekļa atsauce|title=2015. GADA EIROPAS CILVĒKS LATVIJĀ TOP 5 – SĀKAS KARSTAIS BALSOJUMS|url=http://eiropaskustiba4.101.lv/2015-gada-eiropas-cilveks-latvija-top-5-sakas-karstais-balsojums/|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|12|2||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161007220438/http://eiropaskustiba4.101.lv/2015-gada-eiropas-cilveks-latvija-top-5-sakas-karstais-balsojums/|archivedate={{dat|2016|10|7||bez}}|language=latviešu}}</ref> <ref name="tv3 sižets 1">{{tīmekļa atsauce|title=“Tikumības likumam” pirmais upuris – skolotāja, kura parādīja dzejoli ar vārdu “b***”|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tikumibas-likumam-pirmais-upuris-skolotaja-kura-paradija-dzejoli-ar-vardu-b/|website=skaties.lv|publisher=MTG TV Latvia|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|9|28||bez}}|language=latviešu|archive-date={{dat|2016|10|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161007222328/http://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tikumibas-likumam-pirmais-upuris-skolotaja-kura-paradija-dzejoli-ar-vardu-b/}}</ref> <ref name="la tikumība">{{tīmekļa atsauce|title=Skolotāja: Tikumības murgs darbojas. Izlasi arī Agneses Krivades “aizdomīgo dzejoli”!|url=http://www.la.lv/skolotaja-tikumibas-murgs-darbojas-dzejolis/|newspaper=[[Latvijas Avīze]]|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|language=latviešu}}</ref> <ref name="apollo tikumība">{{tīmekļa atsauce|title=Par ko rāja ĀVĢ skolotāju jeb Skolēni par tikumību|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-ko-raja-avg-skolotaju-jeb-skoleni-par-tikumibu/706610|website=apollo.tvnet.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|9|30||bez}}|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160206133603/http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-ko-raja-avg-skolotaju-jeb-skoleni-par-tikumibu/706610|archivedate={{dat|2016|02|06||bez}}}}</ref> <ref name="irir tikumība">{{tīmekļa atsauce|title=Tikumības cenzūra skolās - skolotāja saņem aizrādījumu par dzejoli|url=http://www.irlv.lv/2015/9/28/tikumibas-cenzura-skolas-skolotaja-sanem-aizradijumu-par-dzejoli|website=irir.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|9|28||bez}}|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161007224452/http://www.irlv.lv/2015/9/28/tikumibas-cenzura-skolas-skolotaja-sanem-aizradijumu-par-dzejoli|archivedate={{dat|2016|10|07||bez}}}}</ref> <ref name="lsm, attieksme">{{tīmekļa atsauce|author1=lsm.lv ziņu redakcija|title=Skolotāja: Termins «nepareiza attieksme» likumā – ar fobijām apsēstu cilvēku izpausme|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/skolotaja-termins-nepareiza-attieksme-likuma--ar-fobijam-apsestu-cilveku-izpausme.a203335/|website=lsm.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2016|9|30||bez}}|language=latviešu}}</ref><!-- <ref name="lsm citāts">{{tīmekļa atsauce|title=«Kultūršoks»: Grozījumi Izglītības likumā - apdraudējums vai kļūda|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/kultursoks-grozijumi-izglitibas-likuma-apdraudejums-vai-kluda.a204445/|website=lsm.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2016|10|7||bez}}|language=latviešu}}</ref> --> }} == Ārējās saites == * {{twitter|ivetarouge}} * [http://www.diena.lv/kd/intervijas/rugts-etikis-nofiltrets-intervija-ar-ivetu-ratiniku-13960734 Rūgts. Etiķis nofiltrēts. Intervija ar Ivetu Ratinīku] {{Rīgas dome 2020}} {{Rīgas dome 2017}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ratinīka, Iveta}} [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:"Latvijas attīstībai" politiķi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Rēzeknes Augstskolas absolventi]] [[Kategorija:Daugavpils Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] rwegxqs9uaroo266sb46kr5412uq46t Tomass de Mezjērs 0 334660 4493667 3975825 2026-07-12T06:11:22Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493667 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Tomass de Mezjērs | vārds_orig = ''Thomas de Maizière'' | attēls = 120216-D-TT977-152_cropped.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1954 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 21 | dz_vieta = [[Bonna]], {{GER}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Signature of Thomas de Maizière.png | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Kārlis Ernsts Tomass de Mezjērs''' ({{val|de|Karl Ernst Thomas de Maizière}}; dzimis {{dat|1954|1|21}}) ir vācu politiķis no [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]s (CDU). No 2013. gada — Vācijas iekšlietu ministrs [[Angela Merkele|Angelas Merkeles]] trešajā kabinetā. Būdams kancleres Angelas Merkeles tuvs līdzgaitnieks, bija Valsts kancelejas vadītājs un īpašo uzdevumu ministrs no 2005. līdz 2009. gadam, iekšlietu ministrs no 2009. līdz 2011. gadam un aizsardzības ministrs no 2011. līdz 2013. gadam. Līdz ar [[Urzula fon der Leiene|Urzulu fon der Leienu]] un [[Volfgangs Šeible|Volfgangu Šeibli]] ir viens no trijiem politiķiem, kas darbojies visās Merkeles valdībās. Pirms politiskās darbības federālajā līmenī darbojās [[Saksija]]s valdībā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mezjērs, Tomass de}} [[Kategorija:Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības biedri]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] t8jep0sy2ilhqk90aejo8wsmv9aqs6r Villijs Štofs 0 334900 4493579 3989779 2026-07-11T21:18:02Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493579 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Villijs Štofs | vārds_orģ = ''Willi Stoph'' | attēls = Bundesarchiv Bild 183-1986-0617-024, Willi Stoph.jpg | mazs_att = | apraksts = Villijs Štofs 1986. gadā | amats = VDR Ministru padomes priekšsēdētājs | term_sākums = {{dat|1964|9|24|N}} | term_beigas = {{dat|1973|10|3|N}} | priekštecis = [[Oto Grotevols]] | pēctecis = [[Horsts Zindermanis]] | amats2 = VDR Valsts padomes priekšsēdētājs | term_sākums2 = {{dat|1973|10|3|N}} | term_beigas2 = {{dat|1976|10|26|N}} | priekštecis2 = [[Valters Ulbrihts]] | pēctecis2 = [[Ērihs Honekers]] | amats3 = VDR Ministru padomes priekšsēdētājs | term_sākums3 = {{dat|1976|10|26|N}} | term_beigas3 = {{dat|1989|11|7|N}} | priekštecis3 = [[Horsts Zindermanis]] | pēctecis3 = [[Hanss Modrovs]] | dzim_dati = {{dat|1914|7|9}} | dzim_vieta = [[Berlīne]], [[Vācijas impērija]]<br>({{GER}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1999|4|13|1914|7|9}} | mir_vieta = [[Berlīne]], {{GER}} | apglabāts = | tautība = vācietis | partija = [[Vācijas Komunistiskā partija]] (1928–1946)<br>[[Vācijas Sociālistiskā Vienības partija]] (1946–1990) | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķis | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Villijs Štofs''' ({{val|de|Willi Stoph}}; dzimis {{dat|1914|7|9}}, miris {{dat|1999|4|13}}) bija viens no [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] vadītājiem, VDR valdības vadītājs no 1964. gada līdz 1989. gadam, izņemot laiku starp 1973. un 1976. gadu, kad bija VDR Valsts padomes priekšsēdētājs, bet valdības vadītājs bija [[Horsts Zindermanis]]. Karojis [[vērmahts|vērmahtā]] Austrumu frontē, 1945. gadā kritis gūstā. Pirms kļūšanas par valdības vadītāju no 1952. gada līdz 1954. gadam bija VDR iekšlietu ministrs, bet no 1956. gada līdz 1960. gadam - VDR Aizsardzības ministrs. Atkāpās īsi pirms [[Berlīnes mūra krišana]]s. 1992. gadā Štofs tika tiesāts par pavēles došanu šaut uz pāri [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūrim]] bēgošajiem, tomēr tika atbrīvots no tiesas veselības stāvokļa dēļ. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Vācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Štofs, Villijs}} [[Kategorija:1914. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1999. gadā mirušie]] [[Kategorija:VDR politiķi]] [[Kategorija:Berlīnē dzimušie]] [[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] az0gcc4xi237g6rw32xi7rac3gv73l8 Zigmārs Gabriels 0 335844 4493671 4034494 2026-07-12T06:15:50Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493671 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Zigmārs Gabriels | vārds_orig = ''Sigmar Gabriel'' | attēls = Sigmar Gabriel 2015 cropped.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1959 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 12 | dz_vieta = [[Goslāra]], [[Lejassaksija]], {{GER}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Signature Sigmar Gabriel.png | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Zigmārs Gabriels''' ({{val|de|Sigmar Gabriel}}; dzimis {{dat|1959|9|12}}) ir vācu politiķis no [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]] (SPD). No 2013. gada — Vācijas vicekanclers un ekonomikas ministrs [[Angela Merkele|Angelas Merkeles]] trešajā kabinetā. No 2009. gada - Sociāldemokrātiskās partijas līderis. Pirms tam no 1999. līdz 2003. gadam bija [[Lejassaksija]]s Ministru prezidents, bet no 2005. līdz 2009. gadam - Vācijas vides ministrs. Pārstāv partijas liberālo spārnu, kuram zināmas ideoloģiskas līdzības ar [[Tonijs Blērs|Tonija Blēra]] spārna leiboristiem [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] un [[Skandināvija]]s sociāldemokrātiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Vācija-aizmetnis}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gabriels, Zigmārs}} [[Kategorija:Vācijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]] 64ek4yeivc0i42ty4md8btt7y0fvz8x Josifs Kobzons 0 336355 4493691 4364096 2026-07-12T07:08:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493691 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Josifs Kobzons | vārds_orig = ''Иосиф Кобзон'' | attēls = Kobzon with mic.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1937 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 11 | dz_vieta = [[Časivjara]], [[Doneckas apgabals]], [[Ukrainas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]<br>({{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2018 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 30 | m_vieta = [[Maskava]], {{RUS}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = mūziķis, politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Автограф Иосифа Кобзона.jpg | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Josifs Kobzons''' ({{val|ru|Иосиф Давыдович Кобзон}}; dzimis {{dat|1937|9|11}}, miris {{dat|2018|8|30}}) bija [[Ukraina]]s ebreju izcelsmes [[krūners|krūneru]] stila krievu dziedātājs, kā arī [[Krievija|Krievijas]] sabiedriskais darbinieks un politiķis. Dziedātāja karjera no 1958. gada. Piedalījies daudzos oficiālos koncertos. 1987. gadā Kobzonam piešķirts [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks|PSRS Tautas skatuves mākslinieka]] nosaukums. Saņēmis arī PSRS Valsts prēmiju (1984. gadā) un Komjaunatnes prēmiju (1976. gadā). Sākot no 1997. gada līdz 2018. gada augustam — [[Krievijas Valsts Dome]]s deputāts. No 2003. gada — valdošās partijas "[[Vienotā Krievija]]" biedrs. Atbalstījis, tostarp koncertējot, [[Krimas okupācija|Krimas okupāciju]] un [[Donbass|Donbasa]] [[Krievijas separātistu spēki Donbasā|separātistu nemierniekus]].<ref>{{Ziņu atsauce |title= Foto: Ukrainas 'melnajā sarakstā' iekļautais Kobzons koncertē Donbasā |date= 2014. gada 27. oktobris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/arzemes/foto-ukrainas-melnaja-saraksta-ieklautais-kobzons-koncerte-donbasa.d?id=45150356 |accessdate= 2016. gada 10. novembrī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title= Ukrainas ”melnajā sarakstā” iekļautais Kobzons koncertē Doņeckā |date= 2014. gada 28. oktobris |publisher= [[skaties.lv]] |work= [[900 sekundes]] |url= https://skaties.lv/zinas/arvalstis/ukrainas-melnaja-saraksta-ieklautais-kobzons-koncerte-donecka/ |accessdate= 2016. gada 10. novembrī |archive-date= 2021. gada 5. Augustsss |archive-url= https://web.archive.org/web/20210805190455/https://skaties.lv/zinas/arvalstis/ukrainas-melnaja-saraksta-ieklautais-kobzons-koncerte-donecka/ }}</ref> Aizdomās par sakariem ar [[Krievijas mafija|Krievijas mafijas]] struktūrām Kobzonam bija liegta iebraukšana [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Vairākkārt (2003. un 2014. gadā) bijusi liegta iebraukšana arī [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Ziņu atsauce |title= Dziedātājam Kobzonam liedz iebraukt Latvijā |date= 2003. gada 5. jūlijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |agency=[[BNS]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/dziedatajam-kobzonam-liedz-iebraukt-latvija.d?id=5753820 |accessdate= 2016. gada 10. novembrī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title= Rinkēvičs 'melnajā sarakstā' iekļauj Gazmanovu, Kobzonu un Valēriju |date= 2014. gada 21. jūlijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |agency=[[LETA]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/rinkevics-melnaja-saraksta-ieklauj-gazmanovu-kobzonu-un-valeriju.d?id=44750112 |accessdate= 2016. gada 10. novembrī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title= Rinkēvičs «melnajā sarakstā» iekļauj Gazmanovu, Kobzonu un Valēriju |date= 2014. gada 21. jūlijs |publisher= [[tvnet.lv]] |agency=[[LETA]] |url= https://www.tvnet.lv/5167932/rinkevics-melnaja-saraksta-ieklauj-gazmanovu-kobzonu-un-valeriju |accessdate= 2016. gada 10. novembrī}}</ref> == Skatīt arī == * [[Kobzona koncerts (mīms)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} *[http://www.iosifkobzon.ru/ Josifa Kobzona mājaslapa] {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kobzons, Josifs}} [[Kategorija:Krievu dziedātāji]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]] [[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas valdības prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Doneckas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Darba Varoņi]] [[Kategorija:Ukrainas ebreji]] 2fcb0onzinexmgehboozo93wmxuy590 Francis Mintefērings 0 339347 4493673 4164803 2026-07-12T06:17:33Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493673 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Francis Mintefērings | vārds_orig = ''Franz Müntefering'' | attēls = Franz muentefering crop.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1940 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 16 | dz_vieta = Nēheima, [[Trešais reihs]]<br>([[Arnsberga]], [[Ziemeļreina-Vestfālene]], {{DEU}}) | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Francis Mintefērings''' ({{val|de|Franz Müntefering}}; dzimis {{dat|1940|1|16}}) ir vācu politiķis no [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]] (SPD). Divas reizes (no 2004. gada 21. marta līdz 2005. gada 15. novembrim un no 2008. gada 18. oktobra līdz 2009. gada 13. novembrim, kad viņu nomainīja [[Zigmārs Gabriels]]) bija partijas līderis. No 1998. līdz 1999. gadam bija Vācijas transporta un celtniecības ministrs [[Gerhards Šrēders|Gerhards Šrēdera]] valdībā, bet no 2005. gada 22. novembra līdz 2007. gada 21. novembrim - Vācijas Darba un sabiedrisko darbu minstrs, kā arī Vicekanclers [[Angela Merkele|Angelas Merkeles]] valdībā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://web.archive.org/web/20170420100206/http://www.franz-muentefering.de/ Mintefēringa mājaslapa] {{de ikona}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mintefērings, Francis}} [[Kategorija:Vācijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] mcfvqd9qael82ztl3r1pjcirwvapocz Kurts Georgs Kīzingers 0 340405 4493654 4229675 2026-07-12T05:55:26Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493654 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kurts Georgs Kīzingers | vārds_orģ = ''Kurt Georg Kiesinger'' | attēls = Bundesarchiv B 145 Bild-F024017-0001, Oberhausen, CDU-Parteitag Rheinland, Kiesinger.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Vācijas kanclers]] | term_sākums = {{dat|1966|12|1|N}} | term_beigas = {{dat|1969|10|21|N}} | priekštecis = [[Ludvigs Erhards]] | pēctecis = [[Villijs Brants]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1904|4|6}} | dzim_vieta = [[Ebingene]], [[Vācijas impērija]]<br>([[Bādene-Virtemberga]], {{GER}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{mdv|1988|3|9|1904|4|6}} | mir_vieta = [[Tībingene]], [[Bādene-Virtemberga]], {{GER}} | apglabāts = | tautība = | partija = *[[Nacistu partija]] (1933–1945) *[[CDU]] (1946–1988) | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = ierēdnis, politiķis | alma_mater = | reliģija = [[katolisms]] | paraksts = Kiesinger signature.JPG | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Kurts Georgs Kīzingers''' ({{val|de|Kurt Georg Kiesinger}}; dzimis {{dat|1904|4|6}}, miris {{dat|1988|3|9}}) bija [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības]] politiķis un jurists, [[Vācijas kanclers]] no 1966. līdz 1969. gadam, kad vadīja t.s. Lielo koalīciju, kurā pirmoreiz pēc 1930. gada valdībā bija [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija]]. Studēja [[Berlīne|Berlīnē]], 1933. gadā iestājās [[Nacistu partija|nacistu partijā]]. Otrā pasaules kara laikā strādāja Ārlietu ministrijā par masu līdzekļu nodaļas vadītāja vietnieku. Pēc kara iestājās [[CDU]], no 1958. līdz 1966. gadam bija [[Bādene-Virtemberga|Bādenes-Virtembergas]] Ministru prezidents. Nodibinoties Lielajai koalīcijai, par Kīzingera valdības vicekancleru un ārlietu ministru kļuva [[Villijs Brants]]. Kīzingera valdības laikā turpinājās valsts ekonomiskā augšupeja. 1968. gadā publiskā pasākuma laikā nacistu medniece [[Beāte Klarsfelde]] iesita Kīzingeram pļauku, nosaucot to par nacistu. Pēc 1969. gada vēlēšanām nodibinājās sociāldemokrātu un [[FDP]] koalīcija un par kancleru kļuva Villijs Brants. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kīzingers, Kurts Georgs}} [[Kategorija:1904. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1988. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas kancleri]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] [[Kategorija:NSDAP biedri]] [[Kategorija:Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības biedri]] 71mqdhpa4qmza0p60f10tck649ms5p7 Ludvigs Erhards 0 340434 4493649 4158257 2026-07-12T05:50:47Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4493649 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ludvigs Erhards | vārds_orģ = ''Ludwig Erhard'' | attēls = Einde bezoek bondskanselier dr Ludwig Erhard en gaf persconferentie in het Haag, Bestanddeelnr 916-1330.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Vācijas kanclers]] | term_sākums = {{dat|1963|10|16|N}} | term_beigas = {{dat|1966|12|1|N}} | priekštecis = [[Konrāds Adenauers]] | pēctecis = [[Kurts Georgs Kīzingers]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1897|2|4}} | dzim_vieta = [[Firte]], [[Vācijas impērija]]<br>([[Bavārija]], {{GER}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{mdv|1977|5|5|1897|2|4}} | mir_vieta = [[Bonna]], [[Ziemeļreina-Vestfālene]], {{GER}} | apglabāts = | tautība = | partija = *bezpartijiskais | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = ekonomists, politiķis | alma_mater = [[Frankfurtes Gētes universitāte]] | reliģija = [[luterisms]] | paraksts = Ludwig Erhard signature.JPG | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ludvigs Vilhelms Erhards''' ({{val|de|Ludwig Wilhelm Erhard}}; dzimis {{dat|1897|2|4}}, miris {{dat|1977|5|5}}) bija vācu ekonomists un politiķis, [[Vācijas kanclers]] no 1963. līdz 1966. gadam. Kā ekonomikas ministrs kanclera [[Konrāds Adenauers|Konrāda Adenauera]] valdībā no 1949. līdz 1963. gadam vadīja Vācijas ekonomisko atveseļošanos, pamatojoties uz sociālās tirgus ekonomikas (''soziale Marktwirtschaft'') koncepciju. Ekonomikas attīstība bija tik strauja, ka tiek dēvēta par "ekonomisko brīnumu" (''Wirtschaftswunder''). Mazāk Erhardam veicās kanclera amatā, viņš zaudēja popularitāti un 1966. gada 1. decembrī demisionēja. == Dzīvesgājums == === Pirms kanclera amata === Ludvigs dzimis [[Firte|Firtē]], [[Bavārijas Karaliste|Bavārijā]], [[Vācijas Impērija|Vācijas impērijā]], apģērbu veikaliņa īpašnieka Vilhelma Erharda ģimenē. Bērnībā gūtas traumas dēļ viņa labā kāja bija deformēta un viņš visu dzīvi bija spiests valkāt ortopēdiskos apavus. Skolā Erharda sekmes bija vājas. Pabeidzis vidusskolu 1913. gadā, viņš kļuva par mācekli tekstiluzņēmumā [[Nirnberga|Nirnbergā]]. [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] laikā 1916. gadā viņš brīvprātīgi pievienojās Vācijas armijai. Neilgi pirms kara beigām, 1918. gadā, viņš guva nopietnu ievainojumu rokā, kas ierobežoja viņa darbaspējas. Tādēļ Ludvigs sāka ekonomijas studijas augstskolā. 1923. gadā viņš apprecējās ar Luīzi Šusteri. 1925. gadā Erhards ieguva zinātņu doktora grādu Frankfurtes Gētes universitātē. Kādu laiku bijis bezdarbnieks, bet ar drauga palīdzību dabūja pētnieka palīga vietu institūtā, kas nodarbojās ar ekonomikas pētniecību. Vēlāk progresēja pa karjeras kāpnēm līdz pat institūta vadītāja vietnieka amatam. [[Otrais pasaules karš|2. Pasaules kara]] laikā viņš uzskatīja karu par zaudētu un bija pret [[Trešais reihs|nacistisko režīmu]]. Pēc kara turpinājis darbību finanšu nozarē. 1949. gadā Erhardu ievēlēja par [[Bundestāgs|Bundestāga]] deputātu no [[CDU|Kristīgi demokrātiskās partijas]]. Drīz vien ieguva finanšu ministra amatu, kuru viņš ieņēma 14 gadus. Vācijas ekonomikai strauji atkopjoties, viņa politika kļuva plaši populāra. === Darbība kanclera amatā === Pēc [[Konrāds Adenauers|Konrāda Adenauera]] atkāpšanās no kanclera amata Erhardu ievēlēja viņa vietā. Darbojoties kā kanclers, Erhards cerēja panākt Vācijas atkalapvienošanos apmaiņā pret lielu aizdevumu PSRS, kuru nebūtu jāatdod. Ideja neizdevās. 1966-1967. gada recesijas laikā Ludvigs Erhards zaudēja kanclera amatu. === Turpmākā darbība === Pēc kanclera amata zaudējuma, viņš turpināja politisko darbību kā [[Bundestāgs|Bundestāga]] deputāts līdz savai nāvei 1977. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Erhards, Ludvigs}} [[Kategorija:1897. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1977. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas kancleri]] [[Kategorija:Bavārijā dzimušie]] ftu8v72zqcf1ik1dbgiswhg3rawq88w 4493650 4493649 2026-07-12T05:51:54Z Pirags 3757 4493650 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ludvigs Erhards | vārds_orģ = ''Ludwig Erhard'' | attēls = Einde bezoek bondskanselier dr Ludwig Erhard en gaf persconferentie in het Haag, Bestanddeelnr 916-1330.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Vācijas kanclers]] | term_sākums = {{dat|1963|10|16|N}} | term_beigas = {{dat|1966|12|1|N}} | priekštecis = [[Konrāds Adenauers]] | pēctecis = [[Kurts Georgs Kīzingers]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1897|2|4}} | dzim_vieta = [[Firte]], [[Vācijas impērija]]<br>([[Bavārija]], {{GER}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{mdv|1977|5|5|1897|2|4}} | mir_vieta = [[Bonna]], [[Ziemeļreina-Vestfālene]], {{GER}} | apglabāts = | tautība = | partija = *bezpartijiskais | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = ekonomists, politiķis | alma_mater = [[Frankfurtes Gētes universitāte]] | reliģija = [[luterisms]] | paraksts = Ludwig Erhard signature.JPG | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ludvigs Vilhelms Erhards''' ({{val|de|Ludwig Wilhelm Erhard}}; dzimis {{dat|1897|2|4}}, miris {{dat|1977|5|5}}) bija vācu ekonomists un politiķis, [[Vācijas kanclers]] no 1963. līdz 1966. gadam. Kā ekonomikas ministrs kanclera [[Konrāds Adenauers|Konrāda Adenauera]] valdībā no 1949. līdz 1963. gadam vadīja Vācijas ekonomisko atveseļošanos, pamatojoties uz sociālās tirgus ekonomikas (''soziale Marktwirtschaft'') koncepciju. Ekonomikas attīstība bija tik strauja, ka tiek dēvēta par "ekonomisko brīnumu" (''Wirtschaftswunder''). Mazāk Erhardam veicās kanclera amatā, viņš zaudēja popularitāti un 1966. gada 1. decembrī demisionēja. == Dzīvesgājums == Ludvigs dzimis [[Firte|Firtē]], [[Bavārijas Karaliste|Bavārijā]], [[Vācijas Impērija|Vācijas impērijā]], apģērbu veikaliņa īpašnieka Vilhelma Erharda ģimenē. Bērnībā gūtas traumas dēļ viņa labā kāja bija deformēta un viņš visu dzīvi bija spiests valkāt ortopēdiskos apavus. Skolā Erharda sekmes bija vājas. Pabeidzis vidusskolu 1913. gadā, viņš kļuva par mācekli tekstiluzņēmumā [[Nirnberga|Nirnbergā]]. [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] laikā 1916. gadā viņš brīvprātīgi pievienojās Vācijas armijai. Neilgi pirms kara beigām, 1918. gadā, viņš guva nopietnu ievainojumu rokā, kas ierobežoja viņa darbaspējas. Tādēļ Ludvigs sāka ekonomijas studijas augstskolā. 1923. gadā viņš apprecējās ar Luīzi Šusteri. 1925. gadā Erhards ieguva zinātņu doktora grādu Frankfurtes Gētes universitātē. Kādu laiku bijis bezdarbnieks, bet ar drauga palīdzību dabūja pētnieka palīga vietu institūtā, kas nodarbojās ar ekonomikas pētniecību. Vēlāk progresēja pa karjeras kāpnēm līdz pat institūta vadītāja vietnieka amatam. [[Otrais pasaules karš|2. Pasaules kara]] laikā viņš uzskatīja karu par zaudētu un bija pret [[Trešais reihs|nacistisko režīmu]]. Pēc kara turpinājis darbību finanšu nozarē. 1949. gadā Erhardu ievēlēja par [[Bundestāgs|Bundestāga]] deputātu no [[CDU|Kristīgi demokrātiskās partijas]]. Drīz vien ieguva finanšu ministra amatu, kuru viņš ieņēma 14 gadus. Vācijas ekonomikai strauji atkopjoties, viņa politika kļuva plaši populāra. Pēc [[Konrāds Adenauers|Konrāda Adenauera]] atkāpšanās no kanclera amata Erhardu ievēlēja viņa vietā. Darbojoties kā kanclers, Erhards cerēja panākt Vācijas atkalapvienošanos apmaiņā pret lielu aizdevumu PSRS, kuru nebūtu jāatdod. Ideja neizdevās. 1966-1967. gada recesijas laikā Ludvigs Erhards zaudēja kanclera amatu. Pēc kanclera amata zaudējuma, viņš turpināja politisko darbību kā [[Bundestāgs|Bundestāga]] deputāts līdz savai nāvei 1977. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Erhards, Ludvigs}} [[Kategorija:1897. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1977. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas kancleri]] [[Kategorija:Bavārijā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības biedri]] 43rt5wzi53o5du6hmghnkifvckg86jf 4493651 4493650 2026-07-12T05:52:34Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4493651 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ludvigs Erhards | vārds_orģ = ''Ludwig Erhard'' | attēls = Einde bezoek bondskanselier dr Ludwig Erhard en gaf persconferentie in het Haag, Bestanddeelnr 916-1330.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Vācijas kanclers]] | term_sākums = {{dat|1963|10|16|N}} | term_beigas = {{dat|1966|12|1|N}} | priekštecis = [[Konrāds Adenauers]] | pēctecis = [[Kurts Georgs Kīzingers]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1897|2|4}} | dzim_vieta = [[Firte]], [[Vācijas impērija]]<br>([[Bavārija]], {{GER}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{mdv|1977|5|5|1897|2|4}} | mir_vieta = [[Bonna]], [[Ziemeļreina-Vestfālene]], {{GER}} | apglabāts = | tautība = | partija = *bezpartijiskais | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = ekonomists, politiķis | alma_mater = [[Frankfurtes Gētes universitāte]] | reliģija = [[luterisms]] | paraksts = Ludwig Erhard signature.JPG | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ludvigs Vilhelms Erhards''' ({{val|de|Ludwig Wilhelm Erhard}}; dzimis {{dat|1897|2|4}}, miris {{dat|1977|5|5}}) bija vācu ekonomists un politiķis, [[Vācijas kanclers]] no 1963. līdz 1966. gadam. Kā ekonomikas ministrs kanclera [[Konrāds Adenauers|Konrāda Adenauera]] valdībā no 1949. līdz 1963. gadam vadīja Vācijas ekonomisko atveseļošanos, pamatojoties uz sociālās tirgus ekonomikas (''soziale Marktwirtschaft'') koncepciju. Ekonomikas attīstība bija tik strauja, ka tiek dēvēta par "ekonomisko brīnumu" (''Wirtschaftswunder''). Mazāk Erhardam veicās kanclera amatā, viņš zaudēja popularitāti un 1966. gada 1. decembrī demisionēja. == Dzīvesgājums == Ludvigs dzimis [[Firte|Firtē]], [[Bavārijas Karaliste|Bavārijā]], [[Vācijas Impērija|Vācijas impērijā]], apģērbu veikaliņa īpašnieka Vilhelma Erharda ģimenē. Bērnībā gūtas traumas dēļ viņa labā kāja bija deformēta un viņš visu dzīvi bija spiests valkāt ortopēdiskos apavus. Skolā Erharda sekmes bija vājas. Pabeidzis vidusskolu 1913. gadā, viņš kļuva par mācekli tekstiluzņēmumā [[Nirnberga|Nirnbergā]]. [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] laikā 1916. gadā viņš brīvprātīgi pievienojās Vācijas armijai. Neilgi pirms kara beigām, 1918. gadā, viņš guva nopietnu ievainojumu rokā, kas ierobežoja viņa darbaspējas. Tādēļ Ludvigs sāka ekonomijas studijas augstskolā. 1923. gadā viņš apprecējās ar Luīzi Šusteri. 1925. gadā Erhards ieguva zinātņu doktora grādu Frankfurtes Gētes universitātē. Kādu laiku bijis bezdarbnieks, bet ar drauga palīdzību dabūja pētnieka palīga vietu institūtā, kas nodarbojās ar ekonomikas pētniecību. Vēlāk progresēja pa karjeras kāpnēm līdz pat institūta vadītāja vietnieka amatam. [[Otrais pasaules karš|2. Pasaules kara]] laikā viņš uzskatīja karu par zaudētu un bija pret [[Trešais reihs|nacistisko režīmu]]. Pēc kara turpināja darbību finanšu nozarē. 1949. gadā Erhardu ievēlēja par [[Bundestāgs|Bundestāga]] deputātu no [[CDU|Kristīgi demokrātiskās partijas]]. Drīz vien ieguva finanšu ministra amatu, kuru viņš ieņēma 14 gadus. Vācijas ekonomikai strauji atkopjoties, viņa politika kļuva plaši populāra. Pēc [[Konrāds Adenauers|Konrāda Adenauera]] atkāpšanās no kanclera amata Erhardu ievēlēja viņa vietā. Darbojoties kā kanclers, Erhards cerēja panākt Vācijas atkalapvienošanos apmaiņā pret lielu aizdevumu PSRS, kuru nebūtu jāatdod. Ideja neizdevās. 1966-1967. gada recesijas laikā Ludvigs Erhards zaudēja kanclera amatu. Pēc kanclera amata zaudējuma, viņš turpināja politisko darbību kā [[Bundestāgs|Bundestāga]] deputāts līdz savai nāvei 1977. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Erhards, Ludvigs}} [[Kategorija:1897. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1977. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas kancleri]] [[Kategorija:Bavārijā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības biedri]] a9auqmplnzsqi7me1nf6315idubdb5d 4493653 4493651 2026-07-12T05:54:07Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4493653 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ludvigs Erhards | vārds_orģ = ''Ludwig Erhard'' | attēls = Einde bezoek bondskanselier dr Ludwig Erhard en gaf persconferentie in het Haag, Bestanddeelnr 916-1330.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Vācijas kanclers]] | term_sākums = {{dat|1963|10|16|N}} | term_beigas = {{dat|1966|12|1|N}} | priekštecis = [[Konrāds Adenauers]] | pēctecis = [[Kurts Georgs Kīzingers]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1897|2|4}} | dzim_vieta = [[Firte]], [[Vācijas impērija]]<br>([[Bavārija]], {{GER}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{mdv|1977|5|5|1897|2|4}} | mir_vieta = [[Bonna]], [[Ziemeļreina-Vestfālene]], {{GER}} | apglabāts = | tautība = | partija = *bezpartijiskais | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = ekonomists, politiķis | alma_mater = [[Frankfurtes Gētes universitāte]] | reliģija = [[luterisms]] | paraksts = Ludwig Erhard signature.JPG | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ludvigs Vilhelms Erhards''' ({{val|de|Ludwig Wilhelm Erhard}}; dzimis {{dat|1897|2|4}}, miris {{dat|1977|5|5}}) bija vācu ekonomists un politiķis, [[Vācijas kanclers]] no 1963. līdz 1966. gadam. Kā ekonomikas ministrs kanclera [[Konrāds Adenauers|Konrāda Adenauera]] valdībā no 1949. līdz 1963. gadam vadīja Vācijas ekonomisko atveseļošanos, pamatojoties uz sociālās tirgus ekonomikas (''soziale Marktwirtschaft'') koncepciju. Ekonomikas attīstība bija tik strauja, ka tiek dēvēta par "ekonomisko brīnumu" (''Wirtschaftswunder''). Mazāk Erhardam veicās kanclera amatā, viņš zaudēja popularitāti un 1966. gada 1. decembrī demisionēja. == Dzīvesgājums == Ludvigs dzimis [[Firte|Firtē]], [[Bavārijas Karaliste|Bavārijā]], [[Vācijas Impērija|Vācijas impērijā]], apģērbu veikaliņa īpašnieka Vilhelma Erharda ģimenē. Bērnībā gūtas traumas dēļ viņa labā kāja bija deformēta un viņš visu dzīvi bija spiests valkāt ortopēdiskos apavus. Skolā Erharda sekmes bija vājas. Pabeidzis vidusskolu 1913. gadā, viņš kļuva par mācekli tekstiluzņēmumā [[Nirnberga|Nirnbergā]]. [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] laikā 1916. gadā viņš brīvprātīgi pievienojās Vācijas impērijas armijai. Neilgi pirms kara beigām, 1918. gadā, viņš guva nopietnu ievainojumu rokā, kas ierobežoja viņa darbaspējas. Tādēļ Ludvigs sāka ekonomijas studijas augstskolā. 1923. gadā viņš apprecējās ar Luīzi Šusteri. 1925. gadā Erhards ieguva zinātņu doktora grādu Frankfurtes Gētes universitātē. Kādu laiku bijis bezdarbnieks, bet ar drauga palīdzību dabūja pētnieka palīga vietu institūtā, kas nodarbojās ar ekonomikas pētniecību. Vēlāk progresēja pa karjeras kāpnēm līdz pat institūta vadītāja vietnieka amatam. [[Otrais pasaules karš|2. Pasaules kara]] laikā viņš uzskatīja karu par zaudētu un bija pret [[Trešais reihs|nacistisko režīmu]]. Pēc kara turpināja darbību finanšu nozarē. 1949. gadā Erhardu ievēlēja par [[Bundestāgs|Bundestāga]] deputātu no [[CDU|Kristīgi demokrātiskās partijas]]. Drīz vien ieguva finanšu ministra amatu, kuru viņš ieņēma 14 gadus. Vācijas ekonomikai strauji atkopjoties, viņa politika kļuva plaši populāra. Pēc [[Konrāds Adenauers|Konrāda Adenauera]] atkāpšanās no kanclera amata Erhardu ievēlēja viņa vietā. Darbojoties kā kanclers, Erhards cerēja panākt Vācijas atkalapvienošanos apmaiņā pret lielu aizdevumu PSRS, kuru nebūtu jāatdod. Ideja neizdevās. 1966-1967. gada recesijas laikā Ludvigs Erhards zaudēja kanclera amatu. Pēc kanclera amata zaudējuma, viņš turpināja politisko darbību kā [[Bundestāgs|Bundestāga]] deputāts līdz savai nāvei 1977. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Erhards, Ludvigs}} [[Kategorija:1897. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1977. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas kancleri]] [[Kategorija:Bavārijā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības biedri]] toasmz8jd8oxy2304lgdywxwdub6ov4 Volfgangs Šeible 0 344174 4493663 3975823 2026-07-12T06:06:45Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493663 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Volfgangs Šeible | vārds_orig = ''Wolfgang Schäuble'' | attēls = 4th EPP St Géry Dialogue; Jan. 2014 (12189287345) (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1942 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|Trešais reihs|Bādene-Virtemberga|Freiburga|td=Vācija}} | m_dat_alt = | m_gads = 2023 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 26 | m_vieta = {{vieta|Vācija|Bādene-Virtemberga|Ofenburga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Volfgangs Šeible''' ({{val|de|Wolfgang Schäuble}}; dzimis {{dat|1942|9|18}}, miris {{dat|2023|12|26}}) bija vācu politiķis no [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]s (CDU). No 2009. līdz 2017. gadam — Vācijas finanšu ministrs [[Angela Merkele|Angelas Merkeles]] otrajā un trešajā kabinetā. No 2017. līdz 2021. gadam Volfgangs Šeible ieņēma [[Bundestāgs|Bundestāga]] prezidenta amatu kā Vācijas parlamentā visilgāk kalpojošais deputāts ar vairāk nekā 45 gadu stāžu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundestag.de/en/parliament/presidium/schaeuble-531012|title=Second-highest ranking official in the country: Dr Wolfgang Schäuble|access-date=01-07-2021|archive-date={{dat|2020|11|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201101094929/https://www.bundestag.de/en/parliament/presidium/schaeuble-531012}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.politico.eu/article/schauble-to-be-nominated-as-german-parliament-president-report/|title=Schäuble to be nominated as German parliament president: report|work=POLITICO Europe|date=27-09-2017|last=Anderson|first=Emma}}</ref> [[Bundestāgs|Bundestāga]] deputāts no 1972. gada. No 1984. līdz 1989. gadam bija Valsts Kancelejas vadītājs un speciālo uzdevumu ministrs [[Helmūts Kols|Helmūta Kola]] valdībā. No 1989. gada līdz 1991. gadam — iekšlietu ministrs Helmūta Kola valdībā. No 1998. līdz 2000. gadam - CDU vadītājs. No 2005. līdz 2009. gadam — iekšlietu ministrs Angelas Merkeles valdībā. Šeible 1990. gadā vēlēšanu kampaņas laikā tika sašauts psihiski slima cilvēka rīkotā atentātā, tāpēc pārvietojās ratiņkrēslā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šeible, Volfgangs}} [[Kategorija:Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības biedri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] enmfkasa6qyvlt68vm4mpt2cz66a5nn Jaunais pāvests 0 345781 4493622 3981502 2026-07-12T04:59:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493622 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = The Young Pope | image = | caption = | show_name_2 = | genre = Drāma | creator = [[Paolo Sorrentīno]] | based_on = | developer = | writer = {{Plainlist| * [[Paolo Sorrentīno]] * Stefāno Rulli * [[Tonijs Grisoni]] * Umberto Kontarello }} | director = [[Paolo Sorrentīno]] | starring = {{Plainlist| * [[Džūds Lo]] * [[Daiena Kītone]] * [[Silvio Orlando]] * [[Havjērs Kamara]] * [[Sckots Šepards]] * [[Sesils de Franss]] * [[Lidivina Sanjē]] * [[Tonijs Bertorelli]] * [[Džeimss Kromvels]] }} | narrated = | theme_music_composer = [[Labrinth|Timotijs Makkenzijs]]<br>[[Bobs Dilans]]<br>[[Džimijs Hendrikss]] | opentheme = "[[Watchtower (dziesma)|Watchtower]]" <small>(instrumentālā versija)</small> producents ''[[Labrinth]]'' | endtheme = | composer = [[Lele Markitelli]] | country = {{Plainlist| * [[Itālija]] * [[Spānija]] * [[Francija]] }} | language = {{unbulleted list|[[angļu valoda|angļu]]|[[itāļu valoda|itāļu]]}} | num_seasons = 1 | num_episodes = 10 | list_episodes = | executive_producer = | producer = {{Plainlist| * [[Džūds Lo]] * Bens Džeksons }} | location = {{Plainlist| * [[Roma]] * [[Venēcija]] * [[Ņujorka]] * [[Losandželosa]] * [[Dienvidāfrika]] }} | cinematography = [[Luka Bigaci]] | editor = Kristiano Travaljoli | camera = Viena kamera | runtime = 46–60 minūtes | company = {{Plainlist| * Wildside * Haut et Court TV * [[Mediapro]] * [[Sky Atlantic]] * [[HBO|Home Box Office]] * [[Canal+]] }} | distributor = [[FremantleMedia]] | picture_format = {{Plainlist| [[2160p]] ([[Ultra High-definition television|UHD]]) [[1080i]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) }} | audio_format = | first_run = | first_aired = {{Start date|2016|10|21|df=yes}} | last_aired = šonrīd | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | website_title = | production_website = | channel = {{Plainlist| * [[Sky Atlantic]] * [[HBO]] * [[Canal+]] }} }} '''Jaunais pāvests''' ({{val|en|The Young Pope}}) ir [[Itālija]]s [[televīzijas seriāls]] angļu valodā, ko izveidojis un režisējis [[Paolo Sorrentīno]] pēc ''[[Sky Atlantic]]'', ''[[HBO]]'' un ''[[Canal+]]'' pasūtījuma. Seriālā galvenās lomas attēlo [[Džūds Lo]] un [[Daiena Kītone]].<ref name=order>{{ziņu atsauce|last1=Wagmeister|first1=Elizabeth|title=Diane Keaton to Star Opposite Jude Law in HBO and Sky Series 'The Young Pope'|url=http://variety.com/2015/tv/news/the-young-pope-diane-keaton-cast-hbo-paolo-sorrentino-series-1201549701/|accessdate=30 July 2015|work=[[Variety]]|date=28 July 2015}}</ref> Seriāla pasaules pirmizrāde notika 2016. gada 3. septembrī 73. [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]], kur ārpus konkurs a tika demonstrētas pirmās divas sērijas. Tā bija pirmā reize festivāla vēsturē, kad tā programmā bija iekļauts televīzijas seriāls.<ref>http://www.hollywoodreporter.com/news/young-pope-jude-law-tv-909582</ref> Televīzijas pirmizrāde notika 2016. gada 21. oktobrī Itālijas ''[[Sky Atlantic]]'' kanālā. 20. oktobrī ''Wildside'' producents Lorenco Mjeli paziņoja, ka tiek gatavota arī seriāla otrā sezona.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.hollywoodreporter.com/news/young-pope-producers-confirm-second-940019|title='The Young Pope' Producers Confirm Second Season of Show|website=[[The Hollywood Reporter]]|first=Ariston|last=Anderson|date=20 October 2016|accessdate=10 November 2016}}</ref> Seriālā izmantoti arī latviešu komponista [[Pēteris Vasks|Pētera Vaska]] skaņdarbi.<ref name="kasjauns"/> Seriāls Latvijā pieejams ar nosaukumu "Jaunais pāvests" un skatāms [[MTG]] ''ViaPlay''<ref>{{ziņu atsauce|title=Skandalozais seriāls “Jaunais pāvests” sagrauj priekšstatu par garīdzniekiem!|url=http://skaties.lv/beztabu/interesanti/skandalozais-serials-jaunais-pavests-sagrauj-prieksstatu-par-garidzniekiem/|accessdate={{dat|2017|3|7||bez}}|work=[[skaties.lv]]|archive-date={{dat|2017|02|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170215021130/http://skaties.lv/beztabu/interesanti/skandalozais-serials-jaunais-pavests-sagrauj-prieksstatu-par-garidzniekiem/}}</ref> un [[Lattelecom]] ''Shortcut'' platfromā.<ref name="kasjauns">{{ziņu atsauce|title=Jaunais pāvests nu arī Latvijā|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/243304/jaunais-pavests-nu-ari-latvija|accessdate={{dat|2017|3|7||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{filmu ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Televīzijas seriāli]] [[Kategorija:HBO seriāli]] ctdjqmcf6m0aeflqvaaenhqv2knrpha Greiems 0 359693 4493778 3900275 2026-07-12T10:53:44Z Baisulis 11523 pievienots miršanas gads..... 4493778 wikitext text/x-wiki '''Greiems''' var būt: * [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''; 1918—2018) — ASV evaņģēlisko kristiešu evaņģēlists; * [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''; 1955—2026) — ASV politiķis * [[Drake (mūziķis)|Obrī Dreiks Greiems]] (''Aubrey Drake Graham''; 1986) — kanādiešu reperis, dziedātājs un aktieris. {{uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] [[Kategorija:Skotu uzvārdi]] qyxr8d2q1ezyplpwbxbfd2fy17bmxod Juris Utāns 0 361397 4493714 4475922 2026-07-12T08:11:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493714 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Juris Utāns | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1959|8|4}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Rīga]], [[Latvija]] (tobrīd {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) | m_dat_alt = {{mdv|2022|6|13|1959|8|4}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[gleznotājs]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | alma_mater = [[Latvijas Mākslas akadēmija]] | bērni = | piezīmes = }} '''Juris Utāns''' (dzimis {{dat|1959|8|4}} Rīgā, miris {{dat|2022|6|13}})<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/muziba-devies-gleznotajs-un-pedagogs-juris-utans/|title=Mūžībā devies gleznotājs un pedagogs Juris Utāns|website=tv3.lv|access-date=2022-08-01|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[glezniecība|gleznotājs]]. Strādājis kritiskā reālisma, sociāli aktīvas un politiskas mākslas laukā. Jura Utāna darbiem raksturīgs humors un ironija par sabiedrībā aktuāliem, rezonējošiem notikumiem. Viņš pārstāvēja laikmetīgās mākslas virzienu, dēvētu par reportāžmākslu. == Izglītība == 1984. gadā absolvējis [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s glezniecības nodaļu. Studējis meistardarbnīcā pie [[Eduards Kalniņš (gleznotājs)|Eduarda Kalniņa]] un [[Boriss Bērziņš|Borisa Bērziņa]]. [[Latvijas Mākslinieku savienība]]s biedrs no 1985. gada. Personālizstādes Latvijā un ārzemēs. 1994. gadā LU ieguvis [[Maģistrs (grāds)|maģistra]] grādu pedagoģijā.<ref name=":0" /> == Nozīmīgākās personālizstādes Latvijā == [[Attēls:JurisUtāns.jpg|thumb|left|Juris Utāns pie savām gleznām izstāžu zālē "Arsenāls"]] * 2012. "Utāns glezno un uzvar" Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja [[Arsenāls (izstāžu zāle)|izstāžu zālē "Arsenāls"]]; * 2013./2014. "Flai - Ļetalka - Fly" [[Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs|Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā]]; * 2016. "Invāzija" Mūkusalas Mākslas salonā. Mākslinieks paralēli profesionālajai darbībai bija [[Latvijas Universitāte]]s mācībspēks no 1987. gada (kopš 2015. gada asociētais profesors vizuāli plastiskajā mākslā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lms.lv/aktualitates/seru-vestis/juris-utans-04-08-1959-13-06-2022/|title=Juris Utāns (04.08.1959. – 13.06.2022.)|last=LMS|website=Latvijas Mākslinieku Savienība|access-date=2026-05-09|date=2022-06-15|language=en-US}}</ref> Juris Utāns strādājis arī kā [[pastmarka|pastmarku]] un [[monēta|monētu]] [[dizains|dizaina]] autors. Mākslinieka glezna "Pieturā" atrodas [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja]] kolekcijā, sadaļā Latvijas Māksla 1985.-2000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/pirmo-bernu-balvu-maksla-sanem-makslinieks-juris-utans.a259247/|title=Pirmo Bērnu balvu mākslā saņem mākslinieks Juris Utāns|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-09|language=lv}}</ref> Laikā no 2017.-2022. gadam glezna "Pieturā" tika eksponēta muzeja baltajā zālē un iekļauta mākslas video projektā "Vienas gleznas stāsts".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://satori.lv/article/vienas-gleznas-stasts-juris-utans-pietura-1987 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2026|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191022220502/https://www.satori.lv/article/vienas-gleznas-stasts-juris-utans-pietura-1987 }}</ref> == Galerija == <gallery caption="Latvijas pastmarkas, kuras darinājis Juris Utāns"> Attēls:Stamps of Latvia, 2006-07.jpg| Attēls:Stamps of Latvia, 2006-05.jpg| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Utāns, Juris}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] m9r8px135dzgb95ww6izidh0zxqmi12 Ivars Lūsis 0 362372 4493596 4284798 2026-07-12T03:08:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493596 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ivars Lūsis | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1969|2|14}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Skrīveri|td=Latvija}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2024|4|8|1969|2|14}} | miršanas vieta = {{vieta|Latvija|Daugavpils}} | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]], [[režisors]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Jūlija Ļaha]] | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Ivars Lūsis''' (dzimis {{dat|1969|2|14}}, miris {{dat|2024|4|8}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]] un [[režisors]]. == Dvīvesgājums == Dzimis 1969. gadā Skrīveros. 1993. gadā beidza mācības Liepājas teātra 4. studijā, kopš 1992. gada iestudēja izrādes vairākos teātros. 1997. gadā beidza studijas [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s Ekrāna un skatuves mākslas katedrā, iegūstot režisora specialitāti.<ref name="TV3">{{tīmekļa atsauce |title=Mūžībā aizgājis Daugavpils teātra režisors un aktieris Ivars Lūsis |url=https://izklaide.tv3.lv/kultura/muziba-aizgajis-daugavpils-teatra-rezisors-un-aktieris-ivars-lusis/ |publisher=TV3 |access-date={{dat|2024|04|08||bez}} |archive-date={{dat|2024|04|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240408202616/https://izklaide.tv3.lv/kultura/muziba-aizgajis-daugavpils-teatra-rezisors-un-aktieris-ivars-lusis/ }}</ref> No 2006. līdz 2008. gadam bijis [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] direktors.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://liepajasteatris.lv/ivars-lusis/|title=Ivars Lūsis|publisher=Liepājas teātris}}</ref> 2012. gadā viņš iestudēja komēdiju "Biznesa klases palāta" [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātri]], bija tā viesrežisors, bet no 2022. gada — pastāvīgā darbā.<ref name="TV3" /> Miris pēkšņi 2024. gada 8. aprīļa rītā Daugavpilī.<ref>[https://www.apollo.lv/8002729/vins-teica-ka-gribetu-karalisku-navi-paragri-mirusa-aktiera-lusa-dzivesbiedrene-julija-bijusi-klat-naves-bridi "Viņš teica, ka gribētu karalisku nāvi." Pāragri mirušā aktiera Lūša dzīvesbiedrene Jūlija bijusi klāt nāves brīdī] apollo.lv 2024. gada 17. aprīlī </ref> == Balvas un nominācijas == Vairākas I. Lūša izrādes nominēja un apbalvoja ar "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu: * "Sniegbaltītes skola" Liepājas teātrī (2007) – "Gada izrāde bērniem un pusaudžiem", * "Miskastes bērns" teātrī "Skatuve" (2010) – "Gada izrāde bērniem vai jauniešiem". * "Bērniņi" Liepājas teātrī (2008) saņēma piecas "Spēlmaņu nakts" nominācijas, tostarp "Gada dramatiskā teātra izrāde". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/ivars-lusis-9646 Ivars Lūsis] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lūsis, Ivars}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aizkraukles novadā dzimušie]] [[Kategorija:2024. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] tegba2kkt34behq4hxjmqn0mmtjfwhd Jānis Āmanis 0 362510 4493776 4372859 2026-07-12T10:52:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493776 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Jānis Āmanis | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1983|06|11}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ogre|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = 2006—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Jānis Āmanis''' (dzimis {{dat|1983|06|11}} [[Ogre|Ogrē]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. Mācījies [[Ogres 1. vidusskola|Ogres 1. vidusskolā]] un [[Ķeguma vidusskola|Ķeguma vidusskolā]], kur mācījies komercnovirzienā. Ķeguma vidusskolā spēlējis arī dramatiskajā pulciņā. 2006. gadā absolvējis [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]] un kļuvis par [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktieri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://teatris.lv/makslinieki/aktieri/janis-amanis|title=Jānis Āmanis|publisher=Latvijas Nacionālais teātris|access-date={{dat|2017|10|12||bez}}|archive-date={{dat|2021|09|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210927232003/https://teatris.lv/makslinieki/aktieri/janis-amanis}}</ref> 2023.gadā paziņojis par aiziešanu no teātra.<ref>{{ziņu atsauce |title=Aktieris Jānis Āmanis izšķīries no sievas un pametis Nacionālo teātri |url=https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/pasmaju-slavenibas/aktieris-janis-amanis-izskiries-no-sievas-un-pametis-nacionalo-teatri/ |accessdate={{dat|2024|6|14||bez}} |agency=izklaide.tv3.lv |date={{dat|2023|7|25||bez}} |archive-date={{dat|2024|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240614090450/https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/pasmaju-slavenibas/aktieris-janis-amanis-izskiries-no-sievas-un-pametis-nacionalo-teatri/ }}</ref> 2014. gadā ieguvis "[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]]" balvu nominācijā "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris]]" par savu darbu filmā "[[Sapņu komanda 1935]]". Attēlojis lomu filmā "[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]" (2018). Filmējies seriālos "[[Tikai nesaki man Bizu]]", "[[UgunsGrēks]]" un "[[Nemīlētie]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/kultura/172066-janis-amanis-kropla-milestiba.htm|title=Jānis Āmanis. Kroplā mīlestība|publisher=nra.lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.filmas.lv/person/6095/ Jānis Āmanis] filmas.lv {{aktieru ārējās saites}} * [https://izrades.lv/persona/janis-amanis-8272 Jānis Āmanis] izrades.lv {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Āmanis, Jānis}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ogrē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Lielā Kristapa balvas ieguvēji aktieri]] hpbroshky3tm930z85tq4lmrhxjey7h Gvido Straube 0 363715 4493513 4486611 2026-07-11T18:51:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493513 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Gvido Straube | vārds_orig = | attēls = Gvido Straube.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Latvijas Universitātes rektora kabinetā (2019) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1959 | dz_mēnesis = 09 | dz_diena = 09 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums|td=Latvija}} | vecāki = [[Fridrihs Straube-Strauss]], Gundega Straube-Strause | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | tautība = [[latvietis]] | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas vēstures institūts]] (1983-1990), [[Latvijas Universitāte]] (1990-) | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte]] | zinātne = [[Latvijas vēsture|Latvijas jaunāko laiku vēsture]], īpaši 18. un 19. gadsimts | pasniedzēji = Vasīlijs Dorošenko, Vincents Karaļuns, Aleksandrs Drīzulis, Kārlis Počs, [[Alberts Varslavāns]], [[Heinrihs Strods]] | studenti = | sasniegumi = [[brāļu draudzes|brāļu draudžu]] vēsture | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Gvido Straube''' (1959) ir latviešu vēsturnieks, [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|LU Vēstures un filozofijas fakultātes]] [[profesors]]. Kopš 2020. gada septembra [[Latvijas Vēstures institūts|Latvijas vēstures institūta]] direktors. Galvenā Straubes zinātniskā interese saistās ar Latvijas 18.—19. gs. kultūras vēsturi, īpaši pievērsies hernhūtiešu jeb [[Brāļu draudzes|brāļu draudžu]] kustības izpētei. == Dzīvesgājums == Dzimis 1959. gada 9. septembrī [[Tukums|Tukumā]] mediķes Gundegas Straubes-Strauss un [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s virsnieka [[Frīdrihs Straube-Strauss|Frīdriha Straubes-Strausa]] ģimenē. Ģimenē izkoptas vēstures grāmatu lasīšanas tradīcijas.<ref>Čerpinska, Anita. «Vēstures profesoram Gvido Straubem — 50», ''Latvijas vēstures institūta žurnāls'', 2009, Nr. 3, 203. lpp.</ref> Mācījās [[Rīgas 64. vidusskola|Rīgas 64. vidusskolā]]. Studēja [[Latvijas Universitāte|Pētera Stučkas Latvijas valsts universitātes]] Vēstures un filozofijas fakultātē (1977—1982). 1983. gadā uzņemts [[Latvijas vēstures institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas vēstures institūta]] aspirantūrā, no 1983. gada līdz 1988. gadam bija Vasīlija Dorošenko asistents,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/riba1981n017{{!}}article:DIVL74{{!}}query:Vasilijam%20Doro%C5%A1enko{{!}}issueType:P |title=PAR LATVIJAS PSR NOPELNIEM BAGĀTĀ ZINĀTNES DARBINIEKA GODA NOSAUKUMA PIEŠĶIRŠANU BIEDRAM V. DOROŠENKO, &#91;&#91;Rīgas Balss&#93;&#93;, 1981. gada 22. janvārī. |access-date=2019. gada 26. Septembris |archive-date=2019. gada 15. Maijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/riba1981n017{{!}}article:DIVL74{{!}}query:Vasilijam%20Doro%C5%A1enko{{!}}issueType:P }}</ref><ref>Čerpinska, Anita. «Vēstures profesoram Gvido Straubem — 50», Latvijas vēstures institūta žurnāls, 2009, Nr. 3, 204. lpp.</ref> līdztekus darbojās laikrakstā «[[Dzimtenes Balss]]»,<ref>Gvido Straube, LVU Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures specialitātes students, «Lielā reformatora atcerei», ''Dzimtenes Balss'', 1983. gada 22. septembris.</ref> un žurnālā «[[Karogs]]».<ref>Straube, Gvido, «Merķeļa cīņu biedru atceroties», [[Karogs]], 1984. gada 1. septembris.</ref> 1990. gadā aizstāvēja vēstures zinātņu kandidāta grādu — ''cand. hist''.<ref>Straube, Gvido, cand. hist. Latvijas ZA Vēstures institūta zinātniskais līdzstrādnieks, «Ļaunums, ar kuru izvairās no lielāka ļaunuma», [[Rīgas Balss]], 1990. gada 7. decembris, 6. lpp.</ref> 1990. gadā viņu ievēlēja par LU Vēstures un filozofijas fakultātes docentu, 1999. gadā par asociēto profesoru, par profesoru 2003. gadā. Bija arī Humbolta Universitātes un Berlīnes Brīvās universitātes viesdocents, strādāja Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā, darbojās kā žurnāla “Latvijas Arhīvi” redkolēģijas loceklis un Latvijas vēstures institūta pētnieks. Bija Vēstures un filozofijas fakultātes [[Dekāns (fakultātes vadītājs)|dekāns]] no 2001. līdz 2011. gadam un Vēstures un arheoloģijas nodaļas vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/8654dcb584db9ca8715397c5e0aa9407/ |title=lu.lv kontaktinformacija |access-date={{dat|2017|10|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170118004904/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/8654dcb584db9ca8715397c5e0aa9407/ |archivedate={{dat|2017|01|18||bez}} }}</ref> 2015. gadā nodarbināts valsts akciju sabiedrībā «Latvijas pasts». No 2001. līdz 2016. gadam ar pārtraukumiem bija Latvijas Universitātes Senāta loceklis.<ref>https://www.lu.lv/par-mums/lu-senats/</ref> Bija arī [[Latvijas Valsts heraldikas komisija]]s loceklis,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2009_files/3numurs/A_Cerpinska_G_Straubem_LVIZ_2009_3.pdf |title=Anita Čerpinska. VĒSTURES PROFESORAM GVIDO STRAUBEM - 50 |access-date={{dat|2017|10|23||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200925022512/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2009_files/3numurs/A_Cerpinska_G_Straubem_LVIZ_2009_3.pdf }}</ref> un Nacionālās vēstures komitejas loceklis. Darbojās Latvijas arhīvistu biedrībā, Hernhūtiešu fonda valdē un Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrībā. Straube bija ilggadējs privātās akciju sabiedrības "[[Rīgas Kinostudija]]" padomes loceklis un padomes priekšsēdētāja vietnieks.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/pieprasa-rigas-kinostudijas-maksatnespeju.d?id=42797668 DELFI: Pieprasa 'Rīgas kinostudijas' maksātnespēju]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=URINSOLMNPREP&code=000302124&id=90118119 |title=Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016. gada 20. septembra lēmums Nr. C30747816 |access-date=2019. gada 26. Septembris |archive-date=2024. gada 25. Maijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20240525201552/https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=URINSOLMNPREP&code=000302124&id=90118119 }}</ref> === Rektora vietas izpildītājs === 2019. gada 27. augustā, pēc [[Indriķis Muižnieks|Indriķa Muižnieka]] neapstiprināšanas Ministru kabinetā, Straubi iecēla par [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|rektora]] vietas izpildītāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valdiba-neapstiprina-muiznieku-latvijas-universitates-rektora-amata.a330045/|title=Valdība neapstiprina Muižnieku Latvijas Universitātes rektora amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2019-08-28|language=lv}}</ref> amatu sāka pildīt 2. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6765405/par-lu-rektora-amata-pienakumu-izpilditaju-klust-straube|title=Par LU rektora amata pienākumu izpildītāju kļūst Straube|website=TVNET|access-date=2019-08-30|date=2019-08-30|language=lv}}</ref> Straube 2019. gada septembrī likvidēja augstskolas Stratēģijas padomi<ref>[https://www.apollo.lv/6772135/lai-saglabatu-kontroli-straube-likvidejis-lu-strategijas-padomi LETA, Lai saglabātu kontroli, Straube likvidējis LU Stratēģijas padomi, Apollo, 2019. gada 6. septembris]</ref> un par savu svarīgāko uzdevumu izvirzīja LU "dežūrmenedžēšanu" līdz jauna rektora ievēlēšanai.<ref>[https://www.tvnet.lv/6775477/straube-sobrid-neredzu-sevi-ilgstosa-darba-lu-rektora-amata LETA, «Straube: Šobrīd neredzu sevi ilgstošā darbā LU rektora amatā», [[TVNET]], 2019. gada 11. septembris.]</ref> 2019. gada 30. septembrī viņu atcēla no rektora vietas izpildītāja amata,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/pec-muizniekam-labveliga-tiesas-lemuma-zzs-prasa-suplinskas-demisiju/ |title=LETA, «Pēc Muižniekam labvēlīgā tiesas lēmuma ZZS prasa Šuplinskas demisiju», TVNET, 2019. gada 30. septembris. |access-date=2019. gada 3. Oktobris |archive-date=2019. gada 3. Oktobris |archive-url=https://web.archive.org/web/20191003080819/https://skaties.lv/zinas/latvija/pec-muizniekam-labveliga-tiesas-lemuma-zzs-prasa-suplinskas-demisiju/ }}</ref> 2020. gada 11. martā stājās spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums, kas noteica, ka Ministru kabineta 2020. gada 29. augusta rīkojums Nr. 419, ar kuru amatā iecelts Straube, ir prettiesisks un atcelts no tā pieņemšanas dienas, šajā dienā rektora pienākumus atsāka pildīt Indriķis Muižnieks.<ref>[https://www.la.lv/valdiba-nolemj-neparsudzet-tai-nelabveligo-tiesas-lemumu-muiznieka-lieta "Valdība nolemj nepārsūdzēt tai nelabvēlīgo tiesas lēmumu Muižnieka lietā" [[Latvijas Avīze]], 2020, 10. marts]</ref> == Pētījumi == * ''Garlība Merķeļa priekšgaitnieki'', «Karogs», 1987; 10: 149—153; * ''Vidzemes [[brāļu draudzes]] kā pirmā sabiedriskā zemnieku kustība Latvijā''. Rīga, 1989, 177 lappuses; * ''Latvijas brāl̦u draudzes diārijs: jaunakais noraksts, jeb Hernūtiešu brāl̦u draudzes vēsture Latvijā''. «N.I.M.S.», 2000, 317 lappuses * Historiogrāfisks ievads. In: [[Frīdrihs Bernhards Blaufūss|Blaufūss, F.B.]] ''Vidzemes Stāsti: stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu, uzrakstīti 1753''. Rīga: Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība, 2015, 253 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Indriķis Muižnieks]]<br />[[Indriķis Muižnieks]] (''p.i'') | virsraksts = [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Universitātes rektors (pienākumu izpildītājs)]] | periods = 2019. gada 2. septembris — 2019. gada 30. septembris<br /> 2019. gada 1. decembris — 2020. gada 26. marts | pēc = [[Indriķis Muižnieks]] (''p.i'')<br />[[Indriķis Muižnieks]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas Universitātes rektori}} {{DEFAULTSORT:Straube, Gvido}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] 5kyt09wag54rviq2snlk0ocoz303e9m Novecošana 0 370292 4493388 4436889 2026-07-11T12:03:36Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Iedzīvotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493388 wikitext text/x-wiki '''Novecošana''' ir dabisks, neatgriezenisks, ilgstošs bioloģisks process [[cilvēks|cilvēka]] [[organisms|organisma]] individuālajā attīstībā. Organismu novecošanas cēloņus un likumsakarības pētī īpaša zinātnes nozare — [[gerontoloģija]], kuras galvenais uzdevums ir paildzināt cilvēka aktīvo mūžu. Pēdējā laikā tiek piedāvāti vairāki vecuma iedalījuma varianti. * 60—74 gadi — [[seniors|senioru]] vecums, * 75 gadi un vecāki — veci, * no 90 gadiem — ilgdzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lspa.lv/files/research/theses/A.Kaupuzs/Promocijas_darbs.pdf|title=Fiziskās aktivitātes veselības veicināšanai 60-75 gadus veciem cilvēkiem|last=Kaupužs|first=Aivars|access-date=21.12.17|date=2011. gads|archive-date={{dat|2016|06|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160612105709/http://lspa.lv/files/research/theses/A.Kaupuzs/Promocijas_darbs.pdf}}</ref> == Novecošanas tipi == # Hronoloģiskā novecošana — gadu skaits kopš dzimšanas brīža (pases vecums); # Sociālā novecošana — noteiktai vecuma grupai raksturīga [[uzvedība]] un lomas (ģērbšanās stils, uzvedības ieradumi, attieksme pret [[sabiedrība|sabiedrību]], ikdienas aktivitātes). Atspoguļo [[indivīds|indivīda]] lomu un mijiedarbību sociālajā sfērā; # Bioloģiskā novecošana — vispārējās [[veselība]]s un dzīvotspējas līmenis, visu funkciju stāvoklis. Tagadnes pozīcija iespējamā dzīves ilguma kontekstā; # Psiholoģiskā novecošana — indivīda spēja [[adaptācija|adaptēties]], pieskaņot savu uzvedību apkārtējās vides prasībām. Psiholoģisko vecumu iespaido bioloģiskie un sociālie faktori, kā arī adaptēšanās spējas, ko ietekmē [[atmiņa]], mācīšanās spējas, [[intelekts|intelekta]] līmenis, prasmes, [[emocijas|jūtas]], [[motivācija]], emocijas. Novecošanas tipus var iedalīt divās grupās: * Labvēlīgās [[vecumdienas]] * Nelabvēlīgās vecumdienas == Labvēlīgās vecumdienas == Labvēlīgas vecumdienas ietver 4 apakšgrupas: * Aktīvi-radoša grupa — veselīgs dzīvesveids, turpina strādāt, darbojas sabiedrības dzīvē; * [[Komforts|Komforta]] vecumdienas — nodarbošanās ar [[sports|sportu]], atpūta; * Trešā grupa ir vērsta uz [[ģimene|ģimeni]], mazbērniem, ģimenes vajadzību uzturēšana un nodrošināšana; * Ceturtā grupa vērsta uz [[veselība|veselību]] — [[diēta]], [[zāles|zāļu]] līdzekļi, fiziskā slodze, kuru nosaka [[ārsts]]. == Nelabvēlīgas vecumdienas == Tās ietver 2 apakšgrupas: * Agresīvā grupa — [[pretenzijas]], skaļa uzvešanās utt. * Zema [[pašnovērtējums|pašnovērtējuma]] grupa — savās problēmās un nesasniegtajos mērķos vaino tikai sevi. == Dzīvildzes sekojošās problēmas == * Sabiedrības novecošanas problēma, * Senioru [[sabiedriskais stāvoklis]] un labklājība, * Senioru atbalsts darba tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.medkursi.lv/wp-content/uploads/2010/02/geriatrija-ger-pamati.pdf|title=Geriatrijas pamati. Veco ļaužu aprūpes un saskarsmes īpatnības|last=Rupenheite|first=Margarita|access-date=20.12.17|date=2010. gads}}</ref> Tomēr senioru grupas robežas un pārejas vecums nav noteikts, kā arī nav noteikts vecums, kuru var definēt kā “seniora vecumu”. Centrālās statistikas pārbaude ir veikusi [[Statistika|statistiku]], ka galvenā tautas novecošanas pazīme ir tās demogrāfiskais vecums. Šis rādītājs nosaka senioru īpatsvaru attiecīgi pret kopējo iedzīvotāju skaitu. Par demogrāfiskās novecošanas sākumpunktu tiek uzskatīts vecums — 60 gadi un vairāk, kā arī, ja šīs grupas īpatsvars ir 12%, salīdzinot ar kopējo iedzīvotāju skaitu, tad valsts tiek uzskatīta par demogrāfiski novecojušu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/metodologija/iedzivotaju-skaits-un-galvenie-demografiskie-raditaji-36803.html|title=Iedzīvotāju skaits un galvenie demogrāfiskie rādītāji|last=|first=|access-date=21.12.17|date=2017.gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171213154458/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/metodologija/iedzivotaju-skaits-un-galvenie-demografiskie-raditaji-36803.html|archivedate={{dat|2017|12|13||bez}}}}</ref> == Demogrāfiskā novecošana == To var izprast kā parādību, kas veido: * Novecošana, samazinoties [[dzimstība]]i, * Novecošana, kas ir saistīta ar dzīves mūža pieaugumu, samazinoties mirstībai (uz dzimstības samazināšanās fona).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lm.gov.lv/upload/lmdokumentuprojekti/1/lmzino_080416_aktnovec.pdf|title=Aktīvās novecošanas stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā|last=LMZino|first=|access-date=19.12.17|date=2016. gads|archive-date={{dat|2017|06|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170609171932/http://www.lm.gov.lv/upload/lmdokumentuprojekti/1/lmzino_080416_aktnovec.pdf}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Cilvēks]] [[Kategorija:Veselība]] [[Kategorija:Iedzīvotāji]] 7zqsp0nbu0f0nagc2mzqmkvkbriciif Anda Zaice 0 372516 4493421 4408858 2026-07-11T13:34:36Z Meistars Joda 781 4493421 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Anda Zaice | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums ={{dat|1941|6|11}} | dz. vieta = | miršanas datums ={{miršanas datums un vecums|2026|1|23|1941|6|11}} | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = [[Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece]] (1977) | dzimums = S }} '''Anda Zaice''' (dzimusi {{dat|1941|6|11}}, mirusi {{dat|2026|1|23}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]]. No 1951. līdz 1957. gadam mācījusies horeogrāfijas skolā. 1962. gadā beigusi [[Dailes teātris|Dailes teātra]] studiju un kļuvusi par [[Liepājas teātris|Liepājas teātra aktrisi]]. 1964. gadā pārgājusi uz [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātri]], kur nostrādājusi līdz tā slēgšanai 1992. gadā. 1977. gadā Zaicei piešķirts [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces]] goda nosaukums. == Nozīmīgākās lomas Jaunatnes teātrī == * Gunta Bebre (G. Priedes "Lasīja Bebre", 1966) * Nele (Š. de Kostēra "Leģenda par Pūcesspieģeli", 1966) * Vera (M. Gorkija "Pēdējie", 1967) * Magone (Raiņa "Krauklītis", 1971) * Meita (A. Čaka "Spēlē, Spēlmani!", 1972) * Saša (A. Čehova "Ivanovs", 1975) * Antiņš (Raiņa "Zelta zirgs", 1976) * Solveiga (H. Ibsena "Pērs Gints", 1979) * Uļita (A. Ostrovska "Mežs", 1984) == Lomas kino un televīzijas filmās == * "[[Pieviltie]]" (1961)&nbsp;— Monika (Rīgas kinostudija) * "Diena bez vakara" (1962)&nbsp;— epizode (Rīgas kinostudija) * "Aļonka" (rež. Boriss Barnets, 1962)&nbsp;— Elza Kalniņa * "[[Purva bridējs (filma)|Purva bridējs]]" (1966)&nbsp;— epizode (Rīgas kinostudija) * "[[Elpojiet dziļi|Elpojiet dziļi (Četri balti krekli)]] (1967)&nbsp;— sēdes dalībniece (Rīgas kinostudija) * "[[Klusā sezona]]" (''Мёртвый сезон'') (rež. [[Sava Kulišs]], 1968)&nbsp;— Katrīne * "[[Tauriņdeja]]" (1971)&nbsp;— epizode (Rīgas kinostudija) * "[[Pārbaude uz ceļa]]" (''Проверка на дорогах'') (rež. [[Aleksejs Germans]], 1971)&nbsp;— partizāne Inga<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/15232/bio/|title=Anda Zaice|publisher=kino-teatr.ru}}</ref> * "Pēdējais forts" (rež. Vasile Brescanu, 1972)&nbsp;— Elza * "[[Peterss (filma)|Peterss]]" (1972)&nbsp;— epizode (Rīgas kinostudija) * "[[Piejūras klimats (filma)|Piejūras klimats]]" (1974)&nbsp;— epizode (Rīgas kinostudija) * "[[Teātris (filma)|Teātris]]" (1978)&nbsp;— epizode (Rīgas kinostudija) * "Inspektors Gulls" (TV filma, rež. Aleksandrs Proškins, 1979)&nbsp;— Edna * "[[Cīrulīši (filma)|Cīrulīši]]" (1980)&nbsp;— Silvija (Rīgas kinostudija) * "[[Atcerēties vai aizmirst]]" (1981)&nbsp;— Inta (Rīgas kinostudija) * "Komandantstunda" (rež. Nataļja Troščenko, 1981)&nbsp;— epizode * "[[Īsa pamācība mīlēšanā]]" (1982)&nbsp;— krodzinieka meita Magone (Rīgas kinostudija) * "[[Vajadzīga soliste]]" (1984)&nbsp;— epizode (Rīgas kinostudija) * "[[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]]" (1985)&nbsp;— Sīkstuļa kalpone (Rīgas kinostudija) * "[[Saulessvece (filma)|Saulessvece]]" (1986)&nbsp;— epizode (Rīgas kinostudija) * "[[Ness un Nesija]]" (1991)&nbsp;— balss (studija Dauka) * "[[De Granšānu ģimenes noslēpumi]]" (1992)&nbsp;— epizode (AL-KO/Ekran) * "Aizmirstais" (Krievijas TV seriāls, 2011)&nbsp;— Saimniece * "Mantojums" (Krievijas TV seriāls, 2015)&nbsp;— Veras kaimiņiene == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.filmas.lv/person/1687/ Anda Zaice] filmas.lv {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zaice, Anda}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] gotft0uaju2ivqalkb2b01kgu3tfs2l Hipstokrātija 0 376936 4493580 4472409 2026-07-11T21:23:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493580 wikitext text/x-wiki {{nenozīmīgs}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Hipstokrātija |Attēls = |Ainava= |Apraksts = |Fons = grupa |Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} |Žanrs = [[sintpops]] |Gadi = 2013—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Melo Records]]'' |Mlapa = |Dalībnieki = *Kristaps Zirnis *Mārtiņš Strautiņš |Bij_dalībnieki = }} '''Hipstokrātija''' ir 2013. gada beigās [[Rīga|Rīgā]] izveidots [[Latvija]]s [[sintpops|sintpopa]] duets, kuru veido producents Kristaps Zirnis un daudzinstrumentālists Mārtiņš Strautiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pašmāju mūzikā jauns vārds — „Hipstokrātija” |date=2014. gada 24. februāris |publisher=[[tvnet.lv]] |url=https://sejas.tvnet.lv/5231765/pasmaju-muzika-jauns-vards-hipstokratija |accessdate={{dat|2024|7|10||bez}}}}</ref> Līdz šim duets ir izdevis vienu studijas albumu un trīs [[EP ieraksts|mazalbumus]]. == Vēsture == 2014. gada vasarā Hipstokrātija digitāli izdeva 6 skaņdarbu garu debijas mazalbumu „Brīnumzeme”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jaunā pašmāju elektropopa apvienība „Hipstokrātija” izdod EP |date=2014. gada 31. jūlijs |publisher=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/520222-jauna_pasmaju_elektropopa_apvieniba_hipstokratija_izdod_ep |accessdate=2018. gada 13. februārī |archive-date=2014. gada 4. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20140804021020/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/520222-jauna_pasmaju_elektropopa_apvieniba_hipstokratija_izdod_ep }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Duets „Hipstokrātija” izdod debijas mazalbumu „Brīnumzeme” |date=2015. gada 4. augusts |publisher=alternative.lv |url=http://www.alternative.lv/jaunakie-ieraksti/duets-hipstokratija-izdod-debijas-mazalbumu-brinumzeme-835/ |accessdate=2018. gada 13. februārī |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140904215358/http://www.alternative.lv/jaunakie-ieraksti/duets-hipstokratija-izdod-debijas-mazalbumu-brinumzeme-835/ |archivedate=2014. gada 4. Septembris }}</ref> bet 2014. gada beigās, atzīmējot dueta pastāvēšanas pirmo gadadienu, digitāli laida klajā vēl vienu mazalbumu — „XII”, kurā ietilpa 3 skaņdarbi. 2014. gada 5. decembrī klubā ''[[Nabaklab]]'' notika dueta pirmā publiskā uzstāšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Hipstokrātija gada dzimšanas dienā izdod EP XII |date=2014. gada 27. novembris |publisher=[[tv3.lv|skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/citas-slavenibas/slavenibas-un-zvaigznu-putekli/hipstokratija-gada-dzimsanas-diena-izdod-ep-xii/ |accessdate=2018. gada 13. februārī |archive-date=2021. gada 30. Jūlijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20210730063159/https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/citas-slavenibas/slavenibas-un-zvaigznu-putekli/hipstokratija-gada-dzimsanas-diena-izdod-ep-xii/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pašmāju duets „Hipstokrātija” izdod jaunu EP |date=2014. gada 3. decembris |publisher=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/537887-pasmaju_duets_hipstokratija_izdod_jaunu_ep |accessdate=2018. gada 13. februārī |archive-date=2015. gada 16. Oktobris |archive-url=https://web.archive.org/web/20151016222755/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/537887-pasmaju_duets_hipstokratija_izdod_jaunu_ep }}</ref> 2015. gadā ''[[Melo Records]]'' izdeva dueta 10 skaņdarbu garu pilnmetrāžas albumu „[[Te nav Amerika]]”. Albuma atvēršanas koncerts notika 2015. gada 23. maijā klubā ''[[Nabaklab]]''. Pēc tam duets devās koncertturnejā pa Latviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Muzikālā apvienība 'Hipstokrātija' prezentēs savu debijas albumu 'Te nav Amerika' |date=2015. gada 21. maijs |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muzikala-apvieniba-hipstokratija-prezentes-savu-debijas-albumu-te-nav-amerika.d?id=45998069 |accessdate=2018. gada 13. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Hipstokrātija izdod albumu „Te nav Amerika” |date=2015. gada 21. maijs |publisher=naba.lv |url=https://www.naba.lv/par/naba-zinas/zina/t/13138/ |accessdate={{dat|2024|7|10||bez}}}}</ref> 2015. gada 20. novembrī duets digitāli izdeva savu trešo četru skaņdarbu garo mazalbumu „Zemes izšķirtspējas sapņi”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Hipstokrātija piedāvā jaunu minialbumu |date=2015. gada 22. novembris |publisher=skaties.lv |url=https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/citas-slavenibas/kultura/hipstokratija-piedava-jaunu-minialbumu/ |accessdate=2018. gada 13. februārī |archive-date=2021. gada 27. Jūlijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20210727184745/https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/citas-slavenibas/kultura/hipstokratija-piedava-jaunu-minialbumu/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Duets „Hipstokrātija” izdod jaunu EP |date=2015. gada 25. novembris |publisher=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/585442-duets_hipstokratija_izdod_jaunu_ep |accessdate=2018. gada 13. februārī |archive-date=2015. gada 25. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20151125172015/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/585442-duets_hipstokratija_izdod_jaunu_ep }}</ref> == Diskogrāfija == *Brīnumzeme (2014; mazalbums) *XII (2014; mazalbums) *Te nav Amerika (2015) *Zemas izšķirtspējas sapņi (2015; mazalbums) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.facebook.com/hipstokratija/ Dueta ''Facebook'' lapa] *[https://twitter.com/hipstokratija Dueta ''Twitter'' profils] *[https://hipstokratija.bandcamp.com/ Dueta ''BandCamp'' lapa] *Roberts Buivids (2015. gada 7. jūnijs). [http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/hipstokratija-te-nav-amerika.a53669/ HIPSTOKRĀTIJA: Te nav Amerika!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251017105151/https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/hipstokratija-te-nav-amerika.a53669/ |date={{dat|2025|10|17||bez}} }}. ''Atveriet, te dziesma!''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2018. gada 13. februārī. * Evita Bandere (2014. gada 28. novembris). [https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/citas-slavenibas/slavenibas-un-zvaigznu-putekli/hipstokratija-beidzot-tacu-jakapj-uz-skatuves/ Hipstokrātija: Beidzot taču jākāpj uz skatuves!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210728234702/https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/citas-slavenibas/slavenibas-un-zvaigznu-putekli/hipstokratija-beidzot-tacu-jakapj-uz-skatuves/ |date={{dat|2021|07|28||bez}} }}. [[tv3.lv|skaties.lv]]. Skatīts: 2018. gada 13. februārī. {{mūzikas grupa-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas sintpopa grupas]] h66okjw5nk0wtj4ias3mfsgy4zfw383 Tenisons 0 377832 4493541 4238677 2026-07-11T19:33:03Z Treisijs 347 4493541 wikitext text/x-wiki '''Tenisons''' var būt: * [[Alfrēds Tenisons]], Anglijas dzejnieks; * [[Jāns Tenisons]], igauņu jurists, politiķis un izdevējs; * [[Kārlis Tenisons (budists)|Kārlis Tenisons]], igauņu budists; * [[Kārlis Tenisons (čekists)|Kārlis Tenisons]], latviešu čekists; * [[Viktors Tenisons]], latviešu padomju politiskais un saimnieciskais darbinieks. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] pv0yn3mz2k06pb3v0e9vtkaf9hwxg7e Rāmīns Rezāījāns 0 377889 4493573 4480401 2026-07-11T21:07:41Z Baisulis 11523 papildināts...... 4493573 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Rāmīns Rezāījāns | image = [[Attēls:Ramin Rezaeian at the 2018 FIFA World Cup.jpg|220px]] | caption = Rāmīns Rezāījāns 2018. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|3|21}} | birth_place = {{vieta|Irāna|Sārī}} | height = 189 | currentclub = {{īre}} {{flaga|Irāna}} [[Foolad F.C.|Foolad]] | clubnumber = 69 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | youthyears1 = 2008-2009 | youthclubs1 = {{flaga|Irāna}} Shensa-ye Tehran | years1 = 2009—2013 | clubs1 = {{flaga|Irāna}} [[Saba Qom]] | caps1 = 98 | goals1 = 7 | years2 = 2013—2015 | clubs2 = {{flaga|Irāna}} [[Rah Ahan]] | caps2 = 54 | goals2 = 11 | years3 = 2015—2017 | clubs3 = {{flaga|Irāna}} [[Persepolis]] | caps3 = 40 | goals3 = 8 | years4 = 2017—2018 | clubs4 = {{flaga|Beļģija}} [[KV Oostende]] | caps4 = 16 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Katara}} [[Al Shahania]] | years5 = 2018—2020 | caps5 = 32 | goals5 = 17 | nationalyears1 = 2015— | nationalteam1 = {{fb|IRN}} | nationalcaps1 = 70 | nationalgoals1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|03|14|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|03|14|SK|bez}} | clubs6 = {{flaga|Katara}} [[Al-Duhail SC|Al-Duhail]] | years6 = 2020—2022 | caps6 = 10 | goals6 = 2 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Katara}} [[Al-Sailiya SC|Al-Sailiya]] | caps7 = 24 | years7 = 2021—2022 | goals7 = 5 | years8 = 2022 | clubs8 = {{flaga|Irāna}} [[Persepolis]] | caps8 = 13 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Irāna}} [[Sepahan S.C.|Sepahan]] | years9 = 2022—2024 | caps9 = 55 | goals9 = 12 | clubs10 = {{flaga|Irāna}} [[Esteghlal F.C.|Esteghlal]] | years10 = 2024— | caps10 = 35 | goals10 = 11 | clubs11 = {{īre}} {{flaga|Irāna}} [[Foolad F.C.|Foolad]] | years11 = 2026— | caps11 = 6 | goals11 = 1 }} '''Rāmīns Rezāījāns''' ({{val|fa|رامین رضاییان‎}}; dzimis {{dat|1990|3|21}}) ir [[Irāna]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Irānas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[Irānas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Irānas Pirmās divīzijas]] kluba ''[[Foolad F.C.|Foolad]]'' sastāvā, kas viņu īrē no ''[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]''. Viņš ir Irānas visu laiku rezultatīvākais spēlētājs [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] ar trim gūtajiem vārtiem. Viņš sāka savu karjeru kā labās malas aizsargs, bet bieži spēlē arī kā [[pussargs (futbols)|malējais uzbrucējs]]. Rezāījāns bija [[Karlušs Keirošs|Karluša Keiroša]] pirmā izvēle Irānas futbola izlases labās puses aizsardzībai [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]s spēlēs. Pazīstams ar savu lielisko ātrumu, veiklību un atlētismu, viņš bieži tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem Irānas malējiem aizsargiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Irānas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Irānas futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Rezāījāns, Rāmīns}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Irānā dzimušie]] [[Kategorija:Irānas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Irānas futbolisti]] [[Kategorija:KV Oostende spēlētāji]] [[Kategorija:FK Perspolis spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Duhail SC spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Sailiya SC spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] se440nc39g166c2oyiqhbpw100ktw9t Zlēku pamatskola 0 383964 4493526 4322967 2026-07-11T19:20:57Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4493526 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Zlēku pamatskola |native_name = |latin_name = |logo = |seal_image = |image = Zlēku skola (1884) - panoramio.jpg |image size = 250px |caption = |location = [[Zlēku pagasts]], [[Ventspils novads]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype = |type = |opened = 1796. gadā |headmaster = |staff = |teaching_staff = |employees = |grades = |years = |students = |language = |revenue = |homepage = }} '''Zlēku pamatskola''' bija vispārizglītojošā skola, kas atradās [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Zlēkas|Zlēkās]]. Dibināta 1796. gadā un nepārtraukti darbojusies līdz 2016. gadam. Tā bija senākā skola [[Kurzeme|Kurzemē]].<ref>[http://www.ventspilsnovads.lv/ct-menu-item-296/ct-menu-item-309 Izglītība Zlēkās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160830064704/http://www.ventspilsnovads.lv/ct-menu-item-296/ct-menu-item-309 |date={{dat|2016|08|30||bez}} }} Ventspils novads</ref> Pēdējā pastāvēšanas gadā skolā mācījās 28 bērni, kas bija uz pusi mazāk nekā valstī paredzētais minimālais skolēnu skaits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/foto-zleku-pamatskola-kur-sis-ir-pedejais-macibu-gads/|title=FOTO: Zlēku pamatskola, kur šis ir pēdējais mācību gads|last=Zāriņš|first=Jānis|website=skaties.lv|access-date=2019-11-18|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Skolas ēkā atrodas [[bērnudārzs]]. == Vēsture == 1796. gadā tiek uzcelta pirmā skola kalpu bērniem – necila vienstāvu koka ēka, kurā bijusi viena istaba, kurā skolēni mācījušies, ēduši un arī gulējuši. Vēlāk ēka papildināta ar otro stāvu, kurš pēdējā skolas pastāvēšanas laikā tika izmantots internātam, virtuvei un ēdamtelpai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visitventspils.com/lv/ko-darit-ventspili/706/?group=10&&filter=region|title=Ko darīt : Zlēku skola|last=|first=|website=Ventspils virtuālā vēstniecība|access-date=2019-11-18|date=|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191117141604/https://www.visitventspils.com/lv/ko-darit-ventspili/706/?group=10|archivedate=2019-11-17}}</ref> 1884. gadā uzcelta sarkano ķieģeļu divstāvu ēka, kurai pēc kāda laika uzbūvēts trešais stāvs. Sporta zāli pie skolas uzbūvēja 1960. gadā. <gallery> Zlēku skola (1884) - panoramio.jpg </gallery> == Nosaukumi == Skolas nosaukumi gadu gaitā mainījušies. * 1796 – 1900 Zlēku pagasta skola * 1901 – 1917 Zlēku divklasīgā ministrijas skola * 1918 – 1940 Zlēku sešklasīgā pamatskola * 1941 – 1942 Zlēku septiņgadīgā skola, jeb nepilnā vidusskola * 1942 – 1944 Zlēku tautskola * no 1945 Zlēku septiņgadīgā skola * 1961 – 1989 Zlēku astoņgadīgā skola * 1990 – 1992 Zlēku deviņgadīgā skola * no 1992. gada 1. septembra līdz skolas slēgšanai 2016. gadā – Zlēku pamatskola == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} [[Kategorija:Skolas Latvijā]] [[Kategorija:Ventspils novads]] jtd0xd1vy5acriuxrigw5ucs5w2o8ci 4493527 4493526 2026-07-11T19:21:15Z Pirags 3757 4493527 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Zlēku pamatskola |native_name = |latin_name = |logo = |seal_image = |image = Zlēku skola (1884) - panoramio - Laima Gūtmane (simka….jpg |image size = 250px |caption = |location = [[Zlēku pagasts]], [[Ventspils novads]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype = |type = |opened = 1796. gadā |headmaster = |staff = |teaching_staff = |employees = |grades = |years = |students = |language = |revenue = |homepage = }} '''Zlēku pamatskola''' bija vispārizglītojošā skola, kas atradās [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Zlēkas|Zlēkās]]. Dibināta 1796. gadā un nepārtraukti darbojusies līdz 2016. gadam. Tā bija senākā skola [[Kurzeme|Kurzemē]].<ref>[http://www.ventspilsnovads.lv/ct-menu-item-296/ct-menu-item-309 Izglītība Zlēkās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160830064704/http://www.ventspilsnovads.lv/ct-menu-item-296/ct-menu-item-309 |date={{dat|2016|08|30||bez}} }} Ventspils novads</ref> Pēdējā pastāvēšanas gadā skolā mācījās 28 bērni, kas bija uz pusi mazāk nekā valstī paredzētais minimālais skolēnu skaits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/foto-zleku-pamatskola-kur-sis-ir-pedejais-macibu-gads/|title=FOTO: Zlēku pamatskola, kur šis ir pēdējais mācību gads|last=Zāriņš|first=Jānis|website=skaties.lv|access-date=2019-11-18|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Skolas ēkā atrodas [[bērnudārzs]]. == Vēsture == 1796. gadā tiek uzcelta pirmā skola kalpu bērniem – necila vienstāvu koka ēka, kurā bijusi viena istaba, kurā skolēni mācījušies, ēduši un arī gulējuši. Vēlāk ēka papildināta ar otro stāvu, kurš pēdējā skolas pastāvēšanas laikā tika izmantots internātam, virtuvei un ēdamtelpai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visitventspils.com/lv/ko-darit-ventspili/706/?group=10&&filter=region|title=Ko darīt : Zlēku skola|last=|first=|website=Ventspils virtuālā vēstniecība|access-date=2019-11-18|date=|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191117141604/https://www.visitventspils.com/lv/ko-darit-ventspili/706/?group=10|archivedate=2019-11-17}}</ref> 1884. gadā uzcelta sarkano ķieģeļu divstāvu ēka, kurai pēc kāda laika uzbūvēts trešais stāvs. Sporta zāli pie skolas uzbūvēja 1960. gadā. <gallery> Zlēku skola (1884) - panoramio.jpg </gallery> == Nosaukumi == Skolas nosaukumi gadu gaitā mainījušies. * 1796 – 1900 Zlēku pagasta skola * 1901 – 1917 Zlēku divklasīgā ministrijas skola * 1918 – 1940 Zlēku sešklasīgā pamatskola * 1941 – 1942 Zlēku septiņgadīgā skola, jeb nepilnā vidusskola * 1942 – 1944 Zlēku tautskola * no 1945 Zlēku septiņgadīgā skola * 1961 – 1989 Zlēku astoņgadīgā skola * 1990 – 1992 Zlēku deviņgadīgā skola * no 1992. gada 1. septembra līdz skolas slēgšanai 2016. gadā – Zlēku pamatskola == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} [[Kategorija:Skolas Latvijā]] [[Kategorija:Ventspils novads]] s81nx1s0iig59gel5nb64lp5celddg7 4493528 4493527 2026-07-11T19:21:55Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4493528 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Zlēku pamatskola |native_name = |latin_name = |logo = |seal_image = |image = Zlēku skola (1884) - panoramio - Laima Gūtmane (simka….jpg |image size = 250px |caption = |location = [[Zlēku pagasts]], [[Ventspils novads]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype = |type = |opened = 1796. gadā |headmaster = |staff = |teaching_staff = |employees = |grades = |years = |students = |language = |revenue = |homepage = }} '''Zlēku pamatskola''' bija vispārizglītojošā skola, kas atradās [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Zlēkas|Zlēkās]]. Dibināta 1796. gadā un nepārtraukti darbojusies līdz 2016. gadam. Tā bija senākā skola [[Kurzeme|Kurzemē]].<ref>[http://www.ventspilsnovads.lv/ct-menu-item-296/ct-menu-item-309 Izglītība Zlēkās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160830064704/http://www.ventspilsnovads.lv/ct-menu-item-296/ct-menu-item-309 |date={{dat|2016|08|30||bez}} }} Ventspils novads</ref> Pēdējā pastāvēšanas gadā skolā mācījās 28 bērni, kas bija uz pusi mazāk nekā valstī paredzētais minimālais skolēnu skaits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/foto-zleku-pamatskola-kur-sis-ir-pedejais-macibu-gads/|title=FOTO: Zlēku pamatskola, kur šis ir pēdējais mācību gads|last=Zāriņš|first=Jānis|website=skaties.lv|access-date=2019-11-18|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Skolas ēkā atrodas [[bērnudārzs]]. == Vēsture == 1796. gadā tiek uzcelta pirmā skola kalpu bērniem – necila vienstāvu koka ēka, kurā bijusi viena istaba, kurā skolēni mācījušies, ēduši un arī gulējuši. Vēlāk ēka papildināta ar otro stāvu, kurš pēdējā skolas pastāvēšanas laikā tika izmantots internātam, virtuvei un ēdamtelpai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visitventspils.com/lv/ko-darit-ventspili/706/?group=10&&filter=region|title=Ko darīt : Zlēku skola|last=|first=|website=Ventspils virtuālā vēstniecība|access-date=2019-11-18|date=|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191117141604/https://www.visitventspils.com/lv/ko-darit-ventspili/706/?group=10|archivedate=2019-11-17}}</ref> 1884. gadā uzcelta sarkano ķieģeļu divstāvu ēka, kurai pēc kāda laika uzbūvēts trešais stāvs. Sporta zāli pie skolas uzbūvēja 1960. gadā. <gallery> Zlēku skola (1884) - panoramio.jpg|2009. ɡadā </gallery> == Nosaukumi == Skolas nosaukumi gadu gaitā mainījušies. * 1796 – 1900 Zlēku pagasta skola * 1901 – 1917 Zlēku divklasīgā ministrijas skola * 1918 – 1940 Zlēku sešklasīgā pamatskola * 1941 – 1942 Zlēku septiņgadīgā skola, jeb nepilnā vidusskola * 1942 – 1944 Zlēku tautskola * no 1945 Zlēku septiņgadīgā skola * 1961 – 1989 Zlēku astoņgadīgā skola * 1990 – 1992 Zlēku deviņgadīgā skola * no 1992. gada 1. septembra līdz skolas slēgšanai 2016. gadā – Zlēku pamatskola == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} [[Kategorija:Skolas Latvijā]] [[Kategorija:Ventspils novads]] p4b6gqnxiloqgs0onreyp0r7fy3yfkk 4493530 4493528 2026-07-11T19:22:57Z Pirags 3757 4493530 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Zlēku pamatskola |native_name = |latin_name = |logo = |seal_image = |image = Zlēku skola (1884) - panoramio - Laima Gūtmane (simka….jpg |image size = 250px |caption = |location = [[Zlēku pagasts]], [[Ventspils novads]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype = |type = |opened = 1796. gadā |headmaster = |staff = |teaching_staff = |employees = |grades = |years = |students = |language = |revenue = |homepage = }} '''Zlēku pamatskola''' bija vispārizglītojošā skola, kas atradās [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Zlēkas|Zlēkās]]. Dibināta 1796. gadā un nepārtraukti darbojusies līdz 2016. gadam. Tā bija senākā skola [[Kurzeme|Kurzemē]].<ref>[http://www.ventspilsnovads.lv/ct-menu-item-296/ct-menu-item-309 Izglītība Zlēkās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160830064704/http://www.ventspilsnovads.lv/ct-menu-item-296/ct-menu-item-309 |date={{dat|2016|08|30||bez}} }} Ventspils novads</ref> Skolas ēkā atrodas [[bērnudārzs]]. == Vēsture == 1796. gadā tiek uzcelta pirmā skola kalpu bērniem – necila vienstāvu koka ēka, kurā bijusi viena istaba, kurā skolēni mācījušies, ēduši un arī gulējuši. Vēlāk ēka papildināta ar otro stāvu, kurš pēdējā skolas pastāvēšanas laikā tika izmantots internātam, virtuvei un ēdamtelpai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visitventspils.com/lv/ko-darit-ventspili/706/?group=10&&filter=region|title=Ko darīt : Zlēku skola|last=|first=|website=Ventspils virtuālā vēstniecība|access-date=2019-11-18|date=|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191117141604/https://www.visitventspils.com/lv/ko-darit-ventspili/706/?group=10|archivedate=2019-11-17}}</ref> 1884. gadā uzcelta sarkano ķieģeļu divstāvu ēka, kurai pēc kāda laika uzbūvēts trešais stāvs. Sporta zāli pie skolas uzbūvēja 1960. gadā. Pēdējā pastāvēšanas gadā skolā mācījās 28 bērni, kas bija uz pusi mazāk nekā valstī paredzētais minimālais skolēnu skaits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/foto-zleku-pamatskola-kur-sis-ir-pedejais-macibu-gads/|title=FOTO: Zlēku pamatskola, kur šis ir pēdējais mācību gads|last=Zāriņš|first=Jānis|website=skaties.lv|access-date=2019-11-18|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> <gallery> Zlēku skola (1884) - panoramio.jpg|2009. ɡadā </gallery> == Nosaukumi == Skolas nosaukumi gadu gaitā mainījušies. * 1796 – 1900 Zlēku pagasta skola * 1901 – 1917 Zlēku divklasīgā ministrijas skola * 1918 – 1940 Zlēku sešklasīgā pamatskola * 1941 – 1942 Zlēku septiņgadīgā skola, jeb nepilnā vidusskola * 1942 – 1944 Zlēku tautskola * no 1945 Zlēku septiņgadīgā skola * 1961 – 1989 Zlēku astoņgadīgā skola * 1990 – 1992 Zlēku deviņgadīgā skola * no 1992. gada 1. septembra līdz skolas slēgšanai 2016. gadā – Zlēku pamatskola == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} [[Kategorija:Skolas Latvijā]] [[Kategorija:Ventspils novads]] g697b17cv85rj4lmmjygno7x6zptqu0 2026. gada FIFA Pasaules kauss 0 398126 4493585 4493168 2026-07-11T23:52:03Z Krišjānis 51961 /* Izslēgšanas turnīrs */ 4493585 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 96 | vārti = 280 | skatītāji = 6259584 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (8 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2026|06|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260606142432/https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament }}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} [[Alirezā Fagānī]]<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Simboli == === Talismani === [[File:Maple Zayu Clutch Brazil V Morocco 13 June 2026-22.jpg|thumb|''Maple'', ''Zayu'' un ''Clutch'' pasaules cēmpionāta talismani|left]] Maple, Zayu un Clutch ir oficiālie 2026. gada FIFA Pasaules kausa talismani.<ref>{{Cite web |last=Pizhol |first=Pavlo |date=September 24, 2025 |title=FIFA reveals first teasers of World Cup 2026 mascots |url=https://tribuna.com/en/blogs/fifa-reveals-first-teasers-of-world-cup-2026-mascots/ |access-date=September 24, 2025 |website=Tribuna.com}}</ref> Tie ir antropomorfs [[alnis]], [[jaguārs]] un [[baltgalvas ērglis]], kas tika paziņoti 2025. gada 25. septembrī.<ref>{{Cite web |title=Colourful trio of mascots unveiled for FIFA World Cup 26 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/clutch-maple-zayu-mascots-unveiled |access-date=September 26, 2025 |website=www.fifa.com}}</ref> === Bumba === [[File:FIFA World Cup 2026 Draw Reception (54972841852).jpg|thumb|''Adidas Trionda'' oficiālā turnīra bumba|left]] [[Adidas Trionda]] ir [[Adidas]] ražota futbola bumba. Tā ir oficiālā 2026. gada FIFA Pasaules kausa, ko rīko Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis, spēles bumba.<ref>{{Cite web |last=Mewis |first=Joe |date=September 9, 2025 |title='An assault on the eyes' Leaked World Cup ball slammed as design dubbed one of the worst ever |url=https://www.fourfourtwo.com/features/world-cup-ball-leaked-and-it-could-be-the-worst-ever |access-date=September 11, 2025 |website=[[FourFourTwo]] |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=May 2, 2025 |title=FIFA World Cup 2026 'Trionda' Match Ball Leaks, Featuring U.S., Mexico and Canada Colors |url=https://www.si.com/soccer/fifa-world-cup-2026-trionda-match-ball-leak |access-date=September 11, 2025 |website=SI |language=en-US}}</ref> Tā tika ieviesta 2025. gada 2. oktobrī. Bumba ir termiski salīmēta kopā no tikai četriem paneļiem, kas ir līdz šim mazākais skaits FIFA Pasaules kausa bumbai.<ref name="SciAmer">{{Cite web |last=Hasson |first=Emma R. |title=The Surprising Math and Physics behind the 2026 World Cup Soccer Ball |url=https://www.scientificamerican.com/article/the-surprising-math-and-physics-behind-the-2026-trionda-world-cup-soccer-ball/ |access-date=2025-09-11 |website=Scientific American |language=en}}</ref> == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}<br />[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}<br />[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT= |win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}<br />[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}} | vārti2 = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}<br />[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}<br />[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}<br />[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}<br />[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}<br />[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}<br />[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}<br />[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}<br />[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW= |win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV= |win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 598 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}<br />[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED= |win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}<br />[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}<br />[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 137 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}<br />[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}<br />[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 391 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=1 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=6 |ga_BEL=2 |status_BEL= |win_EGY=1 |draw_EGY=2 |loss_EGY=0 |gf_EGY=5 |ga_EGY=3 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=3 |loss_IRN=0 |gf_IRN=3 |ga_IRN=3 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=2 |gf_NZL=4 |ga_NZL=10 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 317 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}} | vārti2 = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}<br />[[Trezegē]] {{goal|82}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = [[Mahmūds Sābers|Sābers]] {{goal|5}} | vārti2 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|14}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Leandro Trosārs|Trosārs]] {{goal|28}}, {{goal|50}}<br />[[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|66}}<br />[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Aleksiss Sālemākerss|Sālemākerss]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CPV |team3=URU |team4=KSA <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=5 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=3 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=2 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=1 |gf_URU=3 |ga_URU=4 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}<br />[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}<br />[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}<br />[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}} | vārti2 = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}<br />[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 003 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 278 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Alekss Baena|Baena]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 065 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=3 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=10 |ga_FRA=2 |status_FRA= |win_SEN=1 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=8 |ga_SEN=6 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=12 |status_IRQ= |win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=8 |ga_NOR=7 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}} | vārti2 = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = [[Telo Osgors|Osgors]] {{goal|21}} | vārti2 = [[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|7}}, {{goal|20}}, {{goal|32}}<br />[[Dezirē Duē|Duē]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|4}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|56}}<br />[[Pape Gejs|P. Gejs]] {{goal|59}}, {{goal|71}}<br />[[Ilimans Ndiajē|I. Ndiajē]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=3 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=8 |ga_ARG=1 |status_ARG= |win_ALG=1 |draw_ALG=1 |loss_ALG=1 |gf_ALG=5 |ga_ALG=7 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=1 |loss_AUT=1 |gf_AUT=6 |ga_AUT=6 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=3 |gf_JOR=3 |ga_JOR=8 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}<br />[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 371 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = 3:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Rafīks Belgāli|Belgāli]] {{goal|45}}<br />[[Rijāds Mahrezs|Mahrezs]] {{goal|60}}, {{goal|90+3}} | vārti2 = [[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|28}}<br />[[Marsels Zabicers|Zabicers]] {{goal|55}}<br />[[Saša Kalajdžičs|Kalajdžičs]] {{goal|90+6}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = [[Musa et Tāmarī|et Tāmarī]] {{goal|55}} | vārti2 = [[Džovani Lo Selso|Lo Selso]] {{goal|19}}<br />[[Lautaro Martiness|La. Martiness]] {{goal|31|11m}}<br />[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|80}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=1 |draw_POR=2 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=1 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=4 |ga_COD=3 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=3 |gf_UZB=2 |ga_UZB=11 |status_UZB= |win_COL=2 |draw_COL=1 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}<br />[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}<br />[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}<br />[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>24. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 358 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|68|11m}}, {{goal|90+1}}<br />[[Fistons Majele|Majele]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|10}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=2 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=6 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=2 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=5 |ga_CRO=5 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=1 |gf_GHA=2 |ga_GHA=2 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=3 |gf_PAN=0 |ga_PAN=4 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 983 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|62}}<br />[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|67}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = [[Petars Sučičs|Sučičs]] {{goal|32}}<br />[[Nikola Vlašičs|Vlašičs]] {{goal|83}} | vārti2 = [[Deriks Lukassens|Lukassens]] {{goal|73}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrK |team2=GrF |team3=GrL |team4=GrE |team5=GrB |team6=GrJ |team7=GrD |team8=GrI |team9=GrG |team10=GrA |team11=GrC |team12=GrH <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB= |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD= |win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE= |win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF= |win_GrG=0 |draw_GrG=3 |loss_GrG=0 |gf_GrG=3 |ga_GrG=3 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=1 |gf_GrH=3 |ga_GrH=4 |status_GrH= |win_GrI=1 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=8 |ga_GrI=6 |status_GrI= |win_GrJ=1 |draw_GrJ=1 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=5 |ga_GrJ=7 |status_GrJ= |win_GrK=1 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=4 |ga_GrK=3 |status_GrK= |win_GrL=1 |draw_GrL=1 |loss_GrL=1 |gf_GrL=2 |ga_GrL=2 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|KOR}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|SWE}} |name_GrG={{fb|IRN}} |name_GrH={{fb|URU}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|ALG}} |name_GrK={{fb|COD}} |name_GrL={{fb|GHA}} |hth_GrL = ''Fair play'' rezultāts: Gana −3, Ekvadora −5. |hth_GrE = GrL <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}|1 (3)|{{fb|PAR}} (11m)|1 (4) |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|FRA}}|3|{{fb|SWE}}|0 |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}|0|{{fb|CAN}}|1 |29. jūnijs - [[Monterreja]]|{{fb|NED}}|1 (2)|{{fb|MAR}} (11m)|1 (3) |2. jūlijs - [[Toronto]]|{{fb|POR}}|2|{{fb|CRO}}|1 |2. jūlijs - [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}|3|{{fb|AUT}}|0 |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}|2|{{fb|BIH}}|0 |1. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|BEL}} (pap.)|3|{{fb|SEN}}|2 |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}|2|{{fb|JAP}}|1 |30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}|1|{{fb|NOR}}|2 |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}|2|{{fb|ECU}}|0 |1. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ENG}}|2|{{fb|COD}}|1 |3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}} (pap.)|3|{{fb|CPV}}|2 |3. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|AUS}}|1 (2)|{{fb|EGY}} (11m)|1 (4) |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}|2|{{fb|ALG}}|0 |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|{{fb|COL}}|1|{{fb|GHA}}|0 |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|{{fb|PAR}}|0|{{fb|FRA}}|1 |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|{{fb|CAN}}|0|{{fb|MAR}}|3 |6. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|POR}}|0|{{fb|ESP}}|1 |6. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|USA}}|1|{{fb|BEL}}|4 |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|BRA}}|1|{{fb|NOR}}|2 |5. jūlijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}|2|{{fb|ENG}}|3 |7. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ARG}}|3|{{fb|EGY}}|2 |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}} (11m)|0 (4)|{{fb|COL}}|0 (3) |9. jūlijs - [[Bostona]]|{{fb|FRA}}|2|{{fb|MAR}}|0 |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}|2|{{fb|BEL}}|1 |11. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|NOR}}|1|{{fb|ENG}} (pap.)|2 |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|{{fb|ARG}}||{{fb|SUI}}| |14. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|FRA}}||{{fb|ESP}}| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ENG}}||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Stefens Euštakiu|Euštakiu]] {{goal|90+2}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 69 237 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Kazemiru]] {{goal|56}}<br />[[Gabriels Martinelli|Martinelli]] {{goal|90+5}} | vārti2 = [[Kaišū Sano|Sano]] {{goal|29}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Hulio Ensiso|Ensiso]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 945 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{penmiss}}<br />[[Jozua Kimmihs|Kimmihs]] {{pengoal}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{pengoal}}<br />[[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{penmiss}}<br />[[Nadīms Amiri|Amiri]] {{pengoal}}<br />[[Jonatans Tā|Tā]] {{penmiss}} |rezultāts = 3:4 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Maurisio]]<br />{{pengoal}} [[Gustavo Gomess|G. Gomess]]<br />{{pengoal}} [[Matiass Galarsa|Galarsa]]<br />{{penmiss}} [[Antonio Sanabrija|Sanabrija]]<br />{{penmiss}} [[Fabians Balbuena|Balbuena]]<br />{{pengoal}} [[Hosē Kanale|Kanale]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|72}} | vārti2 = [[Isa Diops|Diops]] {{goal|90+1}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Tēns Kopmeinerss|Kopmeinerss]] {{pengoal}}<br />[[Džastins Kleiverts|Kleiverts]] {{penmiss}}<br />[[Vauts Veghorsts|Veghorsts]] {{pengoal}}<br />[[Kvintens Timbers|Timbers]] {{penmiss}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{penmiss}} |rezultāts = 2:3 |sitieni2 = {{penmiss}} [[Nāils el Ainauī|el Ainauī]]<br />{{pengoal}} [[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]]<br />{{pengoal}} [[Šamsedīns Tālibī|Tālibī]]<br />{{penmiss}} [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]]<br />{{pengoal}} [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|74}} | vārti2 = [[Antonio Nusa|Nusa]] {{goal|39}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|86}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 665 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>1. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|45}}, {{goal|74}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|53}} | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|22}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|31}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|75}}, {{goal|86}} | vārti2 = [[Braiens Sipenga|Sipenga]] {{goal|7}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Juri Tīlemanss|Tīlemanss]] {{goal|89}},{{goal|120+5|11m}} | vārti2 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|25}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|51}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|45}}<br />[[Maliks Tilmans|Tilmans]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|36}}, {{goal|89}}<br />[[Pedro Porro|Porro]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|68|11m}}<br />[[Gonsalu Ramušs|Ramušs]] {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Ivans Perišičs|Perišičs]] {{goal|53}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|10}}<br />[[Dans Ndoje|Ndoje]] {{goal|46}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|55|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|13}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 244 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Harijs Sutars|Sutars]] {{penmiss}}<br />[[Džeksons Ērvains|Ērvains]] {{pengoal}}<br />[[Avers Mabils|Mabils]] {{pengoal}}<br />[[Lūkass Heringtons|Heringtons]] {{penmiss}} |rezultāts = 2:4 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Mahmūds Sābers|Sābers]]<br />{{pengoal}} [[Rāmī Rabīa|Rabīa]]<br />{{pengoal}} [[Mohameds Salāhs|Salāhs]]<br />{{pengoal}} [[Hosāms Abdelmagīds|Abdelmagīds]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|29}}<br />[[Lisandro Martiness|Li. Martiness]] {{goal|92}}<br />[[Dinei]] {{goal|111|s.v.}} | vārti2 = [[Derujs Duarte|D. Duarte]] {{goal|59}}<br />[[Sidni Lopešs Kabrals|S. L. Kabrals]] {{goal|103}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = [[Džons Arjass|Dž. Arjass]] {{goal|14}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Azedīns Unahī|Unahī]] {{goal|50}}, {{goal|82}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|90+8}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|70|11m}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Neimars]] {{goal|90+10|11m}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|79}}, {{goal|90}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|42}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|69|11m}} | vārti2 = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|36}}, {{goal|38}}<br />[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|60|11m}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mikels Merino|Merino]] {{goal|90+1}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Maliks Tilmans|Tilmans]] {{goal|31}} | vārti2 = [[Šarls De Ketelārs|De Ketelārs]] {{goal|9}}, {{goal|33}}<br />[[Hanss Vanakens|Vanakens]] {{goal|57}}<br />[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Kristians Romero|Romero]] {{goal|79}}<br />[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|83}}<br />[[Enco Fernandess|Fernandess]] {{goal|90+2}} | vārti2 = [[Jāsers Ibrahīms|Ibrahīms]] {{goal|15}}<br />[[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|67}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 69 239 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Granits Džaka|Džaka]] {{pengoal}}<br />[[Zeki Amduni|Amduni]] {{pengoal}}<br />[[Manuels Akandži|Akandži]] {{penmiss}}<br />[[Sedriks Itens|Itens]] {{pengoal}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{pengoal}} |rezultāts = 4:3 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Huans Fernando Kintero|Kintero]]<br />{{penmiss}} [[Davinsons Sančess|Sančess]]<br />{{pengoal}} [[Hamintons Kampass|Kampass]]<br />{{penmiss}} [[Kučo Ernandess|Ernandess]]<br />{{pengoal}} [[Luiss Diass|Diass]] }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|60}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 811 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Fabjans Ruiss|Ruiss]] {{goal|30}}<br />[[Mikels Merino|Merino]] {{goal|88}} | vārti2 = [[Šarls De Ketelārs|De Ketelārs]] {{goal|41}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = [[Andreass Šelderups|Šelderups]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|45+2}}, {{goal|93}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] ee015lwqpf7kjg3ycuxj6a8spthjip9 4493784 4493585 2026-07-12T11:12:20Z Krišjānis 51961 4493784 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 100 | vārti = 292 | skatītāji = 6527410 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (8 vārti)<br /> {{flaga|FRA}} [[Kilians Mbapē]] (8 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2026|06|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260606142432/https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament }}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} [[Alirezā Fagānī]]<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Simboli == === Talismani === [[File:Maple Zayu Clutch Brazil V Morocco 13 June 2026-22.jpg|thumb|''Maple'', ''Zayu'' un ''Clutch'' pasaules cēmpionāta talismani|left]] Maple, Zayu un Clutch ir oficiālie 2026. gada FIFA Pasaules kausa talismani.<ref>{{Cite web |last=Pizhol |first=Pavlo |date=September 24, 2025 |title=FIFA reveals first teasers of World Cup 2026 mascots |url=https://tribuna.com/en/blogs/fifa-reveals-first-teasers-of-world-cup-2026-mascots/ |access-date=September 24, 2025 |website=Tribuna.com}}</ref> Tie ir antropomorfs [[alnis]], [[jaguārs]] un [[baltgalvas ērglis]], kas tika paziņoti 2025. gada 25. septembrī.<ref>{{Cite web |title=Colourful trio of mascots unveiled for FIFA World Cup 26 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/clutch-maple-zayu-mascots-unveiled |access-date=September 26, 2025 |website=www.fifa.com}}</ref> === Bumba === [[File:FIFA World Cup 2026 Draw Reception (54972841852).jpg|thumb|''Adidas Trionda'' oficiālā turnīra bumba|left]] [[Adidas Trionda]] ir [[Adidas]] ražota futbola bumba. Tā ir oficiālā 2026. gada FIFA Pasaules kausa, ko rīko Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis, spēles bumba.<ref>{{Cite web |last=Mewis |first=Joe |date=September 9, 2025 |title='An assault on the eyes' Leaked World Cup ball slammed as design dubbed one of the worst ever |url=https://www.fourfourtwo.com/features/world-cup-ball-leaked-and-it-could-be-the-worst-ever |access-date=September 11, 2025 |website=[[FourFourTwo]] |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=May 2, 2025 |title=FIFA World Cup 2026 'Trionda' Match Ball Leaks, Featuring U.S., Mexico and Canada Colors |url=https://www.si.com/soccer/fifa-world-cup-2026-trionda-match-ball-leak |access-date=September 11, 2025 |website=SI |language=en-US}}</ref> Tā tika ieviesta 2025. gada 2. oktobrī. Bumba ir termiski salīmēta kopā no tikai četriem paneļiem, kas ir līdz šim mazākais skaits FIFA Pasaules kausa bumbai.<ref name="SciAmer">{{Cite web |last=Hasson |first=Emma R. |title=The Surprising Math and Physics behind the 2026 World Cup Soccer Ball |url=https://www.scientificamerican.com/article/the-surprising-math-and-physics-behind-the-2026-trionda-world-cup-soccer-ball/ |access-date=2025-09-11 |website=Scientific American |language=en}}</ref> == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}<br />[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}<br />[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT= |win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}<br />[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}} | vārti2 = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}<br />[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}<br />[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}<br />[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}<br />[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}<br />[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}<br />[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}<br />[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}<br />[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW= |win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV= |win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 598 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}<br />[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED= |win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}<br />[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}<br />[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 137 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}<br />[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}<br />[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 391 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=1 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=6 |ga_BEL=2 |status_BEL= |win_EGY=1 |draw_EGY=2 |loss_EGY=0 |gf_EGY=5 |ga_EGY=3 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=3 |loss_IRN=0 |gf_IRN=3 |ga_IRN=3 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=2 |gf_NZL=4 |ga_NZL=10 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 317 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}} | vārti2 = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}<br />[[Trezegē]] {{goal|82}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = [[Mahmūds Sābers|Sābers]] {{goal|5}} | vārti2 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|14}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Leandro Trosārs|Trosārs]] {{goal|28}}, {{goal|50}}<br />[[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|66}}<br />[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Aleksiss Sālemākerss|Sālemākerss]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CPV |team3=URU |team4=KSA <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=5 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=3 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=2 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=1 |gf_URU=3 |ga_URU=4 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}<br />[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}<br />[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}<br />[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}} | vārti2 = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}<br />[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 003 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 278 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Alekss Baena|Baena]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 065 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=3 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=10 |ga_FRA=2 |status_FRA= |win_SEN=1 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=8 |ga_SEN=6 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=12 |status_IRQ= |win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=8 |ga_NOR=7 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}} | vārti2 = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = [[Telo Osgors|Osgors]] {{goal|21}} | vārti2 = [[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|7}}, {{goal|20}}, {{goal|32}}<br />[[Dezirē Duē|Duē]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|4}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|56}}<br />[[Pape Gejs|P. Gejs]] {{goal|59}}, {{goal|71}}<br />[[Ilimans Ndiajē|I. Ndiajē]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=3 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=8 |ga_ARG=1 |status_ARG= |win_ALG=1 |draw_ALG=1 |loss_ALG=1 |gf_ALG=5 |ga_ALG=7 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=1 |loss_AUT=1 |gf_AUT=6 |ga_AUT=6 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=3 |gf_JOR=3 |ga_JOR=8 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}<br />[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 371 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = 3:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Rafīks Belgāli|Belgāli]] {{goal|45}}<br />[[Rijāds Mahrezs|Mahrezs]] {{goal|60}}, {{goal|90+3}} | vārti2 = [[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|28}}<br />[[Marsels Zabicers|Zabicers]] {{goal|55}}<br />[[Saša Kalajdžičs|Kalajdžičs]] {{goal|90+6}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = [[Musa et Tāmarī|et Tāmarī]] {{goal|55}} | vārti2 = [[Džovani Lo Selso|Lo Selso]] {{goal|19}}<br />[[Lautaro Martiness|La. Martiness]] {{goal|31|11m}}<br />[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|80}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=1 |draw_POR=2 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=1 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=4 |ga_COD=3 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=3 |gf_UZB=2 |ga_UZB=11 |status_UZB= |win_COL=2 |draw_COL=1 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}<br />[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}<br />[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}<br />[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>24. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 358 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|68|11m}}, {{goal|90+1}}<br />[[Fistons Majele|Majele]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|10}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=2 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=6 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=2 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=5 |ga_CRO=5 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=1 |gf_GHA=2 |ga_GHA=2 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=3 |gf_PAN=0 |ga_PAN=4 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 983 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|62}}<br />[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|67}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = [[Petars Sučičs|Sučičs]] {{goal|32}}<br />[[Nikola Vlašičs|Vlašičs]] {{goal|83}} | vārti2 = [[Deriks Lukassens|Lukassens]] {{goal|73}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrK |team2=GrF |team3=GrL |team4=GrE |team5=GrB |team6=GrJ |team7=GrD |team8=GrI |team9=GrG |team10=GrA |team11=GrC |team12=GrH <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB= |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD= |win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE= |win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF= |win_GrG=0 |draw_GrG=3 |loss_GrG=0 |gf_GrG=3 |ga_GrG=3 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=1 |gf_GrH=3 |ga_GrH=4 |status_GrH= |win_GrI=1 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=8 |ga_GrI=6 |status_GrI= |win_GrJ=1 |draw_GrJ=1 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=5 |ga_GrJ=7 |status_GrJ= |win_GrK=1 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=4 |ga_GrK=3 |status_GrK= |win_GrL=1 |draw_GrL=1 |loss_GrL=1 |gf_GrL=2 |ga_GrL=2 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|KOR}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|SWE}} |name_GrG={{fb|IRN}} |name_GrH={{fb|URU}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|ALG}} |name_GrK={{fb|COD}} |name_GrL={{fb|GHA}} |hth_GrL = ''Fair play'' rezultāts: Gana −3, Ekvadora −5. |hth_GrE = GrL <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}|1 (3)|{{fb|PAR}} (11m)|1 (4) |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|FRA}}|3|{{fb|SWE}}|0 |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}|0|{{fb|CAN}}|1 |29. jūnijs - [[Monterreja]]|{{fb|NED}}|1 (2)|{{fb|MAR}} (11m)|1 (3) |2. jūlijs - [[Toronto]]|{{fb|POR}}|2|{{fb|CRO}}|1 |2. jūlijs - [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}|3|{{fb|AUT}}|0 |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}|2|{{fb|BIH}}|0 |1. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|BEL}} (pap.)|3|{{fb|SEN}}|2 |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}|2|{{fb|JAP}}|1 |30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}|1|{{fb|NOR}}|2 |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}|2|{{fb|ECU}}|0 |1. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ENG}}|2|{{fb|COD}}|1 |3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}} (pap.)|3|{{fb|CPV}}|2 |3. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|AUS}}|1 (2)|{{fb|EGY}} (11m)|1 (4) |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}|2|{{fb|ALG}}|0 |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|{{fb|COL}}|1|{{fb|GHA}}|0 |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|{{fb|PAR}}|0|{{fb|FRA}}|1 |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|{{fb|CAN}}|0|{{fb|MAR}}|3 |6. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|POR}}|0|{{fb|ESP}}|1 |6. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|USA}}|1|{{fb|BEL}}|4 |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|BRA}}|1|{{fb|NOR}}|2 |5. jūlijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}|2|{{fb|ENG}}|3 |7. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ARG}}|3|{{fb|EGY}}|2 |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}} (11m)|0 (4)|{{fb|COL}}|0 (3) |9. jūlijs - [[Bostona]]|{{fb|FRA}}|2|{{fb|MAR}}|0 |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}|2|{{fb|BEL}}|1 |11. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|NOR}}|1|{{fb|ENG}} (pap.)|2 |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|{{fb|ARG}} (pap.)|3|{{fb|SUI}}|1 |14. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|FRA}}||{{fb|ESP}}| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ENG}}||{{fb|ARG}}| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Stefens Euštakiu|Euštakiu]] {{goal|90+2}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 69 237 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Kazemiru]] {{goal|56}}<br />[[Gabriels Martinelli|Martinelli]] {{goal|90+5}} | vārti2 = [[Kaišū Sano|Sano]] {{goal|29}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Hulio Ensiso|Ensiso]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 945 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{penmiss}}<br />[[Jozua Kimmihs|Kimmihs]] {{pengoal}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{pengoal}}<br />[[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{penmiss}}<br />[[Nadīms Amiri|Amiri]] {{pengoal}}<br />[[Jonatans Tā|Tā]] {{penmiss}} |rezultāts = 3:4 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Maurisio]]<br />{{pengoal}} [[Gustavo Gomess|G. Gomess]]<br />{{pengoal}} [[Matiass Galarsa|Galarsa]]<br />{{penmiss}} [[Antonio Sanabrija|Sanabrija]]<br />{{penmiss}} [[Fabians Balbuena|Balbuena]]<br />{{pengoal}} [[Hosē Kanale|Kanale]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|72}} | vārti2 = [[Isa Diops|Diops]] {{goal|90+1}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Tēns Kopmeinerss|Kopmeinerss]] {{pengoal}}<br />[[Džastins Kleiverts|Kleiverts]] {{penmiss}}<br />[[Vauts Veghorsts|Veghorsts]] {{pengoal}}<br />[[Kvintens Timbers|Timbers]] {{penmiss}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{penmiss}} |rezultāts = 2:3 |sitieni2 = {{penmiss}} [[Nāils el Ainauī|el Ainauī]]<br />{{pengoal}} [[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]]<br />{{pengoal}} [[Šamsedīns Tālibī|Tālibī]]<br />{{penmiss}} [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]]<br />{{pengoal}} [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|74}} | vārti2 = [[Antonio Nusa|Nusa]] {{goal|39}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|86}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 665 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>1. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|45}}, {{goal|74}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|53}} | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|22}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|31}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|75}}, {{goal|86}} | vārti2 = [[Braiens Sipenga|Sipenga]] {{goal|7}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Juri Tīlemanss|Tīlemanss]] {{goal|89}},{{goal|120+5|11m}} | vārti2 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|25}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|51}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|45}}<br />[[Maliks Tilmans|Tilmans]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|36}}, {{goal|89}}<br />[[Pedro Porro|Porro]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|68|11m}}<br />[[Gonsalu Ramušs|Ramušs]] {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Ivans Perišičs|Perišičs]] {{goal|53}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|10}}<br />[[Dans Ndoje|Ndoje]] {{goal|46}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|55|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|13}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 244 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Harijs Sutars|Sutars]] {{penmiss}}<br />[[Džeksons Ērvains|Ērvains]] {{pengoal}}<br />[[Avers Mabils|Mabils]] {{pengoal}}<br />[[Lūkass Heringtons|Heringtons]] {{penmiss}} |rezultāts = 2:4 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Mahmūds Sābers|Sābers]]<br />{{pengoal}} [[Rāmī Rabīa|Rabīa]]<br />{{pengoal}} [[Mohameds Salāhs|Salāhs]]<br />{{pengoal}} [[Hosāms Abdelmagīds|Abdelmagīds]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|29}}<br />[[Lisandro Martiness|Li. Martiness]] {{goal|92}}<br />[[Dinei]] {{goal|111|s.v.}} | vārti2 = [[Derujs Duarte|D. Duarte]] {{goal|59}}<br />[[Sidni Lopešs Kabrals|S. L. Kabrals]] {{goal|103}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = [[Džons Arjass|Dž. Arjass]] {{goal|14}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Azedīns Unahī|Unahī]] {{goal|50}}, {{goal|82}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|90+8}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|70|11m}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Neimars]] {{goal|90+10|11m}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|79}}, {{goal|90}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|42}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|69|11m}} | vārti2 = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|36}}, {{goal|38}}<br />[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|60|11m}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mikels Merino|Merino]] {{goal|90+1}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Maliks Tilmans|Tilmans]] {{goal|31}} | vārti2 = [[Šarls De Ketelārs|De Ketelārs]] {{goal|9}}, {{goal|33}}<br />[[Hanss Vanakens|Vanakens]] {{goal|57}}<br />[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Kristians Romero|Romero]] {{goal|79}}<br />[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|83}}<br />[[Enco Fernandess|Fernandess]] {{goal|90+2}} | vārti2 = [[Jāsers Ibrahīms|Ibrahīms]] {{goal|15}}<br />[[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|67}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 69 239 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Granits Džaka|Džaka]] {{pengoal}}<br />[[Zeki Amduni|Amduni]] {{pengoal}}<br />[[Manuels Akandži|Akandži]] {{penmiss}}<br />[[Sedriks Itens|Itens]] {{pengoal}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{pengoal}} |rezultāts = 4:3 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Huans Fernando Kintero|Kintero]]<br />{{penmiss}} [[Davinsons Sančess|Sančess]]<br />{{pengoal}} [[Hamintons Kampass|Kampass]]<br />{{penmiss}} [[Kučo Ernandess|Ernandess]]<br />{{pengoal}} [[Luiss Diass|Diass]] }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|60}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 811 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Fabjans Ruiss|Ruiss]] {{goal|30}}<br />[[Mikels Merino|Merino]] {{goal|88}} | vārti2 = [[Šarls De Ketelārs|De Ketelārs]] {{goal|41}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = [[Andreass Šelderups|Šelderups]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|45+2}}, {{goal|93}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Aleksiss Makalisters|Makalisters]] {{goal|10}}<br />[[Hulians Alvaress|Alvaress]] {{goal|112}}<br />[[Lautaro Martiness|La. Martiness]] {{goal|120+1}} | vārti2 = [[Dans Ndoje|Ndoje]] {{goal|67}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] tj7js9gguk0cjuoysc625e3gnss9ill Gargždu "Banga" 0 398690 4493441 4419567 2026-07-11T14:44:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493441 wikitext text/x-wiki {{Atveidošana}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #1B1F56 | nos = Gargždu "Banga" | logo = [[Attēls:FK Banga Gargždai logo.png|150px]] | pilns = Gardžu futbola klubs "Banga" <br />(''Gargždų futbolo klubas „Banga“'') | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Gargždi}} | dib = 1966 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = Gargždu centrālais stadions | ietilp = 3250 | prez = {{flaga|Lietuva}} Rimants Mikalausks<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fkbanga.lt/kontaktai|title=Kontaktai – FK Banga|website=www.fkbanga.lt}}</ref> | tren = {{flaga|POR}} [[Davids Afonso]] | līga = [[TOPLYGA]] | sez = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]] | poz = 8. vieta (A līgā) | | pattern_la1=|pattern_b1=|pattern_ra1= | leftarm1=FF6600|body1=FF6600|rightarm1=FF6600|shorts1=FF6600|socks1=FF6600 | pattern_la2=_navyshoulders|pattern_b2=_thindkbluesides|pattern_ra2=_navyshoulders | leftarm2=223D71|body2=223D71|rightarm2=223D71|shorts2=223D71|socks2=223D71 }} '''Gargždu futbola klubs "Banga"''' ({{val|lt|Gargždų futbolo klubas „Banga“}}) ir 1966. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Gargždi]]em, kas šobrīd spēlē [[TOPLYGA]]. == Sasniegumi == * '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]''' ** 4. vieta (1): 2020 * '''Lietuvas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litocuphist.html|title=Lithuania - List of Cup Finals|website=www.rsssf.org}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2024 ** Finālisti (3): 2011, 2014, 2019. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2004. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2004.]]''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' (''Vakarai'') | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu04lyga2w.html|title=Lithuanian 2004 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820033958/http://almis.sritis.lt/ltu04lyga2w.html}}</ref> |- | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2005. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2005.]]''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' (''Vakarai'') | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu05lyga2w.html|title=Lithuanian 2005 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820034430/http://almis.sritis.lt/ltu05lyga2w.html}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2006. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2006.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''12.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito06.html|title=Lithuania 2006|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2007. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2007.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito07.html|title=Lithuania 2007|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2008. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2008.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito08.html|title=Lithuania 2008|website=www.rsssf.org}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2009. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2009.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito09.html|title=Lithuania 2009|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#alyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#alyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#alyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#alyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#FFCCCC" style="text-align:center;"| {{decrease}} |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#1lyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lietuvosfutbolas.lt/klubai/banga-1627/|title=- Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lietuvosfutbolas.lt/klubai/banga-1072/|title=FK Banga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''2026.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[TOPLYGA]]''' | bgcolor="#FF" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}</ref> |- |} == Krāsas == * Oranža un tumši zila. {| class="wikitable" style="font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0" |- | style="background:orange;color:white" width="150" height="50" |'''BANGA''' | style="background:Darkblue;color:White" width="150" height="50" |'''BANGA''' |} == Apģērbu izmaiņas == ; Tradicionālie apģērbi * '''Mājas krāsas''' {| style="margin-bottom: 10px;" | |{{Football kit ||pattern_la=_blueshoulders|pattern_b=|pattern_ra=_blueshoulders|leftarm=FF6600|body=FF6600|rightarm=FF6600|shorts=FF6600|socks=FF6600|title=2007}} | |{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_thinbluesides|pattern_ra=|leftarm=ff6600|body=ff6600|rightarm=ff6600|shorts=ffffff|socks=ff6600|title=2011}} | |{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_apoel1718a|pattern_ra=|leftarm=ff6600|body=FF6600|rightarm=FF6600|shorts=FF6600|socks=FF6600|title=2018}} | |{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|pattern_sh=_bluesides|pattern_so=|leftarm=FF6600|body=FF6600|rightarm=FF6600|shorts=FF6600|socks=FF6600|title=2019}} | |{{Football kit ||pattern_la=_fbbp1819t|pattern_b=_fbbp1819t|pattern_ra=_fbbp1819t|leftarm=FF4000|body=FF4000|rightarm=FF4000|shorts=000055|socks=FF4000|title=2021}} |} * '''Izbraukuma krāsas''': {| style="margin-bottom: 10px;" | |{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|leftarm=000080|body=000080|rightarm=000080|shorts=000080|socks=000080|title=2007}} | |{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_thinorangesides|pattern_ra=|leftarm=000088|body=000088|rightarm=000088|shorts=ffffff|socks=000088|title=2011}} | |{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_apoel1718a|pattern_ra=|leftarm=223D71|body=000088|rightarm=223D71|shorts=223D71|socks=223D71|title=2018}} | |{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_enppi1920h|pattern_ra=|pattern_sh=|pattern_so=|leftarm=000088|body=000088|rightarm=000088|shorts=000088|socks=000088|title=2019}} | |{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_mariupol1819h|pattern_ra=|pattern_sh=_nikeleague2tob|leftarm=000055|body=000055|rightarm=000055|shorts=FF4000|socks=000055|title=2021}} |} == Sastāvs == : ''Atjaunots {{dat|2026|02|21||bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=LTU|pos=GK|name=[[Armantas Vitkauskas]]}} {{Fs player|no=12|nat=LTU|pos=GK|name=Lukas Grinkevičius}} {{fs player|no=14|name=[[Volodymyr Krynskij]]|nat=UKR|pos=GK}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no= 3|nat=LTU|pos=DF|name=[[Deividas Malžinskas]]}} {{Fs player|no= 6|nat=GNB|pos=DF|name=[[Simão Júnior]]}} {{Fs player|no=13|nat=LTU|pos=DF|name=Natanas Žebrauskas}} {{Fs player|no=19|nat=LTU|name=Valdas Antužis|pos=DF}} {{Fs player|no=20|nat=LTU|pos=DF|name=[[Aleksandras Levšinas]]}} {{Fs player|no=21|nat=LTU|pos=DF|name=[[Karolis Pliuškys]]}} {{Fs player|no=24|nat=LTU|pos=DF|name=Armandas Razvadauskas}} {{Fs player|no=27|nat=GER|pos=DF|name=[[Ricardo Henning]]}} {{Fs player|no=51|nat=BRA|pos=DF|name=Cadu Galvao}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no= 7|nat=LTU|pos=MF|name=[[Dovydas Norvilas]]}} {{Fs player|no=10|nat=LTU|pos=MF|name=[[Vaidas Magdušauskas]]}} {{fs player|no=11|nat=LTU|pos=MF|name=[[Rokas Filipavičius]]}} {{Fs player|no=17|nat=LTU|name=[[Maksim Andrejev]]|pos=MF}} {{Fs player|no=21|nat=LTU|pos=MF|name=Sidas Praleika}} {{Fs player|no=22|nat=LTU|pos=MF|name=Matas Ambrazaitis}} {{fs player|no=30|nat=Guinea-Bissau|pos=MF|name=[[Umaro Cande]]}} {{fs player|no=45|nat=JPN|pos=MF|name=Misaki Sato}} {{fs player|no=47|nat=SWE|pos=MF|name=[[Kofi Asare]]}} {{fs player|no=99|nat=NGR|pos=MF|name=[[Aaron Olugbogi]]}} {{fs player|no=|nat=GNB|pos=MF|name=[[Ronaldo Camara]]}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no=77|nat=LTU|name=Ignas Venckus|pos=FW}} {{Fs player|no=|nat=LVA|pos=FW|name=}} {{Fs end}} == Treneri == * {{flagicon|Lithuania}} Fiodoras Finkelis (19??—77) * {{flagicon|Lithuania}} Leonardas Lukavičius (1990—95) * {{flagicon|Italy}} [[Fabio Lopez]] (2008) * {{flagicon|Lithuania}} [[Valdas Ivanauskas]] (2008—09) * {{flagicon|Lithuania}} Vytautas Jančiauskas (2009—10) * {{flagicon|Lithuania}} [[Arminas Narbekovas]] (Dec 16, 2009 — Jan 1, 2012) * {{flagicon|Lithuania}} [[Vaidas Žutautas]] (Jan 6, 2012—2013) * {{flagicon|Lithuania}} [[Vaidas Žutautas]] (2013—2014) * {{flagicon|Russia}} Maksims Tiščenko (2014—2015) * {{flagicon|Lithuania}} [[Vaidas Žutautas]] (2015—2016) * {{flagicon|Lithuania}} [[Tomas Tamošauskas]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Bangos vyrų komandos naujienos|url=http://www.fkbanga.lt/index.php/naujienos/archyvas/664-naujienos-161213|publisher=FK Banga|accessdate=13 December 2016|language=Lithuanian|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171230140748/http://www.fkbanga.lt/index.php/naujienos/archyvas/664-naujienos-161213|archivedate={{dat|2017|12|30||bez}}}}</ref> (2017—2021) * {{flaga|POR}} [[David Afonso]] (2021—) == Latvieši == * {{flaga|LAT}} [[Aivars Emsis]] (2025.)<ref>[https://www.sportas.lt/naujiena/513186/banga-pasikviete-lietuvoje-jau-keturis-sezonus-suzaidusi-latvi „Banga“ pasikvietė Lietuvoje jau keturis sezonus sužaidusį latvį]</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.fkbanga.lt fkbanga.lt Kluba oficiālā vietne] {{lt ikona}} * [https://www.facebook.com/fkbanga/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}} * [https://alyga.lt/komanda/banga FK Banga: alyga.lt] * [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/banga-gargzdai/6593/ FK Banga: Soccerway] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-banga-gargzdai/15839/ Globalsportsarchive] {{A lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Banga]] rypzozrb1626it1dcm3ct9zkc2f3ap8 Stade de la Licorne 0 400475 4493469 3536167 2026-07-11T16:17:08Z Baisulis 11523 papildināts...... 4493469 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Stadiona infokaste |nosaukums = ''Stade de la Licorne'' |attēls = Lens - Evian (14-02-2015) 47.jpg |valsts = {{FRA}} |pilsēta = Amjēna |adrese = |celtniecība-no = |pabeigts = |rekonstrukcija = {{dat|2018}} |atklāts = {{dat|1999|7|24}} |izmaksas1 = ~ 15 |ēkas-garums = |stadiona-garums = |ēkas-platums = |stadiona-platums = |ēkas-augstums = |ēkas-apb-lauk = |stadiona-apb-lauk = |kopējā-platība = |kubatūra = |arēnas-laukums = 105 x 68 m |koncerts = |vieglatlētika = |futbols = {{sk|12097}} |basketbols = |hokejs = |klubu-mājvieta = ''[[Amiens SC]]'' ([[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]) |mājas-lapa = }} '''''Stade de la Licorne''''' ir daudzfunkcionāls [[stadions]] [[Amjēna|Amjēnā]], [[Francija|Francijā]]. To galvenokārt izmanto [[futbols|futbola]] spēlēm, un tas ir ''[[Amiens SC]]'' mājas stadions. Stadionā ir {{sk|12097}} sēdvietas, un tas uzcelts 1999. gadā. Pirmā spēle stadionā notika 1999. gada 24. jūlijā un tā bija ''[[Trophée des Champions]]'' spēle starp ''[[FC Nantes|FC Nantes Atlantique]]'' un [[Bordo "Girondins"]]. Stadions ir vizuāli iespaidīgs ar neparasti lielu caurspīdīgu jumtu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.amiensfootball.com/club/stade-de-la-licorne.html |title=Site Officiel de l'Amiens SC Football : Stade de la Licorne |publisher=Amiensfootball.com |access-date=2011-11-09}}</ref> Komanda ''[[RC Lens]]'' stadionā aizvadīja savas mājas spēles 2014./15. gada ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' sezonā, jo ''[[Stade Bollaert-Delelis]]'' stadionu renovēja [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātam]]. 2018. gadā stadionā veica renovāciju pēc tam, kad spēles laikā pret ''[[Lille OSC]]'' tribīnēs sabruka barjera. Renovāciju pabeidza par 15 miljoniem eiro, kas ir gandrīz tikpat, cik sākotnējās būvniecības izmaksas. Renovācijas ietvaros uzstādīja apakšējo laukuma apsildes sistēmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thestadiumbusiness.com/2018/12/05/renovations-complete-ligue-1-clubs-stadium/|title=Renovations complete at Ligue 1 club's stadium |date=5 December 2018 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Sports-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbola stadioni Francijā]] 2vwpx0f8mm7l8f1j9x0o2gwbbdxwk0s Jaunā Vienotība 0 405422 4493628 4486903 2026-07-12T05:25:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493628 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |country = Latvia |name = Jaunā Vienotība |logo = JaunaVienotiba.svg |leader = [[Evika Siliņa]] |colorcode = #99CC33 |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2011|8|6}}<br><small>Vienotība</small><br>{{dat|2018|4|23}}<br><small>Jaunā Vienotība</small> |ideology = [[liberālais konservatīvisms]],<br>[[proeiropeisms]]<ref name=parties-and-elections>{{Cite web|url=http://www.parties-and-elections.eu/latvia.html|title=Parties and Elections in Europe|website=www.parties-and-elections.eu}}</ref> |position =[[Centriski labēja politika|centriski labēja]] |international = |merged = [[Vienotība]]<br>[[Kuldīgas novadam]]<br>[[Tukuma pilsētai un novadam]]<br>[[Valmierai un Vidzemei]]<br>[[Jēkabpils reģionālā partija]] |europarl = [[Eiropas Tautas partija]]s grupa |colours = {{krāsa|#64C049}} [[zaļa]] |seats1_title = [[14. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|25|100|hex=#64C049}} |seats2_title= [[Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#64C049}} |seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|4|15|hex=#64C049}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|9|60|hex= #64C049}} |seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] |seats5 = {{Infobox political party/seats|6|42|hex=#64C049}} |website = {{URL|http://www.jaunavienotiba.lv}} |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} |membership_year = 2025 |membership = 3156{{decrease}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> }} '''"Jaunā Vienotība"''' ir [[konservatīvisms|centriski-labēja]]<ref name=parties-and-elections /> [[politiskā partija|partiju]] apvienība [[Latvija|Latvijā]]. Partiju apvienību veido partija "[[Vienotība]]" kopā ar reģionālajām politiskajām partijām "[[Kuldīgas novadam]]", "[[Tukuma pilsētai un novadam]]", "[[Valmierai un Vidzemei]]" un "[[Jēkabpils reģionālā partija|Jēkabpils reģionālo partiju]]". Ar [[Latgales partija|Latgales partiju]] apvienībai ir noslēgts sadarbības līgums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/par-mums/|title=Par mums|website=Jaunā Vienotība|access-date=2025-01-05|language=lv-LV}}</ref> Partiju apvienība identificējas, kā [[Liberālais konservatīvisms|liberāli konservatīva]] un ir [[Eiropas Tautas Partija|Eiropas Tautas partijā]]. [[13. Saeima]]s darbības laikā "Jaunā Vienotība" uzņēmās valdības veidošanu, lai gan pēc [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] bija mazākā Saeimas frakcija, un visu [[13. Saeima]]s sasaukumu pie varas bija [[Arturs Krišjānis Kariņš|Artura Krišjāņa Kariņa]] vadītais [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Ministru kabinets]]. