Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.10 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma Daugava 0 2278 4494838 4456480 2026-07-14T23:48:26Z Egilus 27634 4494838 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|upi|Daugava (nozīmju atdalīšana)|Daugava}} {{Upes infokaste | nosaukums = Daugava | citvalsts = Baltkrievija | citnosaukums = Zahodņaja Dzvina | citvaloda = be | citvaloriģin = Заходняя Дзвіна | citvalsts1 = Krievija | citnosaukums1 = Zapadnaja Dvina | citvaloda1 = ru | citvaloriģin1 = Западная Двина | attēls = Riga Daugava 2008.jpg | attēla_izmērs = 250px | paraksts = Daugava [[Rīga|Rīgā]], iepretim [[Ķīpsala]]i | karte = Fluss-lv-Düna.png | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = 288px | garums = 1005 | garums_latvijā = 352 | iztekas_augstums = 221 | ietekas_augstums = 0 | kritums = 221 | kritums_latvijā = 99 | caurtece = 678 | gada_notece = 21 | baseins = 87900 | baseins_latvijā = 24700 | izteka = [[Ohvats|Ohvata ezers]] ([[Krievija]]) | ieteka = [[Rīgas līcis]] | tek_caur = {{RUS}}<br />{{BLR}}<br />{{LAT}} | baseina_valstis = {{RUS}}<br />{{BLR}}<br />{{LAT}}<br />{{LTU}}<br />{{EST}} | pietekas = [[Aiviekste]], [[Dzisna]], [[Drisa (upe)|Drisa]], [[Ogre (upe)|Ogre]] | sāk_plat_d = 56 | sāk_plat_m = 44 | sāk_plat_s = 10 | sāk_plat_NS = N | sāk_gar_d = 32 | sāk_gar_m = 18 | sāk_gar_s = 20 | sāk_gar_EW = E | iet_plat_d = 57 | iet_plat_m = 03 | iet_plat_s = 41 | iet_plat_NS = N | iet_gar_d = 24 | iet_gar_m = 01 | iet_gar_s = 32 | iet_gar_EW = E }} '''Daugava''' ([[lībiešu valoda|lībiešu]]: ''Vēna''<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Valodniecība Somugristika 49.lpp | work= Latvijas Universitāte | url= http://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/708.pdf | accessdate= 2012. gada 28. decembrī | language= latviski}}</ref>), vēsturiski pazīstama arī kā '''Dina''' ({{val|de|Düna}}, {{val|pl|Dźwina}}), bet augšpus Latvijas teritorijas — '''Rietumu Dvina''' ({{val|ru|За́падная Двина́}}, [[baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Заходняя Дзвіна''), ir [[Latvija]]s lielākā [[upe]]. Tā sākas no [[Valdaja augstiene]]s [[Krievija|Krievijā]], tek cauri Krievijai, [[Baltkrievija]]i un Latvijai, līdz ietek [[Baltijas jūra]]s [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], kur veido [[Rīgas osta]]s akvatoriju. Daugavas garums ir 1005 km, no tiem 352 km Latvijā.<ref>[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Daugava&id=936492&g=1 Daugava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304201400/http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Daugava&id=936492&g=1 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}, šķirklis Latvijas Enciklopēdiskajā vārdnīcā portālā letonika.lv, informācija iegūta 04.06.2008</ref> == Nosaukuma cilme == Upes latviešu nosaukums „Daugava” un lietuviešu „Dauguva” ir cēlies no seniem [[balti|baltu]] vārdiem „daudz” un „ūdens”.{{Nepieciešama atsauce}} Vairumā citu valodu lietotais nosaukums ''Dyna — Двина — Дзьвіна — Dźwina — Düna — Dvina'' cēlies no [[somugru valodas|Baltijas somu valodās]] lietotā upes nosaukuma ''Vīna-Väina'' ([[lībiešu valoda|līvu]]: ''vēna'' — 'jūras šaurums'; 'osta', 'upes ieteka jūrā'). Šis nosaukums visagrāk pieminēts [[sāgas|vikingu sāgās]] un [[Pagājušo gadu vēsture|Nestora hronikā]]. Kādā vikingu [[rūnu akmens|rūnakmenī]] nosaukta par ''Tūnu'', ko vācu tirgotāji saukuši par ''Dune'' vai ''Dīnu'', bet senie [[slāvi]] par ''Dveinu'' un ''Dvinu''. [[Ptolemajs|Klaudija Ptolemaja]] 2. gadsimtā veidotajā kartē redzams [[Rīgas līcis]] un tajā ietekošā upe '''Rubona'''. Tā sauktais ziemeļu jeb [[dzintars|dzintara]] ceļš [[Romas impērija]]i bija visnotaļ pazīstams, jau sengrieķu dzejnieki bija apjūsmojuši upi vārdā '''Eridāna'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= «visapkārt smilšu kalni, pati Rīga ūdenī» | author= Rolands Arturs Bebris | work= Vides Vēstis | url= http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=129&what=20 | accessdate= 2012. gada 28. decembrī | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20101124174059/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=129&what=20 | archivedate= {{dat|2010|11|24||bez}} }}</ref> Grieķu teika stāsta, ka pa Eridānu mājup no brauciena pa Melno jūru atgriezušies [[argonauti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Teiksmainā Rīga | author= Ivars Vīks | work= Svētavots | url= http://www.dziedniece.lv/public/userimages/RigasAvizeGATAVA.doc | accessdate= 2012. gada 28. decembrī | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20130731183638/http://www.dziedniece.lv/public/userimages/RigasAvizeGATAVA.doc | archivedate= {{dat|2013|07|31||bez}} }}</ref> Tā gan ir tikai viena no versijām par argonautu mājupceļu, parastākais viedoklis ir tāds, ka argonauti nav atstājuši Melnās jūras baseinu un Balkānus. Par Eridānu parasti pieņem Padas upi, kas tek Itālijas ziemeļos, kuru tagad sauc par [[Po (upe)|Po]]. Tomēr pastāv arī viedoklis, ka mītā par [[Faetons (mitoloģija)|Faetonu]], epizodē, kurā [[Zevs|Zeva]] zibens notriektais Faetons iekrīt Eridānas upē, pēc dažu pētnieku uzskatiem ar Eridānas upi var identificēt Daugavu, un pats notikums saistāms ar meteorīta nokrišanu [[Sāmsala|Sāmsalā]] ([[Kāli meteorīta krāteris|Kāli meteorīta krāteri]]). Grieķu rakstītajos avotos Eridāna minēta kā upe tālu ziemeļos, kurā bagātīgi tiek atrasts [[dzintars]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Pati cilts barbariska un necivilizēta, asa un cieta… jeb kā mūsu senčus citi redzēja līdz 13. gadsimta vidum | author= Santa Agnese Jansone | work= Senzeme | url= http://senzeme.lv/?page_id=90 | accessdate= 2012. gada 28. decembrī | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20131126162518/http://senzeme.lv/?page_id=90 | archivedate= 2013. gada 26. Novembris }}</ref> == Kulturālais nozīmīgums == Daugava [[latvieši]]em ir arī viens no nacionālajiem simboliem, kuru apdzied dziesmās, dēvējot par „Daugavu māmuļu”, par tautas „likteņupi”.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Dabas parks "Daugavas loki" | work= VisitLatvia | url= http://www.visitlatvia.lv/lv/dabas-parks-daugavas-loki | accessdate= 2012. gada 28. decembrī | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20130130033420/http://www.visitlatvia.lv/lv/dabas-parks-daugavas-loki | archivedate= 2013. gada 30. Janvāris }}</ref> Ar cīņu 20. gadsimta beigās pret [[Daugavas hidroelektrostacijas|Daugavas HES]] būvniecību, kuru izveidojot tiktu applūdināts [[Daugavas loki|Daugavas loku]] dabas parks starp [[Daugavpils|Daugavpili]] un [[Krāslava|Krāslavu]], sākās tautas [[Dziesmotā revolūcija|atmoda]], kas atnesa [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijai neatkarību]]. == Vēsture == [[Attēls:Barys rock in Druja.jpg|thumb|250px|Viens no [[Borisa akmeņi|Borisa jeb Daugavas (Dvinas) akmeņiem]] (12. gadsimts) pie senā Daugavas ūdensceļa. Laukakmens ar izkaltu krustu atrodas Daugavas kreisajā krastā pie [[Druja]]s ciema.]] [[Vikingi|Vikingu]] [[Sāgas|sāgās]] par Daugavas ūdens ceļu („[[Ceļš no varjagiem uz grieķiem]]”) ir vairāk detalizētas informācijas nekā par citām Austrumeiropas upēm. Tas liecina par Daugavas (vikingu: ''Dyna'') lielo nozīmi tā laika tirdzniecības sakaros.<ref>Джаксон Т.Н. Austr i Gordum: древнерусские топонимы в древнескандинавских источниках. Maskava, 2001. 71—72 lpp.</ref> Nestors savas hronikas sākumā rakstīja: {{citāts|[[Dņepra]] iztek no ''Voļkovas meža'' (citos tulkojumos no ''Okas meža''; ''Вольковський/Оковский лес'') un tek uz dienvidiem, bet '''Daugava''' no tā paša meža tek uz ziemeļiem un ietek Varjagu jūrā. No tā paša meža uz austrumiem tek [[Volga]] un septiņdesmit daļās daloties ietek [[Kaspijas jūra|Hvalisas jūrā]]. Tāpēc no Krievzemes var pa Volgu doties uz [[Bolgara|Bolgāru]] un Hvalisu un uz austrumiem nokļūt Sima daļā, bet pa Daugavu [var doties] uz Varjagu zemi, no varjagiem līdz [[Roma]]i, no Romas līdz Hama ciltij.}} === Izmaiņas vēstures gaitā === [[Attēls:Daugavas baseina karte ap 1630.jpg|thumb|250px|Daugavas baseina karte [[Zviedru Vidzeme]]s laikā (ap 1630).]] Daugavas grīva kopš seniem laikiem bija sekla, pieblīvēta ar sanesto smilšu sēkļiem, kas veicināja lielus plūdus pavasaros. Ūdens masu Daugavas lejtecē pavasaros palielināja arī [[Lielupe]]s un [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas]] notece pa Daugavu. Ūdens līmenis pavasaros strauji cēlās, appludinot plašo līdzenumu un bieži izraujot jaunu gultni. [[Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika|Vartbergas Hermanis]] savā hronikā min [[1363]]. gada plūdus, kuru rezultātā Rīga uz vairākām nedēļām pilnībā tika izolēta no ārpasaules. [[Kaspars Padels]] savās piezīmēs min 1562., 1578., 1590. gadu plūdus, kad noslīkuši daudzi cilvēki un mājlopi. 1597. gadā plūdi ilguši no 6. aprīļa līdz 19. aprīlim, bet 1615. gadā Daugavas ūdeņi nav spējuši izlauzt ledus barjeru pie [[Doles sala]]s un Daugava uz laiku izlauzusi sev jaunu gultni uz [[Juglas ezers|Juglas ezeru]]. 1708.—1709. gada ziemā ledus biezums Daugavā sasniedza 1,7 m — uznākot atkusnim sākās plūdi, kas izlauza Rīgas vārtus un pilsēta applūda (ūdens līmenis sasniedza 4,68 m virs jūras līmeņa).<ref>Feodālā Rīga. / red. T.Zeids — Zinātne: Rīga, 1978., 15.—16. lpp.</ref> Līdz 16. gadsimta vidum Daugava ietecēja jūrā pie [[Vecāķi]]em (tagadējā [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugava]]), bet tagadējās Daugavas grīvas vietā atradās lēzens [[Kāpa|kāpu]] valnis. 1567. gada pavasara plūdos upe pārrāva kāpas un izveidoja jaunu ieteku jūrā. 16.—17. gadsimtā jaunā Daugavas grīva kļuva aizvien plašāka, bet vecā pamazām aizsērēja. Lai pasargātu Daugavas gultni no aizsērēšanas un Rīgas pilsētu no plūdiem, 16.—17. gadsimta mijā upes lejtecē sāka celt dambjus. Līdz ar to tika paātrināts upes tecējums, bet tas savukārt veicināja smilšu aizskalošanu no gultnes. Ar dambjiem no upes pamatstraumes tika atšķeltas salas, īpaši tās, kas atradās pretī [[Sarkandaugava]]i un [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvim]], aiz kurām upes attekas sāka aizsērēt, bet pašas salas „augt”. Vesela salu rinda — Putnu, Kundziņu, Kurpnieku, Iļķena, Kroņa, Gubernatora, — pēc dambju uzcelšanas saplūda kopā, izveidojot lielo [[Kundziņsala|Kundziņsalu]]. Līdzīgā kārtā palielinājās [[Lucavsala]], [[Ķīpsala]] un citas. Vienlaikus 1598. gadā [[Polijas Seims|Polijas seims]] pieņēma lēmumu par 34 pašu traucējošāko akmeņu izcelšanu no upes no grīvas līdz [[Dzisna (upe)|Dzisnas]] ietekai.<ref name="Dole">{{Grāmatas atsauce|title=No Doles līdz jūrai|last=Biedriņš|first=Andris|year=1990|isbn=5-7796-0340-X|location=Rīga, "Zinātne"|page=15.-17.}}</ref> Pēc dažādiem kara un korupcijas izraisītiem kavēkļiem, šis darbs tika paveikts 1638.-1639. gadā.<ref name="Dole" /> === Daugava kā senais tirdzniecības ceļš === Upe izsenis tika izmantota kā ērts tirdzniecības ceļš preču pārvadāšanai. No Daugavas kopējā garuma ūdens transportam varēja izmantot ap 980 km. Izmantojot Daugavas augšteces pietekas, pa vairākiem [[valki]]em varēja bez sevišķām grūtībām sasniegt [[Dņepra|Dņepru]], [[Volga|Volgu]] un to pietekas. Taču tā kā Daugava ir viena no Austrumeiropā krāčainākajām upēm (kopskaitā ap 150 krāču), un diezgan sekla (vasarās pat lejtecē vietām tās dziļums nepārsniedza 1 m),<ref name="FeodālāRīga">"''Feodālā Rīga''", "Zinātne", 1978., 18. lpp.</ref> bet ledus klāja upi 4 mēnešus gadā, navigācijas sezona bija tikai agrā pavasarī vai vēlā rudenī. 15.—16. gadsimta mijā Daugavā no jūras varēja ienākt kuģi ar maksimālo iegrimi 4 [[Olekts|olektis]] (2,4 m), bet lielākiem kuģiem nācās stāvēt Daugavgrīvā un preces uz pilsētu un atpakaļ vest ar liellaivām. Sausās vasarās (vairākas tādas bija 17. gadsimta beigās) bieži vien kuģi vispār nevarēja ienākt Daugavā. Šo upes īpatnību dēļ nevarēja izmantot tos pašus peldlīdzekļus gan jūrā, gan upē — preces upes grīvā vajadzēja pārkraut no jūras kuģiem upes plakandibena laivās. Tas nāca par labu Rīgai kā šādam pārkraušanas centram. === Seni Daugavas attēli === <gallery> Daugava pie Aizkraukles .jpg|Daugava pie [[Aizkraukle]]s Kokneses pilsdrupas pirms 1915.jpg|[[Kokneses pils]]drupas (pirms 1915) Skats uz Daugavu un Pērses tiltu pie Kokneses pilsdrupām pēc 1935.jpg|Skats uz Daugavu un Pērses tiltu pie Kokneses pilsdrupām (pēc 1935) Motorkuģis Staburadze pie Kokneses ap 1935.jpg|Motorkuģis Staburadze pie [[Koknese]]s (ap 1935) Staburags 1924.jpg|[[Staburags]] 1924. gadā Lorelejas klints pie Pļaviņām.jpg|Nāru (Lorelejas) klints pie Pļaviņām Daugavas klintis pie Pļaviņām.jpg|Daugavas klintis pie Pļaviņām Oliņkalns pie Daugavas.jpg|[[Oliņkalns]] pie Daugavas </gallery> == Pietekas == [[Attēls:Fluss-lv-Düna.png|thumb|300x300px|Daugavas galvenās pietekas]] Lielākā Daugavas pieteka pēc garuma un caurplūdes ir [[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]] Krievijā, bet pēc baseina platības — [[Aiviekste]] Latvijā. {| class="wikitable sortable" |+Daugavas lielākās pietekas !Pieteka !Krasts !Garums km !Baseins km² !Caurplūde m³/s |- |[[Aiviekste]] |labais |114 |9160 |45,0 |- |[[Drisa (upe)|Drisa]] |labais |183 |6420 |40,0 |- |[[Dubna (upe)|Dubna]] |labais |105 |2785 |0,5 |- |[[Dzisna (upe)|Dzisna]] |kreisais |178 |8180 |52,4 |- |[[Kaspļa]] |kreisais |136 |5410 |39,6 |- |[[Lučosa]] |kreisais |90 |3510 |21,4 |- |[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]] |kreisais |259 |9080 |61,0 |- |[[Obaļa]] |labais |148 |2690 |19,4 |- |[[Ogre (upe)|Ogre]] |labais |188 |1730 |17,9 |- |[[Palata]] |labais |93 |651 |4,8 |- |[[Sarja (upe)|Sarja]] |labais |87 |1047 |7,4 |- |[[Toropa]] |labais |174 |1950 |19,7 |- |[[Ula (upe)|Ula]] |kreisais |123 |4090 |25,4 |- |[[Usvjača]] |labais |100 |2340 |15,9 |- |[[Ušača]] |kreisais |118 |1150 |8,0 |- |[[Velesa (upe)|Velesa]] |kreisā |114 |1420 |14,4 |} === Lielākās Daugavas pietekas Latvijā === {{columns |width=200px |col1= Kreisās puses pietekas: * [[Buļļupe]] * [[Mārupīte]] * [[Ķekava (upe)|Ķekava]] * [[Lauce]] * [[Pikstere]] * [[Ziemeļsusēja]] * [[Eglona]] * [[Berezauka (Daugavas pieteka)|Berezauka]] * [[Laucesa (upe)|Laucesa]] * [[Poguļanka (upe)|Poguļanka]] |col2= Labās puses pietekas: * [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]] * [[Ogre (upe)|Ogre]] * [[Dīvaja]] * [[Pērse]] * [[Aiviekste]] * [[Nereta (upe)|Nereta]] * [[Dubna (upe)|Dubna]] * [[Leiksna]] * [[Rudņa]] * [[Indrica (upe)|Indrica]] * [[Rosica]] }} == Pilsētas Daugavas krastos == [[Attēls:Daugava Naujenes apkārtnē 2000-07-21.jpg|thumb|250px|Daugava [[Naujene]]s apkārtnē]] {{columns |width=170px |col1= * [[Rīga]] * [[Ķekava]] * [[Salaspils]] * [[Ikšķile]] * [[Ogre]] * [[Lielvārde]] * [[Ķegums]] |col2= * [[Jaunjelgava]] * [[Aizkraukle]] * [[Koknese]] * [[Pļaviņas]] * [[Jēkabpils]] * [[Līvāni]] * [[Daugavpils]] |col3= * [[Krāslava]] * [[Druja]] * [[Vjerhņadzvinska]] * [[Uzmjoni]] * [[Dzisna]] * [[Novopolocka]] * [[Polocka]] |col4= * [[Garani (Baltkrievija)|Garani]] * [[Novija Garani]] * [[Kardona (Baltkrievija)|Kardona]] * [[Ula]] * [[Bješankoviči]] * [[Budzilava]] |col5= * [[Vitebska]] * [[Ruba (Baltkrievija)|Ruba]] * [[Suraža (Baltkrievija)|Suraža]] * [[Veļiža]] * [[Zapadnaja Dvina]] * [[Andreapole]] }} == Daugavas hidroelektrostacijas == Uz Daugavas upes atrodas piecas [[Hidroelektrostacija|HES]] (hidroelektrostacijas) — [[Rīgas HES]] 35 km no upes grīvas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], [[Ķeguma HES]], kas atrodas 70 km attālumā no grīvas, un [[Pļaviņu HES]], kas atrodas jau 107 km no grīvas. Bija plānots arī celt [[Daugavpils HES]], bet sabiedrības protestu dēļ to nepabeidza. HES dēļ tika iztaisnoti vairāki upes līkumi, tādējādi Daugavas garums ir samazinājies par 15 km (Latvijas teritorijā iepriekš Daugavas garums bija 367 km).<ref name="lat">{{LAT e|2|135.—167}}</ref> [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] teritorijā ir vēl 2 HES: [[Polockas HES]] un [[Vitebskas HES]].<ref name=NE>Dāvis Gruberts. "[https://enciklopedija.lv/skirklis/131859-Daugava Daugava]". [[Nacionālā enciklopēdija]]. (skatīts 27.12.2022)</ref> == Daugavas šķērsojumi Latvijā == {{columns |width=130px |col1= * [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]] * [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]] * [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]] |col2= * [[Salu tilts]] * [[Dienvidu tilts]] * [[Rīgas HES]] |col3= * [[Ķeguma HES]] * [[Pļaviņu HES]] * [[Zeļķu tilts]] |col4= * [[Jēkabpils tilts]] * [[Sventes tilts]] * [[Dzelzceļa tilts (Daugavpils)|Dzelzceļa tilts]] |col5= * [[Vienības tilts]] * [[Krāslavas tilts]] }} == Dabas parks „Daugavas loki” == [[Attēls:Daugavas loki.jpg|thumb|250px|Daugavas loki]] Šķērsojot [[Latvijas—Baltkrievijas robeža|Latvijas robežu]], Daugava jau ir 200 m plata [[upe]]. Augštecē Latvijas teritorijā tā plūst starp [[Augšzemes augstiene|Augšzemes]] un [[Latgales augstiene|Latgales augstieni]], veidojot desmit plašus lokus. No Latvijas robežas līdz [[Daugavpils|Daugavpilij]] saglabājusies Daugavas dabiskā ieleja, kurā atrodas daudzi vērtīgi biotopi. Augu sugu daudzveidības ziņā tā ir viena no interesantākajām teritorijām Latvijā. Skaistās ainavas un daudzie pilskalni rada priekšnoteikumus tūrisma attīstībai. Te ir izveidots [[Augšdaugava|Augšdaugavas aizsargājamais ainavu apvidus]] un [[Daugavas loki|dabas parks "Daugavas loki"]]. == Attēlu galerija == <gallery widths="100px" heights="100px" perrow="8"> Attēls:Belarus-Vitsebsk-Kirov Bridge.jpg|Daugava [[Vitebska|Vitebskā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] Daugava pie Daugavpils 2000-07-21.jpg|Daugava pie [[Daugavpils]] Attēls:Parceltuve_Livanos.jpg|Pārceltuve pār Daugavu pie [[Līvāni]]em Attēls:Daugava_Jekabpilī.JPG|Daugava [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] Attēls:Daugava_pie_Jaunjelgavas.jpg|Daugava pie [[Jaunjelgava]]s Attēls:AkmensTilts.jpg|Akmens tilts pār Daugavu Rīgā Attēls:DzTiltsNoAkmensTilta.jpg|Dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā </gallery> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20041228114338/http://www.copeslapa.lv/udns/daugava.htm Daugavas apraksts] * [https://web.archive.org/web/20090424140248/http://www.iveta.lv/gramata/HTML/Ps_70b.htm Galveno laivu pārvilkšanas ceļu apraksts vikingu laikos] {{Rīgas līča piekrastes upes}} {{Gaujas—Daugavas ūdensceļš}} {{Daugavas pietekas|nocat=yes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Daugava| ]] [[Kategorija:Latvijas upes]] [[Kategorija:Baltkrievijas upes]] [[Kategorija:Krievijas upes]] [[Kategorija:Latvijas robežupes]] [[Kategorija:Rīgas upes]] [[Kategorija:Jēkabpils upes]] [[Kategorija:Daugavpils upes]] [[Kategorija:Aizkraukles novada upes]] [[Kategorija:Augšdaugavas novada upes]] [[Kategorija:Jēkabpils novada upes]] [[Kategorija:Krāslavas novada upes]] [[Kategorija:Ogres novada upes]] [[Kategorija:Līvānu novada upes]] [[Kategorija:Ķekavas novada upes]] [[Kategorija:Salaspils novada upes]] [[Kategorija:Ābeļu pagasts]] [[Kategorija:Aizkraukle]] [[Kategorija:Aizkraukles pagasts]] [[Kategorija:Birzgales pagasts]] [[Kategorija:Smoļenskas apgabals]] [[Kategorija:Tveras apgabals]] i46p7i8tmjvjz25gnyho565yjnz647h Prāga 0 2554 4494749 4426644 2026-07-14T16:47:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4494749 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Prāga | official_name = ''Praha'' | settlement_type = Valsts galvaspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 280 | image_style = border:1; | perrow = 1/2/2 | caption_align = center | image1 = Prague (6365119737).jpg | image2 = Národní divadlo z ostrova 1.jpg | image3 = Mrakodrapy v Praze 2018.jpg | image4 = Prague 07-2016 View from Old Town Hall Tower img3.jpg | image5 = PragueCzechRepublicMalaStranaMostecka.jpg }} | image_flag = Flag of Prague.svg | image_shield = Praha CoA CZ.svg | pushpin_map = Čehija | latd = 50 | latm = 05 | lats = | latNS = N | longd = 14 | longm = 25 | longs = | longEW = E | established_title = Dibināta | established_date = ap [[870]]. gadu | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Čehija}}''' | leader_title = Mērs | leader_name = <!-- nelikt! --> | area_total_km2 = 496 | elevation_m = 399 | population_total = 1259079 | population_as_of = 2015 | population_metro = 2156097 | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[CEST]] | utc_offset_DST = +2 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 1xx xx | website = {{URL|praha.eu}} | footnotes = | population_density_km2 = auto }} '''Prāga''' ({{val|cs|Praha}}) ir [[Čehija]]s galvaspilsēta, kas atrodas valsts vidienē pie [[Vltava]]s upes. Ievērojams [[Centrāleiropa]]s ekonomikas, kultūras un tūrisma centrs. Prāgas, kas statusā ir vienlīdzīga valsts [[Čehijas administratīvais iedalījums|apgabaliem]], administratīvajās robežās dzīvo vairāk nekā 1,3 miljoni iedzīvotāju, bet tās aglomerācijā dzīvo vairāk kā 2,7 miljoni iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir Čehijas lielākā pilsēta un [[Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita|15. lielākā Eiropas Savienības pilsēta]]. Pieder pie attīstītākajiem [[Centrālā un Austrumeiropa|Centrālās un Austrumeiropas]] valstu reģioniem, kura [[IKP]] uz iedzīvotāju ir lielāks kā vidēji [[Eiropas Savienība|ES]]. Pilsēta ir ar lieliski saglabātu vēsturisko centru un kopš 1992. gada pilsētas vēsturiskais centrs ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. Prāga ir populārs tūrisma galamērķis un 2017. gadā to apmeklēja 8,5 miljoni ārvalstu tūristu. 2014. gadā Prāga ierindojās [[TripAdvisor]] sarakstā kā piecpadsmitais labākais tūrisma galamērķis pasaulē, bet 2015. gadā tā tika iekļauta piektajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/TravelersChoice-Destinations-g1|title=Best Destinations in the World - Travelers' Choice Awards - Tripadvisor|website=www.tripadvisor.com}}</ref> Prāga ir piektais populārākais tūrisma galamērķis Eiropā pēc [[Londona]]s, [[Parīze]]s, [[Stambula]]s un [[Roma]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blog.euromonitor.com/top-100-city-destinations-ranking-2016/|title=Top 100 City Destinations Ranking|date=2016. gada 28. janv.|access-date=2021. gada 15. Maijs|archive-date=2019. gada 4. Augusts|archive-url=https://web.archive.org/web/20190804121032/https://blog.euromonitor.com/top-100-city-destinations-ranking-2016/}}</ref> == Vēsture == Juridiski Prāga kļuva par vienotu pilsētu tikai 1784. gadā, kad apvienoja līdz tam laikam četras atsevišķas pilsētas — ''Hradčany'', ''Malá Strana'', ''Staré Město'' un ''Nové Město'', tomēr pilsētas vēsture ir daudz senāka. Ap 870. gadu uzcēla pirmo Prāgas pili, bet 1085. gadā pilsēta kļuva par [[Bohēmija]]s karaļu rezidenci. 1346. gadā sāka valdīt karalis [[Kārlis IV]] un Prāga kļuva par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] galvaspilsētu. 1348. gadā nodibināja [[Kārļa Universitāte|Kārļa Universitāti]], kas bija pirmā universitāte Centrāleiropā. Prāga tajā laikā bija trešā lielākā pilsēta Eiropā. Kārlis IV sāka būvēt vairākas celtnes, kas nosaka Prāgas pašreizējo veidolu, tajā starpā Kārļa tiltu un Sv. Vita katedrāli. 1378. gadā Prāgā savu darbību izvērsa [[Jans Huss]]. Pēc Husa sodīšanas ar nāvi 1415. gadā, 1419. gadā notika [[Pirmā Prāgas defenestrācija]], kura ievadīja [[Husītu kari|Husītu karu]] sākumu. 1526. gadā Prāga nokļuva [[Hābsburgu monarhija]]s sastāvā. 1583. gadā par Svētās Romas imperatoru ievēlēja [[Rūdolfs II|Rūdolfu II]] un pilsēta otrreiz kļuva par impērijas galvaspilsētu un Eiropas kultūras centru. 1618. gadā notika [[Otrā Prāgas defenestrācija]], kas bija [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] tiešais iemesls. Prāgu vairākkārt okupēja ([[Zviedrija|zviedru]], [[Francija|franču]], [[Bavārija|bavāriešu]], [[Prūsija|prūšu]]) armijas, kas pārtrauca Prāgas "zelta laikmetu". Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Prāga kļuva par jaunās [[Čehoslovākija]]s galvaspilsētu. 1938. gadā, pēc [[Minhenes vienošanās]], [[Vācija]]s karaspēks okupēja [[Sudeti|Sudetu]] apgabalu, bet 1939. gadā Vācija okupēja visu Čehiju. 1942. gadā čehu pagrīdnieki Prāgā nogalināja [[Reinhards Heidrihs|Reinhardu Heidrihu]], tuvojoties [[Sarkanā armija|Sarkanajai armija]]i, 1945. gadā Prāgā sākās sacelšanās. 1948. gadā varu sagrāba [[komunisti]]. 1968. gadā Prāga bija galvenais [[Prāgas Pavasaris|Prāgas Pavasara]] centrs. 1969. gada 19. janvārī čehu students [[Jans Palahs]] Vāclavas laukumā veica pašsadedzināšanos, protestējot pret [[Padomju Savienība|PSRS]] iebrukumu. 1989. gadā Prāga bija [[Samta revolūcija]]s centrs. 1993. gadā, sabrūkot Čehoslovākijai, Prāga kļuva par Čehijas galvaspilsētu. 2002. gadā Prāga smagi cieta Vltavas izraisītajos plūdos. 2023. gada 21. decembrī [[Kārļa Universitāte|Kārļa universitātē]] Prāgas centrā notika masu apšaude.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/praga-notikusi-apsaude-tiek-zinots-par-11-bojagajusajiem/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2023|12|24||bez}} |archive-date={{dat|2023|12|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231224070634/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/praga-notikusi-apsaude-tiek-zinots-par-11-bojagajusajiem/ }}</ref> Kopumā tika nogalināti 16 cilvēki, tostarp vainīgais, kurš izdarīja pašnāvību, un varmākas tēvs, kuru viņš torīt nogalināja savās mājās. 25 citi cilvēki universitātē tika ievainoti. Policija uzskata, ka vainīgais bija atbildīgs arī par tēva un viņa meitas slepkavību tuvējā Klanovices mežā pirms sešām dienām. == Iedzīvotāji == {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |align=none|cols=3 |1250|4000 |1300|10000 |1378|40000 |1500|25000 |1610|60000 |1798|79000 |1869|270389 |1880|349574 |1890|437373 |1900|559433 |1910|667664 |1920|729820 |1930|950465 |1950|1057570 |1961|1133056 |1970|1140795 |1980|1182186 |1991|1214174 |2001|1169106 |2011|1268796 |2021|1301432 }} == Cilvēki == Prāgā dzimuši: * [[Bernards Bolcano]] (''Bernard Bolzano'') (1781—1848) — matemātiķis, filozofs * [[Makss Brods]] (''Max Brod'') (1884—1968) — rakstnieks, žurnālists * [[Vilēms Flusers]] (''Vilém Flusser'') (1920—1991) — filozofs * [[Staņislavs Gross]] (''Stanislav Gross'') (1969-) — politiķis * [[Jaroslavs Hašeks]] (''Jaroslav Hašek'') (1883—1923) — rakstnieks (''Osudy dobrého vojáka Švejka za světové války'', 1921-22) * [[Vāclavs Havels]] (''Václav Havel'') (1936—2011) — Čehoslovakijas un Čehijas prezidents (1989—2003) * [[Jaroslavs Heirovskis]] (''Jaroslav Heyrovský'') (1890—1967) — ķīmiķis, 1959. gada Nobela prēmija * [[Francs Kafka]] (''Franz Kafka'') (1883—1924) — vācu rakstnieks ("[[Pārvērtība]]", 1915) * [[Kārlis IV]] (''Karl IV., Karel IV.'') (1316—1378) — [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas]] imperators (1347—1378) * [[Kārlis Kautskis]] (''Karl Kautsky'') (1854—1938) — [[sociāldemokrātija]]s klasiķis * [[Hanss Kelzens]] (''Hans Kelsen'') (1881—1973) — jurists * [[Jūda Loevs]] (''Judah Loew'') (1525—1609) — ebreju filozofs * [[Jans Masarīks]] (''Jan Masaryk'') (1886—1948) — diplomāts * [[Jirži Mencels]] (''Jiří Menzel'') (1938-) — kinorežisors (''Ostře sledované vlaky'', 1966) * [[Jans Neruda]] (''Jan Neruda'') (1834—1891) — čehu dzejnieks * [[Jozefs Nesvadba]] (''Josef Nesvadba'') (1926—2005) — rakstnieks * [[Medlina Olbraita]] (''Madeleine Albright'') (1937-2022) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] politiķe * [[Františeks Plānička]] (''František Plánička'') (1904—1996) — čehu futbolists * [[Antons Reiha]] (''Anton Reicha'') (1770—1836) — franču mūzikas teorētiķis * [[Rainers Marija Rilke]] (''Rainer Maria Rilke'') (1875—1926) — vācu dzejnieks (''Die Sonette an Orpheus'', 1922) * [[Jaroslavs Seiferts]] (''Jaroslav Seifert'') (1901—1986) — čehu dzejnieks * [[Vilhelms Šteinics]] (''Wilhelm Steinitz'') (1836—1900) — šahists, pirmais pasaules čempions * [[Svētais Vāclavs]] (''Svatý Václav'') (ap 907-935) — kņazs, svētais * [[Vāclavs II Pšemisls]] (''Václav II.'') (1271—1305) — Bohēmijas un Polijas karalis * [[Francs Verfels]] (''Franz Werfel'') (1890—1945) — vācu rakstnieks * [[Makss Verheimers]] (''Max Wertheimer'') (1880—1943) — psihologs * [[Johans Aloīzs Zēnefelds]] (''Johann Alois Senefelder'') (1771—1834) — litogrāfijas izgudrotājs * [[Berta fon Zutnere]] (''Bertha von Suttner'') (1843—1914) — pacifiste, Nobela miera prēmija 1905. gadā == Galerija == <gallery> Image:Prague_from_Klementinum.jpg|Prāgas jumti File:Peter Stehlik 2011.07.29 A.jpg|Vāclava laukums Image:Prague - Zlata ulicka.jpg|Zelta ieliņa Image:T%C3%BDn-1.jpg|''Staro Mesto'' laukums Image:Prague - Astronomical Clock Detail 3.JPG|[[Prāgas astronomiskais pulkstenis|Astronomiskais pulkstenis]] Image:Karlův most Praha, Staré Město 20170810 007.jpg|''Hradčany'' - Prāgas pils </gallery> == Sadraudzības pilsētas == Prāgas sadraudzības pilsētas ir: {{div col|colwidth=18em}} *{{flaga|GER}} [[Berlīne]], Vācija<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Städtepartnerschaften |url=https://www.berlin.de/rbmskzl/politik/internationales/staedtepartnerschaften/ |publisher=Berlin |language=de |access-date=9 September 2021 |archive-date=9 December 2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20161209104752/https://www.berlin.de/rbmskzl/internationales/staedtepartnerschaften/}}</ref> *{{flaga|BEL}} [[Brisele]], Beļģija<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Brussels |url=https://efus.eu/about-us/brussels/ |website=efus.eu |date=21 January 2012 |publisher=European Forum for Urban Security |access-date=9 September 2021 |archive-date=8 August 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210808183020/https://efus.eu/about-us/brussels/}}</ref> *{{flaga|USA}} [[Čikāga]], ASV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sister Cities |url=http://www.chicagosistercities.com/sister-cities/ |publisher=Chicago Sister Cities International |access-date=9 September 2021 |archive-date=14 March 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190314041125/http://www.chicagosistercities.com/sister-cities/}}</ref> *{{flaga|GER}} [[Frankfurte pie Mainas]], Vācija<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Frankfurts Partnerstädte |url=https://frankfurt.de/service-und-rathaus/verwaltung/aemter-und-institutionen/hauptamt-und-stadtmarketing/referat-fuer-internationale-angelegenheiten/staedtepartnerschaft-als-tor-zur-welt |publisher=Frankfurt am Main |language=de |access-date=9 September 2021 |archive-date=12 August 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210812113254/https://frankfurt.de/service-und-rathaus/verwaltung/aemter-und-institutionen/hauptamt-und-stadtmarketing/referat-fuer-internationale-angelegenheiten/staedtepartnerschaft-als-tor-zur-welt}}</ref> *{{flaga|GER}} [[Hamburga]], Vācija<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partnerstädte |url=https://www.hamburg.de/partnerstaedte/ |publisher=Hamburg |language=de |access-date=9 September 2021 |archive-date=4 September 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210904024526/https://www.hamburg.de/partnerstaedte/}}</ref> *{{flaga|JPN}} [[Kioto]], Japāna<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sister Cities |url=https://www.city.kyoto.lg.jp/sogo/page/0000083407.html |publisher=Kyoto |access-date=9 September 2021 |archive-date=15 March 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190315042511/https://www.city.kyoto.lg.jp/sogo/page/0000083407.html}}</ref> *{{flaga|USA}} [[Maiamideidas apgabals]], ASV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Miami-Dade County Sister Cities Program |url=https://www.miamidade.gov/business/international-sister-cities.asp |publisher=Miami-Dade County |access-date=9 September 2021 |archive-date=3 March 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210303083348/http://www.miamidade.gov/business/international-sister-cities.asp}}</ref> *{{flaga|GER}} [[Nirnberga]], Vācija<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partnerstädte |url=https://www.nuernberg.de/internet/international/partnerstaedte.html |publisher=Nuremberg |language=de |access-date=9 September 2021 |archive-date=1 September 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210901143416/https://www.nuernberg.de/internet/international/partnerstaedte.html}}</ref> *{{flaga|USA}} [[Fīniksa]], ASV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sister Cities |url=https://www.phoenixsistercities.org/sister-cities/ |publisher=Phoenix Sister Cities |access-date=9 September 2021 |archive-date=28 September 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210928123222/https://www.phoenixsistercities.org/sister-cities/}}</ref> *{{flaga|TWN}} [[Taibei]], Taivāna<ref>{{tīmekļa atsauce |title=What's Behind the Prague-Taipei Sister City Ties? |url=https://thediplomat.com/2019/12/whats-behind-the-prague-taipei-sister-city-ties/ |publisher=The Diplomat |date=17 December 2019 |access-date=9 September 2021 |archive-date=27 December 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191227063234/https://thediplomat.com/2019/12/whats-behind-the-prague-taipei-sister-city-ties/}}</ref> {{div col end}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.czechbyclick.com/vt/index.cfm Prāgas 360 grādu panorāmas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20040727003216/http://www.czechbyclick.com/vt/index.cfm |date={{dat|2004|07|27||bez}} }} * [http://www.prague-life.com Prague Life Travel Guide] {{Eiropas galvaspilsētas}} {{Čehija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Prāga| ]] [[Kategorija:Čehijas pilsētas]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Čehijā]] 5s78nefmfjhibzipc7q2zlsgweeg1af Mazsalaca 0 5389 4494725 4493148 2026-07-14T12:02:17Z Pirags 3757 /* Etimoloģija */ 4494725 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mazsalaca | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Baznīcas iela (Mazsalaca).jpg | imagesize = | image_caption = [[Baznīcas iela (Mazsalaca)|Baznīcas iela]] | image_flag = | flag_link = Mazsalacas karogs | image_shield = Mazsalaca COA.svg | shield_link = Mazsalacas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Valmieras novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 57 | latm = 51 | lats = 37 | latNS = N | longd = 25 | longm = 03 | longs = 21 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1928]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Salisburg}} | area_total_km2 = 3 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Mazsalaca}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 55 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4215 | website = {{URL|www.mazsalaca.lv}} | footnotes = }} '''Mazsalaca''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. Atrodas [[Salaca]]s labajā krastā, pie Mazsalacas ir viens no gleznainākajiem upes posmiem ar klintīm un alām, lejpus pilsētas sākas [[Salacas ielejas dabas parks]]. Attālums līdz [[Valmiera]]i 45 km, līdz [[Rīga]]i — 149 km. == Etimoloģija == Savu nosaukumu Mazsalaca ieguvusi no Salacas upes, bet vācisko ''Salisburg'' (Salacas pils) — pēc dažiem uzskatiem, no lībiešu pils, kas senatnē iespējami atradusies Salacas kreisajā krastā. Nosaukums Mazsalaca tika dots tāpēc, lai to atšķirtu no citām Salacām — [[Salacgrīva|Lielās]], [[Vecsalaca|Vecās]] un [[Svētciems|Jaunās]], kuras pastāvēja līdz 1925. gadam, kad notika novadu pārdēvēšana.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Kur Salaca līkločus met|last=Sloka|first=Atis|year=1998|isbn=9984-19-014-5|location=Mazsalacas novads|pages=}}</ref> Lībiešu valodā pilsēta dēvēta ''Piškisalāts''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.keeleveeb.ee/dict/translate/lietlv/dict.cgi?word=Mazsalaca&lang=lv|title=Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz|website=www.keeleveeb.ee|access-date=2023-07-30}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Mazsalacas vēsture}} [[Attēls:Mazsalaca pirms 1912.jpg|thumb|200px|left|Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912).]] Rajons, kur mūsdienās atrodas Mazsalaca, apdzīvota jau [[Mezolīts|vidējā akmens laikmetā]] — apmetnes pie Salacas iztekas no [[Burtnieks|Burtnieka]] datējamas no ap 6000 gadu p.m.ē. Vēlāk novadā apmetušies [[lībieši]], no [[lībiešu valoda]]s arī cēlusies virkne šī novada ģeogrāfisko nosaukumu, piemēram, upes [[Salaca]], [[Ķirele]], [[Iģe]], [[Ramata]] u.c. Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, vienu kilometru no Mazsalacas centra atrodas lībiešu pilskalns, kurā tagad atrodas brīvdabas estrāde.<ref name=":2" /> Pirmais apkaimes pieminējums ir [[Hupeļa hronika|Hupeļa hronikā]], kurā teikts, ka [[Sāmsala|sāmsalieši]] 1127. gadā izbraukuši sirojumā uz [[Rūjienas pilskalns|Rūjienas pilskalnu]] pa Salacu un tālāk pa [[Rūja|Rūju]].<ref name=":2" /> 1224. gadā krustneši iekaroja šo teritoriju un sāka to pārvaldīt no Rūjienas.<ref name=":2" /> Pirmo baznīcu Mazsalacā, domājams, cēluši 14. gadsimtā, un ap to veidojies draudzes centrs. 1528. gadā [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]] uzdāvināja bruņiniekam Vincentam Sēnam īpašumus Mazsalacas apkārtnē, un tas ir pirmais Salisburgas vārda pieminējums dokumentos. 1547. gadā muiža izlēņota tiesnesim Balceram Falkenbergam, no kura uzvārda tā saucas par Valtenbergas muižu.<ref name="SalacasPērles">Valdis Avotiņš, Ints Lukss, “''Salacas pērles''”, AGB, Rīga, 2002. ISBN 9984-663-39-6.</ref> 1780. gadā klasicisma stilā uzcēla muižas galveno ēku. Mazsalacas Sv. Marijas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533. gadā, [[poļu—zviedru karš|poļu—zviedru karu]] laikā tā tika nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ap 1697. gadu baznīca pēc zviedru karaļa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] pavēles atkal atjaunota. 1890. gadā tās vietā uzcelta pašreizējā [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]]. 1864. gadā [[Valtenberģu muiža]]s īpašnieks Arnolds [[Fītinghofi|Fītinghofs]] zemniekiem par dzimtu te iznomāja pirmos 42 apbūves gabalus un šajā vietā sākās pirmo namu celtniecība.<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca|last=Mitāne|first=Ilze|publisher=Jumava|year=2008|isbn=978-9984-38-307-1}}</ref> Šajā laikā uzcēla pirmo tiltu pār Salacu. Jādomā, ka to veicinājusi ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta — jau senatnē šeit krustojušies [[Rūjiena]]s—[[Ainaži|Ainažu]] un [[Valmiera]]s—[[Pērnava]]s un citi apkārtnes apdzīvoto vietu ceļi. 1864. gadā kā Lāsa vilnas kārstuve dibināta vēlākā K. Raiskas vilnas un linu fabrika.<ref name=":2" /><ref name="SalacasPērles" /> Mazsalacas miestiņa iedzīvotāju skaits 1918. gadā sasniedza 1100 cilvēku, tie apdzīvoja 80 namus. 1921. gadā Mazsalacai piešķīra miesta tiesības.<ref name=":2" /> Miests attīstījās lēni, pēc gandrīz 10 gadiem — 1927. gadā, iedzīvotāju skaits tajā bija pieaudzis līdz 1210 cilvēkiem. Savukārt namu skaits sasniedza 87.<ref>Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 42.lpp</ref> 1928. gadā Mazsalacai piešķīra pilsētas tiesības. 1937. gadā caur Mazsalacu atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līniju Rīga—Rūjiena]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada jūnijā Mazsalacā nodibinājās padomju okupācijas režīms, bet pēc gada — vācu okupācijas režīms. [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks Mazsalacā atkal ienāca 1944. gada 25. septembrī, atkāpjoties vācieši nopostīja dzelzceļu. PSRS varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta daudzi Mazsalacas iedzīvotāji.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Enciklopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Pēc Otrā pasaules kara Mazsalaca turpināja pastāvēt kā tipiska mazpilsēta. Te nebija patstāvīgu uzņēmumu, bet tikai to filiāles, kurām bija ļoti ierobežotas izaugsmes iespējas, jo galvenie finanšu resursi atradās pamatuzņēmumos. 1970.—1980. gados Mazsalacas lauku teritorijā bija vērojami pirmie panākumi liela mēroga lauksaimniecībā. 1977. gadā atjaunoja dzelzceļa līniju (atkal slēgta 1996. gadā).<ref name=":3" /> 1988. gada rudenī izveidojas [[Latvijas Tautas Fronte]]s Valmieras rajona nodaļas Mazsalacas grupa, kurā bija vairāk nekā 300 biedri. Pēc gada sāka iznākt LTF Mazsalacas grupas un LNNK grupas laikraksts "Mazsalacas Vēstis". Pēc neatkarības atjaunošanas pilsētā notika ražošanas uzņēmumu privatizācija un uz [[Kolhozs|kolhozu]] bāzes izveidojās jaunas zemnieku saimniecības.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca. Daba. Vēsture. Izglītība. Kultūra|last=Reinvalds|first=J.|year=1997}}</ref> == Ģeogrāfija == [[Attēls:Skaņaiskalns 2009-06-24.jpg|thumb|Skaņaiskalns netālu no Mazsalacas]] Mazsalacas pilsēta atrodas [[Vidzeme|Vidzemē]] pie [[Salaca]]s upes tās augštecē. Tā sadalās senākajā lejaspilsētas un lielākajā augšpilsētas daļā. Lejaspilsēta atrodas uz senas upes sengultnes zemā līdzenuma, bet augšpilsēta novietojusies pie senkrasta uz plaša, augsta līdzenuma, kas atrodas uz ziemeļiem no upes.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalacas pilsēta un apkārtne|last=Cukurs|first=Reinis|publisher=Mazsalacas pilsētas valde|year=1940|pages=49}}</ref> Pie Mazsalacas ir [[Tālavas zemiene]]s Burtnieka līdzenuma mala. Salacas ielejā redzami pamatiežu atsegumi — [[Burtnieku svīta|Burtnieku]] un Salacas [[Svīta (ģeoloģija)|svītu]] smilšakmeņi. Dažviet vēl ir novērojami ledāja sabīdīti [[Drumlins|drumlinu]] valņi ar purvainām starpieplakām. Izplatīta smilts un māls. [[Attēls:Valtenberģu muiža 1.jpg|thumb|Valtenberģu muiža]] Salacas līmenis ir 38 m vjl., Sniedzēnu kalns pa kreisi no tilta — 56 m vjl, bet pilsētas ziemeļu nomalē Ragana atrodas 60 m vjl. Izplatīti egļu un eglu-priežu meži ar bērzu un alkšņu piejaukumu. Aizsargātie dabas parka meži pieder pie izcilām audzēm. Pie Mazsalacas ir daudz aizsargājamo dabas pieminekļu. Uz dienvidiem un rietumiem no Mazsalacas ir [[Skaņkalnes pagasts]]. Lauku teritorija ziemeļos robežojas ar [[Ramatas pagasts|Ramatas pagastu]], austrumos ar [[Sēļu pagasts|Sēļu]] un [[Jeru pagasts|Jeru]] pagastu un rietumos ar [[Vecates pagasts|Vecates pagastu]].<ref name=":1" /> == Iedzīvotāji == Mazsalacā iedzīvotāju skaits palielinājās galvenokārt 20. gadsimta 1. pusē, bet 70. gados bija novērojams kritums. Pirms Otrā pasaules kara Mazsalaca bija vislatviskākā Latvijas pilsēta un mūsdienās tajā aizvien ir liels latviešu īpatsvars.<ref name=":1" />{{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1881|214 |1897|518 |1914|860 |1920|906 |1935|1492 |1959|2158 |1970|2354 |1979|2170 |1989|2105 |2000|1726 |2011|1301 |2021|1080 }}<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> === Ievērojami cilvēki === Mazsalacā dzimuši un/vai dzīvojuši: * [[Gustavs Ērenpreiss]] (1891—1956) — velosipēdu izgatavotājs; * [[Augusts Kirhenšteins]] (1876—1963) — mikrobiologs un politiķis; * [[Krišjānis Treimanis]] (1887—1978) — revolucionārs; * [[Valters Hirte]] (1913—1983) — koktēlnieks; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Oskars Perro]] (1918—2003) — leģionārs un rakstnieks. == Reliģija == No [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas draudzes]] 1924. gadā radās ierosinājums atzīmēt [[Mātes diena|Mātes dienu]], kas ieviesās visā Latvijā un ko atzīmē maija otrajā svētdienā. Sākot ar 1921. gadu izplatījās arī [[Mirušo piemiņas diena]] jeb Svecīšu vakars, kas parasti notika novembra priekšpēdējā svētdienā.<ref name=":0" /><ref name=":2" /> == Tūrisma objekti == * Līgojošais trošu tilts pāri Salacai no muižas uz Lībiešu pilskalnu; * Prāmja jeb Āža krogs pie bijušās pārceltuves; * [[Skaņākalna dabas parks]] uz rietumiem no pilsētas;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/aicinam-uz-skanakalna-dabas-parku/|title=Aicinām uz Skaņākalna Dabas parku!|last=Valmiera|first=Sinhronizācija|website=Valmieras novads|access-date=2024-06-21|date=2024-06-17|language=lv}}</ref> * [[Valtenberģu muiža]], tagad — skola, un tās parks; * [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Luterāņu baznīca]] ar 14. gadsimtā celtu vecāko daļu; * Novada muzejs.<ref name=":3" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Mazsalacas novads]] * [[Mazsalacas Mūzikas un mākslas pamatskola]] * [[Mazsalacas meteorīts]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070825085731/http://mazsalaca.lv/public/pilseta/ Mazsalacas pilsētas mājaslapa] * [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&draw_hash=ovidvo&centerx=562722&centery=6413766&zoom=2&layer=map Mazsalacas pilsētas plāns] * [https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf Reinis Cukurs. Mazsalacas pagasta hronika 1127—1941] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220130120843/https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf |date={{dat|2022|01|30||bez}} }} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Valmieras novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Mazsalacas novads}} {{Valmieras rajons}} {{Valmieras apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Mazsalaca| ]] jj4zls30q4d6oqadkue6z92b592gdlj Salacgrīva 0 5432 4494726 4457513 2026-07-14T12:03:58Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4494726 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Salacgrīva | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Salacgrīva, piemineklis jūrniekiem.jpg | imagesize = | image_caption = Piemineklis jūrniekiem Salacgrīvā | image_flag = Flag of Salacgrīva.svg | flag_link = Salacgrīvas karogs | image_shield = Salacgriva COA.svg | shield_link = Salacgrīvas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Limbažu novads | pushpin_label_position = | latd = 57 | latm = 45 | lats = 06 | latNS = N | longd = 24 | longm = 21 | longs = 26 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Limbažu novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1928. gads|1928. gada]] | established_title2 = | established_date2 = | leader_title = Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs | leader_name = Andris Zunde | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Salismünde}} | area_total_km2 = 12.57 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Salacgrīva}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 4 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4033 | website = {{URL|www.salacgriva.lv}} | footnotes = }} '''Salacgrīva''' ir pilsēta [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Limbažu novads|Limbažu novadā]], [[Salaca]]s upes grīvā. Attālums no Salacgrīvas līdz [[Rīga]]i — {{nobr|103 km}}, līdz [[Limbaži]]em — {{nobr|50 km}}, līdz [[Valmiera]]i — {{nobr|95 km}}, līdz [[Tallina|Tallinai]] — {{nobr|206 km}}. Pilsētas saimniecībā liela nozīme ir koku eksportam, kokapstrādei, pārtikas ražošanai un tirdzniecībai. == Vēsture == {{galvenais|Salacgrīvas vēsture}} Kā apdzīvota vieta Salacgrīva pastāvējusi jau 5. gadsimtā, kad pie Salacas grīvas atradusies [[lībieši|lībiešu]] apmetne ''Saletsa''. Lībiešu pils vietā Salacas labajā krastā vairākus gadsimtus vēlāk uzcēla [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] [[Salacas pils|pili]], kura pirmoreiz minēta 1391. gadā [[Lībeka]]s hronikā kā ''Saltze''. Pils bija biežs uzbrukumu mērķis [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā, bet [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1702.-1703. gadā to uzspridzināja un vairs neatjaunoja. Ap pilskalnu vēl mūsdienās var redzēt, kur bijis kuģojams kanāls. Salacgrīvas izaugsme notika līdz ar piekrastes kuģniecības attīstību [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]. Lai līdzšinējo liellaivu vietā ostā varētu iebraukt arī kuģi, Salacas gultni padziļināja un upes grīvā no laukakmeņiem izbūvēja [[Mols|molu]]. Salacgrīva kļuva par nozīmīgu pārkraušanas vietu Ziemeļvidzemes ražojumu — kokmateriālu, linu un labības — tālākai transportēšanai uz [[Pērnava|Pērnavu]] un Rīgu. 19. gadsimta beigās gada laikā ostā ienāca līdz 200 kuģiem, kas veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu, tādēļ gadsimta beigās šeit bija vairāk nekā 70 dzīvojamo un 40 noliktavu ēku. 20. gadsimta sākumā preču plūsma uz Salacgrīvu mazinājās tādēļ, ka [[Vidzemes guberņa|Vidzemē]] attīstījās [[Dzelzceļš|dzelzceļu]] būve, un lielākā daļa preču tika transportētas uz jaunizbūvēto [[Ainažu osta|Ainažu ostu]], ko ar iekšzemi savienoja [[dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Ainažu—Valmieras—Smiltenes]] [[šaursliežu dzelzceļš]]. Galu galā salacgrīvieši pārorientējās tikai uz [[Koku pludināšana|koku pludināšanu]] pa Salacu un to tālāku transportēšanu. Pēc neatkarības pasludināšanas sāka attīstīties kultūras dzīve un pēc H. Edemaņa iniciatīvas 1921. gadā agrākās draudzes skolas telpās sāka darboties [[Salacgrīvas vidusskola]]. 1928. gadā 7. februārī Salacgrīvai piešķīra pilsētas statusu. [[Latvijas PSR]] periodā Salacgrīvā izveidoja zivju fabriku, kura sākotnēji bija paredzēta Ainažos, kā arī nodibināja zvejnieku arteli „Brīvais vilnis”. Pateicoties zivrūpniecības attīstībai, no jauna izbūvēja ostu, un iedzīvotāju skaita pieaugums veicināja jaunu dzīvojamo namu celtniecību. Ar gadiem zvejnieku kolhozi kļuva turīgāki un centās pilsētu labiekārtot, tādēļ tās ziemeļu daļā tika izveidots Zvejnieku parks ar stadionu un brīvdabas estrāde, kurā katru gadu jūlija sākumā notiek Zvejnieku svētki, no 2001. gada — Jūras svētki. Mūsdienu Salacgrīvas saimniecībā vēl joprojām liela nozīme ir koku eksportam, kokapstrādei, kā arī pārtikas ražošanai un tirdzniecībai.<ref>"Salacgrīva", Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju dome, 2008</ref> == Kultūra == === Bibliotēka === 19. gadsimta beigās pilsētas teritorijā sāka darboties Salacgrīvas Saviesīgā biedrība, ar kuras palīdzību 1902. gada 4. augustā nodibināja Salacgrīvas Saviesīgās biedrības bibliotēku un 1912. gadā tika uzcelts biedrības nams, kurā sev mājas atrada arī bibliotēka. Sākumā tajā bija atrodamas 300 dažāda satura grāmatas, bet vēlāk to skaits pieauga līdz 700 sējumiem. 1957. gadā bibliotēku sadalīja Salacgrīvas pilsētas un Salacgrīvas bērnu bibliotēkā. Kopš 2003. gada Salacgrīvas pilsētas bibliotēkā darbojas novadpētniecības istaba.<ref name="bibliotēka">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.salacbiblioteka.lv/index.php?p=8503&lang=1184|title=Salacgrīvas bibliotēka|website=www.salacbiblioteka.lv|access-date=2023-06-27}}</ref> === Muzejs === Kopš muzeja dibināšanas 1998. gadā tas darbojas kā novada vēstures centrs vietējiem iedzīvotājiem, tūristiem un vēstures pētniekiem. Muzeja arhīvā atrodami materiāli par zveju un zvejniekiem Salacas upes lejtecē un Ziemeļvidzemes jūras piekrastē; par seno nēģu zveju ar tačiem; par Vecsalacas un Svētciema muižu vēsturi, uz kuru zemēm veidojās Salacgrīva; par pilsētas ekonomisko un politisko dzīvi; apkārtnes skolām, baznīcām un draudzēm; par salacgrīviešiem, kas ievērojami ar saviem nopelniem pedagoģijā, zinātnē, kultūrā un mākslā, uzņēmējdarbībā, politikā un tautsaimniecībā.<ref name="muzejs">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.muzeji.lv/lv/museums/salacgriva-museum/ |title=Salacgrīvas muzeja mājaslapa |access-date={{dat|2015|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305060805/http://www.muzeji.lv/lv/museums/salacgriva-museum/ |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> <gallery> File:Salacgrīva Museum.jpg|Salacgrīvas muzejs "Mantu kambaris" File:Salacgrīva library.jpg|Salacgrīvas bibliotēka File:Salacgrīva Municipality Tourism Information Centre 01.jpg|Salacgrīvas Tūrisma informācijas centrs </gallery> == Tūrisms == Salacgrīvas novada tūrisma informācijas centrs pēc neatkarības atjaunošanas bija pirmais tūrisma informācijas centrs Latvijā. Savu darbu tas uzsāka 1993. gada 21. jūnijā, taču oficiāli dibināts tika 1994. gada 3. novembrī.<ref name="travel">[http://www.latvia.travel/lv/infocentrs/salacgrivas-turisma-informacijas-centrs Latvia travel — Salacgrīvas tūrisma informācijas centrs]</ref> Top 5 valstis, no kurām ārvalstu tūristi ieceļo Salacgrīvā ir [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Somija]], [[Lietuva]] un [[Krievija]].<ref name="statistika">2014. gada Salacgrīvas novada tūrisma statistika</ref> Populārākie tūrisma objekti: * '''Nēģu tacis''' — unikāls zvejas paņēmiens ar vairāku gadsimtu vēsturi, ko mūsdienās izmanto tikai Salacgrīvā. [[Nēģu dzimta|Nēģu]] tacis ir īpašas konstrukcijas laipa, no kuras upes straumē tiek iegremdēti nēģu [[Murds|murdi]] un notiek zveja. Taci katru gadu ierīko no jauna no vairākus gadus gatavinātiem egļu kokmateriāliem un stiprināšanai netiek izmantotas ne naglas, ne skrūves, bet īpašas sasaites. * '''Mantu kambaris''' — vieta, kur iespējams apskatīt dažādus žurnālus, grāmatas, rotaļlietas, traukus un interjera priekšmetus, kā arī padomju laika audio, video un fotoaparatūru sākot no pirmajiem modeļiem. * '''Muzejs''' — iespēja apskatīt pastāvīgo ekspozīciju „Zutiņš murdā”, kurā parādīta zvejas vēsture un tradīcijas Vidzemes jūrmalā, kā arī senā nēģu zvejas metode, kad pāri upei tiek būvēts aizsprosts jeb tacis. * '''Salacas promenāde un bāka''' — bāka ir četrstūrains balts tornis ar sarkanu laternu tā galā. Mūsdienās tā vairs nedarbojas, taču savulaik kalpojusi, lai visi zvejnieki atrastu ceļu mājup. Bāka tika celta daudzo sēkļu dēļ piekrastē starp Salacgrīvu un Ainažiem, kas visā Rīgas līča piekrastē kuģošanai bija bīstamākais apgabals. Lai pasargātu Salacas krastu no erozijas, nolēma būvēt promenādi. Tā tapa, vietējiem savedot akmeņus. Atjaunoto Salacgrīvas promenādi atklāja 2014. gada maijā. * '''Naborigama ceplis''' — keramikas apdedzināšanas krāsns jeb Naborigama uzbūvēta 2007. gada vasarā. Šajā krāsnī iespējams sasniegt porcelāna apdedzināšanas temperatūru virs 1300 grādiem. Lai sasniegtu nepieciešamo karstumu, katru gadu jūlijā kambarkrāsns tiek kurināta veselu nedēļu. Pēc nedēļas uz cepļa atvēršanu sapulcējas mākslinieki, lai redzētu savu mākslas darbu rezultātus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/ |title=Salacgrīvas TIC - ko darīt |access-date={{dat|2015|07|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150724140200/http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/ |archivedate={{dat|2015|07|24||bez}} }}</ref> == Pasākumi == * Februārī notiek '''Starptautiskais Meteņu masku tradīciju festivāls''', kad pilsētā darbojas meistardarbnīcas, kurās katram iespēja izveidot sev masku, kā arī dažādi ar tradīcijām saistīti muzikāli pasākumi. * Maijā Salacgrīvā norisinās 4 pasākumi: '''Muzeju nakts, Reņģēdāju festivāls, ''Amber Race — Swimrun'' sacensības,''' '''Plostnieku svētki'''. Plostnieku svētki, kuros katrs pēc sentēvu metodēm var apgūt prasmes plostu siešanā, izmantojot plostnieku darbarīkus. ''Amber Race'' ir pirmās ''swimrun'' sacensības Latvijā, kas notika 13.08.2016 Salacgrīvā. ''Swimrun'' ir izturības sporta veids, kurā taku skriešana mijas ar peldēšanu atklātos ūdeņos. * Jūnijs ir '''Akustiskās mūzikas festivāla „Sudraba kaija”''' laiks, kura mērķis ir stimulēt visdažādāko žanru muzikantus spēlēt akustiski. Festivālā darbojas seno mūzikas instrumentu darbnīcas un semināri. * Otrā jūlija sestdienās notiek '''Jūras svētki'''. Dienas garumā darbojas zivju tirgus, notiek koncerti, dejas, izbraucieni jūrā ar zvejas kuģīšiem un laivām. * Jūlija beigās tiek atzīmēts '''Klasiskās mūzikas festivāls''', kura laikā Eiropas valstu pedagogu pavadībā notiek meistarklases talantīgākajiem mūzikas skolu bērniem no Latvijas, Eiropas un Āzijas. Festivāla laikā Salacgrīvas novadā notiek klasiskās mūzikas koncerti. * Augusts pilsētniekiem asociējas ar '''Pilsētas svētkiem''', kad piektdienas vakars tiek aizsākts ar vēsturisku filmu demonstrēšanu, bet sestdienas rīts turpinās ar tirgošanos, radošām darbnīcām un novada biedrību organizētiem pasākumiem un koncertiem. Viens no interesantākajiem pasākumiem ir basketbola sacensības '''Salacgrīvas krastu mačs,''' kas notiek ar mērķi popularizēt basketbolu un veselīgu dzīvesveidu visās vecumgrupās. Turnīrs notiek Salacgrīvas pilsētas svētku ietvaros, kurās piedalās Salacgrīvas novada iedzīvotāji. Turnīrā savā starpā sacenšas divas komandas — Salacas labā un kreisā krasta iedzīvotāji. Katras spēles rezultāts tiek skaitīts kopsummā. * Lai dzīvesveidu padarītu veselīgāku un interesantāku septembrī notiek 6,5 km garais '''Trīs tiltu maratons''', kas nav mainījies vairāk kā trīsdesmit gadus kopš tradīcijas dibināšanas. * Oktobrī tradicionāli svin '''Nēģu dienu''', kurā ir iespējams apmeklēt visus Salacas un [[Svētupe]]s nēģu tačus, nobaudīt nēģu zupu un karsti ceptus nēģus, redzēt kā ķer nēģus, dzirdēt dziesmas par jūru, upi un zvejniekiem, kā arī padejot.<ref name="pasākumi">[http://www.visitsalacgriva.lv/lv/pasakumi/ Salacgrīvas TIC — pasākumi]</ref> == Sports == Sporta un atpūtas komplekss "Zvejnieku Parks" atrodas Salacgrīvas ziemeļu pusē, pašā jūras krastā. Tā platība ir 13 [[hektārs|ha]]. [[Basketbols]] ir viens no populārākajiem sporta veidiem Salacgrīvā. Pilsētā ir basketbola klubs [[Basketbola klubs Salacgrīva|'''”BK Salacgrīva”''']]. == Reliģija == Salacgrīvā ir trīs tradicionālo konfesiju dievnami: * '''Salacgrīvas Sv. Marijas Goreti baznīca''' (katoļu draudze) — jauno katoļu dievnamu konsekrēja V.E. arhibīskaps [[Jānis Pujats]] 1997. gada 27. jūlijā. Baznīcas arhitekts ir Dagnis Straubergs. Dievnamu projektēja Dagnis Straubergs. Sv. Marijai Goreti veltīto mozaīkas autore ir Mārīte Folkmane, bet lielā altāra krustu un Kristus atveidu darināja mākslinieks Jānis Bārda.<ref name="bazn">[http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/sv-marijas-goreti-katolu-baznica/ Salacgrīvas TIC — Sv. Marijas Goreti baznīca]{{Novecojusi saite}}</ref> * '''Lielsalacas Evaņģēliski luteriskā baznīca''' — celta 1777. gadā (koka ēka), 1853.-1857. gadā uzcelta mūra baznīca, 1892. gadā baznīca paplašināta, tai piebūvēta altāra telpa (500 sēdvietas). Baznīcas atjaunošanas darbi notikuši 1927. gadā, dievnama 200 gadu jubileja baznīcā svinēta 1997. gada 10. jūlijā.<ref name="baznīca">[http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes_lv&fu=i&id=135 Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu mājaslapa]</ref> * '''Salacgrīvas Sv. Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca''' — celta 1873. gadā — tās arhitekts ir [[Roberts Pflūgs|R. Pflūgs]], kas ir arī Kristus Piedzimšanas jeb Rīgas pareizticīgo katedrāles autors.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/salacgrvas-sv-dievmtes-patvruma-pareizticgo-baznca/ |title=Salacgrīvas TIC – pareizticīgo baznīca |access-date={{dat|2015|07|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304223852/http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/salacgrvas-sv-dievmtes-patvruma-pareizticgo-baznca/ |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> <gallery> Attēls:Salacgrīva (Salismünde) - church.JPG|Evaņģēliski luteriskā baznīca Attēls:Salacgrīva ortodox church - panoramio.jpg|Pareizticīgo baznīca Attēls:Salacgrīva church - panoramio.jpg|Katoļu baznīca Attēls:Wooden bridge in Salacgriva - panoramio.jpg|Nēģu tacis pāri Salacai </gallery> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1881|455 |1925|900 |1930|909 |1935|921 |1959|2080 |1970|2366 |1979|3385 |1989|3481 |2000|3609 |2011|2930 |2021|2576 }} === Ievērojamas personības === Salacgrīvā dzimuši vai dzīvojuši: * [[Dzintris Kolāts]] (1959) — bijušais Latvijas Radio ģenerāldirektors un Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadītājs * [[Andris Bulis]] (1982) — aktieris, dzejnieks, modelis un TV raidījumu vadītājs * [[Indulis Emsis]] (1952) — biologs, bijušais Latvijas Ministru prezidents, ministrs, Saeimas deputāts * [[Kārlis Miksons]] (1994) — LTV ziņu dienesta sociālo mediju redaktors, žurnālists, politologs * [[Arvīds Noriņš]] (1924 - 2004) — kinorežisors, aktieris * [[Marlēna Reimane]] (1987) — vieglatlēte, sprintere * [[Irina Tomsone]] (1936) — aktrise == Skatīt arī == * [[Salacgrīvas novads]] * [[Salacgrīvas pagasts]] * [[Kuiviži]] * [[Salacgrīvas jahtu osta]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas pilsētas}} {{Limbažu novads}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Salacgrīvas novads}} {{Limbažu rajons}} {{Limbažu apriņķis}} {{Valmieras apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Salacgrīva| ]] 4tq7samqsrsd0dqq5vcl1nchxo5fzpy Saldus 0 5438 4494861 4488340 2026-07-15T04:24:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4494861 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Saldus | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2 |caption_align = center |image1 = Saldus - panoramio (1).jpg |caption1 = Saldus centrs |image2 = Baznica.JPG |caption2 = [[Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] |image3 = Lielā iela un Saldus tipogrāfijas ēka - panoramio.jpg |caption3 = Lielā iela |image4 = Saldus Mūzikas un Mākslas skola - panoramio.jpg |caption4 = [[Saldus mākslas skola]] |image5 = Monument of Janis Rozentāls. Saldus.jpg |caption5 = [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]] piemineklis }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Bandera Saldus.png | flag_link = Saldus karogs | image_shield = Saldus COA.svg | shield_link = Saldus ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Saldus novads | pushpin_label_position = | latd = 56 | latm = 39 | lats = 59 | latNS = N | longd = 22 | longm = 29 | longs = 37 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Saldus novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1917. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Frauenburg}} | area_total_km2 = 10.10 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = 9937 | population_as_of = 2019 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3801 | area_code = | website = {{URL|www.saldus.lv}} | footnotes = | elevation_m = 95 }} '''Saldus''' ir [[pilsēta]] [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Ciecere]]s upes krastos, [[Saldus novads|Saldus novada]] centrs. Tā atrodas 119 km attālumā no [[Rīga]]s un 7 km attālumā no kaimiņu pilsētas [[Brocēni]]em. Pilsētas teritorija robežojas ar sava novada [[Saldus pagasts|Saldus]], [[Novadnieku pagasts|Novadnieku]] un [[Zirņu pagasts|Zirņu]] pagastiem, kā arī [[Cieceres pagasts|Cieceres pagastu]]. Saldus pilsēta pirmo reizi rakstītos avotos minēta 13. gadsimtā, bet par tās dibināšanas gadu uzskata 1856. gadu. 2022. gadā Saldus bija 19. [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|lielākā pilsēta Latvijā]] pēc iedzīvotāju skaita. == Vēsture == {{pamatraksts|Saldus vēsture}} [[Attēls:Saldus Jaņa Rozentāla gleznā.jpg|thumb|250px|Saldus ap 1900. gadu (Jaņa Rozentāla glezna).]] [[Saldus pilskalns]] (''Salden'') pirmo reizi minēts 1253. gada [[Kursa (valsts)|Kursas]] dalīšanas līgumā kā apdzīvota vieta "[[Zeme starp Skrundu un Zemgali|Zemē starp Skrundu un Zemgali]]". 14. gadsimtā netālu no kuršu pilskalna [[Livonijas ordenis]] uzcēla [[Saldus ordeņa pils|Saldus pili]], ko novēlēja ordeņa patronesei [[Svētā Marija|Svētajai Mārai]] un nosauca par "Mūsu mīļās kundzes pili" ({{val|de|die Burg unserer lieben Frau}}) jeb Frauenburgu. Pirmo reizi ordeņa piļu sarakstā tā pieminēta 1411. gadā. Pie Frauenburgas pils laika gaitā izveidojās lielāka apdzīvota vieta, kas piedzīvoja uzplaukumu [[Kurzeme]]s hercoga [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] valdīšanas laikā (1642—1682). To sekmēja izdevīgais novietojums vietā, kur no [[Jelgava]]s—[[Klaipēda]]s pasta ceļa atzarojās ceļš uz otro hercogistes galvaspilsētu — [[Kuldīga|Kuldīgu]]. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] Saldus pils un miests tika nopostīti, saimnieciskā dzīve atjaunojās tikai pēc 1856. gada. Pilsētas tiesības Saldus ieguva 1917. gadā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, kad atradās [[Vācijas Impērija|Vācijas]] okupācijā. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā Saldus bija pirmā pilsēta, kuru 1919. gada 10. martā no [[lielinieki]]em atbrīvoja [[1. latviešu atsevišķais bataljons]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās pilsēta atradās [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]] un tās tuvumā notika sīvas kaujas, taču līdz pat Vācijas kapitulācijai 1945. gada 8. maijā Saldus palika [[Vērmahts|Vērmahta]] okupētajā Latvijas daļā. Izveidojot apriņķu vietā rajonus, ar 1950. gadu Saldus kļuva par rajona centru, kas veicināja pilsētas attīstību. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita dinamika === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1881|2360 |1897|3570 |1914|6000 |1920|2424 |1925|2693 |1935|4410 |1943|4236 |1959|7775 |1970|9968 |1979|11759 |1989|12490 |2000|12581 |2011|11396 |2021|9679 }} == Ekonomika == Lielākie Saldus pilsētā reģistrētie uzņēmumi pēc [[Apgrozījums|apgrozījuma]] 2024. gadā bija "Saldus komunālserviss" (ēku uzturēšana un apgāde, 6 miljoni eiro gadā), [[Cannelle Bakery]] (maizes un kūku ražošana, 6 mlj.), [[Ķiršu piens]] (piena ražošana, vairumtirdzniecība, 5 mlj.), "Priede" (degvielas tirdzniecība, 4 mlj.), "Saldus medicīnas centrs" (3 mlj.).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100016663&id=391|title=Esi informēts!|last=Lursoft|website=Lursoft, Lursoft IT|access-date=2025-05-12|date=2025- 5-12T12:27:52+02:00|language=LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Transports === Gar Saldu iet [[dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja]] ([[Saldus (stacija)|Saldus stacija]] atrodas Saldus pagastā, apmēram 2,5 km no pilsētas centra). Pilsētas teritoriju tās ziemeļu daļā šķērso [[Latvijas galvenie autoceļi|galvenais autoceļš]] [[A9]] Rīga-[[Liepāja]]. Saldus ir galapunkts [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālajiem ceļiem]] [[autoceļš P108|P108]] uz [[Kuldīga|Kuldīgu]] un [[autoceļš P109|P109]] uz [[Tukums|Tukumu]], caur Saldu iet arī [[autoceļš P105]] uz [[Ezere|Ezeri]]. === Tūrisma objekti === [[Attēls:Saldus4800a.JPG|thumb|250px|Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ziemā]] Vēsturiskā apbūve līdz mūsdienām visvairāk saglabājusies pašā pilsētas centrā, kā arī uz [[Striķu iela]]s un [[Lielā iela (Saldus)|Lielās ielas]] ar tām piederošajiem namu kvartāliem. Senas ēkas ir arī Kalnsētās jeb Kalna muižā (''Berghof-Brotzen''), kas atrodas [[Kalnsētas parks|Kalnsētas parka]] teritorijā. Pilsētā notiek ikgadēji pasākumi: rokmūzikas festivāls "[[Saldus saule]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.saldussaule.lv/|title=FESTIVĀLS SALDUS SAULE|website=www.saldussaule.lv|access-date=2024-07-23|archive-date=2024-07-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20240722211505/http://saldussaule.lv/}}</ref> Saldus novada dienas maija beigās — jūnija sākumā, skrējieni "Kalnsētas apļi",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sbliesma.lv/2024-2/kalnsetas-apli/|title=Kalnsētas apļi -2024 - Liesma|access-date=2024-07-23|date=2017-05-08|language=lv}}</ref> * [[Saldus pilskalns]] ir ap 15 m augsts kuršu pilskalns Saldus ezera rietumu krastā pie Kaļķupītes iztekas, datēts ar agro dzelzs laikmetu. Pilskalns bijis apdzīvots līdz 12. gadsimtam. Tā plakums vēlāk lauksaimnieciski apstrādāts un senatnes liecības gandrīz izzudušas. Pie pilskalna ceļa malā izveidota autostāvvieta. No pilskalna paveras plašs skats uz pilsētu lejā. Par Saldus pilskalnu saglabājušās daudzas teikas, kuras parasti stāsta par saldo dzīvi kalna iekšpusē. Saldus pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.<ref name="K. Blekte, J. Smaļinskis 2004" /> * Strūklaka „Medus piliens” Māra Čaklā skvērā, izveidota 2008. gadā (tēlnieks Kārlis Īle). Strūklakas ideja sakņojas dzejnieka [[Māris Čaklais|Māra Čaklā]] pilsētas poētiskajā salīdzinājumā ar „medus pilienu Kurzemes bļodā”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saldus.lv/8/turisms-atputa-izklaide2/apskates-objekti-saldus-pilseta/citi-objekti/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|11|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100315180259/http://www.saldus.lv/8/turisms-atputa-izklaide2/apskates-objekti-saldus-pilseta/citi-objekti/# |archivedate={{dat|2010|03|15||bez}} }}</ref> Centrālā skulptūra ir veidota kā divas medus kāres, ko centrā savieno liels medus piliens. Augšējās kāres simbolizē debesis, apakšējās — zemi. Vēl kā papildus elements strūklaku rotā sešas smalkas ūdens strūklas. Strūklaka ir divvirzienu — sešas strūklas plūst uz augšu, savukārt 36 strūklas tek uz leju.<ref>(http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/struklaka-medus-piliens {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306202507/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/struklaka-medus-piliens |title=latvia.travel|date={{dat|2016|03|06||bez}} }})</ref> * [[Jaņa Rozentāla Saldus Vēstures un Mākslas muzejs]], atrodas latviešu profesionālās glezniecības vecmeistara [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]] projektētā un 1900. gadā celtā mājā un darbnīcā. Viņš šeit uzturējies divus gadus.<ref name="vietas.lv">http://www.vietas.lv/objekts/j_rozentala_saldus_vestures_un_makslas_muzejs/</ref> Ēkas priekšā ir tēlnieka V. Alberga 1954. gadā veidots Jaņa Rozentāla piemineklis.<ref name="K. Blekte, J. Smaļinskis 2004">K. Blekte, J. Smaļinskis, M. Vimba (2004) Latvijas Ceļvedis. Rīga: SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, 55. lpp</ref> Muzeja kompleksā izvietotas četras ēkas, kurās ietilpst — muzeja krājumu ēka, mākslas izstāžu zāle, vēstures izstāžu zāle un administrācija. Muzeja izveidots 1947. gadā kā Marta Vēja savāktā mākslinieka oriģināldarbu kolekcija. Muzejā skatāmi latviešu glezniecības lielmeistara daiļrades agrīnā perioda oriģināldarbi. Muzeja pamatpozīcijā ietilpst gleznotāja dzīves un daiļrades atspoguļojums.<ref name="K. Blekte, J. Smaļinskis 2004" /> Muzejā tradicionāli tiek pasniegta J. Rozentāla prēmija Saldus novada māksliniekiem un kopš 1999. gada — par devumu izglītībā un pētniecībā — novadnieka, vēsturnieka Edgara Dunsdorfa prēmija.<ref name="vietas.lv" /> * [[Saldus Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]. Saldus draudze pieminēta jau 1420. gadā, bet Saldus baznīca rakstos parādās 1461. gadā. [[Reformācija]]s gaitā 1530. gadā tika uzcelta jauna koka baznīca. 1614. gadā par [[Vilhelms Ketlers|hercoga Vilhelma]] līdzekļiem celta pirmā mūra baznīca, kas pabeigta 1615. gadā. Pēc 100 gadiem baznīca bija tik sliktā stāvoklī, ka tika nojaukta. 1737. gadā tika pabeigta jaunas mūra baznīcas celtniecība. Tā bija balta, vienkārša, [[romānika]]s stilā celta viena joma mūra celtne. No 1898. līdz 1900. gadam pēc arhitekta [[Vilhelms Neimanis|Vilhelma Neimaņa]] notika pamatīga baznīcas pārbūve, atstājot vien torni un altāra daļas sienas. Vienjoma baznīcas vietā tika uzcelta trīsjomu baznīca ar divām palīgtelpām. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada rudenī saspridzināja baznīcas torni, ko atjaunoja tikai 1982. gadā, smailes nobeiguma elementu krustu aizvietoja ar gaili, kuru izgatavoja varkalis Krivāns. [[Attēls:Saldus, no baznīcas.jpg|thumb|left]] * Septiņas skulptūras, kas atveido J. Rozentāla [[No baznīcas|gleznu “No baznīcas”]]. Tēlnieks Sandis Aispurs. Atklātas 2021. gadā, atzīmējot gleznotāja 155. dzimšanas dienu. * [[Saldus Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca|Saldus Romas katoļu baznīca]] tika uzcelta 2007. gadā par Latvijā un ārzemēs savāktajiem ziedojumiem. Baznīcas tornī ir divi zvani, lielākais zvans nosaukts svēto Pētera un Pāvila vārdā un sver 420 kg, bet mazākais — Svētīgā Gerarda zvans ir 130 kg smags. * Vienstāva ēka Striķu ielā 9 ir pirmā celtne, kuru uzcēka 1856. gadā, un tādēļ vecākā no pilsētas dzīvojamām mājām.<ref name=":0">Ieva Ančevska, Ilze Haruna. ''Saldus''. Jumava, Rīga. <nowiki>ISBN 9984-38-130-7</nowiki>.</ref> == Daba == Saldus atrodas [[Austrumkursas augstiene]]s [[Saldus pauguraine|Saldus paugurainē]]. Tā ir lielākā pilsēta Austrumkursas augstienē. Pilsēta veidojusies [[Ciecere]]s upes abos krastos, tās austrumu nomalē atrodas [[Saldus ezers]]. Pilsēta atrodas ieplakā, tādēļ to maz ietekmē valdošie vēji.<ref name=":0" /> Saldus tiek uzskatīta par vienu no zaļākajām pilsētām Latvijā,{{nepieciešama atsauce}} jo tai ir raksturīgi parki, skvēri un bagātīgi apstādījumi. * [[Ciecere]] ir 51 km gara Ventas labā krasta pieteka. Tā iztek no Cieceres ezera un 6 km garumā izvijas cauri Saldum, veidojot plašu zaļo zonu pilsētas centrā. Upei pāri ved 14 dažādi tilti. Pilsētas robežās upē ierīkoti nelieli mākslīgie ūdenskritumi. Gar Cieceres upi vijas dabas un pastaigu takas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.saldus.lv/8/turisms-atputa-izklaide2/celvedis/ |title=Saldus.lv |access-date={{dat|2013|11|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110904032640/http://www.saldus.lv/8/turisms-atputa-izklaide2/celvedis/# |archivedate={{dat|2011|09|04||bez}} }}</ref> * [[Saldus ezers]] atrodas pilsētas ZA malā. Ezera ZR un DA krasti ir stāvi. Ieteka — Vēršāda, izteka — Kaļķupīte. Lielākais dziļums — 5 m. Ezera DR ir ierīkota peldvieta ar laipu, ģērbšanās kabīnēm, volejbola laukumiem. Tā ir iecienīta atpūtas vieta Saldus iedzīvotājiem, kā arī viesiem. Pats ezers izveidojies ledāja kušanas ūdeņu izskalotā ielejas padziļinājumā jeb ieplakā, kur no upītes (tagadējās Vēršādas) uzkrājies ūdens. No Ezera iztekošā Kaļķupīte (Vēršādas upes turpinājums) ietek Cieceres upē. == Attēlu galerija == <gallery> Monument of Janis Rozentāls. Saldus.jpg|Piemineklis Janim Rozentālam Saldus muzeja iekšpagalmā Saldus8446.JPG|Vecais tilts pār Cieceres upi Saldus ezers.JPG|Saldus ezers ar skatu uz ziemeļu krastu </gallery> == Novadnieki == Saldū dzimuši: * [[Johans fon Besers]] (''Johann von Besser'', 1654—1729) — [[vācieši|vācu]] rakstnieks; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Edgars Dunsdorfs]] (1904—2002) — vēsturnieks; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks; * [[Ēriks Ķiģelis]] (1955—1985) — mūziķis; * [[Dainis Zīlītis]] (1969) — svarcēlājs, Atlantas Olimpisko spēļu dalībnieks; * [[Jānis Blūms (basketbolists)|Jānis Blūms]] (1982) — basketbolists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — latviešu aktieris; * [[Dons]] (1984) — latviešu dziedātājs; * [[Valters Dakša]] (1997) — izdevniecības "[[Valters Dakša (izdevniecība)|Valters Dakša]]" dibinātājs. * [[Mārtiņš Ķibilds]] (1973—2019) TV žurnālists == Sadraudzības pilsētas == Saldus [[sadraudzības pilsēta]]s: {{columns |width=350px |col1= * {{vieta|Igaunija|Paide}} * {{vieta|Lietuva|Mažeiķi}} * {{vieta|Vācija|Līderbaha|2s=Liederbach am Taunus}} * {{vieta|Zviedrija|Lidingo}} |col2= * {{vieta|Polija|Stargarda Ščeciņska}} * {{vieta|Francija|Vilebona pie Ivetas}}<!-- Villebon-sur-Yvette --> * {{vieta|Austrija|Sanktandre}}<!-- '''Sankt Andrä''' --> }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Saldus novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Saldus rajons}} {{Kuldīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Saldus| ]] mydamkbn5ogd2h8866wv49zd5rqhxbe Saules sistēma 0 10574 4494863 4415155 2026-07-15T04:29:20Z Omarius257 137820 /* */ Saules sistēmas ilustrācija ar marķējumu 4494863 wikitext text/x-wiki {| width="250px" border="2" cellspacing="0" cellpadding="4" rules="all" style="float:right; clear:right; margin:5px 0 1em 1em; border-style: solid; border-width: 1px; border-collapse:collapse; font-size:95%; empty-cells:show" |+ '''Saules sistēmas ķermeņi''' |- ! colspan=3 | [[Attēls:Solar System True Color LV.png|frameless|upright=1.5]] |- ! colspan=3 | '''[[Saule]]''' |-- | rowspan=5 | [[Iekšējās planētas]] |- | colspan=2 | '''1. [[Merkurs (planēta)|Merkurs]]''' |- | colspan=2 | '''2. [[Venera (planēta)|Venera]]''' |- | '''3. [[Zeme]]''' || [[Mēness]] |- | '''4. [[Marss (planēta)|Marss]]''' || [[Foboss (pavadonis)|Foboss]], [[Deimoss (pavadonis)|Deimoss]] |- | [[Asteroīdu josla]] | colspan=2 | [[Cerera]], [[Pallāda (asteroīds)|Pallāda]], [[Jūnona (asteroīds)|Jūnona]], [[4 Vesta|Vesta]] |- | rowspan=4 | [[Ārējās planētas]] | '''5. [[Jupiters (planēta)|Jupiters]]''' || [[Jo (pavadonis)|Jo]], [[Eiropa (pavadonis)|Eiropa]], [[Ganimēds (pavadonis)|Ganimēds]], [[Kallisto (pavadonis)|Kallisto]] |- | '''6. [[Saturns (planēta)|Saturns]]''' || [[Tētija (pavadonis)|Tētija]], [[Diona (pavadonis)|Diona]], [[Reja (pavadonis)|Reja]], [[Titāns (pavadonis)|Titāns]], [[Japets (pavadonis)|Japets]], [[Mimass (pavadonis)|Mimass]], [[Hiperions (pavadonis)|Hiperions]], [[Fēbe (pavadonis)|Fēbe]],[[Jānuss (pavadonis)|Jānuss]], [[Epimētejs (pavadonis)|Epimētejs]], [[Prometejs (pavadonis)|Prometejs]] |- | '''7. [[Urāns (planēta)|Urāns]]'''|| [[Miranda (pavadonis)|Miranda]], [[Ariels (pavadonis)|Ariels]], [[Umbriels (pavadonis)|Umbriels]], [[Titānija]], [[Oberons]] |- | '''8. [[Neptūns (planēta)|Neptūns]]'''|| [[Tritons (pavadonis)|Tritons]], [[Protejs (pavadonis)|Protejs]], [[Nereīda (pavadonis)|Nereīda]] |- | rowspan=3 | [[Transneptūna objekti]], [[Koipera josla]] || [[Plutino]] || [[Plutons (pundurplanēta)|Plutons]] ([[Harons (pavadonis)|Harons]]) [[Iksions (asteroīds)|Iksions]], [[Orks (asteroīds)|Orks]], [[Huija (asteroīds)|Huija]] |-| | colspan=2 | [[Kvavars]], [[Varuna]], [[Erīda (pundurplanēta)|2003 UB<sub>313</sub>]] |- | colspan=2 | [[Sedna]] |- | colspan=3 | [[Orta mākonis]] |} '''Saules sistēma''' ir [[Saule]] un ap to riņķojošo [[astronomisks objekts|debess ķermeņu]] kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, [[pundurplanēta]]s un [[Saules sistēmas mazie ķermeņi]], piemēram, [[komēta]]s un [[asteroīdi]]. Saules sistēma atrodas [[Piena Ceļš|Piena Ceļa]] spirālzarā "Oriona rokā" (''Orion Arm''), 26 000 [[Gaismas gads|gaismas gadu]] attālumā no [[galaktika]]s centra. Saules sistēmas veidošanās un [[evolūcija]] ir sākusies pirms 4,6 miljardiem gadu, kad sākās milzīga [[molekulārais mākonis|molekulārā mākoņa]] nelielas daļas [[gravitācija]]s sabrukums. Lielākā daļa no sabrukušās [[masa]]s sakoncentrējās mākoņa centrā, tādā veidā izveidojoties [[Saule]]i, bet pārējais palika [[protoplanetārais disks|protoplanetārajā diskā]], kur izveidojās [[planēta]]s, [[dabiskais pavadonis|pavadoņi]], [[asteroīds|asteroīdi]] un citi [[Saules sistēmas mazais ķermenis|Saules sistēmas mazie ķermeņi]]. Četras iekšējās planētas — [[Merkurs (planēta)|Merkurs]], [[Venera (planēta)|Venera]], [[Zeme]] un [[Marss (planēta)|Marss]] — tiek sauktas arī par [[Zemes grupas planētas|Zemes grupas planētām]], jo tās sastāv galvenokārt no [[ieži]]em un [[metāli|metāla]]. Četras ārējās planētas, milzu planētas, ir ievērojami lielākas nekā iekšējās planētas. Divi lielākie [[gāzes giganti]] [[Jupiters (planēta)|Jupiters]] un [[Saturns (planēta)|Saturns]] sastāv galvenokārt no [[Ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[Hēlijs|hēlija]]; pašas tālākās planētas, [[ledus giganti]] [[Urāns (planēta)|Urāns]] un [[Neptūns (planēta)|Neptūns]] sastāv galvenokārt no vielām ar relatīvi augstu kušanas temperatūru, salīdzinot ar ūdeņradi un hēliju, piemēram, sasaluša [[ūdens]], [[amonjaks|amonjaka]] un [[metāns|metāna]]. Visām planētām ir gandrīz apļveida orbīta. Saules sistēmā ir arī mazāki ķermeņi. Starp Marsu un Jupiteru esošā [[asteroīdu josla]] galvenokārt sastāv no vielām, kādas ir Zemes grupas planētu sastāvā, piemēram, [[akmens]] un metāla. Aiz Neptūna orbītas atrodas [[Koipera josla]] un [[izkliedētais disks]]. Šie [[transneptūna objekts|transneptūna objekti]] sastāv galvenokārt no ledus, bet aiz tiem ir atklāti [[sednoids|sednoidi]]. Ir arī grupa ar vairākiem desmitiem, iespējams, pat desmitiem tūkstošu objektu, kuri ir pietiekami lieli, lai riņķotu ap zvaigzni.<ref name=Stern2012>"Today we know of more than a dozen dwarf planets in the solar system".[http://pluto.jhuapl.edu/overview/piPerspective.php?page=piPerspective_08_24_2012 The PI's Perspective] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113225430/http://pluto.jhuapl.edu/overview/piPerspective.php?page=piPerspective_08_24_2012 |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Šos objektus dēvē par pundurplanētām. Dažas no identificētajām pundurplanētām ir asteroīds [[Cerera]] un transneptūna objekti [[Plutons (pundurplanēta)|Plutons]] un [[Erīda (pundurplanēta)|Erīda]]. Dažādi citi mazi objekti, tostarp [[komēta]]s, kentauri (asteroīdi no grupas starp Jupiteru un Neptūnu) un [[kosmiskie putekļi]] brīvi ceļo pa Saules sistēmu. Sešas planētas, vismaz trīs pundurplanētas un daudzus mazākus objektus apriņķo dabiskie satelīti, kurus parasti sauc par "pavadoņiem". Ap katru ārējo planētu riņķo [[planētas gredzens]], kas sastāv no [[putekļi]]em un citiem maziem objektiem. Saule izstaro tā saukto [[Saules vējš|Saules vēju]], kurš izplatās pat līdz [[izkliedētais disks|izkliedētā diska]] vidum, veidojot [[heliosfēra|heliosfēru]]. Tas ir punkts, kurā heliopauze no Saules vēja spiediena ir vienāda ar starpzvaigžņu vēja pretējo spiedienu. [[Orta mākonis|Orta mākonī]] veidojas [[komēta]]s ar lielu [[apriņķojuma periods|apriņķojuma periodu]]. == Struktūra == [[Attēls:Kuiper_belt_-_Oort_cloud-en.svg|thumb|Saules sistēma ar [[Koipera josla|Koipera joslu]] (augšā) un [[Orta mākonis|Orta mākoni]] (apakšā) mākslinieka skatījumā.]] Saules sistēmas galvenā sastāvdaļa ir [[Saule]], G2 klases [[galvenās secības zvaigzne]], kas satur 99,86% no sistēmas zināmās masas un dominē to [[gravitācija]]s.<ref>{{publikācijas atsauce |author=M Woolfson |title=The origin and evolution of the solar system |doi= 10.1046/j.1468-4004.2000.00012.x |date=2000 |journal=[[Astronomy & Geophysics]] |volume=41 |issue=1 |pages=1.12|bibcode = 2000A&G....41a..12W |issn=1366-8781 }}</ref> Saules sistēmas četri lielākie orbitālie ķermeņi, milzu planētas veido 99% no atlikušās masas. [[Jupiters (planēta)|Jupiters]] un [[Saturns (planēta)|Saturns]] kopā sastāda vairāk nekā 90% no masas. Līdz ar to Saules sistēmas cietie ķermeņi (ieskaitot [[zemes grupas planētas]], [[Dabiskais pavadonis|pavadoņus]], [[asteroīds|asteroīdus]] un [[komēta]]s) kopā veido 0,0001% no Saules sistēmas kopējās masas. Lielākā daļa lielo ķermeņu orbītā apkārt Saulei atrodas netālu no Zemes orbītas plaknes, kas pazīstama kā [[ekliptika]]. Planētas ir ļoti tuvu ekliptikai, turpretim [[Koipera josla]], komētas (un citi [[Orta mākonis|Orta mākoņa]] ķermeņi) atrodas ļoti tālu no tās.<ref name = "Levison2003">{{publikācijas atsauce | last = Levison | first = H. F. | authorlink = Harold F. Levison |author2=Morbidelli, A. | title = The formation of the Kuiper belt by the outward transport of bodies during Neptune's migration | journal = [[Nature (žurnāls)|Nature]] | volume = 426 | pages = 419–421 | publisher = | date = 2003-11-27 | language = | url = http://www.nature.com/nature/journal/v426/n6965/abs/nature02120.html | doi = 10.1038/nature02120 | pmid = 14647375 | accessdate = 2012-05-26 | issue = 6965|bibcode = 2003Natur.426..419L }}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|title=From the Kuiper Belt to Jupiter-Family Comets: The Spatial Distribution of Ecliptic Comets|author=Harold F. Levison, Martin J Duncan|journal=[[Icarus (žurnāls)|Icarus]]|date=1997|pages=13–32|doi=10.1006/icar.1996.5637 |issue=1|volume=127|bibcode=1997Icar..127...13L}}</ref> Visas planētas un daudzi citi ķermeņi apriņķo Sauli tādā pašā virzienā, kā griežas Saule (pretēji pulksteņa rādītāja virzienam).<ref>{{Tīmekļa atsauce| last = Grossman | first = Lisa | title = Planet found orbiting its star backwards for first time | publisher = NewScientist | date = 13 August 2009 | url = http://www.newscientist.com/article/dn17603-planet-found-orbiting-its-star-backwards-for-first-time.html | accessdate = 10 October 2009}}</ref> Ir arī izņēmumi, piemēram, [[Haleja komēta]]. == Saules sistēmas sastāvs == === Iekšējā Saules sistēma === Iekšējā Saules sistēma ir nosaukums reģionam, kas ietver [[Zemes grupas planētas]] un [[asteroīds|asteroīdus]].<ref name=inner>{{Tīmekļa atsauce |title=Inner Solar System |publisher=NASA Science (Planets) |url=http://nasascience.nasa.gov/planetary-science/exploring-the-inner-solar-system |accessdate=2009-05-09 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090511182050/http://nasascience.nasa.gov/planetary-science/exploring-the-inner-solar-system |archivedate=2009-05-11 }}</ref> Tā sastāv galvenokārt no [[silikāti|silikāta]] un [[metāli]]em. Iekšējās Saules sistēmas ķermeņi ir salīdzinoši tuvu [[Saule]]i; visa šī reģiona rādiuss ir mazāks nekā attālums starp [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] un [[Saturns (planēta)|Saturna]] orbītām. Šis reģions atrodas uz [[sala līnija]]s, kas atrodas nedaudz mazāk nekā 5 [[Astronomiskā vienība|AU]] (aptuveni 700 miljons km) no Saules.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.astronoo.com/en/articles/frost-line.html |title=Frost line or snow line or ice line in the solar system — Astronoo |access-date={{dat|2015|03|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150320012332/http://www.astronoo.com/en/articles/frost-line.html |archivedate={{dat|2015|03|20||bez}} }}</ref> ==== Iekšējās planētas ==== [[Attēls:Telluric planets size comparison.jpg|thumb|left|Četras iekšējās planētas. No kreisās uz labo: [[Zeme]], [[Marss (planēta)|Marss]], [[Venera (planēta)|Venera]] un [[Merkurs (planēta)|Merkurs]]]] Četrām iekšējām planētām jeb Zemes grupas planētām ir blīva, akmeņu kompozīcija, ar dažiem vai nevienu pavadoni, un tiem nav gredzenu. Tie sastāv galvenokārt no ugunsizturīgām minerālvielām, piemēram, silikāta, kas veido garozu un [[Planētas mantija|mantiju]], un metāliem, piemēram, [[dzelzs]] un [[Niķelis|niķeļa]], kas veido to [[Planētas kodols|kodolu]]. Trim no četrām iekšējām planētām ([[Venera (planēta)|Venera]]s, [[Zeme]]s un [[Marss (planēta)|Marsa]]) [[atmosfēra]] ietekmē planētas pietiekami, lai radītu reljefu; visām planētām ir krāteri un tektoniskās virsmas funkcijas, piemēram, plaisu ielejas un [[Vulkāns|vulkāni]]. Terminu "iekšējās planētas" nedrīkst jaukt ar zemākajām planētām, kas apzīmē tās planētas, kas ir tuvāk Saulei nekā Zeme (Merkurs un Venera). ===== Merkurs ===== [[Merkurs (planēta)|Merkurs]] (atrodas 0,4 AU no Saules) ir Saulei vistuvākā planēta un mazākā planēta Saules sistēmā. Merkuram nav dabīgo pavadoņu. Uz Merkura ir daudz [[Krāters|krāteru]], kas izveidojušies triecienu rezultātā. Merkura ļoti niecīgā [[atmosfēra]] sastāv no [[Atoms|atomiem]], kurus atnesis Saules vējš.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2006 |author=Bill Arnett |title=Mercury |work=The Nine Planets |url=http://www.nineplanets.org/mercury.html |accessdate=2006-09-14}}</ref> Tā salīdzinoši lielā dzelzs [[planētas kodols|kodola]] un plānās [[planētas mantija|mantijas]] izcelsme vēl nav izskaidrota. Ir [[hipotēze]]s, ka tā ārējās kārtas tika noārdītas ar milzīgu triecienu; vai ka tās pilnīgu saaugšanu aizkavēja jaunā Saules enerģija.<ref>Benz, W., Slattery, W. L., Cameron, A. G. W. (1988), ''Collisional stripping of Mercury's mantle'', Icarus, v. 74, p. 516—528.</ref><ref>Cameron, A. G. W. (1985), ''The partial volatilization of Mercury'', Icarus, v. 64, p. 285—294.</ref> ===== Venera ===== [[Venera (planēta)|Venera]] (atrodas 0,7 AU no Saules) ir gandrīz tikpat liela kā Zeme. Veneras mantija ir bieza un sastāv no silikāta. Mantija atrodas ap dzelzs kodolu. Venerai ir iespaidīga atmosfēra, un uz tās ir atrasti pierādījumi par iekšējo ģeoloģisko aktivitāti. Tā ir daudz sausāka nekā Zeme un tās atmosfēra ir deviņdesmit reižu blīvāka par Zemes atmosfēru. Venerai nav dabisko pavadoņu. Tā ir karstākā Saules sistēmas planēta, tās virsmas temperatūra ir virs 400 °C, visticamāk, sakarā ar siltumnīcas efektu izraisošo gāzu apjomu atmosfērā.<ref>{{publikācijas atsauce |author=Mark Alan Bullock |title=The Stability of Climate on Venus |publisher=Southwest Research Institute |date=1997 |url=http://www.boulder.swri.edu/~bullock/Homedocs/PhDThesis.pdf |format=PDF |accessdate=2006-12-26 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070614202751/http://www.boulder.swri.edu/~bullock/Homedocs/PhDThesis.pdf |archivedate=2007-06-14 }}</ref> Nav pierādīts, kāpēc uz Veneras notiek pašreizējā ģeoloģiskā aktivitāte, bet tai nav [[Magnētiskais lauks|magnētiskā lauka]], kas pasargātu tās atmosfēru no sarukšanas, kas liek domāt, ka tās atmosfēru bieži papildina vulkānu izvirdumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=1999 |author=Paul Rincon |title=Climate Change as a Regulator of Tectonics on Venus |work=Johnson Space Center Houston, TX, Institute of Meteoritics, University of New Mexico, Albuquerque, NM |url=http://www.boulder.swri.edu/~bullock/Homedocs/Science2_1999.pdf |format=PDF |accessdate=2006-11-19 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070614202807/http://www.boulder.swri.edu/~bullock/Homedocs/Science2_1999.pdf |archivedate=2007-06-14 }}</ref> ===== Zeme ===== [[Zeme]] (atrodas 1 AU no Saules) ir lielākā un blīvākā iekšējā planēta, vienīgā zināmā planēta ar pašreizējo ģeoloģisko aktivitāti, un vienīgā planēta, uz kuras ir zināms, ka pastāv [[dzīvība]].<ref name=life>{{Tīmekļa atsauce |title=What are the characteristics of the Solar System that lead to the origins of life? |publisher=NASA Science (Big Questions) |url=http://science.nasa.gov/planetary-science/big-questions/what-are-the-characteristics-of-the-solar-system-that-lead-to-the-origins-of-life-1/ |accessdate=2011-08-30 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110915154635/http://science.nasa.gov/planetary-science/big-questions/what-are-the-characteristics-of-the-solar-system-that-lead-to-the-origins-of-life-1/ |archivedate=2011-09-15 }}</ref> Tās šķidrumu [[hidrosfēra]] ir unikāla starp zemes grupas planētām, un tā ir vienīgā planēta, kur ir novērota [[plātņu tektonika]]. Zemes atmosfēra radikāli atšķiras no citu planētu atmosfērām, jo tās sastāvā 21% ir [[skābeklis]], tāpēc uz tās var pastāvēt dzīvība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Earth's Atmosphere: Composition and Structure |author=Anne E. Egger, M.A./M.S. |work=VisionLearning.com |url=http://www.visionlearning.com/library/module_viewer.php?c3=&mid=107&l= |accessdate=2006-12-26 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070221231635/http://www.visionlearning.com/library/module_viewer.php?mid=107&l=&c3= |archivedate=2007-02-21 }}</ref> Zemei ir viens dabiskais pavadonis Mēness, kurš ir zemes planētu grupas lielākais pavadonis. ===== Marss ===== [[Marss (planēta)|Marss]] (atrodas 1,5 AU no Saules) ir mazāks par Zemi un Veneru. Tā atmosfēra sastāv no [[Oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] un tai ir 6,1 mbar virsmas spiediens.<ref>{{grāmatas atsauce|title= Encyclopaedia of the Solar System|editor=Lucy-Ann McFadden et al.|chapter=Mars Atmosphere: History and Surface Interactions|author=David C. Gatling, Conway Leovy|pages=301–314|date=2007}}</ref> Uz tā virsmas ir izveidojušies daudz milzīgu [[Vulkāns|vulkānu]], piemēram, [[Olimpa kalns (Marss)|Olimpa kalns]], un plaisu ielejas, piemēram, [[Valles Marineris]]. Tā sarkanā krāsa rodas no [[Dzelzs oksids|dzelzs oksīda]] ([[rūsa]]s), kas ir Marsa sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Mars: A Kid's Eye View|publisher=NASA|url=http://solarsystem.nasa.gov/planets/profile.cfm?Object=Mars&Display=Kids|accessdate=2009-05-14|archive-date=2014-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20141020111930/http://solarsystem.nasa.gov/planets/profile.cfm?Object=Mars&Display=Kids}}</ref> Marsam ir divi dabiskie pavadoņi ([[Deimoss (pavadonis)|Deimoss]] un [[Foboss (pavadonis)|Foboss]]). ==== Asteroīdu josla ==== [[Asteroīds|Asteroīdi]] ir objekti, kas ir mazāki par [[planēta|planētām]], pārsvarā uzturas orbītā starp Marsu un Jupiteru un sastāv no negaistošām minerālvielām. [[Asteroīdu josla|Josla]] sastāv no desmitiem tūkstošu (iespējams, miljoniem) asteroīdu, kuru lielums svārstās no simts kilometriem līdz maziem putekļiem. Asteroīdus, kuru [[diametrs]] ir mazāks par 50 m, sauc par [[Meteoroīds|meteoroīdiem]]. Lielākais asteroīds, [[Cerera]], ir sfērisks un tādēļ to var uzskatīt par planētu. Tiek uzskatīts, ka asteroīdi ir paliekas no mazām zemes grupas planētām, kurām neizdevās saplūst kopā Jupitera gravitācijas iejaukšanās dēļ. Asteroīdus iedala asteroīdu grupās, pamatojoties uz to [[orbīta]]s īpašībām. Asteroīdu pavadoņi ir asteroīdi, kas riņķo ap lielākiem asteroīdiem. Tos nevar skaidri atšķirt kā planētu pavadoņus, jo reizēm tie ir gandrīz tikpat lieli kā to partneri. === Ārējā Saules sistēma === ==== Ārējās planētas ==== [[Attēls:Gas planet size comparisons.jpg|thumb|left|Četru ārējo planētu salīdzinošie izmēri. No kreisās: Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns.]] Četras ārējās planētas jeb gāzes milži ir tik lielas, ka kopā aizņem 99 procentus no orbītas ap Sauli. To lielie izmēri un attālums no Saules nozīmē, ka tās satur daudz [[Ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[Hēlijs|hēlija]], ko zemes grupas planētas nesatur. ===== Jupiters ===== {{pamatraksts|Jupiters (planēta)}} Jupitera virsmas temperatūra ir ap −130 °C (140 K). Ārējā gāzveida atmosfēra sastāda 2% no Jupitera rādiusa, tā satur 77% [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un 20% [[hēlijs|hēlija]], pārējais ir [[amonjaks]] un [[metāns]]. Dziļāk viela kļūst blīvāka, zināmā mērā līdzinoties šķidrumam, šī sfēra aizņem 22% no planētas rādiusa, bet apmēram pusi no tā — metalizētā ūdeņraža slānis, kas rada spēcīgo planētas magnētisko lauku. Kodols aizņem 1/4 daļu no Jupitera rādiusa, tā temperatūra sasniedz {{nobr|25 000 K}}, [[spiediens]] 5 miljoni MPa, uzskata, ka tas sastāv no dzelzs un silikātiem. Jupiteram ir vismaz 67 dabiskie pavadoņi. Pirmos četrus [[Jupitera pavadoņi|Jupitera pavadoņus]] atklāja jau 1610. gadā [[Galileo Galilejs]]. Starpplanētu kosmiskās zondes atklāja arī Jupitera gredzenu sistēmu, līdzīgu tai, kāda ir ap [[Saturns (planēta)|Saturnu]], tikai mazāku. ===== Saturns ===== {{pamatraksts|Saturns (planēta)}} Atmosfēras augšējo slāņu temperatūra ir −175 °C. Saturna virsmas vidējā [[temperatūra]] ir 143 [[kelvins|kelvini]]. Saturnam ir ļoti blīva [[atmosfēra]], kas sastāv galvenokārt no [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[hēlijs|hēlija]]. Saturna ekvatoriālais [[diametrs]] ir {{nobr|120 536 km}}, tas ir 9,45 reizes lielāks nekā [[Zeme]]i. Saturns pārvietojas ap Sauli pa gandrīz riņķveida orbītu, veicot vienu apriņķojumu 29,9 Zemes gadu laikā. Vienu apgriezienu ap savu asi tas veic 10 stundās un 36 minūtēs. Ātrās rotācijas dēļ Saturns ir stipri saplacināts polu virzienā. Saturna īpaša pazīme ir tā [[planētas gredzens|gredzens]], kas sastāv no ledus un putekļiem. Saturnam ir vismaz 61 [[Saturna pavadoņi|pavadonis]]. ===== Urāns ===== {{pamatraksts|Urāns (planēta)}} Urāna virsmas vidējā [[temperatūra]] ir 68 [[kelvins|kelvini]]. Urānam ir ļoti blīva [[atmosfēra]], kas sastāv galvenokārt no [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[hēlijs|hēlija]]. Urāna ekvatoriālais diametrs ir aptuveni {{nobr|51 118 km}}, tas ir 4 reizes lielāks nekā [[Zeme]]i. Urāns pārvietojas ap Sauli pa gandrīz riņķveida orbītu, veicot vienu apriņķojumu 84 Zemes gadu laikā. Urāna rotācijas ass gandrīz sakrīt ar orbītas plakni (nobīdīta par 2°), tāpēc Urāns it kā "ripo" pa orbītu. Vienu apgriezienu ap savu asi tas veic 17 stundās un 14 minūtēs. Urānam ir vismaz 27 pavadoņi, kā arī [[planētas gredzens|gredzenu sistēma]], kas sastāv no vismaz deviņiem šauriem gredzeniem. ===== Neptūns ===== {{pamatraksts|Neptūns (planēta)}} Planētas vidējais attālums no Saules ir 30,1 AU. Neptūns pārvietojas ap Sauli pa gandrīz riņķveida orbītu, veicot vienu apriņķojumu vidēji 165 Zemes gadu laikā. Vienu apgriezienu ap savu asi tas veic 16 stundās un 6 minūtēs. Temperatūra Neptūna atmosfēras augšējā slānī ir 53 [[kelvins|kelvini]] (−215 °C). Neptūnam ir ļoti blīva [[atmosfēra]], kas sastāv galvenokārt no [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[hēlijs|hēlija]]. Neptūna ekvatoriālais [[diametrs]] ir {{nobr|49 528 km}}, tas ir 3,8 reizes lielāks nekā [[Zeme]]i. Lai arī Neptūns izmēra ziņā ir mazāks kā [[Urāns (planēta)|Urāns]], Neptūna [[masa]] ir lielāka par Urāna masu. Neptūnam ir 14 pavadoņi. Tam ir arī vismaz 3 [[planētas gredzens|planetārie gredzeni]]. ==== Koipera josla ==== {{pamatraksts|Koipera josla}} Koipera josla atrodas no aptuveni 30 [[astronomiskā vienība|AV]] līdz aptuveni 55 AV attālumā no [[Saule]]s. Koipera josla sastāv no [[Saules sistēmas mazie ķermeņi|maziem ķermeņiem]], kuru sastāvā ir sasaluši šķidrumi un gāzes, piemēram, [[ledus]], [[metāns]] un [[amonjaks]]. Koipera joslā atrodas [[pundurplanēta]]s [[Plutons (pundurplanēta)|Plutons]], [[Erīda (pundurplanēta)|Erīda]], [[Makemake]], [[Haumeja]], kā arī pundurplanētu kandidāti [[Sedna]], [[Gunguns]], [[Kvavars]] un [[Orks (asteroīds)|Orks]], kā arī [[19521 Haoss]], [[Salacija]], [[Varuna]], ''[[307261 Máni|Máni]]'', [[2012 VP113]] un citi ķermeņi. ==== Orta mākonis ==== {{pamatraksts|Orta mākonis}} Epika—Orta mākonis ir hipotētisks apgabals Saules sistēmā, kur pēc zinātnieku domām veidojas [[komēta]]s ar ilgu apriņķojuma periodu. Zinātniski Orta mākoņa eksistence nav apstiprināta, bet daudzi novērojumi netieši uz to norāda. Attālums no Saules līdz Orta mākonim ir aptuveni no 50 000 līdz 100 000 astronomiskajām vienībām, kas atbilst gandrīz vienam gaismas gadam. == Vizuālais kopsavilkums == Šajā sadaļā ir attēloti zināmie Saules sistēmas ķermeņi, kas sakārtoti pēc izmēra (bez atmosfēras vai gredzeniem, km). {| class="wikitable" style="font-weight: bold; margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;" |+ Saules sistēma |- style="background: black;" | [[Attēls:Sun in February.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Jupiter_New_Horizons.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Saturn PIA06077.jpg|center|210x210px]] <!---[[Attēls:Saturn during Equinox.jpg|center|100x100px]]--> <!-- [[Attēls:Saturn (planet) large.jpg|center|100x100px]]--> | [[Attēls:Uranus2.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Neptune - Voyager 2 (29347980845) flatten crop.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Earth Eastern Hemisphere.jpg|100x100px]] | [[Attēls:Venus-real.jpg|100x100px]] | [[Attēls:Water_ice_clouds_hanging_above_Tharsis_PIA02653_black_background.jpg|center|100x100px]] |- | 1. [[Saule]]<br /> 696 342±65 km<br /><small>(zvaigzne)</small> | 2. [[Jupiters (planēta)|Jupiters]]<br /> 69 911±6 km<br /><small>(planēta)</small> | 3. [[Saturns (planēta)|Saturns]]<br /> 58 232±6 km<br /><small>(planēta)</small> | 4. [[Urāns (planēta)|Urāns]]<br /> 25 362±7 km<br /><small>(planēta)</small> | 5. [[Neptūns (planēta)|Neptūns]]<br /> 24 622±19 km<br /><small>(planēta)</small> | 6. [[Zeme]]<br /> 6 371,0±0,01 km<br /><small>(planēta)</small> | 7. [[Venera (planēta)|Venera]]<br /> 6 051,8±1,0 km<br /><small>(planēta)</small> | 8. [[Marss (planēta)|Marss]]<br /> 3 389,5±0,2 km<br /><small>(planēta)</small> |- style="background: black;" | [[Attēls:Ganymede g1 true 2.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Two Halves of Titan.png|center|100x100px]] | [[Attēls:CW0131775256F Kuiper Crater.png|center|100x100px]] | [[Attēls:Callisto.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Io highest resolution true color.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:FullMoon2010.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Europa-moon.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Neptune’s Moon Triton Fosters Rare Icy Union (gemini1903a) (square crop).jpg|center|100x100px]] <!--[[Attēls:Triton moon mosaic Voyager 2 (large).jpg|center|100x100px]]--> |- | 9. [[Ganimēds (pavadonis)|Ganimēds]]<br /> 2 634,1±0,3 km<br /><small>(Jupitera pavadonis)</small> | 10. [[Titāns (pavadonis)|Titāns]]<br /> 2 576±2 km<br /><small>(Saturna pavadonis)</small> | 11. [[Merkurs (planēta)|Merkurs]]<br /> 2 439,7±1,0 km<br /><small>(planēta)</small> | 12. [[Kallisto (pavadonis)|Kallisto]]<br /> 2 410,3±1,5 km<br /><small>(Jupitera pavadonis)</small> | 13. [[Jo (pavadonis)|Jo]]<br /> 1 821,6±0,5 km<br /><small>(Jupitera pavadonis)</small> | 14. [[Mēness]]<br /> 1 737,1 km<br /><small>(Zemes pavadonis)</small> | 15. [[Eiropa (pavadonis)|Eiropa]]<br /> 1 560,8±0,5 km<br /><small>(Jupitera pavadonis)</small> | 16. [[Tritons (pavadonis)|Tritons]]<br /> 1 353,4±0,9 km<br /><small>(Neptūna pavadonis)</small> |- style="background: black;" | [[Attēls:Nh-pluto-in-true-color 2x JPEG-edit-frame.jpg|center|110x110px]] | [[Attēls:Eris and dysnomia2.jpg|center|110x110px]] | [[Attēls:Titania (moon) color cropped.jpg|center|110x110px]] | [[Attēls:2007 OR10 and its moon.png|center|110x110px]] | [[Attēls:PIA07763 Rhea full globe5.jpg|center|110x110px]] | [[Attēls:Voyager 2 picture of Oberon.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Iapetus as seen by the Cassini probe - 20071008.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Makemake moon Hubble image with legend (cropped).jpg|center|100x100px]] |- | 17. [[Plutons (pundurplanēta)|Plutons]]<br />1 186±2 km<br /><small>(pundurplanēta)</small> | 18. [[Erīda (pundurplanēta)|Erīda]]<br /> 1 163±6 km<br /><small>(pundurplanēta)</small> | 19. [[Titānija]]<br />788,4±0,6 km<br /><small>(Urāna pavadonis)</small> | 20. [[Gunguns]]<br />767+38(−113)<br /><small>(pundurplanēta)</small> | 21. [[Reja (pavadonis)|Reja]]<br />763,8±1,0 km<br /><small>(Saturna pavadonis)</small> | 22. [[Oberons]]<br />761,4±2,6 km<br /><small>(Urāna pavadonis)</small> | 23. [[Japets (pavadonis)|Japets]]<br />734,5±2,8 km<br /><small>(Saturna pavadonis)</small> | 24. [[Makemake]]<br />715+19(−11) km<br /><small>(pundurplanēta)</small> |- style="background: black;" | [[Attēls:Inset-kbos13.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Charon in Color (HQ).jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:PIA00040_Umbrielx2.47.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Ariel in monochrome.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Dione color south.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Quaoar hubble.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Inset-sat tethys-large.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Sedna PRC2004-14d.jpg|center|100x100px]] |- | 25. [[Haumeja]]<br />620+34(−29) km<br /><small>(pundurplanēta)</small> | 26. [[Harons (pavadonis)|Harons]]<br />606±3 km<br /><small>(Plutona pavadonis)</small> | 27. [[Umbriels (pavadonis)|Umbriels]]<br />584,7±2,8 km<br /><small>(Urāna pavadonis)</small> | 28. [[Ariels (pavadonis)|Ariels]]<br />578,9±0,6 km<br /><small>(Urāna pavadonis)</small> | 29. [[Diona (pavadonis)|Diona]]<br />561,4±0,4 km<br /><small>(Saturna pavadonis)</small> | 30. [[Kvavars]]<br />555±3 km<br /><small>(pundurplanēta)</small> | 31. [[Tētija (pavadonis)|Tētija]]<br />531,1±0,6 km<br /><small>(Saturna pavadonis)</small> | 32. [[Sedna]]<br />500±80 km<br /><small>(pundurplanēta)</small> |- style="background: black;" | [[Attēls:Ceres RC2 Bright Spot.jpg|center|100x100px]] | | | | [[Attēls:Vesta from Dawn, July 17.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Enceladus from Voyager.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:PIA18185 Miranda's Icy Face.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Proteus_(Voyager_2).jpg|center|100x100px]] |- | 33. [[Cerera]]<br />473 km<br /><small>(pundurplanēta)</small> | 34. ''[[307261 Máni]]''<br />467±24 km<br /><small>(pundurplanēta)</small> | 35. [[Orks (asteroīds)|Orks]]<br />458±13 km<br /><small>(pundurplanēta)</small> | 36. [[Salacija]]<br />425±23 km<br /><small>(pundurplanēta)</small> | 37.-50. [[4 Vesta|Vesta]]<br />262,7±0,1 km<br /><small>(asteroīds)</small> | 37.-50. [[Encelads (pavadonis)|Encelads]]<br />252,1±0,2 km<br /><small>(Saturna pavadonis)</small> | 37.-50. [[Miranda (pavadonis)|Miranda]]<br />235,8±0,7 km<br /><small>(Urāna pavadonis)</small> | 37.-50. [[Protejs (pavadonis)|Protejs]]<br />210±7 km<br /><small>(Neptūna pavadonis)</small> |- |} == Skatīt arī == {{Portāls|Astronomija}} {{portāls|Saules sistēma}} * [[Asteroīdu josla]] * [[Devītā planēta]] * [[Izkliedētais disks]] * [[Koipera josla]] * [[Orta mākonis]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20130127141304/http://www.eightplanetsfacts.com/ Saules sistēmas planētas] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20150804135435/http://www.joshworth.com/dev/pixelspace/pixelspace_solarsystem.html Saules sistēmas karte reālās proporcijās, kur 1 pikselis atbilst Mēness diametram] {{en ikona}} {{Saules sistēma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Saules sistēma| ]] 37bdfxtvuccl8le8pxd1f5rp0zas2w7 Rīgas HES 0 12175 4494831 3892780 2026-07-14T23:23:06Z Egilus 27634 4494831 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Rīgas HES | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = | image = Rigas HES (10).jpg | image_alt = | image_size = 250px | caption = | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = | current_tenants = | location = [[Salaspils pagasts]], [[Salaspils novads]], {{LAT}} | latd = 56.8507 | latNS = N | longd = 24.2708 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 1974. gads | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''Rīgas HES''' ir jaunākā [[Daugavas hidroelektrostacija]] un otrā lielākā [[elektrostacija]] [[Latvija|Latvijā]]. Tā tika celta no 1966. līdz 1974. gadam un atrodas 35 km no upes grīvas. Maksimālais HES kritums ir {{nobr|18 metri}}. Hidroelektrostacija ir aprīkota ar sešiem hidroagregātiem ar "Kaplan" turbīnām. Elektrostacijas hidroagregātu kopējā uzstādītā jauda ir 402 megavati,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvenergo.lv/portal/page?_pageid=73,753433&_dad=portal&_schema=PORTAL |title=Enerģijas ražošana<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|03|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111125133705/http://www.latvenergo.lv/portal/page?_pageid=73,753433&_dad=portal&_schema=PORTAL |archivedate={{dat|2011|11|25||bez}} }}</ref> bet tās saražotās elektroenerģijas apjomi 2009. gadā veidoja 792,5 gigavatstundas. Neskaitot elektroenerģijas ražošanu, Rīgas HES kalpo arī kā sinhronais kompensators sprieguma un frekvences regulēšanai energosistēmai. == Vēsture == Ideja par vairāku HES būvi uz [[Daugava]]s un arī par Rīgas HES celtniecību radās jau 1910. gadā, bet nodomu izjauca [[Pirmais pasaules karš]]. {{dat|1966|7|6||bez}} ar [[Daugava]]s aizbēršanu pie [[Mārtiņsala]]s tika uzsākta Rīgas HES un [[Rīgas ūdenskrātuve]]s celtniecība. Dambja celtniecība tika uzsākta {{dat|1967|8|14||bez}}. {{dat|1974|9|20||bez}} uzsāka Rīgas HES būvbedres appludināšanu un pēc septiņām dienām aizsprostojot [[Sausā Daugava|Sauso Daugavu]], Daugava sāka plūst pa jauno gultni. Tā paša gada {{dat||11|3||bez}} sākās ūdens krāšana [[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas ūdenskrātuvē]]. Darboties Rīgas HES sāka jau 1975. gada septembrī, bet pilnībā Rīgas HES būve tika pabeigta {{dat|1988|8|20||bez}}. Rīgas hidroelektrostacija kalpoja kā viena no rezerves jaudām, kas avārijas gadījumā dažu minūšu laikā spēja uzsākt ražošanu, lai kompensētu Baltijas reģiona lielākās ģenerējošās vienības — [[Ignalinas AES|Ignalinas atomelektrostacijas]] (AES) — darbības daļēju vai pilnīgu apstāšanos. Atslēdzoties vienam no Ignalinas AES energobloka turboģeneratoriem, bija paredzēta automātiska triju Rīgas HES hidroagregātu iedarbināšana, savukārt atslēdzoties diviem Ignalinas AES turboģeneratoriem, paredzēta visu Rīgas HES turboagregātu iedarbināšana. Parasti tās darbība tika plānota pārslodzes stundām darbdienās, lai nodrošinātu īslaicīgos slodzes pieaugumus.<ref name="Dole">{{Grāmatas atsauce|title=No Doles līdz jūrai|last=Biedriņš|first=Andris|year=1990|isbn=5-7796-0340-X|location=Rīga, "Zinātne"|page=4.-5.}}</ref> Tādējādi stacija darbojās 5-10 reizes nedēļā, krasi mainot ūdens režīmu 30 kilometru posmā lejpus tās. Stacijas nedarbošanās laikā [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] [[Sāļūdens|sālsūdens]] ieplūda Daugavā, kompensējot ūdens līmeņa krišanos, kamēr darbības laikā caurplūde bija līdzvērtīga pavasara [[Plūdi|paliem]].<ref name="Dole" /> == Skatīt arī == * [[Rīgas ūdenskrātuve]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Enerģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Daugavas hidroelektrostacijas]] [[Kategorija:Latvenergo]] [[Kategorija:Salaspils novads]] 5te2gai9z6eb16dqq68uf7k032gknpc Francijas futbola izlase 0 15033 4494913 4493009 2026-07-15T07:37:18Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4494913 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Francija | Badge = France national football team seal.svg | FIFA Trigramme = FRA | Nickname = ''Les Bleus'' (Zilie)<br />''Les Tricolores'' (Trīskrāsainie) | Association = [[Francijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Francija}} [[Didjē Dešāns]] | Captain = [[Kilians Mbapē]] | Most caps = [[Igo Loriss]] (145) | Top scorer = [[Kilians Mbapē]] (64) | Home Stadium = ''[[Stade de France]]'' | FIFA Rank = {{Nft rank|1.|up|2|date=2026. gada 1. aprīlis}} | 1st ranking date = | FIFA max = 1. | FIFA max date = 2001. gada maijs — 2002. gada maijs, 2018. gada augusts—septembris | FIFA min = 26. | FIFA min date = 2010. gada septembris <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _fra24h | pattern_b1 = _fra24h | pattern_ra1 = _fra24h | pattern_sh1 = _fra24h | pattern_so1 = _fra24h | leftarm1 = 0025DD | body1 = 0025DD | rightarm1 = 0025DD | shorts1 = 0025DD | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _fra24a | pattern_b2 = _fra24a | pattern_ra2 = _fra24a | pattern_sh2 = _fra24a | pattern_so2 = _fra24al | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 0025DD | socks2 = FF0000 | First game = {{fb|Beļģija}} 3:3 {{fb-rt|Francija}}<br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1904|5|1|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Francija}} 14:0 {{fb-rt|Gibraltārs}}<br />([[Nica]], [[Francija]]; {{dat|2023|11|18|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Dānija}} 17:1 {{fb-rt|Francija }}<br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1908|10|22|N|bez}}) | World cup apps = 17 | World cup first = 1930 | World cup best = '''Čempioni:''' [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 11 | Regional cup first = [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] | Confederations cup apps = 2 | Confederations cup first = 2001 | Confederations cup best = '''Čempioni''': [[2001. gada FIFA Konfederāciju kauss|2001]], [[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003]] }} '''Francijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Francija|Franciju]] starptautiskās futbola sacensībās. Francijas futbola izlasi pārvalda [[Francijas Futbola federācija]]. Izlase ir divas reizes uzvarējusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā. Pirmoreiz tas izdevās [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]], kad Pasaules kauss norisinājās tieši [[Francija|Francijā]]. Otro titulu izcīnīja [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gadā]] [[Krievija|Krievijā]]. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa]] izcīņā Francijas izlase kļuva par vicečempioniem, finālā piekāpjoties [[Itālijas futbola izlase|Itālijai]]. Francija spēlēja finālā arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausā]], kur piekāpās [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]]. Francijas izlase ir arī divkārtēja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempione]], uzvarot [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984.]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gadā]]. == Pasaules čempionātos == {{div col|2}} * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Grupu turnīrs * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Ceturtdaļfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nekvalificējās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — 3. vieta * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nekvalificējās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Grupu turnīrs * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — Grupu turnīrs * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 4. vieta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — 3. vieta * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — '''Čempioni''' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — 2. vieta * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Ceturtdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — '''Čempioni''' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — 2. vieta {{div col end}} == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — 4. vieta * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]]—[[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — ''Nekvalificējās'' * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — '''Čempioni''' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās'' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Grupu turnīrs * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Pusfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — '''Čempioni''' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Ceturtdaļfināls * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Grupu turnīrs * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Ceturtdaļfināls * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — 2. vieta<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/47448653/zinas/47660025/euro-2016-rezultativakais-speletajs-grizmans-drankigi-ir-zaudet-divos-finalos-pec-kartas|title=EURO 2016 rezultatīvākais spēlētājs Grizmans: draņķīgi ir zaudēt divos finālos pēc kārtas|website=www.delfi.lv}}</ref> * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Pusfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/09072024-skolnieks_jamals_raksta_vesturi_spanija_s|title=Skolnieks Jamals raksta vēsturi, Spānija sasniedz "Euro 2024" finālu|date=2024. gada 9. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|15||bez}}.'' === Visvairāk aizvadītās spēles === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Igo Loriss]] |2008—2022 |145 |- |[[Lilians Tirāms]] |1994—2008 |142 |- |[[Olivjē Žirū]] |2011—2024 |137 |- |[[Antuāns Griezmans]] |2014—2024 |137 |- |[[Tjerī Anrī]] |1997—2010 |123 |- |[[Marsels Desajī]] |1993—2004 |116 |- |[[Zinedins Zidāns]] |1994—2006 |108 |- |[[Patriks Vieira]] |1997—2009 |107 |- |'''[[Kilians Mbapē]]''' |2017—pašlaik |105 |- |[[Didjē Dešāns]] |1989—2000 |103 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Kilians Mbapē]]''' |2017—pašlaik |64 |- |[[Olivjē Žirū]] |2011—2024 |57 |- |[[Tjerī Anrī]] |1997—2010 |51 |- |[[Antuāns Griezmans]] |2014—2024 |44 |- |[[Mišels Platinī]] |1976—1987 |41 |- |[[Karīms Benzemā]] |2007—2022 |37 |- |[[Davids Trezegē]] |1998—2008 |34 |- |[[Zinedins Zidāns]] |1994—2006 |31 |- |[[Žists Fontēns]] |1953—1960 |30 |- |[[Žans Pjērs Papēns]] |1986—1995 |30 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Francija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[Pārbaudes spēle|pārbaudes spēli]] pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]] (11.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] (14.11.2020) un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] (17.11.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fff.fr/equipes-de-france/1/france-a/derniere-selection|title=Dernière Sélection Equipe de France - FFF|website=www.fff.fr|access-date=2020-11-07|language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Igo Loriss]]|age={{Birth date and age|df=yes|1986|12|26}}|goals=0|caps=118|clubnat=ENG|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Stīvs Mandanda]]|age={{Birth date and age|df=yes|1985|3|28}}|caps=33|goals=0|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}} {{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Benuā Kostils]]|age={{Birth date and age|df=yes|1987|7|3}}|caps=1|goals=0|clubnat=FRA|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]}}{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Maignans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|7|3}}|caps=1|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break|background=#0055A4}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rafaels Varāns]]|other=|age={{Birth date and age|df=yes|1993|4|25}}|caps=65|goals=5|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1993|7|20}}|caps=33|goals=0|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Benžamēns Pavārs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|3|28}}|caps=29|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|2|14}}|caps=20|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Presnels Kimpembe]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|8|13}}|caps=11|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Klemāns Lenglē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|6|17}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kurts Zumā]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|10|27}}|caps=5|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Leo Dibuā]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|9|14}}|caps=5|goals=0|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break|background=#0055A4}} {{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Pols Pogba]]|age={{Birth date and age|df=yes|1993|3|15}}|caps=72|goals=10|clubnat=ENG|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]}}{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Musa Sisoko]]|age={{Birth date and age|df=yes|1989|8|16}}|caps=63|goals=2|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|3|29}}|caps=42|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Korentēns Toliso]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|8|3}}|caps=23|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Stīvens N'Zonzi]]|age={{Birth date and age|df=yes|1988|12|15}}|caps=18|goals=0|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|age={{birth date and age|1995|4|3|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs break|background=#0055A4}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Olivjē Žirū]]|age={{Birth date and age|df=yes|1986|9|30}}|caps=102|goals=42|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Antuāns Griezmans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|3|21}}|caps=83|goals=33|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|12|20}}|caps=83|goals=16|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kingslijs Komans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|6|13}}|caps=24|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Antonī Marsiāls]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|12|5}}|caps=23|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Visams Ben Jeders]]|age={{Birth date and age|df=yes|1990|8|12}}|caps=10|goals=2|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=MON}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Husems Avārs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|6|30}}|caps=1|goals=0|clubnat=FRA|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|6|30}}|caps=0|goals=0|clubnat=DEU|club=[[Borussia Mönchengladbach]]}}{{nat fs end}}--> == Skatīt arī == * [[Francijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|1998}} | pirms = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1994}}) | pēc = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|2002}}) }} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|2018}} | pirms = {{fb|GER}} ({{FutbPK|2014}}) | pēc = {{fb|ARG}} ({{FutbPK|2022}}) }} {{kastes beigas}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Francijas futbola izlase | titlestyle = background:#002395; color:white; | list = {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] ro33auqqx803pde7m432717ijm2xhfz Romas Katoļu baznīca 0 15300 4494834 4488262 2026-07-14T23:29:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4494834 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Catholic population.svg|thumbnail|330x330px|Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs]] '''Katoļu baznīca''' jeb '''Katoliskā baznīca''' ({{val|la|Ecclesia Catholica}}) ir lielākā [[kristīgā baznīca]] pasaulē. 2022. gadā pasaulē bija ap 1,39 miljardiem [[katoļi|katoļu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catholicnewsagency.com/news/257316/the-catholic-church-by-the-numbers-more-catholics-but-fewer-vocations|title=The Catholic Church by the numbers: more Catholics, fewer vocations|last=CNA|website=Catholic News Agency|access-date=2024-07-07|language=en}}</ref> Tā ir viena no vecākajām [[Institūcija|institūcijām]] pasaulē, un tai ir bijusi ļoti nozīmīga loma [[Rietumu kultūra|Rietumu kultūras]] vēsturē. Katoļu baznīcas vadošais bīskaps ir [[Romas pāvestu uzskaitījums|Romas bīskaps]], kurš tiek saukts par [[Romas pāvests|pāvestu]]. Katoļu baznīca apliecina, ka tā ir [[Vispārējas kristīgas baznīcas pazīmes|viena, svēta, katoliska un apustuliska]] baznīca,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://magdalenasdraudze.lv/katehisms/d1s2n3.html#r811|title=Katoliskās Baznīcas katehisms (811)|website=magdalenasdraudze.lv|access-date=2023-03-05}}</ref> kuru ir dibinājis [[Jēzus Kristus]], ka tās bīskapi ir apustuļu garīgā amata pēcteči, un ka šī apustuliskā pēctecība nepārtraukti turpinās līdz mūsdienām. [[Svētais Pēteris|Apustulis Pēteris]] tiek uzskatīts par [[Pētera primaritāte|vadošo apustuli]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://magdalenasdraudze.lv/katehisms/d1s2n3.html#r816|title=Katoliskās Baznīcas katehisms (816)|website=magdalenasdraudze.lv|access-date=2023-04-01}}</ref> jeb pirmo pāvestu, kā arī par pirmo Romas bīskapu, un tā iemesla dēļ viņa amata pēctecis ir Romas pāvests. Katoļu baznīcā tiek mācīts, ka ir septiņi [[sakraments|sakramenti]]: kristība, iestiprināšanas sakraments, [[Eiharistija|euharistija]], gandarīšanas un izlīgšanas sakraments ([[grēksūdze]]), slimnieku svaidīšana, [[ordinācija]], [[laulība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katolis.lv/vardnica-sakramenti/|title=Sakramenti|website=Katolis.lv|access-date=2023-03-07|language=lv-LV}}</ref> Ar kristības sakramentu cilvēks tiek formāli uzņemts draudzē, un tikai pēc kristības ir iespējams saņemt pārējos sakramentus. [[Mise|Svētā Mise]] jeb Euharistijas dievkalpojums ir galvenais dievkalpojums Katoļu baznīcā, kas kalpo kā Jēzus Kristus [[pestīšana]]s piemiņa. Mises liturģijas centrā ir maizes un vīna pārtapšana par Jēzus Kristus patieso miesu un asinīm, kas arī saucās euharistija jeb vissvētais sakraments.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katolis.lv/liturgija/sveta-mise/|title=Svētā Mise|website=Katolis.lv|access-date=2024-07-07|language=lv-LV}}</ref> == Nosaukums == Jēdziens ''katoliskā'' ir cēlies no grieķu vārda "visaptverošā" ({{val|el|καθολικός}}, ''katolikós''), un pirmā zināmā reize, kad tas ir ticis lietots saistībā ar baznīcu ir ap 110. gadu [[Antiohija|Antiohijas]] bīskapa [[Antiohijas Ignācijs|Ignācija]] vestulē [[Smirna]]s kristiešiem: <blockquote>''"...Neļaujat nevienam darīt kaut ko attiecībā pret baznīcu bez bīskapa. Ļaujiet tam būt uzskatītam par pieņemamu Euharistiju, kuru vada bīskaps vai tas, kuru viņš ir ordinējis [t.i. priesteris]. Lai kur bīskaps būtu, lai ļaudis tur arī būtu; tāpat kā visur, kur ir Jēzus Kristus, tur ir katoliskā baznīca."'' [https://www.orderofstignatius.org/files/Letters/Ignatius_to_Smyrnaeans.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230305180535/https://www.orderofstignatius.org/files/Letters/Ignatius_to_Smyrnaeans.pdf |date={{dat|2023|03|05||bez}} }} </blockquote>Vārdam "baznīca" latviešu valodā ir divas nozīmes: (1) kulta celtne — sugasvārda nozīmē un (2) organizācija ({{val|el|ἐκκλησία}}, ''ekklēsia''), īpašvārda nozīmē. Dažreiz atšķiršanas nolūkos otro nozīmi raksta ar lielo burtu — Baznīca. Teorētiski pastāv tikai viena sākotnēji dibinātā Baznīca, kurā pastāv dažādu pakāpju šķelšanās. Tādējādi visi kristītie no kristības brīža pieder vienai un tai pašai Baznīcai, taču bieži vien dzīves gaitā nonāk dažādās nošķirtības pakāpēs. Tomēr vēsturiski ir izveidotas dažādas lielas organizācijas, kuru nosaukumā ir ietverts vārds "baznīca". == Šķelšanās ar Austrumu pareiztīcīgiem == [[Romas impērija]]i sadaloties, izveidojās [[Rietumromas impērija|Rietumromas]] un [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] impērijas, izolējot kristietības centrus austrumos un rietumos vienu no otra. No 6. gadsimtu Rietumu baznīcas tēvi pakāpeniski pieņēma piebildi Nīkajas ticības apliecībā, ka [[Svētais Gars]] iziet no Tēva "un Dēla" ({{val|la|filioque}}), kuru Konstantinopoles patriarhs nosodīja. Bez tam Konstantinopoles patriarhs noraidīja mācību, ka [[Romas pāvests|pāvestam]] ir autoritātes primaritāte starp bīskapiem, 876. gadā to pasludinot par maldu mācību. Šīs un daudzas citas pretrunas noveda pie 1054. gada [[Lielā Shizma|Lielās shizmas]], kas sašķēla līdz tam ''de iure'' vienoto Baznīcu austrumos un rietumos. Neliels izņēmums šim ir Maronītu baznīca, kas ir viena no austrumu kristiešu kopienām, kas formāli nepārtrauca sadraudzību ar Rietumu baznīcu arī pēc Lielās Shizmas, un šī sadraudzība ir saglabājusies līdz pat mūsdienām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catholicnewsagency.com/news/22064/pope-expresses-gratitude-for-retiring-maronite-patriarch|title=Pope expresses gratitude for retiring Maronite Patriarch|website=vaticannews.va|access-date=2024-07-07|quote=The Maronite Church, unlike most of the other Eastern Catholic Churches, was never formally separated from communion with the Holy See.}}</ref> Kopš Lielās Shizmas, starp Katoļu baznīcu un [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu Pareizticīgo baznīcu]], sauktu arī par Grieķu—katoļu baznīcu,<ref>{{LKV|VIII.|16 198}}</ref> nav liturģiskās sadraudzības, taču ir bijuši vairāki mēģinājumi atjaunot sadraudzību starp abām pusēm. Lai gan šie mēģinājumi nav līdz galam izdevušies, šo centienu rezultātā daļa no austrumu pareizticīgiem ir laika gaitā nonākuši atpakaļ sadraudzībā ar Rietumu baznīcu, tādējādi ir izveidojušās vairākas [[Grieķu katoļticība|grieķu-katoļu baznīcas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Eastern-rite-church|title=Eastern rite church {{!}} History, Beliefs & Practices {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2024-07-07|language=en}}</ref> == Baznīcas riti == Katoļu baznīcu veido septiņi dažādi riti, kuri atšķirās ar savām liturģiskām tradīcijām, taču visi ir kopīgā sadraudzībā ar pāvestu, un visi riti apliecina vienas un tās pašas katoļu mācības, tādējādi tās visas kopīgi veido vienu, katolisko baznīcu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://magdalenasdraudze.lv/katehisms/d2s1n2.html#r1203|title=Katoliskās Baznīcas katehisms (1203)|website=magdalenasdraudze.lv|access-date=2023-03-05}}</ref> === Rietumu riti === [[Latīņu baznīca]] jeb Romas Katoļu baznīca ir vienīgā ''sui iuris'' rietumu baznīca, taču tā ietver lielāko daļu no katoļticīgiem, tai skaitā arī Katoļu baznīcu Latvijā, tādējādi mēdz kļūdaini domāt, ka jēdziens "Katoļu baznīca" apzīmē tikai Rietumu baznīcu. Latīņu baznīcā tiek lietota [[latīņu valoda]], kas ieraugāms gan baznīcas izdotajos dokumentos, gan arī baznīcas dziedājumos, kā piemēram: ''Gloria in excelsis Deo'' ("Gods Dievam augstumos"), ''Agnus Dei'' ("Dieva Jērs"), ''Ave Maria'' ("Esi sveicināta, Marija") un citi latīņu jeb gregoriskie dziedājumi. Lai arī parasti mises liturģijai tiek lietota kāda no vietējām valodām, pastāv arī cita Sv. mises liturģijas forma, ko sauc par Tridentes misi jeb tradicionālo latīņu misi, kuras pamatā ir latīņu valodas lietošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://unavoce.lv/sveta-mise/sv-mises-kartiba-latinu-un-latviesu-valoda/|title=Sv. Mises kārtība latīņu un latviešu valodā|website=Una Voce Latvija|access-date=2023-03-05|date=2015-05-03|language=lv}}</ref> Rietumu katoļticībā pēc būtības pastāv vairāki rietumu riti, kas tiek dēvēti par latīņu liturģiskiem ritiem, taču par pamatu kalpo Romas rits, kas ir arī visizplatītākais no tiem, tādēļ jēdzienu "latīņu rits" mēdz lietot kā sinonīmu Romas ritam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catholicnewsagency.com/resource/56009/the-rites-of-the-catholic-church|title=The Rites of the Catholic Church|last=CNA|website=Catholic News Agency|access-date=2024-07-07|language=en|archive-date=2024-07-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20240719005150/https://www.catholicnewsagency.com/resource/56009/the-rites-of-the-catholic-church}}</ref> === Austrumu riti === [[Austrumu Katoļu baznīcas]] ir 23 ''sui iuris'' austrumu baznīcas, un tās, atšķirībā no Rietumu baznīcas, ir ar ieraugāmi plašāku liturģisko daudzveidību. Viena no atšķirībām ir šo baznīcu interjera un eksterjera, kas var izskatīties salīdzinoši līdzīgāka [[Pareizticība|pareizticīgām]] baznīcām, jo lielākā daļa no tām ir savulaik bijušas atsevišķas austrumu baznīcas, kuras laika gaitā ir nonākušas atpakaļ kopīgā sadraudzībā ar Romu. Vēl viena atšķirība ir raudzētas maizes lietošana misē, nevis neraudzētas, kā tas ir pieņemts latīņu ritā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catholic.com/qa/eastern-rite-catholics-use-leavened-bread-in-holy-communion-but-roman-rite-catholics-use|title=Eastern-rite Catholics use leavened bread in Holy Communion, but Roman-rite Catholics use unleavened bread. Why the difference?|website=Catholic Answers|access-date=2023-03-05}}</ref> Tā kā Austrumu Katoļu baznīcas ir daudzveidīgas, tām nav viena kopīga liturģiskā valoda, bet gan vairākas, kā, piemēram, [[Grieķu valoda|grieķu]], [[Aramiešu valoda|aramiešu]], [[Sīriešu valoda|sīriešu]] un [[Koptu valoda|koptu]] valoda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catholicculture.org/culture/library/dictionary/index.cfm?id=34483|title=Dictionary : LANGUAGES, ECCLESIASTICAL|website=www.catholicculture.org|access-date=2024-07-07}}</ref> Austrumu katoļticībā ir ietverti seši riti: * Bizantijas rits <small>(Grieķu Bizantijas katoļu baznīca, Ukraiņu grieķu-katoļu baznīca, u.c.)</small> * Aleksandriešu rits <small>(Koptu Katoļu baznīca, Etiopiešu Katoļu baznīca, Eritriešu Katoļu baznīca)</small> * Sīriešu rits <small>(Sīriešu Katoļu baznīca, Sīriešu-Malankāru katoļu baznīca)</small> * Armēņu rits <small>(Armēņu Katoļu baznīca)</small> * Maronītu rits <small>(Maronītu baznīca)</small> * Kaldejiešu rits <small>(Kaldejiešu Katoļu baznīca, Sīriešu-Malabāru katoļu baznīca)</small> == Romas Katoļu baznīca Latvijā == {{Sīkāk|Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture}} [[Latvija]]s teritorijas iedzīvotāji ar rietumu [[kristietība|kristietību]] sastapās [[12. gadsimts|12. gadsimtā]], kad [[Lībeka]]s pilsētas Zēgebergas [[abatija]]s [[kanoniķis]], [[Augustīniešu ordenis|augustīniešu]] [[mūks]] [[Meinards]] kristīja Daugavgrīvas un [[Ikšķile]]s [[Līvi|lībiešus]]. 1186. gadā [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes arhibīskaps]] [[Hartvigs II]] viņu iesvētīja par pirmo [[Livonijas bīskapi|Livonijas bīskapu]]. 2004. gadā Latvijā bija reģistrējušies aptuveni {{nobr|430 000}} Romas katoļticīgo 250 draudzēs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/kristietiba/romas-katoli-latvija.html|title=Reliģiju Enciklopēdija :: Kristietība :: Romas katoļi :: Latvija|website=www.bibelesbiedriba.lv|access-date=2018-01-17|archive-date=2011-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20110809220401/http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/kristietiba/romas-katoli-latvija.html}}</ref> kas sadalītas četrās diecēzēs: [[Rīga]]s [[Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)|arhidiecēzē]] ([[arhibīskaps - metropolīts]] [[Zbigņevs Stankevičs]]), [[Rēzekne]]s—[[Aglona]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze|diecēzē]] ([[bīskaps]] [[Jānis Bulis]]), [[Jelgava]]s [[Jelgavas diecēze|diecēzē]] ([[bīskaps]] [[Edvards Pavlovskis]]) un [[Liepāja]]s [[Liepājas diecēze (Romas katoļu)|diecēzē]] ([[bīskaps]] [[Viktors Stulpins]]). Latvijā darbojas pieci klosteri un vairākas katoļu mācību iestādes, piemēram, [[Laterāna Pontifikālā universitāte|Laterāna Pontifikālās universitātes]] filiāles: [[Rīgas Teoloģijas institūts]], kurā mācās nākamie priesteri, un [[Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.vatican.va/ | title= Vatikāna mājas lapa | language= angliski}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.catholic.net/index.php | title= Catholics on the net | language= angliski}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.newadvent.org/ | title= New advent - katoļu enciklopēdija, ziņas, saites | language= angliski}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.catholic.lv/ | title= Romas katoļu baznīca Latvijā | language= latviski | access-date= {{dat|2008|06|03||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080601205149/http://www.catholic.lv/ | archivedate= {{dat|2008|06|01||bez}} }} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/kristietiba/romas-katoli-latvija.html | title= Reliģiju enciklopēdija - Romas katoļu baznīca Latvijā | language= latviski | access-date= {{dat|2008|06|03||bez}} | archive-date= {{dat|2011|08|09||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20110809220401/http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/kristietiba/romas-katoli-latvija.html }} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.katedrale.lv/ | title= Romas katoļu baznīcas Kurzemes bīskapijas portāls | language= latviski | access-date= {{dat|2008|06|03||bez}} | archive-date= {{dat|2011|09|30||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20110930012854/http://www.katedrale.lv/ }} {{reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Katoļu_baznīca}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīca| ]] hdyma5lkfpwr2vaqdwqywi1b7w40nqw Spānijas futbola izlase 0 15363 4494912 4489641 2026-07-15T07:36:40Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4494912 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Spānija | Badge = Spain national football team crest.svg | Badge_size = 150px | FIFA Trigramme = ESP | FIFA Rank = {{Nft rank|2.|down|1|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>{{Cite web|url=https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men|title=Men's Ranking}}</ref>| | FIFA max = 1. | FIFA max date = 2008. gada jūlijs — 2009. gada jūnijs, 2009. gada oktobris — 2010. gada marts, 2010. gada jūlijs — 2011. gada jūlijs, 2011. gada oktobris — 2014. gada jūlijs | FIFA min = 25. | FIFA min date = 1998. gada marts | Nickname = ''La Furia Roja'' (Sarkanais trakums)<br />''La Roja'' (Sarkanais) | Association = [[Spānijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|Spānija}} [[Luiss de la Fuente]] | Captain = [[Rodri]] | Most caps = [[Serhio Ramoss]] (180) | Top scorer = [[Davids Vilja]] (59) | pattern_la1 = _esp24h | pattern_b1 = _esp24h | pattern_ra1 = _esp24h | pattern_sh1 = _esp24h | pattern_so1 = | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 004080 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _esp24a | pattern_b2 = _esp24a | pattern_ra2 = _esp24a | pattern_sh2 = _esp24a | pattern_so2 = | leftarm2 = F1FF91 | body2 = F1FF91 | rightarm2 = F1FF91 | shorts2 = F1FF91 | socks2 = F1FF91 | First game = {{fb|ESP|1875}} 1:0 {{fb-rt|DEN}}<br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1920|8|28|N|bez}}) | | Largest win = {{fb|ESP|1931}} 13:0 {{fb-rt|BUL}}<br />([[Madride]], [[Spānija]]; {{dat|1933|5|21|N|bez}}) | | Largest loss = {{fb|ITA|1861}} 7:1 {{fb-rt|ESP|1875}}<br />([[Amsterdama]], [[Nīderlande]]; {{dat|1928|6|4|N|bez}})<br />{{fb|ENG}} 7:1 {{fb-rt|ESP|1931}}<br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1931|12|9|N|bez}}) | | World cup apps = 17 | World cup first = 1934 | World cup best = '''Čempioni:''' [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā]] | Regional cup apps = 12 | Regional cup first = [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] | Regional cup best = '''Čempioni''': [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]], [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] | Confederations cup apps = 2 | Confederations cup first = 2009 | Confederations cup best = 2. vieta: [[2013. gada FIFA Konfederāciju kauss|2013]] }} '''Spānijas futbola izlase''' ir nacionālā [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Spānija|Spānijas Karalisti]] starptautiskās futbola sacensībās. Spānijas futbola izlasi pārvalda [[Spānijas Futbola federācija]]. Savu pirmo spēli Spānija aizvadīja [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada]] [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]]. Spānijas izlases lielākais panākums [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausos]] ir [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]] izcīnītais čempionu tituls. Spānija ir arī [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964.]] , [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008.]] un 2012. gada, [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024.]] gada [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempione]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Izstājās pilsoņu kara dēļ'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''4. vieta'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Nekvalificējās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Nekvalificējās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''2. kārta'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Astotdaļfināls'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Grupu turnīrs'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Astotdaļfināls'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — '''Čempioni''' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Astotdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Astotdaļfināls == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Izstājās kvalifikācijas laikā'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — '''Čempioni''' * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]]—[[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās'' * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — ''2. vieta'' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Grupu turnīrs'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — '''Čempioni''' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — '''Čempioni''' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — ''Astotdaļfināls'' * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] - ''Pusfināls'' * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] - '''Čempioni'''<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/14072024-ojarsavals_klust_par_varoni_spanija_eirop</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] - == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|15||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Serhio Ramoss]] |2005—2021 |180 |- |[[Ikers Kasiljass]] |2000—2016 |167 |- |[[Serhio Busketss]] |2009—2022 |143 |- |[[Šavi]] |2000—2014 |133 |- |[[Andress Injesta]] |2006—2018 |131 |- |[[Andoni Subisarreta]] |1985—1998 |126 |- |[[Davids Silva]] |2006—2018 |125 |- |[[Šavi Alonso]] |2003—2014 |114 |- |[[Sesks Fabregass]] |2006—2016 |110 |- |[[Fernando Torress]] |2003—2014 |110 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Davids Vilja]] |2005—2017 |59 |- |[[Rauls Gonsaless]] |1996—2006 |44 |- |[[Fernando Torress]] |2003—2014 |38 |- |[[Alvaro Morata]] |2014—2025 |37 |- |[[Davids Silva]] |2006—2018 |35 |- |'''[[Mikels Ojarsavals]]''' |2016—pašlaik |30 |- |[[Fernando Jerro]] |1989—2002 |29 |- |[[Fernando Morjentess]] |1998—2007 |27 |- |[[Emilio Butragenjo]] |1984—1992 |26 |- |'''[[Ferrans Torress]]''' |2020—pašlaik |24 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Spānija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[Pārbaudes spēle|pārbaudes spēli]] pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] (11.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]] (14.11.2020) un [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]] (17.11.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sefutbol.com/convocados|title=Jugadores Convocados {{!}} SEFutbol|website=www.sefutbol.com|access-date=2020-11-12}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Davids de Hea]]|age={{Birth date and age|df=yes|1990|11|7}}|caps=45|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Kepa Arisabalaga]]|age={{birth date and age|df=yes|1994|10|3}}|caps=11|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Unajs Simons]]|age={{birth date and age|df=yes|1997|6|11}}|caps=1|goals=0|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=ESP}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Pau Torress]]|age={{Birth date and age|df=yes|1997|1|16}}|caps=5|goals=1|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Serhio Regilons]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|12|16}}|caps=4|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Injigo Martiness]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|5|17}}|caps=12|goals=0|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Eriks Garsija]]|age={{Birth date and age|df=yes|2001|1|9}}|caps=3|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Hosē Luiss Gaja]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|5|25}}|caps=11|goals=2|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Serhio Ramoss]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Birth date and age|df=yes|1986|3|30}}|caps=176|goals=23|club=[[Real Madrid C.F.|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Ektors Beljerins]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|3|19}}|caps=4|goals=0|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marks Kukurelja]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|7|22}}|caps=0|goals=0|club=[[Getafe CF|Getafe]]|clubnat=ESP}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Serhio Busketss]]|age={{Birth date and age|df=yes|1988|7|16}}|caps=119|goals=2|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Koke (futbolists)|Koke]]|age={{Birth date and age|df=yes|1992|1|8}}|caps=45|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Marko Asensio]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|1|21}}|caps=25|goals=1|club=[[Real Madrid C.F.|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Rodri]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|6|22}}|caps=16|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Fabjans Ruiss]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|4|3}}|caps=7|goals=1|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Serhi Roberto]]|age={{Birth date and age|df=yes|1992|2|7}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Markoss Ljorente]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|1|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mikels Merino]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|6|22}}|caps=5|goals=0|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=6|pos=FW|name=[[Serhio Kanaless]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|2|16}}|caps=6|goals=1|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Alvaro Morata]]|age={{Birth date and age|df=yes|1992|10|23}}|caps=34|goals=17|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Žerārs Moreno]]|age={{Birth date and age|df=yes|1992|4|7}}|caps=7|goals=3|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Adama Traore]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|1|25}}|caps=4|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Ferrans Torress]]|age={{Birth date and age|df=yes|2000|2|29}}|caps=5|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Dani Olmo]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|5|7}}|caps=6|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Mikels Ojarsavals]]|age={{Birth date and age|df=yes|1997|4|21}}|caps=9|goals=3|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs end}}--> == Skatīt arī == * [[Spānijas izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|2010}} | pirms = {{fb|ITA}} ({{FutbPK|2006}}) | pēc = {{fb|GER}} ({{FutbPK|2014}}) }} {{Amatu secība | virsraksts = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempioni futbolā]] | periods = {{futbEU|1964}}<br />{{futbEU|2008}}; {{futbEU|2012}}<br />{{futbEU|2024}} | pirms = {{fb|URS}} ({{futbEU|1960}})<br />{{fb|GRC}} ({{futbEU|2004}})<br />{{fb|ITA}} ({{futbEU|2020}}) | pēc = {{fb|ITA}} ({{futbEU|1968}})<br />{{fb|POR}} ({{futbEU|2016}})<br />— }} {{kastes beigas}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Spānijas futbola izlase | titlestyle = background:#C60B1E; color:#FFC400; | list = {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2006}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2008}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2012}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] itub8t8aap42cs1yoehaq5eyw2s8158 Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti 10 15425 4494850 4494664 2026-07-15T02:10:18Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4494850 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO<sub>2</sub> koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] "[[Nāves žokļos]]" <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde.svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 76cpo1wlhlmsaz39izjanh8s252uu23 4494884 4494850 2026-07-15T05:58:29Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3 4494884 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO<sub>2</sub> koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]–[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] "[[Nāves žokļos]]" <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde.svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 6g70ozd0l7jepnbo6735icajv1506n2 AAE futbola izlase 0 16106 4494864 4493342 2026-07-15T04:46:20Z ZANDMANIS 91184 4494864 wikitext text/x-wiki {{Infobox National football team | Name = Apvienotie Arābu Emirāti | Badge = United Arab Emirates Football Association logo.svg | Badge_size = 190px | Nickname = ''Al Abyad'' (Baltais)<br />''Eyal Zayed'' (Zajeda dēlo) | Association = AAE Futbola asociācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = ''vakants amats'' | Captain = Valīds Abass | Most caps = Adnans Al-Taljani (161) | Top scorer = Alī Mabkuts (80) | FIFA Trigramme = UAE | pattern_la1 = _adidascondivo22wb | pattern_b1 = _adidascondivo22wb | pattern_ra1 = _adidascondivo22wb | pattern_sh1 = _adidascondivo22wb | pattern_so1 = _3_stripes_black | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _adidascondivo22rw | pattern_b2 = _adidascondivo22rw | pattern_ra2 = _adidascondivo22rw | pattern_sh2 = _adidaswhite | pattern_so2 = _3_stripes_white | leftarm2 = FF0000 | body2 = FF0000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = FF0000 | socks2 = FF0000 | First game = {{fb|UAE}} 1–0 {{fb-rt|QAT}}<br />([[Rijāda]], [[Sauda Arābija]]; {{dat|1972|3|17|N|bez}}) | Largest win = {{fb|BRU}} 0–12 {{fb-rt|UAE}}<br />([[Bandarseribegavana]], [[Bruneja]]; {{dat|2001|4|14|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|UAE}} 0–8 {{fb-rt|BRA}}<br />([[Abū Dabī]], [[Apvienotie Arābu Emirāti]]; {{dat|2005|11|12|N|bez}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 1990 | World cup best = Grupu turnīrs ([[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]) | Regional name = [[Āzijas kauss futbolā]] | Regional cup apps = 10 | Regional cup first = [[1980. gada Āzijas kauss futbolā|1980]] | Regional cup best = Otrā vieta ([[1996. gada Āzijas kauss futbolā|1996]]) | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 1997 | Confederations cup best = Grupu turnīrs ([[1997. gada FIFA Konfederāciju kauss|1997]]) }} '''AAE futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotos Arābu Emirātus]] starptautiskās futbola sacensībās. AAE futbola izlasi pārvalda AAE Futbola Asociācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1972. gadā cīnoties pret [[Kataras futbola izlase|Kataras izlasi]]. Pirmo un pagaidām vienīgo reizi [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]] AAE piedalījās [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gadā]],<ref>[https://gulfnews.com/sport/uae-sport/uaes-1990-world-cup-journey-now-a-documentary-1.1937574 Gulfnews. UAE’s 1990 World Cup journey now a documentary]</ref> kur gan zaudēja visās spēlēs.<ref>[https://thesefootballtimes.co/2015/05/30/uae-at-italia-90/ UAE: A JOURNEY TO THE UNKNOWN AT ITALIA 90]. 30/05/2015 by MICHAEL TOMBS</ref> [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kausa izcīņā]] AAE izlase ir piedalījusies 7 reizes, bet visaugstākais tās sasniegums ir 2. vieta 1996. gadā. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - ''Nepiedalījās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - ''Izstājās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] - ''Nepiedalījās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - Grupu turnīrs * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' * [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] — == Āzijas kausā == * 1956—1976 — ''Nepiedalījās'' * 1980 — Grupu turnīrs * 1984 — Grupu turnīrs * 1988 — Grupu turnīrs * 1992 — 4. vieta * 1996 — 2. vieta * 2000 — ''Nekvalificējās'' * 2004 — Grupu turnīrs * 2007 — Grupu turnīrs * 2011 — Grupu turnīrs * 2015 — 3. vieta * [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]] — Pusfināls == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] q53epopxm37xq5ircllmbtxsnuf3a4o 4494865 4494864 2026-07-15T04:47:24Z ZANDMANIS 91184 4494865 wikitext text/x-wiki {{Infobox National football team | Name = Apvienotie Arābu Emirāti | Badge = United Arab Emirates Football Association logo.svg | Badge_size = 190px | Nickname = ''Al Abyad'' (Baltais)<br />''Eyal Zayed'' (Zajeda dēlo) | Association = AAE Futbola asociācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = ''vakants amats'' | Captain = Valīds Abass | Most caps = Adnans Al-Taljani (161) | Top scorer = Alī Mabkuts (80) | FIFA Trigramme = UAE | pattern_la1 = _uae26h | pattern_b1 = _uae26h | pattern_ra1 = _uae26h | pattern_sh1 = _uae26h | pattern_so1 = _uae26hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = ba001d | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _uae26a | pattern_b2 = _uae26a | pattern_ra2 = _uae26a | pattern_sh2 = _uae26a | pattern_so2 = _adidaswhitel | leftarm2 = ba001d | body2 = ba001d | rightarm2 = ba001d | shorts2 = 000000 | socks2 = ba001d | First game = {{fb|UAE}} 1–0 {{fb-rt|QAT}}<br />([[Rijāda]], [[Sauda Arābija]]; {{dat|1972|3|17|N|bez}}) | Largest win = {{fb|BRU}} 0–12 {{fb-rt|UAE}}<br />([[Bandarseribegavana]], [[Bruneja]]; {{dat|2001|4|14|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|UAE}} 0–8 {{fb-rt|BRA}}<br />([[Abū Dabī]], [[Apvienotie Arābu Emirāti]]; {{dat|2005|11|12|N|bez}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 1990 | World cup best = Grupu turnīrs ([[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]) | Regional name = [[Āzijas kauss futbolā]] | Regional cup apps = 10 | Regional cup first = [[1980. gada Āzijas kauss futbolā|1980]] | Regional cup best = Otrā vieta ([[1996. gada Āzijas kauss futbolā|1996]]) | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 1997 | Confederations cup best = Grupu turnīrs ([[1997. gada FIFA Konfederāciju kauss|1997]]) }} '''AAE futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotos Arābu Emirātus]] starptautiskās futbola sacensībās. AAE futbola izlasi pārvalda AAE Futbola Asociācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1972. gadā cīnoties pret [[Kataras futbola izlase|Kataras izlasi]]. Pirmo un pagaidām vienīgo reizi [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]] AAE piedalījās [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gadā]],<ref>[https://gulfnews.com/sport/uae-sport/uaes-1990-world-cup-journey-now-a-documentary-1.1937574 Gulfnews. UAE’s 1990 World Cup journey now a documentary]</ref> kur gan zaudēja visās spēlēs.<ref>[https://thesefootballtimes.co/2015/05/30/uae-at-italia-90/ UAE: A JOURNEY TO THE UNKNOWN AT ITALIA 90]. 30/05/2015 by MICHAEL TOMBS</ref> [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kausa izcīņā]] AAE izlase ir piedalījusies 7 reizes, bet visaugstākais tās sasniegums ir 2. vieta 1996. gadā. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - ''Nepiedalījās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - ''Izstājās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] - ''Nepiedalījās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - Grupu turnīrs * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' * [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] — == Āzijas kausā == * 1956—1976 — ''Nepiedalījās'' * 1980 — Grupu turnīrs * 1984 — Grupu turnīrs * 1988 — Grupu turnīrs * 1992 — 4. vieta * 1996 — 2. vieta * 2000 — ''Nekvalificējās'' * 2004 — Grupu turnīrs * 2007 — Grupu turnīrs * 2011 — Grupu turnīrs * 2015 — 3. vieta * [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]] — Pusfināls == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] tgb6s3sr1qnl8efucf9h91l0j5e87d3 AC Milan 0 20784 4494918 4477580 2026-07-15T07:58:11Z Vylks 50297 4494918 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #ff0000 | nos = ''AC Milan'' | logo = [[Attēls:Logo of AC Milan.svg|125px]] | pilns = ''Associazione Calcio Milan SpA'' | iesauka = ''i Rossoneri (sarkanmelnie)<br/>il Diavolo (velns)'' | pilsēta = {{vieta|Itālija|Milāna}} | dib = 1899 | dib_mēn = 12 | dib_dat = 16 | stad = ''[[Stadio Giuseppe Meazza|San Siro]]'' | ietilp = 80 018 | prez = {{flaga|Itālija}} Paolo Skaroni | tren = {{flaga|Portugāle}} [[Rubens Amorims]] | līga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]] | sez = [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026.]] | poz = 5. vieta | pattern_la1 = _milan2526h | pattern_b1 = _milan2526h | pattern_ra1 = _milan2526h | pattern_sh1 = _milan2526h | pattern_so1 = _milan2526hl | leftarm1 = 000000 | body1 = 000000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _acmilan2526a | pattern_b2 = _acmilan2526a | pattern_ra2 = _acmilan2526a | pattern_sh2 =_acmilan2526a | pattern_so2 = _blacktop | body2 = 00000 | leftarm2 = | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = | pattern_la3 = _acmilan2526t | pattern_b3 = _milan2526t | pattern_ra3 = _acmilan2526t | pattern_sh3 = _acmilan2526t | pattern_so3 = _milan2526tl | leftarm3 = fad76a | body3 = fad76a | rightarm3 = fad76a | shorts3 = fad76a | socks3 = fad76a }} '''''Associazione Calcio Milan''''' ir [[Milāna|Milānā]] ([[Itālija|Itālijā]]) bāzēts [[futbols|futbola]] klubs. Kluba iesauka ir ''Rossoneri'' (''Sarkanmelnie''), jo spēlē formās ar sarkanām un melnām strīpām. Klubs ir atpazīstams arī kā ''Milan'', savukārt šīs pašas pilsētas otrs slavenais futbola klubs saucas vienkārši [[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]. AC Milan 19 reizes ir bijis Itālijas čempions (vienīgi [[Turīnas "Juventus"]] ir izcīnījuši čempiona nosaukumu tikpat reižu kā Milan), 5 reizes - Itālijas Kausa (''Coppa Italia'') ieguvējs, 7 reizes - [[UEFA Čempionu Līga]]s Kausa ieguvējs (vienīgi [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] ir ieguvuši to vairāk reižu), 4 reizes - Interkontinentālā Kausa ieguvējs. Kopā komandai pieder 14 Eiropas trofejas. Vienīgi Madrides "Real" ir tikpat daudz Eiropas kausos iegūtās trofejas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.acmilan.com/it/club/palmares|publisher=AC Milan|work=acmilan.com|title=Palmares|accessdate=2015-09-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150803015944/https://www.acmilan.com/it/club/palmares|archivedate=2015-08-03}}</ref> AC Milan kopā ar [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] un [[Milānas "Internazionale"]] veido Itālijas klubu elites trijnieku. [[1899]]. gadā klubu dibināja [[Anglija|anglis]] [[Alfrēds Edvardss]]. Sākumā klubs tika nosaukts pilsētas vārdā, tikai [[angļu valoda|angļu valodā]] nevis [[itāļu valoda|itāļu]]. [[Laiks|Laika]] gaitā nosaukumu gribēja pārveidot itāļu valodā, bet no šīs ieceres atteicās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.acmilan.com/en/club/history |title=History / 2016 |accessdate={{dat|2015|12|9||bez}}|publisher=AC Milan}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas čempionāts / A sērija]]''' ** '''Čempioni (19):''' 1901, 1906, 1907, 1950–51, 1954–55, 1956–57, 1958–59, 1961–62, 1967–68, 1978–79, 1987–88, 1991–92, 1992–93, 1993–94, 1995–96, 1998–99, 2003–04, [[2010.—2011. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010–11]], [[2021.—2022. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2021–22]] ** '''Vicečempioni (16):''' 1902, 1947–48, 1949–50, 1951–52, 1955–56, 1960–61, 1964–65, 1970–71, 1971–72, 1972–73, 1989–90, 1990–91, 2004–05, 2011–12, [[2020.—2021. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2020–21]], [[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2023–24]] ** '''3. vieta (18):''' 1937–38, 1940–41, 1948–49, 1952–53, 1953–54, 1959–60, 1962–63, 1963–64, 1968–69, 1975–76, 1979–80, 1988–89, 1999–00, 2002–03, 2005–06, 2008–09, 2009–10, 2012–13 * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** '''Čempioni (2):''' 1980–81, 1982–83 * '''[[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]''' ** '''Kausa ieguvēji (5):''' 1966–67, 1971–72, 1972–73, 1976–77, 2002–03 ** '''Finālisti (10):''' 1941–42, 1967–68, 1970–71, 1974–75, 1984–85, 1989–90, 1997–98, 2015–16, 2017–18, 2024–25 * '''[[Supercoppa Italiana|Itālijas Superkauss]]''' ** '''Kausa ieguvēji (8):''' 1988, 1992, 1993, 1994, 2004, 2011, 2016, 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/06012025-lieliska_milan_derbija_atspelejas_no_0_2_|publisher=|website=sportacentrs.com|title=Lieliskā ''Milan'' derbijā atspēlējas no 0:2 un no Superkausa troņa Rijādā gāž ''Inter''|accessdate=2025-01-6|archiveurl=|archivedate=}}</ref> ** '''Finālisti (3):''' 1996, 1999, 2003 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]''' ** '''Kausa ieguvēji (7):''' 1962–63, 1968–69, 1988–89, 1989–90, 1993–94, 2002–03, 2006–07 ** '''Finālisti (4):''' 1957–58, 1992–93, 1994–95, 2004–05 ** '''Pusfinālisti (2):''' 1955–56, 2005–06 * '''[[UEFA Kauss]]''' ** '''Pusfinālisti (2):''' 1971–72, 2001–02 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** '''Kausa ieguvēji (2):''' 1967–68, 1972–73 ** '''Finālisti (1):''' 1973–74 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** '''Kausa ieguvēji (5):''' 1989, 1990, 1994, 2003, 2007 ** '''Finālisti (2):''' 1974, 1993 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** '''Kausa ieguvēji (3):''' 1969, 1989, 1990 ** '''Finālisti (4):''' 1963, 1993, 1994, 2003 * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]''' ** '''Kausa ieguvēji (1):''' 2007 * '''"Mitropa" Kauss''' ** '''Kausa ieguvēji (1):''' 1982 * '''Latīņu Kauss''' ** '''Kausa ieguvēji (2):''' 1951, 1956 == Komandas sastāvs == ''{{dat|2025|9|20||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.acmilan.com/en/team/first-team|title=Men First Team|accessdate={{dat|2025|4|12||bez}}|publisher=''Associazione Calcio Milan''}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1 | nat=ITA | pos=GK | name=[[Pjetro Terračiano]]}} {{Fs player | no= 2 | nat=ECU | pos=DF | name=[[Perviss Estupinjans]]}} {{Fs player | no= 4 | nat=ITA | pos=MF | name=[[Samuēle Riči]]}} {{Fs player | no= 5 | nat=BEL | pos=DF | name=[[Koni de Vinters]]}} {{Fs player | no= 7 | nat=MEX | pos=FW | name=[[Santjago Himeness]]}} {{Fs player | no= 8 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Rubens Loftuss-Čīks]]}} {{Fs player | no=10 | nat=POR | pos=FW | name=[[Rafaels Leans]]}} {{Fs player | no=11 | nat=USA | pos=MF | name=[[Kristians Pulišičs]]}} {{Fs player | no=12 | nat=FRA | pos=MF | name=[[Adrjēns Rabjo]]}} {{Fs player | no=14 | nat=CRO | pos=MF | name=[[Luka Modričs]]}} {{Fs player | no=16 | nat=FRA | pos=GK | name=[[Maiks Meņāns]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=18 | nat=FRA | pos=FW | name=[[Kristofers Nkunku]]}} {{Fs player | no=19 | nat=FRA | pos=MF | name=[[Jūsufs Fofana]]}} {{Fs player | no=23 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Fikajo Tomori]]}} {{Fs player | no=24 | nat=SUI | pos=DF | name=[[Zakarijs Atekame]]}} {{Fs player | no=27 | nat=GER | pos=DF | name=[[Davids Odogu]]}} {{Fs player | no=30 | nat=SUI | pos=MF | name=[[Ardons Jašari]]|}} {{Fs player | no=31 | nat=SRB | pos=DF | name=[[Strahiņa Pavlovičs]]}} {{Fs player | no=33 | nat=ITA | pos=DF | name=[[Dāvide Bartesāgi]]}} {{Fs player | no=46 | nat=ITA | pos=DF | name=[[Mateo Gabija]]}} {{Fs player | no=56 | nat=BEL | pos=MF | name=[[Aleksiss Sālemākerss]]}} {{Fs player | no=96 | nat=ITA | pos=GK | name=[[Lorenco Torriāni]]}} {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.acmilan.com/ Oficiālā kluba vietne] {{it ikona}}, {{en ikona}}, {{es ikona}}, {{pt ikona}}, {{zh ikona}}, {{jp icon}} {{futbols-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:AC Milan| ]] [[Kategorija:Itālijas futbola klubi|Milan]] mb9mbwu198jyns356ni8m82l3ed14l3 Gelzenkirhenes "Schalke 04" 0 20958 4494965 4470275 2026-07-15T11:37:16Z Vylks 50297 treneris 4494965 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #4169E1 | nos = ''FC Schalke 04'' | logo = [[Attēls:Schalke 04.png|150px]] | pilns = ''Fußballclub Gelsenkirchen-Schalke 04 e.V.'' | iesauka = ''Die Königsblauen'' (Ķēniņzilie)<br />''Die Knappen'' (Kalnrači) | pilsēta = {{vieta|Vācija|Gelzenkirhene}} | dib = 1904 | dib_mēn = 5 | dib_dat = 4 | stad = ''[[Veltins Arena]]'' | ietilp = 62 271 | prez = {{flaga|Vācija}} Matijass Tillmans | tren = {{flaga|Austrija}} [[Mirons Musličs]] | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] (I) | sez = 2025.—2026. | poz = {{decrease}} 1. vieta, [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]] | mediji = {{URL|http://www.schalke04.de/}} | pattern_la1 = _schalke2223h | pattern_b1 = _schalke2223h | pattern_ra1 = _schalke2223h | pattern_sh1 = _schalke2223h | pattern_so1 = _3_stripes_white | leftarm1 = 0000CD | body1 = 0000CD | rightarm1 = 0000CD | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 0000CD | pattern_la2 = _schalke2223a | pattern_b2 = _schalke2223a | pattern_ra2 = _schalke2223a | pattern_sh2 = _schalke2223a | pattern_so2 = _3_stripes_blue | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _schalke2223t | pattern_b3 = _schalke2223t | pattern_ra3 = _schalke2223t | pattern_sh3 = _schalke2223t | pattern_so3 = _schalke2223t | leftarm3 = 0de4a8 | body3 = 0de4a8 | rightarm3 = 0de4a8 | shorts3 = 0000CD | socks3 = 0de4a8 }} '''''FC Gelsenkirchen-Schalke 04''''', biežāk zināms kā '''''FC Schalke 04''''', ir Vācijas [[futbols|futbola]] klubs, kurš radies Šalkes apkaimē [[Gelzenkirhene|Gelzenkirhenē]], [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinā-Vestfālenē]]. ''Schalke'' ilgstoši ir bijusi viens no populārākajiem klubiem Vācijā, lai arī lielu sasniegumu nav bijis kopš kluba slavas gadiem 1930. un agros 1940. gados. Futbola komanda ir daļa no plašāka sporta kluba ar vairāk kā 80 000 dalībniekiem (uz 2009. gada septembri) padarot to par otru lielāko sporta klubu Vācijā. Citi kluba pārstāvētie sporta veidi ir [[basketbols]], [[handbols]] un [[vieglatlētika]]. ''Schalke 04'' ieguva savu pirmo lielāko Eiropas kausu 1997. gadā, kad [[UEFA kauss|UEFA kausa]] finālā pēcspēles 11 metru soda sitienos pārspēja ''[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]''. 1987. gadā par kluba goda locekli kļuva pāvests [[Jānis Pāvils II]], pēc tam, kad bija novadījis mesu kluba stadionā ''Parkstadion''. ''Schalke'' lielākie sāncenši ir ''[[Dortmundes "Borussia"|Borussia Dortmund]]'' un pastāv draudzības saites ar ''[[1. FC Nuremberg|Nuremberg]]''. Kluba talismans tiek saukts par ''Erwin'' (arī ''Ährwin''.) == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas čempionāts / Bundeslīga]]''' ** Čempioni (7): 1934, 1935, 1937, 1939, 1940, 1942, 1958 ** Vicečempioni (10): 1933, 1938, 1941, 1971–72, 1976–77, 2000–01, 2004–05, 2006–07, 2009–10, [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017–18]] * '''[[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (5): 1937, 1971–72, 2000–01, 2001–02, 2010–11 ** Finālisti (7): 1935, 1936, 1941, 1942, 1954–55, 1968–69, 2004–05 * '''DFB Līgas kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 2005 ** Finālisti (3): 2001, 2002, 2007 * '''Vācijas Superkauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 2011 ** Finālisti (1): 2010 * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]''' ** Čempioni (3): 1981–82, 1990–91, 2021–22 ** Vicečempioni (1): 1983–84 * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Pusfinālisti (1): 2010–11 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Semi-Finals (1): 1969–70 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1996–97 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (2): 2003, 2004 * '''Alpu kauss''' ** Uzvarētāji (1): 1968 ==Komandas sastāvs== ''{{Dat|2024|8|29||bez}}''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://schalke04.de/funktion/kader/|title=Kader|access-date={{dat|2024|11|18||bez}}|language=de}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=GER|pos=GK|name=[[Ron-Torbens Hofmans]]}} {{Fs player|no=2|nat=ARG|pos=DF|name=[[Felipe Sančezs]]}} {{Fs player|no=4|nat=CMR|pos=DF|name=[[Stīvs Nods]]}} {{Fs player|no=5|nat=ENG|pos=DF|name=[[Derīs Murkins]]}} {{Fs player|no=6|nat=GER|pos=MF|name=[[Rons Šalenbergs]]}} {{Fs player|no=7|nat=GER|pos=MF|name=[[Pols Segīns]]}} {{Fs player|no=8|nat=GER|pos=FW|name=[[Amins Juness]]}} {{Fs player|no=9|nat=MLI|pos=FW|name=[[Musa Silas]]}} {{Fs player|no=11|nat=FRA|pos=FW|name=[[Brajans Lasme]]}} {{Fs player|no=14|nat=GER|pos=MF|name=[[Janiks Bahmans]]}} {{Fs player|no=15|nat=DEN|pos=FW|name=[[Emils Hojlunds]]}} {{Fs player|no=16|nat=URU|pos=MF|name=[[Mauro Zalazars]]}} {{Fs player|no=17|nat=SUI|pos=DF|name=[[Adrians Gantenbajns]]}} {{Fs player|no=18|nat=GHA|pos=FW|name=[[Kristofers Antwi-Adžejs]]}} {{Fs player|no=19|nat=TUR|pos=FW|name=[[Kenans Karamans]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=20|nat=GER|pos=MF|name=[[Arišs Bajindirs]]}} {{Fs player|no=21|nat=BEL|pos=DF|name=[[Martins Vasinskis]]}} {{Fs player|no=22|nat=MLI|pos=DF|name=[[Ibrahima Sisā]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=23|nat=TUR|pos=DF|name=[[Memet-Džans Ajdins]]}} {{Fs player|no=24|nat=FRA|pos=FW|name=[[Iljess Amašs]]}} {{Fs player|no=26|nat=CZE|pos=DF|name=[[Tomašs Kalass]]}} {{Fs player|no=27|nat=GER|pos=MF|name=[[Lino Tempelmans]]}} {{Fs player|no=28|nat=GER|pos=GK|name=[[Džastins Hākerens]]}} {{Fs player|no=29|nat=GER|pos=MF|name=[[Tobiass Mors]]}} {{Fs player|no=30|nat=GER|pos=DF|name=[[Antons Donkors]]}} {{Fs player|no=31|nat=GER|pos=DF|name=[[Tajlans Buluts]]}} {{Fs player|no=32|nat=GER|pos=GK|name=[[Luca Podelehs]]}} {{Fs player|no=33|nat=GER|pos=DF|name=[[Vitalij Bekers]]}} {{Fs player|no=34|nat=AUT|pos=GK|name=[[Maikls Langers]]}} {{Fs player|no=35|nat=POL|pos=DF|name=[[Marcins Kamiņski]]}} {{Fs player|no=36|nat=GER|pos=DF|name=[[Niklass Bartels]]}} {{Fs player|no=37|nat=GER|pos=MF|name=[[Makss Grugers]]}} {{Fs player|no=38|nat=AUT|pos=MF|name=[[Tristans Osmani]]}} {{Fs player|no=39|nat=GER|pos=FW|name=[[Peters Remmerts]]}} {{Fs player|no= |nat=GER|pos=MF|name=[[Dominils Drekslers]]}} {{Fs player|no= |nat=GER|pos=GK|name=[[Ralfs Fērmans]]}} {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.schalke04.de/ Oficiālā kluba vietne] {{de ikona}} {{en ikona}} {{ru ikona}} {{jp ikona}} {{zh ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Schalke 04}} [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:Gelzenkirhenes "Schalke 04"]] ftwl13voy6wifeny7h7he0tdndh15a0 Romas "Lazio" 0 21151 4494833 4472975 2026-07-14T23:29:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4494833 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color= white | bg_color = #77BBFF | nos = ''Lazio'' | logo = [[Attēls:Ss_lazio.gif|250px]] | pilns = ''Società Sportiva Lazio S.p.A.'' | iesauka = ''Biancocelesti (balti-debeszilie) <br />Le Aquile (Ērgļi)<br />Gli Aquilotti'' | pilsēta = {{vieta|Itālija|Roma}} | dib = 1900 | dib_mēn = 1 | dib_dat = 9 | stad = ''[[Stadio Olimpico]]'' | ietilp = 70 634 | prez = {{flaga|Itālija}} Klaudio Lotito | tren = {{flaga|Itālija}} [[Maurīcio Sarri]] | līga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]] | sez = [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026.]] | poz = 9. vieta |pattern_la1= _lazio2526h |pattern_b1 = _lazio2526h |pattern_ra1= _lazio2526h |pattern_sh1= _lazio2526h |pattern_so1= _lazio2526hl |leftarm1 = 88bff7 |body1 = 88bff7 |rightarm1 = 88bff7 |shorts1 = |socks1 = |pattern_la2= _lazio2526a |pattern_b2 = _lazio2526a |pattern_ra2= _lazio2526a |pattern_sh2= _lazio2526a |pattern_so2= _lazio2526al |leftarm2 = |body2 = 0 |rightarm2 = |shorts2 = 37434d |socks2 = 37434d |pattern_la3= _lazio2425t |pattern_b3 = _lazio2425t |pattern_ra3= _lazio2425t |pattern_sh3= _lazio2425t |pattern_so3= _lazio2425tl |leftarm3 = 000000 |body3 = 000000 |rightarm3 = 000000 |shorts3 = 000000 |socks3 = 000000 }} '''Romas "Lazio"''' ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Roma]]s. Klubs tika dibināts 1900. gadā, šobrīd spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijā]]. Mājas spēles aizvada [[Stadio Olimpico|Romas Olimpiskajā stadionā (''Stadio Olimpico'')]], ko dala ar otru galvaspilsētas klubu ''[[AS Roma]]''. Kluba treniņbāze un galvenais birojs atrodas [[Formello]]. Komanda ir divas reizes izcīnījusi Itālijas čempionu titulu, sešas reizes ieguvusi [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausu]], kā arī vienu reizi triumfējusi [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausa]] izcīņā. == Sasniegumi == * '''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]]''' ** Čempioni (2): 1973–74, 1999–00 ** Vicečempioni (6): 1912–13, 1913–14, 1922–23, 1936–37, 1994–95, 1998–99 * '''[[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (6): 1958, 1997–98, 1999–00, 2003–04, 2008–09, 2012–13 ** Finālisti (4): 1960–61, 2014–15, 2016–17, 2025–26 * '''[[Supercoppa Italiana|Itālijas superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (5): 1998, 2000, 2009, 2017, 2019 * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** Čempioni (1): 1968–69 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1998–99 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Finālisti (1): 1997–98 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1999<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sslazio.it/societa/palmares.html|title=Palmares|accessdate=2015-09-12|publisher=S.S.Lazio|archive-date=2010-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20101202082002/http://www.sslazio.it/societa/palmares.html}}</ref> == Komandas sastāvs == ''{{dat|2026|2|2||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sslazio.it/it/team/lazio/squadra |title=Prima Squadra |accessdate={{dat|2024|4|26||bez}} |website=sslazio.it |archive-date={{dat|2019|03|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190331140944/https://www.sslazio.it/it/team/lazio/squadra }}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=2|pos=DF|nat=FRA|name=[[Samuēls Žigo]]}} {{Fs player|no=3|pos=DF|nat=ITA|name=[[Luka Pellegrīni]]}} {{Fs player|no=4|pos=DF|nat=ESP|name=[[Patrisio Gabarrons|Patriks]]}} {{Fs player|no=6|pos=MF|nat=ITA|name=[[Nikolo Rovella]]}} {{Fs player|no=7|pos=MF|nat=NGA|name=[[Fisajo Dele-Baširu]]}} {{Fs player|no=9|pos=FW|nat=ESP|name=[[Pedro Rodrigess Ledesma|Pedro]]}} {{Fs player|no=10|pos=MF|nat=ITA|name=[[Matija Dzakanji]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=13|pos=DF|nat=ITA|name=[[Alesio Romanjoli]]}} {{Fs player|no=14|pos=FW|nat=NED|name=[[Tijani Noslins]]}} {{Fs player|no=17|pos=DF|nat=POR|name=[[Nunu Tavārešs]]}} {{Fs player|no=18|pos=FW|nat=DEN|name=[[Gustavs Isaksens]]}} {{Fs player|no=19|pos=FW|nat=SEN|name=[[Bulajē Diā]]|other=īrē no [[US Salernitana 1919|Salernitana]]}} {{Fs player|no=20|pos=FW|nat=SRB|name=[[Petars Ratkovs]]}} {{Fs player|no=21|pos=MF|nat=MAR|name=[[Reda Belajane]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=22|pos=FW|nat=ITA|name=[[Matao Kančeljēri]]}} {{Fs player|no=23|pos=DF|nat=ALB|name=[[Elseids Hisajs]]}} {{Fs player|no=24|pos=MF|nat=NED|name=[[Kenets Teilors]]}} {{Fs player|no=25|pos=DF|nat=DEN|name=[[Olivers Provstgārds]]}} {{Fs player|no=26|pos=MF|nat=CRO|name=[[Toma Bašičs]]}} {{Fs player|no=27|pos=FW|nat=ITA|name=[[Daniels Maldini]]}} {{Fs player|no=28|pos=MF|nat=POL|name=[[Adrians Pšiboreks]]}} {{Fs player|no=29|pos=MF|nat=ITA|name=[[Manuels Ladzari]]}} {{Fs player|no=32|pos=MF|nat=ITA|name=[[Danilo Kataldi]]}} {{Fs player|no=34|pos=DF|nat=ESP|name=[[Mario Hila]]}} {{Fs player|no=40|pos=GK|nat=GRE|name=[[Edoardo Motta]]}} {{Fs player|no=55|pos=GK|nat=ITA|name=[[Alesio Furlaneto]]}} {{Fs player|no=77|pos=DF|nat=MNE|name=[[Adams Marušičs]]}} {{Fs player|no=94|pos=GK|nat=ITA|name=[[Ivans Provedels]]}} {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.sslazio.it/ Oficiālā kluba vietne] {{futbols-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lazio}} [[Kategorija:S.S. Lazio|*]] [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] b0yr09y70gwxq52z7zvlubxrv50hk2z 4494953 4494833 2026-07-15T10:51:05Z Vylks 50297 4494953 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color= white | bg_color = #77BBFF | nos = ''Lazio'' | logo = [[Attēls:Ss_lazio.gif|250px]] | pilns = ''Società Sportiva Lazio S.p.A.'' | iesauka = ''Biancocelesti (balti-debeszilie) <br />Le Aquile (Ērgļi)<br />Gli Aquilotti'' | pilsēta = {{vieta|Itālija|Roma}} | dib = 1900 | dib_mēn = 1 | dib_dat = 9 | stad = ''[[Stadio Olimpico]]'' | ietilp = 70 634 | prez = {{flaga|Itālija}} Klaudio Lotito | tren = {{flaga|Itālija}} [[Džennāro Gatuzo]] | līga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]] | sez = [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026.]] | poz = 9. vieta |pattern_la1= _lazio2526h |pattern_b1 = _lazio2526h |pattern_ra1= _lazio2526h |pattern_sh1= _lazio2526h |pattern_so1= _lazio2526hl |leftarm1 = 88bff7 |body1 = 88bff7 |rightarm1 = 88bff7 |shorts1 = |socks1 = |pattern_la2= _lazio2526a |pattern_b2 = _lazio2526a |pattern_ra2= _lazio2526a |pattern_sh2= _lazio2526a |pattern_so2= _lazio2526al |leftarm2 = |body2 = 0 |rightarm2 = |shorts2 = 37434d |socks2 = 37434d |pattern_la3= _lazio2425t |pattern_b3 = _lazio2425t |pattern_ra3= _lazio2425t |pattern_sh3= _lazio2425t |pattern_so3= _lazio2425tl |leftarm3 = 000000 |body3 = 000000 |rightarm3 = 000000 |shorts3 = 000000 |socks3 = 000000 }} '''Romas "Lazio"''' ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Roma]]s. Klubs tika dibināts 1900. gadā, šobrīd spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijā]]. Mājas spēles aizvada [[Stadio Olimpico|Romas Olimpiskajā stadionā (''Stadio Olimpico'')]], ko dala ar otru galvaspilsētas klubu ''[[AS Roma]]''. Kluba treniņbāze un galvenais birojs atrodas [[Formello]]. Komanda ir divas reizes izcīnījusi Itālijas čempionu titulu, sešas reizes ieguvusi [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausu]], kā arī vienu reizi triumfējusi [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausa]] izcīņā. == Sasniegumi == * '''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]]''' ** Čempioni (2): 1973–74, 1999–00 ** Vicečempioni (6): 1912–13, 1913–14, 1922–23, 1936–37, 1994–95, 1998–99 * '''[[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (6): 1958, 1997–98, 1999–00, 2003–04, 2008–09, 2012–13 ** Finālisti (4): 1960–61, 2014–15, 2016–17, 2025–26 * '''[[Supercoppa Italiana|Itālijas superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (5): 1998, 2000, 2009, 2017, 2019 * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** Čempioni (1): 1968–69 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1998–99 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Finālisti (1): 1997–98 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1999<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sslazio.it/societa/palmares.html|title=Palmares|accessdate=2015-09-12|publisher=S.S.Lazio|archive-date=2010-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20101202082002/http://www.sslazio.it/societa/palmares.html}}</ref> == Komandas sastāvs == ''{{dat|2026|2|2||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sslazio.it/it/team/lazio/squadra |title=Prima Squadra |accessdate={{dat|2024|4|26||bez}} |website=sslazio.it |archive-date={{dat|2019|03|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190331140944/https://www.sslazio.it/it/team/lazio/squadra }}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=2|pos=DF|nat=FRA|name=[[Samuēls Žigo]]}} {{Fs player|no=3|pos=DF|nat=ITA|name=[[Luka Pellegrīni]]}} {{Fs player|no=4|pos=DF|nat=ESP|name=[[Patrisio Gabarrons|Patriks]]}} {{Fs player|no=6|pos=MF|nat=ITA|name=[[Nikolo Rovella]]}} {{Fs player|no=7|pos=MF|nat=NGA|name=[[Fisajo Dele-Baširu]]}} {{Fs player|no=9|pos=FW|nat=ESP|name=[[Pedro Rodrigess Ledesma|Pedro]]}} {{Fs player|no=10|pos=MF|nat=ITA|name=[[Matija Dzakanji]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=13|pos=DF|nat=ITA|name=[[Alesio Romanjoli]]}} {{Fs player|no=14|pos=FW|nat=NED|name=[[Tijani Noslins]]}} {{Fs player|no=17|pos=DF|nat=POR|name=[[Nunu Tavārešs]]}} {{Fs player|no=18|pos=FW|nat=DEN|name=[[Gustavs Isaksens]]}} {{Fs player|no=19|pos=FW|nat=SEN|name=[[Bulajē Diā]]|other=īrē no [[US Salernitana 1919|Salernitana]]}} {{Fs player|no=20|pos=FW|nat=SRB|name=[[Petars Ratkovs]]}} {{Fs player|no=21|pos=MF|nat=MAR|name=[[Reda Belajane]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=22|pos=FW|nat=ITA|name=[[Matao Kančeljēri]]}} {{Fs player|no=23|pos=DF|nat=ALB|name=[[Elseids Hisajs]]}} {{Fs player|no=24|pos=MF|nat=NED|name=[[Kenets Teilors]]}} {{Fs player|no=25|pos=DF|nat=DEN|name=[[Olivers Provstgārds]]}} {{Fs player|no=26|pos=MF|nat=CRO|name=[[Toma Bašičs]]}} {{Fs player|no=27|pos=FW|nat=ITA|name=[[Daniels Maldini]]}} {{Fs player|no=28|pos=MF|nat=POL|name=[[Adrians Pšiboreks]]}} {{Fs player|no=29|pos=MF|nat=ITA|name=[[Manuels Ladzari]]}} {{Fs player|no=32|pos=MF|nat=ITA|name=[[Danilo Kataldi]]}} {{Fs player|no=34|pos=DF|nat=ESP|name=[[Mario Hila]]}} {{Fs player|no=40|pos=GK|nat=GRE|name=[[Edoardo Motta]]}} {{Fs player|no=55|pos=GK|nat=ITA|name=[[Alesio Furlaneto]]}} {{Fs player|no=77|pos=DF|nat=MNE|name=[[Adams Marušičs]]}} {{Fs player|no=94|pos=GK|nat=ITA|name=[[Ivans Provedels]]}} {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.sslazio.it/ Oficiālā kluba vietne] {{futbols-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lazio}} [[Kategorija:S.S. Lazio|*]] [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] c2eppvg3aqjw9m572tknfnjnx7auh75 Bergamo "Atalanta" 0 22312 4494926 4485088 2026-07-15T08:12:49Z Vylks 50297 4494926 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0079CF | nos = ''Atalanta'' | logo = [[Attēls:Atalanta bc.gif|125px|logo]] | pilns = ''Atalanta Bergamasca Calcio SpA'' | iesauka = ''La Dea (dieviete), <br/>Nerazzurri (melni-baltie), <br/>Orobici'' | pilsēta = {{vieta|Itālija|Bergamo}} | dib = 1907 | dib_mēn = 10 | dib_dat = 8 | stad = ''[[Stadio Atleti Azzurri d'Italia]]'' | ietilp = 24 950 | prez = {{flaga|Itālija}} Antonio Perkasi | tren = {{flaga|Itālija}} [[Maurīcio Sarri]] | līga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]] | sez = [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026.]] | poz = 7. vieta | pattern_la1 = _atalanta2526h | pattern_b1 = _atalanta2526h | pattern_ra1 = _atalanta2526h | pattern_sh1 = _atalanta2526h | pattern_so1 = _atalanta2526hl | leftarm1 = | body1 = | rightarm1 = | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _atalanta2526a | pattern_b2 = _atalanta2526a | pattern_ra2 = _atalanta2526a | pattern_sh2 = _atalanta2526a | pattern_so2 = _atalanta2526Al | leftarm2 = efeee6 | body2 = efeee6 | rightarm2 = efeee6 | shorts2 =efeee6 | socks2 = efeee6 | pattern_la3 = | pattern_b3 | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''Bergamo "Atalanta"''' ir profesionāls [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Bergamo]] pilsētas [[Lombardija]]s reģionā. Klubs ir dibināts [[1907]]. gadā un pašlaik spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]]. Mājas spēles aizvada ''Atleti Azzurri d'Italia'' stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.atalanta.it/site/stadio.html|title=Stadio|publisher=Atalanta Bergamasca Calcio|accessdate=2015-09-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150905204628/http://www.atalanta.it/site/stadio.html|archivedate=2015-09-05}}</ref> Komanda ir vienreiz (1962.–1963. gada sezonā) izcīnījusi [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausu]]. == Komandas sastāvs == ''Sastāvs {{Dat|2025|9|18||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Atalanta BC – Club Profile |url=https://www.transfermarkt.com/atalanta-bergamo/startseite/verein/800 |website=transfermarkt.com |accessdate={{Dat|2025|9|18||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 3 | nat=CIV | pos=DF | name=[[Odilons Kosunu]]}} {{Fs player | no= 4 | nat=SWE | pos=DF | name=[[Īsaks Hīns]]}} {{Fs player | no= 5 | nat=NED | pos=DF | name=[[Mithels Bakers]]}} {{Fs player | no= 6 | nat=USA | pos=MF | name=[[Junuss Musā]]|other=īrē no [[AC Milan]]}} {{Fs player | no= 7 | nat=GHA | pos=MF | name=[[Kamaldīns Sulemana]]}} {{Fs player | no= 8 | nat=CRO | pos=MF | name=[[Mario Pašaličs]]}} {{Fs player | no= 9 | nat=ITA | pos=FW | name=[[Džanluka Skamaka]]}} {{Fs player | no=10 | nat=SER | pos=MF | name=[[Lazars Samardžičs]]}} {{Fs player | no=11 | nat=NGA | pos=FW | name=[[Ademola Lukmans]]}} {{Fs player | no=13 | nat=BRA | pos=MF | name=[[Edersons Silva|Edersons]]}} {{Fs player | no=15 | nat=NED | pos=MF | name=[[Martens de Rons]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player | no=16 | nat=ITA | pos=DF | name=[[Rauls Bellanova]]}} {{Fs player | no=17 | nat=BEL | pos=MF | name=[[Šarls De Ketelārs]]}} {{fs mid}} {{Fs player | no=19 | nat=ALB | pos=DF | name=[[Berats Džimsiti]]}} {{Fs player | no=23 | nat=BIH | pos=DF | name=[[Seads Kolašinacs]]}} {{Fs player | no=29 | nat=ITA | pos=GK | name=[[Marko Karneseki]]}} {{Fs player | no=31 | nat=ITA | pos=GK | name=[[Frančesko Rosi]]}} {{Fs player | no=42 | nat=ITA | pos=DF | name=[[Džordžo Skalvīni]]}} {{Fs player | no=44 | nat=ITA | pos=MF | name=[[Marko Brešanīni]]}} {{Fs player | no=57 | nat=ITA | pos=GK | name=[[Marko Sportjello]]}} {{Fs player | no=59 | nat=POL | pos=MF | name=[[Nikola Zalevskis]]}} {{Fs player | no=69 | nat=ITA | pos=DF | name=[[Onests Ānors]]}} {{Fs player | no=70 | nat=ITA | pos=FW | name=[[Daniels Maldīni]]}} {{Fs player | no=77 | nat=ITA | pos=MF | name=[[Davide Dzapakosta]]}} {{Fs player | no=90 | nat=MNE | pos=FW | name=[[Nikola Krstovičs]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1962–63 ** Finālisti (5): 1986–87, 1995–96, 2018–19, 2020–21, 2023–24 * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** Čempioni (6): 1927–28, 1939–40, 1958–59, 1983–84, 2005–06, 2010–11 ** Vicečempioni (4): 1936–37, 1970–71, 1976–77, 1999–00 * '''C1 sērija''' ** Grupas uzvarētāji (1): 1981–82 * [[UEFA Eiropas līga]] ** Čempioni (1): [[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023–24]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/22052024-lukmenam_i_hat_trick_i_atalanta_partrauc_</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.atalanta.it/ Oficiālā kluba vietne] {{sporta ārējās saites}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Atalanta}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:Bergamo "Atalanta"]] pgekp8rskbz4lx5i6jfo3txvrsl331u 2006. gads 0 28069 4494741 4493894 2026-07-14T16:10:11Z ~2026-39896-48 147969 /* Jūlijs */ 4494741 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|2006. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2006. gads Latvijā}} {{Gads|2006}} {{Gada citi notikumi|2006}} {{Gads citos kalendāros|2006}} '''2006. gads''' ({{Rom sk gadam|2006}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. Šis gads bija: * Starptautiskais [[tuksnesis|tuksnešu]] un [[pārtuksnešošanās]] gads, kuru ierosināja [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s Ģenerālā Asambleja; * Starptautiskais Aspergera gads (pieminot 100. gadadienu, kopš dzimis [[Hanss Aspergers]], [[Aspergera sindroms|Aspergera sindroma]] atklājējs); * Mocarta gads, atzīmējot [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] 250. dzimšanas dienu. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Krievija]]s pārtrauca dabasgāzes piegādi [[Ukraina]]i sakarā ar cenu strīdiem; ** [[Sidneja|Sidnejā]], [[Austrālija|Austrālijā]] tika uzstādīts karstuma rekords — 45 °C (113 °F). * [[2. janvāris]] — [[Vācija|Vācijā]], [[Bavārija]]s [[Alpi|Alpos]] biezās sniegkārtas dēļ ielūza slidotavas jumts, tika nogalināti 15 cilvēki. * [[3. janvāris]] — 12 ogļrači un vēl 1 dzīvi palikušais ogļracis tika atrasti Sago šahtas katastrofā netālu no [[Bekhanona]]s pilsētas, [[Rietumvirdžīnija|Rietumvirdžīnijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. * [[4. janvāris]] — [[Izraēlas premjerministri|Izraēlas premjerministrs]] [[Arons Šarons]] nodeva savas pilnvaras vicepremjerministram [[Ehmuds Olmerts|Ehmudam Olmertam]], vēlāk Šarons cieta no spēcīgas hemorāģiskas triekas. * [[5. janvāris]] — [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]], [[Meka|Mekā]] sabruka viesnīca, bojā ejot 76 svētceļniekiem. * [[6. janvāris]] — ar [[tropiskā vētra Zeta|tropisko vētru Zeta]] beidzās [[2005. gada Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona|Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona]]. * [[7. janvāris]]: ** [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] Liberālo Demokrātu līderis [[Čārlzs Kenedijs]] atkāpās no amata pēc konstatētajām problēmām dzeramajā ūdenī; ** vairākos skandālos iejauktais ASV [[Baltais nams|Baltā nama]] vairākuma līderis [[Toms Delajs]] paziņoja, ka atkāpjas no vadītāja amata. * [[8. janvāris]] — 6,9 balles stipra [[zemestrīce]] ar epicentru [[Grieķija]]s salā [[Kitera|Kiterā]] satricināja Grieķiju un [[Vidusjūra]]s austrumdaļu. * [[11. janvāris]] — Augustines vulkāna ([[Aļaska]]) izvirdums, pirmais kopš 1986. gada. * [[12. janvāris]] — Saūda Arābijā, paniski bēgot, bojā gāja 362 svētceļnieki. * [[14. janvāris]] — dabasgāzes sprādzienā [[Rumānija|Rumānijā]] bojā gāja 8 cilvēki. * [[15. janvāris]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zondes ''[[Stardust]]'' nolaižamais aparāts pirmoreiz vēsturē uz Zemes nogādāja komētas daļiņas. * [[16. janvāris]] — par [[Libērija]]s prezidenti kļuva [[Elēna Džonsone Sirlīfa]]. * [[19. janvāris]] — [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]], notika bumbas sprādziens, kurā gāja bojā pats spridzinātājs, 20 cilvēki ievainoti. * [[21. janvāris]] — nomira [[Kosova]]s prezidents [[Ibrahims Rugova]], prezidenta pienākumus uzņēmās [[Nehdžats Daci]]. * [[22. janvāris]] — [[Kaboverde|Kaboverdē]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[23. janvāris]] — [[Stefans Harpers]] uzvarēja federālajās vēlēšanās [[Kanāda|Kanādā]] un izveidoja mazākumvaldību. * [[24. janvāris]] — [[Mario Lemjē]] paziņoja, ka aiziet no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās Hokeja Līgas]]. * [[25. janvāris]]: ** [[Hamās]] ieguva vairākumu balsu [[Palestīna|Palestīniešu]] Likumdevēju padomes vēlēšanās; ** [[Romas pāvests]] [[Benedikts XVI]] izsludināja savu pirmo [[enciklika|encikliku]] — ''Deus Caritas Est'' (Labi ir mīlēt). * [[27. janvāris]] — [[Zalcburga|Zalcburgā]] atzīmēja austrieša komponista [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] 250 gadu jubileju. * [[28. janvāris]] — [[Polija|Polijā]], [[Katovice|Katovicē]] iebruka tirdzniecības halles jumts, bojā gāja 65 cilvēki. * [[31. janvāris]] — [[Semjuels Alito]] nodeva ASV augstākās tiesas tiesneša zvērestu. === Februāris === * [[1. februāris]] — ''UAL'' korporācija, ''United Airlines'', mātes kompānija, atguvās no bankrota. * [[3. februāris]] — novecojis [[Ēģipte]]s pasažieru prāmis ar 1400 cilvēkiem nogrima [[Sarkanā jūra|Sarkanajā jūrā pie Saūda]] [[Arābijas pussala|Arābijas]] piekrastes. * [[4. februāris]] — [[Filipīnas|Filipīnās]], Pilsporta arēnā, [[Pasiga]]s pilsētā tika nospiests 71 cilvēks. * [[5. februāris]] — [[Pitsburgas "Steelers"]] uzvarēja ''[[Super Bown Xl]]'', sakaujot [[Sietlas "Seahawks"]]. * [[7. februāris]] — [[Haiti]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[8. februāris]] — sākās [[Austrumtimora]]s 2006. gada krīze — 404 kareivji atstāja kazarmas. * [[10. februāris|10.]]—[[26. februāris]] — [[Itālija|Itālijā]], [[Turīna|Turīnā]] notika [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[16. februāris]] — [[Kobe]]s aviolīnijas Kobē, [[Japāna|Japānā]] atvēra aviolīniju servisu. * [[17. februāris]] — [[Leite]]s salā, [[Filipīnas|Filipīnās]] dubļu nogruvumā bojā gāja 1800 cilvēku. * [[19. februāris]] — [[Nueve Rosita]], [[Meksika|Meksikā]] šahtas [[Sprādziens|sprādzienā]] bojā gāja 65 cilvēki. * [[22. februāris]]: ** [[Irāka|Irākā]], [[Samara|Samarā]] šiītu svētvieta — [[Al Askari mošeja]] cieta no mīnas sprādzieniem; ** [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] tika nozagti vērstpapīri, kuru vērtība bija 53,1 miljoni sterliņu mārciņu. * [[23. februāris]] — [[Maskava]]s tirgū iegrūstot jumtam, bojā gāja 56 cilvēki. * [[24. februāris]] — Filipīnās izziņoja ārkārtas stāvokli pēc valsts apvērsuma pret [[Filipīnu prezidenti|prezidentu]] [[Glorijs Makapagals Arojo|Gloriju Makapagalu Arojo]]. * [[25. februāris]] — [[Ugandas prezidenti|Ugandas prezidents]] [[Joveri Museveni]] uzvarēja 2 pārvēlēšanās. [[Kampala|Kampalā]] pēc tam notika opozīcijas atbalstītāju protesti === Marts === * [[4. marts]]: ** [[Norvēģija]]s princi [[Sverre Magnuss|Sverre Magnusu]] kristīja bīskaps Ole Kristiāns Kvarme [[Karaļa pils]] kapelā, [[Oslo]]; ** notika pēdējais kontaktu mēģinājums ar ''[[Pioner 10]]'', cerot saņemt atbildi. * [[5. marts]] — [[Dolby teātris|Kodak teātrī]], [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], tika pasniegta gadskārtējā [[78. Kinoakadēmijas balva]]. * [[7. marts]] — 50 cilvēku gāja bojā un daudzi tika ievainoti trijos sprādzienos [[Vārānasī]], [[Indija|Indijā]]. * [[10. marts]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Mars Reconnaissance Orbiter]]'' iegāja [[Marss (planēta)|Marsa]] orbītā. * [[11. marts]]: ** [[Mišela Bašelē]] nodeva zvērestu kā pirmā [[Čīle]]s prezidente. ** [[Slobodans Miloševičs]] tika atrasts miris kamerā [[ANO kara tribunāls|ANO kara tribunāla]] centrā [[Hāga|Hāgā]]. * [[12. marts]] — notika vēsturisks [[krikets|kriketa]] mačs starp [[Austrālija]]s un [[Dienvidāfrika]]s komandām. * [[15. marts|15.]]—[[26. marts]] — Austrālijā, [[Melburna|Melburnā]], notika [[Nāciju Sadraudzības spēles]]. * [[19. marts]] — [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] notika prezidenta vēlēšanas. Uz trešo termiņu tika ievēlēts līdzšinējais prezidents [[Aļaksandrs Lukašenka|Aleksandrs Lukašenko]]. * [[20. marts]] − [[Euskadi Ta Askatasuna|ETA]] uzņēmās atbildību par deviņiem uzbrukumiem, kas veikti februārī un martā. * [[21. marts]] — pēc gadu ilgušas kritikas no amata atkāpās [[Zviedrija]]s ārlietu ministre [[Laila Freivalde]]. * [[22. marts]]: ** ETA izsludināja pamieru tās cīņā par [[Basku Zeme]]s neatkarību no [[Spānija]]s; ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Federālā rezervju sistēma]] apturēja M3 publicēšanu naudas piegādes informāciju. * [[24. marts]] — privāti būvētā nesējraķete ''[[Falcon 1]]'' pirmajā lidojumā cieta avāriju. * [[25. marts]]: ** 500 000 cilvēki [[Losandželosa|Losandželosā]], ASV sarīkoja protesta akciju pret nelegālo imigrāciju; ** 7 cilvēki tika nogalināti [[Kapitolija kalns|Kapitolija kalna]] slaktiņā Sietlā, [[Vašingtona|Vašingtonā]]. ** ''Scramjet'' raķešdzinējs, ''Hyshot II'', 7 lidojums ar skaņas ātrumu tika sekmīgi pārbaudīts virs [[Vūmera]]s, Dienvidāfrikā. * [[26. marts]] — [[Skotija|Skotijā]] tika ieviests aizliegums smēķēt bāros, restorānos un citās sabiedriskās vietās. * [[30. marts]]: ** pie [[Bahreina]]s krastiem apgāzās kuģis ''Al—Dana'', bojā gāja 48 cilvēki. ** [[Sandjego]], Kalifornijā, notika pirmais Pasaules Klasiskā [[Beisbols|beisbola]] čempionāts, kurā, [[Japāna]]i sakaujot [[Kuba|Kubu,]] tā kļuva par uzvarētāju; ** pirmais [[Brazīlija|brazīliešu]] [[kosmonauts]] [[Markoss Pontess]] devās kosmosā ar [[Krievija]]s ''[[Sojuz (nesējraķešu saime)|Sojuz]]'' kosmosa kuģi ''[[Sojoz TMA-8]]''. === Aprīlis === * [[10. aprīlis]] — [[Romāno Prodi]] ar nelielu balsu pārsvaru sakāva [[Silvio Berluskoni]] [[Itālija]]s parlamenta vēlēšanās. * [[11. aprīlis]] — [[Eiropas Kosmosa aģentūra|ESA]] zonde ''[[Venus Express]]'' iegāja [[Venera (planēta)|Veneras]] orbītā. * [[20. aprīlis]] — [[Hana Monsuka]] kļuva par pirmo sievieti [[Dienvidkoreja]]s premjerministri. === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Bolīvija]]s prezidents [[Evo Moraless]] paziņoja par [[nafta]]s un gāzes nozares [[nacionalizācija|nacionalizāciju]]. * [[8. maijs]] — par [[Kostarika]]s prezidentu tika iecelts [[Oskars Arjass]]. * [[16. maijs]] — ''[[Apple]]'' laida klajā klēpjdatoru līniju ''[[MacBook]]''. * [[21. maijs]] — [[Melnkalne|Melnkalnē]] notika referendums, kurā iedzīvotāji atbalstīja atdalīšanos no [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes]] valsts. * [[23. maijs]] — par [[Taizeme]]s premjerministru tika iecelts [[Thaksins Sinavatra]]. * [[27. maijs]] — 6,3 balles stipra zemestrīce satricināja [[Java (sala)|Javas]] centrālo daļu [[Indonēzija|Indonēzijā]], gāja bojā vairāk nekā 6000 cilvēku, ievainoti vismaz 36 000, un bez pajumtes palika apmēram 1,5 miljoni cilvēku. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — par [[Lietuva]]s premjerministru kļuva [[Zigmants Balčītis]]. * [[3. jūnijs]] — [[Melnkalne]] pasludināja neatkarību pēc notikušā referenduma. [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes savienība]] beidza pastāvēt {{dat||6|5||bez}}, [[Serbija]]i pasludinot sevi par tās mantinieci. * [[6. jūnijs]] ** Islāmisti pārņēma kontroli pār [[Somālija]]s galvaspilsētu [[Mogadīšo]], tā beidzot militāristu valdīšanu pilsētā; ** [[Bakuba|Bakubā]], [[Irāka|Irākā]] ASV Gaisa spēku uzlidojuma laikā gāja bojā ''[[Al-Qaida]]'' līderis Irākā ''Abu Musab al-Zarqawi'' un 7 viņa palīgi. * [[18. jūnijs]] — ar krievu nesējraķeti ''[[Proton-K]]'' tika palaists [[Kazahstāna]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadonis]] ''[[KazSat]].'' * [[29. jūnijs]] — sievietes pirmoreiz piedalījās [[Kuveita]]s parlamenta vēlēšanās. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — izmēģinājumu režīmā sāka darboties [[Cinhajas-Tibetas dzelzceļa līnija]], savienojot [[Ķīna|Ķīnu]] ar [[Tibeta|Tibetu]]. * [[2. jūlijs]] — notika [[Meksika]]s prezidenta vēlēšanas. {{dat||9|5||bez}} tika pasludināts, ka uzvarējis ir [[Filipe Kalderons]]. * [[4. jūlijs]] — [[kosmoplāns]] ''[[Space Shuttle]]'' ''[[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]]'' devās misijā [[STS-121]] uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]]. Uz Zemes tas atgriezās {{dat||7|17||bez}}. * [[5. jūlijs]] — [[Ziemeļkoreja]] palaida vismaz 7 [[raķete]]s, tai skaitā tālās darbības ''[[Taepodong-2]]''. * [[6. jūlijs]] — atvērta [[Natula]]s pāreja starp [[Indija|Indiju]] ([[Sikima|Sikimā]]) un Ķīnu (Tibetā), kas bija slēgta 44 gadus kopš [[Ķīnas—Indijas karš|Ķīnas—Indijas kara]]. * [[12. jūlijs]] — [[Izraēla]]s armija iebruka [[Libāna|Libānā]] pēc tam, kad ''[[Hezbollah]]'' kaujinieki nolaupīja 2 Izraēlas kareivjus un 3 nogalināja. Pēc 2 dienām ''Hezbollah'' pasludināja karu pret Izraēlu. * [[14. jūlijs]] — par [[Polija]]s premjerministru kļuva [[Jaroslavs Kačiņskis]]. * [[31. jūlijs]] — [[Kuba]]s prezidents [[Fidels Kastro]] pirms ķirurģiskas operācijas uz laiku nodeva valsts vadību sava brāļa [[Rauls Kastro|Raula]] rokās. === Augusts === * [[11. augusts]] — [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s [[ANO Drošības padome|Drošības padome]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju par Izraēlas — Libānas konflikta noregulēšanu. {{dat||8|14||bez}} tika pārtraukta uguns. * [[24. augusts]] — [[Starptautiskā Astronomijas savienība]] 26. Ģenerālajā asamblejā pieņēma [[planēta]]s definīciju. Līdz ar to [[Plutons (pundurplanēta)|Plutons]] zaudēja planētas statusu, kļūstot par [[pundurplanēta|pundurplanētu]]. === Septembris === * [[1. septembris]] — pirmo reizi iznāca Austrijas nacionālais dienas laikraksts vācu valodā ''[[Österreich (laikraksts)|Österreich]]''. * [[4. septembris]]: ** sāka raidīt ''[[MTV Eesti]]'', [[MTV Latvija]] un ''[[MTV Lietuva]]''. ** par [[Čehija]]s premjerministru kļuva [[Mireks Topolāneks]]. * [[9. septembris]] — kosmoplāns ''[[Atlantis (kosmoplāns)|Atlantis]]'' devās misijā [[STS-115]] uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]]. Uz Zemes tas atgriezās {{dat||9|21||bez}}. * [[18. septembris]] — tika palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz TMA-9]]'', kura apkalpē bija arī neprofesionāla irāņu izcelsmes kosmonaute [[Anuše Ansari]]. === Oktobris === * [[7. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notika [[9. Saeimas vēlēšanas]]. * [[9. oktobris]] — [[Ziemeļkoreja]] paziņoja, ka tā veikusi pirmo kodolsprādzienu. * [[13. oktobris]] — par [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s jauno ģenerālsekretāru ievēlēja [[Pans Kimuns|Panu Kimunu]] no [[Dienvidkoreja]]s. === Novembris === * [[1. novembris]] — pēc 48 gadu ilgas pastāvēšanas darbību beidza ''[[Stardust Resort & Casino]]'' [[Lasvegasa|Lasvegasā]]. * [[5. novembris]]: ** bijušajam [[Irākas prezidenti|Irākas prezidentam]] [[Sadams Huseins|Sadamam Huseinam]] un diviem viņa līdzgaitniekiem piesprieda nāvessodu, [[Irāka]]s tiesai atzīstot viņa vainu noziegumos pret cilvēci; ** [[Nikaragva|Nikaragvā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[7. novembris]]: ** [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] vēlēšanās: demokrāti uzvarēja un atguva kontroli Kongresā kopš 1994. gada; ** ASV Kongresa vēlēšanās: [[Minesota]]s demokrāte [[Keita Elisona]] kļuva par pirmo sievieti kongresmeni — [[islāms|islāmisti]] [[Baltais nams|Baltajā namā]]; ** [[Japāna]]s pilsētā [[Saroma|Saromā]], [[Hokaido]] [[virpuļviesulis]] nogalināja 9 cilvēkus. Šis virpuļviesulis ir bijis nāvējošākais Japānā kopš 1941. gada. * [[8. novembris]]: ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ministrs [[Donalds Ramsfelds]] atkāpās no amata; [[ASV prezidents|prezidents]] [[Džordžs V. Bušs|Džordžs Bušs]] nominēja šim amatam [[Roberts Geitss|Robertu Geitsu]], bijušo [[CIP direktori|Centrālās informācijas aģentūras direktoru]]; ** Margarēta Čana tika ievēlēta par Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektori. * [[12. novembris]]: ** [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]], kas formāli pieder [[Gruzija]]i, notika referendums par [[republika]]s neatkarību; ** [[Džeralds Fords]] pārspēja [[Ronalds Reigans|Ronaldu Reiganu]] kā visilgāk dzīvais ASV prezidents. * [[15. novembris]]: ** ''[[Al Jazeera]]'' uzsāka raidīt [[angļu valoda|angļu valodā]] jaunu kanālu, ''[[Al Jazeera English]]''; ** [[Puertoriko]] sākās ''[[Sales and Use Tax]]''; ** [[Havaju salas]] aizliedza smēķēt sabiedriskās vietās. * [[16. novembris]] — [[Tonga]]s galvaspilsētā [[Nukualofa|Nukualofā]] notika dumpis. * [[20. novembris]] — Irāna un Sīrija atzina Irākas vēlēšanas, atjaunojot diplomātiskās attiecības. * [[21. novembris]] — gāzes sprādzienā Polijā bojā gāja 23 kalnrači. * [[22. novembris]] — [[Nīderlande]]s vispārējās vēlēšanās uzvarēja Kristīgo Demokrātu apvienība. * [[23. novembris]]: ** [[Londona]]s bārā ar [[polonijs|poloniju—210]] tika nogalināts bijušais [[Valsts drošības komiteja|VDK]] aģents [[Aleksandrs Ļitviņenko]]; ** [[Bagdāde|Bagdādē]] sprāga vairākās mašīnās ievietotās bumbas, tika nogalināti 215 cilvēki un vēl 257 ievainoti. * [[25. novembris]] — [[Bahreina|Bahreinā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[26. novembris]] — ASV tiesnesis [[Džeimss Robertsons]] uzdeva ASV Finanšu ministrijai pārveidot [[Dolārs|dolāra]] [[Banknote|banknotes]], lai tās būtu vieglāk atšķiramas neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem. * [[28. novembris|28.]]—[[29. novembris]] — [[Rīga|Rīgā]] notika [[2006. gada NATO samits|NATO samits]]. * [[30. novembris]]: ** [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] notika piektās valsts legalizētās [[gejs|geju]] [[kāzas]]; ** [[Filipīnas|Filipīnās]] dubļu nogruvumā bojā gāja simt cilvēki; ** ''[[Microsoft]]'' iepazīstināja ar jauno [[operētājsistēma|operētājsistēmu]] ''[[Windows Vista]]''; ** izveidots uzņēmums ''[[Alcatel-Lucent]]'', apvienojoties Francijas ''[[Alcatel]]'' un ASV ''[[Lucent]]''. === Decembris === * [[1. decembris]] — [[Felipe Kalderons]] nodeva [[Meksikas prezidenti|Meksikas prezidenta]] zvērestu. * [[1. decembris|1.]]—[[15. decembris]] — [[Doha|Dohā]], [[Katara|Katarā]], norisinājās 15. [[Āzijas spēles]]. * [[2. decembris]]: ** [[Roma|Romā]] apmēram 2 miljoni cilvēku izgāja ielās un protestēja pret [[Romāno Prodi]] valdību; ** [[Stefana Diona]] tika ievēlēta par jauno [[Kanādas Liberālo partija]]s līderi. * [[3. decembris]]: ** [[Eds Stelmačs]] tika ievēlēts par jauno līderi Progresīvi konservatīvajā partijā, [[Alberta|Albertā]]; ** [[Ugo Čavess]] tika ievēlēts par [[Venecuēlas prezidenti|Venecuēlas prezidentu]] uz atkārtotu termiņu; ** [[Vācija|Vācijā]] tika uzspridzināts ''[[Westerholt Power stadions]]''. * [[4. decembris]] — par [[Austrālija]]s premjerministru tika iecelts [[Kevins Rads]]. * [[7. decembris]] — [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aizliedza smēķēt publiskās vietās. * [[9. decembris]] — [[Maskava|Maskavā]] slimnīcā izcēlās ugunsgrēks, bojā gāja 45 cilvēki. * [[10. decembris]]: ** [[Kristers Fuglesands]] kļuva par pirmo [[zviedri|zviedru]] kosmonautu; ** [[Kosmoplāns]] ''[[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]]'' devās misijā [[STS-116]] uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]]. * [[11. decembris]] — [[Mahmūds Ahmadīnežāds]] [[Teherāna|Teherānā]], [[Irāna|Irānā]], atklāja [[Holokausts|Holokausta]] konferenci. * [[13. decembris]]: ** Ķīnas upes delfīni tika atzīti par izmirušiem. ** ASV senators [[Tims Džonsons]] sniedza [[radio]] interviju streika laikā. * [[15. decembris]] — [[Butānas karaļi|Butānas karalis]] [[Džigme Singje Vangčuks]] atteicās no troņa par labu savam dēlam [[Džigme Khesars Namgjels Vangčuks|Džigmem Khesaram Namgjelam Vangčukam]] gadu agrāk, nekā paredzēts. * [[20. decembris]] — [[Somālija|Somālijā]]: [[Islāms|Islāmistu]] tiesas apvienībā karotāji sāka uzbrukumus valdībai. * [[21. decembris]] — austrāliešu [[krikets|kriketists]] [[Šīns Varns]] paziņoja par karjeras beigšanu. * [[22. decembris]] — [[kosmoplāns]] ''Discovery'' pēc divu nedēļu misijas nosēdās uz [[Zeme]]s [[Kenedija Kosmosa centrs|Kenedija Kosmosa centrā]]. * [[24. decembris]] — [[Etiopija]] piekrita ar karaspēku iejaukties Somālijā. * [[26. decembris]] — [[Nigērija|Nigērijā]] rūpniecības galvaspilsētā [[Lagosa|Lagosā]], naftas cauruļvada sprādzienā tika nogalināti vismaz 200 cilvēki. * [[29. decembris]] — Somālijā [[Etiopija]]s un pārejas valdības bruņotie spēki pārņēma [[Mogadīšo]] bez pretestības. * [[30. decembris]] — bijušais [[Irākas prezidenti|Irākas prezidents]] [[Sadams Huseins]] tika sodīts ar nāvi pakarot. * [[31. decembris]] — [[Bagdāde|Bagdādē]] notika 11 bumbu sprādzieni. === Kultūra === * [[20. maijs]] — [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] uzvarēja [[Somija]]s grupa ''[[Lordi]]''. * [[25. decembris]] — [[Ritmblūzs|ritmblūza]] un [[soulmūzika]]s leģenda [[Džeimss Brauns]] pameta [[mūzika|mūziku]] 73 gadu vecumā. == Dzimuši == * [[2. februāris]] — [[Lūkass Berjvalls]] (''Lucas Bergvall''), zviedru futbolists * [[7. marts]] — [[Jorels Hato]] (''Jorrel Hato''), nīderlandiešu futbolists * [[8. marts]] — [[Varens Zaīrs-Emrī]] (''Warren Zaïre-Emery''), franču futbolists * [[13. jūnijs]] — [[Maklins Selebrīni]] (''Macklin Celebrini''), kanādiešu hokejists * [[21. jūlijs]] — [[Endriks]] (''Endrick''), brazīliešu futbolists * [[1. oktobris]] — [[Prija Fergusone]] (''Priah Ferguson''), amerikāņu aktrise * [[29. decembris]] — [[Etans Mbapē]] (''Ethan Mbappé''), franču futbolists == Miruši == === Janvāris === [[Attēls:Johannes rau 2004-05-16 berlin-RZ.jpg|thumb|120px|[[Johaness Rau]]]] * [[14. janvāris]] — [[Šellija Vintersa]] (''Shelley Winters''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1920. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Ibrahims Rugova]] (''Ibrahim Rugova''), Kosovas prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Johaness Rau]] (''Johannes Rau''), Vācijas prezidents (dzimis 1931. gadā) === Februāris === [[Attēls:Owen Chamberlain.jpg|thumb|120px|[[Ouens Čemberlens]]]] * [[21. februāris]] — [[Genadijs Aihī]] (''Генна́дий Айги́''), čuvašu izcelsmes dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1934. gadā) * [[23. februāris]] — [[Telmo Sarra]] (''Telmo Zarra''), Spānijas futbolists (dzimis 1921. gadā) * [[28. februāris]] — [[Ouens Čemberlens]] (''Owen Chamberlain''), ASV fiziķis (dzimis 1920. gadā) === Marts === [[Attēls:Stevan Kragujević, Slobodan Milošević, portret.jpg|thumb|120px|[[Slobodans Miloševičs]]]] * [[11. marts]] — [[Slobodans Miloševičs]] (''Slobodan Milošević''), serbu politiķis, Serbijas un Dienvidslāvijas prezidents (dzimis 1941. gadā) * [[14. marts]] — [[Lennarts Meri]] (''Lennart Meri''), igauņu rakstnieks, kinorežisors un valstsvīrs, Igaunijas prezidents (dzimis 1929. gadā) * [[23. marts]] — [[Desmonds Doss]] (''Desmond Doss''), ASV Armijas kaprālis, pacifists (dzimis 1919. gadā) * [[25. marts]] — [[Ričards Flaišers]] (''Richard Fleischer''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1917. gadā) * [[27. marts]] — [[Staņislavs Lems]] (''Stanislaw Lem''), poļu rakstnieks (dzimis 1921. gadā) === Aprīlis === * [[22. aprīlis]] — [[Alīda Valli]] (''Alida Valli''), itāļu aktrise (dzimusi 1921. gadā) === Jūnijs === * [[12. jūnijs]] — [[Ģerģs Ligeti]] (''Ligeti György''), ungāru-austriešu komponists (dzimis 1923. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Jurijs Abizovs]] (''Юрий Абызов''), Latvijas krievu rakstnieks (dzimis 1921. gadā) === Jūlijs === [[Attēls:Shamil Basaev2.jpg|thumb|120px|[[Šamils Basajevs]]]] * [[7. jūlijs]] — [[Sids Barets]] (''Syd Barrett''), angļu mūziķis (dzimis 1946. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Šamils Basajevs]] (''Шамиль Басаев''), čečenu nemiernieku komandieris (dzimis 1965. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Reds Batonss]] (''Red Buttons''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1919. gadā) === Augusts === * [[3. augusts]] — [[Elizabete Švarckopfa]] (''Elisabeth Schwarzkopf''), Austrijas / ASV operdziedātāja (dzimusi 1915. gadā) * [[9. augusts]] — [[Džeimss Van Allens]] (''James van Allen''), ASV zinātnieks (dzimis 1914. gadā) * [[14. augusts]] — [[Bruno Kērbijs]] (''Bruno Kirby''), amerikāņu aktieris (dzimis 1949. gadā) * [[25. augusts]] — [[Silva Kaputikjana]], armēņu dzejniece un politiskā aktīviste (dzimusi 1919. gadā) * [[30. augusts]]: ** [[Glenns Fords]] (''Glenn Ford''), kanādiešu aktieris (dzimis 1916. gadā) ** [[Nagībs Mahfūzs]] (''نجيب محفوظ‎''), Ēģiptes rakstnieks (dzimis 1911. gadā) === Septembris === * [[20. septembris]] — [[Svens Nīkvists]] (''Sven Nykvist''), zviedru kinooperators un režisors (dzimis 1922. gadā) === Oktobris === * [[28. oktobris]] — [[Reds Auerbahs]] (''Red Auerbach''), ASV basketbola treneris (dzimis 1917. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Klifords Gīrcs]] (''Clifford Geertz''), ASV antropologs (dzimis 1926. gadā) === Novembris === [[Attēls:Portrait of Milton Friedman.jpg|thumb|120px|[[Miltons Frīdmans]]]] * [[16. novembris]] — [[Miltons Frīdmans]] (''Milton Friedman''), ASV ekonomists (dzimis 1912. gadā) * [[17. novembris]] — [[Ferencs Puškāšs]] (''Puskás Ferenc''), ungāru futbolists, treneris (dzimis 1930. gadā) * [[20. novembris]] — [[Roberts Oltmens]] (''Robert Altman''), ASV kinorežisors (dzimis 1925. gadā) * [[23. novembris]] — [[Filips Nuarē]] (''Philippe Noiret''), franču aktieris (dzimis 1930. gadā) === Decembris === [[Attēls:Augusto Pinochet foto oficial.jpg|thumb|120px|[[Augusto Pinočets]]]] [[Attēls:Gerald Ford.jpg|thumb|120px|[[Džeralds Fords]]]] [[Attēls:Saddam Hussein in 1998.png|thumb|120px|[[Sadams Huseins]]]] * [[10. decembris]] — [[Augusto Pinočets]] (''Augusto Pinochet''), Čīles diktators (dzimis 1915. gadā) * [[12. decembris]] — [[Pīters Boils]] (''Peter Boyle''), amerikāņu kinoaktieris (dzimis 1935. gadā) * [[14. decembris]] — [[Ahmets Ertegins]] (''Ahmet Ertegün''), turku izcelsmes ASV uzņēmējs (dzimis 1923. gadā) * [[21. decembris]] — [[Saparmurats Nijazovs]] (''Saparmyrat Nyýazow''), Turkmenistānas vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[26. decembris]] — [[Džeralds Fords]] (''Gerald Ford''), ASV 38. prezidents (dzimis 1913. gadā) * [[30. decembris]] — [[Sadams Huseins]] (''Saddam Hussein''), Irākas 5. prezidents (dzimis 1937. gadā) {{pg7}} [[Kategorija:2006. gads| ]] nc537x6srmfmsc4h7q1bgfq18sabm60 2002. gads 0 29143 4494743 4491794 2026-07-14T16:16:22Z ~2026-39896-48 147969 /* Aprīlis */ 4494743 wikitext text/x-wiki {{Gads|2002}} {{Gada citi notikumi|2002}} {{Gads citos kalendāros|2002}} '''2002'''. ({{Rom sk gadam|2002}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. Šis gads bija: * Starptautiskais [[Ekotūrisms|Ekotūrisma]] un [[Kalns|Kalnu]] gads. * [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] Nacionālais [[Zinātne]]s gads. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Austrija]], [[Beļģija]], [[Grieķija]], [[Francija]], [[Islande]], [[Itālija]], [[Īrija]], [[Luksemburga]], [[Nīderlande]], [[Portugāle]], [[Somija]], [[Spānija]] un [[Vācija]] laida apgrozībā [[eiro]] banknotes un monētas. * [[5. janvāris]] — 15 gadus vecais [[pilots]] Čārlzs Bišops ar privāto [[lidmašīna|lidmašīnu]] ietriecās kādā augstceltnē [[Tampa]]s pilsētā [[Florida|Floridā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], izraisot bailes iedzīvotājos par [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra terora aktu]] atkārtošanos. * [[22. janvāris]] — par [[Bulgārija]]s prezidentu tika iecelts [[Georgijs Parvanovs]]. * [[31. janvāris]] — no [[Larsena šelfa ledājs|Larsena šelfa ledāja]] [[Antarktīdas pussala|Antarktīdas pussalā]], [[Antarktīda|Antarktīdā]] atlūza milzīgs ledus gabals. Kopumā 35 dienu periodā atdalījās 3,250 km² [[Ledus šelfs|ledus šelfa]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Kostarika|Kostarikā]] notika [[Prezidents|prezidenta]] un [[parlaments|parlamenta]] vēlēšanas. * [[8. februāris]] līdz [[24. februāris]] — [[Soltleiksitija|Soltleiksitijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], notika [[ziemas olimpiskās spēles]]. === Marts === * [[4. marts]] — par [[Kosova]]s prezidentu ievēlēts [[Ibrahims Rugova]]. * [[14. marts]] — netālu no [[Ringgolda]]s pilsētas [[Džordžija]]s štatā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika autokatastrofa, kurā bija iesaistītas 125 automašīnas. * [[17. marts]] — [[Portugāle|Portugālē]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[31. marts]] — [[Ukraina|Ukrainā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[31. marts]] — zemestrīce [[Taivāna (sala)|Taivānā]]. === Aprīlis === * [[20. aprīlis]] — [[Austrumtimora]] panāca starptautisku atzīšanu. * [[21. aprīlis]]: ** Prezidenta vēlēšanu pirmā kārta [[Francija|Francijā]]; ** [[Čada|Čadā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[25. aprīlis]] — startēja kosmosa kuģis [[Sojuz TM-34]] ar otro "kosmisko tūristu" [[Marks Šatlvorts|Marku Satlvortu]] un diviem profesionāliem [[kosmonauts|kosmonautiem]]. === Maijs === * [[5. maijs]] — prezidenta vēlēšanu otrā kārta [[Francija|Francijā]], kurā uzvarēja [[Žaks Širaks]]. * [[12. maijs]] — [[Baikonuras kosmodroms|Baikonurā]], remonta laikā sabrūkot angāra jumtam, tika iznīcināts vienīgais kosmosā lidojušais padomju [[kosmoplāns]] [[Buran]]. * [[20. maijs]] — [[Austrumtimora]] atjaunoja tās neatkarību. * [[23. maijs]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kurā uzvarēja [[Marija Naumova]] no [[Latvija]]s. * [[31. maijs]] — [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] un [[Japāna|Japānā]] atklāts [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] spēles. === Jūnijs === === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — tika nodibināta [[Starptautiskā krimināltiesa]], kas ļautu personām ierosināt lietas [[genocīds|genocīda]], noziegumu pret humānismu, kara noziegumu un agresijas gadījumos. * [[1. jūlijs]] — [[Krievija]]s pasažieru lidmašīnas un kravas lidmašīnas sadursme [[Vācija]]s dienvidos, bojā gāja 71 cilvēks, 45 no tiem bērni. * [[24. jūlijs]] — par [[Albānija]]s prezidentu kļuva [[Alfrēds Moisju]], amatā nomainot [[Redžeps Meidani|Redžepu Meidani]]. * [[27. jūlijs]] — aviošova laikā [[Ļviva|Ļvivā]], [[Ukraina|Ukrainā]] avarēja lidmašīna [[Su-27]], nogalinot 77 cilvēkus un vairāk nekā 100 cilvēkus ievainojot (lielākā aviošova katastrofa vesturē). === Augusts === === Septembris === * [[10. septembris]] — [[Šveice]], kas zināma ar tās neitralitāti, oficiāli iestājās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. * [[19. septembris]] — [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]] sākās [[pilsoņu karš]]. * [[22. septembris]] — [[Vācija|Vācijā]] notika [[Bundestāgs|Bundestāga]] vēlēšanas, kurā uzvarēja sociāldemokrātu un zaļo koalīcija ar [[Gerhards Šrēders|Gerhardu Šrēderu]] priekšgalā. === Oktobris === * [[1. oktobris]] — izveidota [[ASV Bruņoto spēku Ziemeļu pavēlniecība]]. * [[4. oktobris]] — par [[Nepāla]]s premjerministru kļuva [[Lokendra Bahadurs Čands]], nomainot [[Sers Bahādurs Deuba|Seru Bahāduru Deubu]]. * [[7. oktobris]] — dibināta [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]. * [[25. oktobris]]—[[11. novembris]] — [[Slovēnija]]s pilsētā [[Bleda|Bledā]] notika [[35. šaha olimpiāde]]. === Novembris === * [[13. novembris]] — tankkugis ''Prestige'' nogrima pie [[Spānija]]s [[Galīcija]]s krasta, izraisot plašu [[nafta]]s piesārņojumu. * [[15. novembris]] — [[Hu Dzjiņtao]] kļuva par [[Ķīnas]] komunistiskās partijas ģenerālsekretāru. * [[21. novembris]] — [[Čehija]]s galvaspilsētā [[Prāga|Prāgā]] notika [[NATO]] samits, kura laikā [[Bulgārija]], [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Rumānija]], [[Slovākija]] un [[Slovēnija]] tika uzaicinātas pievienoties [[NATO]] blokam. === Decembris === * [[4. decembris]] — tika novērots pilns [[saules aptumsums]]. === Nezināms datums === * [[Nīderlande]]s valodnieks [[Janss van Stīnbergens]] izveidoja mākslīgu poļu-romāņu valodu — [[Venēdiks|venēdiku]]. == Dzimuši == * [[23. janvāris]] — [[Joško Gvardiols]] (''Joško Gvardiol''), horvātu futbolists * [[15. februāris]] — [[Kamaldīns Sulemana]] (''Kamaldeen Sulemana''), ganiešu futbolists * [[24. februāris]] — [[Lazars Samardžičs]] (''Лазар Самарџић''), serbu futbolists * [[16. aprīlis]] — [[Seidija Sinka]] (''Sadie Sink''), amerikāņu aktrise * [[6. maijs]] — [[Kols Pālmers]] (''Cole Palmer''), angļu futbolists * [[19. maijs]] — [[Rikardo Kalafjori]] (''Riccardo Calafiori''), itāļu futbolists * [[27. maijs]] — [[Žeremī Dokū]] (''Jérémy Doku''), beļģu futbolists * [[3. jūnijs]] — [[Jans Koutu]] (''Yan Couto''), brazīliešu futbolists * [[7. jūnijs]] — [[Tangī Njanzu]] (''Tanguy Nianzou''), franču futbolists * [[19. jūnijs]] — [[Nunu Mendešs]] (''Nuno Mendes''), portugāļu futbolists * [[12. jūlijs]] — [[Niko Viljamss]] (''Nico Williams''), spāņu futbolists * [[30. jūlijs]] — [[Ardons Jašari]] (''Ardon Jashari''), šveiciešu futbolists * [[2. septembris]] — [[Bradlī Barkola]] (''Bradley Barcola''), franču futbolists * [[8. septembris]] — [[Geitens Mataraco]] (''Gaten Matarazzo''), amerikāņu aktieris * [[27. septembris]] — [[Dženna Ortega]] (''Jenna Ortega''), amerikāņu aktrise * [[10. novembris]] — [[Eduardo Kamavinga]] (''Eduardo Camavinga''), franču futbolists * [[22. novembris]] — [[Ouens Pauers]] (''Owen Power''), kanādiešu hokejists * [[25. novembris]] — [[Pedri]] (''Pedri''), spāņu futbolists * [[14. decembris]] — [[Fransišku Konseisau]] (''Francisco Conceição''), portugāļu futbolists == Miruši == === Janvāris === * [[8. janvāris]] — [[Aleksandrs Prohorovs]] (''Александр Михайлович Прохоров''), krievu fiziķis (dzimis 1916. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Anrī Verneijs]] (''Henri Verneuil''), franču kinorežisors (dzimis 1920. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Roberts Noziks]] (''Robert Nozick''), ASV filozofs (dzimis 1938. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Astrida Lindgrēna]] (''Astrid Lindgren''), zviedru bērnu grāmatu rakstniece (dzimusi 1907. gadā) === Februāris === * [[6. februāris]] — [[Makss Perucs]] (''Max Perutz''), Austrijā dzimis molekulārbiologs (dzimis 1914. gadā) * [[8. februāris]] — [[Ziziņu]] (''Zizinho''), Brazīlijas futbolists (dzimis 1921. gadā) * [[10. februāris]] — [[Traudla Junge]] (''Traudl Junge''), Hitlera sekretāre (dzimusi 1920. gadā) === Marts === * [[11. marts]] — [[Džeimss Tobins]] (''James Tobin''), ASV ekonomists (dzimis 1918. gadā) * [[13. marts]] — [[Hanss Georgs Gadamers]] (''Hans-Georg Gadamer''), vācu filozofs (dzimis 1900. gadā) * [[24. marts]] — [[Cēzars Milsteins]] (''César Milstein''), Argentīnas izcelsmes britu zinātnieks (dzimis 1927. gadā) * [[27. marts]] — [[Billijs Vailders]] (''Billy Wilder''), ASV kinorežisors (dzimis 1906. gadā) * [[30. marts]] — [[Elizabete Bousa-Laiona]] (''Elizabeth Bowes-Lyon'') Apvienotās Karalistes karaļa Džordža VI sieva (dzimusi 1900. gadā) === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Simo Heihe]] (''Simo Häyhä''), somu karavīrs (dzimis 1905. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Leins Steilijs]] (''Layne Staley''), amerikāņu mūziķis (dzimis 1967. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Tūrs Heijerdāls]] (''Thor Heyerdahl''), norvēģu etnogrāfs, rakstnieks un ceļotājs (dzimis 1914. gadā) === Maijs === * [[13. maijs]] — [[Valērijs Lobanovskis]] (''Вале́рій Лобано́вський''), ukraiņu futbolists un treneris (dzimis 1939. gadā) * [[17. maijs]] — [[Lāslo Kubala]] (''Kubala Stécz László''), ungāru futbolists, treneris (dzimis 1927. gadā) * [[20. maijs]] — [[Stīvens Džejs Gūlds]] (''Stephen Jay Gould''), ASV paleontologs (dzimis 1941. gadā) === Jūlijs === * [[6. jūlijs]] — [[Džons Frankenheimers]] (''John Frankenheimer''), ASV kinorežisors (dzimis 1930. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Rods Steigers]] (''Rod Steiger''), ASV kinoaktieris (dzimis 1925. gadā) * [[28. jūlijs]] — [[Ārčers Mārtins]] (''Archer John Porter Martin''), angļu ķīmiķis (dzimis 1910. gadā) === Augusts === * [[6. augusts]] — [[Edsgers Deikstra]] (''Edsger Dijkstra''), nīderlandiešu datorzinātnieks (dzimis 1930. gadā) * [[31. augusts]] — [[Džordžs Porters]] (''George Porter''), angļu ķīmiķis (dzimis 1920. gadā) === Septembris === * [[20. septembris]] — [[Sergejs Bodrovs jaunākais]] (''Сергей Бодров-младший''), krievu aktieris kinorežisors un scenārists (dzimis 1971. gadā) === Oktobris === * [[18. oktobris]] — [[Nikolajs Rukavišņikovs]] (''Николай Николаевич Рукавишников''), PSRS kosmonauts (dzimis 1932. gadā) * [[25. oktobris]] — [[Ričards Heriss]] (''Richard Harris''), īru kinoaktieris, dziedātājs (dzimis 1930. gadā) === Novembris === * [[13. novembris]] — [[Huans Alberto Skjafīno]] (''Juan Alberto Schiaffino''), Urugvajas futbolists un treneris (dzimis 1925. gadā) * [[18. novembris]] — [[Džeimss Kobērns]] (''James Coburn''), amerikāņu aktieris (dzimis 1928. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela piemiņas prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Daniels Kanemans]], [[Vernons Smits]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Raimonds Dēviss]], [[Masatoši Košiba]], [[Rikardo Džakoni]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Sidnijs Breners]], [[H. Roberts Horvics]], [[Džons Sulstons]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Džons Fens]], [[Koiči Tanaka]], [[Kurts Vitričs]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Imre Kertēss]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Džimijs Kārters]] {{pg2}} [[Kategorija:2002. gads| ]] db4zhlubqjpy0m846kduang75psuo2t Autoceļš P11 0 33212 4494802 4483592 2026-07-14T20:25:40Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi, vēsturi un apdzīvotām vietām 4494802 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 11 | nosaukums = Kocēni—Limbaži—Tūja | karte = Road P11 Latvia.svg | leģenda = | garums = 60,8 | ārpus_pilsētas = 55,6 | ceļš_pilsētā = 5,2 | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = Augštūja (3).jpg | paraksts = }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Kocēni]] {{A ceļš|3}}}}{{E ceļš|264}} {{Maršruta tabula/upe||[[Briede]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Dauguļi (Dikļu pagasts)|Dauguļi]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Umurga]] {{P ceļš|14}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Limbaži]] (Cēsu iela)}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|9}} {{P ceļš|13}}}} {{Maršruta tabula/PP sakrītošs||{{P ceļš|13}} Stacijas iela}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|13}}}} {{Maršruta tabula/ielas||Krišjāņa Barona iela}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|12}}}} {{Maršruta tabula/PP sakrītošs||{{P ceļš|12}} Jūras iela, Ozolaines iela}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|12}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Limbaži]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Vitrupe (upe)|Vitrupe]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Tūjasmuiža]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|1}}}}{{E ceļš|67}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]]}} |} |} '''P11''' autoceļš '''Kocēni—Limbaži—Tūja''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[A3]] netālu no [[Kocēni]]em caur [[Limbaži]]em ar autoceļu [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] pie [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]]s.<ref>{{Valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopgarums ir 60,9 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Limbažu novads|Limbažu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadus]]. == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Kocēniem (krustojuma ar A3) līdz Umurgai (0. - 33. km): 1,8 tūkstoši transportlīzekļu, 19% kravas transports * No Umurgas līdz Limbažu pilsētas robežai (33. - 36,3. km): 3,2 tūkstoši tr.l. diennaktī, 14% kravas transports * no Limbažu pilsētas robežas līdz Tūjasmuižas apkārtnei (41,5. - 58,2. km): 1,8 tūkstoši tr.l. diennaktī, 16% kravas transports * no Tūjasmuižas līdz krustojumam ar Tallinas šoseju (A1) (58,2. - 60,8. km): 0,6 tūkstoši tr.l. diennaktī, 11% kravas transports == Vēsture == === Pirms 20. gadsimta === Limbaži jau viduslaikos bija vairāku satiksmes ceļu mezgls, tomēr neviens no tiem pilnība neatbilda tagadējai P11 trasei. Plašāks zemes ceļu tīkls Limbažu apkārtnē sāka veidoties ap 13.-14. gadsimtu. Starp tiem - Burtnieku ceļš, dokumentos minēts vismaz kopš 1357. gada, kas savienoja Rīgu, Limbažus un Rūjienas pusi. Tas uz Limbažiem veda caur Sēju, bet aiz pilsētas veda Burtnieku ezera virzienā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/ceturtais-stasts-celi-kurus-neizvelamies|title=Ceturtais stāsts: Ceļi, kurus neizvēlamies {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2026-07-14|language=lv}}</ref> Zviedru varas laikā 17. gadsimtā tika attīstīti militārie un pasta ceļi. Tika izveidots labāks ceļš starp Limbažiem, Straupi un Cēsīm, savukārt ceļš no Limbažiem Valmieras virzienā sliktos laikapstākļos ilgstoši bija grūti izbraucams. 1633. gadā zviedru pārvalde uzdeva gar nozīmīgākajiem ceļiem ierīkot krogus, kas kalpoja arī kā ceļinieku apmešanās un zirgu atpūtas vietas.<ref name=":0" /> Pēc Vidzemes iekļaušanas Krievijas impērijā par galveno starptautisko pasta ceļu kļuva Rīgas-Pēterburgas maršruts caur Valmieru, Valku un Tērbatu. Tas Limbažus apgāja, tādēļ Burtnieku ceļa daļa no Limbažiem uz Rūjienas un Valmieras pusi zaudēja agrāko nozīmi. Limbažu pasta kantoris tika slēgts 1788. gadā un atjaunots tikai 1850. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazumuzejs.lv/jaunumi/blog/params/post/3191132/lielais-smiltaju-skerslis|title=Lielais smiltāju šķērslis|website=www.limbazumuzejs.lv|access-date=2026-07-14|language=lv}}</ref><ref name=":0" /> === 20. gadsimts === Tikai padomju laikā vietējie ceļi tika pakāpeniski apvienoti un izbūvēts vienots autoceļš Valmiera-Limbaži-Tūja. 1963. gadā ceļu projektēšanas institūts "Latdoravtoprojekt" sagatavoja inženierģeoloģiskās izpētes dokumentu autoceļa posmam no Valmieras līdz Umurgai. 1967. gadā ceļu būves uzņēmums "Latgiprodortrans" veica papildu inženierģeoloģisko izpēti autoceļa posmā no Valmieras līdz Limbažiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalabiblioteka.lv/index.php?d=1967&id=oai%3Athe.european.library.DOM%3A1311773&of=152-19996&order=asc&tab=1|title=Inženierģeoloģiskās izmeklēšanas materiāli uz a/c Valmiera-Limbaži-Tūja posmā Valmiera-Limbaži}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/1310749.html|title=Inženierģeoloģiskie darbi uz autoceļa Valmiera-Limbaži-Tūja posmā Umurga-Valmiera}}</ref> 1969. gadā tika pabeigta autoceļa izbūve no Valmieras līdz Limbažiem.<ref name=":0" /> === Mūsdienās === 2003. gadā tika pārbūvēts tilts pār Cimeļupi autoceļa 48. kilometrā. Būvdarbus veica SIA "M.A.-TAKA" par līgumcenu 142 tūkstoši lati.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/archive/browse/?_=1&s=R%C4%ABgas%E2%80%93Daugavpils+autoce%C4%BCa&t%5B0%5D=news&cs=0&rs=01.01.1995&re=24.05.2026&fl=&id=AB47C5DB-958B-11D7-AEAA-000021C3A8DF|title=Septiņu tiltu rekonstrukcijai tērēs nepilnus 5 miljonus latu|last=Hartmanis|first=Mārtiņš}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[2015]]. gada 29. janvārī izsludināja konkursu par P11 posma [[Limbaži]]-[[Pelodas]] seguma atjaunošanu.<ref>http://pvs.iub.gov.lv/show/392715{{Novecojusi saite}}</ref> No 2016. līdz 2017. gadam tika veikta autoceļa pārbūve posmā no Pilskalniem līdz Iesalkājai (19,2. - 27,8. km). Darbu ietvaros tika pārbūvēta autoceļa sega un pamatne, atjaunotas caurtekas, autobusu pieturvietas, kā arī pārbūvēts tilts pār Iesalu. Būvdarbus veica CBF SIA "Binders" par līgumcenu 7,21 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/autocela-p11-koceni-limbazi-tuja-posma-parbuve/|title=Autoceļa P11 Kocēni-Limbaži-Tūja posma pārbūve - Binders.lv|access-date=2026-07-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-cela-koceni-limbazi-tuja-sakas-remontdarbi/|title=Uz ceļa Kocēni-Limbaži-Tūja sākas remontdarbi|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-14|date=2016-07-06|language=lv}}</ref> 2020. gadā tika veikta autoceļa seguma atjaunošana 400 metru garumā pie Tūjmuižas. Būvdarbu ietvaros tika labotas iesēduma vietas, koriģēts seguma profils, uzpildītas grants nomales un atjaunots horizontālais marķējums. Būdarbus veica CBF SIA "Binders" par līgumcenu ap 360 tūkstošiem eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-seguma-atjaunosanas-darbi-pie-limbaziem-un-tujas/|title=Pabeigti seguma atjaunošanas darbi pie Limbažiem un Tūjas|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-14|date=2020-09-21|language=lv}}</ref> 2021. gadā tika veikta asfaltbetona seguma atjaunošana divos autoceļa posmos - no Zeltiņiem līdz Dauguļiem (2,02. - 15,9. km), un no Limbažiem līdz Tūjasmuižai (41,59. - 51,67. km). Abos posmos būvdarbus veica CBF SIA "Binders" par kopējo līgumcenu 3,49 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/turpina-atjaunot-regionala-cela-koceni-limbazi-tuja-segumu-divos-posmos-sakas-buvdarbi/|title=Turpina atjaunot reģionālā ceļa Kocēni–Limbaži–Tūja segumu; divos posmos sākas būvdarbi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-14|date=2021-08-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.valmierasnovads.lv/turpina-atjaunot-regionala-cela-koceni-limbazi-tuja-segumu-divos-posmos-sakas-buvdarbi/|title=Turpina atjaunot reģionālā ceļa Kocēni–Limbaži–Tūja segumu; divos posmos sākas būvdarbi|last=Riekstiņa|first=Juta|website=Valmieras novads|access-date=2026-07-14|date=2021-08-16|language=lv-LV}}</ref> 2022. gadā tika veikta asfaltbetona seguma atjaunošana posmā no pagrieziena uz Dauguļiem līdz Pilskalniem (15,9. - 19,22. km). Būvdarbu ietvaros tika iztīrīti grāvji un caurtekas, labotas seguma deformācijas, ieklāta jauna dilumkārta un uzstādīts jauns ceļa aprīkojums. Būvdarbus veica CBF SIA "Binders" par līgumcenu 547,6 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sogad-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-vidzemes-planosanas-regiona-2/|title=Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Vidzemes plānošanas reģionā|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-14|date=2022-05-10|language=lv}}</ref> No 2023. līdz 2024. gadam tika veikta autoceļa pārbūve posmā no Iesalkājas līdz Umurgai (27,8. - 33,07. km). Būvdarbu ietvaros tika pastiprināta zemes klātne un pārbūvēta ceļa sega. Pie Umurgas tika izbūvēta apgaismota ietve pie P11, P14 un Cēsu ielas krustojuma, kā arī atjaunotas trīs autobusu pieturvietas. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 4,74 miljoni eiro (ar PVN). Autoceļa posma projektēšanu veica AS "Ceļuprojekts", būvuzraudzību nodrošināja SIA "Firma L4".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/fotoreportaza-limbazu-novada-parbuvets-regionala-cela-posms-no-iesalkajas-lidz-umurgai/|title=Fotoreportāža: Limbažu novadā pārbūvēts reģionālā ceļa posms no Iesalkājas līdz Umurgai|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-14|date=2024-09-13|language=lv}}</ref> 2025. gadā Limbažos tika veikta Cēsu un Tīrumu ielu pārbūve, kas ir būtiska arī P11 pilsētas posmam, jo Cēsu iela veido daļu no P11 autoceļa savienojuma caur Limbažiem. Projekta ietvaros tika pārbūvēta Cēsu iela 1,51 km garumā ar apgaismotu kopīgu gājēju un velobraucēju ceļu, kā arī izbūvēta Tīrumu iela. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par kopējo līgumcenu 2,81 miljoni eiro, no kā 85% jeb 2,39 miljoni eiro ir ERAF finansējums, pašvaldības līdzfinansējumam veidojot 421 tūkstošus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/limbazos-atklatas-parbuvetas-cesu-un-tirumu-ielas|title=Limbažos atklātas pārbūvētās Cēsu un Tīrumu ielas {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2026-07-14|language=lv}}</ref> ==== Limbažu apvedceļa izbūve ==== 2004. gada februārī Limbažu pilsētas domes Attīstības un plānošanas komiteja virzīja jautājumu par projekta dokumentācijas sagatavošanu autoceļa P11 Limbažu apvedceļam. Projekts jau bija iekļauts valsts programmā, kurā ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem bija paredzēts sakārtot valsts autoceļu infrastruktūru.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/10/LVC-gadagramata-2006-EN.pdf|title=Yearbook of “Latvian State Roads” 2006}}</ref> Limbažu apvedceļš tika izveidots autoceļa P11 posmā no 35,7. līdz 38,0. km, pa Kr. Barona un Burtnieku ielas trasi. Būvdarbi tika veikti 2005. un 2006. gadā, kopumā tika pārbūvētas ielas 2,76 km garumā, kā arī veikti satiksmes organizācijas, gājēju un velobraucēju infrastruktūras, apgaismojuma un ūdens novades sistēmu uzlabošanas darbi. Kopējie projekta izdevumi sasniedza 2,254 miljonus latu, no kā 75% līdzfinansēja no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.<ref name=":1" /> == Nākotne == Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijā līdz 2040. gadam kā prioritāri P11 posmi, kuros būtu nepieciešams veikt seguma atjaunošanas darbus, ir iekļauti divi īsāki posmi - autoceļa sākumā pie Kocēniem (0,0. - 2,0. km) un autoceļa beigās starp A1 savienojumu un Tūju (58,24. - 60,93. km). <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/12/Regionalo_celu_buvn_strategijas_lidz_2040_prioritates.pdf|title=Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijas līdz 2040. gadam prioritātes}}</ref> == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Kocēni]] * [[Rāvas]] * [[Dauguļi (Dikļu pagasts)]] * [[Oliņi]] * [[Iesalkāja]] * [[Umurga]] * [[Limbaži]] * [[Ozolaine (Limbažu pagasts)]] * [[Tūjasmuiža]] * [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P011]] [[Kategorija:Autoceļi Limbažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]] 39nxc2q9j3mbxejwhie93m0uevnctvu SSC Napoli 0 34546 4494915 4472965 2026-07-15T07:48:36Z Vylks 50297 4494915 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #007FFF | nos = ''SSC Napoli'' | logo = [[File:SSC Napoli 2025 (white and azure).svg|190px]] | pilns = ''Società Sportiva Calcio Napoli SpA'' | iesauka = ''Partenopei'' <br/> ''Gli Azzurri'' (zilie)<br/>''I Ciucciarelli'' (ēzelīši) | pilsēta = {{vieta|Itālija|Neapole}} | dib = 1926 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 1 | stad = ''[[Stadio Diego Armando Maradona]]'' | ietilp = 60 240 | prez = {{flaga|Itālija}} Aurēlio De Laurentīss | tren = {{flaga|ITA}} [[Masimiljāno Allegri]] | līga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]] | sez = [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026.]] | poz = 2. vieta | pattern_la1 = _napoli2425h | pattern_b1 = _napoli2425h | pattern_ra1 = _napoli2425h | pattern_sh1 = _napoli2425h | pattern_so1 = _napoli2425hl | leftarm1 = 0686CB | body1 = 0686CB | rightarm1 = 0686CB | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 0686CB | pattern_b2 = _napoli2425a | body2 = FFFFFF | pattern_la2 = _napoli2425a | leftarm2 = FFFFFF | pattern_ra2 = _napoli2425a | pattern_sh2 = _napoli2425A | pattern_so2 = _napoli2425al | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _napoli2425t | pattern_b3 = _napoli2425t | pattern_ra3 = _napoli2425t | pattern_sh3 = _napoli2425t | pattern_so3 = _napoli2425tl | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''Società Sportiva Calcio Napoli''''', biežāk zināms vienkārši kā '''"Napoli"''', ir profesionāls [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Neapole]]s [[Kampānija]]s reģionā. Pašlaik spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]], mājas spēles aizvada [[Stadio Diego Armando Maradona|Djego Armando Maradonas stadionā]]. Klubs tika dibināts [[1926]]. gadā, [[2004. gads|2004]]. gadā bankrotēja, bet tika atjaunots un jau 2007. gadā atgriezās A sērijā. ''Napoli'' ir četras reizes kļuvuši par Itālijas čempioniem, sešas reizes ieguvuši [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausu]], divas reizes uzvarējuši ''[[Supercoppa Italiana]]'' turnīrā, kā arī vienreiz uzvarējuši [[UEFA kauss|UEFA kausa]] izcīņā. Klubā septiņus gadus (1984–1991) spēlējis viens no visu laiku izcilākajiem futbolistiem [[Djego Maradona]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sscnapoli.it/static/content/Dal-1969-al-1992-17.aspx|title=La Storia|publisher=SSC Napoli|accessdate=2015-09-13|archive-date=2015-06-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20150630093242/http://www.sscnapoli.it/static/content/Dal-1969-al-1992-17.aspx}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]]''' ** Čempioni (4): 1986–87, 1989–90, [[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2022–23]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/italija/05052023-pirmo_reizi_33_gadu_laika_napoli_klust_pa</ref>, [[2024.