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] "Jaunā Vienotība" guva pārliecinošu uzvaru, iegūstot 26 mandātus [[14. Saeima|14. Saeimā]], un A. K. Kariņš turpināja darbu kā [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]], vadot [[Kariņa 2. Ministru kabinets|savu otro valdību]]. 2023. gada septembrī, pēc izmaiņām koalīcijas sastāvā, darbu uzsāka citas "Jaunās Vienotības" politiķes [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] [[Siliņas valdība|vadītā valdība]]. 2026. gada maijā Siliņas valdība demisionēja. Šobrīd [[Kulberga Ministru kabinets|valdībā]] "Jaunās Vienotības" pārvaldībā ir trīs ministrijas — [[Ārlietu ministrija]] (ministre [[Baiba Braže]]), [[Satiksmes ministrija]] (ministrs [[Rihards Kozlovskis]]) un [[Veselības ministrija]] (ministrs [[Hosams Abu Meri]]). == Vēsture == "Jaunā Vienotība", kā partiju apvienība pirmoreiz startēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]]. Saraksta [[Ministru Prezidents|Ministru Prezidenta]] amata kandidāts bija [[Arturs Krišjānis Kariņš]]. Partijai priekšvēlēšanu aptaujas solīja ļoti vājus rezultātus un pat iespējamu 5% procentu barjeras nepārspēšanu. "Jaunās Vienotības" vājie rezultāti priekšvēlēšanu aptaujās tika skaidroti ar iekšējiem strīdiem partijas iekšienē. [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] "Jaunā Vienotība" ieguva 6,69% balsu, iegūstot 8 mandātus [[Saeima|Saeimā]]. Lai arī Saeimā "Jaunā Vienotība" bija frakcija ar vismazāk deputātu madātiem, pēc tam, kad [[Jānis Bordāns|Jānim Bordānam]] ([[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]) un [[Aldis Gobzems|Aldim Gobzemam]] ([[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]) neizdevās izveidot valdību, [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts Prezidents]] [[Raimonds Vējonis]] Ministru Prezidenta amatam nominēja [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturu Krišjāni Kariņu]]. {{dat|2019|1|23|5=bez}}, [[Saeima]] apstiprināja [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Kariņa Ministru kabinetu]], "Jaunajai Vienotībai" iegūstot [[Ministru Prezidents|Ministru prezidenta]], [[Latvijas Ārlietu ministrs|ārlietu ministra]] un [[Latvijas Finanšu ministrs|finanšu ministra]] portfeļus valdībā. [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] "Jaunā Vienotība" nostartēja visveiksmīgāk no visiem kandidējušajiem sarakstiem un ieguva divus [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu mandātus (ievēlēja [[Valdis Dombrovskis|Valdi Dombrovski]], kura vietā stājās [[Inese Vaidere]], un [[Sandra Kalniete|Sandru Kalnieti]]). Apvienība arī ieguva [[Eiropas Komisija|ES Komisāra]] portfeli, ko ieņēma V. Dombrovskis. 2022. gadā partijai "Vienotība" pievienojās Eiropas Parlamenta deputāte [[Dace Melbārde]].<ref>{{Cite web|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/melbarde-izstajusies-no-na-un-pievienojusies-jaunajai-vienotibai/|title=Melbārde izstājusies no NA un pievienojusies “Jaunajai Vienotībai”|date=2022. gada 22. aug.|website=tv3.lv|access-date=2022. gada 26. Septembris|archive-date=2022. gada 26. Septembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20220926221537/https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/melbarde-izstajusies-no-na-un-pievienojusies-jaunajai-vienotibai/}}</ref> "Jaunā Vienotība" guva pārliecinošu uzvaru [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, iegūstot 26 mandātus [[14. Saeima|14. Saeimā]]. {{dat|2022|12|14|5=bez}}, Saeima atkārtoti apstiprināja A. K. Kariņu Ministru prezidenta amatā, uzsākot darbu [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Kariņa 2. Ministru kabinetam]]. Jaunajā valdībā "Jaunā Vienotība" ieguva [[Ministru Prezidents|Ministru prezidenta]], [[Latvijas Ārlietu ministrs|ārlietu ministra]], [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministra]], [[Latvijas izglītības un zinātnes ministre|izglītības un zinātnes ministra]], [[Latvijas klimata un enerģētikas ministrs|klimata un enerģētikas ministra]], [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministra]] un [[Latvijas Tieslietu ministrs|tieslietu ministra]] portfeļus. Neraugoties uz sarežģītiem apstākļiem (viņa valdību darbības laikā bija [[COVID-19 pandēmija]] un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]), A. K. Kariņš vadīja Ministru kabinetu vairāk nekā 4 gadus, viņa vadītā valdība kļuva par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karina-valdiba-kluvusi-par-visilgak-stradajoso-ministru-kabinetu-demokratiskas-latvijas-vesture.a437519/|title=Kariņa valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> 2023. gada 15. septembrī Saeimai apstiprināja citas "Jaunās Vienotības" politiķes [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetu]]. 2024. gada jūnijā viņa arī pārņēma apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu no A. K. Kariņa. [[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2023. gada Valsts prezidenta vēlēšanās]] par prezidentu tika ievēlēts "Vienotības" pārstāvis ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]]. Pirms [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] "Jaunā Vienotība" saskārās ar vairākiem skandāliem (būtiskākais bija valdības vadītāja K. Kariņa vainošana finanšu līdzekļu izšķērdēšanā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu), tomēr arī šajās Eiroparlamenta vēlēšanai apvienībai izdevās gūt uzvaru, iegūstot 2 no 9 Latvijas mandātiem (parlamentā ievēlēja V. Dombrovski un S. Kalnieti). 2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā "Politiskie spektri Latvijā" "Jaunās Vienotības" un "[[Progresīvie|Progresīvo]]" vēlētāji veidoja pārmaiņu un atvērtības partiju bloku. Šo partiju vēlētāji biežāk pauda atbalstu demokrātiskai dažādībai, integrācijai Eiropā, liberālām pārmaiņām sabiedrībā un atvērtību jaunajam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026</ref> == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {{Vienotība}} {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 6,69<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults|title=13. Saeimas vēlēšanas|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|access-date=2021-10-11}}</ref> | {{Infobox political party/seats|8|100|hex=#64C049}} | |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 18,97<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati|title=14. Saeimas vēlēšanas|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|access-date=2022-10-03}}</ref> | {{Infobox political party/seats|26|100|hex=#64C049}} | |} === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2019. | [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 26,24 | {{Infobox political party/seats|2|8|hex=#64C049}} | |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 25,09 | {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#64C049}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== Rīgas domes vēlēšanas ==== {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2020. | [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 15,24 | {{Infobox political party/seats|10|60|hex=#64C049}} | |- | 2025. | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 12,90 | {{Infobox political party/seats|9|60|hex=#64C049}} | |} == Ziedotāji == Laikaposmā no 2010. līdz 2023. gadam, 10 lielākie apvienības atbalstītāji pēc to ziedojumu apmēra bija: [[Jānis Bergs]], Arnis Vējš, [[Arvils Ašeradens]], Dace Pūce, [[Normunds Bergs]], Māris Kannenieks, [[Ainārs Ščipčinskis]], Ivars Muravskis, Jānis Bertrāns, [[Olafs Berķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi|title=Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas|website=KNAB|access-date=2024-11-11|archive-date=2024-11-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20241111152006/https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/}}</ref> == Skatīt arī == * [[Latvijas politisko partiju uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Navboxes |title = Latvijas Republikas Saeima |list1 = {{13. Saeima|state=autocollapse}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} }} {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas liberālās partijas]] ou2rby0809vsrailboda6oevekzlt1y Genādijs Samoilovs 0 412641 4493458 4360771 2026-07-11T15:39:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493458 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Genādijs Samoilovs | piktogramma_1 = Volleyball (beach) pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Pludmales volejbols | vārds_orig = ''Геннадий Самойлов'' | attēls = Genadijs_Samoilovs.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1958|8|23}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Orenburga|td=Krievija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[krievs]] | garums = | svars = | spēlē ar = | dzīvesvieta = [[Jūrmala]] | karj ieņ = | iesauka = "Smilšu Lauva"<ref name="NRA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/sports/volejbols/748-ja-nebutu-samoilova-seniora.htm|title=Ja nebūtu Samoilova seniora…|publisher=NRA.LV|date={{dat|2008|8|5||bez}}|accessdate={{dat|2018|11|14||bez}}}}</ref> | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Pludmales volejbols]] | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | trenē = [[Aleksandrs Samoilovs]] <small>2003-pašlaik</small> <br> [[Mārtiņš Pļaviņš]] <small>2003-2008,2018-pašlaik</small><br>[[Ruslans Sorokins]] <small>2008-2012</small> <br> [[Jānis Šmēdiņš]] <small>2012-pašlaik</small> <br> [[Mihails Samoilovs]] <small>2013-pašlaik</small> <br> [[Edgars Točs]] <small>2018-pašlaik</small> <br> [[Tīna Laura Graudiņa]] <small>2017-pašlaik</small><br> [[Anastasija Kravčenoka]] <small>2017-pašlaik</small> | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Genādijs Samoilovs''' (dzimis {{dat|1958|8|23}} [[Orenburga|Orenburgā]]) ir bijušais [[Latvija]]s [[Latvijas krievi|krievu]] [[pludmales volejbols|pludmales volejbolists]], tagad treneris. Tiek uzskatīts par vienu no pludmales volejbola aizsācējiem Latvijā. Viņa dēls un audzēknis [[Aleksandrs Samoilovs]] ir viens no labākajiem Latvijas pludmales volejbolistiem. Trenē un trenējis arī citus augstākā līmeņa Latvijas volejbolistus.<ref name="Diena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/samoilovs-liekpamatus-latvija-14067346|title=Samoilovs liek pamatus Latvijā|publisher=diena.lv|date={{dat|2014|8|25||bez}}|accessdate={{dat|2018|11|14||bez}}|archive-date={{dat|2025|01|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250122033359/https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/samoilovs-liekpamatus-latvija-14067346}}</ref><ref name="JV">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jurmalasvards.lv/jurmalcane/goda-jurmalnieka-titulus-sogad-sanem-lauris-aleksejevs-un-genadijs-samoilovs?pcversion=ok|title=Goda jūrmalnieka titulus šogad saņem Lauris Aleksejevs un Genādijs Samoilovs|publisher=JurmalasVards.LV|date={{dat|2017|11|29||bez}}|accessdate={{dat|2018|11|14||bez}}|archive-date={{dat|2022|08|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220816161701/http://www.jurmalasvards.lv/jurmalcane/goda-jurmalnieka-titulus-sogad-sanem-lauris-aleksejevs-un-genadijs-samoilovs?pcversion=ok}}</ref> == Karjera == G. Samoilovs ar pludmales volejbolu sācis nodarboties 20. gadsimta 80. gadu beigās. Ap 2003. gadu sācis trenēt dēlu [[Aleksandrs Samoilovs|Aleksandru]], kurš tobrīd nodarbojās ar [[basketbols|basketbolu]]. 2003. gada beigās atradis Aleksandram partneri — [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]]. G. Samoilova vadībā pāris uzvarēja Eiropas čempionātā U-20 (2004), Eiropas čempionātā U-23 (2005) un Pasaules čempionātā U-21 (2005), kā arī iekļuva [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Pekinā]], būdami pirmie Latvijas pludmales volejbolisti [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]<ref name="NRA" />. Pēc olimpiskajām spēlēm bija dueta Samoilovs/[[Ruslans Sorokins]] treneris. Pāris piedalījās [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Londonā]].<ref name="Apollo" /> Kopš 2012. gada kopā ar treneri [[Andris Šmēdiņš|Andri Šmēdiņu]] vada duetu Samoilovs/[[Jānis Šmēdiņš]]. Trenē arī savu jaunāko dēlu [[Mihails Samoilovs|Mihailu]].<ref name="Apollo2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://apollo.tvnet.lv/5840637/samoilovs-skatitaji-ir-sajusma-bet-latvija-to-sauc-par-zimesanos|title=Samoilovs: Skatītāji ir sajūsmā, bet Latvijā to sauc par «zīmēšanos»...|publisher=Apollo.lv|last=Freimanis|first=Jānis|date={{dat|2013|9|2||bez}}|accessdate={{dat|2018|11|14||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kopš 2017. gada trenē arī labākās Latvijas pludmales volejbolistes [[Tīna Laura Graudiņa|Tīnu Lauru Graudiņu]] un [[Anastasija Kravčenoka|Anastasiju Kravčenoku]]<ref name="sportland">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportlandmagazine.com/lat/volejbols-reportaza-no-hurgadas/|title=VOLEJBOLS. REPORTĀŽA NO HURGADAS|publisher=sportlandmagazine.com|date={{dat|2017|4|19||bez}}|accessdate={{dat|2018|11|14||bez}}}}</ref>, kopš 2018. gada sezonas treniņgrupai pievienojies arī otrs vadošais vīriešu duets Pļaviņš/[[Edgars Točs]].<ref name="LTV">{{Tīmekļa atsauce|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/114997/martins-plavins-un-edgars-tocs-atgriezas-majas-ar-zelta|title=Mārtiņš Pļaviņš un Edgars Točs atgriežas mājās ar zelta medaļām|publisher=LTV Ziņas|date={{dat|2018|1|6||bez}}|accessdate={{dat|2018|11|14||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Apbalvojumi == G. Samoilovs 2014. gadā saņēmis apbalvojumu “Labākais pludmales volejbola treneris Latvijā”. 2016. gadā ieguvis vērtējumu kā Jūrmalas “Gada treneris”. 2015. gadā saņēmis [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]] (IV šķiras Ordeņa virsnieks). 2017. gadā saņēmis Goda jūrmalnieka titulu.<ref name="JV" /> Vairākkārt (2009, 2013, 2014) izvirzīts [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas Gada balvai sportā]] kā labākais treneris. == Privātā dzīve == Dzīvo Jūrmalā.<ref name="JV" /> G. Samoilova dēli [[Aleksandrs Samoilovs|Aleksandrs]] un [[Mihails Samoilovs|Mihails]] ir pludmales volejbolisti un viņa audzēkņi. Ir precējies.<ref name="Apollo">{{Tīmekļa atsauce|url=https://apollo.tvnet.lv/5726862/latvijas-pludmales-volejbola-komandieris-genadijs-samoilovs|title=Latvijas pludmales volejbola komandieris - Genādijs Samoilovs|publisher=Apollo.lv|date={{dat|2012|5|12||bez}}|accessdate={{dat|2018|11|14||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Samoilovs, Genadijs}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Orenburgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas volejbolisti]] [[Kategorija:Latvijas volejbola treneri]] [[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]] 2vyrmnt1yq2zxordr2u4789in7bcpta Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas 10 413574 4493495 4493095 2026-07-11T18:01:15Z EdgarsBot 50781 upd 4493495 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-07-11 18:01:15{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Neiromodulators|t|h|d}} || 2026-07-05 11:21:56 || 6 || {{U|DJ EV}} || <nowiki></nowiki> || Neenciklopēdisks un nesakārtots AI ģenerēts teksts, nepieciešams uzlabot, lai saglabātu || 30 (05.08.2026) |- | {{page-multi|page=Medauroidea extradentata|t|h|d}} || 2026-07-06 19:36:02 || 4 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Mašīntulkojums. {{Dzēst|Jāsakārto vai jālikvidē kā suga|due=30|due_date=5.07.2026}}</nowiki> || Jāsakārto vai jālikvidē || 30 (5.08.2026) |- | {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 3 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)</nowiki> || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026) |- | {{page-multi|page=Dalībniece:AgneseIvane/Smilšu kaste|t|h|d}} || 2026-07-08 17:57:54 || 3 || {{U|Kleivas}} || <nowiki>Noņēma pāradresāciju uz [[Dalībnieks:Animators]]</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Ahegao ( pārspīlēta uzbudinājuma sejas izteiksme)|t|h|d}} || 2026-07-09 12:45:31 || 2 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Ja netiks uzrakstīts raksts || 5 (14.07.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> n7lsypmw58bposi3ahe3lm685xqf76m Annegrēte Krampa-Karenbauere 0 414491 4493658 4274658 2026-07-12T06:00:06Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493658 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Annegrēte Krampa-Karenbauere | vārds_orģ = ''Annegret Kramp-Karrenbauer'' | attēls = AV0A3388 Dr. Frauke Gerlach, Armin Laschet Annegret Kramp-Karrenbauer (Hintergrund retuschiert).jpg | att_izm = | apraksts = Annegrēte Krampa-Karenbauere 2018. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Vācijas aizsardzības ministre]] | term_sākums = {{dat|2019|7|17|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2021|12|8|N|bez}} | priekštecis = [[Urzula fon der Leiene]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]s vadītāja | term_sākums2 = {{dat|2018|12|7|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2021|1|22|N|bez}} | priekštecis2 = [[Angela Merkele]] | pēctecis2 = <!------ Trešais amats ------> | amats3 = Zāras premjerministre | term_sākums3 = {{dat|2011|8|10|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2018|2|28|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1962|8|9}} | dzim_vieta = {{vieta|Vācija|Zāra|Felklingene|2s=Zāra (zeme)}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Annegrēte Krampa-Karenbauere''' ({{val|de|Annegret Kramp-Karrenbauer}}, {{izrunā|ˈʔanəɡʁeːt ˈkʁamp ˈkaʁənˌbaʊ̯ɐ}}; dzimusi '''Krampa''' (''Krampa'') {{dat|1962|8|9}}) ir vācu politiķe, [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]s vadītāja kopš 2018. gada decembra un Vācijas aizsardzības ministre kopš 2019. gada jūlija. Laika posmā no 2011. līdz 2018. gadam bija [[Zāra (zeme)|Zāras federālās zemes]] premjerministre<ref name="officialwebsite">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.saarland.de/389.htm|title=Ministerpräsident - Saarland.de|first=|last=Saarland|website=www.saarland.de|access-date={{dat|2018|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2008|02|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080226040521/http://www.saarland.de/389.htm}}</ref> — bija pirmā sieviete šīs federālās zemes valdības vadītāja un ceturtā Vācijas vēsturē. 2018. gadā no februāra<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sueddeutsche.de/politik/cdu-parteitag-kramp-karrenbauer-mit-grosser-mehrheit-zur-cdu-generalsekretaerin-gewaehlt-1.3883118|title=Kramp-Karrenbauer mit großer Mehrheit zur CDU-Generalsekretärin gewählt|first1=Barbara Galaktionow, Sebastian Gierke, Matthias|last1=Kolb|first2=Benedikt|last2=Peters|date=26 February 2018|publisher=|via=Sueddeutsche.de}}</ref> līdz decembrim Krampa-Karenbauere bija Kristīgo demokrātu apvienības ģenerālsekretāre, pēc tam tikusi ievēlēta partijas vadītājas amatā (nomainot Vācijas kancleri [[Angela Merkele|Angelu Merkeli]]).<ref name="faz1">{{Ziņu atsauce |title=Annegret Kramp-Karrenbauer ist neue Vorsitzende der CDU |url=https://www.faz.net/aktuell/politik/liveblog-die-cdu-waehlt-einen-neuen-vorsitzenden-15929379.html|language=German |accessdate=7 December 2018 |publisher=Frankfurter Allgemeine Zeitung|date=7 December 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Merkel's choice elected ruling party leader |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-46487246 |publisher=BBC News |accessdate=7 December 2018 |date=7 December 2018}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{o-mlapa|https://www.kramp-karrenbauer.de/}} {{politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krampa-Karenbauere, Annegrēta}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības biedri]] [[Kategorija:Zārā dzimušie]] c7u7wfi8py9ieygw1ymx1dzj3xy41fg Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita 4 415707 4493494 4493094 2026-07-11T18:00:59Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4493494 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|07|11||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199932}}] | {{formatnum:1701}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13711}}] | 2009-02-13 | 2026-07-11 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:173624}}] | {{formatnum:10701}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8019}}] | 2007-12-03 | 2026-07-11 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}] | {{formatnum:953}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14815}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114621}}] | {{formatnum:9665}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9852}}] | 2007-11-24 | 2026-07-11 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:113561}}] | {{formatnum:10029}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1917}}] | 2009-10-02 | 2026-07-11 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:87485}}] | {{formatnum:6580}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6669}}] | 2005-10-30 | 2026-07-11 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:71131}}] | {{formatnum:10100}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2153}}] | 2009-05-24 | 2026-07-11 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68863}}] | {{formatnum:1845}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3272}}] | 2005-07-26 | 2026-07-08 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58826}}] | {{formatnum:878}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-07-02 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:51980}}] | {{formatnum:7186}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6490}}] | 2018-06-22 | 2026-07-07 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49127}}] | {{formatnum:5255}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}] | 2007-01-07 | 2026-07-11 |- | 12. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49096}}] | {{formatnum:1524}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3532}}] | 2006-05-03 | 2026-07-11 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46574}}] | {{formatnum:2359}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2995}}] | 2007-04-26 | 2026-07-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44386}}] | {{formatnum:5774}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1608}}] | 2015-03-11 | 2026-07-11 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42202}}] | {{formatnum:1685}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-07-10 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38948}}] | {{formatnum:4694}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:785}}] | 2013-03-30 | 2026-07-11 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:31689}}] | {{formatnum:3664}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:642}}] | 2020-05-10 | 2026-07-11 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29757}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:29242}}] | {{formatnum:7592}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4405}}] | 2023-01-18 | 2026-07-06 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26501}}] | {{formatnum:4575}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:916}}] | 2015-08-30 | 2026-07-11 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23789}}] | {{formatnum:28}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-06-07 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23705}}] | {{formatnum:13}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2026-07-02 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19353}}] | {{formatnum:1946}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-06-20 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15870}}] | {{formatnum:1296}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-07-10 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15226}}] | {{formatnum:3575}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1386}}] | 2014-07-27 | 2026-07-11 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15171}}] | {{formatnum:2516}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}] | 2005-07-30 | 2026-07-05 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14461}}] | {{formatnum:509}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-07-09 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14209}}] | {{formatnum:728}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}] | 2013-06-21 | 2026-07-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13299}}] | {{formatnum:938}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-06-26 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10819}}] | {{formatnum:1801}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:412}}] | 2021-07-27 | 2026-07-09 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10609}}] | {{formatnum:288}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-07-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10113}}] | {{formatnum:269}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:377}}] | 2012-05-17 | 2026-07-07 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9565}}] | {{formatnum:233}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-07-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}] | 2004-09-16 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:66}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6700}}] | {{formatnum:169}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-06-09 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6524}}] | {{formatnum:693}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}] | 2017-05-11 | 2026-06-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}] | {{formatnum:32}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-06-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5595}}] | {{formatnum:100}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-07-08 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5243}}] | {{formatnum:151}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}] | 2020-12-20 | 2026-07-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 68e9p1cagbk2tgz98d3ntmdluvk72vr Jermaks 0 428908 4493659 4479319 2026-07-12T06:00:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493659 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jermaks | vārds_orig = ''Ермак Тимофеевич'' | attēls = Yermak Timofeyevich.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 17. gadsimtā gleznots Jermaka portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = iespējams 1532. gadā | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Maskavija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1585 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 6 | m_vieta = Vagajas upes ieteka [[Irtiša|Irtišā]], [[Sibīrijas haniste]]<br>(tagad [[Vagajas rajons]], [[Tjumeņas apgabals]], {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = kazaku [[atamans]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = Nē | citas daļas = }} '''Jermaks Timofejevičs''' ({{val|ru|Ермак Тимофеевич}}; dzimis apmēram [[1532]]. gadā (iespējams vēlāk, līdz 1542. gadam), miris {{dat|1585|8|6}}) bija [[kazaki|kazaku]] [[atamans]]. Jermakam bija nozīmīga loma [[Krievija]]s viduslaiku vēsturē. Krievijas cara [[Ivans IV|Ivana Bargā]] valdīšanas laikā tika uzsākta [[Sibīrijas iekarošana|Sibīrijas teritoriju pievienošana Krievijai]]. Sibīrijas apgūšana sākās ar Jermaka ekspedīciju aiz [[Urāli|Urālu kalniem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.e-reading.club/bookreader.php/93493/Skrynnikov_-_Ermak.html|title=Ермак|publisher=e-reading.club|access-date={{dat|2019|05|06||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304195857/http://www.e-reading.club/bookreader.php/93493/Skrynnikov_-_Ermak.html}}</ref> == Sibīrijas iekarošanas sākums == Pēc [[Kazaņas haniste]]s iekarošanas 1552. gadā [[Ivans IV|Ivans Bargais]] vēlējās turpināt austrumu teritoriju pievienošanu Krievijai. Cars Sibīrijas teritoriju apgūšanā iesaistīja ietekmīgo tirgotāju [[Strogonovu dzimta|Strogonovu dzimtu]]. 1570. gados Strogonovi cara uzdevumā nolīga kazaku vienības. Kazaki par savu vadoni izvēlējās Jermaku, un 1582. gadā viņš vadīja 840 kazakus uzbrukumā [[Sibīrijas haniste]]i. 26. oktobrī kaujā par hanistes galvaspilsētu [[Kašlika|Kašliku]] tatāru hans [[Kučuma]] tika sakauts un atkāpās uz hanistes dienvidu daļas stepēm. 1584. gada 6. augustā tatāriem izdevās sakaut Jermaka karaspēku kaujā pie Vagajas upes ietekas [[Irtiša|Irtišā]]. Jermaks gāja bojā tatāru uzbrukumā 1585. gadā (vai 1584. gadā), noslīkstot [[Irtiša]]s upē. Tiek uzskatīts, ka viņš noslīka tāpēc, ka bija tērpts smagajās bruņās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/biography/Yermak-Timofeyevich|title=Yermak Timofeyevich|publisher=britannica.com}}</ref> == Vēsturiskās neskaidrības == Par Jermaka vadītajām Sibīrijas iekarošanas cīņām saglabājušās vēsturiskās liecības nav viennozīmīgas. Vēsturnieku viedokļi par notikumu aprakstu dažkārt atšķiras. Pārsvarā notikumi tiek atainoti tā, kā tie aprakstīti Strogonovu dzimtas hronikā. Tomēr vēsturnieki pētījuši arī citu laikabiedru rakstītās hronikas un vērsuši uzmanību uz atsevišķu notikumu dažādu atainojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://annales.info/rus/small/ermak.htm|title=В. И. Сергеев. К вопросу о походе в Сибирь дружины Ермака|publisher=annales.info|access-date={{dat|2019|05|06||bez}}|archive-date={{dat|2013|06|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130620164530/http://annales.info/rus/small/ermak.htm}}</ref> [[Attēls:Surikov Pokoreniye Sibiri Yermakom.jpg|thumb|270px|[[Vasīlijs Surikovs|Vasīlija Surikova]] glezna "Jermaks iekaro Sibīriju" (1895)]] Arī par pašu Jermaku nav saglabājies daudz ticamu liecību. Nav skaidrības arī par viņa izcelsmi. Lai gan viņu pieņemts uzskatīt par [[Donas kazaki|Donas kazaku]], tomēr tā laika Donas kazaku vēstures aprakstos viņa vārds nav minēts. Ir liecības, ka viņš ilgus gadus pavadījis cīņu laukos un nav skaidrs, no kurienes tieši viņš ieradās, kad Strogonovi sāka organizēt kazaku vienības Sibīrijas iekarošanai. Ir hronikas, kurās Jermaks saukts arī par [[Volgas kazaki|Volgas kazaku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ostrog.ucoz.ru/publ/s/k_sporam_o_proiskhozhdenii_ermaka/22-1-0-115|title=К спорам о происхождении Ермака|publisher=ostrog.ucoz.ru}}</ref> Laika gaitā Jermaka tēls ir [[Folklorisms|folklorizējies]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://elar.urfu.ru/handle/10995/4623|title=Фольклор Урала: Народная история о Ермаке|publisher=elar.urfu.ru|access-date={{dat|2019|05|06||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190506221257/http://elar.urfu.ru/handle/10995/4623|archivedate={{dat|2019|05|06||bez}}}}</ref> == Piemiņa == [[Attēls:Statue of Yermak in Novocherkassk.jpg|thumb|180px|Jermaka piemineklis [[Novočerkaska|Novočerkaskā]]]] Nav zināms neviens portrets, kas būtu gleznots Jermakam dzīvam esot. Mākslinieki viņu attēlojuši tikai ilgus gadus pēc viņa nāves. Viens no pazīstamākajiem darbiem ir mākslinieka [[Vasīlijs Surikovs|Vasīlija Surikova]] glezna "Jermaks iekaro Sibīriju" (1895). Jermakam veltīti daudzi literārie darbi, tai skaitā [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] darbs par Jermaku, Sibīrijas iekarotāju (1899). [[Novočerkaska|Novočerkaskā]], Donas kazaku galvaspilsētā, Jermakam par godu uzstādīts piemineklis. Plsētas Katedrāles laukumā 1903. gada 6. maijā tika likts pamatakmens piemineklim un iesvētīta tam paredzētā vieta. Tieši pēc gada, 1904. gada 6. maijā, piemineklis tika svinīgi atklāts. Jermaka statuja atrodas uz granīta pjedestāla. Viņš attēlots ar kaujas karogu vienā rokā un pakļautā Sibīrijas valdnieka kroni otrā rokā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://novochgrad.ru/en/sights/id/1873.html|title=Monument to the legendary Cossack Ermak|publisher=novochgrad.ru|access-date={{dat|2019|05|06||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190506221240/https://novochgrad.ru/en/sights/id/1873.html}}</ref> 1996. gadā uzņemts Krievijas televīzijas seriāls "Jermaks".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/title/tt0126894/|title=Ermak|publisher=IMDb}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Yermak|Jermaks}} * [http://elar.urfu.ru/bitstream/10995/2761/1/pristr-04-02.pdf Шашков А. Т. Начало присоединения Сибири] Проблемы истории России. Вып. 4: Евразийское пограничье. Екатеринбург, 2001. С. 8-51. {{ru icon}} * {{britannica|new=biography/Yermak-Timofeyevich}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jermaks, Timofejevičs}} [[Kategorija:16. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:1585. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas cilvēki]] p3aydlya4jiihqnt0hny4u49hcmhp3w Gundars Bērziņš (ekonomists) 0 429731 4493493 4338903 2026-07-11T17:59:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493493 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Gundars Bērziņš | vārds_orig = | attēls = Konference “Mākslīgais intelekts dezinformācijas atmaskošanai” (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Gundars Bērziņš 2024. gadā | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LVA}} | tautība = | dzimums = V | vecāki = Aivars Bērziņš, Baiba Bērziņa | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Kristīne Bērziņa (Vasermane), Karīna Bērziņa | bērni = 4 meitas | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[vadība]] | pasniedzēji = [[Edgars Vasermanis]], [[Georgs Lībermanis]], [[Pāvels Saveļjevs]], [[Jānis Ēriks Niedrītis]], [[Valērijs Praude]], [[Elmārs Zelgalvis]] | studenti = | sasniegumi = [[Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = | grāds = Dr.admin. }} '''Gundars Bērziņš''' (dzimis 1971. gada 27. decembrī [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[ekonomists]] un augstskolas pasniedzējs, [[Latvijas Universitātes rektors]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Par jauno Latvijas Universitātes rektoru ievēlēts Gundars Bērziņš |url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/83233/|publisher=Latvijas Universitāte}}</ref> [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājloceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1971. gada 27. decembrī Aivara un Baibas Bērziņu ģimenē. Mācījās [[Rīgas Natālijas Draudziņas 7. vidusskola|Rīgas Natālijas Draudziņas 7. vidusskolā]]. Studēja vadībzinātnes [[Latvijas Universitāte]]s (LU) Ekonomikas un vadības fakultātē (1990–1995), līdztekus bija SIA "Banex" direktors (1993–1995), tad SIA "HZ Trans" izpilddirektors (1995–1998). 1998. gadā LU ieguva maģistra grādu vadībzinībās un strādāja par ''AD Trans Ltd.'' izpilddirektoru (1998–2001).<ref>[https://eppi.lza.lv/wp-content/uploads/2019/06/G.Berzins_CV_LV_EPPI_2019.pdf Curiculum Vitae] no Latvijas Zinātņu akadēmijas mājaslapas</ref> 2001. gadā viņš kļuva par Latvijas Universitātes [[Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte|Ekonomikas un vadības fakultātes]] dekāna [[Edgars Vasermanis|Edgara Vasermaņa]] palīgu starptautisko sakaru jautājumos, bet 2003. gadā par šīs pašas fakultātes izpilddirektoru, 2008. gadā rektors [[Mārcis Auziņš]] viņu pārcēla no izpilddirektora amata uz Finanšu un uzskaites departamenta direktora amatu, bet pēc gada par kancleru. 2013. gadā Gundars Bērziņš aizstāvēja promocijas darbu doktora zinātniskā grāda ieguvei vadībzinātnē<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ml-eu.globenewswire.com/Resource/Download/eab6b645-b543-4572-b89a-53843ec9ac38 |title=Olainfarm bizness — Gundars Bērziņš |access-date={{dat|2019|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201024010453/https://ml-eu.globenewswire.com/Resource/Download/eab6b645-b543-4572-b89a-53843ec9ac38 }}</ref> «Stratēģiskās vadīšanas sistēma radošo nozaru organizācijās».<ref name="dspace.lu.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4912/39289-Gundars_Berzins_2013.pdf?sequence=1 |title=Gundars Bērziņš. ''Stratēģiskās vadīšanas sistēma radošo nozaru organizācijās: promocijas darbs doktora grāda iegūšanai vadibzinātnes nozarē, apakšnozare: uzņēmējdarbības vadība'' / Gundars Bērziņš ; zinātniskā vadītāja Vizma Niedrīte; rec.: Juris Krūmiņš, Ilze Sproģe, Vita Zariņa ; Latvijas Universitāte. Ekonomikas un vadības fakultāte. Rīga: Latvijas Universitāte, 2013. 186 lp. : il., diagr., tab. + Bibliogrāfija: 151.- 163. lp; |access-date={{dat|2019|05|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170809104641/http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4912/39289-Gundars_Berzins_2013.pdf?sequence=1 |archivedate={{dat|2017|08|09||bez}} }}</ref> 2014. gadā G. Bērziņu ievēlēja par docentu, 2015. gadā par asociēto profesoru, 2016. gadā par Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu, 2018. gadā par profesoru. 2019. gada 24. maijā G. Bērziņš piedalījās [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Universitātes rektora]] vēlēšanās,<ref>[https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/281782-par-latvijas-universitates-rektoru-atkartoti-klust-muiznieks.htm]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190524221910/https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/281782-par-latvijas-universitates-rektoru-atkartoti-klust-muiznieks.htm|date={{dat|2019|05|24||bez}}}}LETA, "Par Latvijas Universitātes rektoru atkārtoti kļūst Muižnieks",[[Neatkarīgā Rīta avīze]],[[2019]],[[24. maijs]]</ref> taču iepriekšējais rektors [[Indriķis Muižnieks]] tika pārvēlēts uz otro amata termiņu, vēlēšanas pavadīja skandāli un procesuāli pārkāpumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-universitates-rektora-velesanas-vairak-balsu-muizniekam.a320205/|title=Latvijas Universitātes rektora vēlēšanās vairāk balsu Muižniekam|date={{dat|2019|5|24||bez}}|publisher=lsm.lv|accessdate={{dat|2019|5|26||bez}}}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muiznieks-lu-rektora-velesanas-redz-areju-interesu-iejauksanos.a320540/ Muižnieks LU rektora vēlēšanās redz ārēju interešu iejaukšanos]</ref> 2024. gada 1. martā LU Satversmes sapulce G. Bērziņu ievēlēja par [[Latvijas Universitātes rektors|Latvijas Universitātes rektoru]] (vēlēšanās apsteidza [[Signe Bāliņa|Signi Bāliņu]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.03.2024-par-latvijas-universitates-jauno-rektoru-ievelets-gundars-berzins.a545018/|title=Par Latvijas Universitātes jauno rektoru ievēlēts Gundars Bērziņš|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-07|language=lv}}</ref> == Publiskie skandāli == 2019. gada 1. aprīlī Gundars Bērziņš kļuva par «[[Olainfarm]]» padomes priekšsēdētāju,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/atceltaja-olainfarm-akcionaru-sapulce-ievele-jaunu-padomi-kuru-vadis-gundars-berzins.a314573/ Atceltajā zāļu ražotāja AS "Olainfarm" sapulcē pirmdien ievēlēta jauna padome, kuru vadīs ekonomists Gundars Bērziņš, aģentūru LETA informēja sapulcē ievēlētais padomes priekšsēdētājs. Esošā padome uzskata, ka sapulce notikusi pretlikumīgi.]</ref> bet iepriekšējā padome norādīja, ka padome pārvēlēta pretlikumīgi.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/olainfarm-akcionari-busina-ievel-jaunu-padomi-esosa-to-sauc-par-alesanos-plkst1700.d?id=50955789 Skreija, Dace, Nacionālo un biznesa ziņu nodaļas redaktore «Olainfarm akcionāri busiņā ievēl jaunu padomi; esošā to sauc par ālēšanos (plkst. 17.00)», [[Delfi (portāls)|DELFI]], 2019, 1. aprīlis.]</ref> Pirms LU rektora vēlēšanām 2019. gada maijā LU Akadēmiskās ētikas komisija saņēma uzdevumu izvērtēt Bērziņa disertācijas atbilstību akadēmiskās ētikas un kvalitātes kritērijiem, kā arī izveidoja īpašu komisiju, lai pārbaudītu paša promocijas procesa kvalitāti.<ref name="la.lv">[http://www.la.lv/lu-sanemusi-trauksmes-celeja-zinojumu-par-vienu-no-rektora-amata-kandidatiem LU saņēmusi trauksmes cēlēja ziņojumu par vienu no rektora amata kandidātiem, [[Latvijas Avīze]], [[2019]], [[20. maijs]]]</ref><ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/sanemts-trauksmes-celaja-zinojums-par-lu-rektora-amata-kandidata-promocijas-darba-kvalitati/?utm_source=twitter&utm_medium=link&utm_campaign=social{{Novecojusi saite}} ''Saņemts trauksmes cēlāja ziņojums par LU rektora amata kandidāta promocijas darba kvalitāti'', [[LETA]], [[2019]], [[20. maijs]]]</ref> Bērziņš norādīja, ka viņam ir kauns par Latvijas Universitāti un tās vadību, kā arī piebilda, ka Bērziņa reputācijai kaitējumu nodarījusī universitātes vadība apkauno visu Latvijas Universitātes saimi.<ref>[http://www.la.lv/dekans-berzins-uzskata-ka-lu-vadiba-nodarijusi-kaitejumu-vina-reputacijai ''Dekāns Bērziņš uzskata, ka LU vadība nodarījusi kaitējumu viņa reputācijai'', [[Latvijas Avīze]], [[2019]], [[21. maijs]]]</ref> Medijos skandālu saistīja arī ar nelikumīgu goda doktora grāda piešķiršanu.<ref>[http://news.lv/Latvijas_Avize/2019/05/22/asumi-starp-rektora-kresla-karotajiem{{Novecojusi saite}} Kuzmina, Ilze, ''Asumi starp rektora krēsla tīkotājiem''] [[Latvijas Avīze]],[[2019]],[[22. maijs]]</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Izglītības un zinātnes ministra pateicība par ieguldījumu IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa norisē (2018) == Personīgā dzīve == Bija precējies ar Kristīni Vasermani, viņiem ir izaugusi meita. Gundars Bērziņš ir [[Burāšana|burātājs]], viņš dod priekšroku laika pavadīšanai uz jahtas.<ref>[https://www.tvnet.lv/6267023/saulkrastu-zemju-skandals-turpinas Gundars Bērziņš skatās ar binokli-Saulkrastu zemju skandāls turpinās.]</ref> Viņam pieder ūdenstransporta kapitālsabiedrība “Saules gaisma Consulting”, kuras valdes priekšsēdētājs viņš ir bijis. Iepriekš strādājis ''Banex, HZ Trans, AD Trans.'' == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Indriķis Muižnieks]] | virsraksts = [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Universitātes rektors]] | periods = 2024—pašlaik | pēc = amatā}} {{Amatu secība | pirms = [[Pāvels Fricbergs]] | virsraksts = [[Latvijas Universitāte]]s kanclers | periods = 2009—2016 | pēc = [[Ilze Kūka]]}} {{kastes beigas}} {{Latvijas Universitātes rektori}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bērziņs, Gundars}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes rektori]] [[Kategorija:Latvijas burātāji]] [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] ngc8b9bbz5j5sw422iyeqq46sk442bf Iļmars Aļmuhametovs 0 430811 4493602 4278716 2026-07-12T03:57:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493602 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Iļmars Aļmuhametovs | vārds_orig = | attēls = Ilmar Almuhametov 2019.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 9 | dz_vieta = [[Išimbaja]], [[Baškīrijas APSR]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[baškīri|baškīrs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Leila Aļmuhametova | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = Teātru direktors, dramaturgs, režisors un teležurnālists | rakstīšanas valoda = [[baškīru valoda|baškīru]], [[krievu valoda|krievu]] | periods = | žanri = [[dramaturģija]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "Urāla batirs" (režisors), "Astoņi pie šķirsta" (režisors) | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = Baškortostānas Republikas Nopelniem bagātais mākslinieks | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Iļmars Aļmuhametovs''' (dzimis [[1971. gads|1971.]] [[9. jūnijs|gada 9. jūnijā]]<ref name="tv-rb">{{Tīmekļa atsauce |url=http://tv-rb.ru/litsa-telekanala/almukhametov-ilmar/ |title=Альмухаметов Ильмар |access-date={{dat|2019|05|28||bez}} |archive-date={{dat|2014|12|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141207105903/http://tv-rb.ru/litsa-telekanala/almukhametov-ilmar/ }}</ref> [[Išimbaja|Išimbajā]]) ir baškīru teātra režisors, dramaturgs, augstskolas pasniedzējs un TV raidījumu vadītājs. [[Baškortostānas Valsts operas un baleta teātris|Baškortostānas Valsts operas un baleta teātra]] ģenerāldirektors (kopš 2015. gada 29. decembra), līdz tam (kopš 2011. gada janvāra) [[Baškortostāna]]s leļļu teātra direktors.<ref>[http://www.bashinform.ru/news/801615-direktorom-bashkirskogo-teatra-opery-i-baleta-naznachen-ilmar-almukhametov/?yn Директором Башкирского театра оперы и балета назначен Ильмар Альмухаметов // КУЛЬТУРА | новости башинформ.рф]</ref><ref>[http://www.bashinform.ru/news/801615-direktorom-bashkirskogo-teatra-opery-i-baleta-naznachen-ilmar-almukhametov/ Директором Башкирского театра оперы и балета назначен Ильмар Альмухаметов]</ref> Starptautisko teātra festivālu "''Tuganlyk''" un "''Kolonsak''", reģionālā festivāla "Teatrālā Pievolga" organizators un režisors. VI Ziemas Starptautisko bērnu spēļu 2013. gada atklāšanas un noslēguma ceremoniju vadītājs.<ref>[http://www.mmpsrb.ru/news/detail.php?ID=10705 Министерство молодежной политики и спорта Республики Башкортостан] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141210133346/http://www.mmpsrb.ru/news/detail.php?ID=10705|date=2014-12-10}}</ref> [[Ufa]]s Valsts Mākslas institūta pasniedzējs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ufaart.ru/ob-akademii/struktura/fakultety-i-kafedry/kafedra-menedzhmenta-organizacii/|title=Кафедра менеджмента организации|website=Уфимский государственный институт искусств имени Загира Исмагилова|access-date=2014-12-05|language=ru|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141208161239/http://ufaart.ru/ob-akademii/struktura/fakultety-i-kafedry/kafedra-menedzhmenta-organizacii/|archivedate=2014-12-08}}</ref> Baškortostānas Republikas Nopelniem bagātais mākslinieks,<ref name="proural">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.proural.info/society/19333/ |title=Новым генеральным директором Башкирского государственного театра оперы и балета назначен Ильмар Альмухаметов |access-date={{dat|2019|05|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160622122240/http://proural.info/society/19333/ |archivedate={{dat|2016|06|22||bez}} }}</ref> 2021. gadā apbalvots ar Baškortostānas [[Salavata Julajeva ordenis|Salavata Julajeva ordeni]].<ref>[http://vechufa.ru/culture/20747-po-zaslugam-i-chest.html Вечерняя Уфа. По заслугам и честь]</ref><ref>[https://www.bashopera.ru/news/events/83-y-teatralnyy-sezon-2020-2021/13621/ bashopera. Ильмар Альмухаметов награждён орденом Салавата Юлаева]</ref> == Teātris == Režisors, dramaturgs, ap 10 leļļu teātra lugu autors. === Sākums === Iļmars Aļmuhametovs izrādīja interesi par teātri no bērnības, skolas gados piedalījās teātra pulciņā. Dēlam tēvs plānoja ārsta karjeru.<ref name="jo-ufa">[http://www.journal-ufa.ru/index.php?num=119&id=2354 Главный сказочник столицы]</ref> Arī pats Iļmars plānoja kļūt par ārstu. Iļmars, izpildīdams tēva vēlmi, ieguva feldšera-akušiera izglītību un sāka darbu, taču darba rutīna neatbilda viņa dabai un viņa radiniece — režisore, to ievērojusi, ieteica viņam izvēlēties teātra profesiju. Tā viņš arī izdarīja. 90. gadu sākumā ekonomisku grūtību dēļ īsu laiku tirgojās ar naftu, pēc tam atgriezās teātrī, kur vienlaikus bija gan aktieris, gan administrators.<ref name="Radio Orfej">{{Tīmekļa atsauce |url=http://xn--e1ainiu.xn--p1ai/orpheusradio/programs/v-gostyah-u-larisy-gergievoy/30800-v-efire-ilmar-almukhametov-s-detstva-ya-khotel-stat-vrachom |title=Радио классической музыки «Орфей»: Ильмар Альмухаметов: «С детства я хотел стать врачом» |access-date={{dat|2019|05|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190528164704/http://xn--e1ainiu.xn--p1ai/orpheusradio/programs/v-gostyah-u-larisy-gergievoy/30800-v-efire-ilmar-almukhametov-s-detstva-ya-khotel-stat-vrachom |archivedate={{dat|2019|05|28||bez}} }}</ref> === Dramaturgs un režisors === Leļļu teātrī Aļmuhametovs sāka rakstīt lugas bērniem: "Mazais rūķis", "Buķete mammai", pavisam tika uzrakstītas un teātrī iestudētas ap 10 lugas.<ref name="Avtograf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://bash.news/bst/13000_avtograf-direktor-bashkirskogo-gosudarstvennogo-teatra-kukol-ilmar-almuhametov |title=«Автограф» — Директор Башкирского государственного театра кукол, Ильмар Альмухаметов |access-date={{dat|2019|05|28||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190528164703/https://bash.news/bst/13000_avtograf-direktor-bashkirskogo-gosudarstvennogo-teatra-kukol-ilmar-almuhametov }}</ref> Bijis par režisoru ne tikai savā teātrī. Tā, [[Naberežnije Čelni|Naberežnije Čelnos]] viņš iestudēja leļļu izrādi "Astoņos pie šķirsta".<ref>[http://www.chelny-puppet.ru/page2058/ Театр кукол Набережных Челнов взялся за библейскую притчу]</ref> Izrādi „Urālu batirs” (režisors I. Aļmuhametovs), balstītu uz baškīru nacionālo eposu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kulturarb.ru/ru/news/teatr-kukol-priglashaet-na-spektakl-ural-batyr |title=Театр кукол приглашает на спектакль «Урал-батыр» |access-date={{dat|2019|05|28||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190528164708/https://www.kulturarb.ru/ru/news/teatr-kukol-priglashaet-na-spektakl-ural-batyr }}</ref> 2014. gadā Baškīru Valsts leļļu teātris nominēja [[Salavats Julajevs|Salavata Julajeva]] valsts prēmijai, pats Aļmuhametovs mēģināja to izveidot par republikāniska līmeņa brendu.<ref>[http://u7a.ru/articles/culture/8025 Башкирия: о ностальгии по Штейну, новом здании и отношении к религии]</ref> === Administrators === I. Aļmuhametova organizatora spējas tika pamanītas un novērtētas. Viņš kļuva par leļļu teātra direktora vietnieku, pēc dažiem gadiem par Baškortostānas Nacionālā simfoniskā orķestra direktoru, pēc īsa pārtraukuma — leļļu teātra direktoru. Teātrī par savu mērķi stādīja starptautiskās popularitātes iegūšanu un repertuāra daudzveidību,<ref name="Avtograf" /> kā arī mazo skatītāju audzināšanas mērķus.<ref name="jo-ufa" /> Bija iniciators leļļu teātru festivālu rīkošanai Ufā, cenzdamies atjaunot tās kādreizējo reputāciju šajā jomā.<ref>[https://rg.ru/2012/11/12/reg-pfo/kubok.html Кубок "Театрального Поволжья" вернулся в Пензу] — Гульназ Данилова (Уфа), 2012</ref> Arī, pārejot uz Operas un baleta teātri, viņš palika pie tiem pašiem principiem. Gatavojot starptautisko mūzikas festivālu "[[Fjodors Šaļapins|Šaļapina]] vakari Ufā", piedāvāja tā ietvaros organizēt starptautisku vokālistu konkursu, kas arī tika īstenots.<ref>[https://www.classicalmusicnews.ru/reports/v-ufe-otkryilsya-i-mezhdunarodnyiy-konkurs-vokalistov-imeni-fyodora-shalyapina/ В Уфе открылся I Международный конкурс вокалистов имени Фёдора Шаляпина]</ref> Ir apgalvojumi, ka tieši viņa laikā Operas un baleta teātris piedzīvo renesansi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bp.rbsmi.ru/articles/teatr/3-2019-yuriy-koval-zhizn-v-muzyke-i-tantse-iz-istorii-bashkirskogo-gosudarstvennogo-teatra-opery-i-b/ |title=Юрий Коваль. Жизнь в музыке и танце. Из истории Башкирского государственного театра оперы и балета |access-date={{dat|2019|05|28||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190528164709/https://bp.rbsmi.ru/articles/teatr/3-2019-yuriy-koval-zhizn-v-muzyke-i-tantse-iz-istorii-bashkirskogo-gosudarstvennogo-teatra-opery-i-b/ }}</ref> Pirms viņa zāle nekad neesot bijusi pārpildīta. No otras puses, teātrim arī Aļmuhametova vadībā vēl joprojām trūkstot pilnvērtīgas vietējās komandas un caurumus nākas aizpildīt ar iebraucējiem.<ref>[https://www.business-gazeta.ru/article/363622 Ильгам Валиев: «Почему бы не спеть дуэтом с Элвином Греем?!»]</ref> Vadot Operas un baleta teātri, I. Aļmuhametovs cenšas savienot nacionālos motīvus ar eiropeiskajiem. Papildus operai un baletam attīsta atsevišķu kora mākslu. Strādā pie publicitātes, organizējot teātrī blogeru kursus, lai celtu kritikas kvalitāti,<ref>[http://muzlifemagazine.ru/ilmar-almukhametov-novye-formy-i-po/ Ильмар Альмухаметов: Новые формы и подходы ы тевтре искать необходимо]</ref> ieviesis abonementus un sācis darbu ar skolām, orientējoties uz pusaudžu auditoriju. Viņa laikā ap Operu veidota biznesmeņu kopiena ar vietējās radiostacijas atbalstu, ko noorganizējusi Aļmuhametova Operā radītā attīstības nodaļa.<ref>[http://vechufa.ru/exclusive/8491-budem-iskat-dobrogo-prizraka.html "Будем искать доброго призрака"]</ref> Viņa vadībā teātris saņēmis nacionālās un starptautiskās prēmijas, to skaitā "Zelta masku" — Krievijas nacionālo teātra prēmiju operas žanrā 2017. gadā.<ref>[https://news.rambler.ru/community/36670704-v-ufu-privezli-zolotuyu-masku/?updated В Уфу привезли «Золотую маску»]</ref> I. Aļmuhametovs publiski žēlojies, ka jaunās izdevumu "optimizācijas" tendences Krievijā negatīvi ietekmējot darbu, jo to veicošās Finanšu ministrijas eksperti esot pilnīgi nekompetenti attiecīgajās tēmās.<ref>[http://www.rewizor.ru/music/special-projects/videt-muzyku/retsenzii/zavershenie-vtorogo-festivalya-muzykalnyh-teatrov-rossii-mejdu-stsilloy-duhovnogo-i-haribdoy-materia/ Завершение Второго фестиваля музыкальных театров России.]</ref> == Televīzijā == Valsts televīzijas un radio raidorganizācijā „Baškortostāna” sācis strādāt jauniešu redakcijā kā programmas „Forsmažors” autors un vadītājs. Tagad vada [[Islāms|musulmaņiem]] domātu aktualitāšu programmu "Aļ-Fatiha" Baškortostānas Satelītu televīzijā.<ref name="tv-rb" />. == Darbības kritika == Žurnāliste Ramiļa Sajitova, 2018. gadā apvainojot Baškortostānas varas iestādes cīņā pret vietējo kultūru pēc Ziemeļkaukāza parauga, pieminēja arī I. Aļmuhametovu, kurš esot bijis nozīmēts Operas un baleta teātra vadītāja amatā, apejot konkursa procedūru, un sava teātra artistus pārvedis uz īslaicīgiem kontraktiem, lai no tiem būtu vieglāk atbrīvoties.<ref>[https://proufu.ru/news/spec/svobodnaya_ploshchadka/65664-gulshat_khamitova_gotovit_k_privatizatsii_kulturu_bashkortostana/ Гульшат Хамитова готовит к приватизации культуру Башкортостана?]</ref> == Izglītība == * 1977 — 1985 — [[Išimbaja]]s 3. skola. * 1987 — 1990 — [[Salavata]]s medicīnas skola.<ref name="jo-ufa" /> * 1990 — 1994 — [[Ufa]]s Mākslu institūta aktieru fakultāte (tagad - Ufas Valsts Mākslas akadēmija), mācījies pie leļļu teātra režisora Pāvela Meļņičenko.<ref name="Avtograf" /> * 2000 — 2002 — Mākslas, kultūras un tūrisma darbinieku pārkvalifikācijas akadēmija, teātra režisora specialitāte. * 2013 — beidzis Baškortostānas Valsts dienesta akadēmiju menedžmenta specialitātē.<ref name="proural" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bashopera.ru/artists/132/4336/ |title=Ильмар Альмухаметов ГЕНЕРАЛЬНЫЙ ДИРЕКТОР |access-date={{dat|2019|05|28||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190528164703/http://www.bashopera.ru/artists/132/4336/ }}</ref> == Privātā dzīve == Bija piektais bērns ģimenē, agri zaudēja māti.<ref name="Radio Orfej" /> Pieder musulmaņu ticībai, divreiz veicis [[hādžs|hādžu]].<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=CsTD8eQVm8Q Video: Без фильтров - Ильмар Альмухаметов]</ref> Hobijs - grāmatu lasīšana.<ref name="Avtograf" /> Intervijā izteicās, ka mīļākā pasaka esot [[Hanss Kristians Andersens|Andersena]] "[[Mazā nāriņa]]", jo tai ir ļoti skumjas beigas.<ref name="jo-ufa" /> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{facebook|100008448072281}} {{DEFAULTSORT:Aļmuhametovs, Iļmars}} [[Kategorija:Krievu dramaturgi]] [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievu teātra režisori]] [[Kategorija:Baškortostānā dzimušie]] b4fgqs4jauu0ur9qf4bps82j1jywbei Jeļena Lašmanova 0 431090 4493681 4101458 2026-07-12T06:35:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493681 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Jeļena Lašmanova | vārds_orig = ''Елена Лашманова'' | attēls = Elena Lashmanova London 2012.jpg | att_izm = 200px | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|9}} | dz_viet = {{vieta|Krievija|Mordvija|Saranska}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{RUS}} | dzīvesvieta = | garums = 170 [[centimetrs|cm]] | svars = 48 [[kilograms|kg]] | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[soļošana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 1 ([[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012]]) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalDisqualified|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]]|20 km}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalDisqualified|[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Maskava 2013]]|20 km}} }} '''Jeļena Lašmanova''' ({{val|ru|Елена Анатольевна Лашманова}}, dzimusi {{dat|1992|4|9}}) ir [[Krievija]]s vieglatlēte, soļotāja. Sākotnēji viņa uzvarēja [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[20 km soļošana|20 km soļošanā]], kļūstot par olimpisko čempioni un uzstādot jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]. 2013. gadā 20 km soļojumā kļuva par [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempioni]]. Viņas 20 km soļojuma rekordu 2015. gadā pārspēja [[Ķīna]]s sportiste [[Liu Huna]]. 2014. gadā, tāpat kā daudzi citi Krievijas soļotāji, J. Lašmanova saņēma divu gadu diskvalifikāciju par [[dopings|dopinga]] lietošanu. 2022. gadā martā viņa vēlreiz saņēma divu gadu diskvalifikāciju par aizliegtu vielu lietošanu, sākot no 2021. gada marta. Arī viņas rezultāti no {{dat|2012|2|18|G|bez}} līdz {{dat|2014|1|3|D|bez}} tika anulēti, līdz ar to tika atņemtas olimpisko spēļu un pasaules čempionāta zelta medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/vieglatletika/krievijas-solotajai-lasmanovai-atnem-olimpiskas-cempiones-un-pasaules-cempiones-titulus/|title=Krievijas soļotājai Lašmanovai atņem olimpiskās čempiones un pasaules čempiones titulus|date={{dat|2022|3|21}}|website=sports.tv3.lv|accessdate={{dat|2023|9|21||bez}}|archive-date={{dat|2023|03|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230325105920/https://sports.tv3.lv/vieglatletika/krievijas-solotajai-lasmanovai-atnem-olimpiskas-cempiones-un-pasaules-cempiones-titulus/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{vieglatlēts-aizmetnis}} {{Mordvija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lašmanova, Jeļena}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Soļotāji]] [[Kategorija:Sports Mordvijā]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Dopinga lietas vieglatlētikā]] [[Kategorija:Mordvijā dzimušie]] [[Kategorija:Pasaules rekordisti vieglatlētikā]] 2msyb62f2l03na0jioav676xstdajti Somālijas futbola izlase 0 436740 4493761 4454246 2026-07-12T09:56:50Z ZANDMANIS 91184 4493761 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Somālija | Badge = Somali Football Federation logo.svg | FIFA Trigramme = SOM | FIFA Rank = {{Nft rank|199|down||date=2026. gada 11. jūnijs}} | 1st ranking date = | FIFA max = 158 | FIFA max date = 1995. gada aprīlis—jūnijs | FIFA min = 207 | FIFA min date = 2018. gada aprīlis—maijs | Elo Rank = 203 | Elo max = 126 | Elo max date = 1973 | Elo min = 207 | Elo min date = 2015 | Nickname = Okeāna zvaigznes | Association = Somālijas Futbola federācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola Konfederācija|CAF]] | Coach = {{flaga|SOM}} Jūsufs Alī Nurs | Captain = Abdulsameds Abdulahi | Most caps = Omārs Abdulkadirs (31) | Top scorer = Abdulahi Šeihs Muhameds (3) | Home Stadium = [[Mogadīšo stadions]] <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _som25h | pattern_b1 = _som25h | pattern_ra1 = _som25h | pattern_sh1 = _som25h | pattern_so1 = | leftarm1 = 73C2FB | body1 = 73C2FB | rightarm1 = 73C2FB | shorts1 = 73C2FB | socks1 = 73C2FB | pattern_la2 = _som25a | pattern_b2 = _som25a | pattern_ra2 = _som25a | pattern_sh2 = _som25a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|PRK}} 14—0 {{fb|SOM}} <br> ([[Indonēzija]], {{dat|1963|11|12||bez}}) | Largest win = {{fb|SOM}} 5—2 {{fb|MTN}} <br> ([[Maroka]], {{dat|1985|8|7||bez}}) | Largest loss = {{fb|PRK}} 14—0 {{fb|SOM}} <br> ([[Indonēzija]], {{dat|1963|11|12||bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = | Regional cup apps = | Regional cup first = | Regional cup best = | current = }} '''Somālijas futbola izlase''' ir [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Somālija|Somāliju]] starptautiskās sacensībās. Tā ne reizi nav kvalificējusies ne [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], ne [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausam]]. [[Somālijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] dēļ futbola attīstība Somālijā ir traucēta un Somālijā nevar notikt [[FIFA]] sankcionētas spēles. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] - ''[[Itālija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]]s sastāvā'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]-[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - ''Nepiedalījās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] - ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]-[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nepiedalījās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]-[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' == Āfrikas Nāciju kausā == * [[1957. gada Āfrikas Nāciju kauss|1957]]-[[1959. gada Āfrikas Nāciju kauss|1959]] - ''[[Itālija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]]s sastāvā'' * [[1962. gada Āfrikas Nāciju kauss|1962]]-[[1972. gada Āfrikas Nāciju kauss|1972]] - ''Nepiedalījās'' * [[1974. gada Āfrikas Nāciju kauss|1974]]-[[1976. gada Āfrikas Nāciju kauss|1976]] - ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada Āfrikas Nāciju kauss|1978]] - ''Nepiedalījās'' * [[1980. gada Āfrikas Nāciju kauss|1980]] - ''Izstājās'' * [[1982. gada Āfrikas Nāciju kauss|1982]] - ''Nepiedalījās'' * [[1984. gada Āfrikas Nāciju kauss|1984]]-[[1988. gada Āfrikas Nāciju kauss|1988]] - ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada Āfrikas Nāciju kauss|1990]]-[[2002. gada Āfrikas Nāciju kauss|2002]] - ''Nepiedalījās'' * [[2004. gada Āfrikas Nāciju kauss|2004]]-[[2006. gada Āfrikas Nāciju kauss|2006]] - ''Nekvalificējās'' * [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] - ''Nepiedalījās'' * [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]]-[[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - ''Nepiedalījās'' == Ārējās saites == {{Commons category}} * [https://www.cafonline.com/member-associations/som/ Somalia] at [[Confederation of African Football|CAF]] * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/SOM Somalia] at [[FIFA]] * [https://www.rsssf.org/tabless/som-intres.html List of international matches at RSSSF] {{futbols-aizmetnis}} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Somālijā]] s8w52zb0wqmisjr9phl9hf4kp7wjsmi 4493762 4493761 2026-07-12T10:00:47Z ZANDMANIS 91184 /* Āfrikas Nāciju kausā */ 4493762 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Somālija | Badge = Somali Football Federation logo.svg | FIFA Trigramme = SOM | FIFA Rank = {{Nft rank|199|down||date=2026. gada 11. jūnijs}} | 1st ranking date = | FIFA max = 158 | FIFA max date = 1995. gada aprīlis—jūnijs | FIFA min = 207 | FIFA min date = 2018. gada aprīlis—maijs | Elo Rank = 203 | Elo max = 126 | Elo max date = 1973 | Elo min = 207 | Elo min date = 2015 | Nickname = Okeāna zvaigznes | Association = Somālijas Futbola federācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola Konfederācija|CAF]] | Coach = {{flaga|SOM}} Jūsufs Alī Nurs | Captain = Abdulsameds Abdulahi | Most caps = Omārs Abdulkadirs (31) | Top scorer = Abdulahi Šeihs Muhameds (3) | Home Stadium = [[Mogadīšo stadions]] <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _som25h | pattern_b1 = _som25h | pattern_ra1 = _som25h | pattern_sh1 = _som25h | pattern_so1 = | leftarm1 = 73C2FB | body1 = 73C2FB | rightarm1 = 73C2FB | shorts1 = 73C2FB | socks1 = 73C2FB | pattern_la2 = _som25a | pattern_b2 = _som25a | pattern_ra2 = _som25a | pattern_sh2 = _som25a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|PRK}} 14—0 {{fb|SOM}} <br> ([[Indonēzija]], {{dat|1963|11|12||bez}}) | Largest win = {{fb|SOM}} 5—2 {{fb|MTN}} <br> ([[Maroka]], {{dat|1985|8|7||bez}}) | Largest loss = {{fb|PRK}} 14—0 {{fb|SOM}} <br> ([[Indonēzija]], {{dat|1963|11|12||bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = | Regional cup apps = | Regional cup first = | Regional cup best = | current = }} '''Somālijas futbola izlase''' ir [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Somālija|Somāliju]] starptautiskās sacensībās. Tā ne reizi nav kvalificējusies ne [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], ne [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausam]]. [[Somālijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] dēļ futbola attīstība Somālijā ir traucēta un Somālijā nevar notikt [[FIFA]] sankcionētas spēles. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] - ''[[Itālija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]]s sastāvā'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]-[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - ''Nepiedalījās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] - ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]-[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nepiedalījās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]-[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' == Āfrikas Nāciju kausā == * [[1957. gada Āfrikas Nāciju kauss|1957]]-[[1959. gada Āfrikas Nāciju kauss|1959]] - ''[[Itālija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]]s sastāvā'' * [[1962. gada Āfrikas Nāciju kauss|1962]]-[[1972. gada Āfrikas Nāciju kauss|1972]] - ''Nepiedalījās'' * [[1974. gada Āfrikas Nāciju kauss|1974]]-[[1976. gada Āfrikas Nāciju kauss|1976]] - ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada Āfrikas Nāciju kauss|1978]] - ''Nepiedalījās'' * [[1980. gada Āfrikas Nāciju kauss|1980]] - ''Izstājās'' * [[1982. gada Āfrikas Nāciju kauss|1982]] - ''Nepiedalījās'' * [[1984. gada Āfrikas Nāciju kauss|1984]]-[[1988. gada Āfrikas Nāciju kauss|1988]] - ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada Āfrikas Nāciju kauss|1990]]-[[2002. gada Āfrikas Nāciju kauss|2002]] - ''Nepiedalījās'' * [[2004. gada Āfrikas Nāciju kauss|2004]]-[[2006. gada Āfrikas Nāciju kauss|2006]] - ''Nekvalificējās'' * [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] - ''Nepiedalījās'' * [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]]-[[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - ''Nepiedalījās'' * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]]-[[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] - ''Nekvalificējās'' * [[2027. gada Āfrikas Nāciju kauss|2027]]- == Ārējās saites == {{Commons category}} * [https://www.cafonline.com/member-associations/som/ Somalia] at [[Confederation of African Football|CAF]] * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/SOM Somalia] at [[FIFA]] * [https://www.rsssf.org/tabless/som-intres.html List of international matches at RSSSF] {{futbols-aizmetnis}} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Somālijā]] q7d4eqpa6hvzfo9pc4l06c76loxxrg9 Hanzas perons 0 439402 4493545 4468992 2026-07-11T19:44:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493545 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Hanzas perons | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = | image = Hanzas perons.JPG | image_alt = | image_size = | caption = Kultūras centra ēka atklāšanas dienā | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | cost = aptuveni 11 miljoni eiro (rekonstrukcija)<ref name=TVNET>{{Tīmekļa atsauce|title=Iepazīstina ar kultūras un izklaides centru "Hanzas Perons"|url=https://www.tvnet.lv/6752526/iepazistina-ar-kulturas-un-izklaides-centru-hanzas-perons|publisher=[[TVNET]]|accessdate=18 August 2019}}</ref> | ren_cost = | client = ''[[ABLV Bank]]'' | owner = | current_tenants = | landlord = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Hanzas iela 16a|3s=Hanzas iela (Rīga)}} | address = | location_town = {{Rīga}} | location_country = {{LAT}} | pushpin_map = Rīga | latd = 56 | latm = 57 | lats = 47.5 | latNS = N | longd = 24 | longm = 06 | longs = 24.8 | longEW = E | map_caption = | map_alt = | pushpin_image = | pushpin_relief = | map_size = | map_label = | label_position = | mark = | mark_width = | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 1903 | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = 2017—2019 | demolition_date = | destruction_date = | height = | architectural = | tip = | antenna_spire = | roof = | top_floor = | observatory = | other_dimensions = | floor_count = | floor_area = 2800 kvadrātmetri<ref name=TVNET/> | seating_type = | seating_capacity = | elevator_count = | architect = | architecture_firm = | structural_engineer = | services_engineer = | civil_engineer = | other_designers = | quantity_surveyor = | main_contractor = * "Sudraba Arhitektūra" * ''Pillar Architecten''<ref name=Skaties.lv/> | awards = | designations = | ren_architect = [[Reinis Liepiņš]]<ref name=LSM>{{Tīmekļa atsauce|title=«Hanzas perons» – jauna kultūrvieta Rīgā|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/hanzas-perons--jauna-kulturvieta-riga.a328657/|publisher=[[Lsm.lv]]|accessdate=18 August 2019}}</ref> | ren_firm = [[Sudraba Arhitektūra]] | ren_str_engineer = | ren_serv_engineer = | ren_civ_engineer = | ren_oth_designers = | ren_qty_surveyor = | ren_awards = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''"Hanzas perons"''' ir kultūras un izklaides centrs,<ref name=TVNET/> kas atrodas [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielā]] 16a [[Rīga|Rīgā]]. Šī ir viena no pirmajām un lielākajām neatkarīgās Latvijas kultūras celtnēm, kas uzbūvēta tikai par privātiem līdzekļiem.<ref name=DELFI>{{Tīmekļa atsauce|title=Darbu sāk 11 miljonus vērtā koncertzāle – kultūras telpa 'Hanzas perons|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/foto-darbu-sak-11-miljonus-verta-koncertzale-kulturas-telpa-hanzas-perons.d?id=51363123|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate=18 August 2019}}</ref> "Hanzas perona" projekta arhitektūras daļas autori ir birojs "[[Sudraba Arhitektūra]]" un tā vadošais arhitekts [[Reinis Liepiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}</ref> "Perona" lielās zāles platība ir 1230 [[kvadrātmetrs|kvadrātmetri]], kuros var izvietot līdz 1100 sēdvietām. No 2019. gada rudens ēkā notiek teātra izrādes, mūzikas festivāli, koncerti un citi pasākumi.<ref name="Skaties.lv" /> Ēka 2020. gada februārī saņēma sabiedrisko mediju balvu “Kilograms kultūras” kā 2019. gada Latvijas kultūrvieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/foto-balvu-kilograms-kulturas-ka-aizvadita-gada-nozimigakais-notikums-izcina-filma-dveselu-putenis/|title=FOTO: Balvu “Kilograms kultūras” kā aizvadītā gada nozīmīgākais notikums izcīna filma “Dvēseļu putenis”|website=LA.LV|access-date=2020-02-18|language=lv|archive-date=2022-06-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20220627050953/https://www.la.lv/foto-balvu-kilograms-kulturas-ka-aizvadita-gada-nozimigakais-notikums-izcina-filma-dveselu-putenis}}</ref> "Hanzas perons" vēl būvniecības stadijā jau vērtēts arī populārajā žurnālista [[Mārtiņš Ķibilds|Mārtiņa Ķibilda]] raidījumā "[[Adreses]]".<ref>{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}</ref> 2020. gada februārī projekts ieguva [[Latvijas Televīzija]]s un [[Latvijas Radio]] gada balvu “Kilograms kultūras” kategorijā “Kultūrvieta”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/kgkulturas/sakums/|title=Kilograms Kultūras|website=www.lsm.lv|access-date=2020-02-19|language=lv}}</ref> == Vēsture == Sākotnēji "Hanzas perona" vietā atradās pilsētas ganības. 1903. gadā satiksmei ar Sarkandaugavu ierīkoja ielas dzelzceļa līniju „Daugavas krasts — Sarkandaugava”, līdz ar to paplašinot I un II Ganību dambi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ngkm.lv/7_Turistu_marsruti/Ganibu_dambis.html|title=Ganību dambis|website=www.ngkm.lv|access-date=2020-02-19}}</ref> Līdzās tagadējam Ganību dambim tapa dzelzceļš — tagadējās līnijas Čiekurkalns—Rīga-Krasta atzars un Rīgas dzelzceļa mezgla Preču stacija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apkaimes.lv/skanste/vesture/|title=Vēsture {{!}} Skanste|website=Apkaimes|access-date=2020-02-19|language=lv-LV}}</ref> 1903. gadā šeit tika uzbūvēta [[Rīga Preču I|Rīgas preču stacijas]] noliktavas ēka, kura darbojās līdz 2009. gadam. Preču noliktava Pulkveža Brieža un Hanzas ielas krustpunktā ir vienīgā saglabājusies ēka kādreizējās Rīgas Preču stacijas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/lv/vizuala_maksla/aktuali/24267-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-02-19}}</ref> 2017. gadā tika uzsākti rekonstrukcijas darbi, kas ilga līdz 2019. gada augustam.<ref name="Skaties.lv">{{Tīmekļa atsauce|title=Durvis ver “Hanzas perons” bijušajā dzelzceļa preču stacijā Rīgā|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/durvis-ver-hanzas-perons-bijusaja-dzelzcela-precu-stacija-riga/|publisher=[[Skaties.lv]]|accessdate=18 August 2019|archive-date={{dat|2019|08|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190818161851/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/durvis-ver-hanzas-perons-bijusaja-dzelzcela-precu-stacija-riga/}}</ref> Sākotnēji ēku plānoja atklāt 2018. gada beigās un veltīt to [[Latvija 100|Latvijas valsts simtgadei]], tomēr saistībā ar ''[[ABLV Bank]]'' likvidēšanos darbi tika aizkavēti.<ref name="LSM" /> "Hanzas perons" tika atklāts apmeklētājiem 2019. gada 17. augustā.<ref name="TVNET" /> == Jaunā arhitektūra un materiāli == Līdz šīm nepieejamais [[Industriālais mantojums|industriālā mantojuma]] objekts līdz mūsdienām bija saglabājies gandrīz neskartā veidā — arhitekti atklāja skaistas [[ķieģelis|ķieģeļu]] sienas, koka sijas, daudzas bīdāmās durvis un vārtus. Ēkas [[restaurācija]]s un pārbūves galvenais uzdevums bija to pielāgot jaunam lietojumam — daudzfunkciju kultūras būvei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=FOLD.lv: «Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra»|last=|first=|access-date=19.02.20.|date=17.08.19.|archive-date={{dat|2020|02|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/}}</ref> Lai iekļautos stingrajās mūsdienu [[energoefektivitāte]]s prasībās, vēsturiskajai ēkai pa perimetru uzbūvēts stikla "mētelis" ar priedes dēļu dubulto fasādi noēnojumam. Šāds arhitektoniskais risinājums aizsargā veco ēku un veido jaunus perona stila vestibilus apmeklētājiem. Vecās noliktavas atjaunotais ķieģelis un citi arhitektoniskie elementi veido jaunā "Hanzas perona" interjeru un atraktīvu scenogrāfiju daudzveidīgiem kultūras un izklaides sarīkojumu formātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lofficielbaltics.com/lv/ieraksti/kultura/jauna-kulturas-telpa-hanzas-perons|title=Jauna kultūras telpa - Hanzas perons|website=lofficielbaltics.com|access-date=2020-02-19|language=lv|archive-date=2020-02-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20200219093840/https://lofficielbaltics.com/lv/ieraksti/kultura/jauna-kulturas-telpa-hanzas-perons}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.hanzasperons.lv/ Oficiālā mājaslapa] [[Kategorija:Skanste]] [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] 7oe1wqw5n5ydkxltfydja9bal1hvhmc Gaujas—Baltezera kanāls 0 440490 4493447 4356214 2026-07-11T15:11:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493447 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Gaujas—Baltezera kanāls | attēls = Daugavas-Gaujas kanāls Alderos (2).jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Kanāls Alderos 2025. gadā | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Gauja]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Mazais Baltezers]] | sāk_plat_d=57 | sāk_plat_m=04 | sāk_plat_s=02 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=24 | sāk_gar_m=22 | sāk_gar_s=36 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=03 | iet_plat_s=12| iet_plat_NS=N | iet_gar_d=24 | iet_gar_m=20 | iet_gar_s=07 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 3,124 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Gaujas—Baltezera kanāls'''<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=137357 |title=Informācija par objektu: Gaujas—Baltezera kanāls |accessdate={{dat|2019|08|29||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir 1903. gadā izbūvēts kanāls, kurš savieno [[Gauja|Gauju]] un [[Mazais Baltezers|Mazo Baltezeru]], [[Gaujas—Daugavas ūdensceļš|Gaujas—Daugavas ūdensceļa]] sastāvdaļa. Kanāla garums ir 3124 metri. Izteka no [[Gauja]]s pie [[Strautkalni]]em (bijušās [[Remberģu muiža]]s), ietece Mazajā Baltezerā pie [[Alderi]]em (bijušās [[Alderu muiža]]s). Tā kā Gaujas līmenis ir 2—6 metri augstāks par Mazo Baltezeru, tika izmantotas slūžas. Vēl 20. gadsimta 50. gados kanāla gultne bija izklāta ar ozolkoka dēļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adazubildes.blogspot.com/2014/01/gaujas-baltezera-kanals-ii.html|title=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Gaujas-Baltezera kanāls - II|website=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs|access-date=2024-03-07|date=piektdiena, 2014. gada 24. janvāris}}</ref> Kanāls līdz 1972. gadam izmantots koku pludināšanai, pēc tam pamests. Daudzi no koku pludinātājiem vēlāk pārcēlušies uz dzīvi Alderos. Tur pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] darbojies Gaujas koku pludināšanas kantoris – viens no četriem Latvijā līdzās ar Lielupes, Lubānas un Daugavas kantoriem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rpr.gov.lv/alderu-plostnieks/|title=Dzīvās atmiņas par Gaujas plostniekiem - Rīgas plānošanas reģions|website=rpr.gov.lv|access-date=2024-03-07}}</ref> 2019. gadā sākta tā atjaunošana ar mērķi samazināt plūdu draudus Ādažu novadā un radīt iespējas laivošanas tūrismam.<ref name=":0" /><ref name="skaties">{{Tīmekļa atsauce |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/sakusies-gaujas-maza-baltezera-sena-plostnieku-kanala-atjaunosana/ |title=Sākusies Gaujas-Mazā Baltezera senā plostnieku kanāla atjaunošana |accessdate={{dat|2019|08|29||bez}} |publisher=skaties.lv |archive-date={{dat|2021|01|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210115232636/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/sakusies-gaujas-maza-baltezera-sena-plostnieku-kanala-atjaunosana/ }}</ref> 2021. gada janvārī atjaunošana pabeigta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atjaunots-gaujasdaugavas-kanals-adazu-novada.a390225/|title=Atjaunots Gaujas–Daugavas kanāls Ādažu novadā|website=www.lsm.lv|access-date=2021-01-25|language=lv}}</ref> == Attēli == <gallery> Gaujas-Baltezera kanāls no tilta rietumu virzienā, 2019-11-09 2.jpg|Kanāls no tilta rietumu virzienā 2019. gada 9. novembrī Gaujas-Baltezera kanāls no tilta rietumu virzienā, 2019-12-08 2.jpg|Kanāls no tilta rietumu virzienā 2019. gada 8. decembrī Daugavas-Gaujas kanāla bijušās slūžas Alderos.jpg|Gaujas—Baltezera kanāla bijušās slūžas Alderos Daugavas-Gaujas kanāls Alderos (1).jpg|Pastaigu taka gar kanālu Alderos Daugavas-Gaujas kanāla airēšanas slaloma trase Alderos.jpg|Gaujas—Baltezera kanāla airēšanas slaloma trase Alderos </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Gaujas—Daugavas ūdensceļš}} [[Kategorija:Daugavas baseina upes]] [[Kategorija:Ādažu novada upes]] [[Kategorija:Latvijas kanāli]] kbhkl4zc5fp0y3bhkpwe5rf4pjwols3 Happiness (1998. gada filma) 0 443697 4493613 4363829 2026-07-12T04:18:09Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4493613 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = ''Happiness'' | attēls = Happiness1998Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = drāma, melnā komēdija | režisors = [[Tods Solondzs]] | producents = * [[Deivids Linds]] * [[Džeimss Šamuss]] | scenārija autors = Tods Solondzs | galvenajās lomās = * [[Džeina Adamsa (aktrise)|Džeina Adamsa]] * [[Elizabete Ešlija]] * [[Dilans Beikers]] * [[Lara Flinna Boila]] * [[Bens Gazara]] * [[Džereds Heriss]] * [[Filips Sīmors Hofmans]] * [[Luīza Lasere]] | mūzika = [[Robijs Kondors]] | operators = | montāža = | studija = ''[[Killer Films]]'' | izplatītājs = ''[[Good Machine Releasing]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1998|10|16|}} | ilgums = 139 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=https://bbfc.co.uk/releases/happiness-1998|title=Happiness|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate=October 16, 2019|archive-date={{dat|2019|10|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191016163616/https://bbfc.co.uk/releases/happiness-1998}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = * [[Angļu valoda|angļu]] * [[Krievu valoda|krievu]] | budžets = {{ASV dolārs|2,2 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|2,9 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=happiness.htm|title=Happiness|publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|6|12||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''Happiness''''' ir 1998. gada ASV melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Tods Solondzs]]. Galvenās lomas atveido [[Džeina Adamsa (aktrise)|Džeina Adamsa]], [[Elizabete Ešlija]], [[Dilans Beikers]], [[Lara Flinna Boila]], [[Bens Gazara]], [[Džereds Heriss]], [[Luīza Lasere]] un [[Filips Sīmors Hofmans]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1998|10|16||bez}}. Filmā parādītas trīs māsu, Trišas, Helēnas un Džojas, viņu ģimeņu un apkārt esošo cilvēku dzīves. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1998. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Satīriskās filmas]] [[Kategorija:Melnās komēdijas]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] 06tpmpugthjtqdjjxgdkgvycsv58ghz Jānis Pirvics 0 445599 4493763 4173199 2026-07-12T10:04:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493763 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Jānis Pirvics''' (dzimis {{dat|1924|8|19}}, miris {{dat|1994|2|3}}), latviešu aktieris, komiķis un [[steps|stepa]] dejotājs (stepa dejas aizsācējs Latvijā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://skaties.lv/izklaide/maris-puris-ierada-pirmos-solus-stepa-deja/ |title=Stepa dejas aizsācējs Latvijā. |access-date={{dat|2019|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191116011551/https://skaties.lv/izklaide/maris-puris-ierada-pirmos-solus-stepa-deja/ }}</ref>), 1950. un 1960. gados, kā arī 1980. un 1990. gados [[Rīgas Operetes teātris|Rīgas operetes teātra]] aktieris. Ir filmējies Rīgas kinostudijas filmās "[[Kā gulbji balti padebeši iet (filma)|Kā gulbji balti padebeši iet]]" (1956), "[[Īsa pamācība mīlēšanā]]" (1982), kā arī divsēriju filmā "[[Cilpā]]" (1991).<ref>[https://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/330641/works/ Filmogrāfija.]</ref> == Biogrāfija == J. Pirvics dzimis 1924. gada 19.augustā. Mācījās [[Rīgas mākslas akadēmija|Rīgas mākslas akadēmijā]] glezniecības nodaļā un pabeidza pirmo kursu. 1944. gadā tika iesaukts vācu armijā [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.d-fakti.lv/ru/uservoice/article/89518/ |title=D-fakti. |access-date={{dat|2019|11|17||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191117223337/http://www.d-fakti.lv/ru/uservoice/article/89518/ }}</ref> Piedalījies kaujās pie Jelgavas, kā arī "[[Kurzemes katls|Kurzemes katlā]]". 1945. gadā izsūtīts uz [[Gulags|GULAG]] nometni — [[Baltās—Baltijas jūras kanāls|Baltās—Baltijas jūras kanāla]] būvē. Izdzīvoja pateicoties prasmei zīmēt. Pēc atgriešanās sāka aktiera karjeru. Apprecēja baletdejotāju Emīliju Pirvicu. Politisku iemeslu dēļ 20. gadsimta sešdesmito gadu vidū bija spiests aizbraukt no Latvijas. Ilgus gadus kopā ar dažādiem krievu māksliniekiem koncertēja pa visu [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]]. Nomira 1994. gada 3. februārī. Apglabāts [[Rīga|Rīgā]], Lāčupes (Lācara) kapos.<ref>[https://nekropole.info/ru/person/view?id=3993391&l=lv Nekropole.info]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Pirvics, Jānis}} [[Kategorija:1924. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1994. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] 9e4tsnbrvwpspydz6eklizpezw25urx Injigo Martiness 0 450745 4493589 4471996 2026-07-12T01:39:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493589 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|5|17}} | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalyears1 = 2011 | nationalyears2 = 2011—2013 | nationalyears3 = 2012 | nationalyears4 = 2013—2023 | playername = Injigo Martiness | years1 = 2009—2011 | nationalgoals4 = 1 | years2 = 2011—2018 | years3 = 2018—2023 | name = | birth_place = | nationalcaps5 = 8 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam5 = {{fb|Basku Zeme}} | nationalyears5 = 2011—2019 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20 | nationalgoals3 = 0 | caps1 = 54 | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]] | caps2 = 205 | caps3 = 152 | caption = Martiness 2019. gadā | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad|Real Sociedad B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Ondaro}} | goals1 = 2 | nationalgoals2 = 0 | goals2 = 16 | goals3 = 6 | height = 182 | image = UEFA EURO qualifiers Sweden vs Spain 20191015 Inigo Martinez (cropped).jpg | nationalcaps1 = 1 | nationalcaps2 = 15 | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 21 | nationalgoals1 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|05|23|sk|bez}} | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | years4 = 2023—2025 | caps4 = 48 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]] | years5 = 2025— | caps5 = 31 | goals5 = 3 }}'''Injigo Martiness''' ({{Val|es|Iñigo Martínez}}; dzimis {{Dat|1991|5|17}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Martiness pārstāv [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandu ''[[Al Nassr]]''. == Sasniegumi == '''Athletic Bilbao''' * [[Spānijas Superkauss]]: 2020—21 '''Barcelona''' * [[La Liga]]: [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024—25]] * [[Copa del Rey]]: 2024—25<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/barcelona-32-reizi-triumfe-karala-kausa/|title=“Barcelona” 32. reizi triumfē Karaļa kausā|website=sportazinas.com|work=|accessdate=2025-04-27|date=}}</ref> * [[Spānijas Superkauss]]: 2025 '''Al Nassr''' * [[Saūda Arābijas profesionālā līga]]: 2025—2026<ref>{{Cite web |title=Ronaldu ar asarām acīs izcīna Saūda Arābijas čempionu titulu |url=https://lente.lv/sports/raksts/ronaldu-ar-asaram-acis-izcina-sauda-arabijas-cempionu-titulu-104876.html?@=komentari |website=Lente.lv |access-date={{dat|2026|05|22||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Martiness, Injigo}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:Athletic Bilbao spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] jxwgyvwd907rna7kr8rsrbu8vfdhw6b Jevgeņijs Lukjanovs 0 450971 4493668 4162792 2026-07-12T06:12:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493668 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jevgeņijs Lukjanovs | attēls = Jevgenij Lukjanov IMG 5121.JPG | amats = [[Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijā]] | term_sākums = 2016. gada 15. decembris | term_beigas = 2021. gada 15. marts | premjers = | priekštecis = [[Aleksandrs Vešņakovs]] | pēctecis = [[Mihails Vaņins]] | dzim_dati = {{ddv|1951|12|10}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PSFR|Ļeņingrada|td=Krievija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = | partija = | dzīvesb = | profesija = [[diplomāts]] | alma_mater = [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte|Ļeņingradas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jevgeņijs Lukjanovs''' ({{val|ru|Евгений Владимирович Лукьянов}}, dzimis {{dat|1951|12|10}}) ir [[Krievija]]s valstsvīrs un [[diplomāts]]. == Dzīvesgājums == Absolvējis [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte|Ļeņingradas Valsts universitāti]], pēc izglītības [[angļu valoda]]s [[filoloģija|filologs]]. No 1974. līdz 1981. gadam strādāja [[Ļeņingrada]]s militārajā rūpnīcā "Impulss". Bija PSRS žurnālistu savienības Ļeņingradas nodaļas valdības sekretāra vietnieks. No 1984. līdz 1990. gadam strādaja PSRS ārlietu ministrijā. Pēc tam īsu laiku bija [[Valsts Ermitāža]]s direktora vietnieks. No 1993. līdz 2006. gadam ieņēma ''Dresdner Bank'' un [[VTB banka]]s vadošus amatus. No 2010. līdz 2016. gadam strādāja Krievijas Federācijas Drošības padomē.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kas ir jaunais Krievijas vēstnieks Latvijā? |url=https://www.apollo.lv/5977599/kas-ir-jaunais-krievijas-vestnieks-latvija |website=apollo.lv |accessdate={{dat|2020|2|4||bez}}}}</ref> No 2016. gada 15. decembra līdz 2021. gada 15. martam bija Krievijas vēstnieks Latvijā. Iestājies amatā 2017. gada 7. februārī, nomainot [[Aleksandrs Vešņakovs|Aleksandru Vešņakovu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Āboliņš |first1=Uldis |title=Jaunais Krievijas vēstnieks Latvijā cer uz attiecību uzlabošanos |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/ekskluziva-intervija-jaunais-krievijas-vestnieks-latvija-cer-uz-attiecibu-uzlabosanos/ |website=[[skaties.lv]] |accessdate={{dat|2020|2|4||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200204180844/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/ekskluziva-intervija-jaunais-krievijas-vestnieks-latvija-cer-uz-attiecibu-uzlabosanos/ }}</ref> No 2021. gada 15. marta līdz 2022. gada 14. janvārim bija Krievijas vēstnieks Baltkrievijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://eurasian-defence.ru/?q=node/26884 Биография на сайте Центра военно-политических исследований МГИМО] {{krieviski}} * [http://www.mid.ru/activity/shots/new_appointments/-/asset_publisher/2TDCzbl45VHK/content/id/2615597 Biogrāfija Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā] {{krieviski}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lukjanovs, Jevgeņijs}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas diplomāti]] [[Kategorija:Diplomāti Latvijā]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] awgaergpqo1re0525vvnjz6de8cco9v Alfrēds fon Kiderlens-Vehters 0 451523 4493679 4169308 2026-07-12T06:34:36Z Pirags 3757 /* Biogrāfija */ 4493679 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Alfrēds fon Kiderlens-Vehters | vārds_orig = ''Alfred von Kiderlen-Waechter'' | attēls = Alfred von Kiderlen-Waechter (cropped2).jpg | att_izmērs = 300px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1852 | dz_mēnesis = 07 | dz_diena = 10 | dz_vieta = [[Prūsijas Karaliste]] | m_dat_alt = | m_gads = 1912 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 30 | m_vieta = [[Vācijas Impērija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācieši|vācietis]] | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | nodarbošanās = [[militārpersona]], [[politiķis]] }} '''Alfrēds fon Kiderlens-Vehters''' ({{val|de|Alfred von Kiderlen-Waechter}}, 1852-1912) bija vācu augstmanis, bijušais kareivis, diplomāts un politiķis, kurš no 1910. gada 27. jūnija līdz 1912. gada 30. decembrim bija [[Vācijas Impērija]]s valsts sekretārs un Ārlietu ministrijas vadītājs. Viņš vislabāk pazīstams kā viens no [[Agadiras krīze]]s vadītājiem 1911. gadā, kad Francija militāri paplašināja kontroli pār [[Maroka|Maroku]]. Viņš pieprasīja kompensāciju Francijai agresīvā veidā, nosūtot uz notikuma vietu karakuģi un uzsākot militāru konfliktu starp Vāciju un Franciju, kuras abas gribēja pievienot Maroku savām [[kolonija|kolonijām]]. Tika panākts kompromiss ar Franciju, saskaņā ar kuru Francija pārņēma kontroli pār Maroku un pretī deva Vācijai Francijas Kongo daļu, kas kļuva par vēl vienu Vācijas koloniju. Tomēr briti bija dusmīgi par šādu situāciju, un [[Britu Impērija]] vēlējās sākt karu ar Vācijas Impēriju. Pati krīze nopietni sabojāja attiecības starp Berlīni un Londonu, kā arī abām Lielbritānijas un Vācijas koloniālajām lielvarām. == Biogrāfija == Dzimis [[Štutgarte|Štutgartē]] baņķiera Roberta Kiderlena un baroneses Marijas fon Vahteres ģimenē. Viņa uzvārds veidots, apvienojot Kiderlenu un Vahteru dzimtu uzvārdus. Viņš cīnījās kā brīvprātīgais [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas-Prūsijas karā]] (1870—1871). Pēc tiesību zinātņu studijām viņš 1879. gadā sāka strādāt ārlietu ministrijā, kopā ar [[Vilhelms II Hoencollerns|ķeizaru Vilhelmu II]] devās vizītēs uz Krieviju, Zviedriju un Dāniju. Viņš bija ministrs Hamburgas pilsētā 1894. gadā un darbojās arī kā Kopenhāgenā, Sanktpēterburgā, Parīzē un Konstantinopolē strādājošs diplomāts. Viņš bija sūtnis Kopenhāgenā (1895—1896). Vēlāk viņu pārcēla uz Bukaresti, kur pavadīja desmit gadus. Rumānijā viņš nostiprināja zināšanas par Austrumeiropas politiku un kļuva par vēstnieku Konstantinopolē, veica pārrunas par Bagdādes dzelzceļa būvniecību. 1908. gadā [[Bernhards fon Bīlovs]] viņu iecēla par ārlietu sekretāra vietnieku un viņš atgriezās Berlīnē. Viņš bija svarīgākā amatpersona [[Bosnijas krīze]]s laikā. 1911. gadā sarunās par vienošanos ar Franciju viņš noslēdza otro Marokas krīzi pār Agadiru. Pēc kanclera fon Bulova atkāpšanās 1909. gada novembrī Kiderlens kļuva par valsts sekretāru. Viņš veica sarunas 1911. gadā Agadiras krīzes laikā un tika nopietni kritizēts gan Vācijā, gan ārvalstīs par provokatīvo attieksmi ''Panther'' incidenta laikā, kas izraisīja krīzi. Viņš centās panākt sadarbību starp Vāciju un citām pasaules lielvarām. Viņš centās panākt Vācijas un Krievijas sadarbību. Fon Kiderlens-Vahters nomira Štutgartē 1912. gadā. Viņa personīgie dokumenti un ar roku rakstītie manuskripti ir arhivēti un tiek turēti [[Jēla Universitāta]]s Sterlingas bibliotēkā. {{DEFAULTSORT:Kiderlens-Vehters, Alfrēds fon}} Kategorija:Vācijas diplomāti [[Kategorija:Štutgartē dzimušie]] bw3tth214wlddfhvmazjm9j941nt08b 4493680 4493679 2026-07-12T06:35:02Z Pirags 3757 /* Biogrāfija */ 4493680 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Alfrēds fon Kiderlens-Vehters | vārds_orig = ''Alfred von Kiderlen-Waechter'' | attēls = Alfred von Kiderlen-Waechter (cropped2).jpg | att_izmērs = 300px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1852 | dz_mēnesis = 07 | dz_diena = 10 | dz_vieta = [[Prūsijas Karaliste]] | m_dat_alt = | m_gads = 1912 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 30 | m_vieta = [[Vācijas Impērija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācieši|vācietis]] | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | nodarbošanās = [[militārpersona]], [[politiķis]] }} '''Alfrēds fon Kiderlens-Vehters''' ({{val|de|Alfred von Kiderlen-Waechter}}, 1852-1912) bija vācu augstmanis, bijušais kareivis, diplomāts un politiķis, kurš no 1910. gada 27. jūnija līdz 1912. gada 30. decembrim bija [[Vācijas Impērija]]s valsts sekretārs un Ārlietu ministrijas vadītājs. Viņš vislabāk pazīstams kā viens no [[Agadiras krīze]]s vadītājiem 1911. gadā, kad Francija militāri paplašināja kontroli pār [[Maroka|Maroku]]. Viņš pieprasīja kompensāciju Francijai agresīvā veidā, nosūtot uz notikuma vietu karakuģi un uzsākot militāru konfliktu starp Vāciju un Franciju, kuras abas gribēja pievienot Maroku savām [[kolonija|kolonijām]]. Tika panākts kompromiss ar Franciju, saskaņā ar kuru Francija pārņēma kontroli pār Maroku un pretī deva Vācijai Francijas Kongo daļu, kas kļuva par vēl vienu Vācijas koloniju. Tomēr briti bija dusmīgi par šādu situāciju, un [[Britu Impērija]] vēlējās sākt karu ar Vācijas Impēriju. Pati krīze nopietni sabojāja attiecības starp Berlīni un Londonu, kā arī abām Lielbritānijas un Vācijas koloniālajām lielvarām. == Biogrāfija == Dzimis [[Štutgarte|Štutgartē]] baņķiera Roberta Kiderlena un baroneses Marijas fon Vahteres ģimenē. Viņa uzvārds veidots, apvienojot Kiderlenu un Vahteru dzimtu uzvārdus. Viņš cīnījās kā brīvprātīgais [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas-Prūsijas karā]] (1870—1871). Pēc tiesību zinātņu studijām viņš 1879. gadā sāka strādāt ārlietu ministrijā, kopā ar [[Vilhelms II Hoencollerns|ķeizaru Vilhelmu II]] devās vizītēs uz Krieviju, Zviedriju un Dāniju. Viņš bija ministrs Hamburgas pilsētā 1894. gadā un darbojās arī kā Kopenhāgenā, Sanktpēterburgā, Parīzē un Konstantinopolē strādājošs diplomāts. Viņš bija sūtnis Kopenhāgenā (1895—1896). Vēlāk viņu pārcēla uz Bukaresti, kur pavadīja desmit gadus. Rumānijā viņš nostiprināja zināšanas par Austrumeiropas politiku un kļuva par vēstnieku Konstantinopolē, veica pārrunas par Bagdādes dzelzceļa būvniecību. 1908. gadā [[Bernhards fon Bīlovs]] viņu iecēla par ārlietu sekretāra vietnieku un viņš atgriezās Berlīnē. Viņš bija svarīgākā amatpersona [[Bosnijas krīze]]s laikā. 1911. gadā sarunās par vienošanos ar Franciju viņš noslēdza otro Marokas krīzi pār Agadiru. Pēc kanclera fon Bulova atkāpšanās 1909. gada novembrī Kiderlens kļuva par valsts sekretāru. Viņš veica sarunas 1911. gadā Agadiras krīzes laikā un tika nopietni kritizēts gan Vācijā, gan ārvalstīs par provokatīvo attieksmi ''Panther'' incidenta laikā, kas izraisīja krīzi. Viņš centās panākt sadarbību starp Vāciju un citām pasaules lielvarām. Viņš centās panākt Vācijas un Krievijas sadarbību. Fon Kiderlens-Vahters nomira Štutgartē 1912. gadā. Viņa personīgie dokumenti un ar roku rakstītie manuskripti ir arhivēti un tiek turēti [[Jēla Universitāta]]s Sterlingas bibliotēkā. {{DEFAULTSORT:Kiderlens-Vehters, Alfrēds fon}} [[Kategorija:Vācijas diplomāti]] [[Kategorija:Štutgartē dzimušie]] 1ww4l90jup4yqh5g0j8cvmh0og89cfk Prestona 0 451813 4493754 4382871 2026-07-12T09:00:21Z ZANDMANIS 91184 /* Vēsture */ 4493754 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Prestona | official_name = ''Preston'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli|perrow=1 2|align=center|total_width=240px|border=infobox | image1 = St Walburge, Preston (52048377477).jpg | image2 = Preston Corn Exchange.jpg | image3 = County Hall, Preston - geograph.org.uk - 5958504.jpg | image4 = Fishergate Shared Space, Preston - geograph.org.uk - 4313459.jpg | image5 = Preston Flag Market.jpg }} | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_link = | flag_link = | shield_size = 70px | pushpin_map = Anglija#Lankašīra#Lielbritānija | pushpin_label_position = | map_caption = <!-- | image_map1 = Blackpool UK locator map.svg | map_caption1 = Blekpūlas boro pašvaldība Lesteršīras grāfistē --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Lielbritānija}} | subdivision_type1 = Valsts daļa | subdivision_name1 = {{karogs|Anglija}} | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name2 = [[Ziemeļrietumanglija]] | subdivision_type3 = Grāfiste | subdivision_name3 = [[Attēls:Lancashire County Flag.svg|20px]] [[Lankašīra]] | subdivision_type4 = Distrikts | subdivision_name4 = [[Prestona (distrikts)|Prestona]] | established_title = Dibināta | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 35.8 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021 | population_footnotes = | population_total = 117731 | population_urban = 147800 | population_metro = 313322 | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 53 | latm = 45 | lats = 33 | latNS = N | longd = 2 | longm = 41 | longs = 56 | longEW = W | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = PR1-PR2 | iso_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 35 | website = {{URL|http://www.preston.gov.uk/}} | footnotes = }} '''Prestona''' ({{Val|en|Preston}}; {{izrunā|ˈprɛstən}}) ir pilsēta [[Anglija|Anglijā]], [[Lankašīra]]s grāfistes galvenā pilsēta un [[Prestona (distrikts)|Prestonas]] nemetropoles distrikta administratīvais centrs. Atrodas grāfistes vidusdaļā [[Ribla]]s upes labajā krastā {{nobr|356 km}} no valsts galvaspilsētas [[Londona]]s. == Vēsture == Pilsētu dibinājuši [[angli]]; tās nosaukums cēlies no [[Senangļu valoda|senangļu valodas]] ''presta'' un ''tun'' – ‘priestera ciems’. [[Pastardienas grāmata|Pastardienas grāmatā]] 1086. gadā Prestona jau minēta kā centrālās Lankašīras nozīmīgākā un bagātākā pilsēta. 1179. gadā karalis [[Henrijs II Plantagenets|Henrijs II]] tai piešķīra tiesības turēt tirgotāju ģildi. Prestona atrodas pusceļā starp Londonu un [[Glāzgova|Glāzgovu]]; to vairākkārt nopostījis un izlaupījis skotu karaspēks. Pilsēta cietusi arī [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu karā]] 17. gadsimtā un vēlāk pirmās jakobītu sacelšanās laikā, kuru iebrukums Anglijā noslēdzās ar prokatoļu un monarhiju atbalstošās jakobītu armijas sakāvi [[Prestonas kauja (1715)|Prestonas kaujā (1715. gadā)]]. 19. gadsimtā pilsēta strauji izauga Anglijas [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā – šeit attīstījās [[tekstilrūpniecība]]. Prestona bija otrā pilsēta valstī pēc Londonas, kurā jau 1815. gadā ierīkoja gāzes apgaismojumu. 1838. gadā pilsētu savienoja ar dzelzceļa satiksmi. 19. gadsimta vidū pilsētā notika vairāki masu strādnieku protesti, kas tika vardarbīgi apspiesti. 1835. gadā pilsētai piešķīra municipālā boro statusu, bet 1889. gadā – grāfistes boro statusu. 2002. gadā Prestonai kā [[Prestona (distrikts)|nemetropoles distriktam]] par godu karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas 50 gadu jubileju piešķīra lielpilsētas statusu. Mūsdienās pilsētā attīstīta militārās aviācijas rūpniecība – šeit atrodas ''BAE Systems'' ofiss un divas rūpnīcas. == Sadraudzības pilsētas == Prestonai ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://prestontwinning.wordpress.com/about-us/|title=About us|website=PRESTON TWINNING|access-date=2020-02-21|date=2016-12-27|language=en}}</ref> * {{Flaga|Nīderlande}} [[Alemo]] * {{Flaga|Polija}} [[Kališa]] * {{Flaga|Francija}} [[Nīma]] * {{Flaga|Vācija}} [[Reklinghauzena]] == Cilvēki == Prestonā dzimušie: * [[Fils Džonss]] (1992) — futbolists * [[Toms Finijs]] (1922—2014) — futbolists == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *{{wikivoyage|Preston|Prestonas}} {{UK-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas pilsētas]] [[Kategorija:Lankašīra]] 4lxu7dfuae3ryi3qlylpix6aed10axx Jaspers Steivens 0 452523 4493619 4309469 2026-07-12T04:49:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493619 wikitext text/x-wiki {{Riteņbraucēja infokaste | name = Jaspers Steivens | vārds_orig = ''Jasper Stuyven'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = Vuelta a España 2015 - 8ª Etapa Puebla de Don Fadrique - Murcia-89 (20393709834) (cropped).jpg | image_size = | caption = Steivens [[2015. gada Vuelta a España]] | fullname = | nickname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|17}} | birth_place = {{vieta|Beļģija|Lēvena}} | height = 186 cm | weight = 78 kg | currentteam = {{ct|TFS}} | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]], [[treka riteņbraukšana|treks]] | role = braucējs | ridertype = klasiku speciālists<br>sprinteris | amateuryear 1 = 2009–2010 | amateurteam 1 = Avia Cycling Team | amateuryear 2 = 2011 | amateurteam 2 = Ovyta-Eijssen-Acrog | proyear 1 = 2012–2013 | proteam 1 = {{ct|BLS|2012}} | proyear 2 = 2014– | proteam 2 = {{ct|TFS|2014}}<ref>{{ziņu atsauce|url=https://racing.trekbikes.com/stories/trek-segafredo-women/trek-segafredo-announce-official-2019-rosters-for-men-and-women|title=Trek-Segafredo announce official 2019 rosters for men and women|work=[[Trek Bicycle Corporation]]|publisher=Intrepid Corporation|date=27 December 2018|accessdate=5 January 2019|archive-date={{dat|2019|12|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191207170850/https://racing.trekbikes.com/stories/trek-segafredo-women/trek-segafredo-announce-official-2019-rosters-for-men-and-women}}</ref> | majorwins = '''[[Lielās tūres]]''' :''[[Vuelta a España]]'' ::1 posms ([[2015. gada Vuelta a España|2015]]) '''[[Daudzdienu sacensības]]''' :''[[Deutschland Tour]]'' (2019) '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]''' : ''[[Omloop Het Nieuwsblad]]'' ([[2020. gada Omloop Het Nieuwsblad|2020]]) :[[Kīrne—Brisele—Kīrne]] (2016) }} '''Jaspers Steivens''' ({{val|nl|Jasper Stuyven}}; dzimis {{dat|1992|4|17}}) ir [[Beļģija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], pārstāv [[UCI WorldTeam]] komandu ''{{ct|TFS}}''.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/news/trek-segafredo-announce-complete-2020-mens-roster/|title=Trek-Segafredo announce complete 2020 men's roster|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=[[Future plc]]|date=9 November 2019|accessdate=3 January 2020}}</ref> == Karjera == ===Juniora karjera=== Dzimis [[Lēvena|Lēvenā]], Steivenam bija veiksmīga juniora karjera. 2009. gadā, 17 gadu vecumā viņš uzvarēja [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — grupas brauciens junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]]. 2010. gadā viņš uzvarēja [[Parīze—Rubē]] junioru sacensībās un ''Remouchamps–Ferrières–Remouchamps'' viendienas sacensībās. === Sākuma gadi === Profesionāļa karjeru viņš uzsāka 20 gadu vecumā ''{{ct|BLS|2012}}'' komandā. Šajā komandā viņš guva četras uzvaras, ieskaitot ''[[Volta ao Alentejo]]'' sacensībās. ===''Trek Factory Racing'' (2014—pašlaik)=== ====2014==== Steivens 2014. gadā 22 gadu vecumā pievienojās [[UCI WorldTeam]] komandai ''{{ct|TFS|2014}}''. Šajā sezonā viņš piedalījās savā pirmajā lielajā tūrē, ''[[2014. gada Vuelta a España|Vuelta a España]]''. Šajās sacensībās viņš trijos posmos izcīnīja ceturto vietu un finišēja devītais punktu klasifikācijas kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.flanderstoday.eu/current-affairs/jasper-stuyvens-star-sparkles-vuelta|title=Jasper Stuyven’s star sparkles in Vuelta {{!}} Flanders Today|website=www.flanderstoday.eu|access-date=2020-03-05|archive-date=2018-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20180331040238/http://www.flanderstoday.eu/current-affairs/jasper-stuyvens-star-sparkles-vuelta}}</ref> ====2015==== 2015. gadā Steivens uzvarēja ''[[2015. gada Vuelta a España|Vuelta a España]]'' astotajā posmā, uzvarot sprintā no nelielas grupas. Šajā posmā Steivens bija iekļuvis kritienā un pēc šī posma viņš izstājās no sacensībām ar lauztu [[skafoīds|skafoīdu]] (plaukstas kauls).<ref name=cn-s8-report>{{ziņu atsauce|last1=Benson|first1=Daniel|title=Vuelta a España: Stuyven wins stage 8|url=http://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-espana-2015/stage-8/results/|accessdate=1 September 2015|work=Cyclingnews.com|date=29 August 2015|publisher=Immediate Media Company}}</ref> ====2016==== [[File:Tour de France 2016, stuyven (28562877486).jpg|thumb|left|Steivens [[2016. gada Tour de France]]]] 2016. gadā viņš uzvarēja Beļģijas viendienas sacensībās [[Kīrne—Brisele—Kīrne]], atraujoties vienatnē pēdējos 17 km.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/kuurne-brussel-kuurne-2016/results/|title=Stuyven wins Kuurne-Brussel-Kuurne|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=[[Immediate Media Company]]|date=28 February 2016|accessdate=1 March 2016}}</ref> Steivens izcīnīja arī piekto vietu [[2016 E3 Harelbeke|E3 ''Harelbeke'']] viendienas sacensībās. Komanda viņu iekļāva sastāvā startam ''[[2016. gada Tour de France|Tour de France]]'',<ref name="Startlist">{{tīmekļa atsauce | url=http://www.procyclingstats.com/race.php?id=163736&c=3 | title=2016 > 103rd Tour de France > Startlist | accessdate=30 June 2016| work= ProCyclingStats}}</ref> kur viņš divas dienas valkāja [[punktotais krekliņš|punktoto krekliņu]]. ====2017==== Steivens bija piecu vadošo braucēju grupā [[2017. gada Parīze—Rubē|Parīze—Rubē]] un finišēja ceturtais, sprintā zaudējot [[Gregs Van Avermāts|Gregam Van Avermātam]] no ''{{ct|BMC|2017}}''.<ref name="CN">{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/paris-roubaix-2017/results/|title=Van Avermaet wins Paris-Roubaix|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=[[Immediate Media Company]]|date=9 April 2017|accessdate=9 April 2017}}</ref> Viņš piedalījās ''[[2017. gada Giro d'Italia|Giro d'Italia]]''.<ref name="Giro">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.procyclingstats.com/race/Giro_dItalia_2017_Startlist |title=2017: 100th Giro d'Italia: Start List |accessdate=2 May 2017 |work=Pro Cycling Stats |archive-date={{dat|2016|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161030140530/http://www.procyclingstats.com/race/Giro_dItalia_2017_Startlist }}</ref> Sestajā posmā Steivens bija otrais aiz [[Silvāns Diljē|Silvāna Diljē]] no ''{{ct|BMC|2017|nolink=yes}}'' pēc tam, kad abi bija braukuši piecu sportistu atrāvienā gandrīz visus posma 217 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingweekly.com/news/racing/giro-ditalia/silvan-dillier-pips-jasper-stuyven-giro-ditalia-stage-six-victory-colossal-breakaway-330097|title=Silvan Dillier pips Jasper Stuyven to Giro d'Italia stage six victory after colossal breakaway|last=Windsor|first=Richard|website=Cycling Weekly|access-date=2020-03-05|date=2017-05-11|language=en}}</ref> Steivens finišēja 98. vietā kopvērtējumā, bet punktu klasifikācijā bija otrais aiz [[Fernando Gavirija]]s no ''{{ct|QST|2017}}''. ====2018==== 2018. gadā Steivens finišēja pirmajā desmitniekā vairākās [[pavasara klasikas|pavasara klasikās]], ieskaitot ceturto vietu ''[[2018. gada Omloop Het Nieuwsblad|Omloop Het Nieuwsblad]]''<ref>{{tīmekļa atsauce | url=http://www.procyclingstats.com/rider.php?id=140123 | title=Jasper Stuyven | accessdate=15 May 2014}}</ref> un piekto vietu [[2018. gada Parīze—Rubē|Parīze—Rubē]], esot sekotāju grupā kopā ar [[Seps Vanmarke|Sepu Vanmarki]] un iepriekšējā gada uzvarētāju [[Gregs Van Avermāts|Gregu Van Avermātu]].<ref>{{tīmekļa atsauce | url=http://www.cyclingnews.com/races/paris-roubaix-2018/results/ | title=Peter Sagan wins Paris-Roubaix | work=Cycling News.com | date=8 April 2018 | accessdate=8 April 2018}}</ref> ''[[2018. gada Tour de France|Tour de France]]'' viņš bija tuvu tam, lai uzvarētu 14. posmā, bet pēdējā kāpumā mazāk kā 3 km pirms finiša viņu apsteidza vēlākais posma uzvarētājs [[Omars Fraile]]. Septembrī viņš uzvarēja ''[[Grand Prix de Wallonie]]'', bet pēc tam arī sacensībās savā dzimtajā pilsētā Lēvenā, ''[[Grote Prijs Jef Scherens]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nieuws.vtm.be/sport/jasper-stuyven-wint-gp-jef-scherens|title=Jasper Stuyven wint GP Jef Scherens|date=16 September 2018|website=VTM Nieuws|access-date=16 September 2018|archive-date={{dat|2018|09|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180916202324/https://nieuws.vtm.be/sport/jasper-stuyven-wint-gp-jef-scherens}}</ref> === 2019 === {{nepilnīga sadaļa}} === 2020 === Februāra beigās Steivens uzvarēja ''[[2020. gada Omloop Het Nieuwsblad|Omloop Het Nieuwsblad]]'' sacensībās, finišā pārspējot citu beļģi, [[Īvs Lampārts|Īvu Lampārtu]] no ''{{ct|QST|2020}}''.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/omloop-het-nieuwsblad-2020/elite-men/results/|title=Jasper Stuyven wins Omloop Het Nieuwsblad|publisher=[[Future plc]]|work=[[Cyclingnews.com]]|accessdate=29 February 2020|date=29 February 2020}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Steivens, Jaspers}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Beļģijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:Vuelta a España posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Flāmu Brabantē dzimušie]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] ah0ttrt5qv44nnjwq4t931yui987rhu Eiropas autoceļš E25 0 464714 4493565 4314481 2026-07-11T20:58:28Z Baisulis 11523 papildināts...... 4493565 wikitext text/x-wiki {{E ceļa infokaste|schild=Tabliczka E25.svg|nosaukums=|eirokarte=E25 route.svg|karte=|garums=2500|garums_lv=|ārpus_pilsētas=|ceļš_pilsētā=|sakrīt=|segums=|reģions=|attēls=|paraksts=}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Hūka]] {{flaga|Nīderlande}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Roterdama]] {{flaga|Nīderlande}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Eindhovena]] {{flaga|Nīderlande}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Māstrihta]] {{flaga|Nīderlande}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ljēža]] {{flaga|Beļģija}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] {{flaga|Luksemburga}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Meca]] {{flaga|Francija}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Strasbūra]] {{flaga|Francija}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Milūza]] {{flaga|Francija}}}}{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta|2=[[Bāzele]] {{flaga|Šveice}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta|2=[[Berne]] {{flaga|Šveice}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta|2=[[Lozanna]] {{flaga|Šveice}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta|2=[[Šamonī]] {{flaga|Francija}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta|2=[[Aosta]] {{flaga|Itālija}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta|2=[[Alesandrija]] {{flaga|Itālija}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta|2=[[Dženova]] {{flaga|Itālija}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta|2=[[Bastiā]] {{flaga|Francija}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta|2=[[Bonifasio]] {{flaga|Francija}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta|2=[[Sasāri]] {{flaga|Itālija}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta|2=[[Kaljāri]] {{flaga|Itālija}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta|2=[[Palermo]], {{flaga|Itālija}}}} |} |} '''Eiropas autoceļš E25''' ir daļa no [[Starptautiskais E ceļu tīkls|Starptautiskā E ceļu tīkla]]. Ceļš sākas [[Hūka|Hūkā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], bet beidzas [[Palermo]], [[Itālija|Itālijā]], kas ietver prāmju pārceltuves no [[Dženova]]s uz [[Bastiā]] ([[Korsika]]), no [[Bonifačo]] uz [[Porto Toresa|Porto Toresu]] ([[Sardīnija]]) un no [[Kaljāri]] uz [[Palermo]] ([[Sicīlija]]). Tā garums ir 2500 kilometri. Tas iet cauri šādām pilsētām: Hūka — [[Roterdama]] — [[Utrehta]] — [[Eindhovena]] — [[Māstrihta]] — [[Ljēža]] — [[Bastoņa]] — [[Arlona]] — [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] — [[Meca]] — [[Senvolda]] — [[Strasbūra]] — [[Milūza]] — [[Bāzele]] — [[Oltena]] — [[Berne]] — [[Lozanna]] — [[Ženēva]] — [[Monblāna tunelis]] — [[Aosta]] — [[Ivreja]] — [[Verčelli]] — [[Alesandrija]] — Dženova ... Bastiā — [[Porto Vekio]] — Bonifačo ... Porto Toresa — [[Sasāri]] — [[Kaljāri]] ... [[Palermo]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.unece.org/trans/conventn/ECE-TRANS-SC1-384e.pdf |title=Archived copy |access-date=2008-12-28 |archive-date=2013-07-31 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130731131019/http://www.unece.org/trans/conventn/ECE-TRANS-SC1-384e.pdf |dead-url=yes}}</ref> == Apraksts == [[Beļģija]]s E25 daļa tiek apzīmēta arī kā ''Route du Soleil'' (Saules ceļš). [[Francija]] noraidīja šo nosaukumu, jo jau pastāv ''Route du Soleil'', kas savieno [[Parīze|Parīzi]] un [[Marseļa|Marseļu]]. Beļģijas ''Route du Soleil'' ir sākotnējā maršruta atzars, kas savieno [[Amsterdama|Amsterdamu]] un Marseļu un pievienojas E25 netālu no [[Utrehta]]s [[Meca]]s virzienā. Ceļa posms, kas ved E25 uz [[Monblāna tunelis|Monblāna tuneli]], tiek nosaukts par ''Route Blanche'' (Baltais ceļš). 2018. gada 14. augustā [[Dženova]]s pilsētā, [[Itālija|Itālijā]], sabruka A10 automaģistrāles posms, ko sauca par [[Morandi tilts|Morandi tiltu]], prasot 43 civiliedzīvotāju dzīvības. Sabrukšanas iemesls bija gan zibens spēriens, gan slikts projekts un apšaubāmas būvniecības metodes. Šis E25 automaģistrāles posms atkārtoti atvērts 2020. gada 4. augustā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Eiropas nozīmes autoceļi}} [[Kategorija:Autoceļi Nīderlandē]] [[Kategorija:Autoceļi Beļģijā]] [[Kategorija:Autoceļi Luksemburgā]] [[Kategorija:Autoceļi Francijā]] [[Kategorija:Autoceļi Šveicē]] [[Kategorija:Autoceļi Itālijā]] [[Kategorija:Starptautiskais E ceļu tīkls]] 4htipnijqjl4dg1eb9gda5uu9gu8ojg Hons Mjonbo 0 472432 4493708 4488138 2026-07-12T08:08:36Z GoGangDong 147886 4493708 wikitext text/x-wiki <span style="font-size:5em; background:red">나가</span> [[Special:Purge/{{FULLPAGENAME}}|(편집한 지 {{#time: d일 H시간 m분|@{{#expr: {{#time: U|now}} - 1783843714}}}} 경과)]] {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1969|2|12}} | years4 = 1999–2001 | nationalcaps1 = 136 | pcupdate = | ntupdate = | name = | playername = Hons Mjonbo | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 1991 | years2 = 1992–1997 | years3 = 1997–1998 | caps6 = 38 | nationalteam1 = {{fb|Dienvidkoreja}} | clubs6 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Galaxy"]] | goals6 = 0 | years6 = 2003–2004 | manageryears1 = 2009 | manageryears2 = 2009–2012 | manageryears3 = 2013–2014 | manageryears4 = 2016–2017 | managerclubs1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U20 | managerclubs2 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U23 | managerclubs3 = {{fb|Dienvidkoreja}} | nationalyears1 = 1990–2002 | nationalgoals1 = 10 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | caps1 = | caps2 = 110 | caps3 = 42 | caps4 = 72 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Sangju Sangmu FC|Sangju Sangmu]] | clubs2 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Pohang Steelers]] | clubs3 = {{flaga|Japāna}} [[Bellmare Hiratsuka]] | clubs4 = {{flaga|Japāna}} [[Kashiwa Reysol]] | currentclub = | caption = Mjonbo 2013. gadā | goals1 = | goals2 = 14 | goals3 = 0 | goals4 = 7 | clubs5 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Pohang Steelers]] | years5 = 2002 | caps5 = 19 | goals5 = 0 | height = 181 | image = Hong Myung-Bo.jpg | managerclubs4 = {{flaga|Ķīna}} [[Zhejiang Energy Greentown F.C.|Zhejiang Energy Greentown]] | manageryears5 = 2020—2024 | managerclubs5 = {{flaga|KOR}} [[Ulsan HD FC|Ulsan HD]] | manageryears6 = 2024—2026 | managerclubs6 = {{fb|KOR}} }} '''Hons Mjonbo''' ({{Val|ko|홍명보}}, dzimis {{Dat|1969|2|12}}) ir [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkorejas futbola izlases]] sastāvā Mjonbo ir spēlējis četros [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]]. Mjonbo ir viens no diviem [[Āzija|Āzijas]] spēlētājiem, kas 2004. gadā tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā. Divas reizes bijis Dienvidkorejas izlases galvenais treneris. Pirmo reizi vadīja izlasi no 2013. līdz 2014. gadam. [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] komanda viņa vadībā ar 1 punktu palika pēdējā vietā grupā. Otro reizi izlases galvenā trenera amatā stājās 2024. gadā, bet arī šoreiz nesekmīgi noslēdza Pasaules kausa finālturnīru. [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada]] turnīrā Dienvidkoreja grupā izcīnīja vienu uzvaru, bet zaudēja pārējās divās spēlēs un izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Pēc finālturnīra Hons atkāpās no amata. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Dienvidkorejas futbolists-aizmetnis}}{{Dienvidkorejas futbola izlase - FIFA 2026}}{{FIFA 100}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidkorejas futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidkorejas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidkorejas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FIFA 100]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Losandželosas "Galaxy" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] {{DEFAULTSORT:Hons Mjonbo}} kucu4s2amwnxzlt1lmi402bbnitkjl9 4493710 4493708 2026-07-12T08:09:02Z GoGangDong 147886 4493710 wikitext text/x-wiki <span style="font-size:5em; background:red">나가</span> [[Special:Purge/{{FULLPAGENAME}}|(편집한 지 {{#time: j일 H시간 m분|@{{#expr: {{#time: U|now}} - 1783843714}}}} 경과)]] {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1969|2|12}} | years4 = 1999–2001 | nationalcaps1 = 136 | pcupdate = | ntupdate = | name = | playername = Hons Mjonbo | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 1991 | years2 = 1992–1997 | years3 = 1997–1998 | caps6 = 38 | nationalteam1 = {{fb|Dienvidkoreja}} | clubs6 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Galaxy"]] | goals6 = 0 | years6 = 2003–2004 | manageryears1 = 2009 | manageryears2 = 2009–2012 | manageryears3 = 2013–2014 | manageryears4 = 2016–2017 | managerclubs1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U20 | managerclubs2 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U23 | managerclubs3 = {{fb|Dienvidkoreja}} | nationalyears1 = 1990–2002 | nationalgoals1 = 10 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | caps1 = | caps2 = 110 | caps3 = 42 | caps4 = 72 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Sangju Sangmu FC|Sangju Sangmu]] | clubs2 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Pohang Steelers]] | clubs3 = {{flaga|Japāna}} [[Bellmare Hiratsuka]] | clubs4 = {{flaga|Japāna}} [[Kashiwa Reysol]] | currentclub = | caption = Mjonbo 2013. gadā | goals1 = | goals2 = 14 | goals3 = 0 | goals4 = 7 | clubs5 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Pohang Steelers]] | years5 = 2002 | caps5 = 19 | goals5 = 0 | height = 181 | image = Hong Myung-Bo.jpg | managerclubs4 = {{flaga|Ķīna}} [[Zhejiang Energy Greentown F.C.|Zhejiang Energy Greentown]] | manageryears5 = 2020—2024 | managerclubs5 = {{flaga|KOR}} [[Ulsan HD FC|Ulsan HD]] | manageryears6 = 2024—2026 | managerclubs6 = {{fb|KOR}} }} '''Hons Mjonbo''' ({{Val|ko|홍명보}}, dzimis {{Dat|1969|2|12}}) ir [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkorejas futbola izlases]] sastāvā Mjonbo ir spēlējis četros [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]]. Mjonbo ir viens no diviem [[Āzija|Āzijas]] spēlētājiem, kas 2004. gadā tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā. Divas reizes bijis Dienvidkorejas izlases galvenais treneris. Pirmo reizi vadīja izlasi no 2013. līdz 2014. gadam. [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] komanda viņa vadībā ar 1 punktu palika pēdējā vietā grupā. Otro reizi izlases galvenā trenera amatā stājās 2024. gadā, bet arī šoreiz nesekmīgi noslēdza Pasaules kausa finālturnīru. [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada]] turnīrā Dienvidkoreja grupā izcīnīja vienu uzvaru, bet zaudēja pārējās divās spēlēs un izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Pēc finālturnīra Hons atkāpās no amata. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Dienvidkorejas futbolists-aizmetnis}}{{Dienvidkorejas futbola izlase - FIFA 2026}}{{FIFA 100}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidkorejas futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidkorejas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidkorejas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FIFA 100]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Losandželosas "Galaxy" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] {{DEFAULTSORT:Hons Mjonbo}} 0s3t18uuk02z1kfjf7lbjtev5q16pfx 4493711 4493710 2026-07-12T08:10:40Z GoGangDong 147886 4493711 wikitext text/x-wiki <span style="font-size:5em; background:red">나가</span> [[Special:Purge/{{FULLPAGENAME}}|(편집한 지 {{#time: H시간 i분|@{{#expr: {{#time: U|now}} - 1783843714}}}} 경과)]] {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1969|2|12}} | years4 = 1999–2001 | nationalcaps1 = 136 | pcupdate = | ntupdate = | name = | playername = Hons Mjonbo | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 1991 | years2 = 1992–1997 | years3 = 1997–1998 | caps6 = 38 | nationalteam1 = {{fb|Dienvidkoreja}} | clubs6 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Galaxy"]] | goals6 = 0 | years6 = 2003–2004 | manageryears1 = 2009 | manageryears2 = 2009–2012 | manageryears3 = 2013–2014 | manageryears4 = 2016–2017 | managerclubs1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U20 | managerclubs2 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U23 | managerclubs3 = {{fb|Dienvidkoreja}} | nationalyears1 = 1990–2002 | nationalgoals1 = 10 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | caps1 = | caps2 = 110 | caps3 = 42 | caps4 = 72 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Sangju Sangmu FC|Sangju Sangmu]] | clubs2 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Pohang Steelers]] | clubs3 = {{flaga|Japāna}} [[Bellmare Hiratsuka]] | clubs4 = {{flaga|Japāna}} [[Kashiwa Reysol]] | currentclub = | caption = Mjonbo 2013. gadā | goals1 = | goals2 = 14 | goals3 = 0 | goals4 = 7 | clubs5 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Pohang Steelers]] | years5 = 2002 | caps5 = 19 | goals5 = 0 | height = 181 | image = Hong Myung-Bo.jpg | managerclubs4 = {{flaga|Ķīna}} [[Zhejiang Energy Greentown F.C.|Zhejiang Energy Greentown]] | manageryears5 = 2020—2024 | managerclubs5 = {{flaga|KOR}} [[Ulsan HD FC|Ulsan HD]] | manageryears6 = 2024—2026 | managerclubs6 = {{fb|KOR}} }} '''Hons Mjonbo''' ({{Val|ko|홍명보}}, dzimis {{Dat|1969|2|12}}) ir [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkorejas futbola izlases]] sastāvā Mjonbo ir spēlējis četros [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]]. Mjonbo ir viens no diviem [[Āzija|Āzijas]] spēlētājiem, kas 2004. gadā tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā. Divas reizes bijis Dienvidkorejas izlases galvenais treneris. Pirmo reizi vadīja izlasi no 2013. līdz 2014. gadam. [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] komanda viņa vadībā ar 1 punktu palika pēdējā vietā grupā. Otro reizi izlases galvenā trenera amatā stājās 2024. gadā, bet arī šoreiz nesekmīgi noslēdza Pasaules kausa finālturnīru. [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada]] turnīrā Dienvidkoreja grupā izcīnīja vienu uzvaru, bet zaudēja pārējās divās spēlēs un izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Pēc finālturnīra Hons atkāpās no amata. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Dienvidkorejas futbolists-aizmetnis}}{{Dienvidkorejas futbola izlase - FIFA 2026}}{{FIFA 100}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidkorejas futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidkorejas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidkorejas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FIFA 100]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Losandželosas "Galaxy" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] {{DEFAULTSORT:Hons Mjonbo}} ecjrvr0ubdpoyjbcvgjbpjpeiciewhw 4493719 4493711 2026-07-12T08:17:13Z GoGangDong 147886 4493719 wikitext text/x-wiki <span style="font-size:5em; background:red">나가</span> [[Special:Purge/{{FULLPAGENAME}}|(편집한 지 {{#time: z일 H시간 i분|@{{#expr: {{#time: U|now}} - 1783843714}}}} 경과)]] {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1969|2|12}} | years4 = 1999–2001 | nationalcaps1 = 136 | pcupdate = | ntupdate = | name = | playername = Hons Mjonbo | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 1991 | years2 = 1992–1997 | years3 = 1997–1998 | caps6 = 38 | nationalteam1 = {{fb|Dienvidkoreja}} | clubs6 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Galaxy"]] | goals6 = 0 | years6 = 2003–2004o | manageryears1 = 2009 | manageryears2 = 2009–2012 | manageryears3 = 2013–2014 | manageryears4 = 2016–2017 | managerclubs1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U20 | managerclubs2 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U23 | managerclubs3 = {{fb|Dienvidkoreja}} | nationalyears1 = 1990–2002 | nationalgoals1 = 10 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | caps1 = | caps2 = 110 | caps3 = 42 | caps4 = 72 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Sangju Sangmu FC|Sangju Sangmu]] | clubs2 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Pohang Steelers]] | clubs3 = {{flaga|Japāna}} [[Bellmare Hiratsuka]] | clubs4 = {{flaga|Japāna}} [[Kashiwa Reysol]] | currentclub = | caption = Mjonbo 2013. gadā | goals1 = | goals2 = 14 | goals3 = 0 | goals4 = 7 | clubs5 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Pohang Steelers]] | years5 = 2002 | caps5 = 19 | goals5 = 0 | height = 181 | image = Hong Myung-Bo.jpg | managerclubs4 = {{flaga|Ķīna}} [[Zhejiang Energy Greentown F.C.|Zhejiang Energy Greentown]] | manageryears5 = 2020—2024 | managerclubs5 = {{flaga|KOR}} [[Ulsan HD FC|Ulsan HD]] | manageryears6 = 2024—2026 | managerclubs6 = {{fb|KOR}} }} '''Hons Mjonbo''' ({{Val|ko|홍명보}}, dzimis {{Dat|1969|2|12}}) ir [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkorejas futbola izlases]] sastāvā Mjonbo ir spēlējis četros [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]]. Mjonbo ir viens no diviem [[Āzija|Āzijas]] spēlētājiem, kas 2004. gadā tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā. Divas reizes bijis Dienvidkorejas izlases galvenais treneris. Pirmo reizi vadīja izlasi no 2013. līdz 2014. gadam. [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] komanda viņa vadībā ar 1 punktu palika pēdējā vietā grupā. Otro reizi izlases galvenā trenera amatā stājās 2024. gadā, bet arī šoreiz nesekmīgi noslēdza Pasaules kausa finālturnīru. [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada]] turnīrā Dienvidkoreja grupā izcīnīja vienu uzvaru, bet zaudēja pārējās divās spēlēs un izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Pēc finālturnīra Hons atkāpās no amata. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Dienvidkorejas futbolists-aizmetnis}}{{Dienvidkorejas futbola izlase - FIFA 2026}}{{FIFA 100}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidkorejas futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidkorejas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidkorejas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FIFA 100]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Losandželosas "Galaxy" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] {{DEFAULTSORT:Hons Mjonbo}} fgxyl272yu0hsaa3sqnql74vwb9xuv6 4493732 4493719 2026-07-12T08:34:57Z Baisulis 11523 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/GoGangDong|GoGangDong]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Vylks 4488138 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1969|2|12}} | years4 = 1999–2001 | nationalcaps1 = 136 | pcupdate = | ntupdate = | name = | playername = Hons Mjonbo | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 1991 | years2 = 1992–1997 | years3 = 1997–1998 | caps6 = 38 | nationalteam1 = {{fb|Dienvidkoreja}} | clubs6 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Galaxy"]] | goals6 = 0 | years6 = 2003–2004 | manageryears1 = 2009 | manageryears2 = 2009–2012 | manageryears3 = 2013–2014 | manageryears4 = 2016–2017 | managerclubs1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U20 | managerclubs2 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U23 | managerclubs3 = {{fb|Dienvidkoreja}} | nationalyears1 = 1990–2002 | nationalgoals1 = 10 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | caps1 = | caps2 = 110 | caps3 = 42 | caps4 = 72 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Sangju Sangmu FC|Sangju Sangmu]] | clubs2 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Pohang Steelers]] | clubs3 = {{flaga|Japāna}} [[Bellmare Hiratsuka]] | clubs4 = {{flaga|Japāna}} [[Kashiwa Reysol]] | currentclub = | caption = Mjonbo 2013. gadā | goals1 = | goals2 = 14 | goals3 = 0 | goals4 = 7 | clubs5 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Pohang Steelers]] | years5 = 2002 | caps5 = 19 | goals5 = 0 | height = 181 | image = Hong Myung-Bo.jpg | managerclubs4 = {{flaga|Ķīna}} [[Zhejiang Energy Greentown F.C.|Zhejiang Energy Greentown]] | manageryears5 = 2020—2024 | managerclubs5 = {{flaga|KOR}} [[Ulsan HD FC|Ulsan HD]] | manageryears6 = 2024—2026 | managerclubs6 = {{fb|KOR}} }} '''Hons Mjonbo''' ({{Val|ko|홍명보}}, dzimis {{Dat|1969|2|12}}) ir [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkorejas futbola izlases]] sastāvā Mjonbo ir spēlējis četros [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]]. Mjonbo ir viens no diviem [[Āzija|Āzijas]] spēlētājiem, kas 2004. gadā tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā. Divas reizes bijis Dienvidkorejas izlases galvenais treneris. Pirmo reizi vadīja izlasi no 2013. līdz 2014. gadam. [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] komanda viņa vadībā ar 1 punktu palika pēdējā vietā grupā. Otro reizi izlases galvenā trenera amatā stājās 2024. gadā, bet arī šoreiz nesekmīgi noslēdza Pasaules kausa finālturnīru. [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada]] turnīrā Dienvidkoreja grupā izcīnīja vienu uzvaru, bet zaudēja pārējās divās spēlēs un izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Pēc finālturnīra Hons atkāpās no amata. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Dienvidkorejas futbolists-aizmetnis}}{{Dienvidkorejas futbola izlase - FIFA 2026}}{{FIFA 100}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidkorejas futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidkorejas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidkorejas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FIFA 100]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Losandželosas "Galaxy" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] {{DEFAULTSORT:Hons Mjonbo}} jhliqcd2ga0rriq2rgj7rkksjo3eenh 4493755 4493732 2026-07-12T09:30:46Z GoGangDong 147886 4493755 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1969|2|12}} | years4 = 1999–2001 | nationalcaps1 = 136 | pcupdate = | ntupdate = | name = | playername = Hons Mjonbo | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 1991 | years2 = 1992–1997 | years3 = 1997–1998 | caps6 = 38 | nationalteam1 = {{fb|Dienvidkoreja}} | clubs6 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Galaxy"]] | goals6 = 0 | years6 = 2003–2004 | manageryears1 = 2009 | manageryears2 = 2009–2012 | manageryears3 = 2013–2014 | manageryears4 = 2016–2017 | managerclubs1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U20 | managerclubs2 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U23 | managerclubs3 = {{fb|Dienvidkoreja}} | nationalyears1 = 1990–2002 | nationalgoals1 = 10 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | caps1 = | caps2 = 110 | caps3 = 42 | caps4 = 72 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Sangju Sangmu FC|Sangju Sangmu]] | clubs2 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Pohang Steelers]] | clubs3 = {{flaga|Japāna}} [[Bellmare Hiratsuka]] | clubs4 = {{flaga|Japāna}} [[Kashiwa Reysol]] | currentclub = | caption = Mjonbo 2013. gadā | goals1 = | goals2 = 14 | goals3 = 0 | goals4 = 7 | clubs5 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Pohang Steelers]] | years5 = 2002 | caps5 = 19 | goals5 = 0 | height = 181 | image = Hong Myung-Bo.jpg | managerclubs4 = {{flaga|Ķīna}} [[Zhejiang Energy Greentown F.C.|Zhejiang Energy Greentown]] | manageryears5 = 2020—2024 | managerclubs5 = {{flaga|KOR}} [[Ulsan HD FC|Ulsan HD]] | manageryears6 = 2024—2026 | managerclubs6 = {{fb|KOR}} }} <span style="font-size:5em; background:red">나가</span> [[Special:Purge/{{FULLPAGENAME}}|(편집한 지 {{#time:z일 G시간 i분 지남|@{{#expr: {{#time: U|now}} - 1783848642}}}})]] '''Hons Mjonbo''' ({{Val|ko|홍명보}}, dzimis {{Dat|1969|2|12}}) ir [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkorejas futbola izlases]] sastāvā Mjonbo ir spēlējis četros [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]]. Mjonbo ir viens no diviem [[Āzija|Āzijas]] spēlētājiem, kas 2004. gadā tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā. Divas reizes bijis Dienvidkorejas izlases galvenais treneris. Pirmo reizi vadīja izlasi no 2013. līdz 2014. gadam. [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] komanda viņa vadībā ar 1 punktu palika pēdējā vietā grupā. Otro reizi izlases galvenā trenera amatā stājās 2024. gadā, bet arī šoreiz nesekmīgi noslēdza Pasaules kausa finālturnīru. [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada]] turnīrā Dienvidkoreja grupā izcīnīja vienu uzvaru, bet zaudēja pārējās divās spēlēs un izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Pēc finālturnīra Hons atkāpās no amata. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Dienvidkorejas futbolists-aizmetnis}}{{Dienvidkorejas futbola izlase - FIFA 2026}}{{FIFA 100}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidkorejas futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidkorejas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidkorejas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FIFA 100]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Losandželosas "Galaxy" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] {{DEFAULTSORT:Hons Mjonbo}} loie3tnwgurryjplx06emkg36tpkir4 4493757 4493755 2026-07-12T09:34:10Z Sakurase 130283 Atcēlu [[Special:Contributions/GoGangDong|GoGangDong]] ([[User talk:GoGangDong|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4493755 4493757 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1969|2|12}} | years4 = 1999–2001 | nationalcaps1 = 136 | pcupdate = | ntupdate = | name = | playername = Hons Mjonbo | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 1991 | years2 = 1992–1997 | years3 = 1997–1998 | caps6 = 38 | nationalteam1 = {{fb|Dienvidkoreja}} | clubs6 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Galaxy"]] | goals6 = 0 | years6 = 2003–2004 | manageryears1 = 2009 | manageryears2 = 2009–2012 | manageryears3 = 2013–2014 | manageryears4 = 2016–2017 | managerclubs1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U20 | managerclubs2 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U23 | managerclubs3 = {{fb|Dienvidkoreja}} | nationalyears1 = 1990–2002 | nationalgoals1 = 10 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | caps1 = | caps2 = 110 | caps3 = 42 | caps4 = 72 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Sangju Sangmu FC|Sangju Sangmu]] | clubs2 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Pohang Steelers]] | clubs3 = {{flaga|Japāna}} [[Bellmare Hiratsuka]] | clubs4 = {{flaga|Japāna}} [[Kashiwa Reysol]] | currentclub = | caption = Mjonbo 2013. gadā | goals1 = | goals2 = 14 | goals3 = 0 | goals4 = 7 | clubs5 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Pohang Steelers]] | years5 = 2002 | caps5 = 19 | goals5 = 0 | height = 181 | image = Hong Myung-Bo.jpg | managerclubs4 = {{flaga|Ķīna}} [[Zhejiang Energy Greentown F.C.|Zhejiang Energy Greentown]] | manageryears5 = 2020—2024 | managerclubs5 = {{flaga|KOR}} [[Ulsan HD FC|Ulsan HD]] | manageryears6 = 2024—2026 | managerclubs6 = {{fb|KOR}} }} '''Hons Mjonbo''' ({{Val|ko|홍명보}}, dzimis {{Dat|1969|2|12}}) ir [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkorejas futbola izlases]] sastāvā Mjonbo ir spēlējis četros [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]]. Mjonbo ir viens no diviem [[Āzija|Āzijas]] spēlētājiem, kas 2004. gadā tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā. Divas reizes bijis Dienvidkorejas izlases galvenais treneris. Pirmo reizi vadīja izlasi no 2013. līdz 2014. gadam. [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] komanda viņa vadībā ar 1 punktu palika pēdējā vietā grupā. Otro reizi izlases galvenā trenera amatā stājās 2024. gadā, bet arī šoreiz nesekmīgi noslēdza Pasaules kausa finālturnīru. [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada]] turnīrā Dienvidkoreja grupā izcīnīja vienu uzvaru, bet zaudēja pārējās divās spēlēs un izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Pēc finālturnīra Hons atkāpās no amata. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Dienvidkorejas futbolists-aizmetnis}}{{Dienvidkorejas futbola izlase - FIFA 2026}}{{FIFA 100}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidkorejas futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidkorejas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidkorejas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FIFA 100]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Losandželosas "Galaxy" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] {{DEFAULTSORT:Hons Mjonbo}} jhliqcd2ga0rriq2rgj7rkksjo3eenh Veidne:ASV Senāta senatori 10 474618 4493781 4346840 2026-07-12T11:06:19Z Baisulis 11523 atsvaidzināts...... 4493781 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = ASV Senāta senatori | title = {{flagicon|ASV}} [[ASV Senāts|<span style="color:#ffffff;">ASV Senāta senatori</span>]] {{flagicon|ASV}} | bodystyle = text-align: left | style = border: double #d69d36; background:#B10C30 color: #B10C30; | titlestyle = background:#002868; color:white; | belowstyle = background:#002868; border: 1px solid #d69d36; | belowclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | image = [[Attēls:Seal_of_the_United_States_Senate.svg|120px|ASV Senāta zīmogs]] | list1 = {{div col|colwidth=22.5em}} [[Alabama|AL]]: [[Katija Brita]] (R)</span>, [[Tomijs Tjūbervils]] (R)</span><br> [[Aļaska|AK]]: [[Līza Murkovska]] (R)</span>, [[Dens Salivans]] (R)</span>,<br> [[Arizona|AZ]]: [[Rubens Gajego]] (D)</span>, [[Marks Kellijs]] (D)</span>,<br> [[Ārkanzasa|AR]]: [[Džons Būzmens]] (R)</span>, [[Toms Kotons]] (R)</span>,<br> [[Kalifornija|CA]]: [[Ādams Šifs]] (D)</span>, [[Alekss Padija]] (D)</span>,<br> [[Kolorādo|CO]]: [[Maikls Benets]] (D)</span>, [[Džons Hikenlūpers]] (D)</span>,<br> [[Konektikuta|CT]]: [[Ričards Blūmentāls]] (D)</span>, [[Kriss Mērfijs]] (D)</span>,<br> [[Delavēra|DE]]: [[Līza Blanta Ročestera]] (D)</span>, [[Kriss Kūns]] (D)</span>,<br> [[Florida|FL]]: [[Ešlija Mūdija]] (R)</span>, [[Riks Skots]] (R)</span>,<br> [[Džordžija|GA]]: [[Rafaels Vornoks]] (D)</span>, [[Džons Osofs]] (D)</span>,<br> [[Havajas|HI]]: [[Braiens Šacs]] (D)</span>, [[Mazija Hironso]] (D)</span>,<br> [[Aidaho|ID]]: [[Maiks Krapo]] (R)</span>, [[Džims Rišs]] (R)</span>,<br> [[Ilinoisa|IL]]: [[Diks Durbins]] (D)</span>, [[Temija Dakvorta]] (D)</span>,<br> [[Indiāna|IN]]: [[Tods Jangs]] (R)</span>, [[Džims Benkss]] (R)</span>,<br> [[Aiova|IA]]: [[Čaks Graslijs]] (R)</span>, [[Džoni Ernsta]] (R)</span>,<br> [[Kanzasa|KS]]: [[Džerijs Morans]] (R)</span>, [[Rodžers Maršals]] (R)</span>,<br> [[Kentuki|KY]]: [[Mičs Makonels]] (R)</span>, [[Rends Pols]] (R)</span>,<br> [[Luiziāna|LA]]: [[Džons Nīlijs Kenedijs|Džons Kenedijs]] (R)</span>, [[Bils Kesidijs]] (R)</span>,<br> [[Meina|ME]]: [[Sūzana Kolinsa]] (R)</span>, [[Anguss Kings]] (I)</span>,<br> [[Mērilenda|MD]]: [[Kriss Van Holens]] (D)</span>, [[Andžela Olsobruksa]] (D)</span>,<br> [[Masačūsetsa|MA]]: [[Elizabete Vorena]] (D)</span>, [[Eds Markijs]] (D)</span>,<br> [[Mičigana|MI]]: [[Elīza Slotkina]] (D)</span>, [[Gerijs Pīterss]] (D)</span>,<br> [[Minesota|MN]]: [[Eimija Klobušāra]] (D)</span>, [[Tina Smita]] (D)</span>,<br> [[Misisipi (štats)|MS]]: [[Rodžers Vikers]] (R)</span>, [[Sindija Haida Smita]] (R)</span>,<br> [[Misūri (štats)|MO]]: [[Džošs Holijs]] (R)</span>, [[Ēriks Šmits]] (R)</span>,<br> [[Montāna|MT]]: [[Tims Šīhijs]] (R)</span>, [[Stīvs Deinss]] (R)</span>,<br> [[Nebraska|NE]]: [[Debija Fišere]] (R)</span>, [[Pīts Rikets]] (R)</span>,<br> [[Nevada|NV]]: [[Katrīna Korteza Masto]] (D)</span>, [[Džekijs Rouzens]] (D)</span>,<br> [[Ņūhempšīra|NH]]: [[Džeanna Šahīna]] (D)</span>, [[Megija Hasana]] (D)</span>,<br> [[Ņūdžersija|NJ]]: [[Endrjū Kims]] (D)</span>, [[Korijs Bukers]] (D)</span>,<br> [[Ņūmeksika|NM]]: [[Bens Rejs Luhans]] (D)</span>, [[Martins Heinrihs]] (D)</span>,<br> [[Ņujorka (štats)|NY]]: [[Čaks Šumers]] (D)</span>, [[Kirstena Džilibrenda]] (D)</span>,<br> [[Ziemeļkarolīna|NC]]: [[Teds Bads]] (R)</span>, [[Toms Tillis]] (R)</span>,<br> [[Ziemeļdakota|ND]]: [[Džons Hēvens]] (R)</span>, [[Kevins Krāmers]] (R)</span>,<br> [[Ohaio (štats)|OH]]: [[Bērnijs Moreno]] (R)</span>, [[Džons Hasteds]] (R)</span>,<br> [[Oklahoma|OK]]: [[Alans Ārmstrongs]] (R)</span>, [[Džeims Lankfords]] (R)</span>,<br> [[Oregona|OR]]: [[Rons Vaidens]] (D)</span>, [[Džefs Merklijs]] (D)</span>,<br> [[Pensilvānija|PA]]: [[Deivids Makormiks]] (R)</span>, [[Džons Fetermens]] (D)</span>,<br> [[Rodailenda|RI]]: [[Džeks Rīds]] (D)</span>, [[Šeldons Vaithauss]] (D)</span>,<br> [[Dienvidkarolīna|SC]]: ''vakants'' ( )</span>, [[Tims Skots]] (R)</span>,<br> [[Dienviddakota|SD]]: [[Džons Tjūns]] (R)</span>, [[Maiks Raunds]] (R)</span>,<br> [[Tenesī|TN]]: [[Marša Blekbērna]] (R)</span>, [[Bils Hagertijs]] (R)</span>,<br> [[Teksasa|TX]]: [[Džons Kornins]] (R)</span>, [[Teds Kruss]] (R)</span>,<br> [[Jūta|UT]]: [[Džons Kērtiss]] (R)</span>, [[Maiks Lī (politiķis)|Maiks Lī]] (R)</span>,<br> [[Vērmonta|VT]]: [[Pīters Velčs]] (D) [[Bērnijs Sanderss]] (I)</span>,<br> [[Virdžīnija|VA]]: [[Marks Vorners]] (D)</span>, [[Tims Keins]] (D)</span>,<br> [[Vašingtona (štats)|WA]]: [[Petija Mureja]] (D)</span>, [[Mērija Kantvela]] (D)</span>,<br> [[Rietumvirdžīnija|WV]]: [[Džims Džastiss]] (R)</span>, [[Šellija Mūra Kapito]] (D)</span>,<br> [[Viskonsina|WI]]: [[Rons Džonsons]] (R)</span>, [[Temija Boldvina]] (D)</span>,<br> [[Vaiominga|WY]]: [[Džons Baraso]] (R)</span>, [[Sintija Lumisa]] (R)</span> {{div col end}} }}<noinclude> {{Collapsible option}} gatvxb4et64vw9lqirvdol5zur3t9ny Romija Šneidere 0 476979 4493511 4332271 2026-07-11T18:45:07Z ZANDMANIS 91184 4493511 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Romija Šneidere | vārds_orig = ''Romy Schneider'' | attēls = Romy Schneider 1973.jpg | att_izmērs = | komentārs = Romija Šneidere 1973. gadā | dz vārds = ''Rosemarie Magdalena Albach'' | dz datums = {{dat|1938|9|23}} | dz vieta = {{vieta|Trešais reihs|Vīne|td=Austrija}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|1982|5|29|1938|9|23}} | mirš vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1953—1982 | vecāki = {{plainlist}} * Volfs Albahs-Retijs * [[Magda Šneidere]] | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = Unterschrift Romy Schneider deutsch-französische Schauspielerin.png | paraksts_izm = | cēzarabalva = {{plainlist}} * Labākā aktrise ("Vissvarīgākais ir mīlēt", 1976) * Labākā aktrise ("Vienkāršs stāsts", 1979) * Par mūža ieguldījumu (pēc nāves, 2008) | zeltaglobusabalva = Nominācija ("Kardināls", 1963) | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Romija Šneidere''' ({{val|de|Romy Schneider}}; dzimusi {{dat|1938|9|23}}, mirusi {{dat|1982|5|29}}) bija vācu un franču aktrise,<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Kino. Kinoskatītāja rokasgrāmata |last= |first= |last2= |first2= |year=1980 |publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija |location=Rīga |isbn= |page= |pages=475.—476|language= }}</ref> Austrijas, Vācijas un Francijas kino zvaigzne. Romija Šneidere kopā ar [[Marlēna Dītriha|Marlēnu Dītrihu]] un [[Hildegardu Knefu]] ir viena no slavenākajām 20. gadsimta vācu aktrisēm, kura guvusi starptautiskus panākumus un slavu. Romija Šneidere filmā debitēja 15 gadu vecumā. Kopā ar māti [[Magda Šneidere|Magdu Šneideri]] viņa spēlēja melodramatiskajās filmās "Kad atkal zied baltie ceriņi" (1953) un "Maršs imperatoram" (1955). 1955.—1957. gadā Romija filmējās [[Austrija]]s imperatores [[Bavārijas Elizabete|Elizabetes]] lomu [[Ernsts Mariška|Ernsta Mariškas]] filmu triloģijā "Sisī" ("Karalienes jaunība", "Sisija, jaunā karaliene", "Sisija, karalienes liktenis") un ieguva starptautisku atzinību.<ref name=KINO>{{Publikācijas atsauce |last1= |first1= |year= |title=Romija Šneidere |journal=Kino |publisher=Latvijas Republikāniskais Kinofilmu iznomāšanas kantoris |volume= |issue=Nr. 12 (01.12.1988) |pages=24.—26. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7cissue:292066%7cpage:26 |doi= }}</ref> Meklējot sarežģītākas lomas, Šneidere 1958. gadā devās uz Parīzi, kur debitēja kā teātra aktrise [[Džons Fords (dramaturgs)|Džona Forda]] traģēdijā "Žēl, ka viņa ir staigule". 1963. gadā Romija Šneidere ASV spēlēja filmā "[[Kardināls (filma)|Kardināls]]" (1963), par ko viņa ieguva nomināciju [[Zelta globusa balva]]i. 1969. gadā Šneidere filmā "[[Baseins (1969. gada filma)|Baseins]]" spēlēja kopā ar [[Alēns Delons|Alēnu Delonu]].<ref name=KINO /> 20. gadsimta 70. gados Romija Šneidere bija savas aktiera karjeras virsotnē. Viņa filmējās varoņu lomās pie slaveniem filmu veidotājiem [[Klods Sotē|Kloda Sotē]], [[Andžejs Žulavskis|Andžeja Žulavska]] un [[Lukīno Viskonti]] un kļuva par vienu no veiksmīgākajām tālaika franču kinoaktrisēm. Par lomām filmās "[[Vissvarīgākais ir mīlēt]]" (''L'important c'est d'aimer'', 1975) un "[[Parasts notikums]]" (''Une histoire simple'', 1978) Romijai Šneiderei tika piešķirta [[Cēzara balva]] kā labākajai aktrisei.<ref name=KINO /> Pēdējā filma "Nepazīstamā no Sansusī" ar Romijas Šneideres piedalīšanos tika izlaista 1982. gadā, dažas nedēļas pirms aktrises nāves.<ref name=KINO /> 2008. gadā Romijai Šneiderei (pēc nāves) piešķirta Cēzara balva par izciliem sasniegumiem kinematogrāfijā. 1981. gada jūlijā nelaimes gadījumā gāja bojā Romijas Šneideres 14 gadus vecais dēls. Viņa pati nomira 1982. gada 29. maijā 43 gadu vecumā. Ārsta slēdziens par nāves cēloni bija sirds apstāšanās. Iespējams, sirds bija novājināta pirms vairākiem mēnešiem veiktas nieru operācijas dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parismatch.com/People/Romy-Schneider-ne-s-est-pas-suicidee-149810|title=Romy Schneider ne s'est pas suicidée|publisher=parismatch.com}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} == Literatūra == * {{grāmatas atsauce |first= Hans-Jürgen |last= Tast |title= Romy Schneider: ein Leben auf Titelseiten; [anlässlich des 70. Geburtstags der Schauspielerin Romy Schneider] |trans-title= Romy Schneider: a life on front pages; [on the occasion of the 70th birthday of actress Romy Schneider] |language= de |publisher= Kulleraugen-Medienschriften |location= Schellerten |series= Kulleraugen |volume= 36 |pages= 33|date= 2008 |isbn= 978-3-88842-036-8|ref=none}} * {{ill|Michael Töteberg|de|lt=Töteberg, Michael}} (2009) ''Romy Schneider'' (in German). Rowohlt Verlag. {{ISBN|978-3-499-50669-7}} {{Francija-aizmetnis}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šneidere, Romija}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1982. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vīnē dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Franču kinoaktieri]] [[Kategorija:Cēzara balvas ieguvēji]] tjqqhr9mwx5c0io7x1jt3o8g1xvjq3y Mantineja 0 478229 4493460 3856632 2026-07-11T15:50:48Z Meistars Joda 781 4493460 wikitext text/x-wiki {{Senvietas infokaste | name = Mantineja | native_name = {{gree|Μαντίνεια}} | image = Mantinia Ancient Theater.jpg | image_size = | caption = Mantinejas teātra drupas. | map_type = Grieķija | map_caption = | map_size = | latd = 37| latm = 37| lats = 4| latNS = N | longd = 22| longm = 23| longs = 33| longEW = E | location = {{vieta|Grieķija|Arkādija}} | region = | type = Apdzīvota vieta | area = | built = | abandoned = | cultures = Grieķu, romiešu | excavations = | archaeologists = | condition = Drupas | management = | public_access = Brīva piekļuve | notes = | designation = }} '''Mantineja''' (sengr. ''Μαντίνεια;'' pirms tam bija zināma kā '''Antigonija''' (sengr. ''Ἀντιγόνεια'')) bija [[Sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]], [[Peloponēsa]]s centrālajā daļā. Mūsdienās Mantinejas drupas atrodas netālu no [[Nestani]] ciema Tripoles apgabalā, [[Arkādijas nome|Arkādijas nomē]]. [[Antīkie laiki|Antīkajos laikos]] pie pilsētas ir notikušas vairākas kaujas, no kurām pazīstamākā ir [[Mantinejas kauja]] 362. gadā pr.Kr. starp spartiešiem un tēbiešiem, kuras gaitā gāja bojā pazīstamais [[Tēbas (Grieķija)|Tēbu]] karavadonis [[Epaminonds]]. == Vēsture == Mantineja radās, ap 500 gadu pr.Kr. saplūstot kopā vairākiem blakus esošiem ciemiem. Pilsētas aizgādnis skaitījās jūras dievs [[Poseidons]]. Tā bija liela pilsēta ar daudziem tempļiem, un sākotnēji tās nocietinājumi bija taisnstūra formā. Par Artemīdas Himnijas templi, kas atradās pilsētas ziemeļu daļā, minēja sengrieķu ģeogrāfs [[Pausānijs]]. Diotima, kas atstāja iespaidu uz [[Sokrats|Sokrātu]], sākotnēji kalpoja tur par priesterieni. Netālu no pilsētas atradās [[Mantinejas dambis]], viens no izcilākajiem seno tehnoloģiju paraugiem. Pilsētas tuvumā 418. gadā pr.Kr. notika pirmā Mantinejas kauja, lielākā sauszemes kauja [[Peloponēsas karš|Peloponēsas karā]]. [[Sparta]]i ar sabiedrotajiem pretī stājās [[Atēnas]] un to sabiedrotie, kā arī pret spartiešiem sacēlušās pilsētas. Pēc Atēnu karavadoņa [[Lahess|Lahesa]] bojāejas kauja beidzās ar atēniešu un to sabiedroto armijas sakāvi. Mantineja bija [[Peloponēsas līga]]s locekle, taču Peloponēsas kara laikā pārgāja Atēnu pusē. Pēc kara tā bija spiesta atgriezties Peloponēsas līgā. Vēlāk Sparta izmantoja [[Antalkidas miera līgums|Antalkidas miera līgumu]] (387. g.pr.Kr.) par ieganstu, lai sadalītu Mantineju to veidojošajos ciemos. Atbildot uz to, mantinejieši izdzina spartiešus no savas pilsētas, taču tika sakauti pilsētas aplenkumā 385. gadā pr.Kr., kā rezultātā Mantineja tika sadalīta un izpostīta. Pēc spartiešu sakāves [[Korintas karš|Korintas kara]] beigās Mantineja atkal kļuva par vienotu pilsētu. Nocietinājumi tajā laikā ieguva savu gandrīz apaļo formu, saglabājot dažas seno mūru daļas. Otrā Mantinejas kauja, kas notika 362. gadā pr.Kr., izbeidza Tēbu hegemoniju [[Grieķija|Grieķijā]]. Šajā kaujā Atēnas un Sparta bija sabiedrotie. Tēbas izcīnīja uzvaru, taču to lielais karavadonis Epaminonds šajā kaujā gāja bojā. [[Kleomenas karš|Kleomenas kara]] gaitā maķedoniešu valdnieks [[Antigons III Dosons]] 223. gadā pr.Kr., ieņemot un izlaupot pilsētu, nodeva to [[ahajieši|ahajiešu]] pārvaldei, kuri to pārdēvēja par Antigoniju. Romas imperators [[Adriāns I|Adriāns]] atdeva pilsētai tās iepriekšējo nosaukumu.<ref>W. Hazlitt, The Classical Gazetteer, London 1851, p. 215</ref> 130. gadā viņš apmeklēja Mantineju un uzcēla templi savam favorītam Antinojam. Pēc vairākiem gadu desmitiem, domājams, dažus gadus pirms 166. gada, Pausānijs apmeklēja Mantinejas apkārtni un aprakstīja tā laika drupas un pilsētas atliekas savā astotajā grāmatā "[[Hellādas apraksts]]". Mantinejas marmorā, kas datējams ar 4. gadsimtu pr.Kr. un mūsdienās ir eksponēts [[Atēnu Nacionālais arheoloģijas muzejs|Atēnu Nacionālajā arheoloģijas muzejā]], ir attēlota mitoloģiska aina par [[Apollons|Apollona]] un [[Marsijs|Marsija]] sacensību ar sengrieķu [[pandura|panduru]], uz kuras spēlē uz klints sēdoša [[Mūzas|mūza]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Arkādija]] [[Kategorija:Senās Grieķijas pilsētas]] flljtu39f9iqiso2us7aop1zi472qi7 Lindsijs Greiems 0 478269 4493772 3884884 2026-07-12T10:46:34Z Reinis c 147889 miršanas datums un vieta 4493772 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Lindsijs Greiems | vārds_orģ = ''Lindsey Graham'' | attēls = U.S._Senator_Lindsey_Graham,_Official_Photo,_113th_Congress.jpg | att_izm = 230 | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[ASV Senāts|ASV Senators]] no [[Dienvidkarolīna]]s | term_sākums = {{dat|2003|1|3|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Stroms Tērmonds]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|7|9}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Dienvidkarolīna|Centrāle}} | dzīves_vieta = | mir_dati = 2026.gads 11.Jūlijs | mir_vieta = Vašingtona.ASV | apglabāts = | tautība = amerikānis | partija = [[ASV Republikāniskā partija|Republikānis]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Dienvidkarolīnas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Lindsey_Graham_Signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Lindsijs Olins Greiems''' (''Lindsey Olin Graham'', dzimis {{dat|1955|7|9}}), ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] politiķis, pārstāv [[ASV Republikāniskā partija|Republikānisko partiju]]. Kopš 2003. gada ir [[ASV Senāts|ASV senators]] pārstāvot [[Dienvidkarolīna]]s štatu. Greiems 1981. gadā saņēma doktora grādu [[Dienvidkarolīnas Universitāte]]s juridiskajā fakultātē. No 1982. gada līdz 1988. gadam Greiems bija [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēku]] biedrs. Pirms kļūšanas par [[ASV pārstāvju palāta]]s deputātu Greiems strādāja par juristu. 2003. gadā Greiems tika ievēlēts par [[ASV Senāts|ASV senatoru]], pārņemot amatu no [[Stroms Tērmonds|Stroma Tērmonda]]. Greiems Senātā pazīstams ar stipro atbalstu valsts aizsardzības nozares budžeta palielināšanai.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Craig |last=Whitlock |title=5 Things You Should Know About Lindsey Graham |url=https://www.npr.org/sections/itsallpolitics/2015/05/31/410358726/5-things-you-should-know-about-lindsey-graham |work=[[NPR]] |date=May 31, 2015 |access-date=March 25, 2019 |archive-date=July 4, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170704143440/http://www.npr.org/sections/itsallpolitics/2015/05/31/410358726/5-things-you-should-know-about-lindsey-graham }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|first=Craig|last=Whitlock|author-link=Craig Whitlock|title=Sen. Graham moved up in Air Force Reserve ranks despite light duties|url=https://www.washingtonpost.com/world/national-security/for-lindsey-graham-years-of-light-duty-as-a-lawmaker-in-the-air-reserve/2015/08/02/c9beb9fc-3545-11e5-adf6-7227f3b7b338_story.html|work=The Washington Post|date=August 2, 2015|access-date=June 12, 2017|archive-date=November 17, 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201117025427/https://www.washingtonpost.com/world/national-security/for-lindsey-graham-years-of-light-duty-as-a-lawmaker-in-the-air-reserve/2015/08/02/c9beb9fc-3545-11e5-adf6-7227f3b7b338_story.html%7D}}</ref> [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2015. gadā]] Greiems kandidēja [[ASV Prezidents|ASV prezidenta]] amatam, bet 2015. gada decembrī izstājās no cīņas.<ref>{{Ziņu atsauce|first = Alan|last = Rappeport|author-link = Alan Rappeport|url = https://www.nytimes.com/2015/06/02/us/politics/lindsey-graham-presidential-campaign.html|title = Lindsey Graham Announces Presidential Bid|work = The New York Times|date = June 21, 2015|access-date = June 21, 2015|archive-date = November 17, 2020|archive-url = https://web.archive.org/web/20201117025411/https://www.nytimes.com/2015/06/02/us/politics/lindsey-graham-presidential-campaign.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|first=Carrie|last=Dann|url=http://www.nbcnews.com/politics/2016-election/lindsey-graham-ends-presidential-bid-n483786|title= South Carolina Sen. Lindsey Graham Ends Republican Presidential Bid|work=[[NBC News]]|date=December 21, 2015|access-date=September 28, 2020}}</ref> Sākotnēji Greiems kritizēja Republikāņu partijas kandidātu [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]], bet vēlāk kļuvis par vienu no lielākajiem Donalda Trampa atbalstītājiem ASV senātā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.realclearpolitics.com/video/2016/06/07/lindsey_graham_takes_off-ramp_im_not_supporting_mr_trump.html|title=Lindsey Graham Takes The Off-Ramp: "I'm Not Supporting Mr. Trump"|publisher=[[RealClearPolitics]] (citing NBC news)|first=Tim|last=Hains|date=June 7, 2016|access-date=November 17, 2020|archive-date=March 27, 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190327145953/https://www.realclearpolitics.com/video/2016/06/07/lindsey_graham_takes_off-ramp_im_not_supporting_mr_trump.html%7D}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|first=Kathleen|last=Parker|author-link=Kathleen Parker|date=January 15, 2019|url=https://www.washingtonpost.com/opinions/what-did-they-do-with-lindsey-graham/2019/01/15/c9909e62-1914-11e9-88fe-f9f77a3bcb6c_story.html|title=What did they do with Lindsey Graham?|work=[[The Washington Post]]|access-date=September 28, 2020|archive-date=November 17, 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201117025431/https://www.washingtonpost.com/opinions/what-did-they-do-with-lindsey-graham/2019/01/15/c9909e62-1914-11e9-88fe-f9f77a3bcb6c_story.html}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{politiķis-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV Senāta senatori}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Greiems, Lindsijs}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV politiķi]] [[Kategorija:ASV senatori]] [[Kategorija:ASV Pārstāvju palātas locekļi]] [[Kategorija:ASV juristi]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] tvf7lncrhdqc64z6mrpy2xabn8azwm2 4493775 4493772 2026-07-12T10:51:39Z Baisulis 11523 piekārtots...... 4493775 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Lindsijs Greiems | vārds_orģ = ''Lindsey Graham'' | attēls = U.S._Senator_Lindsey_Graham,_Official_Photo,_113th_Congress.jpg | att_izm = 230 | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[ASV Senāts|ASV Senators]] no [[Dienvidkarolīna]]s | term_sākums = {{dat|2003|1|3|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Stroms Tērmonds]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1955|7|9}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Dienvidkarolīna|Centrāle}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2026|7|11|1955|7|9}} | mir_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | apglabāts = | tautība = amerikānis | partija = [[ASV Republikāniskā partija|Republikānis]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Dienvidkarolīnas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Lindsey_Graham_Signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Lindsijs Olins Greiems''' (''Lindsey Olin Graham'', dzimis {{dat|1955|7|9}}, miris {{dat|2026|7|11}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] politiķis, pārstāvēja [[ASV Republikāniskā partija|Republikānisko partiju]]. Kopš 2003. gada bija [[ASV Senāts|ASV senators]] pārstāvot [[Dienvidkarolīna]]s štatu. Greiems 1981. gadā saņēma doktora grādu [[Dienvidkarolīnas Universitāte]]s juridiskajā fakultātē. No 1982. gada līdz 1988. gadam Greiems bija [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēku]] biedrs. Pirms kļūšanas par [[ASV pārstāvju palāta]]s deputātu Greiems strādāja par juristu. 2003. gadā Greiems tika ievēlēts par [[ASV Senāts|ASV senatoru]], pārņemot amatu no [[Stroms Tērmonds|Stroma Tērmonda]]. Greiems Senātā pazīstams ar stipro atbalstu valsts aizsardzības nozares budžeta palielināšanai.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Craig |last=Whitlock |title=5 Things You Should Know About Lindsey Graham |url=https://www.npr.org/sections/itsallpolitics/2015/05/31/410358726/5-things-you-should-know-about-lindsey-graham |work=[[NPR]] |date=May 31, 2015 |access-date=March 25, 2019 |archive-date=July 4, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170704143440/http://www.npr.org/sections/itsallpolitics/2015/05/31/410358726/5-things-you-should-know-about-lindsey-graham }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|first=Craig|last=Whitlock|author-link=Craig Whitlock|title=Sen. Graham moved up in Air Force Reserve ranks despite light duties|url=https://www.washingtonpost.com/world/national-security/for-lindsey-graham-years-of-light-duty-as-a-lawmaker-in-the-air-reserve/2015/08/02/c9beb9fc-3545-11e5-adf6-7227f3b7b338_story.html|work=The Washington Post|date=August 2, 2015|access-date=June 12, 2017|archive-date=November 17, 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201117025427/https://www.washingtonpost.com/world/national-security/for-lindsey-graham-years-of-light-duty-as-a-lawmaker-in-the-air-reserve/2015/08/02/c9beb9fc-3545-11e5-adf6-7227f3b7b338_story.html%7D}}</ref> [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2015. gadā]] Greiems kandidēja [[ASV Prezidents|ASV prezidenta]] amatam, bet 2015. gada decembrī izstājās no cīņas.<ref>{{Ziņu atsauce|first = Alan|last = Rappeport|author-link = Alan Rappeport|url = https://www.nytimes.com/2015/06/02/us/politics/lindsey-graham-presidential-campaign.html|title = Lindsey Graham Announces Presidential Bid|work = The New York Times|date = June 21, 2015|access-date = June 21, 2015|archive-date = November 17, 2020|archive-url = https://web.archive.org/web/20201117025411/https://www.nytimes.com/2015/06/02/us/politics/lindsey-graham-presidential-campaign.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|first=Carrie|last=Dann|url=http://www.nbcnews.com/politics/2016-election/lindsey-graham-ends-presidential-bid-n483786|title= South Carolina Sen. Lindsey Graham Ends Republican Presidential Bid|work=[[NBC News]]|date=December 21, 2015|access-date=September 28, 2020}}</ref> Sākotnēji Greiems kritizēja Republikāņu partijas kandidātu [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]], bet vēlāk kļuvis par vienu no lielākajiem Donalda Trampa atbalstītājiem ASV senātā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.realclearpolitics.com/video/2016/06/07/lindsey_graham_takes_off-ramp_im_not_supporting_mr_trump.html|title=Lindsey Graham Takes The Off-Ramp: "I'm Not Supporting Mr. Trump"|publisher=[[RealClearPolitics]] (citing NBC news)|first=Tim|last=Hains|date=June 7, 2016|access-date=November 17, 2020|archive-date=March 27, 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190327145953/https://www.realclearpolitics.com/video/2016/06/07/lindsey_graham_takes_off-ramp_im_not_supporting_mr_trump.html%7D}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|first=Kathleen|last=Parker|author-link=Kathleen Parker|date=January 15, 2019|url=https://www.washingtonpost.com/opinions/what-did-they-do-with-lindsey-graham/2019/01/15/c9909e62-1914-11e9-88fe-f9f77a3bcb6c_story.html|title=What did they do with Lindsey Graham?|work=[[The Washington Post]]|access-date=September 28, 2020|archive-date=November 17, 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201117025431/https://www.washingtonpost.com/opinions/what-did-they-do-with-lindsey-graham/2019/01/15/c9909e62-1914-11e9-88fe-f9f77a3bcb6c_story.html}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{politiķis-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV Senāta senatori}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Greiems, Lindsijs}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV politiķi]] [[Kategorija:ASV senatori]] [[Kategorija:ASV Pārstāvju palātas locekļi]] [[Kategorija:ASV juristi]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] svknavqie6vh90usi779ay25rn7vwt6 4493782 4493775 2026-07-12T11:06:50Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ -veidne..... 4493782 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Lindsijs Greiems | vārds_orģ = ''Lindsey Graham'' | attēls = U.S._Senator_Lindsey_Graham,_Official_Photo,_113th_Congress.jpg | att_izm = 230 | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[ASV Senāts|ASV Senators]] no [[Dienvidkarolīna]]s | term_sākums = {{dat|2003|1|3|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Stroms Tērmonds]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1955|7|9}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Dienvidkarolīna|Centrāle}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2026|7|11|1955|7|9}} | mir_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | apglabāts = | tautība = amerikānis | partija = [[ASV Republikāniskā partija|Republikānis]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Dienvidkarolīnas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Lindsey_Graham_Signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Lindsijs Olins Greiems''' (''Lindsey Olin Graham'', dzimis {{dat|1955|7|9}}, miris {{dat|2026|7|11}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] politiķis, pārstāvēja [[ASV Republikāniskā partija|Republikānisko partiju]]. Kopš 2003. gada bija [[ASV Senāts|ASV senators]] pārstāvot [[Dienvidkarolīna]]s štatu. Greiems 1981. gadā saņēma doktora grādu [[Dienvidkarolīnas Universitāte]]s juridiskajā fakultātē. No 1982. gada līdz 1988. gadam Greiems bija [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēku]] biedrs. Pirms kļūšanas par [[ASV pārstāvju palāta]]s deputātu Greiems strādāja par juristu. 2003. gadā Greiems tika ievēlēts par [[ASV Senāts|ASV senatoru]], pārņemot amatu no [[Stroms Tērmonds|Stroma Tērmonda]]. Greiems Senātā pazīstams ar stipro atbalstu valsts aizsardzības nozares budžeta palielināšanai.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Craig |last=Whitlock |title=5 Things You Should Know About Lindsey Graham |url=https://www.npr.org/sections/itsallpolitics/2015/05/31/410358726/5-things-you-should-know-about-lindsey-graham |work=[[NPR]] |date=May 31, 2015 |access-date=March 25, 2019 |archive-date=July 4, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170704143440/http://www.npr.org/sections/itsallpolitics/2015/05/31/410358726/5-things-you-should-know-about-lindsey-graham }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|first=Craig|last=Whitlock|author-link=Craig Whitlock|title=Sen. Graham moved up in Air Force Reserve ranks despite light duties|url=https://www.washingtonpost.com/world/national-security/for-lindsey-graham-years-of-light-duty-as-a-lawmaker-in-the-air-reserve/2015/08/02/c9beb9fc-3545-11e5-adf6-7227f3b7b338_story.html|work=The Washington Post|date=August 2, 2015|access-date=June 12, 2017|archive-date=November 17, 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201117025427/https://www.washingtonpost.com/world/national-security/for-lindsey-graham-years-of-light-duty-as-a-lawmaker-in-the-air-reserve/2015/08/02/c9beb9fc-3545-11e5-adf6-7227f3b7b338_story.html%7D}}</ref> [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2015. gadā]] Greiems kandidēja [[ASV Prezidents|ASV prezidenta]] amatam, bet 2015. gada decembrī izstājās no cīņas.<ref>{{Ziņu atsauce|first = Alan|last = Rappeport|author-link = Alan Rappeport|url = https://www.nytimes.com/2015/06/02/us/politics/lindsey-graham-presidential-campaign.html|title = Lindsey Graham Announces Presidential Bid|work = The New York Times|date = June 21, 2015|access-date = June 21, 2015|archive-date = November 17, 2020|archive-url = https://web.archive.org/web/20201117025411/https://www.nytimes.com/2015/06/02/us/politics/lindsey-graham-presidential-campaign.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|first=Carrie|last=Dann|url=http://www.nbcnews.com/politics/2016-election/lindsey-graham-ends-presidential-bid-n483786|title= South Carolina Sen. Lindsey Graham Ends Republican Presidential Bid|work=[[NBC News]]|date=December 21, 2015|access-date=September 28, 2020}}</ref> Sākotnēji Greiems kritizēja Republikāņu partijas kandidātu [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]], bet vēlāk kļuvis par vienu no lielākajiem Donalda Trampa atbalstītājiem ASV senātā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.realclearpolitics.com/video/2016/06/07/lindsey_graham_takes_off-ramp_im_not_supporting_mr_trump.html|title=Lindsey Graham Takes The Off-Ramp: "I'm Not Supporting Mr. Trump"|publisher=[[RealClearPolitics]] (citing NBC news)|first=Tim|last=Hains|date=June 7, 2016|access-date=November 17, 2020|archive-date=March 27, 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190327145953/https://www.realclearpolitics.com/video/2016/06/07/lindsey_graham_takes_off-ramp_im_not_supporting_mr_trump.html%7D}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|first=Kathleen|last=Parker|author-link=Kathleen Parker|date=January 15, 2019|url=https://www.washingtonpost.com/opinions/what-did-they-do-with-lindsey-graham/2019/01/15/c9909e62-1914-11e9-88fe-f9f77a3bcb6c_story.html|title=What did they do with Lindsey Graham?|work=[[The Washington Post]]|access-date=September 28, 2020|archive-date=November 17, 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201117025431/https://www.washingtonpost.com/opinions/what-did-they-do-with-lindsey-graham/2019/01/15/c9909e62-1914-11e9-88fe-f9f77a3bcb6c_story.html}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{politiķis-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Greiems, Lindsijs}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV politiķi]] [[Kategorija:ASV senatori]] [[Kategorija:ASV Pārstāvju palātas locekļi]] [[Kategorija:ASV juristi]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] rxufawxnto2g3u0br8cnl5y6lsv2u8f Juris Rancāns 0 479438 4493706 4206670 2026-07-12T08:03:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493706 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Juris Rancāns | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = Juris Rancāns 2018. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1977|1|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Strūžāni}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Jaunā konservatīvā partija|Konservatīvie]] <small>(2018—2022)</small> | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Policijas akadēmija]]<br>[[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Juris Rancāns''' (dzimis {{Dat|1977|01|28}}) ir latviešu [[politiķis]], [[13. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no partijas "[[Konservatīvie]]" saraksta. Pirms kļūšanas par 13. Saeimas deputātu bijis vecākais [[izmeklētājs]] [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]. == Biogrāfija == 2002. gadā J. Rancāns absolvēja [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmiju]] (maģistra grāds juridiskajā zinātnē), 2014. gadā absolvēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]] (maģistra grāds politikas zinātnē). Pirms kļūšanas par 13. Saeimas deputātu bijis vecākais [[izmeklētājs]] [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]].<ref>[https://puaro.lv/cv/juris-rancans/ Juris Rancāns] Puaro</ref> Dzīvo [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Strūžāni|Strūžānos]], taču viņa lietošanā ir arī dzīvoklis [[Rīga|Rīgā]].<ref>[https://sv2018.cvk.lv/pub/Candidates/Candidate?id=uncs2kJI1KPRGz6sHZuzgw%3D%3D Juris Rancāns] 13. Saeimas vēlēšanas</ref> == Politiskā darbība == 2018. gadā J. Rancāns iestājās [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunajā konservatīvajā partijā]] un no tās saraksta [[13. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] tika ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]]. Pēc partijai nesekmīgām [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]], kurās tā neiekļuva Saeimā, J. Rancāns izstājās no partijas "[[Konservatīvie]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/velesanas/vilies-partija-juris-rancans-pametis-konservativos/|title=Vīlies partijā, Juris Rancāns pametīs “Konservatīvos”|website=tv3.lv|access-date=2022-10-04|language=lv|archive-date=2022-10-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20221004093454/https://zinas.tv3.lv/latvija/velesanas/vilies-partija-juris-rancans-pametis-konservativos/}}</ref> to pamatojot ar partijas novēršanos no [[Konservatīva politika|konservatīvajām vērtībām]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{latvijas politiķis-aizmetnis}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Rancāns, Juris}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jaunās konservatīvās partijas politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Policijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 5fg4p7wrifvzhwggpmxetfjqt5lu4y5 Deivids Duhovnijs 0 484038 4493699 4042655 2026-07-12T07:31:33Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493699 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Deivids Duhovnijs | vārds_orig = ''David Duchovny'' | attēls = David Duchovny by Gage Skidmore.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Deivids Duhovnijs 2013. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1960|8|7}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, režisors, producents, rakstnieks | darbības gadi = 1987—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Deivids Viljams Duhovnijs''' ({{Val|en|David William Duchovny}}, dzimis {{Dat|1960|8|7}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]]. Vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu. 1997. gadā arī ieguvis [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā labākais aktieris drāmas seriālā. 2008. gadā ieguvis savu otru Zelta globusu par dalību komēdijseriālā "[[Grēcīgā Kalifornija]]" (''Californication'', 2007—2014). Duhovnijs piedalījās arī abās "X-faili" filmās — ''[[The X-Files: Fight the Future]]'' (1998) un ''[[The X-Files: I Want to Believe]]'' (2008). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Duhovnijs, Deivids}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:ASV ebreji]] rqjs214vbwiw3sd8stwxzn5osumzi5y Mēs mainām noteikumus 0 493853 4493429 4489802 2026-07-11T14:06:04Z Meistars Joda 781 4493429 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Mēs mainām noteikumus | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | colorcode = #77343d | chairperson = [[Alvis Hermanis]] | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder_title = Dibinātāji | founder = [[Sandis Ģirģens]] <br />[[Vjačeslavs Dombrovskis]] | leader1_title = | leader1_name = | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | leader4_title = | leader4_name = | leader5_title = | leader5_name = | slogan = ''Mēs mainām noteikumus'' | founded = {{dat|2021|8|28|N|bez}} | dissolved = | merger = | split = | predecessor = | merged = | successor = | headquarters = {{LAT}} | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | wing3_title = | wing3 = | membership_year = 2026 | membership = 517{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | ideology = | position = [[Centrisms|centriska]] | religion = | national = | international = | european = | europarl = | affiliation1_title = | affiliation1 = | colors = {{krāsa|#77343d}} [[sarkanā krāsa|sarkana]] | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#77343d}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#77343d}} | seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#77343d}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#77343d}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#77343d}} | symbol = | flag = | state = | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} | website = https://mmn.lv/ | party logo = Latvia road sign 330.svg | caption = Komunikācijā partija kopš 2026. g. izmanto [[burtveidols|burtveidolu]] ar [[Latvijas ceļa zīmes|ceļa zīmes]] Nr. 330 "Visi ierobežojumi beidzas" atveidu | imagesize = 100 }} '''"Mēs mainām noteikumus"''' ir {{dat|2021|8|28|L|bez}} izveidota politiskā partija, kas no dibināšanas līdz 2026. gada februārim pastāvēja ar nosaukumu '''"Republika"'''. Partija "Republika" sevi pozicionēja kā [[Centrisms|centrisku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vjaceslavs-dombrovskis-un-sandis-girgens-ar-domubiedriem-dibina-partiju-republika.a418893/|title=Vjačeslavs Dombrovskis un Sandis Ģirģens ar domubiedriem dibina partiju «Republika»|last=|first=|website=|access-date=2021-09-19|date=|language=lv}}</ref> Pašreiz partijas galvenais mērķis ir mainīt [[vēlēšanas|vēlēšanu]] sistēmu. Partijas vadītājs ir [[režisors]] [[Alvis Hermanis]]. == Vēsture == Partijas izveides iniciators bija Saeimas deputāts un bijušais ministrs [[Vjačeslavs Dombrovskis]]. [[13. Saeima|13. Saeimā]] partija tās izveidošanas brīdī bija pārstāvēta ar 4 deputātiem: V. Dombrovskis, [[Evija Papule]] (13. Saeimas vēlēšanās abi ievēlēti no "[[Saskaņa]]s") un [[Kaspars Ģirģens]], [[Ēriks Pucens]] (ievēlēti no [[KPV LV]] saraksta). 2022. gada 16. februārī V. Dombrovskis kopā ar saviem domubiedriem pameta partiju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/487777-neredzot-iespeju-stradat-girgena-vadiba-dombrovskis-ar-domubiedriem-nolemusi-aiziet-no-republikas|title=Neredzot iespēju strādāt Ģirģena vadībā, Dombrovskis ar domubiedriem nolēmuši aiziet no "Republikas"|website=Jauns.lv|access-date=2022-02-17|language=lv}}</ref> paziņojot, ka neredz par iespējamu sadarboties ar brāļiem Sandi un Kasparu Ģirģeniem, kas pārņēmuši partijas vadību. S. Ģirģens Dombrovski vaino par vairāk nekā 300 "pazaudētiem" biedru iesniegumiem. Partija apgalvo, ka iestājas par samazinātu [[Referendums|referenduma]] slieksni, tautas vēlētu prezidentu ar "profesionāļu" valdību, par kuru atbild prezidents, kā arī aicina Saeimā ievēlēt bezpartejiskus deputātus, līdzīgi kā tas notiek [[Lietuvas Seims|Lietuvas Seimā]]. Partija piedalījās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], taču parlamentā neiekļuva. 2022. gada 5. martā partijas biedru kongresā par partijas vadītāju kļuva [[Sandis Ģirģens]], bet 2024. gadā amatu pārņēma Ēriks Pucens. 2025. gada nogalē [[Latvieši|latviešu]] [[Teātris|teātra]] un operas [[režisors]] [[Alvis Hermanis]], kurš tikko bija pametis paša veidoto politisko organizāciju "[[Bez partijām]]", paziņoja, ka ir pievienojies partijai "Republika". 2026. gada 10. februārī mainīja partijas nosaukumu uz "Mēs mainām noteikumus", bet pats Hermanis tika iecelts par partijas valdes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120100974/mes-mainam-noteikumus-hermanis-nak-klaja-ar-jaunu-pazinojumu|title="Mēs mainām noteikumus" – Hermanis nāk klajā ar jaunu paziņojumu|website=Delfi|access-date=2026-01-02|date=2025-12-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/513672-latvijas-politika-ienacis-jauns-speks-mes-mainam-noteikumus.htm|title=Latvijas politikā ienācis jauns spēks - partija "Mēs mainām noteikumus"|website=nra.lv|access-date=2026-02-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120106209/hermanis-iecelts-par-jauna-politiska-speka-vaditaju|title=Hermanis iecelts par jaunā politiskā spēka vadītāju|website=Delfi|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv}}</ref> Vietu valdē saglabāja arī tās iepriekšējais vadītājs Ē. Pucens, bet par otru valdes locekli kļuva programmētājs [[Jāzeps Baško (politiķis)|Jāzeps Baško]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.02.2026-partija-republika-partop-par-mes-mainam-noteikumus-alvja-hermana-vadiba.a634028/|title=Partija «Republika» pārtop par «Mēs mainām noteikumus» Alvja Hermaņa vadībā|last=Zvirbulis|first=Ģirts|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-11|date=2026-02-10|language=lv}}</ref> == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 1,76 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#77343d}} | |} == Iepriekšējie logo == {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=1|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:PartijaRepublika.jpg|Partijas logotips no 2021. līdz 2026. gadam }} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/RepublikaPS/ Partijas ''Facebook'' lapa]<br /> {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas centriskās partijas]] 4v1sa0zfq46jzypb37h800a78gnuwb5 Olafs Šolcs 0 494193 4493618 4275132 2026-07-12T04:49:00Z Pirags 3757 4493618 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Olafs Šolcs | vārds_orģ = ''Olaf Scholz'' | attēls = Olaf Scholz in 2023 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Olafs Šolcs 2023. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Vācijas kanclers]] | term_sākums = {{dat|2021|12|8|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2025|05|6|N|bez}} | priekštecis = [[Angela Merkele]] | pēctecis = [[Frīdrihs Mercs]] | prezidents = [[Franks Valters Šteinmeiers]] <!------ Otrais amats ------>| amats2 = [[Vācija]]s vicekanclers | term_sākums2 = {{dat|2018|03|14|N}} | term_beigas2 = {{dat|2021|12|8|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = [[Angela Merkele]] | priekštecis2 = [[Zigmārs Gabriels]] | pēctecis2 = [[Roberts Habeks]] <!------ Trešais amats ------>| amats3 = [[Vācija]]s finanšu ministrs | term_sākums3 = {{dat|2018|03|14|N}} | term_beigas3 = {{dat|2021|12|8|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = [[Volfgangs Šeible]] | pēctecis3 = [[Kristians Lindners]] <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1958|6|14}} | dzim_vieta = {{vieta|Rietumvācija|Osnabrika|td=Vācija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķis, jurists | alma_mater = [[Hamburgas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Olaf_Scholz_Signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Olafs Šolcs''' ({{val|de|Olaf Scholz}}; dzimis {{dat|1958|6|14}}) ir vācu politiķis un bijušais [[Vācijas kanclers]] (2021–2025), pirms tam vicekanclers un [[Vācija]]s finanšu ministrs. Šolcs pēc profesijas ir [[jurists]]. Viņš [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskajai partijai]] pievienojās 1975. gadā, sākumā iestājoties Sociāldemokrātiskās partijas Jauno sociālistu organizācijā. 1998. gadā viņu ievēlēja par [[Bundestāgs|Bundestāga]] deputātu, kurā strādāja līdz 2011. gadam. No [[2001. gads|2001.]] gada [[maijs|maija]] līdz [[2001. gads|2001.]] gada [[oktobris|oktobrim]] viņš bija [[Hamburga]]s federālās zemes iekšlietu ministrs. {{dat|2002|10|20}} Šolcu ievēlēja par [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]] ģenerālsekretāru. 2011. gadā viņš kļuva par [[Hamburga]]s mēru. 2018. gadā Šolcu izraudzīja gan par [[Vācija]]s finanšu ministru, gan par [[Vācija]]s vicekancleru. [[2021. gada Bundestāga vēlēšanas|2021. gada Bundestāga vēlēšanās]] [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija]] izvirzīja Šolcu kā savu kandidātu [[Vācijas kanclers|Vācijas bundeskanclera]] amatam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacijas-socialdemokratu-kandidats-uz-kanclera-amatu-bus-olafs-solcs.a403997/|title=Vācijas sociāldemokrātu kandidāts uz kanclera amatu būs Olafs Šolcs|website=www.lsm.lv|access-date=2021-05-11|language=lv}}</ref> Partija vēlēšanās uzvarēja, iegūstot 206 vietas Bundestāgā, un izveidoja koalīciju ar [[Apvienība 90./Zaļie|Zaļajiem]] un [[Brīvo demokrātu partija (Vācija)|Brīvo demokrātu partiju]]. 2021.&nbsp;gada 8.&nbsp;decembrī [[Bundestāgs]] Šolcu ievēlēja un viņš nodeva kanclera zvērestu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.leta.lv/home/important/96687902-8442-47CB-ABC4-7B424A0FFB81/|title=Olafs Šolcs ievēlēts par jauno Vācijas kancleru|publisher=LETA|access-date={{dat|2021|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2021|12|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211208234425/https://www.leta.lv/home/important/96687902-8442-47CB-ABC4-7B424A0FFB81/}}</ref> 2024. gada 16. decembrī Bundestāgs nobalsoja par neuzticības izteikšanu kanclera Olafa Šolca valdībai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.12.2024-vacijas-parlaments-izsaka-neuzticibu-solca-valdibai-bus-pirmstermina-velesanas.a580533/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Vācijas parlaments izsaka neuzticību Šolca valdībai, būs pirmstermiņa vēlēšanas] lsm.lv 2024. gada 16. decembrī</ref> 2025. gada 6. maijā Šolcu amatā nomainīja [[Frīdrihs Mercs]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://olaf-scholz.spd.de/start/ Olafs Šolcs] Oficiālā mājaslapa {{Vācija-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šolcs, Olafs}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Vācijas kancleri]] ha9peftwkog03sx9f71xolz49mkzqk1 Georgs Jankovskis 0 495164 4493459 4312388 2026-07-11T15:49:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493459 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Georgs Jankovskis | dz_gads = 1921 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Krievija|Maskava}} | m_gads = 2019 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 24 | citas daļas = | attēls = }} '''Georgs Jankovskis''' (1921—2019) bija latviešu [[ārsts]] un zinātnieks. Latvijas Ārstu biedrības goda biedrs, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://archive.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=3100&Itemid=47|title=LZA goda doktors Dr.habil.med. GEORGS JANKOVSKIS - 2016. gada 22. februāris|website=archive.lza.lv|access-date=2021-10-16}}</ref> valsts emeritētais zinātnieks, [[osteorefleksoterapija]]s pamatlicējs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1921. gada 19. aprīlī [[Maskava|Maskavā]] dziedoņa Aleksandra Jankovska ģimenē, kurš Pirmā pasaules kara laikā bija devies studēt konservatorijā. Vecāki atgriezās Latvijā, tēvs turpināja studijas [[Latvijas Konservatorija|Latvijas Konservatorijā]]. Māte Anna bija mājsaimniece. Dzīvoja [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika ielā]] [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]] Georga vectēva mājā. 1925. gadā vecāki izšķīrās. Māte palika viena un audzināja abus dēlus Georgu un Anatoliju. Mācījās [[Rīgas Sarkandaugavas pamatskola|Rīgas pilsētas Sarkandaugavas pamatskolā]], tad [[Rīgas 1. ģimnāzija|Rīgas 1. ģimnāzijā]]. Sāka studijas LU Medicīnas fakultātē, bet Otrā pasaule kara dēļ studijas nācās pārtraukt un [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kauju laikā strādāt par ārsta palīgu [[Irlava]]s slimnīcā. Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā viņš atjaunoja studijas Medicīnas fakultātē un līdztekus ieguva kamerdziedātāja izglītību Latvijas Konservatorijā. 1948. gadā Georgs Jankovskis sāka strādāt Rīgas pilsētas Kaulu tuberkulozes slimnīcā par ķirurgu un nodaļas vadītāju. 1953. gadā pabeidza mūzikas studijas un līdz 1971. gadam uzstājās Latvijas Radio un klasiskās mūzikas koncertos. 1953. gadā viņš sāka aspirantūras studijas [[Latvijas Universitātes Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts|Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā]] (LEKMI), kur pētīja kaulu sensoro sistēmu: “Ar elektrisko strāvu kairinot kaulu, noteicām punktus, kas atsaucas uz kairinājumu, un uz šī pamata ir radīti visi izgudrojumi. Kaulu sensorā sistēma ir saistīta ar smadzeņu garozu un citiem veidojumiem smadzenēs, ieskaitot smadzenītes. Strādājot ar kaula refleksiem, tika pierādīts, ka sāpju sajūtas izplatās ne tikai no mugurkaula uz iekšējiem orgāniem, bet arī no kaula uz citiem analizatoriem jeb sensorajām sistēmām un no tām atpakaļ uz kaulu. Tātad signalizācija ir trejāda — no kaula uz kaulu, no kaula uz iekšējiem orgāniem un no iekšējiem orgāniem uz kaulu. Tādā veidā organisms ir saistīts ar skeletu…” 1957. gadā Jankovskis aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta dertāciju “Kaulu smadzeņu refleksi no vesela kaula un pie kaulu tuberkulozes” un turpināja strādāt LEKMI, ieviešot praksē osteorefleksoterapijas metodes. 1971. gadā tapa viņa doktora disertācija “''Остеорецепция в норме и при костно-суставном туберкулезе''”<ref>[https://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/2439 Янковский, Г. А. Остеорецепция в норме и при костно-суставном туберкулезе] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221125192402/https://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/2439 |date={{dat|2022|11|25||bez}} }} {{ru}}</ref>, un 1982. gadā&nbsp;— [[monogrāfija]] “Osteorecepcija”.<ref>[https://search.rsl.ru/ru/record/01001117636] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221125192400/https://search.rsl.ru/ru/record/01001117636 |date={{dat|2022|11|25||bez}} }} Янковский, Георгий Александрович. Остеорецепция. Рига: Зинатне, 1982. - 312 с. {{ru}}</ref> Vēlāk G. Jankovskis vadīja LEKMI Eksperimentālās fizioloģijas laboratoriju, izveidoja Rīgas Osteorecepcijas skolu, kurā sagatavoja osteorefleksoterapeitus. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s 1993. gadā nodibināja Latvijas Osteorefleksoterapeitu asociāciju. Miris 2019. gada 24. septembrī. == Darbi == Georgs Jankovsks ir 26 izgudrojumu,<ref>[https://patentdb.ru/author/952457 Изобретатель ЯНКОВСКИЙ ГЕОРГИЙ АЛЕКСАНДРОВИЧ]</ref> trīs populārzinātnisko grāmatu, piecu monogrāfiju, daudzu zinātnisku rakstu autors. Viņa izgudrotā metode osteorefleksoterapija ir atrodama Eiropas patentu sistēmā. == Apbalvojumi == * 1987. gadā Latvijas PSR Valsts prēmija * 2011. gadā [[Atzinības krusts]]<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-apbalvojumu-pasniegsanas-sviniga-ceremonija-18novembri-0|title=Valsts apbalvojumu pasniegšanas svinīgā ceremonija 18. novembrī {{!}} Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa|website=www.president.lv|access-date=2021-10-16|language=lv}}</ref> * 2017. gadā Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina/about/|title=Gada balva medicīnā|access-date=2021-10-16|language=en-US}}</ref> == Ārējās saites == * [http://www.osteorefleksoterapija.lv/ Latvijas Osteorefleksoterapeitu asociācijas mājas lapa] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Jankovskis, Georgs}} [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] t7qdvkacyu2grsc537y46bmhlpwnygi Julens Lopetegi 0 496624 4493695 4479798 2026-07-12T07:25:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493695 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1966|8|28}} | goals1 = 0 | managerclubs5 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U20 | manageryears5 = 2010—2014 | managerclubs4 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | managerclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]] | manageryears11 = 2022—2023 | manageryears12 = 2024—2025 | manageryears10 = 2019—2022 | manageryears9 = 2018 | manageryears8 = 2016—2018 | manageryears7 = 2014—2016 | managerclubs10 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | managerclubs11 = {{flaga|ENG}} [[Vulverhemptonas "Wanderers"]] | managerclubs12 = {{flaga|ENG}} [[West Ham United FC]] | image = Julen Lopetegui 2017 (cropped).jpg | goals3 = 0 | goals2 = 0 | currentclub = {{fb|QAT}} (galvenais treneris) | managerclubs7 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Asteasu}} | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[UD Las Palmas|Las Palmas]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla]] | caps3 = 31 | caps2 = 1 | caps1 = 61 | height = 185 | birth_place = | manageryears4 = 2010—2013 | manageryears6 = 2012—2014 | nationalteam2 = {{fb|Spānija}} | nationalyears2 = 1994 | nationalcaps2 = 1 | managerclubs6 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | managerclubs8 = {{fb|Spānija}} | manageryears1 = 2003 | years4 = 1991—1994 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]] | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[CD Logroñés|Logroñés]] | manageryears2 = 2003 | managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U17 (asistents) | years5 = 1994—1997 | totalgoals = 0 | totalcaps = 317 | years3 = 1988—1989 | years2 = 1988—1991 | years1 = 1985—1988 | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | playername = Julens Lopetegi | name = | years6 = 1997—2002 | managerclubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | caption = Lopetegi 2017. gadā | goals6 = 0 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears1 = 1985 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | goals5 = 0 | goals4 = 0 | caps6 = 112 | caps5 = 5 | caps4 = 107 | manageryears3 = 2008—2009 | managerclubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid B]] | nationalgoals2 = 0 | managerclubs13 = {{fb|QAT}} | manageryears13 = 2025— }} '''Julens Lopetegi Agote''' ({{Val|es|Julen Lopetegui Agote}}; dzimis {{Dat|1966|8|28}}) ir [[Spānija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, bijis [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. No 2024. gada maija līdz 2025. gada janvārim bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba [[West Ham United FC]] galvenais treneris.<ref>{{Cite web|url=https://sports.tv3.lv/futbols/huljens-lopetegi-kluvis-par-west-ham-united-galveno-treneri/|title=Huljens Lopetegi kļuvis par “West Ham United” galveno treneri|date=2024. gada 23. maijs|website=tv3.lv|access-date=2024. gada 28. Maijs|archive-date=2024. gada 28. Maijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20240528200648/https://sports.tv3.lv/futbols/huljens-lopetegi-kluvis-par-west-ham-united-galveno-treneri/}}</ref><ref>{{cite web | title=Julen Lopetegui sacked: West Ham manager leaves after just six months in charge | website=BBC Sport | date=8 January 2025 | url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/articles/c87xvw87e0go | access-date=8 January 2025}}</ref> Kopš 2025. gada vada [[Kataras futbola izlase|Kataras futbola izlasi]]. No 2022. gada novembra līdz 2023. gada augustam bija Anglijas Premjerlīgas kluba [[Vulverhemptonas "Wanderers"]] galvenais treneris.<ref>{{Cite web|url=https://www.sportazinas.com/eiropas-ligas-uzvaretajs-lopetegi-stajas-wanderers-galvena-trenera-amata/|title=Eiropas līgas uzvarētājs Lopetegi stājas “Wanderers” galvenā trenera amatā &#124; Sportazinas.com|date=2022. gada 5. nov.|website=www.sportazinas.com}}</ref> Kā spēlētājs kopumā piedalījies 149 ''[[La Liga]]'' mačos deviņu sezonu laikā, pārstāvot ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'', [[CD Logroñés|''Logroñés'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']] un ''[[Rayo Vallecano]]''. Piedalījies arī 168 ''[[Segunda División]]'' mačos. Ar [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]] piedalījies [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausā]]. 2003. gadā uzsācis savu trenera karjeru. Bijis vairāku Spānijas jauniešu izlašu treneris, aizvedot U19 un U21 izlases līdz Eiropas čempionu titulam. No 2016. gada līdz 2018. gadam vadījis [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. No Spānijas izlases trenera amata viņš tika atbrīvots, kad paziņoja par līguma noslēgšanu ar ''Real Madrid'', dienu pirms [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/football/2018/jun/13/julen-lopetegui-sacked-spain-manager-real-madrid-job|title=Julen Lopetegui sacked by Spain as Fernando Hierro takes over|website=the Guardian|access-date=2021-11-10|date=2018-06-13|language=en}}</ref> Tā paša gada oktobrī, pēc vairākām nesekmīgām spēlēm, Lopetegi tika atlaists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2018/10/official-announcement-5|title=Official Announcement {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2021-11-10|language=en}}</ref> 2019. gada jūnijā viņš kļuva par ''[[Sevilla FC]]'' galveno treneri. Ar komandu uzvarējis [[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]. Tomēr 2022. gada 5. oktobrī pēc pieciem zaudējumiem astoņos jaunās sezonas mačos (pēdējais ar 4:1 savā laukumā pret [[Dortmundes "Borussia"]] Čempionu līgā) viņš tika atlaists no galvenā trenera amata.<ref>{{Cite web|url=https://as.com/futbol/primera/el-sevilla-trata-el-despido-de-lopetegui-n/|title=El Sevilla trata el despido de Lopetegui|date=2022. gada 1. okt.|website=Diario AS|access-date={{dat|2022|10|06||bez}}|archive-date={{dat|2022|10|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221005222209/https://as.com/futbol/primera/el-sevilla-trata-el-despido-de-lopetegui-n/}}</ref> == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Real Madrid''' * [[La Liga]]: 1989—90 '''Barcelona''' * [[Spānijas Superkauss]]: 1994, 1996 === Trenera karjera === '''Sevilla''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2019—20]] '''Spānijas U19 izlase''' * [[UEFA Eiropas U-19 čempionāts]]: 2012 '''Spānijas U21 izlase''' * [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts]]: 2013 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}}{{Kataras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Lopetegi, Julens}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:Spānijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Kataras futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:UD Las Palmas spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Rayo Vallecano spēlētāji]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] 0p646prapc4g4ckd8a2vc2e61l30v33 Jelgava (viesnīca) 0 498624 4493638 4156429 2026-07-12T05:39:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493638 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|viesnīcu|Jelgava (nozīmju atdalīšana)|Jelgava}} {{Ēkas infokaste | name = Viesnīca „Jelgava” | status = darbojas | image = Jelgava Lielā iela 6.jpg | caption = Viesnīcas „Jelgava” ēka 2016. gadā | altitude = | building_type = | architectural_style = neoeklektisms<ref name="Mohar">{{Grāmatas atsauce |title=Mapiranje prostorov modernističnih mest v kontekstu načel CIAM-ove Atenske listine |url=https://books.google.lv/books?id=uNcAEAAAQBAJ&pg=PA116&lpg=PA116 |author1=Katarina Mohar |author2=Barbara Vodopivec |year=2020 |publisher=Založba ZRC |isbn=978-9610-5043-4-4 |page=133}}</ref> | structural_system = | cost = | ren_cost = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = | address = [[Lielā iela (Jelgava)|Lielā iela]] 6 | location_town = [[Jelgava]] | location_country = {{LAT}} | pushpin_map = Jelgava | latd = 56 | latm = 39 | lats = 12 | latNS = N | longd = 23 | longm = 43 | longs = 43 | longEW = E | map_caption = | map_alt = | pushpin_image = | pushpin_relief = yes | map_size = | map_label = | label_position = | mark = | mark_width = | groundbreaking_date = | start_date = 1938 | completion_date = 1940 | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | demolition_date = | destruction_date = | height = | architectural = | tip = | antenna_spire = | roof = | top_floor = | observatory = | other_dimensions = | floor_count = | floor_area = | seating_type = | seating_capacity = | elevator_count = | architect = [[Alfrēds Laukirbe]] | architecture_firm = | structural_engineer = | services_engineer = | civil_engineer = | other_designers = | quantity_surveyor = | main_contractor = | awards = | designations = | rooms = 41 | parking = | url = {{URL|https://www.hoteljelgava.lv/}} | embedded = | references = }} '''Viesnīca „Jelgava”''' ir četrzvaigžņu viesnīca [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]] 6, [[Jelgava|Jelgavā]], [[Driksa]]s krastā un Lielās ielas krustojumā ar [[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvāri]].<ref>[https://visit.jelgava.lv/lv/component/k2/item/390-viesnica-jelgava VisitJelgava. Viesnīca "Jelgava"]</ref> Viesnīcas ēkai ir valsts aizsardzībā esoša vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/5155|title=5155. Viesnīca Mantojums|website=is.mantojums.lv|access-date=2021. gada 9. decembrī|archive-date=2021. gada 9. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20211209133514/https://is.mantojums.lv/5155}}</ref> Zem viesnīcas vasaras dārza atrodas bijušā [[Kurzemes Bruņniecības nams|Kurzemes Bruņniecības nama]] pamatu fragmenti.<ref name="Par mums">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hoteljelgava.lv/?page=13 |title=Par mums |publisher=Viesnīca „Jelgava” |access-date=2021. gada 9. decembrī |archive-date=2021. gada 9. Decembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20211209195510/http://www.hoteljelgava.lv/?page=13 }}</ref> Viesnīcā „Jelgava” pieejama 41 istaba, ar iespēju izmitināt līdz 80 personām.<ref name="Par mums"/> == Vēsture == [[Attēls:Viesnīcas Jelgava projekts 1938.jpg|thumb|left|250px|Viesnīcas „Jelgava” projekts]] Viesnīcas ēka celta no 1938. līdz 1940. gadam pēc arhitekta [[Alfrēds Laukirbe|Alfrēda Laukirbes]] projekta.<ref name=":1">{{Laikraksta atsauce |title=Guldīs pamatakmeni Jelgavas jaunai viesnīcai |date= 1939. gada 28. septembris |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?#panel:pa%7Cissue:285278%7Carticle:DIVL285 |newspaper=[[Latvijas Kareivis]] |issue=Nr. 220 |page=4. lpp}}</ref> Viesnīcas celtniecību finansēja Rīgas kredītbanka.<ref name=":1" /> Viesnīcas celšanu, pēc arhitekta stāsta, rosinājis [[Kārlis Ulmanis]], gatavojoties tranzīta tūristu plūsmai caur Jelgavu sakarā ar [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|1940. gadā paredzētajām olimpiskajām spēlēm Helsinkos]].<ref name=":0">{{Laikraksta atsauce |author=Maira Dudareva |title=Jelgavā viesojās arhitekts Alfrēds Laukirbe |date=1992. gada 8. septembris |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?#panel:pa%7Cissue:32842%7Carticle:DIVL107 |newspaper=Jelgavas Ziņotājs |issue=Nr.137 |page=2. lpp}}</ref> Viesnīca „Jelgava” kļuva par vienu no tolaik izsmalcinātākajām Latvijā. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupācijas]] viesnīca tika [[nacionalizācija|nacionalizēta]].<ref>{{Laikraksta atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?#panel:pa%7Cissue:384079%7Carticle:DIVL56 |title=LPSR APP dekrēti. Lielo namu nacionalizācija |date=1940. gada 30. oktobris |newspaper=Zemgales Komunists |issue=Nr. 70 |page=1. lpp}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā notikušajā [[Kauja par Jelgavu (1944)|kaujā par Jelgavu]] viesnīca tika izpostīta, bet 1944. gadā tika izstrādāts atjaunošanas būvprojekts, pēc gada uzsākti darbi un 1950. gada februārī viesnīca tika atvērta.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=M. Ļebedevs |date=1950. gada 4. februāris |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?#panel:pa%7Cissue:384300%7Carticle:DIVL132 |title=Viesnīca atvērusi durvis |newspaper=Zemgales Komunists |issue=Nr. 21 |page=2. lpp |access-date=2021. gada 9. decembrī}}</ref> Ēkas neoeklektiskais stils kontrastē ar aiz tās stāvošo pēckara gadu vienkāršo dzīvojamo ēku ritmu.<ref name="Mohar" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s viesnīca tika [[Privatizācija Latvijā|privatizēta]]. 2019. gada novembrī pie viesnīcas ieejas atklāta piemiņas plāksne ēkas arhitektam Alfrēdam Laukirbem.<ref>{{Laikraksta atsauce |url=https://www.jelgava.lv/files/jv_nr_47_638(1).pdf#page=8 |title=Pie viesnīcas «Jelgava» atklāj piemiņas plāksni arhitektam |newspaper=Jelgavas vēstnesis |date=2019. gada 21. novembris |issue=Nr. 47 |page=8. lpp |access-date=2021. gada 15. Decembris |archive-date=2021. gada 9. Decembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20211209192331/https://www.jelgava.lv/files/jv_nr_47_638(1).pdf#page=8 }}</ref> == Interesanti fakti == * 2012. gadā viesnīcā „Jelgava” no 18. aprīļa līdz 2. maijam dzīvoja [[Džekijs Čans]], ''[[Aerodium]]'' [[Vertikālais vēja tunelis|vēja tunelī]] uzņemot ainas filmai „[[Dieva bruņas 3: Misija Zodiaks]]”. * Visus viesnīcas „Jelgava” numurus rotā Jelgavas mākslinieka un pedagoga [[Uldis Roga|Ulda Rogas]] gleznas, kurās attēlota Jelgava no dažādiem skatpunktiem. Par godu U. Rogas 80. dzimšanas dienai 2021. gada 6. augustā viesnīcas Zelta zālē tika atklāta Jelgavā pirmā jubilejas personālizstāde.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgavniekiem.lv/?l=168&act=4&art=52203&lnk_src=popular |title=Viesnīcā "Jelgava" Ulda Rogas personālizstāde |date=2021. gada 10. augusts |website=www.jelgavniekiem.lv |access-date=2021. gada 9. decembrī |archive-date=2021. gada 10. Decembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20211210084944/http://www.jelgavniekiem.lv/?l=168&act=4&art=52203&lnk_src=popular }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.hoteljelgava.lv/ Viesnīcas tīmekļa vietne] {{facebook|hoteljelgava.lv}} * {{instagram|hotel_jelgava}} [[Kategorija:Jelgava]] [[Kategorija:Viesnīcas Latvijā]] fmrz5z48zpilcc7unys3whdp6won13h Ofiss (seriāls) 0 499374 4493521 3750226 2026-07-11T19:09:37Z Baisulis 11523 precizējums...... 4493521 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Apvienotās Karalistes komēdijseriālu|ASV rīmeiku|Ofiss (ASV seriāls)}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{noitalic|Ofiss}} | show_name_2 = ''The Office'' | bgcolour = | color text = | image = | caption = | genre = * [[situāciju komēdija]] * [[mokumentālā filma|mokumentālais seriāls]] | format = | creator = * [[Rikijs Džerveiss]] * [[Stefans Merčants]] | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = | starring = * [[Rikijs Džerveiss]] * [[Martins Frīmens]] * [[Makenzijs Kruks]] * [[Lūsija Deivisa]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = ''[[Big George]]'' | opentheme = ''Handbags and Gladrags'' | endtheme = | composer = | country = {{GBR}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 2 | num_episodes = 14 | list_episodes = 30 min | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = | company = | distributor = | channel = [[BBC Two]] | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2001|7|9|N|bez}} | last_aired = {{dat|2003|12|27|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = rīmeiki ([[La Job|kanādiešu]], [[La ofis|čīliešu]], [[Kancl|čehu]], [[Konttori|somu]], [[Le Bureau|franču]], [[Stromberg (seriāls)|vācu]], [[Ofiss (Indijas seriāls)|indiešu]], [[HaMisrad|izraēliešu]], [[Ofiss (Polijas seriāls)|poļu]], [[Kontoret|zviedru]], [[Ofiss (ASV seriāls)|amerikāņu]]) | website = https://www.bbc.co.uk/programmes/b00jd68z | production_website = }} '''"Ofiss"''' ({{val|en|The Office}}) ir 2001. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] situāciju komēdijseriāls. Tā ir parodija dokumentālajām filmām ([[mokumentālā filma]]) un stāsta par Deividu Brentu (atveido [[Rikijs Džerveiss]]), iedomīgu priekšnieku ar sliktām sociālajām iemaņām. Seriāla autori ir Rikijs Džerveiss un [[Stīvens Merčants]]. Galvenajās lomas atveido Rikijs Džerveiss, [[Martins Frīmens]], [[Makenzijs Kruks]] un [[Lūsija Deivisa]]. Seriālam ir vairāki [[jauns ekranizējums|rīmeiki]], pazīstamākais no tiem ir ASV seriāls [[Ofiss (ASV seriāls)|ar tādu pašu nosaukumu]]. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | '''1''' | 6 | {{dat|2001|7|9|N|bez}} | {{dat|2001|8|20|N|bez}} |- | '''2''' | 6 | {{dat|2002|9|30|N|bez}} | {{dat|2002|11|4|N|bez}} |- | '''Specizlaidumi''' | 2 | {{dat|2003|12|26|N|bez}} | {{dat|2003|12|27|N|bez}} |} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes televīzijas seriāli]] 8eripzp669cjjev8z03ub9phpfu13gi Polockas iela 0 518496 4493479 4099438 2026-07-11T17:24:14Z Olgerts V 41522 Noņēma pāradresāciju uz [[Satekles iela (Rīga)]] 4493479 wikitext text/x-wiki '''Polockas iela''' Latvijā var būt: * [[Satekles iela (Rīga)|Satekles ielas]] Rīgā nosaukums no 1885. līdz 1938. gadam; * [[Bauskas iela (Daugavpils)|Bauskas ielas]] Daugavpilī nosaukums līdz 1934. gadam; * [[Vakaru iela]]s Daugavpilī ([[Grīva (Daugavpils)|Grīvā]]) nosaukums līdz 20. gadsimta vidum. {{Ielu nosaukums}} a86018ot1ab9ma4ook4wxhgkm745b61 Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Augšdaugavas novadā 0 518885 4493612 4490180 2026-07-12T04:17:29Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4493612 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483510}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483510 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230083 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q46909406 | label = ''[[:d:Q46909406|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Ambeļi | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Ambeļu katoļu baznīcā | lat = 56.03805556 | long = 26.8475 | p625 = {{Coord|56.038056|26.8475|display=inline}} | vaid = 3238 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ambeļu baznīca|Ambeļu Svētā Jura Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Ambe%C4%BCi }} {{monument | qid = Q46909290 | label = ''[[:d:Q46909290|Kampānu - Kusiņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kampānu - Kusiņu viduslaiku kapsēta | municipality = Ambeļu pagasts | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Kampāniem un Mazajiem Kusiņiem | lat = 56.024680795926 | long = 26.869431604291 | p625 = {{Coord|56.024681|26.869432|display=inline}} | vaid = 653 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q46909324 | label = [[Melnais kalns|Melnais kalns - pilskalns]] | name = Melnais kalns - pilskalns | municipality = Ambeļu pagasts | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Putāniem un Greižām | lat = 56.060723630968 | long = 26.867256668183 | p625 = {{Coord|56.060724|26.867257|display=inline}} | vaid = 654 | wikipediauri = Melnais_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q46909363 | label = ''[[:d:Q46909363|Ubodišķu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ubodišķu viduslaiku kapsēta | municipality = Ambeļu pagasts | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Ubodišķos | lat = 56.041267031201 | long = 26.922841709847 | p625 = {{Coord|56.041267|26.922842|display=inline}} | vaid = 655 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q47007677 | label = ''[[:d:Q47007677|Altāri (3)]]'' | name = Altāri (3) | municipality = Bebrene | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Bebrenes katoļu baznīcā | lat = 56.06638889 | long = 26.13027778 | p625 = {{Coord|56.066389|26.130278|display=inline}} | image = Bebrenes%20bazn%C4%ABca%2013.jpg | vaid = 3244 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bebrenes katoļu baznīca|Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Bebrene }} {{monument | qid = Q47007666 | label = ''[[:d:Q47007666|Bebrenes senkapi]]'' | name = Bebrenes senkapi | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Dainām | lat = 56.068752035746 | long = 26.123283831065 | p625 = {{Coord|56.068752|26.123284|display=inline}} | vaid = 657 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007668 | label = ''[[:d:Q47007668|Dagu senkapi]]'' | name = Dagu senkapi | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Dagiem | lat = 56.044809879666 | long = 26.11616167646 | p625 = {{Coord|56.04481|26.116162|display=inline}} | vaid = 658 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007669 | label = ''[[:d:Q47007669|Ezeru senkapi (Franču kapi)]]'' | name = Ezeru senkapi (Franču kapi) | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Ezeriem | lat = 56.051404586895 | long = 26.080688624573 | p625 = {{Coord|56.051405|26.080689|display=inline}} | vaid = 659 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007670 | label = [[Ilzes pilskalns]] | name = Ilzes pilskalns | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Biteniekiem un Mālniekiem | lat = 56.040225830991 | long = 26.094953368156 | p625 = {{Coord|56.040226|26.094953|display=inline}} | vaid = 660 | wikipediauri = Ilzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007671 | label = [[Valaiņu pilskalns (Bebrenes pagasts)|Valaiņu pilskalns]] | name = Valaiņu pilskalns | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Valaiņiem | lat = 56.092954589835 | long = 27.059790368316 | p625 = {{Coord|56.092955|27.05979|display=inline}} | vaid = 9024 | wikipediauri = Valai%C5%86u_pilskalns_(Bebrenes_pagasts) | year = 5.–13. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007672 | label = ''[[:d:Q47007672|Valaiņu apmetne un dobumakmens]]'' | name = Valaiņu apmetne un dobumakmens | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = "Valaiņi", pie Valaiņiem | lat = 56.053336 | long = 26.175593 | p625 = {{Coord|56.053336|26.175593|display=inline}} | vaid = 9022 | year = 11.–13. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007674 | label = ''[[:d:Q47007674|Grāfu Zībergu - Plāteru dzimtas kapliča]]'' | name = Grāfu Zībergu - Plāteru dzimtas kapliča | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Bebrenes katoļu kapos | lat = 56.071318762759 | long = 26.14858430188 | p625 = {{Coord|56.071319|26.148584|display=inline}} | image = Gr%C4%81fu%20Pl%C4%81teru-Z%C4%ABbergu%20kapli%C4%8Da%2C%2021.06.2020.jpg | commonscat = Plater-Sieberg chapel in Bebrene | vaid = 8708 | year = 1875. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007675 | label = [[Čamaņu kapu kapliča]] | name = Čamaņu kapu kapliča | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pašvaldības (Čamaņu) kapi | lat = 56.030412350848 | long = 26.149813475632 | p625 = {{Coord|56.030412|26.149813|display=inline}} | vaid = 8728 | wikipediauri = %C4%8Cama%C5%86u_kapu_kapli%C4%8Da | year = 1821. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909903 | label = ''[[:d:Q46909903|Dzejnieka Raiņa dzīves vieta]]'' | name = Dzejnieka Raiņa dzīves vieta | municipality = Birkineļi | district = Kalkūnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.816139113751 | long = 26.45663624385 | p625 = {{Coord|55.816139|26.456636|display=inline}} | image = Bir%C4%B7enele%20-%20Rai%C5%86a%20muzejs%202000-10-15.jpg | commonscat = Birkineļi Manor | vaid = 20 | year = 1872.-1879. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Birkine%C4%BCi }} {{monument | qid = Q46910555 | label = ''[[:d:Q46910555|Buivīšu pilskalns (Vecie kapi)]]'' | name = Buivīšu pilskalns (Vecie kapi) | municipality = Buivīši | district = Nīcgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.125578407037 | long = 26.340875644516 | p625 = {{Coord|56.125578|26.340876|display=inline}} | vaid = 683 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Buiv%C4%AB%C5%A1i }} {{monument | qid = Q46909706 | label = ''[[:d:Q46909706|Robežnieku pilskalns ar apmetni]]'' | name = Robežnieku pilskalns ar apmetni | municipality = Demenes pagasts | district = Demenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Riču ezera ziemeļrietumu galā pie bij. Robežniekiem | lat = 55.710316067393 | long = 26.656511572048 | p625 = {{Coord|55.710316|26.656512|display=inline}} | vaid = 8921 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Demenes_pagasts }} {{monument | qid = Q16355113 | label = [[Dvietes apmetne]] | name = Dvietes apmetne | municipality = Dvietes pagasts | district = Dvietes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Niedrēm, Dvietes upes labajā kr. pie iztekas no Dvietes ezera | lat = 56.056314438536 | long = 26.265051863295 | p625 = {{Coord|56.056314|26.265052|display=inline}} | vaid = 664 | wikipediauri = Dvietes_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvietes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007678 | label = ''[[:d:Q47007678|Grīvas ezera apmetne]]'' | name = Grīvas ezera apmetne | municipality = Dvietes pagasts | district = Dvietes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Dvietes palienes dabas parkā, Dvietes kanāla kreisajā krastā, pie ietekas Grīvas (Skuķu) ezerā | lat = 56.069273 | long = 26.192319 | p625 = {{Coord|56.069273|26.192319|display=inline}} | vaid = 9020 | year = 3400.–2300. g.p.m.ē. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvietes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007680 | label = ''[[:d:Q47007680|Slobodas apmetne]]'' | name = Slobodas apmetne | municipality = Dvietes pagasts | district = Dvietes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Dvietes palienes dabas parkā, Dvietes kanāla kreisajā krastā, pie Viesītes ietekas Dvietes kanālā | lat = 56.07032 | long = 26.187849 | p625 = {{Coord|56.07032|26.187849|display=inline}} | vaid = 9021 | year = 2300.–1500. g.p.m.ē. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvietes_pagasts }} {{monument | qid = Q15218177 | label = [[Lašu pilskalns]] | name = Lašu pilskalns | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Eglaines krejotavas | lat = 55.95805556 | long = 26.115 | p625 = {{Coord|55.958056|26.115|display=inline}} | image = Vecla%C5%A1u%20mui%C5%BEas%20pils%20drupas%2C%2030.05.2015.jpg | commonscat = Laši Hillfort | vaid = 666 | wikipediauri = La%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007682 | label = ''[[:d:Q47007682|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3249 | year = ap 1800. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007686 | label = ''[[:d:Q47007686|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3250 | year = ap 1805. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007688 | label = ''[[:d:Q47007688|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3251 | year = ap 1805. 1924. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007689 | label = ''[[:d:Q47007689|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3253 | year = ap 1800. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q15218899 | label = [[Elernes baznīca|Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca]] | name = Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca | municipality = Elerne | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.890776387053 | long = 26.712947786496 | p625 = {{Coord|55.890776|26.712948|display=inline}} | image = Elerne%20church.jpg | commonscat = Church of the Ascension of Christ in Elerne | vaid = 6300 | wikipediauri = Elernes_bazn%C4%ABca | year = 1651., 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elerne }} {{monument | qid = Q46911193 | label = ''[[:d:Q46911193|Cilnis "Marijas pasludināšana"]]'' | name = Cilnis "Marijas pasludināšana" | municipality = Elerne | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Elerņas (Elkšņu) katoļu baznīcā | lat = 55.890738326753 | long = 26.71315814784 | p625 = {{Coord|55.890738|26.713158|display=inline}} | vaid = 3304 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Elerne }} {{monument | qid = Q46911483 | label = ''[[:d:Q46911483|Ezerstarpu senkapi]]'' | name = Ezerstarpu senkapi | municipality = Ezerstarpi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.133523199816 | long = 26.886982137327 | p625 = {{Coord|56.133523|26.886982|display=inline}} | vaid = 716 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ezerstarpi }} {{monument | qid = Q46909445 | label = ''[[:d:Q46909445|Galvānu senkapi]]'' | name = Galvānu senkapi | municipality = Galvāni | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.042112471154 | long = 26.849923759339 | p625 = {{Coord|56.042112|26.849924|display=inline}} | vaid = 646 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galv%C4%81ni_(Ambe%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q46909469 | label = ''[[:d:Q46909469|Gņilojas Ručejas senkapi]]'' | name = Gņilojas Ručejas senkapi | municipality = Gļinaruča | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.023240274217 | long = 26.940240778506 | p625 = {{Coord|56.02324|26.940241|display=inline}} | vaid = 647 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = G%C4%BCinaru%C4%8Da }} {{monument | qid = Q113483852 | label = ''[[:d:Q113483852|Ilūkstes jezuītu klostera komplekss un baznīcas fragmenti]]'' | name = Ilūkstes jezuītu klostera komplekss un baznīcas fragmenti | municipality = Ilūkste | district = Ilūkste | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''<br/>''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.97662 | long = 26.29893 | p625 = {{Coord|55.97662|26.29893|display=inline}} | image = I%C5%82uk%C5%A1ta%2C%20Rynak%2C%20Jezuicki.%20%D0%86%D0%BB%D1%83%D0%BA%D1%88%D1%82%D0%B0%2C%20%D0%A0%D1%8B%D0%BD%D0%B0%D0%BA%2C%20%D0%95%D0%B7%D1%83%D1%96%D1%86%D0%BA%D1%96%20%281901-14%29.jpg | vaid = 9310 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis<br/>valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Il%C5%ABkste }} {{monument | qid = Q46910747 | label = ''[[:d:Q46910747|Ērģeļu prospekta fragmenti]]'' | name = Ērģeļu prospekta fragmenti | municipality = Jaunborne | district = Jaunborne<br/>Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Jaunbornes katoļu baznīcā | lat = 55.866103999849 | long = 26.925525999814 | p625 = {{Coord|55.866104|26.925526|display=inline}} | vaid = 3266 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Jaunbornes baznīca|Jaunbornes Svētā Krusta atrašanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Jaunborne }} {{monument | qid = Q46910071 | label = ''[[:d:Q46910071|Janušanu senkapi]]'' | name = Janušanu senkapi | municipality = Jaunušāni | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.935363995745 | long = 26.441311098537 | p625 = {{Coord|55.935364|26.441311|display=inline}} | vaid = 672 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunu%C5%A1%C4%81ni }} {{monument | qid = Q15219035 | label = [[Jezupovas baznīca|Jezupovas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca]] | name = Jezupovas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca | municipality = Juzefova | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = "Pēteri" | lat = 55.92638889 | long = 26.72277778 | p625 = {{Coord|55.926389|26.722778|display=inline}} | image = Jezupovas%20Sv%C4%93t%C4%81%20P%C4%93tera%20un%20P%C4%81vila%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Peter and Saint Paul in Juzepova | vaid = 8713 | wikipediauri = Jezupovas_bazn%C4%ABca | year = 1936., 1958.-1961. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Juzefova_(Naujenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q11196513 | label = [[Kalkūnes pilskalns]] | name = Kalkūnes pilskalns | municipality = Kalkūnes pagasts | district = Kalkūnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kiluškos, starp Laukugaļiem un Silmaļiem | lat = 55.82611111 | long = 26.46388889 | p625 = {{Coord|55.826111|26.463889|display=inline}} | vaid = 668 | wikipediauri = Kalk%C5%ABnes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalk%C5%ABnes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909835 | label = ''[[:d:Q46909835|Kilušku senkapi]]'' | name = Kilušku senkapi | municipality = Kalkūnes pagasts | district = Kalkūnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kiluškos, pie Grantiņiem | lat = 55.829949360799 | long = 26.454185573951 | p625 = {{Coord|55.829949|26.454186|display=inline}} | vaid = 667 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalk%C5%ABnes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909942 | label = ''[[:d:Q46909942|Interjera dekoratīvā apdare un iekārta]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare un iekārta | municipality = Kalupes pagasts | district = Kalupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kalupes katoļu baznīcā | lat = 56.09694444 | long = 26.54388889 | p625 = {{Coord|56.096944|26.543889|display=inline}} | image = Kalupes%20katolisk%C4%81%20bazn%C4%ABca16.jpg | commonscat = Kalupe Roman Catholic Church (interior) | vaid = 3258 | year = 1882. 1913. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kalupes katoļu baznīca|Kalupes Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kalupes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909996 | label = ''[[:d:Q46909996|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Kalupes pagasts | district = Kalupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Ķīšos (Ķeišos) | lat = 56.117675536707 | long = 26.539740068862 | p625 = {{Coord|56.117676|26.53974|display=inline}} | vaid = 669 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalupes_pagasts }} {{monument | qid = Q46911016 | label = ''[[:d:Q46911016|Kaķīšu pilskalns (Zamok)]]'' | name = Kaķīšu pilskalns (Zamok) | municipality = Kaķīši | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.896604489797 | long = 26.386066135739 | p625 = {{Coord|55.896604|26.386066|display=inline}} | vaid = 702 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ka%C4%B7%C4%AB%C5%A1i_(Sventes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911044 | label = ''[[:d:Q46911044|Kaķīšu senkapi]]'' | name = Kaķīšu senkapi | municipality = Kaķīši | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.898601799001 | long = 26.386895999332 | p625 = {{Coord|55.898602|26.386896|display=inline}} | vaid = 703 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ka%C4%B7%C4%AB%C5%A1i_(Sventes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911261 | label = [[Lasiņu pilskalns|Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns (Gorodoks) ar apmetni]] | name = Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns (Gorodoks) ar apmetni | municipality = Lasenberga | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lasenbekas muižā | lat = 55.854765874335 | long = 26.596468601795 | p625 = {{Coord|55.854766|26.596469|display=inline}} | image = Lasinu%20pilskalns-1-960x636.jpg | vaid = 712 | wikipediauri = Lasi%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Lasenbekas muiža]] | munwiki = Lasenberga }} {{monument | qid = Q46910037 | label = ''[[:d:Q46910037|Klajumu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Klajumu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Laucesas pagasts | district = Laucesas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Klajumiem | lat = 55.843969294776 | long = 26.503693550479 | p625 = {{Coord|55.843969|26.503694|display=inline}} | vaid = 671 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucesas_pagasts }} {{monument | qid = Q46909497 | label = [[Leperu pilskalns]] | name = Leperu pilskalns | municipality = Lauku Ļāperi | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.036650126332 | long = 26.928674134013 | p625 = {{Coord|56.03665|26.928674|display=inline}} | vaid = 648 | wikipediauri = Leperu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lauku_%C4%BB%C4%81peri }} {{monument | qid = Q46909527 | label = ''[[:d:Q46909527|Leperu senkapi]]'' | name = Leperu senkapi | municipality = Lauku Ļāperi | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.026657159529 | long = 26.923897528377 | p625 = {{Coord|56.026657|26.923898|display=inline}} | vaid = 649 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lauku_%C4%BB%C4%81peri }} {{monument | qid = Q47007706 | label = ''[[:d:Q47007706|Palazdiņu pilskalns]]'' | name = Palazdiņu pilskalns | municipality = Liellazdas | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.020349484879 | long = 26.294272094059 | p625 = {{Coord|56.020349|26.294272|display=inline}} | vaid = 686 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liellazdas }} {{monument | qid = Q46909558 | label = [[Baranaukas pilskalns]] | name = Baranaukas pilskalns | municipality = Lielā Baranovska | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.046217400504 | long = 26.859032844538 | p625 = {{Coord|56.046217|26.859033|display=inline}} | vaid = 650 | wikipediauri = Baranaukas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liel%C4%81_Baranovska }} {{monument | qid = Q46910097 | label = ''[[:d:Q46910097|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Līksna | district = Līksna<br/>Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Līksnas katoļu baznīcā | lat = 55.99861111 | long = 26.39638889 | p625 = {{Coord|55.998611|26.396389|display=inline}} | vaid = 3263 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līksnas katoļu baznīca|Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABksna }} {{monument | qid = Q131160415 | label = [[Ļūbasta pilskalns]] | name = Ļūbasta pilskalns | municipality = Līksnas pagasts | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.942527777778 | long = 26.452722222222 | p625 = {{Coord|55.942528|26.452722|display=inline}} | vaid = 9522 | wikipediauri = %C4%BB%C5%ABbasta_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABksnas_pagasts }} {{monument | qid = Q16363144 | label = [[Markovas pilskalns]] | name = Markovas pilskalns | municipality = Markova | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.918889671237 | long = 26.888363797121 | p625 = {{Coord|55.91889|26.888364|display=inline}} | vaid = 675 | wikipediauri = Markovas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Markova_(Naujenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911510 | label = ''[[:d:Q46911510|Maskavas pilskalns (Gorodok)]]'' | name = Maskavas pilskalns (Gorodok) | municipality = Maskovskaja | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.041312058542 | long = 26.804965174582 | p625 = {{Coord|56.041312|26.804965|display=inline}} | vaid = 717 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maskovskaja }} {{monument | qid = Q46911545 | label = ''[[:d:Q46911545|Maskavas senkapi]]'' | name = Maskavas senkapi | municipality = Maskovskaja | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.044811805261 | long = 26.799188181845 | p625 = {{Coord|56.044812|26.799188|display=inline}} | vaid = 718 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maskovskaja }} {{monument | qid = Q46910300 | label = ''[[:d:Q46910300|Melderišķu senkapi]]'' | name = Melderišķu senkapi | municipality = Melderiški | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.938778575966 | long = 26.912136432505 | p625 = {{Coord|55.938779|26.912136|display=inline}} | vaid = 676 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Melderi%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q46910133 | label = ''[[:d:Q46910133|Muntišķu senkapi (Mēra kapi)]]'' | name = Muntišķu senkapi (Mēra kapi) | municipality = Munciški | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.08454585093 | long = 26.367094435506 | p625 = {{Coord|56.084546|26.367094|display=inline}} | vaid = 673 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Munci%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q46910579 | label = ''[[:d:Q46910579|Malagala apmetne]]'' | name = Malagala apmetne | municipality = Mālgals | district = Nīcgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.172513611442 | long = 26.315251536104 | p625 = {{Coord|56.172514|26.315252|display=inline}} | vaid = 684 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81lgals }} {{monument | qid = Q4110154 | label = [[Vecračinas pilskalns]] | name = Vecračinas pilskalns | municipality = Naujenes pagasts<br/>Vecračina | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.915<br/>55.914850618886 | long = 26.932222222222<br/>26.932359211285 | p625 = {{Coord|55.915|26.932222|display=inline}}<br/>{{Coord|55.914851|26.932359|display=inline}} | vaid = 681 | wikipediauri = Vecra%C4%8Dinas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Naujenes_pagasts<br/>Vecra%C4%8Dina }} {{monument | qid = Q46910334 | label = ''[[:d:Q46910334|Nitišu senkapi]]'' | name = Nitišu senkapi | municipality = Nitiši | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.892028264038 | long = 26.733927501693 | p625 = {{Coord|55.892028|26.733928|display=inline}} | vaid = 677 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Niti%C5%A1i }} {{monument | qid = Q4993833 | label = [[Nīcgales Lielais akmens]] | name = Nīcgales Lielais akmens | municipality = Nīcgales pagasts | district = Nīcgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Nīcgali un Vārkavu | lat = 56.15214987265 | long = 26.461463519661 | p625 = {{Coord|56.15215|26.461464|display=inline}} | image = N%C4%ABcgales%20Lielais%20akmens%202002-06-29.jpg | commonscat = Nīcgale Great Stone | vaid = 685 | wikipediauri = N%C4%ABcgales_Lielais_akmens | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcgales_pagasts }} {{monument | qid = Q46911579 | label = ''[[:d:Q46911579|Ostrovas senkapi]]'' | name = Ostrovas senkapi | municipality = Ostrova | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.054140530107 | long = 26.819427366536 | p625 = {{Coord|56.054141|26.819427|display=inline}} | vaid = 719 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ostrova_(Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911602 | label = ''[[:d:Q46911602|Višķu pilskalns (Gorodok)]]'' | name = Višķu pilskalns (Gorodok) | municipality = Ostrova | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.060983781937 | long = 26.839046849172 | p625 = {{Coord|56.060984|26.839047|display=inline}} | vaid = 720 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ostrova_(Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007692 | label = ''[[:d:Q47007692|Zamečkas pilskalns (Ozolkalns)]]'' | name = Zamečkas pilskalns (Ozolkalns) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Avotiņiem un Stādiņiem | lat = 56.029936318852 | long = 26.289556655929 | p625 = {{Coord|56.029936|26.289557|display=inline}} | image = Zame%C4%8Dkas%20pilskaln%C4%81%2C%2024.06.2020.%20-%2050866517676.jpg | commonscat = Zamečka Hillfort | vaid = 687 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007693 | label = ''[[:d:Q47007693|Grantiņu senkapi (Priežu kalniņš)]]'' | name = Grantiņu senkapi (Priežu kalniņš) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.054610225627 | long = 26.204817508815 | p625 = {{Coord|56.05461|26.204818|display=inline}} | vaid = 688 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007695 | label = ''[[:d:Q47007695|Grantiņu senkapi II]]'' | name = Grantiņu senkapi II | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Grantiņiem | vaid = 9023 | year = 10.–12. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007696 | label = ''[[:d:Q47007696|Kalnišķu (Dvietes) pilskalns]]'' | name = Kalnišķu (Dvietes) pilskalns | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Kalnājiem (Speķiem) | lat = 56.049431414305 | long = 26.215130468487 | p625 = {{Coord|56.049431|26.21513|display=inline}} | vaid = 689 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007699 | label = ''[[:d:Q47007699|Lapsukalns - pilskalns]]'' | name = Lapsukalns - pilskalns | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Paradīzēm (Rajām) | lat = 55.970374556177 | long = 26.188648244837 | p625 = {{Coord|55.970375|26.188648|display=inline}} | vaid = 690 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007700 | label = ''[[:d:Q47007700|Rurānu Batarejas kalns - pilskalns un senkapi]]'' | name = Rurānu Batarejas kalns - pilskalns un senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Rurāniem | lat = 56.02580326663 | long = 26.209116684058 | p625 = {{Coord|56.025803|26.209117|display=inline}} | vaid = 691 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007701 | label = ''[[:d:Q47007701|Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns)]]'' | name = Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Sidrabiņiem (Kankariem) | lat = 56.016008610688 | long = 26.213348059848 | p625 = {{Coord|56.016009|26.213348|display=inline}} | vaid = 692 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007703 | label = ''[[:d:Q47007703|Sidrabiņu senkapi]]'' | name = Sidrabiņu senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Sidrabiņiem (Kankariem) | lat = 56.018795670132 | long = 26.21168499364 | p625 = {{Coord|56.018796|26.211685|display=inline}} | vaid = 693 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007704 | label = ''[[:d:Q47007704|Varoņu senkapi]]'' | name = Varoņu senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Varoņiem un Grantiņiem | lat = 56.054113548142 | long = 26.203512917769 | p625 = {{Coord|56.054114|26.203513|display=inline}} | vaid = 694 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007705 | label = ''[[:d:Q47007705|Melnaiskalns - pilskalns un apmetne]]'' | name = Melnaiskalns - pilskalns un apmetne | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Senčiem un Ķirškalniem | lat = 55.98002245684 | long = 26.263296103878 | p625 = {{Coord|55.980022|26.263296|display=inline}} | vaid = 695 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q46909773 | label = ''[[:d:Q46909773|Piparu senkapi]]'' | name = Piparu senkapi | municipality = Pipari | district = Dubnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.078838127862 | long = 26.728709521466 | p625 = {{Coord|56.078838|26.72871|display=inline}} | vaid = 662 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pipari_(Dubnas_pagasts) }} {{monument | qid = Q12650390 | label = ''[[:d:Q12650390|Bārenes pilskalns]]'' | name = Bārenes pilskalns | municipality = Prodes pagasts | district = Prodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Paškānos pie Upītēm | lat = 56.10244 | long = 25.84628 | p625 = {{Coord|56.10244|25.84628|display=inline}} | vaid = 701 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prodes_pagasts }} {{monument | qid = Q138514628 | label = ''[[:d:Q138514628|Baltmuižas kungu māja ar parku]]'' | name = Baltmuižas kungu māja ar parku | municipality = Prodes pagasts | district = Prodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | vaid = 6298 | year = 1801., 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Baltmuiža (muiža)|Baltmuiža]] | munwiki = Prodes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910167 | label = ''[[:d:Q46910167|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Ribaki | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.951609839829 | long = 26.423193026384 | p625 = {{Coord|55.95161|26.423193|display=inline}} | vaid = 674 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ribaki }} {{monument | qid = Q46910360 | label = ''[[:d:Q46910360|Rudanu senkapi (Franču kapi, Kara kapi)]]'' | name = Rudanu senkapi (Franču kapi, Kara kapi) | municipality = Rudāni | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.907419336736 | long = 26.841044633078 | p625 = {{Coord|55.907419|26.841045|display=inline}} | vaid = 678 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rud%C4%81ni }} {{monument | qid = Q46910612 | label = ''[[:d:Q46910612|Kerkūzu apmetne]]'' | name = Kerkūzu apmetne | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kerkūzos | lat = 55.878401490531 | long = 26.926968883423 | p625 = {{Coord|55.878401|26.926969|display=inline}} | vaid = 696 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910647 | label = ''[[:d:Q46910647|Janomoles senkapi]]'' | name = Janomoles senkapi | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie bij. Jaunmoles | lat = 55.916339093934 | long = 26.912624432534 | p625 = {{Coord|55.916339|26.912624|display=inline}} | vaid = 697 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910684 | label = ''[[:d:Q46910684|Upīšu viduslaiku kapsēta (Staroje kladbišče)]]'' | name = Upīšu viduslaiku kapsēta (Staroje kladbišče) | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie bij. Upīšiem | lat = 55.811117193998 | long = 26.941681052168 | p625 = {{Coord|55.811117|26.941681|display=inline}} | vaid = 698 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910715 | label = ''[[:d:Q46910715|Līdaku apmetne]]'' | name = Līdaku apmetne | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Līdakām | lat = 55.873793259498 | long = 26.929821409744 | p625 = {{Coord|55.873793|26.929821|display=inline}} | vaid = 699 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46911303 | label = ''[[:d:Q46911303|Sarkaņu senkapi]]'' | name = Sarkaņu senkapi | municipality = Sarkaņi | district = Vaboles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.995939280764 | long = 26.462113876818 | p625 = {{Coord|55.995939|26.462114|display=inline}} | vaid = 713 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sarka%C5%86i_(Vaboles_pagasts) }} {{monument | qid = Q46909587 | label = [[Greitas kalns|Skromaņu Greitas kalns - pilskalns]] | name = Skromaņu Greitas kalns - pilskalns | municipality = Skromoni | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.042736905588 | long = 26.89760949517 | p625 = {{Coord|56.042737|26.897609|display=inline}} | image = Greitas%20pilskalna%20valnis.jpg | commonscat = Skromaņi Greita Hillfort | vaid = 651 | wikipediauri = Greitas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skromoni }} {{monument | qid = Q46909614 | label = ''[[:d:Q46909614|Skromaņu senkapi]]'' | name = Skromaņu senkapi | municipality = Skromoni | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.037646942239 | long = 26.900388548968 | p625 = {{Coord|56.037647|26.900389|display=inline}} | vaid = 652 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skromoni }} {{monument | qid = Q46910825 | label = ''[[:d:Q46910825|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Skrudaliena | district = Skrudalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Skrudalienas pareizticīgo baznīcā | lat = 55.814772000063 | long = 26.711984999227 | p625 = {{Coord|55.814772|26.711985|display=inline}} | vaid = 3268 | year = 19.gs.Itr. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Skrudaliena }} {{monument | qid = Q46910788 | label = ''[[:d:Q46910788|Voicišķu senkapi (Poļskoje kladbišče)]]'' | name = Voicišķu senkapi (Poļskoje kladbišče) | municipality = Skrudalienas pagasts | district = Skrudalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Pļaviņām | lat = 55.791808587283 | long = 26.694771949142 | p625 = {{Coord|55.791809|26.694772|display=inline}} | vaid = 700 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skrudalienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910387 | label = ''[[:d:Q46910387|Slutišķu viduslaiku kapsēta un apmetne]]'' | name = Slutišķu viduslaiku kapsēta un apmetne | municipality = Slutiški | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.913102893529 | long = 26.885526849593 | p625 = {{Coord|55.913103|26.885527|display=inline}} | vaid = 679 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sluti%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q46910411 | label = ''[[:d:Q46910411|Slutišku sādža]]'' | name = Slutišku sādža | municipality = Slutiški | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | vaid = 8986 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sluti%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q30183922 | label = [[Subates luterāņu baznīca|Subates Pestītāja luterāņu baznīca]] | name = Subates Pestītāja luterāņu baznīca | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | lat = 56.00111111 | long = 25.91361111 | p625 = {{Coord|56.001111|25.913611|display=inline}} | image = Subates%20evlut%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Subate | vaid = 6299 | wikipediauri = Subates_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1685. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007708 | label = ''[[:d:Q47007708|Subates pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Subates pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.006064318123 | long = 25.913232704116 | p625 = {{Coord|56.006064|25.913233|display=inline}} | image = Skats%20p%C4%81r%20Subati%2C%2020.04.2019.jpg | commonscat = Historic Centre of Subate | vaid = 7430 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007709 | label = ''[[:d:Q47007709|Altārdaļas sētiņa]]'' | name = Altārdaļas sētiņa | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3280 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007710 | label = ''[[:d:Q47007710|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3281 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007712 | label = ''[[:d:Q47007712|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3283 | year = 18.gs.s. 19.gs. 1853. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007715 | label = ''[[:d:Q47007715|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3284 | year = 1853. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007716 | label = ''[[:d:Q47007716|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3285 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007718 | label = ''[[:d:Q47007718|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3289 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q12649060 | label = ''[[:d:Q12649060|Arāju pilskalns]]'' | name = Arāju pilskalns | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Arājiem | lat = 55.9118881 | long = 26.2616158 | p625 = {{Coord|55.911888|26.261616|display=inline}} | vaid = 704 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910894 | label = ''[[:d:Q46910894|Āpšukalns - pilskalns]]'' | name = Āpšukalns - pilskalns | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 55.902501774891 | long = 26.330892167666 | p625 = {{Coord|55.902502|26.330892|display=inline}} | vaid = 705 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910926 | label = [[Sudmaļu pilskalns|Sudmaļu pilskalns (Zamok)]] | name = Sudmaļu pilskalns (Zamok) | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Sudmaļiem | lat = 55.900829129364 | long = 26.34323249784 | p625 = {{Coord|55.900829|26.343232|display=inline}} | vaid = 706 | wikipediauri = Sudma%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910965 | label = ''[[:d:Q46910965|Timšānu pilskalns (Zamok)]]'' | name = Timšānu pilskalns (Zamok) | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Timšāniem | lat = 55.911347713232 | long = 26.30141099383 | p625 = {{Coord|55.911348|26.301411|display=inline}} | vaid = 707 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910992 | label = ''[[:d:Q46910992|Turību senkapi]]'' | name = Turību senkapi | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Turībām | lat = 55.88687614159 | long = 26.4019895535 | p625 = {{Coord|55.886876|26.40199|display=inline}} | vaid = 708 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909806 | label = ''[[:d:Q46909806|Svilišķu pilskalns]]'' | name = Svilišķu pilskalns | municipality = Svilišķi | district = Dubnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.0915132111 | long = 26.745508443314 | p625 = {{Coord|56.091513|26.745508|display=inline}} | vaid = 663 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Svili%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911082 | label = ''[[:d:Q46911082|Ellernas Āboltiņu apmetne]]'' | name = Ellernas Āboltiņu apmetne | municipality = Tabores pagasts | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Āboltiņiem | lat = 55.90138499735 | long = 26.719665270576 | p625 = {{Coord|55.901385|26.719665|display=inline}} | vaid = 709 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tabores_pagasts }} {{monument | qid = Q46911121 | label = ''[[:d:Q46911121|Lipikišķu senkapi]]'' | name = Lipikišķu senkapi | municipality = Tabores pagasts | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Lipikišķu Ozoliem | lat = 55.850749796673 | long = 26.740042231621 | p625 = {{Coord|55.85075|26.740042|display=inline}} | vaid = 710 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tabores_pagasts }} {{monument | qid = Q46911158 | label = ''[[:d:Q46911158|Mednieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mednieku viduslaiku kapsēta | municipality = Tabores pagasts | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Medniekiem un Sviklišķiem | lat = 55.835953068238 | long = 26.714152949962 | p625 = {{Coord|55.835953|26.714153|display=inline}} | vaid = 711 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tabores_pagasts }} {{monument | qid = Q46911336 | label = ''[[:d:Q46911336|Vaboles muižas apbūve ar parku]]'' | name = Vaboles muižas apbūve ar parku | municipality = Vabole | district = Vaboles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.026484842039 | long = 26.461967095703 | p625 = {{Coord|56.026485|26.461967|display=inline}} | image = Vaboles%20mui%C5%BEas%20stallis%2C%2003.08.2018.jpg | commonscat = Vabole Manor | vaid = 9017 | year = 19.gs I.p., 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vabole_(ciems) }} {{monument | qid = Q10989039 | label = [[Līksnas katoļu baznīca|Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]] | name = Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca | municipality = Vaikuļāni | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = "Draudzes māja" | lat = 55.99861111 | long = 26.39638889 | p625 = {{Coord|55.998611|26.396389|display=inline}} | image = L%C4%ABksnas%20Sv%C4%93t%C4%81s%20sirds%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%2004.08.2018.jpg | commonscat = Sacred Heart church in Līksna | vaid = 8717 | wikipediauri = L%C4%ABksnas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1909.-1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vaiku%C4%BC%C4%81ni }} {{monument | qid = Q46909642 | label = ''[[:d:Q46909642|Vecstupelišķu senkapi]]'' | name = Vecstupelišķu senkapi | municipality = Vecie Stupeliški | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.040583037 | long = 26.904532739793 | p625 = {{Coord|56.040583|26.904533|display=inline}} | vaid = 656 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecie_Stupeli%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q4161770 | label = [[Dinaburgas pils]] | name = Dinaburgas pils | municipality = Vecpils | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.9125 | long = 26.725 | p625 = {{Coord|55.9125|26.725|display=inline}} | image = Dinaburg4.JPG | commonscat = Dinaburga Castle | vaid = 680 | wikipediauri = Dinaburgas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_(Naujenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911378 | label = ''[[:d:Q46911378|Sīķeles apmetne]]'' | name = Sīķeles apmetne | municipality = Vecsalienas pagasts | district = Vecsalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Sīķelē, Daugavas krastā | lat = 55.885714879769 | long = 26.769867389913 | p625 = {{Coord|55.885715|26.769867|display=inline}} | vaid = 714 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecsalienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46911645 | label = ''[[:d:Q46911645|Višķu senkapi]]'' | name = Višķu senkapi | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Višķu tehnikuma 1. māc. korpusa | lat = 56.063988403029 | long = 26.765157846744 | p625 = {{Coord|56.063988|26.765158|display=inline}} | vaid = 721 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911676 | label = ''[[:d:Q46911676|Višķu viduslaiku kapsēta (Baznīcas kapi) un baznīcas vieta]]'' | name = Višķu viduslaiku kapsēta (Baznīcas kapi) un baznīcas vieta | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.053971110885 | long = 26.791300763626 | p625 = {{Coord|56.053971|26.791301|display=inline}} | vaid = 723 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911708 | label = ''[[:d:Q46911708|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Krāslavas iela 2 | locality = [[Višķu baznīca|Višķu katoļu baznīcā]] | lat = 56.057832 | long = 26.7747971 | p625 = {{Coord|56.057832|26.774797|display=inline}} | vaid = 3320 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911764 | label = ''[[:d:Q46911764|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Krāslavas iela 2 | locality = Višķu katoļu baznīcā | lat = 56.057832 | long = 26.7747971 | p625 = {{Coord|56.057832|26.774797|display=inline}} | vaid = 3324 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911446 | label = [[Zabornajas pilskalns]] | name = Zabornajas pilskalns | municipality = Višķu pagasts | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Zabornaju un Podgurji | lat = 56.087050096461 | long = 26.812299142982 | p625 = {{Coord|56.08705|26.812299|display=inline}} | image = Zabornajas%20pilskaln%C4%81.jpg | commonscat = Zabornaja Hillfort | vaid = 722 | wikipediauri = Zabornajas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q4190977 | label = [[Zemgale (stacija)|Zemgales dzelzceļa stacija]] | name = Zemgales dzelzceļa stacija | municipality = Zemgale (Demenes pagasts) | district = Demenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.714305555556 | long = 26.47 | p625 = {{Coord|55.714306|26.47|display=inline}} | image = Bij.%20Zemgales%20dzelzce%C4%BCa%20stacija%2C%2006.09.2014.jpg | commonscat = Zemgale train station | vaid = 8703 | wikipediauri = Zemgale_(stacija) | year = 1922.-1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zemgale_(Demenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q7917770 | label = ''[[:d:Q7917770|Vecsalienas muižas pils]]'' | name = Vecsalienas muižas pils | municipality = Červonka | district = Vecsalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Červonkas pils | lat = 55.82611111 | long = 26.77166667 | p625 = {{Coord|55.826111|26.771667|display=inline}} | image = %C4%8Cervonka%20manor%20in%202000.jpg | commonscat = Vecsaliena manor house | vaid = 8963 | year = 1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vecsalienas muiža]] | munwiki = %C4%8Cervonka_(Vecsalienas_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911613 | label = ''[[:d:Q46911613|Špogu senkapi]]'' | name = Špogu senkapi | municipality = Špoģi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Daugavpils-Rēzeknes šosejas kreisajā pusē | lat = 56.079189497365 | long = 26.735932293152 | p625 = {{Coord|56.079189|26.735932|display=inline}} | vaid = 715 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0po%C4%A3i }} {{monument | qid = Q47007707 | label = ''[[:d:Q47007707|Elkšņu senkapi (Franču kapi, Kungu kapi)]]'' | name = Elkšņu senkapi (Franču kapi, Kungu kapi) | municipality = Šēderes pagasts | district = Šēderes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Elkšņiem | lat = 55.937440348353 | long = 26.164529613087 | p625 = {{Coord|55.93744|26.16453|display=inline}} | vaid = 665 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0%C4%93deres_pagasts }} {{monument | qid = Q130748363 | label = [[Keklišku pilskalns]] | name = Keklišku pilskalns | municipality = Šēderes pagasts | district = Šēderes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.857555555556 | long = 26.292722222222 | p625 = {{Coord|55.857556|26.292722|display=inline}} | vaid = 9604 | wikipediauri = Kekli%C5%A1ku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0%C4%93deres_pagasts }} {{monument | qid = Q46910501 | label = ''[[:d:Q46910501|Židinas senkapi]]'' | name = Židinas senkapi | municipality = Židina | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.918652165676 | long = 26.899385062404 | p625 = {{Coord|55.918652|26.899385|display=inline}} | vaid = 682 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%BDidina }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Augšdaugava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Augšdaugavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Augšdaugavas novads]] ftwwuforn6yd5vdpuk9vpkyuavkb0s6 Hagberg 0 521000 4493524 4361380 2026-07-11T19:16:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493524 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = ''Hagberg'' | Logo = HAGBERG uzņēmuma logotips.png | Sauklis = | Uzņēmuma_veids = SIA | Dibināšanas_datums = 2009 | Likvidēšanas_datums = | Sēdeklis = [[Mārupe]], [[Latvija]] | Birža = | Indekss = | Vērtība = | Vadība = Ivars Lukaševičs | Darbinieku_skaits = 1100+ (2024)<ref name="kp">[https://hagberg.lv/lv/par-hagberg/uznemums Hagberg - uzņēmums]</ref> | Apgrozījums = 17,6 miljoni EUR (2024. gada pirmajā pusgadā)<ref name="Par">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hagberg.lv/lv/aktualitates/hagberg-turpina-izaugsmi|title=Hagberg turpina-izaugsmi}}</ref> | Aktīvi = | Bilance = | Peļņa = 2,6 miljoni EUR (2024. gada pirmajā pusgadā)<ref name="Par" /> | Nozare = Nekustamo īpašumu attīstīšana, būvniecība un apsaimniekošana | Produkti = | Mājaslapa = {{URL|http://www.hagberg.lv}} }} '''"''Hagberg''"''' jeb '''"''HAGBERG''"''' ir [[Latvija]]s [[uzņēmums]], kas sniedz pilna servisa nekustamā īpašuma attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas pakalpojumus – ilgtspējīgu projektu izstrādi, būvniecību, renovāciju, energoefektivitātes veicināšanas pasākumus, kā arī īpašumu pārvaldību, telpu un teritoriju uzkopšanu, labiekārtošanu, apzaļumošanu un [[Dezinfekcija|dezinfekciju]] <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hagberg.lv/lv|title=Hagberg tīmekļa vietne|access-date=23.09.2024.}}</ref>. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 1100 darbinieku, tiek pastāvīgi apkalpoti vairāk nekā 1000 Latvijas klienti (2024).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hagberg.lv/lv|title=Kvalitatīvas dzīves telpas radīšana|website=hagberg.lv|access-date=2024-09-23|language=lv}}</ref> == Vēsture == * Dibināts 2009. gadā Latvijā, [[Mārupe|Mārupē]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/hagberg/40103233073|title=HAGBERG, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40103233073 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-09-09|date=2022-09-09|language=lv}}</ref> kā uzkopšanas uzņēmums. * 2018. gadā sāka attīstīt un piedāvāt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pilna servisa pārvaldīšanas pakalpojumus. * 2020. gadā HAGBERG radīja Latvijā pirmo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanas [[Lietojumprogrammatūra|aplikāciju]] "''myhagberg''", kas tapa sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmuma ''Mobilly'' grupas uzņēmumu ''Mobilly TX''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2020/07/10/latvija-radita-majoklu-apsaimniekosanas-lietotne-hagberg/|title=Latvijā radīta mājokļu apsaimniekošanas aplikācija}}</ref> * 2020. gada oktobrī "''Hagberg''" birojs iekļauts [[Latvijas Arhitektūras gada balva]]s nominantu sarakstā kā vienīgā biroja ēka tajā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/foto-latvijas-arhitekturas-gada-balvas-2020-pretendenti-499128|title=FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 pretendenti}}</ref> * 2021. gada decembrī "''Hagberg''" uzsāka mācību centra būvniecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hagberg.lv/lv/aktualitates/HAGBERG-inovaciju-macibu-centrs-investicija-attistiba|title=HAGBERG investē 2 miljonus eiro mācību centra izveidē|website=hagberg.lv|access-date=2024-09-23|language=lv}}</ref> * 2021. gada beigās "''Hagberg''" saņēma [[Rīgas dome]]s pilsētas ietvju tīrīšanas pasūtījumu nākamajam gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/rigas-pasvaldibas-ietves-turpmak-tiris-hagberg/|title=Rīgas pašvaldības ietves turpmāk tīrīs “Hagberg”|website=tv3.lv|access-date=2022-09-09|language=lv|archive-date=2022-09-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220909093335/https://zinas.tv3.lv/latvija/rigas-pasvaldibas-ietves-turpmak-tiris-hagberg/}}</ref> * 2022. gada augustā ekspluatācijā tika nodots "Hagberg" attīstītais un būvētais īres mājokļu ciemats "Dzilnupes".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzilnupes.lv/par-mums/|title=Par Projektu Dzilnupes|website=DZILNUPES|access-date=2024-09-23|language=lv|archive-date=2024-09-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20240923132141/https://dzilnupes.lv/par-mums/}}</ref> * 2023. gada jūlijā "Hagberg" uzņēmumu grupai pievienojās SIA "Termex",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hagberg.lv/lv/aktualitates/sia-termex-pievienojas-hagberg|title=SIA TERMEX pievienojas HAGBERG|website=hagberg.lv|access-date=2024-09-23|language=lv}}</ref> kas 2024. gada martā reorganizācijas rezultātā kļuva par daļu no SIA "HAGBERG".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/termex/40003957349|title=TERMEX, SIA, 40003957349 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2024-09-23|date=2024-09-23|language=lv}}</ref> * 2023. gada augustā uzsāka darbību "Hagberg" Mācību centrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hagberg.lv/lv/aktualitates/hagberg-macibu-centrs-ir-veiksmigi-uzsacis-darbibu|title=HAGBERG Mācību centrs ir veiksmīgi uzsācis darbību|website=hagberg.lv|access-date=2024-09-23|language=lv}}</ref> * 2024. gada aprīlī [[FK Metta|FS "Metta"]] un SIA "Hagberg" parakstīja Sadarbības memorandu uz pieciem gadiem, uzņēmumam kļūstot par oficiālo skolas atbalstītāju. * 2024. gada septembrī "HAGBERG" paplašināja energoefektivitātes pakalpojumu klāstu, papildus renovēšanai piedāvājot arī tās projektu vadību, ieskaitot finansējuma piesaistīšanu un energoauditu veikšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hagberg.lv/lv/aktualitates/hagberg-piedava-vel-plasakus-energoefektivitates-pakalpojumu-risinajumus|title=HAGBERG piedāvā vēl plašākus energoefektivitātes pakalpojumu risinājumus|website=hagberg.lv|access-date=2024-09-23|language=lv}}</ref> == Darbība == Uzņēmums apkalpo vairāk nekā 1000 klientu visā Latvijā, sniedzot nekustamo īpašumu attīstības, būvniecības un apsaimniekošanas pakalpojumus. "''Hagberg''" centrālā biroja ēka un Mācību centrs atrodas Mārupē, bet ir izveidotas tehniskās atbalsta bāzes [[Talsi|Talsos]], [[Sigulda|Siguldā]], [[Daugavpils|Daugavpilī]] un cituviet, lai nodrošinātu pakalpojumus visā Latvijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://www.hagberg.lv/lv}} {{facebook|hagberg.lv}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Mārupe]] lkw6xlv7hhwbd5s62ph3v5unxv24xmm Gunnars Nordāls 0 521375 4493496 4322358 2026-07-11T18:06:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493496 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dat|1921|10|19}} | managerclubs6 = {{flaga|Zviedrija}} [[IK Sleipner]] | clubs3 = {{flaga|Zviedrija}} [[IFK Norrköping]] | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | currentclub = | caption = Gunnars Nordāls 1950. gados | goals1 = 68 | goals2 = 56 | goals3 = 93 | goals4 = 210 | height = 185 | image = Gunnar Nordahl - AC Milan.jpg | death_date = {{miršanas datums un vecums|1995|9|15|1921|10|19}} | death_place = {{vieta|Itālija|Algēro}} | manageryears6 = 1974 | clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Hörnefors IF]] | managerclubs7 = {{flaga|Zviedrija}} [[Östers IF]] | manageryears7 = 1975–1976 | managerclubs8 = {{flaga|Zviedrija}} [[AIK Fotboll|AIK]] | manageryears8 = 1977–1978 | managerclubs9 = {{flaga|Zviedrija}} [[IFK Norrköping]] | manageryears9 = 1979–1980 | clubs2 = {{flaga|Zviedrija}} [[Degerfors IF]] | clubnumber = | years4 = 1949–1956 | managerclubs3 = {{flaga|Zviedrija}} [[Degerfors IF]] | nationalcaps1 = 33 | pcupdate = | ntupdate = | name = | playername = Gunnars Nordāls | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 1937–1940 | years2 = 1940–1944 | years3 = 1944–1949 | nationalteam1 = {{fb|SWE}} | managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] (spēlējošais treneris) | managerclubs2 = {{flaga|Zviedrija}} [[Karlstad BK]] | managerclubs4 = {{flaga|Zviedrija}} [[IFK Norrköping]] | caps4 = 257 | managerclubs5 = {{flaga|Zviedrija}} [[IF Saab]] | manageryears1 = 1958–1959 | manageryears2 = 1959–1961 | manageryears3 = 1961–1964 | manageryears4 = 1967–1970 | manageryears5 = 1971–1973 | nationalyears1 = 1942–1948 | nationalgoals1 = 43 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Zviedrija|Hērneforsa}} | caps1 = 41 | caps2 = 77 | caps3 = 95 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | years5 = 1956–1958 | caps5 = 34 | goals5 = 15 | clubs6 = {{flaga|Zviedrija}} [[Karlstad BK]] | years6 = 1959–1960 | caps6 = 24 | goals6 = 11 | totalcaps = 528 | totalgoals = 453 }}'''Nilss Gunnars Nordāls''' ({{Val|sv|Nils Gunnar Nordahl}}; dzimis {{Dat|1921|10|19}}, miris {{Dat|1995|9|15}}) bija [[Zviedri|zviedru]] [[futbolists]] un futbola treneris. Spēlējis [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, kur pierādījis sevi kā rezultatīvu, spēcīgu un fiziski izturīgu spēlētāju. Nordāls ir vislabāk pazīstams, pārstāvot [[Itālija]]s komandu ''[[AC Milan]]'', kur spēlējis kopā ar saviem tautiešiem [[Gunnars Grēns|Gunnaru Grēnu]] un [[Nilss Līdholms|Nilsu Līdholmu]], veidojot uzbrucēju trijnieku, ko gan Itālijā, gan Zviedrijā pazīst kā ''Gre-No-Li''. Spēlējot ''AC Milan'' komandā no 1949. līdz 1956. gadam, Nordāls izcīnīja divus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] čempionu titulus. Piecas reizes kļuvis par A sērijas sezonas labāko vārtu guvēju, kas vēl joprojām ir nepārspēts rekords.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesi/italtops.html|title=Italy - Serie A Top Scorers|website=www.rsssf.org|access-date=2022-09-14}}</ref> Nordāls ir ''AC Milan'' visu laiku labākais vārtu guvējs, 257 mačos izceļoties ar 210 vārtu guvumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iffhs.com/posts/394|title=IFFHS|website=www.iffhs.com|access-date=2022-09-14|archive-date=2022-09-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20220914115414/https://www.iffhs.com/posts/394}}</ref> Viņš ir arī A sērijas trešais labākais vārtu guvējs, atpaliekot tikai no [[Silvio Piola]]s un [[Frančesko Toti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesi/italtops-allt.html|title=Italy - All-Time Topscorers in Serie A|website=www.rsssf.org|access-date=2022-09-14}}</ref> [[Zviedrijas futbola izlase]]s sastāvā spēlējis no 1942. līdz 1948. gadam, 33 mačos gūstot 43 vārtus. Pārstāvējis izlasi [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur Zviedrijas izcīnīja zelta medaļu un Nordāls kļuva par dalīti labāko vārtu guvēju turnīrā. Nordāls tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem zviedru futbolistiem, kā arī par vienu no labākajiem uzbrucējiem pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/1954831-ranking-the-top-60-strikers-of-all-time|title=Ranking the Top 60 Strikers of All Time|last=Tighe|first=Sam|website=Bleacher Report|access-date=2022-09-14|language=en}}</ref> 2017. gadā viņš tika ierindots žurnāla ''[[FourFourTwo]]'' 100 visu laiku labāko futbolistu saraksta 54. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/fourfourtwos-100-greatest-footballers-ever-60-51|title=FourFourTwo's 100 Greatest Footballers EVER: 60 to 51|last=published|first=Alex Reid|website=fourfourtwo.com|access-date=2022-09-14|date=2017-07-25|language=en}}</ref> == Sasniegumi == '''IFK Norrköping''' * [[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]: 1944–45, 1945–46, 1946–47, 1947–48 * [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kauss]]: 1945 '''AC Milan''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: 1950–51, 1954–55 * [[Latin Cup]]: 1950–51, 1955–56 '''Zviedrija''' * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Vasaras olimpiskās spēles]] zelta medaļa: [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948]] '''Individuālie sasniegumi''' * ''Allsvenskan'' labākais vārtu guvējs: 1942–43, 1944–45, 1945–46, 1947–48 * Zviedrijas gada futbolists: 1947<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sok.se/idrottare/idrottare/g/gunnar-nordahl.html|title=Gunnar Nordahl - Sveriges Olympiska Kommitté|website=sok.se|access-date=2022-09-14|language=sv}}</ref> * Olimpisko spēļu labākais vārtu guvējs: 1948 * Itālijas A sērijas labākais vārtu guvējs: 1949–50, 1950–51, 1952–53, 1953–54, 1954–55 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Zviedrijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Nordāls, Gunnars}} [[Kategorija:1921. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1995. gadā mirušie]] [[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]] [[Kategorija:Zviedrijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Zviedrijas futbola treneri]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:1948. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Vesternorlandes lēnē dzimušie]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Degerfors IF spēlētāji]] [[Kategorija:IFK Norrköping spēlētāji]] [[Kategorija:Zviedrijas olimpiskie zelta medaļnieki]] dqhhjqavxebd52a0esvqmiq4khnp8ic Jānis Zuzāns 0 522679 4493773 4484149 2026-07-12T10:49:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493773 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jānis Zuzāns | dz_gads = 1957 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | pilsonība = | tautība = latvietis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jānis Zuzāns''' (dzimis 1957. gada 16. septembrī) ir latviešu [[uzņēmējs]], azartspēļu zāļu ķēdes "[[Alfor grupa]]" īpašnieks, mākslas kolekcionārs un [[mecenāts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/lv/vizuala_maksla/intervijas/25131-zuzeum_ka_vieta_radosumam/|title=Zuzeum kā vieta radošumam|website=Arterritory.com|access-date=2022-10-03}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/miljonars-janis-zuzans-nolemis-padauzities-nacionalaja-makslas-muzeja.a244981/|title=Miljonārs Jānis Zuzāns nolēmis «padauzīties» Nacionālajā mākslas muzejā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}</ref> 2021. gadā ierindots kā 6. bagātākais cilvēks Latvijā.<ref name=":3" /> == Dzīvesgājums == Dzimis 1957. gadā. Māte Anna Zuzāne. Pēc karadienesta jūras kara flotē (1976—1979) strādāja par kuģa elektromehāniķi (1979—1982), tad par elektriķi [[RTU Neorganiskās ķīmijas institūts|LZA Neorganiskās ķīmijas institūtā]] (1982—1988). 1986. gadā apprecējās ar juristi [[Dina Zuzāne|Dinu Zuzāni]]. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā J. Zuzāns kļuva par "Kazino Latvija" direktoru, 1994. gadā izveidoja SIA "J UN M.CO",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/j-un-m-co/40003036599|title=J. UN M. CO, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Ltd., 40003036599 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=en}}</ref> 1997. gadā — SIA "Admirāļu klubs",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/admiralu-klubs/40003249010|title=Admirāļu klubs, SIA, 40003249010 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=en}}</ref> 1999. gadā — SIA "Foroms", 2000. gadā — SIA "Alfor".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/alfor/40003512913|title=ALFOR, SIA, 40003512913 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=lv}}</ref> Šie uzņēmumi vēlāk tika apvienoti "Alfor" grupā, kas ir lielākā [[Azartspēles Latvijā|azartspēļu nozares Latvijā]] tirgus dalībniece. 2021. gadā izšķīrās ar Dinu Zuzāni,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53214539|title=Pēc 40 gadu kopdzīves šķiras miljonāri Zuzāni|last=Izklaide|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-10-03|date=2021-05-20|language=lv}}</ref> kura pēkšņi mira savā [[Ķīpsala]]s mājā 2022. gada 30. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/muziba-devusies-makslas-un-muzikas-mecenate-dina-zuzane.a476044/|title=Mūžībā devusies mākslas un mūzikas mecenāte Dina Zuzāne|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}</ref> Pāris nedēļas vēlāk, 2022. gada oktobrī, medijos nonāca ziņa, ka Jānis Zuzāns ir saderinājies ar dzīvesbiedri Ilzi,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7633836/zuzana-milotas-pirksta-uzmirdz-briljanta-gredzentins|title=Zuzāna mīļotās pirkstā uzmirdz briljanta gredzentiņš|website=Slavenības|access-date=2022-11-06|date=2022-10-26|language=lv}}</ref> ar ko apprecējās 2025. gadā. == Uzņēmējdarbība == Jānis Zuzāns ir patiesais labuma guvējs SIA "FVR Invest".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/fvr-invest/40003992683|title=FVR Invest, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003992683 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=en}}</ref> SIA "FVR Invest" ir vai ir bijusi holdinga kompānija: * 2010. gadā reģistrētajam būvniecības uzņēmumam SIA "Urban".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/urban/40103276693|title=Urban, SIA, 40103276693 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-10|date=2022-10-10|language=en}}</ref> SIA "Urban" reorganizēta 2019. gadā, to pievienojot SIA "Foroms". Uzņēmums saistīts ar [[Gundars Krievs|Gundaram Krievam]] piederošo SIA "Delta Urban";<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/delta-urban/40003816250|title=DELTA URBAN, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003816250 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-10|date=2022-10-10|language=en}}</ref> * 1999. gadā reģistrētajam uzņēmumam SIA "Foroms",<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/foroms/50003452781|title=FOROMS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 50003452781 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=en}}</ref> kas savukārt ir dibinātājs "Alfor" grupai. SIA "Foroms" aktīvu apjoms 2021. gadā bija 22,9 miljoni eiro, neto peļņa — 4,8 miljoni eiro, veidojot aktīvu peļņas maržu — 20,9%.<ref name=":1" /> === Kapitāls un ieguldījumi === 2021. gada medija Pietiek.com izveidotajā 100 pandēmijas gada miljonāru sarakstā J. Zuzāns tika ierindots kā 6. bagātākais cilvēks Latvijā. Neraugoties uz [[COVID-19 pandēmija Latvijā|Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem]] azartspēļu biznesam<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/informacija-par-satversmes-tiesa-sanemtajiem-pieteikumiem-un-ierosinatajam-lietam-par-covid-19-ierobezojumiem-aktualizets-09-02-2021/|title=Informācija par Satversmes tiesā saņemtajiem pieteikumiem un ierosinātajām lietām par Covid-19 ierobežojumiem (aktualizēts 12.09.2022.)|website=www.satv.tiesa.gov.lv|access-date=2022-10-03|language=lv|archive-date=2022-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20221003185922/https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/informacija-par-satversmes-tiesa-sanemtajiem-pieteikumiem-un-ierosinatajam-lietam-par-covid-19-ierobezojumiem-aktualizets-09-02-2021/}}</ref> viņš spēja palielināt savu kapitālu par 4 miljoniem eiro un līdz ar to pakāpties augšup miljonāru sarakstā.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/jaunais_izdevums_100_pandemijas_gada_miljonari_latvija__kurs_sogad_visbagatakais/|title=Pietiek :: Jaunais izdevums „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā” – kurš šogad visbagātākais|website=pietiek.com|access-date=2022-10-03}}</ref> Pats J. Zuzāns intervijā portālam [[Delfi (portāls)|Delfi.lv]] lēsa, ka dzīves laikā ir nopelnījis ap 60-70 miljoniem eiro, taču nespēja atminēties, kā radušies līdzekļi 90 miljonu eiro vērtam aizdevumam jau 2009. gadā. J. Zuzāns intervijā norādīja, ka darījums bijis pilnīgi legāls un kārtots ar auditorkompāniju palīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52510179|title=Zuzāns lēš, ka dzīvē nopelnījis ap 60-70 miljonus eiro, no kuriem desmitā daļa atvēlēta mākslai|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-10-03|date=2020-09-29|language=lv}}</ref> J. Zuzānam piederošajiem uzņēmumiem jau kopš tā sākumiem ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar auditorkompāniju SIA "Sindiks"<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/sindiks/40003078342|title=SINDIKS, SIA, 40003078342 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=en}}</ref> (reģistrēta 1995. gadā), kuras patiesais labuma guvējs ir Silvija Gulbe (vienlaikus arī SIA "Grant Thornton" valdes locekle). Jānim Zuzānam pieder [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] ēkas dzīvokļi, mājas Ķīpsalā un [[Ainaži|Ainažos]], vērtīgas gleznu kolekcijas, kā arī [[Ogre]]s Tautas nams,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fakti.lv/index2.php?url=echoart&ArticleId=832|title=Ogres Tautas nams iet postā|last=Fakti.lv|website=www.fakti.lv|access-date=2022-11-07|date=2009-01-28|language=lv|archive-date=2022-11-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20221107215403/http://www.fakti.lv/index2.php?url=echoart&ArticleId=832}}</ref> 2020. gadā dibinātais privātais mākslas centrs ''[[Zuzeum]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/miljonari-zuzani-pec-skirsanas-sadalijusi-savas-bagatibas/|title=Miljonāri Zuzāni pēc šķiršanās sadalījuši savas bagātības|website=tv3.lv|access-date=2022-10-01|language=lv|archive-date=2022-10-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221001235651/https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/miljonari-zuzani-pec-skirsanas-sadalijusi-savas-bagatibas/}}</ref> 2021. gadā Jānis Zuzāns arī iegādājies divus Latvijas mākslinieka ''[[KIWIE]]'' darbus [[NFT]] formātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/446288-neaizstajamo-blokkezu-zetonu-jeb-nft-burbulis|title=Neaizstājamo blokķēžu žetonu jeb NFT burbulis|publisher=Kas Jauns|access-date=01.10.2022.|date=03.06.2021.}}</ref> === Dalība uzņēmumos 2021.-2022. gadā === 2022. gadā J. Zuzāns bija īpašnieks vai līdzīpašnieks sekojošos uzņēmumos: {| class="wikitable" |+ !Valsts !Uzņēmums !Reģistrētā darbības joma !J. Zuzāna akciju daļas !Citi uzņēmuma līdzīpašnieki !Uzņēmuma meitassabiedrības |- | rowspan="12" |Latvija |“SIA Neputns” |Grāmatu izdevniecība |Pastarpināti caur SIA Marijas 15 — 55% (2013. gads — ...) |[[SIA Marijas 15]]; [[Laima Slava]]; [[Elgita Bertiņa]] |“Dizaina studija”; “Fotokvartāls”; “Studija” |- |“SIA Marijas 15” |Nekustamie īpašumi |100% (2021. gads — ...) | - |“SIA Galerija 21”; “SIA Neputns” |- |“SIA Zuzeum” |Nekustamie īpašumi |100% (2021. gads — ...) | - |“SIA SAN” |- |“SIA Proviso” |Juridiskās darbības |100% (2005. gads — ...) | - | - |- |“SIA Energy LV” |Nekustamie īpasumi |100% (2006. gads — ...) | - |Pastarpināti — [[SIA Energy Expert]] |- |“SIA Coneq Labs” |Datorprogrammēšana |20% (2016. gads — ...) |[[Normunds Bergs]]; [[Ivars Klagišs]]; [[Āris Liepiņš]]; [[Vilnis Rozentāls]]; [[Viesturs Sosārs]]; [[Leontīna Amerika]]; [[Aldis Bergmanis]]; [[Dāvids Spunde]]; [[Jurģis Zalāns]] | - |- |“SIA Arterritory” |Mākslas palīgdarbības |50% (2021. gads — ...) |[[Daiga Rudzāte]]; [[Una Meistere]] | - |- |“SIA FVR Invest” |Finanšu pakalpojumi |100% (2009. gads — ...) | - |[[SIA Foroms]] |- |“SIA Foroms” |Finanšu pakalpojumi |Pastarpināti caur “SIA FVR Invest” — 100% (2013. gads — ...) | - |[[SIA Admirāļu klubs]], [[SIA Alfor]] |- |“SIA Valorum” |Nekustamie īpašumi |100% (2013. gads — ...) | - | - |- |“SIA Finkon” |Uzņēmējdarbības konsultācijas |100% (2016. gads — ...) | - | - |- |“SIA Gametic” |Datorprogrammēšāna |51% (2021. gads — ...) |[[Līga Lāce]]; [[Mārtiņš Opmanis]] | - |- |Igaunija |“OU CrowdedHero” |Interneta portālu darbība |8.2% (2021. gads) |[[Sandris Rūgums]]; [[Jānis Blaževičs (CrowdedHero dibinātājs)|Jānis Blazēvičs]]; [[Altay Kula]]; [[Enriko Beridze]]; Citi |[[SIA CrowdedHero Latvia]] |} == Ieguldījums mākslā == Jānis Zuzāns vairāk nekā 30 gadus ir bijis aktīvs mākslas kolekcionārs. Viņa īpašumā atrodas lielākā latviešu mākslas kolekcija Latvijā, kas ir izvietota mākslas centrā ''[[Zuzeum]]''.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.collecteurs.com/interview/a-day-in-the-art-life-of-janis-zuzans|title=A Day in the Art Life of Jānis Zuzāns|website=A Day in the Art Life of Jānis Zuzāns|access-date=2023-08-03|language=en-US}}</ref> Zuzāna kolekcijā ir apmēram 30 000 mākslas darbu, kas ietver mūsdienu [[Glezniecība|glezniecību]], skulptūras un dekoratīvo mākslu.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zuzeum.com/collection|title=Zuzānu kolekcija|website=Mākslas centrs Zuzeum|access-date=2023-08-03|language=lv}}</ref> Turklāt, Zuzāna kolekcija ir iekļauta arī Latvijas mākslas pārstāvībā ārvalstīs. Savā starptautiskās mākslas kolekcijas daļā Zuzāns pastāvīgi paplašina mūsdienu glezniecības, skulptūras un dekoratīvās mākslas apjomu. Šāds jaunais virziens kolekcijas attīstībā nodrošina Latvijas mākslai starptautisku kontekstu un platformu aktīvam dialogam ar pasaules mākslas kopienām.<ref name=":6" /> Jānis Zuzāns kļuva ieinteresēts mākslas kolekcionēšanā, uzzinot par nesankcionēto Padomju laika mākslu 60. un 70. gados, un šajā laikā radusies ideja veidot kolekciju ar ''underground'' Padomju laika mākslu.<ref name="artfocusnow.com">{{Tīmekļa atsauce|url=https://artfocusnow.com/people/jānis-zuzāns-between-a-casino-and-a-museum/|title=Jānis Zuzāns: between a casino and a museum|website=Art Focus Now|access-date=2023-08-03|language=en}}</ref> Jānis Zuzāns jau vairāk nekā divdesmit gadus atbalsta mākslu, finansējot Latvijas mākslas pārstāvību ārvalstīs, tostarp [[Venēcijas biennāle]]s Latvijas paviljonā, kā arī atbalstot mākslas un mūzikas festivālus un izdevumus.<ref name=":5" /> Viņš ir arī [[Teita modernās mākslas muzejs|''Tate'']] Krievijas un Austrumeiropas mākslas iegādes komisijas loceklis. Janis Zuzāns aktīvi apmeklē mākslas izstādes un sadarbojas ar dažādām galerijām un iestādēm Eiropā. Viņa galvenais mērķis ir saglabāt ikoniskākos mākslinieku darbus, kuri jau ir pārstāvēti kolekcijā. Jānis Zuzāns ir prestižās gada balvas "[[Purvīša balva]]" atbalstītājs, kas tiek piešķirta Latvijas māksliniekiem. Žūrijā ir tikai divi pastāvīgi eksperti — Jānis Zuzāns un [[Māra Lāce]], [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] direktore.<ref name="artfocusnow.com"/> == Politiskās aktivitātes == 1997. gadā, neilgi pēc tam, kad SIA "Admirāļu klubs" ziedoja partijai [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] 8500 latu,<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pietiek.com/raksti/no_loterijas_lidz_pirmajiem_kazino/|title=Pietiek :: No loterijas līdz pirmajiem kazino|website=www.pietiek.com|access-date=2022-11-08}}</ref> Jānis Zuzāns kandidēja [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] partijas kandidātu sarakstā ar 9. kārtas numuru. Partija iekļuva Rīgas domē ar 8,7% vēlētāju balsu, iegūstot 5 deputātu mandātus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Republikas pilsētu domju vēlēšanām reģistrētie… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-10-10|language=lv}}</ref> taču J. Zuzāns ievēlēts netika — viņa kandidatūrai vēlētāji atzīmēja 518 plusus un 1725 mīnusus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/1997-gada-9-marta-velesanas|title=1997. gada 9. marta vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija: 1997. gada pilsētas un pagasta vēlēšanu rezultāti|website=www.cvk.lv|access-date=2022-10-10}}</ref> Medijos vēstīts, ka Zuzāna iesaiste partijā saistīta ar partijas priekšlikumu aizliegt azartspēļu automātu izvietošanu pagrabos, kā arī bāros un kafejnīcās, ja tiem nebija atvēlēta atsevišķa telpa, jo Zuzāna biznesam tas kaitējumu nenodarīja, taču nodarīja viņa konkurentiem. [[Saeima]] šādu aizliegumu 1997. gada pavasarī pieņēma un palika pie sava, neraugoties uz [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Guntis Ulmanis|Gunta Ulmaņa]] prasību pārskatīt šo lēmumu.<ref name=":4" /> 2010. gados Jānim Zuzānam ar SIA "FVR Invest" un SIA "Foroms" starpniecību piederošie "Alfor" grupas uzņēmumi ziedoja līdzekļus politiski-sabiedriskajai biedrībai "[[Ascendum]]", kas nodarbojas ar [[Pilsoniskā līdzdalība|pilsoniskās līdzdalības]] veicināšanu. Biedrību "Ascendum" dibināja politiķa [[Juris Pūce|Jura Pūces]] sieva Zaiga Pūce.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ascendum.lv/par-mums|title=Par mums - Ascendum|website=ascendum.lv|access-date=2022-10-01|archive-date=2022-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220926160221/https://ascendum.lv/par-mums}}</ref> Zināms, ka 2016. gadā biedrībai "Ascendum" no "Alfor" grupas veikts ziedojums EUR 61 000 apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/azartspelu-lobijs-politika-ziedojumi-partijam-tagad-ir-retums-mekle-citus-celus.a277395/|title=Azartspēļu lobijs politikā: ziedojumi partijām tagad ir retums, meklē citus ceļus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-01|language=lv}}</ref> Jānis Zuzāns ir labās attiecībās ar politiķi [[Edgars Jaunups|Edgaru Jaunupu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://attistibai.lv/valde/|title=Partijas valde - Latvijas attīstībai|access-date=2022-10-01|date=2020-12-07|language=lv}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-aizliedz-azartspeles-bet-nelegalo-interneta-biznesu-apkarot-neplano/|title=Saeima aizliedz azartspēles, bet nelegālo interneta biznesu apkarot neplāno|website=tv3.lv|access-date=2022-10-01|language=lv|archive-date=2022-10-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221001225643/https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-aizliedz-azartspeles-bet-nelegalo-interneta-biznesu-apkarot-neplano/}}</ref> Jānis Zuzāns publiski skaidrojis abu attiecības kā senu draudzību, kas pamatota kopējā mīlestībā pret mākslu.<ref name=":0" /> == Skandāli == J. Zuzāns Latvijas publiskajā telpā labi zināms ar ievērojamiem ieguldījumiem mākslas darbos, taču par to izskanējušas pretrunīgas ziņas: * 2020. gada 26. martā, mazāk nekā 2 nedēļas pēc [[COVID-19 pandēmija Latvijā|Covid-19 pandēmijas ierobežojumu]] ieviešanas, J. Zuzāns paziņoja, ka atcēlis ikgadējo atbalstu finansējumu kultūrai un mākslai teju 1 miljona eiro apmērā, pamatojoties uz Saeimas lēmumu par azartspēļu zāļu slēgšanu un apturēšanu interaktīvajā vidē pandēmijas periodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/_alfor_-valdes-priekssedetajs-un-mecenats-janis-zuzans-atcelis-finansejumu-kulturas-un-makslas-procesu-atbalstam-14238398|title=Alfor valdes priekšsēdētājs un mecenāts Jānis Zuzāns atcēlis finansējumu kultūras un mākslas procesu atbalstam|website=www.diena.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> * 2020. gadā tika uzsākta lieta pret J. Zuzānu, ko ierosinājis [[Ainārs Gulbis]] — [[Sofware House Rīga|AS "Sofware House Rīga"]] (SWH) grupas dibinātājs un SIA "Garkalns" (pārstāv azartspēļu zīmolu ''Olympic Casino Latvija'', iepriekš — ''Vulkan'') līdzīpašnieks. Lietā strīds ir par to, kādā veidā vairākas gleznas, kas agrāk bijušas Gulbja īpašumā (tostarp [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]], [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]] un citu latviešu vecmeistaru darbi), nonākušas pie Zuzāna. Zināms, ka lietā tiek skatīti materiāli par privātiem notikumiem un norēķiniem, tostarp vairākos miljonos eiro mērāmiem maksājumiem skaidrā naudā. No J. Zuzāna puses tiek uzturēta versija, ka tās gleznas viņam esot pārdotas 2016. gadā, taču neatbildot, kad notikuši maksājumi, un vai tie bijuši skaidrā naudā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gulbis-pret-zuzanu-miljonaru-prava-par-vertigas-gleznu-kolekcijas-ipasumtiesibam.a420972/|title=Gulbis pret Zuzānu: Miljonāru prāva par vērtīgas gleznu kolekcijas īpašumtiesībām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}</ref> * 2021. gada nogalē, vien 2 gadus pēc tā atklāšanas, J. Zuzānam piederošais mākslas centrs ''Zuzeum'' nolēma pārdot aptuveni 1000 mākslas darbu, no tiem atbrīvojoties ar izsoles starpniecību, kas izsauca pārmetumus mākslas aprindās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/zuzeum-ipasnieku-zuzanu-kritize-par-makslas-kolekcijas-darbu-pardosanu-ka-kramu-bodite.a433983/|title=«Zuzeum» īpašnieku Zuzānu kritizē par mākslas kolekcijas darbu pārdošanu kā «krāmu bodītē»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}</ref> Izsolē tika pārdoti dažādu ievērojamu mākslinieku darbi, tostarp Jaņa Rozentāla, [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jāņa Pauļuka]] un citu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/zuzeum-makslas-tirgu-zandele-nosledz-izsolot-rozentala-pauluka-un-citu-ieverojamu-makslinieku-darbus.a440264/|title=«Zuzeum» mākslas tirgu «Zandele» noslēdz, izsolot Rozentāla, Pauļuka un citu ievērojamu mākslinieku darbus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zuzāns, Jānis}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Azartspēļu nozares uzņēmēji]] [[Kategorija:Mākslas mecenāti Latvijā]] 0o59pifa8daosdmgskicelwmo4e9ww6 Pūķa nams 0 522970 4493476 4490766 2026-07-11T17:16:06Z ZANDMANIS 91184 4493476 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | image = House-of-the-dragon-logo-2054x300.png | genre = {{Plainlist| * [[Asa sižeta]]<ref>{{ziņu atsauce |last1=Huddleston |first1=Tom |title=House of the Dragon recap: episode one – blood, guts, gore and tons of epic action |url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/aug/22/house-of-the-dragon-recap-episode-one-blood-guts-gore-and-tons-of-epic-action |access-date=October 30, 2022 |work=[[The Guardian]] |date=August 22, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221018114412/https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/aug/22/house-of-the-dragon-recap-episode-one-blood-guts-gore-and-tons-of-epic-action |archive-date=October 18, 2022 |}}</ref> * [[Piedzīvojumu]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=House of the Dragon |url=https://www.avclub.com/tv/reviews/house-of-the-dragon-2022 |website=[[The A.V. Club]] |access-date=October 30, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221023153730/https://www.avclub.com/tv/reviews/house-of-the-dragon-2022 |archive-date=October 23, 2022 |}}</ref> * [[Fantāzijas]]<ref name=LOTRVF>{{ziņu atsauce |last1=Jarvey |first1=Natalie |title=In the Battle of the Genre Shows, Does House of the Dragon or Rings of Power Take the Crown? |url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2022/10/does-house-of-the-dragon-or-rings-of-power-take-the-crown |access-date=October 24, 2022 |work=[[Vanity Fair (magazine)|Vanity Fair]] |date=October 20, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221024124058/https://www.vanityfair.com/hollywood/2022/10/does-house-of-the-dragon-or-rings-of-power-take-the-crown |archive-date=October 24, 2022 |}}</ref> * [[drāmas seriāls]]<ref>{{ziņu atsauce |last1=Brinkman |first1=Emilie M. |title='House of the Dragon' succession drama is rooted in actual history |url=https://www.washingtonpost.com/made-by-history/2022/10/23/house-dragons-succession-drama-is-rooted-actual-history/ |access-date=October 30, 2022 |newspaper=[[The Washington Post]] |date=October 23, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221030151157/https://www.washingtonpost.com/made-by-history/2022/10/23/house-dragons-succession-drama-is-rooted-actual-history/ |archive-date=October 30, 2022 |}}</ref> }} | creator = {{Plainlist| * [[Raiens Kondals]] * [[Džordžs R. R. Mārtins]] }} | based_on = {{Based on|''[[Fire & Blood (novel)|Fire & Blood]]''|George R.&nbsp;R. Martin}} | starring = {{Plainlist| <!-- New cast members go at the end of the list per [[MOS:TVCAST]] --> <!--1.01--> * [[Pedijs Konsideins]] * [[Mets Smits]] * [[Emma D'Arsija]] * [[Rīss Ivanss]] * [[Stīvs Tusēns]] * [[Īva Besta]] * [[Sonoja Mizuno]] * [[Fabjēns Frankels]] * [[Millija Alkoka]] * [[Emīlija Kerija]] * [[Greiems MakTevišs]] <!--1.03--> * [[Metjū Nīdhems]] * [[Džefersons Hals]] <!--1.06--> * [[Olīvija Kuka]] <!--1.08--> * [[Harijs Kollets]] * [[Toms Glinns-Kārnijs]] * [[Evans Mičels]] * [[Betānija Entonija]] * Fēbe Kembela * Pija Sabana * [[Tomijs Flenegens]] }} | theme_music_composer = [[Ramins Džavadi]] | opentheme = "[[''Troņu spēle'' Tēma]]" | composer = Ramins Džavadi | country = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | language = angļu | num_seasons = 3 | num_episodes = 21 | list_episodes = <!--- #Episodes ---> | executive_producer = {{Plainlist| * [[Migels Sapočniks]] * Raiens Kondals * [[Džordžs R. R. Mārtins]] * Rons Šmits * Žoslīna Diasa * [[Sāra Hessa]] * Vins Džerardis }} | producer = {{Plainlist| * Kārena Vekere * Angus Mūrs Gordons * Aleksis Rebens * Kevins Lau }} | editor = {{Plainlist| * [[Tims Porters]] * Selīna Makārtura * Krispins Grīns * Kriss Hanters }} | location = {{Plainlist| * [[Portugāle]] * [[Lielbritānija]] * [[Spānija]] * [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] }} | cinematography = {{Plainlist| *[[Fabiāns Vāgners]] *Pepē Avila del Pino * Alehandro Martinezs * Katrīna Goldsmita }} | camera = | runtime = 54–68 minūtes | company = {{Plainlist| * GRRM * Bastard Sword * 1:26 Pictures Inc. * HBO Entertainment }} | distributor = [[Warner Bros. Domestic Television Distribution]] | network = [[HBO]] | picture_format = {{Plainlist| * [[4K resolution|4K]] [[UHDTV]] [[HDR]] * [[Dolby Vision]] }} | audio_format = [[Dolby Atmos]] | first_aired = {{Start date|2022|8|21}} | last_aired = | related = "[[Troņu spēle (seriāls)|Troņu spēle]]"<br>"[[Septiņu karaļvalstu bruņinieks]]" }} '''"Pūķa nams"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/serials-puka-nams-nonak-uz-ekraniem-ari-latvija.a470325/|title=Seriāls «Pūķa nams» nonāk uz ekrāniem arī Latvijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-06|language=lv}}</ref> ({{val|en|House of the Dragon}}) ir amerikāņu fantāzijas drāmas televīzijas seriāls. Tas ir neatkarīgs [[prīkvels]] seriālam "[[Troņu spēle (seriāls)|Troņu spēle]]" (2011–2019) un otrais seriāls franšīzē. To pēc [[HBO]] pasūtījuma veidojuši [[Džordžs R. R. Mārtins]] un Raiens Kondals. Abu seriālu pamatā ir Mārtina romāni no sērijas "[[Dziesma par ledu un uguni]]". Seriāla vadošie producenti ir Kondals un Migels Sapočniks. Seriāla notikumi risinās aptuveni 200 gadus pirms "Troņu spēles" notikumiem un ir balstīti uz daļu no romāna ''Uguns un asinis.'' Seriāls sākas 172 gadus pirms [[Dinerīsa Tārgārjena|Dinerīsas Tārgārjenas]], karaliskās dzimtas pēcteces, dzimšanas un 100 gadus pēc tam, kad Tārgārjeni ar iekarojumiem pavienojuši Septiņas karaļvalstis. Tajā attēlots Tārgārjenu dzimtas beigu sākums un notikumi, kas noveda pie Tārgārjenu pilsoņu pēctecības kara, kas zināms ar nosaukumu "Pūķu deja". 