—2025. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2024.—2025.]]<ref>{{Ziņu atsauce |date=24 May 2025 |title=Napoli, The Scudetto is Blue |url=https://www.legaseriea.it/en/media/serie-a/napoli-the-scudetto-is-blue-73oo6df |access-date=24 May 2025 |publisher=Serie A}}</ref> ** Vicečempioni (9): 1967–68, 1974–75, 1987–88, 1988–89, 2012–13, [[2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2015–16]], [[2017.—2018. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2018–19]], [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] * '''[[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (6): 1961–62, 1975–76, 1986–87, 2011–12, 2013–14, 2019–20 ** Finālisti (4): 1971–72, 1977–78, 1988–89, 1996–97 * '''[[Supercoppa Italiana|Itālijas superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): 1990, 2014 ** Finālisti (1): 2012 * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** Čempioni (1): 1949–50 ** Vicečempioni (4): 1961–62, 1964–65, 1999–00, 2006–07 * '''C1 sērija''' ** Čempioni (1): 2005–06 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1988–89 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1): 2008 * '''Angļu-itāļu Līgas kauss''' ** Uzvarētāji (1): 1976 == Komandas sastāvs == ''{{dat|2025|9|20||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.transfermarkt.com/ssc-neapel/startseite/verein/6195 |title=SSC Napoli - Club Profile |accessdate={{dat|2024|9|21||bez}} |website=transfermarkt.com}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=ITA|pos=GK|name=[[Alekss Merets]]}} {{Fs player|no=3|nat=ESP|pos=DF|name=[[Migels Gutjerress]]}} {{Fs player|no=4|nat=ITA|pos=DF|name=[[Alesandro Buondžorno]]}} {{Fs player|no=5|nat=BRA|pos=DF|name=[[Žuans Žezuss]]}} {{Fs player|no=6|nat=SCO|pos=MF|name=[[Billijs Gilmors]]}} {{Fs player|no=7|nat=BRA|pos=FW|name=[[Dāvids Nerešs]]}} {{Fs player|no=8|nat=SCO|pos=MF|name=[[Skots Maktominejs]]}} {{Fs player|no=9|nat=BEL|pos=FW|name=[[Romelu Lukaku]]}} {{Fs player|no=11|nat=BEL|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]}} {{Fs player|no=13|nat=KVX|pos=DF|name=[[Amirs Rahmani]]}} {{Fs player|no=14|nat=ITA|pos=GK|name=[[Nikita Kontīni]]}} {{Fs player|no=17|nat=URU|pos=DF|name=[[Matiass Olivera]]}} {{Fs player|no=19|nat=DEN|pos=FW|name=[[Rasmuss Hejluns]]|other=īrē no [[Manchester United FC|Manchester United]]}} {{Fs player|no=20|nat=MKD|pos=FW|name=[[Elifs Elmass]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=21|nat=ITA|pos=FW|name=[[Mateo Politāno]]}} {{Fs player|no=22|nat=ITA|pos=DF|name=[[Džovanni Di Lorenco]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=26|nat=ITA|pos=MF|name=[[Antonio Vergara]]}} {{Fs player|no=27|nat=ITA|pos=FW|name=[[Lorenco Luka]]|other=īrē no [[Udinese Calcio|Udinese]]}} {{fs player|no=30|nat=ITA|pos=DF|name=[[Paskvāle Macoki]]}} {{fs player|no=31|nat=NED|pos=DF|name=[[Sams Bekema]]}} {{fs player|no=32|nat=SRB|pos=GK|name=[[Vaņa Milinkovičs-Savičs]]|other=īrē no [[Torino FC|Torino]]}} {{fs player|no=35|nat=ITA|pos=DF|name=[[Luka Marianuči]]}} {{Fs player|no=37|nat=ITA|pos=DF|name=[[Leonardo Spinacola]]}} {{Fs player|no=68|nat=SVK|pos=MF|name=[[Stanislavs Lobotka]]}} {{Fs player|no=69|nat=ITA|pos=FW|name=[[Džuzepe Ambrozīno]]}} {{Fs player|no=70|nat=NED|pos=FW|name=[[Noa Langs]]}} {{Fs player|no=99|nat=CMR|pos=MF|name=[[Andrē Franks Zambo Angisa|Franks Angisa]]}} {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|S.S.C. Napoli}} * [http://www.sscnapoli.it Oficiālā kluba vietne] {{it ikona}}, {{en ikona}}, {{es ikona}}, {{zh ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Napoli}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:SSC Napoli]] rcovzqnijn2iovw7q6amqorfi5jjs3x 1932. gads 0 38334 4494949 4494067 2026-07-15T10:35:39Z Kleivas 2704 /* Novembris */ 4494949 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1932. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1932. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1932}} {{Gada citi notikumi|1932}} {{Gads citos kalendāros|1932}} '''1932. gads''' ({{Rom sk gadam|1932}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — par [[Austrālija]]s premjerministru kļuva [[Džozefs Laionss]]. * [[28. janvāris]] — [[Japāna]] okupēja [[Šanhaja|Šanhaju]]. === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Leikplesida|Leikplesidā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sākās [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[10. februāris]] — par [[Omāna]]s [[sultāns|sultānu]] kļuva [[Saīds ibn Teimūrs]]. * [[14. februāris]] — dibināts futbola klubs ''[[FC Vaduz]]''. * [[25. februāris]] — [[Ādolfs Hitlers]] naturalizācijas kārtībā ieguva [[Vācija]]s pilsonību, gūstot iespēju kandidēt uz [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]] prezidenta amatu. === Maijs === * [[10. maijs]] — par [[Francija]]s prezidentu kļuva [[Albērs Lebrēns]]. === Jūnijs === * [[4. jūnijs]] — [[Čīle|Čīlē]] norisinājās militārs valsts apvērsums. === Jūlijs === * [[17. jūlijs]] — "Asiņainā svētdiena" [[Vācija]]s pilsētā [[Altona|Altonā]]: [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacionālsociālistu]] mītiņam uzbruka apbruņoti [[komunisms|komunisti]], kā rezultātā bojā gāja 18 cilvēki. Šiem notikumiem sekoja politisko grupējumu ielu cīņas. * [[30. jūlijs]] — [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sākās [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]]. === Oktobris === * [[15. oktobris]] — dibināta aviokompānija ''[[Air India]]''. === Novembris === * [[19. novembris]] — [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] otrā sieva atrasta mirusi savās mājās. == Dzimuši == ;Janvāris * [[4. janvāris]] — [[Karloss Saura]] (''Carlos Saura''), spāņu kinorežisors, fotogrāfs un rakstnieks (miris 2023. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Daiana Fosija]], ASV zooloģe (mirusi 1985. gadā) * [[18. janvāris]] — [[Roberts Antons Vilsons]] (''Robert Anton Wilson''), ASV rakstnieks (miris 2007. gadā) ;Februāris * [[5. februāris]] — [[Čezāre Maldīni]] (''Cesare Maldini''), itāļu futbolists un treneris (miris 2016. gadā) * [[6. februāris]] — [[Fransuā Trifo]] (''François Truffaut''), franču kinorežisors (miris 1984. gadā) * [[7. februāris]] — [[Alfreds Vordens]] (''Alfred Worden''), ASV kosmonauts (miris 2020. gadā) * [[8. februāris]] — [[Horsts Ekels]] (''Horst Eckel''), vācu futbolists (miris 2021. gadā) * [[18. februāris]] — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu kinorežisors (miris 2018. gadā) * [[24. februāris]] — [[Mišels Legrāns]] (''Michel Legrand''), franču komponists (miris 2019. gadā) * [[25. februāris]] — [[Tonijs Brukss]] (''Tony Brooks''), britu autosportists (miris 2022. gadā) * [[27. februāris]] — [[Elizabete Teilore]] (''Elizabeth Taylor''), Anglijā dzimusi ASV aktrise (mirusi 2011. gadā) ;Marts * [[4. marts]] — [[Rišards Kapusciņskis]] (''Ryszard Kapuściński''), poļu žurnālists (miris 2007. gadā) * [[6. marts]] — [[Broņislavs Geremeks]] (''Bronisław Geremek''), poļu politiķis, vēsturnieks (miris 2008. gadā) * [[15. marts]] — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV kosmonauts (miris 2018. gadā) * [[16. marts]] — [[Volters Kaningems]] (''Walter Cunningham''), ASV kosmonauts (miris 2023. gadā) ;Aprīlis * [[1. aprīlis]] — [[Debija Renoldsa]] (''Debbie Reynolds''), ASV aktrise (mirusi 2016. gadā) * [[4. aprīlis]]: ** [[Entonijs Pērkinss]] (''Anthony Perkins''), ASV aktieris (miris 1992. gadā) ** [[Andrejs Tarkovskis]] (''Андрей Тарковский''), krievu kinorežisors (miris 1986. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Jožefs Antalls]] (''Antall József''), ungāru politiķis (miris 1993. gadā) * [[10. aprīlis]] — [[Omārs Šarifs]] (''عمر الشريف''), Ēģiptes aktieris (miris 2015. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Eleina Meja]] (''Elaine May''), ASV komiķe, režisore un aktrise * [[27. aprīlis]] — [[Anuka Emē]] (''Anouk Aimée''), Francijas aktrise (mirusi 2024. gadā) ;Jūnijs * [[6. jūnijs]] — [[Deivids Skots]] (''David Scott''), ASV kosmonauts ;Jūlijs * [[5. jūlijs]] — [[Ģula Horns]] (''Horn Gyula''), ungāru politiķis (miris 2013. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Donalds Ramsfelds]] (''Donald Rumsfeld''), ASV politiķis (miris 2021. gadā) * [[25. jūlijs]] — [[Pols Veics]] (''Paul Weitz''), ASV kosmonauts (miris 2017. gadā) ;Augusts * [[2. augusts]] — [[Pīters O'Tūls]] (''Peter O'Toole''), britu aktieris (miris 2013. gadā) * [[8. augusts]] — [[Zitu]] (''Zito''), Brazīlijas futbolists (miris 2015. gadā) * [[17. augusts]] — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols|V. S. Naipols]] (''V. S. Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes rakstnieks (miris 2018. gadā) * [[18. augusts]] — [[Liks Montaņjē]] (''Luc Montagnier''), franču virusologs (miris 2022. gadā) * [[22. augusts]] — [[Džeralds Kārs]] (''Gerald Carr''), ASV kosmonauts, inženieris (miris 2020. gadā) ;Septembris * [[22. septembris]] — [[Aļģirds Brazausks]] (''Algirdas Brazauskas''), Lietuvas politiķis (miris 2010. gadā) * [[26. septembris]]: ** [[Džonijs Kešs]] (''Johnny Cash''), ASV mūziķis (miris 2003. gadā) ** [[Manmohans Singhs]] (''Manmohan Singh''), Indijas politiķis (miris 2024. gadā) * [[29. septembris]] — [[Roberts Bentons]] (''Robert Benton''), ASV kinorežisors un scenārists (miris 2025. gadā) ;Oktobris * [[18. oktobris]] — [[Vītauts Landsberģis]] (''Vytautas Landsbergis''), Lietuvas politiķis * [[24. oktobris]] — [[Roberts Mandells]] ('' Robert Mundell''), Kanādas ekonomists (miris 2021. gadā) * [[25. oktobris]] — [[Vitolds Fokins]] (''Вітольд Павлович Фокін''), Ukrainas politiķis (miris 2025. gadā) * [[27. oktobris]]: ** [[Harijs Gregs]] (''Harry Gregg''), Ziemeļīrijas futbolists (miris 2020. gadā) ** [[Silvija Plāta]] (''Sylvia Plath''), ASV dzejniece (mirusi 1963. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Luijs Mals]] (''Louis Malle''), franču kinorežisors (miris 1995. gadā) ;Novembris * [[10. novembris]] — [[Rojs Šaiders]] (''Roy Scheider''), ASV aktieris (miris 2008. gadā) * [[22. novembris]] — [[Roberts Vons]] (''Robert Vaughn''), ASV aktieris (miris 2016. gadā) * [[29. novembris]] — [[Žaks Širaks]] (''Jacques Chirac''), Francijas politiķis, bijušais valsts prezidents (miris 2019. gadā) ;Decembris * [[7. decembris]]: ** [[Elena Bērstina]] (''Ellen Burstyn''), ASV aktrise ** [[Penti Linkola]] (''Pentti Linkola''), somu ekologs un ornitologs (miris 2020. gadā) * [[16. decembris]] — [[Rodions Ščedrins]] (''Родион Щедрин''), PSRS, Krievijas, Lietuvas komponists un pianists (miris 2025. gadā) * [[28. decembris]] — [[Nišela Nikolsa]] (''Nichelle Nichols''), ASV aktrise un dziedātāja (mirusi 2022. gadā) == Miruši == * [[7. janvāris]] — [[Andrē Mažino]] (''André Maginot''), franču politiķis (dzimis 1877. gadā) * [[6. februāris]] — [[Emīls Friāns]] (''Émile Friant''), franču gleznotājs (dzimis 1863. gadā) * [[9. februāris]] — [[Pauls Neimanis]] (''Paul Neumann''), austriešu peldētājs un ārsts, olimpiskais čempions peldēšanā (dzimis 1875. gadā) * [[16. februāris]] — [[Ferdinands Bisons]] (''Ferdinand Buisson''), franču politiķis, izglītības darbinieks (dzimis 1841. gadā) * [[7. marts]] — [[Aristids Briāns]] (''Aristide Briand''), Francijas politiķis (dzimis 1862. gadā) * [[21. marts]] — [[Franss Reišels]] (''Frantz Reichel''), franču sporta administrators, sportists un žurnālists, olimpiskais čempions regbijā (dzimis 1871. gadā) * [[4. aprīlis]] — [[Vilhelms Ostvalds]] (''Wilhelm Ostwald'') vācbaltiešu ķīmiķis (dzimis 1853. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Džuzepe Peāno]] (''Giuseppe Peano''), itāļu matemātiķis (dzimis 1858. gadā) * [[7. maijs]] — [[Pols Dumērs]] (''Paul Doumer''), franču politiķis (dzimis 1857. gadā) * [[18. maijs]] — [[Emīls Grimjo]] (''Émile Grumiaux''), franču loka šāvējs, olimpiskais čempions (dzimis 1861. gadā) * [[21. maijs]] — [[Marsels Bulenžē]] (''Marcel Boulenger''), franču rakstnieks, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1873. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ernsts Peders]] (''Ernst Põdder''), igauņu ģenerālmajors (dzimis 1879. gadā) * [[23. jūlijs]] — [[Albertu Santušs-Dimons]] (''Alberto Santos-Dumont''), brazīliešu aviators (dzimis 1873. gadā) * [[9. septembris]] — [[Alajošs Sokoji]] (''Alajos Szokolyi''), ungāru vieglatlēts, sporta organizators un olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1871. gadā) * [[10. oktobris]] — [[Edvards Māršs]] (''Edward Marsh''), amerikāņu airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1874. gadā) * [[12. oktobris]] — [[Joannis Hrisafis]] (''Ιωάννης Χρυσάφης''), grieķu vingrotājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1873. gadā) * [[8. novembris]] — [[Maksimiliāns Vološins]] (''Максимилиа́н Алекса́ндрович Воло́шин''), krievu dzejnieks (dzimis 1877. gadā) * [[9. novembris]]: ** [[Bezils de Garmendija]] (''Basil de Garmendia''), amerikāņu tenisists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1860. gadā) ** [[Rūdolfs Bauers]] (''Rudolf Bauer'') ungāru vieglatlēts, olimpiskais čempions diska mešanā 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (dzimis 1879. gadā) * [[17. decembris]] — [[Čārlzs Vinklers]] (''Charles Winckler''), dāņu vieglatlēts un virves vilkšanas speciālists, olimpiskais čempions virves vilkšanā (dzimis 1867. gadā) * [[18. decembris]] — [[Eduards Bernšteins]] (''Eduard Bernstein''), vācu politiķis (dzimis 1850. gadā) {{Gg5}} [[Kategorija:1932. gads| ]] pqii2lb7axxc718yyo606477lfooahq 4494951 4494949 2026-07-15T10:36:59Z Kleivas 2704 /* Oktobris */ 4494951 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1932. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1932. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1932}} {{Gada citi notikumi|1932}} {{Gads citos kalendāros|1932}} '''1932. gads''' ({{Rom sk gadam|1932}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — par [[Austrālija]]s premjerministru kļuva [[Džozefs Laionss]]. * [[28. janvāris]] — [[Japāna]] okupēja [[Šanhaja|Šanhaju]]. === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Leikplesida|Leikplesidā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sākās [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[10. februāris]] — par [[Omāna]]s [[sultāns|sultānu]] kļuva [[Saīds ibn Teimūrs]]. * [[14. februāris]] — dibināts futbola klubs ''[[FC Vaduz]]''. * [[25. februāris]] — [[Ādolfs Hitlers]] naturalizācijas kārtībā ieguva [[Vācija]]s pilsonību, gūstot iespēju kandidēt uz [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]] prezidenta amatu. === Maijs === * [[10. maijs]] — par [[Francija]]s prezidentu kļuva [[Albērs Lebrēns]]. === Jūnijs === * [[4. jūnijs]] — [[Čīle|Čīlē]] norisinājās militārs valsts apvērsums. === Jūlijs === * [[17. jūlijs]] — "Asiņainā svētdiena" [[Vācija]]s pilsētā [[Altona|Altonā]]: [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacionālsociālistu]] mītiņam uzbruka apbruņoti [[komunisms|komunisti]], kā rezultātā bojā gāja 18 cilvēki. Šiem notikumiem sekoja politisko grupējumu ielu cīņas. * [[30. jūlijs]] — [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sākās [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]]. === Oktobris === * [[15. oktobris]] — dibināta ''[[Air India|Tata Airlines]]'', kas mūsdienās zināma kā ''Air India''. === Novembris === * [[19. novembris]] — [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] otrā sieva atrasta mirusi savās mājās. == Dzimuši == ;Janvāris * [[4. janvāris]] — [[Karloss Saura]] (''Carlos Saura''), spāņu kinorežisors, fotogrāfs un rakstnieks (miris 2023. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Daiana Fosija]], ASV zooloģe (mirusi 1985. gadā) * [[18. janvāris]] — [[Roberts Antons Vilsons]] (''Robert Anton Wilson''), ASV rakstnieks (miris 2007. gadā) ;Februāris * [[5. februāris]] — [[Čezāre Maldīni]] (''Cesare Maldini''), itāļu futbolists un treneris (miris 2016. gadā) * [[6. februāris]] — [[Fransuā Trifo]] (''François Truffaut''), franču kinorežisors (miris 1984. gadā) * [[7. februāris]] — [[Alfreds Vordens]] (''Alfred Worden''), ASV kosmonauts (miris 2020. gadā) * [[8. februāris]] — [[Horsts Ekels]] (''Horst Eckel''), vācu futbolists (miris 2021. gadā) * [[18. februāris]] — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu kinorežisors (miris 2018. gadā) * [[24. februāris]] — [[Mišels Legrāns]] (''Michel Legrand''), franču komponists (miris 2019. gadā) * [[25. februāris]] — [[Tonijs Brukss]] (''Tony Brooks''), britu autosportists (miris 2022. gadā) * [[27. februāris]] — [[Elizabete Teilore]] (''Elizabeth Taylor''), Anglijā dzimusi ASV aktrise (mirusi 2011. gadā) ;Marts * [[4. marts]] — [[Rišards Kapusciņskis]] (''Ryszard Kapuściński''), poļu žurnālists (miris 2007. gadā) * [[6. marts]] — [[Broņislavs Geremeks]] (''Bronisław Geremek''), poļu politiķis, vēsturnieks (miris 2008. gadā) * [[15. marts]] — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV kosmonauts (miris 2018. gadā) * [[16. marts]] — [[Volters Kaningems]] (''Walter Cunningham''), ASV kosmonauts (miris 2023. gadā) ;Aprīlis * [[1. aprīlis]] — [[Debija Renoldsa]] (''Debbie Reynolds''), ASV aktrise (mirusi 2016. gadā) * [[4. aprīlis]]: ** [[Entonijs Pērkinss]] (''Anthony Perkins''), ASV aktieris (miris 1992. gadā) ** [[Andrejs Tarkovskis]] (''Андрей Тарковский''), krievu kinorežisors (miris 1986. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Jožefs Antalls]] (''Antall József''), ungāru politiķis (miris 1993. gadā) * [[10. aprīlis]] — [[Omārs Šarifs]] (''عمر الشريف''), Ēģiptes aktieris (miris 2015. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Eleina Meja]] (''Elaine May''), ASV komiķe, režisore un aktrise * [[27. aprīlis]] — [[Anuka Emē]] (''Anouk Aimée''), Francijas aktrise (mirusi 2024. gadā) ;Jūnijs * [[6. jūnijs]] — [[Deivids Skots]] (''David Scott''), ASV kosmonauts ;Jūlijs * [[5. jūlijs]] — [[Ģula Horns]] (''Horn Gyula''), ungāru politiķis (miris 2013. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Donalds Ramsfelds]] (''Donald Rumsfeld''), ASV politiķis (miris 2021. gadā) * [[25. jūlijs]] — [[Pols Veics]] (''Paul Weitz''), ASV kosmonauts (miris 2017. gadā) ;Augusts * [[2. augusts]] — [[Pīters O'Tūls]] (''Peter O'Toole''), britu aktieris (miris 2013. gadā) * [[8. augusts]] — [[Zitu]] (''Zito''), Brazīlijas futbolists (miris 2015. gadā) * [[17. augusts]] — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols|V. S. Naipols]] (''V. S. Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes rakstnieks (miris 2018. gadā) * [[18. augusts]] — [[Liks Montaņjē]] (''Luc Montagnier''), franču virusologs (miris 2022. gadā) * [[22. augusts]] — [[Džeralds Kārs]] (''Gerald Carr''), ASV kosmonauts, inženieris (miris 2020. gadā) ;Septembris * [[22. septembris]] — [[Aļģirds Brazausks]] (''Algirdas Brazauskas''), Lietuvas politiķis (miris 2010. gadā) * [[26. septembris]]: ** [[Džonijs Kešs]] (''Johnny Cash''), ASV mūziķis (miris 2003. gadā) ** [[Manmohans Singhs]] (''Manmohan Singh''), Indijas politiķis (miris 2024. gadā) * [[29. septembris]] — [[Roberts Bentons]] (''Robert Benton''), ASV kinorežisors un scenārists (miris 2025. gadā) ;Oktobris * [[18. oktobris]] — [[Vītauts Landsberģis]] (''Vytautas Landsbergis''), Lietuvas politiķis * [[24. oktobris]] — [[Roberts Mandells]] ('' Robert Mundell''), Kanādas ekonomists (miris 2021. gadā) * [[25. oktobris]] — [[Vitolds Fokins]] (''Вітольд Павлович Фокін''), Ukrainas politiķis (miris 2025. gadā) * [[27. oktobris]]: ** [[Harijs Gregs]] (''Harry Gregg''), Ziemeļīrijas futbolists (miris 2020. gadā) ** [[Silvija Plāta]] (''Sylvia Plath''), ASV dzejniece (mirusi 1963. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Luijs Mals]] (''Louis Malle''), franču kinorežisors (miris 1995. gadā) ;Novembris * [[10. novembris]] — [[Rojs Šaiders]] (''Roy Scheider''), ASV aktieris (miris 2008. gadā) * [[22. novembris]] — [[Roberts Vons]] (''Robert Vaughn''), ASV aktieris (miris 2016. gadā) * [[29. novembris]] — [[Žaks Širaks]] (''Jacques Chirac''), Francijas politiķis, bijušais valsts prezidents (miris 2019. gadā) ;Decembris * [[7. decembris]]: ** [[Elena Bērstina]] (''Ellen Burstyn''), ASV aktrise ** [[Penti Linkola]] (''Pentti Linkola''), somu ekologs un ornitologs (miris 2020. gadā) * [[16. decembris]] — [[Rodions Ščedrins]] (''Родион Щедрин''), PSRS, Krievijas, Lietuvas komponists un pianists (miris 2025. gadā) * [[28. decembris]] — [[Nišela Nikolsa]] (''Nichelle Nichols''), ASV aktrise un dziedātāja (mirusi 2022. gadā) == Miruši == * [[7. janvāris]] — [[Andrē Mažino]] (''André Maginot''), franču politiķis (dzimis 1877. gadā) * [[6. februāris]] — [[Emīls Friāns]] (''Émile Friant''), franču gleznotājs (dzimis 1863. gadā) * [[9. februāris]] — [[Pauls Neimanis]] (''Paul Neumann''), austriešu peldētājs un ārsts, olimpiskais čempions peldēšanā (dzimis 1875. gadā) * [[16. februāris]] — [[Ferdinands Bisons]] (''Ferdinand Buisson''), franču politiķis, izglītības darbinieks (dzimis 1841. gadā) * [[7. marts]] — [[Aristids Briāns]] (''Aristide Briand''), Francijas politiķis (dzimis 1862. gadā) * [[21. marts]] — [[Franss Reišels]] (''Frantz Reichel''), franču sporta administrators, sportists un žurnālists, olimpiskais čempions regbijā (dzimis 1871. gadā) * [[4. aprīlis]] — [[Vilhelms Ostvalds]] (''Wilhelm Ostwald'') vācbaltiešu ķīmiķis (dzimis 1853. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Džuzepe Peāno]] (''Giuseppe Peano''), itāļu matemātiķis (dzimis 1858. gadā) * [[7. maijs]] — [[Pols Dumērs]] (''Paul Doumer''), franču politiķis (dzimis 1857. gadā) * [[18. maijs]] — [[Emīls Grimjo]] (''Émile Grumiaux''), franču loka šāvējs, olimpiskais čempions (dzimis 1861. gadā) * [[21. maijs]] — [[Marsels Bulenžē]] (''Marcel Boulenger''), franču rakstnieks, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1873. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ernsts Peders]] (''Ernst Põdder''), igauņu ģenerālmajors (dzimis 1879. gadā) * [[23. jūlijs]] — [[Albertu Santušs-Dimons]] (''Alberto Santos-Dumont''), brazīliešu aviators (dzimis 1873. gadā) * [[9. septembris]] — [[Alajošs Sokoji]] (''Alajos Szokolyi''), ungāru vieglatlēts, sporta organizators un olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1871. gadā) * [[10. oktobris]] — [[Edvards Māršs]] (''Edward Marsh''), amerikāņu airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1874. gadā) * [[12. oktobris]] — [[Joannis Hrisafis]] (''Ιωάννης Χρυσάφης''), grieķu vingrotājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1873. gadā) * [[8. novembris]] — [[Maksimiliāns Vološins]] (''Максимилиа́н Алекса́ндрович Воло́шин''), krievu dzejnieks (dzimis 1877. gadā) * [[9. novembris]]: ** [[Bezils de Garmendija]] (''Basil de Garmendia''), amerikāņu tenisists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1860. gadā) ** [[Rūdolfs Bauers]] (''Rudolf Bauer'') ungāru vieglatlēts, olimpiskais čempions diska mešanā 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (dzimis 1879. gadā) * [[17. decembris]] — [[Čārlzs Vinklers]] (''Charles Winckler''), dāņu vieglatlēts un virves vilkšanas speciālists, olimpiskais čempions virves vilkšanā (dzimis 1867. gadā) * [[18. decembris]] — [[Eduards Bernšteins]] (''Eduard Bernstein''), vācu politiķis (dzimis 1850. gadā) {{Gg5}} [[Kategorija:1932. gads| ]] 3s5zy1j7p80ovgg3e7mxo0ybs8747np 15. oktobris 0 39204 4494950 4485242 2026-07-15T10:36:21Z Kleivas 2704 /* Notikumi */ 4494950 wikitext text/x-wiki '''15. oktobris''' ir gada 288. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (289. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 78 dienas. == Vārda dienas == [[Eda]], [[Hedviga]], [[Helvijs]] == Notikumi == * [[1582. gads]] — [[Romas pāvests]] [[Gregors XIII]] ieviesa [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]; vairākās [[Eiropa]]s valstīs [[4. oktobris|4. oktobrim]] sekoja 15. oktobris. * [[1883. gads]] — tika pabeigta [[Briseles Tiesu pils]] būvniecība. * [[1919. gads Latvijā|1919. gads]] — [[Latvijas brīvības cīņas]]: [[Latvija]]s armija sāka pretuzbrukumu [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|bermontiešiem]]. * [[1932. gads]] — ''[[Air India|Tata Airlines]]'' veica savu pirmo lidojumu. Mūsdienās zināma kā ''Air India''. * [[1970. gads]] — lietuviešu izcelsmes [[Uzbekistāna|Uzbekijas PSR]] iedzīvotāji Prans Brazinsks un viņa trīspadsmitgadīgais dēls veica pirmo izdevušos [[Padomju Savienība|PSRS]] lidmašīnas nolaupīšanu. Bruņotie nolaupītāji sagrāba [[AN-24]] pasažieru lidmašīnu un piespieda to nolaisties [[Turcija|Turcijā]]. Nolaupīšanas laikā tika ievainoti divi apkalpes locekļi un nogalināta pavadone. * [[1971. gads]] — [[Irāna]] svinēja 2500 gadu jubileju kopš [[Persija]]s dibināšanas. * [[1989. gads]] — [[Veins Greckis]] kļuva par visvairāk punktus guvušo spēlētāju [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] vēsturē. * [[1990. gads]] — PSRS līderis [[Mihails Gorbačovs]] saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] par ieguldījumu [[Aukstais karš|aukstā kara]] sasprindzinājuma mazināšanā un valsts atvērtības palielināšanā. * [[1992. gads]] — PSRS pilsonis [[Andrejs Čikatilo]] tika atzīts par vainīgu 52 sērijveida slepkavībās. * [[1994. gads]] — [[Haiti]] atgriezās prezidents [[Žans Bertrāns Aristīds]] pēc trim trimdā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pavadītiem gadiem. * [[1997. gads]] — ASV palaista starpplanētu zonde ''[[Cassini-Huygens]]'' uz [[Saturns (planēta)|Saturnu]]. * [[2003. gads]] — palaists [[kosmosa kuģis]] ''[[Šeņdžou 5]]'' ar pirmo [[Ķīna]]s kosmonautu [[Jans Livejs|Janu Liveju]]. * [[2007. gads]] — pirmais ''[[Airbus A380]]'' tika piegādāts ''[[Singapore Airlines]]''. * [[2020. gads]] — [[Kirgizstāna]]s prezidents [[Sooronbajs Džeenbekovs]] paziņoja par atkāpšanos, prezidenta pienākumus uzņēmās premjerministrs [[Sadirs Džaparovs]]. == Dzimuši == * [[70. gads p.m.ē.]] — [[Vergilijs]] (''Vergilius''), romiešu dzejnieks (miris 19. gadā p.m.ē.) * [[1608. gads]] — [[Evandželista Toričelli]] (''Evangelista Torricelli''), itāļu fiziķis (miris 1647. gadā) * [[1795. gads]] — [[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms IV]] (''Friedrich Wilhelm IV.''), Prūsijas karalis (miris 1861. gadā) * [[1814. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s]], pēc v.s. {{dat||10|3}}) — [[Mihails Ļermontovs]] (''Михаил Лермонтов''), krievu rakstnieks (miris 1841. gadā) * [[1844. gads]] — [[Frīdrihs Nīče]] (''Friedrich Nietsche''), vācu filozofs (miris 1900. gadā) * [[1856. gads]] — [[Robērs Nivels]] (''Robert Nivelle''), franču ģenerālis (miris 1924. gadā) * [[1872. gads]]: ** [[Vilhelms Miklass]] (''Wilhelm Miklas''), Austrijas prezidents (miris 1956. gadā) ** [[Augusts Nilsons]] (''August Nilsson''), zviedru vieglatlēts un virves vilcējs (miris 1921. gadā) * [[1878. gads]] — [[Pols Reno]] (''Paul Reynaud''), franču politiķis (miris 1966. gadā) * [[1881. gads]] — [[P. G. Vudhauss]] (''P. G. Wodehouse''), angļu humorists (miris 1975. gadā) * [[1894. gads]] — [[Sekens Seifullins]] (''Сәкен Сейфуллин''), kazahu rakstnieks (miris 1938. gadā) * [[1905. gads]] — [[Andželo Skjāvjo]] (''Angelo Schiavio''), itāļu futbolists (miris 1990. gadā) * [[1913. gads]] — [[Volfgangs Lits]] (''Wolfgang Lüth''), vācu kara jūrnieks (miris 1945. gadā) * [[1918. gads Latvijā|1918. gads]] — [[Reinis Zusters]], latviešu gleznotājs (miris 1999. gadā) * [[1920. gads]] — [[Anrī Verneijs]] (''Henri Verneuil''), franču kinorežisors (miris 2002. gadā) * [[1926. gads]] — [[Mišels Fuko]] (''Michel Foucault''), franču filozofs (miris 1984. gadā) * [[1929. gads]] — [[Milorads Pavičs]] (''Милорад Павић''), serbu rakstnieks (miris 2009. gadā) * [[1930. gads]] — [[Filips Leruā]] (''Philippe Leroy''), franču aktieris (miris 2024. gadā) * [[1931. gads]] — [[Abduls Kalāms]] (''Abdul Kalam''), Indijas prezidents un raķešu zinātnieks (miris 2015. gadā) * [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Alberts Kauls]], latviešu politiķis un lauksaimnieks (miris 2008. gadā) * [[1951. gads]] — [[Rafaels Vaganjans]] (Ռաֆայել Վահանյան), armēņu šahists un lielmeistars * [[1955. gads]] — [[Tanja Robertsa]] (''Tanya Roberts''), ASV aktrise (mirusi 2021. gadā) * [[1958. gads Latvijā|1958. gads]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], latviešu futbolists un treneris (miris 2022. gadā) * [[1961. gads]] — [[Vjačeslavs Butusovs]] (''Вячеслав Бутусов''), krievu rokmūziķis * [[1964. gads]] — [[Roberto Vitori]] (''Roberto Vittori''), Itālijas kosmonauts * [[1968. gads]] — [[Didjē Dešāns]] (''Didier Deschamps''), Francijas futbolists * [[1969. gads Latvijā|1969. gads]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (mirusi 2026. gadā) * [[1971. gads]] — [[Niko Kovačs]] (''Niko Kovač''), horvātu futbolists un treneris * [[1973. gads]] — [[Aleksandrs Fiļimonovs]] (''Александр Филимонов''), Krievijas futbolists * [[1977. gads]]: ** [[Marks Hartigans]] (''Mark Hartigan''), Kanādas hokejists ** [[Davids Trezegē]] (''David Trezeguet''), Francijas futbolists * [[1979. gads Latvijā|1979. gads]] — [[Māris Verpakovskis]], Latvijas futbolists * [[1981. gads]] — [[Jeļena Dementjeva]] (''Елена Дементьева''), krievu tenisiste * [[1982. gads Latvijā|1982. gads]] — [[Ints Ķergalvis]], latviešu mūziķis un dziesmu autors (miris 2025. gadā) * [[1983. gads]] — [[Bruno Senna]] (''Bruno Senna''), Brazīlijas autosportists * [[1988. gads]] — [[Mesuts Ezils]] (''Mesut Özil''), vācu futbolists * [[1997. gads]] — [[T. J. Šortss]] (''T. J. Shorts''), amerikāņu basketbolists == Miruši == * [[19. gads p.m.ē.]] — [[Vergilijs]] (''Vergilius''), romiešu dzejnieks (dzimis 70. gadā p.m.ē.) * [[1094. gads]] — [[Holandes Berta]] (''Berthe de Hollande'') — Francijas karaliene-konsorte (dzimusi 1055. gadā) * [[1389. gads]] — [[Urbāns VI]] (''Urbanus VI''), Romas pāvests (dzimis 1318. gadā) * [[1564. gads]] — [[Andreass Vezālijs]] (''Andreas Vesalius''), flāmu ārsts un anatoms (dzimis 1514. gadā) * [[1817. gads]] — [[Tadeušs Koscjuško]] (''Tadeusz Kościuszko''), poļu ģenerālis (dzimis 1746. gadā) * [[1852. gads]] — [[Frīdrihs Ludvigs Jāns]] (''Friedrich Ludwig Jahn''), vācu pedagogs, vingrošanas pamatlicējs (dzimis 1778. gadā) * [[1913. gads]] — [[Volters Rezerfords]] (''Walter Rutherford''), skotu golferis (dzimis 1857. gadā) * [[1926. gads]] — [[Kriss Hoijkāss]] (''Chris Hooijkaas''), nīderlandiešu burātājs (dzimis 1861. gadā) * [[1934. gads]] — [[Raimons Puankarē]] (''Raymond Poincaré''), franču politiķis (dzimis 1860. gadā) * [[1945. gads]] — [[Pjērs Lavals]] (''Pierre Laval''), franču politiķis (dzimis 1883. gadā) * [[1946. gads]] — [[Hermanis Gērings]] (''Hermann Göring''), vācu politiķis (dzimis 1893. gadā) * [[1959. gads]] — [[Stepans Bandera]] (''Степан Бандера''), ukraiņu nacionālistu kustības līderis (dzimis 1909. gadā) * [[1964. gads]] — [[Kouls Porters]] (''Cole Porter''), ASV komponists (dzimis 1891. gadā) * [[1969. gads Latvijā|1969. gads]] — [[Fricis Rokpelnis]], latviešu dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1909. gadā) * [[1987. gads]] — [[Tomā Sankara]] (''Thomas Sankara''), Burkinafaso prezidents (dzimis 1949. gadā) * [[1995. gads]] — [[Marku Kampuss]] (''Marco Campos''), Brazīlijas autosportists (dzimis 1976. gadā) * [[1996. gads Latvijā|1996. gads]] — [[Andrejs Dandzbergs]], Latvijas valsts darbinieks un uzņēmējs (dzimis 1941. gadā) * [[2000. gads]] — [[Konrāds Blohs]] (''Konrad Bloch''), vācu un amerikāņu bioķīmiķis (dzimis 1912. gadā) * [[2012. gads]] — [[Norodoms Seihanūks]] (នរោត្តម សីហនុ, ''Norodom Sihanouk''), Kambodžas karalis (dzimis 1922. gadā) * [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Ādolfs Ločmelis]], latviešu lauksaimnieks un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Latviešu valoda|Valsts valodas]] diena ([[Latvija]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Oktobris]] fngsvtur1bz9wu7w8xa747p095qnbj3 Parastais ozols 0 43653 4494760 4422062 2026-07-14T18:01:40Z Silvatica 96965 Papildināts 4494760 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|augu sugu|Ozols (nozīmju atdalīšana)|Ozols}} {{BioTakso infokaste | attēls = Quercus robur.jpg | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Angiospermae | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Fagales | rinda_lv = Dižskābāržu rinda | dzimta = Fagaceae | dzimta_lv = Dižskābaržu dzimta | ģints = Quercus | ģints_lv = Ozoli | suga = Q. robur | suga_lv = Parastais ozols | binomial = Quercus robur | autors = L. | izplatība = [[Attēls:Quercus_robur_range.svg|frameless|310x220px]] }} '''Parastais ozols''' ({{val|la|Quercus robur}}) ir [[dižskābaržu dzimta]]s [[ozoli|ozolu ģints]] [[koks|koku]] suga, kas ir vienīgā šīs ģints suga, kura Latvijā aug savvaļā.<ref name=dendr>A. Mauriņš, A. Zvirgzds. Dendroloģija. R:, LU akadēmiskais apgāds, 2006, 273.-274. lpp. {{ISBN|9984-802-21-3}}</ref> Ir arī selekcionētas vairākas dekoratīvas apstādījumu šķirnes. Parastais ozols izaug liels koks ar vērtīgu [[koksne|koksni]], [[augļi]] — [[zīle (auglis)|zīles]], kuras sauc arī par ozolzīlēm. Senāk cilvēki zīles izmantoja pārtikā (gatavoja "ozolzīļu kafiju", arī kvasu, alu, maizītes),<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/varam-deret-ka-to-zina-vien-retais-no-ozola-var-iegut-vilnu|title=Varam derēt, ka to zina vien retais. No ozola var ne tikai iegūt vilnu, bet tas noder pārtikā!|website=LA.LV|access-date=2025-06-16|language=lv}}</ref> kā arī tās ir nozīmīgs barības avots dažādiem dzīvniekiem. Latvijā ir izdīgušas un turpina augt 1200 gadu vecas ozolzīles. Lielākais koksnes blīvums starp Eiropas ozoliem ir Latvijā.<ref>G. Eniņš. 100 dižākie un svētākie. AS "Lauku Avīze", 2008, 25. lpp. {{ISBN|978-9984-827-15-5}}</ref> Tādēļ daudzu Eiropas viduslaiku mākslinieku gleznām kā pamats ir izmantots tieši ozolkoks no Latvijas. Senāk no ozola koksnes darināta arī vilna, ko ieguva, pēc divu gadu rūgšanas procesa mazgājot un sukājot tā šķiedru.<ref name=":0" /> No šīs vilnas gatavoja apģērbu, segas un mūzikas instrumentu stīgas.<ref name=":0" /> == Apraksts == Parastais ozols ir vasarzaļš [[vienmājas augi|vienmājas]] koks ar spēcīgu [[sakne|mietsakņu sistēmu]], kas var stiepties 5 m dziļumā. Saknei raksturīga [[mikoriza]]. Mežaudzēs veidojas taisns [[stumbrs]] ar kompaktu zaru vainagu, bet atsevišķi augoši koki zarojas zemu, un tiem ir plašs vainags. Jauniem kokiem stumbra miza ir gluda, brūni pelēka un samērā plāna. 20—30 gadu vecumā tā saplaisā un veidojas kreve. Veciem kokiem miza ir tumši pelēka un līdz 10 cm bieza. Koksne ir cieta, smaga, ar labām mehāniskām un dekoratīvām īpašībām.<ref name=dendr/> [[Lapas]] plūksnaini daivainas (ga 5—15 cm, pl 3—6 cm) ar īsu kātu (ga 0,5—1 cm). Daivas strupas, plātne kaila, ādaina.<ref name=daba>[https://www.latvijasdaba.lv/augi/quercus-robur-l/ Parastais ozols Quercus robur L.] Sugu enciklopēdija Latvijas daba. Skatīts: 2026.07.14.</ref> Vīrišķo ziedu [[spurdze]]s skrajas, zaļgandzeltenas, nokarenas (ga 3—5 cm). Sievišķie [[zieds|ziedi]] sīki, iesārti, pie pamata ietverti kausveida vīkalā jeb bļodiņā. Zied maijā, reizē ar lapu plaukšanu, [[apputeksnēšana|apputeksnē]] vējš. Augļi — [[zīle (auglis)|zīles]] 1,5—3,5 cm garas. Zīles vīkals ("vāciņš") sekli bļodveidīgs, koksnains, tīklaini zvīņains, pelēkzaļš, nosedz 1/4—1/6 tās garuma. Zīles nogatavojas septembrī un tūlīt nobirst.<ref name=daba/><ref name=Me>A. Mauriņš, I. Mangalis Ozoli: Meža enciklopēdija. 1. sējums. Rīga: Apgāds "Zelta grauds", 2003, 237.-238. lpp. ISBN 9984-9684-0-5</ref> Atsevišķi augoši ozoli sāk ziedēt 20—25 gadu vecumā, bet mežaudzēs 50—60 gadu vecumā. Bagātīga zīļu raža ir ik pēc 4—7 gadiem, bet atsevišķiem kokiem tā var būt katru otro gadu. Zīles izplata [[putni]] (īpaši [[sīlis|sīļi]]), kā arī [[grauzēji]], kas veido ziemas krājumus.<ref name=dendr/><ref name=Me/> == Izplatība un ekoloģija == Parastais ozols ir bieži sastopams gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]], [[Kaukāzs|Kaukāza]] un [[Mazāzija]]s jaukto un lapu koku mežu zonā. [[Latvija|Latvijā]] biežāk sastopams [[gārša|gāršās]] un mistrāja tipa mežos.<ref name=dendr/> Upju ielejās un ezeru krastos ir saglabājušās nelielas tīraudzes (Pededzes ozolu audze, [[Barkavas ozolu audze]], Cīravas ozoli).<ref name=Me/> Parastais ozols ir [[gaisma]]s prasīgs augs. Pirmajos 2—3 dzīves gados labi pacieš apēnojumu, vēlāk nepanes apēnojumu no augšas. Mežaudzēs apēnojums no sāniem veicina gara un taisna stumbra veidošanos. Labāk aug trūdvielām bagātās, [[karbonāti|karbonātus]] saturošās mālainās un smilšmāla [[augsne|augsnēs]]. Salcietīgs augs, tomēr ļoti aukstās ziemās var izsalt pumpuri un veidoties stumbra kambija gareni plīsumi. Vēja izturīga suga.<ref name=dendr/> [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] gaismas prasīgo parasto ozolu tipiskās vietās izspiež ēncietīgais, ļoti konkurētspējīgais [[Eiropas dižskābardis]]. Daudzi ozolu meži Centrāleiropā ir antropogēnas izcelsmes. Vēsturiski tie ir audzēti vērtīgās koksnes un zīļu dēļ, kas ir noderīgas kā lopbarība mājlopiem. == Simbolisms latviešu kultūrā == Baltu reliģijā ozolu birzīs ir dzīvojuši dievi, tāpēc arī latviešu mitoloģijā un kultūrā ozoli ieņem īpašu vietu. Par ozola simbolismu [[latviešu kultūra|latviešu kultūrā]] liecina tādi salīdzinājumi kā „vīrs kā ozols”, „stalts kā ozols”, „stiprs kā ozols”. Tautas dziesmās un senajos ticējumos ozols simbolizē tautu dēlu un stipru vīru, tādēļ šūpuli, šūpuļa līksti un pirmās [[pirtsslota]]s zēnam gatavo no ozola.<ref>G. Eniņš. 100 dižākie un svētākie. AS "Lauku Avīze", 2008, 24. lpp. {{ISBN|978-9984-827-15-5}}</ref> Vislielākie latviešu svētki [[Jāņi]], ir vasaras [[saulgrieži|saulgriežu]] laiks, kad līgotāji vij ozolzaru vainagus un liek tos galvā [[Jānis|Jānim]], ar ozolzariem pušķo mājas, pajūgus un automašīnas. Pēc senlatviešu ticējuma Jāņu naktī meitām jāmet Jāņu vainagi ozolā. Tās, kuru vainagi ar pirmo sviedienu paliks zaros, tajā pašā gadā izies pie vīra. Pārējām būs vēl precinieks jāgaida. Cik reizes vainags nokrīt zemē, tik gadi jāgaida.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kllproject.lv/ziemassvetki/jani-un-ligo/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|04|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140622010341/http://kllproject.lv/ziemassvetki/jani-un-ligo/# |archivedate={{dat|2014|06|22||bez}} }}</ref> Sapnī redzēt ozolu vai ozola vainagu nozīmējis ilgu mūžu, lielu godu, bagātību, varu, bet redzēt nolūzušu — nomirs kāds spēcīgs, varens vīrs, valdnieks, būs liela nelaime un bēdas. Mūsdienās ar ozola zariem ir rotāts [[Latvijas Republikas ģerbonis]], firmu un organizāciju emblēmas. Ozols tiek izmantots nosaukumos, uzvārdos, mājasvārdos. Vēl arvien ozola zaru vītnes ir rotājums ne tikai vasaras saulgriežos, bet arī ģimenes godos, [[Svētki|valsts svētkos]], [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētkos]], atklājot un iesvētot jaunas ēkas, tiltus un pieminekļus. Ozola lapa [[Latvija|Latvijā]] ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju simbols. == Pielietojums medicīnā == [[Attēls:Holz der Stieleiche.jpg|210px|left|thumb|Ozola koksne ar mizu]] Ozolu mizas preparātu iedarbība pamatojas uz miecvielu spēju sablīvēt, miecēt [[āda|ādu]], [[gļotāda]]s. No drogas gatavo tējas un novārījumus, kurus lieto kā savelkošus, pretiekaisuma līdzekļus, [[caureja]]s, kuņģa un zarnu asiņošanu ārstēšanai. Ārīgi tos lieto [[mutes dobums|mutes dobuma]] skalošanai hroniska rīkles iekaisuma ([[tonsilīts|tonsilīta]]), [[stomatīts|stomatītu]], kā arī ādas iekaisumu, ja izdalās daudz eksudātu, un [[apdegums|apdegumu]] ārstēšanai, pret hemoroidālām asiņošanām, peldēm pret roku un kāju svīšanu, skalojumiem, uroģenitālo orgānu, akūtu iekaisumu ārstēšanai. Tautas medicīnā parastā ozola mizu izmanto tāpat kā zinātniskajā medicīnā, bet bez tam vēl [[apsaldējums|apsaldējumu]], [[izgulējums|izgulējumu]], [[skrofuloze]]s ārstēšanai, skalojumiem pret baltajiem ziediem un [[trihomonas|trihomonu]] invāzijām. Iekšķīgi lieto [[dizentērija]]s, pārmērīgu menstruālo asiņošanu, [[urīnpūslis|urīnpūšļa]] iekaisumu, [[cinga]]s, [[rahīts|rahīta]], aknu un liesas slimību ārstēšanai, kā arī pret saindēšanos ar sēnēm un [[varš|vara]] sāļiem. Uz lapām izveidojušos pangu novārījumu lieto apdegumu un apsaldējumu ārstēšanai. Ozolu mizas pulveri ar [[melnā papele|melnās papeles]] pumpuriem līdzīgās daļās vārot eļļā vai taukos (uz 1 — 2 ēdamkarotēm drogas 10 ēdamkarotes eļļas), gatavo ziedi, ko lieto izgulējumu ārstēšanai. Ozolu miza ietilpst dažādu jaukto tēju sastāvā. == Dižozoli == [[Attēls:Grīdnieku dižozols.JPG|250px|thumb|Grīdnieku dižozols Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 8.27m, 2015]] [[Attēls:Königseiche, 2a.jpg|250px|thumb|[[Bavārija]]s dižozols ''König-Ludwig-Eiche'', 2012]] Lielāko daļu no Latvijas dižkokiem aizņem tieši ozoli. Par dižozolu tiek saukts ozols ar apkārtmēru virs 4 metriem. [[Latvijas lielākie dižozoli]] pārsniedz 9 metru apkārtmēru. [[Kaives dižozols]], kas atrodas [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Sēmes pagasts|Sēmes pagastā,]] kā arī koks kas atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]] ar 10,2 m apkārtmēru<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Kur aug Baltijā resnākie ozoli? | author= Andris Grīnbergs | work= Vides Vēstis | url= http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=99&what=36 | accessdate= 2012-07-23 | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20160304224138/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=99&what=36 | archivedate= 2016-03-04 }}</ref> ir resnākais ozols Baltijā un Ziemeļeiropā. Kopš 2010. gada 16. marta Latvijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] noteikumos Nr. 264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” ir noteicis mazākus izmērus kokiem, kuri ir aizsargājami un uzskatāmi par dižkokiem. Tagad dižkokus nosaka pēc tādiem pašiem kritērijiem kā citur Eiropā. Ozolam jāsasniedz 4 m apkārtmērs 1,3 m augstumā no zemes, lai kļūtu par dižozolu, vai arī jāstiepjas 32 m augstumā. Līdz izmaiņām dižozols Latvijā skaitījās tikai no 5 m apkārtmēra sasniegšanas. Aizsargājamo teritoriju arī dižkoku var apzīmēt ar speciālu „ozollapas zīmi”. Šo zīmju sagatavošanu un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160110204415/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/koki.htm Latvijas dabas pieminekļi — koki] * [http://www.skabeklis.lv/lv/ka-audzet/ozola-sesana/ Ozola sēšana] {{Commons|Quercus robur|Parastais ozols}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Koki]] b381nwu6cmp7g73beboi5g7z7a2qiln 2008. gads 0 43988 4494742 4488838 2026-07-14T16:13:07Z ~2026-39896-48 147969 /* Septembris */ 4494742 wikitext text/x-wiki {{Gads|2008}} {{Gada citi notikumi|2008}} {{Gads citos kalendāros|2008}} '''2008. gads''' ({{Rom sk gadam|2008}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. 2008. gads bija: * [[Starptautiskais planētas Zeme gads]]; * [[Starptautiskais polārais gads]] ({{dat|2007|3|1|SK}}—{{dat|2009|3|1|SK}}); * Starptautiskais [[kartupelis|kartupeļu]] gads; * Starptautiskais [[sanitārija]]s gads. * Pēc [[ķīniešu kalendārs|ķīniešu kalendāra]] [[mājas cūka|cūkas]] gads līdz [[6. februāris|6. februārim]], ko [[7. februāris|7. februārī]] nomainīja [[žurka]]s gads; == Notikumi == * [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze]] === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Kipra|Kiprā]] un [[Malta|Maltā]] ieviests [[eiro]]; ** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Slovēnija]]. * [[2. janvāris]] — [[nafta]]s cenas pirmoreiz sasniedza 100 [[ASV dolārs|ASV dolārus]] par barelu. * [[3. janvāris]]: ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Aiova]]s priekšvēlēšanās uzvaru izcīnīja [[Maiks Hakabijs]] ([[ASV Republikāniskā partija|Republikāņi]]) un [[Baraks Obama]] ([[ASV Demokrātiskā partija|Demokrāti]]); ** [[Dijarbakira|Dijarbakirā]] ([[Turcija|Turcijā]]) uzsprāga mīnēta automašīna; bojā gāja 4 cilvēki un vēl 68 guva miesas bojājumus. * [[5. janvāris]] — [[Miheils Saakašvili|Miheilu Saakašvili]] pārvēlēja ārkārtas prezidenta vēlēšanās [[Gruzija|Gruzijā]]. * [[8. janvāris]] — ASV [[Ņūhempšīra]]s priekšvēlēšanās uzvaru izcīnīja [[Džons Makeins]] (republikāņi) un [[Hilarija Klintone]] (demokrāti). * [[17. janvāris]] — [[Hītrovas lidosta|Hītrovas lidostā]] lidmašīnai ''[[Boeing 777]]'' nosēžoties, pietrūka skrejceļa; ievainoti 19 pasažieri. * [[24. janvāris]] — [[Itālija]]s premjerministrs [[Romāno Prodi]] atkāpās no amata pēc tam, kad zaudēja uzticības balsojumā. * [[30. janvāris]] — no [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] priekšvēlēšanām izstājās [[Rūdolfs Džuljāni]] un [[Džons Edvardss]]. === Februāris === * [[1. februāris]] — ''[[Microsoft]]'' piedāvāja 44 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] par ''[[Yahoo!]]'' kompāniju. * [[2. februāris]] — nemiernieki uzbruka [[Čada]]s galvaspilsētai [[Ndžamena]]i, bet tika padzīti no tās. * [[3. februāris]] — [[Serbija]]s prezidenta vēlēšanu 2. kārtā atkārtoti tika ievēlēts [[Boriss Tadičs]]. * [[4. februāris]] — [[Irāna]] atklāja savu pirmo kosmisko centru un palaida kosmosā [[raķete|raķeti]]. * [[7. februāris]] — [[STS-122]]: startēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kosmoplāns ''[[Atlantis (kosmoplāns)|Atlantis]]'', lai uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] nogādātu [[Eiropa|Eiropā]] būvēto moduli ''[[Columbus (SKS)|Columbus]]''. * [[8. februāris]]: ** [[Džibuti]] notika parlamenta vēlēšanas. ** par [[Beliza]]s premjerministru kļuva [[Dīns Barovs]]. * [[11. februāris]] — pret [[Austrumtimora]]s prezidentu [[Žozē Ramošs-Otra|Žozē Ramošu-Otru]] veikts atentāta mēģinājums, viņu ievainojot. * [[13. februāris]] — [[Malaizija]]s premjerministrs [[Abdulahs Badavi]] atlaida parlamentu; vēlēšanas notika 8. martā. * [[14. februāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Ziemeļilinoisas Universitātes apšaude|Ziemeļilinoisas Universitātes apšaudē]] nogalināti pieci un ievainoti 16 cilvēki; pats šāvējs izdarīja pašnāvību. * [[15. februāris]] — [[Vāclavs Klauss]] atkārtoti ievēlēts par [[Čehija]]s prezidentu. * [[17. februāris]] — [[Kosova]]s parlaments pasludināja neatkarību no [[Serbija]]s. * [[18. februāris]] — parlamenta vēlēšanās [[Pakistāna|Pakistānā]] vairāk nekā pusi vietu ieguva opozīcijas partijas. * [[19. februāris]]: ** [[Armēnija|Armēnijā]] prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Seržs Sargsjans]]; ** [[Kuba]]s prezidents [[Fidels Kastro]] paziņoja par atkāpšanos no amata. * [[21. februāris]]: ** ar raķeti [[RIM-161 Standard missile 3|SM-3]] iznīcināts sabojājies [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spiegošanas pavadonis [[USA-193]]; ** sākās [[Turcijas iebrukums Irākā|2008. gada Turcijas sauszemes iebrukums Irākā]] ar segvārdu "Operācija "Saule"" ({{val|tr|Güneş Harekâtı}}). * [[24. februāris]]: ** pasniegta 80. [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]; par labāko filmu atzīta "[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]". ** [[Kipra|Kiprā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uz otro termiņu pārvēlēja prezidents [[Dimitris Hristofis|Dimitri Hristofi]]. * [[25. februāris]] — par 17. [[Dienvidkoreja]]s [[Dienvidkorejas prezidents|prezidentu]] kļuva [[I Mjonbaks]]. * [[26. februāris]] — [[Florida]]s štata dienvidos un vidienē notika elektropadeves pārrāvums, izraisot haosu satiksmē un apturot daudzu biroju un veikalu darbu. * [[27. februāris]] — mērena zemestrīce satricināja [[Linkolnšīra|Linkonšīru]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Pazemes grūdienu stiprums sasniedza 5,3 balles pēc [[Rihtera skala]]s un to epicentrs atradās Apvienotās Karalistes ziemeļaustrumos. * [[28. februāris]] — par [[Kipra]]s prezidentu iecelts [[Dimitris Hristofis]]. === Marts === * [[2. marts]] — notika [[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|Krievijas prezidenta vēlēšanas]], kuru rezultātā [[Dmitrijs Medvedevs]] ievēlēts par [[Krievija]]s prezidentu. * [[3. marts]] — [[Džons Makeins]] savāca pietiekami daudz delegātu balsu, lai varētu piedalīties [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] no [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]]. * [[6. marts]] — astoņi cilvēki nogalināti un desmit ievainoti apšaudē [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], [[Izraēla|Izraēlā]]. * [[8. marts]]: ** no [[Serbija]]s premjerministra amata atkāpās [[Vojislavs Koštuņica]]; ** [[Malaizija|Malaizijā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[9. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 5ES]]'' palaists pirmais [[Eiropas Kosmosa aģentūra|Eiropas]] [[kravas kosmosa kuģis]] ''[[Jules Verne ATV]]'', kas paredzēts [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] apgādei. * [[14. marts]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karaliene [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] atklāja [[Londona]]s [[Hītrovas lidosta]]s piekto termināli. * [[17. marts]] — [[Austrālija]]s pilsētā [[Adelaide|Adelaidē]] beidzās vēl nepieredzēti ilgs 15 dienu karstuma vilnis, kuru nodēvēja kā "reizi 3000 gados" un kura laikā temperatūra katru dienu pārsniedza +35 °C. * [[19. marts]] — no [[Zeme]]s novērots 7,5 miljardu [[Gaismas gads|gaismas gadu]] attālumā noticis [[zvaigzne]]s sprādziens, kas bijis tik spēcīgs, ka šis objekts kļuva par vistālāko ar neapbruņotu aci saredzamo objektu [[Visums|Visumā]]. * [[24. marts]] — [[Butāna|Butānā]] notika pirmās vispārējās vēlēšanas. * [[25. marts]] — no Vilkinsa ledus šelfa [[Antarktīda|Antarktīdā]] atdalījās {{nobr|414 km²}} liels aisbergs. * [[29. marts]] — prezidenta un parlamenta vēlēšanas [[Zimbabve|Zimbabvē]]. * [[30. marts]] — britu tabloīds ''[[News of the World]]'' publicēja [[Starptautiskā Automobiļu federācija|FIA]] prezidentu [[Makss Moslijs|Maksu Mosliju]] kompromitējošas fotogrāfijas. === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — [[Bukareste|Bukarestē]], [[Rumānija|Rumānijā]] sākās 20. [[NATO]] samits. * [[3. aprīlis]]: ** NATO ielūdza [[Albānija|Albāniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]] aliansē. [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] iestāšanos bloķēja [[Grieķija]]; ** pirmais [[Eiropas Kosmosa aģentūra|Eiropas]] [[kravas kosmosa kuģis]] ''[[Jules Verne ATV]]'' savienojās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]]. * [[6. aprīlis]] — prezidenta vēlēšanas [[Melnkalne|Melnkalnē]]. * [[9. aprīlis]] — parlamenta vēlēšanas [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]. * [[10. aprīlis]] — asamblejas vēlēšanas [[Nepāla|Nepālā]]. * [[13. aprīlis]] — vēlēšanās [[Itālija|Itālijā]] uzvarēja [[Silvio Berluskoni]] pārstāvētā partija. * [[15. aprīlis]] — [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], cenšoties pacelties, Gomas lidostā avarēja ''Hewa Bora Airways'' lidmašīna DC-9 ar aptuveni 80 pasažieriem. * [[18. aprīlis]] — netālu no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Ilinoisa]]s štata pilsētas Vestsalemas notika 5,2 balles stipra [[zemestrīce]], kas bija vidējo rietumu reģionā spēcīgākā pēdējo 40 gadu laikā. * [[20. aprīlis]] — [[Paragvaja|Paragvajā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[24. aprīlis]] — [[Anglija|Anglijā]] un [[Velsa|Velsā]] notika pēdējo 20 gadu laikā pirmais skolotāju streiks. * [[28. aprīlis]]: ** [[Indija|Indijā]] ar [[nesējraķete|nesējraķeti]] [[PSLV]] palaisti desmit [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadoņi]]; ** [[Virdžīnija]]s štatā ASV plosījās vairāki [[tornādo]], ievainojot vismaz 200 cilvēku; vissmagāk cieta Safolkas pilsēta; ** 71 cilvēks gāja bojā vilcienu katastrofā [[Šaņduna]]s provincē [[Ķīna|Ķīnā]]. === Maijs === * [[1. maijs]]: ** septiņi cilvēki gāja bojā un iznīcinātas vismaz 400 mājas vairāk kā 25 [[tornādo]] plosīšanās rezultātā [[Ārkanzasa]]s štatā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; ** [[Ķīna|Ķīnā]] atklāja pasaulē garāko jūras tiltu, kura garums ir 36 kilometri un tas stiepjas pāri Handžou līcim [[Austrumķīnas jūra|Austrumķīnas jūrā]]. * [[2. maijs]] — [[Kanāda]]s pilsētās Kvebekā un Halifaksā sākās [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā]]. * [[4. maijs]]: ** 7:25 no rīta uz sēkļa [[Irbes šaurums|Irbes šaurumā]] uzskrēja pasažieru kuģis ''Mona Lisa'' ar 984 pasažieriem; ** vairāk nekā {{sk|90000}} cilvēku gāja bojā, kad ciklons ''Nargis'' sasniedza [[Mjanma]]s dienvidu reģionus; vēja ātrums brāzmās sasniedza 215 km/h (60 m/s). * [[7. maijs]] — par [[Krievija]]s prezidentu oficiāli apstiprināts [[Dmitrijs Medvedevs]]. * [[8. maijs]] — par [[Itālija]]s premjerministru iecelts [[Silvio Berluskoni]]. * [[11. maijs]] — notika parlamenta vēlēšanas [[Serbija|Serbijā]]. * [[12. maijs]] — 7,9 balles stiprā zemestrīcē [[Ķīna]]s centrālajā reģionā bojā gāja vismaz {{sk|19000}} cilvēku. Zemestrīce bija tik stipra, ka bija jūtama visā Dienvidaustrumāzijas reģionā. * [[13. maijs]] — 63 cilvēki gāja bojā un 216 ievainoti vairākos bumbu [[Sprādziens|sprādzienos]] Džeipuras pilsētā [[Indija|Indijā]]. * [[15. maijs]] — naftas vada sprādzienā netālu no [[Nigērija]]s galvaspilsētas [[Lagosa]]s bojā gāja aptuveni 100 cilvēki. * [[16. maijs]] — [[Dominikāna|Dominikānas Republikā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Leonels Fernandess]]. * [[25. maijs]] — plkst. 23:53:44 (pēc [[Saskaņotais pasaules laiks|saskaņotā pasaules laika]]) uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas nolaidās [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] kosmiskais aparāts ''[[Phoenix (kosmiskais aparāts)|Phoenix]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[3. jūnijs]] — [[Baraks Obama]] savāca pietiekami daudz delegātu balsu, lai varētu piedalīties [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] no [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]]. * [[11. jūnijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaista orbitālā observatorija ''[[Fermi Gamma-ray Space Telescope|Gamma-ray Large Area Space Telescope]]'' (GLAST). * [[12. jūnijs]] — referendumā [[Īrija|Īrijā]] noraidīta [[Lisabonas līgums|Lisabonas līguma]] ratifikācija. * [[14. jūnijs]] — 6,9 balles spēcīgā [[zemestrīce|zemestrīcē]] [[Japāna|Japānā]] gāja bojā 12 un ievainoti vairāk nekā 400 cilvēki. * [[27. jūnijs]] — [[Roberts Mugabe]] ievēlēts par [[Zimbabve]]s prezidentu uz otro termiņu. * [[29. jūnijs]] — parlamenta vēlēšanas [[Mongolija|Mongolijā]]. === Jūlijs === * [[2. jūlijs]] — [[Ingrīda Betankūra]] un 14 citi ķīlnieki atbrīvoti no [[Kolumbija]]s Revolucionāro bruņoto spēku gūsta pēc sešu gadu nebrīves. * [[7. jūlijs]] — par [[Serbija]]s premjerministru kļuva [[Mirko Cvetkovičs]], nomainot [[Vojislavs Koštunica|Vojislavu Koštunicu]]. * [[21. jūlijs]] — [[Belgrada|Belgradā]], Serbijā arestēts bijušais [[Serbu Republika]]s prezidents [[Radovans Karadžičs]]. * [[23. jūlijs]] — [[Rāms Varans Jādavs]] nodeva zvērestu kā pirmais [[Nepāla]]s prezidents. * [[27. jūlijs]]: ** vismaz 17 cilvēki gāja bojā un 154 ievainoti bumbas sprādzienā lielākajā [[Turcija]]s pilsētā [[Stambula|Stambulā]]; ** [[Kambodža|Kambodžā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[28. jūlijs]] — vismaz 48 cilvēki gāja bojā un 287 ievainoti bumbas sprādzienos [[Irāka]]s pilsētās [[Bagdāde|Bagdādē]] un [[Kirkūka|Kirkūkā]]. === Augusts === [[Attēls:Beijing 2008 logo.gif|thumb|150px|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]]] * [[7. augusts]] — [[Gruzija]], pārtraucot pamieru, uzbruka Dienvidosetijas reģionam. [[Krievija]]s bruņotie spēki atbildot sāka uzbrukumu objektiem Gruzijas teritorijā — konflikta zonā, kā arī ārpus tās. * [[8. augusts]] — [[Ķīna]]s galvaspilsētā [[Pekina|Pekinā]] sākās [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]]. * [[10. augusts]] — aizdegās un uzsprāga propāna rūpnīca [[Kanāda]]s pilsētā [[Toronto]]; bojā gāja viens cilvēks. * [[14. augusts]] — Gruzija izstājās no [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]]. * [[18. augusts]] — par [[Pakistāna]]s premjerministru iecelts [[Muhamedmians Somro]]. * [[20. augusts]] — aviokompānijas ''Spanair'' lidmašīna ar reisa numuru 5022, veicot ārkārtes nosēšanos, noslīdēja no skrejceļa un avarēja; bojā gāja 153 cilvēki un tikai 18 izglābās. * [[24. augusts]]: ** [[Gvatemala|Gvatemalā]] nokrita lidmašīna. nogalinot 10 cilvēkus. ** pacelšanās laikā [[Kirgizstāna]]s pilsētā [[Biškeka|Biškekā]] avarēja aviokompānijas ''Iran Aseman Airlines'' pasažieru lidmašīna ''[[Boeing]] 737-219''; bojā gāja 68 cilvēki. * [[26. augusts]] — Krievija atzina [[Dienvidosetija]]s un [[Abhāzija]]s neatkarību. === Septembris === * [[1. septembris]] — viesuļvētra Gustavs kā otrās kategorijas vētra sasniedza [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Luiziāna]]s štatu; bojā gāja 7 cilvēki. Pirms tam kā ceturtās kategorijas viesuļvētra Gustavs brāzās pāri [[Kuba]]s rietumdaļai, skarot arī [[Haiti]], [[Dominikāna|Dominikānu]] un [[Jamaika|Jamaiku]]. Tur bojā gājušo cilvēku skaits sasniedza 85 cilvēkus. * [[6. septembris]] — [[Pakistāna|Pakistānā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Asifs Ali Zardārī]]. * [[8. septembris]] — [[ANO]] [[Starptautiskā tiesa]] sāka izskatīt [[Gruzija]]s prasību pret [[Krievija|Krieviju]]. * [[9. septembris]] — Asifs Ali Zardārī nodeva [[Pakistānas prezidenti|Pakistānas prezidenta]] zvērestu. * [[10. septembris]] — [[Somālijas]] [[pirāts|pirāti]] nolaupīja [[Dienvidkoreja]]s kravas [[kuģis|kuģi]]. * [[16. septembris]] — [[Kaira|Kairā]] atrakts [[Ramzesa II templis]]. * [[21. septembris]] — [[Ehuds Olmerts]] atkāpās no [[Izraēlas premjerministri|Izraēlas premjerministra]] amata. * [[24. septembris]] — [[Taro Oso]] kļuva par [[Japāna]]s premjerministru. * [[28. septembris]] — [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] notika parlamenta vēlēšanas. === Oktobris === * [[6. oktobris]] — 6,6 balles stiprā [[Zemestrīce|zemestrīcē]] [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] bojā gāja vismaz 65 cilvēki. * [[7. oktobris]] — [[meteoroīds]] "2008 TC<sub>3</sub>" kļuva par pirmo tāda tipa objektu, kas zinātniski novērots pirms sadursmes ar [[Zeme|Zemi]]. * [[22. oktobris]] — Indijas Kosmosa izpētes organizācija (jeb ISRO) veiksmīgi palaida [[Kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]] ''Chandrayaan-1'' [[Mēness]] izpētes misijā. * [[29. oktobris]]: ** [[Pakistāna|Pakistānā]] notika 6,4 balles spēcīga zemestrīce; bojā gāja vismaz 200 cilvēki; ** apvienojās aviokompānijas ''Delta'' un ''Northwest Airlines'', izveidojot pasaules lielāko aviokompāniju ''Delta''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nwa.com/features/mergerletter/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|11|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080913203259/http://nwa.com/features/mergerletter/ |archivedate={{dat|2008|09|13||bez}} }}</ref> === Novembris === [[Attēls:BarackObama2005portrait.jpg|thumb|120px|[[Baraks Obama]]]] * [[4. novembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|44. prezidenta]] un 47. viceprezidenta vēlēšanas, kurās pārliecinoši uzvarēja [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]] kandidāts [[Baraks Obama]], kurš ar 338. pret 163. elektoru balsīm apsteidza [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidātu [[Džons Makeins|Džonu Makeinu]]. Viceprezidenta amatā ievēlēts [[Džo Baidens]]. Šīs prezidenta vēlēšanas iegāja vēsturē ar to, ka [[Baraks Obama]] bija pirmais melnādainais [[ASV prezidents]]. * [[8. novembris]] — [[Krievija]]s zemūdenes ''[[K-152 Nerpa]]'' incidentā bojā gāja 20 cilvēku. * [[20. novembris]] — [[Kanāda|Kanādā]] nokrita [[meteoroīds]] ''2008 Prairie meteoroid''. * [[21. novembris]] — [[Internets|internetā]] pirmoreiz pamanīja vienu no bīstamākajiem [[Datorvīruss|datora tārpiem]] — ''[[Conficker]]''. * [[25. novembris]] — referendumā [[Grenlande|Grenlandē]] par tās autonomijas palielināšanu no [[Dānija]]s, 75% vēlētāju deva atbalstu. * [[26. novembris|26]].—[[29. novembris]] — sērijā teroristu uzbrukumu [[Indija]]s finanšu galvaspilsētā [[Mumbaja|Mumbajā]] bojā gāja 195, bet ievainoti vismaz 239 cilvēki. * [[29. novembris]] — grautiņos [[Nigērija|Nigērijā]] bojā gāja 381, bet ievainojumus guva vismaz 300 cilvēki. === Decembris === * [[5. decembris]] — mirstīgās atliekas, kuras atrada 1991. gadā, ar [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] testa palīdzību beidzot identificētas kā [[Cars|cara]] [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II Romanova]] atliekas. * [[7. decembris]] — [[Gana|Ganā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[9. decembris]] — par [[Lietuva]]s premjerministru iecelts [[Andrjus Kubiļus]]. * [[14. decembris]] — spēcīgs sniegputenis [[Francija]]s dienvidos izjauca transporta kustību un atstāja bez elektrības un komunikācijām {{sk|70000}} cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/article.php?id=22650818 |title=Sniegputenis Francijas dienvidos bez elektrības atstāj 70 000 cilvēku |access-date={{dat|2008|12|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110812021846/http://www.delfi.lv/news/world/other/article.php?id=22650818 |archivedate={{dat|2011|08|12||bez}} }}</ref> * [[15. decembris]] — formāli sadalītas [[Nīderlandes Antiļas]].<ref name="endofNA">[http://www.government.nl/News/Press_releases_and_news_items/2007/February/Agreement_on_division_of_Netherlands_Antilles Agreement on division of Netherlands Antilles] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081009134416/http://www.government.nl/News/Press_releases_and_news_items/2007/February/Agreement_on_division_of_Netherlands_Antilles |date={{dat|2008|10|09||bez}} }}{{en ikona}}</ref> * [[16. decembris]] — [[Zviedrija]]s dienvidus satricināja 4,7 balles stipra [[zemestrīce]]. Grūdieni reģistrēti plkst. 6:20 pēc vietējā laika. Zemestrīces epicentrs atradies 59 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Malme]]s, Zviedrijas trešās lielākās pilsētas. Pazemes grūdieni bija jūtami Zviedrijas dienviddaļā un [[Dānija]]s ziemeļos, arī galvaspilsētā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=79961 TVNET :: Daba — Zviedriju satricina 4,7 balles stipra zemestrīce]</ref> * [[27. decembris]] — [[Izraēla]] veica gaisa uzbrukumu [[Gazas josla|Gazas sektoram]], kurā bojā gāja vismaz 375 cilvēki, no kuriem 60 bija civilpersonas, bet vismaz 1700 tika ievainoti. * [[28. decembris]] — [[Bangladeša|Bangladešā]] notika vēlēšanas pēc divu gadu politiskās krīzes. * [[30. decembris]] — [[Halīfa tornis|Dubaijas torņa]] augstums sasniedza 780 metrus. == Dzimuši == * [[22. februāris]] — [[Lennarts Karls]] (''Lennart Karl''), vācu futbolists == Miruši == === Janvāris === [[Attēls:Edmund Hillary, c. 1953, autograph removed.jpg|thumb|120px|[[Edmunds Hilarijs]]]] [[Attēls:Bobby Fischer 1960 in Leipzig.jpg|thumb|120px|[[Bobijs Fišers]]]] [[Attēls:Heath Ledger 2006 - Cropped, Facing Left.jpg|thumb|120px|[[Hīts Ledžers]]]] [[Attēls:President Suharto, 1993.jpg|thumb|120px|[[Suharto]]]] * [[3. janvāris]] — [[Aleksandrs Abdulovs]] (''Александр Абдулов''), krievu aktieris (dzimis 1953. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Edmunds Hilarijs]] (''Edmund Hillary''), Jaunzēlandes alpīnists (dzimis 1919. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Bobijs Fišers]] (''Bobby Fischer''), ASV dzimis Islandes šahists (dzimis 1943. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Hīts Ledžers]] (''Heath Ledger''), Austrālijas aktieris (dzimis 1979. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Suharto]] (''Suharto''), Indonēzijas prezidents (dzimis 1921. gadā) === Februāris === * [[5. februāris]] — [[Mahariši Mahešs Jogi]] (महर्षि महेश योगी), Indijas reliģiskais līderis (dzimis ap 1917. gadu) * [[6. februāris]] — [[Dīters Nolls]] (''Dieter Noll''), vācu rakstnieks (dzimis 1927. gadā) * [[10. februāris]] — [[Rojs Šaiders]] (''Roy Scheider''), amerikāņu aktieris (dzimis 1932. gadā) * [[12. februāris]] — [[Badri Patarkacišvilli]] (ბადრი პატარკაციშვილი), Gruzijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[15. februāris]] (oficiāli atzīts par mirušu) — [[Stīvs Fosets]] (''Steve Fossett''), ASV aviators, burātājs, ceļotājs (dzimis 1944. gadā) * [[18. februāris]] — [[Alēns Robs-Grijē]] (''Alain Robbe-Grillet''), franču rakstnieks un kinorežisors (dzimis 1922. gadā) === Marts === * [[18. marts]] — [[Entonijs Mingella]] (''Anthony Minghella''), angļu dramaturgs un režisors (dzimis 1954. gadā) * [[19. marts]]: ** [[Arturs Klārks]] (''Arthur Clarke''), angļu rakstnieks (dzimis 1917. gadā) ** [[Pols Skofīlds]] (''Paul Scofield''), angļu aktieris (dzimis 1922. gadā) * [[24. marts]]: ** [[Nīls Espinols]] (''Neil Aspinall''), angļu producents (dzimis 1942. gadā) ** [[Ričards Vidmarks]] (''Richard Widmark''), amerikāņu aktieris (dzimis 1914. gadā) * [[27. marts]] — [[Žans Marī Balestrs]] (''Jean-Marie Balestre''), franču sporta administrators (dzimis 1921. gadā) * [[29. marts]] — [[Rajko Mitičs]] (''Рајко Митић''), Dienvidslāvijas futbolists un treneris (dzimis 1922. gadā) === Aprīlis === * [[5. aprīlis]] — [[Čārltons Hestons]] (''Charlton Heston''), amerikāņu aktieris (dzimis 1923. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Alberts Hofmanis]] (''Albert Hofmann''), Šveices ķīmiķis (dzimis 1906. gadā) === Maijs === [[Attēls:Sydney Pollack.jpg|thumb|120px|[[Sidnijs Polaks]]]] * [[12. maijs]] — [[Irena Sendlere]] (''Irena Sendlerowa''), ebreju bērnu glābēja Holokausta laikā (dzimusi 1910. gadā) * [[26. maijs]] — [[Sidnijs Polaks]] (''Sydney Pollack''), ASV kinorežisors, producents un aktieris (dzimis 1934. gadā) === Jūnijs === [[Attēls:Tschingis Ajtmatow.jpg|thumb|120px|[[Čingizs Aitmatovs]]]] * [[7. jūnijs]] — [[Dino Rizi]] (''Dino Risi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1916. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Čingizs Aitmatovs]] (''Чыңгыз Айтматов''), kirgīzu rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[13. jūnijs]] — [[Broņislavs Geremeks]] (''Bronisław Geremek''), Polijas politiķis, vēsturnieks (dzimis 1932. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Džordžs Karlins]] (''George Carlin''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Leonīds Hurvičs]] (''Leonid Hurwicz''), Krievijā dzimis ASV ekonomists (dzimis 1917. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Ruslana Koršunova]] (''Руслана Коршунова''), Krievijas modele (dzimusi 1987. gadā) === Jūlijs === * [[6. jūlijs]] — [[Nonna Mordjukova]] (''Нонна Мордюкова''), krievu aktrise (dzimusi 1925. gadā) === Augusts === [[Attēls:Aleksandr Solzhenitsyn 1974crop.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Solžeņicins]]]] * [[3. augusts]] — [[Aleksandrs Solžeņicins]] (''Александр Солженицын''), krievu rakstnieks (dzimis 1918. gadā) * [[10. augusts]] — [[Aizeks Heiss]] (''Isaac Hayes''), ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā) * [[28. augusts]] — [[Fils Hills]] (''Philip Hill''), ASV autosportists (dzimis 1927. gadā) === Septembris === [[Attēls:Paul Newman 1954.JPG|thumb|120px|[[Pols Ņūmens]]]] * [[12. septembris]] — [[Deivids Fosters Volless]] (''David Foster Wallace''), ASV rakstnieks (dzimis 1962. gadā) * [[15. septembris]] — [[Ričards Raits]] (''Richard Wright''), angļu mūziķis (dzimis 1943. gadā) * [[26. septembris]] — [[Pols Ņūmens]] (''Paul Newman''), ASV aktieris (dzimis 1925. gadā) === Oktobris === [[Attēls:JoergHaider Sep07 (cropped).JPG|thumb|120px|[[Jergs Haiders]]]] * [[11. oktobris]]: ** [[Vija Artmane]], Latvijas aktrise (dzimusi 1929. gadā) ** [[Jergs Haiders]] (''Jörg Haider''), Austrijas politiķis (dzimis 1950. gadā) * [[13. oktobris]] — [[Aleksejs Čerepanovs]] (''Алексей Черепанов''), krievu hokejists (dzimis 1989. gadā) === Novembris === [[Attēls:Miriam makeba 01.jpg|thumb|120px|[[Miriama Makeba]]]] * [[4. novembris]] — [[Maikls Kraitons]] (''Michael Crichton''), ASV fantastikas rakstnieks (dzimis 1942. gadā) * [[9. novembris]] — [[Miriama Makeba]] (''Miriam Makeba''), Dienvidāfrikas dziedātāja, aktrise un cilvēktiesību aktīviste (1932. gadā) === Decembris === * [[5. decembris]] — [[Aleksijs II]] (''Алексий II''), Maskavas un visas Krievzemes patriarhs (dzimis 1929. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Pols Krugmans]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Makoto Kobajaši]], [[Tošihide Maskava]] (益川 敏英), [[Joičiro Nambu]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Fransuāza Barē-Sinūsi]], [[Haralds cur Hauzens]], [[Liks Montaņjē]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Martins Čalfijs]] (''Martin Chalfie''), [[Osamu Šimomura]] (下村 脩), [[Rodžers Tsiens]] (錢永健) * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Žans Marī Gistavs Leklēzio]] * [[Nobela miera prēmija|Miera prēmija]] — [[Marti Ahtisāri]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{gg2}} [[Kategorija:2008. gads| ]] 82i10yio0ed9x2kub5rxtlka88msu33 Ceļš no varjagiem uz grieķiem 0 49119 4494835 4490434 2026-07-14T23:33:16Z Egilus 27634 4494835 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Empires voies commerciales.jpg|thumb|300px|Aɡrīnais [[Franku valsts]] izmantotie ūdensceļi (zaļā krāsā) pēc arābu ekspansijas 7.-8. ɡadsimtā]] [[Attēls:Varangian routes.png|thumb|300px|Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā)]] '''Ceļš no varjagiem uz grieķiem''' ({{val|cu|путь из Варягъ въ Грѣкы}}, {{val|grc|Εμπορική Οδός Βαράγγων - Ελλήνων}}), vikingu [[sāgas|sāgās]] pazīstams kā '''Austrumu ceļš''' ({{val|non|Austurveg}})<ref>{{Laikraksta atsauce |year= 2001 |title= Austr i Görđum. Древнерусские топонимы в древнескандинавских источниках |author= Татяна Николаевна Джаксон |volume= Глава 1 |publisher= Языки русской культуры |url= http://norse.ulver.com/articles/jackson/austr/ |language= krieviski}}</ref> ir [[historiogrāfija|historiogrāfijā]] lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no [[Baltijas jūra]]s uz [[Melnā jūra|Melno jūru]], kuru agrīnajos viduslaikos (6.—11. gadsimts) intensīvi izmantoja [[vikingi]], [[paplašināšanās|paplašinoties]] [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], un tirdzniecībai ar [[Hazāru kaganāts|Hazāru kaganātu]] un [[Bizantijas impērija|Bizantijas impēriju]].<ref name="Dole">{{Grāmatas atsauce|title=No Doles līdz jūrai|last=Biedriņš|first=Andris|year=1990|isbn=5-7796-0340-X|location=Rīga, "Zinātne"|page=3.}}</ref> 2001. gada vasarā [[Latvija]]s un [[Zviedrija]]s arheologu grupa deviņu cilvēku sastāvā veica seno vikingu Daugavas ūdensceļu ar kuģi „Aifur”.<ref>{{Laikraksta atsauce |date= 2001. gada 29. jūnijs |title= Daugavā kuģo 21. gadsimta vikingi |journal= Latgales Laiks |url= http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2001/6/29/4261 |access-date= {{dat|2008|03|10||bez}} |archive-date= {{dat|2020|08|11||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20200811184300/https://latgaleslaiks.lv/lv/2001/6/29/4261 }}</ref> Arī latviešu laiva „Namejs” 2014. gada vasarā veica šo pašu ceļu.<ref>[http://staburags.diena.lv/novadu-zinas/plavinu-novada/dosies-ekspedicija-93502 Dosies ekspedīcijā]{{Novecojusi saite}} ''Staburags.'' 2014. gada 12. marts</ref> == Atsauces no skandināvu sāgām un senaustrumslāvu hronikām == Domājams, ka pirmā atsauce uz Daugavas—Dņepras ūdensceļu ir saglabājusies [[Gutasāga|Gutasāgā]], kas pierakstīta 13. gadsimtā un apraksta [[goti|gutu]] cilts daļas pārcelšanos no [[Gotlande]]s uz [[Hījumā|Dago salu]], kur tie „''uzcēluši pili, bet nespēdami sevi uzturēt, devušies pa Daugavu (Dyna) tālāk uz rūsu zemi un grieķu zemi''”.<ref>[http://www.vsnrweb-publications.org.uk/Text%20Series/Guta%20saga.pdf „Guta sāga” ar Olrika piezīmēm (1921)] angliski</ref> Tiek uzskatīts, ka gotu pārcelšanās uz Melnās jūras krastiem notikusi m. ē. pirmajā gadsimtā. [[Attēls:Saxo original 001.jpg|thumb|200px|right|Senākais Sakša „[[Dāņu darbi|Dāņu darbu]]” fragments (ap 1200. gadu).]] Dāņu hronists [[Saksis Gramatiķis]] (''Saxo Grammaticus'', ap 1150.— ap 1220.) savas latīniski rakstītās hronikas „[[Dāņu darbi]]” pirmajā grāmatā apraksta 9. gadsimta sāgu par vikingu Hadingu, kurā Daugavas—Dņepras ūdensceļa apzīmēšanai lietots vārds „Helesponts”.<ref>[http://omacl.org/DanishHistory/book1.html The Danish History: Book One] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071217042131/http://omacl.org/DanishHistory/book1.html |date={{dat|2007|12|17||bez}} }} angliski</ref> {{citāts|Ar īpašām formālām darībām noslēdzis asins brālību ar vikingu Lizeru (''Lysir''), Hadings pieteica karu kuršu kungam Lokeram (''Lokero, Curetum tyranno''). Bet Lokers uzvarēja abus dāņu vikingus un saņēma Hadingu gūsta, no kā viņš atbrīvojās, iemidzinādams savus sargus ar pasaku stāstīšanu. Pēc tam Hadings uzbruka Helesponta karalim Handuvanam, kas bij nocietinājies Daugavas pilsētā (''apud Dunam urbem''). Nevarēdams ieņemt augstos mūrus, Hadings izdomāja kara viltību: licis saķert dažādus putnus, viņš piesēja tiem pie spārniem degļus, lai putni, glābdamies savās ligzdās, aizdedzinātu pilsētu. Kamēr pilsētnieki dzēsa ugunsgrēku, Hadings ar dāņu pulkiem ielauzās Daugavpilī un sagūstīja karali, ļaudams viņam vēlāk izpirkt savu dzīvību ar līdzību zeltā, kas svēra tikpat, cik viņa augums”.<ref>{{Laikraksta atsauce |year= 1938. g. |title= Senā Kursa |author= Arveds Švābe |volume= I sējums |publisher= A.Gulbis |url= http://www.old.historia.lv/alfabets/K/ku/kursa/raksti/shvabe.htm }}{{Novecojusi saite}}</ref>}} Nestors savas hronikas sākumā rakstīja:<ref>[https://web.archive.org/web/20030109145401/http://hronos.km.ru/dokum/povest.html Nestora hronika] krieviski</ref> {{citāts|[[Dņepra]] iztek no ''Voļkovas meža'' (citos tulkojumos no ''Okas meža''; ''Вольковський/Оковский лес'' — [[Valdaja augstiene]]) un tek uz dienvidiem, bet [[Daugava|Dvina]] no tā paša meža tek uz ziemeļiem un ietek [[Baltijas jūra|Varjagu jūrā]]. No tā paša meža uz austrumiem tek [[Volga]] un septiņdesmit daļas daloties ietek [[Kaspijas jūra|Hvalisas jūrā]]. Tāpēc no Krievzemes var pa Volgu doties uz [[Volgas Bulgārija|Bolgāru]] un Hvalisu un uz austrumiem nokļūt Sima daļā, bet pa Dvinu [var doties] uz Varjagu zemi, no varjagiem līdz [[Roma]]i, no Romas līdz Hama ciltij.}} Pēc tam, kad [[Kurši|kuršu]] jūrasbraucēji sāka dominēt Baltijas jūrā un varjagu cilts [[rūsi]] ieņēma [[Ņeva]]s upes baseinu, [[Ladogas ezers|Lādogas ezera]] krastus un [[Novgoroda|Novgorodu]], par dominējošo kļuva ūdensceļu ziemeļu atzarojums, kur vikingiem kuģošana bija drošāka.{{clear|left}} == Četri varjagu laikos lietotie ūdens ceļi == [[Attēls:Barys rock in Druja.jpg|thumb|left|250px| „Borisa jeb Daugavas akmens” (12. gadsimts) pie senā Daugavas ūdensceļa. Laukakmens ar izkaltu krustu atrodas [[Daugava]]s kreisajā krastā pie [[Druja]]s pilsētciemata.]] [[Attēls:Druja,_Barysaŭ_kamień._Друя,_Барысаў_камень_(1896).jpg|thumb|250px| „Borisa akmens” ar iekaltu krustu un uzrakstiem (19. gadsimta zīmējums)]] * Pirmais, galvenais, laivu pārvilkšanas ceļš vedis pāri [[Valdaja augstiene]]i un ticis saukts par Valdemāra (vikingu ''Valdemarr'') ceļu. Tas savienojis [[Lādogas ezers|Lādogu]] cauri Novgorodai ar [[Dņepra|Dņepru]] un [[Volga|Volgu]] (''Jilga'') un [[Daugava|Daugavu]] (''Dyna''). [[Valdaja augstiene]]s nosaukums radies laikā, kad šeit dzīvojošās baltu ciltis vēl nebija asimilētas, no vārda ''valdīt, valda'', un norāda uz augstienes stratēģisko nozīmi tirdzniecības ceļu pārvaldīšanā. * Otrais laivu pārvilkšanas ceļš esot vedis pa [[Daugava|Daugavu]] līdz Suražai [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]. Tālāk pa [[Kaspļa]]s upi līdz tās pietekai Udrai un tālāk ar pārvilkšanu līdz Berezinai un [[Dņepra]]i (''Sinda''). Ceļi var būt vairāki, jo sākot no [[Dzisna]]s līdz Kaspļai pa visām kreisā krasta pietekām ar lielākām vai mazākām pūlēm tiek Dņepras baseinā. Jāņem vērā, ka agrāk ūdens upēs bija vairāk un daudzi ezeri nebija pārpurvojušies. Izteiktas [[hipotēze]]s, ka [[Salaspils]] (''Holm''), [[Jersika (valsts)|Jersikas]] (''Gercike'') un [[Krāslava]]s (''Garðr'') nosaukumi ir vikingu cilmes. Lai pasargātu sevi no sirotājiem, baltu ciltis nostiprinājās Daugavas krastos. Par caurbraukšanu bija dārgi jāmaksā un tāpēc ceļu izmantoja ļoti reti. * Trešais laivu pārvilkšanas ceļš vedis no Dņepras pa Ugras upi līdz [[Kaluga]]s apmetnei, tad pa [[Oka]]s upi līdz Volgai. Šo pārvilkšanas vietu sauca par Voločeku, izdalot Lejas Voločeku un Augšas Voločeku, kur atradās nocietināti sardzes posteņi. * Ceturtais laivu pārvilkšanas ceļš vedis no Daugavas uz Lovati. Tur meža vidū bija uzcelta [[Holma]]s apmetne kuru, ceļojot no [[Konstantinopole]]s, dibinājis vikingu misionārs [[Torvalds (varjags)|Torvalds]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Indriķis Sleinis „Daugava”. — Valters un Rapa, Rīga 1933. (Jaunais zinātnieks) * Alberts Zarāns, Arvīds Vītols „Daugava”. — Rīga 2008. {{ISBN|9934800101}} * Dzintra Vīksna, Vasilijs Ivanovičs Savčenko „Kad Daugava un Dņepra saplūst”. — Zinātne,Rīga 1971. (Īss vēsturisks apskats par latviešu un ukrain̦u tautu sakariem) * Jānis Ivars Padedzis, Mārtin̦š Mintaurs „Atmin̦u Daugava”. — Biedrība "Koknesei", Koknese 2013. {{ISBN|9984497593}} * Джаксон Т. Н., Калинина Т. М., Коновалова И. Г., Подосинов А. В. [http://www.lrc-press.ru/pics/previews/ru/%2889%29Pages%20from%20Djakson-2007-v.pdf «Русская река»]. — Знак, Языки славянской культуры, Москва 2007. (Речные пути Восточной Европы в античной и средневековой географии) {{ISBN|5955102094}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20150915014057/http://mezmalasvikings.lv/lv/laiva.php?pg=2 sāga] * [https://web.archive.org/web/20160222231846/http://vfs.lv/nameisis/ „Nameisis” — Daugavas ekspedīcija] * [https://web.archive.org/web/20160305065043/http://www.lkf.lv/vikingi/LAT/ Vikingu ceļš] * [http://ulfdalir.ru/literature/735/1890 Викинги на речных путях Восточной Европы] [[Kategorija:Kijivas Krievzeme]] [[Kategorija:Krievijas viduslaiku vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] 0n2e85yoy6f38vwyqvar4l3ntjhhic4 Carnikava 0 49803 4494921 4486224 2026-07-15T08:05:11Z Terezija 4781 Pilsētas statuss 4494921 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Carnikava | image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā | image_shield = | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1211. gadā | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|liv|Sarnikau}} * {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} | area_total_km2 = 7,32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5183 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 08 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = | longEW = E | elevation_m = 6 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2163 | website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv] | footnotes = | settlement_type = ciems }} '''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> ir vairāk nekā 800 gadu sena apdzīvota vieta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un ir [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. Pēc iedzīvotāju skaita Carnikava ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|otrais lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|38. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. gada dati), pārsniedzot četrdesmit četru Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaitu, tajā skaitā tādus novadu centrus kā [[Saulkrasti]], [[Valka]] un [[Smiltene]]. 2026. gada 15. jūlija 14. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija [[Oļegs Burovs|Oļega Burova]] vadībā atbalstīja pilsētas tiesību piešķiršanu Carnikavai 2026. gada 22. augustā, Nēģu svētku dienā. == Vēsture == Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta (kā ''Coywemunde'' un ''Coiwemunde'', mūsdienu formā ''Koivemunde''), kā daļa no [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovada.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}</ref> "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā min — ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Dažos avotos parādās arī itkā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv-LV}}</ref> Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī<ref name="Stryk, L 1885">Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.</ref> [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā<ref name="Stryk, L 1885"/> to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]] (''Ludolph Von Der Brincken'').<ref>Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53</ref> 1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem, 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par 11 000 specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva [[landrāts]] [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu<ref>Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp</ref>; 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.</ref> Pirmo [[tautasdziesma|tautasdziesmu]] latviešu valodā publicējis Carnikavas mācītājs, ķecerīgais<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].<ref>Fridericus Menius. "Syntagma de origine Livonorum". Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref> Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title= Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}</ref> 1728. gadā celtā [[Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas [[grāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,<ref>http://www.vieglicelot.lv/lv/object/carnikavas-kapi.htm{{Novecojusi saite}}</ref> šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.<ref>Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp</ref> 1782. gadā muiža ar tās kapellu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja [[Carnikavas muiža|muižu]] savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpst [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģi|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.</ref> 1917. gada 30. septembrī, [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā, nodeg Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}</ref> Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņem [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzen [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}</ref> Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvo apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojas 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām tiek uzcelts Tautas nams "Ozolaine", bet tā paša gada rudenī līdz Carnikavai sāk kursēt dzelzceļš no Rīgas. 1934. gadā pabeidz [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notiek kaujas starp padomju karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērš tilta uzspridzināšanu un Carnikavas stacijā paceļ [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}</ref> 1944. gada vasarā [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēks]] pēc sākotnējas veiksmīgas aizstāvēšanās pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] gar Gauju Carnikavas apkārtnē atkāpjas bez kaujas uz Rīgu, saspridzinot dzelzceļa tiltu, kuru pēc kara atjauno līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā tika izveidots Carnikavas [[ciems]], bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref> [[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidots 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta tika atdalītas zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemi gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. Pagasta sastāvā ietilpa arī līdz 1949. gadam pastāvējušā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] rietumu daļa (līdz [[Garupe (ciems)|Garupei]]). 2006. gada 21. martā [[pagasts]] tika reorganizēts par [[Novads|novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par savu pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]] pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref> 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādažu pilsēta|Ādažu pilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|1110 |1970|1107 |1979|1569 |1989|3337 |2000|3340 |2006|3700 |2011|3892 |2021|4537 }} == Izglītība un kultūra == Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[Tautas nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2025-10-24|date=2022-10-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Personības == Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]]. Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref> == Carnikavas nēģi == [[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzīvokļu mājas Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" - Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde Attēls:Carnikavas stacija 03 (cropped).jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2018. gadā Attēls:Carnikavasstacija.jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2020. gadā </gallery> == Skatīt arī == * [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa] {{Carnikavas pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Carnikava| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] j48uy65wu3inwtdbh4ywxhfrvo252pi 4494922 4494921 2026-07-15T08:10:56Z Terezija 4781 4494922 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Carnikava | image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā | image_shield = | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1211. gadā | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|liv|Sarnikau}} * {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} | area_total_km2 = 7,32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5183 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 08 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = | longEW = E | elevation_m = 6 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2163 | website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv] | footnotes = | settlement_type = ciems }} '''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> ir vairāk nekā 800 gadu sena apdzīvota vieta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un ir [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. Pēc iedzīvotāju skaita Carnikava ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|otrais lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|38. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. gada dati), pārsniedzot četrdesmit četru Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaitu, tajā skaitā tādus novadu centrus kā [[Saulkrasti]], [[Valka]] un [[Smiltene]]. 2026. gada 15. jūlija 14. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija [[Oļegs Burovs|Oļega Burova]] vadībā atbalstīja pilsētas tiesību piešķiršanu Carnikavai 2026. gada 22. augustā, Nēģu svētku dienā. == Vēsture == Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta (kā ''Coywemunde'' un ''Coiwemunde'', mūsdienu formā ''Koivemunde''), kā daļa no [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovada.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}</ref> "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā min — ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Dažos avotos parādās arī itkā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv-LV}}</ref> Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī<ref name="Stryk, L 1885">Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.</ref> [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā<ref name="Stryk, L 1885"/> to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]] (''Ludolph Von Der Brincken'').<ref>Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53</ref> 1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem, 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par 11 000 specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva [[landrāts]] [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu<ref>Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp</ref>; 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.</ref> Pirmo [[tautasdziesma|tautasdziesmu]] latviešu valodā publicējis Carnikavas mācītājs, ķecerīgais<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].<ref>Fridericus Menius. "Syntagma de origine Livonorum". Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref> Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title= Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}</ref> 1728. gadā celtā [[Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas [[grāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,<ref>http://www.vieglicelot.lv/lv/object/carnikavas-kapi.htm{{Novecojusi saite}}</ref> šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.<ref>Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp</ref> 1782. gadā muiža ar tās kapellu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja [[Carnikavas muiža|muižu]] savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpst [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģi|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.</ref> 1917. gada 30. septembrī, [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā, nodeg Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}</ref> Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņem [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzen [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}</ref> Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvo apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojas 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām tiek uzcelts Tautas nams "Ozolaine", bet tā paša gada rudenī līdz Carnikavai sāk kursēt dzelzceļš no Rīgas. 1934. gadā pabeidz [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notiek kaujas starp padomju karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērš tilta uzspridzināšanu un Carnikavas stacijā paceļ [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}</ref> 1944. gada vasarā [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēks]] pēc sākotnējas veiksmīgas aizstāvēšanās pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] gar Gauju Carnikavas apkārtnē atkāpjas bez kaujas uz Rīgu, saspridzinot dzelzceļa tiltu, kuru pēc kara atjauno līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā tika izveidots Carnikavas [[ciems]], bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref> [[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidots 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta tika atdalītas zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemi gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. Pagasta sastāvā ietilpa arī līdz 1949. gadam pastāvējušā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] rietumu daļa (līdz [[Garupe (ciems)|Garupei]]). 2006. gada 21. martā [[pagasts]] tika reorganizēts par [[Novads|novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par savu pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]] pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref> 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādažu pilsēta|Ādažu pilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|1110 |1970|1107 |1979|1569 |1989|3337 |2000|3340 |2006|3700 |2011|3892 |2021|4537 }} == Izglītība un kultūra == Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[Tautas nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2025-10-24|date=2022-10-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Personības == Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]]. Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref> 2026. gada 18. jūnijā 14. Saeimas deputāti [[Daiga Mieriņa]], [[Oļegs Burovs]], [[Ingmārs Līdaka]], [[Harijs Rokpelnis]], [[Jānis Grasbergs]], [[Inārfa Mūrniece]], [[Raimonds Čudars]] un [[Andrejs Ceļapīters]] ierosināja piešķirt Carnikavai pilsētas tiesības, grozot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1431/Lp14]</ref>. == Carnikavas nēģi == [[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzīvokļu mājas Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" - Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde Attēls:Carnikavas stacija 03 (cropped).jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2018. gadā Attēls:Carnikavasstacija.jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2020. gadā </gallery> == Skatīt arī == * [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa] {{Carnikavas pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Carnikava| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] rrx0suzmlgkeib5xjxi8c5n7a0v066j 4494923 4494922 2026-07-15T08:11:47Z Terezija 4781 4494923 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Carnikava | image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā | image_shield = | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1211. gadā | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|liv|Sarnikau}} * {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} | area_total_km2 = 7,32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5183 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 08 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = | longEW = E | elevation_m = 6 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2163 | website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv] | footnotes = | settlement_type = ciems }} '''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> ir vairāk nekā 800 gadu sena apdzīvota vieta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un ir [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. Pēc iedzīvotāju skaita Carnikava ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|otrais lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|38. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. gada dati), pārsniedzot četrdesmit četru Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaitu, tajā skaitā tādus novadu centrus kā [[Saulkrasti]], [[Valka]] un [[Smiltene]]. 2026. gada 15. jūlija 14. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija [[Oļegs Burovs|Oļega Burova]] vadībā atbalstīja pilsētas tiesību piešķiršanu Carnikavai 2026. gada 22. augustā, Nēģu svētku dienā. == Vēsture == Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta (kā ''Coywemunde'' un ''Coiwemunde'', mūsdienu formā ''Koivemunde''), kā daļa no [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovada.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}</ref> "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā min — ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Dažos avotos parādās arī itkā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv-LV}}</ref> Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī<ref name="Stryk, L 1885">Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.</ref> [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā<ref name="Stryk, L 1885"/> to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]] (''Ludolph Von Der Brincken'').<ref>Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53</ref> 1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem, 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par 11 000 specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva [[landrāts]] [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu<ref>Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp</ref>; 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.</ref> Pirmo [[tautasdziesma|tautasdziesmu]] latviešu valodā publicējis Carnikavas mācītājs, ķecerīgais<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].<ref>Fridericus Menius. "Syntagma de origine Livonorum". Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref> Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title= Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}</ref> 1728. gadā celtā [[Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas [[grāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,<ref>http://www.vieglicelot.lv/lv/object/carnikavas-kapi.htm{{Novecojusi saite}}</ref> šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.<ref>Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp</ref> 1782. gadā muiža ar tās kapellu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja [[Carnikavas muiža|muižu]] savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpst [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģi|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.</ref> 1917. gada 30. septembrī, [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā, nodeg Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}</ref> Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņem [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzen [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}</ref> Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvo apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojas 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām tiek uzcelts Tautas nams "Ozolaine", bet tā paša gada rudenī līdz Carnikavai sāk kursēt dzelzceļš no Rīgas. 1934. gadā pabeidz [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notiek kaujas starp padomju karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērš tilta uzspridzināšanu un Carnikavas stacijā paceļ [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}</ref> 1944. gada vasarā [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēks]] pēc sākotnējas veiksmīgas aizstāvēšanās pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] gar Gauju Carnikavas apkārtnē atkāpjas bez kaujas uz Rīgu, saspridzinot dzelzceļa tiltu, kuru pēc kara atjauno līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā tika izveidots Carnikavas [[ciems]], bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref> [[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidots 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta tika atdalītas zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemi gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. Pagasta sastāvā ietilpa arī līdz 1949. gadam pastāvējušā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] rietumu daļa (līdz [[Garupe (ciems)|Garupei]]). 2006. gada 21. martā [[pagasts]] tika reorganizēts par [[Novads|novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par savu pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]] pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref> 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādažu pilsēta|Ādažu pilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref> 2026. gada 18. jūnijā 14. Saeimas deputāti [[Daiga Mieriņa]], [[Oļegs Burovs]], [[Ingmārs Līdaka]], [[Harijs Rokpelnis]], [[Jānis Grasbergs]], [[Inārfa Mūrniece]], [[Raimonds Čudars]] un [[Andrejs Ceļapīters]] ierosināja piešķirt Carnikavai pilsētas tiesības, grozot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1431/Lp14]</ref>. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|1110 |1970|1107 |1979|1569 |1989|3337 |2000|3340 |2006|3700 |2011|3892 |2021|4537 }} == Izglītība un kultūra == Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[Tautas nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2025-10-24|date=2022-10-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Personības == Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]]. Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref> == Carnikavas nēģi == [[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzīvokļu mājas Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" - Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde Attēls:Carnikavas stacija 03 (cropped).jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2018. gadā Attēls:Carnikavasstacija.jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2020. gadā </gallery> == Skatīt arī == * [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa] {{Carnikavas pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Carnikava| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] lkjynrlpe0o7jdx1r2d346q65o2uiyz 4494925 4494923 2026-07-15T08:12:39Z Terezija 4781 /* Vēsture */ 4494925 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Carnikava | image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā | image_shield = | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1211. gadā | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|liv|Sarnikau}} * {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} | area_total_km2 = 7,32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5183 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 08 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = | longEW = E | elevation_m = 6 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2163 | website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv] | footnotes = | settlement_type = ciems }} '''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> ir vairāk nekā 800 gadu sena apdzīvota vieta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un ir [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. Pēc iedzīvotāju skaita Carnikava ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|otrais lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|38. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. gada dati), pārsniedzot četrdesmit četru Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaitu, tajā skaitā tādus novadu centrus kā [[Saulkrasti]], [[Valka]] un [[Smiltene]]. 2026. gada 15. jūlija 14. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija [[Oļegs Burovs|Oļega Burova]] vadībā atbalstīja pilsētas tiesību piešķiršanu Carnikavai 2026. gada 22. augustā, Nēģu svētku dienā. == Vēsture == Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta (kā ''Coywemunde'' un ''Coiwemunde'', mūsdienu formā ''Koivemunde''), kā daļa no [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovada.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}</ref> "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā min — ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Dažos avotos parādās arī itkā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv-LV}}</ref> Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī<ref name="Stryk, L 1885">Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.</ref> [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā<ref name="Stryk, L 1885"/> to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]] (''Ludolph Von Der Brincken'').<ref>Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53</ref> 1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem, 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par 11 000 specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva [[landrāts]] [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu<ref>Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp</ref>; 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.</ref> Pirmo [[tautasdziesma|tautasdziesmu]] latviešu valodā publicējis Carnikavas mācītājs, ķecerīgais<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].<ref>Fridericus Menius. "Syntagma de origine Livonorum". Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref> Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title= Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}</ref> 1728. gadā celtā [[Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas [[grāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,<ref>http://www.vieglicelot.lv/lv/object/carnikavas-kapi.htm{{Novecojusi saite}}</ref> šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.<ref>Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp</ref> 1782. gadā muiža ar tās kapellu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja [[Carnikavas muiža|muižu]] savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpst [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģi|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.</ref> 1917. gada 30. septembrī, [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā, nodeg Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}</ref> Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņem [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzen [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}</ref> Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvo apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojas 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām tiek uzcelts Tautas nams "Ozolaine", bet tā paša gada rudenī līdz Carnikavai sāk kursēt dzelzceļš no Rīgas. 1934. gadā pabeidz [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notiek kaujas starp padomju karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērš tilta uzspridzināšanu un Carnikavas stacijā paceļ [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}</ref> 1944. gada vasarā [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēks]] pēc sākotnējas veiksmīgas aizstāvēšanās pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] gar Gauju Carnikavas apkārtnē atkāpjas bez kaujas uz Rīgu, saspridzinot dzelzceļa tiltu, kuru pēc kara atjauno līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā tika izveidots Carnikavas [[ciems]], bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref> [[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidots 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta tika atdalītas zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemi gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. Pagasta sastāvā ietilpa arī līdz 1949. gadam pastāvējušā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] rietumu daļa (līdz [[Garupe (ciems)|Garupei]]). 2006. gada 21. martā [[pagasts]] tika reorganizēts par [[Novads|novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par savu pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]] pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref> 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādažu pilsēta|Ādažu pilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref> 2026. gada 18. jūnijā 14. Saeimas deputāti [[Daiga Mieriņa]], [[Oļegs Burovs]], [[Ingmārs Līdaka]], [[Harijs Rokpelnis]], [[Jānis Grasbergs]], [[Ināra Mūrniece]], [[Raimonds Čudars]] un [[Andrejs Ceļapīters]] ierosināja piešķirt Carnikavai pilsētas tiesības, grozot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1431/Lp14]</ref>. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|1110 |1970|1107 |1979|1569 |1989|3337 |2000|3340 |2006|3700 |2011|3892 |2021|4537 }} == Izglītība un kultūra == Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[Tautas nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2025-10-24|date=2022-10-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Personības == Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]]. Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref> == Carnikavas nēģi == [[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzīvokļu mājas Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" - Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde Attēls:Carnikavas stacija 03 (cropped).jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2018. gadā Attēls:Carnikavasstacija.jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2020. gadā </gallery> == Skatīt arī == * [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa] {{Carnikavas pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Carnikava| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] ierls7suj505s1wcsd05wy2m4k9g5ia 4494930 4494925 2026-07-15T08:19:45Z Terezija 4781 4494930 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Carnikava | image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā | image_shield = | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1211. gadā | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|liv|Sarnikau}} * {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} | area_total_km2 = 7,32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5183 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 08 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = | longEW = E | elevation_m = 6 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2163 | website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv] | footnotes = | settlement_type = ciems }} '''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> ir vairāk nekā 800 gadu sena apdzīvota vieta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un ir [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. Pēc iedzīvotāju skaita Carnikava ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|otrais lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|38. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. gada dati), pārsniedzot četrdesmit četru Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaitu, tajā skaitā tādus novadu centrus kā [[Saulkrasti]], [[Valka]] un [[Smiltene]]. 2026. gada 15. jūlija 14. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija [[Oļegs Burovs|Oļega Burova]] vadībā atbalstīja [[Daiga Mieriņa|Daigas Mieriņas]] un citu deputātu priekšlikumu pilsētas tiesību piešķiršanu Carnikavai ar likumu 2026. gada 22. augustā, Nēģu svētku dienā. == Vēsture == Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta (kā ''Coywemunde'' un ''Coiwemunde'', mūsdienu formā ''Koivemunde''), kā daļa no [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovada.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}</ref> "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā min — ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Dažos avotos parādās arī itkā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv-LV}}</ref> Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī<ref name="Stryk, L 1885">Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.</ref> [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā<ref name="Stryk, L 1885"/> to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]] (''Ludolph Von Der Brincken'').<ref>Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53</ref> 1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem, 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par 11 000 specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva [[landrāts]] [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu<ref>Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp</ref>; 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.</ref> Pirmo [[tautasdziesma|tautasdziesmu]] latviešu valodā publicējis Carnikavas mācītājs, ķecerīgais<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].<ref>Fridericus Menius. "Syntagma de origine Livonorum". Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref> Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title= Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}</ref> 1728. gadā celtā [[Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas [[grāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,<ref>http://www.vieglicelot.lv/lv/object/carnikavas-kapi.htm{{Novecojusi saite}}</ref> šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.<ref>Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp</ref> 1782. gadā muiža ar tās kapellu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja [[Carnikavas muiža|muižu]] savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpst [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģi|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.</ref> 1917. gada 30. septembrī, [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā, nodeg Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}</ref> Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņem [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzen [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}</ref> Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvo apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojas 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām tiek uzcelts Tautas nams "Ozolaine", bet tā paša gada rudenī līdz Carnikavai sāk kursēt dzelzceļš no Rīgas. 1934. gadā pabeidz [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notiek kaujas starp padomju karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērš tilta uzspridzināšanu un Carnikavas stacijā paceļ [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}</ref> 1944. gada vasarā [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēks]] pēc sākotnējas veiksmīgas aizstāvēšanās pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] gar Gauju Carnikavas apkārtnē atkāpjas bez kaujas uz Rīgu, saspridzinot dzelzceļa tiltu, kuru pēc kara atjauno līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā tika izveidots Carnikavas [[ciems]], bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref> [[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidots 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta tika atdalītas zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemi gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. Pagasta sastāvā ietilpa arī līdz 1949. gadam pastāvējušā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] rietumu daļa (līdz [[Garupe (ciems)|Garupei]]). 2006. gada 21. martā [[pagasts]] tika reorganizēts par [[Novads|novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par savu pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]] pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref> 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādažu pilsēta|Ādažu pilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref> 2026. gada 18. jūnijā 14. Saeimas deputāti [[Daiga Mieriņa]], [[Oļegs Burovs]], [[Ingmārs Līdaka]], [[Harijs Rokpelnis]], [[Jānis Grasbergs]], [[Ināra Mūrniece]], [[Raimonds Čudars]] un [[Andrejs Ceļapīters]] ierosināja piešķirt Carnikavai pilsētas tiesības, grozot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1431/Lp14]</ref>. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|1110 |1970|1107 |1979|1569 |1989|3337 |2000|3340 |2006|3700 |2011|3892 |2021|4537 }} == Izglītība un kultūra == Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[Tautas nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2025-10-24|date=2022-10-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Personības == Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]]. Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref> == Carnikavas nēģi == [[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzīvokļu mājas Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" - Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde Attēls:Carnikavas stacija 03 (cropped).jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2018. gadā Attēls:Carnikavasstacija.jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2020. gadā </gallery> == Skatīt arī == * [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa] {{Carnikavas pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Carnikava| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] eswjegvmsmvegfebdis99ojrjkkewje 4494967 4494930 2026-07-15T11:40:53Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4494967 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Carnikava | image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā | image_shield = | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1211. gadā | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|liv|Sarnikau}} * {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} | area_total_km2 = 7,32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5183 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 08 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = | longEW = E | elevation_m = 6 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2163 | website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv] | footnotes = | settlement_type = ciems }} '''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> ir vairāk nekā 800 gadu sena apdzīvota vieta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un ir [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. Pēc iedzīvotāju skaita Carnikava ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|otrais lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|38. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. gada dati), pārsniedzot četrdesmit četru Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaitu, tajā skaitā tādus novadu centrus kā [[Saulkrasti]], [[Valka]] un [[Smiltene]]. 2026. gada 15. jūlija 14. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija [[Oļegs Burovs|Oļega Burova]] vadībā atbalstīja [[Daiga Mieriņa|Daigas Mieriņas]] un citu deputātu priekšlikumu pilsētas tiesību piešķiršanu Carnikavai ar likumu 2026. gada 22. augustā, Nēģu svētku dienā. == Vēsture == Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta (kā ''Coywemunde'' un ''Coiwemunde'', mūsdienu formā ''Koivemunde''), kā daļa no [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovada.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}</ref> "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā min — ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Dažos avotos parādās arī itkā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv-LV}}</ref> Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī<ref name="Stryk, L 1885">Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.</ref> [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā<ref name="Stryk, L 1885"/> to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]] (''Ludolph Von Der Brincken'').<ref>Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53</ref> 1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem, 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par 11 000 specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva [[landrāts]] [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu<ref>Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp</ref>; 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.</ref> Pirmo [[tautasdziesma|tautasdziesmu]] latviešu valodā publicējis Carnikavas mācītājs, ķecerīgais<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].<ref>Fridericus Menius. "Syntagma de origine Livonorum". Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref> Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title= Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}</ref> 1728. gadā celtā [[Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas [[grāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,<ref>http://www.vieglicelot.lv/lv/object/carnikavas-kapi.htm{{Novecojusi saite}}</ref> šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.<ref>Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp</ref> 1782. gadā muiža ar tās kapellu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja [[Carnikavas muiža|muižu]] savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpst [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģi|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.</ref> 1917. gada 30. septembrī, [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā, nodeg Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}</ref> Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņem [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzen [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}</ref> Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvo apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojas 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām tiek uzcelts Tautas nams "Ozolaine", bet tā paša gada rudenī līdz Carnikavai sāk kursēt dzelzceļš no Rīgas. 1934. gadā pabeidz [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notiek kaujas starp padomju karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērš tilta uzspridzināšanu un Carnikavas stacijā paceļ [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}</ref> 1944. gada vasarā [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēks]] pēc sākotnējas veiksmīgas aizstāvēšanās pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] gar Gauju Carnikavas apkārtnē atkāpjas bez kaujas uz Rīgu, saspridzinot dzelzceļa tiltu, kuru pēc kara atjauno līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā tika izveidots Carnikavas [[ciems]], bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref> [[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidots 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta tika atdalītas zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemi gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. Pagasta sastāvā ietilpa arī līdz 1949. gadam pastāvējušā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] rietumu daļa (līdz [[Garupe (ciems)|Garupei]]). 2006. gada 21. martā [[pagasts]] tika reorganizēts par [[Novads|novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par savu pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]] pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref> 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādažu pilsēta|Ādažu pilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref> 2026. gada 18. jūnijā 14. Saeimas deputāti [[Daiga Mieriņa]], [[Oļegs Burovs]], [[Ingmārs Līdaka]], [[Harijs Rokpelnis]], [[Jānis Grasbergs]], [[Ināra Mūrniece]], [[Raimonds Čudars]] un [[Andrejs Ceļapīters]] ierosināja piešķirt Carnikavai pilsētas tiesības, grozot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1431/Lp14 titania.saeima.lv]</ref>. 15. jūlijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma, Carnikavai jāpiešķir pilsētas tiesības. Likumprojektam noteica steidzamības statusu, cerot, ka likums stāsies spēkā 22. augustā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|1110 |1970|1107 |1979|1569 |1989|3337 |2000|3340 |2006|3700 |2011|3892 |2021|4537 }} == Izglītība un kultūra == Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[Tautas nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2025-10-24|date=2022-10-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Personības == Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]]. Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref> == Carnikavas nēģi == [[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzīvokļu mājas Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" - Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde Attēls:Carnikavas stacija 03 (cropped).jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2018. gadā Attēls:Carnikavasstacija.jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2020. gadā </gallery> == Skatīt arī == * [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa] {{Carnikavas pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Carnikava| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] dmexlsmcpa44oxwdbs7vcopoe1g8rct 4494972 4494967 2026-07-15T11:56:25Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4494972 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Carnikava | image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā | image_shield = | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1211. gadā | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|liv|Sarnikau}} * {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} | area_total_km2 = 7,32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5183 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 08 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = | longEW = E | elevation_m = 6 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2163 | website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv] | footnotes = | settlement_type = ciems }} '''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> ir vairāk nekā 800 gadu sena apdzīvota vieta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un ir [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. Pēc iedzīvotāju skaita Carnikava ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|otrais lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|38. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. gada dati), pārsniedzot četrdesmit četru Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaitu, tajā skaitā tādus novadu centrus kā [[Saulkrasti]], [[Valka]] un [[Smiltene]]. 2026. gada 15. jūlija 14. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija [[Oļegs Burovs|Oļega Burova]] vadībā atbalstīja [[Daiga Mieriņa|Daigas Mieriņas]] un citu deputātu priekšlikumu pilsētas tiesību piešķiršanu Carnikavai ar likumu 2026. gada 22. augustā, Nēģu svētku dienā. == Vēsture == Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta kā “Gaujas ieteka” (''Coywemunde, Coiwemunde'') [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}</ref> "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā minēja ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Dažos avotos minēts arī it kā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv-LV}}</ref> Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī<ref name="Stryk, L 1885">Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.</ref> [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā<ref name="Stryk, L 1885"/> to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]] (''Ludolph Von Der Brincken'').<ref>Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53</ref> 1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem, 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par 11 000 specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva [[landrāts]] [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu<ref>Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp</ref>; 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.</ref> Pirmo [[tautasdziesma|tautasdziesmu]] latviešu valodā publicēja Carnikavas mācītājs, ķecerīgais<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].<ref>Fridericus Menius. "Syntagma de origine Livonorum". Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref> Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title= Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}</ref> 1728. gadā celtā [[Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas grāfs [[Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,<ref>http://www.vieglicelot.lv/lv/object/carnikavas-kapi.htm{{Novecojusi saite}}</ref> šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.<ref>Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp</ref> 1782. gadā muiža ar tās kapellu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja [[Carnikavas muiža|muižu]] savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģi|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.</ref> 1917. gada 30. septembrī, [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā, nodega Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}</ref> Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņēma [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzina [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}</ref> Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvoja apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojās 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām uzcēla Tautas namu "Ozolaine", bet tā paša gada rudenī līdz Carnikavai sāka kursēt vilciens no Rīgas. 1934. gadā pabeidza [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}</ref> [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta uzbrukuma]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notika kaujas starp Sarkanās armijas karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērsa tilta uzspridzināšanu un Carnikavas stacijā pacēla [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}</ref> [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada rudenī [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēks]] pēc sākotnējas veiksmīgas aizstāvēšanās gar Gauju Carnikavas apkārtnē atkāpās bez kaujas uz Rīgu, saspridzinot dzelzceļa tiltu, kuru pēc kara atjaunoja līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā izveidoja Carnikavas ciemu, bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref> [[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidoja 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta atdalīja zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemus gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. Pagasta sastāvā ietilpa arī līdz 1949. gadam pastāvējušā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] rietumu daļa (līdz [[Garupe (ciems)|Garupei]]). 2006. gada 21. martā pagastu reorganizēja par [[Novads|novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]] pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref> 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādažu pilsēta|Ādažu pilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref> 2026. gada 18. jūnijā 14. Saeimas deputāti [[Daiga Mieriņa]], [[Oļegs Burovs]], [[Ingmārs Līdaka]], [[Harijs Rokpelnis]], [[Jānis Grasbergs]], [[Ināra Mūrniece]], [[Raimonds Čudars]] un [[Andrejs Ceļapīters]] ierosināja piešķirt Carnikavai pilsētas tiesības, grozot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1431/Lp14 titania.saeima.lv]</ref>. 15. jūlijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma, Carnikavai jāpiešķir pilsētas tiesības. Likumprojektam noteica steidzamības statusu, cerot, ka likums stāsies spēkā 22. augustā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|1110 |1970|1107 |1979|1569 |1989|3337 |2000|3340 |2006|3700 |2011|3892 |2021|4537 }} == Izglītība un kultūra == Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[Tautas nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2025-10-24|date=2022-10-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Personības == Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]]. Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref> == Carnikavas nēģi == [[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzīvokļu mājas Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" - Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde Attēls:Carnikavas stacija 03 (cropped).jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2018. gadā Attēls:Carnikavasstacija.jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2020. gadā </gallery> == Skatīt arī == * [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa] {{Carnikavas pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Carnikava| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] 60rqdmkft6y468sku8pu50o9a5ytbwj 4494973 4494972 2026-07-15T11:57:25Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4494973 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Carnikava | image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā | image_shield = | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1211. gadā | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|liv|Sarnikau}} * {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} | area_total_km2 = 7,32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5183 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 08 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = | longEW = E | elevation_m = 6 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2163 | website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv] | footnotes = | settlement_type = ciems }} '''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> ir vairāk nekā 800 gadu sena apdzīvota vieta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un ir [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. Pēc iedzīvotāju skaita Carnikava ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|otrais lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|38. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. gada dati), pārsniedzot četrdesmit četru Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaitu, tajā skaitā tādus novadu centrus kā [[Saulkrasti]], [[Valka]] un [[Smiltene]]. 2026. gada 15. jūlija 14. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija [[Oļegs Burovs|Oļega Burova]] vadībā atbalstīja [[Daiga Mieriņa|Daigas Mieriņas]] un citu deputātu priekšlikumu pilsētas tiesību piešķiršanu Carnikavai ar likumu 2026. gada 22. augustā, Nēģu svētku dienā. == Vēsture == Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta kā “Gaujas ɡrīva” (''Coywemunde, Coiwemunde'') [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}</ref> "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā minēja ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Dažos avotos minēts arī it kā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv-LV}}</ref> Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī<ref name="Stryk, L 1885">Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.</ref> [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā<ref name="Stryk, L 1885"/> to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]] (''Ludolph Von Der Brincken'').<ref>Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53</ref> 1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem, 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par 11 000 specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva [[landrāts]] [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu<ref>Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp</ref>; 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.</ref> Pirmo [[tautasdziesma|tautasdziesmu]] latviešu valodā publicēja Carnikavas mācītājs, ķecerīgais<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].<ref>Fridericus Menius. "Syntagma de origine Livonorum". Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref> Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title= Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}</ref> 1728. gadā celtā [[Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas grāfs [[Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,<ref>http://www.vieglicelot.lv/lv/object/carnikavas-kapi.htm{{Novecojusi saite}}</ref> šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.<ref>Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp</ref> 1782. gadā muiža ar tās kapellu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja [[Carnikavas muiža|muižu]] savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģi|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.</ref> 1917. gada 30. septembrī, [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā, nodega Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}</ref> Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņēma [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzina [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}</ref> Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvoja apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojās 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām uzcēla Tautas namu "Ozolaine", bet tā paša gada rudenī līdz Carnikavai sāka kursēt vilciens no Rīgas. 1934. gadā pabeidza [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}</ref> [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta uzbrukuma]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notika kaujas starp Sarkanās armijas karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērsa tilta uzspridzināšanu un Carnikavas stacijā pacēla [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}</ref> [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada rudenī [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēks]] pēc sākotnējas veiksmīgas aizstāvēšanās gar Gauju Carnikavas apkārtnē atkāpās bez kaujas uz Rīgu, saspridzinot dzelzceļa tiltu, kuru pēc kara atjaunoja līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā izveidoja Carnikavas ciemu, bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref> [[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidoja 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta atdalīja zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemus gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. Pagasta sastāvā ietilpa arī līdz 1949. gadam pastāvējušā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] rietumu daļa (līdz [[Garupe (ciems)|Garupei]]). 2006. gada 21. martā pagastu reorganizēja par [[Novads|novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]] pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref> 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādažu pilsēta|Ādažu pilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref> 2026. gada 18. jūnijā 14. Saeimas deputāti [[Daiga Mieriņa]], [[Oļegs Burovs]], [[Ingmārs Līdaka]], [[Harijs Rokpelnis]], [[Jānis Grasbergs]], [[Ināra Mūrniece]], [[Raimonds Čudars]] un [[Andrejs Ceļapīters]] ierosināja piešķirt Carnikavai pilsētas tiesības, grozot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1431/Lp14 titania.saeima.lv]</ref>. 15. jūlijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma, Carnikavai jāpiešķir pilsētas tiesības. Likumprojektam noteica steidzamības statusu, cerot, ka likums stāsies spēkā 22. augustā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|1110 |1970|1107 |1979|1569 |1989|3337 |2000|3340 |2006|3700 |2011|3892 |2021|4537 }} == Izglītība un kultūra == Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[Tautas nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2025-10-24|date=2022-10-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Personības == Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]]. Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref> == Carnikavas nēģi == [[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzīvokļu mājas Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" - Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde Attēls:Carnikavas stacija 03 (cropped).jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2018. gadā Attēls:Carnikavasstacija.jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2020. gadā </gallery> == Skatīt arī == * [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa] {{Carnikavas pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Carnikava| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] 98bydh77hnk04e50tnx5xo26a690g5f Veidne:Latvijas Virslīga hokejā 10 50415 4494736 4494722 2026-07-14T12:29:36Z Gragox 965 4494736 wikitext text/x-wiki {{navbox | name = Latvijas Virslīga hokejā | title = [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|{{font|color=white|text=Latvijas hokeja virslīgas}}]] komandas | titlestyle = background:#007CC5; color: white; | state = autocollapse | listclass= hlist | list1 = Pašreizējās komandas * [[Kijivas "Capitals"]] * [[Elektrēnu "Energija"]] * [[Viļņas "Hockey Punks"]] * [[HK Liepāja]] * [[HK Mogo]] * [[Tallinas "Panter"]] * [[HK Prizma]] * [[HS Rīga]] * [[HK Zemgale/LBTU]] | list2 = Bijušās čempionvienības * [[Rīgas "Unions"]] * [[Rīgas ASK (hokejs)|Rīgas ASK]] * [[Rīgas US]] * [[Ķekavas "Sāga"]] * [[Rīgas "Pārdaugava"]] * [[Rīgas "Nik's Brih"]] * [[Rīgas "Alianse"]] * [[Ogres "Essamika"/LB]] * [[HK Liepājas Metalurgs]] * [[HK Rīga 2000]] * [[HK Dinamo Juniors]] * [[HK SMScredit.lv]] * [[HK Kurbads]] * [[Rīgas "Olimp"]] }}<noinclude> [[Kategorija:Hokeja veidnes]]</noinclude> 166fsv8uxetubem8n0kltewj2pd7y5f Vārdnīca 0 55874 4494762 4491625 2026-07-14T18:32:00Z ~2026-38362-40 147692 /* Ārējās saites */ 4494762 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Legal Dictionaries.jpg|thumbnail|300px|Dažādas vārdnīcas.]] '''Vārdnīca''' ir [[grāmata]], kurā [[alfabēts|alfabētiskā]] secībā ir sakārtoti kādas valodas [[vārds|vārdi]] un doti to [[tulkojums]] citā [[valoda|valodā]], skaidrojums, [[izruna]] un cita informācija. Eksistē arī tādas vārdnīcas, kurās šie vārdi tajā pašā valodā ir paskaidroti, ko tie nozīmē. Šādas vārdnīcas sauc par ''skaidrojošām vārdnīcām'', savukārt, ja ir norādīti citi vārdi ar līdzīgu nozīmi, to sauc par ''[[sinonīmu vārdnīca|sinonīmu vārdnīcu]]''. Attīstoties [[internets|internetam]], ir parādījušās arī virtuālās jeb [[tiešsaistes vārdnīca|tiešsaistes vārdnīcas]]. {| class="wikitable" |+ ! colspan="4" |Vārdnīcu veidi<ref>Anita Vanaga, Jolanta Babrāne. Valodas labirinti 9. klasei. [[Zvaigzne ABC]], 2006. 8. lpp.</ref> |- | colspan="2" |valodas jeb filoloģiskās | colspan="2" |enciklopēdiskās |- |vispārīgās |speciālās |vispārīgās |speciālās |- | * skaidrojošās, * tulkojošās. | * pareizrakstības, * pareizrunas, * sinonīmu, * frazeoloģijas, * terminu, * biežuma, * personvārdu, * žargona, * vietvārdu jeb toponīmiskā u.c. | * "Latviešu konversācijas vārdnīca", * enciklopēdija "Rīga", * "Lielā ilustrētā enciklopēdija" u.c. | * speciālās nozaru enciklopēdijas |} == Vēsture == Pasaulē par vienu no vecākajām vārdnīcām var uzskatīt [[Ebla|Eblā]] (mūsdienu [[Sīrija]]s teritorijā) atrasto māla plāksnīšu krājumu, kurā ap 1500 [[ebliešu raksts|ebliešu raksta]] zīmēm ir iztulkoti [[šumeru valoda|šumeru valodā]].<ref>"Māla plāksnītes zelta vērtībā" - Ilsustrētā Zinātne, Nr.12/2005, 46.lpp. </ref> == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=2 Letonika.lv] * [https://www.vardnica.lv Vardnica.lv] {{Literatūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grāmatas]] [[Kategorija:Valodniecība]] [[Kategorija:Leksikogrāfija]] [[Kategorija:Mācību materiāli]] 9xldo6e9wr1le2txij5fu5ooc3lf6ua 4494775 4494762 2026-07-14T19:30:26Z Meistars Joda 781 4494775 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Legal Dictionaries.jpg|thumbnail|300px|Dažādas vārdnīcas.]] '''Vārdnīca''' ir [[grāmata]], kurā [[alfabēts|alfabētiskā]] secībā sakārtoti kādas valodas [[vārds|vārdi]] un dots to [[tulkojums]] citā [[valoda|valodā]], skaidrojums, [[izruna]] un cita informācija. Eksistē arī tādas vārdnīcas, kurās tai pašā valodā ir paskaidrots, ko vārdi nozīmē. Šādas vārdnīcas sauc par ''skaidrojošām vārdnīcām'', savukārt, ja vārdnīcā norādīti citi vārdi ar līdzīgu nozīmi, to sauc par ''[[sinonīmu vārdnīca|sinonīmu vārdnīcu]]''. Attīstoties [[internets|internetam]], ir parādījušās arī virtuālās jeb [[tiešsaistes vārdnīca|tiešsaistes vārdnīcas]]. {| class="wikitable" |+ ! colspan="4" |Vārdnīcu veidi<ref>Anita Vanaga, Jolanta Babrāne. Valodas labirinti 9. klasei. [[Zvaigzne ABC]], 2006. 8. lpp.</ref> |- | colspan="2" |valodas jeb filoloģiskās | colspan="2" |enciklopēdiskās |- |vispārīgās |speciālās |vispārīgās |speciālās |- | * skaidrojošās, * tulkojošās. | * pareizrakstības, * pareizrunas, * sinonīmu, * frazeoloģijas, * terminu, * biežuma, * personvārdu, * žargona, * vietvārdu jeb toponīmiskā u.c. | * "Latviešu konversācijas vārdnīca", * enciklopēdija "Rīga", * "Lielā ilustrētā enciklopēdija" u.c. | * speciālās nozaru enciklopēdijas |} == Vēsture == Pasaulē par vienu no vecākajām vārdnīcām var uzskatīt [[Ebla|Eblā]] (mūsdienu [[Sīrija]]s teritorijā) atrasto māla plāksnīšu krājumu, kurā ap 1500 [[ebliešu raksts|ebliešu raksta]] zīmēm ir iztulkoti [[šumeru valoda|šumeru valodā]].<ref>"Māla plāksnītes zelta vērtībā" - Ilsustrētā Zinātne, Nr.12/2005, 46.lpp. </ref> == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=2 Letonika.lv] * [https://www.vardnica.lv Vardnica.lv] {{Literatūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grāmatas]] [[Kategorija:Valodniecība]] [[Kategorija:Leksikogrāfija]] [[Kategorija:Mācību materiāli]] 02oq1730gqwsbszyggh1ammepf2cwei 4494779 4494775 2026-07-14T19:40:54Z Egilus 27634 4494779 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Legal Dictionaries.jpg|thumbnail|300px|Dažādas vārdnīcas.]] '''Vārdnīca''' ir [[grāmata]], kurā [[alfabēts|alfabētiskā]] secībā sakārtoti kādas valodas [[vārds|vārdi]] un dots to [[tulkojums]] citā [[valoda|valodā]], skaidrojums, [[izruna]] un cita informācija. Eksistē arī tādas vārdnīcas, kurās tai pašā valodā ir paskaidrots, ko vārdi nozīmē. Šādas vārdnīcas sauc par ''skaidrojošām vārdnīcām'', savukārt, ja vārdnīcā norādīti citi vārdi ar līdzīgu nozīmi, to sauc par ''[[sinonīmu vārdnīca|sinonīmu vārdnīcu]]''. Attīstoties [[internets|internetam]], ir parādījušās arī virtuālās jeb [[tiešsaistes vārdnīca|tiešsaistes vārdnīcas]]. {| class="wikitable" |+ ! colspan="4" |Vārdnīcu veidi<ref>Anita Vanaga, Jolanta Babrāne. Valodas labirinti 9. klasei. [[Zvaigzne ABC]], 2006. 8. lpp.</ref> |- | colspan="2" |valodas jeb filoloģiskās | colspan="2" |enciklopēdiskās |- |vispārīgās |speciālās |vispārīgās |speciālās |- | * skaidrojošās, * tulkojošās. | * pareizrakstības, * pareizrunas, * sinonīmu, * frazeoloģijas, * terminu, * biežuma, * personvārdu, * žargona, * vietvārdu jeb toponīmiskā u.c. | * "Latviešu konversācijas vārdnīca", * enciklopēdija "Rīga", * "Lielā ilustrētā enciklopēdija" u.c. | * speciālās nozaru enciklopēdijas |} == Vēsture == Pasaulē par vienu no vecākajām vārdnīcām var uzskatīt [[Ebla|Eblā]] (mūsdienu [[Sīrija]]s teritorijā) atrasto māla plāksnīšu krājumu, kurā ap 1500 [[ebliešu raksts|ebliešu raksta]] zīmēm ir iztulkoti [[šumeru valoda|šumeru valodā]].<ref>"Māla plāksnītes zelta vērtībā" - Ilsustrētā Zinātne, Nr.12/2005, 46.lpp. </ref> == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=2 Letonika.lv] {{Literatūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grāmatas]] [[Kategorija:Valodniecība]] [[Kategorija:Leksikogrāfija]] [[Kategorija:Mācību materiāli]] mr262z6qnpun73t5sbfx3e9xtfn2zgu Dalībnieka diskusija:Turaids 3 58542 4494757 4485872 2026-07-14T17:40:23Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4494757 wikitext text/x-wiki <table class="infobox" style="font-size: 90%; text-align: left; background: #D8D8D8;"> <tr><td style="text-align: center"> <div style="float: center">[[Attēls:Gnome-system-file-manager.svg|60px|Arhīvs]]<br/>'''Diskusiju arhīvs'''</div> </td></tr> <tr><td>[[Lietotāja diskusija:Turaids/Arhīvs1|1. arhīvs (03.06.2008.—10.04.2019.)]]</td></tr> </table> == Atstarpju labojumi?/? == Hey, pamanīju labojumus https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Darbs_(fizika)&diff=3176937&oldid=3176902 Vai tas ir speciāli, kā starp ":" un "<math>" ir ievietota atstarpe vai kāds rediģēšanas artefakts? Ja tas ir ar nolūku, kāda ir tā nozīme? Un varbūt kaut kur vispār ir aprakstītas šādas nianses, lai es jau sākotnēji uzrakstītu pareizāk? Rakstot rakstu vadījos +/- pēc https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Manual_of_Style/Mathematics Un kas notiek ar atstarpēm pirms domuzīmes? Tur tiešām ir vienas atstarpes aizstātas ar citām? [[Dalībnieks:Džuris|Džuris]] ([[Dalībnieka diskusija:Džuris|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 03.23 (EET) :Es laikam būšu īstais, kam atbildēt uz jautājumu. Kopējā atbilde: to dara [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs40#Vikifikators tagad ir pieejams arī jums!|vikifikatora tūlis]]. Par ":" - tā, šķiet, ir labā prakse starp ":"/"*" (rindas sākumā) un nākamo simbolu likt atstarpi (gan jau kādos stila manuāļos enwiki var šo izrakt; vikifikatorā šis nāk no ruwiki labojumiem, kurus nemodificēju). Atstarpes pirms domuzīmēm - tās ir [[:en:non-breaking space]]. Par {{tq|jau sākotnēji uzrakstītu pareizāk}} - tāpēc ir rīki, lai par to nedomātu :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 10.59 (EET) ::Hmm, man visos angliskajos rakstos izskatās, ka :<math> rakstīts kopā. It kā 1alga gan. [[Dalībnieks:Džuris|Džuris]] ([[Dalībnieka diskusija:Džuris|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 14.14 (EET) ::Paldies! Jā, atstarpes automātiski salika vikifikators. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 17.32 (EET) == The Wikipedia Pages Wanting Photos campaign == (apology for posting in English) Greetings, Turaids! Thank you for signing up Wikimedians of Latvia User Group for the [[m:Wikipedia Pages Wanting Photos|Wikipedia Pages Wanting Photos]] campaign. The organizing team is about to send out updates to participating communities. For this reason, we ask that you kindly subscribe to the Official Mailing List. You can subscribe at [https://lists.wikimedia.org/mailman/listinfo/wpwp THIS LINK]. ''-- Thank you, [[Dalībnieks:T Cells|T Cells]] ([[Dalībnieka diskusija:T Cells|diskusija]]) 2020. gada 3. jūnijs, plkst. 20.07 (EEST) ==FYI== Hi! I'm not sure what are the corresponding COI tags here but thought you might want to know about [[Mārcis_Liors_Skadmanis|this article]]. See. [[EN:Wikipedia:Sockpuppet investigations/Amagency]] - — [[Dalībnieks:Infogapp1|Infogapp1]] ([[Dalībnieka diskusija:Infogapp1|diskusija]]) 2020. gada 9. jūlijs, plkst. 03.11 (EEST) :Hi, thanks for the heads up! I hadn't noticed the sockpuppetry, but the Amagency's connection with the subject was rather obvious, which I didn't mind that much, to be honest, since the article was done rather well done and seemed to meet the notability criteria. However, I won't object if an administrator decides to put COI tags on it. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2020. gada 9. jūlijs, plkst. 11.51 (EEST) == Personvārdu saīsinātās formas == Vai vari paskaidrot sīkāk [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=D%C5%BEo_Baidens&diff=3356343&oldid=3355823 šo izmaiņu]? Tā parasti raksta angļi/amerikāņi. Vai tiešām tā raksta arī latvieši? Manuprāt labāk bija tā, kā bija. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 07.55 (EET) :{{ping|Treisijs}} [[Niks Meisons]], [[Džo Dimadžio]], [[Maiks Pauels]], [[Maiks Maierss]], [[Maiks Penss]] utt. utjp. Uzmetu aci visu attiecīgo rakstu versijām angļu valodā, un nevienā šāds pieraksts ar personvārda saīsināto formu pēdiņās nebija, jo tās angļvalodīgajiem lielākoties ir tikpat pašsaprotamas kā mums, piemēram, Raimis kā saīsinātā forma Raimondam vai Robis — Robertam. Man tas „plašāk zināms kā” šķiet pilnīgi lieks. Nav jau nekāds jauns vārds vai pseidonīms, bet arī tiem varētu rakstīt vienkārši „[pseidonīms] (īstajā vārdā [tāds un tāds]” —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2021. gada 14. februāris, plkst. 19.28 (EET) :: Pašlaik esmu cēlis galdā šo jautājumu, jo rakstu par Džo Baidenu vēlējās atzīt par labu rakstu (nu jau ir kļuvis par labu rakstu). Esmu šīs iesaukas pēdiņās Vikipēdijas latviešu valodas versijā jau agrāk ievērojis, bet neesmu manījis, ka latvieši šādu pierakstu praktizētu kur citur. Man ir aizdomas, ka esam to ievazājuši no angļiem. Man pret to ir neliela pretestība. Mūsdienās esam tik ļoti daudz ko ņēmuši no angļu pasaules, ka nu jau vairs pat nezinām paši, kas ir latviski, kas ir angliski. Retorisks jautājums: Kāpēc no angļu valodas pārņemam dažnedažādas lietas, bet no krievu pasaules nedrīkst pārņemt (šeit tēmēju uz tēva vārdiem)? :: Protams, neuzskatu, ka mans variants (“plašāk zināms kā”) ir tas labākais, bet es tomēr vēlētos iebilst pret iesaukas iekļaušanu pilnajā vārdā, izceļot to pēdiņās. Tas neizskatās latviski. PS: Ja tomēr latviešu valodā tā ir pieņemts, tad es atvainojos par trača celšanu (tādā gadījumā vēlētos kādas ārējās atsauces). Ko {{u|Kikos}}, {{u|Apekribo}} un citi saka? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 15. februāris, plkst. 10.55 (EET) :::Amerikāņiem ir īpatnēja situācija ar pilno vārdu un saīsināto. Latvijā Raimondam oficiālajā parakstā diez vai būs "Raimis" vai Robertam "Robis", bet, piemēram, ASV prezidentam Kārteram parakstā ir ''Jimmy'', Klintonam – ''Bill'', Baidenam – ''Joe'', tātad saīsinātais vārds tiek uztverts kā pietiekami oficiāls (nez, paraksta atšifrējumā droši vien tomēr ir pilnais vārds). Kā tādu situāciju parādīt latviski? Spriežot pēc Kārtera LPE, īso vārdu padomju laikā ignorēja (varbūt tas izskatījās pēc necieņas), bet tā darīt tagad nevajadzētu, jo īsais vārds ir populārāks par pilno. Manuprāt, pēdiņas puslīdz parāda attiecības starp vārdiem, labāk nekā "pazīstams arī", kas vedina domāt par segvārdu vai pseidonīmu. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2021. gada 15. februāris, plkst. 11.23 (EET) ::::Piekrītot iepriekšējiem referentiem, tomēr gribu bilst, ka pēdiņas dod tādu nevajadzīgu familiaritātes piesitienu. Manuprāt variants, kad raksta nosaukumā ir '''Džo Baidens''', bet raksta sākumā pilnais normālais vārds bez "Džo" ir pietiekoši labs risinājums. Ja kas, paskatoties primāro avotu [https://www.whitehouse.gov/about-the-white-house/presidents/ THE WHITE HOUSE. PRESIDENTS], tur pirmajā atvērumā nekādu "Džo" nav, bet klikšķi dziļāk ieteiktais variants (bez pēdiņām). --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 15. februāris, plkst. 12.45 (EET) :::::Jā, ir mazliet dīvaini kam tādam lietot pēdiņas, tāpēc gribēju ierosināt apaļās iekavas, bet var arī saīsināto vārdu ievadā nenorādīt vispār. Ar Džozefu un Džo viss skaidrs arī bez kādām īpašām norādēm, bet kā ar mazāk pašsaprotamiem saīsinājumiem, piemēram [[Diks Čeinijs|Diks (Ričards)]]? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2021. gada 16. februāris, plkst. 20.39 (EET) :::::: Šādā gadījumā manuprāt gan prasās šis iestarpinājums “plašāk pazīstams kā” vai kaut kas līdzīgs. Raksta turpinājumā, piemēram, biogrāfijas sadaļā, tad arī izskaidro, no kurienes aug kājas šādai iesaukai, ja protams ir tāda informācija.--[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 17. februāris, plkst. 08.02 (EET) ::::::: Diks ir tāds pats [https://www.thrillist.com/news/nation/how-did-dick-become-short-for-richard standarta saīsinājums] Ričardam kā Džo Džozefam, vienīgi neangļvalodīgajiem mazāk pašsaprotams. Tas pats ar Bobu — Robertu un Bilu — Viljamu —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2021. gada 20. februāris, plkst. 15.17 (EET) == [[:Attēls:Jēkabs Bīne. Mārtiņš.jpg|Jēkabs Bīne. Mārtiņš.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Jēkabs Bīne. Mārtiņš.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == pusprocentdaļa līdz aizrādījumam == [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Diskusija:Braz%C4%ABlija&diff=3497844&oldid=3497788&diffmode=source labojums]. es saprotu, bet izvairīsimies, ok? <small>retrospektīvā - bišku neveiksmīgi iznāca ar ierakstu secību jums abiem laikam :)</small> [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.21 (EET) :Tādā gadījumā pilnā nopietnībā aicinu pārējos administratorus nosēdināt viņu pie galda, atvērt viņa devumu, kopīgi, teikumu pa teikumam iziet cauri viņa ierakstiem diskusijās un apstāstīt, ko Vikipēdijas priekšstāvim piedien un nepiedien rakstīt, kas ir konstruktīvi, jēgpilni un saturīgi un kas ne. Un neadekvāts viņš jau ir bijis ilgi pirms Bžeziņska. Nebūtu pašam pēc sēņu diskusijas ar viņu palikusi tik pretīga sajūta un zudusi vēlme darboties Vikipēdijā, droši vien arī būtu palicis klusējošajā vairākumā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 20.10 (EET) == Par to Brazīliju == Sveiks! Gribēju pajautāt par to atsevišķo lauku citām valodām, kuru minēji, kurš nav uztaisīts. Vēlējos pajautāt, kā un kur to var izdarīt. Par Brazīlijas valodām es vairs neko netaisos labot jo laikam esmu izraisījis diezgan lielu trobeli bet labprāt tāpat uzzinātu vairāk par to, kā to uztaisīt un kur, jo tas var kaut kad noderēt. Mēģināju apskatīties, bet ne īsti saprotu. Starp citu, kā tas bija domāts, kad teici "nav liela jēga pārāk ielaisties diskusijās ar šo personāžu, aizpeldēs ne tikai runās par galda hokeju"? Paldies! Ronalds (RandomGuy2018) [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.48 (EET) :Sveiks, neesmu drošs par jaunu parametru pievienošanu konkrēti lokalizētajām veidnēm. Ar to droši vien var palīdzēt kāds tehniskāk domājošs dalībnieks (droši vien Edgars2007), bet pēdējais teikums bija ieteikums garastāvokļa un laika labad neielaisties garās diskusijās ar konstruktīvi un saturīgi diskutēt nespējīgu dalībnieku. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 20.42 (EET) ::Paldies par atbildi! Pats arī vēl painteresēšos kā to varētu izdarīt. Kas attiecas uz to saturīgi un konstruktīvi diskutēt nespējīgo dalībnieku, zinu, ka viņš mēdz būt tāds parupjš, esmu jau saskāries. Tas manu garastāvokli īpaši neietekmē, jo galu galā tās ir paša šī dalībnieka personiskās problēmas, ja viņš nevar pret citiem izturēties vismaz kaut cik normāli vai pieklājīgi, tā kā tas nekas. :) [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 21.26 (EET) == Stefania Turkewich == Hello Turaids, When you have time, could you take a look at this article in English: [[en: Stefania Turkewich]]? Could you give it a start in the Latvian language Wikipedia with an introductory sentence or paragraph for the ''CEE Spring 2022'' project? Stefania was the first woman composer of classical music in Ukraine, and I noticed that you are contributing to articles about music in the Latvian Wikipedia. Thank you. [[Dalībnieks:Nicola Mitchell|Nicola Mitchell]] ([[Dalībnieka diskusija:Nicola Mitchell|diskusija]]) 2022. gada 1. aprīlis, plkst. 14.59 (EEST) == LV wiki text size == How on earth lv wiki text size is smaller than on all other wikis? It’s painful to read on iPad 11 inch and MacBook Pro 13 inch screens. That’s the main reason why I hate lv wiki, even so I could try to contribute to it, because it’s just another Baltic language. By the way, I use Firefox not Safari as my main browser, so I can’t easily make the text bigger. [[Dalībnieks:Vaidila|Vaidila]] ([[Dalībnieka diskusija:Vaidila|diskusija]]) 2022. gada 31. oktobris, plkst. 18.27 (EET) :{{ping|Vaidila}} I'm not sure where it comes from ({{ping|Edgars2007|Papuass}}), but we're actually [[Vikipēdija:Kopienas portāls#The Vector 2022 skin as the default in two weeks?#Problēmas|planning to get rid of it]] soon as part of the transition to Vector 2022 as the new default Wikipedia skin. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 4. novembris, plkst. 11.16 (EET) ::Ok, actually I wrote an email to Szymon (https://lv.m.wikipedia.org/wiki/T%C4%93ma:X3v78of7san6kvqe) so it’s probably mine initiative. When I started to check latest edits on lv viki on macbook it was not so great experience, but when I turned to ipad, I couldn’t continue my language learning and lv wiki editing work. It’s easy language, even now I mostly understand your discussions on lv viki… The worst part is that enciklopedija lv is barely reached 3k articles, while vle lt has at least 150k, so it’s a lot easier to create articles with vle on web, while you have to check СССР paper encyclopaedias. Probably 80 % of our content is based on vle articles to some degree, but it’s also not so much updated since СССР times, so you probably have the same resources at hand, but not so many your top contributors use СССР encyclopaedias.—[[Dalībnieks:Vaidila|Vaidila]] ([[Dalībnieka diskusija:Vaidila|diskusija]]) 2022. gada 4. novembris, plkst. 22.01 (EET) :::So has the changes took place?—[[Dalībnieks:Vaidila|Vaidila]] ([[Dalībnieka diskusija:Vaidila|diskusija]]) 2022. gada 5. decembris, plkst. 20.01 (EET) ::::I think so or am I wrong?—-[[Dalībnieks:Vaidila|Vaidila]] ([[Dalībnieka diskusija:Vaidila|diskusija]]) 2022. gada 5. decembris, plkst. 20.06 (EET) == Ševčenkove == Здравствуйте. Пожалуйста, помогите исправить грамматику [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ševčenkove&oldid=3849973 статьи]. [[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 13.49 (EEST) == Iekavas (18.05.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3850008 šis labojums] lapā [[Špakovska parks]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Špakovska parks|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>izvēloties galvenokārt vērtīgu sugu kokus — &#91;&#91;Ozoli&#124;ozolus&#93;&#93;, &#91;&#91;Sarkanais ozols&#124;sarkanos ozolus&#93;&#93;, <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>&#91;Skābarži&#124;skābaržus&#93;, &#91;&#91;Valrieksts&#124;valriekstus&#93;&#93;, &#91;&#91;Priedes&#124;Marejas priedes&#93;&#93; u.c. Konsultācijas un |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 18. maijs, plkst. 15.02 (EEST) == Iekavas (08.07.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3881838 šis labojums] lapā [[Nazarovs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Nazarovs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: '''Nazarovs''' <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#123;&#123;val&#124;ru&#124;Назаров&#125;&#125;, no &#91;&#91;personvārds&#124;personvārda&#93;&#93; Nācars (''Назар''); sieviešu dzimtē &#91;&#91;Nazarova&#93;&#93; |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 8. jūlijs, plkst. 17.02 (EEST) == Invitation to Rejoin the [https://mdwiki.org/wiki/WikiProjectMed:Translation_task_force Healthcare Translation Task Force] == [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|right|frameless|125px]] You have been a [https://mdwiki.toolforge.org/prior/index.php medical translators within Wikipedia]. We have recently relaunched our efforts and invite you to [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php join the new process]. Let me know if you have questions. Best [[User:Doc James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] ([[User talk:Doc James|talk]] · [[Special:Contributions/Doc James|contribs]] · [[Special:EmailUser/Doc James|email]]) 12:34, 13 August 2023 (UTC) <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_translators/40&oldid=25451578 --> == Thank you for being a medical contributors! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" |'''The 2024 Cure Award''' |- | style="vertical-align: middle; padding: 3px;" |In 2024 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2024_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2025]]''', there are no associated costs. Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating]. |} Thanks again :-) -- [[mdwiki:User:Doc_James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2025. gada 26. janvāris, plkst. 08.24 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2024&oldid=28172893 --> == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Portvīns == Regarding your removal of the image from [[Portvīns]] - there are currently no images on the article of port wine in a bottle; the format in which most people will encounter it. This means there are also no images of the distinctive white neck-label which every bottle of port wine has. [[Dalībnieks:Pigsonthewing|Pigsonthewing]] ([[Dalībnieka diskusija:Pigsonthewing|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 15.16 (EET) :As to notability of the brand, see [[:en:Taylor, Fladgate, & Yeatman]] where I have now added and redirected it. [[Dalībnieks:Pigsonthewing|Pigsonthewing]] ([[Dalībnieka diskusija:Pigsonthewing|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 15.57 (EET) :Most (if not all) Wikipedias have chosen to focus on the contents of the bottles rather than the bottles themselves or their labels, which, let's be honest, are not particularly distinctive even for a food engineer like me, let alone your average reader/drinker. In [[w:en:Port wine|English Wikipedia]], the same image appears [[w:en:Port wine#Vintage port|more than half way through the article]] and to illustrate a section about vintage ports, not to talk about its "distinctive white neck-label", the mention of which I could not find anywhere in the article, so other editors must have not found it worth mentioning either. :Unfortunately, Latvian Wikipedia has had a history of outside editors [[Special:Contributions/Goutam1962|like this]] stuffing uncaptioned or poorly captioned photos/videos with questionable relevance into already sufficiently illustrated articles with seemingly little regard of how their additions fit into the rest of the article. Your [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ummagumma&diff=prev&oldid=2623475 2016 photo addition] to the [[Ummagumma]] article, for example, is still sitting awkwardly and confusingly at the bottom of the article with no caption. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 16.17 (EET) ::For mention of the white neck label, you have missed the first image in the [[:en:Port wine#Region and production]] section and its caption. ::Admittedly, I'm not a food engineer, whatever that is, but as a port buyer and drinker, the bottles are indeed both distinctive and ubiquitous. I have had wine that came in boxes, flat plastic bottles, and cans, but I don't recall that I have ever had port that was not supplied in such a bottle. ::Regarding Ummagumma, if you mean "Thank you for making a special journey to take a photograph of the ''highly relevant'' venue where the live part of the album was recorded, of which Wikimedia had no previous pictures, and then taking the trouble to kindly share it with us", then you're welcome; the caption is in an HTML comment; its translation - as requested in my edit summary - is in your gift, not mine. [[Dalībnieks:Pigsonthewing|Pigsonthewing]] ([[Dalībnieka diskusija:Pigsonthewing|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 16.57 (EET) :::I saw the image and read the caption, which, again, says nothing about the label being particularly distinctive. Many alcoholic beverages with protected appellations have official guarantee labels or seals. Should it be included in an article at some point (ideally with an informative caption describing the specifics of the packaging)? Sure. Should a photo of a seemingly random bottle of port wine with a minimal caption be put as a third photo in an already short article? Probably not. :::It's great that you took photos, uploaded them to Commons (thank you for that!) and want to see them in Wikipedia articles, but it's worth keeping in mind that other editors who are not as emotionally attached to these photos might have a differing opinion about their place in an article for a number of reasons. It should also be noted that in smaller Wikipedias such as this, there is often an unspoken expectation of editors having a certain degree of self-sufficiency. While we are here to assist you, you shouldn't expect us to write the captions for you just because you took the time to shoot the photos. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 14.40 (EET) ::::{{Tq|1="not as emotionally attached "}}—Do let me know when you're prepared to stop making fallacious assumptions about my emotions. [[Dalībnieks:Pigsonthewing|Pigsonthewing]] ([[Dalībnieka diskusija:Pigsonthewing|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 14.58 (EET) :::::Then I don't know what your {{Tq|1="Thank you for making a special journey to take a photograph of the highly relevant venue where the live part of the album was recorded, of which Wikimedia had no previous pictures, and then taking the trouble to kindly share it with us"}} comment was all about. I'm sorry, but the trouble you had to go through to take and upload photos is irrelevant to whether they belong in an article or not. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 15.09 (EET) == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.00 (EEST) == Iekavas (14.07.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4494750 šis labojums] lapā [[Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * [[Politisko represiju upuru piemiņas diena]] == Atsauces == &#123;&#123;atsauces&#125;&#125; == Ārējās saites == * <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>https://web.archive.org/web/20130525005658/http://www.km.gov.lv/lv/doc/jaunumi/jaunumi_2013/ |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. jūlijs, plkst. 20.40 (EEST) 2u7lf2i8qv0yry76cq261dhtyhmnwqm 4494785 4494757 2026-07-14T20:00:05Z Edgars2007 9590 4494785 wikitext text/x-wiki <table class="infobox" style="font-size: 90%; text-align: left; background: #D8D8D8;"> <tr><td style="text-align: center"> <div style="float: center">[[Attēls:Gnome-system-file-manager.svg|60px|Arhīvs]]<br/>'''Diskusiju arhīvs'''</div> </td></tr> <tr><td>[[Lietotāja diskusija:Turaids/Arhīvs1|1. arhīvs (03.06.2008.—10.04.2019.)]]</td></tr> </table> == Atstarpju labojumi?/? == Hey, pamanīju labojumus https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Darbs_(fizika)&diff=3176937&oldid=3176902 Vai tas ir speciāli, kā starp ":" un "<math>" ir ievietota atstarpe vai kāds rediģēšanas artefakts? Ja tas ir ar nolūku, kāda ir tā nozīme? Un varbūt kaut kur vispār ir aprakstītas šādas nianses, lai es jau sākotnēji uzrakstītu pareizāk? Rakstot rakstu vadījos +/- pēc https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Manual_of_Style/Mathematics Un kas notiek ar atstarpēm pirms domuzīmes? Tur tiešām ir vienas atstarpes aizstātas ar citām? [[Dalībnieks:Džuris|Džuris]] ([[Dalībnieka diskusija:Džuris|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 03.23 (EET) :Es laikam būšu īstais, kam atbildēt uz jautājumu. Kopējā atbilde: to dara [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs40#Vikifikators tagad ir pieejams arī jums!|vikifikatora tūlis]]. Par ":" - tā, šķiet, ir labā prakse starp ":"/"*" (rindas sākumā) un nākamo simbolu likt atstarpi (gan jau kādos stila manuāļos enwiki var šo izrakt; vikifikatorā šis nāk no ruwiki labojumiem, kurus nemodificēju). Atstarpes pirms domuzīmēm - tās ir [[:en:non-breaking space]]. Par {{tq|jau sākotnēji uzrakstītu pareizāk}} - tāpēc ir rīki, lai par to nedomātu :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 10.59 (EET) ::Hmm, man visos angliskajos rakstos izskatās, ka :<math> rakstīts kopā. It kā 1alga gan. [[Dalībnieks:Džuris|Džuris]] ([[Dalībnieka diskusija:Džuris|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 14.14 (EET) ::Paldies! Jā, atstarpes automātiski salika vikifikators. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 17.32 (EET) == The Wikipedia Pages Wanting Photos campaign == (apology for posting in English) Greetings, Turaids! Thank you for signing up Wikimedians of Latvia User Group for the [[m:Wikipedia Pages Wanting Photos|Wikipedia Pages Wanting Photos]] campaign. The organizing team is about to send out updates to participating communities. For this reason, we ask that you kindly subscribe to the Official Mailing List. You can subscribe at [https://lists.wikimedia.org/mailman/listinfo/wpwp THIS LINK]. ''-- Thank you, [[Dalībnieks:T Cells|T Cells]] ([[Dalībnieka diskusija:T Cells|diskusija]]) 2020. gada 3. jūnijs, plkst. 20.07 (EEST) ==FYI== Hi! I'm not sure what are the corresponding COI tags here but thought you might want to know about [[Mārcis_Liors_Skadmanis|this article]]. See. [[EN:Wikipedia:Sockpuppet investigations/Amagency]] - — [[Dalībnieks:Infogapp1|Infogapp1]] ([[Dalībnieka diskusija:Infogapp1|diskusija]]) 2020. gada 9. jūlijs, plkst. 03.11 (EEST) :Hi, thanks for the heads up! I hadn't noticed the sockpuppetry, but the Amagency's connection with the subject was rather obvious, which I didn't mind that much, to be honest, since the article was done rather well done and seemed to meet the notability criteria. However, I won't object if an administrator decides to put COI tags on it. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2020. gada 9. jūlijs, plkst. 11.51 (EEST) == Personvārdu saīsinātās formas == Vai vari paskaidrot sīkāk [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=D%C5%BEo_Baidens&diff=3356343&oldid=3355823 šo izmaiņu]? Tā parasti raksta angļi/amerikāņi. Vai tiešām tā raksta arī latvieši? Manuprāt labāk bija tā, kā bija. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 07.55 (EET) :{{ping|Treisijs}} [[Niks Meisons]], [[Džo Dimadžio]], [[Maiks Pauels]], [[Maiks Maierss]], [[Maiks Penss]] utt. utjp. Uzmetu aci visu attiecīgo rakstu versijām angļu valodā, un nevienā šāds pieraksts ar personvārda saīsināto formu pēdiņās nebija, jo tās angļvalodīgajiem lielākoties ir tikpat pašsaprotamas kā mums, piemēram, Raimis kā saīsinātā forma Raimondam vai Robis — Robertam. Man tas „plašāk zināms kā” šķiet pilnīgi lieks. Nav jau nekāds jauns vārds vai pseidonīms, bet arī tiem varētu rakstīt vienkārši „[pseidonīms] (īstajā vārdā [tāds un tāds]” —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2021. gada 14. februāris, plkst. 19.28 (EET) :: Pašlaik esmu cēlis galdā šo jautājumu, jo rakstu par Džo Baidenu vēlējās atzīt par labu rakstu (nu jau ir kļuvis par labu rakstu). Esmu šīs iesaukas pēdiņās Vikipēdijas latviešu valodas versijā jau agrāk ievērojis, bet neesmu manījis, ka latvieši šādu pierakstu praktizētu kur citur. Man ir aizdomas, ka esam to ievazājuši no angļiem. Man pret to ir neliela pretestība. Mūsdienās esam tik ļoti daudz ko ņēmuši no angļu pasaules, ka nu jau vairs pat nezinām paši, kas ir latviski, kas ir angliski. Retorisks jautājums: Kāpēc no angļu valodas pārņemam dažnedažādas lietas, bet no krievu pasaules nedrīkst pārņemt (šeit tēmēju uz tēva vārdiem)? :: Protams, neuzskatu, ka mans variants (“plašāk zināms kā”) ir tas labākais, bet es tomēr vēlētos iebilst pret iesaukas iekļaušanu pilnajā vārdā, izceļot to pēdiņās. Tas neizskatās latviski. PS: Ja tomēr latviešu valodā tā ir pieņemts, tad es atvainojos par trača celšanu (tādā gadījumā vēlētos kādas ārējās atsauces). Ko {{u|Kikos}}, {{u|Apekribo}} un citi saka? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 15. februāris, plkst. 10.55 (EET) :::Amerikāņiem ir īpatnēja situācija ar pilno vārdu un saīsināto. Latvijā Raimondam oficiālajā parakstā diez vai būs "Raimis" vai Robertam "Robis", bet, piemēram, ASV prezidentam Kārteram parakstā ir ''Jimmy'', Klintonam – ''Bill'', Baidenam – ''Joe'', tātad saīsinātais vārds tiek uztverts kā pietiekami oficiāls (nez, paraksta atšifrējumā droši vien tomēr ir pilnais vārds). Kā tādu situāciju parādīt latviski? Spriežot pēc Kārtera LPE, īso vārdu padomju laikā ignorēja (varbūt tas izskatījās pēc necieņas), bet tā darīt tagad nevajadzētu, jo īsais vārds ir populārāks par pilno. Manuprāt, pēdiņas puslīdz parāda attiecības starp vārdiem, labāk nekā "pazīstams arī", kas vedina domāt par segvārdu vai pseidonīmu. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2021. gada 15. februāris, plkst. 11.23 (EET) ::::Piekrītot iepriekšējiem referentiem, tomēr gribu bilst, ka pēdiņas dod tādu nevajadzīgu familiaritātes piesitienu. Manuprāt variants, kad raksta nosaukumā ir '''Džo Baidens''', bet raksta sākumā pilnais normālais vārds bez "Džo" ir pietiekoši labs risinājums. Ja kas, paskatoties primāro avotu [https://www.whitehouse.gov/about-the-white-house/presidents/ THE WHITE HOUSE. PRESIDENTS], tur pirmajā atvērumā nekādu "Džo" nav, bet klikšķi dziļāk ieteiktais variants (bez pēdiņām). --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 15. februāris, plkst. 12.45 (EET) :::::Jā, ir mazliet dīvaini kam tādam lietot pēdiņas, tāpēc gribēju ierosināt apaļās iekavas, bet var arī saīsināto vārdu ievadā nenorādīt vispār. Ar Džozefu un Džo viss skaidrs arī bez kādām īpašām norādēm, bet kā ar mazāk pašsaprotamiem saīsinājumiem, piemēram [[Diks Čeinijs|Diks (Ričards)]]? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2021. gada 16. februāris, plkst. 20.39 (EET) :::::: Šādā gadījumā manuprāt gan prasās šis iestarpinājums “plašāk pazīstams kā” vai kaut kas līdzīgs. Raksta turpinājumā, piemēram, biogrāfijas sadaļā, tad arī izskaidro, no kurienes aug kājas šādai iesaukai, ja protams ir tāda informācija.--[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 17. februāris, plkst. 08.02 (EET) ::::::: Diks ir tāds pats [https://www.thrillist.com/news/nation/how-did-dick-become-short-for-richard standarta saīsinājums] Ričardam kā Džo Džozefam, vienīgi neangļvalodīgajiem mazāk pašsaprotams. Tas pats ar Bobu — Robertu un Bilu — Viljamu —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2021. gada 20. februāris, plkst. 15.17 (EET) == [[:Attēls:Jēkabs Bīne. Mārtiņš.jpg|Jēkabs Bīne. Mārtiņš.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Jēkabs Bīne. Mārtiņš.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == pusprocentdaļa līdz aizrādījumam == [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Diskusija:Braz%C4%ABlija&diff=3497844&oldid=3497788&diffmode=source labojums]. es saprotu, bet izvairīsimies, ok? <small>retrospektīvā - bišku neveiksmīgi iznāca ar ierakstu secību jums abiem laikam :)</small> [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.21 (EET) :Tādā gadījumā pilnā nopietnībā aicinu pārējos administratorus nosēdināt viņu pie galda, atvērt viņa devumu, kopīgi, teikumu pa teikumam iziet cauri viņa ierakstiem diskusijās un apstāstīt, ko Vikipēdijas priekšstāvim piedien un nepiedien rakstīt, kas ir konstruktīvi, jēgpilni un saturīgi un kas ne. Un neadekvāts viņš jau ir bijis ilgi pirms Bžeziņska. Nebūtu pašam pēc sēņu diskusijas ar viņu palikusi tik pretīga sajūta un zudusi vēlme darboties Vikipēdijā, droši vien arī būtu palicis klusējošajā vairākumā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 20.10 (EET) == Par to Brazīliju == Sveiks! Gribēju pajautāt par to atsevišķo lauku citām valodām, kuru minēji, kurš nav uztaisīts. Vēlējos pajautāt, kā un kur to var izdarīt. Par Brazīlijas valodām es vairs neko netaisos labot jo laikam esmu izraisījis diezgan lielu trobeli bet labprāt tāpat uzzinātu vairāk par to, kā to uztaisīt un kur, jo tas var kaut kad noderēt. Mēģināju apskatīties, bet ne īsti saprotu. Starp citu, kā tas bija domāts, kad teici "nav liela jēga pārāk ielaisties diskusijās ar šo personāžu, aizpeldēs ne tikai runās par galda hokeju"? Paldies! Ronalds (RandomGuy2018) [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.48 (EET) :Sveiks, neesmu drošs par jaunu parametru pievienošanu konkrēti lokalizētajām veidnēm. Ar to droši vien var palīdzēt kāds tehniskāk domājošs dalībnieks (droši vien Edgars2007), bet pēdējais teikums bija ieteikums garastāvokļa un laika labad neielaisties garās diskusijās ar konstruktīvi un saturīgi diskutēt nespējīgu dalībnieku. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 20.42 (EET) ::Paldies par atbildi! Pats arī vēl painteresēšos kā to varētu izdarīt. Kas attiecas uz to saturīgi un konstruktīvi diskutēt nespējīgo dalībnieku, zinu, ka viņš mēdz būt tāds parupjš, esmu jau saskāries. Tas manu garastāvokli īpaši neietekmē, jo galu galā tās ir paša šī dalībnieka personiskās problēmas, ja viņš nevar pret citiem izturēties vismaz kaut cik normāli vai pieklājīgi, tā kā tas nekas. :) [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 21.26 (EET) == Stefania Turkewich == Hello Turaids, When you have time, could you take a look at this article in English: [[en: Stefania Turkewich]]? Could you give it a start in the Latvian language Wikipedia with an introductory sentence or paragraph for the ''CEE Spring 2022'' project? Stefania was the first woman composer of classical music in Ukraine, and I noticed that you are contributing to articles about music in the Latvian Wikipedia. Thank you. [[Dalībnieks:Nicola Mitchell|Nicola Mitchell]] ([[Dalībnieka diskusija:Nicola Mitchell|diskusija]]) 2022. gada 1. aprīlis, plkst. 14.59 (EEST) == LV wiki text size == How on earth lv wiki text size is smaller than on all other wikis? It’s painful to read on iPad 11 inch and MacBook Pro 13 inch screens. That’s the main reason why I hate lv wiki, even so I could try to contribute to it, because it’s just another Baltic language. By the way, I use Firefox not Safari as my main browser, so I can’t easily make the text bigger. [[Dalībnieks:Vaidila|Vaidila]] ([[Dalībnieka diskusija:Vaidila|diskusija]]) 2022. gada 31. oktobris, plkst. 18.27 (EET) :{{ping|Vaidila}} I'm not sure where it comes from ({{ping|Edgars2007|Papuass}}), but we're actually [[Vikipēdija:Kopienas portāls#The Vector 2022 skin as the default in two weeks?#Problēmas|planning to get rid of it]] soon as part of the transition to Vector 2022 as the new default Wikipedia skin. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 4. novembris, plkst. 11.16 (EET) ::Ok, actually I wrote an email to Szymon (https://lv.m.wikipedia.org/wiki/T%C4%93ma:X3v78of7san6kvqe) so it’s probably mine initiative. When I started to check latest edits on lv viki on macbook it was not so great experience, but when I turned to ipad, I couldn’t continue my language learning and lv wiki editing work. It’s easy language, even now I mostly understand your discussions on lv viki… The worst part is that enciklopedija lv is barely reached 3k articles, while vle lt has at least 150k, so it’s a lot easier to create articles with vle on web, while you have to check СССР paper encyclopaedias. Probably 80 % of our content is based on vle articles to some degree, but it’s also not so much updated since СССР times, so you probably have the same resources at hand, but not so many your top contributors use СССР encyclopaedias.—[[Dalībnieks:Vaidila|Vaidila]] ([[Dalībnieka diskusija:Vaidila|diskusija]]) 2022. gada 4. novembris, plkst. 22.01 (EET) :::So has the changes took place?—[[Dalībnieks:Vaidila|Vaidila]] ([[Dalībnieka diskusija:Vaidila|diskusija]]) 2022. gada 5. decembris, plkst. 20.01 (EET) ::::I think so or am I wrong?—-[[Dalībnieks:Vaidila|Vaidila]] ([[Dalībnieka diskusija:Vaidila|diskusija]]) 2022. gada 5. decembris, plkst. 20.06 (EET) == Ševčenkove == Здравствуйте. Пожалуйста, помогите исправить грамматику [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ševčenkove&oldid=3849973 статьи]. [[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 13.49 (EEST) == Iekavas (18.05.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3850008 šis labojums] lapā [[Špakovska parks]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Špakovska parks|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>izvēloties galvenokārt vērtīgu sugu kokus — &#91;&#91;Ozoli&#124;ozolus&#93;&#93;, &#91;&#91;Sarkanais ozols&#124;sarkanos ozolus&#93;&#93;, <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>&#91;Skābarži&#124;skābaržus&#93;, &#91;&#91;Valrieksts&#124;valriekstus&#93;&#93;, &#91;&#91;Priedes&#124;Marejas priedes&#93;&#93; u.c. Konsultācijas un |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 18. maijs, plkst. 15.02 (EEST) == Iekavas (08.07.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3881838 šis labojums] lapā [[Nazarovs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Nazarovs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: '''Nazarovs''' <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#123;&#123;val&#124;ru&#124;Назаров&#125;&#125;, no &#91;&#91;personvārds&#124;personvārda&#93;&#93; Nācars (''Назар''); sieviešu dzimtē &#91;&#91;Nazarova&#93;&#93; |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 8. jūlijs, plkst. 17.02 (EEST) == Invitation to Rejoin the [https://mdwiki.org/wiki/WikiProjectMed:Translation_task_force Healthcare Translation Task Force] == [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|right|frameless|125px]] You have been a [https://mdwiki.toolforge.org/prior/index.php medical translators within Wikipedia]. We have recently relaunched our efforts and invite you to [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php join the new process]. Let me know if you have questions. Best [[User:Doc James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] ([[User talk:Doc James|talk]] · [[Special:Contributions/Doc James|contribs]] · [[Special:EmailUser/Doc James|email]]) 12:34, 13 August 2023 (UTC) <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_translators/40&oldid=25451578 --> == Thank you for being a medical contributors! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" |'''The 2024 Cure Award''' |- | style="vertical-align: middle; padding: 3px;" |In 2024 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2024_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2025]]''', there are no associated costs. Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating]. |} Thanks again :-) -- [[mdwiki:User:Doc_James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2025. gada 26. janvāris, plkst. 08.24 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2024&oldid=28172893 --> == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Portvīns == Regarding your removal of the image from [[Portvīns]] - there are currently no images on the article of port wine in a bottle; the format in which most people will encounter it. This means there are also no images of the distinctive white neck-label which every bottle of port wine has. [[Dalībnieks:Pigsonthewing|Pigsonthewing]] ([[Dalībnieka diskusija:Pigsonthewing|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 15.16 (EET) :As to notability of the brand, see [[:en:Taylor, Fladgate, & Yeatman]] where I have now added and redirected it. [[Dalībnieks:Pigsonthewing|Pigsonthewing]] ([[Dalībnieka diskusija:Pigsonthewing|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 15.57 (EET) :Most (if not all) Wikipedias have chosen to focus on the contents of the bottles rather than the bottles themselves or their labels, which, let's be honest, are not particularly distinctive even for a food engineer like me, let alone your average reader/drinker. In [[w:en:Port wine|English Wikipedia]], the same image appears [[w:en:Port wine#Vintage port|more than half way through the article]] and to illustrate a section about vintage ports, not to talk about its "distinctive white neck-label", the mention of which I could not find anywhere in the article, so other editors must have not found it worth mentioning either. :Unfortunately, Latvian Wikipedia has had a history of outside editors [[Special:Contributions/Goutam1962|like this]] stuffing uncaptioned or poorly captioned photos/videos with questionable relevance into already sufficiently illustrated articles with seemingly little regard of how their additions fit into the rest of the article. Your [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ummagumma&diff=prev&oldid=2623475 2016 photo addition] to the [[Ummagumma]] article, for example, is still sitting awkwardly and confusingly at the bottom of the article with no caption. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 16.17 (EET) ::For mention of the white neck label, you have missed the first image in the [[:en:Port wine#Region and production]] section and its caption. ::Admittedly, I'm not a food engineer, whatever that is, but as a port buyer and drinker, the bottles are indeed both distinctive and ubiquitous. I have had wine that came in boxes, flat plastic bottles, and cans, but I don't recall that I have ever had port that was not supplied in such a bottle. ::Regarding Ummagumma, if you mean "Thank you for making a special journey to take a photograph of the ''highly relevant'' venue where the live part of the album was recorded, of which Wikimedia had no previous pictures, and then taking the trouble to kindly share it with us", then you're welcome; the caption is in an HTML comment; its translation - as requested in my edit summary - is in your gift, not mine. [[Dalībnieks:Pigsonthewing|Pigsonthewing]] ([[Dalībnieka diskusija:Pigsonthewing|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 16.57 (EET) :::I saw the image and read the caption, which, again, says nothing about the label being particularly distinctive. Many alcoholic beverages with protected appellations have official guarantee labels or seals. Should it be included in an article at some point (ideally with an informative caption describing the specifics of the packaging)? Sure. Should a photo of a seemingly random bottle of port wine with a minimal caption be put as a third photo in an already short article? Probably not. :::It's great that you took photos, uploaded them to Commons (thank you for that!) and want to see them in Wikipedia articles, but it's worth keeping in mind that other editors who are not as emotionally attached to these photos might have a differing opinion about their place in an article for a number of reasons. It should also be noted that in smaller Wikipedias such as this, there is often an unspoken expectation of editors having a certain degree of self-sufficiency. While we are here to assist you, you shouldn't expect us to write the captions for you just because you took the time to shoot the photos. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 14.40 (EET) ::::{{Tq|1="not as emotionally attached "}}—Do let me know when you're prepared to stop making fallacious assumptions about my emotions. [[Dalībnieks:Pigsonthewing|Pigsonthewing]] ([[Dalībnieka diskusija:Pigsonthewing|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 14.58 (EET) :::::Then I don't know what your {{Tq|1="Thank you for making a special journey to take a photograph of the highly relevant venue where the live part of the album was recorded, of which Wikimedia had no previous pictures, and then taking the trouble to kindly share it with us"}} comment was all about. I'm sorry, but the trouble you had to go through to take and upload photos is irrelevant to whether they belong in an article or not. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 15.09 (EET) == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.00 (EEST) == Iekavas (14.07.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4494750 šis labojums] lapā [[Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * [[Politisko represiju upuru piemiņas diena]] <nowiki>== Atsauces ==</nowiki> &#123;&#123;atsauces&#125;&#125; <nowiki>== Ārējās saites ==</nowiki> * <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>https://web.archive.org/web/20130525005658/http://www.km.gov.lv/lv/doc/jaunumi/jaunumi_2013/ |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. jūlijs, plkst. 20.40 (EEST) rn8i1zq4tjqeluppfm6w340qt0psevj 2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss 0 63663 4494907 4494673 2026-07-15T07:18:45Z Lasks 38532 /* Pirmais pusfināls */ 4494907 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Coord|44|49|14|N|20|27|44|E|display=title}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"Confluence Of Sound"'' |attēls = ESC Belgrade 2008.png |att_izm = 250 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2008|5|24|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2008|5|20|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2008|5|22|N}} |vadītājs (i) = [[Jovana Jankoviča]]<br />[[Željko Joksimovičs]] |koordinators = |režisors = Svens Stojanovics |pārraidītājs = {{flaga|Serbija}} [[RTS]] |vieta = {{flaga|Serbija}} [[Serbija]], [[Belgrada]]<br />[[Belgradas Arēna]] |uzvarētājs = {{ESC|Krievija}} [[Dima Bilans]] - ''[[Believe]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. Finālā balsoja visas dalībvalstis neatkarīgi no tā vai viņu pārstāvētā dziesma ir iekļuvusi finālā vai nē. |dalībvalstis = 43 valstis. 19 katrā pusfinālā un 25 finālā (5 kas automātiski tika finālā un 10 no katra pusfināla). |valstis, kas debitē = {{ESC|Azerbaidžāna}}<br />{{ESC|Sanmarīno}} |valstis, kas atgriežas = nav |valstis, kas izstājās = {{ESC|Austrija}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = |map = ESC 2008 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2008. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2007]] |nākamais = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009 ►]] }} '''2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2008}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2008}}) bija 53. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]], [[2008. gads|2008]]. gada [[20. maijs|20.]], [[22. maijs|22]]. un [[24. maijs|24. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Serbija ieguva [[2007. gads|2007]]. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Marija Šerifoviča]] ar dziesmu ''[[Molitva]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss norisinājās Serbijā. Par 2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju kļuva [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] pārstāvis [[Dima Bilans]] ar dziesmu ''[[Believe]]''. [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja grupa ''[[Pirates of the Sea]]'' ar dziesmu ''[[Wolves of the Sea]]'', kas ar 83 punktiem ieguva 12. vietu. Otrajā pusfinālā [[Pirates of the Sea]] ar 86 punktiem ieguva 6. vietu un tādējādi garantēja vietu finālā. Pirmoreiz konkursā piedalījās [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]] un [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]], bet izstājās [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]]. == Norises vieta == [[Serbija]] ieguva tiesības rīkot [[2008. gads|2008]]. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu pateicoties Marijas Šerifovičas uzvarai [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Somija]]s pilsētā [[Helsinki|Helsinkos]], kur Marija ar savu dziesmu ''Molitva'' jeb tulkojumā no [[serbu valoda]]s "Lūgšana" ieguva 268 un 12 punktus, kas ir augstākais novērtējums, saņēma no 12 valstīm. Par norises vietu tika izvēlēta Belgradas arēna, kura ir starp lielākajām [[Eiropa]]s slēgtajām arēnām, jo tajā ir sēdvietas aptuveni 20 000 cilvēku. [[2007. gads|2007]]. gada [[14. septembris|14. septembrī]] [[Helsinki|Helsinku]] pilsētas mērs nodeva "Eirovīzijas atslēgas" (bunte ar visām atslēgām, no visām Eirovīzijas norises pilsētām) [[Belgrada]]s pārstāvim. Šī tradīcija, tika iedibināta tieši šajā reizē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://eurovision.tv/content/view/892/262/ |title=Eurovision Song Contest - Helsinki 2007<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2007|10|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071016164022/http://eurovision.tv/content/view/892/262/ |archivedate={{dat|2007|10|16||bez}} }}</ref> Sakarā ar nemieriem un grautiņiem, kas [[Serbija|Serbijā]] notika pēc tam, kad [[Kosova]] pasludināja savu neatkarību no [[Serbija]]s, [[2008. gads|2008]]. gada [[22. februāris|22. februārī]] EBU pārstāvji noturēja telefonkonforenci ar [[Belgrada]]s pārstāvjiem, lai noskaidrotu, nav radusies nepieciešamība konkursa norises vietu pārcelt uz citu valsti. [[Ukraina]] bija kā rezerves plāns, jo tieši [[Ukraina]] ieguva otro vietu [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. [[Helsinki]] bija kā otrā alternatīva, jo tur tika rīkots iepriekšējais dziesmu konkurss.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/10597 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - "Helsinki could host Eurovision again"<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080225151846/http://www.esctoday.com/news/read/10597 }}</ref> Arī [[Grieķija]] piedāvāja savu kandidatūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=2658 |title=EUROVISION 2008 - EBU holds phone conference to decide host city<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|02|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100212201139/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=2658 |archivedate={{dat|2010|02|12||bez}} }}</ref> Tomēr beigās tika nolemts, ka dziesmu konkurss notiks [[Belgrada|Belgradā]]. [[Serbija]]s Radio un Televīzijas sabiedrībai tika pieprasīts nodrošināt drošu konkursa dalībnieku un skatītāju drošību un tas tika apsolīts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/10601 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision 2008: Set to stay in Belgrade<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080225152312/http://www.esctoday.com/news/read/10601 }}</ref> [[Horvātija]]s, [[Izraēla]]s un [[Albānija]]s delegācijām tika nodrošināta īpaša aizsardzība.<ref>http://www.vreme.com.mk/DesktopDefault.aspx?tabindex=5&tabid=1&EditionID=1356&ArticleID=87845{{Novecojusi saite}}</ref> == Formāts == Preses konferencē [[2007. gads|2007]]. gada [[maijs|maijā]] [[Helsinki|Helsinkos]], tika paziņots, ka Eirovīzijas dziesmu konkurss tiks paplašināts un būs divi pusfināli [[2008. gads|2008]]. vai [[2009. gads|2009]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/9024 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision 2008: Two semi finals proposed<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160830074752/http://www.esctoday.com/news/read/9024 }}</ref> [[2007. gads|2007]]. gada [[28. septembris|28. septembrī]], tika paziņots, ka EBU ir nolēmuši rīkot divus pusfinālus viena vietā jau [[2008. gads|2008]]. gada konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/9327 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision: 2 semi finals confirmed!<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2007|10|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071011204409/http://www.esctoday.com/news/read/9327 }}</ref> === Pusfinālistu sadalījuma === [[2008. gads|2008]]. gada [[24. janvāris|24. janvārī]] visas 38 valstis, kas piedalījās pusfinālā, tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļoja šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējo gadu konkursos '''un''' ģeogrāfisko novietojumu. {| class="wikitable" border="1" |- ! width=25% | 1. grupa ! width=25% | 2. grupa ! width=25% | 3. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} |- ! width=24% | 4. grupa ! width=24% | 5. grupa ! width=24% | 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Andora}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Sanmarīno}} * {{ESC|Šveice}} |} == Pusfināli == === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls norisinājās [[2008. gads|2008]]. gada [[20. maijs|20. maijā]]. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] | [[Stefans Filipovičs]] | ''Zauvijek volim te <small>(Заувијек волим те)</small>'' | "Es mīlu tevi mūžīgi" | 14. | 23 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]],<br />[[Angļu valoda|Angļu]] | [[Boazs Mauda]] | ''The Fire in Your Eyes'' | "Uguns tavās acīs" | 5. | 104 |- | 03 | {{ESC|Igaunija}} | [[Serbu valoda|Serbu]],<br />[[Vācu valoda|Vācu]],<br />[[Somu valoda|Somu]] | ''[[Kreisiraadio]]'' | ''Leto svet'' | "Vasaras gaisma" | 18. | 8 |- | 04 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | [[Geta Burlaku]] | ''A Century of Love'' | "Mīlestības gadsimts" | 12. | 36 |- | 05 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | ''[[Miodio]]'' | ''Complice'' | "Līdzvainīgs" | 19. | 5 |- | 06 | {{ESC|Beļģija}} | [[Mākslīgā valoda|Mākslīgā]] | ''[[Ishtar (grupa)|Ishtar]]'' | ''O Julissi'' | — | 17. | 16 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Elnurs Hjosejnovs|Elnurs]] un [[Samirs Džavadzade|Samirs]] | ''Day After Day'' | "Dienu pēc dienas" | 6. | 96 |- | 08 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | [[Rebeka Dremelja]] | ''Vrag naj vzame'' | "Pie velna ar to" | 11. | 36 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Marija Haukāsa Storenga]] | ''Hold On Be Strong'' | "Turies, Esi stiprs" | 4. | 106 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | bgcolor="#FFB951" | 10 | {{ESC|Polija}} | Angļu | ''[[Tamara Gee|Isis Gee]]'' | ''For Life'' | "Uz mūžu" | 10. | 42 |- | 11 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | ''[[Dustin the Turkey]]'' | ''Irelande Douze Pointe'' | "Īrija, divpadsmit punkti" | 15. | 22 |- | 12 | {{ESC|Andora}} | Angļu | ''[[Gisela]]'' | ''Casanova'' | "Kazanova" | 16. | 22 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | [[Elvirs Lakovičs Laka|Laka]] | ''Pokušaj'' | "Pamēģini" | 9. | 72 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu,<br />[[Armēņu valoda|Armēņu]] | ''[[Sirusho]]'' | ''Qélé, Qélé'' <small>(''Քելե, Քելե'')</small> | "Aiziet, Aiziet" | 2. | 139 |- | 15 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | [[Hinda Larusi|Hinda]] | ''Your Heart Belongs to Me'' | "Tava sirds pieder man" | 13. | 27 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Somija}} | Somu | ''[[Teräsbetoni]]'' | ''Missä miehet ratsastaa'' | "Kur vīri jāj" | 8. | 79 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 17 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]],<br />Itāļu |''[[Nico (rumāņu dziedātāja)|Nico]]'' un [[Vlads Mirita|Vlads]] |''Pe-o margine de lume'' | "Uz pasaules malu" | 7. | 94 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dima Bilans]] | ''[[Believe]]'' | "Ticēt" | 3. | 135 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 19 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | ''[[Kalomira]]'' | ''Secret Combination'' | "Slepenā kombinācija" | 1. | 156 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Otrais pusfināls norisinājās [[2008. gads|2008]]. gada [[22. maijs|22. maijā]].No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un rīkotājvalsts [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Euroband | This is My Life | Šī ir mana dzīve | 8 | 68 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | bgcolor="#FFB951" | 02 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Charlotte Perrelli | Hero | Varonis | 12 | 54 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 03 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|Turku]] | Mor ve Ötesi | Deli | Traks | 7 | 85 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Aņi Loraka]] | Shady Lady | Tumšā dāma | 1 | 152 |- | 05 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Jeronimas Milius | Nomads in the Night | Klaidoņi tumsā | 16 | 30 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Albānija}} | Albāņu | Olta Boka | Zemrën E Lamë Peng | Sirdis ieslodzītas laikā | 9 | 67 |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | Paolo Meneguzzi | Era stupendo | Tas bija brīnišķīgi | 13 | 47 |- | 08 | {{ESC|Čehija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Tereza Kerndlová | Have Some Fun | Izpriecājies | 18 | 9 |- | 09 | {{ESC|Baltkrievija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Ruslan Alekhno | Hasta La Vista | Tiekamies vēlāk | 17 | 27 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Pirates of the Sea]] | Wolves of the Sea | Jūras vilki | 6 | 86 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | Kraljevi Ulice un 75 cents | Romanca | Romantika | 4 | 112 |- | 12 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Deep Zone un Balthazar | DJ, Take Me Away | DJ, Paņem mani līdzi | 11 | 56 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Simon Mathew | All Night Long | Visu nakti | 3 | 112 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Gruzija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Diana Gurtskaya | Peace Will Come | Nāks miers | 5 | 107 |- | 15 | {{ESC|Ungārija}} | [[Angļu valoda|Angļu]], [[Ungāru valoda|Ungāru]] | Csézy | Candlelight | Sveču gaisma | 19 | 6 |- | 16 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Morena | Vodka | Vodka | 14 | 38 |- | 17 | {{ESC|Kipra}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | Evdokia Kadi | Femme Fatale | Liktenīgā sieviete | 15 | 36 |- | 18 | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Tamara, Vrčak un Adrijan | Let Me Love You | Ļauj man tevi mīlēt | 10 | 64 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 19 | {{ESC|Portugāle}} | [[portugāļu valoda|Portugāļu]] | Vânia Fernandes | Senhora do Mar (Negras Águas) | Dāma jūrā (Tumšie ūdeņi) | 2 | 120 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Rumānija}} | Rumāņu, [[Itāļu valoda|Itāļu]] | Nico un Vlad | Pe-o Margine de Lume | Uz pasaules malu | align="center" | 20 | align="center" | 45 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Andy Abraham | Even If | Ja vien | align="center" | 25 | align="center" | 14 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Albānija}} | Albāņu | Olta Boka | Zemrën E Lamë Peng | Sirdis ieslodzītas laikā | align="center" | 17 | align="center" | 55 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Vācija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | No Angels | Disappear | Izzust | align="center" | 23 | align="center" | 14 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Armēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Sirusho | Qele Qele | Aiziet Aiziet | align="center" | 4 | align="center" | 199 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | Bosniešu | Laka | Pokušaj | Pamēģini | align="center" | 10 | align="center" | 110 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]], [[Angļu valoda|Angļu]] | Boaz | The Fire in Your Eyes | Uguns tavās acīs | align="center" | 9 | align="center" | 124 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Somija}} | [[Somu valoda|Somu]] | Teräsbetoni | Missä miehet ratsastaa | Kur vīri jāj | align="center" | 22 | align="center" | 35 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | Kraljevi Ulice un 75 cents | Romanca | Romantika | align="center" | 21 | align="center" | 44 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Polija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Isis Gee | For Life | Uz mūžu | align="center" | 14 | align="center" | 64 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Euroband | This is My Life | Šī ir mana dzīve | align="center" | 14 | align="center" | 64 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|Turku]] | Mor ve Ötesi | Deli | Traks | align="center" | 7 | align="center" | 138 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Portugāle}} | [[portugāļu valoda|Portugāļu]] | Vânia Fernandes | Senhora do Mar (Negras Águas) | Dāma jūrā (Tumšie ūdeņi) | align="center" | 13 | align="center" | 69 |- | align="center" | 14 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Pirates of the Sea]] | Wolves of the Sea | Jūras vilki | align="center" | 12 | align="center" | 83 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Charlotte Perrelli | Hero | Varonis | align="center" | 18 | align="center" | 47 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Simon Mathew | All Night Long | Visu nakti | align="center" | 15 | align="center" | 60 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Gruzija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Diana Gurtskaya | Peace Will Come | Nāks miers | align="center" | 11 | align="center" | 83 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Aņi Loraka]] | Shady Lady | Tumšā dāma | align="center" | 2 | align="center" | 230 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Francija}} | [[Angļu valoda|Angļu]], [[Franču valoda|Franču]] | Sébastien Tellier | Divine | Brīnišķīgs | align="center" | 19 | align="center" | 47 |- | align="center" | 20 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Elnur un Samir | Day After Day | Dienu pēc dienas | align="center" | 8 | align="center" | 132 |- | align="center" | 21 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Kalomira | Secret Combination | Slepenā kombinācija | align="center" | 3 | align="center" | 218 |- | align="center" | 22 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]], [[Angļu valoda|Angļu]] | Rodolfo Chikilicuatre | Baila el Chiki Chiki | Dejo Čiki Čiki | align="center" | 16 | align="center" | 55 |- | align="center" | 23 | {{ESC|Serbija}} | Serbu | Jelena Tomašević un Bora Dugić | Oro (Оро) | Hora (deja) | align="center" | 6 | align="center" | 160 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | align="center" | 24 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dima Bilans]] | ''[[Believe]]'' | "Ticēt" | align="center" | 1. | align="center" | 272 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Maria Haukaas Storeng | Hold On Be Strong | Turies, Esi stiprs | align="center" | 5 | align="center" | 182 |} == Balsošanas rezultāti == === Pirmais pusfināls === {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size: 85%" ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="22" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSanmarino.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]] |- ! rowspan="19" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Melnkalne}} | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 23 | style="text-align:left; background-color:#efefef" | | 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Izraēla}}''' | style="text-align:right; background-color:#ffdead" |'''104''' || 5 | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || 0 || 0 || 2 || 7 || 10 || 4 || 10 || 4 || 0 || 7 || 5 || 7 || 6 || 10 || 6 || 8 || 5 || 4 || 4 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Igaunija}} | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 8 || 0 || 0 | style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Moldova}} | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 36 || 0 || 0 || 0 | style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 5 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 6 || 0 || 0 || 10 || 5 || 4 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Sanmarīno}} | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 5 || 0 || 0 || 0 || 0 | style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Beļģija}} | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 16 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 | style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' | style="text-align:right; background-color:#ffdead" | '''96''' || 3 || 5 || 4 || 10 || 0 || 5 | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || 0 || 0 || 10 || 5 || 8 || 3 || 2 || 4 || 5 || 7 || 10 || 7 || 8 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Slovēnija}} | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 36 || 10 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 || 1 | style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 2 || 0 || 0 || 10 || 4 || 0 || 0 || 1 || 2 || 2 || 0 || 0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Norvēģija}}''' | style="text-align:right; background-color:#ffdead" | '''106''' || 4 || 6 || 8 || 3 || 7 || 1 || 7 || 2 | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || 7 || 8 || 10 || 4 || 8 || 5 || '''12''' || 4 || 7 || 0 || 1 || 2 |- bgcolor="#EEDC82" | style="text-align:left; background-color:#eedc82" | '''{{ESC|Polija}}''' | style="text-align:right; background-color:#eedc82" | '''42''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 3 || 0 || 2 | style="text-align:left; background-color:#eedc82" | || '''12''' || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 2 || 3 || 1 || 5 || 3 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Īrija}} | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 22 || 1 || 3 || 7 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 1 || 0 | style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 2 || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Andora}} | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 22 || 0 || 4 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 1 || 1 | style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}''' | style="text-align:right; background-color:#ffdead" | '''72''' || '''12''' || 0 || 1 || 6 || 0 || 0 || 4 || '''12''' || '''12''' || 0 || 3 || 0 | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || 0 || 7 || 8 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Armēnija}}''' | style="text-align:right; background-color:#ffdead" | '''139''' || 6 || 10 || 2 || 5 || 8 || '''12''' || 0 || 5 || 3 || '''12''' || 2 || 3 || 6 | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || '''12''' || 4 || 5 || '''12''' || '''12''' || 10 || 10 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Nīderlande}} | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 27 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || 8 || 2 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 | style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Somija}}''' | style="text-align:right; background-color:#ffdead" | '''79''' || 2 || 0 || '''12''' || 8 || 4 || 2 || 0 || 3 || 6 || 5 || 6 || '''12''' || 1 || 0 || 0 | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || 0 || 4 || 6 || 2 || 6 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Rumānija}}''' | style="text-align:right; background-color:#ffdead" | '''94''' || 0 || 8 || 0 || '''12''' || 6 || 6 || 6 || 6 || 5 || 3 || 7 || 6 || 0 || 5 || 3 || 1 | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || 1 || 8 || 3 || 8 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Krievija}}''' | style="text-align:right; background-color:#ffdead" | '''135''' || 8 || '''12''' || 10 || 7 || 0 || 3 || 8 || 7 || 8 || 8 || 4 || 4 || 7 || '''12''' || 2 || 6 || 8 | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || 10 || 6 || 5 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Grieķija}}''' | style="text-align:right; background-color:#ffdead" | '''156''' || 7 || 7 || 5 || 4 || '''12''' || 10 || '''12''' || 8 || 4 || 6 || 10 || 5 || 8 || 10 || 8 || 3 || '''12''' || 6 | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || '''12''' || 7 |- | bgcolor="#efefef" colspan=24 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === Otrais pusfināls === {|class="wikitable" style="text-align:center; font-size: 85%" ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="23"|Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCGruzija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]] |- bgcolor="#FFDEAD" ! rowspan="19" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Islande}}''' || style="text-align:right; background-color:#ffdead" |'''68'''|| style="text-align:left; background-color:#ffdead" | ||10||3||1||2||5||4||0||1||2||0||0||10||0||7||5||1||0||5||8||0||4 |- bgcolor="#EEDC82" | style="text-align:left; background-color:#EEDC82" | '''{{ESC|Zviedrija}}''' || style="text-align:right; background-color:#EEDC82" |'''54'''||8|| style="text-align:left; background-color:#EEDC82" | ||2||0||3||1||3||0||0||0||0||0||'''12'''||0||1||7||4||0||3||1||3||6 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Turcija}}''' || style="text-align:right; background-color:#ffdead" |'''85'''||0||6|| style="text-align:left; background-color:#ffdead" | ||5||0||'''12'''||7||0||3||0||0||7||8||5||4||0||0||8||0||10||0||10 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Ukraina}}''' || style="text-align:right; background-color:#ffdead" |'''152'''||6||3||'''12'''|| style="text-align:left; background-color:#ffdead" | ||7||0||1||'''12'''||'''12'''||6||7||'''12'''||7||'''12'''||8||8||10||6||'''12'''||3||8||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Lietuva}} || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |30|| 0||0||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||0||0||'''12'''||0||0||0||10||0||0||0||0||0||0||0||8 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Albānija}}''' || style="text-align:right; background-color:#ffdead" |'''67'''||1||7||8||3||0|| style="text-align:left; background-color:#ffdead" | ||10||1||5||0||10||0||0||0||0||0||0||'''12'''||2||5||0||3 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Šveice}} || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |47|| 0||0||0||0||0||10|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||0||5||0||5||0||0||'''12'''||7||1||0||7||0||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Čehija}} || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |9|| 0||0||1||0||0||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||2||0||0||0||0||1||0||5||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Baltkrievija}} || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |27|| 0||0||0||10||6||0||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||5||0||0||0||4||0||0||2||0||0||0||0||0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Latvija}}''' || style="text-align:right; background-color:#ffdead" |'''86'''||7||8||0||2||'''12'''||0||0||5||6|| style="text-align:left; background-color:#ffdead" | ||6||1||6||6||0||6||0||4||10||0||2||5 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Horvātija}}''' || style="text-align:right; background-color:#ffdead" |'''112'''||4||4||5||7||5||3||6||3||7||7|| style="text-align:left; background-color:#ffdead" | ||6||3||8||10||0||6||10||6||2||10||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Bulgārija}} || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |56|| 5||0||6||6||1||0||0||2||2||1||1|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||3||2||8||7||1||6||5||0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Dānija}}''' || style="text-align:right; background-color:#ffdead" |'''112'''||'''12'''||'''12'''||0||4||8||4||5||10||4||8||3||2|| style="text-align:left; background-color:#ffdead" | ||3||'''12'''||4||5||3||8||4||0||1 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Gruzija}}''' || style="text-align:right; background-color:#ffdead" |'''107'''||2||1||10||'''12'''||10||0||0||8||10||10||0||4||0|| style="text-align:left; background-color:#ffdead" | ||2||10||'''12'''||2||7||0||7||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Ungārija}} || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |6|| 0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||1||1|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||0||0||0||4||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Malta}} || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |38|| 3||0||0||0||0||8||0||6||0||4||4||3||4||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||4||0||0||2 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Kipra}} || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |36|| 0||0||4||0||0||2||2||0||0||0||0||8||0||2||5||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||0||1||'''12''' |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Maķedonija}} || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |64|| 0||2||7||0||0||7||8||4||0||0||'''12'''||10||2||0||0||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||'''12'''||0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Portugāle}}''' || style="text-align:right; background-color:#ffdead" |'''120'''||10||5||0||8||4||6||'''12'''||7||8||3||8||5||0||7||6||3||3||0|| style="text-align:left; background-color:#ffdead" | ||'''12'''||6||7 |- | bgcolor="#efefef" colspan=25 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === Fināls === {|class="wikitable" style="text-align:center; font-size: 85%" !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="45"|Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCGruzija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSanmarino.svg|16px]] |- !rowspan="26" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Rumānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 45 || 4 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Apvienotā Karaliste || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 0 || 8 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Albānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 55 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 8 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 3 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Vācija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Armēnija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 199 || '''12''' || 0 || 1 || 10 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 2 || 10 || 8 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 4 || '''12''' || 0 || 7 || 2 || 0 || 7 || 8 || 2 || '''12''' || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 5 || 1 || 8 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Bosnija un Hercegovina || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 110 || 2 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || 5 || 7 || 0 || 0 || 7 || 10 || 6 || 0 || 0 || 0 || 10 || 6 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || '''12''' || 10 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Izraēla || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 124 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 1 || 5 || 2 || 3 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 0 || 3 || 8 || 3 || 5 || 2 || 0 || 0 || 3 || 0 || 3 || 0 || 5 || 6 || 6 || 7 || 5 || 4 || 0 || 4 || 2 || 6 || 0 || 6 || 3 || 7 || 5 || 10 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Somija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 35 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Horvātija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 44 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 8 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 3 || 2 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Polija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 0 || 10 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Islande || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 64 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 4 || 6 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 4 || 0 || 7 || 8 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Turcija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 138 || 10 || 0 || 0 || 0 || 8 || 4 || 10 || 6 || 10 || 0 || 10 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 0 || 8 || 0 || 0 || 7 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 2 || 4|| '''12''' || 10 || 0 || 3 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 4 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Portugāle || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 69 || 8 || 0 || 6 || 8 || 0 || 0 || 4 || 10 || 6 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 5 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Latvija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 83 || 0 || '''12''' || 4 || 2 || 10 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 10 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 2 || 0 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Zviedrija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 47 || 0 || 0 || 3 || 1 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 7 || 5 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 1 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Dānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 60 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 3 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 2 || 7 || 2 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Gruzija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 83 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 4 || 2 || 4 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 8 || 5 || 5 || 0 || 0 || 7 || 4 || 8 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Ukraina || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 230 || 0 || 6 || 5 || 7 || 5 || 7 || 0 || 0 || 1 || 6 || 0 || 0 || 8 || 10 || 6 || '''12''' || 0 || 3 || 2 || 3 || 7 || 4 || 4 || 6 || 10 || 6 || 10 || 10 || 3 || 8 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 8 || 6 || 10 || 7 || 7 || 8 || 5 || 10 || 6 || 4 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Francija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 47 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 8 || 0 || 2 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 8 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Azerbaidžāna || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 132 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 0 || 2 || 0 || '''12''' ||'''3|| 3 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 8 || '''12''' || 4 || 7 || 0 || 7 || 2 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 10 || 0 || 7 || 8 || 3 || 8 || 10 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Grieķija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 218 || 3 || 4 || 0 || 3 || '''12''' || 3 || '''12''' || 5 || 8 || '''12''' || 6 || 1 || 7 || 5 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 6 || 7 || 5 || 1 || 3 || 8 || 0 || 0 || 2 || 3 || '''12''' || 3 || 6 || 2 || '''12''' || 8 || 2 || 10 || 4 || 5 || 8 || 4 || 8 || 6 || '''12''' |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Spānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 55 || 5 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 1 || 0 || 4 || 4 || 4 || 0 || 0 || 3 || 0 || 8 || 10 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Serbija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 160 || 7 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || '''12''' || 0 || 5 || 8 || 6 || 0 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || '''12''' || 10 || 0 || 10 || 7 || 0 || 0 || 1 || 4 || 7 || 4 || 2 || 0 || 5 || 0 || 1 || 4 || 1 || 6 || 3 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 0 |-bgcolor="Gold" | style="text-align:left; background-color:Gold" | '''Krievija''' || style="text-align:right; background-color:Gold" |'''272''' || 1 || 5 || 0 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 8 || 1 || 0 || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 5 || 10 || 7 || 4 || 6 || '''12''' || 6 || 10 || '''12''' || '''12''' || 8 || 6 || 10 || style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || 8 || '''12''' || 6 || 5 || '''12''' || 6 || 10 || 7 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Norvēģija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 182 || 0 || 7 || 10 || 6 || 7 || 10 || 0 || 0 || 2 || 0 || 4 || '''12''' || 2 || 7 || 2 || 2 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 0 || 2 || 1 || 8 || 0 || 4 || 6 || 4 || 3 || 8 || 5 || 5 || 5 || 6 || 7 || 1 || 5 || 1 || 5 || 0 || 7 || 5 || 4 || 0 || 7 |- | bgcolor="#efefef" colspan=46 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2008]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2008. gads mūzikā|Eirovizija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] [[ga:Comórtas Amhránaíochta na hEoraifíse#Tíortha]] 9se0wmxxm1dx4iwm3zzse97io4cb93z 4494908 4494907 2026-07-15T07:32:20Z Lasks 38532 /* Fināls */ 4494908 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Coord|44|49|14|N|20|27|44|E|display=title}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"Confluence Of Sound"'' |attēls = ESC Belgrade 2008.png |att_izm = 250 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2008|5|24|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2008|5|20|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2008|5|22|N}} |vadītājs (i) = [[Jovana Jankoviča]]<br />[[Željko Joksimovičs]] |koordinators = |režisors = Svens Stojanovics |pārraidītājs = {{flaga|Serbija}} [[RTS]] |vieta = {{flaga|Serbija}} [[Serbija]], [[Belgrada]]<br />[[Belgradas Arēna]] |uzvarētājs = {{ESC|Krievija}} [[Dima Bilans]] - ''[[Believe]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. Finālā balsoja visas dalībvalstis neatkarīgi no tā vai viņu pārstāvētā dziesma ir iekļuvusi finālā vai nē. |dalībvalstis = 43 valstis. 19 katrā pusfinālā un 25 finālā (5 kas automātiski tika finālā un 10 no katra pusfināla). |valstis, kas debitē = {{ESC|Azerbaidžāna}}<br />{{ESC|Sanmarīno}} |valstis, kas atgriežas = nav |valstis, kas izstājās = {{ESC|Austrija}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = |map = ESC 2008 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2008. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2007]] |nākamais = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009 ►]] }} '''2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2008}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2008}}) bija 53. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]], [[2008. gads|2008]]. gada [[20. maijs|20.]], [[22. maijs|22]]. un [[24. maijs|24. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Serbija ieguva [[2007. gads|2007]]. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Marija Šerifoviča]] ar dziesmu ''[[Molitva]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss norisinājās Serbijā. Par 2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju kļuva [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] pārstāvis [[Dima Bilans]] ar dziesmu ''[[Believe]]''. [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja grupa ''[[Pirates of the Sea]]'' ar dziesmu ''[[Wolves of the Sea]]'', kas ar 83 punktiem ieguva 12. vietu. Otrajā pusfinālā [[Pirates of the Sea]] ar 86 punktiem ieguva 6. vietu un tādējādi garantēja vietu finālā. Pirmoreiz konkursā piedalījās [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]] un [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]], bet izstājās [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]]. == Norises vieta == [[Serbija]] ieguva tiesības rīkot [[2008. gads|2008]]. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu pateicoties Marijas Šerifovičas uzvarai [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Somija]]s pilsētā [[Helsinki|Helsinkos]], kur Marija ar savu dziesmu ''Molitva'' jeb tulkojumā no [[serbu valoda]]s "Lūgšana" ieguva 268 un 12 punktus, kas ir augstākais novērtējums, saņēma no 12 valstīm. Par norises vietu tika izvēlēta Belgradas arēna, kura ir starp lielākajām [[Eiropa]]s slēgtajām arēnām, jo tajā ir sēdvietas aptuveni 20 000 cilvēku. [[2007. gads|2007]]. gada [[14. septembris|14. septembrī]] [[Helsinki|Helsinku]] pilsētas mērs nodeva "Eirovīzijas atslēgas" (bunte ar visām atslēgām, no visām Eirovīzijas norises pilsētām) [[Belgrada]]s pārstāvim. Šī tradīcija, tika iedibināta tieši šajā reizē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://eurovision.tv/content/view/892/262/ |title=Eurovision Song Contest - Helsinki 2007<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2007|10|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071016164022/http://eurovision.tv/content/view/892/262/ |archivedate={{dat|2007|10|16||bez}} }}</ref> Sakarā ar nemieriem un grautiņiem, kas [[Serbija|Serbijā]] notika pēc tam, kad [[Kosova]] pasludināja savu neatkarību no [[Serbija]]s, [[2008. gads|2008]]. gada [[22. februāris|22. februārī]] EBU pārstāvji noturēja telefonkonforenci ar [[Belgrada]]s pārstāvjiem, lai noskaidrotu, nav radusies nepieciešamība konkursa norises vietu pārcelt uz citu valsti. [[Ukraina]] bija kā rezerves plāns, jo tieši [[Ukraina]] ieguva otro vietu [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. [[Helsinki]] bija kā otrā alternatīva, jo tur tika rīkots iepriekšējais dziesmu konkurss.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/10597 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - "Helsinki could host Eurovision again"<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080225151846/http://www.esctoday.com/news/read/10597 }}</ref> Arī [[Grieķija]] piedāvāja savu kandidatūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=2658 |title=EUROVISION 2008 - EBU holds phone conference to decide host city<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|02|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100212201139/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=2658 |archivedate={{dat|2010|02|12||bez}} }}</ref> Tomēr beigās tika nolemts, ka dziesmu konkurss notiks [[Belgrada|Belgradā]]. [[Serbija]]s Radio un Televīzijas sabiedrībai tika pieprasīts nodrošināt drošu konkursa dalībnieku un skatītāju drošību un tas tika apsolīts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/10601 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision 2008: Set to stay in Belgrade<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080225152312/http://www.esctoday.com/news/read/10601 }}</ref> [[Horvātija]]s, [[Izraēla]]s un [[Albānija]]s delegācijām tika nodrošināta īpaša aizsardzība.<ref>http://www.vreme.com.mk/DesktopDefault.aspx?tabindex=5&tabid=1&EditionID=1356&ArticleID=87845{{Novecojusi saite}}</ref> == Formāts == Preses konferencē [[2007. gads|2007]]. gada [[maijs|maijā]] [[Helsinki|Helsinkos]], tika paziņots, ka Eirovīzijas dziesmu konkurss tiks paplašināts un būs divi pusfināli [[2008. gads|2008]]. vai [[2009. gads|2009]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/9024 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision 2008: Two semi finals proposed<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160830074752/http://www.esctoday.com/news/read/9024 }}</ref> [[2007. gads|2007]]. gada [[28. septembris|28. septembrī]], tika paziņots, ka EBU ir nolēmuši rīkot divus pusfinālus viena vietā jau [[2008. gads|2008]]. gada konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/9327 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision: 2 semi finals confirmed!<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2007|10|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071011204409/http://www.esctoday.com/news/read/9327 }}</ref> === Pusfinālistu sadalījuma === [[2008. gads|2008]]. gada [[24. janvāris|24. janvārī]] visas 38 valstis, kas piedalījās pusfinālā, tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļoja šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējo gadu konkursos '''un''' ģeogrāfisko novietojumu. {| class="wikitable" border="1" |- ! width=25% | 1. grupa ! width=25% | 2. grupa ! width=25% | 3. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} |- ! width=24% | 4. grupa ! width=24% | 5. grupa ! width=24% | 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Andora}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Sanmarīno}} * {{ESC|Šveice}} |} == Pusfināli == === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls norisinājās [[2008. gads|2008]]. gada [[20. maijs|20. maijā]]. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] | [[Stefans Filipovičs]] | ''Zauvijek volim te <small>(Заувијек волим те)</small>'' | "Es mīlu tevi mūžīgi" | 14. | 23 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]],<br />[[Angļu valoda|Angļu]] | [[Boazs Mauda]] | ''The Fire in Your Eyes'' | "Uguns tavās acīs" | 5. | 104 |- | 03 | {{ESC|Igaunija}} | [[Serbu valoda|Serbu]],<br />[[Vācu valoda|Vācu]],<br />[[Somu valoda|Somu]] | ''[[Kreisiraadio]]'' | ''Leto svet'' | "Vasaras gaisma" | 18. | 8 |- | 04 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | [[Geta Burlaku]] | ''A Century of Love'' | "Mīlestības gadsimts" | 12. | 36 |- | 05 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | ''[[Miodio]]'' | ''Complice'' | "Līdzvainīgs" | 19. | 5 |- | 06 | {{ESC|Beļģija}} | [[Mākslīgā valoda|Mākslīgā]] | ''[[Ishtar (grupa)|Ishtar]]'' | ''O Julissi'' | — | 17. | 16 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Elnurs Hjosejnovs|Elnurs]] un [[Samirs Džavadzade|Samirs]] | ''Day After Day'' | "Dienu pēc dienas" | 6. | 96 |- | 08 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | [[Rebeka Dremelja]] | ''Vrag naj vzame'' | "Pie velna ar to" | 11. | 36 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Marija Haukāsa Storenga]] | ''Hold On Be Strong'' | "Turies, Esi stiprs" | 4. | 106 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | bgcolor="#FFB951" | 10 | {{ESC|Polija}} | Angļu | ''[[Tamara Gee|Isis Gee]]'' | ''For Life'' | "Uz mūžu" | 10. | 42 |- | 11 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | ''[[Dustin the Turkey]]'' | ''Irelande Douze Pointe'' | "Īrija, divpadsmit punkti" | 15. | 22 |- | 12 | {{ESC|Andora}} | Angļu | ''[[Gisela]]'' | ''Casanova'' | "Kazanova" | 16. | 22 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | [[Elvirs Lakovičs Laka|Laka]] | ''Pokušaj'' | "Pamēģini" | 9. | 72 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu,<br />[[Armēņu valoda|Armēņu]] | ''[[Sirusho]]'' | ''Qélé, Qélé'' <small>(''Քելե, Քելե'')</small> | "Aiziet, Aiziet" | 2. | 139 |- | 15 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | [[Hinda Larusi|Hinda]] | ''Your Heart Belongs to Me'' | "Tava sirds pieder man" | 13. | 27 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Somija}} | Somu | ''[[Teräsbetoni]]'' | ''Missä miehet ratsastaa'' | "Kur vīri jāj" | 8. | 79 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 17 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]],<br />Itāļu |''[[Nico (rumāņu dziedātāja)|Nico]]'' un [[Vlads Mirita|Vlads]] |''Pe-o margine de lume'' | "Uz pasaules malu" | 7. | 94 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dima Bilans]] | ''[[Believe]]'' | "Ticēt" | 3. | 135 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 19 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | ''[[Kalomira]]'' | ''Secret Combination'' | "Slepenā kombinācija" | 1. | 156 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Otrais pusfināls norisinājās [[2008. gads|2008]]. gada [[22. maijs|22. maijā]].No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un rīkotājvalsts [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Euroband | This is My Life | Šī ir mana dzīve | 8 | 68 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | bgcolor="#FFB951" | 02 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Charlotte Perrelli | Hero | Varonis | 12 | 54 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 03 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|Turku]] | Mor ve Ötesi | Deli | Traks | 7 | 85 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Aņi Loraka]] | Shady Lady | Tumšā dāma | 1 | 152 |- | 05 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Jeronimas Milius | Nomads in the Night | Klaidoņi tumsā | 16 | 30 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Albānija}} | Albāņu | Olta Boka | Zemrën E Lamë Peng | Sirdis ieslodzītas laikā | 9 | 67 |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | Paolo Meneguzzi | Era stupendo | Tas bija brīnišķīgi | 13 | 47 |- | 08 | {{ESC|Čehija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Tereza Kerndlová | Have Some Fun | Izpriecājies | 18 | 9 |- | 09 | {{ESC|Baltkrievija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Ruslan Alekhno | Hasta La Vista | Tiekamies vēlāk | 17 | 27 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Pirates of the Sea]] | Wolves of the Sea | Jūras vilki | 6 | 86 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | Kraljevi Ulice un 75 cents | Romanca | Romantika | 4 | 112 |- | 12 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Deep Zone un Balthazar | DJ, Take Me Away | DJ, Paņem mani līdzi | 11 | 56 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Simon Mathew | All Night Long | Visu nakti | 3 | 112 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Gruzija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Diana Gurtskaya | Peace Will Come | Nāks miers | 5 | 107 |- | 15 | {{ESC|Ungārija}} | [[Angļu valoda|Angļu]], [[Ungāru valoda|Ungāru]] | Csézy | Candlelight | Sveču gaisma | 19 | 6 |- | 16 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Morena | Vodka | Vodka | 14 | 38 |- | 17 | {{ESC|Kipra}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | Evdokia Kadi | Femme Fatale | Liktenīgā sieviete | 15 | 36 |- | 18 | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Tamara, Vrčak un Adrijan | Let Me Love You | Ļauj man tevi mīlēt | 10 | 64 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 19 | {{ESC|Portugāle}} | [[portugāļu valoda|Portugāļu]] | Vânia Fernandes | Senhora do Mar (Negras Águas) | Dāma jūrā (Tumšie ūdeņi) | 2 | 120 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]],<br />Itāļu |''[[Nico (rumāņu dziedātāja)|Nico]]'' un [[Vlads Mirita|Vlads]] |''Pe-o margine de lume'' | "Uz pasaules malu" | align="center" | 20. | align="center" | 45 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Endijs Ābrahams]] | ''Even If'' | "Ja vien" | align="center" | 25. | align="center" | 14 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Albānija}} | Albāņu | Olta Boka | Zemrën E Lamë Peng | Sirdis ieslodzītas laikā | align="center" | 17. | align="center" | 55 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | ''[[No Angels]]'' | ''Disappear'' | "Izzust" | align="center" | 23. | align="center" | 14 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu,<br />[[Armēņu valoda|Armēņu]] | ''[[Sirusho]]'' | ''Qélé, Qélé'' <small>(''Քելե, Քելե'')</small> | "Aiziet, Aiziet" | align="center" | 4. | align="center" | 199 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | [[Elvirs Lakovičs Laka|Laka]] | ''Pokušaj'' | "Pamēģini" | align="center" | 10. | align="center" | 110 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]],<br />[[Angļu valoda|Angļu]] | [[Boazs Mauda]] | ''The Fire in Your Eyes'' | "Uguns tavās acīs" | align="center" | 9. | align="center" | 124 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Somija}} | [[Somu valoda|Somu]] | ''[[Teräsbetoni]]'' | ''Missä miehet ratsastaa'' | "Kur vīri jāj" | align="center" | 22. | align="center" | 35 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | Kraljevi Ulice un 75 cents | Romanca | Romantika | align="center" | 21. | align="center" | 44 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Polija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[Tamara Gee|Isis Gee]]'' | ''For Life'' | "Uz mūžu" | align="center" | 14. | align="center" | 64 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Euroband | This is My Life | Šī ir mana dzīve | align="center" | 14. | align="center" | 64 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|Turku]] | Mor ve Ötesi | Deli | Traks | align="center" | 7. | align="center" | 138 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Portugāle}} | [[portugāļu valoda|Portugāļu]] | Vânia Fernandes | Senhora do Mar (Negras Águas) | Dāma jūrā (Tumšie ūdeņi) | align="center" | 13. | align="center" | 69 |- | align="center" | 14 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Pirates of the Sea]] | Wolves of the Sea | Jūras vilki | align="center" | 12. | align="center" | 83 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Charlotte Perrelli | Hero | Varonis | align="center" | 18. | align="center" | 47 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Simon Mathew | All Night Long | Visu nakti | align="center" | 15. | align="center" | 60 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Gruzija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Diana Gurtskaya | Peace Will Come | Nāks miers | align="center" | 11. | align="center" | 83 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Aņi Loraka]] | Shady Lady | Tumšā dāma | align="center" | 2. | align="center" | 230 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Francija}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | [[Sebastjēns Teljē]] | ''Divine'' | "Brīnišķīgs" | align="center" | 19. | align="center" | 47 |- | align="center" | 20 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Elnurs Hjosejnovs|Elnurs]] un [[Samirs Džavadzade|Samirs]] | ''Day After Day'' | "Dienu pēc dienas" | align="center" | 8. | align="center" | 132 |- | align="center" | 21 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[Kalomira]]'' | ''Secret Combination'' | "Slepenā kombinācija" | align="center" | 3. | align="center" | 218 |- | align="center" | 22 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | [[Rodolfo Čikilikuatre]] | ''Baila el Chiki Chiki'' | "Dejo Čiki Čiki" | align="center" | 16. | align="center" | 55 |- | align="center" | 23 | {{ESC|Serbija}} (rīkotāji) | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Jeļena Tomaševiča]] pied. [[Bora Dugičs]] | ''Oro'' | "Hora (deja)" | align="center" | 6. | align="center" | 160 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | align="center" | 24 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dima Bilans]] | ''[[Believe]]'' | "Ticēt" | align="center" | 1. | align="center" | 272 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Marija Haukāsa Storenga]] | ''Hold On Be Strong'' | "Turies, Esi stiprs" | align="center" | 5. | align="center" | 182 |} == Balsošanas rezultāti == === Pirmais pusfināls === {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size: 85%" ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="22" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSanmarino.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]] |- ! rowspan="19" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Melnkalne}} | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 23 | style="text-align:left; background-color:#efefef" | | 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Izraēla}}''' | style="text-align:right; background-color:#ffdead" |'''104''' || 5 | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || 0 || 0 || 2 || 7 || 10 || 4 || 10 || 4 || 0 || 7 || 5 || 7 || 6 || 10 || 6 || 8 || 5 || 4 || 4 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Igaunija}} | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 8 || 0 || 0 | style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Moldova}} | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 36 || 0 || 0 || 0 | style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 5 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 6 || 0 || 0 || 10 || 5 || 4 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Sanmarīno}} | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 5 || 0 || 0 || 0 || 0 | style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Beļģija}} | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 16 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 | style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' | style="text-align:right; background-color:#ffdead" | '''96''' || 3 || 5 || 4 || 10 || 0 || 5 | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || 0 || 0 || 10 || 5 || 8 || 3 || 2 || 4 || 5 || 7 || 10 || 7 || 8 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Slovēnija}} | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 36 || 10 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 || 1 | style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 2 || 0 || 0 || 10 || 4 || 0 || 0 || 1 || 2 || 2 || 0 || 0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Norvēģija}}''' | style="text-align:right; background-color:#ffdead" | '''106''' || 4 || 6 || 8 || 3 || 7 || 1 || 7 || 2 | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || 7 || 8 || 10 || 4 || 8 || 5 || '''12''' || 4 || 7 || 0 || 1 || 2 |- bgcolor="#EEDC82" | style="text-align:left; background-color:#eedc82" | '''{{ESC|Polija}}''' | style="text-align:right; background-color:#eedc82" | '''42''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 3 || 0 || 2 | style="text-align:left; background-color:#eedc82" | || '''12''' || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 2 || 3 || 1 || 5 || 3 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Īrija}} | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 22 || 1 || 3 || 7 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 1 || 0 | style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 2 || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Andora}} | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 22 || 0 || 4 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 1 || 1 | style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}''' | style="text-align:right; background-color:#ffdead" | '''72''' || '''12''' || 0 || 1 || 6 || 0 || 0 || 4 || '''12''' || '''12''' || 0 || 3 || 0 | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || 0 || 7 || 8 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Armēnija}}''' | style="text-align:right; background-color:#ffdead" | '''139''' || 6 || 10 || 2 || 5 || 8 || '''12''' || 0 || 5 || 3 || '''12''' || 2 || 3 || 6 | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || '''12''' || 4 || 5 || '''12''' || '''12''' || 10 || 10 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Nīderlande}} | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 27 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || 8 || 2 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 | style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Somija}}''' | style="text-align:right; background-color:#ffdead" | '''79''' || 2 || 0 || '''12''' || 8 || 4 || 2 || 0 || 3 || 6 || 5 || 6 || '''12''' || 1 || 0 || 0 | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || 0 || 4 || 6 || 2 || 6 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Rumānija}}''' | style="text-align:right; background-color:#ffdead" | '''94''' || 0 || 8 || 0 || '''12''' || 6 || 6 || 6 || 6 || 5 || 3 || 7 || 6 || 0 || 5 || 3 || 1 | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || 1 || 8 || 3 || 8 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Krievija}}''' | style="text-align:right; background-color:#ffdead" | '''135''' || 8 || '''12''' || 10 || 7 || 0 || 3 || 8 || 7 || 8 || 8 || 4 || 4 || 7 || '''12''' || 2 || 6 || 8 | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || 10 || 6 || 5 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Grieķija}}''' | style="text-align:right; background-color:#ffdead" | '''156''' || 7 || 7 || 5 || 4 || '''12''' || 10 || '''12''' || 8 || 4 || 6 || 10 || 5 || 8 || 10 || 8 || 3 || '''12''' || 6 | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || '''12''' || 7 |- | bgcolor="#efefef" colspan=24 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === Otrais pusfināls === {|class="wikitable" style="text-align:center; font-size: 85%" ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="23"|Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCGruzija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]] |- bgcolor="#FFDEAD" ! rowspan="19" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Islande}}''' || style="text-align:right; background-color:#ffdead" |'''68'''|| style="text-align:left; background-color:#ffdead" | ||10||3||1||2||5||4||0||1||2||0||0||10||0||7||5||1||0||5||8||0||4 |- bgcolor="#EEDC82" | style="text-align:left; background-color:#EEDC82" | '''{{ESC|Zviedrija}}''' || style="text-align:right; background-color:#EEDC82" |'''54'''||8|| style="text-align:left; background-color:#EEDC82" | ||2||0||3||1||3||0||0||0||0||0||'''12'''||0||1||7||4||0||3||1||3||6 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Turcija}}''' || style="text-align:right; background-color:#ffdead" |'''85'''||0||6|| style="text-align:left; background-color:#ffdead" | ||5||0||'''12'''||7||0||3||0||0||7||8||5||4||0||0||8||0||10||0||10 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Ukraina}}''' || style="text-align:right; background-color:#ffdead" |'''152'''||6||3||'''12'''|| style="text-align:left; background-color:#ffdead" | ||7||0||1||'''12'''||'''12'''||6||7||'''12'''||7||'''12'''||8||8||10||6||'''12'''||3||8||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Lietuva}} || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |30|| 0||0||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||0||0||'''12'''||0||0||0||10||0||0||0||0||0||0||0||8 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Albānija}}''' || style="text-align:right; background-color:#ffdead" |'''67'''||1||7||8||3||0|| style="text-align:left; background-color:#ffdead" | ||10||1||5||0||10||0||0||0||0||0||0||'''12'''||2||5||0||3 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Šveice}} || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |47|| 0||0||0||0||0||10|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||0||5||0||5||0||0||'''12'''||7||1||0||7||0||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Čehija}} || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |9|| 0||0||1||0||0||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||2||0||0||0||0||1||0||5||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Baltkrievija}} || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |27|| 0||0||0||10||6||0||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||5||0||0||0||4||0||0||2||0||0||0||0||0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Latvija}}''' || style="text-align:right; background-color:#ffdead" |'''86'''||7||8||0||2||'''12'''||0||0||5||6|| style="text-align:left; background-color:#ffdead" | ||6||1||6||6||0||6||0||4||10||0||2||5 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Horvātija}}''' || style="text-align:right; background-color:#ffdead" |'''112'''||4||4||5||7||5||3||6||3||7||7|| style="text-align:left; background-color:#ffdead" | ||6||3||8||10||0||6||10||6||2||10||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Bulgārija}} || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |56|| 5||0||6||6||1||0||0||2||2||1||1|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||3||2||8||7||1||6||5||0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Dānija}}''' || style="text-align:right; background-color:#ffdead" |'''112'''||'''12'''||'''12'''||0||4||8||4||5||10||4||8||3||2|| style="text-align:left; background-color:#ffdead" | ||3||'''12'''||4||5||3||8||4||0||1 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Gruzija}}''' || style="text-align:right; background-color:#ffdead" |'''107'''||2||1||10||'''12'''||10||0||0||8||10||10||0||4||0|| style="text-align:left; background-color:#ffdead" | ||2||10||'''12'''||2||7||0||7||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Ungārija}} || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |6|| 0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||1||1|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||0||0||0||4||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Malta}} || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |38|| 3||0||0||0||0||8||0||6||0||4||4||3||4||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||4||0||0||2 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Kipra}} || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |36|| 0||0||4||0||0||2||2||0||0||0||0||8||0||2||5||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||0||1||'''12''' |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | {{ESC|Maķedonija}} || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |64|| 0||2||7||0||0||7||8||4||0||0||'''12'''||10||2||0||0||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||'''12'''||0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''{{ESC|Portugāle}}''' || style="text-align:right; background-color:#ffdead" |'''120'''||10||5||0||8||4||6||'''12'''||7||8||3||8||5||0||7||6||3||3||0|| style="text-align:left; background-color:#ffdead" | ||'''12'''||6||7 |- | bgcolor="#efefef" colspan=25 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === Fināls === {|class="wikitable" style="text-align:center; font-size: 85%" !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="45"|Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCGruzija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|16px]] ! [[Attēls:19px-ESCSanmarino.svg|16px]] |- !rowspan="26" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Rumānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 45 || 4 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Apvienotā Karaliste || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 0 || 8 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Albānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 55 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 8 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 3 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Vācija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Armēnija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 199 || '''12''' || 0 || 1 || 10 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 2 || 10 || 8 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 4 || '''12''' || 0 || 7 || 2 || 0 || 7 || 8 || 2 || '''12''' || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 5 || 1 || 8 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Bosnija un Hercegovina || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 110 || 2 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || 5 || 7 || 0 || 0 || 7 || 10 || 6 || 0 || 0 || 0 || 10 || 6 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || '''12''' || 10 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Izraēla || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 124 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 1 || 5 || 2 || 3 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 0 || 3 || 8 || 3 || 5 || 2 || 0 || 0 || 3 || 0 || 3 || 0 || 5 || 6 || 6 || 7 || 5 || 4 || 0 || 4 || 2 || 6 || 0 || 6 || 3 || 7 || 5 || 10 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Somija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 35 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Horvātija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 44 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 8 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 3 || 2 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Polija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 0 || 10 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Islande || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 64 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 4 || 6 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 4 || 0 || 7 || 8 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Turcija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 138 || 10 || 0 || 0 || 0 || 8 || 4 || 10 || 6 || 10 || 0 || 10 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 0 || 8 || 0 || 0 || 7 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 2 || 4|| '''12''' || 10 || 0 || 3 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 4 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Portugāle || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 69 || 8 || 0 || 6 || 8 || 0 || 0 || 4 || 10 || 6 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 5 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Latvija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 83 || 0 || '''12''' || 4 || 2 || 10 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 10 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 2 || 0 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Zviedrija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 47 || 0 || 0 || 3 || 1 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 7 || 5 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 1 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Dānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 60 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 3 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 2 || 7 || 2 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Gruzija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 83 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 4 || 2 || 4 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 8 || 5 || 5 || 0 || 0 || 7 || 4 || 8 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Ukraina || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 230 || 0 || 6 || 5 || 7 || 5 || 7 || 0 || 0 || 1 || 6 || 0 || 0 || 8 || 10 || 6 || '''12''' || 0 || 3 || 2 || 3 || 7 || 4 || 4 || 6 || 10 || 6 || 10 || 10 || 3 || 8 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 8 || 6 || 10 || 7 || 7 || 8 || 5 || 10 || 6 || 4 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Francija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 47 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 8 || 0 || 2 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 8 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Azerbaidžāna || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 132 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 0 || 2 || 0 || '''12''' ||'''3|| 3 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 8 || '''12''' || 4 || 7 || 0 || 7 || 2 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 10 || 0 || 7 || 8 || 3 || 8 || 10 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Grieķija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 218 || 3 || 4 || 0 || 3 || '''12''' || 3 || '''12''' || 5 || 8 || '''12''' || 6 || 1 || 7 || 5 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 6 || 7 || 5 || 1 || 3 || 8 || 0 || 0 || 2 || 3 || '''12''' || 3 || 6 || 2 || '''12''' || 8 || 2 || 10 || 4 || 5 || 8 || 4 || 8 || 6 || '''12''' |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Spānija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 55 || 5 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 1 || 0 || 4 || 4 || 4 || 0 || 0 || 3 || 0 || 8 || 10 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Serbija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 160 || 7 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || '''12''' || 0 || 5 || 8 || 6 || 0 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || '''12''' || 10 || 0 || 10 || 7 || 0 || 0 || 1 || 4 || 7 || 4 || 2 || 0 || 5 || 0 || 1 || 4 || 1 || 6 || 3 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 0 |-bgcolor="Gold" | style="text-align:left; background-color:Gold" | '''Krievija''' || style="text-align:right; background-color:Gold" |'''272''' || 1 || 5 || 0 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 8 || 1 || 0 || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 5 || 10 || 7 || 4 || 6 || '''12''' || 6 || 10 || '''12''' || '''12''' || 8 || 6 || 10 || style="text-align:left; background-color:#ffdead" | || 8 || '''12''' || 6 || 5 || '''12''' || 6 || 10 || 7 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Norvēģija || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 182 || 0 || 7 || 10 || 6 || 7 || 10 || 0 || 0 || 2 || 0 || 4 || '''12''' || 2 || 7 || 2 || 2 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 0 || 2 || 1 || 8 || 0 || 4 || 6 || 4 || 3 || 8 || 5 || 5 || 5 || 6 || 7 || 1 || 5 || 1 || 5 || 0 || 7 || 5 || 4 || 0 || 7 |- | bgcolor="#efefef" colspan=46 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2008]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2008. gads mūzikā|Eirovizija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] [[ga:Comórtas Amhránaíochta na hEoraifíse#Tíortha]] cnutkiifzi42m2nfb4adt99332x8anw Lionels Mesi 0 74252 4494840 4494039 2026-07-15T00:41:57Z THIAGOW13 147981 4494840 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Lionels Mesi | image = Lionel Messi Argentina v Egypt 7 July 2026-112(cropped).jpg | caption = Lionels Mesi 2022. gadā | fullname = Lionels Andress Mesi Kučitīni<br />''Lionel Andrés Messi Cuccitini'' | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|6|24}} | birth_place = {{vieta|Argentīna|Rosario}} | height = 169<ref name="Profile: Lionel Andrés Messi"/> | position = [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|USA}} [[Maiami "Inter"]] | clubnumber = 10 | youthyears1 = 1992—1995 | youthclubs1 = {{flaga|Argentīna}} ''Grandoli'' | youthyears2 = 1995 | youthclubs2 = {{flaga|Argentīna}} ''[[Club Atlético Central Córdoba|Central Córdoba]]'' | youthyears3 = 1995—2000 | youthclubs3 = {{fk|Newell's Old Boys}} | youthyears4 = 2000—2003 | youthclubs4 = {{fk|Barcelona}} | years1 = 2003—2004 | clubs1 = {{fk|Barcelona}} C | caps1 = 10 | goals1 = 5 | years2 = 2004—2005 | clubs2 = {{fk|Barcelona}} B | caps2 = 22 | goals2 = 6 | years3 = 2004—2021 | clubs3 = {{fk|Barcelona}} | caps3 = 520 | goals3 = 474 | years4 = 2021—2023 | clubs4 = {{flaga|Francija}} ''[[Paris Saint-Germain]]'' | caps4 = 58 | goals4 = 22 | years5 = 2023— | clubs5 = {{flaga|USA}} [[Maiami "Inter"]] | caps5 = 71 | goals5 = 64 | pcupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}} | nationalyears1 = 2004—2005 | nationalteam1 = {{flaga|Argentīna}} Argentīna U20 | nationalcaps1 = 18 | nationalgoals1 = 14 | nationalyears2 = 2007—2008 | nationalteam2 = {{flaga|Argentīna}} Argentīna U23 | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 2005— | nationalteam3 = {{fb|Argentina}} | nationalcaps3 = 205 | nationalgoals3 = 125 | ntupdate = {{dat|2026|07|12|SK|bez}} | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[futbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Argentīna}}}} {{MedalCompetition|FIFA Pasaules kauss}} {{MedalSilver|[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|Brazīlija 2014]]|[[Argentīnas futbola izlase|izlase]]}} {{MedalGold|[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|Katara 2022]]|[[Argentīnas futbola izlase|izlase]]}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]|[[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|futbols]]}} {{MedalCompetition|''Copa América''}} {{MedalSilver|[[2007. gada Copa América|Venecuēla 2007]]|[[Argentīnas futbola izlase|izlase]]}} {{MedalSilver|[[2015. gada Copa América|Čīle 2015]]|[[Argentīnas futbola izlase|izlase]]}} {{MedalSilver|[[2016. gada Copa América|ASV 2016]]|[[Argentīnas futbola izlase|izlase]]}} {{MedalGold|[[2021. gada Copa América|Brazīlija 2021]]|[[Argentīnas futbola izlase|izlase]]}} {{MedalCompetition|FIFA Pasaules kauss jauniešiem}} {{MedalGold|[[2005. gada FIFA Pasaules kauss jauniešiem|Nīderlande 2005]]|[[Argentīnas futbola izlase|izlase]]}} }} '''Lionels Andress Mesi Kučitīni'''{{efn|Kučitīni ir Lionela mātes uzvārds; spāņu valodas pasaulē bieži lieto gan tēva, gan mātes uzvārdu}} ({{val|es|Lionel Andrés Messi Cuccitini}},<ref name="transfermarkt"/> {{izrunā|ljoˈnel anˈdɾes ˈmesi}}; dzimis {{dat|1987|6|24}}), plaši zināms arī kā '''Leo''', ir [[Argentīna]]s [[futbolists]], kas spēlē [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2023. gada jūlija pārstāv [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] klubu [[Maiami "Inter"]]. Mesi bieži tiek dēvēts par pasaules labāko futbolistu.<ref name="Telegraph 2016"/> Viņš ir ieguvis astoņas [[Zelta bumba]]s, un ir vienīgais futbolists vēsturē, kurš to paveicis četrus gadus pēc kārtas, kā arī sešas reizes ieguvis [[Eiropas Zelta zābaks|Zelta zābaku]]. 17 sezonas Mesi ir pavadījis ''[[FC Barcelona]]''. Ar ''FC Barcelona'' Mesi ir izcīnījis kopā 35 trofejas — desmit reizes ir triumfējis [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas futbola čempionātā]], četras reizes [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]], septiņas reizes [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] izcīņā, astoņas reizes [[Spānijas Superkauss|Spānijas Superkausa]] izcīņā, trīs reizes [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausa]] izcīņā, un trīs reizes [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausa]] izcīņā. Mesi pieder arī rekordi visvairāk gūto vārtu ziņā [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas futbola čempionātā]] (474), visvairāk gūtie vārti vienā [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas futbola čempionāta]] sezonā (50), klubu futbola sezonā (73), kalendārajā gadā (91), kā arī visvairāk rezultatīvas piespēles (192) [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas futbola čempionātā]] un ''[[Copa América]]'' turnīrā (17). Kopumā viņš ir guvis vairāk nekā 800 vārtus, pārstāvot klubu un nacionālo izlasi. 2008. gadā 21 gada vecumā Mesi tika nominēts [[Zelta bumba]]s un [[FIFA Gada futbolists|FIFA Gada futbolista]] balvai. Nākamajā, 2009. gadā, viņš ieguva gan [[2009. gada Zelta bumba|Zelta bumbu]], gan FIFA Gada futbolista titulu. Viņš bija pēdējais, kas ieguva šīs balvas. Pēc tam tika izveidota [[FIFA Zelta bumba]]s balva, un Mesi to ieguva trīs gadus pēc kārtas&nbsp;— 2010., 2011. un 2012. gadā. Mesi pēc 2010.—2011. gada sezonas ieguva arī [[UEFA Best Player in Europe Award|UEFA Eiropas labākā spēlētāja balvu]]. 24 gadu vecumā Mesi kļuva par futbolistu, kas guvis visvairāk vārtu kluba ''[[FC Barcelona]]'' labā. 25 gadu vecumā viņš kļuva par jaunāko futbolistu, kas [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmajā divīzijā]] guvis 200 vārtus. [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]] Mesi ir visu laiku rezultatīvākais izlases spēlētājs. Viņš ir guvis 98 vārtus. Jauniešu līmenī viņš ar Argentīnas U20 izlasi ir uzvarējis [[2005. gada FIFA Jauniešu čempionāts|2005. gada FIFA Jauniešu čempionātā]]. [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] kļuva par olimpisko čempionu. Lionels Mesi ir salīdzināts ar [[Djego Maradona|Djego Maradonu]], un pats Maradona viņu ir nosaucis par savu "pēcnācēju".<ref name="chinadaily"/> [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]] Mesi kļuva par jaunāko Argentīnas spēlētāju, kas ir ne tikai spēlējis izlasē, bet arī guvis vārtus. Nākamajos trijos FIFA Pasaules kausos Mesi bija izlases kapteinis. [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]] Mesi ar Argentīnas izlasi kļuva par Pasaules kausa ieguvējiem, finālā pārspējot [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasi]]. == Dzīves sākums == Mesi ir dzimis {{dat|1987|6|24||bez}} [[Rosario]]. Viņš bija trešais no četriem Horhes Mesi (''Jorhe Messi'') un Selijas Kuksitini (''Celia Cuccittini'') bērniem. Tēvs bija [[tērauds|tērauda]] rūpnīcas vadītājs, bet māte strādāja [[magnēts|magnētu]] ražošanas fabrikā. Mesi tēvam ir [[itāļi|itāļu]] un [[spāņi|spāņu]] senči, bet mātes senči galvenokārt ir itāļi. Jau pavisam mazs būdams, spēlēja futbolu kopā ar vecākajiem brāļiem Rodrigo un Matiasu, kā arī ar brālēniem Maksimiljano un Emanuelu Bjankuči (abi brālēni vēlāk kļuva par profesionāliem futbolistiem). Četru gadu vecumā Mesi sāka spēlēt vietējā futbola skolā ''Club Abanderado Grandoli''. 1995. gadā dažas spēlēs nospēlēja ''[[Club Atlético Central Córdoba|Central Córdoba]]'' bērnu komandā,<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.101greatgoals.com/blog/new-video-emerges-of-lionel-messi-playing-for-central-cordoba-aged-8/ | title= New video emerges of Lionel Messi playing for Central Cordoba aged 8 | publisher= 101greatgoals.com | language= en | accessdate= 2018-06-21 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20190220235950/https://www.101greatgoals.com/blog/new-video-emerges-of-lionel-messi-playing-for-central-cordoba-aged-8/ | archivedate= 2019-02-20 }}</ref> bet pēc tam pārgāja uz ''[[Newell's Old Boys]]'' bērnu komandu.<ref name=Williams>{{Tīmekļa atsauce | author = Richard Williams | url = http://football.guardian.co.uk/championsleague200506/story/0,,1716846,00.html | publisher = The Guardian | title = Messi has all the qualities to take world by storm | accessdate = 2008-05-03 | date = 2006-02-24}}</ref> 11 gadu vecumā viņam diagnosticēja [[augšanas hormona trūkums|augšanas hormona trūkumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://worldsoccer.about.com/od/soccerprofiles/p/lionelmessi.htm | title = Lionel Messi | publisher = worldsoccer.about.com | accessdate = 2008-05-03 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090124161737/http://worldsoccer.about.com/od/soccerprofiles/p/lionelmessi.htm | archivedate = 2009-01-24 }}</ref> ''[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]'' izrādīja interesi par Mesi progresu, bet nevarēja atļauties maksāt par viņa ārstēšanu 900 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] mēnesī.<ref name="mission">{{Ziņu atsauce | url = http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/football/european_football/article3779961.ece | work = The Times | title = Lionel Messi on a mission | last = Hawkey | first = Ian | date = 20 April 2008 | accessdate = 30 May 2009 | location = London | archive-date = {{dat|2008|08|30||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080830020412/http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/football/european_football/article3779961.ece }}</ref> Tajā laikā Argentīnā bija [[ekonomiskā krīze]]. Mesi tēvam bija radinieki [[Katalonija|Katalonijā]], un tādēļ viņš saskatīja iespēju dēlu ārstēt Spānijā. 2000. gada septembrī Mesi tēvs piedāvāja futbola klubam ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' pārbaudīt viņa dēla futbola prasmes. ''Barcelona'' sporta direktors [[Carles Rexach|Karless Reksačs]] bija sekojis līdzi Mesi izaugsmei un uzreiz gribēja slēgt līgumu,<ref name=fifa.com/> apmaksājot medicīniskos izdevumus, ja viņš vēlētos sākt dzīvi [[Spānija|Spānijā]],<ref name=Williams/> bet direktoru padome vilcinājās (tajā laikā Eiropas klubiem nebija ierasts slēgt līgumu ar tik jaunu ārzemju spēlētāju). 2001. gada februārī Mesi ģimene pārcēlās uz dzīvi Spānijā. Viņi atrada dzīvokli netālu no futbola kluba ''Barcelona'' stadiona ''[[Camp Nou]]''. Pirmajā gadā Mesi futbolu nespēlēja daudz, jo ārzemnieki nevarēja spēlēt jauniešu komandā, kā arī līdz galam nebija sakārtots jautājums par pāreju no ''Newell's Old Boys'' uz ''Barcelona''. Drīz vien māte ar brāļiem un jaunāko māsu Mariju Solu (''María Sol'') pārcēlās atpakaļ uz Argentīnu, bet Lionels kopā ar tēvu palika Barselonā. Gadu vēlāk, 2002. gada februārī, pēc [[Spānijas Futbola federācija]]s lēmuma Mesi beidzot varēja pilntiesīgi spēlēt futbola kluba ''Barcelona'' jauniešu komandā.<ref name=fifa.com>{{Ziņu atsauce | url= http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=107/edition=248388/news/newsid=103182.html | title= The new messiah | publisher= FIFA.com | date= 5 March 2006 | accessdate= 2006-07-25 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20131225005810/http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=107/edition=248388/news/newsid=103182.html | archivedate= 2013-12-25 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131225005810/http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=107/edition=248388/news/newsid=103182.html |date=2013-12-25 }}</ref> Jau pirmajā pilnajā sezonā (2002.-2003. gada sezonā) Mesi bija rezultatīvākais futbolists jauniešu līgā. Viņš 30 spēlēs bija guvis 36 vārtus. Sezonas beigās Mesi saņēma pirmo uzaicinājumu no kāda cita kluba. Par viņu interesi izrādīja Anglijas Premjerlīgas klubs ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. Viņš to noraidīja, bet Mesi biedri jauniešu komandās [[Sesks Fabregass]] un [[Žerārs Pikē]] pieņēma Anglijas klubu uzaicinājumus. == ''FC Barcelona'' == === 2003—2005: tikšana pirmajā komandā === [[Attēls:Leo messi barce 2005.jpg|thumbnail|175px|Mesi 2005. gadā, spēlējot pret futbola klubu ''[[Málaga CF|Málaga]]'']] 2003.—2004. gada sezonā, kas bija ceturtā sezona kluba ''Barcelona'' sistēmā, Mesi strauji progresēja, ejot cauri vairāku līmeņu komandām. Divu sezonu laikā viņš bija piecās dažādas komandās. Vispirms viņš startēja pusaudžu komandā ''Barcelona Juveniles B''. Pirmssezonas starptautiskajos turnīros viņš tika atzīts par labāko spēlētāju. Pēc tam viņš nospēlēja tikai vienu oficiālo spēli šajā komandā, un tika paaugstināts uz spēcīgāko pusaudžu komandu ''Barcelona Juveniles A''. Šajā komandā 11 līgas spēlēs guva 18 vārtus. Savu pirmo neoficiālo spēli ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' pirmajā komandā Mesi aizvadīja draudzības spēlē pret [[Žuzē Mouriņu]] vadīto klubu ''[[FC Porto]]'' 2003. gada 16. novembrī (būdams 16 gadus un 145 dienas vecs). Lai gūtu papildus pieredzi, Mesi {{dat|2003|11|29||bez}} sāka spēlēt futbola kluba ''Barcelona'' trešajā komandā ''Barcelona C'', kas piedalījās Spānijas ceturtā līmeņa futbola čempionātā (''[[Tercera División]]'') 5. grupā. Viņš palīdzēja futbola klubam ''Barcelona C'' saglabāt vietu šajā līmenī, desmit spēlēs gūstot piecus vārtus. {{dat|2004|2|4||bez}} tika parakstīts pirmais profesionālais līgums, kas paredzēja, ka Mesi būs kluba ''Barcelona'' īpašumā līdz 2012. gadam, kā arī 30 miljonus [[eiro]] lielu izpirkšanas naudu. Mēnesi vēlāk, 6. martā, debitēja futbola kluba ''Barcelona B'' sastāvā. Automātiski izpirkšanas nauda paaugstinājās uz 80 miljoniem eiro. Šajā sezonā Mesi spēlēja piecas spēles komandas ''Barcelona B'' sastāvā, bet šajās spēlēs vārtus neguva. Sezonas beigās atgriezās komandā ''Juveniles B'', palīdzot tiem uzvarēt jauniešu čempionātā. 2004.—2005. gada sezonā Mesi bija garantēta vieta komandas ''Barcelona B'' sākumsastāvā. 17 spēlēs viņš guva sešus vārtus. 2004. gada 16. oktobrī (17 gadu un 114 dienu vecumā), viņš debitēja oficiālā futbola kluba ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' spēlē pret ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', kļūstot par trešo jaunāko spēlētāju, kas spēlējis ''Barcelona'' sastāvā un jaunāko spēlētāju, kas spēlējis ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' (rekordu pārspēja viņa komandas biedrs [[Bojans Krkičs]] 2007. gada septembrī).<ref>[http://home.skysports.com/worldcup/player.aspx?plid=46165&clid=632 Sky Sports | Football | Internationals | Argentina]{{Novecojusi saite}}</ref> Savus pirmos vārtus viņš guva pret ''[[Alvasetes "Balompie"|Albacete Balompié]]'' 2005. gada 1. maijā, būdams 17 gadus, 10 mēnešus un 7 dienas vecs, kļūstot par jaunāko spēlētāju, kas guvis vārtus ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' spēlē ''FC Barcelona'' labā (līdz 2007. gadam, kad atkal Krkičs laboja šo rekordu, gūstot vārtus pēc paša Mesi piespēles).<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.fcbarcelona.com/web/english/noticies/futbol/temporada07-08/10/n071016101878.html | title = Meteoric rise in three years | accessdate = 2008-05-03 | publisher = fcbarcelona.com | archive-date = 2011-09-06 | archive-url = https://web.archive.org/web/20110906093707/http://www.fcbarcelona.com/web/english/noticies/futbol/temporada07-08/10/n071016101878.html }}</ref> Šajā sezonā, nākot uz maiņu, Mesi piedalījās 9 futbola kluba ''Barcelona'' spēlēs, ieskaitot [[UEFA Čempionu līga]]s spēli pret Ukrainas futbola klubu ''[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]''. Pret futbola klubu ''Albacete Balompié'' gūtie vārti bija vienīgie šajā sezonā. === 2005—2008: nostiprināšanās sākumsastāvā === {{dat|2005|6|24||bez}} noslēdza jaunu līgumu ar futbola klubu ''Barcelona'' līdz 2010. gadam, kas bija par diviem gadiem īsāks nekā iepriekšējais līgums, toties izpirkšanas nauda bija pieaugusi līdz 150 miljoniem eiro. Itālijas futbola klubs ''[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]'' vēlējās Mesi izīrēt, bet cits itāļu klubs ''[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]'' par šo summu vēlējās Mesi iegādāties, kā arī viņam piedāvāja trīsreiz lielāku atalgojumu. Šo piedāvājumu Mesi noraidīja. Toreizējais futbola kluba ''Barcelona'' prezidents [[Hoans Laporta]] vēlāk teica, ka tā ir bijusi vienīgā reize, kad tik tiešām Spānijas klubs varēja zaudēt Mesi. 16. septembrī Mesi atkal noslēdza jaunu līgumu ar futbola klubu ''Barcelona'', bet šoreiz līdz 2014. gadam. [[Attēls:Lionel Messi Barca training.jpg|thumbnail|left|Mesi futbola kluba ''Barcelona'' treniņā 2006. gadā]] Juridisko jautājumu kārtošanas dēļ Mesi sezonas sākumā nespēlēja. {{dat|2005|9|26||bez}} [[Spānijas Futbola federācija]] Mesi piešķīra [[Spānija]]s pilsonību. Spānijā ir ārzemnieku (ne [[Eiropas Savienība]]s) spēlētāju ierobežojums uz laukuma spēles laikā. Iegūstot Spānijas pilsonību, Mesi tika laists uz laukuma biežāk, jo treneriem vairs nebija jāizšķiras viņu atstāt rezervē, lai laukumā laistu citus ārzemniekus. Mesi valkāja 19. numuru. Agri vien Mesi izveidoja bīstamu kluba ''Barcelona'' uzbrukuma trio kopā ar [[Ronaldiņu]] un [[Samuels Eto'o|Samuelu Eto'o]]. Mesi devās starta sastāvā jau vairākās nozīmīgās spēlēs, piemēram, pirmajā tās sezonas ''[[El Clásico]]'', Čempionu līgas spēlē pret Anglijas klubu ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Pēc tam, kad bija nospēlējis 25 spēles un guvis 8 vārtus, Mesi guva traumu (traumēta [[paceles cīpsla]]) un izlaida sezonas beigas. 2006.—2007. gada sezonā Mesi kļuva par vienu no labākajiem futbolistiem pasaulē. Dažādu sacensību 36 spēlēs guva 17 vārtus. Arī šajā sezonā Mesi guva traumu; {{dat|2006|11|12||bez}} viņš guva [[pēda]]s kaulu (''[[metatarsus]]'') lūzumu, kas neļāva spēlēt trīs mēnešus. Viņš atgriezās uz [[2006.—2007. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas astotdaļfināla]] spēlēm, kad futbola klubs ''Barcelona'' cīnījās ar Anglijas klubu ''[[Liverpool FC|Liverpool]]''. Tomēr Spānijas klubs piekāpās Anglijas klubam divu spēļu summā ar 2:2 (zaudēja, jo ''Liverpool'' izbraukumā iesita vairāk vārtus nekā ''Barcelona'' izbraukumā). Toties Spānijas čempionātā Mesi sezonas izskaņā 13 spēlēs guva 11 vārtus (visa čempionāta laikā guva 14 vārtus). {{dat|2007|3|10||bez}} Mesi guva ''[[hat-trick]]'' kārtējā ''El Clásico'' spēlē. To neviens nebija paveicis 12 gadus. Martā viņš parakstīja arī jaunu līgumu, kurā pieauga Mesi atalgojums. Lionelu Mesi sāka salīdzināt ar citu argentīniešu futbola zvaigzni [[Djego Maradona|Djego Maradonu]], un pats Maradona viņu ir nosaucis par savu "pēcnācēju".<ref name="chinadaily"/> {{dat|2007|4|18||bez}} [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] pusfināla spēlē pret ''[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]'' guva līdzīgus vārtus, kā Maradona [[Argentīna—Anglija (1986. gada FIFA Pasaules kauss)|Argentīnas un Anglijas spēlē 1986. gada FIFA Pasaules kausā]]. Šie Maradonas gūtie vārti ir atzīti par "Gadsimta vārtiem". 2007. gadā [[Ronaldiņu]] zaudēja formu, un par jauno futbola kluba ''Barcelona'' līderi kļuva 20 gadus vecais Lionels Mesi. Spānijas plašsaziņas līdzekļi Mesi sāka saukt par "Mesiju". 2007. gada izskaņā Mesi žurnālistu balsojumā ieņēma trešo vietu cīņā par [[2007. gada Zelta bumba|2007. gada Zelta bumbu]] (piekāpās [[Kaka (futbolists)|Kakam]] un [[Krištianu Ronaldu]]). Savukārt futbola izlašu treneru un kapteiņu balsojumā par [[FIFA Gada futbolists|FIFA Gada futbolistu]] ieguva otro vietu (piekāpās tikai Kakam). 2007.—2008. gada sezona nebija pilnvērtīga, jo {{dat||12|15||bez}} viņš atkal traumēja paceles cīpslu. Atkal atgriezās [[2007.—2008. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas astoņdaļfinālā]], šoreiz pret Skotijas klubu ''[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]''. Pirmajā spēlē pret viņiem guva divus vārtus. {{dat|2008|3|4||bez}}, atbildes spēlē pret ''Celtic'', atkal guva traumu. Pēc tam kluba treneris [[Franks Reikārds]] tika kritizēts par lēmumu Mesi sūtīt laukumā, jo kluba ārsti bija brīdinājuši, ka nevajadzētu Mesi laist laukumā. Sezonu ''Barcelona'' noslēdza bez trofejām: Čempionu līgā pusfinālā piekāpās Anglijas klubam ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'', bet Spānijas čempionātā ieņēma trešo vietu. Pēc divām neveiksmīgām sezonām, futbola klubs ''Barcelona'' pārtrauca sadarbību ar galveno treneri Reikārdu un formu zaudējušo [[Ronaldiņu]]. Pēc Ronaldiņu došanās prom, Mesi sāka spēlēt ar 10. numuru uz krekla. 2008. gada jūlijā Mesi parakstīja jaunu līgumu, kas paredzēja viņam gada algu 7,8 miljonu [[eiro]] apmērā. Mesi kļuva par futbola kluba ''Barcelona'' apmaksātāko spēlētāju. Neskatoties uz kluba neveiksmēm un traumām, Mesi balsojumā par [[2008. gada Zelta bumba|2008. gada Zelta bumbu]] palika otrais, arī FIFA Gada futbolista noskaidrošanā bija otrais. Abos balsojumos palika aiz [[Krištianu Ronaldu]]. === 2008—2012: Gvardiolas ēra === [[Attēls:039 men at work UEFA 2009, Rome.jpg|thumbnail|Mesi uzbrukumā pret ''Manchester United'' 2009. gada Čempionu līgas finālā]] Par jauno kluba galveno treneri kļuva bijušais ''Barcelona'' kapteinis [[Hoseps Gvardiola]]. 2008.—2009. gada sezona bija Mesi pirmā pilnā sezona, jo iztika bez traumām. 51 spēlē viņš guva 38 vārtus, un kopā ar tā laika ''Barcelona'' spēlētājiem [[Samuels Eto'o|Samuelu Eto'o]] un [[Tjerī Anrī]] guva 100 vārtus. Pie Gvardiolas Mesi galvenokārt bija labās malas uzbrucējs. 2009. gada maijā pirmo reizi spēlēja [[uzbrucējs (futbols)|viltus deviņnieka]] pozīcijā. Šajā sezonā Mesi kļuva par Spānijas čempionu, uzvarēja [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausā]], kā arī ieguva [[2008.—2009. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas]] kausu, finālspēlē ar 2:0 uzvarot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''. Čempionu līgā guva 9 vārtus, kļūstot par jaunāko futbolistu, kas vienā Čempionu līgas sezonā iesitis visvairāk vārtus. {{dat|2009|9|18||bez}} Mesi atkal parakstīja jaunu līgumu ar ''Barcelona'', kas paredzēja, ka Mesi būs kluba īpašumā līdz 2016. gadam, izpirkšanas maksa tika palielināta līdz 250 miljoniem eiro, bet gada atalgojums pieauga līdz 12 miljoniem eiro. Jaunās 2009.—2010. gada sezonas sākumā ''Barcelona'' ieguva arī [[Spānijas Superkauss|Spānijas Superkausu]] un [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]], kā arī vēlāk — [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausu]]. Gada izskaņā Mesi ieguva [[2009. gada Zelta bumba]] un kļuva par [[FIFA Gada futbolists|FIFA Gada futbolistu]]. {{nepilnīga sadaļa}} {{dat|2012|3|20||bez}} guva trīs vārtus spēlē pret ''[[Granada CF|Granada]]'' un kļuva par visu laiku visvairāk vārtu guvušo spēlētāju ''Barcelona'' sastāvā. Viņš pārspēja [[Sesars Rodrigess|Sesara Rodrigesa]] (''César Rodríguez'') rekordu, kurš ''Barcelona'' sastāvā ir guvis 232 vārtus. Sesars to paveica 354 spēlēs, bet Mesi to pašu paveica 314 spēlēs. {{dat|2012|4|27||bez}} ''Barcelona'' galvenais treneris Gvardiola paziņoja, ka pēc sezonas beigām viņš dodas prom no komandas. === 2012—2021: pēc Gvardiolas ēras === {{dat|2012|12|9||bez}} Lionels Mesi spēlē pret ''[[Seviljas "Real Betis"|Real Betis]]'' guva 86. vārtus kalendārajā gadā, pārspējot [[Gerds Millers|Gerdam Milleram]] piederošo [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu]].<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://www.guinnessworldrecords.com/news/2012/12/barcelona-star-lionel-messi-sets-new-goalscoring-record-46285/ | title= Barcelona star Lionel Messi sets new goal-scoring record | publisher= Guinness World Records News | date= 2012. gada 10. decembris | accessdate= 2018. gada 5. jūlijā | language= en}}</ref> Gerds Millers 1972. gadā guva 85 vārtus. Līdz kalendārā gada beigām Mesi guva 91 vārtu (79 vārtus guva ''Barcelona'' kluba rindās, bet atlikušos 12 vārtus guva Argentīnas izlases sastāvā). {{dat|2013|1|7||bez}} ceturto gadu pēc kārtas saņēma [[FIFA Zelta bumba|FIFA Zelta bumbu]]. [[Attēls:Leo Messi (cropped).jpg|thumbnail|175px|Mesi 2014. gadā, atzīmējot vārtu guvumu]] {{dat|2013|3|2||bez}} kārtējā ''[[El Clásico]]'' spēlē viņš guva 18. vārtus šajā savstarpējā duelī, panākot šajā radītājā tā brīža līderi [[Alfredo di Stefano]]. {{dat|2013|3|9||bez}} guva vārtus 17 profesionālas līgas spēlēs pēc kārtas, un līdz ar to kļuva par šī radītāja līderi. Šis rekords iepriekš piederēja kluba ''[[Hožovas "Ruch"|Ruch Chorzów]]'' 1930. gadu futbolistam [[Teodors Petereks|Teodoram Peterekam]]. Trīs dienas vēlāk, 12. martā, [[UEFA Čempionu līga]]s spēlē pret ''[[AC Milan]]'' guva 58. vārtus šajā turnīrā un kļuva par turnīra visu laiku visvairāk vārtus guvušo spēlētāju, apsteidzot [[Rūds van Nistelrojs|Rūdu van Nistelroju]]. 11. maijā kluba ''Barcelona'' kreklā ieguva sesto Spānijas čempiona titulu. Mesi sezonas laikā bija guvis 46 vārtus un ieguva [[Eiropas Zelta zābaks|Zelta zābaku]], kļūstot par pirmo spēlētāju, kas to ir ieguvis trīs reizes. {{dat|2013|8|28||bez}} Mesi sesto reizi ''Barcelona'' sastāvā izcīnija [[Spānijas Superkauss|Spānijas Superkausu]]. {{dat|2014|3|23||bez}} Mesi guva trīs vārtus ''El Clásico'' spēlē un apsteidza [[Alfredo di Stefano]] gūto vārtu skaita ziņā šajā duelī. Ar šiem vārtiem Mesi panāca otrajā vietā visu laiku rezultatīvāko [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta]] vārtu guvēju [[Hugo Sančess|Hugo Sančesu]], kas no 1981. līdz 1994. gadam Spānijas čempionātos bija guvis 234 vārtus. {{dat|2014|11|22||bez}} Mesi panāca arī rezultatīvāko Spānijas čempionātu spēlētāju [[Telmo Sarra|Telmo Sarru]] un kļuva par Spānijas čempionātos visu laiku visvairāk vārtu guvušo futbolistu. Sarra no 1940. līdz 1955. gadam Spānijas čempionātu spēlēs bija guvis 251 vārtu. Trīs dienas vēlāk, 25. novembrī, Mesi spēlē pret Kipras klubu [[Nikosijas APOEL|APOEL]] kļuva arī par Eiropas klubu dažādu kausu kopvērtējuma rezultatīvāko futbolistu, gūstot 74 vārtus. Decembrī Mesi kļuva arī par visu laiku rezultatīvāko [[Barselona]]s derbija (''Barcelona'' un ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'') futbolistu. {{dat|2015|1|24||bez}} Mesi guva 20. vārtus Spānijas čempionātā un kļuva par pirmo futbolistu, kas vismaz divdesmit vārtus ir guvis 7 sezonas pēc kārtas. Sešās sezonās pēc kārtas (no 1958./1959. līdz 1963./1964. sezonai) vismaz 20 vārtus ir iesitis [[Ferencs Puškāšs]]. 15. februārī Lionels Mesi iedeva 106. rezultatīvo piespēli Spānijas čempionātos un kļuva par visu laiku labāko rezultatīvo piespēļu devēju Spānijas čempionātos. 17. maijā pēc spēles ar ''[[Madrides "Atletico"|Atlético Madrid]]'' Mesi un viņa komanda ''Barcelona'' kļuva par Spānijas čempioniem. 30. maijā, finālspēlē uzvarot ''[[Bilbao "Athletic"|Athletic Club]]'' ar 3:1, tika iegūts arī [[Spānijas Karaļa kauss]]. 6. jūnijā tika uzvarēts [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgā]], finālspēlē ar 3:1 pieveicot itāļu klubu ''[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]''. Ar 10 vārtiem un kopā ar [[Neimars|Neimaru]] un [[Krištianu Ronaldu]] kļuva par tās sezonas Čempionu līgas labāko vārtu guvēju. {{dat|2015|8|11||bez}} Mesi ar komandu trešo reizi izcīnīja [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]]. 27. augustā tika atzīts par [[UEFA Gada futbolists|UEFA Gada futbolistu]]. {{dat|2015|12|20||bez}} [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausa]] finālspēlē pret Argentīnas ''[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]'' Mesi guva pirmos spēles vārtus un ''Barcelona'' uzvarēja ar rezultātu 3:0, līdz ar to kalendārā gada laikā ''Barcelona'' ieguva piekto trofeju. {{dat|2016|1|11||bez}} Mesi piekto reizi ieguva [[FIFA Zelta bumba|FIFA Zelta bumbu]] (vienu reizi šo apbalvojumu ir ieguvis ar nosaukumu [[Zelta bumba]]). 17. februārī kļuva par pirmo futbolistu, kas Spānijas čempionāta spēlēs ir guvis 300 vārtus. 2016.—2017. gada sezonu Mesi iesāka ar uzvaru Spānijas Superkausā, kur viņš [[Andress Injesta|Andresa Injestas]] savainojuma laikā bija komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. {{Dat|2016|11|1|5=bez}} [[UEFA Čempionu līga]]s spēlē pret [[Manchester City F.C.|''Manchester City'']] Mesi guva savus 54. vārtus Čempionu līgā, tādējādi kopējo vārtu ziņā apsteidzot [[Rauls Gonsaless|Raulu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/stories/soccer/watch-lionel-messi-score-to-pass-raul-for-most-goals-in-the-ucl-group-stage|title=Watch Lionel Messi score to pass Raul for most goals in the UCL group stage|website=FOX Sports|access-date=2021-08-11|language=en}}</ref> Gadu Mesi pabeidza ar kopā 51 vārtu guvumu, padarot viņu par gada labāko vārtu guvēju Eiropā. {{Dat|2017|4|23|5=bez}} Mesi guva divus vārtus 3—2 uzvarā pret ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]''. Viņa uzvaras vārti kompensācijas laikā bija viņa 500 vārti ''Barcelona'' kreklā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/barcelona/story/3106811/lionel-messi-scores-500th-goal-for-barcelona-against-real-madrid|title=Messi nets 500th goal for Barcelona|website=ESPN.com|access-date=2021-08-11|date=2017-04-23|language=en}}</ref> Šie vārtu guvums ieguva atpazīstamību pēc tā, kā Mesi tos svinēja — ar savu vārdu un numuru nostājoties pretī ''Real Madrid'' faniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2017/04/24/58fe5ed8ca47413f548b461c.html|title=Real Madrid-Barcelona: Celebrations in enemy territory|website=MARCA in English|access-date=2021-08-11|date=2017-04-24|language=en}}</ref> Sezonu Mesi noslēdza ar ceturto [[Eiropas Zelta zābaks|Eiropas Zelta zābaku]] savā karjerā. {{Dat|2017|10|18|5=bez}} Čempionu līgas spēlē pret [[Grieķija]]s komandu [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|''Olympiacos'']] Mesi guva savus 100 vārtus [[UEFA]] sacensībās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/41624714|title=Messi marks European century in Barca win|work=BBC Sport|access-date=2021-08-11|language=en}}</ref> 25. novembrī Mesi noslēdza jaunu līgumu, paturot viņu Barselonā līdz 2020.—2021. gada sezonai. Viņa izpirkuma maksa bija 700 miljoni [[eiro]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/732507/lionel-messi-signs-new-deal-through-202021-season|title=Lionel Messi signs new deal through 2020/21 season|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2021-08-11|language=en}}</ref> Sezonas beigās Mesi devīto reizi kļuva par Spānijas čempionu. 2018.—2019. gada sezonā Mesi kļuva par pilnvērtīgu komandas kapteini, pēc [[Andress Injesta|Andresa Injestas]] aiziešanas no kluba.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/43279527|title=Barcelona 1-0 Atletico Madrid|work=BBC Sport|access-date=2021-08-11|language=en}}</ref> Sezonu Mesi noslēdza ar desmito ''[[La Liga]]'' titulu, kā arī izstāšanos Čempionu līgas pusfinālā pret [[Liverpool FC|''Liverpool'']] un zaudējumu [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] finālā pret ''[[Valencia CF]]''. {{Dat|2019|9|23|5=bez}} Mesi ieguva [[FIFA]] labākā spēlētāja balvu, kā arī 2. decembrī savu sesto ''[[Ballon d'Or]]''. {{Dat|2020|8|15|5=bez}} UEFA Čempionu līgas pusfināla spēlē [[Lisabona|Lisabonā]], kurā ''Barcelona'' zaudēja 8—2 pret [[Minhenes "Bayern"|''Bayern Munich'']], Mesi piedzīvoja savu lielāko zaudējumu kā spēlētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenationalnews.com/sport/football/lionel-messi-s-heaviest-defeats-barcelona-s-8-2-loss-to-bayern-is-star-s-worst-by-some-way-1.1063827|title=Lionel Messi's heaviest defeats: Barcelona's 8-2 loss to Bayern is star's worst by some way|website=The National|access-date=2021-08-11}}</ref> {{Dat|2021|5|16|5=bez}} spēlē pret [[Bigo "Celta"|''Celta Vigo'']] Mesi guva savus pēdējos vārtus ''Barcelona'' kreklā. Mesi astoto reizi kļuva par ''La Liga'' labāko vārtu guvēju. Tā bija arī piektā reize pēc kārtas, kad Mesi sezonu noslēdz kā līgas labākais vārtu guvējs, panākot [[Alfredo di Stefano]] un [[Ugo Sančess|Ugo Sančesu]], kuri ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'' sastāvā bija četras reizes pēc kārtas kļuvuši par labākajiem vārtu guvējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://consent.yahoo.com/v2/collectConsent?sessionId=3_cc-session_89da7676-2503-4ac0-967a-b4f9af1ab756|title=Yahoo is now a part of Verizon Media|website=consent.yahoo.com|access-date=2021-08-11|archive-date=2021-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20210811082844/https://consent.yahoo.com/v2/collectConsent?sessionId=3_cc-session_89da7676-2503-4ac0-967a-b4f9af1ab756}}</ref> 2021. gada 1. jūlijā Mesi kļuva par brīvo aģentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-in/news/messi-free-agent-barcelona-contract-expires/6oic4yrrw62d1mcffybvao1qi|title=Messi officially becomes a free agent as superstar's Barcelona contract expires {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2021-08-11}}</ref> Sarunas ar ''Barcelona'' bija sarežģītas, kluba finansiālās situācijas dēļ. 5. augustā ''Barcelona'' paziņoja, ka, ''La Liga'' noteikumu dēļ, Mesi klubā nepaliks, kaut gan abas puses bija vienojušās un gatavas noslēgt jaunu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11833/12374082/lionel-messi-shocked-and-surprised-at-barcelona-contract-collapse|title=Lionel Messi 'shocked' and 'surprised' at Barcelona contract collapse|website=Sky Sports|access-date=2021-08-11|language=en}}</ref> Trīs dienas vēlāk, preses konferencē ''[[Camp Nou]]'' stadionā, Mesi ar asarām acīs paziņoja ka nepaliks ''Barcelona'' komandā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/2210282/leo-messi-i-feel-so-sad-to-be-leaving-the-club-i-love|title=Leo Messi: 'I feel so sad to be leaving the club I love'|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2021-08-11|language=en}}</ref> == ''Paris Saint-Germain'' == {{Dat|2021|8|10|5=bez}} Mesi noslēdza divu gadu līgumu ar ''[[Paris Saint-Germain]]''. Mesi spēlēja ar 30. numuru — tādu pašu numuru, ar kādu viņš iesāka savu karjeru ''FC Barcelona''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/58163106|title=Messi joins PSG on two-year deal|work=BBC Sport|access-date=2021-08-11|language=en}}</ref> 2023. gada jūnijā Mesi atstāja klubu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65776489|title=PSG manager Galtier confirms Messi departure|work=BBC Sport|access-date=2023-06-10|language=en}}</ref> Paredzēts, ka viņš pievienosies [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] klubam [[Maiami "Inter"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/fannation/soccer/futbol/video/inter-miami-publish-first-tweet-about-lionel-messi-transfer|title=Inter Miami Celebrate With Cheeky Tweet After Winning Lionel Messi Transfer Battle|last=Summerscales|first=Robert|website=Futbol on FanNation|access-date=2023-06-10|date=2023-06-07|language=en}}</ref> == Argentīnas izlase == Pirms debijas [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasē]], Mesi bija piedāvājums pārstāvēt [[Spānijas futbola izlase|Spānijas]] izlasi. Šo piedāvājumu viņš noraidīja. 2004. gada jūnijā viņš debitēja Argentīnas U20 izlasē draudzības spēlē pret [[Paragvajas futbola izlase|Paragvajas]] jauniešiem. 2005. gada jūnijā Mesi ar Argentīnas U20 izlasi uzvarēja [[2005. gada FIFA Jauniešu čempionāts|FIFA Jauniešu čempionātā]], kas norisinājās Nīderlandē. Šajā čempionātā Mesi kļuva par labāko vārtu guvēju, gūstot 6 vārtus. 4. augustā Argentīnas izlases treneris [[Hosē Pekermans]] Lionelu Mesi iekļāva Argentīnas izlases sastāvā draudzības spēlē pret [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]]. Šajā spēlē viņš spēlēja tikai 3 minūtes un saņēma [[sarkanā kartīte|sarkano kartīti]]. Pirmos vārtus Argentīnas izlases labā Mesi guva draudzības spēlē pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]]. Neskatoties uz traumām 2005./2006. gada sezonas beigās, Lionels Mesi tika iekļauts Argentīnas izlases pieteikumā uz [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausu]]. Pirmo spēli pret [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras izlasi]] viņš izlaida. Mesi laukumā devās otrajā spēlē pret [[Serbijas un Melnkalnes futbola izlase|Serbijas un Melnkalnes izlasi]]. Tajā viņš guva vārtus, kļūstot par jaunāko Argentīnas izlases futbolistu, kas ir guvis vārtus FIFA Pasaules kausos. Mesi spēlēja arī astoņdaļfināla spēlē pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]], 84. minūtē nomainot [[Havjērs Saviola|Havjēru Saviolu]]. 2007. gada ''[[Copa América]]'' turnīrā Lionels Mesi spēlēja visas 6 spēlēs, kurās guva divus vārtus. Finālā argentīnieši ar 0:3 zaudēja [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijai]]. Mesi vārti pusfinālā pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]] tika atzīti par turnīra labākajiem vārtiem. Mesi tika atzīts par turnīra labāko jauno spēlētāju. [[Attēls:ARG-BRA 2008 Olympic semi-final.jpg|thumbnail|Mesi 2008. gada olimpiskajās spēlēs]] 2008. gadā Mesi piedalījās [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas norisinājās [[Pekina|Pekinā]]. Sākotnēji ''FC Barcelona'' negribēja Mesi laist uz tām. Tikai pēc pārrunām ar galveno treneri [[Hoseps Gvardiola|Hosepu Gvardiolu]], klubs piekrita, ka Mesi dodas uz olimpiskajām spēlēm. Šajās olimpiskajās spēles Argentīna uzvarēja un Mesi kļuva par olimpisko čempionu. Turnīrā Mesi guva divus vārtus&nbsp;— pirmajā spēlē pret [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāru]] un ceturtdaļfinālspēlē pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]]. [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa]] trešajā spēle pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]], Mesi laukumā devās kā kapteinis. Viņš kļuva par visu laiku jaunāko Argentīnas izlases kapteini. Argentīna no turnīra izstājās, zaudējot ceturtdaļfinālā ar 0:4 [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]]. Lai arī Mesi neguva vārtus turnīrā, viņš tika virzīts uz turnīra labākā spēlētāja balvu. To ieguva Urugvajas izlases spēlētājs [[Djego Forlans]]. 2011. gada ''[[Copa América]]'' turnīrā Argentīna spēlēja mājās. Viņi izstājās ceturtdaļfinālā pret [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaju]]. Zaudēja pēcspēles 11 m sitienos. Mesi savu 11 m sitienu realizēja. Nevienā spēlē vārtus neguva. [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] Mesi bija Argentīnas līderis un kapteinis. Turnīrā Argentīna nokļuva līdz finālam, kur papildlaikā ar 0:1 piekāpās [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]]. Mesi tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē un atzīts par turnīra labāko spēlētāju. Mesi visa turnīra laikā guva 4 vārtus. [[2015. gada Copa América|2015. gada ''Copa América'']] turnīrā, kas norisinājās [[Čīle|Čīlē]], Mesi 20. jūnijā nospēlēja 100. spēli Argentīnas izlasē. Viņš kļuva par jaunāko argentīniešu futbolistu, kas to paveicis, un pievienojās četru futbolistu ([[Havjers Dzaneti|Havjeram Dzaneti]], [[Roberto Ajala]]m, [[Havjers Maskerano|Havjeram Maskerano]] un [[Djego Simeone]]m), kas to ir paveikuši. === 2018. gada FIFA Pasaules kauss === [[Attēls:Messi vs Nigeria 2018.jpg|thumbnail|Mesi 2018. gada Pasaules kausa spēlē pret Nigēriju]] Argentīna slikti startēja [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijā. Ja Argentīna pēdējā kvalifikācijas spēlē nebūtu uzvarējusi [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadoru]] (uzvarēja ar rezultātu 3:1), tad Argentīna nebūtu kvalificējusies finālturnīram. Šajā spēlē visus trīs vārtus guva Mesi. 2018. gada Pasaules kausa pirmajā spēlē pret [[Islandes futbola izlase|Islandes izlasi]] Lionels Mesi neguva vārtus no [[11 metru soda sitiens|11 m soda sitienu]] atzīmes. Iespējams tie būtu uzvaru nesošie vārti, jo spēle beidzās ar rezultātu 1:1. Otrajā spēlē pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas izlasi]] Argentīna un Mesi nospēlēja ļoti neizteiksmīgi. Spēle beidzās ar rezultātu 0:3. Trešajā spēlē pret [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas izlasi]] Mesi guva spēles pirmos vārtus, un Argentīna uzvarēja ar rezultātu 2:1. Ar šo uzvaru Argentīna kvalificējās izslēgšanas spēlēm (argentīnieši tika izslēgšanas spēlēs arī tāpēc, ka Islande zaudēja Horvātijai). Astoņdaļfināla spēlē pret [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasi]] Mesi iedeva divas rezultatīvas piespēles, bet ar to bija par maz. Argentīnas izlase zaudēja ar rezultātu 3:4. 2016. gadā Lionels Mesi jau paziņoja par nespēlēšanu izlasē, bet toreiz argentīnieši izvērsa kampaņu, lai Mesi atgrieztos izlasē. Mesi šī spiediena rezultātā pārdomāja. === 2022. gada FIFA Pasaules kauss === {{Nepilnīga nodaļa}} == Privātā dzīve == Kopš 2008. gada, kad Mesi bija 20 gadi, dzīvo kopā ar Antonellu Rokuco (''Antonella Roccuzzo''). Viņi ir pazīstami kopš Mesi bija 5 gadi. Antonella ir viņa bērnības drauga [[Lukass Skalja|Lukasa Skaljas]] (''Lucas Scaglia'', viņš arī ir futbolists) māsīca. Mesi un Rokuco ir trīs dēli: Tjago (''Thiago'', dzimis 2012. gadā), Mateo (''Mateo'', 2015. gadā) un Siro (''Ciro'', 2018. gadā). Abi apprecējās {{dat|2017|6|30||bez}}. Mesi ir tuvas attiecības arī ar māti, tēvu un brāļiem. Mātes Selijas (''Celia'') attēls ir uztetovēts uz Mesi kreisā pleca. Tēvs Horhe (''Jorge'') bija viņa aģents no 14 gadu vecuma, bet vecākais brālis Rodrigo (''Rodrigo'') rūpējas par Mesi dienas plāniem un publicitāti. Savukārt jaunākais brālis Matiass (''Matías'') un māte pārvalda labdarības organizāciju ''Leo Messi Foundation''. [[Attēls:Cristina Fernández y la Selección Argentina de fútbol 2014, 3 (cropped).jpg|thumbnail|left|175px|Mesi 2014. gada jūlijā]] Lai arī 13 gadu vecumā devās uz Spāniju, Mesi ir saglabājis ciešas saites ar savu dzimto pilsētu [[Rosario]]. Viņš joprojām runā [[spāņu valoda]]s akcentā, kas raksturīgs šai pilsētai. Mesi īpašumā joprojām ir vecā ģimenes māja, lai gan tajā neviens nedzīvo; māte dzīvo ekskluzīvā dzīvoklī. Mesi ir apgalvojis, ka karjeras izskaņā viņš vēlētos atgriezties komandā ''[[Newell's Old Boys]]'', kur viņš spēlēja bērnībā, pirms kļuva par profesionāli. Visas karjeras laikā iesaistījies [[labdarība]]s pasākumos, galvenokārt saistītos ar bērniem, kuriem ir dažādas medicīniskas problēmas. Arī viņam bērnībā tika konstatēts [[augšanas hormona trūkums]]. Kopš 2004. gada sadarbojas ar [[UNICEF|Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fondu]] (UNICEF). Kopš 2010. gada marta Mesi ir UNICEF labas gribas vēstnieks. Pirmā lielā misija šajā amatā bija dažus mēnešus vēlāk. Janvārī [[2010. gada Haiti zemestrīce|spēcīga zemestrīce nopostīja Haiti]], un viņš devās uz Haiti, lai nesenās zemestrīces dēļ nestu sabiedrībai izpratni par bērnu nožēlojamo stāvokli šajā valstī. No tā laika ir piedalījies dažādās UNICEF kampaņās, kas vērstas uz [[HIV]] profilaksi, izglītību un bērnu-invalīdu iekļaušanu sabiedrībā. 2013. gada novembrī, sava dēla Tjago pirmajā dzimšanas dienā, kopā ar viņu piedalījās kampaņā, lai palielinātu izpratni par augsto [[mirstība|mirstību]] maznodrošināto bērnu vidū. Mesi ir izveidojis arī pats savu labdarības organizāciju ''Leo Messi Foundation'', kuras galvenie mērķi ir bērnu [[veselības aprūpe]], [[izglītība]] un sportiskās aktivitātes. Organizāciju izveidoja 2007. gadā pēc vīzītes slimnīcā pie slimiem bērniem. Mesi finansē arī medicīnas pētījumus un projektus Argentīnā, Spānijā un arī citur pasaulē. Mesi iegulda līdzekļus arī Argentīnas jauniešu futbolā: finansiāli atbalsta futbola klubu ''Sarmiento'', kas atrodas [[Rosario]] apkaimē netālu no Mesi dzimšanas vietas, iegulda līdzekļus ''[[Newell's Old Boys]]'' un viņu sāncenšu ''[[Rosario Central]]'' jauniešu sistēmā, kā arī Buenosairesas klubu ''[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]'' un ''[[Buenosairesas "Boca Juniors"|Boca Juniors]]'' jauniešu sistēmā. 2013. gadā tika uzsākta izmeklēšana pret Mesi par [[nodoklis|nodokļu]] nemaksāšanu. Viņš laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam kopā ar tēvu Horhi esot izvairījušies no nodokļu nomaksāšanas par ienākumiem, kas gūti no publiskā tēla izmantošanas komerciālos nolūkos. Šī nauda esot atmazgāta neeksistējošos [[Beliza]]s un [[Urugvaja]]s uzņēmumos. Spānijas nodokļu aģentūra apgalvo, ka Mesi un viņa tēvs nav nomaksājuši 4,1 miljonu [[eiro]]. 2016. gadā Mesi un tēvs saņēma notiesājošu spriedumu: abiem tika piešķirts 22 mēnešu [[cietumsods]], bet Spānijā ir pieņemta prakse, ja cietumsods ir mazāks par diviem gadiem un pārkāpums ir bijis pirmo reizi, tad tas ir [[nosacīts sods]]. == Karjeras statistika == === Klubu statistika === ''Statistika atjaunota 2018. gada maijā, pēc sezonas beigām'' {| class="wikitable" style="font-size:90%;width:100%;text-align:center;" |- !rowspan="2"|Sezona !rowspan="2"|Komanda !colspan="3"|Čempionāts !colspan="3"|Nacionālais kauss !colspan="3"|Kontinenta kausi !colspan="3"|Citi kausi !colspan="2"|Kopā |- !Līga !Spēles !Vārti !Sacen. !Spēles !Vārti !Sacen. !Spēles !Vārti !Sacen. !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- | 2003-2004 || {{fk|Barcelona}} C || [[2003.—2004. gada Spānijas futbola čempionāta Trešās divīzijas sezona|TD]]|| 10 || 5 || - || - || - || - || - || - || - || - || - || 10 || 5 |- | 2003-2004 || rowspan="2"|{{fk|Barcelona}} B || [[2003.—2004. gada Spānijas futbola čempionāta Otrās divīzijas sezona|SDB]]|| 5 || 0 || - || - || - || - || - || - || - || - || - || 5 || 0 |- | 2004-2005 || [[2004.—2005. gada Spānijas futbola čempionāta Otrās divīzijas sezona|SDB]]|| 17 || 6 || - || - || - || - || - || - || - || - || - || 17 || 6 |- ! colspan="3"|Kopā klubā ''Barcellona'' B || 22 || 6 || || - || - || || - || - || || - || - || 22 || 6 |- | 2004-2005 || rowspan="14"|{{fk|Barcelona}} || [[2004.—2005. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 7 || 1 || [[2004.—2005. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 1 || 0 || [[2004.—2005. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 1 || 0 || - || - || - || 9 || 1 |- | 2005-2006 || [[2005.—2006. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 17 || 6 || [[2005.—2006. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 2 || 1 || [[2005.—2006. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 6 || 1 || [[2005. gada Spānijas Superkauss|SS]]|| 0 || 0 || 25 || 8 |- | 2006-2007 || [[2006.—2007. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 26 || 14 || [[2006.—2007. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 2 || 2 || [[2006.—2007. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 5 || 1 || [[2006. gada Spānijas Superkauss|SS]]+[[2006. gada UEFA Superkauss|SU]]+[[2006. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|KPk]]|| 2+1+0 || 0 || 36 || 17 |- | 2007-2008 || [[2007.—2008. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 28 || 10 || [[2007.—2008. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 3 || 0 || [[2007.—2008. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 9 || 6 || - || - || - || 40 || 16 |- | 2008-2009 || [[2008.—2009. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 31 || 23 || [[2008.—2009. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 8 || 6 || [[2008.—2009. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 12 || 9 || - || - || - || 51 || 38 |- | 2009-2010 || [[2009.—2010. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 35 || 34 || [[2009.—2010. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 3 || 1 || [[2009.—2010. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 11 || 8 || [[2009. gada Spānijas Superkauss|SS]]+[[2009. gada UEFA Superkauss|SU]]+[[2006. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|KPk]]|| 1+1+2 || 2+0+2 || 53 || 47 |- | 2010-2011 || [[2010.—2011. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 33 || 31 || [[2010.—2011. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 7 || 7 || [[2010.—2011. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 13 || 12 || [[2010. gada Spānijas Superkauss|SS]]|| 2 || 3 || 55 || 53 |- | 2011-2012 || [[2011.—2012. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 37 || 50 || [[2011.—2012. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 7 || 3 || [[2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 11 || 14 || [[2011. gada Spānijas Superkauss|SS]]+[[2011. gada UEFA Superkauss|SU]]+[[2011. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|KPk]]|| 2+1+2 || 3+1+2 || 60 || 73 |- | 2012-2013 || [[2012.—2013. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 32 || 46 || [[2012.—2013. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 5 || 4 || [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 11 || 8 || [[2012. gada Spānijas Superkauss|SS]]|| 2 || 2 || 50 || 60 |- | 2013-2014 || [[2013.—2014. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 31 || 28 || [[2013.—2014. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 6 || 5 || [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 7 || 8 || [[2023. gada Spānijas Superkauss|SS]]|| 2 || 0 || 46 || 41 |- | 2014-2015 || [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 38 || 43 || [[2014.—2015. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 6 || 5 || [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 13 || 10 || - || - || - || 57 || 58 |- | 2015-2016 || [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 33 || 26 || [[2015.—2016. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 5 || 5 || [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 7 || 6 || [[2015. gada Spānijas Superkauss|SS]]+[[2015. gada UEFA Superkauss|SU]]+[[2015. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|KPk]]|| 2+1+1 || 1+2+1 || 49 || 41 |- | 2016-2017 || [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 34 || 37 || [[2016.—2017. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 7 || 5 || [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 9 || 11 || [[2016. gada Spānijas Superkauss|SS]]|| 2 || 1 || 52 || 54 |- | 2017-2018 || [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 36 || 34 || [[2017.—2018. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 6 || 4 || [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 10 || 6 || [[2017. gada Spānijas Superkauss|SS]]|| 2 || 1 || 54 || 45 |- ! colspan="3"|Kopā klubā ''Barcelona'' || 418 || 383 || || 68 || 48 || || 125 || 100 || || 26 || 21 || 637 || 552 |- ! colspan="3"|Karjerā kopā || 450 || 394 || || 68 || 48 || || 125 || 100 || || 26 || 21 || 669 || 563 |} === Izlases statistika === ''Statistika atjaunota 2023. gada 16. jūlijā.'' {| class="wikitable" style="font-size:90%;text-align:center;" |- !rowspan="2"|Gads !rowspan="2" style="width:150px;" |Izlase !colspan="2"|[[FIFA Pasaules kauss]] !colspan="2"|Pasaules kausa<br />kvalifikācijas spēles !colspan="2"|''[[Copa América]]'' !colspan="2"|Draudzības spēles<br />un citi turnīri !colspan="2"|Kopā |- ! style="width:60px;" | Spēles ! style="width:60px;" | Vārti ! style="width:60px;" | Spēles ! style="width:60px;" | Vārti ! style="width:60px;" | Spēles ! style="width:60px;" | Vārti ! style="width:60px;" | Spēles ! style="width:60px;" | Vārti ! style="width:60px;" | Spēles ! style="width:60px;" | Vārti |- | 2005 || rowspan="19" |{{fb|Argentīna}} || - || - || 3 || 0 || - || - || 2 || 0 || 5 || 0 |- | 2006 || 3 || 1 || - || - || - || - || 4 || 1 || 7 || 2 |- | 2007 || - || - || 4 || 2 || 6 || 2 || 4 || 2 || 14 || 6 |- | 2008 || - || - || 6 || 1 || - || - || 2 || 1 || 8 || 2 |- | 2009 || - || - || 8 || 1 || - || - || 2 || 2 || 10 || 3 |- | 2010 || 5 || 0 || - || - || - || - || 5 || 2 || 10 || 2 |- | 2011 || - || - || 4 || 2 || 4 || 0 || 5 || 2 || 13 || 4 |- | 2012 || - || - || 5 || 5 || - || - || 4 || 7 || 9 || 12 |- | 2013 || - || - || 5 || 3 || - || - || 2 || 3 || 7 || 6 |- | 2014 || 7 || 4 || - || - || - || - || 7 || 4 || 14 || 8 |- | 2015 || - || - || - || - || 6 || 1 || 2 || 3 || 8 || 4 |- | 2016 || - || - || 5 || 3 || 5 || 5 || 1 || 0 || 11 || 8 |- | 2017 || - || - || 5 || 4 || - || - || 2 || 0 || 7 || 4 |- | 2018 || 4 || 1 || - || - || - || - || 1 || 3 || 5 || 4 |- | 2019 || - || - || - || - || 6 || 1 || 4 || 4 || 10 || 5 |- | 2020 || - || - || 4 || 1 || - || - || - || - || 4 || 1 |- | 2021 || - || - || 9 || 5 || 7 || 4 || - || - || 16 || 9 |- | 2022 || 7 || 7 || 2 || 1 || - || - || 5 || 10 || 14 || 18 |- | 2023 || - || - || - || - || - || - || 3 || 5 || 3 || 5 |- ! colspan="2"|Kopā izlasē || 26 || 13 || 60 || 28 || 34 || 13 || 55 || 49 || 175 || 103 |} == Sasniegumi == === Kluba vai izlases sasniegumi === {{colbegin|2}} * '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta]] uzvarētājs (10 reizes):''' ** 2005., 2006., 2009., 2010., 2011., 2013., 2015., 2016., 2018., 2019. gadā * '''[[Spānijas Superkauss|Spānijas Superkausa]] ieguvējs (7 reizes):''' ** 2006., 2009., 2010., 2011., 2013., 2016., 2018. gadā * '''[[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] ieguvējs: (7 reizes)''' ** 2009., 2012., 2015., 2016., 2017., 2018., 2021. gadā * '''[[Francijas futbola 1. līga|Francijas čempionāta]] uzvarētājs (2 reizes):''' ** 2022., 2023. gadā * '''[[Trophée des Champions|Francijas superkausa]] ieguvējs (1 reizi):''' ** 2022. gadā * '''[[Līgu kauss|Līgu kausa]] ieguvējs (1 reizi):''' ** 2023. gadā * '''[[UEFA Čempionu līga]]s uzvarētājs (4 reizes):''' ** 2006., 2009., 2011., 2015. gadā * '''[[UEFA Superkauss|UEFA Superkausa]] ieguvējs (3 reizes):''' ** 2009., 2011., 2015. gadā * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausa]] ieguvējs (3 reizes):''' ** 2009., 2011., 2015. gadā * '''[[FIFA U-20 Pasaules kauss|FIFA U-20 Pasaules kausa]] ieguvējs (1 reizi):''' ** 2005. gadā * '''Olimpiskais čempions (1 reizi):''' ** [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|2008. gadā]] * '''[[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] ieguvējs (1 reizi):''' ** 2022. gadā * '''''[[Copa América]]'' uzvarētājs (2 reizes):''' ** 2021. gadā, 2024. gadā<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/15072024-ar_vartiem_pagarinajuma_argentina_triumfe|title=Ar Martinesa vārtiem pagarinājumā Argentīna triumfē Copa América|date=2024. gada 15. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * '''CONMEBOL—UEFA Čempionu kausa (''Finalissima'') uzvarētājs (1 reizi):''' ** 2022. gadā {{colend}} === Individuālie sasniegumi === {{colbegin|2}} * '''[[Zelta bumba]]s ieguvējs (8 reizes):''' ** 2009., 2010., 2011., 2012., 2015., 2019., 2021., 2023. gadā * '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta]] labākais futbolists (6 reizes):''' ** 2009., 2010., 2011., 2012., 2013., 2015. gadā * '''[[UEFA Čempionu līga]]s sezonas rezultatīvākais futbolists (6 reizes):''' ** 2009., 2010., 2011., 2012., 2015., 2019. gadā * '''[[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] vērtīgākais spēlētājs (2 reizes):''' ** 2014., 2022. gadā * '''[[FIFA U-20 Pasaules kauss|FIFA U-20 Pasaules kausa]] Zelta zābaks (rezultatīvākais futbolists, 1 reizi):''' ** 2005. gadā (6 vārti) * '''[[FIFA U-20 Pasaules kauss|FIFA U-20 Pasaules kausa]] Zelta bumba (vērtīgākais futbolists, 1 reizi):''' ** 2005. gadā * '''FIFA ''The Best'' balvas ieguvējs (3 reizes):''' ** 2019, 2022, 2023. gadā<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/fifa-par-gada-labako-futbolistu-nosauc-dzivo-legendu-mesi/|title=FIFA par gada labāko futbolistu nosauc “dzīvo leģendu” Mesi &#124; Sportazinas.com|date=2024. gada 15. janv.|website=www.sportazinas.com}}</ref> * '''[[FIFA Gada futbolists]] (1 reizi):''' ** 2009. gadā {{colend}} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces|30em|refs= <ref name="Profile: Lionel Andrés Messi">{{tīmekļa atsauce | title= Profile: Lionel Andrés Messi | publisher= FC Barcelona | url= http://www.fcbarcelona.com/football/first-team/staff/players/messi | accessdate= 2018. gada 10. jūnijā}}</ref> <ref name="transfermarkt">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.transfermarkt.com/lionel-messi/profil/spieler/28003 | title= Lionel Messi – Player Profile | publisher= Transfermarkt | accessdate= 2018. gada 2. jūlijā | language= en}}</ref> <ref name="Telegraph 2016">{{Ziņu atsauce | agency= Agence France-Presse | title= Magical Messi Grabs Hat-trick in Copa America as Argentina Romp into Quarters | newspaper= The Daily Telegraph | date= 2016. gada 11. jūnijs | quote= Widely regarded as the best footballer of all time, Lionel Messi ... has sublime balance and is able to dribble past defenders with almost inhuman ease. | url= https://www.telegraph.co.uk/football/2016/06/11/magical-messi-grabs-hat-trick-in-copa-america-as-argentina-romp/ | accessdate= 2016. gada 29. jūnijā}}</ref> <ref name="chinadaily">{{ziņu atsauce | url= http://www.chinadaily.com.cn/english/doc/2006-02/25/content_523966.htm | title= Maradona proclaims Messi as his successor | author= Reuters | publisher= China Daily | date= 2006-02-25 | accessdate= 2006-10-08}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = {{flaga|Portugāle}} [[Krištianu Ronaldu]]<br />{{flaga|Portugāle}} Krištianu Ronaldu<br />{{flaga|Horvātija}} [[Luka Modričs]]<br />{{flaga|Francija}} [[Karīms Benzemā]] | virsraksts = [[Zelta bumba]]s ieguvējs | periods = 2009, 2010, 2011, 2012<br />2015<br />2019, 2021<br />2023 | pēc = {{flaga|Portugāle}} [[Krištianu Ronaldu]]<br />{{flaga|Portugāle}} Krištianu Ronaldu<br />{{flaga|Francija}} [[Karīms Benzemā]]<br />''nav zināms''}} {{Amatu secība | pirms = {{flaga|Portugāle}} [[Krištianu Ronaldu]] | virsraksts = [[FIFA Gada futbolists]] | periods = 2009 | pēc = balva netiek pasniegta}} {{Amatu secība | pirms = balva izveidota | virsraksts = [[UEFA Best Player in Europe Award|UEFA Eiropas labākā spēlētāja balva]] | periods = 2010.–2011. gada sezona | pēc = [[Andress Injesta]]}} {{kastes beigas}} {{Zelta bumbas saņēmēji}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2006}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2026}}{{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mesi, Lionels}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Santafē provincē dzimušie]] [[Kategorija:Argentīnas futbolisti]] [[Kategorija:Argentīnas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Zelta bumbas ieguvēji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Maiami "Inter" spēlētāji]] [[Kategorija:Argentīnas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] ebysjs2dqqtae2zuwyawxkjuz9fob25 Sarkanā panda 0 74281 4494872 4422448 2026-07-15T05:27:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4494872 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Ailurus fulgens RoterPanda LesserPanda.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | apakškārta = Caniformia | apakškārta_lv = Suņveidīgie | virsdzimta = Musteloidea | virsdzimta_lv = Sermuļu virsdzimta | dzimta = Ailuridae | dzimta_lv = Mazās pandas | ģints = Ailurus | ģints_lv = Sarkanās pandas | suga = A. fulgens | suga_lv = Sarkanā panda | izplatība = [[Attēls:Ailurus fulgens distribution.svg|center|240px]] | binomial = Ailurus fulgens <small>([[Frédéric Cuvier|F. Cuvier]], 1825)</small> | kategorijas = nē }} [[Attēls:Red panda eating bamboo at Symbio Wildlife Park.webm|thumb|Sarkanā panda]] '''Sarkanā panda''' jeb '''mazā panda''' (''Ailurus fulgens'' — 'spīdīgais kaķis') ir neliela auguma [[mazo pandu dzimta]]s (''Ailuridae'') [[plēsējs]], kas pamatā pārtiek no [[bambuss|bambusa]]. Sarkanās pandas mīt [[Himalaji|Himalajos]], [[Butāna|Butānā]], [[Ķīna]]s dienvidos, [[Indija|Indijā]], [[Laosa|Laosā]], [[Nepāla|Nepālā]], un [[Mjanma|Mjanmā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/714/0 |title=Ailurus fulgens (Red Panda, Lesser Panda, Red Cat-bear, Tolai Hare)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|06|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120603140059/http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/714/0 }}</ref> To var sastapt [[kalns|kalnos]] 2200—4800 metrus [[virs jūras līmeņa]],<ref name="ap">{{Tīmekļa atsauce |url=http://si-pddr.si.edu/dspace/bitstream/10088/4231/1/Roberts1984.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2013|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130515022125/http://si-pddr.si.edu/dspace/bitstream/10088/4231/1/Roberts1984.pdf }}</ref> mērenā klimata joslas bambusu mežos, kur [[gaiss|gaisa]] vidējā [[temperatūra]] nenoslīd zemāk par 10 °C un nepaceļas augstāk par 25 °C.<ref name="rot"/> Saskaņā ar 2001. gada datiem, pasaulē dzīvo 16 000—20 000 sarkano pandu,<ref>Choudhury, A. (2001). "An overview of the status and conservation of the red panda Ailurus fulgens in India, with reference to its global status". Oryx (Flora & Fauna International) 35 (3): 250—259</ref> bet 1999. gada datos ir norādīts, ka ir mazāk nekā 2500 pieaugušu šīs sugas dzīvnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.endangeredspecie.com/specieprofile.htm |first=Lauren |last=Kurpis |title=Izmirstošo Sugu Profils |accessdate=2007-01-31 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070126102233/http://www.endangeredspecie.com/specieprofile.htm |archivedate=2007-01-26 }}</ref> Lai arī sarkanā panda visās valstīs, kurās tā dzīvo, ir aizsargāta ar likumu, tomēr pandu skaits turpina samazināties apdzīvotības sadrumstalotības dēļ. Liels skaits sarkano pandu dzīvo [[zoodārzs|zoodārzos]], [[2006. gads|2006]]. gadā tajos bija vairāk kā 800 īpatņu, jo sarkanā panda labi piemērojas nebrīves apstākļiem. Kādreiz sarkanā panda tikusi klasificēta gan kā [[jenotu dzimta]]s (''Procyonidae''), gan [[lāču dzimta]]s (''Ursidae'') dzīvnieks, bet jaunākās iespējas [[ģenētika|ģenētikā]] atrisināja sarkanās pandas neskaidro piederību. Sistematizācijā tika ieviesta jauna [[mazo pandu dzimta]] (''Ailuridae''), kas kopā ar [[jenotu dzimta|jenotu dzimtu]] (''Procyonidae''), [[sermuļu dzimta|sermuļu dzimtu]] (''Mustelidae'') un [[skunksu dzimta|skunksu dzimtu]] (''Mephitidae'') pieder [[sermuļu virsdzimta]]i (''Musteloidea'').<ref>http://www.msb.unm.edu/mammals/publications/Flynn2000.pdf</ref> Sarkanā panda ir [[Sikima]]s nacionālais dzīvnieks un [[Dardžilinga]]s starptautisko festivālu talismans. == Vēsture == [[Attēls:Red Pandain Darjiling Zoo.jpg|thumb|left|220px|Pirmais rietumnieks Tomass Hārdviks, kas aprakstīja sarkano pandu, nosauca to par '''va''']] Pirmās rakstiskās ziņas par sarkano pandu ir no 13. gadsimta, kad to aprakstīja Čou (''Chou'') dinastijas dabas pētnieki [[Ķīna|Ķīnā]].<ref name="ve">{{Tīmekļa atsauce |url=http://nationalzoo.si.edu/Publications/ZooGoer/1992/2/redpandasfirecat.cfm |title=Red Panda: The Fire Cat - National Zoo |access-date={{dat|2009|11|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091015182047/http://nationalzoo.si.edu/publications/zoogoer/1992/2/redpandasfirecat.cfm |archivedate={{dat|2009|10|15||bez}} }}</ref> Tomēr rietumos pirmo reizi par sarkano pandu uzzināja 1821. gadā, kad to aprakstīja [[Tomass Hārdviks]] (''Thomas Hardwicke'').<ref name="ve"/> Hardviks sarkano pandu sauca par va, saistot tās nosaukumu ar [[skaņa|skaņu]], kādu [[dzīvnieks]] bieži un atkārtoti izsauc.<ref name="va">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.botanicus.org/item/31753002433610 |title=Botanicus.org: Transactions of the Linnean Society<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2008|11|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081121114325/http://www.botanicus.org/item/31753002433610 }}</ref> Diemžēl Hardvika veiktais pandas apraksts tika publicēts tikai 1827. gadā. Tikmēr cits dabas pētnieks 1824. gadā [[Frederiks Kivjē]] (''Frédéric Cuvier'') nopublicēja savu aprakstu, nosaucot [[Himalaji|Himalajos]] dzīvojošo dzīvnieku par pandu un dodot tam zinātnisko vārdu ''Ailurus Fulgens'' — spīdīgais kaķis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://digitalgallery.nypl.org/nypldigital/dgkeysearchdetail.cfm?strucID=114503&imageID=106776 |title=NYPL Digital Gallery {{!}} Detail ID 106776<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2011|06|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110607184555/http://digitalgallery.nypl.org/nypldigital/dgkeysearchdetail.cfm?strucID=114503&imageID=106776 }}</ref> Kad 1827. gadā tika publicēts Hardvika apraksts, autors piekrita, ka va vārds tika aizstāts ar Kivjē doto vārdu.<ref name="va"/> Kur Kivjē ņēmis vārdu ‘panda’, nav īstas skaidrības, jo šis vārds tikai attālu sasaucas ar vietējo dzīvnieka nosaukumu. Visbiežāk lietotie nosaukumi vietējās valodās ir ''Nigalya ponya'', ''nyala ponga'' un ''poonya'', kas šajās [[valoda|valodās]] nozīmē [[bambusi|bambusa]] ēdājs. == Evolūcija == Sarkano pandu mēdz saukt par dzīvo [[fosilija|fosiliju]]. Ar [[lielā panda|lielo pandu]] (''Ailuropoda melanoleuca'') tā ir ļoti tāla radiniece. Abu pandu kopējais radinieks varētu būt dzīvojis agrajā [[tertiarijs|tertiarija]] periodā pirms vairākiem desmitiem miljoniem gadu visā [[Eirāzija]]s teritorijā. Sarkanās pandas priekšteča (''Parailurus anglicus'') fosilie [[kauli]] ir atrasti gan [[Ķīna|Ķīnā]], gan [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]].<ref name="sc">{{Tīmekļa atsauce |url=http://scienceblogs.com/tetrapodzoology/2008/04/red_panda_empire.php |title=The once mighty red panda empire : Tetrapod Zoology<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|01|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090902025107/http://scienceblogs.com/tetrapodzoology/2008/04/red_panda_empire.php |archivedate={{dat|2009|09|02||bez}} }}</ref> [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] nesen atrada [[miocēns|miocēna]] fosilijas (''Pristinailurus bristoli''), kas sarkano pandu aizvēsturisko priekšteču izplatību ir paplašinājis ārpus Eirāzijas.<ref name="sc"/> Mūsdienās sarkanā panda ir vienīgā dzīvojošā [[suga]] no [[mazo pandu dzimta]]s. Tai ir 2 pasugas: '''rietumu sarkanā panda''' (''Ailurus fulgens fulgens''), kas dzīvo sarkano pandu izplatības areāla rietumu daļā ([[Nepāla]], [[Asama]], [[Sikima]], [[Butāna]]), un '''Staiena sarkanā panda''' (''Ailurus fulgens styani''), kas dzīvo austrumu daļā ([[Ķīna]]s dienvidi un [[Birma]]s ziemeļi).<ref>[http://www.archive.org/stream/s7annalsmagazine10londuoft#page/251/mode/1up The annals and magazine of natural history : zoology, botany, and geology<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Reizēm vecākos informācijas avotos Staiena sarkanajai pandai tiek lietots kļūdains latīniskais nosaukums — ''Ailurus fulgens refulgens''.<ref>Don E. Wilson, Russell A. Mittermeier, ed (2009). Handbook of the Mammals of the World, Volume 1: Carnivores. Lynx Edicions. pp. 503. {{ISBN|978-84-96553-49-1}}</ref> == Izskats == [[Attēls:Ailurus fulgens - Syracuse Zoo.jpg|thumb|240px|left|Sarkanās pandas pavēdere un kājas ir tumšas, gandrīz melnas]] Sarkanā panda ir nedaudz lielāka kā parastais [[kaķis]], tās ķermeņa garums bez astes ir 56—63 [[centimetrs|cm]], astes garums 37—47 cm. Tēviņi parasti ir nedaudz lielāki kā mātītes. Tēviņa vidējais svars 3,7—6,2 [[kilograms|kg]], mātītes svars 4,2—6,0 kg. Kažoks visbiežāk ir sarkanbrūnā [[krāsa|krāsā]] uz ķermeņa augšdaļas, bet tumši [[Brūnā krāsa|brūns]], uz ķerneņa apakšdaļas gandrīz [[Melnā krāsa|melns]]. Uz sejas sarkanajai pandai ir [[Baltā krāsa|baltas]] zīmes; vaigi, uzacis, zods un purns ir baltā krāsā, kā arī baltas [[ausis|ausu]] iekšpuses. Matojums mīksts un garš. [[Galva]]s forma apaļa, ausis nelielas, noapaļotas. Uz baltā purna izceļas melnais degungals, un sarkanajai pandai ir ļoti tumšas [[acis]]. Aste ir salīdzinoši gara un pūkaina, uz tās ir 6 [[dzeltenā krāsa|dzelten]]-[[Sarkanā krāsa|sarkani]] krāsas gredzeni. [[Aste]] kalpo līdzsvara noturēšanai, kāpjot kokos. [[Kājas]] ir melnas un īsas. Pēdu apakšas ir apaugušas ar biezu matojumu. Tā kā priekškājas ir īsākas nekā pakaļkājas, tad gaita sarkanajai pandai ir gāzelīga. [[Nagi]] ir asi un līki, tie ir daļēji ievelkami. Tāpat kā lielajai pandai, sarkanajai pandai ir "viltus īkšķis", kas ir ķepas kaula izaugums un kalpo [[īkšķis|īkšķa]] funkcijai. Staiena sarkanā panda ir lielāka un tumšākā krāsā kā tās radiniece rietumu sarkanā panda. Tomēr abām pasugām ir iespējama kažoka krāsu variācija. Sarkanās pandas kažoks var būt ne tikai sarkanbrūns, bet arī dzeltenbrūns vai tumši [[Brūnā krāsa|brūns]].<ref name="rot">http://www.rotterdamzoo.nl/import/assetmanager/1/5621/fulgensloc.pdf</ref> == Uzvedība == [[Attēls:Tiergarten Schoenbrunn Kleiner Panda 2.jpg|thumb|260px|Karstā laikā sarkanā panda guļ koku zaros, kājas nokarinot uz leju]] [[Attēls:Lesser panda standing.jpg|thumb|260px|Sarkanā panda, ja tai nav kur noslēpties, pieceļas pakaļkājās, lai izskatītos lielāka]] Sarkanā panda ir [[nakts]] dzīvnieks, kļūstot aktīva pēc saulrieta un līdz saullēktam.<ref name="ap"/> Pa [[diena|dienu]] tā guļ [[koks|koku]] zaros vai koku dobumā. Karstā laikā sarkanā panda guļ uz zara, kājas nokarinot uz leju, bet aukstā laikā tā saritinās un ar asti apsedz purnu.<ref name="ap"/> Sarkanā panda jūtas labi starp 17 °C un 25 °C. Pēc pamošanās sarkanā panda savas gaitas parasti uzsāk ar kažoka tīrīšanu tāpat kā to dara [[kaķis]]. Tā laiza priekšķepu, un tad ar ķepu berzē kažoku. Reizēm tā berzējas gar koka mizu vai akmeni. Pēc mazgāšanās sarkanā panda dodas pārskatīt savu teritoriju, iezīmē no jauna robežas, lietojot [[urīns|urīnu]] un sekrētu no dziedzera zem astes.<ref>Pocock, Reginald I. (1941). The Fauna of British India. Mammalia Volume II, Carnivora</ref> Kad kļūst tumšs, panda uzsāk barības meklējumus, pārmeklējot gan zemi, gan kokus. Ēdot sarkanā panda lieto priekšķepas, lai barību iebāztu sev [[mute|mutē]], bet dzerot tā saslapina priekšķepu un tad to nolaiza.<ref name="ap"/> Tā kā pamatbarība bambuss ir mazkaloriju barība, tad lielākā daļa pandas nomoda paiet barojoties. Sarkanās pandas ir vientuļnieces un [[nometnieks|nometnieces]]. Savā starpā pieaugušās pandas socializējas tikai [[riests|riesta]] laikā. Parasti tās ir klusas, bet reizēm svilpo un čivina. Sarkano pandu dabīgie ienaidnieki ir [[sniega leopards]] un [[cauna]]. Ja panda tiek nobiedēta, tā cenšas uzrāpties kokā vai klintī. Ja nav kur patverties, tad tā pieceļas pakaļkājās, lai izskatītos lielāka un lai varētu sevi aizstāvēt ar asajiem priekšķepu nagiem. == Barība == Sarkanā panda ir [[visēdājs|visēdāja]], lai gan pamatā tā ēd [[bambuss|bambusu]], apmēram ⅔ no apēstā. Tā kā sarkanā panda, tāpat kā [[lielā panda]] nespēj pārstrādāt [[celuloze|celulozi]], tad, lai paēstu, tai ir jāpēd liels daudzums bambusa. Sarkanā panda ēd arī dažādus [[augļi|augļus]], [[oga]]s, [[sēnes]], augu [[sakne]]s, dzinumus, [[ķērpis|ķērpjus]] un [[zālaugi|zāli]]. Pie izdevības tā izēd [[ola]]s no putnu ligzdām, medī arī pašus [[putni|putnus]], [[kukaiņi|kukaiņus]], [[zivis]] un dažādus citus sīkus dzīvniekus, kā [[grauzēji|grauzējus]]. Nebrīvē zoodārzos tā labprāt ēd [[gaļa|gaļu]]. Pandas [[gremošanas sistēma]]i ir vieglāk tikt galā ar bambusa dzinumiem nekā ar [[lapas|lapām]]. Visvieglāk un pilnīgāk lapas pārstrādājas [[vasara|vasarā]] un [[rudens|rudenī]], vidēji labi pavasarī, bet vissliktāk [[ziema|ziemā]]. Lai varētu paēst, sarkanā panda dienā apēd 1,5 [[Kilograms|kg]] lapu un 4 kg dzinumu. Bambuss diezgan ātri izceļo cauri pandas gremošanas sistēmai, apmēram 2—4 [[stunda|stundu]] laikā. == Vairošanās == [[Attēls:Mom & baby 1.jpg|left|thumb|220px|3 mēnešu vecumā mazuļi sāk pamest migu un iepazīt pasauli]] Savvaļā pieaugušas sarkanās pandas socializē ļoti reti, izņemot [[riests|riesta]] laiku. Abi dzimumi var sapāroties vairākas reizes ar dažādiem partneriem. Grūsnība ilgst 112—158 [[diena]]s. Īsi pirms mazuļu dzimšanas mātīte veido migu no zariņiem, zāles un lapām. Miga parasti tiek iekārtota koka dobumā vai akmeņu krāvumā.<ref name="ap"/> [[jūnijs|Jūnijā]] vai [[jūlijs|jūlijā]] piedzimst 1—4 akli, nevarīgi mazuļi, un katrs sver apmēram 110—130 [[grams|g]]. Pēc piedzimšanas māte mazuļus aplaiza un aposta, un vēlāk tā spēj savus bērnus atpazīt pēc smaržas. Iesākumā māte mazuļus gandrīz nemaz nepamet, paliekot ar tiem kopā 60—90% no sava laika. Pēc pirmās [[nedēļa]]s māte sāk bērnus atstāt ilgāk vienus pašus, atgriežoties pie tiem ik pa 2 stundām, lai tos pazīdītu ar [[piens|pienu]], aplaizītu un apmīļotu. Ik pa laikam māte maina un pārvieto mazuļus uz jaunu migu. [[Acis]] tiem atveras pēc 18 dienām, bet pēc 90 dienām tiem ir izaudzis un izveidojies pieaugušas pandas kažoka matojums un krāsa. Ap šo pašu laiku mazuļi sāk iznākt no migas un ēst pieaugušo dzīvnieku barību, lai gan māte tos zīda ar pienu 6—8 [[mēnesis|mēnešus]].<ref name="ap"/> Mazuļi paliek kopā ar māti, līdz nākamā gada vasarā piedzimst nākamais metiens. Tēviņi parasti bērnu audzināšanā nepiedalās, bet reizēm sarkanās pandas veido ģimeņu grupas, tad tēvs mazuļu audzināšanā piedalās. Dzimumbriedumu sarkanā panda sasniedz 18 mēnešu vecumā, bet pāroties sāk 2—3 gadu vecumā. Savvaļā sarkanā panda dzīvo 8—10 gadus, reizēm sasniedzot 15 gadu vecumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071016054240/http://www.redpandaproject.org/ Redpandaproject.org] Pasaules vienīgā bezpeļņas organizācija, kas ir vērsta uz sarkano pandu saglabāšanu {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080605122005/http://www.redpandanetwork.org/forkids/funfactsactivities.php Fun facts about Red Panda] * [https://web.archive.org/web/20091209081058/http://www.wellingtonzoo.com/net/explore/animals.aspx?id=20 Red Pandas] * [http://lincolnzoo.vipasuite.com/animals/mammals/panda Animals & Exhibits Red Panda] {{Webarchive|url=https://archive.today/20110727033122/http://www.lincolnzoo.org/animals/mammals/panda |date={{dat|2011|07|27||bez}} }} * [http://www.animalinfo.org/species/carnivor/ailufulg.htm Animal Info — Red Panda] * [http://www.nature.com/nature/journal/v431/n7008/full/nature02819.html Two new carnivores from an unusual late Tertiary forest biota in eastern North America] * [https://web.archive.org/web/20100528031000/http://www.etsu.edu/univrel/accent/ac021904.pdf Second record of the Red Panda in North America] * [http://mbe.oxfordjournals.org/cgi/content/full/18/6/1070 Genetic Diversity and Population History of the Red Panda] * [http://news.bbc.co.uk/2/hi/science/nature/8002978.stm Pandas opt for low-cal sweeteners] * [http://www.redpandanetwork.org/ Red Panda Network] * [https://web.archive.org/web/20081015030510/http://www.arkive.org/red-panda/ailurus-fulgens/ Sarkanās pandas foto] (ARKive) * [http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Ailurus_fulgens.html Ailurus fulgens] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sermuļu virsdzimta]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Dienvidāzijas fauna]] [[Kategorija:Dienvidaustrumāzijas fauna]] [[Kategorija:Indijas fauna]] [[Kategorija:Ķīnas fauna]] [[Kategorija:Mjanmas fauna]] [[Kategorija:Laosas fauna]] l1av25wj13n8vggez4fed3r0tbkqgqe Nils Muižnieks 0 80242 4494947 4488574 2026-07-15T09:57:21Z Nils Muižnieks 147987 Ieliku pilnīgāku profesionālo informāciju ar jaunākajām amatiem kā pirmos. ieliku pilnīgāku bibliogrāfiju. 4494947 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nils Muižnieks | vārds_orģ = | attēls = Nils Muiznieks.jpg | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | term_sākums = {{dat|2002|11|7|N}} | term_beigas = {{dat|2004|12|2|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = [[Ainārs Šlesers]] | vietnieks = | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Einars Repše]]/[[Indulis Emsis]] | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = [[Ainars Latkovskis]] <!------ Otrais amats ------>| amats2 = [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] | term_sākums2 = {{dat|2012|4|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|4|1|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|1|31}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}<ref>{{LAT e|4|486}}</ref> | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = Latvijas | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Ansis Muižnieks | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte]]<br />[[Prinstonas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Nils Raimonds Muižnieks''' (dzimis {{dat|1964|1|31}}) ir [[ASV latvieši|latviešu politologs un cilvēktiesību eksperts.]] Viņš ir dzimis un audzis latviešu bēgļu ģimenē Losandželosā, ASV. Tēvs Ansis Muižnieks bija ārsts un mecenāts, māte Ingrīda (dz. Zariņa) - mākslas vēsturniece un latviešu sabiedriskā darbiniece. Apprecējies 1992. gadā ar Venecuēlas/Vācijas latvieti Andru Federi (Fedder). Kopā ar sievu Andru pārcēlās uz dzīvi Latvijā 1993. gada maijā. Atteicās no ASV pilsonības 2013. gadā. 2026. gadā Saiemas deputāta kandidāts no partijas "Progresīvie," 11. vieta Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/progresivie/|title=SV2026 - 2026. gada Saeimas vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-07-15}}</ref> No 2024. gada novembra Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašais ziņotājs par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohchr.org/en/special-procedures/sr-belarus|title=Special Rapporteur on Belarus|website=OHCHR|access-date=2026-07-15|language=en}}</ref> No 2024. gada vecākais pasniedzējs Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes nodālā, docē kursu "Starptautiskās cilvēktiesības: vēsture, leģitimitāte, efektivitāte".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/rsu-kursi/cilvektiesibas-vesture-legitimitate-efektivitate-szf193|title=Cilvēktiesības: vēsture, leğitimitāte, efektivitāte {{!}} RSU|website=www.rsu.lv|access-date=2026-07-15|language=lv}}</ref> No 2020. gada līdz 2024. gadam Muižnieks bija ''[[Amnesty International]]'' Eiropas Reģiona direktors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/petnieki/nils-muiznieks-20141?get_file=1|title=Nils Muiznieks CV|last=Muiznieks|first=Nils|access-date=30.06.2026|date=30.06.2026}}</ref> Darba pienākumos ietilpa 45 cilvēku komandas vadība darbības organizācija un pārraudzība 41 Eiropas valstī (pētniecība, kampaņas,cilvēktiesību izglītība, interešu aizstāvība); sadarbības koordinācija ar 28 Amnestijas nodaļām. No 2012. gada aprīļa līdz 2018. gada marta Muižnieks bija Eiropas padomes Cilvēktiesību komisārs. Darba pienākumos ietilpa cilvēktiesību situācijas uzraudzība 47 dalībvalstīs; valstu vizītes un ziņojumi; tematisķie pētījumi; dalība EiropasCilvēktiesību tiesas lietās; sadarbība ar cilvēktiesību aizstāvjiem; 27 cilvēku komandas vadība. Pilnvaru laikā bieži brauca uz Ukrainu, lai pievērstu uzmanību Krievijas agresijai un cilvēktiesību pārkāpumiem. Citas prioritātes bija reaģēt uz demokrātijas regresu Azerbaidžānā, Krievijā, Turcijā, Ungārijā un Polijā, migrācijas krīze Eiropā un sieviešu tiesības. <ref>{{Publikācijas atsauce|last=Muižnieks|first=Nils|date=2025-09-15|title=‘Commissionating’: My Stint as Commissioner for Human Rights|url=https://brill.com/view/journals/eclr/6/3/article-p291_003.xml|journal=European Convention on Human Rights Law Review|volume=6|issue=3|pages=291–307|doi=10.1163/26663236-bja10132|issn=2666-3228}}</ref> [[Latvijas Universitāte|LU]] Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks un direktors (2005—2012),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |title=Nils Raimonds Muižnieks |access-date={{dat|2010|11|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100829163721/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |archivedate={{dat|2010|08|29||bez}} }}</ref> [[Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību|Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību]] loceklis (2005—2012) un priekšsēdētājs (2010—2012). 2002. gada novembrī kļuva par bezpartejeisku Īpašo uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Eināra Repšes vadītajā valdībā. Pēc vairāku Saiemas komisijas vadītāja aicinājuma atbrīvot Muižnieku no amata, viņš kļuva ppar [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] vadītās [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] (LPP) biedru,<ref name="apollo.lv">{{Tīmekļa atsauce|title=Muižnieks kļūst par LPP biedru|publisher=Apollo|date=2003-08-21|url=http://www.apollo.lv/zinas/muiznieks-klust-par-lpp-biedru/265041|accessdate=2012-11-18|archive-date=2013-02-19|archive-url=https://archive.today/20130219041955/http://www.apollo.lv/zinas/muiznieks-klust-par-lpp-biedru/265041}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Nils Muižnieks izstājas no Latvijas Pirmās partijas|publisher=Delfi|date=2005-07-20|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/nils-muiznieks-izstajas-no-latvijas-pirmas-partijas.d?id=11741808|accessdate=2012-11-18}}</ref> un uz īsu brīdi, LPP vicepriekšsēdētājs.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-vcb-vaditaja-amatu-pretende-muiznieks-un-bikseniece.d?id=11711025 '''«'''Uz VCB vadītāja amatu pretendē Muižnieks un Bikseniece'''»'''], Delfi. 2005-07-16</ref> Pēc Emša valdības krišanas izstājās no LPP. No 1994. g. maija līdz 2002. novembrim bija Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra (tagad - Latvijas Cilvēktiesību centrs). direktors.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2026-01-14|title=Latvijas Cilvēktiesību centrs|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Cilv%C4%93kties%C4%ABbu_centrs&oldid=4395574|journal=Vikipēdija|language=lv}}</ref> Tolaik Centra prioritātes bija cilvēktiesību izglītība, etniskās tolerances jautājumi, sieviešu tiesības, un tiesības brīvības atņemšanas vietās. No 1994. gada vidus līdz 2009. gadam uz pusslodzi strādāja kā [[Fonds DOTS|Sorosa fonda]]- Latvijas Cilvēktiesību un tolerance programmas direktors. No 1995. līdz 1997. gada bija Apvienoto Nācijas Attīstības Programmas Pārskata par tautas attīstību nacionālais koordinators, redaktors un līdzautors. Pārskati lika pamatu Latvijas sociālo zinātņu attīstībai. == Izglītība == * Ph.D. politikas zinātnē, [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte Bērkli]], ASV * M.A. politikas zinātnē, [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte Bērkli]], ASV * B.A. politikas zinātnē, [[Prinstonas Universitāte]], ASV, 1986 == Darbi == "'Commissionating': My Stint as Commissioner for Human Rights,” ''European Convention on Human Rights Law Review'', Vol. XX (2025), 1.-17. lpp., pieejams <nowiki>https://brill.com/view/journals/eclr/6/3/article-p291_003.xml?language=en&srsltid=AfmBOorRfdg1Lglr5NQNm8vcLCKTSTbAdlfxI9G4RsK3-mU8DrCx3Uol</nowiki>. “The United States and Belarus: New Departures Under Trump 2.0,” Belarus Research Network on Neighbourhood Policy, Riga, 2025, pieejams <nowiki>https://belarusnetwork.org/wp-content/uploads/2025/05/N.Muiznieks_2025_policy_paper-1.pdf</nowiki>. “Using the Summit to Breathe New Life into the Council of Europe,” līdzautors ar Rita Patricio, ''European Human Rights Law Review,'' Issue 2, Vol. 23, 2023, 126.-134. lpp. “Mazākumtautību tiesības” (līdzautors ar Anhelitu Kamensku) “Cilvēktiesību vēsturiskā attīstība,” red. Ineta Ziemele, ''Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā,'' Otrais papildinātais izdevums, Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2021, 171.-185. lpp., 334.-385. lpp. “Cilvēktiesību idejas ietekme uz Latviju,” red. Andris Sprūds, Valters Ščerbinksis, Kārlis Bukovskis, ''Latvijas ārlietu simtgade. Pasaules doma un Latvija'', Rīga: Latvijas ārpolitikas institūts, 2020, 153.-164. lpp., pieejams <nowiki>https://www.lai.lv/publikacijas/latvijas-arlietu-simtgade-pasaules-doma-un-latvija-822</nowiki>. “The Council of Europe’s Response to Recent Democratic Backsliding,” ''European Yearbook of Human Rights 2019'', ed. Philip Czech et al., Graz: University of Graz, 2019, 3.-31. lpp. “Moving Forward: Increasing ECRI’s Impact,” Strasbourg: Council of Europe, September 2019, pieejams <nowiki>https://rm.coe.int/study-nils-muiznieks-moving-foward-ecri/168097a496</nowiki>. ''Human Rights in Europe: From Crisis to Renewal?'' Strasbourg: Council of Europe, 2017, pieejams <nowiki>https://rm.coe.int/human-rights-in-europe-from-crisis-to-renewal-/168077fb04</nowiki>.   “Combatting Racism and Intolerance in Europe: Long-Term Trends,” red. Jacqué et al., ''On the Political Community. Liber Amicorum Stelios Perrakis'',. Athens: Sideris, 2015, 63-8 lpp. “Children and Justice,” līdzautors ar Francoise Kempf, red. Said Mahmoudi et al, ''Child-friendly Justice'', Leiden: Brill Nijhoff, 2015, 292.-307. lpp.. “The Alarming Situation of Press Freedom in Europe,” ''Transatlantic Relations: European Perspective, Regent''’''s Report 2014''. London: Regents University London, 2015, 98.-103. lpp. “The Independence and Public Accountability of the Ombudsman in Europe,” red. Nina Karpachova and Josef Siegele, ''European Heart of Human Rights'',, Kyiv: Noviy druck, 2015, 135.-138. lpp. “Ethnicity and Social Cohesion in the Post-Soviet Baltic States,” līdzautors ar Juri Rozenvaldu un Ievu Birku, ''Patterns of Prejudice'', Vol. 47, Issue 3, 2013, 288-308 lpp.. ''Latvian-Russian Relations: Dynamics Since Latvia's Accession to the EU and NATO'',  Riga: University of Latvia Academic Press, 2011, pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/L-R-Relations-gramata.pdf</nowiki>. "Max van der Stoel and Latvia," ''Security and Human Rights'', Vol. 22, No. 3, November 2011, 257.–260. lpp. "History, Memory and Latvian Foreign Policy," "Latvian-Russian Memory Battles at the European Court of Human Rights,” red. Nils Muižnieks,''The Geopolitics of History in Latvian-Russian Relations'', Rīga: University of Latvia Press, 2011, 7-18, 207–226 lpp., pieejams <nowiki>https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/eng/news/The_Geopolitics_of_History_in_Latvian-Russian_Relations.pdf</nowiki>. "Ievads," "Sabiedrības integrācija: īsa idejas vēsture,” “Secinājumi,” red. Nils Muižnieks, ''Cik integrēta ir Latvijas sabiedrība? Sasniegumu, nevieksmju un izaicinājumu audits,'' Rīga: University of Latvia Press, 7.-32., 281.-286. lpp., pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/demokratija/Integrac_aud_latv_val_jpg.pdf</nowiki>. "A Political Scientist’s Experience in the Real World of Politics," ''European Political Science (EPS)'' 8, 2009, 68.–78. lpp. "Latvia: managing post-imperial minorities,” līdzautors ar David J. Galbreath, red. Bernd Rechel, ''Minority Rights in Central and Eastern Europe'', London: Routledge, 2009, 135.–150. lpp. “Introduction," "Latvia’s Economy – the Offshore Next Door,” “Conclusion," red. Nils Muižnieks, ''Manufacturing Enemy Images? Russian Media Portrayal of Latvia'', Rīga: University of Latvia Press, 2009,  5–8, 145–160, 161–3 lpp., pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/latvkriev-medijos-A_indd.pdf</nowiki>. ''Georgian Security: A Latvian Perspective.'' Rīga: University of Latvia Press, 2008, pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/georgian</nowiki> security_bezmalu.pdf. “Introduction," "Government Policy Towards the Russians,” "Russia’s Policy Towards "Compatriots" in Latvia,”  red. Nils Muižnieks, ''Latvian-Russian Relations: Domestic and International Dimensions'', Rīga: University of Latvia Press, 2006, 5–8, 11–21, 119–130 lpp., pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/latvian-russian_relations_final(1).pdf</nowiki>. “Preface" and “Latvia,” in ''Racist Extremism in Central and Eastern Europe'', red. Cas Mudde. London: Routledge, 2005, pp. X-XII, 101–128. "The European Union, democratization, and minorities in Latvia,” līdzautors ar Ilzi Brands Kehri, red. Paul J. Kubicek, ''The European Union and Democratization'',. London: Routledge, 2003, 30–55 lpp. "Private and Public Prejudice,” ''Social Research'' Vol. 69, No. 1, Spring 2002, 195–200 lpp.. "Latvia: Rebuilding a State, Restoring a Nation,” in ''New States, New Politics: Building the Post-Soviet Nations'', ed. Ian Bremmer and Ray Taras. Cambridge: Cambridge University Press, 1997, 376–397 lpp.. Redaktors, ''Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1997''. Rīga: UNDP, 1997. Redaktors, ''Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1996''. Rīga: UNDP, 1996. Redaktors, ''Latvija. Pārskats par tautas attīstību1995''. Rīga: UNDP, 1995. "The Influence of the Baltic Popular Movements on the Process of Soviet Disintegration,” ''Europe-Asia Studies'' 47, no. 1 (1995), 3-25 lpp. "The Pro-Soviet Movement in Latvia,” ''Report on the USSR'' 34 (24 August 1990): 19.–24. lpp. "The Committee of Latvia: An Alternative Parliament?" ''Report on the USSR'' 2, no. 29 (20 July 1990),  28.–31. lpp. "The Evolution of Baltic Cooperation,” ''Report on the USSR'' 2, no. 27 (6 July 1990), 18.–20. lpp. "The Latvian Popular Front and Ethnic Relations,” ''Report on the USSR'' 1, no. 42, (20 October 1989),  20.–22. lpp. “The Daugavpils Hydro Station and Glasnost in Latvia,”Journal of Baltic Studies Vol. XVIII, No. 1, Spring 1987, 63.-70. lpp.   == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=16&cbutton=93049237815 2004. gada personas dati CVK mājaslapā]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160314192330/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?cbutton=93049237815&nr1=16 |date={{dat|2016|03|14||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120128144108/http://nilscandidate.com/ N. Muižnieka kā kandidāta EP cilvēktiesību komisāra amatam mājaslapa]{{en ikona}}{{fr ikona}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{S-amati}} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2004|1|29|N}} | pēc = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.)}} {{Amatu secība | pirms = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.) | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2004|3|10|N}} — {{dat|2004|12|2|N}} | pēc = [[Ainars Latkovskis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Tomass Hammarbergs]] | virsraksts = [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] | periods = {{dat|2012|4|1|N}} — {{dat|2018|4|1|N}} | pēc = [[Duņa Mijatoviča]] }} {{kastes beigas}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Emša Ministru kabinets}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Muizznieks, Nils}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Latvijas Pirmās partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas īpašu uzdevumu ministri sabiedrības integrācijas lietās]] [[Kategorija:Latvijas politologi]] ob3rken006jle53t81l91fb67ev7iq6 4494957 4494947 2026-07-15T11:27:25Z Pirags 3757 mēģināju sakārtot 4494957 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nils Muižnieks | vārds_orģ = | attēls = Nils Muiznieks.jpg | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | term_sākums = {{dat|2002|11|7|N}} | term_beigas = {{dat|2004|12|2|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = [[Ainārs Šlesers]] | vietnieks = | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Einars Repše]]/[[Indulis Emsis]] | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = [[Ainars Latkovskis]] <!------ Otrais amats ------>| amats2 = [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] | term_sākums2 = {{dat|2012|4|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|4|1|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|1|31}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}<ref>{{LAT e|4|486}}</ref> | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = Latvijas | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Ansis Muižnieks | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte]]<br />[[Prinstonas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Nils Raimonds Muižnieks''' (dzimis {{dat|1964|1|31}}) ir [[ASV latvieši|latviešu]] politologs un cilvēktiesību eksperts. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1964. ɡadā [[Losandželosa|Losandželosā]] latviešu bēgļu ģimenē. Tēvs Ansis Muižnieks bija ārsts un mecenāts, māte Ingrīda (dzimusi Zariņa) - mākslas vēsturniece un latviešu sabiedriskā darbiniece. Studēja politikas zinātni [[Prinstonas Universitāte|Prinstonas Universitātē]], tad [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē Bērkli]]. 1992. gadā apprecējās ar Venecuēlas/Vācijas latvieti Andru Federi, 1993. gada maijā abi pārcēlās uz dzīvi Latvijā. No 1994. gada maija līdz 2002. ɡada novembrim bija Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra (tagad - Latvijas Cilvēktiesību centrs) direktors.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2026-01-14|title=Latvijas Cilvēktiesību centrs|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Cilv%C4%93kties%C4%ABbu_centrs&oldid=4395574|journal=Vikipēdija|language=lv}}</ref> Tolaik Centra prioritātes bija cilvēktiesību izglītība, etniskās tolerances jautājumi, sieviešu tiesības, un tiesības brīvības atņemšanas vietās. No 1994. gada vidus līdz 2009. gadam uz pusslodzi strādāja kā [[Fonds DOTS|Sorosa fonda]] - Latvijas Cilvēktiesību un tolerance programmas direktors. No 1995. līdz 1997. gada bija Apvienoto Nācijas Attīstības Programmas Pārskata par tautas attīstību nacionālais koordinators, redaktors un līdzautors. Pārskati lika pamatu Latvijas sociālo zinātņu attīstībai. [[Latvijas Universitāte|LU]] Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks un direktors (2005—2012),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |title=Nils Raimonds Muižnieks |access-date={{dat|2010|11|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100829163721/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |archivedate={{dat|2010|08|29||bez}} }}</ref> [[Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību|Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību]] loceklis (2005—2012) un priekšsēdētājs (2010—2012). Atteicās no ASV pilsonības 2013. gadā. No 2012. gada aprīļa līdz 2018. gada martam Muižnieks bija Eiropas padomes Cilvēktiesību komisārs. Darba pienākumos ietilpa cilvēktiesību situācijas uzraudzība 47 dalībvalstīs; valstu vizītes un ziņojumi; tematisķie pētījumi; dalība EiropasCilvēktiesību tiesas lietās; sadarbība ar cilvēktiesību aizstāvjiem; 27 cilvēku komandas vadība. Pilnvaru laikā bieži brauca uz Ukrainu, lai pievērstu uzmanību Krievijas agresijai un cilvēktiesību pārkāpumiem. Citas prioritātes bija reaģēt uz demokrātijas regresu Azerbaidžānā, Krievijā, Turcijā, Ungārijā un Polijā, migrācijas krīze Eiropā un sieviešu tiesības. <ref>{{Publikācijas atsauce|last=Muižnieks|first=Nils|date=2025-09-15|title=‘Commissionating’: My Stint as Commissioner for Human Rights|url=https://brill.com/view/journals/eclr/6/3/article-p291_003.xml|journal=European Convention on Human Rights Law Review|volume=6|issue=3|pages=291–307|doi=10.1163/26663236-bja10132|issn=2666-3228}}</ref> No 2020. gada līdz 2024. gadam Muižnieks bija ''[[Amnesty International]]'' Eiropas Reģiona direktors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/petnieki/nils-muiznieks-20141?get_file=1|title=Nils Muiznieks CV|last=Muiznieks|first=Nils|access-date=30.06.2026|date=30.06.2026}}</ref> Darba pienākumos ietilpa 45 cilvēku komandas vadība darbības organizācija un pārraudzība 41 Eiropas valstī (pētniecība, kampaņas,cilvēktiesību izglītība, interešu aizstāvība); sadarbības koordinācija ar 28 Amnestijas nodaļām. No 2024. gada vecākais pasniedzējs Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes nodālā, docē kursu "Starptautiskās cilvēktiesības: vēsture, leģitimitāte, efektivitāte".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/rsu-kursi/cilvektiesibas-vesture-legitimitate-efektivitate-szf193|title=Cilvēktiesības: vēsture, leğitimitāte, efektivitāte {{!}} RSU|website=www.rsu.lv|access-date=2026-07-15|language=lv}}</ref> No 2024. gada novembra [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s īpašais ziņotājs par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohchr.org/en/special-procedures/sr-belarus|title=Special Rapporteur on Belarus|website=OHCHR|access-date=2026-07-15|language=en}}</ref> === Politiskā darbība === 2002. gada novembrī kļuva par bezpartejeisku Īpašo uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Eināra Repšes vadītajā valdībā. Pēc vairāku Saiemas komisijas vadītāja aicinājuma atbrīvot Muižnieku no amata, viņš kļuva par [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] vadītās [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] (LPP) biedru,<ref name="apollo.lv">{{Tīmekļa atsauce|title=Muižnieks kļūst par LPP biedru|publisher=Apollo|date=2003-08-21|url=http://www.apollo.lv/zinas/muiznieks-klust-par-lpp-biedru/265041|accessdate=2012-11-18|archive-date=2013-02-19|archive-url=https://archive.today/20130219041955/http://www.apollo.lv/zinas/muiznieks-klust-par-lpp-biedru/265041}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Nils Muižnieks izstājas no Latvijas Pirmās partijas|publisher=Delfi|date=2005-07-20|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/nils-muiznieks-izstajas-no-latvijas-pirmas-partijas.d?id=11741808|accessdate=2012-11-18}}</ref> un uz īsu brīdi, LPP vicepriekšsēdētājs.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-vcb-vaditaja-amatu-pretende-muiznieks-un-bikseniece.d?id=11711025 '''«'''Uz VCB vadītāja amatu pretendē Muižnieks un Bikseniece'''»'''], Delfi. 2005-07-16</ref> Pēc Emša valdības krišanas izstājās no LPP. 2026. gadā Saiemas deputāta kandidāts no partijas "Progresīvie," 11. vieta Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/progresivie/|title=SV2026 - 2026. gada Saeimas vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-07-15}}</ref> == Darbi == "'Commissionating': My Stint as Commissioner for Human Rights,” ''European Convention on Human Rights Law Review'', Vol. XX (2025), 1.-17. lpp., pieejams <nowiki>https://brill.com/view/journals/eclr/6/3/article-p291_003.xml?language=en&srsltid=AfmBOorRfdg1Lglr5NQNm8vcLCKTSTbAdlfxI9G4RsK3-mU8DrCx3Uol</nowiki>. “The United States and Belarus: New Departures Under Trump 2.0,” Belarus Research Network on Neighbourhood Policy, Riga, 2025, pieejams <nowiki>https://belarusnetwork.org/wp-content/uploads/2025/05/N.Muiznieks_2025_policy_paper-1.pdf</nowiki>. “Using the Summit to Breathe New Life into the Council of Europe,” līdzautors ar Rita Patricio, ''European Human Rights Law Review,'' Issue 2, Vol. 23, 2023, 126.-134. lpp. “Mazākumtautību tiesības” (līdzautors ar Anhelitu Kamensku) “Cilvēktiesību vēsturiskā attīstība,” red. Ineta Ziemele, ''Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā,'' Otrais papildinātais izdevums, Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2021, 171.-185. lpp., 334.-385. lpp. “Cilvēktiesību idejas ietekme uz Latviju,” red. Andris Sprūds, Valters Ščerbinksis, Kārlis Bukovskis, ''Latvijas ārlietu simtgade. Pasaules doma un Latvija'', Rīga: Latvijas ārpolitikas institūts, 2020, 153.-164. lpp., pieejams <nowiki>https://www.lai.lv/publikacijas/latvijas-arlietu-simtgade-pasaules-doma-un-latvija-822</nowiki>. “The Council of Europe’s Response to Recent Democratic Backsliding,” ''European Yearbook of Human Rights 2019'', ed. Philip Czech et al., Graz: University of Graz, 2019, 3.-31. lpp. “Moving Forward: Increasing ECRI’s Impact,” Strasbourg: Council of Europe, September 2019, pieejams <nowiki>https://rm.coe.int/study-nils-muiznieks-moving-foward-ecri/168097a496</nowiki>. ''Human Rights in Europe: From Crisis to Renewal?'' Strasbourg: Council of Europe, 2017, pieejams <nowiki>https://rm.coe.int/human-rights-in-europe-from-crisis-to-renewal-/168077fb04</nowiki>.   “Combatting Racism and Intolerance in Europe: Long-Term Trends,” red. Jacqué et al., ''On the Political Community. Liber Amicorum Stelios Perrakis'',. Athens: Sideris, 2015, 63-8 lpp. “Children and Justice,” līdzautors ar Francoise Kempf, red. Said Mahmoudi et al, ''Child-friendly Justice'', Leiden: Brill Nijhoff, 2015, 292.-307. lpp.. “The Alarming Situation of Press Freedom in Europe,” ''Transatlantic Relations: European Perspective, Regent''’''s Report 2014''. London: Regents University London, 2015, 98.-103. lpp. “The Independence and Public Accountability of the Ombudsman in Europe,” red. Nina Karpachova and Josef Siegele, ''European Heart of Human Rights'',, Kyiv: Noviy druck, 2015, 135.-138. lpp. “Ethnicity and Social Cohesion in the Post-Soviet Baltic States,” līdzautors ar Juri Rozenvaldu un Ievu Birku, ''Patterns of Prejudice'', Vol. 47, Issue 3, 2013, 288-308 lpp.. ''Latvian-Russian Relations: Dynamics Since Latvia's Accession to the EU and NATO'',  Riga: University of Latvia Academic Press, 2011, pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/L-R-Relations-gramata.pdf</nowiki>. "Max van der Stoel and Latvia," ''Security and Human Rights'', Vol. 22, No. 3, November 2011, 257.–260. lpp. "History, Memory and Latvian Foreign Policy," "Latvian-Russian Memory Battles at the European Court of Human Rights,” red. Nils Muižnieks,''The Geopolitics of History in Latvian-Russian Relations'', Rīga: University of Latvia Press, 2011, 7-18, 207–226 lpp., pieejams <nowiki>https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/eng/news/The_Geopolitics_of_History_in_Latvian-Russian_Relations.pdf</nowiki>. "Ievads," "Sabiedrības integrācija: īsa idejas vēsture,” “Secinājumi,” red. Nils Muižnieks, ''Cik integrēta ir Latvijas sabiedrība? Sasniegumu, nevieksmju un izaicinājumu audits,'' Rīga: University of Latvia Press, 7.-32., 281.-286. lpp., pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/demokratija/Integrac_aud_latv_val_jpg.pdf</nowiki>. "A Political Scientist’s Experience in the Real World of Politics," ''European Political Science (EPS)'' 8, 2009, 68.–78. lpp. "Latvia: managing post-imperial minorities,” līdzautors ar David J. Galbreath, red. Bernd Rechel, ''Minority Rights in Central and Eastern Europe'', London: Routledge, 2009, 135.–150. lpp. “Introduction," "Latvia’s Economy – the Offshore Next Door,” “Conclusion," red. Nils Muižnieks, ''Manufacturing Enemy Images? Russian Media Portrayal of Latvia'', Rīga: University of Latvia Press, 2009,  5–8, 145–160, 161–3 lpp., pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/latvkriev-medijos-A_indd.pdf</nowiki>. ''Georgian Security: A Latvian Perspective.'' Rīga: University of Latvia Press, 2008, pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/georgian</nowiki> security_bezmalu.pdf. “Introduction," "Government Policy Towards the Russians,” "Russia’s Policy Towards "Compatriots" in Latvia,”  red. Nils Muižnieks, ''Latvian-Russian Relations: Domestic and International Dimensions'', Rīga: University of Latvia Press, 2006, 5–8, 11–21, 119–130 lpp., pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/latvian-russian_relations_final(1).pdf</nowiki>. “Preface" and “Latvia,” in ''Racist Extremism in Central and Eastern Europe'', red. Cas Mudde. London: Routledge, 2005, pp. X-XII, 101–128. "The European Union, democratization, and minorities in Latvia,” līdzautors ar Ilzi Brands Kehri, red. Paul J. Kubicek, ''The European Union and Democratization'',. London: Routledge, 2003, 30–55 lpp. "Private and Public Prejudice,” ''Social Research'' Vol. 69, No. 1, Spring 2002, 195–200 lpp.. "Latvia: Rebuilding a State, Restoring a Nation,” in ''New States, New Politics: Building the Post-Soviet Nations'', ed. Ian Bremmer and Ray Taras. Cambridge: Cambridge University Press, 1997, 376–397 lpp.. Redaktors, ''Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1997''. Rīga: UNDP, 1997. Redaktors, ''Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1996''. Rīga: UNDP, 1996. Redaktors, ''Latvija. Pārskats par tautas attīstību1995''. Rīga: UNDP, 1995. "The Influence of the Baltic Popular Movements on the Process of Soviet Disintegration,” ''Europe-Asia Studies'' 47, no. 1 (1995), 3-25 lpp. "The Pro-Soviet Movement in Latvia,” ''Report on the USSR'' 34 (24 August 1990): 19.–24. lpp. "The Committee of Latvia: An Alternative Parliament?" ''Report on the USSR'' 2, no. 29 (20 July 1990),  28.–31. lpp. "The Evolution of Baltic Cooperation,” ''Report on the USSR'' 2, no. 27 (6 July 1990), 18.–20. lpp. "The Latvian Popular Front and Ethnic Relations,” ''Report on the USSR'' 1, no. 42, (20 October 1989),  20.–22. lpp. “The Daugavpils Hydro Station and Glasnost in Latvia,”Journal of Baltic Studies Vol. XVIII, No. 1, Spring 1987, 63.-70. lpp.   == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=16&cbutton=93049237815 2004. gada personas dati CVK mājaslapā]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160314192330/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?cbutton=93049237815&nr1=16 |date={{dat|2016|03|14||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120128144108/http://nilscandidate.com/ N. Muižnieka kā kandidāta EP cilvēktiesību komisāra amatam mājaslapa]{{en ikona}}{{fr ikona}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{S-amati}} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2004|1|29|N}} | pēc = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.)}} {{Amatu secība | pirms = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.) | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2004|3|10|N}} — {{dat|2004|12|2|N}} | pēc = [[Ainars Latkovskis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Tomass Hammarbergs]] | virsraksts = [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] | periods = {{dat|2012|4|1|N}} — {{dat|2018|4|1|N}} | pēc = [[Duņa Mijatoviča]] }} {{kastes beigas}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Emša Ministru kabinets}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Muizznieks, Nils}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Latvijas Pirmās partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas īpašu uzdevumu ministri sabiedrības integrācijas lietās]] [[Kategorija:Latvijas politologi]] lhqo7f7l41ilor1iynjbpg952ak6ap8 4494958 4494957 2026-07-15T11:28:41Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4494958 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nils Muižnieks | vārds_orģ = | attēls = Nils Muiznieks.jpg | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | term_sākums = {{dat|2002|11|7|N}} | term_beigas = {{dat|2004|12|2|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = [[Ainārs Šlesers]] | vietnieks = | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Einars Repše]]/[[Indulis Emsis]] | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = [[Ainars Latkovskis]] <!------ Otrais amats ------>| amats2 = [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] | term_sākums2 = {{dat|2012|4|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|4|1|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|1|31}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}<ref>{{LAT e|4|486}}</ref> | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = Latvijas | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Ansis Muižnieks | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte]]<br />[[Prinstonas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Nils Raimonds Muižnieks''' (dzimis {{dat|1964|1|31}}) ir [[ASV latvieši|latviešu]] politologs un cilvēktiesību eksperts. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1964. ɡadā [[Losandželosa|Losandželosā]] latviešu bēgļu ģimenē. Tēvs Ansis Muižnieks bija ārsts un mecenāts, māte Ingrīda (dzimusi Zariņa) - mākslas vēsturniece un latviešu sabiedriskā darbiniece. Studēja politikas zinātni [[Prinstonas Universitāte|Prinstonas Universitātē]], tad [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē Bērkli]]. 1992. gadā apprecējās ar Venecuēlas/Vācijas latvieti Andru Federi, 1993. gada maijā abi pārcēlās uz dzīvi Latvijā. No 1994. gada maija līdz 2002. ɡada novembrim bija Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra (tagad - Latvijas Cilvēktiesību centrs) direktors.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2026-01-14|title=Latvijas Cilvēktiesību centrs|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Cilv%C4%93kties%C4%ABbu_centrs&oldid=4395574|journal=Vikipēdija|language=lv}}</ref> Tolaik Centra prioritātes bija cilvēktiesību izglītība, etniskās tolerances jautājumi, sieviešu tiesības, un tiesības brīvības atņemšanas vietās. No 1994. gada vidus līdz 2009. gadam uz pusslodzi strādāja kā [[Fonds DOTS|Sorosa fonda]] - Latvijas Cilvēktiesību un tolerance programmas direktors. No 1995. līdz 1997. gada bija Apvienoto Nācijas Attīstības Programmas Pārskata par tautas attīstību nacionālais koordinators, redaktors un līdzautors. Pārskati lika pamatu Latvijas sociālo zinātņu attīstībai. [[Latvijas Universitāte|LU]] Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks un direktors (2005—2012),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |title=Nils Raimonds Muižnieks |access-date={{dat|2010|11|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100829163721/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |archivedate={{dat|2010|08|29||bez}} }}</ref> [[Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību|Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību]] loceklis (2005—2012) un priekšsēdētājs (2010—2012). Atteicās no ASV pilsonības 2013. gadā. No 2012. gada aprīļa līdz 2018. gada martam Muižnieks bija Eiropas padomes Cilvēktiesību komisārs. Darba pienākumos ietilpa cilvēktiesību situācijas uzraudzība 47 dalībvalstīs; valstu vizītes un ziņojumi; tematisķie pētījumi; dalība EiropasCilvēktiesību tiesas lietās; sadarbība ar cilvēktiesību aizstāvjiem; 27 cilvēku komandas vadība. Pilnvaru laikā bieži brauca uz Ukrainu, lai pievērstu uzmanību Krievijas agresijai un cilvēktiesību pārkāpumiem. Citas prioritātes bija reaģēt uz demokrātijas regresu Azerbaidžānā, Krievijā, Turcijā, Ungārijā un Polijā, migrācijas krīze Eiropā un sieviešu tiesības. <ref>{{Publikācijas atsauce|last=Muižnieks|first=Nils|date=2025-09-15|title=‘Commissionating’: My Stint as Commissioner for Human Rights|url=https://brill.com/view/journals/eclr/6/3/article-p291_003.xml|journal=European Convention on Human Rights Law Review|volume=6|issue=3|pages=291–307|doi=10.1163/26663236-bja10132|issn=2666-3228}}</ref> No 2020. gada līdz 2024. gadam Muižnieks bija ''[[Amnesty International]]'' Eiropas Reģiona direktors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/petnieki/nils-muiznieks-20141?get_file=1|title=Nils Muiznieks CV|last=Muiznieks|first=Nils|access-date=30.06.2026|date=30.06.2026}}</ref> Darba pienākumos ietilpa 45 cilvēku komandas vadība darbības organizācija un pārraudzība 41 Eiropas valstī (pētniecība, kampaņas,cilvēktiesību izglītība, interešu aizstāvība); sadarbības koordinācija ar 28 Amnestijas nodaļām. No 2024. gada vecākais pasniedzējs [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s politikas zinātnes nodālā, docē kursu "Starptautiskās cilvēktiesības: vēsture, leģitimitāte, efektivitāte".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/rsu-kursi/cilvektiesibas-vesture-legitimitate-efektivitate-szf193|title=Cilvēktiesības: vēsture, leğitimitāte, efektivitāte {{!}} RSU|website=www.rsu.lv|access-date=2026-07-15|language=lv}}</ref> No 2024. gada novembra [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s īpašais ziņotājs par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohchr.org/en/special-procedures/sr-belarus|title=Special Rapporteur on Belarus|website=OHCHR|access-date=2026-07-15|language=en}}</ref> === Politiskā darbība === 2002. gada novembrī kļuva par bezpartejeisku Īpašo uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Eināra Repšes vadītajā valdībā. Pēc vairāku Saiemas komisijas vadītāja aicinājuma atbrīvot Muižnieku no amata, viņš kļuva par [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] vadītās [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] (LPP) biedru,<ref name="apollo.lv">{{Tīmekļa atsauce|title=Muižnieks kļūst par LPP biedru|publisher=Apollo|date=2003-08-21|url=http://www.apollo.lv/zinas/muiznieks-klust-par-lpp-biedru/265041|accessdate=2012-11-18|archive-date=2013-02-19|archive-url=https://archive.today/20130219041955/http://www.apollo.lv/zinas/muiznieks-klust-par-lpp-biedru/265041}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Nils Muižnieks izstājas no Latvijas Pirmās partijas|publisher=Delfi|date=2005-07-20|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/nils-muiznieks-izstajas-no-latvijas-pirmas-partijas.d?id=11741808|accessdate=2012-11-18}}</ref> un uz īsu brīdi, LPP vicepriekšsēdētājs.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-vcb-vaditaja-amatu-pretende-muiznieks-un-bikseniece.d?id=11711025 '''«'''Uz VCB vadītāja amatu pretendē Muižnieks un Bikseniece'''»'''], Delfi. 2005-07-16</ref> Pēc Emša valdības krišanas izstājās no LPP. 2026. gadā Saiemas deputāta kandidāts no partijas "Progresīvie," 11. vieta Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/progresivie/|title=SV2026 - 2026. gada Saeimas vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-07-15}}</ref> == Darbi == "'Commissionating': My Stint as Commissioner for Human Rights,” ''European Convention on Human Rights Law Review'', Vol. XX (2025), 1.-17. lpp., pieejams <nowiki>https://brill.com/view/journals/eclr/6/3/article-p291_003.xml?language=en&srsltid=AfmBOorRfdg1Lglr5NQNm8vcLCKTSTbAdlfxI9G4RsK3-mU8DrCx3Uol</nowiki>. “The United States and Belarus: New Departures Under Trump 2.0,” Belarus Research Network on Neighbourhood Policy, Riga, 2025, pieejams <nowiki>https://belarusnetwork.org/wp-content/uploads/2025/05/N.Muiznieks_2025_policy_paper-1.pdf</nowiki>. “Using the Summit to Breathe New Life into the Council of Europe,” līdzautors ar Rita Patricio, ''European Human Rights Law Review,'' Issue 2, Vol. 23, 2023, 126.-134. lpp. “Mazākumtautību tiesības” (līdzautors ar Anhelitu Kamensku) “Cilvēktiesību vēsturiskā attīstība,” red. Ineta Ziemele, ''Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā,'' Otrais papildinātais izdevums, Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2021, 171.-185. lpp., 334.-385. lpp. “Cilvēktiesību idejas ietekme uz Latviju,” red. Andris Sprūds, Valters Ščerbinksis, Kārlis Bukovskis, ''Latvijas ārlietu simtgade. Pasaules doma un Latvija'', Rīga: Latvijas ārpolitikas institūts, 2020, 153.-164. lpp., pieejams <nowiki>https://www.lai.lv/publikacijas/latvijas-arlietu-simtgade-pasaules-doma-un-latvija-822</nowiki>. “The Council of Europe’s Response to Recent Democratic Backsliding,” ''European Yearbook of Human Rights 2019'', ed. Philip Czech et al., Graz: University of Graz, 2019, 3.-31. lpp. “Moving Forward: Increasing ECRI’s Impact,” Strasbourg: Council of Europe, September 2019, pieejams <nowiki>https://rm.coe.int/study-nils-muiznieks-moving-foward-ecri/168097a496</nowiki>. ''Human Rights in Europe: From Crisis to Renewal?'' Strasbourg: Council of Europe, 2017, pieejams <nowiki>https://rm.coe.int/human-rights-in-europe-from-crisis-to-renewal-/168077fb04</nowiki>.   “Combatting Racism and Intolerance in Europe: Long-Term Trends,” red. Jacqué et al., ''On the Political Community. Liber Amicorum Stelios Perrakis'',. Athens: Sideris, 2015, 63-8 lpp. “Children and Justice,” līdzautors ar Francoise Kempf, red. Said Mahmoudi et al, ''Child-friendly Justice'', Leiden: Brill Nijhoff, 2015, 292.-307. lpp.. “The Alarming Situation of Press Freedom in Europe,” ''Transatlantic Relations: European Perspective, Regent''’''s Report 2014''. London: Regents University London, 2015, 98.-103. lpp. “The Independence and Public Accountability of the Ombudsman in Europe,” red. Nina Karpachova and Josef Siegele, ''European Heart of Human Rights'',, Kyiv: Noviy druck, 2015, 135.-138. lpp. “Ethnicity and Social Cohesion in the Post-Soviet Baltic States,” līdzautors ar Juri Rozenvaldu un Ievu Birku, ''Patterns of Prejudice'', Vol. 47, Issue 3, 2013, 288-308 lpp.. ''Latvian-Russian Relations: Dynamics Since Latvia's Accession to the EU and NATO'',  Riga: University of Latvia Academic Press, 2011, pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/L-R-Relations-gramata.pdf</nowiki>. "Max van der Stoel and Latvia," ''Security and Human Rights'', Vol. 22, No. 3, November 2011, 257.–260. lpp. "History, Memory and Latvian Foreign Policy," "Latvian-Russian Memory Battles at the European Court of Human Rights,” red. Nils Muižnieks,''The Geopolitics of History in Latvian-Russian Relations'', Rīga: University of Latvia Press, 2011, 7-18, 207–226 lpp., pieejams <nowiki>https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/eng/news/The_Geopolitics_of_History_in_Latvian-Russian_Relations.pdf</nowiki>. "Ievads," "Sabiedrības integrācija: īsa idejas vēsture,” “Secinājumi,” red. Nils Muižnieks, ''Cik integrēta ir Latvijas sabiedrība? Sasniegumu, nevieksmju un izaicinājumu audits,'' Rīga: University of Latvia Press, 7.-32., 281.-286. lpp., pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/demokratija/Integrac_aud_latv_val_jpg.pdf</nowiki>. "A Political Scientist’s Experience in the Real World of Politics," ''European Political Science (EPS)'' 8, 2009, 68.–78. lpp. "Latvia: managing post-imperial minorities,” līdzautors ar David J. Galbreath, red. Bernd Rechel, ''Minority Rights in Central and Eastern Europe'', London: Routledge, 2009, 135.–150. lpp. “Introduction," "Latvia’s Economy – the Offshore Next Door,” “Conclusion," red. Nils Muižnieks, ''Manufacturing Enemy Images? Russian Media Portrayal of Latvia'', Rīga: University of Latvia Press, 2009,  5–8, 145–160, 161–3 lpp., pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/latvkriev-medijos-A_indd.pdf</nowiki>. ''Georgian Security: A Latvian Perspective.'' Rīga: University of Latvia Press, 2008, pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/georgian</nowiki> security_bezmalu.pdf. “Introduction," "Government Policy Towards the Russians,” "Russia’s Policy Towards "Compatriots" in Latvia,”  red. Nils Muižnieks, ''Latvian-Russian Relations: Domestic and International Dimensions'', Rīga: University of Latvia Press, 2006, 5–8, 11–21, 119–130 lpp., pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/latvian-russian_relations_final(1).pdf</nowiki>. “Preface" and “Latvia,” in ''Racist Extremism in Central and Eastern Europe'', red. Cas Mudde. London: Routledge, 2005, pp. X-XII, 101–128. "The European Union, democratization, and minorities in Latvia,” līdzautors ar Ilzi Brands Kehri, red. Paul J. Kubicek, ''The European Union and Democratization'',. London: Routledge, 2003, 30–55 lpp. "Private and Public Prejudice,” ''Social Research'' Vol. 69, No. 1, Spring 2002, 195–200 lpp.. "Latvia: Rebuilding a State, Restoring a Nation,” in ''New States, New Politics: Building the Post-Soviet Nations'', ed. Ian Bremmer and Ray Taras. Cambridge: Cambridge University Press, 1997, 376–397 lpp.. Redaktors, ''Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1997''. Rīga: UNDP, 1997. Redaktors, ''Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1996''. Rīga: UNDP, 1996. Redaktors, ''Latvija. Pārskats par tautas attīstību1995''. Rīga: UNDP, 1995. "The Influence of the Baltic Popular Movements on the Process of Soviet Disintegration,” ''Europe-Asia Studies'' 47, no. 1 (1995), 3-25 lpp. "The Pro-Soviet Movement in Latvia,” ''Report on the USSR'' 34 (24 August 1990): 19.–24. lpp. "The Committee of Latvia: An Alternative Parliament?" ''Report on the USSR'' 2, no. 29 (20 July 1990),  28.–31. lpp. "The Evolution of Baltic Cooperation,” ''Report on the USSR'' 2, no. 27 (6 July 1990), 18.–20. lpp. "The Latvian Popular Front and Ethnic Relations,” ''Report on the USSR'' 1, no. 42, (20 October 1989),  20.–22. lpp. “The Daugavpils Hydro Station and Glasnost in Latvia,”Journal of Baltic Studies Vol. XVIII, No. 1, Spring 1987, 63.-70. lpp.   == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=16&cbutton=93049237815 2004. gada personas dati CVK mājaslapā]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160314192330/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?cbutton=93049237815&nr1=16 |date={{dat|2016|03|14||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120128144108/http://nilscandidate.com/ N. Muižnieka kā kandidāta EP cilvēktiesību komisāra amatam mājaslapa]{{en ikona}}{{fr ikona}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{S-amati}} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2004|1|29|N}} | pēc = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.)}} {{Amatu secība | pirms = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.) | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2004|3|10|N}} — {{dat|2004|12|2|N}} | pēc = [[Ainars Latkovskis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Tomass Hammarbergs]] | virsraksts = [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] | periods = {{dat|2012|4|1|N}} — {{dat|2018|4|1|N}} | pēc = [[Duņa Mijatoviča]] }} {{kastes beigas}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Emša Ministru kabinets}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Muizznieks, Nils}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Latvijas Pirmās partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas īpašu uzdevumu ministri sabiedrības integrācijas lietās]] [[Kategorija:Latvijas politologi]] o6gthjov2q5avn1xo3xx139ie2rwt6f 4494959 4494958 2026-07-15T11:29:15Z Pirags 3757 4494959 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nils Muižnieks | vārds_orģ = | attēls = Nils Muiznieks.jpg | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | term_sākums = {{dat|2002|11|7|N}} | term_beigas = {{dat|2004|12|2|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = [[Ainārs Šlesers]] | vietnieks = | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Einars Repše]]/[[Indulis Emsis]] | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = [[Ainars Latkovskis]] <!------ Otrais amats ------>| amats2 = [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] | term_sākums2 = {{dat|2012|4|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|4|1|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|1|31}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}<ref>{{LAT e|4|486}}</ref> | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = latvietis | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Ansis Muižnieks | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte]]<br />[[Prinstonas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Nils Raimonds Muižnieks''' (dzimis {{dat|1964|1|31}}) ir [[ASV latvieši|latviešu]] politologs un cilvēktiesību eksperts. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1964. ɡadā [[Losandželosa|Losandželosā]] latviešu bēgļu ģimenē. Tēvs Ansis Muižnieks bija ārsts un mecenāts, māte Ingrīda (dzimusi Zariņa) - mākslas vēsturniece un latviešu sabiedriskā darbiniece. Studēja politikas zinātni [[Prinstonas Universitāte|Prinstonas Universitātē]], tad [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē Bērkli]]. 1992. gadā apprecējās ar Venecuēlas/Vācijas latvieti Andru Federi, 1993. gada maijā abi pārcēlās uz dzīvi Latvijā. No 1994. gada maija līdz 2002. ɡada novembrim bija Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra (tagad - Latvijas Cilvēktiesību centrs) direktors.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2026-01-14|title=Latvijas Cilvēktiesību centrs|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Cilv%C4%93kties%C4%ABbu_centrs&oldid=4395574|journal=Vikipēdija|language=lv}}</ref> Tolaik Centra prioritātes bija cilvēktiesību izglītība, etniskās tolerances jautājumi, sieviešu tiesības, un tiesības brīvības atņemšanas vietās. No 1994. gada vidus līdz 2009. gadam uz pusslodzi strādāja kā [[Fonds DOTS|Sorosa fonda]] - Latvijas Cilvēktiesību un tolerance programmas direktors. No 1995. līdz 1997. gada bija Apvienoto Nācijas Attīstības Programmas Pārskata par tautas attīstību nacionālais koordinators, redaktors un līdzautors. Pārskati lika pamatu Latvijas sociālo zinātņu attīstībai. [[Latvijas Universitāte|LU]] Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks un direktors (2005—2012),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |title=Nils Raimonds Muižnieks |access-date={{dat|2010|11|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100829163721/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |archivedate={{dat|2010|08|29||bez}} }}</ref> [[Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību|Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību]] loceklis (2005—2012) un priekšsēdētājs (2010—2012). Atteicās no ASV pilsonības 2013. gadā. No 2012. gada aprīļa līdz 2018. gada martam Muižnieks bija Eiropas padomes Cilvēktiesību komisārs. Darba pienākumos ietilpa cilvēktiesību situācijas uzraudzība 47 dalībvalstīs; valstu vizītes un ziņojumi; tematisķie pētījumi; dalība EiropasCilvēktiesību tiesas lietās; sadarbība ar cilvēktiesību aizstāvjiem; 27 cilvēku komandas vadība. Pilnvaru laikā bieži brauca uz Ukrainu, lai pievērstu uzmanību Krievijas agresijai un cilvēktiesību pārkāpumiem. Citas prioritātes bija reaģēt uz demokrātijas regresu Azerbaidžānā, Krievijā, Turcijā, Ungārijā un Polijā, migrācijas krīze Eiropā un sieviešu tiesības. <ref>{{Publikācijas atsauce|last=Muižnieks|first=Nils|date=2025-09-15|title=‘Commissionating’: My Stint as Commissioner for Human Rights|url=https://brill.com/view/journals/eclr/6/3/article-p291_003.xml|journal=European Convention on Human Rights Law Review|volume=6|issue=3|pages=291–307|doi=10.1163/26663236-bja10132|issn=2666-3228}}</ref> No 2020. gada līdz 2024. gadam Muižnieks bija ''[[Amnesty International]]'' Eiropas Reģiona direktors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/petnieki/nils-muiznieks-20141?get_file=1|title=Nils Muiznieks CV|last=Muiznieks|first=Nils|access-date=30.06.2026|date=30.06.2026}}</ref> Darba pienākumos ietilpa 45 cilvēku komandas vadība darbības organizācija un pārraudzība 41 Eiropas valstī (pētniecība, kampaņas,cilvēktiesību izglītība, interešu aizstāvība); sadarbības koordinācija ar 28 Amnestijas nodaļām. No 2024. gada vecākais pasniedzējs [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s politikas zinātnes nodālā, docē kursu "Starptautiskās cilvēktiesības: vēsture, leģitimitāte, efektivitāte".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/rsu-kursi/cilvektiesibas-vesture-legitimitate-efektivitate-szf193|title=Cilvēktiesības: vēsture, leğitimitāte, efektivitāte {{!}} RSU|website=www.rsu.lv|access-date=2026-07-15|language=lv}}</ref> No 2024. gada novembra [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s īpašais ziņotājs par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohchr.org/en/special-procedures/sr-belarus|title=Special Rapporteur on Belarus|website=OHCHR|access-date=2026-07-15|language=en}}</ref> === Politiskā darbība === 2002. gada novembrī kļuva par bezpartejeisku Īpašo uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Eināra Repšes vadītajā valdībā. Pēc vairāku Saiemas komisijas vadītāja aicinājuma atbrīvot Muižnieku no amata, viņš kļuva par [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] vadītās [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] (LPP) biedru,<ref name="apollo.lv">{{Tīmekļa atsauce|title=Muižnieks kļūst par LPP biedru|publisher=Apollo|date=2003-08-21|url=http://www.apollo.lv/zinas/muiznieks-klust-par-lpp-biedru/265041|accessdate=2012-11-18|archive-date=2013-02-19|archive-url=https://archive.today/20130219041955/http://www.apollo.lv/zinas/muiznieks-klust-par-lpp-biedru/265041}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Nils Muižnieks izstājas no Latvijas Pirmās partijas|publisher=Delfi|date=2005-07-20|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/nils-muiznieks-izstajas-no-latvijas-pirmas-partijas.d?id=11741808|accessdate=2012-11-18}}</ref> un uz īsu brīdi, LPP vicepriekšsēdētājs.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-vcb-vaditaja-amatu-pretende-muiznieks-un-bikseniece.d?id=11711025 '''«'''Uz VCB vadītāja amatu pretendē Muižnieks un Bikseniece'''»'''], Delfi. 2005-07-16</ref> Pēc Emša valdības krišanas izstājās no LPP. 2026. gadā Saiemas deputāta kandidāts no partijas "Progresīvie," 11. vieta Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/progresivie/|title=SV2026 - 2026. gada Saeimas vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-07-15}}</ref> == Darbi == "'Commissionating': My Stint as Commissioner for Human Rights,” ''European Convention on Human Rights Law Review'', Vol. XX (2025), 1.-17. lpp., pieejams <nowiki>https://brill.com/view/journals/eclr/6/3/article-p291_003.xml?language=en&srsltid=AfmBOorRfdg1Lglr5NQNm8vcLCKTSTbAdlfxI9G4RsK3-mU8DrCx3Uol</nowiki>. “The United States and Belarus: New Departures Under Trump 2.0,” Belarus Research Network on Neighbourhood Policy, Riga, 2025, pieejams <nowiki>https://belarusnetwork.org/wp-content/uploads/2025/05/N.Muiznieks_2025_policy_paper-1.pdf</nowiki>. “Using the Summit to Breathe New Life into the Council of Europe,” līdzautors ar Rita Patricio, ''European Human Rights Law Review,'' Issue 2, Vol. 23, 2023, 126.-134. lpp. “Mazākumtautību tiesības” (līdzautors ar Anhelitu Kamensku) “Cilvēktiesību vēsturiskā attīstība,” red. Ineta Ziemele, ''Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā,'' Otrais papildinātais izdevums, Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2021, 171.-185. lpp., 334.-385. lpp. “Cilvēktiesību idejas ietekme uz Latviju,” red. Andris Sprūds, Valters Ščerbinksis, Kārlis Bukovskis, ''Latvijas ārlietu simtgade. Pasaules doma un Latvija'', Rīga: Latvijas ārpolitikas institūts, 2020, 153.-164. lpp., pieejams <nowiki>https://www.lai.lv/publikacijas/latvijas-arlietu-simtgade-pasaules-doma-un-latvija-822</nowiki>. “The Council of Europe’s Response to Recent Democratic Backsliding,” ''European Yearbook of Human Rights 2019'', ed. Philip Czech et al., Graz: University of Graz, 2019, 3.-31. lpp. “Moving Forward: Increasing ECRI’s Impact,” Strasbourg: Council of Europe, September 2019, pieejams <nowiki>https://rm.coe.int/study-nils-muiznieks-moving-foward-ecri/168097a496</nowiki>. ''Human Rights in Europe: From Crisis to Renewal?'' Strasbourg: Council of Europe, 2017, pieejams <nowiki>https://rm.coe.int/human-rights-in-europe-from-crisis-to-renewal-/168077fb04</nowiki>.   “Combatting Racism and Intolerance in Europe: Long-Term Trends,” red. Jacqué et al., ''On the Political Community. Liber Amicorum Stelios Perrakis'',. Athens: Sideris, 2015, 63-8 lpp. “Children and Justice,” līdzautors ar Francoise Kempf, red. Said Mahmoudi et al, ''Child-friendly Justice'', Leiden: Brill Nijhoff, 2015, 292.-307. lpp.. “The Alarming Situation of Press Freedom in Europe,” ''Transatlantic Relations: European Perspective, Regent''’''s Report 2014''. London: Regents University London, 2015, 98.-103. lpp. “The Independence and Public Accountability of the Ombudsman in Europe,” red. Nina Karpachova and Josef Siegele, ''European Heart of Human Rights'',, Kyiv: Noviy druck, 2015, 135.-138. lpp. “Ethnicity and Social Cohesion in the Post-Soviet Baltic States,” līdzautors ar Juri Rozenvaldu un Ievu Birku, ''Patterns of Prejudice'', Vol. 47, Issue 3, 2013, 288-308 lpp.. ''Latvian-Russian Relations: Dynamics Since Latvia's Accession to the EU and NATO'',  Riga: University of Latvia Academic Press, 2011, pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/L-R-Relations-gramata.pdf</nowiki>. "Max van der Stoel and Latvia," ''Security and Human Rights'', Vol. 22, No. 3, November 2011, 257.–260. lpp. "History, Memory and Latvian Foreign Policy," "Latvian-Russian Memory Battles at the European Court of Human Rights,” red. Nils Muižnieks,''The Geopolitics of History in Latvian-Russian Relations'', Rīga: University of Latvia Press, 2011, 7-18, 207–226 lpp., pieejams <nowiki>https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/eng/news/The_Geopolitics_of_History_in_Latvian-Russian_Relations.pdf</nowiki>. "Ievads," "Sabiedrības integrācija: īsa idejas vēsture,” “Secinājumi,” red. Nils Muižnieks, ''Cik integrēta ir Latvijas sabiedrība? Sasniegumu, nevieksmju un izaicinājumu audits,'' Rīga: University of Latvia Press, 7.-32., 281.-286. lpp., pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/demokratija/Integrac_aud_latv_val_jpg.pdf</nowiki>. "A Political Scientist’s Experience in the Real World of Politics," ''European Political Science (EPS)'' 8, 2009, 68.–78. lpp. "Latvia: managing post-imperial minorities,” līdzautors ar David J. Galbreath, red. Bernd Rechel, ''Minority Rights in Central and Eastern Europe'', London: Routledge, 2009, 135.–150. lpp. “Introduction," "Latvia’s Economy – the Offshore Next Door,” “Conclusion," red. Nils Muižnieks, ''Manufacturing Enemy Images? Russian Media Portrayal of Latvia'', Rīga: University of Latvia Press, 2009,  5–8, 145–160, 161–3 lpp., pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/latvkriev-medijos-A_indd.pdf</nowiki>. ''Georgian Security: A Latvian Perspective.'' Rīga: University of Latvia Press, 2008, pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/georgian</nowiki> security_bezmalu.pdf. “Introduction," "Government Policy Towards the Russians,” "Russia’s Policy Towards "Compatriots" in Latvia,”  red. Nils Muižnieks, ''Latvian-Russian Relations: Domestic and International Dimensions'', Rīga: University of Latvia Press, 2006, 5–8, 11–21, 119–130 lpp., pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/latvian-russian_relations_final(1).pdf</nowiki>. “Preface" and “Latvia,” in ''Racist Extremism in Central and Eastern Europe'', red. Cas Mudde. London: Routledge, 2005, pp. X-XII, 101–128. "The European Union, democratization, and minorities in Latvia,” līdzautors ar Ilzi Brands Kehri, red. Paul J. Kubicek, ''The European Union and Democratization'',. London: Routledge, 2003, 30–55 lpp. "Private and Public Prejudice,” ''Social Research'' Vol. 69, No. 1, Spring 2002, 195–200 lpp.. "Latvia: Rebuilding a State, Restoring a Nation,” in ''New States, New Politics: Building the Post-Soviet Nations'', ed. Ian Bremmer and Ray Taras. Cambridge: Cambridge University Press, 1997, 376–397 lpp.. Redaktors, ''Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1997''. Rīga: UNDP, 1997. Redaktors, ''Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1996''. Rīga: UNDP, 1996. Redaktors, ''Latvija. Pārskats par tautas attīstību1995''. Rīga: UNDP, 1995. "The Influence of the Baltic Popular Movements on the Process of Soviet Disintegration,” ''Europe-Asia Studies'' 47, no. 1 (1995), 3-25 lpp. "The Pro-Soviet Movement in Latvia,” ''Report on the USSR'' 34 (24 August 1990): 19.–24. lpp. "The Committee of Latvia: An Alternative Parliament?" ''Report on the USSR'' 2, no. 29 (20 July 1990),  28.–31. lpp. "The Evolution of Baltic Cooperation,” ''Report on the USSR'' 2, no. 27 (6 July 1990), 18.–20. lpp. "The Latvian Popular Front and Ethnic Relations,” ''Report on the USSR'' 1, no. 42, (20 October 1989),  20.–22. lpp. “The Daugavpils Hydro Station and Glasnost in Latvia,”Journal of Baltic Studies Vol. XVIII, No. 1, Spring 1987, 63.-70. lpp.   == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=16&cbutton=93049237815 2004. gada personas dati CVK mājaslapā]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160314192330/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?cbutton=93049237815&nr1=16 |date={{dat|2016|03|14||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120128144108/http://nilscandidate.com/ N. Muižnieka kā kandidāta EP cilvēktiesību komisāra amatam mājaslapa]{{en ikona}}{{fr ikona}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{S-amati}} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2004|1|29|N}} | pēc = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.)}} {{Amatu secība | pirms = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.) | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2004|3|10|N}} — {{dat|2004|12|2|N}} | pēc = [[Ainars Latkovskis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Tomass Hammarbergs]] | virsraksts = [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] | periods = {{dat|2012|4|1|N}} — {{dat|2018|4|1|N}} | pēc = [[Duņa Mijatoviča]] }} {{kastes beigas}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Emša Ministru kabinets}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Muizznieks, Nils}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Latvijas Pirmās partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas īpašu uzdevumu ministri sabiedrības integrācijas lietās]] [[Kategorija:Latvijas politologi]] spde4uonyjz3bwwzue1646xndlz2jva 4494960 4494959 2026-07-15T11:31:19Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4494960 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nils Muižnieks | vārds_orģ = | attēls = Nils Muiznieks.jpg | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | term_sākums = {{dat|2002|11|7|N}} | term_beigas = {{dat|2004|12|2|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = [[Ainārs Šlesers]] | vietnieks = | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Einars Repše]]/[[Indulis Emsis]] | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = [[Ainars Latkovskis]] <!------ Otrais amats ------>| amats2 = [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] | term_sākums2 = {{dat|2012|4|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|4|1|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|1|31}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}<ref>{{LAT e|4|486}}</ref> | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = latvietis | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Ansis Muižnieks | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte]]<br />[[Prinstonas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Nils Raimonds Muižnieks''' (dzimis {{dat|1964|1|31}}) ir [[ASV latvieši|latviešu]] politologs un cilvēktiesību eksperts. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1964. ɡadā [[Losandželosa|Losandželosā]] latviešu bēgļu ģimenē. Tēvs Ansis Muižnieks bija ārsts un mecenāts, māte Ingrīda (dzimusi Zariņa) - mākslas vēsturniece un latviešu sabiedriskā darbiniece. Studēja politikas zinātni [[Prinstonas Universitāte|Prinstonas Universitātē]], tad [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē Bērkli]]. 1992. gadā apprecējās ar Venecuēlas/Vācijas latvieti Andru Federi, 1993. gada maijā abi pārcēlās uz dzīvi Latvijā. No 1994. gada maija līdz 2002. ɡada novembrim bija Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra (tagad - Latvijas Cilvēktiesību centrs) direktors.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2026-01-14|title=Latvijas Cilvēktiesību centrs|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Cilv%C4%93kties%C4%ABbu_centrs&oldid=4395574|journal=Vikipēdija|language=lv}}</ref> Tolaik Centra prioritātes bija cilvēktiesību izglītība, etniskās tolerances jautājumi, sieviešu tiesības, un tiesības brīvības atņemšanas vietās. No 1994. gada vidus līdz 2009. gadam uz pusslodzi strādāja kā [[Fonds DOTS|Sorosa fonda]] - Latvijas Cilvēktiesību un tolerance programmas direktors. No 1995. līdz 1997. gada bija Apvienoto Nācijas Attīstības Programmas Pārskata par tautas attīstību nacionālais koordinators, redaktors un līdzautors. Pārskati lika pamatu Latvijas sociālo zinātņu attīstībai. [[Latvijas Universitāte|LU]] Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks un direktors (2005—2012),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |title=Nils Raimonds Muižnieks |access-date={{dat|2010|11|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100829163721/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |archivedate={{dat|2010|08|29||bez}} }}</ref> [[Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību|Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību]] loceklis (2005—2012) un priekšsēdētājs (2010—2012). Atteicās no ASV pilsonības 2013. gadā. No 2012. gada aprīļa līdz 2018. gada martam Muižnieks bija [[Eiropas Padome]]s Cilvēktiesību komisārs. Darba pienākumos ietilpa cilvēktiesību situācijas uzraudzība 47 dalībvalstīs; valstu vizītes un ziņojumi; tematisķie pētījumi; dalība EiropasCilvēktiesību tiesas lietās; sadarbība ar cilvēktiesību aizstāvjiem; 27 cilvēku komandas vadība. Pilnvaru laikā bieži brauca uz Ukrainu, lai pievērstu uzmanību Krievijas agresijai un cilvēktiesību pārkāpumiem. Citas prioritātes bija reaģēt uz demokrātijas regresu Azerbaidžānā, Krievijā, Turcijā, Ungārijā un Polijā, migrācijas krīze Eiropā un sieviešu tiesības. <ref>{{Publikācijas atsauce|last=Muižnieks|first=Nils|date=2025-09-15|title=‘Commissionating’: My Stint as Commissioner for Human Rights|url=https://brill.com/view/journals/eclr/6/3/article-p291_003.xml|journal=European Convention on Human Rights Law Review|volume=6|issue=3|pages=291–307|doi=10.1163/26663236-bja10132|issn=2666-3228}}</ref> No 2020. gada līdz 2024. gadam Muižnieks bija ''[[Amnesty International]]'' Eiropas Reģiona direktors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/petnieki/nils-muiznieks-20141?get_file=1|title=Nils Muiznieks CV|last=Muiznieks|first=Nils|access-date=30.06.2026|date=30.06.2026}}</ref> Darba pienākumos ietilpa 45 cilvēku komandas vadība darbības organizācija un pārraudzība 41 Eiropas valstī (pētniecība, kampaņas,cilvēktiesību izglītība, interešu aizstāvība); sadarbības koordinācija ar 28 Amnestijas nodaļām. No 2024. gada vecākais pasniedzējs [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s politikas zinātnes nodālā, docē kursu "Starptautiskās cilvēktiesības: vēsture, leģitimitāte, efektivitāte".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/rsu-kursi/cilvektiesibas-vesture-legitimitate-efektivitate-szf193|title=Cilvēktiesības: vēsture, leğitimitāte, efektivitāte {{!}} RSU|website=www.rsu.lv|access-date=2026-07-15|language=lv}}</ref> No 2024. gada novembra [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s īpašais ziņotājs par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohchr.org/en/special-procedures/sr-belarus|title=Special Rapporteur on Belarus|website=OHCHR|access-date=2026-07-15|language=en}}</ref> === Politiskā darbība === 2002. gada novembrī kļuva par bezpartejeisku Īpašo uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Eināra Repšes vadītajā valdībā. Pēc vairāku Saiemas komisijas vadītāja aicinājuma atbrīvot Muižnieku no amata, viņš kļuva par [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] vadītās [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] (LPP) biedru,<ref name="apollo.lv">{{Tīmekļa atsauce|title=Muižnieks kļūst par LPP biedru|publisher=Apollo|date=2003-08-21|url=http://www.apollo.lv/zinas/muiznieks-klust-par-lpp-biedru/265041|accessdate=2012-11-18|archive-date=2013-02-19|archive-url=https://archive.today/20130219041955/http://www.apollo.lv/zinas/muiznieks-klust-par-lpp-biedru/265041}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Nils Muižnieks izstājas no Latvijas Pirmās partijas|publisher=Delfi|date=2005-07-20|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/nils-muiznieks-izstajas-no-latvijas-pirmas-partijas.d?id=11741808|accessdate=2012-11-18}}</ref> un uz īsu brīdi, LPP vicepriekšsēdētājs.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-vcb-vaditaja-amatu-pretende-muiznieks-un-bikseniece.d?id=11711025 '''«'''Uz VCB vadītāja amatu pretendē Muižnieks un Bikseniece'''»'''], Delfi. 2005-07-16</ref> Pēc Emša valdības krišanas izstājās no LPP. 2026. gadā Saiemas deputāta kandidāts no partijas "Progresīvie," 11. vieta Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/progresivie/|title=SV2026 - 2026. gada Saeimas vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-07-15}}</ref> == Darbi == "'Commissionating': My Stint as Commissioner for Human Rights,” ''European Convention on Human Rights Law Review'', Vol. XX (2025), 1.-17. lpp., pieejams <nowiki>https://brill.com/view/journals/eclr/6/3/article-p291_003.xml?language=en&srsltid=AfmBOorRfdg1Lglr5NQNm8vcLCKTSTbAdlfxI9G4RsK3-mU8DrCx3Uol</nowiki>. “The United States and Belarus: New Departures Under Trump 2.0,” Belarus Research Network on Neighbourhood Policy, Riga, 2025, pieejams <nowiki>https://belarusnetwork.org/wp-content/uploads/2025/05/N.Muiznieks_2025_policy_paper-1.pdf</nowiki>. “Using the Summit to Breathe New Life into the Council of Europe,” līdzautors ar Rita Patricio, ''European Human Rights Law Review,'' Issue 2, Vol. 23, 2023, 126.-134. lpp. “Mazākumtautību tiesības” (līdzautors ar Anhelitu Kamensku) “Cilvēktiesību vēsturiskā attīstība,” red. Ineta Ziemele, ''Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā,'' Otrais papildinātais izdevums, Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2021, 171.-185. lpp., 334.-385. lpp. “Cilvēktiesību idejas ietekme uz Latviju,” red. Andris Sprūds, Valters Ščerbinksis, Kārlis Bukovskis, ''Latvijas ārlietu simtgade. Pasaules doma un Latvija'', Rīga: Latvijas ārpolitikas institūts, 2020, 153.-164. lpp., pieejams <nowiki>https://www.lai.lv/publikacijas/latvijas-arlietu-simtgade-pasaules-doma-un-latvija-822</nowiki>. “The Council of Europe’s Response to Recent Democratic Backsliding,” ''European Yearbook of Human Rights 2019'', ed. Philip Czech et al., Graz: University of Graz, 2019, 3.-31. lpp. “Moving Forward: Increasing ECRI’s Impact,” Strasbourg: Council of Europe, September 2019, pieejams <nowiki>https://rm.coe.int/study-nils-muiznieks-moving-foward-ecri/168097a496</nowiki>. ''Human Rights in Europe: From Crisis to Renewal?'' Strasbourg: Council of Europe, 2017, pieejams <nowiki>https://rm.coe.int/human-rights-in-europe-from-crisis-to-renewal-/168077fb04</nowiki>.   “Combatting Racism and Intolerance in Europe: Long-Term Trends,” red. Jacqué et al., ''On the Political Community. Liber Amicorum Stelios Perrakis'',. Athens: Sideris, 2015, 63-8 lpp. “Children and Justice,” līdzautors ar Francoise Kempf, red. Said Mahmoudi et al, ''Child-friendly Justice'', Leiden: Brill Nijhoff, 2015, 292.-307. lpp.. “The Alarming Situation of Press Freedom in Europe,” ''Transatlantic Relations: European Perspective, Regent''’''s Report 2014''. London: Regents University London, 2015, 98.-103. lpp. “The Independence and Public Accountability of the Ombudsman in Europe,” red. Nina Karpachova and Josef Siegele, ''European Heart of Human Rights'',, Kyiv: Noviy druck, 2015, 135.-138. lpp. “Ethnicity and Social Cohesion in the Post-Soviet Baltic States,” līdzautors ar Juri Rozenvaldu un Ievu Birku, ''Patterns of Prejudice'', Vol. 47, Issue 3, 2013, 288-308 lpp.. ''Latvian-Russian Relations: Dynamics Since Latvia's Accession to the EU and NATO'',  Riga: University of Latvia Academic Press, 2011, pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/L-R-Relations-gramata.pdf</nowiki>. "Max van der Stoel and Latvia," ''Security and Human Rights'', Vol. 22, No. 3, November 2011, 257.–260. lpp. "History, Memory and Latvian Foreign Policy," "Latvian-Russian Memory Battles at the European Court of Human Rights,” red. Nils Muižnieks,''The Geopolitics of History in Latvian-Russian Relations'', Rīga: University of Latvia Press, 2011, 7-18, 207–226 lpp., pieejams <nowiki>https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/eng/news/The_Geopolitics_of_History_in_Latvian-Russian_Relations.pdf</nowiki>. "Ievads," "Sabiedrības integrācija: īsa idejas vēsture,” “Secinājumi,” red. Nils Muižnieks, ''Cik integrēta ir Latvijas sabiedrība? Sasniegumu, nevieksmju un izaicinājumu audits,'' Rīga: University of Latvia Press, 7.-32., 281.-286. lpp., pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/demokratija/Integrac_aud_latv_val_jpg.pdf</nowiki>. "A Political Scientist’s Experience in the Real World of Politics," ''European Political Science (EPS)'' 8, 2009, 68.–78. lpp. "Latvia: managing post-imperial minorities,” līdzautors ar David J. Galbreath, red. Bernd Rechel, ''Minority Rights in Central and Eastern Europe'', London: Routledge, 2009, 135.–150. lpp. “Introduction," "Latvia’s Economy – the Offshore Next Door,” “Conclusion," red. Nils Muižnieks, ''Manufacturing Enemy Images? Russian Media Portrayal of Latvia'', Rīga: University of Latvia Press, 2009,  5–8, 145–160, 161–3 lpp., pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/latvkriev-medijos-A_indd.pdf</nowiki>. ''Georgian Security: A Latvian Perspective.'' Rīga: University of Latvia Press, 2008, pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/georgian</nowiki> security_bezmalu.pdf. “Introduction," "Government Policy Towards the Russians,” "Russia’s Policy Towards "Compatriots" in Latvia,”  red. Nils Muižnieks, ''Latvian-Russian Relations: Domestic and International Dimensions'', Rīga: University of Latvia Press, 2006, 5–8, 11–21, 119–130 lpp., pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/latvian-russian_relations_final(1).pdf</nowiki>. “Preface" and “Latvia,” in ''Racist Extremism in Central and Eastern Europe'', red. Cas Mudde. London: Routledge, 2005, pp. X-XII, 101–128. "The European Union, democratization, and minorities in Latvia,” līdzautors ar Ilzi Brands Kehri, red. Paul J. Kubicek, ''The European Union and Democratization'',. London: Routledge, 2003, 30–55 lpp. "Private and Public Prejudice,” ''Social Research'' Vol. 69, No. 1, Spring 2002, 195–200 lpp.. "Latvia: Rebuilding a State, Restoring a Nation,” in ''New States, New Politics: Building the Post-Soviet Nations'', ed. Ian Bremmer and Ray Taras. Cambridge: Cambridge University Press, 1997, 376–397 lpp.. Redaktors, ''Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1997''. Rīga: UNDP, 1997. Redaktors, ''Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1996''. Rīga: UNDP, 1996. Redaktors, ''Latvija. Pārskats par tautas attīstību1995''. Rīga: UNDP, 1995. "The Influence of the Baltic Popular Movements on the Process of Soviet Disintegration,” ''Europe-Asia Studies'' 47, no. 1 (1995), 3-25 lpp. "The Pro-Soviet Movement in Latvia,” ''Report on the USSR'' 34 (24 August 1990): 19.–24. lpp. "The Committee of Latvia: An Alternative Parliament?" ''Report on the USSR'' 2, no. 29 (20 July 1990),  28.–31. lpp. "The Evolution of Baltic Cooperation,” ''Report on the USSR'' 2, no. 27 (6 July 1990), 18.–20. lpp. "The Latvian Popular Front and Ethnic Relations,” ''Report on the USSR'' 1, no. 42, (20 October 1989),  20.–22. lpp. “The Daugavpils Hydro Station and Glasnost in Latvia,”Journal of Baltic Studies Vol. XVIII, No. 1, Spring 1987, 63.-70. lpp.   == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=16&cbutton=93049237815 2004. gada personas dati CVK mājaslapā]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160314192330/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?cbutton=93049237815&nr1=16 |date={{dat|2016|03|14||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120128144108/http://nilscandidate.com/ N. Muižnieka kā kandidāta EP cilvēktiesību komisāra amatam mājaslapa]{{en ikona}}{{fr ikona}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{S-amati}} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2004|1|29|N}} | pēc = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.)}} {{Amatu secība | pirms = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.) | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2004|3|10|N}} — {{dat|2004|12|2|N}} | pēc = [[Ainars Latkovskis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Tomass Hammarbergs]] | virsraksts = [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] | periods = {{dat|2012|4|1|N}} — {{dat|2018|4|1|N}} | pēc = [[Duņa Mijatoviča]] }} {{kastes beigas}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Emša Ministru kabinets}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Muizznieks, Nils}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Latvijas Pirmās partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas īpašu uzdevumu ministri sabiedrības integrācijas lietās]] [[Kategorija:Latvijas politologi]] k4wmoksg3yhpj9uq46upnlznvlyvj6e 4494962 4494960 2026-07-15T11:34:15Z Pirags 3757 /* Politiskā darbība */ 4494962 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nils Muižnieks | vārds_orģ = | attēls = Nils Muiznieks.jpg | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | term_sākums = {{dat|2002|11|7|N}} | term_beigas = {{dat|2004|12|2|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = [[Ainārs Šlesers]] | vietnieks = | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Einars Repše]]/[[Indulis Emsis]] | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = [[Ainars Latkovskis]] <!------ Otrais amats ------>| amats2 = [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] | term_sākums2 = {{dat|2012|4|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|4|1|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|1|31}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}<ref>{{LAT e|4|486}}</ref> | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = latvietis | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Ansis Muižnieks | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte]]<br />[[Prinstonas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Nils Raimonds Muižnieks''' (dzimis {{dat|1964|1|31}}) ir [[ASV latvieši|latviešu]] politologs un cilvēktiesību eksperts. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1964. ɡadā [[Losandželosa|Losandželosā]] latviešu bēgļu ģimenē. Tēvs Ansis Muižnieks bija ārsts un mecenāts, māte Ingrīda (dzimusi Zariņa) - mākslas vēsturniece un latviešu sabiedriskā darbiniece. Studēja politikas zinātni [[Prinstonas Universitāte|Prinstonas Universitātē]], tad [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē Bērkli]]. 1992. gadā apprecējās ar Venecuēlas/Vācijas latvieti Andru Federi, 1993. gada maijā abi pārcēlās uz dzīvi Latvijā. No 1994. gada maija līdz 2002. ɡada novembrim bija Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra (tagad - Latvijas Cilvēktiesību centrs) direktors.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2026-01-14|title=Latvijas Cilvēktiesību centrs|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Cilv%C4%93kties%C4%ABbu_centrs&oldid=4395574|journal=Vikipēdija|language=lv}}</ref> Tolaik Centra prioritātes bija cilvēktiesību izglītība, etniskās tolerances jautājumi, sieviešu tiesības, un tiesības brīvības atņemšanas vietās. No 1994. gada vidus līdz 2009. gadam uz pusslodzi strādāja kā [[Fonds DOTS|Sorosa fonda]] - Latvijas Cilvēktiesību un tolerance programmas direktors. No 1995. līdz 1997. gada bija Apvienoto Nācijas Attīstības Programmas Pārskata par tautas attīstību nacionālais koordinators, redaktors un līdzautors. Pārskati lika pamatu Latvijas sociālo zinātņu attīstībai. [[Latvijas Universitāte|LU]] Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks un direktors (2005—2012),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |title=Nils Raimonds Muižnieks |access-date={{dat|2010|11|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100829163721/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |archivedate={{dat|2010|08|29||bez}} }}</ref> [[Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību|Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību]] loceklis (2005—2012) un priekšsēdētājs (2010—2012). Atteicās no ASV pilsonības 2013. gadā. No 2012. gada aprīļa līdz 2018. gada martam Muižnieks bija [[Eiropas Padome]]s Cilvēktiesību komisārs. Darba pienākumos ietilpa cilvēktiesību situācijas uzraudzība 47 dalībvalstīs; valstu vizītes un ziņojumi; tematisķie pētījumi; dalība EiropasCilvēktiesību tiesas lietās; sadarbība ar cilvēktiesību aizstāvjiem; 27 cilvēku komandas vadība. Pilnvaru laikā bieži brauca uz Ukrainu, lai pievērstu uzmanību Krievijas agresijai un cilvēktiesību pārkāpumiem. Citas prioritātes bija reaģēt uz demokrātijas regresu Azerbaidžānā, Krievijā, Turcijā, Ungārijā un Polijā, migrācijas krīze Eiropā un sieviešu tiesības. <ref>{{Publikācijas atsauce|last=Muižnieks|first=Nils|date=2025-09-15|title=‘Commissionating’: My Stint as Commissioner for Human Rights|url=https://brill.com/view/journals/eclr/6/3/article-p291_003.xml|journal=European Convention on Human Rights Law Review|volume=6|issue=3|pages=291–307|doi=10.1163/26663236-bja10132|issn=2666-3228}}</ref> No 2020. gada līdz 2024. gadam Muižnieks bija ''[[Amnesty International]]'' Eiropas Reģiona direktors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/petnieki/nils-muiznieks-20141?get_file=1|title=Nils Muiznieks CV|last=Muiznieks|first=Nils|access-date=30.06.2026|date=30.06.2026}}</ref> Darba pienākumos ietilpa 45 cilvēku komandas vadība darbības organizācija un pārraudzība 41 Eiropas valstī (pētniecība, kampaņas,cilvēktiesību izglītība, interešu aizstāvība); sadarbības koordinācija ar 28 Amnestijas nodaļām. No 2024. gada vecākais pasniedzējs [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s politikas zinātnes nodālā, docē kursu "Starptautiskās cilvēktiesības: vēsture, leģitimitāte, efektivitāte".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/rsu-kursi/cilvektiesibas-vesture-legitimitate-efektivitate-szf193|title=Cilvēktiesības: vēsture, leğitimitāte, efektivitāte {{!}} RSU|website=www.rsu.lv|access-date=2026-07-15|language=lv}}</ref> No 2024. gada novembra [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s īpašais ziņotājs par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohchr.org/en/special-procedures/sr-belarus|title=Special Rapporteur on Belarus|website=OHCHR|access-date=2026-07-15|language=en}}</ref> === Politiskā darbība === 2002. gada novembrī kļuva par bezpartejeisku [[Repšes Ministru kabinets|Eināra Repšes valdības]] [[Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās uzskaitījums|Īpašo uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās]]. Pēc vairāku Saiemas komisijas vadītāja aicinājuma atbrīvot Muižnieku no amata, viņš kļuva par [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] vadītās [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] (LPP) biedru,<ref name="apollo.lv">{{Tīmekļa atsauce|title=Muižnieks kļūst par LPP biedru|publisher=Apollo|date=2003-08-21|url=http://www.apollo.lv/zinas/muiznieks-klust-par-lpp-biedru/265041|accessdate=2012-11-18|archive-date=2013-02-19|archive-url=https://archive.today/20130219041955/http://www.apollo.lv/zinas/muiznieks-klust-par-lpp-biedru/265041}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Nils Muižnieks izstājas no Latvijas Pirmās partijas|publisher=Delfi|date=2005-07-20|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/nils-muiznieks-izstajas-no-latvijas-pirmas-partijas.d?id=11741808|accessdate=2012-11-18}}</ref> un uz īsu brīdi, LPP vicepriekšsēdētājs.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-vcb-vaditaja-amatu-pretende-muiznieks-un-bikseniece.d?id=11711025 '''«'''Uz VCB vadītāja amatu pretendē Muižnieks un Bikseniece'''»'''], Delfi. 2005-07-16</ref> Pēc Emša valdības krišanas izstājās no LPP. 2026. gadā Saiemas deputāta kandidāts no partijas "Progresīvie," 11. vieta Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/progresivie/|title=SV2026 - 2026. gada Saeimas vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-07-15}}</ref> == Darbi == "'Commissionating': My Stint as Commissioner for Human Rights,” ''European Convention on Human Rights Law Review'', Vol. XX (2025), 1.-17. lpp., pieejams <nowiki>https://brill.com/view/journals/eclr/6/3/article-p291_003.xml?language=en&srsltid=AfmBOorRfdg1Lglr5NQNm8vcLCKTSTbAdlfxI9G4RsK3-mU8DrCx3Uol</nowiki>. “The United States and Belarus: New Departures Under Trump 2.0,” Belarus Research Network on Neighbourhood Policy, Riga, 2025, pieejams <nowiki>https://belarusnetwork.org/wp-content/uploads/2025/05/N.Muiznieks_2025_policy_paper-1.pdf</nowiki>. “Using the Summit to Breathe New Life into the Council of Europe,” līdzautors ar Rita Patricio, ''European Human Rights Law Review,'' Issue 2, Vol. 23, 2023, 126.-134. lpp. “Mazākumtautību tiesības” (līdzautors ar Anhelitu Kamensku) “Cilvēktiesību vēsturiskā attīstība,” red. Ineta Ziemele, ''Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā,'' Otrais papildinātais izdevums, Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2021, 171.-185. lpp., 334.-385. lpp. “Cilvēktiesību idejas ietekme uz Latviju,” red. Andris Sprūds, Valters Ščerbinksis, Kārlis Bukovskis, ''Latvijas ārlietu simtgade. Pasaules doma un Latvija'', Rīga: Latvijas ārpolitikas institūts, 2020, 153.-164. lpp., pieejams <nowiki>https://www.lai.lv/publikacijas/latvijas-arlietu-simtgade-pasaules-doma-un-latvija-822</nowiki>. “The Council of Europe’s Response to Recent Democratic Backsliding,” ''European Yearbook of Human Rights 2019'', ed. Philip Czech et al., Graz: University of Graz, 2019, 3.-31. lpp. “Moving Forward: Increasing ECRI’s Impact,” Strasbourg: Council of Europe, September 2019, pieejams <nowiki>https://rm.coe.int/study-nils-muiznieks-moving-foward-ecri/168097a496</nowiki>. ''Human Rights in Europe: From Crisis to Renewal?'' Strasbourg: Council of Europe, 2017, pieejams <nowiki>https://rm.coe.int/human-rights-in-europe-from-crisis-to-renewal-/168077fb04</nowiki>.   “Combatting Racism and Intolerance in Europe: Long-Term Trends,” red. Jacqué et al., ''On the Political Community. Liber Amicorum Stelios Perrakis'',. Athens: Sideris, 2015, 63-8 lpp. “Children and Justice,” līdzautors ar Francoise Kempf, red. Said Mahmoudi et al, ''Child-friendly Justice'', Leiden: Brill Nijhoff, 2015, 292.-307. lpp.. “The Alarming Situation of Press Freedom in Europe,” ''Transatlantic Relations: European Perspective, Regent''’''s Report 2014''. London: Regents University London, 2015, 98.-103. lpp. “The Independence and Public Accountability of the Ombudsman in Europe,” red. Nina Karpachova and Josef Siegele, ''European Heart of Human Rights'',, Kyiv: Noviy druck, 2015, 135.-138. lpp. “Ethnicity and Social Cohesion in the Post-Soviet Baltic States,” līdzautors ar Juri Rozenvaldu un Ievu Birku, ''Patterns of Prejudice'', Vol. 47, Issue 3, 2013, 288-308 lpp.. ''Latvian-Russian Relations: Dynamics Since Latvia's Accession to the EU and NATO'',  Riga: University of Latvia Academic Press, 2011, pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/L-R-Relations-gramata.pdf</nowiki>. "Max van der Stoel and Latvia," ''Security and Human Rights'', Vol. 22, No. 3, November 2011, 257.–260. lpp. "History, Memory and Latvian Foreign Policy," "Latvian-Russian Memory Battles at the European Court of Human Rights,” red. Nils Muižnieks,''The Geopolitics of History in Latvian-Russian Relations'', Rīga: University of Latvia Press, 2011, 7-18, 207–226 lpp., pieejams <nowiki>https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/eng/news/The_Geopolitics_of_History_in_Latvian-Russian_Relations.pdf</nowiki>. "Ievads," "Sabiedrības integrācija: īsa idejas vēsture,” “Secinājumi,” red. Nils Muižnieks, ''Cik integrēta ir Latvijas sabiedrība? Sasniegumu, nevieksmju un izaicinājumu audits,'' Rīga: University of Latvia Press, 7.-32., 281.-286. lpp., pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/demokratija/Integrac_aud_latv_val_jpg.pdf</nowiki>. "A Political Scientist’s Experience in the Real World of Politics," ''European Political Science (EPS)'' 8, 2009, 68.–78. lpp. "Latvia: managing post-imperial minorities,” līdzautors ar David J. Galbreath, red. Bernd Rechel, ''Minority Rights in Central and Eastern Europe'', London: Routledge, 2009, 135.–150. lpp. “Introduction," "Latvia’s Economy – the Offshore Next Door,” “Conclusion," red. Nils Muižnieks, ''Manufacturing Enemy Images? Russian Media Portrayal of Latvia'', Rīga: University of Latvia Press, 2009,  5–8, 145–160, 161–3 lpp., pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/latvkriev-medijos-A_indd.pdf</nowiki>. ''Georgian Security: A Latvian Perspective.'' Rīga: University of Latvia Press, 2008, pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/georgian</nowiki> security_bezmalu.pdf. “Introduction," "Government Policy Towards the Russians,” "Russia’s Policy Towards "Compatriots" in Latvia,”  red. Nils Muižnieks, ''Latvian-Russian Relations: Domestic and International Dimensions'', Rīga: University of Latvia Press, 2006, 5–8, 11–21, 119–130 lpp., pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/latvian-russian_relations_final(1).pdf</nowiki>. “Preface" and “Latvia,” in ''Racist Extremism in Central and Eastern Europe'', red. Cas Mudde. London: Routledge, 2005, pp. X-XII, 101–128. "The European Union, democratization, and minorities in Latvia,” līdzautors ar Ilzi Brands Kehri, red. Paul J. Kubicek, ''The European Union and Democratization'',. London: Routledge, 2003, 30–55 lpp. "Private and Public Prejudice,” ''Social Research'' Vol. 69, No. 1, Spring 2002, 195–200 lpp.. "Latvia: Rebuilding a State, Restoring a Nation,” in ''New States, New Politics: Building the Post-Soviet Nations'', ed. Ian Bremmer and Ray Taras. Cambridge: Cambridge University Press, 1997, 376–397 lpp.. Redaktors, ''Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1997''. Rīga: UNDP, 1997. Redaktors, ''Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1996''. Rīga: UNDP, 1996. Redaktors, ''Latvija. Pārskats par tautas attīstību1995''. Rīga: UNDP, 1995. "The Influence of the Baltic Popular Movements on the Process of Soviet Disintegration,” ''Europe-Asia Studies'' 47, no. 1 (1995), 3-25 lpp. "The Pro-Soviet Movement in Latvia,” ''Report on the USSR'' 34 (24 August 1990): 19.–24. lpp. "The Committee of Latvia: An Alternative Parliament?" ''Report on the USSR'' 2, no. 29 (20 July 1990),  28.–31. lpp. "The Evolution of Baltic Cooperation,” ''Report on the USSR'' 2, no. 27 (6 July 1990), 18.–20. lpp. "The Latvian Popular Front and Ethnic Relations,” ''Report on the USSR'' 1, no. 42, (20 October 1989),  20.–22. lpp. “The Daugavpils Hydro Station and Glasnost in Latvia,”Journal of Baltic Studies Vol. XVIII, No. 1, Spring 1987, 63.-70. lpp.   == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=16&cbutton=93049237815 2004. gada personas dati CVK mājaslapā]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160314192330/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?cbutton=93049237815&nr1=16 |date={{dat|2016|03|14||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120128144108/http://nilscandidate.com/ N. Muižnieka kā kandidāta EP cilvēktiesību komisāra amatam mājaslapa]{{en ikona}}{{fr ikona}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{S-amati}} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2004|1|29|N}} | pēc = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.)}} {{Amatu secība | pirms = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.) | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2004|3|10|N}} — {{dat|2004|12|2|N}} | pēc = [[Ainars Latkovskis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Tomass Hammarbergs]] | virsraksts = [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] | periods = {{dat|2012|4|1|N}} — {{dat|2018|4|1|N}} | pēc = [[Duņa Mijatoviča]] }} {{kastes beigas}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Emša Ministru kabinets}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Muizznieks, Nils}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Latvijas Pirmās partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas īpašu uzdevumu ministri sabiedrības integrācijas lietās]] [[Kategorija:Latvijas politologi]] jxid650qmgl7fnuudc3mzus18jonm7n 4494964 4494962 2026-07-15T11:35:00Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4494964 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nils Muižnieks | vārds_orģ = | attēls = Nils Muiznieks.jpg | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | term_sākums = {{dat|2002|11|7|N}} | term_beigas = {{dat|2004|12|2|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = [[Ainārs Šlesers]] | vietnieks = | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Einars Repše]]/[[Indulis Emsis]] | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = [[Ainars Latkovskis]] <!------ Otrais amats ------>| amats2 = [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] | term_sākums2 = {{dat|2012|4|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|4|1|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|1|31}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}<ref>{{LAT e|4|486}}</ref> | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = latvietis | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Ansis Muižnieks | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte]]<br />[[Prinstonas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Nils Raimonds Muižnieks''' (dzimis {{dat|1964|1|31}}) ir [[ASV latvieši|latviešu]] politologs un cilvēktiesību eksperts. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1964. ɡadā [[Losandželosa|Losandželosā]] latviešu bēgļu ģimenē. Tēvs Ansis Muižnieks bija ārsts un mecenāts, māte Ingrīda (dzimusi Zariņa) - mākslas vēsturniece un latviešu sabiedriskā darbiniece. Studēja politikas zinātni [[Prinstonas Universitāte|Prinstonas Universitātē]], tad [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē Bērkli]]. 1992. gadā apprecējās ar Venecuēlas/Vācijas latvieti Andru Federi, 1993. gada maijā abi pārcēlās uz dzīvi Latvijā. No 1994. gada maija līdz 2002. ɡada novembrim bija Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra (tagad - Latvijas Cilvēktiesību centrs) direktors.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2026-01-14|title=Latvijas Cilvēktiesību centrs|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Cilv%C4%93kties%C4%ABbu_centrs&oldid=4395574|journal=Vikipēdija|language=lv}}</ref> Tolaik Centra prioritātes bija cilvēktiesību izglītība, etniskās tolerances jautājumi, sieviešu tiesības, un tiesības brīvības atņemšanas vietās. No 1994. gada vidus līdz 2009. gadam uz pusslodzi strādāja kā [[Fonds DOTS|Sorosa fonda]] - Latvijas Cilvēktiesību un tolerance programmas direktors. No 1995. līdz 1997. gada bija Apvienoto Nācijas Attīstības Programmas Pārskata par tautas attīstību nacionālais koordinators, redaktors un līdzautors. Pārskati lika pamatu Latvijas sociālo zinātņu attīstībai. [[Latvijas Universitāte|LU]] Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks un direktors (2005—2012),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |title=Nils Raimonds Muižnieks |access-date={{dat|2010|11|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100829163721/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |archivedate={{dat|2010|08|29||bez}} }}</ref> [[Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību|Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību]] loceklis (2005—2012) un priekšsēdētājs (2010—2012). Atteicās no ASV pilsonības 2013. gadā. No 2012. gada aprīļa līdz 2018. gada martam Muižnieks bija [[Eiropas Padome]]s Cilvēktiesību komisārs. Darba pienākumos ietilpa cilvēktiesību situācijas uzraudzība 47 dalībvalstīs; valstu vizītes un ziņojumi; tematisķie pētījumi; dalība EiropasCilvēktiesību tiesas lietās; sadarbība ar cilvēktiesību aizstāvjiem; 27 cilvēku komandas vadība. Pilnvaru laikā bieži brauca uz Ukrainu, lai pievērstu uzmanību Krievijas agresijai un cilvēktiesību pārkāpumiem. Citas prioritātes bija reaģēt uz demokrātijas regresu Azerbaidžānā, Krievijā, Turcijā, Ungārijā un Polijā, migrācijas krīze Eiropā un sieviešu tiesības. <ref>{{Publikācijas atsauce|last=Muižnieks|first=Nils|date=2025-09-15|title=‘Commissionating’: My Stint as Commissioner for Human Rights|url=https://brill.com/view/journals/eclr/6/3/article-p291_003.xml|journal=European Convention on Human Rights Law Review|volume=6|issue=3|pages=291–307|doi=10.1163/26663236-bja10132|issn=2666-3228}}</ref> No 2020. gada līdz 2024. gadam Muižnieks bija ''[[Amnesty International]]'' Eiropas Reģiona direktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/petnieki/nils-muiznieks-20141?get_file=1|title=Nils Muiznieks CV|last=Muiznieks|first=Nils|access-date=30.06.2026|date=30.06.2026}}</ref> Darba pienākumos ietilpa 45 cilvēku komandas vadība darbības organizācija un pārraudzība 41 Eiropas valstī (pētniecība, kampaņas,cilvēktiesību izglītība, interešu aizstāvība); sadarbības koordinācija ar 28 Amnestijas nodaļām. No 2024. gada vecākais pasniedzējs [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s politikas zinātnes nodālā, docē kursu "Starptautiskās cilvēktiesības: vēsture, leģitimitāte, efektivitāte".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/rsu-kursi/cilvektiesibas-vesture-legitimitate-efektivitate-szf193|title=Cilvēktiesības: vēsture, leğitimitāte, efektivitāte {{!}} RSU|website=www.rsu.lv|access-date=2026-07-15|language=lv}}</ref> No 2024. gada novembra [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s īpašais ziņotājs par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohchr.org/en/special-procedures/sr-belarus|title=Special Rapporteur on Belarus|website=OHCHR|access-date=2026-07-15|language=en}}</ref> === Politiskā darbība === 2002. gada novembrī kļuva par bezpartejeisku [[Repšes Ministru kabinets|Eināra Repšes valdības]] [[Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās uzskaitījums|Īpašo uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās]]. Pēc vairāku Saiemas komisijas vadītāja aicinājuma atbrīvot Muižnieku no amata, viņš kļuva par [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] vadītās [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] (LPP) biedru,<ref name="apollo.lv">{{Tīmekļa atsauce|title=Muižnieks kļūst par LPP biedru|publisher=Apollo|date=2003-08-21|url=http://www.apollo.lv/zinas/muiznieks-klust-par-lpp-biedru/265041|accessdate=2012-11-18|archive-date=2013-02-19|archive-url=https://archive.today/20130219041955/http://www.apollo.lv/zinas/muiznieks-klust-par-lpp-biedru/265041}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Nils Muižnieks izstājas no Latvijas Pirmās partijas|publisher=Delfi|date=2005-07-20|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/nils-muiznieks-izstajas-no-latvijas-pirmas-partijas.d?id=11741808|accessdate=2012-11-18}}</ref> un uz īsu brīdi, LPP vicepriekšsēdētājs.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-vcb-vaditaja-amatu-pretende-muiznieks-un-bikseniece.d?id=11711025 '''«'''Uz VCB vadītāja amatu pretendē Muižnieks un Bikseniece'''»'''], Delfi. 2005-07-16</ref> Pēc Emša valdības krišanas izstājās no LPP. 2026. gadā Saiemas deputāta kandidāts no partijas "Progresīvie," 11. vieta Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/progresivie/|title=SV2026 - 2026. gada Saeimas vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-07-15}}</ref> == Darbi == "'Commissionating': My Stint as Commissioner for Human Rights,” ''European Convention on Human Rights Law Review'', Vol. XX (2025), 1.-17. lpp., pieejams <nowiki>https://brill.com/view/journals/eclr/6/3/article-p291_003.xml?language=en&srsltid=AfmBOorRfdg1Lglr5NQNm8vcLCKTSTbAdlfxI9G4RsK3-mU8DrCx3Uol</nowiki>. “The United States and Belarus: New Departures Under Trump 2.0,” Belarus Research Network on Neighbourhood Policy, Riga, 2025, pieejams <nowiki>https://belarusnetwork.org/wp-content/uploads/2025/05/N.Muiznieks_2025_policy_paper-1.pdf</nowiki>. “Using the Summit to Breathe New Life into the Council of Europe,” līdzautors ar Rita Patricio, ''European Human Rights Law Review,'' Issue 2, Vol. 23, 2023, 126.-134. lpp. “Mazākumtautību tiesības” (līdzautors ar Anhelitu Kamensku) “Cilvēktiesību vēsturiskā attīstība,” red. Ineta Ziemele, ''Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā,'' Otrais papildinātais izdevums, Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2021, 171.-185. lpp., 334.-385. lpp. “Cilvēktiesību idejas ietekme uz Latviju,” red. Andris Sprūds, Valters Ščerbinksis, Kārlis Bukovskis, ''Latvijas ārlietu simtgade. Pasaules doma un Latvija'', Rīga: Latvijas ārpolitikas institūts, 2020, 153.-164. lpp., pieejams <nowiki>https://www.lai.lv/publikacijas/latvijas-arlietu-simtgade-pasaules-doma-un-latvija-822</nowiki>. “The Council of Europe’s Response to Recent Democratic Backsliding,” ''European Yearbook of Human Rights 2019'', ed. Philip Czech et al., Graz: University of Graz, 2019, 3.-31. lpp. “Moving Forward: Increasing ECRI’s Impact,” Strasbourg: Council of Europe, September 2019, pieejams <nowiki>https://rm.coe.int/study-nils-muiznieks-moving-foward-ecri/168097a496</nowiki>. ''Human Rights in Europe: From Crisis to Renewal?'' Strasbourg: Council of Europe, 2017, pieejams <nowiki>https://rm.coe.int/human-rights-in-europe-from-crisis-to-renewal-/168077fb04</nowiki>.   “Combatting Racism and Intolerance in Europe: Long-Term Trends,” red. Jacqué et al., ''On the Political Community. Liber Amicorum Stelios Perrakis'',. Athens: Sideris, 2015, 63-8 lpp. “Children and Justice,” līdzautors ar Francoise Kempf, red. Said Mahmoudi et al, ''Child-friendly Justice'', Leiden: Brill Nijhoff, 2015, 292.-307. lpp.. “The Alarming Situation of Press Freedom in Europe,” ''Transatlantic Relations: European Perspective, Regent''’''s Report 2014''. London: Regents University London, 2015, 98.-103. lpp. “The Independence and Public Accountability of the Ombudsman in Europe,” red. Nina Karpachova and Josef Siegele, ''European Heart of Human Rights'',, Kyiv: Noviy druck, 2015, 135.-138. lpp. “Ethnicity and Social Cohesion in the Post-Soviet Baltic States,” līdzautors ar Juri Rozenvaldu un Ievu Birku, ''Patterns of Prejudice'', Vol. 47, Issue 3, 2013, 288-308 lpp.. ''Latvian-Russian Relations: Dynamics Since Latvia's Accession to the EU and NATO'',  Riga: University of Latvia Academic Press, 2011, pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/L-R-Relations-gramata.pdf</nowiki>. "Max van der Stoel and Latvia," ''Security and Human Rights'', Vol. 22, No. 3, November 2011, 257.–260. lpp. "History, Memory and Latvian Foreign Policy," "Latvian-Russian Memory Battles at the European Court of Human Rights,” red. Nils Muižnieks,''The Geopolitics of History in Latvian-Russian Relations'', Rīga: University of Latvia Press, 2011, 7-18, 207–226 lpp., pieejams <nowiki>https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/eng/news/The_Geopolitics_of_History_in_Latvian-Russian_Relations.pdf</nowiki>. "Ievads," "Sabiedrības integrācija: īsa idejas vēsture,” “Secinājumi,” red. Nils Muižnieks, ''Cik integrēta ir Latvijas sabiedrība? Sasniegumu, nevieksmju un izaicinājumu audits,'' Rīga: University of Latvia Press, 7.-32., 281.-286. lpp., pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/demokratija/Integrac_aud_latv_val_jpg.pdf</nowiki>. "A Political Scientist’s Experience in the Real World of Politics," ''European Political Science (EPS)'' 8, 2009, 68.–78. lpp. "Latvia: managing post-imperial minorities,” līdzautors ar David J. Galbreath, red. Bernd Rechel, ''Minority Rights in Central and Eastern Europe'', London: Routledge, 2009, 135.–150. lpp. “Introduction," "Latvia’s Economy – the Offshore Next Door,” “Conclusion," red. Nils Muižnieks, ''Manufacturing Enemy Images? Russian Media Portrayal of Latvia'', Rīga: University of Latvia Press, 2009,  5–8, 145–160, 161–3 lpp., pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/latvkriev-medijos-A_indd.pdf</nowiki>. ''Georgian Security: A Latvian Perspective.'' Rīga: University of Latvia Press, 2008, pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/georgian</nowiki> security_bezmalu.pdf. “Introduction," "Government Policy Towards the Russians,” "Russia’s Policy Towards "Compatriots" in Latvia,”  red. Nils Muižnieks, ''Latvian-Russian Relations: Domestic and International Dimensions'', Rīga: University of Latvia Press, 2006, 5–8, 11–21, 119–130 lpp., pieejams <nowiki>https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/lat_un_starp/latvian-russian_relations_final(1).pdf</nowiki>. “Preface" and “Latvia,” in ''Racist Extremism in Central and Eastern Europe'', red. Cas Mudde. London: Routledge, 2005, pp. X-XII, 101–128. "The European Union, democratization, and minorities in Latvia,” līdzautors ar Ilzi Brands Kehri, red. Paul J. Kubicek, ''The European Union and Democratization'',. London: Routledge, 2003, 30–55 lpp. "Private and Public Prejudice,” ''Social Research'' Vol. 69, No. 1, Spring 2002, 195–200 lpp.. "Latvia: Rebuilding a State, Restoring a Nation,” in ''New States, New Politics: Building the Post-Soviet Nations'', ed. Ian Bremmer and Ray Taras. Cambridge: Cambridge University Press, 1997, 376–397 lpp.. Redaktors, ''Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1997''. Rīga: UNDP, 1997. Redaktors, ''Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1996''. Rīga: UNDP, 1996. Redaktors, ''Latvija. Pārskats par tautas attīstību1995''. Rīga: UNDP, 1995. "The Influence of the Baltic Popular Movements on the Process of Soviet Disintegration,” ''Europe-Asia Studies'' 47, no. 1 (1995), 3-25 lpp. "The Pro-Soviet Movement in Latvia,” ''Report on the USSR'' 34 (24 August 1990): 19.–24. lpp. "The Committee of Latvia: An Alternative Parliament?" ''Report on the USSR'' 2, no. 29 (20 July 1990),  28.–31. lpp. "The Evolution of Baltic Cooperation,” ''Report on the USSR'' 2, no. 27 (6 July 1990), 18.–20. lpp. "The Latvian Popular Front and Ethnic Relations,” ''Report on the USSR'' 1, no. 42, (20 October 1989),  20.–22. lpp. “The Daugavpils Hydro Station and Glasnost in Latvia,”Journal of Baltic Studies Vol. XVIII, No. 1, Spring 1987, 63.-70. lpp.   == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=16&cbutton=93049237815 2004. gada personas dati CVK mājaslapā]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160314192330/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?cbutton=93049237815&nr1=16 |date={{dat|2016|03|14||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120128144108/http://nilscandidate.com/ N. Muižnieka kā kandidāta EP cilvēktiesību komisāra amatam mājaslapa]{{en ikona}}{{fr ikona}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{S-amati}} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2004|1|29|N}} | pēc = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.)}} {{Amatu secība | pirms = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.) | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2004|3|10|N}} — {{dat|2004|12|2|N}} | pēc = [[Ainars Latkovskis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Tomass Hammarbergs]] | virsraksts = [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] | periods = {{dat|2012|4|1|N}} — {{dat|2018|4|1|N}} | pēc = [[Duņa Mijatoviča]] }} {{kastes beigas}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Emša Ministru kabinets}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Muizznieks, Nils}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Latvijas Pirmās partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas īpašu uzdevumu ministri sabiedrības integrācijas lietās]] [[Kategorija:Latvijas politologi]] rqa0bmkwzpalxdmr6881exaqfn5mxrr Portāls:Kosmonautika/Jaunumi 100 80595 4494763 4493301 2026-07-14T18:35:19Z Dainis 876 4494763 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. hfd2uuosmgtwvkxc4av4ac5w9p69n95 Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti 100 80630 4494766 4493783 2026-07-14T18:37:33Z Dainis 876 4494766 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[16. jūlijs]] — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[17. jūlijs]] — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Jūlijs — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''. * Jūlijs — 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Jūlijs — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[6. augusts]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''. * [[27. augusts]] — meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'', nesējraķete ''[[Ariane 62]]''. * [[30. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''. * [[9. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[11. septembris]] — Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''. <!-- * [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[1. jūlijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR-13''), nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> 0z5bhxmt8yt0ahw47lfsr9xqt1nu8c0 Āne 0 87889 4494768 4494594 2026-07-14T19:05:16Z Baisulis 11523 uz wiki atsauces neliekam..... 4494768 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Āne | settlement_type = Lielciems | image_skyline = | image_caption = | image_flag = <!-- karoga attēls --> | image_shield = <!-- lietot, ja ir Ģerbonis --> | shield_link = <!-- ģerboņa nosaukums (piem. "Rīgas ģerbonis") --> | flag_link = <!-- karoga nosaukums (piem. "Rīgas karogs") --> | shield_size = <!-- ģerboņa izmērs --> | pushpin_map = Latvija#Jelgavas novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Jelgavas novads]] | subdivision_name2 = [[Cenu pagasts]] | established_title = | established_date = | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1,89 | area_land_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = | population_total = 1197 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 38 | lats = 49.52 | latNS = N | longd = 23 | longm = 48 | longs = 44.42 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_m = 2 | website = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Āne''' ir apdzīvota vieta [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]] [[Zemgale|Zemgalē]]. Ciems atrodas [[Lielupe]]s krastā aptuveni 38 km no [[Rīga]]s un 7 km no [[Jelgava]]s. Ciems veidojies ap Ānes muižu (''Aahof''). Vēlāk izveidojies par vienu no [[ķieģeļrūpniecība Latvijā|Latvijas ķieģeļrūpniecības]] centriem. 1963. gadā atsevišķu ķieģeļnīcu vietā izveidoja būvkeramikas rūpnīcu “Spartaks” ar centru Ānē un cehiem [[Tetele|Tetelē]] un [[Brankas|Brankās]]. Šobrīd kieģeļrūpnīca turpina strādāt, bet mazākajos apjomos un bez darbiem blakus karjeros. Ciemā ir izplatīta mājsaimniecība dažādos apjomos, tai skaitā lielizmēra komerciālas saimniecības. == Iedzīvotāji == Cilvēku skaita samazinājums Ānē pārsvarā ir saistīts ar darba vietu trūkumu. Ciemā palicis daudz pensionāru, bet darbaspējīgā vecumā cilvēki brauc prom. {| class="wikitable sortable" !Gads !Iedzīvotāju skaits !Izmaiņas !Vīriešu skaits !Sieviešu skaits |- |1965 |739* |... |... |... |- |1989 |1 000* | +261 |... |... |- |2000 |1 576* | +576 |729* |847* |- |2011 |1 333* | -243 |599* |734* |- |2012 |1 346 | +13 |620 |726 |- |2016 |1 318 | -28 |610 |708 |- |2017 |1 298 | -20 |597 |701 |- |2018 |1 304 | +6 |612 |692 |- |2019 |1 320 | +14 |624 |696 |- |2020 |1 303 | -17 |608 |695 |- |2021 |1 246 | -57 |570 |676 |- |2022 |1 232 | -14 |573 |659 |- |2023 |1 247 | +15 |575 |672 |- |2024 |1 228 | -19 |567 |661 |- |2025 |1 197 | -31 |561 |636 |} Informācija atzīmēta ar * nav pārbaudīta <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/IRD081/table/tableViewLayout1/|title=Iedzīvotāji pēc dzimuma un vecuma grupām reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā - Dzimums, Teritoriālā vienība un Laika periods (Āne)|website=Statistikas datubāzes|access-date=2025-11-16}}</ref> == Daba == Pie ciema atrodas 5 ūdenstilpes — karjeri un ezeri un 1 upe — Lielupe, daudz zaļas teritorijas un mežu. Ānes ziemeļu pusē robeža iet gar ceļu [[Autoceļš P93|P93]], kura ved no [[Iecava]]s puses uz [[Jelgava|Jelgavu]], teritorijas robeža beidzās pie karjera ziemeļaustrumu pusē. Ciema ziemeļrietumu robeža iet gar ceļu [[Autoceļš A8 (Latvija)|A8]], kurš ved uz [[Rīga|Rīgu]], ziemeļos ciema robeža beidzās pie dīķa malas un karjera. Austrumos robeža iet starp Ānes un [[Tetele]]s ciemu, starp ciemiem ir karjers. Dienvidos ciema teritorija beidzās pie [[Lielupe]]s labā krasta. === Reljefs === Āne atrodas [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenumā]], [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas ziemienes]] dienvidu daļā. Visā [[Zemgale]]s teritorija ir līdzīgs [[reljefs]], [[līdzenums]], kas arī pieder pie viendabīgākajiem Latvijas fiziski ģeogrāfiskiem rajoniem. Visā līdzenumā valda ģeogrāfiskās ainavas tips, ko sauc par karbonātiska mālaina materiāla sausieņu līdzenumiem. Augsnes veidošanās apstākļu ziņā [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenumā]] sevišķa nozīme ir tam, ka augsnes cilmiežos ir daudz karbonātu. Ar karbonātiem bagāti ir [[limnoglaciālie nogulumi]] un arī [[morēnas smilšmāls]], kas izplatīts līdzenuma nomalēs. Tāpēc Zemgales līdzenumā pārsvarā ir velēnu karbonātu augsnes, vietām sastopamas arī velēnu vāji podzolētās [[augsne]]s. Mazāk drenētu ūdensšķirtņu posmos augsnes ir glejotas. Augstums Jelgavas apkārtnē — apmēram 20 m vjl. Atbilstoši šādam virsas reljefam Zemgales līdzenumā izveidojies radiāls upju tīkls. Galvenā ūdenstilpe Ānē ir [[Lielupe]]. Ciemā pie Lielupes krasta atrodas ķieģeļrūpniecība, tāpēc iedzīvotāji neizmanto upes krastus kā atpūtas vietu. Tomēr Ānē ir arī citas ūdenstilpes: [[Senču dīķis|Senču]], [[Ānes dīķis|Ānes]] un [[Jāņa dīķi]], Sudrablīcis un Viesturu dīķis pie Teteles. === Klimatiskie apstākļi Zemgales līdzenumā === Zemgales līdzenuma [[klimats]] atšķiras no pārējo Latvijas rajonu klimata galvenokārt ar nelielo nokrišņu daudzumu un lielām temperatūras summām veģetācijas periodā. Tā kā līdzenums atrodas zemes virsas pazeminājumā, kuru no jūras puses nožogo Kurzemes augstieņu grēdas, tas pieder pie [[nokrišņi]]em nabadzīgākajiem rajoniem Latvijā (nokrišņu summa gadā — ap 550 mm, siltajā gadalaikā — mazāk par 400 mm). Rajonam raksturīga plāna [[Sniegs|sniega]] sega (lielākais sniega segas biezums sniega bagātās ziemās apmēram 20 cm) un valstī vismazākie ūdens krājumi pavasarī (apmēram 40 mm). Šo iemeslu dēļ Zemgales līdzenumā ir vismazākā notece Latvijā (gada noteces slāņa biezums apmēram 200 mm). Zemgales līdzenumā ir siltas vasaras (gaisa vidējā temperatūra jūlijā 17 — 17,5°). Aktīvo temperatūru (augstāka par 10°) summa veģetācijas periodā ir viena no lielākajām visā Latvijā (tā pārsniedz 2000°). === Augi un dzīvnieki === Apkārt ciemam agrāk bija daudz meža, tagad palikuši tikai izcirtumi, kuros dominē bērzi un krūmi. == Vietas vēsturiskā un kultūrvēsturiskā attīstība == Ānes ciemā ir bibliotēka, kas atrodas [[Ānes kultūras nams|Ānes kultūras namā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ozolnieki.lv/kultura/bibliotekas/anes-biblioteka|title=Ānes bibliotēka|last=KIBERTELPA|first=SIA|website=www.ozolnieki.lv|access-date=2019-12-01|language=lv|archive-date=2019-12-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20191207160539/https://ozolnieki.lv/kultura/bibliotekas/anes-biblioteka}}</ref> Katru sezonu šajā ēkā ir fotoizstāde, bieži notiek jauniešu [[Amatierteātris|amatierteātru]] izstādes un dejotāju koncerti, leļļu teātris mazākajiem ciema iedzīvotājiem. Vietējā pirmsskolas iestāde atrodas Ānē, bet tuvākā pamatskola atrodas Tetelē. Ānē ir sporta centrs “Mālzeme”,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ozolnieki.lv/sports/sporta-komplekss-malzeme|title=Sporta komplekss Mālzeme|last=KIBERTELPA|first=SIA|website=www.ozolnieki.lv|access-date=2019-12-01|language=lv|archive-date=2019-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20191206150140/https://ozolnieki.lv/sports/sporta-komplekss-malzeme}}</ref> kurā notiek dažādā veida un līmeņa treniņi. == Sociālekonomiskais raksturojums == Ānē dominē privātmāju mājokļu tips, bet ir arī 13 daudzdzīvokļu mājas. Cilvēki turpina celt privātmājas ciema teritorijā. No pakalpojumiem ir 3 produktu veikali, kultūras un sporta centrs, pirmsskolas izglītības iestāde, ģimenes ārsts, aptieka. === Transports, komunikācijas === 2017. gadā Ānē bija ceļa rekonstrukcijas darbi ar visu blakusceļu teritorijas uzlabošanu. 2019. gadā vasarā pabeidza ceļu darbus uz P93 trases. Ir 3 pilsētas un starppilsētu maršrutu autobusi. Apmēram reizi stundā ar autobusu var aizbraukt līdz Jelgavai. Netālu atrodas [[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrikas stacija]], no kuras var tikt uz Rīgu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Cenu pagasta ciemi}} {{DEFAULTSORT:Ane}} 2146utddas2h2gjpvjjjkfpp7tfecue Ūdens navigācijas termini 0 91635 4494832 4112917 2026-07-14T23:26:07Z Egilus 27634 4494832 wikitext text/x-wiki '''Ūdens navigācijas termini''' ir speciāls nozares terminu apkopojums, ko izmanto [[kuģniecība]]s un [[burāšana]]s [[Navigācija|navigācijā]]. * '''Ass boja''' — boja, kas norāda drošas kuģošanas vietu ap to, t.i. kanāla vidus boja. * '''Atpūtas kuģis''' — sportam un atpūtai paredzēts kuģošanas līdzeklis, kura garums ir no 1 līdz 22 metriem, kuru neizmanto komerciālos nolūkos un kuram nav profesionālas apkalpes, kā arī mazizmēra kuģošanas līdzeklis. * '''Atsevišķas bīstamības bojas''' — bojas, kas apzīmē atsevišķas kuģošanai bīstamas vietas, kurām apkārt ir navigācijai piemēroti apstākļi. * '''Avārijas vraku bojas''' — bojas, ko izmanto tikko nogrimušu vraku apzīmēšanai, ja tas rada kuģošanai paaugstinātu bīstamību. * '''Bāka''' — speciālas konstrukcijas un krāsojuma kapitālā būve ar gaismas signāla optisko aparatūru. * [[Boja]] — speciālas konstrukcijas un krāsojuma peldošais navigācijas līdzeklis, kas kalpo kuģu ceļu, jūras vai ostu kanālu, enkurvietu, kuģošanai bīstamu šķēršļu un citu jūras navigācijai bīstamu vietu iezīmēšanai. * '''Diennakts gaišais laiks''' — diennakts laiks no saules lēkta līdz saules rietam. * '''Diennakts tumšais laiks''' — diennakts laiks no saules rieta līdz saules lēktam. * '''Dvarss''' - virziens, kas perpendikulārs kuģošanas līdzekļa garenasij. * '''Halze''' - braukšanas virziens, vējam pūšot burā no vienas vai otras puses; ja vējš pūš labajā bortā, skatoties uz priekšgalu, jahta brauc labajā halzē; ja vējš pūš kreisajā bortā, skatoties uz priekšgalu - jahta brauc kreisajā halzē. * '''Kardinālās bojas''' — bojas, kas norāda, kura to puse (ziemeļu — N, austrumu — E, dienvidu — S, rietumu — W) ir droši kuģojama. * [[Kuģis]] — jebkurš kuģošanas līdzeklis — inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens. Kuģa tiesības un pienākumus īsteno kuģa īpašnieks, kuģa kapteinis, kā arī operators vai fraktētājs. * '''Kuģošanas līdzeklis''' — inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens. * '''Mazizmēra kuģošanas līdzeklis''' — airu laiva, ūdensmotocikls, kā arī motorlaiva un kuteris, kuru garums ir mazāks par 12 metriem. * '''Minimālais ātrums''' — mazākais ātrums, ar kuru kuģošanas līdzeklis saglabā vadību noteiktos apstākļos un stāvoklī. * '''Nepietiekama redzamība''' — laikapstākļi (piemēram, migla, lietus, sniegs), kuru dēļ redzamība kuģošanas zonā ir ierobežota. * '''Piekrastes ūdeņi''' — virszemes ūdeņi uz krasta pusi no līnijas, kas savieno visus punktus, kuri atrodas vienu jūras jūdzi uz jūras pusi no bāzes līnijas vai sniedzas līdz pārejas ūdeņu ārējai robežai. * '''Riņķa uguns''' — baltas gaismas lukturis, kas novietots tā, lai tā gaisma būtu redzama 360º lielā horizontālā lokā. * '''Robežakvatorija''' — iekšējo ūdeņu akvatorija, pa kuru saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem ir noteikta valsts robeža * '''Sektora uguns''' — navigācijas līdzeklis, kas ar speciālu gaismas aparatūru noteiktos virzienos iezīmē lokus ar dažādas krāsas vai dažāda raksturojuma, vai ar dažādas krāsas un raksturojuma uguni. * '''Speciālās nozīmes bojas''' — bojas, ko izmanto īpašu vietu vai īpatnību norādīšanai navigācijā. * '''Stodere''' — īpašas formas un krāsojuma peldošais navigācijas līdzeklis bez gaismas aparatūras, ko izmanto, lai norobežotu kanālu un kuģu ceļu malas, navigācijai bīstamas vietas, kā arī kuģu apgriešanās vietas ostu iekšienē. * '''Topuguns''' — balta uguns, kas novietota kuģošanas līdzekļa diametrālajā plaknē (uz garenass līnijas) tā, lai gaisma būtu redzama taisnā virzienā uz kuģošanas līdzekļa priekšgalu līdz 22,5º aiz katra borta dvarsa un apgaismotu ar nepārtrauktu gaismu 225º lielu horizonta loku. * '''Ūdens satiksmes negadījums''' — ūdens satiksmes notikums, kurā bojāts vismaz viens kuģošanas līdzeklis, gājis bojā vai guvis miesas bojājumus cilvēks, radušies zaudējumi trešajai personai vai nodarīts kaitējums videi. * '''Ugunszīme''' — speciālas konstrukcijas un krāsojuma navigācijas līdzeklis ar gaismas signāla aparatūru. * '''Vadlīnija jeb vaduguns''' — navigācijas līdzekļu sistēma, kas sastāv vismaz no divām atsevišķām konstrukcijām jeb '''vēruma zīmēm''' ar zīmēm vai ugunīm, vai ar zīmēm un ugunīm, kas, raugoties no kanāla taisnas sekcijas centra līnijas vai dziļākā kuģu ceļa, savā starpā veido taisnu līniju. Tādu līniju sauc par vadlīnijas asi. * '''Zibšņu uguns''' — uguns, kas uzzibsnī ar regulāriem intervāliem 120 vai vairāk reižu minūtē. * '''Zīme''' — speciālas konstrukcijas un krāsojuma navigācijas līdzeklis bez gaismas aparatūras. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20091017094944/http://www.nautica.lv/lv/view_54688__Burashanas_termini_to_skaidrojums.html Burāšanas termini un to skaidrojums] {{Transports-aizmetnis}} [[Kategorija:Navigācija]] 37arphqx7bp3ximwfopjpag90v7rxua Veidne:Pilotējamie kuģi uz SKS 10 93857 4494823 4413541 2026-07-14T22:07:51Z Dainis 876 4494823 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Pilotējamie kuģi uz SKS |title = [[Kosmosa kuģis|Pilotējamo kuģu]] lidojumi uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] | state = {{{state|<includeonly>autocollapse</includeonly><noinclude>uncollapsed</noinclude>}}} | bodyclass = hlist |image = |group1 = Agrāk |list1 = * [[STS-88]] * [[STS-96]] * [[STS-101]] * [[STS-106]] * [[STS-92]] * [[Sojuz TM-31]] * [[STS-97]] * [[STS-98]] * [[STS-102]] * [[STS-100]] * [[Sojuz TM-32]] * [[STS-104]] * [[STS-105]] * [[Sojuz TM-33]] * [[STS-108]] * [[STS-110]] * [[Sojuz TM-34]] * [[STS-111]] * [[STS-112]] * [[Sojuz TMA-1]] * [[STS-113]] * [[Sojuz TMA-2]] * [[Sojuz TMA-3]] * [[Sojuz TMA-4]] * [[Sojuz TMA-5]] * [[Sojuz TMA-6]] * [[STS-114]] * [[Sojuz TMA-7]] * [[Sojuz TMA-8]] * [[STS-121]] * [[STS-115]] * [[Sojuz TMA-9]] * [[STS-116]] * [[Sojuz TMA-10]] * [[STS-117]] * [[STS-118]] * [[Sojuz TMA-11]] * [[STS-120]] * [[STS-122]] * [[STS-123]] * [[Sojuz TMA-12]] * [[STS-124]] * [[Sojuz TMA-13]] * [[STS-126]] * [[STS-119]] * [[STS-127]] * [[STS-128]] * [[Sojuz TMA-14]] * [[STS-129]] * [[Sojuz TMA-15]] * [[STS-130]] * [[Sojuz TMA-16]] * [[STS-131]] * [[STS-132]] * [[Sojuz TMA-17]] * [[Sojuz TMA-18]] * [[Sojuz TMA-19]] * [[STS-133]] * [[Sojuz TMA-01M]] * [[Sojuz TMA-20]] * [[STS-134]] * [[STS-135]] * [[Sojuz TMA-21]] * [[Sojuz TMA-02M]] * [[Sojuz TMA-22]] * [[Sojuz TMA-03M]] * [[Sojuz TMA-04M]] * [[Sojuz TMA-05M]] * [[Sojuz TMA-06M]] * [[Sojuz TMA-07M]] * [[Sojuz TMA-08M]] * [[Sojuz TMA-09M]] * [[Sojuz TMA-10M]] * [[Sojuz TMA-11M]] * [[Sojuz TMA-12M]] * [[Sojuz TMA-13M]] * [[Sojuz TMA-14M]] * [[Sojuz TMA-15M]] * [[Sojuz TMA-16M]] * [[Sojuz TMA-17M]] * [[Sojuz TMA-18M]] * [[Sojuz TMA-19M]] * [[Sojuz TMA-20M]] * [[Sojuz MS-01]] * [[Sojuz MS-02]] * [[Sojuz MS-03]] * [[Sojuz MS-04]] * [[Sojuz MS-05]] * [[Sojuz MS-06]] * [[Sojuz MS-07]] * [[Sojuz MS-08]] * [[Sojuz MS-09]] * [[Sojuz MS-11]] * [[Sojuz MS-12]] * [[Sojuz MS-13]] * [[Sojuz MS-15]] * [[Sojuz MS-16]] * [[Crew Dragon Demo-2]] * [[Sojuz MS-17]] * [[SpaceX Crew-1]] * [[Sojuz MS-18]] * [[SpaceX Crew-2]] * [[Sojuz MS-19]] * [[Sojuz MS-20]] * [[Ax-1]] * [[SpaceX Crew-3]] * [[Sojuz MS-21]] * [[SpaceX Crew-4]] * [[SpaceX Crew-5]] * [[Sojuz MS-22]]↑ * [[Ax-2]] * [[SpaceX Crew-6]] * [[Sojuz MS-23]]↓ * [[Ax-3]] * [[SpaceX Crew-7]] * [[Sojuz MS-24]] * [[Sojuz MS-25]] * [[SpaceX Crew-8]] * [[Boeing Crew Flight Test|Boeing CFT]]↑ * [[SpaceX Crew-9]] * [[Sojuz MS-26]] * [[Ax-4]] * [[SpaceX Crew-10]] * [[Sojuz MS-27]] * [[SpaceX Crew-11]] |group2 = Pašlaik |list2 = * [[Sojuz MS-28]] * [[SpaceX Crew-12]] * [[Sojuz MS-29]] |group3 = Plānoti |list3 = * [[SpaceX Crew-13]] * [[Boeing Starliner-2]] * [[Sojuz MS-30]] }}<noinclude> {{Collapsible option|state=uncollapsed}} [[Kategorija:Kosmonautikas veidnes]] </noinclude> i72ssg8vesucy6qd539dqix6bw9sadb Saldus Saule 0 103369 4494862 3765169 2026-07-15T04:24:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4494862 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo}} {{vikisaites+}} Pirmais [[rokfestivāls]] "Saldus saule" notika 1987. gadā, bet ideja par tā rīkošanu saldeniekiem radās vēl gadu agrāk. 1985. gada 3. oktobrī traģiski bojā gāja mūziķis, bijušais saldenieks [[Ēriks Ķiģelis]] — Latvijas [[Smagais roks|smagā roka]] aizsācējs, izcilākais sava laika [[ģitārists]], grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dalībnieks, [[komponists]], kas rakstīja gan [[Rokbalāde|rokbalādes]], gan bērnu dziesmas. Talantīgs cilvēks, ar ko saldenieki lepojās. Tā laika divdesmitgadniekiem [[Saldus|Saldū]] ļoti gribējās saglabāt atmiņas par Ēriku Ķiģeli tieši viņa dzimtajā pilsētā. 1986. gadā, tas vēl bija padomju laiks, nosaukt festivālu Ērika Ķiģeļa vārdā neatļāva. Bet aizmetnis tam jau radās [[Kurzeme|Kurzemes]] jaunatnes festivālā "Pasaule. Jaunatne. Miers.". Tajā piedalījās [[studentu celtnieku vienības]], vokāli instrumentālās grupas no [[Talsu novads|Talsu]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]], [[Saldus rajons|Saldus]] un [[Liepājas rajons|Liepājas]] rajoniem. Pazīstamākais bija Liepājas "Neptūns". 1987. gads, 24. jūlijs, piektdienas vakars. "Saldus saule" iesākās ar rokenrola grupas "Arhīvs" un [[Pits Andersons|Pita Andersona]] koncertu Saldus kultūras namā. Kaut ko tādu Saldus vēl nebija redzējis! Koncerts aizkavējās, jo Pits atbrauca vēlāk. Ap kultūras namu bija cilvēku pūlis. Visi pacietīgi gaidīja. Un pēc tam — kā dejoja! Arī Rīgas Politehniskā institūta diskotēkā ar Robertu Gobziņu. Sestdien Kalnsētas parkā, kur notikuši visi nākamie "Saldus saules" festivāli, bija divi koncerti — dienas un vakara. Dienā muzicēja vietējās grupas "Reiss" no Gaiķiem, "Princips" no Saldus un igauņu grupa "Paradokss" no Paides (dibināta 1979. gadā, vairākkārtēja Igaunijas konkursu uzvarētāja, tolaik viena no labākajām Igaunijā). Par vakara koncertu laikraksts "Padomju Zeme" raksta: "...Mēs meklējam satikšanos... skan dzejolis Ērika Ķiģeļa piemiņai. Ir vakars — festivāla noslēguma koncerts, un uz tikšanos atnākuši simtiem jaunu un vecu saldenieku, tīņi vai no pusrepublikas, studenti no celtnieku vienībām, Ar karogiem (kā jau uz svētkiem), un bez tiem. Ar taurēm un bez tām. Vēlreiz igauņu roks un beidzot "Līvi", pat Rodrigo Fomins. Kājas pašas no sevis nes tuvāk un tuvāk. Nē, šo skrējienu, šo trako sajūsmu neapturēt. Un nevajag jau arī. Lai ir deja, lai ir roku mežs. Nē, te milicim nav ko darīt. Viss kārtībā, kaut arī brīžam īsti trakā ritmā līgojas stāvi uz skatuves un skatītāju rindās. Dejā uz augšu un sāniem iešūpojas pat lielai dzeltenai "Līvu" autobuss līdzās estrādei. To skatu! Un tad ir brīdis, kad draiskulības pieklust. Roka silti sajūt roku. Plecs plecu. Kājās stāv visi. Skan Ērika Ķiģeļa "Saldus saule". Tā piemin dziesmas autoru, cilvēku, kas pirmais latviešu rokmūzikā licis nopietni ieklausīties, par to kopā ar saviem "Līviem" stāvējis kā neviens." Padomju iestādes bažījās, ka pēc "Līviem" publika var satrakoties, tāpēc koncerts bija jābeidz kādai citai grupai. Grūti tik emocionālā brīdī uz skatuves bija kāpt "Krastam" no Lēdurgas. Bet tomēr emocijas turpinājās, skanēja Ērika Ķiģeļa dziesmas, arī "Tava balss" — pēdējai no zināmajiem viņa skaņdarbiem. Pirmo rokfestivālu "Saldus saule" vadīja mūzikas sociologs Juris Vilcāns un diskors [[Ēriks Niedra]]. Pēc pirmās "Saldus saules" vairs nebija pretestības, ka festivālam jānes Ērika Ķiģeļa vārds. Visi saprata — tikai tad, ja festivālam būs šāda saldeniekiem ļoti patriotiska ideja, tam būs nākotne. 1988. gadā "Saldus sauli" jau zināja un gaidīja visā Latvijā. Kalnsētas parka estrāde atkal bija pilna līdz pēdējai vietai. "Vārme", "Monro", "Sezona', "Salamandra", "Lādezers", "Ēnas", "Raktas" no Lietuvas, "Līvi" un "Pērkons". Saldenieki Ērika Ķiģeļa dziesmu "Saldus saule", kuras teksta autors arī ir saldenieks Māris Čaklais, jau bija pieņēmuši par savu himnu. Tā skanēja divpadsmitos naktī, visi sadevās rokās un skatītāju rindās iedegās simtiem uguntiņu. Arī 1989. gadā festivāls notika divas dienas. Pirmajā — "Līvu" un "LĪVI" dibinātāja Jura Pavītola dziesmas un atmiņas. Otrajā — "Dzeltenie pastnieki", "Līvi", "Credo", "Ēnas", "Lādezers", "Paradokss", "Krīze". Šajā gadā Upeniekos, Liepājas-Rīgas šosejas malā, kur liktenīgajā naktī gāja bojā Ēriks Ķiģelis, tika ierīkota piemiņas vieta. Tādi bija "Saldus saules" pirmie gadi. Rokfestivāls turpinājās. Saldus rajona mūziķi izdomāja, ka arī viņi grib dot lielāku artavu un no 1993. gada pirms lielās "Saldus saules" sāka notikt "Mazā Saldus saule" — vietējo grupu festivāls. 1999 . gadā "Saldus saulē" pirmo reizi plašākai publikai uzstājās Ērika Ķiģeļa dēls Fēlikss. Viņš toreiz tikko bija beidzis 9. klasi. Bet 2006. gadā Fēlikss jau kā Latvijā labi zināms mūziķis pārņēma festivāla "Saldus saule" rīkošanu. "Saldus saule" ir vecākais rokfestivāls Latvijā. Pirmais notika pirms 27 gadiem. Pa vidam dažus gadus tas izpalika, bet spēja izdzīvot. Festivālā "Saldus Saule 2010" uzstājās tādas zvaigznes, kā [[Joe Lynn Turner]] un [[Gorky Park]], savukārt 2011. gadā - "Lordi" un vēl virkne lielisku mākslinieku. ''Saldus Saule 2014'' notiks 2.augustā == Ārējās saites == *http://www.saldussaule.lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240722211505/http://saldussaule.lv/ |date={{dat|2024|07|22||bez}} }} == Atsauces == [[Kategorija:Rokfestivāli]] [[Kategorija:Latvijas mūzikas pasākumi]] [[Kategorija:Saldus]] 7n0rons6knufk3tvc7a6a6bi68kdks3 Raits 0 107343 4494813 4475999 2026-07-14T20:57:01Z Bai-Bot 60304 /* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4494813 wikitext text/x-wiki '''Raits''' ({{val|en|Wright}}, sieviešu dzimtē — [[Raita]]) ir populārs [[angļu valoda|angļu]] uzvārds. Raits var būt: * [[brāļi Raiti]] (''Wright brothers'' — Orvils Raits (''Orville Wright'') un Vilburs Raits (''Wilbur Wright'')) — amerikāņu izgudrotāji un konstruktori, izgudroja pirmo lidmašīnu; * [[Beilijs Raits]] (''Bailey Wright''; 1992) — Austrālijas futbolists; * [[Billijs Raits]] (''William Wright''; 1924—1994) — Anglijas futbolists un futbola treneris; * [[Delons Raits]] (''Delon Wright''; 1992) — amerikāņu basketbolists; * [[Dorels Raits]] (''Dorell Wright''; 1985) — amerikāņu basketbolists; * [[Džefrijs Raits]] (''Jeffrey Wright''; 1965) — amerikāņu aktieris; * [[Džo Raits]] (''Joe Wright''; 1972) — angļu kinorežisors; * [[Edgars Raits]] (''Edgar Wright''; 1974) — angļu režisors, scenārists un producents; * [[Frenks Loids Raits]] (''Frank Lloyd Wright''; 1867—1959) — amerikāņu arhitekts; * [[Giljermo Heidens Raits]] (''Guillermo Hayden Wright''; 1872—1949) — meksikāņu polo spēlētājs; * [[Hadži Raits]] (''Haji Wright''; 1998) — amerikāņu futbolists; * [[Ians Raits]] (''Ian Wright''; 1963) — angļu futbolists un komentētājs; * [[Kempbels Raits]] (''Campbell Wright''; 2002) — Jaunzēlandes un ASV biatlonists; * [[Ričards Raits]] (''Rick Wright''; 1943—2008) — angļu mūziķis; * [[Šeins Raits]] (''Shane Wright''; 2004) — kanādiešu hokejists. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 4rvzqwndgghcsq5tov1in1jak86qg81 4494814 4494813 2026-07-14T20:57:21Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4494814 wikitext text/x-wiki '''Raits''' ({{val|en|Wright}}, sieviešu dzimtē — [[Raita]]) ir populārs [[angļu valoda|angļu]] uzvārds. Raits var būt: * [[brāļi Raiti]] (''Wright brothers'' — Orvils Raits (''Orville Wright'') un Vilburs Raits (''Wilbur Wright'')) — amerikāņu izgudrotāji un konstruktori, izgudroja pirmo lidmašīnu; * [[Beilijs Raits]] (''Bailey Wright''; 1992) — Austrālijas futbolists; * [[Billijs Raits]] (''William Wright''; 1924—1994) — Anglijas futbolists un futbola treneris; * [[Delons Raits]] (''Delon Wright''; 1992) — amerikāņu basketbolists; * [[Dorels Raits]] (''Dorell Wright''; 1985) — amerikāņu basketbolists; * [[Džefrijs Raits]] (''Jeffrey Wright''; 1965) — amerikāņu aktieris; * [[Džo Raits]] (''Joe Wright''; 1972) — angļu kinorežisors; * [[Edgars Raits]] (''Edgar Wright''; 1974) — angļu režisors, scenārists un producents; * [[Frenks Loids Raits]] (''Frank Lloyd Wright''; 1867—1959) — amerikāņu arhitekts; * [[Giljermo Heidens Raits]] (''Guillermo Hayden Wright''; 1872—1949) — meksikāņu polo spēlētājs; * [[Hadži Raits]] (''Haji Wright''; 1998) — amerikāņu futbolists; * [[Ians Raits]] (''Ian Wright''; 1963) — angļu futbolists un komentētājs; * [[Kempbels Raits]] (''Campbell Wright''; 2002) — Jaunzēlandes un ASV biatlonists; * [[Ričards Raits]] (''Richard Wright''; 1943—2008) — angļu mūziķis; * [[Šeins Raits]] (''Shane Wright''; 2004) — kanādiešu hokejists. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] li7dckz9de64lg0rmv6j7msjosk6340 Alberto Akvilāni 0 116271 4494935 4135246 2026-07-15T08:45:34Z Vylks 50297 4494935 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Alberto Akvilāni | image = Sterling, Spearing, Eccleston, Aquilani, Enrique, Shelvey (cropped).jpg | caption = Alberto Akvilāni 2012. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1984|7|7}} | birth_place = {{vieta|Itālija|Roma}} | height = 186 | position = [[pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]] (galvenais treneris) | youthyears1 = 1999—2002 | youthclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | years1 = 2002—2009 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | caps1 = 102 | goals1 = 9 | years2 = 2003—2004 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[US Triestina Calcio|Triestina]] | caps2 = 41 | goals2 = 4 | years3 = 2009—2012 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]] | caps3 = 18 | goals3 = 1 | years4 = 2010—2011 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Juventus FC|Juventus]] | caps4 = 33 | goals4 = 2 | years5 = 2011—2012 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | caps5 = 23 | goals5 = 1 | years6 = 2012—2015 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | caps6 = 81 | goals6 = 13 | years7 = 2015—2016 | clubs7 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]] | caps7 = 19 | goals7 = 3 | years8 = 2016—2017 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Delfino Pescara 1936|Pescara]] | caps8 = 9 | goals8 = 1 | years9 = 2017 | clubs9 = → {{flaga|Itālija}} [[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]] | caps9 = 16 | goals9 = 0 | years10 = 2017—2018 | clubs10 = {{flaga|Spānija}} [[UD Las Palmas|Las Palmas]] | caps10 = 21 | goals10 = 0 | totalcaps = 358 | totalgoals = 33 | nationalyears1 = 2000 | nationalteam1 = {{flaga|Itālija}} Itālija U16 | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2000—2001 | nationalteam2 = {{flaga|Itālija}} Itālija U17 | nationalcaps2 = 13 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2001—2002 | nationalteam3 = {{flaga|Itālija}} Itālija U18 | nationalcaps3 = 8 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2001—2003 | nationalteam4 = {{flaga|Itālija}} Itālija U19 | nationalcaps4 = 18 | nationalgoals4 = 3 | nationalyears5 = 2003 | nationalteam5 = {{flaga|Itālija}} Itālija U20 | nationalcaps5 = 2 | nationalgoals5 = 1 | nationalyears6 = 2004—2007 | nationalteam6 = {{flaga|Itālija}} Itālija U21 | nationalcaps6 = 20 | nationalgoals6 = 5 | nationalyears7 = 2006—2014 | nationalteam7 = {{fb|Itālija}} | nationalcaps7 = 38 | nationalgoals7 = 5 | manageryears1 = 2023—2024 | managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Pisa SC|Pisa]] | manageryears2 = 2025—2026 | managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[US Catanzaro 1929|Catanzaro]] | manageryears3 = 2026—pašlaik | managerclubs3 = {{flaga|Itālija}} [[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]] }} '''Alberto Akvilāni''' ({{val|it|Alberto Aquilani}}; dzimis {{dat|1984|7|7}} [[Roma|Romā]], [[Itālija|Itālijā]]) ir itāļu [[futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists, [[pussargs (futbols)|pussargs]]. Kopš 2026. gada jūnija ir [[Itālijas futbola A sērija|A sērijas]] kluba ''[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]'' galvenais treneris. == Klubu karjera == === AS Roma === [[2001. gads|2001]]. gadā, kad Akvilāni bija 16 gadu vecs, viņam līgumus piedāvāja Premjerlīgas klubi [[Londonas "Chelsea"]] un [[Arsenal FC|Londonas "Arsenal"]]. Tos gan viņš noraidīja, turpinot spēlēt [[AS Roma]] jauniešu komandā.<ref>[http://www.campionatoprimavera.com/giocatori/aquilani/aquilani/scheda.html Alberto Aquilani]</ref> [[Itālijas futbola A sērija|A sērijā]] Akvilāni debitēja astoņpadsmit gadu vecumā, {{dat|2003|5|10}}, trenera [[Fabio Kapello]] vadībā mačā pret [[Torino FC|"Torino"]]. 2003./2004. gada sezonā viņš tika izīrēts [[Itālijas futbola B sērija|B sērijas]] klubam [[US Triestina Calcio|Triestina]] pieredzes uzkrāšanai. Atgriežoties Romas klubā, Akvilāni visai ātri ieguva vietu komandas sākumsastāvā. [[2005. gads|2005]]./[[2006. gads|2006]]. gada sezonā viņš guva komandas otros vārtus Romas derbijā pret [[Romas "Lazio"|"Lazio"]], ko "AS Roma" uzvarēja, tādējādi iegūstot A Sērijas rekordu visvairāk uzvarētajos mačos pēc kārtas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/competitions/under21/news/kind=1/newsid=405733.html|title=Aquilani blossoming at Roma|date=21 March 2006|accessdate=6 August 2009|publisher=UEFA.com}}</ref> Nākamā sezonā Akvilāni nebija veiksmīga, jo savainojuma dēļ nācās izlaist vairākus mēnešus. Viņš sastāvā atgriezās vien 2007. gada maijā, kad piedalījās trīs mačos sezonas noslēgumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/competitions/ucl/news/kind=1/newsid=484021.html|title=Aquilani blow for Roma and Italy|date=26 November 2006|accessdate=6 August 2009|publisher=UEFA.com}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/competitions/ucl/news/kind=1/newsid=508114.html|title=Roma postpone Aquilani return|date=19 February 2007|accessdate=6 August 2009|publisher=UEFA.com}}</ref> Ar traumām Akvilāni mocījās arī nākamos divus gadus. {{dat|2009|5|26}} pussargs pagarināja līgumu ar "AS Roma" līdz 2013. gadam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.asroma.it/NewsDoc.aspx?Categoria=ITComunicatiFinanziari&Documento=10370|title=Prolungato il contratto economico per il diritto alla prestazioni sportive del calciatore Alberto Aquilani|date=26 May 2009|accessdate=6 August 2009|publisher=AS Roma|language=Italian|archive-date={{dat|2009|05|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090529113333/http://www.asroma.it/NewsDoc.aspx?Categoria=ITComunicatiFinanziari&Documento=10370}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.football.co.uk/as_roma/aquilani_extends_roma_contract_285747.shtml|title=Aquilani extends Roma contract|date=26 May 2009|work=football.co.uk|accessdate=5 August 2009}}</ref> === Liverpool === {{dat|2009|8|5}} "Liverpool" paziņoja, ka ir vienojušies ar "AS Roma" par Akvilāni pāreju uz [[Anglija|angļu]] klubu.<ref name="AquiLiv3">{{Ziņu atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N165347090807-1933.htm|title=Aquilani agrees contract| publisher=''Liverpool F.C. Official website''|date=7 August 2009|accessdate=7 August 2009}}</ref> Viņš parakstīja piecu gadu līgumu ar [[Liverpūle]]s komandu. "Liverpool" par spēlētāja iegādi samaksāja 20 miljonus [[eiro]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.asroma.it/NewsDoc.aspx?Categoria=ITComunicatiFinanziari&Documento=10573|title=Raggiunto l'accordo per la cessione a titolo definitivo del diritto alle prestazioni sportive del calciatore Alberto Aquilani|date=8 August 2009|accessdate=8 August 2009|publisher=AS Roma|language=Italian|archive-date={{dat|2009|08|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090812042533/http://www.asroma.it/NewsDoc.aspx?Categoria=ITComunicatiFinanziari&Documento=10573}}</ref> Akvilāni pirmā spēle "Liverpool" sastāvā bija pret "Arsenal" Karlinga kausa ceturtajā kārtā, ko liverpūlieši uzvarēja ar 2:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/league_cup/8323097.stm|title= Arsenal 2 — 1 Liverpool |date=28 October 2009|work=BBC Sport|accessdate=28 October 2009}}</ref> Viņš uz laukuma izgāja 77. minūtē, nomainot [[Damjēns Plesī|Damjēnu Plesī]]. Komandas pamatsastāvā itāļu futbolists debitēja {{dat|2009|12|9}} [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] mačā pret [[ACF Fiorentina|"Fiorentina"]], kurā "Liverpool" zaudēja ar 1:2. Premjerlīgā kluba pamatsastāvā Akvilāni debitēja tā paša gada 26. decembrī pret [[Vulverhemptonas "Wanderers"]]. == Karjeras statistika == {| class="wikitable" style=font-size:90% text-align: center width=70% |- !rowspan=2 width=10%| '''Komanda''' !rowspan=2 width=7% | '''Sezona''' !colspan=2 width=10%| Vietējā<br />līga !colspan=2 width=10%| Vietējais<br />kauss !colspan=2 width=10%| [[UEFA|Eiropas<br />mači<sup>1</sup>]] !colspan=2 width=10%| Citi turnīri<sup>2</sup> !colspan=2 width=10%| Kopā |- !align=center |'''Spēles''' !align=center |'''Vārti''' !align=center |'''Spēles''' !align=center |'''Vārti''' !align=center |'''Spēles''' !align=center |'''Vārti''' !align=center |'''Spēles''' !align=center |'''Vārti''' !align=center |'''Spēles''' !align=center |'''Vārti''' |- |rowspan=1 align=center|'''"[[AS Roma]]"''' |align=center|2002—03 |align=center|1 |align=center|0 |align=center|1 |align=center|0 |align=center|— |align=center|— |align=center|— |align=center|— !align=center|2 !align=center|0 |- |rowspan=1 align=center|'''[[U.S. Triestina Calcio|"Triestina"]]''' |align=center|2003—04 |align=center|41 |align=center|4 |align=center|— |align=center|— |align=center|— |align=center|— |align=center|— |align=center|— !align=center|41 !align=center|4 |- |rowspan=5 align=center|'''"Roma"''' |align=center|2004—05 |align=center|29 |align=center|0 |align=center|4 |align=center|0 |align=center|5 |align=center|0 |align=center|— |align=center|— !align=center|38 !align=center|0 |- |align=center|2005—06 |align=center|24 |align=center|3 |align=center|2 |align=center|2 |align=center|8 |align=center|1 |align=center|— |align=center|— !align=center|34 !align=center|6 |- |align=center|2006—07 |align=center|13 |align=center|1 |align=center|3 |align=center|0 |align=center|5 |align=center|0 |align=center|1 |align=center|2 !align=center|23 !align=center|3 |- |align=center|2007—08 |align=center|21 |align=center|3 |align=center|4 |align=center|1 |align=center|5 |align=center|0 |align=center|1 |align=center|0 !align=center|31 !align=center|4 |- |align=center|2008—09 |align=center|14 |align=center|2 |align=center|1 |align=center|0 |align=center|4 |align=center|0 |align=center|1 |align=center|0 !align=center|20 !align=center|2 |- |rowspan=1 align=center|'''[[Liverpool FC|"Liverpool"]]''' |align=center|[[2009—10 Premier League|2009—10]] |align=center|18 |align=center|1 |align=center|— |align=center|— |align=center|6 |align=center|1 |align=center|1 |align=center|0 !align=center|25 !align=center|2 |- |style="background: #DCDCDC" align=center colspan="2" |'''Karjera "AS Roma"''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''102''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''9''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''15''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''3''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''27''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''1''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''3''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''2''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''147''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''16''' |- |style="background: #DCDCDC" align=center colspan="2" |'''Karjera "Liverpool"''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''18''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''1''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''0''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''0''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''6''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''1''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''1''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''0''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''25''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''2''' |- |style="background: #DCDCDC" align=center colspan="2" |'''Kopā karjerā''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''155''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''14''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''15''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''3''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''29''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''1''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''5''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''2''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''205''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''19''' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Akvilāni, Alberto}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]] [[Kategorija:UD Las Palmas spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:U.S. Sassuolo Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Romā dzimušie]] [[Kategorija:Delfino Pescara 1936 spēlētāji]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] bixuxqu04xetwznbbkpe3sleqs0lxpo Silvija (karaliene) 0 117440 4494919 4185658 2026-07-15T08:02:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 6 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4494919 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Silvija Renāte Zommerlata | vārds_orig = Zviedrijas karaliene Silvija | attēls = Queen Silvia of Sweden in June 2023-2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = 2023. gads | dz_dat_alt = | dz_gads = 1943 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 23 | dz_vieta = [[Heidelberga]], [[Trešais reihs]] (tagad {{DEU}}) | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = [[Drotningholma]], [[Zviedrija]] | pilsonība = | tautība = [[zviedriete]] | dzimums = S | vecāki = Valters un Alise Zomerlati | brāļi = Valters, Ralfs un Jorgs Zomerlati | māsas = | dzīvesbiedrs = Karalis [[Kārlis XVI Gustavs]] | bērni = [[Zviedrijas kroņprincese Viktorija|Kroņprincese Viktorija]], [[Kārlis Filips|Princis Kārlis Filips]], [[Princese Madeleine]] | paraksts = Signature of Queen Silvia of Sweden.png | dinastija = | kategorijas = Bernadotu dinastija | citas daļas = Bernadotu dinastija {{Infodaļa ģerboņi |embed=yes |persona=Karalienes Silvijas |ģerbonis1=Coat of arms of Silvia, Queen of Sweden.svg |izmērs1=50px |paskaidrojums1=Silvijas ģerbonis |ģerbonis2=Coat of arms of Silvia, Queen of Sweden.svg |izmērs2=50px |paskaidrojums2=Karalienes Silvijas ģerbonis ar Serafima ordeņa krustu |ģerbonis3=Arms of Bernadotte.svg |izmērs3=50px |paskaidrojums3=Bernadotu dinastijas ģerbonis }} }} {{Zviedrijas karaliskā ģimene}} '''Zviedrijas karaliene Silvija''' ({{val|sv|Silvia, Sveriges Drottning}}) ir [[Zviedrija]]s karaliene (oficiālais [[tituls]]: Viņas Majestāte Silvija, Zviedrijas [[karaliene]]). Pārvalda septiņas valodas: zviedru, vācu, franču, spāņu, angļu, portugāļu zīmju valodas. == Dzīvesgājums == Dzimusi kā Silvija Renāte Zommerlata (''Silvia Renate Sommerlath'') 1943. gada 23. decembrī [[Heidelberga|Heidelbergā]] uzņēmēja Valtera Zommerlata un viņa sievas Alises, dzimušas Soarešas di Toledu (''Soares de Toledo''), četru bērnu ģimenē kā vienīgā māsa. Pēc Vācijas kapitulācijas Otrā pasaules karā 1945. gadā kopā ar vecākiem devās uz [[Sanpaulu]] [[Brazīlija|Brazīlijā]], kur dzīvoja līdz 1957. gadam, pēc tam atgriezās [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]. Silvija pabeidza ģimnāziju [[Diseldorfa|Diseldorfā]] 1963. gadā un 1960. gadu beigās beidza studijas [[Minhene|Minhenē]] un kļuva par tulku ar specialitāti spāņu valodā. Pirmā darba vieta bija [[Argentīna]]s konsulāts Minhenē. 1971. gadā viņa sāka strādāt Minhenes [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada vasaras olimpisko spēļu]] organizācijas komitejā, [[Olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu]] laikā Silvija iepazinās ar Zviedrijas kroņprinci Kārli Gustavu. No 1973. gada bija protokola vadītāja [[Insbruka]]s [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. gada ziemas olimpisko spēļu]] organizācijas komitejā. Viņas laulību ceremoniju ar [[karalis|karali]] [[Kārlis XVI Gustavs|Kārli XVI Gustavu]] 1976. gada 19. jūnijā vadīja [[arhibīskaps]] Ulofs Sundbī 1200 promenenšu priekšā. 1977. gada 14. jūlijā karaliskajai ģimenei piedzima [[Zviedrijas kroņprincese Viktorija|kroņprincese Viktorija]], 1979. gada 13. maijā [[Kārlis Filips|princis Kārlis Filips]] (viņš sakarā ar konstitucionālajām izmaiņām zaudēja pirmā troņmantinieka tiesības uz troni), bet 1982. gada 10. jūnijā — [[princese Madeleine]]. == Darbība == Galvenais karalienes uzdevums ir sekot karalim kā ārvalstu vizītēs, tā arī oficiālās vizītēs savā zemē. Bez iepriekš minētā īpaši karaliene interesējas par garīgi slimiem bērniem un bērniem ar invaliditāti.Viņa ir priekšsēdētāja Karaļpāra kāzu fondā, kas atbalsta sporta problēmjautājumu izpēti un invalīdu sportu, kā arī vadītāja Karalienes Silvijas Jubilejas fondā, kas atbalsta invalīdu un bērnu problēmjautājumu izpēti un finansiāli palīdz to risināšanā. Karaliene ir viena no fonda [["World Childhood Foundation"]] dibinātājām, kas darbojas, lai uzlabotu bērnu stāvokli pasaulē, ka arī ir viena no goda loceklēm starptautiskā biedrībā [["Mentor Foundation"]], kuras mērķis ir cīņa pret narkotikām. Pateicoties karalienes iniciatīvai, Stokholmā tika izveidota sabiedriska organizācija "Silvijas nams", kurā izglīto darbiniekus, kuru darbība saistīta ar garīgi atpalikušiem cilvēkiem. Pašlaik karalienes viens no starptautiski sabiedriskajiem darbiem ir cīņa pret bērnu un pusaudžu seksuālu izmantošanu. == Attēlu galerija == <gallery> Drottning Silvia i Oslo juni 2005.JPG|Karaliene Silvija vizītes laikā Oslo 2005. gadā Drottning Silvia 2010.jpg|thumb|Karaliene Silvija tautastērpā (2010) </gallery> == Skatīt arī == * [[Zviedrijas karaliskā ģimene]] * [[Zviedrijas monarhu uzskaitījums]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.royalcourt.se/kungafamiljen/hmdrottningsilvia.4.7c4768101a4e88837800019.html www.royalcourt.se] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110606021116/http://www.royalcourt.se/kungafamiljen/hmdrottningsilvia.4.7c4768101a4e88837800019.html |date={{dat|2011|06|06||bez}} }} * [http://www.royalcourt.se/kungafamiljen/hmdrottningsilvia/biografi.4.7c4768101a4e8883780001901.html www.royalcourt.se] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110516171308/http://www.royalcourt.se/kungafamiljen/hmdrottningsilvia/biografi.4.7c4768101a4e8883780001901.html |date={{dat|2011|05|16||bez}} }} * [http://www.royalcourt.se/kungafamiljen/hmdrottningsilvia/beskyddarskap.4.7c4768101a4e8883780001912.html www.royalcourt.se] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081016102046/http://www.royalcourt.se/kungafamiljen/hmdrottningsilvia/beskyddarskap.4.7c4768101a4e8883780001912.html |date={{dat|2008|10|16||bez}} }} * [http://www.royalcourt.se/kungafamiljen/hmdrottningsilvia/engagemang.4.7c4768101a4e8883780001933.html www.royalcourt.se] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100818165036/http://www.royalcourt.se/kungafamiljen/hmdrottningsilvia/engagemang.4.7c4768101a4e8883780001933.html |date={{dat|2010|08|18||bez}} }} * [http://www.royalcourt.se/kungafamiljen/hmdrottningsilvia/intressen.4.7c4768101a4e8883780001945.html www.royalcourt.se] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100818165110/http://www.royalcourt.se/kungafamiljen/hmdrottningsilvia/intressen.4.7c4768101a4e8883780001945.html |date={{dat|2010|08|18||bez}} }} * [http://www.royalcourt.se/kungafamiljen/hmdrottningsilvia/tal.4.7c4768101a4e8883780001968.html www.royalcourt.se] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100818165137/http://www.royalcourt.se/kungafamiljen/hmdrottningsilvia/tal.4.7c4768101a4e8883780001968.html |date={{dat|2010|08|18||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] [[Kategorija:Bernadotu dinastija]] [[Kategorija:Zviedrijas karalienes]] [[Kategorija:Zviedrijas monarhija]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā" apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] [[Kategorija:Ar Baltā Ērgļa ordeni apbalvotie (Polija)]] n3qogoseu7pesrf2ml7w3qh04jfloke Līgatne (stacija) 0 117912 4494845 4224209 2026-07-15T01:43:41Z Egilus 27634 /* Vēsture */ 4494845 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Līgatne (nozīmju atdalīšana)|Līgatne}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Līgatne | tips = stacija | attēls = Līgatnesstacija8.jpeg | attēla_apraksts = Līgatnes stacijas ēka 2021. gadā | map = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = 1891 | citi_nosaukumi = Ligate | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = <!-- tikai skaitlis --> | adrese = | latd = 57.1842288 | latNS = N | longd = 25.0241198 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Sigulda (stacija)|Sigulda]] (11 km) <br /> [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (24 km) <br /> [[Ieriķi (stacija)|Ieriķi]] (10 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Silciems (stacija)|Silciems]] (17 km) <br /> [[Egļupe (stacija)|Egļupe]] (21 km) | attālums_līdz_Rīgai = 64 }} {{Rīga — Valga|collapse=yes}} '''Līgatne''' ir dzelzceļa stacija [[Augšlīgatne|Augšlīgatnē]], [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Līgatnes pagasts|Līgatnes pagastā]]. Līgatnes stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Dienā Līgatnes stacijā pietur 10 vilcienu reisi. Stacijā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> Līgatnes stacijā apstājas starptautiskie vilcieni Viļņa—Rīga—Valga. == Vēsture == Stacija atklāta 1891. gada 26. novembrī, divus gadus pēc Rīgas—Valkas dzelzceļa līnijas uzbūvēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ligatne.lv/uploads/filedir/Jaunumi/lgatnesstacija.pdf |title=Aivars Balodis. Dzelzceļa stacijai „LĪGATNE” 120 gadu jubileja! |access-date={{dat|2012|02|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304233125/http://www.ligatne.lv/uploads/filedir/Jaunumi/lgatnesstacija.pdf }}</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] gados [[Krievijas armija]] Daugavas frontes apkalpošanai no šīs stacijas caur [[Nītaure|Nītauri]], [[Madliena|Madlienu]] un [[Lēdmane|Lēdmani]] izbūvēja provizorisku, zirgu vilces kara lauku dzelzceļu ar atzarojumiem [[Skrīveri|Skrīveru]] un [[Koknese|Kokneses]] virzienā. Savu nosaukumu ''Ligate'' tā paturējusi arī [[1919]]. gadā, bet par Līgatni tā pārdēvēta [[1927]]. gadā. <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title=Līnijai Rīga-Valka 120 gadi |access-date={{dat|2013|05|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}</ref> Līdz [[1948. gads|1948. gadam]] starp Siguldu un Līgatni pastāvēja stacija [[Vildoga (stacija)|Vildoga]]. == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Līgatnes stacija.JPG|<center><small> Līgatnes dzelzceļa stacijas ēka 2011. gadā</small></center> Attēls:Līgatnesstacija1.jpeg|<center><small> Stacijas sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> Attēls:Līgatnesstacija2.jpeg|<center><small> Stacijas sliežu ceļi Cēsu virzienā</small></center> Attēls:Līgatnesstacija3.jpeg|<center><small> Saimniecības ēka</small></center> Attēls:Līgatnesstacija4.jpeg|<center><small> Laukums pie stacijas ēkas un autobusa pieturvieta</small></center> Attēls:Līgatnesstacija7.jpeg|<center><small> Peroni Cēsu virzienā</small></center> Attēls:Līgatnesstacija5.jpeg|<center><small> Dīzeļvilciens DR1A Līgatnes stacijā (skats Cēsu virzienā)</small></center> Attēls:Līgatnesstacija6.jpeg|<center><small> Dīzeļvilciens DR1A Līgatnes stacijā (skats Rīgas virzienā)</small></center> Attēls:Līgatnesstacija9.jpeg|<center><small> Pasažieru vilcienu kustības saraksts</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} {{DEFAULTSORT:Ligatne}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Līgatnes pagasts]] 7r3a08q5a20gokg2yr7q2pfbrjnop1e Veidne:SKS konfigurācija 10 118356 4494824 4483759 2026-07-14T22:09:00Z Dainis 876 4494824 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = SKS konfigurācija |title = [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] pašreizējā konfigurācija |state = {{{state|<includeonly>collapsed</includeonly><noinclude>uncollapsed</noinclude>}}} |list1 = <div style="text-align:left; font-size:170%"> [[Integrētā kopnes struktūra|S6]] / [[Integrētā kopnes struktūra|S5]] / [[Integrētā kopnes struktūra|S3/S4]] [[SpaceX Crew-12|Crew-12]] / [[Progress MS-33]] <nowiki>|</nowiki> [[Columbus (SKS)|Columbus]] [[Integrētā kopnes struktūra|S1]] [[Quest (SKS)|Quest]] <nowiki>|</nowiki> [[Pressurized Mating Adapter|PMA3]]/ / [[Integrētā kopnes struktūra|Z1]] / [[Poisk (SKS)|Poisk]] <nowiki>|</nowiki>/ [[Integrētā kopnes struktūra|S0]] <nowiki>|</nowiki>/ <nowiki>|</nowiki> <!--[[SpaceX CRS-34|CRS-34]]--> — [[Pressurized Mating Adapter|PMA2]] — [[Harmony (SKS)|Harmony]] — [[Destiny (SKS)|Des/tiny]] — [[Unity (SKS)|Unity]] — [[Pressurized Mating Adapter|PMA1]] — [[Zarja (SKS)|Zarja]] — [[Zvezda (SKS)|Zvezda]] — [[Progress MS-34]] /<nowiki>|</nowiki> [[Integrētā kopnes struktūra|P1]] /<nowiki>|</nowiki> <nowiki>|</nowiki> <nowiki>|</nowiki> / <!--[[HTV-X1]]--> / / [[NG-24|Cygnus]] [[Rassvet (SKS)|Rassvet]] [[Nauka (SKS)|Nauka]] [[Kibo (SKS)|Kibo]] [[Integrētā kopnes struktūra|P3/P4]] [[Permanent Multipurpose Module|PMM]]—[[Tranquility (SKS)|Tranquility]]—[[Bigelow Expandable Activity Module|BEAM]] <nowiki>|</nowiki> <nowiki>|</nowiki> / /<nowiki>|</nowiki> [[Sojuz MS-28]] [[Pričal (SKS)|Pričal]] [[Integrētā kopnes struktūra|P5]] / [[Cupola (SKS)|Cupola]] <nowiki>|</nowiki> / [[Bishop Airlock|Bishop]] [[Sojuz MS-29]] [[Integrētā kopnes struktūra|P6]] </div> <small>Informācija atjaunota: 2026-07-15</small> }}<noinclude {{documentation}} [[Kategorija:Kosmonautikas veidnes|{{PAGENAME}}]] </noinclude> 97h242f60ddezggv25vtt95hi66a5mo Luizs Inasiu Lula da Silva 0 122386 4494761 4214850 2026-07-14T18:21:45Z Pirags 3757 pap 4494761 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Luizs Inasiu Lula da Silva | vārds_orģ = ''Luiz Inácio Lula da Silva'' | attēls = Foto oficial de Luiz Inácio Lula da Silva (estreita).jpg | apraksts = Lula 2023. gadā | amats = 35. [[Brazīlijas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2003|1|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2011|1|1|N|bez}} | viceprezidents = [[Hosē Alenkars]] | premjers = | priekštecis = [[Fernandu Enrike Kardozu]] | pēctecis = [[Dilma Rusefa]] | amats2 = 39. [[Brazīlijas prezidents]] | term_sākums2 = {{dat|2023|1|1|N|bez}} | term_beigas2 = | viceprezidents2 = [[Džeraldo Alkmins]] | premjers2 = | priekštecis2 = [[Žairs Bolsonaru]] | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1945|10|27}} | dzim_vieta = [[Kastesa]], {{BRA}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Strādnieku partija (Brazīlija)|Strādnieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | reliģija = | paraksts = Signature of Luiz Inácio Lula da Silva.svg | piezīmes = }} '''Luizs Inasiu Lula da Silva''' ({{val|pt|Luiz Inácio Lula da Silva}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[luˈiz iˈnasiu ˈlulɐ da ˈsiwvɐ]]]}}; dzimis {{dat|1945|10|27}} [[Kastesa|Kastesā]]) ir atkārtoti ievēlētais [[Brazīlijas prezidents]] (2003–2011, no 2023). 2010. gadā žurnāls ''[[Time]]'' viņu atzina par vienu no 100. ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē.<ref>{{ziņu atsauce | author=Time |date=10.05.2010 |url=http://content.time.com/time/specials/packages/article/0,28804,1984685_1984864,00.html |work=Time |title=The 2010 Time 100 |accessdate=20.09.2014}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1945. gadā trūcīgā daudzbērnu ģimenē. L. I. L. da Silva darbojās Brazīlijas Darba partijā. Pirms ievēlēšanas Brazīlijas prezidenta amatā viņš neveiksmīgi kandidēja uz šo amatu trīs reizes (pirmoreiz 1989. gada vēlēšanās). 2002. gada Brazīlijas prezidenta vēlēšanās viņš beidzot guva uzvaru un tika inaugurēts 2003. gada 1. janvārī. 2006. gada vēlēšanās viņš atkal uzvarēja un turpināja pildīt prezidenta pienākumus līdz 2011. gada 1. janvārim, kad beidzās otrais prezidentūras termiņš. Lula pirmās prezidentūras ietvaros nostiprināja sociālās programmas, tostarp "Bolsa Familia", kuras mērķis bija sniegt finansiālu atbalstu [[Nabadzība|nabadzīgām]] ģimenēm, un izveidoja programmu "Fome Zero", kuras mērķis ir pilnībā likvidēt [[Bads|badu]] un absolūto nabadzību Brazīlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/5c74f94eadaf47c28995416d5e9fae85|title=Brazil removed from UN World Hunger Map|website=AP NEWS|access-date=2023-01-13|language=en}}</ref> Abu termiņu laikā Lula valstī veica radikālas reformas, kas noveda pie [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] pieauguma, publiskā parāda un [[inflācija]]s sarukšanas, un palīdzēja 20 miljoniem brazīliešu izkļūt no nabadzības.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.economist.com/the-americas/2022/09/19/how-left-wing-on-economics-is-luiz-inacio-lula-da-silva|title=How left-wing on economics is Luiz Inácio Lula da Silva?|work=The Economist|access-date=2023-01-13|issn=0013-0613}}</ref> Ievērojami samazinājās nabadzības, [[nevienlīdzība]]s, [[Analfabētisms|analfabētisma]], bezdarba, zīdaiņu mirstības un bērnu nodarbinātības rādītāji; palielinājās minimālā alga, iedzīvotāju vidējie ienākumi, kā arī tika uzlabota skolu, augstskolu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Aktīvi darbojās ārpolitikā, gan reģionāli, gan globālās tirdzniecības un vides aizsardzības pārrunās.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Lula’s Foreign Policy: Regional and Global Strategies|url=https://doi.org/10.1057/9780230618374_10|publisher=Palgrave Macmillan US|date=2009|location=New York|isbn=978-0-230-61837-4|pages=167–183|first=Paulo Roberto|last=de Almeida}}</ref> Lula tika uzskatīts par vienu no vispopulārākajiem politiķiem Brazīlijas vēsturē, un vienu no pasaules populārākajiem politiķiem savas prezidentūras laikā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.economist.com/the-americas/2009/01/08/lulas-last-lap|title=Lula's last lap|work=The Economist|access-date=2023-01-13|issn=0013-0613}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.newsweek.com/2009/09/21/the-most-popular-politician-on-earth.html|title=Brazil's Lula: The Most Popular Politician on Earth - Newsweek|website=web.archive.org|access-date=2023-01-13|date=2010-12-29|archive-date=2010-12-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20101229032256/http://www.newsweek.com/2009/09/21/the-most-popular-politician-on-earth.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/news/world-latin-america-12097490|title=BBC News - Lula leaves office as Brazil's 'most popular' president|website=web.archive.org|access-date=2023-01-13|date=2011-01-02|archive-date=2011-01-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20110102235501/http://www.bbc.co.uk/news/world-latin-america-12097490}}</ref> 2014. gadā sāktajā izmeklēšanā tika atklāts, ka pēc Lulas da Silvas nākšanas pie varas tika izveidota koruptīva shēma, kas ļāva celtniecības uzņēmumiem iegūt izdevīgus pasūtījumus valsts naftas uzņēmumā ''[[Petrobras]]''. 2016. gada martā da Silvu aizturēja un nopratināja policija. Viņam tika izvirzīta apsūdzība par grezna dzīvokļa pieņemšanu no celtniecības uzņēmuma. Cenšoties glābt da Silvu, valsts prezidente [[Dilma Rusefa]], kas no 2003. līdz 2010. gadam bija ''Petrobras'' padomes priekšsēdētāja, 16. martā bijušo prezidentu iecēla par savas administrācijas vadītāju. Maijā parlaments Rusefai izteica impīčmentu. 2017. gada 12. jūlijā federālā tiesa Lulam da Silvam piesprieda 9,5 gadu ilgu cietumsodu. Līdz apelācijas prasības izskatīšanai viņš palika brīvībā.<ref name="LETA, 2017-07-12" /> 2018. gada janvārī federālā reģionālā ceturtā apgabala tiesa apstiprināja apsūdzības lēmumu un palielināja cietumsodu līdz 12 gadiem un vienam mēnesim. 7. aprīlī viņš tika nogādāts policijā. 2021. gada 9. martā Brazīlijas Federālā augstākā tiesa atcēla spriedumu Lulam da Silvam par korupciju un naudas atmazgāšanu. 2022. gadā 30. oktobrī viņš no jauna uzvarēja Brazīlijas prezidenta vēlēšanās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brazilijas-prezidenta-velesanas-uzvarejis-eksprezidents-luiss-inasiu-lula-da-silva.a480317/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Brazīlijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis eksprezidents Luiss Inasiu Lula da Silva] lsm.lv 2022. gada 31. oktobrī</ref> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="LETA, 2017-07-12">[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/668479-bijusajam_brazilijas_prezidentam_par_korupciju_piespriests_devinarpus_gadu_cietumsods Bijušajam Brazīlijas prezidentam par korupciju piespriests deviņarpus gadu cietumsods] LETA, 2017-07-12</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Fernandu Enrike Kardozu]]<br />[[Žairs Bolsonaru]] | virsraksts = [[Brazīlijas prezidents]] | periods = {{dat|2003|1|1|N}} — {{dat|2011|1|1|N}}<br />{{dat|2023|1|1|N}} — ''pašlaik'' | pēc = [[Dilma Rusefa]]<br />''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Brazīlija-aizmetnis}} {{G20 līderi}} {{Dienvidamerikas valstu līderi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Da Silva Luizs Inasiu Lula}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Pernambuku dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas prezidenti]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] pr2ihr99gzcv1fwi2nvdotosqkgzlqx ACF Fiorentina 0 134316 4494936 4472982 2026-07-15T08:46:26Z Vylks 50297 4494936 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #5B0CB9 | nos = ''Fiorentina'' | logo = [[Attēls:2022 ACF Fiorentina logo.svg|150px|logo]] | pilns = ''Associazione Calcio Firenze <br />Fiorentina SpA''<ref name="fiorentina_society">{{Tīmekļa atsauce|url=http://it.violachannel.tv/organigramma.html|publisher=ACF Fiorentina|title=Organigramma|language=Italian|accessdate=2009-11-29|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090428032254/http://it.violachannel.tv/organigramma.html|archivedate=2009-04-28}}</ref><ref name="fiorentina_society_legacalcio">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lega-calcio.it/it/Serie-A-TIM/Squadre/Fiorentina/Squadra.page|publisher=Lega Calcio|title=Fiorentina|language=Italian|accessdate=2009-02-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090225024314/http://www.lega-calcio.it/it/Serie-A-TIM/Squadre/Fiorentina/Squadra.page|archivedate=2009-02-25}}</ref> | iesauka = ''Viola'' (Violetie), ''Gigliati'' (Lilijas) | shortname = | pilsēta = {{vieta|Itālija|Florence}} | dib = 1926 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 26 | dib_com = (AC Fiorentina)<br />2002. gadā (ACF Fiorentina) | stad = [[Artēmio Franki stadions]] | ietilp = 43 147 | prez = {{flaga|Itālija}} Roko Kommiso | tren = {{flaga|Itālija}} [[Fabio Groso]] | līga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]] | sez = [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026.]] | poz = 15. vieta | pattern_la1 = _fiorentina2526h | pattern_b1 = _fiorentina2526h | pattern_ra1 = _fiorentina2526h | pattern_sh1 = _fiorentina2526h | pattern_so1 = | leftarm1 = 552A79 | body1 = 552A79 | rightarm1 = 552A79 | shorts1 = 552A79 | socks1 = 552A79 | pattern_la2 = _fiorentina2526a | pattern_b2 = _fiorentina2526a | pattern_ra2 = _fiorentina2526a | pattern_sh2 = _fiorentina2526a | pattern_so2 = | leftarm2 = f1ece6 | body2 = f1ece6 | rightarm2 =f1ece6 | shorts2 = f1ece6 | socks2 = f1ece6 }} '''''ACF Fiorentina''''',<ref name="fiorentina_society" /><ref name="fiorentina_society_legacalcio" /> bieži vien saukta vienkārši '''''Fiorentina''''', ir profesionāls [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Florence]]s [[Toskāna|Toskānā]]. Dibināts 1926. gadā, apvienojoties diviem klubiem, ''Fiorentina'' lielāko daļu pastāvēšanas laika ir atradusies augstākajā Itālijas futbola līgā; tikai četri klubi ir aizvadījuši vairāk ''Serie A'' sezonu. ''Fiorentina'' divreiz uzvarējusi Itālijas čempionātā (1955./56. un 1968./69. gada sezonā), kā arī sešas reizes [[Coppa Italia|Itālijas kausā]] un vienu reizi [[Itālijas superkauss futbolā|Itālijas superkausā]]. Eiropas klubu turnīros ''Fiorentina'' 1960./61. gada sezonā ieguva [[Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausu]] un zaudēja finālā gadu vēlāk. Eiropas kausa finālā viņi iekļuva 1956./57. gada turnīrā, kur zaudēja ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]''. Visbeidzot, neizdevās uzvarēt arī [[UEFA kauss|UEFA kausa]] finālā 1989./90. gada sezonā. Kopš 1931. gada klubs mājas spēles aizvada [[Artēmio Franki stadions|Artēmio Franki stadionā]]. Stadiona ietilpība šobrīd ir 47 282 skatītāju. Stadionam gadu gaitā ir bijuši arī citi nosaukumi un tas vairākkārt rekonstruēts. ''Fiorentina'' populāra iesauka ir ''Viola'', saistībā ar atšķirīgo violeto kluba krāsu, kas parādās logo un mājas formās. == Sasniegumi == * '''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]]''' ** Čempioni (2) : 1955–56; 1968–69 ** Vicečempioni (5): 1956–57, 1957–58, 1958–59, 1959–60, 1981–82 * '''[[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (6): 1939–40; 1960–61; 1965–66; 1974–75; 1995–96; 2000–01 ** Finālisti (5): 1958, 1959–60, 1998–99, 2013–14, 2022–23 * '''[[Supercoppa Italiana|Itālijas superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1) : 1996 * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** Čempioni (3): 1930–31; 1938–39; 1993–94 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss]]''' ** Finālisti (1): 1956–57 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Finālisti (1): 1989–90 * '''[[UEFA Eiropas konferences līga]]''' ** Finālisti (1): 2022–23 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1) : 1960–61 ** Finālisti (1): 1961–62 * '''"Mitropa" kauss''' ** Uzvarētāji (1) : 1966 * '''Angļu-itāļu Līgas kauss''' ** Uzvarētāji (1) : 1975 == Komandas sastāvs == ''{{dat|2025|9|19||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.acffiorentina.com/it/squadre/prima-squadra-maschile/tutti |title=Prima Squadra Maschile |accessdate={{dat|2024|4|23||bez}} |publisher=''ACF Fiorentina'' |archive-date={{dat|2020|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201029161420/https://www.acffiorentina.com/it/squadre/prima-squadra-maschile/tutti }}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=ITA|pos=GK|name=[[Luka Lecerīni]]}} {{Fs player|no= 2|nat=BRA|pos=DF|name=[[Dodo (futbolists, dzimis 1998. gadā)|Dodo]]}} {{Fs player|no= 5|nat=CRO|pos=DF|name=[[Marins Pongračičs]]}} {{Fs player|no= 6|nat=ITA|pos=DF|name=[[Luka Ranjēri]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no= 7|nat=SUI|pos=MF|name=[[Simons Soms]]}} {{Fs player|no= 8|nat=ITA|pos=MF|name=[[Rolando Mandragora]]}} {{Fs player|no= 9|nat=BIH|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]}} {{Fs player|no=10|nat=ISL|pos=FW|name=[[Alberts Gudmundsons]]}} {{Fs player|no=11|nat=MAR|pos=MF|name=[[Abdelhamīds Sābīri]]}} {{Fs player|no=14|nat=ITA|pos=MF|name=[[Hanss Nikolusi Kavilja]]|other=īrē no [[Venezia FC|Venezia]]}} {{Fs player|no=15|nat=ITA|pos=DF|name=[[Pjetro Komuco]]}} {{Fs player|no=18|nat=ESP|pos=DF|name=[[Pablo Mari]]}} {{Fs player|no=20|nat=ITA|pos=FW|name=[[Moize Kens]]}} {{Fs player|no=21|nat=GER|pos=MF|name=[[Robins Gozenss]]}} {{Fs player|no=22|nat=ITA|pos=MF|name=[[Džakopo Facīni]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=23|nat=BIH|pos=DF|name=[[Emans Košpo]]}} {{Fs player|no=24|nat=MAR|pos=MF|name=[[Amīrs Ričardsons]]}} {{Fs player|no=26|nat=ITA|pos=DF|name=[[Matija Viti]]|other=īrē no [[OGC Nice|Nice]]}} {{Fs player|no=27|nat=ITA|pos=MF|name=[[Čers Ndurs]]}} {{Fs player|no=29|nat=ITA|pos=DF|name=[[Nikolo Fortīni]]}} {{Fs player|no=30|nat=ITA|pos=GK|name=[[Tommazo Martinelli]]}} {{Fs player|no=43|nat=ESP|pos=GK|name=[[Davids de Hea]]}} {{Fs player|no=44|nat=ITA|pos=MF|name=[[Nikolo Fadžoli]]}} {{Fs player|no=48|nat=GHA|pos=DF|name=[[Tariks Lemptijs]]}} {{Fs player|no=60|nat=ITA|pos=DF|name=[[Edijs Kuadio]]}} {{Fs player|no=61|nat=ITA|pos=FW|name=[[Rikardo Braski]]}} {{Fs player|no=65|nat=ITA|pos=DF|name=[[Fabjano Parīzi]]}} {{Fs player|no=91|nat=ITA|pos=FW|name=[[Roberto Pikoli]]}} {{Fs player|no=99|nat=CIV|pos=FW|name=[[Kristians Kuamē]]}} {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|ACF Fiorentina}} * [http://it.violachannel.tv/index.php Oficiālā kluba vietne] {{it ikona}} {{en ikona}} * [https://www.youtube.com/user/ViolaChannel Kluba oficiālais kanāls vietnē YouTube] * [https://twitter.com/acffiorentina Kluba oficiālā lapa vietnē Twitter] {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{Itālija-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fiorentina}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:Florence]] [[Kategorija:ACF Fiorentina]] jl5twx2ziz86kg7v02xnzvpen43xtal Torino FC 0 143545 4494940 4472979 2026-07-15T08:51:19Z Vylks 50297 4494940 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #7B1B02 | nos = ''Torino'' | logo = [[Attēls:Torino FC Logo.svg|150px|logo]] | pilns = ''Torino Football Club SpA'' | iesauka = ''I Granata'' (Tumšsarkanie),<br /> ''Il Toro'' (Bullis) | pilsēta = {{vieta|Itālija|Turīna}} | dib = 1906 | dib_com = (AC Torino)<br />2005. gadā (Torino FC) | stad = [[Grande Torino olimpiskais stadions|''Grande Torino'' olimpiskais stadions]] | ietilp = 27 958 | prez = {{flaga|Itālija}} Urbano Kairo | tren = {{flaga|Itālija}} [[Injacio Abate]] | līga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]] | sez = [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026.]] | poz = 12. vieta | mediji = {{URL|http://torinofc.it/}} |pattern_la1 = _torino2526h |pattern_b1 = _torino2526h |pattern_ra1 = _torino2526h |pattern_sh1 = _torino2425a |pattern_so1 = _torino2425hl |leftarm1 = 472228 |body1 = 472228 |rightarm1 = 472228 |shorts1 = |socks1 = 000000 |pattern_la2 = _torino2526a |pattern_b2 = _torino2526a |pattern_ra2 = _torino2526a |pattern_sh2 = _torino2425h |pattern_so2 = _torino2425al |leftarm2 = |body2 = 00000 |rightarm2 = |shorts2 = 472228 |socks2 = |pattern_la3 = _torino2425t |pattern_b3 = _torino2425t |pattern_ra3 = _torino2425t |pattern_sh3 = _torino2425t |pattern_so3 = _torino2425tl |leftarm3 = f0ad98 |body3 = f0ad98 |rightarm3 = f0ad98 |shorts3 = f0ad98 |socks3 = f0ad98 }} '''''Torino Football Club''''', biežāk saukts vienkārši par '''"Torino"''', ir profesionāls [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Turīna]]s [[Pjemonta|Pjemontā]]. Klubs dibināts 1906. gadā. Lielāko daļu savas vēstures klubs aizvadījis Itālijas futbola augstākajā līmenī - [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]], un tajā spēlē arī šobrīd. ''Torino'' spēlē tumšsarkanos kreklos ar baltiem šortiem. Klubs uzvarējis Itālijas čempionātā septiņas reizes, pirmoreiz 1927.–1928. gada sezonā, pēdējoreiz 1975.–1976. gadā. Tas piecas reizes ieguvis [[Coppa Italia|Itālijas kausu]]. Eiropas kausos klubs vienreiz iekļuva [[UEFA kauss|UEFA kausa]] finālā, tas notika 1991.–1992. gada sezonā. Vēsturiski pēc uzvarēto Itālijas čempionātu skaita ''Torino'' dala piekto vietu. Līdz 1970. gadam kluba nosaukums bija ''Associazione Calcio Torino'', bet no 1970. līdz 2005. gadam — ''Torino Calcio''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://torinofc.it/storia|title=La Storia del Torino Fc|work=Torino FC| accessdate=2015-09-13}}</ref> == Komandas sastāvs == ''Sastāvs {{Dat|2025|9|20||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Prima squadra 2024-2025|url=https://www.torinofc.it/prima-squadra/2024-2025|website=torinofc.it|access-date={{Dat|2025|9|20||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=ITA|pos=GK|name=[[Alberto Paleari]]}} {{Fs player|no=3|nat=NED|pos=DF|name=[[Pers Shīrss]]}} {{Fs player|no=5|nat=MAR|pos=MF|name=[[Adams Mazina]]}} {{Fs player|no=6|nat=TUR|pos=MF|name=[[Emirhans Ilkans]]}} {{Fs player|no=7|nat=MAR|pos=FW|name=[[Zakarija Abuhlāls]]}} {{fs player|no=8|nat=SRB|pos=MF|name=[[Ivans Iličs]]}} {{Fs player|no=10|nat=CRO|pos=MF|name=[[Nikola Vlašičs]]}} {{Fs player|no=13|nat=CHI|pos=DF|name=[[Giljermo Maripans]]}} {{Fs player|no=14|nat=ENG|pos=MF|name=[[Tino Andžorins]]|other=īŗē no [[Empoli FC|Empoli]]}} {{Fs player|no=15|nat=GEO|pos=DF|name=[[Saba Sazonovs]]}} {{Fs player|no=16|nat=NOR|pos=DF|name=[[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Markuss Pēdešens]]}} {{Fs player|no=18|nat=ARG|pos=FW|name=[[Džovanni Simeone]]|other=īrē no [[SSC Napoli|Napoli]]}} {{Fs player|no=19|nat=SCO|pos=FW|name=[[Čē Adamss]]}} {{Fs player|no=20|nat=AUT|pos=MF|name=[[Valentino Lazaro]]}} {{Fs player|no=21|nat=FRA|pos=MF|name=[[Ali Dembele]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=22|nat=ITA|pos=MF|name=[[Čezāre Kasadejs]]}} {{Fs player|no=23|nat=EQG|pos=DF|name=[[Sauls Koko]]}} {{Fs player|no=25|nat=FRA|pos=DF|name=[[Nīlss Nkunku]]|other=īrē no [[Eintracht Frankfurt]]}} {{Fs player|no=26|nat=BEL|pos=FW|name=[[Sirils Ngonge]]|other=īrē no [[SSC Napoli|Napoli]]}} {{Fs player|no=32|nat=ALB|pos=MF|name=[[Kristjans Aslani]]|other=īrē no [[Inter Milan]]}} {{Fs player|no=34|nat=ITA|pos=DF|name=[[Kristiāno Biragi]]}} {{Fs player|no=44|nat=ALB|pos=DF|name=[[Ardians Ismajli]]}} {{Fs player|no=61|nat=FRA|pos=MF|name=[[Adrjēns Tamēzs]]}} {{Fs player|no=66|nat=LTU|pos=MF|name=[[Gvids Gineitis]]}} {{Fs player|no=71|nat=ROU|pos=GK|name=[[Mihajs Popa]]}} {{Fs player|no=79|nat=CYP|pos=FW|name=[[Zans Sava]]}} {{Fs player|no=81|nat=URU|pos=GK|name=[[Franko Israels]]}} {{Fs player|no=83|nat=MDA|pos=MF|name=[[Sergiu Perčuns]]}} {{Fs player|no=91|nat=COL|pos=FW|name=[[Duvans Sapata]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=92|nat=SWE|pos=FW|name=[[Aliū Ndžie]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]]''' ** Čempioni (7): 1927–28, 1942–43, 1945–46, 1946–47, 1947–48, 1948–49, 1975–76 ** Vicečempioni (7): 1907, 1914–1915, 1928–1929, 1938–1939, 1941–42, 1976–77, 1984–85 * '''[[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (5): 1935–36, 1942–43, 1967–68, 1970–71, 1992–93 ** Finālisti (8): 1937–38, 1962–63, 1963–64, 1969–70, 1979–80, 1980–81, 1981–82, 1987–88 * '''[[Supercoppa Italiana|Itālijas superkauss]]''' ** Finālisti (1): 1993 * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** Čempioni (3): 1959–60, 1989–90, 2000–01 ** Vicečempioni (1): 2011–12 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Finālisti (1): 1991–92 * '''"Mitropa" kauss''' ** Uzvarētāji (1): 1990–91<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://torinofc.it/storia/albo-doro|title=Albo d'oro|work=Torino FC|accessdate=2015-09-13|archive-date=2015-09-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20150923050516/http://www.torinofc.it/storia/albo-doro}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20120618024744/http://www.torinofc.it/ Oficiālā kluba vietne] {{it ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:Torino F.C.]] lahly2ckf5xy0310a82z0bf5tv085wr Bologna FC 1909 0 143733 4494931 4472974 2026-07-15T08:22:09Z Vylks 50297 4494931 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #01013B | nos = ''Bologna'' | logo_links = Bologna FC 1909 logo.svg | logo_izm = 125px | pilns = ''Bologna Football Club 1909 SpA'' | iesauka = ''Rossoblu'' (Sarkanzilie);<br />''Felsinei'' | pilsēta = {{vieta|Itālija|Boloņa}} | dib = 1909 | dib_mēn = 10 | dib_dat = 3 | stad = ''[[Stadio Renato Dall'Ara]]'' | ietilp = 36 532 | prez = {{flaga|Kanāda}} Džouī Saputo | tren = {{flaga|Vācija}} [[Domeniko Tedesko]] | līga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]] | sez = [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026.]] | poz = 8. vieta | pattern_la1 = _bologna2526h | pattern_b1 = _bologna2526h | pattern_ra1 = _bologna2526h | pattern_sh1 = _bologna2526h | pattern_so1 = _bologna2526hl | leftarm1 = | body1 = | rightarm1 = | shorts1 = | socks1 = | pattern_la2 = _bologna2526a | pattern_b2 = _bologna2526a | pattern_ra2 = _bologna2526a | pattern_sh2 = _bologna2526a | pattern_so2 = _bologna2526al | leftarm2 = | body2 = 0 | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = | pattern_b3 = | body3 = | pattern_la3 = | leftarm3 = | pattern_ra3 = | rightarm3 = | pattern_sh3 = | shorts3 = | pattern_so3 = | socks3 = }} '''''Bologna Football Club 1909''''' ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Boloņa]]s, [[Emīlija-Romanja|Emīlijā-Romanjā]], dibināts 1909. gadā. Kluba iesauka ir ''rossoblù'' sarkanzili svītroto kreklu dēļ. Sarkans un zils ir arī pilsētas oficiālās krāsas. Savā vēsturē klubs septiņas reizes uzvarējis Itālijas čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bolognafc.it/trofei.asp|publisher=Bologna FC 1909|title=Trofei|accessdate=2015-09-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150923223914/http://www.bolognafc.it/trofei.asp|archivedate=2015-09-23}}</ref> Vēsturiski pēc uzvaru skaita ''Bologna'' ir sestā veiksmīgākā komanda līgā. == Komandas sastāvs == ''Sastāvs {{Dat|2025|9|19||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bolognafc.it/squadra/prima-squadra/|title=Prima squadra|language=it|publisher=''Bologna F.C. 1909''|access-date={{Dat|2025|9|19||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{fs player|no= 1|pos=GK|nat=POL|name=[[Lukašs Skorupskis]]}} {{fs player|no= 3|pos=DF|nat=SWE|name=[[Emīls Holms]]}} {{fs player|no= 4|pos=DF|nat=ITA|name=[[Tomaso Pobega]]|other=īrē no [[AC Milan]]}} {{Fs player|no= 6|pos=MF|nat=CRO|name=[[Nikola Moro]]}} {{Fs player|no= 7|pos=FW|nat=ITA|name=[[Rikardo Orsolīni]]}} {{Fs player|no= 8|pos=MF|nat=SUI|name=[[Remo Freilers]]}} {{fs player|no= 9|pos=FW|nat=ARG|name=[[Santjago Kastro]]}} {{Fs player|no=10|pos=FW|nat=ITA|name=[[Federiko Bernardeski]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=ENG|name=[[Džonatans Rovs]]}} {{Fs player|no=13|pos=GK|nat=ITA|name=[[Federiko Ravalja]]}} {{Fs player|no=14|pos=DF|nat=NOR|name=[[Turbjērns Hegems]]}} {{Fs player|no=16|pos=DF|nat=ITA|name=[[Nikolo Kazāle]]}} {{Fs player|no=17|pos=FW|nat=ITA|name=[[Čīro Immobile]]}} {{fs player|no=19|pos=MF|nat=SCO|name=[[Lūiss Fergusons]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=20|pos=DF|nat=ITA|name=[[Nadirs Dzortea]]}} {{Fs player|no=21|pos=FW|nat=DEN|name=[[Jenss Odgords]]}} {{Fs player|no=22|pos=DF|nat=GRE|name=[[Haralambs Likojannis]]}} {{Fs player|no=24|pos=FW|nat=NED|name=[[Teiss Dalinga]]}} {{Fs player|no=25|pos=GK|nat=ITA|name=[[Masimo Pesina]]}} {{Fs player|no=26|pos=DF|nat=COL|name=[[Džons Lukumi]]}} {{Fs player|no=28|pos=FW|nat=ITA|name=[[Nikolo Kambjāgi]]}} {{Fs player|no=29|pos=DF|nat=ITA|name=[[Lorenco De Silvestri]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=30|pos=FW|nat=ARG|name=[[Benha Domingess]]}} {{Fs player|no=33|pos=DF|nat=ESP|name=[[Huans Miranda]]}} {{Fs player|no=41|pos=DF|nat=CZE|name=[[Martins Vitīks]]}} {{Fs player|no=77|pos=MF|nat=GHA|name=[[Ibrahims Sulemana]]|other=īrē no [[Atalanta]]}} {{Fs player|no=80|pos=MF|nat=ITA|name=[[Džovanni Fabjans]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]]''' ** Čempioni (7): 1924–25, 1928–29, 1935–36, 1936–37, 1938–39, 1940–41, 1963–64 ** Vicečempioni (4): 1926–27, 1931–32, 1939–40, 1965–66 * '''[[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1969–70, 1973–74, 2024–25 * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** Čempioni (2): 1987–88, 1995–96 * '''"Mitropa" kauss''' ** Kausa ieguvēji (3): 1932, 1934, 1961 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1): 1998 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.bolognafc.it Oficiālā kluba vietne] {{it ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:Bologna F.C. 1909]] 12sqkp4z6j8fvl92a9z4oxb0sibwfr3 1. FC Köln 0 144131 4494961 4470940 2026-07-15T11:32:15Z Vylks 50297 4494961 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FE0000 | nos = ''1. FC Köln'' | logo = [[Attēls:1. FC Koeln Logo 2014–.svg|150px|logo]] | pilns = ''1. Fußball-Club Köln 01/07 e. V.'' | iesauka = ''Die Geißböcke'' (Āži) | pilsēta = {{vieta|Vācija|Ķelne}} | dib = 1948 | dib_mēn = 2 | dib_dat = 13 | stad = ''[[RheinEnergieStadion]]'' | ietilp = 50 000 | īpašn = | prez = {{flaga|Vācija}} Verners Volfs | tren = {{flaga|Vācija}} [[Renē Vāgners]] | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 14. vieta | pattern_la1 = _southampton2223h | pattern_b1 = _koln2223h | pattern_ra1 = _southampton2223h | pattern_sh1 = _koln2223h | pattern_so1 = _koln2223hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _koln2223a | pattern_b2 = _koln2223a | pattern_ra2 = _koln2223a | pattern_sh2 = _koln2223a | pattern_so2 = _koln2223a | leftarm2 = FF0000 | body2 = FF0000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = FF0000 | socks2 = FF0000 | pattern_la3 = _koln2223t | pattern_b3 = _koln2223t | pattern_ra3 = _koln2223t | pattern_sh3 = _koln2223t | pattern_so3 = _koln2223t | leftarm3 = 2e3f6c | body3 = 2e3f6c | rightarm3 = 2e3f6c | shorts3 = 2e3f6c | socks3 = 2e3f6c }} '''''1. FC Köln''''' ir profesionāls [[Vācija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Ķelne]]s [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinā-Vestfālenē]]. Tas dibināts 1948. gadā, apvienojoties klubiem ''Kölner Ballspiel-Club 1901'' un ''SpVgg Sülz 07''. Kluba iesauka ir ''Die Geißböcke'' ("[[āzis|āži]]"), kas ir atsauce uz kluba [[talismans (sports)|talismanu]], kas ir āzis vārdā ''Henness'' par godu bijušajam spēlētājam un vēlāk galvenajam trenerim [[Henness Veisveilers|Hennesam Veisveileram]]. Pirmo ''Hennesu'' klubam dāvināja cirka uzņēmējs kā [[Ķelnes karnevāls|Ķelnes karnevāla]] joku. Kopš 2008. gada 24. jūlija kā talismans darbojas jau astotais āzis ''Henness''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.geissbockfans.de/verein/hennes.htm|title=Hennes-History|accessdate=2015-10-01|publisher=geissbockfans.de}}</ref> Lokāli tiek izmantota vēl viena iesauka — ''FC'', kas ir biežs apzīmējums Vācijas futbola klubiem. Vietējā dialektā tas izrunājas kā "EF-tsai", kontrastā ierastajam uzsvaram uz "C". Kā daudzi citi Vācijas profesionālie futbola klubi, ''1. FC Köln'' ir daļa no lielāka [[sporta klubs|sporta kluba]], kurā ir arī citu sporta veidu nodaļas. Ķelnes klubā ir arī [[handbols|handbola]], [[galda teniss|galda tenisa]] un [[vingrošana]]s nodaļas. Kluba galveni konkurenti ir citi [[Reina]]s reģiona klubi — ''[[Menhengladbahas "Borussia"|Borussia Mönchengladbach]]'', ''[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer 04 Leverkusen]]'' un ''[[Fortuna Düsseldorf]]''. No 2016. līdz 2017. gadam komandu pārstāvēja [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] uzbrucējs [[Artjoms Rudņevs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/jaunumi/artjoms-rudnevs-paraksta-tris-gadu-ligumu-ar-1-fc-koln|title=Artjoms Rudņevs paraksta trīs gadu līgumu ar "1. FC Köln"|date={{dat|2016|6|15|N|bez}}|publisher=lff.lv|accessdate={{dat|2016|8|27||bez}}|archive-date={{dat|2019|12|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191214075017/https://lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/jaunumi/artjoms-rudnevs-paraksta-tris-gadu-ligumu-ar-1-fc-koln/}}</ref> == Komandas sastāvs == ''{{Dat|2025|9|13||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fc.de/mannschaften/maenner/kader|title=1. FC Köln Kader|language=de|accessdate={{Dat|2024|5|1||bez}}|website=fc.de}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=GER |pos=GK |name=[[Mārvins Švēbe]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no= 2|nat=SUI |pos=DF |name=[[Joels Šmīds]]}} {{Fs player|no= 3|nat=GER |pos=DF |name=[[Dominiks Heincs]]}} {{Fs player|no= 4|nat=GER |pos=DF |name=[[Timo Hīberss]]}} {{Fs player|no= 5|nat=GER |pos=MF |name=[[Toms Krauss]]|other=īrē no [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]}} {{Fs player|no= 6|nat=GER |pos=MF |name=[[Ēriks Martels]]}} {{Fs player|no= 7|nat=GER |pos=FW |name=[[Luka Valdšmits]]}} {{Fs player|no= 8|nat=BIH |pos=MF |name=[[Deniss Huseinbašičs]]}} {{Fs player|no= 9|nat=GER |pos=FW |name=[[Ragnars Ahe]]}} {{Fs player|no=11|nat=AUT |pos=MF |name=[[Florians Kaincs]]}} {{Fs player|no=13|nat=GER |pos=MF |name=[[Saīds El Mala]]}} {{Fs player|no=15|nat=GER |pos=DF |name=[[Luka Kilians]]}} {{Fs player|no=16|nat=POL |pos=FW |name=[[Jakubs Kamiņskis]]|other=īrē no [[VfL Wolfsburg]]}} {{Fs player|no=17|nat=BEL |pos=MF |name=[[Alesio Kastro-Montess]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=18|nat=ISL |pos=MF |name=[[Īsaks Bergmans Johannesons]]}} {{Fs player|no=19|nat=GER |pos=FW |name=[[Maleks El Mala]]}} {{Fs player|no=20|nat=GER |pos=GK |name=[[Rons Roberts Cīlers]]}} {{Fs player|no=25|nat=BIH |pos=DF |name=[[Jusufs Gazibegovičs]]}} {{Fs player|no=28|nat=NOR |pos=DF |name=[[Sebastians Sebulonsens]]}} {{Fs player|no=29|nat=GER |pos=FW |name=[[Jans Tīlmanis]]}} {{Fs player|no=30|nat=GER |pos=FW |name=[[Mariuss Bīlters]]}} {{Fs player|no=32|nat=USA |pos=DF |name=[[Kristofers Lunds]]|other=īrē no [[Palermo FC|Palermo]]}} {{Fs player|no=33|nat=NED |pos=DF |name=[[Ravs van den Bergs]]}} {{Fs player|no=34|nat=GER |pos=MF |name=[[Fajsals Harčaui]]}} {{Fs player|no=37|nat=GER |pos=MF |name=[[Lintons Maina]]}} {{Fs player|no=39|nat=TUR |pos=DF |name=[[Dženks Ezkačars]]|other=īrē no [[Valencia CF|Valencia]]}} {{Fs player|no=44|nat=GER |pos=GK |name=[[Matiass Kebings]]}} {{Fs player|no=48|nat=MNE |pos=MF |name=[[Emins Kujovičs]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas čempionāts / Bundeslīga]]''' ** Čempioni (3) : 1962, 1963–64, 1977–78 ** Vicečempioni (7): 1960, 1963, 1964–65, 1972–73, 1981–82, 1988–89, 1989–90 * '''[[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (4) : 1967–68, 1976–77, 1977–78, 1982–83 ** Finālisti (6): 1953–54, 1969–70, 1970–71, 1972–73, 1979–80, 1990–91 * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]''' ** Čempioni (4) : 1999–2000, 2004–05, 2013–14, 2018–19 ** Vicečempioni (1): 2002-03 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Finālisti (1): 1985-86 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.fc-koeln.de/ Oficiālā kluba vietne] {{Futbols-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:Ķelne]] [[Kategorija:1. FC Köln]] 0kdk0qmqt0qhfwz6hmjc5ah4vwl95mp Veidne:Pink Floyd 10 151330 4494788 4489610 2026-07-14T20:02:52Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4494788 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja navigācijas veidne | name = Pink Floyd | title = ''[[Pink Floyd]]'' | background = group_or_band | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | above = * '''[[Deivids Gilmors]]''' * '''[[Niks Meisons]]''' * '''[[Ričards Raits]]''' * '''[[Rodžers Voterss]]''' * '''[[Sids Barets]]''' * [[Bobs Klouss]] |liststyle = font-style:italic; |list4style = font-style:normal; | group1 = Studijas albumi | list1 = * [[The Piper at the Gates of Dawn]] * [[A Saucerful of Secrets]] * [[Music From the Film More]] * [[Ummagumma]] * [[Atom Heart Mother]] * [[Meddle]] * [[Obscured by Clouds]] * [[The Dark Side of the Moon]] * [[Wish You Were Here]] * [[Animals]] * [[The Wall]] * [[The Final Cut]] * [[A Momentary Lapse of Reason]] * [[The Division Bell]] * [[The Endless River]] | group2 = Koncertalbumi | list2 = * [[Ummagumma]] * [[Delicate Sound of Thunder]] * [[Pulse|P*U*L*S*E]] * [[Is There Anybody Out There? The Wall Live 1980–81]] | group3 = Singli | list3 = * [[Arnold Layne]]/[[Candy and a Currant Bun]] * [[See Emily Play]]/[[The Scarecrow]] * [[Flaming]]/[[The Gnome]] * [[Apples and Oranges]]/[[Paint Box]] * [[It Would Be So Nice]]/[[Julia Dream]] * [[Let There Be More Light]]/[[Remember a Day]] * [[Point Me at the Sky]]/[[Careful with That Axe, Eugene]] * [[The Nile Song]]/[[Ibiza Bar]] * [[One of These Days]]/[[Fearless (dziesma)|Fearless]] * [[Free Four]]/[[Stay (Pink Floyd dziesma)|Stay]] * [[Money]]/[[Any Colour You Like]] * [[Time (dziesma)|Time]]/[[Us and Them]] * [[Have a Cigar]]/[[Welcome to the Machine]] * [[Another Brick in the Wall|Another Brick in the Wall (Part II)]]/[[One of My Turns]] * [[Comfortably Numb]]/[[Hey You (Pink Floyd dziesma)|Hey You]] * [[Run Like Hell]]/[[Don't Leave Me Now]] * [[When the Tigers Broke Free]]/[[Bring the Boys Back Home]] * [[Not Now John]]/[[The Hero's Return]] * [[Learning to Fly]]/[[Terminal Frost]] * [[On the Turning Away]]/[[Run Like Hell|Run Like Hell (koncertversija)]] * [[One Slip]]/[[Terminal Frost|Terminal Frost (koncertversija)]]/[[The Dogs of War|The Dogs of War (koncertversija)]] * [[Take It Back]]/[[Astronomy Domine|Astronomy Domine (koncertversija)]] * [[High Hopes]]/[[Keep Talking]]/[[One of These Days|One of These Days (koncertversija)]] * [[Wish You Were Here (dziesma)|Wish You Were Here (koncertversija)]]/[[Coming Back to Life|Coming Back to Life (koncertversija)]]/[[Keep Talking|Keep Talking (koncertversija)]] * [[Louder Than Words]] * [[Hey, Hey, Rise Up!]] | group4 = Saistīti raksti | list4 = * [[Pink Floyd diskogrāfija|Diskogrāfija]] * ''[[Pink Floyd The Wall]]'' }}<noinclude> [[Kategorija:Mūzikas grupu veidnes]] </noinclude> p48vd7d7lhjgzp0lxjqmjoo70oniv0d Kellija 0 164381 4494767 4494652 2026-07-14T19:01:14Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4494767 wikitext text/x-wiki '''Kellija''' var būt: * [[Greisa Kellija]] (''Grace Kelly'''; 1929—1982)— amerikāņu aktrise un Monako firsta Renjē III sieva; * [[Minka Kellija]] (''Minka Kelly''; dzimusi 1980) — amerikāņu aktrise. == Skatīt arī == * [[Kellijs]] * ''[[Kelly]]'' {{uzvārds}} [[Kategorija:Īru uzvārdi]] [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] o2honppgecm8ll447cvs9ksvleoqocc Veidne:Latvijas viduslaiku pilis 10 167744 4494784 3961551 2026-07-14T19:58:55Z Baisulis 11523 wikisaišu precizējumi...... 4494784 wikitext text/x-wiki {{navbox |name=Latvijas viduslaiku pilis |title=[[Latvija]]s [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Pils|pilis]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |titlestyle = background:#DEB887; |groupstyle = background:#DEB887; |liststyle = background:#FFEBCD; |group1=Latgale |list1= * [[Dinaburgas pils|Dinaburgas]] * [[Indricas ordeņa nocietinājums|Indricas]] * [[Jersikas pilskalns|Jersikas]] * [[Krāslavas ordeņa pils|Krāslavas]] * [[Krustpils pils|Krustpils]] * [[Ludzas pils|Ludzas]] * [[Marienhauzenas pils|Marienhauzenas]] * [[Piedruja]]s * [[Rēzeknes pilskalns|Rēzeknes]] * [[Volkenbergas pils|Volkenburgas]] |group2=Sēlija |list2= * [[Altenes pils|Altenes]] * [[Dignājas viduslaiku pils|Dignājas]] * [[Kaupres pilskalns|Kaupres]] * [[Neretas muiža|Neretas]] * [[Sēlpils pils|Sēlpils]] |group3=Zemgale |list3= * [[Babītes pilskalns|Babītes]] * [[Bauskas pils|Bauskas]] * [[Incēnu pilskalns|Dobes]] * [[Dobeles pils|Dobeles]] * [[Emburgas pils|Emburgas]] * [[Hofcumberges pils|Hofcumberges]] * [[Svētkalns|Heiligenbergas]] * [[Jaunpils pils|Jaunpils]] * [[Jelgavas pils|Jelgavas]] * [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes]] * [[Šlokenbekas pils|Šlokenbekas]] * [[Tukuma viduslaiku pils|Tukuma]] |group4=Kurzeme |list4= * [[Aizputes pilskalns|Aizputes (domkapitula)]] * [[Aizputes ordeņa pils|Aizputes (ordeņa)]] * [[Alsungas viduslaiku pils|Alsungas]] * [[Angermindes pils|Angermindes]] * [[Ārlavas pils|Ārlavas]] * [[Dundagas pils|Dundagas]] * [[Durbes viduslaiku pils|Durbes]] * [[Ēdoles pils|Ēdoles]] * [[Embūtes pilsdrupas|Embūte]] * [[Grobiņas pils|Grobiņas]] * [[Kandavas viduslaiku pils|Kandavas]] * [[Kuldīgas pils|Kuldīgas]] * [[Nurmuižas pils|Nurmuižas]] * [[Piltenes viduslaiku pils|Piltenes]] * [[Priekules muiža|Priekules]] * [[Sabiles pilskalns|Sabiles]] * [[Sakas pils|Sakas]] * [[Saldus ordeņa pils|Saldus]] * [[Skrundas viduslaiku pils|Skrundas]] * [[Talsu viduslaiku pils|Talsu]] * [[Valtaiķu pils|Valtaiķu]] * [[Ventspils viduslaiku pils|Ventspils]] |group5=Vidzeme |list5={{navbox|child |groupstyle = background:#DEB887; |liststyle = background:#FFEBCD; |group1=Ordeņa pilis |list1= * [[Aizkraukles viduslaiku pils|Aizkraukles]] * [[Alūksnes viduslaiku pils|Alūksnes]] * [[Āraišu ordeņa pils|Āraišu]] * [[Brāļa Bertolda dzirnavas|Bertolda dzirnavas]] * [[Bukultu pils|Bukultu]] * [[Burtnieku pils|Burtnieku]] * [[Cēsu pils|Cēsu]] * [[Daugavgrīvas viduslaiku pils|Daugavgrīvas]] * [[Ērģemes pils|Ērģemes]] * [[Gaujienas viduslaiku pils|Gaujienas]] * [[Lugažu pils|Lugažu]] * [[Mālpils viduslaiku pils|Mālpils]] * [[Nītaures pils|Nītaures]] * [[Rīgas pils|Rīgas]] * [[Ropažu viduslaiku pils|Ropažu]] * [[Rūjienas pils|Rūjienas]] * [[Salaspils viduslaiku pils|Salaspils]] * [[Siguldas viduslaiku pils|Siguldas]] * [[Skujenes pils|Skujenes]] * [[Trikātas viduslaiku pils|Trikātas]] * [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Valmieras]] * [[Zaubes pils|Zaubes]] |group2=Arhibīskapa pilis |list2= * [[Baltavas viduslaiku pils|Baltavas]] * [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines]] * [[Dzērbenes viduslaiku pils|Dzērbenes]] * [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbenes]] * [[Jaundoles pils|Jaundoles]] * [[Kokneses pils|Kokneses]] * [[Krimuldas viduslaiku pils|Krimuldas]] * [[Lielvārdes pils|Lielvārdes]] * [[Limbažu pils|Limbažu]] * [[Lubānas viduslaiku pils|Lubānas]] * [[Ļaudonas viduslaiku pils|Ļaudonas]] * [[Piebalgas pils|Piebalgas]] * [[Raunas viduslaiku pils|Raunas]] * [[Salacas pils|Salacas]] * [[Smiltenes pils|Smiltenes]] * [[Suntažu viduslaiku pils|Suntažu]] * [[Turaidas pils|Turaidas]] * [[Vainižu pils|Vainižu]] |group3=Vasaļu pilis |list3= * [[Augstrozes pils|Augstrozes]] * [[Bērzaunes pils|Bērzaunes]] * [[Ērgļu viduslaiku pils|Ērgļu]] * [[Ikšķiles viduslaiku pils|Ikšķiles]] * [[Kalsnavas pils|Kalsnavas]] * [[Krievciema pils|Krievciema]] * [[Lielstraupes pils|Lielstraupes]] * [[Lokstenes viduslaiku pils|Lokstenes]] * [[Mazstraupes pils|Mazstraupes]] * [[Mujānu pils|Mujānu]] * [[Nabes pils|Nabes]] * [[Pirkules pils|Pirkules (Ungurpils)]] * [[Rozbeķu pils|Rozbeķu]] * [[Tirzas viduslaiku pils|Tirzas]] * [[Vecdoles pils|Vecdoles]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas vēstures navigācijas veidnes]] </noinclude> 5kdg3486n7szegd315e4c94jrdjmkms Rožu dzimta 0 177745 4494774 4240278 2026-07-14T19:25:04Z Silvatica 96965 4494774 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Rosa arvensis 1.jpg | att_nosaukums = ''Rosa arvensis'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Angiospermae | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Rožu dzimta''' (''Rosaceae'') ir vidēji liela [[Divdīgļlapji|divdīgļlapju]] klases augu dzimta. Dzimtā ietilpst apmēram 2830 sugas, kas iedalītas 95 [[Ģints (bioloģija)|ģintīs]].<ref name="Stevens">Stevens, P. F. (2001 onwards). ''Angiosperm Phylogeny Website'' Version 9, June 2008 http://www.mobot.org/mobot/research/apweb/welcome.html</ref> Izplatītākās ģintis ir [[plūmes]] (430), [[rasaskrēsliņi]] (270), [[pīlādži]] (260), [[vilkābeles]] (260), [[klintenes]] (260) un [[avenes]] (250).<ref name="Stevens"/> Dzimtas augi ir sastopami visā pasaulē, taču biežāk — ziemeļu puslodē. Rožu dzimtas augi biežāk ir [[koki]] un [[krūmi]], retāk [[lakstaugi]]. Latvijā ir aptuveni 125 sugas, tā ir trešā lielākā augu dzimta Latvijas florā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/rosaceae/|title=Rožu dzimta (Rosaceae)|publisher=Latvijas Daba|accessdate={{dat|2026|07|14||bez}}}}</ref> Ziediem ir piecas kauslapas un piecas [[vainaglapa]]s. Starp populārākajiem dzimtas kultūraugiem ir [[ābele]]s, [[Mājas plūme|plūmes]], [[ķirši (koki)|ķirši]], [[Kazene|kazenes]], [[rozes]], [[spirejas]] un [[aprikoze]]s.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kusiņa|first=Maruta|title=Bioloģija: shēmas un tabulas|publisher=Zvaigzne ABC|isbn=9984-37-732-6|page=32}}</ref> == Klasifikācija == Rožu dzimta sīkāk dalās trijās apakšdzimtas un 14 tribās: * {{TaksoSaite|Dryadoideae|driāžu apakšdzimta}} **{{TaksoSaite|Dryadeae|driāžu triba}} * {{TaksoSaite|Amygdaloideae|mandeļu apakšdzimta}} **{{TaksoSaite|Maleae|ābeļu triba}} ** {{TaksoSaite|Exochordeae|puķuspireju triba}} ** {{TaksoSaite|Kerrieae|keriju triba}} ** {{TaksoSaite|Amygdaleae|mandeļu triba}} ** {{TaksoSaite|Sorbarieae|sērmūkšspireju triba}} ** {{TaksoSaite|Spiraeeae|spireju triba}} ** {{TaksoSaite|Neillieae}} * {{TaksoSaite|Rosoideae|rožu apakšdzimta}} **{{TaksoSaite|Rubeae|kazeņu triba}} ** {{TaksoSaite|Colurieae|biteņu triba}} ** {{TaksoSaite|Potentilleae|retēju triba}} ** {{TaksoSaite|Roseae|rožu triba}} ** {{TaksoSaite|Sanguisorbeae|brūnvālīšu triba}} ** {{TaksoSaite|Ulmarieae|vīgriežu triba}} === Klasifikācija līdz 2011. gada Starptautiskajam Botānikas kongresam === Līdz 2011. gada [[Starptautiskais Botānikas kongress|Starptautiskajam Botānikas kongresam]] rožu dzimta sīkāk dalījās: * {{TaksoSaite|Maloideae|ābeļu apakšdzimta}} (tagad tā ir ābeļu triba, kas ietilpst mandeļu apakšdzimtā) * {{TaksoSaite|Rosoideae|rožu apakšdzimta}} * {{TaksoSaite|Spiraeoideae|spireju apakšdzimta}} (tagad tā ir spireju triba, kas ietilpst mandeļu apakšdzimtā) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat-inline|Rosaceae|Rožu dzimta}} * [https://web.archive.org/web/20110903134516/http://www.eol.org/pages/8097 ''Encyclopedia of Life'' profils] {{en ikona}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rožu dzimta| ]] sldw6nkqt6asnrxpe0b8adpkybm10p7 Roberts Levandovskis 0 189580 4494828 4490442 2026-07-14T22:47:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4494828 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Roberts Levandovskis | image = 2019147183134 2019-05-27 Fussball 1.FC Kaiserslautern vs FC Bayern München - Sven - 1D X MK II - 0228 - B70I8527 (cropped).jpg | caption = Levandovskis 2019. gadā | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1988|8|21}} | cityofbirth = {{vieta|Polija|Varšava}} | countryofbirth = | height = 185 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Fire"]] | clubnumber = 9 | youthyears1 = 1996—1997 | youthclubs1 = {{flaga|Polija}} Lešno "Partyzant" | years1 = 2005 | clubs1 = {{flaga|Polija}} Varšavas "Delta" | caps1 = 17 | goals1 = 4<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.90minut.pl/liga/0/liga1357.html | title = IV liga 2004/2005, grupa: mazowiecka | publisher = 90minut.pl | language = Polish | accessdate =1 May 2012}}</ref> | years2 = 2005—2006 | clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas "Legia"|Varšavas "Legia" II]] | caps2 = 13 | goals2 = 2<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.90minut.pl/liga/0/liga1964.html | title = III liga 2005/2006, grupa: 1 | publisher = 90minut.pl | language = Polish | accessdate =1 May 2012}}</ref> | years3 = 2006—2008 | clubs3 = {{flaga|Polija}} [[Pruškovas "Znicz"]] | caps3 = 59 | goals3 = 36 | years4 = 2008—2010 | clubs4 = {{flaga|Polija}} [[Poznaņas "Lech"]] | caps4 = 58 | goals4 = 32 | years5 = 2010—2014 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"]] | caps5 = 131 | goals5 = 74 | years6 = 2014—2022 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | caps6 = 253 | goals6 = 238 | nationalyears1 = 2008 | nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U21 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2008— | nationalteam2 = {{fb|Polija}} | nationalcaps2 = 167 | nationalgoals2 = 89 | club-update = {{dat|2026|07|05|sk|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2026|07|05|sk|bez}} | name = | birth_date = | birth_place = | clubs7 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' | years7 = 2022—2026 | caps7 = 134 | goals7 = 83 | youthclubs2 = {{flaga|Polija}} Varšavas "Varsovia" | youthyears2 = 1997—2004 | clubs8 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Fire"]] | years8 = 2026— | caps8 = 0 | goals8 = 0 }} '''Roberts Levandovskis''' ({{val|pl|Robert Lewandowski}}; dzimis {{dat|1988|8|21}}) ir [[Polija]]s [[futbols|futbolists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] klubā [[Čikāgas "Fire"]] un ir kapteinis [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasē]]. Levandovskis tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes labākajiem uzbrucējiem, kā arī par vienu no visu laiku labākajiem uzbrucējiem un vienu no veiksmīgākajiem spēlētājiem [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] un [[Minhenes "Bayern"]] vēsturē. Viņš ir guvis vairāk nekā [[Futbolistu uzskaitījums ar 500 vai vairāk gūtajiem vārtiem|600 vārtus]] klubu un starptautiskā līmenī. Pēc tam, kad viņš kopā ar [[Pruškovas "Znicz"]] bija rezultatīvākais spēlētājs Polijas futbola trešajā un otrajā līmenī, Levandovskis pārcēlās uz [[Poznaņas "Lech"]], palīdzot komandai uzvarēt [[2009.–2010. gada Ekstraklasa sezona|2009.—2010. gada Ekstraklasa]]. 2010. gadā viņš pārgāja uz [[Dortmundes "Borussia"]], kur ieguva apbalvojumus, tostarp, divus Bundeslīgas titulus pēc kārtas un līgas labākā vārtu guvēja balvu. 2013. gadā viņš kopā ar "Dortmund" piedalījās arī [[2013. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2013. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]. Pirms [[2014.—2015. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2014.—2015. gada sezonas]], Levandovskis piekrita pievienoties "Dortmund" pašmāju sāncensei, [[Minhenes "Bayern"]], ar bezmaksas pāreju. Minhenē viņš izcīnīja Bundeslīgas titulu katrā no savām astoņām sezonām. Levandovskis bija neatņemama sastāvdaļa "Bayern" uzvarā [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]], [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019.—2020. gadā]], kā daļas no [[:en:Treble (association football)|trīs]] titulu izcīnīšanas. Viņš ir viens no diviem spēlētājiem, kopā ar [[Johans Kruifs|Johanu Kruifu]], kurš ieguvis trīs Eiropas klubu titulus, vienlaikus būdams labākais vārtu guvējs visās trīs sacensībās, un pirmais, kurš to paveica kā vienīgais rezultatīvākais spēlētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2020/08/champions-league-2020/lewandowski-claims-his-own-personal-treble|title=Robert Lewandowski claims personal treble alongside Champions League title|website=web.archive.org|access-date=2024-04-06|date=2023-05-10|archive-date=2023-05-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230510183410/https://fcbayern.com/en/news/2020/08/champions-league-2020/lewandowski-claims-his-own-personal-treble}}</ref><ref>Appearance in [[Polish Super Cup]]</ref> Levandovskis kopā ar [[Krištianu Ronaldu]] ir arī viens no diviem spēlētājiem, kurš trīs gadus pēc kārtas (2019—21) ir bijis labākais vārtu guvējs Eiropas klubā un valstī.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0270-141002a443bb-91ed70c115b8-1000--lewandowski-mbappe-ronaldo-who-was-the-top-scorer-in-2021/|title=Lewandowski, Mbappé, Ronaldo: Who was the top scorer in 2021? {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-06|date=2021-12-30|language=en}}</ref><ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://khelnow.com/football/2023-01-world-football-top-scorer-each-year-since-turn-of-millennium|title=Who has been the top scorer each year since turn of the millennium?|website=Khel Now|access-date=2024-04-06|language=en}}</ref> Viņš tika plaši uzskatīts par 2020. gada labāko spēlētāju, un ir pelnījis [[2020. gada Zelta bumba|Zelta bumbu]], līdz tā tika atcelta.<ref>One appearance in DFL-Supercup, two appearances and two goals in [[FIFA Club World Cup]], one appearance in [[UEFA Super Cup]]</ref><ref>Five appearances and five goals in UEFA Champions League, two appearances and one goal in UEFA Europa League</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37622959/psgs-lionel-messi-robert-lewandowski-deserved-win-2020-ballon-dor-award|title=Messi to Lewandowski: You deserve Ballon d'Or|website=ESPN.com|access-date=2024-04-06|date=2021-11-30|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/992407/robert-lewandowski-ballon-dor-stats-goals-lionel-messi-cristiano-ronaldo/|title=Lewandowski stats better than Messi and Ronaldo's but PSG star acknowledges striker|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2024-04-06|date=2021-12-01|language=en}}</ref> 2022. gadā viņš noslēdza līgumu ar [[FC Barcelona|Barcelona]], ​​kur viņš savā debijas sezonā ieguva [[Spānijas Superkauss|Spānijas Superkausu]], [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|La Liga]] titulu un [[Pičiči trofeja|Pičiči trofeju]]. Viņam, līdzās [[Lionels Mesi|Lionelam Mesi]], ir kopīgs rekords ar visvairāk rezultatīvāko vārtu guvēju balvām [[:en:Big Five (association football)|Eiropas piecās labākajās līgās]], ar astoņām, un rekords ar visvairāk pēc kārtas, sešām.<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarca.com/111409-sport-rekordowe-wyzwanie-roberta-lewandowskiego.html|title=Sport: Rekordowe wyzwanie Roberta Lewandowskiego|website=fcbarca.com (poļu valodā)|access-date=2024. gada 6. aprīlī}}</ref> Levandovskis ir Polijas izlases spēlētājs kopš 2008. gada, kurā aizvadījis 148 spēles, kā arī bijis komandas dalībnieks [[UEFA Eiropas čempionāts|UEFA Eiropas čempionātā]] [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012.]], [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]] un [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] gadā, kā arī [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] gadā. Ar 82 vārtu guvumiem izlasē, Levandovskis ir Polijas izlases visu laiku labākais vārtu guvējs un [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|ceturtais labākais vīriešu izlases vārtu guvējs Eiropā]], atpaliekot tikai no [[Romelu Lukaku]] (83), [[Ferencs Puškāšs|Ferenca Puškāša]] (84) un [[Krištianu Ronaldu]] (128).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuro/history/news/0253-0d81f47dfe05-e92503acfb7d-1000--europe-s-top-international-scorers/|title=Europe's top international scorers: Cristiano Ronaldo out in front {{!}} UEFA EURO {{!}} UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-06|date=2022-07-14|archive-date=2022-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20220714010342/https://www.uefa.com/uefaeuro/history/news/0253-0d81f47dfe05-e92503acfb7d-1000--europe-s-top-international-scorers/}}</ref> Viņš ieguva ''IFFHS Pasaules labākā starptautiskā vārtu guvēja balvu'' 2015. un 2021. gadā, ''IFFHS Pasaules labākā vārtu guvēja balvu'' 2020. un 2021. gadā un ''IFFHS Pasaules labākā augstāko divīziju vārtu guvēja balvu'' 2021. gadā. Viņš arī ieguva ''IFFHS Pasaules labākā spēlētāja'' titulu 2020. un 2021. gadā, un [[Eiropas Zelta zābaks|Eiropas Zelta zābaku]] 2020.—2021. un 2021.—2022. gada sezonā. Levandovskis rekordlielu skaitu, vienpadsmit reizes, atzīts par Polijas gada futbolistu un trīs reizes par Polijas gada personību sportā. Turklāt, viņš divas reizes ir ieguvis [[Gerda Millera trofeja|Gerda Millera trofeju]] — 2021. un 2022. gadā. 2020. gadā Levandovskis ieguva ''Labākā FIFA vīriešu spēlētāja balvu'' un ''UEFA Gada labākā vīriešu spēlētāja balvu''. Viņš divas reizes tika iekļauts ''UEFA Gada komandā''. Viņš ir trešais labākais vārtu guvējs [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] vēsturē. Levandovskis piecas reizes atzīts par ''VDV Bundeslīgas sezonas labāko spēlētāju''. Viņš ir guvis vairāk nekā 300 vārtus Bundeslīgā (otrais visu laiku labākais vārtu guvējs Bundeslīgā, atpaliekot tikai no [[Gerds Millers|Gerda Millera]] 365 Bundeslīgā gūtajiem vārtiem), sasniedzot 100 vārtu robežu ātrāk nekā jebkurš cits ārzemju spēlētājs, un ir līgas visu laiku vadošais vārtu guvējs starp ārzemju spēlētājiem. 2015. gadā, spēlējot "Bayern", viņš mazāk nekā deviņu minūšu laikā guva piecus vārtus pret [[VfL Wolfsburg]], ātrāk nekā jebkurš spēlētājs Bundeslīgas vēsturē, kā arī, jebkurā no [[:en:Big Five (association football)|Eiropas galvenajām futbola līgām]], par ko viņam tika piešķirti četri [[Ginesa rekordi]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34979052|title=Lewandowski awarded for scoring feat|work=BBC Sport|access-date=2024-04-06|language=en}}</ref> Turklāt, viņš ir ieguvis ''Bundeslīgas Labākā vārtu guvēja balvu'' septiņās sezonās, kas ir kopējs rekords, kopā ar Gerdu Milleru, no kurām piecas tika iegūtas pēc kārtas, kas ir vēl viens rekords. Visievērojamāk, kad viņš ieguva šo balvu, bija [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020.—2021. gada Bundeslīgas sezonā]], kurā viņš guva 41 vārtus, pārspējot Gerda Millera iepriekšējo Bundeslīgas rekordu — 40 vārti, kas tika uzstādīts 1971.—1972. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/can-robert-lewandowski-break-gerd-muller-s-40-goal-record-bayern-munich-7491|title=How Robert Lewandowski broke Gerd Müller's 40-goal Bundesliga record {{!}} Bundesliga|website=web.archive.org|access-date=2024-04-06|date=2021-10-30|archive-date=2021-10-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20211030004621/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/can-robert-lewandowski-break-gerd-muller-s-40-goal-record-bayern-munich-7491}}</ref> Viņam arī pieder rekords ar visvairāk pēc kārtas uzvarētām UEFA Čempionu līgas spēlēm — 22.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iffhs.com/posts/1694|title=RECORD WINNING SERIE ENDED!|website=www.iffhs.com|access-date=2024-04-06|archive-date=2024-04-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20240420101225/https://www.iffhs.com/posts/1694}}</ref> 2021. gada 30. novembrī viņš ierindojās otrajā vietā [[2021. gada Zelta bumba|Ballon d'Or]], tikai par 33 punktiem atpaliekot no uzvarētāja [[Lionels Mesi|Lionela Mesi]]. == Klubu karjera == === Agrīnā karjera === {{Quote box | quote = "Kad man bija seši gadi, es atceros [[Roberto Badžo]] 1994. gada Pasaules kausā. Kad man bija 10 līdz 14 gadi, [[Alesandro Del Pjēro]] bija labākais spēlētājs manā uztverē. Tad mans elks bija [[Tjerī Anrī]]. Viņš bija pārsteidzošs — tas nebija tikai tas, kā viņš guva vārtus, bet arī tas, ko viņš darīja komandas labā." | source = —Levandovskis par saviem bērnības paraugiem<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.fourfourtwo.com/news/robert-lewandowski-names-arsenal-player-who-was-his-idol |title=Robert Lewandowski names the Arsenal player who was his idol |last=Mackenzie |first=Alasdair |date=7 March 2019 |website=[[FourFourTwo]] |access-date=19 August 2020 |archive-date=23 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210523203810/https://www.fourfourtwo.com/news/robert-lewandowski-names-arsenal-player-who-was-his-idol |dead-url=no }}</ref> | align = left | width = 32% }}Levandovskis dzimis [[Varšava|Varšavā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.co.uk/football/robert-lewandowski_prs141648/person.shtml|title=Robert Lewandowski - Player Profile - Football - Eurosport UK|website=web.archive.org|access-date=2024-04-06|date=2019-09-01|archive-date=2019-09-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20190901011429/https://www.eurosport.co.uk/football/robert-lewandowski_prs141648/person.shtml}}</ref> un uzauga [[Lešno (Rietumvaršavas apriņķis)|Lešno]], [[Rietumvaršavas apriņķis|Rietumvaršavas apriņķī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zachodniemazowsze.info/2019/04/otwarte-spotkanie-robertem-lewandowskim-lesznie/|title=Otwarte spotkanie z Robertem Lewandowskim w Lesznie|website=Zachodnie Mazowsze|access-date=2024-04-06|date=2019-04-26|language=pl-PL}}</ref> Savus pirmos soļus futbolā viņš spēra kā vietējā kluba Lešno "Partyzant" nereģistrēts spēlētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.polsatsport.pl/wiadomosc/2015-08-25/sladami-lewandowskiego-partyzant-leszno/|title=Śladami Lewandowskiego: Partyzant Leszno - Polsat Sport|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806202811/https://www.polsatsport.pl/wiadomosc/2015-08-25/sladami-lewandowskiego-partyzant-leszno/}}</ref> 1997. gadā viņš pievienojās Varšavas "Varsovia", kur pusaudža gados spēlēja septiņus gadus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sport.pl/celebrities/1,96810,5686861,Bajka_o_Robercie_Lewandowskim.html|title=Bajka o Robercie Lewandowskim|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-04-19|archive-date=2012-04-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20120419004234/http://www.sport.pl/celebrities/1,96810,5686861,Bajka_o_Robercie_Lewandowskim.html}}</ref> Nākamajā gadā viņš pārcēlās uz 4. līgas komandu Varšavas "Delta", kur viņam beidzot izdevās spēlēt pirmajā komandā, sezonas beigās gūstot četrus vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.90minut.pl/strzelcy.php?id=1357|title=90minut.pl|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-10-25|archive-date=2012-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20121025020137/http://www.90minut.pl/strzelcy.php?id=1357}}</ref> 2006.—2007. gadā Levandovskis ar 15 vārtiem bija [[Polijas futbola 2. līga|Polijas trešās līgas]] labākais vārtu guvējs, palīdzot [[Pruškovas "Znicz"]] izcīnīt paaugstinājumu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.archiwum.wyborcza.pl/Archiwum/1,0,5158528,20080527PO-DLO_D,Kolejorz_walczy_o_krola,.html|title="Kolejorz" walczy o króla|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806225144/http://www.archiwum.wyborcza.pl/Archiwum/1,0,5158528,20080527PO-DLO_D,Kolejorz_walczy_o_krola,.html}}</ref> Nākamajā sezonā viņš ar 21 vārtu guvumu bija [[Polijas futbola 1. līga|Polijas otrās augstākās divīzijas]] rezultatīvākais spēlētājs.<ref name=":1" /> === Poznaņas "Lech" === [[Attēls:LewandowskiR.jpg|thumb|202x202px|Levandovskis [[Poznaņas "Lech"]] sastāvā, 2009. gadā]] 2008. gada jūnijā [[Poznaņas "Lech"]] parakstīja līgumu ar Levandovski no "Znicz" par 1,5 miljoniem [[Zlots|zlotu]].<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lechpoznan.pl/art,9498,robert_lewandowski_pilkarzem_kolejorza_.htm|title=Robert Lewandowski piłkarzem Kolejorza! - KKS LECH POZNAŃ S.A.|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2008-09-17|archive-date=2008-09-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20080917233558/http://www.lechpoznan.pl/art,9498,robert_lewandowski_pilkarzem_kolejorza_.htm}}</ref> Mēneša sākumā Levandovska aģents Cēzars Kuharskis viņu piedāvāja savai bijušajai komandai [[Hihonas "Sporting"|Sporting Gijón]], kas pēc desmit [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Segunda División]] pavadītiem gadiem bija pakāpusies uz [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]. Tomēr, "Gijon" viņu noraidīja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.resultados-futbol.com/noticia/lewandowski-fue-ofrecido-al-sporting-preciado|title=Lewandowski fué ofrecido al Sporting de Preciado|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2013-09-27|archive-date=2013-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20130927182008/http://www.resultados-futbol.com/noticia/lewandowski-fue-ofrecido-al-sporting-preciado}}</ref> Viņš "Lech" rindās debitēja 2008. gada 17. jūlijā, kā maiņas spēlētājs, [[2008.–2009. gada UEFA Kausa sezona|UEFA Kausa]] izcīņas spēlē, pret [[Lankaranas "Khazar"]], no [[Azerbaidžāna]]s, kurā 75. minūtē [[Tofika Bahramova Republikas stadions|Tofika Bahramova Republikas stadionā]] guva vakara vienīgos vārtus. Savā [[Ekstraklasa]] debijā, sezonas pirmajā spēlē, pret [[GKS Bełchatów]], viņš tikai četru minūšu laikā, nākot laukumā spēles otrajā puslaika, guva vārtus ar papēdi. [[2008.–2009. gada Ekstraklasa sezona|Savā pirmajā sezonā]] Polijas augstākajā divīzijā viņš bija otrais vārtu guvēju tabulā. Levandovskis sezonu pabeidza ar 18 vārtiem 42 mačos.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldfootball.net/player_summary/robert-lewandowski/2/|title=Robert Lewandowski » Club matches|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2019-07-29|archive-date=2019-07-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20190729190423/https://www.worldfootball.net/player_summary/robert-lewandowski/2/}}</ref> Viņš arī guva vārtus [[2009. gada Polijas Superkauss futbolā|2009. gada Polijas Superkausa]] izcīņā, izbraukumā spēlējot neizšķirti, 1:1, pret [[Krakovas "Wisła"]], un guva savu soda sitienu, uzvarot pēcspēles sitienu sērijā. Nākamajā sezonā viņš kļuva par rezultatīvāko spēlētāju, ar 18 vārtiem, un palīdzēja savai komandai uzvarēt [[2009.–2010. gada Ekstraklasa sezona|2009.—2010. gada čempionātā]].<ref name=":2" /> Angļu treneris [[Sems Elerdaiss]] sacīja, ka Levandovskis gatavojās pievienoties [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubam [[Blekbērnas "Rovers"|Blackburn Rovers]] 2010. gadā, taču vulkānisko pelnu mākoņi, ko izraisīja [[2010. gada Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdumi|2010. gada Eijafjadlajegidla izvirdumi]], papildus citām finansiālām bažām, apturēja visus lidojumus uz un no Apvienotās Karalistes, apturot iespējamo pāreju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/22305776|title=Allardyce rues Lewandowski miss|work=BBC Sport|access-date=2024-04-07|language=en}}</ref> Turklāt, Levandovskis arī gatavojās pievienoties Itālijas klubam [[Genoa CFC|Genoa]], pirms prezidents [[Enriko Preciozi]] nolēma atcelt pāreju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-om/news/lewandowski-deal-was-done-for-genoa/10mwwby95gq521hrayoljtafbm|title=Lewandowski 'deal was done' for Genoa before president 'pulled the plug' {{!}} Goal.com English Oman|website=www.goal.com|access-date=2024-04-07|date=2020-04-13|language=en-OM}}</ref> === Dortmundes "Borussia" === ==== 2010—2012: Līgas un kausa dubultuzvara ==== [[Attēls:Robert Lewandowski 2010.jpg|left|thumb|251x251px|Levandovskis [[Dortmundes "Borussia"]] komandā, 2010. gadā]] Pēc preses spekulācijām, ka Levandovskis varētu pārcelties uz kādu no vairākiem klubiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ricerca.repubblica.it/repubblica/archivio/repubblica/2010/04/14/accordo-con-lewandowski-arrivato-il-bomber-polacco.html|title=Accordo con Lewandowski è arrivato il bomber polacco - la Repubblica.it|website=Archivio - la Repubblica.it|access-date=2024-04-07|date=2010-04-14|language=it}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/news/story?id=772358&cc=5901|title=Blackburn target Lewandowski cancels trip to UK - ESPNFC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-10-24|archive-date=2012-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20121024134945/http://soccernet.espn.go.com/news/story?id=772358&cc=5901}}</ref> viņš pievienojās [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] klubam [[Dortmundes "Borussia"]], 2010. gada jūnijā, parakstot četru gadu līgumu ar Vācijas klubu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.focus.de/sport/fussball/bundesliga1/bundesliga-dortmund-macht-lewandowski-transfer-perfekt_aid_518537.html|title=Bundesliga: Dortmund macht Lewandowski-Transfer perfekt - FOCUS Online|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2018-06-27|archive-date=2018-06-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20180627212758/https://www.focus.de/sport/fussball/bundesliga1/bundesliga-dortmund-macht-lewandowski-transfer-perfekt_aid_518537.html}}</ref> par aptuveni 4,5 miljoniem [[eiro]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imscouting.com/global-news-article/Borussia-Dortmund-striker-Robert-Lewandowski-hits-double-as-Poland-beat-Ivory-Coast-/12139/|title=Borussia Dortmund striker Robert Lewandowski hits double as - IMScouting|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-03-30|archive-date=2012-03-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20120330155229/http://www.imscouting.com/global-news-article/Borussia-Dortmund-striker-Robert-Lewandowski-hits-double-as-Poland-beat-Ivory-Coast-/12139/}}</ref> 19. septembrī viņš guva savus pirmos vārtus Bundeslīgā, panākot 3:0 [[:en:Revierderby|''Revierderby'']], pret [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]]; spēle beidzās ar 3:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/match?id=297229|title=Match: Schalke 04 v Borussia Dortmund - German Bundesliga - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-11-09|archive-date=2012-11-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20121109220519/http://soccernet.espn.go.com/match?id=297229}}</ref> [[2011.–2012. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2011.—2012. gada Bundeslīgas kampaņā]] Levandovskis guva labumu no [[Lukass Barioss|Lukasa Bariosa]] savainojuma, un viņš līdz ziemas pārtraukumam ieguva pastāvīgu vietu starta vienpadsmitniekā. Uzbrucējs divas reizes guva vārtus "Dortmund" [[Vācijas kauss futbolā|DFB-Pokal]] pirmajā kārtā, ar 3:0 uzvarot [[SV Sandhausen|Sandhausen]].<ref>2011—12 DFB-Pokal</ref> Levandovskis "atvēra savu līgas kontu", 2011. gada 20. augustā, ar 2:0 uzvarot [[1. FC Nürnberg|Nürnberg]], gūstot vārtus pēc [[Mario Gece]]s centrējuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.com/soccer/report?id=321020&cc=5901|title=Borussia Dortmund vs. Nurnberg - Football Match Report - August 20, 2011 - ESPN|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2019-01-22|archive-date=2019-01-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190122044319/http://www.espn.com/soccer/report?id=321020&cc=5901}}</ref> 1. oktobrī Levandovskis guva ''[[hat-trick]]'' un atdeva rezultatīvu piespēli kluba uzvarā, ar 4:0, pār [[FC Augsburg|Augsburg]], pēc neveiksmīgā zaudējuma [[Marseļas "Olympique"|Marseille]], [[2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas grupu turnīrā]], ar 0:3.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/report?id=320971&cc=5901|title=Borussia Dortmund 4 — 0 FC Augsburg|website=ESPN|access-date=2024. gada 7. aprīlī|archive-date=2012. gada 14. Jūlijs|archive-url=https://archive.today/20120714091732/http://soccernet.espn.go.com/report?id=320971&cc=5901}}</ref> Vēlāk viņš guva savus pirmos Čempionu līgas vārtus, [[Karaiskaki stadions|izbraukumā]], ar 1:3 zaudējot [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]], 19. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/video/024e-0e68e5fafae8-e63ef51fb17d-1000--all-of-robert-lewandowski-s-ucl-goals/|title=All of Robert Lewandowski's #UCL goals {{!}} UEFA Champions League {{!}} UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2021-05-21|archive-date=2021-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20210521073303/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/video/024e-0e68e5fafae8-e63ef51fb17d-1000--all-of-robert-lewandowski-s-ucl-goals/}}</ref> "Dortmund" pakāpās uz otro vietu Bundeslīgā, 22. oktobrī, pārliecinoši, ar 5:0 uzvarot [[1. FC Köln|Köln]], Levandovskim gūstot vārtus abos puslaikos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en-us/match/60749/borussia-dortmund-vs-fc-k%C3%B6ln/report|title=Dortmund 5-0 Koln: Champs up to second - Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2013-10-21|archive-date=2013-10-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20131021063906/http://www.goal.com/en-us/match/60749/borussia-dortmund-vs-fc-k%C3%B6ln/report}}</ref> "Dortmund" devās uz [[SC Freiburg|Freiburgu]], 17. decembrī, kad Levandovskis divreiz guva vārtus un atdeva rezultatīvu piespēli [[Kevins Groskreics|Kevinam Groskreicam]], "Dortmund" triumfējot ar 4:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/commentary/_/gameId/320891|title=Borussia Dortmund 4-1 SC Freiburg (17 Dec, 2011) Commentary - ESPN (UK)|website=ESPN|access-date=2024-04-07|language=en}}</ref> Par savu ievērojamo sniegumu viņš tika atzīts par gada labāko futbolistu Polijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/lewandowski-ist-polens-bester-561944/artikel|title=Lewandowski ist Polens Bester|website=kicker|access-date=2024-04-07|language=de-DE}}</ref> Pēc ziemas pārtraukuma, 2012. gada 22. janvārī, "Dortmund" sagrāva [[Hamburger SV|Hamburg]], ar 5:1, punktu ziņā pakāpjoties vienā līmenī ar līderi [[Minhenes "Bayern"]]; Levandovskis divreiz guva vārtus un rezultatīvi piespēlēja [[Jakubs Blaščikovskis|Jakubam Blaščikovskim]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/report?id=320883|title=Report: Hamburg SV v Borussia Dortmund - German Bundesliga - ESPN Soccernet|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-01-26|archive-date=2012-01-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20120126150331/http://soccernet.espn.go.com/report?id=320883}}</ref> Viņš 11. aprīlī guva vārtus, mājās uzvarot Minhenes "Bayern", ar 1:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/match/_/gameId/320773/bayern-munich-borussia-dortmund|title=Borussia Dortmund 1-0 Bayern Munich (11 Apr, 2012) Final Score - ESPN (UK)|website=ESPN|access-date=2024-04-07|language=en}}</ref> Rezultāts "Dortmund" deva sešu punktu pārsvaru pār saviem konkurentiem, kad bija ​​atlicis spēlēt tikai četras spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/report?id=320773|title=Report: Borussia Dortmund v Bayern Munich - German Bundesliga - ESPN Soccernet|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-04-17|archive-date=2012-04-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20120417181017/http://soccernet.espn.go.com/report?id=320773}}</ref> 21. aprīlī Levandovskis sniedza rezultatīvu piespēli [[Šindži Kagava]]s 59. minūtē gūtajiem vārtiem, "Dortmund" ar 2:0 pārspējot [[Menhengladbahas "Borussia"]], izcīnot otro titulu pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-us/match/61119/borussia-dortmund-vs-m%C3%B6nchengladbach/report|title=Borussia Dortmund 2 - 0 Borussia M'gladbach Match report - 4/21/12 Bundesliga - Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2019-04-18|archive-date=2019-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20190418152052/https://www.goal.com/en-us/match/61119/borussia-dortmund-vs-m%C3%B6nchengladbach/report}}</ref> Kampaņas pēdējā Bundeslīgas spēlē Levandovskis guva divus vārtus pirmajā puslaikā, "Dortmund" ar 4:0 pārspējot "Freiburg", svinot titula iegūšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skysports.com/football/match_facts/0,,11065_3412576,00.html|title=Match Facts {{!}} Borussia Dortmund v SC Freiburg - 5th May 2012 {{!}} Sky Sports {{!}} Football News|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-07-05|archive-date=2012-07-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20120705071316/http://www.skysports.com/football/match_facts/0,,11065_3412576,00.html}}</ref> Levandovskis gadu pabeidza kā trešais labākais vārtu guvējs, ar 22 vārtiem, nevienu no 11 metru soda sitiena atzīmes, un deviņām rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/bundesliga/torschuetzenliste/wettbewerb/L1/saison_id/2011/altersklasse/alle/detailpos//plus/1|title=Bundesliga - List of goalscorers 11/12 (Detailed view)|website=www.transfermarkt.com|access-date=2024-04-07|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldfootball.net/assists/bundesliga-2011-2012/|title=Bundesliga 2011/2012 - Assists|website=worldfootball.net|access-date=2024-04-07|date=2024-03-31|language=en}}</ref> 12. maijā, "Dortmund" komandas sezonas pēdējā spēlē viņš guva ''hat-trick'' [[2012. gada Vācijas kausa futbolā fināls|DFB-Pokal finālā]], ar 5:2 uzvarot Minhenes "Bayern", klubam pirmo reizi vienas sezonas laikā iegūstot [[:en:Double (association football)|divas]] trofejas valsts mērogā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12040/7752618/Dortmund-complete-double|title=Dortmund complete double|website=Sky Sports|access-date=2024-04-07|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/news/story/_/id/1069150/borussia-dortmund-rout-bayern-munich-to-claim-historic-double?cc=5901|title=Borussia Dortmund rout Bayern Munich to claim historic double - ESPN Soccernet|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-05-15|archive-date=2012-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20120515140955/http://soccernet.espn.go.com/news/story/_/id/1069150/borussia-dortmund-rout-bayern-munich-to-claim-historic-double?cc=5901}}</ref> Levandovskis finišēja kā [[:en:2011—12 DFB-Pokal#Top goalscorers|DFB-Pokal labākais vārtu guvējs]], ar septiņiem vārtiem sešās spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/dfb-pokal/torjaeger/2011-12/6|title=Torjäger {{!}} DFB-Pokal 2011/12|website=kicker|access-date=2024-04-07|language=de-DE}}</ref> ==== 2012—2014: Čempionu līgas finālists un līgas labākais vārtu guvējs ==== [[Attēls:Robert Lewandowski 2013 in Wilhelmshaven.jpeg|thumb|303x303px|Levandovskis [[Dortmundes "Borussia"]] sastāvā, 2013. gadā]] 2012. gada 12. augustā Levandovskis sāka [[2012.–2013. gada Dortmundes "Borussia" sezona|2012.—2013. gada sezonu]], gūstot vārtus [[2012. gada Vācijas Superkauss futbolā|2012. gada Vācijas Superkausā]], ar 1—2 zaudējot Minhenes "Bayern".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blog.cpdfootball.de/2012/08/12/dfl-supercup-2012-fc-bayern-munich-v-borussia-dortmund/|title=DFL Supercup 2012: FC Bayern Munich 2-1 Borussia Dortmund » The Blog » CPD Football by Chris Punnakkattu Daniel|last=Daniel|first=Chris Punnakkattu|website=The Blog » CPD Football by Chris Punnakkattu Daniel|access-date=2024-04-07|date=2012-08-12|language=en|archive-date=2021-04-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20210429113018/https://blog.cpdfootball.de/2012/08/12/dfl-supercup-2012-fc-bayern-munich-v-borussia-dortmund/}}</ref> Viņš pirmo reizi [[2012.–2013. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2012.—2013. gada Bundeslīgas]] kampaņā piedalījās sezonas atklāšanas dienā, "Dortmund" komandai ar 2:1 uzvarot [[Brēmenes "Werder"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/match?id=346403|title=Match: Borussia Dortmund v Werder Bremen - German Bundesliga - ESPNFC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-08-29|archive-date=2012-08-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20120829132410/http://soccernet.espn.go.com/match?id=346403}}</ref> Viņš guva savus pirmos vārtus 2012. gada 15. septembrī, uzvarā pār [[Leverkūzenes "Bayer"]], ar 3:0, pagarinot "Dortmund" komandas skaitu līdz 31 nezaudētai spēlei, un ierindojot klubu trešajā vietā Bundeslīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/report?id=346378|title=Report: Borussia Dortmund v Bayer Leverkusen - German Bundesliga - ESPNFC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-09-22|archive-date=2012-09-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20120922200130/http://soccernet.espn.go.com/report?id=346378}}</ref> Trīs dienas vēlāk, kluba pirmajā tās sezonas [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] spēlē, Levandovskis 87. minūtē guva uzvaras vārtus, ar 1:0 pārspējot [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0201-0e7f16150cec-92561b6fb805-1000--dortmund-leave-it-late-to-defeat-ajax/|title=Dortmund leave it late to defeat Ajax {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-07|date=2012-09-18|language=en}}</ref> Viņš uzstādīja jaunu kluba rekordu garākajā vārtu gūšanas sērijā, gūstot vārtus 12 līgas spēlēs pēc kārtas, pārspējot [[Frīdhelms Konīcka|Frīdhelma Konīckas]] rekordu 1964.—1965. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ruhrnachrichten.de/sport/bvb/19-Saisontreffer-BVB-Torjaeger-Lewandowski-ueberholt-Konietzka;art11635,1942266|title=19 Saisontreffer: BVB-Torjäger Lewandowski überholt Konietzka - Ruhr Nachrichten|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2016-01-21|archive-date=2016-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20160121212249/https://www.ruhrnachrichten.de/sport/bvb/19-Saisontreffer-BVB-Torjaeger-Lewandowski-ueberholt-Konietzka;art11635,1942266}}</ref> 2013. gada 9. februārī viņš atklāja rezultātu mājas spēlē pret "Hamburg", bet 31. minūtē tika noraidīts par pārkāpumu pret [[Pērs Siljans Skjelbreds|Pēru Siljanu Skjelbredu]], un "Dortmund" zaudēja ar 4:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/match/_/gameId/346218/hamburg-sv-borussia-dortmund|title=Hamburg SV 4-1 Borussia Dortmund (Feb 9, 2013) Final Score|website=ESPN|access-date=2024-04-07|language=en}}</ref> Pēc Dortmundes "Borussia" direktora [[Mihaēls Corks|Mihaēla Corka]] teiktā 2013. gada februārī, Levandovskis nepagarinās līgumu ar klubu un atstās to vai nu 2013. gada vasarā, vai pēc 2013.—2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11899/8529191/Borussia-Dortmund-say-Robert-Lewandowski-will-not-sign-new-contract|title=Borussia Dortmund say Robert Lewandowski will not sign new contract|website=Sky Sports|access-date=2024-04-07|language=en}}</ref> Sezonu viņš pabeidza ar 24 vārtu guvumiem līgā, par vienu vārtu guvumu atpaliekot no Bundeslīgas rezultatīvāka spēlētājā [[Štefans Kīslings|Štefana Kīslinga]], no Leverkūzenes "Bayer".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/stats/_/league/GER.1/season/2012/german-bundesliga|title=German Bundesliga Scoring Stats, 2012-13 Season - ESPN (UK)|website=ESPN|access-date=2024-04-07|language=en}}</ref> 2013. gada 27. februārī Levandovskis spēlēja [[2012.–2013. gada Vācijas kauss futbolā|2012.—2013. gada Vācijas kausa]] ceturtdaļfinālā, savas komandas zaudējumā, ar 1:0, pret Minhenes "Bayern".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/bayern-gegen-dortmund-2013-dfb-pokal-1877174/analyse|title=Robben nutzt Schmelzers Tiefschlaf zum Sieg|website=kicker|access-date=2024-04-08|language=de-DE}}</ref> 24. aprīlī Levandovskis kļuva par pirmo spēlētāju, kurš Čempionu līgas pusfinālā guvis četrus vārtus, kad Dortmundes "Borussia" pirmajā kārtā, [[Signal Iduna Park]] laukumā, ar 4:1 sakāva Spānijas čempioni [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0208-0e9f60a306c2-d00309689516-1000--four-goal-lewandowski-leaves-madrid-reeling/|title=Four-goal Lewandowski leaves Madrid reeling {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-08|date=2013-04-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/dortmund-hero-lewandowski-linked-more-loudly-with-move/a-16772839|title=Hits four, then out the door? — DW — 04/25/2013|website=dw.com|access-date=2024-04-08|language=en}}</ref> 25. maijā viņš spēlēja [[2013. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2013. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], kurā Dortmundes "Borussia" ar 1:2 zaudēja Minhenes "Bayern".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/22540468|title=Borussia Dortmund 1-2 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-08|language=en}}</ref> [[Attēls:Lewandowski 2014.jpg|left|thumb|254x254px|Levandovskis iesildās [[Dortmundes "Borussia"]] komandā, 2014. gadā]] 2013. gada 27. jūlijā Levandovskis uzvarēja [[2013. gada Vācijas Superkauss futbolā|2013. gada Vācijas Superkausa]] izcīņā, "Dortmund" ar 4:2 uzvarot Minhenes "Bayern".<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bundesliga.com/en/tournaments/news/2013/0000262446.php|title=Borussia Dortmund 4-2 FC Bayern Munich {{!}} 2013 DFL Supercup {{!}} Match report {{!}} - Bundesliga - official website|website=web.archive.org|access-date=2024-04-08|date=2013-11-06|archive-date=2013-11-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20131106163106/http://www.bundesliga.com/en/tournaments/news/2013/0000262446.php}}</ref> Savus pirmos vārtus sezonā viņš guva "Dortmund" uzvarā pret "Augsburg", ar 4:0, kluba atklāšanas mačā Bundeslīgā, 10. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bundesliga.com/en/liga/news/2013/0000264271.php|title=FC Augsburg 0-4 Borussia Dortmund {{!}} Matchday 1 {{!}} Match report - Bundesliga - official website|website=web.archive.org|access-date=2024-04-08|date=2013-08-13|archive-date=2013-08-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130813011953/http://www.bundesliga.com/en/liga/news/2013/0000264271.php}}</ref> 1. novembrī viņš guva savu vienīgo ''hat-trick'' sezonā, Bundeslīgas uzvarā, ar 6:1, pret [[VfB Stuttgart|Stuttgart]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bundesliga.com/en/liga/news/2013/0000276334.php|title=Borussia Dortmund 6-1 VfB Stuttgart {{!}} Matchday 11 {{!}} Match Report - Bundesliga - official website|website=web.archive.org|access-date=2024-04-08|date=2013-11-05|archive-date=2013-11-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20131105001353/http://www.bundesliga.com/en/liga/news/2013/0000276334.php}}</ref> 2014. gada 25. februārī Levandovskis guva divus vārtus [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] astotdaļfināla pirmajā spēlē, pret [[Sanktpēterburgas "Zenit"]], kļūstot par "Dortmund" komandas labāko vārtu guvēju Eiropas sacensībās, pārspējot [[Stefāns Šapuizā|Stefāna Šapuizā]] 16 vārtu guvumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sport.wp.pl/kat,1752,title,Lewandowski-najlepszym-strzelcem-BVB-w-Europie,wid,16433212,wiadomosc.html?ticaid=112450|title=Lewandowski najlepszym strzelcem BVB w Europie! - Sport - WP.PL|website=web.archive.org|access-date=2024-04-08|date=2014-10-24|archive-date=2014-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20141024040320/http://sport.wp.pl/kat,1752,title,Lewandowski-najlepszym-strzelcem-BVB-w-Europie,wid,16433212,wiadomosc.html?ticaid=112450}}</ref> Savus 100. vārtus kluba labā viņš guva savā 182. spēlē, kad "Dortmund" 16. aprīlī, [[2013.–2014. gada Vācijas kauss futbolā|2013.—2014. gada Vācijas kausa]] pusfinālā, ar 2:0 uzvarēja [[VfL Wolfsburg]], un svinību laikā atklāja kreklu ar 100. numuru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://archiwum.thenews.pl/1/5/Artykul/168448,Lewandowski-scores-100th-goal-for-Borussia-Dortmund|title=Lewandowski scores 100th goal for Borussia Dortmund|website=Polskie Radio dla Zagranicy|access-date=2024-04-08|archive-date=2024-04-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20240408152956/http://archiwum.thenews.pl/1/5/Artykul/168448,Lewandowski-scores-100th-goal-for-Borussia-Dortmund}}</ref> Levandovskis [[2013.–2014. gada Dortmundes "Borussia" sezona|2013.—2014. gada sezonu]] noslēdza kā [[2013.–2014. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|Bundeslīgas]] labākais vārtu guvējs, ar 20 vārtiem, kas viņam atnesa ''Torjägerkanone'' (labākā vārtu guvēja balva).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bundesliga.com/en/liga/news/2013/0000293681.php|title=Hertha Berlin 0-4 Borussia Dortmund {{!}} Matchday 34 {{!}} Match report - Bundesliga - official website|website=web.archive.org|access-date=2024-04-08|date=2014-05-11|archive-date=2014-05-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20140511003549/http://www.bundesliga.com/en/liga/news/2013/0000293681.php}}</ref> Viņš arī guva sešus vārtus Čempionu līgā, "Dortmund" komandai sasniedzot ceturtdaļfinālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/clubs/player=250002096/index.html|title=UEFA Champions League - Robert Lewandowski — UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-08|date=2014-04-28|archive-date=2014-04-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20140428140423/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/clubs/player=250002096/index.html}}</ref> Astotdaļfināla atbildes spēlē, starp Dortmundes "Borussia" un "Zenit", Levandovskis saņēma otro dzelteno kartīti, kā rezultātā viņam tika piešķirta diskvalifikācija ceturtdaļfināla pirmajā spēlē, pret Madrides "Real".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2011863--dortmund-vs-zenit/|title=History: Dortmund-Zenit: UEFA Champions League 2013/14 Round of 16|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0213-0e89859df019-3bd6c858e8d2-1000--dortmund-progress-despite-home-loss-to-zenit/|title=Dortmund progress despite home loss to Zenit {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-08|date=2014-03-19|language=en}}</ref> Levandovskis aizvadīja savu pēdējo spēli "Dortmund" sastāvā [[2014. gada Vācijas kausa futbolā fināls|2014. gada Vācijas kausa finālā]], pret Minhenes "Bayern", 17. maijā. Galvenais treneris [[Jirgens Klops]] bija viņu atbrīvojis no dažiem treniņiem pirms fināla, traumu dēļ, lai gan Levandovskis finālā spēlēja visas 120 minūtes, "Dortmund" zaudējot ar 0:2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/27446201|title=Borussia Dortmund 0-2 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-08|language=en}}</ref> Viņš sezonu pabeidza ar 28 vārtiem 48 mačos.<ref name=":3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/2013-14/51570/vereinsspieler_robert-lewandowski.html|title=Robert Lewandowski - Bayern München - DFB-Pokal: alle Spielerstatistiken, News und alle persönlichen Informationen - kicker|website=web.archive.org|access-date=2024-04-08|date=2018-02-07|archive-date=2018-02-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20180207062916/http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/2013-14/51570/vereinsspieler_robert-lewandowski.html}}</ref> === Minhenes "Bayern" === 2013. gada novembrī Levandovskis apstiprināja, ka parakstīs pirmslīguma vienošanos ar Dortmundes "Borussia" sāncensi, Minhenes "Bayern",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/sport/football/news/robert-lewandowski-bayern-munich-win-2715710|title=Bayern Munich win the race to sign Borussia Dortmund striker Robert Lewandowski|last=Smith|first=Paul|website=The Mirror|access-date=2024-04-09|date=2013-11-10|language=en}}</ref> kas oficiāli notika 2014. gada 3. janvārī, kad viņš parakstīja piecu gadu līgumu, sākot no [[2014.–2015. gada Minhenes "Bayern" sezona|2014.—2015. gada sezonas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/25605262|title=Robert Lewandowski to join Bayern Munich from Borussia Dortmund - BBC Sport|website=web.archive.org|access-date=2024-04-09|date=2019-05-18|archive-date=2019-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20190518140401/https://www.bbc.com/sport/football/25605262}}</ref> Levandovskis oficiāli tika prezentēts kā Minhenes "Bayern" spēlētājs 2014. gada 9. jūlijā.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenationalnews.com/sport/in-pictures-bayern-munich-introduce-robert-lewandowski-1.477970|title=In pictures: Bayern Munich introduce Robert Lewandowski|last=Badger|first=Jake|website=The National|access-date=2024-04-09|date=2014-07-09|language=en}}</ref> ==== 2014—2015: Trešais Bundeslīgas tituls ==== [[Attēls:CSKA-Bavaria (4).jpg|thumb|309x309px|Levandovskis [[Minhenes "Bayern"]] sastāvā, 2014. gadā]] Pirmssezona sākās 2014. gada 9. jūlijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oe24.at/sport/fussball/muskelfaserriss-saison-aus-fuer-alaba/144058076|title=Muskelfaserriss: Saison-Aus für Alaba|website=www.oe24.at|access-date=2024-04-09|date=2014-05-20|language=de}}</ref> laikā, kad viņš tika prezentēts.<ref name=":4" /> Pirmssezonas debiju viņš piedzīvoja pret [[MSV Duisburg]], 21. jūlijā, gūstot vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sueddeutsche.de/sport/lewandowski-debuet-beim-fc-bayern-ein-treffer-zum-einstand-1.2056832|title=Lewandowskis FC-Bayern-Debüt - Ein Treffer zum Einstand - Sport - SZ.de|website=web.archive.org|access-date=2024-04-09|date=2020-02-17|archive-date=2020-02-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20200217161652/https://www.sueddeutsche.de/sport/lewandowski-debuet-beim-fc-bayern-ein-treffer-zum-einstand-1.2056832}}</ref> 6. augustā viņš atklāja rezultātu, kad "Bayern" sacentās [[2014. gada MLS Zvaigžņu spēle|2014. gada MLS Zvaigžņu spēlē]] [[Providensas parks (stadions)|Providensas parkā]], [[Portlenda (Oregona)|Portlendā, Oregonas štatā]], galu galā zaudējot, ar 1:2.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/mls-all-star-game/2014|title=MLS 2, Bayern Munich 1 {{!}} AT&T MLS All-Star Game Recap|access-date=2024. gada 9. aprīlī|archive-date=2020. gada 1. Jūnijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20200601061424/https://www.mlssoccer.com/history/mls-all-star-game/2014}}</ref> Viņš debitēja savā jaunajā klubā, zaudējot Dortmundes "Borussia", 2014. gada 13. augustā, [[2014. gada Vācijas Superkauss futbolā|2014. gada Vācijas Superkausā]], ar 0:2,<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/dortmund-gegen-bayern-2014-dfl-supercup-2396815/analyse|title=Aubameyang köpft BVB zum Supercup-Sieg|website=kicker|access-date=2024-04-09|language=de-DE}}</ref> un guva savus pirmos vārtus, spēlējot neizšķirti, 1:1, pret Schalke 04, savā otrajā līgas mačā, 30. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.us/german-bundesliga/story/2012895/bayern-munich-denied-win-as-schalke-claim-1-1-draw-in-alonso-debut|title=Bayern Munich denied win as Schalke claim 1-1 draw in Alonso debut - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-09|date=2020-02-17|archive-date=2020-02-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20200217161652/http://www.espnfc.us/german-bundesliga/story/2012895/bayern-munich-denied-win-as-schalke-claim-1-1-draw-in-alonso-debut}}</ref> 21. oktobrī Levandovskis guva savus pirmos Čempionu līgas vārtus Minhenes "Bayern", [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|izbraukumā ar 7:1]] uzvarot [[AS Roma|Roma]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/29362752|title=Roma 1-7 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-09|language=en}}</ref> 1. novembrī, savā pirmajā līgas mačā pret "Dortmund", Levandovskis guva vārtus, uzvarot ar 2:1, izvirzot "Bayern" ar četru punktu pārsvaru tabulas augšgalā, atstājot savu bijušo klubu tabulas apakšdaļā, pārspēļu zonā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/29848613|title=Bayern Munich 2-1 Borussia Dortmund|work=BBC Sport|access-date=2024-04-09|language=en}}</ref> Savā trešajā sezonas mačā pret "Dortmund", 2015. gada 4. aprīlī, Levandovskis guva vārtus 36. minūtē, izcīnot uzvaru ar 1:0, pēc tam, kad "Dortmund" vārtsargs [[Romāns Veidenfellers]] "atvairīja" [[Tomass Millers|Tomasa Millera]] sitienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sueddeutsche.de/sport/bayern-sieg-gegen-dortmund-lewandowski-setzt-die-pointe-1.2422765|title=Bayern-Sieg gegen Dortmund - Lewandowski setzt die Poin|last=Rosner|first=Maik|website=Süddeutsche.de|access-date=2024-04-09|date=2015-04-04|language=de}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32121014|title=Borussia Dortmund 0-1 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-09|language=en}}</ref> 2015. gada 21. februārī Levandovskis guva divus vārtus, "Bayern" izbraukumā, ar 6:0, uzvarot [[SC Paderborn 07|Paderborn]]; viņa otrie vārti šajā spēlē bija viņa 10. gūtie vārti līgas sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.supersport.com/football/germany/news/150221/Lewan_helps_Bayern_crush_Paderborn|title=Lewan helps Bayern crush Paderborn {{!}} SuperSport|website=web.archive.org|access-date=2024-04-09|date=2018-09-13|archive-date=2018-09-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20180913223343/https://www.supersport.com/football/germany/news/150221/Lewan_helps_Bayern_crush_Paderborn}}</ref> 21. aprīlī viņš divreiz guva vārtus pirmajā puslaikā, kad "Bayern" [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Ceturtdaļfināli|atspēlēja deficītu no pirmās kārtas]], summā ar 7:4 pieveicot [[FC Porto|Porto]], un iekļūstot [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Pusfināli|Čempionu līgas pusfinālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.us/uefa-champions-league/2/blog/post/2410074/bayern-munich-uses-a-breathtaking-first-half-to-crush-portowrites-stephan-uersfeld|title=Bayern Munich uses a breathtaking first half to crush Porto, writes Stephan Uersfeld - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2018-08-13|archive-date=2018-08-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20180813004736/http://www.espnfc.us/uefa-champions-league/2/blog/post/2410074/bayern-munich-uses-a-breathtaking-first-half-to-crush-portowrites-stephan-uersfeld}}</ref> Piecas dienas vēlāk, pēc "VfL Wolfsburg" zaudējuma Menhengladbahas "Borussia", "Bayern" izcīnīja Bundeslīgas titulu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32475479|title=Bayern Munich win 25th German title|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> Viņš vēlreiz guva vārtus 28. aprīlī, panākot neizšķirtu, 1:1, Vācijas kausa pusfinālā, pret "Dortmund", bet vēlāk, pagarinājuma 116. minūtē, tika iesaistīts gaisa sadursmē ar [[Mičels Langeraks|Mičelu Langeraku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37414495/arjen-robben-hurt-bayern-loss-robert-lewandowski-concu|title=Bayern's Robben, Lewandowski hurt|website=ESPN.com|access-date=2024-04-10|date=2015-04-28|language=en}}</ref> Spēle beidzās ar "Bayern" izkrišanu pēcspēles soda sitienu sērijā (0:2), un, kas ir neparasti, Minhenes komanda savā stadionā nevienu no četriem mēģinājumiem nerealizēja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32484226|title=Bayern Munich 1-1 Borussia Dortmund|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/dortmund-beat-bayern-in-shoot-out-drama-to-make-german-cup-final/a-18416115|title=Dortmund beat Bayern in shoot-out drama — DW — 04/29/2015|website=dw.com|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> Lai gan Levandovskis palika līdz mača beigām, viņš nepiedalījās pēcspēles sitienu sērijā, un vēlāk veiktie testi apstiprināja, ka viņam bija žokļa un deguna kaula lūzums, kā arī [[smadzeņu satricinājums]], kas liedza viņam piedalīties aptuveni vienu nedēļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2015/04/robben-out-for-season-lewy-facial-injury|title=Season over for Robben, Lewandowski badly hurt - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2021-08-20|archive-date=2021-08-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210820113736/https://fcbayern.com/en/news/2015/04/robben-out-for-season-lewy-facial-injury}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.polsatsport.pl/wiadomosc/2015-04-29/rzecznik-bayernu-lewandowski-ma-zlamana-kosc-szczeki-nosa-i-wstrzasnienie-mozgu/|title=Rzecznik Bayernu: Lewandowski ma złamaną kość szczęki, nosa i wstrząśnienie mózgu - Polsat Sport|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2021-08-20|archive-date=2021-08-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210820113739/https://www.polsatsport.pl/wiadomosc/2015-04-29/rzecznik-bayernu-lewandowski-ma-zlamana-kosc-szczeki-nosa-i-wstrzasnienie-mozgu/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2015/05/news-in-brief-040515|title=Masked Lewandowski able to train - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2021-08-20|archive-date=2021-08-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210820115238/https://fcbayern.com/en/news/2015/05/news-in-brief-040515}}</ref> 12. maijā, spēlējot aizsargmaskā, viņš 59. minūtē guva vārtus ar iegrieztu sitienu, savas komandas uzvarā, ar 3:2, savā laukumā, pret topošo uzvarētāju, [[FC Barcelona|Barcelona]], Čempionu līgas pusfināla atbildes spēlē, lai gan "Bayern" tika izslēgta ar rezultātu 3:5, divu spēļu summā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32683310|title=Bayern Munich 3-2 Barcelona (agg 3-5)|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> Ar 17 vārtiem 31 spēlē, Levandovskis bija otrs Bundeslīgas sezonas rezultatīvākais spēlētājs, kopā ar komandas biedru, [[Arjens Robens|Arjenu Robenu]], aiz [[Frankfurtes "Eintracht"]] spēlētāja [[Aleksandrs Meiers|Aleksandra Meiera]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://timesofindia.indiatimes.com/sports/football/top-stories/Injured-Meier-is-Germanys-top-scorer/articleshow/47402785.cms|title=Injured Meier is Germany's top-scorer - Times of India|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2016-01-21|archive-date=2016-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20160121212248/http://timesofindia.indiatimes.com/sports/football/top-stories/Injured-Meier-is-Germanys-top-scorer/articleshow/47402785.cms}}</ref> Viņš sezonu pabeidza ar 25 vārtiem 49 spēlēs.<ref name=":5" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/2014-15/51570/vereinsspieler_robert-lewandowski.html|title=Robert Lewandowski - Bayern München - Bundesliga: alle Spielerstatistiken, News und alle persönlichen Informationen - kicker|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2019-03-28|archive-date=2019-03-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20190328012132/http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/2014-15/51570/vereinsspieler_robert-lewandowski.html}}</ref> ==== 2015—2017: Panākumi vietējā mērogā, labākā vārtu guvēja balva un 100. vārti "Bayern" labā ==== [[Attēls:Robert Lewandowski Training FC Bayern München-2.jpg|thumb|235x235px|Levandovskis trenējās [[Minhenes "Bayern"]], 2015. gadā]] Levandovska [[2015.–2016. gada Minhenes "Bayern" sezona|otrā sezona]] sākās ar [[2015. gada Vācijas Superkauss futbolā|2015. gada Vācijas Superkausa]] spēli, 1. augustā, "Bayern" zaudējot 11 metru soda sitienu sērijā, izbraukumā, pret "VfL Wolfsburg"; 72. minūtē viņš tika nomainīts pret [[Rafiņja|Rafiņju]].<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/soccer/story/bendtner-leads-wolfsburg-over-bayern-munich-on-penalties-in-german-super-cup-clash-080115?vid=null|title=Bendtner leads Wolfsburg over Bayern Munich on penalties in German Super Cup clash {{!}} FOX Sports|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2018-07-03|archive-date=2018-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20180703050953/https://www.foxsports.com/soccer/story/bendtner-leads-wolfsburg-over-bayern-munich-on-penalties-in-german-super-cup-clash-080115?vid=null}}</ref> Astoņas dienas vēlāk, Vācijas kausa pirmajā kārtā, viņš guva pēdējos vārtus, ar 3:1 uzvarot [[Bādenes-Virtembergas Oberlīga]]s klubu [[FC Nöttingen|Nöttingen]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en/match/n%C3%B6ttingen-vs-bayern-m%C3%BCnchen/2038931/report?ICID=MP_MS_5|title=Nöttingen 1 - 3 Bayern München Match report - 8/9/15 DFB Pokal - Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2015-09-24|archive-date=2015-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924161936/http://www.goal.com/en/match/n%C3%B6ttingen-vs-bayern-m%C3%BCnchen/2038931/report?ICID=MP_MS_5}}</ref> 14. augustā, [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|jaunās Bundeslīgas sezonas]] atklāšanas mačā, viņš guva otros vārtus, uzvarot "Hamburg", ar 5:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en-gb/match/bayern-m%C3%BCnchen-vs-hamburger-sv/2054191?ICID=HP_HN_HP_RI_1_1|title=Bayern München 5 - 0 Hamburger SV Match report - 14/08/2015 Bundesliga - Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2015-09-24|archive-date=2015-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924115509/http://www.goal.com/en-gb/match/bayern-m%C3%BCnchen-vs-hamburger-sv/2054191?ICID=HP_HN_HP_RI_1_1}}</ref> 2015. gada 22. septembrī Levandovskis uzstādīja Bundeslīgas rekordu, nākot uz maiņu, "Bayern" atpaliekot ar 0:1, pret "Wolfsburg", un 8 minūtēs un 59 sekundēs guva piecus vārtus, ātrāk nekā jebkurš cits spēlētājs Bundeslīgas vēsturē, izvirzoties vadībā, ar 5:1. Viņš arī uzstādīja Bundeslīgas rekordus visātrāk gūtajā ''hat-trick'' (trīs vārti četrās minūtēs) un visvairāk gūto vārtu, nākot uz maiņu (pieci).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37435090/bayern-robert-lewandowski-scores-five-nine-minutes|title=Bayern's Lewandowski scores 5 in 9 minutes|website=ESPN.com|access-date=2024-04-10|date=2015-09-22|language=en}}</ref> Levandovska pieci vārti deviņās minūtēs bija arī ātrākie visās lielākajās Eiropas futbola līgās, kopš [[Opta Sports|Opta]] sāka veikt uzskaiti, un ar to tika pārtraukta "Wolfsburg" 14 nezaudēto spēļu sērija.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34332408|title=Lewandowski: More goals than Liverpool|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> Par šo varoņdarbu viņam tika piešķirti četri [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu]] sertifikāti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34979052|title=Lewandowski awarded for scoring feat|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> Četras dienas vēlāk viņš divreiz guva vārtus, ar 3:0 uzvarot [[1. FSV Mainz 05|Mainz]]; pirmie vārti bija viņa 100. vārti Bundeslīgā, 168. spēlē, kas ir līgas rekords ārzemju spēlētājam. Viņš arī guva 10 vārtus pirmajās 7 spēlēs ar šo divu vārtu guvumu, ko iepriekš paveica tikai [[Gerds Millers]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34351078|title=FSV Mainz 0-3 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> 29. septembrī viņš guva ''hat-trick'' Čempionu līgā, uzvarot [[GNK Dinamo Zagreb|Zagrebas "Dinamo"]], ar 5:0, nedēļas laikā trīs spēlēs gūstot desmit vārtus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34275527|title=Bayern Munich 5-0 Dinamo Zagreb|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> Pēc piecām dienām viņš pievienoja vēl divu vārtu guvumus, izbraukumā sagraujot "Dortmund", ar 5:1, kopā gūstot 12 vārtus pēdējās četrās spēlēs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34381544|title=Bayern Munich 5-1 Borussia Dortmund|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> 24. oktobrī Levandovskis guva vārtus, mājās uzvarot "Köln", ar 4:0, padarot "Bayern" par pirmo Bundeslīgas komandu, kas uzvarējusi visās 10 sezonas atklāšanas spēlēs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34619451|title=Bayern Munich 4-0 Cologne|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> Uzvara Ķelnē bija arī "Bayern" 1000. uzvara Bundeslīgā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/sport/fussball/bayern-muenchen-feiert-1000-bundesliga-sieg-a-1059451.html|title=Bayern München feiert 1000. Bundesliga-Sieg|work=Der Spiegel|access-date=2024-04-10|date=2015-10-24|issn=2195-1349|language=de}}</ref> 2016. gada 11. janvārī viņš ieguva ceturto vietu [[2015. gada FIFA Zelta bumba|2015. gada FIFA Ballon d'Or]] balvu pasniegšanas ceremonijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/ballon-dor/news/y=2015/m=10/news=men-s-football-shortlists-for-fifa-ballon-d-or-2015-revealed-2719188.html|title=Men’s Football shortlists for FIFA Ballon d’Or 2015 revealed - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2015-10-21|archive-date=2015-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20151206201846/http://www.fifa.com/ballon-dor/news/y=2015/m=10/news=men-s-football-shortlists-for-fifa-ballon-d-or-2015-revealed-2719188.html}}</ref> 2016. gada 19. martā Levandovskis guva vienīgos vārtus 1:0 uzvarā, pret "Köln", palielinot līgā gūto vārtu skaitu līdz 25, sasniedzot jaunu personīgo rekordu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/35803485|title=FC Koln 0-1 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> 2012.–2013. gada sezonā Dortmundes "Borussia" komandā viņš bija guvis 24 vārtus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/mar/19/koln-bayern-munich-bundesliga-match-report|title=Robert Lewandowski takes Bayern Munich eight clear with win over Köln|work=The Guardian|access-date=2024-04-10|date=2016-03-19|last=Press|first=Associated|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Viņš arī uzsāka "Bayern" atspēlēšanos, gūstot vārtus 73. minūtē, pēc sitiena ar galvu, [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Astotdaļfināli|astotdaļfināla atbildes spēlē]], 16. martā, esot iedzinējos ar 0:2, savā laukumā, pret [[Turīnas "Juventus"|Juventus]], kad Minhenes klubs uzvarēja ar 4:2 pēc papildlaika, un ar 6:4 divu spēļu summā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/35814918|title=Bayern Munich 4-2 Juventus (agg 6-4)|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> Pēc gūtajiem vārtiem pret [[Madrides "Atletico"|Madrides "Atlético"]], 3. maijā, "Bayern" [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Pusfināli|Čempionu līgas pusfināla]] atbildes spēlē, viņš sezonas sacensības noslēdza ar deviņiem vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.capitalfm.co.ke/sports/2016/05/03/griezmanns-away-goal-sends-atletico-into-final/|title=Griezmann’s away goal sends Atletico into final|last=PRESSE|first=AGENCE FRANCE|website=Capital Sports|access-date=2024-04-10|date=2016-05-03|language=en}}</ref> 2016. gada 7. maijā Levandovskis guva abus "Bayern" vārtus, uzvarot [[Ingolstadt 04|Ingolstadt]], ar 2:1, Bavārijas klubam kļūstot par Vācijas čempioniem ceturto sezonu pēc kārtas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36187452|title=FC Ingolstadt 04 1-2 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> Nedēļu vēlāk viņš guva savus 30. vārtus sezonā, "Bayern" sezonas pēdējā līgas mačā, savā laukumā, pret [[Hannover 96]]. Tādējādi viņš kļuva par pirmo ārzemnieku, kurš Bundeslīgā guvis 30 vārtus, kā pirmais spēlētājs, kopš [[Dīters Millers|Dītera Millera]], 1976.– 1977. gada sezonā, un nodrošināja viņam ''Torjägerkanone'' otro reizi trīs sezonu laikā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36250248|title=Bayern Munich 3-1 Hannover|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> Viņš sezonu noslēdza ar 42 vārtiem 51 mačā.<ref name=":6" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/2015-16/51570/vereinsspieler_robert-lewandowski.html|title=Robert Lewandowski - Bayern München - DFB-Pokal: alle Spielerstatistiken, News und alle persönlichen Informationen - kicker|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2019-03-08|archive-date=2019-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20190308103720/http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/2015-16/51570/vereinsspieler_robert-lewandowski.html}}</ref> [[2016.–2017. gada Minhenes "Bayern" sezona|2016.–2017. gada sezona]] sākās ar "Bayern" uzvaru [[2016. gada Vācijas Superkauss futbolā|2016. gada Vācijas Superkausā]], 14. augustā.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/dortmund-gegen-bayern-2016-dfl-supercup-3303617/analyse|title=Im zweiten Anlauf: Vidal beschert Bayern den ersten Titel|website=kicker|access-date=2024-04-11|language=de-DE}}</ref> Pēc piecām dienām "Bayern", ar 5:0, uzvarēja [[FC Carl Zeiss Jena|Carl Zeiss Jena]] Vācijas kausa pirmajā kārtā, ar Levandovska ''hat-trick'' pirmajā puslaikā un viņa rezultatīvo piespēli [[Arturo Vidals|Arturo Vidalam]], 72. minūtē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36947756|title=FC Carl Zeiss Jena 0-5 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/match?gameId=452455|title=FC Carl Zeiss Jena vs. Bayern Munich - Football Match Summary - August 19, 2016 - ESPN|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2019-12-14|archive-date=2019-12-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20191214061250/https://www.espn.com/soccer/match?gameId=452455}}</ref> [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016.–2017. gada Bundeslīgas sezonu]] viņš atklāja ar vēl vienu ''hat-trick'', uzvarot Brēmenes "Werder", ar 6:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.com/club/bayern-munich/132/blog/post/2938084/bayern-cruise-to-season-opening-win-on-back-of-lewandowski-hat-trick|title=Bayern cruise to season-opening win on back of Lewandowski hat trick - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2018-08-13|archive-date=2018-08-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20180813210835/http://www.espnfc.com/club/bayern-munich/132/blog/post/2938084/bayern-cruise-to-season-opening-win-on-back-of-lewandowski-hat-trick}}</ref> 13. decembrī Levandovskis parakstīja jaunu līgumu ar "Bayern", līdz 2021. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2016/12/press-release-robert-lewandowski-extends-contract|title=Lewandowski extends stay at Bayern - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806215805/https://fcbayern.com/en/news/2016/12/press-release-robert-lewandowski-extends-contract}}</ref> 2017. gada 11. martā Levandovskis "Bayern" labā guva 100. vārtus, savā 137. spēlē kluba rindās, divreiz gūstot vārtus Bundeslīgas uzvarā, pret Frankfurtes "Eintracht", ar 3:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/news/lewandowski-joins-bayern-munichs-100-club|title=Lewandowski joins Bayern Munich's 100 club|last=published|first=FourFourTwo Staff|website=fourfourtwo.com|access-date=2024-04-11|date=2017-03-11|language=en}}</ref> Viņš sezonu pabeidza ar 42 vārtiem 47 mačos.<ref name=":7" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/1-bundesliga/2016-17/bayern-muenchen-14/51570/spieler_robert-lewandowski.html|title=Robert Lewandowski - Bayern München - Bundesliga: alle Spielerstatistiken, News und alle persönlichen Informationen - kicker|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2019-04-18|archive-date=2019-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20190418025217/https://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/1-bundesliga/2016-17/bayern-muenchen-14/51570/spieler_robert-lewandowski.html}}</ref> ==== 2017—2019: Visu laiku rezultatīvākais ārvalstu Bundeslīgas vārtu guvējs ==== [[Attēls:Robert Lewandowski Training 2017-03 FC Bayern Muenchen-3.jpg|thumb|251x251px|Levandovskis trenējās ar [[Minhenes "Bayern"]], 2017. gadā]] [[2017.–2018. gada Minhenes "Bayern" sezona|Sezona]] sākās ar Minhenes "Bayern" uzvaru [[2017. gada Vācijas Superkauss futbolā|2017. gada Vācijas Superkausā]], pret Dortmundes "Borussia", kurā Levandovskis guva ievadvārtus bavāriešu labā. Mačs pēc papildlaika noslēdzās ar rezultātu 2:2. Levandovskis realizēja pirmo soda sitienu, pēcspēles sitienu sērijā, "Bayern" uzvarot ar 5:4.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/borussia-dortmund-bayern-munich-supercup-line-ups-and-statistics-456360.jsp|title=Bundesliga {{!}} Bayern Munich beat Dortmund on penalties to retain Supercup|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806190635/https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/borussia-dortmund-bayern-munich-supercup-line-ups-and-statistics-456360.jsp}}</ref> Levandovskis atkal bija rezultatīvākais spēlētājs [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017.–2018. gada Bundeslīgas]] sākumposmos. 13. decembrī, līgas mačā pret "Köln", viņš guva vienīgos vārtus, sasniedzot Bundeslīgas visu laiku labāko vārtu guvēju desmitnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/robert-lewandowski-into-top-10-on-the-bundesliga-s-all-time-goalscoring-list-464867.jsp|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski moves into the top 10 on the Bundesliga’s all-time goalscoring list|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806172802/https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/robert-lewandowski-into-top-10-on-the-bundesliga-s-all-time-goalscoring-list-464867.jsp}}</ref> Pāris mēnešus vēlāk, 22. kārtā, Levandovskis guva vārtus pret "Schalke 04", [[Allianz Arena]] laukumā, atkārtojot rekordu, gūstot vārtus 11 mājas spēlēs pēc kārtas vienas sezonas laikā, kas piederēja arī toreizējam "Bayern" galvenajam trenerim [[Jups Heinkess|Jupam Heinkesam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/international-football/2018/02/10/5a7f3d72e2704eee108b459f.html|title=Lewandowski equals Heynckes' record of scoring in 11 consecutive home matches|website=MARCA|access-date=2024-04-11|date=2018-02-10|language=es}}</ref> Viņš turpināja savu vārtu gūšanas formu, gūstot ''hat-trick'' pret "Hamburg", uzvarot ar 6:0, turklāt, viņš netrāpīja arī soda sitienu, kas būtu bijuši viņa ceturtie vārti tajā dienā. Šis bija viņa pirmais 11 metru soda sitiens, ko viņš nerealizēja "Bayern" komandā Bundeslīgā, tomēr, viņš guva otro soda sitienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11881/11285045/bundesliga-round-up-robert-lewandowskis-hat-trick-edges-bayern-munich-closer-to-the-title|title=Bundesliga round-up: Robert Lewandowski's hat-trick edges Bayern Munich closer to the title|website=Sky Sports|access-date=2024-04-11|language=en}}</ref> 2018. gada 11. februārī viņš septīto reizi pēc kārtas tika atzīts par Polijas gada labāko futbolistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2018/02/lewandowski-named-polish-footballer-of-the-year-again|title=Lewandowski Footballer of the Year again - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806215809/https://fcbayern.com/en/news/2018/02/lewandowski-named-polish-footballer-of-the-year-again}}</ref> 22. februārī viņš atlaida savu ilggadējo aģentu Cēzaru Kuharski. Levandovskis par savu jauno aģentu nolīga slaveno darījumu cilvēku [[Pini Zahavi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://global.espn.com/football/story/_/id/37546327/robert-lewandowski-splits-agent-amid-real-madrid-links-sources|title=Lewy, agent split after Real links - sources|website=ESPN.com|access-date=2024-04-11|date=2018-02-22|language=en}}</ref> 24. februārī viņš aizvadīja savu 250. Bundeslīgas spēli, pret [[Berlīnes "Hertha"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2018/02/news-in-brief-240218|title=Coman sustains capsular injury - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806215825/https://fcbayern.com/en/news/2018/02/news-in-brief-240218}}</ref> 19. maijā Levandovskis guva "Bayern" vienīgos vārtus [[2018. gada Vācijas kausa futbolā fināls|Vācijas kausa finālā]], ar 3:1 zaudējot Frankfurtes "Eintracht".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/matches/profis/dfb-pokal/2017-2018/fc-bayern-muenchen-eintracht-frankfurt-19-05-2018-matchreport|title=Matchreport: FC Bayern vs. Frankfurt - DFB Cup 17/18|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-07|archive-date=2020-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200807033739/https://fcbayern.com/en/matches/profis/dfb-pokal/2017-2018/fc-bayern-muenchen-eintracht-frankfurt-19-05-2018-matchreport}}</ref> Levandovskis līgu pabeidza kā Bundeslīgas labākais vārtu guvējs, ar 29 vārtiem. Šī bija trešā reize, kad viņš ieguva ''Torjägerkanone'' balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/lewandowski-thomas-muller-2017-18-most-goals-most-assists-top-stats-481046.jsp|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski, Thomas Müller and the Bundesliga's 2017/18 chart-toppers|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806204630/https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/lewandowski-thomas-muller-2017-18-most-goals-most-assists-top-stats-481046.jsp}}</ref> Viņš sezonu pabeidza ar 41 vārtu guvumu 48 mačos visos turnīros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.besoccer.com/new/the-10-top-goalscorers-of-2017-18-in-all-competitions-436024|title=The 10 top goalscorers of 2017/18 in all competitions|website=www.besoccer.com|access-date=2024-04-11|language=en|archive-date=2020-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200807030507/https://www.besoccer.com/new/the-10-top-goalscorers-of-2017-18-in-all-competitions-436024}}</ref> 1. augustā, pēc vasaras spekulācijām ar pāreju, "Bayern" izpilddirektors [[Kārlis Heincs Rummenige]] intervijā apstiprināja, ka Levandovskis nedrīkstēs pamest "Bayern" par katru cenu, sakot, ka "augstākā kvalitāte, kāda mums ir Minhenes "Bayern", paliks šeit. Ar Robertu mēs nepārprotami vēlamies sūtīt signālu cilvēkiem klubā un ārpus tā: Minhenes "Bayern" ir pilnīgi atšķirīgs no citiem klubiem, kuri kļūst vāji, kad tiek pieminētas noteiktas summas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11890/11456519/robert-lewandowski-is-not-for-sale-at-any-price-says-bayern-munich-chief-executive|title=Robert Lewandowski is not for sale at any price, says Bayern Munich chief executive|website=Sky Sports|access-date=2024-04-11|language=en}}</ref> 12. augustā Levandovskis guva visu laiku pirmo ''hat-trick'' [[Vācijas Superkauss futbolā|Vācijas Superkausā]], [[2018. gada Vācijas Superkauss futbolā|2018. gadā]], izbraukumā, ar 0:5 uzvarot Frankfurtes "Eintracht", Minhenes "Bayern" izcīnot šo titulu septīto reizi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/robert-lewandowski-hat-trick-leads-bayern-munich-to-super-cup-win/a-45054001|title=Lewandowski treble leads Bayern to Super Cup win — DW — 08/13/2018|website=dw.com|access-date=2024-04-11|language=en}}</ref> Viņš arī kļuva par visu laiku rezultatīvāko spēlētāju Vācijas Superkausa vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en-ng/news/4055/mamain/2018/08/12/46973872/eintracht-frankfurt-0-bayern-munich-5-lewandowski-hat-trick-gets-|title=DFL Supercup: Eintracht Frankfurt 0 Bayern Munich 5 {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2018-08-15|archive-date=2018-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20180815114745/http://www.goal.com/en-ng/news/4055/mamain/2018/08/12/46973872/eintracht-frankfurt-0-bayern-munich-5-lewandowski-hat-trick-gets-}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldfootball.net/alltime_goalgetter/supercup/tore/1/|title=Supercup - All-time Topscorers|website=worldfootball.net|access-date=2024-04-11|date=2023-08-13|language=en|archive-date=2018-08-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20180813175440/http://www.worldfootball.net/alltime_goalgetter/supercup/tore/1/}}</ref> 27. novembrī Levandovskis kļuva par trešo ātrāko spēlētāju, kurš guvis 50 vārtus (aiz [[Lionels Mesi|Lionela Mesi]] un [[Rūds van Nistelrojs|Rūda van Nistelroja]]) Čempionu līgā, kad viņš guva divus vārtus [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona#E grupa|grupu turnīra]] uzvarā, ar 5:1, mājās, pār [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]. Levandovskim bija nepieciešamas tikai 77 Čempionu līgas spēles, lai panāktu šo sasniegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/lewandowski-3rd-fastest-to-50-champions-league-goals-after-messi-va-nistelrooy-517997.jsp|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski becomes third-fastest player after Lionel Messi and Ruud van Nistelrooy to reach 50 UEFA Champions League goals|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806204424/https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/lewandowski-3rd-fastest-to-50-champions-league-goals-after-messi-va-nistelrooy-517997.jsp}}</ref> Čempionu līgas grupu turnīrā viņš finišēja kā rezultatīvākais spēlētājs, ar astoņiem vārtiem sešos mačos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2586334.html?iv=true|title=Lewandowski top scorer in Champions League group stage - UEFA Champions League - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2018-12-18|archive-date=2018-12-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20181218070543/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2586334.html?iv=true}}</ref> 2019. gada 9. februārī Levandovskis guva vārtus, uzvarot "Schalke 04", ar 3:1 un kļuva par pirmo spēlētāju, kurš "Allianz Arena" laukumā guvis 100 vārtus. Viņa vārti bija arī viņa 119. vārti Minhenes "Bayern" rindās, tādējādi panākot [[Rolands Volfārts|Rolandu Volfārtu]] kā kluba visu laiku trešo labāko vārtu guvēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-schalke-live-line-ups-stats-james-rodriguez-neuer-lewandowski-3168-2047|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski scores milestone goal as Bayern Munich climb back up to second with Schalke win|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806194017/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-schalke-live-line-ups-stats-james-rodriguez-neuer-lewandowski-3168-2047}}</ref> Nākamajā mēnesī viņš pārspēja Vulfārtu, pēc tam, kad guva divus vārtus pret Menhengladbahas "Borussia", uzvarot ar 5:1, turklāt, ar savu otro vārtu guvumu viņš bija panāca [[Klaudio Pisarro]] rekordu — 195 vārti līgā, visvairāk vārtu guvumu Bundeslīgā, ko guvis ārzemju spēlētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/borussia-monchengladbach-bayern-munich-live-line-ups-stats-james-rodriguez-coman-hazard-2607|title=Bundesliga {{!}} Bayern Munich go level with Borussia Dortmund after crushing win over Borussia Mönchengladbach|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-07|archive-date=2020-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200807035424/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/borussia-monchengladbach-bayern-munich-live-line-ups-stats-james-rodriguez-coman-hazard-2607}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/best-foreign-scorer-robert-lewandowski-claudio-pizarro-bayern-munich-2710-1129|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski, Claudio Pizarro and the Bundesliga's best-ever foreign scorers|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806200407/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/best-foreign-scorer-robert-lewandowski-claudio-pizarro-bayern-munich-2710-1129}}</ref> Jau nākamajā mačā viņš laboja Pisarro rekordu, divreiz gūstot vārtus, uzvarot "Wolfsburg", ar 6:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-wolfsburg-live-line-ups-stats-james-rodriguez-lewandowski-brooks-2804|title=Bundesliga {{!}} Bayern Munich thump Wolfsburg to go top on historic afternoon for Robert Lewandowski|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-07|archive-date=2020-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200807043016/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-wolfsburg-live-line-ups-stats-james-rodriguez-lewandowski-brooks-2804}}</ref> 6. aprīlī, 100. Bundeslīgas tikšanās reizē starp Minhenes "Bayern" un "Dortmund", Levandovskis divreiz guva vārtus, izcīnot uzvaru, ar 5:0, kad viņa pirmais vārtu guvums bija viņa 200. vārti līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-borussia-dortmund-live-line-ups-stats-james-rodriguez-lewandowski-3439|title=Bundesliga {{!}} Bayern Munich thrash Borussia Dortmund to regain control of Bundesliga title race|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-07-27|archive-date=2020-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20200727123245/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-borussia-dortmund-live-line-ups-stats-james-rodriguez-lewandowski-3439}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-scores-200th-bundesliga-goal-bayern-munich-borussia-dortmund-3525|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski scores 200th Bundesliga goal|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806200716/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-scores-200th-bundesliga-goal-bayern-munich-borussia-dortmund-3525}}</ref> Levandovskis [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|līgas kampaņu]] noslēdza kā Bundeslīgas labākais vārtu guvējs, ar 22 vārtiem, ceturto reizi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-s-robert-lewandowski-claims-bundesliga-topscorer-prize-for-fourth-time-4597|title=Bundesliga {{!}} Bayern Munich's Robert Lewandowski claims Bundesliga topscorer prize for fourth time|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-07-27|archive-date=2020-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20200727115858/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-s-robert-lewandowski-claims-bundesliga-topscorer-prize-for-fourth-time-4597}}</ref> 25. maijā viņš guva divus vārtus, "Bayern" [[2019. gada Vācijas kausa futbolā fināls|2019. gada Vācijas kausa finālā]] ar 3:0 uzvarot [[RB Leipzig|Leipzig]]. Ar saviem vārtiem viņš kļuva par visu laiku labāko vārtu guvēju Vācijas kausa finālos, ar sešiem, apsteidzot Gerdu Milleru, ar pieciem vārtu guvumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/rb-leipzig-bayern-munich-live-dfb-cup-final-james-rodriguez-lewandowski-neuer-4678|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski hits brace as Bayern Munich beat RB Leipzig in DFB Cup final to seal the double|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2019-05-25|archive-date=2019-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20190525223235/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/rb-leipzig-bayern-munich-live-dfb-cup-final-james-rodriguez-lewandowski-neuer-4678}}</ref> Levandovskis sezonu pabeidza ar 40 vārtiem 47 mačos visos turnīros, ceturto sezonu pēc kārtas sasniedzot 40 gūto vārtu robežu, turklāt, "Bayern" sastāvā otro reizi izcīnot divus titulus vietējā mērogā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/bayern-munich-win-german-cup-secure-domestic-double/a-48875488|title=Bayern Munich win German Cup, secure double — DW — 05/25/2019|website=dw.com|access-date=2024-04-11|language=en}}</ref> ==== 2019—2020: Trīs tituli, labākais FIFA vīriešu spēlētājs un UEFA gada labākais vīriešu spēlētājs ==== [[Attēls:2019147200143 2019-05-27 Fussball 1.FC Kaiserslautern vs FC Bayern München - Sven - 1D X MK II - 2462 - B70I0762 (cropped) (cropped).jpg|thumb|255x255px|Levandovskis [[Minhenes "Bayern"]] komandā, 2019. gadā]] 12. augustā Levandovskis guva savus pirmos vārtus [[2019.–2020. gada Minhenes "Bayern" sezona|sezonā]], kad "Bayern" Vācijas kausa pirmajā kārtā ar 3:1 sakāva [[FC Energie Cottbus|Energie Cottbus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/matches/profis/dfb-pokal/2019-2020/fc-energie-cottbus-fc-bayern-muenchen-10-08-2019-matchreport|title=Matchreport: Cottbus vs. FC Bayern - DFB Cup 19/20|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-07|archive-date=2020-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200807024324/https://fcbayern.com/en/matches/profis/dfb-pokal/2019-2020/fc-energie-cottbus-fc-bayern-muenchen-10-08-2019-matchreport}}</ref> Četras dienas vēlāk viņš guva divus vārtus [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019.–2020. gada Bundeslīgas]] atklāšanas spēlē, pret "Hertha BSC". Ar saviem vārtiem Levandovskis uzstādīja Bundeslīgas rekordu, piekto gadu pēc kārtas sezonas atklāšanas spēlē gūstot vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2019/08/lewandowski-sets-record|title=Lewandowski sets record - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806221331/https://fcbayern.com/en/news/2019/08/lewandowski-sets-record}}</ref> Pēc tam, 24. augustā, [[Veltins-Arena|Veltins Arena]] laukumā, viņš guva ''hat-trick'', pret "Schalke", kad "Sarkanie" uzvarēja ar 3:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/matchreports/2019/08/match-report-bundesliga-md2-fc-schalke-04-v-fc-bayern-240819|title=Lewy the hero as Reds give Schalke the blues - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806224119/https://fcbayern.com/en/news/matchreports/2019/08/match-report-bundesliga-md2-fc-schalke-04-v-fc-bayern-240819}}</ref> 29. augustā Levandovskis pagarināja līgumu ar "Bayern" līdz 2023. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2019/08/robert-lewandowski-extends-stay-at-fc-bayern-through-2023|title=Robert Lewandowski extends stay at FC Bayern through 2023|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806215821/https://fcbayern.com/en/news/2019/08/robert-lewandowski-extends-stay-at-fc-bayern-through-2023}}</ref> Levandovskis guva savus 200. vārtus "Bayern" rindās, 18. septembrī, uzvarot Serbijas klubu [[Belgradas "Crvena Zvezda"|Belgradas "Red Star"]], ar 3:0, [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2019/09/fc-bayern-send-signal-to-other-teams-champions-league-red-star-belgrade|title=FC Bayern send "signal to other teams" - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806215813/https://fcbayern.com/en/news/2019/09/fc-bayern-send-signal-to-other-teams-champions-league-red-star-belgrade}}</ref> Vēlāk, tajā pašā mēnesī, pēc tam, kad viņš guva savus desmitos vārtus sezonā, uzvarot "Paderborn", ar 3:2, viņš kļuva par pirmo spēlētāju Bundeslīgas vēsturē, kurš sasniedzis divciparu skaitli gūto vārtu ziņā, pēc pirmajām sešām spēļu kārtām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/paderborn-bayern-munich-live-line-ups-stats-robert-lewandowski-coutinho-neuer-7179|title=Bundesliga {{!}} Philippe Coutinho stars and Robert Lewandowski strikes again as Bayern Munich dispatch spirited Paderborn|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-07-31|archive-date=2020-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20200731200624/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/paderborn-bayern-munich-live-line-ups-stats-robert-lewandowski-coutinho-neuer-7179}}</ref> Levandovskis pēc tam kļuva par pirmo spēlētāju Bundeslīgas vēsturē, kurš guvis vārtus katrā no sezonas sākuma deviņiem, desmit un vienpadsmit mačiem, pārspējot bijušā Dortmundes "Borussia" uzbrucēja [[Pjērs Emeriks Obamejangs|Pjēra Emerika Obamejanga]] rekordu, ar astoņiem mačiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-overtakes-aubameyang-scores-in-record-9th-game-bayern-7753|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski: Bayern Munich's record breaker and MD9's Man of the Matchday|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806164042/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-overtakes-aubameyang-scores-in-record-9th-game-bayern-7753}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/eintracht-frankfurt-bayern-munich-live-line-ups-stats-lewandowski-coutinho-7847|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski strike scant consolation as Eintracht Frankfurt punish 10-man Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-07-27|archive-date=2020-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20200727100053/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/eintracht-frankfurt-bayern-munich-live-line-ups-stats-lewandowski-coutinho-7847}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-borussia-dortmund-live-line-ups-stats-lewandowski-reus-coutinho-8001|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski at the double as Hansi Flick's Bayern Munich humble Borussia Dortmund in Der Klassiker|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-07-27|archive-date=2020-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20200727093905/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-borussia-dortmund-live-line-ups-stats-lewandowski-reus-coutinho-8001}}</ref> 26. novembrī Levandovskis mazāk nekā 15 minūtēs guva 4 vārtus, "Bayern" apspēlējot Belgradas "Red Star", ar 6:0, un izcīnīja pirmo vietu savā [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona#B grupa|Čempionu līgas grupā]], uzstādot jaunu rekordu ātrākajā Čempionu līgas četru vārtu gūšanas laikā. Viņš arī kļuva tikai par otro spēlētāju, kurš vairākos Čempionu līgas mačos guvis četrus vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2019/11/26/football/robert-lewandowski-bayern-munich-champions-league-red-star-spt-intl/index.html|title=Robert Lewandowski makes Champions League history as Bayern Munich hammers Red Star|last=Grez|first=Matias|website=CNN|access-date=2024-04-12|date=2019-11-26|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.90min.com/posts/every-player-to-score-four-champions-league-goals-in-one-game|title=Every Player to Have Scored Four Champions League Goals in a Single Game|website=90min.com|access-date=2024-04-12|date=2020-12-03|language=en}}</ref> 2020. gada 25. februārī Levandovskis Eiropas labāko klubu konkurencē panāca [[Krištianu Ronaldu]] deviņu izbraukumā gūto vārtu rekordu sezonā. Viņš to izdarīja, gūstot vārtus [[Stamford Bridge]] laukumā, ar 3:0 uzvarot [[Chelsea F.C.|Chelsea]] (šajā mačā viņš arī atdeva divas rezultatīvas piespēles [[Seržs Gnabrī|Seržam Gnabrī]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-in/news/lewandowski-matches-ronaldo-scoring-feat-as-bayern-smash-chelsea-/3akpnze6z7au1hxlb06a0hvfo|title=Lewandowski matches Ronaldo scoring feat as Bayern smash Chelsea at Stamford Bridge {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-18|archive-date=2020-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818091213/https://www.goal.com/en-in/news/lewandowski-matches-ronaldo-scoring-feat-as-bayern-smash-chelsea-/3akpnze6z7au1hxlb06a0hvfo}}</ref> 10. augustā Levandovskis guva divus vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles, [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Astotdaļfināli|atbildes spēlē]], ar 4:1 uzvarot "Chelsea".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-chelsea-champions-league-live-line-ups-stats-lewandowski-pulisic-12316|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski fires Bayern Munich past Chelsea and into UEFA Champions League quarter-finals|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-22|archive-date=2020-08-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20200822211547/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-chelsea-champions-league-live-line-ups-stats-lewandowski-pulisic-12316}}</ref> 14. augustā viņš asistēja un guva vārtus, "Bayern" [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfinālā]] pārspējot [[FC Barcelona|Barcelona]], ar 8:2.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/barcelona-vs-bay-munich/report/426065|title=Barcelona 2-8 Bayern Munich: Bayern decimate Barca to reach Champions League semi-finals|website=Sky Sports|access-date=2024-04-12|language=en}}</ref> Levandovskis guva vēl vienus vārtus, kopā gūstot 15 vārtus, savā devītajā Čempionu līgas mačā pēc kārtas, bavāriešiem [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Pusfināli|pusfinālā]] ar 3:0 uzvarot [[Lionas "Olympique"|Lyon]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2020/08/19/sports/soccer/bayern-munich-lyon-live-score.html|title=Champions League Live: Bayern Munich vs. Lyon - The New York Times|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-19|archive-date=2020-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20200819152035/https://www.nytimes.com/2020/08/19/sports/soccer/bayern-munich-lyon-live-score.html}}</ref> Viņa Eirokausu vārtu sērija beidzās, kad viņam 23. augustā neizdevās gūt vārtus [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|Čempionu līgas finālmačā]], pret [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]; tomēr, "Bayern" uzvarēja "PSG", ar 1:0, Levandovskim gūstot savu pirmo Čempionu līgas titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/report/_/gameId/573698|title=Bayern Munich 1-0 Paris Saint-Germain (Aug 23, 2020) Game Analysis|website=ESPN|access-date=2024-04-12|language=en}}</ref> Viņš arī kļuva par otro spēlētāju, kurš jebkad izcīnījis [[:en:Treble (association football)|trīs]] klubu titulus Eiropas mērogā, vienlaikus būdams rezultatīvākais visās trijās sacensībās, atkārtojot [[Johans Kruifs|Johana Kruifa]] sasniegumu [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] komandā, 1971.–1972. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://us.marca.com/claro/futbol/champions-league/2020/08/22/5f411a2b22601da0078b45e7.html|title=Champions League: El récord de Cruyff que podría alcanzar Lewandowski de ganar la Champions {{!}} MARCA Claro Usa|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2021-10-21|archive-date=2021-10-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20211021052643/https://us.marca.com/claro/futbol/champions-league/2020/08/22/5f411a2b22601da0078b45e7.html}}</ref> Tomēr, Levandovskis bija pirmais, kurš to paveica kā vienīgais rezultatīvākais spēlētājs visos trīs turnīros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.radiozet.pl/pilka-nozna/liga-mistrzow/Podwojna-potrojna-korona-Roberta-Lewandowskiego.-Polak-jak-Johan-Cruyff|title=Podwójna potrójna korona Roberta Lewandowskiego. Polak jak Johan Cruyff|website=sport.radiozet.pl|access-date=2024-04-12|date=2020-08-24|language=pl}}</ref> ==== 2020—2021: Zelta bumbas gada uzbrucējs un Eiropas Zelta zābaks ==== [[Attēls:Bayern Munchen players.jpg|thumb|Levandovskis (otrais no labās) ar saviem [[Minhenes "Bayern"]] komandas biedriem, Čempionu līgas spēlē, pret [[Maskavas "Lokomotiv"]], 2020. gadā]] 18. septembrī, uzvarā ar 8:0, pār [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]], kurā Levandovskis realizēja 11 metru soda sitienu, viņš veica rezultatīvu piespēli ''[[rabona]]'' stilā, [[Tomass Millers|Tomasam Milleram]], kas tika slavēta kā labākā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/de/bundesliga/news/video-top-10-assists-vorlage-rabona-lewandowski-hacke-lupfer-2020-21-16298|title=Video: Die Top-10-Assists der Saison 2020/21|website=bundesliga.de - die offizielle Webseite der Bundesliga|access-date=2024-04-12|language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/fcbayerntv/en/videos/2021/01/07/bayerns-top-5-assists-in-the-2020-21-bundesliga-season|title=BAYERN'S TOP 5 ASSISTS IN THE 2020/21 BUNDESLIGA SEASON|access-date=2024. gada 12. aprīlī}}</ref> Levandovskis 24. septembrī atdeva rezultatīvu piespēli [[Leons Gorecka|Leona Goreckas]] ievadvārtu guvumā, ar 2:1 uzvarot [[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2019.–2020. gada UEFA Eiropas līgas]] uzvarētāju, [[Sevilla FC|Sevilla]], [[2020. gada UEFA Superkauss|2020. gada UEFA Superkausa]] izcīņā, [[Budapešta|Budapeštā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54270055|title=Bayern beat Sevilla to win Super Cup|work=BBC Sport|access-date=2024-04-13|language=en}}</ref> 6 dienas vēlāk viņš spēlēja [[2020. gada Vācijas Superkauss futbolā|2020. gada Vācijas Superkausā]], kad "Bayern" ar 3:2 uzvarēja Dortmundes "Borussia", izcīnot savu piekto trofeju gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-in/match/bayern-m%C3%BCnchen-v-borussia-dortmund/8p8dc1rcs422ezm6ign3kyvx0|title=Bayern München v Borussia Dortmund Match Report, 30/09/20, Super Cup {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-13|date=2021-04-24|archive-date=2021-04-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20210424194443/https://www.goal.com/en-in/match/bayern-m%C3%BCnchen-v-borussia-dortmund/8p8dc1rcs422ezm6ign3kyvx0}}</ref> 4. oktobrī viņš guva visus četrus vārtus, uzvarot "Hertha BSC", ar 4:3.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-hertha-berlin-live-line-ups-stats-lewandowski-davies-cunha-13075|title=Robert Lewandowski scores four as Bayern Munich edge Hertha Berlin|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-13|language=en}}</ref> 24. oktobrī viņš guva ''hat-trick'', uzvarot Frankfurtes "Eintracht", ar 5:0, kļūstot par pirmo spēlētāju Bundeslīgā, kurš guvis desmit vārtus tikai piecos mačos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-in/news/lewandowski-sets-new-bundesliga-goal-record-as-bayern-munich/luwxu4p2hur51iceo14k7a138|title=Lewandowski sets new Bundesliga goal record as Bayern Munich thrash Eintracht Frankfurt {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-13|date=2020-10-28|archive-date=2020-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20201028031112/https://www.goal.com/en-in/news/lewandowski-sets-new-bundesliga-goal-record-as-bayern-munich/luwxu4p2hur51iceo14k7a138}}</ref> 16. decembrī viņš guva divus vārtus pret "Wolfsburg", kļūstot par trešo spēlētāju, kurš Bundeslīgā sasniedzis 250 vārtu robežu, pēc Gerda Millera un [[Klauss Fišers|Klausa Fišera]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/55289392|title=Lewandowski hits 250 Bundesliga goals|work=BBC Sport|access-date=2024-04-13|language=en}}</ref> Pēc trīs titulu izcīnīšanas ar Minhenes "Bayern", un viņa sniegumu turnīros,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/news/origin1904-p.cxm.fifa.com/robert-lewandowski-a-natural-born-finisher|title=Robert Lewandowski: A natural-born finisher|website=inside.fifa.com|access-date=2024-04-13|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> 17. decembrī viņš tika atzīts par 2020. gada labāko FIFA vīriešu spēlētāju, kļūstot par pirmo poļu spēlētāju, kurš ieguvis šo balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/the-best-fifa-football-awards/best-fifa-mens-player/|title=The Best FIFA Football Awards™ — The Best FIFA Men's Player|website=web.archive.org|access-date=2024-04-13|date=2016-11-07|archive-date=2016-11-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20161107113413/http://www.fifa.com/the-best-fifa-football-awards/best-fifa-mens-player/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2020/12/17/football/robert-lewandowski-lucy-bronze-fifa-best-award-spt-intl/index.html|title=Lewandowski and Bronze named players of the year at Best FIFA Football Awards|last=Church|first=Ben|website=CNN|access-date=2024-04-13|date=2020-12-17|language=en}}</ref> Par 2020. gada [[Zelta bumba]]s atcelšanu tika izteikta liela kritika, jo vairums ziņu un sporta organizāciju uzskatīja, ka Levandovskis ir pirmais kandidāts un viņam vajadzēja iegūt balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/why-lewandowski-deserves-to-win-fifa-best-award-no-ballon-d-or-ronaldo-messi-11926|title=Why Robert Lewandowski deserves the 2021 Best FIFA Men's Player award|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-13|language=en}}</ref> 2021. gada 17. janvārī Levandovskis kļuva par pirmo spēlētāju Bundeslīgas vēsturē, kurš tikai pēc 16 spēlēm bija guvis 21 vārtus — jauns Bundeslīgas sezonas pirmās puses rekords, pārspējot Gerda Millera 20 vārtu guvumus, 1968.–1969. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/lewandowski-breaks-mullers-bundesliga-goals-record-after-opening-scoring-for-bayern-against-freiburg/jeace8r7l25217syw8o6imap4|title=Lewandowski breaks Muller's Bundesliga goals record after opening scoring for Bayern against Freiburg {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2024-04-14|date=2021-01-17|language=en}}</ref> 8. februārī viņš guva divus vārtus, [[2020. gada FIFA klubu Pasaules kauss|2020. gada FIFA klubu Pasaules kausa]] pusfinālā, uzvarot [[Al Ahly SC|Al Ahly]], ar 2:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/clubworldcup/news/lewandowski-brace-books-bayern-final-place|title=FIFA Club World Cup 2020 - News - Lewandowski brace books Bayern final place - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-14|date=2021-02-11|archive-date=2021-02-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20210211151451/https://www.fifa.com/clubworldcup/news/lewandowski-brace-books-bayern-final-place}}</ref> 11. februārī viņš kopā ar klubu uzvarēja FIFA 2020. gada Pasaules klubu kausa izcīņā, finālā ar 1:0 uzvarot [[Liga MX|Meksikas augstākās līgas]] klubu [[Tigres UANL|Tigres]], kad "Bayern" kļuva par otro klubu (pēc "Barcelona", 2009. gadā), kas izcīnījis [[:en:Sextuple (football)|sešus]] titulus. Viņš bija iesaistīts arī [[Benžamēns Pavārs|Benžamēna Pavāra]] uzvaras vārtu guvumā un tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/clubworldcup/matches/match/400154013/|title=FIFA Club World Cup Qatar 2020™ - Matches - FC Bayern München - Tigres UANL - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-14|date=2021-02-11|archive-date=2021-02-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20210211214953/https://www.fifa.com/clubworldcup/matches/match/400154013/}}</ref> 23. februārī Levandovskis atklāja rezultātu, ar 4:1 uzvarot [[Romas "Lazio"|Lazio]], [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Astotdaļfināli|Čempionu līgas astotdaļfināla]] pirmajā spēlē, gūstot savus 72. vārtus Čempionu līgā, apsteidzot [[Rauls Gonsaless|Raulu]] kā trešo labāko vārtu guvēju sacensību vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-us/news/lewandowski-overtakes-raul-champions-league-scorers/f0fb8pao8rpu1xwottt0w1ip6|title=Lewandowski overtakes Raul as Champions League's third-highest scorer with only Ronaldo and Messi ahead {{!}} Goal.com US|website=www.goal.com|access-date=2024-04-14|date=2021-02-23|language=en}}</ref> 6. martā viņš guva savu 12. Bundeslīgas ''hat-trick'', uzvarot savu bijušo klubu, Dortmundes "Borussia", ar 4:2, sasniedzot 31 vārtu guvumu 23 mačos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/record-smashing-robert-lewandowski-underscores-bayern-munich-place-among-greats-15036|title=Robert Lewandowski: MD24's Man of the Matchday underscores place among greats in Bayern Munich's Klassiker triumph|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-14|language=en}}</ref> 13. martā viņš guva vārtus, izbraukumā, ar 3:1 uzvarot Brēmenes "Werder", tādējādi ar 268 vārtiem, kopā ar Klausu Fišeru, ieņemot otro vietu Bundeslīgas visu laiku rezultatīvāko spēlētāju sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-overtakes-klaus-fischer-on-all-time-top-scorers-list-15108|title=Robert Lewandowski overtakes Klaus Fischer on all-time top scorers list|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-14|language=en}}</ref> 20. martā viņš pārspēja Fišeru, gūstot [[Hat-trick#Perfektais hat-trick|perfekto ''hat-trick'']] pirmajā puslaikā, uzvarot "VfB Stuttgart", ar 4:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2021/03/5-facts-on-lewandowskis-hat-trick-against-stuttgart|title=5 facts on Lewandowski's hat-trick against Stuttgart|website=web.archive.org|access-date=2024-04-14|date=2021-05-18|archive-date=2021-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20210518154432/https://fcbayern.com/en/news/2021/03/5-facts-on-lewandowskis-hat-trick-against-stuttgart}}</ref> 28. martā Levandovskis [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē, savā laukumā, ar 3:0 uzvarot [[Andoras futbola izlase|Andoru]], guva divus vārtus, kā arī sabojāja labā ceļgala [[Saite (anatomija)|saites]] (viņš tika nomainīts pēc 63 minūtēm); viņš izlaida abas [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Ceturtdaļfināli|Čempionu līgas ceturtdaļfināla]] spēles pret "Paris Saint-Germain", kad Minhenes "Bayern" zaudēja izbraukumā gūto vārtu ziņā, pēc neizšķirta, 3:3, divu spēļu summā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-back-in-training-after-knee-injury-bayern-munich-15418|title=Robert Lewandowski returns to Bayern Munich training following knee injury|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-14|language=en}}</ref> 24. aprīlī viņš atgriezās, pēc gandrīz mēneša izlaišanas, zaudējot "Mainz", ar 1:2, gūstot vārtus papildlaikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/mainz-bayern-munich-live-line-ups-stats-lewandowski-davies-sane-muller-neuer-15574|title=Brilliant Mainz make Bayern Munich wait for Bundesliga title|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-14|language=en}}</ref> 8. maijā viņš guva savu 14. Bundeslīgas ''hat-trick'', uzvarot Menhengladbahas "Borussia", ar 6:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-borussia-monchengladbach-live-line-ups-stats-lewandowski-sane-15728|title=Robert Lewandowski closes in on history as Bayern Munich celebrate title by thrashing Borussia Mönchengladbach|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-14|language=en}}</ref> 22. maijā viņš laboja Gerda Millera 40 vārtu rekordu 1971.–1972. gada sezonā, 90. minūtē gūstot vārtus "Bayern" 5:2 uzvarā, pār "Augsburg", sasniedzot 41 vārtu guvumu [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|sezonas pēdējā kārtā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-breaks-gerd-muller-40-goal-record-bayern-munich-15979|title=Robert Lewandowski: MD34's Man of the Matchday sets new 41-goal single-season record|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-14|language=en}}</ref> Viņam arī izdevās iegūt savu pirmo [[Eiropas Zelta zābaks|Eiropas Zelta zābaka]] balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37617238/bayern-munich-robert-lewandowski-breaks-gerd-muller-bundesliga-goals-record|title=Lewy beats Ronaldo, Messi to Euro Golden Shoe|website=ESPN.com|access-date=2024-04-14|date=2021-05-23|language=en}}</ref> Levandovskis [[2020.–2021. gada Minhenes "Bayern" sezona|sezonu]] pabeidza ar 48 vārtiem 40 mačos visos turnīros, sesto reizi sasniedzot vismaz 40 vārtu robežu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2021/07/fans-vote-lewandowski-fc-bayern-2020-21-player-of-the-season|title=Lewandowski is FC Bayern 2020/21 Player of the Season|website=web.archive.org|access-date=2024-04-14|date=2021-08-20|archive-date=2021-08-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210820134200/https://fcbayern.com/en/news/2021/07/fans-vote-lewandowski-fc-bayern-2020-21-player-of-the-season}}</ref> ==== 2021—2022: Pēdējā sezona "Bayern" un otrais Eiropas Zelta zābaks ==== Levandovskis savu [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021.–22. gada Bundeslīgas sezonu]] iesāka ar vārtu guvumu, izlīdzinot rezultātu, 13. augustā spēlējot neizšķirti, 1:1, pret Menhengladbahas "Borussia", padarot viņu par pirmo spēlētāju, kurš guvis vārtus septiņās Bundeslīgas atklāšanas spēlēs pēc kārtas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/58206961|title=Lewandowski sets opening-day record|work=BBC Sport|access-date=2024-04-14|language=en}}</ref> Viņš arī guva divus vārtus un atdeva piespēli ar papēdi Tomasam Milleram, 17. augustā, izbraukumā, ar 3:1 uzvarot "Dortmund", [[2021. gada Vācijas Superkauss futbolā|2021. gada Vācijas Superkausā]]. Pirms mača tika ieturēts [[klusuma brīdis]] par godu Gerdam Milleram, kurš nomira divas dienas iepriekš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11899/12384159/borussia-dortmund-1-3-bayern-munich-robert-lewandowski-double-earns-german-super-cup|title=Borussia Dortmund 1-3 Bayern Munich: Robert Lewandowski double earns German Super Cup|website=Sky Sports|access-date=2024-04-15|language=en}}</ref> 28. augustā viņš guva savu 15. Bundeslīgas ''hat-trick'', uzvarot Berlīnes "Hertha", ar 5:0,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-hertha-berlin-live-line-ups-stats-lewandowski-davies-sane-17060|title=Robert Lewandowski hits a hat-trick as Bayern Munich hammer Hertha Berlin|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-15|language=en}}</ref> uzstādot jaunu klubu un Vācijas rekordu, 16 spēlēs pēc kārtas visos turnīros gūstot vārtus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/matches/profis/bundesliga/2021-2022/fc-bayern-muenchen-hertha-bsc-28-08-2021-matchreport|title=Matchreport: FC Bayern vs. Hertha BSC - Bundesliga 21/22|website=web.archive.org|access-date=2024-04-15|date=2021-08-28|archive-date=2021-08-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20210828192323/https://fcbayern.com/en/matches/profis/bundesliga/2021-2022/fc-bayern-muenchen-hertha-bsc-28-08-2021-matchreport}}</ref> pārspējot iepriekšējo rekordu, ar 15 spēlēm, kas piederēja Gerdam Milleram, no 1969. līdz 1970. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-sets-goals-consecutive-games-bayern-munich-record-muller-17105|title=Robert Lewandowski: Matchday 3's Man of the Matchday sets new Bayern Munich goals record|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-15|language=en}}</ref> Turklāt, viņam ar Minhenes "Bayern", visos turnīros, izdevās sasniegt vairāk nekā 300 gūto vārtu robežu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/lewandowski-scores-300th-goal-for-bayern-as-bundesliga-champions-thrash-hertha-berlin/1p2hkyqlxy8or1jwf86sygj1qy|title=Lewandowski scores 300th goal for Bayern as Bundesliga champions thrash Hertha Berlin {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2024-04-15|date=2021-08-28|language=en}}</ref> 18. septembrī Levandovskis guva vārtus savā 13. Bundeslīgas mājas spēlē pēc kārtas, pret [[VfL Bochum]], pārspējot iepriekšējo līgas rekordu, ar 12 spēlēm, kas piederēja Gerdam Milleram (no 1969. gada oktobra līdz 1970. gada aprīlim) un [[Jups Heinkess|Jupam Heinkesam]] (no 1972. gada jūnija līdz 1973. gada februārim).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport1.de/news/fussball/bundesliga/2021/09/bundesliga-fc-bayern-robert-lewandowski-stellt-rekord-auf|title=Bundesliga: FC Bayern, Robert Lewandowski stellt Rekord auf|website=SPORT1|access-date=2024-04-15|date=2021-09-18|language=de}}</ref> Viņš pārtrauca savu vārtu gūšanas sēriju, gūstot vārtus 19 spēlēs pēc kārtas, kas ir jauns visu laiku labākais Vācijas rekords.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-s-record-collection-bayern-munich-7764|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski: The Bayern Munich legend's Bundesliga record collection|website=www.bundesliga.com|access-date=2024-04-15}}</ref> 21. novembrī Levandovskis [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Grupu turnīrs|Čempionu līgas grupu turnīrā]] guva ''hat-trick'' pret [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]], kļūstot par ātrāko spēlētāju, kurš 100 spēlēs ir guvis 80 Čempionu līgas vārtus, pārspējot iepriekšējo [[Lionels Mesi|Lionela Mesi]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/974728/robert-lewandowski-lionel-messi-cristiano-ronaldo-goal-record-champions-league/|title=Lewandowski beats Messi and Ronaldo goalscoring record with hat-trick in 100th CL game|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2024-04-15|date=2021-11-04|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/027d-170b3182d9ed-587169daf860-1000--champions-league-goalscoring-milestones-haaland-quickest-/|title=Champions League goalscoring milestones: Haaland quickest to 40 {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-15|date=2023-11-28|language=en}}</ref> 23. novembrī viņš atklāja rezultātu, izbraukumā ar 2:1 uzvarot [[Kijivas "Dinamo"]], Čempionu līgas grupu turnīra spēlē, tādējādi kļūstot par pirmo spēlētāju, kurš divās atsevišķās sacensību sezonās guvis vārtus deviņās spēlēs pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/988561/robert-lewandowski-overhead-kick-bayern-munich-champions-league/|title=Lewandowski sets another record as he scores stunning overhead kick with shoe untied|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2024-04-15|date=2021-11-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/champions-league/2021-2022/dynamo-kyiv-v-bayern-munich-follow-live-coverage_sto8637933/story.shtml|title=CHAMPIONS LEAGUE RESULT - ROBERT LEWANDOWSKI AND KINGSLEY COMAN ON TARGET AS BAYERN MUNICH BEAT DYNAMO KYIV|access-date=2024. gada 15. aprīlī}}</ref> Sezonas vidū Levandovskis ieņēma otro vietu [[2021. gada Zelta bumba|2021. gada Zelta bumbā]], aiz Lionela Mesi, no "Paris Saint-Germain", un saņēma žurnāla ''[[France Football]]'' Gada uzbrucēja balvu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/live/2021/nov/29/ballon-dor-2021-live-updates|title=Alexia Putellas and Lionel Messi win 2021 Ballon d’Or — as it happened|work=the Guardian|access-date=2024-04-15|date=2021-11-29|last=Murray|first=Scott|issn=0261-3077|language=en}}</ref> 17. decembrī Levandovskis ar 43. vārtu guvumu uzstādīja Bundeslīgas rekordu visvairāk gūto vārtu ziņā kalendārajā gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/report/_/gameId/608685|title=Bayern Munich 4-0 VfL Wolfsburg (Dec 17, 2021) Game Analysis|website=ESPN|access-date=2024-04-15|language=en}}</ref> Viņš kļuva par otro spēlētāju, pēc [[Krištianu Ronaldu]], kurš ir bijis labākais vārtu guvējs klubu un starptautiskā līmenī, kā spēlētājs, kurš spēlē Eiropā, trīs gadus pēc kārtas.<ref name=":8" /><ref name=":9" /> 2022. gada 15. janvārī Levandovskis guva savu 16. ''hat-trick'' un 300. vārtus Bundeslīgā, izbraukumā, ar 4:0 uzvarot "Köln".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/60008495|title=Bayern set scoring-streak record in win|work=BBC Sport|access-date=2024-04-15|language=en}}</ref> 8. martā Levandovskis guva ''hat-trick'' [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Astotdaļfināli|Čempionu līgas astotdaļfināla]] atbildes spēlē, uzvarot [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]], ar 7:1. Mača pirmajās 23 minūtēs Levandovska gūtais ''hat-trick'' kļuva par visagrāk gūto Čempionu līgā, sākot no spēles sākuma.<ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37626160/lewandowski-smashes-champions-league-hat-trick-records-win-salzburg|title=How Lewandowski's 11-minute hat trick ranks in the all-time UCL list|website=ESPN.com|access-date=2024-04-15|date=2022-03-09|language=en}}</ref> Paejot tikai 11 minūtēm no pirmajiem vārtiem līdz pēdējiem, Levandovska trīs vārtu guvumi pret "Salzburg" ir arī visu laiku ātrākais Čempionu līgas izslēgšanas spēļu fāzē gūtais ''hat-trick''.<ref name=":10" /> Ar šiem vārtiem viņš jau septīto sezonu pēc kārtas pārsniedza 40 vārtu robežu visos turnīros.<ref name=":10"/> Ar ''hat-trick'' viņš kļuva arī par ātrāko spēlētāju, kurš guvis 85 Čempionu līgas vārtus, atkal pārspējot Lionela Mesi iepriekšējo rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://punchng.com/lewandowski-breaks-record-scores-fastest-champions-league-hat-trick/|title=Lewandowski breaks record, scores fastest Champions League hat-trick|last=Oyeleke|first=Sodiq|website=Punch Newspapers|access-date=2024-04-15|date=2022-03-08|language=en}}</ref> Viņš arī pievienojās [[Krištianu Ronaldu]] un Mesi, kā vienīgie trīs spēlētāji, kuri trīs vai vairāk UEFA Čempionu līgas kampaņās ir guvuši desmit vai vairāk vārtu, un pievienojās Mesi, kā vienīgie divi spēlētāji, kuri Čempionu līgas izslēgšanas spēlē ir guvuši ''hat-trick'' pirmajā puslaikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/37626187/ucl-stats-benzemas-unique-first-lewandowski-joins-ronaldo-messi|title=UCL stats: Benzema's unique first, Lewandowski joins Ronaldo, Messi|website=ESPN.com|access-date=2024-04-15|date=2022-03-10|language=en}}</ref> Levandovskis līgas sezonu pabeidza ar 35 vārtu guvumiem, kā labākais vārtu guvējs piekto sezonu pēc kārtas, un septīto kopumā, panākot Gerda Millera rekordu. Viņš arī laboja Bundeslīgas rekordu ar visvairāk izbraukumā gūtajiem vārtiem vienā sezonā, ar 19.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-wins-2021-22-bundesliga-top-scorer-bayern-munich-19935|title=Robert Lewandowski wins 2021/22 Bundesliga top scorer's cannon|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-15|language=en}}</ref> Turklāt, viņš otro sezonu pēc kārtas ieguva savu otro Eiropas Zelta zābaka balvu.<ref name=":16">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neogol.com/clasificacion-bota-de-oro/|title=Clasificación Bota de Oro 2022 ¡Actualizada!|website=web.archive.org|access-date=2024-04-15|date=2022-08-31|archive-date=2022-08-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20220831203209/https://www.neogol.com/clasificacion-bota-de-oro/}}</ref> 2022. gada 30. maijā Levandovskis paziņoja, ka vēlas pamest Minhenes "Bayern", sakot: "Mans stāsts ar "Bayern" ir beidzies, es nevaru iedomāties turpmāku labu sadarbību... Ceru, ka viņi mani neatturēs (no aiziešanas) tikai tāpēc, ka viņi var. Pāreja ir labākais risinājums ikvienam."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4176541/2022/05/30/robert-lewandowski-my-bayern-munich-story-has-come-to-an-end/|title=Lewandowski admits Bayern story 'at end'|last=Whitehead|first=Jacob|website=The Athletic|access-date=2024-04-15|language=en}}</ref> === Barcelona === ==== Pāreja ==== Minhenes "Bayern" Levandovskis sevi apliecināja kā vienu no savas paaudzes labākajiem spēlētājiem. 2022. gada 16. jūlijā [[FC Barcelona|Barcelona]] apstiprināja, ka ir panākusi vienošanos ar Minhenes "Bayern" par Levandovska pāreju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.es/es/football/first-team/news/2680144/principle-of-agreement-for-the-transfer-of-lewandowski|title=Principio de acuerdo para el traspaso de Lewandowski|website=www.fcbarcelona.es|access-date=2024-04-15|language=es}}</ref> Trīs dienas vēlāk Levandovskis parakstīja četru gadu līgumu par summu 45 miljonu eiro apmērā, ar iespēju pieaugt līdz 50 miljoniem eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/2683853/agreement-with-bayern-munich-for-the-transfer-of-robert-lewandowski|title=Agreement with Bayern Munich for the transfer of Robert Lewandowski|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2024-04-16|language=en}}</ref> Līgumā bija iekļauta izpirkšanas klauzula, kas noteikta 500 miljonu eiro apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37630151/robert-lewandowski-completes-barcelona-move-bayern-munich|title=Lewandowski completes Barca move from Bayern|website=ESPN.com|access-date=2024-04-16|date=2022-07-19|language=en}}</ref> Levandovskis kļuva par visdārgāko poļu spēlētāju vēsturē un Minhenes "Bayern" visu laiku dārgāko pārdoto spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.tvp.pl/61317657/robert-lewandowski-z-ostatnim-rekordem-w-bayernie-monachium-najdrozszy-transfer-wychodzacy-w-historii-klubu|title=Ostatni rekord "Lewego" w Bayernie. Jego transfer przejdzie do historii|last=S.A|first=Telewizja Polska|website=sport.tvp.pl|access-date=2024-04-16|date=2022-07-16|language=pl}}</ref> Levandovskis tika oficiāli prezentēts 50 000 līdzjutēju priekšā, 5. augustā, [[Camp Nou]] stadionā, un viņam tika piešķirts krekls ar 9. numuru, ko iepriekš valkāja [[Memfiss Depajs]], un oficiāli tika reģistrēts 12. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.cl/futbol/espana/nota/_/id/10728135/barcelona-robert-lewandowski-camp-nou-presentacion-record|title=Lewandowski levanta pasiones en una presentación récord|website=ESPN.cl|access-date=2024-04-16|date=2022-08-05|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/futbol/barcelona/2022/08/05/62ed03ed268e3e850f8b4578.html|title=El Barça le quita el dorsal '9' a Memphis para dárselo a Lewandowski|website=MARCA|access-date=2024-04-16|date=2022-08-05|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.20minutos.es/deportes/noticia/5040615/0/barcelona-obligado-inscribir-kessie-christensen-laliga/|title=Alerta 48 horas: el Barça tiene hasta el sábado para inscribir a Kessié y Christensen o se irán gratis y sin debutar|last=20minutos|website=www.20minutos.es - Últimas Noticias|access-date=2024-04-16|date=2022-08-11|language=es}}</ref> ==== 2022—2023: "La Liga" tituls un Pičiči trofeja ==== 2022. gada 7. augustā viņš guva savus pirmos vārtus "Barcelona" labā, uzvarot Meksikas klubu [[Club Universidad Nacional|UNAM]], ar 6:0, [[:en:Joan Gamper Trophy|Joan Gamper Trophy]] pirmssezonas spēlē, kas notika [[Camp Nou]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsbrief.com/football/21519-robert-lewandowski-scores-goal-striker-nets-barcelona-goal-60-friendly-victory/|title=Lewandowski scores first Barcelona goal in 6:0 friendly victory|website=sportsbrief.com|access-date=2024-04-16|language=en|archive-date=2024-08-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20240803045054/https://sportsbrief.com/football/21519-robert-lewandowski-scores-goal-striker-nets-barcelona-goal-60-friendly-victory/}}</ref> 13. augustā viņš piedzīvoja līgas debiju klubā, spēlējot neizšķirti, 0:0, pret [[Rayo Vallecano]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-in/news/barcelona-frustrated-rayo-vallecano-opening-night/bltcd5e7b01eea1ab09|title=Barcelona frustrated by Rayo Vallecano as Lewandowski & Raphinha's La Liga debuts spoiled {{!}} Goal.com India|website=www.goal.com|access-date=2024-04-16|date=2022-08-13|language=en-IN}}</ref> 21. augustā viņš guva savus pirmos vārtus ''Blaugrana'' labā, 21. augustā, gūstot divus vārtus, izcīnot uzvaru, ar 4:1, pār [[Sansevastjanas "Real Sociedad"|Real Sociedad]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laprensa.hn/deportes/barcelona-real-sociedad-liga-espana-espanola-anoeta-xavi-lewandowski-MC9664259|title=Lewandowski brilla con doblete en goleada del Barcelona ante la Real Sociedad|last=cronologia/-/meta/redaccion|website=www.laprensa.hn|access-date=2024-04-16|language=es-HN}}</ref> kam sekoja vēl divi vārtu guvumi, pret [[Real Valladolid]], 28. augustā, uzvarot ar 4:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/match/_/gameId/643800/real-valladolid-barcelona|title=Barcelona 4-0 Real Valladolid (28 Aug, 2022) Final Score - ESPN (UK)|website=ESPN|access-date=2024-04-16|language=en}}</ref> 7. septembrī, savā pirmajā spēlē kā "Barcelona" spēlētājs, [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgā]], viņš guva ''hat-trick'', uzvarā pār [[Plzeņas "Viktoria"|Viktoria Plzeň]], ar 5:1, kļūstot par pirmo spēlētāju vēsturē, kurš guvis Čempionu līgā ''hat-trick'' trīs dažādos klubos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62825071|title=Lewandowski hits Barca hat-trick before Bayern return|work=BBC Sport|access-date=2024-04-16|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.soccernews.com/lewandowski-makes-champions-league-history-with-barcelona-hat-trick/342278/|title=Lewandowski makes Champions League history with Barcelona hat-trick|last=SoccerNews|website=Soccer News|access-date=2024-04-16|date=2022-09-07|language=en}}</ref> 11. septembrī viņš guva savus sestos vārtus sezonā, savā piektajā līgas mačā, "Barcelona" komandā, ar 4:0 uzvarot [[Cádiz CF|Cádiz]], uzstādot rekordu ar visvairāk gūtajiem vārtiem pirmajās piecās "La Liga" sezonas spēlēs 21. gadsimtā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/news/2787865/lewandowski-best-goalscoring-start-in-laliga-this-century/amp|title=Lewandowski, best goalscoring start in LaLiga this century|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2024-04-16}}</ref> un, galu galā, atzīmējās ar vienpadsmit vārtu guvumiem, tostarp, deviņiem vārtiem un divām rezultatīvām piespēlēm septiņos mačos, pēc tam, kad 1. oktobrī guva vienīgos vārtus izbraukumā, uzvarā pār [[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/peru/2022/10/01/gol-lewandowski-1-0-barcelona-vs-mallorca-hoy-laliga/|title=Golazo de Lewandowski para el 1-0 de Barcelona vs Mallorca por LaLiga|website=infobae|access-date=2024-04-16|date=2022-10-01|language=es}}</ref> 12. oktobrī Levandovskis guva divus vārtus "Barcelona" Čempionu līgas spēlē, pret [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], pēdējā minūtē izlīdzinot rezultātu, nodrošinot neizšķirtu, 3:3, ''Blaugrana'' komandai, savās mājās, "Camp Nou" laukumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63221311|title=Barca on brink of Champions League exit after draw|work=BBC Sport|access-date=2024-04-16|language=en}}</ref> Neraugoties uz piecu vārtu guvumu šajās sacensībās, viņa gūtie vārti nepalīdzēja "Barcelona", kad tā [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona#C grupa|grupu turnīrā]] ieņēma trešo vietu, kā rezultātā, komanda otro sezonu pēc kārtas nonāca [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgas]] [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona#Izslēgšanas spēles|izslēgšanas spēļu kārtā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/barcelona-back-europa-league-where-they-belong-right-now/bltb94f0b887e0b4ef3|title=Barcelona back in the Europa League: Where they belong right now {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2024-04-16|date=2022-10-26|language=en}}</ref> 8. novembrī Levandovskis otro reizi klubu karjerā tika noraidīts par pārkāpumu pret [[Davids Garsija|Davidu Garsiju]], vēlāk saņemot trīs spēļu diskvalifikāciju, "Barcelona" ar 2:1 uzvarot [[CA Osasuna|Osasuna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/11/09/sport/barcelona-osasuna-pique-lewandowski-la-liga-spt-intl/index.html|title=Gerard Piqué and Robert Lewandowski sent off as Barcelona fights back to defeat Osasuna|last=Ramsay|first=George|website=CNN|access-date=2024-04-16|date=2022-11-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/barcelonas-lewandowski-given-three-game-ban-red-card-2022-11-16/|title=Barcelona's Lewandowski given three-game ban for red card {{!}} Reuters|website=web.archive.org|access-date=2024-04-16|date=2023-01-05|archive-date=2023-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20230105211727/https://www.reuters.com/lifestyle/sports/barcelonas-lewandowski-given-three-game-ban-red-card-2022-11-16/}}</ref> Tomēr, Levandovskis 31. decembrī piedalījās neizšķirtā, 1:1, pret [[Barselonas derbijs|sāncensi]] [[RCD Espanyol|Espanyol]], pēc tam, kad [[Madride]]s tiesa viņam atcēla aizliegumu, taču viņš tik un tā izcieta diskvalifikāciju, kad Spānijas sporta tiesa atstāja spēkā sodu, izlaižot līgas spēles pret [[Madrides "Atletico"|Madrides "Atlético"]], [[Girona FC|Girona]] un [[Getafe Club de Fútbol|Getafe]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64168380|title=Barcelona blow as Lewandowski three-game ban upheld|work=BBC Sport|access-date=2024-04-17|language=en}}</ref> 2023. gada 16. janvārī viņš guva otros vārtus [[2023. gada Spānijas Superkausa futbolā fināls|2023. gada Spānijas Superkausa finālā]], kad "Barcelona" ar 3:1 sakāva Madrides "Real", ''[[El Clásico]]'', izcīnot savu pirmo titulu kopā ar klubu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/3023483/first-trophy-of-the-xavi-era|title=First trophy of the Xavi era|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2024-04-17|language=en}}</ref> 14. maijā viņš guva divus vārtus, kad "Barcelona" ar 4:2 uzvarēja "Espanyol", kļūstot par "La Liga" čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65590309|title=Barcelona crowned La Liga champions after derby win|work=BBC Sport|access-date=2024-04-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbssports.com/soccer/news/barcelona-clinch-la-liga-title-over-real-madrid-after-bashing-city-rival-espanyol-4-2/|title=Barcelona clinch La Liga title over Real Madrid after bashing city rival Espanyol 4-2 - CBSSports.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-17|date=2023-05-14|archive-date=2023-05-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20230514213602/https://www.cbssports.com/soccer/news/barcelona-clinch-la-liga-title-over-real-madrid-after-bashing-city-rival-espanyol-4-2/}}</ref> Viņš bija pirmais "Barcelona" spēlētājs, kurš savā debijas sezonā guvis vairāk nekā 30 vārtus visās sacensībās, kopš [[Ronaldu|Ronaldu Nazariu]], 1996.–1997. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/Squawka/status/1657846163754582022|title=Robert Lewandowski is the first Barcelona player to score 30+ goals across all competitions in his debut season since Ronaldo in 1996/97|website=Twitter|access-date=2024. gada 17. aprīlī}}</ref> [[2022.—2023. gada La Liga sezona|2022.–2023. gada La Liga]] sezonas beigās Levandovskis izcīnīja savu pirmo [[Pičiči trofeja|Pičiči trofeju]], gūstot 23 vārtus 34 mačos,<ref name=":17">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport.es/en/news/laliga/barcelona-striker-lewandowski-wins-pichichi-86673966|title=Barcelona striker Lewandowski wins Pichichi in first season in LaLiga|last=Sport|website=sport|access-date=2024-04-17|date=2023-06-04|language=en}}</ref> kļūstot par pirmo spēlētāju 5 labākajās Eiropas līgās, kurš ieguvis labāko vārtu guvēja balvu sešās sezonās pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aa.com.tr/en/europe/top-scorers-lead-their-teams-to-league-titles-in-european-leagues/2927850|title=Top scorers lead their teams to league titles in European leagues|website=www.aa.com.tr|access-date=2024-04-17}}</ref> Levandovskis arī panāca [[Lionels Mesi|Lionelu Mesi]] visvairāk labāko vārtu guvēju balvu ziņā 5 labākajās Eiropas līgās, ar astoņām.<ref name=":11" /> ==== 2023—24 ==== 2023. gada 19. septembrī Levandovskis [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023.–2024. gada UEFA Čempionu līgas sezonas]] pirmajā kārtā guva vienus vārtus "Barcelona" komandas uzvarā, ar 5:0, pret [[Royal Antwerp FC|Antwerp]], sasniedzot 100 vārtu robežu [[UEFA]] sacensībās, kļūstot tikai par trešo spēlētāju, kurš to sasniedzis, pēc [[Krištianu Ronaldu]] un [[Lionels Mesi|Lionela Mesi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/3691389/fc-barcelona-5-0-royal-antwerp-brilliant-start|title=FC Barcelona 5-0 Royal Antwerp: Brilliant start|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2024-04-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/lewandowski-elite-club-barcelona-volley-ronaldo-messi/blt63ebb3a442cb9ada|title=Barcelona striker Robert Lewandowski volleys home 100th European goal to join Lionel Messi and Cristiano Ronaldo in exclusive club {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2024-04-17|date=2023-09-19|language=en}}</ref> Viņš arī kļuva par vecāko spēlētāju, 35 gadu un 29 dienu vecumā, kurš UEFA Čempionu līgā guvis vārtus "Barcelona" komandā, pārspējot [[Žerārs Pikē|Žerāra Pikē]] iepriekšējo rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iffhs.com/posts/3050|title=IFFHS CONTINENTAL NEWS - UEFA CHAMPIONS LEAGUE|website=iffhs.com|access-date=2024-04-17|archive-date=2024-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20240519111732/https://iffhs.com/posts/3050}}</ref> 23. septembrī viņš guva divus vārtus, palīdzot "Barcelona" atspēlēt divu vārtu deficītu, mājās, ar 3:2 uzvarot [[Bigo "Celta"|Celta Vigo]], kļūstot par labāko vārtu guvēju kluba rindās, pirmajos 50 mačos, 21. gadsimtā, ar 35 vārtiem, pārspējot rekordu, kas iepriekš piederēja [[Samuels Eto'o|Samuelam Eto'o]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://barcanewsnetwork.com/barcelona-star-forward-overtakes-samuel-etoos-record-with-club/|title=Barcelona star forward overtakes Samuel Eto'o’s record with club|last=Ansari|first=Ahmad Sarmad|website=Barca News Network|access-date=2024-04-17|date=2023-09-23|language=en|archive-date=2024-01-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20240125033405/https://barcanewsnetwork.com/barcelona-star-forward-overtakes-samuel-etoos-record-with-club/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telecomasia.net/news/football/lewandowski-sets-barcelonaundefineds-performance-record-in-21st-century/|title=Lewandowski Sets Barcelona's Performance Record In 21st Century|website=www.telecomasia.net|access-date=2024-04-17|date=2023-09-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ManagingBarca/status/1705521020713717972|title=Robert Lewandowski has scored 35 goals in his first 50 games with FC Barcelona|website=Twitter|access-date=2024. gada 17. aprīlī}}</ref> 2024. gada 17. februārī Levandovskis nodrošināja "Barcelona" uzvaru, ar 2:1 pārspējot "Celta Vigo", realizējot atkārtoto soda sitienu 97. minūtē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/68327478|title=Barcelona grab win with late Lewandowski penalty|work=BBC Sport|access-date=2024-04-17|language=en}}</ref> Viņš kļuva par rezultatīvāko futbolistu gūto vārtu skaita ziņā (407) pēdējās desmitgades laikā, piecās [[:en:Big Five (association football)|galvenajās Eiropas futbola līgās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportowefakty.wp.pl/pilka-nozna/1109515/tak-to-prawda-lewandowski-lepszy-od-messiego-i-ronaldo|title=Kto strzelił najwięcej goli w ostatnich 10 latach? Sprawdźcie|last=Media|first=Wirtualna Polska|website=sportowefakty.wp.pl|access-date=2024-04-17|date=2024-03-02|language=pl}}</ref> 22. februārī viņš guva savus 93. [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] vārtus, spēlējot neizšķirti, 1:1, pret [[SSC Napoli|Napoli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.in/football/report/_/gameId/691517|title=Napoli 1-1 Barcelona (22 Feb, 2024) Game Analysis - ESPN (IN)|website=ESPN|access-date=2024-04-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pap.pl/aktualnosci/gol-lewandowskiego-w-lidze-mistrzow-podzial-punktow-w-neapolu|title=Gol Lewandowskiego w Lidze Mistrzów. Podział punktów w Neapolu|website=www.pap.pl|access-date=2024-04-17}}</ref> Pēc tam, 12. martā, Levandovskis guva pēdējos vārtus mājas spēlē, uzvarot ar 3:1, izslēdzot "Napoli" no turnīra, ar rezultātu 4:2, divu spēļu summā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/champions-league/2023-2024/fc-barcelona-v-napoli-uefa-champions-league-live_sto10058242/story.shtml|title=Barcelona 3-1 Napoli (4-2 on agg.): Robert Lewandowski among goals as Xavi's side make Champions League quarter-finals|website=Eurosport|access-date=2024. gada 17. aprīlī}}</ref> 17. martā viņš bija galvenais spēlētājs "Barcelona" uzvarā, ar 3:0, pār [[Madrides "Atletico"|Madrides "Atlético"]], jo bija iesaistīts visos trīs vārtu guvumos. Viņš guva vienus vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles, palīdzot savai komandai ieņemt otro vietu "La Liga" tabulā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anews.com.tr/sport/2024/03/18/lewandowski-leads-barcelona-to-3-0-win-over-atletico-madrid|title=Lewandowski leads Barcelona to 3-0 win over Atletico Madrid|website=anews|access-date=2024-04-17|language=en}}</ref> == Starptautiskā karjera == === 2007—2013: Jauniešu līmenis un agrīnā starptautiskā karjera === [[Attēls:Robert Lewandowski 2011 (3).jpg|thumb|Levandovskis draudzības spēlē pret [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]], 2011. gadā]] Levandovskis savu starptautisko karjeru sāka 2007. gadā, [[Polijas U-19 futbola izlase|Polijas U-19 izlasē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsaxle.com/everything-you-need-to-know-about-robert-lewandowski-debut-teams-goals-records-and-net-worth/|title=Everything You Need To Know About Robert Lewandowski: Debut, Teams, Goals, Records And Net Worth - Sports Axle|website=web.archive.org|access-date=2024-04-17|date=2022-09-26|archive-date=2022-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220926100342/https://sportsaxle.com/everything-you-need-to-know-about-robert-lewandowski-debut-teams-goals-records-and-net-worth/}}</ref> Tāpat viņš arī trīs spēles aizvadīja [[Polijas U-21 futbola izlase|Polijas U-21 izlasē]], draudzības spēlēs, pret [[Anglijas U-21 futbola izlase|Angliju]], [[Baltkrievijas U-21 futbola izlase|Baltkrieviju]] un [[Somijas U-21 futbola izlase|Somiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/robert-lewandowski/nationalmannschaft/spieler/38253/verein_id/9324/hauptwettbewerb//wettbewerb_id//start/2008-03-25/ende/2008-06-01/nurEinsatz/0/plus/1|title=Robert Lewandowski - National team (Detailed view)|website=www.transfermarkt.com|access-date=2024-04-17|language=en}}</ref> Viņa debija pieaugušo izlasē notika 2008. gada 10. septembrī, trīs nedēļas pēc viņa 20. dzimšanas dienas, pret [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]], kur viņš nāca uz maiņu un guva vārtus, [[2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]], izbraukumā, uzvarot ar 2:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/archive/southafrica2010/preliminaries/europe/matches/round=250471/match=300040521/report.html|title=San Marino — Poland 0:2 (0:1)|website=web.archive.org|access-date=2024-04-17|date=2012-06-08|archive-date=2012-06-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20120608041512/http://www.fifa.com/worldcup/archive/southafrica2010/preliminaries/europe/matches/round=250471/match=300040521/report.html}}</ref> Tikai [[Vlodzimežs Lubaņskis]] savā debijā valstsvienībā guva vārtus, esot jaunāks par Levandovski, kuram tobrīd bija 16 gadi. Levandovskis 2009. gada 1. aprīlī guva vēl vienus vārtus kvalifikācijas spēlē, pret to pašu komandu, uzvarot ar 10:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/world-cup/5093242/European-World-Cup-qualifying-round-up-Poland-put-10-past-woeful-San-Marino.html|title=European World Cup qualifying round-up: Poland put 10 past woeful San Marino|website=The Telegraph|access-date=2024-04-18|date=2009-04-02|language=en}}</ref> Spēlējot Varšavā, [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2012]] turnīra atklāšanas spēlē, pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]], Levandovskis guva sacensību pirmos vārtus, pēc toreizējā "Dortmund" komandas biedra [[Jakubs Blaščikovskis|Jakuba Blaščikovska]] rezultatīvas piespēles, un tika atzīts par spēles labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuro/season=2012/matches/round=15172/match=2003319/postmatch/report/index.html|title=Greece fightback foils co-hosts Poland in EURO 2012 Group A|website=uefa.com|access-date=2024. gada 18. aprīlī|date=2012. gada 8. jūnijā|language=angļu}}</ref> Turnīrā viņš Polijas izlasē piedalījās visās trīs spēlēs, kad tā ar diviem nopelnītiem punktiem izkrita no grupu turnīra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuro/history/news/0254-0d7e9fac6b78-bb120cc6ba96-1000--czech-republic-through-as-euro-2012-co-hosts-poland-chec/|title=Czech Republic through as EURO 2012 co-hosts Poland check out {{!}} UEFA EURO|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-18|date=2012-06-16|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/news/newsid=1804253.html|title=Over and out for Poland - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-18|date=2013-12-03|archive-date=2013-12-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20131203011857/http://www.uefa.com/news/newsid=1804253.html}}</ref> === 2013—2017: Uzņemoties kapteiņa lomu === [[Attēls:Lewandowski and Milik vs Ireland 2013.jpg|thumb|Levandovskis [[Polijas futbola izlase|Polijas]] izlasē, pret [[Īrijas futbola izlase|Īriju]], 2013. gadā]] Levandovskis 2013. gada 26. martā, uzvarā pret Sanmarīno, ar 5:0, realizēja divus soda sitienus, [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijā]], kas bija viņa pirmā spēle [[Kapteinis (futbols)|kapteiņa]] amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/worldcup/season=2014/matches/round=2000294/match=2008742/postmatch/report/index.html|title=FIFA World Cup 2014 - Poland-San Marino — UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-18|date=2017-09-25|archive-date=2017-09-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20170925181341/http://www.uefa.com/worldcup/season=2014/matches/round=2000294/match=2008742/postmatch/report/index.html}}</ref> Vēlāk, 6. septembrī, kvalifikācijas kampaņā, viņš izlīdzināja rezultātu, savā laukumā, nospēlējot neizšķirti, 1:1, pret [[Melnkalnes futbola izlase|Melnkalni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pilka-nozna.przegladsportowy.pl/Pilka-nozna-Polska-Czarnogora-1-1-w-eliminacjach-Ms-2014,artykul,180555,1,291.html|title=Polska - Czarnog�ra 1:1 w eliminacjach M� 2014 - Reprezentacja Polski - Przegladsportowy.pl|website=web.archive.org|access-date=2024-04-18|date=2013-09-27|archive-date=2013-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20130927132434/http://pilka-nozna.przegladsportowy.pl/Pilka-nozna-Polska-Czarnogora-1-1-w-eliminacjach-Ms-2014,artykul,180555,1,291.html}}</ref> Polija nekvalificējās [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausam]] Brazīlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/1812595-england-qualify-for-2014-world-cup-with-2-0-win-over-poland|title=England Qualify for 2014 World Cup with 2-0 Win over Poland|last=Grant|first=Ethan|website=Bleacher Report|access-date=2024-04-18|language=en}}</ref> 2014. gada 7. septembrī, Polijas pirmajā [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2016 kvalifikācijas]] spēlē, izbraukumā, pret [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāru]], Levandovskis guva savu pirmo starptautisko ''hat-trick'', gūstot četrus vārtus, uzvarot ar 7:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2014/sep/07/poland-gibraltar-euro-2016--match-report|title=Poland’s Robert Lewandowski scores four in seven-goal rout of Gibraltar|work=The Guardian|access-date=2024-04-19|date=2014-09-07|last=Association|first=Press|issn=0261-3077|language=en}}</ref> 2015. gada 13. jūnijā viņš guva vēl vienu ''hat-trick'', Polijai sagraujot [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]], ar 4:0, trīs vārtus gūstot četru minūšu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzz.ch/sport/drei-tore-von-lewandowski-bei-polens-40-1.18561613|title=Drei Tore von Lewandowski bei Polens 4:0|website=web.archive.org|access-date=2024-04-19|archive-date=2020-02-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20200226002742/https://www.nzz.ch/sport/drei-tore-von-lewandowski-bei-polens-40-1.18561613}}</ref> 8. oktobrī viņš divreiz guva vārtus neizšķirtā, 2:2, izbraukumā, pret [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/33543822|title=Scotland 2-2 Poland|work=BBC Sport|access-date=2024-04-19|language=en}}</ref> Trīs dienas vēlāk viņš ar galvu guva uzvaras vārtus, ar 2:1 uzvarot [[Īrijas futbola izlase|Īriju]], Polijai kvalificējoties finālturnīram Francijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/0253-0d805627bf50-4b0fa69e6b10-1000--lewandowski-s-latest-takes-poland-to-france/|title=Lewandowski's latest takes Poland to France {{!}} European Qualifiers|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-19|date=2015-10-11|language=en}}</ref> Levandovskis kampaņu noslēdza ar 13 gūtiem vārtiem, kas ir kopīgs Eiropas čempionāta kvalifikācijas rekords ar [[Deivids Hīlijs|Deividu Hīliju]], [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīrijas]] valstsvienībā, [[2008. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2008 kvalifikācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuro/qualifiers/news/newsid=2292506.html|title=Lewandowski equals Healy's scoring record - UEFA EURO - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-19|date=2015-11-14|archive-date=2015-11-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20151114015938/http://www.uefa.com/uefaeuro/qualifiers/news/newsid=2292506.html}}</ref> [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2016]] izcīņā Francijā, Levandovskim nebija neviena sitiena vārtu rāmī, līdz astotdaļfināla spēlei, pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]], [[Sentetjēna|Sentetjēnā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/jun/25/switzerland-poland-euro-2016-match-report|title=Poland hold nerve after Switzerland’s Granit Xhaka blazes penalty wide|work=The Observer|access-date=2024-04-19|date=2016-06-25|last=Brassell|first=Andy|issn=0029-7712|language=en}}</ref> Pēc neizšķirta, 1:1, viņš guva savas komandas pirmo soda sitienu, pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā, Polijai pirmo reizi iekļūstot ceturtdaļfinālā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36566078|title=Switzerland 1-1 Poland (pens 4-5)|work=BBC Sport|access-date=2024-04-19|language=en}}</ref> Ceturtdaļfinālā, pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], 100. sekundē, [[Stade Vélodrome]] laukumā, viņš guva vārtus pēc [[Kamils Grosickis|Kamila Grosicka]] centrējuma, vēlreiz nospēlējot neizšķirti, 1:1, un atkal guva vārtus pēcspēles soda sitienu sērijā, kurā poļi zaudēja.<ref name=":12">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36603665|title=Poland 1-1 Portugal (3-5 pens)|work=BBC Sport|access-date=2024-04-19|language=en}}</ref> Polijas izstāšanās brīdī Levandovskis bija izdarījis vairāk pārkāpumu nekā jebkurš cits turnīra spēlētājs.<ref name=":12" /> === 2017—pašlaik: Visu laiku rezultatīvākais spēlētājs Polijas izlasē === [[Attēls:Robert Lewandowski 2018, JAP-POL (cropped).jpg|thumb|209x209px|Levandovskis [[Polijas futbola izlase|Polijas]] izlasē, [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]]] 2017. gada 5. oktobrī Levandovskis guva ''hat-trick'', uzvarā pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]], ar 6:1, sasniedzot 50 vārtu guvumus Polijas valstsvienībā, pārspējot [[Vlodzimežs Lubaņskis|Vlodzimeža Lubaņska]] iepriekšējo rekordu, ar 48 vārtu guvumiem, kļūstot par visu laiku labāko vārtu guvēju Polijas izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37534914/robert-lewandowski-becomes-poland-all-leading-scorer|title=Lewandowski becomes Poland's top scorer|website=ESPN.com|access-date=2024-04-19|date=2017-10-05|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/european-qualifiers/news/newsid=2497563.html|title=Lewandowski holds outright European Qualifiers goal record - European Qualifiers - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-19|date=2017-10-21|archive-date=2017-10-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20171021012534/http://www.uefa.com/european-qualifiers/news/newsid=2497563.html}}</ref> 2017. gada 8. oktobrī Levandovskis guva vārtus, uzvarot Melnkalni, ar 4:2, Polijas izlases labā gūstot savus 51. vārtus.<ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-sets-world-cup-qualifying-goal-record-ahead-of-ronaldo-461228.jsp|title=Bayern Munich's Robert Lewandowski sets European scoring record for Poland|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-19|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811092829/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-sets-world-cup-qualifying-goal-record-ahead-of-ronaldo-461228.jsp/}}</ref> [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]s kampaņu viņš pabeidza ar 16 gūtiem vārtiem, kas ir Eiropas Pasaules kausa kvalifikācijas rekords.<ref name=":13" /> Levandovskis tika iekļauts 23 cilvēku sastāvā, Polijas izlasē, [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausam]] Krievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/world-cup/poland-world-cup-squad-profile-russia-2018-fixtures-group-team-news-schedule-a8393021.html|title=Poland World Cup squad guide: Full fixtures, group, ones to watch, odds {{!}} The Independent|website=web.archive.org|access-date=2024-04-19|date=2018-07-09|archive-date=2018-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20180709043721/https://www.independent.co.uk/sport/football/world-cup/poland-world-cup-squad-profile-russia-2018-fixtures-group-team-news-schedule-a8393021.html}}</ref> Levandovskis spēlēja katru minūti visos trīs mačos, pret [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]], [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]] un [[Japānas futbola izlase|Japānu]]. Levandovskis vārtus neguva, un Polija nespēja kvalificēties izslēgšanas spēļu fāzei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/teams/team=43962/index.html|title=Poland|website=web.archive.org|access-date=2024-04-19|archive-date=2007-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20071129220613/http://www.fifa.com/worldcup/teams/team=43962/index.html}}</ref> 2021. gada 19. jūnijā, Polijas otrajā [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]] grupas spēlē, pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], Levandovskis guva izlīdzinājuma vārtus, spēlējot neizšķirti, 1:1; līdz ar to viņš kļuva par pirmo poļu spēlētāju, kurš guvis vārtus trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] pēc kārtas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51197624|title=Lewandowski scores as Poland hold Spain|work=BBC Sport|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.squawka.com/en/euro-2020-group-e-second-round-spain-poland-morata-lewandowski/|title=Poland duo make history vs Spain as Group E goes to exciting final day {{!}} Euro 2020|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2021-06-28|archive-date=2021-06-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20210628175749/https://www.squawka.com/en/euro-2020-group-e-second-round-spain-poland-morata-lewandowski/}}</ref> 23. jūnijā viņš guva divus vārtus, ar 2:3 zaudējot [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijai]]; tomēr, Polija palika pēdējā savā grupā un izkrita no grupu turnīra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2021/06/23/lewandowski-poland-out-of-euro-2020-with-3-2-loss-to-sweden|title=Lewandowski, Poland out of Euro 2020 with 3-2 loss to Sweden|website=euronews|access-date=2024-04-20|date=2021-06-23|language=en}}</ref> Levandovskis tika iekļauts valstsvienībā, [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņai Katarā. Pirmajā spēlē, pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]], viņš nerealizēja soda sitienu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63631782|title=Lewandowski misses penalty as Mexico hold Poland|work=BBC Sport|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref> tomēr, otrajā mačā, pret [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]], viņš guva savus pirmos vārtus [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā, kad Polija uzvarēja ar 2:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63685897|title=Lewandowski scores first World Cup goal in Poland win|work=BBC Sport|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref> Viņš guva savus otros vārtus Pasaules kausa izcīņā, ar 11 metru soda sitienu, zaudējot Francijai, astotdaļfinālā, ar 3:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63771032|title=Giroud and Mbappe fire France into quarter-finals|work=BBC Sport|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref> == Spēles stils == [[Attēls:20190428 DFL 1. Bundesliga FCN - FCB 850 0565.jpg|left|thumb|Levandovskis pret [[1. FC Nürnberg|FC Nürnberg]], 2019. gadā]] Levandovskis tiek plaši uzskatīts par vienu no labākajiem uzbrucējiem pasaulē,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/50145108|title=Lewandowski - the world's best striker?|work=BBC Sport|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/robert-lewandowski-the-planet-s-best-striker-deserves-european-glory-with-bayern-munich-7bqrhtxlw|title=Robert Lewandowski — the planet’s best striker — deserves European glory with Bayern Munich|access-date=2024-04-20|date=2024-04-20|last=Gheerbrant|first=James|issn=0140-0460|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-s-robert-lewandowski-world-s-best-striker-456853.jsp|title=Bayern Munich's Robert Lewandowski the world's best striker?|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-20|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/best-strikers-in-the-world-ronaldo-lewandowski-harry-kane|title=Ranked! The 10 best strikers in the world|last=Holt|first=Ed McCambridgeContributions from Matthew|last2=published|first2=Ryan Dabbs|website=fourfourtwo.com|access-date=2024-04-20|date=2024-01-19|language=en}}</ref> un daudzi viņu uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem centra uzbrucējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.90min.com/posts/robert-lewandowski-football-great-record-bayern-opinion|title=Robert Lewandowski continues to cement his record as one of the greats|website=90min.com|access-date=2024-04-20|date=2021-05-15|language=en}}</ref> Kā precīzs un efektīvs vārtu guvējs ar galvu un abām kājām, Levandovskis ir ražīgs vārtu guvējs, tāpēc viņu nodēvēja par ''LewanVārtiki''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-king.com/nicknames.php?q=lewangoalski|title=LewanGOALski, The Body, Lewy Nickname - What does it mean and how did it come about? - Player Biography and Profile|website=www.sports-king.com|access-date=2024-04-20}}</ref> Tiek uzskatīts, ka viņam kā [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējam]] piemīt gandrīz visas nepieciešamās īpašības: augums, spēks, līdzsvars, temps, inteliģentas kustības un prasme ar abām kājām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.co.uk/blog/tactics-and-analysis/67/post/2653540/how-robert-lewandowski-became-this-seasons-deadliest-striker|title=How Robert Lewandowski became this seasons deadliest striker - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2016-08-13|archive-date=2016-08-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20160813004736/http://www.espnfc.co.uk/blog/tactics-and-analysis/67/post/2653540/how-robert-lewandowski-became-this-seasons-deadliest-striker}}</ref> Lai gan viņš galvenokārt darbojās kā vārtu "mednieks" soda laukumā, viņam piemīt arī pozicionālā izjūta, izcilas tehniskās iemaņas, ātras kājas un prasmīgs [[:en:Dribbling#Association football|dribls]]. Viņš ir izcēlies arī ar savu darba apjomu. Levandovskis ir precīzs [[11 metru soda sitiens|soda sitienu]] izpildītājs; viņš arī spēj gūt vārtus no tālās distances, un ir zināms kā [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]] izpildītājs. Levandovski ir slavējuši arī eksperti, spēlētāji un galvenie treneri par viņa izcilo darba ētiku, fizisko sagatavotību, mentalitāti un disciplīnu gan laukumā, gan treniņos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/bayern-munich/11928742/Robert-Lewandowski-how-he-became-the-most-prolific-striker-in-Europe.html|title=Robert Lewandowski: how he became the most prolific striker in Europe|website=The Telegraph|access-date=2024-04-20|date=2015-10-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0253-0d820e2c98c6-28c58e09e952-1000--how-brilliant-is-barcelona-and-poland-striker-robert-lewand/|title=How brilliant is Barcelona and Poland striker Robert Lewandowski? {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-20|date=2022-11-22|language=en}}</ref><ref name=":14">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2013/may/24/robert-lewandowski-goals-borussia-dortmund|title=Robert Lewandowski brings goals and fortitude to Borussia Dortmund|work=The Guardian|access-date=2024-04-20|date=2013-05-24|last=Christenson|first=Marcus|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/1653304-robert-lewandowski-to-bayern-munich-fc-bayern-reportedly-sign-polish-striker|title=Robert Lewandowski to Bayern Munich: FC Bayern Sign Polish Striker|last=Rapp|first=Timothy|website=Bleacher Report|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/philippe-coutinho-lewandowski-alaba-bayern-munich-best-free-kick-takers-7654|title=Philippe Coutinho, Robert Lewandowski and David Alaba: Do Bayern Munich have the best free-kick takers?|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref> == Ārpus futbola == === Personīgā dzīve === [[Attēls:Robert Lewandowski 2010 (1).jpg|thumb|256x256px|Levandovskis 2010. gadā]] Levandovska tēvs deva viņam vārdu "Roberts", lai viņam būtu vieglāk pārcelties uz ārzemēm kā profesionālam futbolistam.<ref name=":14" /> Levandovska tēvs Kšištofs (miris 2005. gadā),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.2x45.info/aktualnosci/17751/lewandowski-ojciec-zmarl-w-2005-roku-wszystkie-gole-dedykuje-jemu/|title=Lewandowski: Ojciec zmar� w 2005 roku. Wszystkie gole dedykuj� jemu - Aktualno�ci - portal pi�karski|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2023-10-30|archive-date=2023-10-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20231030215157/http://www.2x45.info/aktualnosci/17751/lewandowski-ojciec-zmarl-w-2005-roku-wszystkie-gole-dedykuje-jemu/}}</ref> bija Polijas čempions [[džudo]], kā arī spēlēja futbolu [[Varšavas "Hutnik"]], otrajā divīzijā.<ref name=":15">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bild.de/BILD/sport/fussball/bundesliga/vereine/dortmund/2010/07/08/bvb-star-robert-lewandowski/lars-ricken-und-matthias-sammer-sind-meine-idole.html|title=BVB-Star Robert Lewandowski: Lars Ricken und Matthias Sammer sind meine Idole - Sport - BVB Borussia Dortmund - Fußball Bundesliga - Bild.de|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2010-07-22|archive-date=2010-07-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20100722145035/http://www.bild.de/BILD/sport/fussball/bundesliga/vereine/dortmund/2010/07/08/bvb-star-robert-lewandowski/lars-ricken-und-matthias-sammer-sind-meine-idole.html}}</ref> Viņa māte, Ivona, ir bijusī "AZS Warsaw" volejboliste un vēlāk "Partyzant Leszno" viceprezidente.<ref name=":15" /> Viņa māsa, Milena, arī spēlē volejbolu un ir pārstāvējusi U21 izlasi.<ref name=":15" /> Viņa sieva, [[Anna Levandovska]], izcīnīja bronzas medaļu 2009. gada Pasaules kausā [[karatē]].<ref name=":15" /> Viņi apprecējās 2013. gada 22. jūnijā. Viņiem ir divas meitas: Klāra (dzimusi 2017. gadā) un Laura (dzimusi 2020. gadā).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/panorama/leute/fc-bayern-muenchen-robert-lewandowski-ist-vater-geworden-a-1146126.html|title=FC Bayern München: Robert Lewandowski ist Vater geworden|work=Der Spiegel|access-date=2024-04-20|date=2017-05-04|issn=2195-1349|language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.allfootballapp.com/news/All/Congratulations-Lewandowski-and-his-wife-welcome-their-second-daughter-Laura/2334759|title=Congratulations! Lewandowski and his wife welcome their second daughter Laura{{!}} All Football|website=AllfootballOfficial|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref> Levandovskis ir praktizējošs [[Polijas Katoļu baznīca|katolis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eng.pch24.pl/famous-football-player-robert-lewandowski-is-not-ashamed-of-jesus--video-in-8-languages-,60911,i.html|title=Famous football player Robert Lewandowski is not ashamed of Jesus. Video in 8 languages - PCh24.pl - Prawa Strona Internetu. Informacje z życia Kościoła i prawicowa publicystyka|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806194016/https://www.eng.pch24.pl/famous-football-player-robert-lewandowski-is-not-ashamed-of-jesus--video-in-8-languages-,60911,i.html}}</ref> Viņš tikās ar [[Francisks|Pāvestu Francisku]] 2014. gada oktobrī, kad Minhenes "Bayern" apmeklēja [[Vatikāns|Vatikānu]], pēc uzvaras pār [[AS Roma]], [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona#E grupa|UEFA Čempionu līgā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/29729737|title=Pope praises Bayern after Roma win|work=BBC Sport|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref> Papildus savai dzimtajai [[poļu valoda]]i, Levandovskis runā arī angļu un vācu valodā.<ref>{{Atsauce|title=Leadership League: Robert Lewandowski {{!}} Leadership League|url=https://www.youtube.com/watch?v=Eep--Dny8oc|accessdate=2024-04-20|language=lv}}</ref><ref>{{Atsauce|title=FC Bayern Press Conference w/ Robert Lewandowski {{!}} ReLive|url=https://www.youtube.com/watch?v=Sp_Yk5d8I1Y|accessdate=2024-04-20|language=lv}}</ref> Levandovskis ir [[Teniss|tenisa]] un [[:en:Paddle tennis|padela]] cienītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://przegladsportowy.onet.pl/ofsajd/robert-lewandowski-pokazal-jak-gra-w-tenisa-praktyka-czyni-mistrza-wideo/5t6zmdf|title=Robert Lewandowski pokazał, jak gra w tenisa. "Praktyka czyni mistrza" [WIDEO]|website=Przegląd Sportowy Onet|access-date=2024-04-20|language=pl}}</ref> Viņš trenējās spēlēt tenisu kopā ar [[Ana Ivanoviča|Anu Ivanoviču]], sava drauga [[Bastians Šveinšteigers|Bastiana Šveinšteigera]] sievu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.tvp.pl/61130692/aktywny-urlop-roberta-lewandowskiego-partia-tenisa-z-bastianem-schweinsteigerem-i-ana-ivanovic|title="Lewy" chwycił za rakietę! Partia z dawnym znajomym... i legendą tenisa|last=S.A|first=Telewizja Polska|website=sport.tvp.pl|access-date=2024-04-20|date=2022-07-05|language=pl}}</ref> un pazīst personīgi [[Novaks Džokovičs|Novaku Džokoviču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/tennis/news-novak-djokovic-congratulates-robert-lewandowski-winning-champions-league|title=Novak Djokovic congratulates Robert Lewandowski for winning Champions League|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2023-09-26|archive-date=2023-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20230926191928/https://www.sportskeeda.com/tennis/news-novak-djokovic-congratulates-robert-lewandowski-winning-champions-league}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportowefakty.wp.pl/pilka-nozna/896683/liga-mistrzow-robert-lewandowski-otrzymal-wyjatkowe-gratulacje-od-gwiazdy-tenisa|title=Liga Mistrzów. Robert Lewandowski otrzymał wyjątkowe gratulacje od gwiazdy tenisa|last=Media|first=Wirtualna Polska|website=sportowefakty.wp.pl|access-date=2024-04-20|date=2020-08-24|language=pl}}</ref> Viņš apmeklēja viņa mačus Katarā un Apvienotajos Arābu Emirātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportowefakty.wp.pl/tenis/571581/robert-lewandowski-specjalnym-gosciem-na-meczu-novaka-djokovicia-z-rafaelem-nada|title=Robert Lewandowski specjalnym gościem na meczu Novaka Djokovicia z Rafaelem Nadalem (foto)|last=Media|first=Wirtualna Polska|website=sportowefakty.wp.pl|access-date=2024-04-20|date=2016-01-09|language=pl}}</ref> 2022. gadā viņš personīgi apsveica [[Iga Švjonteka|Igu Švjonteku]] ar uzvaru [[2022. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2022. gada ''Roland Garros'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tennis.com/baseline/articles/robert-lewandowski-leads-congratulations-of-roland-garros-champ-iga-swiatek|title=Robert Lewandowski leads congratulations of Roland Garros champ Iga Swiatek|last=Tennis.com|website=Tennis.com|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref> Viņš arī spēlē [[Golfs|golfu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportowefakty.wp.pl/pilka-nozna/820202/kocham-te-gre-robert-lewandowski-milosnikiem-golfa|title="Kocham tę grę". Robert Lewandowski miłośnikiem golfa|last=Media|first=Wirtualna Polska|website=sportowefakty.wp.pl|access-date=2024-04-20|date=2019-05-07|language=pl}}</ref> un interesējas par autosportu, tostarp, [[Formula 1|Formulu 1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thesportsrush.com/f1-news-fc-barcelona-star-striker-robert-lewandowski-biggest-inspiration-is-this-600-million-worth-formula-one-world-champion/|title=Robert Lewandowski remembers 7-time world champion Michael Schumacher in F1|last=Shukla|first=Janmeyjay|website=The SportsRush|access-date=2024-04-20|date=2022-09-12|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.se.pl/pilka-nozna/bundesliga/robert-lewandowski-szaleje-na-mazurach-pedzi-na-skuterze-wodnym-wartym-krocie-zdjecie-aa-7zXn-NGwW-6jkb.html|title=Robert Lewandowski szaleje na Mazurach! Pędzi na skuterze wodnym wartym krocie! [ZDJĘCIE]|website=sport.se.pl|access-date=2024-04-20|date=2019-07-08|language=pl|archive-date=2023-04-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230410102738/https://sport.se.pl/pilka-nozna/bundesliga/robert-lewandowski-szaleje-na-mazurach-pedzi-na-skuterze-wodnym-wartym-krocie-zdjecie-aa-7zXn-NGwW-6jkb.html}}</ref> 2017. un 2022. gadā, kā [[Aston Martin]] īpašais viesis, viņš apmeklēja [[Monako Grand Prix]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.polsatsport.pl/wiadomosc/2022-05-29/robert-lewandowski-pojawil-sie-na-grand-prix-monaco-polak-goscil-w-garazu-astona-martina/|title=Lewandowski pojawił się na GP Monako. Odwiedził jeden z zespołów|last=https://www.facebook.com/Polsatsportpl|website=www.polsatsport.pl|access-date=2024-04-20|date=2022-05-29|language=pl}}</ref> 2023. gadā viņš [[Spānijas Grand Prix]] laikā apmeklēja [[Scuderia Ferrari]] boksus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurosport.tvn24.pl/formula-1/grand-prix-hiszpanii/2023/robert-lewandowski-z-wizyta-w-boksie-ferrari-przed-grand-prix-hiszpanii-2023_sto9640470/story.shtml|title=Lewandowski odwiedził padok Ferrari przed Grand Prix Hiszpanii - Eurosport|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2023-06-05|archive-date=2023-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20230605073623/https://eurosport.tvn24.pl/formula-1/grand-prix-hiszpanii/2023/robert-lewandowski-z-wizyta-w-boksie-ferrari-przed-grand-prix-hiszpanii-2023_sto9640470/story.shtml}}</ref> === Filantropija un bizness === Levandovskis un viņa sieva Anna savas karjeras laikā ir atbalstījuši, ziedojuši un vākuši naudu dažādām labdarības organizācijām un bērniem, tostarp, Bērnu Memoriālajam veselības institūtam Varšavā, kuram Annas dzimšanas dienas svinībās, 2018. gada 25. augustā, viņi bija savākuši vairāk nekā [[Zlots|PLN]] 150 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiadomosci.onet.pl/warszawa/wiemy-ile-lewandowscy-zebrali-na-balu-urodzinowym-i-na-co-pojda-pieniadze/xnc1pj9|title=Wiemy, ile Lewandowscy zebrali na balu urodzinowym i na co pójdą pieniądze|website=Onet Wiadomości|access-date=2024-04-20|date=2018-08-29|language=pl}}</ref> Levandovskis arī ziedoja PLN 100 000 trīs gadus veca zēna, no [[Hela]]s, Ciprjana Gavela ārstēšanai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://przegladsportowy.onet.pl/ofsajd/faceci/piekny-gest-lewandowskiego-przekazal-100-tys-zl-na-leczenie-chorego-chlopca/lq6fj5v|title=Piękny gest Lewandowskiego. Przekazał 100 tys. zł na leczenie chorego chłopca|website=Przegląd Sportowy Onet|access-date=2024-04-20|language=pl}}</ref> un palīdz katru gadu vākt līdzekļus Lielajam Ziemassvētku labdarības orķestrim, ziedojot savas personīgās lietas vai līdzekļus, kas tiek iegūti tiešsaistes izsolēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://przegladsportowy.onet.pl/inne-sporty/bilet-vip-na-polakow-buty-lewandowskiego-trening-z-jedrzejczyk-sportowcy-z-wosp/wdesdcy|title=Bilet VIP na Polaków, buty Lewandowskiego, trening z Jędrzejczyk. Sportowcy z WOŚP|website=Przegląd Sportowy Onet|access-date=2024-04-20|language=pl}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvn24.pl/polska/lewandowski-wystawil-siebie-z-70-tysiecy-klockow-ra805157-ls2353936|title=Lewandowski wystawił... siebie|website=TVN24|access-date=2024-04-20|date=2018-01-14|language=pl}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportowefakty.wp.pl/pilka-nozna/801117/aukcja-wosp-olbrzymie-pieniadze-za-spotkanie-i-lunch-z-robertem-lewandowskim|title=Aukcja WOŚP: olbrzymie pieniądze za spotkanie i lunch z Robertem Lewandowskim|last=Media|first=Wirtualna Polska|website=sportowefakty.wp.pl|access-date=2024-04-20|date=2019-01-24|language=pl}}</ref> 2014. gada martā viņš tika iecelts par UNICEF Labas gribas vēstnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unicef.org/goodwill-ambassadors/regional-national-ambassadors|title=Regional and National Ambassadors {{!