2019. gada oktobrī "Pūķa nams" komanda saņēma pasūtījumu veidot seriālu, aktieru atlase sākās 2020. gada jūlijā, bet pamata filmēšana — 2021. gada aprīlī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Seriāla pirmizrāde notika 2022. gada 21. augustā, un pirmā sezona sastāvēja no desmit sērijām. Piecas dienas pēc pirmizrādes seriāls tika pagarināts uz otro sezonu. Sapočņiks atstāja producenta amatu pēc pirmās sezonas, atstājot Kondalu kā otrās sezonas vienīgo producentu. Trešās sezonas pirmizrāde notika 2026. gada 21. jūnijā. Seriāls ir oficiāli atjaunots uz ceturto sezonu, kas, domājams, būs pēdējā sezona. == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] [[Kategorija:HBO seriāli]] m4sfj7sm0c3crc3zckf6syieoeaohbo 4493492 4493476 2026-07-11T17:55:20Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4493492 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | image = House-of-the-dragon-logo-2054x300.png | genre = {{Plainlist| * [[asa sižeta filma|asa sižeta]]<ref>{{ziņu atsauce |last1=Huddleston |first1=Tom |title=House of the Dragon recap: episode one – blood, guts, gore and tons of epic action |url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/aug/22/house-of-the-dragon-recap-episode-one-blood-guts-gore-and-tons-of-epic-action |access-date=October 30, 2022 |work=[[The Guardian]] |date=August 22, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221018114412/https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/aug/22/house-of-the-dragon-recap-episode-one-blood-guts-gore-and-tons-of-epic-action |archive-date=October 18, 2022 |}}</ref> * [[piedzīvojumu filma|piedzīvojumu]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=House of the Dragon |url=https://www.avclub.com/tv/reviews/house-of-the-dragon-2022 |website=[[The A.V. Club]] |access-date=October 30, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221023153730/https://www.avclub.com/tv/reviews/house-of-the-dragon-2022 |archive-date=October 23, 2022 |}}</ref> * [[fantāzijas filma|fantāzijas]]<ref name=LOTRVF>{{ziņu atsauce |last1=Jarvey |first1=Natalie |title=In the Battle of the Genre Shows, Does House of the Dragon or Rings of Power Take the Crown? |url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2022/10/does-house-of-the-dragon-or-rings-of-power-take-the-crown |access-date=October 24, 2022 |work=[[Vanity Fair (magazine)|Vanity Fair]] |date=October 20, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221024124058/https://www.vanityfair.com/hollywood/2022/10/does-house-of-the-dragon-or-rings-of-power-take-the-crown |archive-date=October 24, 2022 |}}</ref> * [[drāmas seriāls]]<ref>{{ziņu atsauce |last1=Brinkman |first1=Emilie M. |title='House of the Dragon' succession drama is rooted in actual history |url=https://www.washingtonpost.com/made-by-history/2022/10/23/house-dragons-succession-drama-is-rooted-actual-history/ |access-date=October 30, 2022 |newspaper=[[The Washington Post]] |date=October 23, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221030151157/https://www.washingtonpost.com/made-by-history/2022/10/23/house-dragons-succession-drama-is-rooted-actual-history/ |archive-date=October 30, 2022 |}}</ref> }} | creator = {{Plainlist| * [[Raiens Kondals]] * [[Džordžs R. R. Mārtins]] }} | based_on = {{Based on|''[[Fire & Blood (romāns)|Fire & Blood]]''|George R.&nbsp;R. Martin}} | starring = {{Plainlist| <!-- New cast members go at the end of the list per [[MOS:TVCAST]] --> <!--1.01--> * [[Pedijs Konsideins]] * [[Mets Smits]] * [[Emma D'Arsija]] * [[Rīss Ivanss]] * [[Stīvs Tusēns]] * [[Īva Besta]] * [[Sonoja Mizuno]] * [[Fabjēns Frankels]] * [[Millija Alkoka]] * [[Emīlija Kerija]] * [[Greiems MakTevišs]] <!--1.03--> * [[Metjū Nīdhems]] * [[Džefersons Hals]] <!--1.06--> * [[Olīvija Kuka]] <!--1.08--> * [[Harijs Kollets]] * [[Toms Glinns-Kārnijs]] * [[Evans Mičels]] * [[Betānija Entonija]] * Fēbe Kembela * Pija Sabana * [[Tomijs Flenegens]] }} | theme_music_composer = [[Ramins Džavadi]] | opentheme = "Troņu spēle" muzikālā tēma | composer = Ramins Džavadi | country = {{USA}} | language = angļu | num_seasons = 3 | num_episodes = 21 | list_episodes = <!--- #Episodes ---> | executive_producer = {{Plainlist| * [[Migels Sapočniks]] * Raiens Kondals * [[Džordžs R. R. Mārtins]] * Rons Šmits * Žoslīna Diasa * [[Sāra Hessa]] * Vins Džerardis }} | producer = {{Plainlist| * Kārena Vekere * Angus Mūrs Gordons * Aleksis Rebens * Kevins Lau }} | editor = {{Plainlist| * [[Tims Porters]] * Selīna Makārtura * Krispins Grīns * Kriss Hanters }} | location = {{Plainlist| * [[Portugāle]] * [[Apvienotā Karaliste]] * [[Spānija]] * [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] }} | cinematography = {{Plainlist| *[[Fabiāns Vāgners]] *Pepē Avila del Pino * Alehandro Martinezs * Katrīna Goldsmita }} | camera = | runtime = 54–68 minūtes | company = {{Plainlist| * ''GRRM'' * ''Bastard Sword'' * ''1:26 Pictures Inc.'' * ''HBO Entertainment'' }} | distributor = ''[[Warner Bros. Domestic Television Distribution]]'' | network = [[HBO]] | picture_format = {{Plainlist| * [[4K izšķirtspēja|4K]] [[UHDTV]] [[HDR]] * ''[[Dolby Vision]]'' }} | audio_format = ''[[Dolby Atmos]]'' | first_aired = {{dat|2022|8|21|N}} | last_aired = | related = "[[Troņu spēle (seriāls)|Troņu spēle]]"<br />"[[Septiņu karaļvalstu bruņinieks]]" }} '''"Pūķa nams"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/serials-puka-nams-nonak-uz-ekraniem-ari-latvija.a470325/|title=Seriāls «Pūķa nams» nonāk uz ekrāniem arī Latvijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-06|language=lv}}</ref> ({{val|en|House of the Dragon}}) ir ASV fantāzijas drāmas televīzijas seriāls. Tas ir neatkarīgs seriāla "[[Troņu spēle (seriāls)|Troņu spēle]]" (2011–2019) [[prīkvels]] un otrais franšīzes seriāls. To pēc [[HBO]] pasūtījuma veidojuši [[Džordžs R. R. Mārtins]] un Raiens Kondals. Abu seriālu pamatā ir Mārtina romāni no sērijas "[[Dziesma par ledu un uguni]]". Seriāla vadošie producenti ir Kondals un Migels Sapočniks. Seriāla notikumi risinās aptuveni 200 gadus pirms "Troņu spēles" notikumiem un balstīti uz daļu no romāna "Uguns un asinis". Seriāls sākas 172 gadus pirms [[Dinerīsa Tārgārjena|Dinerīsas Tārgārjenas]], karaliskās dzimtas pēcteces, dzimšanas un 100 gadus pēc tam, kad Tārgārjeni ar iekarojumiem pavienojuši Septiņas karaļvalstis. Tajā attēlots Tārgārjenu dzimtas beigu sākums un notikumi, kas noveda pie Tārgārjenu pilsoņu pēctecības kara, kas zināms ar nosaukumu "Pūķu deja". 2019. gada oktobrī "Pūķa nams" komanda saņēma pasūtījumu veidot seriālu, aktieru atlase sākās 2020. gada jūlijā, bet pamata filmēšana — 2021. gada aprīlī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Seriāla pirmizrāde notika 2022. gada 21. augustā, un pirmā sezona sastāvēja no desmit sērijām. Piecas dienas pēc pirmizrādes seriālu pagarināja uz otro sezonu. Sapočņiks atstāja producenta amatu pēc pirmās sezonas, atstājot Kondalu kā otrās sezonas vienīgo producentu. Trešās sezonas pirmizrāde notika 2026. gada 21. jūnijā. Seriāls oficiāli pagarināts uz ceturto sezonu, kas, domājams, būs pēdējā sezona. == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] [[Kategorija:HBO seriāli]] 1by3jvu43kip0c1vt8zslkuzr4m3qpf Future 0 524165 4493587 3942806 2026-07-11T23:57:04Z ~2026-39413-39 147884 /* ievads */ 4493587 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = ''Future'' | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = Future 2019. gadā | Dzimis = {{dat|1983|11|20}} (42 gadi) | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Atlanta|Džordža}} | Miris = | Vieta_mr = | Žanrs = [[Hiphops]] · eksperimentāls hiphops | Nodarbošanās = Reperis · mūzikas autors | Gadi = 2010–pašlaik | Izdevējkompānija = [[Epic Records|Epic]] · Freebandz · A1 | Mlapa = https://freebandz.com/ | Dzimums = V | Attēls = Future - Openair Frauenfeld 2019 01 (cropped).jpg | Dz_vārds = Naivadiuss Demuns Vilbērns }}'''Naivadiuss Demuns Vilbērns''' (dzimis 1983. gada 20. novembrī), labāk pazīstams ar skatuves vārdu '''''Future''''', ir amerikāņu reperis, dziedātājs un dziesmu autors. ''Future'' ir pazīstams ar savu mumble stila vokālu un ražīgo sniegumu, un tiek uzskatīts par pionieri melodiju un automātiskās melodijas izmantošanā mūsdienu ''trap'' mūzikā. Pateicoties viņa muzikālā stila ilgstošajai popularitātei, viņš parasti tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes ietekmīgākajiem reperiem. ''Future'' dzimis un audzis [[Atlanta|Atlantā]], [[Džordžija]]s štatā, 2011. gadā noslēdza ierakstīšanas līgumu ar kompānijām ''A1 Recordings'' un ''[[Epic Records]]'', kā arī izdeva albumus ''[[Pluto (albums)|Pluto]]'' (2012) un ''[[Honest]]'' (2014), kuros bija platīna singli "Turn On the Lights", "Honest". ", "Move That Dope" (piedalās [[Farels Viljamss]] un [[Pusha T]]) un "I Won" (ar [[Kanje Vests|Kanje Vestu]]). Pēc tam viņš guva kritiskus un komerciālus panākumus ar ''[[DS2]]'' (2015) un tā singliem "Fuck Up Some Commas" un "Where Ya At" (ar ''[[Drake (mūziķis)|Drake]]''), un tam sekoja ''[[Evol]]'' (2016) un tā vadošais singls "Low Life" (piedalās ''[[The Weeknd]]''). ''Future'' tāda paša nosaukuma piektais albums ''[[FUTURE (albums)|FUTURE]]'' (2017) un tā pēctecis ''[[Hndrxx]]'' (2017) padarīja viņu par pirmo mākslinieku kopš 2014. gada, kurš debitējis divus albumus pēc kārtas ASV ''[[Billboard 200]]'' virsotnē; pirmajā bija starptautiskie hiti "Used to This" (ar ''Drake'') un "Mask Off". Pēc aiziešanas no ''A1'', ''Future'' izdeva albumus ''[[The Wizrd]]'' (2019) un ''[[High Off Life]]'' (2020), kuros bija ''[[RIAA]]'' sertificēts ''Diamond'' singls "Life Is Good" (piedalās ''Drake''). 2021. gadā ''Future'' ieguva savu pirmo singlu ''Hot 100'' topa pirmajā vietā pēc rekordlieliem 125 ierakstiem pēc tam, kad kopā ar ''[[Young Thug]]'' piedalījās ''Drake'' dziesmā “Way 2 Sexy”. Viņa devītais albums ''[[I NEVER LIKED YOU]]'' (2022) radīja viņa otro hitu pirmajā vietā "Wait for U", kas kļuva arī par viņa augstāko singlu kā galvenā izpildītāja topā. Future 2015. gadā izdeva miksteipus ''[[Beast Mode]]'' (kopā ar ''[[Zaytoven]]''), ''56 Nights'' un ''What a Time to Be Alive'' (kopā ar ''Drake''); pēdējā iekļauts singls "Jumpman". Viņš izdeva pilna garuma sadarbības projektus ''[[Super Slimey]]'' (2017) ar ''Young Thug'', ''[[Wrld On Drugs]]'' (2018) ar ''[[Juice Wrld|Juice WRLD]]'' un ''[[Pluto x Baby Pluto]]'' (2020) ar ''[[Lil Uzi Vert]]''. Starp visvairāk pārdotajiem mūziķiem ''Future'' atzinība ietver [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]] 61. ''Grammy'' balvu pasniegšanas ceremonijā par labāko repa sniegumu dziesmai "King's Dead" kopā ar [[Kendriks Lamārs|Kendriku Lamaru]], [[Džejs Roks|Džeju Roku]] un [[Džeimss Bleiks|Džeimsu Bleiku]]. == Diskogrāfija == ====== Studijas albumi ====== * ''[[Pluto (albums)|Pluto]]'' (2012) * ''[[Honest]]'' (2014) * ''[[DS2]]'' (2015) * ''[[EVOL]]'' (2016) * ''[[FUTURE (albums)|FUTURE]]'' (2017) * ''[[HNDRXX]]'' (2017) * ''[[The WIZRD]]'' (2019) * ''[[High Off Life]]'' (2020) * ''[[I NEVER LIKED YOU]]'' (2022) [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] huwi9up06pisus52v485x4kdid7av9a 4493621 4493587 2026-07-12T04:59:25Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4493621 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = ''Future'' | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = Future 2019. gadā | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1983|11|20}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Atlanta|Džordža|3s=Džordža (pilsēta)}} | Miris = | Vieta_mr = | Žanrs = [[Hiphops]] · eksperimentāls hiphops | Nodarbošanās = Reperis · mūzikas autors | Gadi = 2010–pašlaik | Izdevējkompānija = [[Epic Records|Epic]] · Freebandz · A1 | Mlapa = https://freebandz.com/ | Dzimums = V | Attēls = Future - Openair Frauenfeld 2019 01 (cropped).jpg | Dz_vārds = Naivadiuss Demuns Vilbērns }}'''Naivadiuss Demuns Vilbērns''' (dzimis 1983. gada 20. novembrī), labāk pazīstams ar skatuves vārdu '''''Future''''', ir amerikāņu reperis, dziedātājs un dziesmu autors. ''Future'' ir pazīstams ar savu mumble stila vokālu un ražīgo sniegumu, un tiek uzskatīts par pionieri melodiju un automātiskās melodijas izmantošanā mūsdienu ''trap'' mūzikā. Pateicoties viņa muzikālā stila ilgstošajai popularitātei, viņš parasti tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes ietekmīgākajiem reperiem. ''Future'' dzimis un audzis [[Atlanta|Atlantā]], [[Džordžija]]s štatā, 2011. gadā noslēdza ierakstīšanas līgumu ar kompānijām ''A1 Recordings'' un ''[[Epic Records]]'', kā arī izdeva albumus ''[[Pluto (albums)|Pluto]]'' (2012) un ''[[Honest]]'' (2014), kuros bija platīna singli "Turn On the Lights", "Honest". ", "Move That Dope" (piedalās [[Farels Viljamss]] un [[Pusha T]]) un "I Won" (ar [[Kanje Vests|Kanje Vestu]]). Pēc tam viņš guva kritiskus un komerciālus panākumus ar ''[[DS2]]'' (2015) un tā singliem "Fuck Up Some Commas" un "Where Ya At" (ar ''[[Drake (mūziķis)|Drake]]''), un tam sekoja ''[[Evol]]'' (2016) un tā vadošais singls "Low Life" (piedalās ''[[The Weeknd]]''). ''Future'' tāda paša nosaukuma piektais albums ''[[FUTURE (albums)|FUTURE]]'' (2017) un tā pēctecis ''[[Hndrxx]]'' (2017) padarīja viņu par pirmo mākslinieku kopš 2014. gada, kurš debitējis divus albumus pēc kārtas ASV ''[[Billboard 200]]'' virsotnē; pirmajā bija starptautiskie hiti "Used to This" (ar ''Drake'') un "Mask Off". Pēc aiziešanas no ''A1'', ''Future'' izdeva albumus ''[[The Wizrd]]'' (2019) un ''[[High Off Life]]'' (2020), kuros bija ''[[RIAA]]'' sertificēts ''Diamond'' singls "Life Is Good" (piedalās ''Drake''). 2021. gadā ''Future'' ieguva savu pirmo singlu ''Hot 100'' topa pirmajā vietā pēc rekordlieliem 125 ierakstiem pēc tam, kad kopā ar ''[[Young Thug]]'' piedalījās ''Drake'' dziesmā “Way 2 Sexy”. Viņa devītais albums ''[[I NEVER LIKED YOU]]'' (2022) radīja viņa otro hitu pirmajā vietā "Wait for U", kas kļuva arī par viņa augstāko singlu kā galvenā izpildītāja topā. Future 2015. gadā izdeva miksteipus ''[[Beast Mode]]'' (kopā ar ''[[Zaytoven]]''), ''56 Nights'' un ''What a Time to Be Alive'' (kopā ar ''Drake''); pēdējā iekļauts singls "Jumpman". Viņš izdeva pilna garuma sadarbības projektus ''[[Super Slimey]]'' (2017) ar ''Young Thug'', ''[[Wrld On Drugs]]'' (2018) ar ''[[Juice WRLD]]'' un ''[[Pluto x Baby Pluto]]'' (2020) ar ''[[Lil Uzi Vert]]''. Starp visvairāk pārdotajiem mūziķiem ''Future'' atzinība ietver [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]] 61. ''Grammy'' balvu pasniegšanas ceremonijā par labāko repa sniegumu dziesmai "King's Dead" kopā ar [[Kendriks Lamārs|Kendriku Lamaru]], [[Džejs Roks|Džeju Roku]] un [[Džeimss Bleiks|Džeimsu Bleiku]]. == Diskogrāfija == ====== Studijas albumi ====== * ''[[Pluto (albums)|Pluto]]'' (2012) * ''[[Honest]]'' (2014) * ''[[DS2]]'' (2015) * ''[[EVOL]]'' (2016) * ''[[FUTURE (albums)|FUTURE]]'' (2017) * ''[[HNDRXX]]'' (2017) * ''[[The WIZRD]]'' (2019) * ''[[High Off Life]]'' (2020) * ''[[I NEVER LIKED YOU]]'' (2022) [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] tbk1phxy82i9j85gd0m56o1fnhaq5xj Glorija Grevcova 0 527987 4493471 4327351 2026-07-11T16:27:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493471 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Glorija Grevcova | vārds_orģ = | attēls = Glorija Grevcova 2023.jpg | att_izm = | apraksts = Glorija Grevcova 2023. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2024|02|15|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1988|5|29|bez}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ropažu novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = * [[Stabilitātei!]] <small>(2022—2023)</small> * [[Apvienība Jaunlatvieši]] <small>(2023—pašlaik)</small><ref name=":o" >{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/latvija/grevcova-iestajusies-bremana-partija-un-valsts-prezidenta-velesanas-atbalstis-pilenu/|title=Grevcova iestājusies Brēmaņa partijā un Valsts prezidenta vēlēšanās atbalstīs Pīlēnu|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-05-30|language=lv}}</ref> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Glorija Grevcova''' (dzimusi kā '''Glorija Kozlovska'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/544969-tiesas-sede-grevcovas-kriminallieta-nopratinats-partijas-biedrs-salimovs-prokurors-iesniedz-jaunus-tiesas-materialus|title=Tiesas sēde Grevcovas krimināllietā: nopratināts partijas biedrs Saļimovs, prokurors iesniedz jaunus tiesas materiālus|website=[[jauns.lv]]|date=14.02.2023}}</ref> {{dat|1988|5|29|bez}}) ir [[Latvija]]s politiķe. 2022. gada rudenī ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Stabilitātei!]]" saraksta, no kuras izstājusies, vēlāk iestājusies "[[Apvienība Jaunlatvieši|Apvienībā Jaunlatvieši]]", bet 2024. gada februārī zaudējusi deputātes mandātu. == Dzīvesgājums == Izglītību ieguvusi [[Rekavas vidusskola|Rekavas vidusskolā]] [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu pagastā]],<ref name="saeimas-deputati-grevcovu-tiesa-par-nepatiesu-zinu-sniegsanu-cvk">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputati-grevcovu-tiesa-par-nepatiesu-zinu-sniegsanu-cvk.a492050/|title=Saeimas deputāti Grevcovu tiesā par nepatiesu ziņu sniegšanu CVK|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bpjp.clan.su/index/0-13|title=Balvu pilsētas Jauniešu padome - INFO-2 skola|website=bpjp.clan.su|access-date=2023-02-14}}</ref> ko pabeigusi 2008. gadā. Nodarbojusies ar [[Vieglatlētika|vieglatlētiku]], skrējusi garās distances.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skriesim.lv/athletes/view?id=2236|title=Kozlovska Glorija|website=www.skriesim.lv|access-date=2023-02-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.travelnews.lv/?pid=73256|title=Noslēdzies Ventspils Piedzīvojumu parka pusmaratons|website=https://m.travelnews.lv/?pid=73256|access-date=2023-02-14|date=2012-06-18|language=lv}}</ref> Īsu laiku ap 2013. gadu G. Grevcova strādājusi [[Balvu novads|Balvu novada]] Šķilbēnu pagasta kokapstrādes uzņēmumā SIA "Dolo" par palīgstrādnieci (malkas krāvēju).<ref name="saeimas-deputati-grevcovu-tiesa-par-nepatiesu-zinu-sniegsanu-cvk" /> Plaši pazīstama ar savu darbību sociālajā lietotnē ''[[TikTok]]''. Bijusi precējusies ar Kasparu Grevcovu un Edgaru Tamu (šajā laulībā dzimis dēls).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/deputates-glorijas-grevcovas-viru-tiesa-par-uzbrukumu-bijusajam.d?id=55443566|title=Deputātes Glorijas Grevcovas vīru tiesā par uzbrukumu bijušajam|last=Arājs|first=Aija Bogdanova; Kārlis|website=www.delfi.lv|access-date=2023-06-01|date=2023-04-19|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2022. gada rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] G. Grevcova tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Stabilitātei!]]" saraksta. Pret G. Grevcovu uzsākts kriminālprocess par nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]] (dati par izglītību un darba vietu). 2023. gada martā G. Grevcova paziņoja par izstāšanos no partijas "[[Stabilitātei!]]" un tās Saeimas frakcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/grevcova-pamet-partiju-stabilitatei-un-tas-saeimas-frakciju-plkst-2059.d?id=55344512|title=Grevcova pamet partiju 'Stabilitātei' un tās Saeimas frakciju (plkst. 20.59)|website=www.delfi.lv|access-date=2023-03-16|language=lv}}</ref> Vēlāk iestājusies "[[Apvienība Jaunlatvieši|Apvienībā Jaunlatvieši]]",<ref name=":o" /> starp kuras dibinātājiem ir notiesātais bijušais diplomāts [[Rūdolfs Brēmanis]], ar kuru G. Grevcovai ir tuvas attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/560477-skandalozie-rudolfs-bremanis-un-glorija-grevcova-kopa-iet-pat-uz-hokeju|title=Skandalozie Rūdolfs Brēmanis un Glorija Grevcova kopā iet pat uz hokeju|website=Jauns.lv|access-date=2023-05-30|language=lv}}</ref> Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no partijas "Apvienība Jaunlatvieši", taču netika ievēlēta. === Kriminālprocesi === Drīz pēc Saeimas vēlēšanām pret G. Grevcovu tika uzsākts kriminālprocess par nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/393751-jaunieveleta-glorija-grevcova-piekerta-vel-vienos-melos-pret-vinu-sakts-kriminalprocess.htm|title=Jaunievēlētā Glorija Grevcova pieķerta vēl vienos melos; pret viņu sākts kriminālprocess|website=nra.lv|access-date=2022-12-10|language=lv}}</ref> Deklarācijā minēts, ka Glorija pirms ievēlēšanas Saeimā strādājusi uzņēmumā SIA "Dolo" par padomnieci, ko uzņēmuma pārstāve noliedz, apgalvojot, ka šāds amats uzņēmumā nekad nav eksistējis. Tomēr atzīst, ka viņa tur ir strādājusi — par palīgstrādnieku.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/medijs-jaunieveleta-partijas-stabilitatei-deputate-cvk-melojusi-par-savu-darbavietu.a476953/|title=Medijs: Jaunievēlētā partijas «Stabilitātei!» deputāte CVK melojusi par savu darbavietu|publisher=LSM|access-date=7. janvārī, 2023. gadā}}</ref> Pēc resoriskās pārbaudes atklājās, ka Glorija ir melojusi arī par savu izglītību [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā]] (LSPA) pedagoga specialitātē. LSPA norādīja, ka Glorija nav fiksēta ne absolvējušo, ne studējošo sarakstā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-vetis-partijas-stabilitatei-deputates-grevcovas-iespejamos-melus-par-darbavietu-atklajas-ari-meli-par-izglitibu.a477071/?|title=Policija vētīs partijas «Stabilitātei!» deputātes Grevcovas iespējamos melus par darbavietu; atklājas arī meli par izglītību|publisher=LSM|access-date=2023. gada 7. janvāris}}</ref> Partijas vadība vairākkārt ir apgalvojusi, ka deklarācijas iesniegšanas brīdī ir notikusi "pārrakstīšanās kļūda" un ka neredz pamatu liegt viņai turpmāko dalību Saeimā pēc datu precizēšanas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stabilitatei-notikusi-parrakstisanas-par-grevcovu-sniegtaja-informacija-cvk.a477373/|title=«Stabilitātei!»: Notikusi «pārrakstīšanās» par Grevcovu sniegtajā informācijā CVK|publisher=LSM|access-date=2023. gada 7. janvārī}}</ref> 2023. gada janvārī Saeima lēma dot atļauju G. Grevcovas kriminālvajāšanas turpināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-piekrit-kriminalvajasanas-turpinasanai-pret-deputati-grevcovu.a491264/|title=Saeima piekrīt kriminālvajāšanas turpināšanai pret deputāti Grevcovu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-13|language=lv}}</ref> Martā pirmās instances tiesa lēma sodīt deputāti ar 160 stundām sabiedriskā darba.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.03.2023-deputatei-grevcovai-par-melosanu-cvk-piespriez-160-stundas-sabiedriska-darba.a500775/|title=Deputātei Grevcovai par melošanu CVK piespriež 160 stundas sabiedriskā darba|website=www.lsm.lv|access-date=2023-03-15|language=lv}}</ref> G. Grevcova 2023. gada 23. janvārī savā ''TikTok'' kontā ievietoja videoklipu kurā nodēvēja [[Latvijas Okupācijas muzejs|Okupācijas muzeju]] Rīgā par "propagandu". Tajā pašā dienā Saeimas deputāts [[Edmunds Jurēvics]] iesniedza iesniegumu ģenerālprokuroram par iespējamu krimināllikuma 74.1. panta pārkāpumu "Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara noziegumu attaisnošanu."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/grevcova-okupacijas-muzeja-ekspoziciju-nodeve-par-propagandu-velak-taisnojas-par-detalam/|title=Grevcova Okupācijas muzeja ekspozīciju nodēvē par propagandu, vēlāk taisnojas par detaļām|website=tv3.lv|access-date=2023-01-23|language=lv|archive-date=2023-01-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20230123092930/https://zinas.tv3.lv/latvija/grevcova-okupacijas-muzeja-ekspoziciju-nodeve-par-propagandu-velak-taisnojas-par-detalam/}}</ref> 30. janvārī pret deputāti tika uzsākts kriminālprocess arī šajā lietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pret-saeimas-deputati-grevcovu-sak-kriminalprocesu-par-latvijas-okupacijas-rupju-noniecinasanu.a494158/|title=Pret Saeimas deputāti Grevcovu sāk kriminālprocesu par Latvijas okupācijas rupju noniecināšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-31|language=lv}}</ref> 2023. gada februārī par Saeimas ētikas kodeksa pārkāpumu G. Grevcovu izslēdza no dalības nākamajās sešās Saeimas sēdēs. 2023. gada 21. novembrī Rīgas apgabaltiesa pasludināja nolēmumu [[14. Saeima]]s deputātes G. Grevcovas krimināllietā par nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]], atstājot negrozītu pirmās instances spriedumu, ar kuru G. Grevcova atzīta par vainīgu un sodīta ar sabiedrisko darbu 160 stundu apmērā. Spriedumam 2024. gada 15. februārī stājoties spēkā, Grevcova zaudēja deputātes mandātu un viņas vietu kā nākamais sarakstā ieņēma [[Amils Saļimovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7960999/grevcovas-vietu-saeima-ienems-uznemejs-amils-salimovs|title=Grevcovas vietu Saeimā ieņems uzņēmējs Amils Saļimovs|website=TVNET|access-date=2024-02-15|date=2024-02-15|language=lv}}</ref> 2024. gada 3. aprīlī G. Grevcovu apsūdzēja un izsludināja meklēšanā, par kara noziegumu attaisnošanu un nacionālā naida izraisīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.04.2024-grevcovu-apsudz-par-krievijas-istenoto-kara-noziegumu-attaisnosanu-un-izsludina-meklesana.a549014/|title=Grevcovu apsūdz par Krievijas īstenoto kara noziegumu attaisnošanu un izsludina meklēšanā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-04-03|language=lv}}</ref> Atzīta par vainīgu un sodīta ar probācijas uzraudzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.08.2025-bijusajai-saeimas-deputatei-grevcovai-par-kara-attaisnosanu-probacijas-uzraudziba.a611430/|title=Bijušajai Saeimas deputātei Grevcovai par kara attaisnošanu – probācijas uzraudzība|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-25|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Grevcova, Glorija}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] af76k24oswsvk74vp9wqwuq0smwjk27 Garu Pagrabs 0 529360 4493443 4228356 2026-07-11T14:56:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493443 wikitext text/x-wiki {{nenozīmīgs}} {{izolēts raksts|date=2022. gada decembris}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = Garu Pagrabs | Ainava = yes | Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Žanrs = * [[Heavy metal]] | Gadi = 2021 - pašlaik | Dalībnieki = *Aksels Broks *Kaspars Lucis *Artis Broks *Dāvis Bērziņš *Roberts Ēriks Sniedze | Attēls = }} '''"Garu Pagrabs"''' ir [[Latvija]]s [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla]] grupa no [[Rīga]]s. Grupa dibināta 2021. gada pavasarī. No 2023. gada grupas sastāvs nemainīgs — Artis Broks, Dāvis Bērziņš, Kaspars Lucis, Aksels Broks, Roberts Ēriks Sniedze. 2022. gada novembrī izdots debijas albums "Tā dzīvo cilvēks".<ref>{{Atsauce|title=Tā Dzīvo Cilvēks|url=https://open.spotify.com/album/33FNwjDhmUmgWaUBiGRNez|date=2022-11-28|accessdate=2024-01-17|language=lv}}</ref> Sākotnēji grupā muzicējuši arī Aivars Valdmanis un Ernests Kuzma. == Mūzika == "Garu Pagrabs" izpilda smagā metāla mūziku latviskā garā un latviešu valodā. Līdz 2022. gada beigām "Garu Pagrabs" uzstājies vairākos Rīgas klubos un bāros, tai skaitā klubā "Depo", bārā "Republika", Cafe Leningrad. 2022. gadā grupa uzstājusies arī Liepājā ''Fontaine Palace'', Jelgavā "Melno cepurīšu balerija" un vairākos brīvdabas festivālos. Grupas pirmais sastāvs līdz 2023. gada vasarai - Kaspars Lucis, Dāvis Bērziņš, Artis Broks, Aivars Valdmanis, Ernests Kuzma. 2023. gada sākumā grupa sākotnējā sastāvā piedalījās raidījumā "Tavs mūzikas avots".<ref>{{Atsauce|title=Tavs Mūzikas Avots S02E06 - GARU PAGRABS|url=https://www.youtube.com/watch?v=iL_86fTbvIY|accessdate=2024-01-17|language=lv-LV}}</ref> 2023. un 2024. gada vasarā grupa piedalījusies festivālā [[Saldus Saule]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.saldussaule.lv/?p=3|title=FESTIVĀLS SALDUS SAULE|website=www.saldussaule.lv|access-date=2024-01-17|archive-date=2023-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20231208021022/http://saldussaule.lv/?p=3}}</ref> Kopš 2023. gada decembra "Garu Pagraba" sastāvs nemainīgs un stabils - Kaspars Lucis, Aksels Broks, Dāvis Bērziņš, Artis Broks, Roberts Ēriks Sniedze. == Tā dzīvo cilvēks == "Tā dzīvo cilvēks" ir grupas "Garu Pagrabs" debijas albuma nosaukums un tāds pats nosaukums dots arī šī albuma tituldziesmai. "Tā dzīvo cilvēks" izdots digitālā formātā 2022. gada 28. novembrī. Albums sastāv no 11 pašsacerētām dziesmām, kuras kopā veido stāstījumu par skarbās realitātes apmāktu cilvēka dzīvi. Dziesmas ietver mūsdienām aktuālas problēmas un dzīves šķēršļus. Dziesmās dzirdamas arī latviešu mitoloģijai piederīgas atsauces. == Dalībnieki == * Aksels Broks — vokāls, ģitāra * Kaspars Lucis — bungas * Artis Broks — ritma ģitāra * Dāvis Bērziņš — solo ģitāra * Roberts Ēriks Sniedze — bass == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas smagā metāla grupas]] [[Kategorija:Rokmūzika]] [[Kategorija:Mūzika]] 7s4qqbn02txwvtrf66ufn1sm7lfefge Valdis Oškāja 0 531619 4493417 4378629 2026-07-11T13:24:26Z ~2026-38801-23 147863 Atsauce 4493417 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617310%7Carticle:DIVL308%7Cquery:Valdis%20OSKAJA|title=ORGANISKĀS SINTĒZES NEIZSĪKSTOŠAIS AVOTS|last=Ojārs|first=Neilands|website=periodika.lv|access-date=2026-07-11|date=1966.06.01}}</ref>[[Attēls:Valdis Oškāja. Latvijas ķīmiķis.jpg|thumb|Valdis Oškāja ap 1955. gadu]] [[Attēls:Valdis Oškāja ar aspirantu.jpg|thumb]] '''Valdis Oškāja''' (dzimis {{dat|1924|10|6}}, miris {{dat|1974|6|14}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Valdis-Oskaja|title=Valdis Oškāja|website=timenote.info|access-date=2023-01-20|language=lv}}</ref> bija latviešu [[ķīmiķis]], ķīmijas zinātņu kandidāts, [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]] māceklis un viņa vārdā nosauktās balvas laureāts (1974). [[Attēls:Valdis Oškāja ar studentiem.jpg|thumb|Valdis Oškāja ar studentiem, LU]] [[Attēls:Valdis Oškāja darba vietā.jpg|thumb|Valdis Oškāja darba vietā LU]] [[Attēls:Valdis Oškāja LU laboratorijā.jpg|thumb|Valdis Oškāja laboratorijā]] == Dzīvesgājums == Dzimis 1924. gada 6. oktobrī [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] [[Pāles pagasts|Pāles pagasta]] Ārciema ciema „Rijnieku” mājās zemnieka Pētera Alberta Oškājas un Emmas Oškājas (Porejas) ģimenē. Mācījās [[Pāles pamatskola|Pāles pamatskolā]], kuru beidza 1939. gadā. Tajā pašā gadā Valdis Oškāja iestājās Valmieras valsts vidusskolā. Vasarā strādāja tēva lauku saimniecībā. 1945. gadā bija iesaukts [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], dienēja [[Tallina|Tallinā]]. Pēc demobilizācijas 1947. gadā turpināja mācības Valmieras vidusskolā, kuru beidza 1948. gadā. 1949. gadā Valdis Oškāja iestājās [[Latvijas Universitāte]]s (LU) [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultātē]], bet 1951. gadā tika pārcelts uz jaundibināto [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūta]] Farmācijas fakultāti. Mācības apvienoja ar darbu — strādāja par asistentu Rīgas [[Aptieka|aptiekā]] Nr. 24, receptāru Jelgavas Dzelzceļa aptiekā, laborantu Rīgas Eksperimentālajā citronskābes rūpnīcā (no 1966. gada Bioķīmisko preparātu eksperimentālā rūpnīca), par ķīmiķi konditorejas fabrikā „17. jūnijs”. 1954. gadā ar izcilību beidza Rīgas Medicīnas institūtu. Strādāja Rīgas ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā par ceha laboratorijas priekšnieku, maiņas meistaru un ceha priekšnieku. Bet viņa sapnis bija zinātne, un jaunietis no laukiem spēja to realizēt. No 1958. gada jūnija līdz 1963. gada augustam Valdis Oškāja bija jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s (LZA) [[Organiskās sintēzes institūts|Organiskās sintēzes institūtā]]. Izcilā latviešu ķīmiķa, Latvijas organiskās ķīmijas pamatlicēja Gustava Vanaga vadībā 1963. gada 8. aprīlī aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju „Indandionu 1,3 sintēzes metodes”. Valdis Oškāja pasniedza ķīmiju [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. 1963. gada rudenī sāka strādāt [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē]] par vecāko pasniedzēju. Tobrīd viņam bija jau 13 zinātniskās publikācijas un viena autorapliecība. Kad 1964. gadā tika nodibināta Ķīmijas fakultāte, Valdis Oškāja kļuva par docenta vietas izpildītāju Organiskās ķīmijas katedrā. Viņš lasīja organiskās ķīmijas pamatkursu otrā un trešā kursa studentiem, [[polimēru ķīmija]]s kursu, speckursus „Lielmolekulāro savienojumu ķīmija”, „Organisko savienojumu struktūra un reakciju mehānismi”, „Heterocikliskie savienojumi un to sintēze” piektā kursa studentiem un vadīja praktiskos darbus. Ir veicis arī plašu metodisko darbu, būdams deviņu metodisko palīglīdzekļu autors un līdzautors. Piedalījās [[mikroanalīze]]s laboratorijas organizācijā un jaunas specialitātes — [[bioorganika]]s — dibināšanā. Līdztekus saviem izcilajiem panākumiem pedagoģiskajā darbā Valdis Oškāja mērķtiecīgi nodarbojās ar zinātnisko darbu. Kopš 1965. gada jūnija viņš apvienoja darbu LU ar vecākā zinātniskā līdzstrādnieka darbu augu mikrobioloģijas laboratorijā Mikrobioloģijas institūtā. Bet kopš 1970. gada 1. augusta viņš strādāja pilnas slodzes darbu Mikrobioloģijas institūtā un visu savu laiku veltīja zinātniskajam darbam. Šeit, Kleistos, tika likti pamati Latvijas virusoloģijai un imunoloģijai, tapa unikāli medicīnas preparāti, vakcīnas pret poliomielītu, kā arī liellopu leikozi. Valdis Oškāja organizēja un vadīja bioķīmiķu grupu, nodarbojoties ar aminoskābju sintēzes pētniecību, pēc tam ķērās pie pavisam jaunas tēmas — [[citokinīni|citokinīnu]], augu hormonu, kuri satur ģenētisko informāciju, epifītos mikroorganismos pētīšana. Viņš tostarp pētīja arī brīvo aminoskābju ietekmi uz augu attīstību. Savu zinātnisko darbu rezultātus Valdis Oškāja apkopoja divās grāmatās, kuras iznāca izdevniecībā „Zinātne” 1973. un 1974. gadā. Pirmā grāmata «Ангидридная конденсация» („Anhidrīdu kondensācija”) veltīta ftalskābes anhidrīda, viena no rūpnieciskās organiskās sintēzes pamatproduktiem, pētniecībai, kam ir svarīga loma plastmasu, ārstniecisko vielu un pesticīdu ražošanā. Šo darbu autors veltīja savam skolotājam akadēmiķim Gustavam Vanagam. Otrā grāmata ir «Нингидриновые реакции» („Ninhidrīnu reakcijas”). Šādas reakcijas palīdz atklāt aminosavienojumus vielu sastāvā. Mūsdienās šī reakcija tiek izmantota arī kriminālistikā. Valda Oškājas ieguldījums organiskajā ķīmijā tika atzīmēts ar Gustava Vanaga balvu (1974). Šī LZA balva tiek piešķirta arī mūsdienās ik pēc diviem gadiem kā augstākais ķīmiķa darba novērtējums. 1974. gadā pretendentus vērtēja ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu zinātnieki. Apglabāts Rīgā, I Meža kapos. == Ģimene == Sieva — Jevgenija Oškāja (Lavrentjeva) (1929—2015), farmaceite. Meitas — žurnālistes Ksenija Zagorovska (1957) un Ina Oškāja (1962), Mazdēls Jevgenijs Zagorovskis (1979) == Atmiņas == LZA prezidents [[Ivars Kalviņš]]: {{citāts|Es kļuvu par zinātnieku, pateicoties Valdim Oškājam".}} Ivaram Kalviņam ir siltas atmiņas par savu pasniedzēju Valdi Oškāju. Viņš atzīst, ka tieši Valdis Oškāja „aplipināja” viņu ar interesi par zinātni. Un vēl pasniedzējs Oškāja izglāba viņu no lielām nepatikšanām. Studentu gados viņi ar kursabiedriem pajokoja — palaida paštaisītu [[Petarde|petardi]]. Un, par nelaimi, tā uzsprāga pie kāda liela partijas funkcionāra logiem. Jokdarus atrada, izslēdza no komjaunatnes, kas tajā laikā nozīmēja faktiski karjeras beigas, atceras profesors.Bet viņam palaimējās. Docents Valdis Oškāja piezvanīja Organiskās sintēzes institūta direktora vietniekam Marģeram Līdakam un palūdza atļauju pieņemt huligānu darbā. Tā Ivars Kalviņš nonāca institūtā, par kura vadītāju viņš vēlāk kļuva.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://forbesbaltics.com/lv/uznemeji/raksts/ambiciozais-kimikis-ivars-kalvins |title=Ambiciozais ķīmiķis |access-date={{dat|2023|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230125055104/https://forbesbaltics.com/lv/uznemeji/raksts/ambiciozais-kimikis-ivars-kalvins }}</ref> === „Īstens zinātnes cilvēks” === [[Pauls Pumpēns]], molekulārbiologs, bijušais V. Oškājas students: {{citāts|Mūsu acīs Dr. Oškāja bija izcils, pat ģeniāls pasniedzējs, briljants lektors, universāls enciklopēdists organiskajā ķīmijā. Cilvēks ar unikālu atmiņu un globālām zināšanām. Droši pats redzamākais un pats populārākais pasniedzējs fakultātē, organiķiem un bioķīmiķiem – noteikti. Man ir vissiltākās atmiņas par Dr. Oškāju kā pašu labāko klasiskās organikas kursa pasniedzēju. Apliecinu arī visa mūsu kursa (un visas fakultātes) īpašo attieksmi pret viņu kā pret zinātnieku (mēs visi uzreiz sajutām, ka viņš nav tikai ļoti zinošs pasniedzējs, bet arī īstens zinātnes cilvēks pēc savas dziļākās pārliecības). Mēs jutām noteiktu un skaidru bijību pret viņu kā pret zinātnieku (liels retums fakultātē). Pie Dr. Oškājas mani kursabiedri strādāja visu vasaru ar lielu aizrautību dienu un nakti, kas arī bija liels retums fakultātē. Satikt Valdi Oškāju Gorkija ielas 48. namā, kur toreiz atradās Ķīmijas fakultāte, iznāca samērā bieži — viņš mūžīgi pīpēja melno trepju telpā, 1. stāvā starp savu laboratoriju un lielo auditoriju, kur mums bija lekcijas, tostarp arī lielais organikas kurss, kuru spīdoši lasīja Dr. Oškāja. Es pat iesāku pīpēt, lai varētu sastādīt viņam kompāniju. Būdams izcils pasniedzējs, viņš ļoti rūpējās par studentu nākotni, lai katrs students varētu realizēties savā nozarē un savu vēlmju robežās nonākt pareizajā vidē. Tā Dr. Oškāja aizveda mani, 2. kursa bioķīmijas studentu, uz Mikrobioloģijas institūtu un pamēģināja iesaistīt turienes zinātniskajā darbā. Diemžēl man tur nekas prātīgs neiznāca, bet Dr. Oškāja bija izdarījis visu iespējamo, lai man palīdzētu, par ko es viņam visu mūžu biju un esmu bezgala pateicīgs. Ar patiesu apbrīnu atceros viņa lekcijas organiskajā ķīmijā. Un lielās bailes eksāmena priekšā. Ļoti stingrā eksāmena, ko nolikt nemaz nebija tik vienkārši. Viņa prasības bija ļoti augstas. Valdis Oškāja bija ļoti patīkams, kluss un līdzsvarots cilvēks. Viņš nomira 1974. gadā. Mēs beidzām studijas 1970. gadā, bet uz bērēm atnāca visa mūsu grupa. Fantastiski talantīgs cilvēks! Daudzu cilvēku skolotājs. Un ļoti labs cilvēks.}} === "Darbam ir paliekoša vērtība" === [[Gunārs Duburs]], habilitēts ķīmijas doktors, LU profesors: {{citāts|Man bija izdevība vairākus gadus darboties kopā ar Valdi Oškāju profesora Gustava Vanaga vadītajā Aromātisko savienojumu laboratorijā Organiskās sintēzes institūtā. Vispirms vēlos atzīmēt Valda Oškājas raksturīgākās īpašības. Manā skatījumā tās bija godīgums, patiesības, darba un ķīmijas mīlestība,nosvērtība, izpalīdzība,labvēlība, arī skumīgums, varētu teikt, skumīga ironija. Valdis labprāt izpalīdzēja, ja bija kādas problēmas vai neskaidri jautājumi gan par ķīmiju, gan ikdienu. Nekad neradās kādas konfliktsituācijas vai pārpratumi. Tā bija patiesa cieņa un autoritāte, kuru Valdis bija iemantojis. Valda attieksme pret saviem kolēģiem arvien bija draudzīga un labvēlīga. Valdis Oškāja labi iederējās prof. Gustava Vanaga ķīmiķu skolā ar ļoti nopietno pieeju uzticētajiem pētījumu virzieniem, iedziļināšanos lietu būtībā, meklējot un atrodot labus risinājumus. Valdis pētījumus veica ļoti rūpīgi, nebaidoties no darba apjoma, kas bija nepieciešams vispusīgai jautājuma noskaidrošanai, atrodot nestandarta risinājumus. Valdis Oškāja izpētīja paņēmienus, kā iegūt indāndiona-1,3 atvasinājumus, kuri aizvietoti 2-aril- un ftaloil- grupās, līdz ar to nodrošinot iespēju indāndionu saimes ievērojamai paplašināšanai. Par nozīmīgu un būtisku novitāti var uzskatīt Valda Oškājas izstrādāto pieeju ārstniecības preparāta fenilīna (2-fenilindāndiona-1,3) nepārtrauktai ieguvei. Tā bija novatoriska ideja, piemērota rūpnieciskajai ražošanai, principiāli atšķiroties no parastās pieejas ķīmiski farmaceitiskajā rūpniecībā, kur vispār pieņemts bija savienojumus atkārtoti sintezēt reaktoros ar pusproduktu izdalīšanu un iespējamu attīrīšanu. Tas ir ilgstošs darbietilpīgs process. Valdis Oškāja īstenoja metodi laboratorijas apstākļos. Kā jau viss, ko darīja Valdis Oškāja, tas tika izdarīts rūpīgi, bez kāda trokšņa un pašslavināšanas. Valda Oškājas darbam ir paliekoša vērtība.}} [[Attēls:Valda Oškāja grāmata (1974).jpg|thumb|V. Oškājas grāmatas par ninhidrīna reakcijām vāks]] [[Attēls:Valda Oškaja grāmata.jpg|thumb|Zinātniskais darbs par anhidrīdu kondensāciju]] == Zinātniskie darbi == Valdim Oškājam ir apmēram 70 zinātnisko publikāciju, tai skaitā: * В. Ошкая. Методы синтеза индандионов-1,3. Сборник «Циклические дикетоны», Рига, АН ЛР, 1961 * Г. Ванаг, В. Ошкая. Самоконденсация 2-фенилиндандиона-1,3. Известия АН ЛР, 1961 * Г. Ванаг, В.Ошкая. Конденсация фталевого ангидрида с фенилуксусной кислотой в растворе уксусного ангидрида. Известия АН ЛР, № 3, с. 67-76, 1964 * В. Ошкая, Ю. Ротберг. Некоторые реакции конденсации 4-нитрофталевого ангидрида. Известия АН ЛР, 1965 * В. Ошкая, Г. Эглите. Роль свободных аминокислот во взаимоотношениях между микроорганизмами и высшими растениями. Сборник «Микроорганизмы и растения», 1970 * В. Ошкая, Г. Эглите. Цветные реакции некоторых 2-нитровоиндандионов-1,8 и 2-бром-2нитроиндандионов-1,3 с протеиновыми аминокислотами. * В. Ошкая, Д. Муцениеце, С. Берзиня, А. Клинцаре. Выделение азотобактером производных пурина. Известия АН ЛР, № 9, 1972 * В. Ошкая. Свободные аминокислоты как регуляторы роста и их превращения в соединения, влияющие на рост и развитие растений. Сборник «Микроорганизмы и растения», Рига, «Зинатне», 1972 * В. Ошкая, Д. Муцениеце. Метаболиты микроорганизмов и синтетические соединения, влияющие на рост и развитие растений. Производные индандиона 1,3, стимулирующие корнеобразование черенков фасоли. Известия АН ЛР, № 11, 1973 == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Oškāja, Valdis}} [[Kategorija:1924. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] t4vw44lhl8q16ogin7hg5weqz50m7i4 4493420 4493417 2026-07-11T13:31:46Z ~2026-38801-23 147863 Atsauces 4493420 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}}<ref>{{Publikācijas atsauce|date=1992.03.15|title=Latvijas zinātnu akadēmijas Organiskās sintēzes instituts|journal=Personālsastava lietu apraksts no 1957 līdz 1992. gadam|via=www.arhivi.org}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617310%7Carticle:DIVL308%7Cquery:Valdis%20OSKAJA|title=ORGANISKĀS SINTĒZES NEIZSĪKSTOŠAIS AVOTS|last=Ojārs|first=Neilands|website=periodika.lv|access-date=2026-07-11|date=1966.06.01}}</ref>[[Attēls:Valdis Oškāja. Latvijas ķīmiķis.jpg|thumb|Valdis Oškāja ap 1955. gadu]] [[Attēls:Valdis Oškāja ar aspirantu.jpg|thumb]] '''Valdis Oškāja''' (dzimis {{dat|1924|10|6}}, miris {{dat|1974|6|14}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Valdis-Oskaja|title=Valdis Oškāja|website=timenote.info|access-date=2023-01-20|language=lv}}</ref> bija latviešu [[ķīmiķis]], ķīmijas zinātņu kandidāts, [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]] māceklis un viņa vārdā nosauktās balvas laureāts (1974). [[Attēls:Valdis Oškāja ar studentiem.jpg|thumb|Valdis Oškāja ar studentiem, LU]] [[Attēls:Valdis Oškāja darba vietā.jpg|thumb|Valdis Oškāja darba vietā LU]] [[Attēls:Valdis Oškāja LU laboratorijā.jpg|thumb|Valdis Oškāja laboratorijā]] == Dzīvesgājums == Dzimis 1924. gada 6. oktobrī [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] [[Pāles pagasts|Pāles pagasta]] Ārciema ciema „Rijnieku” mājās zemnieka Pētera Alberta Oškājas un Emmas Oškājas (Porejas) ģimenē. Mācījās [[Pāles pamatskola|Pāles pamatskolā]], kuru beidza 1939. gadā. Tajā pašā gadā Valdis Oškāja iestājās Valmieras valsts vidusskolā. Vasarā strādāja tēva lauku saimniecībā. 1945. gadā bija iesaukts [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], dienēja [[Tallina|Tallinā]]. Pēc demobilizācijas 1947. gadā turpināja mācības Valmieras vidusskolā, kuru beidza 1948. gadā. 1949. gadā Valdis Oškāja iestājās [[Latvijas Universitāte]]s (LU) [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultātē]], bet 1951. gadā tika pārcelts uz jaundibināto [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūta]] Farmācijas fakultāti. Mācības apvienoja ar darbu — strādāja par asistentu Rīgas [[Aptieka|aptiekā]] Nr. 24, receptāru Jelgavas Dzelzceļa aptiekā, laborantu Rīgas Eksperimentālajā citronskābes rūpnīcā (no 1966. gada Bioķīmisko preparātu eksperimentālā rūpnīca), par ķīmiķi konditorejas fabrikā „17. jūnijs”. 1954. gadā ar izcilību beidza Rīgas Medicīnas institūtu. Strādāja Rīgas ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā par ceha laboratorijas priekšnieku, maiņas meistaru un ceha priekšnieku. Bet viņa sapnis bija zinātne, un jaunietis no laukiem spēja to realizēt. No 1958. gada jūnija līdz 1963. gada augustam Valdis Oškāja bija jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s (LZA) [[Organiskās sintēzes institūts|Organiskās sintēzes institūtā]]. Izcilā latviešu ķīmiķa, Latvijas organiskās ķīmijas pamatlicēja Gustava Vanaga vadībā 1963. gada 8. aprīlī aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju „Indandionu 1,3 sintēzes metodes”. Valdis Oškāja pasniedza ķīmiju [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. 1963. gada rudenī sāka strādāt [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē]] par vecāko pasniedzēju. Tobrīd viņam bija jau 13 zinātniskās publikācijas un viena autorapliecība. Kad 1964. gadā tika nodibināta Ķīmijas fakultāte, Valdis Oškāja kļuva par docenta vietas izpildītāju Organiskās ķīmijas katedrā. Viņš lasīja organiskās ķīmijas pamatkursu otrā un trešā kursa studentiem, [[polimēru ķīmija]]s kursu, speckursus „Lielmolekulāro savienojumu ķīmija”, „Organisko savienojumu struktūra un reakciju mehānismi”, „Heterocikliskie savienojumi un to sintēze” piektā kursa studentiem un vadīja praktiskos darbus. Ir veicis arī plašu metodisko darbu, būdams deviņu metodisko palīglīdzekļu autors un līdzautors. Piedalījās [[mikroanalīze]]s laboratorijas organizācijā un jaunas specialitātes — [[bioorganika]]s — dibināšanā. Līdztekus saviem izcilajiem panākumiem pedagoģiskajā darbā Valdis Oškāja mērķtiecīgi nodarbojās ar zinātnisko darbu. Kopš 1965. gada jūnija viņš apvienoja darbu LU ar vecākā zinātniskā līdzstrādnieka darbu augu mikrobioloģijas laboratorijā Mikrobioloģijas institūtā. Bet kopš 1970. gada 1. augusta viņš strādāja pilnas slodzes darbu Mikrobioloģijas institūtā un visu savu laiku veltīja zinātniskajam darbam. Šeit, Kleistos, tika likti pamati Latvijas virusoloģijai un imunoloģijai, tapa unikāli medicīnas preparāti, vakcīnas pret poliomielītu, kā arī liellopu leikozi. Valdis Oškāja organizēja un vadīja bioķīmiķu grupu, nodarbojoties ar aminoskābju sintēzes pētniecību, pēc tam ķērās pie pavisam jaunas tēmas — [[citokinīni|citokinīnu]], augu hormonu, kuri satur ģenētisko informāciju, epifītos mikroorganismos pētīšana. Viņš tostarp pētīja arī brīvo aminoskābju ietekmi uz augu attīstību. Savu zinātnisko darbu rezultātus Valdis Oškāja apkopoja divās grāmatās, kuras iznāca izdevniecībā „Zinātne” 1973. un 1974. gadā. Pirmā grāmata «Ангидридная конденсация» („Anhidrīdu kondensācija”) veltīta ftalskābes anhidrīda, viena no rūpnieciskās organiskās sintēzes pamatproduktiem, pētniecībai, kam ir svarīga loma plastmasu, ārstniecisko vielu un pesticīdu ražošanā. Šo darbu autors veltīja savam skolotājam akadēmiķim Gustavam Vanagam. Otrā grāmata ir «Нингидриновые реакции» („Ninhidrīnu reakcijas”). Šādas reakcijas palīdz atklāt aminosavienojumus vielu sastāvā. Mūsdienās šī reakcija tiek izmantota arī kriminālistikā. Valda Oškājas ieguldījums organiskajā ķīmijā tika atzīmēts ar Gustava Vanaga balvu (1974). Šī LZA balva tiek piešķirta arī mūsdienās ik pēc diviem gadiem kā augstākais ķīmiķa darba novērtējums. 1974. gadā pretendentus vērtēja ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu zinātnieki. Apglabāts Rīgā, I Meža kapos. == Ģimene == Sieva — Jevgenija Oškāja (Lavrentjeva) (1929—2015), farmaceite. Meitas — žurnālistes Ksenija Zagorovska (1957) un Ina Oškāja (1962), Mazdēls Jevgenijs Zagorovskis (1979) == Atmiņas == LZA prezidents [[Ivars Kalviņš]]: {{citāts|Es kļuvu par zinātnieku, pateicoties Valdim Oškājam".}} Ivaram Kalviņam ir siltas atmiņas par savu pasniedzēju Valdi Oškāju. Viņš atzīst, ka tieši Valdis Oškāja „aplipināja” viņu ar interesi par zinātni. Un vēl pasniedzējs Oškāja izglāba viņu no lielām nepatikšanām. Studentu gados viņi ar kursabiedriem pajokoja — palaida paštaisītu [[Petarde|petardi]]. Un, par nelaimi, tā uzsprāga pie kāda liela partijas funkcionāra logiem. Jokdarus atrada, izslēdza no komjaunatnes, kas tajā laikā nozīmēja faktiski karjeras beigas, atceras profesors.Bet viņam palaimējās. Docents Valdis Oškāja piezvanīja Organiskās sintēzes institūta direktora vietniekam Marģeram Līdakam un palūdza atļauju pieņemt huligānu darbā. Tā Ivars Kalviņš nonāca institūtā, par kura vadītāju viņš vēlāk kļuva.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://forbesbaltics.com/lv/uznemeji/raksts/ambiciozais-kimikis-ivars-kalvins |title=Ambiciozais ķīmiķis |access-date={{dat|2023|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230125055104/https://forbesbaltics.com/lv/uznemeji/raksts/ambiciozais-kimikis-ivars-kalvins }}</ref> === „Īstens zinātnes cilvēks” === [[Pauls Pumpēns]], molekulārbiologs, bijušais V. Oškājas students: {{citāts|Mūsu acīs Dr. Oškāja bija izcils, pat ģeniāls pasniedzējs, briljants lektors, universāls enciklopēdists organiskajā ķīmijā. Cilvēks ar unikālu atmiņu un globālām zināšanām. Droši pats redzamākais un pats populārākais pasniedzējs fakultātē, organiķiem un bioķīmiķiem – noteikti. Man ir vissiltākās atmiņas par Dr. Oškāju kā pašu labāko klasiskās organikas kursa pasniedzēju. Apliecinu arī visa mūsu kursa (un visas fakultātes) īpašo attieksmi pret viņu kā pret zinātnieku (mēs visi uzreiz sajutām, ka viņš nav tikai ļoti zinošs pasniedzējs, bet arī īstens zinātnes cilvēks pēc savas dziļākās pārliecības). Mēs jutām noteiktu un skaidru bijību pret viņu kā pret zinātnieku (liels retums fakultātē). Pie Dr. Oškājas mani kursabiedri strādāja visu vasaru ar lielu aizrautību dienu un nakti, kas arī bija liels retums fakultātē. Satikt Valdi Oškāju Gorkija ielas 48. namā, kur toreiz atradās Ķīmijas fakultāte, iznāca samērā bieži — viņš mūžīgi pīpēja melno trepju telpā, 1. stāvā starp savu laboratoriju un lielo auditoriju, kur mums bija lekcijas, tostarp arī lielais organikas kurss, kuru spīdoši lasīja Dr. Oškāja. Es pat iesāku pīpēt, lai varētu sastādīt viņam kompāniju. Būdams izcils pasniedzējs, viņš ļoti rūpējās par studentu nākotni, lai katrs students varētu realizēties savā nozarē un savu vēlmju robežās nonākt pareizajā vidē. Tā Dr. Oškāja aizveda mani, 2. kursa bioķīmijas studentu, uz Mikrobioloģijas institūtu un pamēģināja iesaistīt turienes zinātniskajā darbā. Diemžēl man tur nekas prātīgs neiznāca, bet Dr. Oškāja bija izdarījis visu iespējamo, lai man palīdzētu, par ko es viņam visu mūžu biju un esmu bezgala pateicīgs. Ar patiesu apbrīnu atceros viņa lekcijas organiskajā ķīmijā. Un lielās bailes eksāmena priekšā. Ļoti stingrā eksāmena, ko nolikt nemaz nebija tik vienkārši. Viņa prasības bija ļoti augstas. Valdis Oškāja bija ļoti patīkams, kluss un līdzsvarots cilvēks. Viņš nomira 1974. gadā. Mēs beidzām studijas 1970. gadā, bet uz bērēm atnāca visa mūsu grupa. Fantastiski talantīgs cilvēks! Daudzu cilvēku skolotājs. Un ļoti labs cilvēks.}} === "Darbam ir paliekoša vērtība" === [[Gunārs Duburs]], habilitēts ķīmijas doktors, LU profesors: {{citāts|Man bija izdevība vairākus gadus darboties kopā ar Valdi Oškāju profesora Gustava Vanaga vadītajā Aromātisko savienojumu laboratorijā Organiskās sintēzes institūtā. Vispirms vēlos atzīmēt Valda Oškājas raksturīgākās īpašības. Manā skatījumā tās bija godīgums, patiesības, darba un ķīmijas mīlestība,nosvērtība, izpalīdzība,labvēlība, arī skumīgums, varētu teikt, skumīga ironija. Valdis labprāt izpalīdzēja, ja bija kādas problēmas vai neskaidri jautājumi gan par ķīmiju, gan ikdienu. Nekad neradās kādas konfliktsituācijas vai pārpratumi. Tā bija patiesa cieņa un autoritāte, kuru Valdis bija iemantojis. Valda attieksme pret saviem kolēģiem arvien bija draudzīga un labvēlīga. Valdis Oškāja labi iederējās prof. Gustava Vanaga ķīmiķu skolā ar ļoti nopietno pieeju uzticētajiem pētījumu virzieniem, iedziļināšanos lietu būtībā, meklējot un atrodot labus risinājumus. Valdis pētījumus veica ļoti rūpīgi, nebaidoties no darba apjoma, kas bija nepieciešams vispusīgai jautājuma noskaidrošanai, atrodot nestandarta risinājumus. Valdis Oškāja izpētīja paņēmienus, kā iegūt indāndiona-1,3 atvasinājumus, kuri aizvietoti 2-aril- un ftaloil- grupās, līdz ar to nodrošinot iespēju indāndionu saimes ievērojamai paplašināšanai. Par nozīmīgu un būtisku novitāti var uzskatīt Valda Oškājas izstrādāto pieeju ārstniecības preparāta fenilīna (2-fenilindāndiona-1,3) nepārtrauktai ieguvei. Tā bija novatoriska ideja, piemērota rūpnieciskajai ražošanai, principiāli atšķiroties no parastās pieejas ķīmiski farmaceitiskajā rūpniecībā, kur vispār pieņemts bija savienojumus atkārtoti sintezēt reaktoros ar pusproduktu izdalīšanu un iespējamu attīrīšanu. Tas ir ilgstošs darbietilpīgs process. Valdis Oškāja īstenoja metodi laboratorijas apstākļos. Kā jau viss, ko darīja Valdis Oškāja, tas tika izdarīts rūpīgi, bez kāda trokšņa un pašslavināšanas. Valda Oškājas darbam ir paliekoša vērtība.}} [[Attēls:Valda Oškāja grāmata (1974).jpg|thumb|V. Oškājas grāmatas par ninhidrīna reakcijām vāks]] [[Attēls:Valda Oškaja grāmata.jpg|thumb|Zinātniskais darbs par anhidrīdu kondensāciju]] == Zinātniskie darbi == Valdim Oškājam ir apmēram 70 zinātnisko publikāciju, tai skaitā: * В. Ошкая. Методы синтеза индандионов-1,3. Сборник «Циклические дикетоны», Рига, АН ЛР, 1961 * Г. Ванаг, В. Ошкая. Самоконденсация 2-фенилиндандиона-1,3. Известия АН ЛР, 1961 * Г. Ванаг, В.Ошкая. Конденсация фталевого ангидрида с фенилуксусной кислотой в растворе уксусного ангидрида. Известия АН ЛР, № 3, с. 67-76, 1964 * В. Ошкая, Ю. Ротберг. Некоторые реакции конденсации 4-нитрофталевого ангидрида. Известия АН ЛР, 1965 * В. Ошкая, Г. Эглите. Роль свободных аминокислот во взаимоотношениях между микроорганизмами и высшими растениями. Сборник «Микроорганизмы и растения», 1970 * В. Ошкая, Г. Эглите. Цветные реакции некоторых 2-нитровоиндандионов-1,8 и 2-бром-2нитроиндандионов-1,3 с протеиновыми аминокислотами. * В. Ошкая, Д. Муцениеце, С. Берзиня, А. Клинцаре. Выделение азотобактером производных пурина. Известия АН ЛР, № 9, 1972 * В. Ошкая. Свободные аминокислоты как регуляторы роста и их превращения в соединения, влияющие на рост и развитие растений. Сборник «Микроорганизмы и растения», Рига, «Зинатне», 1972 * В. Ошкая, Д. Муцениеце. Метаболиты микроорганизмов и синтетические соединения, влияющие на рост и развитие растений. Производные индандиона 1,3, стимулирующие корнеобразование черенков фасоли. Известия АН ЛР, № 11, 1973 == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Oškāja, Valdis}} [[Kategorija:1924. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] ebacck3a2mr6s77wkcw0jbcb96ldyof 4493422 4493420 2026-07-11T13:36:34Z ~2026-38801-23 147863 Atsauce 4493422 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:789208%7Carticle:DIVL204%7Cquery:Valdi%20O%C5%A1k%C4%81ju|title=Sintēzes spēks|last=Lazda|first=S.|website=periodika.lv. Zvaigzne|access-date=2026-07-11|date=1977.01.15}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|date=1992.03.15|title=Latvijas zinātnu akadēmijas Organiskās sintēzes instituts|journal=Personālsastava lietu apraksts no 1957 līdz 1992. gadam|via=www.arhivi.org}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617310%7Carticle:DIVL308%7Cquery:Valdis%20OSKAJA|title=ORGANISKĀS SINTĒZES NEIZSĪKSTOŠAIS AVOTS|last=Ojārs|first=Neilands|website=periodika.lv|access-date=2026-07-11|date=1966.06.01}}</ref>[[Attēls:Valdis Oškāja. Latvijas ķīmiķis.jpg|thumb|Valdis Oškāja ap 1955. gadu]] [[Attēls:Valdis Oškāja ar aspirantu.jpg|thumb]] '''Valdis Oškāja''' (dzimis {{dat|1924|10|6}}, miris {{dat|1974|6|14}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Valdis-Oskaja|title=Valdis Oškāja|website=timenote.info|access-date=2023-01-20|language=lv}}</ref> bija latviešu [[ķīmiķis]], ķīmijas zinātņu kandidāts, [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]] māceklis un viņa vārdā nosauktās balvas laureāts (1974). [[Attēls:Valdis Oškāja ar studentiem.jpg|thumb|Valdis Oškāja ar studentiem, LU]] [[Attēls:Valdis Oškāja darba vietā.jpg|thumb|Valdis Oškāja darba vietā LU]] [[Attēls:Valdis Oškāja LU laboratorijā.jpg|thumb|Valdis Oškāja laboratorijā]] == Dzīvesgājums == Dzimis 1924. gada 6. oktobrī [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] [[Pāles pagasts|Pāles pagasta]] Ārciema ciema „Rijnieku” mājās zemnieka Pētera Alberta Oškājas un Emmas Oškājas (Porejas) ģimenē. Mācījās [[Pāles pamatskola|Pāles pamatskolā]], kuru beidza 1939. gadā. Tajā pašā gadā Valdis Oškāja iestājās Valmieras valsts vidusskolā. Vasarā strādāja tēva lauku saimniecībā. 1945. gadā bija iesaukts [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], dienēja [[Tallina|Tallinā]]. Pēc demobilizācijas 1947. gadā turpināja mācības Valmieras vidusskolā, kuru beidza 1948. gadā. 1949. gadā Valdis Oškāja iestājās [[Latvijas Universitāte]]s (LU) [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultātē]], bet 1951. gadā tika pārcelts uz jaundibināto [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūta]] Farmācijas fakultāti. Mācības apvienoja ar darbu — strādāja par asistentu Rīgas [[Aptieka|aptiekā]] Nr. 24, receptāru Jelgavas Dzelzceļa aptiekā, laborantu Rīgas Eksperimentālajā citronskābes rūpnīcā (no 1966. gada Bioķīmisko preparātu eksperimentālā rūpnīca), par ķīmiķi konditorejas fabrikā „17. jūnijs”. 1954. gadā ar izcilību beidza Rīgas Medicīnas institūtu. Strādāja Rīgas ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā par ceha laboratorijas priekšnieku, maiņas meistaru un ceha priekšnieku. Bet viņa sapnis bija zinātne, un jaunietis no laukiem spēja to realizēt. No 1958. gada jūnija līdz 1963. gada augustam Valdis Oškāja bija jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s (LZA) [[Organiskās sintēzes institūts|Organiskās sintēzes institūtā]]. Izcilā latviešu ķīmiķa, Latvijas organiskās ķīmijas pamatlicēja Gustava Vanaga vadībā 1963. gada 8. aprīlī aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju „Indandionu 1,3 sintēzes metodes”. Valdis Oškāja pasniedza ķīmiju [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. 1963. gada rudenī sāka strādāt [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē]] par vecāko pasniedzēju. Tobrīd viņam bija jau 13 zinātniskās publikācijas un viena autorapliecība. Kad 1964. gadā tika nodibināta Ķīmijas fakultāte, Valdis Oškāja kļuva par docenta vietas izpildītāju Organiskās ķīmijas katedrā. Viņš lasīja organiskās ķīmijas pamatkursu otrā un trešā kursa studentiem, [[polimēru ķīmija]]s kursu, speckursus „Lielmolekulāro savienojumu ķīmija”, „Organisko savienojumu struktūra un reakciju mehānismi”, „Heterocikliskie savienojumi un to sintēze” piektā kursa studentiem un vadīja praktiskos darbus. Ir veicis arī plašu metodisko darbu, būdams deviņu metodisko palīglīdzekļu autors un līdzautors. Piedalījās [[mikroanalīze]]s laboratorijas organizācijā un jaunas specialitātes — [[bioorganika]]s — dibināšanā. Līdztekus saviem izcilajiem panākumiem pedagoģiskajā darbā Valdis Oškāja mērķtiecīgi nodarbojās ar zinātnisko darbu. Kopš 1965. gada jūnija viņš apvienoja darbu LU ar vecākā zinātniskā līdzstrādnieka darbu augu mikrobioloģijas laboratorijā Mikrobioloģijas institūtā. Bet kopš 1970. gada 1. augusta viņš strādāja pilnas slodzes darbu Mikrobioloģijas institūtā un visu savu laiku veltīja zinātniskajam darbam. Šeit, Kleistos, tika likti pamati Latvijas virusoloģijai un imunoloģijai, tapa unikāli medicīnas preparāti, vakcīnas pret poliomielītu, kā arī liellopu leikozi. Valdis Oškāja organizēja un vadīja bioķīmiķu grupu, nodarbojoties ar aminoskābju sintēzes pētniecību, pēc tam ķērās pie pavisam jaunas tēmas — [[citokinīni|citokinīnu]], augu hormonu, kuri satur ģenētisko informāciju, epifītos mikroorganismos pētīšana. Viņš tostarp pētīja arī brīvo aminoskābju ietekmi uz augu attīstību. Savu zinātnisko darbu rezultātus Valdis Oškāja apkopoja divās grāmatās, kuras iznāca izdevniecībā „Zinātne” 1973. un 1974. gadā. Pirmā grāmata «Ангидридная конденсация» („Anhidrīdu kondensācija”) veltīta ftalskābes anhidrīda, viena no rūpnieciskās organiskās sintēzes pamatproduktiem, pētniecībai, kam ir svarīga loma plastmasu, ārstniecisko vielu un pesticīdu ražošanā. Šo darbu autors veltīja savam skolotājam akadēmiķim Gustavam Vanagam. Otrā grāmata ir «Нингидриновые реакции» („Ninhidrīnu reakcijas”). Šādas reakcijas palīdz atklāt aminosavienojumus vielu sastāvā. Mūsdienās šī reakcija tiek izmantota arī kriminālistikā. Valda Oškājas ieguldījums organiskajā ķīmijā tika atzīmēts ar Gustava Vanaga balvu (1974). Šī LZA balva tiek piešķirta arī mūsdienās ik pēc diviem gadiem kā augstākais ķīmiķa darba novērtējums. 1974. gadā pretendentus vērtēja ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu zinātnieki. Apglabāts Rīgā, I Meža kapos. == Ģimene == Sieva — Jevgenija Oškāja (Lavrentjeva) (1929—2015), farmaceite. Meitas — žurnālistes Ksenija Zagorovska (1957) un Ina Oškāja (1962), Mazdēls Jevgenijs Zagorovskis (1979) == Atmiņas == LZA prezidents [[Ivars Kalviņš]]: {{citāts|Es kļuvu par zinātnieku, pateicoties Valdim Oškājam".}} Ivaram Kalviņam ir siltas atmiņas par savu pasniedzēju Valdi Oškāju. Viņš atzīst, ka tieši Valdis Oškāja „aplipināja” viņu ar interesi par zinātni. Un vēl pasniedzējs Oškāja izglāba viņu no lielām nepatikšanām. Studentu gados viņi ar kursabiedriem pajokoja — palaida paštaisītu [[Petarde|petardi]]. Un, par nelaimi, tā uzsprāga pie kāda liela partijas funkcionāra logiem. Jokdarus atrada, izslēdza no komjaunatnes, kas tajā laikā nozīmēja faktiski karjeras beigas, atceras profesors.Bet viņam palaimējās. Docents Valdis Oškāja piezvanīja Organiskās sintēzes institūta direktora vietniekam Marģeram Līdakam un palūdza atļauju pieņemt huligānu darbā. Tā Ivars Kalviņš nonāca institūtā, par kura vadītāju viņš vēlāk kļuva.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://forbesbaltics.com/lv/uznemeji/raksts/ambiciozais-kimikis-ivars-kalvins |title=Ambiciozais ķīmiķis |access-date={{dat|2023|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230125055104/https://forbesbaltics.com/lv/uznemeji/raksts/ambiciozais-kimikis-ivars-kalvins }}</ref> === „Īstens zinātnes cilvēks” === [[Pauls Pumpēns]], molekulārbiologs, bijušais V. Oškājas students: {{citāts|Mūsu acīs Dr. Oškāja bija izcils, pat ģeniāls pasniedzējs, briljants lektors, universāls enciklopēdists organiskajā ķīmijā. Cilvēks ar unikālu atmiņu un globālām zināšanām. Droši pats redzamākais un pats populārākais pasniedzējs fakultātē, organiķiem un bioķīmiķiem – noteikti. Man ir vissiltākās atmiņas par Dr. Oškāju kā pašu labāko klasiskās organikas kursa pasniedzēju. Apliecinu arī visa mūsu kursa (un visas fakultātes) īpašo attieksmi pret viņu kā pret zinātnieku (mēs visi uzreiz sajutām, ka viņš nav tikai ļoti zinošs pasniedzējs, bet arī īstens zinātnes cilvēks pēc savas dziļākās pārliecības). Mēs jutām noteiktu un skaidru bijību pret viņu kā pret zinātnieku (liels retums fakultātē). Pie Dr. Oškājas mani kursabiedri strādāja visu vasaru ar lielu aizrautību dienu un nakti, kas arī bija liels retums fakultātē. Satikt Valdi Oškāju Gorkija ielas 48. namā, kur toreiz atradās Ķīmijas fakultāte, iznāca samērā bieži — viņš mūžīgi pīpēja melno trepju telpā, 1. stāvā starp savu laboratoriju un lielo auditoriju, kur mums bija lekcijas, tostarp arī lielais organikas kurss, kuru spīdoši lasīja Dr. Oškāja. Es pat iesāku pīpēt, lai varētu sastādīt viņam kompāniju. Būdams izcils pasniedzējs, viņš ļoti rūpējās par studentu nākotni, lai katrs students varētu realizēties savā nozarē un savu vēlmju robežās nonākt pareizajā vidē. Tā Dr. Oškāja aizveda mani, 2. kursa bioķīmijas studentu, uz Mikrobioloģijas institūtu un pamēģināja iesaistīt turienes zinātniskajā darbā. Diemžēl man tur nekas prātīgs neiznāca, bet Dr. Oškāja bija izdarījis visu iespējamo, lai man palīdzētu, par ko es viņam visu mūžu biju un esmu bezgala pateicīgs. Ar patiesu apbrīnu atceros viņa lekcijas organiskajā ķīmijā. Un lielās bailes eksāmena priekšā. Ļoti stingrā eksāmena, ko nolikt nemaz nebija tik vienkārši. Viņa prasības bija ļoti augstas. Valdis Oškāja bija ļoti patīkams, kluss un līdzsvarots cilvēks. Viņš nomira 1974. gadā. Mēs beidzām studijas 1970. gadā, bet uz bērēm atnāca visa mūsu grupa. Fantastiski talantīgs cilvēks! Daudzu cilvēku skolotājs. Un ļoti labs cilvēks.}} === "Darbam ir paliekoša vērtība" === [[Gunārs Duburs]], habilitēts ķīmijas doktors, LU profesors: {{citāts|Man bija izdevība vairākus gadus darboties kopā ar Valdi Oškāju profesora Gustava Vanaga vadītajā Aromātisko savienojumu laboratorijā Organiskās sintēzes institūtā. Vispirms vēlos atzīmēt Valda Oškājas raksturīgākās īpašības. Manā skatījumā tās bija godīgums, patiesības, darba un ķīmijas mīlestība,nosvērtība, izpalīdzība,labvēlība, arī skumīgums, varētu teikt, skumīga ironija. Valdis labprāt izpalīdzēja, ja bija kādas problēmas vai neskaidri jautājumi gan par ķīmiju, gan ikdienu. Nekad neradās kādas konfliktsituācijas vai pārpratumi. Tā bija patiesa cieņa un autoritāte, kuru Valdis bija iemantojis. Valda attieksme pret saviem kolēģiem arvien bija draudzīga un labvēlīga. Valdis Oškāja labi iederējās prof. Gustava Vanaga ķīmiķu skolā ar ļoti nopietno pieeju uzticētajiem pētījumu virzieniem, iedziļināšanos lietu būtībā, meklējot un atrodot labus risinājumus. Valdis pētījumus veica ļoti rūpīgi, nebaidoties no darba apjoma, kas bija nepieciešams vispusīgai jautājuma noskaidrošanai, atrodot nestandarta risinājumus. Valdis Oškāja izpētīja paņēmienus, kā iegūt indāndiona-1,3 atvasinājumus, kuri aizvietoti 2-aril- un ftaloil- grupās, līdz ar to nodrošinot iespēju indāndionu saimes ievērojamai paplašināšanai. Par nozīmīgu un būtisku novitāti var uzskatīt Valda Oškājas izstrādāto pieeju ārstniecības preparāta fenilīna (2-fenilindāndiona-1,3) nepārtrauktai ieguvei. Tā bija novatoriska ideja, piemērota rūpnieciskajai ražošanai, principiāli atšķiroties no parastās pieejas ķīmiski farmaceitiskajā rūpniecībā, kur vispār pieņemts bija savienojumus atkārtoti sintezēt reaktoros ar pusproduktu izdalīšanu un iespējamu attīrīšanu. Tas ir ilgstošs darbietilpīgs process. Valdis Oškāja īstenoja metodi laboratorijas apstākļos. Kā jau viss, ko darīja Valdis Oškāja, tas tika izdarīts rūpīgi, bez kāda trokšņa un pašslavināšanas. Valda Oškājas darbam ir paliekoša vērtība.}} [[Attēls:Valda Oškāja grāmata (1974).jpg|thumb|V. Oškājas grāmatas par ninhidrīna reakcijām vāks]] [[Attēls:Valda Oškaja grāmata.jpg|thumb|Zinātniskais darbs par anhidrīdu kondensāciju]] == Zinātniskie darbi == Valdim Oškājam ir apmēram 70 zinātnisko publikāciju, tai skaitā: * В. Ошкая. Методы синтеза индандионов-1,3. Сборник «Циклические дикетоны», Рига, АН ЛР, 1961 * Г. Ванаг, В. Ошкая. Самоконденсация 2-фенилиндандиона-1,3. Известия АН ЛР, 1961 * Г. Ванаг, В.Ошкая. Конденсация фталевого ангидрида с фенилуксусной кислотой в растворе уксусного ангидрида. Известия АН ЛР, № 3, с. 67-76, 1964 * В. Ошкая, Ю. Ротберг. Некоторые реакции конденсации 4-нитрофталевого ангидрида. Известия АН ЛР, 1965 * В. Ошкая, Г. Эглите. Роль свободных аминокислот во взаимоотношениях между микроорганизмами и высшими растениями. Сборник «Микроорганизмы и растения», 1970 * В. Ошкая, Г. Эглите. Цветные реакции некоторых 2-нитровоиндандионов-1,8 и 2-бром-2нитроиндандионов-1,3 с протеиновыми аминокислотами. * В. Ошкая, Д. Муцениеце, С. Берзиня, А. Клинцаре. Выделение азотобактером производных пурина. Известия АН ЛР, № 9, 1972 * В. Ошкая. Свободные аминокислоты как регуляторы роста и их превращения в соединения, влияющие на рост и развитие растений. Сборник «Микроорганизмы и растения», Рига, «Зинатне», 1972 * В. Ошкая, Д. Муцениеце. Метаболиты микроорганизмов и синтетические соединения, влияющие на рост и развитие растений. Производные индандиона 1,3, стимулирующие корнеобразование черенков фасоли. Известия АН ЛР, № 11, 1973 == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Oškāja, Valdis}} [[Kategorija:1924. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] gk0sgbl69o0pp55m5ggh9pn9u5mpohx 4493425 4493422 2026-07-11T13:40:47Z ~2026-38801-23 147863 Atsauksme 4493425 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1231875%7Carticle:DIVL79%7Cquery:O%C5%A1k%C4%81ja|title=TEHNISKĀS MIKROBIOLOĢIJAS UN BIOTEHNOLOĢIJAS ATTĪSTĪBA LATVIJĀ|last=Mārtiņš Beķers, Jūlijs Jākobsons|first=Jūlijs Jākobsons|website=Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, Nr.03-04|access-date=2026-07-11|date=2001.03.01}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:789208%7Carticle:DIVL204%7Cquery:Valdi%20O%C5%A1k%C4%81ju|title=Sintēzes spēks|last=Lazda|first=S.|website=periodika.lv. Zvaigzne|access-date=2026-07-11|date=1977.01.15}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|date=1992.03.15|title=Latvijas zinātnu akadēmijas Organiskās sintēzes instituts|journal=Personālsastava lietu apraksts no 1957 līdz 1992. gadam|via=www.arhivi.org}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617310%7Carticle:DIVL308%7Cquery:Valdis%20OSKAJA|title=ORGANISKĀS SINTĒZES NEIZSĪKSTOŠAIS AVOTS|last=Ojārs|first=Neilands|website=periodika.lv|access-date=2026-07-11|date=1966.06.01}}</ref>[[Attēls:Valdis Oškāja. Latvijas ķīmiķis.jpg|thumb|Valdis Oškāja ap 1955. gadu]] [[Attēls:Valdis Oškāja ar aspirantu.jpg|thumb]] '''Valdis Oškāja''' (dzimis {{dat|1924|10|6}}, miris {{dat|1974|6|14}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Valdis-Oskaja|title=Valdis Oškāja|website=timenote.info|access-date=2023-01-20|language=lv}}</ref> bija latviešu [[ķīmiķis]], ķīmijas zinātņu kandidāts, [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]] māceklis un viņa vārdā nosauktās balvas laureāts (1974). [[Attēls:Valdis Oškāja ar studentiem.jpg|thumb|Valdis Oškāja ar studentiem, LU]] [[Attēls:Valdis Oškāja darba vietā.jpg|thumb|Valdis Oškāja darba vietā LU]] [[Attēls:Valdis Oškāja LU laboratorijā.jpg|thumb|Valdis Oškāja laboratorijā]] == Dzīvesgājums == Dzimis 1924. gada 6. oktobrī [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] [[Pāles pagasts|Pāles pagasta]] Ārciema ciema „Rijnieku” mājās zemnieka Pētera Alberta Oškājas un Emmas Oškājas (Porejas) ģimenē. Mācījās [[Pāles pamatskola|Pāles pamatskolā]], kuru beidza 1939. gadā. Tajā pašā gadā Valdis Oškāja iestājās Valmieras valsts vidusskolā. Vasarā strādāja tēva lauku saimniecībā. 1945. gadā bija iesaukts [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], dienēja [[Tallina|Tallinā]]. Pēc demobilizācijas 1947. gadā turpināja mācības Valmieras vidusskolā, kuru beidza 1948. gadā. 1949. gadā Valdis Oškāja iestājās [[Latvijas Universitāte]]s (LU) [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultātē]], bet 1951. gadā tika pārcelts uz jaundibināto [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūta]] Farmācijas fakultāti. Mācības apvienoja ar darbu — strādāja par asistentu Rīgas [[Aptieka|aptiekā]] Nr. 24, receptāru Jelgavas Dzelzceļa aptiekā, laborantu Rīgas Eksperimentālajā citronskābes rūpnīcā (no 1966. gada Bioķīmisko preparātu eksperimentālā rūpnīca), par ķīmiķi konditorejas fabrikā „17. jūnijs”. 1954. gadā ar izcilību beidza Rīgas Medicīnas institūtu. Strādāja Rīgas ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā par ceha laboratorijas priekšnieku, maiņas meistaru un ceha priekšnieku. Bet viņa sapnis bija zinātne, un jaunietis no laukiem spēja to realizēt. No 1958. gada jūnija līdz 1963. gada augustam Valdis Oškāja bija jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s (LZA) [[Organiskās sintēzes institūts|Organiskās sintēzes institūtā]]. Izcilā latviešu ķīmiķa, Latvijas organiskās ķīmijas pamatlicēja Gustava Vanaga vadībā 1963. gada 8. aprīlī aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju „Indandionu 1,3 sintēzes metodes”. Valdis Oškāja pasniedza ķīmiju [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. 1963. gada rudenī sāka strādāt [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē]] par vecāko pasniedzēju. Tobrīd viņam bija jau 13 zinātniskās publikācijas un viena autorapliecība. Kad 1964. gadā tika nodibināta Ķīmijas fakultāte, Valdis Oškāja kļuva par docenta vietas izpildītāju Organiskās ķīmijas katedrā. Viņš lasīja organiskās ķīmijas pamatkursu otrā un trešā kursa studentiem, [[polimēru ķīmija]]s kursu, speckursus „Lielmolekulāro savienojumu ķīmija”, „Organisko savienojumu struktūra un reakciju mehānismi”, „Heterocikliskie savienojumi un to sintēze” piektā kursa studentiem un vadīja praktiskos darbus. Ir veicis arī plašu metodisko darbu, būdams deviņu metodisko palīglīdzekļu autors un līdzautors. Piedalījās [[mikroanalīze]]s laboratorijas organizācijā un jaunas specialitātes — [[bioorganika]]s — dibināšanā. Līdztekus saviem izcilajiem panākumiem pedagoģiskajā darbā Valdis Oškāja mērķtiecīgi nodarbojās ar zinātnisko darbu. Kopš 1965. gada jūnija viņš apvienoja darbu LU ar vecākā zinātniskā līdzstrādnieka darbu augu mikrobioloģijas laboratorijā Mikrobioloģijas institūtā. Bet kopš 1970. gada 1. augusta viņš strādāja pilnas slodzes darbu Mikrobioloģijas institūtā un visu savu laiku veltīja zinātniskajam darbam. Šeit, Kleistos, tika likti pamati Latvijas virusoloģijai un imunoloģijai, tapa unikāli medicīnas preparāti, vakcīnas pret poliomielītu, kā arī liellopu leikozi. Valdis Oškāja organizēja un vadīja bioķīmiķu grupu, nodarbojoties ar aminoskābju sintēzes pētniecību, pēc tam ķērās pie pavisam jaunas tēmas — [[citokinīni|citokinīnu]], augu hormonu, kuri satur ģenētisko informāciju, epifītos mikroorganismos pētīšana. Viņš tostarp pētīja arī brīvo aminoskābju ietekmi uz augu attīstību. Savu zinātnisko darbu rezultātus Valdis Oškāja apkopoja divās grāmatās, kuras iznāca izdevniecībā „Zinātne” 1973. un 1974. gadā. Pirmā grāmata «Ангидридная конденсация» („Anhidrīdu kondensācija”) veltīta ftalskābes anhidrīda, viena no rūpnieciskās organiskās sintēzes pamatproduktiem, pētniecībai, kam ir svarīga loma plastmasu, ārstniecisko vielu un pesticīdu ražošanā. Šo darbu autors veltīja savam skolotājam akadēmiķim Gustavam Vanagam. Otrā grāmata ir «Нингидриновые реакции» („Ninhidrīnu reakcijas”). Šādas reakcijas palīdz atklāt aminosavienojumus vielu sastāvā. Mūsdienās šī reakcija tiek izmantota arī kriminālistikā. Valda Oškājas ieguldījums organiskajā ķīmijā tika atzīmēts ar Gustava Vanaga balvu (1974). Šī LZA balva tiek piešķirta arī mūsdienās ik pēc diviem gadiem kā augstākais ķīmiķa darba novērtējums. 1974. gadā pretendentus vērtēja ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu zinātnieki. Apglabāts Rīgā, I Meža kapos. == Ģimene == Sieva — Jevgenija Oškāja (Lavrentjeva) (1929—2015), farmaceite. Meitas — žurnālistes Ksenija Zagorovska (1957) un Ina Oškāja (1962), Mazdēls Jevgenijs Zagorovskis (1979) == Atmiņas == LZA prezidents [[Ivars Kalviņš]]: {{citāts|Es kļuvu par zinātnieku, pateicoties Valdim Oškājam".}} Ivaram Kalviņam ir siltas atmiņas par savu pasniedzēju Valdi Oškāju. Viņš atzīst, ka tieši Valdis Oškāja „aplipināja” viņu ar interesi par zinātni. Un vēl pasniedzējs Oškāja izglāba viņu no lielām nepatikšanām. Studentu gados viņi ar kursabiedriem pajokoja — palaida paštaisītu [[Petarde|petardi]]. Un, par nelaimi, tā uzsprāga pie kāda liela partijas funkcionāra logiem. Jokdarus atrada, izslēdza no komjaunatnes, kas tajā laikā nozīmēja faktiski karjeras beigas, atceras profesors.Bet viņam palaimējās. Docents Valdis Oškāja piezvanīja Organiskās sintēzes institūta direktora vietniekam Marģeram Līdakam un palūdza atļauju pieņemt huligānu darbā. Tā Ivars Kalviņš nonāca institūtā, par kura vadītāju viņš vēlāk kļuva.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://forbesbaltics.com/lv/uznemeji/raksts/ambiciozais-kimikis-ivars-kalvins |title=Ambiciozais ķīmiķis |access-date={{dat|2023|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230125055104/https://forbesbaltics.com/lv/uznemeji/raksts/ambiciozais-kimikis-ivars-kalvins }}</ref> === „Īstens zinātnes cilvēks” === [[Pauls Pumpēns]], molekulārbiologs, bijušais V. Oškājas students: {{citāts|Mūsu acīs Dr. Oškāja bija izcils, pat ģeniāls pasniedzējs, briljants lektors, universāls enciklopēdists organiskajā ķīmijā. Cilvēks ar unikālu atmiņu un globālām zināšanām. Droši pats redzamākais un pats populārākais pasniedzējs fakultātē, organiķiem un bioķīmiķiem – noteikti. Man ir vissiltākās atmiņas par Dr. Oškāju kā pašu labāko klasiskās organikas kursa pasniedzēju. Apliecinu arī visa mūsu kursa (un visas fakultātes) īpašo attieksmi pret viņu kā pret zinātnieku (mēs visi uzreiz sajutām, ka viņš nav tikai ļoti zinošs pasniedzējs, bet arī īstens zinātnes cilvēks pēc savas dziļākās pārliecības). Mēs jutām noteiktu un skaidru bijību pret viņu kā pret zinātnieku (liels retums fakultātē). Pie Dr. Oškājas mani kursabiedri strādāja visu vasaru ar lielu aizrautību dienu un nakti, kas arī bija liels retums fakultātē. Satikt Valdi Oškāju Gorkija ielas 48. namā, kur toreiz atradās Ķīmijas fakultāte, iznāca samērā bieži — viņš mūžīgi pīpēja melno trepju telpā, 1. stāvā starp savu laboratoriju un lielo auditoriju, kur mums bija lekcijas, tostarp arī lielais organikas kurss, kuru spīdoši lasīja Dr. Oškāja. Es pat iesāku pīpēt, lai varētu sastādīt viņam kompāniju. Būdams izcils pasniedzējs, viņš ļoti rūpējās par studentu nākotni, lai katrs students varētu realizēties savā nozarē un savu vēlmju robežās nonākt pareizajā vidē. Tā Dr. Oškāja aizveda mani, 2. kursa bioķīmijas studentu, uz Mikrobioloģijas institūtu un pamēģināja iesaistīt turienes zinātniskajā darbā. Diemžēl man tur nekas prātīgs neiznāca, bet Dr. Oškāja bija izdarījis visu iespējamo, lai man palīdzētu, par ko es viņam visu mūžu biju un esmu bezgala pateicīgs. Ar patiesu apbrīnu atceros viņa lekcijas organiskajā ķīmijā. Un lielās bailes eksāmena priekšā. Ļoti stingrā eksāmena, ko nolikt nemaz nebija tik vienkārši. Viņa prasības bija ļoti augstas. Valdis Oškāja bija ļoti patīkams, kluss un līdzsvarots cilvēks. Viņš nomira 1974. gadā. Mēs beidzām studijas 1970. gadā, bet uz bērēm atnāca visa mūsu grupa. Fantastiski talantīgs cilvēks! Daudzu cilvēku skolotājs. Un ļoti labs cilvēks.}} === "Darbam ir paliekoša vērtība" === [[Gunārs Duburs]], habilitēts ķīmijas doktors, LU profesors: {{citāts|Man bija izdevība vairākus gadus darboties kopā ar Valdi Oškāju profesora Gustava Vanaga vadītajā Aromātisko savienojumu laboratorijā Organiskās sintēzes institūtā. Vispirms vēlos atzīmēt Valda Oškājas raksturīgākās īpašības. Manā skatījumā tās bija godīgums, patiesības, darba un ķīmijas mīlestība,nosvērtība, izpalīdzība,labvēlība, arī skumīgums, varētu teikt, skumīga ironija. Valdis labprāt izpalīdzēja, ja bija kādas problēmas vai neskaidri jautājumi gan par ķīmiju, gan ikdienu. Nekad neradās kādas konfliktsituācijas vai pārpratumi. Tā bija patiesa cieņa un autoritāte, kuru Valdis bija iemantojis. Valda attieksme pret saviem kolēģiem arvien bija draudzīga un labvēlīga. Valdis Oškāja labi iederējās prof. Gustava Vanaga ķīmiķu skolā ar ļoti nopietno pieeju uzticētajiem pētījumu virzieniem, iedziļināšanos lietu būtībā, meklējot un atrodot labus risinājumus. Valdis pētījumus veica ļoti rūpīgi, nebaidoties no darba apjoma, kas bija nepieciešams vispusīgai jautājuma noskaidrošanai, atrodot nestandarta risinājumus. Valdis Oškāja izpētīja paņēmienus, kā iegūt indāndiona-1,3 atvasinājumus, kuri aizvietoti 2-aril- un ftaloil- grupās, līdz ar to nodrošinot iespēju indāndionu saimes ievērojamai paplašināšanai. Par nozīmīgu un būtisku novitāti var uzskatīt Valda Oškājas izstrādāto pieeju ārstniecības preparāta fenilīna (2-fenilindāndiona-1,3) nepārtrauktai ieguvei. Tā bija novatoriska ideja, piemērota rūpnieciskajai ražošanai, principiāli atšķiroties no parastās pieejas ķīmiski farmaceitiskajā rūpniecībā, kur vispār pieņemts bija savienojumus atkārtoti sintezēt reaktoros ar pusproduktu izdalīšanu un iespējamu attīrīšanu. Tas ir ilgstošs darbietilpīgs process. Valdis Oškāja īstenoja metodi laboratorijas apstākļos. Kā jau viss, ko darīja Valdis Oškāja, tas tika izdarīts rūpīgi, bez kāda trokšņa un pašslavināšanas. Valda Oškājas darbam ir paliekoša vērtība.}} [[Attēls:Valda Oškāja grāmata (1974).jpg|thumb|V. Oškājas grāmatas par ninhidrīna reakcijām vāks]] [[Attēls:Valda Oškaja grāmata.jpg|thumb|Zinātniskais darbs par anhidrīdu kondensāciju]] == Zinātniskie darbi == Valdim Oškājam ir apmēram 70 zinātnisko publikāciju, tai skaitā: * В. Ошкая. Методы синтеза индандионов-1,3. Сборник «Циклические дикетоны», Рига, АН ЛР, 1961 * Г. Ванаг, В. Ошкая. Самоконденсация 2-фенилиндандиона-1,3. Известия АН ЛР, 1961 * Г. Ванаг, В.Ошкая. Конденсация фталевого ангидрида с фенилуксусной кислотой в растворе уксусного ангидрида. Известия АН ЛР, № 3, с. 67-76, 1964 * В. Ошкая, Ю. Ротберг. Некоторые реакции конденсации 4-нитрофталевого ангидрида. Известия АН ЛР, 1965 * В. Ошкая, Г. Эглите. Роль свободных аминокислот во взаимоотношениях между микроорганизмами и высшими растениями. Сборник «Микроорганизмы и растения», 1970 * В. Ошкая, Г. Эглите. Цветные реакции некоторых 2-нитровоиндандионов-1,8 и 2-бром-2нитроиндандионов-1,3 с протеиновыми аминокислотами. * В. Ошкая, Д. Муцениеце, С. Берзиня, А. Клинцаре. Выделение азотобактером производных пурина. Известия АН ЛР, № 9, 1972 * В. Ошкая. Свободные аминокислоты как регуляторы роста и их превращения в соединения, влияющие на рост и развитие растений. Сборник «Микроорганизмы и растения», Рига, «Зинатне», 1972 * В. Ошкая, Д. Муцениеце. Метаболиты микроорганизмов и синтетические соединения, влияющие на рост и развитие растений. Производные индандиона 1,3, стимулирующие корнеобразование черенков фасоли. Известия АН ЛР, № 11, 1973 == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Oškāja, Valdis}} [[Kategorija:1924. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] 6ea6v09k5ygu7zc7vm49zlo1bygg1yr 4493427 4493425 2026-07-11T13:44:22Z ~2026-38801-23 147863 Atsauksme 4493427 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1222673%7Carticle:DIVL128%7Cquery:Valdi%20O%C5%A1k%C4%81ju|title=PAR PAVĀRMĀKSLU UN «FINGERGEFŪHL»|last=Guntis|first=FELDMANIS|website=Veselība, Nr.7-8|access-date=2026-07-11|date=1991.11.07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1231875%7Carticle:DIVL79%7Cquery:O%C5%A1k%C4%81ja|title=TEHNISKĀS MIKROBIOLOĢIJAS UN BIOTEHNOLOĢIJAS ATTĪSTĪBA LATVIJĀ|last=Mārtiņš Beķers, Jūlijs Jākobsons|first=Jūlijs Jākobsons|website=Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, Nr.03-04|access-date=2026-07-11|date=2001.03.01}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:789208%7Carticle:DIVL204%7Cquery:Valdi%20O%C5%A1k%C4%81ju|title=Sintēzes spēks|last=Lazda|first=S.|website=periodika.lv. Zvaigzne|access-date=2026-07-11|date=1977.01.15}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|date=1992.03.15|title=Latvijas zinātnu akadēmijas Organiskās sintēzes instituts|journal=Personālsastava lietu apraksts no 1957 līdz 1992. gadam|via=www.arhivi.org}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617310%7Carticle:DIVL308%7Cquery:Valdis%20OSKAJA|title=ORGANISKĀS SINTĒZES NEIZSĪKSTOŠAIS AVOTS|last=Ojārs|first=Neilands|website=periodika.lv|access-date=2026-07-11|date=1966.06.01}}</ref>[[Attēls:Valdis Oškāja. Latvijas ķīmiķis.jpg|thumb|Valdis Oškāja ap 1955. gadu]] [[Attēls:Valdis Oškāja ar aspirantu.jpg|thumb]] '''Valdis Oškāja''' (dzimis {{dat|1924|10|6}}, miris {{dat|1974|6|14}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Valdis-Oskaja|title=Valdis Oškāja|website=timenote.info|access-date=2023-01-20|language=lv}}</ref> bija latviešu [[ķīmiķis]], ķīmijas zinātņu kandidāts, [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]] māceklis un viņa vārdā nosauktās balvas laureāts (1974). [[Attēls:Valdis Oškāja ar studentiem.jpg|thumb|Valdis Oškāja ar studentiem, LU]] [[Attēls:Valdis Oškāja darba vietā.jpg|thumb|Valdis Oškāja darba vietā LU]] [[Attēls:Valdis Oškāja LU laboratorijā.jpg|thumb|Valdis Oškāja laboratorijā]] == Dzīvesgājums == Dzimis 1924. gada 6. oktobrī [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] [[Pāles pagasts|Pāles pagasta]] Ārciema ciema „Rijnieku” mājās zemnieka Pētera Alberta Oškājas un Emmas Oškājas (Porejas) ģimenē. Mācījās [[Pāles pamatskola|Pāles pamatskolā]], kuru beidza 1939. gadā. Tajā pašā gadā Valdis Oškāja iestājās Valmieras valsts vidusskolā. Vasarā strādāja tēva lauku saimniecībā. 1945. gadā bija iesaukts [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], dienēja [[Tallina|Tallinā]]. Pēc demobilizācijas 1947. gadā turpināja mācības Valmieras vidusskolā, kuru beidza 1948. gadā. 1949. gadā Valdis Oškāja iestājās [[Latvijas Universitāte]]s (LU) [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultātē]], bet 1951. gadā tika pārcelts uz jaundibināto [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūta]] Farmācijas fakultāti. Mācības apvienoja ar darbu — strādāja par asistentu Rīgas [[Aptieka|aptiekā]] Nr. 24, receptāru Jelgavas Dzelzceļa aptiekā, laborantu Rīgas Eksperimentālajā citronskābes rūpnīcā (no 1966. gada Bioķīmisko preparātu eksperimentālā rūpnīca), par ķīmiķi konditorejas fabrikā „17. jūnijs”. 1954. gadā ar izcilību beidza Rīgas Medicīnas institūtu. Strādāja Rīgas ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā par ceha laboratorijas priekšnieku, maiņas meistaru un ceha priekšnieku. Bet viņa sapnis bija zinātne, un jaunietis no laukiem spēja to realizēt. No 1958. gada jūnija līdz 1963. gada augustam Valdis Oškāja bija jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s (LZA) [[Organiskās sintēzes institūts|Organiskās sintēzes institūtā]]. Izcilā latviešu ķīmiķa, Latvijas organiskās ķīmijas pamatlicēja Gustava Vanaga vadībā 1963. gada 8. aprīlī aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju „Indandionu 1,3 sintēzes metodes”. Valdis Oškāja pasniedza ķīmiju [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. 1963. gada rudenī sāka strādāt [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē]] par vecāko pasniedzēju. Tobrīd viņam bija jau 13 zinātniskās publikācijas un viena autorapliecība. Kad 1964. gadā tika nodibināta Ķīmijas fakultāte, Valdis Oškāja kļuva par docenta vietas izpildītāju Organiskās ķīmijas katedrā. Viņš lasīja organiskās ķīmijas pamatkursu otrā un trešā kursa studentiem, [[polimēru ķīmija]]s kursu, speckursus „Lielmolekulāro savienojumu ķīmija”, „Organisko savienojumu struktūra un reakciju mehānismi”, „Heterocikliskie savienojumi un to sintēze” piektā kursa studentiem un vadīja praktiskos darbus. Ir veicis arī plašu metodisko darbu, būdams deviņu metodisko palīglīdzekļu autors un līdzautors. Piedalījās [[mikroanalīze]]s laboratorijas organizācijā un jaunas specialitātes — [[bioorganika]]s — dibināšanā. Līdztekus saviem izcilajiem panākumiem pedagoģiskajā darbā Valdis Oškāja mērķtiecīgi nodarbojās ar zinātnisko darbu. Kopš 1965. gada jūnija viņš apvienoja darbu LU ar vecākā zinātniskā līdzstrādnieka darbu augu mikrobioloģijas laboratorijā Mikrobioloģijas institūtā. Bet kopš 1970. gada 1. augusta viņš strādāja pilnas slodzes darbu Mikrobioloģijas institūtā un visu savu laiku veltīja zinātniskajam darbam. Šeit, Kleistos, tika likti pamati Latvijas virusoloģijai un imunoloģijai, tapa unikāli medicīnas preparāti, vakcīnas pret poliomielītu, kā arī liellopu leikozi. Valdis Oškāja organizēja un vadīja bioķīmiķu grupu, nodarbojoties ar aminoskābju sintēzes pētniecību, pēc tam ķērās pie pavisam jaunas tēmas — [[citokinīni|citokinīnu]], augu hormonu, kuri satur ģenētisko informāciju, epifītos mikroorganismos pētīšana. Viņš tostarp pētīja arī brīvo aminoskābju ietekmi uz augu attīstību. Savu zinātnisko darbu rezultātus Valdis Oškāja apkopoja divās grāmatās, kuras iznāca izdevniecībā „Zinātne” 1973. un 1974. gadā. Pirmā grāmata «Ангидридная конденсация» („Anhidrīdu kondensācija”) veltīta ftalskābes anhidrīda, viena no rūpnieciskās organiskās sintēzes pamatproduktiem, pētniecībai, kam ir svarīga loma plastmasu, ārstniecisko vielu un pesticīdu ražošanā. Šo darbu autors veltīja savam skolotājam akadēmiķim Gustavam Vanagam. Otrā grāmata ir «Нингидриновые реакции» („Ninhidrīnu reakcijas”). Šādas reakcijas palīdz atklāt aminosavienojumus vielu sastāvā. Mūsdienās šī reakcija tiek izmantota arī kriminālistikā. Valda Oškājas ieguldījums organiskajā ķīmijā tika atzīmēts ar Gustava Vanaga balvu (1974). Šī LZA balva tiek piešķirta arī mūsdienās ik pēc diviem gadiem kā augstākais ķīmiķa darba novērtējums. 1974. gadā pretendentus vērtēja ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu zinātnieki. Apglabāts Rīgā, I Meža kapos. == Ģimene == Sieva — Jevgenija Oškāja (Lavrentjeva) (1929—2015), farmaceite. Meitas — žurnālistes Ksenija Zagorovska (1957) un Ina Oškāja (1962), Mazdēls Jevgenijs Zagorovskis (1979) == Atmiņas == LZA prezidents [[Ivars Kalviņš]]: {{citāts|Es kļuvu par zinātnieku, pateicoties Valdim Oškājam".}} Ivaram Kalviņam ir siltas atmiņas par savu pasniedzēju Valdi Oškāju. Viņš atzīst, ka tieši Valdis Oškāja „aplipināja” viņu ar interesi par zinātni. Un vēl pasniedzējs Oškāja izglāba viņu no lielām nepatikšanām. Studentu gados viņi ar kursabiedriem pajokoja — palaida paštaisītu [[Petarde|petardi]]. Un, par nelaimi, tā uzsprāga pie kāda liela partijas funkcionāra logiem. Jokdarus atrada, izslēdza no komjaunatnes, kas tajā laikā nozīmēja faktiski karjeras beigas, atceras profesors.Bet viņam palaimējās. Docents Valdis Oškāja piezvanīja Organiskās sintēzes institūta direktora vietniekam Marģeram Līdakam un palūdza atļauju pieņemt huligānu darbā. Tā Ivars Kalviņš nonāca institūtā, par kura vadītāju viņš vēlāk kļuva.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://forbesbaltics.com/lv/uznemeji/raksts/ambiciozais-kimikis-ivars-kalvins |title=Ambiciozais ķīmiķis |access-date={{dat|2023|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230125055104/https://forbesbaltics.com/lv/uznemeji/raksts/ambiciozais-kimikis-ivars-kalvins }}</ref> === „Īstens zinātnes cilvēks” === [[Pauls Pumpēns]], molekulārbiologs, bijušais V. Oškājas students: {{citāts|Mūsu acīs Dr. Oškāja bija izcils, pat ģeniāls pasniedzējs, briljants lektors, universāls enciklopēdists organiskajā ķīmijā. Cilvēks ar unikālu atmiņu un globālām zināšanām. Droši pats redzamākais un pats populārākais pasniedzējs fakultātē, organiķiem un bioķīmiķiem – noteikti. Man ir vissiltākās atmiņas par Dr. Oškāju kā pašu labāko klasiskās organikas kursa pasniedzēju. Apliecinu arī visa mūsu kursa (un visas fakultātes) īpašo attieksmi pret viņu kā pret zinātnieku (mēs visi uzreiz sajutām, ka viņš nav tikai ļoti zinošs pasniedzējs, bet arī īstens zinātnes cilvēks pēc savas dziļākās pārliecības). Mēs jutām noteiktu un skaidru bijību pret viņu kā pret zinātnieku (liels retums fakultātē). Pie Dr. Oškājas mani kursabiedri strādāja visu vasaru ar lielu aizrautību dienu un nakti, kas arī bija liels retums fakultātē. Satikt Valdi Oškāju Gorkija ielas 48. namā, kur toreiz atradās Ķīmijas fakultāte, iznāca samērā bieži — viņš mūžīgi pīpēja melno trepju telpā, 1. stāvā starp savu laboratoriju un lielo auditoriju, kur mums bija lekcijas, tostarp arī lielais organikas kurss, kuru spīdoši lasīja Dr. Oškāja. Es pat iesāku pīpēt, lai varētu sastādīt viņam kompāniju. Būdams izcils pasniedzējs, viņš ļoti rūpējās par studentu nākotni, lai katrs students varētu realizēties savā nozarē un savu vēlmju robežās nonākt pareizajā vidē. Tā Dr. Oškāja aizveda mani, 2. kursa bioķīmijas studentu, uz Mikrobioloģijas institūtu un pamēģināja iesaistīt turienes zinātniskajā darbā. Diemžēl man tur nekas prātīgs neiznāca, bet Dr. Oškāja bija izdarījis visu iespējamo, lai man palīdzētu, par ko es viņam visu mūžu biju un esmu bezgala pateicīgs. Ar patiesu apbrīnu atceros viņa lekcijas organiskajā ķīmijā. Un lielās bailes eksāmena priekšā. Ļoti stingrā eksāmena, ko nolikt nemaz nebija tik vienkārši. Viņa prasības bija ļoti augstas. Valdis Oškāja bija ļoti patīkams, kluss un līdzsvarots cilvēks. Viņš nomira 1974. gadā. Mēs beidzām studijas 1970. gadā, bet uz bērēm atnāca visa mūsu grupa. Fantastiski talantīgs cilvēks! Daudzu cilvēku skolotājs. Un ļoti labs cilvēks.}} === "Darbam ir paliekoša vērtība" === [[Gunārs Duburs]], habilitēts ķīmijas doktors, LU profesors: {{citāts|Man bija izdevība vairākus gadus darboties kopā ar Valdi Oškāju profesora Gustava Vanaga vadītajā Aromātisko savienojumu laboratorijā Organiskās sintēzes institūtā. Vispirms vēlos atzīmēt Valda Oškājas raksturīgākās īpašības. Manā skatījumā tās bija godīgums, patiesības, darba un ķīmijas mīlestība,nosvērtība, izpalīdzība,labvēlība, arī skumīgums, varētu teikt, skumīga ironija. Valdis labprāt izpalīdzēja, ja bija kādas problēmas vai neskaidri jautājumi gan par ķīmiju, gan ikdienu. Nekad neradās kādas konfliktsituācijas vai pārpratumi. Tā bija patiesa cieņa un autoritāte, kuru Valdis bija iemantojis. Valda attieksme pret saviem kolēģiem arvien bija draudzīga un labvēlīga. Valdis Oškāja labi iederējās prof. Gustava Vanaga ķīmiķu skolā ar ļoti nopietno pieeju uzticētajiem pētījumu virzieniem, iedziļināšanos lietu būtībā, meklējot un atrodot labus risinājumus. Valdis pētījumus veica ļoti rūpīgi, nebaidoties no darba apjoma, kas bija nepieciešams vispusīgai jautājuma noskaidrošanai, atrodot nestandarta risinājumus. Valdis Oškāja izpētīja paņēmienus, kā iegūt indāndiona-1,3 atvasinājumus, kuri aizvietoti 2-aril- un ftaloil- grupās, līdz ar to nodrošinot iespēju indāndionu saimes ievērojamai paplašināšanai. Par nozīmīgu un būtisku novitāti var uzskatīt Valda Oškājas izstrādāto pieeju ārstniecības preparāta fenilīna (2-fenilindāndiona-1,3) nepārtrauktai ieguvei. Tā bija novatoriska ideja, piemērota rūpnieciskajai ražošanai, principiāli atšķiroties no parastās pieejas ķīmiski farmaceitiskajā rūpniecībā, kur vispār pieņemts bija savienojumus atkārtoti sintezēt reaktoros ar pusproduktu izdalīšanu un iespējamu attīrīšanu. Tas ir ilgstošs darbietilpīgs process. Valdis Oškāja īstenoja metodi laboratorijas apstākļos. Kā jau viss, ko darīja Valdis Oškāja, tas tika izdarīts rūpīgi, bez kāda trokšņa un pašslavināšanas. Valda Oškājas darbam ir paliekoša vērtība.}} [[Attēls:Valda Oškāja grāmata (1974).jpg|thumb|V. Oškājas grāmatas par ninhidrīna reakcijām vāks]] [[Attēls:Valda Oškaja grāmata.jpg|thumb|Zinātniskais darbs par anhidrīdu kondensāciju]] == Zinātniskie darbi == Valdim Oškājam ir apmēram 70 zinātnisko publikāciju, tai skaitā: * В. Ошкая. Методы синтеза индандионов-1,3. Сборник «Циклические дикетоны», Рига, АН ЛР, 1961 * Г. Ванаг, В. Ошкая. Самоконденсация 2-фенилиндандиона-1,3. Известия АН ЛР, 1961 * Г. Ванаг, В.Ошкая. Конденсация фталевого ангидрида с фенилуксусной кислотой в растворе уксусного ангидрида. Известия АН ЛР, № 3, с. 67-76, 1964 * В. Ошкая, Ю. Ротберг. Некоторые реакции конденсации 4-нитрофталевого ангидрида. Известия АН ЛР, 1965 * В. Ошкая, Г. Эглите. Роль свободных аминокислот во взаимоотношениях между микроорганизмами и высшими растениями. Сборник «Микроорганизмы и растения», 1970 * В. Ошкая, Г. Эглите. Цветные реакции некоторых 2-нитровоиндандионов-1,8 и 2-бром-2нитроиндандионов-1,3 с протеиновыми аминокислотами. * В. Ошкая, Д. Муцениеце, С. Берзиня, А. Клинцаре. Выделение азотобактером производных пурина. Известия АН ЛР, № 9, 1972 * В. Ошкая. Свободные аминокислоты как регуляторы роста и их превращения в соединения, влияющие на рост и развитие растений. Сборник «Микроорганизмы и растения», Рига, «Зинатне», 1972 * В. Ошкая, Д. Муцениеце. Метаболиты микроорганизмов и синтетические соединения, влияющие на рост и развитие растений. Производные индандиона 1,3, стимулирующие корнеобразование черенков фасоли. Известия АН ЛР, № 11, 1973 == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Oškāja, Valdis}} [[Kategorija:1924. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] rkuy9xg5yblab5w1qn01n81nrt8295g 4493428 4493427 2026-07-11T13:50:05Z ~2026-38801-23 147863 Atsauksme 4493428 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:729012%7Carticle:DIVL103%7Cquery:Valdis%20O%C5%A1k%C4%81ja|title=Vīrietis jau tikai izskatās stiprs|last=Meiere|first=Agnese|website=Žurnāls Ieva|access-date=2026-07-11|date=2020.11.11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1222673%7Carticle:DIVL128%7Cquery:Valdi%20O%C5%A1k%C4%81ju|title=PAR PAVĀRMĀKSLU UN «FINGERGEFŪHL»|last=Guntis|first=FELDMANIS|website=Veselība, Nr.7-8|access-date=2026-07-11|date=1991.11.07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1231875%7Carticle:DIVL79%7Cquery:O%C5%A1k%C4%81ja|title=TEHNISKĀS MIKROBIOLOĢIJAS UN BIOTEHNOLOĢIJAS ATTĪSTĪBA LATVIJĀ|last=Mārtiņš Beķers, Jūlijs Jākobsons|first=Jūlijs Jākobsons|website=Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, Nr.03-04|access-date=2026-07-11|date=2001.03.01}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:789208%7Carticle:DIVL204%7Cquery:Valdi%20O%C5%A1k%C4%81ju|title=Sintēzes spēks|last=Lazda|first=S.|website=periodika.lv. Zvaigzne|access-date=2026-07-11|date=1977.01.15}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|date=1992.03.15|title=Latvijas zinātnu akadēmijas Organiskās sintēzes instituts|journal=Personālsastava lietu apraksts no 1957 līdz 1992. gadam|via=www.arhivi.org}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617310%7Carticle:DIVL308%7Cquery:Valdis%20OSKAJA|title=ORGANISKĀS SINTĒZES NEIZSĪKSTOŠAIS AVOTS|last=Ojārs|first=Neilands|website=periodika.lv|access-date=2026-07-11|date=1966.06.01}}</ref>[[Attēls:Valdis Oškāja. Latvijas ķīmiķis.jpg|thumb|Valdis Oškāja ap 1955. gadu]] [[Attēls:Valdis Oškāja ar aspirantu.jpg|thumb]] '''Valdis Oškāja''' (dzimis {{dat|1924|10|6}}, miris {{dat|1974|6|14}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Valdis-Oskaja|title=Valdis Oškāja|website=timenote.info|access-date=2023-01-20|language=lv}}</ref> bija latviešu [[ķīmiķis]], ķīmijas zinātņu kandidāts, [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]] māceklis un viņa vārdā nosauktās balvas laureāts (1974). [[Attēls:Valdis Oškāja ar studentiem.jpg|thumb|Valdis Oškāja ar studentiem, LU]] [[Attēls:Valdis Oškāja darba vietā.jpg|thumb|Valdis Oškāja darba vietā LU]] [[Attēls:Valdis Oškāja LU laboratorijā.jpg|thumb|Valdis Oškāja laboratorijā]] == Dzīvesgājums == Dzimis 1924. gada 6. oktobrī [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] [[Pāles pagasts|Pāles pagasta]] Ārciema ciema „Rijnieku” mājās zemnieka Pētera Alberta Oškājas un Emmas Oškājas (Porejas) ģimenē. Mācījās [[Pāles pamatskola|Pāles pamatskolā]], kuru beidza 1939. gadā. Tajā pašā gadā Valdis Oškāja iestājās Valmieras valsts vidusskolā. Vasarā strādāja tēva lauku saimniecībā. 1945. gadā bija iesaukts [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], dienēja [[Tallina|Tallinā]]. Pēc demobilizācijas 1947. gadā turpināja mācības Valmieras vidusskolā, kuru beidza 1948. gadā. 1949. gadā Valdis Oškāja iestājās [[Latvijas Universitāte]]s (LU) [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultātē]], bet 1951. gadā tika pārcelts uz jaundibināto [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūta]] Farmācijas fakultāti. Mācības apvienoja ar darbu — strādāja par asistentu Rīgas [[Aptieka|aptiekā]] Nr. 24, receptāru Jelgavas Dzelzceļa aptiekā, laborantu Rīgas Eksperimentālajā citronskābes rūpnīcā (no 1966. gada Bioķīmisko preparātu eksperimentālā rūpnīca), par ķīmiķi konditorejas fabrikā „17. jūnijs”. 1954. gadā ar izcilību beidza Rīgas Medicīnas institūtu. Strādāja Rīgas ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā par ceha laboratorijas priekšnieku, maiņas meistaru un ceha priekšnieku. Bet viņa sapnis bija zinātne, un jaunietis no laukiem spēja to realizēt. No 1958. gada jūnija līdz 1963. gada augustam Valdis Oškāja bija jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s (LZA) [[Organiskās sintēzes institūts|Organiskās sintēzes institūtā]]. Izcilā latviešu ķīmiķa, Latvijas organiskās ķīmijas pamatlicēja Gustava Vanaga vadībā 1963. gada 8. aprīlī aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju „Indandionu 1,3 sintēzes metodes”. Valdis Oškāja pasniedza ķīmiju [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. 1963. gada rudenī sāka strādāt [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē]] par vecāko pasniedzēju. Tobrīd viņam bija jau 13 zinātniskās publikācijas un viena autorapliecība. Kad 1964. gadā tika nodibināta Ķīmijas fakultāte, Valdis Oškāja kļuva par docenta vietas izpildītāju Organiskās ķīmijas katedrā. Viņš lasīja organiskās ķīmijas pamatkursu otrā un trešā kursa studentiem, [[polimēru ķīmija]]s kursu, speckursus „Lielmolekulāro savienojumu ķīmija”, „Organisko savienojumu struktūra un reakciju mehānismi”, „Heterocikliskie savienojumi un to sintēze” piektā kursa studentiem un vadīja praktiskos darbus. Ir veicis arī plašu metodisko darbu, būdams deviņu metodisko palīglīdzekļu autors un līdzautors. Piedalījās [[mikroanalīze]]s laboratorijas organizācijā un jaunas specialitātes — [[bioorganika]]s — dibināšanā. Līdztekus saviem izcilajiem panākumiem pedagoģiskajā darbā Valdis Oškāja mērķtiecīgi nodarbojās ar zinātnisko darbu. Kopš 1965. gada jūnija viņš apvienoja darbu LU ar vecākā zinātniskā līdzstrādnieka darbu augu mikrobioloģijas laboratorijā Mikrobioloģijas institūtā. Bet kopš 1970. gada 1. augusta viņš strādāja pilnas slodzes darbu Mikrobioloģijas institūtā un visu savu laiku veltīja zinātniskajam darbam. Šeit, Kleistos, tika likti pamati Latvijas virusoloģijai un imunoloģijai, tapa unikāli medicīnas preparāti, vakcīnas pret poliomielītu, kā arī liellopu leikozi. Valdis Oškāja organizēja un vadīja bioķīmiķu grupu, nodarbojoties ar aminoskābju sintēzes pētniecību, pēc tam ķērās pie pavisam jaunas tēmas — [[citokinīni|citokinīnu]], augu hormonu, kuri satur ģenētisko informāciju, epifītos mikroorganismos pētīšana. Viņš tostarp pētīja arī brīvo aminoskābju ietekmi uz augu attīstību. Savu zinātnisko darbu rezultātus Valdis Oškāja apkopoja divās grāmatās, kuras iznāca izdevniecībā „Zinātne” 1973. un 1974. gadā. Pirmā grāmata «Ангидридная конденсация» („Anhidrīdu kondensācija”) veltīta ftalskābes anhidrīda, viena no rūpnieciskās organiskās sintēzes pamatproduktiem, pētniecībai, kam ir svarīga loma plastmasu, ārstniecisko vielu un pesticīdu ražošanā. Šo darbu autors veltīja savam skolotājam akadēmiķim Gustavam Vanagam. Otrā grāmata ir «Нингидриновые реакции» („Ninhidrīnu reakcijas”). Šādas reakcijas palīdz atklāt aminosavienojumus vielu sastāvā. Mūsdienās šī reakcija tiek izmantota arī kriminālistikā. Valda Oškājas ieguldījums organiskajā ķīmijā tika atzīmēts ar Gustava Vanaga balvu (1974). Šī LZA balva tiek piešķirta arī mūsdienās ik pēc diviem gadiem kā augstākais ķīmiķa darba novērtējums. 1974. gadā pretendentus vērtēja ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu zinātnieki. Apglabāts Rīgā, I Meža kapos. == Ģimene == Sieva — Jevgenija Oškāja (Lavrentjeva) (1929—2015), farmaceite. Meitas — žurnālistes Ksenija Zagorovska (1957) un Ina Oškāja (1962), Mazdēls Jevgenijs Zagorovskis (1979) == Atmiņas == LZA prezidents [[Ivars Kalviņš]]: {{citāts|Es kļuvu par zinātnieku, pateicoties Valdim Oškājam".}} Ivaram Kalviņam ir siltas atmiņas par savu pasniedzēju Valdi Oškāju. Viņš atzīst, ka tieši Valdis Oškāja „aplipināja” viņu ar interesi par zinātni. Un vēl pasniedzējs Oškāja izglāba viņu no lielām nepatikšanām. Studentu gados viņi ar kursabiedriem pajokoja — palaida paštaisītu [[Petarde|petardi]]. Un, par nelaimi, tā uzsprāga pie kāda liela partijas funkcionāra logiem. Jokdarus atrada, izslēdza no komjaunatnes, kas tajā laikā nozīmēja faktiski karjeras beigas, atceras profesors.Bet viņam palaimējās. Docents Valdis Oškāja piezvanīja Organiskās sintēzes institūta direktora vietniekam Marģeram Līdakam un palūdza atļauju pieņemt huligānu darbā. Tā Ivars Kalviņš nonāca institūtā, par kura vadītāju viņš vēlāk kļuva.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://forbesbaltics.com/lv/uznemeji/raksts/ambiciozais-kimikis-ivars-kalvins |title=Ambiciozais ķīmiķis |access-date={{dat|2023|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230125055104/https://forbesbaltics.com/lv/uznemeji/raksts/ambiciozais-kimikis-ivars-kalvins }}</ref> === „Īstens zinātnes cilvēks” === [[Pauls Pumpēns]], molekulārbiologs, bijušais V. Oškājas students: {{citāts|Mūsu acīs Dr. Oškāja bija izcils, pat ģeniāls pasniedzējs, briljants lektors, universāls enciklopēdists organiskajā ķīmijā. Cilvēks ar unikālu atmiņu un globālām zināšanām. Droši pats redzamākais un pats populārākais pasniedzējs fakultātē, organiķiem un bioķīmiķiem – noteikti. Man ir vissiltākās atmiņas par Dr. Oškāju kā pašu labāko klasiskās organikas kursa pasniedzēju. Apliecinu arī visa mūsu kursa (un visas fakultātes) īpašo attieksmi pret viņu kā pret zinātnieku (mēs visi uzreiz sajutām, ka viņš nav tikai ļoti zinošs pasniedzējs, bet arī īstens zinātnes cilvēks pēc savas dziļākās pārliecības). Mēs jutām noteiktu un skaidru bijību pret viņu kā pret zinātnieku (liels retums fakultātē). Pie Dr. Oškājas mani kursabiedri strādāja visu vasaru ar lielu aizrautību dienu un nakti, kas arī bija liels retums fakultātē. Satikt Valdi Oškāju Gorkija ielas 48. namā, kur toreiz atradās Ķīmijas fakultāte, iznāca samērā bieži — viņš mūžīgi pīpēja melno trepju telpā, 1. stāvā starp savu laboratoriju un lielo auditoriju, kur mums bija lekcijas, tostarp arī lielais organikas kurss, kuru spīdoši lasīja Dr. Oškāja. Es pat iesāku pīpēt, lai varētu sastādīt viņam kompāniju. Būdams izcils pasniedzējs, viņš ļoti rūpējās par studentu nākotni, lai katrs students varētu realizēties savā nozarē un savu vēlmju robežās nonākt pareizajā vidē. Tā Dr. Oškāja aizveda mani, 2. kursa bioķīmijas studentu, uz Mikrobioloģijas institūtu un pamēģināja iesaistīt turienes zinātniskajā darbā. Diemžēl man tur nekas prātīgs neiznāca, bet Dr. Oškāja bija izdarījis visu iespējamo, lai man palīdzētu, par ko es viņam visu mūžu biju un esmu bezgala pateicīgs. Ar patiesu apbrīnu atceros viņa lekcijas organiskajā ķīmijā. Un lielās bailes eksāmena priekšā. Ļoti stingrā eksāmena, ko nolikt nemaz nebija tik vienkārši. Viņa prasības bija ļoti augstas. Valdis Oškāja bija ļoti patīkams, kluss un līdzsvarots cilvēks. Viņš nomira 1974. gadā. Mēs beidzām studijas 1970. gadā, bet uz bērēm atnāca visa mūsu grupa. Fantastiski talantīgs cilvēks! Daudzu cilvēku skolotājs. Un ļoti labs cilvēks.}} === "Darbam ir paliekoša vērtība" === [[Gunārs Duburs]], habilitēts ķīmijas doktors, LU profesors: {{citāts|Man bija izdevība vairākus gadus darboties kopā ar Valdi Oškāju profesora Gustava Vanaga vadītajā Aromātisko savienojumu laboratorijā Organiskās sintēzes institūtā. Vispirms vēlos atzīmēt Valda Oškājas raksturīgākās īpašības. Manā skatījumā tās bija godīgums, patiesības, darba un ķīmijas mīlestība,nosvērtība, izpalīdzība,labvēlība, arī skumīgums, varētu teikt, skumīga ironija. Valdis labprāt izpalīdzēja, ja bija kādas problēmas vai neskaidri jautājumi gan par ķīmiju, gan ikdienu. Nekad neradās kādas konfliktsituācijas vai pārpratumi. Tā bija patiesa cieņa un autoritāte, kuru Valdis bija iemantojis. Valda attieksme pret saviem kolēģiem arvien bija draudzīga un labvēlīga. Valdis Oškāja labi iederējās prof. Gustava Vanaga ķīmiķu skolā ar ļoti nopietno pieeju uzticētajiem pētījumu virzieniem, iedziļināšanos lietu būtībā, meklējot un atrodot labus risinājumus. Valdis pētījumus veica ļoti rūpīgi, nebaidoties no darba apjoma, kas bija nepieciešams vispusīgai jautājuma noskaidrošanai, atrodot nestandarta risinājumus. Valdis Oškāja izpētīja paņēmienus, kā iegūt indāndiona-1,3 atvasinājumus, kuri aizvietoti 2-aril- un ftaloil- grupās, līdz ar to nodrošinot iespēju indāndionu saimes ievērojamai paplašināšanai. Par nozīmīgu un būtisku novitāti var uzskatīt Valda Oškājas izstrādāto pieeju ārstniecības preparāta fenilīna (2-fenilindāndiona-1,3) nepārtrauktai ieguvei. Tā bija novatoriska ideja, piemērota rūpnieciskajai ražošanai, principiāli atšķiroties no parastās pieejas ķīmiski farmaceitiskajā rūpniecībā, kur vispār pieņemts bija savienojumus atkārtoti sintezēt reaktoros ar pusproduktu izdalīšanu un iespējamu attīrīšanu. Tas ir ilgstošs darbietilpīgs process. Valdis Oškāja īstenoja metodi laboratorijas apstākļos. Kā jau viss, ko darīja Valdis Oškāja, tas tika izdarīts rūpīgi, bez kāda trokšņa un pašslavināšanas. Valda Oškājas darbam ir paliekoša vērtība.}} [[Attēls:Valda Oškāja grāmata (1974).jpg|thumb|V. Oškājas grāmatas par ninhidrīna reakcijām vāks]] [[Attēls:Valda Oškaja grāmata.jpg|thumb|Zinātniskais darbs par anhidrīdu kondensāciju]] == Zinātniskie darbi == Valdim Oškājam ir apmēram 70 zinātnisko publikāciju, tai skaitā: * В. Ошкая. Методы синтеза индандионов-1,3. Сборник «Циклические дикетоны», Рига, АН ЛР, 1961 * Г. Ванаг, В. Ошкая. Самоконденсация 2-фенилиндандиона-1,3. Известия АН ЛР, 1961 * Г. Ванаг, В.Ошкая. Конденсация фталевого ангидрида с фенилуксусной кислотой в растворе уксусного ангидрида. Известия АН ЛР, № 3, с. 67-76, 1964 * В. Ошкая, Ю. Ротберг. Некоторые реакции конденсации 4-нитрофталевого ангидрида. Известия АН ЛР, 1965 * В. Ошкая, Г. Эглите. Роль свободных аминокислот во взаимоотношениях между микроорганизмами и высшими растениями. Сборник «Микроорганизмы и растения», 1970 * В. Ошкая, Г. Эглите. Цветные реакции некоторых 2-нитровоиндандионов-1,8 и 2-бром-2нитроиндандионов-1,3 с протеиновыми аминокислотами. * В. Ошкая, Д. Муцениеце, С. Берзиня, А. Клинцаре. Выделение азотобактером производных пурина. Известия АН ЛР, № 9, 1972 * В. Ошкая. Свободные аминокислоты как регуляторы роста и их превращения в соединения, влияющие на рост и развитие растений. Сборник «Микроорганизмы и растения», Рига, «Зинатне», 1972 * В. Ошкая, Д. Муцениеце. Метаболиты микроорганизмов и синтетические соединения, влияющие на рост и развитие растений. Производные индандиона 1,3, стимулирующие корнеобразование черенков фасоли. Известия АН ЛР, № 11, 1973 == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Oškāja, Valdis}} [[Kategorija:1924. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] i9mvi9u5adh4ln8u9pb48mikqevpari 4493430 4493428 2026-07-11T14:08:38Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-38801-23|~2026-38801-23]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Spnq 4378629 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Valdis Oškāja. Latvijas ķīmiķis.jpg|thumb|Valdis Oškāja ap 1955. gadu]] [[Attēls:Valdis Oškāja ar aspirantu.jpg|thumb]] '''Valdis Oškāja''' (dzimis {{dat|1924|10|6}}, miris {{dat|1974|6|14}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Valdis-Oskaja|title=Valdis Oškāja|website=timenote.info|access-date=2023-01-20|language=lv}}</ref> bija latviešu [[ķīmiķis]], ķīmijas zinātņu kandidāts, [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]] māceklis un viņa vārdā nosauktās balvas laureāts (1974). [[Attēls:Valdis Oškāja ar studentiem.jpg|thumb|Valdis Oškāja ar studentiem, LU]] [[Attēls:Valdis Oškāja darba vietā.jpg|thumb|Valdis Oškāja darba vietā LU]] [[Attēls:Valdis Oškāja LU laboratorijā.jpg|thumb|Valdis Oškāja laboratorijā]] == Dzīvesgājums == Dzimis 1924. gada 6. oktobrī [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] [[Pāles pagasts|Pāles pagasta]] Ārciema ciema „Rijnieku” mājās zemnieka Pētera Alberta Oškājas un Emmas Oškājas (Porejas) ģimenē. Mācījās [[Pāles pamatskola|Pāles pamatskolā]], kuru beidza 1939. gadā. Tajā pašā gadā Valdis Oškāja iestājās Valmieras valsts vidusskolā. Vasarā strādāja tēva lauku saimniecībā. 1945. gadā bija iesaukts [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], dienēja [[Tallina|Tallinā]]. Pēc demobilizācijas 1947. gadā turpināja mācības Valmieras vidusskolā, kuru beidza 1948. gadā. 1949. gadā Valdis Oškāja iestājās [[Latvijas Universitāte]]s (LU) [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultātē]], bet 1951. gadā tika pārcelts uz jaundibināto [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūta]] Farmācijas fakultāti. Mācības apvienoja ar darbu — strādāja par asistentu Rīgas [[Aptieka|aptiekā]] Nr. 24, receptāru Jelgavas Dzelzceļa aptiekā, laborantu Rīgas Eksperimentālajā citronskābes rūpnīcā (no 1966. gada Bioķīmisko preparātu eksperimentālā rūpnīca), par ķīmiķi konditorejas fabrikā „17. jūnijs”. 1954. gadā ar izcilību beidza Rīgas Medicīnas institūtu. Strādāja Rīgas ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā par ceha laboratorijas priekšnieku, maiņas meistaru un ceha priekšnieku. Bet viņa sapnis bija zinātne, un jaunietis no laukiem spēja to realizēt. No 1958. gada jūnija līdz 1963. gada augustam Valdis Oškāja bija jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s (LZA) [[Organiskās sintēzes institūts|Organiskās sintēzes institūtā]]. Izcilā latviešu ķīmiķa, Latvijas organiskās ķīmijas pamatlicēja Gustava Vanaga vadībā 1963. gada 8. aprīlī aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju „Indandionu 1,3 sintēzes metodes”. Valdis Oškāja pasniedza ķīmiju [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. 1963. gada rudenī sāka strādāt [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē]] par vecāko pasniedzēju. Tobrīd viņam bija jau 13 zinātniskās publikācijas un viena autorapliecība. Kad 1964. gadā tika nodibināta Ķīmijas fakultāte, Valdis Oškāja kļuva par docenta vietas izpildītāju Organiskās ķīmijas katedrā. Viņš lasīja organiskās ķīmijas pamatkursu otrā un trešā kursa studentiem, [[polimēru ķīmija]]s kursu, speckursus „Lielmolekulāro savienojumu ķīmija”, „Organisko savienojumu struktūra un reakciju mehānismi”, „Heterocikliskie savienojumi un to sintēze” piektā kursa studentiem un vadīja praktiskos darbus. Ir veicis arī plašu metodisko darbu, būdams deviņu metodisko palīglīdzekļu autors un līdzautors. Piedalījās [[mikroanalīze]]s laboratorijas organizācijā un jaunas specialitātes — [[bioorganika]]s — dibināšanā. Līdztekus saviem izcilajiem panākumiem pedagoģiskajā darbā Valdis Oškāja mērķtiecīgi nodarbojās ar zinātnisko darbu. Kopš 1965. gada jūnija viņš apvienoja darbu LU ar vecākā zinātniskā līdzstrādnieka darbu augu mikrobioloģijas laboratorijā Mikrobioloģijas institūtā. Bet kopš 1970. gada 1. augusta viņš strādāja pilnas slodzes darbu Mikrobioloģijas institūtā un visu savu laiku veltīja zinātniskajam darbam. Šeit, Kleistos, tika likti pamati Latvijas virusoloģijai un imunoloģijai, tapa unikāli medicīnas preparāti, vakcīnas pret poliomielītu, kā arī liellopu leikozi. Valdis Oškāja organizēja un vadīja bioķīmiķu grupu, nodarbojoties ar aminoskābju sintēzes pētniecību, pēc tam ķērās pie pavisam jaunas tēmas — [[citokinīni|citokinīnu]], augu hormonu, kuri satur ģenētisko informāciju, epifītos mikroorganismos pētīšana. Viņš tostarp pētīja arī brīvo aminoskābju ietekmi uz augu attīstību. Savu zinātnisko darbu rezultātus Valdis Oškāja apkopoja divās grāmatās, kuras iznāca izdevniecībā „Zinātne” 1973. un 1974. gadā. Pirmā grāmata «Ангидридная конденсация» („Anhidrīdu kondensācija”) veltīta ftalskābes anhidrīda, viena no rūpnieciskās organiskās sintēzes pamatproduktiem, pētniecībai, kam ir svarīga loma plastmasu, ārstniecisko vielu un pesticīdu ražošanā. Šo darbu autors veltīja savam skolotājam akadēmiķim Gustavam Vanagam. Otrā grāmata ir «Нингидриновые реакции» („Ninhidrīnu reakcijas”). Šādas reakcijas palīdz atklāt aminosavienojumus vielu sastāvā. Mūsdienās šī reakcija tiek izmantota arī kriminālistikā. Valda Oškājas ieguldījums organiskajā ķīmijā tika atzīmēts ar Gustava Vanaga balvu (1974). Šī LZA balva tiek piešķirta arī mūsdienās ik pēc diviem gadiem kā augstākais ķīmiķa darba novērtējums. 1974. gadā pretendentus vērtēja ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu zinātnieki. Apglabāts Rīgā, I Meža kapos. == Ģimene == Sieva — Jevgenija Oškāja (Lavrentjeva) (1929—2015), farmaceite. Meitas — žurnālistes Ksenija Zagorovska (1957) un Ina Oškāja (1962), Mazdēls Jevgenijs Zagorovskis (1979) == Atmiņas == LZA prezidents [[Ivars Kalviņš]]: {{citāts|Es kļuvu par zinātnieku, pateicoties Valdim Oškājam".}} Ivaram Kalviņam ir siltas atmiņas par savu pasniedzēju Valdi Oškāju. Viņš atzīst, ka tieši Valdis Oškāja „aplipināja” viņu ar interesi par zinātni. Un vēl pasniedzējs Oškāja izglāba viņu no lielām nepatikšanām. Studentu gados viņi ar kursabiedriem pajokoja — palaida paštaisītu [[Petarde|petardi]]. Un, par nelaimi, tā uzsprāga pie kāda liela partijas funkcionāra logiem. Jokdarus atrada, izslēdza no komjaunatnes, kas tajā laikā nozīmēja faktiski karjeras beigas, atceras profesors.Bet viņam palaimējās. Docents Valdis Oškāja piezvanīja Organiskās sintēzes institūta direktora vietniekam Marģeram Līdakam un palūdza atļauju pieņemt huligānu darbā. Tā Ivars Kalviņš nonāca institūtā, par kura vadītāju viņš vēlāk kļuva.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://forbesbaltics.com/lv/uznemeji/raksts/ambiciozais-kimikis-ivars-kalvins |title=Ambiciozais ķīmiķis |access-date={{dat|2023|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230125055104/https://forbesbaltics.com/lv/uznemeji/raksts/ambiciozais-kimikis-ivars-kalvins }}</ref> === „Īstens zinātnes cilvēks” === [[Pauls Pumpēns]], molekulārbiologs, bijušais V. Oškājas students: {{citāts|Mūsu acīs Dr. Oškāja bija izcils, pat ģeniāls pasniedzējs, briljants lektors, universāls enciklopēdists organiskajā ķīmijā. Cilvēks ar unikālu atmiņu un globālām zināšanām. Droši pats redzamākais un pats populārākais pasniedzējs fakultātē, organiķiem un bioķīmiķiem – noteikti. Man ir vissiltākās atmiņas par Dr. Oškāju kā pašu labāko klasiskās organikas kursa pasniedzēju. Apliecinu arī visa mūsu kursa (un visas fakultātes) īpašo attieksmi pret viņu kā pret zinātnieku (mēs visi uzreiz sajutām, ka viņš nav tikai ļoti zinošs pasniedzējs, bet arī īstens zinātnes cilvēks pēc savas dziļākās pārliecības). Mēs jutām noteiktu un skaidru bijību pret viņu kā pret zinātnieku (liels retums fakultātē). Pie Dr. Oškājas mani kursabiedri strādāja visu vasaru ar lielu aizrautību dienu un nakti, kas arī bija liels retums fakultātē. Satikt Valdi Oškāju Gorkija ielas 48. namā, kur toreiz atradās Ķīmijas fakultāte, iznāca samērā bieži — viņš mūžīgi pīpēja melno trepju telpā, 1. stāvā starp savu laboratoriju un lielo auditoriju, kur mums bija lekcijas, tostarp arī lielais organikas kurss, kuru spīdoši lasīja Dr. Oškāja. Es pat iesāku pīpēt, lai varētu sastādīt viņam kompāniju. Būdams izcils pasniedzējs, viņš ļoti rūpējās par studentu nākotni, lai katrs students varētu realizēties savā nozarē un savu vēlmju robežās nonākt pareizajā vidē. Tā Dr. Oškāja aizveda mani, 2. kursa bioķīmijas studentu, uz Mikrobioloģijas institūtu un pamēģināja iesaistīt turienes zinātniskajā darbā. Diemžēl man tur nekas prātīgs neiznāca, bet Dr. Oškāja bija izdarījis visu iespējamo, lai man palīdzētu, par ko es viņam visu mūžu biju un esmu bezgala pateicīgs. Ar patiesu apbrīnu atceros viņa lekcijas organiskajā ķīmijā. Un lielās bailes eksāmena priekšā. Ļoti stingrā eksāmena, ko nolikt nemaz nebija tik vienkārši. Viņa prasības bija ļoti augstas. Valdis Oškāja bija ļoti patīkams, kluss un līdzsvarots cilvēks. Viņš nomira 1974. gadā. Mēs beidzām studijas 1970. gadā, bet uz bērēm atnāca visa mūsu grupa. Fantastiski talantīgs cilvēks! Daudzu cilvēku skolotājs. Un ļoti labs cilvēks.}} === "Darbam ir paliekoša vērtība" === [[Gunārs Duburs]], habilitēts ķīmijas doktors, LU profesors: {{citāts|Man bija izdevība vairākus gadus darboties kopā ar Valdi Oškāju profesora Gustava Vanaga vadītajā Aromātisko savienojumu laboratorijā Organiskās sintēzes institūtā. Vispirms vēlos atzīmēt Valda Oškājas raksturīgākās īpašības. Manā skatījumā tās bija godīgums, patiesības, darba un ķīmijas mīlestība,nosvērtība, izpalīdzība,labvēlība, arī skumīgums, varētu teikt, skumīga ironija. Valdis labprāt izpalīdzēja, ja bija kādas problēmas vai neskaidri jautājumi gan par ķīmiju, gan ikdienu. Nekad neradās kādas konfliktsituācijas vai pārpratumi. Tā bija patiesa cieņa un autoritāte, kuru Valdis bija iemantojis. Valda attieksme pret saviem kolēģiem arvien bija draudzīga un labvēlīga. Valdis Oškāja labi iederējās prof. Gustava Vanaga ķīmiķu skolā ar ļoti nopietno pieeju uzticētajiem pētījumu virzieniem, iedziļināšanos lietu būtībā, meklējot un atrodot labus risinājumus. Valdis pētījumus veica ļoti rūpīgi, nebaidoties no darba apjoma, kas bija nepieciešams vispusīgai jautājuma noskaidrošanai, atrodot nestandarta risinājumus. Valdis Oškāja izpētīja paņēmienus, kā iegūt indāndiona-1,3 atvasinājumus, kuri aizvietoti 2-aril- un ftaloil- grupās, līdz ar to nodrošinot iespēju indāndionu saimes ievērojamai paplašināšanai. Par nozīmīgu un būtisku novitāti var uzskatīt Valda Oškājas izstrādāto pieeju ārstniecības preparāta fenilīna (2-fenilindāndiona-1,3) nepārtrauktai ieguvei. Tā bija novatoriska ideja, piemērota rūpnieciskajai ražošanai, principiāli atšķiroties no parastās pieejas ķīmiski farmaceitiskajā rūpniecībā, kur vispār pieņemts bija savienojumus atkārtoti sintezēt reaktoros ar pusproduktu izdalīšanu un iespējamu attīrīšanu. Tas ir ilgstošs darbietilpīgs process. Valdis Oškāja īstenoja metodi laboratorijas apstākļos. Kā jau viss, ko darīja Valdis Oškāja, tas tika izdarīts rūpīgi, bez kāda trokšņa un pašslavināšanas. Valda Oškājas darbam ir paliekoša vērtība.}} [[Attēls:Valda Oškāja grāmata (1974).jpg|thumb|V. Oškājas grāmatas par ninhidrīna reakcijām vāks]] [[Attēls:Valda Oškaja grāmata.jpg|thumb|Zinātniskais darbs par anhidrīdu kondensāciju]] == Zinātniskie darbi == Valdim Oškājam ir apmēram 70 zinātnisko publikāciju, tai skaitā: * В. Ошкая. Методы синтеза индандионов-1,3. Сборник «Циклические дикетоны», Рига, АН ЛР, 1961 * Г. Ванаг, В. Ошкая. Самоконденсация 2-фенилиндандиона-1,3. Известия АН ЛР, 1961 * Г. Ванаг, В.Ошкая. Конденсация фталевого ангидрида с фенилуксусной кислотой в растворе уксусного ангидрида. Известия АН ЛР, № 3, с. 67-76, 1964 * В. Ошкая, Ю. Ротберг. Некоторые реакции конденсации 4-нитрофталевого ангидрида. Известия АН ЛР, 1965 * В. Ошкая, Г. Эглите. Роль свободных аминокислот во взаимоотношениях между микроорганизмами и высшими растениями. Сборник «Микроорганизмы и растения», 1970 * В. Ошкая, Г. Эглите. Цветные реакции некоторых 2-нитровоиндандионов-1,8 и 2-бром-2нитроиндандионов-1,3 с протеиновыми аминокислотами. * В. Ошкая, Д. Муцениеце, С. Берзиня, А. Клинцаре. Выделение азотобактером производных пурина. Известия АН ЛР, № 9, 1972 * В. Ошкая. Свободные аминокислоты как регуляторы роста и их превращения в соединения, влияющие на рост и развитие растений. Сборник «Микроорганизмы и растения», Рига, «Зинатне», 1972 * В. Ошкая, Д. Муцениеце. Метаболиты микроорганизмов и синтетические соединения, влияющие на рост и развитие растений. Производные индандиона 1,3, стимулирующие корнеобразование черенков фасоли. Известия АН ЛР, № 11, 1973 == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Oškāja, Valdis}} [[Kategorija:1924. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] 4ej8vk0zlesjga4esbp3094oqmheug6 4493446 4493430 2026-07-11T15:10:56Z Meistars Joda 781 4493446 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Valdis Oškāja | vārds_orig = | attēls = Valdis Oškāja. Latvijas ķīmiķis.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Valdis Oškāja ap 1955. gadu | dz_dat_alt = {{dat|1924|10|6}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Valmieras rajons]], [[Pāles pagasts]] | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1974|6|14|1924|10|6}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[ķīmiķis]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]], [[Rīgas Medicīnas institūts]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Valdis Oškāja''' (dzimis {{dat|1924|10|6}}, miris {{dat|1974|6|14}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Valdis-Oskaja|title=Valdis Oškāja|website=timenote.info|access-date=2023-01-20|language=lv}}</ref> bija latviešu [[ķīmiķis]], ķīmijas zinātņu kandidāts, [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]] māceklis un viņa vārdā nosauktās balvas laureāts (1974). [[Attēls:Valdis Oškāja ar studentiem.jpg|thumb|Valdis Oškāja ar studentiem, LU]] [[Attēls:Valdis Oškāja darba vietā.jpg|thumb|Valdis Oškāja darba vietā LU]] [[Attēls:Valdis Oškāja LU laboratorijā.jpg|thumb|Valdis Oškāja laboratorijā]] [[Attēls:Valdis Oškāja ar aspirantu.jpg|thumb|Valdis Oškāja ar aspirantu]] == Dzīvesgājums == V. Oškāja dzimis 1924. gada 6. oktobrī [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] [[Pāles pagasts|Pāles pagasta]] Ārciema ciema „Rijnieku” mājās zemnieka Pētera Alberta Oškājas un Emmas Oškājas (Porejas) ģimenē. Mācījās [[Pāles pamatskola|Pāles pamatskolā]], kuru beidza 1939. gadā. Tajā pašā gadā Valdis Oškāja iestājās Valmieras valsts vidusskolā. Vasarā strādāja tēva lauku saimniecībā. 1945. gadā bija iesaukts [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], dienēja [[Tallina|Tallinā]]. Pēc demobilizācijas 1947. gadā turpināja mācības Valmieras vidusskolā, kuru beidza 1948. gadā. 1949. gadā Valdis Oškāja iestājās [[Latvijas Universitāte]]s (LU) [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultātē]], bet 1951. gadā tika pārcelts uz jaundibināto [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūta]] Farmācijas fakultāti. Mācības apvienoja ar darbu&nbsp;— strādāja par asistentu Rīgas [[Aptieka|aptiekā]] Nr. 24, receptāru Jelgavas Dzelzceļa aptiekā, laborantu Rīgas Eksperimentālajā citronskābes rūpnīcā (no 1966. gada Bioķīmisko preparātu eksperimentālā rūpnīca), par ķīmiķi konditorejas fabrikā „17. jūnijs”. 1954. gadā ar izcilību beidza Rīgas Medicīnas institūtu. Strādāja Rīgas ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā par ceha laboratorijas priekšnieku, maiņas meistaru un ceha priekšnieku. Bet viņa sapnis bija zinātne, un jaunietis no laukiem spēja to realizēt. No 1958. gada jūnija līdz 1963. gada augustam Valdis Oškāja bija jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s (LZA) [[Organiskās sintēzes institūts|Organiskās sintēzes institūtā]]. Izcilā latviešu ķīmiķa, Latvijas organiskās ķīmijas pamatlicēja Gustava Vanaga vadībā 1963. gada 8. aprīlī aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju „Indandionu 1,3 sintēzes metodes”. Valdis Oškāja pasniedza ķīmiju [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. 1963. gada rudenī sāka strādāt [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē]] par vecāko pasniedzēju. Tobrīd viņam bija jau 13 zinātniskās publikācijas un viena autorapliecība. Kad 1964. gadā tika nodibināta Ķīmijas fakultāte, Valdis Oškāja kļuva par docenta vietas izpildītāju Organiskās ķīmijas katedrā. Viņš lasīja organiskās ķīmijas pamatkursu otrā un trešā kursa studentiem, [[polimēru ķīmija]]s kursu, speckursus „Lielmolekulāro savienojumu ķīmija”, „Organisko savienojumu struktūra un reakciju mehānismi”, „Heterocikliskie savienojumi un to sintēze” piektā kursa studentiem un vadīja praktiskos darbus. Ir veicis arī plašu metodisko darbu, būdams deviņu metodisko palīglīdzekļu autors un līdzautors. Piedalījās [[mikroanalīze]]s laboratorijas organizācijā un jaunas specialitātes&nbsp;— [[bioorganika]]s&nbsp;— dibināšanā. Līdztekus saviem izcilajiem panākumiem pedagoģiskajā darbā Valdis Oškāja mērķtiecīgi nodarbojās ar zinātnisko darbu. Kopš 1965. gada jūnija viņš apvienoja darbu LU ar vecākā zinātniskā līdzstrādnieka darbu augu mikrobioloģijas laboratorijā Mikrobioloģijas institūtā. Bet kopš 1970. gada 1. augusta viņš strādāja pilnas slodzes darbu Mikrobioloģijas institūtā un visu savu laiku veltīja zinātniskajam darbam. Šeit, Kleistos, tika likti pamati Latvijas virusoloģijai un imunoloģijai, tapa unikāli medicīnas preparāti, [[Vakcīna|vakcīnas]] pret [[Poliomielīts|poliomielītu]], kā arī liellopu leikozi. Valdis Oškāja organizēja un vadīja bioķīmiķu grupu, nodarbojoties ar [[Aminoskābes|aminoskābju]] sintēzes pētniecību, pēc tam ķērās pie pavisam jaunas tēmas&nbsp;— [[citokinīni|citokinīnu]], augu hormonu, kuri satur ģenētisko informāciju, epifītos mikroorganismos pētīšana. Viņš tostarp pētīja arī brīvo aminoskābju ietekmi uz augu attīstību. Savu zinātnisko darbu rezultātus Valdis Oškāja apkopoja divās grāmatās, kuras iznāca [[Zinātne (izdevniecība)|izdevniecībā „Zinātne”]] 1973. un 1974. gadā. Pirmā grāmata «Ангидридная конденсация» („Anhidrīdu kondensācija”) veltīta [[Ftalskābe|ftalskābes]] [[Anhidrīds|anhidrīda]], viena no rūpnieciskās organiskās sintēzes pamatproduktiem, pētniecībai, kam ir svarīga loma plastmasu, ārstniecisko vielu un [[Pesticīdi|pesticīdu]] ražošanā. Šo darbu autors veltīja savam skolotājam akadēmiķim Gustavam Vanagam. Otrā grāmata ir «Нингидриновые реакции» („Ninhidrīnu reakcijas”). Šādas reakcijas palīdz atklāt aminosavienojumus vielu sastāvā. Mūsdienās šī reakcija tiek izmantota arī [[Kriminālistika|kriminālistikā]]. Valda Oškājas ieguldījums organiskajā ķīmijā tika atzīmēts ar Gustava Vanaga balvu (1974). Šī LZA balva tiek piešķirta arī mūsdienās ik pēc diviem gadiem kā augstākais ķīmiķa darba novērtējums. 1974. gadā pretendentus vērtēja ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu zinātnieki. Apglabāts Rīgā, I [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]]. == Ģimene == Sieva&nbsp;— Jevgenija Oškāja (Lavrentjeva) (1929—2015), farmaceite. Meitas&nbsp;— žurnālistes Ksenija Zagorovska (1957) un Ina Oškāja (1962), Mazdēls Jevgenijs Zagorovskis (1979) == Atmiņas == LZA prezidents [[Ivars Kalviņš]]: {{citāts|Es kļuvu par zinātnieku, pateicoties Valdim Oškājam".}} Ivaram Kalviņam ir siltas atmiņas par savu pasniedzēju Valdi Oškāju. Viņš atzīst, ka tieši Valdis Oškāja „aplipināja” viņu ar interesi par zinātni. Un vēl pasniedzējs Oškāja izglāba viņu no lielām nepatikšanām. Studentu gados viņi ar kursabiedriem pajokoja&nbsp;— palaida paštaisītu [[Petarde|petardi]]. Un, par nelaimi, tā uzsprāga pie kāda liela partijas funkcionāra logiem. Jokdarus atrada, izslēdza no komjaunatnes, kas tajā laikā nozīmēja faktiski karjeras beigas, atceras profesors.Bet viņam palaimējās. Docents Valdis Oškāja piezvanīja Organiskās sintēzes institūta direktora vietniekam [[Marģeris Līdaka|Marģeram Līdakam]] un palūdza atļauju pieņemt huligānu darbā. Tā Ivars Kalviņš nonāca institūtā, par kura vadītāju viņš vēlāk kļuva.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://forbesbaltics.com/lv/uznemeji/raksts/ambiciozais-kimikis-ivars-kalvins |title=Ambiciozais ķīmiķis |access-date={{dat|2023|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230125055104/https://forbesbaltics.com/lv/uznemeji/raksts/ambiciozais-kimikis-ivars-kalvins }}</ref> === „Īstens zinātnes cilvēks” === [[Pauls Pumpēns]], molekulārbiologs, bijušais V. Oškājas students: {{citāts|Mūsu acīs Dr. Oškāja bija izcils, pat ģeniāls pasniedzējs, briljants lektors, universāls enciklopēdists organiskajā ķīmijā. Cilvēks ar unikālu atmiņu un globālām zināšanām. Droši pats redzamākais un pats populārākais pasniedzējs fakultātē, organiķiem un bioķīmiķiem – noteikti. Man ir vissiltākās atmiņas par Dr. Oškāju kā pašu labāko klasiskās organikas kursa pasniedzēju. Apliecinu arī visa mūsu kursa (un visas fakultātes) īpašo attieksmi pret viņu kā pret zinātnieku (mēs visi uzreiz sajutām, ka viņš nav tikai ļoti zinošs pasniedzējs, bet arī īstens zinātnes cilvēks pēc savas dziļākās pārliecības). Mēs jutām noteiktu un skaidru bijību pret viņu kā pret zinātnieku (liels retums fakultātē). Pie Dr. Oškājas mani kursabiedri strādāja visu vasaru ar lielu aizrautību dienu un nakti, kas arī bija liels retums fakultātē. Satikt Valdi Oškāju Gorkija ielas 48. namā, kur toreiz atradās Ķīmijas fakultāte, iznāca samērā bieži — viņš mūžīgi pīpēja melno trepju telpā, 1. stāvā starp savu laboratoriju un lielo auditoriju, kur mums bija lekcijas, tostarp arī lielais organikas kurss, kuru spīdoši lasīja Dr. Oškāja. Es pat iesāku pīpēt, lai varētu sastādīt viņam kompāniju. Būdams izcils pasniedzējs, viņš ļoti rūpējās par studentu nākotni, lai katrs students varētu realizēties savā nozarē un savu vēlmju robežās nonākt pareizajā vidē. Tā Dr. Oškāja aizveda mani, 2. kursa bioķīmijas studentu, uz Mikrobioloģijas institūtu un pamēģināja iesaistīt turienes zinātniskajā darbā. Diemžēl man tur nekas prātīgs neiznāca, bet Dr. Oškāja bija izdarījis visu iespējamo, lai man palīdzētu, par ko es viņam visu mūžu biju un esmu bezgala pateicīgs. Ar patiesu apbrīnu atceros viņa lekcijas organiskajā ķīmijā. Un lielās bailes eksāmena priekšā. Ļoti stingrā eksāmena, ko nolikt nemaz nebija tik vienkārši. Viņa prasības bija ļoti augstas. Valdis Oškāja bija ļoti patīkams, kluss un līdzsvarots cilvēks. Viņš nomira 1974. gadā. Mēs beidzām studijas 1970. gadā, bet uz bērēm atnāca visa mūsu grupa. Fantastiski talantīgs cilvēks! Daudzu cilvēku skolotājs. Un ļoti labs cilvēks.}} === "Darbam ir paliekoša vērtība" === [[Gunārs Duburs]], habilitēts ķīmijas doktors, LU profesors: {{citāts|Man bija izdevība vairākus gadus darboties kopā ar Valdi Oškāju profesora Gustava Vanaga vadītajā Aromātisko savienojumu laboratorijā Organiskās sintēzes institūtā. Vispirms vēlos atzīmēt Valda Oškājas raksturīgākās īpašības. Manā skatījumā tās bija godīgums, patiesības, darba un ķīmijas mīlestība,nosvērtība, izpalīdzība,labvēlība, arī skumīgums, varētu teikt, skumīga ironija. Valdis labprāt izpalīdzēja, ja bija kādas problēmas vai neskaidri jautājumi gan par ķīmiju, gan ikdienu. Nekad neradās kādas konfliktsituācijas vai pārpratumi. Tā bija patiesa cieņa un autoritāte, kuru Valdis bija iemantojis. Valda attieksme pret saviem kolēģiem arvien bija draudzīga un labvēlīga. Valdis Oškāja labi iederējās prof. Gustava Vanaga ķīmiķu skolā ar ļoti nopietno pieeju uzticētajiem pētījumu virzieniem, iedziļināšanos lietu būtībā, meklējot un atrodot labus risinājumus. Valdis pētījumus veica ļoti rūpīgi, nebaidoties no darba apjoma, kas bija nepieciešams vispusīgai jautājuma noskaidrošanai, atrodot nestandarta risinājumus. Valdis Oškāja izpētīja paņēmienus, kā iegūt indāndiona-1,3 atvasinājumus, kuri aizvietoti 2-aril- un ftaloil- grupās, līdz ar to nodrošinot iespēju indāndionu saimes ievērojamai paplašināšanai. Par nozīmīgu un būtisku novitāti var uzskatīt Valda Oškājas izstrādāto pieeju ārstniecības preparāta fenilīna (2-fenilindāndiona-1,3) nepārtrauktai ieguvei. Tā bija novatoriska ideja, piemērota rūpnieciskajai ražošanai, principiāli atšķiroties no parastās pieejas ķīmiski farmaceitiskajā rūpniecībā, kur vispār pieņemts bija savienojumus atkārtoti sintezēt reaktoros ar pusproduktu izdalīšanu un iespējamu attīrīšanu. Tas ir ilgstošs darbietilpīgs process. Valdis Oškāja īstenoja metodi laboratorijas apstākļos. Kā jau viss, ko darīja Valdis Oškāja, tas tika izdarīts rūpīgi, bez kāda trokšņa un pašslavināšanas. Valda Oškājas darbam ir paliekoša vērtība.}} [[Attēls:Valda Oškāja grāmata (1974).jpg|thumb|V. Oškājas grāmatas par ninhidrīna reakcijām vāks]] [[Attēls:Valda Oškaja grāmata.jpg|thumb|Zinātniskais darbs par anhidrīdu kondensāciju]] == Zinātniskie darbi == Valdim Oškājam ir apmēram 70 zinātnisko publikāciju, tai skaitā: * В. Ошкая. Методы синтеза индандионов-1,3. Сборник «Циклические дикетоны», Рига, АН ЛР, 1961 * Г. Ванаг, В. Ошкая. Самоконденсация 2-фенилиндандиона-1,3. Известия АН ЛР, 1961 * Г. Ванаг, В.Ошкая. Конденсация фталевого ангидрида с фенилуксусной кислотой в растворе уксусного ангидрида. Известия АН ЛР, №&nbsp;3, с. 67-76, 1964 * В. Ошкая, Ю. Ротберг. Некоторые реакции конденсации 4-нитрофталевого ангидрида. Известия АН ЛР, 1965 * В. Ошкая, Г. Эглите. Роль свободных аминокислот во взаимоотношениях между микроорганизмами и высшими растениями. Сборник «Микроорганизмы и растения», 1970 * В. Ошкая, Г. Эглите. Цветные реакции некоторых 2-нитровоиндандионов-1,8 и 2-бром-2нитроиндандионов-1,3 с протеиновыми аминокислотами. * В. Ошкая, Д. Муцениеце, С. Берзиня, А. Клинцаре. Выделение азотобактером производных пурина. Известия АН ЛР, №&nbsp;9, 1972 * В. Ошкая. Свободные аминокислоты как регуляторы роста и их превращения в соединения, влияющие на рост и развитие растений. Сборник «Микроорганизмы и растения», Рига, «Зинатне», 1972 * В. Ошкая, Д. Муцениеце. Метаболиты микроорганизмов и синтетические соединения, влияющие на рост и развитие растений. Производные индандиона 1,3, стимулирующие корнеобразование черенков фасоли. Известия АН ЛР, №&nbsp;11, 1973 == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Oškāja, Valdis}} [[Kategorija:1924. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] 7ja5u4g9770jn50so123lz6rq611mia 4493448 4493446 2026-07-11T15:16:53Z Meistars Joda 781 4493448 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Valdis Oškāja | vārds_orig = | attēls = Valdis Oškāja. Latvijas ķīmiķis.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Valdis Oškāja ap 1955. gadu | dz_dat_alt = {{dat|1924|10|6}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Valmieras rajons]], [[Pāles pagasts]] | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1974|6|14|1924|10|6}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[ķīmiķis]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]], [[Rīgas Medicīnas institūts]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Valdis Oškāja''' (dzimis {{dat|1924|10|6}}, miris {{dat|1974|6|14}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Valdis-Oskaja|title=Valdis Oškāja|website=timenote.info|access-date=2023-01-20|language=lv}}</ref> bija latviešu [[ķīmiķis]], ķīmijas zinātņu kandidāts, [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]] māceklis un viņa vārdā nosauktās balvas laureāts (1974). [[Attēls:Valdis Oškāja ar studentiem.jpg|thumb|Valdis Oškāja ar studentiem, LU]] [[Attēls:Valdis Oškāja darba vietā.jpg|thumb|Valdis Oškāja darba vietā LU]] [[Attēls:Valdis Oškāja LU laboratorijā.jpg|thumb|Valdis Oškāja laboratorijā]] [[Attēls:Valdis Oškāja ar aspirantu.jpg|thumb|Valdis Oškāja ar aspirantu]] == Dzīvesgājums == V. Oškāja dzimis 1924. gada 6. oktobrī [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] [[Pāles pagasts|Pāles pagasta]] Ārciema ciema „Rijnieku” mājās zemnieka Pētera Alberta Oškājas un Emmas Oškājas (Porejas) ģimenē. Mācījās [[Pāles pamatskola|Pāles pamatskolā]], kuru beidza 1939. gadā. Tajā pašā gadā Valdis Oškāja iestājās Valmieras valsts vidusskolā. Vasarā strādāja tēva lauku saimniecībā. 1945. gadā bija iesaukts [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], dienēja [[Tallina|Tallinā]]. Pēc demobilizācijas 1947. gadā turpināja mācības Valmieras vidusskolā, kuru beidza 1948. gadā. 1949. gadā Valdis Oškāja iestājās [[Latvijas Universitāte]]s (LU) [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultātē]], bet 1951. gadā tika pārcelts uz jaundibināto [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūta]] Farmācijas fakultāti. Mācības apvienoja ar darbu&nbsp;— strādāja par asistentu Rīgas [[Aptieka|aptiekā]] Nr. 24, receptāru Jelgavas Dzelzceļa aptiekā, laborantu Rīgas Eksperimentālajā citronskābes rūpnīcā (no 1966. gada Bioķīmisko preparātu eksperimentālā rūpnīca), par ķīmiķi konditorejas fabrikā „17. jūnijs”. 1954. gadā ar izcilību beidza Rīgas Medicīnas institūtu. Strādāja Rīgas ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā par ceha laboratorijas priekšnieku, maiņas meistaru un ceha priekšnieku. Bet viņa sapnis bija zinātne, un jaunietis no laukiem spēja to realizēt. No 1958. gada jūnija līdz 1963. gada augustam Valdis Oškāja bija jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s (LZA) [[Organiskās sintēzes institūts|Organiskās sintēzes institūtā]]. Izcilā latviešu ķīmiķa, Latvijas organiskās ķīmijas pamatlicēja Gustava Vanaga vadībā 1963. gada 8. aprīlī aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju „Indandionu 1,3 sintēzes metodes”. Valdis Oškāja pasniedza ķīmiju [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. 1963. gada rudenī sāka strādāt [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē]] par vecāko pasniedzēju. Tobrīd viņam bija jau 13 zinātniskās publikācijas un viena autorapliecība. Kad 1964. gadā tika nodibināta Ķīmijas fakultāte, Valdis Oškāja kļuva par docenta vietas izpildītāju Organiskās ķīmijas katedrā. Viņš lasīja organiskās ķīmijas pamatkursu otrā un trešā kursa studentiem, [[polimēru ķīmija]]s kursu, speckursus „Lielmolekulāro savienojumu ķīmija”, „Organisko savienojumu struktūra un reakciju mehānismi”, „Heterocikliskie savienojumi un to sintēze” piektā kursa studentiem un vadīja praktiskos darbus. Ir veicis arī plašu metodisko darbu, būdams deviņu metodisko palīglīdzekļu autors un līdzautors. Piedalījās [[mikroanalīze]]s laboratorijas organizācijā un jaunas specialitātes&nbsp;— [[bioorganika]]s&nbsp;— dibināšanā. Līdztekus saviem izcilajiem panākumiem pedagoģiskajā darbā Valdis Oškāja mērķtiecīgi nodarbojās ar zinātnisko darbu. Kopš 1965. gada jūnija viņš apvienoja darbu LU ar vecākā zinātniskā līdzstrādnieka darbu augu mikrobioloģijas laboratorijā Mikrobioloģijas institūtā. Bet kopš 1970. gada 1. augusta viņš strādāja pilnas slodzes darbu Mikrobioloģijas institūtā un visu savu laiku veltīja zinātniskajam darbam. Šeit, Kleistos, tika likti pamati Latvijas virusoloģijai un imunoloģijai, tapa unikāli medicīnas preparāti, [[vakcīna]]s pret [[Poliomielīts|poliomielītu]], kā arī liellopu leikozi. Valdis Oškāja organizēja un vadīja bioķīmiķu grupu, nodarbojoties ar [[Aminoskābes|aminoskābju]] sintēzes pētniecību, pēc tam ķērās pie pavisam jaunas tēmas&nbsp;— [[citokinīni|citokinīnu]], augu hormonu, kuri satur ģenētisko informāciju, epifītos mikroorganismos pētīšana. Viņš tostarp pētīja arī brīvo aminoskābju ietekmi uz augu attīstību. Savu zinātnisko darbu rezultātus Valdis Oškāja apkopoja divās grāmatās, kuras iznāca [[Zinātne (izdevniecība)|izdevniecībā „Zinātne”]] 1973. un 1974. gadā. Pirmā grāmata «Ангидридная конденсация» („Anhidrīdu kondensācija”) veltīta [[ftalskābe]]s [[Anhidrīds|anhidrīda]], viena no rūpnieciskās organiskās sintēzes pamatproduktiem, pētniecībai, kam ir svarīga loma plastmasu, ārstniecisko vielu un [[Pesticīdi|pesticīdu]] ražošanā. Šo darbu autors veltīja savam skolotājam akadēmiķim Gustavam Vanagam. Otrā grāmata ir «Нингидриновые реакции» („Ninhidrīnu reakcijas”). Šādas reakcijas palīdz atklāt aminosavienojumus vielu sastāvā. Mūsdienās šī reakcija tiek izmantota arī [[Kriminālistika|kriminālistikā]]. Valda Oškājas ieguldījums organiskajā ķīmijā tika atzīmēts ar Gustava Vanaga balvu (1974). Šī LZA balva tiek piešķirta arī mūsdienās ik pēc diviem gadiem kā augstākais ķīmiķa darba novērtējums. 1974. gadā pretendentus vērtēja ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu zinātnieki. Apglabāts Rīgā, I [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]]. == Ģimene == Sieva&nbsp;— Jevgenija Oškāja (Lavrentjeva) (1929—2015), farmaceite. Meitas&nbsp;— žurnālistes Ksenija Zagorovska (1957) un Ina Oškāja (1962), Mazdēls Jevgenijs Zagorovskis (1979) == Atmiņas == LZA prezidents [[Ivars Kalviņš]]: {{citāts|Es kļuvu par zinātnieku, pateicoties Valdim Oškājam".}} Ivaram Kalviņam ir siltas atmiņas par savu pasniedzēju Valdi Oškāju. Viņš atzīst, ka tieši Valdis Oškāja „aplipināja” viņu ar interesi par zinātni. Un vēl pasniedzējs Oškāja izglāba viņu no lielām nepatikšanām. Studentu gados viņi ar kursabiedriem pajokoja&nbsp;— palaida paštaisītu [[Petarde|petardi]]. Un, par nelaimi, tā uzsprāga pie kāda liela partijas funkcionāra logiem. Jokdarus atrada, izslēdza no komjaunatnes, kas tajā laikā nozīmēja faktiski karjeras beigas, atceras profesors.Bet viņam palaimējās. Docents Valdis Oškāja piezvanīja Organiskās sintēzes institūta direktora vietniekam [[Marģeris Līdaka|Marģeram Līdakam]] un palūdza atļauju pieņemt huligānu darbā. Tā Ivars Kalviņš nonāca institūtā, par kura vadītāju viņš vēlāk kļuva.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://forbesbaltics.com/lv/uznemeji/raksts/ambiciozais-kimikis-ivars-kalvins |title=Ambiciozais ķīmiķis |access-date={{dat|2023|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230125055104/https://forbesbaltics.com/lv/uznemeji/raksts/ambiciozais-kimikis-ivars-kalvins }}</ref> === „Īstens zinātnes cilvēks” === [[Pauls Pumpēns]], molekulārbiologs, bijušais V. Oškājas students: {{citāts|Mūsu acīs Dr. Oškāja bija izcils, pat ģeniāls pasniedzējs, briljants lektors, universāls enciklopēdists organiskajā ķīmijā. Cilvēks ar unikālu atmiņu un globālām zināšanām. Droši pats redzamākais un pats populārākais pasniedzējs fakultātē, organiķiem un bioķīmiķiem – noteikti. Man ir vissiltākās atmiņas par Dr. Oškāju kā pašu labāko klasiskās organikas kursa pasniedzēju. Apliecinu arī visa mūsu kursa (un visas fakultātes) īpašo attieksmi pret viņu kā pret zinātnieku (mēs visi uzreiz sajutām, ka viņš nav tikai ļoti zinošs pasniedzējs, bet arī īstens zinātnes cilvēks pēc savas dziļākās pārliecības). Mēs jutām noteiktu un skaidru bijību pret viņu kā pret zinātnieku (liels retums fakultātē). Pie Dr. Oškājas mani kursabiedri strādāja visu vasaru ar lielu aizrautību dienu un nakti, kas arī bija liels retums fakultātē. Satikt Valdi Oškāju Gorkija ielas 48. namā, kur toreiz atradās Ķīmijas fakultāte, iznāca samērā bieži — viņš mūžīgi pīpēja melno trepju telpā, 1. stāvā starp savu laboratoriju un lielo auditoriju, kur mums bija lekcijas, tostarp arī lielais organikas kurss, kuru spīdoši lasīja Dr. Oškāja. Es pat iesāku pīpēt, lai varētu sastādīt viņam kompāniju. Būdams izcils pasniedzējs, viņš ļoti rūpējās par studentu nākotni, lai katrs students varētu realizēties savā nozarē un savu vēlmju robežās nonākt pareizajā vidē. Tā Dr. Oškāja aizveda mani, 2. kursa bioķīmijas studentu, uz Mikrobioloģijas institūtu un pamēģināja iesaistīt turienes zinātniskajā darbā. Diemžēl man tur nekas prātīgs neiznāca, bet Dr. Oškāja bija izdarījis visu iespējamo, lai man palīdzētu, par ko es viņam visu mūžu biju un esmu bezgala pateicīgs. Ar patiesu apbrīnu atceros viņa lekcijas organiskajā ķīmijā. Un lielās bailes eksāmena priekšā. Ļoti stingrā eksāmena, ko nolikt nemaz nebija tik vienkārši. Viņa prasības bija ļoti augstas. Valdis Oškāja bija ļoti patīkams, kluss un līdzsvarots cilvēks. Viņš nomira 1974. gadā. Mēs beidzām studijas 1970. gadā, bet uz bērēm atnāca visa mūsu grupa. Fantastiski talantīgs cilvēks! Daudzu cilvēku skolotājs. Un ļoti labs cilvēks.}} === "Darbam ir paliekoša vērtība" === [[Gunārs Duburs]], habilitēts ķīmijas doktors, LU profesors: {{citāts|Man bija izdevība vairākus gadus darboties kopā ar Valdi Oškāju profesora Gustava Vanaga vadītajā Aromātisko savienojumu laboratorijā Organiskās sintēzes institūtā. Vispirms vēlos atzīmēt Valda Oškājas raksturīgākās īpašības. Manā skatījumā tās bija godīgums, patiesības, darba un ķīmijas mīlestība,nosvērtība, izpalīdzība,labvēlība, arī skumīgums, varētu teikt, skumīga ironija. Valdis labprāt izpalīdzēja, ja bija kādas problēmas vai neskaidri jautājumi gan par ķīmiju, gan ikdienu. Nekad neradās kādas konfliktsituācijas vai pārpratumi. Tā bija patiesa cieņa un autoritāte, kuru Valdis bija iemantojis. Valda attieksme pret saviem kolēģiem arvien bija draudzīga un labvēlīga. Valdis Oškāja labi iederējās prof. Gustava Vanaga ķīmiķu skolā ar ļoti nopietno pieeju uzticētajiem pētījumu virzieniem, iedziļināšanos lietu būtībā, meklējot un atrodot labus risinājumus. Valdis pētījumus veica ļoti rūpīgi, nebaidoties no darba apjoma, kas bija nepieciešams vispusīgai jautājuma noskaidrošanai, atrodot nestandarta risinājumus. Valdis Oškāja izpētīja paņēmienus, kā iegūt indāndiona-1,3 atvasinājumus, kuri aizvietoti 2-aril- un ftaloil- grupās, līdz ar to nodrošinot iespēju indāndionu saimes ievērojamai paplašināšanai. Par nozīmīgu un būtisku novitāti var uzskatīt Valda Oškājas izstrādāto pieeju ārstniecības preparāta fenilīna (2-fenilindāndiona-1,3) nepārtrauktai ieguvei. Tā bija novatoriska ideja, piemērota rūpnieciskajai ražošanai, principiāli atšķiroties no parastās pieejas ķīmiski farmaceitiskajā rūpniecībā, kur vispār pieņemts bija savienojumus atkārtoti sintezēt reaktoros ar pusproduktu izdalīšanu un iespējamu attīrīšanu. Tas ir ilgstošs darbietilpīgs process. Valdis Oškāja īstenoja metodi laboratorijas apstākļos. Kā jau viss, ko darīja Valdis Oškāja, tas tika izdarīts rūpīgi, bez kāda trokšņa un pašslavināšanas. Valda Oškājas darbam ir paliekoša vērtība.}} [[Attēls:Valda Oškāja grāmata (1974).jpg|thumb|V. Oškājas grāmatas par ninhidrīna reakcijām vāks]] [[Attēls:Valda Oškaja grāmata.jpg|thumb|Zinātniskais darbs par anhidrīdu kondensāciju]] == Zinātniskie darbi == Valdim Oškājam ir apmēram 70 zinātnisko publikāciju, tai skaitā: * В. Ошкая. Методы синтеза индандионов-1,3. Сборник «Циклические дикетоны», Рига, АН ЛР, 1961 * Г. Ванаг, В. Ошкая. Самоконденсация 2-фенилиндандиона-1,3. Известия АН ЛР, 1961 * Г. Ванаг, В.Ошкая. Конденсация фталевого ангидрида с фенилуксусной кислотой в растворе уксусного ангидрида. Известия АН ЛР, №&nbsp;3, с. 67-76, 1964 * В. Ошкая, Ю. Ротберг. Некоторые реакции конденсации 4-нитрофталевого ангидрида. Известия АН ЛР, 1965 * В. Ошкая, Г. Эглите. Роль свободных аминокислот во взаимоотношениях между микроорганизмами и высшими растениями. Сборник «Микроорганизмы и растения», 1970 * В. Ошкая, Г. Эглите. Цветные реакции некоторых 2-нитровоиндандионов-1,8 и 2-бром-2нитроиндандионов-1,3 с протеиновыми аминокислотами. * В. Ошкая, Д. Муцениеце, С. Берзиня, А. Клинцаре. Выделение азотобактером производных пурина. Известия АН ЛР, №&nbsp;9, 1972 * В. Ошкая. Свободные аминокислоты как регуляторы роста и их превращения в соединения, влияющие на рост и развитие растений. Сборник «Микроорганизмы и растения», Рига, «Зинатне», 1972 * В. Ошкая, Д. Муцениеце. Метаболиты микроорганизмов и синтетические соединения, влияющие на рост и развитие растений. Производные индандиона 1,3, стимулирующие корнеобразование черенков фасоли. Известия АН ЛР, №&nbsp;11, 1973 == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Oškāja, Valdis}} [[Kategorija:1924. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] 8m59xzkb7i9rh8ifkvax84n82hh6nwh Ieva Adamss 0 534945 4493582 4414571 2026-07-11T22:48:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493582 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ieva Adamss | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1975 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 19 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LVA}} | tautība = | nodarbošanās = mediju darbiniece, pasniedzēja | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Arnis Lejiņš (2011-2021) | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ieva Adamss''' (īstajā vārdā '''Ieva Lejiņa''', dzimusi kā '''Ieva Zelmane'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/592233-ievai-adamss-bijusa-vira-uzvardu-paturet-ieteikusi-numerologe|title=Ievai Adamss bijušā vīra uzvārdu paturēt ieteikusi numeroloģe|website=https://jauns.lv|access-date=2024-05-24|date=2024-01-25|language=lv}}</ref> {{dat|1975|11|19}}) ir [[Latvija]]s mediju darbiniece un [[žurnāliste]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ieva-zelmane-klust-par-adamsu-10565229|title=Ieva Zelmane kļūst par Adamsu|website=www.diena.lv|access-date=2026-02-15|date=19. novembris, 1999}}</ref> Viņa tiek uzskatīta par Latvijas [[seksualitāte]]s un [[attiecības|attiecību]] speciālisti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/pasmaju-slavenibas/ieva-adamss-atzistas-visa-vinas-seksuala-dzive-bija-atriebiba-vecakiem/ | title= Ieva Adamss atzīstas: visa viņas seksuālā dzīve bija atriebība vecākiem | publisher= izklaide.tv3.lv | accessdate= 2023. gada 13. martā | archive-date= 2023. gada 13. Marts | archive-url= https://web.archive.org/web/20230313062140/https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/pasmaju-slavenibas/ieva-adamss-atzistas-visa-vinas-seksuala-dzive-bija-atriebiba-vecakiem/ }}</ref> Ieva Adamss ir arī sabiedrisko attiecību speciāliste, komunikācijas un iedvesmas trenere, strādā par pasniedzēju augstskolā [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola|RISEBA]] un žurnālistikas skolā “[[Artek]]”. Ieva Adamss tika dēvēta par radiogeišu.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://jauns.lv/raksts/izklaide/36583-ievai-adamss-40-luk-vina-pirms-10-gadiem-un-tagad-foto | title= Ievai Adamss - 40! Lūk, viņa pirms 10 gadiem un tagad | publisher= jauns.lv | quote= kādreizējā radiogeiša Ieva Adamss | accessdate= 2023. gada 13. martā}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Adamss, Ieva}} [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] 17im0ghn7kcvg6e744hez640tzwyg9f Ihors Hrečaniks 0 538656 4493584 4255404 2026-07-11T23:39:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493584 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ihors Hrečaniks | vārds_orig = Ігор Гречаник | dz_gads = 1960 | dz_mēnesis = 08 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Kijiva|td=Ukraina}} | alma_mater = [[Nacionālā tēlotājmākslas un arhitektūras akadēmija|Kijivas Valsts mākslas institūts]] (1984) }} '''Ihors Hrečaniks''' ({{val|uk|Ігор Гречаник}}; dzimis {{dat|1960|8|10}} [[Kijiva|Kijivā]], [[Padomju Savienība|PSRS]]) ir [[Ukraiņi|ukraiņu]] mūsdienu mākslas [[Tēlniecība|tēlnieks]]. Ukrainas Nacionālās mākslinieku savienības biedrs (1989). Radošās apvienības "Золоті ворота" vadītājs. [[Jaunais Ukrainas vilnis|Jaunā Ukrainas viļņa]] pārstāvis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://who-is-who.ua/main/page/zolt2010/94/449|title=ГРЕЧАНИК ІГОР ВІКТОРОВИЧ ХУДОЖНИК - Золота книга України. Освіта. Наука. Культура. Державні, Громадські, Військові діячі. Керівники підприемств та організацій - Український видавничий портал - who-is-who.ua|website=web.archive.org|access-date=2023-04-15|date=2018-01-30|archive-date=2018-01-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20180130204328/http://who-is-who.ua/main/page/zolt2010/94/449}}</ref> [[Piemineklis Tarasam Ševčenko|Tarasa Ševčenko pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]] autors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/riga-atklats-ukrainu-rainim-jeb-tarasam-sevcenko-veltits-piemineklis/|title=Rīgā atklāts ukraiņu “Rainim” jeb Tarasam Ševčenko veltīts piemineklis|website=tv3.lv|access-date=2023-04-15|language=lv|archive-date=2023-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20230415121501/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/riga-atklats-ukrainu-rainim-jeb-tarasam-sevcenko-veltits-piemineklis/}}</ref> == Radošums == Kopš 1984. gada Hrečaniks strādā kā mākslinieks. Viņa darbos mītu fantastiskā pasaule apvienojas ar simbolisma tradīcijām; tagadnes tēli parādās caur Austrumu un Rietumu seno mītu pasaules redzējuma prizmu. Kopš 1983. gada piedalās [[Ukraina]]s un starptautiskās mākslas izstādēs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Hrečaniks, Ihors}} [[Kategorija:Ukraiņi]] 31d3kfaa0ard1tdnfpdo1cwqmv2dmuw Summārais dzimstības koeficients 0 538666 4493402 4168395 2026-07-11T12:10:34Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Iedzīvotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493402 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Total Fertility Rate Map by Country.svg|thumb|Pasaules karte pēc kopējā dzimstības koeficienta 2020. gadā]] '''Summārais dzimstības koeficients''' ir vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecuma grupā saglabātos aprēķina gada līmenī. Lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu, summārajam dzimstības koeficientam vajadzētu būt aptuveni 2,1 jeb minimālais nepieciešamais dzimstības līmenis ir 2,1 bērns vidēji uz vienu sievieti. Iedzīvotāju skaita samazināšanos var kompensēt ar [[Imigrācija|imigrāciju]], jo valstis, kas veicina [[Liberālisms|liberālu]] imigrāciju, labāk spēj saglabāt iedzīvotāju skaitu un [[Ekonomikas izaugsme|ekonomisko izaugsmi]] pat tad, ja dzimstības rādītāji samazinās. Dažas valstis, kurās dzimstība ir zemāka par reproduktīvo līmeni, piemēram, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrālija]] un [[Kanāda]], visticamāk, saglabās ekonomiski aktīvo darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitu pateicoties imigrācijai. Pēc 2023. gada datiem visaugstākais summārais dzimstības koeficients pasaulē ir [[Nigēra|Nigērā]] — 6,73, bet zemākais rādītājs ir [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] — 0,72. Summārais dzimstības koeficients Latvijā ir līdzīgs kā vidēji [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (1,6). == Prognozes == [[Attēls:Trends in TFR 1950-2050.png|thumb|ANO dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām dažādos reģionos kopš 1950. gada (ar prognozēm nākotnei)]] Saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] 2019. gada prognozēm iedzīvotāju skaita pieaugums pasaulē līdz 21. gadsimta beigām gandrīz apstāsies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.un.org/en/un75/shifting-demographics|title=Shifting Demographics|last=Nations|first=United|website=United Nations|access-date=2023-04-15|language=en}}</ref> Paredzams, ka pirmo reizi mūsdienu vēsturē pasaules iedzīvotāju skaits līdz šā gadsimta beigām praktiski pārstās pieaugt, lielā mērā pateicoties dzimstības rādītāju samazinājumam pasaulē. [[Āfrika]] ir vienīgais pasaules reģions, kurā prognozēts ievērojams iedzīvotāju skaita pieaugums līdz šā gadsimta beigām. Ir prognozēts, ka laikā no 2020. līdz 2100. gadam Āfrikas iedzīvotāju skaits pieaugs no 1,3 miljardiem līdz 4,3 miljardiem. Prognozes liecina, ka šis pieaugums galvenokārt notiks [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], kuras iedzīvotāju skaits līdz 2100. gadam pieaugs vairāk nekā trīs reizes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saisreview.sais.jhu.edu/how-a-population-of-4-2-billion-could-impact-africa-by-2100-the-possible-economic-demographic-and-geopolitical-outcomes/|title=How a Population of 4.2 Billion Could Impact Africa by 2100: The Possible Economic, Demographic, and Geopolitical Outcomes - The SAIS Review of International Affairs|access-date=2023-04-29|date=2019-09-24|language=en-US}}</ref> Tiek prognozēts, ka līdz 2100. gadam iedzīvotāju skaits [[Eiropa|Eiropā]] un [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] samazināsies un ka Eiropas iedzīvotāju skaits 2021. gadā sasniegs 748 miljonus. == Skatīt vēl == * [[Latvijas demogrāfija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Demogrāfija]] [[Kategorija:Iedzīvotāji]] 52zhx9dupv64hu92az7dqckt62u6si5 Pārapdzīvotība 0 539910 4493393 4106154 2026-07-11T12:05:10Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Iedzīvotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493393 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2006megacities.svg|thumb|Pilsētu aglomerācijas ar vairāk nekā 1 miljonu iedzīvotāju 2006. gadā. Tikai 3 % pasaules iedzīvotāju 1800. gadā dzīvoja pilsētās, bet 20. gadsimta beigās — jau 47 %]] '''Pārapdzīvotība''' ir pārāk liels iedzīvotāju blīvums kādā vietā vai teritorijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/p%C4%81rapdz%C4%ABvot%C4%ABba:1|title=pārapdzīvotība {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2023-04-30}}</ref> kā arī [[Demogrāfiskā krīze|demogrāfiskā krīzē]], ko raksturo iedzīvotāju pārpalikums attiecībā uz iztikas līdzekļiem ([[Resurss|resursu]] trūkums, lai uzturētu higiēniskus dzīves standartus) vai iedzīvotāju pārpalikums attiecībā uz [[Darbaspēks|darbaspēka]] pieprasījumu. [[Attēls:Apr 2018 Shibuya Crossing Tokyo (43991089452).jpg|thumb|[[Tokija]], [[Japāna]]. Iedzīvotāju blīvums — 6 400,5/km²]] Izpaužas sociālekonomiskajās pretrunās un konfliktos: dzīves līmeņa pazemināšanās lielākajai iedzīvotāju daļai, augsts [[Bezdarbs|bezdarba līmenis]], [[bads]], [[Karš|kari]]. Iedzīvotāju skaita pieauguma temps dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgs. Lielākā daļa pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma (aptuveni 97 %) notiek [[Āfrika]]s, [[Latīņamerika]]s, [[Dienvidaustrumāzija]]s un [[Indija]]s subkontinenta [[Jaunattīstības valsts|jaunattīstības valstīs.]] == Skatīt vēl == * [[Latvijas demogrāfija]] * [[Summārais dzimstības koeficients]] * [[Demogrāfija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Demogrāfija]] [[Kategorija:Iedzīvotāji]] 8gajn4zdkrn9xrcp5yy04g32xbgt93w Karolīna Muhova 0 543059 4493419 4133633 2026-07-11T13:27:56Z Vylks 50297 atj. 4493419 wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Karolīna Muhova | vārds_orig = ''Karolína Muchová'' | attēls = Karolína Muchová (2023 US Open) 25 (cropped2).jpg | att_izm = | caption = Karolīna Muhova 2023. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{CZE}} | residence = | datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|1996|8|21}} | placebirth = {{vieta|Čehija|Olomouca}} | datedeath = | placedeath = | height = {{mērvienība|cm=180}} | weight = | turnedpro = 2013 | retired = | plays = ar labo roku (divrocīgs kreisais sitiens) | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = 3 WTA, 2 ITF | highestsinglesranking = 8. ({{dat|2023|9|11|SK|bez}}) | AustralianOpenresult = SF (2021) | FrenchOpenresult = F (2023) | Wimbledonresult = F (2026) | USOpenresult = SF (2023, 2024) | MastersCupresult = | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = 1R ({{oss|V=2024}}) <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = 0 | highestdoublesranking = 156. ({{dat|2021|8|16|SK|bez}}) | AustralianOpenDoublesresult = 1R (2020) | FrenchOpenDoublesresult = 1R (2019) | WimbledonDoublesresult = | USOpenDoublesresult = 2R (2019) | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = 4. vieta ({{oss|V=2024}}) <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = | USOpenMixedresult = | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2026|7|11||bez}} | slavz = <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Karolīna Muhova''' ({{val|cs|Karolína Muchová}}; dzimusi {{dat|1996|8|21}} [[Olomouca|Olomoucā]]) ir profesionāla čehu [[tenisiste]]. Savu pirmo [[WTA]] titulu izcīnīja 2019. gada septembrī, uzvarot ''[[Korea Open]]'' turnīrā [[Seula|Seulā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/news/1485942/muchova-storms-to-maiden-title-in-seoul-im-very-happy-to-hold-a-trophy |title=Muchova storms to maiden title in Seoul: 'I'm very happy to hold a trophy' |website=wtatennis.com |language=en |date={{dat|2019|9|22|N|bez}} |access-date={{dat|2023|6|8||bez}}}}</ref> 2021. gada [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|Austrālijas atklātajā čempionātā]] pirmo reizi sasniedza ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīra pusfinālu, ceturtdaļfinālā pieveicot ranga līderi [[Ešlija Bārtija|Ešliju Bārtiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/teniss/australian_open/17022021-muhova_atspelejas_pret_bartiju_un_pirmore |title=Muhova atspēlējas pret Bārtiju un pirmoreiz iekļūst "Grand Slam" pusfinālā |website=sportacentrs.com |date={{dat|2021|2|17|N|bez}} |access-date={{dat|2023|6|8||bez}}}}</ref> {{dat|2021|5|17||bez}} pakāpās uz 19. vietu [[WTA rangs|WTA rangā]]. 2023. gada [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]], pusfinālā pieveicot pasaules ranga vicelīderi [[Arina Sabaļenka|Arinu Sabaļenku]], pirmo reizi iekļuva ''Grand Slam'' turnīra finālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/teniss/french_open/08062023-muhova_izsledz_sabalenku_un_pirmoreiz_tie |title=Muhova izslēdz Sabaļenku un pirmoreiz iekļūst "Grand Slam" finālā |website=sportacentrs.com|date={{dat|2023|6|8|N|bez}} |access-date={{dat|2023|6|9||bez}}}}</ref> Finālā trijos setos piekāpās ranga līderei [[Iga Švjonteka|Igai Švjontekai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/teniss/french_open/10062023-svjonteka_klust_par_triskartejo_french_op |title=Švjonteka kļūst par trīskārtējo "French Open" čempioni |website=sportacentrs.com|date={{dat|2023|6|10|N|bez}} |access-date={{dat|2023|6|10||bez}}}}</ref> {{dat|2023|8|21||bez}} sasniedza savu līdz šim augstāko vietu WTA rangā, ieņemot 10. pozīciju. 2023. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] aizkļuva līdz pusfinālam, kurā piekāpās nākamajai uzvarētājai [[Koko Gofa]]i. Arī 2024. gada ASV atklātajā čempionātā viņa sasniedza pusfinālu. {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] dubultspēlēs kopā ar [[Linda Noskova|Lindu Noskovu]] sasniedza pusfinālu, bet spēlē par bronzu piekāpās [[Spānija]]s tenisistēm [[Kristina Bukša|Bukšai]] un [[Sara Sorribesa Tormo|Tormo]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/cristina-bucsa-sara-sorribes-tormo-113528146.html |title=Cristina Bucsa and Sara Sorribes Tormo win the Olympic women's tennis doubles bronze for Spain |website=yahoo.com|language=en|date={{dat|2024|8|4|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> 2026. gada februārī [[Doha|Dohā]], [[Katara|Katarā]], pirmo reizi uzvarēja WTA 1000 kategorijas turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/news/4450588/muchova-reigns-in-doha-for-first-wta-1000-first-title-since-2019 |title=Muchova reigns in Doha for first WTA 1000 crown, first title since 2019 |website=wtatennis.com|language=en|date={{dat|2026|2|14|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> Tā paša gada jūnijā viņā uzvarēja ''Bad Homburg Open'' turnīrā [[Vācija|Vācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/news/4527496/muchova-secures-first-grass-court-title-in-bad-homburg |title=Muchova wins Bad Homburg after Osaka retires in final with foot injury |website=wtatennis.com|language=en|date={{dat|2026|6|27|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> 2026. gada [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionātā]] iekļuva finālā. == Statistika == === Vietas ''Grand Slam'' turnīros === {{Tenisa apzīmējumi}} {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023|2024|2025|2026}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=2016|A|A|A|1R|2R|SF|A|2R|A|2R|4R}} {{Tenisa stats|Francija|pg=2016|A|A|Q1|2R|1R|3R|3R|F|A|1R|3R}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2016|A|A|Q2|QF|NH|QF|1R|1R|1R|1R|}} {{Tenisa stats|ASV|pg=2016|Q1|A|3R|3R|4R|1R|1R|SF|SF|QF|}} |} === ''Grand Slam'' fināli === ==== Zaudējumi ==== {| class="wikitable" | width="50" |'''Gads ''' | width="200" |'''Turnīrs ''' | width="200" |'''Pretinieks ''' | width="200" |'''Rezultāts ''' |- bgcolor="#ebc2af" |2023 |[[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātais čempionāts]] |{{flaga|POL}} [[Iga Švjonteka]] |2—6, 7—5, 4—6 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Muhova, Karolīna}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Olomoucas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas tenisisti]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] bsr3wcphgay4qlp18icr3r86ofsdwvu 4493504 4493419 2026-07-11T18:27:42Z Vylks 50297 4493504 wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Karolīna Muhova | vārds_orig = ''Karolína Muchová'' | attēls = Karolína Muchová (2023 US Open) 25 (cropped2).jpg | att_izm = | caption = Karolīna Muhova 2023. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{CZE}} | residence = | datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|1996|8|21}} | placebirth = {{vieta|Čehija|Olomouca}} | datedeath = | placedeath = | height = {{mērvienība|cm=180}} | weight = | turnedpro = 2013 | retired = | plays = ar labo roku (divrocīgs kreisais sitiens) | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = 3 WTA, 2 ITF | highestsinglesranking = 8. ({{dat|2023|9|11|SK|bez}}) | AustralianOpenresult = SF (2021) | FrenchOpenresult = F (2023) | Wimbledonresult = F (2026) | USOpenresult = SF (2023, 2024) | MastersCupresult = | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = 1R ({{oss|V=2024}}) <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = 0 | highestdoublesranking = 156. ({{dat|2021|8|16|SK|bez}}) | AustralianOpenDoublesresult = 1R (2020) | FrenchOpenDoublesresult = 1R (2019) | WimbledonDoublesresult = | USOpenDoublesresult = 2R (2019) | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = 4. vieta ({{oss|V=2024}}) <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = | USOpenMixedresult = | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2026|7|11||bez}} | slavz = <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Karolīna Muhova''' ({{val|cs|Karolína Muchová}}; dzimusi {{dat|1996|8|21}} [[Olomouca|Olomoucā]]) ir profesionāla čehu [[tenisiste]]. Savu pirmo [[WTA]] titulu izcīnīja 2019. gada septembrī, uzvarot ''[[Korea Open]]'' turnīrā [[Seula|Seulā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/news/1485942/muchova-storms-to-maiden-title-in-seoul-im-very-happy-to-hold-a-trophy |title=Muchova storms to maiden title in Seoul: 'I'm very happy to hold a trophy' |website=wtatennis.com |language=en |date={{dat|2019|9|22|N|bez}} |access-date={{dat|2023|6|8||bez}}}}</ref> 2021. gada [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|Austrālijas atklātajā čempionātā]] pirmo reizi sasniedza ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīra pusfinālu, ceturtdaļfinālā pieveicot ranga līderi [[Ešlija Bārtija|Ešliju Bārtiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/teniss/australian_open/17022021-muhova_atspelejas_pret_bartiju_un_pirmore |title=Muhova atspēlējas pret Bārtiju un pirmoreiz iekļūst "Grand Slam" pusfinālā |website=sportacentrs.com |date={{dat|2021|2|17|N|bez}} |access-date={{dat|2023|6|8||bez}}}}</ref> {{dat|2021|5|17||bez}} pakāpās uz 19. vietu [[WTA rangs|WTA rangā]]. 2023. gada [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]], pusfinālā pieveicot pasaules ranga vicelīderi [[Arina Sabaļenka|Arinu Sabaļenku]], pirmo reizi iekļuva ''Grand Slam'' turnīra finālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/teniss/french_open/08062023-muhova_izsledz_sabalenku_un_pirmoreiz_tie |title=Muhova izslēdz Sabaļenku un pirmoreiz iekļūst "Grand Slam" finālā |website=sportacentrs.com|date={{dat|2023|6|8|N|bez}} |access-date={{dat|2023|6|9||bez}}}}</ref> Finālā trijos setos piekāpās ranga līderei [[Iga Švjonteka|Igai Švjontekai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/teniss/french_open/10062023-svjonteka_klust_par_triskartejo_french_op |title=Švjonteka kļūst par trīskārtējo "French Open" čempioni |website=sportacentrs.com|date={{dat|2023|6|10|N|bez}} |access-date={{dat|2023|6|10||bez}}}}</ref> {{dat|2023|8|21||bez}} sasniedza savu līdz šim augstāko vietu WTA rangā, ieņemot 10. pozīciju. 2023. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] aizkļuva līdz pusfinālam, kurā piekāpās nākamajai uzvarētājai [[Koko Gofa]]i. Arī 2024. gada ASV atklātajā čempionātā viņa sasniedza pusfinālu. {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] dubultspēlēs kopā ar [[Linda Noskova|Lindu Noskovu]] sasniedza pusfinālu, bet spēlē par bronzu piekāpās [[Spānija]]s tenisistēm [[Kristina Bukša|Bukšai]] un [[Sara Sorribesa Tormo|Tormo]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/cristina-bucsa-sara-sorribes-tormo-113528146.html |title=Cristina Bucsa and Sara Sorribes Tormo win the Olympic women's tennis doubles bronze for Spain |website=yahoo.com|language=en|date={{dat|2024|8|4|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> 2026. gada februārī [[Doha|Dohā]], [[Katara|Katarā]], pirmo reizi uzvarēja WTA 1000 kategorijas turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/news/4450588/muchova-reigns-in-doha-for-first-wta-1000-first-title-since-2019 |title=Muchova reigns in Doha for first WTA 1000 crown, first title since 2019 |website=wtatennis.com|language=en|date={{dat|2026|2|14|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> Tā paša gada jūnijā viņā uzvarēja ''Bad Homburg Open'' turnīrā [[Vācija|Vācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/news/4527496/muchova-secures-first-grass-court-title-in-bad-homburg |title=Muchova wins Bad Homburg after Osaka retires in final with foot injury |website=wtatennis.com|language=en|date={{dat|2026|6|27|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> 2026. gada [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionātā]] iekļuva finālā, kur piekāpās tautietei [[Linda Noskova|Lindai Noskovai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/11.07.2026-cehiete-noskova-draudzenu-dueli-vimbldona-izcina-pirmo-tenisa-grand-slam-titulu.a654743/ |title=Čehiete Noskova draudzeņu duelī Vimbldonā izcīna pirmo tenisa «Grand Slam» titulu|website=lsm.lv|date={{dat|2026|7|11|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> == Statistika == === Vietas ''Grand Slam'' turnīros === {{Tenisa apzīmējumi}} {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023|2024|2025|2026}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=2016|A|A|A|1R|2R|SF|A|2R|A|2R|4R}} {{Tenisa stats|Francija|pg=2016|A|A|Q1|2R|1R|3R|3R|F|A|1R|3R}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2016|A|A|Q2|QF|NH|QF|1R|1R|1R|1R|F}} {{Tenisa stats|ASV|pg=2016|Q1|A|3R|3R|4R|1R|1R|SF|SF|QF|}} |} === ''Grand Slam'' fināli === ==== Zaudējumi ==== {| class="wikitable" | width="50" |'''Gads ''' | width="200" |'''Turnīrs ''' | width="200" |'''Pretinieks ''' | width="200" |'''Rezultāts ''' |- bgcolor="#ebc2af" |2023 |[[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātais čempionāts]] |{{flaga|POL}} [[Iga Švjonteka]] |2—6, 7—5, 4—6 |- bgcolor="#ccffcc" |2026 |[[Vimbldonas čempionāts]] |{{flaga|CZE}} [[Linda Noskova]] |2—6, 7—5, 3—6 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Muhova, Karolīna}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Olomoucas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas tenisisti]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 4y0qdi6ngd1gv1ri3i44q4m7bikwtql Dzimstība 0 545408 4493387 4423816 2026-07-11T12:03:10Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Demogrāfija]]; pievienoju [[Kategorija:Iedzīvotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493387 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Countries by Birth Rate in 2017.svg|thumb|Valstis pēc vidējā dzimstības koeficienta 2017. gadā]] '''Dzimstība''' jeb '''dzimstības koeficients''' ir demogrāfisks rādītājs dzimušo skaitu uz 1000 iedzīvotājiem noteiktā laikposmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/the-world-factbook/field/birth-rate|title=Birth rate - The World Factbook|website=www.cia.gov|access-date=2023-07-07|archive-date=2023-06-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20230601153026/https://www.cia.gov/the-world-factbook/field/birth-rate}}</ref> Dzimstības koeficientu (kopā ar [[mirstība]]s un [[Iedzīvotāju migrācija|migrācijas]] rādītājiem) izmanto, lai novērtētu iedzīvotāju skaita pieaugumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://econ.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/DATASTATISTICS/0,,contentMDK:20451597~pagePK:64133150~piPK:64133175~theSitePK:239419,00.html|title=Data - Population and Demographic Indicators|website=web.archive.org|access-date=2023-07-07|date=2017-02-27|archive-date=2017-02-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20170227062555/http://econ.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/DATASTATISTICS/0,,contentMDK:20451597~pagePK:64133150~piPK:64133175~theSitePK:239419,00.html}}</ref> == Dzimstības samazināšanās == Pasaulē ir vērojama globāla demogrāfiskā tendence — [[Zeme]]s iedzīvotāju novecošanās (izņemot [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfriku]]), un demogrāfiskā krīze, ko tā jau ir izraisījusi vairākās valstīs — gan [[Attīstītās valstis|attīstītajās]], gan [[Jaunattīstības valsts|jaunattīstības]] valstīs. Dzimstības samazināšanās ir vispārēja Zemes iedzīvotāju globālās [[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfiskās pārejas]] tendence. Sociālo aptauju dati liecina, ka reproduktīvā uzvedība ir maz atkarīga no materiālajiem faktoriem un ir vairāk vērsta uz sabiedrības kultivēto iekšējo reproduktīvo attieksmi. == Skatīt arī == * [[Summārais dzimstības koeficients]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Iedzīvotāji]] e5vk32v2v19s45ly4lpxdbtavlxh0lm Izraēlas—Hamās karš 0 552528 4493601 4487588 2026-07-12T03:50:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493601 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=Hamās}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Izraēlas—''Hamās'' karš | width = | partof = [[Izraēlas—Palestīnas konflikts|Izraēlas—Palestīnas konflikta]] | image = October 2023 Gaza−Israel conflict.svg | image_size = 300px | alt = | caption = Izraēlas pašlaik kontrolētā teritorija (zilā) ar sagrautajām ēkām (tumši sarkanā), Hamās kontrolētā teritorija (sarkanā) | date = {{dat|2023|10|07|N}} — {{dat|2025|1|19|N}} (pamiers)<br />{{dat|2025|3|18|N}} — {{dat|2025|10|10|N}} (pamiers) | place = [[Izraēla]], [[Palestīnas Valsts]], [[Libāna]], [[Irāna]], [[Irāka]], [[Sīrija]], [[Jemena]] | coordinates = <!--Use the {{coord}} template --> | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = | status = | combatants_header = Karotāji | combatant1 = * [[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] ''[[Hamās]]'' * [[Palestīniešu kaujinieku grupējums "Islāma džihāds"]]<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.alahednews.com.lb/fastnewsdetails.php?fstid=217239|title=الجبهة الشعبية: قرار الإدارة الأمريكية بتوفير الدعم للكيان هدفه تطويق النتائج الاستراتيجية لمعركة طوفان الأقصى|website=alahednews.com.lb|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009000624/https://www.alahednews.com.lb/fastnewsdetails.php?fstid=217239}}</ref> * [[Attēls:Flag of Hezbollah (thumbnail placeholder).png|22px]] ''[[Hezbollah]]''<ref name="auto3">{{ziņu atsauce |title=Israel Army Fires Artillery at Lebanon as Hezbollah Claims Attack |url=https://english.aawsat.com/arab-world/4591836-israel-army-fires-artillery-lebanon-hezbollah-claims-attack |access-date=8 October 2023 |work=[[Asharq Al-Awsat]] |language=en |archive-date=8 October 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231008055038/https://english.aawsat.com/arab-world/4591836-israel-army-fires-artillery-lebanon-hezbollah-claims-attack}}</ref> * [[Attēls:Houthis emblem.svg|22px]] [[Hutieši]] * [[Palestīnas Tautas atbrīvošanās fronte]] * [[Attēls:Democratic Front for the Liberation of Palestine - Flag.svg|22px]] [[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]] * [[Lauvas midzenis]]<ref name="roya">{{ziņu atsauce |title=Qassam Brigades announces control of 'Erez Crossing' |url=https://en.royanews.tv/news/44975/2023-10-07 |work=Roya News |date=7 October 2023 |access-date=7 October 2023 |archive-date=7 October 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231007102147/https://en.royanews.tv/news/44975/2023-10-07}}</ref> * {{karogs|Irāna}}<ref name="irana-raidijusi-uz-izraelu-lidrobotus-un-raketes">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.04.2024-irana-raidijusi-uz-izraelu-lidrobotus-un-raketes.a550308/ Irāna raidījusi uz Izraēlu lidrobotus un raķetes] lsm.lv 2024. gada 14. aprīlī</ref> '''Atbalsta''': * [[Attēls:Fatah_Flag_Vector_Graphic.svg|22px]] ''[[Fatah]]'' * [[Islāma pretošanās Irākā]] '''Bruņojuma atbalsts ''' * {{SYR}} * {{karogs|Ziemeļkoreja}}<ref name="Ziemeļkoreja">{{ziņu atsauce |url=https://www.38north.org/2023/10/north-koreas-covert-alliance-with-iran-aligned-militias-in-the-middle-east/|title=North Korea’s Covert Alliance With Iran Aligned Militias in the Middle East|first=Sammuel|last=Ramani|website=38North|access-date=23 October 2023}}</ref> * {{karogs|Krievija}} | combatant2 = {{karogs|Izraēla}}<br /> '''Bruņojuma atbalsts''': * {{karogs|ASV}}<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-67049196|title=US moves warships closer to Israel after Hamas attack|date=8 October 2023|publisher=[[BBC News]]|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009023420/https://www.bbc.com/news/world-us-canada-67049196|dead-url=no}}</ref> * {{karogs|Vācija}} * {{karogs|Apvienotā Karaliste}} * {{karogs|Dienvidkoreja}} | combatant3 = | commander1 = <small>* [[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] [[Ismails Hanija]] †</small> * <small>[[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] [[Jahja Sinvars]]†</small> * <small>[[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] [[Mohameds Deifs]] †</small> * [[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] [[Abu Obaida]] * [[Ziads al Nahala]] * <small>[[Attēls:Flag of Hezbollah (thumbnail placeholder).png|22px]] [[Hasans Nasralla]] † (''[[Hezbollah]]'')</small> * <small>{{flaga|Irāna}} [[Abāss Nīlforūšāns]] †</small> | commander2 = * {{flaga|Izraēla}} [[Benjamins Netanjahu]] * {{flaga|Izraēla}} [[Ichaks Hercogs]] * {{flaga|Izraēla}} [[Joavs Galants]] * {{flaga|Izraēla}} [[Herzi Halevi]] * {{flaga|Izraēla}} [[Kobi Šabtajs]] * {{flaga|Izraēla}} [[Ronens Bārs]] | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = | strength2 = | strength3 = | casualties1 = * Vairāk nekā 39000 bojāgājušo<ref name="30jul1">{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.com/news/articles/c1e5y8ny1l4o|title=Israeli strike on Gaza school killed 30 - health ministry|first=Mallory|last=Moench|website=BBC|access-date=30 July 2024}}</ref><ref name="30jul2">{{ziņu atsauce |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/gaza-death-toll-how-many-palestinians-has-israels-campaign-killed-2024-07-25/|title=Explainer: Gaza death toll: how many Palestinians has Israel's campaign killed?|website=Reuters|access-date=30 July 2024|archive-date=28 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240728003445/https://www.reuters.com/world/middle-east/gaza-death-toll-how-many-palestinians-has-israels-campaign-killed-2024-07-25/}}</ref><ref name="cas1">{{ziņu atsauce |title=At least 493 Palestinians killed in Israeli strikes on Gaza since Saturday -ministry |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/least-493-palestinians-killed-israeli-strikes-gaza-since-saturday-ministry-2023-10-09/ |access-date=9 October 2023 |publisher=Reuters |date=9 October 2023}}</ref><ref name="auto4">{{ziņu atsauce |url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/palestinians-report-11-killed-across-west-bank-in-clashes-with-israeli-forces/|title=Palestinians report 11 killed across West Bank in clashes with Israeli forces|first=Emanuel|last=Fabian|website=The Times of Israel|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009001123/https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/palestinians-report-11-killed-across-west-bank-in-clashes-with-israeli-forces/}}</ref> * 9000 ievainoto<ref name="cas1" /><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.aa.com.tr/en/middle-east/death-toll-from-at-6-from-israeli-soldiers-opening-fire-in-west-bank/3011089|title=Death toll from at 6 from Israeli soldiers opening fire in West Bank|website=aa.com.tr|access-date=8 October 2023|archive-date=7 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231007231759/https://www.aa.com.tr/en/middle-east/death-toll-from-at-6-from-israeli-soldiers-opening-fire-in-west-bank/3011089}}</ref> * 263 000 pārvietoto<ref>{{ziņu atsauce |title=More Than 123,000 People Displaced In The Gaza Strip: UN |url=https://www.barrons.com/news/more-than-123-000-people-displaced-in-the-gaza-strip-un-741aa479 |access-date=9 October 2023 |work=Barron's |date=9 October 2023}}</ref> | casualties2 = * Vairākā nekā 1300 bojāgājušo<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.timesofisrael.com/authorities-name-44-soldiers-30-police-officers-killed-in-hamas-attack/|title=Authorities name 57 soldiers, 34 police officers killed in Hamas attack|first=Emanuel|last=Fabian|website=The Times of Israel|access-date=8 October 2023|archive-date=8 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231008151607/https://www.timesofisrael.com/authorities-name-44-soldiers-30-police-officers-killed-in-hamas-attack/}}</ref> * 3400 ievainoto<ref name="659Israelis">{{ziņu atsauce |url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/hamas-says-413-palestinians-killed-in-gaza-strip-so-far/#:~:text=The%20Hamas-run%20health%20ministry,result%20of%20Israel%27s%20retaliatory%20strikes.|title=Hamas says 413 Palestinians killed in Gaza Strip so far|website=[[The Siasat Daily]]|date=8 October 2023|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009000355/https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/hamas-says-413-palestinians-killed-in-gaza-strip-so-far/#:~:text=The%20Hamas-run%20health%20ministry,result%20of%20Israel%27s%20retaliatory%20strikes.}}</ref> * Vairāk nekā 200 nolaupīto<ref name="nepal">{{ziņu atsauce |url=https://www.indiatodayne.in/international/story/at-least-7-nepali-injured-17-held-captive-by-hamas-in-israel-690676-2023-10-07|title=At least 7 Nepali injured, 17 held captive by Hamas in Israel |work=India Today |date=7 October 2023 |access-date=7 October 2023 |archive-date=7 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231007122157/https://www.indiatodayne.in/international/story/at-least-7-nepali-injured-17-held-captive-by-hamas-in-israel-690676-2023-10-07}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/two-mexican-citizens-believed-to-be-held-captive-in-gaza/|title=Two Mexican citizens believed to be held captive in Gaza|website=The Times of Israel|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009001618/https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/two-mexican-citizens-believed-to-be-held-captive-in-gaza/}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Israel Says Over 600 Dead, More Than 100 'Prisoners' In War With Hamas |url=https://www.barrons.com/amp/news/israel-says-over-600-dead-more-than-100-prisoners-in-war-with-hamas-edb69cef |access-date=8 October 2023 |work=Barron's |archive-date=9 October 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231009000403/https://www.barrons.com/amp/news/israel-says-over-600-dead-more-than-100-prisoners-in-war-with-hamas-edb69cef}}</ref> | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Izraēlas—''Hamās'' karš''' jeb '''2023.—2025. gada Gazas karš''' ir daļa no [[Izraēlas—Palestīnas konflikts|Izraēlas—Palestīnas konflikta]], kas sākās 2023. gada 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu no [[Gazas josla]]s. Pēc 2024. gada 1. aprīļa karā iesaistījās arī [[Irāna]], ''[[Hezbollah]]'' un [[hutieši]]. 2024. gada oktobrī Izraēlas aizsardzības ministrs paziņoja, ka karš norit septiņās frontēs — Gazā, Libānā, Rietumkrastā, Sīrijā, Irākā, Jemenā un Irānā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.10.2024-medijs-irana-gatavojas-karam-ar-izraelu.a573923/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Medijs: Irāna gatavojas karam ar Izraēlu] lsm.lv 2024. gada 25. oktobrī</ref> 2024. gada 27. novembrī ar [[ASV]] un [[Katara]]s starpniecību izdevās panākt vienošanos par pamieru starp Izraēlu un ''Hezbollah'', bet 2025. gada janvārī starp Izraēlu un ''Hamās'', kas stājās spēkā 2025. gada 19. janvārī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2025-pamiers-gazas-josla-ir-stajies-speka-pirmas-izraeliesu-kilnieces-atbrivos-pecpusdiena.a584236/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Pamiers Gazas joslā ir stājies spēkā; pirmās izraēliešu ķīlnieces atbrīvos pēcpusdienā] lsm.lv 2025. gada 19. janvārī</ref> Pamiera laikā Izraēla atbrīvoja gandrīz 2000 palestīniešu ieslodzīto, bet ''Hamās'' no gūsta atbrīvoja 33 izraēliešus. 2. martā beidzās pamiera pirmā fāze, taču abām pusēm neizdevās vienoties par pamiera otro fāzi, kuras laikā ''Hamās'' vajadzēja atbrīvot visus nolaupītos izraēliešus, bet Izraēlai bija pilnībā jāizved karaspēks no Gazas. 18. martā Izraēla atsāka kara lidmašīnu uzlidojumus Gazas joslā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2025-izraela-atsak-gaisa-triecienus-pa-objektiem-gazas-josla.a591923/ Izraēla atsāk gaisa triecienus pa objektiem Gazas joslā] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> == Priekšvēsture == 2023. gadā notika vairākas sadursmes starp izraēliešiem un palestīniešiem, tostarp [[Iebrukums Dženinā (2023. gada jūlijs)|sadursmēm Dženinā]] un pie [[Aksas mošeja]]s. == Norise == === 2023. gadā === Karadarbība sākās 2023. gada 7. oktobrī ap plkst. 6.30 pēc vietējā laika ar masveida raķešu uzbrukumu no [[Gazas josla]]s un bruņoto grupējumu iebrukumu [[Izraēla]]s teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.10.2023-izraela-un-gaza-pieaug-upuru-skaits-nogalinati-vairaki-simti-cilveku.a526913/|title=Izraēlā un Gazā pieaug upuru skaits – nogalināti vairāki simti cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-08|language=lv}}</ref> Uzbrukuma laikā teroristi nogalināja ap 1200 cilvēku, galvenokārt Izraēlas civiliedzīvotājus, un saņēma gūstā vairāk nekā 250 cilvēku, aizvedot tos uz Gazas joslu. Viens no teroristu iebrukuma mērķiem bija mūzikas festivāls “Supernova”, kas atrodas netālu no Reimas ciema. Tur tika nogalināti vairāk nekā 360 cilvēki. Ir bijuši ziņojumi par izvarošanām un spīdzināšanām, ko veikuši uzbrukuši teroristi notikuma vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/noklata-asinim-stundam-guleja-starp-likiem-muzikas-festivala-izdzivotaja-par-hamas-uzbrukuma-sakumu/|title=Noklāta asinīm, stundām gulēja starp līķiem. Mūzikas festivāla izdzīvotāja par “Hamas” uzbrukuma sākumu|website=tv3.lv|access-date=2024-02-27|date=2023-10-11|language=lv|archive-date=2024-02-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20240227162731/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/noklata-asinim-stundam-guleja-starp-likiem-muzikas-festivala-izdzivotaja-par-hamas-uzbrukuma-sakumu/}}</ref> Izraēlas valdība izsludināja ārkārtas stāvokli, bet armija veica atbildes gaisa triecienus Gazas joslā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/izraelas-armija-izsludina-gatavibu-karam/|title=“Hamas” veic uzbrukumu Izraēlai; reaģējot uz to, Izraēlas armija dod atbildes triecienu|website=tv3.lv|access-date=2023-10-08|language=lv|archive-date=2023-10-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20231011100216/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/izraelas-armija-izsludina-gatavibu-karam/}}</ref> Tāpat Izraēlas karavīri vairākās vietās iesaistījās kaujās ar iebrucējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vs.lv/raksts/pasaule/2023/10/08/baidens-asv-ir-kopa-ar-izraelu|title=Baidens: ASV ir kopā ar Izraēlu|website=vs.lv|access-date=2023-10-08|language=ru}}</ref> ''Hamās'' un to sabiedrotie, "Islāma džihāda" kaujinieki, no savas puses veica neprecīzas Izraēlas pilsētu apšaudes ar raķetēm. 17. oktobrī Izraēla bombardēja Gazas dienvidu rajonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/israel-palestinians-gaza-hamas-war-biden-rafah-e062825a375d9eb62e95509cab95b80c|title=After blast kills hundreds at Gaza hospital, Hamas and Israel trade blame as rage spreads in region|last=Jobain|first=Najib|last2=Kullab|first2=Samya|website=AP News|access-date=2026-01-27|date=2023-10-17|language=en|last3=Nessman|first3=Ravi|last4=Lee|first4=Matthew}}</ref> Vēlu vakarā Gazas pilsētas centrā esošās Al-Ahli Arabi slimnīcas autostāvvietā notika sprādziens , kurā gāja bojā simtiem cilvēku. Izraēlas armija noliedza palestīniešu apgalvojumus, ka tas bija Izraēlas gaisa trieciens, norādot, ka sprādziens radies neveiksmīgas "Islāma džihāda" raķetes palaišanas rezultātā un pierādījumam iesniedza "[[Al Jazeera|Al-Jazeera]]" uzņemtu video.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/defense/993321/|title=מאות עזתים נהרגו: הג'יהאד האסלאמי שיגר ביודעין רקטות פגומות|last=לוי|first=אליאור|website=www.kan.org.il|access-date=2026-01-27|language=he}}</ref> Vēlāk tika atrasts sarunas pieraksts, kurā ''Hamās'' pārstāvis asi kritizēja "Islāma džihāda" militārā spārna vadītāju Akramu Adžuri par to, ka viņu raidītās nekvalitatīvās raķetes regulāri krītot pašā Gazā un nogalinot savējos, bet Adžuri atbildēja, ka tam neesot nozīmes un karā nāve no savējo uguns ir norma.<ref name=":0" /> 27. oktobrī Izraēlas karaspēks sāka sauszemes iebrukumu sektorā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/2023/10/27/israel-hamas-ground-invasion-gaza|title=Israel moves to "new phase" of war with Hamas in major incursion in Gaza|last=Ravid|first=Barak|website=Axios|access-date=2026-01-27|date=2023-10-28|language=en}}</ref> Tika paziņots, ka ''Hamās'' komandpunkts un pazemes infrastruktūra izvietoti slimnīcā "Šifa" Gazas pilsētas centrā, lai izmantotu slimniekus un ārstus kā dzīvo vairogu.<ref>[https://www.newsru.co.il/israel/27oct2023/shifa807.html Newsru. ЦАХАЛ: центр террористической деятельности ХАМАСа в секторе Газы находится в больнице "Шифа"]</ref> Pilsētas kaujās un gaisa triecienos gāja bojā gan abu pušu cīnītāji, gan precīzi nenosakāms, bet liels skaits civiliedzīvotāju.<ref>[https://www.reuters.com/world/middle-east/hamas-says-it-fires-israeli-troops-pressing-gaza-ground-assault-2023-10-31/ Reuters. Israel strikes dense Gaza camp, says it kills Hamas commander]</ref> 23. novembrī stājās spēkā pamiers, kuru panāca ar [[Katara]]s starpniecību. Apmaiņā pret teroristu sagūstītajiem ķīlniekiem Izraēlas puse solīja no cietumiem atbrīvot ieslodzītos palestīniešus. Vienošanās paredzēja ļaut Gazas joslā no Ēģiptes iebraukt kravas automašīnām ar medicīnisko palīdzību un degvielu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2023-izraelas-valdiba-apstiprina-pamieru-ar-hamas-no-ceturtdienas-uz-laiku-partrauks-karadarbibu.a532507/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēlas valdība apstiprina pamieru ar «Hamās»; no ceturtdienas uz laiku pārtrauks karadarbību] lsm.lv 2023. gada 22. novembrī</ref> Septiņas dienas ilgušā pamiera laikā ''Hamās'' atbrīvoja 105 ķīlniekus, 81 no viņiem bija bērni un sievietes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2023-izraela-veic-intensivus-uzlidojumus-gazas-josla.a533894/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēla veic intensīvus uzlidojumus Gazas joslā] lsm.lv 2023. gada 2. decembrī</ref> Izraēla no savas puses atbrīvoja 3 teroristus, kuri izcieta sodu Izraēlas cietumos, apmaiņā pret katru “Hamās” atbrīvoto ķīlnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/56127022/kilnieku-atbrivosana-pret-pauzi-kara-izraela-un-hamas-vienojas-par-pamieru|title=Ķīlnieku atbrīvošana pret pauzi karā: Izraēla un 'Hamās' vienojas par pamieru|website=www.delfi.lv|access-date=2024-02-27|language=lv}}</ref> Pēc pamiera beigšanās Izraēlas armija sāka sauszemes operāciju uz ziemeļiem no [[Hānjūnisa]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-izraelas-armija-intensivi-bombarde-gazas-dienvidus.a534049/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēlas armija intensīvi bombardē Gazas dienvidus] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> === 2024. gadā === 2024. gada janvāra sākumā Izraēlas armija paziņoja, ka Gazas ziemeļos ir pilnībā iznīcinājusi ''Hamās'' militāro komandstruktūru, nogalinājusi aptuveni 8000 kaujinieku un ka turpmāk Izraēlas militārās operācijas norisināsies galvenokārt Gazas centrālajā daļā un dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.01.2024-izraela-pazino-par-jaunu-kara-fazi-iznicinata-hamas-infrastruktura-gazas-ziemelos.a537981/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēla paziņo par jaunu kara fāzi — iznīcināta «Hamās» infrastruktūra Gazas ziemeļos] lsm.lv 2024. gada 7. janvārī</ref> Janvāra beigās Izraēlas armija sāka appludināt Gazas joslas tuneļu sistēmu, ko veidoja aptuveni 1300 tuneļi vairāk nekā 500 kilometru garumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2024-gazas-josla-izraelas-armija-appludina-hamas-tunelus.a540998/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Gazas joslā Izraēlas armija appludina «Hamās» tuneļus] lsm.lv 2024. gada 31. janvārī</ref> 2024. gada janvārī izplatījās ziņas, ka vismaz 12 [[UNRWA]] (ANO Palīdzības un darba aģentūras Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos) darbinieki bijuši iesaistīti 7. oktobra ''Hamās'' veiktajā slaktiņā, ka divi Izraēlas ķīlnieki bija ieslodzīti UNRWA skolotāja mājās. Simtiem aģentūras darbinieku slavējuši šo slepkavošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/56302738/sievietes-nolaupisana-daliba-slaktina-un-municija-izraela-atklaj-ka-unrwa-darbinieki-saistiti-ar-hamas|title=Sievietes nolaupīšana, dalība slaktiņā un munīcija: Izraēla atklāj, kā UNRWA darbinieki saistīti ar 'Hamās'|website=www.delfi.lv|access-date=2024-02-27|language=lv}}</ref> 6. maijā Izraēlas armija virs [[Rafaha]]s izkaisīja skrejlapas, kurās brīdināja civiliedzīvotājus par uzbrukumu operāciju pilsētas austrumu rajonos un aicināja evakuēties uz noteiktiem rajoniem pie [[Hānjūnisa]]s pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2024-izraela-aicina-evakueties-civiliedzivotajus-no-rafahas.a552972/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Izraēla aicina evakuēties civiliedzīvotājus no Rafahas] lsm.lv 2024. gada 6. maijā</ref> 28. maijā Izraēlas karaspēks iegāja Rafahā un pārņēma kontroli pār stratēģiski svarīgo Zoruba augstieni, no kuras paveras skats uz Palestīnas un Ēģiptes robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2024-izraelas-armija-par-spiti-starptautiskajam-spiedienam-iegajusi-rafahas-pilseta.a555812/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Izraēlas armija par spīti starptautiskajam spiedienam iegājusi Rafahas pilsētā] lsm.lv 2024. gada 29. maijā</ref> 31. jūlijā nogalināja ''Hamās'' politisko līderi Ismailu Haniju, kurš no Kataras bija ieradies Teherānā, lai piedalītos Irānas prezidenta Masuda Pezeškiāna inaugurācijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-teherana-gaisa-trieciena-nogalinats-hamas-politiskais-lideris-hanija.a563333/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Teherānā gaisa triecienā nogalināts «Hamās» politiskais līderis Hanija] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā Izraēlas Bruņotie spēki paziņoja, ka 13. jūlijā kara aviācijas triecienā Gazas joslā nogalināts ''Hamās'' militārais līderis Mohameds Deifs (īstajā vārdā Mohameds Diabs Ibrahims al Masri).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2024-izraela-nogalinajusi-ari-hamas-militaro-lideri-deifu.a563510/ Izraēla nogalinājusi arī «Hamās» militāro līderi Deifu] lsm.lv 2024. gada 1. augustā</ref> 5. oktobrī pienāca ziņa, ka izraēliešu gaisa triecienā Tripolei Libānas ziemeļos ir nogalināts ''Hamās'' militārā spārna līderis Saīds Atalla,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2024-izraelas-trieciena-libana-nogalinats-hamas-militara-sparna-komandieris.a571400/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēlas triecienā Libānā nogalināts «Hamās» militārā spārna komandieris] lsm.lv 2024. gada 5. oktobrī</ref> bet 17. oktobrī izplatījās ziņa, ka likvidēts ''Hamās'' politiskais līderis [[Jahja Sinvars]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.10.2024-izraela-gazas-josla-likvidets-hamas-vadonis-jahja-sinvars.a572961/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēla: Gazas joslā likvidēts «Hamās» vadonis Jahja Sinvars] lsm.lv 2024. gada 17. oktobrī</ref> === 2025. gadā === 2025. gada 7. augustā Benjamins Netanjahu pirms Izraēlas valsts drošības kabineta sēdes paziņoja, ka Izraēlas nolūks ir pārņemt savā kontrolē visu Gazas joslas teritoriju, lai atbrīvotu to no ''Hamās'' teroristiem, taču pēc tam Izraēla negrasoties to paturēt. Drošības kabinetā tomēr pieņēma lēmumu par Gazas pilsētas pārņemšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2025-izraelas-drosibas-kabinets-apstiprina-planu-gazas-pilsetas-ienemsanai.a609632/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēlas drošības kabinets apstiprina plānu Gazas pilsētas ieņemšanai] lsm.lv 2025. gada 7. augustā</ref> 21. augustā Izraēlas armija sāka ofensīvu, ieņemot vairākas Gazas priekšpilsētas, un gatavojās plašākam sauszemes uzbrukumam. Mobilizācijas vēstules saņēma ap 60 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-izraelas-armija-sakusi-uzbrukumu-gazas-pilsetai.a611176/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēlas armija sākusi uzbrukumu Gazas pilsētai] lsm.lv 2025. gada 21. augustā</ref> 15. septembrī Izraēla atsāka sauszemes militāro operāciju Gazas joslā, taču tiešu apstiprinājumu uzbrukumam nesniedza. Netanjahu paziņoja, ka Izraēlai ir jāiegulda ievērojami līdzekļi "ietekmes operācijās" tradicionālajos un sociālajos medijos, lai pretotos ekonomiskajai izolācijai, ko izraisījusi negatīva publicitāte ārvalstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.09.2025-izraela-iespejams-atsakusi-sauszemes-operaciju-gazas-josla.a614513/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēla, iespējams, atsākusi sauszemes operāciju Gazas joslā] lsm.lv 2025. gada 16. septembrī</ref> Oktobra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps piedāvāja Izraēlai un "Hamās" savu 20 punktu pamiera plānu. Pēc vairākas dienas ilgām netiešām sarunām Ēģiptē "Hamās" un Izraēla plānam piekrita. 10. oktobrī Izraēlas valdība apstiprināja vienošanos par kauju pārtraukšanu un atlikušo ķīlnieku apmaiņu pret ieslodzītajiem palestīniešiem. Izraēla sāka atvilkt karaspēku no Gazas joslas. 13. oktobrī ''Hamās'' atbrīvoja 20 gūstā esošos izraēliešu ķīlniekus. Pirms Gazas miera samita Izraēlā ieradās ASV prezidents Donalds Tramps.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.10.2025-hamas-atbrivojis-visus-kilniekus-un-atdevis-vinus-izraelai.a618095/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «Hamās» atbrīvojis visus ķīlniekus un atdevis viņus Izraēlai] lsm.lv 2025. gada 13. oktobrī</ref> == Irānas, hutiešu un ''Hezbollah'' iesaiste karā == === Irānas iesaiste karā === {{pamatraksts|Irānas—Izraēlas karš (2025)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)}} [[Attēls:Attacks on U.S. bases in Iraq and Syria (2023–present).svg|thumb|220px|Irānas atbalstītie uzbrukumi ASV militārajām bāzēm Irākā un Sīrijā (sarkanā krāsā) un ASV prettriecieni (zilā krāsā).]] 2024. gada 1. aprīlī Izraēla dronu uzbrukumā sagrāva Irānas konsulāta ēku Sīrijas galvaspilsētā Damaskā, nogalinot 12 cilvēkus, kuru vidū bija arī Irānas Revolucionārās gvardes ģenerālis Mohamads Reza Zahedi un vēl sešas Revolucionārās gvardes amatpersonas. Irānas faktiskais vadītājs ājatolla [[Alī Hāmenejī]] paziņoja, ka Irāna atriebs ģenerāļa Zahedi nāvi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2024-asv-bridina-par-nenoversamu-iranas-uzbrukumu-izraelai.a550024/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV brīdina par nenovēršamu Irānas uzbrukumu Izraēlai] lsm.lv 2024. gada 11. aprīlī</ref> 13. aprīlī no Irānas, Irākas un Jemenas raidīja pret Izraēlu 170 bezpilota lidaparātu, vairāk nekā 30 spārnotās raķetes un vairāk nekā 120 ballistisko raķešu. Lielākā daļa no lidaparātiem bija raidīti no Irānas, bet neliela daļa arī no Irākas un Jemenas. Izraēlas armija paziņoja, ka lielāko daļu Irānas raķešu likvidēja pretgaisa aizsardzības sistēma "''[[Arrow (zenītraķešu komplekss)|Arrow]]''" ārpus [[atmosfēra]]s.<ref name="irana-raidijusi-uz-izraelu-lidrobotus-un-raketes" /> 27. septembrī Izraēlas gaisa uzlidojumā ''Hezbollah'' štāba mītnei Beirūtā nogalināja Irānas Revolucionārās gvardes ģenerāli [[Abāss Nīlforūšāns|Abāsu Nīlforūšānu]], kuru uzskatīja par [[Islāma revolūcijas sargu korpuss|Islāma revolūcijas sargu korpusa]] operāciju komandiera vietnieku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.09.2024-izraelas-uzlidojuma-hizbollah-staba-mitnei-nogalinats-ari-iranas-generalis.a570589/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēlas uzlidojumā «Hizbollah» štāba mītnei nogalināts arī Irānas ģenerālis] lsm.lv 2024. gada 29. septembrī</ref> 1. oktobrī Irāna pret Izraēlu raidīja 180 raķešu, bet lielāko daļu Izraēlai izdevās notriekt. ASV un Apvienotās Karalistes armijas palīdzēja notriekt Irānas raidītos objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-irana-veikusi-rakesu-uzbrukumu-izraelai-telaviva-sola-atbildes-triecienu.a570907/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Irāna veikusi raķešu uzbrukumu Izraēlai; Telaviva sola atbildes triecienu] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> 26. oktobrī Izraēlas armija paziņoja, ka tā veikusi triecienus Irānas armijas bāzēm un raķešu ražošanas un izvietošanas vietām vairākos reģionos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-izraela-veic-triecienus-militariem-merkiem-irana.a574049/ Izraēla veic triecienus militāriem mērķiem Irānā] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 2025. gada 13. jūnija naktī ap 200 Izraēlas militāro lidmašīnu uzbruka aptuveni 100 mērķiem Irānā. Triecieni dažādos Irānas reģionos bija vērsti pret Irānas bruņoto spēku augstākajiem komandieriem, tāla darbības rādiusa raķetēm un Irānas kodolprogrammas objektiem. Irānas valsts televīzija ziņoja, ka uzbrukumos nogalināts Irānas Revolucionārās gvardes komandieris Hoseins Salami, bijušais Irānas Atomenerģijas organizācijas vadītājs Fereiduns Abasi un kodolzinātnieks Mohammads Mehdi Tehranči. Iespējams, ka bojā gāja arī Irānas bruņoto spēku štāba priekšnieks Mohammads Bageri. Irāna uz Izraēlu palaida aptuveni 100 dronu, kurus Izraēlas pretgaisa aizsardzībai izdevās pārtvert un notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.06.2025-izraela-un-irana-apmainas-ar-triecieniem-pasaules-lideri-aicina-mazinat-spriedzi.a603109/ Izraēla un Irāna apmainās ar triecieniem; pasaules līderi aicina mazināt spriedzi] lsm.lv 2025. gada 13. jūnijā</ref> Irānas augstākais līderis ajatola Alī Hāmenejī solīja atriebties Izraēlai un tās pašas dienas vakarā Irāna izšāva vairākus simtus raķešu Izraēlas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.06.2025-irana-atriebibas-trieciena-uz-izraelu-izsavusi-vairakus-simtus-rakesu.a603262/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Irāna atriebības triecienā uz Izraēlu izšāvusi vairākus simtus raķešu] lsm.lv 2025. gada 13. jūnijā</ref> Līdz 18. jūnijam gaisa uzbrukumos Irānā bija nogalināti 224 cilvēki un vismaz 1277 hospitalizēti, bet Izraēlā pēc Irānas triecieniem dzīvību bija zaudējuši vismaz 24 cilvēki un 380 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2025-tramps-putinam-vajadzetu-izbeigt-karu-ukraina-pirms-starpniecibas-iranas-izraelas-konflikta.a603879/ Tramps: Putinam vajadzētu izbeigt karu Ukrainā pirms starpniecības Irānas-Izraēlas konfliktā] lsm.lv 2025. gada 18. jūnijā</ref> 2026. gada 28. februārī ar [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieniem pa Irānu]] sākās Irānas—Izraēlas kara espalācija, kas turpinājās ar Irānas gaisa uzbrukumiem Izraēlai. === Hutiešu iesaiste === [[Attēls:2023 Israel–Hamas war - Bab-el-Mandeb.svg|thumb|220px|Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukumi tirdzniecības kuģiem.]] 2023. gada novembrī sākās hutiešu raķešu un dronu uzbrukumi rietumvalstu uzņēmumiem piederošajiem tirdzniecības kuģiem Sarkanajā jūrā, nodarot miljardiem dolāru lielus zaudējumus un piespiežot pārvadātājus izvēlēties citus kuģošanas ceļus. Uzskata, ka hutieši ar Irānas Revolucionārās gvardes starpniecību saņēmuši Krievijas izlūkošanas satelītu ievāktos datus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.10.2024-laikraksts-krievija-palidzejusi-jemenas-hutiesiem-uzbrukt-kugiem-sarkanaja-jura.a573925/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Laikraksts: Krievija palīdzējusi Jemenas hutiešiem uzbrukt kuģiem Sarkanajā jūrā] lsm.lv 2024. gada 25. oktobrī</ref> 2024. gada 19. jūlija rītā Telavivas centrā notika sprādziens, kurā gāja bojā viens cilvēks un vismaz desmit tika ievainoti. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās Jemenas hutiešu nemiernieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2024-drona-izraisita-spradziena-telaviva-viens-bojagajusais-un-desmit-ievainotie.a562020/ Drona izraisītā sprādzienā Telavivā viens bojāgājušais un desmit ievainotie] lsm.lv 2024. gada 19. jūlijā</ref> 20. jūlija vakarā Izraēla uzbruka [[Hudeida]]s naftas produktu glabātuvei un spēkstacijai hutiešu kontrolētajā Jemenas daļā, kuru mediji ziņoja par trim bojāgājušajiem un 87 ievainotajiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.07.2024-izraelas-atbildes-uzbrukums-hutiesiem-palielina-plasaka-regionala-konflikta-iespejamibu.a562166/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēlas atbildes uzbrukums hutiešiem palielina plašāka reģionālā konflikta iespējamību] lsm.lv 2024. gada 21. jūlijā</ref> 15. septembrī Jemenas hutiešu nemiernieki pret Izraēlu raidīja tālas darbības ballistisko raķeti, ko izraēlieši notrieca netālu no Telavivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.09.2024-jemenas-hutiesu-nemiernieki-ar-balistisko-raketi-uzbrukusi-izraelai-netanjahu-sola-atbildes-solus.a568849/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Jemenas hutiešu nemiernieki ar balistisko raķeti uzbrukuši Izraēlai; Netanjahu sola atbildes soļus] lsm.lv 2024. gada 15. septembrī</ref> 2025. gada 25. augustā Izraēla veica gaisa uzbrukumu Jemenas galvaspilsētas [[Sana]]s centram. Jemenas ziņu aģentūra ziņoja, ka Izraēlas uzlidojumā nogalināti seši cilvēki un 86 ievainoti, turklāt vairāk nekā 20 cietušo ir kritiskā stāvoklī. Izraēlas armija paziņoja, ka tā uzbruka militārajai bāzei, kurā atrodas prezidenta pils, divām elektrostacijām un degvielas noliktavai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2025-izraela-turpina-cinu-pret-regiona-kaujiniekiem-jemena-dard-spradzieni-libana-sola-atbrunot-hizbullah.a611630/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēla turpina cīņu pret reģiona kaujiniekiem: Jemenā dārd sprādzieni, Libāna sola atbruņot «Hizbullāh»] lsm.lv 2025. gada 25. augustā</ref> === Karš ar ''Hezbollah'' === [[Attēls:Israel-Lebanon-Syria-border-Conflict-2023.svg|thumb|Izraēlas-Libānas-Sīrijas robežapgabals]] 2024. gada 24. aprīlī Izraēlas spēki veica vairāk nekā 13 gaisa triecienus pret aptuveni 40 kaujinieku grupējuma ''[[Hezbollah]]'' objektiem Libānas dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2024-izraelas-speki-veic-ofensivas-darbibas-libanas-dienvidos.a551743/ Izraēlas spēki veic ofensīvas darbības Libānas dienvidos] lsm.lv 2024. gada 24. aprīlī</ref> 11. jūnijā Izraēlas raķešu triecienā Libānas dienvidos nogalināja augsta ranga ''Hezbollah'' komandieri Talibu Abdallu. 12. jūnijā ''Hezbollah'' uz Izraēlas ziemeļiem izšāva ap 90 raķešu, bet vēl ap 50 raidīja uz Iraēlas okupētājām [[Golānas augstienes|Golānas augstienēm]].<ref name="LSM12JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-hamas-pieprasa-pilnigu-izraelas-speku-izvesanu-no-gazas.a557729/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «Hamās» pieprasa pilnīgu Izraēlas spēku izvešanu no Gazas] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 19. jūnijā Libānas šiītu bruņotā grupējuma ''Hezbollah'' vadonis [[Hasans Nasralla]] piedraudēja [[Kipra]]i ar karu, ja tā atvērs savus lidlaukus un karabāzes Izraēlai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-libanas-grupejums-hizbullah-piedraudejis-kiprai-ar-karu.a558722/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Libānas grupējums «Hizbullāh» piedraudējis Kiprai ar karu] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> 4. jūlijā ''Hezbollah'' izšāva vairāk nekā 200 raķešu uz militārajām bāzēm Izraēlā, atriebjoties par Muhammada Nāmeja Nasera nogalināšanu, kurš vadīja vienu no trim ''Hezbollah'' reģionālajām nodaļām Libānas dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2024-libanas-kaujinieku-grupejums-hizbullah-apgalvo-ka-izsavis-uz-izraelu-200-raketes.a560339/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Libānas kaujinieku grupējums «Hizbullāh» apgalvo, ka izšāvis uz Izraēlu 200 raķetes] lsm.lv 2024. gada 4. jūlijā</ref> 27. jūlijā [[Raķešu uzbrukums Madždalšamsai|raķešu uzbrukumā Madždalšamsai]] Golānas augstienēs ar Irānā ražotu raķeti ''Falaq-1'' sporta laukumā nogalināja vismaz 12 [[druzi|druzu]] jauniešus vecumā no 10 līdz 20 gadiem. Izraēla uzbrukumā apsūdzēja ''Hizbullāh''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.07.2024-izraela-veikusi-atbildes-triecienus-pec-12-bernu-un-jauniesu-naves-raketes-trieciena-golanas-augstienes.a562951/ Izraēla veikusi atbildes triecienus pēc 12 bērnu un jauniešu nāves raķetes triecienā Golānas augstienēs] lsm.lv 2024. gada 28. jūlijā</ref> 30. jūlijā Izraēlas armija gaisa triecienā Beirūtā nogalināja ''Hezbollah'' komandieri Fuadu Šukru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-izraelas-trieciena-beiruta-nogalinats-hizbullah-komandieris.a563315/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēlas triecienā Beirūtā nogalināts «Hizbullāh» komandieris] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 25. augustā Izraēlas bruņotie spēki veica gaisa triecienus raķešu palaišanas iekārtām Libānā, drīz pēc tam ''Hezbullāh'' veica raķešu un dronu uzbrukumu 11 militāriem objektiem Izraēlā un Golānas augstienēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-izraela-veic-preventivus-triecienus-hizbullah-merkiem-libana-grupejums-izsauj-simtiem-rakesu-uz-izraelu.a566248/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēla veic preventīvus triecienus «Hizbullāh» mērķiem Libānā; grupējums izšauj simtiem raķešu uz Izraēlu] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref> 17. septembrī Libānas Veselības ministrija ziņoja, ka vienlaikus uzsprāgstot ''Hizbullāh'' biedriem izsniegtajiem [[peidžeri]]em, nogalināti deviņi cilvēki un vismaz 2800 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.09.2024-ar-spragstosiem-peidzeriem-ievainoti-simtiem-hizbullah-biedru.a569155/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ar sprāgstošiem peidžeriem ievainoti simtiem «Hizbullāh» biedru] lsm.lv 2024. gada 17. septembrī</ref> Taivānas uzņēmums "Gold Apollo" pavēstīja, ka šos peidžerus pēc viņu izsniegtās licences ražoja uzņēmums "BAC Consulting KFT", kura mītne atrodas Budapeštā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-peidzeru-spradzienus-verte-ka-lielako-hizbullah-izgasanos-pedejas-desmitgades.a569220/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Peidžeru sprādzienus vērtē kā lielāko «Hizbullāh» izgāšanos pēdējās desmitgadēs] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 20. septembrī Izraēlas gaisa spēki uzbruka šiītu apdzīvotajai Beirūtas dienvidu daļai, triecienos nogalinot vismaz 12 cilvēkus, arī ''Hizbullāh'' operāciju komandieri Ibrahimu Akilu, un ievainojot 66 cilvēkus. ''Hizbullāh'' uz Izraēlas ziemeļu reģioniem izšāva vairāk nekā 140 raķešu, no kurām lielāko daļu Izraēlas pretgaisa aizsardzība notrieca, un Izraēlas armija deva atbildes triecienus Libānas dienvidos, iznīcinot vairākas raķešu palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2024-izraelas-triecienos-libanas-galvaspilseta-nogalinati-vismaz-12-un-ievainoti-66-cilveki.a569641/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēlas triecienos Libānas galvaspilsētā nogalināti vismaz 12 un ievainoti 66 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 20. septembrī</ref> 23. septembra rītā Izraēlas armija paziņoja par vismaz 300 uzbrukumiem ar ''Hizbullāh'' saistītiem objektiem Libānā, bet ''Hizbullāh'' tikmēr Izraēlas virzienā izšāva vairākus desmitus raķešu. Libānas Veselības ministrija paziņoja, ka bojāgājušo skaits Izraēlas triecienos valsts dienvidu daļā ir vismaz 274, tostarp 21 bērns un 39 sievietes, bet ievainoto skaits pārsniedz 700.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2024-palielinas-apsaudes-starp-izraelu-un-hizbullah-libana-pirmdien-nogalinati-vismaz-274-cilveki.a569773/ Palielinās apšaudes starp Izraēlu un «Hizbullāh»; Libānā pirmdien nogalināti vismaz 274 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 23. septembrī</ref> Vēlāk Izraēlas armija pavēstīja, ka uzbrukusi vairāk nekā 1300 ''Hizbullāh'' objektiem visā Libānas teritorijā, bet kaujinieku grupējums atbildējis ar vairāk nekā 200 raķešu palaišanu pret Izraēlas teritoriju. Libānas varasiestādes ziņoja, ka uzbrukumos gājuši bojā gandrīz 500 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2024-palielinas-apsaudes-starp-izraelu-un-hizbullah-libana-pirmdien-nogalinati-gandriz-500-cilveki.a569773/ Palielinās apšaudes starp Izraēlu un «Hizbullāh»; Libānā pirmdien nogalināti gandrīz 500 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 24. septembrī (papildināts)</ref> 2. oktobrī ''Hezbollah'' uz Izraēlas ziemeļiem raidīja aptuveni 140 raķešu (ap 40 uz [[Safeda]]s, 70 uz [[Haifa]]s apkārtni un 30 — uz pierobežu), aizsardzības sistēma pārtvēra vairākas raķetes, citas nokrita klajās vietās. Viens cilvēks guva vieglus savainojumus ar stikla lauskām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-no-libanas-uz-izraelas-ziemeliem-raiditas-140-raketes.a571075/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article No Libānas uz Izraēlas ziemeļiem raidītas 140 raķetes] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 7. oktobrī ''Hezbollah'' uz Izraēlu izšāva vismaz 135 raķetes. Izraēlas bruņotie spēki paziņoja, ka pretgaisa aizsardzība ir pārtvērusi arī no Jemenas izšautu ballistisko raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2024-netanjahu-izraela-iesaistita-atdzimsanas-kara.a571631/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Netanjahu: Izraēla iesaistīta «atdzimšanas karā»] lsm.lv 2024. gada 7. oktobrī</ref> Izraēlas armija četrus apgabalus valsts ziemeļrietumos pasludināja par slēgtu militāro zonu, paplašinot militāro operāciju Libānas dienvidu daļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.10.2024-izraela-ziemelrietumu-apgabalos-ievies-slegtu-militaro-zonu-paplasina-operaciju-pret-hizbullah.a571651/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Izraēla ziemeļrietumu apgabalos ievieš slēgtu militāro zonu; paplašina operāciju pret «Hizbullāh»] lsm.lv 2024. gada 8. oktobrī</ref> 8. oktobrī Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu brīdināja, ka Libānas iedzīvotājiem draud posts un ciešanas, kāds jau pieredzēts Gazas joslā, ja viņi neatbrīvos valsti no ''Hizbullāh''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.10.2024-izraela-ziemelrietumu-apgabalos-ievies-slegtu-militaro-zonu-paplasina-operaciju-pret-hizbullah.a571651/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Netanjahu brīdina Libānu par postu kā Gazas joslā] lsm.lv 2024. gada 8. oktobrī</ref> Novembra beigās ar ASV starpniecību izdevās panākt vienošanos par pamieru starp Izraēlu un ''Hezbollah'' kaujiniekiem, kas stājās spēkā 27. novembra rītā. Izraēlas karaspēku no Libānas teritorijas plānots izvest 60 dienu laikā, savukārt ''Hezbollah'' apņēmās atvilkt savus spēkus ap 30 km attālumā no Izraēlas robežas. Līdz pamiera brīdim konflikta laikā bija nogalināti gandrīz 3800 cilvēki, bet ap 16 000 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.11.2024-izraela-un-hizbullah-vienojas-par-pamieru.a577917/ Izraēla un «Hizbullāh» vienojas par pamieru] lsm.lv 2024. gada 26. novembrī</ref> 2026. gada 2. martā Izraēlas armija [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|kara laikā ar Irānu]] paziņoja, ka sākusi uzbrukt ''Hizbullāh'' mērķiem visā Libānā. Libānas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Izraēlas triecienos nogalināts vismaz 31 cilvēks, bet vēl 149 ievainoti. Izraēla šos ɡaisa triecienus veica pēc tam, kad ''Hizbullāh'', atriebjoties par Irānas augstākā līdera ājatollas [[Alī Hāmenejī]] nogalināšanu, izšāva raķetes uz Izraēlu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-izraela-apsaudijusi-libanu-beirutas-priekspilsetu-pamet-tukstosiem-iedzivotaju.a636905/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Izraēla apšaudījusi Libānu; Beirūtas priekšpilsētu pamet tūkstošiem iedzīvotāju] lsm.lv 02.03.2026</ref> 4. martā Izraēlas armija iegāja Libānas dienvidu pilsētā Hiamā, kas atrodas aptuveni sešus kilometrus no Izraēlas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2026-izraelas-armija-iegajusi-libana-30-pilsetu-un-ciematu-iedzivotajus-aicina-evakueties.a637399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Izraēlas armija iegājusi Libānā; 30 pilsētu un ciematu iedzīvotājus aicina evakuēties] lsm.lv 04.03.2026</ref> == Pamiera sarunas == 2024. gada 31. maijā ASV prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka Izraēla piedāvājusi jaunu ceļa karti pastāvīga miera sasniegšanai Gazas joslā. Pirmā sešas nedēļas ilgā fāze paredzēja pilnīgu un galīgu uguns pārtraukšanu, Izraēlas spēku atvilkšanu no visām apdzīvotajām teritorijām Gazas joslā, daļas ķīlnieku, tajā skaitā sieviešu, veco ļaužu un ievainoto, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku simtu palestīniešu teroristu atbrīvošanu. Pēc tam notiktu izraēliešu un palestīniešu sarunas par pastāvīgu pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2024-baidens-izraela-izteikusi-piedavajumu-kara-izbeigsanai-gazas-josla.a556267/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Baidens: Izraēla izteikusi piedāvājumu kara izbeigšanai Gazas joslā] lsm.lv 2024. gada 31. maijā</ref> Arī ASV piedāvātais un ANO Drošības padomes atbalstītais plāns paredzēja sešas nedēļas ilgu pamieru, kura laikā ''Hamās'' atbrīvotu daļu no aptuveni 120 izraēliešu ķīlniekiem, bet apmaiņā pret viņiem Izraēla izlaistu no cietumiem nenosauktu skaitu palestīniešu ieslodzīto. Izraēlai arī būtu jāizved savi spēki no Gazas lielākajām pilsētām, kurās varētu atgriezties kara dēļ pārvietotie civiliedzīvotāji. Tikmēr turpinātos netiešās diplomātiskās sarunas starp Izraēlu un ''Hamās'' par pārējo ķīlnieku atbrīvošanu no teroristu gūsta un pilnīgu Izraēlas spēku izvešanu no Gazas.<ref name="LSM12JUN"/> 6. jūlijā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilgas pauzes atsākās pamiera sarunas, kas notika ar ASV, Ēģiptes un Kataras starpniecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.07.2024-izraela-un-hamas-atsak-netiesas-sarunas.a560560/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēla un «Hamās» atsāk netiešas sarunas] lsm.lv 2024. gada 6. jūlijā</ref> 19. septembrī kļuva zināms, ka Izraēla piedāvājusi ASV vienošanās plānu, kas paredz visu Gazas joslā esošo gūstekņu atbrīvošanu apmaiņā pret karadarbības izbeigšanu. Turklāt tiktu ļauts Gazas joslu netraucēti pamest teroristu grupējuma "Hamās" līderim Jahjam Sinvaram un viņa sabiedrotajiem, notiktu Izraēlā ieslodzīto palestīniešu cietumnieku atbrīvošana, Gazas joslas demilitarizācija, kā arī jauna Gazas joslas pārvaldības modeļa ieviešana.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.09.2024-medijs-izraela-piedava-izbeigt-karu-gaza-apmaina-pret-kilnieku-atbrivosanu.a569430/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Medijs: Izraēla piedāvā izbeigt karu Gazā apmaiņā pret ķīlnieku atbrīvošanu] lsm.lv 2024. gada 19. septembrī</ref> 3. decembrī pēc sarunām Kairā, kas noritēja ar Ēģiptes starpniecību, ''Hamās'' un ''Fatah'' vienojās izveidot komiteju, lai kopīgi pārvaldītu Gazas joslu pēc tam, kad būs beidzies karš ar Izraēlu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.12.2024-palestiniesu-konkurejosie-speki-hamas-un-fatah-gatavi-kopigi-parvaldit-gazu-pec-kara.a578748/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Palestīniešu konkurējošie spēki «Hamās» un «Fatah» gatavi kopīgi pārvaldīt Gazu pēc kara] lsm.lv 2024. gada 3. decembrī</ref> 2025. gada 15. janvārī ASV un Katara paziņoja, ka ''Hamās'' un Izraēla ar starpnieku palīdzību panākušas vienošanos, kas paredz uguns pārtraukšanu un 33 ''Hamās'' gūstā esošo izraēliešu atbrīvošanu apmaiņā pret Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu teroristu atbrīvošanu un Izraēlas karavīru atkāpšanos no vairākām Gazas joslas teritorijām. 17. janvārī arī Izraēlas valdība paziņoja, ka ir panāktas vienošanās par darījumu ķīlnieku atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.01.2025-izraelas-premjera-birojs-ar-hamas-panakta-vienosanas-par-kilnieku-atbrivosanu.a584009/ Izraēlas premjera birojs: Ar «Hamās» panākta vienošanās par ķīlnieku atbrīvošanu] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī</ref> 2025. gada 9. oktobrī kļuva zināms, ka Ēģiptē notiekošajās netiešajās sarunās Izraēla un ''Hamās'' piekrita pamieram Gazas joslā un ķīlnieku un ieslodzīto apmaiņai. Pēc Izraēla karaspēku karaspēka atvilkšanas no Gazas joslas ''Hamās'' piekrita trīs dienu laikā atbrīvot izraēliešus. Ziņoja, ka teroristi varētu atdot Izraēlai 22 dzīvos gūstekņus un lielāku daudzumu mirušo līķu. Apmaiņā pret gūstekņiem Izraēla atbrīvotu 250 palestīniešu cietumnieku un vēl kopš kara sākuma aizturētos 1700 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.10.2025-izraela-un-hamas-piekrit-pamieram-gazas-josla-un-kilnieku-apmainai.a617631/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Izraēla un «Hamās» piekrīt pamieram Gazas joslā un ķīlnieku apmaiņai] lsm.lv 2025. gada 9. oktobrī</ref> === Iedzīvotāju pārvietošanas plāni === 2025. gada 4. februārī Donalds Tramps tikšanās laikā ar Benjaminu Netanjahu paziņoja, ka ASV pārņems Gazas joslu un veicinās tās ekonomisko attīstību, kas radīs neierobežotu skaitu darbavietu un mājokļus. Tramps atkārtoja savu ideju, ka gandrīz diviem miljoniem Gazas joslas iedzīvotāju vajadzētu pārcelties uz dzīvi kaimiņos esošajās arābu valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.02.2025-palestiniesi-noraida-trampa-ideju-par-gazas-parnemsanu.a586504/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Palestīnieši noraida Trampa ideju par Gazas pārņemšanu] lsm.lv 2025. gada 5. februārī</ref> Izraēlas valdība pauda atbalstu Trampa plānam par atšķirīgas Gazas radīšanu, kā arī uzsvēra, ka pēc kara šo teritoriju nepārvaldīs ne ''Hamās'', ne Palestīniešu pašpārvalde. 17. februārī kļuva zināms, ka Izraēlas Aizsardzības ministrijā veidos īpašu direkciju Gazas iedzīvotāju brīvprātīgai aizbraukšanai. Emigrantiem paredzēja veidot īpašu palīdzības paketi, un "zaļo izbraukšanas koridoru". [[Līča arābu valstu sadarbības padome]]s valstis, Ēģipte un Jordānija nolēma rīkot apspriedi, lai piedāvātu alternatīvu plānu Trampa idejai pārņemt Gazas joslu ASV kontrolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.02.2025-izraela-veicinas-gazas-joslas-iedzivotaju-aizbrauksanu.a588199/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Izraēla veicinās Gazas joslas iedzīvotāju aizbraukšanu] lsm.lv 2025. gada 18. februārī</ref> === Deklarācija par karadarbības pārtraukšanu === 2025. gada 13. oktobrī [[Šarm eš Šeiha]]s samita laikā ASV prezidents Donalds Tramps, [[Katara]]s emīrs [[Tamīms bin Hameds al Tānī]], [[Ēģipte]]s prezidents [[Abdelfatāhs es Sīsī]] un [[Turcija]]s prezidents [[Redžeps Tajips Erdogans]] Šarm eš Šeihā parakstīja deklarāciju par Izraēlas un "Hamās" karadarbības izbeigšanu Gazas joslā. Samitā piedalījās arī Vācijas kanclers [[Frīdrihs Mercs]], Lielbritānijas premjerministrs [[Kīrs Stārmers]], Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] un citu valstu līderi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.10.2025-tramps-un-citi-vidutaji-paraksta-deklaraciju-par-pamieru-gazas-josla.a618203/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Tramps un citi vidutāji paraksta deklarāciju par pamieru Gazas joslā] lsm.lv 2025. gada 13. oktobrī</ref> == Starptautiskā reakcija == [[Attēls:International Reactions HamasIsrael Oct2023.png|thumb|Starptautiskā reakcija uz ''Hamās'' iebrukumu Izraēlā 2023. gadā ----{{legend|#3D63BD|Valstis, kas nosodīja iebrukumu}}{{legend|#009936|Valstis, kas apsūdzēja Izraēlu konflikta provocēšanā}}{{legend|#FFFF33|Valstis, kas aicināja abas puses deeskalēt situāciju}}{{legend|#F781BF|Valstis, kas brīdināja par situācijas nestabilitāti}}{{legend|#D1DBDD|Nav zināms}} ----{{legend|#CC3333|Izraēla un Palestīna}}]] Liela daļa valstu, tostarp Rietumvalstis, nosodīja ''[[Hamās]]'' par vardarbību un raksturoja izmantoto taktiku kā [[Terorisms|terorismu]], savukārt dažas musulmaņu valstis par eskalācijas galveno cēloni vainoja Izraēlu.<ref name="zinas.tv3.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/rinkevics-starptautiskajai-sabiedribai-ir-jaatbalsta-izraelas-tiesibas-uz-pasaizsardzibu-un-jasniedz-morali-politiskais-atbalsts/|title=Rinkēvičs: Starptautiskajai sabiedrībai ir jāatbalsta Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību un jāsniedz morāli politiskais atbalsts|website=tv3.lv|access-date=2023-10-08|language=lv|archive-date=2023-10-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20231011100221/https://zinas.tv3.lv/latvija/rinkevics-starptautiskajai-sabiedribai-ir-jaatbalsta-izraelas-tiesibas-uz-pasaizsardzibu-un-jasniedz-morali-politiskais-atbalsts/}}</ref> {{Latvija}}: Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] paziņoja, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāatbalsta Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību, kas ir noteiktas starptautiskajās tiesībās, un jāsniedz morāli politiskais atbalsts.<ref name="zinas.tv3.lv"/> {{USA}}: Aizsardzības ministrs [[Loids Ostins]] paziņoja, ka [[Vašingtona]] strādā, lai nodrošinātu Izraēlu ar visu nepieciešamo sevis aizstāvēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/56007200/asv-sola-nodrosinat-izraelai-visu-nepieciesamo-aizsardzibai-hamas-uzbrukumos-dzivibu-zaudejusi-100-izraeliesi|title=ASV sola nodrošināt Izraēlai visu nepieciešamo aizsardzībai; 'Hamas' uzbrukumos dzīvību zaudējuši 100 izraēlieši|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-08|language=lv}}</ref> Prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka “Savienotās Valstis ir kopā ar Izraēlu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/baidens-asv-ir-kopa-ar-izraelu/|title=Baidens: ASV ir kopā ar Izraēlu|website=tv3.lv|access-date=2023-10-11|language=lv|archive-date=2023-10-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20231014151609/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/baidens-asv-ir-kopa-ar-izraelu/}}</ref> {{Vācija}}: Kanclers Olafs Šolcs paziņoja, ka “Vācija pilnībā nosoda asinskāro ''Hamas'' teroraktu, brutālo uzbrukumu nevainīgiem pilsoņiem, pilsoņu sodīšanu ar nāvi, zīdaiņu slepkavības, sieviešu, vīriešu un bērnu nolaupīšanu un holokaustā izdzīvojušo pazemošanu un izrādīšanu, tas ir asinstindzinoši.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7871568/solcs-vacija-izrada-solidaritati-izraelai|title=Šolcs: Vācija izrāda solidaritāti Izraēlai}}</ref> {{Apvienotā Karaliste}}: Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks paziņoja, ka “Lielbritānijas valdība absolūti atbalsta Izraēlu, lai tā aizstāvētos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, izsekotu ''Hamas'', atgūtu ķīlniekus, lai atturētu to no turpmākiem iebrukumiem un stiprinātu jūsu drošību ilgtermiņā."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7879224/lielbritanijas-premjers-ceturtdien-apmekle-izraelu|title=Lielbritānijas premjers ceturtdien apmeklē Izraēlu}}</ref> {{Irāna}}: ajatollas [[Alī Hāmenejī]] galvenais militārais padomnieks paziņoja, ka [[Teherāna]] atbalsta ''Hamās'' uzbrukumus Izraēlai un turpinās atbalstīt kaujiniekus "līdz [[Palestīna]]s un [[Jeruzaleme]]s atbrīvošanai".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/iran-hamas-attacks-against-israel-palestine-jerusalem/|title=Iran’s support for Hamas fans suspicion it’s wrecking Israel-Saudi deal|website=POLITICO|access-date=2023-10-08|date=2023-10-07|language=en}}</ref> {{Krievija}} un {{Ķīna}}ː 2024. gada 22. marta [[ANO Drošības padome]]s (DP) sēdē [[Krievija]] un [[Ķīna]] uzlika veto ASV ierosinātajai rezolūcijai par pamieru Gazā, kaut arī 11 DP dalībvalstis balsoja par (Gajāna atturējās, Alžīrija balsoja pret).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-krievija-un-kina-ano-drosibas-padome-uzliek-veto-asv-rezolucijai-par-pamieru-gaza.a547758/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija un Ķīna ANO Drošības padomē uzliek veto ASV rezolūcijai par pamieru Gazā] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> {{UNO}}: 2024. gada 10. jūnijā ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju par pamieru Gazā, ko atbalstīja 14 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm (Krievija atturējās).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2024-ano-drosibas-padome-aicina-uz-pamieru-gazas-josla.a557538/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme ANO Drošības padome aicina uz pamieru Gazas joslā] lsm.lv 2024. gada 11. jūnijā</ref> 2024. gada 14. novembrī ANO komisija paziņoja, ka Izraēla, neskatoties uz ANO aicinājumiem, Starptautiskās Tiesas rīkojumiem un Drošības padomes rezolūcijām, aplenc Gazas joslu, kavē humānās palīdzības sniegšanu, uzbrūk un nogalina civiliedzīvotājus un palīdzības darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2024-ano-komiteja-izraelas-kara-metodes-gazas-josla-pielidzinamas-genocidam.a576471/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme ANO komiteja: Izraēlas kara metodes Gazas joslā pielīdzināmas genocīdam] lsm.lv 2024. gada 14. novembrī</ref> === Palestīnas neatkarība === Konflikta laikā daudzas valstis, kas iepriekš nebija atzinušas Palestīnu kā valsti, galu galā atzina tās [[Neatkarība|neatkarību]], 2024. gadā to izdarīja [[Spānija]], [[Īrija]], [[Norvēģija]], [[Slovēnija]] un [[Armēnija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://doxa.team/news/2024-06-21-armenia-palestine|title=Армения признала независимость Палестины — МИД республики|last=team|first=DOXA|website=DOXA|access-date=2024-06-21|date=2024-06-21}}</ref> Līdz 2024. gada jūnija beigām 145 no 193 ANO dalībvalstīm, kā arī [[Vatikāns]] un [[Rietumsahāra]] bija atzinušas Palestīnas neatkarību. Izraēlas neatkarību ir atzinušas 163 ANO dalībvalstis, kā arī Vatikāns un Palestīna. == Starptautiskā palīdzība == === ASV === Izraēla lūdza papildu militāro palīdzību [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Vēlāk valsts sekretārs [[Entonijs Blinkens]] paziņoja, ka ASV izskata Izraēlas lūgumus par papildu militāro palīdzību operācijai Gazas joslā. 8. oktobra vakarā tika ziņots, ka ASV prezidents Džo Baidens ir devis rīkojumu par papildu palīdzības sniegšanu Izraēlai un pirmais sūtījums tika nosūtīts. Tikmēr ASV nosūta [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģi]] (jūras spēku trieciengrupas vadībā) uz [[Vidusjūra]]s austrumu daļu — tuvāk Izraēlai.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/ssha-perebrasyvayut-voennye-korabli-i-istrebiteli-blizhe-k-territorii-izrailya/32628472.html|title=США перебрасывают корабли ближе к территории Израиля|work=Радио Свобода|access-date=2023-10-18|date=2023-10-08|language=ru}}</ref> === Vācija === 12. oktobrī Izraēla pieprasīja [[Vācija]]i munīciju kuģiem, bet [[Berlīne]] piekrita nodot 2 kaujas [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātus]]. === Lielbritānija === [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] jūras spēku kuģi devās uz Vidusjūras austrumu daļu, lai sniegtu palīdzību Izraēlai. == Bēgļi == 13. oktobrī [[Izraēlas Aizsardzības spēki|Izraēlas spēki]] aicināja Gazas joslas iedzīvotājus [[Evakuācija|evakuēties]] uz dienvidiem, no lidmašīnām tika nomesti tūkstošiem [[Skrejlapa|skrejlapu]] ar aicinājumu evakuēties. Sākotnēji evakuācijai tika dotas 24 stundas, bet vēlāk termiņš tika vairākkārt pārcelts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://charter97.org/ru/news/2023/10/13/567471/|title=Израиль дал 24 часа на эвакуацию населения севера Газы|website=charter97.org|access-date=2023-10-18|language=ru}}</ref> [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] aicināja atcelt rīkojumu, jo 1,1 miljona cilvēku pārvietošana "radītu postošas humanitāras sekas".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://reitingi.lv/ru/news/sobitija-dnja/134022-cahal-dal-24-casa-na-evakuacij-bolee-milliona-zitelej-gazi.html|title=ЦАХАЛ дал 24 часа на эвакуацию более миллиона жителей Газы - События дня - Latvijas reitingi|last=rosbalt.ru|first=|website=reitingi.lv|access-date=2023-10-18|date=2023-10-18|language=ru}}</ref> [[Pasaules Veselības organizācija|PVO]] aicināja Izraēlu atcelt rīkojumu evakuēt 22 slimnīcas ar aptuveni 2000 pacientiem uz joslas dienvidiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/UNRWA/status/1713565035019088202|title=https://twitter.com/UNRWA/status/1713565035019088202|website=X (formerly Twitter)|access-date=2023-10-18|language=en}}</ref> Izraēlas valdība pirmo reizi vēsturē pavēlēja evakuēt veselu pilsētu. 15. oktobrī varas iestādes centralizēti izveda [[Sderota]]s iedzīvotājus. == Skatīt vēl == * [[Uzbrukums baptistu slimnīcai Gazas joslā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Konflikti]] [[Kategorija:Izraēlas vēsture]] [[Kategorija:2023. gada Izraēlas-Hamās karš]] [[Kategorija:21. gadsimta kari]] p7sgg53lfh3hfgvy57diw88ld6mkb63 Latdivīzija 0 555907 4493529 4484951 2026-07-11T19:22:27Z Otovi 95404 4493529 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste |nosaukums=Latdivīzija |valsts={{Flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR]]<br>{{flaga|Latvija|LSPR}} [[Latvijas SPR]] |daļa no=[[latviešu strēlnieki]]em |karaspēka veids=[[sauszemes bruņotie spēki]] |karavīru skaits=~ 24 000 |militārās operācijas=[[Orlas-Kromu operācija]]<br>[[Perekopa-Čongaras operācija]]<br>[[Poļu—padomju karš]]<br>[[Igaunijas brīvības cīņas]] (atsevišķas daļas) |pakļautība=[[Sarkanā armija|Strādnieku un zemnieku Sarkanajai armijai]]<br>[[Padomju Latvijas armija]]i |pastāvēšana=no 1918. gada 13. aprīļa<br>līdz 1920. gada 29. novembrim }} '''Latdivīzija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Латдивизия'') bija [[divīzija]] [[Krievijas SFPR]] [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] un [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas SPR]] [[Padomju Latvijas armija|armijā]]. == Nosaukumi == * '''Latviešu strēlnieku padomju divīzija''' no 1918. gada 13. aprīļa (SZSA) * '''1. Padomju Latvijas strēlnieku divīzija''' no 1919. gada 12. janvāra (PLA) * '''Latviešu strēlnieku divīzija''' no 1919. gada 26. jūnija (SZSA) * '''53. strēlnieku divīzija''' no 1919. gada 8. jūlija (SZSA) * '''Latviešu strēlnieku divīzija''' no 1919. gada 3. augusta<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/36374|title=latviešu sarkanie strēlnieki|website=enciklopedija.lv|access-date=26.11.2023}}</ref> (SZSA) <small>SZSA — Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija, PLA — Padomju Latvijas armija. PLA sastāvā 1919. gada 11. februārī sāka veidot 2. Padomju Latvijas strēlnieku divīziju, kura tā paša gada jūlijā izformēta.</small> == Izveide == 1918. gada 28. janvārī ([[Vecā un jaunā stila datumi|jaunais stils]]) izdots [[Krievijas SFPR]] [[KSFPR Tautas komisāru padome|Tautas komisāru padomes]] dekrēts "Par Strādnieku un zemnieku Sarkano armiju", ar ko nodibināta [[Sarkanā armija]]. Par pirmo Sarkanajā armijā saformēto divīziju kļuva Latdivīzija, kad 1918. gada 13. aprīlī [[KSFPR Kara lietu Tautas komisariāts]] izdeva pavēli par tās izveidošanu. Jau 1918. gada martā un aprīlī [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] pulki, kas februārī, [[Operācija "Dūres sitiens"|vāciešiem uzbrūkot]], atkāpās uz Padomju Krieviju, tika iekļauti Sarkanajā armijā. 1918. gada februārī vācu neieņemtajā Latvijas daļā bija 9500 latviešu strēlnieku, Padomju Krievijā izvietotajos latviešu pulkos — vēl 5500 (1916. gada oktobrī, tiekot veiktai latviešu strēlnieku bataljonu pārformēšanai pulkos, strēlnieku bija vairāk nekā 30 000). Aprīlī jaunveidojamajā divīzijā brīvprātīgi bija pieteikušies 7000 cilvēku, lielākā daļa no tiem bija agrākie latviešu strēlnieku pulku karavīri.<ref name=":1" /> 1918. gada beigās Latdivīzijā bija 23—24 000 strēlnieku, kā cilvēkresursi divīzijai izmantots apmēram pusmiljons latviešu, kas Pirmajā pasaules karā evakuēti vai [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|devušies bēgļu gaitās]] uz Iekškrieviju. Latdivīzijā ietilpa trīs brigādes ar trim pulkiem katrā. Sākumā katrā pulkā bija divi bataljoni, no 1918. gada rudens — trīs. Vēl divīzijā bija kavalērijas pulks, sapieru bataljoni, pieci artilērijas divizioni, aviācijas grupa. Divīzija nodrošināta ar 9000 durkļu, 2000 zobenu, vairāk nekā 400 ložmetēju, ap 80 lielgabalu un 20 lidmašīnu.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļš uz Latvijas valsti. 1914—1922|last=Vārpa|first=Igors|publisher=Jumava|year=2012|isbn=978-9934-11-060-3|pages=103.—104}}</ref> == Dalība Krievijas pilsoņu karā == {{Nepilnīga nodaļa}} Latdivīzija pilnā sastāvā vai tās apakšvienības piedalījās [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] kaujās pret dažādiem krievu [[Baltā kustība|balto spēkiem]], [[Juzefs Dovbors-Musņickis|Dovbora-Musņicka]] komandēto 1. Poļu korpusu, [[čehoslovāku leģioni]]em, [[Nestors Mahno|Mahno]] grupām, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]]. Bez karadarbības Latdivīzijas vienības piedalījās vairāku pretboļševiku partiju ([[Anarhisms|anarhisti]]) un sacelšanos ([[Kreiso eseru dumpis|kreiso eseru]], zemnieku, [[Jaroslavļas sacelšanās]]) apspiešanā. == Pakļautība == Divīzijai tiekot izveidotai, tā ietilpa Sarkanajā armijā. Ar [[Revolucionārā kara padome|Republikas revolucionārās kara padomes]] 1918. gada 19. oktobra pavēli divīzija tika tieši pakļauta Republikas bruņoto spēku virspavēlniekam (tolaik — [[Jukums Vācietis]]). 1919. gada janvārī divīzija iekļauta Padomju Latvijas armijā (PLA), saimnieciski un daļēji operatīvi pakļauta PLA Revolucionārajai kara padomei. Pēc PLA likvidēšanas 1919. gada jūnijā divīzija atkal iekļauta Sarkanajā armijā.<ref name=":1" /> == Komandsastāvs == '''Divīzijas priekšnieki''' * [[Jukums Vācietis]], no 1918. gada 13. aprīļa * [[Pēteris Avens]], no 1918. gada jūlija * [[Gustavs Mangulis]], no 1919. gada janvāra * [[Antons Martusēvičs]], no 1919. gada marta * [[Frīdrihs Kalniņš]], no 1919. gada oktobra * [[Kirils Stucka]], no 1920. gada jūlija<ref name=":0" /> '''Divīzijas štāba vadītāji''' * Aleksandrs Kosmatovs, priekšnieks * [[Kārlis Švēde]], priekšnieks, no 1919. gada jūnija līdz 1920. gada beigām<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ|first=М.|publisher=Издательство Родина|year=2021|last=Полэ}}</ref> * Jānis Lerhe, priekšnieka palīgs * K. Švēde, priekšnieka palīgs, no 1918. gada augusta<ref name=":2" /> '''Brigāžu komandieri''' * [[Pēteris Dūdiņš]], 1. brigāde * A. Janovskis, 1. brigāde * [[Roberts Lielbiksis]], 2. brigāde * [[Augusts Freibergs]], 2. brigāde * [[Pauls Matisons]], 2. brigāde * [[Žanis Blumbergs]], 3. brigāde * [[Roberts Vaiņāns]], 3. brigāde * [[Frīdrihs Kalniņš]], 3. brigāde * [[Pēteris Dūdiņš]] * [[Pēteris Avens]] '''Pulku komandieri''' * [[Gustavs Mangulis]] * Fricis Rieksts<!-- vai tomēr Riekstiņš? --> * [[Jānis Elsis]], 3. st. pulks, no 1918. gada jūnija<ref name=":2" /> * Jānis Krišjānis, kavalērijas pulks '''Divīzijas komisāri''' * [[Kārlis Pētersons (revolucionārs)|Kārlis Pētersons]] * [[Kārlis Dozītis]] * [[Roberts Apinis]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sarkanā armija Krievijas pilsoņu karā]] rgdtvo4evdq6x5jefpyl12noxrsdgo8 Janvāris (filma) 0 557326 4493614 4469298 2026-07-12T04:34:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493614 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Janvāris | žanrs = [[drāmas filma|drāma]], [[vēsturiska filma]] | režisors = [[Viesturs Kairišs]] | producents = * [[Inese Boka-Grūbe]] * [[Gints Grūbe]] | operators = * [[Vojcehs Starons]] | mākslinieks = [[Ieva Jurjāne]] | mūzika = [[Juste Janulīte]] | izplatītājs = ''[[Mistrus Media]]'' | aktieri = * [[Kārlis Arnolds Avots]] * [[Alise Dzene]] * [[Sandis Runge]] * [[Alekss Kazanavičs]] | attēls = Janvaris plakats.jpg }} '''"Janvāris"''' ir 2022. gadā uzņemta latviešu un lietuviešu filma,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/kino/rezisora-viestura-kairisa-filma-janvaris-apbalvota-ar-lietuvas-nacionalo-kino-balvu/|title=Režisora Viestura Kairiša filma "Janvāris" apbalvota ar Lietuvas nacionālo kino balvu|website=tv3.lv|access-date=2023-12-07|date=2023-06-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> kuras režisors ir [[Viesturs Kairišs]]. Filmas sižets norisinās [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]]. Filmas nacionālā pirmizrāde notika 2022. gada 11. novembrī.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/uz-lielajiem-ekraniem-nonaks-viestura-kairisa-filma-janvaris.a481862/|title=Uz lielajiem ekrāniem nonāks Viestura Kairiša filma «Janvāris»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref> Tā ir saņēmusi vairākus apbalvojumus, gan Latvijā, gan ārvalstīs. == Sižets == Pēc skolas beigšanas Jazis nevar izlemt, kā dzīvot tālāk. Draud iesaukšana [[Sarkanā armija|Padomju armijā]], veidojas pirmās nopietnās attiecības. 90. gadu sākuma bohēma, paaudzes protests. Latvijā tikmēr turpinās cīņa par [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanu]], bet padomju milicijas speciālo uzdevumu vienības [[OMON (Krievija)|OMON]] draud apstādināt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmoto revolūciju]], tāpēc Rīgā sāk būvēt barikādes. Filmas jaunie varoņi ir tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi viņus ierauj notikumu epicentrā un liek izdarīt izvēli. == Filmēšanas gaita == Filma tika uzņemta [[COVID-19 pandēmija]]s laikā.<ref name=":1" /> Filmēšanas laikā tika regulāri veiktas [[COVID-19 diagnosticēšana|COVID-19 pārbaudes]] un stingri ievēroti piesardzības pasākumi. Nevienam no filmēšanas grupas un filmas aktieriem COVID-19 netika atklāts, bet pāris gadījumos filmēšanā nepiedalījās masu skatu dalībnieki, kas bija kļuvuši par inficētas cilvēka kontaktpersonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/434019-viesturs-kairiss-sogad-jau-desmit-reizu-veicis-covid-19-testu|title=Viesturs Kairišs šogad jau desmit reižu veicis Covid-19 testu|website=Jauns.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref> Lai filma vairāk vizuāli līdzinātos 1990. gadiem un tajā iekļautajiem oriģinālajiem dokumentālajiem videokadriem, filmas uzņemšanā izmantotas astoņu milimetru un ''[[Betacam]]'' formātu kameras.<ref name=":1" /> == Apbalvojumi == Filma [[Traibekas filmu festivāls|Traibekas filmu festivālā]] (ASV) ieguva balvu kā labākā ārzemju filma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/viestura-kairisa-filmas-janvaris-latvijas-pirmizrade-notiks-11-novembri.a475253/|title=Viestura Kairiša filmas «Janvāris» Latvijas pirmizrāde notiks 11. novembrī|website=www.lsm.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/kairisa-filma-janvaris-iegust-galveno-balvu-romas-kinofestivala|title=Kairiša filma "Janvāris" iegūst galveno balvu Romas kinofestivālā|website=satori.lv|access-date=2023-12-07|language=en|archive-date=2022-10-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20221022191228/https://satori.lv/article/kairisa-filma-janvaris-iegust-galveno-balvu-romas-kinofestivala}}</ref> [[Romas kinofestivāls|Romas kinofestivālā]] tika iegūtas balvas kategorijās "Labākās filmas", "Labākais režisors" un savukārt galvenās lomas atveidotājs Kārlis Arnolds Avots ieguva balvu kategorijā "Labākais aktieris".<ref name=":2" /> Filma bija nominēta četrās [[Lietuvas nacionālālā kino balva|Lietuvas nacionālālās kino balvas]] “Sudraba dzērve” kategorijās — [[Jons Maksvītis]] (''Jonas Maksvytis'') kā labākais skaņu režisors, [[Juste Janelīte]] (''Juste Janulyte'') kā labākā komponiste, [[Rūta Lečaite]] (''Rūta Lečaitė'') kā labākā kostīmu māksliniece. Filma tika apbalvota kā “Gada labākā minoritārā kopražojuma filma”.<ref name=":0" /> Filma "Janvāris" [[2022. gada Lielā Kristapa balva|2022. gada Nacionālajā kino balvā "Lielais Kristaps"]] bija nominēta divpadsmit kategorijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2022/12/pazinoti-liela-kristapa-nominanti/|title=Paziņoti «Lielā Kristapa» nominanti ← FOLD|website=FOLD|access-date=2023-12-07|archive-date=2023-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20230930130129/https://www.fold.lv/2022/12/pazinoti-liela-kristapa-nominanti/}}</ref> Tā ieguva balvu kategrijās: [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|Labākā pilnmetrāžas spēlfilma]], [[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]], [[Labākais montāžas režisors (Lielais Kristaps)|Labākais montāžas režisors]], [[Labākais filmas mākslinieks (Lielais Kristaps)|Labākais filmas mākslinieks]], [[Labākais kostīmu mākslinieks (Lielais Kristaps)|Labākais kostīmu mākslinieks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ceremonija-godinati-liela-kristapa-laureati-visvairak-balvu-lentei-janvaris.a498259/|title=Ceremonijā godināti «Lielā Kristapa» laureāti; visvairāk balvu lentei «Janvāris»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref> == Lomās == * [[Kārlis Arnolds Avots]] — Jazis * [[Alise Dzene|Alise Dzene (Danovska)]] — Anna * [[Sandis Runge]] — Zeps * [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] — Biruta * [[Artūrs Skrastiņš]] * [[Lauris Dzelzītis]] * [[Imants Strads]] * [[Kaspars Dumburs]] * [[Juhans Ulfsaks]] — [[Juris Podnieks]] * [[Alekss Kazanavičs]] — Andrejs == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{Labākā filma (Lielais Kristaps)}} {{Latvijas kandidāti Amerikas Kinoakadēmijas balvai}} [[Kategorija:2022. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] r7h4ajvwegmwiwr4mzej0gt3yaadfaw 4493620 4493614 2026-07-12T04:56:24Z Baisulis 11523 /* ievads */ atjaunota novecojusī saite....... 4493620 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Janvāris | žanrs = [[drāmas filma|drāma]], [[vēsturiska filma]] | režisors = [[Viesturs Kairišs]] | producents = * [[Inese Boka-Grūbe]] * [[Gints Grūbe]] | operators = * [[Vojcehs Starons]] | mākslinieks = [[Ieva Jurjāne]] | mūzika = [[Juste Janulīte]] | izplatītājs = ''[[Mistrus Media]]'' | aktieri = * [[Kārlis Arnolds Avots]] * [[Alise Dzene]] * [[Sandis Runge]] * [[Alekss Kazanavičs]] | attēls = Janvaris plakats.jpg }} '''"Janvāris"''' ir 2022. gadā uzņemta latviešu un lietuviešu filma,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/kino/rezisora-viestura-kairisa-filma-janvaris-apbalvota-ar-lietuvas-nacionalo-kino-balvu/|title=Režisora Viestura Kairiša filma "Janvāris" apbalvota ar Lietuvas nacionālo kino balvu|website=tv3.lv|access-date=2026-06-12|date=2023-06-06|language=lv}}</ref> kuras režisors ir [[Viesturs Kairišs]]. Filmas sižets norisinās [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]]. Filmas nacionālā pirmizrāde notika 2022. gada 11. novembrī.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/uz-lielajiem-ekraniem-nonaks-viestura-kairisa-filma-janvaris.a481862/|title=Uz lielajiem ekrāniem nonāks Viestura Kairiša filma «Janvāris»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref> Tā ir saņēmusi vairākus apbalvojumus, gan Latvijā, gan ārvalstīs. == Sižets == Pēc skolas beigšanas Jazis nevar izlemt, kā dzīvot tālāk. Draud iesaukšana [[Sarkanā armija|Padomju armijā]], veidojas pirmās nopietnās attiecības. 90. gadu sākuma bohēma, paaudzes protests. Latvijā tikmēr turpinās cīņa par [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanu]], bet padomju milicijas speciālo uzdevumu vienības [[OMON (Krievija)|OMON]] draud apstādināt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmoto revolūciju]], tāpēc Rīgā sāk būvēt barikādes. Filmas jaunie varoņi ir tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi viņus ierauj notikumu epicentrā un liek izdarīt izvēli. == Filmēšanas gaita == Filma tika uzņemta [[COVID-19 pandēmija]]s laikā.<ref name=":1" /> Filmēšanas laikā tika regulāri veiktas [[COVID-19 diagnosticēšana|COVID-19 pārbaudes]] un stingri ievēroti piesardzības pasākumi. Nevienam no filmēšanas grupas un filmas aktieriem COVID-19 netika atklāts, bet pāris gadījumos filmēšanā nepiedalījās masu skatu dalībnieki, kas bija kļuvuši par inficētas cilvēka kontaktpersonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/434019-viesturs-kairiss-sogad-jau-desmit-reizu-veicis-covid-19-testu|title=Viesturs Kairišs šogad jau desmit reižu veicis Covid-19 testu|website=Jauns.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref> Lai filma vairāk vizuāli līdzinātos 1990. gadiem un tajā iekļautajiem oriģinālajiem dokumentālajiem videokadriem, filmas uzņemšanā izmantotas astoņu milimetru un ''[[Betacam]]'' formātu kameras.<ref name=":1" /> == Apbalvojumi == Filma [[Traibekas filmu festivāls|Traibekas filmu festivālā]] (ASV) ieguva balvu kā labākā ārzemju filma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/viestura-kairisa-filmas-janvaris-latvijas-pirmizrade-notiks-11-novembri.a475253/|title=Viestura Kairiša filmas «Janvāris» Latvijas pirmizrāde notiks 11. novembrī|website=www.lsm.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/kairisa-filma-janvaris-iegust-galveno-balvu-romas-kinofestivala|title=Kairiša filma "Janvāris" iegūst galveno balvu Romas kinofestivālā|website=satori.lv|access-date=2023-12-07|language=en|archive-date=2022-10-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20221022191228/https://satori.lv/article/kairisa-filma-janvaris-iegust-galveno-balvu-romas-kinofestivala}}</ref> [[Romas kinofestivāls|Romas kinofestivālā]] tika iegūtas balvas kategorijās "Labākās filmas", "Labākais režisors" un savukārt galvenās lomas atveidotājs Kārlis Arnolds Avots ieguva balvu kategorijā "Labākais aktieris".<ref name=":2" /> Filma bija nominēta četrās [[Lietuvas nacionālālā kino balva|Lietuvas nacionālālās kino balvas]] “Sudraba dzērve” kategorijās — [[Jons Maksvītis]] (''Jonas Maksvytis'') kā labākais skaņu režisors, [[Juste Janelīte]] (''Juste Janulyte'') kā labākā komponiste, [[Rūta Lečaite]] (''Rūta Lečaitė'') kā labākā kostīmu māksliniece. Filma tika apbalvota kā “Gada labākā minoritārā kopražojuma filma”.<ref name=":0" /> Filma "Janvāris" [[2022. gada Lielā Kristapa balva|2022. gada Nacionālajā kino balvā "Lielais Kristaps"]] bija nominēta divpadsmit kategorijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2022/12/pazinoti-liela-kristapa-nominanti/|title=Paziņoti «Lielā Kristapa» nominanti ← FOLD|website=FOLD|access-date=2023-12-07|archive-date=2023-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20230930130129/https://www.fold.lv/2022/12/pazinoti-liela-kristapa-nominanti/}}</ref> Tā ieguva balvu kategrijās: [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|Labākā pilnmetrāžas spēlfilma]], [[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]], [[Labākais montāžas režisors (Lielais Kristaps)|Labākais montāžas režisors]], [[Labākais filmas mākslinieks (Lielais Kristaps)|Labākais filmas mākslinieks]], [[Labākais kostīmu mākslinieks (Lielais Kristaps)|Labākais kostīmu mākslinieks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ceremonija-godinati-liela-kristapa-laureati-visvairak-balvu-lentei-janvaris.a498259/|title=Ceremonijā godināti «Lielā Kristapa» laureāti; visvairāk balvu lentei «Janvāris»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref> == Lomās == * [[Kārlis Arnolds Avots]] — Jazis * [[Alise Dzene|Alise Dzene (Danovska)]] — Anna * [[Sandis Runge]] — Zeps * [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] — Biruta * [[Artūrs Skrastiņš]] * [[Lauris Dzelzītis]] * [[Imants Strads]] * [[Kaspars Dumburs]] * [[Juhans Ulfsaks]] — [[Juris Podnieks]] * [[Alekss Kazanavičs]] — Andrejs == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{Labākā filma (Lielais Kristaps)}} {{Latvijas kandidāti Amerikas Kinoakadēmijas balvai}} [[Kategorija:2022. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] hzea6aklz2vqsa0ymk45c0qghiahid3 Viņpus paradīzei 0 558152 4493780 4483825 2026-07-12T11:00:02Z Stephan1000000 83884 num_seasons = 4 | num_episodes = 27 4493780 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Viņpus paradīzei | image = Beyond Paradise titlecard.png | genre = [[krimināldrāma]]<br />[[komēdijdrāma]] | format = | picture_format = [[1080i]] [[16:9]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) | audio_format = | runtime = 60 minūtes | creator = [[Robert Thorogood|Roberts Torogūds]]<br />[[Tony Jordan|Tonijs Džordans]] | starring = * [[Kris Marshall|Kriss Māršals]] * [[Sally Bretton|Sallija Bretone]] * [[Zahra Ahmadi]] * [[Dylan Llewellyn|Dilans Levelins]] * [[Felicity Montagu|Felisitija Montagjū]] * [[Barbara Flynn|Barbara Flina]] | theme_music_composer = ''Bellowhead'' | opentheme = | composer = Magnuss Fainss | country = {{GBR}} | language = [[Angļu valoda|angļu]] | location = Lū, [[Kornvola]] | network = ''[[BBC One]]'' | company = ''Red Planet Pictures'' | first_aired = {{dat|2023|02|24|n|bez}} | last_aired = ''pašlaik'' | num_seasons = 4 | num_episodes = 27 | channel_LV = | list_episodes = | related = "[[Nāve paradīzē]]"<br />"[[Atgriešanās paradīzē (seriāls)|Atgriešanās paradīzē]]" | website = https://www.bbc.co.uk/programmes/m001jg5h | production_website = }} '''"Viņpus paradīzei"''' ({{val|en|Beyond Paradise}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] krimināldrāmas [[televīzija]]s seriāls, kura pirmā sērija izrādīta 2023. gada 24. februārī. Tas ir kriminālseriāla "[[Nāve paradīzē]]" [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2023/feb/24/beyond-paradise-review-death-in-paradise-kris-marshall-spinoff|title=Beyond Paradise review – Kris Marshall’s detective spinoff swaps sunshine for awful fart gags|work=The Guardian|access-date=2023-12-17|date=2023-02-24|last=Seale|first=Jack|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> un tajā galveno lomu atveido [[Kris Marshall|Kriss Māršals]]. Seriālu [[Latvija|Latvijā]] pārraida [[Latvijas Televīzija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raidijums/vinpus-paradizei/par|title=Par raidījumu - Viņpus paradīzei|website=ltv.lsm.lv|access-date=2023-12-17|language=lv|archive-date=2023-12-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20231217092806/https://ltv.lsm.lv/lv/raidijums/vinpus-paradizei/par}}</ref> 2023. gada 8. aprīlī paziņoja, ka tiek filmēta seriāla otrā sezona un Ziemassvētku speciālizlaidums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/a43534258/beyond-paradise-renewed-season-2/|title=Beyond Paradise future confirmed after series 1 finale|website=Digital Spy|access-date=2023-12-17|date=2023-04-07|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/mediacentre/2023/bbc.com/mediacentre/2023/beyond-paradise-series-2-christmas-special/|title=Hit BBC Drama Beyond Paradise to return for second series and Christmas Special - bbc.co.uk.}}</ref> 2024. gada 26. aprīlī tika izziņota vēl viena Ziemassvētku speciālizlaiduma un trešās sezonas filmēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/mediacentre/2024/beyond-paradise-recommission-series-3-christmas/|title=BBC recommissions Beyond Paradise for a third series and Christmas special|website=www.bbc.co.uk|access-date=2024-05-10|language=en}}</ref> 2025. gada 29. jūlijā tika apstiprināts, ka ir sākta ceturtās sezonas filmēšana.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Beyond Paradise season 4 confirmed by BBC {{!}} Radio Times |url=https://www.radiotimes.com/tv/drama/beyond-paradise-season-4-confirmed-newsupdate/ |website=www.radiotimes.com |accessdate={{dat|2025|12|6||bez}} |language=en |date={{dat|2025|7|29||bez}}}}</ref> == Sižets == Seriāls vēsta par detektīvinspektoru Hamfriju Gudmenu, kurš pameta [[Karību jūra|Karību]] salu Sentmerī, lai būtu kopā ar Martu Loidu. Kad abi saderinājušies, viņi pārceļas uz Martas dzimto pilsētu Šipton-Ebotu, kas atrodas [[Devona|Devonā]], [[Anglija|Anglijā]]. Hamfrijs sāk darbu vietējā policijas iecirknī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fictionalpoliceforcesuk.fandom.com/wiki/South_West_Police_(Beyond_Paradise)|title=South West Police (Beyond Paradise)|website=Fictional Police Forces in UK Media Wiki|access-date=2023-12-24|language=en}}</ref> Viņš spēj atstāt spilgtu iespaidu uz vietējiem policistiem: detektīvseržanti Esteri Viljamsu, [[konstebls|konsteblu]] Kelbiju Hārtfordu un biroja vadītāju Margo Mārtinsu. Visi ir pārsteigti par jaunā [[Detektīvs (profesija)|detektīva]] darba metodēm, kuras izrādās visai iedarbīgas.<ref name=":0" /> == Galvenie varoņi == * [[Kris Marshall|Kriss Māršals]] — detektīvinspektors Hamfrijs Gudmens<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvtropes.org/pmwiki/pmwiki.php/Characters/BeyondParadise2023|title=Beyond Paradise (2023) / Characters|website=TV Tropes|access-date=2023-12-17}}</ref> * [[Sally Bretton|Sallija Bretone]] — Marta Loida, Hamfrija līgava<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/latvija-pasaule/sabiedriba/kriss-marsals-atgriezas-policija.8164|title=Kriss Māršals atgriežas policijā|website=[[lasi.lv]]|access-date=2023-12-17|language=lv}}</ref> * [[Zahra Ahmadi]] — detektīvseržante Estere Viljamsa * [[Dylan Llewellyn|Dilans Levelins]] — [[konstebls]] Kelbijs Hārtfords * [[Felicity Montagu|Felisitija Montagjū]] — Margo Mārtinsa, biroja vadītāja * [[Barbara Flynn|Barbara Flina]] — Anna Loida, Martas māte == Veidošana == === Aktieru atlase === Hamfrijs Gudmens bija viens no populārākajiem seriāla "Nāve paradīzē" varoņiem, un producenti zināja, ka viņš patīk skatītājiem visā pasaulē. Seriāla veidotāji uzskatīja, ka auditorija vēlas uzzināt, kas notika ar Hamfriju un Martu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/mediacentre/mediapacks/bbc.com/mediacentre/mediapacks/beyond-paradise/|title=Beyond Paradise - Meet the cast, characters and creative team behind the Death in Paradise spin-off series|website=www.bbc.co.uk|access-date=2023-12-17|language=en}}</ref> Zahra Ahmadi un Barbara Flina iepriekš bija parādījušās "Nāve paradīzē" sērijās, attēlojot dažādus tēlus. === Vieta === Seriāla darbība risinās izdomātajā Šipton-Ebotas pilsētā [[Devona]]s dienvidos. Tika apsvērtas vairākas vietas, taču producenti izvēlējās Devonu, jo uzskatīja, ka Devona nav tik bieži attēlota televīzijas drāmās. Veidotāji nolēma seriālu filmēt [[Kornvola]]s pilsētā Lū,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inews.co.uk/culture/television/where-beyond-paradise-filmed-location-icornwall-bbcs-death-in-paradise-spin-off-series-2151396|title=Beyond Paradise filming location in Cornwall for the BBC's Death in Paradise spin-off series|last=Aplin|first=Lucy|website=inews.co.uk|access-date=2023-12-17|date=2023-02-24|language=en}}</ref> jo tajā bija plaukstoša zvejas uzņēmumu kopiena. Izdomātā pilsēta atrodas nedaudz tālāk no krasta, lai varētu attīstīt dažādus sižetus.<ref name=":0" /> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |'''1''' |6 |2023. gada 24. februāris |2023. gada 7. aprīlis |- | colspan="2" |'''Ziemassvētku speciālizlaidums''' | colspan="2" |2023. gada 24. decembris |- |'''2''' |6 |2024. gada 22. marts |2024. gada 26. aprīlis |- | colspan="2" |'''Ziemassvētku speciālizlaidums''' | colspan="2" |2024. gada 27. decembris |- |'''3''' |6 |2025. gada 28. marts |2025. gada 2. maijs |- | colspan="2" |'''Ziemassvētku speciālizlaidums''' | colspan="2" |2025. gada 21. decembris |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes televīzijas seriāli]] 7ffl22tdlrv73ccgfzv7afoxv7o4h6q Kārlis Špicvegs 0 558572 4493615 4489321 2026-07-12T04:37:56Z Sreejithk2000 21700 ([[c:GR|GR]]) [[File:Carl Spitzweg - Zollrevision (Päpstliche Zollwache).jpg]] → [[File:Carl Spitzweg - Päpstliche Zollrevision - G 331 - Lenbachhaus.jpg]] File:Carl_Spitzweg_-_Zollrevision_(Päpstliche_Zollwache).jpg merged with File:Carl Spitzweg - Päpstliche Zollrevision - G 331 - Lenbachhaus.jpg 4493615 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Carl_Spitzweg_-_Selbstbildnis_(ca._1842).jpg|thumb|Pašportrets, 1840-1842. gads<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kunstbeziehung.de/mp.php?pCode=5cafe96f27804&rCode=MGS5|title=Georga Šefera muzejs Šveinfurtā|website=Kunstbeziehung.de|access-date=2023-12-29|language=de}}</ref>]] [[Attēls:Carl_Spitzweg.jpg|thumb|Kārlis Špicvegs, apt. 1860. gads]] [[Attēls:Spitzweg_autograph.png|thumb|Monogramma]] '''Francs Kārlis Špicvegs''' ({{val|de|Franz Carl Spitzweg}}; dzimis {{dat|1808|2|5}} Unterpfafenhofenē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://geboren.am/person/carl-spitzweg|title=Kārlis Špicvegs|website=Geboren.am|access-date=2023-12-27|language=de}}</ref>; miris {{dat|1885|9|23}} [[Minhene|Minhenē]]) bija nozīmīgs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uni-marburg.de/de/fotomarburg/das-besonderes-bild/briefbote|title=Pastnieks Rozentālā|website=Philipps-Universität Marburg|access-date=2023-11-20|language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.morgenpost.de/printarchiv/kultur/article102597020/Carl-Spitzweg-war-kein-Spiesser.html|title=Kārlis Špicvegs nebija sīkburžuā|last=Dittmar|first=Peter|access-date=2023-11-20|date=2008-02-05|language=de}}</ref> [[Vācieši|vācu]] [[gleznotājs]] un ilustrators, [[Vēlais romantisms|vēlīnā romantisma]] un [[Bīdermeijers|bīdermeijera]] gleznotājs. == Dzīvesgājums == === Bērnība un jaunība === Kārlis Špicvegs dzimis 1808. gada 5. februārī Unterpfafenhofenē (tagad Germeringa) netālu no [[Minhene]]s. Viņa māte Franciska Špicvega (dzimusi Šmucere) piederēja Minhenes [[Lielais buržujs|augšburžuāzijai]] kā turīga augļu vairumtirgotāja meita. Šmuceru ģimenes īpašums Neihauzera alejā 14 (tagad: Neihauzera iela) bija stalts īpašums, kas vēlāk Kārlim Špicvegam caur mantojumu deva finansiālu neatkarību.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Spitzweg, der Maler und Apotheker: Natur und Naturwissenschaft in seinem Werk|last=Christa Habrich, Wichmann Siegfried|publisher=Christa Habrich|year=2003|isbn=3-7630-2445-X|location=Belser, Stuttgart}}</ref> Kārļa tēvs [[Saimons Špicvegs|Simons Špicvegs]] nāca no Unterpfafenhofenes ciema netālu no Furstenfeldbrukas pilsētas mūsdienu Furstenfeldbrukas apgabalā ([[Augšbavārija|Augšbavārijā]]), kur viņa ģimene bija kļuvusi bagāta. Līdz 1807. gadam Špicvega tēva biznesa bāze bija [[garšviela|garšvielu]] tirdzniecība Minhenē. Viņa radinieki kontrolēja plaukstošus augļu uzņēmumus. Simons Špicvegs bija izglītots uzņēmējs, kurš Minhenē arī ieguva cieņu un reputāciju ar savu politisko darbību. Kārlim Špicvegam bija divi brāļi, kuru karjeru noteica viņu tēvs tāpat kā viņa karjeru. Vecākajam Simonam bija jāpārņem bizness, Kārlim bija jākļūst par farmaceitu, bet jaunākajam Eduardam bija jākļūst par ārstu. Kārlis baudīja pārtikušu bērnību Minhenē. Kad viņa māte nomira 1819. gadā, viņš kļuva par pusbāreni. Tēvs tajā pašā gadā apprecējās ar savas mirušās sievas māsu Mariju Krescenci. Kopš 1819. gada Kārlis Špicvegs apmeklēja Minhenes skolu un ar mainīgiem panākumiem izgāja abas latīņu valodas sagatavošanas nodarbības un divas sagatavošanas klases. Viņš pameta ģimnāziju 1824. gadā pēc otrās (no četrām) ģimnāzijas klasēm.<ref>''Jahres-Bericht von der königlichen Studienanstalt zu München.'' Band 1824. München 1824, S. 27. (auch vorherige und folgender)</ref> === Izglītība === Lai gan viņa mākslinieciskais talants bija pamanāms jau agri (pirmais zīmējums no 1823. gada), Kārlis Špicvegs bija paklausīgs un 1825. gada februārī sāka mācības “pilsētas aptiekā” pie [[Zigmunds Lobers|Zigmunda Lobera]] Erdingā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.merkur.de/lokales/erding/erding-ort28651/jahre-carl-spitzweg-erding-291438.html|title=Kārlim Špicvegam 200. gadi Erdingā|access-date=2023-11-20|date=2008-02-04|language=de}}</ref> ko viņš turpināja no 1825. gada maija direktora [[Francs Ksavers Pettenkofers|Franca Petenkofera]] vadībā Bavārijas karaliskā galma aptiekā Minhenē. 1828. gada 1. decembrī, pēdējā mācību gada laikā, viņa tēvs nomira. 1829. gadā viņš strādāja aptiekā “Löwenapotheke” Štraubingas pilsētā. Viņš tur dzīvoja gadu kopā ar teātra cilvēkiem un gleznotājiem. Tajā gadā vecākais brālis nomira kā tirgotājs Aleksandrijā, Ēģiptē. Kārlis Špicvegs 1830. gadā sāka studēt [[Farmācija|farmāciju]], botāniku un ķīmiju Minhenes Universitātē, kuru absolvēja ar izcilību 1832. gadā. Tagad viņam bija praktizējoša farmaceita licence. 1833. gadā Špicveg pārtrauca farmaceita karjeru. Uzturoties kūrortā Bad Zulcā (Peizenbergā) pēc slimības, viņš nolēma pilnībā veltīt sevi gleznošanai.<ref>Max Biller: ''Peißenberger Heimatlexikon.'' 2., erw. Auflage. 1984, S. 53.</ref> Lēmuma pieņemšanu atviegloja tas, ka viņam toreiz tika piešķirta viņa mantojuma daļa. 1835. gadā viņš kļuva par Minhenes mākslas asociācijas biedru. Kārlis Špicvegs nekad nav apmeklējis akadēmiju; viņš bija [[autodidakts]]. Tam sekoja braucieni uz [[Dalmācija|Dalmāciju]] (1839), uz [[Venēcija|Venēciju]] (1850) un ar ainavu gleznotāju [[Eduards Šleihs vecākais|Eduardu Šleihu]] uz [[Parīze|Parīzi]], [[Londona|Londonu]] (uz [[Lielā izstāde|pirmo pasaules izstādi]]) un atpakaļceļā uz [[Antverpene|Antverpeni]] (1851), uz [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurti pie Mainas]] un [[Heidelberga|Heidelbergu]]. Kopš 1844. gada viņš bija iknedēļas žurnāla "Lidojošās lapas" ([[Vācu valoda|vācu]]: ''[[Lido lapas|Fliegende Blätter]]'') darbinieks, ko viņš apgādāja ar daudziem humoristiskiem zīmējumiem. Neilgi pēc sava jaunākā brāļa nāves Kārlis Špicvegs nomira no [[Smadzeņu insults|insulta]] 1885. gada 23. septembrī 77 gadu vecumā. Viņš tika atrasts savā Minhenes dzīvoklī. Minhenē viņs arī tika apglabāts. == Daiļrade == === Gleznas === Kārlis Špicvegs izveidoja vairāk nekā 1500 attēlu un zīmējumu. No 1824. gada viņš sāka gleznot ar [[Eļļas glezniecība|eļļas krāsām]]. Savas dzīves laikā Špicvegs spēja pārdot ap četrsimt gleznu. Cienītājus un pircējus viņš atrada galvenokārt jaunu pirktspēju ieguvušo iedzīvotāju vidū, lai gan mūsdienās Špicvega gleznu popularitāte sākās tikai pēc Otrā pasaules kara. Viņa glezniecības stils pieder pie [[Vēlais romantisms|vēlā romantisma]]. Sākotnēji Špicvegs bija saistīts ar [[Bīdermeijers|bīdermeijera]] stilu, bet vēlāk viņa glezniecības stils kļuva brīvāks un ļoti tuvs [[Impresionisms|impresionismam]]. Špicvegs jaunībā daudz zīmēja. Pat strādājot aptiekā, viņš zīmēja īstu un iedomātu slimu cilvēku galvas, jaunus un vecus, kā arī oriģinālus no mazpilsētas Štraubingas. Špicvegam īpaši patika šajā idilliskajā pilsētiņā gleznainā mazpilsētas ainava ar šaurajām ieliņām un gracioziem erkeriem, torņiem, strūklakām un akmens figūrām. Šie motīvi atkal un atkal parādās viņa attēlos. Špicvegs attēloja cilvēkus viņu laikā buržuāziskajā vidē. Maza formāta attēlos viņš apraksta bīdermeijera mazo buržuāziju, dīvainos ekscentriskus un romantiskus notikumus. Tas atspoguļoja cilvēku vājības, bet ne zemiskums vai ļaunums. Viss rupjš Špicvegam bija svešs. ''[[Nabaga dzejnieks]]'' — Špicvega vispazīstamākā un populārākā bilde — datēta ar 1839. gadu. Attēlā ''Kaktusu Mīļotājs'' Špicvegs rāda biroja darbinieku sava iecienītā auga, kaktusa, priekšā. Šajā kontekstā pieminēšanas vērtas ir arī tādas gleznas kā ''Pie antikvāra'', ''Sargs pie vārtiem'', ''Astrologs'', ''Alķīmiķis'', ''Grāmatu tārps'', ''Apmeklējums'', ''Ardievas'' un ''Ubagojošais mūziķis''. Sadraudzējoties ar ainavu gleznotāju [[Eduards Šleihs vecākais|Eduardu Šleihu]], ar kuru viņš daudzkārt ceļojis, viņš vairāk apzinājās ainavu. Ar dabas un krāsu izjūtu viņš gleznoja grandiozu kalnu masīvus un to klajus plašumus, romantiskus meža stūrus, zaļos plakankalnes ar mežiem, pļavām un ražas laukiem — pārsvarā labos laikapstākļos; viņam labāk patika pārstāvēt gaismu. Piemēram '', Pie Amerezera'', ''Siena pļaušana kalnos'' un ''Ceļojošie cilvēki''. Špicvegam bija dedzīga krāsu izjūta. Apgūstot farmaceita amatu, viņš ieguva ķīmisko un tehnisko pieredzi savu krāsu ražošanā. Viņš izmantoja unikālu, spilgti zilu krāsu, kas nav atrodama nevienā citā gleznotājā. Viņš arī prata radīt noturīgas krāsas. No saviem garajiem ceļojumiem Špicvegs atveda mājās bagātīgu skiču kolekciju, ko viņš darbnīcā iekļāva savās gleznās. ==== Sadzīves žanrs ==== Špicvegs kā savu specialitāti attīstīja smieklīgo, reizēm ironisko [[Sadzīves žanrs|sadzīves žanru]], kas vēlāk bieži pārtapa par idilli. Populārākie Špicvega attēli ir: * ''[[Nabaga dzejnieks]] :'' gleznainas nabadzības attēlojums * ''[[Grāmatu tārps]] :'' grāmatu zinātnieka tēls * ''[[Pārtvertā mīlestības vēstule]] :'' romantiskas ikdienas ainas attēlojums * ''Reiz (Adīšanas priekšpostenis)'' : dīkstāves priekšpostenis miera laikā (objekts redzams divos attēlos) <gallery> Attēls:Carl_Spitzweg_013.jpg|''Pārtvertā mīlestības vēstule, 1855'' </gallery> ; ''Kur ir pase?'' Špicvegs izsmēja daudzas sava laika paražas. Viņš arī izsmej varasiestādes ar labsirdīgu izsmieklu, kā attēlā, kurā policists lūdz ceļojošajiem mūziķiem [[pase]]s ([[Vācu valoda|vācu]]: Pass). Tā kā policists runā [[Frankija|frankonijas]] dialektā, viens no mūziķiem saprot "[[bass (instruments)|bass]]" un norāda uz mūzikas instrumentu.<gallery> Attēls:Wo_ist_der_Pass_(Carl_Spitzweg).jpg|''Kur ir pase?'' Attēls:Wo_ist_der_Pass_(Ausschnitt).jpg|Fragments </gallery> ; ''Medību nelaime'' Svētdienas mednieks no pilsētas paklupa aiz koku saknēm un noslīdēja lejup pa nogāzi. Ar savu parūku nevietā viņš bezpalīdzīgi karājas pie mednieku somas siksnas un cieši tur šauteni. Špicvegs ir jautri attēlojis šo nelaimi, parādot šausmās ieplestām acīm, labo roku, kas meklē atbalstu, un bikses, kas izstieptas pār vēderu.{{Autoritatīvā vadība}}<gallery> Attēls:Jagdunglueck_(Carl_Spitzweg).jpg|''Medību nelaime'' Attēls:Jagdunglueck_(Ausschnitt_1).jpg|Fragments </gallery> ; ''Strīdīgie mūki / Strīdīgie vientuļnieki'' ''Strīdīgie mūki'' atrodas vientuļniekiem raksturīgā vidē. Kamēr viens no mūkiem norāda uz viņa rakstīto, otrs pieņem negatīvu attieksmi un tajā pašā laikā norāda uz savu prātu. Savukārt ''Strīdīgajiem vientuļniekiem,'' šķiet, vairs nav daudz ko teikt vienam otram. Lielā attālumā viens no otra viens norāda uz debesīm, otrs parāda viņam ka nebūdams pie pilna prāta.<gallery> Attēls:Disputierende_Moenche_(Carl_Spitzweg).jpg|''Strīdīgie mūki'' Attēls:Disputierende_Moenche_(Detail).jpg|Fragments Attēls:Streitende_Einsiedler_(Spitzweg).jpg|''Strīdīgie vientuļnieki'' Attēls:Streitende_Einsiedler_(Ausschnitt_1).jpg|Fragments </gallery> ; ''Portretu gleznotājs'' (1852/1855) un ''Vēstures gleznotājs (1843)'' Kreisajā pusē vīrs, kas valkā baltu priekšautu, padevīgi seko sava kunga skatienam. Viņš atkāpās, lai apskatītu uzgleznoto portretu. Savā mazajā darbnīcā viņš stīvi skatās uz lielformāta portretu uz [[Molberts|molberta]], turēdams rokas uz sāniem. Viņš stāv sava attēla priekšā, molberts sadala attēla vietu uz pusēm. Labajā pusē modelis atrodas uz pjedestāla. Pārsteidzoši ir tas, ka modele nes [[Spāņu tradicionālais kostīms|spāņu kostīmu]] no 17. gadsimta. Pašam modelim nav acīmredzamu spāņu īpašību. Tas rada jautājumu, vai flāmu gleznotāju [[Franss Halss|Fransa Halsa]], [[Antoniss van Deiks|Antonisa van Deika]] vai [[Rembrants|Rembranta]] portreti Špicvegam kalpoja par paraugiem. Ziņkārīgs putns plaši atvērtajā logā simbolizē šķietami neierobežotu brīvību, taču gleznotājam tādas nav. Saules gaisma iekrīt studijā pa lielu logu. <gallery> Attēls:Carl Spitzweg - Der Porträtmaler.jpg|''Portretu gleznotājs, 1852/1855'' Attēls:Der_Portraitmaler_(Ausschnitt_1).jpg|Fragments Attēls:Der_Portraitmaler_(Ausschnitt_2).jpg|Fragments Attēls:Der_Portraitmaler_(Ausschnitt_3).jpg|Fragments Attēls:Carl Spitzweg - Der Historienmaler.jpg|''Vēstures gleznotājs, 1843'' </gallery> [[Attēls:Carl_Spitzweg_Am_Gebirgsbach_.jpg|thumb|''Pie kalnu strauta,'' ap 1880. gadu, divi bērni makšķerē kalnu ainavā, 27 × 12 cm, privātā kolekcija]] Glezna ''Vēstures gleznotājs'' parāda mākslinieka idilli, kas tikai šķiet perfekta. Kā tas bieži notiek ar Špicvega smalko stāstījumu, idille ir mānīga. Jo, rūpīgāk ieskatoties, mākslinieks šķiet apmulsis. Ap to uz grīdas ir arī daudz gleznu. Mākslinieks izmēģinājis spēkus visdažādākajos žanros — reliģiskajā glezniecībā, portretu mākslā, žanru glezniecībā — taču acīmredzot daudzi viņa darbi palika nepārdoti. Pārdošanas veiksme jaunajam māksliniekam nebija labvēlīga. Tāpēc uzvaras dievietes [[Nīke]]s ģipšakmens tika uzdāvināta jestras cepurīte kā viņas garastāvokļa zīme. Šai gleznai ir skaidras autobiogrāfiskas iezīmes. Špicvegs pievēršas saviem neveiksmīgajiem mēģinājumiem pārdot savus darbus savas karjeras sākumā. Uzmanīgāk ieskatoties, uz krāsnij atspiedušās gleznu kastes lielā vāka var atšifrēt nosaukumu “Hanno[...]”. Tas attiecas uz ''Hannoveres mākslas asociāciju'', ar kuras starpniecību Špicvegs dažādos gadījumos mēģināja pārdot gleznas ar mainīgiem panākumiem. Šajā konkrētajā gadījumā Špicvegs bija lūdzis savam aģentam Pihleram nosūtīt gleznu ''Kalnu skolas skolēni (Bērni mežā)'' mākslas asociācijai Hannoverē, lai ar to nopelnītu. To var identificēt priekšplānā labajā pusē. Taču ar “Kalnu skolēniem” viņš to sasniedza tikai ar nepietiekamiem panākumiem — kā arī ar citiem darbiem — īpaši Hannoverē (kur viņš bija sazināms kopš 1838. gada). Tikai pēc kārtējā neveiksmīgā mēģinājuma ''Reinas mākslas asociācijā'' darbs atrada pircēju, kad tas vēlāk tika prezentēts Karlsrūē. Neveiksme Hannoverē mākslinieku acīmredzot nodarbināja daudzus gadus. Gleznu ''Vēstures gleznotājs viņa darbnīcā'' var uzskatīt par "savdabīgu atskaišu ziņojumu par šo konfrontāciju, kas beidzās tikai tad, kad administratīvo darbu pārņēma cits mantzinis".<ref>Siegfried Wichmann: ''Carl Spitzweg. Kunst, Kosten und Konflikte''. Frankfurt a. M. / Berlin 1991, S. 36 — 61. — ''Carl Spitzweg. Verzeichnis der Werke — Gemälde und Aquarelle''. Stuttgart 2002, S. 268, WVZ-Nr. 511</ref> ==== Idille un ainavu attēli ==== No 1859. gada līdz savai nāvei Špicvegs daudz strādāja pie “mazām ainavām”, kuras viņš bieži gleznoja uz savu cigāru kastu dēļiem. Kļūstot vecākam, Špicvegs savus tēlus karikatūriski pārspīlēja mazāk, bet arvien vairāk uzsvēra idillisko. ; Vaļasprieki Špicvegs patika raksturot cilvēkus ar viņu hobijiem. Gleznā ''Kaktusa draugs,'' vecs kungs mājas mētelī, pīpē pīpi, skatās uz savu kaktusu, kas ir uzlicis ziedu. Viņam tas bija ilgi jāgaida un tagad par to klusi priecājas. Špicvegs veido mierīgu vietu, kur daba un cilvēki harmoniski saplūst. ''Kaktusu mīļotājam'' biezais kaktuss parāda sarkanu ziedu. Pliks rakstnieks ar sarkanīgi ķeburainu degunu un svārkiem ar augstu kaklu sliecas pret kaktusu, kas savukārt sliecas pret viņu. Tas, vai pulksteņa svārsta ēnas un svari ir attēloti pareizi vai nepareizi, ir strīdīgs jautājums. ''Tauriņu mednieks'' atkal parāda Špicvega ironisko sēriju. Ar spēcīgām brillēm un pārāk mazu tauriņu tīklu biologs amatieris bezpalīdzīgi stāv tropiska izskata meža vidū, kamēr divi milzīgi zili tauriņi brīvi rotaļājas priekšplānā. Bildes skatītājs tos redz, bet neveiklais tauriņu kolekcionārs tālāk — nē. ''Bēniņos'' redzama aina, kurā skolotāja izskata vīrietis izmanto iespēju aplaistīt savus loga ziedus, lai pie atvērtā loga vērotu jauno kaimiņieni, kas veic mājas darbus, ko viņa atbildēja ar skatienu. ''Ģeologs'' parāda uz lauka strādājošu zemes zinātnes pētnieku, kurš novēro rokās paraugu. <gallery> Attēls:Carl_Spitzweg_027.jpg|''Kaktusu draugs'' Attēls:Carl_Spitzweg_028.jpg|''Kaktusu mīļotājs'' Attēls:Carl Spitzweg Der Schmetterlingsjäger 1840.jpg|''Tauriņu mednieks'' Attēls:Carl_Spitzweg_025.jpg|''Ģeologs'' Attēls:Carl_Spitzweg_-_Im_Dachstübchen_(v.1849).jpg|''Bēniņos'' </gallery> ; Idilles Kopš 1860. gadiem Špicvegs ir intensīvi strādājis pie nakts attēliem un radījis tādus darbus kā ''Serenāde'' mēness gaismā un ''Nakts sargs miegā''. ''Skatu tornis Švandorfā (arī Švāndorfas pilsētas tornis mēness gaismā'') nestāsta stāstu, bet gan ir dabas izpēte. Vecais tornis paceļas pret zvaigžņotajām debesīm, un no tā augšējā loga spīd gaisma.<gallery> Attēls:Carl Spitzweg - Das Ständchen c1860.jpg|''Pilsētiņa'' Attēls:Carl Spitzweg - Der eingeschlafene Nachtwächter.jpg|''Nakts sargs miegā'' Attēls:Der_Blasturm_in_Schwandorf_(Carl_Spitzweg).jpg|''Skatu tornis Švandorfā'' Attēls:Carl Spitzweg - Im Hausgarten.jpg|''Mājas dārzā'' Attēls:Carl_Spitzweg_036.jpg|''Svētdienas pastaiga'' </gallery> ==== Sociālā kritika ==== Špicvega panākumi līdz pat mūsdienām neapšaubāmi ir balstīti uz to, ka savos sīkburžuāziskās, savdabīgās uzvedības aprakstos viņš it kā rāda viegli saprotamu, pārvaldāmu pasauli, ko viņš arī kariķē ar asprātību un ieskatu. Viņa humors bija smalks, un viņš bieži dziļi un pesimistiski kritizēja sava laika pārmetumus. Viņa gleznas, kurās ir tik daudz dīvainu lietu, neliecina par izpratnes trūkumu, bet gan par viņa lieliskām zināšanām par cilvēka dabu. Tajās vienlaikus atspoguļojas arī sīkburžuāziskais [[bīdermeijers]] un revolucionārs [[Pirms marta|Meterniha laikmets]]. Špicvegs bija ne tikai populārs gleznotājs-dzejnieks un satīriskais hronists par “veco labo laiku”, mazpilsētas dzīves ainas līkumotajā vecpilsētas arhitektūrā. Ja uzraudzības valstī valda sociāla saspringtība un ierobežojumi, iedzīvotāji bieži vien atkāpjas privātā stūrī. Špicvega dzīves laikā vārda brīvība tika uzskatīta par ļoti riskantu. Daudzi cilvēki uzskatīja, ka ir ieteicams izvairīties no runām par politiku, ja iespējams. Stingrā cenzūra aizliedza laikrakstus un grāmatas, un daudzus rakstus varēja publicēt tikai pēc piespiedu labojumiem. [[Attēls:Carl_Spitzweg_-_Das_Auge_des_Gesetzes_(Justitia)_-_1857.jpg|thumb|''Justitia, Fiat Justitia, Slēpenī jeb'' ''Taisnīgums nomodā'', 1857]] Gleznotāja prasmīgs triks bija muitnieku, zemessargu, robežsargu un karavīru attēlojumi. Raksturīgas ir Špicvega mākslinieciskās interpretācijas par kara tēmu. Viņš glezno nevis dramatiskas vai varonīgas ainas, bet gan banālas lietas un zaldātus, kas žāvājas, ada vai guļ. Gleznotājs humoristiski pievērsās sīkburžuāzijai, no vienas puses, bet arī sava laika zinātniskajai ticībai un zinātniekiem, no otras puses. Viņa darbi atklāj kontrastus starp tā laika realitāti un valdošo salona zinātni (piemērs: ''Māksla un zinātne,'' kas gleznota ap 1880. gadu), starp entuziasmu par dabu un buržuāziskās realitātes attālumu no dabas (''Svētdienas pastaiga'' 1841), starp reālo dzīves realitāti un tikai teoriju (''Alķīmiķis'', 1860. gadi). Viņa "Justitia" (''Taisnīgums nomodā,'' 1857) darbojas ar satriektu taisnīguma mērogu. [[Pirms marta|Meterniha laikmets]] ietekmēja arī viņa mākslu, lai gan viņam bija liela mākslinieciskā finansiālā neatkarība. Līdz mūsdienām tas tiek uzskatīts par demokrātijas, preses brīvības, vārda brīvības un pulcēšanās brīvības vajāšanas un apspiešanas piemēru. ''Institūta pastaiga'', ko viņš gleznoja 1860. gadā, arī šajā ziņā atklāj Špicvega māksliniecisko kvalitāti — atsvaidzinošu politiskās ainavas bagātināšanu viņa dzīves laikā. Viņa mākslinieciskajā darbā uniformās tērptās skolnieces zem svelmainas vasaras saules "labi aizsargātas" ved cauri ainavai modras mūķenes. Tie arī nodrošina, ka bērnu un jauniešu skatieni nenoklīst no “Tikumības ceļa” uz pļavā nometnes gleznā attēlotajiem mīļotājiem vai lauku sabiedrību. Tikai viena meitene uzdrošinās skatīties uz mīļotājiem ceļa malā. Arī mūsdienās Špicvegs pauž valsts varu un uzraudzību — ne tikai aizsargājošus, bet arī izteikti draudošus represīvas valsts simbolus. 1857. gada gleznā ''Justitia, Fiat Justitia'' policists aiz [[Taisnīgums|Justīcijas]] statujas novēro oficiālo paziņojumu vietu. Tas notiek slēpti attēlā un no kāda mājas stūra ēnas. [[Attēls:Sennerin_und_Moench_(Carl_Spitzweg).jpg|thumb|''Slaucēja un mūks'', 1838]] Špicvegs arī gleznaini ataino priesteru un vientuļnieku dubultstandartus, kuri nododas dzērienam un rijībai, kuri sapņo par erotiskiem piedzīvojumiem un medī sieviešu dzimumu. Viņš attēlo celibāta barjeru kā viegli pārvaramu. Špicvegs to parāda, piemēram, gleznā ''Slaucēja un mūks'' no 1838. gada — garīdznieks mīlas piedzīvojumu un seksuālas baudas meklējumos. Špicvegs poētiski uzbur pasauli, kas virspusējam attēla skatītājam šķiet nevainīga, taču, tuvāk ieskatoties, atklājas neskaidrība. Viņa “Grāmatu tārps” (ap 1850. gadu), kas ilustrē [[Artūrs Šopenhauers|Šopenhauera]] piezīmi “Ikviens domā, ka viņa redzes lauka gals ir pasaules gals”, var klasificēt šajā tēmā, tāpat kā viņa gleznoto “nabaga dzejnieku”. Dzejnieks, atrauts no sakārtotās ikdienas un patvērumu bēniņos, viņam šķiet kā groteska figūra, kā unikāla, dzīvei nederīga būtne. Špicvegam dīvainie tauriņu un putnu ķērāji jeb buržuā kā “Svētdienas mednieks” ir komēdijas pilns tēls, kas smalki izceļ sava laika “muižniecību”, jo īpaši tāpēc, ka toreizējie zemnieki cieta no muižnieku izklaides medībās. Špicvegs piedāvā iespējas aizraujošiem atklājumiem, tā idille ir mānīga un asprātība to atmasko.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nzz.ch/feuilleton/spitzweg-und-wurm-in-wien-situationskomik-und-zeitkritik-im-dialog-ld.1298638|title=Situācijas komēdija un mūsdienu kritika dialogā|access-date=2023-11-20|date=2017-05-31|last=Zelger|first=Franz|issn=0376-6829|language=de}}</ref> Špicvegs parāda arī it kā idillisku mazpilsētu tumšo pusi, kur visi, tā teikt, visu redz un zina. Kā tas var pārvērsties pastāvīgā novērošanā un līdz ar to uzraudzībā, redzams attēlā ''Apsveicējs, kas pasniedz ziedu pušķi (Mūžīgais līgavainis)'' (1872). Gleznā redzamajam kavalierim viņa intīmai atzīšanās mīlestībā acīmredzami nav vietas noslēpumam. Apmēram ducis kaimiņu, kas skatās ārā pa logiem, vai garāmgājēji, kas apgriežas alejā, pārvērš ainu par sociālās kontroles vietu. Viņa agrīnais darbs ''Dzērājs'' (1836) un zīmējums ''Ubags'' (aptuveni 1840/1845) tika radīti pirms revolucionārā 1848. gada. Tie pierāda, ka Špicvegs ir ne tikai psiholoģiski jūtīgs salauztu tēlu un nelaimīgo eksistenču interprets, bet arī nežēlīgs sociālo netaisnību komentētājs. Ap 1835. gadu tapušo zīmējumu Cepuru salonā var saprast arī kā esošo apstākļu kritiku, jo šeit tiek pasniegta liekulība un dubultmorāle. Ar cepuru sortimentu un daudzām kastēm, kas ir maskētas kā vienkārši [[modist]]es veikals, parādītā iestāde patiesībā ir rosīgs bordelis. Savukārt Špicvega zīmējumiem kritiskajam iknedēļas žurnālam ''"Lidojošās lapas"'' bija izteikti politisks saturs. Īpaši pirms un pēc satricinājuma gadiem no 1844. līdz 1852. gadam šis bija viņa cikls ''"Mājas mušas nomodā"'' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Wachtstubenfliegen'') . Špicvegam šis sociāli kritiskais un politiskais aspekts ne vienmēr tika pamanīts. Aloizs Elsens jau pašā sākumā atzīmē: ”Cilvēki apzināti ignorēja kluso brīdinājumu, pamācošu balsi šādos rakstos “Lidojošās lapās”, un tādējādi varēja dominēt uzskats, ka viņam nav nekāda sakara ar savu līdzpilsoņu rīcību kritiskos gados. [..] Patiesībā Špicvegs un mazā grupa ap viņu visas cerības bija likuši uz revolūciju, kas izplatījās no Parīzes uz Leipcigu, Vīni un Minheni, tur neko nesasniedzot." Par Špicvega izteikto politisko interesi viņa Vīnes draugs gleznotājs [[Morics fon Švinds]] (1804—1871) negatīvi ziņoja vēstulē Bernharda Šedeļam 1849. gadā. Viņš viņu nosauca par “politizējošo gleznotāju”, ar ko Švinds runāja par mākslinieku loku ''kafejnīcā Scheidel'', kuru jau ap 1840. gadu bija izveidojis un uzturējis Špicvegs. Kopumā daudzos savos darbos Špicvegs aplūko kontrastus starp iekšējo un ārējo pasauli, starp cilvēkiem un dabu, lai gan nekas neliecina, ka viņš būtu nodarbojies ar šīm filozofiskajām konstrukcijām kaut kādā dziļumā.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|date=2020-01-14|title=Kārlis Špicvegs - humoristisks un kritiski pārdomāts sava laika hronists|url=http://www.altertuemliches.at/files/sw_katalog_hpw.pdf|journal=www.altertuemliches.at|language=de|archive-url=https://web.archive.org/web/20231120195612/https://www.altertuemliches.at/files/sw_katalog_hpw.pdf|archive-date=2023-11-20}}</ref> Pretstatā Špicvegam, ekspresīvie bīdermeijera mākslinieki bieži vien pieņēma konformistisku klusēšanas attieksmi, lai izvairītos no represijām. Viņš ar ironiju izturējās pret toreizējām federālajām struktūrām par iespējamo varas dalīšanu un izmantoja kodētas stratēģijas, lai kritizētu pastāvošo netaisnību. Daudzi Špicvega darbi atklāj viņa ņirgājošo attieksmi pret valsts pilnvarām, īpaši saistībā ar tiesībsargājošajām iestādēm, muitnieku, zemessargu vai pilsoņu karavīru veidolā. Dažreiz viņš atklāj šos galvenos varoņus, piemēram, ''Mušu ķērāju'' (1848), visu to neatbilstību. Pat banāls žests pārvēršas netīšā komēdijā. Daudzo uniformā tērpto vīriešu bezdarbs — augsti bruņotajos laikos, bet bez konkrētiem militāriem konfliktiem — viņā izraisīja groteskus tēlus. Ieroču vietā apsargs gleznā ''Reiz (Adīšanas priekšpostenis)'' (1850) tur rokās adījumu. Karavīri žāvājas no garlaicības, pavada laiku, ķerot mušas vai pat viņa attēlos tiek kariķēti kā aizmiguši, pildot dienesta pienākumus. ''Pāvesta muitas apsardze'' (ap 1855. gadu) nodarbojas ar korupciju. Kamēr virsnieks apskata bagāžu, kāds ceļotājs viņam kaut ko paslīd, lai liktu viņam ignorēt paredzēto muitas pārkāpumu.<ref name=":0" /> ==== Tehnisko jauninājumu prezentācija ==== [[Attēls:CarlSpitzwegGnomEisenbahnbetrachtend.jpg|thumb|''Rūķis skatās uz dzelzceļu'', ap 1848. gadu]] Viņa eļļas glezna, kas tapusi ap 1848. gadu uz cigāru kastes koka vāka, ir ar nosaukumu ''[[Rūķis skatās uz dzelzceļu]]''. Vecā pasaku un leģendāro varoņu pasaule tiek pretstatīta jaunajai pārmaiņu un tehnikas progresa pasaulei. Vācu žurnālists, mākslas tirgotājs, mākslas vēsturnieks un autors Florians Illijs darbu raksturo kā "iespējams, Špicvega trakāko gleznu". Illijs pēta jautājumu par to, vai Špicvega ''Rūķis, kas skatās uz dzelzceļu,'' ir solis atpakaļ, salīdzinot ar četrus gadus vecāko [[Džozefs Melords Viljams Tērners|Viljama Tērnera]] gleznu ''[[Lietus, tvaiks un ātrums|Lietus, tvaiks un ātrums — Viljama Tērnera "Lielā Rietumu dzelzceļa" vilcienu]]'', un atbild uz jautājumu, sakot, ka, no vienas puses, kļūst redzama Špicvega gleznu sīkburžuāzija. No otras puses, viņš meistarīgi kariķē savu tagadni "kā pasaku rūķu pasauli [..], kas tic, ka no savām drošajām alām var novērot modernitātes atnākšanu un aiziešanu". Tomēr Špicvegs noteikti ir paškritisks — gleznotāja perspektīva liecina, ka viņa pozīcija galu galā ir pat dziļāk alā nekā rūķim. Špicvegs sevi noniecoši komentēja "savu reputāciju kā bīdermeijera svētdienas gleznotāju, kurš vēlējās apturēt laiku." Špicvega ''Ierašanās Zejeshauptā'' (ap 1880. gadu) parāda pietauvotu airu tvaikoni ļoti mazas pilsētas piestātnē pie Štarnbergas ezera. Lielāka ceļotāju grupa uzkāpj pa nogāzi uz pilsētu, kas, šķiet, sastāv tikai no dažām mājām, un viņa gleznā redzamais ceļš ved tieši Alpu kalnos. Tvaikoņa kapteinis stāv uz kuģa augšējā klāja formas vāciņā un vēro pūli. Šajā gleznā redzama tūristu idille. Daudzie atklājumi un izgudrojumi Špicvega dzīves laikā ir “progresa laikmets” dažādās zināšanu jomās. Viņš attēlo šī perioda pārstāvjus tādās gleznās kā ''Alķīmiķis (Ķīmiķis)'' (1855/60), ''Ģeologs'' (1865), ''Dabaszinātnieks tropos'' (1835) un ''Astrologs'' (ap 1863). Jo īpaši viņš kā apmācīts farmaceits bija atvērts jaunām zināšanām, un zinātnes radītās realitātes idejas atbilda viņa uzskatiem. Viņš bija arī uzņemts Minhenes Universitātē ķīmijas, fizikas, botānikas, toksikoloģijas, zooloģijas un mineraloģijas priekšmetos. Viņa zinātniskajos attēlos, kas dažkārt ir pat dīvaini, bieži ir atsauces uz tehniskajiem jauninājumiem. Piemēram, parādītais astrologa teleskops attiecas uz fiziķa [[Džozefs Fraunhofers|Džozefa Fraunhofera]] optiskajiem izgudrojumiem un vienlaikus Leonharda Spāta tehniskajiem panākumiem viņa dzimtajā pilsētā Minhenē. Špicvega rīcībā bija ne tikai ''Sarunas no dabas vēstures'' — [[Gotlībs Tobiass Vilhelms|Gotlija Tobiasa Vilhelma]] galvenā darba nosaukums. Pārsteidzoša ir arī viņa interese par humanitārajiem zinātniekiem, kas atdzīvina viņa darbus, piemēram, filozofiem, dzejniekiem vai bibliotekāriem.<ref name=":0" /> ; '''Austrumu noskaņas''' Ceļojumā uz Pasaules izstādi Londonā Špicvegs guva nelielu ieskatu svešu tautu dzīvesveidā, ko uzreiz pārvērta bildēs. Glezna ''Sinagogā'' tapa, iedvesmojoties no Špicvega apmeklējuma [[Prāga]]s “ [[Staronova sinagoga|Vecajā-Jaunajā sinagogā]] ”. Atšķirībā no ''Strīdīgajiem mūkiem'', kuri strīdas gaišā dienas laikā, sinagoga atrodas mistiskā tumsā, kur ir pulcējušies dievbijīgi ebreji, lai pētītu svētos rakstus.{{Autoritatīvā vadība}}<gallery> Attēls:Im_tuerkischen_Basar_(Spitzweg).jpg|''Turcijas bazārā'' Attēls:Carl_Spitzweg_055.jpg|''Harēmā'' Attēls:Carl Spitzweg - In der Synagoge.jpg|''Sinagogā'' </gallery> === Ilustrācijas === [[Attēls:Carl_Spitzweg_-_Der_Blumenfreund.jpg|thumb|''Ziedu draugs'']] Kārlis Špicvegs savāca receptes, kuras viņš bieži nodrošināja ar zīmējumiem vai kolāžām. Viņš savai brāļameitai Ņinai Špicvegai izveidoja ilustrētu recepšu sēriju, kuras, viņaprāt, nākušas no vismaz piecām pavārgrāmatām. Par “Zemeņu [[marmelāde|marmelādi]] ” viņš komentēja: ''Uz šo attiecas tas pats, kas gatavojot ķiršu marmelādi.'' ''Skatiet šos.''<ref>Gerhard Tötschinger: ''Wünschen zu speisen? Ein kulinarischer Streifzug durch die Länder der Österreichischen Monarchie.'' Amalthea Verlag, 1996, ISBN 3-85002-384-2, S. 139.</ref> === Zāļu tējas recepte === Kā farmaceits Špicvegs intensīvi nodarbojās ar [[Fitomedicīna|fitomedicīnu]].<ref name=":1" /> Viņš radīja dažādus tēju maisījumus, tostarp savu slaveno piecu zāļu tēju, ko fitoārste Krista Habriha atklāja senos avotos un prezentēja reportāžā televīzijas programmā " Querbeet " (Bavārijas televīzija),<ref name="Spitzwegs Fuenfkraeutertee" /> sakarā ar izstādi par godu 125. Špicvega nāves gadadienai [[Vācijas Medicīnas vēstures muzejs|Ingolštates Medicīnas vēstures muzejā]]. Tējas sastāvdaļas ir [[Īsta lavanda|lavanda]], [[piparmētra]], [[Mazais mārsils|timiāns]], [[rozmarīns]] un [[Īstais nagliņkoks|krustnagliņa]]. Špicvega gleznā “Ziedu draugs” ir attēlotas četras no piecām tējas sastāvdaļām — lavanda, piparmētra, timiāns un rozmarīns.<ref name="Spitzwegs Fuenfkraeutertee" /> === Dzejoļi === Mazāk zināms ir tas, ka Špicvegs bija arī dzejnieks. Ir publicētas arī vairākas viņa vēstules. <blockquote>'''''Ich als Dichter (''''''''''Es kā dzejnieks'''''''''')''''' ''Wenn ich den Tag schon opfre doch'' ''Rein nur Vergnügens Sachen,'' ''So will ich wenigst’ abends noch'' ''Ein klein Plaisir mir machen.'' ''Ich bitt’, du mußt nur hier von all’n'' ''Auf jeden Schmerz verzichten;'' ''Am Täge nämlich tu ich mal’n,'' ''Und abends tu ich dichten. […]<ref name="Müller / Urban: „''Carl Spitzweg''“2">Müller / Urban: „''Carl Spitzweg''“</ref>''</blockquote>Kad Špicvegs 1865. gadā saņēma Bavārijas [[Svētā Miķeļa ordenis (Bavārija-Kurkön)|Svētā Miķeļa ordeni]], viņš nekavējoties uzrakstīja par to izsmejošu dzejoli:<blockquote>'''''Die Orden (Ordeņi''')<br />'' ''Wenn einer einen Orden kriegt,'' ''Bei uns ist’s so der Brauch,'' ''Sagt jeder grad zu ihm ins G’sicht:'' ''"Verdient hätt‘ ich ihn auch!"'' ''Wahrhaft erfreulich ist dies schon,'' ''Es gibt ein treues Bild!'' ''Wie hoch muß stehen die Nation,'' ''Wo jeder sich so fühlt!!''