}} UNICEF|website=www.unicef.org|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref> Tā paša gada jūnijā viņš apmeklēja bēgļu nometni [[Zaatari bēgļu nometne|Zaatari]], [[Jordānija|Jordānijā]], un piedalījās kampaņā "Bērnu balss", kurā viņš aicināja atbalstīt bērnus, kurus skārušas humanitārās krīzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://przegladsportowy.onet.pl/pilka-nozna/reprezentacja-polski/nowa-misja-roberta-lewandowskiego-zostal-ambasadorem-dobrej-woli-unicef/stjv378|title=Nowa misja Roberta Lewandowskiego, został ambasadorem dobrej woli UNICEF|website=Przegląd Sportowy Onet|access-date=2024-04-20|language=pl}}</ref> 2018. gadā viņš un viņa sieva ziedoja PLN 500 000 Bērnu Memoriālajam veselības institūtam Varšavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport.pl/inne/7,164769,23860342,anna-i-robert-lewandowscy-przekazali-ogromna-kwote-na-centrum.html|title=Anna i Robert Lewandowscy przekazali ogromną kwotę na Centrum Zdrowia Dziecka. Para otworzyła klinikę rehabilitacji|website=Sport.pl|access-date=2024-04-20|date=2018-09-04|language=pl}}</ref> 2020. gada martā Levandovskis un viņa sieva Anna, [[COVID-19 pandēmija]]s laikā, ziedoja 1 miljonu eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-s-robert-lewandowski-donates-1-million-euro-combat-coronavirus-10642|title=Bayern Munich’s Robert Lewandowski donates 1 million Euros to combat coronavirus pandemic|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref> 2022. gada janvārī viņš uzvarēja labdarības izsolē, kurā viņš par [[Davids Tomala|Davida Tomalas]] Olimpisko zelta medaļu samaksāja 280 000 PLN. Līdzekļi tika izmantoti smagi slima zēna operācijas finansēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.tvp.pl/57870676/pilka-nozna-robert-lewandowski-wylicytowal-medal-dawida-tomali|title=Wielkie serce "Lewego". Wylicytował medal... Tomali!|last=S.A|first=Telewizja Polska|website=sport.tvp.pl|access-date=2024-04-20|date=2022-01-09|language=pl}}</ref> Levandovskis pēc tam atdeva medaļu Tomalam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.tvp.pl/59163891/robert-lewandowski-oddal-zloty-medal-olimpijski-dawidowi-tomali-musial-wrocic-do-wlasciciela|title=Lewandowski oddał medal Tomali. "Musiał wrócić do właściciela"|last=S.A|first=Telewizja Polska|website=sport.tvp.pl|access-date=2024-04-20|date=2022-03-21|language=pl}}</ref> 2022. gada februārī Levandovskis nosodīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] un izrādīja solidaritāti ar ukraiņu tautu, Bundeslīgas spēles laikā valkājot zili dzeltenu aproci.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierseason.com/bundesliga/lewandowski-sets-an-example-with-the-ukraine-captains-armband/|title=Lewandowski sets an example with the Ukraine captain's armband|last=Keane|first=Maria|website=PremierSeason.com|access-date=2024-04-20|date=2022-02-26|language=en|archive-date=2023-10-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20231030215700/https://www.premierseason.com/bundesliga/lewandowski-sets-an-example-with-the-ukraine-captains-armband/}}</ref> Vēlāk aproce tika izsolīta par PLN 27 000, un nauda tika izmantota humānās palīdzības iegādei Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.interia.pl/robert-lewandowski/news-robert-lewandowski-przekazal-swoja-opaske-na-aukcje-zysk-z-l,nId,5873768|title=Zysk z licytacji opaski Roberta Lewandowskiego pomoże Ukraińcom - Sport w INTERIA.PL|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2023-04-10|archive-date=2023-04-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230410042043/https://sport.interia.pl/robert-lewandowski/news-robert-lewandowski-przekazal-swoja-opaske-na-aukcje-zysk-z-l,nId,5873768}}</ref> Papildus filantropijai, Levandovskis arī, galvenokārt, iegulda [[Jaunuzņēmums|jaunuzņēmumos]], [[E-komercija|e-komercijā]] un tīmekļa vietnēs, galvenokārt caur "Protos Venture Capital", uzņēmumu, kurā viņš ir akcionārs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://businessinsider.com.pl/finanse/na-czym-zarabia-robert-lewandowski/tcvgyyq|title=Biznesowa jedenastka Roberta Lewandowskiego. W co inwestuje polski piłkarz?|website=Businessinsider.com.pl|access-date=2024-04-20|date=2017-09-01|language=pl}}</ref> Viņam pieder arī aģentūra "Stor9_", kas specializējas [[Mārketinga komunikācijas|mārketinga komunikācijās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.pl/wiadomosci/lewandowscy-stawiaja-na-marketing-nowy-biznes-najlepszego-polskiego-pilkarza/pbfjs0y|title=Lewandowscy stawiają na marketing. Nowy biznes najlepszego polskiego piłkarza|website=Forbes.pl|access-date=2024-04-20|language=pl}}</ref> 2022. gadā Levandovska un viņa sievas Annas tīrā vērtība tika lēsta PLN 625 miljonu (140 miljonu ASV dolāru) apmērā, ieņemot 89. vietu žurnāla ''[[Wprost]]'' apkopotajā "100 bagātāko poļu sarakstā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://i.pl/anna-i-robert-lewandowscy-na-liscie-najbogatszych-polakow-ich-majatek-robi-wrazenie/ar/c1-16458627|title=Anna i Robert Lewandowscy na liście najbogatszych Polaków. Ich majątek robi wrażenie|website=i.pl|access-date=2024. gada 20. aprīlī|date=2022. gada 28. jūnijā|language=poļu}}</ref> === Sponsori un mediji === No 2011. līdz 2018. gadam viņam bija sponsorlīgums ar [[Gillette]], un viņš piedalījās daudzās zīmola reklāmas kampaņās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wirtualnemedia.pl/artykul/robert-lewandowski-w-kolejnej-kampanii-reklamowej-gillette|title=Robert Lewandowski w kolejnej kampanii reklamowej Gillette|website=www.wirtualnemedia.pl|access-date=2024-04-20|date=2016-06-22|language=pl}}</ref> 2020. gadā līgums tika atjaunots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wirtualnemedia.pl/artykul/robert-lewandowski-gillette-reklama-liga-mistrzow-w-tle|title=Robert Lewandowski znów reklamuje Gillette, tym razem z Ligą Mistrzów w tle (wideo)|website=www.wirtualnemedia.pl|access-date=2024-04-20|date=2020-08-05|language=pl}}</ref> 2013. gadā Levandovskis parakstīja sponsorlīgumu ar [[Nike]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportskhabri.com/player-profile-robert-lewandowski/|title=ROBERT LEWANDOWSKI - Sponsors {{!}} Endorsements {{!}} Salary {{!}} Net Worth {{!}} Notable Honours {{!}} Charity Work|last=Staff|website=SportsKhabri|access-date=2024-04-20|date=2021-09-14|language=en}}</ref> Viņš arī sadarbojās un piedalījās [[Panasonic]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wirtualnemedia.pl/artykul/panasonic-poszerza-wspolprace-z-robertem-lewandowskim-o-marke-viera|title=Panasonic poszerza współpracę z Robertem Lewandowskim o markę Viera|website=www.wirtualnemedia.pl|access-date=2024-04-20|language=pl}}</ref> [[T-Mobile Polska]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://android.com.pl/news/338539-robert-lewandowski-ambasadorem-t-mobile-polska/|title=Robert Lewandowski ambasadorem T-Mobile Polska - efekty współpracy już w tym miesiącu|website=android.com.pl|access-date=2024-04-20|date=2020-08-14|language=pl-PL}}</ref> [[Coca-Cola]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wirtualnemedia.pl/artykul/robert-lewandowski-zrezygnuje-z-reklam-marki-coca-cola-koniec-umowy|title=Robert Lewandowski zakończył współpracę z marką Coca-Cola|website=www.wirtualnemedia.pl|access-date=2024-04-20|date=2018-01-10|language=pl}}</ref> [[Head & Shoulders]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.press.pl/tresc/43823,robert-lewandowski-ambasadorem-head-&-shoulders|title=Robert Lewandowski ambasadorem Head & Shoulders|website=Press.pl|access-date=2024-04-20|language=pl}}</ref> un [[4F]] reklāmās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fashionbiznes.pl/robert-lewandowski-z-wizyta-w-4f-prezentuje-najnowsza-kolekcje-4fxrl9/|title=Robert Lewandowski z wizytą w 4F prezentuje najnowszą kolekcję 4F×RL9|last=Posełek|first=Magda|website=Fashion Biznes|access-date=2024-04-20|date=2022-05-30|language=pl-PL}}</ref> 2016. gadā [[Android]] un [[iOS]] platformās tika izlaista mobilā spēle ''Lewandowski: Euro Star 2016''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dobreprogramy.pl/robert-lewandowski-ma-swoja-gre-mobilna-na-androida-oraz-ios-a,6628361433294977a|title=Robert Lewandowski ma swoją grę mobilną na Androida oraz iOS-a|website=dobreprogramy|access-date=2024-04-20|date=2016-06-15|language=pl}}</ref> 2022. gada martā Levandovskis atcēla sponsorlīgumu ar Ķīnas telekomunikāciju uzņēmumu [[Huawei]], pēc tam, kad uzņēmums ziņoja par atbalstu Krievijai, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Levandovskis bija "Huawei" globālais vēstnieks, pēc tam, kad 2015. gada novembrī piekrita partnerattiecībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/lewandowski-sponsor-huawei-russia-ukraine-26406843|title=Lewandowski takes stand against Russia by dropping sponsor amid Ukraine attacks|last=O'Brien|first=Josh|last2=Blow|first2=Tom|website=The Mirror|access-date=2024-04-21|date=2022-03-07|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportowefakty.wp.pl/pilka-nozna/988970/zdecydowana-reakcja-lewego-to-koniec-wspolpracy|title=Zdecydowana reakcja "Lewego". To koniec współpracy|last=Media|first=Wirtualna Polska|website=sportowefakty.wp.pl|access-date=2024-04-21|date=2022-03-07|language=pl}}</ref> Levandovskis ir redzams uz "EA Sports" videospēles ''[[:en:FIFA 15|FIFA 15]]'' Polijas izdevuma vāka, kopā ar [[Lionels Mesi|Lionelu Mesi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://polygamia.pl/Polygamia/1,107162,16476830,Robert_Lewandowski_na_okladce_FIFA_15__a_Szpakowski.html|title=Robert Lewandowski na okładce FIFA 15, a Szpakowski i Szaranowicz na stanowisku komentatorskim|website=web.archive.org|access-date=2024-04-21|date=2016-01-21|archive-date=2016-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20160121212249/http://polygamia.pl/Polygamia/1,107162,16476830,Robert_Lewandowski_na_okladce_FIFA_15__a_Szpakowski.html}}</ref> 2022. gadā Levandovskis bija populārākais polis [[Sociālie mediji|sociālajos medijos]]. Viņa kontiem [[Instagram]], [[YouTube]] un [[TikTok|Tik Tok]] sekoja vairāk nekā 62 miljoni cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fashionbiznes.pl/10-najpopularniejszych-influencerow-2022-roku-ranking/|title=Najpopularniejsi influencerzy 2022. Kto ma najwięcej follow w Polsce?|last=Posełek|first=Magda|website=Fashion Biznes|access-date=2024-04-21|date=2023-03-28|language=pl-PL}}</ref> 2023. gadā par viņu tika uzņemta dokumentālā filma ''Lewandowski − Nieznany'' (''Levandovskis − Nezināmais''), kuras pirmizrāde notika 28. martā, un ir pieejama vietnē [[Amazon Prime]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.primevideo.com/detail/LEWANDOWSKI---UNKNOWN/0OL82U3P0LYHS6D9XVX5KPHHFL|title=Prime Video: LEWANDOWSKI - UNKNOWN|website=www.primevideo.com|access-date=2024-04-21|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.tvp.pl/68596055/kiedy-premiera-dokumentu-o-robercie-lewandowskim-amazon-opublikowal-trailer-lewandowski-nieznany-gdzie-ogladac|title=Premiera dokumentu o "Lewym" coraz bliżej. Gdzie oglądać?|last=S.A|first=Telewizja Polska|website=sport.tvp.pl|access-date=2024-04-21|date=2023-03-28|language=pl}}</ref> == Karjeras statistika == === Klubos === ''Atjaunots 2024. gada 16. aprīlī''<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/player/_/id/125824/robert-lewandowski|title=Robert Lewandowski - Barcelona Forward|website=ESPN|access-date=2024-04-21|language=en}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align: center;" |+ ! rowspan="2" |Klubs ! rowspan="2" |Sezona ! colspan="3" |Līga ! colspan="2" |Nacionālais kauss{{efn|Iekļauj [[Polijas kauss futbolā|Polijas kausu]], [[DFB-Pokal]], [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausu]]}} ! colspan="2" |Eiropa ! colspan="2" |Cits ! colspan="2" |Kopā |- !Divīzija !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- |Delta Warsaw |{{nowrap|2004—05}} |IV liga |17 |4 |2 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |19 |4 |- |[[Legia Warsaw II]] |2005—06 |III liga |13 |2 |1 |2 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |14 |4 |- |Znicz II Pruszków |2006—07 |Klasa A |2 |6 |0 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |2 |6 |- | rowspan="3" |[[Znicz Pruszków]] |2006—07 |III liga |27 |15 |5 |2 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |32 |17 |- |2007—08 |II liga |32 |21 |2 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |34 |21 |- ! colspan="2" |Kopā !59 !36 !7 !2 ! colspan="2" |— ! colspan="2" |— !66 !38 |- | rowspan="3" |[[Lech Poznań]] |2008—09 |[[Ekstraklasa]] |30 |14 |6 |2 |12{{efn|Spēles [[UEFA Cup]]}} |4 | colspan="2" |— |48 |20 |- |2009—10 |Ekstraklasa |28 |18 |1 |0 |4{{efn|Spēles [[UEFA Europa League]]|name=UEL}} |2 |1{{efn|Spēle [[Polijas Superkauss futbolā|Polijas Superkausā]]}} |1 |34 |21 |- ! colspan="2" |Kopā !58 !32 !7 !2 !16 !6 !1 !1 !82 !41 |- | rowspan="5" |[[Borussia Dortmund]] |2010—11 |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |33 |8 |2 |0 |8{{efn|name=UEL}} |1 | colspan="2" |— |43 |9 |- |2011—12 |Bundesliga |34 |22 |6 |7 |6{{efn|Spēles [[UEFA Champions League]]|name=CL}} |1 |1{{efn|Spēle [[Vācijas Superkauss futbolā|DFL-Supercup]]|name=Sup}} |0 |47 |30 |- |2012—13 |Bundesliga |31 |24 |4 |1 |13{{efn|name=CL}} |10 |1{{efn|name=Sup}} |1 |49 |36 |- |2013—14 |Bundesliga |33 |20 |5 |2 |9{{efn|name=CL}} |6 |1{{efn|name=Sup}} |0 |48 |28 |- ! colspan="2" |Kopā !131 !74 !17 !10 !36 !18 !3 !1 !187 !103 |- | rowspan="9" |[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] |2014—15 |Bundesliga |31 |17 |5 |2 |12{{efn|name=CL}} |6 |1{{efn|name=Sup}} |0 |49 |25 |- |2015—16 |Bundesliga |32 |30 |6 |3 |12{{efn|name=CL}} |9 |1{{efn|name=Sup}} |0 |51 |42 |- |2016—17 |Bundesliga |33 |30 |4 |5 |9{{efn|name=CL}} |8 |1{{efn|name=Sup}} |0 |47 |43 |- |2017—18 |Bundesliga |30 |29 |6 |6 |11{{efn|name=CL}} |5 |1{{efn|name=Sup}} |1 |48 |41 |- |2018—19 |Bundesliga |33 |22 |5 |7 |8{{efn|name=CL}} |8 |1{{efn|name=Sup}} |3 |47 |40 |- |2019—20 |Bundesliga |31 |34 |5 |6 |10{{efn|name=CL}} |15 |1{{efn|name=Sup}} |0 |47 |55 |- |2020—21 |Bundesliga |29 |41 |1 |0 |6{{efn|name=CL}} |5 |4{{efn|Viena spēle Vācijas Superkausā, divas spēles un divi vārti [[FIFA Club World Cup]], viena spēle [[UEFA Super Cup]]}} |2 |40 |48 |- |2021—22 |Bundesliga |34 |35 |1 |0 |10{{efn|name=CL}} |13 |1{{efn|name=Sup}} |2 |46 |50 |- ! colspan="2" |Kopā !253 !238 !33 !29 !78 !69 !11 !8 !375 !344 |- | rowspan="3" |[[FC Barcelona|Barcelona]] |2022—23 |[[La Liga]] |34 |23 |3 |2 |7{{efn|Piecas spēles un pieci vārti UEFA Čempionu līgā, divas spēles un vieni vārti UEFA Eiropas līgā}} |6 |2{{efn|Spēles [[Spānijas Superkauss]]|name=SDE}} |2 |46 |33 |- |2023—24 |La Liga |28 |13 |3 |2 |9{{efn|name=CL}} |3 |2{{efn|name=SDE}} |2 |42 |20 |- ! colspan="2" |Kopā !62 !36 !6 !4 !16 !9 !4 !4 !88 !53 |- ! colspan="3" |Karjerā kopā !594 !428 !73 !49 !145 !102 !19 !14 !834 !593 |} {{Notelist}} === Izlasē === ''Atjaunots 2024. gada 26. martā''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.national-football-teams.com/player/27416/Robert_Lewandowski.html|title=Robert Lewandowski (Player)|last=Strack-Zimmermann|first=Benjamin|website=www.national-football-teams.com|access-date=2024-04-21|language=en}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align: center;" |+ !Izlase !Gads !Spēles !Vārti |- | rowspan="17" |{{Fb|Polija}} |2008 |4 |2 |- |2009 |12 |1 |- |2010 |13 |6 |- |2011 |11 |3 |- |2012 |10 |2 |- |2013 |10 |3 |- |2014 |6 |5 |- |2015 |7 |11 |- |2016 |12 |8 |- |2017 |6 |9 |- |2018 |11 |4 |- |2019 |10 |6 |- |2020 |4 |2 |- |2021 |12 |11 |- |2022 |10 |4 |- |2023 |8 |4 |- |2024 |2 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !148 !82 |} == Sasniegumi == '''Pruškovas "Znicz"''' * [[:en:II liga|III liga]]: [[:pl:III liga polska w piłce nożnej (2006/2007)|2006—07]] '''Poznaņas "Lech"'''<ref name=":18">{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/players/robert-lewandowski/41310/|title=Poland - R. Lewandowski - Profile with news, career statistics and history - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-04-22}}</ref> * [[Ekstraklasa]]: 2009—10 * [[Polijas kauss futbolā|Polijas kauss]]: 2008—09 * [[Polijas Superkauss]]: 2009 '''Dortmundes "Borussia"'''<ref name=":18" /> * [[Vācijas Bundeslīga]]: 2010—11, 2011—12 * [[DFB Pokal]]: 2011—12 * [[DFLSupercup]]: 2013 * [[UEFA Čempionu līga]]s finālists: [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2012—13]] '''Minhenes "Bayern"''' * Vācijas Bundeslīga: [[2014.—2015. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019—20]], [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021—22]] * DFB Pokal: 2015—16, 2018—19, 2019—20 * DFL Supercup: 2016, 2017, 2018, 2020,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thescore.com/deu_fed/news/2032473|title=Bayern Munich win DFL-Supercup to claim 5th trophy of 2020|last=Nesci|first=Gianluca|website=theScore.com|access-date=2024-04-22|date=2020-09-30|language=en}}</ref> 2021<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/dfl-supercup/2021-2022/bayern-munich-lift-second-successive-super-cup-with-robert-lewandowski-inspired-win-over-borussia-do_sto8494848/story.shtml|title=Two goals from Robert Lewandowski helped Bayern to a 3-1 win over Borussia Dortmund in the DFL-Supercup 2021|website=Eurosport|access-date=2024. gada 22. aprīlī|date=2021. gada 17. augustā|language=angļu}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019—20]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37586317/bayern-munich-win-champions-league-how-social-media-reacted-bavarians-being-kings-europe|title=Bayern Munich win the Champions League: How social media reacted to the Bavarians being kings of Europe|website=ESPN.com|access-date=2024-04-22|date=2020-08-23|language=en}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2020<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/super-cup-bayern-munich-complete-quadruple-amid-coronavirus-concerns/a-55040165|title=Super Cup: Bayern complete quadruple amid COVID-19 concerns — DW — 09/24/2020|website=dw.com|access-date=2024-04-22|language=en}}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2020<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/clubworldcup/qatar2020/news/origin1904-p.cxm.fifa.com/pavard-completes-sextuple-for-dominant-bayern|title=Pavard completes sextuple for dominant Bayern|website=inside.fifa.com|access-date=2024-04-22|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> '''FC Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022—23]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/3344756/fc-barcelona-liga-champions-202223|title=FC Barcelona, Liga champions 2022/23!|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2024-04-22|language=en}}</ref> * [[Spānijas Superkauss]]: 2022—23<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/spanish-supercopa/2022-2023/spanish-super-cup-final-live-real-madrid-v-barcelona_sto9316880/story.shtml|title=Real Madrid 1-3 Barcelona: Gavi stars as Barca dominate to win Spanish Super Cup|website=Eurosport|access-date=2024. gada 22. aprīlī|date=2023. gada 16. janvārī|language=angļu}}</ref>, 2026<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/spanija/11012026-ugunosana_pirma_puslaika_beigas_superklub?utm_source=dlvr.it&utm_medium=facebook|title=Uguņošana pirmā puslaika beigās, superklubu cīņā Spānijas superkausu iegūst "Barcelona"|website=sportacentrs.com|date=|accessdate=11 January 2026|archive-date=|archive-url=}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Eiropas Zelta zābaks]]: 2020—21,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.footballcritic.com/news/european-golden-shoe-2020-21-lewandowski-messi-haaland-ronaldo/1611|title=European Golden Shoe 2020/21 standings|last=Macdonald|first=Martin|website=FootballCritic|access-date=2024-04-22|language=en}}</ref> 2021—22<ref name=":16" /> * [[FIFA]] labākais futbolists: 2020,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2020/12/17/football/robert-lewandowski-lucy-bronze-fifa-best-award-spt-intl/index.html|title=Lewandowski and Bronze named players of the year at Best FIFA Football Awards|last=CNN|first=Ben Church|website=CNN|access-date=2021-03-24}}</ref> 2021 * [[UEFA]] labākais futbolists: 2019—20<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0262-1081df1ad49c-10605b589d53-1000--robert-lewandowski-wins-uefa-men-s-player-of-the-year-award/|title=Robert Lewandowski wins UEFA Men's Player of the Year award|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2021-03-24|date=2020-10-01|language=en}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]s labākais uzbrucējs: 2019—20<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0262-1081d47b929e-9fc4a040616e-1000--robert-lewandowski-champions-league-forward-of-the-season/|title=Robert Lewandowski: Champions League Forward of the Season|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2021-03-24|date=2020-10-01|language=en}}</ref> * UEFA Čempionu līgas labākais vārtu guvējs: 2019—20 * UEFA Čempionu līgas labākais piespēlētājs: 2019—2020 * UEFA Gada komanda: 2019, 2020<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/025a-0e9f89606f80-08eb0bd0350b-1000--uefa-com-fans-team-of-the-year-2019-revealed/|title=UEFA.com fans' Team of the Year 2019 revealed {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-22|date=2020-01-15|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news-media/news/0265-1160a803540f-283794ce2b95-1000--uefa-com-fans-teams-of-the-year-2020-announced/|title=UEFA.com Fans’ Teams of the Year 2020 announced|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-22|date=2021-01-20|language=en}}</ref> * UEFA Euro kvalifikācijas labākais spēlētājs: [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2016]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/0253-0d8056274198-40f792edbf17-1000--the-best-of-uefa-euro-2016-qualifying/|title=The best of UEFA EURO 2016 qualifying {{!}} European Qualifiers|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-22|date=2015-10-14|language=en}}</ref> * Eiropas gada sportists: 2020 * [[Ginesa pasaules rekords]] (x4): 2015<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34979052|title=Lewandowski awarded for scoring feat|work=BBC Sport|access-date=2024-04-22|language=en}}</ref> * [[Vācijas Bundeslīga]]s sezonas labākais spēlētājs: 2016—17,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/das-sagen-die-profis_lewandowski-ist-der-beste-679546/artikel|title=Das sagen die Profis: Lewandowski ist der Beste|website=kicker|access-date=2021-03-24|language=de-DE}}</ref> 2019—20<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/awards/player-of-the-season/2019-2020|title=Bundesliga {{!}} Player of the season|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2021-03-24|language=en|archive-date=2020-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20201023222247/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/awards/player-of-the-season/2019-2020}}</ref> * Vācijas Bundeslīgas labākais vārtu guvējs: 2013—14, 2015—16, 2017—18, 2018—19, 2019—20, 2020—21, 2021—22 * Spānijas ''La Liga'' labākais vārtu guvējs: 2022—23 * Gada futbolists Vācijā: 2020 * ''[[Bayern Munich]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2019—20<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2020/09/robert-lewandowski-is-fcbs-2019-20-player-of-the-season|title=Robert Lewandowski is FC Bayern's 2019/20 Player of the Season|work=FC Bayern Munich|access-date=2021-03-24|date=2020-09-16|language=en}}</ref> * Polijas gada futbolists: 2011, 2012, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2019, 2020, 2021, 2022 * Polijas gada sportists: 2015, 2020 * [[Ekstraklasa]] labākais spēlētājs: 2009 * Ekstraklasa labākais vārtu guvējs: 2009—10 * [[Pičiči trofeja]]: 2022—23<ref name=":17" /> == Skatīt arī == {{Portāls|Cilvēki|Futbols}} * [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|Vīriešu futbolisti ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]] * [[Futbolistu uzskaitījums ar 500 vai vairāk gūtajiem vārtiem]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{Wikiquote}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{Polijas futbola izlase - Euro 2012}} {{Polijas futbola izlase - Euro 2016}} {{Polijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Polijas futbola izlase - Euro 2020}} {{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Polijas futbola izlase - Euro 2024}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Levandovskis, Roberts}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Varšavā dzimušie]] [[Kategorija:Polijas futbolisti]] [[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Poznaņas "Lech" spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Čikāgas "Fire" spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] jcop7f85h32oefd2fruqt0kpd0wis2q Meddle 0 191210 4494901 3940311 2026-07-15T06:45:33Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4494901 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Meddle'' | Izpildītājs = ''[[Pink Floyd]]'' studijas albums | Vāks = MeddleCover.jpeg | Background = #83ADC0 | Izdots = {{Dat|1971|10|30}} | Ierakstīts = 1971. gada janvāris&nbsp;— augusts<br />[[Abbey Road Studios]], Londona, [[Morgan Studios]], Londona | Žanrs = [[Progresīvais roks]] | Garums = {{Garums|m=46|s=46}} | Ierakstu kompānija = [[Harvest Records|Harvest]] / [[EMI]] | Producents = ''Pink Floyd'' | Izpildītājsģen = ''[[Pink Floyd]]'' | Iepriekšējais albums = [[Attēls:AtomHeartMotherCover.jpeg‎|60px]]<br />''[[Atom Heart Mother]]''<br />(1970) | Šis albums = [[Attēls:MeddleCover.jpeg‎|67px]]<br />'''''Meddle'''''<br />(1971) | Nākamais albums = [[Attēls:Obscured by Clouds.png|60px]]<br />''[[Obscured by Clouds]]''<br />(1972) | Singls1 = [[One of These Days]] / [[Fearless (Pink Floyd dziesma)|Fearless]] | Singls1 datums = {{dat|1971|11|29}} {{Papildu albuma vāks | Virsraksts = Oriģinālā [[vinila plate]] | Fons = #8FBC8F | Attēls = LP MEDDLE.jpg | Attēla izmērs = 220px | Alt = | Paraksts = | Rāmis = yes }} }} {| class="wikitable infobox autocollapse" style="float: right; width: 23em; font-size: 80%; text-align: center; margin:0.5em 0 0.5em 1em; padding:0;" cellpadding="0" cellspacing="0" ! colspan="3" style="background:#d1dbdf; font-size:120%;" {{!}} Profesionālie apskati |- ! Vērtētājs ! Vērtējums ! Apskats |- |''[[AllMusic]]'' |{{4,5 no 5}} |<ref name="allmusic">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.allmusic.com/album/meddle-mw0000650631|title= Meddle >|author= Stephen Thomas Erlewine|date= |publisher= Allmusic}} {{en ikona}}</ref> |- |[[Roberts Kristgovs]] |B- |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.robertchristgau.com/get_album.php?id=5683|title= Robert Christgau: CG: Pink Floyd|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= Robert Christgau|date= |publisher= Robert Christgau}} {{en ikona}}</ref> |- |''[[BBC]]'' |(labvēlīgs) |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.bbc.co.uk/music/reviews/wnbd|title= Meddle ! Music Review|author= Daryl Easlea|publisher= ''BBC''}} {{en ikona}}</ref> |- |''[[Billboard]]'' |(labvēlīgs) |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.superseventies.com/pinkfloyd1.html|title= ''Meddle'' by Pink Floyd|publisher= ''Billboard''}} {{en ikona}}</ref> |- |''[[Blender]]'' |{{4 no 5}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.blender.com/52757/meddle.html|title= Meddle - Blender: Pink Floyd|author= Carlo Twist|publisher= ''Blender''}}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> |- |''[[Q]]'' |{{3 no 5}} |<ref name="observer">^ Q: 137, October 1995, "3 Stars - Good - "...The four were at their most collectively prolific at this time..."" {{en ikona}}</ref> |- |''[[Rolling Stone]]'' |(labvēlīgs)1971 |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.rollingstone.com/music/albumreviews/meddle-19720106|title= Pink Floyd: Meddle|author= Jean-Charles Costa|publisher= ''Rolling Stone''}} {{en ikona}}</ref> |- |''[[Rolling Stone]]'' |{{3,5 no 5}}2004 |<ref name="rollingstone2">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.rollingstone.com/music/artists/pink-floyd/albumguide|title= 'Pink Floyd album guide|accessdate= {{dat|2004||bez}}|author= Rob Sheffield|publisher= ''[[Rolling Stone]]''}} {{en ikona}}</ref> |} '''''Meddle''''' ir sestais angļu [[progresīvā rokmūzika|progresīvā roka]] grupas ''[[Pink Floyd]]'' albums, kas izdots 1971. gada 30. oktobrī. Ierakstīts vairākās studijās [[Londona]]s apkārtnē, ieskaitot [[Abbey Road Studios|"Abbey Road Studios"]] un [["Morgan Studios"]]. Albuma ierakstīšanas sesijas bija grupai diezgan neraksturīgas, jo bez jebkāda muzikāla materiāla un idejas par albuma skanējumu un muzikālo virzību tās tika veidotas pēc principa, ka dziesma rodas dažādu improvizāciju ceļā, un tieši tā radās 23 minūtes garā dziesma [[Echoes]]. Albums saņēma pārsvarā labas kritiķu atsauksmes un piedzīvoja komerciālu veiksmi [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], taču [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] pārsvarā palika nepamanīts. == Skaņdarbu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts | headline = Pirmā puse | all_lyrics = [[Rodžers Voterss]], [[Deivids Gilmors]], [[Ričards Raits]], [[Niks Meisons]] | music_credits = yes | extra_column = Vadošais vokāls | title1 = [[One of These Days]] | music1 = Voterss,&nbsp;Raits,&nbsp;Gilmors,&nbsp;Meisons | extra1 = Meisons | length1 = {{Garums|m=5|s=57}} | title2 = [[A Pillow of Winds]] | music2 = Voterss,&nbsp;Gilmors | extra2 = Gilmors | length2 = {{Garums|m=5|s=10}} | title3 = [[Fearless (Pink Floyd dziesma)|Fearless]] | note3 = iekļauts arī "[[You'll Never Walk Alone]]" | music3 = Voterss,&nbsp;Gilmors | extra3 = Gilmors | length3 = {{Garums|m=6|s=08}} | title4 = [[San Tropez]] | music4 = Voterss | extra4 = Voterss | length4 = {{Garums|m=3|s=43}} | title5 = [[Seamus]] | music5 = Voterss,&nbsp;Raits,&nbsp;Meisons,&nbsp;Gilmors | extra5 = Gilmors | length5 = {{Garums|m=2|s=16}} }} {{Skaņdarbu saraksts | headline = Otrā puse | music_credits = yes | extra_column = Vadošais vokāls | title1 = [[Echoes]] | music1 = Voterss,&nbsp;Raits,&nbsp;Meisons,&nbsp;Gilmors | extra1 = Gilmors,&nbsp;Raits | length1 = {{Garums|m=23|s=29}} }} [[Attēls:Pink floyd meddle echoes.ogg|thumb|23 minūtes garā dziesma "[[Echoes]]" sastāv no vairākām daļām un uzskatāmi demonstrē grupas stila maiņu no [[Psihedēliskais roks|Psihedēliskā roka]] uz [[progresīvā rokmūzika|Progresīvo roku]].]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Pink Floyd}} [[Kategorija:Pink Floyd albumi]] [[Kategorija:1971. gada albumi]] lmz1xedxo62qnyqgtma9xr72g40qexp One of These Days 0 191262 4494894 4064724 2026-07-15T06:33:07Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4494894 wikitext text/x-wiki {{Singla infokaste |Nosaukums = [[One of these Days]]/[[Fearless]] |Attēls = OneOfTheseDays.jpg |Izpildītājs = [[Pink Floyd]] |Albums = [[Meddle]] |A-puse = One of These Days |B-puse = [[Fearless]] |Izdots = [[1971. gads|1971. gada]] [[oktobris|oktobrī]] - [[novembris|novembrī]] |Formāts = [[Vinila plate|7"]] |Ierakstīts = [[Morgan Studios]], [[AIR Studios]] |Žanrs = [[Progresīvais roks]], [[Smagais roks]] |Garums = 5:57 |Izdevējs = [[Harvest Records|Harvest]]/[[Capitol Records|Capitol]] |Autors = [[Deivids Gilmors]]<br />[[Ričards Raits]]<br />[[Rodžers Voterss]]<br />[[Niks Meisons]] |Producents = [[Pink Floyd]] {{Albums | nosaukums = [[Meddle]] | gads = 1971 | ierakstu kompānija = EMI | vāks = | vāks_izm = | saturs = #One of These Days #[[A Pillow of Winds]] #[[Fearless (dziesma)|Fearless]] #[[San Tropez]] #[[Seamus]] #[[Echoes]] }} |Audio piemērs? = nē |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = [[Attēls:TheNileSong.jpg|60px]]<br />[[The Nile Song]]<br />1969 |Šis singls = [[Attēls:OneOfTheseDays.jpg|60px]]<br />'''One of These Days'''<br />1971 |Nākamais singls = [[Attēls:FreeFour.jpg|60px]]<br />[[Free Four]]<br />1972 }} '''''One of These Days''''' ir pirmā dziesma britu [[Progresīvais roks|progresīvā roka]] grupas [[Pink Floyd]] sestajā albumā [[Meddle]]. Dziesma ir instrumentāla, izņemot brīdi, kurā izmainīta un mākslīgi pazemināta [[Niks Meisons|Nika Meisona]] balss saka: "One of these days I'm going to cut you into little pieces." Dziesmas pamatā ir dubulta [[basģitāra]]s spēle - to izpilda [[Rodžers Voterss]] un [[Deivids Gilmors]]. {{Citāts| 'Iespējams, ka pats interesantākais dziesmā "One of these days" ir tas, ka tā parāda mani arī kā vokālistu, pirmo reizi un arī vienīgo, kas ir nonākusi pie klausītājiem.' | [[Niks Meisons]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pinkfloydfan.net/t1483-gilmour-waters-mason-wright-shades.html/ |title=Intervija ar Niku Meisonu un pārējiem grupas mūziķiem |access-date={{dat|2012|06|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120705215639/http://www.pinkfloydfan.net/t1483-gilmour-waters-mason-wright-shades.html |archivedate={{dat|2012|07|05||bez}} }}</ref> }} == Koncertizpildījumi == Dziesma tika izpildīta grupas 1971.-1973. gada koncerttūrēs un 1987.-1994. gada koncerttūrēs. Video ierakstā [[Live at Pompeii]] dziesma iekļauta ar nosaukumu "One of These Days I'm Going To Cut You Into Little Pieces" - pilns dziesmas teksts. Koncertizpildījuma versijas iekļautas koncertierakstos [[Delicate Sound of Thunder]] un [[Pulse|P*U*L*S*E]], un videoierakstā P*U*L*S*E. == Ieraksta dalībnieki == === Pink Floyd === * [[Deivids Gilmors]] – [[Ģitāra]], [[slaidģitāra]], [[basģitāra]] * [[Rodžers Voterss]] – Basģitāra * [[Niks Meisons]] – [[Bungas]], [[Sitamie instrumenti|perkusijas]], "[[vokāls]]" * [[Ričards Raits]] – [[Elektroērģeles]], [[klavieres]], [[skaņu efekti]] ''Delicate Sound of Thunder un P*U*L*S*E koncerttūrēs'' * Deivids Gilmors – Slaiģitāra * [[Gajs Prets]] – Basģitāra * Niks Meisons – Bungas, perkusijas, ierakstīta vokāla frāze * Ričards Raits – [[Sintezators]] * [[Garijs Voliss]] – Perkusijas, bungas (''tikai P*U*L*S*E'') * [[Tims Renviks]] – Ģitāra * [[Džons Karins]] – Sintezators == Atsauces == {{atsauces}} {{Meddle}} {{Pink Floyd}} [[Kategorija:1971. gada singli]] [[Kategorija:Pink Floyd]] 6zv6emss8hwts0zbczt9hs65wsbt6ew Ričards Raits 0 191275 4494786 4064729 2026-07-14T20:02:17Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Riks Raits]] uz [[Ričards Raits]], pārrakstot pāradresācijas lapu: tāpat kā citās valodās...... 4064729 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Riks Raits |Attēls = Rickwright.jpg |Att_izm = 200 px |Apraksts = Riks Raits 2006. gadā |Fons = solists |Dz_vārds = Ričards Viljams Raits |Dzimis = {{Dat|1943|07|28}} |Miris = {{Dat|2008|09|15}} |Vieta_dz = {{flaga|Lielbritānija}} [[Hačenda]], [[Midlseksa]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] |Vieta_mr = {{flaga|Lielbritānija}} [[Londona]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] |Instrumenti = [[taustiņinstrumenti]], [[ērģeles]], [[klavieres]], [[vokāls]], [[sintezatori]], [[ģitāra]] |Žanrs = [[Progresīvais roks]], [[eksperimentālais roks]], [[psihedēliskais roks]], [[Ārtroks]], [[Džezs]] |Nodarbošanās = [[dziedātājs]], [[komponists]], [[multiinstrumentālists]] |Gadi = [[1962]] — [[2008. gads|2008]] |Izdevējkompānija = [[Columbia Records]], [[Capitol Records|Capitol]], [[Harvest]], [[EMI]] |Darbojies_arī = [[Pink Floyd]]<br />[[Deivids Gilmors]]<br />[[Zee]] |Dzimums = V }} '''Ričards Viljams Raits''' ({{val|en|Richard William Wright}}; {{Dat|1943|07|28|N}} - {{Dat|2008|09|15|N}}) bija angļu [[rokmūziķis]], komponists, [[dziedātājs]] un viens no grupas [[Pink Floyd]] dalībniekiem. Grupā viņš bija klusākais un noslēgtākais dalībnieks, bet ar savu minimālistisko un melodisko taustiņinstrumentu spēles stilu personificēja grupas skaņu. Bieži Raits izpildīja arī vokālus Pink Floyd dziesmās - atzīstamākās viņa vokālās partijas dzirdamas dziesmās [[Time (dziesma)|Time]], [[Us and Them]], [[Wearing the Inside Out]], [[Echoes]], [[Summer '68]] un [[Astronomy Domine]]. Par viņa kā komponista labākajām dziesmām bieži ir atzītas [[The Great Gig in the Sky]] un [[Us and Them]]. 1979. gada beigās Raits sastrīdējās ar toreizējo Pink Floyd līderi [[Rodžers Voterss|Rodžeru Votersu]] un pameta grupu. 1987. gadā viņš, kā studijas mūziķis, tika pieaicināts albuma [[A Momentary Lapse of Reason]] ierakstam, bet 1994. gadā, pirms albuma [[The Division Bell]] ierakstīšanas viņš atkal kļuva par pilntiesīgu Pink Floyd dalībnieku. Portāla ''Digital dreamdoor'' topā Raits ir atzīts par 5. visu laiku labāko roka taustiņinstrumentālistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.digitaldreamdoor.com/pages/best_keyboard.html/ |title=Digital dreamdoor visu laiku labāko roka taustiņinstrumentālistu tops |access-date={{dat|2012|06|15||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120702163812/http://www.digitaldreamdoor.com/pages/best_keyboard.html }}</ref> == Biogrāfija == === Bērnība === Ričards Raits uzauga [[Hačenda|Hačendā]], Ziemeļlondonā. Lai gan viņa tēvs bija [[biologs]], jaunais Ričards jau 12 gadu vecumā pašmācības ceļā bija apguvis [[ģitāra]]s, [[klavieres|klavieru]] un [[trompete]]s spēles, un apmeklēja privātstundas mūzikas teorijā un kompozīcijā [[Ēriks Gilders|Ērika Gildera mūzikas skolā]]. <br /> <br /> === Studijas un [[Pink Floyd]] === Par spīti pastiprinātajai interesei par mūziku, brīdī, kad bija laiks iestāties augstskolā, Raits nebija īsti pārliecināts, ko apgūt, taču beigās 1962. gadā iestājās [[Vestminsteras Universitāte|Vestminsteras Universitātē]], kur apguva arhitektūru. Tur viņš iepazinās ar [[Rodžers Voterss|Rodžeru Votersu]] un [[Niks Meisons|Niku Meisonu]], un sāka spēlēt viņu grupā, ko dažbrīd sauca [[Pink Floyd|Sigma 6, bet dažbrīd arī The Abdabs un The Screaming Abdabs]]. Lai arī Meisons un Voterss bija labi studenti, Raitu arhitektūra diez ko neaizrāva, tādēļ pēc kāda laika viņš pameta šīs studijas un iestājās [[Londonas Mūzikas Koledža|Londonas Mūzikas Koledžā]], tādējādi kļūstot par vienīgo Pink Floyd mūziķi, kas ieguvis īslaicīgu profesionālu mūziķa izglītību.<br /> <br /> Kad grupai pievienojās [[Sids Barets]], tā mainīja nosaukumu uz Pink Floyd. Lai gan toreizējais grupas līderis Barets bija galvenais dziesmu autors, arī Raita kompozīcijas veidoja svarīgu grupas koptēla daļu. Bieži viņš izpildīja arī solo vokālus - [[Astronomy Domine]] un [[Matilda Mother]] ir tikai daži no atzīstamākajiem piemēriem. Kad Barets 1968. gadā pameta grupu un viņa vietā nāca Bareta un Votersa bērnības draugs - ģitārists [[Deivids Gilmors]], Raits kļuva par auglīgāko grupas dziesmu autoru - kā singli tika izdotas viņa dziesmas [[It Would Be So Nice]] un [[Paint Box]], un arī grupas otrajā albumā [[A Saucerful of Secrets]] atrodamas divas viņa dziesmas.<br /> <br /> Nākamajos gados, kad grupa mainīja savu muzicēšanas stilu, Raits sarakstīja arvien mazāk dziesmu, taču vēl joprojām Raits bieži izpildīja vokālus - kad tika atklāta harmoniska saskaņa starp Raita un Gilmora balsīm, šis dziedājuma veids tika izmantots daudzās dziesmās.<br /> <br /> Pink Floyd komerciāli veiksmīgākajā albumā - 1973. gada ''[[The Dark Side of the Moon]]'' - ir divas Raita dziesmas, kas bieži, gan no kritiķu, gan klausītāju puses, atzītas par autora labākajām. ''[[The Great Gig in the Sky]]'' ir sākotnēji instrumentāla kompozīcija, kas pāraug grandiozā progresīvā roka stila dziesmā ar viesvokālistes [[Klēra Torija|Klēras Torijas]] auriem, bet ''[[Us and Them]]'' ir muzikāli maiga dziesma ar Gilmora vokāliem, kas vairākas reizes piedzīvo skaļu kulmināciju.<br /> <br /> Raits ir nākamā albuma ''[[Wish You Were Here]]'' dziesmas [[Shine On You Crazy Diamond]] līdzautors, bet ''[[Animals]]'' kļūst par pirmo albumu, kura dziesmu sacerēšanā viņš nav piedalījies.<br /> <br /> 1978. gadā Raits izdod savu pirmo soloalbumu - ''[[Wet Dream]]''. Tas piedzīvo nelielu komerciālu veiksmi, bet 1979. gadā, pēc vairākus gadus ilguša strīda ar Rodžeru Votersu, viņš grupu atstāj. 80. gadu sākumā, albuma [[The Wall]] tūrē viņš piedalās kā sesiju mūziķis, bet 1983. gadā Pink Floyd ieraksta albumu ''[[The Final Cut]]'' - vienīgo grupas albumu, kura ierakstā Raits nav piedalījies. [[Attēls:Річард Райт.jpg|200px|thumb|Ričards Raits septiņdesmito gadu sākumā]] === 80. gadi un atgriešanās [[Pink Floyd]] === 1984. gadā Raits izveidoja muzikālu duetu kopā ar [[Deivs Hariss|Deivu Harisu]], kas tika nosaukts par [[Zee]]. Viņi izdeva tikai vienu albumu, [[Identity (albums)|Identity]], kas piedzīvoja komerciālu izgāšanos un ļoti negatīvus kritiķu vērtējumus. Pēc Votersa aiziešanas 1985. gadā, Raits, kā sesiju mūziķis, palīdzēja ierakstīt Pink Floyd albumu [[A Momentary Lapse of Reason]], piedalījās arī šī albuma koncerttūrē, bet 1994. gadā atgriezās grupā un, kā pilntiesīgs Pink Floyd mūziķis, palīdzēja ierakstīt albumu [[The Division Bell]]. Raits dzirdams un redzams arī koncerta videoierakstā un koncerta audioierakstā [[P*U*L*S*E]]. === Vēlākie gadi === 1996. gadā Raits izdod savu otro un pēdējo solo albumu [[Broken China]], kas gūst labas kritiķu atsauksmes, un tajā piedalījās arī [[Šaineda O'Konora]], [[Pino Palladino]] un [[Dominiks Millers]]. Stilistiski albums bija ļoti līdzīgs Pink Floyd pēdējam albumam [[The Division Bell]].<br /> <br /> 2005. gada 2. jūlijā uz festivāla [[Live 8]] skatuves [[Londona|Londonā]] notika pirmais Votersa, Gilmora, Raita un Meisona kopīgais koncerts kopš 1981. gada, un tā arī bija pēdējā reize, kad visi četri (Pēc-Bareta perioda) Pink Floyd mūziķi spēlēja kopā.<br /> <br /> 2006. gadā Raits piedalījās Deivida Gilmora soloalbuma [[On An Island]] ierakstā, pēc tam arī albuma koncertierakstos - videoierakstā [[Remember That Night]] un audio un videoierakstā [[Live in Gdańsk]]. Koncerttūrē Raits spēlēja arī uz sava klasiskā instrumenta - [[Hammond (ērģeles)|Hammond]] elektroērģelēm un izpildīja vokālus tādās dziesmās kā [[Echoes]], [[Time (dziesma)|Time]], [[Comfortably Numb]], [[Wearing the Inside Out]], [[Astronomy Domine]] un [[Arnold Layne]]. 2006. gada 4. jūlijā Raits kopā ar Gilmoru un Meisonu piedalījās koncertfilmas [[Pulse|P*U*L*S*E]] DVD versijas pirmizrādē. Pēc tam notika arī intervijas, un, kad Raitam vaicāja par uzstāšanos, viņš atbildēja: <br /> {{Citāts|"...un jebkurā brīdī, kad Deivs vēlēsies, lai es ar viņu spēlēju, es būšu tiešām priecīgs, ka es varēšu ar viņu spēlēt. Un [Gilmoram] tu ar mani spēlēsi, vai ne?"}} Raita pēdējā vokālā uzstāšanās bija [[Sids Barets|Sida Bareta]] piemiņas koncertā 2007. gada 10. maijā ,kurā viņš kopā ar Deividu Gilmoru un Niku Meisonu izpildīja [[Arnold Layne]], bet pēdējā uzstāšanās bija 2007. gada 6. septembrī, Gilmora videoieraksta [[Remember That Night]] prezentācijā. == Nāve == Raits mira no neatklātas [[Vēzis (slimība)|vēža]] formas, savās mājās, 2008. gada 15. septembrī, 65 gadu vecumā. Līdz nāves brīdim viņš bija strādājis pie jauna soloalbuma, kas būtu sastāvējis no vairākām instrumentālām kompozīcijām. === Piemiņa === Deivids Gilmors ir teicis:<br /> {{Citāts|"Neviens nevar aizvietot Ričardu Raitu. Viņš bija mans muzikālais partneris un draugs. Argumentu gūzmā par to, kurš un kas bija Pink Floyd, Rika milzīgais ieguldījums bija aizmirsts. Viņš bija lēnprātīgs, vienkāršs un privāts, bet viņa dvēseliskā balss un klavierspēle bija ļoti svarīgas, maģiskas sastāvdaļas no zināmās Pink Floyd skaņas. Es nekad neesmu spēlējis ar kādu, kas līdzinātos viņam. Viņa un manas balss un mūsu muzikālā telepātija sasniedza pirmo nozīmīgo plaukumu 1971. gadā dziesmā Echoes. Manā skatījumā, visi labākie Pink Floyd brīži ir bijuši tad, kad viņš ir bijis muzikālā pilnziedā. Kas būtu bijis The Dark Side of the Moon, ja tur nebūtu The Great Gig in the Sky un Us and Them? Bez viņa klusā pieskāriena Wish You Were Here noteikti nebūtu bijis tāds, kāds tas ir. 70. gadu beigās un 80. gados viņš uz brīdi pazaudēja sevu ceļu, bet 90. gadu sākumā, ar The Division Bell, viņa dzīvotgriba un dzirksts atgriezās viņā [..] Tāpat kā Rikam, man nav viegli izteikt savas jūtas vārdos, bet es viņu mīlēju, un man viņa nenormāli pietrūks."}} [[Niks Meisons]] intervijā žurnālam [[Entertainment Weekly]] teica:<br /> {{Citāts|"Ļoti reti ir sastopamas grupas, kurās skaidri var izšķirt kurš dara ko. Bet Pink Floyd nebūtu Pink Floyd, ja tajā nebūtu spēlējis Riks. Es domāju, ka daudziem šobrīd ir tāda sajūta, - it īpaši pēc visas Rodžera un Deivida karadarbības, kur viņi centās skaidri parādīt, ko katrs ir darījis - ka Rika ieguldījums tika atstumts malā. Tā skaņa, ko visi saprot ar Pink Floyd skaņu, nav tikai ģitāra, bungas un bass. Riks bija tas, kurš to savienoja veselumā... Viņš bija pats klusākais grupā jau no pirmās dienas, un es domāju, ka par viņu ir grūtāk... Tas ir gandrīz kā ar Džordžu Harisonu. Tu būtībā aizmirsti, ka patiesībā viņi ir izdarījuši vairāk, nekā tas ir iegrāmatots"}} [[Rodžers Voterss|Rodžera Votersa]] mājaslapa bija pārmainīta pret fotogrāfiju ar rindā sakārtotām svecēm un ziediem uz melna fona. Šis noformējums tika izmantots arī dziesmai [[Wish You Were Here (dziesma)|Wish You Were Here]] viņa [[Dark Side of the Moon Live]] koncerttūrē. Voterss izplatīja šādu paziņojumu: {{Citāts|"Man bija ļoti skumji dzirdēt par Rika priekšlaicīgo nāvi. Es zināju, ka viņš bija slims, bet beigas pienāca pēkšņi un šokējoši. Manas domas ir kopā ar viņa ģimeni, it īpaši ar Džeimiju un Galu un viņu mammu Džuljetu, kuru es pazinu ļoti labi. Džuljeta man ļoti patika un es viņu apbrīnoju. Par Riku un viņa darbu varu teikt, ka ir grūti pārspīlēt viņa muzikālās idejas nozīmīgumu sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Intriģējošās, džeza ietekmētās modulācijas un balsis, kas sastopamas 'Us and Them' un 'The Great Gig in the Sky,' kas ļāva šīm kompozīcijām sasniegt šo īpašo cilvēcīgumu un spēku, ir bieži jūtamas mūsu kopējā darbā. Rika mīlestība pret progresīvu harmoniju bija mūsu dziesmu pamats. Es biju ļoti pateicīgs par iespēju vēlreiz uzspēlēt kopā ar viņu, Deividu un Niku šo pēdējo reizi, ko mums deva Live 8. Es būtu ļoti vēlējies vēl."}} 2008. gada 23. septembrī Deivids Gilmors izpildīja dziesmu [[Remember a Day]] - Raita kompozīciju no Pink Floyd otrā albuma [[A Saucerful of Secrets]] - televīzijas pārraidē [[Later... With Jools Holland]] kā piemiņu Raitam. Intervijā, vēlāk, tajā pašā vakarā, Gilmors stāstīja, ka Raits bija plānojis piedalīties šajā pārraidē kopā ar viņu, bet bija atsūtījis īsziņu ,pāris nedēļas pirms nāves, paziņojot, ka viņš ir slims un nevarēs piedalīties. Tas bija pirmais šīs dziesmas koncertizpildījums, ko izpildījis kāds no bijušajiem Pink Floyd dalībniekiem. 2008. gada 15. septembrī, Raita nāves dienā, [[Eltons Džons]], izpildot koncertā dziesmu [[Believe]], veltīja to Raitam. == Personīgā dzīve == Raits pirmo reizi apprecējās 1965. gadā, ar savu draudzeni Džuljetu Geilu. Viņiem bija divi bērni, Gala un Džeimijs, taču 1982. gadā viņi izšķīrās. Viņa otro sievu Franku viņš apprecēja 1984. gadā, bet arī viņi 1990. gadā izšķīrās. Savu trešo un pēdējo sievu Mildredu "Milliju" Hobsu, kurai veltīts Raita otrais soloalbums [[Broken China]], viņš apprecēja 1995. gadā, viņiem bija arī dēls, Bens, un viņu laulība beidzās 2007. gadā, lai gan viņi nepaspēja oficiāli šķirties. 1996. gadā Raita meita Gala apprecēja [[Gajs Prets|Gaju Pretu]], sesiju mūziķi, kurš spēlēja basģitāru Pink Floyd pēc Rodžera Votersa aiziešanas. Savas dzīves pēdējos gadus viņš dzīvoja Francijā un reizēm pavadīja laiku savā jahtā, Virdžīnu salās. == Muzikālās ietekmes == Raita klavierspēles stils apkopoja [[Džezs|džeza]], [[Klasiskā mūzika|neoklasiskās]] un [[Eksperimentālā mūzika|eksperimentālās mūzikas]] ietekmes, kuras papildināja vienkāršās harmoniskās struktūras, kas raksturīgas Rodžera Votersa un Deivida Gilmora vairāk blūza un folka stila veidotajās kompozīcijās. Kā taustiņinstrumentālists viņš vairāk bija ieinteresēts katru dziesmu papildināt ar viņam raksturīgām ērģeļu un sintezatoru partijām. Pretēji viņa laikabiedriem [[Riks Veikmens|Rikam Veikmenam]], [[Tonijs Benkss|Tonijam Benksam]] un [[Kīts Emersons|Kītam Emersonam]], Raits taustiņinstrumentu solo spēlēja reti, taču noteikti jāpiemin solo tādās dziesmās kā ''Atom Heart Mother, Echoes, Any Colour You Like, Shine On You Crazy Diamond, Welcome to the Machine, Dogs, Run Like Hell'' un ''Keep Talking''. Viņam raksturīgas bija nedaudz spocīgās, atmosfēriskās skaņu tekstūras, gluži kā ''Echoes'' ievadā, dziesmas ''[[Careful with That Axe, Eugene]]'' koncertversijās, ''Any Colour You Like'' un ''Shine On You Crazy Diamond'' klavieru solo. == Aprīkojums == [[Attēls:Hammond b3 con leslie 122.jpg|thumb|Hammond ērģeles]] [[Attēls:Farfisa Compact Duo (2nd version) - Expo Pink Floyd.jpg|thumb|Raita sākotnējās ''Farfisa'' ērģeles]] [[Attēls:Kurzweil K2600, G4, & HR824.jpg|thumb|''Kurzweil'' K2600 sintezators, ko Raits izmantoja astoņdesmitajos gados]] ''Pink Floyd'' darbības sākumā Raita galvenais skatuves instruments bija ''Farfisa'' ērģeles, kamēr studijā bez tām viņš bieži lietoja arī ''Hammond'' ērģeles un klasiskās klavieres. Neilgu brīdi, 1969. gadā, Raits dažos ierakstos un koncertos izmantoja arī vibrofonu, bet [[Rodžers Voterss|Rodžera Votersa]] dziesmā ''Biding My Time'' (kas gan pieejama tikai izlasē ''[[Relics]]'') viņš spēlēja pat [[trombons|trombonu]]. Sida Bareta periodā Raits nostiprināja savu uzticību ''Farfisa'' ērģelēm, tās papildinot ar ''Binson Echorec'' atbalss efektu, tādējādi iegūstot īpatnējo skaņu, kas grupai ļāva pielāgoties [[Psihedēliskais roks|psihedēliskā roka]] stilam. Tādās dziesmās kā ''See-Saw'', ''Atom Heart Mother'' un ''Sysyphus'' viņš izmantoja arī melotronu. Pēc tam viņš uz skatuves regulāri sāka izmantot ''Hammond'' ērģeles, pēc ''[[Echoes]]'' iekļaušanas koncertprogrammā, viņš spēlēja arī flīģeli. Septiņdesmitajos gados, ''[[The Dark Side of the Moon]]'', ''[[Wish You Were Here]]'', ''[[Animals]]'' un ''[[The Wall]]'' koncerttūrēs ''Farfisa'' ērģeles vairs netika izmantotas, taču aprīkojumam tika pievienoti vairāki modernāki taustiņinstrumenti, ieskaitot ''Fender Rhodes'', ''Wurlitzer'' un ''Hohner'' elektriskās klavieres, ''VCS 3'' analogais sintezators, ''Minimoog'' un ''Prophet 5'' sintezatori. Kopš 1987. gada Raits koncertos visbiežāk izmantoja ''[[Kurzweil]]'' digitālos sintezatorus, ar kuriem viņš varēja viegli atdarināt savu agrāko instrumentu skaņu, lai arī koncertaprīkojumā palika viņa iecienītās ''Hammond C-3'' ērģeles, kuras gan bija "portatīvajā" versijā (tām tika noņemts nevajadzīgais svars un tās tika veidotas kompaktākā veidā). Lai gan vienmēr Raits tiek pieminēts kā taustiņinstrumentālists, viņš bija arī vērā ņemams multiinstrumentālists - viņš spēlējis vijoli, čellu, basģitāru, ģitāru, saksofonu, bungas un vēl vairākus citus - grupā ''The Sigma 6'', kas vēlāk pārtapa par ''Pink Floyd'' Raits vispār bija pastāvīgs ritma ģitārists. == Diskogrāfija == {| class="wikitable" |- ! Albuma Nosaukums!! Gads!! Piezīmes |- |colspan=3 bgcolor="gainsboro"| '''Ar [[Pink Floyd]]''' |- | [[The Piper at the Gates of Dawn]] || 1967 || |- | [[A Saucerful of Secrets]] || 1968 || |- | [[Music From the Film More]] || 1969 || |- | [[Ummagumma]] || 1969 || |- | [[Atom Heart Mother]] || 1970 || |- | [[Meddle]] || 1971 || |- | [[Obscured by Clouds]] || 1972 || |- | [[The Dark Side of the Moon]] || 1973 || |- | [[Wish You Were Here]] || 1975 || |- | [[Animals]] || 1977 || |- | [[The Wall]] || 1979 || |- | [[A Momentary Lapse of Reason]] || 1987 || Nav minēts kā grupas dalībnieks, <br /> bet gan kā studijas mūziķis |- | [[The Division Bell]] || 1994 || |- |colspan=2 bgcolor="gainsboro"| '''Solo albumi''' |- | [[Wet Dream]] || 1978 |- | [[Broken China]] || 1996 |- |colspan=2 bgcolor="gainsboro"| '''Ar [[Zee]]''' |- | [[Identity (albums)|Identity]] || 1984 |- |colspan=3 bgcolor="gainsboro"| '''Ar [[Deivids Gilmors|Deividu Gilmoru]]''' |- | [[David Gilmour in Concert]] || 2002 || DVD |- | [[On An Island]] || 2006 || CD |- | [[Remember That Night]] || 2007 || DVD/BD |- | [[Live in Gdańsk]] || 2008 || CD/DVD |- |colspan=2 bgcolor="gainsboro"| '''Ar [[Sids Barets|Sidu Baretu]]''' |- | [[Barrett]] || 1970 |} == Nozīmīgas Pink Floyd dziesmas ar Raita solo vokālu == * "[[Astronomy Domine]]", ar [[Sids Barets|Sidu Baretu]] (1967) * "[[Matilda Mother]]", ar [[Sids Barets|Sidu Baretu]] (1967) * "[[Paint Box]]" (1967) * "[[It Would Be So Nice]]" (1968) * "[[Let There Be More Light]]", ar [[Deivids Gilmors|Deividu Gilmoru]] (1968) * "[[Remember a Day]]" (1968) * "[[Corporal Clegg]]", ar [[Deivids Gilmors|Deividu Gilmoru]] un [[Niks Meisons|Niku Meisonu]] (1968) * "[[See-Saw]]" (1968) * "[[Summer '68]]" (1970) * "[[Crumbling Land]]", ar [[Deivids Gilmors|Deividu Gilmoru]] (1970) * "[[Echoes]]", ar [[Deivids Gilmors|Deividu Gilmoru]] (1971) * "[[Burning Bridges]]", ar [[Deivids Gilmors|Deividu Gilmoru]] (1972) * "[[Stay (Pink Floyd dziesma)|Stay]]" (1972) * "[[Time (dziesma)|Time]]", ar [[Deivids Gilmors|Deividu Gilmoru]] (1973) * "[[Us and Them]]", ar [[Deivids Gilmors|Deividu Gilmoru]] (1973) * "[[Wearing the Inside Out]]" (1994) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.pinkfloyd.co.uk Pink Floyd oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090318173313/http://www.pinkfloyd.co.uk/ |date={{dat|2009|03|18||bez}} }} {{Pink Floyd}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Raits, Riks}} [[Kategorija:1943. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2008. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Pink Floyd]] [[Kategorija:Angļu mūziķi]] 220r36bdug8l3xa7pvbdst7yvlav4aa 4494812 4494786 2026-07-14T20:56:07Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: , → , (2), <br /> → <br /> (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4494812 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Ričards Raits |Attēls = Rickwright.jpg |Att_izm = 200 px |Apraksts = Ričards Raits 2006. gadā |Fons = solists |Dz_vārds = Ričards Viljams Raits |Dzimis = {{Dat|1943|07|28}} |Miris = {{Dat|2008|09|15}} |Vieta_dz = {{flaga|Lielbritānija}} [[Hačenda]], [[Midlseksa]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] |Vieta_mr = {{flaga|Lielbritānija}} [[Londona]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] |Instrumenti = [[taustiņinstrumenti]], [[ērģeles]], [[klavieres]], [[vokāls]], [[sintezatori]], [[ģitāra]] |Žanrs = [[Progresīvais roks]], [[eksperimentālais roks]], [[psihedēliskais roks]], [[Ārtroks]], [[Džezs]] |Nodarbošanās = [[dziedātājs]], [[komponists]], [[multiinstrumentālists]] |Gadi = 1962—2008 |Izdevējkompānija = [[Columbia Records]], [[Capitol Records|Capitol]], [[Harvest]], [[EMI]] |Darbojies_arī = [[Pink Floyd]]<br />[[Deivids Gilmors]]<br />[[Zee]] |Dzimums = V }} '''Ričards Viljams Raits''' ({{val|en|Richard William Wright}}; {{Dat|1943|07|28|N}} - {{Dat|2008|09|15|N}}) bija angļu [[rokmūziķis]], komponists, [[dziedātājs]] un viens no grupas [[Pink Floyd]] dalībniekiem. Grupā viņš bija klusākais un noslēgtākais dalībnieks, bet ar savu minimālistisko un melodisko taustiņinstrumentu spēles stilu personificēja grupas skaņu. Bieži Raits izpildīja arī vokālus Pink Floyd dziesmās - atzīstamākās viņa vokālās partijas dzirdamas dziesmās [[Time (dziesma)|Time]], [[Us and Them]], [[Wearing the Inside Out]], [[Echoes]], [[Summer '68]] un [[Astronomy Domine]]. Par viņa kā komponista labākajām dziesmām bieži ir atzītas [[The Great Gig in the Sky]] un [[Us and Them]]. 1979. gada beigās Raits sastrīdējās ar toreizējo Pink Floyd līderi [[Rodžers Voterss|Rodžeru Votersu]] un pameta grupu. 1987. gadā viņš, kā studijas mūziķis, tika pieaicināts albuma [[A Momentary Lapse of Reason]] ierakstam, bet 1994. gadā, pirms albuma [[The Division Bell]] ierakstīšanas viņš atkal kļuva par pilntiesīgu Pink Floyd dalībnieku. Portāla ''Digital dreamdoor'' topā Raits ir atzīts par 5. visu laiku labāko roka taustiņinstrumentālistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.digitaldreamdoor.com/pages/best_keyboard.html/ |title=Digital dreamdoor visu laiku labāko roka taustiņinstrumentālistu tops |access-date={{dat|2012|06|15||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120702163812/http://www.digitaldreamdoor.com/pages/best_keyboard.html }}</ref> == Biogrāfija == === Bērnība === Ričards Raits uzauga [[Hačenda|Hačendā]], Ziemeļlondonā. Lai gan viņa tēvs bija [[biologs]], jaunais Ričards jau 12 gadu vecumā pašmācības ceļā bija apguvis [[ģitāra]]s, [[klavieres|klavieru]] un [[trompete]]s spēles, un apmeklēja privātstundas mūzikas teorijā un kompozīcijā [[Ēriks Gilders|Ērika Gildera mūzikas skolā]]. === Studijas un [[Pink Floyd]] === Par spīti pastiprinātajai interesei par mūziku, brīdī, kad bija laiks iestāties augstskolā, Raits nebija īsti pārliecināts, ko apgūt, taču beigās 1962. gadā iestājās [[Vestminsteras Universitāte|Vestminsteras Universitātē]], kur apguva arhitektūru. Tur viņš iepazinās ar [[Rodžers Voterss|Rodžeru Votersu]] un [[Niks Meisons|Niku Meisonu]], un sāka spēlēt viņu grupā, ko dažbrīd sauca [[Pink Floyd|Sigma 6, bet dažbrīd arī The Abdabs un The Screaming Abdabs]]. Lai arī Meisons un Voterss bija labi studenti, Raitu arhitektūra diez ko neaizrāva, tādēļ pēc kāda laika viņš pameta šīs studijas un iestājās [[Londonas Mūzikas Koledža|Londonas Mūzikas Koledžā]], tādējādi kļūstot par vienīgo Pink Floyd mūziķi, kas ieguvis īslaicīgu profesionālu mūziķa izglītību. Kad grupai pievienojās [[Sids Barets]], tā mainīja nosaukumu uz Pink Floyd. Lai gan toreizējais grupas līderis Barets bija galvenais dziesmu autors, arī Raita kompozīcijas veidoja svarīgu grupas koptēla daļu. Bieži viņš izpildīja arī solo vokālus - [[Astronomy Domine]] un [[Matilda Mother]] ir tikai daži no atzīstamākajiem piemēriem. Kad Barets 1968. gadā pameta grupu un viņa vietā nāca Bareta un Votersa bērnības draugs - ģitārists [[Deivids Gilmors]], Raits kļuva par auglīgāko grupas dziesmu autoru - kā singli tika izdotas viņa dziesmas [[It Would Be So Nice]] un [[Paint Box]], un arī grupas otrajā albumā [[A Saucerful of Secrets]] atrodamas divas viņa dziesmas. Nākamajos gados, kad grupa mainīja savu muzicēšanas stilu, Raits sarakstīja arvien mazāk dziesmu, taču vēl joprojām Raits bieži izpildīja vokālus - kad tika atklāta harmoniska saskaņa starp Raita un Gilmora balsīm, šis dziedājuma veids tika izmantots daudzās dziesmās. Pink Floyd komerciāli veiksmīgākajā albumā - 1973. gada ''[[The Dark Side of the Moon]]'' - ir divas Raita dziesmas, kas bieži, gan no kritiķu, gan klausītāju puses, atzītas par autora labākajām. ''[[The Great Gig in the Sky]]'' ir sākotnēji instrumentāla kompozīcija, kas pāraug grandiozā progresīvā roka stila dziesmā ar viesvokālistes [[Klēra Torija|Klēras Torijas]] auriem, bet ''[[Us and Them]]'' ir muzikāli maiga dziesma ar Gilmora vokāliem, kas vairākas reizes piedzīvo skaļu kulmināciju. Raits ir nākamā albuma ''[[Wish You Were Here]]'' dziesmas [[Shine On You Crazy Diamond]] līdzautors, bet ''[[Animals]]'' kļūst par pirmo albumu, kura dziesmu sacerēšanā viņš nav piedalījies. 1978. gadā Raits izdod savu pirmo soloalbumu - ''[[Wet Dream]]''. Tas piedzīvo nelielu komerciālu veiksmi, bet 1979. gadā, pēc vairākus gadus ilguša strīda ar Rodžeru Votersu, viņš grupu atstāj. 80. gadu sākumā, albuma [[The Wall]] tūrē viņš piedalās kā sesiju mūziķis, bet 1983. gadā Pink Floyd ieraksta albumu ''[[The Final Cut]]'' - vienīgo grupas albumu, kura ierakstā Raits nav piedalījies. [[Attēls:Річард Райт.jpg|200px|thumb|Ričards Raits septiņdesmito gadu sākumā]] === 80. gadi un atgriešanās [[Pink Floyd]] === 1984. gadā Raits izveidoja muzikālu duetu kopā ar [[Deivs Hariss|Deivu Harisu]], kas tika nosaukts par [[Zee]]. Viņi izdeva tikai vienu albumu, [[Identity (albums)|Identity]], kas piedzīvoja komerciālu izgāšanos un ļoti negatīvus kritiķu vērtējumus. Pēc Votersa aiziešanas 1985. gadā, Raits, kā sesiju mūziķis, palīdzēja ierakstīt Pink Floyd albumu [[A Momentary Lapse of Reason]], piedalījās arī šī albuma koncerttūrē, bet 1994. gadā atgriezās grupā un, kā pilntiesīgs Pink Floyd mūziķis, palīdzēja ierakstīt albumu [[The Division Bell]]. Raits dzirdams un redzams arī koncerta videoierakstā un koncerta audioierakstā [[P*U*L*S*E]]. === Vēlākie gadi === 1996. gadā Raits izdod savu otro un pēdējo solo albumu [[Broken China]], kas gūst labas kritiķu atsauksmes, un tajā piedalījās arī [[Šaineda O'Konora]], [[Pino Palladino]] un [[Dominiks Millers]]. Stilistiski albums bija ļoti līdzīgs Pink Floyd pēdējam albumam [[The Division Bell]]. 2005. gada 2. jūlijā uz festivāla [[Live 8]] skatuves [[Londona|Londonā]] notika pirmais Votersa, Gilmora, Raita un Meisona kopīgais koncerts kopš 1981. gada, un tā arī bija pēdējā reize, kad visi četri (Pēc-Bareta perioda) Pink Floyd mūziķi spēlēja kopā. 2006. gadā Raits piedalījās Deivida Gilmora soloalbuma [[On An Island]] ierakstā, pēc tam arī albuma koncertierakstos - videoierakstā [[Remember That Night]] un audio un videoierakstā [[Live in Gdańsk]]. Koncerttūrē Raits spēlēja arī uz sava klasiskā instrumenta - [[Hammond (ērģeles)|Hammond]] elektroērģelēm un izpildīja vokālus tādās dziesmās kā [[Echoes]], [[Time (dziesma)|Time]], [[Comfortably Numb]], [[Wearing the Inside Out]], [[Astronomy Domine]] un [[Arnold Layne]]. 2006. gada 4. jūlijā Raits kopā ar Gilmoru un Meisonu piedalījās koncertfilmas [[Pulse|P*U*L*S*E]] DVD versijas pirmizrādē. Pēc tam notika arī intervijas, un, kad Raitam vaicāja par uzstāšanos, viņš atbildēja: <br /> {{Citāts|"...un jebkurā brīdī, kad Deivs vēlēsies, lai es ar viņu spēlēju, es būšu tiešām priecīgs, ka es varēšu ar viņu spēlēt. Un [Gilmoram] tu ar mani spēlēsi, vai ne?"}} Raita pēdējā vokālā uzstāšanās bija [[Sids Barets|Sida Bareta]] piemiņas koncertā 2007. gada 10. maijā, kurā viņš kopā ar Deividu Gilmoru un Niku Meisonu izpildīja [[Arnold Layne]], bet pēdējā uzstāšanās bija 2007. gada 6. septembrī, Gilmora videoieraksta [[Remember That Night]] prezentācijā. == Nāve == Raits mira no neatklātas [[Vēzis (slimība)|vēža]] formas, savās mājās, 2008. gada 15. septembrī, 65 gadu vecumā. Līdz nāves brīdim viņš bija strādājis pie jauna soloalbuma, kas būtu sastāvējis no vairākām instrumentālām kompozīcijām. === Piemiņa === Deivids Gilmors ir teicis:<br /> {{Citāts|"Neviens nevar aizvietot Ričardu Raitu. Viņš bija mans muzikālais partneris un draugs. Argumentu gūzmā par to, kurš un kas bija Pink Floyd, Ričarda milzīgais ieguldījums bija aizmirsts. Viņš bija lēnprātīgs, vienkāršs un privāts, bet viņa dvēseliskā balss un klavierspēle bija ļoti svarīgas, maģiskas sastāvdaļas no zināmās Pink Floyd skaņas. Es nekad neesmu spēlējis ar kādu, kas līdzinātos viņam. Viņa un manas balss un mūsu muzikālā telepātija sasniedza pirmo nozīmīgo plaukumu 1971. gadā dziesmā Echoes. Manā skatījumā, visi labākie Pink Floyd brīži ir bijuši tad, kad viņš ir bijis muzikālā pilnziedā. Kas būtu bijis The Dark Side of the Moon, ja tur nebūtu The Great Gig in the Sky un Us and Them? Bez viņa klusā pieskāriena Wish You Were Here noteikti nebūtu bijis tāds, kāds tas ir. 70. gadu beigās un 80. gados viņš uz brīdi pazaudēja sevu ceļu, bet 90. gadu sākumā, ar The Division Bell, viņa dzīvotgriba un dzirksts atgriezās viņā [..] Tāpat kā Ričardam, man nav viegli izteikt savas jūtas vārdos, bet es viņu mīlēju, un man viņa nenormāli pietrūks."}} [[Niks Meisons]] intervijā žurnālam [[Entertainment Weekly]] teica:<br /> {{Citāts|"Ļoti reti ir sastopamas grupas, kurās skaidri var izšķirt kurš dara ko. Bet Pink Floyd nebūtu Pink Floyd, ja tajā nebūtu spēlējis Ričards. Es domāju, ka daudziem šobrīd ir tāda sajūta, - it īpaši pēc visas Rodžera un Deivida karadarbības, kur viņi centās skaidri parādīt, ko katrs ir darījis - ka Ričarda ieguldījums tika atstumts malā. Tā skaņa, ko visi saprot ar Pink Floyd skaņu, nav tikai ģitāra, bungas un bass. Ričards bija tas, kurš to savienoja veselumā... Viņš bija pats klusākais grupā jau no pirmās dienas, un es domāju, ka par viņu ir grūtāk... Tas ir gandrīz kā ar Džordžu Harisonu. Tu būtībā aizmirsti, ka patiesībā viņi ir izdarījuši vairāk, nekā tas ir iegrāmatots"}} [[Rodžers Voterss|Rodžera Votersa]] mājaslapa bija pārmainīta pret fotogrāfiju ar rindā sakārtotām svecēm un ziediem uz melna fona. Šis noformējums tika izmantots arī dziesmai [[Wish You Were Here (dziesma)|Wish You Were Here]] viņa [[Dark Side of the Moon Live]] koncerttūrē. Voterss izplatīja šādu paziņojumu: {{Citāts|"Man bija ļoti skumji dzirdēt par Ričarda priekšlaicīgo nāvi. Es zināju, ka viņš bija slims, bet beigas pienāca pēkšņi un šokējoši. Manas domas ir kopā ar viņa ģimeni, it īpaši ar Džeimiju un Galu un viņu mammu Džuljetu, kuru es pazinu ļoti labi. Džuljeta man ļoti patika un es viņu apbrīnoju. Par Ričardu un viņa darbu varu teikt, ka ir grūti pārspīlēt viņa muzikālās idejas nozīmīgumu sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Intriģējošās, džeza ietekmētās modulācijas un balsis, kas sastopamas 'Us and Them' un 'The Great Gig in the Sky,' kas ļāva šīm kompozīcijām sasniegt šo īpašo cilvēcīgumu un spēku, ir bieži jūtamas mūsu kopējā darbā. Ričarda mīlestība pret progresīvu harmoniju bija mūsu dziesmu pamats. Es biju ļoti pateicīgs par iespēju vēlreiz uzspēlēt kopā ar viņu, Deividu un Niku šo pēdējo reizi, ko mums deva Live 8. Es būtu ļoti vēlējies vēl."}} 2008. gada 23. septembrī Deivids Gilmors izpildīja dziesmu [[Remember a Day]] - Raita kompozīciju no Pink Floyd otrā albuma [[A Saucerful of Secrets]] - televīzijas pārraidē [[Later... With Jools Holland]] kā piemiņu Raitam. Intervijā, vēlāk, tajā pašā vakarā, Gilmors stāstīja, ka Raits bija plānojis piedalīties šajā pārraidē kopā ar viņu, bet bija atsūtījis īsziņu, pāris nedēļas pirms nāves, paziņojot, ka viņš ir slims un nevarēs piedalīties. Tas bija pirmais šīs dziesmas koncertizpildījums, ko izpildījis kāds no bijušajiem Pink Floyd dalībniekiem. 2008. gada 15. septembrī, Raita nāves dienā, [[Eltons Džons]], izpildot koncertā dziesmu [[Believe]], veltīja to Raitam. == Personīgā dzīve == Raits pirmo reizi apprecējās 1965. gadā, ar savu draudzeni Džuljetu Geilu. Viņiem bija divi bērni, Gala un Džeimijs, taču 1982. gadā viņi izšķīrās. Viņa otro sievu Franku viņš apprecēja 1984. gadā, bet arī viņi 1990. gadā izšķīrās. Savu trešo un pēdējo sievu Mildredu "Milliju" Hobsu, kurai veltīts Raita otrais soloalbums [[Broken China]], viņš apprecēja 1995. gadā, viņiem bija arī dēls, Bens, un viņu laulība beidzās 2007. gadā, lai gan viņi nepaspēja oficiāli šķirties. 1996. gadā Raita meita Gala apprecēja [[Gajs Prets|Gaju Pretu]], sesiju mūziķi, kurš spēlēja basģitāru Pink Floyd pēc Rodžera Votersa aiziešanas. Savas dzīves pēdējos gadus viņš dzīvoja Francijā un reizēm pavadīja laiku savā jahtā, Virdžīnu salās. == Muzikālās ietekmes == Raita klavierspēles stils apkopoja [[Džezs|džeza]], [[Klasiskā mūzika|neoklasiskās]] un [[Eksperimentālā mūzika|eksperimentālās mūzikas]] ietekmes, kuras papildināja vienkāršās harmoniskās struktūras, kas raksturīgas Rodžera Votersa un Deivida Gilmora vairāk blūza un folka stila veidotajās kompozīcijās. Kā taustiņinstrumentālists viņš vairāk bija ieinteresēts katru dziesmu papildināt ar viņam raksturīgām ērģeļu un sintezatoru partijām. Pretēji viņa laikabiedriem [[Riks Veikmens|Rikam Veikmenam]], [[Tonijs Benkss|Tonijam Benksam]] un [[Kīts Emersons|Kītam Emersonam]], Raits taustiņinstrumentu solo spēlēja reti, taču noteikti jāpiemin solo tādās dziesmās kā ''Atom Heart Mother, Echoes, Any Colour You Like, Shine On You Crazy Diamond, Welcome to the Machine, Dogs, Run Like Hell'' un ''Keep Talking''. Viņam raksturīgas bija nedaudz spocīgās, atmosfēriskās skaņu tekstūras, gluži kā ''Echoes'' ievadā, dziesmas ''[[Careful with That Axe, Eugene]]'' koncertversijās, ''Any Colour You Like'' un ''Shine On You Crazy Diamond'' klavieru solo. == Aprīkojums == [[Attēls:Hammond b3 con leslie 122.jpg|thumb|Hammond ērģeles]] [[Attēls:Farfisa Compact Duo (2nd version) - Expo Pink Floyd.jpg|thumb|Raita sākotnējās ''Farfisa'' ērģeles]] [[Attēls:Kurzweil K2600, G4, & HR824.jpg|thumb|''Kurzweil'' K2600 sintezators, ko Raits izmantoja astoņdesmitajos gados]] ''Pink Floyd'' darbības sākumā Raita galvenais skatuves instruments bija ''Farfisa'' ērģeles, kamēr studijā bez tām viņš bieži lietoja arī ''Hammond'' ērģeles un klasiskās klavieres. Neilgu brīdi, 1969. gadā, Raits dažos ierakstos un koncertos izmantoja arī vibrofonu, bet [[Rodžers Voterss|Rodžera Votersa]] dziesmā ''Biding My Time'' (kas gan pieejama tikai izlasē ''[[Relics]]'') viņš spēlēja pat [[trombons|trombonu]]. Sida Bareta periodā Raits nostiprināja savu uzticību ''Farfisa'' ērģelēm, tās papildinot ar ''Binson Echorec'' atbalss efektu, tādējādi iegūstot īpatnējo skaņu, kas grupai ļāva pielāgoties [[Psihedēliskais roks|psihedēliskā roka]] stilam. Tādās dziesmās kā ''See-Saw'', ''Atom Heart Mother'' un ''Sysyphus'' viņš izmantoja arī melotronu. Pēc tam viņš uz skatuves regulāri sāka izmantot ''Hammond'' ērģeles, pēc ''[[Echoes]]'' iekļaušanas koncertprogrammā, viņš spēlēja arī flīģeli. Septiņdesmitajos gados, ''[[The Dark Side of the Moon]]'', ''[[Wish You Were Here]]'', ''[[Animals]]'' un ''[[The Wall]]'' koncerttūrēs ''Farfisa'' ērģeles vairs netika izmantotas, taču aprīkojumam tika pievienoti vairāki modernāki taustiņinstrumenti, ieskaitot ''Fender Rhodes'', ''Wurlitzer'' un ''Hohner'' elektriskās klavieres, ''VCS 3'' analogais sintezators, ''Minimoog'' un ''Prophet 5'' sintezatori. Kopš 1987. gada Raits koncertos visbiežāk izmantoja ''[[Kurzweil]]'' digitālos sintezatorus, ar kuriem viņš varēja viegli atdarināt savu agrāko instrumentu skaņu, lai arī koncertaprīkojumā palika viņa iecienītās ''Hammond C-3'' ērģeles, kuras gan bija "portatīvajā" versijā (tām tika noņemts nevajadzīgais svars un tās tika veidotas kompaktākā veidā). Lai gan vienmēr Raits tiek pieminēts kā taustiņinstrumentālists, viņš bija arī vērā ņemams multiinstrumentālists - viņš spēlējis vijoli, čellu, basģitāru, ģitāru, saksofonu, bungas un vēl vairākus citus - grupā ''The Sigma 6'', kas vēlāk pārtapa par ''Pink Floyd'' Raits vispār bija pastāvīgs ritma ģitārists. == Diskogrāfija == {| class="wikitable" |- ! Albuma Nosaukums!! Gads!! Piezīmes |- |colspan=3 bgcolor="gainsboro"| '''Ar [[Pink Floyd]]''' |- | [[The Piper at the Gates of Dawn]] || 1967 || |- | [[A Saucerful of Secrets]] || 1968 || |- | [[Music From the Film More]] || 1969 || |- | [[Ummagumma]] || 1969 || |- | [[Atom Heart Mother]] || 1970 || |- | [[Meddle]] || 1971 || |- | [[Obscured by Clouds]] || 1972 || |- | [[The Dark Side of the Moon]] || 1973 || |- | [[Wish You Were Here]] || 1975 || |- | [[Animals]] || 1977 || |- | [[The Wall]] || 1979 || |- | [[A Momentary Lapse of Reason]] || 1987 || Nav minēts kā grupas dalībnieks,<br />bet gan kā studijas mūziķis |- | [[The Division Bell]] || 1994 || |- |colspan=2 bgcolor="gainsboro"| '''Solo albumi''' |- | [[Wet Dream]] || 1978 |- | [[Broken China]] || 1996 |- |colspan=2 bgcolor="gainsboro"| '''Ar [[Zee]]''' |- | [[Identity (albums)|Identity]] || 1984 |- |colspan=3 bgcolor="gainsboro"| '''Ar [[Deivids Gilmors|Deividu Gilmoru]]''' |- | [[David Gilmour in Concert]] || 2002 || DVD |- | [[On An Island]] || 2006 || CD |- | [[Remember That Night]] || 2007 || DVD/BD |- | [[Live in Gdańsk]] || 2008 || CD/DVD |- |colspan=2 bgcolor="gainsboro"| '''Ar [[Sids Barets|Sidu Baretu]]''' |- | [[Barrett]] || 1970 |} == Nozīmīgas Pink Floyd dziesmas ar Raita solo vokālu == * "[[Astronomy Domine]]", ar [[Sids Barets|Sidu Baretu]] (1967) * "[[Matilda Mother]]", ar [[Sids Barets|Sidu Baretu]] (1967) * "[[Paint Box]]" (1967) * "[[It Would Be So Nice]]" (1968) * "[[Let There Be More Light]]", ar [[Deivids Gilmors|Deividu Gilmoru]] (1968) * "[[Remember a Day]]" (1968) * "[[Corporal Clegg]]", ar [[Deivids Gilmors|Deividu Gilmoru]] un [[Niks Meisons|Niku Meisonu]] (1968) * "[[See-Saw]]" (1968) * "[[Summer '68]]" (1970) * "[[Crumbling Land]]", ar [[Deivids Gilmors|Deividu Gilmoru]] (1970) * "[[Echoes]]", ar [[Deivids Gilmors|Deividu Gilmoru]] (1971) * "[[Burning Bridges]]", ar [[Deivids Gilmors|Deividu Gilmoru]] (1972) * "[[Stay (Pink Floyd dziesma)|Stay]]" (1972) * "[[Time (dziesma)|Time]]", ar [[Deivids Gilmors|Deividu Gilmoru]] (1973) * "[[Us and Them]]", ar [[Deivids Gilmors|Deividu Gilmoru]] (1973) * "[[Wearing the Inside Out]]" (1994) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.pinkfloyd.co.uk Pink Floyd oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090318173313/http://www.pinkfloyd.co.uk/ |date={{dat|2009|03|18||bez}} }} {{Pink Floyd}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Raits, Ričards}} [[Kategorija:1943. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2008. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Pink Floyd]] [[Kategorija:Angļu mūziķi]] l9jxdks8f9qp203wq6mbncs22txzdyg Rick Wright 0 191295 4494807 1687693 2026-07-14T20:32:39Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Riks Raits]] uz [[Ričards Raits]] 4494807 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ričards Raits]] so7nyaq3ts6igvqpp89u6ck8pnotbp9 Atom Heart Mother 0 191598 4494892 4489609 2026-07-15T06:27:33Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4494892 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Atom Heart Mother'' | Izpildītājs = ''[[Pink Floyd]]'' studijas albums | Vāks = AtomHeartMotherCover.jpeg | Background = #83ADC0 | Izdots = {{Dat|1970|10|10}} | Ierakstīts = 1970. gada marts — augusts<br />''[[Abbey Road Studios]]'', [[Londona]] | Žanrs = [[progresīvais roks]], [[simfoniskais roks]], [[folkroks]] | Garums = {{ilgums|m=52|s=06}} | Ierakstu kompānija = ''[[Harvest Records|Harvest]]'' / ''[[EMI]]'' | Producents = ''Pink Floyd''/[[Normens Smits]] | Izpildītājsģen = ''[[Pink Floyd]]'' | Iepriekšējais albums = [[Attēls:Ummagumma.jpg‎|60px]]<br />''[[Ummagumma]]''<br />(1969) | Šis albums = [[Attēls:AtomHeartMotherCover.jpeg‎|67px]]<br />'''''Atom Heart Mother'''''<br />(1970) | Nākamais albums = [[Attēls:MeddleCover.jpeg|60px]]<br />''[[Meddle]]''<br />(1972) }} '''''Atom Heart Mother''''' ir piektais angļu [[progresīvā rokmūzika|progresīvā roka]] grupas ''[[Pink Floyd]]'' studijas albums. Tā pirmo pusi aizņem simfoniskā roka svīta ''[[Atom Heart Mother (svīta)|Atom Heart Mother]]'', bet otro pusi trīs folkroka dziesmas un viens eksperimentāls skaņdarbs. Albums piedzīvoja komerciālu veiksmi, taču gan [[Deivids Gilmors]], gan [[Rodžers Voterss]] to ir nosaukuši par grupas "zemāko kritienu"; vienīgi Ričards Raits to atzinis par labu esam. Centrālā kompozīcija ''Atom Heart Mother'' ir visas grupas kopsacerējums, taču simfoniskā orķestra aranžējumus veidojis [[Rons Gīzains]], tāpēc arī viņš norādīts kā viens no dziesmas autoriem. Kritiķi jau no paša sākuma šim albumam pievērsušies izteikti negatīvi, taču ne tik negatīvi kā daži no grupas mūziķiem. == Skaņdarbu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts | headline = Pirmā Puse | music_credits = yes | extra_column = Vadošais vokāls | title1 = [[Atom Heart Mother (svīta)|Atom Heart Mother]] * I ''"Father's Shout"'' * II ''"Breast Milky"'' * III ''"Mother Fore"'' * IV ''"Funky Dung"'' * V ''"Mind Your Throats Please"'' * VI ''"Remergence"'' | music1 = [[Deivids Gilmors]], [[Rodžers Voterss]], [[Ričards Raits]], [[Niks Meisons]], [[Rons Gīzains]] | extra1 = - (Džona Eldisa kora vokalīzes) | length1 = {{ilgums|m=23|s=44}} }} {{Skaņdarbu saraksts | headline = Pirmā puse | music_credits = yes | extra_column = Vadošais vokāls | title1 = [[If (dziesma)|If]] | music1 = Voterss | extra1 = Voterss | length1 = {{ilgums|m=4|s=31}} | title2 = [[Summer '68]] | music2 = Raits | extra2 = Raits | length2 = {{ilgums|m=5|s=29}} | title3 = [[Fat Old Sun]] | music3 = Gilmors | extra3 = Gilmors | length3 = {{ilgums|m=5|s=22}} | title4 = [[Alan's Psychedelic Breakfast]] | music4 = Meisons, Gilmors, Voterss, Raits | extra4 = - | length4 = {{ilgums|m=13|s=00}} }} {{Pink Floyd}} [[Kategorija:Pink Floyd albumi]] [[Kategorija:1970. gada albumi]] [[Kategorija:Simfoniskā roka albumi]] [[Kategorija:Progresīvā roka albumi]] 7227amxtmg5pqs3mwgdet65tg8xpthy A Momentary Lapse of Reason 0 192237 4494897 3659993 2026-07-15T06:39:10Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4494897 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''A Momentary Lapse of Reason'' | Izpildītājs = ''[[Pink Floyd]]'' studijas albums | Vāks = A Momentary Lapse of Reason.jpg | Background = #83ADC0 | Izdots = {{dat|1987|9|7}} | Ierakstīts = 1986. gada jūlijs&nbsp;— 1987. gada maijs | Žanrs = [[Progresīvais roks]], [[poproks]] | Garums = {{Garums|m=51|s=14}} | Ierakstu kompānija = [[EMI]]/[[Columbia Records|Columbia]] | Producents = [[Deivids Gilmors]] un [[Bobs Ezrins]] | Izpildītājsģen = ''[[Pink Floyd]]'' | Iepriekšējais albums = [[Attēls:The Final Cut.jpg|67px]]<br />''[[The Final Cut]]''<br />(1983) | Šis albums = [[Attēls:A Momentary Lapse of Reason.jpg|69px]]<br />'''''A Momentary Lapse of Reason'''''<br />(1987) | Nākamais albums = [[Attēls:The Division Bell.jpg|67px]]<br />''[[The Division Bell]]''<br />(1994) }} '''''A Momentary Lapse of Reason''''' ir trīspadsmitais [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[progresīvais rokmūzika|progresīvā roka]] grupas ''[[Pink Floyd]]'' studijas albums. Tas bija pirmais albums bez grupas bijušā līdera [[Rodžers Voterss|Rodžera Votersa]] dalības. Ieraksta laikā grupas dalībnieki oficiāli bija tikai divi: [[Deivids Gilmors]] un [[Niks Meisons]], taču visi ieraksti (dažos Meisons pat nepiedalās) tapuši ar daudzu studijas mūziķu palīdzību. Dažu kompozīciju ierakstīšanā piedalījies arī [[Ričards Raits]], taču juridisku iemeslu dēļ no 1980. līdz 1990. gadam viņš oficiāli nebija grupas dalībnieks. Tāpat kā grupas iepriekšējais albums ''[[The Final Cut]]'' bieži tiek dēvēts par Rodžera Votersa soloalbumu, šis albums pamatā ir Deivida Gilmora albums — viņš reiz teicis, ka plānojis šo albumu izdot kā savu trešo soloalbumu, taču beigās nolēmis tomēr to izdot kā ''Pink Floyd'' albumu, lai pierādītu, ka grupa var iztikt arī bez Votersa. Ne kritiķu, ne klausītāju vidū šis albums neiekaroja simpātijas, lai arī tas nokļuva gan amerikāņu, gan angļu pirktāko ierakstu topa trešajā vietā. Bieži šis albums dēvēts arī par grupas karjeras lielāko neveiksmi, parasti pamatojoties uz skanējumu, kas atšķirībā no klasiskās ''Pink Floyd'' ģitāras un elektroērģeļu saspēles, šoreiz ir veidots uz elektronisko instrumentu pamata. Šis ir arī pirmais grupas albums, kurš jau sākotnēji izdots [[Kompaktdisks|CD]] formātā. == Skaņdarbu Saraksts == Visas dziesmas iedziedājis [[Deivids Gilmors]], izņemot, kur minēts. {| class="wikitable" |- ! Nr. !! Nosaukums !! Autors !! Garums |- | 1. || [[Signs of Life]] (instrumentāla) || [[Deivids Gilmors]], [[Bobs Ezrins]] || 4:24 |- | 2. || [[Learning to Fly]] || Gilmors, [[Entonijs Mūrs]], Ezrins, [[Džons Karins]] || 4:53 |- | 3. || [[The Dogs of War]] || Gilmors, Mūrs || 6:05 |- | 4. || [[One Slip]] || Gilmors, [[Fils Manzanera]] || 5:10 |- | 5. || [[On the Turning Away]] || Gilmors, Mūrs || 5:42 |- | 6. || [[Yet Another Movie]]/[[Round and Around]] (instrumentāla) || Gilmors, [[Patriks Leonards]]/Gilmors || 7:28 |- | 7. || [[A New Machine]] 1. daļa || Gilmors || 1:46 |- | 8. || [[Terminal Frost]] (instrumentāla) || Gilmors || 6:17 |- | 9. || [[A New Machine]] 2. daļa || Gilmors || 0:38 |- | 10. || [[Sorrow]] || Gilmors || 8:46 |} {{Pink Floyd}} [[Kategorija:Pink Floyd albumi]] [[Kategorija:1987. gada albumi]] [[Kategorija:Progresīvā roka albumi]] [[Kategorija:Poproka albumi]] 3vv9v2489ch1qe3msiak714un8btgaw 4494898 4494897 2026-07-15T06:39:43Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4494898 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''A Momentary Lapse of Reason'' | Izpildītājs = ''[[Pink Floyd]]'' studijas albums | Vāks = A Momentary Lapse of Reason.jpg | Background = #83ADC0 | Izdots = {{dat|1987|9|7}} | Ierakstīts = 1986. gada jūlijs&nbsp;— 1987. gada maijs | Žanrs = [[Progresīvais roks]], [[poproks]] | Garums = {{Garums|m=51|s=14}} | Ierakstu kompānija = [[EMI]]/[[Columbia Records|Columbia]] | Producents = [[Deivids Gilmors]] un [[Bobs Ezrins]] | Izpildītājsģen = ''[[Pink Floyd]]'' | Iepriekšējais albums = [[Attēls:The Final Cut.jpg|67px]]<br />''[[The Final Cut]]''<br />(1983) | Šis albums = [[Attēls:A Momentary Lapse of Reason.jpg|69px]]<br />'''''A Momentary Lapse of Reason'''''<br />(1987) | Nākamais albums = [[Attēls:The Division Bell.jpg|67px]]<br />''[[The Division Bell]]''<br />(1994) }} '''''A Momentary Lapse of Reason''''' ir trīspadsmitais [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[progresīvā rokmūzika|progresīvā roka]] grupas ''[[Pink Floyd]]'' studijas albums. Tas bija pirmais albums bez grupas bijušā līdera [[Rodžers Voterss|Rodžera Votersa]] dalības. Ieraksta laikā grupas dalībnieki oficiāli bija tikai divi: [[Deivids Gilmors]] un [[Niks Meisons]], taču visi ieraksti (dažos Meisons pat nepiedalās) tapuši ar daudzu studijas mūziķu palīdzību. Dažu kompozīciju ierakstīšanā piedalījies arī [[Ričards Raits]], taču juridisku iemeslu dēļ no 1980. līdz 1990. gadam viņš oficiāli nebija grupas dalībnieks. Tāpat kā grupas iepriekšējais albums ''[[The Final Cut]]'' bieži tiek dēvēts par Rodžera Votersa soloalbumu, šis albums pamatā ir Deivida Gilmora albums — viņš reiz teicis, ka plānojis šo albumu izdot kā savu trešo soloalbumu, taču beigās nolēmis tomēr to izdot kā ''Pink Floyd'' albumu, lai pierādītu, ka grupa var iztikt arī bez Votersa. Ne kritiķu, ne klausītāju vidū šis albums neiekaroja simpātijas, lai arī tas nokļuva gan amerikāņu, gan angļu pirktāko ierakstu topa trešajā vietā. Bieži šis albums dēvēts arī par grupas karjeras lielāko neveiksmi, parasti pamatojoties uz skanējumu, kas atšķirībā no klasiskās ''Pink Floyd'' ģitāras un elektroērģeļu saspēles, šoreiz ir veidots uz elektronisko instrumentu pamata. Šis ir arī pirmais grupas albums, kurš jau sākotnēji izdots [[Kompaktdisks|CD]] formātā. == Skaņdarbu Saraksts == Visas dziesmas iedziedājis [[Deivids Gilmors]], izņemot, kur minēts. {| class="wikitable" |- ! Nr. !! Nosaukums !! Autors !! Garums |- | 1. || [[Signs of Life]] (instrumentāla) || [[Deivids Gilmors]], [[Bobs Ezrins]] || 4:24 |- | 2. || [[Learning to Fly]] || Gilmors, [[Entonijs Mūrs]], Ezrins, [[Džons Karins]] || 4:53 |- | 3. || [[The Dogs of War]] || Gilmors, Mūrs || 6:05 |- | 4. || [[One Slip]] || Gilmors, [[Fils Manzanera]] || 5:10 |- | 5. || [[On the Turning Away]] || Gilmors, Mūrs || 5:42 |- | 6. || [[Yet Another Movie]]/[[Round and Around]] (instrumentāla) || Gilmors, [[Patriks Leonards]]/Gilmors || 7:28 |- | 7. || [[A New Machine]] 1. daļa || Gilmors || 1:46 |- | 8. || [[Terminal Frost]] (instrumentāla) || Gilmors || 6:17 |- | 9. || [[A New Machine]] 2. daļa || Gilmors || 0:38 |- | 10. || [[Sorrow]] || Gilmors || 8:46 |} {{Pink Floyd}} [[Kategorija:Pink Floyd albumi]] [[Kategorija:1987. gada albumi]] [[Kategorija:Progresīvā roka albumi]] [[Kategorija:Poproka albumi]] lhp3yeb7wuf7uiinp7od5bi5bc0ondi The Division Bell 0 192257 4494891 4267330 2026-07-15T06:26:42Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4494891 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''The Division Bell'' | Izpildītājs = ''[[Pink Floyd]]'' studijas albums | Vāks = The Division Bell.jpg | Background = #83ADC0 | Izdots = {{Dat|1994|3|28}} | Ierakstīts = 1993. - 1994. gads | Žanrs = [[Progresīvais roks]] | Garums = {{Garums|m=66|s=32}} | Ierakstu kompānija = [[EMI]] | Producents = [[Deivids Gilmors]], [[Bobs Ezrins]] | Izpildītājsģen = ''[[Pink Floyd]]'' | Iepriekšējais albums = [[Attēls:A Momentary Lapse of Reason‎.jpg|67px]]<br />''[[A Momentary Lapse of Reason]]''<br />(1987) | Šis albums = [[Attēls:The Division Bell.jpg|69px]]<br />'''''The Division Bell'''''<br />(1994) | Nākamais albums = | Singls1 = [[Take It Back]] | Singls1 datums = {{dat|1994|05|16}} | Singls2 = [[High Hopes]] | Singls2 datums = {{dat|1994|10|17}} {{Papildu albuma vāks | Virsraksts = Audiokasetes izdevuma vāks | Fons = #8FBC8F | Attēls = DivisionBellStoneHead.jpg | Attēla izmērs = 150px | Alt = | Paraksts = | Rāmis = yes }} }} '''''The Division Bell''''' ir četrpadsmitais un pēdējais [[Anglija|britu]] [[progresīvā rokmūzika|progresīvā roka]] grupas [[Pink Floyd]] studijas albums. Šis ir otrais albums, kurā kā grupas līderis ir Deivids Gilmors. Mūziku galvenokārt sarakstījuši [[Deivids Gilmors]] un [[Ričards Raits]] - šis albums iezīmē viņa atgriešanos Pink Floyd un muzikālā darba atsākšanu, savukārt vārdus dziesmām pārsvarā sacerējusi Gilmora jaunā sieva [[Pollija Samsone]]. Šis ir arī pirmais albums, kopš 1973. gada [[The Dark Side of the Moon]], kurā Raits kādā no dziesmām izpilda solovokālus. Lai gan ''The Division Bell'' nav konceptuāls albums, vairākas albuma dziesmas ir ar kopīgu tematiku - cilvēku saprašanos, komunikāciju un spēju saprast; šāda tematika Pink Floyd dziesmās sastopama jau kopš 1971. gada [[Meddle]]. Kā saksofonists šajā albumā piedalās [[Diks Parijs]], kurš piedalījies arī ''The Dark Side of the Moon'' un ''[[Wish You Were Here]]''. Parijs aktīvi koncertējis nebija kopš astoņdesmito gadu sākuma, bet ar piedalīšanos albuma ierakstā viņš savu muzikālo darbību atjauno; viņš spēlējis arī šim albumam piesaistītajā koncerttūrē. Kritiķi šo albumu novērtēja samērā zemu, taču atzina to par labāku nekā grupas iepriekšējo. Par spīti tam albums iekļuva gan angļu, gan amerikāņu labāk pārdoto ierakstu topa pirmajā vietā, un ir aprēķināts, ka kopā ir pārdotas apmēram 10 miljoni šī albuma kopijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vinylrevinyl.com/2010/01/26/top-10-pink-floyd-albums/ |title=Top 10 Pink Floyd Albums {{!}} Vinyl Revinyl<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|06|27||bez}} |archive-date={{dat|2012|06|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120629080056/http://www.vinylrevinyl.com/2010/01/26/top-10-pink-floyd-albums/ }}</ref> Dziesma [[Marooned]] ieguva ''Pink Floyd'' vienīgo{{nepieciešama atsauce}} [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]] kā labākā roka instrumentālā kompozīcija. == Skaņdarbu saraksts == Visas dziesmas iedziedājis [[Deivids Gilmors]], izņemot [[Wearing the Inside Out]] - [[Ričards Raits]] un [[Cluster One]] un [[Marooned]], kuras ir instrumentālas. {| class="wikitable" |- ! Nr. !! Nosaukums !! Autors !! Garums |- | 1. || [[Cluster One]] || [[Deivids Gilmors]], [[Ričards Raits]] || 5:58 |- | 2. || [[What Do You Want from Me]] || Gilmors, Raits, [[Pollija Samsone]] || 4:21 |- | 3. || [[Poles Apart]] || Gilmors, Samsone, [[Niks Leirdklovs]] || 7:04 |- | 4. || [[Marooned]] || Gilmors, Raits || 5:29 |- | 5. || [[A Great Day for Freedom]] || Gilmors, Samsone || 4:17 |- | 6. || [[Wearing the Inside Out]] || Raits, [[Entonijs Mūrs]] || 6:49 |- | 7. || [[Take It Back]] || Gilmors, Samsone, [[Bobs Ezrins]], Leirdklovs || 6:12 |- | 8. || [[Coming Back to Life]] || Gilmors || 6:12 |- | 9. || [[Keep Talking]] || Gilmors, Raits, Samsone || 6:11 |- | 10. || [[Lost for Words]] || Gilmors, Samsone || 5:14 |- | 11. || [[High Hopes]] || Gilmors, Samsone || 8:31 |} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Pink Floyd}} [[Kategorija:Pink Floyd albumi]] [[Kategorija:1994. gada albumi]] [[Kategorija:Progresīvā roka albumi]] 43qqnjpyxb3ab8mypjtkzban8fa220b Pulse 0 192289 4494893 1981747 2026-07-15T06:30:57Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4494893 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''P•U•L•S•E'' | Izpildītājs = ''[[Pink Floyd]]'' koncertieraksts | Vāks = PulseCD.jpg | Background = #DEB887 | Izdots = {{Dat|1995|05|29}} | Ierakstīts = 1994. gada augusts - oktobris | Žanrs = [[Progresīvais roks]] | Garums = {{Garums|m=147|s=59}} | Ierakstu kompānija = [[EMI]]/[[Columbia Records|Columbia]] | Producents = [[Džeimss Gatrijs]], [[Deivids Gilmors]] | Izpildītājsģen = ''[[Pink Floyd]]'' | Iepriekšējais albums = [[Attēls:Delicate Sound of Thunder.jpg‎|67px]]<br />''[[Delicate Sound of Thunder]]''<br />(1988) | Šis albums = [[Attēls:PulseCD.jpg|69px]]<br />'''''P*U*L*S*E'''''<br />(1995) | Nākamais albums = [[Attēls:Is There Anybody Out There.jpg|67px]]<br />''[[Is There Anybody Out There? The Wall Live 1980–81]]''<br />(2000) }} '''''Pulse''''' (parasti rakstīts stilizēti kā '''''P•U•L•S•E''''' vai '''''p-u-l-s-e''''') ir [[Anglija|britu]] [[progresīvā rokmūzika|progresīvā roka]] grupas [[Pink Floyd]] koncertieraksts. Ierakstīts [[The Division Bell Tour]] koncerttūres laikā; lai gan liela uzmanība pievērsta tūres piesaistītajam albumam [[The Division Bell]], albums nozīmīgs arī ar to, ka satur pilnu [[The Dark Side of the Moon]] koncertizpildījumu. Tāpat kā koncerttūri, arī albumu atbalstīja mašīnbūves uzņēmums [[Volkswagen]]. Viņi arī izdeva speciālu automašīnas modeli, kuram tika dots nosaukums "[[Volkswagen Golf|Golf]] Pink Floyd". Būtībā tas daudz neatšķīrās no parastā ''Golf'' modeļa, taču tam bija augstākas kvalitātes stereosistēma un, pēc [[Deivids Gilmors|Deivida Gilmora]] pieprasījuma, arī Volkswagen dabai draudzīgākais pieejamais dzinējs. Bija plānots 1996. gadā izdot šīs automašīnas īpašo versiju, taču tas tika atcelts. Kritiķi šo albumu novērtējuši vēl vēsāk nekā iepriekšējo koncertierakstu - [[Delicate Sound of Thunder]], taču šis izdevums sasniedza daudz labākus pārdošanas rezultātus, galvenokārt pateicoties ''The Dark Side of the Moon''. == Skaņdarbu saraksts == Visas dziesmas iedziedājis Deivids Gilmors, izņemot, kur minēts. === Pirmais disks === # "[[Shine On You Crazy Diamond]] (Parts I-V, VII)" ([[Deivids Gilmors]], [[Rodžers Voterss]], [[Ričards Raits]])&nbsp;– 13:35 #* Ierakstīts Earls Court stadionā, Londonā, 1994. gada 20. oktobrī # "[[Astronomy Domine]]" ([[Sids Barets]])&nbsp;– 4:20 #* Ierakstīts Earls Court stadionā, Londonā, 1994. gada 15. oktobrī #* Solovokāls: Deivids Gilmors un Ričards Raits # "[[What Do You Want from Me]]" (Gilmors, Raits, [[Pollija Samsone]])&nbsp;– 4:10 #* Ierakstīts Romā, 1994. gada 21. septembrī # "[[Learning to Fly]]" (Gilmour, [[Entonijs Mūrs]], [[Bobs Ezrins]], [[Džons Karins]])&nbsp;– 5:16 #* Ierakstīts Earls Court stadionā, Londonā, 1994. gada 14. oktobrī # "[[Keep Talking]]" (Gilmors, Raits, Samsone)&nbsp;– 6:52 #* Ierakstīts Hannoverē, 1994. gada 17. augustā # "[[Coming Back to Life]]" (Gilmors)&nbsp;– 6:56 #* Ierakstīts Earls Court stadionā, Londonā, 1994. gada 13. oktobrī # "[[Hey You (Pink Floyd dziesma)|Hey You]]" (Voterss)&nbsp;– 4:40 #* Ierakstīts Earls Court stadionā, Londonā, 1994. gada 13. un 15. oktobrī #* Solovokāls: Deivids Gilmors un Džons Karins # "[[A Great Day for Freedom]]" (Gilmors, Samsone)&nbsp;– 4:30 #* Ierakstīts Earls Court stadionā, Londonā, 1994. gada 19. oktobrī # "[[Sorrow]]" (Gilmors)&nbsp;– 10:49 #* Ierakstīts Romā, 1994. gada 20. septembrī # "[[High Hopes]]" (Gilmors, Samsone)&nbsp;– 7:52 #* Ierakstīts Earls Court stadionā, Londonā, 1994. gada 20. oktobrī # "[[Another Brick in the Wall|Another Brick in the Wall (Part II)]]" (Voterss)&nbsp;– 7:08 #* Ierakstīts Earls Court stadionā, Londonā, 1994. gada 20. oktobrī #* Solovokāls: Deivids Gilmors un [[Gajs Prets]] ;Papildus dziesma audiokasetes un vinila plates versijā # <li value="12">"[[One of These Days]]" (Gilmors, Voterss, Raits, [[Niks Meisons]])&nbsp;– 6:45 #* Ierakstīts Earls Court stadionā, Londonā, 1994. gada 16. un 20. oktobrī === Otrais disks === ''The Dark Side of the Moon'' # "[[Speak to Me]]" (Meisons)&nbsp;– 2:30 #* Ierakstīts Earls Court stadionā, Londonā, 1994. gada 20. oktobrī # "[[Breathe]]" (Gilmors, Voterss, Raits)&nbsp;– 2:33 #* Ierakstīts Earls Court stadionā, Londonā, 1994. gada 20. oktobrī #* Solovokāls: Deivids Gilmors un Džons Karins # "[[On the Run]]" (Gilmors, Voterss)&nbsp;– 3:48 #* Ierakstīts Earls Court stadionā, Londonā, 1994. gada 20. oktobrī # "[[Time (dziesma)|Time]]" (Gilmors, Voterss, Raits, Meisons)&nbsp;– 6:47 #* Sprādziens ierakstīts Earls Court stadionā, Londonā, 1994. gada 15. oktobrī. Ievads ierakstīts Modenā, 1994. gada 17. septembrī. Pārējā dziesma un lielākā daļa "Breathe (reprise)" ierakstīta Romā, 1994. gada 20. septembrī. Beigas ierakstītas Earls Court stadionā, Londonā, 1994. gada 20. oktobrī. #* Solovokāls: Deivids Gilmors un Ričards Raits # "[[The Great Gig in the Sky]]" (Raits, [[Klēra Torija]])&nbsp;– 5:52 #* Ierakstīts Earls Court stadionā, Londonā, 1994. gada 20. oktobrī #* Solovokāls: [[Sema Brauna]], [[Darga Makbrūma]] and [[Klaudija Fonteine]] # "[[Money]]" (Voterss)&nbsp;– 8:54 #* Ierakstīts Modenā, 1994. gada 17. septembrī # "[[Us and Them]]" (Raits, Voterss)&nbsp;– 6:58 #* Ierakstīts Earls Court stadionā, Londonā, 1994. gada 19. un 20. oktobrī # "[[Any Colour You Like]]" (Gilmors, Raits, Meisons)&nbsp;– 3:21 #* Ierakstīts Earls Court stadionā, Londonā, 1994. gada 19. un 23. oktobrī # "[[Brain Damage]]" (Voterss)&nbsp;– 3:46 #* Ierakstīts Earls Court stadionā, Londonā, 1994. gada 19. oktobrī # "[[Eclipse (dziesma)|Eclipse]]" (Voterss)&nbsp;– 2:38 #** Ierakstīts Earls Court stadionā, Londonā, 1994. gada 19. oktobrī ;Pēdējās dziesmas # "[[Wish You Were Here (dziesma)|Wish You Were Here]]" (Gilmors, Voterss)&nbsp;– 6:35 #** Ierakstīts Romā, 1994. gada 20. septembrī # "[[Comfortably Numb]]" (Gilmors, Voterss)&nbsp;– 9:29 #* Ierakstīts Earls Court stadionā, Londonā, 1994. gada 20. oktobrī #* Solovokāls: Deivids Gilmors, Ričards Raits, Džons Karins un Gajs Prats # "[[Run Like Hell]]" (Gilmors, Voterss)&nbsp;– 8:36 #* Ierakstīts Earls Court stadionā, Londonā, 1994. gada 15. oktobrī #* Solovokāls: Deivids Gilmors un Gajs Prats {{Pink Floyd}} [[Kategorija:Pink Floyd albumi]] [[Kategorija:1995. gada albumi]] [[Kategorija:Progresīvā roka albumi]] 3rfbqz4yrf2yy6pcn96ruypldge5e7e Arnold Layne 0 192671 4494887 4064725 2026-07-15T06:21:16Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4494887 wikitext text/x-wiki {{Singla infokaste |Nosaukums = Arnold Layne |Attēls = Arnold Layne.jpg |Izpildītājs = [[Pink Floyd]] |Albums = [[Relics]] |A-puse = Arnold Layne |B-puse = [[Candy and a Currant Bun]] |Izdots = [[1967. gads|1967. gada]] [[11. marts|11. martā]] |Formāts = [[Vinila plate|7"]] |Ierakstīts = [[EMI Studios]] un [[Sound Techniques Studios]], [[Londona]] |Žanrs = [[psihedēliskais roks]], [[psihedēliskais pops]] |Garums = 2:52 |Izdevējs = [[Columbia Records|Columbia]]/[[EMI]]/[[Tower records|Tower]]/[[Capitol Records|Capitol]] |Autors = [[Sids Barets]] |Producents = [[Džo Boids]] |Audio piemērs? = nē |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = |Šis singls = [[Attēls:Arnold Layne.jpg|60px]]<br />'''Arnold Layne'''<br />1967 |Nākamais singls = [[Attēls:See emily play.jpg|60px]]<br />[[See Emily Play]]<br />1967 {{Papildu albuma vāks | Virsraksts = Alternatīvs vāka attēls | Fons = #C5C9E6 | Attēls = Arnold Layne Alt.jpg | Attēla izmērs = 220px | Alt = | Paraksts = | Rāmis = yes }} }} '''''Arnold Layne''''' ir [[Anglija|britu]] [[psihedēliskais roks|psihedēliskā roka]] grupas [[Pink Floyd]] singls. Dziesmu sarakstījis toreizējais līderis [[Sids Barets]], tā ierakstīta tūlīt pēc ierakstu līguma noslēgšanas ar [[EMI Records]]. Lai gan dziesma nav iekļauta grupas debijas albumā ''[[The Piper at the Gates of Dawn]]'', tā ir sastopama vairākās izlasēs, ieskaitot ''[[Relics]]'' un ''[[Echoes: The Best of Pink Floyd]]''. ==Pink Floyd versija== ===Tematika=== Dziesmas nosaukumā minētais vīrietis "Arnolds Leins" esot bijusi īsta persona. Viņš bijis [[transvestīts]], kura galvenā nodarbe bijusi sieviešu veļas zagšana no veļas žāvētājiem. [[Rodžers Voterss]] ir teicis: {{Citāts|"Arnold Layne" bija par konkrētu cilvēku. Gan mana, gan Sida māte bija pieņēmušas studentes kā īrnieces, jo netālu atradās meiteņu koledža, tādēļ tur veļas žāvētāji vienmēr bija pilni ar krūšturiem un biksītēm. Un tas radīja iespēju "Arnoldam", lai kas viņš arī bija, raut nost drēbes no mūsu žāvētājiem.}} ===Mūzikas video=== 1967. gadā pieejams kļuva melnbalts video, ar visiem toreizējiem grupas dalībniekiem, kuri apģērba plastmasas manekenu, pirms "došanās pastaigā" uz pludmali. Vēlāk tika izlaists arī otrs videoklips. Tajā ''Pink Floyd'' bija redzami pastaigājamies; tas ir vienīgais materiāls, kurā redzams kā Barets šo dziesmu dzied. ===Mūziķu sastāvs=== *[[Sids Barets]] - [[ģitāra]] un [[solovokāls]] *[[Rodžers Voterss]] - [[basģitāra]] *[[Ričards Raits]] - [[ērģeles]] un [[vokāls]] *[[Niks Meisons]] - [[bungas]] un [[Sitamie instrumenti|perkusijas]] ==Deivida Gilmora versija== {{Singla infokaste |Nosaukums = Arnold Layne |Attēls = Arnold Layne Gilmour.jpg |Izpildītājs = [[Deivids Gilmors]] |Albums = |A-puse = Arnold Layne |B-puse = [[Dark Globe]] |Izdots = [[2006. gads|2006. gada]] [[26. decembris|26. decembrī]] |Formāts = CD |Ierakstīts = 2006. gada 29. maijā, [[Karaliskā Alberthola]], [[Londona]] |Žanrs = [[psihedēliskais roks]] |Garums = 3:30/3:23 |Izdevējs = [[EMI]] |Autors = [[Sids Barets]] |Producents = [[Deivids Gilmors]] |Audio piemērs? = nē }} [[Deivids Gilmors]], savas [[On an Island]] koncerttūres laikā, šo dziesmu, ar [[Ričards Raits|Ričarda Raita]] solovokālu, negaidīti pievienoja koncerta programmai Amerikas tūres beigās. 2006. gada 26. decembrī tika izdots singls ar divām šīs dziesmas versijām - vienu dziedāja [[Deivids Bovijs]], bet otru jau minētais Ričards Raits. ===Mūziķu sastāvs=== *[[Deivids Gilmors]] - Elektriskā ģitāra un bekvokāls *[[Ričards Raits]] - Ērģeles, bekvokāls (1. versija), solovokāls (2. versija) *[[Džons Karins]] - Taustiņinstrumenti, bekvokāls *[[Fils Manzanera]] - Ģitāra, bekvokāls *[[Stīvs DiStanislao]] - Bungas *[[Gajs Prets]] - Basģitāra, bekvokāls ==2007. gada Pink Floyd versija== 2007. gada 10. maijā astoņdesmito un deviņdesmito gadu modeļa ''Pink Floyd'' (Deivids Gilmors, Ričards Raits, [[Niks Meisons]]) izpildīja šo dziesmu [[Sids Barets|Sida Bareta]] piemiņas koncertā ''The Madcaps Last Laugh'', kuru organizēja dziesmas oriģinālās vesijas producents [[Džo Boids]]. Koncerta beigās viņi šo dziesmu spēlēja kā pārsteiguma viesi, Ričards Raits izpildīja solovokālu. {{Pink Floyd}} [[Kategorija:Pink Floyd]] [[Kategorija:Pink Floyd singli]] [[Kategorija:1967. gada singli]] [[Kategorija:Psihedēliskā roka dziesmas]] [[it:Arnold Layne/Candy and a Currant Bun#Arnold Layne]] lvqca4g0ra9124va97knxyn5wt2a43u Candy and a Currant Bun 0 192681 4494902 4291527 2026-07-15T06:46:43Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4494902 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = Candy and a Currant Bun |Attēls = Arnold Layne.jpg |Izpildītājs = ''[[Pink Floyd]]'' |Albums = |A-puse = ''[[Arnold Layne]]'' |B-puse = ''Candy and a Currant Bun'' |Izdots = [[1967. gads|1967. gada]] [[11. marts|11. martā]] |Formāts = [[Vinila plate|7"]] |Ierakstīts = ''[[EMI Studios]]'' un ''[[Sound Techniques Studios]]'', [[Londona]] |Žanrs = [[psihedēliskais roks]], [[psihedēliskais pops]] |Garums = 2:38 |Izdevējs = ''[[Columbia Records|Columbia]]''/''[[EMI]]''/''[[Tower records|Tower]]''/''[[Capitol Records|Capitol]]'' |Autors = [[Sids Barets]] |Producents = [[Džo Boids]] |Audio piemērs? = nē |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = |Šis singls = [[Attēls:Arnold Layne.jpg|60px]]<br />'''''Arnold Layne'''''<br />1967 |Nākamais singls = [[Attēls:See emily play.jpg|60px]]<br />''[[See Emily Play]]''<br />1967 }} '''''Candy and a Currant Bun''''' ir [[Anglija|britu]] [[psihedēliskais roks|psihedēliskā roka]] grupas ''[[Pink Floyd]]'' pirmā singla ''[[Arnold Layne]]'' B-puse. ==Vārdu izmaiņas== Sākotnēji dziesma tika izpildīta ar nosaukumu "Let's Roll Another One", kas saturēja tekstu ''"I'm high - Don't try to spoil my fun"'' ("es kaifoju, necenties izbojāt manu jautrību"), taču ierakstu kompānija piespieda [[Sids Barets|Sidu Baretu]] dziesmas tekstu pārrakstīt, jo tajā jūtamas atsauces uz [[psihotropā viela|apreibinošu vielu]] ([[marihuāna]]s) lietošanu. Interesanti, ka ierakstītā versija saturēja vārdus ''"Oh don't talk with me/Please just fuck with me"'' ("ou, nerunā ar mani/lūdzu, tikai drāzies ar mani"), arī šo tekstu [[BBC]] cenzori izgrieza. ==Mūziķu sastāvs== *[[Sids Barets]] - [[ģitāra]] un [[solovokāls]] *[[Rodžers Voterss]] - [[basģitāra]] *[[Ričards Raits]] - [[ērģeles]] un [[vokāls]] *[[Niks Meisons]] - [[bungas]] un [[Sitamie instrumenti|perkusijas]] ==''The Mars Volta'' versija== {{Singla infokaste |Nosaukums = ''Candy and a Currant Bun'' |Attēls = |Izpildītājs = ''[[The Mars Volta]]'' |Albums = |A-puse = |B-puse = |Izdots = [[2008. gads|2008. gada]] [[28. janvāris|28. janvārī]] |Formāts = ''[[VinilDisc]]'' |Ierakstīts = |Žanrs = [[Progresīvais roks]], [[psihedēliskais roks]] |Garums = 2:20 |Izdevējs = ''[[Warner Records|Warner Bros.]]''/''[[Amnesty International]]'' |Autors = [[Sids Barets]] |Producents = [[Omars Rodriguezs - Lopezs]] |Audio piemērs? = nē |Sertifikāts = }} ''[[The Mars Volta]]'' "Candy and a Currant Bun" kaverversija tika izdota 2008. gadā, taču tā bija nopērkama tikai dažos amerikāņu [[neatkarīgā mūzika|neatkarīgās mūzikas]] veikalos. Tā tika izdota "VinilDisc" formātā, kam ir digitālā puse un vinila puse - digitālā puse skan CD atskaņotājā, kamēr vinila puse vinila atskaņotājā. Dziesma, kā papildu skaņdarbs, tika izdota arī albuma ''[[The Bedlam in Goliath]]'' Anglijas un Austrālijas izdevumos. {{Pink Floyd}} [[Kategorija:Pink Floyd]] [[Kategorija:1967. gada singli]] [[it:Arnold Layne/Candy and a Currant Bun#Candy and a Currant Bun]] c4m1klna10muodcbgqpy60ddaggdq3w See Emily Play 0 192708 4494905 4064776 2026-07-15T06:50:38Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4494905 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = See Emily Play |Attēls = See emily play.jpg |Izpildītājs = [[Pink Floyd]] |Albums = [[Relics]] |A-puse = See Emily Play |B-puse = [[The Scarecrow]] |Izdots = [[1967. gads|1967. gada]] [[16. jūnijs|16. jūnijā]] |Formāts = [[Vinila plate|7"]] |Ierakstīts = [[Sound Techniques Studios]], [[Londona]] |Žanrs = [[psihedēliskais roks]], [[psihedēliskais pops]] |Garums = 2:53 |Izdevējs = [[Columbia rRcords|Columbia]]/[[EMI]]/[[Tower records|Tower]]/[[Capitol Records|Capitol]] |Autors = [[Sids Barets]] |Producents = [[Normens Smits]] |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = [[Attēls:Arnold Layne.jpg|60px]]<br />"[[Arnold Layne]]"<br />1967 |Šis singls = [[Attēls:See emily play.jpg|60px]]<br />"'''See Emily Play'''"<br />1967 |Nākamais singls = [[Attēls:Flaming.jpg|60px]]<br />[[Flaming]]<br />1967 {{Mini Audio piemērs | virsraksts = Audio piemērs | fails = See Emily Play.ogg }} }} '''''See Emily Play''''' ir [[Anglija|britu]] [[psihedēliskais roks|psihedēliskā roka]] grupas [[Pink Floyd]] otrais singls. Dziesmas autors ir grupas toreizējais līderis [[Sids Barets]], viņš arī izpilda solovokālu. Lai gan dziesmu nebija domāts iekļaut albumā, tā ir izdota ''Pink Floyd'' debijas albuma '[[The Piper at the Gates of Dawn]]' amerikāņu versijā un vēlāk parādījusies arī vairākās izlasēs, ieskaitot ''[[Relics]], [[Works]], [[Shine On]], [[Echoes: The Best of Pink Floyd]]'' un dažādās citās. Šī dziesma ir arī pirmais grupas kopdarbs ar producentu [[Normens Smits|Normenu Smitu]]. Dziesmai ir zināmas daudzas kaverversijas, taču zināmākā no tām ir [[Deivids Bovijs|Deivida Bovija]] versija no albuma [[Pin Ups]] ==Dziesmas tematika un izdošana== Sākotnēji dziesma tika izpildīta ar nosaukumu ''Games for May'', dažreiz arī ''Free Games for May'', koncerta dēļ, kurā ''Pink Floyd'' bija piedalījušies. Pastāv fakts, ka slaidģitāras partiju Barets izpildījis izmantojot [[Zippo]] šķiltavas, arī uz singla vāka redzamais vilciena attēls ir Bareta zīmēts. Par spīti popularitātei, dziesma grupas koncertu programmā bija tikai dažus mēnešus, pēdējais zināmais izpildījums bijis 1967. gada 25. novembrī. Tematiski dziesma bija par kādu meiteni, vārdā Emīlija, kura, kā Barets apgalvojis, esot apciemojusi viņu [[psihedēliskā pieredze|psihedēliskā ceļojuma]] laikā, viņam guļot mežā. Vēlāk gan Barets ir teicis, ka šis stāsts ir veidots tikai publicitātes dēļ, tādēļ šobrīd populārākā teorija ir, ka dziesmā dziedāts par angļu skulptori [[Emilija Janga|Emiliju Jangu]], kas [[UFO club]] bija iesaukta par "psihedēlisko skolniecīti". Barets neesot bijis apmierināts ar dziesmas studijas ierakstu. Viņš pat ir protestējis pret dziesmas izdošanu, ko producents [[Normens Smits]] saista ar Bareta bailēm no komerciālisma. Dziesmas ierakstīšanas brīdī pirmoreiz grupu studijā apciemoja vēlākais grupas ģitārists, Bareta un [[Rodžers Voterss|Votersa]] bērnības draugs [[Deivids Gilmors]]. Lai gan Barets pats Gilmoru bija uzaicinājis, taču Barets viņu nav pazinis un Gilmors ir bijis šokēts par pēkšņajām Bareta personības pārmaiņām. Daļa dziesmas melodijas ir dzirdama pašās dziesmas [[Shine On You Crazy Diamond]] beigās, albumā [[Wish You Were Here]], kas viss ir veltīts Baretam. ==Mūziķu sastāvs== *[[Sids Barets]] - Solovokāls, ģitāra, slaidģitāra *[[Ričards Raits]] - Taustiņinstrumenti, ērģeles un bekvokāls *[[Rodžers Voterss]] - Basģitāra un bekvokāls *[[Niks Meisons]] - Bungas un perkusijas {{Pink Floyd}} [[Kategorija:Pink Floyd]] [[Kategorija:1967. gada singli]] [[Kategorija:Psihedēliskā roka dziesmas]] [[it:See Emily Play/The Scarecrow#See Emily Play]] 83z3yhq4o8gz1acgw34fmvmkdkqzvk7 The Scarecrow 0 192719 4494900 4329971 2026-07-15T06:42:18Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4494900 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = The Scarecrow |Attēls = See emily play.jpg |Izpildītājs = [[Pink Floyd]] |Albums = [[The Piper at the Gates of Dawn]] |A-puse = [[See Emily Play]] |B-puse = The Scarecrow |Izdots = [[1967. gads|1967. gada]] [[16. jūnijs|16. jūnijā]] |Formāts = [[Vinila plate|7"]] |Ierakstīts = [[Sound Techniques Studios]], [[Londona]] |Žanrs = [[psihedēliskais roks]], [[psihedēliskais pops]] |Garums = 2:53 |Izdevējs = [[Columbia Records|Columbia]]/[[EMI]]/[[Tower records|Tower]]/[[Capitol Records|Capitol]] |Autors = [[Sids Barets]] |Producents = [[Normens Smits]] |Audio piemērs? = nē |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = [[Attēls:Arnold Layne.jpg|60px]]<br />"[[Arnold Layne]]"<br />1967 |Šis singls = [[Attēls:See emily play.jpg|60px]]<br />"'''See Emily Play'''"<br />1967 |Nākamais singls = [[Attēls:Flaming.jpg|60px]]<br />[[Flaming]]<br />1967 }} '''''The Scarecrow''''' ir desmitā dziesma [[Anglija|britu]] [[psihedēliskais roks|psihedēliskā roka]] grupas ''[[Pink Floyd]]'' debijas albumā ''[[The Piper at the Gates of Dawn]]'', taču tā bija pieejama jau agrāk kā singla ''[[See Emily Play]]'' B-puse. Dziesmas autors ir [[Sids Barets]], bet producents — [[Normens Smits]]. == Konteksts == Dziesmas teksts ir eksitenciālas pārdomas. Sids Barets salīdzina savu [[pastāvēšana|eksistenci]] ar [[Putnu biedēklis|putnubiedēkļa]], ''(Angliski "The Scarecrow" - "putnubiedēklis")'' kurš, lai gan ir "skumjāks", atrodas tālāk no savas bojāejas. Šāds tematiskais saturs vēlāk kļuva par grupas liriskā tēla pamatu. Dziesmā ir iekļauta baroka, psihedēliski instrumentālā sadaļa, kas sastāv no 12 akustiskajām ģitārām un [[Čells|čella]]. Tāpat kā daudzās citās grupas agrīnajos psihedēliskajos skaņdarbos, kuriem ir eksperimentāls raksturs, visi instrumenti ir novirzīti stereosistēmas galējā kreisajā un labajā pusē, un ierakstam ir divi balss celiņi, no kuriem vienā tiek runāts un otrā tiek dziedāts. Amerikāņu singls, ko izdeva ''[[Tower Records]]'', tika izdots trīs reizes starp 1967. gada jūliju un 1968. gada beigām, taču nevienu reizi tam neizdevās sasniegt tādus panākumus kā Anglijā. == Mūziķu sastāvs == *[[Sids Barets]] — ģitāra, vokāls *[[Ričards Raits]] — ''Farfisa'' elektroērģeles *[[Rodžers Voterss]] — basģitāra *[[Niks Meisons]] — perkusijas {{Pink Floyd}} {{The Piper at the Gates of Dawn}} [[Kategorija:Pink Floyd]] [[Kategorija:1967. gada singli]] im4lztiuuoftwv5dmwxzin5wem9ptse Flaming 0 192741 4494903 4064781 2026-07-15T06:47:57Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4494903 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = Flaming |Attēls = Flaming.jpg |Izpildītājs = [[Pink Floyd]] |Albums = [[The Piper at the Gates of Dawn]] |A-puse = Flaming |B-puse = [[The Gnome]] |Izdots = [[1967. gads|1967. gada]] [[5. augusts|5. augustā]] |Formāts = [[skaņuplate|7"]] |Ierakstīts = 1967. gada marts - jūnijs |Žanrs = [[psihedēliskais roks]], [[psihedēliskais pops]] |Garums = 2:46 |Izdevējs = [[Tower records|Tower]]/[[Capitol Records|Capitol]] |Autors = [[Sids Barets]] |Producents = [[Normens Smits]] |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = [[Attēls:See emily play.jpg|60px]]<br />"[[See Emily Play]]"<br />1967 |Šis singls = [[Attēls:Flaming.jpg|60px]]<br />"'''Flaming'''"<br />1967 |Nākamais singls = [[Attēls:Apples and Oranges.jpg|60px]]<br />"[[Apples and Oranges]]"<br />1967 }} '''''Flaming''''' ir [[Anglija|britu]] [[psihedēliskais roks|psihedēliskā roka]] grupas ''[[Pink Floyd]]'' debijas albuma ''[[The Piper at the Gates of Dawn]]'' ceturtā dziesma. Tā izdota arī kā singls, taču tikai [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Dziesmas autors ir grupas toreizējais līderis [[Sids Barets]], producents ir nu jau ierastais [[Normens Smits]]. Tematiski dziesma ir kā bērnišķīga spēle starp diviem draugiem. Pēc [[Deivids Gilmors|Deivida Gilmora]] pievienošanās grupai 1968. gadā, dziesma grupas koncertprogrammā palika tikai uz neilgu brīdi. ==Singls== Šī dziesma tika izdota arī kā grupas trešais singls ASV (Tower 378), taču dziesma neiekļuva topos. Singls tika izdots angļu singla ''[[Apples and Oranges]]'' vietā, jo tas nebija iekļuvis angļu pārdotāko dziesmu topā. Šis singls bija pirmais no diviem ASV singliem, ko izdevis ''Tower Records'' un kas nebija izdoti Lielbritānijā. ==Koncertversijas== Pēc-Bareta perioda ''Pink Floyd'' veidotās dziesmas koncertversijas bieži tikušas pat izsmietas, jo tās priecīgais, sirreālais teksts ar vārdiem ''"Yipee! You can't see me but I can you"'' bija pilnīgi atšķirīgs no pārējām tā perioda dziesmām. Dziesmu dziedāja [[Deivids Gilmors]], kurš, kā redzams Francijas televīzijas arhīvā, darīja to ar izteikti garlaicīgu izteiksmi. ==Mūziķu sastāvs== *[[Sids Barets]] - ģitāra un solovokāls *[[Ričards Raits]] - taustiņinstrumenti un bekvokāls *[[Rodžers Voterss]] - basģitāra, stabule un bekvokāls *[[Niks Meisons]] - bungas un perkusijas {{Pink Floyd}} {{The Piper at the Gates of Dawn}} [[Kategorija:Pink Floyd]] [[Kategorija:1967. gada singli]] gdc6bfid2a9etrjcm32ddhsazkddipi The Gnome 0 192806 4494899 4064777 2026-07-15T06:41:15Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4494899 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = ''The Gnome'' |Attēls = Flaming.jpg |Izpildītājs = ''[[Pink Floyd]]'' |Albums = ''[[The Piper at the Gates of Dawn]]'' |A-puse = ''[[Flaming]]'' |B-puse = ''The Gnome'' |Izdots = [[1967. gads|1967. gada]] [[5. augusts|5. augustā]] |Formāts = [[skaņuplate|7"]] |Ierakstīts = 1967. gada marts—jūnijs |Žanrs = [[psihedēliskais folks]], [[psihedēliskais pops]] |Garums = 2:13 |Izdevējs = ''[[Tower records|Tower]]''/''[[Capitol Records|Capitol]]'' |Autors = [[Sids Barets]] |Producents = [[Normens Smits]] |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = [[Attēls:See emily play.jpg|60px]]<br />''[[See Emily Play]]''<br />1967 |Šis singls = [[Attēls:Flaming.jpg|60px]]<br />'''''Flaming'''''<br />1967 |Nākamais singls = [[Attēls:Apples and Oranges.jpg|60px]]<br />''[[Apples and Oranges]]''<br />1967 }} '''''The Gnome''''' ir [[Anglija|britu]] [[psihedēliskais roks|psihedēliskā roka]] grupas ''[[Pink Floyd]]'' debijas albuma ''[[The Piper at the Gates of Dawn]]'' astotā dziesma. Amerikā tā izdota arī kā singla ''[[Flaming]]'' b-puse. Tās autors ir grupas toreizējais līderis [[Sids Barets]], bet producents — [[Normens Smits]]. == Temats == Dziesmas teksts ir pasaka par sarkanā mundierī ģērbtu rūķi vārdā "Grimbls-Grombls". Ļoti psihedēliskie un nereālie vārdi un vienkāršā melodija Baretam esot radusies kādā īpašā radošā uzplaukumā. == Kaverversijas == Britu aktieris [[Naidžels Planers]] izdeva šo dziesmu savā 1984. gada albumā ''Heavy Concept''. [[Avangards|Avangarda]] rokgrupa ''Finite'' izdeva šo dziesmu savā 2008. gada albumā ''A Thin Layer of Frost''. == Mūziķu sastāvs == * [[Sids Barets]] — [[akustiskā ģitāra]], solo vokāls * [[Rodžers Voterss]] — [[basģitāra]], fona vokāls * [[Ričards Raits]] — [[čelesta]], fona vokāls * [[Niks Meisons]] — [[sitamie instrumenti]] {{Pink Floyd}} {{The Piper at the Gates of Dawn}} [[Kategorija:Pink Floyd]] [[Kategorija:1967. gada singli]] k5uf9rn314yh7r2jlps0xoagcrh3yki Apples and Oranges 0 192811 4494904 4221559 2026-07-15T06:49:21Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4494904 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = Apples and Oranges |Attēls = Apples and Oranges.jpg |Izpildītājs = [[Pink Floyd]] |Albums = |A-puse = Apples and Oranges |B-puse = [[Paint Box]] |Izdots = [[1967. gads|1967. gada]] [[18. novembris|18. novembrī]] |Formāts = [[skaņuplate|7"]] |Ierakstīts = 1967. gada oktobris |Žanrs = [[psihedēliskais roks]], [[psihedēliskais pops]], [[Smagais roks]] |Garums = 3:08 |Izdevējs = [[Columbia Records|Columbia]]/[[EMI]] |Autors = [[Sids Barets]] |Producents = [[Normens Smits]] |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = [[Attēls:Flaming.jpg|60px]]<br />"[[Flaming]]"<br />1967 |Šis singls = [[Attēls:Apples and Oranges.jpg|60px]]<br />"'''Apples and Oranges'''"<br />1967 |Nākamais singls = [[Attēls:It Would Be So Nice.jpg|60px]]<br />"[[It Would Be So Nice]]"<br />1968 {{Papildu albuma vāks | Virsraksts = Alternatīvs vāka attēls | Fons = #C5C9E6 | Attēls = Apples and Oranges Alt.jpg | Attēla izmērs = 220px | Alt = | Paraksts = | Rāmis = yes }} }} '''''Apples and Oranges''''' ir [[Anglija|britu]] [[psihedēliskais roks|psihedēliskā roka]] grupas ''[[Pink Floyd]]'' trešais singls [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], ceturtais singls vispār un pēdējais singls, kura a-pusi sacerējis [[Sids Barets]]. Tematiski dziesma ir par meiteni, ko autors saticis lielveikalā. Šī ir viena no retajām grupas dziesmām, kura ir par mīlestību. ==Izpildījums televīzijā== ''Pink Floyd'' izpildīja šo dziesmu savā pirmajā viesošanās reizē kādā no amerikāņu televīzijas pārraidēm. Vēlāk, kad Baretu jau bija nomainījis [[Deivids Gilmors]], grupa šai dziesmai augļu veikalā Beļģijā nofilmēja arī videoklipu. Lai gan skaņai tika izmantots oriģinālais studijas ieraksts ar Bareta solovokālu, videoklipā redzams, ka lūpas kustina [[Rodžers Voterss]]. ==Komerciālie panākumi== ''Apples and Oranges'' bija pirmais grupas singls, kas neiekļuva Lielbritānijas pārdotāko dziesmu topos, tādēļ ''Pink Floyd'' Amerikas izdevēju kompānija ''[[Tower Records]]'' šī singla vietā izdeva ''[[Flaming]]/[[The Gnome]]''. Rodžers Voterss singla sliktajos komerciālajos panākumos vainoja producentu [[Normenu Smitu]]: {{Citāts|"''Apples and Oranges'' iznīcināja producents. Tā bija sasodīti laba dziesma"}} ==Pārizdevumi== Lai gan abas singla puses bija pieejamas arī ''Stereo'' versijā, singls tika izdots ''Mono'', kas bija nekvalitatīvs; arī šis apstāklis bieži tiek vainots neveiksmē. Singla b-puses dziesmas ''[[Paintbox]]'' ''Stereo'' versija pirmo reizi tika izdota 1971. gada izlasē ''[[Relics]]'', bet ''Apples and Oranges'' ''Stereo'' versija tapa pieejama tikai 1974. gadā. ==Citāts== [[Sids Barets]], dziesmu raksturojot, ir teicis: {{Citāts|"Tā ir priecīga dziesma un tajā ir jūtami Ziemassvētki. Tā ir par meiteni, ko redzēju staigājam pa Ričmondu."}} ==Mūziķu sastāvs== *[[Sids Barets]] - ģitāra un solovokāls *[[Ričards Raits]] - taustiņinstrumenti un bekvokāls *[[Rodžers Voterss]] - basģitāra un bekvokāls *[[Niks Meisons]] - bungas un perkusijas {{Pink Floyd}} [[Kategorija:Pink Floyd]] [[Kategorija:1967. gada singli]] p125qxykkzmr7efa9k69rzdn7vcl6xm Paint Box 0 192839 4494816 4064778 2026-07-14T21:00:03Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4494816 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = ''Paint Box'' |Attēls = Apples and Oranges.jpg |Izpildītājs = ''[[Pink Floyd]]'' |Albums = |A-puse = ''[[Apples and Oranges]]'' |B-puse = ''Paint Box'' |Izdots = [[1967. gads|1967. gada]] [[18. novembris|18. novembrī]] |Formāts = [[Vinila plate|7"]] |Ierakstīts = 1967. gada oktobris |Žanrs = [[psihedēliskais roks]], [[psihedēliskais pops]], [[Smagais roks]] |Garums = 3:33 |Izdevējs = ''[[Columbia Records|Columbia]]''/[[EMI]] |Autors = [[Ričards Raits]] |Producents = [[Normens Smits]] |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = [[Attēls:Flaming.jpg|60px]]<br />"''[[Flaming]]''"<br />1967 |Šis singls = [[Attēls:Apples and Oranges.jpg|60px]]<br />"'''Apples and Oranges'''"<br />1967 |Nākamais singls = [[Attēls:It Would Be So Nice.jpg|60px]]<br />"''[[It Would Be So Nice]]''"<br />1968 }} '''''Paint Box''''' ir [[Anglija|britu]] [[psihedēliskais roks|psihedēliskā roka]] grupas ''[[Pink Floyd]]'' trešā Lielbritānijas singla ''[[Apples and Oranges]]'' B puse. Dziesmu, pretēji ierastajam, sacerējis un iedziedājis grupas taustiņinstrumentālists [[Ričards Raits]]. == Mūzika un vārdi == Muzikāli dziesma balstās uz dažādiem [[Niks Meisons|Nika Meisona]] bungu motīviem un Raita klavieru solo. Dziesmas teksts atspoguļo nesabiedrisku sentimentu. Dziesma sākas ar vārdiem: ''"Last night I had too much to drink/Sitting in a club with so many fools"'' (''Pagājušonakt es pārāk daudz izdzēru/Sēdēju klubā ar daudz muļķiem''), un dziesmas piedziedājums ir ''"I open the door to an empty room/Then I forget"'' (''Es atveru durvis uz tukšu istabu/Un tad es aizmirstos''). == Skaņas formāts == Lai gan sākotnēji dziesma tika izdota mono formātā, šodien biežāk tā sastopama stereo formātā — tāda tā dzirdama gan izlasēs ''[[Relics]]'' un ''[[The Best of Pink Floyd/Masters of Rock]]'', gan arī albuma ''[[The Piper at the Gates of Dawn]]'' četrdesmit gadu jubilejas izdevumā. == Mūziķu sastāvs == *[[Sids Barets]] — ritma ģitārs, bekvokāls *[[Rodžers Voterss]] — basģitāra, bekvokāls *[[Ričards Raits]] — klavieres, solovokāls *[[Niks Meisons]] — bungas, perkusijas {{Pink Floyd}} [[Kategorija:1967. gada singli]] [[Kategorija:Pink Floyd]] 7035gg4dqouhpyq97ha0x3nvtk1e477 It Would Be So Nice 0 192841 4494890 4064782 2026-07-15T06:24:13Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4494890 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = It Would Be So Nice |Attēls = It Would Be So Nice.jpg |Izpildītājs = [[Pink Floyd]] |Albums = |A-puse = It Would Be So Nice |B-puse = [[Julia Dream]] |Izdots = [[1968. gads|1968. gada]] [[12. aprīlis|12. aprīlī]] |Formāts = [[Vinila plate|7"]] |Ierakstīts = 1968. gadā |Žanrs = [[psihedēliskais roks]], [[psihedēliskais pops]] |Garums = 3:47 |Izdevējs = [[Columbia Records|Columbia]]/[[EMI]] |Autors = [[Ričards Raits]] |Producents = [[Normens Smits]] |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = [[Attēls:Apples and Oranges.jpg|60px]]<br />"[[Apples and Oranges]]"<br />1967 |Šis singls = [[Attēls:It Would Be So Nice.jpg|60px]]<br />"'''It Would Be So Nice'''"<br />1968 |Nākamais singls = [[Attēls:Let There Be More Light.jpg|60px]]<br />"[[Let There Be More Light]]"<br />1968 }} '''''It Would Be So Nice''''' ir [[Anglija|britu]] [[psihedēliskais roks|psihedēliskā roka]] grupas ''[[Pink Floyd]]'' ceturtais singls Lielbritānijā. Dziesmas autors ir [[Ričards Raits]], bet producents - [[Normens Smits]]. Dziesma netika iekļauta izlasē ''[[Relics]]'', tā pieejama tikai izlasē ''[[Masters of Rock]]''. Šis ir pirmais grupas singls, kura ierakstā nav piedalījies [[Sids Barets]]. ==Otra versija== Pamatojoties uz 1968. gadā publicētu stāstu, šai dziesmai ir divas versijas ar pavisam nedaudz atšķirīgiem vārdiem. Sākotnējā dziesmas tekstā bijusi atsauce uz Anglijas avīzi ''[[Evening Standart]]'', taču [[BBC]] radio politika neļāva dziesmās neko reklamēt vai pieminēt kāda produkta nosaukumu, tādēļ grupa ierakstīja atšķirīgu dziesmas versiju, kurā ''Evening Standart'' bija nomainīts pret ''Daily Standart''. "''Daily Standart'' versija" ir vienīgā, kas izdota [[skaņuplate|vinila platēs]] un [[kompaktdisks|kompaktdiskos]]. Nav zināms, cik un vai ir izdoti diski, kur pieminēts ''Evening Standart'', taču par spīti papildus publicitātei, singls radio tika spēlēts ļoti neilgu laiku, un dziesma neiekļuva Lielbritānijas pirktāko singlu topā. ==Grupas viedoklis== Visi grupas dalībnieki šo dziesmu raksturo izteikti negatīvi. [[Rodžers Voterss]]: {{Citāts|"Neviens to nav dzirdējis, jo tas bija pavisam draņķīgs ieraksts."}} [[Niks Meisons]] to pat nosaucis par "sasodīti pretīgu". ==Mūziķu sastāvs== *[[Ričards Raits]] - solovokāls, klavieres, ērģeles, melotrons *[[Deivids Gilmors]] - ritma ģitāra, bekvokāls *[[Rodžers Voterss]] - basģitāra, bekvokāls *[[Niks Meisons]] - bungas {{Pink Floyd}} [[Kategorija:Pink Floyd]] [[Kategorija:1968. gada singli]] h5a66eqxxcz3tg1s1l4jb5xuico7tq5 Julia Dream 0 192873 4494896 4064774 2026-07-15T06:36:59Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4494896 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = Julia Dream |Attēls = It Would Be So Nice.jpg |Izpildītājs = ''[[Pink Floyd]]'' |Albums = |A-puse = ''[[It Would Be So Nice]]'' |B-puse = ''Julia Dream'' |Izdots = [[1968. gads|1968. gada]] [[12. aprīlis|12. aprīlī]] |Formāts = [[skaņuplate|7"]] |Ierakstīts = 1968. gadā |Žanrs = [[psihedēliskais roks]], [[psihedēliskais pops]] |Garums = 3:47 |Izdevējs = [[Columbia Records|Columbia]]/[[EMI]] |Autors = [[Rodžers Voterss]] |Producents = [[Normens Smits]] |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = [[Attēls:Apples and Oranges.jpg|60px]]<br />"[[Apples and Oranges]]"<br />1967 |Šis singls = [[Attēls:It Would Be So Nice.jpg|60px]]<br />"'''It Would Be So Nice'''"<br />1968 |Nākamais singls = [[Attēls:Let There Be More Light.jpg|60px]]<br />"[[Let There Be More Light]]"<br />1968 }} '''''Julia Dream''''' ir [[Anglija|britu]] [[psihedēliskais roks|psihedēliskā roka]] grupas ''[[Pink Floyd]]'' singla ''[[It Would Be So Nice]]'' b-puse. Tās autors ir grupas basģitārists [[Rodžers Voterss]], tā ir pirmā viņa dziesma, kas izdota singlā. ==Kompozīcija== ''Julia Dream'' raksturīgs lēns temps, vieglas, aptverošas [[Melotrons|melotrona]] skaņas un piesātināti piedziedājuma vokāli. ==Pārizdošana== Dziesma vēlāk izdota arī tādās izlasēs kā ''[[Masters of Rock]]'', ''[[Relics]]'' un ''[[The Early Singles]]'', kas gan pieejams tikai kopā ar ierakstu apkopojumu ''[[Shine On]]''. ==Mūziķu sastāvs== *[[Deivids Gilmors]] - akustiskā ģitāra, elektriskā ģitāra, solovokāls *[[Rodžers Voterss]] - basģitāra, vokāls *[[Ričards Raits]] - Melotrons, ''Hammond'' ērģeles *[[Niks Meisons]] - perkusija ==Kaverversijas== Amerikāņu alternatīvā roka mūziķis [[Marks Lanegans]] šo dziesmu izpildīja savā akustiskās mūzikas koncerttūrē 2010. gadā. {{Pink Floyd}} [[Kategorija:Pink Floyd]] [[Kategorija:1968. gada singli]] er6p4lzs91eriqeupky6lxdqa8pfw1m Let There Be More Light 0 192947 4494895 4064780 2026-07-15T06:35:21Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4494895 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = Let There Be More Light |Attēls = Let There Be More Light.jpg |Izpildītājs = ''[[Pink Floyd]]'' |Albums = [[A Saucerful of Secrets]] |A-puse = ''Let There Be More Light'' |B-puse = ''[[Remember a Day]]'' |Izdots = [[1968. gads|1968. gada]] [[29. jūnijs|29. jūnijā]] |Formāts = [[Vinila plate|7"]] |Ierakstīts = 1968. gada janvārī, martā un maijā |Žanrs = [[psihedēliskais roks]], [[space rock]], [[acid rock]] |Garums = 5:32 |Izdevējs = [[Tower Records]] |Autors = [[Rodžers Voterss]] |Producents = [[Normens Smits]] |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = [[Attēls:It Would Be So Nice.jpg|60px]]<br />"[[It Would Be So Nice]]"<br />1968 |Šis singls = [[Attēls:Let There Be More Light.jpg|60px]]<br />"'''Let There Be More Light'''"<br />1968 |Nākamais singls = [[Attēls:Point Me at the Sky.jpg|60px]]<br />"[[Point Me at the Sky]]"<br />1968 {{Papildu albuma vāks | Virsraksts = Alternatīvs vāka attēls | Fons = #C5C9E6 | Attēls = More Light Chinese.jpg | Attēla izmērs = 220px | Alt = | Paraksts = | Rāmis = yes }} }} '''''Let There Be More Light''''' ir [[Anglija|britu]] [[psihedēliskais roks|psihedēliskā roka]] grupas [[Pink Floyd]] ceturtais [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] izdotais singls. Dziesma arī ir pirmā grupas otrajā studijas albumā ''[[A Saucerful of Secrets]]''. ==Kompozīcija un ieraksts== Dziesmas autors ir [[Rodžers Voterss]]. Tā sākas ar spēcīgu basa rifu, kas daudzreiz atkārtojas līdz panta sākumam. Pantu, mierīgāko dziesmas daļu, iedziedājis [[Ričards Raits]], ko pavada Votersa čuksti, bet tam seko vētraina [[Deivids Gilmors|Deivida Gilmora]] iedziedāta atbilde. Dziesmā arī iekļauts Gilmora pirmais ģitāras solo, kas ierakstīts kādā no ''Pink Floyd'' albumiem. ==Komerciālie panākumi== Singls tika izdots tikai ASV, dažos eksemplāros, savādākā versijā un neiekļuva pirktāko dziesmu topā. Grupa dziesmu izpildīja koncertos no 1968. līdz 1969. gadam, bieži kā papildus dziesmu. ==Plānotā pārizdošana== Dziesmu bija plānots pārizdot kā dziesmas ''[[Money]]'' no ''[[The Dark Side of the Moon]]'' pārpirmveidotā izdevuma singla B pusi, bet singla izdošana tika atcelta. ==Mūziķu sastāvs== *[[Deivids Gilmors]] - elektriskā ģitāra, solovokāls piedziedājuma daļā *[[Ričards Raits]] - ''Farfisa'' un ''Hammond'' elektroērģeles, solovokāls panta daļā *[[Rodžers Voterss]] - basģitāra, čuksti panta daļā *[[Niks Meisons]] - bungas un perkusija ==Muzikālās saiknes== *Dziesmas tekstā ir atsauce uz ''[[The Beatles]]'' dziesmu ''[[Lucy in the Sky with Diamonds]]''. *Grupas ''[[The Chemical Brothers]]'' dziesmā ''[[Block Rockin' Beats]]'' un grupas ''[[23 Skidoo]]'' dziesmā ''Coup'' ir pamanāma līdzība ar Votersa basa rifu šajā dziesmā, bet alternatīvā roka grupas ''[[Placebo]]'' dziesmas ''[[Taste in Men]]'' rifs ir gandrīz identisks. {{Pink Floyd}} [[Kategorija:Pink Floyd]] [[Kategorija:1968. gada singli]] to94heab0h77c7lrgi4z6ora2b4wj1y Remember a Day 0 192961 4494888 4064783 2026-07-15T06:22:04Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: [[19 → 19 (4), Rik → Ričard (4) using [[Project:AWB|AWB]] 4494888 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = Remember a Day |Attēls = Let There Be More Light.jpg |Izpildītājs = ''[[Pink Floyd]]'' |Albums = [[A Saucerful of Secrets]] |A-puse = ''[[Let There Be More Light]]'' |B-puse = ''Remember a Day'' |Izdots = [[1968. gads|1968. gada]] [[29. jūnijs|29. jūnijā]] |Formāts = [[Vinila plate|7"]] |Ierakstīts = 1967. gada oktobrī |Žanrs = [[psihedēliskais roks]] |Garums = 4:33 |Izdevējs = [[Tower Records]] |Autors = [[Ričards Raits]] |Producents = [[Normens Smits]] |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = [[Attēls:It Would Be So Nice.jpg|60px]]<br />"[[It Would Be So Nice]]"<br />1968 |Šis singls = [[Attēls:Let There Be More Light.jpg|60px]]<br />"'''Let There Be More Light'''"<br />1968 |Nākamais singls = [[Attēls:Point Me at the Sky.jpg|60px]]<br />"[[Point Me at the Sky]]"<br />1968 {{Papildu albuma vāks | Virsraksts = Alternatīvs vāka attēls | Fons = #C5C9E6 | Attēls = More Light Chinese.jpg | Attēla izmērs = 220px | Alt = | Paraksts = | Rāmis = yes }} }} '''''Remember a Day''''' ir [[Anglija|britu]] [[psihedēliskais roks|psihedēliskā roka]] grupas ''[[Pink Floyd]]'' singla ''[[Let There Be More Light]]'' B puse. Dziesma izdota arī kā otrais skaņdarbs grupas otrajā studijas albumā ''[[A Saucerful of Secrets]]''. ==Ieraksts== Dziesma, kuru sarakstījis un iedziedājis grupas taustiņinstrumentālists [[Ričards Raits]], tika ierakstīta 1967. gada oktobrī ''De Lane Lea Studios'', [[Londona|Londonā]], [[Anglija|Anglijā]]. Sesijās, kurās ierakstīta šī dziesma, ierakstītas arī albuma noslēdzošā dziesma ''[[Jugband Blues]]'' un trīs neizmantotas dziesmas - ''Vegetable Man'', ''In the Beechwoods'' un ''John Latham''. Šī ir viena no pēdējām grupas dziesmām, kurās spēlē sākotnējais līderis [[Sids Barets]] - viņš izpilda slaidģitāras partiju. {{Citāts|"Es visu apguvu pašmācības ceļā un mana vienīgā grupa bija Pink Floyd. Es nepiedalījos ''Corporal Clegg'' ierakstā, bet spēlēju vienā Ričarda Raita dziesmā. Es aizmirsu tās nosaukumu, bet man bija jāspēlē slaidģitāra. Plati ir piemeklējušas dažas problēmas, bet tagad tā ir gandrīz pabeigta; EMI to vajadzētu izdot tuvākajā laikā. Šobrīd es lielāko daļu laika pavadu rakstot."|Sids Barets, 1968.}} ==Singla versija== Dziesma tika izdota reta singla ''[[Let There Be More Light]]'' B pusē, pirms tika izdots albums ''[[A Saucerful of Secrets]]''. Dziesma kā singls nekad nav ticis izdots [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. ==Mūziķu sastāvs== *[[Ričards Raits]] - klavieres, ''Farfisa'' ērģeles, solovokāls *[[Sids Barets]] - slaidģitāra, akustiskā ģitāra *[[Rodžers Voterss]] - basģitāra *[[Normens Smits]] - bungas, bekvokāls ==2008. gada koncertizpildījums== 2008. gada 23. septembrī [[Deivids Gilmors]] televīzijas pārraidē ''Later... With Jools Holland'' šo dziesmu izpildīja kā piemiņu Ričardam Raitam, kurš pirms astoņām dienām bija miris. Gilmors stāstīja, ka Raits esot apsolījis piedalīties šajā pārraidē kopā ar viņu, taču dažas nedēļas pirms tās Raits atsūtījis īsziņu, ka jūtās slikti un nevarēs piedalīties. Šis bija pirmais un pagaidām vienīgais ''Remember a Day'' koncertizpildījums. Gilmora grupā ietilpa [[Fils Manzanera]], [[Gajs Prets]], [[Džons Karins]] un [[Stīvs DiStansilao]]. {{Pink Floyd}} [[Kategorija:Pink Floyd]] [[Kategorija:1968. gada singli]] g6ya142z3qi32gdo5vdduo9tmrluv6g Nikolajs Eke 0 193206 4494837 4189330 2026-07-14T23:47:28Z Egilus 27634 4494837 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Nikolajs Eke | vārds_orig = ''Nicolaus von Ecke'' | attēls = Nikolajs Eke.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Nikolaja Ekes medaļa | dz_gads = 1541 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_gads = 1623 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 28 | m_vieta = [[Rīga]] | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Nikolajs Eke''', arī '''Niklāvs Eks''' ({{val|de|Nicolaus von Ecke}}, 1541—1623) bija [[Rīgas rāte|Rīgas rātskungs]], [[birģermeistars]] un [[burggrāfs]]. Kā Polijas karaļa interešu aizstāvim Ekem bija nozīmīga loma [[Kalendāra nemieri Rīgā|kalendāra nemieros]]. Ar N. Ekes vārdu saistīts 1594.—1596. gadā būvētais [[Ekes konvents]] jeb ģildes locekļu atraitņu patversme. == Biogrāfija == Nikolajs Eke dzimis apmēram 1541. gadā. Bija divreiz precējies, vispirms ar Rīgas rātes sekretāra Bernharda Brīla (''Bruel'') meitu Elizabeti, pēc tam ar Rīgas birģermeistara Miķeļa Šulca (''Schultz'') meitu Annu,<ref>[http://www.nad.riksarkivet.se/sbl/Presentation.aspx?id=16795 Svenskt biografiskt lexikon (art av Bengt Hildebrand)]{{Novecojusi saite}} (zviedriski)</ref> laulībā viņiem dzima trīs meitas. 1576. gadā N. Eki ievēlēja par [[Rīgas brīvpilsēta]]s rātskungu, viņš kopā ar birģermeisteru Kasparu Bergenu (''Kaspar zum Bergen''), rakstvedi Johanu Tastu un abu ģilžu eltermaņiem parakstīja [[Drohičinas līgums|Drohičinas līgumu]]. Pēc tam, kad Polijas—Lietuvas valdnieks [[Stefans Batorijs]] 1581. gada 7. aprīlī [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] pieņēma pilsētas iedzīvotāju pakļaušanās zvērestu, N. Eku iecēla par Rīgas birģermeistaru, bet 1583. par Rīgas pilsētas burggrāfu, t.i. Polijas karaļa varas pārstāvi. === Kalendāra nemieri (1585—1586) === {{see also|Kalendāra nemieri}} 1585. gada [[11. janvāris|11. janvāra]] vakarā burggrāfs Eke kopā ar sindiku [[Gothards Velings|Velingu]] (''Welling'') no [[Viļņa]]s atgriezās Rīgā. Nākamā dienā burggrāfs ziņoja par panākumiem Viļņā, bet pilsoņi šo ziņojumu uzņēma vēsi un aizdomīgi. Tad Eke sāka iztaujāt klātesošos, kā [[Rīgas Domskola|Domskolas]] rektors [[Heinrihs Melers|Melers]] (''Möller'') bija apvainojis karali (kādā rātes sēdē, oponējot virsmācītājam [[Georgs Neiners|Neineram]], rektors Melers bija izteicies par Polijas karali, ko rātskungi bija interpretējuši kā karaļa apvainošanu). Tomēr neviens neatzinās, ko dzirdējuši. Tad Eke pēc sekretāra Kannes ierosinājuma lika atvest uz rātsnamu Meleru un pavēlēja to arestēt. Seši namnieki ar konrektoru un juristu [[Mārtiņš Gīze|Mārtiņu Gīzi]] priekšgalā devās pie burggrāfa Ekes un pieprasīja rektora atbrīvošanu. Eke ne tikai atteicās to darīt, bet nepieņēma arī galvotājus par Melleru un ar izsmieklu uzņēma brīdinājumu, ka pūlis pie [[Rātsnams|rātsnama]] var sacelties. Kad Ekes atbildi paziņoja pūlim, tas vairs nebija valdāms. Tas ielauzās rātsnamā un atbrīvoja Melleru. Kāds Andrejs Knute paņēma lielās sardzes bungas un sacēla trauksmi. No visām pusēm sapulcējās bruņoti pilsētnieki un sāka demolēt rātskungu namus. Pūlis ielauzās Ekes namā, taču Eke paspēja noslēpties, un iebrucēji to neatrada. Tad pūlis Ekes namu izdemolēja. Varu pilsētā pārņēma rātes pretinieki ar Mārtiņu Gīzi vadībā. Vēlāk Eke ar Vellingu tika arestēti un katru dienu tika vesti pratināt. Pa to laiku tika sastādīts jauns līgums starp Rīgas namniekiem un rāti. Atbrīvotais burggrāfs Eke ar domubiedriem uzsāka asu aģitāciju pret Rīgas namniekiem, izmantojot pazīšanos poļu valdības aprindās. Polijas karalis [[Stefans Batorijs]] nostājās Ekes pusē. Viņš pavēlēja [[Vidzemes valdnieku uzskaitījums|Vidzemes pārvaldniekam]] Nikolajam Radvilam iznīcināt namnieku un rātes noslēgto līgumu, kā arī uzlika pilsētai naudas sodu. Rīgas namnieki iesniedza karalim paskaidrojumu par burggrāfa nepamatotajiem apvainojumiem un 1586. gada sākumā nosūtīja savu delegāciju pie karaļa. Karalis lika atjaunot rāti iepriekšējā sastāvā, taču namnieki nepakļāvās viņa pavēlei. Eke bailēs par savu drošību aizbēga uz [[Koknese|Koknesi]]. Pēc Tasta un Vellinga sodīšanas ar nāvi ar [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] starpniecību 1586. gada [[17. septembris|17. septembrī]] namnieki parakstīja jaunu līgumu ar rāti, pēc kura Eke atgriezās savā amatā, saņemot 3000 guldeņus kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem. === Cīņa par varu (1586—1605) === Pēc kalendāra nemieriem, pateicoties [[Severīna kontrakts|Severīna kontraktam]], Eke nostiprināja savu varu, taču bija iemantojis naidu no rīdzinieku puses. To pastiprināja arī tas, ka viņš ņēma naudu savām vajadzībām no pilsētas kases. Taču būtu jāatzīmē arī Ekes pozitīvos centienus pēc kalendāra nemieriem skolu sistēmas nostiprināšanā Rīgā. Īpaša vērība tika pievērsta [[Rīgas Domskola]]i. 1592. gadā pēc Ekes ierosmes nodibināja ģildes locekļu atraitņu patversmi, tā dēvēto Ekes konventu. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|poļu—zviedru kara]] sākuma varaskārajam Ekem izcēlās konflikts ar pilsētas sindiku [[Dāvids Hilhens|D. Hilhenu]] (''Hilchen''), ko pastiprināja Hilhena iecelšana [[muižniecība|muižnieku]] kārtā. 1600. gadā Hilhens apsūdzēja Eku par kādu no viņa tumšajām lietām, tomēr Eke kopā ar vicesindiku Godemani pārgāja pretuzbrukumā un apvainoja Hilhenu pilsētas interešu nodevībā. Rezultātā Hilhens 1600. gadā bija spiests pilsētu atstāt. Bet arī Eka neierobežotajai varai pienāca beigas, jo [[1605. gads Latvijā|1605. gadā]] ģildes panāca Ekes un viņa znotu [[Tomass Rams|Tomasa Rama]] (''Ramm'', miris 1631) un Retgera Horsta (''Rötger zur Horst'', miris 1622. vai 1623.) atstādināšanu no visiem ieņemamajiem amatiem. Viņiem visiem nācās atstāt Rīgu un doties trimdā. Ekes izdzīšanu ietekmēja arī korupcijas skandāls, jo Eke pēc [[Polijas Seims|Polijas seima]] rīkojuma bija noslēdzis ar [[Nīderlandes Republika|Holandes]] meistariem līgumu par kuģniecību traucējošo akmeņu izcelšanu no [[Daugava|Daugavas]], taču summa tika sadalīta starp Eki un meistariem un pēc tā atklāšanas līgums tika lauzts.<ref name="Dole">{{Grāmatas atsauce|title=No Doles līdz jūrai|last=Biedriņš|first=Andris|year=1990|isbn=5-7796-0340-X|location=Rīga, "Zinātne"|page=17.}}</ref> === Pēc atgriešanās Rīgā === 1612. gadā Eke un viņa znoti tomēr saņēma atļauju atgriezties pilsētā un 7. maijā tika atjaunoti amatos, taču viņu ziedu laiki bija pagājuši. 1618. gada 3. maijā nomira N. Eka sieva Anna un viņš pasūtīja epitāfiju „Kristus un grēciniece”, ko uzstādīja uz atraitņu patversmes fasādes ar domu oponēt saviem nelabvēļiem — „kas ir bez grēka, lai pirmais met akmeni”. [[1621. gads Latvijā|1621. gada]] zviedru aplenkuma laikā Eke ar savu znotu T. Ramu bija starp tiem, kas vadīja Rīgas pilsētas aizsardzību. Bet pēc Rīgas krišanas, Ekam, kā vecākajam birģermeistaram 1621. gada 25. septembrī bija pienākums pasniegt Zviedrijas karalim [[Gustavs II Ādolfs|Gustavam II Ādolfam]] Rīgas pilsētas atslēgas, kuras, apstiprinot pilsētas privilēģijas, karalis atdeva atpakaļ N. Ekem. Nikolajs Eke mira 1623. gada [[28. augusts|28. augustā]]. Tomēr labā rīdzinieku atmiņā Eke nepalika, un viņa kapavieta [[Doma baznīca|Doma baznīcā]] tika izdemolēta (cilnis uz viņa kapakmens tika sadauzīts). == Darbi == * Burggrāfa Nikolaja Ekes, sindika [[Dāvids Hilhens|Dāvida Hilhena]] un rektora [[Johans Frīdrihs Rīvijs|Johana Rīvija]] runas sakarā ar reorganizētās Rīgas Domskolas atklāšanu [[Mollīns|Mollīna]] izdevumā "Trīs runas". Rīga: 1594 ({{val|la|Orationes tres: e quibus duae Nic. Ekii proconsulis: et Dav. Hilchen syndici. Tertia Jo. Rivii, cum solenni et publico ritu produceretur ad demandatam sibi ab ampl. senatu inspectionem scholasticam subeundam. Habitae in restitutione seu instauratione scholae rigensis. Rigae 1594}}) == Atspoguļojums kultūrā == Nikolajs Eke ir viens no varoņiem [[Rutku Tēvs|Rutku Tēva]] vēsturiskajā romānā "[[Trīs vella kalpi]]", kā arī [[Rīgas Kinostudija]]s [[1970. gads Latvijā|1970. gada]] filmā "[[Vella kalpi]]" un [[1972. gads Latvijā|1972. gada]] filmā "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]". Filmās Ekes lomu spēlēja [[Ēvalds Valters]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Eke, Nikolajs}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Livonijas cilvēki]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:1541. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1623. gadā mirušie]] rf4le0sl6ticx62xqgcvozb386sdr1j Wet Dream 0 194689 4494815 3940314 2026-07-14T20:58:16Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4494815 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Wet Dream'' | Izpildītājs = [[Ričards Raits|Ričarda Raita]] studijas albums | Vāks = Wet Dream.jpg | Background = #83ADC0 | Izdots = {{Dat|1978|09|15}} | Ierakstīts = 1978. gada 10. janvāris - 14. februāris | Žanrs = [[Progresīvais roks]], [[instrumentālais roks]], [[džezroks]] | Garums = {{Garums|m=43|s=51}} | Ierakstu kompānija = [[Harvest Records|Harvest]] / [[Columbia Records|Columbia]] | Producents = Ričards Raits | Izpildītājsģen = Ričarda Raita | Iepriekšējais albums = | Šis albums = [[Attēls:Wet Dream.jpg‎|67px]]<br />'''''Wet Dream'''''<br />(1978) | Nākamais albums = [[Attēls:Idenity.jpg|60px]]<br />''[[Identity (albums)|Identity]]'' (ar ''[[Zee]]'')<br />(1984) | Singls1 = | Singls1 datums = }} {| class="wikitable infobox autocollapse" style="float: right; width: 23em; font-size: 80%; text-align: center; margin:0.5em 0 0.5em 1em; padding:0;" cellpadding="0" cellspacing="0" ! colspan="3" style="background:#d1dbdf; font-size:120%;" {{!}} Profesionālie apskati |- ! Vērtētājs ! Vērtējums ! Apskats |- |''[[AllMusic]]'' |{{3 no 5}} |<ref name="allmusic">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.allmusic.com/album/wet-dream-mw0000113952|title= Wet Dream}} {{en ikona}}</ref> |- |''Car Stereo Review'' |{{4 no 5}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.pinkfloydfan.net/t1444-wet-dream-review-car-stereo.html|title= Wet Dream - Car Stereo Review|access-date= {{dat|2010|03|17||bez}}|archiveurl= https://www.webcitation.org/6AsPAHQuy?url=http://www.pinkfloydfan.net/t1444-wet-dream-review-car-stereo.html|archivedate= {{dat|2012|09|22||bez}}}} {{en ikona}}</ref> |} '''''Wet Dream''''' ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Progresīvais roks|progresīvā roka]] grupas ''[[Pink Floyd]]'' taustiņinstrumentālista [[Ričards Raits|Ričarda Raita]] pirmais soloalbums. == Kompozīcija == ''Wet Dream'' bija Raita producēts, arī gandrīz, izņemot ''Against The Odds'', kas sarakstīta kopā ar viņa toreizējo sievu Džuljetu, visas dziesmas ir paša komponētas. {{Citāts|"Strādāšana pie šī albuma palīdzēja man atgūt kreatīvo enerģiju, kas bija vajadzīga, lai varētu strādāt pie nākamās ''Floyd'' lietas." |[[Ričards Raits]]|<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=The Amazing Pudding Reference Guide on Pink Floyd songs and records | url=http://www.pinkfloydfan.net/t1424-amazing-pudding-reference-guide-pink.html | access-date={{dat|2010|03|17||bez}} | archiveurl=https://www.webcitation.org/6AsPAp9k0?url=http://www.pinkfloydfan.net/t1424-amazing-pudding-reference-guide-pink.html | archivedate={{dat|2012|09|22||bez}} }}</ref>}} == Izdošana un komerciālie panākumi == Albuma izdošanas brīdī albums palika tikpat kā nepamanīts. Tas jau ilgu laiku nav pieejams Raita dzimtajā Lielbritānijā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] tas tika pārizdots CD formātā deviņdesmitajos gados ar zināmiem panākumiem. [[Austrālija|Austrālijā]] ''Wet Dream'' CD formātā kļuva pieejams 2008. gadā, īsi pēc Raita nāves. == Skaņdarbu saraksts == Visas dziesmas sarakstījis [[Ričards Raits]], izņemot, kur minēts. # "Mediterranean C" – 3:52 # "Against the Odds" (Ričards Raits, Džuljeta Raita) – 3:57 # "Cat Cruise" – 5:14 # "Summer Elegy" – 4:53 # "Waves" – 4:19 # "Holiday" – 6:11 # "Mad Yannis Dance" – 3:19 # "Drop In from the Top" – 3:25 # "Pink's Song" – 3:28 # "Funky Deux" – 4:57 == Mūziķu sastāvs == * [[Ričards Raits]] - Klavieres, elektriskās klavieres, ''Hammond'' ērģeles, ''Oberheim'' sintezators, vokāls. * [[Mels Kolinss]] - Saksofons, flauta. * ''[[Snowy White]]'' - Ģitāras. * [[Lerijs Stīls]] - Basģitāra. * [[Regs Izadore]] - Bungas, perkusija. * ''[[Hipgnosis]]'' - vāka dizains, fotogrāfija == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:1978. gada albumi]] [[Kategorija:Progresīvā roka albumi]] [[Kategorija:Pink Floyd]] 17bvzyqqye06rkigggxdh5657xdpmhv Identity (albums) 0 194696 4494889 4082381 2026-07-15T06:23:04Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4494889 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Identity'' | Izpildītājs = ''[[Zee]]'' studijas albums | Vāks = Idenity.jpg | Background = #83ADC0 | Izdots = {{Dat|1984|04|09}} | Ierakstīts = 1983. gada septembrī, [[Kembridža|Kembridžā]] | Žanrs = [[jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]], [[sintpops]] | Garums = {{Garums|m=46|s=03}} | Ierakstu kompānija = [[Harvest Records|Harvest]] / [[EMI]] | Producents = [[Ričards Raits]], Deivs Hariss | Izpildītājsģen = Ričarda Raita | Iepriekšējais albums = [[Attēls:Wet Dream.jpg‎|67px]]<br />''[[Wet Dream]]''<br />(1978) | Šis albums = [[Attēls:Idenity.jpg|60px]]<br />'''''Identity'''''<br />(1984) | Nākamais albums = [[Attēls:Broken China.jpg|60px]]<br />''[[Broken China]]''<br />(1996) | Singls1 = ''Confusion'' / ''Eyes of a Gipsy'' | Singls1 datums = }} {| class="wikitable infobox autocollapse" style="float: right; width: 23em; font-size: 80%; text-align: center; margin:0.5em 0 0.5em 1em; padding:0;" cellpadding="0" cellspacing="0" ! colspan="3" style="background:#d1dbdf; font-size:120%;" {{!}} Profesionālie apskati |- ! Vērtētājs ! Vērtējums ! Apskats |- |''[[AllMusic]]'' |nav dots konkrēts vērtējums |<ref name="allmusic">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.allmusic.com/album/identity-mw0000848673|title= Identity by Zee}} {{en ikona}}</ref> |} '''''Identity''''' ir muzikālā projekta ''[[Zee]]'', kurš sastāvēja no ''[[Pink Floyd]]'' taustiņinstrumentālista [[Ričards Raits|Ričarda Raita]] un Deiva Harisa no ''[[Fashion]]'', vienīgais albums, kas izdots 1984. gadā. Vēlāk Raits pēc albuma izdošanas teicis, ka tā bijusi "eksperimentāla kļūda", ko nekad nebūtu vajadzējis izdot.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Broken China Interview, by M. Blake, August 1996 | url=http://www.pinkfloydfan.net/t7597-rick-wright-broken-china-interview.html | access-date={{dat|2012|06|06||bez}} | archiveurl=https://www.webcitation.org/6HcB2WTbf?url=http://www.pinkfloydfan.net/t7597-rick-wright-broken-china-interview.html | archivedate={{dat|2013|06|24||bez}} }} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/6HcB2WTbf?url=http://www.pinkfloydfan.net/t7597-rick-wright-broken-china-interview.html |date={{dat|2013|06|24||bez}} }}</ref> Visas dziesmas producējuši un sacerējuši abi dueta mūziķi, tekstus sarakstījis Deivs Hariss. Albumā plaši izmantotas astoņdesmitajos gados populāra sintezatora ''Fairlight CMI'' iespējas, kas radījušas ļoti elektronisku skaņu, kas dzirdama teju visā albumā. Dziesma ''Confusion'' tika izdota kā singls, ar ''Eyes of a Gipsy'' B pusē - tas neguva panākumus. == Skaņdarbu saraksts == Visas dziesmas sarakstījuši Deivs Hariss un [[Ričards Raits]]. # "Confusion" – 4:17 # "Voices" – 6:21 # "Private Person" – 3:36 # "Strange Rhythm" – 6:36 # "Cuts Like a Diamond" – 5:36 # "By Touching" – 5:39 # "How Do You Do It" – 4:45 # "Seems We Were Dreaming" – 4:57 # "Eyes of a Gypsy" – 4:13 #* ''Papildu dziesma [[audiokasete]]s izdevumā''. == Albumā neiekļautas dziesmas == # "Confusion" (Singla versija) – 3:36 # "Confusion" (12" Mix) – 6:21 # "Eyes of a Gypsy" (Singla versija) – 4:11 == Mūziķu sastāvs == * [[Ričards Raits]] - Taustiņinstrumenti, perkusija, ''Fairlight CMI'', solovokāls un bekvokāls. * Deivs Hariss - Ģitāras, taustiņinstrumenti, perkusija, ''Fairlight CMI'', solovokāls un bekvokāls. == Produkcija == * Producenti - [[Ričards Raits]] un Deivs Hariss * Inženieris un līdzproducents - Tims Palmers * Dizaina autors - Deivs Hariss * Fotogrāfija - Pols Kokss == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:1984. gada albumi]] [[Kategorija:New Wave albumi]] [[Kategorija:Pink Floyd]] 8tflyncdzckhriney0gn59ze85v7663 Point Me at the Sky 0 194960 4494906 4064832 2026-07-15T06:52:55Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4494906 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = Point Me at the Sky |Attēls = Point Me at the Sky.jpg |Izpildītājs = ''[[Pink Floyd]]'' |Albums = |A-puse = ''Point Me at the Sky'' |B-puse = ''[[Careful with that Axe, Eugene]]'' |Izdots = [[1968. gads|1968. gada]] [[17. decembris|17. decembrī]] |Formāts = [[skaņuplate|7"]] |Ierakstīts = 1968. gada 4. novembrī |Žanrs = [[psihedēliskais roks]], [[progresīvais roks]] |Garums = 3:35 |Izdevējs = [[EMI]] / [[Capitol Records|Capitol]] |Autors = [[Deivids Gilmors]],<br /> [[Rodžers Voterss]] |Producents = [[Normens Smits]] |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = [[Attēls:Let There Be More Light.jpg|60px]]<br />"[[Let There Be More Light]]"<br />1968 |Šis singls = [[Attēls:Point Me at the Sky.jpg|60px]]<br />"'''Point Me the Sky'''"<br />1968 |Nākamais singls = [[Attēls:TheNileSong.jpg|60px]]<br />"[[The Nile Song]]"<br />1969 {{Papildu albuma vāks | Virsraksts = Alternatīvs vāka attēls | Fons = #C5C9E6 | Attēls = Point Me at the Sky2.jpg | Attēla izmērs = 220px | Alt = | Paraksts = | Rāmis = yes }} {{Papildu albuma vāks | Virsraksts = Vinila plates apvalks | Fons = #C5C9E6 | Attēls = Point Me at the Sky1.jpg | Attēla izmērs = 220px | Alt = | Paraksts = | Rāmis = yes }} }} '''''Point Me at the Sky''''' ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Rokmūzika|rokgrupas]] ''[[Pink Floyd]]'' piektais singls, kas izdots [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistā]], 1968. gada 17. decembrī. Dziesma ir viena no agrīnākajām [[Deivids Gilmors|Deivida Gilmora]] un [[Rodžers Voterss|Rodžera Votersa]] sadarbībām dziesmu komponēšanā. Singls netika izdots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], taču izdevēju kompānija ''[[Capitol Records]]'' to izdeva [[Kanāda|Kanādā]], kā arī [[Japāna|Japānā]] un vairākās [[Eiropa]]s valstīs. Pantā vokālus izpilda [[Deivids Gilmors]], taču bridžā viņš dzied duetā ar [[Rodžers Voterss|Rodžeru Votersu]]. Dziesmas tekstā iekļauti vārdi ''"If you survive till 2005"'' (Ja tu izdzīvosi līdz 2005. gadam) - bieži šī rinda tiek apskatīta kā nejauši izteikts pareģojums par grupas vienreizējo atkalapvienošanos 2005. gadā notikušajā ''Live 8'' labdarības koncertā. == Izdevums un vēlāki pārizdevumi == Singls neiekļuva pirktāko singlu topos. Vēlāk tā B puse, ''[[Careful with That Axe, Eugene]]'' kļuva daudz populārāka; vēlāk tā iekļauta divos ''Pink Floyd'' albumos un regulāri spēlēta koncertos līdz pat septiņdesmito gadu vidum. ''Point Me at the Sky'' drīz pēc izdošanas kļuva par vienu no grupas retākajām oficiāli izdotajām dziesmām. Tā netika iekļauta 1971. gada izlasē ''[[Relics]]'', un vispār netika pārizdota līdz pat 1992. gadā iznākušajam ''[[Shine On]]'' ierakstu apkopojumam - tur tā pieejama papildus diskā ''The Early Singles''. == Videoklipi un fotogrāfijas == ''Pink Floyd'' uzfilmēja singla veicināšanas videoklipu, kur viņi redzami pozējot brillēs un lidotāju formās pie senlaicīgas lidmašīnas ar reģistrācijas numuru G-ANKB, zināms, ka tā ir ''de Havilland DH 82A Tiger Moth''.<ref name="G-ANKB">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abpic.co.uk/search.php?q=G-ANKB&u=reg|title=Air-Britain : G-ANKB|accessdate=17 September 2011}} {{en ikona}}</ref> Attēls no šīs fotosesijas bija iekļauts kā reklāma Lielbritānijas singla izdevumā un kā vāka attēls [[Nīderlande]]s singla izdevumā. Citi attēli tika iekļauti 1973. gada izlases ''[[A Nice Pair]]'' izdevumā un 1992. gadā izdotā albuma ''[[A Saucerful of Secrets]]'' pārpirmveidotā izdevuma bukletā. Videoklipā redzama arī vēl viena senlaicīga lidmašīna - tās reģistrācijas numurs ir G-ABDO un modelis ''AVRO 504N''<ref name="G-ADBO">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.airport-data.com/aircraft/G-ADBO.html|title=Aircraft G-ADBO, Av Roe And Co Ltd AVRO 504N C/N K2354|accessdate=17 September 2011|archive-date={{dat|2012|03|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120329123752/http://www.airport-data.com/aircraft/G-ADBO.html}} {{en ikona}}</ref> un skati ar vilcieniem, kas filmēti Pedingtonas stacijā. == Mūziķu sastāvs == *[[Deivids Gilmors]] - Elektriskā ģitāra un vokāls *[[Rodžers Voterss]] - Basģitāra un vokāls *[[Ričards Raits]] - Klavieres, ērģeles un bekvokāls *[[Niks Meisons]] - Bungas un perkusija == Kaverversijas == [[Losandželosa]]s grupa ''[[Acid Casualties]]'' ierakstīja dziesmas kaverversiju, kurā piedalījās arī grupas ''[[The Doors]]'' ģitārists [[Robijs Krīgers]]. Šī dziesmas versija tika iekļauta viņu vienīgajā, 1982. gadā izdotajā, albumā ''Panic Station''. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Pink Floyd}} [[Kategorija:Pink Floyd]] [[Kategorija:1968. gada singli]] 8xlebfhjgjh6wl67fpyx1o5pxn60a8r If (uzņēmums) 0 195873 4494928 4493047 2026-07-15T08:18:11Z ~2026-39798-24 147988 Precizēts klientu skaits 4494928 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdrošināšanas uzņēmumu|If|If}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''If Skadeförsäkring Holding AB (publ)''{{br}}''If P&C Insurance Holding'' | logo = Logo If Skadeförsäkring.svg | logo_size = 100px | caption = | type = Publiska kapitālsabiedrība | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1999. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Bergshamra]] ([[Stokholma]]) | location_country = {{SWE}} | location = | locations = | area_served = | key_people = ''Morten Thorsrud'' | industry = [[finanšu pakalpojumi]] | products = nedzīvības [[apdrošināšana]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = [[Sampo (uzņēmums)|Sampo]], {{FIN}} | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.if-insurance.com if-insurance.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Bergshamra-bro.jpg|thumb|right|250px|''If'' galvenais birojs Bergshamrā]] '''''If P&C Insurance Holding''''' ir [[Zviedrija|Zviedrijā]] reģistrēts nedzīvības [[apdrošināšana]]s pakalpojumu grupas pārvaldītājsabiedrība, kas pieder [[Somija]]s uzņēmumam ''[[Sampo (uzņēmums)|Sampo]]''. Galvenais birojs atrodas [[Bergshamra|Bergshamrā]], [[Stokholma]]s ziemeļu pievārtē. Uzņēmuma grupa ar zīmolu '''''If''''' darbojas īpašuma, veselības, KASKO, [[Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā apdrošināšana|OCTA]], ceļojumu, mājdzīvnieku un nelaimes gadījumu apdrošināšanas jomā Skandināvijas un Baltijas valstīs, <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.if.lv/par-if/par-mums|title=Par mums {{!}} If|website=www.if.lv|access-date=2026-07-08|language=lv}}</ref> un ir vairāk nekā 4,5 miljoniem klientu. == Vēsture == 1999. gadā Zviedrijas ''[[Skandia]]'', Norvēģijas ''[[Storebrand]]'' un Somijas ''[[OP-Pohjola|Pohjola]]'' apvienoja savu nedzīvības apdrošināšanas biznesu kopuzņēmumā. ''Skandia'' uzņēmumā ieguva 42 % daļu, ''Storebrand'' — 33 % un ''Pohjola'' — 25 %.<ref name="Sākotnējie partneri" /> Sākotnēji to paredzēja nosaukt par ''Newco'', bet beigās izvēlējās ''If'' (pilns nosaukums ''If Skadeförsäkring AB''). Nosaukums veidots no [[angļu valoda|angļu]] vārda ''If'' ("ja") ar ideju "ja nu kas notiek".<ref name="If vēsture" /> 2000. gadā ''Pohjola'' izstājās no ''If'' grupas, lai turpinātu neatkarīgi darboties nedzīvības apdrošināšanā.<ref name="Pohjola History" /> 2001. gadā Somijas uzņēmums ''[[Sampo (uzņēmums)|Sampo]]'' no Eiropas Komisijas saņēma atļauju no ''Storebrand'' iegādāties ''If'' akcijas.<ref name="Commission 2001" /> 2002. gada sākumā ''Sampo'' savu īpašumu un nelaimes gadījumu apdrošināšanas uzņēmumu ''Vakuutusyhtiö Sampo'' apvienoja ar ''If'', iegūstot 38 % akciju uzņēmumā. 2004. gadā ''Skandia'' un ''Storebrand'' pārdeva visas tām piederošās ''If'' akcijas ''Sampo'', un ''Sampo Oyj'' kļuva par ''If Skadeförsäkring Holding AB (publ)'' vienīgo akcionāru.<ref name="Milestones" /> 2006. gadā ''If'' ieguva atļauju sniegt apdrošināšanas pakalpojumus Krievijā. 2008. gadā ''If'' Krievijā iegādājās ''SOAO Region''.<ref name="If Krievijā" /> Vairākus gadus vēlāk ''If'' pakāpeniski izbeidza savu mazumtirdzniecības darbību Krievijā. 2013. gada 2. maijā ''If P&C'' pabeidza Dānijas ''[[Tryg]]'' apdrošināšanas biznesa Somijā iegādi par 15 miljoniem EUR. 2019. gada 28. novembrī ''If'' parakstīja līgumu par Norvēģijas palīdzības uz ceļiem uzņēmuma ''Viking'' iegādi par 32 miljoniem eiro; darījums pabeigts 2020. gada 8. janvārī. == "''If'' Apdrošināšana" Latvijā == 1998. gada 1. aprīlī Latvijā tika dibināts ''Sampo'' meitas uzņēmums "Apdrošināšanas akciju sabiedrība ''Sampo Latvija''", kas nodarbojās ar nedzīvības apdrošināšanu. 2002. gada 4. janvārī, pēc ''Sampo'' apdrošināšanas biznesa apvienošanas ar ''If'', uzņēmums ieguva nosaukumu "Apdrošināšanas akciju sabiedrība ''If Latvia''". 2009. gadā ''If'' tika pārveidota par Igaunijā reģistrētā ''If P&C Insurance AS'' Latvijas filiāli.<ref name="Lursoft If Latvia" /><ref name="Lursoft If Latvijas filiāle" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="If vēsture">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.if.lv/web/lv/parif/Parmums/Vesture/Pages/default.aspx |title=If vēsture |access-date={{dat|2012|08|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120317023510/http://www.if.lv/web/lv/parif/Parmums/Vesture/Pages/default.aspx |archivedate={{dat|2012|03|17||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120317023510/http://www.if.lv/web/lv/parif/Parmums/Vesture/Pages/default.aspx |date={{dat|2012|03|17||bez}} }}</ref> <ref name="Milestones">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sampo.com/group/milestones |title=Sampo Milestones |access-date={{dat|2012|08|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120827063812/http://www.sampo.com/group/milestones |archivedate={{dat|2012|08|27||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120827063812/http://www.sampo.com/group/milestones |date={{dat|2012|08|27||bez}} }}</ref> <ref name="Sākotnējie partneri">[http://cws.huginonline.com/S/169/PR/199906/759550_5_3.html Pohjola New Partner in the Nordic Property & Casualty Insurance Group]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Pohjola History">[https://www.pohjola.fi/pohjola/group/history?id=356000&kielikoodi=en Pohjola History]</ref> <ref name="Commission 2001">[http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/01/1137 Commission clears Finnish Sampo Oyj's take-over of Norwegian Storebrand ASA]</ref> <ref name="If Krievijā">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ifinsurance.ru/web/ru/about/facts/ifinrussia/pages/default.aspx |title=Иф в России |access-date={{dat|2012|08|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130305020430/http://www.ifinsurance.ru/web/ru/about/facts/ifinrussia/pages/default.aspx |archivedate={{dat|2013|03|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130305020430/http://www.ifinsurance.ru/web/ru/about/facts/ifinrussia/pages/default.aspx |date={{dat|2013|03|05||bez}} }}</ref> <ref name="Lursoft If Latvia">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/if-latvia If Latvia, apdrošināšanas akciju sabiedrība''''] Lursoft</ref> <ref name="Lursoft If Latvijas filiāle">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/if-p-c-insurance-as-latvijas-filiale If P & C Insurance AS Latvijas filiāle''''] Lursoft</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.if-insurance.com ''If'' starptautiskā vietne] * [https://www.if.se ''If'' grupas Zviedrijas vietne] * [https://www.if.lv ''If'' Latvijas vietne] [[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Sampo (uzņēmums)]] [[Kategorija:Apdrošināšanas uzņēmumi]] er4vvru77d2lphnk8vm63dofitj315i 4494937 4494928 2026-07-15T08:47:39Z ~2026-39798-24 147988 Papildināta vēstures sadaļa. 4494937 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdrošināšanas uzņēmumu|If|If}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''If Skadeförsäkring Holding AB (publ)''{{br}}''If P&C Insurance Holding'' | logo = Logo If Skadeförsäkring.svg | logo_size = 100px | caption = | type = Publiska kapitālsabiedrība | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1999. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Bergshamra]] ([[Stokholma]]) | location_country = {{SWE}} | location = | locations = | area_served = | key_people = ''Morten Thorsrud'' | industry = [[finanšu pakalpojumi]] | products = nedzīvības [[apdrošināšana]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = [[Sampo (uzņēmums)|Sampo]], {{FIN}} | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.if-insurance.com if-insurance.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Bergshamra-bro.jpg|thumb|right|250px|''If'' galvenais birojs Bergshamrā]] '''''If P&C Insurance Holding''''' ir [[Zviedrija|Zviedrijā]] reģistrēts nedzīvības [[apdrošināšana]]s pakalpojumu grupas pārvaldītājsabiedrība, kas pieder [[Somija]]s uzņēmumam ''[[Sampo (uzņēmums)|Sampo]]''. Galvenais birojs atrodas [[Bergshamra|Bergshamrā]], [[Stokholma]]s ziemeļu pievārtē. Uzņēmuma grupa ar zīmolu '''''If''''' darbojas īpašuma, veselības, KASKO, [[Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā apdrošināšana|OCTA]], ceļojumu, mājdzīvnieku un nelaimes gadījumu apdrošināšanas jomā Skandināvijas un Baltijas valstīs, <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.if.lv/par-if/par-mums|title=Par mums {{!}} If|website=www.if.lv|access-date=2026-07-08|language=lv}}</ref> un ir vairāk nekā 4,6 miljoniem klientu. == Vēsture == 1999. gadā Zviedrijas ''[[Skandia]]'', Norvēģijas ''[[Storebrand]]'' un Somijas ''[[OP-Pohjola|Pohjola]]'' apvienoja savu nedzīvības apdrošināšanas biznesu kopuzņēmumā. ''Skandia'' uzņēmumā ieguva 42 % daļu, ''Storebrand'' — 33 % un ''Pohjola'' — 25 %.<ref name="Sākotnējie partneri" /> Sākotnēji to paredzēja nosaukt par ''Newco'', bet beigās izvēlējās ''If'' (pilns nosaukums ''If Skadeförsäkring AB''). Nosaukums veidots no [[angļu valoda|angļu]] vārda ''If'' ("ja") ar ideju "ja nu kas notiek".<ref name="If vēsture" /> 2000. gadā ''Pohjola'' izstājās no ''If'' grupas, lai turpinātu neatkarīgi darboties nedzīvības apdrošināšanā.<ref name="Pohjola History" /> 2001. gadā Somijas uzņēmums ''[[Sampo (uzņēmums)|Sampo]]'' no Eiropas Komisijas saņēma atļauju no ''Storebrand'' iegādāties ''If'' akcijas.<ref name="Commission 2001" /> 2002. gada sākumā ''Sampo'' savu īpašumu un nelaimes gadījumu apdrošināšanas uzņēmumu ''Vakuutusyhtiö Sampo'' apvienoja ar ''If'', iegūstot 38 % akciju uzņēmumā. 2004. gadā ''Skandia'' un ''Storebrand'' pārdeva visas tām piederošās ''If'' akcijas ''Sampo'', un ''Sampo Oyj'' kļuva par ''If Skadeförsäkring Holding AB (publ)'' vienīgo akcionāru.<ref name="Milestones" /> 2006. gadā ''If'' ieguva atļauju sniegt apdrošināšanas pakalpojumus Krievijā. 2008. gadā ''If'' Krievijā iegādājās ''SOAO Region''.<ref name="If Krievijā" /> Vairākus gadus vēlāk ''If'' pakāpeniski izbeidza savu mazumtirdzniecības darbību Krievijā. 2009. gadā gadā '''If''' darbība Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tika apvienota vienā Igaunijā reģistrētā sabiedrībā '''If P&C Insurance AS'''. Latvijā If ir pazīstams ar nosaukumu If Apdrošināšana, Lietuvā – "If" draudimas un Igaunijā – If Kindlustus.Baltijas biznesa segmenta vadītājs ir Andris Morozovs. 2013. gada 2. maijā ''If P&C'' pabeidza Dānijas ''[[Tryg]]'' apdrošināšanas biznesa Somijā iegādi par 15 miljoniem EUR. 2019. gada 28. novembrī ''If'' parakstīja līgumu par Norvēģijas palīdzības uz ceļiem uzņēmuma ''Viking'' iegādi par 32 miljoniem eiro; darījums pabeigts 2020. gada 8. janvārī. 2024.gadā If atzīmēja 25 gadu jubileju. Savukārt kopš 2025.gada kopš šī gada 1.jūlija otrs lielākais Dānijas apdrošināšanas uzņēmums '''Topdanmark''' ir integrēts '''If P&C Insurance''' AS sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.if.no/om-if/om-oss|title=Om oss {{!}} If Forsikring|website=www.if.no|access-date=2026-07-15|language=no-NO}}</ref> == "''If'' Apdrošināšana" Latvijā == 1998. gada 1. aprīlī Latvijā tika dibināts ''Sampo'' meitas uzņēmums "Apdrošināšanas akciju sabiedrība ''Sampo Latvija''", kas nodarbojās ar nedzīvības apdrošināšanu. 2002. gada 4. janvārī, pēc ''Sampo'' apdrošināšanas biznesa apvienošanas ar ''If'', uzņēmums ieguva nosaukumu "Apdrošināšanas akciju sabiedrība ''If Latvia''". 2009. gadā ''If'' tika pārveidota par Igaunijā reģistrētā ''If P&C Insurance AS'' Latvijas filiāli.<ref name="Lursoft If Latvia" /><ref name="Lursoft If Latvijas filiāle" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="If vēsture">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.if.lv/web/lv/parif/Parmums/Vesture/Pages/default.aspx |title=If vēsture |access-date={{dat|2012|08|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120317023510/http://www.if.lv/web/lv/parif/Parmums/Vesture/Pages/default.aspx |archivedate={{dat|2012|03|17||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120317023510/http://www.if.lv/web/lv/parif/Parmums/Vesture/Pages/default.aspx |date={{dat|2012|03|17||bez}} }}</ref> <ref name="Milestones">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sampo.com/group/milestones |title=Sampo Milestones |access-date={{dat|2012|08|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120827063812/http://www.sampo.com/group/milestones |archivedate={{dat|2012|08|27||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120827063812/http://www.sampo.com/group/milestones |date={{dat|2012|08|27||bez}} }}</ref> <ref name="Sākotnējie partneri">[http://cws.huginonline.com/S/169/PR/199906/759550_5_3.html Pohjola New Partner in the Nordic Property & Casualty Insurance Group]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Pohjola History">[https://www.pohjola.fi/pohjola/group/history?id=356000&kielikoodi=en Pohjola History]</ref> <ref name="Commission 2001">[http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/01/1137 Commission clears Finnish Sampo Oyj's take-over of Norwegian Storebrand ASA]</ref> <ref name="If Krievijā">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ifinsurance.ru/web/ru/about/facts/ifinrussia/pages/default.aspx |title=Иф в России |access-date={{dat|2012|08|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130305020430/http://www.ifinsurance.ru/web/ru/about/facts/ifinrussia/pages/default.aspx |archivedate={{dat|2013|03|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130305020430/http://www.ifinsurance.ru/web/ru/about/facts/ifinrussia/pages/default.aspx |date={{dat|2013|03|05||bez}} }}</ref> <ref name="Lursoft If Latvia">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/if-latvia If Latvia, apdrošināšanas akciju sabiedrība''''] Lursoft</ref> <ref name="Lursoft If Latvijas filiāle">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/if-p-c-insurance-as-latvijas-filiale If P & C Insurance AS Latvijas filiāle''''] Lursoft</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.if-insurance.com ''If'' starptautiskā vietne] * [https://www.if.se ''If'' grupas Zviedrijas vietne] * [https://www.if.lv ''If'' Latvijas vietne] [[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Sampo (uzņēmums)]] [[Kategorija:Apdrošināšanas uzņēmumi]] lk2xnqnor2nsev7mb59lmjepnmfpcf5 4494938 4494937 2026-07-15T08:48:33Z ~2026-39798-24 147988 4494938 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdrošināšanas uzņēmumu|If|If}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''If Skadeförsäkring Holding AB (publ)''{{br}}''If P&C Insurance Holding'' | logo = Logo If Skadeförsäkring.svg | logo_size = 100px | caption = | type = Publiska kapitālsabiedrība | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1999. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Bergshamra]] ([[Stokholma]]) | location_country = {{SWE}} | location = | locations = | area_served = | key_people = ''Morten Thorsrud'' | industry = [[finanšu pakalpojumi]] | products = nedzīvības [[apdrošināšana]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = [[Sampo (uzņēmums)|Sampo]], {{FIN}} | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.if-insurance.com if-insurance.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Bergshamra-bro.jpg|thumb|right|250px|''If'' galvenais birojs Bergshamrā]] '''''If P&C Insurance Holding''''' ir [[Zviedrija|Zviedrijā]] reģistrēts nedzīvības [[apdrošināšana]]s pakalpojumu grupas pārvaldītājsabiedrība, kas pieder [[Somija]]s uzņēmumam ''[[Sampo (uzņēmums)|Sampo]]''. Galvenais birojs atrodas [[Bergshamra|Bergshamrā]], [[Stokholma]]s ziemeļu pievārtē. Uzņēmuma grupa ar zīmolu '''''If''''' darbojas īpašuma, veselības, KASKO, [[Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā apdrošināšana|OCTA]], ceļojumu, mājdzīvnieku un nelaimes gadījumu apdrošināšanas jomā Skandināvijas un Baltijas valstīs, <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.if.lv/par-if/par-mums|title=Par mums {{!}} If|website=www.if.lv|access-date=2026-07-08|language=lv}}</ref> un ir vairāk nekā 4,6 miljoniem klientu. == Vēsture == 1999. gadā Zviedrijas ''[[Skandia]]'', Norvēģijas ''[[Storebrand]]'' un Somijas ''[[OP-Pohjola|Pohjola]]'' apvienoja savu nedzīvības apdrošināšanas biznesu kopuzņēmumā. ''Skandia'' uzņēmumā ieguva 42 % daļu, ''Storebrand'' — 33 % un ''Pohjola'' — 25 %.<ref name="Sākotnējie partneri" /> Sākotnēji to paredzēja nosaukt par ''Newco'', bet beigās izvēlējās ''If'' (pilns nosaukums ''If Skadeförsäkring AB''). Nosaukums veidots no [[angļu valoda|angļu]] vārda ''If'' ("ja") ar ideju "ja nu kas notiek".<ref name="If vēsture" /> 2000. gadā ''Pohjola'' izstājās no ''If'' grupas, lai turpinātu neatkarīgi darboties nedzīvības apdrošināšanā.<ref name="Pohjola History" /> 2001. gadā Somijas uzņēmums ''[[Sampo (uzņēmums)|Sampo]]'' no Eiropas Komisijas saņēma atļauju no ''Storebrand'' iegādāties ''If'' akcijas.<ref name="Commission 2001" /> 2002. gada sākumā ''Sampo'' savu īpašumu un nelaimes gadījumu apdrošināšanas uzņēmumu ''Vakuutusyhtiö Sampo'' apvienoja ar ''If'', iegūstot 38 % akciju uzņēmumā. 2004. gadā ''Skandia'' un ''Storebrand'' pārdeva visas tām piederošās ''If'' akcijas ''Sampo'', un ''Sampo Oyj'' kļuva par ''If Skadeförsäkring Holding AB (publ)'' vienīgo akcionāru.<ref name="Milestones" /> 2006. gadā ''If'' ieguva atļauju sniegt apdrošināšanas pakalpojumus Krievijā. 2008. gadā ''If'' Krievijā iegādājās ''SOAO Region''.<ref name="If Krievijā" /> Vairākus gadus vēlāk ''If'' pakāpeniski izbeidza savu mazumtirdzniecības darbību Krievijā. 2009. gadā gadā '''If''' darbība Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tika apvienota vienā Igaunijā reģistrētā sabiedrībā '''If P&C Insurance AS'''. Latvijā If ir pazīstams ar nosaukumu If Apdrošināšana, Lietuvā – "If" draudimas un Igaunijā – If Kindlustus.Baltijas biznesa segmenta vadītājs ir Andris Morozovs. 2013. gada 2. maijā ''If P&C'' pabeidza Dānijas ''[[Tryg]]'' apdrošināšanas biznesa Somijā iegādi par 15 miljoniem EUR. 2019. gada 28. novembrī ''If'' parakstīja līgumu par Norvēģijas palīdzības uz ceļiem uzņēmuma ''Viking'' iegādi par 32 miljoniem eiro; darījums pabeigts 2020. gada 8. janvārī. 2024.gadā If atzīmēja 25 gadu jubileju. Savukārt kopš 2025.gada 1.jūlija otrs lielākais Dānijas apdrošināšanas uzņēmums '''Topdanmark''' ir integrēts '''If P&C Insurance''' '''AS''' sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.if.no/om-if/om-oss|title=Om oss {{!}} If Forsikring|website=www.if.no|access-date=2026-07-15|language=no-NO}}</ref> == "''If'' Apdrošināšana" Latvijā == 1998. gada 1. aprīlī Latvijā tika dibināts ''Sampo'' meitas uzņēmums "Apdrošināšanas akciju sabiedrība ''Sampo Latvija''", kas nodarbojās ar nedzīvības apdrošināšanu. 2002. gada 4. janvārī, pēc ''Sampo'' apdrošināšanas biznesa apvienošanas ar ''If'', uzņēmums ieguva nosaukumu "Apdrošināšanas akciju sabiedrība ''If Latvia''". 2009. gadā ''If'' tika pārveidota par Igaunijā reģistrētā ''If P&C Insurance AS'' Latvijas filiāli.<ref name="Lursoft If Latvia" /><ref name="Lursoft If Latvijas filiāle" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="If vēsture">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.if.lv/web/lv/parif/Parmums/Vesture/Pages/default.aspx |title=If vēsture |access-date={{dat|2012|08|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120317023510/http://www.if.lv/web/lv/parif/Parmums/Vesture/Pages/default.aspx |archivedate={{dat|2012|03|17||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120317023510/http://www.if.lv/web/lv/parif/Parmums/Vesture/Pages/default.aspx |date={{dat|2012|03|17||bez}} }}</ref> <ref name="Milestones">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sampo.com/group/milestones |title=Sampo Milestones |access-date={{dat|2012|08|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120827063812/http://www.sampo.com/group/milestones |archivedate={{dat|2012|08|27||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120827063812/http://www.sampo.com/group/milestones |date={{dat|2012|08|27||bez}} }}</ref> <ref name="Sākotnējie partneri">[http://cws.huginonline.com/S/169/PR/199906/759550_5_3.html Pohjola New Partner in the Nordic Property & Casualty Insurance Group]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Pohjola History">[https://www.pohjola.fi/pohjola/group/history?id=356000&kielikoodi=en Pohjola History]</ref> <ref name="Commission 2001">[http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/01/1137 Commission clears Finnish Sampo Oyj's take-over of Norwegian Storebrand ASA]</ref> <ref name="If Krievijā">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ifinsurance.ru/web/ru/about/facts/ifinrussia/pages/default.aspx |title=Иф в России |access-date={{dat|2012|08|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130305020430/http://www.ifinsurance.ru/web/ru/about/facts/ifinrussia/pages/default.aspx |archivedate={{dat|2013|03|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130305020430/http://www.ifinsurance.ru/web/ru/about/facts/ifinrussia/pages/default.aspx |date={{dat|2013|03|05||bez}} }}</ref> <ref name="Lursoft If Latvia">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/if-latvia If Latvia, apdrošināšanas akciju sabiedrība''''] Lursoft</ref> <ref name="Lursoft If Latvijas filiāle">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/if-p-c-insurance-as-latvijas-filiale If P & C Insurance AS Latvijas filiāle''''] Lursoft</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.if-insurance.com ''If'' starptautiskā vietne] * [https://www.if.se ''If'' grupas Zviedrijas vietne] * [https://www.if.lv ''If'' Latvijas vietne] [[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Sampo (uzņēmums)]] [[Kategorija:Apdrošināšanas uzņēmumi]] 9ldqsplvwjnckurtocg7wx6eox3cjrr Autoceļš P6 0 201256 4494797 4406919 2026-07-14T20:21:36Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi, vēsturi un apdzīvotām vietām 4494797 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 6 | nosaukums = Saulkrasti—Sēja—Ragana | karte = Road P6 Latvia.svg | leģenda = | garums = 22,8 | ārpus_pilsētas = 22,4 | ceļš_pilsētā = 0,4 | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = | paraksts = }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Saulkrasti]] {{V ceļš|101}} (Rīgas iela)}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Saulkrasti]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|1}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Puska]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Sēja (ciems)|Sēja]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Ragana (ciems)|Ragana]] {{P ceļš|9}} }} |} |} '''P6''' autoceļš '''Saulkrasti—Sēja—Ragana''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Saulkrasti|Saulkrastu]] pilsētu ar [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagasta]] centru [[Ragana (ciems)|Raganu]] pie autoceļa [[A3]].<ref>{{Valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopējais garums ir 22,8 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Šķērso [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]] un [[Siguldas novads|Siguldas]] novadus. == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Saulkrastiem līdz Sējai (0,4. - 15,8. km): 714 transportlīdzekļi diennaktī, no tiem 10% kravas transports; * no Sējas līdz Raganai (15,8. - 22,83. km): 440 transportlīdzekļi diennaktī, no tiem 7% kravas transports. == Vēsture == 2006. gadā, izbūvējot Saulkrastu apvedceļu, tika atklāts jauns aptuveni 0,6 km garš P6 autoceļa pieslēgums Tallinas šosejai (A1). Jaunais posms ļāva vairs neizmantot iepriekšējo līkumoto izbraukšanu caur dzīvojamo apbūvi. Tam izbūvēja paplašinātu, lielākai transporta slodzei piemērotu asfaltbetona segumu; sākotnēji satiksmi krustojumā ar A1 regulēja luksofori.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/zinas/6150-atklaj-jauno-saulkrastu-apvedcela-pieslegumu-p6|title=Atklāj jauno Saulkrastu apvedceļa pieslēgumu P6|website=iauto.lv|access-date=2026-07-14|language=lv}}</ref> 2015. gada 20. februārī tika izsludināts konkurss par autoceļa P6 posma Ainava—Šūpoles (1,7-7,9 km) seguma periodiskās uzturēšanas darbiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pvs.iub.gov.lv/show/394904 |title=„Valsts reģionālo un vietējo autoceļu segumu periodiskā uzturēšana Centra reģionā” |access-date={{dat|2015|03|17||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160315203702/https://pvs.iub.gov.lv/show/394904 }}</ref> 2019. gada novembrī, lai veiktu caurtekas nomaiņu, uz vairākām dienām tika slēgts autoceļa posms no 11,3. līdz 14,6. km un organizēts apbraucamais ceļš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/autobrauceju-ieveribai-sonedel-slegts-autocela-saulkrasti-ragana-posms/|title=Autobraucēju ievērībai: šonedēļ slēgts autoceļa Saulkrasti-Ragana posms|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-14|date=2019-11-04|language=lv}}</ref> 2022. gadā tika atjaunots asfaltbetona segums 15,26 km garā autoceļa posmā no Sējas līdz Saulkrastiem (7,886. - 23,146. km). Darbu laikā tika tīrīti grāvji, frēzēts esošais asfalts, veikta aukstā reciklēšana ar jauna materiāla pievienošanu un izbūvēta jauna asfaltbetona dilumkārta. Būvdarbus veica AS “A.C.B.”, bet būvuzraudzību — AS “Ceļuprojekts”. Darbu izmaksas bija 2,182 miljoni eiro bez PVN, un objekts tika pieņemts ekspluatācijā 2022. gada 1. decembrī. Darbi finansēti no Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/areja-finansejuma-projekti/latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-finansetie-projekti/valsts-regionalo-un-vietejo-autocelu-tikla-uzlabosana-projekti/|title=Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana projekti|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-14|language=lv}}</ref> 2024. gadā tika noslēgts līgums par 1,31 km gara P6 posma seguma atjaunošanu no 0,417. līdz 1,727. km. Iepirkums bija apvienots ar seguma atjaunošanu uz vietējiem autoceļiem V38 un V39.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/supplier/Procurement/114078|title=Valsts reģionālā autoceļa P6 Saulkrasti-Sēja posma 0,417-1,727 km, valsts vietējo autoceļu V38 Saulkrasti-Gāršmalas posma 0,012-0,694 km, V39 Saulkrasti-Bīriņi posma 0,908-1,972 km seguma atjaunošana}}</ref> No 2024. līdz 2025. gadam Saulkrastu novada pašvaldība veica 866m garas apgaismotas asfaltbetona seguma gājēju ietves izbūvi gar P6 posmā no Tallinas šosejas (A1) pārvada līdz Pirmajai ielai, veidojot savienojumu A1–Rožu bulvāris. Būvdarbus veica SIA "MRG Būve" par sākotnējo līgumcenu 258,9 tūkstoši eiro (bez PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/122841|title=Gājēju ietves izbūve pie P6 autoceļa}}</ref> == Nākotne == 2025. gadā tika uzsākta gājēju un velobraucēju ceļa izbūves būvprojekta izstrāde no vietējā autoceļa V98 līdz pieturvietai "Cinīši" (2,25. - 4,83. km), aptuveni 2,58 km garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/143436|title=Gājēju un velosipēdu ceļa gar valsts reģionālo autoceļu P6 Saulkrasti-Sēja-Ragana posmā no 2.25 km līdz 4.83 km (no autoceļa V98 līdz pieturvietai “Cinīši”) būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība}}</ref> == Apdzīvotas vietas pie ceļa == * [[Saulkrasti]] * [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)]] * [[Sēja (ciems)]] * [[Ragana (ciems)|Ragana]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P006]] [[Kategorija:Autoceļi Saulkrastu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]] cl1uorv6mv62gxhwn8veun1769tro8h Autoceļš P14 0 201395 4494794 4470266 2026-07-14T20:18:43Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi, vēsturi un apdzīvotām vietām 4494794 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 14 | nosaukums = Umurga—Cēsis—Līvi | karte = Road P14 Latvia.svg | leģenda = | garums = 42,7 | ārpus_pilsētas = 38,6 | ceļš_pilsētā = 3,3 | sakrīt = 0,8 | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = P14 pie Umurgas.JPG | paraksts = Autoceļš P14 pie Umurgas }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Umurga]] {{P ceļš|11}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Rozula]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Stalbe]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} }} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|3}} (0,8 km)}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Stalbe]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Auciems]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Cēsis]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]] }} {{Maršruta tabula/ielas||Gaujas iela, Pētera iela, Rīgas iela }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Cēsis]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Līvi (Drabešu pagasts)|Līvi]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Līvi (Drabešu pagasts)|Līvi]] {{P ceļš|20}} }} |} |} '''P14''' autoceļš '''Umurga—Cēsis—Līvi''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Umurga|Umurgu]] [[Limbažu novads|Limbažu novadā]] ar [[Stalbe|Stalbi]] pie autoceļa [[A3]] un tālāk ar [[Cēsis|Cēsīm]].<ref>{{Valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopgarums ir 42,7 km un tas visā maršrutā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Limbažu novads|Limbažu]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadus]]. == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Umurgas līdz Valmieras šosejai (A3) pie Stalbes (0.–21,2. km): 1,3 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 10% kravas transports * no Valmieras šosejas (A3) pie Stalbes līdz Cēsīm (21,99.–34,92. km): 2,2 tūkstoši tr. l. diennaktī, 12% kravas transports * no Cēsīm līdz Līviem (39,7.–42,7. km): 3,7 tūkstoši tr. l. diennaktī, 9% kravas transports == Vēsture == No 2023. gada augusta līdz 2024. gada jūnijam tika veikta veloinfrastruktūras izbūve no Cēsīm līdz pagriezienam uz Līviem (39,7. - 40,95. km). Būvdarbu ietvaros tika izbūvēts 1,2 km garš un 2,5 m plats asfaltēts kopīgs gājēju un velobraucēju ceļš. Būvdarbus veica SIA “ACBR” par līgumcenu 519,1 tūkstots eiro (ar PVN). Projekta autors bija SIA “Projekts 3”, bet būvuzraudzību veica AS “Ceļuprojekts”. === Tilts pār Gauju pie Raiskuma === 1903. gadā pie Raiskuma tika izbūvēts tilts pār Gauju - divloku dzelzs kopņu tilts uz akmens mūra balstiem. 1944. gada septembrī, atkāpjoties, Vācijas armija tiltu uzspridzināja. Pēc Otrā pasaules kara uz vecajiem mūra balstiem uzbūvēja koka kopņu tiltu, kura vietā 1963. gadā tika izbūvēts trīslaidumu spriegots dzelzsbetona siju tilts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/3190.html|title=Tilts pār Gauju Cēsīs pie Raiskuma}}</ref> === Pārbūve no Stalbes līdz Cēsīm === No 2023. gada maija līdz 2024. gada oktobrim tika veikta autoceļa pārbūve 12,93 km garā posmā no Valmieras šosejas (A3) Stalbē līdz Cēsīm. Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēta autoceļa sega. Vietās ar vāju grunts nestspēju tika veikta grunts nomaiņa vai konstrukcija pastiprināta ar pāļiem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/svinigi-atklas-parbuveto-regionala-cela-posmu-no-stalbes-lidz-cesim/|title=Svinīgi atklās pārbūvēto reģionālā ceļa posmu no Stalbes līdz Cēsīm|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-14|date=2024-10-08|language=lv}}</ref> Pārbūves ietvaros tika uzlaboti ceļa ģeometriskie parametri, samazinot reljefa paugurus un veidojot lēzenākus kāpumus un kritumus, tādējādi uzlabojot ceļa pārredzamību. Pārbūvēja 18 citu ceļu pieslēgumus un 12 autobusu pieturvietas, četrās no tām uzstādot paviljonus. Autoceļa 23. kilometrā tika atjaunota dzīvnieku caurdzītuve, bet bīstamajos posmos kopumā piecu kilometru garumā tika uzstādītas drošības barjeras.<ref name=":0" /> Pārbūvētais posms tika atklāts 2024. gada oktobrī. Būvdarbus veica SIA “ACBR” par līgumcenu 10,2 miljoni eiro (ar PVN), būvuzraudzību nodrošināja AS “Ceļuprojekts”, bet būvprojektu izstrādāja SIA “Projekts 3”. Darbi tika līdzfinansēti no Atveseļošanas fonda līzekļiem. <ref name=":0" /> == Nākotne == Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijā līdz 2040. gadam kā prioritāri P14 posmi, kuros būtu nepieciešams veikt seguma atjaunošanas darbus, ir iekļauts 21,1 km garš autoceļa posms no Umurgas līdz Stalbei (0,0. - 21,1. km). Konkrēts būvdarbu īstenošanas laiks stratēģijā nav noteikts. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/12/Regionalo_celu_buvn_strategijas_lidz_2040_prioritates.pdf|title=Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijas līdz 2040. gadam prioritātes}}</ref> == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Umurga]] * [[Serkuļi]] * [[Ķītas]] * [[Vainiži]] * [[Rozula]] * [[Stalbe]] * [[Auciems]] * [[Brenguļi (Cēsu novads)]] * [[Cēsis]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P014]] [[Kategorija:Autoceļi Limbažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] 02h15w9st3sasm4tlbtswigz1ws4gqc Autoceļš P15 0 201469 4494801 4369217 2026-07-14T20:23:16Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi, vēsturi 4494801 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 15 | nosaukums = Ainaži—Matīši | karte = Road P15 Latvia.svg | leģenda = | garums = 59,8 | ārpus_pilsētas = 56,3 | ceļš_pilsētā = 3,5 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = Ceļš Ainaži - Mazsalaca (P15).jpg | paraksts = Autoceļš P15 pie [[Mērnieki (Ainažu pagasts)|Mērniekiem]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ainaži]] (Brīvības iela)}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Ainaži]] {{A ceļš|1}} {{E ceļš|67}}}} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Mērnieki (Ainažu pagasts)|Mērnieki]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Glāžupe]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Rozēni]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Staicele]] (Lielā iela)}} {{Maršruta tabula/upe||[[Salaca]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Staicele]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Ungurpils]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ungurpils]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Aloja]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Nikšas]] {{P ceļš|13}} }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Urga (ciems)|Urga]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Iģe]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Vilzēni]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Matīši]] {{P ceļš|16}} }} |} |} '''P15''' autoceļš '''Ainaži—Matīši''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] pie [[Ainaži]]em ar autoceļu [[autoceļš P16|P16]] [[Matīši|Matīšos]].<ref>{{Valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopgarums ir 59,8 km un tas visā maršrutā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Limbažu novads|Limbažu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadus]]. == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Ainažu pilsētas robežas līdz Staicelei (0,78. - 27,549. km): 1,1 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 20% kravas transports * no Staiceles līdz krustojumam ar autoceļu P13 pie Alojas (25,919. - 41,0. km): 1,7 tūkstoši tr.l. diennaktī, 18% kravas transports * no krustojuma ar autoceļu P13 līdz Matīšiem (41,0. - 59,71. km): 1,3 tūkstoši tr.l. diennaktī, 22% kravas transports == Vēsture == Pirmais tilts pār Salacu Staicelē tika izbūvēts jau 1887. gadā, jo iepriekš izmantotā pārceltuve apgrūtināja satiksmi starp abiem upes krastiem. 2016. gadā tika pārbūvēts autoceļa pašvaldības tranzītielas posms caur Staiceli no 27,5. līdz 29,9. km. Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēts tilts pār Staiceli, kas iepriekš tika celts 1961. gadā. Tika pārbūvēts arī brauktuves segums, lietusūdens novades sistēma un apgaismojums. Būvdarbus veica SIA "8 CBR" par līgumcenu ap 1,394 miljoniem eiro, no kā 774 tūkstoši sedza no valsts mērķdotācijas, atlikumu sedzot Alojas novada pašvaldībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/pec-parbuves-svinigi-atklas-tranzitielas-posmu-un-tiltu-par-salacas-upi-staicele/|title=Pēc pārbūves svinīgi atklās tranzītielas posmu un tiltu pār Salacas upi Staicelē|last=Redakcija|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-07-14|date=2016-11-28|language=lv-LV}}</ref> 2020. gadā tika atjaunots autoceļa segums ar virsmas apstrādi no Ainažiem līdz Mērniekiem (2,6. - 16,2. km). Būvdarbu ietvaros tika veikts iesēdumu remonts, asfalta izlīdzinošās kārtas izbūve, virsmas apstrāde, kā arī horizontālā marķējumu uzklāšana. Būvdarbus veica CBF SIA "Binders" par līgumcenu 1,025 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pie-ainaziem-atjaunots-regionala-autocela-segums/|title=Pie Ainažiem atjaunots reģionālā autoceļa segums|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-14|date=2020-09-25|language=lv}}</ref> 2020. gadā tika atjaunots arī autoceļa segums ar virsmas apstrādi no Staiceles līdz Alojai (29,919. - 41,110. km) 24,8 km garumā, būvdarbus veicot CBF SIA "Binders" par līgumcenu 894 tūkstoši eiro (ar PVN). Tajā pašā gadā uz Melnupes tilta (9,42. km) tika atjaunota arī ietve jeb gājēju pārvietošanās vieta, savukārt ceļa pārvadam pie Alojas (41,317. km) tika atjaunotas deformācijas šuves un brauktuves segums - abos tiltos būvdarbus veica SIA "8 CBR".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/tiltam-par-braslu-uz-valmieras-sosejas-atjauno-deformacijas-suves/|title=Tiltam pār Braslu uz Valmieras šosejas atjauno deformācijas šuves|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-14|date=2020-10-06|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/09/17.08.20-23.08.2020._Majas-lapai.pdf|title=Būvobjektu saraksts valsts autoceļu tīklā no 2020. gada 17. augusta līdz 2020. gada 23. augustam}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/uz-vairakiem-regionalajiem-autoceliem-pabeigta-seguma-atjaunosana-papildu-75-miljonu-eiro-finansejuma-ietvaros|title=Uz vairākiem reģionālajiem autoceļiem pabeigta seguma atjaunošana papildu 75 miljonu eiro finansējuma ietvaros {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-07-14|language=lv}}</ref> 2022. gadā tika veikta asfaltbetona seguma atjaunošana divos autoceļa posmos - no Mērniekiem līdz Staicelei (17,601. - 27,543. km) un no bijušā dzelzceļa pārvada pie Alojas līdz Matīšiem (41,040. - 59,710. km), kopumā aptuveni 28,6 km garumā. Līdztekus seguma atjaunošanai tika tīrīti un atjaunoti grāvji un caurtekas, sakārtotas nomales, nobrauktuves un autobusu pieturvietas, uzstādīts ceļa marķējums un drošības barjeras. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 6,07 miljoni eiro (ar PVN), kas tika segti no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem speciālās Valsts reģionālo autoceļu uzturēšanas programmas ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/337384-valsts-regionalo-autocelu-programmas-ietvaros-sogad-uzlabojumi-gaidami-celu-posmos-vairak-neka-350-kilometru-garuma-2022|title=Valsts reģionālo autoceļu programmas ietvaros šogad uzlabojumi gaidāmi ceļu posmos vairāk nekā 350 kilometru garumā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-07-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/lv-lv/iepirkums/175990982/valsts-regionala-autocela-p15-ainazi--matisi-posma-17601-27543-km-un-posma-41040-59710-km-seguma-atjaunosana-sia-limbazu-celi-46603000113-6-068-829-eur-iepirkums.aspx|title=Valsts reģionālā autoceļa P15 Ainaži – Matīši posma 17,601-27,543 km un posma 41,040-59,710 km seguma atjaunošana; SIA "Limbažu ceļi" (46603000113); 6 068 829 EUR|website=www.mercell.com|access-date=2026-07-14}}</ref> 2026. gada jūnijā tika uzsākta Glāžupes tilta pārbūve pie Rozēniem (19,182. km). Apvienotajā iepirkumā ir iekļauta arī Meļļupes caurtekas jaunbūve valsts reģionālā autoceļa P30 24,1. km, abos objektos būvdarbus veic SIA "ACBR" par līgumcenu 734 tūkstoši eiro (bez PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/162600|title=Tiltu būvdarbi (Viesatas tilts a/c V1153; Glāžupes tilts a/c P15; Meļļupes caurteka a/c P30 un Bikstupes tilts a/c V1484) (3 līgumi)}}</ref> 2026. gada 7. jūlijā tika izsludināts iepirkums Melnupes tilta atjaunošanai pie Mērniekiem (9,423. km).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/176483|title=Melnupes tilta autoceļā P15 Ainaži-Matīši km 9,423, Melnupītes caurtekas autoceļā V167 Mazsalaca-Sēļi km 7,746 un Eiķenupes tilta autoceļā V186 Valmiera – Līdums km 18,60 atjaunošana}}</ref> == Nākotne == Satiksmes drošības uzlabošanai tiek vērtēta P15 un P16 autoceļu krustojuma pārbūve Matīšos. Mezgla būvprojekta izstrāde bija iekļauta VSIA „Latvijas Valsts ceļi” 2024. gada projektēšanas iepirkumu plānā, taču būvdarbu īstenošanas termiņš pagaidām nav noteikts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2022/06/2022_planotie-iepirkumi-2024_projektesana.pdf|title=Projektēšanas iepirkumu plāns 2024.gadam}}</ref> Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijā līdz 2040. gadam kā prioritāri P11 posmi, kuros būtu nepieciešams veikt seguma atjaunošanas darbus, ir iekļauti divi īsāki posmi - autoceļa sākumā pie Ainažiem (0,80.. - 2,6. km) un posms pie Mērniekiem (16,2. - 17,6. km). Konkrēts būvdarbu īstenošanas laiks stratēģijā nav noteikts. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/12/Regionalo_celu_buvn_strategijas_lidz_2040_prioritates.pdf|title=Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijas līdz 2040. gadam prioritātes}}</ref> == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Ainaži]] * [[Mērnieki (Ainažu pagasts)|Mērnieki]] * [[Rozēni]] * [[Staicele]] * [[Ungurpils]] * [[Urga (ciems)|Urga]] * [[Vilzēni]] * [[Matīši]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P015]] [[Kategorija:Autoceļi Limbažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]] [[Kategorija:Ainažu pagasts]] bzmd5v8zrzcnsycu389s6w0aej8wgky Autoceļš P17 0 201486 4494798 4486857 2026-07-14T20:21:48Z Asignotac 109310 /* */ Informācija par autoceļa satiksmi, vēsturi 4494798 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 17 | nosaukums = Valmiera—Rūjiena—Igaunijas robeža (Unguriņi) | karte = Road P17 Latvia.svg | leģenda = | garums = 55,9 | ārpus_pilsētas = 53,2 | ceļš_pilsētā = 2,7 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = | paraksts = }} {{Maršruta tabula/aplis||[[Valmiera]] {{P ceļš|16}} {{P ceļš|20}}}} {{Maršruta tabula/ielas||Rīgas iela, Lāčplēša iela, Tērbatas iela }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Valmiera]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Valmiermuiža]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Buka (Rencēnu pagasts)|Buka]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Sauļi]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Rencēni]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Rencēni]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Seda (upe)|Seda]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Oļa]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Endzele]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Jeri (Jeru pagasts)|Jeri]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rūja]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Rūjiena]] {{P ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rūja]] }} {{Maršruta tabula/ES robeža|| [[Unguriņi]] {{EST}} <big>→</big> {{EST T ceļš|54}} }} |} |} '''P17''' autoceļš '''Valmiera—Rūjiena—Igaunijas robeža (Unguriņi)''', jeb Rūjienas šoseja, ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[Valmiera|Valmieru]] caur [[Rūjiena|Rūjienu]] ar [[Igaunija]]s robežu pie [[Unguriņi]]em.<ref>{{Valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopgarums ir 55,9 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Valmieras novads|Valmieras novadu]]. Uz autoceļa visā tā garumā 1989. gadā norisinājās Baltijas ceļš.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Valmieras līdz Rencēnu pagriezienam (1,6. — 21,2. km): 3 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 9% kravas transports * no Rencēnu pagrieziena līdz Rūjienai (21,2. — 40,8. km): 1,8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 15% kravas transports * no Rūjienas līdz Igaunijas robežai (Unguriņiem) (40,8. — 55,8. km): 416 transportlīdzekļu diennaktī, 12% kravas transports == Vēsture == 1935. gadā tika lemts, ka Rīgas — Tallinas šoseja tiks virzīta caur Valmieru un Rūjienu, pa autoceļa trasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:844230%7Carticle:DIVL59%7Cquery:%C5%A1oseja%20R%C5%ABjienu|title=Rīgas-Tallinas šoseja ies caur Rūjienu|website=periodika.lv|access-date=2026-05-12}}</ref> No 1937. līdz 1938. gadam tika veikta Jeru tilta pār Rūju būvniecība. Tā projekta autors bija inženieris Ēriks Vikmanis, un būvniecības laikā tas bija garākais vienlaiduma dzelzsbetona loka tilts Latvijā. Tilta kapitālais remonts tika veikts 1996. gadā; pēc remonta tas satiksmei atkārtoti tika atklāts 1996. gada 17. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalabiblioteka.lv/index.php?all=1&id=oai%3Athe.european.library.DOM%3A19474&of=8-22&subjectATS=179645|title=Jeru tilts autoceļā Valmiera - Rūjiena}}</ref> 1946. gadā tika atjaunots tilts pār Sedas upi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1165908%7Carticle:DIVL45%7Cquery:R%C5%ABjienas%20%C5%A1osej%C4%81|title=Atklāts Sedas tilts|website=periodika.lv|access-date=2026-05-12}}</ref>[[Attēls:Šoseja Valmiera - Rūjiena, 1974. gads.jpg|thumb|Šoseja Valmiera — Rūjiena, 1974. gads]] [[Attēls:Šoseja Valmiera - Rūjiena pie Sedaskalniem, Sedas tilts, 1970. - 1980. gadi.jpg|thumb|Šoseja Valmiera — Rūjiena pie Sedaskalniem, Sedas tilts, 1970. — 1980. gadi]] No 2009. līdz 2011. gadam Latvijas-Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas projektā tika pārbūvēti divi P17 autoceļa posmi - no tilta pār Sedu līdz krustojumam ar autoceļu V179 Naukšēni-Apsītes (28,89. - 35,0. km) tika pārbūvēta asfaltbetona segas konstrukcija; no tilta pār Rūju līdz Igaunijas robežai (48,0. - 55,8. km) tika veikta daudzslāņu virsmas apstrāde. Latvijā kopumā tika uzlaboti 13,942 km ceļa. Vienlaikus Igaunijā pārbūvēja valsts autoceļu Nr. 54 Karksi-Nuia–Lilli, izveidojot pilnībā asfaltētu alternatīvu pārrobežu savienojumu starp Valmieru, Rūjienu, Karksi-Nuia un tālāk Tartu virzienā. Projekta sadarbības līgums tika noslēgts 2009. gada augustā, bet darbi noslēdzās 2011. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/par-lvc/interreg-projekti-sadarbibas-infrastrukturas-uzlabosana-starp-igauniju-un-latviju/|title=Interreg projekti – sadarbības infrastruktūras uzlabošanā starp Igauniju un Latviju|last=admin|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-14|date=2015-04-27|language=lv}}</ref> [[2014]]. gada novembrī pabeigta P17 seguma atjaunošana četrus kilometrus garā posmā sākot no [[Rencēni]]em. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 656,000 EUR.<ref>[http://news.lv/IUB/2014/08/04/valsts-regionala-autocela-p17-valmiera-rujiena-igaunijas-robeza-posma-km-20700-26035-seguma-atjaunosana-45233000-9 Valsts reģionālā autoceļa P17 Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža posma km 20,700 – 26,035 seguma atjaunošana (45233000-9)]</ref> 2014. gadā, saskaņā ar Baltijas ceļa 25. gadskārtu, uz autoceļa divās vietās — stāvlaukumā pie Sedas upes (28,85. km) un pie Igaunijas robežas (55,88. km) tika uzstādītas vērienīgās akcijas atmiņas zīmes.<ref name=":0" /> 2019. gadā gar autoceļu pie Valmieras tika izbūvēts apvienots gājēju un velobraucēju ceļš 600 metru garumā, posmā starp Viestura laukumu Valmierā un A3 rotācijas apli. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 377 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/305714-pabeigta-gajeju-velosipedistu-cela-ierikosana-pie-valmieras-2019|title=Pabeigta gājēju – velosipēdistu ceļa ierīkošana pie Valmieras - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> 2019. gadā uz autoceļa 7,9 km garumā tika veikta selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde. Darbus veica VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/307258-sogad-vidzeme-selektiva-vienkartas-virsmas-apstrade-planota-35-autoceliem-2019|title=Šogad Vidzemē selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde plānota 35 autoceļiem - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> 2020. gadā autoceļa posmā no Rencēniem līdz tiltam pār Sedu (20,7. — 28,9. km) tika veikta seguma atjaunošana ar virsmas apstrādi. Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu 689 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/318633-vidzeme-saks-parbuvet-ducu-cela-posmu-un-atjaunos-segumu-vel-uz-cetriem-autoceliem-2020|title=Vidzemē sāks pārbūvēt Dūču ceļa posmu un atjaunos segumu vēl uz četriem autoceļiem - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> 2023. gadā tika veikta seguma atjaunošana Valmierā, Tērbatas ielā — P20 autoceļa sākumā. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 161 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/atjaunots-segums-terbatas-ielai-valmiera/|title=Atjaunots segums Tērbatas ielai Valmierā|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2023-10-05|language=lv}}</ref> 2023. gadā tika veikta seguma atjaunošana autoceļa posmā no Valmieras līdz Rencēniem. Būvdarbu ietvaros tika atjaunots autoceļa segums 18 km garumā, attīrīta ceļa nodalījuma zona no kokiem un krūmiem, atjaunotas caurtekas un grāvji, un citi darbi. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 4,1 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sakas-cela-remonts-starp-valmieru-un-renceniem-sanemta-pasvaldibas-atlauja-koku-cirsanai/|title=Sākas ceļa remonts starp Valmieru un Rencēniem; saņemta pašvaldības atļauja koku ciršanai|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-12|date=2023-06-26|language=lv}}</ref> 2025. gadā Rūjienā tika veikta Pērnavas ielas seguma atjaunošana. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 532 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmieras-novada-atjaunos-piecu-tranzita-ielu-posmu-segumu-uzsakti-pirmie-buvdarbi/|title=Valmieras novadā atjaunos piecu tranzīta ielu posmu segumu. Uzsākti pirmie būvdarbi|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2025-08-06|language=lv}}</ref> == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Valmiera]] * [[Buka (Rencēnu pagasts)|Buka]] * [[Sauļi]] * [[Rencēni]] * [[Endzele]] * [[Rūjiena]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P017]] [[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]] p7hs5c0stendeagtxtq0hpfjs1d8k3c Autoceļš P21 0 201602 4494800 4106887 2026-07-14T20:23:07Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi, vēsturi un apdzīvotām vietām 4494800 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 21 | nosaukums = Rūjiena—Mazsalaca | karte = Road P21 Latvia.svg | leģenda = | garums = 21,2 | ārpus_pilsētas = 18,6 | ceļš_pilsētā = 2,6 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = Ungurmuižas autobusu pietura.jpg | paraksts = Autobusu pietura pie [[Unguri (Mazsalacas pagasts)|Unguriem]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Rūjiena]] {{P ceļš|22}} (Brīvības iela, Virķēnu šoseja)}} {{Maršruta tabula/upe||[[Pestava]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Virķēni]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Palmute]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Idus]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Unguri (Mazsalacas pagasts)|Unguri]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Mazsalaca]] {{P ceļš|16}} (Rūjienas iela)}} |} |} '''P21''' autoceļš '''Rūjiena—Mazsalaca''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Rūjiena|Rūjienu]] ar [[Mazsalaca|Mazsalacu]].<ref>{{Valsts ceļi}}</ref> Rūjienā maršruts ved pa Brīvības ielu un Virķēnu šoseju, bet Mazsalacā — pa Rūjienas ielu. Autoceļa kopgarums ir 21,2 km un tas pilnībā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Valmieras novads|Valmieras novadu]]. == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Rūjienas pilsētas robežas līdz Virķēniem (2,027.–5,2. km): 1,0 tūkstotis transportlīdzekļu diennaktī (1 018), 10% kravas transports * no Virķēniem līdz Mazsalacas pilsētas robežai (5,2.–20,647. km): 0,6 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī (608), 11% kravas transports == Vēsture == 1981. gadā, izbūvējot autoceļa pārvadu pār bijušo Rūjienas dzelzceļa līniju pie Virķēniem, tika iztaisnota arī autoceļa trase starp Rūjienu un Virķēniem. Pēc jaunās trases izbūves agrākais ceļa posms gar Virkmaļiem un Virķēnu veco krogu zaudēja savu nozīmi. Vietējā kultūrvēstures izdevumā norādīts, ka vecā trase šajā vietā, iespējams, izmantota vairākus gadsimtus, savu vēlāk saglabājušos veidolu ieguvusi Latvijas pirmās neatkarības laikā un padomju periodā asfaltēta. Pie Virkmaļu mājām uz vecās trases ir saglabājies no kaltiem granīta akmeņiem mūrēts tilts pār Virķīti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://senvietas.lv/wp-content/uploads/2024/11/VMD_Ziemelvidzemes_noklusetie_stasti.pdf|title=ZIEMEĻVIDZEMES AINAVAS NOKLUSĒTIE STĀSTI}}</ref> 2002. - 2004. gada Latvijas lauku autoceļu attīstības programmā P21 bija iekļauts Ziemeļvidzemes autoceļu maršrutā „Ziemeļu stīga” kopā ar autoceļiem P15 Ainaži—Matīši un P22 Valka—Rūjiena. Programmas mērķis bija pakāpeniski izveidot asfaltētu austrumu–rietumu savienojumu gar Latvijas ziemeļu pierobežu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Latvijas lauku autoceļu attīstības programma… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-07-14|language=lv}}</ref> No 2003. līdz 2004. gadam tika pārbūvēts un asfaltēts 8,44 km garš autoceļa posms no Idus līdz Mazsalacai (12,4. - 20,84. km). Pirms pārbūves posmas bija nolietots grants segums, nepietiekama ūdens novade un līkumi ar apgrūtinātu pārredzamību; tajā bija arī intensīva autobusu satiksme. Būvdarbu izmaksas bija 1,55 miljoni latu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/10/Yearbook_2003.pdf|title=YEARBOOK OF THE LATVIAN ROAD ADMINISTRATION 2003}}</ref> No 2013. līdz 2014. gadam tika pārbūvēts autoceļa pēdējais neasfaltētais posms no Virķēniem līdz Idus (5,2.–12,4. km). Būvdarbu laikā gandrīz septiņu kilometru garumā tika izbūvēts asfaltbetona segums, atjaunotas 10 autobusu pieturvietas un izbūvētas 20 caurtekas. Trase tika iztaisnota trijās vietās, tostarp aptuveni 600 metru garumā izbūvēta jaunā vietā pāri purvainam apvidum pie toreizējās Rūjienas un Mazsalacas novadu robežas. Iztaisnojumi tika veikti satiksmes drošības uzlabošanai.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/lidz-oktobrim-pabeigs-rujienas-mazsalacas-cela-rekonstrukciju/|title=Līdz oktobrim pabeigs Rūjienas – Mazsalacas ceļa rekonstrukciju|last=Redakcija|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-07-14|date=2014-08-06|language=lv-LV}}</ref> Veicot pārbūvi, tika saglabāta Virķēnu ozolu aleja — ceļa konstrukcija un koku apzāģēšana tika pielāgota tā, lai pēc iespējas neskartu ozolu sakņu sistēmu. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 2,63 miljoni eiro, ko līdzfinansēja no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.<ref name=":0" /> 2015. gadā Virķēnu-Idus posms tika atzīts par labāko 2014. gadā izbūvēto valsts autoceļa posmu paplašināto pārbūves darbu kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/noskaidroti-labakie-pern-uzbuvetie-autocelu-posmi-autobrauceju-gada-balvu-ieguvis-autocela-a12-ludza-nirza-posms-latgale/|title=Noskaidroti labākie pērn uzbūvētie autoceļu posmi. Autobraucēju Gada balvu ieguvis autoceļa A12 Ludza–Nirza posms Latgalē|last=admin|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-14|date=2015-05-20|language=lv}}</ref> 2026. gada jūnijā tika uzsākta seguma atjaunošana ar virsmas apstrādi pārbūvētajā posmā no Virķēniem līdz Idum (5,2. - 12,4. km) 7,2 km garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2026/05/2026_buvdarbu_iepirk_plans_06.05.2026.pdf|title=VSIA "Latvijas Valsts ceļi" būvdarbu iepirkumi 2026.gadā}}</ref> == Nākotne == Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijā līdz 2040. gadam kā prioritāri P21 posmi, kuros būtu nepieciešams veikt seguma atjaunošanas darbus, ir iekļauts 3,17 km garš autoceļa posms no Rūjienas pilsētas līdz Virķēniem (2,03. - 5,2. km). Konkrēts būvdarbu īstenošanas laiks stratēģijā nav noteikts. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/12/Regionalo_celu_buvn_strategijas_lidz_2040_prioritates.pdf|title=Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijas līdz 2040. gadam prioritātes}}</ref> == Apdzīvotas vietas pie ceļa == * [[Rūjiena]] * [[Virķēni]] * [[Idus]] * [[Mazsalaca]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P021]] [[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]] f1r4dv9zbb5cg95it0txrbdxm63q3dv Autoceļš P25 0 201690 4494795 4369560 2026-07-14T20:19:53Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi, vēsturi un apdzīvotām vietām 4494795 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 25 | nosaukums = Smiltene—Strenči | karte = Road P25 Latvia.svg | leģenda = | garums = 29,5 | ārpus_pilsētas = 26,7 | ceļš_pilsētā = 2,1 | sakrīt = 0,7 | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = | paraksts = }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Smiltene]] {{P ceļš|24}} {{P ceļš|27}} }} {{Maršruta tabula/PP sakrītošs|| {{P ceļš|24}} Baznīcas laukums, Daugavas iela 0,6 km}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|18}} }} {{Maršruta tabula/PP sakrītošs|| {{P ceļš|24}} Valkas iela 0,2 km}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|24}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Smiltene]] Rūpniecības iela}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Brutuļi]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Abuls]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Nārvelis]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Plāņi]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Jaunklidzis]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Kazruņģis]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Strenči]] {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} Trikātas iela}} |} |} [[Attēls:Autoceļš P25 Pie Brutuļiem 2021.gadā.jpg|alt=Autoceļš P25 Pie Brutuļiem 2021. gadā.|thumb|Autoceļš P25 Pie Brutuļiem 2021. gadā.]] '''P25''' autoceļš '''Smiltene—Strenči''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Smiltene|Smilteni]] ar autoceļu [[A3]] [[Strenči|Strenčos]].<ref>{{Valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopgarums ir 29,5 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Valmieras novads|Valmieras]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes novadus]]. Smiltenē P25 maršrutā ietilpst sakrītošais posms ar autoceļu P24 un Rūpniecības iela, bet Strenčos — Trikātas iela. == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Smiltenes pilsētas robežas līdz Višķu pagriezienam (1,665.–16,000. km): 1,1 tūkstotis transportlīdzekļu diennaktī, 12% kravas transports; * no Višķu pagrieziena līdz Strenču pilsētas robežai (16,000.–28,393. km): 0,9 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 16% kravas transports. Uz tilta pār Gauju pie Strenčiem arī pēc tā pārbūves ir saglabāta maiņvirziena satiksme, ko regulē ar priekšrocības ceļazīmēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/fotoreportaza-strencos-atklats-parbuvetais-tilts-par-gauju/|title=Fotoreportāža: Strenčos atklāts pārbūvētais tilts pār Gauju|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-14|date=2022-09-15|language=lv}}</ref> == Vēsture == 2013. gadā autoceļa posmā no Kazrunģa līdz krustojumam ar V240 Strenči-Viļciems-Mežmuiža autoceļu tika veikta seguma atjaunošana ar virsmas apstrādi un karstā asfalta profila labošanu. Darbi bija daļa no ārkārtas uzturēšanas programmas valsts autoceļu posmiem ar sabrukušu asfaltbetona segumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edruva.lv/sabiedriba/par-papildus-pieskirtajiem-lidzekliem-plano-salabot-31-valsts-celu-posmu/|title=Par papildus piešķirtajiem līdzekļiem plāno salabot 31 valsts ceļu posmu|website=eDruva.lv|access-date=2026-07-14|date=2013-03-13|language=lv}}</ref> === Tilts pār Gauju Strenčos === 1909. gada rudenī uz Smiltenes-Strenču ceļa tika atklāts dzelzsbetona tilts pār Gauju. To projektēja Vidzemes bruņniecības ceļu un tiltu inženieris Arvīds Verners. Tilts tika būvēts saimnieciskā kārtā, būvdarbus vadot pašam projekta autoram un iesaistot apkārtējo muižu amatniekus un zemniekus. Būvniecību finansēja Vidzemes bruņniecība un Zemes kultūras birojs. Tilts ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/fotoreportaza-strencos-atklats-parbuvetais-tilts-par-gauju/|title=Fotoreportāža: Strenčos atklāts pārbūvētais tilts pār Gauju|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-14|date=2022-09-15|language=lv}}</ref> Latvijas Neatkarības kara laikā 1919. gadā viens no tilta laidumiem tika saspridzināts. Tas tika atjaunots 1921.-1922. gadā pēc inženiera K. Krivošejina projekta. Savukārt 1929. gada plūdos Gauja izskaloja labā krasta pieejas uzbērumu un tilta konusu. Tilts pēc tam tika pagarināts ar diviem 15,5 metrus gariem tērauda siju laidumiem ar koka brauktuvi.<ref name=":0" /> Jau 1968. gadā dabā tika nosprausta jaunas tilta pārejas ass, paredzot vēsturisko tiltu saglabāt kā tehnikas pieminekli. Jaunā Gaujas šķērsojuma izbūve tomēr netika īstenota, un P25 maršrutā saglabājās vēsturiskais tilts. Pirms 2021.-2022. gada pārbūves tilts iepriekšējo reizi bija atjaunots 1997. gadā.<ref name=":0" /> 2003. gadā tiltam tika veikti avārijas remontdarbi, lai nodrošinātu transportlīdzekļu kustību. Latvijas Autoceļu direkcijas gada pārskatā norādīts, ka nepietiekamā finansējuma dēļ tiltu periodiskā uzturēšana bija būtiski iekavēta un Strenču tilts bija viens no objektiem, kur bija nepieciešama ārkārtas iejaukšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/10/Yearbook_2003.pdf|title=YEARBOOK OF THE LATVIAN ROAD ADMINISTRATION 2003}}</ref> 2021. gadā tika sākta vēsturiskā tilta pār Gauju pārbūve. Tās laikā tika nojaukti abi 1929. gadā izbūvētie tērauda siju laidumi ar koka brauktuvi un to vietā izbūvēti jauni dzelzsbetona laidumi. Strenču pusē tika izbūvēts jauns krasta balsts uz 13 pāļiem, daļēji pārbūvēti upes balsti, atjaunotas pārējās balstu konstrukcijas un novērsti izskalojumi pie balsta Smiltenes pusē.<ref name=":0" /> Esošajiem dzelzsbetona laidumiem tika izbūvēts jauns uzbetonējums, hidroizolācija un ietves konstrukcijas. Tilta brauktuves visā garumā no jauna tika ieklāts vēsturiskais laukakmens bruģis, kas daļēji bija saglabājies zem asfaltbetona seguma. Izbūvēta 1,25 metrus plata ietve ar pretslīdes pārklājumu un aizsargbarjerām. Vienlaikus tika pārbūvēta P25 ceļa sega posmā no 27,595. līdz 28,417. kilometram.<ref name=":0" /> Pārbūvētais tilts tika atklāts 2022. gada 15. septembrī. Būvdarbus veica SIA “8 CBR” par līgumcenu 1,62 miljoni eiro (ar PVN), pārbūves projektu izstrādāja SIA “Projekts 3”, bet būvuzraudzību veica SIA “Būvju profesionālā uzraudzība”.<ref name=":0" /> == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Smiltene]] * [[Brutuļi]] * [[Jaunklidzis]] * [[Kazruņģis]] * [[Strēbeles]] * [[Brutuļi]] * [[Strenči]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P025]] [[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]] 8d5ie5kd8fhkf0hgj50ekzcex5badxh Autoceļš P40 0 202076 4494803 4353911 2026-07-14T20:25:48Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi, vēsturi 4494803 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 40 | nosaukums = Alūksne—Zaiceva | karte = Road P40 Latvia.svg | leģenda = | garums = 24,8 | ārpus_pilsētas = 22,1 | ceļš_pilsētā = 2,7 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = P40 Дорога к границе.jpg‎ | paraksts = Autoceļš P40 [[Pededzes pagasts|Pededzes pagastā]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Alūksne]] {{P ceļš|41}} [[Pleskavas iela (Alūksne)|Pleskavas iela]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Kolberģis]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Alūksne (upe)|Alūksne]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Visikums]]}} {{Maršruta tabula/upe|| [[Akaviņa]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Pededze]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Zaiceva (Pededzes pagasts)|Zaiceva]] {{P ceļš|42}} }} |} |} '''P40''' autoceļš '''Alūksne—Zaiceva''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Alūksne|Alūksni]] ar autoceļu [[autoceļš P42|P42]] [[Zaiceva (Pededzes pagasts)|Zaicevā]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļa garums ir 24,8 km, klāts ar asfalta segumu. Ceļš šķērso [[Alūksnes novads|Alūksnes novadu]]. Autoceļš šķērso dabas liegumu "Virguļicas meži", kā arī aizsargājamo teritoriju Pededzes pagasta austrumu daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/media/3512/download|title=Dabas liegums "Virguļicas meži"}}</ref> == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Alūksnes pilsētas robežas līdz Kolberģim (2,74. — 4,00. km): 1,4 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 7% kravas transports * no Kolberģa līdz Zaicevai (4,00. — 24,77. km): 457 transportlīdzekļi diennaktī, 8% kravas transports ==Vēsture== 2010. gadā tika apstiprināta iecere asfaltēt visu autoceļa grants seguma posmu no Kolberģa līdz Zaicevai gandrīz 20 km garumā. Projekta sākotnējās attiecināmās izmaksas tika lēstas 8,2 miljonu latu apmērā, no kuriem 7 miljonus latu bija paredzēts segt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Toreizējais LVC Alūksnes nodaļas vadītājs norādīja, ka jautājums par ceļa asfaltēšanu ticis aktualizēts jau 20. gadsimta 90. gados.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/asfaltes-celu-uz-pededzi/|title=Asfaltēs ceļu uz Pededzi|website=Aluksniesiem.lv|access-date=2026-07-14|date=2010-11-25|language=lv}}</ref> No 2012. līdz 2013. gadam tika veikta autoceļa posma pārbūve no Ploskuma līdz Zaicevai (15,6. - 25,02. km). Iepriekšējais grants segums tika nomainīts pret jaunu ceļa konstrukciju un asfaltbetona segumu. Tika izbūvēti grāvji un atjaunotas caurtekas, kā arī pārbūvēti tilti pār Sarkanīti un Pebedzi un Akaviņas caurteka. Posmā tika uzstādītas ceļa zīmes, drošības barjeras, signālstabiņi un izbūvētas paplašinātas sabiedriskā transporta pieturvietas. Darbus veica SIA "8 CBR" par līgumcenu 4,013 miljoni eiro (ar PVN).<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/298841.pdf|title=ALŪKSNES NOVADA VĒSTIS}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://8cbr.lv/projekti/aluksne-zaiceva/|title=AUTOCEĻA P40 POSMA PLOSKUMS-ZAICEVA REKONSTRUKCIJA : 8 CBR|website=AUTOCEĻA P40 POSMA PLOSKUMS-ZAICEVA REKONSTRUKCIJA : 8 CBR|access-date=2026-07-14|language=lv}}</ref> Autoceļa pārbūves darbi turpinājās 2013. un 2014. gadā, posmā no Kolberģa līdz Ploskumam (4,14. - 15,6. km). Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 5,27 miljoni eiro (ar PVN). Abus pārbūves projektus līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds, abu posmu kopējā līgumcena bija aptuveni 9,28 miljoni eiro. <ref name=":0" /> Autoceļa pārbūves ietvaros vairākos posmos tika veikta ceļa trases iztaisnošana. Starp autoceļa 11,90. - 12,64. km autoceļš tika izbūvēts pa jaunu trasi lai novirzītu satiksmi no Brīvnieku un Pūpolu viensētām. Bijušā P40 autoceļa posms tika pārveidots par "P40 nobrauktuve" piebraucamo ceļu, tas 2016. gadā tika nodots Alūksnes novada pašvaldībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=279232|title=Par valstij piederošā nekustamā īpašuma "P40 nobrauktuve" Jaunalūksnes pagastā, Alūksnes novadā, nodošanu Alūksnes novada pašvaldības īpašumā|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-07-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/298841.pdf|title=ALŪKSNES NOVADA VĒSTIS}}</ref> 2020. gadā tika veikta seguma atjaunošana ar virsmas apstrāde aptuveni 1,4 km garam autoceļa posmam no Alūksnes pilsētas robežas līdz krustojumam ar autoceļu V390 Kolberģis-Ponkuļi. Būvdarbus veica SIA "8 CBR" par līgumcenu 141,5 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-autocela-aluksne-zaiceva-sakti-seguma-atjaunosanas-darbi/|title=Uz autoceļa Alūksne-Zaiceva sākti seguma atjaunošanas darbi|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-14|date=2020-07-17|language=lv}}</ref> 2023. gadā gandrīz visā posmā no Kolberģa līdz Zaicevai (4,14.-24,76. km) tika veikta seguma atjaunošana ar vienkārtas virsmas apstrādi. Būvdarbus veica SIA "Vianova" par līgumcenu 526 tūkstoši eiro, būvuzraudzību nodrošināja AS "Ceļuprojekts". 2024. gada sākumā atjaunotajā posmā tika konstatēta šķembu atdalīšanās. LVC norādīja, ka jau būvdarbu laikā izmantotajā bitumena emulsijā bija konstatētas neatbilstības. Būvniekam tika noteikta papildu viena gada garantija, kopējo garantijas laiku pagarinot līdz četriem gadiem, un uzdots par saviem līdzekļiem novērst defektus, tostarp atkārtoti veikt virsmas apstrādi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/divos-regionalo-celu-posmos-pie-aluksnes-konstateti-defekti/|title=Divos reģionālo ceļu posmos pie Alūksnes konstatēti defekti|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-14|date=2024-02-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eformsb.pvs.iub.gov.lv/show/e44cc7bc-bf09-4119-bf8c-10ee6197fb9f|title=Paziņojums par līguma izpildi|website=eformsb.pvs.iub.gov.lv|access-date=2026-07-14}}</ref> === Kolberģa ielas pārbūve Alūksnē === Autoceļa sākuma posma nosaukums Alūksnē līdz 2022. gadam bija Pleskavas iela. Šāds nosaukums ielai bija piešķirts 1959. gadā, paplašinoties Alūksnes pilsētas teritorijai. 2022. gada augustā iela pēc iedzīvotāju aptaujas tika pārdēvēta par Kolberģa ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=335124|title=Par Pleskavas ielas nosaukuma maiņu|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-07-14|language=lv}}</ref> No 2018. līdz 2019. gadam tika īstenota Pleskavas ielas Alūksnē pārbūve trīs atsevišķās kārtās 2 km garumā līdz pilsētas robežai Kolberģa virzienā. Darbu ietvaros tika atjaunota un pārbūvēta brauktuve un lietusūdens novada sistēma, izbūvēts apgaismots kopīgs gājēju un velobraucēju ceļš, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietas un atpūtas vietas. Būvdarbus veica SIA "RERE Būve" par kopējo līgumcenu 2,47 miljoni eiro, no kā valsts budžeta dotācijas bija 1,35 miljoni eiro, un pašvaldības līdzfinansējuma daļa bija 1,12 miljoni eiro. Ielas pirmās kārtas pārbūvei tika piesaistīts Aizsardzības ministrijas budžeta dotācija 400 tūkstošu eiro apmērā, jo ielas posms un jaunizbūvētais stāvlaukums nodrošina piekļuvi militārajam objektam - Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Kājnieku skolai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.likumi.lv/ta/id/302638-par-finansejuma-pieskirsanu-aluksnes-novada-domei-pleskavas-ielas-aluksne-parbuves-1-kartai|title=Par finansējuma piešķiršanu Alūksnes novada domei Pleskavas ielas Alūksnē pārbūves 1. kārtai|website=m.likumi.lv|access-date=2026-07-14}}</ref> Otrās un trešās kārtas pārbūvei tika piesaistīta Satiksmes ministrijas dotācija no tranzītielu sakārtošanas programmas - tajā valsts budžeta mērķdotācija sedza 70% no attiecinājamām izmaksām, pārējo atlikumu sedzot pašvaldībai. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksne.lv/index.php/2019/10/02/noslegusies-2-un-3-kartas-parbuve-pleskavas-iela/|title=Noslēgusies 2. un 3. kārtas pārbūve Pleskavas ielā|website=Alūksnes novads|access-date=2026-07-14|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/pleskavas-iela-alkst-pec-parbuves/|title=Pleskavas iela alkst pēc pārbūves|website=Aluksniesiem.lv|access-date=2026-07-14|date=2017-01-19|language=lv}}</ref> == Nozīmīgākās apdzīvotās vietas == * [[Alūksne]], * [[Kolberģis]], * [[Visikums]], * [[Zaiceva (Pededzes pagasts)|Zaiceva]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P040]] [[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]] f58foq71avl1uvq2hlk3uacuthxp9ve Līvi (Drabešu pagasts) 0 212097 4494855 4438834 2026-07-15T03:13:04Z Egilus 27634 4494855 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Līvi | settlement_type = vidējciems | image_skyline = Kokapstrādes komplekss Līvos.jpg | image_caption = Kokapstrādes komplekss Katrīnkalnā | pushpin_map = Latvija#Cēsu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Cēsu novads]] | subdivision_name2 = [[Drabešu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 2,16 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2017|03|30||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2110 |title=Informācija par objektu: Līvi |accessdate={{dat|2017|11|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 632 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 16 | lats = 48 | latNS = N | longd = 25 | longm = 14 | longs = 57 | longEW = E | elevation_m = 132 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4101 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Līvi''' ir ciems [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Drabešu pagasts|Drabešu pagastā]]. Izvietojies [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas dienvidu pierobežā pie autoceļa [[P14]] {{nobr|8 km}} no pagasta pārvaldes [[Amatas novada dome|Ausmās]], {{nobr|3 km}} no [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas centra un {{nobr|85 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izveidojusies padomju gados netālu no kādreizējās [[Līvu pagasts|Līvu pagasta]] valdes kā [[kolhozs|kolhoza]] «Sarkanais karogs» ciemats. Līvos atrodas Drabešu Jaunās pamatskolas pirmsskola,<ref>[https://www.drabesujaunapamatskola.lv/skola/pirmsskola Drabešu Jaunā pamatskola]</ref> bibliotēka, dienas aprūpes centrs «Līvi», uzņēmumi,<ref>{{EncLP}}</ref> pārtikas veikals. Pie bijušā pagastnama atrodas piemineklis [[Cēsu pulks|Cēsu pulka]] [[Skolnieku rota]]s karavīriem. == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1966|376 |1989|311 |2000|420 |2011|417 |2021|362 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Drabešu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Cēsu novada ciemi]] p6sqzexv5jemjyipfjdxkjivmvss11o Daugavpils skrošu rūpnīca 0 214727 4494941 4310395 2026-07-15T08:59:44Z ~2026-39857-72 147989 Izlabotas gramatiskās kļūdas un faktu precizējums. 4494941 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Daugavpils skrošu rūpnīca | logo = DauSkR logo.png | caption = | type = [[SIA]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1885 | founder = | defunct = | location_city = | location_country = | location = Varšavas iela 28, [[Daugavpils]], {{LAT}} | locations = | area_served = | key_people = | industry = sporta un medību munīcija | products = | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|http://www.dsr.lv}} | footnotes = | intl = }} '''Daugavpils skrošu rūpnīca''' ir sporta un medību [[munīcija]]s ražošanas uzņēmums. Rūpnīca celta 1885. gadā, tā atrodas Varšavas ielā 28 [[Daugavpils|Daugavpilī]]. == Vēsture == [[Attēls:Skrošu rūpnīca iekšā.jpg|thumb|250px|Skrošu rūpnīcas vēsturiskās iekārtas]] Rūpnīca ir celta 1885. gadā Daugavpils centrālās daļas augstākajā vietā ([[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūvē]]), ražošanas telpas tika izvietotas dažādos līmeņos. Rūpnīca ir vairākkārt pārbūvēta un paplašināta — 1911.(? )gadā tika uzbūvēts pašreizējais rūpnīcas tornis, kurš tiek izmantots arī mūsdienās — tas ir vienīgais joprojām strādājošais [[svins|svina]] liešanas tornis Eiropā. Jau no pašiem pirmsākumiem rūpnīcā galvenais ražošanas virziens ir bijis svina apstrāde — no tā izgatavoja [[skrots|skrotis]], plombas, loksnes. Pēc Otrā Pasaules kara rūpnīca tika paplašināta, tika uzbūvēti jauni cehi, paaugstināts liešanas tornis, kā arī produktu sortiments papildināts ar metāla žogiem un pakulu apstrādi.<ref>[http://www.dsr.lv/jaunumi/vesture/ Rūpnīcas vēsture]{{Novecojusi saite}}</ref> Daugavpils skrošu rūpnīca bija liels rūpniecības uzņēmumums Daugavpilī. 2012. gadā izveidoja rūpnīcas muzeju, kurā apkopota informācija par rūpnīcas vēsturi un produkciju, kā arī apmeklētājiem tika atvērta daļa no vēsturiskā ražošanas ceha. == Ražošana == Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana|Latvijas neatkarības atjaunošana]]s rūpnīca pārtrauca žogu un pakulu ražošanu, bet attīstīja sporta un medību munīcijas ražošanu.<ref>[http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2002/8/30/10282 "Kā asaras birst skrotis" A.Krilovs Latgales Laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304215845/http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2002/8/30/10282 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}></ref> Daugavpils skrošu rūpnīcā tiek ražota medību un sporta munīcija gludstobra un pneimatiskajiem ieročiem. Tāpat tiek izgatavotas svina plombas, makšķerēšanas piederumi u.c. Produkcija tiek realizēta gan uz vietas, gan eksportēta uz ārzemēm. == Tūrisms == [[File:Daugavpils Shot Factory.jpeg|thumb|250px|Rūpnīcas svina liešanas tornis]] Daugavpils skrošu rūpnīcas tornis ir kļuvis par vienu no Daugavpils industriālajiem simboliem. Tas ir arī pilsētai raksturīgās sarkano ķieģeļu arhitektūras paraugs.<ref>[http://www.lvportals.lv/likumi-prakse.php?id=189128 "Daugavpilī - unikāla sarkano ķieģeļu arthitektūra" Egita Terēze Jonāne Latgales Laiks]{{Novecojusi saite}}</ref> „Viena no plašākajām un glītākajam ielām Jaunbūvē ir Varšavas iela, kas atstāj glītu iespaidu ar savām celtnēm un apstādījumiem. Īpatnēja celtne še ir ap 30 m augstais četrstūrainais skrošu fabrikas tornis,” rakstīts Daugavpils ceļojuma aprakstā „Daugavas Vēstnesī.” <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_dave1939n022{{!}}article:DIVL88{{!}}query:DAUGAVPILS%20IEBRAUC%C4%92JA%20SKAT%C4%AAJUM%C4%80%20Daugavpils{{!}}issueType:P |title="Daugavpils iebraucēja skatījumā" Daugavas Vēstnesis 3.lpp. 1939.07.18 |access-date={{dat|2013|02|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_dave1939n022{{!}}article:DIVL88{{!}}query:DAUGAVPILS%20IEBRAUC%C4%92JA%20SKAT%C4%AAJUM%C4%80%20Daugavpils{{!}}issueType:P }}</ref> Jau 20. gadsimta 30. gados, kad rūpnīca bija pārtraukusi darbību īpašnieku maiņas dēļ, pilsētnieki ierosināja torni pārvērst par skatu torni. No skrošu liešanas torņa var redzēt Daugavpils pilsētas centru, Baznīckalnu, Daugavpils cietokšņa vaļņus un citus nozīmīgus objektus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_eksk1933n06{{!}}article:DIVL173{{!}}page:22{{!}}query:Reiseram%20torni%20skatu%20torni{{!}}issueType:P |title="CHRONIKA " Ekskursants 6.lpp. 1933.06.01 |access-date={{dat|2013|02|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_eksk1933n06{{!}}article:DIVL173{{!}}page:22{{!}}query:Reiseram%20torni%20skatu%20torni{{!}}issueType:P }}</ref><br /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130219045807/http://www.dsr.lv/ DSR Oficiālā mājaslapa] [[Kategorija:Daugavpils]] [[Kategorija:Rūpnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Jaunbūve (Daugavpils)]] rlh8ss6y2d9lf0hiwztkwjdxakqpsyh Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena 0 225283 4494750 4494556 2026-07-14T17:19:44Z Turaids 8965 Saistīta piemiņas diena. 4494750 wikitext text/x-wiki '''Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena''' ir [[Atceres un atzīmējamās dienas|Latvijas atceres un atzīmējamā diena]] decembra pirmajā svētdienā.<ref>[[Likums]] [http://www.likumi.lv/doc.php?id=72608 "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110930044532/http://www.likumi.lv/doc.php?id=72608 |date={{dat|2011|09|30||bez}} }}</ref> Pēc [[Austrumu latviešu biedrība]]s iniciatīvas šo dienu kā atceres dienu cietušajiem Staļina represijās 20. gadsimta 30. gadu beigās apstiprināja [[Saeima]] 1998. gadā.<ref name="likumi.lv">[[Likums]] [http://likumi.lv/doc.php?id=49093 "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"]</ref> == Vēsturiskie notikumi == {{pamatraksts|NKVD "Latviešu operācija"}} Represijas pret latviešiem [[PSRS]] izvērsa [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā. Tās tika uzsāktas līdz ar 1937. gada 23. novembrī [[PSRS iekšlietu tautas komisārs|PSRS iekšlietu tautas komisāra]] [[Nikolajs Ježovs|Nikolaja Ježova]] nosūtīto rīkojumu visām republiku NKVD, apgabalu un novadu NKVD pārvaldēm: {{citāts|Nekavējoties savāciet, pārbaudiet un paziņojiet šādas ziņas par latviešu oficiālajām iestādēm un organizācijām republikas, novada teritorijā: līdz pēdējam laikam pastāvējušām kultūrizglītojošās biedrības "Prometejs" filiālēm; latviešu klubiem; rakstnieku biedrībām; laikrakstiem; teātriem; likvidētās akciju sabiedrības "Produkts" valdi; latviešu kolhoziem; latviešu amatnieku arteļiem un kooperatīvajiem uzņēmumiem pilsētās; kompaktām latviešu masām dažādās iestādēs, uzņēmumos, sovhozos, citos punktos; dažādiem "Osaviahim" ("Aizsardzības, aviācijas un ķīmiskās aizsardzības veicināšanas biedrība") tipa pulciņiem; latviešu strēlnieku biedrībām pie "Osaviahim"; dažādām latviešu mācību iestādēm; novadniecībām; latviešu grupējumiem transporta, aizsardzības un citos svarīgākajos uzņēmumos un būvēs. Paziņojiet man šo koncentrācijas punktu dislokāciju, par katru veidu norādot šo punktu skaitu atsevišķi. Izpildes termiņš — 48 stundas no telegrammas saņemšanas brīža. Reizē sagatavojiet visu šo latviešu koncentrācijas punktu vadītāju un aktīvistu, kā arī agrāk uzskaitīto latviešu spiegu, pārbēdzēju un pretpadomju aktīva, tajā skaitā visu Latvijas pavalstnieku (izņemot vēstniecību un konsulātu kalpotāju), arestus. Operāciju attiecībā pret visām šīm aktīva kategorijām paredzēts veikt vienlaikus visās republikās un apgabalos. Operācijas laiks un veikšanas kārtība jums tiks paziņota ar telegrammu pēc jūsu ziņojumiem par uzskaitītajiem kontingentiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Lielais terors un «Latviešu operācija» PSRS |author= Jānis Riekstiņš |date= 2004. gada 7. decembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/252901-lielais_terors_un_latviesu_operacija_psrs |accessdate= 2016. gada 13. septembrī }}{{Novecojusi saite}}</ref>}} Kopumā etniskajā tīrīšanā no 66 843<ref>Таблица 13: Национальный состав СССР по материалам Всесоюзной переписи населения 1937 г. / Жиромская В. Б., Киселев И. Н., Поляков Ю.А., Полвека под грифом "секретно": Всесоюзная перепись населения 1937 года. — Наука: Москва, 1996., 86. lappuse.</ref> latviešiem tika apcietināti 22 360 cilvēku, no kuriem nošauti 73%.