<ref name="Müller / Urban: „''Carl Spitzweg''“2" /></blockquote> === Gleznas (izlase) === {| class="wikitable sortable" |+ !Glezna !Nosaukums !Gads !Izmērs / Materiāls !Ekspozīcija / Kolekcija / Īpašnieks / Piezīmes |- |[[Attēls:Selbstportrait_(Carl_Spitzweg_um_1832).jpg|119x119px]] |''Pašportrets'' |1832 |9,5 × 9,5 cm, Zīmējums uz papīra |Privātā kolekcija |- |[[Attēls:Sennerin_und_Moench_(Carl_Spitzweg).jpg|123x123px]] |''Slaucēja un mūks'' |1838<ref name=":3" /> |32,3 × 26,4 cm, Eļļa uz audekla |Georga Šefera muzejs, Šveinfurta |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_017_(Der_arme_Poet).jpg|100x100px]] |''Nabaga dzejnieks'' |1839 |38 × 45 cm, Eļļa uz audekla |Jaunā Pinakotēka, Minhene, dāvana no brāļadēla |- |[[Attēls:Carl Spitzweg Der Schmetterlingsjäger 1840.jpg|127x127px]] |''Tauriņu mednieks '' |1840 |31 × 25 cm, Eļļa uz koka |Vīsbādenes muzejs |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_-_Der_verbotene_Weg.jpg|124x124px]] |''Aizliegtais ceļš'' |ap 1840 |38,3 × 31,2 cm | |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_-_Sonntagsspaziergang.jpg|100x100px]] |''Svētdienas pastaiga'' |1841 |28 × 34,5 cm, Eļļa uz koka |Karolino Augusteuma muzejs, Salcburga |- |[[Attēls:Spitzweg_Einsiedler_vor_seiner_Klause@Städel_Museum_Frankfurt20170818_(1).jpg|100x100px]] |''Vientuļnieks patvērumā'' |1844 |30,5 × 34,5 cm, Eļļa uz audekla |Štedelšes mākslas institūts, Frankfurte pie Mainas |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_035.jpg|128x128px]] |''Svētdienas mednieks'' |ap 1845 |40 × 33 cm, Eļļa uz audekla |Štutgartes Valsts galerija |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_(11)English_Tourists.JPG|100x100px]] |''Anglis Kampānijā'' |ap 1845 |40 × 50 cm, Akvarelis |Vecā Nacionālā galerija, Berlīne |- |[[Attēls:CarlSpitzwegGnomEisenbahnbetrachtend.jpg|168x168px]] |''Rūķis, kas skatās uz dzelzceļu '' |ap 1848 |24,0 × 14,7 cm, Eļļa uz koka |Privātā kolekcija Frankonijā |- |[[Attēls:Spitzweg_Der_Rosenfreund@Städel_Museum_Frankfurt20170818.jpg|126x126px]] |''Rožu draugs'' |ap 1847/1850 |38,2 × 30,8 cm, Eļļa uz audekla |Štedelšes mākslas institūts, Frankfurte pie Mainas |- |[[Attēls:Carl Spitzweg - "The Bookworm".jpg|188x188px]] |''Grāmatu tārps'' |ap 1850<ref name=":3" /> |49,5 × 26,8 cm, Eļļa uz audekla |Georga Šefera muzejs, Šveinfurta; divi citi eksemplāri ar gandrīz identiskiem motīviem atrodas Gromaņa muzejā [[Milvoki]] privātā īpašumā. |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_-_Der_Gutsherr.jpg|100x100px]] |''Muižnieks'' |ap 1850 |55,2 × 74,4 cm, Eļļa uz audekla |Privātā kolekcija |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_-_Der_Maler_auf_einer_Waldlichtung,_unter_einem_Schirm_liegend.jpg|162x162px]] |''Gleznotājs meža izcirtumā, guļ zem lietussarga'' |ap 1850 |49,5 × 30,2 cm, Eļļa uz audekla |Privātā kolekcija |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_(13)Venetian_Street.JPG|222x222px]] |''Iela Venēcijā'' |ap 1850 |31,5 × 16 cm, Eļļa uz koka |Vecā Nacionālā galerija, Berlīne |- |[[Attēls:Carl-spitzweg-der-abschied.jpg|176x176px]] |''Ardievas'' |1855 |Eļļa uz audekla |Bavārijas Valsts gleznu kolekcija, Minhene |- |[[Attēls:Carl Spitzweg - Badende Nymphe.jpg|132x132px]] |''Peldēšanās nimfa '' |ap 1855 |54 × 40 cm, Eļļa uz audekla |Privātā kolekcija, Dortmunda |- |[[Attēls:Carl Spitzweg - Ein Besuch.jpg|100x100px]] |''Apmeklējums'' |ap 1855 |21,9 × 26,8 cm, Eļļa uz kartona |Georga Šefera muzejs, Šveinfurta |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_Türken_i_Kaffeehaus_(1).jpg|100x100px]] |''Turki kafijas namā'' |ap 1855 |52 × 41 cm, Eļļa uz audekla |Šaka galerija, Minhene |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_044.jpg|147x147px]] |''Solo'' (fragments) |1855 |43 × 46 cm, Eļļa uz audekla |Privātā kolekcija |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_027.jpg|160x160px]] |''Kaktusu draugs'' |pirms 1858<ref name=":3" /> |54,3 × 32,2 cm, Eļļa uz audekla |Georga Šefera muzejs, Šveinfurta |- |[[Attēls:Carl Spitzweg 028.jpg|127x240px]] |''Kaktusu mīļotājs'' |ap 1850<ref name=":3" /> |39,5 × 22 cm, Eļļa uz audekla |Georga Šefera muzejs, Šveinfurta |- |[[Attēls:Carl-spitzweg-spanisches-staendchen.jpg|126x126px]] |''Spāņu serenāde'' |ap 1856 |67,8 × 53,4 cm, Eļļa uz audekla |Šaka galerija, Minhene |- |[[Attēls:Spitzweg-justitia.jpg|182x182px]] |''Justitia, Fiat Justitia, Slēpenī jeb Taisnīgums nomodā'' |ap 1857 |49 × 27 cm, Eļļa uz audekla |„NS izlaupīta māksla no Villa Hammerschmidt“<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sueddeutsche.de/muenchen/muenchen-villa-hammerschmidt-ns-raubkunst-versteigerung-1.4779807|title=Pilnīgi politiska glezna|website=Süddeutsche Zeitung|access-date=2023-12-27|date=2020-01-31|language=de}}</ref> |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_-_Der_Briefbote_im_Rosenthal.jpg|160x160px]] |'' Pastnieks Rozentālā'' |ap 1858 |73,5 × 46,5 cm, Eļļa uz audekla |Universitātes muzejs, Mārburga |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_Der_Zeitungsleser_1868.jpg|143x143px]] |''Laikrakstu lasītājs mājas dārzā'' |ap 1845/1858 |21,3 × 15,5 cm, Eļļa uz koka |Pfalca galerija Kajzerlauternā |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_-_Aschermittwoch.jpg|151x151px]] |''Pelnu trešdiena'' |ap 1855/1860 |21 × 14 cm, Eļļa uz audekla |Štutgartes Valsts galerija |- |[[Attēls:Spitzweg_Friede_im_Land.jpg|100x100px]] |''Miers valstī'' |1856 |22,8 × 40 cm, Eļļa uz kartona |Privātā kolekcija, nav katalogā |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_(9)his_Cactuses.JPG|167x167px]] |''Priesteris kā kaktusa draugs'' |ap 1856 |29 × 18 cm, Eļļa uz audekla, līmēts uz kartona |Vecā Nacionālā galerija, Berlīne |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_-_Mäherinnen_im_Gebirge.jpg|129x129px]] |''Pļāvējas kalnos'' |ap 1858 |48 × 26,5 cm, Eļļa uz audekla |Privātā kolekcija, Bavārija |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_(1)Austrian_Sentinel.JPG|217x217px]] |''Austrijas apsardzes posts (Austrijas muitas nams)'' |1859 |40 × 20 cm, Eļļa uz audekla |Vecā Nacionālā galerija, Berlīne |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_-_Landschaft_am_Ammersee.jpg|100x100px]] |''Pie Amerezera'' |ap 1860 |15,7 × 32 cm, Eļļa uz koka |Privātā kolekcija |- |[[Attēls:Auf_der_Bastei_(Spitzweg).jpg|100x100px]] |''Uz bastiona'' |ap 1860 |21,5 × 49,5 cm, Eļļa uz audekla |Manheimas mākslas galerija |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_023.jpg|173x173px]] |'' Mūžīgais līgavainis'' |ap 1860 |48 × 27,5 cm, Eļļa uz audekla |Villa Hügel, Esene |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_013.jpg|162x162px]] |''[[Pārtvertā mīlestības vēstule]]'' |ap 1855<ref name=":3" /> |54,2 × 32,3 cm, Eļļa uz audekla |Georga Šefera muzejs, Šveinfurta |- |[[Attēls:Carl Spitzweg - Der Institutsspaziergang.jpg|100x100px]] |''Institūta pastaiga'' |ap 1860 |31,9 × 53,8 cm, Eļļa uz audekla |Jaunā Pinakotēka, Minhene |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_039.jpg|100x100px]] |''Adīšanas priekšpostenis'' |ap 1855<ref name=":3" /> |21,7 × 39,6 cm, Eļļa uz audekla |Georga Šefera muzejs, Šveinfurta, katalogs 795 |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_Einsiedler_Violine_spielend_(1).jpg|100x100px]] |''Vientuļnieks, kas spēlē vijoli'' |ap 1862 |31 × 54 cm, Eļļa uz audekla |Šaka galerija, Minhene |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_043.jpg|181x181px]] |''Hipohondriķis'' |ap 1865 |54 × 31 cm, Eļļa uz audekla |Jaunā Pinakotēka, Minhene |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_(5)Old_tavern.JPG|100x100px]] |''Veca krogs pie Starnbergas ezera'' |1865 |32 × 54 cm, Eļļa uz audekla |Vecā Nacionālā galerija, Berlīne |- |[[Attēls:Spitzweg,_Carl_–_Der_Gartenfreund_(1).JPG|126x126px]] |Dārza draugs |1865 |Eļļa uz audekla |Gērlicas kultūrvēstures muzejs |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_-_Die_Dachstube.jpg|119x119px]] |''Bēniņos'' |ap 1865/70 |30 × 23 cm, Eļļa uz kartona |Vitelsbahas kompensācijas fonds, Minhene |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_-_Bayerische_Gebirgslandschaft.jpg|100x100px]] |Bavārijas kalnu ainava |ap 1870 |64,6 × 78,7 cm, Eļļa uz audekla |Jaunā Pinakotēka, Minhene |- |[[Attēls:Carl Spitzweg - Alter Mönch vor der Klause.jpg|100x100px]] |''Vecs mūks patvērumā'' |ap 1870 |19,3 × 30,7 cm, Eļļa uz audekla |Georga Šefera muzejs, Šveinfurta |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_-_Gähnender_Mönch_um_1870_(Ausschnitt).jpg|167x167px]] |''Žāvājošs mūks (Meditācija) '' |ap 1870 |54,5 × 32,5 cm, Eļļa uz audekla |Wallraf-Richartz-Museum &amp;amp; Fondation Corboud (WRM Dep. 0283) Iznomāta no Vācijas Federatīvās Republikas kopš 1966. gada |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_038.jpg|158x158px]] |Ceļojošo mākslinieku biedrība |ap 1870 |42 × 27,5 cm, Eļļa uz audekla |Von der Heydt-muzejs Vupertālē |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_(7)Recluse_Reading.JPG|161x161px]] |''Vientuļnieks lasot'' |ap 1870—79 |24 × 16 cm, Eļļa uz koka |Vecā Nacionālā galerija, Berlīne |- |[[Attēls:Carl Spitzweg - Der eingeschlafene Nachtwächter.jpg|151x151px]] |''Guļošais naktssargs'' |ap 1875 |29 × 19 cm, Eļļa uz koka |Kurpfelcišes muzejs, Heidelberga |- |[[Attēls:Der_Hexenmeister_(Carl_Spitzweg).jpg|183x183px]] |''Burtnieks'' (arī Burvis un pūķis) |ap 1875 |29,8 × 21,9 cm, Eļļa uz audekla |Georga Šefera muzejs, Šveinfurta; Gandrīz identiska versija lielākā formātā (47,1 × 26,2 cm) tika atdota ebreju kolekcionāra Leo Bendeļa pēctečiem 2019. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.juedische-allgemeine.de/kultur/dr-oetker-gibt-bild-an-juedische-eigentuemer-zurueck/|title=Dr. Otkers atdod gleznu ebreju īpašniekiem|website=Jüdische Allgemeine|access-date=2023-12-27|date=2019-11-20|language=de|archive-date=2023-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20231227113524/https://www.juedische-allgemeine.de/kultur/dr-oetker-gibt-bild-an-juedische-eigentuemer-zurueck/}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|date=2019-11-20|title=Rūdolfa Augusta Otkera mākslas fonds atdod Kārļa Špicvega gleznas ebreju kolekcionāra Leo Bendela pēctečiem|url=https://www.oetker-gruppe.de/Oetker-Group/press-releases-de/2019.11.20_Presseinformation_Kunstsammlung%20Rudolf-August%20Oetker%20GmbH.pdf|journal=www.oetker-gruppe.de|language=de|access-date=2023-12-27|archive-date=2021-08-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20210822090232/https://www.oetker-gruppe.de/Oetker-Group/press-releases-de/2019.11.20_Presseinformation_Kunstsammlung%20Rudolf-August%20Oetker%20GmbH.pdf|accessdate=2023-12-27|archivedate=2021-08-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20210822090232/https://www.oetker-gruppe.de/Oetker-Group/press-releases-de/2019.11.20_Presseinformation_Kunstsammlung%20Rudolf-August%20Oetker%20GmbH.pdf}}</ref> |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_002.jpg|144x144px]] |''Ierašanās Zejeshauptā'' |ap 1880<ref name=":3" /> |68,9 × 49,8 cm, Eļļa uz audekla |Georga Šefera muzejs, Šveinfurta |- |[[Attēls:Carl Spitzweg Der Hagestolz.jpg|100x100px]] |Vecpuisis |ap 1880 |38,2 × 46 cm, Eļļa uz koka |Tēlotājmākslas muzejs, Leipciga |- |[[Attēls:Carl Spitzweg - Die Post.jpg|144x144px]] |''Pasts'' |ap 1880 |33 × 22 cm, Eļļa uz kartona |Privātā kolekcija |- |[[Attēls:Klausner - Carl Spitzweg - Art Museum Riga Bourse 120.jpg|120x120px]] |''Vientuļnieks'' |ap 1880 |Eļļa uz audekla |[[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Mākslas muzejs Rīgas birža]], Rīga, Latvija |- |[[Attēls:Carl_Spitzweg_-_Kunst_und_Wissenschaft.jpg|171x171px]] |''Māksla un zinātne'' |ap 1880 |56,5 × 35 cm, Eļļa uz audekla |Privātā kolekcija |- |[[Attēls:Carl Spitzweg - Päpstliche Zollrevision - G 331 - Lenbachhaus.jpg|127x127px]] |''Pāvesta muitas apsardze'' |ap 1880 |37,5 × 30 cm, Eļļa uz koka |Pilsētas galerija Lenbahhauzā, Minhenē, katalogs 624 |- |[[Attēls:Carl Spitzweg - Drachensteigen - Google Art Project.jpg|332x332px]] |''Pūķa lidošana'' |ap 1880/1885 |38 × 12 cm, Eļļa uz kartona |Vecā Nacionālā galerija, Berlīne |- |[[Attēls:Spitzweg Carl The Astrologer@Kunsthalle Hamburg.JPG|136x240px]] |''Astrologs'' |ap 1863<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://online-sammlung.hamburger-kunsthalle.de/de/suche?term=Carl%20Spitzweg|title=Online Kolekcija|website=Hamburgas mākslas galerija|access-date=2023-12-29|language=de}}</ref> |48 × 27,5 cm, Eļļa uz audekla |Mākslas galerija, Hamburga |- |[[Attēls:Spitzweg Carl Tourists in the Mountains@Kunsthalle Hamburg.JPG|143x240px]] |''Tūristi kalnos'' |pirms 1869<ref name=":2" /> |53,7 × 31,7 cm, Eļļa uz audekla |Mākslas galerija, Hamburga |- |[[Attēls:Spitzweg Carl Hermit@Kunsthalle Hamburg.JPG|320x145px]] |''Vientuļnieks kalnos'' |ap 1870/1875<ref name=":2" /> |27,5 × 58,7 cm, Eļļa uz audekla |Mākslas galerija, Hamburga |- |[[Attēls:Spitzweg Carl Old Gentleman on the Terrace@Kunsthalle Hamburg.JPG|147x240px]] |''Vecais kungs uz terases'' |ap 1875<ref name=":2" /> |21,1 × 11,9 cm, Eļļa uz audekla |Mākslas galerija, Hamburga |} * ''Karavāna'' (ap 1860. gadu; eļļa; 21,5 × 39,5 cm; Radolfcelas pilsētas muzejs) * ''Pjēro un Kolumbīne'', arī Mēģinājums (ap 1875. gadu) * Antikvārs, arī ''Grāmatu antikvārs'' (ap 1880. gadu), privātkolekcija. * ''Antikvārs un divas meitenes'' (ap 1855. gadu, nav katalogā, Šveice, privātkolekcija) * ''Kalnu ganībās'' (1880). * ''Huzārs'' * ''Komandieris'' * ''Tikai domas ir beznodokļu'' * ''Serenāde'' * ''Mineralogs,'' Pforcheima galerija * ''Bērnības draugi'' ap 1855. gadu, Minhene, Lenbahausas pašvaldības galerija, darbu katalogs 996 * ''Flautas koncerts meža interjerā'', Bonna, Federālā prezidenta birojs, katalogs 1069 * ''Žāvošais apsargs (uz Bastiona)'', Minhene, privātā kolekcija, nav katalogā * ''Sardzes postenis'', Braunšveigas pilsētas muzejs, katalogs 793 * ''Grabuļstārķis'', ap 1885. gadu, privātā kolekcija, katalogs 500 * ''Laikrakstu lasītājs dārzā (politiķis dārzā ar kafiju)'', privātkolekcija, katalogs 887 * ''Garīgās padomes lasījums no rīta'', 1847, Hanovere, privātkolekcija. * Lekcija, ap 1878/80 Privātā kolekcija, nav katalogā * ''Zvejas mūks ar bērniem'', ap 1855/60 Privātā kolekcija, nav katalogā * ''Meitene kalnos'', Kanāda, Žorža rags, Ota kolekcija, nav identiska katalogam 320 == Kaps == [[Attēls:Carl_Spitzweg_Grab-1.jpg|thumb| Kaps Minhenes [[Vecā dienvidu kapsēta (Minhene)|vecajos dienvidu kapos]] (5. kapa lauks — 17. rinda — 10./11. vieta) ]] [[Attēls:Carl_Spitzweg_Relief_auf_Grabstein.jpg|thumb|Portrets uz kapakmens]] Špicvega kaps atrodas Minhenes [[Vecā dienvidu kapsēta (Minhene)|Vecajos Dienvidu kapos]] (5. kapa lauks — 17. rinda — 10./11. vieta) . Kapa piemineklis simbolizē aptiekas pudeli. Tas aizstāj sākotnējo kapakmeni, kas vairs nepastāv. == Piemiņa == [[Attēls:Carl_Spitzweg_Briefmarke_2008.jpg|thumb| Vācijas speciālā pastmarka “Kārļa Špicvega 200. dzimšanas diena” no 2008. gada parāda gleznu “[[Nabaga dzejnieks]] ”.]] Viņa dzimtajā pilsētā Germeringa-Unterpfafenhofenā viņa vārdā ir nosaukta [[Kārļa Špicvega vidusskola|Kārļa Špicvega ģimnāzija]], bet Minhenē viņa vārdā ir nosaukta Kārļa Špicvega vidusskola. Vairākas ielas un ceļi Vācijā nes viņa vārdu, piemēram, Bergheimā, Frankentālē (Pfalca), Goslarā, Heidenheimā pie Brencas, Leinfeldenē-Ehterdingenā, Pulheimā, Rēgensburgā, Šveinfurtē, Stendālē, Valdorfā un Veselingā. 1938. gadā viņa vārdā tika nosaukta Špicveggatve Vīnē-Hītzingā. Par godu viņa 200. dzimšanas dienai Vācija 2008. gada 7. februārī izdeva speciālu pastmarku un 10 eiro sudraba piemiņas monētu (tiraža 1 760 000) ar motīvu “Nabaga dzejnieks”.<ref>Bundesgesetzblatt Jahrgang 2008 Teil I Nr. 3, ausgegeben zu Bonn am 25. Januar 2008.</ref> [[Makss Bārta]] bija Kārļa Špicvega darbu kopētājs 20. gadsimtā. ''[[Mazais galma koncerts|Mazā galma koncerts]]'', muzikāla komēdija trīs cēlienos, apraksta Kārļa Špicvega pasauli. Tas nāk no [[Edmunds Niks|Edmunda Nika]] (mūzika) un [[Pols Verhovens (režisors, 1901)|Pola Verhovena]] un [[Tonijs Impekovens|Tonija Impekovena]] (libreto). Darbs sastāv no desmit attēliem, kuru pamatā ir Kārlis Špicvegs. Kā tēls tajā parādās arī “nabaga dzejnieks”. === Izstādes === * 2003: ''Kārlis Špicvegs'', [[Mākslas nams|Haus der Kunst]], Minhene * 2017: ''Kārlis Špicvegs — Ervīns Vurms,'' ''"Garšīgi!'' ''Garšīgi?",'' [[Leopolda muzejs]], Vīne<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.leopoldmuseum.org/de/ausstellungen/82/carl-spitzweg-erwin-wurm|title=Kārlis Špicvegs - Ervīns Vurms {{!}} Izstādes|website=Leopolda muzejs|access-date=2023-12-27|language=de|archive-date=2023-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20231227101947/https://www.leopoldmuseum.org/de/ausstellungen/82/carl-spitzweg-erwin-wurm}}</ref> * 2020. gads: ''Kārlis Špicvegs'', [[Vintertūras mākslas muzejs – rātsnamā|Vintertūras mākslas muzejs]], Vintertūra<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kmw.ch/ausstellungen/carl-spitzweg/|title=Kārlis Špicvegs|website=Kunst Museum Winterthur|access-date=2023-12-27|language=de|archive-date=2023-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20231227102938/https://www.kmw.ch/ausstellungen/carl-spitzweg/}}</ref> === Literatūra === * Sigrida Bērtuleita, Hanss Joahims Neiers (red.): ''Kārlis Špicvegs (1808—1885) un Vilhelms Bušs (1832—1908).'' ''Divas mākslinieku jubilejas.'' Katalogs izstādei Georga Šēfera kolekcijā, Šveinfurtē 2008 un Vilhelma Buša muzejā, Hannoverē 2009. Seemann, Leipciga 2008, ISBN 978-3-86502-193-9. * Makss fon Bēns: ''Kārlis Špicvegs.'' Bīlefelde / Leipciga 1920. * Ričards Braungarts, (Ievads): ''Špicvega buržuāziskais humors ar mākslinieka vēstulēm un anekdotēm.'' Hugo Šmits, Minhene, 1922. gads. * Johannes Glecners: ''“... un vakaros es rakstu dzeju” — 199. gadam.'' ''Kārļa Špicvega dzimšanas diena.'' Izdevums Enhuber, Minhene, 2007, ISBN 978-3-936431-13-1. * Jenss Kristians Jensens: ''Kārlis Špicvegs.'' ''Gleznas un zīmējumi Georga Šēfera muzejā Šveinfurtē.'' Prestel, Minhene, 2007, ISBN 978-3-7913-3747-0. * Jenss Kristians Jensens: ''Kārlis Špicvegs.'' ''Starp rezignāciju un laika kritiku'' (= ''DuMont art paperbacks.'' 26. sēj.). DuMont Schauberg, Ķelne, 1975, ISBN 3-7701-0815-9. * Kristiane Müller, Eberhards Urbans: ''Kārlis Špicvegs — Populāri un nezināmi attēli kopā ar zīmējumiem un pētījumiem, ko papildina dzejoļi un vēstules, atsauksmes un dokumenti.'' Unipart, 1995, ISBN 3-8122-3410-6. * Ginters Roenfārts: ''Kārlis Špicvegs.'' ''Viņa gleznu, eļļas studiju un akvareļu aprakstošais saraksts.'' Bruckmann, Minhene, 1960 (digitālā kopija: urn). * Vilhelms Rudeks (red.): ''Filistieši un grifi smejas.'' ''Kārļa Špicvega attēli un vārdi.'' Leipciga 1913. gads. * Liza Širmere: ''Kārlis Špicvegs.'' EA Seemann, Leipciga 1998, ISBN 3-363-00515-6. * Hanss V. Šmits: ''Kārlis Špicvegs, Ilustrētā bibliogrāfija.'' Isensee, Oldenburga, 2008, ISBN 978-3-89995-538-5. * Ežens Špicvegs (red.): ''Špicvega portfolio: izcilas meistara gleznas vara plāksnīšu reprodukcijā.'' Ar Frīdriha Pehta priekšvārdu. Minhene 1887. * Vilhelms Špicvegs: ''Nezināmais Špicvegs — attēls no bīdermeijera pasaules — dokumenti, vēstules, piezīmes — paziņojis Vilhelms Špicvegs.'' Braun & Schneider, Minhene 1958. * Hermans Uhde-Bernays: ''Kārlis Špicvegs.'' ''Meistara dzīve un darbs; tās nozīme Minhenes mākslas vēsturē.'' Delphin, Minhene, 1913 (pirmā mākslas vēstures monogrāfija par Špicvegu, kas kļuva par pamatu viņa plašajai atpazīstamībai). * Zigfrīds Višmans, Krista Habriha: ''Kārlis Špicvegs, gleznotājs un farmaceits.'' ''Daba un dabaszinātnes viņa darbā.'' Uz izstādi Vācijas Medicīnas vēstures muzejā Ingolštatē. Belser, Štutgarte, 2003, ISBN 3-7630-2445-X. * Zigfrīds Vihmans: ''Kārlis Špicvegs — darbu saraksts.'' ''Gleznas un akvareļi.'' Belser, Štutgarte, 2002, ISBN 3-7630-2395-X. * Zigfrīds Višmans: ''Kārlis Špicvegs — Ceļošana un pārgājieni pa Eiropu un laimīgais leņķis.'' Belser, Štutgarte, 2002, ISBN 3-7630-2396-8. * Birgita Poppe: ''Špicvegs un viņa laiks.'' Jūrnieks Henšels, Leipciga 2015, ISBN 978-3-86502-346-9. * Hanss Maikls Kērners (red.): ''Lielā Bavārijas biogrāfiskā enciklopēdija.'' De Gruyter Saur, Berlīne/Ņujorka, 2005, atkārtots izdevums, 2010, 1864.—1865. == Ārējās saites == * [http://www.cosmopolis.ch/kunst/110/carl_spitzweg_d000000110.htm Carl Spitzweg Katalog und Ausstellung im Museum Georg Schäfer in Schweinfurt] bei ''www.cosmopolis.ch'' * [http://www.stephan-dorn.de/ahnen/beruehmt/SPITZWE.HTM Ahnentafel Carl Spitzweg] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306024200/http://www.stephan-dorn.de/ahnen/beruehmt/SPITZWE.HTM |date={{dat|2016|03|06||bez}} }} bei ''www.stephan-dorn.de'' * [http://heidicon.ub.uni-heidelberg.de/pool/fb/search/Carl%20Spitzweg Carl Spitzweg in HeidICON] Illustrationen der ''Fliegenden Blätter'' * [https://opacplus.bsb-muenchen.de/search?id=BV041997371&db=100 Eintrag zum Nachlass von Carl Spitzweg] im Katalog der [[Bavārijas Valsts bibliotēka|Bayerischen Staatsbibliothek]] * Walter Liedtke: [https://www1.wdr.de/radio/wdr5/sendungen/zeitzeichen/carl-spitzweg-maler-armer-poet-104.html ''23.09.1885 — Todestag des Malers Carl Spitzweg''] WDR „ZeitZeichen“ vom 23. September 2015. (Podcast) == Atsauces == <references responsive=""> <ref name="Spitzwegs Fuenfkraeutertee">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.br-online.de/bayerisches-fernsehen/querbeet/pflanzen-lexikon-kraeuter-carl-spitzweg-ID1283959515710.xml|title=Kārļa Špicvega piecu zāļu tēja|website=Bayerisches Fernsehen|date=2010-09-09|language=de|access-date=2023-12-27|archive-date=2011-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20110222225454/http://www.br-online.de/bayerisches-fernsehen/querbeet/pflanzen-lexikon-kraeuter-carl-spitzweg-ID1283959515710.xml}}</ref> {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1885. gadā mirušie]] [[Kategorija:1808. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sadzīves žanrs]] [[Kategorija:Vācijas mākslinieki]] [[Kategorija:Vācijas gleznotāji]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] ln8h12cq8rc8xxq7v20ea6ir78b3gui Apple Studios 0 560199 4493502 4302770 2026-07-11T18:26:51Z Baisulis 11523 papildināts...... 4493502 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Apple Studios'' | logo = [[Attēls:Apple Studios.svg|200px|class=skin-invert]] | type = [[meitasuzņēmums]] | industry = [[izklaide]] | founded = {{dat|2019|10}} | key_people = {{Plainlist| * Zaeks Van Amburgs * Džeimijs Erlihts }} | services = {{Plainlist| * kino produkcija * televīzijas produkcija }} | parent = ''[[Apple|Apple Inc.]]'' | footnotes = {{Tīmekļa atsauce |url=https://productionlist.com/production-contact/apple-studios/ |title=Apple Studios |website=productionlist.com |date=19 October 2020 |publisher=Film and Television Industry Alliance | access-date=12 October 2022}} }} '''''Apple Studios''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kino]] un [[televīzija]]s produkcijas ražošanas uzņēmums, kas ir ''[[Apple|Apple Inc.]]'' meitasuzņēmums. Dibināts 2019. gada oktobrī, tas specializējas oriģinālu [[seriāls|televīzijas seriālu]] un [[kinofilma|filmu]] izstrādē un producēšanā ''Apple'' digitālajam video [[Interneta televīzija|straumēšanas pakalpojumam]] ''[[Apple TV]]'', kā arī filmu, kas paredzētas izrādīšanai [[kinoteātris|kinoteātros]], izstrādē. Uzņēmuma producētos un veidotos seriālus izdod ar ''Apple Original Series'' zīmolu, savukārt filmas ar ''Apple Original Films'' zīmolu. == Vēsture == 2019. gada oktobrī ''[[The Hollywood Reporter]]'' ziņoja, ka ''[[Apple|Apple Inc.]]'' dibina savu producēšanas uzņēmumu, kuru vadīs Zeks Van Amburgs un Džeimijs Erlihts, lai radītu oriģinālu televīzijas un filmu saturu pakalpojumam ''[[Apple TV|Apple TV+]]''.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|last=Goldberg|first=Lesley|date=October 11, 2019|title=Apple Launches In-House Studio With 'Band of Brothers'/'The Pacific' Follow-Up|url=https://www.hollywoodreporter.com/live-feed/apple-launches-house-studio-band-brothers-pacific-follow-up-1246746|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20191011181941/https://www.hollywoodreporter.com/live-feed/apple-launches-house-studio-band-brothers-pacific-follow-up-1246746 |archive-date=2019-10-11 |access-date=January 29, 2021|website=[[The Hollywood Reporter]]|language=en}}</ref> Sākot ar 2023. gadu, ''Apple Studios'' nolēma sadarboties ar tādām lielām studijām kā ''[[Paramount Pictures]]'', ''[[Sony Pictures]]'', ''[[Universal Pictures]]'' un ''[[Warner Bros. Pictures]]'', lai kinoteātros izlaistu dažas no savām filmām, piemēram, "[[Ziedu mēness slepkavas]]" (2023), "[[Napoleons (2023. gada filma)|Napoleons]]" (2023), "[[Ārgails]]" (''Argylle'', 2024), "[[Aizved mani uz Mēnesi]]" (2024) un "[[F1 (filma)|F1]]" (2025). Viņiem piederētu arī filmu izplatīšanas tiesības digitālai iegādei un mājas video formātā (lai gan minētās filmas vēl nav izlaistas mājas video formātā), taču ''Apple'' saglabā filmu SVOD tiesības. == Ienesīgākās filmas == {| class="wikitable sortable" style=" margin:auto;" |- ! Vieta!! Nosaukums !! Gads !! Ieņēmumi |- ! 1 | "[[F1 (filma)|F1]]" (''F1'') | 2025 | ${{sk|633342436}} |- ! 2 | "[[Napoleons (2023. gada filma)|Napoleons]]" (''Napoleon'') | rowspan="2"| 2023 | ${{sk|221394838}} |- ! 3 | "[[Ziedu mēness slepkavas]]" (''Killers of the Flower Moon'') | ${{sk|158772599}} |- ! 4 | "[[Ārgails]]" (''Argylle'') | rowspan="2" | 2024 | ${{sk|96221061}} |- ! 5 | "[[Aizved mani uz Mēnesi]]" (''Fly Me to the Moon'') | ${{sk|42260534}} |} == Atsauces == {{atsauces}} {{kino-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apple]] s65q4td64m10qvza0ylnec9t8m7cs0c 4493503 4493502 2026-07-11T18:27:32Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:ASV kinostudijas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493503 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Apple Studios'' | logo = [[Attēls:Apple Studios.svg|200px|class=skin-invert]] | type = [[meitasuzņēmums]] | industry = [[izklaide]] | founded = {{dat|2019|10}} | key_people = {{Plainlist| * Zaeks Van Amburgs * Džeimijs Erlihts }} | services = {{Plainlist| * kino produkcija * televīzijas produkcija }} | parent = ''[[Apple|Apple Inc.]]'' | footnotes = {{Tīmekļa atsauce |url=https://productionlist.com/production-contact/apple-studios/ |title=Apple Studios |website=productionlist.com |date=19 October 2020 |publisher=Film and Television Industry Alliance | access-date=12 October 2022}} }} '''''Apple Studios''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kino]] un [[televīzija]]s produkcijas ražošanas uzņēmums, kas ir ''[[Apple|Apple Inc.]]'' meitasuzņēmums. Dibināts 2019. gada oktobrī, tas specializējas oriģinālu [[seriāls|televīzijas seriālu]] un [[kinofilma|filmu]] izstrādē un producēšanā ''Apple'' digitālajam video [[Interneta televīzija|straumēšanas pakalpojumam]] ''[[Apple TV]]'', kā arī filmu, kas paredzētas izrādīšanai [[kinoteātris|kinoteātros]], izstrādē. Uzņēmuma producētos un veidotos seriālus izdod ar ''Apple Original Series'' zīmolu, savukārt filmas ar ''Apple Original Films'' zīmolu. == Vēsture == 2019. gada oktobrī ''[[The Hollywood Reporter]]'' ziņoja, ka ''[[Apple|Apple Inc.]]'' dibina savu producēšanas uzņēmumu, kuru vadīs Zeks Van Amburgs un Džeimijs Erlihts, lai radītu oriģinālu televīzijas un filmu saturu pakalpojumam ''[[Apple TV|Apple TV+]]''.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|last=Goldberg|first=Lesley|date=October 11, 2019|title=Apple Launches In-House Studio With 'Band of Brothers'/'The Pacific' Follow-Up|url=https://www.hollywoodreporter.com/live-feed/apple-launches-house-studio-band-brothers-pacific-follow-up-1246746|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20191011181941/https://www.hollywoodreporter.com/live-feed/apple-launches-house-studio-band-brothers-pacific-follow-up-1246746 |archive-date=2019-10-11 |access-date=January 29, 2021|website=[[The Hollywood Reporter]]|language=en}}</ref> Sākot ar 2023. gadu, ''Apple Studios'' nolēma sadarboties ar tādām lielām studijām kā ''[[Paramount Pictures]]'', ''[[Sony Pictures]]'', ''[[Universal Pictures]]'' un ''[[Warner Bros. Pictures]]'', lai kinoteātros izlaistu dažas no savām filmām, piemēram, "[[Ziedu mēness slepkavas]]" (2023), "[[Napoleons (2023. gada filma)|Napoleons]]" (2023), "[[Ārgails]]" (''Argylle'', 2024), "[[Aizved mani uz Mēnesi]]" (2024) un "[[F1 (filma)|F1]]" (2025). Viņiem piederētu arī filmu izplatīšanas tiesības digitālai iegādei un mājas video formātā (lai gan minētās filmas vēl nav izlaistas mājas video formātā), taču ''Apple'' saglabā filmu SVOD tiesības. == Ienesīgākās filmas == {| class="wikitable sortable" style=" margin:auto;" |- ! Vieta!! Nosaukums !! Gads !! Ieņēmumi |- ! 1 | "[[F1 (filma)|F1]]" (''F1'') | 2025 | ${{sk|633342436}} |- ! 2 | "[[Napoleons (2023. gada filma)|Napoleons]]" (''Napoleon'') | rowspan="2"| 2023 | ${{sk|221394838}} |- ! 3 | "[[Ziedu mēness slepkavas]]" (''Killers of the Flower Moon'') | ${{sk|158772599}} |- ! 4 | "[[Ārgails]]" (''Argylle'') | rowspan="2" | 2024 | ${{sk|96221061}} |- ! 5 | "[[Aizved mani uz Mēnesi]]" (''Fly Me to the Moon'') | ${{sk|42260534}} |} == Atsauces == {{atsauces}} {{kino-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apple]] [[Kategorija:ASV kinostudijas]] 64h0ahd99oynlrovoedckb3kxdh3vzn Grizelda Blanko 0 562653 4493475 4483990 2026-07-11T17:12:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493475 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Grizelda Blanko | vārds_orig = ''Griselda Blanco'' | attēls = [[Attēls:Griselda Blanco Medellin.jpg|200px|Griselda Blanco Medellin]] | att_izmērs = 225px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1943 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 15 | dz_vieta = [[Kartahena (Kolumbija)|Kartahena]], [[Bolivara (departaments)|Bolivara]] {{Kolumbija}} | m_dat_alt = | m_gads = 2012 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 3 | m_vieta = [[Medeljina]], [[Antiokvas departaments]] {{Kolumbija}} | dzīves_vieta = [[Maiami]] | pilsonība = | tautība = [[kolumbietis|kolumbiete]] | nodarbošanās = [[narkobarons|narkobaronese]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Karloss Truhiljo<br>Alberto Bravo<br>Dārio Sepulveda | bērni = 4 dēli<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/kino/kokaina-krustmates-grizeldas-blanko-dels-maikls-stasta-par-mates-noziegumiem-no-sava-skatupunkta/|title=“Kokaīna krustmātes” Grizeldas Blanko dēls Maikls stāsta par mātes noziegumiem no sava skatupunkta|date=2024. gada 22. febr.|website=tv3.lv|access-date=2024. gada 22. Februāris|archive-date=2024. gada 22. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20240222182816/https://izklaide.tv3.lv/kino/kokaina-krustmates-grizeldas-blanko-dels-maikls-stasta-par-mates-noziegumiem-no-sava-skatupunkta/}}</ref> | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Grizelda Blanko Restrepo'''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rcnradio.com/colombia/antioquia/comienza-extincion-de-dominio-a-bienes-de-griselda-blanco-en-antioquia|title=Comienza extinción de dominio a bienes de Griselda Blanco en Antioquia|date=2015. gada 9. sept.|website=www.rcnradio.com}}</ref> ({{val|es|Ana Griselda Blanco Restrepo}}; dzimusi {{dat|1943|2|15}}; mirusi {{dat|2012|9|3}}), pazīstama kā '''Melnā atraitne''' vai '''Kokaīna krustmāte''', bija [[Kolumbija]]s [[narkobarons|narkobaronese]], kura bija ievērojama ar [[Kokaīns|kokaīna]] narkotiku tirdzniecības tīkla vadīšanu un lielu ietekmi noziedzīgajā pasaulē [[Maiami]] pilsētā, [[ASV]] 1970. gados līdz 2000. gadu sākumam, un pastāv uzskats, ka Blanko bija [[Medeljinas karteļa]] dalībniece.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.biography.com/crime/griselda-blanco|title=Everything You Need to Know about the Real Griselda Blanco, Featured in Netflix’s ‘Griselda’|date=2024. gada 25. janv.|website=Biography}}</ref> Blanko tika noslepkavota [[Medeljina|Medeljinā]] 2012. gada 3. septembrī 69 gadu vecumā.<ref>https://www.miamiherald.com/news/local/community/miami-dade/article1942420.html</ref> Kolumbiešu narkobarons [[Pablo Eskobars]] par Grizeldu Blanko ir teicis: <blockquote>"Vienīgais cilvēks, no kura es kādreiz esmu baidījies, bija sieviete, vārdā Grizelda Blanko."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reddit.com/r/narcos/comments/1998vd7/pablo_escobar_the_only_man_i_was_ever_afraid_of/|title=Reddit - The heart of the internet|website=www.reddit.com|access-date=2025-12-17}}</ref></blockquote> == Jaunības gadi == Griselda Blanko Restrepo dzimusi [[Kartahena (Kolumbija)|Kartahenā]], Kolumbijā, valsts ziemeļu piekrastē, pie Karību jūras. Viņa un viņas māte Ana Restrepo pārcēlās uz dienvidiem uz Medeljinu, kad viņai bija trīs gadi; tas viņu bērnībā pakļāva noziedzīgam dzīvesveidam, jo Medeljina gadiem ilgi pārdzīvoja savas sociālekonomiskās, sociālās un politiskās nepatikšanas. Blanko bijušais mīļākais Čārlzs Kosbijs stāstīja, ka 11 gadu vecumā viņa esot nolaupījusi, mēģinājusi izspiest izpirkumu un galu galā nošāva bērnu no augstāko slāņu ģimenes netālu no savas mājas. Blanko arī bija kļuvusi par kabatzagli jau pusaudža gados. Lai izvairītos no savas mātes drauga seksuālās uzmācības, viņa 19 gadu vecumā aizbēga no mājām, līdz 20 gadu vecumā ķērās pie zādzībām, lai izdzīvotu. Tiek arī spekulēts, ka viņa varētu būt nodarbojusies ar prostitūciju, lai šajā laikā spētu sevi uzturēt finansiāli, lai gan viņa to ir noliegusi.<ref>Smith, Jennie Erin (2013). Cocaine Cowgirl: The Outrageous Life and Mysterious Death of Griselda Blanco, the Godmother of Medellin. Byliner Inc. ISBN 978-1-61452-087-0.</ref> == Narkotiku tirdzniecība == Blanko bija galvenā figūra kokaīna tirdzniecības tīkla izveidē starp Kolumbiju un lielajām Ziemeļamerikas pilsētām, piemēram, Maiami un [[Ņujorka|Ņujorku]], kā arī narkotiku tirgotājiem Kalifornijā. Viņas izplatīšanas tīkls, kas aptvēra ASV, pelnīja 80 miljonu [[USD]] mēnesī.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.maxim.com/humor/articles/57005/searchingforthegodmotherofcrime.html|title=Searching For the Godmother of Crime &#124; Maxim.com &#124; Maxim.com|date=2010. gada 14. jūn.|website=web.archive.org|access-date={{dat|2024|02|05||bez}}|archive-date={{dat|2010|06|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100614094614/http://www.maxim.com/humor/articles/57005/searchingforthegodmotherofcrime.html}}</ref> Blanko un viņas pirmais vīrs Karloss Truhiljo nodibināja [[marihuāna]]s tirdzniecības uzņēmumu Kolumbijā. 1964. gadā viņa nelegāli imigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm ar viltotiem dokumentiem, apmetoties uz dzīvi [[Kvīnsa|Kvīnsā]], Ņujorkā kopā ar trim bērniem un otro vīru Alberto Bravo, kokaīna kontrabandistu Medeljinas kartelī. Viņi ātri izveidoja plaukstošu narkotiku tirgotāju tīklu, un 1975. gada aprīlī viņai kopā ar trīsdesmit viņas padotajiem tika izvirzītas federālās apsūdzības narkotiku sazvērestībā. Ģimene aizbēga uz Kolumbiju, lai izvairītos no notiesāšanas, bet viņa atgriezās ASV 70. gadu beigās un sāka savu noziedzīgo darbību Maiami. Viņas atgriešanās sakrita ar vardarbīgu noziegumu uzplaukumu, tostarp simtiem slepkavību gadā, kas notika Maiami apgabalā 1980. gados, šie notikumi kļuva pazīstami kā [[Maiami narkotiku karš]]. Tas bija periods, kad kokaīnu tirgoja vairāk nekā marihuānu.<ref>Corben, Billy (director); Roberts, Jon (actor); Sunshine, Al (actor); Burstyn, Sam (actor); Munday, Mickey (actor); Palumbo, Bob (actor) (January 23, 2007). Cocaine Cowboys (DVD). Magnolia Home Entertainment. ASIN B000KLQUUS. UPC 876964000635. Retrieved October 3, 2010.</ref> Tiesībaizsardzības iestāžu cīņa, lai izbeigtu kokaīna pieplūdumu Maiami, noveda pie ''CENTAC 26'' (centrālās taktiskās vienības) izveides, kas bija kopīga pretnarkotiku operācija starp [[Maiami-Deidas policijas departamentu]] un [[ASV Narkotiku apkarošanas administrācija]]s (DEA).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://books.google.lv/books?id=Y3dGino_7DoC&redir_esc=y|title=Kings of Cocaine: Inside the Medellín Cartel - An Astonishing True Story of Murder, Money and International Corruption|first1=Guy|last1=Gugliotta|first2=Jeff|last2=Leen|date=2011. gada 16. jūl.|publisher=Garrett County Press|via=Google Books}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.vice.com/es/article/griselda-blanco-so-long-and-thanks-for-all-the-cocaine/|title=Griselda Blanco: hasta nunca y gracias por la coca|date=2012. gada 5. sept.}}</ref> == Apcietināšana == 1985. gada 17. februārī Blanko savās mājās arestēja [[ASV Narkotiku apkarošanas administrācija|DEA]] aģenti un pēc tam apsūdzēja kokaīna ražošanas, importa un izplatīšanas organizēšanā. Lieta tika izskatīta federālajā tiesā Ņujorkā, kur viņa tika atzīta par vainīgu un notiesāta uz 15 gadiem cietumā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sherloc.unodc.org/cld/case-law-doc/drugcrimetype/usa/1988/united_states_v_blanco.html|title=United States v Blanco|website=:}}</ref> Soda izciešanas laikā [[Floridas štats|Floridas štatā]] viņai tika izvirzītas apsūdzības trīs papildu apsūdzībās par pirmās pakāpes slepkavībām. Prokuratūra noslēdza darījumu ar vienu no Blanko uzticamākajiem slepkavām Horhi Ajalu, kurš piekrita liecināt, ka Blanko viņam likusi veikt slepkavības; tomēr lieta sabruka tehnisku iemeslu dēļ saistībā ar telefonseksa skandālu starp Ajalu un divām valsts advokātu birojā nodarbinātām sekretārēm.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/d2783734bfb4d93043bae3edec8fbe94|title=Secretaries Suspended Over Phone Sex|date=2021. gada 31. marts|website=web.archive.org|access-date=2024. gada 7. Februāris|archive-date=2021. gada 31. Marts|archive-url=https://web.archive.org/web/20210331015627/https://apnews.com/article/d2783734bfb4d93043bae3edec8fbe94}}</ref> 1998. gadā Blanko atzina savu vainu trīs apsūdzībās otrās pakāpes slepkavībā un viņai tika piespriests 20 gadu cietumsods. 2002. gadā Blanko kā liela cigarešu smēķētāja, cietumā pārcieta sirdslēkmi.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nypost.com/2000/06/08/queens-now-rule-where-kingpins-once-reigned-women-are-running-drug-rings-after-fall-of-colombian-cartels/|title=QUEENS NOW RULE WHERE KINGPINS ONCE REIGNED: WOMEN ARE RUNNING DRUG RINGS AFTER FALL OF COLOMBIAN CARTELS|first=Niles|last=Lathem|date=2000. gada 8. jūn.}}</ref> 2004. gadā, ņemot vērā viņas vājo veselību, viņa tika atbrīvota no cietuma ASV un tika deportēta atpakaļ uz Medeljinu. == Nāve == 2012. gada 3. septembrī Blanko un viņas vedekla, kura bija stāvoklī, devās uz Kardiso miesnieku veikalu, kas atradās uz 29. ielas stūra Medeljinā. Kad viņa izkāpa no mašīnas, neidentificēts slepkava uz motocikla uz viņu divas reizes izšāva, kā rezultātā Blanko zaudēja dzīvību.<ref>https://www.miamiherald.com/latest-news/article1942452.html</ref> Šis noziegums atdarināja slepkavības stilu, ko Blanko praktizēja [[Maiami narkotiku kara]] laikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2012/sep/04/godmother-cocaine-shot-dead-colombia|title='Godmother of cocaine' shot dead in Colombia|date=2012. gada 4. sept.|via=The Guardian}}</ref> == Attēlojums mākslā un kino == Par Blanko ir uzņemtas vairākas dokumentālās filmas, seriāli, filmas un dziesmas, tostarp vairākos gaidāmajos projektos, tostarp: * Kolumbiešu aktrise Lūsa Velaskesa viņu atveido 2012. gada televīzijas seriālā "Pablo Eskobars, Narkotiku karalis" (''Pablo Escobar, The Drug Lord''), Blanko tēls izmantots Greisīlas Rohasas personāžā. * Televīzijas filmā [["Kokaina krustmāte"]] (''Cocaine Godmother''), kuras pirmizrāde notika 2018. gadā kanālā [[Lifetime]], Blanko atveido [[Ketrīna Zeta-Džounsa]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vancouversun.com/entertainment/movies/hollywood-north-catherine-zeta-jones-filming-cocaine-godmother-in-vancouver|title=Catherine Zeta-Jones filming 'Cocaine Godmother' in Vancouver &#124; Vancouver Sun}}</ref> * Blanko lomā [[Sofija Vergara]] 2024. gada [[Netflix]]''[[Netflix]]'' [[Miniseriāls|miniseriālā]] ar nosaukumu [["Griselda"]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130127163923/http://griseldablanco.info/ Griselda Blanco pagina web] Link may not work (last checked 2.April, 2017) * [https://www.washingtonpost.com/wp-srv/local/longterm/drugs/rayful.htm Washington Post: Drugs] * [http://www.redorbit.com/news/oddities/62709/cocaine_godmother_released_from_prison/index.html Red Orbit: Cocaine 'Godmother' Released From Prison] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111123071953/http://www.redorbit.com/news/oddities/62709/cocaine_godmother_released_from_prison/index.html |date=November 23, 2011 }} * [http://panachereport.com/channels/more%20short%20stories/FemaleScarface.htm Female Scarface] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190226174303/http://panachereport.com/channels/more%20short%20stories/FemaleScarface.htm |date=February 26, 2019 }} * [http://law.justia.com/cases/federal/appellate-courts/F2/861/773/138342/ U.S. v. Griselda Blanco, 861 °F.2d 773] {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Kolumbija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Blanko, Grizelda}} [[Kategorija:Kolumbijas cilvēki]] [[Kategorija:Noziedznieki]] [[Kategorija:Kolumbijas noziedznieki]] ihn58jog7f6q3ev9uiu6f1z0m47j53c Futbolistu uzskaitījums ar 500 vai vairāk gūtajiem vārtiem 0 566694 4493426 4459024 2026-07-11T13:41:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493426 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cristiano Ronaldo 2018.jpg|thumb|279x279px|Ar vairāk nekā 900 vārtiem klubu un starptautiskā līmenī kopā, [[Krištianu Ronaldu]] ir visu laiku labākais vārtu guvējs]] Augstākā līmeņa [[Futbols|futbola]] sacensībās 24 spēlētāji karjeras laikā gan klubu, gan starptautiskā līmenī ir guvuši 500 vai vairāk vārtus, liecina [[Starptautiskā Futbola vēstures un statistikas federācija|IFFHS]] pētījums,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iffhs.com/posts/2670|title=IFFHS|website=iffhs.com|access-date=2024-03-18|archive-date=2023-04-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20230408093100/https://iffhs.com/posts/2670}}</ref> kas pirmo reizi publicēts 2007. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elpais.com/deportes/2021-02-14/bican-el-goleador-perdido-tras-el-humo-de-la-guerra.html|title=Bican, el goleador perdido tras el humo de la guerra|last=Relaño|first=Alfredo|website=El País|access-date=2024-03-18|date=2021-02-14|language=es}}</ref> Ņemot vērā visu līmeņu sacensības, saskaņā ar [[Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation|RSSSF]] pētījumu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/players/prolific.html|title=Prolific Scorers Data|website=www.rsssf.org|access-date=2024-03-18}}</ref> (organizācija, ko vācu laikraksts ''[[Der Spiegel]]'' raksturoja kā "futbola statistikas Vikipēdiju")<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/sport/fussball/fc-barcelona-das-prinzip-lionel-messi-ist-teil-des-problems-a-58b0067d-f9e0-4320-af1b-f2815301fb0b|title=FC Barcelona: Das Prinzip Messi ist Teil des Problems|work=Der Spiegel|access-date=2024-03-18|date=2020-07-01|last=Haupt|first=Florian|issn=2195-1349|language=de}}</ref> 75 spēlētāji ir sasnieguši šo rādītāju. Ungārs [[Imre Šlosers]] bija pirmais, kurš sasniedza 500 vārtu robežu, paveicot to 1927. gadā, neilgi pirms karjeras beigšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.origo.hu/sport/sport-futball/2021/03/schlosser-iffhs-ferencvaros-mtk-wiener-ac|title=Schlosser volt az első 500 gólos focista a futball történetében|last=MTI|website=ORIGO|access-date=2024-03-18|date=2021-03-24|language=hu}}</ref> Astoņi spēlētāji ir sasnieguši šo rādītāju vienā klubā, tostarp, [[Jozefs Bicans]] ([[Prāgas "Slavia" (futbols)|''Slavia Prague'']]), [[Džimijs Džounss]] ([[Glenavon F.C.|''Glenavon'']]), [[Džimijs Makgrorijs]] ([[Glāzgovas "Celtic"|''Celtic'']]), [[Lionels Mesi]] ([[FC Barcelona|''Barcelona'']]), [[Gerds Millers]] ([[Minhenes "Bayern"]]), [[Pelē]] ([[Santos Futebol Clube|''Santos'']]), [[Fernandu Peiroteu]] (''[[Sporting CP]]'') un [[Ūve Zēlers]] (''[[Hamburger SV]]'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/37607861/barcelona-messi-stands-pele-ronaldo-eusebio-muller-all-top-goal-scorer-one-club|title=Messi stands above Pele, Ronaldo as all-time top one-club goal scorer|website=ESPN.com|access-date=2024-03-18|date=2020-12-22|language=en}}</ref> No šiem astoņiem Mesi guva visvairāk vārtus, no debijas 2004. gadā līdz kluba pamešanai 2021. gadā kopā gūstot 672 vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/lionel-messi-barcelona-goals-record-b1897701.html|title=Lionel Messi’s record at Barcelona in numbers|website=The Independent|access-date=2024-03-18|date=2021-08-05|language=en}}</ref> [[FIFA]], starptautiskā futbola pārvaldes iestāde, nekad nav publicējusi sarakstu, kurā norādīti labākie vārtu guvēji, un neveic oficiālu uzskaiti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4222158/2021/03/15/ronaldo-congratulated-by-pele-for-breaking-his-goals-record/|title=Cristiano Ronaldo congratulated by Pele for breaking his official goals record|last=Staff|first=The Athletic|website=The Athletic|access-date=2024-03-18|language=en}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2021/03/15/football/ronaldo-career-pele-goals-record-spt-intl/index.html|title=Pele congratulates Cristiano Ronaldo on goal record|last=Church|first=Ben|website=CNN|access-date=2024-03-18|date=2021-03-15|language=en}}</ref> 2020. gadā FIFA atzina Austrijas un Čehijas izlašu spēlētāju, kurš spēlēja no 1930. līdz 1950. gadiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thesefootballtimes.co/2013/07/22/josef-pepi-bican-europes-greatest-goalscorer/|title=Remembering Josef 'Pepi' Bican, once Europe's greatest goalscorer|last=Cripps|first=Simon|website=These Football Times|access-date=2024-03-18|date=2013-07-22|language=en-GB}}</ref> Jozefu Bicanu kā rekordistu, ar aptuveni 805 vārtiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/news/origin1904-p.cxm.fifa.com/the-master-of-marksmen|title=The master of marksmen|website=inside.fifa.com|access-date=2024-03-18|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.repubblica.it/sport/calcio/2021/04/14/news/bican_ossessione_ronaldo-296356943/|title=Ronaldo, l'ossessione viene da un'altra epoca: Josef Bican, il bomber delle tre nazioni|website=Calcio - La Repubblica|access-date=2024-03-18|date=2021-04-14|language=it}}</ref> lai gan [[CNN]], [[BBC]], ''[[France 24]]'' un ''[[O Jogo]]'' visi atzīst, ka Bicana kontā ir iekļauti vārti, kas gūti rezerves komandās un neoficiālās starptautiskajās spēlēs.<ref name=":0" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/55620578|title=Has Ronaldo broken world goals record?|work=BBC Sport|access-date=2024-03-18|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20210121-ronaldo-scores-760th-career-goal-but-is-it-a-world-record|title=Ronaldo scores 760th career goal, but is it a world record?|website=France 24|access-date=2024-03-18|date=2021-01-21|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ojogo.pt/internacional/cristiano-ronaldo/noticias/ronaldo-marca-e-iguala-o-melhor-marcador-de-sempre-13215247.html|title=Cristiano Ronaldo marca e iguala o melhor marcador de sempre|access-date=2024. gada 18. martā|archive-date=2021. gada 11. Jūlijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20210711042326/https://www.ojogo.pt/internacional/cristiano-ronaldo/noticias/ronaldo-marca-e-iguala-o-melhor-marcador-de-sempre-13215247.html}}</ref> [[UEFA]], Eiropas futbola pārvaldes institūcija, ierindo viņu kā visu laiku labāko vārtu guvēju Eiropas augstākās līgas līgās, ar 518 vārtiem, nedaudz apsteidzot ungāru [[Ferencs Puškāšs|Ferencu Puškāšu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/national-associations/news/021c-0f8a782725dd-18b8d292d19d-1000--meet-europe-s-most-prolific-scorer-of-all-time/|title=Meet Europe's most prolific scorer of all time {{!}} Inside UEFA|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-03-18|date=2014-12-04|language=en}}</ref> RSSSF ieskaita Bicanam 948 vārtu guvumus, kas ietver vārtus, kuri gūti ziemas turnīros, kā arī gadījumos, kad viņš ir izvēlēts pārstāvēt reģionālās un pilsētu komandas,<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/soccer/2021/02/02/josef-bican-goal-record-history-cristiano-ronaldo|title=Filling in the Blanks on (Possibly) the Greatest Goalscorer Ever|last=Wilson|first=Jonathan|website=Sports Illustrated|access-date=2024-03-18|date=2021-02-02|language=en-us}}</ref> bet [[Čehijas Futbola asociācija]] apgalvo par kopā 821 vārtu guvumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12194563/cristiano-ronaldo-czech-fa-claims-juventus-striker-has-not-broken-josef-bicans-goalscoring-record|title=Cristiano Ronaldo: Czech FA claims Juventus striker has not broken Josef Bican's goalscoring record|website=Sky Sports|access-date=2024-03-18|language=en}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.idnes.cz/fotbal/reprezentace/josef-bican-cristiano-ronaldo-goly-statistika-prepocitani.A210121_131952_fot_reprez_vp2|title=Ronaldo ještě Bicana nepřekonal. Komise tuzemské legendě přepočítala góly|last=Povejšil|first=Vojtěch|website=iDNES.cz|access-date=2024-03-18|date=2021-01-21|language=cs}}</ref> Spānijas laikraksti ''[[Marca]]'' un ''[[Sport (Spānijas laikraksts)|Sport]]'' norāda, ka gan Bicans, gan Pelē guvuši 762 vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport.es/en/news/barca/all-time-pichichi-stands-messi-ronaldo-battle-11494786|title=All-time Pichichi: How it stands in Messi-Ronaldo battle to be football's top scorer|last=Sport|website=sport|access-date=2024-03-18|date=2021-04-30|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/international-football/2021/02/02/6019b6d522601dc5038b4618.html|title=Cristiano reaches the top: Most goals in football history|website=MARCA|access-date=2024-03-18|date=2021-02-02|language=en}}</ref> Statistiķiem un plašsaziņas līdzekļiem ir grūtības noteikt, kurus vārtus iekļaut, jo tēma ir izraisījusi strīdus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.clarin.com/deportes/cristiano-ronaldo-gigante-alcanzo-760-gritos-convirtio-maximo-goleador-historia-futbol_0_aW9q3yG9G.html|title=Cristiano Ronaldo, gigante: alcanzó los 760 gritos y se convirtió en el máximo goleador de la historia del fútbol|last=Clarín|first=Redacción|website=Clarín|access-date=2024-03-18|date=2021-01-20|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/deportes/futbol/2021/02/02/6019d8eefc6c83d3188b478a.html|title=El doblete de Cristiano y la gran controversia sobre su récord histórico de goles|website=ELMUNDO|access-date=2024-03-18|date=2021-02-02|language=es}}</ref> Bicans savulaik izgāja no svinīgās ceremonijas, ko viņam par godu rīkoja IFFHS pēc tam, kad organizācija no viņa uzskaites bija izslēgusi kara laikā gūtos vārtus, lai gan vēlāk tā atzina 229 vārtus, ko viņš šajā periodā bija iesitis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/obituaries/1366259/Josef-Bican.html|title=Josef Bican|website=The Telegraph|access-date=2024-03-18|date=2001-12-26|language=en}}</ref> Plašsaziņas līdzekļi visā pasaulē, piemēram, ''[[Sky Sports]]'', [[ESPN]] un ''[[Globo Esporte]]'', apgalvo, ka brazīliešu uzbrucējam Pelē un viņa laikmeta spēlētājiem [[draudzības spēle]]s bija ļoti svarīgas spēles, kuras izraisīja lielāku rezonansi, un ir jāiekļauj šie vārtu guvumi,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12103159/pele-at-80-busting-the-myths-surrounding-the-brazilian-great|title=Pele at 80: Busting the myths surrounding the Brazilian great|website=Sky Sports|access-date=2024-03-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/37612913/why-santos-claims-goat-taken-seriously|title=Pele's 1,000+ goals: Why Santos' claims about the G.O.A.T. should be taken seriously|website=ESPN.com|access-date=2024-03-19|date=2021-03-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ge.globo.com/programas/esporte-espetacular/noticia/superado-por-cr7-e-messi-pele-tem-gols-em-amistosos-apagados-e-reacende-polemica.ghtml|title=Superado por CR7 e Messi, Pelé tem gols em amistosos apagados e reacende polêmica|website=ge|access-date=2024-03-19|date=2021-01-10|language=pt-br}}</ref> kamēr žurnālists Hjū Makilvanijs tās reiz raksturoja kā tikai "peļņas ekskursijas", kurām bija maz "atbilstības Pelē kā lieliska spēlētāja realitātei".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2015/jul/14/the-forgotten-story-of-pele-and-the-santos-touring-circus|title=The forgotten story of … when Pelé and the Santos circus came to England|work=The Guardian|access-date=2024-03-19|date=2015-07-14|last=Miller|first=Nick|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Kad tika ziņots, ka argentīniešu uzbrucējs Mesi ir pārspējis rekordu ar vienā klubā gūtajiem vārtiem (644 Spānijas klubā [[FC Barcelona|''Barcelona'']]), Pelē bijušais klubs ''[[Santos Futebol Clube|Santos]]'' noraidīja apgalvojumu, izplatot paziņojumu, kurā teikts, ka 448 Pelē gūtie vārti draudzības spēlēs nav ieskaitīti,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12174061/lionel-messi-santos-deny-barcelona-forward-broke-peles-goalscoring-record|title=Lionel Messi: Santos deny Barcelona forward broke Pele's goalscoring record|website=Sky Sports|access-date=2024-03-19|language=en}}</ref> un apgalvojot, ka daudzi vārti tika gūti pret "visu laiku labākajām komandām".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/37610034/pele-scored-1091|title=Santos deny Messi record: Pele scored 1,091|website=ESPN.com|access-date=2024-03-19|date=2020-12-28|language=en}}</ref> Šim paziņojumam Pelē piekrita, ''[[Instagram]]'' vietnē publiski mainot savu kopējo gūto vārtu skaitu uz 1283.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbssports.com/soccer/news/pele-refuses-to-acknowledge-cristiano-ronaldo-and-lionel-messi-breaking-his-goal-scoring-records/|title=Pele refuses to acknowledge Cristiano Ronaldo and Lionel Messi breaking his goal-scoring records|website=CBSSports.com|access-date=2024-03-19|date=2021-01-05|language=en}}</ref> Ziņojot par Mesi statistiku, ''Barcelona'' apgalvoja, ka, tā kā Bicans un Pelē, kā arī [[Ervins Helmhens]] un [[Abe Lenstra]], cita starpā, lielāko daļu vārtu guva līgās, kuras netika spēlētas valsts līmenī, viņu vārtu guvumi ir jāapšauba un potenciāli nav jāieskaita,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/news/1062623/messi-greatest-goalscorer-ever|title=Messi: Greatest goalscorer ever?|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2024-03-19|language=en}}</ref> savukārt kara laikā gūtie vārti, zemākajos līmeņos un reģionālajās divīzijās, tādu spēlētāju kā Bicana, [[Ferencs Deāks|Ferenca Deāka]], Puškāša, Zēlera, Millera, [[Tūliu Maravilja]]s un [[Roberts Levandovskis|Roberta Levandovska]], arī ir apšaubāmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/3185136/2022/03/16/individual-scoring-records-which-goals-count-who-on-earth-is-bican-and-what-about-pele/|title=Individual scoring records: Which goals count, who on earth is Bican, and what about Pele?|last=Cox|first=Michael|website=The Athletic|access-date=2024-03-19|language=en}}</ref> Tika ziņots, ka 2024. gada 30. martā portugāļu uzbrucējs [[Krištianu Ronaldu]] gadā guva 900. vārtus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12961/12194018/cristiano-ronaldo-becomes-top-goalscorer-in-football-history|title=Cristiano Ronaldo becomes top goalscorer in football history|website=Sky Sports|access-date=2024-03-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/en/2021/01/21/videos/1611185299_247222.html|title=Cristiano Ronaldo scored 900 goals|last=AStv|website=Diario AS|access-date=2024-03-19|date=2021-01-20|language=en-us}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/de/das-ph%C3%A4nomen-cristiano-ronaldo-superstar-mit-eingebauter-torgarantie/a-56315348|title=Das Phänomen Cristiano Ronaldo – DW – 22.01.2021|website=dw.com|access-date=2024-03-19|language=de}}</ref> lai gan tas tika plaši atzīts, to nebija iespējams precīzi noteikt, jo iepriekšējo paaudžu statistika bieži tiek apstrīdēta,<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.it/tutti-gli-sport/pele-e-il-falso-mito-dei-suoi-1281-gol_sto4735665/story.shtml|title=Pelé e il falso mito dei suoi 1281 gol|access-date=2024. gada 19. martā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/37613098/is-cristiano-ronaldo-soccer-all-top-scorer-pele-josef-bican-never-know-sure|title=Is Ronaldo the all-time top scorer? Or Pele? Or Bican? We may never know|website=ESPN.com|access-date=2024-03-19|date=2021-01-22|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2021/01/21/football/cristiano-ronaldo-breaks-all-time-goal-record-spt-intl/index.html|title=Debate over greatest goalscorer of all time continues as Cristiano Ronaldo nets 762nd goal|last=Grez|first=Matias|website=CNN|access-date=2024-03-19|date=2021-01-21|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/news/cristiano-ronaldos-760th-goal-ignites-questions-over-all-time-scoring-record-1611228364000|title=Cristiano Ronaldo’s 760th goal ignites questions over all-time scoring record|last=Staffpublished|first=P. A.|website=fourfourtwo.com|access-date=2024-03-19|date=2021-01-21|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/cristiano-ronaldo-record-goalscorer-lionel-messi-b1790372.html|title=Cristiano Ronaldo becomes all-time leading goalscorer in history of football|website=The Independent|access-date=2024-03-19|date=2021-01-21|language=en}}</ref> kā uzsvēra futbola žurnālists Džonatans Vilsons un Itālijas laikraksta ''[[Corriere dello Sport]]'' redaktors Ivans Cacaroni, kuri atzina iespēju, ka vācu uzbrucējs Helmhens ir guvis 981 vārtus.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://corrieredellosport.it/news/calcio/serie-a/juve/2020/12/21-77521146/ronaldo_davanti_a_pel_vi_sveliamo_le_vere_cifre_sui_gol|title=Ronaldo davanti a Pelé: vi sveliamo le vere cifre sui gol|website=corrieredellosport.it|access-date=2024-03-19|date=2020-12-21|language=it}}</ref> Pats Ronaldu pievērsās šim jautājumam, sakot, ka "pasaule kopš tā laika ir mainījusies un futbols arī, bet tas nenozīmē, ka mēs varam vienkārši izdzēst vēsturi atbilstoši savām interesēm".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2021/mar/15/cristiano-ronaldo-embraces-perfection-hat-trick-declares-himself-ahead-of-pele-juventus-serie-a|title=Ronaldo embraces perfection as he declares himself ahead of Pelé|work=The Guardian|access-date=2024-03-19|date=2021-03-15|last=Bandini|first=Nicky|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> ''[[Encyclopædia Britannica]]'' norāda, ka FIFA "oficiāli atzinusi" brazīlieti [[Arturs Frīdenreihs|Arturu Frīdenreihu]], kurš ir guvis 1329 vārtus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/biography/Artur-Friedenreich|title=Artur Friedenreich {{!}} Soccer Player, Record Goalscorer, Pioneer {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2024-03-19|language=en}}</ref> lai gan šim apgalvojumam ir maz pierādījumu un nav nekādu dokumentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/most-career-goals-(football)|title=Most career goals (football)|access-date=2024. gada 19. martā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thesefootballtimes.co/2016/11/18/remembering-arthur-friedenrich-brazils-first-superstar/|title=Remembering Arthur Friedenreich, Brazil's first football superstar|last=Law|first=Joshua|website=These Football Times|access-date=2024-03-19|date=2016-11-18|language=en-GB}}</ref> 2022. gada martā Ronaldu pārspēja Bicana aplēses — 805 vārtu guvumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4181429/2022/03/12/cristiano-ronaldo-becomes-all-time-top-scorer-in-professional-football/|title=Cristiano Ronaldo becomes all-time top scorer in professional football|last=Hay|first=Anthony|website=The Athletic|access-date=2024-03-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/37626279/man-uniteds-cristiano-ronaldo-lays-claim-all-scorer-record-hat-trick-tottenham|title=Ronaldo lays claim to all-time goal-scoring record|website=ESPN.com|access-date=2024-03-19|date=2022-03-12|language=en}}</ref> == Futbolisti ar 500 vai vairāk vārtu guvumiem == Saskaņā ar [[Starptautiskā Futbola vēstures un statistikas federācija|IFFHS]] un citiem plašsaziņas līdzekļiem, augstākā līmeņa profesionālā futbola sacensībās 24 spēlētāji ir guvuši 500 vai vairāk vārtus: {{Vairāki attēli|align=right|direction=vertical|image1=Lionel-Messi-Argentina-2022-FIFA-World-Cup (cropped).jpg|width1=175|alt1=Messi|caption1=[[Lionels Mesi]] ir guvis visvairāk vārtus viena kluba labā|image2=Pele con brasil (cropped).jpg|width2=175|alt2=Pelé|caption2=[[Pelē]] piederēja pasaules rekords aptuveni 50 gadus|image3=Josef Bican 1940.jpg|width3=175|alt3=Bican|caption3=[[Jozefs Bicans|Jozefam Bicanam]] [[FIFA]] ieskaita 805 vārtu guvumus|image4=Luis Suárez 2018.jpg|width4=175|alt4=Suárez|caption4=[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]], pēdējais, kurš guvis 500 vārtus|image5=Di stefano argentina (cropped).jpg|width5=175|alt5=Di Stéfano|caption5=[[Alfredo di Stefano]], pirmais dienvidamerikānis, kurš guvis 500 vārtus|image6=Schlosser Imre 1923 (cropped).jpg|width6=175|alt6=Schlosser|caption6=[[Imre Šlosers]], pirmais futbolists, kurš guvis 500 vārtus}}<ref name="IFFHSdata">{{Tīmekļa atsauce |date=21 September 2024 |title=ALL TIME GOAL SCORERS RANKING |url=https://iffhs.com/posts/3879 |access-date=21 September 2024 |publisher=[[International Federation of Football History & Statistics]] |archive-date=21 September 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240921175727/https://iffhs.com/posts/3879 |dead-url=no}}</ref> : '''Treknrakstā''' parādīti pašlaik aktīvie spēlētāji. : * parāda spēlētāju, kurš guvis vismaz 500 vārtus viena kluba labā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/news/dollars-droughts-and-a-half-millennium-2880630|title=Dollars, droughts and a half-millennium|work=[[FIFA]]|access-date=30 May 2024|date=30 May 2025|archive-date=30 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712170006/https://www.fifa.com/news/dollars-droughts-and-a-half-millennium-2880630|dead-url=no}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |+ ! rowspan="2" |Vieta ! rowspan="2" |Spēlētājs ! colspan="3" |Klubs ! rowspan="2" |{{Tooltip|Valsts un citi|Ietver nacionālo komandu un citas atbilstošas ​​​​izlases (štatu un/vai līgas izlases, Olimpisko spēļu finālturnīrus līdz 1988. gadam)}} ! rowspan="2" |Kopā ! rowspan="2" |Karjeras ilgums |- !{{Tooltip|Līga|Ietver nacionālās līgas (augstākās divīzijas) un attiecīgās reģionālās līgas (ņemot vērā tikai tādas, kuru spēks ir salīdzināms ar nacionālo līgu)}} !{{Tooltip|Kauss|Ietver nacionālos kausus un citus atbilstošus vietējos turnīrus}} !{{Tooltip|Kontinentāls|Ietver starptautiskās klubu sacensības}} |- |1 | align="left" |{{Flagicon|Portugal}} '''[[Krištianu Ronaldu]]''' |596{{efn|Played club football for [[Sporting CP]], [[Manchester United F.C.|Manchester United]], [[Real Madrid CF|Real Madrid]], [[Juventus FC|Juventus]], and [[Al Nassr FC|Al Nassr]].|name=Ronaldo}} |57 |173 |143 |'''969'''{{refn|Cristiano Ronaldo references:<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.footballdatabase.eu/en/player/details/2058-cristiano-ronaldo |title=Cristiano Ronaldo |access-date=2 April 2025 |website=footballdatabase.eu |publisher=Sport360° |archive-date=2 April 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221228092757/https://www.footballdatabase.eu/en/player/details/2058-cristiano-ronaldo |dead-url=no }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.playmakerstats.com/player.php?id=1579 |title=Cristiano Ronaldo |access-date=2 April 2025 |website=playmakerstats.com |publisher=ZOS Ltd |archive-date=2 April 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230214003159/https://www.playmakerstats.com/player.php?id=1579 |dead-url=no }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.soccerway.com/players/cristiano-ronaldo-dos-santos-aveiro/382/ |title=Cristiano Ronaldo |access-date=7 April 2025 |website=Soccerway |publisher=Stats Perform |archive-date=7 April 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230827084414/https://www.soccerway.com/players/cristiano-ronaldo-dos-santos-aveiro/382/ |dead-url=no }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.worldfootball.net/player_summary/cristiano-ronaldo/ |title=Cristiano Ronaldo |access-date=7 April 2025 |website=worldfootball.net |publisher=HEIM:SPIEL |archive-date=7 April 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221209120240/https://www.worldfootball.net/player_summary/cristiano-ronaldo/ |dead-url=no }}</ref>|group=}} |{{nowrap|2002–pašlaik}} |- |2 | align="left" |{{Flagicon|Argentina}} '''[[Lionels Mesi]]'''* |560{{efn|Played club football for [[FC Barcelona|Barcelona]], [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]], and [[Inter Miami CF|Inter Miami]].|name=Messi}} |71 |158 |116 |'''905'''{{refn|Lionel Messi references:<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.footballdatabase.eu/en/player/details/10973-lionel-messi |title=Lionel Messi |access-date=20 July 2025 |website=footballdatabase.eu |publisher=Sport360° |archive-date=20 July 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220807224157/https://www.footballdatabase.eu/en/player/details/10973-lionel-messi |dead-url=no }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.playmakerstats.com/jogador.php?id=10592 |title=Lionel Messi |access-date=13 July 2025 |website=playmakerstats.com |publisher=ZOS Ltd |archive-date=20 July 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230827084423/https://www.playmakerstats.com/jogador.php?id=10592 |dead-url=no }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.soccerway.com/players/lionel-andres-messi/119/ |title=L. Messi |access-date=20 July 2025 |website=Soccerway |publisher=Stats Perform |archive-date=20 July 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190331104108/https://www.soccerway.com/players/lionel-andres-messi/119/ |dead-url=no }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.worldfootball.net/player_summary/lionel-messi/ |title=Lionel Messi |access-date=20 July 2025 |website=worldfootball.net |publisher=HEIM:SPIEL |archive-date=20 July 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230507060114/https://www.worldfootball.net/player_summary/lionel-messi/ |dead-url=no }}</ref>|group=}} |2004—pašlaik |- |3 | align="left" |{{Flagicon|Brazil|1968}} [[Pelē]]* |604{{efn|Played club football for [[Santos FC|Santos]] and [[New York Cosmos (1970–1985)|New York Cosmos]].|name=Pele}} |49 |26 |83 |'''762''' |1957—1977 |- |4 | align="left" |{{Flagicon|Brazil}} [[Romariu]] |544{{efn|Played club football for [[CR Vasco da Gama|Vasco da Gama]], [[PSV Eindhoven]], [[FC Barcelona|Barcelona]], [[Clube de Regatas do Flamengo|Flamengo]], [[Valencia CF|Valencia]], [[Fluminense FC|Fluminense]], [[Al Sadd SC|Al Sadd]], [[Fort Lauderdale Strikers (2006–2016)|Miami]], [[Adelaide United FC|Adelaide United]], and [[America Football Club (Rio de Janeiro)|America]].|name=Romario}} |93 |54 |64 |'''755''' |1985—2007 |- |5 | align="left" |{{Flagicon|Hungary}} {{Flagicon|Spain|1945}} [[Ferencs Puškāšs]] |515{{efn|Played club football for [[Budapest Honved F.C.|Budapest Honved]] and [[Real Madrid CF|Real Madrid]].|name=Puskas}} |69 |56 |84 |'''724''' |1943—1966 |- |6 | align="left" |{{Flagicon|Austria}} {{Flagicon|Czechoslovakia}} [[Jozefs Bicans]]* |515{{efn|Played club football for [[SK Rapid Wien|Rapid Vienna]], [[FC Admira Wacker Mödling|Admira Vienna]], [[SK Slavia Prague|Slavia Prague]], [[FC Vítkovice]], [[FC Hradec Králové]], [[SK Slavia Prague|Dynamo Prague]], [[TJ Slovan Liberec|Slovan Liberec]], and [[Spartak Brno ZJŠ]].|name=Bican}} |134 |41 |32 |'''722''' |1931—1955 |- |7 |align=left|{{flagicon|POL}} '''[[Roberts Levandovskis]]''' |425 |62 |119 |89 |'''695''' |2008 pašlaik |- |8 | align="left" |{{Flagicon|Northern Ireland}} [[Džimijs Džounss]]* |332{{efn|Played club football for [[Belfast Celtic F.C.|Belfast Celtic]], [[Glenavon F.C.|Glenavon]], [[Portadown F.C.|Portadown]], and [[Bangor F.C.|Bangor]].|name=Jones}} |290 |14 |12 |'''648''' |1947—1964 |- |9 | align="left" |{{Flagicon|West Germany}} [[Gerds Millers]]* |405{{efn|Played club football for [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] and [[Fort Lauderdale Strikers (1977–1983)|Fort Lauderdale Strikers]].|name=Muller}} |92 |69 |68 |'''634''' |1964—1981 |- |10 | align="left" |{{Flagicon|Northern Ireland}} [[Džo Bambriks]] |348{{efn|Played club football for [[Glentoran F.C.|Glentoran]], [[Linfield F.C.|Linfield]], [[Chelsea F.C.|Chelsea]], and [[Walsall F.C.|Walsall]].|name=Bambrick}} |260 |0 |21 |'''629''' |1926—1943 |- |11 | align="left" |{{flagicon|Netherlands}} [[Abe Lenstra]] |573{{efn|Played club football for [[SC Heerenveen|Heerenveen]], [[Sportclub Enschede|SC Enschede]], and [[Enschedese Boys]].|name=Lenstra}} |18 |0 |33 |'''624''' |1937—1960 |- |12 | align="left" |{{flagicon|Portugal}} [[Eusebiu]] |422{{efn|Played club football for [[C.D. Maxaquene|Sporting Lourenço Marques]], [[S.L. Benfica|Benfica]], [[Boston Minutemen]], [[C.F. Monterrey|Monterrey]], [[Toronto Blizzard (1971–84)|Toronto Metros-Croatia]], [[S.C. Beira-Mar|Beira-Mar]], [[Las Vegas Quicksilvers]], [[U.F.C.I. Tomar|União de Tomar]], and [[New Jersey Americans (soccer)|New Jersey Americans]].|name=Eusebio}} |97 |59 |41 |'''619''' |1957—1978 |- |15 |align=left|{{flagicon|URU}} '''[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Suaress]]''' |421 |48 |64 |69 |'''602''' |2005 pašlaik |- |14 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Glens Fergusons]] |313{{efn|Played club football for [[Ards F.C.|Ards]], [[Glenavon F.C.|Glenavon]], [[Linfield F.C.|Linfield]], and [[Lisburn Distillery F.C.|Lisburn Distillery]].|name=Ferguson}} |241 |9 |0 |'''563''' |1987—2011 |- |15 | align="left" |{{flagicon|Sweden}} [[Zlatans Ibrahimovičs]] |394{{efn|Played club football for [[Malmö FF]], [[AFC Ajax|Ajax]], [[Juventus F.C.|Juventus]], [[Inter Milan]], [[FC Barcelona|Barcelona]], [[A.C. Milan|AC Milan]], [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]], [[Manchester United F.C.|Manchester United]], and [[LA Galaxy]].|name=Ibrahimovic}} |48 |57 |62 |'''561''' |1999—2023 |- |16 | align="left" |{{flagicon|Portugal}} [[Fernandu Peiroteu]]* |464{{efn|Played club football for [[Sporting CP]].|name=Peyroteo}} |72 |3 |14 | align="center" |'''553''' |1937—1949 |- |17 | align="left" |{{flagicon|West Germany}} [[Ūve Zēlers]]* |447{{efn|Played club football for [[Hamburger SV]] and [[Cork Celtic F.C.|Cork Celtic]].|name=Seeler}} |41 |21 |43 |'''552''' |1954—1972 |- |18 | align="left" |{{flagicon|Scotland}} [[Džimijs Makgrorijs]]* |409{{efn|Played club football for [[Celtic F.C.|Celtic]] and [[Clydebank F.C. (1914)|Clydebank]].|name=McGrory}} |131 |0 |12 |'''552''' |1922—1937 |- |19 | align="left" |{{flagicon|Argentina}} {{flagicon|Spain|1945}} [[Alfredo di Stefano]] |376{{efn|Played club football for [[Club Atlético River Plate|River Plate]], [[Club Atlético Huracán|Huracán]], [[Club Deportivo Los Millonarios|Millonarios]], [[Real Madrid CF|Real Madrid]], and [[RCD Espanyol|Espanyol]].|name=DiStefano}} |55 |70 |29 |'''530''' |1945—1966 |- |20 |align=left|{{flagicon|FRA}} '''[[Karim Benzema]]''' |327 |53 |105 |37 |'''522''' |2007 pašlaik |- |21 | align="left" |{{flagicon|Hungary|1946}} [[Ģerģs Šāroši]] |351{{efn|Played club football for [[Ferencvárosi TC|Ferencvárosi]].|name=Sarosi}} |22 |102 |42 |'''517''' |1930—1948 |- |22 | align="left" |{{flagicon|Brazil|1968}} [[Robertu Dinamite]] |476{{efn|Played club football for [[CR Vasco da Gama|Vasco da Gama]], [[FC Barcelona|Barcelona]], [[Associação Portuguesa de Desportos|Portuguesa]], and [[Campo Grande Atlético Clube|Campo Grande]].|name=Dinamite}} |8 |5 |22 | align="center" |'''511''' |1971—1992 |- |23 | align="left" |{{flagicon|Mexico}} [[Ugo Sančess]] |390{{efn|Played club football for [[Club Universidad Nacional|UNAM]], [[San Diego Sockers (1978–1996)|San Diego Sockers]], [[Atlético Madrid]], [[Real Madrid CF|Real Madrid]], [[Club América|América]], [[Rayo Vallecano]], [[Atlante F.C.|Atlante]], [[FC Linz|Linz]], [[FC Dallas|Dallas Burn]], and [[Atlético Celaya]].|name=Sanchez}} |49 |38 |30 |'''507''' |1976—1997 |- |24 | align="left" |{{flagicon|Hungary|1920}} [[Imre Šlosers]] |417{{efn|Played club football for [[Ferencvárosi TC|Ferencvárosi]], [[MTK Hungária FC|MTK Hungária]], [[Wiener AC]], and [[33 FC|Budai 33]].|name=Schlosser}} |18 |10 |59 |'''504''' |1905—1928 |- |25 | align="left" |{{flagicon|Austria}} [[Francs Binders]] |297{{efn|Played club football for [[SK Rapid Wien|Rapid Vienna]].|name=Binder}} |93 |87 |26 |'''503''' |1930—1949 |} === RSSSF statistika === Tā kā [[Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation|RSSSF]] izmanto atšķirīgu metodiku nekā [[Starptautiskā Futbola vēstures un statistikas federācija|IFFHS]] un citi plašsaziņas līdzekļi, lai noteiktu, kurus vārtus iekļaut,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.corrieredellosport.it/news/calcio/serie-a/juve/2024/03/23-78819368/ecco_perch_cristiano_ronaldo_ha_gi_superato_pel|title=Ecco perché Cristiano Ronaldo ha già superato Pelé|last=Zazzaroni|first=Ivan|work=[[Corriere dello Sport – Stadio]]|access-date=23 March 2024|date=23 March 2024|language=IT|trans-title=That's why Cristiano Ronaldo has already surpassed Pelé|archive-date=2 March 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20210714061837/https://www.corrieredellosport.it/news/calcio/serie-a/juve/2024/03/23-78819368/ecco_perch_cristiano_ronaldo_ha_gi_superato_pel|dead-url=no}}</ref> 76 spēlētājiem tiek ieskaitīti 500 vai vairāk vārtu guvumi mačos, ņemot vērā sacensības visos līmeņos: <ref name="RSSSFdata">{{Tīmekļa atsauce |last=Kolos |first=Vladimir |title=Prolific Scorers Data |url=https://www.rsssf.org/players/prolific.html |access-date=7 July 2023 |work=[[RSSSF]] |archive-date=9 July 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230709223013/https://www.rsssf.org/players/prolific.html |dead-url=no}}</ref> : '''Treknrakstā''' parādīti pašlaik aktīvie spēlētāji. : + parāda spēlētāju, kurš varētu būt guvis vāirāk vārtus un aizvadījis vairāk spēļu. {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" !Vieta !Spēlētājs !Vārti !Spēles !{{Tooltip|Ratio|Attiecība}} !Karjeras ilgums |- |1 | align="left" |{{flagicon|West Germany}} [[Ervins Helmhens]] |'''989''' |582 |{{#expr: 989/582 round 2}} |1924—1951 |- |2 |align=left|{{flagicon|POR}} '''[[Krištianu Ronaldu]]'''||'''987'''||1353||0.73||2001 pašlaik |- |3 | align="left" |{{flagicon|Austria}} {{flagicon|Czechoslovakia}} Jozefs Bicans |'''950''' |624 |{{#expr: 950/624 round 2}} |1930—1957 |- |4 | align="left" |{{flagicon|England}} [[Ronijs Ruks]] |'''934''' |1030 |{{#expr: 934/1030 round 2}} |1929—1961 |- |5 | align="left" |{{flagicon|Argentina}} '''[[Lionels Mesi]]''' |'''932''' |1203 |0.77 |2003—pašlaik |- |6 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Džimijs Džounss]] |'''840''' |756 |{{#expr: 840/756 round 2}} |1944—1965 |- |7 | align="left" |{{flagicon|Hungary}} {{flagicon|Spain|1945}} [[Ferencs Puškāšs]] |'''802''' |792 |{{#expr: 802/792 round 2}} |1943—1967 |- |8 | align="left" |{{flagicon|Hungary}} [[Ferencs Deāks]] |'''796''' |515 |{{#expr: 796/515 round 2}} |1939—1959 |- |9 | align="left" |{{flagicon|Netherlands}} [[Abe Lenstra]] |'''789''' |850 |{{#expr: 789/850 round 2}} |1936—1964 |- |10 | align="left" |{{flagicon|Brazil}} [[Romariu]] |'''785''' |1003 |{{#expr: 785/1003 round 2}} |1984—2009 |- |11 | align="left" |{{flagicon|Brazil|1968}} [[Pelé|Pelē]] |'''778''' |851 |{{#expr: 778/851 round 2}} |1956—1977 |- |12||align=left|{{flagicon|POL}} '''[[Roberts Levandovskis]]'''||'''749'''||1103||0.69||2005 pašlaik |- |13 | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Tomijs Loutons]] |'''743''' |827 |{{#expr: 743/827 round 2}} |1935—1957 |- |14 | align="left" |{{flagicon|West Germany}} [[Gerds Millers]] |'''735''' |793 |{{#expr: 735/793 round 2}} |1963—1981 |- |15 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Semijs Hjūzs]] |'''723''' |749 |{{#expr: 723/749 round 2}} |1943—1963 |- |16 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Džo Bambriks]] |'''690''' |578 |{{#expr: 690/578 round 2}} |1925—1943 |- |17 | align="left" |{{flagicon|POL}} {{flagicon|Germany}} [[Ernsts Vilimovskis]] |'''683''' |484 |{{#expr: 683/484 round 2}} |1932—1957 |- |18 | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Toms Vorings]] |'''670''' |700 |{{#expr: 670/700 round 2}} |1924—1948 |- |19 | align="left" |{{flagicon|Hungary}} [[Ferencs Bene]] |'''635''' |971 |{{#expr: 635/971 round 2}} |1959—1985 |- |20 | align="left" |{{flagicon|Portugal}} [[Eusebiu]] |'''626''' |658 |{{#expr: 626/658 round 2}} |1960—1978 |- |21 | align="left" |{{flagicon|England}} [[Džo Smits]] |'''616''' |903 |{{#expr: 616/903 round 2}} |1908—1931 |- |22 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Bojs Martins]] |'''611''' |527 |{{#expr: 611/527 round 2}} |1930—1947 |- |23 | align="left" |{{flagicon|Hungary|1949}} [[Ģula Šengelērs]] |'''611''' |649 |{{#expr: 611/649 round 2}} |1931—1953 |- |24 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Fredericks Robertss]] |'''608''' |468 |{{#expr: 608/468 round 2}} |1922—1937 |- |25||align=left|{{flagicon|URU}} '''[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]]'''||'''607'''||1044||0.60||2005 pašlaik |- |26 | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stens Mortensens]] |'''606''' |810 |{{#expr: 606/810 round 2}} |1938—1962 |- |27 | align="left" |{{flagicon|Portugal}} [[Fernandu Peiroteu]] |'''598''' |369 |{{#expr: 598/369 round 2}} |1937—1949 |- |28 | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Džimijs Grīvss]] |'''590''' |842 |{{#expr: 590/842 round 2}} |1956—1980 |- |29 | align="left" |{{flagicon|West Germany}} [[Ūve Zēlers]] |'''586''' |688 |{{#expr: 586/688 round 2}} |1954—1972 |- |30 | align="left" |{{flagicon|Germany}} [[Frics Valters]] |'''586''' |583 |{{#expr: 586/583 round 2}} |1938—1959 |- |31 | align="left" |{{flagicon|Brazil}} [[Tūliu Maravilja]] |'''585''' |950 |{{#expr: 585/950 round 2}} |1987—2014 |- |32 | align="left" |{{flagicon|SWE}} [[Zlatans Ibrahimovičs]] |'''580''' |999 |{{#expr: 580/999 round 2}} |1999—2023 |- |33 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Džimijs Kellijs]] |'''571''' |1000 |{{#expr: 571/1000 round 2}} |1925—1957 |- |34 | align="left" |{{flagicon|Hungary|1920}} [[Imre Schlosser|Imre Šlosers]] |'''570''' |464 |{{#expr: 570/464 round 2}} |1906—1928 |- |35 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Glens Fergusons]] |'''569''' |1084 |{{#expr: 569/1084 round 2}} |1987—2011 |- |36 | align="left" |{{flagicon|Austria}} [[Francs Binders]] |'''569''' |431 |{{#expr: 569/431 round 2}} |1927—1949 |- |37 | align="left" |{{flagicon|England}} [[Diksijs Dīns]] |'''568''' |612 |{{#expr: 568/612 round 2}} |1923—1940 |- |38 | align="left" |{{flagicon|Scotland}} [[Hjūijs Galakers]] |'''566''' |715 |{{#expr: 566/715 round 2}} |1920—1940 |- |39 | align="left" |{{flagicon|Republic of Ireland}} [[Džons Oldridžs]] |'''565''' |990 |{{#expr: 565/990 round 2}} |1976—1998 |- |40 | align="left" |{{flagicon|Mexico}} [[Ugo Sančess]] |'''562''' |956 |{{#expr: 562/956 round 2}} |1974—1998 |- |41 | align="left" |{{flagicon|Portugal}} [[Žuzē Torešs]] |'''561''' |615 |{{#expr: 561/615 round 2}} |1958—1980 |- |42 | align="left" |{{flagicon|Scotland}} [[Džimijs Makgrorijs]] |'''558''' |549 |{{#expr: 558/549 round 2}} |1922—1939 |- |43||align=left|{{flagicon|FRA}} '''[[Karim Benzema]]'''||'''557'''||1043||0.52||2004 pašlaik |- |44 | align="left" |{{flagicon|Hungary}} [[Šāndors Kočišs]] |'''556''' |537 |{{#expr: 556/537 round 2}} |1946—1966 |- |45 | align="left" |{{flagicon|Spain|1945}} [[Isidro Langara]] |'''556''' |445 |{{#expr: 556/445 round 2}} |1930—1948 |- |46 | align="left" |{{flagicon|Belgium}} [[Pols Dešāms]] |'''552''' |608 |{{#expr: 552/608 round 2}} |1939—1964 |- |47 | align="left" |{{flagicon|England}} [[Deivids Vilsons]] |'''551''' |605 |{{#expr: 551/605 round 2}} |1927—1947 |- |48 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Tomijs Diksons]] |'''546''' |782 |{{#expr: 546/782 round 2}} |1946—1966 |- |49 | align="left" |{{flagicon|Brazil}} [[Ziku]] |'''546''' |798 |{{#expr: 546/798 round 2}} |1971—1994 |- |50 | align="left" |{{flagicon|Hungary}} [[Ferencs Šuša]] |'''544''' |600 |{{#expr: 544/600 round 2}} |1940—1961 |- |51 | align="left" |{{flagicon|Scotland}} [[Deivs Halidejs]] |'''543''' |640 |{{#expr: 543/640 round 2}} |1920—1938 |- |52 | align="left" |{{flagicon|Scotland}} [[Džoks Dodss]] |'''542''' |612 |{{#expr: 542/612 round 2}} |1932—1950 |- |53 | align="left" |{{flagicon|Hungary|1920}} [[Jošefs Takāčs]] |'''542''' |528 |{{#expr: 542/528 round 2}} |1920—1942 |- |54 | align="left" |{{flagicon|Scotland}} [[Džimijs Smits]] |'''540''' |516 |{{#expr: 540/516 round 2}} |1928—1947 |- |55 |align=left|{{flagicon|ENG}} '''[[Harry Kane]]'''||'''528'''||789||0.54||2009 pašlaik |- |56 | align="left" |{{flagicon|Scotland}} [[Hjūijs Fergusons]] |'''528''' |559 |{{#expr: 528/559 round 2}} |1914—1930 |- |57 | align="left" |{{flagicon|Argentina}} {{flagicon|Spain|1945}} [[Alfredo di Stefano]] |'''524''' |720 |{{#expr: 524/720 round 2}} |1945—1966 |- |58 | align="left" |{{flagicon|Hungary|1949}} [[Nāndors Hidegkuti]] |'''523''' |674 |{{#expr: 523/674 round 2}} |1938—1958 |- |59 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Dess Diksons]] |'''523''' |716 |{{#expr: 523/716 round 2}} |1964—1983 |- |60 | align="left" |{{flagicon|England}} [[Deniss Vestkots]] |'''522''' |575 |{{#expr: 522/575 round 2}} |1933—1954 |- |61 | align="left" |{{flagicon|Brazil|1968}} [[Robertu Dinamite]] |'''519''' |869 |{{#expr: 519/869 round 2}} |1971—1992 |- |62 | align="left" |{{flagicon|Austria}} [[Hanss Krankls]] |'''518''' |725 |{{#expr: 518/725 round 2}} |1970—1989 |- |63 | align="left" |{{flagicon|Belgium}} [[Jozefs Mermanss]] |'''518''' |644 |{{#expr: 518/644 round 2}} |1937—1960 |- |64 | align="left" |{{flagicon|Sweden}} [[Gunnars Nordāls]] |'''514''' |597 |{{#expr: 514/597 round 2}} |1936—1961 |- |65 | align="left" |{{flagicon|Italy}} [[Džordžo Kinalja]] |'''512''' |707 |{{#expr: 512/707 round 2}} |1962—1990 |- |66 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Trevors Tompsons]] |'''512''' |589 |{{#expr: 512/589 round 2}} |1955—1969 |- |67 | align="left" |{{flagicon|Scotland}} [[Deivids Maklīns]] |'''511''' |801 |{{#expr: 511/801 round 2}} |1906—1931 |- |68 | align="left" |{{flagicon|Hungary|1946}} [[Ģerģs Šāroši]] |'''511''' |607 |{{#expr: 511/607 round 2}} |1929—1948 |- |69 | align="left" |{{flagicon|Romania}} {{flagicon|Hungary|1920}} [[Istvāns Avars]] |'''507''' |449 |{{#expr: 507/449 round 2}} |1922—1949 |- |70 | align="left" |{{flagicon|Netherlands}} [[Villijs van der Kuilens]] |'''504''' |807 |{{#expr: 504/807 round 2}} |1962—1983 |- |71 | align="left" |{{flagicon|Cameroon}} [[Rožē Milla]] |'''504''' |907 |{{#expr: 504/907 round 2}} |1968—1996 |- |72 | align="left" |{{flagicon|England}} [[Stīvs Blūmers]] |'''504''' |755 |{{#expr: 504/755 round 2}} |1891—1920 |- |73 | align="left" |{{flagicon|Belgium}} [[Albērs de Kleins]] |'''503''' |588 |{{#expr: 503/588 round 2}} |1933—1955 |- |74 | align="left" |{{flagicon|England}} [[Džordžs Kamsels]] |'''503''' |590 |{{#expr: 503/590 round 2}} |1923—1942 |- |75 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Deniss Gajs]] |'''503''' |630 |{{#expr: 503/630 round 2}} |1960—1976 |- |76 | align="left" |{{flagicon|England}} [[Arturs Roulijs]] |'''502''' |729 |{{#expr: 502/729 round 2}} |1941—1967 |- |77 | align="left" |{{flagicon|Hungary}} [[Lajošs Tihijs]] |'''500''' |628 |{{#expr: 500/628 round 2}} |1952—1971 |} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Piezīmes == {{Notelist}} [[Kategorija:Futbola rekordi un statistika]] hf4ys23m18wx5aoybshiyrmvmfcto0a Haralls Estbergs Āmunnsens 0 566882 4493547 4421404 2026-07-11T19:58:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493547 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Haralls Estbergs Āmunnsens | piktogramma_1 = Cross country skiing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26 | piktogramma_1 saite = Distanču slēpošana | vārds_orig = ''Harald Østberg Amundsen'' | attēls = Harald Østberg Amundsen 8752.jpg | att_izm = | paraksts = Haralls Estbergs Āmunnsens 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|9|18}} | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{NOR}} | sporta veids = [[distanču slēpošana]] | klubs = ''Asker SK'' | disciplīna = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | partneris = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = Pasaules kauss distanču slēpošanā | pk_debija = {{dat|2018|12|8||bez}} | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = 1 (2024) | dist_tituli = 1 (distanču kauss: 2024) | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = 4. vieta <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā | pč_dalība = 3 ([[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023]], [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025]]) | pč_medaļas = 1 zelta, 1 sudraba, 3 bronzas | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = ''[[Tour de Ski]]'' uzvarētājs: 2024 | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalSport|[[Attēls:Cross country skiing pictogram.svg|20px]] [[Distanču slēpošana]]}} {{Medal|Country|{{NOR}}}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Gold|[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Tronheima 2025]]|4×7,5 km stafete}} {{Medal|Silver|[[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Planīca 2023]]|15 km brīvajā stilā}} {{Medal|Bronze|[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Oberstdorfa 2021]]|15 km brīvajā stilā}} {{Medal|Bronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Tronheima 2025]]|20 km skiatlons}} {{Medal|Bronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Tronheima 2025]]|10 km klasiskajā stilā}} }} '''Haralls Estbergs Āmunnsens''' ({{val|no|Harald Østberg Amundsen}}; dzimis {{dat|1998|9|18}}) ir norvēģu [[distanču slēpotājs]], 2023.—2024. gada sezonas [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētājs, ''[[Tour de Ski]]'' uzvarētājs. [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021.]], [[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023.]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] medaļnieks. == Karjera == 2017. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Pārksitija|Pārksitijā]] izcīnīja zelta medaļu stafetē un bronzu skiatlonā. Pēc gada, kad Pasaules čempionāts junioriem risinājās Gomsā, Šveicē, šajās abās disciplīnās ieguva zelta medaļas. {{dat|2018|12|8||bez}} debitēja [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] sacensībās ar 30. vietu 30 km distancē. 2020. gada Pasaules U-23 čempionātā [[Obervīzentāle|Obervīzentālē]] izcīnīja četras medaļas: zeltu 30 km slēpojumā brīvajā stilā un stafetē, sudrabu 15 km klasiskajā stilā un bronzu sprintā. [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem pirmo reizi piedalījās [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gadā]] [[Oberstdorfa|Oberstdorfā]]. Startēja tikai 15 km distancē brīvajā stilā un izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/cross-country/news/2020-21/norway-repeats-podium-sweep-in-15km-f-ind |title=Norway repeats podium sweep in 15km F ind. |date={{dat|2021|3|3||bez}} |language=en |website=fis-ski.com |access-date={{dat|2024|3|20||bez}}}}</ref> Pasaules kausa posmos pirmo reizi vietu uz pjedestāla izcīnīja {{dat|2022|3|12||bez}} [[Fāluna|Fālunā]] 15 km brīvajā stilā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/cross-country/news/2021-22/grand-season-finals-for-the-men-s-distance-skiers |title=Grand season finals for the Men's Distance skiers |date={{dat|2022|3|12||bez}} |language=en |website=fis-ski.com |access-date={{dat|2024|3|20||bez}}}}</ref> Pirmo uzvaru izcīnīja {{dat|2023|1|27||bez}} Lerusā, Francijā, 10 km distancē brīvajā stilā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/cross-country/news/2022-23/amundsen-gets-first-world-cup-win-at-the-right-time-a-really-important-race-for-me |title=Amundsen gets first World Cup win at the right time: 'A really important race for me' |date={{dat|2023|1|27||bez}} |language=en |website=fis-ski.com |access-date={{dat|2024|3|20||bez}}}}</ref> [[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] ieguva sudrabu 15 km distancē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/cross-country/news/2022-23/krueger-grabs-gold-no-2-in-planica-after-nerve-wrecking-end-to-norwegian-15km-thriller |title=Krueger grabs gold No.2 in Planica after 'nerve-wrecking' Norwegian 15km thriller |date={{dat|2023|3|1||bez}} |language=en |website=fis-ski.com |access-date={{dat|2024|3|20||bez}}}}</ref> 2023.—2024. gada sezonā uzvarēja ''[[Tour de Ski]]'' kopvērtējumā, trīs posmos izcīnot vietas uz pjedestāla, tostarp gūstot divas uzvaras. Viņš kļuva par ceturto norvēģu vīriešu slēpotāju, kas uzvarējis šajās daudzdienu sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/cross-country/news/2023-24/amundsen-joins-exclusive-club-of-norwegian-tour-de-ski-winners-better-than-i-dreamed-of |title=Amundsen joins exclusive club of Norwegian Tour de Ski winners: 'Better than I dreamed of' |date={{dat|2023|1|7||bez}} |language=en |website=fis-ski.com |access-date={{dat|2024|3|20||bez}}}}</ref> Āmunnsens uzvarēja arī Pasaules kausa kopvertējumā, par 54 punktiem pārspējot [[Juhanness Hesflots Klēbo|Juhannesu Klēbo]], un ieguva Lielo kristāla globusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.tv3.lv/ziemas-sports/lielo-kristala-globusu-izcina-amunnsens/ |title=Lielo kristāla globusu izcīna Āmunnsens |date={{dat|2024|3|17||bez}} |website=sports.tv3.lv |access-date={{dat|2024|3|20||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240320204509/https://sports.tv3.lv/ziemas-sports/lielo-kristala-globusu-izcina-amunnsens/ }}</ref> [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tronheima|Tronheimā]] izcīnīja zeltu stafetē un divas bronzas medaļas: 20 km skiatlonā un 10 km distancē klasiskajā stilā ar intervāla startu. {{oss|Z=2026|L=L}} labāko rezultātu sasniedza 10 km distancē brīvajā stilā ar intervāla startu, kur ieņēma 4. vietu. == Rezultāti == === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Individ. starts (10 km) ! width="100"| Skiatlons ! width="100"| Masu starts (50 km) ! width="100"| Sprints ! width="100"| Stafete ! width="100"| Komandu sprints |- | {{osv|Distanču slēpošana|2026|Ziemas|title=2026}} | align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]] | 4. | 6. | {{DNF}} | 14. | — | — |} === Pasaules čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Individ. starts (10/15 km) ! width="100"| Skiatlons ! width="100"| Masu starts (50 km) ! width="100"| Sprints ! width="100"| Stafete ! width="100"| Komandu sprints |- | [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021]] | align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Oberstdorfa]] | {{medal-bg|bronze}}|'''3.''' | — | — | — | — | — |- | [[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023]] | align="left"| {{flaga|Slovēnija}} [[Planīca (Slovēnija)|Planīca]] | {{medal-bg|silver}}|'''2.''' | — | — | — | — | — |- | [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025]] | align="left"| {{flaga|Norvēģija}} [[Tronheima]] | {{medal-bg|bronze}}|'''3.''' | {{medal-bg|bronze}}|'''3.''' | | — | {{medal-bg|gold}}|'''1.''' | — |} === Pasaules kausa kopvērtējums === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! width="100"| Sezona ! width="70"| Kopējā ieskaite ! width="70"| Distanču kauss ! width="70"| Sprinta kauss ! width="70"| U-23 ieskaite |- | 2018.—2019. || '''145.''' || 100. || — || 27. |- | 2019.—2020. || '''128.''' || 83. || — || 9. |- | 2020.—2021. || '''65.''' || 41. || — || 7. |- | 2021.—2022. || '''8.''' || 9. || 29. || — |- | 2022.—2023. || '''16.''' || 10. || 27. || — |- | 2023.—2024. || {{medal-bg|gold}}|'''1.''' || {{medal-bg|gold}}|1. || 5. || — |- | 2024.—2025. || '''5.''' || 4. || 15. || — |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Āmunnsens, Haralls Estbergs}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas distanču slēpotāji]] [[Kategorija:Norvēģijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Distanču slēpotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] tusvx239ei0yq8ieb008dbe4cyxiavs Zanda Martena 0 567032 4493675 4488969 2026-07-12T06:20:17Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493675 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Zanda Martena | amats = Vācijas Bundestāga locekle | term_sākums = 2021 | attēls = Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Zanda Martena 2022. gadā | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|10|1}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Vācija|Diseldorfa}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija]] | dzīvesb = precējusies | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]<br />[[Rūras Universitāte]] [[Bohuma|Bohumā]]<br />[[Brēmenes Universitāte]] }} '''Zanda Martena''' (dzimusi {{dat|1984|10|1}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste. [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]] biedre. 2021. gadā ievēlēta Vācijas [[Bundestāgs|Bundestāgā]] no [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]] saraksta. Strādā par juristi vācu arodbiedrībā "''IG Metall''". Vācijas Bundestāgā ir Juridiskās komitejas pilntiesīga locekle un Eiropas tiesību apakškomitejas priekšsēdētāja. == Dzīvesgājums == Zanda Martena dzimusi 1984. gada 1. oktobrī, uzaugusi strādnieku ģimenē [[Latvijas PSR]] un vēlāk [[Latvija|Latvijas Republikā]], viņas vecāki strādāja rūpnīcā “[[Liepājas Metalurgs]]”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.la.lv/liepajniece-starte-bundestaga-velesanas|title=»Zandas seja uz katras ielas Diseldorfā! Kā liepājniece startē Bundestāga vēlēšanās 104«|work=bundestag.de|access-date=16 May 2023|date=27 August 2021|last=Alberte|first=leva|language=lv}}</ref><ref name="Liepāja1">{{Ziņu atsauce|url=https://rp-online.de/nrw/staedte/krefeld/zanda-martens-streiterin-fuer-die-rechte-der-arbeiter-in-krefeld_aid-54565327|title=»Zanda Martens – Streiterin für die Rechte der Arbeiter«|work=rp-online.de|access-date=16 May 2023|date=13 November 2020|last=Stirken|first=Norbert|language=de}}</ref> Pēc skolas apmeklējuma viņa no 2002. līdz 2008. gadam ar stipendijas palīdzību studējusi jurisprudenci [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Pēc tiesību zinātņu maģistra iegūšanas no 2008. līdz 2010. gadam strādājusi par juristi Latvijas Arodbiedrību savienības (LBAS) valdē. 2010. gadā viņa personisku iemeslu dēļ pārcēlās uz dzīvi [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un ieguva [[Vācija]]s pilsonību.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://rp-online.de/nrw/staedte/duesseldorf/zanda-martens-von-der-spd-duesseldorf-will-in-den-bundestag-nach-berlin_aid-62223905|title=»"Ich bin keine Selbstdarstellerin"«|work=rp-online.de|access-date=16 May 2023|date=20 August 2021|last=Gaasterland|first=Hendrick|language=de}}</ref> No 2010. līdz 2012. gadam viņa apguva tiesību zinātņu absolventu studiju kursu Rūras Universitātē [[Bohuma|Bohumā]], kuru absolvējusi ar akadēmisko grādu ''Magister Legum'' (LL.M.). No 2018. līdz 2021. gadam — doktorantūras studijas Brēmenes Universitātē.<ref name="Liepāja2">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bundestag.de/abgeordnete/biografien/M/martens_zanda-860992|title=»Dr. Zanda Martens, SPD«|work=bundestag.de|access-date=16 May 2023|date=|last=|first=|language=de}}</ref> No 2012. līdz 2013. gadam Martena strādāja par juridisko sekretāru uzņēmumā DGB ''Rechtsschutz GmbH'', pēc tam līdz 2019. gadam strādāja par arodbiedrības sekretāru Vereinte ''Dienstleistungsgewerkschaft'' Diseldorfas rajonā un Valsts rajona pasta pakalpojumu, kravu ekspedīcijas un loģistikas departamenta vadībā. Kopš 2019. gada viņa strādā par arodbiedrības sekretāri/juristi uzņēmumā ''IG Metall''.<ref name="Liepāja2" /> == Politiskā karjera == [[Attēls:Zanda_Martens_MdB.jpg|thumb|Zanda Martena]] 2018. gada janvārī Zanda Martena pievienojās [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskajai partijai]]. Viņa bija Diseldorfas ''Arbeitsgemeinschaft für Arbeit (AfA)'' priekšsēdētāja vietniece no 2019. līdz 2023. gadam un Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas Diseldorfas apakšrajona priekšsēdētāja vietniece no 2021. līdz 2023. gadam.<ref name="Liepāja2" /> Kopš 2023. gada viņa ir Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas Diseldorfas apakšrajona priekšsēdētāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ddorf-aktuell.de/2023/04/23/die-spd-duesseldorf-hat-eine-neue-vorsitzende-zanda-martens/|title=Die SPD Düsseldorf hat eine neue Vorsitzende: Zanda Martens - Ddorf-Aktuell - Internetzeitung Düsseldorf|access-date=2024-03-23|date=2023-04-23|language=de}}</ref> Martena kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās, pārstāvot Diseldorfas I apgabalu. Parlamentā viņa strādā Juridiskajā komitejā un vada Eiropas tiesību apakškomiteju.<ref name="Liepāja2" /> Viņa ir savas parlamentārās grupas referente par pasažieru tiesībām.<ref>Dietmar Neuerer (20 July 2022), [https://www.handelsblatt.com/politik/deutschland/luftfahrt-chaos-an-flughaefen-debatte-um-verstaatlichung-von-sicherheitskontrollen-nimmt-fahrt-auf/28521774.html Chaos an Flughäfen: Debatte um Verstaatlichung von Sicherheitskontrollen nimmt Fahrt auf] ''Handelsblatt''.</ref> Kopš 2022. gada ir NATO Parlamentārās asamblejas Vācijas delegācijas aizstājēja. Šajā amatā viņa ir strādājusi Ekonomikas un drošības komitejā un tās Pārejas un attīstības apakškomitejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato-pa.int/members/martens-zanda|title=NATO PA|website=NATO PA|access-date=2024-03-23|language=en}}</ref> 2021. gada federālajās vēlēšanās Martena bija Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas kandidāte 106. vēlēšanu apgabalā (Diseldorfa I). Viņa saņēma 22,4% pirmo balsu<ref name="bundeswahlleiter">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bundeswahlleiter.de/bundestagswahlen/2021/ergebnisse/bund-99/land-5/wahlkreis-106.html|title=»Bundestagswahl 2021«|work=bundeswahlleiter.de|access-date=16 May 2023|date=|last=|first=|language=de}}</ref> un iekļuva Vācijas Bundestāgā, izmantojot savu 28. vietu [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]] Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas štata sarakstā.<ref name="bundeswahlleiter" /> Viņa ir pilntiesīga Juridiskās komisijas locekle, Ārlietu komisijas locekļa vietniece un 20. Bundestāga Eiropas tiesību apakškomitejas priekšsēdētāja.<ref name="Liepāja2" /> == Privātā dzīve == Zanda Martena ir precējusies. Intervijā ar [[Lsm.lv|LSM]] viņa minēja, ka emigrējusi uz Vāciju, jo 2010. gadā iepazinusies ar savu vīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/prieksa-lielas-parmainas-svarigi--lai-ir-plans-jaukai-dzivei-intervija-ar-pirmo-latvieti-bundestaga--zandu-martens.a458908/|title=Priekšā lielas pārmaiņas, svarīgi – lai ir plāns jaukai dzīvei. Intervija ar pirmo latvieti Bundestāgā – Zandu Martens|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-22|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Juristi]] s94wwsosr54f8ib1m7lvjj7stl6i5qi Iedzīvotāju skaita samazināšanās 0 570342 4493385 4308628 2026-07-11T12:02:41Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Demogrāfija]]; pievienoju [[Kategorija:Iedzīvotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493385 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Депопуляция.png|thumb|Iedzīvotāju skaita samazināšanās. Sarkanā krāsā atzīmētas valstis, kurās pašlaik samazinās iedzīvotāju skaits, rozā krāsā — valstis, kurās tuvākajā nākotnē gaidāma iedzīvotāju skaita samazināšanās]] '''Iedzīvotāju skaita samazināšanās''' jeb '''depopulācija''' ir iedzīvotāju skaita samazināšanās apdzīvotā vietā, reģionā vai valstī, ko izraisa [[demogrāfiskā pāreja]], kuras beigu fāzē [[dzimstība]] kļūst zemāka par aizvietošanas līmeni (2,1 dzimstība uz vienu sievieti), un iedzīvotāju novecošanās un līdz ar to pakāpeniski pieaugošās mirstības dēļ dzimstība samazinās zem mirstības līmeņa. Vēstures gaitā kopējais [[Iedzīvotāju skaits|cilvēku skaits]] uz Zemes ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām.<ref name=":2">{{Publikācijas atsauce|last=Coleman|first=David|date=Jan 25, 2011|title=Who's afraid of population decline? A critical examination of its consequences|journal=Population and Development Review|volume=37|issue=Suppl 1|pages=217–48|citeseerx=10.1.1.700.5979|doi=10.1111/j.1728-4457.2011.00385.x|pmid=21280372}}</ref> Ilgtermiņa prognozes liecina, ka cilvēku skaita pieauguma temps uz šīs planētas turpinās palēnināties, 21. gadsimta beigās sasniedzot nulli.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://population.un.org/wpp/Download/Standard/MostUsed/|title=World Population Prospects 2022, Standard Projections, Compact File, Medium variant tab, Population Growth Rate (percentage) column|website=United Nations Department of Economic and Social Affairs, Population Division|date=2022|access-date={{dat|2024|05|03||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220711213112/https://population.un.org/wpp/Download/Standard/MostUsed/}}</ref> Šīs tendences piemēri ir [[Japāna]], kuras iedzīvotāju skaits pašlaik (2022.—2026. gadā) samazinās par 0,5 % gadā,<ref name=":9" /> un [[Ķīna]], kuras iedzīvotāju skaits pašlaik (2022.—2026. gadā) samazinās ar ātrumu apmēram 0,04%.<ref name=":9" /> Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam Eiropas iedzīvotāju skaits samazināsies par 0,3% gadā.<ref name=":9" /> Iedzīvotāju skaita pieaugums samazinājies galvenokārt globālās [[Summārais dzimstības koeficients|kopējās dzimstības līmeņa]] pēkšņas samazināšanās dēļ no 5,3 1963. gadā līdz 2,4 2019. gadā<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://population.un.org/wpp/Download/Standard/MostUsed/|title=World Population Prospects 2022, Standard Projections, Compact File, Estimates tab, Total Fertility Rate column|website=United Nations Department of Economic and Social Affairs, Population Division|date=2022|access-date={{dat|2024|05|03||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220711213112/https://population.un.org/wpp/Download/Standard/MostUsed/}}</ref> Kopējā dzimstības līmeņa samazināšanās ir notikusi visos pasaules reģionos, un ir[[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfiskās pārejas]] rezultāts. Lai saglabātu iedzīvotāju skaitu, ignorējot migrāciju, valsts pieprasa minimālo dzimstības koeficientu 2,1<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Craig|date=1994|title=Replacement level fertility and future population growth|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/7834459/|journal=Population Trends|issue=78|pages=20–22|pmid=7834459}}</ref> bērnu uz vienu sievieti (skaits ir nedaudz lielāks par 2, jo ne visi bērni nodzīvo līdz pilngadībai). Tomēr, kļūstot bagātākas, lielākā daļa sabiedrību piedzīvo krasu dzimstības samazināšanos krietni zem 2. == Ietekmējošie faktori == [[Emigrācija]]i un [[imigrācija]]i ir būtiska ietekme uz depopulācijas rašanos vai izzušanu. Valstu līmenī labvēlīgas ekonomiskās situācijas un imigrācijai pievilcīgas vides, tostarp [[Liberālisms|liberālākas]] imigrācijas politikas, apstākļos valstis var ne tikai apturēt depopulāciju, bet arī aktīvi atjaunot savu iedzīvotāju skaitu, nedaudz palielinot kopējo [[Dzimstības koeficients|dzimstības koeficientu]] uz imigrantu pirmās paaudzes rēķina un krasi paātrinot valsts iedzīvotāju skaita pieaugumu. Šādu ceļu ir izvēlējušās daudzas attīstītās pasaules valstis: attīstītās [[Eiropa]]s valstis, [[Kanāda]], [[Austrālija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Jaunzēlande]] u.c. [[Īrija]], [[Norvēģija]], [[Nīderlande]], [[Šveice]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] un daudzas citas attīstītās un imigrantiem pievilcīgākās pasaules valstis ir spilgti piemēri, kur ar imigrācijas politikas palīdzību uz labo pusi mainījās demogrāfiskā situācija, palielinājās dzimstības līmenis (tomēr joprojām ir ne vairāk par 2,1 dzimušo uz sievieti). Valstīs, kurās ir mazāk labvēlīga ekonomiskā situācija vai mazāk pievilcīga vide imigrācijai, tostarp stingrāka imigrācijas politika, parasti ir vecāki iedzīvotāji un vājāks vai negatīvs iedzīvotāju skaita pieaugums. Šo valstu piemēri ir lielākā daļa Eiropas [[Pēcpadomju valstis|postkomunistisko]] valstu, [[Japāna]], [[Kuba]], [[Dienvidkoreja]], [[Urugvaja]], [[Grieķija]], [[Ķīna]] u.c. Nīderlandes starpdisciplinārais demogrāfijas institūta (''Netherlands Interdisciplinary Demographic Institute'') pētījums, kurš ilga no 2002. līdz 2004. gadam, identificēja trīs faktorus, kas visbūtiskāk ietekmē iespējamību kļūt par vecākiem: 1) izglītības līmenis, 2) nodarbinātība, 3) romantiskas attiecības. Pētījumā secināts, ka augstāks sieviešu izglītības līmenis asociēts ar zemāku iespējamību kļūt par māti. Arī stabila karjera mazinot sievietes iespējamību kļūt par māti, tajā pat laikā vīriešiem palielinot iespēju kļūt pat tēvu. Gan sievietes, gan vīrieši biežāk ir bez bērniem, ja daudzus gadus pavadījuši ārpus romantiskām attiecībām. Nozīmīgākie faktori, kas mazina vīrieša iespēju kļūt par tēvu, ir romantisku attiecību neesamība vai gluži pretēji vairāku attiecību skaits.<ref>[https://www.researchgate.net/publication/313077440_Pathways_into_childlessness_Evidence_of_gendered_life_course_dynamics Pathways into childlessness: Evidence of gendered life course dynamics], Researchgate, {{dat|2007|1|1}}</ref><ref>[https://www.nd.nl/nieuws/nederland/662921/kinderloosheid-is-zelden-een-keuze Kinderloosheid is zelden een keuze], Nederlands Dagblad, {{dat|2007|6|18}}</ref> Profesores Renskes Keiseres (''Renske Keizer'') pētījumi skaidro, ka lielākā daļa sieviešu, kurām nav bērnu (ap 80%), ir bez bērniem dažādu dzīves apstākļu dēļ, kas nav saistīti ar medicīniskiem iemesliem vai vēlmi neradīt pēcnācējus.<ref>[https://sociologiemagazine.nl/nieuws/promotie-kinderloosheid-zelden-een-keuze Promotie: Kinderloosheid is zelden een keuze], Sociologie Magazine, {{dat|2010|2|08}}</ref> == Riski un sekas == Depopulācijas riski ietver ekonomiska rakstura problēmas, kas saistītas ar valstu parādiem — darbaspēka samazināšanās palielina slogu mazākam darbinieku skaitam, rezultātā palielinās nodokļi, kas tiešā veidā ietekmē atbalstu vecāka gadagājuma cilvēkiem, pilsētu uzturēšanu un valsts parādu atmaksu. <ref>[https://www.youtube.com/watch?v=KfBL_Qn9jug Is Population Collapse A Real Risk? — Stephen J. Shaw | Modern Wisdom Podcast 583], Youtube.com, {{dat|2023|1|30|SK}}</ref> Izteikta iedzīvotāju skaita samazināšanās varētu novest pie ekonomikas sabrukuma, jo īpaši Rietumu pasaulē. Pašreizējā ekonomikas sistēma ir atkarīga no darbaspēka pieauguma un produktivitātes. Ja attīstīto valstu darba ņēmēju skaits ievērojami samazināsies, tas var izraisīt eksponenciālu ekonomikas sabrukumu, kas var mudināt cilvēkus izņemt ieguldījumus no akciju tirgiem, izraisot plašākus traucējumus finanšu sistēmās. Malkolms Kolinss (Malcolm Collins) skaidro, ka šādā scenārijā, kas paredz izteiktu iedzīvotāju skaita samazināšanos, pastāv bažas, ka attīstītās valstis varētu paļauties uz masveida imigrāciju, lai risinātu savu sarūkošo iedzīvotāju skaitu. Bažas rada tas, ka šī stratēģija varētu radīt ekonomisku stimulu attīstītajām valstīm, vienlaicīgi padarot nabadzīgos reģionus ar augstāku dzimstību vēl nabadzīgākus. Turklāt dzimstības līmenis pirmās paaudzes imigrantu vidū mēdz būt zem summārajam dzimstības koeficientam 2,1.<ref>[https://www.youtube.com/watch?si=CRs-pRBeWpF3_pBV&t=2294&v=EwIeDuHwXJY&feature= Why Do So Many People Not Want To Have Children? — Malcolm Collins | Modern Wisdom 640], Youtube, {{dat|2023|6|12}}</ref> Dienvidkorejā turpinoties dzimstības krituma tendencei (0,78 bērnu), šodien uz 100 Dienvidkorejas iedzīovotājiem būs tikai 6 mazmazbērni, pieņemot, ka dzimstības līmenis neturpinās samazināties, kā tas ir bijis gandrīz katru gadu pēdējās pāris desmitgades. Tas ir paaudžu skaita samazinājums par 94% nākamā gadsimta laikā.<ref>[https://www.telegraph.co.uk/news/2023/06/02/western-civilisation-is-doomed-without-more-children/ Western civilisation is doomed without more children], The Telegraph, {{dat|2023|6|02}}</ref> == Latvija == Kad Latvija atdalījās no Padomju Savienības, tajā dzīvoja 2 666 567 iedzīvotāji, kas bija ļoti tuvu iedzīvotāju skaita vēsturiskajam maksimumam.<ref name="citypop latvia">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citypopulation.de/Latvia.html|title=Latvia: Regions, Municipalities, Cities and Towns – Population Statistics in Maps and Charts|website=www.citypopulation.de|access-date=16 September 2017}}</ref> Pēdējā tautas skaitīšanā 2011. gadā tika reģistrēti 2 067 887 iedzīvotāji, savukārt [[Centrālā statistikas pārvalde]] 2015. gadā ziņoja par 1 986 086.<ref name="citypop latvia" /> Tas liecina par 25,5 % kritumu kopš tautas skaitīšanas maksimālā rādītāja, tādējādi Latvija ir tikai viena no divām valstīm pasaulē, kas ir nokritusies zem 1950. gada līmeņa. Samazinājumu izraisa gan negatīvs [[Dabiskais pieaugums|dabiskais iedzīvotāju pieaugums]] (vairāk mirušo nekā dzimušo), gan negatīvs migrācijas rādītājs. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskajiem datiem viszemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu laikā tika fiksēts 2022. gadā, kad Latvijā piedzima par 10,8% mazāk jaundzimušo nekā 2021. gadā,<ref>[https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/preses-relizes/12250-iedzivotaju-skaits-un 2022. gadā viszemākā dzimstība pēdējos 100 gados], Centrālās statistikas pārvalde, {{dat|2023|02|14}}</ref> tomēr šis rādītājs turpina samazināties. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Iedzīvotāji]] cmelhxuc350qk2lxvxtlxkmuv1ww6tx Kenans Jildizs 0 573846 4493510 4479946 2026-07-11T18:41:57Z ZANDMANIS 91184 4493510 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Kenans Jildizs | image = Kenan Yıldız in the international match (March 2025) (cropped).jpg | caption = Kenans Jildizs 2025. gadā | full_name = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|5|4}} | birth_place = {{vieta|Vācija|Rēgensburga}} | height = 187 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]] | clubnumber = 10 | youthyears1 = 2010—2011 | youthclubs1 = {{flaga|GER}} Sallern Regensburg | youthyears2 = 2011—2012 | youthclubs2 = {{flaga|GER}} [[SSV Jahn Regensburg|Jahn Regensburg]] | youthyears3 = 2012—2022 | youthclubs3 = {{flaga|GER}} [[FC Bayern München|Bayern München]] | youthyears4 = 2022—2023 | youthclubs4 = {{flaga|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]] | years1 = 2022—2023 | clubs1 = {{flaga|ITA}} [[Juventus Next Gen]] | caps1 = 14 | goals1 = 2 | years2 = 2023— | clubs2 = {{flaga|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]] | caps2 = 61 | goals2 = 8 | nationalyears1 = 2021—2022 | nationalteam1 = {{flaga|TUR}} Turcija U17 | nationalcaps1 = 10 | nationalgoals1 = 3 | nationalyears2 = 2022—2023 | nationalteam2 = {{flaga|TUR}} Turcija U21 | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2023— | nationalteam3 = {{fb|Turcija}} | nationalcaps3 = 19 | nationalgoals3 = 2 | club-update = {{dat|2025|05|21|sk|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2025|05|21|sk|bez}} }} '''Kenans Jildizs''' ({{val|tr|Kenan Yıldız}}; dzimis {{dat|2005|5|4}} [[Rēgensburga|Rēgensburgā]], [[Vācija|Vācijā]]) ir [[Turcija]]s [[futbolists]]. Spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] un [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] pozīcijās, [[Turcijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubu [[Turīnas "Juventus"]]. == Karjera == Ar futbolu sāka nodarboties dzimtās pilsētas [[Rēgensburga]]s klubu ''Sallern Regensburg'' un ''Jahn Regensburg'' jauniešu komandās. 2012. gadā septiņu gadu vecumā pievienojās [[Minhenes "Bayern"]] jauniešu akadēmijai. 2022. gada jūlijā parakstīja līgumu ar [[Turīnas "Juventus"]]. Sākumā spēlēja kluba U-19 komandā, vēlāk pārstāvēja kluba rezerves komandu ''Juventus Next Gen'', kas spēlē C sērijā. [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]] debitēja {{dat|2023|8|20||bez}} pret ''[[Udinese Calcio|Udinese]]''. Pēc 10 dienām pagarināja līgumu ar ''Juventus'' līdz 2027. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.juventus.com/it/news/articoli/kenan-yildiz-rinnova-con-la-juventus |title=Kenan Yildiz rinnova con la Juventus! |date={{dat|2023|5|30|N|bez}} |website=juventus.com|language=it|accessdate={{dat|2024|6|18||bez}}}}</ref> Tā paša gada 23. decembrī spēlē pret ''[[Frosinone Calcio|Frosinone]]'' guva pirmos vārtus A sērijā, 18 gadu un 233 dienu vecumā kļūstot par jaunāko ārzemju spēlētāju, kas guvis vārtus ''Juventus'' labā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.juventus.com/en/news/articles/kenan-yildiz-s-record-breaking-first-goal-for-juve |title=Kenan Yildiz's record-breaking first goal for Juve! |date={{dat|2023|12|23|N|bez}} |website=juventus.com|language=en|accessdate={{dat|2024|6|18||bez}}}}</ref> Pārstāvēja Turcijas U-17 un U-21 izlases. [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasē]] debitēja {{dat|2023|10|12||bez}} [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], nākot uz maiņu 86. minūtē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.juventus.com/en/news/articles/yildiz-makes-turkey-debut |title=Yildiz makes Turkey debut |date={{dat|2023|10|13|N|bez}} |website=juventus.com|language=en|accessdate={{dat|2024|6|18||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2023|11|18||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.milliyet.com.tr/skorer/italyanlar-kenan-yildizi-efsane-isme-benzetti-mucevher-7036726 |title=İtalyanlar, Kenan Yıldız'ı efsane isme benzetti! 'Mücevher' |date={{dat|2023|11|19|N|bez}} |website=milliyet.com.tr|language=tr|accessdate={{dat|2024|6|18||bez}}}}</ref> Jildizs tika iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == ;Juventus * [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2023—24 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Turcijas futbolists-aizmetnis}} {{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Turcijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Jildizs, Kenans}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bavārijā dzimušie]] [[Kategorija:Turcijas futbolisti]] [[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] oiaw0snz7kaydw7s3s5u8lcvwmf3yjh Piorija (Arizona) 0 574686 4493599 4100205 2026-07-12T03:32:10Z Baisulis 11523 papildināts...... 4493599 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | area_total_km2 = 464.25 | latm = 34 | established_date = | established_title = | image_shield = | image_skyline = Peoria High School, Old Main Building.jpg | image = | image_seal = Seal of Peoria, Arizona.png | latNS = N | motto = | elevation_m = 482 | lats = 57 | longEW = W | longd = 112 | longm = 14 | longs = 19 | leader_name = | leader_title = | latd = 33 | name = Piorija | subdivision_type = Valsts | population_total = 190985 | pushpin_map = ASV | settlement_type = pilsēta | subdivision_name = {{karogs|ASV}} | population_density_km2 = auto | subdivision_name1 = {{karogs|Arizona}} | native_name = ''Peoria'' | population_as_of = 2020 | subdivision_type1 = Štats | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | timezone = MST | timezone_DST = | utc_offset = -7 | utc_offset_DST = | website = {{URL|http://www.peoriaaz.gov/}} | image_flag = Flag of Peoria, Arizona.svg | image_map = Maricopa County Incorporated and Planning areas Peoria highlighted.svg }} '''Piorija''' ({{Val|en|Peoria}}) ir [[pilsēta]] [[Marikopas apgabals|Marikopas]] un [[Javapai apgabals|Javapai]] apgabalos, [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Lielākā daļa pilsētas atrodas Marikopas apgabalā, bet daļa tās ziemeļos atrodas Javapai apgabalā. Tā ir nozīmīga [[Fīniksa]]s priekšpilsēta. Saskaņā ar 2020. gada tautas skaitīšanu Piorijā dzīvoja {{sk|190985}} iedzīvotāji, salīdzinot ar {{sk|154065}} 2010. gadā.<ref name="Census 2020">{{Tīmekļa atsauce| url=https://data.census.gov/cedsci/table?q=&g=1600000US0454050&tid=DECENNIALPL2020.P1| title=Peoria city, Arizona: 2020 DEC Redistricting Data (PL 94-171)| publisher=U.S. Census Bureau| access-date=May 10, 2022}}</ref> Tā ir sestā lielākā pilsēta Arizonā pēc sauszemes platības un devītā lielākā pēc iedzīvotāju skaita. Tā nosaukta [[Ilinoisa]]s štata pilsētas [[Piorija (Ilinoisa)|Piorijas]] vārdā. Vārds ''peoria'' ir aizgūts no Maiami-Ilinoisas valodas vārda ar nozīmi "prērijas ugunsgrēks".<ref name="Peoria (IL) Historical Society: Peoria's History">{{Tīmekļa atsauce | url =http://www.peoriahistoricalsociety.org/peohistoryna.html | title =Peoria's History | access-date =August 17, 2008 | archive-date =April 12, 2013 | archive-url =https://web.archive.org/web/20130412054812/http://www.peoriahistoricalsociety.org/peohistoryna.html | dead-url=yes}}</ref> Tā ir [[Sandjego "Padres"]] un [[Sietlas "Mariners"]] pavasara treniņnometne, kas kopīgi izmanto Piorijas sporta kompleksu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{wikivoyage|Peoria (Arizona)}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Arizonas pilsētas]] 1mvnxotruiw0qzqkulfcdbik2kq7ud3 Zīdaiņu mirstība 0 576086 4493396 4093781 2026-07-11T12:07:39Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Iedzīvotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493396 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Infant-mortality.svg|thumb|Zīdaiņu mirstības rādītāji pasaulē 2017. gadā]] '''Zīdaiņu mirstības līmenis''' ir statistisks rādītājs, kas parāda [[Zīdainis|zīdaiņu]] (parasti jaunāku par vienu gadu vecumu) [[Nāve|nāves]] gadījumu skaitu uz 1000 dzīvi dzimušajiem bērniem noteiktā laika posmā, parasti gada laikā. Šis rādītājs ir būtisks veselības aprūpes kvalitātes un sociālekonomisko apstākļu indikators. Zīdaiņu mirstības līmeni ietekmē dažādi faktori, tostarp mātes veselības aprūpe, pieejamība un kvalitāte dzemdību un pēcdzemdību aprūpei, [[Vakcinācija|vakcinācijas]] programma, kā arī pieejamība tīram ūdenim un pietiekamam [[Uzturs|uzturam]]. Zīdaiņu mirstības līmenis var ievērojami atšķirties atkarībā no valsts un reģiona. Augsts zīdaiņu mirstības līmenis bieži liecina par problēmām [[Veselības aprūpe|veselības aprūpes]] sistēmā un var norādīt uz nepilnībām veselības izglītības, uztura, sanitārijas un mātes aprūpes jomā. Savukārt zems zīdaiņu mirstības līmenis parasti liecina par augstu veselības aprūpes kvalitāti un labiem sociālekonomiskajiem apstākļiem. Pimērām, pēdējos gados [[Latvija|Latvijā]] zīdaiņu mirstības līmenis ir samazinājies, saskaņā ar [[Pasaules Banka|Pasaules Bankas]] datiem, 2021. gadā zīdaiņu mirstības līmenis Latvijā bija aptuveni 2,9 nāves gadījumi uz 1000 dzīvi dzimušajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://genderdata.worldbank.org/en/indicator/sp-dyn-imrt-in|title=Mortality rate, infant (per 1,000 live births)|website=World Bank Gender Data Portal|access-date=2024-07-22|language=en}}</ref> Šis rādītājs ir salīdzinoši zems un tuvs rādītājiem citās [[Attīstītās valstis|attīstītajās valstīs]]. Eiropā zīdaiņu mirstības līmenis parasti ir zems, jo daudzās valstīs ir labi attīstītas veselības aprūpes sistēmas. Piemēram, [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Islande|Islandē]] šis līmenis ir viens no zemākajiem pasaulē, bieži vien zem 2 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem. [[Attēls:Infant Mortality Rate by Region 1950-2050.png|thumb|Zīdaiņu mirstības līmenis pa pasaules reģioniem]] Daudzās attīstības valstīs zīdaiņu mirstības līmenis joprojām ir augsts. Piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija|Dienvidāzijas]] valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Demogrāfija]] [[Kategorija:Iedzīvotāji]] 0kqiqco4dhndkxn9ytd0dzbo4c26vlt Mirstības līmenis 0 576739 4493392 4257663 2026-07-11T12:04:54Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Demogrāfija]]; pievienoju [[Kategorija:Iedzīvotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493392 wikitext text/x-wiki '''Mirstības līmenis''' ir [[demogrāfija|demogrāfisks]] rādītājs, kas norāda uz mirušo personu skaitu noteiktā laika posmā, parasti viena gada laikā, attiecībā pret kopējo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]]. Tas parasti tiek izteikts kā mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem gadā. Mirstības līmenis ir svarīgs rādītājs, lai novērtētu sabiedrības veselības stāvokli un dzīves apstākļus konkrētajā reģionā vai valstī. == Faktori == Mirstības līmeni ietekmē vairāki faktori, tostarp: * [[Veselības aprūpe|Veselības aprūpes]] kvalitāte: Pieejamība un kvalitāte veselības aprūpes pakalpojumiem var ievērojami ietekmēt mirstības līmeni. * [[Slimība|Slimību]] izplatība: Infekcijas slimību un hronisku slimību izplatība var paaugstināt mirstības līmeni. * Dzīves apstākļi: [[Dzīves kvalitāte]], ieskaitot uzturu, sanitāriju, dzīves vidi un sociālekonomisko stāvokli, būtiski ietekmē mirstības līmeni. * [[Karš|Kara]] un [[vardarbība|vardarbības]] līmenis: Konflikti un vardarbība var ievērojami paaugstināt mirstības līmeni. * Vecuma struktūra: Sabiedrības vecuma struktūra var ietekmēt mirstības līmeni, jo vecākās vecuma grupās mirstības līmenis parasti ir augstāks. == Kategorijas == Mirstības līmeni var iedalīt dažādās kategorijās, piemēram: * [[Zīdaiņu mirstības līmenis]]: Mirušo zīdaiņu skaits pirmajā dzīves gadā uz 1000 dzīvi dzimušo. * [[Bērnu mirstības līmenis]]: Mirušo bērnu skaits noteiktā vecuma grupā (parasti līdz piecu gadu vecumam) uz 1000 dzīvi dzimušo. * [[Mātes mirstības līmenis]]: Sieviešu skaits, kas mirst [[Grūtniecība|grūtniecības]], [[Dzemdības|dzemdību]] vai to seku rezultātā, attiecībā pret 100 000 dzīvi dzimušo. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Iedzīvotāji]] 1nfu0n7r3b1eqol7x3f4st395jzmq24 Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024) 0 576900 4493581 4343679 2026-07-11T22:46:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493581 wikitext text/x-wiki '''Ieslodzīto apmaiņa''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] notika 2024. gada 1. augustā. Krievija veica lielāko ieslodzīto apmaiņu ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un vairākām citām valstīm kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]. Krievijai tika izdoti 10 Krievijas pilsoņi, tā savukārt atbrīvoja 16 cilvēkus, tostarp vairākus [[Politiskais ieslodzītais|politieslodzītos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theins.ru/news/273530|title=Россия обменяла политзаключенных на шпионов. Среди освобожденных: Кара-Мурза, Гершкович, Яшин, Курмашева, Скочиленко, Чанышева и другие|website=The Insider|access-date=2024-08-01|language=ru}}</ref> Sarunās starp Krieviju un Rietumvalstīm piedalījās tādas institūcijas kā [[Baltais nams]] un [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]], bet [[Turcija]]s Nacionālā izlūkošanas organizācija darbojās kā starpnieks. Apmaiņa notika Turcijas galvaspilsētā [[Ankara|Ankarā]], [[Esenbogas lidosta|Esenbogas lidostā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/aptaujas/krievija-un-rietumvalstis-veic-verienigu-ieslodzito-apmainas-operaciju/|title=VIDEO: Krievija un rietumvalstis veic vērienīgu ieslodzīto apmaiņas operāciju|website=tv3.lv|access-date=2024-08-01|date=2024-08-01|language=lv|archive-date=2024-08-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20240801235946/https://zinas.tv3.lv/aptaujas/krievija-un-rietumvalstis-veic-verienigu-ieslodzito-apmainas-operaciju/}}</ref> == Atbrīvotās personas == 10 ieslodzītos nodod Krievijai, 13 — [[Vācija]]i un 3 — ASV. ==== No Krievijas puses ==== * Pols Velans (''Paul Whelan'') — jūras kājnieks, ASV, Kanādas, Īrijas un Apvienotās Karalistes pilsonis, notiesāts par [[Spiegošana|spiegošanu]]. * Riko Krīgers — Vācijas pilsonis, Baltkrievijā notiesāts uz nāvi (vēlāk apžēlots) par apsūdzībām [[Terorisms|terorismā]]. * Kevins Līks —19 gadus vecs Krievijas un Vācijas pilsonis, notiesāts par apsūdzībām spiegošanā. * Evans Gerškovičs (''Evan Gershkovich'') — amerikāņu [[žurnālists]], notiesāts par spiegošanu. Pirmais amerikāņu žurnālista arests Krievijā par šādu apsūdzību kopš 1986. gada. * Demuri Voroņins — [[Politoloģija|politologs]], notiesāts par [[Valsts nodevība|valsts nodevību]], Krievijas un Vācijas pilsonis. * Patriks Šēbels — Vācijas pilsonis, notiesāts par [[Narkotikas|narkotiku]] [[Kontrabanda|kontrabandu]]. * Hermans Moižess — Krievijas un Vācijas pilsonis, apsūdzēts valsts nodevībā. * Alsu Kurmaševa — [[Tatāri|tatāru]] žurnāliste [[Radio Brīvā Eiropa|Radio Brīvība]] Tatāru-Baškīru dienestā, Krievijas un ASV pilsone. * [[Vladimirs Kara-Murza]] — Krievijas opozīcijas aktīvists, Krievijas un Lielbritānijas pilsonis. * [[Iļja Jašins]] — Krievijas [[Opozīcija (politika)|opozīcijas]] aktīvists. * Andrejs Pivovarovs — Krievijas opozīcijas politiķis un uzņēmējs. * Oļegs Orlovs — Krievijas [[Bioloģija|biologs]], cilvēktiesību centra "[[Memoriāls (organizācija)|Memoriāls]]" padomes līdzpriekšsēdētājs. * Aleksandra Skočiļenko — krievu māksliniece, pacifiste. * Lilija Čaniševa — Krievijas baškīru politiskā aktīviste, [[Aleksejs Navaļnijs|Navaļnija]] štāba [[Ufa|Ufā]] vadītāja. * Ksenija Fadejeva — Krievijas politiķe, Navaļnija štāba [[Tomskas apgabals|Tomskā]] vadītāja. * Vadims Ostaņins — Krievijas politiķis, Navaļnija štāba [[Barnaula|Barnaulā]] vadītājs. ==== Rietumvalstis ==== * Vadims Krasikovs — Krievijas specdienestu virsnieks, kuram Vācijā piespriests mūža ieslodzījums par Zelimhana Hangošvili slepkavību pēc pasūtījuma. * Artjoms un Anna Duļcevi — Krievijas drošības dienestu aģenti [[Slovēnija|Slovēnijā]]. * Pāvels Rubcovs/Pablo Gonsaless — GRU aģents. * Romans Seļezņovs * Vladislavs Kļušins — Krievijas [[hakeris]]. * Mihails Mikušins * Vadims Konoščenko == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:ASV politika]] [[Kategorija:Krievijas politika]] dwt6zzh5b18e78c4l3ug2r6hwyaqlmw 2026. gads Latvijā 0 577773 4493433 4493020 2026-07-11T14:33:20Z Teatrālis 82063 /* Jūnijs */ 4493433 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv-LV}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/degpunkta/ugunsdrosiba/gazes-spradziena-tornakalna-mirusi-divi-cilveki/|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=tv3.lv|access-date=2026-01-09|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> == Plānotie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — būs redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]] — [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta]] veidotāja un pirmā direktore, ārste (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] gegb2q0hlkrhfisfsymkycd2tkpijah 4493464 4493433 2026-07-11T15:52:37Z Baisulis 11523 /* Jūlijs */ : 4493464 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv-LV}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/degpunkta/ugunsdrosiba/gazes-spradziena-tornakalna-mirusi-divi-cilveki/|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=tv3.lv|access-date=2026-01-09|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> == Plānotie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — būs redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]] — [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] sgrjkw8clpt3djwle2k88y4mok2izm0 Jevgeņijs Aleksejevs (bokseris) 0 580941 4493664 4423329 2026-07-12T06:08:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493664 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Jevgeņijs Aleksejevs | attēls = Jevgenijs_Aleksejevs_2.jpg | att_izmērs = 250px | pārstāvētā valsts = [[Latvija]] | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|6}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | iesauka = ''The Hurricane'' (Viesuļvētra) <!------ Profesionālā informācija ------>| sporta veids = [[Bokss]] | svars = [[Svara kategorijas boksā|Vidējais svars]] | garums = 183 cm | poz = Ortodoksāla <!------ Karjeras statistika ------>| karj cīņas = 19/0 }} '''Jevgeņijs Aleksejevs''' (dzimis [[1993. gads|1993]]. gada [[6. jūlijs|6. jūlijā]]) ir [[Latvija]]s profesionāls [[Bokss|bokseris]] un bijušais [[Kikbokss|kikbokseris]]. Viņš cīnās [[Svara kategorijas boksā|vidējā svara]] kategorijā un 2024. gada rudenī ir neuzvarēts 19 cīņās pēc kārtas. == Bērnība un amatieru karjera == Viņš uzsāka savu cīņu karjeru kikboksā,<ref>[https://sports.tv3.lv/cinu-sports/bokss/bokseris-jevgenijs-aleksejevs-sportists-kurs-pec-smagas-traumas-nepadevas-un-atgriezas-cinas-sporta-veidu/ Latvijas bokseris Jevgēņijs Aleksejevs — sportists] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250425123556/https://sports.tv3.lv/cinu-sports/bokss/bokseris-jevgenijs-aleksejevs-sportists-kurs-pec-smagas-traumas-nepadevas-un-atgriezas-cinas-sporta-veidu/ |date={{dat|2025|04|25||bez}} }} kurš pēc smagas traumas nepadevās un atgriezās cīņas sporta veidā — sports.tv3.lv. 2018. gada 20. aprīlis.</ref> kur izcīnīja vairākus titulus. Aleksejevs 2008. gadā kļuva par Eiropas čempionu kikboksā starp junioriem un 2010. gadā — par Baltijas K-1 čempionu,<ref>[https://www.irish-boxing.com/chronicles-of-the-hurricane-past-conquests-and-future-clashes/ The Hurricane hronikas: pagātnes iekarojumi un nākotnes sadursmes]. irish-boxing.com. 2023. gada 8. septembris.</ref> taču nopietns [[Kaula lūzums|kājas lūzums]] lika viņam pāriet no kikboksinga uz boksu. == Profesionālā karjera == Pēc kājas lūzuma<ref>Jevgeņija Aleksejeva dokumentāla filma [https://www.youtube.com/watch?v=RDsRpk4UMsc Stāsts par to, kā Jevgenijs Aleksejevs pēc smagas kājas traumas pārgāja no kikboksa uz profesionālo boksu"]. youtube.com. 2019. gada 12. jūnijs.</ref> Aleksejevs sāka trenēties, lai kļūtu par profesionālu bokseri. Savā debijas cīņā 2013. gadā viņš nokautēja tautieti Mareku Kovaļevski pirmajā raundā.<ref>[https://bigfightweekend.com/featured/the-hurricane-jevgenijs-aleksejevs-rising-in-europe/ Nokauta uzvara] 1 minūtes un 46 sekūnžu laikā. bigfightweekend.com. 2023. gada 14. septembris.</ref> Savās nākamajās cīņās viņš uzvarēja Latvijas bokseri Valēriju Mikalausku,<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=ekpXR3HWh44 Valera Mikalauskas vs Evgeny Alekseev LNK Boxing Night]. [https://www.youtube.com youtube.com]. 2017. gada 24. aprīlis.</ref> francūzi Morisu Positiju,<ref>[https://www.dailymotion.com/video/x6h1jjg Jevgenijs Aleksejevs vs Maurice Possiti — Full Fight]. [https://www.dailymotion.com dailymotion.com]. 2018. gada 27. janvāris.</ref> argentīnieti Nikolasu “Mazazo” Veronu un Igaunijas bokseri Pāvelu Semjonovu.<ref>[https://sportacentrs.com/bokss/16102021-brieza_manna_undercard_cina_aleksejevs_pa Brieža-Manna "undercard" cīņā Aleksejevs panāk sev bilanci 13-0] sportacentrs.com. 2021. gada 16. oktobris.</ref> Aleksejevs izceļas ar savu tehniku, ātrajiem sitieniem un pretuzbrukuma stilu. Viņš bieži pārņem iniciatīvu raundu vidū un beigās, un tiek uzskatīts par vienu no visstraujāk augošajām Eiropas boksa zvaigznēm.<ref>[https://www.irish-boxing.com/jevgenijs-aleksejevs-new-hurricane-on-the-horizon/ Jevgenijs Aleksejevs — New Hurricane on the Horizon]. irish-boxing.com. 2023. gada 20. oktobris.</ref> Jevgeņijs Aleksejevs bija sporta totalizatoru likmju ceļveža ''MightyTips'' vēstnieks.<ref>[https://www.prnewswire.co.uk/news-releases/mightytips-ambassador-jevgenijs-the-hurricane-aleksejevs-on-canelo-vs-charlo-it-was-a-hunter-prey-scenario-301958745.html MightyTips vēstnieks] Jevgenijs 'The Hurricane'. [http://www.prnewswire.co.uk www.prnewswire.co.uk]. 2023. gada 17 Oktobris.</ref> Tagad ir ''Seobrothers'' IT kompānijas vēstnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamblinginsider.com/news/22055/seobrothers-sponsors-jevgenijs-the-hurricane-aleksejevs-of-latvia|title=Seobrothers sponsors Jevgenijs 'The Hurricane' Aleksejevs of Latvia|website=www.gamblinginsider.com|access-date=2025-08-27|language=en}}</ref> === Aleksejevs pret Abdulajevu === 2024. gada 28. septembrī Aleksejevs izcīnīja vakanto IBO Eiropas čempiona jostu vidēja svarā, uzvarot bijušo UBF Eiropas čempionu vidēja svarā Misto Abdulajevu<ref>[https://www.ubfboxing.com/all-european-male-champions/ UBF Eiropas čempioni starp vīriešiem] - Bijušie un pašreizējie. [http://www.ubfboxing.com www.ubfboxing.com]. 2018. gads.</ref> ar TKO otrajā raundā. === Aleksejevs pret Seku === 2025. gada 3. maijā Aleksejevs pieveica bijušo ''IBO Continental'' čempionu un ''IBF International'' pretendentu vidēja svarā Ismaēlu Seku ar UD desmit raundos.<ref>[https://www.youtube.com/live/CsIV9uHLa_g AAA fighting series 5] | 3. Maijs - cīņa</ref> === Aleksejevs pret Zisku === 2025. gada 11. oktobrī Aleksejevs izcīnīja ''IBF Europe Middleweight'' jostu, ar UD desmit raundos pieveicot bijušo ''IBO World Super Welter'' pretendentu Pšemislavu Zisku.<ref>[https://www.ibf-usba-boxing.com/results IBF Eiropas vidējais svars] | 11. Oktobris, 2025 - cīņas rezultāti</ref> == Cīņas == {{atveidošana}} Aleksejevs ir joprojām neuzvarēts un savās 19 cīņās turpina tīru rekordu. {| class="wikitable" |+ !Nr. !Rezultāts !Rekords !Pretinieks !Raundi, laiks !Datums !Vieta !Piezīmes |- |19 |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara (UD) | style="text-align: center; vertical-align: middle;" |19-0 |Pšemislavs Zisks | style="text-align: center; vertical-align: middle;" | |11. oktobris 2025 |[[Xiaomi Arēna|Xiaomi Arēna, Rīga, Latvija]] |Cīņa par vakanto IBF Eiropas čempiona titulu vidēja svarā, KOK 127 World Series |- |18 |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara (UD) |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |18-0 |Ismaēls Seks |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" | |3. maijs 2025 |Millenium Event Center, [[Braunšveiga]] |AAA Fighting Series 5 |- |17 |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara (TKO) |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |17-0 |Misto Abdulajevs |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |2 (10) 2:25 |28. septembris 2024 |Poliesportiu Municipal, Kanalsa, [[Valensija (Spānija)|Valensija]] |Cīņa par brīvo IBO Eiropas čempiona titulu vidēja svarā |- |16 |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara (TKO) |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |16-0 |Marselo Hermans Rodrigess |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |4 (8) 0:25 |20. aprīlis 2024 |L'Alqueria del Basket, [[Valensija (Spānija)|Valensija]] | |- |15 |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara (UD) |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |15-0 |Nikolass Davids Verons | |22. decembris 2023 |Pabellon Municipal, Sedavi, [[Valensija (Spānija)|Valensija]] | |- |14 |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara (TKO) |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |14-0 |Dimitrijs Trenels |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |3 (6) 2:05 |5. augusts 2023 |Hotel Holiday World, Benalmadena | |- |13 |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara (UD) |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |13-0 |Pāvels Semjonovs | |16. oktobris 2021 |[[Arēna Rīga|Arēna Rīga, Rīga, Latvija]] | |- |12 |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara (KO) |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |12-0 |Deniss Kormiļins |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |1 (6) 2:29 |29. augusts 2019 |Studio 69, [[Rīga]] | |- |11 |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara (SD) |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |11-0 |Sergejs Homickis | |15. jūnījs 2019 |[[Arēna Rīga|Arēna Rīga, Rīga, Latvija]] | |- |10 |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara (UD) |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |10-0 |Pšemislavs Gorgoņs | |6. oktobris 2018 |[[Arēna Rīga|Arēna Rīga, Rīga, Latvija]] | |- |9 |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara (UD) |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |9-0 |Gabriels Lekrosnje | |12. maijs 2018 |[[Arēna Rīga|Arēna Rīga, Rīga, Latvija]] | |- |8 |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara (SD) |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |8-0 |Moriss Possitijs | |27. janvāris 2018 |[[Arēna Rīga|Arēna Rīga, Rīga, Latvija]] | |- |7 |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara (TKO) |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |7-0 |Slobodans Čulums |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |1 (6) 1:18 |11. novembris 2017 |[[Arēna Rīga|Arēna Rīga, Rīga, Latvija]] | |- |6 |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara (KO) |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |6-0 |Andrejs Čencovs |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |3 (6) 2:13 |30. septembris 2017 |[[Arēna Rīga|Arēna Rīga, Rīga, Latvija]] | |- |5 |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara (UD) |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |5-0 |Valērijs Mikalausks | |22. aprīlis 2017 |[[Rimi Olimpiskais centrs|Rimi Olimpiskais centrs, Rīga, Latvija]] | |- |4 |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara (TKO) |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |4-0 |Jurijs Kozlovs |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |1 (4) 1:50 |14. maijs 2016 |[[Arēna Rīga|Arēna Rīga, Rīga, Latvija]] | |- |3 |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara (TKO) |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |3-0 |Ņikita Mateušs |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |1 (4) 1:03 |21. februāris 2016 |[[Arēna Rīga|Arēna Rīga, Rīga, Latvija]] | |- |2 |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara (TKO) |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |2-0 |Dmitrijs Savenko |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |1 (4) 1:56 |1. aprīlis 2014 |Club Rigas Rings, [[Rīga]] | |- |1 |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara (KO) |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |1-0 |Mareks Kovaļevskis |style="color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |2 (4) 1:46 |28. septembris 2013 |Club Rigas Rings, [[Rīga]] | |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://boxrec.com/en/box-pro/665078 Jevgeņija Aleksejeva profils BoxRec] * [https://box.live/boxers/jevgenijs-aleksejevs/ Jevgeņija Aleksejeva profils, ziņas un pašreizējais rangs Box.Live] * [https://www.tapology.com/fightcenter/fighters/224552-jevgenijs-aleksejevs-the-hurricane Jevgeņija Aleksejeva profils un statistika Tapology.com] {{DEFAULTSORT:Aleksejevs, Jevgenijs}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas bokseri]] 8yi4klpvvtd1ph2nmovmjeo794mr37h Blaita 0 581134 4493723 4150020 2026-07-12T08:23:21Z Baisulis 11523 /* ievads */ + cita nozīme..... 4493723 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|amerikāņu aktrisi|Ena Blaita}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Blaita | official_name = ''Blyth'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Blyth Marina - geograph.org.uk - 5147751.jpg | image2 = St Cuthbert's Church, Blyth - geograph.org.uk - 5754107.jpg | image3 = Blyth Police Station - geograph.org.uk - 302589.jpg | image4 = }} | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Anglija#Nortamberlenda#Apvienotā Karaliste | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{nobr|{{karogs|Apvienotā Karaliste}}}} | subdivision_type1 = Valsts daļa | subdivision_name1 = {{karogs|Anglija}} | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name2 = [[Ziemeļaustrumanglija]] | subdivision_type3 = Grāfiste | subdivision_name3 = [[Attēls:Flag of Northumberland.svg|23px]] [[Nortamberlenda]] | subdivision_type4 = Unitārā pašvaldība | subdivision_name4 = Nortamberlenda | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 19.14 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021 | population_footnotes = | population_total = 39734 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = [[Britu vasaras laiks|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 55 | latm = 07 | lats = 37 | latNS = N | longd = 1 | longm = 30 | longs = 36 | longEW = W | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = NE24 | elevation_footnotes = | elevation_m = 5 | website = {{URL|https://www.blythtowncouncil.gov.uk/}} | footnotes = }} '''Blaita''' ({{val|en|Blyth}}; {{izrunā|ˈblaɪð}}) ir ostas pilsēta un pagasts [[Anglija|Anglijā]], [[Nortamberlenda]]s [[Anglijas ceremoniālās grāfistes|ceremoniālās]] grāfistes un unitārās pašvaldības lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grāfistes dienvidaustrumu daļā pie Blaitas upes ietekas [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]] {{nobr|16 km}} no grāfistes centra [[Morpeta]]s un {{nobr|487 km}} no valsts galvaspilsētas [[Londona]]s. == Vēsture == Pilsētas nosaukums pirmoreiz minēts 1130. gadā kā ''Blida'' un cēlies no Blaitas upes, kuras nosaukums savukārt cēlies no [[senangļu valoda]]s ''blīðe'' — ‘jaukā’. Pati pilsēta pirmoreiz minēta 1236. gadā kā ''Blithmuth'' — ‘Blaitas grīva’. Tagadējās pilsētas vietā ilgus laikus pastāvēja vairākas nelielas apdzīvotās vietas, kuru iedzīvotāju pamatnodarbošanās bija akmeņogļu ieguve, zveja un sāls tirdzniecība. Mūsdienu pilsētas attīstība sākās 18. gadsimta sākumā, kad šeit tika uzbūvēta moderna osta vecās nelielās piestātnes vietā. No 1748. gada pilsētā sāka attīstīties kuģubūve. 1847. gadā Blaitu iekļāva dzelzceļa tīklā. Ostas galvenā eksportprece bija netālajās raktuvēs iegūtās [[akmeņogles]]; to apgrozījums pieauga no ceturtdaļmiljona tonnu 1855. gadā līdz trīs miljoniem tonnu 1900. gadā un sešiem miljoniem tonnu 1960. gadu sākumā.<ref>[http://communities.northumberland.gov.uk/Blyth.htm "Northumberland Communities – Blyth". Government of the United Kingdom.]</ref> Blaitas industriālās izaugsmes ziedu laiki bija 20. gadsimta pirmajā pusē. Pasaules karu laikā Blaitas kuģubūvētava uzbūvēja daudzus Karaliskās flotes kuģus, tajā skaitā pirmo lidmašīnu ([[Hidroplāns|hidroplānu]]) bāzes kuģi ''Ark Royal'' 1914. gadā. 1960. gados Blaitā sākās ekonomiskā lejupslīde; tika slēgtas kuģubūvētavas un dzelzceļa līnija, mazinājās pieprasījums pēc akmeņoglēm — pēdējās raktuves slēgtas 1986. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas pilsētas]] [[Kategorija:Nortamberlenda]] 7ohmpu6wthp9wu5maxq8kh44th8oyrh Blyth 0 581135 4493725 4149824 2026-07-12T08:27:41Z Baisulis 11523 nozīmju atdalīšana..... 4493725 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Blyth''''' var būt: * [[Blaita]] (''Blyth'') — Anglijas ostas pilsēta un pagasts; * [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''; 1927—2026) — amerikāņu aktrise un dziedātāja. {{uzvārds}} {{nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Skotu uzvārdi]] 44b7vr1lcm2jb05quwd5gmt0pc3sonu Frics Zaukels 0 581355 4493577 4390025 2026-07-11T21:14:28Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493577 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Frics Zaukels | vārds_orig = ''Fritz Sauckel'' | attēls = Fritz Sauckel2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Frics Zaukels Nirnbergas prāvā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1894 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 27 | dz_vieta = [[Haisfurte]], [[Bavārija]], [[Vācijas Impērija]]<br />({{DEU}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1946 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 16 | m_vieta = [[Nirnberga]], [[ASV okupācijas zona Vācijā]]<br />([[Bavārija]], {{DEU}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Fritz Sauckel Signatur 1934.jpg | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ernsts Frīdrihs (Frics) Kristofs Zaukels''' ({{val|de|Ernst Friedrich Christoph "Fritz" Sauckel}}; dzimis {{dat|1894|10|27}}, miris {{dat|1946|10|16}}) bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] politiķis un augsta ranga funkcionārs, kurš pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Viņš bija [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pilnvarotais darba nodrošināšanas jautājumos un ieņēma amatu kā Vispārējais pilnvarotais darba piesaistē (''Generalbevollmächtigter für den Arbeitseinsatz''). 1923. gadā F. Zaukels iestājās [[NSDAP]] un ''[[Sturmabteilung]]''. 1934. gadā pievienojies [[SS]]. Otrā pasaules kara laikā Zaukels bija atbildīgs par miljoniem cilvēku, galvenokārt no okupētajām teritorijām, deportēšanu uz Vāciju, kur viņi tika piespiesti strādāt rūpnīcās, [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]] un citās kara nozarēs. Viņa piespiedu darba programmas ietvaros miljoniem cilvēku tika piespiesti strādāt briesmīgos apstākļos, daudzos gadījumos tas noveda pie viņu nāves no [[Bads|bada]], slimībām vai pārmērīgas slodzes. Pēc kara beigām 1945. gada 12. maijā ASV karavīri F. Zaukelu apcietināja [[Zalcburga|Zalcburgā]]. Viņš tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] un notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]] — [[Pakāršana|pakārts]] 1946. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Trešais Reihs-aizmetnis}} {{Nirnbergas prāvā apsūdzētie}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zaukels, Fricis}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1946. gadā mirušie]] [[Kategorija:NSDAP biedri]] 8f2jijq5bzppr4wjqwu3t8yc8c0j2qo 4493636 4493577 2026-07-12T05:35:47Z Biafra 13794 pievienoju [[Kategorija:Kara noziedznieki]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493636 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Frics Zaukels | vārds_orig = ''Fritz Sauckel'' | attēls = Fritz Sauckel2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Frics Zaukels Nirnbergas prāvā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1894 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 27 | dz_vieta = [[Haisfurte]], [[Bavārija]], [[Vācijas Impērija]]<br />({{DEU}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1946 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 16 | m_vieta = [[Nirnberga]], [[ASV okupācijas zona Vācijā]]<br />([[Bavārija]], {{DEU}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Fritz Sauckel Signatur 1934.jpg | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ernsts Frīdrihs (Frics) Kristofs Zaukels''' ({{val|de|Ernst Friedrich Christoph "Fritz" Sauckel}}; dzimis {{dat|1894|10|27}}, miris {{dat|1946|10|16}}) bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] politiķis un augsta ranga funkcionārs, kurš pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Viņš bija [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pilnvarotais darba nodrošināšanas jautājumos un ieņēma amatu kā Vispārējais pilnvarotais darba piesaistē (''Generalbevollmächtigter für den Arbeitseinsatz''). 1923. gadā F. Zaukels iestājās [[NSDAP]] un ''[[Sturmabteilung]]''. 1934. gadā pievienojies [[SS]]. Otrā pasaules kara laikā Zaukels bija atbildīgs par miljoniem cilvēku, galvenokārt no okupētajām teritorijām, deportēšanu uz Vāciju, kur viņi tika piespiesti strādāt rūpnīcās, [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]] un citās kara nozarēs. Viņa piespiedu darba programmas ietvaros miljoniem cilvēku tika piespiesti strādāt briesmīgos apstākļos, daudzos gadījumos tas noveda pie viņu nāves no [[Bads|bada]], slimībām vai pārmērīgas slodzes. Pēc kara beigām 1945. gada 12. maijā ASV karavīri F. Zaukelu apcietināja [[Zalcburga|Zalcburgā]]. Viņš tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] un notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]] — [[Pakāršana|pakārts]] 1946. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Trešais Reihs-aizmetnis}} {{Nirnbergas prāvā apsūdzētie}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zaukels, Fricis}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1946. gadā mirušie]] [[Kategorija:NSDAP biedri]] [[Kategorija:Kara noziedznieki]] ciquypvkrtktswdaf6wea27ccwrz9sj Brīvo demokrātu partija (Vācija) 0 590348 4493624 4475792 2026-07-12T05:06:41Z Pirags 3757 4493624 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |party_name = Brīvo demokrātu partija |native_name = ''Freie Demokratische Partei'' |party_logo = Logo der FDP 2026.svg |colorcode = #FFFF00 |chairman = [[Volfgangs Kubickis]] |leader1_title = |leader1_name = |secretary_general = |foundation = 1948 |ideology = [[Liberālisms]] |position = [[Centriski labēja politika|Centriski labējā]] |international = |colors = {{color box|#FFFF00}} dzeltena |membership_year = 2020 |membership = ap 70 000 |seats1_title = Vietas Bundestāgā |seats1 = {{Infobox political party/seats|70|736|hex=#FFFF00}} |seats2_title = Bundesrāts |seats2 = {{Infobox political party/seats|2|69|hex=#FFFF00}} |seats3_title = Vietas reģionālajos parlamentos |seats3 = {{Infobox political party/seats|67|1889|hex=#FFFF00}} |website = {{url|https://www.fdp.de/}} |seats4_title=Vietas Eiropas Parlamentā|seats4={{Infobox political party/seats|5|96|hex=#FFFF00}}}} '''Brīvo demokrātu partija''' jeb '''Brīvā Demokrātiskā partija''' ({{val|de|Freie Demokratische Partei, FDP}}) ir [[Liberālisms|liberāla]] [[politiskā partija]] [[Vācija|Vācijas Federatīvajā Republikā]]. Partija ir dibināta 1948. gadā uz Vācijas Demokrātiskās partijas un Vācijas Tautas partijas bāzes, Bundestāgā izveidojot kopīgu frakciju ar radikāli labējo Vācijas partiju (''Deutsche Partei''). 1960. gadu beigās FDP virsroku ieguva sociālliberālais spārns un partija izveidoja koalīciju ar [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|sociāldemokrātiem (SPD)]]. SPD un FDP valdīja no 1969. līdz 1982. gadam, kad FDP pameta koalīciju. 1982. gadā vairāki sociālliberāļi pameta partiju sakarā ar partijas labējo pagriezienu. Vēlāk FDP izveidoja koalīciju ar centriski labējo [[CDU]]/CSU bloku. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas politiskās partijas]] hikztud6y19fornf4kijzsy66772b4h Frīdrihs Mercs 0 592757 4493629 4445840 2026-07-12T05:26:57Z Pirags 3757 4493629 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Frīdrihs Mercs | vārds_orģ = ''Friedrich Merz'' | attēls = 2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg | att_izm = | apraksts = Frīdrihs Mercs 2025. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Vācijas kanclers]] | term_sākums = {{dat|2025|5|6|N|bez}} | term_beigas = pašlaik | priekštecis = [[Olafs Šolcs]] | pēctecis = | prezidents = [[Franks Valters Šteinmeiers]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]s līderis | term_sākums2 = {{dat|2022|01|31|N}} | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = [[Armīns Lašets]] | pēctecis2 = <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] [[Eiropas Parlamenta deputāts|deputāts]] no [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]] | term_sākums3 = {{dat|1989|07|22|N}} | term_beigas3 = {{dat|1994|07|19|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|11|11}} | dzim_vieta = {{vieta|Rietumvācija|Ziemeļreina-Vestfālene|Brilona|td=Vācija}} | dzīves_vieta = [[Arnsberga]] | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[vācietis]] | partija = [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]] (kopš 1972. gada) | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Šarlote Gassa (prec. 1981) | bērni = 3 | profesija = politiķis, jurists | alma_mater = [[Bonnas Universitāte]]<br>[[Marburgas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Friedrich Merz Signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Joahims Frīdrihs Martins Jozefs Mercs''' ({{val|de|Joachim-Friedrich Martin Josef Merz}}; dzimis 1955. gada 11. novembrī) ir vācu konservatīvais politiķis, kurš kopš 2022. gada janvāra ir [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|Kristīgi demokrātiskās apvienības]] (CDU) vadītājs un [[CDU/CSU]] [[parlamenta frakcija]]s vadītājs. 2024. gada septembrī viņš kļuva par apvienības kandidātu [[Vācijas kanclers|Vācijas kanclera]] amatam. 2025. gada 6. maijā pēc balsojuma parlamentā Frīdrihs Mercs tika apstiprināts par jauno Vācijas kancleru. == Dzīvesgājums == Dzimis 1955. gadā [[Brilona|Brilonā]]. 1972. gadā viņš pievienojās [[Jauniešu savienība (Vācija)|Jauniešu savienībai]]. Pēc juridiskās skolas beigšanas 1985. gadā Mercs strādāja par tiesnesi un korporatīvo juristu, līdz 1989. gadā pilnībā pievērsās politikai un ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]. Pēc viena termiņa viņš tika ievēlēts [[Bundestāgs|Bundestāgā]], kur kļuva par CDU vadošo finanšu politikas ekspertu. 2000. gadā viņš tika ievēlēts par CDU/CSU parlamentārās grupas priekšsēdētāju; tajā pašā gadā [[Angela Merkele]] tika ievēlēta par CDU priekšsēdētāju. Tajā laikā viņi bija galvenie konkurenti partijas vadībā, kas kopā ar CSU vadīja opozīciju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/2018/10/31/merkel-rival-friedrich-merz-emerges-surprise-early-frontrunner/|title=Merkel rival Friedrich Merz emerges as surprise early frontrunner to succeed chancellor|work=The Telegraph|date=31 October 2018|last=Huggler|first=Justin}}</ref><ref name=":7">{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/politik/der-maennerbund-a-2475e027-0002-0001-0000-000027497155|title=Der Männerbund|work=Der Spiegel|access-date=2024-12-03|date=2003-06-29|last=Neukirch|first=Ralf|issn=2195-1349|language=de}}</ref> Pēc 2002. gada federālajām vēlēšanām CDU partijas līdere Angela Merkele pretendēja uz parlamenta grupas priekšsēdētājas amatu, savukārt Mercu ievēlēja par parlamenta grupas vadītāja vietnieku. 2004. gada decembrī viņš atkāpās no šī amata, tādējādi atsakoties no gadiem ilgās cīņas par varu ar Merkeli<ref name=":15">{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/politik/deutschland/enthuellung-wie-merkels-und-merz-feindschaft-begann-a-465136.html|title=Enthüllung: Wie Merkels und Merz' Feindschaft begann|work=Der Spiegel|access-date=2024-11-08|date=2007-02-08|last=Weiland|first=Severin|issn=2195-1349|language=de}}</ref><ref name=":7"/> un pakāpeniski attālinājās no politikas, koncentrējoties uz savu juridisko karjeru. 2009. gadā viņš pilnībā atstāja parlamentu, līdz 2021.gadā tajā atkal atgriezās. 2004. gadā viņš kļuva par vecāko konsultantu uzņēmumā ''Mayer Brown'', kur viņš koncentrējās uz uzņēmumu [[Apvienošanās un pārņemšana|apvienošanos un pārņemšanu]], banku darbību un finansēm, kā arī atbilstības nodrošināšanu. Viņš ir darbojies daudzu uzņēmumu, tostarp ''BlackRock Germany'', valdēs. Korporatīvais jurists un pazīstams multimiljonārs Mercs ir arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas lidmašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manager-magazin.de/politik/deutschland/ex-cdu-star-friedrich-merz-und-der-karriereknick-a-970377.html|title=Ex-CDU-Star Friedrich Merz: Ganz unten|last=Sorge|first=Nils-Viktor|website=manager-magazin.de|access-date=12 December 2021|date=20 May 2014|language=de}}</ref><ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stern.de/politik/deutschland/hat-friedrich-merz-wirklich-zwei-flugzeuge--8467946.html|title=Hat Friedrich Merz wirklich zwei Flugzeuge?|website=stern.de|date=28 November 2018|language=de}}</ref> 2018. gadā viņš paziņoja par atgriešanos politikā. 2021. gada decembrī viņš tika ievēlēts par CDU vadītāju, stājoties amatā 2022. gada janvārī. Viņam neizdevās iegūt šo amatu divās iepriekšējās partijas vadības vēlēšanās 2018. gadā<ref name="Berlin-2018">{{Ziņu atsauce|url=https://www.sueddeutsche.de/politik/merkel-cdu-bundesregierung-1.4189532|title=Die große Zeitenwende ist eine Chance für die CDU|work=[[Süddeutsche Zeitung]]|access-date=29 October 2018|date=2018|last=Braun|first=Stefan|issn=0174-4917|language=de}}</ref><ref name="Connolly-2018">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2018/dec/07/annegret-kramp-karrenbauer-elected-merkels-successor-as-christian-democrat-leader|title=Annegret Kramp-Karrenbauer elected Merkel's successor as CDU leader|work=The Guardian|access-date=7 December 2018|date=7 December 2018|last=Connolly|first=Kate}}</ref> un 2021. gada janvārī.<ref name="tagesschau.de-2021">{{Ziņu atsauce|url=https://www.tagesschau.de/eilmeldung/cdu-laschet-111.html|title=Laschet zum neuen CDU-Chef gewählt|work=tagesschau.de|access-date=16 January 2021|date=16 January 2021|language=de}}</ref><ref name="Associated Press-2021">{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/angela-merkel-national-elections-coronavirus-pandemic-elections-germany-2be065e51c2eb729d8b7b5ba8f23f183|title=Pragmatic governor Laschet elected to lead Merkel's party|publisher=[[Associated Press]]|date=16 January 2021}}</ref> 2022. gada februārī kļuva par [[Bundestāgs|Bundestāga]] opozīcijas līderi. Tika prognozēts, ka pēc 2025. gada federālajām vēlēšanām Mercs kļūs par nākamo Vācijas kancleru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2025/02/23/europe/german-election-results-cdu-afd-intl/index.html|title=Merz claims win for German conservatives as far right surges to strongest postwar election result|publisher=CNN|date=February 23, 2025|last=Tanno|first=Sophie}}</ref> === Politiskie uzskati === Kā jauns politiķis 1970. un 1980. gados viņš bija pārliecināts [[Rietumvācija]]s dominējošās politiskās [[doktrīna]]s un CDU pamatprincipa [[Antikomunisms|antikomunisma]] atbalstītājs. Mercs tiek uzskatīts par CDU tradicionālā konservatīvā un biznesu atbalstošā spārna pārstāvi.<ref name="Escritt-2018">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-germany-politics/conservative-contenders-vie-to-overturn-merkels-centrism-idUSKCN1N51CT|title=Conservative contenders vie to overturn Merkel's centrism|work=Reuters|date=31 October 2018|last=Escritt|first=Thomas}}</ref> Viņa grāmata ''Mehr Kapitalismus wagen'' (''Drosmīgāka kapitālisma veicināšana'') atbalsta [[Ekonomiskais liberālisms|ekonomisko liberālismu]]. Viņš ilgu laiku ir bijis viens no proamerikāniskākajiem politiķiem Vācijā, bijis asociācijas ''Atlantik-Brücke'' priekšsēdētājs, kas veicina vācu un amerikāņu sapratni un atlantismu. Viņš ir pārliecināts [[Eiropas Savienība]]s un [[NATO]] atbalstītājs, sevi raksturojot kā "patiesi pārliecinātu eiropieti, pārliecinātu [[Transatlantisms|transatlantiķi]]".<ref name="WELT-2018">{{Ziņu atsauce|url=https://www.welt.de/politik/deutschland/article183054050/Merz-will-CDU-Chef-werden-Wir-brauchen-Aufbruch-und-Erneuerung-keinen-Umsturz.html|title=Merz will CDU-Chef werden: 'Wir brauchen Aufbruch und Erneuerung, keinen Umsturz'|work=[[Die Welt]]|date=31 October 2018|language=de}}</ref> Mercs iestājas par ciešāku Eiropas Savienības integrāciju un [[Eiropas armija|Eiropas armiju]].<ref name="www.handelsblatt.com">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.handelsblatt.com/today/opinion/time-to-wake-up-we-are-deeply-concerned-about-the-future-of-europe-and-germany/23583722.html|title=Time to wake up: We are deeply concerned about the future of Europe and Germany|website=[[Handelsblatt]]|access-date=8 December 2018|archive-date={{dat|2018|12|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181209123542/https://www.handelsblatt.com/today/opinion/time-to-wake-up-we-are-deeply-concerned-about-the-future-of-europe-and-germany/23583722.html}}</ref> Pēc Donalda Trampa kļūšanas par ASV prezidentu viņš kritizē [[Donalda Trampa 2. kabinets|Donalda Trampa administrāciju]] un ir salīdzinājis Trampa vadītās ASV ar [[Vladimirs Putins|Putina]] [[Krievija|Krieviju]], kā arī sacījis, ka Eiropai steidzami jāstiprina sava aizsardzība un, iespējams, jāatrod aizstājējs NATO.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.politico.eu/article/friedrich-merz-germany-election-united-states-donald-trump-nato/|title=Germany’s Merz vows ‘independence’ from Trump’s America, warning NATO may soon be dead|work=Politico|access-date=24 February 2025}}</ref> === Vācijas kanclers === 6. maijā, kad notika pirmā balsošanas kārta parlamentā, Mercs vēl netika apstiprināts par nākamo Vācijas kancleru, jo viņam neizdevās iegūt absolūtu vairākumu parlamentā ar tikai 310 balsīm par viņa iecelšanu amatā no nepieciešamajām 316 no 630 balsīm.<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.bbc.com/news/articles/cvgp22zlrgko |access-date=6 May 2025|date=6 May 2025 |title=Germany's Merz falls short of majority in vote for chancellor |url-status= |work=[[BBC World Service|BBC News]] |archive-date=6 May 2025 |archive-url=https://archive.today/20250506090841/https://www.bbc.com/news/articles/cvgp22zlrgko |first1=Paul |last1=Kirby |last2=Parker |first2=Jessica |name-list-style= |location=[[Londona]] un [[Berlīne]]}}</ref> Tajā pašā dienā notika otrā balsošanas kārta,<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-06 |title=Germany's Merz wins vote for chancellor after surviving historic defeat |url=https://www.bbc.com/news/articles/cvgp22zlrgko |access-date=2025-05-06 |website=www.bbc.com |language=en-GB}}</ref> kuras rezultātā viņš tika ievēlēts par Vācijas kancleru ar 325 balsīm. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{G20 līderi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mercs, Frīdrihs}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas politiķi]] [[Kategorija:Vācijas kancleri]] 1eookjai5slraxmrq6t1pcx2r9pakx9 4493661 4493629 2026-07-12T06:03:32Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493661 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Frīdrihs Mercs | vārds_orģ = ''Friedrich Merz'' | attēls = 2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg | att_izm = | apraksts = Frīdrihs Mercs 2025. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Vācijas kanclers]] | term_sākums = {{dat|2025|5|6|N|bez}} | term_beigas = pašlaik | priekštecis = [[Olafs Šolcs]] | pēctecis = | prezidents = [[Franks Valters Šteinmeiers]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]s līderis | term_sākums2 = {{dat|2022|01|31|N}} | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = [[Armīns Lašets]] | pēctecis2 = <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] [[Eiropas Parlamenta deputāts|deputāts]] no [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]] | term_sākums3 = {{dat|1989|07|22|N}} | term_beigas3 = {{dat|1994|07|19|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|11|11}} | dzim_vieta = {{vieta|Rietumvācija|Ziemeļreina-Vestfālene|Brilona|td=Vācija}} | dzīves_vieta = [[Arnsberga]] | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[vācietis]] | partija = [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]] (kopš 1972. gada) | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Šarlote Gassa (prec. 1981) | bērni = 3 | profesija = politiķis, jurists | alma_mater = [[Bonnas Universitāte]]<br>[[Marburgas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Friedrich Merz Signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Joahims Frīdrihs Martins Jozefs Mercs''' ({{val|de|Joachim-Friedrich Martin Josef Merz}}; dzimis 1955. gada 11. novembrī) ir vācu konservatīvais politiķis, kurš kopš 2022. gada janvāra ir [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|Kristīgi demokrātiskās apvienības]] (CDU) vadītājs un [[CDU/CSU]] [[parlamenta frakcija]]s vadītājs. 2024. gada septembrī viņš kļuva par apvienības kandidātu [[Vācijas kanclers|Vācijas kanclera]] amatam. 2025. gada 6. maijā pēc balsojuma parlamentā Frīdrihs Mercs tika apstiprināts par jauno Vācijas kancleru. == Dzīvesgājums == Dzimis 1955. gadā [[Brilona|Brilonā]]. 1972. gadā viņš pievienojās [[Jauniešu savienība (Vācija)|Jauniešu savienībai]]. Pēc juridiskās skolas beigšanas 1985. gadā Mercs strādāja par tiesnesi un korporatīvo juristu, līdz 1989. gadā pilnībā pievērsās politikai un ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]. Pēc viena termiņa viņš tika ievēlēts [[Bundestāgs|Bundestāgā]], kur kļuva par CDU vadošo finanšu politikas ekspertu. 2000. gadā viņš tika ievēlēts par CDU/CSU parlamentārās grupas priekšsēdētāju; tajā pašā gadā [[Angela Merkele]] tika ievēlēta par CDU priekšsēdētāju. Tajā laikā viņi bija galvenie konkurenti partijas vadībā, kas kopā ar CSU vadīja opozīciju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/2018/10/31/merkel-rival-friedrich-merz-emerges-surprise-early-frontrunner/|title=Merkel rival Friedrich Merz emerges as surprise early frontrunner to succeed chancellor|work=The Telegraph|date=31 October 2018|last=Huggler|first=Justin}}</ref><ref name=":7">{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/politik/der-maennerbund-a-2475e027-0002-0001-0000-000027497155|title=Der Männerbund|work=Der Spiegel|access-date=2024-12-03|date=2003-06-29|last=Neukirch|first=Ralf|issn=2195-1349|language=de}}</ref> Pēc 2002. gada federālajām vēlēšanām CDU partijas līdere Angela Merkele pretendēja uz parlamenta grupas priekšsēdētājas amatu, savukārt Mercu ievēlēja par parlamenta grupas vadītāja vietnieku. 2004. gada decembrī viņš atkāpās no šī amata, tādējādi atsakoties no gadiem ilgās cīņas par varu ar Merkeli<ref name=":15">{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/politik/deutschland/enthuellung-wie-merkels-und-merz-feindschaft-begann-a-465136.html|title=Enthüllung: Wie Merkels und Merz' Feindschaft begann|work=Der Spiegel|access-date=2024-11-08|date=2007-02-08|last=Weiland|first=Severin|issn=2195-1349|language=de}}</ref><ref name=":7"/> un pakāpeniski attālinājās no politikas, koncentrējoties uz savu juridisko karjeru. 2009. gadā viņš pilnībā atstāja parlamentu, līdz 2021.gadā tajā atkal atgriezās. 2004. gadā viņš kļuva par vecāko konsultantu uzņēmumā ''Mayer Brown'', kur viņš koncentrējās uz uzņēmumu [[Apvienošanās un pārņemšana|apvienošanos un pārņemšanu]], banku darbību un finansēm, kā arī atbilstības nodrošināšanu. Viņš ir darbojies daudzu uzņēmumu, tostarp ''BlackRock Germany'', valdēs. Korporatīvais jurists un pazīstams multimiljonārs Mercs ir arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas lidmašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manager-magazin.de/politik/deutschland/ex-cdu-star-friedrich-merz-und-der-karriereknick-a-970377.html|title=Ex-CDU-Star Friedrich Merz: Ganz unten|last=Sorge|first=Nils-Viktor|website=manager-magazin.de|access-date=12 December 2021|date=20 May 2014|language=de}}</ref><ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stern.de/politik/deutschland/hat-friedrich-merz-wirklich-zwei-flugzeuge--8467946.html|title=Hat Friedrich Merz wirklich zwei Flugzeuge?|website=stern.de|date=28 November 2018|language=de}}</ref> 2018. gadā viņš paziņoja par atgriešanos politikā. 2021. gada decembrī viņš tika ievēlēts par CDU vadītāju, stājoties amatā 2022. gada janvārī. Viņam neizdevās iegūt šo amatu divās iepriekšējās partijas vadības vēlēšanās 2018. gadā<ref name="Berlin-2018">{{Ziņu atsauce|url=https://www.sueddeutsche.de/politik/merkel-cdu-bundesregierung-1.4189532|title=Die große Zeitenwende ist eine Chance für die CDU|work=[[Süddeutsche Zeitung]]|access-date=29 October 2018|date=2018|last=Braun|first=Stefan|issn=0174-4917|language=de}}</ref><ref name="Connolly-2018">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2018/dec/07/annegret-kramp-karrenbauer-elected-merkels-successor-as-christian-democrat-leader|title=Annegret Kramp-Karrenbauer elected Merkel's successor as CDU leader|work=The Guardian|access-date=7 December 2018|date=7 December 2018|last=Connolly|first=Kate}}</ref> un 2021. gada janvārī.<ref name="tagesschau.de-2021">{{Ziņu atsauce|url=https://www.tagesschau.de/eilmeldung/cdu-laschet-111.html|title=Laschet zum neuen CDU-Chef gewählt|work=tagesschau.de|access-date=16 January 2021|date=16 January 2021|language=de}}</ref><ref name="Associated Press-2021">{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/angela-merkel-national-elections-coronavirus-pandemic-elections-germany-2be065e51c2eb729d8b7b5ba8f23f183|title=Pragmatic governor Laschet elected to lead Merkel's party|publisher=[[Associated Press]]|date=16 January 2021}}</ref> 2022. gada februārī kļuva par [[Bundestāgs|Bundestāga]] opozīcijas līderi. Tika prognozēts, ka pēc 2025. gada federālajām vēlēšanām Mercs kļūs par nākamo Vācijas kancleru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2025/02/23/europe/german-election-results-cdu-afd-intl/index.html|title=Merz claims win for German conservatives as far right surges to strongest postwar election result|publisher=CNN|date=February 23, 2025|last=Tanno|first=Sophie}}</ref> === Politiskie uzskati === Kā jauns politiķis 1970. un 1980. gados viņš bija pārliecināts [[Rietumvācija]]s dominējošās politiskās [[doktrīna]]s un CDU pamatprincipa [[Antikomunisms|antikomunisma]] atbalstītājs. Mercs tiek uzskatīts par CDU tradicionālā konservatīvā un biznesu atbalstošā spārna pārstāvi.<ref name="Escritt-2018">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-germany-politics/conservative-contenders-vie-to-overturn-merkels-centrism-idUSKCN1N51CT|title=Conservative contenders vie to overturn Merkel's centrism|work=Reuters|date=31 October 2018|last=Escritt|first=Thomas}}</ref> Viņa grāmata ''Mehr Kapitalismus wagen'' (''Drosmīgāka kapitālisma veicināšana'') atbalsta [[Ekonomiskais liberālisms|ekonomisko liberālismu]]. Viņš ilgu laiku ir bijis viens no proamerikāniskākajiem politiķiem Vācijā, bijis asociācijas ''Atlantik-Brücke'' priekšsēdētājs, kas veicina vācu un amerikāņu sapratni un atlantismu. Viņš ir pārliecināts [[Eiropas Savienība]]s un [[NATO]] atbalstītājs, sevi raksturojot kā "patiesi pārliecinātu eiropieti, pārliecinātu [[Transatlantisms|transatlantiķi]]".<ref name="WELT-2018">{{Ziņu atsauce|url=https://www.welt.de/politik/deutschland/article183054050/Merz-will-CDU-Chef-werden-Wir-brauchen-Aufbruch-und-Erneuerung-keinen-Umsturz.html|title=Merz will CDU-Chef werden: 'Wir brauchen Aufbruch und Erneuerung, keinen Umsturz'|work=[[Die Welt]]|date=31 October 2018|language=de}}</ref> Mercs iestājas par ciešāku Eiropas Savienības integrāciju un [[Eiropas armija|Eiropas armiju]].<ref name="www.handelsblatt.com">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.handelsblatt.com/today/opinion/time-to-wake-up-we-are-deeply-concerned-about-the-future-of-europe-and-germany/23583722.html|title=Time to wake up: We are deeply concerned about the future of Europe and Germany|website=[[Handelsblatt]]|access-date=8 December 2018|archive-date={{dat|2018|12|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181209123542/https://www.handelsblatt.com/today/opinion/time-to-wake-up-we-are-deeply-concerned-about-the-future-of-europe-and-germany/23583722.html}}</ref> Pēc Donalda Trampa kļūšanas par ASV prezidentu viņš kritizē [[Donalda Trampa 2. kabinets|Donalda Trampa administrāciju]] un ir salīdzinājis Trampa vadītās ASV ar [[Vladimirs Putins|Putina]] [[Krievija|Krieviju]], kā arī sacījis, ka Eiropai steidzami jāstiprina sava aizsardzība un, iespējams, jāatrod aizstājējs NATO.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.politico.eu/article/friedrich-merz-germany-election-united-states-donald-trump-nato/|title=Germany’s Merz vows ‘independence’ from Trump’s America, warning NATO may soon be dead|work=Politico|access-date=24 February 2025}}</ref> === Vācijas kanclers === 6. maijā, kad notika pirmā balsošanas kārta parlamentā, Mercs vēl netika apstiprināts par nākamo Vācijas kancleru, jo viņam neizdevās iegūt absolūtu vairākumu parlamentā ar tikai 310 balsīm par viņa iecelšanu amatā no nepieciešamajām 316 no 630 balsīm.<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.bbc.com/news/articles/cvgp22zlrgko |access-date=6 May 2025|date=6 May 2025 |title=Germany's Merz falls short of majority in vote for chancellor |url-status= |work=[[BBC World Service|BBC News]] |archive-date=6 May 2025 |archive-url=https://archive.today/20250506090841/https://www.bbc.com/news/articles/cvgp22zlrgko |first1=Paul |last1=Kirby |last2=Parker |first2=Jessica |name-list-style= |location=[[Londona]] un [[Berlīne]]}}</ref> Tajā pašā dienā notika otrā balsošanas kārta,<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-06 |title=Germany's Merz wins vote for chancellor after surviving historic defeat |url=https://www.bbc.com/news/articles/cvgp22zlrgko |access-date=2025-05-06 |website=www.bbc.com |language=en-GB}}</ref> kuras rezultātā viņš tika ievēlēts par Vācijas kancleru ar 325 balsīm. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{G20 līderi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mercs, Frīdrihs}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības biedri]] [[Kategorija:Vācijas kancleri]] so2exyraoegup4u0snq981zv433f4ww Vakaru iela 0 602241 4493477 4405796 2026-07-11T17:22:05Z Olgerts V 41522 citas nozīmes 4493477 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Vakara iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Vakaru iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Judovka]] |ielas garums = 322 m |atklāta = |vēst nosaukumi = [[Polocka]]s iela,<br> Fadejeva iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Vakaru iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Judovka]]s apkaimē. Vakaru iela sākas krustojumā ar [[Lielā iela (Daugavpils)|Lielo ielu]], ved dienvidu virzienā un beidzas pie pilsētas robežas, krustojumā ar [[Austrumu iela (Daugavpils)|Austrumu ielu]]. Vakaru ielā ir privātmāju apbūve. Vakaru ielas kopējais garums ir 322 metri, tā ir pilnīgi klāta ar [[grants]] segumu. Ielas sarkano līniju platums ir 8 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|7||bez}} |page=95 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā satiksmes kustība norit abos virzienos pa vienu joslu. Sabiedriskais transports pa Vakaru ielu nekursē. Sākotnējais ielas nosaukums bija '''[[Polocka]]s iela''',<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 2. daļa. |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=74–75 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf |accessdate={{dat|2025|6|7||bez}}}}</ref> bet [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā iela tika pārdēvēta par '''Fadejeva ielu''' — par godu padomju rakstniekam {{Starpviki saite|lv = Aleksandrs Fadejevs (rakstnieks)|lv_text = Aleksandram Fadejevam|val = ru|val_title = Фадеев, Александр Александрович}}. Savu tagadējo nosaukumu iela ieguva pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s. == Ielu savienojumi == Vakaru iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Lielā iela (Daugavpils)|Lielā iela]] (T veida krustojums) * [[Lejas iela (Daugavpils)|Lejas iela]] (savienojums ar bezvārda ielu) * [[Austrumu iela (Daugavpils)|Austrumu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Judovkā]] hxz4vspj5kgc2pi3f3nznqnjq41optb Nigērijas karogs 0 602354 4493644 4294701 2026-07-12T05:42:42Z Biafra 13794 4493644 wikitext text/x-wiki {{Karoga infokaste | Name = Nigērijas | Article = | Type = Valsts karogs | Image = Flag of Nigeria.svg | Nickname = | Morenicks = | Use = 111111 | Symbol = | Proportion = 1:2 | Adoption = 1960. gada 1. oktobris | Design = trīs vertikālas joslas (zaļš, balts, zaļš) | Designer = Maikls Taivo Akinkunmi }} '''Nigērijas karogs''' ir viens no [[Nigērija]]s valsts simboliem. Tas sastāv no trim vertikālām joslām — divas ārējās ir zaļas, bet vidējā ir balta. Karogu 1959. gadā izstrādāja Maikls Taivo Akinkunmi, kurš to iesniedza valsts izsludinātā dizaina konkursā, vēl būdams students. Zaļā krāsa simbolizē Nigērijas bagātīgo lauksaimniecību un dabas resursus, bet baltā josla simbolizē mieru un vienotību. Karogs tika oficiāli pieņemts 1960. gada 1. oktobrī, kad Nigērija ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. Oriģinālajā konkursa iesniegumā baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts, saglabājot vienkāršo trīsdaļīgo formu, kāda tiek lietota līdz mūsdienām. == Skatīt arī == * [[Nigērijas ģerbonis]] {{Karogs-aizmetnis}} {{Āfrikas karogi}} [[Kategorija:Nigērija]] [[Kategorija:Nacionālie karogi]] oxkr0jz2jtpv4p362bwtm73maag41ig Šarls IX 0 602361 4493646 4437135 2026-07-12T05:44:51Z Biafra 13794 4493646 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Šarls IX | vārds_orģ = ''Charles IX'' | attēls = Portrait_of_King_Charles_IX_of_France_(1550–1574),_by_After_François_Clouet.jpg | att_izm = | apraksts = Šarla IX portrets (''François Clouet'') <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Francijas karalis]] | term_sākums = {{dat|1560|12|5|N}} | term_beigas = {{dat|1574|5|30|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Fransuā II]] | pēctecis = [[Anrī III]] <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dat|1550|6|27}} | dzim_vieta = {{vieta|Francija|Senžermēanlē pils}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1574|5|30|1550|6|27}} | mir_vieta = {{vieta|Francija|Vinsenas pils}} | apglabāts = [[Sendenī bazilika]] | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = [[Valuā dinastija]] | tēvs = [[Anrī II]] | māte = [[Katrīna de Mediči]] | dzīvesb = | sieva = [[Elizabete (Austrijas erchercogiene)|Elizabete no Austrijas]] | bērni = [[Marija Elizabete (Francijas princese)|Marija Elizabete]] | profesija = | alma_mater = | reliģija = [[Romas katoļu baznīca]] | paraksts = Signature of Charles IX of France.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Šarls IX''' ({{val|fr|Charles IX}}; dzimis {{dat|1550|6|27}}, miris {{dat|1574|5|30}}) bija [[Francijas karalis]] no 1560. līdz 1574. gadam. Viņš bija [[Valuā dinastija]]s pārstāvis, karaļa [[Anrī II]] un karalienes [[Katrīna de Mediči|Katrīnas de Mediči]] dēls, kā arī jaunākais brālis karalim [[Fransuā II]] un vecākais brālis vēlākajam karalim [[Anrī III]]. Šarla IX valdīšanas laikā notika vairāki asiņaini konflikti starp [[katoļi]]em un [[hugenoti]]em — franču protestantiem. Lielākais no tiem bija [[Bērtuļa nakts]] 1572. gadā, kad [[Parīze|Parīzē]] un citviet [[Francija|Francijā]] tika masveidā nogalināti [[hugenoti]]. Šis notikums dziļi ietekmēja Šarla psiholoģisko stāvokli un veselību. Šarls apprecējās ar [[Elizabete (Austrijas erchercogiene)|Elizabeti no Austrijas]], ar kuru viņam bija viena meita — [[Marija Elizabete (Francijas princese)|Marija Elizabete]]. Viņš mira tikai 23 gadu vecumā no tuberkulozes. Tronī viņu nomainīja brālis [[Anrī III]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{Francijas valdnieki}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1550. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1574. gadā mirušie]] [[Kategorija:Francijas monarhi]] [[Kategorija:Valuā dinastija]] [[Kategorija:Senžermēanlē dzimušie]] sxjyo1dxzafg4j6asqciyereg4h4uxv Kenijas karogs 0 602537 4493647 4292529 2026-07-12T05:47:11Z Biafra 13794 4493647 wikitext text/x-wiki {{Karoga infokaste | Name = Kenijas | Article = | Type = Valsts karogs | Image = Flag of Kenya.svg | Nickname = | Morenicks = | Use = 111111 | Symbol = | Proportion = 2:3 | Adoption = [[1963]]. gada [[12. decembris]] | Design = | Designer = }} '''Kenijas karogs''' ir viens no [[Kenija|Kenijas]] nacionālajiem simboliem. Karogs sastāv no trim horizontālām joslām: melnas, sarkanas un zaļas, kuras atdala plānas baltas svītras. Karoga centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[Šķēpi|šķēpiem]]. Melnā krāsa simbolizē Kenijas tautu, sarkanā — tautas cīņu par neatkarību, bet zaļā — valsts dabas bagātības un ainavas. Baltās svītras simbolizē mieru un vienotību. Masaju vairogs un šķēpi norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību. Kenijas karogs tika oficiāli pieņemts 1963. gada 12. decembrī, kad valsts ieguva neatkarību no [[Lielbritānija|Lielbritānijas]]. Šis dizains balstīts uz [[Kenijas Āfrikas Nacionālā savienība|Kenijas Āfrikas Nacionālās savienības]] (KANU) partijas karogu, kas vadīja neatkarības kustību. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.crwflags.com/fotw/flags/ke.html Kenijas karogs] ''Flags of the World'' {{en ikona}} {{Āfrikas karogi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kenija]] [[Kategorija:Nacionālie karogi]] 0e9wh14xbqqxncyeikqcesx2ghwrcnd Ķiploku embotiņš 0 602690 4493662 4293235 2026-07-12T06:05:58Z Biafra 13794 4493662 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Teucrium scordium kz21.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Lamiales | rinda_lv = Panātru rinda | dzimta = Lamiaceae | dzimta_lv = Lūpziežu dzimta | binomial = Teucrium scordium | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | ģints_lv = Embotiņi | ģints = Teucrium | autors = [[Linnejs]] | suga = Teucrium scordium | suga_lv = Ķiploku embotiņš }}'''Ķiploku embotiņš''' (''Teucrium scordium'') ir [[Embotiņi|embotiņu]] suga. Tās dabiskais izplatības areāls ir [[Āzija|Āzijā]] un [[Eiropa|Eiropā]]. Latvijā reta un ļoti nevienmērīgi sastopama suga, galvenokārt [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenumā]]. Suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/teucrium-scordium-l/|title=ķiploku embotiņš - Teucrium scordium L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> Saberzējot jūtama raksturīga ķiploku smaka.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Embotiņi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] iot555htcgx4gzvnsjv64v79wmnga6k Lotārs de Mezjērs 0 603599 4493559 4298610 2026-07-11T20:36:19Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493559 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Lotārs de Mezjērs | vārds_orģ = ''Lothar de Maizière'' | attēls = Lothar_de_Maizière_2011.jpg | apraksts = | amats = VDR Ministru prezidents | term_sākums = {{dat|1990|4|12|N}} | term_beigas = {{dat|1990|10|2|N}} | prezidents = [[Sabiedriskais Prezidijs|VDR Tautas palātas Prezidijs]] | priekštecis = [[Hanss Modrovs]] | pēctecis = Amats likvidēts (VDR pievienojās [[Vācija|VFR]]) | dzim_dati = {{dat|1940|3|2}} | dzim_vieta = [[Nordhauzene]], [[Vācija]] (tolaik [[Vācijas Impērija]]) | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[Vācieši|vācietis]] | partija = [[Kristīgi demokrātiskā savienība (VDR)|VDR KDS]], vēlāk [[Kristīgi demokrātiskā savienība (Vācija)|KDS]] | dzīvesb = *Vera de Mezjēre | bērni = 1 | profesija = jurists, politiķis | paraksts = | piezīmes = }} '''Lotārs de Mezjērs''' ({{val|de|Lothar de Maizière}}; dzimis {{dat|1940|3|2}}) ir vācu jurists un politiķis, pazīstams kā pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz VDR pievienošanai [[Vācija|VFR]]. Viņš bija Kristīgi demokrātiskās savienības vadītājs VDR un pēc 1990. gada 18. marta vēlēšanām kļuva par premjerministru. Viņa valdība vadīja pārejas procesu līdz [[Vācijas apvienošana|Vācijas apvienošanai]] 1990. gada 3. oktobrī. Pēc apvienošanas īsu laiku bija [[Helmuts Kols|Helmuta Kola]] valdības loceklis kā federālais īpašo uzdevumu ministrs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mezjērs, Lotārs de}} [[Kategorija:1940. gadā dzimušie]] [[Kategorija:VDR politiķi]] [[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas Demokrātiskās Republikas valdības vadītāji]] pwye00xcd2r85q37ey4maojmv1cw0ik Sabīne Bergmane-Pola 0 603600 4493553 4314279 2026-07-11T20:27:29Z Pirags 3757 4493553 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sabīne Bergmane-Pola | vārds_orģ = Sabine Bergmann-Pohl | attēls = Sabine_Bergmann-Pohl.jpg | att_izm = | amats = [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] Valsts padomes priekšsēdētāja | term_sākums = {{dat|1990|4|5|N}} | term_beigas = {{dat|1990|10|2|N}} | priekštecis = [[Valters Ulbrihts]] (1960–1973)<br />[[VDR Valsts padome|Koleģiāla Valsts padome]] (1973–1990) | pēctecis = Amats likvidēts (VDR pievienojās [[Vācija|VFR]]) | dzim_dati = {{dat|1946|4|20}} | dzim_vieta = [[Eizenaha]], [[Sabiedroto okupētā Vācija]] | dzīves_vieta = [[Berlīne]] | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Kristīgi demokrātiskā savienība (VDR)]], vēlāk [[Kristīgi demokrātiskā savienība (Vācija)]] | dzīvesb = precējusies | bērni = 2 | profesija = ārste, politiķe | paraksts = | piezīmes = }} '''Sabīne Bergmane-Pola''' ({{val|de|Sabine Bergmann-Pohl}}; dzimusi {{dat|1946|4|20}} [[Eizenaha|Eizenahā]]) ir vācu ārste un politiķe, kura bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās pievienošanas [[Vācija|Vācijas Federatīvajai Republikai]]. Pēc izglītības ārste, viņa darbojās politikā kā [[Kristīgi demokrātiskā savienība (VDR)|Kristīgi demokrātiskās savienības]] pārstāve. 1990. gada aprīlī pēc brīvajām vēlēšanām kļuva par [[Tautas palāta (VDR)|Tautas palātas]] prezidenti un vienlaikus pildīja arī [[VDR Valsts padome|Valsts padomes]] priekšsēdētājas pienākumus — tādējādi kļūstot par VDR faktisko valsts vadītāju. Šo amatu viņa ieņēma līdz 1990. gada 3. oktobrim, kad notika [[Vācijas apvienošana]]. Pēc VDR likvidēšanas īslaicīgi darbojās kā federālā ministra vietniece [[Vācija]]s valdībā un vēlāk bija [[Bundestāgs|Bundestāga]] deputāte no [[KDS]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.bundestag.de/abgeordnete/biografien/B/bergmann_pohl_sabine-519860 Biogrāfija Bundestāga lapā]{{Novecojusi saite}} {{de ikona}} {{Vācija-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bergmane-Pola, Sabīne}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:VDR politiķi]] [[Kategorija:Vācijas Demokrātiskās Republikas valdības vadītāji]] [[Kategorija:Sievietes politiķes]] [[Kategorija:Vācijas ārsti]] [[Kategorija:Tīringenē dzimušie]] lfj7fb9zwj6ggqrsupzp5jphp0jy9h6 Cēsu Jaunā vidusskola 0 606782 4493637 4318044 2026-07-12T05:38:14Z Biafra 13794 jāuzlabo 4493637 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Cēsu Jaunā vidusskola''' ir [[Cēsis|Cēsu]] [[skola]], kas izveidota 2013. gadā. [[Vidusskola]]s izglītība norit L. Katrīnas ielā 2, [[pamatskola]]s izglītība [[Piebalgas iela (Cēsis)|Piebalgas ielā]] 3, bet [[pirmskola]]s izglītība Ziemeļu ielā 16, Cēsīs.<ref>[http://www.jaunaskola.lv/par-mums/ Cēsu Jaunā skola 2024]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Cēsu novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Cēsīs]] c9w04resqo7e0sf2liwvv2j1rpxdyfp 4493660 4493637 2026-07-12T06:01:19Z Baisulis 11523 + aizmetnis..... 4493660 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Cēsu Jaunā vidusskola''' ir [[Cēsis|Cēsu]] [[skola]], kas izveidota 2013. gadā. [[Vidusskola]]s izglītība norit L. Katrīnas ielā 2, [[pamatskola]]s izglītība [[Piebalgas iela (Cēsis)|Piebalgas ielā]] 3, bet [[pirmskola]]s izglītība Ziemeļu ielā 16, Cēsīs.<ref>[http://www.jaunaskola.lv/par-mums/ Cēsu Jaunā skola 2024]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{īss aizmetnis}} {{Cēsu novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Cēsīs]] 45zrsx89uqe95f71sbk6omz1nwnuggp Stīvs Pērsels 0 609328 4493515 4349737 2026-07-11T18:56:55Z Baisulis 11523 pilnībā pārrakstīts raksts...... 4493515 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Stīvs Pērsels | vārds_orig = ''Steve Purcell'' | attēls = Steve Purcell GDC 08.jpg | att_izmērs = | komentārs = Stīvs Pērsels 2008. gadā | dz vārds = Stīvens Ross Pērsels | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1961|7|30}} | dz vieta = {{vieta|ASV}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = karikatūrists, animators, spēļu dizaineris, balss aktieris, režisors, scenārists | darbības gadi = 1984–pašlaik | dzīvesbiedra_nosaukums= | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = [[Aisnera balva]] (2007) | dzimums = V }} '''Stīvens Ross Pērsels''' ({{val|en|Steven Ross Purcell}}; dzimis {{dat|1961|7|30}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] karikatūrists, animators, spēļu dizaineris un balss aktieris. Viņš ir [[komikss|komiksu]] sērijas un [[mediju franšīze]]s ''[[Sam & Max]]'' līdzveidotājs un 2007. gadā saņēma [[Aisnera balva|Aisnera balvu]] par darbu pie komiksiem. Franšīze ir paplašinājusies līdz animācijas televīzijas seriālam un vairākām videospēlēm. 1982. gadā absolvējis Kalifornijas Mākslas un amatniecības koledžu [[Oklenda|Oklendā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], Pērsels savu karjeru sāka, veidojot [[komiksu sleja]]s koledžas biļetenam. Pirms sava pirmā komiksa ''Sam & Max'' publicēšanas 1987. gadā viņš strādāja ārštata darbos ''[[Marvel Comics]]'' un ''Fishwrap Productions''. 1988. gadā ''[[Lucasfilm Games|LucasArts]]'' viņu nolīga kā mākslinieku un animatoru, un viņš strādāja pie vairākām ''LucasArts'' piedzīvojumu spēlēm, tostarp pirmajām divām ''[[Monkey Island]]'' spēlēm, kā arī ''[[Indiana Jones and the Last Crusade (videospēle)|Indiana Jones and the Last Crusade]]'' un ''[[Sam & Max Hit the Road]]''. 1997. gadā Pērsels sadarbojās ar studiju ''[[Nelvana]]'', lai izveidotu televīzijas seriālu ''Sam & Max'', un pēc aiziešanas no ''LucasArts'' īsu brīdi strādāja par animatoru ''[[Industrial Light & Magic]]''. ''[[Pixar]]'' viņš bija 2012. gada filmas "[[Drošsirde]]" līdzautors un līdzrežisors, kā arī izstrādāja miniseriālu "[[Vāģi uz ceļa]]" (''Cars on the Road'') "[[Vāģi (filmu cikls)|Vāģu]]" franšīzei. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pērsels, Stīvs}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu animatori]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV balss aktieri]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:Komiksu mākslinieki]] [[Kategorija:Komiksu rakstnieki]] 4ndsj6jzjwfdxl0njnh8sek71zij1sx Rudzupuķu iela 0 611598 4493514 4487379 2026-07-11T18:54:08Z Olgerts V 41522 + Viesturciems 4493514 wikitext text/x-wiki '''Rudzupuķu iela''' var būt: * [[Rudzupuķu iela (Ādaži)|Rudzupuķu iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]]; * [[Rudzupuķu iela (Liepāja)|Rudzupuķu iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; * [[Rudzupuķu iela (Dreiliņi)|Rudzupuķu iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]]; * [[Rudzupuķu iela (Jaunmārupe)|Rudzupuķu iela]] — iela Mārupes pagasta [[Jaunmārupe|Jaunmārupē]]; * [[Rudzupuķu iela (Katlakalns)|Rudzupuķu iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalnā]]; * [[Rudzupuķu iela (Ķīšupe)|Rudzupuķu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Ķīšupe 1|Ķīšupē]]; * [[Rudzupuķu iela (Mežāres)|Rudzupuķu iela]] — iela Babītes pagasta [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežārēs]]; * [[Rudzupuķu iela (Viesturciems)|Rudzupuķu iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. == Skatīt arī == * [[Rudzu iela]] {{Ielu nosaukums}} 257dvma7ndwi6efojs1o8cfia04uw5k 2026. gads kino 0 615637 4493720 4493261 2026-07-12T08:17:56Z Baisulis 11523 /* Miruši */ atveides precizējums.... 4493720 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2026. gads|2026. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm. Šajā gadā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]" ieguvēja "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (1930. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]" kļūst par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]]. ''[[Vitaphone]]'' svin savu 100. gadadienu, ''[[Dolby Stereo]]'' svin savu 50. gadadienu un ''[[Pixar|Pixar Animation Studios]]'' svin savu 40. gadadienu. == Ienesīgākās filmas == Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2026. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2026/|title=2026 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2026|7|10||bez}}}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="margin:auto; text-align:left" |+Ienesīgākās 2026. gada filmas (atjaunināts 10.07.2026) |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | "[[Super Mario Galaktika: Filma]]" (''The Super Mario Galaxy Movie'') | ''[[Universal Pictures|Universal]]'' | ${{sk|1009599439}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | "[[Maikls (2026. gada filma)|Maikls]]" (''Michael'') | ''[[Lionsgate]]'' / ''Universal'' | ${{sk|991710578}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | "[[Rotaļlietu stāsts 5]]" (''To Story 5'') |''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|783272720}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Sātans Pradas brunčos 2]]" (''The Devil Wears Prada 2'') | ''[[20th Century Studios|20th Century]]'' | ${{sk|688080934}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | "[[Projekts 'Ave Maria']]" (''Project Hail Mary'') | ''[[Amazon MGM Studios|Amazon MGM]]'' | ${{sk|683574224}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | ''[[Pegasus 3]]'' (飞驰人生3) | ''Maoyan'' | ${{sk|656459523}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | "[[Apsēstība (2025. gada filma)|Apsēstība]]" (''Obsession'') | ''[[Focus Features|Focus]]'' / ''Universal'' | ${{sk|407687400}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Hoperi]]" (''Hoppers'') |''Disney'' | ${{sk|372048526}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[Backrooms. Bez izejas]]" (''Backrooms'') |''[[A24]]'' | ${{sk|361843308}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Mandalorietis un Grogu]]" (''Star Wars: The Mandalorian and Grogu'') | ''Disney'' | ${{sk|340213989}} |} == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |4. janvāris |[[31. Kritiķu izvēles balva]] |''[[Critics Choice Association]]'' |{{vieta|ASV|Kalifornija}} |- |11. janvāris |[[83. Zelta globusa balva]] |''Golden Globes, LLC'' |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |17. janvāris |[[38. Eiropas Kino balva]] |[[Eiropas Kino akadēmija]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |- |22. februāris |[[79. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |1. marts |[[2025. gada Lielā Kristapa balva]] |[[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]] |{{vieta|Latvija|Rīga}} |- |15. marts |[[98. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa}} |} === Kinofestivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 12. februāris — 22. februāris | [[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 12. maijs — 23. maijs | [[2026. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} |- |} == Balvas == '''[[Zelta palmas zars]] ([[2026. gada Kannu kinofestivāls]]):''' :'''"[[Fjords (filma)|Fjords]]"''' (''Fjord''), režisors [[Kristians Mundžiu]], {{ROM}} '''[[Zelta lācis]] ([[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]):''' : '''''[[Gelbe Briefe]]''''', režisors [[Ilkers Čataks]], {{DEU}}, {{TUR}} == Miruši == <!-- Šajā 2026. gada "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=3 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Bēla Tars]] || style="text-align:center;"| 70 || style="text-align:center;"| ungārs || style="text-align:center;"| režisors, scenārists ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://telex.hu/english/2026/01/06/tarr-bela-has-died|title=Béla Tarr, legendary Hungarian filmmaker dies aged 70|website=telex.hu|access-date=2026-01-08|date=2026-01-06}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Anda Zaice]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| latviete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devusies kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Anda Zaice |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/26.01.2026-muziba-devusies-kadreizeja-jaunatnes-teatra-aktrise-anda-zaice.a631586/ |accessdate={{dat|2026|2|1||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|1|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Ketrina O'Hāra]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| kanādiete || style="text-align:center;"| aktrise, scenāriste ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Lee |first1=Benjamin |title=Catherine O'Hara, award-winning actor of big and small screen, dies aged 71 |url=https://www.theguardian.com/film/2026/jan/30/catherine-o-hara-dead-actor-home-alone |newspaper=[[The Guardian]] |access-date=January 30, 2026 |date=January 30, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Bads Korts]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Risen |first1=Clay |title=Bud Cort, Who Starred in 1971's 'Harold and Maude,' Dies at 77 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/movies/bud-cort-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 11, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Džeimss van der Bīks]] || style="text-align:center;"| 48 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=James Van Der Beek, ''Dawson's Creek'' Actor, Dies at 48 After Cancer Battle |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |access-date=February 11, 2026 |newspaper=The New York Times |date=February 11, 2026 |archive-url=https://archive.today/20260211200140/https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |archive-date=February 11, 2026 |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Toms Nūnans]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Sandomir |first1=Richard |title=Tom Noonan, Actor Renowned for Onscreen Menace, Dies at 74 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/21/movies/tom-noonan-dead.html |website=The New York Times |access-date=February 22, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Roberts Dūvols]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/culture-lifestyle/culture/robert-duvall-dead/|title=Robert Duvall, Oscar-Winning Acting Legend, Dies at 95|publisher=The Wrap|date=February 16, 2026|accessdate=February 16, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Frederiks Vaizmens]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| dokumentālists, montāžas režisors ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2026/02/16/frederick-wiseman-dead-filmmaker-documentaries/|title=Frederick Wiseman, a master of immersive documentaries, dies at 96|last=Smith|first=Harrison|date=February 16, 2026|work=[[The Washington Post]]|access-date=February 16, 2026|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Ēriks Deins]] || style="text-align:center;"| 53 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Jordan |first2=Julie |date=February 19, 2026 |title=Eric Dane, Grey's Anatomy and Euphoria Star, Dead at 53 Nearly 1 Year After Announcing ALS Diagnosis |url=https://people.com/eric-dane-dead-greys-anatomy-star-was-53-11717334 |access-date=February 19, 2026 |magazine=[[People]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Roberts Keredīns]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |first=Lindsay |last=Bahr |date=February 24, 2026 |title=Robert Carradine, 'Revenge of the Nerds' and 'Lizzie McGuire' star, dies at 71 |url=https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |access-date=February 28, 2026 |publisher=Associated Press |archive-date=February 28, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260228011635/https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |dead-url=no}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Jānis Streičs]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| režisors, aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/05.03.2026-89-gadu-vecuma-muziba-devies-izcilais-latviesu-kino-un-teatra-rezisors-janis-streics.a637580/|title=89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kino un teātra režisors Jānis Streičs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Pēteris Simms]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| igaunis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>[https://kultuur.err.ee/1609965395/suri-rezissoor-peeter-simm Suri režissöör Peeter Simm] {{et ikona}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Čaks Noriss]] || style="text-align:center;"| 86 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/cwynpwydp0xt|title=Action movie star Chuck Norris has died aged 86, his family says|website=BBC News|access-date=2026-03-20|date=2026-03-20|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Nikolass Brendons]] || style="text-align:center;"| 54 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=O'Connell |first1=Mikey |title=Nicholas Brendon, ‘Buffy the Vampire Slayer’ Star, Dies at 54 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/nicholas-brendon-dead-buffy-the-vampire-slayer-1236543090/ |access-date=21 March 2026 |agency=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Valerija Perīna]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=De los Reyes |first=Lisa |date=March 23, 2026 |title=Valerie Perrine, Superman actress and Lenny Oscar nominee, dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/valerie-perrine-dead-superman-lenny-1236544394/ |access-date=March 24, 2026 |work=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[ Aleksandrs Klūge]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Filmemacher und Autor Alexander Kluge ist tot | website=[[Der Spiegel]] | date=26 March 2026 | url=https://www.spiegel.de/kultur/alexander-kluge-ist-tot-a-f4351091-01ca-4f58-958d-922509b09d3f | language=de | access-date=26 March 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[ Džeimss Tolkans]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| last1 = Barnes| first1 = Mike| title = James Tolkan, 'Back to the Future' and 'Top Gun' Actor, Dies at 94| url = https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-tolkan-dead-back-to-the-future-top-gun-1236549260/| access-date = March 27, 2026| magazine = [[The Hollywood Reporter]]| date = March 27, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Mārio Ādorfs]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-09 |title=Mario Adorf ist tot: Deutsche Schauspiel-Legende starb im Alter von 95 Jahren |url=https://www.sueddeutsche.de/kultur/mario-adorf-tot-95-jahre-schauspieler-deutschland-legende-winnetou-li.3465287 |access-date=2026-04-13 |website=[[Süddeutsche Zeitung]] |language=de}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Natālija Beja]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Vely |first=Yannick |date=2026-04-18 |title=Elle était l'incarnation de l'élégance au cinéma : l'actrice Nathalie Baye est morte |url=https://www.parismatch.com/culture/cinema/elle-etait-lincarnation-de-lelegance-au-cinema-lactrice-nathalie-baye-est-morte-267657 |language=fr |publisher=Paris Match |access-date=2026-04-18}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Nadja Faresa]] || style="text-align:center;"| 57 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-18 |title=L'actrice Nadia Farès est morte après son accident en piscine |url=https://www.bfmtv.com/culture/l-actrice-nadia-fares-est-morte-apres-son-accident-en-piscine_AD-202604170925.html |access-date=2026-04-18 |website=BFM |language=fr}}</ref>}} |- ! rowspan=6 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Maijs]] |- | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| kinooperators, režisors, scenārists ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mūžībā devies Andrejs Apsītis |url=https://www.kinosavieniba.lv/jaunumi/muziba-devies-andrejs-apsitis-112 |website=Latvijas Kinematogrāfistu Savienība |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Donalds Gibbs]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref name="People">{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/revenge-of-the-nerds-actor-donald-gibb-dies-at-71-11973649 |title=Donald Gibb, Revenge of the Nerds and Bloodsport Actor, Dies at 71|first1=Tommy|last1=McArdle|work=[[People|People Magazine]]|date=May 13, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Klodina Lonžē]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Claudine Longet, Singer-Actress Who Shot Skier Spider Sabich, Dies at 84 |url=https://www.hollywoodreporter.com/music/music-news/claudine-longet-dead-andy-williams-spider-sabich-1236595818/ |access-date=May 14, 2026 |work=The Hollywood Reporter |date=May 14, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Toms Keins]] || style="text-align:center;"| 64 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| balss aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2026/tv/news/tom-kane-dead-star-wars-powerpuff-girls-1236752823|title=Tom Kane, 'Star Wars' and 'Powerpuff Girls' Voice Actor, Dies at 64|language=en|author=Payton Turkeltaub|website=[[Variety]]|date=2026-05-18|access-date=2026-05-18}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Kellija Kērtisa]] || style="text-align:center;"| 69 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Barnes |first1=Mike |title=Kelly Curtis, Actress and Sister of Jamie Lee Curtis, Dies at 69 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/kelly-curtis-dead-jamie-lee-curtis-tony-curtis-janet-leigh-1236609393/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=30 May 2026 |date=30 May 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=11 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūnijs]] |- | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Entonijs Heds]] || style="text-align:center;"| 72 || style="text-align:center;"| anglis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Hayward |first=Anthony |date=2026-06-07 |title=Anthony Head obituary |url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2026/jun/07/anthony-head-obituary |access-date=2026-06-07 |work=The Guardian |issn=0261-3077}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''4'' || [[Maržāna Satrapī]] || style="text-align:center;"| 56 || style="text-align:center;"| irāniete / francūziete || style="text-align:center;"| režisore, scenāriste ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lepoint.fr/culture/marjane-satrapi-lautrice-de-persepolis-est-morte-a-lage-de-56-ans-EYJF3UW2QRBZJPBC54YR3RML7A/ |magazine=Le Point |title=Marjane Satrapi, l'autrice de « Persepolis », est morte à l'âge de 56 ans |first=Baudouin | last = Eschapasse |date=4 June 2026|language=fr}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Pauls Butkēvičs]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |last1=Kušķe |first1=Baiba |last2=Mazvērsīte |first2=Daiga |authorlink2=Daiga Mazvērsīte |title=Mūžībā devies filmu «Hipokrāta zvērests» un «Elpojiet dziļi» aktieris Pauls Butkēvičs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/12.06.2026-muziba-devies-filmu-hipokrata-zverests-un-elpojiet-dzili-aktieris-pauls-butkevics.a651224/ |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}} |publisher=lsm.lv |date={{dat|2026|6|12||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Enriko Avots]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/523812-muziba-devies-enriko-avots.htm|title=Mūžībā devies mīlēts latviešu kino un teātra aktieris|website=nra.lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Ena Šedīna]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |first1=Geoff |last1=Herbert |date=2026-06-15 |title=‘80s TV star dies at 77, leaves behind a ‘burning hatred for Trump’ |url=https://www.syracuse.com/celebrity-news/2026/06/80s-tv-star-dies-at-77-leaves-behind-a-burning-hatred-for-trump.html |access-date=2026-06-16 |website=syracuse}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Ludmila Ikere]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| latviete || style="text-align:center;"| režisore ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pēc garas un darbiem bagātas dzīves mūžībā devusies dokumentālo filmu režisore, scenāriste un literāte LUDMILA IKERE (1929-2026) |url=https://www.facebook.com/KinoMuzejs/posts/pēc-garas-un-darbiem-bagātas-dzīves-mūžībā-devusies-dokumentālo-filmu-režisore-s/1591355652755622/ |website=facebook.com |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Deveja Čeisa]] || style="text-align:center;"| 35 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Tangcay |first=Jazz |date=June 17, 2026 |title=Daveigh Chase, Disney's Lilo Voice Actor and 'The Ring' Villain, Dies at 35 |url=https://variety.com/2026/film/obituaries-people-news/daveigh-chase-dead-lilo-actor-the-ring-1236784015/ |access-date=June 17, 2026 |work=Variety}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://ltds.lv/lv/jaunumi/raksts/martins-verdins-1941-2026-4081/|title=Mārtiņš Vērdiņš (1941-2026)|publisher=ltds.lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Maikls Birns]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| brits || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Michael Byrne dead: 'Harry Potter' and 'Braveheart' actor was 82|url=https://www.msn.com/en-us/movies/news/michael-byrne-dead-harry-potter-and-braveheart-actor-was-82/ar-AA26Utze?ocid=msedgntp&pc=NMTS&cvid=6a449341e9ef4b3d8e38e6ef6849d4ca&ei=12 |access-date=2026-07-01 |website=www.msn.com}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Ena Blaita]] || style="text-align:center;"| 98 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/ann-blyth-dead-mildred-pierce-1236631347/|title=Ann Blyth, the Evil Daughter in ‘Mildred Pierce,’ Dies at 98|website=The Hollywood Reporter|date=June 25, 2026|access-date=June 25, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=2 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Luīza Lasere]] || style="text-align:center;"| 87 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Louise Lasser, Star of ‘Mary Hartman, Mary Hartman,’ Dies at 87 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/louise-lasser-dead-mary-hartman-mary-hartman-star-1236639950/ |access-date=7 July 2026 |publisher=The Hollywood Reporter |date=7 July 2026}}</ref>}} <!-- |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[mēnesis]] |- | style="text-align:center;"| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style="text-align:center;"| vecums || style="text-align:center;"| tautība || style="text-align:center;"| ko_darīja ||{{center|saite}} --> |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&release_date=2026-01-01,2026-12-31&adult=include&sort=num_votes,desc 2026. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]] {{en ikona}} [[Kategorija:2026. gads kino| ]] lo1l0al5wkqcoywbb7cqiwzk7tr43t4 Johans Madauss 0 616809 4493449 4403959 2026-07-11T15:29:52Z Meistars Joda 781 4493449 wikitext text/x-wiki {{mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Johans Madauss | name_orig = ''Johann Maddaus'' | image = | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1820|3|5}} | location = [[Hamburga]], [[Vācu Savienība]]<br/>({{vieta|Vācija}}) | deathdate = {{dat|1878}} | deathplace = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br/>({{vieta|Latvija}}) | places = | pseudonym = | pseudonym_title = | nationality = | field = [[gleznotājs]], scenogrāfs | training = | movement = | famous works = | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = | pupils = | family = | influenced = | awards = }} '''Johans Ludvigs Kārlis Madauss''' ({{val|de|Johann Ludwig Carl Maddaus}}, dzimis {{dat|1820|3|5}}, miris {{dat|1878}}) bija [[Hamburga|Hamburgā]] dzimis [[vācieši|vācu]] gleznotājs, kas lielu daļu no mūža pavadīja [[Rīga|Rīgā]]. Dzimis gleznotāja ģimenē. 1840. gadā ieradās Rīgā. 1842. gadā apprecējās ar rīdzinieci Ģertrūdi Cirkmani (1823 - 1908), ģimenē bija 8 bērni. Strādāja par mākslas skolotāju 2. apriņķa skolā (2. Kreisschule) un meiteņu skolā. Madausa gleznas atrodamas [[LNMM]], [[Igaunijas mākslas muzejs|Igaunijas mākslas muzeja]] un [[Jūrmalas muzejs|Jūrmalas muzeja]] kolekcijā. Veidojis altārgleznas vairākām baznīcām (piemēram, [[Paistu baznīca|Paistu]], [[Tirzas luterāņu baznīca|Tirzas]] baznīcām). Apglabāts [[Lielie kapi|Lielajos kapos]]. 2022. gadā vēsturiskajā kapavietā gleznotāja pēctecis Čārlijs Madauss Lielajos kapos Johanam Madausam uzstādīja piemiņas stēlu. == Ārējās saites == * [https://bbld.de/GND1195981899 Baltisches Biografisches Lexikon digital] * [https://digitalabiblioteka.lv/null?creatorATS=477074&all=1 Digitālā bibliotēka]{{Novecojusi saite}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{gleznotājs-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Madauss, Johans}} [[Kategorija:1820. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1878. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] [[Kategorija:Vācijas gleznotāji]] kahesy7zbhvqjc18lcanz86859miptf Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā 0 617487 4493444 4469339 2026-07-11T15:00:18Z Lasks 38532 /* Francijas pārstāvji Eirovīzijā */ 4493444 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Francija]] | karogs = Flag of France.svg | parraiditajs = [[Francijas Televīzija]] (2001—pašlaik) | nac atlase = | pied reizes = 67 | pirma reize = {{escy|1956}} | ESC lab = 1. vieta: {{escy|1958}}, {{escy|1960}}, {{escy|1962}}, {{escy|1969}}, {{escy|1977}} | ESC sl = Pēdējā vieta: {{escy|2014}} | majaslapa = | EBU lapa = https://eurovision.tv/country/france }} '''[[Francija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 67 reizes. Pirmo reizi [[Francija]] piedalījās konkursā [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gadā]], kas bija pirmais konkurss [[Lugāno]], [[Šveice|Šveicē]]. Francija ir uzvarējusi 5 reizes: [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958. gadā]], [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960. gadā]], [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962. gadā]], [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969. gadā]] un [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977. gadā]]. Kopā ar [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itāliju]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritāniju]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vāciju]] ir daļa no "Lielā piecinieka" valstīm, kas katru gadu kopā ar rīkotājvalsti automātiski kvalificējas Eirovīzijas dziesmu konkursa finālam. == Francijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#A4EAA9}} ''Pārstāvji un dziesmas bija izvēlēti, bet nepiedalījās konkursā'' {| class="sortable wikitable" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" rowspan="2"|{{flagicon|Šveice}} [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]] | [[Matjē Alterī]] |''Le temps perdu'' |[[franču valoda|franču]] | colspan="2" rowspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Rezultāti netika paziņoti}} | colspan="2" rowspan="27" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | [[Denija Daubersone]] |''Il est là'' |franču |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]] | [[Paule Desjardins]] |''La Belle Amour'' |franču | align="center" |2. | align="center" |17 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | [[Andrē Klavo]] |''Dors, mon amour'' |franču | align="center" |1. | align="center" |27 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | [[Džins Filipe]] |''Oui, oui, oui, oui'' |franču | align="center" |3. | align="center" |15 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]] | [[Žaklīna Boijera]] |''[[Tom Pillibi]]'' |franču | align="center" |1. | align="center" |32 |- | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | [[Žans-Pols Mauriks]] |''Printemps, avril carillonne'' |franču | align="center" |4. | align="center" |13 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | [[Izabella Obrē]] |''Un premier amour'' |franču | align="center" |1. | align="center" |26 |- | align="center" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] |[[Alans Barriers]] |''Elle était si jolie'' |franču | align="center" |5. | align="center" |25 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] |''[[Rachel]]'' |''Le chant de Mallory'' |franču | align="center" |4. | align="center" |14 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] |[[Gaijs Mardels]] |''N'avoue jamais'' |franču | align="center" |3. | align="center" |22 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] |[[Dominiks Valters]] |''Chez nous'' |franču | align="center" |13. | align="center" |1 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] |[[Nuelle Kordjē]] |''Il doit faire beau là-bas'' |franču | align="center" |3. | align="center" |20 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]] |[[Izabella Obrēta]] |''Ein Hoch der Liebe'' |franču | align="center" |3. | align="center" |20 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Spain}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] |[[Frīda Bokara]] |''Un jour, un enfant'' |franču | align="center" |1.{{efn|name=;1969|Uzvarēja kopā ar [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritāniju]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]].}} | align="center" |18 |- | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]] |[[Gajs Bonets]] |''Marie-Blanche'' |franču | align="center" |4. | align="center" |8 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] |[[Seržs Lama]] |''Un jardin sur la terre'' |franču | align="center" |10. | align="center" |82 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]] |[[Betija Marsa]] |''Comé-comédie'' |Franču | align="center" |11. | align="center" |81 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] |[[Martīna Klemanso]] |''Sans toi'' |franču | align="center" |15. | align="center" |65 |-bgcolor="#A4EAA9" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] |''[[Dani (dziedātāja)|Dani]]'' |''La Vie à vingt-cinq ans'' |franču | colspan="2" {{N/A|Izstājās}} |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] |[[Nikola Rijū|Nikola]] |''Et bonjour à toi l'artiste'' |franču | align="center" |4. | align="center" |91 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]] |[[Katrīna Ferija]] |''Un, deux, trois'' |franču | align="center" |2. | align="center" |147 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] |[[Marija Mirjama]] |''L'oiseau et l'enfant'' |Franču | align="center" |1. | align="center" |136 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] |[[Džoels Prevosts]] |''Il y aura toujours des violons'' |franču | align="center" |3. | align="center" |119 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] |[[Anna Marija Davida]] |''Je suis l'enfant soleil'' |franču | align="center" |3. | align="center" |106 |- | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] |''[[Profil]]'' |''Hé, hé m'sieurs dames'' |franču | align="center" |11. | align="center" |45 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] |[[Žans Gabilū]] |''Humanahum'' |franču | align="center" |3. | align="center" |125 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982. gada]] konkursā}} |- | align="center" |{{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] |Gajs Bonets |''Vivre'' |franču | align="center" |8. | align="center" |56 | colspan="2" rowspan="13" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] |[[Annika Tumazo]] |''Autant d'amoureux que d'étoiles'' |franču | align="center" |8. | align="center" |61 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] |[[Rodžers Bens]] |''Femme dans ses rêves aussi'' |franču | align="center" |10. | align="center" |56 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] |''[[Cocktail Chic]]'' |''Européennes'' |franču | align="center" |17. | align="center" |13 |- | align="center" |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] |[[Kristīne Minjēra]] |''Les mots d'amour n'ont pas de dimanche'' |franču | align="center" |14. | align="center" |44 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] |[[Žerārs Lenormāns]] |''Chanteur de charme'' |franču | align="center" |10. | align="center" |64 |- | align="center" |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] |[[Natālija Paka]] |''J'ai volé la vie'' |franču | align="center" |8. | align="center" |60 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] |[[Džoela Ursula]] |''White and Black Blues'' |franču | align="center" |2. | align="center" |132 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] |[[Amina Annabi|Amina]] |''C'est le dernier qui a parlé qui a raison'' |franču | align="center" |2. | align="center" |146 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] |''[[Kali (dziedātāja)|Kali]]'' |''Monté la riviè'' |franču,<br />[[Antiļu kreolu valoda|antiļu kreolu]] | align="center" |8. | align="center" |73 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |[[Patriks Fiori]] |''Mama Corsica'' |franču,<br />[[Korsikāņu valoda|korsikāņu]] | align="center" |4. | align="center" |121 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] |[[Nīna Morato]] |''Je suis un vrai garçon'' |franču | align="center" |7. | align="center" |74 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] |[[Natālija Santamarija]] |''Il me donne rendez-vous'' |franču | align="center" |4. | align="center" |94 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] |''[[Dan Ar Braz]]'' un ''[[Héritage des Celtes]]'' |''Diwanit bugale'' |[[Bretoņu valoda|Bretoņu]] | align="center" |19. | align="center" |18 | align="center" |11. | align="center" |55 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |''[[Fanny]]'' |''Sentiments songes'' |franču | align="center" |7. | align="center" |95 | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Great Britain}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] |[[Marija Lina]] |''Où aller'' |franču | align="center" |24. | align="center" |3 |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] |''[[Nayah]]'' |''Je veux donner ma voix'' |franču | align="center" |19. | align="center" |4 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |[[Sofija Mestari]] |''On aura le ciel'' |franču | align="center" |23. | align="center" |5 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] |[[Nataša Sentpīrsa]] |''Je n'ai que mon âme'' |franču,<br />[[Angļu valoda|angļu]] | align="center" |4. | align="center" |142 |- | align="center" |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |[[Sandrīna Fransuāza]] |''Il faut du temps'' |franču | align="center" |5. | align="center" |104 |- | align="center" |{{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |[[Luīza Beileša]] |''Monts et merveilles'' |franču | align="center" |18. | align="center" |19 |- | align="center" |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |[[Džonatans Serada]] |''À chaque pas'' |franču,<br/>[[Spāņu valoda|Spāņu]] | align="center" |8. | align="center" |93 | colspan="2" rowspan="7" {{N/A|Lielais četrinieks}} |- | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |''[[Ortal]]'' |''Chacun pense à soi'' |franču | align="center" |23. | align="center" |11 |- | align="center" |{{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |[[Virdžīnija Poučeina]] |''Il Était Temps'' |franču | align="center" |22. | align="center" |5 |- | align="center" |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |''[[Les Fatals Picards]]'' |''L'Amour à la française"'' |franču,<br/>Angļu | align="center" |22. | align="center" |19 |- | align="center" |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |[[Sebastjēns Teljē]] |''Divine'' |Angļu,<br />franču | align="center" |19. | align="center" |47 |- | align="center" |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |[[Patrīcija Kāsa]] |''Et S'il Fallait Le Faire'' |franču | align="center" |8. | align="center" |207 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |[[Žesī Matadors]] |''Allez Ola Olé'' |franču | align="center" |12. | align="center" |82 |- | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Amori Vasili]] | ''Sognu'' | korsikāņu | align="center" |15. | align="center" |82 | colspan="2" rowspan="9" {{N/A|Lielais piecinieks}} |- | align="center" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Anguna]] | ''Echo (You and I)'' | Franču,<br />Angļu | align="center" |22. | align="center" |21 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |[[Amandīne Buržua]] |''L'enfer et moi'' |Franču | align="center" |23. | align="center" |14 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] |''[[Twin Twin]]'' |''Moustache'' |Franču | align="center" |26. | align="center" |2 |- | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] |[[Lasa Anžela]] |''N'oubliez pas'' |Franču | align="center" |25. | align="center" |4 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |''[[Amir]]'' |''J'ai cherché'' |Angļu,<br />Franču | align="center" |6. | align="center" |257 |- | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |''[[Aleksandra Makē|Alma]]'' |''Requiem'' |Angļu,<br />Franču | align="center" |12. | align="center" |135 |- | align="center" |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |''[[Madame Monsieur]]'' |''Mercy'' |Franču | align="center" |13. | align="center" |173 |- | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Bilals Hasani]] |''Roi'' |Franču,<br />Angļu | align="center" |16. | align="center" |105 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | [[Toms Lēbs]] | ''Mon alliée (The Best in Me)'' | Franču,<br />Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | [[Barbara Pravi]] | ''Voilà'' | Franču | align="center" | 2. | align="center" | 499 | colspan="2" rowspan="5" {{N/A|Lielais piecinieks}} |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | ''[[Alvan]]'' un ''[[Ahez]]'' | ''Fulenn'' | Bretoņu | align="center" | 24. | align="center" | 17 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ''[[La Zarra]]'' | ''Evidemment'' | Franču | align="center" | 16. | align="center" | 104 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Slimane]]'' | ''Mon Amour'' | Franču | align="center" | 4. | align="center" | 445 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Luāna Emera|Luāna]] | ''Maman'' | Franču | align="center" | 7. | align="center" | 230 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]'' | ''Regarde!'' | Franču | align="center" | 11. | align="center" | 158 | colspan="2" {{N/A|Lielais četrinieks}} |} == Konkursi Francijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | rowspan="2" | [[Kannas]] | ''[[Palais des Festivals et des Congrès]]'' | rowspan="2" | [[Žaklīna Žubēra]] |- | align="center" | [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | [[Festivālu un konferenču nams]] |- | align="center" | [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] | [[Parīze]] | ''[[Palais des Congrès]]'' | [[Dunīse Fabre]], [[Leons Zitrons]] |} == Atsauces un piezīmes == === Atsauces === {{atsauces}} === Piezīmes === {{notelist}} == Ārējās saites == * [https://eurovision.tv/country/france Francijas profils Eurovision.tv lapā] {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Francijas mūzika]] dct36fiiqvf9l0xzhhsavqw1oyxz9ll Kubas Komunistiskā partija 0 617657 4493474 4381457 2026-07-11T16:51:09Z Baisulis 11523 papildināts...... 4493474 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | colorcode = red | native_name = Partido Comunista de Cuba | name = Kubas Komunistiskā partija | party_logo = Cuba Banner.JPG | founded = {{dat|1965|10|3}} | dissolved = | leader1_title = Pirmais sekretārs | leader1_name = [[Migels Diass-Kanels]] | founder = [[Fidels Kastro]] | flag = Flag of the Communist Party of Cuba.svg | newspaper = ''[[Granma]]'' | position = | membership_year = 2022 | membership = {{nemainījās}} {{sk|700000}}+<ref>[https://www.radiomayabeque.icrt.cu/en/2021/04/19/8th-congress-of-the-communist-party-of-cuba-concludes-today/ 8th Congress of the Communist Party of Cuba Concludes Today]</ref><ref>[https://www.caribbean-council.org/continuity-and-modernisation-themes-of-eighth-communist-party-congress/ Continuity and modernisation, themes of eighth Communist Party Congress]</ref> | ideology = [[komunisms]]<br />[[marksisms-ļeņinisms]] | international = | predecessor = [[Kubas Revolucionārās organizācijas apvienotā partija]] | successor = | youth_wing = [[Kubas Jauno komunistu savienība]] | colours = {{krāsa|red}} [[Sarkanā krāsa|sarkana]] }} '''Kubas Komunistiskā partija''' ('''PKK''') ({{val|es|Partido Comunista de Cuba}}, ''PCC'') ir [[Komunisms|komunistiskā]] politiskā partija [[Kuba|Kubā]]. Tā ir [[vienpartijas sistēma|vienīgā legālā]] [[politiskā partija]] valstī un saskaņā ar [[Kubas konstitūciju|Kubas konstitūciju]] — vadošais sabiedrības un valsts politiskais spēks. Partija dibināta 1965. gada 3. oktobrī, apvienojot iepriekšējās revolucionārās organizācijas pēc [[Kubas revolūcija]]s. Partija kopš tās dibināšanas ir valdošā partija valstī un pārvalda Kubu kā [[autoritārisms|autoritāru]] vienas partijas valsti, kurā [[disidents|disidenti]] un [[opozīcija (politika)|politiskā opozīcija]] ir aizliegta un apspiesta. Augstākā PKK institūcija ir partijas kongress, kas sanāk ik pēc pieciem gadiem. Kad kongress nesanāk, augstākā institūcija ir Centrālā komiteja. Tā kā Centrālā komiteja sanāk divas reizes gadā, lielāko daļu ikdienas pienākumu un atbildības pilda Politbirojs. Kopš 2021. gada aprīļa Centrālās komitejas pirmais sekretārs ir [[Migels Diass-Kanels]], kurš kopš 2018. gada ir [[Kubas prezidents]]. [[Marksisms-ļeņinisms]] pakāpeniski tika formalizēts kā partijas vadošā ideoloģija, un tāda tā ir joprojām. Partija īsteno [[valsts sociālisms|valsts sociālismu]], izmantojot [[komandekonomika|plānveida ekonomiku]], kas tiek īstenota visā Kubā, neskatoties uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV sankcijas pret Kubu|ilgstošo embargo]]. PKK atbalsta arī [[kastroisms|kastroismu]] un [[gevarisms|gevarismu]] un ir [[Starptautiskā Komunistisko un strādnieku partiju sanāksme|Starptautiskās Komunistisko un strādnieku partiju sanāksmes]] biedre. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kuba-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kubas vēsture]] [[Kategorija:Komunistiskās partijas]] [[Kategorija:Valdošās politiskās partijas]] f9a1obxnza0lwncjky947kx9dj7syd0 AK-46 0 617804 4493549 4381701 2026-07-11T20:10:27Z Baisulis 11523 papildināts...... 4493549 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Ieroča infokaste | attēls = Kalashnikov_Museum_(September_2022)_-_6.jpg | paraksts = AK-46 prototips | nosaukums = AK-46 | valsts = {{USSR}} | tips = [[triecienšautene]] (prototips) | konstruktors = [[Mihails Kalašņikovs]] | konstruktori = | ražotājs = eksperimentāls (prototips) | ražošanā_no = [[1946]]. gads | bruņojumā = nav pieņemta bruņojumā | patronu_tips = 7,62 × 39 mm | darbības_princips = Gāzu darbību, rotējošs aizslēgs | šaušanas_ātrums = — | sākuma_ātrums = — | attālums = — | masa = ~4,3 kg | garums = ~940 mm | stobrs = — | pārlādes_sistēma = [[Magazīna]] | patronas_aptverē = 30 | tēmēklis = Mehāniskais | versijas = — | daudzums = daži prototipi }} '''AK-46''' ir PSRS [[triecienšautene]]s [[prototips]], ko 1946. gadā izstrādāja konstruktoru grupa [[Mihails Kalašņikovs|Mihaila Kalašņikova]] vadībā PSRS armijas konkursam par jauna automāta izveidi 7,62×39 mm patronai. AK-46 izmantoja vairākus Kalašņikova izstrādātus konstrukcijas risinājumus no savām eksperimentālajām karabīnēs, kas konstruētas laikā no 1944. līdz 1946. gadam. Izveidoja trīs triecienšautenes variantus: AK-46 Nr.1 ar [[frēzēšana|frēzētu]] [[stobra kārba|stobra kārbu]], AK-46 Nr.2 ar štancētu stobra kārbu un AK-46 Nr.3, kas atšķīrās no Nr.2 ar salokāmu [[laidne|laidni]]. AK-46 nepārvarēja izmēģinājumus uzticamības un ergonomikas problēmu dēļ, taču uzkrātā pieredze kļuva par pamatu tālākai konstrukcijas pilnveidei. Pēc būtiskām izmaiņām tika radīts [[AK-47]], kas vēlāk tika pieņemts bruņojumā un kļuva par vienu no pazīstamākajiem ieročiem pasaulē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{Kalašņikovs šaujamieroči}} [[Kategorija:Padomju Savienības prototipa ieroči]] [[Kategorija:7,62 mm šaujamieroči]] mz6d6h9e1q8lfasgo5ngdv0icsha97m Jūliuss Štreihers 0 619483 4493575 4390023 2026-07-11T21:11:15Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4493575 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jūliuss Štreihers | vārds_orig = ''Julius Streicher'' | attēls = Bundesarchiv Bild 146-1997-011-24, Julius Streicher.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Jūliuss Štreihers 1935. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1885 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 12 | dz_vieta = [[Fleingauzene]], [[Bavārija]], [[Vācijas Impērija]]<br />({{DEU}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1946 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 16 | m_vieta = [[Nirnberga]], [[ASV okupācijas zona Vācijā]]<br />([[Bavārija]], {{DEU}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Streicher sig.svg | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jūliuss Sebastians Štreihers''' ({{val|de|Julius Sebastian Streicher}}; dzimis {{dat|1885|2|12}}, miris {{dat|1946|10|16}}) bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] politiķis un augsta ranga funkcionārs, kā arī izdevējs, uzņēmējs. Viņa izdotais laikraksts ''[[Der Stürmer]]'' ieņēma centrālu lomu [[nacisms|nacisma]] [[propaganda|propagandā]] un pauda [[antisemītisms|antisemītiskus]] uzskatus. Piedalījies [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] kā karavīrs, godalgots ar [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]]. Pēc kara beigām turpināja strādāt par [[skolotājs|skolotāju]]. 1919. gadā [[Nirnberga|Nirnbergā]] iesaistījies organizētā antisemītisma kustībā un jau kopš 20. gadu sākuma sadarbojies ar [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]]. 1922. gadā J. Štreihers kopā ar savu politisko grupu iestājās [[NSDAP]]. Piedalījies [[Alus pučs|Alus pučā]]. Kopš 1923. gada izdeva savu laikrakstu ''[[Der Stürmer]]'', kas kļuva par nacisma propagandas balstu. Izdevējdarbība bija arī ļoti ienesīga, padarot J. Štreiheru par multimiljonāru. Tāpat viņš guva panākumus politikā, kļūstot par nacistu partijas [[Frankonija]]s [[gauleiters|gauleiteru]] (no 1929. gada) un [[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reighstāga]] deputātu. Pazīstams ar savu amorālo uzvedību, par ko netika sevišķi augstu vērtēts nacistu elitē. J. Štreihers tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] un notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] (īpaši antismeītisma propagandu) un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]] — [[Pakāršana|pakārts]] 1946. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Trešais Reihs-aizmetnis}} {{Nirnbergas prāvā apsūdzētie}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Štreihers, Jūliuss}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1946. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas izdevēji]] [[Kategorija:NSDAP biedri]] 37jpfke1yj1rjb8mz3x47qpctfsxkhh 4493635 4493575 2026-07-12T05:35:22Z Biafra 13794 pievienoju [[Kategorija:Kara noziedznieki]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493635 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jūliuss Štreihers | vārds_orig = ''Julius Streicher'' | attēls = Bundesarchiv Bild 146-1997-011-24, Julius Streicher.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Jūliuss Štreihers 1935. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1885 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 12 | dz_vieta = [[Fleingauzene]], [[Bavārija]], [[Vācijas Impērija]]<br />({{DEU}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1946 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 16 | m_vieta = [[Nirnberga]], [[ASV okupācijas zona Vācijā]]<br />([[Bavārija]], {{DEU}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Streicher sig.svg | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jūliuss Sebastians Štreihers''' ({{val|de|Julius Sebastian Streicher}}; dzimis {{dat|1885|2|12}}, miris {{dat|1946|10|16}}) bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] politiķis un augsta ranga funkcionārs, kā arī izdevējs, uzņēmējs. Viņa izdotais laikraksts ''[[Der Stürmer]]'' ieņēma centrālu lomu [[nacisms|nacisma]] [[propaganda|propagandā]] un pauda [[antisemītisms|antisemītiskus]] uzskatus. Piedalījies [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] kā karavīrs, godalgots ar [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]]. Pēc kara beigām turpināja strādāt par [[skolotājs|skolotāju]]. 1919. gadā [[Nirnberga|Nirnbergā]] iesaistījies organizētā antisemītisma kustībā un jau kopš 20. gadu sākuma sadarbojies ar [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]]. 1922. gadā J. Štreihers kopā ar savu politisko grupu iestājās [[NSDAP]]. Piedalījies [[Alus pučs|Alus pučā]]. Kopš 1923. gada izdeva savu laikrakstu ''[[Der Stürmer]]'', kas kļuva par nacisma propagandas balstu. Izdevējdarbība bija arī ļoti ienesīga, padarot J. Štreiheru par multimiljonāru. Tāpat viņš guva panākumus politikā, kļūstot par nacistu partijas [[Frankonija]]s [[gauleiters|gauleiteru]] (no 1929. gada) un [[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reighstāga]] deputātu. Pazīstams ar savu amorālo uzvedību, par ko netika sevišķi augstu vērtēts nacistu elitē. J. Štreihers tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] un notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] (īpaši antismeītisma propagandu) un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]] — [[Pakāršana|pakārts]] 1946. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Trešais Reihs-aizmetnis}} {{Nirnbergas prāvā apsūdzētie}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Štreihers, Jūliuss}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1946. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas izdevēji]] [[Kategorija:NSDAP biedri]] [[Kategorija:Kara noziedznieki]] 7b73isqgo9gjna0fvdzzlpkrzg5zird Kurzemes Vārds 0 621370 4493551 4408873 2026-07-11T20:22:21Z Baisulis 11523 nedaudz papildināts....... 4493551 wikitext text/x-wiki '''"Kurzemes Vārds"''' ir viens no vecākajiem dienas [[laikraksts|laikrakstiem]] Latvijā un lielākais reģionālais laikraksts Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/liepajnieki/laikraksts-kurzemes-vards-sogad-dargaks-un-retaks/|title=Laikraksts &quot;Kurzemes Vārds&quot; šogad dārgāks un retāks|website=irliepaja.lv|access-date=2026-01-26|language=lv}}</ref> Iznāk latviešu valodā četras reizes nedēļā — no otrdienas līdz piektdienai. Pirmais numurs iznāca 1918. gada 27. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/laikrakstam-kurzemes-vards-100.a301477/|title=Laikrakstam «Kurzemes Vārds» - 100|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-26|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apps.apple.com/lv/app/kurzemes-v%C4%81rds/id6743428033|title=Kurzemes Vārds App|website=App Store|access-date=2026-01-26|date=2025-05-07|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/laikraksts-kurzemes-vards-atzime-100-jubileju.a301065/|title=Laikraksts «Kurzemes Vārds» atzīmē 100. jubileju|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-26|language=lv}}</ref> [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] laikā laikrakstu pārdēvēja par "Komunists", bet 1990. gada 13. aprīlī izdevums atjaunoja vēsturisko nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/par_mums/ |title=Par mums |language=lv |publisher=Kurzemes-Vards.lv |accessdate=January 3, 2018 |archive-date=October 15, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191015065252/https://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/par_mums/ |dead-url=yes}}</ref> Laikrakstam ir arī vairāki pielikumi, izdevniecība "Kurzemes Vārds" izdod žurnālu "Liepājas Vēstules", bet tās ziņu portāls ir ''liepajniekiem.lv''. == Atsauces == {{atsauces}} {{īss aizmetnis}} {{Latvijas laikraksti}} [[Kategorija:Latvijā izdotie laikraksti]] s7cxgxtf3nzgp7cpqnpy5uk8h09dnh5 4493552 4493551 2026-07-11T20:25:03Z Baisulis 11523 /* Atsauces */ : 4493552 wikitext text/x-wiki '''"Kurzemes Vārds"''' ir viens no vecākajiem dienas [[laikraksts|laikrakstiem]] Latvijā un lielākais reģionālais laikraksts Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/liepajnieki/laikraksts-kurzemes-vards-sogad-dargaks-un-retaks/|title=Laikraksts &quot;Kurzemes Vārds&quot; šogad dārgāks un retāks|website=irliepaja.lv|access-date=2026-01-26|language=lv}}</ref> Iznāk latviešu valodā četras reizes nedēļā — no otrdienas līdz piektdienai. Pirmais numurs iznāca 1918. gada 27. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/laikrakstam-kurzemes-vards-100.a301477/|title=Laikrakstam «Kurzemes Vārds» - 100|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-26|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apps.apple.com/lv/app/kurzemes-v%C4%81rds/id6743428033|title=Kurzemes Vārds App|website=App Store|access-date=2026-01-26|date=2025-05-07|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/laikraksts-kurzemes-vards-atzime-100-jubileju.a301065/|title=Laikraksts «Kurzemes Vārds» atzīmē 100. jubileju|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-26|language=lv}}</ref> [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] laikā laikrakstu pārdēvēja par "Komunists", bet 1990. gada 13. aprīlī izdevums atjaunoja vēsturisko nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/par_mums/ |title=Par mums |language=lv |publisher=Kurzemes-Vards.lv |accessdate=January 3, 2018 |archive-date=October 15, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191015065252/https://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/par_mums/ |dead-url=yes}}</ref> Laikrakstam ir arī vairāki pielikumi, izdevniecība "Kurzemes Vārds" izdod žurnālu "Liepājas Vēstules", bet tās ziņu portāls ir ''liepajniekiem.lv''. == Atsauces == {{atsauces}} {{prese-aizmetnis}} {{Latvijas laikraksti}} [[Kategorija:Latvijā izdotie laikraksti]] mhdat7iqo0dzz6wykqc3guqwv9af4w0 Irānas karš (2026) 0 624518 4493802 4492807 2026-07-12T11:32:37Z Pirags 3757 /* Pamiera pārkāpumi */ pap 4493802 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Irānas karš (2026) | partof = | image = | caption = | date = {{dat|2026|2|28|N}} — {{dat|2026|6|17|N}} | place = [[Irāna]], [[Izraēla]], [[Persijas līcis]], [[Tuvie Austrumi]] | result = | combatant1 = {{Izraēla}}<br />{{ASV}} | combatant2 = {{Irāna}}<br />''[[Hezbollah]]''<br />[[Hutieši]]<br> [[Irāka]]s Tautas mobilizācijas spēki | combatant3 = Tikai aizsardzības darbības:<br />{{Azerbaidžāna}}<br /> {{AAE}}<br />{{Apvienotā Karaliste}}<br />{{Bahreina}}<br />{{Francija}}<br />{{Grieķija}}<br />{{Jordānija}}<br />{{Katara}}<br />{{Kuveita}}<br />{{Omāna}}<br /> {{Saūda Arābija}}<br /> {{Sīrija}}<br />{{Turcija}} }} '''2026. gada Irānas karš''' ir [[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas kara]] turpinājums, kas atsākās 2026. gada 28. februārī ar [[ASV]] un [[Izraēla]]s gaisa triecieniem ({{val-en|Operation Epic Fury}} — “Episkās dusmas”) pa [[Irāna]]s pilsētām.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz to, Irāna veica gaisa uzbrukumus Izraēlai, kā arī ASV un citu [[NATO]] valstu militārajiem objektiem [[AAE]], [[Bahreina|Bahreinā]], [[Katara|Katarā]] un [[Kuveita|Kuveitā]],<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], [[Jordānija|Jordānijā]], [[Kipra|Kiprā]], [[Omāna|Omānā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] un [[Sīrija|Sīrijā]]. == Priekšvēsture == [[Attēls:Abraham Lincoln Carrier Strike Group Conducts Photo Exercise.jpg|thumb|left|upright=1.0|ASV karakuģi [[Arābijas jūra|Arābijas jūrā]] pirms uzbrukuma sākuma 2026. gada 6. februārī]] 2025. gada jūnijā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Izraēla]] veica triecienus pa [[Irānas kodolprogramma]]s objektiem, pēc 12 dienām karojošās puses noslēdza pamiera vienošanos. 2026. gada februārī ASV un Irāna atsāka sarunas [[Ženēva|Ženēvā]] par kodolieroču programmas apturēšanu. Pēdējās sarunas starp [[Vašingtona|Vašingtonu]] un [[Teherāna|Teherānu]] par Irānas kodolprogrammu notika 7. februārī [[Omāna|Omānā]]. Pēc sarunām Irānas ārlietu ministrs [[Abass Aragči]] paziņoja, ka Islāma republika negrasās atteikties no [[urāna bagātināšana]]s miermīlīgiem nolūkiem un neapturēs tās ballistisko raķešu programmu, uzsverot, ka tas ir aizsardzības jautājums. ASV uz [[Persijas līcis|Persijas līci]] nosūtīja vairākus aviācijas bāzes kuģus un papildu militāros spēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.02.2026-spriedze-starp-asv-un-iranu-aug-vasingtona-uz-persijas-lici-nosuta-vel-vienu-aviacijas-bazes-kugi.a634545/ Spriedze starp ASV un Irānu aug – Vašingtona uz Persijas līci nosūta vēl vienu aviācijas bāzes kuģi] lsm.lv 13.02.2026</ref> == Norise == [[Attēls:U.S. Forces Launch Operation Epic Fury.webm|thumb|left|upright=1.0|28. februāra uzbrukums no ASV karakuģiem]] [[Attēls:Op epic fury timeline 100hrs - pentagon - mar4 - straight.jpg|thumb|Gaisa triecienu vietas Irānā un Tuvo Austrumu valstīs pirmajās kara dienās.]] [[Attēls:President Donald J. Trump oversees Operation Epic Fury at Mar-a-Lago, Palm Beach, FL, Feb. 28, 2026. (White House photo by Daniel Torok) (55121599389).jpg|thumb|Donalds Tramps savā [[Palmbīča]]s rezidencē 28. februārī]] 28. februāra rītā amerikāņu kara lidmašīnas pacēlās no ASV karabāzēm [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionā un lidmašīnu bāzes kuģiem. Izraēlas valdības vadītājs [[Benjamins Netanjahu]] paziņoja, ka Izraēla un ASV ir sākušas militāru operāciju. Izraēlas raķete trāpīja meiteņu skolai pie Irānas militārās bāzes [[Mīnāba]]s pilsētā [[Hormozgāna]]s ostānā, kur nogalināja vismaz 63 cilvēkus, vēl vairāk nekā 90 ievainoja. Izraēlas amatpersonas paziņoja, ka triecieni bijuši vērsti arī pret Irānas līderiem, tai skaitā ājatollu [[Alī Hāmenejī|Hāmenejī]], prezidentu [[Masuds Pezeškiāns|Masudu Pezeškiānu]] un citiem. Irāna veica atbildes triecienus pa ASV militārajām bāzēm [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]], [[Bahreina]]s, [[Katara]]s un [[Kuveita]]s teritorijā, notriektās raķetes atlūzas nokrita [[Abū Dabī]] rajonā, kur gāja bojā viens cilvēks. Izraēlas armija vēstīja, ka Irāna palaida raķetes arī uz Izraēlu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.02.2026-asv-un-izraela-sakusas-triecienus-iranai-lai-panaktu-valdosa-rezima-krisanu.a636801/ ASV un Izraēla sākušas triecienus Irānai, lai panāktu valdošā režīma krišanu] lsm.lv 28.02.2026</ref> Sestdienas vakarā kļuva zināms, ka ASV un Izraēlas triecienos viņa rezidencei Teherānā gājis bojā [[Irānas Augstākais vadītājs]] [[ājatolla]] [[Alī Hāmenejī|Hāmenejī]]. Izraēlas armija izplatīja paziņojumu, kurā apgalvots, ka iznīcināti arī septiņi Irānas bruņoto spēku līderi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.02.2026-izraela-un-asv-zino-par-iranas-vadona-hameneji-iznicinasanu.a636841/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Izraēla un ASV ziņo par Irānas vadoņa Hāmenejī iznīcināšanu] lsm.lv 28.02.2026</ref> Naktī uz svētdienu Irānas valsts televīzija pārraidīja, ka Hāmenejī ir nogalināts un valstī izsludināts 40 dienu ilgs sēru periods. Kļuva zināms, ka nogalinātas vismaz 40 Irānas amatpersonas, tostarp [[Islāma revolūcijas sargu korpuss|Islāma revolūcijas sargu korpusa]] komandieris Muhammads Pakpūrs, Irānas armijas štāba priekšnieks Abdolrahims Musavi, aizsardzības ministrs Azizs Nasirzadehs un Hāmenejī padomnieks Ali Šamkhani. Irānas Sarkanā Pusmēness pārstāvji paziņoja, ka ASV un Izraēlas triecienos nogalināts 201 cilvēks, bet vēl 747 ievainoti, triecieni skāra 24 no 31 Irānas provinces. Izraēlas ārkārtas dienesti ziņoja, ka Telavivā sagrauta daudzdzīvokļu ēka, nogalināta viena sieviete, bet 120 cilvēki guvuši vieglus ievainojumus. Irāna uz AAE palaida 137 raķetes un 209 dronus, bojā gāja vismaz viens cilvēks Abū Dabī, bet četri cilvēki guva ievainojumus [[Dubaija]]s lidostā. Irāna uz Kataru palaida 65 raķetes un 12 dronus, ievainojumus guva astoņi cilvēki. Irānas dronu apšaudēs cieta arī [[Omāna]]s galvenā osta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.03.2026-iranas-mediji-apstiprina-valsts-lideris-ajatolla-ali-hameneji-ir-nogalinats.a636845/ Irānas mediji apstiprina: Valsts līderis ājatolla Alī Hāmenejī ir nogalināts] lsm.lv 01.03.2026</ref> 1. martā Izraēlas armija paziņoja, ka operācijas pirmajā triecienā vienas minūtes laikā iznīcinājusi 40 Irānas režīma komandierus un līderus. Irāna apstiprināja, ka Aizsardzības padomes sēdes laikā esot nogalināts policijas izlūkošanas nodaļas priekšnieks Golāmreza Rezāījāns un bijušais [[Irānas prezidents]] [[Mahmūds Ahmadīnežāds]], vēlāk šo paziņojumu atsauca. Irānas varasiestādes paziņoja arī par [[Pagaidu vadības padome|pārejas vadības padome]]s izveidi, kas valsti vadīs līdz jauna augstākā līdera iecelšanai amatā. Tās sastāvā būs trīs cilvēki – valsts prezidents Masuds Pezeškiāns, Aizsardzības padomes loceklis Alīreza Arafī un Valsts tiesu varas vadītājs Gulāmhuseins Mohsenī-Ežeī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.03.2026-irana-tuvakajas-dienas-varetu-izveleties-jauno-garigo-lideri.a636884/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Irāna tuvākajās dienās varētu izvēlēties jauno garīgo līderi] lsm.lv 01.03.2026</ref> 2. martā Izraēlas armija paziņoja, ka sākusi uzbrukumu ''[[Hizbullāh]]'' mērķiem visā Libānā. Libānas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Izraēlas triecienos ir nogalināts vismaz 31 cilvēks, bet vēl 149 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-izraela-apsaudijusi-libanu-beirutas-priekspilsetu-pamet-tukstosiem-iedzivotaju.a636905/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Izraēla apšaudījusi Libānu; Beirūtas priekšpilsētu pamet tūkstošiem iedzīvotāju] lsm.lv 02.03.2026</ref> ASV armija informēja, ka pirmo 48 stundu laikā Irānā uzbrukusi vairāk nekā 1250 mērķiem, gaisa triecieni vērsti pret komandpunktiem, ballistisko raķešu palaišanas vietām, karakuģiem, zemūdenēm, kā arī pretkuģu raķešu baterijām. Naktī uz 3. martu notika Irānas dronu uzbrukums ASV vēstniecībai Saūda Arābijas galvaspilsētā [[Rijāda|Rijādā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-asv-aizvaditajas-dienas-irana-uzbrukusas-1250-merkiem.a637089/ ASV aizvadītajās dienās Irānā uzbrukušas 1250 mērķiem] lsm.lv 03.03.2026</ref> Irānas trieciendrons "''Shahed''" uzbruka britu [[Akrotiri]] militārajai bāzei [[Kipra|Kiprā]], radot nelielus postījumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-kipra-evakueta-britu-karabaze-un-pafas-lidosta.a637053/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kiprā evakuēta britu karabāze un Pafas lidosta] lsm.lv 02.03.2026</ref> Irāna veica triecienus ASV Ali Al Salema aviobāzei Kuveitā, kā arī kuģiem Indijas okeānā, ka uzbrukumos izmantoja 15 spārnotās raķetes. Kuveita savējo apšaudes incidenta dēļ notrieca trīs ASV iznīcinātājus ''[[F-15 Eagle]]'', kas atbalstīja operāciju "''Epic Fury''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-asv-amerikanu-iznicinatajus-kludas-del-notrieca-kuveitas-pretgaisa-aizsardziba.a637007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV: Amerikāņu iznīcinātājus kļūdas dēļ notrieca Kuveitas pretgaisa aizsardzība] lsm.lv 02.03.2026</ref> 6. martā Izraēlas bruņotie spēki paziņoja, ka ɡaisa triecienu vilnī ar 50 iznīcinātājiem Teherānas centrā iznīcināts pazemes komandcentrs, kuru kā ārkārtas patvertni esot izmantojušas augstākās Irānas režīma amatpersonas. Krievija turpināja snieɡt Irānai izlūkošanas informāciju par ASV karakuģu un lidmašīnu izvietojumu Tuvajos Austrumos. [[ASV aizsardzības sekretārs|ASV aizsardzības ministrs]] [[Pīts Hegsets|Pīters Hegsets]] paziņoja, ka kopš kara sākuma ir iznīcināti vismaz 30 Irānas kara flotes kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.03.2026-tramps-pieprasa-iranas-bezierunu-kapitulaciju-teksta-tiesraides-arhivs.a637648/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Tramps pieprasa Irānas bezierunu kapitulāciju (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 06.03.2026</ref> 7. martā Irāna paziņoja, ka ASV un Izraēlas triecienos nogalināti vismaz 1332 civiliedzīvotāji. Irānas prezidents [[Masuds Pezeškiāns]] paziņoja, ka Irānas pagaidu vadības padome pieņēmusi lēmumu pārtraukt uzbrukumus kaimiņvalstīm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-iranas-prezidents-teherana-vairs-neistenos-triecienus-persijas-lica-valstim.a637860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Irānas prezidents: Teherāna vairs neīstenos triecienus Persijas līča valstīm] lsm.lv 07.03.2026</ref> 8. martā kļuva zināms, ka [[Ekspertu asambleja|Irānas Ekspertu asambleja]] par Irānas augstāko līderi izraudzījusi ājatollas Alī Hāmenejī dēlu [[Modžtaba Hāmenejī|Modžtabu Hāmenejī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2026-par-jauno-iranas-augstako-lideri-kluvis-nogalinata-hameneji-dels-modztaba-hameneji.a637958/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Par jauno Irānas augstāko līderi kļuvis nogalinātā Hāmenejī dēls Modžtaba Hāmenejī] lsm.lv 08.03.2026</ref> 14. martā ASV ɡaisa spēki bombardēja [[Hārkas sala]]s militāros objektus, neiznīcināt naftas eksporta infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-asv-bombarde-iranai-strategisko-harkas-salu.a638858/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie ASV bombardē Irānai stratēģisko Hārkas salu] lsm.lv 14.03.2026</ref> 15. martā kļuva zināms, ka Irānu atbalstošie Irākas militārie grupējumi veica vairākus uzbrukumus ASV karabāzēm Jordānijā un Irākā, kā arī [[Irākas Kurdistāna]]s reģionam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.03.2026-asv-un-izraelas-kara-pret-iranu-ierauta-ari-iraka-tai-uzbrukusas-abas-puses.a638610/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV un Izraēlas karā pret Irānu ierauta arī Irāka, tai uzbrukušas abas puses] lsm.lv 15.03.2026</ref> 17. marta rītā notika trīs dronu un četru raķešu uzbrukums ASV vēstniecībai Bagdādē, un vismaz viens drons nogāzās tās iekšienē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2026-irakas-galvaspilseta-dronu-un-rakesu-triecieni.a639147/ Irākas galvaspilsētā – dronu un raķešu triecieni] lsm.lv 17.03.2026</ref> 17. martā Izraēlas aizsardzības ministrs paziņoja, ka gaisa triecienos Izraēlas armijai izdevies likvidēt Irānas Augstākās nacionālās drošības padomes sekretāru Ali Laridžani un Irānas paramilitārās organizācijas "Basidž" vienības komandieri Golamrezu Suleimani.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2026-teksta-tiesraide-tramps-apgalvo-ka-nekada-nato-palidziba-amerikaniem-vairs-neesot-vajadziga.a639158/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular TEKSTA TIEŠRAIDE. Tramps apgalvo, ka nekāda NATO palīdzība amerikāņiem vairs neesot vajadzīga] lsm.lv 17.03.2026</ref> === Hormuza šauruma blokāde === Saskaņā 18. martā publicētajiem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas datiem, aptuveni 20 000 jūrnieku bija iesprostoti aptuveni 3200 kuģos uz rietumiem no [[Hormuzs|Hormuza]] šauruma. Bet saskaņā ar dažādiem aģentūras AFP rīcībā esošiem datiem, kopš konflikta sākuma bija cietis vai par uzbrukuma mērķi kļuvis vismaz 21 kuģis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2026-teksta-tiesraide-irana-sola-atriebt-augstakas-nacionalas-drosibas-padomes-sekretara-navi.a639322/ Starptautiskā Jūrniecības organizācija apspriedīs kuģošanas drošību Tuvo Austrumu kara laikā] lsm.lv 18.03.2026</ref> == Pamiers == Tramps draudēja, ka līdz 8. aprīļa plkst. 3 naktī (pēc Latvijas laika) Irānai jāpiekrīt Hormuza šauruma atvēršanai, bet pirms ultimāta termiņa beiɡām apstiprināja, ka ASV no Irānas saņēmušas 10 punktu priekšlikumu, kas uzskatāms par izpildāmu. Vēlāk ASV prezidents norādīja, ka uz galda esot 15 punktu darījums, no kuriem par lielāko daļu esot panākta vienošanās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.04.2026-asv-un-irana-katra-pasludina-savu-uzvaru-kara-pamiers-nenozime-pilnigu-hormuza-sauruma-atversanu.a642062/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV un Irāna katra pasludina savu uzvaru karā; pamiers nenozīmē pilnīgu Hormuza šauruma atvēršanu] lsm.lv 08.04.2026</ref> Pamieru panāca ar [[Pakistāna]]s un Ķīnas palīdzību. 11. aprīlī ASV un Irānas delegācijas ieradās Pakistānas galvaspilsētā [[Islāmābāda|Islāmābādā]], lai uzsāktu sarunas par pastāvīgu konflikta noregulējumu. Izraēla turpināja bombardēt Libānu, apgalvojot, ka uz to neattiecas divu nedēļu pamiers.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2026-asv-un-iranas-miera-sarunas-vasingtona-cer-uz-pozitivu-iznakumu-teherana-ierodas-ar-neuzticibu.a642511/ ASV un Irānas miera sarunas: Vašingtona cer uz pozitīvu iznākumu, Teherāna ierodas ar neuzticību] lsm.lv 11.04.2026</ref> 16. aprīlī Izraēla un Libāna vienojās par desmit dienu pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-tramps-izraela-un-libana-vienojusas-par-desmit-dienu-pamieru.a643312/ Tramps: Izraēla un Libāna vienojušās par desmit dienu pamieru] lsm.lv 16.04.2026</ref> 17. aprīlī Irāna paziņoja par Hormuza šauruma atvēršanu uz pamiera laiku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2026-irana-pazino-par-hormuza-sauruma-atversanu-uz-pamiera-laiku.a643464/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Irāna paziņo par Hormuza šauruma atvēršanu uz pamiera laiku] lsm.lv 17.04.2026</ref> 15. jūnijā Pakistāna paziņoja, ka ASV un Irāna panākušas vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā. Saprašanās memorands paredzēja pilnībā atvērt Hormuza jūras šaurumu un atcelt visas ASV sankcijas pret Irānu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.06.2026-asv-un-iranas-parakstita-vienosanas-iezime-turpmakos-solus-cela-uz-mieru.a652029/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV un Irānas parakstītā vienošanās iezīmē turpmākos soļus ceļā uz mieru] lsm.lv 18.06.2026</ref> 18. jūnijā kļuva zināms, ka Tramps parakstījis 14 punktu vienošanos ar Irānu par pamiera paɡarināšanu vēl uz 60 dienām, paredzot, ka ASV atcels ierobežojumus, lai Irāna varētu eksportēt naftu; tajā bija izklāstīti arī nosacījumi Hormuza šauruma atvēršanai. Līgumā bija norādīts, ka Irāna nepirks un neattīstīs kodolieročus, bet ASV apņēmās izveidot Irānas atjaunošanas fondu 300 miljardu ASV dolāru apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.06.2026-tramps-paraksta-vienosanos-ar-iranu-par-kara-izbeigsanu.a651966/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Tramps paraksta vienošanos ar Irānu par kara izbeigšanu] lsm.lv 18.06.2026</ref> === Pamiera pārkāpumi === 26. jūnijā Hormuza šaurumā konteinerkuģis netālu no Omānas krastiem cieta no Irānas bezpilota lidaparāta trieciena.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-hormuza-sauruma-no-iranas-raidita-drona-cietis-kugis-ano-aptur-centienus-evakuet-iestregusos-jurniekus.a652737/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Hormuza šaurumā no Irānas raidīta drona cietis kuģis; ANO aptur centienus evakuēt iestrēgušos jūrniekus] lsm.lv 26.06.2026</ref> ASV veica atbildes gaisa triecienus Irānas raķešu un bezpilota lidaparātu glabātuvēm, kā arī piekrastes radaru punktiem. 28. jūnijā ASV armija uzbruka Irānas militārajai novērošanas infrastruktūrai, sakaru sistēmām, pretgaisa aizsardzības punktiem, dronu glabātuvēm un mīnu likšanas spējām pēc vēl viena Irānas uzbrukuma kuģim tankkuģim "Kiku", kas ar Panamas karogu pārvadāja Kataras jēlnaftu. Atbildot uz ASV gaisa triecieniem, Irānas Revolucionārās gvardes korpuss veica bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumus ASV gaisa spēku bāzei ''Ali Al Salem'' Kuveitā un ASV 5. flotes štābam Bahreinā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2026-asv-un-irana-apmainijusas-triecieniem-apsudz-viena-otru-vienosanas-parkapsana.a652967/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme ASV un Irāna apmainījušās triecieniem; apsūdz viena otru vienošanās pārkāpšanā] lsm.lv 28.06.2026</ref> 6. jūlijā ASV Finanšu ministrija atjaunoja sankcijas islāma republikas naftas eksportam, tajā pašā dienā Irāna atsāka uzbrukumus tankkuģiem Hormuza šaurumā. 8. jūlijā ASV raidīja aviācijas triecienus pa Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmām, piekrastes novērošanas sistēmām un dronu palaišanas iekārtām [[Sirika]]s un [[Bandarabāsa]]s ostās, [[Hārka]]s un [[Kešma]]s salās. Irānas Revolucionārā gvarde paziņoja, ka ir uzbrukusi 85 ASV militārajiem objektiem Katarā un Kuveitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2026-tramps-asv-pamiera-vienosanas-ar-iranu-vairs-nav-speka.a654253/ Tramps: ASV pamiera vienošanās ar Irānu vairs nav spēkā] lsm.lv 08.07.2026</ref> 9. jūlija rītā Irāna ziņoja, ka tā ar lielu skaitu dažādu dronu uzbrukusi ASV raķešu sistēmām "Patriot" Kuveitā, agrīnās brīdināšanas sistēmām Katarā un ASV degvielas uzglabāšanas objektiem Bahreinā. Jordānija ziņoja, ka pārtvertas astoņas irāņu raķetes. ASV militārie spēki ziņoja, ka 48 stundu laikā Irānā veica triecienus 170 mērķiem, bet Irānas valsts mediji ziņoja, ka ASV uzbrukušas Bušēras atomelektrostacijai. Irānas Veselības ministrija paziņoja, ka ASV divu dienu uzbrukumos gājuši bojā vismaz 14 cilvēki, bet vēl 78 ievainoti. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2026-persijas-lici-jaunas-apsaudes-irana-uzbruk-asv-militarajam-bazem.a654413/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Persijas līcī jaunas apšaudes – Irāna uzbrūk ASV militārajām bāzēm] lsm.lv 09.07.2026</ref> 12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā, reaģējot uz Irānas uzbrukumu civilajam kuģim Hormuza šaurumā, savukārt Irāna atbildēja ar ɡaisa triecieniem Persijas līča valstīm un paziņoja par Hormuza šauruma slēgšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2026-asv-dod-triecienus-aptuveni-140-merkiem-irana-teherana-pazino-par-hormuza-sauruma-slegsanu.a654763/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi ASV dod triecienus aptuveni 140 mērķiem Irānā; Teherāna paziņo par Hormuza šauruma slēgšanu] lsm.lv 12.07.2026</ref> == Kara upuri == 11. martā amerikāņu telekanāls [[CNN]] apkopoja bojāgājušo skaitu kopš kara sākumaː<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-pieaug-spriedze-hormuza-sauruma-savini-trapijusi-vairakiem-kugiem-11-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a638350/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pieaug spriedze Hormuza šaurumā; šāviņi trāpījuši vairākiem kuģiem 11. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 11.03.2026</ref> * {{Irāna}}: nogalināti 1262 civiliedzīvotāji un 190 militārpersonas * {{Libāna}}: nogalināti vismaz 570 cilvēki * {{Irāka}}: nogalināti 18 šiītu militārā grupējuma "Irākas Tautas mobilizācijas spēki" locekļi, trīs Irānas kurdu kaujinieki un viens autonomā Kurdistānas apgabala drošības dienesta darbinieks * {{Izraēla}}: nogalināti vismaz 12 cilvēki, Libānas dienvidos nogalināti divi Izraēlas karavīri * {{Kuveita}}: nogalināti vismaz 12 cilvēki, tostarp seši {{ASV}} karavīri, divi Kuveitas karavīri un divi Kuveitas drošības dienestu darbinieki * {{AAE}}: noɡalināti vismaz seši cilvēki, AAE, {{Pakistāna}}s, {{Nepāla}}s un {{Bangladeša}}s pilsoņi * {{Saūda Arābija}}: nogalināti divi cilvēki, viens {{ASV}} karavīrs Prinča Sultāna gaisa spēku bāzē * {{Bahreina}}: noɡalināti divi cilvēki * {{Omāna}}: noɡalināts viens {{Indija}}s pilsonis, naftas tankkuģa apkalpes loceklis == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:21. gadsimta kari]] [[Kategorija:Kari ar Irānu]] [[Kategorija:Kari ar Izraēlu]] [[Kategorija:Kari ar ASV]] 2kiwlnyykoup9arjtjnhe3q03as1l45 Irānas Augstākais vadītājs 0 624580 4493550 4426451 2026-07-11T20:10:30Z IvanScrooge98 55146 /* */ attēls 4493550 wikitext text/x-wiki {{Nejaukt ar|Irānas prezidents}} {{Politiska amata infokaste |post = Irānas Islāma Republikas Augstākais vadītājs |body = |nativename = رهبر جمهوری اسلامی ایران |insignia = Emblem_of_Iran.svg |insigniasize = |insigniacaption = [[Irānas ģerbonis]] |department = |image = Portrait of Mojtaba Khamenei.jpg |imagesize = |alt = |incumbent = [[Modžtaba Hāmenejī]] |incumbentsince = {{dat|2026|3|8|Ģ}} |style = Viņa Eminence |nominator = |nominatorpost = |appointer = [[Ekspertu asambleja]] |residence = [[Irānas augstākā vadītāja birojs|Augstākā vadītāja birojs]], [[Teherāna]] |appointerpost = |termlength = Uz mūžu<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-iran-election-leader-idUSKBN0TW0OV20151213|title=Iran's possible next Supreme Leader being examined: Rafsanjani|date=13 December 2015|access-date=1 July 2016|newspaper=[[Reuters]]|archive-date=16 December 2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20151216032752/http://www.reuters.com/article/us-iran-election-leader-idUSKBN0TW0OV20151213}}</ref> |inaugural = [[Rūhollāhs Mūsavī Homeinī]] |formation = {{dat|1979|02|05|N}}<br />(kā [[Islāma revolūcija]]s līderis)<br />{{dat|1979|12|03|N}}<br />(pašreizējā formā) |last = |abolished = |succession = |deputy = |salary = |website = {{URL|https://www.leader.ir/en|leader.ir}} }} '''Irānas Islāma Republikas Augstākais vadītājs''' ({{val|fa|رهبر جمهوری اسلامی ایران}}), arī '''Irānas Augstākais līderis''',<ref>{{ziņu atsauce |title=Taktisks pārsteigums: WSJ atklāj Irānas augstākā līdera likvidācijas detaļas |url=https://www.tvnet.lv/8425001/taktisks-parsteigums-wsj-atklaj-iranas-augstaka-lidera-likvidacijas-detalas |accessdate={{dat|2026|3|1||bez}} |work=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2026|3|1||bez}} |language=lv}}</ref> ir [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]s [[valsts vadītājs]] un augstākā [[Politiskā iekārta|politiskā]] un [[reliģija|reliģiskā]] [[amatpersona]] Irānā. [[Irānas Bruņotie spēki|Bruņotie spēki]], [[tiesu vara]], [[Irānas Islāma Republikas Balss|valsts radio un televīzija]], kā arī citas svarīgas valdības organizācijas, piemēram, [[Aizbildņu padome]] un [[Lietderības padome|Lietderības padome]], ir pakļautas augstākajam vadītājam.<ref name="who">"Who's in Charge?" by Ervand Abrahamian ''London Review of Books'', 2008. gada 6. novembrī</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.al-monitor.com/pulse/originals/2017/10/iran-science-minister-rouhani-administration-mansour-gholami.html|title=Did Khamenei block Rouhani's science minister?|date=23 October 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171024043116/http://www.al-monitor.com/pulse/originals/2017/10/iran-science-minister-rouhani-administration-mansour-gholami.html|archive-date=24 October 2017}}</ref> Saskaņā ar [[Irānas Konstitūcija|Irānas Konstitūciju]], augstākais vadītājs nosaka Islāma Republikas vispārējo politiku (110. pants), uzraugot [[Likumdošanas vara|likumdevēja]], [[tiesu vara]]s un [[izpildvara]]s darbību (57. pants).<ref>{{cite web |title=Constitution of the Islamic Republic of Iran (full text) |url=https://www.shora-gc.ir/en/news/87/constitution-of-the-islamic-republic-of-iran-full-text |access-date=13 October 2022 |website= |date=2 June 2021 |archive-date=5 April 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220405114944/https://www.shora-gc.ir/en/news/87/constitution-of-the-islamic-republic-of-iran-full-text }}</ref> Iepriekšējais augstākais vadītājs, [[Alī Hāmenejī]], izdeva [[Dekrēts|dekrētus]] un pieņēma galīgos lēmumus par ekonomiku, vidi, ārpolitiku, izglītību, valsts plānošanu un citiem valsts pārvaldības aspektiem Irānā.{{refn|group=P|Vairāki avoti: <ref name="Middle East Eye">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.middleeasteye.net/news/khamenei-lashes-out-rafsanjani-and-rouhani-rare-iran-public-spat-1261460510|title=Iran's Khamenei hits out at Rafsanjani in rare public rebuke|work=''Middle East Eye''|access-date=15 February 2017|archive-date=4 April 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20160404031405/http://www.middleeasteye.net/news/khamenei-lashes-out-rafsanjani-and-rouhani-rare-iran-public-spat-1261460510}}</ref><ref name="al-monitor.com">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.al-monitor.com/pulse/originals/2015/11/iran-green-climate-change-khamenei.html|title=Khamenei says Iran must go green - Al-Monitor: the Pulse of the Middle East|work=Al-Monitor|archive-url=https://web.archive.org/web/20151222135539/http://www.al-monitor.com/pulse/originals/2015/11/iran-green-climate-change-khamenei.html|archive-date=22 December 2015}}</ref><ref name="Louis Charbonneau and Parisa Hafezi">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-iran-nuclear-missiles-idUSBREA4E11V20140516|title=Exclusive: Iran pursues ballistic missile work, complicating nuclear talks|author=Louis Charbonneau and Parisa Hafezi|date=16 May 2014|work=[[Reuters]]|access-date=2 July 2017|archive-date=31 July 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170731230530/https://www.reuters.com/article/us-iran-nuclear-missiles-idUSBREA4E11V20140516}}</ref><ref name="en.iranwire.com">{{tīmekļa atsauce|url=https://en.iranwire.com/features/5272/|title=IranWire - Asking for a Miracle: Khamenei's Economic Plan|access-date=6 March 2016|archive-date=7 March 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20160307035444/https://en.iranwire.com/features/5272/}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.al-monitor.com/pulse/originals/2014/05/khamenei-plans-increase-iran-population.html|title=Khamenei outlines 14-point plan to increase population|last=kjenson|date=22 May 2014|archive-url=https://web.archive.org/web/20170801000839/http://www.al-monitor.com/pulse/originals/2014/05/khamenei-plans-increase-iran-population.html|archive-date=1 August 2017}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.payvand.com/news/06/jul/1055.html|title=Iran: Executive, legislative branch officials endorse privatisation plan|website=|access-date=15 February 2017|archive-date=5 January 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170105175931/http://www.payvand.com/news/06/jul/1055.html}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.thebaghdadpost.com/en/story/10259/Khamenei-slams-Rouhani-as-Iran-s-regime-adopted-UN-education-agenda|title=Khamenei slams Rouhani as Iran's regime adopted UN education agenda|work=Iraq News - Local News - Baghdadpost |date=8 May 2017|access-date=3 June 2017|archive-date=31 May 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170531015311/http://www.thebaghdadpost.com/en/story/10259/Khamenei-slams-Rouhani-as-Iran-s-regime-adopted-UN-education-agenda}}</ref><ref name="auto">{{tīmekļa atsauce|url=https://english.aawsat.com/amir-taheri/features/khamenei-orders-new-supervisory-body-curtail-government|title=Khamenei Orders New Supervisory Body to Curtail Government - ASHARQ AL-AWSAT English Archive|first=Asharq|last=Al-awsat|date=25 September 2017|access-date=26 September 2017|archive-date=10 October 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171010083335/https://english.aawsat.com/amir-taheri/features/khamenei-orders-new-supervisory-body-curtail-government}}</ref>}} Hāmenejī arī pieņēma galīgos lēmumus par vēlēšanu pārredzamības apjomu<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tehrantimes.com/news/407304/Leader-outlines-elections-guidelines-calls-for-transparency|title=Leader outlines elections guidelines, calls for transparency|date=15 October 2016|access-date=15 February 2017|archive-date=12 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612143515/http://www.tehrantimes.com/news/407304/Leader-outlines-elections-guidelines-calls-for-transparency}}</ref> un savas valdīšanas laikā atlaida un atjaunoja amatā [[Irānas kabinets|prezidenta kabineta]] ieceltās amatpersonas.<ref name="news.bbc.co.uk">{{ziņu atsauce|url=https://news.bbc.co.uk/2/hi/middle_east/8168202.stm|title=Iranian vice-president 'sacked'|work=BBC News|date=25 July 2009|access-date=15 February 2017|archive-date=3 October 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20181003041952/http://news.bbc.co.uk/2/hi/middle_east/8168202.stm}}</ref> Irānas Islāma Republikas vēsturē ir bijuši tikai trīs augstākie vadītāji: [[Rūhollāhs Mūsavī Homeinī]], kurš šo amatu ieņēma no 1979. gada līdz savai nāvei 1989. gadā, un [[Alī Hāmenejī]], kurš šo amatu ieņēma no 1989. gada līdz viņa nāvei [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecienu pa Irānu laikā]] 2026. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-03-01 |title=Iran's Supreme Leader Ayatollah Ali Khamenei is dead, state media says |url=https://www.bbc.com/news/live/cn5ge95q6y7t |access-date=2026-03-01 |website=BBC News |language=en-GB}}</ref> Savukārt, kopš 2026. gada 8. marta Irānas Augstākais vadītājs ir [[ājatolla]] [[Modžtaba Hāmenejī]], iepriekšējā līdera Hāmenejī dēls. Savukārt, [[Irānas prezidents]] saskaņā ar Irānas Konstitūciju atbild augstākajam vadītājam un ir valdības (kabineta) vadītājs un otrā persona Irānas politisko amatpersonu hierarhijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=ICL > Iran > Constitution |url=http://www.servat.unibe.ch/icl/ir00000_.html |website=www.servat.unibe.ch |accessdate={{dat|2026|3|1||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Who is in charge of Iran? |url=https://www.bbc.com/news/world-middle-east-57260831 |accessdate={{dat|2026|3|1||bez}} |work=[[BBC News]] |date={{dat|2021|6|17||bez}} |language=en}}</ref> == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Irānas augstākie vadītāji|*]] [[Kategorija:Irānas politika]] [[Kategorija:Irāna]] 7h5v2y2asv1ill6qkteo4qcvyc5bapa Irānas prezidents 0 624590 4493595 4422477 2026-07-12T02:28:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493595 wikitext text/x-wiki {{Nejaukt ar|Irānas Augstākais vadītājs}} {{Politiska amata infokaste |post = Irānas Islāma Republikas prezidents |body = |nativename = رئیس جمهوری اسلامی ایران |insignia = President_of_Iran_logo.svg |insigniasize = |insigniacaption = Prezidenta emblēma |department = |image = Masoud_Pezeshkian_2025_(cropped).jpg |imagesize = |alt = |incumbent = [[Masuds Pezeškiāns]] |incumbentsince = {{dat|2024|7|28|Ģ}} |style = Viņa Ekselence |nominator = [[Aizbildņu padome]] |nominatorpost = |appointer = Tiešās vēlēšanās |residence = [[Saadabadas komplekss]], [[Teherāna]] |appointerpost = |termlength = 4 gadi, ne vairāk kā divi termiņi pēc kārtas |inaugural = [[Abolhasans Banisadrs]] |formation = {{dat|1980|02|04|N}} |last = |abolished = |succession = |deputy = |salary = |website = {{URL|http://www.president.ir/|president.ir}} }} '''Irānas Islāma Republikas prezidents''' ({{val|fa|رئیس جمهوری اسلامی ایران}}) ir [[Irāna]]s [[valdības vadītājs]]. Irānas prezidents saskaņā ar [[Irānas Konstitūcija|Irānas Konstitūciju]] atbild [[Irānas Augstākais vadītājs|Augstākajam vadītājam]] un ir valdības (kabineta) vadītājs un otrā persona Irānas politisko amatpersonu [[Hierarhija|hierarhijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=ICL > Iran > Constitution |url=http://www.servat.unibe.ch/icl/ir00000_.html |website=www.servat.unibe.ch |accessdate={{dat|2026|3|1||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Who is in charge of Iran? |url=https://www.bbc.com/news/world-middle-east-57260831 |accessdate={{dat|2026|3|1||bez}} |work=[[BBC News]] |date={{dat|2021|6|17||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējais Irānas prezidents ir [[Masuds Pezeškiāns]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Kas pārņems varu Teherānā? Pēc augstākā līdera nāves režīms meklē pēcteci |url=https://tv3.lv/zinas/arvalstis/kas-parnems-varu-teherana-pec-augstaka-lidera-naves-rezims-mekle-pecteci/ |accessdate={{dat|2026|3|1||bez}} |work=[[tv3.lv]] |date={{dat|2026|3|1||bez}} |language=lv }}{{Novecojusi saite}}</ref> Viņš kļuva par prezidentu pēc tam, kad tika ievēlēts [[2024. gada Irānas prezidenta vēlēšanās]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Pezeshkian To Be Sworn In As Iran's President Early Next Month |url=https://www.rferl.org/a/iran-pezeshkian-inauguration-european-union/33025186.html |accessdate={{dat|2026|3|1||bez}} |work=[[Radio Brīvā Eiropa]] |date={{dat|2024|7|8||bez}} |language=en}}</ref> un saņēma oficiālu tālaika Augstākā vadītāja [[Alī Hāmenejī]] atbalstu.<ref>{{ziņu atsauce |title=Iran's supreme leader endorses reformist Pezeshkian as new president. He takes oath Tuesday |url=https://apnews.com/article/iran-supreme-leader-endorsement-new-president-khamenei-pezeshkian-a9ecb0eb8e20ed8b92602e5d507fe616 |accessdate={{dat|2026|3|1||bez}} |work=[[AP News]] |date={{dat|2024|7|28||bez}} |language=en}}</ref> Prezidenta amats tika izveidots pēc jaunās [[Irānas Konstitūcija]]s pieņemšanas pēc 1979. gada [[Islāma revolūcija]]s. Pirmās prezidenta [[1980. gada Irānas prezidenta vēlēšanas|vēlēšanas notika 1980. gadā]]. Prezidents ir otrais [[Irānas valdība|valdība]]s izpildvaras vadītājs pēc Augstākā vadītāja. Prezidents ir [[Irānas kabinets|Irānas kabineta]] priekšsēdētājs, un ir atbildīgs par valdības ikdienas administrēšanu. Prezidents ir pakļauts Augstākajam vadītājam, kurš ir faktiskais valsts vadītājs, un izpilda Augstākā vadītāja dekrētus. Prezidents ieceļ ministrus, kurus apstiprina parlaments un Augstākais vadītājs, kurš jebkurā laikā var atlaist vai atjaunot amatā jebkuru no ministriem un [[Irānas viceprezidents|viceprezidentiem]]. Prezidents izdod [[Dekrēts|dekrētus]], nosūta un pieņem ārvalstu vēstniekus, apstiprina referendumu rezultātus un parlamenta un tiesu iestāžu apstiprinātos likumus, kā arī paraksta līgumus, protokolus un kontraktus pēc parlamenta apstiprinājuma. Prezidentu uz četru gadu termiņu vispārējās valsts mēroga vēlēšanās ievēlē vismaz 18 gadus veci Irānas pilsoņi, un prezidentu var pārvēlēt tikai vienu reizi pēc kārtas. Prezidenta amata kandidātiem jāsaņem [[Aizbildņu padome]]s atļauja kandidatūras izvirzīšanai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Irānas prezidenti|*]] [[Kategorija:Irānas politika]] [[Kategorija:Irāna]] tdqq019iq5fcqsujmt8n52m6ht4jqit Juris Gogulis 0 624672 4493704 4447220 2026-07-12T07:48:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4493704 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Juris Gogulis gribuvasaru-lv (804) Original.jpg|thumb|Foto: Jānis Romanovskis]] '''Juris Gogulis''' (dzimis {{dat|1991|11|26}} Rīgā) ir latviešu horeogrāfs, dejas pedagogs un radošās video aģentūras ''Wind Films'' izveidotājs un līdzīpašnieks. == Karjera == Deju gaitām pievērsās 17 gadu vecumā. 2013. gadā nodibināja [[Olaines 1. vidusskola]]s jauniešu deju kolektīvu "Dzērve", kuru vadīja līdz 2018. gadam. 2018./2019.gada sezonu strādāja [[Agris Daņiļevičs|Agra Daņiļēviča]] deju skolā "Dzirnas". 2010. gadā kopā ar domubiedriem dibināja [[Latvijas Universitāte]]s deju ansambli "Pērle"; 2019. gadā kļūst par ansambļa repetitoru. No 2019. gada ir pasaules latviešu deju kopas [[2x2]] vadītājs; piedalās [[Latvija]]s, [[Kanāda]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu un deju svētkos]]. 2024. gadā kļuva par Latvijas Nacionālā Kultūras centra Latviešu skatuviskās dejas nozares konsultatīvās padomes locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/lv/konsultativa-padome|title=Konsultatīvā padome {{!}} Latvijas Nacionālais kultūras centrs|website=www.lnkc.gov.lv|access-date=2026-03-13|language=lv}}</ref> [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] 2022. gada Ziemassvētku izrādes "Spuldzēs aizdegts prieks" horeogrāfs. TV projektu — koncertuzveduma "Ausa saule pār Latviju", bērnu [[Animācijas filma|animācijas]] raidījumu "Ucipuci"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lns.lv/lat/?doc=21184|title=Iemīļotais bērnu raidījums UCIPUCI turpmāk būs pieejams ar zīmju valodas tulkojumu - Latvijas Nedzirdīgo savienība|website=www.lns.lv|access-date=2026-03-13}}</ref> un "[[Ričijs Rū]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/kinotv/ricijs-ru-pie-skatitajiem-atgriezas-ar-jauna-formata-muzikalu-raidijumu-14332673|title=Ričijs Rū pie skatītājiem atgriežas ar jauna formāta muzikālu raidījumu|website=www.diena.lv|access-date=2026-03-13}}</ref> — režisors un producents. [[Dailes teātris|Dailes teātra]] dziesmuspēles "Tobāgo!" 2024.-2025. gada sezonas horeogrāfs-inscenētājs. 2025. gada dejas eposa "Düna" — ''Dziesma dejo. Deja skan''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dance.lv/dziesma-dejo-deja-skan-stasts-par-to-no-skatitaju-41-rindas/|title=“Dziesma dejo. Deja skan” – stāsts par to no skatītāju 41. rindas|website=DANCE.LV|access-date=2026-03-13|date=2025-08-25|language=en}}</ref> — virsvadītājs [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajā estrādē]]. 2018. gada video darba "Es izjāju prūšu zemi" Ņujorkā autors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/personiba/juris-un-girts-nujorka-radija-klipu-es-izjaju-prusu-zemi.200967|title=Juris un Ģirts, Ņujorkā radīja klipu Es izjāju prūšu zemi|last=Nagle|first=Gunita|website=IR.LV|access-date=2026-03-13|date=2018-10-17|language=lv}}</ref>. Latvijas Nacionālā teātra izrādes "Ferdinands un Luīze" (2021—2024) dalībnieks — riggeris (rež. [[Dita Lūriņa]]), Filmējies [[HBO]] miniseriālā "[[Katrīna Lielā (miniseriāls)|Katrīna Lielā]]" (rež. Filips Martins)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/miniseriala-katrina-ii-liela-pirmizrade-latvija-un-pasaule-notiks-vienlaikus.a333033/|title=Miniseriāla «Katrīna II Lielā» pirmizrāde Latvijā un pasaulē notiks vienlaikus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-13|language=lv}}</ref> un [[Vācija]]s / [[Austrija]]s TV seriālā "[[Sisi (seriāls)|Sisi]]". Pirmā augstākā izglītība iegūta 2013. gadā — kultūras tūrisma biznesa vadībā — Alberta koledžā. Laika posmā 2011. — 2015. ir [[Klinšu kāpšana|kāpšanas sienu un aktīvā tūrisma instruktors]]. 2017. gadā kā horeogrāfs absolvē [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju]]. Kā diplomizrādi izveido savu pirmo lielformāta darbu — dejas izrādi "Vēja stāsts",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dance.lv/latviesu-dejas-izrade-veja-stasts/|title=Latviešu dejas izrāde "Vēja stāsts"|website=DANCE.LV|access-date=2026-03-13|date=2018-04-05|language=en}}</ref>, kuras pirmizrāde notika Dailes teātra lielajā zālē un tajā dejo 36 dejotāji no 11 dažādiem Rīgas tautas deju ansambļiem. 2018.gadā izrāde tiek atrādīta [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], [[Limbaži|Limbažos]] un [[Līvāni|Līvānos]]. 2019. gadā to nominēja pirmajai Latvijas [[Dejas balva]]i kategorijās "Skatuviskās tautas dejas horeogrāfs/e" un "Skatuviskās tautas dejas uzvedums vai notikums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dejasbalva.lv/2017-2018/skatuviskas-tautas-dejas-uzvedums-vai-notikums/izrade-veja-stasts/|title=Izrāde “Vēja stāsts” {{!}} DEJAS BALVA|website=www.dejasbalva.lv|access-date=2026-03-01}}</ref> 2018. gada 18. novembra Līvānu koncertuzveduma horeogrāfs. Zināmākā skatuviskā deja ir "Sirmgalvis vecītis", kura tapa 2023. gadā un pirmizrādi piedzīvoja ASV Dziesmu un deju svētkos. Pirmā veidotā deja — "Kur deg mana uguntiņa" (2014), kas XVII Jaunrades deju konkursā ieguva 2. vietu. Dejas, kuras godalgotas Jaunrades deju konkursā 2024. un 2025. gadā — "Tilžas dancis", "Rullāti", "Cirļim, cirļim,", "Aiz kū munā galveņā" un "Zīlānu dancis".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/lv/jaunums/valmiera-noskaidroti-xxv-jaunrades-deju-konkursa-laureati|title=Valmierā noskaidroti XXV Jaunrades deju konkursa laureāti {{!}} Latvijas Nacionālais kultūras centrs|website=www.lnkc.gov.lv|access-date=2026-03-13|language=lv}}</ref> 2025. gada pavasarī par godu Pērles 15. sezonas jubilejas svinībām, izveidoja [[Mūzikls (teātris)|muzikālu dejas izrādi]] "Iz zoļa zara",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/afisa/da-perle-atgriezas-ar-jaudigaku-versiju-skatuviskas-dejas-izradei-iz-zala-zora/|title=DA "Pērle" atgriežas ar jaudīgāku versiju skatuviskās dejas izrādei "Iz zaļa zora"|website=tv3.lv|access-date=2026-03-13|date=2026-02-24|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> kuru jubilejas uzveduma formātā izrādīja Līvānos un Rīgā ([[VEF Kultūras pils]]). 2026. gadā veidoja neatkarīgo lielformāta dejas izrādi [[Liepāja|Liepājā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Ogre|Ogrē]] un [[Rīga|Rīgā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Gogulis, Juris}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Horeogrāfi]] cg25egl0fl744vi48vw3lwyhsuckf4n 4493722 4493704 2026-07-12T08:21:18Z Baisulis 11523 /* Karjera */ ārējā saite darbojas..... 4493722 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Juris Gogulis gribuvasaru-lv (804) Original.jpg|thumb|Foto: Jānis Romanovskis]] '''Juris Gogulis''' (dzimis {{dat|1991|11|26}} Rīgā) ir latviešu horeogrāfs, dejas pedagogs un radošās video aģentūras ''Wind Films'' izveidotājs un līdzīpašnieks. == Karjera == Deju gaitām pievērsās 17 gadu vecumā. 2013. gadā nodibināja [[Olaines 1. vidusskola]]s jauniešu deju kolektīvu "Dzērve", kuru vadīja līdz 2018. gadam. 2018./2019.gada sezonu strādāja [[Agris Daņiļevičs|Agra Daņiļēviča]] deju skolā "Dzirnas". 2010. gadā kopā ar domubiedriem dibināja [[Latvijas Universitāte]]s deju ansambli "Pērle"; 2019. gadā kļūst par ansambļa repetitoru. No 2019. gada ir pasaules latviešu deju kopas [[2x2]] vadītājs; piedalās [[Latvija]]s, [[Kanāda]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu un deju svētkos]]. 2024. gadā kļuva par Latvijas Nacionālā Kultūras centra Latviešu skatuviskās dejas nozares konsultatīvās padomes locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/lv/konsultativa-padome|title=Konsultatīvā padome {{!}} Latvijas Nacionālais kultūras centrs|website=www.lnkc.gov.lv|access-date=2026-03-13|language=lv}}</ref> [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] 2022. gada Ziemassvētku izrādes "Spuldzēs aizdegts prieks" horeogrāfs. TV projektu — koncertuzveduma "Ausa saule pār Latviju", bērnu [[Animācijas filma|animācijas]] raidījumu "Ucipuci"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lns.lv/lat/?doc=21184|title=Iemīļotais bērnu raidījums UCIPUCI turpmāk būs pieejams ar zīmju valodas tulkojumu - Latvijas Nedzirdīgo savienība|website=www.lns.lv|access-date=2026-03-13}}</ref> un "[[Ričijs Rū]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/kinotv/ricijs-ru-pie-skatitajiem-atgriezas-ar-jauna-formata-muzikalu-raidijumu-14332673|title=Ričijs Rū pie skatītājiem atgriežas ar jauna formāta muzikālu raidījumu|website=www.diena.lv|access-date=2026-03-13}}</ref> — režisors un producents. [[Dailes teātris|Dailes teātra]] dziesmuspēles "Tobāgo!" 2024.-2025. gada sezonas horeogrāfs-inscenētājs. 2025. gada dejas eposa "Düna" — ''Dziesma dejo. Deja skan''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dance.lv/dziesma-dejo-deja-skan-stasts-par-to-no-skatitaju-41-rindas/|title=“Dziesma dejo. Deja skan” – stāsts par to no skatītāju 41. rindas|website=DANCE.LV|access-date=2026-03-13|date=2025-08-25|language=en}}</ref> — virsvadītājs [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajā estrādē]]. 2018. gada video darba "Es izjāju prūšu zemi" Ņujorkā autors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/personiba/juris-un-girts-nujorka-radija-klipu-es-izjaju-prusu-zemi.200967|title=Juris un Ģirts, Ņujorkā radīja klipu Es izjāju prūšu zemi|last=Nagle|first=Gunita|website=IR.LV|access-date=2026-03-13|date=2018-10-17|language=lv}}</ref>. Latvijas Nacionālā teātra izrādes "Ferdinands un Luīze" (2021—2024) dalībnieks — riggeris (rež. [[Dita Lūriņa]]), Filmējies [[HBO]] miniseriālā "[[Katrīna Lielā (miniseriāls)|Katrīna Lielā]]" (rež. Filips Martins)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/miniseriala-katrina-ii-liela-pirmizrade-latvija-un-pasaule-notiks-vienlaikus.a333033/|title=Miniseriāla «Katrīna II Lielā» pirmizrāde Latvijā un pasaulē notiks vienlaikus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-13|language=lv}}</ref> un [[Vācija]]s / [[Austrija]]s TV seriālā "[[Sisi (seriāls)|Sisi]]". Pirmā augstākā izglītība iegūta 2013. gadā — kultūras tūrisma biznesa vadībā — Alberta koledžā. Laika posmā 2011. — 2015. ir [[Klinšu kāpšana|kāpšanas sienu un aktīvā tūrisma instruktors]]. 2017. gadā kā horeogrāfs absolvē [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju]]. Kā diplomizrādi izveido savu pirmo lielformāta darbu — dejas izrādi "Vēja stāsts",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dance.lv/latviesu-dejas-izrade-veja-stasts/|title=Latviešu dejas izrāde "Vēja stāsts"|website=DANCE.LV|access-date=2026-03-13|date=2018-04-05|language=en}}</ref>, kuras pirmizrāde notika Dailes teātra lielajā zālē un tajā dejo 36 dejotāji no 11 dažādiem Rīgas tautas deju ansambļiem. 2018.gadā izrāde tiek atrādīta [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], [[Limbaži|Limbažos]] un [[Līvāni|Līvānos]]. 2019. gadā to nominēja pirmajai Latvijas [[Dejas balva]]i kategorijās "Skatuviskās tautas dejas horeogrāfs/e" un "Skatuviskās tautas dejas uzvedums vai notikums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dejasbalva.lv/2017-2018/skatuviskas-tautas-dejas-uzvedums-vai-notikums/izrade-veja-stasts/|title=Izrāde “Vēja stāsts” {{!}} DEJAS BALVA|website=www.dejasbalva.lv|access-date=2026-03-01}}</ref> 2018. gada 18. novembra Līvānu koncertuzveduma horeogrāfs. Zināmākā skatuviskā deja ir "Sirmgalvis vecītis", kura tapa 2023. gadā un pirmizrādi piedzīvoja ASV Dziesmu un deju svētkos. Pirmā veidotā deja — "Kur deg mana uguntiņa" (2014), kas XVII Jaunrades deju konkursā ieguva 2. vietu. Dejas, kuras godalgotas Jaunrades deju konkursā 2024. un 2025. gadā — "Tilžas dancis", "Rullāti", "Cirļim, cirļim,", "Aiz kū munā galveņā" un "Zīlānu dancis".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/lv/jaunums/valmiera-noskaidroti-xxv-jaunrades-deju-konkursa-laureati|title=Valmierā noskaidroti XXV Jaunrades deju konkursa laureāti {{!}} Latvijas Nacionālais kultūras centrs|website=www.lnkc.gov.lv|access-date=2026-03-13|language=lv}}</ref> 2025. gada pavasarī par godu Pērles 15. sezonas jubilejas svinībām, izveidoja [[Mūzikls (teātris)|muzikālu dejas izrādi]] "Iz zoļa zara",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/afisa/da-perle-atgriezas-ar-jaudigaku-versiju-skatuviskas-dejas-izradei-iz-zala-zora/|title=DA "Pērle" atgriežas ar jaudīgāku versiju skatuviskās dejas izrādei "Iz zaļa zora"|website=tv3.lv|access-date=2026-07-12|date=2026-02-24|language=lv}}</ref> kuru jubilejas uzveduma formātā izrādīja Līvānos un Rīgā ([[VEF Kultūras pils]]). 2026. gadā veidoja neatkarīgo lielformāta dejas izrādi [[Liepāja|Liepājā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Ogre|Ogrē]] un [[Rīga|Rīgā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Gogulis, Juris}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Horeogrāfi]] i8pv2eifpj3xy0yx98e7m909rddob5q Modžtaba Hāmenejī 0 625174 4493548 4483706 2026-07-11T20:10:02Z IvanScrooge98 55146 /* */ attēls 4493548 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Modžtaba Hāmenejī | vārds_orģ = {{small|سید مجتبی حسینی خامنه‌ای}} | attēls = Portrait of Mojtaba Khamenei.jpg | att_izm = | apraksts = 2026. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Irāna]]s [[Irānas Augstākais vadītājs|Augstākais līderis]] | term_sākums = {{dat|2026|3|8|N}} | term_beigas = | priekštecis = [[Alī Hāmenejī]] | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1969|9|8}} | dzim_vieta = {{vieta|Irāna|Mešheda}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = [[Alī Hāmenejī]] | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = [[šiītu islāms]] | paraksts = Mojtaba Khamenei Signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Modžtaba Hoseinī Hāmenejī''' ({{val|fa|سید مجتبی حسینی خامنه‌ای}}; dzimis {{dat|1969|9|8}}) ir [[Irāna|irāņu]] [[šiītisms|šiītu]] garīdznieks un politiķis. [[Irāna]]s [[Irānas Augstākais vadītājs|Augstākais līderis]] pēc viņa tēva [[Alī Hāmenejī]] noɡalināšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2026-par-jauno-iranas-augstako-lideri-kluvis-nogalinata-hameneji-dels-modztaba-hameneji.a637958/|title=Par jauno Irānas augstāko līderi kļuvis nogalinātā Hāmenejī dēls Modžtaba Hāmenejī|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-09|language=lv}}</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis 1969. gadā [[Mešheda|Mešhedā]] kā otrais bērns [[ājatolla]]s Alī Hāmenejī sešu bērnu ģimenē. 1979. gadā piedzīvoja [[Islāma revolūcija|Islāma revolūciju]], kuras laikā viņa tēvs kļuva par [[Homeinī]] tuvu līdzgaitnieku, Revolucionārās padomes locekli, vēlāk par [[Irānas prezidents|Irānas prezidentu]] (1981–1989). 18 gadu vecumā Modžtaba Hāmenejī piedalījās [[Irānas—Irākas karš|Irānas—Irākas kara]] beigu ofensīvā [[Irāka]]s [[Kurdistānas reģions|Kurdistānas reģionā]], pēc tam turpināja teoloģijas studijas. Vēlāk viņš ilɡlaicīɡi darbojās [[Kuma]]s šiītu teoloģijas seminārā. [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] laikā {{dat|2026|2|28|L}} viņu ievēlēja par Irānas Augstāko vadītāju, bet vēlāk kļuva zināms, viņš smagā stāvoklī ārstējas Kumā un nespēj piedalīties lēmumu pieņemšanā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2026-medijs-iranas-augstakais-lideris-ir-smaga-stavokli-un-valsts-lemumu-pienemsana-nepiedalas.a641932/ Medijs: Irānas augstākais līderis ir smagā stāvoklī un valsts lēmumu pieņemšanā nepiedalās] lsm.lv 07.04.2026</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hāmenejī, Modžtaba}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Irānas politiķi]] [[Kategorija:Ājatollas]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Irānā dzimušie]] nsvwout7pk8h2tr7cddqire9l49hxjr Maija Eglīte (zinātniece) 0 634796 4493434 4487197 2026-07-11T14:37:02Z Lasks 38532 4493434 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Maija Eglīte | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1939 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 05 | m_diena = 22 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = arodmedicīna | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = s | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūts]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Maija Eglīte''' (dzimusi '''Otlane''' {{dat|1939|12|22}}, mirusi {{dat|2026|05|22}}) bija latviešu arodārste, [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s profesore (no 1990. gada).<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/memoriam-maija-eglite-22121939-22052026 In memoriam Maija Eglīte (22.12.1939.—22.05.2026.)] rsu.lv, 25. maijs, 2026</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi Rīgā 1939. gada 22. decembrī. Pēc studijām [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūtā]] viņa 1967. gadā [[Maskava|Maskavā]] aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu par disertāciju “Atmosfēras ozona higiēniskais novērtējums”, bija zinātniskā līdzstrādniece RMI Higiēnas un arodslimību nodaļā (1967—1980), tad nodaļas vadītāja (1980—1990). 1987. gadā aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju “Putnkopju profesionālās alerģiskās slimības”. 1990. gadā viņu ievēlēja par profesori un katedras vadītāju, vēlāk par [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas]] Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāju. 1994. gadā viņa kļuva par Latvijas Arodslimību ārstu biedrības prezidenti. 2023. gadā viņa ieguva emeritētās profesores statusu. Mirusi 2026. gada 22. maijā.<ref>[https://www.arstubiedriba.lv/in-memoriam-prof-dr-habil-med-maija-eglite/ In memoriam Prof. Dr. habil. med. Maija Eglīte]</ref> == Publikācijas == * Eglīte, M., Jekabsone, I., Jēkabsone, J., & Vanadziņš, I. (1998). Ethical aspects of occupational health in the countries in transition. In S. Lehtinen, M. Sorsa, & J. Rantanen (Eds.), Ethical and social principles in occupational health practice (Vol. 21, pp. 94-98). Finnish Institute of Occupational Health. * Eglīte, Maija. Darba medicīna. 1. izdevums 2000. — 671 lpp., 2. izdevums 2012. — 834 lpp. == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2010) * Latvijas Ārstu biedrības goda biedre, Goda zīme “Tempus Hominis” * Latvijas Ārstu biedrības Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Eglīte, Maija}} [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Latvijas medicīnas zinātnieki]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 544no3aueq21jful3vbuywptaxlde6x Līga Aberberga‑Augškalne 0 634895 4493435 4488411 2026-07-11T14:37:59Z Lasks 38532 4493435 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Līga Aberberga‑Augškalne | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1944 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} (tolaik [[Latvijas ģenerālapgabals]]) | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 05 | m_diena = 05 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = fizioloģija | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = s | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūts]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Līga Aberberga‑Augškalne''' (1944–2026) bija latviešu zinātniece, [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s (RSU) profesore. == Dzīvesgājums == Dzimusi Rīgā 1944. gada 28. martā. Pēc studijām [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūtā]] viņa turpināja aspirantūras studijas Maskavā. Pēc zinātņu kandidātes grāda ieɡūšanas 1971. gadā sāka strādāt Rīgas Medicīnas institūta zinātniskajā laboratorijā, vēlāk [[Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts|Valsts fiziskās kultūras institūtā]]. No 1975. gada strādāja Normālās fizioloģijas katedrā, bija asistente, docente un profesore, no 1995. līdz 2009. gadam viņa vadīja RSU Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedru, bija Latvijas Fiziologu biedrības priekšsēdētāja vietniece, [[Latvijas Universitātes Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts|Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta]] Zinātniskās padomes locekle. 2014. gadā viņa ieguva emeritētās profesores statusu. Mirusi 2026. gada 5. maijā.<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/memoriam-liga-aberberga-augskalne-031944-052026 In memoriam Līga Aberberga-Augškalne (03.1944.–05.2026.)] rsu.lv 11. maijs, 2026</ref> == Publikācijas == * ''Аберберг-Аугшкалне, Л.А. Показатели периферического кровообращения при физических нагрузках у лиц разного возраста (по данным реографии): автореф. дис. канд. мед. наук; Латв. науч.-исслед. ин-т эксперимент. и клинич. медицины здравоохранения Латв. ССР. Рига, 1972. - 28 с.'' (kandidāta disertācijas autoreferāts krieviski) * Alvīne Anna Pāvule un fizioloģija laika gaitā. Acta medico-historica Rigensia 2002ː 6(25) * Fizioloģija rehabilitologiem. 2002. — 215 lpp. * Fizioloģija ārstiem. 2007. — 516 lpp. * Fizioloģija rehabilitologiem un veselības sporta speciālistiem. 2008. — 270 lpp. * ''Body Mass and Body Composition in Students. Rīga Stradiņš University Collection of Scientific Papers'' (2010) * Suminājums izcilai personībai - Alvīnei Pāvulei. Acta medico-historica Rigensia 2010; 9:409-413 * ''Lagzdina, R, Blumfelds, L, Rumaka, M, Aberberga-Augškalne, L. Dietary Behaviour in Students with Different Body Fat Percent. Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Section B. Natural, Exact, and Applied Sciences'' 2013 * Tavs gudrais organisms. 2025. — 33 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Aberberga‑Augškalne, Līga}} [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Latvijas medicīnas zinātnieki]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] lgkvqo0ag3do7ctj748tg6eap47wrt5 Renāte Pupele 0 635482 4493432 4493073 2026-07-11T14:24:28Z Lasks 38532 4493432 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Renāte Pupele | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1953 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 14 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 5 | m_vieta = | nodarbošanās = ārste, valsts dienesta ierēdne | dzimums = S | alma_mater = [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūts]] }} '''Renāte Pupele''' (dzimusi {{dat|1953|06|14}}, mirusi {{dat|2026|07|5}}) bija latviešu ārste un valsts dienesta ierēdne, [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta]] (NMPD) pirmā direktore. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1953. gadā. Mācījās [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. vidusskolā]]. Pēc studijām [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūtā]] viņa strādāja par ārsti-terapeiti [[Mazsalaca]]s slimnīcā, tad [[Rīgas pilsētas 7. klīniskā slimnīca|Rīgas pilsētas 7. klīniskās slimnīca]]s Uzņemšanas nodaļā. Vēlāk bija direktora vietniece [[Rīgas dome]]s veselības pārvaldē un Rīgas novada slimokasē, vadīja [[LR Labklājības ministrija|Labklājības ministrija]]s Veselības departamentu, bija [[Veselības ministrija]]s valsts sekretāra padomniece, Stratēģiskās plānošanas departamenta direktore. No 2004. līdz 2009. gadam vadīja Katastrofu medicīnas centra Operatīvā medicīniskā dienestu, bet 2009. gada februārī kļuva par NMPD direktori, vēlāk bija direktora vietniece. Mirusi 2026. gada 5. jūlijā.<ref>[https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/mirusi-nmpd-veidotaja-un-pirma-direktore-renate-pupele.44602 Mirusi NMPD veidotāja un pirmā direktore Renāte Pupele] [[LETA]] / Latvijas Mediji 2026. gada 8. jūlijā</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2019) == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pupele, Renāte}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] ac3wnz96oiqm4081lulwrfpzm47bnov Gumjēri 0 635505 4493415 4493322 2026-07-11T13:05:01Z Meistars Joda 781 4493415 wikitext text/x-wiki {{Infobox military unit | unit_name = Gumjēri<br>''Goum'' | image = Goum mixte marocain.jpg | caption = "Jaukto Marokas gumjēru" standarta simbols: [[kumja]] (izliekts [[mauri|mauru]] duncis), uz kura iegravēts burts G (Goum) un attēloti Ziemeļāfrikas zelta rotājumi. | dates = 1908–1956 | country = {{FRA}} | allegiance = | branch = | command_structure = [[Francijas armija]] | type = [[kājnieki|kājnieku]] un [[kavalērija]]s vienības | role = | size = | current_commander = | garrison = | nickname = | equipment = | motto = | colors = | march = | mascot = | battles = Moroccan colonial campaigns,<br>[[World War II]], Indochina 1946-54 | notable_commanders = ģenerālis [[Ogistēns Gijoms]] | anniversaries = <!-- Insignia --> | identification_symbol = | identification_symbol_label = | identification_symbol_2 = | identification_symbol_2_label = Abbreviation }} '''Gumjēri''' ({{val|fr|goumiers marocains}}) bija [[Maroka]]s pamatiedzīvotāji [[karavīri]], kas galvenokārt tika izmantoti [[Francijas armija]]s palīgspēkos no 1908. līdz 1956. gadam. Šis termins tiek lietots arī attiecībā uz Franču Sudānas un Augšvoltas "vietējiem" karavīriem. Vārds ir cēlies no [[Magriba|magriba]] arābu valodas vārda "goum" ("stāvēt"). Vēlāk "goum" apzīmēja 200 vīru lielu vienību; trīs vai četri "gumi" veidoja "taboru", un trīs "tabori" nozīmēja "grupu". Pirmos gumjērus savervēja [[Francijas koloniālā impērija]] [[Alžīrija]]s dienvidos, un tie tika izmantoti kā neregulārie karaspēki, kas bija atdalīti no regulārās musulmaņu [[kavalērija]]s (''spahiji'') un [[kājnieki|kājnieku]] (''tiraljēri''). Gumjēri tika izmantoti Francijas iebrukuma Marokā sākumposmā (1908). Sākot ar 1908. gadu, gumjēru vervēšana sākās pašā [[Maroka|Marokā]]. Marokas gumjēri bija pakļauti sultānam, bet faktiski bija daļa no Francijas armijas, kalpojot kā izlūki un atbalsts regulārajām Francijas karaspēka vienībām. Pastāvīgās gumjēru vienības tika izveidotas 1911. gadā. [[File:Goumier001.jpg|thumb|Žurnālā "Yank" publicēts "Gumjēra" attēls, kurā tas redzams asinot savu durkli.]] Gumjēri aktīvi piedalījās [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]: cīnījās pret itāļu karaspēku Lībijā (1940. gadā), pret vācu karaspēku Tunisijā (1942.–1943. gadā) un piedalījās [[Sabiedroto iebrukums Itālijā|Itālijas iebrukumā]] (1943.–1945. gadā), kur viņi atstāja sliktu slavu par saviem noziegumiem pret civiliedzīvotājiem. Šie notikumi ir itāļu filmas "La Ciociara" (Dusmas) temats. (Tomēr citi avoti, tostarp franču maršals de Latrs de Tasinji, apgalvo, ka šādi incidenti bija atsevišķi gadījumi, ko vācu propaganda izmantoja, lai diskreditētu sabiedrotos un jo īpaši franču karaspēku, kas šo notikumu laikā demonstrēja lielu drosmi.)<ref>Jean de Lattre de Tassigny, Reconquérir: 1944—1945. Textes du maréchal Lattre de Tassigny réunis et présentés par Jean-Luc Barre, éditions Plon, 1985, p. 32-33</ref> Gumjēri piedalījās arī Korsikas atbrīvošanā, Elbas ieņemšanā, Francijas atbrīvošanā (1944. gadā) un Vācijas dienvidrietumu iebrukumā 1945. gada martā–maijā. Kopējie gumjēru zaudējumi kara laikā sasniedza 8018 vīrus, no kuriem 1625 tika nogalināti.<ref name=Lescel>{{cite web|url=http://www.farac.org/php/article.php3?id_article=64|archive-url=https://web.archive.org/web/20020422061455/http://www.farac.org/php/article.php3?id_article=64 |archive-date=Apr 22, 2002|first=François |last=Lescel|date=March 2002|website=Fédération des Amicales Régimentaires et des Anciens Combattants |number= 366|title=Goumiers, Goums, Tabors|language=French }}</ref> Pēc Marokas neatkarības iegūšanas 1956. gadā gumjēri tika iekļauti [[Marokas Karaliskā armija|Marokas Karaliskajā armijā]]. == Galerija == <gallery> Musée, Ouvrage du Hackenberg 07.jpg|thumb|[[Senegāliešu strēlnieki|Senegālietis]] kreisajā pusē, [[Franču Ārzemnieku leģions|ārzemju leģionārs]] vidū, marokāņu "tabors" labajā pusē. Goumiers et leurs officiers défilant à Paris le 14 juillet 1945.jpg|thumb|Gumjēri un viņu virsnieki parādē Parīzē 1945. gada 14. jūlijā. Le colonel Georges Leblanc défile à Marseille en tête du 1er GTM après la libération de la ville en août 1944.jpg|thumb|Pulkvedis Žoržs Leblāns defilē [[Marseļa|Marseļā]] 1. GTM vienības priekšgalā pēc pilsētas atbrīvošanas 1944. gada augustā. Le 14 juillet 1945 à Paris, le général de Gaulle remet le drapeau des goums au colonel Hogard, commandant des GTM.jpg|thumb|1945. gada 14. jūlijā Parīzē ģenerālis [[Šarls de Golls|de Golls]] nodeva gurmjēru karogu GTM komandierim pulkvedim Ogāram. Goumiers posing with their weapons in France (cropped).jpg|thumb|Gumjēri 1943. gadā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.historynet.com/augustin-leon-guillaumes-goums-in-a-modern-war.htm Augustin-Leon Guillaume's Goums in a Modern War], Edward L. Bimberg * [http://www.sonic.net/~bstone/archives/990909.shtml Bill Stone, "Book review. Bimberg, Edward L. The Moroccan Goums: Tribal Warriors in a Modern War" (1999)] * [http://www.findarticles.com/p/articles/mi_m2501/is_n2_v20/ai_21187377 Driss Maghraoui, 1998, "Moroccan colonial soldiers: between selective memory and collective memory – Beyond Colonialism and Nationalism in North Africa", ''Arab Studies Quarterly'' (Spring, 1998)] * [http://www.sdreader.com/php/cityshow.php?id=C021998 Allan Peterson, San Diego Reader, 1998, "Pizza Man's Atrocity Hunt" (Anecdotal allegations of war crimes committed by Goumiers in Italy)] * [http://www.gillesdurupt.com/1/leo/ ''Portraits de Goumiers''] – 37 photographs taken in 1944 by Léo Durupt in the small French town of [[Le Val-d'Ajol]] – [[Vosges]] * [http://members.aol.com/Custermen85/Units/FrenchOrg.htm Author unknown, 2003, "History of FEC and its Divisions"] * [https://web.archive.org/web/20071211224502/http://www.farac.org/php/article.php3?id_article=64%7CFran%C3%A7ois Lescel (2002), ''Fédération des Amicales Régimentaires et des Anciens Combattants website article no. 366 (March 2002) "Goumiers, Goums, Tabors"'' (French language text)] * {{cite web |url= http://www.bluespader.org/uploads/SicilyTranscript.pdf |title= Transcript of the 26th Infantry log files from WWII }}{{dead link|date=January 2018 |bot=InternetArchiveBot |fix-attempted=yes }}&nbsp;{{small|(2.74&nbsp;MB)}} {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Marokas vēsture]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Koloniālisms]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] 15vhya2ukq2ihme1pr2zowu1oz5n1vi Relikvija 0 635507 4493707 4493363 2026-07-12T08:06:53Z Turaids 8965 4493707 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Chef de Saint Yves.jpg|thumbnail|upright=1.2|Svētā [[Kermartinas Ivo]] (1253—1303) galvaskauss]] '''Relikvija''' (no {{val|la|reliquae}} — 'paliekas') ir priekšmets, ķermeņa daļa vai cita materiāla liecība, kas [[reliģija|reliģiskā]] vai [[kultūra]]s tradīcijā tiek saistīta ar [[svētais|svētu]] vai īpaši godātu personu, nozīmīgu notikumu vai [[svētvieta|svētvietu]] un kam tiek piešķirta īpaša garīga, piemiņas, vēsturiska vai [[simbols|simboliska]] nozīme. Par relikvijām var uzskatīt, piemēram, svēto, [[pravietis|praviešu]], [[moceklis|mocekļu]], reliģiju dibinātāju vai citu reliģiski nozīmīgu personu ķermeņa daļas, viņiem piederējušus priekšmetus, apģērbu, [[rituāls|rituālus]] priekšmetus vai lietas, kas saistītas ar nozīmīgiem reliģiskiem notikumiem. Daudzās reliģijās relikvijas kalpo kā redzama saikne starp ticīgajiem un svēto personu, notikumu vai garīgo realitāti, ko tās atgādina. Tās var stiprināt [[ticība|ticību]], uzturēt reliģiskās tradīcijas nepārtrauktību un kalpot kā [[lūgšana|lūgšanu]], [[dievbijība]]s, [[svētceļojums|svētceļojumu]], piemiņas rituālu un kopienas identitātes centrs. Relikvijas parasti tiek glabātas [[baznīca (celtne)|baznīcās]], [[templis|tempļos]], [[klosteris|klosteros]], [[svētnīca|svētnīcās]] vai īpašās tvertnēs — [[relikvārijs|relikvārijos]]. Dažās tradīcijās relikvijām tiek piedēvēta arī saistība ar [[brīnums|brīnumiem]], [[dziedināšana|dziedināšanu]] vai garīgas klātbūtnes pieredzi. Relikviju godināšana parasti tiek nošķirta no [[pielūgsme]]s. Godināšana nozīmē cieņas izrādīšanu svētajai personai, notikumam vai garīgajai realitātei, ar kuru relikvija ir saistīta, savukārt pielūgsme reliģiskā nozīmē tiek vērsta uz [[Dievs|Dievu]], [[dievība|dievību]] vai augstāko svēto realitāti. Šis nošķīrums ir īpaši nozīmīgs [[kristietība|kristietībā]], kur [[katoļticība|katoļu]] un [[pareizticība|pareizticīgo]] tradīcijā relikviju godināšana tiek skaidrota kā cieņas izrādīšana svētajiem, nevis kā pašu priekšmetu pielūgšana. Relikviju godināšanas tradīcijas sastopamas dažādās reliģijās, tostarp kristietībā, [[budisms|budismā]], [[islāms|islāmā]], [[hinduisms|hinduismā]] un citās reliģiskajās tradīcijās. Kristietībā relikvijas bieži saistītas ar svētajiem, mocekļiem un [[Jēzus Kristus|Kristus]] dzīves notikumiem, budismā — ar [[Sidhārta Gautama|Budas]] vai ievērojamu skolotāju atliekām, bet citās tradīcijās tās var būt saistītas ar praviešiem, svētajiem, garīgajiem skolotājiem, [[svētie raksti|svētajiem tekstiem]], rituāliem priekšmetiem vai nozīmīgām svētvietām. Attieksme pret relikvijām dažādās reliģijās un [[konfesija|konfesijās]] var ievērojami atšķirties — no plaši attīstītas godināšanas prakses līdz tās ierobežošanai vai noraidīšanai. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Relikvijas| ]] ttd4gudvhrwhef0d4h9k489h2ha939w Kategorija:Iedzīvotāji 14 635511 4493384 2026-07-11T11:59:54Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Demogrāfija]] 4493384 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Demogrāfija]] fohj5g5bzzl0zynz8c36jc8mmhsylt9 Linda Noskova 0 635512 4493412 2026-07-11T12:53:01Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Tenisista infokaste | playername = Linda Noskova | vārds_orig = ''Linda Nosková'' | attēls = Linda Nosková (2023 US Open) 01 (cropped2).jpg | att_izm = | caption = Linda Noskova 2023. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{CZE}} | residence =... 4493412 wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Linda Noskova | vārds_orig = ''Linda Nosková'' | attēls = Linda Nosková (2023 US Open) 01 (cropped2).jpg | att_izm = | caption = Linda Noskova 2023. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{CZE}} | residence = [[Pršerova]] | datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|2004|11|17}} | placebirth = {{vieta|Čehija|Vsetīna}} | datedeath = | placedeath = | height = {{mērvienība|cm=179}} | weight = | turnedpro = 2019 | retired = | plays = ar labo roku (divrocīgs kreisais sitiens) | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = 2 WTA | highestsinglesranking = 10. ({{dat|2026|6|22|SK|bez}}) | AustralianOpenresult = QF (2024) | FrenchOpenresult = 2R (2023, 2024) | Wimbledonresult = F (2026) | USOpenresult = 3R (2025) | MastersCupresult = | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = 1R ({{oss|V=2024}}) <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = 1 | highestdoublesranking = 58. ({{dat|2026|6|22|SK|bez}}) | AustralianOpenDoublesresult = 2R (2024) | FrenchOpenDoublesresult = 2R (2023, 2024) | WimbledonDoublesresult = 3R (2026) | USOpenDoublesresult = 2R (2022, 2023) | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = 4. vieta ({{oss|V=2024}}) <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = | USOpenMixedresult = | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2026|7|11||bez}} | slavz = <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Linda Noskova''' ({{val|cs|Linda Nosková}}; dzimusi {{dat|2004|11|17}} [[Vsetīna|Vsetīnā]]) ir profesionāla [[čehi|čehu]] [[tenisiste]]. Guvusi panākumus junioru sacensībās. Viņa uzvarēja 2021. gada [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātā čempionāta]] meiteņu vienspēļu turrnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rolandgarros.com/en-us/article/rg2021-noskova-claims-slice-of-history-with-junior-triumph |title=Noskova claims a slice of history with junior triumph |website=rolandgarros.com|language=en|date={{dat|2021|6|21|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] dubultspēlēs kopā ar [[Karolīna Muhova|Karolīnu Muhovu]] sasniedza pusfinālu, bet spēlē par bronzu piekāpās [[Spānija]]s tenisistēm [[Kristina Bukša|Bukšai]] un [[Sara Sorribesa Tormo|Tormo]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/cristina-bucsa-sara-sorribes-tormo-113528146.html |title=Cristina Bucsa and Sara Sorribes Tormo win the Olympic women's tennis doubles bronze for Spain |website=yahoo.com|language=en|date={{dat|2024|8|4|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> Savu pirmo WTA vienspēļu titulu Noskova izcīnīja 2024. gada augustā, uzvarot ''Abierto GNP Seguros'' turnīrā [[Monterreja|Monterrejā]], [[Meksika|Meksikā]]. Finālā viņa pieveica [[Jaunzēlande]]s tenisisti Lulu Sunu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/news/4095704/noskova-fends-off-sun-in-monterrey-to-claim-first-wta-title |title=Czech teen Noskova fends off Sun in Monterrey, claims first WTA title |website=wtatennis.com|language=en|date={{dat|2024|8|25|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> 2025. gada oktobrī ''[[China Open]]'' viņa pirmo reizi sasniedza WTA 1000 turnīra finālu, bet tajā piekāpās [[Amanda Aņisimova|Amandai Aņisimovai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/tennis/articles/czdjm237p1no |title=Anisimova beats Noskova to win China Open |website=bbc.com|language=en|date={{dat|2025|10|5|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> 2026. gada jūnijā Noskova uzvarēja WTA 500 turnīrā [[Berlīne|Berlīnē]], finālā pieveicot [[Džesika Pegula|Džesiku Pegulu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/news/4523410/noskova-outlasts-pegula-in-three-sets-to-claim-second-career-title-in-berlin |title=Noskova tops Pegula in Berlin for second career title; secures Top 10 debut |website=wtatennis.com|language=en|date={{dat|2026|6|21|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> Tas ļāva viņai pirmo reizi iekļūt [[WTA rangs|WTA ranga]] labāko desmitniekā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/news/4523647/linda-noskova-breaks-into-wta-top-10 |title=Linda Noskova breaks into WTA Top 10 |website=wtatennis.com|language=en|date={{dat|2026|6|22|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> 2026. gada [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionātā]] pirmo reizi iekļuva ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīra finālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/teniss/vimbldona/09072026-noskova_parspej_kostjuku_un_pirmoreiz_iek |title=Noskova pārspēj Kostjuku un pirmoreiz iekļūst "Grand Slam" finālā |website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|9|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> == Statistika == === Vietas ''Grand Slam'' turnīros === {{Tenisa apzīmējumi}} {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|2022|2023|2024|2025|2026}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=2022|A|Q1|QF|1R|3R}} {{Tenisa stats|Francija|pg=2022|1R|2R|2R|1R|1R}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2022|A|1R|2R|4R}} {{Tenisa stats|ASV|pg=2022|1R|2R|1R|3R}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Noskova, Linda}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zlīnas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas tenisisti]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] rceeyzh2e6a16d9g3ax5urokcjdzikx 4493507 4493412 2026-07-11T18:30:54Z Vylks 50297 4493507 wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Linda Noskova | vārds_orig = ''Linda Nosková'' | attēls = Linda Nosková (2023 US Open) 01 (cropped2).jpg | att_izm = | caption = Linda Noskova 2023. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{CZE}} | residence = [[Pršerova]] | datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|2004|11|17}} | placebirth = {{vieta|Čehija|Vsetīna}} | datedeath = | placedeath = | height = {{mērvienība|cm=179}} | weight = | turnedpro = 2019 | retired = | plays = ar labo roku (divrocīgs kreisais sitiens) | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = 3 WTA | highestsinglesranking = 10. ({{dat|2026|6|22|SK|bez}}) | AustralianOpenresult = QF (2024) | FrenchOpenresult = 2R (2023, 2024) | Wimbledonresult = '''W''' (2026) | USOpenresult = 3R (2025) | MastersCupresult = | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = 1R ({{oss|V=2024}}) <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = 1 | highestdoublesranking = 58. ({{dat|2026|6|22|SK|bez}}) | AustralianOpenDoublesresult = 2R (2024) | FrenchOpenDoublesresult = 2R (2023, 2024) | WimbledonDoublesresult = 3R (2026) | USOpenDoublesresult = 2R (2022, 2023) | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = 4. vieta ({{oss|V=2024}}) <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = | USOpenMixedresult = | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2026|7|11||bez}} | slavz = <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Linda Noskova''' ({{val|cs|Linda Nosková}}; dzimusi {{dat|2004|11|17}} [[Vsetīna|Vsetīnā]]) ir profesionāla [[čehi|čehu]] [[tenisiste]]. Guvusi panākumus junioru sacensībās. Viņa uzvarēja 2021. gada [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātā čempionāta]] meiteņu vienspēļu turrnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rolandgarros.com/en-us/article/rg2021-noskova-claims-slice-of-history-with-junior-triumph |title=Noskova claims a slice of history with junior triumph |website=rolandgarros.com|language=en|date={{dat|2021|6|21|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] dubultspēlēs kopā ar [[Karolīna Muhova|Karolīnu Muhovu]] sasniedza pusfinālu, bet spēlē par bronzu piekāpās [[Spānija]]s tenisistēm [[Kristina Bukša|Bukšai]] un [[Sara Sorribesa Tormo|Tormo]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/cristina-bucsa-sara-sorribes-tormo-113528146.html |title=Cristina Bucsa and Sara Sorribes Tormo win the Olympic women's tennis doubles bronze for Spain |website=yahoo.com|language=en|date={{dat|2024|8|4|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> Savu pirmo WTA vienspēļu titulu Noskova izcīnīja 2024. gada augustā, uzvarot ''Abierto GNP Seguros'' turnīrā [[Monterreja|Monterrejā]], [[Meksika|Meksikā]]. Finālā viņa pieveica [[Jaunzēlande]]s tenisisti Lulu Sunu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/news/4095704/noskova-fends-off-sun-in-monterrey-to-claim-first-wta-title |title=Czech teen Noskova fends off Sun in Monterrey, claims first WTA title |website=wtatennis.com|language=en|date={{dat|2024|8|25|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> 2025. gada oktobrī ''[[China Open]]'' viņa pirmo reizi sasniedza WTA 1000 turnīra finālu, bet tajā piekāpās [[Amanda Aņisimova|Amandai Aņisimovai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/tennis/articles/czdjm237p1no |title=Anisimova beats Noskova to win China Open |website=bbc.com|language=en|date={{dat|2025|10|5|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> 2026. gada jūnijā Noskova uzvarēja WTA 500 turnīrā [[Berlīne|Berlīnē]], finālā pieveicot [[Džesika Pegula|Džesiku Pegulu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/news/4523410/noskova-outlasts-pegula-in-three-sets-to-claim-second-career-title-in-berlin |title=Noskova tops Pegula in Berlin for second career title; secures Top 10 debut |website=wtatennis.com|language=en|date={{dat|2026|6|21|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> Tas ļāva viņai pirmo reizi iekļūt [[WTA rangs|WTA ranga]] labāko desmitniekā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/news/4523647/linda-noskova-breaks-into-wta-top-10 |title=Linda Noskova breaks into WTA Top 10 |website=wtatennis.com|language=en|date={{dat|2026|6|22|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> 2026. gada [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionātā]] pirmo reizi iekļuva ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīra finālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/teniss/vimbldona/09072026-noskova_parspej_kostjuku_un_pirmoreiz_iek |title=Noskova pārspēj Kostjuku un pirmoreiz iekļūst "Grand Slam" finālā |website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|9|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> Finālā viņā pieveica tautieti [[Karolīna Muhova|Karolīnu Muhovu]], izcīnot savu pirmo ''Grand Slam'' titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/11.07.2026-cehiete-noskova-draudzenu-dueli-vimbldona-izcina-pirmo-tenisa-grand-slam-titulu.a654743/ |title=Čehiete Noskova draudzeņu duelī Vimbldonā izcīna pirmo tenisa «Grand Slam» titulu|website=lsm.lv|date={{dat|2026|7|11|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> == Statistika == === Vietas ''Grand Slam'' turnīros === {{Tenisa apzīmējumi}} {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|2022|2023|2024|2025|2026}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=2022|A|Q1|QF|1R|3R}} {{Tenisa stats|Francija|pg=2022|1R|2R|2R|1R|1R}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2022|A|1R|2R|4R|W}} {{Tenisa stats|ASV|pg=2022|1R|2R|1R|3R}} |} === ''Grand Slam'' fināli === ==== Uzvaras ==== {| class="wikitable" | width="50" |'''Gads ''' | width="200" |'''Turnīrs ''' | width="200" |'''Pretinieks ''' | width="200" |'''Rezultāts ''' |- bgcolor="#ccffcc" |2026 |[[Vimbldonas čempionāts]] |{{flaga|CZE}} [[Karolīna Muhova]] |6—2, 5—7, 6—3 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Noskova, Linda}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zlīnas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas tenisisti]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] dkc04y0di8hlllth7ee1hsezg5sjolk 4493508 4493507 2026-07-11T18:31:17Z Vylks 50297 4493508 wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Linda Noskova | vārds_orig = ''Linda Nosková'' | attēls = Linda Nosková (2023 US Open) 01 (cropped2).jpg | att_izm = | caption = Linda Noskova 2023. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{CZE}} | residence = [[Pršerova]] | datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|2004|11|17}} | placebirth = {{vieta|Čehija|Vsetīna}} | datedeath = | placedeath = | height = {{mērvienība|cm=179}} | weight = | turnedpro = 2019 | retired = | plays = ar labo roku (divrocīgs kreisais sitiens) | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = 3 WTA | highestsinglesranking = 10. ({{dat|2026|6|22|SK|bez}}) | AustralianOpenresult = QF (2024) | FrenchOpenresult = 2R (2023, 2024) | Wimbledonresult = '''W''' (2026) | USOpenresult = 3R (2025) | MastersCupresult = | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = 1R ({{oss|V=2024}}) <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = 1 | highestdoublesranking = 58. ({{dat|2026|6|22|SK|bez}}) | AustralianOpenDoublesresult = 2R (2024) | FrenchOpenDoublesresult = 2R (2023, 2024) | WimbledonDoublesresult = 3R (2026) | USOpenDoublesresult = 2R (2022, 2023) | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = 4. vieta ({{oss|V=2024}}) <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = | USOpenMixedresult = | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2026|7|11||bez}} | slavz = <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Linda Noskova''' ({{val|cs|Linda Nosková}}; dzimusi {{dat|2004|11|17}} [[Vsetīna|Vsetīnā]]) ir profesionāla [[čehi|čehu]] [[tenisiste]]. Guvusi panākumus junioru sacensībās. Viņa uzvarēja 2021. gada [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātā čempionāta]] meiteņu vienspēļu turrnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rolandgarros.com/en-us/article/rg2021-noskova-claims-slice-of-history-with-junior-triumph |title=Noskova claims a slice of history with junior triumph |website=rolandgarros.com|language=en|date={{dat|2021|6|21|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] dubultspēlēs kopā ar [[Karolīna Muhova|Karolīnu Muhovu]] sasniedza pusfinālu, bet spēlē par bronzu piekāpās [[Spānija]]s tenisistēm [[Kristina Bukša|Bukšai]] un [[Sara Sorribesa Tormo|Tormo]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/cristina-bucsa-sara-sorribes-tormo-113528146.html |title=Cristina Bucsa and Sara Sorribes Tormo win the Olympic women's tennis doubles bronze for Spain |website=yahoo.com|language=en|date={{dat|2024|8|4|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> Savu pirmo WTA vienspēļu titulu Noskova izcīnīja 2024. gada augustā, uzvarot ''Abierto GNP Seguros'' turnīrā [[Monterreja|Monterrejā]], [[Meksika|Meksikā]]. Finālā viņa pieveica [[Jaunzēlande]]s tenisisti Lulu Sunu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/news/4095704/noskova-fends-off-sun-in-monterrey-to-claim-first-wta-title |title=Czech teen Noskova fends off Sun in Monterrey, claims first WTA title |website=wtatennis.com|language=en|date={{dat|2024|8|25|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> 2025. gada oktobrī ''[[China Open]]'' viņa pirmo reizi sasniedza WTA 1000 turnīra finālu, bet tajā piekāpās [[Amanda Aņisimova|Amandai Aņisimovai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/tennis/articles/czdjm237p1no |title=Anisimova beats Noskova to win China Open |website=bbc.com|language=en|date={{dat|2025|10|5|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> 2026. gada jūnijā Noskova uzvarēja WTA 500 turnīrā [[Berlīne|Berlīnē]], finālā pieveicot [[Džesika Pegula|Džesiku Pegulu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/news/4523410/noskova-outlasts-pegula-in-three-sets-to-claim-second-career-title-in-berlin |title=Noskova tops Pegula in Berlin for second career title; secures Top 10 debut |website=wtatennis.com|language=en|date={{dat|2026|6|21|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> Tas ļāva viņai pirmo reizi iekļūt [[WTA rangs|WTA ranga]] labāko desmitniekā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/news/4523647/linda-noskova-breaks-into-wta-top-10 |title=Linda Noskova breaks into WTA Top 10 |website=wtatennis.com|language=en|date={{dat|2026|6|22|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> 2026. gada [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionātā]] pirmo reizi iekļuva ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīra finālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/teniss/vimbldona/09072026-noskova_parspej_kostjuku_un_pirmoreiz_iek |title=Noskova pārspēj Kostjuku un pirmoreiz iekļūst "Grand Slam" finālā |website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|9|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> Finālā viņa pieveica tautieti [[Karolīna Muhova|Karolīnu Muhovu]], izcīnot savu pirmo ''Grand Slam'' titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/11.07.2026-cehiete-noskova-draudzenu-dueli-vimbldona-izcina-pirmo-tenisa-grand-slam-titulu.a654743/ |title=Čehiete Noskova draudzeņu duelī Vimbldonā izcīna pirmo tenisa «Grand Slam» titulu|website=lsm.lv|date={{dat|2026|7|11|N|bez}} |access-date={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> == Statistika == === Vietas ''Grand Slam'' turnīros === {{Tenisa apzīmējumi}} {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|2022|2023|2024|2025|2026}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=2022|A|Q1|QF|1R|3R}} {{Tenisa stats|Francija|pg=2022|1R|2R|2R|1R|1R}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2022|A|1R|2R|4R|W}} {{Tenisa stats|ASV|pg=2022|1R|2R|1R|3R}} |} === ''Grand Slam'' fināli === ==== Uzvaras ==== {| class="wikitable" | width="50" |'''Gads ''' | width="200" |'''Turnīrs ''' | width="200" |'''Pretinieks ''' | width="200" |'''Rezultāts ''' |- bgcolor="#ccffcc" |2026 |[[Vimbldonas čempionāts]] |{{flaga|CZE}} [[Karolīna Muhova]] |6—2, 5—7, 6—3 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Noskova, Linda}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zlīnas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas tenisisti]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] m930szt5zhc0xqx2cl28olwrh4jzyok Linda Nosková 0 635513 4493413 2026-07-11T12:54:33Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Linda Noskova]] 4493413 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Linda Noskova]] m5kdzp965fs5cxjltp0qd3506u0x413 Noskova 0 635514 4493414 2026-07-11T12:54:53Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Linda Noskova]] 4493414 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Linda Noskova]] m5kdzp965fs5cxjltp0qd3506u0x413 Skotišbordersa 0 635515 4493436 2026-07-11T14:41:19Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Skotišbordersa | official_name = ''Scottish Borders''<br/>''Crìochan na h-Alba'' | settlement_type = pašvaldības apgabals | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = The Tweed at Dryburgh, Berwickshire - geograph-2120757.jpg | image2 = Scottish Borders Council Headquarters at... 4493436 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Skotišbordersa | official_name = ''Scottish Borders''<br/>''Crìochan na h-Alba'' | settlement_type = pašvaldības apgabals | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = The Tweed at Dryburgh, Berwickshire - geograph-2120757.jpg | image2 = Scottish Borders Council Headquarters at Newtown St Boswells (geograph 4367455).jpg | image3 = Greenknowe Tower SW2.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Tvīdas upe pie Draiboro; Apgabala administrācijas ēka; Grīnovas tornis | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | flag_size = 120px | shield_link = | shield_size = 75px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Scottish Borders in Scotland.svg | map_caption1 = Skotišbordersas apgabals Skotijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Ņūtaunsentbosvelsa]] | established_title = Dibināta | established_date = 1996 | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = apgabals | area_total_km2 = 4732 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024 | population_total = 116980 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 55 | latm = 22 | lats = | latNS = N | longd = 2 | longm = 29 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = 840 | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = GB-SCB | website = {{URL|http://scotborders.gov.uk/}} }} '''Skotišbordersa''' ({{val|en|Scottish Borders}}, {{val|sco|The Mairches}}, {{val|gd|Crìochan na h-Alba}}) ir pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ([[Skotijas pašvaldību apgabali|pašvaldības apgabals]]) [[Skotija|Skotijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Atrodas Skotijas dienvidaustrumos, robežojas dienvidaustrumos ar [[Anglija]]s [[Nortamberlenda]]s un [[Kambrija]]s grāfistēm, dienvidrietumos — ar [[Damfrīsa un Geloveja|Damfrīsu un Geloveju]], rietumos — ar [[Dienvidlenarkšīra|Dienvidlenarkšīru]], ziemeļos — ar [[Rietumlotjana|Rietumlotjanu]], [[Edinburga|Edinburgu]], [[Viduslotjana|Viduslotjanu]] un [[Austrumlotjana|Austrumlotjanu]], bet ziemeļaustrumos krastus apskalo [[Ziemeļjūra]]. Apgabala administratīvās iestādes atrodas [[Ņūtaunsentbosvelsa]]s ciemā ({{sk|1470}} iedzīvotāji), bet lielākās pilsētas ir [[Gelašīlsa]] ({{sk|15490}}), [[Hoika]] ({{sk|13620}}) un [[Pīblsa]] ({{sk|9000}}). == Vēsture == Par Bordersu (''Borders'') vēsturiski dēvētas Skotijas pierobežas grāfistes Bervikšīru, Pīblšīru, Roksborošīru, Selkirkšīru, Damfrīsšīru un Kirkudbraitšīru, bet nereti arī [[Nortamberlenda|Nortamberlendu]], [[Kamberlenda|Kamberlendu]] un [[Vestmorlenda|Vestmorlendu]] Anglijas pusē. Reģionā bieži bija pierobežas konflikti un galīgā robeža starp Angliju un Skotiju tika nosprausta tikai 1552. gadā. Tagadējās robežās Bordersa faktiski izveidota 1975. gada administratīvajā reformā, kad Bervikšīra, Pīblšīra, Roksborošīra, Selkirkšīra un Viduslotjānas dienviddaļa tika reorganizēti par Bervikšīras, Etrikas un Loderdeilas, Roksboro un Tvīdeilas distriktiem un apvienoti Bordersas reģionā. 1996. gada 1. aprīlī distriktus likvidēja, bet reģionu reorganizēja par unitāru pašvaldības apgabalu.<ref>[https://www.legislation.gov.uk/id?title=Local+Government+etc.+%28Scotland%29+Act+1994 Local Government etc. (Scotland) Act 1994]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas apgabali}} {{autoritatīvā vadība}} r995j7alkyz7samxehx8hkh7m9ir0r2 Bordersa 0 635516 4493437 2026-07-11T14:42:19Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Skotišbordersa]] 4493437 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Skotišbordersa]] mkn00fbeq670fkae967nsa509qhusno Skotu Bordersa 0 635517 4493438 2026-07-11T14:42:37Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Skotišbordersa]] 4493438 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Skotišbordersa]] mkn00fbeq670fkae967nsa509qhusno Scottish Borders 0 635518 4493439 2026-07-11T14:42:53Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Skotišbordersa]] 4493439 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Skotišbordersa]] mkn00fbeq670fkae967nsa509qhusno Crìochan na h-Alba 0 635519 4493440 2026-07-11T14:43:14Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Skotišbordersa]] 4493440 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Skotišbordersa]] mkn00fbeq670fkae967nsa509qhusno Ņūtaunsentbosvelsa 0 635520 4493455 2026-07-11T15:36:09Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ņūtaunsentbosvelsa | official_name = ''Newtown St Boswells''<br/>''Baile Ùr Bhoisil'' | settlement_type = ciems | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 =... 4493455 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ņūtaunsentbosvelsa | official_name = ''Newtown St Boswells''<br/>''Baile Ùr Bhoisil'' | settlement_type = ciems | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Railway Court, Newtown St Boswells - geograph.org.uk - 5462990.jpg | image2 = Scottish Borders Council Headquarters at Newtown St Boswells (geograph 4367455).jpg | image3 = Melbourne Place, Newtown St Boswells - geograph.org.uk - 1753565.jpg | image4 = }} | image_caption = Bijušās dzelzceļa stacijas laukums; Apgabala padomes ēka; Ciema iela | image_flag = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Skotija#Skotišbordersa#Lielbritānija | latd = 55| latm = 34| lats =42 | latNS = N | longd = 02| longm = 40| longs =47 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Skotija]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Skotišbordersa]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = 1.37 | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 1470 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = TD6 | website = | footnotes = }} '''Ņūtaunsentbosvelsa''' ({{val|en|Newtown St Boswells}}, {{val|gd|Baile Ùr Bhoisil}}) ir ciems [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s dienvidaustrumu daļā, [[Skotišbordersa]]s apgabala administratīvais centrs. Tas atrodas pie Tvidas upes, aptuveni 60 kilometrus uz dienvidaustrumiem no galvaspilsētas [[Edinburga]]s. == Vēsture == Apdzīvotā vieta sāka veidoties 16. gadsimtā kā neliels lauku ciems, ko dēvēja vienkārši par Ņūtaunu (''Newtown''), lai atšķirtu no senākā kaimiņu ciema Sentbosvelsas. Apmetnes izaugsmi vēsturiski noteica lauksaimniecība un tās atrašanās vieta Lotjanas un Bordersas reģionu pierobežā. Ciems piedzīvoja strauju uzplaukumu 19. gadsimta vidū līdz ar dzelzceļa līnijas izbūvi. Ņūtaunsentbosvelsa kļuva par nozīmīgu dzelzceļa mezglu, kur satikās vairāki maršruti, un šeit izveidojās reģiona lielākais mājlopu tirgus, kas piesaistīja tirgotājus no visas Skotijas dienvidu daļas. Kā administratīvais centrs ciems sāka attīstīties 1896. gadā , kad uz Ņūtaunsentbosvelsu no Džedboro pārcēla Roksborošīras grāfistes administrāciju.<ref>[https://www.britishnewspaperarchive.co.uk/ "County Council meeting: Jedburgh meeting place to be abandoned". ''Hawick News''.]</ref> Pēc dzelzceļa stacijas slēgšanas 1969. gadā ciema saimnieciskais profils mainījās. 1975. gadā ciems tika izvēlēts par jaunizveidotā Bordersas reģiona (tagad Skotišbordersas apgabals) administratīvo centru, kas nodrošināja stabilu darbavietu pieplūdumu valsts pārvaldē. == Saimniecība un apkārtne == Mūsdienās ciema galvenais darba devējs ir Skotišbordersas padome (''Scottish Borders Council''), kuras galvenais administratīvais ēku komplekss atrodas apdzīvotās vietas centrā. Ciematā joprojām darbojas arī lauksaimniecības un mājlopu izsoļu nams. Aptuveni pusotru kilometru uz ziemeļaustrumiem no ciemata, Tvīdas upes ielokā, atrodas vēsturiskās Draiboro abatijas (''Dryburgh Abbey'') drupas. Tuvumā atrodas arī rakstnieka [[Valters Skots|Valtera Skota]] iecienītais skatu punkts (''Scott's View'') un Eildona kalni (''Eildon Hills''), kas ir populārs tūrisma galamērķis Skotijas pierobežā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas apdzīvotās vietas]] qupqj54a74766rhc06gpblmmf1vc59r Newtown St Boswells 0 635521 4493456 2026-07-11T15:37:01Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ņūtaunsentbosvelsa]] 4493456 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ņūtaunsentbosvelsa]] enbuevqc4yehc7r93aqlegwf31j2jo6 Baile Ùr Bhoisil 0 635522 4493457 2026-07-11T15:37:20Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ņūtaunsentbosvelsa]] 4493457 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ņūtaunsentbosvelsa]] enbuevqc4yehc7r93aqlegwf31j2jo6 Kara zinātne 0 635523 4493473 2026-07-11T16:51:06Z Otovi 95404 Pāradresē uz [[Militārā zinātne]] 4493473 wikitext text/x-wiki #REDIRECT[[Militārā zinātne]] 9jaa3o8cc23gfasqv5ve7pfivdbukqd Kvinoja 0 635524 4493478 2026-07-11T17:24:05Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par augu sugu 4493478 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | binomial = Chenopodium quinoa | autors = [[Carl Ludwig Willdenow|Willdenow]], 1798 | attēls = Chenopodium quinoa before flowering.jpg | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Caryophyllales | rinda_lv = Neļķu rinda | dzimta = Amaranthaceae | dzimta_lv = Amarantu dzimta | apakšdzimta = Chenopodioideae | apakšdzimta_lv = Balandu apakšdzimta | ģints = Chenopodium | ģints_lv = Balandas | suga = C. quinoa | suga_lv = Kvinoja | kategorijas = nē }} '''Kvinoja''' (''Chenopodium quinoa'') ir [[viengadīgi augi|viengadīgs]] [[lakstaugs]], ko audzē galvenokārt ēdamo [[sēkla|sēklu]] dēļ. Lai gan kulinārijā kvinoju bieži izmanto līdzīgi [[labība|graudaugiem]], botāniski tā nav [[graudzāļu dzimta|graudzāle]], bet gan [[pseidograudaugs]]. Augs pieder [[balandas|balandu]] ģintij (''Chenopodium'') un [[amarantu dzimta]]i (''Amaranthaceae''); tradicionālajā klasifikācijā tas tika pieskaitīts [[balandu dzimta|balandu dzimtai]] (''Chenopodiaceae''), ko mūsdienu [[sistemātika|sistemātikā]] parasti uzskata par amarantu dzimtas [[balandu apakšdzimta|balandu apakšdzimtu]] (''Chenopodioideae''). Kvinojas izcelsme ir [[Dienvidamerika]]s [[Andi|Andu]] reģionā, kur tā tika [[augu domesticēšana|pieradināta]] pirms vairākiem tūkstošiem gadu un bija viens no nozīmīgākajiem pārtikas augiem senajām Andu civilizācijām. Tās tradicionālais izplatības un audzēšanas areāls aptver Andu augstkalnu apgabalus no [[Ekvadora]]s līdz [[Argentīna]]s ziemeļrietumiem, īpaši [[Peru]] un [[Bolīvija]]s teritorijas, kā arī Ekvadoras un [[Čīle]]s augstkalnu apvidus. Mūsdienās kvinoju audzē ne tikai tās vēsturiskajā areālā Dienvidamerikā, bet arī daudzās citās pasaules valstīs. Kvinojas sēklas var būt dažādās krāsās, tostarp baltas, sarkanas vai melnas, un tās izmanto [[putra|putrās]], [[salāti (ēdiens)|salātos]], [[zupa|zupās]], [[maize]]s un citu pārtikas produktu gatavošanā. Tās tiek augstu vērtētas uzturā, jo satur daudz [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]], [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[šķiedrvielas|šķiedrvielu]], [[minerālvielas|minerālvielu]] un citu [[uzturviela|uzturvielu]]. Kvinoja ir piemērota arī [[bezglutēna diēta|bezglutēna uzturam]]. Īpaša nozīme tai ir arī tāpēc, ka sēklu olbaltumvielās ir visas cilvēkam [[neaizstājamās aminoskābes]]. [[Lauksaimniecība|Lauksaimniecībā]] kvinoja ir vērtīga ar spēju pielāgoties dažādiem, arī salīdzinoši nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem, tostarp augstkalnēm, sausākam [[klimats|klimatam]], mazāk auglīgām un sāļainākām [[augsne|augsnēm]]. Šo īpašību dēļ kvinoja tiek uzskatīta par nozīmīgu [[kultūraugi|kultūraugu]] [[pārtikas nodrošinājums|pārtikas nodrošinājuma]], uztura daudzveidības un [[ilgtspējīga lauksaimniecība|ilgtspējīgas lauksaimniecības]] kontekstā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{pārtika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Balandas]] [[Kategorija:Lauksaimniecības kultūras]] 9xfpt59m3fgaulbrfheta6iegpwj5zh Kinoja 0 635525 4493480 2026-07-11T17:24:43Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kvinoja]] 4493480 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kvinoja]] pdjr7wnka81ld3v0cedhkirwmgj9kro Kīnoja 0 635526 4493481 2026-07-11T17:24:57Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kvinoja]] 4493481 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kvinoja]] pdjr7wnka81ld3v0cedhkirwmgj9kro Kvinojbalanda 0 635527 4493482 2026-07-11T17:25:10Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kvinoja]] 4493482 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kvinoja]] pdjr7wnka81ld3v0cedhkirwmgj9kro Chenopodium quinoa 0 635528 4493483 2026-07-11T17:25:24Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kvinoja]] 4493483 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kvinoja]] pdjr7wnka81ld3v0cedhkirwmgj9kro Rietumlotjana 0 635529 4493484 2026-07-11T17:27:51Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rietumlotjana | official_name = ''West Lothian''<br/>''Lodainn an Iar'' | settlement_type = pašvaldības apgabals | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Scotland-2016-West Lothian-Hopetoun House 01.jpg | image2 = Deer feeding at Beecraigs - geograph.org.uk - 1749463.jpg | i... 4493484 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rietumlotjana | official_name = ''West Lothian''<br/>''Lodainn an Iar'' | settlement_type = pašvaldības apgabals | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Scotland-2016-West Lothian-Hopetoun House 01.jpg | image2 = Deer feeding at Beecraigs - geograph.org.uk - 1749463.jpg | image3 = RathoViaduct06.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Hoptaunhausas pils; Brieži Bīkreigas parkā; Almondveli viadukts | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = West Lothian in Scotland.svg | map_caption1 = Rietumlotjanas apgabals Skotijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Livingstona (Skotija)|Livingstona]] | established_title = Dibināta | established_date = 1996 | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = apgabals | area_total_km2 = 428 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024 | population_total = 186440 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 55 | latm = 55 | lats = | latNS = N | longd = 3 | longm = 30 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = GB-WLN | website = {{URL|http://westlothian.gov.uk/}} }} '''Rietumlotjana''' ({{val|en|West Lothian}}, {{val|sco|Wast Lowden}}, {{val|gd|Lodainn an Iar}}) ir pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ([[Skotijas pašvaldību apgabali|pašvaldības apgabals]]) [[Skotija|Skotijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Atrodas Skotijas vidusdaļā, robežojas rietumos ar [[Edinburga|Edinburgu]], dienvidos — ar [[Skotišbordersa|Skotišbordersu]] un [[Dienvidlenarkšīra|Dienvidlenarkšīru]], rietumos — ar [[Ziemeļlenarkšīra|Ziemeļlenarkšīru]] un [[Folkirka|Folkirku]], bet ziemeļos krastus apskalo [[Fērtoforts|Fērtoforta]] līcis. Apgabala administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Livingstona (Skotija)|Livingstona]] ({{sk|56840}} iedzīvotāji), bet citas lielākas apdzīvotās vietas ir [[Bātgeita]] ({{sk|23600}}), [[Broksberna]] ({{sk|15970}}), [[Linlitgova]] ({{sk|12840}}), [[Armadeila]] ({{sk|12720}}) un [[Vitberna]] ({{sk|11490}}). == Vēsture == Rietumlotjana kā grāfiste zināma kopš 12. gadsimta un līdz par 1925. gadam tika oficiāli dēvēta par '''Linlitgovšīru''' (''Linlithgowshire'') pēc vēsturiskās grāfistes pilsētas [[Linlitgova]]s. 1975. gada administratīvajā reformā grāfisti likvidēja un tās lielāko daļu iekļāva Lotjanas reģiona Rietumlotjanas distriktā, daļu — Edinburgas pilsētā un Folkirkas distriktā, bet Rietumlotjanai pievienoja daļu Viduslotjanas teritorijas. 1996. gada 1. aprīlī Rietumlotjanas distriktu reorganizēja par pašvaldības apgabalu.<ref>[https://www.legislation.gov.uk/id?title=Local+Government+etc.+%28Scotland%29+Act+1994 Local Government etc. (Scotland) Act 1994]</ref> Kopš 2009. gada apgabala administrācija atrodas Livingstonas pilsētā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas apgabali}} {{autoritatīvā vadība}} qqn4mv9wju0220yf9b76l34i4oujrtv Vestlotiana 0 635530 4493485 2026-07-11T17:28:57Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Rietumlotjana]] 4493485 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rietumlotjana]] 5ioya989yw8j9kgi03pkrz6bymfqmfv Rietumlotiana 0 635531 4493486 2026-07-11T17:29:22Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Rietumlotjana]] 4493486 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rietumlotjana]] 5ioya989yw8j9kgi03pkrz6bymfqmfv Rietumlotiāna 0 635532 4493487 2026-07-11T17:29:39Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Rietumlotjana]] 4493487 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rietumlotjana]] 5ioya989yw8j9kgi03pkrz6bymfqmfv West Lothian 0 635533 4493488 2026-07-11T17:29:54Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Rietumlotjana]] 4493488 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rietumlotjana]] 5ioya989yw8j9kgi03pkrz6bymfqmfv Lodainn an Iar 0 635534 4493489 2026-07-11T17:30:08Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Rietumlotjana]] 4493489 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rietumlotjana]] 5ioya989yw8j9kgi03pkrz6bymfqmfv Linlitgovšīra 0 635535 4493490 2026-07-11T17:30:38Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Rietumlotjana]] 4493490 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rietumlotjana]] 5ioya989yw8j9kgi03pkrz6bymfqmfv Žorže Žezušs 0 635536 4493498 2026-07-11T18:19:46Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Žorže Žezušs | image = 2020-02-17 Encontro com Técnico do Flamengo, Jorge Jesus (cropped).jpg | caption = Žorže Žezušs 2020. gadā | fullname = Žorže Fernandu Piņeiru de Žezušs<br />(''Jorge Fernando Pinheiro de Jesus'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1954|7|24}} | birth_place = {{vieta|Portugāle|Amadora}} | height = 175 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{fb|POR}} (galvenais treneris) | yout... 4493498 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Žorže Žezušs | image = 2020-02-17 Encontro com Técnico do Flamengo, Jorge Jesus (cropped).jpg | caption = Žorže Žezušs 2020. gadā | fullname = Žorže Fernandu Piņeiru de Žezušs<br />(''Jorge Fernando Pinheiro de Jesus'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1954|7|24}} | birth_place = {{vieta|Portugāle|Amadora}} | height = 175 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{fb|POR}} (galvenais treneris) | youthyears1 = 1969—1971 | youthclubs1 = {{flaga|POR}} [[C.F. Estrela da Amadora|Estrela da Amadora]] | youthyears2 = 1971—1973 | youthclubs2 = {{flaga|POR}} [[Sporting CP]] | years1 = 1973—1976 | clubs1 = {{flaga|POR}} [[Sporting CP]] | caps1 = 12 | goals1 = 1 | years2 = 1973—1974 | clubs2 = {{īre}}{{flaga|POR}} [[GD Peniche|Peniche]] | caps2 = | goals2 = | years3 = 1974—1975 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|POR}} [[SC Olhanense|Olhanense]] | caps3 = 29 | goals3 = 5 | years4 = 1976—1977 | clubs4 = {{flaga|POR}} [[CF Os Belenenses|Belenenses]] | caps4 = 13 | goals4 = 0 | years5 = 1977—1978 | clubs5 = {{flaga|POR}} [[GD Riopele|Riopele]] | caps5 = 28 | goals5 = 3 | years6 = 1978—1979 | clubs6 = {{flaga|POR}} [[Juventude Sport Clube|Juventude de Évora]] | caps6 = | goals6 = | years7 = 1979—1980 | clubs7 = {{flaga|POR}} [[UD Leiria|União Leiria]] | caps7 = 22 | goals7 = 1 | years8 = 1980—1983 | clubs8 = {{flaga|POR}} [[Vitória FC|Vitória Setúbal]] | caps8 = 38 | goals8 = 4 | years9 = 1983—1984 | clubs9 = {{flaga|POR}} [[SC Farense|Farense]] | caps9 = 24 | goals9 = 0 | years10 = 1984—1987 | clubs10 = {{flaga|POR}} [[CF Estrela da Amadora|Estrela da Amadora]] | caps10 = | goals10 = | years11 = 1987—1988 | clubs11 = {{flaga|POR}} [[Atlético Clube de Portugal|Atlético]] | caps11 = | goals11 = | years12 = 1988—1989 | clubs12 = {{flaga|POR}} [[Sport Benfica e Castelo Branco|Benfica Castelo Branco]] | caps12 = | goals12 = | years13 = 1989—1990 | clubs13 = {{flaga|POR}} [[SR Almancilense|Almancilense]] | caps13 = | goals13 = | manageryears1 = 1990—1993 | managerclubs1 = {{flaga|POR}} [[Amora FC|Amora]] | manageryears2 = 1993—1996 | managerclubs2 = {{flaga|POR}} [[FC Felgueiras|Felgueiras]] | manageryears3 = 1997—1998 | managerclubs3 = {{flaga|POR}} [[FC Felgueiras|Felgueiras]] | manageryears4 = 1998 | managerclubs4 = {{flaga|POR}} [[CF União|União Madeira]] | manageryears5 = 1998—2000 | managerclubs5 = {{flaga|POR}} [[C.F. Estrela da Amadora|Estrela da Amadora]] | manageryears6 = 2000—2002 | managerclubs6 = {{flaga|POR}} [[Vitória F.C.|Vitória Setúbal]] | manageryears7 = 2002—2003 | managerclubs7 = {{flaga|POR}} [[C.F. Estrela da Amadora|Estrela da Amadora]] | manageryears8 = 2003—2004 | managerclubs8 = {{flaga|POR}} [[Vitória SC|Vitória Guimarães]] | manageryears9 = 2005 | managerclubs9 = {{flaga|POR}} [[Moreirense FC|Moreirense]] | manageryears10 = 2005—2006 | managerclubs10 = {{flaga|POR}} [[UD Leiria|União Leiria]] | manageryears11 = 2006—2008 | managerclubs11 = {{flaga|POR}} [[CF Os Belenenses|Belenenses]] | manageryears12 = 2008—2009 | managerclubs12 = {{flaga|POR}} [[SC Braga|Braga]] | manageryears13 = 2009—2015 | managerclubs13 = {{flaga|POR}} [[SL Benfica|Benfica]] | manageryears14 = 2015—2018 | managerclubs14 = {{flaga|POR}} [[Sporting CP]] | manageryears15 = 2018—2019 | managerclubs15 = {{flaga|KSA}} [[Al Hilal SFC|Al-Hilal]] | manageryears16 = 2019—2020 | managerclubs16 = {{flaga|BRA}} [[CR Flamengo|Flamengo]] | manageryears17 = 2020—2021 | managerclubs17 = {{flaga|POR}} [[S.L. Benfica|Benfica]] | manageryears18 = 2022—2023 | managerclubs18 = {{flaga|TUR}} [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] | manageryears19 = 2023—2025 | managerclubs19 = {{flaga|KSA}} [[Al Hilal SFC|Al-Hilal]] | manageryears20 = 2025—2026 | managerclubs20 = {{flaga|KSA}} [[Al-Nassr FC|Al-Nassr]] | manageryears21 = 2026—pašlaik | managerclubs21 = {{fb|POR}} }} '''Žorže Fernandu Piņeiru de Žezušs''' ({{val|pt|Jorge Fernando Pinheiro de Jesus}}; dzimis {{dat|1954|7|24}} [[Amadora|Amadorā]]) ir portugāļu [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis labās malas [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Trenera karjeras laikā vadījis dažādus [[Portugāle]]s klubus, lielākos panākumus guvis ar [[Lisabonas "Benfica"]], strādājis arī [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]] un [[Turcija|Turcijā]]. Kopš 2026. gada jūlija viņš ir [[Portugāles futbola izlase]]s galvenais treneris. == Futbolista karjera == Spēlējis dzimtās pilsētas [[Amadora]]s kluba ''[[CF Estrela da Amadora|Estrela da Amadora]]'' jauniešu komandā. 1971. gadā pievienojās ''[[Sporting CP]]'' klubam, kurā savulaik bija spēlējis arī viņa tēvs. 1975.—1976. gada sezonā aizvadīja 12 spēles ''Sporting'' rindās, [[Lisabona]]s klubam finišējot piektajā vietā [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles līgā]]. Pēc tam viņš septiņus no nākamajiem astoņiem gadiem spēlēja valsts augstākajā līgā, pārstāvot ''[[CF Os Belenenses|Belenenses]]'', ''[[GD Riopele|Riopele]]'', ''[[Juventude Sport Clube|Juventude de Évora]]'', ''[[UD Leiria|União Leiria]]'', ''[[Vitória FC|Vitória Setúbal]]'' un ''[[SC Farense|Farense]]'', kopā sakrājot 166 spēles un 14 vārtus. Karjeras noslēgumā spēlēja zemāko līgu klubos un beidza spēlētāja karjeru 1990. gadā 36 gadu vecumā. == Trenera karjera == Trenera karjeru Žezušs uzsāka 1990. gadā ''[[Amora F.C.|Amora]]'' komandā, bet viņa pirmā pieredze Portugāles augstākajā līgā bija ar ''[[F.C. Felgueiras|Felgueiras]]'' komandu 1995.—1996. gada sezonā. Karjeras turpinājumā viņš vadīja dažādus klubus Portugāles līgā. 2009. gadā viņš kļuva par [[Lisabonas "Benfica"]] galveno treneri un sešu sezonu laikā ieguva desmit trofejas (kluba rekords vienam trenerim, vismaz vienu reizi iegūstot visas vietējās trofejas), kā arī sasniedza divus [[UEFA Eiropas līga]]s finālus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zerozero.pt/noticias/jesus-faz-historia-no-benfica/155804|title=Jesus faz história no Benfica|website=zerozero.pt|language=en|date={{dat|2015|5|29|N|bez}} |accessdate={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> Vēlāk trīs sezonas vadīja citu Lisabonas klubu — ''[[Sporting CP]]''. No 2018. gada jūnija līdz 2019. gada janvārim Žezušs vadīja [[Saūda Arābija]]s klubu ''[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]''. Pirmajā oficiālajā spēlē ar šo klubu viņš uzvarēja Saūda Arābijas Superkausā. Lai gan viņam bija sešpadsmit uzvaras un tikai viens zaudējums divdesmit spēlēs, kluba vadība viņu atlaida pēc domstarpībām par līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.record.pt/internacional/detalhe/jorge-jesus-despedido-do-al-hilal|title=Jorge Jesus despedido do Al Hilal|website=record.pt|language=pt|date={{dat|2019|1|30|N|bez}} |accessdate={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> 2019. gada jūnijā viņš kļuva par [[Brazīlija]]s kluba ''[[CR Flamengo|Flamengo]]'' galveno treneri un jau pirmajā gadā uzvarēja ''[[Copa Libertadores]]'' un [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijā]]. 2020. gadā viņš atgriezās ''Benfica'', bet neieguva nevienu titulu. 2022. gadā pievienojās [[Turcija]]s klubam ''[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]'', ar ko kļuva par [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausa]] ieguvēju. Pēc tam atgriezās Saūda Arābijā un atkal kļuva par ''Al-Hilal'' galveno treneri. 2024. gadā viņš kļuva par [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas Profesionās līgas]] čempionu un Karaļa kausa ieguvēju. 2025.—2026. gada sezonā vadīja citu Saūda Arābijas klubu ''[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]'', ar ko arī izdevās kļūt par Saūda Arābijas čempionu. Viņš atzina, ka iemesls, kāpēc pieņēma šo darbu, bija palīdzēt [[Krištianu Ronaldu]] uzvarēt Saūda Arābijas līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/48833509/cristiano-ronaldo-titles-my-sole-aim-saudi-arabia-al-nassr-jorge-jesus|title=Cristiano Ronaldo titles my sole aim in Saudi Arabia - Al Nassr's Jorge Jesus|website=espn.co.uk|language=en|date={{dat|2026|5|21|N|bez}} |accessdate={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> 2026. gada jūlijā viņš tika iecelts par [[Portugāles futbola izlase|Portugāles izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/articles/jorge-jesus-appointed-new-portugal-head-coach|title=Jorge Jesus appointed new Portugal head coach|website=fifa.com|language=en|date={{dat|2026|7|10|N|bez}} |accessdate={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == ;''Braga'' * [[UEFA Intertoto kauss]]: 2008 ;''Benfica'' * ''[[Primeira Liga]]'': 2009—10, 2013—14, 2014—15 * [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kauss]]: 2013—14 * Portugāles līgas kauss: 2009—10, 2010—11, 2011—12, 2013—14, 2014—15 * Portugāles Superkauss: 2014 * [[UEFA Eiropas līga]]s finālists: 2012—13, 2013—14 ;''Sporting CP'' * Portugāles līgas kauss: 2017—18 * Portugāles Superkauss: 2015 ;''Al Hilal'' * [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas Pro līga]]: 2023—24 * Karaļa kauss: 2023—24 * Saūda Arābijas Superksauss: 2018, 2023, 2024 ;''Flamengo'' * [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2019 * ''[[Copa Libertadores]]'': 2019 * Brazīlijas Superkauss: 2020 * ''Recopa Sudamericana'': 2020 * ''Campeonato Carioca'': 2020 ;''Fenerbahçe'' * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2022—23 ;''Al Nassr'' * [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas Pro līga]]: 2025—26 ;Individuālie * Portugāles līgas labākais treneris: 2009—10, 2013—14, 2014—15 * [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas Pro līgas]] sezonas labākais treneris: 2023—24, 2025—26 * ''Globos de Ouro'' Portugāles labākais treneris: 2015, 2016 * ''Bola de Prata'' labākā trenera balva: 2019 * ''Prêmio Craque do Brasileirão'' labākā trenera balva: 2019 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Žezušs, Žorže}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Portugālē dzimušie]] [[Kategorija:Portugāles futbolisti]] [[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]] [[Kategorija:SC Olhanense spēlētāji]] [[Kategorija:CF Os Belenenses spēlētāji]] [[Kategorija:UD Leiria spēlētāji]] [[Kategorija:Vitória FC spēlētāji]] [[Kategorija:SC Farense spēlētāji]] [[Kategorija:Portugāles futbola treneri]] [[Kategorija:Portugāles futbola izlases treneri]] 163nwrs0fg1tl2thkbd6nsbh7s0xfx1 Jorge Jesus 0 635537 4493499 2026-07-11T18:21:45Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Žorže Žezušs]] 4493499 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Žorže Žezušs]] bg6d1ijxvf43mvnwug6y8mlcfdigux2 Žezušs 0 635538 4493500 2026-07-11T18:23:03Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Žorže Žezušs]] 4493500 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Žorže Žezušs]] bg6d1ijxvf43mvnwug6y8mlcfdigux2 Attēls:Alberts Štrombergs.jpg 6 635539 4493501 2026-07-11T18:24:05Z Otovi 95404 No: http://tankfront.ru/ussr/persons/gen-tv/ShtrombergAI.html 4493501 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == No: http://tankfront.ru/ussr/persons/gen-tv/ShtrombergAI.html == Licence == {{PD-nezināms}} 3t9vnc3zzkex3dq66wtfgtub18l7de9 Valters Šrēders 0 635540 4493505 2026-07-11T18:28:36Z Pirags 3757 jauna lpp 4493505 wikitext text/x-wiki [[attēls:Walther Schröder, NSDAP-Politiker.jpg|thumb|Valters Šrēders (1933)]] '''Valters Šrēders''' ({{val|de|Walther Schröder}}; {{dat|1902|11|26|N}} — {{dat|1973|10|31|N}}) bija vācu inženieris un [[nacisti|nacistu]] partijas darbinieks. [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] policijas [[ģenerālmajors]] un kārtības policijas (''Lettische Ordnungspolizei'') priekšnieks. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1902. gada 26. novembrī [[Lībeka|Lībekā]]. 1925. gadā viņš iestājās [[NSDAP]], vadīja partijas grupu Lībekā, līdz 1932. gadam strādāja par inženieri kuģu būvētavā. 1932. gadā Šrēderu ievēlēja par [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]] deputātu, pēc [[Hitlers|Hitlera]] nakšanas pie varas viņu 1933. gadā iecēla par Lībekas policijas priekšnieku. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Šrēders 1941. gadā bija [[Nīderlande]]s policijas priekšnieks, bet pēc [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Latvijas okupācijas]] 1941. gada 11. augustā [[Heinrihs Himlers]] viņu iecēla par Latvijas ģenerālapgabala [[Schutzstaffel|SS]] un policijas vadītāju, bet 27. septembrī paaugstināja par SS brigādefīreru. 1942. gada 24. augustā Himlers nosūtīja Šrēderam “pēdējo brīdinājumu” par viņa “apsēstību ar pastāvīgu pieminēšanu laikrakstos”. 1944. gada 26. jūnija dienesta raksturojumā [[Jekelns]] raksturoja Šrēderu kā “SS vadītāju ar ļoti labām rakstura īpašībām”, taču atzīmēja, ka viņam “dažreiz trūkst nepieciešamās izturības un ka viņš ir nedaudz slinks”. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada 19. oktobrī Šrēderu atsauca uz Lībeku, kur viņš atsāka pildīt policijas priekšnieka pienākumus. Pēc tam, kad 1945. gada 2. maijā [[Britu armija]] ieņēma Lībeku, Šrēderu arestēja, un tiesa viņam piesprieda divu gadu un deviņu mēnešu cietumsodu. Šrēders tiesā apgalvoja, ka neko nav zinājis par ebreju holokaustu vai nozieɡumiem koncentrācijas nometnēs. Pēc tam viņš dzīvoja kā pensionārs un nomira Lībekā 1973. gada 31. oktobrī. == Atsauces == {{atsauces}} {{Trešais reihs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šrēders, Valters}} [[Kategorija:1902. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1973. gadā mirušie]] [[Kategorija:NSDAP biedri]] a9lgkgvorfaur3iu8lqk9um41cggnrd Alberts Štrombergs 0 635541 4493506 2026-07-11T18:29:06Z Otovi 95404 Jauna lapa: {{Personas infokaste | dz_dat_alt = {{dat|1900|05|15}} | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvijas Republika}} | m_dat_alt = {{dat|1976|07|27}} | m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskava|td=Krievijas Federācija}} | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālleitnants]] | dienesta_laiks = 1918—1960 | valsts = {{plainlist| * {{flaga|Krievija|1917}} [[KSFPR]] * {{USSR}} }} | struktūra = artilērija... 4493506 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | dz_dat_alt = {{dat|1900|05|15}} | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvijas Republika}} | m_dat_alt = {{dat|1976|07|27}} | m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskava|td=Krievijas Federācija}} | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālleitnants]] | dienesta_laiks = 1918—1960 | valsts = {{plainlist| * {{flaga|Krievija|1917}} [[KSFPR]] * {{USSR}} }} | struktūra = [[artilērija]]<br />[[tanku karaspēks]] | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Krievijas pilsoņu karš]]<br />[[Vācijas—PSRS karš]]<br />[[Padomju—Japānas karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Ļeņina ordenis]]<br />divi [[Sarkanā Karoga ordenis|Sarkanā Karoga ordeņi]]<br />divi 1. šķiras [[Kutuzova ordenis|Kutuzova ordeņi]]<br /> 2. šķiras [[Bogdana Hmeļņicka ordenis (PSRS)|Bogdana Hmeļņicka ordenis]]<br />divi [[Sarkanās Zvaigznes ordenis|Sarkanās Zvaigznes ordeņi]] | cits_darbs = }} | attēls = Alberts Štrombergs.jpg }} '''Alberts Štrombergs''' (1900—1976) bija [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Padomju armija|Padomju armijas]] [[ģenerālleitnants]], [[Militārā zinātne|kara]] [[Zinātņu doktors (Krievija)|zinātņu doktors]]. == Dzīvesgājums == 1915. gadā pabeidza 6 klašu skolu. 1918. gadā iestājās [[PSKP|Komunistiskajā partijā]]. Kopš 1918. gada jūlija dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]]. 1919. gadā pabeidza artilērijas komandieru kursus [[Petrograda|Petrogradā]], artilērijas vienībās no 1919. gada novembra bija [[Vads (armija)|vada]] komandieris, no 1921. gada septembra — diviziona komandieris. No 1923. gada augusta — 13. strēlnieku korpusa štāba Dienesta un karaspēka sagatavošanas daļas priekšnieks [[Buhāras Tautas Padomju Republika|Buhārā]]. 1924.—1926. gadā mācījās [[Kijeva|Kijevas]] Apvienotās komandieru skolas Artilērijas nodaļā, no 1926. gada bija baterijas komandiera palīgs un komandieris. 1927.—1930. gadā mācījās [[Frunzes Kara akadēmija|Frunzes Kara akadēmijas]] Pamatfakultātē. No 1930. gada maija secīgi bija 1. mehanizētās brigādes štāba 1. daļas priekšnieka palīgs, 1. daļas priekšnieks, štāba priekšnieka pienākumu izplidītājs, priekšnieka vietnieks. No 1932. gada jūlija — Sarkanās armijas Mehanizācijas un motorizācijas pārvaldes 1. pārvaldes 1. nodaļas priekšnieka palīgs. No 1934. gada jūnija — 14. mehanizētās brigādes štāba priekšnieks. No 1936. gada jūnija — Sarkanās armijas Autobruņutanku pārvaldes priekšnieka vietnieks. 1936.—1938. gadā mācījās Sarkanās armijas [[Ģenerālštāba Kara akadēmija|Ģenerālštāba Augstākajā akadēmijā]], 1938. gada aprīlī iecelts par akadēmijas Augstāko vienību taktikas katedras priekšnieka palīgu autobruņutanku jomā, 1939. gada novembrī — par katedras vecāko pasniedzēju. 1941. gadā no 11. jūlija līdz 15. oktobrim — Dienvidrietumu virziena karaspēka štāba priekšnieka vietnieks un štāba operatīvās nodaļas priekšnieks, pēc tam — Ģenerālštāba akadēmijas Operatīvās mākslas katedras vecākais pasniedzējs, no 1942. gada decembra — Autobruņutanku katedras priekšnieks. Kopš 1944. gada rudens — 6. gvardes tanku armijas štāba priekšnieks. Bruņutanku un mehanizētā karaspēka akadēmijas priekšnieka vietnieks operatīvi taktiskajā sagatavošanā kopš 1946. gada februāra, pēc tam katedras priekšnieks Ģenerālštāba akadēmijā. No 1952. gada — Ģenerālštāba akadēmijas doktorantūrā. Kopš 1958. gada — stratēģijas kara speciālists, [[Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija|Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas]] Augstākās kara akadēmijas grupas vecākais. 1960. gada 11. novembrī atvaļināts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tankfront.ru/ussr/persons/gen-tv/ShtrombergAI.html|title=Штромберг Альберт Иванович|website=Танковый фронт}}</ref> == Atsauces == [[Kategorija:1900. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:1976. gadā mirušie]] [[Kategorija:Maskavā mirušie]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:PSRS virsnieki]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Kutuzova ordeni apbalvotie (PSRS)]] [[Kategorija:Ar Bohdana Hmeļnicka ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara dalībnieki]] lowcaig3b4b7m5lh1ulkhb7jcdalafe Zlēku traģēdija 0 635542 4493516 2026-07-11T19:01:29Z Pirags 3757 jauna lpp 4493516 wikitext text/x-wiki '''Audriņu traģēdija''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] 1944. gada 7.—10. decembrī [[Zlēku pagasts|Zlēku pagastā]] īstenota [[civiliedzīvotājs|civiliedzīvotāju]] iznīcināšanas akcija. == Norise == [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kauju laikā 1944. gadā daudzi Zlēku pagasta iedzīvotāji sniedza palīdzību [[Partizānu karš|padomju partizāniem]] un izlūkiem, atbalstīja vācu armijas dezertierus. [[Ostlandes rehskomisariāts|Ostlandes]] vadītāju ģenerāli [[Frīdrihs Jekelns|Frīdrihu Jekelnu]] saniknoja [[Kurelieši|kureliešu]] leitnanta [[Roberts Rubenis|Roberta Rubeņa]] bataljona militārā pretošanās vācu 16. armijas daļām. No 6. līdz 9. decembrim notika virsnieka vietnieka Aleksandra Druviņa vadītās Rubeņa bataljona cīņas pret vāciešiem. 7. decembrī nogalināja vairākus vācu virsniekus, arī bijušo [[Salaspils koncentrācijas nometne|Salaspils nometnes]] komandantu SS oberšturmfīreru Kurtu Krauzi un bataljona komandieri kapteini Heldu, kas bija tuvs Jekelna draugs. Tas, iespējams, bija tiešais iegansts, kāpēc 8. decembra vakarā sākās vardarbība pret [[Zlēku pagasts|Zlēku pagasta]] civiliedzīvotājiem, kas turpinājās visu 9. decembri. No 1944. gada 7. līdz 10. decembrim soda ekspedīcija nodedzināja astoņas mājas un nošāva visus iedzīvotājus, tajā skaitā bēgļus, pavisam ap 160 cilvēku. Pēdējās bataljona cīņas noritēja 9. decembrī pie Vēveru mājām. Dzīvi palikušie rubenieši atkāpjoties pārgāja Vēlogu dambi un izklīda.<ref>U. Šulcs [http://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/kurela-grupa Kureļa grupa] (2001)</ref> == Piemiņa == Zlēku traģēdijas lietu [[Latvijas PSR]] laikā pētīja bijušais sarkanais partizāns un [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|Latvijas Zinātņu akadēmijas]] (LZA) loceklis [[Vilis Samsons]]. Notikumu aculiecinieks (1944. gadā viņam bija 14 gadi) [[Oļģerts Lielausis]], kas vadīja LZA iniciatīvas grupu, rakstīja, ka šī lieta pačibēja, kaut Zlēkās bija pastrādāts lielākais kara noziegums Latvijas teritorijā, Zlēku traģēdijā cietušajiem ir jāparāda pienācīgs gods un šī goda atdošanas vieta simboliski būtu Karātavkalns Zlēkās. 160 cilvēku tika iznīcināti par kureliešu cīņu par Latvijas neatkarības atjaunošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/aprit-70-gadi-kops-zleku-tragedijas-tas-vieta-latvijas-vesture-joprojam-neskaidra.d?id=45325986|title=Aprit 70 gadi kopš Zlēku traģēdijas; tās vieta Latvijas vēsturē joprojām neskaidra|last=Juhņevičs|first=Eduards|website=delfi.lv|access-date=2019-11-18|date=2014-12-11|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:1944. gads Latvijā]] [[Kategorija:Masu slepkavības]] [[Kategorija:Zlēku pagasts]] [[Kategorija:Kara noziegumi]] jaxt1lgtoztwegbdjq497acjsembqee Stromberg 0 635543 4493520 2026-07-11T19:08:30Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Štrombergs]] 4493520 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Štrombergs]] 7oi93hzg16owhtt69etfmnksgdjsrpw Diskusija:Žorže Žezušs 1 635544 4493533 2026-07-11T19:28:28Z Egilus 27634 /* Atveide */ jauna sadaļa 4493533 wikitext text/x-wiki == Atveide == [https://en.wikipedia.org/wiki/Jorge_Jesus Enviki norāda] izrunu kā Žorži Žīzušs, kū nu īsasuoksim? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. jūlijs, plkst. 22.28 (EEST) 33nitmo4dumnzov7lcuu1f6tgnr7b9m Alfrēds Tenisons 0 635545 4493534 2026-07-11T19:29:25Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par Anglijas dzejnieku 4493534 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Alfrēds Tenisons | vārds_orig = Alfred, Lord Tennyson | attēls = Alfred, Lord Tennyson by Elliott & Fry - Original.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1809 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{flagicon image|Flag of the United Kingdom (1-2).svg}} [[Somersbi]], [[Linkolnšīra]], [[Anglija]], [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]] (tagad {{GBR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1892 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 6 | m_vieta = {{flagicon image|Flag of the United Kingdom (1-2).svg}} [[Lurgašola]], [[Rietumsaseksa]], [[Anglija]], [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]] (tagad {{GBR}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[angļi|anglis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejnieks |rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = [[romantisms]] |slavenākie darbi = ''[[In Memoriam A.H.H.]]'', ''[[The Lady of Shalott]]'', ''[[Ulysses (dzejolis)|Ulysses]]'', ''[[The Charge of the Light Brigade]]'' un poēmu cikls ''[[Idylls of the King]]'' | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Alfrēds Tenisons''' ({{val|en|Alfred, Lord Tennyson}}), pilnā vārdā '''Alfrēds Tenisons, 1. barons Tenisons''' (''Alfred Tennyson, 1st Baron Tennyson''; dzimis {{dat|1809|8|6}}, miris {{dat|1892|10|6}}), bija [[Anglija|angļu]] [[dzejnieks]], viens no nozīmīgākajiem 19. gadsimta [[literatūra angļu valodā|angļu literatūras]] un [[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]] dzejas pārstāvjiem. Viņa daiļradē apvienojas [[romantisms|romantisma]] tradīcijas, [[lirisms]], izkopta un muzikāla valoda, [[klasiskā literatūra|klasiskās literatūras]], [[mitoloģija]]s un [[vēsture]]s motīvi, kā arī reliģiskas un [[filozofija|filozofiskas]] pārdomas par [[ticība|ticību]], [[zinātne|zinātni]], [[nāve|nāvi]], pienākumu un sava laikmeta sabiedriskajām pārmaiņām. Tenisona pazīstamākie darbi ir ''[[In Memoriam A.H.H.]]'', ''[[The Lady of Shalott]]'', ''[[Ulysses (dzejolis)|Ulysses]]'', ''[[The Charge of the Light Brigade]]'' un poēmu cikls ''[[Idylls of the King]]''. Viņa dzeja būtiski ietekmēja angļu literatūras attīstību un nostiprināja viņa vietu britu literārajā kanonā, izceļoties ar spēju savienot personisku pārdzīvojumu, īpaši zaudējuma un šaubu pieredzi, ar plašākām Viktorijas laikmeta garīgajām, kultūras un sabiedriskajām pretrunām. 1850. gadā Tenisons kļuva par [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Apvienotās Karalistes galma dzejnieks|galma dzejnieku]] (''Poet Laureate''), šajā amatā nomainot [[Viljams Vērdsverts|Viljamu Vērdsvertu]]. Viņš to ieņēma līdz savai nāvei 1892. gadā, kļūstot par vienu no pazīstamākajiem un ilgāk amatā bijušajiem galma dzejniekiem britu vēsturē. Galma dzejnieka statusā Tenisons sacerēja darbus, kas bija saistīti ar valsts notikumiem, [[monarhija|monarhiju]] un sabiedrisko dzīvi, vienlaikus turpinot publicēt dzeju, kas kļuva par angļu literatūras klasiku. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{UK-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tenisons, Alfrēds}} [[Kategorija:Anglijas dzejnieki]] 0de13cis71gprr35chhb1ppvp9iwpcf 4493544 4493534 2026-07-11T19:40:41Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4493544 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Alfrēds Tenisons | vārds_orig = Alfred, Lord Tennyson | attēls = Alfred, Lord Tennyson by Elliott & Fry - Original.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1809 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{flagicon image|Flag of the United Kingdom (1-2).svg}} [[Somersbi]], [[Linkolnšīra]], [[Anglija]], [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]] (tagad {{GBR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1892 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 6 | m_vieta = {{flagicon image|Flag of the United Kingdom (1-2).svg}} [[Lurgašola]], [[Rietumsaseksa]], [[Anglija]], [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]] (tagad {{GBR}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[angļi|anglis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejnieks |rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = [[romantisms]] |slavenākie darbi = ''[[In Memoriam A.H.H.]]'', ''[[The Lady of Shalott]]'', ''[[Ulysses (dzejolis)|Ulysses]]'', ''[[The Charge of the Light Brigade]]'' un poēmu cikls ''[[Idylls of the King]]'' | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Alfrēds Tenisons''' ({{val|en|Alfred, Lord Tennyson}}), pilnā vārdā '''Alfrēds Tenisons, 1. barons Tenisons''' (''Alfred Tennyson, 1st Baron Tennyson''; dzimis {{dat|1809|8|6}}, miris {{dat|1892|10|6}}), bija [[Anglija|angļu]] [[dzejnieks]], viens no nozīmīgākajiem 19. gadsimta [[literatūra angļu valodā|angļu literatūras]] un [[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]] dzejas pārstāvjiem. Viņa daiļradē apvienojas [[romantisms|romantisma]] tradīcijas, [[lirisms]], izkopta un muzikāla valoda, [[klasiskā literatūra|klasiskās literatūras]], [[mitoloģija]]s un [[vēsture]]s motīvi, kā arī reliģiskas un [[filozofija|filozofiskas]] pārdomas par [[ticība|ticību]], [[zinātne|zinātni]], [[nāve|nāvi]], pienākumu un sava laikmeta sabiedriskajām pārmaiņām. Tenisona pazīstamākie darbi ir ''[[In Memoriam A.H.H.]]'', ''[[The Lady of Shalott]]'', ''[[Ulysses (dzejolis)|Ulysses]]'', ''[[The Charge of the Light Brigade]]'' un poēmu cikls ''[[Idylls of the King]]''. Viņa dzeja būtiski ietekmēja angļu literatūras attīstību un nostiprināja viņa vietu britu literārajā kanonā, izceļoties ar spēju savienot personisku pārdzīvojumu, īpaši zaudējuma un šaubu pieredzi, ar plašākām Viktorijas laikmeta garīgajām, kultūras un sabiedriskajām pretrunām. 1850. gadā Tenisons kļuva par [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Apvienotās Karalistes galma dzejnieks|galma dzejnieku]] (''Poet Laureate''), šajā amatā nomainot [[Viljams Vērdsverts|Viljamu Vērdsvertu]]. Viņš to ieņēma līdz savai nāvei 1892. gadā, kļūstot par vienu no pazīstamākajiem un ilgāk amatā bijušajiem galma dzejniekiem britu vēsturē. Galma dzejnieka statusā Tenisons sacerēja darbus, kas bija saistīti ar valsts notikumiem, [[monarhija|monarhiju]] un sabiedrisko dzīvi, vienlaikus turpinot publicēt dzeju, kas kļuva par angļu literatūras klasiku. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{UK-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tenisons, Alfrēds}} [[Kategorija:Anglijas dzejnieki]] [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] 561gf2mbzdg21jglva2l6ryxn9p9igx Alfreds Tenisons 0 635546 4493535 2026-07-11T19:30:22Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Alfrēds Tenisons]] 4493535 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Alfrēds Tenisons]] b0j9p1527yaxcv01pilg1ro8lrf0uqr Alfrēds, lords Tenisons 0 635547 4493536 2026-07-11T19:30:45Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Alfrēds Tenisons]] 4493536 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Alfrēds Tenisons]] b0j9p1527yaxcv01pilg1ro8lrf0uqr Alfreds, lords Tenisons 0 635548 4493537 2026-07-11T19:31:00Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Alfrēds Tenisons]] 4493537 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Alfrēds Tenisons]] b0j9p1527yaxcv01pilg1ro8lrf0uqr Alfrēds Tennisons 0 635549 4493538 2026-07-11T19:31:35Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Alfrēds Tenisons]] 4493538 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Alfrēds Tenisons]] b0j9p1527yaxcv01pilg1ro8lrf0uqr Alfreds Tennisons 0 635550 4493539 2026-07-11T19:31:46Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Alfrēds Tenisons]] 4493539 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Alfrēds Tenisons]] b0j9p1527yaxcv01pilg1ro8lrf0uqr Alfred, Lord Tennyson 0 635551 4493540 2026-07-11T19:32:33Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Alfrēds Tenisons]] 4493540 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Alfrēds Tenisons]] b0j9p1527yaxcv01pilg1ro8lrf0uqr Tennyson 0 635552 4493542 2026-07-11T19:33:26Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Tenisons]] 4493542 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tenisons]] b598ihwsidy7glnlwa410c5h1so9p3h Kategorija:VDR politiķi 14 635553 4493554 2026-07-11T20:28:01Z Pirags 3757 Jauna lapa: [[Kategorija:Vācijas politiķi]] 4493554 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vācijas politiķi]] 7f8up3vdsltkn5lvr2jq4hhj5ripi6d 4493561 4493554 2026-07-11T20:39:41Z Pirags 3757 4493561 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vācijas politiķi]] [[Kategorija:Vācijas Demokrātiskā Republika]] 0vhdlfebnizne3k8ouvc9jiq1s7e7ud Luīza Lasere 0 635554 4493603 2026-07-12T04:07:06Z Baisulis 11523 jauns raksts....... 4493603 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Luīza Lasere | vārds_orig = ''Louise Lasser'' | attēls = Louise Lasser Mary Hartman 1976.JPG | komentārs = Luīza Lasere Mērijas Hārtmenas lomā 1976. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dat|1939|4|11}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2026|7|6|1939|4|11}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, televīzijas scenāriste, skolotāja, režisore | darbības gadi = 1962—2022 | dzīvesbiedrs = [[Vudijs Allens]]<br />(1966—1970; šķīrušies) | bērni = | paraksts = | paraksts_izm = | emibalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Luīza Džeina Lasere''' ({{val|en|Louise Jane Lasser}}; dzimusi {{dat|1939|4|11}}, mirusi {{dat|2026|7|6}}) bija [[amerikāņi|amerikāņu]] aktrise, televīzijas scenāriste, skatuves mākslas skolotāja un režisore. Viņa zināma ar titulvarones atveidojumu [[ziepju opera]]s satīrā ''[[Mary Hartman, Mary Hartman]]'', par kuru viņa saņēma nomināciju [[Primetime Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvai]]. Lasere debitēja [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] mūziklā ''I Can Get It for You Wholesale'' (1962). No 1966. līdz 1970. gadam viņa bija precējusies ar [[Vudijs Allens|Vudiju Allenu]] un filmējās vairākās viņa agrīnajās filmās, tostarp ''[[Take the Money and Run]]'' (1969) un ''[[Bananas]]'' (1971).<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |title=Louise Lasser |url=https://www.tcm.com/tcmdb/person/109162%7C101576/Louise-Lasser/#overview |archive-url=https://web.archive.org/web/20120218025655/http://www.tcm.com/tcmdb/person/109162%7C101576/Louise-Lasser/#overview |dead-url=yes |archive-date=February 18, 2012 |access-date=2021-12-09 |website=Turner Classic Movies}}</ref> 1976. gadā Lasere vadīja raidījumu ''[[Saturday Night Live]]'' un bija viesmāksliniece seriālos ''[[The Bob Newhart Show]]'', ''[[The Mary Tyler Moore Show]]'', ''[[Taxi (seriāls)|Taxi]]'', ''[[Laverne and Shirley]]'' un ''[[St. Elsewhere]]''. Laseres vēlākās lomas bija tādas [[melnais humors|melnās komēdijas]] filmās kā [[Tods Solondzs|Toda Solondza]] ''[[Happiness (1998. gada filma)|Happiness]]'' (1998) un [[Ouens Klains|Ouena Klaina]] ''[[Funny Pages]]'' (2022). No 2013. līdz 2014. gadam viņa atveidoja Bīdiju [[Līna Danema|Līnas Danemas]] veidotajā [[HBO]] pieaugšanas seriālā ''[[Girls]]''. Lasere bija arī aktieru studijas ''[[Actors Studio|The Actors Studio]]'' mūža biedre un mācījās gan pie [[Sendfords Meisners|Sendforda Meisnera]], gan pie Roberta Modika.<ref name=":2">{{Ziņu atsauce |last=Gilbey |first=Ryan |date=2026-07-10 |title=Louise Lasser obituary |url=https://www.theguardian.com/film/2026/jul/10/louise-lasser-obituary |access-date=2026-07-10 |work=The Guardian |language=en |issn=0261-3077}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lasere, Luīza}} [[Kategorija:1939. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] 12rhz84r2tltchaqqhzz11upaogb2jq Louise Lasser 0 635555 4493604 2026-07-12T04:07:45Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Luīza Lasere]] 4493604 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Luīza Lasere]] axhsf11fp89jelv90z90yo28c49pp0e Lasere 0 635556 4493605 2026-07-12T04:08:07Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Luīza Lasere]] 4493605 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Luīza Lasere]] axhsf11fp89jelv90z90yo28c49pp0e Lasser 0 635557 4493606 2026-07-12T04:08:26Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Luīza Lasere]] 4493606 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Luīza Lasere]] axhsf11fp89jelv90z90yo28c49pp0e Brīvā Demokrātiskā partija 0 635558 4493623 2026-07-12T05:06:01Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Brīvo demokrātu partija (Vācija)]] 4493623 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Brīvo demokrātu partija (Vācija)]] bmhro47xuvwdtclv9xmbb95mirxa13b Kategorija:Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības biedri 14 635559 4493633 2026-07-12T05:33:49Z Pirags 3757 Jauna lapa: [[Kategorija:Vācijas politiķi]] 4493633 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vācijas politiķi]] 7f8up3vdsltkn5lvr2jq4hhj5ripi6d 4493643 4493633 2026-07-12T05:42:27Z Pirags 3757 4493643 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vācijas politiķi|K]] rij1t55t87wty2q1bdn46hqm8npyddw Almenara de Sorija 0 635560 4493639 2026-07-12T05:40:25Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par pašvaldību Spānijā 4493639 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Almenara de Sorija | official_name = ''Almenar de Soria'' | settlement_type = pašvaldība | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Kastīlija un Leona#Spānija#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{ESP}} | subdivision_type1 = Autonomais apgabals | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Castile and León.svg}} [[Kastīlija un Leona]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = {{flagicon image|Flag Soria province.svg}} [[Sorijas province]] | subdivision_type3 = Komarka | subdivision_name3 = [[Gomaras komarka]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 105.99 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2025. gadā | population_footnotes = | population_total = 233 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 41 | latm = 40 | lats = 56 | latNS = N | longd = 2 | longm = 11 | longs = 59 | longEW = W | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 42130 | elevation_footnotes = | elevation_m = 1007 | website = | footnotes = }} '''Almenara de Sorija''' ({{val|es|Almenar de Soria}}) ir pašvaldība [[Spānija|Spānijā]], [[Kastīlija un Leona|Kastīlijas un Leonas]] autonomajā kopienā, [[Sorijas province|Sorijas provincē]]. Tā atrodas provinces austrumu daļā, [[Kampo de Gomara]]s (''Campo de Gómara'') apvidū, aptuveni 24 km uz austrumiem no provinces administratīvā centra [[Sorija]]s. Pašvaldības centrs ir Almenaras de Sorijas [[ciems]], un tās sastāvā ietilpst arī vairākas mazākas apdzīvotas vietas, tostarp Kardehona, Kastehona del Kampo, Esterasa de Lubija, Haraja un Peronjela del Kampo. Almenara de Sorija ir neliela, mazapdzīvota lauku pašvaldība ar dažiem simtiem iedzīvotāju, zemu iedzīvotāju blīvumu un ilgstošu iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas raksturīga daudzām Spānijas iekšzemes lauku teritorijām. Pašvaldības saimniecība galvenokārt balstās uz [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]] un [[lopkopība|lopkopību]], īpaši [[labība]]s audzēšanu, kā arī vietējo [[pakalpojums|pakalpojumu]] nodrošināšanu apkārtējām lauku apdzīvotajām vietām. Tās [[ainava|ainavu]] raksturo Kastīlijas un Leonas [[augstiene]]i raksturīgi lauki, nelieli ciemi un Sorijas provinces iekšzemes lauku vide. Lokālu kultūrvēsturisku nozīmi pašvaldībai piešķir arī [[Almenaras pils]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Spānija-aizmetnis}} {{Sorijas provinces municipalitātes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sorijas provinces municipalitātes]] 5ef4dnels181l43sp9vda7mksshp8bl Almenar de Soria 0 635561 4493640 2026-07-12T05:41:15Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Almenara de Sorija]] 4493640 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Almenara de Sorija]] k9l8tdv8ksujpnr9aok4l5ngsfmnol7 Panafrikānisms 0 635562 4493652 2026-07-12T05:53:50Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Panāfrikānisms]] 4493652 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Panāfrikānisms]] bnryj8aznx67zn81bspebty4cmlqn6m FDP 0 635563 4493655 2026-07-12T05:57:12Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Brīvo demokrātu partija (Vācija)]] 4493655 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Brīvo demokrātu partija (Vācija)]] bmhro47xuvwdtclv9xmbb95mirxa13b Brīvo Demokrātu partija 0 635564 4493676 2026-07-12T06:24:00Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Brīvo demokrātu partija (Vācija)]] 4493676 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Brīvo demokrātu partija (Vācija)]] bmhro47xuvwdtclv9xmbb95mirxa13b Diskusija:Kvinoja 1 635565 4493705 2026-07-12T08:00:21Z Turaids 8965 /* Nosaukums */ jauna sadaļa 4493705 wikitext text/x-wiki == Nosaukums == Tēzaurā [https://tezaurs.lv/kvinoja:1 kvinoja] pāradresē uz [https://tezaurs.lv/kinoja:1 kinoju]. Tas pats ir [https://skrivanek.lv/kinoja-pret-kvinoja/ Skrivanek] ar atsaukšanos uz Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 11.00 (EEST) swgmnuve6e2f1h9v135i2whx1ag4c35 Dalībnieka diskusija:GoGangDong 3 635566 4493709 2026-07-12T08:08:37Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4493709 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=GoGangDong}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 11.08 (EEST) 7d66ijx2lej5kay28he8dt3jlxzfhcj Ena Blaita 0 635567 4493712 2026-07-12T08:11:05Z Baisulis 11523 jauns raksts....... 4493712 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ena Blita | vārds_orig = ''Ann Blyth'' | attēls = Ann Blyth MS452.jpg | komentārs = Ena Blita 1952. gadā | dz vārds = Anne Marie Blythe | dz datums = {{dat|1927|8|16}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Mauntkisko|2s=Ņujorka (štats)}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2026|6|24|1927|8|16}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Rančo Santa Fe}} | nodarbošanās = aktrise, dziedātāja | darbības gadi = 1933–1985 | brāļi = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Ena Mārī Blita''' ({{val|en|Anne Marie Blythe}}; dzimusi {{dat|1927|8|16}}, mirusi {{dat|2026|6|24}}), profesionāli pazīstama kā '''Ena Blita''' (''Ann Blyth''), bija [[amerikāņi|amerikāņu]] aktrise un dziedātāja, kuras karjera ilga piecas desmitgades. Viņa savu karjeru sāka jau bērnībā piedaloties radio raidījumos, pirms pārgāja uz [[brodvejas teātris|Brodveju]], kur piedalījās [[Liliana Helmane|Lilianas Helmanes]] lugā ''Watch on the Rhine'' (1941–1942). Blita 1940. gados parakstīja līgumu ar ''[[Universal Pictures|Universal Studios]]'' un debitēja filmā ''Chip Off the Old Block'' (1944), kam sekoja virkne muzikālu komēdiju. Viņas izrāviena loma bija filmā ''[[Mildred Pierce (filma)|Mildred Pierce]]'' (1945), kur viņa filmējās kopā ar [[Džoana Kroforda|Džoanu Krofordu]], un par ko saņēma nomināciju [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]". Blita daudz filmējās kino 1940. un 1950. gados, piedaloties tādās ievērojamās filmās kā ''[[Brute Force]]'' (1947) un ''[[Mr. Peabody and the Mermaid]]'' (1948). Vēlāk viņa parakstīja līgumu ar ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'', kur piedalījās mūziklos un citās studijas filmās, tostarp "[[Lielais Karūzo]]" (''The Great Caruso'', 1951), ''[[The Student Prince]]'' (1954) un ''[[The King's Thief]]'' (1955). Viņas pēdējā kino loma bija filmā ''[[The Helen Morgan Story]]'' (1957). Pēc pārejas uz teātri un televīziju 1950. gadu beigās viņa piedalījās tādās izrādēs kā ''[[The King and I]]'' un piedalījās tādos seriālos kā "[[Krēslas zona]]" un "[[Noziegumam pa pēdām]]" (''Murder, She Wrote''). Blita beidza aktrises karjeru 1985. gadā. Savas nāves brīdī Blita bija visilgāk dzīvojusī Kinoakadēmijas balvas nominante un viena no pēdējām izdzīvojušajām [[Klasiskais Holivudas kino|Holivudas zelta laikmeta]] zvaigznēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Film Notes: MILDRED PIERCE {{!}} Yale University Library |url=https://web.library.yale.edu/film/notes/fn00122?utm_source=PANTHEON_STRIPPED |access-date=2026-07-02 |website=web.library.yale.edu}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Edel |first=Victoria |date=June 25, 2026 |title=Ann Blyth, Mildred Pierce Oscar Nominee, Dies at 98: Report |url=https://people.com/ann-blyth-death-mildred-pierce-8623816?utm_source=chatgpt.com |website=People}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Blita, Ena}} [[Kategorija:1927. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] mscy6n63wy7cwn23g33cofcyit6ymvh 4493716 4493712 2026-07-12T08:16:10Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Ena Blita]] uz [[Ena Blaita]]: atveide..... 4493712 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ena Blita | vārds_orig = ''Ann Blyth'' | attēls = Ann Blyth MS452.jpg | komentārs = Ena Blita 1952. gadā | dz vārds = Anne Marie Blythe | dz datums = {{dat|1927|8|16}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Mauntkisko|2s=Ņujorka (štats)}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2026|6|24|1927|8|16}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Rančo Santa Fe}} | nodarbošanās = aktrise, dziedātāja | darbības gadi = 1933–1985 | brāļi = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Ena Mārī Blita''' ({{val|en|Anne Marie Blythe}}; dzimusi {{dat|1927|8|16}}, mirusi {{dat|2026|6|24}}), profesionāli pazīstama kā '''Ena Blita''' (''Ann Blyth''), bija [[amerikāņi|amerikāņu]] aktrise un dziedātāja, kuras karjera ilga piecas desmitgades. Viņa savu karjeru sāka jau bērnībā piedaloties radio raidījumos, pirms pārgāja uz [[brodvejas teātris|Brodveju]], kur piedalījās [[Liliana Helmane|Lilianas Helmanes]] lugā ''Watch on the Rhine'' (1941–1942). Blita 1940. gados parakstīja līgumu ar ''[[Universal Pictures|Universal Studios]]'' un debitēja filmā ''Chip Off the Old Block'' (1944), kam sekoja virkne muzikālu komēdiju. Viņas izrāviena loma bija filmā ''[[Mildred Pierce (filma)|Mildred Pierce]]'' (1945), kur viņa filmējās kopā ar [[Džoana Kroforda|Džoanu Krofordu]], un par ko saņēma nomināciju [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]". Blita daudz filmējās kino 1940. un 1950. gados, piedaloties tādās ievērojamās filmās kā ''[[Brute Force]]'' (1947) un ''[[Mr. Peabody and the Mermaid]]'' (1948). Vēlāk viņa parakstīja līgumu ar ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'', kur piedalījās mūziklos un citās studijas filmās, tostarp "[[Lielais Karūzo]]" (''The Great Caruso'', 1951), ''[[The Student Prince]]'' (1954) un ''[[The King's Thief]]'' (1955). Viņas pēdējā kino loma bija filmā ''[[The Helen Morgan Story]]'' (1957). Pēc pārejas uz teātri un televīziju 1950. gadu beigās viņa piedalījās tādās izrādēs kā ''[[The King and I]]'' un piedalījās tādos seriālos kā "[[Krēslas zona]]" un "[[Noziegumam pa pēdām]]" (''Murder, She Wrote''). Blita beidza aktrises karjeru 1985. gadā. Savas nāves brīdī Blita bija visilgāk dzīvojusī Kinoakadēmijas balvas nominante un viena no pēdējām izdzīvojušajām [[Klasiskais Holivudas kino|Holivudas zelta laikmeta]] zvaigznēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Film Notes: MILDRED PIERCE {{!}} Yale University Library |url=https://web.library.yale.edu/film/notes/fn00122?utm_source=PANTHEON_STRIPPED |access-date=2026-07-02 |website=web.library.yale.edu}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Edel |first=Victoria |date=June 25, 2026 |title=Ann Blyth, Mildred Pierce Oscar Nominee, Dies at 98: Report |url=https://people.com/ann-blyth-death-mildred-pierce-8623816?utm_source=chatgpt.com |website=People}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Blita, Ena}} [[Kategorija:1927. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] mscy6n63wy7cwn23g33cofcyit6ymvh 4493718 4493716 2026-07-12T08:17:02Z Baisulis 11523 atveide..... 4493718 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ena Blaita | vārds_orig = ''Ann Blyth'' | attēls = Ann Blyth MS452.jpg | komentārs = Ena Blaita 1952. gadā | dz vārds = Anne Marie Blythe | dz datums = {{dat|1927|8|16}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Mauntkisko|2s=Ņujorka (štats)}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2026|6|24|1927|8|16}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Rančo Santa Fe}} | nodarbošanās = aktrise, dziedātāja | darbības gadi = 1933–1985 | brāļi = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Ena Mārī Blaita''' ({{val|en|Anne Marie Blythe}}; dzimusi {{dat|1927|8|16}}, mirusi {{dat|2026|6|24}}), profesionāli pazīstama kā '''Ena Blaita''' (''Ann Blyth''), bija [[amerikāņi|amerikāņu]] aktrise un dziedātāja, kuras karjera ilga piecas desmitgades. Viņa savu karjeru sāka jau bērnībā piedaloties radio raidījumos, pirms pārgāja uz [[brodvejas teātris|Brodveju]], kur piedalījās [[Liliana Helmane|Lilianas Helmanes]] lugā ''Watch on the Rhine'' (1941–1942). Blaita 1940. gados parakstīja līgumu ar ''[[Universal Pictures|Universal Studios]]'' un debitēja filmā ''Chip Off the Old Block'' (1944), kam sekoja virkne muzikālu komēdiju. Viņas izrāviena loma bija filmā ''[[Mildred Pierce (filma)|Mildred Pierce]]'' (1945), kur viņa filmējās kopā ar [[Džoana Kroforda|Džoanu Krofordu]], un par ko saņēma nomināciju [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]". Blaita daudz filmējās kino 1940. un 1950. gados, piedaloties tādās ievērojamās filmās kā ''[[Brute Force]]'' (1947) un ''[[Mr. Peabody and the Mermaid]]'' (1948). Vēlāk viņa parakstīja līgumu ar ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'', kur piedalījās mūziklos un citās studijas filmās, tostarp "[[Lielais Karūzo]]" (''The Great Caruso'', 1951), ''[[The Student Prince]]'' (1954) un ''[[The King's Thief]]'' (1955). Viņas pēdējā kino loma bija filmā ''[[The Helen Morgan Story]]'' (1957). Pēc pārejas uz teātri un televīziju 1950. gadu beigās viņa piedalījās tādās izrādēs kā ''[[The King and I]]'' un piedalījās tādos seriālos kā "[[Krēslas zona]]" un "[[Noziegumam pa pēdām]]" (''Murder, She Wrote''). Blaita beidza aktrises karjeru 1985. gadā. Savas nāves brīdī Blaita bija visilgāk dzīvojusī Kinoakadēmijas balvas nominante un viena no pēdējām izdzīvojušajām [[Klasiskais Holivudas kino|Holivudas zelta laikmeta]] zvaigznēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Film Notes: MILDRED PIERCE {{!}} Yale University Library |url=https://web.library.yale.edu/film/notes/fn00122?utm_source=PANTHEON_STRIPPED |access-date=2026-07-02 |website=web.library.yale.edu}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Edel |first=Victoria |date=June 25, 2026 |title=Ann Blyth, Mildred Pierce Oscar Nominee, Dies at 98: Report |url=https://people.com/ann-blyth-death-mildred-pierce-8623816?utm_source=chatgpt.com |website=People}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Blaita, Ena}} [[Kategorija:1927. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] eok9f84f2s0jo13biry3k3tlu9qtci2 Ann Blyth 0 635568 4493713 2026-07-12T08:11:44Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Ena Blita]] 4493713 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ena Blita]] smj20o453ymem35eh6acmceoiepmyp3 4493721 4493713 2026-07-12T08:18:17Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Ena Blita]] uz [[Ena Blaita]] 4493721 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ena Blaita]] 1pyqryx3x7nsujqnfcgcd0ttdh708yo Ena Blita 0 635570 4493717 2026-07-12T08:16:10Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Ena Blita]] uz [[Ena Blaita]]: atveide..... 4493717 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ena Blaita]] 1pyqryx3x7nsujqnfcgcd0ttdh708yo Prestonas kauja (1715) 0 635571 4493726 2026-07-12T08:30:03Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Infobox military conflict |conflict = Prestonas kauja (1715) |partof = [[1715. gada jakobītu sacelšanās]] |image = File:Hardwick(1857) p2.090 - Map of Preston as it was in 1774.jpg |image_size = 300px |caption = 18. gadsimta [[Prestona]]s karte |date = 1715. gada 9.–14. novembrī |place = [[Prestona]] |coordinates = |map_type = |map_relief = |latitude = |longitude = |map_size = |map_caption = |map_label = |territory = |res... 4493726 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict |conflict = Prestonas kauja (1715) |partof = [[1715. gada jakobītu sacelšanās]] |image = File:Hardwick(1857) p2.090 - Map of Preston as it was in 1774.jpg |image_size = 300px |caption = 18. gadsimta [[Prestona]]s karte |date = 1715. gada 9.–14. novembrī |place = [[Prestona]] |coordinates = |map_type = |map_relief = |latitude = |longitude = |map_size = |map_caption = |map_label = |territory = |result = Valdības spēku uzvara |status = |combatant1 = [[Attēls:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Lielbritānijas Karaliste]] |combatant2 = {{flagicon image|Jacobite Standard 1715.svg}} [[Jakobīti]] |commander1 = [[Attēls:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Čārlzs Vilss]] <br>[[Attēls:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Džordžs Kārpenters]] |commander2 = {{flagicon image|Jacobite Standard 1715.svg}} [[Viljams Makintošs]] <br> {{flagicon image|Jacobite Standard 1715.svg}} [[Viljams Maksvels]] <br> {{flagicon image|Jacobite Standard 1715.svg}} [[Džeimss Redklifs|Lords Derventvoters]] <br> {{flagicon image|Jacobite Standard 1715.svg}} [[Tomass Forsters]] <br> {{flagicon image|Jacobite Standard 1715.svg}} [[Henrijs Oksburgs]] |strength1 = 2500–3000 |strength2 = 1700 |casualties1 = 300 nogalināti vai ievainoti |casualties2 = 17 nogalināti <br /> 25 ievainoti <br> 1468 sagūstīti |campaignbox = }} '''Prestonas kauja (1715. gada 9.–14. novembris)''' bija pēdējā [[1715. gada jakobītu sacelšanās]] sadursme, kuras mērķis bija panākt, lai Džeimss Frānsiss Edvards Stjuarts tiktu iecelts Lielbritānijas tronī [[Džordžs I|Džordža I]] vietā. Pēc divu dienu ielu cīņām [[Prestona|Prestonā]] jakobītu komandieris [[Tomass Forsters]] padevās ģenerāļa [[Čārlzs Vilss|Čārlza Vilsa]] vadītajam valdības karaspēkam. Iespējams, ka tā bija pēdējā kauja, kas tika izcīnīta uz [[Anglija]]s zemes. == Kauja == 1715. gada rudenī jakobītu spēki, kas atbalstīja Džeimsu Stjuartu, iebruka Anglijā no [[Skotija]]s. Pa ceļam tie pieauga apjomā, piesaistot troņa pretendenta atbalstītājus, tāpēc līdz novembra sākumam, kad nemiernieki sasniedza Prestonu [[Lankašīra|Lankašīrā]], to skaits bija aptuveni četri tūkstoši. Viņu komandieris bija Tomass Forsters, [[Nortumberlenda]]s muižnieks ar minimālu militāro pieredzi; viņš savu amatu bija ieguvis tikai tāpēc, ka bija protestants. Uzzinot par valdības ģenerāļa Čārlza Vilsa tuvošanos ar sešiem pulkiem, viņš pameta spēcīgu pozīciju Riblbridžā, pusjūdzes attālumā no Prestonas, un ieņēma aizsardzības pozīcijas pilsētā, tādējādi pieļaujot nopietnu kļūdu. Jakobīti aizbarikādēja Prestonas galvenās ielas. Ar šauteņu uguni no barikādēm un māju logiem viņi atvairīja sākotnējo ienaidnieka uzbrukumu, nodarot tam lielus zaudējumus. Tad Vilss pavēlēja savai armijai aizdedzināt pilsētu, cerot, ka liesmas izplatīsies uz nemiernieku pozīcijām. Naktī daudzi jakobīti pameta Prestonu. 13. novembrī Vilss saņēma pastiprinājumus no [[Ņūkāsla]]s Džordža Kārpentera vadībā un spēja ielenkt pilsētu. Nemiernieku zaudējumi bija relatīvi nelieli, taču viņu situācija bija kļuvusi bezcerīga, un pulkvedis Henrijs Oksburgs ieteica Forsteram vienoties par nosacītu padošanos. Viņu atbalstīja angļu dižciltīgais Džeimss Redklifs, 3. Derventvoteras grāfs. Uzzinot par to, skoti devās ielās, draudot ar atriebību visiem, kas atbalstīs kapitulāciju. Neskatoties uz to, 14. novembra rītā Forsters piekrita padoties bez nosacījumiem. Vilss atbildēja, ka pieņems šo piedāvājumu tikai tad, ja tas attieksies arī uz skotiem, un pēc apspriešanas viņi tam piekrita.<ref>Lenman B. The Jacobite Risings in Britain, 1689—1746. Methuen, 1980. P. 124—125.</ref> [[File:Engraving of James Radclyffe, 3rd Earl of Derwentwater (cropped).jpg|thumb|Džeimss Redklifs|left]] Beigās padevās 1468 jakobīti (no kuriem 463 bija angļi). Džordžs Setons, 5. Vintonas grāfs, Viljams Gordons, 6. vikonts Kenmūrs, Viljams Maksvels, 5. Nitsdeilas grāfs, Džeimss Redklifs, 3. Derventvoteras grāfs, un Viljams Marejs, 2. lords Nairns, bija starp ieslodzītajiem, kuriem vēlāk tika piespriests [[nāvessods]] par nodevību, taču Vintonam un Nitsdeilam izdevās izbēgt no [[Tauers|Tauera]] cietuma. Pēriem tika nocirstas galvas Tauera kalnā, bet pulkvedis Oksburgs tika pakārts, uzšķērsts un sacirsts četrās daļās. Visi izdzīvojušie ieslodzītie, izņemot Makgregorus, tika apžēloti 1717. gadā. [[File:Sir Charles Wills Simon (cropped).jpg|thumb|Sers Čārlzs Vilss]] Septiņpadsmit jakobīti tika nogalināti un divdesmit pieci ievainoti. Valdības karavīru upuru skaits bija gandrīz 300 nogalināto un ievainoto.<ref>The best discussion of this is by the historian and military expert J. Baynes in his ''The Jacobite Rising of 1715'' (1970), pp. 126–127.</ref> No parastajiem augstienes [[skoti|skotu]] klanu vīriem, kas tika sagūstīti Prestonas kaujā, daudzi tika [[deportācija|deportēti]] uz [[Amerika|Ameriku]].<ref>[http://www.myclan.com/clans/MacKintosh_83/default.php Mackintosh] {{webarchive |url=https://web.archive.org/web/20070319213409/http://www.myclan.com/clans/MacKintosh_83/default.php |date=19 March 2007 }} at myclan.com</ref> == Pēdējā kauja Anglijas zemē == Prestonas kauja bieži tiek uzskatīta par pēdējo Anglijas zemē notikušo kauju, taču tas ir atkarīgs no "[[kauja]]s" definīcijas, kurai ir dažādas interpretācijas. Prestonas kauja bija drīzāk [[aplenkums|aplenkuma]], nevis sīva kauja, tāpēc 1685. gadā notikušā [[Sedžmūras kauja]] arī pretendē uz pēdējās kaujas titulu, tāpat kā sadursme Kliftona tīrelī netālu no Penritas [[Kambrija|Kambrijā]] 1745. gada 18. decembrī "Četrdesmit piecu" jakobītu sacelšanās laikā. Tomēr Prestonas kaujas laikā ielās visā pilsētā notika daudz mežonīgu cīņu, daudz vairāk nekā vairumā aplenkumu. Tā bija tikpat liela kauja kā, piemēram, [[Sentalbansas kauja]] (1455) [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Rožu karos]], kas arī notika pilsētas ielās, bet parasti tiek uzskatīta par kauju, nevis aplenkumu, tāpat kā 1688. gada [[Redingas kauja]]. Un arī [[Bosendenas meža kauja]], kas notika 1838. gada 31. maijā, ir daudz vēlāka kauja. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{cite book |first=J. |last=Baynes |title=The Jacobite Rising of 1715 |date=1970 |pages=126–127 }} * {{cite book|last1=Lenman|first1=Bruce|title=The Jacobite Risings in Britain, 1689-1746 |date=1980|publisher=Methuen|isbn=0413396509}} == Ārējās saites == * [http://www.electricscotland.com/history/genhist/hist56.html Electric Scotland 1715] [[Kategorija:1715. gads]] [[Kategorija:Anglijas vēsture]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] 59izlfbhdqfbwutosk1irp1606gl8hy 4493728 4493726 2026-07-12T08:31:28Z ZANDMANIS 91184 /* Kauja */ 4493728 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict |conflict = Prestonas kauja (1715) |partof = [[1715. gada jakobītu sacelšanās]] |image = File:Hardwick(1857) p2.090 - Map of Preston as it was in 1774.jpg |image_size = 300px |caption = 18. gadsimta [[Prestona]]s karte |date = 1715. gada 9.–14. novembrī |place = [[Prestona]] |coordinates = |map_type = |map_relief = |latitude = |longitude = |map_size = |map_caption = |map_label = |territory = |result = Valdības spēku uzvara |status = |combatant1 = [[Attēls:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Lielbritānijas Karaliste]] |combatant2 = {{flagicon image|Jacobite Standard 1715.svg}} [[Jakobīti]] |commander1 = [[Attēls:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Čārlzs Vilss]] <br>[[Attēls:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Džordžs Kārpenters]] |commander2 = {{flagicon image|Jacobite Standard 1715.svg}} [[Viljams Makintošs]] <br> {{flagicon image|Jacobite Standard 1715.svg}} [[Viljams Maksvels]] <br> {{flagicon image|Jacobite Standard 1715.svg}} [[Džeimss Redklifs|Lords Derventvoters]] <br> {{flagicon image|Jacobite Standard 1715.svg}} [[Tomass Forsters]] <br> {{flagicon image|Jacobite Standard 1715.svg}} [[Henrijs Oksburgs]] |strength1 = 2500–3000 |strength2 = 1700 |casualties1 = 300 nogalināti vai ievainoti |casualties2 = 17 nogalināti <br /> 25 ievainoti <br> 1468 sagūstīti |campaignbox = }} '''Prestonas kauja (1715. gada 9.–14. novembris)''' bija pēdējā [[1715. gada jakobītu sacelšanās]] sadursme, kuras mērķis bija panākt, lai Džeimss Frānsiss Edvards Stjuarts tiktu iecelts Lielbritānijas tronī [[Džordžs I|Džordža I]] vietā. Pēc divu dienu ielu cīņām [[Prestona|Prestonā]] jakobītu komandieris [[Tomass Forsters]] padevās ģenerāļa [[Čārlzs Vilss|Čārlza Vilsa]] vadītajam valdības karaspēkam. Iespējams, ka tā bija pēdējā kauja, kas tika izcīnīta uz [[Anglija]]s zemes. == Kauja == 1715. gada rudenī jakobītu spēki, kas atbalstīja Džeimsu Stjuartu, iebruka Anglijā no [[Skotija]]s. Pa ceļam tie pieauga apjomā, piesaistot troņa pretendenta atbalstītājus, tāpēc līdz novembra sākumam, kad nemiernieki sasniedza Prestonu [[Lankašīra|Lankašīrā]], to skaits bija aptuveni četri tūkstoši. Viņu komandieris bija Tomass Forsters, [[Nortamberlenda]]s muižnieks ar minimālu militāro pieredzi; viņš savu amatu bija ieguvis tikai tāpēc, ka bija protestants. Uzzinot par valdības ģenerāļa Čārlza Vilsa tuvošanos ar sešiem pulkiem, viņš pameta spēcīgu pozīciju Riblbridžā, pusjūdzes attālumā no Prestonas, un ieņēma aizsardzības pozīcijas pilsētā, tādējādi pieļaujot nopietnu kļūdu. Jakobīti aizbarikādēja Prestonas galvenās ielas. Ar šauteņu uguni no barikādēm un māju logiem viņi atvairīja sākotnējo ienaidnieka uzbrukumu, nodarot tam lielus zaudējumus. Tad Vilss pavēlēja savai armijai aizdedzināt pilsētu, cerot, ka liesmas izplatīsies uz nemiernieku pozīcijām. Naktī daudzi jakobīti pameta Prestonu. 13. novembrī Vilss saņēma pastiprinājumus no [[Ņūkāsla]]s Džordža Kārpentera vadībā un spēja ielenkt pilsētu. Nemiernieku zaudējumi bija relatīvi nelieli, taču viņu situācija bija kļuvusi bezcerīga, un pulkvedis Henrijs Oksburgs ieteica Forsteram vienoties par nosacītu padošanos. Viņu atbalstīja angļu dižciltīgais Džeimss Redklifs, 3. Derventvoteras grāfs. Uzzinot par to, skoti devās ielās, draudot ar atriebību visiem, kas atbalstīs kapitulāciju. Neskatoties uz to, 14. novembra rītā Forsters piekrita padoties bez nosacījumiem. Vilss atbildēja, ka pieņems šo piedāvājumu tikai tad, ja tas attieksies arī uz skotiem, un pēc apspriešanas viņi tam piekrita.<ref>Lenman B. The Jacobite Risings in Britain, 1689—1746. Methuen, 1980. P. 124—125.</ref> [[File:Engraving of James Radclyffe, 3rd Earl of Derwentwater (cropped).jpg|thumb|Džeimss Redklifs|left]] Beigās padevās 1468 jakobīti (no kuriem 463 bija angļi). Džordžs Setons, 5. Vintonas grāfs, Viljams Gordons, 6. vikonts Kenmūrs, Viljams Maksvels, 5. Nitsdeilas grāfs, Džeimss Redklifs, 3. Derventvoteras grāfs, un Viljams Marejs, 2. lords Nairns, bija starp ieslodzītajiem, kuriem vēlāk tika piespriests [[nāvessods]] par nodevību, taču Vintonam un Nitsdeilam izdevās izbēgt no [[Tauers|Tauera]] cietuma. Pēriem tika nocirstas galvas Tauera kalnā, bet pulkvedis Oksburgs tika pakārts, uzšķērsts un sacirsts četrās daļās. Visi izdzīvojušie ieslodzītie, izņemot Makgregorus, tika apžēloti 1717. gadā. [[File:Sir Charles Wills Simon (cropped).jpg|thumb|Sers Čārlzs Vilss]] Septiņpadsmit jakobīti tika nogalināti un divdesmit pieci ievainoti. Valdības karavīru upuru skaits bija gandrīz 300 nogalināto un ievainoto.<ref>The best discussion of this is by the historian and military expert J. Baynes in his ''The Jacobite Rising of 1715'' (1970), pp. 126–127.</ref> No parastajiem augstienes [[skoti|skotu]] klanu vīriem, kas tika sagūstīti Prestonas kaujā, daudzi tika [[deportācija|deportēti]] uz [[Amerika|Ameriku]].<ref>[http://www.myclan.com/clans/MacKintosh_83/default.php Mackintosh] {{webarchive |url=https://web.archive.org/web/20070319213409/http://www.myclan.com/clans/MacKintosh_83/default.php |date=19 March 2007 }} at myclan.com</ref> == Pēdējā kauja Anglijas zemē == Prestonas kauja bieži tiek uzskatīta par pēdējo Anglijas zemē notikušo kauju, taču tas ir atkarīgs no "[[kauja]]s" definīcijas, kurai ir dažādas interpretācijas. Prestonas kauja bija drīzāk [[aplenkums|aplenkuma]], nevis sīva kauja, tāpēc 1685. gadā notikušā [[Sedžmūras kauja]] arī pretendē uz pēdējās kaujas titulu, tāpat kā sadursme Kliftona tīrelī netālu no Penritas [[Kambrija|Kambrijā]] 1745. gada 18. decembrī "Četrdesmit piecu" jakobītu sacelšanās laikā. Tomēr Prestonas kaujas laikā ielās visā pilsētā notika daudz mežonīgu cīņu, daudz vairāk nekā vairumā aplenkumu. Tā bija tikpat liela kauja kā, piemēram, [[Sentalbansas kauja]] (1455) [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Rožu karos]], kas arī notika pilsētas ielās, bet parasti tiek uzskatīta par kauju, nevis aplenkumu, tāpat kā 1688. gada [[Redingas kauja]]. Un arī [[Bosendenas meža kauja]], kas notika 1838. gada 31. maijā, ir daudz vēlāka kauja. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{cite book |first=J. |last=Baynes |title=The Jacobite Rising of 1715 |date=1970 |pages=126–127 }} * {{cite book|last1=Lenman|first1=Bruce|title=The Jacobite Risings in Britain, 1689-1746 |date=1980|publisher=Methuen|isbn=0413396509}} == Ārējās saites == * [http://www.electricscotland.com/history/genhist/hist56.html Electric Scotland 1715] [[Kategorija:1715. gads]] [[Kategorija:Anglijas vēsture]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] mk5s0kqu1s0d7mgr827uh2bg0u5c5q0 4493733 4493728 2026-07-12T08:37:25Z ZANDMANIS 91184 4493733 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict |conflict = Prestonas kauja (1715) |partof = [[1715. gada jakobītu sacelšanās]] |image = File:Hardwick(1857) p2.090 - Map of Preston as it was in 1774.jpg |image_size = 300px |caption = 18. gadsimta [[Prestona]]s karte |date = 1715. gada 9.–14. novembrī |place = [[Prestona]] |coordinates = {{Coord|53|45|14.4|N|2|42|3.6|W}} |map_type = Anglija#Lankašīra |map_relief = yes |latitude = |longitude = |map_size = |map_caption = |map_label = |territory = |result = Valdības spēku uzvara |status = |combatant1 = [[Attēls:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Lielbritānijas Karaliste]] |combatant2 = {{flagicon image|Jacobite Standard 1715.svg}} [[Jakobīti]] |commander1 = [[Attēls:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Čārlzs Vilss]] <br>[[Attēls:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Džordžs Kārpenters]] |commander2 = {{flagicon image|Jacobite Standard 1715.svg}} [[Viljams Makintošs]] <br> {{flagicon image|Jacobite Standard 1715.svg}} [[Viljams Maksvels]] <br> {{flagicon image|Jacobite Standard 1715.svg}} [[Džeimss Redklifs|Lords Derventvoters]] <br> {{flagicon image|Jacobite Standard 1715.svg}} [[Tomass Forsters]] <br> {{flagicon image|Jacobite Standard 1715.svg}} [[Henrijs Oksburgs]] |strength1 = 2500–3000 |strength2 = 1700 |casualties1 = 300 nogalināti vai ievainoti |casualties2 = 17 nogalināti <br /> 25 ievainoti <br> 1468 sagūstīti |campaignbox = }} '''Prestonas kauja (1715. gada 9.–14. novembris)''' bija pēdējā [[1715. gada jakobītu sacelšanās]] sadursme, kuras mērķis bija panākt, lai Džeimss Frānsiss Edvards Stjuarts tiktu iecelts Lielbritānijas tronī [[Džordžs I|Džordža I]] vietā. Pēc divu dienu ielu cīņām [[Prestona|Prestonā]] jakobītu komandieris [[Tomass Forsters]] padevās ģenerāļa [[Čārlzs Vilss|Čārlza Vilsa]] vadītajam valdības karaspēkam. Iespējams, ka tā bija pēdējā kauja, kas tika izcīnīta uz [[Anglija]]s zemes. == Kauja == 1715. gada rudenī jakobītu spēki, kas atbalstīja Džeimsu Stjuartu, iebruka Anglijā no [[Skotija]]s. Pa ceļam tie pieauga apjomā, piesaistot troņa pretendenta atbalstītājus, tāpēc līdz novembra sākumam, kad nemiernieki sasniedza Prestonu [[Lankašīra|Lankašīrā]], to skaits bija aptuveni četri tūkstoši. Viņu komandieris bija Tomass Forsters, [[Nortamberlenda]]s muižnieks ar minimālu militāro pieredzi; viņš savu amatu bija ieguvis tikai tāpēc, ka bija protestants. Uzzinot par valdības ģenerāļa Čārlza Vilsa tuvošanos ar sešiem pulkiem, viņš pameta spēcīgu pozīciju Riblbridžā, pusjūdzes attālumā no Prestonas, un ieņēma aizsardzības pozīcijas pilsētā, tādējādi pieļaujot nopietnu kļūdu. Jakobīti aizbarikādēja Prestonas galvenās ielas. Ar šauteņu uguni no barikādēm un māju logiem viņi atvairīja sākotnējo ienaidnieka uzbrukumu, nodarot tam lielus zaudējumus. Tad Vilss pavēlēja savai armijai aizdedzināt pilsētu, cerot, ka liesmas izplatīsies uz nemiernieku pozīcijām. Naktī daudzi jakobīti pameta Prestonu. 13. novembrī Vilss saņēma pastiprinājumus no [[Ņūkāsla]]s Džordža Kārpentera vadībā un spēja ielenkt pilsētu. Nemiernieku zaudējumi bija relatīvi nelieli, taču viņu situācija bija kļuvusi bezcerīga, un pulkvedis Henrijs Oksburgs ieteica Forsteram vienoties par nosacītu padošanos. Viņu atbalstīja angļu dižciltīgais Džeimss Redklifs, 3. Derventvoteras grāfs. Uzzinot par to, skoti devās ielās, draudot ar atriebību visiem, kas atbalstīs kapitulāciju. Neskatoties uz to, 14. novembra rītā Forsters piekrita padoties bez nosacījumiem. Vilss atbildēja, ka pieņems šo piedāvājumu tikai tad, ja tas attieksies arī uz skotiem, un pēc apspriešanas viņi tam piekrita.<ref>Lenman B. The Jacobite Risings in Britain, 1689—1746. Methuen, 1980. P. 124—125.</ref> [[File:Engraving of James Radclyffe, 3rd Earl of Derwentwater (cropped).jpg|thumb|Džeimss Redklifs|left]] Beigās padevās 1468 jakobīti (no kuriem 463 bija angļi). Džordžs Setons, 5. Vintonas grāfs, Viljams Gordons, 6. vikonts Kenmūrs, Viljams Maksvels, 5. Nitsdeilas grāfs, Džeimss Redklifs, 3. Derventvoteras grāfs, un Viljams Marejs, 2. lords Nairns, bija starp ieslodzītajiem, kuriem vēlāk tika piespriests [[nāvessods]] par nodevību, taču Vintonam un Nitsdeilam izdevās izbēgt no [[Tauers|Tauera]] cietuma. Pēriem tika nocirstas galvas Tauera kalnā, bet pulkvedis Oksburgs tika pakārts, uzšķērsts un sacirsts četrās daļās. Visi izdzīvojušie ieslodzītie, izņemot Makgregorus, tika apžēloti 1717. gadā. [[File:Sir Charles Wills Simon (cropped).jpg|thumb|Sers Čārlzs Vilss]] Septiņpadsmit jakobīti tika nogalināti un divdesmit pieci ievainoti. Valdības karavīru upuru skaits bija gandrīz 300 nogalināto un ievainoto.<ref>The best discussion of this is by the historian and military expert J. Baynes in his ''The Jacobite Rising of 1715'' (1970), pp. 126–127.</ref> No parastajiem augstienes [[skoti|skotu]] klanu vīriem, kas tika sagūstīti Prestonas kaujā, daudzi tika [[deportācija|deportēti]] uz [[Amerika|Ameriku]].<ref>[http://www.myclan.com/clans/MacKintosh_83/default.php Mackintosh] {{webarchive |url=https://web.archive.org/web/20070319213409/http://www.myclan.com/clans/MacKintosh_83/default.php |date=19 March 2007 }} at myclan.com</ref> == Pēdējā kauja Anglijas zemē == Prestonas kauja bieži tiek uzskatīta par pēdējo Anglijas zemē notikušo kauju, taču tas ir atkarīgs no "[[kauja]]s" definīcijas, kurai ir dažādas interpretācijas. Prestonas kauja bija drīzāk [[aplenkums|aplenkuma]], nevis sīva kauja, tāpēc 1685. gadā notikušā [[Sedžmūras kauja]] arī pretendē uz pēdējās kaujas titulu, tāpat kā sadursme Kliftona tīrelī netālu no Penritas [[Kambrija|Kambrijā]] 1745. gada 18. decembrī "Četrdesmit piecu" jakobītu sacelšanās laikā. Tomēr Prestonas kaujas laikā ielās visā pilsētā notika daudz mežonīgu cīņu, daudz vairāk nekā vairumā aplenkumu. Tā bija tikpat liela kauja kā, piemēram, [[Sentalbansas kauja]] (1455) [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Rožu karos]], kas arī notika pilsētas ielās, bet parasti tiek uzskatīta par kauju, nevis aplenkumu, tāpat kā 1688. gada [[Redingas kauja]]. Un arī [[Bosendenas meža kauja]], kas notika 1838. gada 31. maijā, ir daudz vēlāka kauja. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{cite book |first=J. |last=Baynes |title=The Jacobite Rising of 1715 |date=1970 |pages=126–127 }} * {{cite book|last1=Lenman|first1=Bruce|title=The Jacobite Risings in Britain, 1689-1746 |date=1980|publisher=Methuen|isbn=0413396509}} == Ārējās saites == * [http://www.electricscotland.com/history/genhist/hist56.html Electric Scotland 1715] [[Kategorija:1715. gads]] [[Kategorija:Anglijas vēsture]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] ljxteqt3eoo6wxa8i53pag1kvybci1b Ahmadšahs Durrānī 0 635572 4493735 2026-07-12T08:40:15Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par Afganistānas valdnieku 4493735 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste |name = Ahmadšahs Durrānī |name-orig = {{ara|احمد شاه دراني}} |image = Portrait of Ahmad-Shah Durrani. Mughal miniature. ca. 1757, Bibliothèque nationale de France (cropped).jpg |caption = |succession = [[Durrānī impērija]]s šahs |reign-start = [[1747. gads|1747]]. gada jūlijs |reign-end = [[1772. gads|1772]]. gada 16.–23. oktobris |coronation = |predecessor = [[Nādiršahs Afšārs]] |successor = [[Timuršahs Durrānī]] |heir = |reg-type = |regent = |spouse = |issue = |house = [[Durrānī dinastija]] |full name = |father = |mother = |birth_date = ap [[1722. gads|1722]]. gadu |birth_place = [[Herāta]], [[Herātas sultanāts]] (tagad {{AFG}}) vai [[Multāna]], [[Mogulu impērija]] (tagad {{PAK}}) |death_date = [[1772. gads|1772]]. gada 16.–23. oktobrī |death_place = {{flagicon image|Flag of the Durrani Kingdom.svg}} [[Marufa]], [[Durrānī impērija]] (tagad {{AFG}}) |signature = |religion = }} '''Ahmadšahs Durrānī''' ({{val|ps|احمد شاه دراني}}, ''Ahmad Šāh Durrāni'', {{izrunā|ʔäh.mäd̪ ʃɑ(h) d̪u(ɾ).ɾɑ.ni}}; {{val|fa|احمدشاه درانی}}, ''Ahmad Shāh Durrānī''), īstajā vārdā '''Ahmadhahs Abdālī''' (dzimis ap [[1722. gads|1722]]. gadu, miris [[1772. gads|1772]]. gada 16.–23. oktobrī) bija [[puštuni|puštunu]] izcelsmes afgāņu [[valdnieks]], [[karavadonis]], [[Durrānī dinastija]]s un [[Durrānī impērija]]s dibinātājs. Viņš valdīja no [[1747. gads|1747]]. gada līdz savai nāvei un tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajām personībām [[Afganistānas vēsture|Afganistānas vēsturē]]. Pēc persiešu valdnieka [[Nādiršahs Afšārs|Nādiršaha Afšāra]] nāves 1747. gadā [[Kandahāra|Kandahārā]] Ahmadšahs tika ievēlēts par afgāņu cilšu valdnieku un nostiprināja savu varu, apvienojot vairākas afgāņu ciltis. Viņa izveidotā Durrānī impērija kļuva par vienu no nozīmīgākajām 18. gadsimta politiskajām un militārajām varām reģionā, aptverot lielu daļu mūsdienu [[Afganistāna]]s un [[Pakistāna]]s, [[Irāna]]s austrumu apgabalus, [[Horāsāna|Horāsānu]], kā arī teritorijas [[Ziemeļindija|Ziemeļindijā]]. Ahmadšaha Durrānī nozīme saistīta ar afgāņu cilšu politisku apvienošanu, neatkarīgas [[valsts|valsts]] izveidi un Kandahāras, vēlāk arī [[Kabula]]s, nozīmes nostiprināšanu Afganistānas valstiskuma attīstībā. Viņa dibinātā impērija bieži tiek uzskatīta par modernās Afganistānas valstiskuma sākumpunktu, tādēļ Afganistānas vēsturiskajā tradīcijā Ahmadšahs Durrānī nereti tiek dēvēts par “Afganistānas tēvu”. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Afganistāna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1722. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1772. gadā mirušie]] [[Kategorija:Afganistānas cilvēki]] 3q4o7poiugpg1ttakjlz7xcb5y700l2 4493743 4493735 2026-07-12T08:44:19Z Treisijs 347 4493743 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste |name = Ahmadšahs Durrānī |name-orig = {{ara|احمد شاه دراني}} |image = Portrait of Ahmad-Shah Durrani. Mughal miniature. ca. 1757, Bibliothèque nationale de France (cropped).jpg |caption = |succession = [[Durrānī impērija]]s šahs |reign-start = [[1747. gads|1747]]. gada jūlijs |reign-end = [[1772. gads|1772]]. gada 16.–23. oktobris |coronation = |predecessor = [[Nādiršahs Afšārs]] |successor = [[Timuršahs Durrānī]] |heir = |reg-type = |regent = |spouse = |issue = |house = [[Durrānī dinastija]] |full name = |father = |mother = |birth_date = ap [[1722. gads|1722]]. gadu |birth_place = [[Herāta]], [[Herātas sultanāts]] (tagad {{AFG}}) vai [[Multāna]], [[Mogulu impērija]] (tagad {{PAK}}) |death_date = [[1772. gads|1772]]. gada 16.–23. oktobrī |death_place = {{flagicon image|Flag of the Durrani Kingdom.svg}} [[Marufa]], [[Durrānī impērija]] (tagad {{AFG}}) |signature = |religion = }} '''Ahmadšahs Durrānī''' ({{val|ps|احمد شاه دراني}}, ''Ahmad Šāh Durrāni'', {{izrunā|ʔäh.mäd̪ ʃɑ(h) d̪u(ɾ).ɾɑ.ni}}; {{val|fa|احمدشاه درانی}}, ''Ahmad Shāh Durrānī''), īstajā vārdā '''Ahmadhans Abdālī''' (dzimis ap [[1722. gads|1722]]. gadu, miris [[1772. gads|1772]]. gada 16.–23. oktobrī) bija [[puštuni|puštunu]] izcelsmes afgāņu [[valdnieks]], [[karavadonis]], [[Durrānī dinastija]]s un [[Durrānī impērija]]s dibinātājs. Viņš valdīja no [[1747. gads|1747]]. gada līdz savai nāvei un tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajām personībām [[Afganistānas vēsture|Afganistānas vēsturē]]. Pēc persiešu valdnieka [[Nādiršahs Afšārs|Nādiršaha Afšāra]] nāves 1747. gadā [[Kandahāra|Kandahārā]] Ahmadšahs tika ievēlēts par afgāņu cilšu valdnieku un nostiprināja savu varu, apvienojot vairākas afgāņu ciltis. Viņa izveidotā Durrānī impērija kļuva par vienu no nozīmīgākajām 18. gadsimta politiskajām un militārajām varām reģionā, aptverot lielu daļu mūsdienu [[Afganistāna]]s un [[Pakistāna]]s, [[Irāna]]s austrumu apgabalus, [[Horāsāna|Horāsānu]], kā arī teritorijas [[Ziemeļindija|Ziemeļindijā]]. Ahmadšaha Durrānī nozīme saistīta ar afgāņu cilšu politisku apvienošanu, neatkarīgas [[valsts|valsts]] izveidi un Kandahāras, vēlāk arī [[Kabula]]s, nozīmes nostiprināšanu Afganistānas valstiskuma attīstībā. Viņa dibinātā impērija bieži tiek uzskatīta par modernās Afganistānas valstiskuma sākumpunktu, tādēļ Afganistānas vēsturiskajā tradīcijā Ahmadšahs Durrānī nereti tiek dēvēts par “Afganistānas tēvu”. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Afganistāna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1722. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1772. gadā mirušie]] [[Kategorija:Afganistānas cilvēki]] isfgzwbjsk8w1cn2mj28ro4fzalwtj0 Ahmedšahs Durrānī 0 635573 4493736 2026-07-12T08:41:01Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ahmadšahs Durrānī]] 4493736 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ahmadšahs Durrānī]] 6wwq0xcq6574depejdwnhluxahwiofk Ahmadšahs Durrāni 0 635574 4493738 2026-07-12T08:41:20Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ahmadšahs Durrānī]] 4493738 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ahmadšahs Durrānī]] 6wwq0xcq6574depejdwnhluxahwiofk Ahmedšahs Durani 0 635575 4493739 2026-07-12T08:41:32Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ahmadšahs Durrānī]] 4493739 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ahmadšahs Durrānī]] 6wwq0xcq6574depejdwnhluxahwiofk Ahmadšahs Abdalī 0 635576 4493740 2026-07-12T08:42:02Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ahmadšahs Durrānī]] 4493740 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ahmadšahs Durrānī]] 6wwq0xcq6574depejdwnhluxahwiofk Ahmadšahs Durani 0 635577 4493741 2026-07-12T08:43:07Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ahmadšahs Durrānī]] 4493741 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ahmadšahs Durrānī]] 6wwq0xcq6574depejdwnhluxahwiofk Ahmadšahs Durrani 0 635578 4493742 2026-07-12T08:43:38Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ahmadšahs Durrānī]] 4493742 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ahmadšahs Durrānī]] 6wwq0xcq6574depejdwnhluxahwiofk Ahmadhans Abdālī 0 635579 4493744 2026-07-12T08:44:40Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ahmadšahs Durrānī]] 4493744 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ahmadšahs Durrānī]] 6wwq0xcq6574depejdwnhluxahwiofk Livingstona (Skotija) 0 635580 4493749 2026-07-12T08:57:06Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Livingstona | official_name = ''Livingston''<br/>''Baile Dhunlèibhe'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Livingston Tow... 4493749 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Livingstona | official_name = ''Livingston''<br/>''Baile Dhunlèibhe'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Livingston Town centre.jpg | image2 = Livingston Old Kirk - Geograph-1242071-by-Jim-Smillie.jpg | image3 = Livingston Sculpture.JPG | image4 = }} | image_caption = Pilsētas centrs; Livingstonas Vecā baznīca; Skulptūra pilsētas centrā | image_flag = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Skotija#Rietumlotjana#Lielbritānija | latd = 55| latm = 53| lats =21 | latNS = N | longd = 03| longm = 31| longs =21 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Skotija]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Rietumlotjana]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 56840 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = EH53, EH54 | website = | footnotes = }} '''Livingstona''' ({{val|en|Livingston}}, {{val|sco|Leivinstoun}}, {{val|gd|Baile Dhunlèibhe}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s centrālajā daļā, [[Rietumlotjana]]s apgabala administratīvais centrs un pēc iedzīvotāju skaita septītā lielākā apdzīvotā vieta Skotijā. Tā atrodas Amondas upes ielejā, aptuveni 25 kilometrus uz rietumiem no galvaspilsētas [[Edinburga]]s un 48 kilometrus uz austrumiem no [[Glāzgova]]s. == Vēsture == Livingstona ir viena no piecām pēc Otrā pasaules kara plānotajām Skotijas "jaunajām pilsētām" (''new towns''), kuras būvniecība tika uzsākta 1962. gadā saskaņā ar īpašu valdības rīkojumu. Pilsētas izveides primārais mērķis bija atslogot pārapdzīvoto un industriāli smago Glāzgovu, kā arī radīt jaunu un modernu reģionālo saimniecības centru. Nosaukums tika aizgūts no nelielā Livingstona ciema, kas atradās netālu no topošās lielpilsētas būvlaukuma un kura pirmsākumi meklējami jau 12. gadsimtā. Pirms jaunās pilsētas celtniecības reģionā dominēja lauksaimniecība un degslānekļa ieguves rūpniecība, taču līdz ar pilsētas attīstību apkārtne pilnībā mainījās. 20. gadsimta 70. un 80. gados Livingstona piesaistīja milzīgas investīcijas augsto tehnoloģiju un elektronikas nozarē, kļūstot par vienu no galvenajiem tā dēvētās "Silīcija upeslejas" (''Silicon Glen'') balstiem. Šeit savas ražotnes atvēra vairāki globāli tehnoloģiju uzņēmumi. == Saimniecība un pilsētvide == Mūsdienās Livingstona ir zaudējusi daļu no savas kādreizējās elektronikas ražošanas bāzes, taču tā ir veiksmīgi pārorientējusies uz pakalpojumu sektoru, mazumtirdzniecību, farmāciju un loģistiku. Pilsēta ir kļuvusi par vienu no lielākajiem tirdzniecības centriem visā Skotijā — tajā atrodas milzīgi iepirkšanās kompleksi un autleti (''The Centre'' un ''Livingston Designer Outlet''), kas piesaista apmeklētājus no visas valsts centrālās daļas. Pilsētbūvnieciski Livingstona krasi atšķiras no tradicionālajām Skotijas pilsētām. Tajā ir nodalīti dzīvojamie rajoni no rūpnieciskajām un komerciālajām zonām, izveidots plašs gājēju un velosipēdistu celiņu tīkls, un satiksme pamatā tiek organizēta pa lieliem autoceļiem ar apļveida krustojumiem. Pilsētā ir arī daudz zaļo zonu un parku, kas saglabāti gar Amondas upes krastiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] 3r93617n6fzwr9hj2r9kdvnv7j23wlq Leivinstoun 0 635581 4493751 2026-07-12T08:57:50Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Livingstona (Skotija)]] 4493751 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Livingstona (Skotija)]] 5d6g9hq0a1kqm9l9odaa7gguotmgid5 Baile Dhunlèibhe 0 635582 4493752 2026-07-12T08:58:06Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Livingstona (Skotija)]] 4493752 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Livingstona (Skotija)]] 5d6g9hq0a1kqm9l9odaa7gguotmgid5 Dalībnieka diskusija:Reinis c 3 635583 4493765 2026-07-12T10:18:23Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4493765 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Reinis c}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 13.18 (EEST) qm8sgttarim190ktxkzueem966oicpv Lindsey Graham 0 635584 4493777 2026-07-12T10:52:42Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Lindsijs Greiems]] 4493777 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Lindsijs Greiems]] 8lb4i4fish6iudjngl6z3imz5qql7hp Majotas karogs 0 635585 4493785 2026-07-12T11:16:07Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Karoga infokaste | Name = Majotas | Article = | Type = Teritorijas karogs | Image = Flag of Mayotte.svg | Nickname = | Morenicks = | Use = 111111 | Symbol = | Proportion = 2:3 | Adoption = nav oficiāli noteikts | Design = balts karogs ar Majotas ģerboni centrā | Designer = nav zināms }} '''Majotas karogs''' ir viens no [[Majota]]s simboliem. Visbiežāk lietotais karogs sastāv no balta fona, kura centrā atrodas Majotas ģerbonis. Virs ģerboņa ir uzraksts ''MAYOTTE... 4493785 wikitext text/x-wiki {{Karoga infokaste | Name = Majotas | Article = | Type = Teritorijas karogs | Image = Flag of Mayotte.svg | Nickname = | Morenicks = | Use = 111111 | Symbol = | Proportion = 2:3 | Adoption = nav oficiāli noteikts | Design = balts karogs ar Majotas ģerboni centrā | Designer = nav zināms }} '''Majotas karogs''' ir viens no [[Majota]]s simboliem. Visbiežāk lietotais karogs sastāv no balta fona, kura centrā atrodas Majotas ģerbonis. Virs ģerboņa ir uzraksts ''MAYOTTE'', bet abās pusēs to balsta divi jūras zirdziņi. Zem vairoga atrodas lente ar devīzi ''Ra Hachiri''. Ģerbonī attēlots pusmēness, divi ziedi un viļņotas zilas joslas, kas simbolizē Majotas vēsturi, dabu un atrašanos Indijas okeānā. Majota ir Francijas aizjūras departaments un reģions, tādēļ oficiālais valsts karogs teritorijā ir arī [[Francijas karogs]]. Baltais karogs ar Majotas ģerboni tiek izmantots vietējo iestāžu, pašvaldību un reprezentācijas vajadzībām, taču tam nav oficiāli noteikta valsts karoga statusa. == Skatīt arī == * [[Majotas ģerbonis]] * [[Francijas karogs]] {{Karogs-aizmetnis}} {{Āfrikas karogi}} [[Kategorija:Majota]] [[Kategorija:Nacionālie karogi]] br029kskku7y3xifyd7gxcxmfsmg8h9 4493786 4493785 2026-07-12T11:16:34Z Votre Provocateur 111653 4493786 wikitext text/x-wiki {{Karoga infokaste | Name = Majotas | Article = | Type = Teritorijas karogs | Image = Flag of Mayotte.svg | Nickname = | Morenicks = | Use = 111111 | Symbol = | Proportion = 2:3 | Adoption = nav oficiāli noteikts | Design = balts karogs ar Majotas ģerboni centrā | Designer = nav zināms }} '''Majotas karogs''' ir viens no [[Majota]]s simboliem. Visbiežāk lietotais karogs sastāv no balta fona, kura centrā atrodas Majotas ģerbonis. Virs ģerboņa ir uzraksts ''MAYOTTE'', bet abās pusēs to balsta divi jūras zirdziņi. Zem vairoga atrodas lente ar devīzi ''Ra Hachiri''. Ģerbonī attēlots pusmēness, divi ziedi un viļņotas zilas joslas, kas simbolizē Majotas vēsturi, dabu un atrašanos Indijas okeānā. Majota ir Francijas aizjūras departaments un reģions, tādēļ oficiālais valsts karogs teritorijā ir arī [[Francijas karogs]]. Baltais karogs ar Majotas ģerboni tiek izmantots vietējo iestāžu, pašvaldību un reprezentācijas vajadzībām, taču tam nav oficiāli noteikta valsts karoga statusa. == Skatīt arī == * [[Francijas karogs]] {{Karogs-aizmetnis}} {{Āfrikas karogi}} [[Kategorija:Majota]] [[Kategorija:Nacionālie karogi]] g866mb3qccl65qiqcpfgjd365zpb01w Galmudugas karogs 0 635586 4493787 2026-07-12T11:17:22Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Karoga infokaste | Name = Galmudugas | Article = | Type = Federālās dalībvalsts karogs | Image = Flag of Galmudug.svg | Nickname = | Morenicks = | Use = 111111 | Symbol = | Proportion = 2:3 | Adoption = 2015. gads | Design = gaiši zils karogs ar baltu piecstaru zvaigzni centrā un zaļu trīsstūri pie karoga kāta | Designer = nav zināms }} '''Galmudugas karogs''' ir [[Galmuduga]]s, vienas no [[Somālija]]s federālajām dalībvalstīm, oficiālais simbols. Karogs s... 4493787 wikitext text/x-wiki {{Karoga infokaste | Name = Galmudugas | Article = | Type = Federālās dalībvalsts karogs | Image = Flag of Galmudug.svg | Nickname = | Morenicks = | Use = 111111 | Symbol = | Proportion = 2:3 | Adoption = 2015. gads | Design = gaiši zils karogs ar baltu piecstaru zvaigzni centrā un zaļu trīsstūri pie karoga kāta | Designer = nav zināms }} '''Galmudugas karogs''' ir [[Galmuduga]]s, vienas no [[Somālija]]s federālajām dalībvalstīm, oficiālais simbols. Karogs sastāv no gaiši zila fona ar baltu piecstaru zvaigzni centrā un zaļa trīsstūra pie karoga kāta. Gaiši zilā krāsa un baltā zvaigzne ir aizgūtas no [[Somālijas karogs|Somālijas karoga]] un simbolizē valsts vienotību. Zaļais trīsstūris simbolizē Galmudugas reģionu, attīstību, mieru un cerību. Karogs tika pieņemts pēc Galmudugas federālās dalībvalsts izveides 2015. gadā un tiek izmantots līdzās Somālijas valsts karogam reģiona valdības un oficiālajos pasākumos. == Skatīt arī == * [[Galmuduga]] * [[Somālijas karogs]] {{Karogs-aizmetnis}} {{Āfrikas karogi}} [[Kategorija:Galmuduga]] [[Kategorija:Karogi]] 9hwv62ob2bkn2836tyb6x1rydwyzu0t Galmuduga 0 635587 4493788 2026-07-12T11:18:30Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Galmuduga''' (arābu: جلمدج; itāļu: ''Galmudugh''), oficiāli '''Somālijas Galmudugas štats''' (somāļu: ''Maamul-Goboleedka Galmudug ee Soomaaliya''), ir viena no [[Somālija]]s federālajām dalībvalstīm, kas atrodas valsts centrālajā daļā. Tās galvaspilsēta ir [[Dusamareba]]. Galmuduga ziemeļos robežojas ar [[Puntlande|Puntlandi]], rietumos ar [[Etiopija]]s Somālijas reģionu, austrumos to apskalo [[Indijas okeāns]], bet dienvidos tā robežojas ar [... 4493788 wikitext text/x-wiki '''Galmuduga''' (arābu: جلمدج; itāļu: ''Galmudugh''), oficiāli '''Somālijas Galmudugas štats''' (somāļu: ''Maamul-Goboleedka Galmudug ee Soomaaliya''), ir viena no [[Somālija]]s federālajām dalībvalstīm, kas atrodas valsts centrālajā daļā. Tās galvaspilsēta ir [[Dusamareba]]. Galmuduga ziemeļos robežojas ar [[Puntlande|Puntlandi]], rietumos ar [[Etiopija]]s Somālijas reģionu, austrumos to apskalo [[Indijas okeāns]], bet dienvidos tā robežojas ar [[Hiršabele]]s štatu. Galmudugu veido [[Galgudūdas reģions|Galgudūdas]] un [[Mudugas reģions|Mudugas]] reģioni. Nosaukums ''Galmuduga'' radies, apvienojot abu reģionu nosaukumus. Saskaņā ar Somālijas pagaidu konstitūciju Galmuduga ir federāla dalībvalsts [[Somālijas Federatīvā Republika|Somālijas Federatīvajā Republikā]]. 4bsucgz01aln72fdajdg6sntjse53c9 4493789 4493788 2026-07-12T11:18:48Z Votre Provocateur 111653 4493789 wikitext text/x-wiki '''Galmuduga''' (arābu: جلمدج; itāļu: ''Galmudugh''), oficiāli '''Somālijas Galmudugas štats''' (somāļu: ''Maamul-Goboleedka Galmudug ee Soomaaliya''), ir viena no [[Somālija]]s federālajām dalībvalstīm, kas atrodas valsts centrālajā daļā. Tās galvaspilsēta ir [[Dusamareba]]. Galmuduga ziemeļos robežojas ar [[Puntlande|Puntlandi]], rietumos ar [[Etiopija]]s Somālijas reģionu, austrumos to apskalo [[Indijas okeāns]], bet dienvidos tā robežojas ar [[Hiršabele]]s štatu. Galmudugu veido [[Galgudūdas reģions|Galgudūdas]] un [[Mudugas reģions|Mudugas]] reģioni. Nosaukums ''Galmuduga'' radies, apvienojot abu reģionu nosaukumus. Saskaņā ar Somālijas pagaidu konstitūciju Galmuduga ir federāla dalībvalsts [[Somālijas Federatīvā Republika|Somālijas Federatīvajā Republikā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somālija]] bwb13myi974cll2h27r4eujez3jvah5 4493790 4493789 2026-07-12T11:19:47Z Votre Provocateur 111653 4493790 wikitext text/x-wiki '''Galmuduga''' ([[Arābu valoda|arābu]]: جلمدج; [[Itāļu valoda|itāļu]]: ''Galmudugh''), oficiāli '''Somālijas Galmudugas štats''' ([[Somāļu valoda|somāļu]]: ''Maamul-Goboleedka Galmudug ee Soomaaliya''), ir viena no [[Somālija]]s federālajām dalībvalstīm, kas atrodas valsts centrālajā daļā. Tās galvaspilsēta ir [[Dusamareba]]. Galmuduga ziemeļos robežojas ar [[Puntlenda|Puntlandu]], rietumos ar [[Etiopija]]s Somālijas reģionu, austrumos to apskalo [[Indijas okeāns]], bet dienvidos tā robežojas ar [[Hiršabele]]s štatu. Galmudugu veido Galgudūdas un Mudugas reģioni. Nosaukums ''Galmuduga'' radies, apvienojot abu reģionu nosaukumus. Saskaņā ar Somālijas pagaidu konstitūciju Galmuduga ir federāla dalībvalsts [[Somālijas Federatīvā Republika|Somālijas Federatīvajā Republikā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somālija]] skn7mmpj1hxxl3xrx8mpbh43ccksk29 4493792 4493790 2026-07-12T11:21:27Z Votre Provocateur 111653 4493792 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Maamul-Goboleedka Galmudug ee Soomaaliya | pilnais_valsts_nosaukums = Galmudugas štats | valsts_nosaukums = Galmuduga | karoga_attēls = Flag of Galmudug.svg | karoga_nosaukums = Galmudugas karogs | kartes_attēls = Galmudug in Somalia.svg | kartes_paraksts = Galmudugas atrašanās vieta Somālijā | galvaspilsēta = [[Dhusamareba]] | lielākā_pilsēta = [[Galkajo]] | valsts_valodas = [[somāļu valoda]], [[arābu valoda]] | valsts_iekārta = [[Somālija]]s federālā dalībvalsts | valsts_galvas_tituls = Prezidents | valsts_galva = | izveidošanas_notikums = Izveidota | izveidošanas_datums = 2015 | platība_km2 = | iedzīvotāju_skaits = | iedzīvotāju_skaita_gads = | valūta = [[Somālijas šiliņš]] (SOS) | laika_zona = [[Austrumāfrikas laiks|EAT]] | utc_offset = +3 | domēns = [[.so]] | tālsarunu_kods = 252 }} '''Galmuduga''' ([[Arābu valoda|arābu]]: جلمدج; [[Itāļu valoda|itāļu]]: ''Galmudugh''), oficiāli '''Somālijas Galmudugas štats''' ([[Somāļu valoda|somāļu]]: ''Maamul-Goboleedka Galmudug ee Soomaaliya''), ir viena no [[Somālija]]s federālajām dalībvalstīm, kas atrodas valsts centrālajā daļā. Tās galvaspilsēta ir [[Dusamareba]]. Galmuduga ziemeļos robežojas ar [[Puntlenda|Puntlandu]], rietumos ar [[Etiopija]]s Somālijas reģionu, austrumos to apskalo [[Indijas okeāns]], bet dienvidos tā robežojas ar [[Hiršabele]]s štatu. Galmudugu veido Galgudūdas un Mudugas reģioni. Nosaukums ''Galmuduga'' radies, apvienojot abu reģionu nosaukumus. Saskaņā ar Somālijas pagaidu konstitūciju Galmuduga ir federāla dalībvalsts [[Somālijas Federatīvā Republika|Somālijas Federatīvajā Republikā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somālija]] aelup6k43hgcnfcjripwgkizah320u8 4493793 4493792 2026-07-12T11:21:53Z Votre Provocateur 111653 4493793 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Maamul-Goboleedka Galmudug ee Soomaaliya | pilnais_valsts_nosaukums = Galmudugas štats | valsts_nosaukums = Galmuduga | karoga_attēls = Flag of Galmudug.svg | karoga_nosaukums = Galmudugas karogs | kartes_attēls = Galmudugmap.png | kartes_paraksts = Galmudugas atrašanās vieta Somālijā | galvaspilsēta = [[Dusamareba]] | lielākā_pilsēta = [[Galkajo]] | valsts_valodas = [[somāļu valoda]], [[arābu valoda]] | valsts_iekārta = [[Somālija]]s federālā dalībvalsts | valsts_galvas_tituls = Prezidents | valsts_galva = | izveidošanas_notikums = Izveidota | izveidošanas_datums = 2015 | platība_km2 = | iedzīvotāju_skaits = | iedzīvotāju_skaita_gads = | valūta = [[Somālijas šiliņš]] (SOS) | laika_zona = [[Austrumāfrikas laiks|EAT]] | utc_offset = +3 | domēns = [[.so]] | tālsarunu_kods = 252 }} '''Galmuduga''' ([[Arābu valoda|arābu]]: جلمدج; [[Itāļu valoda|itāļu]]: ''Galmudugh''), oficiāli '''Somālijas Galmudugas štats''' ([[Somāļu valoda|somāļu]]: ''Maamul-Goboleedka Galmudug ee Soomaaliya''), ir viena no [[Somālija]]s federālajām dalībvalstīm, kas atrodas valsts centrālajā daļā. Tās galvaspilsēta ir [[Dusamareba]]. Galmuduga ziemeļos robežojas ar [[Puntlenda|Puntlandu]], rietumos ar [[Etiopija]]s Somālijas reģionu, austrumos to apskalo [[Indijas okeāns]], bet dienvidos tā robežojas ar [[Hiršabele]]s štatu. Galmudugu veido Galgudūdas un Mudugas reģioni. Nosaukums ''Galmuduga'' radies, apvienojot abu reģionu nosaukumus. Saskaņā ar Somālijas pagaidu konstitūciju Galmuduga ir federāla dalībvalsts [[Somālijas Federatīvā Republika|Somālijas Federatīvajā Republikā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somālija]] ah1eprwhgtv3ocfhpd8ekaehupznabf 4493794 4493793 2026-07-12T11:22:04Z Votre Provocateur 111653 4493794 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Maamul-Goboleedka Galmudug ee Soomaaliya'' | pilnais_valsts_nosaukums = Galmudugas štats | valsts_nosaukums = Galmuduga | karoga_attēls = Flag of Galmudug.svg | karoga_nosaukums = Galmudugas karogs | kartes_attēls = Galmudugmap.png | kartes_paraksts = Galmudugas atrašanās vieta Somālijā | galvaspilsēta = [[Dusamareba]] | lielākā_pilsēta = [[Galkajo]] | valsts_valodas = [[somāļu valoda]], [[arābu valoda]] | valsts_iekārta = [[Somālija]]s federālā dalībvalsts | valsts_galvas_tituls = Prezidents | valsts_galva = | izveidošanas_notikums = Izveidota | izveidošanas_datums = 2015 | platība_km2 = | iedzīvotāju_skaits = | iedzīvotāju_skaita_gads = | valūta = [[Somālijas šiliņš]] (SOS) | laika_zona = [[Austrumāfrikas laiks|EAT]] | utc_offset = +3 | domēns = [[.so]] | tālsarunu_kods = 252 }} '''Galmuduga''' ([[Arābu valoda|arābu]]: جلمدج; [[Itāļu valoda|itāļu]]: ''Galmudugh''), oficiāli '''Somālijas Galmudugas štats''' ([[Somāļu valoda|somāļu]]: ''Maamul-Goboleedka Galmudug ee Soomaaliya''), ir viena no [[Somālija]]s federālajām dalībvalstīm, kas atrodas valsts centrālajā daļā. Tās galvaspilsēta ir [[Dusamareba]]. Galmuduga ziemeļos robežojas ar [[Puntlenda|Puntlandu]], rietumos ar [[Etiopija]]s Somālijas reģionu, austrumos to apskalo [[Indijas okeāns]], bet dienvidos tā robežojas ar [[Hiršabele]]s štatu. Galmudugu veido Galgudūdas un Mudugas reģioni. Nosaukums ''Galmuduga'' radies, apvienojot abu reģionu nosaukumus. Saskaņā ar Somālijas pagaidu konstitūciju Galmuduga ir federāla dalībvalsts [[Somālijas Federatīvā Republika|Somālijas Federatīvajā Republikā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somālija]] 19idftzpshx116e1fmt3age2q71z6ao 4493797 4493794 2026-07-12T11:22:48Z Votre Provocateur 111653 4493797 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Maamul-Goboleedka Galmudug ee Soomaaliya'' | pilnais_valsts_nosaukums = Galmudugas štats | valsts_nosaukums = Galmuduga | karoga_attēls = Flag of Galmudug.svg | karoga_nosaukums = Galmudugas karogs | kartes_attēls = Galmudugmap.png | kartes_paraksts = Galmudugas atrašanās vieta Somālijā | galvaspilsēta = [[Dusamareba]] | lielākā_pilsēta = [[Galkajo]] | valsts_valodas = [[somāļu valoda]], [[arābu valoda]] | valsts_iekārta = [[Somālija]]s federālā dalībvalsts | valsts_galvas_tituls = Prezidents | valsts_galva = | izveidošanas_notikums = Izveidota | izveidošanas_datums = 2015 | platība_km2 = | iedzīvotāju_skaits = | iedzīvotāju_skaita_gads = | valūta = [[Somālijas šiliņš]] (SOS) | laika_zona = [[Austrumāfrikas laiks|EAT]] | utc_offset = +3 | domēns = [[.so]] | tālsarunu_kods = 252 }} '''Galmuduga''' ([[Arābu valoda|arābu]]: جلمدج; [[Itāļu valoda|itāļu]]: ''Galmudugh''), oficiāli '''Somālijas Galmudugas štats''' ([[Somāļu valoda|somāļu]]: ''Maamul-Goboleedka Galmudug ee Soomaaliya''), ir viena no [[Somālija]]s federālajām dalībvalstīm, kas atrodas valsts centrālajā daļā. Tās galvaspilsēta ir [[Dusamareba]]. Galmuduga ziemeļos robežojas ar [[Puntlenda|Puntlandu]], rietumos ar [[Etiopija]]s Somālijas reģionu, austrumos to apskalo [[Indijas okeāns]], bet dienvidos tā robežojas ar [[Hiršabele]]s štatu. Galmudugu veido Galgudūdas un Mudugas reģioni. Nosaukums ''Galmuduga'' radies, apvienojot abu reģionu nosaukumus. Saskaņā ar Somālijas pagaidu konstitūciju Galmuduga ir federāla dalībvalsts [[Somālijas Federatīvā Republika|Somālijas Federatīvajā Republikā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somālija]] [[Kategorija:Galmuduga]] m5wxq32e31hnwqmsw6d60uwnfz81cop 4493798 4493797 2026-07-12T11:22:58Z Votre Provocateur 111653 4493798 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Maamul-Goboleedka Galmudug ee Soomaaliya'' | pilnais_valsts_nosaukums = Galmudugas štats | valsts_nosaukums = Galmuduga | karoga_attēls = Flag of Galmudug.svg | karoga_nosaukums = Galmudugas karogs | kartes_attēls = Galmudugmap.png | kartes_paraksts = Galmudugas atrašanās vieta Somālijā | galvaspilsēta = [[Dusamareba]] | lielākā_pilsēta = [[Galkajo]] | valsts_valodas = [[somāļu valoda]], [[arābu valoda]] | valsts_iekārta = [[Somālija]]s federālā dalībvalsts | valsts_galvas_tituls = Prezidents | valsts_galva = | izveidošanas_notikums = Izveidota | izveidošanas_datums = 2015 | platība_km2 = | iedzīvotāju_skaits = | iedzīvotāju_skaita_gads = | valūta = [[Somālijas šiliņš]] (SOS) | laika_zona = [[Austrumāfrikas laiks|EAT]] | utc_offset = +3 | domēns = [[.so]] | tālsarunu_kods = 252 }} '''Galmuduga''' ([[Arābu valoda|arābu]]: جلمدج; [[Itāļu valoda|itāļu]]: ''Galmudugh''), oficiāli '''Somālijas Galmudugas štats''' ([[Somāļu valoda|somāļu]]: ''Maamul-Goboleedka Galmudug ee Soomaaliya''), ir viena no [[Somālija]]s federālajām dalībvalstīm, kas atrodas valsts centrālajā daļā. Tās galvaspilsēta ir [[Dusamareba]]. Galmuduga ziemeļos robežojas ar [[Puntlenda|Puntlandu]], rietumos ar [[Etiopija]]s Somālijas reģionu, austrumos to apskalo [[Indijas okeāns]], bet dienvidos tā robežojas ar [[Hiršabele]]s štatu. Galmudugu veido Galgudūdas un Mudugas reģioni. Nosaukums ''Galmuduga'' radies, apvienojot abu reģionu nosaukumus. Saskaņā ar Somālijas pagaidu konstitūciju Galmuduga ir federāla dalībvalsts [[Somālijas Federatīvā Republika|Somālijas Federatīvajā Republikā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somālija]] [[Kategorija:Galmuduga]] [[Kategorija:Somālija]] mkdbwj3ydkzerkqipqoko6ggjyjanfi Somālijas Federatīvā Republika 0 635588 4493791 2026-07-12T11:20:09Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Somālija]] 4493791 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Somālija]] 53qbht18jlws4crbaaufxedy326r8mw Kategorija:Galmuduga 14 635589 4493796 2026-07-12T11:22:33Z Votre Provocateur 111653 Izveidota tukša lapa 4493796 wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1