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Lielais terors pret «mazajiem latviešiem» | publisher = Jānis Riekstiņš | date = 2007.01.06. | accessdate = 2013.05.30 | url = http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=252630}}</ref> == Atceres dienas pieņemšana == Ideju Latvijā decembra sākumā iedzīvināt atceri par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijā"]] cietušajiem rosināja [[Austrumu latviešu biedrība]]. Tās organizētajā konferencē ''Genocīds pret latviešu tautu Padomju Savienībā'' 1997. gada 7. decembrī tika pieņemta rezolūcija ''Par piemiņas dienas noteikšanu latviešiem, kas gājuši bojā staļiniskā genocīda laikā Padomju Savienībā 1937.-1938. gadā''. Rezolūcijā, kurā akcentēta sešdesmitgade kopš „pirmajām visbriesmīgākajām un asiņainākajām represijām, kādas jebkad pasaulē tikušas vērstas pret latviešu tautu”, [[Saeima]]i lūgts izsludināt katra gada 3. decembri par sēru dienu „bojā gājušo genocīda upuru svētajai piemiņai”. 10. decembrī rezolūciju (ar pavadtekstu) kā atklātu vēstuli [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētājam]] [[Alfrēds Čepānis|Alfrēdam Čepānim]] saņēma Saeimas kanceleja un nodeva visām Saeimas frakcijām, pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Grozījumus galīgajā lasījumā pieņēma 1998. gada 17. jūnijā, tos [[Latvijas Valsts prezidents|prezidents]] izsludināja 1998. gada 8. jūlijā.<ref name="likumi.lv"/> == Atceres dienas pieminēšana publiskajā telpā == Saskaņā ar [[Latvijas Sociālās atmiņas monitorings|Latvijas Sociālās atmiņas monitoringa]] datiem šo atceres dienu Latvijā vispār nav atzīmējuši 86,6% iedzīvotāju.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Kaprāns|first1=Mārtiņš|last2=Procevska|first2=Olga|title=Latvijas sociālās atmiņas monitorings. Ziņojums nr. 1|year=2013|publisher=Latvijas Universitāte|location=Rīga|page=33}}</ref> Nepastāv arī mediju tradīciju atceres dienas pieminēšanā,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Par ko tad šodien sērojam, latvieši? | publisher = Andris Saulītis | date = 2012.12.02. | accessdate = 2013.05.31 | url = http://www.irir.lv/2012/12/2/par-ko-tad-sodien-serojam-latviesi}}</ref> krievvalodīgajā presē tā vispār netiek pieminēta.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Kaprāns|first1=Mārtiņš|last2=Procevska|first2=Olga|last3=Uzule|first3=Laura|last4=Saulītis|first4=Andris|title=Padomju deportāciju pieminēšana Latvijā|year=2012|publisher=Mansards|location=Rīga|isbn=978-9934-8194-2-1|page=43}}</ref> == Skatīt arī == * [[Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130525005658/http://www.km.gov.lv/lv/doc/jaunumi/jaunumi_2013/socialas_atminas_monitorings.pdf Latvijas Sociālās atmiņas monitorings. Ziņojums nr.1 [PDF<nowiki>]</nowiki>] [[Kategorija:Atceres dienas]] llgn4vb6tiazmv32h8j7hk65py6uwb1 4494752 4494750 2026-07-14T17:29:25Z Turaids 8965 4494752 wikitext text/x-wiki '''Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena''' ir [[Atceres un atzīmējamās dienas|Latvijas atceres un atzīmējamā diena]] decembra pirmajā svētdienā.<ref>[[Likums]] [http://www.likumi.lv/doc.php?id=72608 "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110930044532/http://www.likumi.lv/doc.php?id=72608 |date={{dat|2011|09|30||bez}} }}</ref> Pēc [[Austrumu latviešu biedrība]]s iniciatīvas šo dienu kā atceres dienu cietušajiem Staļina represijās 20. gadsimta 30. gadu beigās apstiprināja [[Saeima]] 1998. gadā.<ref name="likumi.lv">[[Likums]] [http://likumi.lv/doc.php?id=49093 "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"]</ref> == Vēsturiskie notikumi == {{pamatraksts|NKVD "Latviešu operācija"}} Represijas pret latviešiem [[PSRS]] izvērsa [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā. Tās tika uzsāktas līdz ar 1937. gada 23. novembrī [[PSRS iekšlietu tautas komisārs|PSRS iekšlietu tautas komisāra]] [[Nikolajs Ježovs|Nikolaja Ježova]] nosūtīto rīkojumu visām republiku NKVD, apgabalu un novadu NKVD pārvaldēm: {{citāts|Nekavējoties savāciet, pārbaudiet un paziņojiet šādas ziņas par latviešu oficiālajām iestādēm un organizācijām republikas, novada teritorijā: līdz pēdējam laikam pastāvējušām kultūrizglītojošās biedrības "Prometejs" filiālēm; latviešu klubiem; rakstnieku biedrībām; laikrakstiem; teātriem; likvidētās akciju sabiedrības "Produkts" valdi; latviešu kolhoziem; latviešu amatnieku arteļiem un kooperatīvajiem uzņēmumiem pilsētās; kompaktām latviešu masām dažādās iestādēs, uzņēmumos, sovhozos, citos punktos; dažādiem "Osaviahim" ("Aizsardzības, aviācijas un ķīmiskās aizsardzības veicināšanas biedrība") tipa pulciņiem; latviešu strēlnieku biedrībām pie "Osaviahim"; dažādām latviešu mācību iestādēm; novadniecībām; latviešu grupējumiem transporta, aizsardzības un citos svarīgākajos uzņēmumos un būvēs. Paziņojiet man šo koncentrācijas punktu dislokāciju, par katru veidu norādot šo punktu skaitu atsevišķi. Izpildes termiņš — 48 stundas no telegrammas saņemšanas brīža. Reizē sagatavojiet visu šo latviešu koncentrācijas punktu vadītāju un aktīvistu, kā arī agrāk uzskaitīto latviešu spiegu, pārbēdzēju un pretpadomju aktīva, tajā skaitā visu Latvijas pavalstnieku (izņemot vēstniecību un konsulātu kalpotāju), arestus. Operāciju attiecībā pret visām šīm aktīva kategorijām paredzēts veikt vienlaikus visās republikās un apgabalos. Operācijas laiks un veikšanas kārtība jums tiks paziņota ar telegrammu pēc jūsu ziņojumiem par uzskaitītajiem kontingentiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Lielais terors un «Latviešu operācija» PSRS |author= Jānis Riekstiņš |date= 2004. gada 7. decembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/252901-lielais_terors_un_latviesu_operacija_psrs |accessdate= 2016. gada 13. septembrī }}{{Novecojusi saite}}</ref>}} Kopumā etniskajā tīrīšanā no 66 843<ref>Таблица 13: Национальный состав СССР по материалам Всесоюзной переписи населения 1937 г. / Жиромская В. Б., Киселев И. Н., Поляков Ю.А., Полвека под грифом "секретно": Всесоюзная перепись населения 1937 года. — Наука: Москва, 1996., 86. lappuse.</ref> latviešiem tika apcietināti 22 360 cilvēku, no kuriem nošauti 73%.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Lielais terors pret «mazajiem latviešiem» | publisher = Jānis Riekstiņš | date = 2007.01.06. | accessdate = 2013.05.30 | url = http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=252630}}</ref> == Atceres dienas pieņemšana == Ideju Latvijā decembra sākumā iedzīvināt atceri par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijā"]] cietušajiem rosināja [[Austrumu latviešu biedrība]]. Tās organizētajā konferencē ''Genocīds pret latviešu tautu Padomju Savienībā'' 1997. gada 7. decembrī tika pieņemta rezolūcija ''Par piemiņas dienas noteikšanu latviešiem, kas gājuši bojā staļiniskā genocīda laikā Padomju Savienībā 1937.-1938. gadā''. Rezolūcijā, kurā akcentēta sešdesmitgade kopš „pirmajām visbriesmīgākajām un asiņainākajām represijām, kādas jebkad pasaulē tikušas vērstas pret latviešu tautu”, [[Saeima]]i lūgts izsludināt katra gada 3. decembri par sēru dienu „bojā gājušo genocīda upuru svētajai piemiņai”. 10. decembrī rezolūciju (ar pavadtekstu) kā atklātu vēstuli [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētājam]] [[Alfrēds Čepānis|Alfrēdam Čepānim]] saņēma Saeimas kanceleja un nodeva visām Saeimas frakcijām, pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Grozījumus galīgajā lasījumā pieņēma 1998. gada 17. jūnijā, tos [[Latvijas Valsts prezidents|prezidents]] izsludināja 1998. gada 8. jūlijā.<ref name="likumi.lv"/> == Atceres dienas pieminēšana publiskajā telpā == Saskaņā ar [[Latvijas Sociālās atmiņas monitorings|Latvijas Sociālās atmiņas monitoringa]] datiem šo atceres dienu Latvijā vispār nav atzīmējuši 86,6% iedzīvotāju.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Kaprāns|first1=Mārtiņš|last2=Procevska|first2=Olga|title=Latvijas sociālās atmiņas monitorings. Ziņojums nr. 1|year=2013|publisher=Latvijas Universitāte|location=Rīga|page=33}}</ref> Nepastāv arī mediju tradīciju atceres dienas pieminēšanā,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Par ko tad šodien sērojam, latvieši? | publisher = Andris Saulītis | date = 2012.12.02. | accessdate = 2013.05.31 | url = http://www.irir.lv/2012/12/2/par-ko-tad-sodien-serojam-latviesi}}</ref> krievvalodīgajā presē tā vispār netiek pieminēta.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Kaprāns|first1=Mārtiņš|last2=Procevska|first2=Olga|last3=Uzule|first3=Laura|last4=Saulītis|first4=Andris|title=Padomju deportāciju pieminēšana Latvijā|year=2012|publisher=Mansards|location=Rīga|isbn=978-9934-8194-2-1|page=43}}</ref> == Skatīt arī == * [[Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130525005658/http://www.km.gov.lv/lv/doc/jaunumi/jaunumi_2013/socialas_atminas_monitorings.pdf Latvijas Sociālās atmiņas monitorings. Ziņojums nr.1 [PDF<nowiki>]</nowiki>] [[Kategorija:Atceres dienas]] 2m3m4zzdwp25frb2npm89jsluxm8jhp 4494753 4494752 2026-07-14T17:29:54Z Turaids 8965 4494753 wikitext text/x-wiki '''Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena''' ir [[Atceres un atzīmējamās dienas|Latvijas atceres un atzīmējamā diena]] decembra pirmajā svētdienā.<ref>[[Likums]] [http://www.likumi.lv/doc.php?id=72608 "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110930044532/http://www.likumi.lv/doc.php?id=72608 |date={{dat|2011|09|30||bez}} }}</ref> Pēc [[Austrumu latviešu biedrība]]s iniciatīvas šo dienu kā atceres dienu cietušajiem Staļina represijās 20. gadsimta 30. gadu beigās apstiprināja [[Saeima]] 1998. gadā.<ref name="likumi.lv">[[Likums]] [http://likumi.lv/doc.php?id=49093 "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"]</ref> == Vēsturiskie notikumi == {{pamatraksts|NKVD "Latviešu operācija"}} Represijas pret latviešiem [[PSRS]] izvērsa [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā. Tās tika uzsāktas līdz ar 1937. gada 23. novembrī [[PSRS iekšlietu tautas komisārs|PSRS iekšlietu tautas komisāra]] [[Nikolajs Ježovs|Nikolaja Ježova]] nosūtīto rīkojumu visām republiku NKVD, apgabalu un novadu NKVD pārvaldēm: {{citāts|Nekavējoties savāciet, pārbaudiet un paziņojiet šādas ziņas par latviešu oficiālajām iestādēm un organizācijām republikas, novada teritorijā: līdz pēdējam laikam pastāvējušām kultūrizglītojošās biedrības "Prometejs" filiālēm; latviešu klubiem; rakstnieku biedrībām; laikrakstiem; teātriem; likvidētās akciju sabiedrības "Produkts" valdi; latviešu kolhoziem; latviešu amatnieku arteļiem un kooperatīvajiem uzņēmumiem pilsētās; kompaktām latviešu masām dažādās iestādēs, uzņēmumos, sovhozos, citos punktos; dažādiem "Osaviahim" ("Aizsardzības, aviācijas un ķīmiskās aizsardzības veicināšanas biedrība") tipa pulciņiem; latviešu strēlnieku biedrībām pie "Osaviahim"; dažādām latviešu mācību iestādēm; novadniecībām; latviešu grupējumiem transporta, aizsardzības un citos svarīgākajos uzņēmumos un būvēs. Paziņojiet man šo koncentrācijas punktu dislokāciju, par katru veidu norādot šo punktu skaitu atsevišķi. Izpildes termiņš — 48 stundas no telegrammas saņemšanas brīža. Reizē sagatavojiet visu šo latviešu koncentrācijas punktu vadītāju un aktīvistu, kā arī agrāk uzskaitīto latviešu spiegu, pārbēdzēju un pretpadomju aktīva, tajā skaitā visu Latvijas pavalstnieku (izņemot vēstniecību un konsulātu kalpotāju), arestus. Operāciju attiecībā pret visām šīm aktīva kategorijām paredzēts veikt vienlaikus visās republikās un apgabalos. Operācijas laiks un veikšanas kārtība jums tiks paziņota ar telegrammu pēc jūsu ziņojumiem par uzskaitītajiem kontingentiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Lielais terors un «Latviešu operācija» PSRS |author= Jānis Riekstiņš |date= 2004. gada 7. decembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/252901-lielais_terors_un_latviesu_operacija_psrs |accessdate= 2016. gada 13. septembrī }}{{Novecojusi saite}}</ref>}} Kopumā etniskajā tīrīšanā no 66 843<ref>Таблица 13: Национальный состав СССР по материалам Всесоюзной переписи населения 1937 г. / Жиромская В. Б., Киселев И. Н., Поляков Ю.А., Полвека под грифом "секретно": Всесоюзная перепись населения 1937 года. — Наука: Москва, 1996., 86. lappuse.</ref> latviešiem tika apcietināti 22 360 cilvēku, no kuriem nošauti 73%.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Lielais terors pret «mazajiem latviešiem» | publisher = Jānis Riekstiņš | date = 2007.01.06. | accessdate = 2013.05.30 | url = http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=252630}}</ref> == Atceres dienas pieņemšana == Ideju Latvijā decembra sākumā iedzīvināt atceri par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijā"]] cietušajiem rosināja [[Austrumu latviešu biedrība]]. Tās organizētajā konferencē ''Genocīds pret latviešu tautu Padomju Savienībā'' 1997. gada 7. decembrī tika pieņemta rezolūcija ''Par piemiņas dienas noteikšanu latviešiem, kas gājuši bojā staļiniskā genocīda laikā Padomju Savienībā 1937.-1938. gadā''. Rezolūcijā, kurā akcentēta sešdesmitgade kopš „pirmajām visbriesmīgākajām un asiņainākajām represijām, kādas jebkad pasaulē tikušas vērstas pret latviešu tautu”, [[Saeima]]i lūgts izsludināt katra gada 3. decembri par sēru dienu „bojā gājušo genocīda upuru svētajai piemiņai”. 10. decembrī rezolūciju (ar pavadtekstu) kā atklātu vēstuli [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētājam]] [[Alfrēds Čepānis|Alfrēdam Čepānim]] saņēma Saeimas kanceleja un nodeva visām Saeimas frakcijām, pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Grozījumus galīgajā lasījumā pieņēma 1998. gada 17. jūnijā, tos [[Latvijas Valsts prezidents|prezidents]] izsludināja 1998. gada 8. jūlijā.<ref name="likumi.lv"/> == Atceres dienas pieminēšana publiskajā telpā == Saskaņā ar [[Latvijas Sociālās atmiņas monitorings|Latvijas Sociālās atmiņas monitoringa]] datiem šo atceres dienu Latvijā vispār nav atzīmējuši 86,6% iedzīvotāju.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Kaprāns|first1=Mārtiņš|last2=Procevska|first2=Olga|title=Latvijas sociālās atmiņas monitorings. Ziņojums nr. 1|year=2013|publisher=Latvijas Universitāte|location=Rīga|page=33}}</ref> Nepastāv arī mediju tradīciju atceres dienas pieminēšanā,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Par ko tad šodien sērojam, latvieši? | publisher = Andris Saulītis | date = 2012.12.02. | accessdate = 2013.05.31 | url = http://www.irir.lv/2012/12/2/par-ko-tad-sodien-serojam-latviesi}}</ref> krievvalodīgajā presē tā vispār netiek pieminēta.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Kaprāns|first1=Mārtiņš|last2=Procevska|first2=Olga|last3=Uzule|first3=Laura|last4=Saulītis|first4=Andris|title=Padomju deportāciju pieminēšana Latvijā|year=2012|publisher=Mansards|location=Rīga|isbn=978-9934-8194-2-1|page=43}}</ref> == Skatīt arī == * [[Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena]] * [[Politisko represiju upuru piemiņas diena]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130525005658/http://www.km.gov.lv/lv/doc/jaunumi/jaunumi_2013/socialas_atminas_monitorings.pdf Latvijas Sociālās atmiņas monitorings. Ziņojums nr.1 [PDF<nowiki>]</nowiki>] [[Kategorija:Atceres dienas]] sb56c18k2hag7esz9ndmq759m78xtrs Džennāro Gatuzo 0 232958 4494954 4493229 2026-07-15T11:02:21Z Vylks 50297 4494954 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Džennāro Gatuzo | image = Lausanne vs Sion 27 february 2013 - Gennaro Gattuso.jpg | image_size = 200 | caption = Džennāro Gatuzo 2013. gadā | fullname = Džennāro Ivans Gatuzo<ref name="name-height">{{tīmekļa atsauce|title=FIFA World Cup South Africa 2010 – List of Players|url=http://www.fifa.com/mm/document/tournament/competition/01/22/85/78/fwc_2010_squadlists.pdf|publisher=Fédération Internationale de Football Association (FIFA)|accessdate=5 June 2013|format=PDF|archive-date={{dat|2020|05|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200517205300/https://www.fifa.com/mm/document/tournament/competition/01/22/85/78/fwc_2010_squadlists.pdf}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200517205300/https://www.fifa.com/mm/document/tournament/competition/01/22/85/78/fwc_2010_squadlists.pdf |date={{dat|2020|05|17||bez}} }}</ref> | birth_date = {{Birth date and age|1978|1|9}} | birth_place = {{vieta|Itālija|Koriljāno Kalabri}} | height = 177<ref name="name-height"/> | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|ITA}} [[Romas "Lazio"|Lazio]] (galvenais treneris) | youthyears1 = 1990–1995 | youthclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Perugia Calcio|Perugia]] | years1 = 1995–1997 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Perugia Calcio|Perugia]] | caps1 = 10 | goals1 = 0 | years2 = 1997–1998 | clubs2 = {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | caps2 = 34 | goals2 = 3 | years3 = 1998–1999 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Salernitana Calcio 1919|Salernitana]] | caps3 = 25 | goals3 = 0 | years4 = 1999–2012 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | caps4 = 335 | goals4 = 9 | years5 = 2012–2013 | clubs5 = {{flaga|Šveice}} [[FC Sion|Sion]] | caps5 = 27 | goals5 = 1 | totalcaps = 431 | totalgoals = 13 | nationalyears1 = 1995–1996 | nationalteam1 = {{flaga|Itālija}} Itālija U-18<ref name="figc">[http://www.figc.it/nazionali/DettaglioConvocato "Gennaro Gattuso"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110228025347/http://www.figc.it/nazionali/DettaglioConvocato |date={{dat|2011|02|28||bez}} }}. [[Italian Football Federation|FIGC]]. Retrieved 9 May 2013</ref> | nationalcaps1 = 14 | nationalgoals1 = 3 | nationalyears2 = 1998–2000 | nationalteam2 = {{flaga|Itālija}} Itālija U-21<ref name="figc"/> | nationalcaps2 = 21 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2000–2010 | nationalteam3 = {{fb|Italy}}<ref name="eu-info">[http://eu-football.info/_player.php?id=6594 "Gennaro Gattuso"]. EU-Football.info. Retrieved 9 May 2013.</ref> | nationalcaps3 = 73 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2000 | nationalteam4 = {{flaga|Itālija}} Itālija OS<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Previous Tournaments - FIFA.com|url=http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=512/edition=3945/results/index.html|publisher=Fédération Internationale de Football Association (FIFA)|accessdate=6 June 2013|archive-date={{dat|2013|05|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130524125826/http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=512/edition=3945/results/index.html}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130524125826/http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=512/edition=3945/results/index.html |date={{dat|2013|05|24||bez}} }}</ref> | nationalcaps4 = 3 | nationalgoals4 = 0 | manageryears1 = 2013 | managerclubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Sion|Sion]] (spēlējošais treneris) | manageryears2 = 2013–2014 | managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Città di Palermo|Palermo]] | manageryears3 = 2014–2015 | managerclubs3 = {{flaga|Grieķija}} [[OFI Crete F.C.|OFI Crete]] | manageryears4 = 2015–2017 | managerclubs4 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Pisa 1909|Pisa]] | manageryears5 = 2017 | managerclubs5 = {{flaga|Itālija}} Milan Primavera | manageryears6 = 2017–2019 | managerclubs6 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | manageryears7 = 2019–2021 | managerclubs7 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | manageryears8 = 2022–2023 | managerclubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | manageryears9 = 2023–2024 | managerclubs9 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] | manageryears10 = 2024–2025 | managerclubs10 = {{flaga|CRO}} [[HNK Hajduk Split]] | manageryears11 = 2025–2026 | managerclubs11 = {{fb|ITA}} | manageryears12 = 2026–pašlaik | managerclubs12 = {{flaga|Itālija}} [[Romas "Lazio"|Lazio]] }} '''Džennāro Ivans "Rino" Gatuzo''' ({{val|it|Gennaro Ivan "Rino" Gattuso}}; dzimis {{dat|1978|1|9}}) ir bijušais itāļu [[futbolists]], tagad — [[futbols|futbola]] treneris. No 2025. gada jūnija līdz 2026. gada aprīlim bija [[Itālijas futbola izlase]]s galvenais treneris. Kopš 2026. gada jūnija ir [[Romas "Lazio"]] galvenais treneris. Spēlētāja karjeras laikā spēlēja uzbrūkošā pussarga pozīcijā. Lielāko karjeras daļu pārstāvēja Itālijas klubus, laikā no 1999. līdz 2012. gadam — ''[[AC Milan|Milan]]''. Pārstāvot ''Milan'', Gatuzo izcīnīja divas uzvaras [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] (2003, 2007) un divas uzvaras Itālijas A sērijā (2004, 2011). Itālijas izlases sastāvā ir piedalījies trijos [[PK futbolā|Pasaules kausos]] ({{FutbPK|2002}}, {{FutbPK|2006}}, {{FutbPK|2010}}) un divos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] ({{FutbEU|2004}}, {{FutbEU|2008}}), 2006. gada Pasaules kausa izcīņā viņš Itālijas izlases sastāvā arī kļuva par čempionu, pats Gatuzo tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē. Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Pirmais klubs trenera karjerā bija [[Šveice]]s komanda ''[[FC Sion|Sion]]'', kurā viņš darbojās kā spēlējošais treneris. Vēlāk vadījis ''[[U.S. Città di Palermo|Palermo]]'', [[Grieķija]]s klubu ''[[OFI Crete F.C.|OFI Crete]]'', ''[[A.C. Pisa 1909|AC Pisa]]'' un ''Milan'' jauniešu komandu. 2017. gada novembrī kļuva par ''Milan'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/italija/27112017-milan_atlaiz_treneri_vina_vieta_stajas_ga |title="Milan" atlaiž treneri, viņa vietā stājas Gatuzo|date={{dat|2017|11|27||bez}}|publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|11|28||bez}}}}</ref> Pēc 2018.—2019. gada sezonas, kad komanda nespēja iekļūt UEFA Čempionu līgā, galvenā trenera amatu atstāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48430169 |title=AC Milan: Gennaro Gattuso steps down as head coach after 18 months|date={{dat|2019|5|28||bez}}|publisher=bbc.com|accessdate={{dat|2019|7|6||bez}}}}</ref> 2019. gada decembrī tika apstiprināts par A sērijas kluba ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/napoli/story/4010675/napoli-appoint-gattuso-as-head-coach-after-ancelotti-sacking |title=Napoli appoint Gattuso as head coach after Ancelotti sacking |date={{dat|2019|12|11||bez}}|website=espn.com|accessdate={{dat|2019|12|12||bez}}}}</ref> 2020. gadā ar ''Napoli'' kļuva par [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausa]] ieguvēju. 2021. gadā nespēja aizvest komandu līdz vietai UEFA Čempionu līgā un sezonas beigās amatu atstāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://theathletic.com/news/gattuso-napoli-sacked-next-manager/X664t0mpY0xW |title=Gattuso leaves Napoli after failing to qualify for Champions League |language=en |website=theathletic.com |date=23 May 2021 }}</ref> 2021. gada maijā ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'' paziņoja par Gatuzo iecelšanu galvenā trenera amatā, bet vēl līdz līguma spēkā stāšanās brīdim pēc abpusējas vienošanās tas tika atsaukts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/57511592|title=Gennaro Gattuso leaves Fiorentina 23 days after his appointment as coach|date=17 June 2021|accessdate=26 June 2021|website=bbc.co.uk}}</ref> 2022. gada jūnijā noslēdza līgumu uz divām sezonām ar [[Spānija]]s klubu ''[[Valencia CF|Valencia]]'', kļūstot par komandas galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/futbols/gatuzo-klust-par-valencia-galveno-treneri/|title=Gatuzo kļūst par “Valencia” galveno treneri|date=9 June 2022|accessdate={{dat|2022|7|13||bez}}|website=tv3.lv|archive-date={{dat|2025|04|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250423053919/https://sports.tv3.lv/futbols/gatuzo-klust-par-valencia-galveno-treneri/}}</ref> 2023. gada janvārī pēc abpusējas vienošanās amatu atstāja. {{dat|2023|9|27||bez}} kļuva par Francijas kluba [[Marseļas "Olympique"]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/francija/28092023-gatuzo_klust_par_marselas_olympique_jauno |title=Gatuzo kļūst par Marseļas ''Olympique'' jauno galveno treneri|date={{dat|2023|9|28|N|bez}}|accessdate={{dat|2023|9|28||bez}}|website=sportacentrs.com}}</ref> 2024. gada 19. februārī viņš tika atlaists pēc piecu mēnešu termiņa Marseļas kluba galvenā trenera amatā.<ref>https://sportacentrs.com/futbols/francija/20022024-marselas_olympique_vadibu_pec_gatuzo_atbr</ref> 2024. gada jūnijā tika iecelts par [[Horvātija]]s kluba [[HNK Hajduk Split|Splitas "Hajduk"]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportnet.hr/vijesti/597821/nogomet-supersport-hnl/hajduk-ima-novog-trenera-gennaro-gattuso-na-klupi-splicana/|title=Hajduk ima novog trenera: Gennaro Gattuso na klupi Splićana!|last=Korać|first=Branimir|publisher=Sportnet.hr|date=12 June 2024|access-date=22 October 2024}}</ref> 2024.—2025. gada sezonā Dž. Gatuzo vadībā komanda ieņēma 3. vietu [[Horvātijas futbola līga|Horvātijas futbola līgā]]. 2025. gada jūnijā [[Itālijas Futbola federācija]] apstiprināja Gatuzo par Itālijas izlases galveno treneri. Šajā amatā viņš nomainīja [[Lučāno Spalleti]], kurš tika atlaists pēc 0:3 zaudējuma [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijai]] [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/15062025-oficiali_italijas_izlases_sturi_parnem_le |title=Oficiāli: Itālijas izlases stūri pārņem leģendārais Gatuzo|website=[[sportacentrs.com]]|date=15 June 2025|access-date={{dat|2025|6|15||bez}}}}</ref> Itālijas izlase Gatuzo vadībā nespēja kvalificēties Pasaules kausa finālturnīram, izšķirošajā kvalifikācijas spēlē zaudējot [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijai un Hercegovinai]] pēcspēles 11 metru sitienu sērijā. Pēc šīs neveiksmes Gatuzo atstāja izlases galvenā trenera amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/03042026-generaltirisana_italijas_futbola_turpinas |title=Ģenerāltīrīšana Itālijas futbolā turpinās – amatu pamet arī Gatuzo|website=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2026|4|3|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|10||bez}}}}</ref> 2026. gada jūnijā tika apstiprināts par [[Romas "Lazio"]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/24062026-gatuzo_pec_neveiksmiga_posma_italijas_izl |title=Gatuzo pēc neveiksmīgā posma Itālijas izlasē atgriežas A sērijā un pārņem "Lazio"|website=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2026|6|24|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|15||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Milan''' * [[Itālijas Serie A]]: 2003–04, 2010–11 * [[Coppa Italia]]: 2002–03 * [[Supercoppa Italiana]]: 2004, 2011 * [[UEFA Čempionu līga]]: 2002–03, 2006–07 * [[UEFA Superkauss]]: 2003, 2007 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2007 '''Itālija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] === Trenera karjera === '''Napoli''' * Coppa Italia: 2019–20 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{OS dalībnieks-aizmetnis}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} {{Itālijas futbola izlase - FIFA 2002}} {{Itālijas futbola izlase - FIFA 2006}} {{Itālijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{DEFAULTSORT:Gatuzo, Džennāro}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:FC Sion spēlētāji]] [[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:US Salernitana 1919 spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Itālijas futbola izlases treneri]] 2jjy1tqdr2vkjne6pwhnauu7xrczof0 Veidne:VietasKarte Kongo 10 239334 4494827 2108096 2026-07-14T22:28:49Z Milenioscuro 33594 4494827 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Kongo | top = 3.736 | bottom = -5.760 | left = 10.290 | right = 19.126 | image = Congo adm location map.svg | image1 = Congo physical map.svg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Atrašanās vietas veidnes|Kongo]] </noinclude> bvoxn7k90rnavz7hjvu6ouizqjn3jph Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rēzeknes novadā 0 244222 4494782 4485243 2026-07-14T19:55:29Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4494782 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97232589}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566020 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97232589 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q55165660 | label = ''[[:d:Q55165660|Asticu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Asticu viduslaiku kapsēta | municipality = Astici | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.291957932345 | long = 27.504625552896 | p625 = {{Coord|56.291958|27.504626|display=inline}} | vaid = 2003 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Astici }} {{monument | qid = Q55164173 | label = [[Audriņu ciema iedzīvotāju piemiņas vieta]] | name = Audriņu ciema iedzīvotāju piemiņas vieta | municipality = Audriņi | district = Audriņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.590624264936 | long = 27.24399845765 | p625 = {{Coord|56.590624|27.243998|display=inline}} | commonscat = Audriņi Memorial | vaid = 50 | wikipediauri = Audri%C5%86u_ciema_iedz%C4%ABvot%C4%81ju_piemi%C5%86as_vieta | year = 1942. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Audri%C5%86i }} {{monument | qid = Q55164167 | label = [[Puderovas vecticībnieku lūgšanu nams|Puderovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]] | name = Puderovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Audriņu pagasts | district = Audriņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Puderovā | lat = 56.605697075028 | long = 27.212182190433 | p625 = {{Coord|56.605697|27.212182|display=inline}} | image = Puderovas%20vectic%C4%ABbnieku%20bazn%C4%ABca.jpg | vaid = 5798 | wikipediauri = Puderovas_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams | year = 18. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Audri%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55166141 | label = ''[[:d:Q55166141|Babru senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Babru senkapi (Kara kapi) | municipality = Babri | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Pušas ezera R krastā | lat = 56.22630516979 | long = 27.190286711507 | p625 = {{Coord|56.226305|27.190287|display=inline}} | vaid = 2044 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Babri_(Pu%C5%A1as_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166150 | label = ''[[:d:Q55166150|Babru muižas kungu māja]]'' | name = Babru muižas kungu māja | municipality = Babri | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = "Babri" | vaid = 9193 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Babri_(Pu%C5%A1as_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165664 | label = ''[[:d:Q55165664|Batņu senkapi (Kapu kalns, Kara kapi)]]'' | name = Batņu senkapi (Kapu kalns, Kara kapi) | municipality = Batņi | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.351807955078 | long = 27.551283098749 | p625 = {{Coord|56.351808|27.551283|display=inline}} | vaid = 2004 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bat%C5%86i }} {{monument | qid = Q15218678 | label = [[Bikovas katoļu baznīca|Bikovas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]] | name = Bikovas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca | municipality = Bikava | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.7375 | long = 27.0675 | p625 = {{Coord|56.7375|27.0675|display=inline}} | image = Gaigalavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-28.jpg | commonscat = Sacred Heart church in Bikava | vaid = 5808 | wikipediauri = Bikovas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1850. 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Bikava }} {{monument | qid = Q55165807 | label = [[Bondaru pilskalns|Bondaru pilskalns ar apmetni]] | name = Bondaru pilskalns ar apmetni | municipality = Bondari | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.291910347987 | long = 27.338863862917 | p625 = {{Coord|56.29191|27.338864|display=inline}} | vaid = 2014 | wikipediauri = Bondaru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bondari_(M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165812 | label = [[Smagaņu pilskalns|Smaganu pilskalns]] | name = Smaganu pilskalns | municipality = Bondari | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = (Martušovkā) | lat = 56.295582582146 | long = 27.329980158787 | p625 = {{Coord|56.295583|27.32998|display=inline}} | vaid = 2015 | wikipediauri = Smaga%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bondari_(M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166057 | label = ''[[:d:Q55166057|Brožagala senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Brožagala senkapi (Kara kapi) | municipality = Brožgola | district = Nautrēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.706719129124 | long = 27.271283288383 | p625 = {{Coord|56.706719|27.271283|display=inline}} | vaid = 1553 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bro%C5%BEgola }} {{monument | qid = Q15218763 | label = [[Bērzgales Annas baznīca|Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīca]] | name = Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīca | municipality = Bērzgale | district = Bērzgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.6325 | long = 27.5125 | p625 = {{Coord|56.6325|27.5125|display=inline}} | image = B%C4%93rzgales%20bazn%C4%ABca%202001-08-12.jpg | commonscat = Saint Anne church in Bērzgale | vaid = 5799 | wikipediauri = B%C4%93rzgales_Annas_bazn%C4%ABca | year = 1770. 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = B%C4%93rzgale }} {{monument | qid = Q55164189 | label = ''[[:d:Q55164189|Bērzgales muižas kungu māja]]'' | name = Bērzgales muižas kungu māja | municipality = Bērzgale | district = Bērzgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.626628998238 | long = 27.516612873363 | p625 = {{Coord|56.626629|27.516613|display=inline}} | vaid = 5800 | year = 1878. 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Bērzgales muiža]] | munwiki = B%C4%93rzgale }} {{monument | qid = Q55443901 | label = ''[[:d:Q55443901|Cakulu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Cakulu senkapi (Kara kapi) | municipality = Cakuli | district = Dekšāres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Malmutas upes kreisajā krastā | lat = 56.63158860556 | long = 26.788038845581 | p625 = {{Coord|56.631589|26.788039|display=inline}} | vaid = 1965 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cakuli }} {{monument | qid = Q15218790 | label = [[Ciskādu katoļu baznīca|Ciskādu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | name = Ciskādu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca | municipality = Ciskādi | district = Sakstagala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.49222222 | long = 27.13583333 | p625 = {{Coord|56.492222|27.135833|display=inline}} | image = Cisk%C4%81du%20Sv.%20J%C4%81%C5%86a%20Krist%C4%ABt%C4%81ja%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Cisk%C4%81di%2C%20Sakstagala%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Ciskādi | vaid = 5862 | wikipediauri = Cisk%C4%81du_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1900. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Cisk%C4%81di }} {{monument | qid = Q55166394 | label = ''[[:d:Q55166394|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Ciskādi | district = Sakstagala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Ciskādu katoļu baznīcā | lat = 56.49222222 | long = 27.13583333 | p625 = {{Coord|56.492222|27.135833|display=inline}} | vaid = 4176 | year = 1908. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ciskādu katoļu baznīca|Ciskādu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Cisk%C4%81di }} {{monument | qid = Q55166405 | label = ''[[:d:Q55166405|Ciskādu (Vītolu) skola]]'' | name = Ciskādu (Vītolu) skola | municipality = Ciskādi | district = Sakstagala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.490598050979 | long = 27.133346859772 | p625 = {{Coord|56.490598|27.133347|display=inline}} | vaid = 5861 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Cisk%C4%81di }} {{monument | qid = Q55165593 | label = ''[[:d:Q55165593|Danču senkapi]]'' | name = Danču senkapi | municipality = Danči | district = Ilzeskalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.662597572984 | long = 27.370335865705 | p625 = {{Coord|56.662598|27.370336|display=inline}} | vaid = 1995 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dan%C4%8Di }} {{monument | qid = Q55443885 | label = ''[[:d:Q55443885|Zviedru skansts (Jumpravas kalns, Kuces kalns) - viduslaiku nocietinājums]]'' | name = Zviedru skansts (Jumpravas kalns, Kuces kalns) - viduslaiku nocietinājums | municipality = Dekšāres pagasts | district = Dekšāres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Staros | lat = 56.62159855373 | long = 26.786026073366 | p625 = {{Coord|56.621599|26.786026|display=inline}} | vaid = 1967 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dek%C5%A1%C4%81res_pagasts }} {{monument | qid = Q15218840 | label = [[Dricānu baznīca|Dricānu Svēto apustuļu Simeona un Jūdas Romas katoļu baznīca]] | name = Dricānu Svēto apustuļu Simeona un Jūdas Romas katoļu baznīca | municipality = Dricāni | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.64972222 | long = 27.18777778 | p625 = {{Coord|56.649722|27.187778|display=inline}} | image = 15423%20Dryca%C5%84ski%20ko%C5%9Bci%C3%B3%C5%82%20parafialny%20pod%20wezwaniem%20%C5%9B%C5%9B.%20Ap.%20Szymona%20i%20Judy.%201859..jpg | commonscat = Saints Simon and Jude church in Dricāni | vaid = 5801 | wikipediauri = Dric%C4%81nu_bazn%C4%ABca | year = 1859. -1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dric%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55165373 | label = ''[[:d:Q55165373|Zemnieku sēta (bij. skola) "Osīši"]]'' | name = Zemnieku sēta (bij. skola) "Osīši" | municipality = Dricānu pagasts | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.669648272037 | long = 27.290108201849 | p625 = {{Coord|56.669648|27.290108|display=inline}} | vaid = 8900 | year = 19.gs./20.gs. s., 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dric%C4%81nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55165820 | label = ''[[:d:Q55165820|Dvarču senkapi (Dvarču kalns)]]'' | name = Dvarču senkapi (Dvarču kalns) | municipality = Dvarči | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rāznas ezera D krastā | lat = 56.306414532615 | long = 27.421175856083 | p625 = {{Coord|56.306415|27.421176|display=inline}} | vaid = 2016 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvar%C4%8Di }} {{monument | qid = Q55165548 | label = ''[[:d:Q55165548|Dziļāru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dziļāru viduslaiku kapsēta | municipality = Dziļāri | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.716040283622 | long = 27.112271208169 | p625 = {{Coord|56.71604|27.112271|display=inline}} | vaid = 1987 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dzi%C4%BC%C4%81ri }} {{monument | qid = Q55165539 | label = ''[[:d:Q55165539|Dervanienas senkapi]]'' | name = Dervanienas senkapi | municipality = Dērvaniene | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.720386413313 | long = 27.029146108479 | p625 = {{Coord|56.720386|27.029146|display=inline}} | vaid = 1986 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = D%C4%93rvaniene }} {{monument | qid = Q55165426 | label = ''[[:d:Q55165426|Ezergailīšu Velna akmens - kulta vieta]]'' | name = Ezergailīšu Velna akmens - kulta vieta | municipality = Ezergailīši | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.292446990175 | long = 27.037834543737 | p625 = {{Coord|56.292447|27.037835|display=inline}} | vaid = 1979 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ezergail%C4%AB%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55165430 | label = ''[[:d:Q55165430|Ezergailīšu senkapi (Priedes kalns)]]'' | name = Ezergailīšu senkapi (Priedes kalns) | municipality = Ezergailīši | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Feimaņu ezera Z krastā | lat = 56.284173985053 | long = 27.027191537733 | p625 = {{Coord|56.284174|27.027192|display=inline}} | vaid = 1980 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ezergail%C4%AB%C5%A1i }} {{monument | qid = Q15218908 | label = [[Feimaņu baznīca|Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | name = Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.26777778 | long = 27.03777778 | p625 = {{Coord|56.267778|27.037778|display=inline}} | image = Feima%C5%86u%20Sv.%20J%C4%81%C5%86a%20Krist%C4%ABt%C4%81ja%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Saint John the Baptist church in Feimaņi | vaid = 5805 | wikipediauri = Feima%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1756. -1760. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165436 | label = ''[[:d:Q55165436|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Feimaņu katoļu baznīcā | lat = 56.26777778 | long = 27.03777778 | p625 = {{Coord|56.267778|27.037778|display=inline}} | vaid = 4144 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Feimaņu baznīca|Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165442 | label = ''[[:d:Q55165442|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Feimaņu katoļu baznīcā | lat = 56.26777778 | long = 27.03777778 | p625 = {{Coord|56.267778|27.037778|display=inline}} | vaid = 4154 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Feimaņu baznīca|Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165448 | label = ''[[:d:Q55165448|Altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Altāris ar gleznām (2) | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Freimaņu katoļu baznīcā | lat = 56.26767986931 | long = 27.037838707774 | p625 = {{Coord|56.26768|27.037839|display=inline}} | vaid = 4157 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Feimaņu baznīca|Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165456 | label = ''[[:d:Q55165456|Feimaņu muižas parks]]'' | name = Feimaņu muižas parks | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.272040972868 | long = 27.036473282947 | p625 = {{Coord|56.272041|27.036473|display=inline}} | vaid = 5806 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165462 | label = ''[[:d:Q55165462|Feimaņu katoļu baznīcas zvanu tornis]]'' | name = Feimaņu katoļu baznīcas zvanu tornis | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.267756056889 | long = 27.037285208262 | p625 = {{Coord|56.267756|27.037285|display=inline}} | vaid = 5807 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165468 | label = ''[[:d:Q55165468|Kapela]]'' | name = Kapela | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | vaid = 9090 | year = 1806. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165474 | label = ''[[:d:Q55165474|Krucifiksa nojume]]'' | name = Krucifiksa nojume | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.658394320765 | long = 26.959443513387 | p625 = {{Coord|56.658394|26.959444|display=inline}} | vaid = 9091 | year = 18.gs.b./19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165478 | label = ''[[:d:Q55165478|Obelisks "Krusta nesējs"]]'' | name = Obelisks "Krusta nesējs" | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | vaid = 9092 | year = 1825. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165413 | label = ''[[:d:Q55165413|Feimaņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Feimaņu viduslaiku kapsēta | municipality = Feimaņu pagasts | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie Feimaņu skolas | lat = 56.270609669176 | long = 27.03819250259 | p625 = {{Coord|56.27061|27.038193|display=inline}} | vaid = 1985 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Feima%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55166078 | label = ''[[:d:Q55166078|Gaiduļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Gaiduļu viduslaiku kapsēta | municipality = Gaiduļi | district = Ozolaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Gaiduļu ezera Z krastā | lat = 56.434469116032 | long = 27.304783755217 | p625 = {{Coord|56.434469|27.304784|display=inline}} | vaid = 2041 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaidu%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55165502 | label = ''[[:d:Q55165502|Kvāpānu senkapi I]]'' | name = Kvāpānu senkapi I | municipality = Gaigalavas pagasts | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Kvāpānos, Rēzeknes upes labajā krastā | lat = 56.761306032872 | long = 26.978142565529 | p625 = {{Coord|56.761306|26.978143|display=inline}} | vaid = 1990 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaigalavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165510 | label = ''[[:d:Q55165510|Kvāpānu senkapi II]]'' | name = Kvāpānu senkapi II | municipality = Gaigalavas pagasts | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Kvāpānos, uz ZA no Kvāpānu senkapiem I | lat = 56.761709864506 | long = 26.981169581538 | p625 = {{Coord|56.76171|26.98117|display=inline}} | vaid = 1991 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaigalavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165515 | label = ''[[:d:Q55165515|Bikavas muižas apbūve]]'' | name = Bikavas muižas apbūve | municipality = Gaigalavas pagasts | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Bikavas muižā | lat = 56.735834853293 | long = 27.065430030378 | p625 = {{Coord|56.735835|27.06543|display=inline}} | vaid = 5809 | year = 19. gs. 1.p. 20. gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623033|Bikavas muiža]]'' | munwiki = Gaigalavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165523 | label = ''[[:d:Q55165523|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Gaigalavas pagasts | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Bikavas muižā | lat = 56.734676899357 | long = 27.065629291944 | p625 = {{Coord|56.734677|27.065629|display=inline}} | vaid = 5810 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55165515|Bikavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Gaigalavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165529 | label = ''[[:d:Q55165529|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Gaigalavas pagasts | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Bikavas muižā | lat = 56.735930974862 | long = 27.065427917667 | p625 = {{Coord|56.735931|27.065428|display=inline}} | vaid = 5811 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55165515|Bikavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Gaigalavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55443913 | label = ''[[:d:Q55443913|Garanču apmetne]]'' | name = Garanču apmetne | municipality = Garanči | district = Dekšāres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.666562514389 | long = 26.777653163189 | p625 = {{Coord|56.666563|26.777653|display=inline}} | vaid = 1966 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Garan%C4%8Di_(Dek%C5%A1%C4%81res_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166489 | label = ''[[:d:Q55166489|Gerardovas senkapi]]'' | name = Gerardovas senkapi | municipality = Gerardova | district = Stoļerovas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = (bij. Rozenmuižā) | lat = 56.43869936031 | long = 27.503034429926 | p625 = {{Coord|56.438699|27.503034|display=inline}} | vaid = 2057 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gerardova }} {{monument | qid = Q55165826 | label = ''[[:d:Q55165826|Giņēviču senkapi]]'' | name = Giņēviču senkapi | municipality = Gineviči | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.323726302815 | long = 27.370857484197 | p625 = {{Coord|56.323726|27.370857|display=inline}} | vaid = 2018 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ginevi%C4%8Di }} {{monument | qid = Q15218957 | label = [[Gribuļu pilskalns]] | name = Gribuļu pilskalns | municipality = Gribuļi | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.58861111 | long = 27.36833333 | p625 = {{Coord|56.588611|27.368333|display=inline}} | vaid = 2060 | wikipediauri = Gribu%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gribu%C4%BCi_(V%C4%93r%C4%93mu_pagasts) }} {{monument | qid = Q16358017 | label = [[Ilzeskalna pareizticīgo baznīca]] | name = Ilzeskalna pareizticīgo baznīca | municipality = Ilzeskalns | district = Ilzeskalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.645 | long = 27.3915708 | p625 = {{Coord|56.645|27.391571|display=inline}} | image = Ku%C4%BC%C5%86eva%20bazn%C4%ABca%20Ilzeskaln%C4%81%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Our Lady of Sorrows Orthodox church in Ilzeskalns | vaid = 5814 | wikipediauri = Ilzeskalna_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = 1832. 1863. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ilzeskalns }} {{monument | qid = Q55165597 | label = ''[[:d:Q55165597|Ikonostass]]'' | name = Ikonostass | municipality = Ilzeskalns | district = Ilzeskalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Ilzeskalna (Kuļņevas) pareizticīgo baznīcā - kapličā | lat = 56.645061867935 | long = 27.391124288872 | p625 = {{Coord|56.645062|27.391124|display=inline}} | vaid = 4160 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ilzeskalns }} {{monument | qid = Q55165737 | label = [[Ismeru vecticībnieku lūgšanu nams|Ismeru vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ar draudzes māju]] | name = Ismeru vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ar draudzes māju | municipality = Ismeri | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.386937261082 | long = 27.328551273256 | p625 = {{Coord|56.386937|27.328551|display=inline}} | image = Ismeru%20vectic%C4%ABbnieku%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%2C%20L%C5%ABznavas%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20M.Str%C4%AB%C4%B7is%20-%20Panoramio.jpg | vaid = 5818 | wikipediauri = Ismeru_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams | year = 1812. 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ismeri }} {{monument | qid = Q55165579 | label = ''[[:d:Q55165579|Janopoles senkapi]]'' | name = Janopoles senkapi | municipality = Janopole | district = Griškānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.466110576023 | long = 27.377058881811 | p625 = {{Coord|56.466111|27.377059|display=inline}} | vaid = 1993 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Janopole }} {{monument | qid = Q55165584 | label = ''[[:d:Q55165584|Janopoles Upuru vīksna - kulta vieta]]'' | name = Janopoles Upuru vīksna - kulta vieta | municipality = Janopole | district = Griškānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.457752821326 | long = 27.384583025891 | p625 = {{Coord|56.457753|27.384583|display=inline}} | vaid = 1994 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Janopole }} {{monument | qid = Q55165833 | label = ''[[:d:Q55165833|Jaunstašuļu senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Jaunstašuļu senkapi (Kapu kalns) | municipality = Jaunstašuļi | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.294534223929 | long = 27.389729230255 | p625 = {{Coord|56.294534|27.389729|display=inline}} | vaid = 2019 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsta%C5%A1u%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55165838 | label = ''[[:d:Q55165838|Jaunstašuļu Velna pēdas akmens - kulta vieta]]'' | name = Jaunstašuļu Velna pēdas akmens - kulta vieta | municipality = Jaunstašuļi | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.286579271828 | long = 27.383118343052 | p625 = {{Coord|56.286579|27.383118|display=inline}} | vaid = 2020 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsta%C5%A1u%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55165386 | label = ''[[:d:Q55165386|Kakarviešu pilskalns]]'' | name = Kakarviešu pilskalns | municipality = Kakarvīši | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.636650900277 | long = 27.155535300292 | p625 = {{Coord|56.636651|27.155535|display=inline}} | vaid = 1968 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kakarv%C4%AB%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55165389 | label = ''[[:d:Q55165389|Kakarviešu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Kakarviešu senkapi (Kara kapi) | municipality = Kakarvīši | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.640941030784 | long = 27.159169662526 | p625 = {{Coord|56.640941|27.15917|display=inline}} | vaid = 1969 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kakarv%C4%AB%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55165613 | label = [[Kantinieku pilskalns]] | name = Kantinieku pilskalns | municipality = Kantinīki | district = Kantinieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.574241305702 | long = 27.154583512025 | p625 = {{Coord|56.574241|27.154584|display=inline}} | vaid = 2000 | wikipediauri = Kantinieku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kantin%C4%ABki }} {{monument | qid = Q55165617 | label = ''[[:d:Q55165617|Kantinieku senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Kantinieku senkapi (Kara kapi) | municipality = Kantinīki | district = Kantinieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.578634243182 | long = 27.13394758654 | p625 = {{Coord|56.578634|27.133948|display=inline}} | vaid = 2001 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kantin%C4%ABki }} {{monument | qid = Q55165554 | label = ''[[:d:Q55165554|Karitonu senkapi]]'' | name = Karitonu senkapi | municipality = Karitoni | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.737213192 | long = 27.172608266137 | p625 = {{Coord|56.737213|27.172608|display=inline}} | vaid = 1988 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Karitoni }} {{monument | qid = Q15219116 | label = [[Kaunatas baznīca|Kaunatas Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca]] | name = Kaunatas Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca | municipality = Kaunata | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.33194444 | long = 27.54722222 | p625 = {{Coord|56.331944|27.547222|display=inline}} | image = Kaunatas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%202002-08-10.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Kaunata | vaid = 5815 | wikipediauri = Kaunatas_bazn%C4%ABca | year = 1852. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kaunata }} {{monument | qid = Q55165669 | label = ''[[:d:Q55165669|Kaunatas senkapi]]'' | name = Kaunatas senkapi | municipality = Kaunata | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie slimnīcas | lat = 56.330218423268 | long = 27.539986987421 | p625 = {{Coord|56.330218|27.539987|display=inline}} | vaid = 2006 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaunata }} {{monument | qid = Q55165650 | label = ''[[:d:Q55165650|Antropovas senkapi (Zaļais kalns)]]'' | name = Antropovas senkapi (Zaļais kalns) | municipality = Kaunatas pagasts | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Antropovu un Gališevku | lat = 56.284476714464 | long = 27.553569693858 | p625 = {{Coord|56.284477|27.55357|display=inline}} | vaid = 2008 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaunatas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165656 | label = ''[[:d:Q55165656|Veresovkas senkapi]]'' | name = Veresovkas senkapi | municipality = Kaunatas pagasts | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Veresovkā | lat = 56.310687033068 | long = 27.513994315314 | p625 = {{Coord|56.310687|27.513994|display=inline}} | vaid = 2011 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaunatas_pagasts }} {{monument | qid = Q130467607 | label = [[Dzirkaļu (Gorku) pilskalns|Dzirkaļu pilskalns]] | name = Dzirkaļu pilskalns | municipality = Kaunatas pagasts | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Gorkos | lat = 56.271805555556 | long = 27.64225 | p625 = {{Coord|56.271806|27.64225|display=inline}} | vaid = 2005 | wikipediauri = Dzirka%C4%BCu_(Gorku)_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaunatas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166386 | label = ''[[:d:Q55166386|Kaļvu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kaļvu viduslaiku kapsēta | municipality = Kaļvi | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.627199488713 | long = 27.024380584007 | p625 = {{Coord|56.627199|27.024381|display=inline}} | vaid = 2053 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ka%C4%BCvi_(Rikavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165482 | label = ''[[:d:Q55165482|Kavališķu senkapi (Krievu kapi)]]'' | name = Kavališķu senkapi (Krievu kapi) | municipality = Kovališki | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.269380832169 | long = 27.078813094936 | p625 = {{Coord|56.269381|27.078813|display=inline}} | vaid = 1981 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kovali%C5%A1ki_(Feima%C5%86u_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165486 | label = ''[[:d:Q55165486|Vinmines pilskalns]]'' | name = Vinmines pilskalns | municipality = Kovališki | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.273111232445 | long = 27.067193440087 | p625 = {{Coord|56.273111|27.067193|display=inline}} | vaid = 1982 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kovali%C5%A1ki_(Feima%C5%86u_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165689 | label = ''[[:d:Q55165689|Križanu senkapi (Moku saliņa)]]'' | name = Križanu senkapi (Moku saliņa) | municipality = Križini | district = Lendžu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.570270537688 | long = 27.542304416101 | p625 = {{Coord|56.570271|27.542304|display=inline}} | vaid = 2012 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kri%C5%BEini }} {{monument | qid = Q55165490 | label = ''[[:d:Q55165490|Krupenišķu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Krupenišķu senkapi (Kara kapi) | municipality = Krupeniški | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Zalvu ezera A krastā | lat = 56.230239917389 | long = 27.0230123171 | p625 = {{Coord|56.23024|27.023012|display=inline}} | vaid = 1983 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Krupeni%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q55164178 | label = ''[[:d:Q55164178|Kuciņu senkapi (Kara kapi, Zviedru kapi)]]'' | name = Kuciņu senkapi (Kara kapi, Zviedru kapi) | municipality = Kuciņi | district = Audriņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie kapsētas | lat = 56.540523058929 | long = 27.214099492977 | p625 = {{Coord|56.540523|27.214099|display=inline}} | vaid = 1961 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kuci%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165557 | label = ''[[:d:Q55165557|Kuderu senkapi]]'' | name = Kuderu senkapi | municipality = Kuderi | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Ičas upes kreisajā krastā | lat = 56.789025991478 | long = 27.21574010369 | p625 = {{Coord|56.789026|27.21574|display=inline}} | vaid = 1989 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kuderi }} {{monument | qid = Q55165675 | label = ''[[:d:Q55165675|Kušneru senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Kušneru senkapi (Kapu kalns) | municipality = Kušneri | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.340990327804 | long = 27.59451235055 | p625 = {{Coord|56.34099|27.594512|display=inline}} | vaid = 2007 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ku%C5%A1neri_(Kaunatas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165394 | label = ''[[:d:Q55165394|Kūzmu senkapi]]'' | name = Kūzmu senkapi | municipality = Kūzmi | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.652013144613 | long = 27.170646987798 | p625 = {{Coord|56.652013|27.170647|display=inline}} | vaid = 1970 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = K%C5%ABzmi }} {{monument | qid = Q55165884 | label = ''[[:d:Q55165884|Lopatišķu Karņecka kalns - pilskalns]]'' | name = Lopatišķu Karņecka kalns - pilskalns | municipality = Lapatiški | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.269076923884 | long = 27.149341277808 | p625 = {{Coord|56.269077|27.149341|display=inline}} | vaid = 2034 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lapati%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q55165888 | label = [[Leimanišku pilskalns|Leimanišķu pilskalns]] | name = Leimanišķu pilskalns | municipality = Leimaniški | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.315774160739 | long = 27.224898475852 | p625 = {{Coord|56.315774|27.224898|display=inline}} | vaid = 2031 | wikipediauri = Leimani%C5%A1ku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Leimani%C5%A1ki_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165890 | label = ''[[:d:Q55165890|Leimanišķu apmetne]]'' | name = Leimanišķu apmetne | municipality = Leimaniški | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.321481825914 | long = 27.223578741179 | p625 = {{Coord|56.321482|27.223579|display=inline}} | vaid = 2032 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Leimani%C5%A1ki_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165893 | label = [[Leimanišku Baterijas kalns|Leimanišķu Baterijas kalns]] | name = Leimanišķu Baterijas kalns | municipality = Leimaniški | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.312840902927 | long = 27.215341579146 | p625 = {{Coord|56.312841|27.215342|display=inline}} | vaid = 2033 | wikipediauri = Leimani%C5%A1ku_Baterijas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Leimani%C5%A1ki_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165622 | label = ''[[:d:Q55165622|Leimanišķu krucifikss]]'' | name = Leimanišķu krucifikss | municipality = Leimaņi | district = Kantinieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = (Leimanišķos) | lat = 56.559368260066 | long = 27.140894110676 | p625 = {{Coord|56.559368|27.140894|display=inline}} | vaid = 6131 | year = 19.gs.1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Leima%C5%86i_(Kantinieku_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165495 | label = ''[[:d:Q55165495|Leiņukalna senkapi]]'' | name = Leiņukalna senkapi | municipality = Leinakolns | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Feimankas upītes labajā krastā | lat = 56.309287485364 | long = 26.954123165102 | p625 = {{Coord|56.309287|26.954123|display=inline}} | vaid = 1984 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Leinakolns }} {{monument | qid = Q55165842 | label = [[Lipušku vecticībnieku lūgšanu nams|Lipušku vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]] | name = Lipušku vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Lipuški | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.291160840791 | long = 27.435120893812 | p625 = {{Coord|56.291161|27.435121|display=inline}} | image = %C4%BBipu%C5%A1ku%20Vectic%C4%ABbnieku%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%2C%20Lipu%C5%A1ki%2C%20M%C4%81ko%C5%86kalna%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Old Believers church in Lipuški | vaid = 5830 | wikipediauri = Lipu%C5%A1ku_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lipu%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q55166158 | label = ''[[:d:Q55166158|Livku senkapi (Moskaļu kapi)]]'' | name = Livku senkapi (Moskaļu kapi) | municipality = Liuki | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.218472915183 | long = 27.276331511941 | p625 = {{Coord|56.218473|27.276332|display=inline}} | vaid = 2045 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liuki }} {{monument | qid = Q55166455 | label = [[Lošu pilskalns]] | name = Lošu pilskalns | municipality = Losa | district = Silmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.425052233793 | long = 27.153550299635 | p625 = {{Coord|56.425052|27.15355|display=inline}} | vaid = 2056 | wikipediauri = Lo%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Losa }} {{monument | qid = Q55165703 | label = ''[[:d:Q55165703|Kungu māja (Jaunā pils)]]'' | name = Kungu māja (Jaunā pils) | municipality = Lūznavas pagasts | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Lūznavas muižā | lat = 56.357757076928 | long = 27.260394932041 | p625 = {{Coord|56.357757|27.260395|display=inline}} | image = L%C5%ABznava%20Manor%202015.JPG | commonscat = Lūznava manor house | vaid = 5820 | year = 1905. -1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138501200|Lūznavas muižas apbūve]]'' | munwiki = L%C5%ABznavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165713 | label = ''[[:d:Q55165713|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Lūznavas pagasts | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Lūznavas muižā | lat = 56.359496269033 | long = 27.261399105934 | p625 = {{Coord|56.359496|27.261399|display=inline}} | image = L%C5%ABznavas%20mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ka.jpg | vaid = 5821 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138501200|Lūznavas muižas apbūve]]'' | munwiki = L%C5%ABznavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165720 | label = ''[[:d:Q55165720|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lūznavas pagasts | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Lūznavas muižā | lat = 56.358998377059 | long = 27.26353617425 | p625 = {{Coord|56.358998|27.263536|display=inline}} | vaid = 5822 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138501200|Lūznavas muižas apbūve]]'' | munwiki = L%C5%ABznavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165729 | label = ''[[:d:Q55165729|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lūznavas pagasts | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Lūznavas muižā | lat = 56.356628001328 | long = 27.258095742277 | p625 = {{Coord|56.356628|27.258096|display=inline}} | vaid = 5823 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lūznavas muiža]] | munwiki = L%C5%ABznavas_pagasts }} {{monument | qid = Q138501200 | label = ''[[:d:Q138501200|Lūznavas muižas apbūve]]'' | name = Lūznavas muižas apbūve | municipality = Lūznavas pagasts | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.357096742837 | long = 27.258547805914 | p625 = {{Coord|56.357097|27.258548|display=inline}} | vaid = 5819 | year = 19. gs. b. 1905. -1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lūznavas muiža]] | munwiki = L%C5%ABznavas_pagasts }} {{monument | qid = Q15219650 | label = [[Rozentovas baznīca|Rozentovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca]] | name = Rozentovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca | municipality = Malta | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = Rozentovas iela 4 | lat = 56.34138889 | long = 27.18361111 | p625 = {{Coord|56.341389|27.183611|display=inline}} | image = %D0%9A%D0%B0%D1%82%D0%BE%D0%BB%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F%20%D1%86%D0%B5%D1%80%D0%BA%D0%BE%D0%B2%D1%8C%2C%20%D0%9C%D0%B0%D0%BB%D1%82%D0%B0%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Holy Cross church in Malta, Latvia | vaid = 5836 | wikipediauri = Rozentovas_bazn%C4%ABca | year = 1780. -1782. 1842. 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Malta_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165899 | label = ''[[:d:Q55165899|Maltas zirgu pasta stacija]]'' | name = Maltas zirgu pasta stacija | municipality = Malta | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = 1. maija iela 44 | lat = 56.3439296 | long = 27.1597844 | p625 = {{Coord|56.34393|27.159784|display=inline}} | image = Malta%2C%20Maltas%20pagasts%2C%20LV-4630%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | commonscat = Horse-post station in Malta, Latvia | vaid = 5835 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Malta_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165907 | label = ''[[:d:Q55165907|Maltas (Borovkas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]'' | name = Maltas (Borovkas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Malta | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.344826964984 | long = 27.168507450362 | p625 = {{Coord|56.344827|27.168507|display=inline}} | image = %D0%A1%D1%82%D0%B0%D1%80%D0%BE%D0%BE%D0%B1%D1%80%D1%8F%D0%B4%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F%20%D1%86%D0%B5%D1%80%D0%BA%D0%BE%D0%B2%D1%8C%2C%20%D0%9C%D0%B0%D0%BB%D1%82%D0%B0%20%281%29%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Old believers church in Malta, Latvia | vaid = 5833 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Malta_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165912 | label = ''[[:d:Q55165912|Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca]]'' | name = Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca | municipality = Malta | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.345957897213 | long = 27.186313786923 | p625 = {{Coord|56.345958|27.186314|display=inline}} | image = Maltas%20Vissv%C4%93to%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca.JPG | commonscat = All Saints church in Malta, Latvia | vaid = 5834 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Malta_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165925 | label = ''[[:d:Q55165925|Zvanu tornis]]'' | name = Zvanu tornis | municipality = Malta | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = Rozentovas iela 4 | lat = 56.3406109 | long = 27.1844038 | p625 = {{Coord|56.340611|27.184404|display=inline}} | vaid = 5837 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Malta_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165847 | label = ''[[:d:Q55165847|Malūkstu senkapi]]'' | name = Malūkstu senkapi | municipality = Malukšta | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rāznas ezera D krastā | lat = 56.283169514886 | long = 27.497522252824 | p625 = {{Coord|56.28317|27.497522|display=inline}} | vaid = 2021 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maluk%C5%A1ta }} {{monument | qid = Q55164195 | label = ''[[:d:Q55164195|Meirānu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Meirānu viduslaiku kapsēta | municipality = Meirāni | district = Bērzgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.639100581734 | long = 27.539000744393 | p625 = {{Coord|56.639101|27.539001|display=inline}} | vaid = 1962 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Meir%C4%81ni_(B%C4%93rzgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51125778 | label = ''[[:d:Q51125778|Dunduru senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Dunduru senkapi (Kara kapi) | municipality = Bērzgales pagasts | district = Bērzgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie Kapenīšu ezera | lat = 56.63664426178 | long = 27.557337307565 | p625 = {{Coord|56.636644|27.557337|display=inline}} | vaid = 1550 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%93rzgales_pagasts }} {{monument | qid = Q15219134 | label = [[Kirkas kalns]] | name = Kirkas kalns | municipality = Micāni | district = Bērzgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.6325 | long = 27.50527778 | p625 = {{Coord|56.6325|27.505278|display=inline}} | vaid = 1963 | wikipediauri = Kirkas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mic%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55165853 | label = [[Milkas pilskalns]] | name = Milkas pilskalns | municipality = Milka | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Viraudas un Salāju ezeriem | lat = 56.211539830285 | long = 27.383130662832 | p625 = {{Coord|56.21154|27.383131|display=inline}} | image = Skats%20uz%20Milkas%20pilskalnu.jpg | vaid = 2022 | wikipediauri = Milkas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Milka }} {{monument | qid = Q6111995 | label = [[Volkenbergas pils]] | name = Volkenbergas pils | municipality = Mākoņkalna pagasts | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Ļipuškiem un Vēveriem | lat = 56.2791818 | long = 27.4132118 | p625 = {{Coord|56.279182|27.413212|display=inline}} | image = Volkenbergas%20pils%20drupas.M.Str%C4%AB%C4%B7is.45569286.jpg | commonscat = Volkenberga Castle ruins | vaid = 5832 | wikipediauri = Volkenbergas_pils | year = 1250. -1252. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts }} {{monument | qid = Q55165789 | label = [[Balbīte]] | name = Balbīte | municipality = Mākoņkalna pagasts | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rāznas ezera salā | lat = 56.334245559907 | long = 27.365185824863 | p625 = {{Coord|56.334246|27.365186|display=inline}} | vaid = 2023 | wikipediauri = Balb%C4%ABte | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts }} {{monument | qid = Q55165794 | label = ''[[:d:Q55165794|Padebešu kalna (Mākoņkalna, Volkenbergas) viduslaiku pils]]'' | name = Padebešu kalna (Mākoņkalna, Volkenbergas) viduslaiku pils | municipality = Mākoņkalna pagasts | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Ļipuškiem un Vēveriem | lat = 56.278187314068 | long = 27.412424642334 | p625 = {{Coord|56.278187|27.412425|display=inline}} | vaid = 2024 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts }} {{monument | qid = Q55165798 | label = ''[[:d:Q55165798|Zundu senkapi]]'' | name = Zundu senkapi | municipality = Mākoņkalna pagasts | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Zundiem un Kazulišķiem | lat = 56.253678638897 | long = 27.457739729942 | p625 = {{Coord|56.253679|27.45774|display=inline}} | vaid = 2025 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts }} {{monument | qid = Q15219417 | label = [[Nagļu baznīca|Nagļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | name = Nagļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca | municipality = Nagļi | district = Nagļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.68388889 | long = 26.92916667 | p625 = {{Coord|56.683889|26.929167|display=inline}} | image = Nag%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%202000-07-28.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Nagļi | vaid = 5839 | wikipediauri = Nag%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1863. 1919. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nag%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55165950 | label = ''[[:d:Q55165950|Lazdavnieku senkapi (Kundziņkalns)]]'' | name = Lazdavnieku senkapi (Kundziņkalns) | municipality = Nagļi | district = Nagļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = (Lazdavniekos) | lat = 56.681944223224 | long = 26.935430995654 | p625 = {{Coord|56.681944|26.935431|display=inline}} | vaid = 2038 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nag%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55165964 | label = ''[[:d:Q55165964|Kapu vārti]]'' | name = Kapu vārti | municipality = Nagļi | district = Nagļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.683962330216 | long = 26.928594409358 | p625 = {{Coord|56.683962|26.928594|display=inline}} | vaid = 5838 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nag%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55165938 | label = ''[[:d:Q55165938|Sūļagala apmetne]]'' | name = Sūļagala apmetne | municipality = Nagļu pagasts | district = Nagļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Sūļagalā, Suļkas upītes krastā | lat = 56.689756194901 | long = 26.819976426163 | p625 = {{Coord|56.689756|26.819976|display=inline}} | vaid = 2039 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nag%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166020 | label = ''[[:d:Q55166020|Lielpujātu senkapi]]'' | name = Lielpujātu senkapi | municipality = Nautrēnu pagasts | district = Nautrēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Lielpujātos, Mazezera D galā | lat = 56.685278703926 | long = 27.34875811135 | p625 = {{Coord|56.685279|27.348758|display=inline}} | vaid = 1554 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nautr%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166024 | label = ''[[:d:Q55166024|Mazpujātu senkapi (Akmens klēpis)]]'' | name = Mazpujātu senkapi (Akmens klēpis) | municipality = Nautrēnu pagasts | district = Nautrēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Mazpujātos | lat = 56.695620602115 | long = 27.317926519662 | p625 = {{Coord|56.695621|27.317927|display=inline}} | vaid = 1555 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nautr%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166031 | label = ''[[:d:Q55166031|Rasnupļu (Opinku, Žogotu) pilskalns]]'' | name = Rasnupļu (Opinku, Žogotu) pilskalns | municipality = Nautrēnu pagasts | district = Nautrēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie Opinkiem | lat = 56.705123618891 | long = 27.36485713924 | p625 = {{Coord|56.705124|27.364857|display=inline}} | vaid = 1556 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nautr%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166039 | label = ''[[:d:Q55166039|Smiltaine - senkapi]]'' | name = Smiltaine - senkapi | municipality = Nautrēnu pagasts | district = Nautrēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Laiziņiem (Laizāniem) un Zušiem | lat = 56.718136683372 | long = 27.339596915061 | p625 = {{Coord|56.718137|27.339597|display=inline}} | vaid = 1557 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nautr%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166048 | label = ''[[:d:Q55166048|Salenieku senkapi]]'' | name = Salenieku senkapi | municipality = Nautrēnu pagasts | district = Nautrēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Saleniekiem un Obermaņiem, Obermaņu mežā | lat = 56.715585352142 | long = 27.299430055625 | p625 = {{Coord|56.715585|27.29943|display=inline}} | vaid = 1558 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nautr%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166071 | label = [[Kampišķu vecticībnieku lūgšanu nams|Kampišķu vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]] | name = Kampišķu vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Ozolaines pagasts | district = Ozolaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Kampišķos | lat = 56.444171677986 | long = 27.230980155149 | p625 = {{Coord|56.444172|27.23098|display=inline}} | image = Kampi%C5%A1%C4%B7u%20vectic%C4%ABbnieku%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%2C%20Ozolaines%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Old Believers church in Kampišķi | vaid = 5840 | wikipediauri = Kampi%C5%A1%C4%B7u_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ozolaines_pagasts }} {{monument | qid = Q113483768 | label = ''[[:d:Q113483768|Kiuku pilskalns]]'' | name = Kiuku pilskalns | municipality = Ozolaines pagasts | district = Ozolaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Kiuku ezera D krastā pie Marimonta | vaid = 9245 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ozolaines_pagasts }} {{monument | qid = Q15219475 | label = [[Ozolmuižas baznīca|Ozolmuižas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]] | name = Ozolmuižas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca | municipality = Ozolmuiža | district = Ozolaines pagasts<br/>Ozolmuižas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.49083333 | long = 27.22861111 | p625 = {{Coord|56.490833|27.228611|display=inline}} | image = Ozolmui%C5%BEas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%202004-08-05.jpg | commonscat = Saints Peter and Paul church in Ozolmuiža | vaid = 5842 | wikipediauri = Ozolmui%C5%BEas_bazn%C4%ABca | year = 1820. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ozolmui%C5%BEa_(Ozolmui%C5%BEas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166088 | label = ''[[:d:Q55166088|Ozolmuižas kapliča]]'' | name = Ozolmuižas kapliča | municipality = Ozolmuiža | district = Ozolaines pagasts<br/>Ozolmuižas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.492288152311 | long = 27.218548927074 | p625 = {{Coord|56.492288|27.218549|display=inline}} | vaid = 5841 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ozolmui%C5%BEa_(Ozolmui%C5%BEas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166101 | label = ''[[:d:Q55166101|Zvanu tornis un vārti]]'' | name = Zvanu tornis un vārti | municipality = Ozolmuiža | district = Ozolaines pagasts<br/>Ozolmuižas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.490678065383 | long = 27.228545303016 | p625 = {{Coord|56.490678|27.228545|display=inline}} | vaid = 5843 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ozolmui%C5%BEa_(Ozolmui%C5%BEas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166165 | label = ''[[:d:Q55166165|Patmaļnieku senkapi]]'' | name = Patmaļnieku senkapi | municipality = Patmaļnīki | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie kapsētas | lat = 56.210078918428 | long = 27.311291117158 | p625 = {{Coord|56.210079|27.311291|display=inline}} | vaid = 2046 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Patma%C4%BCn%C4%ABki_(Pu%C5%A1as_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165630 | label = ''[[:d:Q55165630|Pauru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Pauru viduslaiku kapsēta | municipality = Pauri | district = Kantinieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.58631707393 | long = 27.130977738623 | p625 = {{Coord|56.586317|27.130978|display=inline}} | vaid = 2002 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pauri_(Kantinieku_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166173 | label = ''[[:d:Q55166173|Pīrāgu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Pīrāgu viduslaiku kapsēta | municipality = Peirāgi | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.258172348688 | long = 27.22850612573 | p625 = {{Coord|56.258172|27.228506|display=inline}} | vaid = 2047 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Peir%C4%81gi }} {{monument | qid = Q55166110 | label = [[Pilskalnes Spriņģu pilskalns]] | name = Pilskalnes Spriņģu pilskalns | municipality = Pilskalns | district = Ozolmuižas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.519854285481 | long = 27.288025464271 | p625 = {{Coord|56.519854|27.288025|display=inline}} | vaid = 2042 | wikipediauri = Pilskalnes_Spri%C5%86%C4%A3u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalns_(Ozolmui%C5%BEas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55443973 | label = [[Piziču pilskalns|Piziču pilskalna apmetne]] | name = Piziču pilskalna apmetne | municipality = Piziči | district = Viļānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.592858571062 | long = 26.922016964919 | p625 = {{Coord|56.592859|26.922017|display=inline}} | vaid = 2067 | wikipediauri = Pizi%C4%8Du_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pizi%C4%8Di }} {{monument | qid = Q15219523 | label = [[Pilcenes baznīca|Pilcenes Svētā Antona Romas katoļu baznīca]] | name = Pilcenes Svētā Antona Romas katoļu baznīca | municipality = Piļcine | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.66388889 | long = 27.26777778 | p625 = {{Coord|56.663889|27.267778|display=inline}} | image = Pilcenes%20Sv.%20Antona%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Pi%C4%BCcine%2C%20Dric%C4%81nu%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Pilcene church | vaid = 5802 | wikipediauri = Pilcenes_bazn%C4%ABca | year = 1670. 1772. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pi%C4%BCcine }} {{monument | qid = Q55166576 | label = ''[[:d:Q55166576|Plikpurmaļu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Plikpurmaļu senkapi (Kara kapi) | municipality = Plikpūrmaļi | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Adamovas ezera Z krastā | lat = 56.562811029657 | long = 27.404937542834 | p625 = {{Coord|56.562811|27.404938|display=inline}} | vaid = 2064 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Plikp%C5%ABrma%C4%BCi }} {{monument | qid = Q15219554 | label = [[Prezmas baznīca|Prezmas Svēto apustuļu Sīmaņa un Jūdas Romas katoļu baznīca]] | name = Prezmas Svēto apustuļu Sīmaņa un Jūdas Romas katoļu baznīca | municipality = Prezma | district = Silmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.40138889 | long = 27.13361111 | p625 = {{Coord|56.401389|27.133611|display=inline}} | image = Prezmas%20Sv.%20Apustu%C4%BCu%20S%C4%ABma%C5%86a%20un%20J%C5%ABdas%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Prezma%2C%20Silmalas%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20-%20M.Str%C4%AB%C4%B7is.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Prezma | vaid = 5866 | wikipediauri = Prezmas_bazn%C4%ABca | year = 1856. -1859. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Prezma }} {{monument | qid = Q55165358 | label = ''[[:d:Q55165358|Puncuļu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Puncuļu senkapi (Kara kapi) | municipality = Puncuļi | district = Čornajas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.376428365488 | long = 27.412680359211 | p625 = {{Coord|56.376428|27.41268|display=inline}} | vaid = 1975 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Puncu%C4%BCi_(%C4%8Cornajas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15219586 | label = [[Pušas katoļu baznīca|Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | name = Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.23444444 | long = 27.23083333 | p625 = {{Coord|56.234444|27.230833|display=inline}} | image = Pu%C5%A1as%20Vissv%C4%93t%C4%81s%20Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Pu%C5%A1as%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20-%20M.Str%C4%AB%C4%B7is.jpg | commonscat = Holy Trinity Roman Catholic church in Puša | vaid = 5847 | wikipediauri = Pu%C5%A1as_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1743. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166179 | label = [[Pušas pilskalns I]] | name = Pušas pilskalns I | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.238860331124 | long = 27.232856505051 | p625 = {{Coord|56.23886|27.232857|display=inline}} | vaid = 2048 | wikipediauri = Pu%C5%A1as_pilskalns_I | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166185 | label = [[Pušas pilskalns II]] | name = Pušas pilskalns II | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.238709480833 | long = 27.228614134245 | p625 = {{Coord|56.238709|27.228614|display=inline}} | vaid = 2049 | wikipediauri = Pu%C5%A1as_pilskalns_II | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166193 | label = ''[[:d:Q55166193|Altāris ar gleznu]]'' | name = Altāris ar gleznu | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Pušas katoļu baznīcā | lat = 56.23444444 | long = 27.23083333 | p625 = {{Coord|56.234444|27.230833|display=inline}} | vaid = 4169 | year = 18.gs.v. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pušas katoļu baznīca|Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166210 | label = ''[[:d:Q55166210|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Pušas katoļu baznīcā | lat = 56.23444444 | long = 27.23083333 | p625 = {{Coord|56.234444|27.230833|display=inline}} | vaid = 4170 | year = 20.gs.Ic. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pušas katoļu baznīca|Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166224 | label = ''[[:d:Q55166224|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Pušas katoļu baznīcā | lat = 56.23444444 | long = 27.23083333 | p625 = {{Coord|56.234444|27.230833|display=inline}} | vaid = 4174 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pušas katoļu baznīca|Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166239 | label = ''[[:d:Q55166239|Baldas ūdensdzirnavas]]'' | name = Baldas ūdensdzirnavas | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.273470236474 | long = 27.212277629014 | p625 = {{Coord|56.27347|27.212278|display=inline}} | vaid = 5844 | year = 19. gs. 1.p. 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166251 | label = ''[[:d:Q55166251|Pušas muižas kapella]]'' | name = Pušas muižas kapella | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.242277126198 | long = 27.211119433273 | p625 = {{Coord|56.242277|27.211119|display=inline}} | commonscat = Puša Manor chapel | vaid = 5845 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Pušas muiža]] | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166263 | label = ''[[:d:Q55166263|Pušas muižas parks]]'' | name = Pušas muižas parks | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.242879396217 | long = 27.210555036011 | p625 = {{Coord|56.242879|27.210555|display=inline}} | vaid = 5846 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Pušas muiža]] | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166121 | label = ''[[:d:Q55166121|Ošuru senkapi]]'' | name = Ošuru senkapi | municipality = Pušas pagasts | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = ZR no Ošuru ezera | lat = 56.25699507851 | long = 27.156838210237 | p625 = {{Coord|56.256995|27.156838|display=inline}} | vaid = 2051 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1as_pagasts }} {{monument | qid = Q55166133 | label = ''[[:d:Q55166133|Zvanu tornis]]'' | name = Zvanu tornis | municipality = Pušas pagasts | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Pušas katoļu baznīcas terit. | lat = 56.234252497262 | long = 27.230577815218 | p625 = {{Coord|56.234252|27.230578|display=inline}} | vaid = 5848 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1as_pagasts }} {{monument | qid = Q55165403 | label = ''[[:d:Q55165403|Raibu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Raibu senkapi (Kara kapi) | municipality = Raibie | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.664564188385 | long = 27.190638496523 | p625 = {{Coord|56.664564|27.190638|display=inline}} | vaid = 1971 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raibie }} {{monument | qid = Q55165362 | label = [[Rečinas vecticībnieku lūgšanu nams|Rečinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]] | name = Rečinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Rečeņi | district = Čornajas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.4232074 | long = 27.4035942 | p625 = {{Coord|56.423207|27.403594|display=inline}} | image = Re%C4%8Denu%20vectic%C4%ABbnieku%20bazn%C4%ABca%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5804 | wikipediauri = Re%C4%8Dinas_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Re%C4%8De%C5%86i }} {{monument | qid = Q15219640 | label = [[Rikavas baznīca|Rikavas Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | name = Rikavas Dieva apredzības Romas katoļu baznīca | municipality = Rikavas pagasts | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Vecrikavā | lat = 56.625 | long = 27.04222222 | p625 = {{Coord|56.625|27.042222|display=inline}} | image = Rikavas%20Dieva%20Apredz%C4%ABbas%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Providence of God church in Rikava | vaid = 5860 | wikipediauri = Rikavas_bazn%C4%ABca | year = 1822. 1829. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rikavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166301 | label = [[Pleskavas pilskalns]] | name = Pleskavas pilskalns | municipality = Rikavas pagasts | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Pilskalni un Pleskavu (Pļuskavu) | lat = 56.623416352069 | long = 26.956377652711 | p625 = {{Coord|56.623416|26.956378|display=inline}} | vaid = 2054 | wikipediauri = Pleskavas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rikavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166314 | label = ''[[:d:Q55166314|Rikavas muižas apbūve]]'' | name = Rikavas muižas apbūve | municipality = Rikavas pagasts | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Vecrikavā | lat = 56.621548870239 | long = 27.045828812001 | p625 = {{Coord|56.621549|27.045829|display=inline}} | vaid = 5856 | year = 19. gs. s. 19. gs.70.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7334014|Rikavas muiža]]'' | munwiki = Rikavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166327 | label = ''[[:d:Q55166327|Rikavas muižas kungu māja]]'' | name = Rikavas muižas kungu māja | municipality = Rikavas pagasts | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Vecrikavā | lat = 56.621408494084 | long = 27.045958405441 | p625 = {{Coord|56.621408|27.045958|display=inline}} | image = Rikavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-10-14.jpg | vaid = 5857 | year = 19. gs.70.g. 1926. -1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55166314|Rikavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Rikavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166344 | label = ''[[:d:Q55166344|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Rikavas pagasts | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Vecrikavā | lat = 56.621094292708 | long = 27.046312151325 | p625 = {{Coord|56.621094|27.046312|display=inline}} | vaid = 5858 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rikavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166356 | label = ''[[:d:Q55166356|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Rikavas pagasts | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Vecrikavā | lat = 56.621333341516 | long = 27.048421108274 | p625 = {{Coord|56.621333|27.048421|display=inline}} | vaid = 5859 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rikavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166376 | label = ''[[:d:Q55166376|Riku dzimtas kapliča]]'' | name = Riku dzimtas kapliča | municipality = Rikavas pagasts | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rikavas kapos | lat = 56.623421482652 | long = 27.045343804965 | p625 = {{Coord|56.623421|27.045344|display=inline}} | vaid = 9186 | year = 19. gs. I p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rikavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166065 | label = ''[[:d:Q55166065|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Rogovka | district = Nautrēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rogovkas katoļu baznīcā | lat = 56.707591000138 | long = 27.415497000001 | p625 = {{Coord|56.707591|27.415497|display=inline}} | vaid = 4000 | year = 1939. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Rogovka }} {{monument | qid = Q55165934 | label = ''[[:d:Q55165934|Rozentovas senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Rozentovas senkapi (Kara kapi) | municipality = Rozentova | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.332906882196 | long = 27.191718240252 | p625 = {{Coord|56.332907|27.191718|display=inline}} | vaid = 2035 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rozentova }} {{monument | qid = Q55166501 | label = ''[[:d:Q55166501|Rudzātu viduslaiku kapsēta (Vecie kapi)]]'' | name = Rudzātu viduslaiku kapsēta (Vecie kapi) | municipality = Rudzāti | district = Stoļerovas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.38670162445 | long = 27.604059595301 | p625 = {{Coord|56.386702|27.60406|display=inline}} | vaid = 2058 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rudz%C4%81ti_(Sto%C4%BCerovas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166586 | label = ''[[:d:Q55166586|Rūdžu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Rūdžu senkapi (Kara kapi) | municipality = Rūdzes | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.557512187632 | long = 27.436003107762 | p625 = {{Coord|56.557512|27.436003|display=inline}} | vaid = 2065 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = R%C5%ABdzes }} {{monument | qid = Q55166425 | label = ''[[:d:Q55166425|Franča Trasuna dzīves vieta "Kolnasāta"]]'' | name = Franča Trasuna dzīves vieta "Kolnasāta" | municipality = Sakstagals | district = Sakstagals<br/>Sakstagala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.533411191558 | long = 27.149079508179 | p625 = {{Coord|56.533411|27.14908|display=inline}} | image = Franca%20Trasuna%20muzejs%20Konasata%208.jpg | vaid = 2612 | year = 1864. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Sakstagals }} {{monument | qid = Q15219715 | label = [[Sarkaņu baznīca|Sarkaņu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca]] | name = Sarkaņu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca | municipality = Sarkaņi | district = Lendžu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.5625 | long = 27.56472222 | p625 = {{Coord|56.5625|27.564722|display=inline}} | image = Sarka%C5%86u%20Jaunavas%20Marijas%20Bezvain%C4%ABg%C4%81s%20Ie%C5%86em%C5%A1anas%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Sarka%C5%86i%2C%20Lend%C5%BEu%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20M.Str%C4%AB%C4%B7is%20-%20Panoramio.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Sarkaņi | vaid = 5816 | wikipediauri = Sarka%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sarka%C5%86i_(Lend%C5%BEu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165695 | label = ''[[:d:Q55165695|Zvanu tornis - kapliča]]'' | name = Zvanu tornis - kapliča | municipality = Sarkaņi | district = Lendžu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.562925652923 | long = 27.56437410449 | p625 = {{Coord|56.562926|27.564374|display=inline}} | vaid = 5817 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sarka%C5%86i_(Lend%C5%BEu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166445 | label = ''[[:d:Q55166445|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Silmalas pagasts | district = Silmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Prezmas muižā | lat = 56.398985957282 | long = 27.125825655249 | p625 = {{Coord|56.398986|27.125826|display=inline}} | vaid = 5867 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Silmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166282 | label = ''[[:d:Q55166282|Silgaļu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Silgaļu senkapi (Kara kapi) | municipality = Siugaļi | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie kapsētas | lat = 56.255345818395 | long = 27.199246001924 | p625 = {{Coord|56.255346|27.199246|display=inline}} | vaid = 2050 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Siuga%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55166594 | label = ''[[:d:Q55166594|Sondaru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Sondaru viduslaiku kapsēta | municipality = Sondori | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Šķeņevu ezera Z krastā | lat = 56.569503721963 | long = 27.365005373966 | p625 = {{Coord|56.569504|27.365005|display=inline}} | vaid = 2066 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sondori }} {{monument | qid = Q55165864 | label = ''[[:d:Q55165864|Stikutu senkapi (Zviedru, Kara kapi)]]'' | name = Stikutu senkapi (Zviedru, Kara kapi) | municipality = Stikuti | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie kapsētas | lat = 56.236483947649 | long = 27.326343674973 | p625 = {{Coord|56.236484|27.326344|display=inline}} | vaid = 2026 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stikuti }} {{monument | qid = Q55166506 | label = ''[[:d:Q55166506|Stoļerovas katoļu kapela]]'' | name = Stoļerovas katoļu kapela | municipality = Stoļerova | district = Stoļerovas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.429984707793 | long = 27.556428644334 | p625 = {{Coord|56.429985|27.556429|display=inline}} | vaid = 5871 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sto%C4%BCerova }} {{monument | qid = Q55166513 | label = ''[[:d:Q55166513|Žogs ar vārtiem]]'' | name = Žogs ar vārtiem | municipality = Stoļerova | district = Stoļerovas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.429936573723 | long = 27.556517294894 | p625 = {{Coord|56.429937|27.556517|display=inline}} | vaid = 5872 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sto%C4%BCerova }} {{monument | qid = Q55166477 | label = ''[[:d:Q55166477|Rikopoles senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Rikopoles senkapi (Kara kapi) | municipality = Stoļerovas pagasts | district = Stoļerovas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Rikopoli un Zatišji | lat = 56.37500291375 | long = 27.636382803554 | p625 = {{Coord|56.375003|27.636383|display=inline}} | vaid = 2059 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sto%C4%BCerovas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165564 | label = ''[[:d:Q55165564|Stružānu luterāņu baznīca]]'' | name = Stružānu luterāņu baznīca | municipality = Strūžāni | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.74447198108 | long = 27.186162817266 | p625 = {{Coord|56.744472|27.186163|display=inline}} | vaid = 5812 | year = 1873. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Str%C5%AB%C5%BE%C4%81ni_(Gaigalavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165569 | label = ''[[:d:Q55165569|Stružānu muižas parks]]'' | name = Stružānu muižas parks | municipality = Strūžāni | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.745442269755 | long = 27.182749830443 | p625 = {{Coord|56.745442|27.18275|display=inline}} | vaid = 5813 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Str%C5%AB%C5%BE%C4%81ni_(Gaigalavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166431 | label = ''[[:d:Q55166431|Subinaites senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Subinaites senkapi (Kara kapi) | municipality = Subinaite | district = Sakstagala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.563711890039 | long = 27.052626418562 | p625 = {{Coord|56.563712|27.052626|display=inline}} | vaid = 2055 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Subinaite }} {{monument | qid = Q55166469 | label = ''[[:d:Q55166469|Tiskādu vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]'' | name = Tiskādu vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Tiskādi | district = Silmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.456820615588 | long = 27.0693857229 | p625 = {{Coord|56.456821|27.069386|display=inline}} | vaid = 5870 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tisk%C4%81di }} {{monument | qid = Q55443983 | label = [[Trūpu Velna akmens|Trūpu Velna akmens - kulta vieta]] | name = Trūpu Velna akmens - kulta vieta | municipality = Trūpi | district = Viļānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.578908350524 | long = 26.930254216168 | p625 = {{Coord|56.578908|26.930254|display=inline}} | vaid = 2068 | wikipediauri = Tr%C5%ABpu_Velna_akmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tr%C5%ABpi_(Vi%C4%BC%C4%81nu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55443994 | label = ''[[:d:Q55443994|Trūpu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Trūpu viduslaiku kapsēta | municipality = Trūpi | district = Viļānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.573856412622 | long = 26.925214011766 | p625 = {{Coord|56.573856|26.925214|display=inline}} | vaid = 2069 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tr%C5%ABpi_(Vi%C4%BC%C4%81nu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165868 | label = ''[[:d:Q55165868|Ubagovas Velna akmens - kulta vieta]]'' | name = Ubagovas Velna akmens - kulta vieta | municipality = Ubogova | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie kapsētas | lat = 56.257959219039 | long = 27.422761995576 | p625 = {{Coord|56.257959|27.422762|display=inline}} | vaid = 2027 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ubogova_(M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts) }} {{monument | qid = Q55164208 | label = ''[[:d:Q55164208|Uļjanovas senkapi]]'' | name = Uļjanovas senkapi | municipality = Uļinova | district = Bērzgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Strodiem un Pekšiem | lat = 56.610514569663 | long = 27.511574264343 | p625 = {{Coord|56.610515|27.511574|display=inline}} | vaid = 1964 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = U%C4%BCinova }} {{monument | qid = Q55166439 | label = [[Uļjanovas vecticībnieku lūgšanu nams|Uļjanovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]] | name = Uļjanovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Uļjanova | district = Sakstagala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.546137184072 | long = 27.063018085154 | p625 = {{Coord|56.546137|27.063018|display=inline}} | image = U%C4%BCjanovas%20vectic%C4%ABbnieku%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams.jpg | commonscat = Old Believers church in Uļjanova | vaid = 5863 | wikipediauri = U%C4%BCjanovas_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = U%C4%BCjanova_(Sakstagala_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165367 | label = ''[[:d:Q55165367|Vagaļu senkapi]]'' | name = Vagaļu senkapi | municipality = Vagaļi | district = Čornajas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.418849048445 | long = 27.488019626342 | p625 = {{Coord|56.418849|27.48802|display=inline}} | vaid = 1977 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaga%C4%BCi_(%C4%8Cornajas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165680 | label = [[Vecslobodas pilskalns]] | name = Vecslobodas pilskalns | municipality = Vecsloboda | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.342466912717 | long = 27.578270626884 | p625 = {{Coord|56.342467|27.578271|display=inline}} | vaid = 2009 | wikipediauri = Vecslobodas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecsloboda }} {{monument | qid = Q55165685 | label = ''[[:d:Q55165685|Barku senkapi]]'' | name = Barku senkapi | municipality = Vecsloboda | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie Barku kapsētas | lat = 56.339968499713 | long = 27.571674058268 | p625 = {{Coord|56.339968|27.571674|display=inline}} | vaid = 2010 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecsloboda }} {{monument | qid = Q55165872 | label = ''[[:d:Q55165872|Vecstašuļu senkapi]]'' | name = Vecstašuļu senkapi | municipality = Vecstašuļi | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rāznas ezera DR krastā | lat = 56.310846167948 | long = 27.412403957186 | p625 = {{Coord|56.310846|27.412404|display=inline}} | vaid = 2028 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecsta%C5%A1u%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55165743 | label = ''[[:d:Q55165743|Sanatorija "Rāzna"]]'' | name = Sanatorija "Rāzna" | municipality = Veczosna | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.334006302878 | long = 27.307496447243 | p625 = {{Coord|56.334006|27.307496|display=inline}} | vaid = 5824 | year = 1909. 1939. -1942. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Veczosna }} {{monument | qid = Q15220043 | label = [[Viļānu katoļu baznīca|Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca]] | name = Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca | municipality = Viļāni | district = Viļāni | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = Kultūras laukums 6 | lat = 56.5525 | long = 26.92305556 | p625 = {{Coord|56.5525|26.923056|display=inline}} | image = Vi%C4%BC%C4%81nu%20Sv%C4%93t%C4%81%20Erce%C5%86%C4%A3e%C4%BCa%20Mi%C4%B7e%C4%BCa%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%201.jpg | commonscat = Church of the Holy Archangel Michael in Viļāni | vaid = 5877 | wikipediauri = Vi%C4%BC%C4%81nu_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1772. -1777. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vi%C4%BC%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55443926 | label = ''[[:d:Q55443926|Viļānu muižas kungu māja]]'' | name = Viļānu muižas kungu māja | municipality = Viļāni | district = Viļāni | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = Brīvības iela 34 | lat = 56.5402699 | long = 26.924522 | p625 = {{Coord|56.54027|26.924522|display=inline}} | image = Vi%C4%BC%C4%81nu%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-22.jpg | vaid = 9178 | year = 18.gs., 19.gs., 20.gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Viļānu muiža]] | munwiki = Vi%C4%BC%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55443938 | label = ''[[:d:Q55443938|Viļānu katoļu baznīcas un klostera apbūve]]'' | name = Viļānu katoļu baznīcas un klostera apbūve | municipality = Viļāni | district = Viļāni | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = Kultūras laukums 6 | lat = 56.552234 | long = 26.922637 | p625 = {{Coord|56.552234|26.922637|display=inline}} | vaid = 5875 | year = 18. gs. v. 1924. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vi%C4%BC%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55443945 | label = ''[[:d:Q55443945|Klosteris]]'' | name = Klosteris | municipality = Viļāni | district = Viļāni | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = Kultūras laukums 6 | lat = 56.552309 | long = 26.923412 | p625 = {{Coord|56.552309|26.923412|display=inline}} | vaid = 5876 | year = 1750. 1924. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vi%C4%BC%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55443954 | label = ''[[:d:Q55443954|Žogs un vārti]]'' | name = Žogs un vārti | municipality = Viļāni | district = Viļāni | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = Kultūras laukums 6 | lat = 56.552461 | long = 26.922235 | p625 = {{Coord|56.552461|26.922235|display=inline}} | vaid = 5878 | year = 18. gs. b. 1924. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vi%C4%BC%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55165748 | label = ''[[:d:Q55165748|Višķeru senkapi]]'' | name = Višķeru senkapi | municipality = Višķeri | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rāznas ezera R krastā | lat = 56.344504324851 | long = 27.349708147497 | p625 = {{Coord|56.344504|27.349708|display=inline}} | vaid = 2013 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7eri }} {{monument | qid = Q55166115 | label = ''[[:d:Q55166115|Voronovas senkapi]]'' | name = Voronovas senkapi | municipality = Voronova | district = Ozolmuižas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.53191463461 | long = 27.225050119641 | p625 = {{Coord|56.531915|27.22505|display=inline}} | vaid = 2043 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Voronova_(ciems) }} {{monument | qid = Q4680194 | label = ''[[:d:Q4680194|Adamovas muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Adamovas muižas dzīvojamā ēka | municipality = Vērēmu pagasts | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Adamovas muižā | lat = 56.561280555556 | long = 27.369252777778 | p625 = {{Coord|56.561281|27.369253|display=inline}} | image = Adamovas%20mui%C5%BEa%202004-08-05.jpg | vaid = 5850 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Adamovas muiža]] | munwiki = V%C4%93r%C4%93mu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166522 | label = ''[[:d:Q55166522|Krieviņu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Krieviņu senkapi (Kara kapi) | municipality = Vērēmu pagasts | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Krieviņos | lat = 56.559404909762 | long = 27.356866737497 | p625 = {{Coord|56.559405|27.356867|display=inline}} | vaid = 2061 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93r%C4%93mu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166531 | label = ''[[:d:Q55166531|Lobvoržu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Lobvoržu senkapi (Kara kapi) | municipality = Vērēmu pagasts | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Labvāržos (Lobvoržos) | lat = 56.571149493373 | long = 27.416688193642 | p625 = {{Coord|56.571149|27.416688|display=inline}} | vaid = 2062 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93r%C4%93mu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166539 | label = ''[[:d:Q55166539|Greivuļu senkapi (Kapu sils)]]'' | name = Greivuļu senkapi (Kapu sils) | municipality = Vērēmu pagasts | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Makarovkā (Greivuļos) | lat = 56.532745570775 | long = 27.313115019584 | p625 = {{Coord|56.532746|27.313115|display=inline}} | vaid = 2063 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93r%C4%93mu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166559 | label = ''[[:d:Q55166559|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vērēmu pagasts | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Labvāržos (Lobvoržos), Loboržu muižā | lat = 56.578351745116 | long = 27.41348260372 | p625 = {{Coord|56.578352|27.413483|display=inline}} | vaid = 5855 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93r%C4%93mu_pagasts }} {{monument | qid = Q55165877 | label = [[Zelenpoles Karātavu kalns|Zeļenopoles Karātavu kalns (Viseļņica) - pilskalns]] | name = Zeļenopoles Karātavu kalns (Viseļņica) - pilskalns | municipality = Zelenpole | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rāznas ezera D krastā | lat = 56.268756161286 | long = 27.498487583118 | p625 = {{Coord|56.268756|27.498488|display=inline}} | vaid = 2029 | wikipediauri = Zelenpoles_Kar%C4%81tavu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zelenpole }} {{monument | qid = Q55165880 | label = ''[[:d:Q55165880|Zeļonku senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Zeļonku senkapi (Kapu kalns) | municipality = Zeļonki | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Viraudas ezera A krastā | lat = 56.223710361164 | long = 27.405490085675 | p625 = {{Coord|56.22371|27.40549|display=inline}} | vaid = 2030 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ze%C4%BConki }} {{monument | qid = Q15220118 | label = [[Zosnas katoļu baznīca|Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca]] | name = Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca | municipality = Zosna | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.33083333 | long = 27.33944444 | p625 = {{Coord|56.330833|27.339444|display=inline}} | image = Zosnas%20bazn%C4%ABca%202000-10-14.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Zosna | vaid = 5825 | wikipediauri = Zosnas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1800.(?) 1825. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zosna }} {{monument | qid = Q55165758 | label = ''[[:d:Q55165758|Zosnas muižas apbūve]]'' | name = Zosnas muižas apbūve | municipality = Zosna | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Zosnas muižā | lat = 56.331647 | long = 27.34268 | p625 = {{Coord|56.331647|27.34268|display=inline}} | vaid = 5826 | year = 19. gs. s. 1870. 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q4194089|Zosnas muiža]]'' | munwiki = Zosna }} {{monument | qid = Q55165765 | label = ''[[:d:Q55165765|Zosnas muižas kungu māja]]'' | name = Zosnas muižas kungu māja | municipality = Zosna | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Zosnas muižā | lat = 56.33174463589 | long = 27.342390603564 | p625 = {{Coord|56.331745|27.342391|display=inline}} | image = %D0%A3%D1%81%D0%B0%D0%B4%D1%8C%D0%B1%D0%B0%20%28le%20manoir%20de%20Zosna%29%20-%20Bontrager%20-%20Panoramio.jpg | vaid = 5827 | year = 1870. 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55165758|Zosnas muižas apbūve]]'' | munwiki = Zosna }} {{monument | qid = Q55165772 | label = ''[[:d:Q55165772|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Zosna | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Zosnas muižā | lat = 56.331063362073 | long = 27.340947351614 | p625 = {{Coord|56.331063|27.340947|display=inline}} | vaid = 5828 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55165758|Zosnas muižas apbūve]]'' | munwiki = Zosna }} {{monument | qid = Q55165778 | label = ''[[:d:Q55165778|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zosna | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Zosnas muižā | lat = 56.331692970261 | long = 27.341825660074 | p625 = {{Coord|56.331693|27.341826|display=inline}} | vaid = 5829 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55165758|Zosnas muižas apbūve]]'' | munwiki = Zosna }} {{monument | qid = Q55165787 | label = ''[[:d:Q55165787|Zvanu tornis un vārti]]'' | name = Zvanu tornis un vārti | municipality = Zosna | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.330924286573 | long = 27.339408372909 | p625 = {{Coord|56.330924|27.339408|display=inline}} | vaid = 8325 | year = 19.gs.1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zosna }} {{monument | qid = Q55165407 | label = ''[[:d:Q55165407|Zuiču senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Zuiču senkapi (Kara kapi) | municipality = Zuiči | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.684574155075 | long = 27.226061244388 | p625 = {{Coord|56.684574|27.226061|display=inline}} | vaid = 1972 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zui%C4%8Di }} {{monument | qid = Q55166010 | label = ''[[:d:Q55166010|Zvejsalu apmetne]]'' | name = Zvejsalu apmetne | municipality = Zvejsola | district = Nagļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.702059041438 | long = 26.883584794533 | p625 = {{Coord|56.702059|26.883585|display=inline}} | vaid = 2040 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zvejsola }} {{monument | qid = Q55165422 | label = ''[[:d:Q55165422|Jāņsalu senkapi (Ivanov ostrov)]]'' | name = Jāņsalu senkapi (Ivanov ostrov) | municipality = Černoste | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Černostes ezera R krastā | lat = 56.278611933178 | long = 27.130115046791 | p625 = {{Coord|56.278612|27.130115|display=inline}} | vaid = 1978 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%8Cernoste_(Feima%C5%86u_pagasts) }} {{monument | qid = Q15218853 | label = [[Dukstigala katoļu baznīca|Dukstigala Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca]] | name = Dukstigala Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca | municipality = Čornajas pagasts | district = Čornajas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Dukstigalā | lat = 56.37944444 | long = 27.41555556 | p625 = {{Coord|56.379444|27.415556|display=inline}} | image = %C4%8Cornajas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%202004-08-05%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Čornaja | vaid = 5803 | wikipediauri = Dukstigala_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1776. 1947. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%8Cornajas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165334 | label = [[Balteņu pilskalns]] | name = Balteņu pilskalns | municipality = Čornajas pagasts | district = Čornajas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Balteņos | lat = 56.390060488495 | long = 27.479046901087 | p625 = {{Coord|56.39006|27.479047|display=inline}} | vaid = 1973 | wikipediauri = Balte%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%8Cornajas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165340 | label = ''[[:d:Q55165340|Balteņu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Balteņu senkapi (Kara kapi) | municipality = Čornajas pagasts | district = Čornajas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Balteņos | lat = 56.387472470043 | long = 27.465239678825 | p625 = {{Coord|56.387472|27.46524|display=inline}} | vaid = 1974 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%8Cornajas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165347 | label = [[Ladušu pilskalns|Ladušu pilskalns (Gorodok)]] | name = Ladušu pilskalns (Gorodok) | municipality = Čornajas pagasts | district = Čornajas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Ladušiem un Lociem | lat = 56.370944918585 | long = 27.376438576938 | p625 = {{Coord|56.370945|27.376439|display=inline}} | vaid = 1976 | wikipediauri = Ladu%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%8Cornajas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165588 | label = ''[[:d:Q55165588|Čudarānu senkapi]]'' | name = Čudarānu senkapi | municipality = Čudarāni | district = Ilzeskalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = uz Z no Čudarānu ezera | lat = 56.668359618973 | long = 27.409158526719 | p625 = {{Coord|56.66836|27.409159|display=inline}} | vaid = 1996 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%8Cudar%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55165943 | label = ''[[:d:Q55165943|Ašu sila apmetne]]'' | name = Ašu sila apmetne | municipality = Īdeņa | district = Nagļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.7343673325 | long = 26.933889326475 | p625 = {{Coord|56.734367|26.933889|display=inline}} | vaid = 2036 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%AAde%C5%86a }} {{monument | qid = Q55165946 | label = [[Īdeņas pilskalns|Ideņu pilskalns]] | name = Ideņu pilskalns | municipality = Īdeņa | district = Nagļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.747990740079 | long = 26.944766793052 | p625 = {{Coord|56.747991|26.944767|display=inline}} | vaid = 2037 | wikipediauri = %C4%AAde%C5%86as_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%AAde%C5%86a }} {{monument | qid = Q55165601 | label = ''[[:d:Q55165601|Ivānu senkapi (Zviedru kapi, Kara kalns)]]'' | name = Ivānu senkapi (Zviedru kapi, Kara kalns) | municipality = Īvoni | district = Ilzeskalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.619200331208 | long = 27.317736800874 | p625 = {{Coord|56.6192|27.317737|display=inline}} | vaid = 1997 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ivoni }} {{monument | qid = Q55165860 | label = ''[[:d:Q55165860|Škrabu senkapi I,II]]'' | name = Škrabu senkapi I,II | municipality = Škrjabi | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.281009706954 | long = 27.477606448087 | p625 = {{Coord|56.28101|27.477606|display=inline}} | vaid = 2017 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0krjabi_(M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165573 | label = ''[[:d:Q55165573|Žagatu senkapi]]'' | name = Žagatu senkapi | municipality = Žogotas | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rēzeknes upes labajā krastā | lat = 56.675419382014 | long = 27.013452150842 | p625 = {{Coord|56.675419|27.013452|display=inline}} | vaid = 1992 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%BDogotas_(Gaigalavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165604 | label = ''[[:d:Q55165604|Žagatu senkapi II]]'' | name = Žagatu senkapi II | municipality = Žogoti | district = Ilzeskalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie kapsētas | lat = 56.676958360281 | long = 27.433065680316 | p625 = {{Coord|56.676958|27.433066|display=inline}} | vaid = 1998 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%BDogoti }} {{monument | qid = Q55165609 | label = ''[[:d:Q55165609|Žagatu senkapi I]]'' | name = Žagatu senkapi I | municipality = Žogoti | district = Ilzeskalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Gailumu ezera A krastā | lat = 56.676786020964 | long = 27.433288040718 | p625 = {{Coord|56.676786|27.433288|display=inline}} | vaid = 1999 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%BDogoti }} {{monument | qid = Q55166294 | label = ''[[:d:Q55166294|Žerkļu viduslaiku kapsēta (Vecie kapi)]]'' | name = Žerkļu viduslaiku kapsēta (Vecie kapi) | municipality = Žērkļi | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.214495982647 | long = 27.222920007437 | p625 = {{Coord|56.214496|27.22292|display=inline}} | vaid = 2052 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%BDierk%C4%BCi }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Rēzekne Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Rēzeknes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Rēzeknes novads]] ntdu0nxwi7sc20w7izmv2zko14eomcy Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Ziemeļu rajonā 0 244539 4494804 4493174 2026-07-14T20:26:58Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4494804 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Rīgas Ziemeļu rajonā]]. {{monument-title-wikidata|2563668}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566055 } . VALUES ?currNovads { wd:Q2563668 } . # ?currNovads wdt:P300 ?region . BIND ("LV-RIX" as ?region) . BIND ("Rīga" as ?district ) . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . # BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") # ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P6375 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q56011540 | label = ''[[:d:Q56011540|Baznīcas kalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Baznīcas kalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Airu iela 69 | lat = 57.0527373 | long = 24.1014474 | p625 = {{Coord|57.052737|24.101447|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20kalns%20-%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28R%C4%ABga%2C%20Airu%20iela%2069%20%29.jpg | vaid = 2074 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q11010764 | label = [[Daugavgrīvas viduslaiku pils]] | name = Daugavgrīvas viduslaiku pils | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Airu iela 79a | lat = 57.05475695291 | long = 24.092589081868 | p625 = {{Coord|57.054757|24.092589|display=inline}} | image = Daugavgriva1601.jpg | commonscat = Daugavgrīva castle | vaid = 2075 | wikipediauri = Daugavgr%C4%ABvas_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011547 | label = ''[[:d:Q56011547|Raiņa kapu ansamblis t. sk. vārti, administratīvā ēka, kapliča, krematorija]]'' | name = Raiņa kapu ansamblis t. sk. vārti, administratīvā ēka, kapliča, krematorija | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizsaules iela 1a | lat = 56.987040621057 | long = 24.141514400433 | p625 = {{Coord|56.987041|24.141514|display=inline}} | image = Rai%C5%86a%20kapu%20ansamblis%2C%20piemineklis%2C%20R%C4%ABga%2C%20Aizsaules%20iela%201a.JPG | commonscat = Rainis cemetery in Riga | vaid = 6677 | year = 1929. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011551 | label = ''[[:d:Q56011551|Brāļu kapu ansamblis]]'' | name = Brāļu kapu ansamblis | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizsaules iela 1b | lat = 56.985621381386 | long = 24.147198863742 | p625 = {{Coord|56.985621|24.147199|display=inline}} | image = RigaAizsaules1b.jpg | vaid = 6678 | year = 1924. - 1957. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011555 | label = ''[[:d:Q56011555|Brāļu kapi]]'' | name = Brāļu kapi | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizsaules iela 1b | lat = 56.9875565 | long = 24.1446721 | p625 = {{Coord|56.987556|24.144672|display=inline}} | image = RigaAizsaules1b-vaarti.jpg | vaid = 6971 | year = 1924. - 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011559 | label = ''[[:d:Q56011559|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 10/12 | lat = 56.9994815 | long = 24.1628512 | p625 = {{Coord|56.999482|24.162851|display=inline}} | vaid = 6027 | year = 1904., 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011564 | label = ''[[:d:Q56011564|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 14 | lat = 56.999921 | long = 24.1633799 | p625 = {{Coord|56.999921|24.16338|display=inline}} | vaid = 6028 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011569 | label = ''[[:d:Q56011569|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 16 | lat = 57.0001003 | long = 24.1636605 | p625 = {{Coord|57.0001|24.16366|display=inline}} | vaid = 6029 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011583 | label = ''[[:d:Q56011583|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 2 | lat = 56.9983334 | long = 24.1614635 | p625 = {{Coord|56.998333|24.161463|display=inline}} | vaid = 6023 | year = 1909., 1924. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011573 | label = ''[[:d:Q56011573|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 22 | lat = 57.0013623 | long = 24.1672218 | p625 = {{Coord|57.001362|24.167222|display=inline}} | vaid = 6030 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011577 | label = ''[[:d:Q56011577|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 24 | lat = 57.0013253 | long = 24.1679954 | p625 = {{Coord|57.001325|24.167995|display=inline}} | vaid = 6031 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011586 | label = ''[[:d:Q56011586|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 32 | lat = 57.0021314 | long = 24.1698429 | p625 = {{Coord|57.002131|24.169843|display=inline}} | vaid = 6032 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011590 | label = ''[[:d:Q56011590|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 5 | lat = 56.998834 | long = 24.1633916 | p625 = {{Coord|56.998834|24.163392|display=inline}} | vaid = 6024 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011593 | label = ''[[:d:Q56011593|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 6 | lat = 56.9988089 | long = 24.1619758 | p625 = {{Coord|56.998809|24.161976|display=inline}} | vaid = 6025 | year = 1904., 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011598 | label = ''[[:d:Q56011598|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 7 | lat = 56.999121 | long = 24.163755 | p625 = {{Coord|56.999121|24.163755|display=inline}} | vaid = 6026 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011604 | label = ''[[:d:Q56011604|Koka savrupmāja]]'' | name = Koka savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aptiekas iela 7/9 | lat = 56.9972135 | long = 24.118596 | p625 = {{Coord|56.997214|24.118596|display=inline}} | image = RigaAptiekas7-9.jpg | vaid = 8571 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011610 | label = ''[[:d:Q56011610|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 11 | lat = 56.9617359 | long = 24.0998845 | p625 = {{Coord|56.961736|24.099885|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%2011%202015-05-08%20%281%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 11 (Riga) | vaid = 6688 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011615 | label = ''[[:d:Q56011615|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 14 | lat = 56.9616007 | long = 24.1004597 | p625 = {{Coord|56.961601|24.10046|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%2014%202015-05-08%20%282%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 14 (Riga) | vaid = 8132 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011620 | label = ''[[:d:Q56011620|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 3 | lat = 56.9602627 | long = 24.0997819 | p625 = {{Coord|56.960263|24.099782|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%203%202015-05-08%20%281%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 3 (Riga) | vaid = 6684 | year = 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011624 | label = ''[[:d:Q56011624|Skulptūra "Vecrīgas naktssargs"]]'' | name = Skulptūra "Vecrīgas naktssargs" | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 3 | lat = 56.9602627 | long = 24.0997819 | p625 = {{Coord|56.960263|24.099782|display=inline}} | commonscat = Night Watchman (Riga) | vaid = 7043 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011629 | label = ''[[:d:Q56011629|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 5 | lat = 56.9607389 | long = 24.0997996 | p625 = {{Coord|56.960739|24.0998|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%205%202015-05-08%20%281%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 5 (Riga) | vaid = 6685 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011635 | label = ''[[:d:Q56011635|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 7 | lat = 56.9610532 | long = 24.0998334 | p625 = {{Coord|56.961053|24.099833|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%207%202015-05-08%20%281%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 7 (Riga) | vaid = 6686 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011641 | label = ''[[:d:Q56011641|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 9 | lat = 56.9614484 | long = 24.0998673 | p625 = {{Coord|56.961448|24.099867|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%209%202015-05-08%20%281%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 9 (Riga) | vaid = 6687 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q5227885 | label = [[Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca|Daugavgrīvas baznīca]] | name = Daugavgrīvas baznīca | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.baltabaznica.lv/ | address = Baltāsbaznīcas iela 50 | lat = 57.036664 | long = 24.087314 | p625 = {{Coord|57.036664|24.087314|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Daugavgr%C4%ABvas%20Balt%C4%81%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-11-03.jpg | commonscat = Daugavgrīva White Church | vaid = 8165 | wikipediauri = Daugavgr%C4%ABvas_Balt%C4%81_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1786. - 1788. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011644 | label = ''[[:d:Q56011644|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bergenas iela 1/3 | lat = 57.0012223 | long = 24.1573934 | p625 = {{Coord|57.001222|24.157393|display=inline}} | vaid = 5933 | year = 1929. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011646 | label = ''[[:d:Q56011646|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bergenas iela 2 | lat = 57.0018363 | long = 24.1548938 | p625 = {{Coord|57.001836|24.154894|display=inline}} | vaid = 5934 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011650 | label = ''[[:d:Q56011650|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bergenas iela 6 | lat = 57.0022415 | long = 24.1541053 | p625 = {{Coord|57.002241|24.154105|display=inline}} | vaid = 5935 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011654 | label = ''[[:d:Q56011654|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bergenas iela 8 | lat = 57.002341 | long = 24.1535623 | p625 = {{Coord|57.002341|24.153562|display=inline}} | vaid = 5936 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011660 | label = ''[[:d:Q56011660|Ūdenstornis]]'' | name = Ūdenstornis | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bukultu iela 1b | lat = 56.978838824124 | long = 24.119799131206 | p625 = {{Coord|56.978839|24.119799|display=inline}} | image = Udenstornis%20bukultu%201b%201.jpg | vaid = 8133 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011671 | label = ''[[:d:Q56011671|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Cimzes iela 1 | lat = 57.0061417 | long = 24.1670787 | p625 = {{Coord|57.006142|24.167079|display=inline}} | image = Cimzes%20iela%201%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Cimzes iela 1 (Riga) | vaid = 5937 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011676 | label = ''[[:d:Q56011676|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Cimzes iela 2 | lat = 57.0057729 | long = 24.1674557 | p625 = {{Coord|57.005773|24.167456|display=inline}} | image = Cimzes%20iela%202%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Cimzes iela 2 (Riga) | vaid = 5938 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011680 | label = ''[[:d:Q56011680|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Cimzes iela 3 | lat = 57.0064195 | long = 24.1675409 | p625 = {{Coord|57.006419|24.167541|display=inline}} | image = Cimzes%20iela%203%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Cimzes iela 3 (Riga) | vaid = 5939 | year = 1934. - 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011666 | label = ''[[:d:Q56011666|Guberņas cietums]]'' | name = Guberņas cietums | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Citadeles iela 12 | lat = 56.9554853 | long = 24.1009378 | p625 = {{Coord|56.955485|24.100938|display=inline}} | image = Riga%2C%20Citadeles%2012%20%282%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Citadeles iela 12 (Riga) | vaid = 8329 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q55935647 | label = ''[[:d:Q55935647|Pētera - Pāvila baznīcas komplekss]]'' | name = Pētera - Pāvila baznīcas komplekss | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Citadeles iela 7 | locality = Citadelē | lat = 56.955098266649 | long = 24.101461008991 | p625 = {{Coord|56.955098|24.101461|display=inline}} | image = RigaPeteraPavila.jpg | commonscat = Church of Saints Peter and Paul in Riga | vaid = 6536 | year = 18. gs., 20. gs 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011694 | label = ''[[:d:Q56011694|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Duntes iela 48 | lat = 56.9919672 | long = 24.1277465 | p625 = {{Coord|56.991967|24.127747|display=inline}} | image = Duntes%20iela%2048%20%282%29.jpg | commonscat = Duntes iela, 48 | vaid = 8134 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011698 | label = ''[[:d:Q56011698|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 1 | lat = 56.9618379 | long = 24.1069066 | p625 = {{Coord|56.961838|24.106907|display=inline}} | image = RigaDzirnavu1.jpg | vaid = 8135 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011704 | label = ''[[:d:Q56011704|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 3a | lat = 56.9616759 | long = 24.1072844 | p625 = {{Coord|56.961676|24.107284|display=inline}} | image = RigaDzirnavu3a.jpg | vaid = 8136 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011708 | label = ''[[:d:Q56011708|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Eksporta iela 3 | lat = 56.9607128 | long = 24.0987142 | p625 = {{Coord|56.960713|24.098714|display=inline}} | image = Eksporta%20iela%203%20%285%29.jpg | commonscat = Eksporta iela 3 (Riga) | vaid = 6689 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011713 | label = ''[[:d:Q56011713|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Eksporta iela 4 | lat = 56.9610631 | long = 24.0986823 | p625 = {{Coord|56.961063|24.098682|display=inline}} | image = Eksporta%20iela%204%20%282%29.jpg | commonscat = Eksporta iela 4 (Riga) | vaid = 6690 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011717 | label = ''[[:d:Q56011717|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Eksporta iela 5 | lat = 56.9614674 | long = 24.0986669 | p625 = {{Coord|56.961467|24.098667|display=inline}} | image = Eksporta%20iela%205%20%282%29.jpg | commonscat = Eksporta iela 5 (Riga) | vaid = 6691 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011723 | label = ''[[:d:Q56011723|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Eksporta iela 6 | lat = 56.9617998 | long = 24.0986349 | p625 = {{Coord|56.9618|24.098635|display=inline}} | image = RigaEksporta6.jpg | commonscat = Eksporta iela 6 (Riga) | vaid = 6692 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011728 | label = ''[[:d:Q56011728|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 10a | lat = 56.9576571 | long = 24.1109232 | p625 = {{Coord|56.957657|24.110923|display=inline}} | image = Riga%2C%20Elizabetes%20iela%2010a%20M8139%202014-03-12.jpg | commonscat = Elizabetes iela 10a (Riga) | vaid = 8139 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011734 | label = ''[[:d:Q56011734|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 10b | lat = 56.9575311 | long = 24.1111201 | p625 = {{Coord|56.957531|24.11112|display=inline}} | image = Riga%2C%20Elizabetes%20iela%2010b%20%281%29%20M8140%202014-03-12.jpg | commonscat = Elizabetes iela 10b (Riga) | vaid = 8140 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011740 | label = ''[[:d:Q56011740|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 13 | lat = 56.9590022 | long = 24.1032152 | p625 = {{Coord|56.959002|24.103215|display=inline}} | image = Elizabetes%20iel%C4%81%2013%2020120728-1.JPG | commonscat = Elizabetes iela 13 (Riga) | vaid = 8141 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011742 | label = ''[[:d:Q56011742|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 14 | lat = 56.9570222 | long = 24.1123293 | p625 = {{Coord|56.957022|24.112329|display=inline}} | image = RigaElizabetes14.jpg | vaid = 8142 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011744 | label = ''[[:d:Q56011744|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 33 | lat = 56.9579171 | long = 24.1114666 | p625 = {{Coord|56.957917|24.111467|display=inline}} | image = Riga%20Elizabetes%20iela%2033.JPG | commonscat = Elizabetes iela 33 (Riga) | vaid = 6693 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011748 | label = ''[[:d:Q56011748|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 6 | lat = 56.9580184 | long = 24.1087374 | p625 = {{Coord|56.958018|24.108737|display=inline}} | image = Elizabetes%20iel%C4%81%206%2020120728-01.JPG | commonscat = Elizabetes iela 6 (Riga) | vaid = 8138 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011753 | label = ''[[:d:Q56011753|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Emīla Dārziņa iela 14 | lat = 57.0043204 | long = 24.1652925 | p625 = {{Coord|57.00432|24.165292|display=inline}} | vaid = 5941 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011756 | label = ''[[:d:Q56011756|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Emīla Dārziņa iela 6 | lat = 57.0035054 | long = 24.1634285 | p625 = {{Coord|57.003505|24.163428|display=inline}} | vaid = 5940 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011760 | label = ''[[:d:Q56011760|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ernsta Bergmaņa iela 7 | lat = 57.0014335 | long = 24.1537232 | p625 = {{Coord|57.001433|24.153723|display=inline}} | image = Ernsta%20Bergma%C5%86a%20iela%207.jpg | vaid = 5932 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011767 | label = ''[[:d:Q56011767|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 38 | lat = 57.0059717 | long = 24.1665511 | p625 = {{Coord|57.005972|24.166551|display=inline}} | image = Ezermalas%20iela%2038%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Ezermalas iela 38 (Riga) | vaid = 5944 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011771 | label = ''[[:d:Q56011771|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 41 | lat = 57.0023739 | long = 24.169844 | p625 = {{Coord|57.002374|24.169844|display=inline}} | vaid = 5945 | year = 1903., 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011775 | label = ''[[:d:Q56011775|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 57 | lat = 57.0054784 | long = 24.1659562 | p625 = {{Coord|57.005478|24.165956|display=inline}} | image = Ezermalas%20iela%2057%2C%20Riga%20%283%29.jpg | commonscat = Ezermalas iela 57 (Riga) | vaid = 5946 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011779 | label = ''[[:d:Q56011779|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 59 | lat = 57.0056048 | long = 24.1655451 | p625 = {{Coord|57.005605|24.165545|display=inline}} | image = Ezermalas%20iela%2059%2C%20Riga.jpg | commonscat = Ezermalas iela 59 (Riga) | vaid = 5947 | year = 1932., 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011785 | label = ''[[:d:Q56011785|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 61 | lat = 57.0057404 | long = 24.1648707 | p625 = {{Coord|57.00574|24.164871|display=inline}} | image = Ezermalas%20iela%2061%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Ezermalas iela 61 (Riga) | vaid = 5948 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011790 | label = ''[[:d:Q56011790|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 63 | lat = 57.006162 | long = 24.16535 | p625 = {{Coord|57.006162|24.16535|display=inline}} | image = Ezermalas%2063.jpg | vaid = 5949 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011804 | label = ''[[:d:Q56011804|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ganu iela 2 | lat = 56.9612613 | long = 24.1088619 | p625 = {{Coord|56.961261|24.108862|display=inline}} | image = RigaGanu2.jpg | vaid = 8146 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011809 | label = ''[[:d:Q56011809|Īres nami (2)]]'' | name = Īres nami (2) | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ganu iela 4 | lat = 56.9614226 | long = 24.1093393 | p625 = {{Coord|56.961423|24.109339|display=inline}} | image = RigaGanu4.jpg | vaid = 8147 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011815 | label = ''[[:d:Q56011815|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ganu iela 6 | lat = 56.9615932 | long = 24.1094877 | p625 = {{Coord|56.961593|24.109488|display=inline}} | image = RigaGanu6.jpg | vaid = 8148 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011795 | label = ''[[:d:Q56011795|Īres nama korpusi (2)]]'' | name = Īres nama korpusi (2) | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ganību dambis 3 | lat = 56.9689709 | long = 24.1068449 | p625 = {{Coord|56.968971|24.106845|display=inline}} | image = RigaGanibuDambis3.jpg | vaid = 8144 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011799 | label = ''[[:d:Q56011799|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ganību dambis 5 | lat = 56.9695997 | long = 24.1069618 | p625 = {{Coord|56.9696|24.106962|display=inline}} | image = Embassy%20of%20China%20in%20Latvia.jpg | commonscat = Ganību dambis 5 | vaid = 8145 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011820 | label = ''[[:d:Q56011820|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gatartas iela 6 | lat = 57.0034153 | long = 24.156596 | p625 = {{Coord|57.003415|24.156596|display=inline}} | vaid = 5950 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011825 | label = ''[[:d:Q56011825|Tēlnieka J.Brieža kaps]]'' | name = Tēlnieka J.Brieža kaps | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gaujas iela 12 | locality = 2. Meža kapos | lat = 56.9853575 | long = 24.1573594 | p625 = {{Coord|56.985357|24.157359|display=inline}} | image = T%C4%93lnieka%20J.Brie%C5%BEa%20kaps.JPG | vaid = 88 | year = 1953. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011830 | label = ''[[:d:Q56011830|Ūdenstornis]]'' | name = Ūdenstornis | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gaujas iela 21 | lat = 56.9838938 | long = 24.1567773 | p625 = {{Coord|56.983894|24.156777|display=inline}} | image = Gaujas%20iela%2021.JPG | vaid = 6694 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011835 | label = ''[[:d:Q56011835|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gaujas iela 23 | lat = 56.9838207 | long = 24.1577807 | p625 = {{Coord|56.983821|24.157781|display=inline}} | image = Gaujas%20iela%2023.JPG | vaid = 6695 | year = 1910., 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011844 | label = ''[[:d:Q56011844|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gdaņskas iela 1 | lat = 56.9978967 | long = 24.1587126 | p625 = {{Coord|56.997897|24.158713|display=inline}} | image = Gda%C5%86skas%20iela%201.jpg | vaid = 5951 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011836 | label = ''[[:d:Q56011836|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gdaņskas iela 14 | lat = 57.0008518 | long = 24.15191 | p625 = {{Coord|57.000852|24.15191|display=inline}} | vaid = 5955 | year = 1927., 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011839 | label = ''[[:d:Q56011839|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gdaņskas iela 15 | lat = 57.0000053 | long = 24.1535527 | p625 = {{Coord|57.000005|24.153553|display=inline}} | image = Gda%C5%86skas%20iela%2015%20%283%29.jpg | vaid = 5956 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011848 | label = ''[[:d:Q56011848|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gdaņskas iela 2 | lat = 56.9984544 | long = 24.1581554 | p625 = {{Coord|56.998454|24.158155|display=inline}} | vaid = 5952 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011854 | label = ''[[:d:Q56011854|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gdaņskas iela 7 | lat = 56.9979255 | long = 24.1572642 | p625 = {{Coord|56.997926|24.157264|display=inline}} | image = Gda%C5%86skas%20iela%207%20%281%29.jpg | commonscat = Gdaņskas iela 7 | vaid = 5954 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011859 | label = ''[[:d:Q56011859|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Glika iela 1 | lat = 56.9964028 | long = 24.153686 | p625 = {{Coord|56.996403|24.153686|display=inline}} | image = Glika%20iela%201.jpg | vaid = 5957 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011863 | label = ''[[:d:Q56011863|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Glika iela 8 | lat = 56.9962395 | long = 24.1549364 | p625 = {{Coord|56.99624|24.154936|display=inline}} | image = Glika%20iela%208%20%282%29.jpg | commonscat = Glika iela 8 (Riga) | vaid = 5958 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011867 | label = ''[[:d:Q56011867|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Glika iela 9 | lat = 56.9957537 | long = 24.1554939 | p625 = {{Coord|56.995754|24.155494|display=inline}} | image = Glika%20iela%209.jpg | vaid = 5959 | year = 1931., 1935. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011871 | label = ''[[:d:Q56011871|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 14 | lat = 57.0022156 | long = 24.1673409 | p625 = {{Coord|57.002216|24.167341|display=inline}} | image = Hamburgas%2014.jpg | vaid = 5967 | year = 1914., 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011876 | label = ''[[:d:Q56011876|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 19 | lat = 56.9990992 | long = 24.1666685 | p625 = {{Coord|56.999099|24.166669|display=inline}} | image = Hamburgas%2019.jpg | vaid = 5968 | year = 1910., 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011881 | label = ''[[:d:Q56011881|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 21 | lat = 56.999279 | long = 24.1665376 | p625 = {{Coord|56.999279|24.166538|display=inline}} | image = Hamburgas%2021.jpg | vaid = 5969 | year = 1908. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011883 | label = ''[[:d:Q56011883|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 23 | lat = 56.9999535 | long = 24.1660304 | p625 = {{Coord|56.999953|24.16603|display=inline}} | vaid = 5970 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011884 | label = ''[[:d:Q56011884|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 25 | lat = 57.0015157 | long = 24.1666464 | p625 = {{Coord|57.001516|24.166646|display=inline}} | image = Hamburgas%2025.jpg | vaid = 5971 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011885 | label = ''[[:d:Q56011885|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 27 | lat = 57.00156 | long = 24.167124 | p625 = {{Coord|57.00156|24.167124|display=inline}} | vaid = 5972 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011889 | label = ''[[:d:Q56011889|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 3 | lat = 56.9974242 | long = 24.1629081 | p625 = {{Coord|56.997424|24.162908|display=inline}} | image = Hamburgas%203.jpg | vaid = 5960 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011887 | label = ''[[:d:Q56011887|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 31 | lat = 57.0019446 | long = 24.1684098 | p625 = {{Coord|57.001945|24.16841|display=inline}} | image = Hamburgas%2031.jpg | vaid = 5973 | year = 1911. - 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011894 | label = ''[[:d:Q56011894|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 4 | lat = 56.9987412 | long = 24.1656299 | p625 = {{Coord|56.998741|24.16563|display=inline}} | image = Hamburgas%204.jpg | vaid = 5961 | year = 1925. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011898 | label = ''[[:d:Q56011898|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 5 | lat = 56.9975044 | long = 24.1633694 | p625 = {{Coord|56.997504|24.163369|display=inline}} | image = Hamburgas%205.jpg | vaid = 5962 | year = 1905., 1907. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011907 | label = ''[[:d:Q56011907|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 6 | lat = 56.9991819 | long = 24.1652861 | p625 = {{Coord|56.999182|24.165286|display=inline}} | image = Hamburgas%206.jpg | vaid = 5963 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011902 | label = ''[[:d:Q56011902|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 6a | lat = 56.9994698 | long = 24.1649582 | p625 = {{Coord|56.99947|24.164958|display=inline}} | image = Hamburgas%206a.jpg | vaid = 5964 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011911 | label = ''[[:d:Q56011911|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 7 | lat = 56.9976565 | long = 24.1638802 | p625 = {{Coord|56.997656|24.16388|display=inline}} | image = Hamburgas%207%20seta.jpg | vaid = 5965 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011916 | label = ''[[:d:Q56011916|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 9 | lat = 56.9979148 | long = 24.1655768 | p625 = {{Coord|56.997915|24.165577|display=inline}} | vaid = 5966 | year = 1908., 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011920 | label = ''[[:d:Q56011920|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hanzas iela 4 | lat = 56.961099 | long = 24.1193529 | p625 = {{Coord|56.961099|24.119353|display=inline}} | image = RigaHanzas4.jpg | commonscat = Hanzas iela 4 (Riga) | vaid = 8149 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011925 | label = ''[[:d:Q56011925|Ugunsdzēsēju depo]]'' | name = Ugunsdzēsēju depo | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hanzas iela 5 | lat = 56.9623007 | long = 24.1118414 | p625 = {{Coord|56.962301|24.111841|display=inline}} | image = Ugunsdz%C4%93s%C4%93ju%20depo%20tornis%20Hanzas%20iel%C4%81%2C%20R%C4%ABg%C4%81.jpg | commonscat = Fire station at Hanzas street (Riga) | vaid = 8150 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q6164824 | label = [[Jaunciema luterāņu baznīca|Jaunciema baznīca]] | name = Jaunciema baznīca | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jaunciema 5. šķērslīnija 6/8 | lat = 57.041883 | long = 24.179014 | p625 = {{Coord|57.041883|24.179014|display=inline}} | image = Jaunciema%20bazn%C4%ABca%202002-05-12.jpg | commonscat = Lutheran church in Jaunciems, Riga | vaid = 8151 | wikipediauri = Jaunciema_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1911. - 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011931 | label = ''[[:d:Q56011931|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 1 | lat = 56.956277 | long = 24.1092419 | p625 = {{Coord|56.956277|24.109242|display=inline}} | image = RigaAlunana1.jpg | vaid = 8126 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011942 | label = ''[[:d:Q56011942|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 2 | lat = 56.9560582 | long = 24.1096265 | p625 = {{Coord|56.956058|24.109627|display=inline}} | image = RigaAlunana2.jpg | vaid = 8127 | year = 1876., 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011936 | label = ''[[:d:Q56011936|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 2a; Andreja Pumpura iela 5 | lat = 56.956262421803 | long = 24.110478060585 | p625 = {{Coord|56.956262|24.110478|display=inline}} | image = Riga%20Andreja%20Pumpura%205.jpg | commonscat = Andreja Pumpura iela 5 | vaid = 6676 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011946 | label = ''[[:d:Q56011946|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 3 | lat = 56.9564558 | long = 24.1096788 | p625 = {{Coord|56.956456|24.109679|display=inline}} | image = RigaAlunana3.jpg | vaid = 8128 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011950 | label = ''[[:d:Q56011950|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 5 | lat = 56.9566706 | long = 24.110278 | p625 = {{Coord|56.956671|24.110278|display=inline}} | image = RigaAlunana5.jpg | vaid = 8129 | year = 1876. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011956 | label = ''[[:d:Q56011956|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 7 | lat = 56.9569215 | long = 24.1108627 | p625 = {{Coord|56.956921|24.110863|display=inline}} | image = RigaAlunana7.jpg | commonscat = Jura Alunāna iela 7 | vaid = 8130 | year = 1876. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011970 | label = ''[[:d:Q56011970|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 1 | lat = 56.958065 | long = 24.1067479 | p625 = {{Coord|56.958065|24.106748|display=inline}} | image = RigaKalpakaBulvaris1.jpg | commonscat = Kalpaka bulvāris 1 | vaid = 8152 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011961 | label = ''[[:d:Q56011961|Epitāfija]]'' | name = Epitāfija | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 11 | lat = 56.9572375 | long = 24.1078636 | p625 = {{Coord|56.957237|24.107864|display=inline}} | image = Nadvhodom.jpg | vaid = 7240 | year = 1805. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011969 | label = ''[[:d:Q56011969|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 11 | lat = 56.9572375 | long = 24.1078636 | p625 = {{Coord|56.957237|24.107864|display=inline}} | image = RigaKalpaka11.jpg | vaid = 8157 | year = 1878. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011973 | label = ''[[:d:Q56011973|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 3 | lat = 56.9579839 | long = 24.1069614 | p625 = {{Coord|56.957984|24.106961|display=inline}} | image = RigaKalpaka3.jpg | commonscat = Kalpaka bulvāris 3 | vaid = 8153 | year = 1873. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011978 | label = ''[[:d:Q56011978|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 5 | lat = 56.9577681 | long = 24.1072897 | p625 = {{Coord|56.957768|24.10729|display=inline}} | image = RigaKalpaka5.jpg | vaid = 8154 | year = 1878. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011982 | label = ''[[:d:Q56011982|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 7 | lat = 56.9575972 | long = 24.1074865 | p625 = {{Coord|56.957597|24.107487|display=inline}} | image = RigaKalpakaBulvaris7.jpg | vaid = 8155 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011965 | label = ''[[:d:Q56011965|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 9 | lat = 56.9572448 | long = 24.1072139 | p625 = {{Coord|56.957245|24.107214|display=inline}} | image = RigaKalpakaBulvaris9.jpg | vaid = 8156 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012004 | label = ''[[:d:Q56012004|Veikals ar dzīvokli]]'' | name = Veikals ar dzīvokli | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 1 | lat = 56.9976511 | long = 24.1610654 | p625 = {{Coord|56.997651|24.161065|display=inline}} | vaid = 5974 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011992 | label = ''[[:d:Q56011992|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 10 | lat = 56.99934 | long = 24.1611057 | p625 = {{Coord|56.99934|24.161106|display=inline}} | vaid = 5977 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011998 | label = ''[[:d:Q56011998|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 15 | lat = 57.0006827 | long = 24.1592133 | p625 = {{Coord|57.000683|24.159213|display=inline}} | vaid = 5978 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011996 | label = ''[[:d:Q56011996|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 15a | lat = 57.0008702 | long = 24.1588241 | p625 = {{Coord|57.00087|24.158824|display=inline}} | vaid = 5979 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012002 | label = ''[[:d:Q56012002|Dzīvojamā māja ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā māja ar veikalu | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 18 | lat = 57.000779 | long = 24.1598772 | p625 = {{Coord|57.000779|24.159877|display=inline}} | vaid = 5980 | year = 1934., 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012006 | label = ''[[:d:Q56012006|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 20 | lat = 57.0018033 | long = 24.1596841 | p625 = {{Coord|57.001803|24.159684|display=inline}} | vaid = 5981 | year = 1913., 1925. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012009 | label = ''[[:d:Q56012009|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 25 | lat = 57.0031896 | long = 24.1574841 | p625 = {{Coord|57.00319|24.157484|display=inline}} | vaid = 5982 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012014 | label = ''[[:d:Q56012014|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 27 | lat = 57.0034681 | long = 24.1574523 | p625 = {{Coord|57.003468|24.157452|display=inline}} | vaid = 5983 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012017 | label = ''[[:d:Q56012017|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 5 | lat = 56.9979929 | long = 24.1607542 | p625 = {{Coord|56.997993|24.160754|display=inline}} | vaid = 5975 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012022 | label = ''[[:d:Q56012022|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 7 | lat = 56.9983168 | long = 24.1603934 | p625 = {{Coord|56.998317|24.160393|display=inline}} | vaid = 5976 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012030 | label = ''[[:d:Q56012030|Latvijas Republikas ārlietu un finanšu ministru rezidence]]'' | name = Latvijas Republikas ārlietu un finanšu ministru rezidence | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 11a | lat = 56.9558122 | long = 24.1110492 | p625 = {{Coord|56.955812|24.111049|display=inline}} | image = Ministry%20of%20culture%20Latvia.jpg | vaid = 9019 | year = 1923. – 1940. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012035 | label = ''[[:d:Q56012035|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 11a | lat = 56.9558122 | long = 24.1110492 | p625 = {{Coord|56.955812|24.111049|display=inline}} | vaid = 6697 | year = 19. gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012039 | label = ''[[:d:Q56012039|Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 11a | lat = 56.9558122 | long = 24.1110492 | p625 = {{Coord|56.955812|24.111049|display=inline}} | image = RigaValdemara11a.jpg | vaid = 8199 | year = 1873. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012044 | label = ''[[:d:Q56012044|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 15 | lat = 56.9561167 | long = 24.1120415 | p625 = {{Coord|56.956117|24.112042|display=inline}} | image = RigaValdemara15.jpg | vaid = 8200 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012050 | label = ''[[:d:Q56012050|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 17A | lat = 56.9562633 | long = 24.1124481 | p625 = {{Coord|56.956263|24.112448|display=inline}} | image = RigaValdemara17a.jpg | vaid = 8201 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012052 | label = ''[[:d:Q56012052|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 19 | lat = 56.9563842 | long = 24.1129 | p625 = {{Coord|56.956384|24.1129|display=inline}} | image = RigaValdemara19.jpg | vaid = 8202 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012026 | label = ''[[:d:Q56012026|Sienas panno ( 6 )]]'' | name = Sienas panno ( 6 ) | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 1b | lat = 56.9526964 | long = 24.1023923 | p625 = {{Coord|56.952696|24.102392|display=inline}} | vaid = 7411 | year = 1937., 1993. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012056 | label = ''[[:d:Q56012056|Banka]]'' | name = Banka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 1b | lat = 56.9526964 | long = 24.1023923 | p625 = {{Coord|56.952696|24.102392|display=inline}} | image = RigaValdemara1b.jpg | vaid = 8194 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012060 | label = ''[[:d:Q56012060|Nikolaja ģimnāzija]]'' | name = Nikolaja ģimnāzija | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 1c | lat = 56.9529826 | long = 24.1039877 | p625 = {{Coord|56.952983|24.103988|display=inline}} | image = RigaValdemara1c.jpg | commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 1c | vaid = 8195 | year = 1891. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012065 | label = ''[[:d:Q56012065|Rīgas hipotēku banka]]'' | name = Rīgas hipotēku banka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 3 | lat = 56.9546778 | long = 24.1072315 | p625 = {{Coord|56.954678|24.107232|display=inline}} | image = RigaValdemara3.jpg | commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 3 | vaid = 8196 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012070 | label = ''[[:d:Q56012070|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 7 | lat = 56.9554496 | long = 24.1099583 | p625 = {{Coord|56.95545|24.109958|display=inline}} | image = RigaValdemara7.jpg | vaid = 8197 | year = 1877. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012074 | label = ''[[:d:Q56012074|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 9 | lat = 56.9555871 | long = 24.1103832 | p625 = {{Coord|56.955587|24.110383|display=inline}} | image = RigaValdemara9.jpg | vaid = 8198 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012078 | label = ''[[:d:Q56012078|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 10 | lat = 56.9586633 | long = 24.1002545 | p625 = {{Coord|56.958663|24.100254|display=inline}} | image = RigaKronvaldaBulvaris10.jpg | vaid = 8163 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012085 | label = ''[[:d:Q56012085|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 2 | locality = Nacionālajā teātrī | lat = 56.9536377 | long = 24.1048774 | p625 = {{Coord|56.953638|24.104877|display=inline}} | vaid = 7266 | year = 1902. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042466 | label = ''[[:d:Q56042466|Rīgas 2.pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris]]'' | name = Rīgas 2.pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 2 | lat = 56.9536377 | long = 24.1048774 | p625 = {{Coord|56.953638|24.104877|display=inline}} | image = Latvian%20National%20Theatre.jpg | vaid = 6523 | year = 1899.- 1902. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012091 | label = ''[[:d:Q56012091|RPI Dabaszinību fakultāte]]'' | name = RPI Dabaszinību fakultāte | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 4 | lat = 56.9552282 | long = 24.1043229 | p625 = {{Coord|56.955228|24.104323|display=inline}} | image = RigaKronvaldaBulvaris4.jpg | commonscat = Kronvalda bulvāris 4 | vaid = 8159 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012096 | label = ''[[:d:Q56012096|Ķīmijas laboratorijas telpas ar iekārtām un kolekciju]]'' | name = Ķīmijas laboratorijas telpas ar iekārtām un kolekciju | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 4 | lat = 56.9552282 | long = 24.1043229 | p625 = {{Coord|56.955228|24.104323|display=inline}} | vaid = 9182 | year = 1901.–1983. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012100 | label = ''[[:d:Q56012100|Meiteņu ģimnāzija]]'' | name = Meiteņu ģimnāzija | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 6 | lat = 56.958061 | long = 24.1007626 | p625 = {{Coord|56.958061|24.100763|display=inline}} | image = RigaKronvaldaBulvaris6.jpg | vaid = 8160 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012102 | label = ''[[:d:Q56012102|Meiteņu ģimnāzija]]'' | name = Meiteņu ģimnāzija | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 8 | lat = 56.9583756 | long = 24.1004017 | p625 = {{Coord|56.958376|24.100402|display=inline}} | image = RigaKronvaldaBulvaris8.jpg | vaid = 8161 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012103 | label = ''[[:d:Q56012103|Pareizticīgo garīgais seminārs]]'' | name = Pareizticīgo garīgais seminārs | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 9 | lat = 56.9581611 | long = 24.0991679 | p625 = {{Coord|56.958161|24.099168|display=inline}} | image = RigaKronvaldaBulvaris9.jpg | vaid = 8162 | year = 1877. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011988 | label = ''[[:d:Q56011988|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kārļa Vatsona iela 2 | lat = 56.9971684 | long = 24.1592363 | p625 = {{Coord|56.997168|24.159236|display=inline}} | vaid = 6064 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012108 | label = ''[[:d:Q56012108|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lenču iela 1 | lat = 56.961552 | long = 24.1104368 | p625 = {{Coord|56.961552|24.110437|display=inline}} | image = RigaLencu1.jpg | vaid = 8166 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012113 | label = ''[[:d:Q56012113|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lībekas iela 27 | lat = 57.0030867 | long = 24.1675259 | p625 = {{Coord|57.003087|24.167526|display=inline}} | image = L%C4%ABbekas%20iela%2027%2C%20savrupm%C4%81ja.jpg | vaid = 5986 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012117 | label = ''[[:d:Q56012117|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lībekas iela 3 | lat = 56.9986538 | long = 24.1638024 | p625 = {{Coord|56.998654|24.163802|display=inline}} | vaid = 5984 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012121 | label = ''[[:d:Q56012121|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lībekas iela 9/11 | lat = 57.0012231 | long = 24.1637642 | p625 = {{Coord|57.001223|24.163764|display=inline}} | vaid = 5985 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012126 | label = ''[[:d:Q56012126|Zaļā skola]]'' | name = Zaļā skola | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Martas Rinkas iela 13 | lat = 57.034724 | long = 24.103392 | p625 = {{Coord|57.034724|24.103392|display=inline}} | image = Za%C4%BC%C4%81%20skola%20%28R%C4%ABga%2C%20Martas%20Rinkas%20iela%2013%29%20003.jpg | commonscat = Zaļā skola (Vecmīlgrāvis) | vaid = 8164 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012146 | label = ''[[:d:Q56012146|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mednieku iela 6 | lat = 56.9602284 | long = 24.1082396 | p625 = {{Coord|56.960228|24.10824|display=inline}} | image = RigaMednieku6.jpg | vaid = 8167 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012139 | label = ''[[:d:Q56012139|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mednieku iela 6a | lat = 56.9602645 | long = 24.1078043 | p625 = {{Coord|56.960265|24.107804|display=inline}} | image = RigaMednieku6a.jpg | vaid = 8168 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012149 | label = ''[[:d:Q56012149|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mednieku iela 7 | lat = 56.9604532 | long = 24.1076761 | p625 = {{Coord|56.960453|24.107676|display=inline}} | image = RigaMednieku7.jpg | vaid = 8169 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012150 | label = ''[[:d:Q56012150|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mednieku iela 8 | lat = 56.9602373 | long = 24.1084653 | p625 = {{Coord|56.960237|24.108465|display=inline}} | image = RigaMednieku8.jpg | vaid = 8170 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012155 | label = ''[[:d:Q56012155|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 14 | lat = 57.0062762 | long = 24.1604277 | p625 = {{Coord|57.006276|24.160428|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2014.JPG | commonscat = Meža prospekts 14 (Riga) | vaid = 5992 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012160 | label = ''[[:d:Q56012160|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 16 | lat = 57.0061423 | long = 24.1597357 | p625 = {{Coord|57.006142|24.159736|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2016.JPG | commonscat = Meža prospekts 16 (Riga) | vaid = 5993 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012175 | label = ''[[:d:Q56012175|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 2 | lat = 57.0067484 | long = 24.1643426 | p625 = {{Coord|57.006748|24.164343|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%202.JPG | commonscat = Meža prospekts 2 (Riga) | vaid = 5989 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012164 | label = ''[[:d:Q56012164|Dzīvojamā māja ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā māja ar veikalu | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 26 | lat = 57.0050852 | long = 24.1573933 | p625 = {{Coord|57.005085|24.157393|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2026%20%283%29.jpg | commonscat = Meža prospekts 26 (Riga) | vaid = 5994 | year = 1935. - 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012170 | label = ''[[:d:Q56012170|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 28 | lat = 57.0043861 | long = 24.1561555 | p625 = {{Coord|57.004386|24.156156|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2028.JPG | vaid = 8818 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012180 | label = ''[[:d:Q56012180|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 30 | lat = 57.0040092 | long = 24.1557917 | p625 = {{Coord|57.004009|24.155792|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2030.jpg | vaid = 5995 | year = 1927., 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012184 | label = ''[[:d:Q56012184|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 32 | lat = 57.003785 | long = 24.1554122 | p625 = {{Coord|57.003785|24.155412|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2032.JPG | vaid = 5996 | year = 1928. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012189 | label = ''[[:d:Q56012189|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 36 | lat = 57.0024587 | long = 24.1527726 | p625 = {{Coord|57.002459|24.152773|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2036.JPG | vaid = 5997 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012193 | label = ''[[:d:Q56012193|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 38a | lat = 57.002199656997 | long = 24.152400274188 | p625 = {{Coord|57.0022|24.1524|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2038a.JPG | vaid = 5998 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012196 | label = ''[[:d:Q56012196|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 4 | lat = 57.0066492 | long = 24.1637551 | p625 = {{Coord|57.006649|24.163755|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%204.JPG | commonscat = Meža prospekts 4 (Riga) | vaid = 5990 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012195 | label = ''[[:d:Q56012195|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 40 | lat = 57.0019924 | long = 24.1520957 | p625 = {{Coord|57.001992|24.152096|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2040.JPG | vaid = 5999 | year = 1930. - 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012200 | label = ''[[:d:Q56012200|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 50 | lat = 57.0008002 | long = 24.1499838 | p625 = {{Coord|57.0008|24.149984|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2050.JPG | vaid = 6001 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012205 | label = ''[[:d:Q56012205|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 52 | lat = 57.0005129 | long = 24.1498015 | p625 = {{Coord|57.000513|24.149801|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2052.JPG | vaid = 6002 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012209 | label = ''[[:d:Q56012209|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 58 | lat = 56.9999487 | long = 24.1483671 | p625 = {{Coord|56.999949|24.148367|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2058.JPG | vaid = 6004 | year = 1933. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012215 | label = ''[[:d:Q56012215|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 60 | lat = 56.9997245 | long = 24.148037 | p625 = {{Coord|56.999724|24.148037|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2060.JPG | vaid = 6005 | year = 1932. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012219 | label = ''[[:d:Q56012219|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 74 | lat = 56.9981466 | long = 24.1452983 | p625 = {{Coord|56.998147|24.145298|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2074.JPG | vaid = 6006 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012228 | label = ''[[:d:Q56012228|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 8 | lat = 57.0064889 | long = 24.1625855 | p625 = {{Coord|57.006489|24.162585|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%208.JPG | commonscat = Meža prospekts 8 (Riga) | vaid = 5991 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012223 | label = ''[[:d:Q56012223|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 80 | lat = 56.9972141 | long = 24.143698 | p625 = {{Coord|56.997214|24.143698|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2080.JPG | vaid = 6007 | year = 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012130 | label = ''[[:d:Q56012130|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mātera iela 13 | lat = 56.9991574 | long = 24.149006 | p625 = {{Coord|56.999157|24.149006|display=inline}} | vaid = 5988 | year = 1932., 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012134 | label = ''[[:d:Q56012134|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mātera iela 9 | lat = 56.999498 | long = 24.1496658 | p625 = {{Coord|56.999498|24.149666|display=inline}} | image = M%C4%81tera%20iela%209.jpg | vaid = 5987 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012233 | label = ''[[:d:Q56012233|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Noliktavas iela 3 | lat = 56.9530693 | long = 24.1028251 | p625 = {{Coord|56.953069|24.102825|display=inline}} | image = RigaNoliktavas3.jpg | vaid = 8171 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012239 | label = ''[[:d:Q56012239|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Noliktavas iela 5 | lat = 56.9533275 | long = 24.1026017 | p625 = {{Coord|56.953328|24.102602|display=inline}} | image = RigaNoliktavas5.jpg | vaid = 8172 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q12326868 | label = [[Mežaparka Lielā estrāde]] | name = Mežaparka Lielā estrāde | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | address = Ostas prospekts 11 | lat = 57.01527778 | long = 24.15138889 | p625 = {{Coord|57.015278|24.151389|display=inline}} | image = Latvian%20Song%20festival%202008.jpg | commonscat = Mežaparks Great Bandstand | vaid = 9149 | wikipediauri = Me%C5%BEaparka_Liel%C4%81_estr%C4%81de | year = 1955. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012256 | label = ''[[:d:Q56012256|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 10 | lat = 57.0038046 | long = 24.1612238 | p625 = {{Coord|57.003805|24.161224|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2010%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Poruka iela 10 (Riga) | vaid = 6015 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012260 | label = ''[[:d:Q56012260|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 13 | lat = 57.0037493 | long = 24.1623594 | p625 = {{Coord|57.003749|24.162359|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2013%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Poruka iela 13 (Riga) | vaid = 6016 | year = 1932. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012265 | label = ''[[:d:Q56012265|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 14 | lat = 57.0043881 | long = 24.1616214 | p625 = {{Coord|57.004388|24.161621|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2014%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Poruka iela 14 (Riga) | vaid = 6017 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012269 | label = ''[[:d:Q56012269|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 15 | lat = 57.0040096 | long = 24.1625252 | p625 = {{Coord|57.00401|24.162525|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2015%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Poruka iela 15 (Riga) | vaid = 6018 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012274 | label = ''[[:d:Q56012274|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 16 | lat = 57.0047565 | long = 24.1615407 | p625 = {{Coord|57.004756|24.161541|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2016%2C%20savrupm%C4%81ja.jpg | commonscat = Poruka iela 16 (Riga) | vaid = 6019 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012278 | label = ''[[:d:Q56012278|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 17 | lat = 57.0043148 | long = 24.1627241 | p625 = {{Coord|57.004315|24.162724|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2017%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Poruka iela 17 (Riga) | vaid = 6020 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012283 | label = ''[[:d:Q56012283|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 18 | lat = 57.0052146 | long = 24.1615921 | p625 = {{Coord|57.005215|24.161592|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2018%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Poruka iela 18 (Riga) | vaid = 6021 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012286 | label = ''[[:d:Q56012286|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 23 | lat = 57.005258 | long = 24.1627612 | p625 = {{Coord|57.005258|24.162761|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2023%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Poruka iela 23 (Riga) | vaid = 6022 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012290 | label = ''[[:d:Q56012290|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 9 | lat = 57.0031751 | long = 24.1617644 | p625 = {{Coord|57.003175|24.161764|display=inline}} | image = Poruka%20iela%209%2C%20savrupm%C4%81ja.jpg | commonscat = Poruka iela 9 (Riga) | vaid = 6014 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012294 | label = ''[[:d:Q56012294|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Priežu iela 2 | lat = 56.9941697 | long = 24.1261247 | p625 = {{Coord|56.99417|24.126125|display=inline}} | image = RigaPriezu2.jpg | vaid = 8176 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012307 | label = ''[[:d:Q56012307|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 1 | lat = 56.9591825 | long = 24.1055447 | p625 = {{Coord|56.959182|24.105545|display=inline}} | image = RigaBrieza1.jpg | commonscat = Elizabetes iela 21 (Riga) | vaid = 8120 | year = 1883. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012299 | label = ''[[:d:Q56012299|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 11 | lat = 56.960366 | long = 24.1053566 | p625 = {{Coord|56.960366|24.105357|display=inline}} | image = RigaBrieza11.jpg | vaid = 8124 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012304 | label = ''[[:d:Q56012304|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 13 | lat = 56.9605456 | long = 24.1053737 | p625 = {{Coord|56.960546|24.105374|display=inline}} | image = RigaBrieza13.jpg | vaid = 8125 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012312 | label = ''[[:d:Q56012312|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 2 | lat = 56.9590292 | long = 24.1058425 | p625 = {{Coord|56.959029|24.105843|display=inline}} | image = RigaBrieza2.jpg | vaid = 8121 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012317 | label = ''[[:d:Q56012317|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 8 | lat = 56.9597006 | long = 24.1059633 | p625 = {{Coord|56.959701|24.105963|display=inline}} | image = RigaBrieza8.jpg | vaid = 8122 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012323 | label = ''[[:d:Q56012323|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 9 | lat = 56.9602133 | long = 24.1052576 | p625 = {{Coord|56.960213|24.105258|display=inline}} | vaid = 8123 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012246 | label = ''[[:d:Q56012246|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pētersalas iela 14a | lat = 56.968092 | long = 24.1030172 | p625 = {{Coord|56.968092|24.103017|display=inline}} | image = RigaPetersalas14a.jpg | vaid = 8175 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012248 | label = ''[[:d:Q56012248|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pētersalas iela 5 | lat = 56.9677374 | long = 24.1040489 | p625 = {{Coord|56.967737|24.104049|display=inline}} | vaid = 8174 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012252 | label = ''[[:d:Q56012252|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēterupes iela 12 | lat = 57.000542 | long = 24.1619492 | p625 = {{Coord|57.000542|24.161949|display=inline}} | vaid = 6013 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q6826767 | label = [[Rīgas Mežaparka baznīca]] | name = Rīgas Mežaparka baznīca | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Roberta Feldmaņa ielā 1 | lat = 57.00237778 | long = 24.17318611 | p625 = {{Coord|57.002378|24.173186|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Me%C5%BEaparka%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-11-03.jpg | commonscat = Lutheran church in Mežapark, Riga | vaid = 8143 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Me%C5%BEaparka_bazn%C4%ABca | year = 19. gs. b., 1904.-1920., 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012339 | label = ''[[:d:Q56012339|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 1 | lat = 56.9593711 | long = 24.1026243 | p625 = {{Coord|56.959371|24.102624|display=inline}} | image = RigaRupniecibas1.jpg | commonscat = Rūpniecības iela 1 (Riga) | vaid = 8177 | year = 1903., 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012327 | label = ''[[:d:Q56012327|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 11 | lat = 56.9608441 | long = 24.1028914 | p625 = {{Coord|56.960844|24.102891|display=inline}} | image = RigaRupniecibas11.jpg | vaid = 8182 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012332 | label = ''[[:d:Q56012332|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 13 | lat = 56.9610596 | long = 24.1029579 | p625 = {{Coord|56.96106|24.102958|display=inline}} | image = RigaRupniecibas13.jpg | vaid = 8183 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012338 | label = ''[[:d:Q56012338|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 15 | lat = 56.9617578 | long = 24.1031353 | p625 = {{Coord|56.961758|24.103135|display=inline}} | image = RigaRupniecibas15.jpg | vaid = 8184 | year = 20. gs. 30. g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012346 | label = ''[[:d:Q56012346|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 3 | lat = 56.9596495 | long = 24.1026414 | p625 = {{Coord|56.959649|24.102641|display=inline}} | image = RigaRupniecibas3.jpg | vaid = 8178 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012341 | label = ''[[:d:Q56012341|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 32 | lat = 56.9639335 | long = 24.1040512 | p625 = {{Coord|56.963934|24.104051|display=inline}} | image = RigaRupniecibas32.jpg | vaid = 8185 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012351 | label = ''[[:d:Q56012351|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 5 | lat = 56.9599459 | long = 24.1027574 | p625 = {{Coord|56.959946|24.102757|display=inline}} | image = RigaRupniecibas5.jpg | vaid = 8179 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012355 | label = ''[[:d:Q56012355|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 7 | lat = 56.9603501 | long = 24.102775 | p625 = {{Coord|56.96035|24.102775|display=inline}} | image = RigaRupniecibas7.jpg | vaid = 8180 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012360 | label = ''[[:d:Q56012360|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 9 | lat = 56.9605836 | long = 24.1028578 | p625 = {{Coord|56.960584|24.102858|display=inline}} | image = RigaRupniecibas9.jpg | vaid = 8181 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012365 | label = ''[[:d:Q56012365|Sv.Trīsvienības luterāņu baznīca]]'' | name = Sv.Trīsvienības luterāņu baznīca | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Sarkandaugavas iela 10 | lat = 56.9977733 | long = 24.1249187 | p625 = {{Coord|56.997773|24.124919|display=inline}} | image = RigaSarkandaugavas10.jpg | vaid = 8186 | year = 1876. - 1878. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012372 | label = ''[[:d:Q56012372|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Sarkandaugavas iela 10 | locality = Sv. Trīsvienības luterāņu baznīcā | lat = 56.9977733 | long = 24.1249187 | p625 = {{Coord|56.997773|24.124919|display=inline}} | vaid = 7335 | year = 1882. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012388 | label = ''[[:d:Q56012388|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 1 | lat = 57.0058637 | long = 24.1598003 | p625 = {{Coord|57.005864|24.1598|display=inline}} | image = Siguldas%20prospekts%201.JPG | commonscat = Siguldas prospekts 1 (Riga) | vaid = 6033 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012378 | label = ''[[:d:Q56012378|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 10 | lat = 57.0045775 | long = 24.1609967 | p625 = {{Coord|57.004578|24.160997|display=inline}} | image = Siguldas%20prospekts%2010%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Siguldas prospekts 10 (Riga) | vaid = 6035 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012383 | label = ''[[:d:Q56012383|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 14 | lat = 57.003761 | long = 24.1602193 | p625 = {{Coord|57.003761|24.160219|display=inline}} | image = Siguldas%20prospekts%2014%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Siguldas prospekts 14 (Riga) | vaid = 6036 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012387 | label = ''[[:d:Q56012387|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 19 | lat = 57.0022661 | long = 24.1559985 | p625 = {{Coord|57.002266|24.155998|display=inline}} | vaid = 6037 | year = 1926. - 1927., 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012389 | label = ''[[:d:Q56012389|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 27 | lat = 57.0010195 | long = 24.1542813 | p625 = {{Coord|57.001019|24.154281|display=inline}} | vaid = 6038 | year = 1929. - 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012393 | label = ''[[:d:Q56012393|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 30 | lat = 56.9995569 | long = 24.1529583 | p625 = {{Coord|56.999557|24.152958|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2030.jpg | vaid = 6039 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012397 | label = ''[[:d:Q56012397|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 34 | lat = 56.9990728 | long = 24.1521168 | p625 = {{Coord|56.999073|24.152117|display=inline}} | vaid = 6040 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012401 | label = ''[[:d:Q56012401|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 38 | lat = 56.9986156 | long = 24.1513577 | p625 = {{Coord|56.998616|24.151358|display=inline}} | vaid = 6041 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012404 | label = ''[[:d:Q56012404|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 43 | lat = 56.9972941 | long = 24.1444884 | p625 = {{Coord|56.997294|24.144488|display=inline}} | vaid = 6042 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012412 | label = ''[[:d:Q56012412|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 5 | lat = 57.0052441 | long = 24.1596 | p625 = {{Coord|57.005244|24.1596|display=inline}} | image = Siguldas%20prospekts%205%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Siguldas prospekts 5 (Riga) | vaid = 6034 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012408 | label = ''[[:d:Q56012408|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 50 | lat = 56.9971824 | long = 24.1478294 | p625 = {{Coord|56.997182|24.147829|display=inline}} | image = Siguldas%20prospekts%2050.JPG | vaid = 6043 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012567 | label = ''[[:d:Q56012567|Mākslīgās pilsdrupas ar parku]]'' | name = Mākslīgās pilsdrupas ar parku | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Sliežu iela 21A | lat = 57.0059247 | long = 24.1215215 | p625 = {{Coord|57.005925|24.121522|display=inline}} | image = Fortress%20in%20sarkandaugava.%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Artificial tower ruins in Dauderu park | vaid = 8192 | year = 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012417 | label = ''[[:d:Q56012417|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stendera iela 10 | lat = 56.9961994 | long = 24.1509694 | p625 = {{Coord|56.996199|24.150969|display=inline}} | image = Stendera%20iela%2010.JPG | vaid = 6045 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012423 | label = ''[[:d:Q56012423|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stendera iela 3 | lat = 56.9986377 | long = 24.1478352 | p625 = {{Coord|56.998638|24.147835|display=inline}} | vaid = 6044 | year = 1932., 1938. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012427 | label = ''[[:d:Q56012427|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 21 | lat = 57.0012903 | long = 24.1604392 | p625 = {{Coord|57.00129|24.160439|display=inline}} | vaid = 6047 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012431 | label = ''[[:d:Q56012431|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 25 | lat = 56.9998651 | long = 24.1578815 | p625 = {{Coord|56.999865|24.157881|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2025.JPG | vaid = 6048 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012436 | label = ''[[:d:Q56012436|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 29 | lat = 56.9993183 | long = 24.1569574 | p625 = {{Coord|56.999318|24.156957|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2029.JPG | vaid = 6049 | year = 1911., 1920. - 1922. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012440 | label = ''[[:d:Q56012440|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 32 | lat = 56.9988775 | long = 24.1574823 | p625 = {{Coord|56.998877|24.157482|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2032.JPG | vaid = 6050 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012444 | label = ''[[:d:Q56012444|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 39 | lat = 56.9977846 | long = 24.1549922 | p625 = {{Coord|56.997785|24.154992|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2039.JPG | vaid = 6051 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012448 | label = ''[[:d:Q56012448|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 40/42 | lat = 56.997072331697 | long = 24.154807555716 | p625 = {{Coord|56.997072|24.154808|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2040-42.JPG | vaid = 6052 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012452 | label = ''[[:d:Q56012452|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 41/43 | lat = 56.997672684511 | long = 24.154401335931 | p625 = {{Coord|56.997673|24.154401|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2041-43.JPG | vaid = 6053 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012457 | label = ''[[:d:Q56012457|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 44/46 | lat = 56.996783149913 | long = 24.154587963562 | p625 = {{Coord|56.996783|24.154588|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2044-46.JPG | vaid = 6054 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012461 | label = ''[[:d:Q56012461|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 45/47 | lat = 56.997337429563 | long = 24.154357948205 | p625 = {{Coord|56.997337|24.154358|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2045-47.JPG | vaid = 6055 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012467 | label = ''[[:d:Q56012467|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 52/54 | lat = 56.99627180144 | long = 24.153177267771 | p625 = {{Coord|56.996272|24.153177|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2052-54.JPG | vaid = 6056 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012472 | label = ''[[:d:Q56012472|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 56/58 | lat = 56.99606084605 | long = 24.152854769466 | p625 = {{Coord|56.996061|24.152855|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2056-58.JPG | vaid = 6057 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012476 | label = ''[[:d:Q56012476|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 57/59 | lat = 56.996760396843 | long = 24.153291499754 | p625 = {{Coord|56.99676|24.153291|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2057-59.JPG | vaid = 6058 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012493 | label = ''[[:d:Q56012493|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 6 | lat = 57.0036716 | long = 24.1668206 | p625 = {{Coord|57.003672|24.166821|display=inline}} | vaid = 6046 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012480 | label = ''[[:d:Q56012480|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 60 | lat = 56.995748 | long = 24.1528109 | p625 = {{Coord|56.995748|24.152811|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2060.JPG | vaid = 6059 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012484 | label = ''[[:d:Q56012484|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 61/63 | lat = 56.996573613194 | long = 24.152900747499 | p625 = {{Coord|56.996574|24.152901|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2061-63.JPG | vaid = 6060 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012488 | label = ''[[:d:Q56012488|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 69; Stendes iela 9 | lat = 56.996177980426 | long = 24.152124803794 | p625 = {{Coord|56.996178|24.152125|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2069%20%282%29.JPG | vaid = 5931 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012497 | label = ''[[:d:Q56012497|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 1 | lat = 56.9587962 | long = 24.1061052 | p625 = {{Coord|56.958796|24.106105|display=inline}} | image = RigaStrelnieku1.jpg | vaid = 8187 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012504 | label = ''[[:d:Q56012504|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 13 | lat = 56.9608109 | long = 24.110209 | p625 = {{Coord|56.960811|24.110209|display=inline}} | image = RigaStrelnieku13.jpg | vaid = 8188 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012509 | label = ''[[:d:Q56012509|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 17 | lat = 56.9609722 | long = 24.11067 | p625 = {{Coord|56.960972|24.11067|display=inline}} | image = RigaStrelnieku17.jpg | vaid = 8189 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012517 | label = ''[[:d:Q56012517|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Sudrabu Edžus iela 1 | lat = 56.9972269 | long = 24.1626932 | p625 = {{Coord|56.997227|24.162693|display=inline}} | vaid = 6061 | year = 1902. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012514 | label = ''[[:d:Q56012514|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Sudrabu Edžus iela 16 | lat = 56.9965124 | long = 24.1663278 | p625 = {{Coord|56.996512|24.166328|display=inline}} | image = Sudrabu%20Ed%C5%BEus%20iela%2016.jpg | vaid = 6063 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012522 | label = ''[[:d:Q56012522|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Sudrabu Edžus iela 7 | lat = 56.996965 | long = 24.1637126 | p625 = {{Coord|56.996965|24.163713|display=inline}} | vaid = 6062 | year = 1902. - 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012540 | label = ''[[:d:Q56012540|"Pavasara" biedrības nams]]'' | name = "Pavasara" biedrības nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tilta iela 32 | lat = 56.9954698 | long = 24.1298795 | p625 = {{Coord|56.99547|24.12988|display=inline}} | image = RigaTilta32.jpg | vaid = 8844 | year = 1888. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012535 | label = ''[[:d:Q56012535|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tilta iela 5 | lat = 56.9951296 | long = 24.1274775 | p625 = {{Coord|56.99513|24.127478|display=inline}} | image = RigaTilta5.jpg | vaid = 8190 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012544 | label = ''[[:d:Q56012544|Slimnīcas apbūve]]'' | name = Slimnīcas apbūve | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 2 | lat = 56.9950002 | long = 24.1220784 | p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}} | image = Riga%20Psychiatry%20and%20Narcology%20Centre%2002.jpg | vaid = 6679 | year = 1820. - 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012548 | label = ''[[:d:Q56012548|Korpuss Nr.1]]'' | name = Korpuss Nr.1 | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 2 | lat = 56.9950002 | long = 24.1220784 | p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}} | image = Riga%20Psychiatry%20and%20Narcology%20Centre%2009.jpg | vaid = 6680 | year = 1820. - 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012554 | label = ''[[:d:Q56012554|Korpuss Nr.2]]'' | name = Korpuss Nr.2 | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 2 | lat = 56.9950002 | long = 24.1220784 | p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}} | vaid = 6681 | year = 1820. - 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012559 | label = ''[[:d:Q56012559|Korpuss Nr.3]]'' | name = Korpuss Nr.3 | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 2 | lat = 56.9950002 | long = 24.1220784 | p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}} | vaid = 6682 | year = 1820. - 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012560 | label = ''[[:d:Q56012560|Korpuss Nr.4]]'' | name = Korpuss Nr.4 | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 2 | lat = 56.9950002 | long = 24.1220784 | p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}} | image = %D0%9F%D1%80%D0%B8%D0%B5%D0%BC%D0%BD%D0%BE%D0%B5%20%D0%BE%D1%82%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5%20-%20panoramio.jpg | vaid = 6683 | year = 1820. - 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012563 | label = ''[[:d:Q56012563|"Valdšleshena" alus darītava]]'' | name = "Valdšleshena" alus darītava | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 44 | lat = 57.0059247 | long = 24.1215215 | p625 = {{Coord|57.005925|24.121522|display=inline}} | image = Aldaris%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 8191 | year = 1898. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q4404484 | label = [[Viestura dārzs]] | name = Viestura dārzs | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vašingtona laukums | locality = Eksporta iela, Rūpniecības iela, Ķeizara dārzs | lat = 56.96368 | long = 24.10087 | p625 = {{Coord|56.96368|24.10087|display=inline}} | image = Viesturdarzs%20dikis%20Riga.JPG | commonscat = Viesturdārzs | vaid = 6696 | wikipediauri = Viestura_d%C4%81rzs | year = 1721., 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012575 | label = ''[[:d:Q56012575|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Velmes iela 1 | lat = 57.0039222 | long = 24.1606975 | p625 = {{Coord|57.003922|24.160698|display=inline}} | vaid = 6065 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012579 | label = ''[[:d:Q56012579|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Veru iela 3 | lat = 56.9618518 | long = 24.1009866 | p625 = {{Coord|56.961852|24.100987|display=inline}} | image = Riga%2C%20Veru%203%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Veru iela 3 (Riga) | vaid = 8203 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012583 | label = ''[[:d:Q56012583|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vidus iela 11 | lat = 56.961455 | long = 24.102893 | p625 = {{Coord|56.961455|24.102893|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vidus%2011%20%283%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vidus iela 11 (Riga) | vaid = 8206 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012588 | label = ''[[:d:Q56012588|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vidus iela 3 | lat = 56.9615465 | long = 24.1009529 | p625 = {{Coord|56.961546|24.100953|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vidus%203%202015-09-07.jpg | commonscat = Vidus iela 3 (Riga) | vaid = 8204 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012592 | label = ''[[:d:Q56012592|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vidus iela 4 | lat = 56.961232 | long = 24.100952 | p625 = {{Coord|56.961232|24.100952|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vidus%204%20%282%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vidus iela 4 (Riga) | vaid = 8205 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012680 | label = ''[[:d:Q56012680|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 10 | lat = 56.9993194 | long = 24.1560684 | p625 = {{Coord|56.999319|24.156068|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2010.JPG | vaid = 6071 | year = 1912., 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012684 | label = ''[[:d:Q56012684|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 11 | lat = 56.9999316 | long = 24.155034 | p625 = {{Coord|56.999932|24.155034|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2011.JPG | vaid = 6072 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012688 | label = ''[[:d:Q56012688|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 12 | lat = 56.9990599 | long = 24.1552937 | p625 = {{Coord|56.99906|24.155294|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2012.JPG | vaid = 6073 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012694 | label = ''[[:d:Q56012694|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 15 | lat = 56.9990614 | long = 24.154125 | p625 = {{Coord|56.999061|24.154125|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2015.JPG | vaid = 6074 | year = 1930., 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012722 | label = ''[[:d:Q56012722|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 2 | lat = 57.0002367 | long = 24.1577463 | p625 = {{Coord|57.000237|24.157746|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%202.JPG | vaid = 6066 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012698 | label = ''[[:d:Q56012698|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 20 | lat = 56.9978316 | long = 24.1533298 | p625 = {{Coord|56.997832|24.15333|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2020.JPG | vaid = 6075 | year = 1911., 1925. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012703 | label = ''[[:d:Q56012703|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 22 | lat = 56.9976344 | long = 24.152901 | p625 = {{Coord|56.997634|24.152901|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2022.JPG | vaid = 6076 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012707 | label = ''[[:d:Q56012707|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 23 | lat = 56.9981022 | long = 24.1523762 | p625 = {{Coord|56.998102|24.152376|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2023.JPG | vaid = 6077 | year = 1914., 1919. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012713 | label = ''[[:d:Q56012713|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 28 | lat = 56.9969173 | long = 24.1516635 | p625 = {{Coord|56.996917|24.151664|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2028.JPG | vaid = 6079 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012717 | label = ''[[:d:Q56012717|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 29 | lat = 56.9972864 | long = 24.1510232 | p625 = {{Coord|56.997286|24.151023|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2029.JPG | vaid = 6080 | year = 1915. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012731 | label = ''[[:d:Q56012731|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 30 | lat = 56.9966931 | long = 24.1513335 | p625 = {{Coord|56.996693|24.151333|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2030%20%28Stendera%20iela%29.jpg | vaid = 6081 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012732 | label = ''[[:d:Q56012732|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 32 | lat = 56.9964245 | long = 24.150641 | p625 = {{Coord|56.996425|24.150641|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2032.JPG | vaid = 6082 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012733 | label = ''[[:d:Q56012733|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 4 | lat = 57.0000276 | long = 24.1572897 | p625 = {{Coord|57.000028|24.15729|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%204.JPG | vaid = 6067 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012738 | label = ''[[:d:Q56012738|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 5 | lat = 57.0006662 | long = 24.1566339 | p625 = {{Coord|57.000666|24.156634|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%205.JPG | vaid = 6068 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012726 | label = ''[[:d:Q56012726|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 7 | lat = 57.0002805 | long = 24.1561549 | p625 = {{Coord|57.000281|24.156155|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%207.JPG | vaid = 6069 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012743 | label = ''[[:d:Q56012743|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 9 | lat = 57.0004255 | long = 24.1551842 | p625 = {{Coord|57.000425|24.155184|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%209.JPG | vaid = 6070 | year = 1913., 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012664 | label = ''[[:d:Q56012664|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Viļa Olava iela 11 | lat = 57.0047878 | long = 24.1651299 | p625 = {{Coord|57.004788|24.16513|display=inline}} | image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%2011%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Viļa Olava iela 11 (Riga) | vaid = 6011 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012668 | label = ''[[:d:Q56012668|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Viļa Olava iela 12 | lat = 57.0061632 | long = 24.1644115 | p625 = {{Coord|57.006163|24.164411|display=inline}} | image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%2012%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Viļa Olava iela 12 (Riga) | vaid = 6012 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012671 | label = ''[[:d:Q56012671|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Viļa Olava iela 3 | lat = 57.005664 | long = 24.1635047 | p625 = {{Coord|57.005664|24.163505|display=inline}} | image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%203%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Viļa Olava iela 3 (Riga) | vaid = 6009 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012675 | label = ''[[:d:Q56012675|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Viļa Olava iela 6 | lat = 57.0060849 | long = 24.1625014 | p625 = {{Coord|57.006085|24.162501|display=inline}} | image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%206%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Viļa Olava iela 6 (Riga) | vaid = 6010 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012632 | label = ''[[:d:Q56012632|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 1 | lat = 56.959291 | long = 24.1016045 | p625 = {{Coord|56.959291|24.101605|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%201%20%282%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 1 (Riga) | vaid = 8207 | year = 1898. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012599 | label = ''[[:d:Q56012599|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 10 | lat = 56.9605482 | long = 24.1022164 | p625 = {{Coord|56.960548|24.102216|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2010%20%283%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 10 (Riga) | vaid = 8213 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012603 | label = ''[[:d:Q56012603|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 11 | lat = 56.9607912 | long = 24.1017073 | p625 = {{Coord|56.960791|24.101707|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2011%20%283%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 11 (Riga) | vaid = 8214 | year = 1899. - 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012608 | label = ''[[:d:Q56012608|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 12 | lat = 56.9608716 | long = 24.1022666 | p625 = {{Coord|56.960872|24.102267|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2012%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 12 (Riga) | vaid = 8215 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012615 | label = ''[[:d:Q56012615|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 13 | lat = 56.9614828 | long = 24.1018078 | p625 = {{Coord|56.961483|24.101808|display=inline}} | image = RigaVilandes13.jpg | vaid = 8216 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012621 | label = ''[[:d:Q56012621|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 14 | lat = 56.9610782 | long = 24.1022344 | p625 = {{Coord|56.961078|24.102234|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2014%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 14 (Riga) | vaid = 8217 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012626 | label = ''[[:d:Q56012626|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 16 | lat = 56.9614375 | long = 24.1023503 | p625 = {{Coord|56.961438|24.10235|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2016%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 16 (Riga) | vaid = 8218 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012630 | label = ''[[:d:Q56012630|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 17 | lat = 56.9620398 | long = 24.1018752 | p625 = {{Coord|56.96204|24.101875|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2017%20%282%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 17 (Riga) | vaid = 8219 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012640 | label = ''[[:d:Q56012640|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 2 | lat = 56.9594254 | long = 24.1021475 | p625 = {{Coord|56.959425|24.102148|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%202%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 2 (Riga) | vaid = 8208 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012635 | label = ''[[:d:Q56012635|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 20 | lat = 56.9620484 | long = 24.1023028 | p625 = {{Coord|56.962048|24.102303|display=inline}} | image = RigaVilandes20.jpg | vaid = 8220 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012646 | label = ''[[:d:Q56012646|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 4 | lat = 56.9596858 | long = 24.1021646 | p625 = {{Coord|56.959686|24.102165|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%204%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 4 (Riga) | vaid = 8209 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012651 | label = ''[[:d:Q56012651|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 5 | lat = 56.9600007 | long = 24.1016394 | p625 = {{Coord|56.960001|24.101639|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%205%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 5 (Riga) | vaid = 8210 | year = 1899. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012654 | label = ''[[:d:Q56012654|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 6 | lat = 56.9599823 | long = 24.1021326 | p625 = {{Coord|56.959982|24.102133|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%206%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 6 (Riga) | vaid = 8211 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012659 | label = ''[[:d:Q56012659|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 8 | lat = 56.9602249 | long = 24.1021661 | p625 = {{Coord|56.960225|24.102166|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%208%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 8 (Riga) | vaid = 8212 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q4191795 | label = [[Ziemeļblāzma (kultūras pils)|Ziemeļblāzma]] | name = Ziemeļblāzma | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://ziemelblazma.riga.lv/ | address = Ziemeļblāzmas iela 36 | lat = 57.0368022 | long = 24.1012537 | p625 = {{Coord|57.036802|24.101254|display=inline}} | image = Zieme%C4%BCbl%C4%81zmas%20pils%2004.jpg | commonscat = Ziemeļblāzma (Culture Palace) | vaid = 8221 | wikipediauri = Zieme%C4%BCbl%C4%81zma_(kult%C5%ABras_pils) | year = 1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012750 | label = ''[[:d:Q56012750|Ziemeļblāzmas kultūras nama apbūves ansamblis ar parku]]'' | name = Ziemeļblāzmas kultūras nama apbūves ansamblis ar parku | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ziemeļblāzmas iela 36 | lat = 57.036828 | long = 24.101124 | p625 = {{Coord|57.036828|24.101124|display=inline}} | image = Zieme%C4%BCbl%C4%81zmas%20KN%20ar%20parku%2C%20R%C4%ABga.jpg | vaid = 8749 | year = 20.gs.s. (no 1904., 1913.); 20.gs. 50., 80.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012756 | label = ''[[:d:Q56012756|Burtnieku nams]]'' | name = Burtnieku nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ziemeļblāzmas iela 38 | lat = 57.0375761 | long = 24.0979622 | p625 = {{Coord|57.037576|24.097962|display=inline}} | image = Burtnieku%20nams%20%2811%29.jpg | commonscat = Burtnieki House (Ziemeļblāzma) | vaid = 8222 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012761 | label = ''[[:d:Q56012761|Burtnieku nams]]'' | name = Burtnieku nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ziemeļblāzmas iela 38 | lat = 57.0375761 | long = 24.0979622 | p625 = {{Coord|57.037576|24.097962|display=inline}} | image = Burtnieku%20nams%20%2804%29.jpg | vaid = 89 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012570 | label = ''[[:d:Q56012570|Dauderu nams]]'' | name = Dauderu nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zāģeru iela 7 | locality = "Valdšleshena" alus darītava | lat = 57.003942735754 | long = 24.124020476556 | p625 = {{Coord|57.003943|24.12402|display=inline}} | image = Dauderu%20nams%204.jpg | commonscat = Dauderi Villa | vaid = 8193 | year = 1899. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011683 | label = ''[[:d:Q56011683|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Čiekurkalna 1. līnija 53 | lat = 56.9828976 | long = 24.1763698 | p625 = {{Coord|56.982898|24.17637|display=inline}} | image = %C4%8Ciekurkalna%201.%20l%C4%ABnija%2053.jpg | commonscat = Čiekurkalna 1. līnija 53 | vaid = 8137 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011687 | label = ''[[:d:Q56011687|Dekoratīvās apdares ansamblis]]'' | name = Dekoratīvās apdares ansamblis | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Čiekurkalna 1. līnija 78 | lat = 56.983418 | long = 24.178047 | p625 = {{Coord|56.983418|24.178047|display=inline}} | image = %C4%8Ciekurkalna%201.%20l%C4%ABnija%2078%20%28monuments%29.jpg | vaid = 9195 | year = 1983. – 1990. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012525 | label = ''[[:d:Q56012525|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ščecinas iela 4 | lat = 56.9974907 | long = 24.1600772 | p625 = {{Coord|56.997491|24.160077|display=inline}} | vaid = 5942 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012530 | label = ''[[:d:Q56012530|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ščecinas iela 5 | lat = 56.9988033 | long = 24.1593255 | p625 = {{Coord|56.998803|24.159326|display=inline}} | image = %C5%A0%C4%8Decinas%20iela%205.jpg | vaid = 5943 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q1926523 | label = [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | name = Mežaparks | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.apkaimes.lv/sakums/mezaparks | lat = 57.001085538832 | long = 24.161900125751 | p625 = {{Coord|57.001086|24.1619|display=inline}} | image = Mezaparks.jpg | commonscat = Mežaparks | vaid = 7444 | wikipediauri = Me%C5%BEaparks_(R%C4%ABga) | year = 19.gs.b.–20.gs.s., 1949.–1973. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q4061427 | label = [[Aleksandra vārti]] | name = Aleksandra vārti | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Viestura dārzā | lat = 56.9626 | long = 24.0994 | p625 = {{Coord|56.9626|24.0994|display=inline}} | image = Aleksandra%20v%C4%81rti%2C%20R%C4%ABga%202008.jpg | commonscat = Arch of Alexander I | vaid = 85 | wikipediauri = Aleksandra_v%C4%81rti | year = 1812. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q4345233 | label = [[Kronvalda parks]] | name = Kronvalda parks | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = starp Elizabetes ielu un Kronvalda bulvāri | lat = 56.95694444 | long = 24.105 | p625 = {{Coord|56.956944|24.105|display=inline}} | image = Riga%20Kronvalda%20parks%20Rotonda%202.jpg | commonscat = Kronvalda parks | vaid = 6409 | wikipediauri = Kronvalda_parks | year = 19.gs.60.g., 20.gs.20.g.,1982.-1983. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kanālmalas apstādījumi|Pilsētas kanāla apstādījumi]] | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q55895302 | label = ''[[:d:Q55895302|Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.95679103731 | long = 24.127528828883 | p625 = {{Coord|56.956791|24.127529|display=inline}} | image = Narrow%20streets.jpg | commonscat = Historic Center of Riga | vaid = 7442 | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011512 | label = ''[[:d:Q56011512|Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss]]'' | name = Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Daugavgrīvā un Mangaļu pussalā | lat = 57.066034633839 | long = 24.054405028101 | p625 = {{Coord|57.066035|24.054405|display=inline}} | image = Daugavas%20gr%C4%ABvas%20krastu%20fortifik%C4%81cijas%20b%C5%ABvju%20komplekss%20Daugavgr%C4%ABv%C4%81%2005.jpg | commonscat = Mangaļsala fortifications | vaid = 8538 | year = 19.gs.II.p. - 1920.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011521 | label = ''[[:d:Q56011521|Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]]'' | name = Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | locality = Rīgas Meža kapi, "Baltie krusti" | lat = 56.989032132746 | long = 24.151263127914 | p625 = {{Coord|56.989032|24.151263|display=inline}} | vaid = 8564 | year = 1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011526 | label = ''[[:d:Q56011526|Autotanku pulka piemineklis]]'' | name = Autotanku pulka piemineklis | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Kurzemes raj., Slokas ielas (Nr.58) un Pulka ielas (Nr.3) stūrī, bij. pulka novietnē | lat = 56.956625789779 | long = 24.063159655197 | p625 = {{Coord|56.956626|24.06316|display=inline}} | image = Autotanku%20pulka%20piemineklis%2C%20R%C4%ABga%203.jpg | commonscat = Monument to Latvian autotank regiment | vaid = 8584 | year = 1939. gada 14. jūlijs (pamatakmens likts 1934. gada 14. jūlijā) | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011532 | label = ''[[:d:Q56011532|Piemineklis parka izveidošanai]]'' | name = Piemineklis parka izveidošanai | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Viestura dārzā | lat = 56.963113152313 | long = 24.101353922078 | p625 = {{Coord|56.963113|24.101354|display=inline}} | image = Riga%20-%20elm%20planted%20by%20Peter%20I%20-%20stone.jpg | vaid = 86 | year = 1721. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011536 | label = ''[[:d:Q56011536|Piemineklis pirmajiem vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem]]'' | name = Piemineklis pirmajiem vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Viestura dārzā | lat = 56.963923245006 | long = 24.100114843386 | p625 = {{Coord|56.963923|24.100115|display=inline}} | image = RigaDziesmuSvetkuAkmens.jpg | vaid = 87 | year = 1873. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q110868295 | label = ''[[:d:Q110868295|Latvijas Nacionālā teātra ēka]]'' | name = Latvijas Nacionālā teātra ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.95361111 | long = 24.10486111 | p625 = {{Coord|56.953611|24.104861|display=inline}} | image = Latvian%20National%20Theater%2C%20August%202019.jpg | vaid = 8158 | year = 1899.-1902., 2001. -2004. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Northern District, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Ziemeļu rajons}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Rīga]] 8tlgqlddn81n4uesprycqojklxgr3ip Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Vidzemes priekšpilsētā 0 244541 4494860 4482996 2026-07-15T04:06:05Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4494860 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Vidzemes priekšpilsēta|Rīgas Vidzemes priekšpilsētā]]. {{monument-title-wikidata|2369297}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566047 } . VALUES ?currNovads { wd:Q2369297 } . # ?currNovads wdt:P300 ?region . BIND ("LV-RIX" as ?region) . BIND ("Rīga" as ?district ) . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . # BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") # ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P6375 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q55935651 | label = ''[[:d:Q55935651|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizkraukles iela 12 | lat = 56.975818 | long = 24.1829825 | p625 = {{Coord|56.975818|24.182983|display=inline}} | image = Aizkraukles%2012.JPG | vaid = 7933 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935657 | label = ''[[:d:Q55935657|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizkraukles iela 7 | lat = 56.9751298 | long = 24.1867298 | p625 = {{Coord|56.97513|24.18673|display=inline}} | image = Aizraukles%207.JPG | vaid = 5879 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935663 | label = ''[[:d:Q55935663|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 1 | lat = 56.9585733 | long = 24.1110246 | p625 = {{Coord|56.958573|24.111025|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%201%2020120728-3.JPG | commonscat = Alberta iela 1 (Riga) | vaid = 7934 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935720 | label = ''[[:d:Q55935720|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 11 | lat = 56.9591593 | long = 24.1086584 | p625 = {{Coord|56.959159|24.108658|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Alberta%20iela%2011.jpg | commonscat = Alberta iela 11 (Riga) | vaid = 7938 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935727 | label = ''[[:d:Q55935727|Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs)]]'' | name = Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 12 | lat = 56.9594737 | long = 24.1087744 | p625 = {{Coord|56.959474|24.108774|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%2012%2020120728-04.JPG | vaid = 63 | year = 1904.-1914. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935735 | label = ''[[:d:Q55935735|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 12 | lat = 56.9594737 | long = 24.1087744 | p625 = {{Coord|56.959474|24.108774|display=inline}} | image = Immeuble%20art%20nouveau%20%28Riga%29%20%287561269256%29.jpg | commonscat = Alberta iela 12 (Riga) | vaid = 6643 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935741 | label = ''[[:d:Q55935741|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 13 | lat = 56.9592494 | long = 24.1083463 | p625 = {{Coord|56.959249|24.108346|display=inline}} | image = Alberta%20iela%2013.jpg | commonscat = Alberta iela 13 (Riga) | vaid = 7939 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935675 | label = ''[[:d:Q55935675|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 2 | lat = 56.9589598 | long = 24.1108283 | p625 = {{Coord|56.95896|24.110828|display=inline}} | image = Alberta%20iela%202-1.JPG | commonscat = Alberta iela 2 (Riga) | vaid = 6638 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935669 | label = ''[[:d:Q55935669|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 2a | lat = 56.9588786 | long = 24.1111734 | p625 = {{Coord|56.958879|24.111173|display=inline}} | image = Edificio%20modernista%20en%20Alberta%20iela%202a%2C%20Riga%2C%20Letonia%2C%202012-08-07%2C%20DD%2002.JPG | commonscat = Alberta iela 2a (Riga) | vaid = 6639 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935684 | label = ''[[:d:Q55935684|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 3/5 | lat = 56.958725647575 | long = 24.110203677012 | p625 = {{Coord|56.958726|24.110204|display=inline}} | image = Riga%2C%20Alberta%203%20%281%29%20M7935%202014-03-12.jpg | commonscat = Alberta iela 3/5 (Riga) | vaid = 7935 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935690 | label = ''[[:d:Q55935690|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 4 | lat = 56.959086 | long = 24.110319 | p625 = {{Coord|56.959086|24.110319|display=inline}} | image = Alberta%20iela%204-1.JPG | commonscat = Alberta iela 4 (Riga) | vaid = 6640 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935697 | label = ''[[:d:Q55935697|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 6 | lat = 56.9591221 | long = 24.1101218 | p625 = {{Coord|56.959122|24.110122|display=inline}} | image = Alberta%20iela%206%2004.JPG | commonscat = Alberta iela 6 (Riga) | vaid = 6641 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935702 | label = ''[[:d:Q55935702|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 7 | lat = 56.9589069 | long = 24.1096607 | p625 = {{Coord|56.958907|24.109661|display=inline}} | image = Riga%2C%20Alberta%207%20%281%29%20M7936%202014-03-12.jpg | commonscat = Alberta iela 7 (Riga) | vaid = 7936 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935709 | label = ''[[:d:Q55935709|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 8 | lat = 56.9592119 | long = 24.1097857 | p625 = {{Coord|56.959212|24.109786|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%208%2020120728-01.JPG | commonscat = Alberta iela 8 (Riga) | vaid = 6642 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935715 | label = ''[[:d:Q55935715|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 9 | lat = 56.9590062 | long = 24.1091514 | p625 = {{Coord|56.959006|24.109151|display=inline}} | image = Alberta%20iela%209.JPG | commonscat = Alberta iela 9 (Riga) | vaid = 7937 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935747 | label = ''[[:d:Q55935747|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 10 | lat = 56.9584198 | long = 24.1118956 | p625 = {{Coord|56.95842|24.111896|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela10.jpg | commonscat = Antonijas iela 10 (Riga) | vaid = 8022 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935752 | label = ''[[:d:Q55935752|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 11 | lat = 56.95832 | long = 24.1109413 | p625 = {{Coord|56.95832|24.110941|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela11.jpg | vaid = 8023 | year = 1929.-1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935758 | label = ''[[:d:Q55935758|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 12 | lat = 56.9585364 | long = 24.112176 | p625 = {{Coord|56.958536|24.112176|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela12.jpg | commonscat = Antonijas iela 12 (Riga) | vaid = 8024 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935764 | label = ''[[:d:Q55935764|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 13 | lat = 56.9588419 | long = 24.1119634 | p625 = {{Coord|56.958842|24.111963|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela13.jpg | commonscat = Antonijas iela 13 (Riga) | vaid = 8025 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935768 | label = ''[[:d:Q55935768|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 18 | lat = 56.9597446 | long = 24.1136945 | p625 = {{Coord|56.959745|24.113695|display=inline}} | image = RigaAntonijas18.jpg | commonscat = Antonijas iela 18 (Riga) | vaid = 7940 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935772 | label = ''[[:d:Q55935772|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 20 | lat = 56.9599539 | long = 24.1139787 | p625 = {{Coord|56.959954|24.113979|display=inline}} | image = RigaAntonijas20.jpg | commonscat = Antonijas iela 20 (Riga) | vaid = 7941 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935778 | label = ''[[:d:Q55935778|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 22 | lat = 56.9601824 | long = 24.1144447 | p625 = {{Coord|56.960182|24.114445|display=inline}} | image = RigaAntonijas22.jpg | commonscat = Antonijas iela 22 (Riga) | vaid = 7942 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935782 | label = ''[[:d:Q55935782|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 24 | lat = 56.9603559 | long = 24.1147776 | p625 = {{Coord|56.960356|24.114778|display=inline}} | image = RigaAntonijas24.jpg | commonscat = Antonijas iela 24 (Riga) | vaid = 7943 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935788 | label = ''[[:d:Q55935788|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 26 | lat = 56.9605109 | long = 24.1150113 | p625 = {{Coord|56.960511|24.115011|display=inline}} | image = RigaAntonijas26.jpg | commonscat = Antonijas iela 26 (Riga) | vaid = 7944 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935794 | label = ''[[:d:Q55935794|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 6a | lat = 56.9575948 | long = 24.1102325 | p625 = {{Coord|56.957595|24.110232|display=inline}} | image = RigaAntonijas6a.jpg | vaid = 8019 | year = 1871. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935801 | label = ''[[:d:Q55935801|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 8 | lat = 56.9582583 | long = 24.111632 | p625 = {{Coord|56.958258|24.111632|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela8.jpg | commonscat = Antonijas iela 8 (Riga) | vaid = 8020 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935806 | label = ''[[:d:Q55935806|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 9 | lat = 56.9578197 | long = 24.109822 | p625 = {{Coord|56.95782|24.109822|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela9.jpg | vaid = 8021 | year = 1894. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935841 | label = ''[[:d:Q55935841|Mācību iestāde]]'' | name = Mācību iestāde | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 1; Krišjāņa Valdemāra iela 48 | lat = 56.963428930299 | long = 24.12609892435 | p625 = {{Coord|56.963429|24.126099|display=inline}} | image = RigaBriana1.jpg | vaid = 7932 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935845 | label = ''[[:d:Q55935845|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 3 | lat = 56.9633104 | long = 24.1270728 | p625 = {{Coord|56.96331|24.127073|display=inline}} | image = RigaBriana3.jpg | vaid = 6646 | year = 1876. 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q31298321 | label = [[Štricka nams]] | name = Štricka nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 9 | lat = 56.96472222 | long = 24.13083333 | p625 = {{Coord|56.964722|24.130833|display=inline}} | image = RigaBriana9.jpg | vaid = 7956 | wikipediauri = %C5%A0tricka_nams | year = 1883. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935851 | label = ''[[:d:Q55935851|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausmas iela 2 | lat = 56.9742372 | long = 24.1827938 | p625 = {{Coord|56.974237|24.182794|display=inline}} | image = Ausmas%202.JPG | vaid = 5887 | year = 1935. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935854 | label = ''[[:d:Q55935854|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 15 | lat = 56.9735608 | long = 24.1783983 | p625 = {{Coord|56.973561|24.178398|display=inline}} | image = Bajaru%2015.JPG | vaid = 5888 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935857 | label = ''[[:d:Q55935857|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 36 | lat = 56.9712053 | long = 24.1858548 | p625 = {{Coord|56.971205|24.185855|display=inline}} | image = Bajaru%2036.JPG | vaid = 5889 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935860 | label = ''[[:d:Q55935860|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 40 | lat = 56.9710602 | long = 24.1867424 | p625 = {{Coord|56.97106|24.186742|display=inline}} | image = Bajaru%2040.JPG | vaid = 5890 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935910 | label = ''[[:d:Q55935910|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 1 | lat = 56.955449 | long = 24.116964 | p625 = {{Coord|56.955449|24.116964|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20iela%201%203.jpg | vaid = 7945 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935864 | label = ''[[:d:Q55935864|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 13 | lat = 56.9565811 | long = 24.1184835 | p625 = {{Coord|56.956581|24.118483|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela13.jpg | vaid = 7948 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935867 | label = ''[[:d:Q55935867|Krīgera pirts un dziedinātava, tagad dzīvojamā ēka]]'' | name = Krīgera pirts un dziedinātava, tagad dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 18 | lat = 56.9573101 | long = 24.1208791 | p625 = {{Coord|56.95731|24.120879|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela18.jpg | vaid = 6644 | year = 1884. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935870 | label = ''[[:d:Q55935870|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 25 | lat = 56.9572984 | long = 24.1199163 | p625 = {{Coord|56.957298|24.119916|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcas25-2016.jpg | commonscat = Baznīcas iela 25 (Riga) | vaid = 8742 | year = 1897.-1898. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935873 | label = ''[[:d:Q55935873|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 26 | lat = 56.9583418 | long = 24.1227002 | p625 = {{Coord|56.958342|24.1227|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela26.jpg | commonscat = Baznīcas iela 26 (Riga) | vaid = 7949 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935876 | label = ''[[:d:Q55935876|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 27/29 | lat = 56.9575675 | long = 24.1204268 | p625 = {{Coord|56.957568|24.120427|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela27-29.jpg | vaid = 7950 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935882 | label = ''[[:d:Q55935882|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 31 | lat = 56.9577827 | long = 24.1208756 | p625 = {{Coord|56.957783|24.120876|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela31.jpg | commonscat = Baznīcas iela 31 (Riga) | vaid = 7951 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935893 | label = ''[[:d:Q55935893|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 34 | lat = 56.959405 | long = 24.1245766 | p625 = {{Coord|56.959405|24.124577|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela34.jpg | vaid = 7952 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935902 | label = ''[[:d:Q55935902|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 39 | lat = 56.9593702 | long = 24.1234912 | p625 = {{Coord|56.95937|24.123491|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela39.jpg | vaid = 7954 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935913 | label = ''[[:d:Q55935913|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 45 | lat = 56.9598156 | long = 24.1245412 | p625 = {{Coord|56.959816|24.124541|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela45.jpg | vaid = 7955 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935916 | label = ''[[:d:Q55935916|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 4a | lat = 56.9556212 | long = 24.1178303 | p625 = {{Coord|56.955621|24.11783|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela4a.jpg | commonscat = Baznīcas iela 4a (Riga) | vaid = 7946 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935919 | label = ''[[:d:Q55935919|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 8 | lat = 56.9564139 | long = 24.1191207 | p625 = {{Coord|56.956414|24.119121|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela8.jpg | vaid = 7947 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935923 | label = ''[[:d:Q55935923|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Biķernieku iela 36 | lat = 56.9694065 | long = 24.1872439 | p625 = {{Coord|56.969406|24.187244|display=inline}} | image = Bikernieku%2036.JPG | vaid = 5891 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q2622671 | label = [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs]] | name = Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = https://www.lebm.gov.lv/en | address = Bonaventuras iela 10 | lat = 56.99494 | long = 24.26483 | p625 = {{Coord|56.99494|24.26483|display=inline}} | image = The%20Ethnographic%20Open-Air%20Museum%20of%20Latvia%2C%20May%202022%2019.jpg | commonscat = The Ethnographic Open-Air Museum of Latvia | vaid = 6651 | wikipediauri = Latvijas_Etnogr%C4%81fiskais_br%C4%ABvdabas_muzejs | year = 16. gs. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936303 | label = ''[[:d:Q55936303|Korpuss Nr.7]]'' | name = Korpuss Nr.7 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Braila iela 2B | lat = 56.984021 | long = 24.2499595 | p625 = {{Coord|56.984021|24.249959|display=inline}} | vaid = 8000 | year = 1770. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936075 | label = ''[[:d:Q55936075|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 6 | lat = 56.9602501 | long = 24.1239544 | p625 = {{Coord|56.96025|24.123954|display=inline}} | image = RigaBruniniekuIela6.jpg | vaid = 7977 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936095 | label = ''[[:d:Q55936095|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 8 | lat = 56.9595483 | long = 24.125021 | p625 = {{Coord|56.959548|24.125021|display=inline}} | image = RigaBruniniekuIela8.jpg | vaid = 7978 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935980 | label = ''[[:d:Q55935980|VEF ēkas (4 korpusi)]]'' | name = VEF ēkas (4 korpusi) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 214; Brīvības gatve 214 B; Brīvības gatve 214 I; Brīvības gatve 214 M | lat = 56.970623855658 | long = 24.161205443256 | p625 = {{Coord|56.970624|24.161205|display=inline}} | image = RigaBrivibas214.jpg | commonscat = VEF factory buildings | vaid = 6650 | year = 1898. - 1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935926 | label = ''[[:d:Q55935926|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 266 | image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20gatve%20266%20%281%29.jpg | commonscat = Brīvības gatve 266 | vaid = 9162 | year = 1979.–1980. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935929 | label = ''[[:d:Q55935929|Bonaventuras muižas kungu māja]]'' | name = Bonaventuras muižas kungu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 440 | locality = Baložu (Bonaventuras) muižā | lat = 56.9949077 | long = 24.2648254 | p625 = {{Coord|56.994908|24.264825|display=inline}} | image = Bonavent%C5%ABras%20jeb%20Balo%C5%BEu%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 8710 | year = 19.gs. 1.p., 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Bonaventuras muiža]] | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935944 | label = ''[[:d:Q55935944|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 101 | lat = 56.9613818 | long = 24.1328547 | p625 = {{Coord|56.961382|24.132855|display=inline}} | image = RigaBrivibas101.jpg | vaid = 7969 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935949 | label = ''[[:d:Q55935949|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 103 | lat = 56.9615343 | long = 24.1331676 | p625 = {{Coord|56.961534|24.133168|display=inline}} | image = RigaBrivibas103.jpg | vaid = 7970 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935954 | label = ''[[:d:Q55935954|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 105 | lat = 56.9618301 | long = 24.1337114 | p625 = {{Coord|56.96183|24.133711|display=inline}} | image = RigaBrivibas105.jpg | vaid = 7971 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q2084448 | label = [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca|Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.jaunagertrudesdraudze.lv/ | address = Brīvības iela 119 | lat = 56.963033333333 | long = 24.136486111111 | p625 = {{Coord|56.963033|24.136486|display=inline}} | image = St.%20Gertrude%20New%20Church%2C%20Riga.JPG | commonscat = St. Gertrude New Church, Riga | vaid = 6649 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Jaun%C4%81_Sv%C4%93t%C4%81s_%C4%A2ertr%C5%ABdes_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935932 | label = ''[[:d:Q55935932|Altārglezna "Kristus svētī bērnus"]]'' | name = Altārglezna "Kristus svētī bērnus" | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 119 | locality = Jaunā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9630757 | long = 24.1365938 | p625 = {{Coord|56.963076|24.136594|display=inline}} | vaid = 7071 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935936 | label = ''[[:d:Q55935936|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 119 | locality = Jaunā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9630757 | long = 24.1365938 | p625 = {{Coord|56.963076|24.136594|display=inline}} | vaid = 7072 | year = 1876. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935959 | label = ''[[:d:Q55935959|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 129 | lat = 56.9639984 | long = 24.1389325 | p625 = {{Coord|56.963998|24.138932|display=inline}} | image = RigaBrivibas129.jpg | vaid = 7972 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935963 | label = ''[[:d:Q55935963|Leitnera velosipēdu fabrika (celtne)]]'' | name = Leitnera velosipēdu fabrika (celtne) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 135/137 | lat = 56.964587984727 | long = 24.140006863312 | p625 = {{Coord|56.964588|24.140007|display=inline}} | image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%20137.JPG | commonscat = Brīvības iela, 137 (Riga) | vaid = 7973 | year = 1894. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935967 | label = ''[[:d:Q55935967|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 141 | lat = 56.9651274 | long = 24.1416503 | p625 = {{Coord|56.965127|24.14165|display=inline}} | image = RigaBrivibas141.jpg | vaid = 7974 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935970 | label = ''[[:d:Q55935970|Administratīvi saimnieciska ēka ar vārtu mūri]]'' | name = Administratīvi saimnieciska ēka ar vārtu mūri | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 143/145 | lat = 56.9652438 | long = 24.1419139 | p625 = {{Coord|56.965244|24.141914|display=inline}} | image = RigaBrivibas143-145.jpg | vaid = 7975 | year = 1894., 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935974 | label = ''[[:d:Q55935974|Vagonu un mašīnu fabrikas "Fēnikss" pārvaldes ēkas ( )]]'' | name = Vagonu un mašīnu fabrikas "Fēnikss" pārvaldes ēkas ( ) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 201 | lat = 56.971902052747 | long = 24.161285836715 | p625 = {{Coord|56.971902|24.161286|display=inline}} | image = RigaBrivibas201.jpg | commonscat = Brīvības gatve 201 | vaid = 7976 | year = 1895. - 1898. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935985 | label = ''[[:d:Q55935985|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 308 | lat = 56.978347282353 | long = 24.184432125094 | p625 = {{Coord|56.978347|24.184432|display=inline}} | vaid = 5892 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935988 | label = ''[[:d:Q55935988|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 33 | lat = 56.955247 | long = 24.1194673 | p625 = {{Coord|56.955247|24.119467|display=inline}} | image = RigaBrivibas33.jpg | vaid = 6647 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935990 | label = ''[[:d:Q55935990|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 37 | lat = 56.9557622 | long = 24.1198784 | p625 = {{Coord|56.955762|24.119878|display=inline}} | image = RigaBrivibas37.jpg | commonscat = Brīvības iela, 37 (Riga) | vaid = 7957 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935993 | label = ''[[:d:Q55935993|Dzīvojamā ēka, vēlāk skola]]'' | name = Dzīvojamā ēka, vēlāk skola | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 39 | lat = 56.9558625 | long = 24.120138 | p625 = {{Coord|56.955863|24.120138|display=inline}} | image = RigaBrivibas39.jpg | commonscat = Brīvības iela, 39 (Riga) | vaid = 7958 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935996 | label = ''[[:d:Q55935996|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 43 | lat = 56.9562196 | long = 24.1206855 | p625 = {{Coord|56.95622|24.120686|display=inline}} | image = RigaBrivibas43.jpg | vaid = 7959 | year = 1877. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936003 | label = ''[[:d:Q55936003|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 45 | lat = 56.9563133 | long = 24.1208934 | p625 = {{Coord|56.956313|24.120893|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2045.jpg | vaid = 7960 | year = 1896. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936010 | label = ''[[:d:Q55936010|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 47 | lat = 56.9566095 | long = 24.1213944 | p625 = {{Coord|56.956609|24.121394|display=inline}} | image = RigaBrivibas47.jpg | vaid = 6648 | year = 1908. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936015 | label = ''[[:d:Q55936015|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 57 | lat = 56.9576721 | long = 24.123258 | p625 = {{Coord|56.957672|24.123258|display=inline}} | image = RigaBrivibas57.jpg | vaid = 7961 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q4468975 | label = [[Stūra māja]] | name = Stūra māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''<br/>''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://sturamaja.lv/ | address = Brīvības iela 61 | lat = 56.9580994 | long = 24.1239811 | p625 = {{Coord|56.958099|24.123981|display=inline}} | image = 2017-07-29-Corner%20house%20in%20Riga-JonasR.jpg | commonscat = Stūra māja | vaid = 7962 | wikipediauri = St%C5%ABra_m%C4%81ja | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta<br/>vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936025 | label = ''[[:d:Q55936025|Dailes teātra ēka]]'' | name = Dailes teātra ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 75 | lat = 56.9597897 | long = 24.1261728 | p625 = {{Coord|56.95979|24.126173|display=inline}} | commonscat = Dailes Theater | vaid = 7963 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936030 | label = ''[[:d:Q55936030|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 83 | lat = 56.9603068 | long = 24.1300554 | p625 = {{Coord|56.960307|24.130055|display=inline}} | image = RigaBrivibas83.jpg | vaid = 7964 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936038 | label = ''[[:d:Q55936038|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 85 | lat = 56.9604591 | long = 24.1304671 | p625 = {{Coord|56.960459|24.130467|display=inline}} | image = RigaBrivibas85.jpg | commonscat = Brīvības iela, 85 (Riga) | vaid = 7965 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936047 | label = ''[[:d:Q55936047|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 91 | lat = 56.9607904 | long = 24.1314384 | p625 = {{Coord|56.96079|24.131438|display=inline}} | image = RigaBrivibas91.jpg | vaid = 7966 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936054 | label = ''[[:d:Q55936054|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 93 | lat = 56.96088 | long = 24.131669 | p625 = {{Coord|56.96088|24.131669|display=inline}} | image = RigaBrivibas93.jpg | vaid = 7967 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936067 | label = ''[[:d:Q55936067|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 99 | lat = 56.9612474 | long = 24.1325911 | p625 = {{Coord|56.961247|24.132591|display=inline}} | image = RigaBrivibas99.jpg | commonscat = Brīvības iela, 99 (Riga) | vaid = 7968 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936107 | label = ''[[:d:Q55936107|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Burtnieku iela 21 | lat = 56.9713074 | long = 24.183569 | p625 = {{Coord|56.971307|24.183569|display=inline}} | vaid = 5893 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936119 | label = ''[[:d:Q55936119|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 18a | lat = 56.959777113347 | long = 24.109783973785 | p625 = {{Coord|56.959777|24.109784|display=inline}} | vaid = 7979 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936123 | label = ''[[:d:Q55936123|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 18b | lat = 56.959898095792 | long = 24.110065252137 | p625 = {{Coord|56.959898|24.110065|display=inline}} | vaid = 7980 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936129 | label = ''[[:d:Q55936129|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 31 | lat = 56.9592371 | long = 24.1120964 | p625 = {{Coord|56.959237|24.112096|display=inline}} | image = RigaDzirnavu31.jpg | vaid = 7981 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936136 | label = ''[[:d:Q55936136|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 37 | lat = 56.958211 | long = 24.114345 | p625 = {{Coord|56.958211|24.114345|display=inline}} | image = RigaDzirnavu37.jpg | vaid = 7982 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936143 | label = ''[[:d:Q55936143|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 41 | lat = 56.9579948 | long = 24.1150349 | p625 = {{Coord|56.957995|24.115035|display=inline}} | image = RigaDzirnavu41.jpg | vaid = 7983 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936148 | label = ''[[:d:Q55936148|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 45/47 | lat = 56.9571706 | long = 24.1160559 | p625 = {{Coord|56.957171|24.116056|display=inline}} | image = RigaDzirnavu45-47.jpg | vaid = 7984 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936155 | label = ''[[:d:Q55936155|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 57 | lat = 56.9559065 | long = 24.1185707 | p625 = {{Coord|56.955906|24.118571|display=inline}} | commonscat = Dzirnavu iela 57 (Riga) | vaid = 7985 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936112 | label = ''[[:d:Q55936112|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzērbenes iela 11 | lat = 56.979032 | long = 24.1922732 | p625 = {{Coord|56.979032|24.192273|display=inline}} | image = Dzerbenes%2011.JPG | vaid = 5894 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936160 | label = ''[[:d:Q55936160|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 41/43 | lat = 56.9573517 | long = 24.1123956 | p625 = {{Coord|56.957352|24.112396|display=inline}} | image = RigaElizabetes41-43.jpg | vaid = 7986 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936174 | label = ''[[:d:Q55936174|Īres nami (3)]]'' | name = Īres nami (3) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 45/47; Jeruzalemes iela 2/4 | lat = 56.95704681009 | long = 24.113066412046 | p625 = {{Coord|56.957047|24.113066|display=inline}} | image = RigaElizabetes45-47.jpg | vaid = 7987 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936199 | label = ''[[:d:Q55936199|Īres nams ar birojiem un veikaliem]]'' | name = Īres nams ar birojiem un veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 51 | lat = 56.9554153 | long = 24.1162765 | p625 = {{Coord|56.955415|24.116277|display=inline}} | image = R%C4%ABgaElizabetesIela51.jpg | vaid = 9148 | year = 1928. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936250 | label = ''[[:d:Q55936250|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 22 | lat = 56.973127 | long = 24.1377656 | p625 = {{Coord|56.973127|24.137766|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2022.JPG | vaid = 7990 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936256 | label = ''[[:d:Q55936256|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 28 | lat = 56.9738003 | long = 24.1381958 | p625 = {{Coord|56.9738|24.138196|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2028.JPG | vaid = 7991 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936263 | label = ''[[:d:Q55936263|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 30 | lat = 56.9740698 | long = 24.1381804 | p625 = {{Coord|56.97407|24.13818|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2030.JPG | vaid = 7992 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936270 | label = ''[[:d:Q55936270|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 34 | lat = 56.9746712 | long = 24.1386267 | p625 = {{Coord|56.974671|24.138627|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2034.JPG | vaid = 7993 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936274 | label = ''[[:d:Q55936274|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 35/37 | lat = 56.9735317 | long = 24.1374216 | p625 = {{Coord|56.973532|24.137422|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2035-37.JPG | vaid = 7994 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936280 | label = ''[[:d:Q55936280|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 36 | lat = 56.9749211 | long = 24.1385292 | p625 = {{Coord|56.974921|24.138529|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2036.JPG | vaid = 7995 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936283 | label = ''[[:d:Q55936283|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 4 | lat = 56.9709272 | long = 24.1367706 | p625 = {{Coord|56.970927|24.136771|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%204.JPG | vaid = 7988 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936288 | label = ''[[:d:Q55936288|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 5 | lat = 56.969536 | long = 24.1356306 | p625 = {{Coord|56.969536|24.135631|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%205%20%283%29.jpg | commonscat = Hospitāļu iela 5 | vaid = 7989 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936296 | label = ''[[:d:Q55936296|Slimnīcas ēka un parks]]'' | name = Slimnīcas ēka un parks | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Invalīdu iela 1 | lat = 56.977508854721 | long = 24.137634535423 | p625 = {{Coord|56.977509|24.137635|display=inline}} | image = Riga%20Military%20hospital%2003.jpg | commonscat = Riga Military hospital | vaid = 6652 | year = 1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936301 | label = ''[[:d:Q55936301|Vārnu zemnieku sēta]]'' | name = Vārnu zemnieku sēta | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jaunciema gatve 23 | lat = 57.0089003 | long = 24.2386993 | p625 = {{Coord|57.0089|24.238699|display=inline}} | vaid = 6654 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936322 | label = ''[[:d:Q55936322|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klusā iela 11 | lat = 56.9747275 | long = 24.144434 | p625 = {{Coord|56.974728|24.144434|display=inline}} | image = 11%20Klus%C4%81%20iela.jpg | vaid = 8001 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q3036898 | label = [[Lielie kapi]] | name = Lielie kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klusā iela 2 | locality = Miera iela 66 | lat = 56.970555555556 | long = 24.143055555556 | p625 = {{Coord|56.970556|24.143056|display=inline}} | image = Great%20Cemetery%20Riga%2006.jpg | commonscat = Lielie kapi | vaid = 6636 | wikipediauri = Lielie_kapi | year = 1773. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936330 | label = ''[[:d:Q55936330|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 20 | lat = 56.9577508 | long = 24.116514 | p625 = {{Coord|56.957751|24.116514|display=inline}} | image = RigaValdemara20.jpg | vaid = 8056 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936335 | label = ''[[:d:Q55936335|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 23 | lat = 56.957152 | long = 24.1145588 | p625 = {{Coord|56.957152|24.114559|display=inline}} | image = RigaValdemara23.jpg | vaid = 8057 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936341 | label = ''[[:d:Q55936341|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 24 | lat = 56.9580237 | long = 24.1170959 | p625 = {{Coord|56.958024|24.117096|display=inline}} | image = RigaValdemara24.jpg | vaid = 8058 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936346 | label = ''[[:d:Q55936346|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 26 | lat = 56.9582172 | long = 24.1173705 | p625 = {{Coord|56.958217|24.11737|display=inline}} | image = RigaValdemara26.jpg | vaid = 8059 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936352 | label = ''[[:d:Q55936352|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 33 | lat = 56.9581194 | long = 24.1162192 | p625 = {{Coord|56.958119|24.116219|display=inline}} | image = RigaValdemara33.jpg | vaid = 8060 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936357 | label = ''[[:d:Q55936357|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 34 | lat = 56.9588269 | long = 24.118507 | p625 = {{Coord|56.958827|24.118507|display=inline}} | image = RigaValdemara34.jpg | vaid = 8061 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936363 | label = ''[[:d:Q55936363|Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība)]]'' | name = Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 35 | lat = 56.9582449 | long = 24.1165156 | p625 = {{Coord|56.958245|24.116516|display=inline}} | image = RigaValdemara35.jpg | vaid = 8062 | year = 1874., 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936368 | label = ''[[:d:Q55936368|Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 35 | lat = 56.9582449 | long = 24.1165156 | p625 = {{Coord|56.958245|24.116516|display=inline}} | vaid = 8923 | year = 1874., 1927. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936379 | label = ''[[:d:Q55936379|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 37 | lat = 56.9584603 | long = 24.1167629 | p625 = {{Coord|56.95846|24.116763|display=inline}} | image = RigaValdemara37.jpg | vaid = 8063 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936384 | label = ''[[:d:Q55936384|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 38 | lat = 56.9595804 | long = 24.11972 | p625 = {{Coord|56.95958|24.11972|display=inline}} | image = RigaValdemara38.jpg | vaid = 8064 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936391 | label = ''[[:d:Q55936391|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 39 | lat = 56.9586211 | long = 24.1171713 | p625 = {{Coord|56.958621|24.117171|display=inline}} | image = RigaValdemara39.jpg | vaid = 8065 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936375 | label = ''[[:d:Q55936375|Apbūves komplekss]]'' | name = Apbūves komplekss | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 43; Krišjāņa Valdemāra iela 45 | lat = 56.958962310123 | long = 24.117189935458 | p625 = {{Coord|56.958962|24.11719|display=inline}} | image = RigaValdemara45.jpg | vaid = 8736 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936396 | label = ''[[:d:Q55936396|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 53 | lat = 56.9596441 | long = 24.1188714 | p625 = {{Coord|56.959644|24.118871|display=inline}} | image = RigaValdemara53.jpg | vaid = 8066 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936404 | label = ''[[:d:Q55936404|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 57/59 | lat = 56.9601103 | long = 24.1198733 | p625 = {{Coord|56.96011|24.119873|display=inline}} | image = RigaValdemara57-59.jpg | vaid = 8067 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936410 | label = ''[[:d:Q55936410|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 61 | lat = 56.9604871 | long = 24.1203869 | p625 = {{Coord|56.960487|24.120387|display=inline}} | image = RigaValdemara61.jpg | vaid = 8068 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936415 | label = ''[[:d:Q55936415|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 67 | lat = 56.9617608 | long = 24.1224138 | p625 = {{Coord|56.961761|24.122414|display=inline}} | image = RigaValdemara67.jpg | commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 67 (Riga) | vaid = 6660 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936420 | label = ''[[:d:Q55936420|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 69 | lat = 56.961859 | long = 24.1226676 | p625 = {{Coord|56.961859|24.122668|display=inline}} | image = RigaValdemara69.jpg | vaid = 6661 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936425 | label = ''[[:d:Q55936425|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 71 | lat = 56.9620467 | long = 24.1229476 | p625 = {{Coord|56.962047|24.122948|display=inline}} | image = RigaValdemara71.jpg | vaid = 6662 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936430 | label = ''[[:d:Q55936430|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 71; Krišjāņa Valdemāra iela 73 | lat = 56.962304915634 | long = 24.123043446068 | p625 = {{Coord|56.962305|24.123043|display=inline}} | image = RigaValdemara73.jpg | vaid = 6663 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936436 | label = ''[[:d:Q55936436|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 75 | lat = 56.9625053 | long = 24.1236167 | p625 = {{Coord|56.962505|24.123617|display=inline}} | image = RigaValdemara75.jpg | vaid = 6664 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936440 | label = ''[[:d:Q55936440|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krīvu iela 6 | lat = 56.9771438 | long = 24.1891785 | p625 = {{Coord|56.977144|24.189179|display=inline}} | image = Krivu%206.JPG | vaid = 5897 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936445 | label = ''[[:d:Q55936445|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 12 | lat = 56.9788785 | long = 24.1895156 | p625 = {{Coord|56.978879|24.189516|display=inline}} | image = Kursu%2012.JPG | vaid = 5900 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936451 | label = ''[[:d:Q55936451|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 14 | lat = 56.9790032 | long = 24.1899558 | p625 = {{Coord|56.979003|24.189956|display=inline}} | image = Kursu%2014%202.JPG | vaid = 5901 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936458 | label = ''[[:d:Q55936458|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 15 | lat = 56.9792462 | long = 24.1896938 | p625 = {{Coord|56.979246|24.189694|display=inline}} | image = Kursu%2015.JPG | vaid = 5902 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936464 | label = ''[[:d:Q55936464|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 18 | lat = 56.9792888 | long = 24.1908035 | p625 = {{Coord|56.979289|24.190804|display=inline}} | image = Kursu%2018.JPG | vaid = 5903 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936479 | label = ''[[:d:Q55936479|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 22 | lat = 56.9795832 | long = 24.1917171 | p625 = {{Coord|56.979583|24.191717|display=inline}} | image = Kur%C5%A1u%2022.JPG | vaid = 5904 | year = 1934., 1975. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936493 | label = ''[[:d:Q55936493|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 8 | lat = 56.9785929 | long = 24.1887003 | p625 = {{Coord|56.978593|24.1887|display=inline}} | image = Kursu%208.JPG | vaid = 5898 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936500 | label = ''[[:d:Q55936500|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 9 | lat = 56.9790351 | long = 24.1883781 | p625 = {{Coord|56.979035|24.188378|display=inline}} | vaid = 5899 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936520 | label = ''[[:d:Q55936520|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 12 | lat = 56.9725864 | long = 24.1874408 | p625 = {{Coord|56.972586|24.187441|display=inline}} | image = Laimdotas%2012%201.JPG | vaid = 5905 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936544 | label = ''[[:d:Q55936544|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 22 | lat = 56.9714625 | long = 24.1880603 | p625 = {{Coord|56.971463|24.18806|display=inline}} | image = Laimdotas%2022.JPG | vaid = 5906 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936556 | label = ''[[:d:Q55936556|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 28a | lat = 56.9706277 | long = 24.1875955 | p625 = {{Coord|56.970628|24.187596|display=inline}} | vaid = 5907 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936562 | label = ''[[:d:Q55936562|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 30 | lat = 56.9703758 | long = 24.187841 | p625 = {{Coord|56.970376|24.187841|display=inline}} | image = Laimdotas%2030%201.JPG | commonscat = Laimdotas iela 30 (Riga) | vaid = 5908 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936567 | label = ''[[:d:Q55936567|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 1 | lat = 56.9732649 | long = 24.1780186 | p625 = {{Coord|56.973265|24.178019|display=inline}} | vaid = 5909 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936573 | label = ''[[:d:Q55936573|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 7 | lat = 56.9728802 | long = 24.1768488 | p625 = {{Coord|56.97288|24.176849|display=inline}} | vaid = 5910 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936578 | label = ''[[:d:Q55936578|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 9 | lat = 56.9727551 | long = 24.1764369 | p625 = {{Coord|56.972755|24.176437|display=inline}} | vaid = 5911 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936585 | label = ''[[:d:Q55936585|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 22 | lat = 56.9757013 | long = 24.1890029 | p625 = {{Coord|56.975701|24.189003|display=inline}} | image = Lielvardes%2022.JPG | vaid = 5912 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936592 | label = ''[[:d:Q55936592|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 45 | lat = 56.9721939 | long = 24.1914853 | p625 = {{Coord|56.972194|24.191485|display=inline}} | image = Lielvards%2045.JPG | vaid = 5913 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936599 | label = ''[[:d:Q55936599|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 47 | lat = 56.972068 | long = 24.1916164 | p625 = {{Coord|56.972068|24.191616|display=inline}} | image = Lielvardes%2047.JPG | vaid = 5914 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936604 | label = ''[[:d:Q55936604|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 50 | lat = 56.9720213 | long = 24.1927346 | p625 = {{Coord|56.972021|24.192735|display=inline}} | image = Lielvardes%2050.JPG | vaid = 5915 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936609 | label = ''[[:d:Q55936609|Rīgas leprozorija lūgšanu nams]]'' | name = Rīgas leprozorija lūgšanu nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | address = Linezera iela 3 | lat = 56.9770496 | long = 24.1978275 | p625 = {{Coord|56.97705|24.197827|display=inline}} | vaid = 8705 | year = 1891.-1937. | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936510 | label = ''[[:d:Q55936510|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 11 | lat = 56.9570415 | long = 24.1203361 | p625 = {{Coord|56.957042|24.120336|display=inline}} | vaid = 9016 | year = 19.gs. 60.g. b. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936515 | label = ''[[:d:Q55936515|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 12 | lat = 56.9565337 | long = 24.12064 | p625 = {{Coord|56.956534|24.12064|display=inline}} | image = RigaLacplesa12.jpg | commonscat = Lāčplēša iela 12 (Riga) | vaid = 8003 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936504 | label = ''[[:d:Q55936504|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 7 | lat = 56.9576945 | long = 24.1191448 | p625 = {{Coord|56.957695|24.119145|display=inline}} | image = RigaLacplesa7.jpg | vaid = 8002 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936615 | label = ''[[:d:Q55936615|Zēlustes muižas apbūve]]'' | name = Zēlustes muižas apbūve | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mazā Juglas iela 43 | lat = 56.966752 | long = 24.2886915 | p625 = {{Coord|56.966752|24.288691|display=inline}} | image = Z%C4%93lustes%20mui%C5%BEa%20pie%20Juglas%20ezera%20R%C4%ABg%C4%81%202003-11-16.jpg | vaid = 6637 | year = 17. gs. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623457|Zēlustes muiža]]'' | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938534 | label = ''[[:d:Q55938534|Aktrises J.Skaidrītes kaps]]'' | name = Aktrises J.Skaidrītes kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | vaid = 65 | year = 1942. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938556 | label = ''[[:d:Q55938556|Arheologa K.Lēviss of Menāra (Lowis of Menar) kaps]]'' | name = Arheologa K.Lēviss of Menāra (Lowis of Menar) kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiKLevissofMenars.jpg | vaid = 66 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938574 | label = ''[[:d:Q55938574|Arhitekta J.F.Baumaņa un gleznotāja A.Baumaņa kapi]]'' | name = Arhitekta J.F.Baumaņa un gleznotāja A.Baumaņa kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiBaumani.jpg | vaid = 67 | year = 1891. 1904. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938591 | label = ''[[:d:Q55938591|Būvuzņēmēja K.Morberga kaps]]'' | name = Būvuzņēmēja K.Morberga kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = B%C5%ABvuz%C5%86%C4%93m%C4%93ja%20K.Morberga%20kaps.JPG | vaid = 68 | year = 1928. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938609 | label = ''[[:d:Q55938609|Arhitekta R.Šmēlinga kaps]]'' | name = Arhitekta R.Šmēlinga kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = LielieKapiSmelings.jpg | vaid = 69 | year = 1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938635 | label = ''[[:d:Q55938635|Arhitektu J.D.Felsko un K.J.Felsko kapi]]'' | name = Arhitektu J.D.Felsko un K.J.Felsko kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = RigaLielieKapiFelsko.jpg | vaid = 70 | year = 1902. 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938658 | label = ''[[:d:Q55938658|Ārsta O.Hūna kaps]]'' | name = Ārsta O.Hūna kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiHuns.jpg | vaid = 71 | year = 1832. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938677 | label = ''[[:d:Q55938677|Dzejnieka A.Pumpura kaps]]'' | name = Dzejnieka A.Pumpura kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.974032083793 | long = 24.14441739283 | p625 = {{Coord|56.974032|24.144417|display=inline}} | image = Dzejnieka%20A.Pumpura%20kaps.JPG | vaid = 72 | year = 1902. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938698 | label = ''[[:d:Q55938698|Folklorista F.Brīvzemnieka kaps]]'' | name = Folklorista F.Brīvzemnieka kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = Folklorista%20F.Br%C4%ABvzemnieka%20kaps.JPG | vaid = 73 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938716 | label = ''[[:d:Q55938716|Folklorista Kr.Barona kaps]]'' | name = Folklorista Kr.Barona kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = Folklorista%20Kr.Barona%20kaps.JPG | vaid = 74 | year = 1923. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938743 | label = ''[[:d:Q55938743|Karavīru kapsēta]]'' | name = Karavīru kapsēta | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.969933134431 | long = 24.149570250334 | p625 = {{Coord|56.969933|24.14957|display=inline}} | image = RigaLielieKapiKaraviri.jpg | vaid = 75 | year = 1944. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938768 | label = ''[[:d:Q55938768|Karavīru kapsēta un masu terora upuru kapi]]'' | name = Karavīru kapsēta un masu terora upuru kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.969934029245 | long = 24.149556304031 | p625 = {{Coord|56.969934|24.149556|display=inline}} | image = RigaLielieKapiTeroraUpuri.jpg | vaid = 76 | year = 1941., 1944. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938787 | label = ''[[:d:Q55938787|Komponista N.Alunāna kaps]]'' | name = Komponista N.Alunāna kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = LielieKapiAlunans.jpg | vaid = 77 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938799 | label = ''[[:d:Q55938799|Sabiedriskā darbinieka K.Valdemāra kaps]]'' | name = Sabiedriskā darbinieka K.Valdemāra kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = Sabiedrisk%C4%81%20darbinieka%20K.Valdem%C4%81ra%20kaps.JPG | vaid = 78 | year = 1891. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938816 | label = ''[[:d:Q55938816|Valodnieka K.Mīlenbaha kaps]]'' | name = Valodnieka K.Mīlenbaha kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = LielieKapiMilenbahs.jpg | vaid = 79 | year = 1916. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938845 | label = ''[[:d:Q55938845|Vēstures pētnieka J.K.Broces kaps]]'' | name = Vēstures pētnieka J.K.Broces kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiBroce.jpg | vaid = 80 | year = 1823. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938248 | label = ''[[:d:Q55938248|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 10 | lat = 56.9612701 | long = 24.1301525 | p625 = {{Coord|56.96127|24.130153|display=inline}} | image = Miera%20iela%2010.JPG | vaid = 8008 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938264 | label = ''[[:d:Q55938264|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 17 | lat = 56.9622652 | long = 24.1304286 | p625 = {{Coord|56.962265|24.130429|display=inline}} | image = Miera%20iela%2017.JPG | vaid = 8009 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938280 | label = ''[[:d:Q55938280|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 19 | lat = 56.9625693 | long = 24.1307455 | p625 = {{Coord|56.962569|24.130745|display=inline}} | image = Miera%20iela%2019.JPG | vaid = 8010 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938322 | label = ''[[:d:Q55938322|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 2 | lat = 56.9604105 | long = 24.1295026 | p625 = {{Coord|56.960411|24.129503|display=inline}} | image = Miera%20iela%202.JPG | vaid = 8004 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938301 | label = ''[[:d:Q55938301|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 22 | lat = 56.9627215 | long = 24.1318234 | p625 = {{Coord|56.962722|24.131823|display=inline}} | image = Miera%20iela%2022.JPG | vaid = 8011 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938314 | label = ''[[:d:Q55938314|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 27; Palīdzības iela 5 | lat = 56.963695875849 | long = 24.13146840106 | p625 = {{Coord|56.963696|24.131468|display=inline}} | image = RigaMiera27.jpg | vaid = 7930 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938339 | label = ''[[:d:Q55938339|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 4 | lat = 56.9607658 | long = 24.1297338 | p625 = {{Coord|56.960766|24.129734|display=inline}} | image = Miera%20iela%204.JPG | vaid = 8005 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938360 | label = ''[[:d:Q55938360|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 5 | lat = 56.9606831 | long = 24.129216 | p625 = {{Coord|56.960683|24.129216|display=inline}} | image = Miera%20iela%205.JPG | vaid = 8006 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938385 | label = ''[[:d:Q55938385|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 76 | lat = 56.97454 | long = 24.1434461 | p625 = {{Coord|56.97454|24.143446|display=inline}} | image = RigaMiera76.jpg | vaid = 8012 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938407 | label = ''[[:d:Q55938407|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 85 | lat = 56.9723784 | long = 24.1404606 | p625 = {{Coord|56.972378|24.140461|display=inline}} | image = Miera%20iela%2085.JPG | vaid = 8013 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938428 | label = ''[[:d:Q55938428|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 89 | lat = 56.9728717 | long = 24.1411532 | p625 = {{Coord|56.972872|24.141153|display=inline}} | image = Miera%20iela%2089-2.JPG | commonscat = Miera iela 89 (Riga) | vaid = 8014 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938517 | label = ''[[:d:Q55938517|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 9 | lat = 56.961361 | long = 24.1296759 | p625 = {{Coord|56.961361|24.129676|display=inline}} | image = Miera%20iela%209.JPG | vaid = 8007 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938450 | label = ''[[:d:Q55938450|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 91 | lat = 56.9730691 | long = 24.1413515 | p625 = {{Coord|56.973069|24.141351|display=inline}} | image = Miera%20iela%2091-2.JPG | commonscat = Miera iela 91 (Riga) | vaid = 8015 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938471 | label = ''[[:d:Q55938471|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 94 | lat = 56.9764065 | long = 24.1452959 | p625 = {{Coord|56.976407|24.145296|display=inline}} | image = Miera%20iela%2094.JPG | commonscat = Miera iela 94 (Riga) | vaid = 8016 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938494 | label = ''[[:d:Q55938494|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 95 | lat = 56.9735446 | long = 24.1419289 | p625 = {{Coord|56.973545|24.141929|display=inline}} | image = Miera%20iela%2095.JPG | vaid = 8017 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938872 | label = ''[[:d:Q55938872|Dzīvojamā ēka, tagad sabiedriskā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, tagad sabiedriskā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Nautrēnu iela 18 | lat = 56.9628475 | long = 24.2997082 | p625 = {{Coord|56.962848|24.299708|display=inline}} | vaid = 6655 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938896 | label = ''[[:d:Q55938896|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Nītaures iela 2 | lat = 56.9632781 | long = 24.123356 | p625 = {{Coord|56.963278|24.123356|display=inline}} | image = RigaNitaures2.jpg | vaid = 8018 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939064 | label = ''[[:d:Q55939064|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 11 | lat = 56.9768524 | long = 24.1821156 | p625 = {{Coord|56.976852|24.182116|display=inline}} | image = Pudika%2011.JPG | vaid = 5920 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939082 | label = ''[[:d:Q55939082|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 24 | lat = 56.9763351 | long = 24.179481 | p625 = {{Coord|56.976335|24.179481|display=inline}} | image = Pudika%2024.JPG | vaid = 5921 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939101 | label = ''[[:d:Q55939101|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 26 | lat = 56.9762279 | long = 24.1791185 | p625 = {{Coord|56.976228|24.179119|display=inline}} | image = Pudika%2026.JPG | vaid = 5922 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938934 | label = ''[[:d:Q55938934|Korpuss Nr.1]]'' | name = Korpuss Nr.1 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 14 | locality = Strazdes muiža | lat = 56.984046480633 | long = 24.250001110504 | p625 = {{Coord|56.984046|24.250001|display=inline}} | vaid = 8026 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]'' | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938953 | label = ''[[:d:Q55938953|Korpuss Nr.2]]'' | name = Korpuss Nr.2 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 14 | locality = Strazdes muiža | lat = 56.986864845892 | long = 24.253209174627 | p625 = {{Coord|56.986865|24.253209|display=inline}} | image = Strazdumui%C5%BEa%2C%20P%C4%81les%20iela%2014%20Korpuss%20Nr.2%2C%20R%C4%ABga%204.JPG | vaid = 8027 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]'' | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938917 | label = ''[[:d:Q55938917|Strādnieku baraka]]'' | name = Strādnieku baraka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 8 | lat = 56.9852064 | long = 24.2456233 | p625 = {{Coord|56.985206|24.245623|display=inline}} | image = P%C4%81les%20iela%208%20%282%29.jpg | commonscat = Pāles iela 8 | vaid = 6635 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938991 | label = ''[[:d:Q55938991|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 11 | lat = 56.9753826 | long = 24.1796737 | p625 = {{Coord|56.975383|24.179674|display=inline}} | image = Peksena%2011.JPG | vaid = 5917 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939007 | label = ''[[:d:Q55939007|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 27 | lat = 56.9740214 | long = 24.1753408 | p625 = {{Coord|56.974021|24.175341|display=inline}} | image = Peksena%2027.JPG | vaid = 5918 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939025 | label = ''[[:d:Q55939025|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 3 | lat = 56.9759677 | long = 24.1810697 | p625 = {{Coord|56.975968|24.18107|display=inline}} | image = Peksena%203.JPG | vaid = 5916 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939045 | label = ''[[:d:Q55939045|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pīkola iela 51 | lat = 56.9692201 | long = 24.1916346 | p625 = {{Coord|56.96922|24.191635|display=inline}} | vaid = 5919 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q3402841 | label = [[Rīgas Krusta baznīca|Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.krustabaznica.lv/ | address = Ropažu iela 120 | lat = 56.983808333333 | long = 24.194552777778 | p625 = {{Coord|56.983808|24.194553|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Krusta%20bazn%C4%ABca%202002-05-12.jpg | commonscat = Church of the Cross, Riga | vaid = 6657 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Krusta_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939153 | label = ''[[:d:Q55939153|Rindu ēkas]]'' | name = Rindu ēkas | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 130/138 | lat = 56.984237013866 | long = 24.200025201564 | p625 = {{Coord|56.984237|24.200025|display=inline}} | image = Ropazu%20136.JPG | vaid = 8029 | year = 1926./27. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939168 | label = ''[[:d:Q55939168|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 15 | lat = 56.9767232 | long = 24.1715172 | p625 = {{Coord|56.976723|24.171517|display=inline}} | image = Ropazu%2015.JPG | vaid = 6656 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q4155929 | label = [[VEF Kultūras pils]] | name = VEF Kultūras pils | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.vefkp.lv/lv/<br/>https://www.vefkp.l | address = Ropaži utca 2.<br/>Ropažu iela 2 | lat = 56.97449 | long = 24.16603 | p625 = {{Coord|56.97449|24.16603|display=inline}} | image = VEF%20Kult%C5%ABras%20pils%20%282%29.jpg | commonscat = VEF Culture Palace | vaid = 8697 | wikipediauri = VEF_Kult%C5%ABras_pils | year = 1951.-1960. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939126 | label = ''[[:d:Q55939126|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 2 | locality = vestibilā, Lielajā zālē, divās rotondās, Kamerzālē (Sarkanā zāle) | lat = 56.9745121 | long = 24.1659994 | p625 = {{Coord|56.974512|24.165999|display=inline}} | image = Palace%20of%20Culture%20VEF%20factory.%20Riga.%2009.jpg | vaid = 8698 | year = 1960. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939184 | label = ''[[:d:Q55939184|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 37 | lat = 56.9790459 | long = 24.1763996 | p625 = {{Coord|56.979046|24.1764|display=inline}} | image = Ropazu%2037.JPG | vaid = 8028 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935642 | label = ''[[:d:Q55935642|Pulksteņkalniņš - viduslaiku nocietinājums]]'' | name = Pulksteņkalniņš - viduslaiku nocietinājums | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rīga | locality = pie Klipām un Vārnām, Berģu - Jaunciema šosejas labajā pusē | lat = 57.011674123252 | long = 24.241327467528 | p625 = {{Coord|57.011674|24.241327|display=inline}} | vaid = 2073 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939318 | label = ''[[:d:Q55939318|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 1 | lat = 56.9560572 | long = 24.1154163 | p625 = {{Coord|56.956057|24.115416|display=inline}} | image = RigaSkolasIela1.jpg | vaid = 8030 | year = 1889. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939202 | label = ''[[:d:Q55939202|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 10 | lat = 56.9568424 | long = 24.1176786 | p625 = {{Coord|56.956842|24.117679|display=inline}} | image = RigaSkolasIela10.jpg | vaid = 8035 | year = 1910. - 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939218 | label = ''[[:d:Q55939218|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 11 | lat = 56.9573303 | long = 24.1176344 | p625 = {{Coord|56.95733|24.117634|display=inline}} | image = RigaSkolasIela11.jpg | vaid = 8036 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939255 | label = ''[[:d:Q55939255|Īres nami (2)]]'' | name = Īres nami (2) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 12 | lat = 56.9570105 | long = 24.117812 | p625 = {{Coord|56.957011|24.117812|display=inline}} | image = RigaSkolasIela12.jpg | vaid = 8037 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939237 | label = ''[[:d:Q55939237|Īres nams, vēlāk slimnīca]]'' | name = Īres nams, vēlāk slimnīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 12a | lat = 56.9572898 | long = 24.1182907 | p625 = {{Coord|56.95729|24.118291|display=inline}} | image = RigaSkolasIela12a.jpg | commonscat = Skolas iela 12a (Riga) | vaid = 8038 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939273 | label = ''[[:d:Q55939273|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 13 | lat = 56.9576859 | long = 24.1181026 | p625 = {{Coord|56.957686|24.118103|display=inline}} | image = RigaSkolasIela13.jpg | vaid = 8039 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939289 | label = ''[[:d:Q55939289|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 14 | lat = 56.9575147 | long = 24.1185606 | p625 = {{Coord|56.957515|24.118561|display=inline}} | image = RigaSkolasIela14.jpg | vaid = 8040 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939307 | label = ''[[:d:Q55939307|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 19 | lat = 56.9584757 | long = 24.1194925 | p625 = {{Coord|56.958476|24.119492|display=inline}} | image = RigaSkolasIela19.jpg | vaid = 8041 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939336 | label = ''[[:d:Q55939336|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 20 | lat = 56.9580982 | long = 24.1197051 | p625 = {{Coord|56.958098|24.119705|display=inline}} | image = RigaSkolasIela20.jpg | vaid = 8042 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939353 | label = ''[[:d:Q55939353|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 22 | lat = 56.9581697 | long = 24.1200341 | p625 = {{Coord|56.95817|24.120034|display=inline}} | image = RigaSkolasIela22.jpg | vaid = 8043 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939369 | label = ''[[:d:Q55939369|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 25 | lat = 56.9593009 | long = 24.1207612 | p625 = {{Coord|56.959301|24.120761|display=inline}} | image = RigaSkolas25.jpg | vaid = 8044 | year = 1899. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939386 | label = ''[[:d:Q55939386|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 28 | lat = 56.9590283 | long = 24.1211548 | p625 = {{Coord|56.959028|24.121155|display=inline}} | image = RigaSkolasIela28.jpg | vaid = 8045 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939454 | label = ''[[:d:Q55939454|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 3 | lat = 56.9563394 | long = 24.1158714 | p625 = {{Coord|56.956339|24.115871|display=inline}} | image = RigaSkolasIela3.jpg | vaid = 8031 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939404 | label = ''[[:d:Q55939404|Dzīvojamā ēka, vēlāk administratīvā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, vēlāk administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 30 | lat = 56.9591205 | long = 24.1215993 | p625 = {{Coord|56.95912|24.121599|display=inline}} | image = RigaSkolasIela30.jpg | vaid = 8046 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939420 | label = ''[[:d:Q55939420|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 32 | lat = 56.959594346939 | long = 24.122390218771 | p625 = {{Coord|56.959594|24.12239|display=inline}} | image = RigaSkolasIela32.jpg | commonscat = Skolas iela 32 (Riga) | vaid = 8047 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939438 | label = ''[[:d:Q55939438|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 38 | lat = 56.9604085 | long = 24.1235202 | p625 = {{Coord|56.960408|24.12352|display=inline}} | image = RigaSkolasIela38.jpg | vaid = 8048 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939472 | label = ''[[:d:Q55939472|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 4 | lat = 56.9561595 | long = 24.1162823 | p625 = {{Coord|56.956159|24.116282|display=inline}} | image = RigaSkolasIela4.jpg | vaid = 8032 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939489 | label = ''[[:d:Q55939489|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 5 | lat = 56.9565942 | long = 24.1163261 | p625 = {{Coord|56.956594|24.116326|display=inline}} | image = RigaSkolasIela5.jpg | vaid = 8033 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939505 | label = ''[[:d:Q55939505|Ēbreju klubs un teātris]]'' | name = Ēbreju klubs un teātris | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 6 | lat = 56.956387 | long = 24.1167032 | p625 = {{Coord|56.956387|24.116703|display=inline}} | image = RigaSkolasIela6.jpg | commonscat = Skolas iela 6 (Riga) | vaid = 8034 | year = 1913. - 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939520 | label = ''[[:d:Q55939520|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 13 | lat = 56.9590806 | long = 24.1230588 | p625 = {{Coord|56.959081|24.123059|display=inline}} | image = R%C4%ABgaStabu13.jpg | commonscat = Stabu iela 13 (Riga) | vaid = 8051 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939541 | label = ''[[:d:Q55939541|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 2 | lat = 56.9596047 | long = 24.1212463 | p625 = {{Coord|56.959605|24.121246|display=inline}} | image = RigaStabuIela2.jpg | vaid = 8049 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939564 | label = ''[[:d:Q55939564|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 8 | lat = 56.958993 | long = 24.1224266 | p625 = {{Coord|56.958993|24.122427|display=inline}} | image = RigaStabuIela8.jpg | vaid = 8050 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939677 | label = ''[[:d:Q55939677|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strupā iela 1 | lat = 56.9779274 | long = 24.1842102 | p625 = {{Coord|56.977927|24.18421|display=inline}} | image = Strupa%201.JPG | vaid = 5923 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939587 | label = ''[[:d:Q55939587|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 2 | lat = 56.9587113 | long = 24.1073417 | p625 = {{Coord|56.958711|24.107342|display=inline}} | vaid = 8052 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939628 | label = ''[[:d:Q55939628|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 4 | lat = 56.958942 | long = 24.1071717 | p625 = {{Coord|56.958942|24.107172|display=inline}} | image = 0872%20LVA%20Riga%20art%20noveau%20relief.jpg | vaid = 8053 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939607 | label = ''[[:d:Q55939607|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 4a | lat = 56.9591529 | long = 24.1076178 | p625 = {{Coord|56.959153|24.107618|display=inline}} | image = Strelnieku%20iela%204a.JPG | commonscat = Strēlnieku iela 4a (Riga) | vaid = 6658 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939646 | label = ''[[:d:Q55939646|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 6 | lat = 56.9612943 | long = 24.1121508 | p625 = {{Coord|56.961294|24.112151|display=inline}} | image = RigaStrelniekuIela6.jpg | commonscat = Strēlnieku iela 6 (Riga) | vaid = 8054 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939665 | label = ''[[:d:Q55939665|Manēža]]'' | name = Manēža | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 8 | lat = 56.9615456 | long = 24.1125463 | p625 = {{Coord|56.961546|24.112546|display=inline}} | image = RigaStrelniekuIela8.jpg | vaid = 8709 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939692 | label = ''[[:d:Q55939692|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stūrīša iela 32 | lat = 56.9732409 | long = 24.1882831 | p625 = {{Coord|56.973241|24.188283|display=inline}} | image = Sturisa%2032.JPG | vaid = 5924 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939723 | label = ''[[:d:Q55939723|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 23 | lat = 56.9638398 | long = 24.136169 | p625 = {{Coord|56.96384|24.136169|display=inline}} | image = RigaTallinas23.jpg | vaid = 6659 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939742 | label = ''[[:d:Q55939742|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tomsona iela 4 | lat = 56.9635916 | long = 24.1242616 | p625 = {{Coord|56.963592|24.124262|display=inline}} | image = RigaTomsona4.jpg | vaid = 8055 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939708 | label = ''[[:d:Q55939708|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tālivalža iela 13 | lat = 56.9731892 | long = 24.1806667 | p625 = {{Coord|56.973189|24.180667|display=inline}} | image = Talivalza%2013.JPG | vaid = 5925 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q7587439 | label = [[Biķeru luterāņu baznīca|Biķeru Svētās Katrīnas baznīca]] | name = Biķeru Svētās Katrīnas baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vecā Biķernieku iela 59 | lat = 56.957914 | long = 24.249367 | p625 = {{Coord|56.957914|24.249367|display=inline}} | image = Catherine%20Lutheran%20Church%2C%20Riga%2001.JPG | commonscat = St. Catherine's Lutheran Church, Riga | vaid = 6645 | wikipediauri = Bi%C4%B7eru_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1765. - 1766. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939788 | label = ''[[:d:Q55939788|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 1 | lat = 56.9779399 | long = 24.1878462 | p625 = {{Coord|56.97794|24.187846|display=inline}} | image = Zemgalu%201.JPG | vaid = 5927 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939766 | label = ''[[:d:Q55939766|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 11 | lat = 56.9783223 | long = 24.190431 | p625 = {{Coord|56.978322|24.190431|display=inline}} | image = Zemgalu%2011.JPG | vaid = 5929 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939806 | label = ''[[:d:Q55939806|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 6 | lat = 56.9775794 | long = 24.1886011 | p625 = {{Coord|56.977579|24.188601|display=inline}} | image = Zemgalu%206%202.JPG | vaid = 5928 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939821 | label = ''[[:d:Q55939821|Īres nams ar kino]]'' | name = Īres nams ar kino | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemitāna laukums 2 | lat = 56.9779649 | long = 24.1857447 | p625 = {{Coord|56.977965|24.185745|display=inline}} | image = Zemitana%20lauk%202%201.JPG | commonscat = Teika Cinema | vaid = 5930 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935812 | label = ''[[:d:Q55935812|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 12 | lat = 56.9751128 | long = 24.1798864 | p625 = {{Coord|56.975113|24.179886|display=inline}} | image = Araisu%2012.JPG | vaid = 5882 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935817 | label = ''[[:d:Q55935817|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 16 | lat = 56.9747723 | long = 24.1793419 | p625 = {{Coord|56.974772|24.179342|display=inline}} | image = Araisu%2016.JPG | vaid = 5883 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935823 | label = ''[[:d:Q55935823|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 18 | lat = 56.974656 | long = 24.1789628 | p625 = {{Coord|56.974656|24.178963|display=inline}} | image = Araisu%2018.JPG | vaid = 5884 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935831 | label = ''[[:d:Q55935831|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 26 | lat = 56.9739584 | long = 24.1767387 | p625 = {{Coord|56.973958|24.176739|display=inline}} | image = Araisu%2026.JPG | vaid = 5885 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935834 | label = ''[[:d:Q55935834|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 28 | lat = 56.9739322 | long = 24.1762615 | p625 = {{Coord|56.973932|24.176261|display=inline}} | image = Araisu%2028.JPG | vaid = 5886 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935838 | label = ''[[:d:Q55935838|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 7 | lat = 56.9747074 | long = 24.1806904 | p625 = {{Coord|56.974707|24.18069|display=inline}} | image = Araisu%207.JPG | vaid = 5881 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936214 | label = ''[[:d:Q55936214|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 10/12 | lat = 56.9574488 | long = 24.1222201 | p625 = {{Coord|56.957449|24.12222|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela10-12.jpg | vaid = 7999 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936220 | label = ''[[:d:Q55936220|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 4 | lat = 56.958448 | long = 24.1202488 | p625 = {{Coord|56.958448|24.120249|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela4.jpg | vaid = 7996 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q2672165 | label = [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://gertrude.lv/ | address = Ģertrūdes iela 8 | lat = 56.957977777778 | long = 24.121661111111 | p625 = {{Coord|56.957978|24.121661|display=inline}} | image = St.%20Gertrude%20Old%20Church%2C%20Riga.jpg | commonscat = Old St. Gertrude Church (Riga) | vaid = 6653 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Vec%C4%81_Sv%C4%93t%C4%81s_%C4%A2ertr%C5%ABdes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936226 | label = ''[[:d:Q55936226|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}} | vaid = 7997 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936232 | label = ''[[:d:Q55936232|Vecās Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcas ērģeles]]'' | name = Vecās Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcas ērģeles | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | locality = Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}} | image = Riga%2C%20chiesa%20di%20Santa%20Gertrude%20-%20Interno%2003.jpg | vaid = 7221 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936237 | label = ''[[:d:Q55936237|vitrāžas Vecajā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā (2)]]'' | name = vitrāžas Vecajā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā (2) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | locality = Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}} | image = Riga%2C%20chiesa%20di%20Santa%20Gertrude%20-%20Vetrata.jpg | vaid = 7223 | year = 1907., 1995. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936242 | label = ''[[:d:Q55936242|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 9 | lat = 56.9584131 | long = 24.1212369 | p625 = {{Coord|56.958413|24.121237|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela9.jpg | vaid = 7998 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936308 | label = ''[[:d:Q55936308|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ķeguma iela 14 | lat = 56.9718634 | long = 24.1902336 | p625 = {{Coord|56.971863|24.190234|display=inline}} | vaid = 5896 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936313 | label = ''[[:d:Q55936313|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ķeguma iela 2 | lat = 56.9732114 | long = 24.1899444 | p625 = {{Coord|56.973211|24.189944|display=inline}} | vaid = 5895 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55895302 | label = ''[[:d:Q55895302|Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.95679103731 | long = 24.127528828883 | p625 = {{Coord|56.956791|24.127529|display=inline}} | image = Narrow%20streets.jpg | commonscat = Historic Center of Riga | vaid = 7442 | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935632 | label = [[Bulduru pilskalns|Ķīšezera (Bulduru) pilskalns]] | name = Ķīšezera (Bulduru) pilskalns | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Ķīšezera A krastā, Ozolkalnos pie bij. Bulduriem | lat = 57.007916 | long = 24.215947 | p625 = {{Coord|57.007916|24.215947|display=inline}} | image = Bulduru%20pilskalns%20pie%20%C4%B6%C4%AB%C5%A1ezera%2C%20R%C4%ABga.jpg | commonscat = Bulduri hillfort | vaid = 2071 | wikipediauri = Bulduru_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935636 | label = ''[[:d:Q55935636|Sudrabkalns (Sudrabsala) - pilskalns]]'' | name = Sudrabkalns (Sudrabsala) - pilskalns | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Juglas ezera DR daļā pie Peledām | lat = 56.969282 | long = 24.287249 | p625 = {{Coord|56.969282|24.287249|display=inline}} | image = Sudrabkalna%20pilskalns%20-%20Sudrabsala%20Juglas%20ezera.jpg | commonscat = Sudrabkalns hillfort (Jugla Lake) | vaid = 2072 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938973 | label = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]'' | name = Strazdes muižas apbūve un parks | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | vaid = 7931 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Strazdumuiža]] | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Vidzeme Suburb, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Vidzemes priekšpilsēta}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Rīga]] 3zv01wpvlwediz0dpfey9swf3qfj8g5 Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca 0 252042 4494770 4480649 2026-07-14T19:13:01Z Pirags 3757 /* Valde */ 4494770 wikitext text/x-wiki {{Slimnīcas infokaste | name = Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca | org/group = | image = | alt = | image_size = | caption = Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd= | latm= | latss=0.59154 | latNS= | longd= | longm= | longss=37.13994 | longEW= | logo = Logo-aslimnica-1.svg | logo_size = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Hipokrāta iela 2|3s=Hipokrāta iela}} | healthcare = | funding = | type = Daudzprofila ārstniecības, izglītības un zinātnes iestāde | speciality = Klīniskā universitātes slimnīca | standards = | emergency =Stacionāra “Gaiļezers” Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika (24/7) | helipad = | affiliation = | patron = | network = [[Latvijas Infektoloģijas centrs]]<br> [[Biķernieki (slimnīca)]]<br> [[Gaiļezers (slimnīca)]]<br> [[Latvijas Onkoloģijas centrs]]<br> [[Tuberkulozes un plaušu slimību centrs]] | beds = | founded = 2007 (2005. gadā Rīgas Austrumu slimnīca, 1979. gadā Rīgas 7. klīniskā slimnīca Gaiļezers") | closed = | demolished = | website = {{URL|http://www.aslimnica.lv}} | other_links = }} '''Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS, aSlimnīca)''' ir 2007. gadā dibināta [[universitātes slimnīca]] un V līmeņa daudzprofilu ārstniecības iestāde [[Rīga|Rīgā]], kas nodrošina daudzpusīgu [[diagnostika|diagnostiku]] un ārstēšanu pacientiem, kā arī veic zinātniski pētniecisko darbu un attīstīta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno pasākumus sabiedrības izglītošanai un veselības veicināšanai. RAKUS ir valsts kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļu turētāja ir [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrija]]. Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu izveidoja 2007. gadā, apvienojot vairākas medicīnas iestādes, kas agrāk darbojās neatkarīgi viena no otras. RAKUS ir lielākā neatliekamās palīdzības daudzprofilu veselības aprūpes iestāde, kas sniedz medicīnisko palīdzību visās svarīgākajās specialitātēs un nodrošina pilnu pacienta izmeklēšanu. Stacionārā norit mācību darbs, stiprinot sadarbību ar [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]] un [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitāti]], veidojot RAKUS arī kā zinātnes centru. Slimnīcas sastāvā ietilpst pieci [[stacionārs|stacionāri]]: * [[Gaiļezers (slimnīca)|'''Gaiļezers''']], Rīga, Hipokrāta iela 2 * '''[[Latvijas Onkoloģijas centrs]]''', Rīga, Hipokrāta iela 4 * [[Biķernieki (slimnīca)|'''Biķernieki''']], Rīga, Lielvārdes iela 68 * '''[[Latvijas Infektoloģijas centrs]]''', Rīga, Linezera iela 3 (plānots izvietot jaunā korpusā Hipokrāta ielā 2) * '''[[Tuberkulozes un plaušu slimību centrs]]''', Ropažu novada Stopiņu pagasta, “Upeslejas” (plānots izvietot jaunā korpusā Hipokrāta ielā 2)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aslimnica.lv/stacionari/|title=Stacionāri|website=aSlimnīca|access-date=2022-04-22|language=lv-LV|archive-date=2022-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20220703183117/https://aslimnica.lv/stacionari/}}</ref> Valsts civilās aizsardzības plāna ietvaros Slimnīca kopā ar [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu]] ir noteiktas kā institūcijas, kas atbildīgas par specializētās medicīniskās palīdzības sniegšanu un koordinēšanu avārijas seku likvidēšanā masveida cietušo gadījumā. Slimnīca ir arī [[Aizsardzības ministrija]]s un [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo Bruņoto spēku]] stratēģiskās sadarbības partneris, kam ir īpaša loma ar valsts aizsardzības spēju stiprināšanu saistītu militāru apmācību nodrošināšanā. == Vēsture == Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca par savu tiešo priekšteci uzskata 1979. gada 2. martā dibināto [[Rīgas 7. klīniskā slimnīca|Rīgas 7. klīnisko slimnīcu "Gaiļezers”]]. Pirmais slimnīcas vadītājs bija [[Jānis Prombergs]]. Slimnīcas 1. kārta bija paredzēta 520 pacientiem, bet 2. kārta 480 pacientiem. Tā bija paredzēta ne tikai kā ārstniecības iestāde, bet arī kā zinātnes un mācību bāze topošajiem medicīnas darbiniekiem. „Gaiļezera” vēstures materiālos ar atzīmi „pirmo reizi Latvijā” dokumentēti 37 ieraksti, „pirmo reizi Baltijā” – 5 ieraksti, kā arī ieraksts "pirmo reizi pasaulē", ieviešot jaunu metodi lāzera neiroķirurģijas jomā. Daudzas izmeklēšanas un ārstēšanas metodes savu ceļu uzsākušas „Gaiļezerā”. Kā pirmie Latvijas Republikā izveidoti Zāļu un saindēšanās informācijas centrs, Rīgas pilsētas Endokrīno slimnieku aprūpes centrs, Diabētiskās pēdas kabinets, Insulta vienība un pirmā Baltijā Cukura diabēta slimnieku apmācības klase. Atvērti Hipertensijas un Osteoporozes kabineti, un Bronhiālās astmas slimnieku apmācības kabinets.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aslimnica.lv/lv/content/stacionara-gailezers-vesture|title=Stacionāra „Gaiļezers” vēsture {{!}} A Slimnīca|website=www.aslimnica.lv|access-date=2020-01-24|language=lv|archive-date=2019-06-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20190601190029/https://www.aslimnica.lv/lv/content/stacionara-gailezers-vesture}}</ref> 2016. gadā tika slēgts stacionārs [[Linezers (slimnīca)|Linezers]], un nodots [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/valdiba-lems-par-linezera-slimnicas-nodosanu-nbs|title=Valdība lems par Linezera slimnīcas nodošanu NBS|website=LA.LV|access-date=2022-04-23|language=lv}}</ref> === RAKUS izveide === 2005. gadā izveidoja Valsts [[SIA]] "Rīgas Austrumu slimnīca”, apvienojot [[Linezers (slimnīca)|slimnīcu "Linezers"]] ar [[Biķernieki (slimnīca)|slimnīcu "Biķernieki"]] un [[Latvijas Onkoloģijas centrs|Latvijas Onkoloģijas centru]].<ref>[[Veselības ministrija]]s 2005. gada 22. jūlija rīkojumi Nr. 117; 118; 119 - "apvienot saplūšanas procesā" – 2005. gada 1. augustā</ref> 2007. gadā Rīgas Austrumu slimnīcai pievienoja Diagnostikas centru un [[Patoloģijas centrs|Patoloģijas centru]] un pēc agrāk dibināto [[PSKUS]] un [[BKUS]] parauga izveidoja Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu.<ref>Veselības ministrijas 2007. gada 17. augusta rīkojums Nr.131 – "apvienot saplūšanas procesā" – 2007. gada 1. septembrī</ref> 2008. gadā RAKUS pievienoja arī [[Rīgas pilsētas pašvaldība]]i piederošo klīnisko slimnīcu "Gaiļezers",<ref>Ministru kabineta 2008. gada 17. janvāra rīkojums Nr. 13 „Par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo SIA „Klīniskā universitātes slimnīca „Gaiļezers”” kapitāla daļu pārņemšanu valsts īpašumā”; 2008.gada 25.marta SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” kapitāla daļu turētāja pārstāvja – Veselības ministrijas valsts sekretāra Armanda Ploriņa Lēmums – izmantojot pievienošanas procesu, veikt abu slimnīcu reorganizāciju apvienošanas ceļā – 2008. gada 1. augustā</ref> bet 2012. gadā RAKUS pārņēma reorganizētās valsts aģentūras "[[Latvijas Infektoloģijas centrs]]" ar infekciju slimību ārstniecību saistītās funkcijas.<ref>Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra rīkojums Nr. 101 „par Slimību profilakses un kontroles centra izveidošanu un VM un ZM padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju” 2012. gada 1. aprīlī.</ref> === Būvniecība === 2019. un 2020. gadā notika RAKUS stacionāra Gaiļezers 1. korpusa atjaunošana, kuras plānotās izmaksas bija 13,394 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pacientiem-un-apmekletejiem-jabut-verigiem-verienigo-renovacijas-darbu-del-gailezera-mainijies-nodalu-izvietojums|title=Pacientiem un apmeklētējiem jābūt vērīgiem: Vērienīgo renovācijas darbu dēļ Gaiļezerā mainījies nodaļu izvietojums|website=Veselam.lv|access-date=2022-04-23|language=lv}}</ref> Arī 2020. gadā apstiprinātajā RAKUS vidēja termiņa stratēģijā bija minēts, ka telpas slimnīcas stacionāros ir tādā tehniskā stāvoklī, kas prasa pilnvērtīgus remontdarbus, lai tās būtu mūsdienīgākas un ērtākas ārstniecības pakalpojumu sniegšanai. Atbilstoši Nacionālā attīstības plānam, kas paredz klīnisko universitāšu slimnīcu izveidi kā kompetenču un zināšanu pārneses centrus, RAKUS vadība nolēma pilnveidot studentu, rezidentu, kā arī tālākizglītības infrastruktūru.<ref name="RAKUS stratēģija">{{Tīmekļa atsauce|url=https://aslimnica.lv/wp-content/uploads/2021/09/RAKUS_Strategija_2020-2022_final_01.12.2020_1.pdf|title=RAKUS vidēja termiņa stratēģija (2020)|access-date=14.11.2021|archive-date=14.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211114055228/https://aslimnica.lv/wp-content/uploads/2021/09/RAKUS_Strategija_2020-2022_final_01.12.2020_1.pdf}}</ref> 2023. gadā turpinājās Aptiekas ēkas būvniecība, līdz 2027. gadam plānoja izbūvēt Ķīmijterapijas dienas stacionāru. === Infekciju korpuss === Pēc jaunā ārstniecības korpusa izbūves 2026. gadā stacionārus “[[Tuberkulozes un plaušu slimību centrs]]” un “[[Latvijas Infektoloģijas centrs]]” plānoja pārcelt uz jaunuzbūvēto ārstniecības korpusu Hipokrāta ielas teritorijā.<ref>[https://aslimnica.lv/jaunumi/zinas/veselibas-ministre-liga-mengelsone-apmekle-rigas-austrumu-klinisko-universitates-slimnicu/ Veselības ministre Līga Meņģelsone apmeklē Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230720100337/https://aslimnica.lv/jaunumi/zinas/veselibas-ministre-liga-mengelsone-apmekle-rigas-austrumu-klinisko-universitates-slimnicu/ |date={{dat|2023|07|20||bez}} }} aslimnica.lv 2023. gada 27. maijā</ref> Tomēr 2024. gada novembrī RAKUS jaunās Infekciju slimnīcas celtniecības konkurss noslēdzās bez rezultāta, kas apdraudēja plānoto Eiropas Savienības Atveseļošanas plāna finansējuma apguvi līdz 2026. gada vidum.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.11.2024-rakus-var-zaudet-90-miljonus-eiro-es-naudas-jaunas-infekciju-slimnicas-buvniecibai.a578061/ RAKUS var zaudēt 90 miljonus eiro ES naudas jaunas Infekciju slimnīcas būvniecībai] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> Veselības ministrija 2025. gada sākumā izlēma daļu no Infekciju nodaļai rezervētās naudas pārvirzīt citiem projektiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.01.2025-jauno-rakus-infekciju-slimnicu-cels-par-stradina-slimnicas-b-korpusam-paredzeto-naudu.a582558/ Jauno RAKUS Infekciju slimnīcu cels par Stradiņa slimnīcas B korpusam paredzēto naudu] lsm.lv 2025. gada 6. janvārī</ref> 2025. gada jūnijā kļuva zināms, ka RAKUS iepirkumu komisija pēc sarunu procedūras par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzina AS "UPB" iesniegto piedāvājumu, kura kopējā līgumcena bija 69 515 057,86 eiro bez PVN. Jaunā slimnīcas korpusa projektu izstrādāja Somijas arhitektu uzņēmums "''AW2 Architects Oy''".<ref>[https://www.db.lv/zinas/stanevics-atkapies-no-austrumu-slimnicas-valdes-priekssedetaja-amata-521626 RAKUS jaunā korpusa būvniecību par 69,5 miljoniem eiro veiks UPB] Db.lv, 06.06.2025</ref> === Onkoloģijas korpuss === 2025. gada novembrī Ministru Kabinets apstiprināja 48,3 miljonu eiro piešķiršanu RAKUS stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" ēkas otrā posma rekonstrukcijas būvniecības īstenošanai, tādējādi nodrošinot pilnu finansējumu centra rekonstrukcijas darbu pabeigšanai.<ref>[https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/684133-valdiba-apstiprina-483-miljonu-eiro-pieskirsanu-onkologijas-centra-rekonstrukcijas-pabeigsanai Valdība apstiprina 48,3 miljonu eiro piešķiršanu Onkoloģijas centra rekonstrukcijas pabeigšanai] jauns.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> == Organizācija == === Padome === 2020. gadā SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” padome sastāvēja no trīs locekļiem, kurus izvēlējās [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijas]] organizētā atlases konkursa kārtībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aslimnica.lv/par-mums/padome/padome/|title=Padome|website=aSlimnīca|access-date=2022-04-02|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/darbu-sak-atklata-konkursa-izraudziti-rigas-austrumu-kliniskas-universitates-slimnicas-padomes-locekli|title=Darbu sāk atklātā konkursā izraudzīti Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļi {{!}} Veselības ministrija|website=www.vm.gov.lv|access-date=2022-04-02|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.valstskapitals.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/informacija-par-ieveletiem-valdes-un-padomes-locekliem/11704/darbu-sak-jaunieveletie-rigas-austrumu-kliniskas-universitates-slimnicas-padomes-locekli/|title=Darbu sāk jaunievēlētie Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļi|website=Pārresoru koordinācijas centrs|access-date=2022-04-02|archive-date=2022-08-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20220816230715/https://www.valstskapitals.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/informacija-par-ieveletiem-valdes-un-padomes-locekliem/11704/darbu-sak-jaunieveletie-rigas-austrumu-kliniskas-universitates-slimnicas-padomes-locekli/}}</ref> 2023. gada 8. novembrī amatu atstāja padomes loceklis Erki Mēlders (''Erki Mölder''), no 2024. gada 21. augusta līdz 2025. gada 9. jūnijam padomes loceklis bija [[Edgars Labsvīrs]]. 2026. gada 16. janvārī ar pilnvaru termiņu līdz vienam gadam par RAKUS padomes priekšsēdētāju kļuva Zane Kotāne.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.01.2026-austrumu-slimnicas-padomi-vadis-bijusi-conexus-valdes-priekssedetaja-zane-kotane.a631973/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Austrumu slimnīcas padomi vadīs bijusī «Conexus» valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne] lsm.lv 2026. gada 28. janvārī</ref> * '''Padomes locekļi''' ** Zane Kotāne (priekšsēdētāja) ** Valts Ābols ** Jolanta Roze === Valde === 2023. gada 8. maijā darbu sāka RAKUS valde Normunda Staņēviča vadībā,<ref>[https://aslimnica.lv/par-mums/padome/valde/ Valde] aslimnica.lv, skatīts 2024. gada 8. martā</ref> kurš 2025. gadā 29. maijā atstāja šo amatu. Par RAKUS valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju ievēlēja valdes locekli [[Haralds Plaudis|Haraldu Plaudi]] līdz viņa valdes locekļa pilnvaru beigām 2026. gada janvārī. * Valdes priekšsēdētājs: Vadims Beļuns (pilnvaru termiņš 2026–2031) * Valdes locekļi ** Kaspars Plūme ** Ineta Derjabo ==Atsauces== {{Atsauces}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā]] [[Kategorija:V līmeņa slimnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Mežciems (Rīga)]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] cun1fdem40jji4iste4wofuentaarq4 4494776 4494770 2026-07-14T19:34:57Z Pirags 3757 /* Valde */ pap 4494776 wikitext text/x-wiki {{Slimnīcas infokaste | name = Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca | org/group = | image = | alt = | image_size = | caption = Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd= | latm= | latss=0.59154 | latNS= | longd= | longm= | longss=37.13994 | longEW= | logo = Logo-aslimnica-1.svg | logo_size = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Hipokrāta iela 2|3s=Hipokrāta iela}} | healthcare = | funding = | type = Daudzprofila ārstniecības, izglītības un zinātnes iestāde | speciality = Klīniskā universitātes slimnīca | standards = | emergency =Stacionāra “Gaiļezers” Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika (24/7) | helipad = | affiliation = | patron = | network = [[Latvijas Infektoloģijas centrs]]<br> [[Biķernieki (slimnīca)]]<br> [[Gaiļezers (slimnīca)]]<br> [[Latvijas Onkoloģijas centrs]]<br> [[Tuberkulozes un plaušu slimību centrs]] | beds = | founded = 2007 (2005. gadā Rīgas Austrumu slimnīca, 1979. gadā Rīgas 7. klīniskā slimnīca Gaiļezers") | closed = | demolished = | website = {{URL|http://www.aslimnica.lv}} | other_links = }} '''Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS, aSlimnīca)''' ir 2007. gadā dibināta [[universitātes slimnīca]] un V līmeņa daudzprofilu ārstniecības iestāde [[Rīga|Rīgā]], kas nodrošina daudzpusīgu [[diagnostika|diagnostiku]] un ārstēšanu pacientiem, kā arī veic zinātniski pētniecisko darbu un attīstīta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno pasākumus sabiedrības izglītošanai un veselības veicināšanai. RAKUS ir valsts kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļu turētāja ir [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrija]]. Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu izveidoja 2007. gadā, apvienojot vairākas medicīnas iestādes, kas agrāk darbojās neatkarīgi viena no otras. RAKUS ir lielākā neatliekamās palīdzības daudzprofilu veselības aprūpes iestāde, kas sniedz medicīnisko palīdzību visās svarīgākajās specialitātēs un nodrošina pilnu pacienta izmeklēšanu. Stacionārā norit mācību darbs, stiprinot sadarbību ar [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]] un [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitāti]], veidojot RAKUS arī kā zinātnes centru. Slimnīcas sastāvā ietilpst pieci [[stacionārs|stacionāri]]: * [[Gaiļezers (slimnīca)|'''Gaiļezers''']], Rīga, Hipokrāta iela 2 * '''[[Latvijas Onkoloģijas centrs]]''', Rīga, Hipokrāta iela 4 * [[Biķernieki (slimnīca)|'''Biķernieki''']], Rīga, Lielvārdes iela 68 * '''[[Latvijas Infektoloģijas centrs]]''', Rīga, Linezera iela 3 (plānots izvietot jaunā korpusā Hipokrāta ielā 2) * '''[[Tuberkulozes un plaušu slimību centrs]]''', Ropažu novada Stopiņu pagasta, “Upeslejas” (plānots izvietot jaunā korpusā Hipokrāta ielā 2)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aslimnica.lv/stacionari/|title=Stacionāri|website=aSlimnīca|access-date=2022-04-22|language=lv-LV|archive-date=2022-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20220703183117/https://aslimnica.lv/stacionari/}}</ref> Valsts civilās aizsardzības plāna ietvaros Slimnīca kopā ar [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu]] ir noteiktas kā institūcijas, kas atbildīgas par specializētās medicīniskās palīdzības sniegšanu un koordinēšanu avārijas seku likvidēšanā masveida cietušo gadījumā. Slimnīca ir arī [[Aizsardzības ministrija]]s un [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo Bruņoto spēku]] stratēģiskās sadarbības partneris, kam ir īpaša loma ar valsts aizsardzības spēju stiprināšanu saistītu militāru apmācību nodrošināšanā. == Vēsture == Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca par savu tiešo priekšteci uzskata 1979. gada 2. martā dibināto [[Rīgas 7. klīniskā slimnīca|Rīgas 7. klīnisko slimnīcu "Gaiļezers”]]. Pirmais slimnīcas vadītājs bija [[Jānis Prombergs]]. Slimnīcas 1. kārta bija paredzēta 520 pacientiem, bet 2. kārta 480 pacientiem. Tā bija paredzēta ne tikai kā ārstniecības iestāde, bet arī kā zinātnes un mācību bāze topošajiem medicīnas darbiniekiem. „Gaiļezera” vēstures materiālos ar atzīmi „pirmo reizi Latvijā” dokumentēti 37 ieraksti, „pirmo reizi Baltijā” – 5 ieraksti, kā arī ieraksts "pirmo reizi pasaulē", ieviešot jaunu metodi lāzera neiroķirurģijas jomā. Daudzas izmeklēšanas un ārstēšanas metodes savu ceļu uzsākušas „Gaiļezerā”. Kā pirmie Latvijas Republikā izveidoti Zāļu un saindēšanās informācijas centrs, Rīgas pilsētas Endokrīno slimnieku aprūpes centrs, Diabētiskās pēdas kabinets, Insulta vienība un pirmā Baltijā Cukura diabēta slimnieku apmācības klase. Atvērti Hipertensijas un Osteoporozes kabineti, un Bronhiālās astmas slimnieku apmācības kabinets.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aslimnica.lv/lv/content/stacionara-gailezers-vesture|title=Stacionāra „Gaiļezers” vēsture {{!}} A Slimnīca|website=www.aslimnica.lv|access-date=2020-01-24|language=lv|archive-date=2019-06-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20190601190029/https://www.aslimnica.lv/lv/content/stacionara-gailezers-vesture}}</ref> 2016. gadā tika slēgts stacionārs [[Linezers (slimnīca)|Linezers]], un nodots [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/valdiba-lems-par-linezera-slimnicas-nodosanu-nbs|title=Valdība lems par Linezera slimnīcas nodošanu NBS|website=LA.LV|access-date=2022-04-23|language=lv}}</ref> === RAKUS izveide === 2005. gadā izveidoja Valsts [[SIA]] "Rīgas Austrumu slimnīca”, apvienojot [[Linezers (slimnīca)|slimnīcu "Linezers"]] ar [[Biķernieki (slimnīca)|slimnīcu "Biķernieki"]] un [[Latvijas Onkoloģijas centrs|Latvijas Onkoloģijas centru]].<ref>[[Veselības ministrija]]s 2005. gada 22. jūlija rīkojumi Nr. 117; 118; 119 - "apvienot saplūšanas procesā" – 2005. gada 1. augustā</ref> 2007. gadā Rīgas Austrumu slimnīcai pievienoja Diagnostikas centru un [[Patoloģijas centrs|Patoloģijas centru]] un pēc agrāk dibināto [[PSKUS]] un [[BKUS]] parauga izveidoja Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu.<ref>Veselības ministrijas 2007. gada 17. augusta rīkojums Nr.131 – "apvienot saplūšanas procesā" – 2007. gada 1. septembrī</ref> 2008. gadā RAKUS pievienoja arī [[Rīgas pilsētas pašvaldība]]i piederošo klīnisko slimnīcu "Gaiļezers",<ref>Ministru kabineta 2008. gada 17. janvāra rīkojums Nr. 13 „Par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo SIA „Klīniskā universitātes slimnīca „Gaiļezers”” kapitāla daļu pārņemšanu valsts īpašumā”; 2008.gada 25.marta SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” kapitāla daļu turētāja pārstāvja – Veselības ministrijas valsts sekretāra Armanda Ploriņa Lēmums – izmantojot pievienošanas procesu, veikt abu slimnīcu reorganizāciju apvienošanas ceļā – 2008. gada 1. augustā</ref> bet 2012. gadā RAKUS pārņēma reorganizētās valsts aģentūras "[[Latvijas Infektoloģijas centrs]]" ar infekciju slimību ārstniecību saistītās funkcijas.<ref>Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra rīkojums Nr. 101 „par Slimību profilakses un kontroles centra izveidošanu un VM un ZM padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju” 2012. gada 1. aprīlī.</ref> === Būvniecība === 2019. un 2020. gadā notika RAKUS stacionāra Gaiļezers 1. korpusa atjaunošana, kuras plānotās izmaksas bija 13,394 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pacientiem-un-apmekletejiem-jabut-verigiem-verienigo-renovacijas-darbu-del-gailezera-mainijies-nodalu-izvietojums|title=Pacientiem un apmeklētējiem jābūt vērīgiem: Vērienīgo renovācijas darbu dēļ Gaiļezerā mainījies nodaļu izvietojums|website=Veselam.lv|access-date=2022-04-23|language=lv}}</ref> Arī 2020. gadā apstiprinātajā RAKUS vidēja termiņa stratēģijā bija minēts, ka telpas slimnīcas stacionāros ir tādā tehniskā stāvoklī, kas prasa pilnvērtīgus remontdarbus, lai tās būtu mūsdienīgākas un ērtākas ārstniecības pakalpojumu sniegšanai. Atbilstoši Nacionālā attīstības plānam, kas paredz klīnisko universitāšu slimnīcu izveidi kā kompetenču un zināšanu pārneses centrus, RAKUS vadība nolēma pilnveidot studentu, rezidentu, kā arī tālākizglītības infrastruktūru.<ref name="RAKUS stratēģija">{{Tīmekļa atsauce|url=https://aslimnica.lv/wp-content/uploads/2021/09/RAKUS_Strategija_2020-2022_final_01.12.2020_1.pdf|title=RAKUS vidēja termiņa stratēģija (2020)|access-date=14.11.2021|archive-date=14.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211114055228/https://aslimnica.lv/wp-content/uploads/2021/09/RAKUS_Strategija_2020-2022_final_01.12.2020_1.pdf}}</ref> 2023. gadā turpinājās Aptiekas ēkas būvniecība, līdz 2027. gadam plānoja izbūvēt Ķīmijterapijas dienas stacionāru. === Infekciju korpuss === Pēc jaunā ārstniecības korpusa izbūves 2026. gadā stacionārus “[[Tuberkulozes un plaušu slimību centrs]]” un “[[Latvijas Infektoloģijas centrs]]” plānoja pārcelt uz jaunuzbūvēto ārstniecības korpusu Hipokrāta ielas teritorijā.<ref>[https://aslimnica.lv/jaunumi/zinas/veselibas-ministre-liga-mengelsone-apmekle-rigas-austrumu-klinisko-universitates-slimnicu/ Veselības ministre Līga Meņģelsone apmeklē Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230720100337/https://aslimnica.lv/jaunumi/zinas/veselibas-ministre-liga-mengelsone-apmekle-rigas-austrumu-klinisko-universitates-slimnicu/ |date={{dat|2023|07|20||bez}} }} aslimnica.lv 2023. gada 27. maijā</ref> Tomēr 2024. gada novembrī RAKUS jaunās Infekciju slimnīcas celtniecības konkurss noslēdzās bez rezultāta, kas apdraudēja plānoto Eiropas Savienības Atveseļošanas plāna finansējuma apguvi līdz 2026. gada vidum.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.11.2024-rakus-var-zaudet-90-miljonus-eiro-es-naudas-jaunas-infekciju-slimnicas-buvniecibai.a578061/ RAKUS var zaudēt 90 miljonus eiro ES naudas jaunas Infekciju slimnīcas būvniecībai] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> Veselības ministrija 2025. gada sākumā izlēma daļu no Infekciju nodaļai rezervētās naudas pārvirzīt citiem projektiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.01.2025-jauno-rakus-infekciju-slimnicu-cels-par-stradina-slimnicas-b-korpusam-paredzeto-naudu.a582558/ Jauno RAKUS Infekciju slimnīcu cels par Stradiņa slimnīcas B korpusam paredzēto naudu] lsm.lv 2025. gada 6. janvārī</ref> 2025. gada jūnijā kļuva zināms, ka RAKUS iepirkumu komisija pēc sarunu procedūras par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzina AS "UPB" iesniegto piedāvājumu, kura kopējā līgumcena bija 69 515 057,86 eiro bez PVN. Jaunā slimnīcas korpusa projektu izstrādāja Somijas arhitektu uzņēmums "''AW2 Architects Oy''".<ref>[https://www.db.lv/zinas/stanevics-atkapies-no-austrumu-slimnicas-valdes-priekssedetaja-amata-521626 RAKUS jaunā korpusa būvniecību par 69,5 miljoniem eiro veiks UPB] Db.lv, 06.06.2025</ref> === Onkoloģijas korpuss === 2025. gada novembrī Ministru Kabinets apstiprināja 48,3 miljonu eiro piešķiršanu RAKUS stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" ēkas otrā posma rekonstrukcijas būvniecības īstenošanai, tādējādi nodrošinot pilnu finansējumu centra rekonstrukcijas darbu pabeigšanai.<ref>[https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/684133-valdiba-apstiprina-483-miljonu-eiro-pieskirsanu-onkologijas-centra-rekonstrukcijas-pabeigsanai Valdība apstiprina 48,3 miljonu eiro piešķiršanu Onkoloģijas centra rekonstrukcijas pabeigšanai] jauns.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> == Organizācija == === Padome === 2020. gadā SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” padome sastāvēja no trīs locekļiem, kurus izvēlējās [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijas]] organizētā atlases konkursa kārtībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aslimnica.lv/par-mums/padome/padome/|title=Padome|website=aSlimnīca|access-date=2022-04-02|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/darbu-sak-atklata-konkursa-izraudziti-rigas-austrumu-kliniskas-universitates-slimnicas-padomes-locekli|title=Darbu sāk atklātā konkursā izraudzīti Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļi {{!}} Veselības ministrija|website=www.vm.gov.lv|access-date=2022-04-02|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.valstskapitals.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/informacija-par-ieveletiem-valdes-un-padomes-locekliem/11704/darbu-sak-jaunieveletie-rigas-austrumu-kliniskas-universitates-slimnicas-padomes-locekli/|title=Darbu sāk jaunievēlētie Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļi|website=Pārresoru koordinācijas centrs|access-date=2022-04-02|archive-date=2022-08-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20220816230715/https://www.valstskapitals.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/informacija-par-ieveletiem-valdes-un-padomes-locekliem/11704/darbu-sak-jaunieveletie-rigas-austrumu-kliniskas-universitates-slimnicas-padomes-locekli/}}</ref> 2023. gada 8. novembrī amatu atstāja padomes loceklis Erki Mēlders (''Erki Mölder''), no 2024. gada 21. augusta līdz 2025. gada 9. jūnijam padomes loceklis bija [[Edgars Labsvīrs]]. 2026. gada 16. janvārī ar pilnvaru termiņu līdz vienam gadam par RAKUS padomes priekšsēdētāju kļuva Zane Kotāne.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.01.2026-austrumu-slimnicas-padomi-vadis-bijusi-conexus-valdes-priekssedetaja-zane-kotane.a631973/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Austrumu slimnīcas padomi vadīs bijusī «Conexus» valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne] lsm.lv 2026. gada 28. janvārī</ref> * '''Padomes locekļi''' ** Zane Kotāne (priekšsēdētāja) ** Valts Ābols ** Jolanta Roze === Valde === Pirmais Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs bija [[Viesturs Boka]] (2005—2015), tad Anita Slokenberga līdz 2017. gadam. No 2018. līdz 2023. gadam RAKUS valdi vadīja Imants Paeglītis, no 2023. līdz 2025. gadam Normunds Staņēvičš.<ref>[https://aslimnica.lv/par-mums/padome/valde/ Valde] aslimnica.lv, skatīts 2024. gada 8. martā</ref> 2026. gadā * Valdes priekšsēdētājs: Vadims Beļuns (pilnvaru termiņš 2026–2031) * Valdes locekļi ** Kaspars Plūme ** Ineta Derjabo ==Atsauces== {{Atsauces}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā]] [[Kategorija:V līmeņa slimnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Mežciems (Rīga)]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] 5zxgs2ggzat60h023g0v9kv1tb3yory 4494777 4494776 2026-07-14T19:35:48Z Pirags 3757 /* Valde */ 4494777 wikitext text/x-wiki {{Slimnīcas infokaste | name = Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca | org/group = | image = | alt = | image_size = | caption = Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd= | latm= | latss=0.59154 | latNS= | longd= | longm= | longss=37.13994 | longEW= | logo = Logo-aslimnica-1.svg | logo_size = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Hipokrāta iela 2|3s=Hipokrāta iela}} | healthcare = | funding = | type = Daudzprofila ārstniecības, izglītības un zinātnes iestāde | speciality = Klīniskā universitātes slimnīca | standards = | emergency =Stacionāra “Gaiļezers” Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika (24/7) | helipad = | affiliation = | patron = | network = [[Latvijas Infektoloģijas centrs]]<br> [[Biķernieki (slimnīca)]]<br> [[Gaiļezers (slimnīca)]]<br> [[Latvijas Onkoloģijas centrs]]<br> [[Tuberkulozes un plaušu slimību centrs]] | beds = | founded = 2007 (2005. gadā Rīgas Austrumu slimnīca, 1979. gadā Rīgas 7. klīniskā slimnīca Gaiļezers") | closed = | demolished = | website = {{URL|http://www.aslimnica.lv}} | other_links = }} '''Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS, aSlimnīca)''' ir 2007. gadā dibināta [[universitātes slimnīca]] un V līmeņa daudzprofilu ārstniecības iestāde [[Rīga|Rīgā]], kas nodrošina daudzpusīgu [[diagnostika|diagnostiku]] un ārstēšanu pacientiem, kā arī veic zinātniski pētniecisko darbu un attīstīta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno pasākumus sabiedrības izglītošanai un veselības veicināšanai. RAKUS ir valsts kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļu turētāja ir [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrija]]. Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu izveidoja 2007. gadā, apvienojot vairākas medicīnas iestādes, kas agrāk darbojās neatkarīgi viena no otras. RAKUS ir lielākā neatliekamās palīdzības daudzprofilu veselības aprūpes iestāde, kas sniedz medicīnisko palīdzību visās svarīgākajās specialitātēs un nodrošina pilnu pacienta izmeklēšanu. Stacionārā norit mācību darbs, stiprinot sadarbību ar [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]] un [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitāti]], veidojot RAKUS arī kā zinātnes centru. Slimnīcas sastāvā ietilpst pieci [[stacionārs|stacionāri]]: * [[Gaiļezers (slimnīca)|'''Gaiļezers''']], Rīga, Hipokrāta iela 2 * '''[[Latvijas Onkoloģijas centrs]]''', Rīga, Hipokrāta iela 4 * [[Biķernieki (slimnīca)|'''Biķernieki''']], Rīga, Lielvārdes iela 68 * '''[[Latvijas Infektoloģijas centrs]]''', Rīga, Linezera iela 3 (plānots izvietot jaunā korpusā Hipokrāta ielā 2) * '''[[Tuberkulozes un plaušu slimību centrs]]''', Ropažu novada Stopiņu pagasta, “Upeslejas” (plānots izvietot jaunā korpusā Hipokrāta ielā 2)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aslimnica.lv/stacionari/|title=Stacionāri|website=aSlimnīca|access-date=2022-04-22|language=lv-LV|archive-date=2022-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20220703183117/https://aslimnica.lv/stacionari/}}</ref> Valsts civilās aizsardzības plāna ietvaros Slimnīca kopā ar [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu]] ir noteiktas kā institūcijas, kas atbildīgas par specializētās medicīniskās palīdzības sniegšanu un koordinēšanu avārijas seku likvidēšanā masveida cietušo gadījumā. Slimnīca ir arī [[Aizsardzības ministrija]]s un [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo Bruņoto spēku]] stratēģiskās sadarbības partneris, kam ir īpaša loma ar valsts aizsardzības spēju stiprināšanu saistītu militāru apmācību nodrošināšanā. == Vēsture == Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca par savu tiešo priekšteci uzskata 1979. gada 2. martā dibināto [[Rīgas 7. klīniskā slimnīca|Rīgas 7. klīnisko slimnīcu "Gaiļezers”]]. Pirmais slimnīcas vadītājs bija [[Jānis Prombergs]]. Slimnīcas 1. kārta bija paredzēta 520 pacientiem, bet 2. kārta 480 pacientiem. Tā bija paredzēta ne tikai kā ārstniecības iestāde, bet arī kā zinātnes un mācību bāze topošajiem medicīnas darbiniekiem. „Gaiļezera” vēstures materiālos ar atzīmi „pirmo reizi Latvijā” dokumentēti 37 ieraksti, „pirmo reizi Baltijā” – 5 ieraksti, kā arī ieraksts "pirmo reizi pasaulē", ieviešot jaunu metodi lāzera neiroķirurģijas jomā. Daudzas izmeklēšanas un ārstēšanas metodes savu ceļu uzsākušas „Gaiļezerā”. Kā pirmie Latvijas Republikā izveidoti Zāļu un saindēšanās informācijas centrs, Rīgas pilsētas Endokrīno slimnieku aprūpes centrs, Diabētiskās pēdas kabinets, Insulta vienība un pirmā Baltijā Cukura diabēta slimnieku apmācības klase. Atvērti Hipertensijas un Osteoporozes kabineti, un Bronhiālās astmas slimnieku apmācības kabinets.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aslimnica.lv/lv/content/stacionara-gailezers-vesture|title=Stacionāra „Gaiļezers” vēsture {{!}} A Slimnīca|website=www.aslimnica.lv|access-date=2020-01-24|language=lv|archive-date=2019-06-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20190601190029/https://www.aslimnica.lv/lv/content/stacionara-gailezers-vesture}}</ref> 2016. gadā tika slēgts stacionārs [[Linezers (slimnīca)|Linezers]], un nodots [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/valdiba-lems-par-linezera-slimnicas-nodosanu-nbs|title=Valdība lems par Linezera slimnīcas nodošanu NBS|website=LA.LV|access-date=2022-04-23|language=lv}}</ref> === RAKUS izveide === 2005. gadā izveidoja Valsts [[SIA]] "Rīgas Austrumu slimnīca”, apvienojot [[Linezers (slimnīca)|slimnīcu "Linezers"]] ar [[Biķernieki (slimnīca)|slimnīcu "Biķernieki"]] un [[Latvijas Onkoloģijas centrs|Latvijas Onkoloģijas centru]].<ref>[[Veselības ministrija]]s 2005. gada 22. jūlija rīkojumi Nr. 117; 118; 119 - "apvienot saplūšanas procesā" – 2005. gada 1. augustā</ref> 2007. gadā Rīgas Austrumu slimnīcai pievienoja Diagnostikas centru un [[Patoloģijas centrs|Patoloģijas centru]] un pēc agrāk dibināto [[PSKUS]] un [[BKUS]] parauga izveidoja Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu.<ref>Veselības ministrijas 2007. gada 17. augusta rīkojums Nr.131 – "apvienot saplūšanas procesā" – 2007. gada 1. septembrī</ref> 2008. gadā RAKUS pievienoja arī [[Rīgas pilsētas pašvaldība]]i piederošo klīnisko slimnīcu "Gaiļezers",<ref>Ministru kabineta 2008. gada 17. janvāra rīkojums Nr. 13 „Par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo SIA „Klīniskā universitātes slimnīca „Gaiļezers”” kapitāla daļu pārņemšanu valsts īpašumā”; 2008.gada 25.marta SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” kapitāla daļu turētāja pārstāvja – Veselības ministrijas valsts sekretāra Armanda Ploriņa Lēmums – izmantojot pievienošanas procesu, veikt abu slimnīcu reorganizāciju apvienošanas ceļā – 2008. gada 1. augustā</ref> bet 2012. gadā RAKUS pārņēma reorganizētās valsts aģentūras "[[Latvijas Infektoloģijas centrs]]" ar infekciju slimību ārstniecību saistītās funkcijas.<ref>Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra rīkojums Nr. 101 „par Slimību profilakses un kontroles centra izveidošanu un VM un ZM padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju” 2012. gada 1. aprīlī.</ref> === Būvniecība === 2019. un 2020. gadā notika RAKUS stacionāra Gaiļezers 1. korpusa atjaunošana, kuras plānotās izmaksas bija 13,394 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pacientiem-un-apmekletejiem-jabut-verigiem-verienigo-renovacijas-darbu-del-gailezera-mainijies-nodalu-izvietojums|title=Pacientiem un apmeklētējiem jābūt vērīgiem: Vērienīgo renovācijas darbu dēļ Gaiļezerā mainījies nodaļu izvietojums|website=Veselam.lv|access-date=2022-04-23|language=lv}}</ref> Arī 2020. gadā apstiprinātajā RAKUS vidēja termiņa stratēģijā bija minēts, ka telpas slimnīcas stacionāros ir tādā tehniskā stāvoklī, kas prasa pilnvērtīgus remontdarbus, lai tās būtu mūsdienīgākas un ērtākas ārstniecības pakalpojumu sniegšanai. Atbilstoši Nacionālā attīstības plānam, kas paredz klīnisko universitāšu slimnīcu izveidi kā kompetenču un zināšanu pārneses centrus, RAKUS vadība nolēma pilnveidot studentu, rezidentu, kā arī tālākizglītības infrastruktūru.<ref name="RAKUS stratēģija">{{Tīmekļa atsauce|url=https://aslimnica.lv/wp-content/uploads/2021/09/RAKUS_Strategija_2020-2022_final_01.12.2020_1.pdf|title=RAKUS vidēja termiņa stratēģija (2020)|access-date=14.11.2021|archive-date=14.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211114055228/https://aslimnica.lv/wp-content/uploads/2021/09/RAKUS_Strategija_2020-2022_final_01.12.2020_1.pdf}}</ref> 2023. gadā turpinājās Aptiekas ēkas būvniecība, līdz 2027. gadam plānoja izbūvēt Ķīmijterapijas dienas stacionāru. === Infekciju korpuss === Pēc jaunā ārstniecības korpusa izbūves 2026. gadā stacionārus “[[Tuberkulozes un plaušu slimību centrs]]” un “[[Latvijas Infektoloģijas centrs]]” plānoja pārcelt uz jaunuzbūvēto ārstniecības korpusu Hipokrāta ielas teritorijā.<ref>[https://aslimnica.lv/jaunumi/zinas/veselibas-ministre-liga-mengelsone-apmekle-rigas-austrumu-klinisko-universitates-slimnicu/ Veselības ministre Līga Meņģelsone apmeklē Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230720100337/https://aslimnica.lv/jaunumi/zinas/veselibas-ministre-liga-mengelsone-apmekle-rigas-austrumu-klinisko-universitates-slimnicu/ |date={{dat|2023|07|20||bez}} }} aslimnica.lv 2023. gada 27. maijā</ref> Tomēr 2024. gada novembrī RAKUS jaunās Infekciju slimnīcas celtniecības konkurss noslēdzās bez rezultāta, kas apdraudēja plānoto Eiropas Savienības Atveseļošanas plāna finansējuma apguvi līdz 2026. gada vidum.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.11.2024-rakus-var-zaudet-90-miljonus-eiro-es-naudas-jaunas-infekciju-slimnicas-buvniecibai.a578061/ RAKUS var zaudēt 90 miljonus eiro ES naudas jaunas Infekciju slimnīcas būvniecībai] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> Veselības ministrija 2025. gada sākumā izlēma daļu no Infekciju nodaļai rezervētās naudas pārvirzīt citiem projektiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.01.2025-jauno-rakus-infekciju-slimnicu-cels-par-stradina-slimnicas-b-korpusam-paredzeto-naudu.a582558/ Jauno RAKUS Infekciju slimnīcu cels par Stradiņa slimnīcas B korpusam paredzēto naudu] lsm.lv 2025. gada 6. janvārī</ref> 2025. gada jūnijā kļuva zināms, ka RAKUS iepirkumu komisija pēc sarunu procedūras par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzina AS "UPB" iesniegto piedāvājumu, kura kopējā līgumcena bija 69 515 057,86 eiro bez PVN. Jaunā slimnīcas korpusa projektu izstrādāja Somijas arhitektu uzņēmums "''AW2 Architects Oy''".<ref>[https://www.db.lv/zinas/stanevics-atkapies-no-austrumu-slimnicas-valdes-priekssedetaja-amata-521626 RAKUS jaunā korpusa būvniecību par 69,5 miljoniem eiro veiks UPB] Db.lv, 06.06.2025</ref> === Onkoloģijas korpuss === 2025. gada novembrī Ministru Kabinets apstiprināja 48,3 miljonu eiro piešķiršanu RAKUS stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" ēkas otrā posma rekonstrukcijas būvniecības īstenošanai, tādējādi nodrošinot pilnu finansējumu centra rekonstrukcijas darbu pabeigšanai.<ref>[https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/684133-valdiba-apstiprina-483-miljonu-eiro-pieskirsanu-onkologijas-centra-rekonstrukcijas-pabeigsanai Valdība apstiprina 48,3 miljonu eiro piešķiršanu Onkoloģijas centra rekonstrukcijas pabeigšanai] jauns.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> == Organizācija == === Padome === 2020. gadā SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” padome sastāvēja no trīs locekļiem, kurus izvēlējās [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijas]] organizētā atlases konkursa kārtībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aslimnica.lv/par-mums/padome/padome/|title=Padome|website=aSlimnīca|access-date=2022-04-02|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/darbu-sak-atklata-konkursa-izraudziti-rigas-austrumu-kliniskas-universitates-slimnicas-padomes-locekli|title=Darbu sāk atklātā konkursā izraudzīti Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļi {{!}} Veselības ministrija|website=www.vm.gov.lv|access-date=2022-04-02|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.valstskapitals.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/informacija-par-ieveletiem-valdes-un-padomes-locekliem/11704/darbu-sak-jaunieveletie-rigas-austrumu-kliniskas-universitates-slimnicas-padomes-locekli/|title=Darbu sāk jaunievēlētie Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļi|website=Pārresoru koordinācijas centrs|access-date=2022-04-02|archive-date=2022-08-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20220816230715/https://www.valstskapitals.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/informacija-par-ieveletiem-valdes-un-padomes-locekliem/11704/darbu-sak-jaunieveletie-rigas-austrumu-kliniskas-universitates-slimnicas-padomes-locekli/}}</ref> 2023. gada 8. novembrī amatu atstāja padomes loceklis Erki Mēlders (''Erki Mölder''), no 2024. gada 21. augusta līdz 2025. gada 9. jūnijam padomes loceklis bija [[Edgars Labsvīrs]]. 2026. gada 16. janvārī ar pilnvaru termiņu līdz vienam gadam par RAKUS padomes priekšsēdētāju kļuva Zane Kotāne.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.01.2026-austrumu-slimnicas-padomi-vadis-bijusi-conexus-valdes-priekssedetaja-zane-kotane.a631973/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Austrumu slimnīcas padomi vadīs bijusī «Conexus» valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne] lsm.lv 2026. gada 28. janvārī</ref> * '''Padomes locekļi''' ** Zane Kotāne (priekšsēdētāja) ** Valts Ābols ** Jolanta Roze === Valde === Pirmais Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs bija [[Viesturs Boka]] (2005—2015), tad Anita Slokenberga līdz 2017. gadam. No 2018. līdz 2023. gadam RAKUS valdi vadīja Imants Paeglītis, no 2023. līdz 2025. gadam Normunds Staņēvičs.<ref>[https://aslimnica.lv/par-mums/padome/valde/ Valde] aslimnica.lv, skatīts 2024. gada 8. martā</ref> 2026. gadā * Valdes priekšsēdētājs: Vadims Beļuns (pilnvaru termiņš 2026–2031) * Valdes locekļi ** Kaspars Plūme ** Ineta Derjabo ==Atsauces== {{Atsauces}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā]] [[Kategorija:V līmeņa slimnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Mežciems (Rīga)]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] t6yx689wc7xhoik1uydt4qyk5qyg8du Injacio Abate 0 254974 4494942 4266683 2026-07-15T09:00:09Z Vylks 50297 4494942 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Injacio Abate | image = [[Attēls:Ignazio Abate and Jordi Alba Euro 2012 final (cropped).JPG|220px]] | caption = Injacio Abate 2012. gadā | fullname = Injacio Abate | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|11|12|df=y}} | birth_place = {{vieta|Itālija|Santagata de Džoti}} | height = 180 | position = [[aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] | currentclub = {{flaga|ITA}} [[Torino FC|Torino]] (galvenais treneris) | clubnumber = | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Itālija}} Rescaldina | youthyears2 = 1999—2004 | youthclubs2 = [[AC Milan|Milan]] | years1 = 2003—2007 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | caps1 = 0 | goals1 = 0 | years2 = 2004—2005 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} {{īre}} [[SSC Napoli|Napoli]] | caps2 = 29 | goals2 = 2 | years3 = 2005—2006 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} {{īre}} [[Piacenza Calcio|Piacenza]] | caps3 = 13 | goals3 = 0 | years4 = 2006—2007 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} {{īre}} [[Modena F.C.|Modena]] | caps4 = 38 | goals4 = 1 | years5 = 2007—2008 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Empoli F.C.|Empoli]] | caps5 = 24 | goals5 = 1 | years6 = 2008—2009 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]] | caps6 = 25 | goals6 = 1 | totalcaps = 372 | totalgoals = 8 | nationalyears1 = 2004 | nationalteam1 = {{flaga|Itālija}} Itālija U18 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2005 | nationalteam2 = {{flaga|Itālija}} Itālija U19 | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2005—2006 | nationalteam3 = {{flaga|Itālija}} Itālija U20 | nationalcaps3 = 6 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2006—2009 | nationalteam4 = {{flaga|Itālija}} Itālija U21 | nationalcaps4 = 10 | nationalgoals4 = 1 | nationalyears5 = 2008 | nationalteam5 = {{flaga|Itālija}} Itālija U23 | nationalcaps5 = 8 | nationalgoals5 = 1 | nationalyears6 = 2011—2015 | nationalteam6 = {{fb|Itālija}} | nationalcaps6 = 22 | nationalgoals6 = 1 | pcupdate = | ntupdate = | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | years7 = 2009—2019 | caps7 = 243 | goals7 = 3 | managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Ternana Calcio|Ternana]] | manageryears1 = 2024—2025 | managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Ternana Calcio|Ternana]] | manageryears2 = 2025 | managerclubs3 = {{flaga|Itālija}} [[SS Juve Stabia|Juve Stabia]] | manageryears3 = 2025—2026 | managerclubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]] | manageryears4 = 2026—pašlaik }} '''Injacio Abate''' ({{val|it|Ignazio Abate}}; dzimis {{dat|1986|11|12}}) ir itāļu [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Viņš bija [[aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]]. [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlases]] sastāvā ir spēlējis [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]]. Ir piedalījies arī [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajās spēlēs]]. Trenera karjeru sāka kā ''[[AC Milan]]'' U-16 komandas treneris. Vēlāk bija C sērijas kluba ''[[Ternana Calcio|Ternana]]'' galvenais treneris. 2025.—2026. gada sezonā vadīja [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijas]] komandu ''[[SS Juve Stabia|Juve Stabia]]''. 2026. gada jūnijā viņš tika apstiprināts par [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] kluba ''[[Torino FC]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-italia.net/official-abate-is-the-new-torino-head-coach/|title=Official: Abate is the new Torino head coach|language=en|date={{dat|2026|6|12|N|bez}}| website=football-italia.net|accessdate={{dat|2026|7|15||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == '''Milan''' * [[Itālijas Serie A]]: 2010—11 * [[Supercoppa Italiana]]: 2011, 2016 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} {{Itālijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Abate, Injacio}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kampānijā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:Empoli FC spēlētāji]] [[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Dženovas "Sampdoria" spēlētāji]] cxzy9pme3bzpan8tvht4fu7072d92gt US Sassuolo Calcio 0 275521 4494933 4472978 2026-07-15T08:41:29Z Vylks 50297 4494933 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #08842C | nos = ''Sassuolo'' | logo = [[Attēls:US Sassuolo logo.svg|150px]] | pilns = ''Unione Sportiva Sassuolo Calcio SRL'' | iesauka = ''I Neroverdi'' (melni-zaļie) | pilsēta = {{vieta|Itālija|Sasuolo}} | dib = 1920 | dib_mēn = 7 | dib_dat = 17 | stad = ''Mapei Stadium – Città del Tricolore'', <br>[[Redžo Emīlija]] | ietilp = 23 717 | prez = {{flaga|Itālija}} Karlo Rosi | tren = {{flaga|Itālija}} [[Alberto Akvilāni]] | līga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]] | sez = [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026.]] | poz = 11. vieta | pattern_la1 = _sassuolo2526h | pattern_b1 = _sassuolo2526h | pattern_ra1 = _sassuolo2526h | pattern_sh1 = _sassuolo2526h | pattern_so1 = | leftarm1 = 00a746 | body1 = 00a746 | rightarm1 = 00a746 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _sassuolo2526a | pattern_b2 = _sassuolo2526a | pattern_ra2 = _sassuolo2526a | pattern_sh2 = _sassuolo2526a | pattern_so2 = | leftarm2 = | body2 = 00000 | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''Unione Sportiva Sassuolo Calcio''''' (biežāk saukts vienkārši par '''''Sassuolo''''') ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Sasuolo]] pilsētas [[Emīlija-Romanja|Emīlijas-Romanjas reģionā]]. Klubs dibināts [[1920]]. gadā, pašlaik spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola čempionāta A sērijā]]. Tā kā Sasuolo nav ''Serie A'' prasībām atbilstoša stadiona, kluba mājas spēles tas aizvada kaimiņpilsētas [[Redžo Emīlija]]s stadionā ''Mapei Stadium – Città del Tricolore'', kurā ir {{nobr|20 084}} skatītāju vietas. Kopš savas dibināšanas klubs galvenokārt ir spēlējis zemākajās Itālijas līgās līdz 2012.—2013. gada sezonā kļuva par [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Serie B]] čempioniem, iegūstot tiesības spēlēt ''Serie A''. Savā ''Serie A'' debijas sezonā (2013—2014) komanda ierindojās 17. vietā, saglabājot vietu augstākajā līgā.<ref name="Sassuolo history">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.football-italia.net/clubs/Sassuolo/history|work=football-italia.net|title=Sassuolo history|accessdate=12 March 2015}}</ref> == Komandas sastāvs == ''Sastāvs {{Dat|2025|9|20||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rosa Prima Squadra |url=https://www.sassuolocalcio.it/prima-squadra/rosa-prima-squadra/ |website=www.sassuolocalcio.it/ |accessdate={{Dat|2025|9|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|07|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200719203512/http://www.sassuolocalcio.it/prima-squadra/rosa-prima-squadra/ }}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 3 | nat= SCO | pos=DF | name= [[Džoss Doigs]]}} {{Fs player | no= 5 | nat= GNB | pos=DF | name= [[Fali Kandē]] }} {{Fs player | no= 6 | nat= POL | pos=DF | name= [[Sebastians Valukjevičs]]|other=īrē no [[Torino FC|Torino]]}} {{Fs player | no= 7 | nat= ITA | pos=FW | name= [[Kristians Volpato]] }} {{Fs player | no= 9 | nat= MAR | pos=FW | name= [[Valīds Hedīra]]|other=īrē no [[SSC Napoli|Napoli]]}} {{Fs player | no= 10 | nat= ITA | pos=FW | name= [[Domeniko Berardi]] }} {{Fs player | no= 11 | nat= ITA | pos=MF | name= [[Daniels Boloka]] }} {{Fs player | no= 12 | nat= ITA | pos=GK | name= [[Džakomo Satalīno]] }} {{Fs player | no= 13 | nat= ITA | pos=GK | name= [[Stefāno Turati]] }} {{Fs player | no= 14 | nat= DEN | pos=FW | name= [[Laurss Skjellerups]] }} {{Fs player | no= 15 | nat= ITA | pos=DF | name= [[Eduardo Pjēranjolo]] }} {{Fs player | no= 16 | nat= ITA | pos=GK | name= [[Džoēle Zaki]] }} {{Fs player | no= 17 | nat= COL | pos=DF | name= [[Jefersons Pass]] }} {{Fs player | no= 18 | nat= SRB | pos=MF | name= [[Nemaņa Matičs]] }} {{Fs player | no= 19 | nat= ITA | pos=DF | name= [[Filipo Romanja]] |other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no= 20 | nat= GAM | pos=FW | name= [[Alieu Fadera]] | other=īrē no [[Como 1907|Como]]}} {{Fs player | no= 21 | nat= IDN | pos=DF | name= [[Džejs Idzess]]}} {{Fs player | no= 24 | nat= ITA | pos=FW | name= [[Luka Moro]] }} {{Fs player | no= 25 | nat= MLI | pos=DF | name= [[Vojo Kulibalī]]|other=īrē no [[Leicester City F.C.|Leicester City]] }} {{Fs player | no= 26 | nat= NED | pos=DF | name= [[Kass Odentāls]]}} {{Fs player | no= 35 | nat= ITA | pos=MF | name= [[Luka Lipāni]] }} {{Fs player | no= 40 | nat= BEL | pos=MF | name= [[Asters Vrankss]]|other=īrē no [[VfL Wolfsburg]] }} {{Fs player | no= 42 | nat= NOR | pos=MF | name= [[Kristians Torstveds]] }} {{Fs player | no= 44 | nat= ITA | pos=MF | name= [[Edoardo Jannoni]] }} {{Fs player | no= 45 | nat= FRA | pos=FW | name= [[Armāns Lorentins]] }} {{Fs player | no= 49 | nat= KOS | pos=GK | name= [[Arijanets Muričs]]|other=īrē no [[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]] }} {{Fs player | no= 77 | nat= ITA | pos=FW | name= [[Nikolass Pjērīni]]}} {{Fs player | no= 80 | nat= BIH | pos=DF | name= [[Tariks Muharemovičs]]}} {{Fs player | no= 90 | nat= CAN | pos=MF | name= [[Ismaēls Konē]]|other=īrē no [[Olympique Marseille|Marseille]]}} {{Fs player | no= 99 | nat= ITA | pos=FW | name= [[Andrea Pinamonti]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** Čempioni (2): 2012–13, 2024–25 * '''C1 sērija''' ** Čempioni (1): 2007–08 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.sassuolocalcio.it/ Oficiālā kluba vietne] {{sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} {{DEFAULTSORT:Sassuolo}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:U.S. Sassuolo Calcio]] 0xmu3vfjeaqyivx6qayga2q827sydm7 Salacgrīvas vēsture 0 283403 4494728 4156987 2026-07-14T12:07:23Z Pirags 3757 /* Vidzemes guberņas periodā */ ̩bilde 4494728 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Salacgrīvas pilskalns.jpg|thumb|300px|Salacgrīvas pilskalns pirms Otrā pasaules kara.]] '''Salacgrīvas vēsture''' aptver laika periodu kopš [[Salacgrīva]]s dibināšanas [[Metsepole]]s zemē līdz mūsdienām. == Rīgas arhibīskapijas sastāvā == [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] aprakstīts, ka krustnešu karagājieni virzījās uz [[Sakala]]s, [[Sontagana]]s un [[Ridala]]s zemēm notika gar jūras krastu. 1207. gadā Salacas grīva nonāca [[Livonijas bīskapija]]s, vēlāk [[Rīgas arhibīskapija]]s t.s. [[Līvu gals|Līvu galā]]. No hronikas zināms, ka 1216. gada pavasarī iebrucēji no [[Sāmsala]]s pa [[Salaca|Salacas upi]] ({{val|la|Saletsa}}) iebruka letu zemēs ap [[Burtnieks|Burtnieku ezeru]].<ref>[http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00198.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&zoom=1.50&html=true [[Indriķa hronika]]s fragments XIX.11.: ''Mortuo itaque rege pervenit verbum in Osiliam, simul et audientes balistarios et viros armatos Dune portum custodire, '''Saletsam''' intraverunt et ascendentes circa stagnum Astegerwe m villas Lettorum despoliaverunt et mulieres capientes viros interfecerunt. Et congregati sunt quidam ex Lettis, insequentes eos et com prehensos quosdam interfecerunt n et alios ad naves fugaverunt''.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160312082014/http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00198.html?sortIndex=010:070:0031:010:00:00&zoom=1.50&html=true |date={{dat|2016|03|12||bez}} }} latviskojums: "Kad nomira kņazs, vēsts par to sasniedza Sāmsalu, un, kad sāmsalieši reizē arī uzzināja, ka Daugavas ostu sargā stopnieki un bruņoti vīri, viņi iebrauca '''Salacā''', devās augšup un izlaupīja letu ciemus ap Burtnieku ezeru, sagūstīja sievietes un nogalināja vīriešus. Tad sapulcējās kādi leti un sekoja viņiem, vairākus notvēra un nogalināja, bet pārējos piespieda aizbēgt pie kuģiem".</ref> 1226. gadā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] lika celt [[Salacas pils|Salacas pili]] upes stāvākajā ziemeļu krastā, apmēram puskilometru no upes grīvas, lai pārraudzītu pieeju Salacas ūdensceļam. 1474. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Silvestrs Stodevešers]] sabiedrojās ar Zviedrijas karali pret Livonijas ordeni, tādēļ Salacgrīvā izcēlās zviedru desants, tomēr Livonijas ordeņa karaspēks pili atguva un paturēja savā kontrolē līdz 1485. gadam. 1508. gadā pirmo reizi pieminēta Salacas baznīcas draudze. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1561. gadā Salacgrīva nonāca Polijas-Lietuvas pārvaldītās [[Pārdaugavas hercogiste]]s sastāvā. == Lielo karu periodā == Pēc [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|poļu-zviedru kara (1600-1629)]] Salacgrīva ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s teritorijā, 1633. gadā Salacgrīvas pils pēdējo reizi pieminēta kā nocietinājums, pēc tam tā tika pilnīgi nopostīta [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielais Ziemeļu kara]] tā nonāca Krievijas Impērijas [[Vidzemes guberņa]]s sastāvā. Postošo karu un [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra]] rezultātā Salacgrīvā pamazām izzuda [[līvu valoda]]. == Vidzemes guberņas periodā == 1777. gadā uzcēla Salacgrīvas luterāņu baznīcu. 1870. gadā tika atvērta pirmā tirgotava un ar piekrastes kuģniecības attīstību Rīgas līcī sākās Salacgrīvas miesta veidošanās. Salacas grīvā no laukakmeņiem izbūvēja molu un padziļināja upes gultni, kas ļāva ostā līdzšinējo liellaivu vietā iebraukt arī kuģiem. Salacgrīva kļuva par nozīmīgu Ziemeļvidzemes ražojumu - labības, linu, bet īpaši kokmateriālu - pārkraušanas vietu tālākai transportēšanai galvenokārt uz Rīgu un Pērnavu. Gada laikā ostā ienāca 150 - 200 buru kuģu. Tika ievests galvenokārt sāls zivju sālīšanai, akmeņogles un dzelzs izstrādājumi. 1897. gadā Salacgrīvā bija 70 dzīvojamās mājas, 40 noliktavas un 400 iedzīvotāju, bet 1907. gadā 26 mūra mājas, 57 koka ēkas un 400 iedzīvotāju. Pēc 1903. gada caur Salacgrīvas ostu krasi mazinājās preču plūsma, jo tika atklāta [[Ainaži|Ainažu]] osta, ko 1912. gadā ar iekšzemi savienoja [[dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Ainažu—Valmieras—Smiltenes]] šaursliežu dzelzceļš. Šādos apstākļos par Salacgrīvas prioritāti kļuva tikai koku pludināšana pa Salacu un to transportēšana tālāk. 1909. gadā Salacgrīvā pār Salacas upi tika uzbūvēts viens no pirmajiem dzelzsbetona tiltiem Latvijā. <gallery> Salacgrīva 20. gadsimta sākumā.JPEG|Salacgrīva 20. gadsimta sākumā </gallery> == Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas == [[Attēls:Salacgrīvas pilsētas valde 1939.jpg|thumb|270px|Salacgrīvas pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū Salacgrīvas pilsētas galva Jānis Liepiņš.]] [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 26. maijā igauņu karaspēks padzina lieliniekus no Salacgrīvas. 1921. gadā pēc H. Eidemaņa iniciatīvas nodibināja Salacgrīvas vidusskolu. 1928. gadā Salacgrīvai piešķīra pilsētas tiesības. Pateicoties luterāņu draudzes un ugunsdzēsēju dāmu komiteju aktīvai darbībai, pilsētā bieži notika dažādi kultūras pasākumi. 1935. gadā Salacgrīvā bija 168 dzīvojamās ēkas, bet iedzīvotāju galvenā nodarbošanās bija zemkopība, koku pludināšana, tirdzniecība un zvejniecība. 1940. gadā Salacgrīvā izveidoja zivju fabriku, kas sākotnēji bija plānota Ainažos, kā arī nodibināja zvejnieku arteli "[[Brīvais vilnis]]". Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] izbūvēja ostu, cēla dzīvojamos namus, auga pilsētas iedzīvotāju skaits. 1960. gadā Salacgrīvu ar Rīgu savienoja rekonstruētā Rīgas-Tallinas šoseja. 1977. gadā Salacgrīvai pievienoja bijušā zvejnieku kolhoza "Enkurs" centru [[Kuiviži|Kuivižos]]. Pilsētas ziemeļu daļā izveidoja Zvejnieku parku ar stadionu un brīvdabas estrādi, kur ik gadus jūlija sākumā notika [[Zvejnieku svētki]], no 2001. gada Jūras svētki. Kopš 2004. gada 14. augusta notiek Salacgrīvas pilsētas svētki, bet 2007. gadā sāka organizēt ''[[Positivus]]'' festivālus. 2009. gadā Salasgrīvas pilsētu ar lauku novadu iekļāva [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novadā]], 2021. gadā Limbažu novadā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Salacgrīva|Vēsture]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] lmy2zyr65vl7g7s8cpjlm68m3fxx3n8 4494783 4494728 2026-07-14T19:57:08Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4494783 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Salacgrīvas pilskalns.jpg|thumb|300px|Salacgrīvas pilskalns pirms Otrā pasaules kara.]] '''Salacgrīvas vēsture''' aptver laika periodu kopš [[Salacgrīva]]s dibināšanas [[Metsepole]]s zemē līdz mūsdienām. == Rīgas arhibīskapijas sastāvā == [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] aprakstīts, ka krustnešu karagājieni virzījās uz [[Sakala]]s, [[Sontagana]]s un [[Ridala]]s zemēm notika gar jūras krastu. 1207. gadā Salacas grīva nonāca [[Livonijas bīskapija]]s, vēlāk [[Rīgas arhibīskapija]]s t.s. [[Līvu gals|Līvu galā]]. No hronikas zināms, ka 1216. gada pavasarī iebrucēji no [[Sāmsala]]s pa [[Salaca|Salacas upi]] ({{val|la|Saletsa}}) iebruka letu zemēs ap [[Burtnieks|Burtnieku ezeru]].<ref>[http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00198.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&zoom=1.50&html=true [[Indriķa hronika]]s fragments XIX.11.: ''Mortuo itaque rege pervenit verbum in Osiliam, simul et audientes balistarios et viros armatos Dune portum custodire, '''Saletsam''' intraverunt et ascendentes circa stagnum Astegerwe m villas Lettorum despoliaverunt et mulieres capientes viros interfecerunt. Et congregati sunt quidam ex Lettis, insequentes eos et com prehensos quosdam interfecerunt n et alios ad naves fugaverunt''.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160312082014/http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00198.html?sortIndex=010:070:0031:010:00:00&zoom=1.50&html=true |date={{dat|2016|03|12||bez}} }} latviskojums: "Kad nomira kņazs, vēsts par to sasniedza Sāmsalu, un, kad sāmsalieši reizē arī uzzināja, ka Daugavas ostu sargā stopnieki un bruņoti vīri, viņi iebrauca '''Salacā''', devās augšup un izlaupīja letu ciemus ap Burtnieku ezeru, sagūstīja sievietes un nogalināja vīriešus. Tad sapulcējās kādi leti un sekoja viņiem, vairākus notvēra un nogalināja, bet pārējos piespieda aizbēgt pie kuģiem".</ref> 1226. gadā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] lika celt [[Salacas pils|Salacas pili]] upes stāvākajā ziemeļu krastā, apmēram puskilometru no upes grīvas, lai pārraudzītu pieeju Salacas ūdensceļam. 1474. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Silvestrs Stodevešers]] sabiedrojās ar Zviedrijas karali pret Livonijas ordeni, tādēļ Salacgrīvā izcēlās zviedru desants, tomēr Livonijas ordeņa karaspēks pili atguva un paturēja savā kontrolē līdz 1485. gadam. 1508. gadā pirmo reizi pieminēta Salacas baznīcas draudze. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1561. gadā Salacgrīva nonāca Polijas-Lietuvas pārvaldītās [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s sastāvā. == Lielo karu periodā == Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|poļu—zviedru kara (1600—1629)]] Salacgrīva ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s teritorijā, 1633. gadā Salacgrīvas pils pēdējo reizi pieminēta kā nocietinājums, pēc tam tā tika pilnīgi nopostīta [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielais Ziemeļu kara]] tā nonāca Krievijas Impērijas [[Vidzemes guberņa]]s sastāvā. Postošo karu un [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra]] rezultātā Salacgrīvā pamazām izzuda [[līvu valoda]]. == Vidzemes guberņas periodā == 1777. gadā uzcēla Salacgrīvas luterāņu baznīcu. 1870. gadā tika atvērta pirmā tirgotava un ar piekrastes kuģniecības attīstību Rīgas līcī sākās Salacgrīvas miesta veidošanās. Salacas grīvā no laukakmeņiem izbūvēja molu un padziļināja upes gultni, kas ļāva ostā līdzšinējo liellaivu vietā iebraukt arī kuģiem. Salacgrīva kļuva par nozīmīgu Ziemeļvidzemes ražojumu — labības, linu, bet īpaši kokmateriālu — pārkraušanas vietu tālākai transportēšanai galvenokārt uz Rīgu un Pērnavu. Gada laikā ostā ienāca 150 — 200 buru kuģu. Tika ievests galvenokārt sāls zivju sālīšanai, akmeņogles un dzelzs izstrādājumi. 1897. gadā Salacgrīvā bija 70 dzīvojamās mājas, 40 noliktavas un 400 iedzīvotāju, bet 1907. gadā 26 mūra mājas, 57 koka ēkas un 400 iedzīvotāju. Pēc 1903. gada caur Salacgrīvas ostu krasi mazinājās preču plūsma, jo tika atklāta [[Ainaži|Ainažu]] osta, ko 1912. gadā ar iekšzemi savienoja [[dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Ainažu—Valmieras—Smiltenes]] šaursliežu dzelzceļš. Šādos apstākļos par Salacgrīvas prioritāti kļuva tikai koku pludināšana pa Salacu un to transportēšana tālāk. 1909. gadā Salacgrīvā pār Salacas upi tika uzbūvēts viens no pirmajiem dzelzsbetona tiltiem Latvijā. <gallery> Salacgrīva 20. gadsimta sākumā.JPEG|Salacgrīva 20. gadsimta sākumā </gallery> == Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas == [[Attēls:Salacgrīvas pilsētas valde 1939.jpg|thumb|270px|Salacgrīvas pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū Salacgrīvas pilsētas galva Jānis Liepiņš.]] [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 26. maijā igauņu karaspēks padzina lieliniekus no Salacgrīvas. 1921. gadā pēc H. Eidemaņa iniciatīvas nodibināja Salacgrīvas vidusskolu. 1928. gadā Salacgrīvai piešķīra pilsētas tiesības. Pateicoties luterāņu draudzes un ugunsdzēsēju dāmu komiteju aktīvai darbībai, pilsētā bieži notika dažādi kultūras pasākumi. 1935. gadā Salacgrīvā bija 168 dzīvojamās ēkas, bet iedzīvotāju galvenā nodarbošanās bija zemkopība, koku pludināšana, tirdzniecība un zvejniecība. 1940. gadā Salacgrīvā izveidoja zivju fabriku, kas sākotnēji bija plānota Ainažos, kā arī nodibināja zvejnieku arteli "[[Brīvais vilnis]]". Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] izbūvēja ostu, cēla dzīvojamos namus, auga pilsētas iedzīvotāju skaits. 1960. gadā Salacgrīvu ar Rīgu savienoja rekonstruētā Rīgas-Tallinas šoseja. 1977. gadā Salacgrīvai pievienoja bijušā zvejnieku kolhoza "Enkurs" centru [[Kuiviži|Kuivižos]]. Pilsētas ziemeļu daļā izveidoja Zvejnieku parku ar stadionu un brīvdabas estrādi, kur ik gadus jūlija sākumā notika [[Zvejnieku svētki]], no 2001. gada Jūras svētki. Kopš 2004. gada 14. augusta notiek Salacgrīvas pilsētas svētki, bet 2007. gadā sāka organizēt ''[[Positivus]]'' festivālus. 2009. gadā Salasgrīvas pilsētu ar lauku novadu iekļāva [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novadā]], 2021. gadā Limbažu novadā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Salacgrīva|Vēsture]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] kqnoozirmk1bondrrcgirfsuryp0g5s Veidne:Vai tu zināji/Sagatave 10 286204 4494849 4494579 2026-07-15T02:10:17Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4494849 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? |2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? |2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? |2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}} * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? |2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? |2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? |2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}} * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? |2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? |2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? |2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>}}? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> 0ejgddkndegaqvkii7pvcu690mvpgk1 Frosinone Calcio 0 289610 4494952 4472996 2026-07-15T10:47:25Z Vylks 50297 4494952 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #4B61D1 | bg_color = gold | nos = ''Frosinone Calcio'' | logo = [[Attēls:Frosinone logo.png|150px]] | pilns = ''Frosinone Calcio s.r.l.'' | iesauka = ''Canarini'' (kanārijputniņi), <br/>''Gialloazzurri'' (dzelteni gaiši zilie), <br/>''Ciociari'' (čočārieši) | pilsēta = {{vieta|Itālija|Frozinone}} | dib = 1911 | dib_mēn = 11 | dib_dat = 30 | dib_com = <ref>[https://www.transfermarkt.it/frosinone-calcio/datenfakten/verein/8970 Transfermarkt.it]</ref><br/>(atkārtoti dibināts [[1959. gads|1959]]. un [[1990. gads|1990]]. gadā) | stad = ''[[Stadio Benito Stirpe]]'' | ietilp = 16 227 | prez = {{flaga|Itālija}} Mauricio Stirpe | tren = {{flaga|Itālija}} [[Masimiljāno Alvīni]] | līga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]] | sez = 2025.—2026. | poz = 2. vieta [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]] {{increase}} | pattern_b1 = _frosinone2021h | body1 = F7FE2E | pattern_la1 = _frosinone2021h | leftarm1 = F7FE2E | pattern_ra1 = _frosinone2021h | rightarm1 = F7FE2E | pattern_sh1 = _frosinone2021h | shorts1 = | pattern_so1 = _frosinone2021h | socks1 = ffe500 | pattern_b2 = _frosinone2021a | body2 = FFFFFF | pattern_la2 = _frosinone2021a | leftarm2 = FFFFFF | pattern_ra2 = _frosinone2021a | rightarm2 = FFFFFF | pattern_sh2 = _frosinone2021a | shorts2 = FFFFFF | pattern_so2 = _frosinone2021a | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _frosinone2021t | pattern_b3 = _frosinone2021t | pattern_ra3 = _frosinone2021t | pattern_sh3 = _frosinone2021t | pattern_so3 = _frosinone2021t | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000040 }} '''''Frosinone Calcio''''' ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Frozinone]]s [[Lacio]] reģionā. 2014.—2015. gada sezonā klubs izcīnīja 2. vietu Itālijas futbola čempionāta [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]] un pirmo reizi vēsturē kvalificējās [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijai]], kur ierindojās tikai 19. vietā un atgriezās B sērijā. Savas mājas spēles komanda aizvada ''[[Stadio Benito Stirpe]]'', kur ir 16 227 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.frosinonecalcio.com/it/lo-stadio/ |title=Lo Stadio |language=it |accessdate={{dat|2017|11|7||bez}} |publisher=frosinonecalcio.com }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** Čempioni: 2022–23 ** Vicečempioni: 2014–15, 2025–26 * '''C2 sērija''' ** Grupas uzvarētāji: 1986–87, 2003–04 * '''D sērija''' ** Grupas uzvarētāji: 1965–66, 1970–71 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.frosinonecalcio.com/ Oficiālā kluba vietne] * [https://twitter.com/frosinone1928/ Kluba profils vietnē "Twitter"] {{sporta ārējās saites}} {{futbols-stub}} {{Itālijas Serie A}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:Frosinone Calcio| ]] r7trw35b1u6xaukxp0ttm51u6ae46nk Interni 0 290606 4494846 4493123 2026-07-15T01:54:40Z LNTG 125679 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-38840-09|~2026-38840-09]] ([[User talk:~2026-38840-09|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4493123 4494846 wikitext text/x-wiki {{televīzijas seriāla infokaste | show_name = Interni | show_name_2 = ''Интерны'' | image = | caption = | format = | runtime = | creator = Vjačeslavs Dusmuhametovs | director = | executive_producer = [[Semjons Sļepakovs]] | narrated = | producers = | supervising producer = | head writer = | related = | starring = * [[Ivans Ohlobistins]] * [[Iļja Gļiņikovs]] * [[Odins Bairons]] * [[Svetlana Kamiņina]] * [[Vadims Demčogs]] * [[Kristīne Asmusa]] * [[Svetlana Permjakova]] * [[Jana Gurjanova]] * [[Aleksandrs Ļapins]] * [[Iļja Šidlovskis]] * [[Jūlija Nazarenko-Blagaja]] * [[Dmitrijs Šarakoiss]] * [[Aleksandrs Iļjins]] * [[Azamats Musugalijevs]] * [[Aglaja Tarasova]] | writing by = | country = {{RUS}} | language = [[krievu valoda|krievu]] | network = [[TNT (televīzijas kanāls)|TNT]] | location = {{vieta|Krievija|Maskava}} | picture_format = | company = | first_aired = {{dat|2010|3|29|N|bez}} | last_aired = {{dat|2016|2|25||bez}} | num_seasons = 14 | num_episodes = 280 | website = }} '''"Interni"''' ({{val|ru|Интерны}}) ir [[Krievija]]s komēdijseriāls, kas stāsta par [[Internatūra|jauno ārstu]] darba ikdienu. Seriāla autors un producents ir [[Vjačeslavs Dusmuhumetovs]]. Seriāla pirmizrāde notika {{dat|2010|3|29||bez}} televīzijas kanālā [[TNT (televīzijas kanāls)|TNT]], pēdējā sērija rādīta {{dat|2016|2|25||bez}}. Kopumā tika izveidotas 14 sezonas un 280 sērijas. Seriāls ir par četriem interniem un viņu vadītāju dakteri Bikovu. Latvijā šo seriālu rādija TV kanāli [[TV3 Latvija|TV3]], [[TV6 Latvija|TV6]] un [[3 Plus]]. == Tēli == * Andrejs Bikovs — seriāla galvenais varonis — internatūras vadītājs, kā arī virsārstes Anastasijas Kisegačas vīrs. Bikovam ir meita Alise un dēls Iļja, dēls no Anastasijas. Sarežģīta rakstura cilvēks, kurš regulāri ņirgājas par interniem un kolēģiem. Rokeris ar stāžu, pēc motociklu avārijas gulējis [[Koma|komā]]. * Anastasija Kisegača — virsārste, Bikova sieva, dēli Gļebs, bijušais Bikova interns, un Iļja. Interni bieži nāk sūdzēties viņai par Bikova nekompetenci. * Ivans Kupitmans — [[veneroloģija]]s nodaļas vadītājs. Viņa brāļameita Sofija no [[Kirova]]s arī ir Bikova interns.[[Ebreji|Ebrejs]]. Bikova labākais draugs, alkoholiķis. Kupitmana bijušā sieva pretendē uz viņa dzīvokli. * Ļubova Skrjabina — vecākā medmāsa, pirmā, kas uzzina visas tenkas un notikumus. Bija attiecības ar Borisu Ļevinu, kādu laiku dzīvoja pie viņa [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet vēlāk atgriezās atpakaļ dzimtenē. * Margarita Koroļova — jaunā vecāka medmāsa, atnāca pēc Ļubas aizbraukšanas uz ASV. Pirms 10 gadiem pārgulējusi ar Bikovu. * Gļebs Romaņenko — Anastasijas Konstontinovas pirmais dēls. Bieži apmeklē naktsklubus, uzdzīves cienītājs. Bija attiecības ar Varju, Alisi (Bikova meitu) un Sofiju. Vairāk par visiem interniem konfliktē ar Bikovu. Pirmajā sezonā izrādīja klaju nepatiku par mātes attiecībām ar Bikovu. * Semjons Labanovs — ne pārāk gudrs interns, kaut arī pats ir pārliecināts par pretējo. Strādājis [[Neatliekamā palīdzība|ātrajā palīdzībā]]. Sieva Olga un meita, dienējis [[karaspēks|armijā]], otrā sporta klase boksā. Bieži aizņemas naudu no kolēģiem. * Varvara Černousa — Kautrīga. Reiz sameloja Gļebam, ka ir viņa bērna gaidībās. Varjai bija [[Apendicīts|apendicīta]] iekaisums. Iemīlējusies anesteziologā Dāvidā, pie kura vēlāk aizgājusi strādāt. * Boriss Ļevins — viens no gudrākajiem interniem, tādēļ kļuvis par kolēģu ņirgāšanās objektu. Kolēģi sauca viņu par [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinu]] un Briedi. Bija attiecības ar Ļubu. Pirmās sezonas beigās aizbraucis uz ASV strādāt Pristonpleiblas klīnikā, kas ir izdomāta klīnika no seriāla [[Doktors Hauss]]. * Fils Ričards — ieradies no [[Bostona]]s Borisa vietā. [[Krievu valoda|Krieviski]] runā ar akcentu. Filu audzināja [[Homoseksualitāte|homoseksuāļu]] pāris, tādēļ viņš bieži tiek izsmiets. Kolēģiem patīk viņu izjokot. Vēlāk pārcēlies strādāt uz veneroloģijas nodaļu. * Polīna Uļjanova — ļoti spītīga un rupja interne. Aizgāja no internatūras dēļ konflikta ar Bikovu. Vēlāk atgriezusies. * Maksims Korņejevs — dzimis [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] ārstu ģimenē. Simpatizē Bikovam ar savu labo aktierprasmi un humora izjutu. Vēlāk tiek atlaists par viltota diploma iesniegšanu. * Aleksejs Maļcevs — dzimis Toržokā, kur ar medicīnu viss ir slikti. Ļoti atsaucīgs cilvēks, palīdz citiem, par ko Maksims izsmej viņu. Attiecības ar Ritu. * Sofija Kaļiņina — dzimusi Kirovā, atbraukusi uz [[Maskava|Maskavu]] pie sava tēvoča Ivana Kupitmana. Vēlas kļūt slavena. Kvalificēta, reti pieļauj kļūdas. Nevēlas, lai viņu uzskatītu par ļoti gudru. Cenšas kavēt. Reiz par kavēšanu Bikovs tā uz viņu sakliedza, ka viņa noģība. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{TNT}} [[Kategorija:Krievijas televīzijas seriāli]] crj7h0scp8ljvy1dxc8ofn5vt36goqw Salacas pils 0 290954 4494730 3672344 2026-07-14T12:11:33Z Pirags 3757 + bilde 4494730 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bm02007abm.jpg|thumb|300px|Skats uz Salacgrīvas ostu, pārceltuvi, baznīcu un pilsdrupām 1780. gadā (no [[Broce]]s kolekcijas).]] [[Attēls:Salacgrīva 20. gadsimta sākumā.JPEG|thumb|Salacgrīvas pils bastioni 20. gadsimta sākumā]] [[Attēls:Salatsi linnus 3.jpg|thumb|Salacas pils bastioni mūsdienās.]] '''Salacas pils''' ({{val-de|Schloß Salis}}) bija [[Rīgas arhibīskapija]]s nocietinājums [[Salaca]]s upes labajā krastā [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], apmēram puskilometru no upes grīvas. Līdz mūsdienām saglabājušies vien cietokšņa zemes vaļņi. == Vēsture == Salacas pils ir celta senā Salacas līvu pilskalna vietā. Pirmo reizi Salacas pils pieminēta 1391. gadā [[Lībeka]]s hronikā kā ''Saltze''. Kad 1474. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Silvestrs Stodevešers]] sabiedrojās ar Zviedrijas karali pret Livonijas ordeni, 1477. gadā Salacgrīvā izcēlās zviedru desants, bet 1479. gadā Salacas pili ieņēma ordeņa karavīri, kas to paturēja savā kontrolē līdz 1485. gadam. 1529. gadā to savā īpašumā ieguva Rīgas arhibīskapa koadjutors, vēlākais arhibīskaps [[Brandenburgas Vilhelms]]. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Salacas pili 1575. gadā ieņēma Livonijas ķēniņa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] karaspēks, 1577. gadā [[Krievijas cariste]]s karaspēks, bet 1581. gadā Zviedrijas karaspēks. 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] Salacas pils pieminēta kā ''Салац'' vai ''Салач'', pēc līguma noslēgšanas Salacas pilsnovadu iekļāva [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas kopvalstij]] piederošās [[Livonijas Pārdaugavas hercogiste]]s [[Pērnavas vaivadija|Pērnavas vaivadijā]]. [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā 1621. gadā pili ieņēma zviedru karaspēks un ap to uzbēra trīs smilšu bastionus. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1702.-1703. gadā viduslaiku pili uzspridzināja un tā vairs netika atjaunota. 1780. gada [[Broce]]s zīmējumā vēl pamanāmas divu pils mūru paliekas, bet pils apsekojumā 1908. gadā [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]] atradis vienīgi pils torņa pamatni ar 2,3-2,5 metrus bieziem mūriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.travelzone.lv/latvija/gorod/salacgriva/pils_salis/index.html |title=castle.lv |access-date={{dat|2015|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305005703/http://www.travelzone.lv/latvija/gorod/salacgriva/pils_salis/index.html }}</ref> == Apraksts == Salacas viduslaiku pils bija uzcelta uz senāka pilskalna Salacas upes krastā, ap to bija izrakti aizsarggrāvji. Pils pamati veidoja 52х60 metrus lielu taisnstūri. 17. gadsimtā ap pili uzbērti smilšu bastioni. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Salacgrīva]] czidlwvy8ylt3l86m1nvr1o8sjyt35c 4494731 4494730 2026-07-14T12:15:51Z Pirags 3757 + bilde 4494731 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Salacgrīva Broce 1780.jpg|thumb|300px|Skats uz Salacgrīvas ostu, pārceltuvi, baznīcu un pilsdrupām 1780. gadā (no [[Broce]]s kolekcijas).]] [[Attēls:Salacgrīva 20. gadsimta sākumā.JPEG|thumb|Salacgrīvas pils bastioni 20. gadsimta sākumā]] [[Attēls:Salatsi linnus 3.jpg|thumb|Salacas pils bastioni mūsdienās.]] '''Salacas pils''' ({{val-de|Schloß Salis}}) bija [[Rīgas arhibīskapija]]s nocietinājums [[Salaca]]s upes labajā krastā [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], apmēram puskilometru no upes grīvas. Līdz mūsdienām saglabājušies vien cietokšņa zemes vaļņi. == Vēsture == Salacas pils ir celta senā Salacas līvu pilskalna vietā. Pirmo reizi Salacas pils pieminēta 1391. gadā [[Lībeka]]s hronikā kā ''Saltze''. Kad 1474. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Silvestrs Stodevešers]] sabiedrojās ar Zviedrijas karali pret Livonijas ordeni, 1477. gadā Salacgrīvā izcēlās zviedru desants, bet 1479. gadā Salacas pili ieņēma ordeņa karavīri, kas to paturēja savā kontrolē līdz 1485. gadam. 1529. gadā to savā īpašumā ieguva Rīgas arhibīskapa koadjutors, vēlākais arhibīskaps [[Brandenburgas Vilhelms]]. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Salacas pili 1575. gadā ieņēma Livonijas ķēniņa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] karaspēks, 1577. gadā [[Krievijas cariste]]s karaspēks, bet 1581. gadā Zviedrijas karaspēks. 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] Salacas pils pieminēta kā ''Салац'' vai ''Салач'', pēc līguma noslēgšanas Salacas pilsnovadu iekļāva [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas kopvalstij]] piederošās [[Livonijas Pārdaugavas hercogiste]]s [[Pērnavas vaivadija|Pērnavas vaivadijā]]. [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā 1621. gadā pili ieņēma zviedru karaspēks un ap to uzbēra trīs smilšu bastionus. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1702.-1703. gadā viduslaiku pili uzspridzināja un tā vairs netika atjaunota. 1780. gada [[Broce]]s zīmējumā vēl pamanāmas divu pils mūru paliekas, bet pils apsekojumā 1908. gadā [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]] atradis vienīgi pils torņa pamatni ar 2,3-2,5 metrus bieziem mūriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.travelzone.lv/latvija/gorod/salacgriva/pils_salis/index.html |title=castle.lv |access-date={{dat|2015|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305005703/http://www.travelzone.lv/latvija/gorod/salacgriva/pils_salis/index.html }}</ref> == Apraksts == Salacas viduslaiku pils bija uzcelta uz senāka pilskalna Salacas upes krastā, ap to bija izrakti aizsarggrāvji. Pils pamati veidoja 52х60 metrus lielu taisnstūri. 17. gadsimtā ap pili uzbērti smilšu bastioni. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Salacgrīva]] ahw5cfe7851h7twyo3beyh9qq6iy3uv 4494781 4494731 2026-07-14T19:53:21Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4494781 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Salacgrīva Broce 1780.jpg|thumb|300px|Skats uz Salacgrīvas ostu, pārceltuvi, baznīcu un pilsdrupām 1780. gadā (no [[Johans Kristofs Broce|Broces]] kolekcijas).]] [[Attēls:Salacgrīva 20. gadsimta sākumā.JPEG|thumb|Salacgrīvas pils bastioni 20. gadsimta sākumā]] [[Attēls:Salatsi linnus 3.jpg|thumb|Salacas pils bastioni mūsdienās]] '''Salacas pils''' ({{val|de|Schloß Salis}}) bija [[Rīgas arhibīskapija]]s nocietinājums [[Salaca]]s upes labajā krastā [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], apmēram puskilometru no upes grīvas. Līdz mūsdienām saglabājušies vien cietokšņa zemes vaļņi. == Vēsture == Salacas pils ir celta senā Salacas līvu pilskalna vietā. Pirmo reizi Salacas pils pieminēta 1391. gadā [[Lībeka]]s hronikā kā ''Saltze''. Kad 1474. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Silvestrs Stodevešers]] sabiedrojās ar Zviedrijas karali pret Livonijas ordeni, 1477. gadā Salacgrīvā izcēlās zviedru desants, bet 1479. gadā Salacas pili ieņēma ordeņa karavīri, kas to paturēja savā kontrolē līdz 1485. gadam. 1529. gadā to savā īpašumā ieguva Rīgas arhibīskapa koadjutors, vēlākais arhibīskaps [[Brandenburgas Vilhelms]]. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Salacas pili 1575. gadā ieņēma Livonijas ķēniņa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] karaspēks, 1577. gadā [[Krievijas cariste]]s karaspēks, bet 1581. gadā Zviedrijas karaspēks. 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] Salacas pils pieminēta kā ''Салац'' vai ''Салач'', pēc līguma noslēgšanas Salacas pilsnovadu iekļāva [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalstij]] piederošās [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s [[Pērnavas vaivadija|Pērnavas vaivadijā]]. [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā 1621. gadā pili ieņēma zviedru karaspēks un ap to uzbēra trīs smilšu bastionus. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1702.-1703. gadā viduslaiku pili uzspridzināja un tā vairs netika atjaunota. 1780. gada [[Johans Kristofs Broce|Broces]] zīmējumā vēl pamanāmas divu pils mūru paliekas, bet pils apsekojumā 1908. gadā [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]] atradis vienīgi pils torņa pamatni ar 2,3-2,5 metrus bieziem mūriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.travelzone.lv/latvija/gorod/salacgriva/pils_salis/index.html |title=castle.lv |access-date={{dat|2015|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305005703/http://www.travelzone.lv/latvija/gorod/salacgriva/pils_salis/index.html }}</ref> == Apraksts == Salacas viduslaiku pils bija uzcelta uz senāka pilskalna Salacas upes krastā, ap to bija izrakti aizsarggrāvji. Pils pamati veidoja 52х60 metrus lielu taisnstūri. 17. gadsimtā ap pili uzbērti smilšu bastioni. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Salacgrīva]] thswg1jmvpbsprthrnwtx6bmfua0gm8 Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jūrmalā 0 291718 4494927 4493253 2026-07-15T08:17:41Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4494927 wikitext text/x-wiki __NOTOC__ Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jūrmala|Jūrmalā]]. {{monument-title-wikidata|178382}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20968310 } . VALUES ?currNovads { wd:Q178382 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section= |sort=P6375 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q55657624 | label = ''[[:d:Q55657624|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = 18. līnija 1 | lat = 56.99042 | long = 23.87736 | p625 = {{Coord|56.99042|23.87736|display=inline}} | vaid = 5350 | year = 20. gs. 20. -30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657631 | label = ''[[:d:Q55657631|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = 18. līnija 1 | lat = 56.99072 | long = 23.87753 | p625 = {{Coord|56.99072|23.87753|display=inline}} | vaid = 5351 | year = 20. gs. 20. -30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657637 | label = ''[[:d:Q55657637|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = 19. līnija 1 | lat = 56.99088 | long = 23.87957 | p625 = {{Coord|56.99088|23.87957|display=inline}} | vaid = 5330 | year = 1928. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657642 | label = ''[[:d:Q55657642|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = 19. līnija 2 | lat = 56.99102 | long = 23.87812 | p625 = {{Coord|56.99102|23.87812|display=inline}} | vaid = 5352 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656767 | label = ''[[:d:Q55656767|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Acāliju iela 5 | lat = 56.9569365 | long = 23.6677828 | p625 = {{Coord|56.956936|23.667783|display=inline}} | image = Ac%C4%81liju%20iela%205.jpg | vaid = 5355 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657648 | label = ''[[:d:Q55657648|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Aglonas iela 1, k-lit.1 | lat = 56.97735 | long = 23.83012 | p625 = {{Coord|56.97735|23.83012|display=inline}} | vaid = 5356 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657653 | label = ''[[:d:Q55657653|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Aglonas iela 2, k-lit.2 | lat = 56.97701 | long = 23.82957 | p625 = {{Coord|56.97701|23.82957|display=inline}} | vaid = 5357 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652843 | label = ''[[:d:Q55652843|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Alejas iela 6 | lat = 56.9418105 | long = 23.488514 | p625 = {{Coord|56.941811|23.488514|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20Alejas%20Iela%206.jpg | vaid = 5359 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652895 | label = ''[[:d:Q55652895|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Alejas iela 8 k-1 | lat = 56.942114 | long = 23.489167 | p625 = {{Coord|56.942114|23.489167|display=inline}} | image = Alejas%20iela%208%20k-1%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5672 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656777 | label = ''[[:d:Q55656777|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Amatas iela 2, k-lit.2 | lat = 56.96646586872 | long = 23.744200496053 | p625 = {{Coord|56.966466|23.7442|display=inline}} | image = Amatas%20iela%202%2C%20k-lit.2%20%28Latvian%29.jpg | vaid = 5360 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656779 | label = ''[[:d:Q55656779|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Amatas iela 4, k-lit.1 | lat = 56.965850903573 | long = 23.744529218142 | p625 = {{Coord|56.965851|23.744529|display=inline}} | image = Amatas%20iela%204%206%20J%C5%ABrmala%202022.jpg | vaid = 5361 | year = ap 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656782 | label = ''[[:d:Q55656782|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Andreja iela 9 | lat = 56.9604591 | long = 23.698021 | p625 = {{Coord|56.960459|23.698021|display=inline}} | image = Andreja%209.jpg | vaid = 5362 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652844 | label = ''[[:d:Q55652844|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Andreja Upīša iela 13 k-2 | lat = 56.944839 | long = 23.491177 | p625 = {{Coord|56.944839|23.491177|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20Andreja%20Up%C4%AB%C5%A1a%20iela%2013.jpg | vaid = 5667 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q20562859 | label = [[Ķemeru luterāņu baznīca]] | name = Ķemeru luterāņu baznīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Andreja Upīša iela 18 | lat = 56.9455267 | long = 23.490871 | p625 = {{Coord|56.945527|23.490871|display=inline}} | image = %C4%B6emeru%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca7.jpg | commonscat = Lutheran church in Ķemeri | vaid = 5668 | wikipediauri = %C4%B6emeru_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1896. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652849 | label = ''[[:d:Q55652849|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Andreja Upīša iela 18 | locality = Ķemeru luterāņu baznīcā | lat = 56.9455481 | long = 23.4907805 | p625 = {{Coord|56.945548|23.49078|display=inline}} | vaid = 8477 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ķemeru luterāņu baznīca]] | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652853 | label = ''[[:d:Q55652853|Vitrāžas (3)]]'' | name = Vitrāžas (3) | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Andreja Upīša iela 18 | locality = Ķemeru luterāņu baznīcā | lat = 56.9455481 | long = 23.4907805 | p625 = {{Coord|56.945548|23.49078|display=inline}} | vaid = 8479 | year = 20.gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ķemeru luterāņu baznīca]] | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656790 | label = ''[[:d:Q55656790|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Artūra iela 10 | lat = 56.9543933 | long = 23.689915 | p625 = {{Coord|56.954393|23.689915|display=inline}} | vaid = 8375 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656794 | label = ''[[:d:Q55656794|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Artūra iela 2 | lat = 56.9561126 | long = 23.6900809 | p625 = {{Coord|56.956113|23.690081|display=inline}} | image = Art%C5%ABra%20iela%202.jpg | vaid = 5364 | year = 1913. -1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660948 | label = ''[[:d:Q55660948|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Babītes iela 1, k-lit.3 | lat = 56.97306 | long = 23.88053 | p625 = {{Coord|56.97306|23.88053|display=inline}} | image = Bab%C4%ABte%5E%20Priedaine%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5369 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q16355054 | label = [[Dubultu luterāņu baznīca]] | name = Dubultu luterāņu baznīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Baznīcas iela 13 | lat = 56.96953067 | long = 23.77372406 | p625 = {{Coord|56.969531|23.773724|display=inline}} | image = Dubultu%20evan%C4%A3%C4%93liski%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Dubulti lutheran church | vaid = 5376 | wikipediauri = Dubultu_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657679 | label = ''[[:d:Q55657679|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Baznīcas iela 13 | locality = Dubultu luterāņu baznīcā | lat = 56.9695847 | long = 23.7738224 | p625 = {{Coord|56.969585|23.773822|display=inline}} | image = Dubultu%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20alt%C4%81ris.JPG | vaid = 8379 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Dubultu luterāņu baznīca]] | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657691 | label = ''[[:d:Q55657691|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Baznīcas iela 13 | locality = Dubultu luterāņu baznīcā | lat = 56.9695847 | long = 23.7738224 | p625 = {{Coord|56.969585|23.773822|display=inline}} | image = Interior%20of%20Lutheran%20church%20in%20Dubulti%20organ%203.jpg | vaid = 8380 | year = 1868. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Dubultu luterāņu baznīca]] | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657718 | label = ''[[:d:Q55657718|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Baznīcas iela 2, k-lit.1 | lat = 56.970351992365 | long = 23.771723437636 | p625 = {{Coord|56.970352|23.771723|display=inline}} | image = Liedaga%20iela%2011%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5373 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657701 | label = ''[[:d:Q55657701|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Baznīcas iela 28 | lat = 56.9666079 | long = 23.7733212 | p625 = {{Coord|56.966608|23.773321|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20iela%2028%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5377 | year = 1922. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657733 | label = ''[[:d:Q55657733|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Baznīcas iela 4 | lat = 56.9695908 | long = 23.7722597 | p625 = {{Coord|56.969591|23.77226|display=inline}} | vaid = 3462 | year = 20.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55657756|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657743 | label = ''[[:d:Q55657743|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Baznīcas iela 4 | lat = 56.9695908 | long = 23.7722597 | p625 = {{Coord|56.969591|23.77226|display=inline}} | vaid = 3463 | year = 20.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55657756|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657756 | label = ''[[:d:Q55657756|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Baznīcas iela 4 | lat = 56.9695908 | long = 23.7722597 | p625 = {{Coord|56.969591|23.77226|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20iela%204%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg | vaid = 5374 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657760 | label = ''[[:d:Q55657760|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Baznīcas iela 4 | lat = 56.9695908 | long = 23.7722597 | p625 = {{Coord|56.969591|23.77226|display=inline}} | vaid = 8376 | year = 20.gs.Ip. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55657756|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657762 | label = ''[[:d:Q55657762|Krāsns - kamīns]]'' | name = Krāsns - kamīns | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Baznīcas iela 4 | lat = 56.9695908 | long = 23.7722597 | p625 = {{Coord|56.969591|23.77226|display=inline}} | vaid = 8377 | year = 20.gs.Ip. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55657756|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657763 | label = ''[[:d:Q55657763|Supraporta gleznojums]]'' | name = Supraporta gleznojums | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Baznīcas iela 4 | lat = 56.9695908 | long = 23.7722597 | p625 = {{Coord|56.969591|23.77226|display=inline}} | vaid = 8378 | year = 20.gs.Ip. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55657756|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657769 | label = ''[[:d:Q55657769|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Baznīcas iela 6 | lat = 56.9694238 | long = 23.7725711 | p625 = {{Coord|56.969424|23.772571|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20iela%206%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg | vaid = 5375 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656798 | label = ''[[:d:Q55656798|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Braslas iela 4, k-lit.2 | lat = 56.965299968081 | long = 23.740509598944 | p625 = {{Coord|56.9653|23.74051|display=inline}} | vaid = 5384 | year = ap 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q140481046 | label = ''[[:d:Q140481046|Ķemeru stacijas ēka]]'' | name = Ķemeru stacijas ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Brocēnu iela 1A | lat = 56.93849 | long = 23.489673 | p625 = {{Coord|56.93849|23.489673|display=inline}} | vaid = 5335 | year = 1922. 20. gs.40.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Ķemeri (stacija)|Ķemeri]] | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657775 | label = ''[[:d:Q55657775|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Brīvības prospekts 76 | lat = 56.9787407 | long = 23.8458931 | p625 = {{Coord|56.978741|23.845893|display=inline}} | image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20prospekts%2076%2C%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5385 | year = 1920. -1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657791 | label = ''[[:d:Q55657791|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Brīvības prospekts 96 | lat = 56.9804025 | long = 23.8532736 | p625 = {{Coord|56.980402|23.853274|display=inline}} | image = Latvian%20and%20Finish%20artists%20near%20Bulduri%20Culture%20house%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5386 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657985 | label = ''[[:d:Q55657985|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 1 | lat = 56.9821278 | long = 23.8391001 | p625 = {{Coord|56.982128|23.8391|display=inline}} | image = Bulduru%20prospekts%201%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5388 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657830 | label = ''[[:d:Q55657830|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 10 | lat = 56.9822189 | long = 23.8426088 | p625 = {{Coord|56.982219|23.842609|display=inline}} | image = Bulduru%20prospekts%2010%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5391 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657811 | label = ''[[:d:Q55657811|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 101 | lat = 56.9905391 | long = 23.8817872 | p625 = {{Coord|56.990539|23.881787|display=inline}} | vaid = 5410 | year = ap 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657844 | label = ''[[:d:Q55657844|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 105 | lat = 56.990819 | long = 23.883218 | p625 = {{Coord|56.990819|23.883218|display=inline}} | vaid = 5411 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657851 | label = ''[[:d:Q55657851|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 106, k-lit.3 | lat = 56.98835120282 | long = 23.876062437322 | p625 = {{Coord|56.988351|23.876062|display=inline}} | vaid = 5412 | year = ap 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657869 | label = ''[[:d:Q55657869|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 106, k-lit.6 | lat = 56.98847 | long = 23.875114 | p625 = {{Coord|56.98847|23.875114|display=inline}} | vaid = 5413 | year = ap 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657885 | label = ''[[:d:Q55657885|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 124 | lat = 56.9905067 | long = 23.8855395 | p625 = {{Coord|56.990507|23.88554|display=inline}} | vaid = 5414 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657901 | label = ''[[:d:Q55657901|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 128 | lat = 56.9908222 | long = 23.8867399 | p625 = {{Coord|56.990822|23.88674|display=inline}} | vaid = 5415 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657907 | label = ''[[:d:Q55657907|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 130 | lat = 56.9909397 | long = 23.8875789 | p625 = {{Coord|56.99094|23.887579|display=inline}} | vaid = 5416 | year = 20. gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657919 | label = ''[[:d:Q55657919|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 135, k-lit.1 | lat = 56.994514 | long = 23.897255 | p625 = {{Coord|56.994514|23.897255|display=inline}} | vaid = 5417 | year = ap 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657930 | label = ''[[:d:Q55657930|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 138 | lat = 56.9916342 | long = 23.890605 | p625 = {{Coord|56.991634|23.890605|display=inline}} | vaid = 5418 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657938 | label = ''[[:d:Q55657938|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 138 | lat = 56.9916342 | long = 23.890605 | p625 = {{Coord|56.991634|23.890605|display=inline}} | vaid = 8382 | year = 20.gs.Ic. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55657930|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657951 | label = ''[[:d:Q55657951|Durvju vērtnes]]'' | name = Durvju vērtnes | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 138 | lat = 56.9916342 | long = 23.890605 | p625 = {{Coord|56.991634|23.890605|display=inline}} | vaid = 8383 | year = 20.gs.Ic. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55657930|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657969 | label = ''[[:d:Q55657969|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 138 | lat = 56.9916342 | long = 23.890605 | p625 = {{Coord|56.991634|23.890605|display=inline}} | vaid = 8384 | year = 20.gs.Ic. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55657930|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657996 | label = ''[[:d:Q55657996|Dzīvojamā un aptiekas ēka]]'' | name = Dzīvojamā un aptiekas ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 17, k-lit.4 | lat = 56.98340441573 | long = 23.847229828453 | p625 = {{Coord|56.983404|23.84723|display=inline}} | image = Bulduru%20prospekts%2017%2C%20k-lit.4%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5394 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658012 | label = ''[[:d:Q55658012|Viesnīca - kazino]]'' | name = Viesnīca - kazino | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 33 | lat = 56.984695425119<br/>56.9847689 | long = 23.85374191227<br/>23.8536842 | p625 = {{Coord|56.984769|23.853684|display=inline}}<br/>{{Coord|56.984695|23.853742|display=inline}} | image = Bulduru%20prospekts%2033%20J%C5%ABrmala.jpg | commonscat = Bulduru prospekts 33 (Jūrmala) | vaid = 5395 | year = 1907. 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658022 | label = ''[[:d:Q55658022|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 36 | lat = 56.9838865 | long = 23.8510713 | p625 = {{Coord|56.983886|23.851071|display=inline}} | image = Bulduru%20prospekts%2036%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5396 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658026 | label = ''[[:d:Q55658026|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 41, k-lit.3 | lat = 56.985627654525 | long = 23.857283678894 | p625 = {{Coord|56.985628|23.857284|display=inline}} | image = Bulduru%20prospekts%2041%2C%20k-lit.3%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5397 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658038 | label = ''[[:d:Q55658038|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 53, k-lit.1 | lat = 56.986455244661 | long = 23.862352447622 | p625 = {{Coord|56.986455|23.862352|display=inline}} | vaid = 5398 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658054 | label = ''[[:d:Q55658054|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 55, k-lit.3 | lat = 56.986935416774 | long = 23.863081241752 | p625 = {{Coord|56.986935|23.863081|display=inline}} | vaid = 5399 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658068 | label = ''[[:d:Q55658068|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 58, k-lit.1 | lat = 56.985085381506 | long = 23.85724828063 | p625 = {{Coord|56.985085|23.857248|display=inline}} | image = Bulduru%20prospekts%2058%2C%20k-lit.1%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5400 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658083 | label = ''[[:d:Q55658083|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 5a | lat = 56.982394054046 | long = 23.841639926048 | p625 = {{Coord|56.982394|23.84164|display=inline}} | image = Bulduru%20prospekts%205a%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5389 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658099 | label = ''[[:d:Q55658099|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 61 | lat = 56.9872346 | long = 23.8654075 | p625 = {{Coord|56.987235|23.865407|display=inline}} | vaid = 5401 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658107 | label = ''[[:d:Q55658107|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 69 | lat = 56.9875781 | long = 23.8673646 | p625 = {{Coord|56.987578|23.867365|display=inline}} | vaid = 5402 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658115 | label = ''[[:d:Q55658115|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 7 | lat = 56.9825901 | long = 23.842356 | p625 = {{Coord|56.98259|23.842356|display=inline}} | image = Bulduru%20prospekts%207%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5390 | year = 20. gs. 20.g. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658122 | label = ''[[:d:Q55658122|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 79 | lat = 56.9884456 | long = 23.8722326 | p625 = {{Coord|56.988446|23.872233|display=inline}} | vaid = 5404 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658127 | label = ''[[:d:Q55658127|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 82/84, k-lit.1 | lat = 56.986797810156 | long = 23.866481349766 | p625 = {{Coord|56.986798|23.866481|display=inline}} | vaid = 5407 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658128 | label = ''[[:d:Q55658128|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 82/84, k-lit.4 | lat = 56.986424217231 | long = 23.866893126893 | p625 = {{Coord|56.986424|23.866893|display=inline}} | vaid = 5406 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658134 | label = ''[[:d:Q55658134|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 86, k-lit.2 | lat = 56.986995 | long = 23.867426 | p625 = {{Coord|56.986995|23.867426|display=inline}} | vaid = 5408 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658145 | label = ''[[:d:Q55658145|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 93 | lat = 56.98961 | long = 23.8777746 | p625 = {{Coord|56.98961|23.877775|display=inline}} | vaid = 5409 | year = 20. gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658153 | label = ''[[:d:Q55658153|Dzīvojamā māja]]'' | name = Dzīvojamā māja | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Bulduru prospekts 98a | lat = 56.9879339 | long = 23.8726786 | p625 = {{Coord|56.987934|23.872679|display=inline}} | vaid = 8322 | year = 20.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658168 | label = ''[[:d:Q55658168|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Burtnieku iela 16 | lat = 56.9843845 | long = 23.8808523 | p625 = {{Coord|56.984384|23.880852|display=inline}} | vaid = 5419 | year = ap 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658180 | label = ''[[:d:Q55658180|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Buru iela 6 | lat = 56.977247 | long = 23.865385 | p625 = {{Coord|56.977247|23.865385|display=inline}} | vaid = 5420 | year = ap 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658204 | label = ''[[:d:Q55658204|Sinagoga]]'' | name = Sinagoga | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Ceriņu iela 12 | lat = 56.9689238 | long = 23.7672758 | p625 = {{Coord|56.968924|23.767276|display=inline}} | image = Ceri%C5%86u%20iela%2012%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5421 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658217 | label = ''[[:d:Q55658217|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Ceriņu iela 16 | lat = 56.9681473 | long = 23.7675345 | p625 = {{Coord|56.968147|23.767535|display=inline}} | image = Ceri%C5%86u%20iela%2016%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5422 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658195 | label = ''[[:d:Q55658195|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Ceriņu iela 3 | lat = 56.9691145 | long = 23.7679725 | p625 = {{Coord|56.969115|23.767972|display=inline}} | image = Ceri%C5%86u%20iela%205%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5333 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656512 | label = ''[[:d:Q55656512|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Daugavpils iela 6 | lat = 56.9436342 | long = 23.6123071 | p625 = {{Coord|56.943634|23.612307|display=inline}} | vaid = 5430 | year = 19. gs.80.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656816 | label = ''[[:d:Q55656816|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dubultu prospekts 107 | lat = 56.9644604 | long = 23.7353208 | p625 = {{Coord|56.96446|23.735321|display=inline}} | image = Dubultu%20prospekts%20107%20J%C5%ABrmala%202022.jpg | vaid = 5436 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656819 | label = ''[[:d:Q55656819|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dubultu prospekts 117, k-lit.1 | lat = 56.964163360708 | long = 23.732222762438 | p625 = {{Coord|56.964163|23.732223|display=inline}} | image = Dubultu%20prospekts%20117%20J%C5%ABrmala%202022.jpg | vaid = 5437 | year = ap 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656822 | label = ''[[:d:Q55656822|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dubultu prospekts 121 | lat = 56.9641371 | long = 23.7311293 | p625 = {{Coord|56.964137|23.731129|display=inline}} | image = Dubultu%20prospekts%20121%20J%C5%ABrmala%202022.jpg | vaid = 5438 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656825 | label = ''[[:d:Q55656825|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dubultu prospekts 125 | lat = 56.9639907 | long = 23.7298806 | p625 = {{Coord|56.963991|23.729881|display=inline}} | image = Dubultu%20prospekts%20125%20J%C5%ABrmala%202022.jpg | vaid = 5439 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658234 | label = ''[[:d:Q55658234|Dzīvojamā ēka - veikals]]'' | name = Dzīvojamā ēka - veikals | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dubultu prospekts 18, k-lit.1 | lat = 56.96759421551 | long = 23.76948643364 | p625 = {{Coord|56.967594|23.769486|display=inline}} | image = Dubultu%20prospekts%2018%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5431 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658247 | label = ''[[:d:Q55658247|Krājaizdevu sabiedrības ēka]]'' | name = Krājaizdevu sabiedrības ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dubultu prospekts 19 | lat = 56.9680322 | long = 23.7704276 | p625 = {{Coord|56.968032|23.770428|display=inline}} | image = Gramatu%20veikals%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5432 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658262 | label = ''[[:d:Q55658262|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dubultu prospekts 37, k-lit.4 | lat = 56.967566971149 | long = 23.764896644357 | p625 = {{Coord|56.967567|23.764897|display=inline}} | image = Dubultu%20prospekts%2037%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5433 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658273 | label = ''[[:d:Q55658273|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dubultu prospekts 45 | lat = 56.967496 | long = 23.7626181 | p625 = {{Coord|56.967496|23.762618|display=inline}} | image = Dubultu%20prospekts%2045%20J%C5%ABrmala%202.jpg | vaid = 5434 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656812 | label = ''[[:d:Q55656812|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dubultu prospekts 62, k-lit.1 | lat = 56.965887993814 | long = 23.753993282192 | p625 = {{Coord|56.965888|23.753993|display=inline}} | vaid = 5435 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656814 | label = ''[[:d:Q55656814|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dubultu prospekts 67, k-lit.2 | lat = 56.966293 | long = 23.751045 | p625 = {{Coord|56.966293|23.751045|display=inline}} | image = Dubultu%20prospekts%2067%2C%20k-lit.2%20%28Latvian%29.jpg | vaid = 5358 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652856 | label = ''[[:d:Q55652856|Sanatorija]]'' | name = Sanatorija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Durbes iela 2 | lat = 56.9471211 | long = 23.4888029 | p625 = {{Coord|56.947121|23.488803|display=inline}} | image = Kemeri%2011.2016%2013%20%2831154135081%29.jpg | vaid = 5440 | year = 20. gs. 20./30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656830 | label = ''[[:d:Q55656830|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dzimtenes iela 15 k-1 | lat = 56.958101427154 | long = 23.692769672101 | p625 = {{Coord|56.958101|23.69277|display=inline}} | image = Dzimtenes%20iela%2015%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg | vaid = 5441 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658289 | label = ''[[:d:Q55658289|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dzintaru prospekts 14, k-lit.3 | lat = 56.977214 | long = 23.815491 | p625 = {{Coord|56.977214|23.815491|display=inline}} | vaid = 5446 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658301 | label = ''[[:d:Q55658301|Durvju vērtnes (5)]]'' | name = Durvju vērtnes (5) | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dzintaru prospekts 18 | lat = 56.9773092 | long = 23.8169773 | p625 = {{Coord|56.977309|23.816977|display=inline}} | vaid = 3471 | year = 20.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55658355|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658310 | label = ''[[:d:Q55658310|Interjera dekoratīvā apdare (10 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (10 telpās) | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dzintaru prospekts 18 | lat = 56.9773092 | long = 23.8169773 | p625 = {{Coord|56.977309|23.816977|display=inline}} | vaid = 3472 | year = 20.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55658355|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658324 | label = ''[[:d:Q55658324|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dzintaru prospekts 18 | lat = 56.9773092 | long = 23.8169773 | p625 = {{Coord|56.977309|23.816977|display=inline}} | vaid = 3473 | year = 20.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55658355|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658337 | label = ''[[:d:Q55658337|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dzintaru prospekts 18 | lat = 56.9773092 | long = 23.8169773 | p625 = {{Coord|56.977309|23.816977|display=inline}} | vaid = 3474 | year = 20.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55658355|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658355 | label = ''[[:d:Q55658355|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dzintaru prospekts 18 | lat = 56.9773092 | long = 23.8169773 | p625 = {{Coord|56.977309|23.816977|display=inline}} | vaid = 5447 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658368 | label = ''[[:d:Q55658368|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dzintaru prospekts 27 | lat = 56.979763 | long = 23.8241056 | p625 = {{Coord|56.979763|23.824106|display=inline}} | image = Neoclassical%20house%20in%20Jurmala..JPG | vaid = 5448 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658379 | label = ''[[:d:Q55658379|Lapene]]'' | name = Lapene | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dzintaru prospekts 27 | lat = 56.979763 | long = 23.8241056 | p625 = {{Coord|56.979763|23.824106|display=inline}} | image = Dzintaru%20prospekts%2027%20Lapene%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5449 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658398 | label = ''[[:d:Q55658398|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dzintaru prospekts 29, k-lit.1 | lat = 56.980315 | long = 23.825368 | p625 = {{Coord|56.980315|23.825368|display=inline}} | vaid = 5450 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658429 | label = ''[[:d:Q55658429|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dzintaru prospekts 3, k-lit.1 | lat = 56.977279891375 | long = 23.813701988896 | p625 = {{Coord|56.97728|23.813702|display=inline}} | image = J%C5%ABrmala%20-%20Dzintaru%20prospekts%2C%203%20%2801%29.jpg | commonscat = Dzintaru prospekts, 3 | vaid = 5444 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658415 | label = ''[[:d:Q55658415|Krāsnis (2)]]'' | name = Krāsnis (2) | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dzintaru prospekts 39 | lat = 56.9811198 | long = 23.829795 | p625 = {{Coord|56.98112|23.829795|display=inline}} | vaid = 8395 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658447 | label = ''[[:d:Q55658447|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dzintaru prospekts 41, k-lit.3 | lat = 56.98102354321 | long = 23.83046905928 | p625 = {{Coord|56.981024|23.830469|display=inline}} | image = Dzintaru%20prospekts%2041%2C%20k-lit.3.jpg | vaid = 5451 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658460 | label = ''[[:d:Q55658460|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dzintaru prospekts 49, k-lit.1 | lat = 56.981895305338 | long = 23.833061301877 | p625 = {{Coord|56.981895|23.833061|display=inline}} | image = Dzintaru%20prospekts%2049%2C%20k-lit.1%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5452 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658476 | label = ''[[:d:Q55658476|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dzintaru prospekts 51 | lat = 56.9820405 | long = 23.8341152 | p625 = {{Coord|56.98204|23.834115|display=inline}} | image = Dzintaru%20prospekts%2051%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5453 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658490 | label = ''[[:d:Q55658490|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dzintaru prospekts 52/54 | lat = 56.980155 | long = 23.830088 | p625 = {{Coord|56.980155|23.830088|display=inline}} | vaid = 3470 | year = 19./20.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55658503|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658503 | label = ''[[:d:Q55658503|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dzintaru prospekts 52/54 | lat = 56.980155 | long = 23.830088 | p625 = {{Coord|56.980155|23.830088|display=inline}} | image = Guard%20house%20next%20to%20mansion%20in%20Jurmala%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Dzintaru prospekts, 52/54 | vaid = 5443 | year = 1883. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658517 | label = ''[[:d:Q55658517|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dzintaru prospekts 58, k-lit.1 | lat = 56.980610337333 | long = 23.83124280036 | p625 = {{Coord|56.98061|23.831243|display=inline}} | image = Dzintaru%20prospekts%2058%2C%20k-lit.1%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5454 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658541 | label = ''[[:d:Q55658541|Lapene]]'' | name = Lapene | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dzintaru prospekts 7, k-lit.2 | lat = 56.977863910416 | long = 23.815944514033 | p625 = {{Coord|56.977864|23.815945|display=inline}} | vaid = 5445 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658528 | label = ''[[:d:Q55658528|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dzintaru prospekts 72, k-lit.1 | lat = 56.981975568547 | long = 23.836860675324 | p625 = {{Coord|56.981976|23.836861|display=inline}} | image = Dzintaru%20prospekts%2072%2C%20k-lit.1%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5455 | year = ap 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658535 | label = ''[[:d:Q55658535|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dzintaru prospekts 74, k-lit.3 | lat = 56.982147 | long = 23.837551 | p625 = {{Coord|56.982147|23.837551|display=inline}} | image = Dzintaru%20prospekts%2074%2C%20k-lit.3%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5457 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656529 | label = ''[[:d:Q55656529|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dzirnavu iela 37 | lat = 56.943945 | long = 23.6242541 | p625 = {{Coord|56.943945|23.624254|display=inline}} | image = Dzirnavu%20iela%2037.jpg | vaid = 5458 | year = ap 1890. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656802 | label = ''[[:d:Q55656802|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dārzu iela 10, k-lit.1 | lat = 56.962265253209 | long = 23.721681537481 | p625 = {{Coord|56.962265|23.721682|display=inline}} | image = D%C4%81rzu%20iela%2010%2C%20k-lit.1.jpg | vaid = 5424 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656807 | label = ''[[:d:Q55656807|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Dārzu iela 10, k-lit.2 | lat = 56.962239 | long = 23.721138 | p625 = {{Coord|56.962239|23.721138|display=inline}} | image = D%C4%81rzu%20iela%2010%2C%20k-lit.2.jpg | vaid = 5428 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658554 | label = ''[[:d:Q55658554|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Edinburgas prospekts 35, k-lit.1 | lat = 56.975660786158 | long = 23.826531061057 | p625 = {{Coord|56.975661|23.826531|display=inline}} | vaid = 5460 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658562 | label = ''[[:d:Q55658562|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Edinburgas prospekts 47, k-lit.2 | lat = 56.976698 | long = 23.832168 | p625 = {{Coord|56.976698|23.832168|display=inline}} | image = Edinburgas%20prospekts%2047%20k-1%2C%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5555 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658569 | label = ''[[:d:Q55658569|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Edinburgas prospekts 65, k-lit.1 | lat = 56.978565173973 | long = 23.839146277036 | p625 = {{Coord|56.978565|23.839146|display=inline}} | image = Edinburgas%20prospekts%2065%2C%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5461 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656834 | label = ''[[:d:Q55656834|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Eiženijas iela 2 | lat = 56.9561889 | long = 23.686098 | p625 = {{Coord|56.956189|23.686098|display=inline}} | vaid = 5462 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656840 | label = ''[[:d:Q55656840|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Eiženijas iela 7 | lat = 56.9551237 | long = 23.6868314 | p625 = {{Coord|56.955124|23.686831|display=inline}} | image = Ei%C5%BEenijas%20iela%207%20J%C5%ABrmala%201.jpg | vaid = 5463 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656847 | label = ''[[:d:Q55656847|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Eiženijas iela 8 | lat = 56.9554944 | long = 23.6862144 | p625 = {{Coord|56.955494|23.686214|display=inline}} | image = Ei%C5%BEenijas%20iela%208%201.jpg | vaid = 5464 | year = 20. gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652858 | label = ''[[:d:Q55652858|Peldu iestāde]]'' | name = Peldu iestāde | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Emīla Dārziņa iela 15 | lat = 56.946335 | long = 23.499776 | p625 = {{Coord|56.946335|23.499776|display=inline}} | image = %C4%B6emeru%20peldu%20iest%C4%81des%20drupas.JPG | commonscat = Ķemeri bathhouse | vaid = 5425 | year = 19. gs. b. 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658580 | label = ''[[:d:Q55658580|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Ernesta Birznieka-Upīša iela 13, k-lit.1 | lat = 56.989592634489 | long = 23.872262244047 | p625 = {{Coord|56.989593|23.872262|display=inline}} | image = Blinding%20white%20house%20%2828662521361%29.jpg | vaid = 5380 | year = 20. gs. 20.g. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658593 | label = ''[[:d:Q55658593|Rakstnieka A.Birkerta dzīves vieta]]'' | name = Rakstnieka A.Birkerta dzīves vieta | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Ernesta Birznieka-Upīša iela 15 | lat = 56.9895966 | long = 23.873397 | p625 = {{Coord|56.989597|23.873397|display=inline}} | vaid = 33 | year = 1927.-1971. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658602 | label = ''[[:d:Q55658602|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Ernesta Birznieka-Upīša iela 7, k-lit.1 | lat = 56.989013455436 | long = 23.869614293209 | p625 = {{Coord|56.989013|23.869614|display=inline}} | vaid = 5378 | year = 20. gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656849 | label = ''[[:d:Q55656849|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Ernesta iela 3 | lat = 56.9558557 | long = 23.6930302 | p625 = {{Coord|56.955856|23.69303|display=inline}} | image = Ernesta%20iela%203%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg | vaid = 5465 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656854 | label = ''[[:d:Q55656854|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Ezeru iela 20 | lat = 56.956904 | long = 23.7305237 | p625 = {{Coord|56.956904|23.730524|display=inline}} | vaid = 5467 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656857 | label = ''[[:d:Q55656857|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Ezeru iela 26 | lat = 56.9560773 | long = 23.7304475 | p625 = {{Coord|56.956077|23.730448|display=inline}} | vaid = 5466 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658613 | label = ''[[:d:Q55658613|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Gončarova iela 8/10, k-lit.1 | lat = 56.971659800608 | long = 23.777609707246 | p625 = {{Coord|56.97166|23.77761|display=inline}} | image = Gon%C4%8Darova%20iela%208%2010%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5468 | year = ap 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656861 | label = ''[[:d:Q55656861|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Grāvju iela 2 | lat = 56.9607117 | long = 23.7177027 | p625 = {{Coord|56.960712|23.717703|display=inline}} | image = Gravju%202.jpg | vaid = 5469 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656862 | label = ''[[:d:Q55656862|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Iecavas iela 3, k-lit.1 | lat = 56.965105 | long = 23.733547 | p625 = {{Coord|56.965105|23.733547|display=inline}} | image = Iecavas%20iela%203%2C%20k-lit.1.jpg | vaid = 5470 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658704 | label = ''[[:d:Q55658704|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jaunā iela 10 | lat = 56.9749823 | long = 23.8049469 | p625 = {{Coord|56.974982|23.804947|display=inline}} | vaid = 5472 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658717 | label = ''[[:d:Q55658717|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jaunā iela 19 | lat = 56.9729367 | long = 23.8071272 | p625 = {{Coord|56.972937|23.807127|display=inline}} | vaid = 5473 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658731 | label = ''[[:d:Q55658731|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jaunā iela 25, k-lit.2 | lat = 56.972382741546 | long = 23.807699647396 | p625 = {{Coord|56.972383|23.8077|display=inline}} | vaid = 5474 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658743 | label = ''[[:d:Q55658743|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jaunā iela 39 | lat = 56.9700563 | long = 23.8087886 | p625 = {{Coord|56.970056|23.808789|display=inline}} | vaid = 5475 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658756 | label = ''[[:d:Q55658756|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jaunā iela 6 | lat = 56.9754045 | long = 23.8049118 | p625 = {{Coord|56.975405|23.804912|display=inline}} | vaid = 5471 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658768 | label = ''[[:d:Q55658768|Viesnīcas administrācijas ēka]]'' | name = Viesnīcas administrācijas ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jomas iela 29 | locality = (Ātrā ielā 9) | lat = 56.9726161 | long = 23.7970635 | p625 = {{Coord|56.972616|23.797064|display=inline}} | image = J%C5%ABrmala%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2888%29.jpg | vaid = 5336 | year = 1925. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658787 | label = ''[[:d:Q55658787|Viesnīcas ēka]]'' | name = Viesnīcas ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jomas iela 29 | lat = 56.9726161 | long = 23.7970635 | p625 = {{Coord|56.972616|23.797064|display=inline}} | image = J%C5%ABrmala%20jomas%20st.%20-%20panoramio%20-%20Paul%20Berzinn.jpg | commonscat = Majori Hotel | vaid = 5477 | year = 1925. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658804 | label = ''[[:d:Q55658804|Tirgotava]]'' | name = Tirgotava | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jomas iela 36, k-lit.1 | lat = 56.972057 | long = 23.798376 | p625 = {{Coord|56.972057|23.798376|display=inline}} | vaid = 5478 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658811 | label = ''[[:d:Q55658811|Dzīvojamā ēka - veikals]]'' | name = Dzīvojamā ēka - veikals | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jomas iela 39 | lat = 56.9729796 | long = 23.8003243 | p625 = {{Coord|56.97298|23.800324|display=inline}} | vaid = 5479 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658816 | label = ''[[:d:Q55658816|Tirgotava]]'' | name = Tirgotava | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jomas iela 40 | lat = 56.9724529 | long = 23.7984661 | p625 = {{Coord|56.972453|23.798466|display=inline}} | vaid = 5480 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658820 | label = ''[[:d:Q55658820|Dzīvojamā ēka - veikals]]'' | name = Dzīvojamā ēka - veikals | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jomas iela 41 | lat = 56.973053 | long = 23.8008024 | p625 = {{Coord|56.973053|23.800802|display=inline}} | image = J%C5%ABrmala%2C%20Jomas%20iela%2041.JPG | vaid = 5481 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658824 | label = ''[[:d:Q55658824|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jomas iela 42, k-lit.3 | lat = 56.972217 | long = 23.799296 | p625 = {{Coord|56.972217|23.799296|display=inline}} | image = J%C5%ABrmala%20jomas%20st.%20-%20panoramio%20-%20Paul%20Berzinn%20%281%29.jpg | vaid = 5482 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658826 | label = ''[[:d:Q55658826|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jomas iela 43 | lat = 56.9734048 | long = 23.8014842 | p625 = {{Coord|56.973405|23.801484|display=inline}} | image = J%C5%ABrmala%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2828%29.jpg | vaid = 5483 | year = 1863.? | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658829 | label = ''[[:d:Q55658829|Veikals]]'' | name = Veikals | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jomas iela 44 | lat = 56.9725523 | long = 23.7995321 | p625 = {{Coord|56.972552|23.799532|display=inline}} | vaid = 5484 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658833 | label = ''[[:d:Q55658833|Dzīvojamā ēka - veikals]]'' | name = Dzīvojamā ēka - veikals | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jomas iela 46 | lat = 56.9727067 | long = 23.8001529 | p625 = {{Coord|56.972707|23.800153|display=inline}} | image = Jurmala%20-%20Jomas%2046.jpg | commonscat = Jomas iela, 46 (Jūrmala) | vaid = 5485 | year = 20. gs. 1.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658838 | label = ''[[:d:Q55658838|Dzīvojamā ēka - veikals]]'' | name = Dzīvojamā ēka - veikals | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jomas iela 48 | lat = 56.9727829 | long = 23.8006786 | p625 = {{Coord|56.972783|23.800679|display=inline}} | image = J%C5%ABrmala%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2871%29.jpg | vaid = 5486 | year = 20. gs. 1.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658840 | label = ''[[:d:Q55658840|Dzīvojamā un veikalu ēka]]'' | name = Dzīvojamā un veikalu ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jomas iela 50 | lat = 56.9728376 | long = 23.8009519 | p625 = {{Coord|56.972838|23.800952|display=inline}} | image = J%C5%ABrmala%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2871%29.jpg | vaid = 5487 | year = 20. gs. 1.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658844 | label = ''[[:d:Q55658844|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jomas iela 55 | lat = 56.9739042 | long = 23.8048538 | p625 = {{Coord|56.973904|23.804854|display=inline}} | image = Johmenstra%C3%9Fe%2055%20in%20Riga-Strand.jpg | vaid = 5488 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658851 | label = ''[[:d:Q55658851|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jomas iela 56 | lat = 56.9729935 | long = 23.8027695 | p625 = {{Coord|56.972994|23.80277|display=inline}} | image = J%C5%ABrmala%20-%20Pilso%C5%86u%20iela%20-%20Jomas%2056.jpg | commonscat = Jomas iela, 56 (Jūrmala) | vaid = 5489 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658856 | label = ''[[:d:Q55658856|Dzīvojamā ēka - veikals]]'' | name = Dzīvojamā ēka - veikals | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jomas iela 78, k-lit.1-2 | lat = 56.974206391754 | long = 23.808774002423 | p625 = {{Coord|56.974206|23.808774|display=inline}} | image = Johmenstra%C3%9Fe%20in%20Riga-Strand%20b.jpg | vaid = 5490 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658857 | label = ''[[:d:Q55658857|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jomas iela 82 | lat = 56.9742255 | long = 23.8093759 | p625 = {{Coord|56.974226|23.809376|display=inline}} | vaid = 5491 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658859 | label = ''[[:d:Q55658859|Dzīvojamā ēka - tirgotava]]'' | name = Dzīvojamā ēka - tirgotava | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jomas iela 92, k-lit.1 | lat = 56.974976291353 | long = 23.812991762297 | p625 = {{Coord|56.974976|23.812992|display=inline}} | image = J%C5%ABrmala%2C%20Jomas%20iela%2092-2.JPG | commonscat = Jomas iela, 92 (Jūrmala) | vaid = 5492 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658861 | label = ''[[:d:Q55658861|Dzīvojamā ēka - tirgotava]]'' | name = Dzīvojamā ēka - tirgotava | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jomas iela 92, k-lit.2 | lat = 56.974883 | long = 23.812397 | p625 = {{Coord|56.974883|23.812397|display=inline}} | image = Majori%20Jomas%2025.05.2017%2001%20%2834789308171%29.jpg | vaid = 5493 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658627 | label = ''[[:d:Q55658627|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jāņa Pliekšāna iela 1 | lat = 56.9764235 | long = 23.8074563 | p625 = {{Coord|56.976424|23.807456|display=inline}} | vaid = 5642 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658639 | label = ''[[:d:Q55658639|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jāņa Pliekšāna iela 31 | lat = 56.9724855 | long = 23.8103005 | p625 = {{Coord|56.972485|23.810301|display=inline}} | vaid = 5643 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658657 | label = ''[[:d:Q55658657|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jāņa Pliekšāna iela 41, k-lit.4 | lat = 56.970516246223 | long = 23.812003460358 | p625 = {{Coord|56.970516|23.812003|display=inline}} | vaid = 5644 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658674 | label = ''[[:d:Q55658674|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jāņa Pliekšāna iela 41, k-lit.5 | lat = 56.970447069948 | long = 23.811687554852 | p625 = {{Coord|56.970447|23.811688|display=inline}} | vaid = 5645 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658687 | label = ''[[:d:Q55658687|Raiņa un Aspazijas vasarnīca]]'' | name = Raiņa un Aspazijas vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jāņa Pliekšāna iela 7 | lat = 56.9757864 | long = 23.8079203 | p625 = {{Coord|56.975786|23.80792|display=inline}} | image = Rainis-Museum%20in%20Majorenhof.jpg | commonscat = Rainis and Aspazija summer house | vaid = 37 | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656868 | label = ''[[:d:Q55656868|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jēkaba iela 3, k-lit.1 | lat = 56.965000866872 | long = 23.718966374361 | p625 = {{Coord|56.965001|23.718966|display=inline}} | vaid = 5476 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658864 | label = ''[[:d:Q55658864|Balkona un terases margas]]'' | name = Balkona un terases margas | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 13/15 | lat = 56.975096000923 | long = 23.794607000388 | p625 = {{Coord|56.975096|23.794607|display=inline}} | vaid = 3475 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658867 | label = ''[[:d:Q55658867|Sēta]]'' | name = Sēta | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 13/15 | lat = 56.974440068814 | long = 23.794846516101 | p625 = {{Coord|56.97444|23.794847|display=inline}} | vaid = 3476 | year = 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658869 | label = ''[[:d:Q55658869|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 13/15 | lat = 56.975136208626 | long = 23.794651663264 | p625 = {{Coord|56.975136|23.794652|display=inline}} | vaid = 5499 | year = 20. gs.30.g. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658873 | label = ''[[:d:Q55658873|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 14 | lat = 56.9742935 | long = 23.7955081 | p625 = {{Coord|56.974294|23.795508|display=inline}} | image = J%C5%ABras%20iela%2014.jpg | vaid = 5500 | year = 1924. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658876 | label = ''[[:d:Q55658876|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 2 | lat = 56.9735512 | long = 23.7920742 | p625 = {{Coord|56.973551|23.792074|display=inline}} | image = Villa%20baln%C3%A9aire%20%28Jurmala%2C%20Lettonie%29%20%287589583114%29.jpg | vaid = 5494 | year = ap 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658878 | label = ''[[:d:Q55658878|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 28, k-lit.1 | lat = 56.975117901596 | long = 23.799848700449 | p625 = {{Coord|56.975118|23.799849|display=inline}} | vaid = 5502 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658882 | label = ''[[:d:Q55658882|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 29 | lat = 56.9754039 | long = 23.7988744 | p625 = {{Coord|56.975404|23.798874|display=inline}} | image = Villa%20baln%C3%A9aire%20%28Jurmala%2C%20Lettonie%29%20%287589385270%29.jpg | commonscat = Jūras iela, 29 (Jūrmala) | vaid = 5503 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658899 | label = ''[[:d:Q55658899|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 3 | lat = 56.9742338 | long = 23.791988 | p625 = {{Coord|56.974234|23.791988|display=inline}} | image = Jurmala%20Majori%2002.II.2017%20%2833075568200%29.jpg | vaid = 5495 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658885 | label = ''[[:d:Q55658885|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 30 | lat = 56.9751868 | long = 23.8003524 | p625 = {{Coord|56.975187|23.800352|display=inline}} | image = J%C5%ABras%20iela%2030.jpg | vaid = 5504 | year = 20. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658889 | label = ''[[:d:Q55658889|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 31 | lat = 56.9754765 | long = 23.7993675 | p625 = {{Coord|56.975476|23.799367|display=inline}} | image = Vasarnica%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 5505 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658893 | label = ''[[:d:Q55658893|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 33, k-lit.1 | lat = 56.975803194565 | long = 23.800116057958 | p625 = {{Coord|56.975803|23.800116|display=inline}} | vaid = 5506 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658897 | label = ''[[:d:Q55658897|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 34 | lat = 56.9755628 | long = 23.8027395 | p625 = {{Coord|56.975563|23.80274|display=inline}} | vaid = 5507 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658902 | label = ''[[:d:Q55658902|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 38 | lat = 56.9757814 | long = 23.8037851 | p625 = {{Coord|56.975781|23.803785|display=inline}} | image = J%C5%ABrmala%2C%20J%C5%ABras%20iela%2038%20fas%C4%81de.jpg | commonscat = Jūras iela, 38 (Jūrmala) | vaid = 5508 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658904 | label = ''[[:d:Q55658904|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 39, k-1 | lat = 56.97581055878 | long = 23.801375038441 | p625 = {{Coord|56.975811|23.801375|display=inline}} | vaid = 5509 | year = 1900. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658908 | label = ''[[:d:Q55658908|Dzīvojamās ēkas - vasarnīcas apbūve]]'' | name = Dzīvojamās ēkas - vasarnīcas apbūve | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 47 | lat = 56.9765364 | long = 23.8048729 | p625 = {{Coord|56.976536|23.804873|display=inline}} | vaid = 5511 | year = 20. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658915 | label = ''[[:d:Q55658915|Lapene]]'' | name = Lapene | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 47 | lat = 56.9765364 | long = 23.8048729 | p625 = {{Coord|56.976536|23.804873|display=inline}} | image = Lapene%20%28J%C5%ABras%20iela%2047%29.jpg | vaid = 5512 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55658908|Dzīvojamās ēkas - vasarnīcas apbūve]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658918 | label = ''[[:d:Q55658918|Paviljons]]'' | name = Paviljons | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 47 | lat = 56.9765364 | long = 23.8048729 | p625 = {{Coord|56.976536|23.804873|display=inline}} | vaid = 5513 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55658908|Dzīvojamās ēkas - vasarnīcas apbūve]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658919 | label = ''[[:d:Q55658919|Stallis ar ratnīcu]]'' | name = Stallis ar ratnīcu | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 47 | lat = 56.9765364 | long = 23.8048729 | p625 = {{Coord|56.976536|23.804873|display=inline}} | vaid = 5514 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55658908|Dzīvojamās ēkas - vasarnīcas apbūve]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658924 | label = ''[[:d:Q55658924|Vasarnīca]]'' | name = Vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 47 | lat = 56.9765364 | long = 23.8048729 | p625 = {{Coord|56.976536|23.804873|display=inline}} | vaid = 5515 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55658908|Dzīvojamās ēkas - vasarnīcas apbūve]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658927 | label = ''[[:d:Q55658927|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 56, k-lit.2 | lat = 56.976609 | long = 23.80937 | p625 = {{Coord|56.976609|23.80937|display=inline}} | image = Jurmala%20Holzhaus.JPG | commonscat = Good Stay Eiropa Hotel | vaid = 5516 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658929 | label = ''[[:d:Q55658929|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 57, k-lit.1 | lat = 56.977037 | long = 23.809135 | p625 = {{Coord|56.977037|23.809135|display=inline}} | image = J%C5%ABrmala%2C%20J%C5%ABras%20iela%2057-2.JPG | commonscat = Jūras iela, 57 (Jūrmala) | vaid = 5517 | year = 20. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658937 | label = ''[[:d:Q55658937|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 6 | lat = 56.9738134 | long = 23.7930926 | p625 = {{Coord|56.973813|23.793093|display=inline}} | image = Villa%20baln%C3%A9aire%20%28Jurmala%2C%20Lettonie%29%20%287589386624%29.jpg | vaid = 5497 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658934 | label = ''[[:d:Q55658934|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 61, k-lit.1 | lat = 56.977587 | long = 23.810872 | p625 = {{Coord|56.977587|23.810872|display=inline}} | image = J%C5%ABras%20iela%2061%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg | vaid = 5518 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658939 | label = ''[[:d:Q55658939|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Jūras iela 8 | lat = 56.9739851 | long = 23.7937003 | p625 = {{Coord|56.973985|23.7937|display=inline}} | image = Villa%20baln%C3%A9aire%20%28Jurmala%2C%20Lettonie%29%20%287589580012%29.jpg | vaid = 5498 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656872 | label = ''[[:d:Q55656872|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kadiķu iela 14 | lat = 56.9567505 | long = 23.7101362 | p625 = {{Coord|56.95675|23.710136|display=inline}} | image = Kadi%C4%B7u%2014.jpg | vaid = 5519 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658941 | label = ''[[:d:Q55658941|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kalmju iela 3 | lat = 56.9716978 | long = 23.7829829 | p625 = {{Coord|56.971698|23.782983|display=inline}} | vaid = 5589 | year = 20. gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652864 | label = ''[[:d:Q55652864|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Karogu iela 10 | lat = 56.9486039 | long = 23.4867278 | p625 = {{Coord|56.948604|23.486728|display=inline}} | image = Karogu%20iela%2010%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5544 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652872 | label = ''[[:d:Q55652872|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Karogu iela 3 | lat = 56.9469474 | long = 23.4880655 | p625 = {{Coord|56.946947|23.488066|display=inline}} | image = Karogu%20iela%203%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5542 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q4361539 | label = ''[[:d:Q4361539|Sv.Pētera un Pāvila Ķemeru pareizticīgo baznīca]]'' | name = Sv.Pētera un Pāvila Ķemeru pareizticīgo baznīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | extlink = http://zavet.lv/ | address = Katedrāles iela 1 | locality = Ķemeru parkā | lat = 56.947506218049 | long = 23.495216542065 | p625 = {{Coord|56.947506|23.495217|display=inline}} | image = %C4%B6emeru%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2010.jpg | commonscat = Saints Peter and Paul Orthodox church in Ķemeri | vaid = 5546 | year = 1893. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658950 | label = ''[[:d:Q55658950|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Konkordijas iela 19 | lat = 56.9736216 | long = 23.8080466 | p625 = {{Coord|56.973622|23.808047|display=inline}} | vaid = 5552 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658956 | label = ''[[:d:Q55658956|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Konkordijas iela 5 | lat = 56.975928 | long = 23.8065213 | p625 = {{Coord|56.975928|23.806521|display=inline}} | image = Konkordijas%20iela%205.jpg | vaid = 5550 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658959 | label = ''[[:d:Q55658959|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Konkordijas iela 58 | lat = 56.967505 | long = 23.8110618 | p625 = {{Coord|56.967505|23.811062|display=inline}} | image = Konkordijas%2058.jpg | vaid = 5553 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658961 | label = ''[[:d:Q55658961|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Konkordijas iela 6 | lat = 56.9754206 | long = 23.8059119 | p625 = {{Coord|56.975421|23.805912|display=inline}} | vaid = 5551 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658964 | label = ''[[:d:Q55658964|Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās) | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Konkordijas iela 66 | locality = Majoru muižā | lat = 56.9664493 | long = 23.8117019 | p625 = {{Coord|56.966449|23.811702|display=inline}} | vaid = 3480 | year = 20.gs.Ic. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55658966|Majoru muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658966 | label = ''[[:d:Q55658966|Majoru muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Majoru muižas dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Konkordijas iela 66 | lat = 56.9664493 | long = 23.8117019 | p625 = {{Coord|56.966449|23.811702|display=inline}} | image = Majoru%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.jpg | commonscat = Majori manor house | vaid = 5554 | year = ap 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q16411334|Majoru muiža]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658971 | label = ''[[:d:Q55658971|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Krišjāņa Barona iela 13 | lat = 56.9799043 | long = 23.8425319 | p625 = {{Coord|56.979904|23.842532|display=inline}} | image = Kri%C5%A1j%C4%81%C5%86a%20Barona%20iela%2013%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5372 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658974 | label = ''[[:d:Q55658974|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Krišjāņa Barona iela 4 | lat = 56.9814352 | long = 23.8383628 | p625 = {{Coord|56.981435|23.838363|display=inline}} | image = Kri%C5%A1j%C4%81%C5%86a%20Barona%20iela%204%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5370 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q16353472 | label = [[Bulduru luterāņu baznīca]] | name = Bulduru luterāņu baznīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | extlink = http://bulduru.lelb.lv | address = Krišjāņa Barona iela 6 | lat = 56.98088512 | long = 23.83874416 | p625 = {{Coord|56.980885|23.838744|display=inline}} | image = %D0%9B%D1%8E%D1%82%D0%B5%D1%80%D0%B0%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F%20%D0%BA%D0%B8%D1%80%D1%85%D0%B0%20%28%D0%91%D1%83%D0%BB%D0%B4%D1%83%D1%80%D1%83%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Bulduri | vaid = 5371 | wikipediauri = Bulduru_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656979 | label = ''[[:d:Q55656979|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kronvalda iela 8 | lat = 56.9610127 | long = 23.7362496 | p625 = {{Coord|56.961013|23.73625|display=inline}} | image = Pumpuru%20vidusskola%2C%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5556 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658977 | label = ''[[:d:Q55658977|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kuģu iela 9, k-lit.4 | lat = 56.993991 | long = 23.913124 | p625 = {{Coord|56.993991|23.913124|display=inline}} | vaid = 8323 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656875 | label = ''[[:d:Q55656875|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kāpu iela 102 | lat = 56.9612582 | long = 23.6797776 | p625 = {{Coord|56.961258|23.679778|display=inline}} | image = K%C4%81pu%20iela%20102%20J%C5%ABrmal%C4%81.jpg | vaid = 5532 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656877 | label = ''[[:d:Q55656877|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kāpu iela 110 | lat = 56.9610226 | long = 23.675504 | p625 = {{Coord|56.961023|23.675504|display=inline}} | image = K%C4%81pu%20iela%20110.jpg | vaid = 5533 | year = 19. gs.80.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656879 | label = ''[[:d:Q55656879|Lapene]]'' | name = Lapene | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kāpu iela 119 | lat = 56.9620427 | long = 23.6809548 | p625 = {{Coord|56.962043|23.680955|display=inline}} | image = K%C4%81pu%20iela%20119%20Lapene%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5535 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656883 | label = ''[[:d:Q55656883|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kāpu iela 127 | lat = 56.961785 | long = 23.6785068 | p625 = {{Coord|56.961785|23.678507|display=inline}} | image = K%C4%81pu%20iela%20127.jpg | vaid = 5536 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656887 | label = ''[[:d:Q55656887|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kāpu iela 137/139, k-lit.1 | lat = 56.961419817166 | long = 23.675114744328 | p625 = {{Coord|56.96142|23.675115|display=inline}} | image = K%C4%81pu%20iela%20137.jpg | vaid = 5538 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656892 | label = ''[[:d:Q55656892|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kāpu iela 137/139, k-lit.2 | lat = 56.961408607818 | long = 23.674092787041 | p625 = {{Coord|56.961409|23.674093|display=inline}} | image = K%C4%81pu%20iela%20139.jpg | vaid = 5537 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656895 | label = ''[[:d:Q55656895|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kāpu iela 143 | lat = 56.9606641 | long = 23.6723992 | p625 = {{Coord|56.960664|23.672399|display=inline}} | image = K%C4%81pu%20iela%20143%20skats%202.jpg | vaid = 5539 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656896 | label = ''[[:d:Q55656896|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kāpu iela 145, k-lit.1 | lat = 56.960540106901 | long = 23.671083278204 | p625 = {{Coord|56.96054|23.671083|display=inline}} | image = 145%20K%C4%81pu%20iela%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg | vaid = 5540 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656900 | label = ''[[:d:Q55656900|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kāpu iela 153/155, k-lit.1 | lat = 56.961290564655 | long = 23.668348253894 | p625 = {{Coord|56.961291|23.668348|display=inline}} | image = K%C4%81pu%20iela%20153%20un%20V%C4%93ju%20iela%202.jpg | vaid = 5541 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656903 | label = ''[[:d:Q55656903|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kāpu iela 20 | lat = 56.9632611 | long = 23.7168611 | p625 = {{Coord|56.963261|23.716861|display=inline}} | image = K%C4%81pu%20iela%2020%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5523 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656907 | label = ''[[:d:Q55656907|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kāpu iela 27 | lat = 56.9636634 | long = 23.7159865 | p625 = {{Coord|56.963663|23.715986|display=inline}} | image = K%C4%81pu%20iela%2027%20Lit.%201.jpg | vaid = 5524 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656912 | label = ''[[:d:Q55656912|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kāpu iela 37, k-lit.1 | lat = 56.963349105726 | long = 23.71297236991 | p625 = {{Coord|56.963349|23.712972|display=inline}} | image = Jurmala.%20Kapu%20street%2037.jpg | commonscat = Kāpu iela, 37 (Jūrmala) | vaid = 5525 | year = ap 1925. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656914 | label = ''[[:d:Q55656914|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kāpu iela 39a | lat = 56.9635206 | long = 23.7124682 | p625 = {{Coord|56.963521|23.712468|display=inline}} | image = K%C4%81pu%20iela%2039A%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 8688 | year = 19.gs.2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656921 | label = ''[[:d:Q55656921|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kāpu iela 62 | lat = 56.9617063 | long = 23.6973859 | p625 = {{Coord|56.961706|23.697386|display=inline}} | image = K%C4%81pu%20iela%2062%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg | vaid = 5526 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656930 | label = ''[[:d:Q55656930|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kāpu iela 65 | lat = 56.9631565 | long = 23.7027189 | p625 = {{Coord|56.963156|23.702719|display=inline}} | image = K%C4%81pu%20iela%2065%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5527 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656941 | label = ''[[:d:Q55656941|Komponista, profesora A.Kalniņa dzīves vieta]]'' | name = Komponista, profesora A.Kalniņa dzīves vieta | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kāpu iela 71 | lat = 56.9627221 | long = 23.7013903 | p625 = {{Coord|56.962722|23.70139|display=inline}} | image = K%C4%81pu%20iela%2071%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 34 | year = 1879.-1951. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656951 | label = ''[[:d:Q55656951|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kāpu iela 83 | lat = 56.9622806 | long = 23.6971182 | p625 = {{Coord|56.962281|23.697118|display=inline}} | image = K%C4%81pu%20iela%2083%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg | vaid = 5530 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656963 | label = ''[[:d:Q55656963|Kapliča]]'' | name = Kapliča | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kāpu iela 85 | locality = Asaru kapos | lat = 56.9624035 | long = 23.6959661 | p625 = {{Coord|56.962404|23.695966|display=inline}} | image = Asaru%20%28J%C5%ABrmala%29%20kapi%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5531 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656552 | label = ''[[:d:Q55656552|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kārsas iela 9 | lat = 56.9435455 | long = 23.6161041 | p625 = {{Coord|56.943545|23.616104|display=inline}} | image = K%C4%81rsas%20iela%209.jpg | vaid = 5545 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658943 | label = ''[[:d:Q55658943|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Kļavu iela 5 | lat = 56.9698852 | long = 23.7662215 | p625 = {{Coord|56.969885|23.766222|display=inline}} | image = K%C4%BCavu%20iela%205%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5549 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658981 | label = ''[[:d:Q55658981|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Liedaga iela 18, k-lit.1 | lat = 56.970014 | long = 23.770603 | p625 = {{Coord|56.970014|23.770603|display=inline}} | image = Liedaga%20iela%2018%20Lit.%201%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5558 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658983 | label = ''[[:d:Q55658983|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Liedaga iela 18, k-lit.2 | lat = 56.969869 | long = 23.77098 | p625 = {{Coord|56.969869|23.77098|display=inline}} | image = Liedaga%20iela%2018%20Lit.%202%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5559 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658988 | label = ''[[:d:Q55658988|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Liedaga iela 20, k-lit.1 | lat = 56.969772092453 | long = 23.770280298786 | p625 = {{Coord|56.969772|23.77028|display=inline}} | image = Liedaga%20iela%2020%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5560 | year = 1898. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658993 | label = ''[[:d:Q55658993|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Liedaga iela 7, k-lit.2 | lat = 56.97039456733 | long = 23.770013279422 | p625 = {{Coord|56.970395|23.770013|display=inline}} | image = Liedaga%20iela%207%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5557 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660974 | label = ''[[:d:Q55660974|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Lielais prospekts 15 | lat = 56.97492 | long = 23.89607 | p625 = {{Coord|56.97492|23.89607|display=inline}} | image = Lielais%20prospekts%2015%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5565 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55661003 | label = ''[[:d:Q55661003|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Lielais prospekts 16 | lat = 56.97417 | long = 23.89579 | p625 = {{Coord|56.97417|23.89579|display=inline}} | image = Lielais%20prospekts%2016%20Villa%20Bella.jpg | vaid = 5566 | year = ap 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55661056 | label = ''[[:d:Q55661056|Dzīvojamās ēkas apbūve]]'' | name = Dzīvojamās ēkas apbūve | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Lielais prospekts 2 | lat = 56.97226 | long = 23.88944 | p625 = {{Coord|56.97226|23.88944|display=inline}} | image = Lielais%20prospekts%202%2C%20k-lit.1%20first.jpg | vaid = 5561 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55661080 | label = ''[[:d:Q55661080|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Lielais prospekts 2, k-lit.1 | lat = 56.97216 | long = 23.88915 | p625 = {{Coord|56.97216|23.88915|display=inline}} | image = Lielais%20prospekts%202%2C%20k-lit.1%20second.jpg | vaid = 5563 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55661103 | label = ''[[:d:Q55661103|Dārza mājas (2)]]'' | name = Dārza mājas (2) | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Lielais prospekts 2, k-lit.2,4 | lat = 56.97202 | long = 23.88934 | p625 = {{Coord|56.97202|23.88934|display=inline}} | vaid = 5562 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55661131 | label = ''[[:d:Q55661131|Lapene]]'' | name = Lapene | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Lielais prospekts 2, k-lit.5 | lat = 56.97185 | long = 23.8894 | p625 = {{Coord|56.97185|23.8894|display=inline}} | image = Lielais%20prospekts%202%2C%20k-lit.5%20Lapene.jpg | vaid = 5564 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55661029 | label = ''[[:d:Q55661029|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Lielais prospekts 24 | lat = 56.97512 | long = 23.89998 | p625 = {{Coord|56.97512|23.89998|display=inline}} | image = Lielais%20prospekts%2024%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5567 | year = ap 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656989 | label = ''[[:d:Q55656989|Kapliča]]'' | name = Kapliča | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Lielupes iela | locality = Jaundubultu kapos | lat = 56.9583929 | long = 23.7615856 | p625 = {{Coord|56.958393|23.761586|display=inline}} | image = Jaundubultu%20kapu%20kapli%C4%8Da%2001.jpg | commonscat = Jaundubulti Cemetery Chapel | vaid = 5568 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55658997 | label = ''[[:d:Q55658997|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Lienes iela 29a | lat = 56.9720643 | long = 23.8066423 | p625 = {{Coord|56.972064|23.806642|display=inline}} | vaid = 5572 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659001 | label = ''[[:d:Q55659001|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Lienes iela 31 | lat = 56.9719586 | long = 23.8074136 | p625 = {{Coord|56.971959|23.807414|display=inline}} | image = Lienes%20iela%2031%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg | vaid = 5573 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659004 | label = ''[[:d:Q55659004|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Lienes iela 33, k-lit.2 | lat = 56.972158163946 | long = 23.808084126669 | p625 = {{Coord|56.972158|23.808084|display=inline}} | vaid = 5574 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659005 | label = ''[[:d:Q55659005|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Lienes iela 38 | lat = 56.9723085 | long = 23.8129881 | p625 = {{Coord|56.972308|23.812988|display=inline}} | image = Valensija%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5575 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659008 | label = ''[[:d:Q55659008|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Lienes iela 6 | lat = 56.9708932 | long = 23.802921 | p625 = {{Coord|56.970893|23.802921|display=inline}} | vaid = 5569 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659013 | label = ''[[:d:Q55659013|Dzīvojamā ēka - pasts]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pasts | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Lienes iela 7 | lat = 56.9716304 | long = 23.7985987 | p625 = {{Coord|56.97163|23.798599|display=inline}} | image = J%C5%ABrmala%20-%20panoramio%20%282%29.jpg | commonscat = Lienes iela 7 (Jūrmala) | vaid = 5570 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659019 | label = ''[[:d:Q55659019|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Ludzas iela 1 | lat = 56.9782131 | long = 23.8338195 | p625 = {{Coord|56.978213|23.83382|display=inline}} | image = Ludzas%20iela%201%2C%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5578 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657002 | label = ''[[:d:Q55657002|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Līgatnes iela 2, k-lit.1 | lat = 56.966412805747 | long = 23.747190313809 | p625 = {{Coord|56.966413|23.74719|display=inline}} | image = L%C4%ABgatnes%20iela%202%20J%C5%ABrmala%202022.jpg | vaid = 5576 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657013 | label = ''[[:d:Q55657013|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Līgatnes iela 6a | lat = 56.9658503 | long = 23.747103 | p625 = {{Coord|56.96585|23.747103|display=inline}} | image = L%C4%ABgatnes%20iela%206A%20J%C5%ABrmala%202022.jpg | vaid = 5577 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657026 | label = ''[[:d:Q55657026|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Marijas iela 5 | lat = 56.9583191 | long = 23.697249 | p625 = {{Coord|56.958319|23.697249|display=inline}} | image = Marijas%20iela%205%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg | vaid = 5579 | year = ap 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657038 | label = ''[[:d:Q55657038|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Mellužu prospekts 1, k-lit.2 | lat = 56.963741879358 | long = 23.729256217381 | p625 = {{Coord|56.963742|23.729256|display=inline}} | image = Mellu%C5%BEu%20prospekts%201%20J%C5%ABrmala%202022.jpg | vaid = 5598 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657050 | label = ''[[:d:Q55657050|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Mellužu prospekts 28 | lat = 56.9613275 | long = 23.7198851 | p625 = {{Coord|56.961328|23.719885|display=inline}} | image = Mellu%C5%BEu%20prospekts%2028%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5600 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657060 | label = ''[[:d:Q55657060|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Mellužu prospekts 3, k-lit.2 | lat = 56.96365632702 | long = 23.729006804895 | p625 = {{Coord|56.963656|23.729007|display=inline}} | image = Mellu%C5%BEu%20prospekts%203%20Lit.2%20J%C5%ABrmala%202022.jpg | vaid = 5599 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657056 | label = ''[[:d:Q55657056|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Mellužu prospekts 37, k-lit.1 | lat = 56.961745367482 | long = 23.718473544016 | p625 = {{Coord|56.961745|23.718474|display=inline}} | image = Mellu%C5%BEu%20prospekts%2037%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5601 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657066 | label = ''[[:d:Q55657066|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Mellužu prospekts 57 | lat = 56.9614295 | long = 23.7094749 | p625 = {{Coord|56.96143|23.709475|display=inline}} | image = Mellu%C5%BEu%20prospekts%2057.jpg | vaid = 5602 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657072 | label = ''[[:d:Q55657072|Brīvdabas estrāde]]'' | name = Brīvdabas estrāde | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Mellužu prospekts 8/10 | lat = 56.962450970095 | long = 23.727413894933 | p625 = {{Coord|56.962451|23.727414|display=inline}} | image = Mellu%C5%BEu%20estr%C4%81de%202021.jpg | vaid = 5596 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657081 | label = ''[[:d:Q55657081|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Mellužu prospekts 82 | lat = 56.9595105 | long = 23.699525 | p625 = {{Coord|56.959511|23.699525|display=inline}} | image = Mellu%C5%BEu%20prospekts%2082.jpg | vaid = 5604 | year = 1915. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659024 | label = ''[[:d:Q55659024|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Meža prospekts 103, k-lit.4 | lat = 56.988982439163 | long = 23.880882390148 | p625 = {{Coord|56.988982|23.880882|display=inline}} | vaid = 5616 | year = 20. gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659025 | label = ''[[:d:Q55659025|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Meža prospekts 131 | lat = 56.9914829 | long = 23.892317 | p625 = {{Coord|56.991483|23.892317|display=inline}} | vaid = 5617 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659027 | label = ''[[:d:Q55659027|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Meža prospekts 131 | lat = 56.9914829 | long = 23.892317 | p625 = {{Coord|56.991483|23.892317|display=inline}} | vaid = 8397 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55659025|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659034 | label = ''[[:d:Q55659034|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Meža prospekts 131 | lat = 56.9914829 | long = 23.892317 | p625 = {{Coord|56.991483|23.892317|display=inline}} | vaid = 8398 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55659025|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659039 | label = ''[[:d:Q55659039|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Meža prospekts 14, k-lit,1 | lat = 56.981109154548 | long = 23.846127215953 | p625 = {{Coord|56.981109|23.846127|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2014%2C%20k-lit%2C1%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5606 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659054 | label = ''[[:d:Q55659054|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Meža prospekts 18, k-lit.1 | lat = 56.981514 | long = 23.847958 | p625 = {{Coord|56.981514|23.847958|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2018%2C%20k-lit.1%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5607 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659060 | label = ''[[:d:Q55659060|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Meža prospekts 18, k-lit.2 | lat = 56.98128023816 | long = 23.848499286002 | p625 = {{Coord|56.98128|23.848499|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2018%2C%20k-lit.2%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5609 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659070 | label = ''[[:d:Q55659070|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Meža prospekts 18, k-lit.4 | lat = 56.981513031818 | long = 23.847953807822 | p625 = {{Coord|56.981513|23.847954|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2018%2C%20k-lit.4%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5608 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659090 | label = ''[[:d:Q55659090|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Meža prospekts 28 | lat = 56.9826668 | long = 23.8537253 | p625 = {{Coord|56.982667|23.853725|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2028%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5610 | year = ap 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659121 | label = ''[[:d:Q55659121|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Meža prospekts 5 | lat = 56.9810633 | long = 23.8425764 | p625 = {{Coord|56.981063|23.842576|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%205%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5605 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659103 | label = ''[[:d:Q55659103|Ārsta, profesora P.Stradiņa dzīves vieta]]'' | name = Ārsta, profesora P.Stradiņa dzīves vieta | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Meža prospekts 50 | lat = 56.9874693 | long = 23.8758753 | p625 = {{Coord|56.987469|23.875875|display=inline}} | image = %C5%A0aj%C4%81%20nam%C4%81%20dz%C4%ABvoja%20Pauls%20Stradi%C5%86%C5%A1%2C%20J%C5%ABrmala%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | vaid = 36 | year = 1939.-1958. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659136 | label = ''[[:d:Q55659136|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Meža prospekts 58 | lat = 56.9878773 | long = 23.8789486 | p625 = {{Coord|56.987877|23.878949|display=inline}} | vaid = 5611 | year = 20. gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659146 | label = ''[[:d:Q55659146|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Meža prospekts 59, k-lit.2 | lat = 56.985238631991 | long = 23.863437776468 | p625 = {{Coord|56.985239|23.863438|display=inline}} | vaid = 5612 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659151 | label = ''[[:d:Q55659151|Lapene]]'' | name = Lapene | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Meža prospekts 61 | lat = 56.9852118 | long = 23.8639997 | p625 = {{Coord|56.985212|23.864|display=inline}} | vaid = 5734 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659160 | label = ''[[:d:Q55659160|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Meža prospekts 75 | lat = 56.9864116 | long = 23.8686852 | p625 = {{Coord|56.986412|23.868685|display=inline}} | vaid = 5613 | year = ap 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659173 | label = ''[[:d:Q55659173|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Meža prospekts 77, k-lit.1 | lat = 56.986669677024 | long = 23.870116415365 | p625 = {{Coord|56.98667|23.870116|display=inline}} | vaid = 5614 | year = ap 1925. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659183 | label = ''[[:d:Q55659183|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Meža prospekts 77, k-lit.2 | lat = 56.986847 | long = 23.87033 | p625 = {{Coord|56.986847|23.87033|display=inline}} | vaid = 5615 | year = ap 1925. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657088 | label = ''[[:d:Q55657088|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Mežsargu iela 12a, k-lit.1 | lat = 56.960130353648 | long = 23.71118712952 | p625 = {{Coord|56.96013|23.711187|display=inline}} | image = Me%C5%BEsargu%20iela%2012%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5618 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657093 | label = ''[[:d:Q55657093|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Mirdzas iela 3 | lat = 56.9560617 | long = 23.6888983 | p625 = {{Coord|56.956062|23.688898|display=inline}} | vaid = 5619 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657097 | label = ''[[:d:Q55657097|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Mirdzas iela 5/7 | lat = 56.95538424785 | long = 23.689157151017 | p625 = {{Coord|56.955384|23.689157|display=inline}} | vaid = 5620 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659200 | label = ''[[:d:Q55659200|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Muižas iela 14, k-lit.1 | lat = 56.978295431416 | long = 23.855027385688 | p625 = {{Coord|56.978295|23.855027|display=inline}} | image = Mui%C5%BEas%20iela%2014%2C%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5621 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659218 | label = ''[[:d:Q55659218|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Muižas iela 14, k-lit.2 | lat = 56.978183291197 | long = 23.854531093067 | p625 = {{Coord|56.978183|23.854531|display=inline}} | vaid = 5655 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659232 | label = ''[[:d:Q55659232|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Muižas iela 15 | lat = 56.9781421 | long = 23.8562602 | p625 = {{Coord|56.978142|23.85626|display=inline}} | image = Mui%C5%BEas%20iela%2015%2C%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5622 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55661155 | label = ''[[:d:Q55661155|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Mārupes iela 11 | lat = 56.97203 | long = 23.89281 | p625 = {{Coord|56.97203|23.89281|display=inline}} | image = M%C4%81rupes%20iela%2011%20first.jpg | vaid = 5581 | year = 1916. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55661176 | label = ''[[:d:Q55661176|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Mārupes iela 3 | lat = 56.97447 | long = 23.891 | p625 = {{Coord|56.97447|23.891|display=inline}} | image = M%C4%81rupes%20iela%203%20in%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5580 | year = ap 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55661196 | label = ''[[:d:Q55661196|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Olaines iela 5 | lat = 56.97489 | long = 23.89279 | p625 = {{Coord|56.97489|23.89279|display=inline}} | image = Olaines%20iela%205%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5625 | year = 20. gs. 1.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657101 | label = ''[[:d:Q55657101|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Olgas iela 17 | lat = 56.9550632 | long = 23.6847467 | p625 = {{Coord|56.955063|23.684747|display=inline}} | image = Olgas%20iela%2017%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5627 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657110 | label = ''[[:d:Q55657110|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Olgas iela 20, k-lit.1 | lat = 56.955315972602 | long = 23.683838898176 | p625 = {{Coord|56.955316|23.683839|display=inline}} | image = Olgas%20iela%2020%201.jpg | vaid = 5628 | year = ap 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657117 | label = ''[[:d:Q55657117|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Olgas iela 7 | lat = 56.9578916 | long = 23.6842157 | p625 = {{Coord|56.957892|23.684216|display=inline}} | image = Olgas%20iela%207%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg | vaid = 5626 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659245 | label = ''[[:d:Q55659245|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Omnibusa iela 11, k-lit.1 | lat = 56.974526153502 | long = 23.79833982185 | p625 = {{Coord|56.974526|23.79834|display=inline}} | vaid = 5629 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659259 | label = ''[[:d:Q55659259|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Omnibusa iela 12 | lat = 56.9731561 | long = 23.7976857 | p625 = {{Coord|56.973156|23.797686|display=inline}} | vaid = 5630 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659274 | label = ''[[:d:Q55659274|Krāsns - kamīns]]'' | name = Krāsns - kamīns | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Omnibusa iela 8 | lat = 56.9739463 | long = 23.7974511 | p625 = {{Coord|56.973946|23.797451|display=inline}} | vaid = 8399 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659292 | label = ''[[:d:Q55659292|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Oskara Kalpaka prospekts 24 | lat = 56.98405 | long = 23.878632 | p625 = {{Coord|56.98405|23.878632|display=inline}} | vaid = 5520 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659320 | label = ''[[:d:Q55659320|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Oskara Kalpaka prospekts 30 | lat = 56.9828156 | long = 23.8796615 | p625 = {{Coord|56.982816|23.879662|display=inline}} | image = Kalpaka%20iela%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 5522 | year = ap 1920. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657162 | label = ''[[:d:Q55657162|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Otīlijas iela 3, k-lit.1 | lat = 56.964857864559 | long = 23.727498049389 | p625 = {{Coord|56.964858|23.727498|display=inline}} | image = Ot%C4%ABlijas%20iela%203%2C%20k-lit.1.jpg | vaid = 5631 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657130 | label = ''[[:d:Q55657130|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Oļģerta iela 15 | lat = 56.9574723 | long = 23.6765439 | p625 = {{Coord|56.957472|23.676544|display=inline}} | image = O%C4%BCgerta%20iela%2015.jpg | vaid = 5624 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657147 | label = ''[[:d:Q55657147|Dzīvojamā un saimniecības ēkas]]'' | name = Dzīvojamā un saimniecības ēkas | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Oļģerta iela 4 | lat = 56.9604457 | long = 23.6747362 | p625 = {{Coord|56.960446|23.674736|display=inline}} | image = O%C4%BC%C4%A3erta%20iela%204.jpg | vaid = 5623 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659349 | label = ''[[:d:Q55659349|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Piestātnes iela 19 | lat = 56.9762469 | long = 23.8280375 | p625 = {{Coord|56.976247|23.828038|display=inline}} | vaid = 5634 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659361 | label = ''[[:d:Q55659361|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Piestātnes iela 19a | lat = 56.9765163 | long = 23.8279047 | p625 = {{Coord|56.976516|23.827905|display=inline}} | vaid = 5635 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659377 | label = ''[[:d:Q55659377|Lapene]]'' | name = Lapene | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Piestātnes iela 6 | lat = 56.978447895524 | long = 23.825649155953 | p625 = {{Coord|56.978448|23.825649|display=inline}} | image = Piest%C4%81tnes%20iela%206%20Lapene%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5633 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659381 | label = ''[[:d:Q55659381|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Pils iela 7 | lat = 56.9699158 | long = 23.773113 | p625 = {{Coord|56.969916|23.773113|display=inline}} | image = Pils%20iela%207%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5636 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659385 | label = ''[[:d:Q55659385|Rāceņa peldu iestāde]]'' | name = Rāceņa peldu iestāde | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Pilsoņu iela 1 | lat = 56.977001 | long = 23.8008619 | p625 = {{Coord|56.977001|23.800862|display=inline}} | image = Em%C4%ABlijas%20R%C4%81cenes%20peldu%20iest%C4%81de%202.jpg | commonscat = Former Emīlija Rācene beach house | vaid = 5637 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659391 | label = ''[[:d:Q55659391|Majoru katoļu baznīca]]'' | name = Majoru katoļu baznīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Pilsoņu iela 32 | lat = 56.9708851 | long = 23.8044913 | p625 = {{Coord|56.970885|23.804491|display=inline}} | image = Kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%20Majoros.JPG | vaid = 5641 | year = 1889. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659404 | label = ''[[:d:Q55659404|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Pilsoņu iela 32 | locality = Majoru katoļu baznīcā | lat = 56.9708851 | long = 23.8044913 | p625 = {{Coord|56.970885|23.804491|display=inline}} | vaid = 8402 | year = ap 1958. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659431 | label = ''[[:d:Q55659431|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Pilsoņu iela 7/9, k-lit.2 | lat = 56.975238432316 | long = 23.803078288075 | p625 = {{Coord|56.975238|23.803078|display=inline}} | image = J%C5%ABrmala%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2876%29.jpg | vaid = 5638 | year = 1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659447 | label = ''[[:d:Q55659447|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Pilsoņu iela 7/9, k-lit.4 | lat = 56.974775748109 | long = 23.80298146655 | p625 = {{Coord|56.974776|23.802981|display=inline}} | image = J%C5%ABrmala%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2876%29.jpg | vaid = 5639 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659460 | label = ''[[:d:Q55659460|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Pilsoņu iela 8, k-lit.1 | lat = 56.975088360922 | long = 23.80213259013 | p625 = {{Coord|56.975088|23.802133|display=inline}} | image = J%C5%ABrmala%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2884%29.jpg | vaid = 5640 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657176 | label = ''[[:d:Q55657176|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Poruka prospekts 27 | lat = 56.9651495 | long = 23.7607746 | p625 = {{Coord|56.96515|23.760775|display=inline}} | image = Poruka%20prospekts%2027%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5646 | year = 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657192 | label = ''[[:d:Q55657192|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Poruka prospekts 39, k-lit.1 | lat = 56.964359539833 | long = 23.755251846741 | p625 = {{Coord|56.96436|23.755252|display=inline}} | image = Poruka%20prospekts%2039%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5647 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657210 | label = ''[[:d:Q55657210|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Poruka prospekts 43, k-lit.1 | lat = 56.964133 | long = 23.753359 | p625 = {{Coord|56.964133|23.753359|display=inline}} | image = Poruka%20prospekts%2043%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5648 | year = ap 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657224 | label = ''[[:d:Q55657224|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Poruka prospekts 45, k-lit.1 | lat = 56.964052176526 | long = 23.752535179488 | p625 = {{Coord|56.964052|23.752535|display=inline}} | image = Poruka%20prospekts%2045%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5649 | year = ap 1925. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657235 | label = ''[[:d:Q55657235|Dzejnieku Raiņa un Aspazijas dzīvesvieta]]'' | name = Dzejnieku Raiņa un Aspazijas dzīvesvieta | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-JUR | address = Poruka prospekts 61 | lat = 56.963134 | long = 23.745477 | p625 = {{Coord|56.963134|23.745477|display=inline}} | image = Rai%C5%86a%20un%20Aspazijas%20vasarn%C4%ABca.jpg | commonscat = Residence of Rainis and Aspazija | vaid = 8704 | year = 1904.-1905. | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657239 | label = ''[[:d:Q55657239|Dzīvojamā māja]]'' | name = Dzīvojamā māja | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Poruka prospekts 87, k-lit.3 | lat = 56.961828 | long = 23.7334 | p625 = {{Coord|56.961828|23.7334|display=inline}} | image = Poruka%2087%20k-3.jpg | vaid = 8324 | year = ap 1920. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659464 | label = ''[[:d:Q55659464|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Promenādes iela 3, k-lit.4 | lat = 56.966931 | long = 23.826464 | p625 = {{Coord|56.966931|23.826464|display=inline}} | image = Promen%C4%81des%20iela%203%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5650 | year = ap 1925. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657253 | label = ''[[:d:Q55657253|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Puķu iela 28, k-lit.1 | lat = 56.960515 | long = 23.719465 | p625 = {{Coord|56.960515|23.719465|display=inline}} | image = Puku%20street%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5652 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659332 | label = ''[[:d:Q55659332|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Pētera iela 13a | lat = 56.9687945 | long = 23.8181374 | p625 = {{Coord|56.968795|23.818137|display=inline}} | image = P%C4%93tera%20iela%2013a.jpg | vaid = 5632 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659474 | label = ''[[:d:Q55659474|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Pūpolu iela 3 | lat = 56.9731084 | long = 23.7852335 | p625 = {{Coord|56.973108|23.785234|display=inline}} | vaid = 5653 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656574 | label = ''[[:d:Q55656574|Ērģeļu luktu gleznojumi (12)]]'' | name = Ērģeļu luktu gleznojumi (12) | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Raiņa iela 4 | locality = Slokas luterāņu baznīcā | lat = 56.943203 | long = 23.6195114 | p625 = {{Coord|56.943203|23.619511|display=inline}} | vaid = 3482 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Slokas luterāņu baznīca]] | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656597 | label = ''[[:d:Q55656597|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Raiņa iela 4 | locality = Slokas luterāņu baznīcā | lat = 56.943203 | long = 23.6195114 | p625 = {{Coord|56.943203|23.619511|display=inline}} | vaid = 3483 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Slokas luterāņu baznīca]] | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656618 | label = [[Slokas luterāņu baznīca]] | name = Slokas luterāņu baznīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Raiņa iela 4 | lat = 56.943203 | long = 23.6195114 | p625 = {{Coord|56.943203|23.619511|display=inline}} | image = Slokas%20eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%2C%20Rai%C5%86a%20iela%204%2C%20J%C5%ABrmala%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5654 | wikipediauri = Slokas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1854. 1869. 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656639 | label = ''[[:d:Q55656639|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Raiņa iela 4 | locality = Slokas luterāņu baznīcā | lat = 56.943203 | long = 23.6195114 | p625 = {{Coord|56.943203|23.619511|display=inline}} | vaid = 8413 | year = 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Slokas luterāņu baznīca]] | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656653 | label = ''[[:d:Q55656653|Vitrāžas (3)]]'' | name = Vitrāžas (3) | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Raiņa iela 4 | locality = Slokas luterāņu baznīcā | lat = 56.943203 | long = 23.6195114 | p625 = {{Coord|56.943203|23.619511|display=inline}} | vaid = 8414 | year = 1911. 1912. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Slokas luterāņu baznīca]] | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652883 | label = ''[[:d:Q55652883|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Robežu iela 2 | lat = 56.9437673 | long = 23.4903117 | p625 = {{Coord|56.943767|23.490312|display=inline}} | image = Robe%C5%BEu%20iela%202%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5659 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659517 | label = ''[[:d:Q55659517|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Rotas iela 15 | lat = 56.9936017 | long = 23.8908297 | p625 = {{Coord|56.993602|23.89083|display=inline}} | vaid = 5665 | year = ap 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659527 | label = ''[[:d:Q55659527|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Rotas iela 3, k-lit.1 | lat = 56.992517 | long = 23.885549 | p625 = {{Coord|56.992517|23.885549|display=inline}} | vaid = 5661 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659544 | label = ''[[:d:Q55659544|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Rotas iela 3, k-lit.2 | lat = 56.992432325285 | long = 23.885027296969 | p625 = {{Coord|56.992432|23.885027|display=inline}} | vaid = 5662 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659559 | label = ''[[:d:Q55659559|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Rotas iela 4 | lat = 56.9917917 | long = 23.885914 | p625 = {{Coord|56.991792|23.885914|display=inline}} | vaid = 5663 | year = ap 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659577 | label = ''[[:d:Q55659577|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Rotas iela 8 | lat = 56.9921974 | long = 23.887608 | p625 = {{Coord|56.992197|23.887608|display=inline}} | vaid = 5664 | year = ap 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652891 | label = ''[[:d:Q55652891|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Rucavas iela 1 | lat = 56.9419416 | long = 23.4964673 | p625 = {{Coord|56.941942|23.496467|display=inline}} | image = Rucavas%20iela%201%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5666 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659485 | label = ''[[:d:Q55659485|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Rēzeknes pulka iela 9 | lat = 56.9787719 | long = 23.8570804 | p625 = {{Coord|56.978772|23.85708|display=inline}} | image = R%C4%93zeknes%20pulka%20iela%209%2C%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5656 | year = 1915. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659501 | label = ''[[:d:Q55659501|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Rīgas iela 4 | lat = 56.9699587 | long = 23.8027022 | p625 = {{Coord|56.969959|23.802702|display=inline}} | image = Rigas%20iela%204%20fasad.jpg | commonscat = Rīgas iela 4 (Jūrmala) | vaid = 5657 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659592 | label = ''[[:d:Q55659592|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Rūdolfa Blaumaņa iela 15C | lat = 56.9697672 | long = 23.7682962 | p625 = {{Coord|56.969767|23.768296|display=inline}} | image = Ceri%C5%86u%20iela%203%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5383 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659610 | label = ''[[:d:Q55659610|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Rūdolfa Blaumaņa iela 5 | lat = 56.9688203 | long = 23.7718898 | p625 = {{Coord|56.96882|23.77189|display=inline}} | image = R%C5%ABdolfa%20Blauma%C5%86a%20iela%205%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5381 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659628 | label = ''[[:d:Q55659628|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Rūdolfa Blaumaņa iela 7 | lat = 56.9689465 | long = 23.7710593 | p625 = {{Coord|56.968947|23.771059|display=inline}} | image = R%C5%ABdolfa%20Blauma%C5%86a%20iela%207%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5382 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659643 | label = ''[[:d:Q55659643|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Saules iela 21 | lat = 56.9673799 | long = 23.8214172 | p625 = {{Coord|56.96738|23.821417|display=inline}} | image = Saules%20iela%2021.jpg | vaid = 5669 | year = 20. gs. 20. -30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657269 | label = ''[[:d:Q55657269|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Selgas iela 5 | lat = 56.9613023 | long = 23.6953956 | p625 = {{Coord|56.961302|23.695396|display=inline}} | image = Selgas%205.jpg | vaid = 5671 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657285 | label = ''[[:d:Q55657285|Dzīvojamā ēka - vasarnīca un saimniecības ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca un saimniecības ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Semafora iela 3 | lat = 56.9548587 | long = 23.6785335 | p625 = {{Coord|56.954859|23.678534|display=inline}} | image = Semaforu%20iela%203%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5423 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657299 | label = ''[[:d:Q55657299|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Silu iela 4/8 | lat = 56.961713028622 | long = 23.704779685059 | p625 = {{Coord|56.961713|23.70478|display=inline}} | image = Silu%20iela%204%20un%208%20J%C5%ABrmala%202023.jpg | vaid = 5673 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657309 | label = ''[[:d:Q55657309|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Skolotāju iela 11, k-lit.1 | lat = 56.964417394326 | long = 23.72365533318 | p625 = {{Coord|56.964417|23.723655|display=inline}} | image = Skolot%C4%81ju%20iela%2011%2C%20k-lit.1.jpg | vaid = 5675 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657324 | label = ''[[:d:Q55657324|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Skolotāju iela 7 | lat = 56.9646623 | long = 23.7248103 | p625 = {{Coord|56.964662|23.72481|display=inline}} | image = Skolot%C4%81ju%20iela%207.jpg | vaid = 5674 | year = ap 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657337 | label = ''[[:d:Q55657337|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Slokas iela 3, k-lit.1 | locality = (Liedaga ielā 9, lit. 1) | lat = 56.970112 | long = 23.76954 | p625 = {{Coord|56.970112|23.76954|display=inline}} | image = Slokas%20iela%203%20dz.2.jpg | vaid = 5340 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657355 | label = ''[[:d:Q55657355|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Slokas iela 6 | lat = 56.9692358 | long = 23.7691898 | p625 = {{Coord|56.969236|23.76919|display=inline}} | image = Slokas%20iela%206%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg | vaid = 5676 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659859 | label = ''[[:d:Q55659859|Maksimoviča peldu iestāde]]'' | name = Maksimoviča peldu iestāde | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Smiltenes iela 3/5, k-lit.1 | lat = 56.979091678886 | long = 23.814821711689 | p625 = {{Coord|56.979092|23.814822|display=inline}} | vaid = 5682 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659869 | label = ''[[:d:Q55659869|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Smiltenes iela 3/5, k-lit.2 | lat = 56.978964880577 | long = 23.815406833456 | p625 = {{Coord|56.978965|23.815407|display=inline}} | vaid = 5681 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659657 | label = ''[[:d:Q55659657|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Smilšu iela 10 | lat = 56.9741491 | long = 23.8007235 | p625 = {{Coord|56.974149|23.800724|display=inline}} | vaid = 5679 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659685 | label = ''[[:d:Q55659685|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Smilšu iela 4 | lat = 56.9749214 | long = 23.8005056 | p625 = {{Coord|56.974921|23.800506|display=inline}} | vaid = 5677 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659704 | label = ''[[:d:Q55659704|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Smilšu iela 5 | lat = 56.9747611 | long = 23.8013783 | p625 = {{Coord|56.974761|23.801378|display=inline}} | vaid = 5678 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659715 | label = ''[[:d:Q55659715|Loga komplekts]]'' | name = Loga komplekts | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Smilšu iela 7 | lat = 56.9743749 | long = 23.8014627 | p625 = {{Coord|56.974375|23.801463|display=inline}} | vaid = 8416 | year = 20.gs.Ic. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659728 | label = ''[[:d:Q55659728|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Smilšu iela 7 | lat = 56.9743749 | long = 23.8014627 | p625 = {{Coord|56.974375|23.801463|display=inline}} | vaid = 8417 | year = ap 1900. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659743 | label = ''[[:d:Q55659743|Durvju vērtnes]]'' | name = Durvju vērtnes | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Smilšu iela 7 | lat = 56.9743749 | long = 23.8014627 | p625 = {{Coord|56.974375|23.801463|display=inline}} | vaid = 8418 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659760 | label = ''[[:d:Q55659760|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Smilšu iela 7 | lat = 56.9743749 | long = 23.8014627 | p625 = {{Coord|56.974375|23.801463|display=inline}} | vaid = 8420 | year = 19./20.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659775 | label = ''[[:d:Q55659775|Vitrāžas (13)]]'' | name = Vitrāžas (13) | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Smilšu iela 7 | lat = 56.9743749 | long = 23.8014627 | p625 = {{Coord|56.974375|23.801463|display=inline}} | vaid = 8421 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659792 | label = ''[[:d:Q55659792|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Smilšu iela 7 | lat = 56.9743749 | long = 23.8014627 | p625 = {{Coord|56.974375|23.801463|display=inline}} | vaid = 8422 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659810 | label = ''[[:d:Q55659810|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Smilšu iela 7 | lat = 56.9743749 | long = 23.8014627 | p625 = {{Coord|56.974375|23.801463|display=inline}} | vaid = 8423 | year = 19./20.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659825 | label = ''[[:d:Q55659825|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Smilšu iela 7 | lat = 56.9743749 | long = 23.8014627 | p625 = {{Coord|56.974375|23.801463|display=inline}} | vaid = 8424 | year = ap 1900. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659842 | label = ''[[:d:Q55659842|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Smilšu iela 7 | lat = 56.9743749 | long = 23.8014627 | p625 = {{Coord|56.974375|23.801463|display=inline}} | vaid = 8425 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657359 | label = ''[[:d:Q55657359|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Stacijas iela 1 | lat = 56.9613632 | long = 23.6893474 | p625 = {{Coord|56.961363|23.689347|display=inline}} | image = K%C4%81pu%20ielas%20un%20stacijas%20ielas%20krustojums%20%28Stacijas%20iela%201%29.jpg | vaid = 5529 | year = 20. gs. 20.g. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659880 | label = ''[[:d:Q55659880|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Stendes iela 11 | lat = 56.9778532 | long = 23.8629407 | p625 = {{Coord|56.977853|23.862941|display=inline}} | image = Stendes%20iela%2011%2C%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5683 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q25396135 | label = ''[[:d:Q25396135|Sv. kņaza Vladimira Dubultu pareizticīgo baznīca]]'' | name = Sv. kņaza Vladimira Dubultu pareizticīgo baznīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Strēlnieku prospekts 26 | lat = 56.9662916 | long = 23.7661124 | p625 = {{Coord|56.966292|23.766112|display=inline}} | image = J%C5%ABrmala%2C%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%20Dubultos%202005-07-08.jpg | commonscat = Ortodox Church in Dubulti | vaid = 5684 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659925 | label = ''[[:d:Q55659925|Ģimnāzija]]'' | name = Ģimnāzija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Strēlnieku prospekts 32 | lat = 56.9660699 | long = 23.7629396 | p625 = {{Coord|56.96607|23.76294|display=inline}} | image = Str%C4%93lnieku%20prospekts%2032%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5685 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657377 | label = ''[[:d:Q55657377|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Strēlnieku prospekts 58, k-lit.3 | lat = 56.964638 | long = 23.750963 | p625 = {{Coord|56.964638|23.750963|display=inline}} | image = Skats%20uz%20galveno%20fas%C4%81di.jpg | vaid = 5686 | year = ap 1900. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657390 | label = ''[[:d:Q55657390|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Strēlnieku prospekts 62, k-lit.5 | lat = 56.964441330457 | long = 23.749151179282 | p625 = {{Coord|56.964441|23.749151|display=inline}} | image = Str%C4%93lnieku%20prospekts%2062%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5687 | year = ap 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657403 | label = ''[[:d:Q55657403|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Strēlnieku prospekts 62, k-lit.6 | lat = 56.964262380033 | long = 23.748607050073 | p625 = {{Coord|56.964262|23.748607|display=inline}} | image = Str%C4%93lnieku%20prospekts%2062%20J%C5%ABrmala%20ar%C4%AB.jpg | vaid = 5688 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657415 | label = ''[[:d:Q55657415|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Strēlnieku prospekts 64, k-lit.4 | lat = 56.964302699348 | long = 23.748095850924 | p625 = {{Coord|56.964303|23.748096|display=inline}} | image = Str%C4%93lnieku%20prospekts%2064%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5689 | year = ap 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657421 | label = ''[[:d:Q55657421|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Strēlnieku prospekts 68a | lat = 56.9638351 | long = 23.7457023 | p625 = {{Coord|56.963835|23.745702|display=inline}} | image = Str%C4%93lnieku%20prospekts%2068%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 8689 | year = 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657433 | label = ''[[:d:Q55657433|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Strēlnieku prospekts 78, k-lit.2 | lat = 56.963105 | long = 23.741183 | p625 = {{Coord|56.963105|23.741183|display=inline}} | image = Str%C4%93lnieku%20prospekts%2078%2C%20k-lit.2%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5693 | year = ap 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657446 | label = ''[[:d:Q55657446|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Strēlnieku prospekts 78, k-lit.7 | lat = 56.96336313682 | long = 23.740904817201 | p625 = {{Coord|56.963363|23.740905|display=inline}} | image = Str%C4%93lnieku%20prospekts%2078%2C%20k-lit.7%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5694 | year = 1910. 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657461 | label = ''[[:d:Q55657461|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Strēlnieku prospekts 84, k-lit.2 | lat = 56.963047 | long = 23.738158 | p625 = {{Coord|56.963047|23.738158|display=inline}} | image = Str%C4%93lnieku%20prospekts%2084%20Lit.2%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5695 | year = ap 1920. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657478 | label = ''[[:d:Q55657478|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Strēlnieku prospekts 90, k-lit.3 | lat = 56.962532662192 | long = 23.735771727837 | p625 = {{Coord|56.962533|23.735772|display=inline}} | image = Str%C4%93lnieku%20prospekts%2090%20Lit.2%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5696 | year = 1925. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657491 | label = ''[[:d:Q55657491|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Strēlnieku prospekts 92 | lat = 56.9628716 | long = 23.7346132 | p625 = {{Coord|56.962872|23.734613|display=inline}} | image = Str%C4%93lnieku%20prospekts%2092%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5697 | year = ap 1920. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652899 | label = ''[[:d:Q55652899|Ķemeru katoļu baznīca]]'' | name = Ķemeru katoļu baznīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Sēravotu iela 10 | lat = 56.941166 | long = 23.497456 | p625 = {{Coord|56.941166|23.497456|display=inline}} | image = %C4%B6emeru%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%202.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Ķemeri | vaid = 5670 | year = 1899. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657507 | label = ''[[:d:Q55657507|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Sūnu iela 2a | lat = 56.9596939 | long = 23.7048842 | p625 = {{Coord|56.959694|23.704884|display=inline}} | vaid = 5698 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659956 | label = ''[[:d:Q55659956|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Teātra iela 17 | lat = 56.9743258 | long = 23.8044897 | p625 = {{Coord|56.974326|23.80449|display=inline}} | vaid = 5700 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659974 | label = ''[[:d:Q55659974|Jūras paviljons ar terasi]]'' | name = Jūras paviljons ar terasi | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Tirgoņu iela 1 | lat = 56.9762024 | long = 23.7982614 | p625 = {{Coord|56.976202|23.798261|display=inline}} | vaid = 5701 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659990 | label = ''[[:d:Q55659990|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Tirgoņu iela 18, k-lit.1 | lat = 56.971477430255 | long = 23.80028919058 | p625 = {{Coord|56.971477|23.800289|display=inline}} | vaid = 5703 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652906 | label = ''[[:d:Q55652906|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Tukuma iela 10 | lat = 56.940991 | long = 23.4902181 | p625 = {{Coord|56.940991|23.490218|display=inline}} | image = Tukuma%20iela%2010%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5705 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652823 | label = ''[[:d:Q55652823|Paviljons - rotonda]]'' | name = Paviljons - rotonda | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Tukuma iela 32 | locality = Ķemeru parkā | lat = 56.947477 | long = 23.499634 | p625 = {{Coord|56.947477|23.499634|display=inline}} | image = Paviljons%20-%20rotonda.jpg | vaid = 5342 | year = 1928. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652834 | label = ''[[:d:Q55652834|Tiltiņš ar betona margām]]'' | name = Tiltiņš ar betona margām | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Tukuma iela 32 | locality = Ķemeru parkā | lat = 56.951122687514 | long = 23.505556721745 | p625 = {{Coord|56.951123|23.505557|display=inline}} | image = %C4%B6emeri.jpg | vaid = 5345 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652838 | label = ''[[:d:Q55652838|Piemineklis Ķemeru kūrorta dibinātājiem un direktoriem]]'' | name = Piemineklis Ķemeru kūrorta dibinātājiem un direktoriem | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Tukuma iela 32 | locality = Ķemeru parkā | lat = 56.947477 | long = 23.499634 | p625 = {{Coord|56.947477|23.499634|display=inline}} | image = Piemineklis%20%C4%B6emeru%20k%C5%ABrorta%20dibin%C4%81t%C4%81jiem%20un%20direktoriem.jpg | commonscat = Monument to the founders of Ķemeri resort | vaid = 5347 | year = 1861. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652862 | label = ''[[:d:Q55652862|Ķemeru ūdenstornis]]'' | name = Ķemeru ūdenstornis | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Tukuma iela 32 | lat = 56.947477 | long = 23.499634 | p625 = {{Coord|56.947477|23.499634|display=inline}} | image = Jurmala%20Kemeri%20%C5%AAdenstornis.JPG | commonscat = Water tower in Ķemeri park | vaid = 5426 | year = 1929. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q16357507 | label = [[Ķemeru viesnīca]] | name = Ķemeru viesnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Tukuma iela 42 | lat = 56.948966691037 | long = 23.499368860844 | p625 = {{Coord|56.948967|23.499369|display=inline}} | image = %C4%B6emeru%20sanatorija%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | commonscat = Ķemeri sanatorium | vaid = 5427 | wikipediauri = %C4%B6emeru_viesn%C4%ABca | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652911 | label = ''[[:d:Q55652911|Interjera dekoratīvā apdare bibliotēkā]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare bibliotēkā | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Tukuma iela 42 | locality = bij. Ķemeru viesnīcā | lat = 56.948947499782 | long = 23.49946766184 | p625 = {{Coord|56.948947|23.499468|display=inline}} | vaid = 3465 | year = 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ķemeru viesnīca]] | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652918 | label = ''[[:d:Q55652918|Interjera dekoratīvā apdare ēdamzālē]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare ēdamzālē | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Tukuma iela 42 | locality = bij. Ķemeru viesnīcā | lat = 56.948947499782 | long = 23.49946766184 | p625 = {{Coord|56.948947|23.499468|display=inline}} | vaid = 3466 | year = 20.gs.30.-50.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ķemeru viesnīca]] | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652922 | label = ''[[:d:Q55652922|Interjera dekoratīvā apdare hallē]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare hallē | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Tukuma iela 42 | locality = bij. Ķemeru viesnīcā | lat = 56.948947499782 | long = 23.49946766184 | p625 = {{Coord|56.948947|23.499468|display=inline}} | vaid = 3467 | year = 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ķemeru viesnīca]] | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652928 | label = ''[[:d:Q55652928|Interjera dekoratīvā apdare vestibilā]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilā | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Tukuma iela 42 | locality = bij. Ķemeru viesnīcā | lat = 56.948947499782 | long = 23.49946766184 | p625 = {{Coord|56.948947|23.499468|display=inline}} | vaid = 3468 | year = 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ķemeru viesnīca]] | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652934 | label = ''[[:d:Q55652934|Interjera dekoratīvā apdare "Rozā salonā"]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare "Rozā salonā" | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Tukuma iela 42 | locality = bij. Ķemeru viesnīcā | lat = 56.948947499782 | long = 23.49946766184 | p625 = {{Coord|56.948947|23.499468|display=inline}} | vaid = 3469 | year = 20.gs.30.-50.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ķemeru viesnīca]] | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652940 | label = ''[[:d:Q55652940|Vitrāžas (5)]]'' | name = Vitrāžas (5) | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Tukuma iela 42 | locality = Ķemeru viesnīcā | lat = 56.948947499782 | long = 23.49946766184 | p625 = {{Coord|56.948947|23.499468|display=inline}} | vaid = 8387 | year = 20.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ķemeru viesnīca]] | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q555767 | label = [[Dzintaru koncertzāle]] | name = Dzintaru koncertzāle | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | extlink = https://www.dzintarukoncertzale.lv/ | address = Turaidas iela 1 | lat = 56.97805556 | long = 23.81277778 | p625 = {{Coord|56.978056|23.812778|display=inline}} | commonscat = Dzintari Concert Hall | vaid = 5707 | wikipediauri = Dzintaru_koncertz%C4%81le | year = 1936. 1960. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660000 | label = ''[[:d:Q55660000|Sienas gleznojumi (3)]]'' | name = Sienas gleznojumi (3) | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Turaidas iela 1 | locality = Dzintaru koncertzālē | lat = 56.9778859 | long = 23.8120224 | p625 = {{Coord|56.977886|23.812022|display=inline}} | image = Sienas%20gleznojumi%2C%20J%C5%ABrmala%2C%20Turaidas%20iela%201%20%2804%29.jpg | commonscat = Wall painting of Dzintari Concert Hall | vaid = 3490 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Dzintaru koncertzāle]] | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660008 | label = ''[[:d:Q55660008|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Turaidas iela 1 | locality = Dzintaru koncertzālē | lat = 56.9778859 | long = 23.8120224 | p625 = {{Coord|56.977886|23.812022|display=inline}} | image = Sienas%20gleznojumi%2C%20J%C5%ABrmala%2C%20Turaidas%20iela%201%20%2803%29.jpg | vaid = 8470 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Dzintaru koncertzāle]] | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660013 | label = ''[[:d:Q55660013|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Turaidas iela 1 | locality = Dzintaru koncertzālē | lat = 56.9778859 | long = 23.8120224 | p625 = {{Coord|56.977886|23.812022|display=inline}} | vaid = 8473 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Dzintaru koncertzāle]] | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660018 | label = ''[[:d:Q55660018|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Turaidas iela 13 | lat = 56.9745829 | long = 23.814046 | p625 = {{Coord|56.974583|23.814046|display=inline}} | vaid = 5709 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660016 | label = ''[[:d:Q55660016|Lapene]]'' | name = Lapene | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Turaidas iela 2 | lat = 56.9781289 | long = 23.8110272 | p625 = {{Coord|56.978129|23.811027|display=inline}} | image = Pirmskara%20arhitekt%C5%ABra%20-%20panoramio%20-%20Andris%20Pienkauss.jpg | vaid = 5706 | year = 20. gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660019 | label = ''[[:d:Q55660019|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Turaidas iela 31, k-lit.1 | lat = 56.970286 | long = 23.815178 | p625 = {{Coord|56.970286|23.815178|display=inline}} | vaid = 5711 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660022 | label = ''[[:d:Q55660022|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Turaidas iela 43, k-lit.1 | lat = 56.96811115091 | long = 23.816705551537 | p625 = {{Coord|56.968111|23.816706|display=inline}} | image = Turaidas%20iela%2043%20Lit%201%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5712 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660025 | label = ''[[:d:Q55660025|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Turaidas iela 45 | lat = 56.9678495 | long = 23.8169249 | p625 = {{Coord|56.967849|23.816925|display=inline}} | image = Turaidas%2045.jpg | vaid = 5713 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660031 | label = ''[[:d:Q55660031|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Turaidas iela 52, k-lit.1 | lat = 56.968875214604 | long = 23.815228604249 | p625 = {{Coord|56.968875|23.815229|display=inline}} | image = Turaidas%20iela%2052%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5714 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660050 | label = ''[[:d:Q55660050|Restorāns "Lido"]]'' | name = Restorāns "Lido" | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Turaidas iela 8 | lat = 56.9764019 | long = 23.8109606 | p625 = {{Coord|56.976402|23.810961|display=inline}} | image = J%C5%ABrmala%2C%20Turaidas%20iela%208-2.JPG | commonscat = Lido Restaurant in Jūrmala | vaid = 5708 | year = 20. gs. s. 20. gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55659304 | label = ''[[:d:Q55659304|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Tērvetes iela 10A | lat = 56.982946 | long = 23.878999 | p625 = {{Coord|56.982946|23.878999|display=inline}} | vaid = 5521 | year = ap 1920. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652825 | label = ''[[:d:Q55652825|Sēravota paviljons]]'' | name = Sēravota paviljons | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Tūristu iela 1 | locality = Ķemeru parkā | lat = 56.948073 | long = 23.502383 | p625 = {{Coord|56.948073|23.502383|display=inline}} | image = %C4%B6emeru%20sanatorija.%20S%C4%93ravota%20paviljons.jpg | vaid = 5343 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652943 | label = ''[[:d:Q55652943|Restorāns "Jautrais ods"]]'' | name = Restorāns "Jautrais ods" | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Tūristu iela 15 | lat = 56.952311319856 | long = 23.512962318063 | p625 = {{Coord|56.952311|23.512962|display=inline}} | image = Formed%20restourant%20%22Jautrais%20ods%22%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Jautrais Ods | vaid = 5715 | year = 1933.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656487 | label = ''[[:d:Q55656487|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Tūristu iela 15 | locality = bij. restorānā "Jautrais ods" | lat = 56.952317000876 | long = 23.512845999509 | p625 = {{Coord|56.952317|23.512846|display=inline}} | vaid = 8476 | year = 20.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55652943|Restorāns "Jautrais ods"]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660077 | label = ''[[:d:Q55660077|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Undīnes iela 9 | lat = 56.9733116 | long = 23.7939344 | p625 = {{Coord|56.973312|23.793934|display=inline}} | image = Undines%209.jpg | vaid = 5716 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657519 | label = ''[[:d:Q55657519|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Upes iela 45, k-lit.1 | lat = 56.956059338451 | long = 23.729757362251 | p625 = {{Coord|56.956059|23.729757|display=inline}} | vaid = 5718 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657525 | label = ''[[:d:Q55657525|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Upes iela 45, k-lit.2 | lat = 56.95588 | long = 23.729803 | p625 = {{Coord|56.95588|23.729803|display=inline}} | vaid = 5717 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55661216 | label = ''[[:d:Q55661216|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Upmalas iela 8, k-lit.1 | lat = 56.975 | long = 23.8913 | p625 = {{Coord|56.975|23.8913|display=inline}} | vaid = 5719 | year = 20. gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657539 | label = ''[[:d:Q55657539|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Vaidavas iela 3, k-lit.1-3 | lat = 56.964384091095 | long = 23.73208271392 | p625 = {{Coord|56.964384|23.732083|display=inline}} | vaid = 5720 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657550 | label = ''[[:d:Q55657550|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Valtera prospekts 11 | lat = 56.9570302 | long = 23.6954672 | p625 = {{Coord|56.95703|23.695467|display=inline}} | image = Valtera%2011.jpg | vaid = 5721 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657563 | label = ''[[:d:Q55657563|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Valtera prospekts 12, k-lit.1 | lat = 56.956306372601 | long = 23.694696810473 | p625 = {{Coord|56.956306|23.694697|display=inline}} | image = Valtera%20Prospekts%2012%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg | vaid = 5722 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660099 | label = ''[[:d:Q55660099|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Vanagu iela 11, k-lit.3 | lat = 56.972702266132 | long = 23.795674949997 | p625 = {{Coord|56.972702|23.795675|display=inline}} | vaid = 5724 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656673 | label = ''[[:d:Q55656673|Kapliča]]'' | name = Kapliča | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Varoņu iela | locality = Slokas kapos | lat = 56.9459303 | long = 23.6267145 | p625 = {{Coord|56.94593|23.626714|display=inline}} | image = Slokas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%202008-08-28%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5725 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657566 | label = ''[[:d:Q55657566|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Vasaras iela 50 | lat = 56.9550592 | long = 23.7091134 | p625 = {{Coord|56.955059|23.709113|display=inline}} | image = Vasaras%2050.jpg | vaid = 5726 | year = 20. gs. 20. -30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657571 | label = ''[[:d:Q55657571|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Vasaras iela 53a | lat = 56.9552555 | long = 23.7046891 | p625 = {{Coord|56.955255|23.704689|display=inline}} | image = Vasaras%2053A.jpg | vaid = 5727 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657576 | label = ''[[:d:Q55657576|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Vasaras iela 55 | lat = 56.9551721 | long = 23.7035882 | p625 = {{Coord|56.955172|23.703588|display=inline}} | image = Vasaras%2055.jpg | vaid = 5728 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657577 | label = ''[[:d:Q55657577|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Ventas iela 8, k-lit.1 | lat = 56.96687 | long = 23.752765 | p625 = {{Coord|56.96687|23.752765|display=inline}} | image = Ventas%20iela%208.jpg | vaid = 5729 | year = 1936. -1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660120 | label = ''[[:d:Q55660120|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Vidus prospekts 10 | lat = 56.981694 | long = 23.8441038 | p625 = {{Coord|56.981694|23.844104|display=inline}} | image = Vidus%20prospekts%2010%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5331 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660141 | label = ''[[:d:Q55660141|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Vidus prospekts 32, k-lit.1 | lat = 56.983292424826 | long = 23.85235152418 | p625 = {{Coord|56.983292|23.852352|display=inline}} | image = Vidus%20prospekts%2032%2C%20k-lit.1%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5730 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660162 | label = ''[[:d:Q55660162|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Vidus prospekts 43, k-lit.1 | lat = 56.983841377422 | long = 23.853190169254 | p625 = {{Coord|56.983841|23.85319|display=inline}} | image = Vidus%20prospekts%2043%2C%20k-lit.1%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5732 | year = ap 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660183 | label = ''[[:d:Q55660183|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Vienības prospekts 12 | lat = 56.9816913 | long = 23.8568717 | p625 = {{Coord|56.981691|23.856872|display=inline}} | image = Vien%C4%ABbas%20prospekts%2012%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5735 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660205 | label = ''[[:d:Q55660205|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Vienības prospekts 20, k-lit.2 | lat = 56.980357 | long = 23.857806 | p625 = {{Coord|56.980357|23.857806|display=inline}} | image = Vien%C4%ABbas%20prospekts%2020%2C%20k-lit.2%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5736 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660226 | label = ''[[:d:Q55660226|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Vienības prospekts 24, k-lit.2 | lat = 56.978996 | long = 23.858114 | p625 = {{Coord|56.978996|23.858114|display=inline}} | image = Vien%C4%ABbas%20prospekts%2024%2C%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5737 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660251 | label = ''[[:d:Q55660251|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Vienības prospekts 24, k-lit.3 | lat = 56.979082 | long = 23.85858 | p625 = {{Coord|56.979082|23.85858|display=inline}} | vaid = 5738 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660273 | label = ''[[:d:Q55660273|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Vienības prospekts 25, k-lit.1 | lat = 56.979546 | long = 23.859781 | p625 = {{Coord|56.979546|23.859781|display=inline}} | image = Vien%C4%ABbas%20prospekts%2025%2C%20k-lit.1%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5739 | year = ap 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660294 | label = ''[[:d:Q55660294|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Vienības prospekts 26, k-lit.1 | lat = 56.978792167687 | long = 23.858722587079 | p625 = {{Coord|56.978792|23.858723|display=inline}} | image = Vien%C4%ABbas%20prospekts%2026%2C%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5740 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660314 | label = ''[[:d:Q55660314|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Vienības prospekts 27, k-lit.1 | lat = 56.978997247503 | long = 23.859912543711 | p625 = {{Coord|56.978997|23.859913|display=inline}} | image = Vien%C4%ABbas%20prospekts%2027%2C%20k-lit.1%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5741 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660338 | label = ''[[:d:Q55660338|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Vienības prospekts 28, k-lit.1 | lat = 56.978282 | long = 23.85871 | p625 = {{Coord|56.978282|23.85871|display=inline}} | vaid = 5742 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660360 | label = ''[[:d:Q55660360|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Vienības prospekts 32 | lat = 56.9771043 | long = 23.8600645 | p625 = {{Coord|56.977104|23.860065|display=inline}} | image = House%20built%20in%2030s%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5743 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660379 | label = ''[[:d:Q55660379|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Viestura iela 6 | lat = 56.9740085 | long = 23.8511556 | p625 = {{Coord|56.974008|23.851156|display=inline}} | vaid = 5745 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660401 | label = ''[[:d:Q55660401|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Viktorijas iela 10, k-lit.5 | lat = 56.975756951691 | long = 23.808953909304 | p625 = {{Coord|56.975757|23.808954|display=inline}} | vaid = 5746 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660421 | label = ''[[:d:Q55660421|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Viktorijas iela 12 | lat = 56.9755636 | long = 23.8090401 | p625 = {{Coord|56.975564|23.80904|display=inline}} | image = Viktorijas%2012.jpg | vaid = 5747 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660441 | label = ''[[:d:Q55660441|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Viktorijas iela 28, k-lit.4 | lat = 56.973504590398 | long = 23.810168012142 | p625 = {{Coord|56.973505|23.810168|display=inline}} | vaid = 5748 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660463 | label = ''[[:d:Q55660463|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Viktorijas iela 42, k-lit.2 | lat = 56.970981037342 | long = 23.812322780907 | p625 = {{Coord|56.970981|23.812323|display=inline}} | image = Viktorijas%2042a.jpg | vaid = 5749 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660483 | label = ''[[:d:Q55660483|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Viktorijas iela 47, k-lit.1 | lat = 56.970052559982 | long = 23.813581035053 | p625 = {{Coord|56.970053|23.813581|display=inline}} | image = Viktorijas%20iela%2047%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5750 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660503 | label = ''[[:d:Q55660503|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Viktorijas iela 60 | lat = 56.969059 | long = 23.8134499 | p625 = {{Coord|56.969059|23.81345|display=inline}} | image = Viktorijas%2060.jpg | vaid = 5751 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660525 | label = ''[[:d:Q55660525|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Viktorijas iela 61, k-lit.3 | lat = 56.96841805457 | long = 23.814514383065 | p625 = {{Coord|56.968418|23.814514|display=inline}} | vaid = 5752 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660544 | label = ''[[:d:Q55660544|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Viļņu iela 3 | locality = (Tilta ielā 23) | lat = 56.9783863 | long = 23.8687853 | p625 = {{Coord|56.978386|23.868785|display=inline}} | image = Vi%C4%BC%C5%86u%20iela%203%2C%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5349 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657582 | label = ''[[:d:Q55657582|Dzīvojamā ēka - tirgotava]]'' | name = Dzīvojamā ēka - tirgotava | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Zemgales iela 24, k-lit.1 | lat = 56.95628897974 | long = 23.684604510598 | p625 = {{Coord|56.956289|23.684605|display=inline}} | image = Zemgales%20iela%20%28%20J%C5%ABrmala%29%2024%203.jpg | commonscat = Zemgales iela 24 (Jūrmala) | vaid = 5754 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657587 | label = ''[[:d:Q55657587|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Zemgales iela 4 | lat = 56.956728 | long = 23.6931677 | p625 = {{Coord|56.956728|23.693168|display=inline}} | image = Zemgales%20iela%204.jpg | vaid = 5753 | year = ap 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657591 | label = ''[[:d:Q55657591|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Zemgales iela 58 | lat = 56.9546194 | long = 23.6694289 | p625 = {{Coord|56.954619|23.669429|display=inline}} | image = Zemgales%20iela%2058%20skats%202.jpg | vaid = 5755 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660589 | label = ''[[:d:Q55660589|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Zigfrīda Meierovica prospekts 1, k-lit.1 | lat = 56.971304138763 | long = 23.775549730689 | p625 = {{Coord|56.971304|23.77555|display=inline}} | image = Zigfr%C4%ABda%20Meierovica%20prospekts%201%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5582 | year = ap 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660568 | label = ''[[:d:Q55660568|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Zigfrīda Meierovica prospekts 19, k-lit.3 | lat = 56.972756429506 | long = 23.781203253773 | p625 = {{Coord|56.972756|23.781203|display=inline}} | vaid = 5584 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660608 | label = ''[[:d:Q55660608|Dzejnieces Aspazijas dzīves vieta]]'' | name = Dzejnieces Aspazijas dzīves vieta | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Zigfrīda Meierovica prospekts 20 | lat = 56.9715 | long = 23.78134 | p625 = {{Coord|56.9715|23.78134|display=inline}} | image = Aspazijas%20nams%20Dubultos.JPG | commonscat = Aspazija House (Dubulti) | vaid = 35 | year = 1929.-1943. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660633 | label = ''[[:d:Q55660633|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Zigfrīda Meierovica prospekts 20 | lat = 56.97143 | long = 23.78136 | p625 = {{Coord|56.97143|23.78136|display=inline}} | image = Aspazijas%20nams%20Dubultos.JPG | commonscat = Aspazija House (Dubulti) | vaid = 5585 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660658 | label = ''[[:d:Q55660658|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Zigfrīda Meierovica prospekts 21 | lat = 56.97203 | long = 23.7818596 | p625 = {{Coord|56.97203|23.78186|display=inline}} | image = Pamests%20grausts%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5586 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660680 | label = ''[[:d:Q55660680|Lapene]]'' | name = Lapene | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Zigfrīda Meierovica prospekts 23, k-lit.5 | lat = 56.973109738741 | long = 23.781318880165 | p625 = {{Coord|56.97311|23.781319|display=inline}} | vaid = 5587 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660699 | label = ''[[:d:Q55660699|Dzīvojamā ēka - pansija]]'' | name = Dzīvojamā ēka - pansija | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Zigfrīda Meierovica prospekts 25, k-lit.1 | lat = 56.972391 | long = 23.782002 | p625 = {{Coord|56.972391|23.782002|display=inline}} | vaid = 5588 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660720 | label = ''[[:d:Q55660720|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Zigfrīda Meierovica prospekts 34, k-lit.2 | lat = 56.972157900972 | long = 23.785228665705 | p625 = {{Coord|56.972158|23.785229|display=inline}} | image = Bijusais%20majoru%20bernudarzs%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5590 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660741 | label = ''[[:d:Q55660741|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Zigfrīda Meierovica prospekts 35, k-lit.1 | lat = 56.972971310403 | long = 23.784641095564 | p625 = {{Coord|56.972971|23.784641|display=inline}} | vaid = 5591 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660762 | label = ''[[:d:Q55660762|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Zigfrīda Meierovica prospekts 36, k-lit.1 | lat = 56.972312836548 | long = 23.786069181067 | p625 = {{Coord|56.972313|23.786069|display=inline}} | vaid = 5592 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660780 | label = ''[[:d:Q55660780|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Zigfrīda Meierovica prospekts 38 | lat = 56.9724009 | long = 23.7865372 | p625 = {{Coord|56.972401|23.786537|display=inline}} | vaid = 5593 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660801 | label = ''[[:d:Q55660801|Tornis ar galeriju]]'' | name = Tornis ar galeriju | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Zigfrīda Meierovica prospekts 43 | lat = 56.9745135 | long = 23.7873805 | p625 = {{Coord|56.974514|23.787381|display=inline}} | image = Marienbade%20-%20panoramio%20%284%29.jpg | vaid = 5594 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660827 | label = ''[[:d:Q55660827|Vārti un mūra sēta]]'' | name = Vārti un mūra sēta | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Zigfrīda Meierovica prospekts 43 | lat = 56.9745135 | long = 23.7873805 | p625 = {{Coord|56.974514|23.787381|display=inline}} | image = Majori%20Marienbad%20gate%2002.2017%20%2832643272396%29.jpg | vaid = 5595 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660849 | label = ''[[:d:Q55660849|Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās) | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Zigfrīda Meierovica prospekts 43 | lat = 56.9745135 | long = 23.7873805 | p625 = {{Coord|56.974514|23.787381|display=inline}} | vaid = 8396 | year = 20.gs.40.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55661243 | label = ''[[:d:Q55661243|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Zīlīšu iela 10 | lat = 56.97465 | long = 23.89927 | p625 = {{Coord|56.97465|23.89927|display=inline}} | image = Z%C4%ABl%C4%AB%C5%A1u%20iela%2010%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5756 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656784 | label = ''[[:d:Q55656784|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Ārijas iela 4 | lat = 56.9582621 | long = 23.685065 | p625 = {{Coord|56.958262|23.685065|display=inline}} | image = %C4%80rijas%20iela%204%20%28J%C5%ABrmala%29.jpg | vaid = 5363 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657658 | label = ''[[:d:Q55657658|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Ātrā iela 12, k-lit.1 | lat = 56.97317 | long = 23.79614 | p625 = {{Coord|56.97317|23.79614|display=inline}} | vaid = 5366 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657660 | label = ''[[:d:Q55657660|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Ātrā iela 14, k-lit.1 | lat = 56.97296 | long = 23.79624 | p625 = {{Coord|56.97296|23.79624|display=inline}} | image = %C4%80tr%C4%81%20iela%2014%2C%20k-lit.1%3B.jpg | vaid = 5367 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657666 | label = ''[[:d:Q55657666|Dzīvojamā ēka - vasarnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka - vasarnīca | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Ātrā iela 16, k-lit.1 | lat = 56.97273 | long = 23.79624 | p625 = {{Coord|56.97273|23.79624|display=inline}} | vaid = 5368 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657670 | label = ''[[:d:Q55657670|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | address = Ātrā iela 7, k-lit.2 | lat = 56.973458811719 | long = 23.796835711449 | p625 = {{Coord|56.973459|23.796836|display=inline}} | image = Atra%20iela%207%20lit2.jpg | vaid = 5365 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q4102442 | label = [[Vaivari (stacija)|Vaivari]] | name = Vaivari | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | locality = Vaivaros | lat = 56.955080555556 | long = 23.669025 | p625 = {{Coord|56.955081|23.669025|display=inline}} | image = Vaivaru%20stacija%2011.JPG | commonscat = Vaivari railway station | vaid = 5348 | wikipediauri = Vaivari_(stacija) | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q15133641 | label = [[Babītes pilskalns]] | name = Babītes pilskalns | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | locality = pie Babītes pagasta Strēlniekiem | lat = 56.95805556 | long = 23.84305556 | p625 = {{Coord|56.958056|23.843056|display=inline}} | image = Bab%C4%ABtes%20pilskalna%20nor%C4%81des%20z%C4%ABme%202008-09-05.jpg | commonscat = Babītes hillfort | vaid = 2083 | wikipediauri = Bab%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652815 | label = ''[[:d:Q55652815|Ķemeru kūrorts]]'' | name = Ķemeru kūrorts | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-JUR | lat = 56.947191368858 | long = 23.495395904 | p625 = {{Coord|56.947191|23.495396|display=inline}} | image = %C4%B6emeru%20k%C5%ABrorts.jpg | vaid = 6085 | year = 1835. 19.gs.b. 20.gs | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652819 | label = ''[[:d:Q55652819|Ķemeru parks ar parka arhitektūru]]'' | name = Ķemeru parks ar parka arhitektūru | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | locality = Tūristu, Durbes, Katedrāles un Emīla Dārziņa ielas | lat = 56.948476062264 | long = 23.498183310729 | p625 = {{Coord|56.948476|23.498183|display=inline}} | image = %C4%B6emeru%20parks.jpg | vaid = 5341 | year = 1838. 19. gs. 2.p. 20. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652828 | label = ''[[:d:Q55652828|Tiltiņš ar akmens mūra caurteku]]'' | name = Tiltiņš ar akmens mūra caurteku | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | locality = Ķemeru parkā | lat = 56.947728204398 | long = 23.499485966779 | p625 = {{Coord|56.947728|23.499486|display=inline}} | image = Tilti%C5%86%C5%A1%20ar%20akmens%20m%C5%ABra%20caurteku.jpg | vaid = 5344 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55652836 | label = ''[[:d:Q55652836|Tiltiņi ar metāla margām (10)]]'' | name = Tiltiņi ar metāla margām (10) | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | locality = Ķemeru parkā | lat = 56.947871573628 | long = 23.496528771308 | p625 = {{Coord|56.947872|23.496529|display=inline}} | image = Jurmala%20Kemeri%20Paviljonsrotonda%202.JPG | commonscat = Footbridges in Ķemeri park | vaid = 5346 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q114598376|Ķemeru kūrorta parks]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656500 | label = ''[[:d:Q55656500|Slokas vēsturiskais centrs]]'' | name = Slokas vēsturiskais centrs | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-JUR | lat = 56.943456742172 | long = 23.61836788957 | p625 = {{Coord|56.943457|23.618368|display=inline}} | image = Slokas%20v%C4%93sturiskais%20centrs.jpg | vaid = 6089 | year = 18.gs.-20.gs. s. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656696 | label = ''[[:d:Q55656696|Kauguru zvejniekciems]]'' | name = Kauguru zvejniekciems | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931134|vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-JUR | lat = 56.966485326449 | long = 23.61112141077 | p625 = {{Coord|56.966485|23.611121|display=inline}} | image = Kaugurciema%20iela%2065%201.jpg | vaid = 6086 | year = 19.gs.v. 19/20.gs. m | typelabel = vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656713 | label = ''[[:d:Q55656713|Vaivaru-Asaru-Mellužu-Pumpuru-Jaundubultu vasarnīcu rajons]]'' | name = Vaivaru-Asaru-Mellužu-Pumpuru-Jaundubultu vasarnīcu rajons | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-JUR | lat = 56.963170487058 | long = 23.715629956579 | p625 = {{Coord|56.96317|23.71563|display=inline}} | image = Dubultu%20prospekts%2095.jpg | vaid = 6092 | year = 19.gs. v. - 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55656729 | label = ''[[:d:Q55656729|Vaivaru-Asaru-Mellužu vasarnīcu kvartāli]]'' | name = Vaivaru-Asaru-Mellužu vasarnīcu kvartāli | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931134|vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-JUR | lat = 56.95573247096 | long = 23.696685399768 | p625 = {{Coord|56.955732|23.696685|display=inline}} | image = Puku%20street%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 6091 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657598 | label = ''[[:d:Q55657598|Dubultu- Majoru-Dzintaru-Bulduru-Lielupes vasarnīcu rajoni]]'' | name = Dubultu- Majoru-Dzintaru-Bulduru-Lielupes vasarnīcu rajoni | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-JUR | lat = 56.978557674911 | long = 23.823262885324 | p625 = {{Coord|56.978558|23.823263|display=inline}} | image = Riga-Jurmala.jpg | vaid = 6083 | year = 19.gs.1.c. 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657601 | label = ''[[:d:Q55657601|Dzintaru-Bulduru vasarnīcu kvartāli]]'' | name = Dzintaru-Bulduru vasarnīcu kvartāli | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931134|vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-JUR | lat = 56.978023871925 | long = 23.849584571466 | p625 = {{Coord|56.978024|23.849585|display=inline}} | image = J%C5%ABrmala%20-%20Dzintaru%20prospekts%2C%203%20%2803%29.jpg | vaid = 6084 | year = 20.gs.s., 20./30.g. | typelabel = vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657604 | label = ''[[:d:Q55657604|Majoru-Dzintaru vasarnīcu kvartāli]]'' | name = Majoru-Dzintaru vasarnīcu kvartāli | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931134|vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-JUR | lat = 56.968532196534 | long = 23.813677812341 | p625 = {{Coord|56.968532|23.813678|display=inline}} | image = J%C5%ABrmala%20-%20Pilso%C5%86u%20iela%20%283%29.jpg | vaid = 6087 | year = 19.gs.s.b.,20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657608 | label = ''[[:d:Q55657608|Stirnu rags]]'' | name = Stirnu rags | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931134|vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-JUR | lat = 56.984305563775 | long = 23.888699527465 | p625 = {{Coord|56.984306|23.8887|display=inline}} | vaid = 6090 | year = 19.gs.b. 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657611 | label = ''[[:d:Q55657611|Vecbulduru zvejniekciems un vasarnīcu rajons]]'' | name = Vecbulduru zvejniekciems un vasarnīcu rajons | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-JUR | lat = 56.977903347139 | long = 23.86656376732 | p625 = {{Coord|56.977903|23.866564|display=inline}} | image = Lielupe%20-%20panoramio%20%2848%29.jpg | vaid = 6093 | year = 19.gs.s. 19./20.gs.m | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55657619 | label = ''[[:d:Q55657619|Bulduru muižas klēts]]'' | name = Bulduru muižas klēts | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JUR | locality = Viestura prospekts 6 | lat = 56.97242691754 | long = 23.854510932278 | p625 = {{Coord|56.972427|23.854511|display=inline}} | image = Gan%C4%ABbu%20ce%C4%BC%C5%A1%201%2C%20J%C5%ABrmala.jpg | vaid = 5744 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q16408571|Bulduru muiža]]'' | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660878 | label = ''[[:d:Q55660878|Priedaines vasarnīcu rajons]]'' | name = Priedaines vasarnīcu rajons | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-JUR | lat = 56.9738 | long = 23.892 | p625 = {{Coord|56.9738|23.892|display=inline}} | image = %D0%98%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F%20%D0%B7%D0%B0%D1%81%D1%82%D1%80%D0%BE%D0%B9%D0%BA%D0%B0%20%D0%B2%20%D0%9F%D1%80%D0%B8%D0%B5%D0%B4%D0%B0%D0%B9%D0%BD%D0%B5.jpg | vaid = 6088 | year = 20.gs.s., 20.-30.g. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{monument | qid = Q55660921 | label = ''[[:d:Q55660921|Priedaines apmetne]]'' | name = Priedaines apmetne | municipality = Jūrmala | district = Jūrmala | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-JUR | locality = Priedaine 2101 | lat = 56.9724 | long = 23.9047 | p625 = {{Coord|56.9724|23.9047|display=inline}} | vaid = 8726 | year = 3400.-1500.g.p.m.ē. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = J%C5%ABrmala }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Jūrmala|Latvijas kultūras mantojums/Jūrmala}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Jūrmalas vēsture]] ccv5kpfgpobq1ssgff7ctiex53zs2sp Eritrejas administratīvais iedalījums 0 291969 4494829 2460114 2026-07-14T22:47:58Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[File:Eritrea location map.svg]] → [[File:Eritrea adm location map.svg]] better svg 4494829 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Eritrea AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Eritreja]]s novietojums]] '''[[Eritreja]]s administratīvo iedalījumu''' veido '''6 reģionos (jeb zobas)'''. Zobas sīkāk iedalās '''57 apakšreģionos'''. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis |- | 6 zobas || 57 apakšreģioni |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=550px align=center |- | {{Image label begin|image=Eritrea adm location map.svg|width=550|float=none}} {{Image label small|x=0.18|y=0.25|scale=550|text=[[Ansebas zoba|Anseba]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.46|scale=550|text=[[Debubas zoba|Debuba]]}} {{Image label small|x=0.70|y=0.60|scale=550|text=[[Debubavi Kejihbahri zoba|Debubavi<br/>Kejihbahri]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.40|scale=550|text=[[Gašas-Barkas zoba|Gaša-<br/>Barka]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.40|scale=550|text=[[Maakeles zoba|Maakele]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.31|scale=550|text=[[Semenavi Kejihbahri zoba|Semenavi<br/>Kejihbahri]]}} {{Image label end}} |} === Zobas === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Zoba !! Nosaukums<br/>tigraju valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²) !! Iedz.sk. !! Apakšreģionu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- | [[File:Anseba in Eritrea.svg|90px]] || '''[[Ansebas zoba]]''' || ዞባ ኣንሰባ || [[Kerena]] || {{nts|23200}} || {{nts|893587}} || 10 || ER-AN |- | [[File:Southern in Eritrea.svg|90px]] || '''[[Debubas zoba]]''' || ደቡብ || [[Mendefera]] || {{nts|8000}} || {{nts|1476765}} || 14 || ER-DU |- | [[File:Southern Red Sea in Eritrea.svg|90px]] || '''[[Debubavi Kejihbahri zoba]]''' || ዞባ ደቡባዊ ቀይሕ ባሕሪ || [[Aseba]] || {{nts|27600}} || {{nts|398073}} || 4 || ER-DK |- | [[File:Gash-Barka in Eritrea.svg|90px]] || '''[[Gašas-Barkas zoba]]''' || ጋሽ-ባርካ || [[Barentu]] || {{nts|33200}} || {{nts|1103742}} || 14 || ER-GB |- | [[File:Central in Eritrea.svg|90px]] || '''[[Maakeles zoba]]''' || ዞባ ማእከል || [[Asmera]] || {{nts|1300}} || {{nts|1053254}} || 3 || ER-MA |- | [[File:Northern Red Sea in Eritrea.svg|90px]] || '''[[Semenavi Kejihbahri zoba]]''' || ዞባ ሰሜናዊ ቀይሕ ባሕሪ || [[Miciva]] || {{nts|27800}} || {{nts|897454}} || 9 || ER-SK |- |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Eritreja|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] erw2i72qy1v2sm3kfc8rfmtkh1cxgbo Līgatnes papīrfabrikas ciemats 0 350021 4494847 4342386 2026-07-15T01:54:41Z Egilus 27634 Izmetu visnelasāmāko reklāmas terminoloģiju 4494847 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Līgatnes papīrfabrikas ciemats | settlement_type = pilsētas daļa | image_skyline = Līgatnes papīrfabrikas ciemata apbūve.jpg | image_caption = Līgatnes papīrfabrikas ciemats | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Cēsu novads]] | subdivision_name3 = [[Līgatne]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 11 | lats = 11 | latNS = N | longd = 25 | longm = 02 | longs = 02 | longEW = E | elevation_m = | website = | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4108 | footnotes = }} '''Līgatnes papīrfabrikas ciemats''' ir vēsturiska [[Līgatne|Līgatnes]] pilsētas daļa. Līgatnes papīrfabrikas ciemata centrs ir valsts nozīmes [[Pilsētbūvniecības un arhitektūras pieminekļi|pilsētbūvniecības]] [[piemineklis]], kas pieminekļu sarakstā iekļauts [[1998. gads|1998. gadā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs|url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/7427/|website=mantojums.lv|publisher=Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija|accessdate=20.04.2017|date=2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170429032603/http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/7427/#|archivedate=29.04.2017}}</ref> Tas ir [[19. gadsimts|19. gadsimta]] koka [[arhitektūra]]s un [[Industriālā celtniecība|industriālās celtniecības]] vienots ansamblis, kas saplūst kopā ar apkārtējo dabu — kalnaino reljefu, [[Līgatne (upe)|Līgatnes upi]], [[Ānfabrikas klintis|Ānfabrikas]] un [[Lustūzis (klints)|Lustūža]] klintīm, kurās atrodami vietējo iedzīvotāju joprojām izmantotie alu pagrabi. Mūsdienās tajā izveidotas tūristu takas == Ciemata apbūves aizsākumi == Ciemata apbūves izveides plānojums uzsākts [[1888. gads|1888. gadā]], kad [[Papīrfabrika "Līgatne"|Līgatnes papīrfabrikai]] attīstoties un paplašinoties, bija nepieciešamas dzīvojamās mājas tās darbiniekiem un viņu ģimenēm.<ref name="latvijasen1">{{grāmatas atsauce|title=Latvijas enciklopēdija|date=2007|publisher=V.Belokoņa izdevniecība|location=Rīga|page=1024}}</ref> Pēc vēsturiskajiem datiem, papīrfabrikai piederēja 500 hektāru zemes, kas arī tika izmantota dzīvojamo un sadzīvisko ēku celtniecībai<ref name="Līgatnestakas">{{grāmatas atsauce|title=Līgatnes takas|date=2014|publisher=Līgatnes tūrisma informācijas centrs|location=Līgatne|page=4}}</ref> Līgatnes papīrfabrikas ciemats tika sadalīts vairākās teritoriālās daļās — lielākoties apbūve izvietojusies [[Līgatne (upe)|Līgatnes upes]] lejteces ielejā, tajā skaitā Zaķusalā, un apkārtējo krastu pauguros — [[Skolaskalns|Skolaskalnā]], [[Pluču kalns|Pluču kalnā]], [[Remdenkalns|Remdenkalnā]] (''Beiwerk''), [[Spriņģukalns|Spriņģukalnā]], [[Ķiberkalns|Ķiberkalnā]] un [[Rīgaskalns|Rīgaskalnā]]. [[1880. gads|1880.]] gados apbūvēts Spriņģu kalns, 1894. — 1896. gados Rīgaskalns, [[1897. gads|1897]]. gadā — Plūču kalns.<ref name="latvijasen1"/> Centra apbūve veidojusies, no fabrikas ēku kompleksa ar raksturīgo ražošanas celtņu arhitektūru, no fabriku īpašnieku un administrācijas dzīvojamām mājām, kas izvietotas atsevišķi un ir celtas [[eklektika]]s stilā, kā arī no [[baraku tips|baraku tipa]] koka būvēm papīrfabrikas strādniekiem<ref>{{grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas:enciklopēdija|date=1999|publisher=Preses nams|location=Rīga|page=592}}</ref> Toreiz katrai papīrfabrikas strādnieka ģimenei tika iedalīts atsevišķs dzīvoklis, malka, ūdens un elektrība par brīvu — [[Līgatne|Līgatnē]] ražoja ne tikai pasaules līmeņa kvalitātes [[Papīrs|papīru]], bet gan arī savu [[elektroenerģija|elektroenerģiju]]. Ciematam bija sava slimnīca, biedrības nams, skola, dzemdību nams, peldiestāde, sporta laukums, aptieka, veco ļaužu patversme, tirgus laukums, fabrikas kapsēta u.c.<ref>{{laikraksta atsauce|last1=Birulis|first1=J.|title=Pazīsti Latviju!|journal=Lauku avīzes Tematiskā avīze|date=2013|volume=Nr.5|page=60|pages=62}}</ref> == Papīrfabrikas ciemata ēkas == [[Attēls:Līgatnes papīrfabrikas ēku komplekss.jpg|alt=Līgatnes papīrfabrikas ēku komplekss|left|thumb|Līgatnes papīrfabrikas ēku komplekss]] === Līgatnes papīrfabrika === [[Papīrfabrika "Līgatne"|Līgatnes papīrfabrikas]] aizsākumi meklējami [[1815. gads|1815. gadā]], kad [[Rīga]]s tirgoņi [[Konrāds Strohs]] un [[Kārlis Kībers]] savā īpašumā ieguva plašas teritorijas [[Līgatne (upe)|Līgatnes upes]] lejteces ielejā, ko nosauca par '''Konrādsrūi''' (''Conradsruhe''), kā arī ieguva [[Paltmales muiža]]s [[dzirnavas]]. [[1815. gads|1815. gadā]] dzirnavu ēka tika pārbūvēta, un tika atklāta [[papīra manufaktūra]], kas no lupatām saražoja pirmos 1050 [[pudi|pudus]] jeb 17 tonnas [[Līgatnes papīrs|Līgatnes papīra]]. Tika ražoti tādi papīra izstrādājumi kā [[rakstāmpapīrs]], dažāda veida [[ietinamais papīrs]] un [[vēstuļu papīrs]].<ref name="latvijasen1"/> [[Attēls:Handfabrika (Ānfabrika) mūsdienās.jpg|alt=Handfabrika (Ānfabrika) mūsdienās|thumb|Handfabrika (Ānfabrika) 2017. gada pavasarī]] Augot pieprasījumam, bija nepieciešamas lielākas telpas, līdz ar to 1815.-1816. gadā tika uzcelta vēl viena papīrfabrikas ēka, kas tiek dēvēta par '''Handfabriku''' jeb '''Ānfabriku''', kur līdz pat [[1871. gads|1871. gadam]], saglabājot sākotnējo papīrfabrikas darbības principu, [[Līgatnes papīrs]] ticis ražots, izmantojot roku darbu.<ref name="latvijasen1" /> Pēc [[1830. gads|1830. gada]], kad tiek pabeigta '''Galvenās''' jeb '''Vidusfabrikas''' [[celtniecība]], '''Ānfabrika''' kļuva par palīgēku kompleksu.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Līgatnes papīrfabrikas ciemata kultūrvēsturiskā tūrisma taka|date=2013|publisher=Līgatnes tūrisma informācijas centrs|location=Līgatne|page=2}}</ref> [[Attēls:Pirmās dzīvojamās ēkas Zaķusalā.jpg|alt=Zaķusala|left|thumb|Pirmās papīrfabrikas ciemata ēkas — Zaķusalā|228x228px]] === Zaķusala === Vecākās strādniekiem paredzētās mājas atrodas Zaķusalā, tās celtas ap 1884.-1886. gadu. Koka mājas projektējis [[Jānis Kampe]], taču celtniecības darbus vadījis galvenais būvuzņēmējs [[Jānis Meņģelis]]. Precētiem papīrfabrikas strādniekiem šajās mājās piešķirti vienas istabas dzīvokļi. Dzīvoklī bijusi viena istaba, virtuve, pieliekamais kambaris. Kopš [[1890]]. gada dzīvokļos bijusi pieejama bezmaksas elektrība, tāpat arī malku un ūdeni nodrošinājusi papīrfabrika. Mājas galos atradušies 2—3 dzīvokļi vadītājiem, savukārt bēniņos mituši neprecētie papīrfabrikas darbinieki.<ref name="Līgatnecaurigadiem">{{grāmatas atsauce|title=Līgatne cauri gadiem|date=2003|publisher=Līgatnes Tūrisma Informācijas centrs|location=Līgatne|page=21}}</ref> Arī mūsdienās šīs ēkas tiek apdzīvotas, pieder pašvaldības īpašumā, kaut arī to vizuālajā izskatā ir manāmi vairāki defekti, tās ir labi saglabājušās. Līdzās Zaķusalas dzīvojamām mājām atrodas brūzīši - tās ir īpatnējas saimniecības palīgēkas. Brūzīši sastāvējuši no divām daļām. Vienā daļā tika iebūvēti 2 lieli veļas vārāmie katli, kā arī veļas rullis, kur veļu gludināt. Otrā daļā bijusi telpa ar iebūvētām maizes krāsnīm.<ref name="Līgatnecaurigadiem"/>[[Attēls:Sardzes nams.jpg|alt=2017|thumb|Sardzes nams — Līgatnes Tūrisma Informācijas centrs.]] === Sardzes nams === [[1889. gads|1889. gadā]] kā viens no diviem tika uzbūvēts sardzes nams. Sarga galvenais uzdevums bija uzraudzīt satiksmi uz fabriku. Vēlāk ēka tikusi izmantota kā dzīvojamā māja, pēcāk tajā darbojies pasts. Mūsdienās ēka pieder pašvaldībai, [[2010. gads|2010. gadā]] ēka pilnībā atjaunota tās senatnīgajā veidolā, un tagad šeit darbojas [[Līgatnes tūrisma informācijas centrs]].<ref name="Līgatnestakas"/> [[Attēls:Dzemdību nams.jpg|alt=2017|left|thumb|Dzemdību nams 2017. gada pavasarī]] === Dzemdību nams un slimnīca === [[1897. gads|1897. gadā]] tika uzcelts dzemdību nams, ko savu strādnieku ģimenēm uzcēla papīrfabrikas toreizējais īpašnieks [[Vilhelms Mencendorfs]]. Dzemdību nams tika ierīkots pēc tā laika vismodernākajām [[higiēna]]s un [[medicīna]]s prasībām. Par mazuļu piedzimšanu ciemata iedzīvotāji uzzinājuši pēc karoga, kas pacelts virs dzemdību nama jumta — zilā vai rozā krāsā, attiecīgi jaundzimušā dzimumam. Šobrīd dzemdību nams ir atjaunots un remontēts, un ēka ir pārdošanā, par ko vēstī ēkas logos novietotā informācija.<ref name="Līgatnestakas"/> Tāpat arī par V. Mencendorfa personīgajiem līdzekļiem [[1897. gads|1897. gadā]] tika uzcelta pirmā slimnīca ar 32 gultasvietām. Tā tika celta pēc pirmā latviešu akadēmiski izglītotā arhitekta [[J. Frīdrihs Baumanis|J. Frīdriha Baumaņa]] projekta. Slimnīca darbojusies līdz pat [[1997. gads|1997. gadam]]. Šobrīd ēka pieder pašvaldībai un tajā iekārtots [[veco ļaužu pansionāts]].<ref name="Līgatnestakas"/> === Saviesīgās Biedrības nams === [[Attēls:Līgatnes Kultūras nams.jpg|thumb|Kultūras nama ēka 2017. gada pavasarī]] [[1897. gads|1897.]] gadā [[Papīrfabrika "Līgatne"|papīrfabrikas]] vajadzībām, pirmais latviešu [[akadēmisks|akadēmiski]] izglītotais arhitekts [[Jānis Frīdrihs Baumanis]] uzprojektēja [[Saviesīgās biedrības nams|Saviesīgās biedrības namu]]. Tajā strādniekiem pēc darba bija iespēja atpūsties, skatīties [[Teātris|teātra]] izrādes un izmantot [[Bibliotēka|bibliotēku]], kā arī uzspēlēt [[Biljards|biljardu]] un [[ķegļi|ķegļus]]. [[1950. gads|1950]]. gadā ēka tika nopostīta, taču īsā laika sprīdī atjaunota. Mūsdienās ēka saukta par [[Kultūras nams|Kultūras namu]] un tajā funkcionē [[Līgatnes bibliotēka]].<ref name="Līgatnestakas"/> Iepretim Kultūras namam atrodas [[Līgatne]]s pilsētas seja — [[Lustūzis]] jeb '''smilšakmens klints''', kuru izrobojušas daudzas (kopumā — ap 330) [[pagrabala]]s. Tā ir bijusi iemīļota tikšanās un lustēšanās vieta, klints virsotnē pulcējušies ļaudis, kas dziedājuši un dejojuši, tādēļ tā ieguvusi šādu nosaukumu.<ref name="latvijasen1"/> [[Attēls:Skolaskalna dzīvojamās ēkas.jpg|left|thumb|Skolaskalna dzīvojamās ēkas 2017. gada pavasarī]] === Skolaskalns (''Kroguskalns'') === [[Skolaskalns]] jeb senais ''Kroguskalns'' ticis apdzīvots jau kopš [[1889. gads|1889.]] gada, kad par [[Papīrfabrika "Līgatne"|Līgatnes papīrfabrikas]] līdzekļiem kalnā tika uzcelta astoņpadsmit dzīvokļu māja ar piebūvētu skolu fabrikas strādnieku bērnu vajadzībām. Pēc skolas uzcelšanas nosaukums ''Kroguskalns'' tika nomainīts uz '''Skolaskalnu'''. Vēlāk tika uzcelta vēl viena — divdesmit četru dzīvokļu māja. Skola kalnā tika atklāta [[1891. gads|1891.]] gadā. Mūsdienās šīs [[barakas|baraku]] tipa dzīvokļu mājas ar savdabīgo [[koka arhitektūra|koka arhitektūru]] ir pašvaldības īpašumā un vēl aizvien ir apdzīvotas.<ref>{{laikraksta atsauce|last1=Birulis|first1=J.|title=Pilsētas aicina|journal=Lauku avīzes Tematiskā avīze|date=2012|volume=4|page=63}}</ref> [[Attēls:Fāles nams - bērnudārzs mūsdienās.jpg|alt=Fāles nams — bērnudārzs mūsdienās.|thumb|Fāles nams — bērnudārzs]] === Fāles nams === [[1914. gads|1914.]] gadā tika uzbūvēts [[Papīrfabrika "Līgatne"|Līgatnes papīrfabrikas]] direktoru viesu nams. Nams veidots greznā [[Šveice]]s stilā un būvēts kā akcents [[Mencendorfu dzimta]]s valdījumam pār [[Līgatne|Līgatni]].<ref name="Līgatnecaurigadiem"/> Ēku pēc stingri noteiktām īpašnieku vēlmēm un nosacījumiem projektējis arhitekts [[Pēteris Meņģelis]]. Sākotnēji tika plānots, ka ēka tiks pabeigta [[Vācija|Vācijā]] un vēlāk pa daļām izjaukta un atvesta uz [[Latvija|Latviju]], tādējādi saglabājot vācu [[Amatnieks|amatnieku]] augsto meistarību un ēkas unikalitāti Latvijas mērogā. Realizējot iecerēto — pamatkonstrukcijas tiešām tika izgatavotas un sanumurētas Vācijā, atvestas samontētas, atlika tikai tās uzmontēt uz [[Līgatne|Līgatnē]] jau uzbūvētiem pamatiem ar pagrabiem. Ēka bija paredzēta kā viesu nams no [[Rīga]]s atbraukušajiem [[Papīrfabrika "Līgatne"|papīrfabrikas]] direktoriem vai citiem [[akciju sabiedrība]]s vadītājiem, kur apmesties uz viesošanās laiku. [[1920. gads|1920.]] gadā nams tiek pārdēvēts uz ''Fāles namu'', jo tajā apmetas dzīvot [[Emīls Fāle]] — tā laika galvenais [[Papīrfabrika "Līgatne"|papīrfabrikas]] direktors. Kopš [[1940. gads|1940.]] gada nams pieder pašvaldībai, tajā ierīkots Līgatnes bērnudārzs. [[1979. gads|1979.]] gadā namā filmētas dažas ainas no filmas "[[Ilgais ceļš kāpās]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Visit Ligatne|title=Fāles nams. Līgatnes bērnudārzs|url=http://www.visitligatne.lv/pub/?id=172|accessdate=30.04.2017|date=2009|archive-date=30.04.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170430125804/http://www.visitligatne.lv/pub/?id=172}}</ref> === Citi nozīmīgi objekti === * [[1895. gads|1895. gadā]] uzbūvēta [[aptieka]]s ēka. Tajā tolaik ierīkots arī veikals.<ref name="Līgatnecaurigadiem"/> * Šajā laika posmā ievērību gūst inženiertehniskie sasniegumi — tiltiņš "Vilhelms" tiek uzbūvēts [[19. gadsimts|19. gadsimta]] nogalē, tas šķērso kanālu, kas [[Līgatne (upe)|Līgatnes upi]] savieno ar dīķi pilsētas centrā, kā arī, tas bija ērtāks un ātrāks nokļūšanas veids līdz tuvumā esošajām Rīgaskalna klintīm. Tiltam ir dots šāds vārds par godu [[Vilhelms Mencendorfs|Vilhelmam Mencendorfam]]. Otrs tiltiņš — "Eižens" ir uzbūvēts pāri gravai Rīgaskalnā. Savu vārdu tiltiņš ieguvis, pateicoties tā inženierim [[Eižens Irmejs|Eiženam Irmejam]].<ref name="latvijasen1"/> * Līdzās [[Līgatnes Centra kapsēta]]i, kas atrodas [[Spriņģukalns|Spriņģukalnā]], [[1905. gads|1905. gadā]] tika uzbūvēta Arnolda kapliča, kas veltīta ilggadējam [[Papīrfabrika "Līgatne"|papīrfabrikas]] [[tehniskais direktors|tehniskajam direktoram]] [[Arnolds Tillings|Arnoldam Tillingam]]. Kapu kalniņā esošajās izcirstajās alās tikuši glabāti līķi, alu nosaukums — [[morgs|morga]] alas.<ref name="Līgatnecaurigadiem"/> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Līgatne]] psk1sb7frktaz3g4kk6lgpdgb17ktdy Mazā Daugava (Rīga) 0 354453 4494843 2712287 2026-07-15T01:07:34Z Egilus 27634 4494843 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Mazā Daugava | attēls = | attēla_izmērs = | paraksts = | vietaskarte = Rīga | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = pie [[Zaķusala]]s | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Daugava]] | sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=55 | sāk_plat_s=10 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=24 | sāk_gar_m=08 | sāk_gar_s=45 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=56 | iet_plat_s=32 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=24 | iet_gar_m=06 | iet_gar_s=04 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 3,5 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = [[Bieķengrāvis]] }} '''Mazā Daugava''' jeb '''Lucavdaugava''' ir [[Daugava]]s atteka starp [[Lucavsala|Lucavsalu]] un [[Zaķusala|Zaķusalu]]. Tās garums 3,5 km, platums 200—300 metri, bet dziļums 3—4 metri. Pa Mazo Daugavu atkarībā no kopējā Daugavas caurplūduma noplūst 13—25% Daugavas ūdeņu.<ref name="autogenerated1">{{enc riga}}</ref> 1920. gadu beigās Mazo Daugavu nosprostoja, veidojot tajā mazizmēra kuģu stāvvietu.<ref name="Dole">{{Grāmatas atsauce|title=No Doles līdz jūrai|last=Biedriņš|first=Andris|year=1990|isbn=5-7796-0340-X|location=Rīga, "Zinātne"|page=45.-46.}}</ref> Taču 1931. gada plūdu rezultātā radās izskalojums kreisajā krastā pie AB dambja, un izrādījās, ka Mazās Daugavas straume līdz nosprostošanai bija novirzījusi galveno straumi tālāk no krasta, pasargājot to. Nosprostojumu nācās nojaukt.<ref name="Dole" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavas pietekas}} [[Kategorija:Daugavas baseina upes]] c757du0goto2w2q61jbb18h7jv2j88c Sadio Manē 0 360348 4494859 4482107 2026-07-15T03:58:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4494859 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|10}} | caps1 = 22 | caps2 = 63 | caps3 = 67 | caps4 = 196 | caps5 = 25 | caption = Manē 2023. gadā | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]] | clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton F.C.|Southampton]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]] | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]] | countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Sedio}} | goals1 = 2 | goals2 = 31 | goals3 = 21 | goals4 = 90 | goals5 = 7 | height = 174 | image = Sadio Mané - Persepolis F.C. v Al Nassr FC, 19 September 2023.jpg | nationalcaps1 = 4 | nationalcaps2 = 113 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 45 | nationalteam1 = {{flaga|Senegāla}} Senegāla U23 | nationalteam2 = {{fb|SEN}} | nationalyears1 = 2012 | nationalyears2 = 2012— | ntupdate = {{dat|2025|05|10|sk|bez}} | pcupdate = {{dat|2025|05|10|sk|bez}} | playername = Sadio Manē | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2011—2012 | years2 = 2012—2014 | years3 = 2014—2016 | years4 = 2016—2022 | years5 = 2022—2023 | name = | birth_place = | clubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]] | years6 = 2023— | caps6 = 60 | goals6 = 22 }} '''Sadio Manē''' ({{Val|fr|Sadio Mané}}; dzimis {{Dat|1992|4|10}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] kluba ''[[Al Nassr]]'' un [[Senegālas futbola izlase]]s uzbrucējs. Manē karjeru sāka [[Francija]]s komandā ''[[FC Metz]]''. 2012. gadā Manē pievienojās [[Austrija]]s klubam [[FC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']].<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=31 August 2012|publisher=fcmetz.com|title=Sadio Mané transféré au Red Bull Salzburg|url=http://www.fcmetz.com/article/Transfert/2012-08-31-17-25-55_sadio-mane-transfere-au-red-bull-salzburg.html|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141103230754/http://www.fcmetz.com/article/Transfert/2012-08-31-17-25-55_sadio-mane-transfere-au-red-bull-salzburg.html|archivedate=2014-11-03}}</ref> [[Zalcburga|Zalcburgā]] Manē izcīnija [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] titulu un pārcēlās uz Anglijas ''[[Southampton FC]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=1 September 2014|publisher=dailymail.co.uk|title=Southampton complete double swoop for Toby Alderweireld and £12m Sadio Mane|url=http://www.dailymail.co.uk/sport/football/article-2740159/Southampton-complete-loan-deal-Toby-Alderweireld-12m-Sadio-Mane-set-follow.html}}</ref> 2016. gadā Manē pievienojās ''[[Liverpool FC]]'' par 34 milijoniem [[Sterliņu mārciņa|Sterliņu mārciņu]], tādējādi kļūstot par dārgāko [[Āfrika]]s futbolistu.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=28 June 2016|publisher=skysports.com|title=Sadio Mane has medical as Liverpool agree transfer fee of £34m with Southampton|url=http://www.skysports.com/football/news/11669/10326309/sadio-mane-has-medical-as-liverpool-agree-transfer-fee-of-16334m-with-southampton}}</ref> [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018—19. gada Premjerlīgas sezonā]] kļuvis par turnīra dalīti labāko vārtu guvēju. 2020. gadā ar ''Liverpool'' kļuvis par Anglijas čempionu. 2021. gada oktobrī Premjerlīgā guvis 100 vārtus, kļūstot tikai par trešo Āfrikas spēlētāju, kurš to ir sasniedzis. 2022. gadā par 32 miljoniem eiro Manē tika pārdots [[Vācijas Bundeslīga]]s komandai [[Minhenes "Bayern"|Minhenes "''Bayern''"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61877332|title='One of Liverpool's greatest' - Mane joins Bayern|work=BBC Sport|access-date=2022-06-27|language=en}}</ref> [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasē]] spēlējis [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017. gada Āfrikas Nāciju kausā]], [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]] ar Senegālas izlasi izdevās izcīnīt čempiona titulu. 2019. gadā, spēlējot "Liverpūlē", Manē izpelnījās fanu ievērību ar sava tālruņa ieplīsušo ekrānu. Uz jautājumiem viņš atbildēja, ka labprātāk tērējot naudu un laiku labdarībai Senegālā nekā mantu pirkšanai, bet šis tālrunis viņam svarīgs kā drauga dāvana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailystar.co.uk/sport/football/sadio-mane-spotted-broken-iphone-21179746|title=Sadio Mane spotted with broken iPhone despite £150,000-a-week Liverpool contract|last=Fulda|first=Owen|website=Dailystar.co.uk|access-date=2022-07-23|date=2019-12-29|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.newsnationtv.com/sports/football/sadio-mane-cracked-iphone-liverpool-premier-league-250281.html|title=Sadio Mane, Liverpool Star's Cracked Iphone Breaks Fans Hearts But His Response Is Legendary|website=News Nation English|access-date=2022-07-23|language=en}}</ref> == Sasniegumi == '''Red Bull Salzburg''' * [[Austrijas Bundeslīga]]: 2013—14 * [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2013—14 '''Liverpool''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019—20]] * [[EFL Cup]]: 2021-22 * [[FA kauss]]: 2021-22<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-triumfe-fa-kausa-chelsea-klust-par-pirmo-komandu-kas-zaudejusi-tris-gadus-pec-kartas/|title=“Liverpool” triumfē FA kausā, “Chelsea” kļūst par pirmo komandu, kas zaudējusi trīs gadus pēc kārtas &#124; Sportazinas.com|date=2022. gada 14. maijs|website=www.sportazinas.com}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018—19]]; finālists [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]]; [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61609200|title=Liverpool 0-1 Real Madrid: Reds beaten in Paris as Vinicius Jr hits winner|date=2022. gada 27. maijs|via=www.bbc.com}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2019 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2019 '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022—2023]] * [[DFL-Supercup]]: 2022 '''Al Nassr''' * [[Saūda Arābijas profesionālā līga]]: 2025—2026<ref>{{Cite web |title=Ronaldu ar asarām acīs izcīna Saūda Arābijas čempionu titulu |url=https://lente.lv/sports/raksts/ronaldu-ar-asaram-acis-izcina-sauda-arabijas-cempionu-titulu-104876.html?@=komentari |website=Lente.lv |access-date={{dat|2026|05|22||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> '''Senegālas izlase''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2021<ref>https://www.si.com/soccer/liverpool/news/africa-cup-of-nations-senegal-beat-egypt-to-win-final-afcon</ref>, [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo|title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |accessdate=2026-01-19 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref>; finālists: 2019 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Anglijas Premjerlīga]]s labākais vārtu guvējs: 2018—19 * Āfrikas gada futbolists: 2019 * [[UEFA Gada komanda]]: 2019 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Senegālas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Manē, Sadio}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:FC Metz spēlētāji]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]] [[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] q6d6x9thmw1x5xgs382g3c39cxddtpm Antonio Konte 0 383047 4494914 4284304 2026-07-15T07:47:30Z Vylks 50297 4494914 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|Itālijas futbola treneri un bijušo futbolistu|paukotāju un olimpisko čempionu|Antonio Konte (paukotājs)}} {{Futbolista infokaste |name = Antonio Konte |image = 20150616 Antonio Conte.jpg |image_size = 220 |caption = Antonio Konte 2015. gadā |fullname = |birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1969|7|31|}} |birth_place = {{vieta|Itālija|Leče}} |height = 178 |position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] |currentclub = |years1 = 1985—1991 |clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Lecce|Lecce]] |caps1 = 71 |goals1 = 1 |years2 = 1991—2004 |clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]] |caps2 = 296 |goals2 = 29 |totalcaps = 367 |totalgoals = 30 |nationalyears1 = 1994—2000 |nationalteam1 = {{fb|Itālija}} |nationalcaps1 = 20 |nationalgoals1 = 2 |manageryears1 = 2006—2007 |managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Arezzo|Arezzo]] |manageryears2 = 2007—2009 |managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[F.C. Bari 1908|Bari]] |manageryears3 = 2009—2010 |managerclubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Atalanta B.C.|Atalanta]] |manageryears4 = 2010—2011 |managerclubs4 = {{flaga|Itālija}} [[S.S. Robur Siena|Siena]] |manageryears5 = 2011—2014 |managerclubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]] |manageryears6 = 2014—2016 |managerclubs6 = {{fb|Itālija}} |manageryears7 = 2016—2018 |managerclubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |manageryears8 = 2019—2021 |managerclubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] |manageryears9 = 2021—2023 |managerclubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] |manageryears10 = 2024—2026 |managerclubs10= {{flaga|ITA}} [[SSC Napoli]] }} '''Antonio Konte''' ({{val|it|Antonio Conte}}; dzimis {{dat|1969|7|31}}) ir itāliešu [[futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlētāja karjeras lielāko daļu pārstāvējis [[Turīnas "Juventus"]], spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, aizvadījis 20 spēles [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]]. == Karjera == Futbolista karjeru sācis dzimtās pilsētas [[Leče]]s komandā ''[[U.S. Lecce]]'', [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]] debitējot 1986. gada aprīlī, 16 gadu vecumā. 1991. gadā pievienojās [[Turīnas "Juventus"]]. Šajā klubā Konte aizvadīja 13 sezonas, piecas reizes kļūstot par Itālijas čempionu un vienreiz uzvarot [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausa]] izcīņā. 1996. gadā kopā ar ''Juventus'' kļuva par [[UEFA Čempionu līga]]s uzvarētāju un 1993. gadā izcīnīja [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausu]]. [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]] debitēja {{dat|1994|5|27||bez}} draudzības spēlē pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]]. Konte bija Itālijas izlases sastāvā [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausa]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīros. Kopumā izlases sastāvā aizvadījis 20 spēles un guvis divus vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=3813 |title=Antonio Conte - national football team player |language=en |publisher=eu-football.info |accessdate={{dat|2018|4|14||bez}}}}</ref> Pēc spēlētāja karjeras beigām sācis strādāt par treneri. Sākumā bijis trenera asistents ''[[S.S. Robur Siena|Siena]]'', bet 2006. gadā kļuva par ''[[U.S. Arezzo|Arezzo]]'' galveno treneri. Karjeras turpinājumā vadījis Itālijas klubus ''[[F.C. Bari 1908|Bari]]'', ''[[Atalanta B.C.|Atalanta]]'' un ''Siena''. 2008.—2009. gada sezonā ar ''Bari'' kļuva par B sērijas uzvarētāju. {{dat|2011|5|22||bez}} tika apstiprināts par [[Turīnas "Juventus"]] galveno treneri un trīs sezonas pēc kārtas aizveda klubu līdz Itālijas čempionu titulam. 2014. gada augustā kļuva par Itālijas izlases galveno treneri un vadīja izlasi arī [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā, kur aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam. Vēl pirms finālturnīra 2016. gada aprīlī Konte panāca vienošanos ar [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubu ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' par galvenā trenera pienākumu uzsākšanu [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016.—2017. gada sezonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/04042016-par_chelsea_galveno_treneri_vasara_klus_k?is_mobile=0 |title=Par "Chelsea" galveno treneri vasarā kļūs Konte |date={{dat|2016|4|4||bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2018|4|14||bez}}}}</ref> Jau savā pirmajā sezonā ar ''Chelsea'' kļuva par Premjerlīgas čempionu. [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.—2018. gada sezonā]] komanda Premjerlīgā ierindojās tikai 5. vietā un 2018. gada jūlijā Konte tika atbrīvots no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/sports/futbols/794767-chelsea-oficiali-atlaiz-galveno-treneri-konti |title=«Chelsea» oficiāli atlaiž galveno treneri Konti |date={{dat|2018|7|13||bez}} |publisher=[[tvnet.lv]] |accessdate={{dat|2018|7|14||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> {{dat|2019|5|31||bez}} tika apstiprināts par [[Milānas "Internazionale"]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/italija/31052019-galva_sirds_un_kajas_milanas_inter_oficia |title=Galva, sirds un kājas. Milānas "Inter" oficiāli ieceļ Konti galvenā trenera amatā |date={{dat|2019|5|31||bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2019|6|1||bez}}}}</ref> [[2020.—2021. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2020.—2021. gada sezonā]] Kontes vadībā Milānas "Inter" izcīnīja Itālijas čempiontitulu. Tomēr pēc sezonas beigām pēc abpusējas vienošānās Konte klubu atstāja. 2021. gada novembrī tika iecelts par Anglijas Premjerlīgas kluba ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/02112021-konte_klust_par_tottenham_treneri |title=Konte oficiāli kļuvis par "Tottenham" galveno treneri |date={{dat|2021|11|2||bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2021|11|6||bez}}}}</ref> 2023. gada martā pēc tam, kad preses konferencē bija asi kritizējis komandas spēlētājus un kluba vadību, pēc abpusējas vienošanās atstāja amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/27032023-pec_skandalozas_preses_konferences_konte_ |title=Pēc skandalozās preses konferences Konte atstāj "Tottenham" |access-date={{dat|2023|4|2||bez}}|date={{dat|2023|3|27|N|bez}}|website=sportacentrs.com}}</ref> 2024. gada 5. jūnijā Konte tika iecelts par A sērijas komandas ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' galveno treneri, ar līgumu uz trim gadiem, kas stājās spēkā 1. jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Cappiello |first=Matteo |date=5 June 2024 |title=Antonio Conte è il nuovo allenatore del Napoli |url=https://sscnapoli.it/antonio-conte-e-il-nuovo-allenatore-del-napoli/ |access-date=5 June 2024 |website=SSCNapoli.it |publisher=SSC Napoli |language=it-IT}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last1=Millar |first1=Colin |last2=Horncastle |first2=James |date=5 June 2024 |title=Conte appointed Napoli head coach on three-year contract |url=https://www.nytimes.com/athletic/5452270/2024/06/05/antonio-conte-napoli-head-coach/ |access-date=5 June 2024 |work=[[The Athletic]] |via=[[The New York Times]] |issn=0362-4331}}</ref> 2025. gada 23. maijā Kontes vadībā ''Napoli'' klubs ieguva savu ceturto Itālijas čempionu titulu [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola čempionāta A sērijā]]. Tā bija Kontes piektā uzvara Itālijas čempionātā kā trenerim, un viņš kļuva par pirmo treneri, kurš ieguvis šo titulu ar trim dažādiem Itālijas klubiem — [[Turīnas "Juventus"]], [[Milānas "Internazionale"]] un ''Napoli''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cbssports.com/soccer/news/napoli-down-cagliari-win-2024-25-serie-a-title-antonio-conte-wins-the-scudetto-in-his-first-year-at-the-club/|title=Napoli down Cagliari, win 2024-25 Serie A title: Antonio Conte wins the Scudetto in his first year at the club|publisher=cbssports.com}}</ref> Nākamajā sezonā ''Napoli'' ierindojās 2. vietā A sērijā, bet pēc sezonas beigām Konte atstāja galvenā trenera amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/48965162/antonio-conte-officially-leaves-napoli-contract-terminated |title=Antonio Conte officially leaves Napoli after contract terminated |access-date={{dat|2026|7|15||bez}}|date={{dat|2026|6|4|N|bez}}|website=espn.com|language=en}}</ref> == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Juventus''' * [[Itālijas Serie A]]: 1994–95, 1996–97, 1997–98, 2001–02, 2002–03 * [[Coppa Italia]]: 1994–95 * [[Supercoppa Italiana]]: 1995, 1997, 2002, 2003 * [[UEFA Čempionu līga]]: 1995–96 * [[UEFA kauss]]: 1992–93 * [[Starpkontinentālais kauss]]: 1996 * [[UEFA Intertoto kauss]]: 1999 === Trenera karjera === '''Bari''' * [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas Serie B]]: 2008–09 '''Juventus''' * Itālijas A sērija: 2011–12, 2012–13, 2013–14 * Supercoppa Italiana: 2012, 2013 '''Chelsea''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016–17]] * [[FA kauss]]: 2017–18 '''Internazionale''' * Itālijas A sērija: [[2020.—2021. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2020–21]] '''Napoli''' * Itālijas A sērija: [[2024.—2025. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2024–25]] '''Individuālie sasniegumi''' * Itālijas futbola čempionāta A sērijas gada labākais treneris: 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2020—21 * Anglijas Premjerlīgas sezonas labākais treneris: 2016–17 * Uzņemts Itālijas Futbola slavas zālē kā treneris: 2021 * Itālijas futbola čempionāta A sērijas vērtīgākais treneris: 2024–25 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Konte, Antonio}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] [[Kategorija:Itālijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:U.S. Lecce spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] 3uqg9baqmmb233kwa2r3ld9xq9j5duz Masimiljāno Allegri 0 383135 4494917 4473127 2026-07-15T07:57:10Z Vylks 50297 4494917 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Masimiljāno Allegri | image = Incontro con le squadre finaliste della Coppa Italia di calcio Frecciarossa Atalanta - Juventus 01 - Massimiliano Allegri (cropped).jpg | image_size = 232 | caption = Masimiljāno Allegri 2024. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1967|8|11}} | birth_place = {{vieta|Itālija|Livorno}} | height = 183 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | currentclub = {{flaga|ITA}} [[SSC Napoli|Napoli]] (galvenais treneris) | years1 = 1984—1985 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} Cuoiopelli | caps1 = 7 | goals1 = 0 | years2 = 1985—1988 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[A.S. Livorno Calcio|Livorno]] | caps2 = 29 | goals2 = 0 | years3 = 1988—1989 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Pisa Calcio|Pisa]] | caps3 = 2 | goals3 = 0 | years4 = 1989—1990 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[A.S. Livorno Calcio|Livorno]] | caps4 = 32 | goals4 = 8 | years5 = 1990—1991 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Pavia|Pavia]] | caps5 = 29 | goals5 = 5 | years6 = 1991—1993 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Pescara Calcio|Pescara]] | caps6 = 64 | goals6 = 16 | years7 = 1993—1995 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio|Cagliari]] | caps7 = 46 | goals7 = 4 | years8 = 1995—1997 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Perugia Calcio|Perugia]] | caps8 = 41 | goals8 = 10 | years9 = 1997—1998 | clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[Calcio Padova|Padova]] | caps9 = 21 | goals9 = 0 | years10 = 1998 | clubs10 = {{flaga|Itālija}} [[S.S.C. Napoli|Napoli]] | caps10 = 7 | goals10 = 0 | years11 = 1998—2000 | clubs11 = {{flaga|Itālija}} [[Pescara Calcio|Pescara]] | caps11 = 46 | goals11 = 4 | years12 = 2000—2001 | clubs12 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Pistoiese|Pistoiese]] | caps12 = 18 | goals12 = 1 | years13 = 2001—2003 | clubs13 = {{flaga|Itālija}} Aglianese | caps13 = 32 | goals13 = 8 | totalcaps = 374 | totalgoals = 56 | manageryears1 = 2003—2004 | managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} Aglianese | manageryears2 = 2004—2005 | managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[S.P.A.L. 2013|SPAL]] | manageryears3 = 2005—2006 | managerclubs3 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Grosseto F.C.|Grosseto]] | manageryears4 = 2007—2008 | managerclubs4 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]] | manageryears5 = 2008—2010 | managerclubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio|Cagliari]] | manageryears6 = 2010—2014 | managerclubs6 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | manageryears7 = 2014—2019 | managerclubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] | manageryears8 = 2021—2024 | managerclubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] | manageryears9 = 2025—2026 | managerclubs9 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | manageryears10 = 2026—pašlaik | managerclubs10 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] }} '''Masimiljāno Allegri''' ({{val|it|Massimiliano Allegri}}; dzimis {{dat|1967|8|11}} [[Livorno]], [[Itālija|Itālijā]]) ir itāliešu [[futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlētāja karjeras laikā pārstāvējis dažādus Itālijas klubus, spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada jūlija ir [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' galvenais treneris. == Karjera == Futbolista karjeru sācis komandā ''Cuoiopelli''. Vēlāk pārstāvējis dzimtās pilsētas klubu ''[[A.S. Livorno Calcio|Livorno]]''. [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]] debitējis 1988.—1989. gada sezonā ''[[Pisa Calcio|Pisa]]'' sastāvā. 1989. gadā atgriezās ''Livorno''. Vēlāk pārstāvēja klubus ''[[A.C. Pavia|Pavia]]'', ''[[Pescara Calcio|Pescara]]'', ''[[Cagliari Calcio|Cagliari]]'', ''[[Perugia Calcio|Perugia]]'', ''[[Calcio Padova|Padova]]'', ''[[S.S.C. Napoli|Napoli]]'' un ''[[A.C. Pistoiese|Pistoiese]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/news/newsid=1503391.html |title=Massimiliano Allegri |language=en |publisher=[[UEFA]].com |date={{dat|2016|8|1|N|bez}} |accessdate={{dat|2018|4|15||bez}}}}</ref> Trenera karjeru sāka 2004. gadā Itālijas C2 sērijas komandā ''Aglianese'', kurā bija aizvadījis futbolista karjeras pēdējos gadus. 2007. gada augustā kļuva par ''[[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]]'' galveno treneri. Klubs tobrīd spēlēja C1 sērijā un Allegri vadībā 2007.—2008. gada sezonā uzvarēja līgā, izcīnot ceļazīmi un [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]]. 2008. gada maijā tika panākta vienošanās, ka Allegri kļūs par [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba ''[[Cagliari Calcio|Cagliari]]'' galveno treneri. Šajā amatā nostrādāja līdz 2010. gada aprīlim. 2010. gada jūnijā kļuva par ''[[AC Milan]]'' galveno treneri. Jau savā pirmajā sezonā ([[2010.—2011. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010.—2011.]]) aizveda komandu līdz Itālijas čempionu titulam. Nākamajās sezonās tika izcīnīta 2. un 3. vieta. 2014. gada janvārī pēc neveiksmīgi aizvadītas pussezonas tika atbrīvots no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.com/sport/football/25709872 |title=AC Milan: Coach Massimiliano Allegri sacked by Serie A giants |language=en |publisher=[[BBC]].com |date={{dat|2014|1|13|N|bez}} |accessdate={{dat|2018|4|15||bez}}}}</ref> {{dat|2014|7|16||bez}} tika apstiprināts par [[Turīnas "Juventus"]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/italija/16072014-italijas_mediji_allegri_klus_par_juventus |title="Juventus" apstiprina Allegri galvenā trenera amatā |publisher=[[sportacentrs.com]] |date={{dat|2014|7|16|N|bez}} |accessdate={{dat|2018|4|15||bez}}}}</ref> Allegri vadībā ''Juventus'' izcīnīja Itālijas čempiontitulus [[2014.—2015. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2014.—2015.]], [[2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2015.—2016.]], [[2016.—2017. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2016.—2017.]], [[2017.—2018. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2017.—2018.]] un [[2018.—2019. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2018.—2019.]] gada sezonās. Allegri divreiz aizveda komandu līdz [[UEFA Čempionu līga]]s finālam ([[2015. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2015]]. un [[2017. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2017]]. gadā). Pēc 2018.—2019. gada sezonas atstāja ''Juventus'' galvenā trenera amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/italija/17052019-juventus_apstiprina_galvena_trenera_alleg |title="Juventus" apstiprina galvenā trenera Allegri aiziešanu |website=[[sportacentrs.com]] |date={{dat|2019|5|17|N|bez}} |accessdate={{dat|2019|6|16||bez}}}}</ref> 2021. gada maijā atgriezās ''Juventus'' galvenā trenera amatā. 2024. gadā uzvarēja Itālijas kausa izcīņā, kļūstot par pirmo treneri, kurš piecas reizes ieguvis Itālijas kausu. Kausa finālspēlē pret [[Bergamo "Atalanta"]], ko ''Juventus'' uzvarēja ar 1:0, Allegri tika izraidīts. Pēc spēles tika ziņots, ka viņš dusmīgi uzbruka tiesnešiem, draudēja žurnālistam un pēcspēles svinību laikā māja ar roku sporta direktoram Kristiano Džuntoli, lai tas nepievienojas svinībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c80zx10dqz2o |title=Juventus fire Allegri after cup final antics |website=bbc.com |language=en |date={{dat|2024|5|17|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|5|19||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-italia.net/allegri-threatened-insulted-journalist/ |title=Allegri reportedly threatened and insulted journalist after Juventus’ Coppa Italia win |website=football-italia.net |language=en |date={{dat|2024|5|17|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|5|19||bez}}}}</ref> Pēc divām dienām viņš tika atlaists, lielā mērā šī incidenta dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/17052024-juventus_pec_izcinita_italijas_kausa_no_a |title=''Juventus'' pēc izcīnītā Itālijas kausa no amata atbrīvo galveno treneri |website=[[sportacentrs.com]] |date={{dat|2024|5|17|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|5|19||bez}}}}</ref> [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada sezonā]] vadīja ''[[AC Milan]]'', bet komanda nespēja kvalificēties Čempionu līgai un sezonas beigās Allegri tika atlaists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cpqpp7ln1jeo |title=Allegri sacked after season of 'unequivocal failure' |website=bbc.com|language=en |date={{dat|2026|5|25|N|bez}} |accessdate={{dat|2026|7|15||bez}}}}</ref> {{dat|2026|7|3||bez}} viņš tika iecelts par ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/sports/futbols/par-napoli-galveno-treneri-iecelts-masimiljano-allegri/ |title=Par "Napoli" galveno treneri iecelts Masimiljāno Allegri|website=tv3.lv|date={{dat|2026|7|3|N|bez}} |accessdate={{dat|2026|7|15||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == === Trenera karjera === '''Sassuolo''' * [[Itālijas futbola čempionāta C sērija|Itālijas Serie C]]: 2007—08 '''Milan''' * [[Itālijas Serie A]]: 2010—11 * [[Supercoppa Italiana]]: 2011 '''Juventus''' * Itālijas Serie A: [[2014.—2015. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2018—19]] * [[Coppa Italia]]: 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2023—24 * Supercoppa Italiana: 2015, 2018 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Itālijas Serie A]] gada labākais treneris: 2011, 2015, 2016, 2018 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Allegri, Masimiljāno}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] [[Kategorija:Cagliari Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:A.S. Livorno Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Delfino Pescara 1936 spēlētāji]] [[Kategorija:Pisa SC spēlētāji]] qpiw4dacondebndl6hwl1ykjlmz31h7 Dalībnieka diskusija:Sa Kan 3 383902 4494747 2847077 2026-07-14T16:34:02Z 기나ㅏㄴ 117883 기나ㅏㄴ pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Sasha Kanskyi]] uz [[Dalībnieka diskusija:Sa Kan]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Sasha Kanskyi|Sasha Kanskyi]]" to "[[Special:CentralAuth/Sa Kan|Sa Kan]]" 2847077 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Sasha Kanskyi}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2018. gada 24. aprīlis, plkst. 16.05 (EEST) 5pecfe330rk50zhzplojtd6vtrghmvu Richard Wright 0 387661 4494806 2857634 2026-07-14T20:32:26Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Riks Raits]] uz [[Ričards Raits]] 4494806 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ričards Raits]] so7nyaq3ts6igvqpp89u6ck8pnotbp9 2026. gada FIFA Pasaules kauss 0 398126 4494817 4494705 2026-07-14T21:02:10Z Krišjānis 51961 /* Izslēgšanas turnīrs */ 4494817 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 100 | vārti = 292 | skatītāji = 6527410 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (8 vārti)<br /> {{flaga|FRA}} [[Kilians Mbapē]] (8 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2026|06|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260606142432/https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament }}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} [[Alirezā Fagānī]]<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Simboli == === Talismani === [[File:Maple Zayu Clutch Brazil V Morocco 13 June 2026-22.jpg|thumb|''Maple'', ''Zayu'' un ''Clutch'' pasaules cēmpionāta talismani|left]] Maple, Zayu un Clutch ir oficiālie 2026. gada FIFA Pasaules kausa talismani.<ref>{{Cite web |last=Pizhol |first=Pavlo |date=September 24, 2025 |title=FIFA reveals first teasers of World Cup 2026 mascots |url=https://tribuna.com/en/blogs/fifa-reveals-first-teasers-of-world-cup-2026-mascots/ |access-date=September 24, 2025 |website=Tribuna.com}}</ref> Tie ir antropomorfs [[alnis]], [[jaguārs]] un [[baltgalvas ērglis]], kas tika paziņoti 2025. gada 25. septembrī.<ref>{{Cite web |title=Colourful trio of mascots unveiled for FIFA World Cup 26 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/clutch-maple-zayu-mascots-unveiled |access-date=September 26, 2025 |website=www.fifa.com}}</ref> === Bumba === [[File:FIFA World Cup 2026 Draw Reception (54972841852).jpg|thumb|''Adidas Trionda'' oficiālā turnīra bumba|left]] [[Adidas Trionda]] ir [[Adidas]] ražota futbola bumba. Tā ir oficiālā 2026. gada FIFA Pasaules kausa, ko rīko Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis, spēles bumba.<ref>{{Cite web |last=Mewis |first=Joe |date=September 9, 2025 |title='An assault on the eyes' Leaked World Cup ball slammed as design dubbed one of the worst ever |url=https://www.fourfourtwo.com/features/world-cup-ball-leaked-and-it-could-be-the-worst-ever |access-date=September 11, 2025 |website=[[FourFourTwo]] |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=May 2, 2025 |title=FIFA World Cup 2026 'Trionda' Match Ball Leaks, Featuring U.S., Mexico and Canada Colors |url=https://www.si.com/soccer/fifa-world-cup-2026-trionda-match-ball-leak |access-date=September 11, 2025 |website=SI |language=en-US}}</ref> Tā tika ieviesta 2025. gada 2. oktobrī. Bumba ir termiski salīmēta kopā no tikai četriem paneļiem, kas ir līdz šim mazākais skaits FIFA Pasaules kausa bumbai.<ref name="SciAmer">{{Cite web |last=Hasson |first=Emma R. |title=The Surprising Math and Physics behind the 2026 World Cup Soccer Ball |url=https://www.scientificamerican.com/article/the-surprising-math-and-physics-behind-the-2026-trionda-world-cup-soccer-ball/ |access-date=2025-09-11 |website=Scientific American |language=en}}</ref> == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}<br />[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}<br />[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT= |win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}<br />[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}} | vārti2 = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}<br />[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}<br />[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}<br />[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}<br />[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}<br />[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}<br />[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}<br />[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}<br />[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW= |win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV= |win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 598 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}<br />[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED= |win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}<br />[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}<br />[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 137 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}<br />[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}<br />[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 391 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=1 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=6 |ga_BEL=2 |status_BEL= |win_EGY=1 |draw_EGY=2 |loss_EGY=0 |gf_EGY=5 |ga_EGY=3 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=3 |loss_IRN=0 |gf_IRN=3 |ga_IRN=3 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=2 |gf_NZL=4 |ga_NZL=10 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 317 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}} | vārti2 = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}<br />[[Trezegē]] {{goal|82}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = [[Mahmūds Sābers|Sābers]] {{goal|5}} | vārti2 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|14}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Leandro Trosārs|Trosārs]] {{goal|28}}, {{goal|50}}<br />[[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|66}}<br />[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Aleksiss Sālemākerss|Sālemākerss]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CPV |team3=URU |team4=KSA <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=5 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=3 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=2 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=1 |gf_URU=3 |ga_URU=4 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}<br />[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}<br />[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}<br />[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}} | vārti2 = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}<br />[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 003 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 278 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Alekss Baena|Baena]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 065 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=3 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=10 |ga_FRA=2 |status_FRA= |win_SEN=1 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=8 |ga_SEN=6 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=12 |status_IRQ= |win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=8 |ga_NOR=7 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}} | vārti2 = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = [[Telo Osgors|Osgors]] {{goal|21}} | vārti2 = [[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|7}}, {{goal|20}}, {{goal|32}}<br />[[Dezirē Duē|Duē]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|4}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|56}}<br />[[Pape Gejs|P. Gejs]] {{goal|59}}, {{goal|71}}<br />[[Ilimans Ndiajē|I. Ndiajē]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=3 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=8 |ga_ARG=1 |status_ARG= |win_ALG=1 |draw_ALG=1 |loss_ALG=1 |gf_ALG=5 |ga_ALG=7 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=1 |loss_AUT=1 |gf_AUT=6 |ga_AUT=6 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=3 |gf_JOR=3 |ga_JOR=8 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}<br />[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 371 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = 3:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Rafīks Belgāli|Belgāli]] {{goal|45}}<br />[[Rijāds Mahrezs|Mahrezs]] {{goal|60}}, {{goal|90+3}} | vārti2 = [[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|28}}<br />[[Marsels Zabicers|Zabicers]] {{goal|55}}<br />[[Saša Kalajdžičs|Kalajdžičs]] {{goal|90+6}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = [[Musa et Tāmarī|et Tāmarī]] {{goal|55}} | vārti2 = [[Džovani Lo Selso|Lo Selso]] {{goal|19}}<br />[[Lautaro Martiness|La. Martiness]] {{goal|31|11m}}<br />[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|80}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=1 |draw_POR=2 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=1 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=4 |ga_COD=3 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=3 |gf_UZB=2 |ga_UZB=11 |status_UZB= |win_COL=2 |draw_COL=1 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}<br />[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}<br />[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}<br />[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>24. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 358 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|68|11m}}, {{goal|90+1}}<br />[[Fistons Majele|Majele]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|10}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=2 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=6 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=2 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=5 |ga_CRO=5 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=1 |gf_GHA=2 |ga_GHA=2 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=3 |gf_PAN=0 |ga_PAN=4 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 983 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|62}}<br />[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|67}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = [[Petars Sučičs|Sučičs]] {{goal|32}}<br />[[Nikola Vlašičs|Vlašičs]] {{goal|83}} | vārti2 = [[Deriks Lukassens|Lukassens]] {{goal|73}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrK |team2=GrF |team3=GrL |team4=GrE |team5=GrB |team6=GrJ |team7=GrD |team8=GrI |team9=GrG |team10=GrA |team11=GrC |team12=GrH <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB= |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD= |win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE= |win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF= |win_GrG=0 |draw_GrG=3 |loss_GrG=0 |gf_GrG=3 |ga_GrG=3 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=1 |gf_GrH=3 |ga_GrH=4 |status_GrH= |win_GrI=1 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=8 |ga_GrI=6 |status_GrI= |win_GrJ=1 |draw_GrJ=1 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=5 |ga_GrJ=7 |status_GrJ= |win_GrK=1 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=4 |ga_GrK=3 |status_GrK= |win_GrL=1 |draw_GrL=1 |loss_GrL=1 |gf_GrL=2 |ga_GrL=2 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|KOR}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|SWE}} |name_GrG={{fb|IRN}} |name_GrH={{fb|URU}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|ALG}} |name_GrK={{fb|COD}} |name_GrL={{fb|GHA}} |hth_GrL = ''Fair play'' rezultāts: Gana −3, Ekvadora −5. |hth_GrE = GrL <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}|1 (3)|{{fb|PAR}} (11m)|1 (4) |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|FRA}}|3|{{fb|SWE}}|0 |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}|0|{{fb|CAN}}|1 |29. jūnijs - [[Monterreja]]|{{fb|NED}}|1 (2)|{{fb|MAR}} (11m)|1 (3) |2. jūlijs - [[Toronto]]|{{fb|POR}}|2|{{fb|CRO}}|1 |2. jūlijs - [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}|3|{{fb|AUT}}|0 |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}|2|{{fb|BIH}}|0 |1. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|BEL}} (pap.)|3|{{fb|SEN}}|2 |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}|2|{{fb|JAP}}|1 |30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}|1|{{fb|NOR}}|2 |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}|2|{{fb|ECU}}|0 |1. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ENG}}|2|{{fb|COD}}|1 |3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}} (pap.)|3|{{fb|CPV}}|2 |3. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|AUS}}|1 (2)|{{fb|EGY}} (11m)|1 (4) |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}|2|{{fb|ALG}}|0 |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|{{fb|COL}}|1|{{fb|GHA}}|0 |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|{{fb|PAR}}|0|{{fb|FRA}}|1 |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|{{fb|CAN}}|0|{{fb|MAR}}|3 |6. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|POR}}|0|{{fb|ESP}}|1 |6. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|USA}}|1|{{fb|BEL}}|4 |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|BRA}}|1|{{fb|NOR}}|2 |5. jūlijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}|2|{{fb|ENG}}|3 |7. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ARG}}|3|{{fb|EGY}}|2 |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}} (11m)|0 (4)|{{fb|COL}}|0 (3) |9. jūlijs - [[Bostona]]|{{fb|FRA}}|2|{{fb|MAR}}|0 |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}|2|{{fb|BEL}}|1 |11. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|NOR}}|1|{{fb|ENG}} (pap.)|2 |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|{{fb|ARG}} (pap.)|3|{{fb|SUI}}|1 |14. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|FRA}}|0|{{fb|ESP}}|2 |15. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ENG}}||{{fb|ARG}}| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|ESP}}||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|FRA}}||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Stefens Euštakiu|Euštakiu]] {{goal|90+2}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 69 237 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Kazemiru]] {{goal|56}}<br />[[Gabriels Martinelli|Martinelli]] {{goal|90+5}} | vārti2 = [[Kaišū Sano|Sano]] {{goal|29}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Hulio Ensiso|Ensiso]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 945 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{penmiss}}<br />[[Jozua Kimmihs|Kimmihs]] {{pengoal}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{pengoal}}<br />[[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{penmiss}}<br />[[Nadīms Amiri|Amiri]] {{pengoal}}<br />[[Jonatans Tā|Tā]] {{penmiss}} |rezultāts = 3:4 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Maurisio]]<br />{{pengoal}} [[Gustavo Gomess|G. Gomess]]<br />{{pengoal}} [[Matiass Galarsa|Galarsa]]<br />{{penmiss}} [[Antonio Sanabrija|Sanabrija]]<br />{{penmiss}} [[Fabians Balbuena|Balbuena]]<br />{{pengoal}} [[Hosē Kanale|Kanale]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|72}} | vārti2 = [[Isa Diops|Diops]] {{goal|90+1}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Tēns Kopmeinerss|Kopmeinerss]] {{pengoal}}<br />[[Džastins Kleiverts|Kleiverts]] {{penmiss}}<br />[[Vauts Veghorsts|Veghorsts]] {{pengoal}}<br />[[Kvintens Timbers|Timbers]] {{penmiss}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{penmiss}} |rezultāts = 2:3 |sitieni2 = {{penmiss}} [[Nāils el Ainauī|el Ainauī]]<br />{{pengoal}} [[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]]<br />{{pengoal}} [[Šamsedīns Tālibī|Tālibī]]<br />{{penmiss}} [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]]<br />{{pengoal}} [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|74}} | vārti2 = [[Antonio Nusa|Nusa]] {{goal|39}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|86}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 665 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>1. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|45}}, {{goal|74}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|53}} | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|22}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|31}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|75}}, {{goal|86}} | vārti2 = [[Braiens Sipenga|Sipenga]] {{goal|7}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Juri Tīlemanss|Tīlemanss]] {{goal|89}},{{goal|120+5|11m}} | vārti2 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|25}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|51}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|45}}<br />[[Maliks Tilmans|Tilmans]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|36}}, {{goal|89}}<br />[[Pedro Porro|Porro]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|68|11m}}<br />[[Gonsalu Ramušs|Ramušs]] {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Ivans Perišičs|Perišičs]] {{goal|53}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|10}}<br />[[Dans Ndoje|Ndoje]] {{goal|46}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|55|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|13}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 244 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Harijs Sutars|Sutars]] {{penmiss}}<br />[[Džeksons Ērvains|Ērvains]] {{pengoal}}<br />[[Avers Mabils|Mabils]] {{pengoal}}<br />[[Lūkass Heringtons|Heringtons]] {{penmiss}} |rezultāts = 2:4 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Mahmūds Sābers|Sābers]]<br />{{pengoal}} [[Rāmī Rabīa|Rabīa]]<br />{{pengoal}} [[Mohameds Salāhs|Salāhs]]<br />{{pengoal}} [[Hosāms Abdelmagīds|Abdelmagīds]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|29}}<br />[[Lisandro Martiness|Li. Martiness]] {{goal|92}}<br />[[Dinei]] {{goal|111|s.v.}} | vārti2 = [[Derujs Duarte|D. Duarte]] {{goal|59}}<br />[[Sidni Lopešs Kabrals|S. L. Kabrals]] {{goal|103}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = [[Džons Arjass|Dž. Arjass]] {{goal|14}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Azedīns Unahī|Unahī]] {{goal|50}}, {{goal|82}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|90+8}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|70|11m}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Neimars]] {{goal|90+10|11m}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|79}}, {{goal|90}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|42}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|69|11m}} | vārti2 = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|36}}, {{goal|38}}<br />[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|60|11m}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mikels Merino|Merino]] {{goal|90+1}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Maliks Tilmans|Tilmans]] {{goal|31}} | vārti2 = [[Šarls De Ketelārs|De Ketelārs]] {{goal|9}}, {{goal|33}}<br />[[Hanss Vanakens|Vanakens]] {{goal|57}}<br />[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Kristians Romero|Romero]] {{goal|79}}<br />[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|83}}<br />[[Enco Fernandess|Fernandess]] {{goal|90+2}} | vārti2 = [[Jāsers Ibrahīms|Ibrahīms]] {{goal|15}}<br />[[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|67}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 69 239 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Granits Džaka|Džaka]] {{pengoal}}<br />[[Zeki Amduni|Amduni]] {{pengoal}}<br />[[Manuels Akandži|Akandži]] {{penmiss}}<br />[[Sedriks Itens|Itens]] {{pengoal}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{pengoal}} |rezultāts = 4:3 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Huans Fernando Kintero|Kintero]]<br />{{penmiss}} [[Davinsons Sančess|Sančess]]<br />{{pengoal}} [[Hamintons Kampass|Kampass]]<br />{{penmiss}} [[Kučo Ernandess|Ernandess]]<br />{{pengoal}} [[Luiss Diass|Diass]] }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|60}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 811 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Fabjans Ruiss|Ruiss]] {{goal|30}}<br />[[Mikels Merino|Merino]] {{goal|88}} | vārti2 = [[Šarls De Ketelārs|De Ketelārs]] {{goal|41}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = [[Andreass Šelderups|Šelderups]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|45+2}}, {{goal|93}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Aleksiss Makalisters|Makalisters]] {{goal|10}}<br />[[Hulians Alvaress|Alvaress]] {{goal|112}}<br />[[Lautaro Martiness|La. Martiness]] {{goal|120+1}} | vārti2 = [[Dans Ndoje|Ndoje]] {{goal|67}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|22|11m}}<br />[[Pedro Porro|Porro]] {{goal|58}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 176 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] 86h9ahugklp797r6fz1ioyd4eacs1fp FK Kauno Žalgiris 0 398607 4494916 4488480 2026-07-15T07:48:57Z Makenzis 56205 /* Sastāvs */ https://zalgiris.lt/naujienos/is-fk-kauno-zalgirio-d-pavlovicius-keliasi-i-prancuzija 4494916 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #024e2a | nos = ''FK Kauno Žalgiris'' | logo = [[Attēls:FK Kauno Žalgiris logo.png|150px]] | pilns = ''Futbolo Klubas Kauno Žalgiris'' | iesauka = Balti-Žali (balti zaļie) | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Kauņa}} | dib = 2004 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = FA Kauno Žalgiris<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://alyga.lt/komanda/k-zalgiris|title=„Kauno Žalgiris“ &#124; A Lyga &#124; Aukščiausia Lietuvos futbolo lyga|website=alyga.lt}}</ref> | ietilp = 500 | prez = {{flaga|Lietuva}} [[Mants Kalnietis]] | tren = {{flaga|LTU}} | līga = [[TOPLYGA]] | sez = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]] | poz = 1. vieta | <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = ''Spyris'' | dates1 = 2004—2015 | name2 = ''Kauno Žalgiris'' | dates2 = 2016— | | pattern_la1 = _zalgiris25ls | pattern_b1 = _zalgiris25h | pattern_ra1 = _zalgiris25rs | pattern_sh1 = _zalgiris25h | pattern_so1 = _zalgiris25h | leftarm1 = 00AB66 | body1 = 00AB66 | rightarm1 = 00AB66 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 00AB66 | pattern_la2 = _zalgiris25ls | pattern_b2 = _zalgiris25a | pattern_ra2 = _zalgiris25rs | pattern_sh2 = _zalgiris25a | pattern_so2 = _zalgiris25a | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 00AB66 | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _zalgiris25ls | pattern_b3 = _zalgiris25t | pattern_ra3 = _zalgiris25rs | pattern_sh3 = _zalgiris25t | pattern_so3 = _zalgiris25t | leftarm3 = 1B1B1B | body3 = 1B1B1B | rightarm3 = 1B1B1B | shorts3 = 1B1B1B | socks3 = 1B1B1B }} '''''FK Kauno Žalgiris''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Kauņa]]s, ''[[TOPLYGA]]'' dalībnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zalgiris.lt/football/|title=Futbolas}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}</ref> Klubs dibināts 2004. gadā, tolaik saukts '''''FK Spyris'''''. Savas mājas spēles aizvada [[Futbola akadēmija Kauno Žalgiris|FA Kauno Žalgiris stadionā]]. == Sasniegumi == * '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''<ref>[http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html RSSSF]</ref> ** Čempioni (1): 2025 ** Vicečempioni (1): 2022 ** 3. vieta (3): 2020, 2021, 2024 ; Supertaurė / Superkausa * [[Attēls:Cup Winner.png]] '''(1):''' 2026<ref>[https://toplyga.lt/naujiena/kauno-zalgiris-pirma-karta-laimejo-supertaure/9311 „Kauno Žalgiris“ pirmą kartą laimėjo Supertaurę]</ref><ref>[https://www.sportas.lt/naujiena/535713/kauno-zalgiris-iskovojo-pirmaji-sezono-trofeju „Kauno Žalgiris“ iškovojo pirmąjį sezono trofėjų]</ref> == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Pirma lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Pirma lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#1lyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} Paaugstināšana uz 2015. gada A lyga |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/kauno-zalgiris-1252/?cid=1755571 2018 lietuvosfutbolas.lt]</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"|'''4.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/kauno-zalgiris-1252/?cid=11757672 2022 g. sezona]</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFDD00" style="text-align:center;"| '''1.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''2026.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[TOPLYGA]]''' | bgcolor="#FF" style="text-align:center;"| '''.''' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}</ref> |- |} == Krāsas == {| class="wikitable" style="font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0" |- | style="background:green;color:white" width="150" height="50" |'''Kauno Žalgiris''' | style="background:white;color:green" width="150" height="50" |'''Kauno Žalgiris''' |} == Apģērbu izmaiņas == {| width=33% |- | {{Football kit | pattern_la=| |pattern_b=|pattern_ra=| leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=0000FF|socks=0000FF| |title= 2010–2015 g. „Spyris“ }} |{{Football kit | pattern_la=| pattern_b=_collar| pattern_ra=| leftarm=008000 | body=008000| rightarm=008000 | shorts=008000 | socks=008000 | title= 2015–2017 (Mājas krāsas) }} |{{Football kit | pattern_la=| pattern_b=_collar| pattern_ra=| leftarm= | body=| rightarm= | shorts= | socks=008000 | title= 2015–2017 (Izbraukuma) }} |{{Football kit | | pattern_la=_zalgiris1819h | pattern_b=_zalgiris1819h | pattern_ra=_zalgiris1819h | pattern_sh=_zalgiris1819h | pattern_so=_zalgiris1819h | leftarm=008000 | body=008000 | rightarm=008000 | shorts=008000 | socks=008000 | title= 2018–2021 (Mājas krāsas) }} |{{Football kit | | pattern_la=_garbarnia1819h | pattern_b=_garbarnia1819h | pattern_ra=_garbarnia1819h | pattern_sh=_pristinha1718a | pattern_so=_alaves1617a | leftarm= FFFFFF | body= FFFFFF | rightarm= FFFFFF | shorts= FFFFFF | socks= FFFFFF | title= 2018–2021 (Izbraukuma) }} |{{Football kit | | pattern_la = _hummelauthentic20gg | pattern_b = _hummelauthentic20gg | pattern_ra = _hummelauthentic20gg | pattern_sh = _hummelauthentic20gg | pattern_so = _hummel20gg | leftarm = 00FF00 | body = 00FF00 | rightarm = 00FF00 | shorts = 00FF00 | socks = FFFFFF | title = 2022 <br /> (Mājas krāsas) }} |{{Football kit | | pattern_la = _hummelcoreXKwb | pattern_b = _hummelcoreXKwb | pattern_ra = _hummelcoreXKwb | pattern_sh = _hummelcoreXKwb | pattern_so = _hummel20w | leftarm = FFFFFF | body = FFFFFF | rightarm = FFFFFF | shorts = FFFFFF | socks = 00FF00 | title = 2022 <br />(Izbraukuma) }} |} == Sastāvs == {{atveidošana}} : ''Atjaunots {{dat|2026|07|15||bez}}.'' (https://toplyga.lt/komanda/k-zalgiris) {{fs start}} {{Fs player|no=22|nat=LTU|pos=GK|name=[[Joris Aliukonis]]}} {{Fs player|no=22|nat=LTU|pos=GK|name=[[Deividas Mikelionis]]}} {{Fs player|no=55|nat=LTU|pos=GK|name=[[Tomas Švedkauskas]]}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no= 2|nat=LTU|pos=DF|name=[[Tautvydas Burdzilauskas]]}} {{Fs player|no= 3|nat=GEO|pos=DF|name=[[Anton Tolordava]]}} {{Fs player|no= 4|nat=DEN|pos=DF|name=[[Luka Račić]]}} {{Fs player|no=37|nat=AUT|pos=DF|name=[[Nosa Iyobosa Edokpolor|Nosa Edokpolor]]}} {{Fs player|no=45|nat=FRA|pos=DF|name=Joris Moutachy}} {{Fs player|no=66|nat=LTU|pos=DF|name=[[Eduardas Jurjonas]]}} {{Fs player|no=77|nat=LTU|pos=DF|name=[[Rokas Lekiatas]]}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no= 7|name=[[Amine Benchaib]]|nat=BEL|pos=MF}} {{Fs player|no= 8|nat=JPN|pos=MF|name=[[Yukiyoshi Karashima]]}} {{Fs player|no=10|nat=LTU|pos=MF|name=[[Gratas Sirgėdas]]}} {{Fs player|no=15|nat=BRA|pos=MF|name=Léo Ribeiro}} {{Fs player|no=17|pos=FW|nat=NGR|name=Oyinlola Kayode}} {{Fs player|no=24|nat=LTU|pos=MF|name=[[Motiejus Burba]]}} {{fs player|no=70|pos=MF|nat=FRA|name=[[Fabien Ourega]]}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no= 9|nat=LAT|pos=FW|name=[[Davis Ikaunieks]]}} {{Fs player|no=11|nat=LTU|pos=FW|name=[[Fedor Černych]]}} {{Fs player|no=47|nat=LTU|pos=FW|name=Vėjas Pocius}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs end}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [https://zalgiris.lt/komandos/fk-kauno-zalgiris Kluba oficiālā vietne] {{lietuviski}} {{en ikona}} * [https://www.facebook.com/FK-Kauno-%C5%BDalgiris-331659016959999/ facebook] {{lietuviski}} * [https://alyga.lt/komanda/k-zalgiris FK Kauno Žalgiris: alyga.lt] {{lietuviski}} * [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/spyris-kaunas/8413/ FK Kauno Žalgiris: Soccerway] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-kauno-zalgiris/15855/ Globalsportsarchive] {{A lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Kauno Žalgiris]] [[Kategorija:Kauņa]] [[Kategorija:FK Kauno Žalgiris]] mt383ygylmpelox2erxmtwl9ymw4oio Stade de la Licorne 0 400475 4494955 4493469 2026-07-15T11:10:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4494955 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Stadiona infokaste |nosaukums = ''Stade de la Licorne'' |attēls = Lens - Evian (14-02-2015) 47.jpg |valsts = {{FRA}} |pilsēta = Amjēna |adrese = |celtniecība-no = |pabeigts = |rekonstrukcija = {{dat|2018}} |atklāts = {{dat|1999|7|24}} |izmaksas1 = ~ 15 |ēkas-garums = |stadiona-garums = |ēkas-platums = |stadiona-platums = |ēkas-augstums = |ēkas-apb-lauk = |stadiona-apb-lauk = |kopējā-platība = |kubatūra = |arēnas-laukums = 105 x 68 m |koncerts = |vieglatlētika = |futbols = {{sk|12097}} |basketbols = |hokejs = |klubu-mājvieta = ''[[Amiens SC]]'' ([[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]) |mājas-lapa = }} '''''Stade de la Licorne''''' ir daudzfunkcionāls [[stadions]] [[Amjēna|Amjēnā]], [[Francija|Francijā]]. To galvenokārt izmanto [[futbols|futbola]] spēlēm, un tas ir ''[[Amiens SC]]'' mājas stadions. Stadionā ir {{sk|12097}} sēdvietas, un tas uzcelts 1999. gadā. Pirmā spēle stadionā notika 1999. gada 24. jūlijā un tā bija ''[[Trophée des Champions]]'' spēle starp ''[[FC Nantes|FC Nantes Atlantique]]'' un [[Bordo "Girondins"]]. Stadions ir vizuāli iespaidīgs ar neparasti lielu caurspīdīgu jumtu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.amiensfootball.com/club/stade-de-la-licorne.html |title=Site Officiel de l'Amiens SC Football : Stade de la Licorne |publisher=Amiensfootball.com |access-date=2011-11-09 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Komanda ''[[RC Lens]]'' stadionā aizvadīja savas mājas spēles 2014./15. gada ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' sezonā, jo ''[[Stade Bollaert-Delelis]]'' stadionu renovēja [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātam]]. 2018. gadā stadionā veica renovāciju pēc tam, kad spēles laikā pret ''[[Lille OSC]]'' tribīnēs sabruka barjera. Renovāciju pabeidza par 15 miljoniem eiro, kas ir gandrīz tikpat, cik sākotnējās būvniecības izmaksas. Renovācijas ietvaros uzstādīja apakšējo laukuma apsildes sistēmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thestadiumbusiness.com/2018/12/05/renovations-complete-ligue-1-clubs-stadium/|title=Renovations complete at Ligue 1 club's stadium |date=5 December 2018 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Sports-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbola stadioni Francijā]] d0ys8m8ux1mldp12f84ytom8hxxbuzn Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas 10 413574 4494759 4494480 2026-07-14T18:00:53Z EdgarsBot 50781 upd 4494759 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-07-14 18:00:53{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Neiromodulators|t|h|d}} || 2026-07-05 11:21:56 || 9 || {{U|DJ EV}} || <nowiki></nowiki> || Neenciklopēdisks un nesakārtots AI ģenerēts teksts, nepieciešams uzlabot, lai saglabātu || 30 (05.08.2026) |- | {{page-multi|page=Medauroidea extradentata|t|h|d}} || 2026-07-06 19:36:02 || 7 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Mašīntulkojums. {{Dzēst|Jāsakārto vai jālikvidē kā suga|due=30|due_date=5.07.2026}}</nowiki> || Jāsakārto vai jālikvidē || 30 (5.08.2026) |- | {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 6 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)</nowiki> || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026) |- | {{page-multi|page=Dalībniece:AgneseIvane/Smilšu kaste|t|h|d}} || 2026-07-08 17:57:54 || 6 || {{U|Kleivas}} || <nowiki>Noņēma pāradresāciju uz [[Dalībnieks:Animators]]</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Ahegao ( pārspīlēta uzbudinājuma sejas izteiksme)|t|h|d}} || 2026-07-09 12:45:31 || 5 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Ja netiks uzrakstīts raksts || 5 (14.07.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 9k79kcbmhio3b9om1fuj7prf2gxuy5t Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita 4 415707 4494758 4494479 2026-07-14T18:00:37Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4494758 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|07|14||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199943}}] | {{formatnum:1704}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13712}}] | 2009-02-13 | 2026-07-14 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:173769}}] | {{formatnum:10698}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8022}}] | 2007-12-03 | 2026-07-14 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}] | {{formatnum:953}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14815}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114676}}] | {{formatnum:9716}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9862}}] | 2007-11-24 | 2026-07-14 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:113613}}] | {{formatnum:10021}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1917}}] | 2009-10-02 | 2026-07-14 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:87521}}] | {{formatnum:6547}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6675}}] | 2005-10-30 | 2026-07-12 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:71276}}] | {{formatnum:10177}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2159}}] | 2009-05-24 | 2026-07-13 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68867}}] | {{formatnum:1848}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3272}}] | 2005-07-26 | 2026-07-14 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58826}}] | {{formatnum:877}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-07-02 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:51980}}] | {{formatnum:7121}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6490}}] | 2018-06-22 | 2026-07-07 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49137}}] | {{formatnum:5253}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}] | 2007-01-07 | 2026-07-14 |- | 12. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49097}}] | {{formatnum:1518}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3534}}] | 2006-05-03 | 2026-07-12 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46702}}] | {{formatnum:2487}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2995}}] | 2007-04-26 | 2026-07-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44461}}] | {{formatnum:5838}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1609}}] | 2015-03-11 | 2026-07-14 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42209}}] | {{formatnum:1687}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-07-14 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38966}}] | {{formatnum:4679}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:785}}] | 2013-03-30 | 2026-07-14 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:2}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:31714}}] | {{formatnum:3651}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:645}}] | 2020-05-10 | 2026-07-13 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29757}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:29273}}] | {{formatnum:7547}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4411}}] | 2023-01-18 | 2026-07-13 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26516}}] | {{formatnum:4580}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:917}}] | 2015-08-30 | 2026-07-14 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23789}}] | {{formatnum:22}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-06-07 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23715}}] | {{formatnum:23}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1934}}] | 2006-07-03 | 2026-07-14 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19353}}] | {{formatnum:1901}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-06-20 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15877}}] | {{formatnum:1302}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-07-14 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15231}}] | {{formatnum:3554}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1386}}] | 2014-07-27 | 2026-07-13 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15171}}] | {{formatnum:2496}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}] | 2005-07-30 | 2026-07-05 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14461}}] | {{formatnum:509}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-07-09 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14209}}] | {{formatnum:713}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}] | 2013-06-21 | 2026-07-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13299}}] | {{formatnum:929}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-06-26 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10836}}] | {{formatnum:1818}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:414}}] | 2021-07-27 | 2026-07-13 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10609}}] | {{formatnum:288}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-07-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10113}}] | {{formatnum:268}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:377}}] | 2012-05-17 | 2026-07-07 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9565}}] | {{formatnum:233}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-07-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}] | 2004-09-16 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:66}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6700}}] | {{formatnum:169}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-06-09 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6524}}] | {{formatnum:687}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}] | 2017-05-11 | 2026-06-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}] | {{formatnum:32}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-06-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5595}}] | {{formatnum:100}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-07-08 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5247}}] | {{formatnum:155}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:390}}] | 2020-12-20 | 2026-07-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5001}}] | {{formatnum:159}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}] | 2013-04-16 | 2026-07-12 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] tmvrnt5oi8871didh0o3cyx72gw56v5 Vidzemes koncertzāle "Cēsis" 0 420385 4494856 4489826 2026-07-15T03:15:07Z Egilus 27634 4494856 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Vidzemes koncertzāle "Cēsis" | image_size = | former_names = | alternate_names = | image = Vidzemes koncertzāle Raunas ielā 12.jpg | image_alt = | caption = | map_type = | map_alt = | map_caption = | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | cost = | ren_cost = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = {{vieta|Latvija|Cēsis}} | address = Raunas iela 12-1 | location_town = | location_country = | iso_region = | latd=57 |latm=18 |lats=48 |latNS=N | longd=25 |longm=16 |longs=35 |longEW=E | start_date = | completion_date = 2014 | inauguration_date = | renovation_date = | destruction_date = | height = | diameter = | other_dimensions = | floor_count =6 | floor_area = | seating_type = | seating_capacity =800 | main_contractor = | architect = [[Juris Poga]] | architecture_firm = | structural_engineer = | services_engineer = | civil_engineer = | other_designers = | quantity_surveyor = | awards = | ren_architect = | ren_firm = | ren_str_engineer = | ren_serv_engineer = | ren_civ_engineer = | ren_oth_designers = | ren_qty_surveyor = | ren_awards = | url = {{url|http://cesukoncertzale.lv}} | references = | embedded = }} '''Vidzemes koncertzāle "Cēsis"''' ir daudzfunkcionāls kultūras centrs [[Cēsis|Cēsīs]], kas uzbūvēts, pārbūvējot 1914. gadā uzcelto Viesīgās biedrības namu (arhitekts [[Augusts Malvess]]). Pārbūvēto ēku atklāja 2014. gada 31. maijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/cesis-svetki-koncertzales-atklasana.a87230/|title=Cēsīs svētki - koncertzāles atklāšana|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-18|language=lv|archive-date=2020-09-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200929194158/https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/cesis-svetki-koncertzales-atklasana.a87230/}}</ref> tās arhitekts ir [[Juris Poga]]. Lielajā koncertzālē ir 800 skatītāju vietas. Kompleksā atrodas arī kamerzāle, ērģeļu zāle, kino jeb Mazā zāle un izstāžu zāle. Ēkā atrodas [[Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola]]s mācību telpas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/cesu-muzikas-vidusskola-jaunas-telpas.a84685/|title=Cēsu mūzikas vidusskola jaunās telpās|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-18|language=lv}}</ref> darbojas Cēsu amatiermākslas kolektīvi un Vidzemes kamerorķestris. Ēkā darbojas arī [[restorāns]] un [[bārs (iestāde)|bārs]]. == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * {{o-mlapa|http://cesukoncertzale.lv}} [[Kategorija:Celtnes un būves Cēsīs]] [[Kategorija:Kultūras būves Latvijā]] [[Kategorija:Koncertzāles]] d3ddd70ztz5grljn4gviikf20wyaszn SC Paderborn 07 0 440353 4494963 4473321 2026-07-15T11:34:58Z Vylks 50297 4494963 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0161AA | nos = ''SC Paderborn 07'' | logo_links = SC Paderborn 07 logo.svg | logo_izm = 200px | pilns = ''Sport-Club Paderborn 07 e.V.'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Vācija|Pāderborna}} | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 3. vieta [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgā]] {{increase}} | dib = 1907 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Benteler-Arena]]'' | ietilp = 15 000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Vācija}} Elmars Folkmanis | tren = {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Ketemanis]] | kapteinis = | mediji = {{URL|https://www.scp07.de/}} | sadarbojas = | pattern_la1 = _paderborn2021h | pattern_b1 = _paderborn2021h | pattern_ra1 = _paderborn2021h | pattern_sh1 = _paderborn2021h | pattern_so1 = _paderborn1920h | leftarm1 = 000000 | body1 = 000000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _paderborn2021a | pattern_b2 = _paderborn2021a | pattern_ra2 = _paderborn2021a | pattern_sh2 = _paderborn2021a | pattern_so2 = _paderborn2021a | leftarm2 = FF0000 | body2 = FFEE00 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = FF0000 | socks2 = FF0000 | pattern_la3 = _paderborn1920t | pattern_b3 = _paderborn1920t | pattern_ra3 = _paderborn1920t | pattern_sh3 = | pattern_so3 = _blacktop | leftarm3 = CFFF00 | body3 = CFFF00 | rightarm3 = CFFF00 | shorts3 = CFFF00 | socks3 = CFFF00 }} '''''SC Paderborn 07''''' ir profesionāls [[Vācija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Pāderborna]]s. 2026.—2027. gada sezonā spēlēs [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Benteler-Arena]]'' stadionā, kura ietilpība ir 15&nbsp;000 vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bremerbau.com/en/references/stadiums/benteler-arena-in-paderborn.html |title=Benteler Arena |language=en |accessdate={{dat|2019|8|28||bez}} |website=bremerbau.com |archive-date={{dat|2019|08|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190828103124/https://www.bremerbau.com/en/references/stadiums/benteler-arena-in-paderborn.html }}</ref> Kluba vēsture tiek saistīta ar 1907. gadā dibināto ''Arminia Neuhaus''. Klubs vairākkārt apvienojies un mainījis nosaukumus. Pašreizējais klubs ar nosaukumu ''TuS Paderborn/Neuhaus'' izveidots 1985. gadā, apvienojoties ''TuS Schloß Neuhaus'' un ''FC Paderborn''. Pašreizējo nosaukumu klubs ieguva 1997. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scp07.de/SCP07/Der-Verein/Chronik/Ueber-Fusionen-zur-Einheit.html |title=Über Fusionen zur Einheit |language=de |accessdate={{dat|2019|8|28||bez}} |website=scp07.de}}</ref> Pirmo reizi Bundeslīgā iekļuva 2014. gadā, taču debijas sezonā ieņēma pēdējo vietu un augstāko līgu atstāja. 2019. gadā ieguva 2. vietu [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgā]] un atgriezās Vācijas futbola augstākajā līmenī, bet tajā atkal ieņēma pēdējo vietu un izkrita uz 2. Bundeslīgu. == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]''' ** Vicečempioni (2): 2013–14, 2018–19 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.scp07.de/ Oficiālā mājaslapa] {{de ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/germany/sc-paderborn-07-ev/1013/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Paderborn}} [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:SC Paderborn 07]] pa0m6t6qqo7swjqg5uvy1m1xzhpc7ub Maurīcio Sarri 0 445225 4494924 4028256 2026-07-15T08:11:58Z Vylks 50297 4494924 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Maurīcio Sarri | image = Maurizio Sarri 2019 (cropped).jpg | image_size = 220px | caption = Maurīcio Sarri 2019. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1959|1|10}} | birth_place = {{vieta|Itālija|Neapole}} | death_date = | death_place = | height = | position = | currentclub = {{flaga|ITA}} [[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] (galvenais treneris) | manageryears1 = 1990—1991 | managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} Stia | manageryears2 = 1991—1993 | managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} Faellese | manageryears3 = 1993—1996 | managerclubs3 = {{flaga|Itālija}} Cavriglia | manageryears4 = 1996—1998 | managerclubs4 = {{flaga|Itālija}} Antella | manageryears5 = 1998—1999 | managerclubs5 = {{flaga|Itālija}} Valdema | manageryears6 = 1999—2000 | managerclubs6 = {{flaga|Itālija}} Tegoleto | manageryears7 = 2000—2003 | managerclubs7 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Sansovino|Sansovino]] | manageryears8 = 2003—2005 | managerclubs8 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Sangiovannese 1927|Sangiovannese]] | manageryears9 = 2005—2006 | managerclubs9 = {{flaga|Itālija}} [[Delfino Pescara 1936|Pescara]] | manageryears10 = 2006—2007 | managerclubs10 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Arezzo|Arezzo]] | manageryears11 = 2007 | managerclubs11 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Avellino 1912|Avellino]] | manageryears12 = 2008 | managerclubs12 = {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]] | manageryears13 = 2008—2009 | managerclubs13 = {{flaga|Itālija}} [[Perugia Calcio|Perugia]] | manageryears14 = 2010 | managerclubs14 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Grosseto F.C.|Grosseto]] | manageryears15 = 2010—2011 | managerclubs15 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Alessandria Calcio 1912|Alessandria]] | manageryears16 = 2011 | managerclubs16 = {{flaga|Itālija}} [[Sorrento Calcio|Sorrento]] | manageryears17 = 2012—2015 | managerclubs17 = {{flaga|Itālija}} [[Empoli F.C.|Empoli]] | manageryears18 = 2015—2018 | managerclubs18 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | manageryears19 = 2018—2019 | managerclubs19 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | manageryears20 = 2019—2020 | managerclubs20 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]] | manageryears21 = 2021—2024 | managerclubs21 = {{flaga|Itālija}} [[S.S. Lazio|Lazio]] | manageryears22 = 2025—2026 | managerclubs22 = {{flaga|Itālija}} [[S.S. Lazio|Lazio]] | manageryears23 = 2026—pašlaik | managerclubs23 = {{flaga|Itālija}} [[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] }} '''Maurīcio Sarri''' ({{val|it|Maurizio Sarri}}, dzimis {{dat|1959|1|10}} [[Neapole|Neapolē]]) ir itāliešu [[Futbols|futbola]] treneris. Trenējis vairākus Itālijas klubus, ar ''[[Juventus F.C.|Juventus]]'' uzvarēja [[2019.—2020. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2019.—2020. gada A sērijā]], bijis arī [[Anglija]]s komandas ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' galvenais treneris. Kopš 2026. gada jūnija ir [[Bergamo "Atalanta"]] galvenais treneris. == Trenera karjera == Profesionāli futbolu nav spēlējis, bijis [[aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] amatieru klubā ''Figline''. Trenera karjeru sāka 1990. gadā klubā ''USD Stia''. Turpinājumā strādāja ar dažādiem Itālijas zemāko līgu klubiem. Par pirmo [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijas]] klubu Sarri karjerā 2005. gadā kļuva ''[[Delfino Pescara 1936|Pescara]]''. 2012. gadā sāka vadīt B sērijas klubu ''[[Empoli F.C.|Empoli]]''. Jau pirmajā sezonā aizveda komandu līdz pārspēlēm par iekļūšanu A sērijā, kur finālā piekāpās ''[[A.S. Livorno Calcio|Livorno]]''. Nākamajā sezonā ar ''Empoli'' izcīnīja otro vietu B sērijā un pa tiešo kvalificējās A sērijai. 2015. gada jūnijā kļuva par ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' galveno treneri. [[2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2015.—2016. gada sezonā]] klubs izcīnīja 2. vietu A sērijā. Sarri saņēma ''Panchina d’Oro'' balvu kā sezonas labākais treneris A sērijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.football-italia.net/100252/sarri-wins-panchina-d%e2%80%99oro |title=Sarri wins Panchina d’Oro |language=en |date={{dat|2017|3|27||bez}} |website=football-italia.net |accessdate={{dat|2019|11|9||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191206145047/https://www.football-italia.net/100252/sarri-wins-panchina-d%e2%80%99oro }}</ref> 2017. gadā Sarri tika piešķirta arī Enco Beardzota balva kā gada labākajam futbola trenerim Itālijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-italia.net/101688/sarri-wins-bearzot-award |title=Sarri wins Bearzot award |language=en |date={{dat|2017|4|26||bez}}|website=football-italia.net |accessdate={{dat|2019|11|9||bez}}}}</ref> [[2016.—2017. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|Nākamajā A sērijas sezonā]] ar ''Napoli'' ieguva 3. vietu, vēl pēc gada izcīnīja 2. vietu. 2018. gada maijā Sarri atstāja ''Napoli'' galvenā trenera amatu. {{dat|2018|7|14||bez}} Sarri tika apstiprināts par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' galveno treneri. Sarri vadībā 2019. gadā klubs aizkļuva līdz finālam [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausa]] (''EFL Cup'') izcīņā, kā arī uzvarēja [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgā]]. [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgas sezonu]] noslēdza 3. vietā. {{dat|2019|6|16||bez}} kļuva par [[Turīnas "Juventus"]] galveno treneri, parakstot trīs gadu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/sarri-apstiprinats-par-_juventus_-galveno-treneri-14221484 |title=Sarri apstiprināts par Juventus galveno treneri |date={{dat|2019|6|16||bez}}|website=diena.lv |accessdate={{dat|2019|11|9||bez}}}}</ref> [[2019.—2020. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2019.—2020. gada sezonā]] aizveda ''Juventus'' līdz čempiontitulam A sērijā. Tomēr pēc izstāšanās [[UEFA Čempionu līga]]s astotdaļfinālā pret [[Lionas "Olympique"]] tika atbrīvots no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/08082020-juventus_pec_izstasanas_no_cempionu_ligas |title="Juventus" pēc izstāšanās no Čempionu līgas atlaiž Sarri |date={{dat|2020|8|8||bez}}|website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2020|8|8||bez}}}}</ref> 2021. gada 9. jūnijā parakstīja divu gadu līgumu ar [[Romas "Lazio"]], kļūstot par kluba galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Press release 09.06.2021|url=https://www.sslazio.it/it/news/press-release-2/64474-comunicato-09-06-2021|date=9 June 2021|access-date={{dat|2021|8|15||bez}}|website=sslazio.it|language=it|archive-date={{dat|2022|03|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220316063808/https://www.sslazio.it/it/news/press-release-2/64474-comunicato-09-06-2021}}</ref> [[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2022.—2023. gada sezonā]] ar ''Lazio'' sasniedza otro vietu A sērijā, kvalificējoties [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|nākamās sezonas Čempionu līgai]]. Tur aizkļuva līdz astotdaļfinālam, kur piekāpās [[Minhenes "Bayern"]]. Pēc izstāšanās no Čempionu līgas un vairākiem zaudējumiem pēc kārtas A sērijā 2024. gada martā atkāpās no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/13032024-romas_lazio_galvenais_treneris_sarri_pec_ |title=Romas "Lazio" galvenais treneris Sarri pēc ceturtā zaudējuma pēc kārtas iesniedz atlūgumu |date={{dat|2024|3|13||bez}}|website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|3|19||bez}}}}</ref> 2025. gada vasarā atgriezās Romas "Lazio" galvenā trenera amatā, tomēr nostrādāja tikai vienu sezonu un, ieņemot tikai 9. vietu A sērijā, pēc abpusējas vienošanās amatu atstāja. 2026. gada jūnijā viņš tika iecelts par [[Bergamo "Atalanta"]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/atalanta-laimes-meklesanu-turpina-ar-sarri-noligsanu-francijas-vicecempione-piesaista-vacijas-specialistu/ |title=“Atalanta” vadīs pieredzējušais Sarri, “AC Milan” vienojas ar Mančestrā strādājušo treneri |date={{dat|2026|6|16||bez}}|website=sportazinas.com |accessdate={{dat|2026|7|15||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Sarri, Maurīcio}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] rg8cluubvzcwcc8f3qyp5r0x57qmssg Rīgas Modes nedēļa 0 446520 4494844 4491277 2026-07-15T01:32:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4494844 wikitext text/x-wiki '''Rīgas modes nedēļa''' ({{val|en|Riga Fashion Week}}) ir nedēļu garš pasākumu kopums, kurā [[Latvija]]s un ārvalstu modes dizaineri rāda savas jaunākās kolekcijas. Pirmo reizi norisinājās 2004. gadā.<ref>{{laikraksta atsauce |title=TVnet Latvijas mode Rīgas modes nedēļā |date=08.10.2011. |url=https://www.tvnet.lv/5291924/latvijas-mode-rigas-modes-nedela |accessdate=29.11.2019}}</ref> 2019. gadā no 29. oktobra līdz 2. novembrim norisinājās 31. sezona, tika prezentētas 2020. gada pavasara—vasaras sezonas kolekcijas.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Fold publikācija rudens Rīgas modes nedēļa |date=25.10.2019 |url=https://www.fold.lv/2019/10/rudens-rigas-modes-nedela-2/ |accessdate=29.11.2019 |archive-date=28.11.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191128215044/http://www.fold.lv/2019/10/rudens-rigas-modes-nedela-2/ }}</ref> ''Riga Fashion Week'' programmu veido ne tikai dizaineru kolekciju prezentācijas modes skašu veidā, bet arī dažādu pasākumu virkne — izstādes, konkursi, ballītes un citi pasākumi, kuri ir ''Riga Fashion Week'' neatņemama daļa un kuri ir vērsti uz apmeklētāju izglītošanu modes jomā, kontaktu dibināšanu un izklaidi. Daži no tiem ir atvērti arī visiem interesentiem.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Diena.lv paziņojums par 15.Rīgas modes nedēļu |date=27.11.2019 |url=https://m.diena.lv/raksts/kd/maksla/norisinasies-piecpadsmita-rigas-modes-nedela-13911676 |accessdate=29.11.2019 |archive-date=28.11.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191128215038/https://m.diena.lv/raksts/kd/maksla/norisinasies-piecpadsmita-rigas-modes-nedela-13911676 }}</ref> == Organizatori == Rīgas modes nedēļu rīko [[Baltijas Modes federācija]], kuras prezidente ir Jeļena Strahova.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Tvnet Intervija ar Jeļenu Strahovu |date=28.03.2008 |url=https://www.tvnet.lv/5008939/jelena-strahova-sievietes-latvija-nekad-nezaudes-savu-individualo-skaistumu |accessdate=29.11.2019}}</ref> Organizēšanā piedalās arī brīvprātīgie, kas iegūst prakses iespējas.<ref>{{ziņu atsauce |title=RFW prakses paziņojums LU |url=https://www.szf.lu.lv/en/par-mums/news/zina/t/13073/ |accessdate=29.11.2019 |date=09.25.2019 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191128215820/https://www.szf.lu.lv/en/par-mums/news/zina/t/13073/ |archivedate=28.11.2019 }}</ref> == Dalībnieki == === Pavasaris/vasara 2020 === Dizaineri no Latvijas, kas piedalījās Rīgas Modes nedēļas pavasara/vasaras 2020 kolekciju modes skatē bija ''[[Amoralle]]'', ''Anna Led'', ''Bergs Prive'', ''Katya Katya London'', ''MCouture'', ''Natalija Jansone'', ''Nolo'', ''Noname Atelier'' un ''Selina Kee'', kā arī tādi, kas veidoja skates bērniem ''Aristocrat Kids'', ''Baronessa'' un ''Rock and Mouse''.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Jauns.lv RFW dalībnieku paziņojums ss20 |date=09.10.2019 |url=https://jauns.lv/raksts/pastaiga/352945-pazinoti-rigas-modes-nedelas-dalibnieki-no-latvijas |accessdate=29.11.2019}}</ref> Rīgas modes nedēļā ss2020 piedalījās arī modes zīmoli no Igaunijas, kas ieguvuši starptautisku atpazīstamību, piemēram, ''[[Baltika Group|Ivo Nikkolo]]'' un ''Pohjanheimo''. Pie dizaineriem no var pieskaitīt lietuvieti ''Agne Kuzmickaite''. Kā arī vēl daudz un dažādi dalībnieki no ārzemēm: Ukrainas zīmols ''Golets'', armēņu izcelsmes dizainere ''Naira Khachatryan'', Itālijas zīmols ''DiLiborio'', Beļģijas dizainere ''Lena Lumelsky'' un no Uzbekistānas ''Zulfiya Sulton''.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Sieviešu klubs paziņo RFW ārzemju dizainerus ss20 |date=15.10.2019 |url=http://www.sieviesuklubs.lv/skaistums-un-mode/arzemju-dizaineri-rigas-modes-nedela-26-31-oktobri-261531/ |accessdate=29.11.2019 |archive-date=28.11.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191128233646/http://www.sieviesuklubs.lv/skaistums-un-mode/arzemju-dizaineri-rigas-modes-nedela-26-31-oktobri-261531/ }}</ref> == Citi pasākumi == Rīgas Modes nedēļā rīko akciju [[Latvijas Mākslas akadēmija|LMA]] studentu atbalstam, kuras ietvaros veido T-kreklus ar īpašu dizainu. 2019. gada 2. novembrī darbojās ''Riga Fashion Week pop-up'' veikals, kurā bija iespējams iegādāties ''RFW'' T-kreklus ar Latvijas populāro mūziķu iedvesmotu dizainu no slaveniem Latvijas modes māksliniekiem, piemēram, zīmolu ''Dace Bahmann'', ''Anna Led'', ''MCouture'', ''One Wolf'', ''ArtJam'' dizaineriem. Visa saziedotā nauda nonāks LMA studentiem, lai atbalstītu veidot jaunas modes skates.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Delfi.lv RFW labdarības akcija 2019 |date=29.10.2019 |url=https://www.delfi.lv/vina/skaistums-un-stils/stila-zinas/rigas-modes-nedelas-ietvaros-rikos-akciju-jauno-talantu-atbalstam.d?id=51589379 |accessdate=29.11.2019}}</ref> == Norises vieta == Veidojot pasākumu jau 15. gadu pēc kārtas, 2019. organizatori izlēma, ka Rīgas Modes nedēļas norises vieta būs [[Hanzas perons]].<ref>{{laikraksta atsauce |title=Pastaiga RFW lokācijas paziņojums:Hanzas Perons |date=16.09.2019 |url=https://jauns.lv/raksts/pastaiga/349359-rigas-modes-nedelas-galvenas-skates-sogad-risinasies-hanzas-perona |accessdate=29.11.2019}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Mode]] hls53ecbq7cbkg432mphwrxy29l6hfh Rūdolfs Svensons 0 448362 4494851 4262253 2026-07-15T02:41:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4494851 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Rūdolfs Svensons | piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Cīņas sports | vārds_orig = ''Rudolf Svensson'' | attēls = Rudolf Svensson.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1899|3|27}} | dz_viet = {{vieta|Zviedrija|Vesterjētlandes lēne}} | mir_dat = {{mdv|1978|12|4|1899|3|27}} | mir_viet = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | tautība = [[Zviedri|Zviedrs]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērv|cm=191}} | svars = {{mērv|kg=87}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{SWE}} | sporta veids = [[Cīņas sports]] | klubs = | disciplīna = Grieķu-romiešu cīņa<br>Brīvā cīņa | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 3 (1924-1932) | os_medaļas = 4 (2 zelta, 2 sudraba) | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalSport| [[Cīņas sports olimpiskajās spēlēs|Grieķu-romiešu cīņa]]}} {{Medal|VOS}} {{Medal|Silver|[[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1924]]|līdz 82,5 kg}} {{Medal|Gold|[[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|Amsterdama 1928]]|virs 82,5 kg}} {{Medal|Gold|[[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|Losandželosa 1932]]|līdz 87 kg}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionāti]]}} {{Medal|Silver|[[1921. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Helsinki 1921]]|līdz 82,5 kg}} {{Medal|Silver|[[1921. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Stokholma 1922]]|līdz 82,5 kg}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāti]]}} {{Medal|Gold|[[1925. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Milāna 1925]] |virs 82 kg}} {{Medal|Silver|[[1929. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Dortmunde 1929]] |līdz 82 kg}} {{Medal|Silver|[[1931. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Prāga 1931]] |līdz 87 kg}} {{Medal|Gold|[[1933. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Helsinki 1933]] |līdz 87 kg}} {{Medal|Silver|[[1934. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Roma 1934]] |virs 87 kg}} {{MedalSport| [[Cīņas sports olimpiskajās spēlēs|Brīvā cīņa]]}} {{Medal|VOS}} {{Medal|Silver|[[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1924]]|līdz 87 kg}} }} '''Juhans Rūdolfs Svensons''' ({{val|sv|Johan Rudolf Svensson}}; dzimis {{dat|1899|3|27}}, miris {{dat|1978|12|4}}) bija zviedru [[cīkstonis]], divkārtējs olimpisko spēļu (1928, 1932) čempions [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]]. == Biogrāfija == Dzimis netālu no [[Fālšēpinga]]s. 1918. gadā viņš iestājās [[Karaspēks|armijā]], kļūstot par [[Dragūns|dragūnu]] Stokholmā. Tur 1920. gadā viņš sāka nodarboties ar [[Cīņas sports|cīņas sportu]] un 1921. gadā, bez pieredzes starptautiskās sacensībās, viņš ieguva sudraba medaļu [[1921. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|pasaules čempionātā]] [[Helsinki|Helsinko]]s. Tajā pašā gadā viņš pabeidza dienestu armijā, kļuva par [[Ugunsdzēsējs|ugunsdzēsēju]] un iestājās ugunsdzēsēju sporta klubā ''Brandkårens IK'', kuru pēc tam pārstāvēja savas turpmākās karjeras laikā.<ref>[https://sok.se/idrottare/idrottare/r/rudolf-svensson.html Rūdolfa Svensona biogrāfija Zviedrijas Olimpiskās komitejas mājas lapā.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191115083038/https://sok.se/idrottare/idrottare/r/rudolf-svensson.html |date={{dat|2019|11|15||bez}} }} {{sv ikona}}</ref> [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Parīzē Rūdolfs Svensons piedalījās abās cīņas sporta disciplīnās. Grieķu-romiešu cīņā viņš cīnījās svara kategorijā līdz 82,5 kilogramiem (pussmagais svars). Kategorijā cīnījās 22 sportisti. Finālā viņš zaudēja savam tautietim [[Karls Vestergrēns|Karlam Vestergrēnam]] un ieguva sudraba medaļu. Arī brīvajā cīņā viņš iekļuva finālā, kur zaudēja amerikāņu cīkstonim [[Džons Spellmans|Džonam Spellmanam]]. Līdz ar to šajā olimpiādē viņš ieguva otru olimpisko sudraba medaļu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Svensons, Rūdolfs}} [[Kategorija:1899. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1978. gadā mirušie]] [[Kategorija:Zviedrijas cīkstoņi]] [[Kategorija:1924. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1928. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1932. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Zviedrijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki cīņas sportā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki cīņas sportā]] [[Kategorija:Zviedrijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] irlzizk9ohqmpo9unpq6i6dgjkgojk0 Sanedo SK 0 449190 4494868 4269065 2026-07-15T05:03:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4494868 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000000 | nos = ''Sanedo sporto klubas'' | logo = [[Attēls:SK_Saned_logo.jpeg|150px]] | pilns = ''Sanedo sporto klubas'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Jonišķi}} | dib = | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | stad = Joniški stadions | ietilp = 1000 | prez = {{flaga|LTU}} Mindaugas Sabas | tren = {{flaga|LTU}} Mindaugas Sabas | līga = [[Lietuvas futbola čempionāta 2. līga|2. līga]] | sez = [[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]] | poz = 14. vieta, ''[[Lietuvas futbola čempionāta 2. līga|2. līga]]'' <!------ Nosaukuma vēsture -------> | pattern_la1=|pattern_b1=|pattern_ra1=| | leftarm1=FFFF00|body1=FFFF00|rightarm1=FFFF00|shorts1=FFFF00|socks1=FFFF00| |pattern_b2= |pattern_ra2= |pattern_la2= |leftarm2= 4B2A7B |body2= 4B2A7B |rightarm2= 4B2A7B |shorts2= 0000FF |socks2= 0000FF }} '''''Sanedo sporto klubas''''' ('''''VšĮ Saned; Sporto klubas Saned; Saned''''') ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda no [[Jonišķi|Jonišķu]] pilsētas. Šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta otrajā spēcīgākajā — [[Lietuvas futbola 2. līga|2. līgā]]. Mājas spēles tas aizvada Jonišķu stadionā (ietilpība 1000 skatītāju). == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' ''(Rietumu zona)'' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''12.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2020|01|08||bez}}|archive-date={{dat|2020|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200116183350/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/vsi-saned-9051/?cid=1893917|title=FK Saned - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}</ref> |- | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' ''(Rietumu zona)'' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>http://almis.sritis.lt/ltu19lyga2w.html{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/vsi-saned-9051/?cid=3759246|title=FK Saned - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}</ref> |- | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' ''(Rietumu zona)'' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''12.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/megeju/ii-lyga-vakaru-zona/|title=II Lyga Vakarų Zona - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt|access-date={{dat|2020|08|19||bez}}|archive-date={{dat|2019|06|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190623182229/http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/megeju/ii-lyga-vakaru-zona/}}</ref> |- | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''15.''' | |- | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"|'''5.''' | <ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-saned-9051/?cid=11644164 2022. gada sezona]</ref> |- | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"|'''14.''' | |- |} == Apģērbu izmaiņas == {| width=33% |- | {{Football kit | | pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=| leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=FFFF00|socks=FFFF00| |title= 2016– (M) }} |{{Football kit | pattern_la=_navyborder| pattern_b=| pattern_ra=_navyborder| leftarm=ffffff | body=ffffff| rightarm=ffffff | shorts=000000 | socks=000000 | title= 2016–2017 (I) }} |{{Football kit | pattern_la=| pattern_b=| pattern_ra=| leftarm=4B2A7B | body=4B2A7B| rightarm=4B2A7B | shorts=0000FF | socks=0000FF | title= 2018–2019 (I) }} |{{Football kit | pattern_la=| pattern_b=| pattern_ra=| leftarm=ccffcc | body=ccffcc| rightarm=ccffcc| shorts=000000 | socks=000000 | title= Vartsargi }} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/vsi-saned-9051/?cid=3759246 Kluba lapa vietnē lietuvosfutbolas.lt] {{lietuviski}} {{Antra lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Saned]] 3d8n2vmcizzroi0qyyl0wsao6fkcch9 Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena 0 459207 4494751 4389901 2026-07-14T17:20:17Z Turaids 8965 Saistīta piemiņas diena. 4494751 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltītā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa (41892779215).jpg|thumb|Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīta ziedu nolikšanas ceremonija pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]].]] '''Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena''' ir [[25. marts|25. martā]] atzīmējama [[Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas|atceres diena]], kad {{dat|1949|3|25}} notika visplašākā [[1949. gada marta deportācijas|Baltijas valstu iedzīvotāju izsūtīšana]] uz [[Sibīrija|Sibīriju]] ([[Irkutskas apgabals|Irkutskas]], [[Omskas apgabals|Omskas]], [[Tomskas apgabals|Tomskas]], [[Novosibirskas apgabals|Novosibirskas]] un [[Amūras apgabals|Amūras apgabaliem]], kā arī [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadu]]). Deportācijā, kura tika slepeni saukta par operāciju "Krasta banga" ({{val|ru|операция «Прибой»}}), no Latvijas izsūtīja 29 252 "[[budzis|budžu]]" un 12 881 "nacionālistu". Kopumā izsūtījumā atradās 44 191 Latvijas iedzīvotājs, ieskaitot vēlāk aizvestos deportēto ģimenes locekļus un izsūtījumā dzimušos bērnus. Izsūtījumā gāja bojā 4941 cilvēks jeb 12% no visiem izsūtītajiem.<ref>[http://lpra.vip.lv/strukturanalize.html TSDC 40. gadu deportāciju struktūranalīze]</ref> == Skatīt arī == * [[Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena]] * [[Politisko represiju upuru piemiņas diena]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Atceres dienas]] 9nlasdbckdx9emdar8v8af4nl6r8c8u Poșta Română 0 460208 4494740 4476587 2026-07-14T15:44:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4494740 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Poșta Română | logo = [[Attēls:Posta Romana - Sediul central.jpg|200px]] | caption = Rumānijas pasta vadības ēka | type = Valsts kontrolēta akciju sabiedrība | traded_as = | genre = Sakari | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1862. gads | founder = | defunct = | location = {{vieta|Rumānija|Bukareste}} | area_served = | key_people = Adrians-Daniels Gevruca <small>(valdes priekšsēdētājs)</small><br /> Horija Grigoresku <small>(ģenerālais direktors)</small> -2020. gadā.<ref>[https://www.posta-romana.ro/a832/despre-noi/conducere.html RP vadības saraksts]</ref> | industry = | products = | services = Pasta pakalpojumi, tirdzniecība | revenue = 2,135 mld [[Rumānijas leja|leju]] (2016) | operating_income = | net_income = +10,45 mlj leju (2016) | aum = | assets = 349 mlj leju (2016) | equity = | value = | owner = Sakaru ministrija (94%)<ref>[https://www.posta-romana.ro/a50/despre-noi/prezentare.html Poșta Română - Prezentare]</ref> | num_employees = ap 25 000 (2017) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|https://www.posta-romana.ro/}} | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Post_Office_clerk_Poșta_Română_1931-1941.jpg|right|thumb| Pasta nodaļas darbinieks 1931.–1941. gada formas tērpā ]] '''Compania Națională Poșta Română S.A.''' (‘Rumānijas pasts’) ir valsts pasta pakalpojumu sniedzējs [[Rumānija|Rumānijā]]. Tas ir vienīgais universālais pasta pakalpojumu piegādātājs jebkurā vietā Rumānijas teritorijā. Rumānijas pastam 2013. gadā bija ap 5700 pasta nodaļu, kuras nedēļā apkalpoja ap 11 miljonu sūtījumu.<ref>[https://www.ancom.ro/ancom-desemneaza-compania-nationala-posta-romna-ca-furnizor-de-serviciu-universal-n-domeniul-serviciilor-postale_5150 ANCOM desemnează Compania Naţională Poşta Română ca furnizor de serviciu universal în domeniul serviciilor poştale]</ref> Rumānijas pasts darbojas pasta un preses piegādes pakalpojumu brīvajā tirgū un veic darbības, kas vajadzīgas, lai rentabli izpildītu tā uzdevumus, proti, ārējo un iekšējo sakaru nodrošināšanu, pastmarku izlaišanu un citus pakalpojumus — medicīniskus, izglītības, kultūras utt. == Vēsture == [[Attēls:Timbru(2)_Cuza,_1865.jpg|left|120px|thumb| Rumānijas 1865. gada pastmarka.]] Pasts Rumānijas provincēs ir zināms kopš [[viduslaiki]]em. Tas tika izveidots dēļ nepieciešamības izplatīt valdības rīkojumus līdz tai piederošās teritorijas robežām. Valdību kurjeri izmantoja zirgus, kurus caurjājamo ciematu un pilsētu iedzīvotājiem bija pienākums tiem piešķirt. Pirmais dokuments, kas apliecina pasta pakalpojumu esamību rumāņu valodā runājošajās zemēs, bija harta, kuru 1399. gadā [[Džurdžu|Džurdžu]] pilsētā izdeva toreizējais [[gospodars]] [[Mirča Vecais|Mirča Vecākais]]. Saskaņā ar to vietējai varai bija pienākums nodrošināt karaliskos kurjerus ar transporta līdzekļiem, zirgiem un divriču pajūgiem. Sākumā pasta pamatdarbs galvenokārt bija ceļotāju pārvadājumi un augsta statusa personu oficiālā sarakste un rīkojumi. Pēc 1850. gada pilsētās pasta stacijas tika pārveidotas par pasta nodaļām. Tajā laikā bija 30 pasta maršruti ar pasta stacijām, kuru kopējais centrs bija [[Krajova]] [[Valahijas kņaziste|Valahijas]] centrālajā daļā. 1852. gadā Finanšu ministrijas uzraudzībā tika organizēti pasta pakalpojumi privātpersonām. 1862. gada 23. jūlijā tika izdots dekrēts Nr. 527 par Moldovas un Valahijas pasta administrāciju apvienošanu, sākot ar 1862. gada 1. augustu. Pēc apvienošanas ģenerāldirektorāta vadība tika nodota Panaitam Sevesku, kurš kopš 1860. gada decembra vadīja Muntenijas filiāli Valahijas austrumos. == Starptautiskā darbība == Rumānijas pasts ir starp [[Vispasaules Pasta savienība]]s (UPU) dibinātājiem 1874. gadā. Rumānija 2004. gadā organizēja UPU 23. vispārējā pasta kongresu,<ref>[https://web.archive.org/web/20120414205553/http://www.posta-romana.ro/press/romania-will-host-2004-upu-congress-the-universal-postal-union-has-fixed-the-venue-for-the-23rd-universal-postal-congress-th Romania will host 2004 UPU Congress]</ref> kurš notika [[Bukareste|Bukarestē]] un kurā tika noteikta starptautiskā pasta darbības politika un stratēģija laikā, kad [[Vispasaules tīmeklis|Tīmekļa]] attīstības dēļ strauji mainījās pasaules pasta bizness. Laikā no 2004. līdz 2008. gadam Rumānija bija UPU Administrācijas padomes priekšsēdētāja vietniece, tādējādi sniedzot ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā par pasta pakalpojumu nākotni. Rumānijas pasts ir arī starp ''PostEurop'' (Eiropas Sabiedriskā pasta operatoru asociācijas) dibinātājiem 1993. gadā un aktīvi iesaistījās tās darbībās, piedaloties vairākos Eiropas projektos, sniedzot ieguldījumu dažādu ''Posteurop'' komiteju un darba grupu darbā un sekmējot divu ''PostEurop'' plēnumu organizēšanu Bukarestē 1996. un 2004. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.posta-romana.ro Oficiālā vietne] * [http://www.issuu.com/postaromana/ Rumānijas pasts — @ issuu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201030112140/https://issuu.com/postaromana |date={{dat|2020|10|30||bez}} }} * [http://www.romfilatelia.ro Romfilatelia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120318114954/http://www.romfilatelia.ro/ |date={{dat|2012|03|18||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pasts]] [[Kategorija:Rumānijas saimniecība]] 1crkuodxtgcz6vjtd0ok06lsflu8rxl Ivans Juričs 0 469364 4494946 4361147 2026-07-15T09:25:11Z Vylks 50297 4494946 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Ivans Juričs | image = Ivan Jurić Crotone, 2016 (cropped).png | image_size = 150 | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1975|8|25}} | birth_place = {{vieta|Dienvidslāvija|Splita|td=Horvātija}} | height = 174 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|ITA}} [[AC Monza|Monza]] (galvenais treneris) | years1 = 1993—1997 | clubs1 = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] | caps1 = 53 | goals1 = 2 | years2 = 1997—2001 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | caps2 = 64 | goals2 = 6 | years3 = 2000 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Albacete Balompié|Albacete]] | caps3 = 17 | goals3 = 1 | years4 = 2001 | clubs4 = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Šibenik|Šibenik]] | caps4 = 2 | goals4 = 0 | years5 = 2001—2006 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[F.C. Crotone|Crotone]] | caps5 = 148 | goals5 = 10 | years6 = 2006—2010 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]] | caps6 = 84 | goals6 = 1 | totalcaps = 368 | totalgoals = 20 | nationalyears1 = 1993 | nationalteam1 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U17 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 1993—1994 | nationalteam2 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U18 | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 1993—1994 | nationalteam3 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U19 | nationalcaps3 = 4 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 1995 | nationalteam4 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U20 | nationalcaps4 = 2 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 1995—1997 | nationalteam5 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U21 | nationalcaps5 = 16 | nationalgoals5 = 1 | nationalyears6 = 2009 | nationalteam6 = {{fb|Horvātija}} | nationalcaps6 = 5 | nationalgoals6 = 0 | manageryears1 = 2011 | managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] (asistents) | manageryears2 = 2012 | managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Città di Palermo|Palermo]] (asistents) | manageryears3 = 2014—2015 | managerclubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Mantova F.C.|Mantova]] | manageryears4 = 2015—2016 | managerclubs4 = {{flaga|Itālija}} [[F.C. Crotone|Crotone]] | manageryears5 = 2016—2017 | managerclubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]] | manageryears6 = 2017 | managerclubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]] | manageryears7 = 2018 | managerclubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]] | manageryears8 = 2019—2021 | managerclubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]] | manageryears9 = 2021—2024 | managerclubs9 = {{flaga|Itālija}} [[Torino F.C.|Torino]] | manageryears10 = 2024 | managerclubs10 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | manageryears11 = 2024—2025 | managerclubs11 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton FC|Southampton]] | manageryears12 = 2025 | managerclubs12 = {{flaga|Itālija}} [[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] | manageryears13 = 2026—pašlaik | managerclubs13 = {{flaga|Itālija}} [[AC Monza|Monza]] }} '''Ivans Juričs''' ({{val|hr|Ivan Jurić}}; dzimis {{dat|1975|8|25}}) ir horvātu [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, aizvadījis piecas spēles [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas izlasē]]. Trenera karjeras laikā vadījus dažādus [[Itālija]]s klubus, bijis arī [[Anglija]]s kluba ''[[Southampton FC|Southampton]]'' galvenais treneris. Kopš 2026. gada jūnija ir [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] kluba ''[[AC Monza|Monza]]'' galvenais treneris. == Futbolista karjera == Spēlētāja karjeru sāka [[HNK Hajduk Split|Splitas "Hajduk"]]. 1997. gadā pievienojās [[Spānija]]s klubam ''[[Sevilla FC]]''. 2000. gadā tika izīrēts ''[[Albacete Balompié|Albacete]]''. 2001. gadā uz neilgu laiku atgriezās Horvātijā, uzspēlējot ''[[HNK Šibenik]]''. No 2001. gada līdz pat karjeras beigām spēlēja [[Itālija|Itālijā]], pārstāvot klubus ''[[F.C. Crotone|Crotone]]'' un ''[[Genoa C.F.C.|Genoa]]''. Spēlējis dažādu vecumu Horvātijas jauniešu izlasēs. 2009. gadā nospēlēja piecas spēles [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas nacionālajā izlasē]]. Debija izlases rindās notika {{dat|2009|2|11||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Rumānijas futbola izlase|Rumāniju]]. Vēlāk aizvadīja četras spēles [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eu-football.info/_player.php?id=25457 |title=Ivan Jurić, footballer |language=en |website=eu-football.info |accessdate={{dat|2020|10|25||bez}}}}</ref> == Trenera karjera == Pēc spēlētāja karjeras beigām sāka strādāt par treneri. 2010.—2011. gada sezonā trenēja ''[[Genoa C.F.C.|Genoa]]'' jauniešu komandu. 2011. gadā kļuva par [[Džans Pjēro Gasperīni|Džana Pjēro Gasperīni]] asistentu [[Milānas "Internazionale"]]. Vēlāk bija Gasperīni asistents arī klubā ''[[U.S. Città di Palermo|Palermo]]''. 2014.—2015. gada sezonā guva pirmo pieredzi galvenā trenera amatā, vadot ''Lega Pro'' klubu ''[[Mantova F.C.|Mantova]]''. 2015.—2016. gada sezonā vadīja [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijas]] klubu ''[[F.C. Crotone|Crotone]]'', iegūstot 2. vietu un izcīnot komandai ceļazīmi uz A sēriju. Juričs tika atzīts par sezonas labāko B sērijas treneri, iegūstot ''Panchina d'Argento'' balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.football-italia.net/100252/sarri-wins-panchina-d%E2%80%99oro |title=Sarri wins Panchina d'Oro |language=en |website=football-italia.net |date=27 March 2017 |accessdate={{dat|2020|10|25||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180907221400/https://www.football-italia.net/100252/sarri-wins-panchina-d%E2%80%99oro }}</ref> 2016. gada jūnijā kļuva par ''[[Genoa C.F.C.|Genoa]]'' galveno treneri. 2017. gada februārī tika atbrīvots no amata, bet tā paša gada aprīlī atkal tika tajā atjaunots un nostrādāja līdz tā paša gada novembrim. 2018. gada oktobrī Juričs stājās ''Genoa'' galvenā trenera amatā trešo reizi, taču nostrādāja vien nepilnus divus mēnešus un, neizcīnot nevienu uzvaru, 6. decembrī tika vēlreiz atlaists. 2019. gada jūnijā kļuva par ''[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.football-italia.net/139388/official-verona-appoint-juric |title=Official: Verona appoint Juric |language=en |website=football-italia.net |date={{dat|2019|6|14||bez}} |accessdate={{dat|2020|10|25||bez}}}}</ref> 2021. gada maijā tika apstiprināts par ''[[Torino F.C.|Torino]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.torinofc.it/news/28/05/2021/ivan-juric-allenatore-del-toro_26777 |title=Ivan Juric allenatore del Toro |language=it |website=torinofc.it |date=28 May 2021 |access-date={{dat|2021|8|15||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210602215543/https://www.torinofc.it/news/28/05/2021/ivan-juric-allenatore-del-toro_26777 }}</ref> Tajā nostrādāja trīs sezonas. 2024. gada septembrī kļuva par ''[[AS Roma]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/19092024-roma_galvena_trenera_amata_apstiprina_bij |title=''Roma'' galvenā trenera amatā apstiprina bijušo ''Torino'' stratēģi Juriču |website=sportacentrs.com |date={{dat|2024|9|19||bez}} |accessdate={{dat|2024|9|19||bez}}}}</ref> Bet jau pēc nepilniem diviem mēnešiem, kuru laikā komanda turpināja spēlēt nesekmīgi, tika atbrīvots amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://football-italia.net/official-roma-have-sacked-coach-ivan-juric/ |title=Official: Roma have sacked coach Ivan Juric |website=football-italia.net |date={{dat|2024|11|11||bez}} |accessdate={{dat|2024|11|11||bez}}}}</ref> Tā paša gada decembrī I. Juričs tika apstiprināts par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Southampton FC]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apollo.lv/8159346/anglijas-premjerligas-klubu-southampton-turpmak-vadis-horvatijas-specialists-jurics |title=Anglijas premjerlīgas klubu "Southampton" turpmāk vadīs Horvātijas speciālists Juričs |website=apollo.lv |date={{dat|2024|12|21||bez}} |accessdate={{dat|2025|1|5||bez}}}}</ref> 2025. gada aprīlī septiņas kārtas pirms sezonas beigām Juriča vadītā ''Southampton'' zaudēja cerības saglabāt vietu Premjerlīgā, kļūstot par visagrāk izkritušo komandu Premjerlīgas vēsturē. 7. aprīlī Juričs atkāpās no amata. 2025. gada jūlijā Juričs tika apstiprināts par [[Bergamo "Atalanta"]] galveno treneri. Pēc zaudējuma ''[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]'' vienībai ar 0:3 tā paša gada novembrī, kad komanda A sērijā noslīdēja uz 13. vietu, klubs atlaida Juriču.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/10112025-atalanta_atbrivo_pec_15_maciem_horvats_ju |title=''Atalanta'' atbrīvo pēc 15 mačiem – horvāts Juričs trešo reizi gada laikā paliek bez darba |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|11|10||bez}} |accessdate={{dat|2025|11|10||bez}}}}</ref> 2026. gada 29. jūnijā Juričs tika iecelts par ''[[AC Monza|Monza]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Benvenuto Ivan Juric - Associazione Calcio Monza S.p.A. |url=https://www.acmonza.com/it/news/benvenuto-ivan-juric-290626/ |access-date={{dat|2026|7|15||bez}} |website=www.acmonza.com |language=it}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Juričs, Ivans}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Splitas-Dalmācijas župānijā dzimušie]] [[Kategorija:Horvātijas futbolisti]] [[Kategorija:Horvātijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Splitas "Hajduk" spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:F.C. Crotone spēlētāji]] [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Horvātijas futbola treneri]] [[Kategorija:HNK Šibenik spēlētāji]] enc8kj3roamj7yx3kzoavlexy5rtquj Roosh V 0 473787 4494836 4258998 2026-07-14T23:46:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4494836 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Aktiera infokaste | vārds = Darjušs Valizedehs | vārds_orig = ''Daryush Valizadeh'' | attēls = Roosh-daryush-valizadeh.jpg | komentārs = Valizedehs 2014. gadā | dz. vārds = Darjušs Valizedehs | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1979|6|14}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = rakstnieks | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = www.rooshv.com | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Darjušs Valizedehs''' ({{val|en|Daryush Valizadeh}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dailydot.com/lifestyle/roosh-v-mens-rights-sexism-misogyny|title=The Web's most infamous misogynist regrets nothing|last=Price|first=Rob|publisher=Daily Dot|access-date=September 17, 2014|date=February 2014}}</ref>; dzimis {{dat|1979|6|14}} [[Vašingtona|Vašingtonā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), pazīstams arī kā '''''Roosh V''''', ir amerikāņu [[blogeris]], bijušais ''pick up'' mākslinieks<ref name="Seksiturist">{{Tīmekļa atsauce|url=http://publik.delfi.ee/news/kurioosum/seksiturist-eesti-naised-on-paksud-ja-ulbed-aga-valismaalased-neile-meeldivad.d?id=65119376|title=Seksiturist: Eesti naised on paksud ja ülbed, aga välismaalased neile meeldivad – Publik|publisher=Publik.delfi.ee|access-date=March 9, 2015|archive-date={{dat|2014|06|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140606232420/http://publik.delfi.ee/news/kurioosum/seksiturist-eesti-naised-on-paksud-ja-ulbed-aga-valismaalased-neile-meeldivad.d?id=65119376}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.huffingtonpost.ca/2015/08/09/roosh-v-montreal-beer-video_n_7963124.html|title=Controversial Pick-Up Artist Gets Beer In His Face In Montreal (NSFW)|website=The Huffington Post|access-date=January 10, 2016}}</ref> un rakstnieks. Valizedehs raksta savā personīgajā [[tīmekļa dienasgrāmata|tīmekļa dienasgrāmatā]] ''RooshV'',<ref name="rooshv1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rooshv.com/bio|title=About Roosh V|publisher=Roosh V|access-date=March 31, 2015|archive-date={{dat|2020|12|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201230023811/https://www.rooshv.com/bio}}</ref> viņam piederošajā [[tīmekļa vietne|vietnē]] ''Return of Kings'' un<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.returnofkings.com/about|title=About|publisher=Returnofkings.com|access-date=March 9, 2015|date=April 23, 2012|archive-date={{dat|2021|01|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210117005803/https://www.returnofkings.com/about}}</ref> ''Roosh V'' forumā.<ref name="horrible">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.slate.com/blogs/xx_factor/2014/05/24/elliot_rodger_the_pick_up_artist_community_s_predictable_horrible_response.html|title=The Pick-Up Artist Community's Predictable, Horrible Response to a Mass Murder|last=Hess|first=Amanda|date=May 24, 2014}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Angela|first=Washko|date=January 1, 2015|title=Tightrope routines : a feminist artist interviews the internet's most infamous misogynist|url=http://escholarship.org/uc/item/522199sh.pdf|journal=EScholarship}}{{Novecojusi saite}}</ref> Valizedehs ir pašizdevis vairāk nekā divpadsmit seksa un ceļojumu ceļvežus, no kuriem lielākā daļa apraksta sieviešu aplidošanas mākslu attiecīgajā valstī, to skaitā Latvijā.<ref name="huffpost">{{Ziņu atsauce|url=http://www.huffingtonpost.com/2012/03/10/roosh-v-splc-misogyny-report_n_1335174.html|title=Southern Poverty Law Center Lists 'Roosh V' On Misogyny Report|work=Huffington Post|access-date=April 1, 2013|date=March 10, 2012|last=Greenwood|first=Arin}}</ref> == Personīgie uzskati == Valizedehs savu uzskatu sistēmu sauc par "neovīrietību" (''neomasculinity''), kuru viņš raksturo kā bioloģijas un tradicionālās vīrietības uzskatu apvienojumu un kā "rietumu deģenerācijas" noraidījumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rooshv.com/what-is-neomasculinity|title=What Is Neomasculinity?|publisher=rooshv.com|date=May 6, 2015|access-date={{dat|2020|12|25||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160323124427/http://www.rooshv.com/what-is-neomasculinity}}</ref><ref name="everything">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rooshv.com/everything-you-wanted-to-know-about-daryush-valizadeh-but-were-afraid-to-ask|title=Everything You Wanted To Know About Daryush "Roosh" Valizadeh But Were Afraid To Ask|date=February 4, 2016|access-date={{dat|2020|12|25||bez}}|archive-date={{dat|2021|01|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210123083003/https://www.rooshv.com/everything-you-wanted-to-know-about-daryush-valizadeh-but-were-afraid-to-ask}}</ref> Valizedehs iestājas par tradicionālo vīriešu un sieviešu heteronormatīvo lomu ievērošanu un uzskata, ka [[feminisms]] ir kaitējis gan sievietēm, gan vīriešiem, gan arī sabiedrībai kopumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.vox.com/2015/2/5/7942623/mens-rights-movement|title=The internet is full of men who hate feminism. Here's what they're like in person.|work=Vox|date=February 5, 2015|last=Rensin|first=Emmett}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://newrepublic.com/article/120985/conservatives-pick-artists-agree-women-only-marry-money|title=Pick-Up Artists and Pro-Family Conservatives Agree: Women Only Marry for Money|work=New Republic|date=February 5, 2015|last=Bruenig|first=Elizabeth}}</ref> Valizedehs sevi raksturo kā “sieviešu atbalstītāju”, jo vēlas, lai sievietes “dzīvotu dzīvi, kas atbilst viņu bioloģiskajai ģenētikai”.<ref name="newsweek">{{Ziņu atsauce|url=http://www.newsweek.com/2016/10/21/roosh-v-pickup-artist-right-wing-provocateur-509319.html|title=Roosh V's journey from pickup artist to right-wing provocateur|publisher=Newsweek|date=October 13, 2016|last=Kutner|first=Max}}</ref> Viņš ir paudis atbalstu [[Donalds Tramps|Donaldam Trampam]]<ref name="wp-the-sad-spectacle">{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/news/the-intersect/wp/2016/02/08/roosh-talked-and-we-listened-for-the-last-time/|title=The sad spectacle of a radical misogynist's basement press conference|work=[[The Washington Post]]|access-date=August 21, 2016|date=February 8, 2016|last=Dewey|first=Caitlin}}</ref><ref name="tdb-rooshv-endorses-trump">{{Ziņu atsauce|url=http://www.thedailybeast.com/articles/2016/02/06/pro-rape-leader-endorses-donald-trump.html|title='Pro-Rape' Leader Endorses Donald Trump|publisher=The Daily Beast|work=|access-date=August 21, 2016|date=February 6, 2016|last=Suebsaeng|first=Asawin}}</ref> un sacījis, ka Trampa ievēlēšana [[ASV prezidents|ASV prezidenta amatā]] novedīšot pie "politkorektuma nāves".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/people/controversial-pick-up-artist-roosh-v-celebrates-donald-trump-s-victory-if-the-president-can-say-it-a7421161.html|title=Pick-up artists are hailing the election of Donald Trump|publisher=The Independent|date=November 16, 2016}}</ref> Reiz paudis pārliecību, ka ziņu vietni ''[[The Daily Beast]]'' vada [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]]. 2019. gada 29. martā Valizedehs paziņoja, ka pēc gadiem ilgas "atkrišanas no kristietības ir nodevies Dievam un [[Armēņu apustuliskā baznīca|Armēnijas Apustuliskajai baznīcai]], kas ir austrumu pareizticīgo kristīgā konfesija.<ref name="RM2019">{{Tīmekļa atsauce|url=https://relevantmagazine.com/culture/culture-culture/infamous-pickup-artist-rooshv-says-hes-a-christian-now/|title=Infamous Pickup Artist RooshV Says He's a Christian Now|last=|first=|publisher=Relevant (magazine){{!}}RELEVANT Magazine|access-date=June 5, 2019|date=May 23, 2019|language=en}}</ref> Ņemot vērā pievēršanos [[kristietība]]i, Valizedehs savā forumā ieviesa jaunus noteikumus, kuros aizliedza diskusijas par ārpuslaulības dzimumattiecībām. Valizedehs apturējis arī vairāku savu grāmatu iespiešanu, jo uzskata, ka tās likšot cilvēkiem [[grēks|grēkot]].<ref name="Valizadeh2019">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rooshv.com/i-have-unpublished-11-of-my-books|title=I Have Unpublished 11 Of My Books|last=Valizadeh|first=Roosh|publisher=Roosh V|access-date=June 5, 2019|language=en|archive-date={{dat|2021|01|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210123080447/https://www.rooshv.com/i-have-unpublished-11-of-my-books}}</ref> == ''Don't Bang Latvia'' == Valizedeha grāmatas ''Bang Estonia'', ''Don't Bang Latvia'' un ''Bang Lithuania'' saņēma vispārēji negatīvu reakciju no [[Baltijas valstis|šo valstu]] [[plašsaziņas līdzekļi]]em, kas viņu nodēvēja par "sekstūristu".<ref name="Seksiturist" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://publik.delfi.ee/news/kurioosum/seksiturist-ullitas-eesti-kohta-juhusuhte-reisijuhi.d?id=65008664|title=Seksiturist üllitas Eesti kohta juhusuhte-reisijuhi – Publik|publisher=Publik.delfi.ee|access-date=March 9, 2015|archive-date={{dat|2014|07|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140718103059/http://publik.delfi.ee/news/kurioosum/seksiturist-ullitas-eesti-kohta-juhusuhte-reisijuhi.d?id=65008664}}</ref> Intervijas laikā ar [[Delfi (portāls)|Delfi]], atbildot uz jautājumu, vai viņš ir seksa tūrists, Valizedehs atbildēja, ka esot mīlas tūrists, nevis seksa tūrists.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kristaps Zālītis|date=December 1, 2012|title=Intervija ar sekstūristu, kurš izbrāķēja Latviju|url=http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/intervija-ar-seksturistu-kurs-izbrakeja-latviju.d?id=42872346|journal=Delfi}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]] [[Kategorija:Blogeri]] [[Kategorija:Cilvēktiesību aktīvisti]] 7lszfkpbou25u562b86kgcjaue0278y Veidne:ASV Senāta senatori 10 474618 4494791 4493781 2026-07-14T20:10:51Z Baisulis 11523 atsvaidzināts...... 4494791 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = ASV Senāta senatori | title = {{flagicon|ASV}} [[ASV Senāts|<span style="color:#ffffff;">ASV Senāta senatori</span>]] {{flagicon|ASV}} | bodystyle = text-align: left | style = border: double #d69d36; background:#B10C30 color: #B10C30; | titlestyle = background:#002868; color:white; | belowstyle = background:#002868; border: 1px solid #d69d36; | belowclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | image = [[Attēls:Seal_of_the_United_States_Senate.svg|120px|ASV Senāta zīmogs]] | list1 = {{div col|colwidth=22.5em}} [[Alabama|AL]]: [[Katija Brita]] (R)</span>, [[Tomijs Tjūbervils]] (R)</span><br> [[Aļaska|AK]]: [[Līza Murkovska]] (R)</span>, [[Dens Salivans]] (R)</span>,<br> [[Arizona|AZ]]: [[Rubens Gajego]] (D)</span>, [[Marks Kellijs]] (D)</span>,<br> [[Ārkanzasa|AR]]: [[Džons Būzmens]] (R)</span>, [[Toms Kotons]] (R)</span>,<br> [[Kalifornija|CA]]: [[Ādams Šifs]] (D)</span>, [[Alekss Padija]] (D)</span>,<br> [[Kolorādo|CO]]: [[Maikls Benets]] (D)</span>, [[Džons Hikenlūpers]] (D)</span>,<br> [[Konektikuta|CT]]: [[Ričards Blūmentāls]] (D)</span>, [[Kriss Mērfijs]] (D)</span>,<br> [[Delavēra|DE]]: [[Līza Blanta Ročestera]] (D)</span>, [[Kriss Kūns]] (D)</span>,<br> [[Florida|FL]]: [[Ešlija Mūdija]] (R)</span>, [[Riks Skots]] (R)</span>,<br> [[Džordžija|GA]]: [[Rafaels Vornoks]] (D)</span>, [[Džons Osofs]] (D)</span>,<br> [[Havajas|HI]]: [[Braiens Šacs]] (D)</span>, [[Mazija Hironso]] (D)</span>,<br> [[Aidaho|ID]]: [[Maiks Krapo]] (R)</span>, [[Džims Rišs]] (R)</span>,<br> [[Ilinoisa|IL]]: [[Diks Durbins]] (D)</span>, [[Temija Dakvorta]] (D)</span>,<br> [[Indiāna|IN]]: [[Tods Jangs]] (R)</span>, [[Džims Benkss]] (R)</span>,<br> [[Aiova|IA]]: [[Čaks Graslijs]] (R)</span>, [[Džoni Ernsta]] (R)</span>,<br> [[Kanzasa|KS]]: [[Džerijs Morans]] (R)</span>, [[Rodžers Maršals]] (R)</span>,<br> [[Kentuki|KY]]: [[Mičs Makonels]] (R)</span>, [[Rends Pols]] (R)</span>,<br> [[Luiziāna|LA]]: [[Džons Nīlijs Kenedijs|Džons Kenedijs]] (R)</span>, [[Bils Kesidijs]] (R)</span>,<br> [[Meina|ME]]: [[Sūzana Kolinsa]] (R)</span>, [[Anguss Kings]] (I)</span>,<br> [[Mērilenda|MD]]: [[Kriss Van Holens]] (D)</span>, [[Andžela Olsobruksa]] (D)</span>,<br> [[Masačūsetsa|MA]]: [[Elizabete Vorena]] (D)</span>, [[Eds Markijs]] (D)</span>,<br> [[Mičigana|MI]]: [[Elīza Slotkina]] (D)</span>, [[Gerijs Pīterss]] (D)</span>,<br> [[Minesota|MN]]: [[Eimija Klobušāra]] (D)</span>, [[Tina Smita]] (D)</span>,<br> [[Misisipi (štats)|MS]]: [[Rodžers Vikers]] (R)</span>, [[Sindija Haida Smita]] (R)</span>,<br> [[Misūri (štats)|MO]]: [[Džošs Holijs]] (R)</span>, [[Ēriks Šmits]] (R)</span>,<br> [[Montāna|MT]]: [[Tims Šīhijs]] (R)</span>, [[Stīvs Deinss]] (R)</span>,<br> [[Nebraska|NE]]: [[Debija Fišere]] (R)</span>, [[Pīts Rikets]] (R)</span>,<br> [[Nevada|NV]]: [[Katrīna Korteza Masto]] (D)</span>, [[Džekijs Rouzens]] (D)</span>,<br> [[Ņūhempšīra|NH]]: [[Džeanna Šahīna]] (D)</span>, [[Megija Hasana]] (D)</span>,<br> [[Ņūdžersija|NJ]]: [[Endrjū Kims]] (D)</span>, [[Korijs Bukers]] (D)</span>,<br> [[Ņūmeksika|NM]]: [[Bens Rejs Luhans]] (D)</span>, [[Martins Heinrihs]] (D)</span>,<br> [[Ņujorka (štats)|NY]]: [[Čaks Šumers]] (D)</span>, [[Kirstena Džilibrenda]] (D)</span>,<br> [[Ziemeļkarolīna|NC]]: [[Teds Bads]] (R)</span>, [[Toms Tillis]] (R)</span>,<br> [[Ziemeļdakota|ND]]: [[Džons Hēvens]] (R)</span>, [[Kevins Krāmers]] (R)</span>,<br> [[Ohaio (štats)|OH]]: [[Bērnijs Moreno]] (R)</span>, [[Džons Hasteds]] (R)</span>,<br> [[Oklahoma|OK]]: [[Alans Ārmstrongs]] (R)</span>, [[Džeims Lankfords]] (R)</span>,<br> [[Oregona|OR]]: [[Rons Vaidens]] (D)</span>, [[Džefs Merklijs]] (D)</span>,<br> [[Pensilvānija|PA]]: [[Deivids Makormiks]] (R)</span>, [[Džons Fetermens]] (D)</span>,<br> [[Rodailenda|RI]]: [[Džeks Rīds]] (D)</span>, [[Šeldons Vaithauss]] (D)</span>,<br> [[Dienvidkarolīna|SC]]: [[Grema Nordone]] (R)</span>, [[Tims Skots]] (R)</span>,<br> [[Dienviddakota|SD]]: [[Džons Tjūns]] (R)</span>, [[Maiks Raunds]] (R)</span>,<br> [[Tenesī|TN]]: [[Marša Blekbērna]] (R)</span>, [[Bils Hagertijs]] (R)</span>,<br> [[Teksasa|TX]]: [[Džons Kornins]] (R)</span>, [[Teds Kruss]] (R)</span>,<br> [[Jūta|UT]]: [[Džons Kērtiss]] (R)</span>, [[Maiks Lī (politiķis)|Maiks Lī]] (R)</span>,<br> [[Vērmonta|VT]]: [[Pīters Velčs]] (D) [[Bērnijs Sanderss]] (I)</span>,<br> [[Virdžīnija|VA]]: [[Marks Vorners]] (D)</span>, [[Tims Keins]] (D)</span>,<br> [[Vašingtona (štats)|WA]]: [[Petija Mureja]] (D)</span>, [[Mērija Kantvela]] (D)</span>,<br> [[Rietumvirdžīnija|WV]]: [[Džims Džastiss]] (R)</span>, [[Šellija Mūra Kapito]] (D)</span>,<br> [[Viskonsina|WI]]: [[Rons Džonsons]] (R)</span>, [[Temija Boldvina]] (D)</span>,<br> [[Vaiominga|WY]]: [[Džons Baraso]] (R)</span>, [[Sintija Lumisa]] (R)</span> {{div col end}} }}<noinclude> {{Collapsible option}} 3l6iyfvuanaqwtix8buh9y852i4o4yz Pjotrs Dubrovs 0 482675 4494825 3907466 2026-07-14T22:17:07Z Dainis 876 4494825 wikitext text/x-wiki {{kosmosā}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pjotrs Dubrovs | vārds_orig = ''Пётр Валерьевич Дубров'' | attēls = Pyotr Dubrov in 2021.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = P. Dubrovs 2021. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1978 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 30 | dz_vieta = [[Habarovska]], [[Habarovskas novads]], {{USSR}} (tagad {{RUS}}) | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | tautība = [[Krievi|krievs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = ''[[Roskosmos]]'' [[kosmonauts]] | nodarbošanās = | kos_koplaiks = pašlaik kosmosā<!--355 d 3 h 45 min--> | kos_iesaukums = 2012. gads | kos_misija = 1. [[SKS 64. ekspedīcija|SKS-64]], [[SKS 65. ekspedīcija|SKS-65]], [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]{{br}}2. [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]], [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]] | kos_kuģi = ''[[Sojuz MS-18]]''↑, ''[[Sojuz MS-19]]''↓, ''[[Sojuz MS-29]]'' }} {{Inženiera infodaļa | inž_nosauk = Inženiera programmētāja | nozare = | darba_vietas = | izglītība = [[Klusā okeāna Valsts universitāte|Habarovskas Valsts tehniskā universitāte]] | projekti = | izgudrojumi = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = }} }} '''Pjotrs Dubrovs''' (''Пётр Валерьевич Дубров'', dzimis {{dat|1978|1|30}}) ir [[Krievija]]s [[kosmonauts]], programmēšanas inženieris. Pjotrs Dubrovs piedzima [[Habarovska|Habarovskā]]. No 1994. līdz 1999. gadam viņš studēja [[Klusā okeāna Valsts universitāte|Habarovskas Valsts tehniskajā universitātē]], iegūstot inženiera programmētāja kvalifikāciju. Pēc tam viņš strādāja par programmētāju Habarovskā. 2002. Dubrovs sāka darbu uzņēmumā ''SoftPro development'' Maskavā. Vēlāk viņš strādāja uzņēmumā ''CBOSS development international''. Pjotrs Dubrovs pieteicās 2012. gada 27. janvārī izsludinātajā pirmajā atklātajā konkursā par uzņemšanu kosmonautu grupā. 26. oktobrī viņš tika uzņemts Gagarina Kosmonautu sagatavošanas centra kosmonautu grupā. 2014. gada 16. jūnijā Dubrovs pabeidza kosmonautu vispārējo sagatavošanu, un viņam tika piešķirta kvalifikācija "kosmonauts izmēģinātājs". 2019. gada 24. augustā Pjotrs Dubrovs kopā ar [[Oļegs Novickis|Oļegu Novicki]] tika apstiprināts 67. / 68. ekspedīcijas dublieru apkalpē. 2020. gada 29. maijā Dubrovs tika apstiprināts par ''Sojuz MS-17'' dublieru apkalpes lidojuma inženieri. Pjotra Dubrova pirmais kosmiskais lidojums sākās 2021. gada 9. aprīlī, esot kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-18]]'' lidojuma inženierim. Viņš bija [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] [[SKS 64. ekspedīcija|64.]][[SKS 65. ekspedīcija|65.]] un [[SKS 66. ekspedīcija|66.]] ekspedīcijas lidojuma inženieris. Uz zemes viņš atgriezās 2022. gada 30. martā kosmosa kuģī ''[[Sojuz MS-19]]''. Otro lidojumu kosmosā Pjotrs Dubrovs sāka 2026. gada 14. jūlijā, esot kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-29]]'' komandierim. Kosmisko lidojumu kopsavilkums: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! [[Kosmosa kuģis]] ! Starta datums ! Nolaišanās datums ! Apkalpes biedri ! Pozīcija ! Ilgums ! Piezīmes |- | ''[[Sojuz MS-18]]'' | {{dat|2021|4|9|SK}} | | [[Oļegs Novickis]]<br />[[Marks Vande Hei]] | Lidojuma inženieris | rowspan="2" | 355 d 3 h 45 min | rowspan="2" | [[SKS 64. ekspedīcija|SKS-64]], [[SKS 65. ekspedīcija|SKS-65]], [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]] |- | ''[[Sojuz MS-19]]'' | | {{dat|2022|3|30|SK}} | [[Antons Škapļerovs]]<br />[[Marks Vande Hei]] | Lidojuma inženieris |- | ''[[Sojuz MS-29]]'' | {{dat|2026|7|14|SK}} | | [[Anna Kikina]]<br />[[Anils Menons]] | Komandieris | | [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]], [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]] |} == Iziešanas atklātā kosmosā == {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! width="8%"|'''Misija''' ! width="10%"|'''Slūžu kamera''' ! width="18%"|'''Kosmonauti''' ! width="10%"|'''Sākums''' (''[[UTC]]'') ! width="10%"|'''Beigas''' ! width="10%"|'''Ilgums''' ! '''Darbība''' |- | [[SKS 65. ekspedīcija|SKS-65]] | ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]'' | [[Oļegs Novickis]]<br />Pjotrs Dubrovs | {{dat|2021|6|2|SK}} 05:53 | 13:12 | 7 h 19 min | Uz ''[[Zarja (SKS)|Zarja]]'' moduļa nomainīts termoregulācijas sistēmas plūsmas vadības regulatora panelis. ''[[Pirs (SKS)|Pirs]]'' moduļa sagatavošana atvienošanai: no ''Pirs'' noņemtas tuvošanās antenas un to kabeļi, noņemta pāriešanas drošināšanas trose starp ''Pirs'' un ''[[Zvezda (SKS)|Zvezda]]'', uz ''Poisk'' pārnestas eksperimentu iekārtas ''Test'' un ''Vynislivost''. |- | SKS-65 | ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]'' | [[Oļegs Novickis]]<br />Pjotrs Dubrovs | {{dat|2021|9|3|SK}} 14:41 | 22:35 | 7 h 34 min | ''[[Nauka (SKS)|Nauka]]'' modulim pievienoti elektrības un ''Ethernet'' kabeļi; uzstādīts rokturis. |- | SKS-65 | ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]'' | [[Oļegs Novickis]]<br />Pjotrs Dubrovs | {{dat|2021|9|9|SK}} 14:51 | 22:16 | 7 h 25 min | ''[[Nauka (SKS)|Nauka]]'' modulim pabeigta ''Ethernet'' kabeļu pievienošana. Uz ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]'' moduļa uzstādīta platforma ar eksperimentu konteineriem ''Biorisk-MSN''. Uz ''Nauka'' uzstādīti rokturi. |- | [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]] | ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]'' | [[Antons Škapļerovs]]<br />Pjotrs Dubrovs | {{dat|2022|1|19|SK}} 12:17 | 19:28 | 7 h 11 min | ''[[Pričal (SKS)|Pričal]]'' moduļa aprīkošanas darbi. Uzstādīta tuvošanās sistēmas ''Kurs-P'' antena, pārvietota televīzijas kamera un kabeļi, uzstādīti kosmosa kuģu saslēgšanās mērķi. |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.gctc.ru/main.php?id=1704 ДУБРОВ Петр Валерьевич] ФГБУ "НИИ ЦПК имени Ю.А.Гагарина", {{ru ikona}} * [http://www.astronaut.ru/as_rusia/2012/text/dubrov.htm Сергей Пётр Валерьевич Дубров] astronaut.ru, {{ru ikona}} {{DEFAULTSORT:Dubrovs, Pjotrs}} [[Kategorija:Krievijas kosmonauti]] jp3f4s8d66vcph8h7a7ezrzi9sdx7gu Vikipēdija grieķu valodā 0 482904 4494910 3400634 2026-07-15T07:35:07Z Meistars Joda 781 4494910 wikitext text/x-wiki {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = Vikipēdija grieķu valodā | logo_attēls = [[Attēls:Wikipedia-logo-v2-el.svg]] | lapas_attēls = Greek Wikipedia 30000 articles Main Page.jpg | lozungs = Brīva enciklopēdija, ko<br />arī Tu vari papildināt! | veids = [[Interneta enciklopēdija]] | valsts = | īpašnieks = ''[[Wikimedia Foundation]]'' | izveidotāji = | darbību_uzsāka = {{dat|2002|12|1}} | valodas = [[grieķu valoda]] | komerciāla = Nē | reģistrācija = Iespējama | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = | mājas_lapa = {{URL|http://el.wikipedia.org}} }} '''Vikipēdija grieķu valodā''' ({{val|el|Ελληνική Βικιπαίδεια}}, ''Helleniké Vikipaídeia'') ir bezmaksas tīmekļa [[enciklopēdija]]s [[Vikipēdija]]s versija [[grieķu valoda|grieķu valodā]]. Pirmais ieraksts Vikipēdijas grieķu valodas versijā izveidots {{dat|2002|12|1||bez}}. {{dat|2006|5|16||bez}} rakstu skaits grieķu Vikipēdijā sasniedza 10 tūkstošus, bet {{dat|2014|4|9||bez}} rakstu skaits bija 100 tūkstošu. Grieķu valodā ir vēl viena interneta enciklopēdija ''[[Livepedia]]'', kura savu darbību uzsāka 2004. gadā. Daudzi raksti vismaz daļēji ir pārpublicēti no vienas interneta enciklopēdijas otrā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Grieķija-aizmetnis}} {{Kipra-aizmetnis}} {{Vikipēdijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grieķu valoda]] [[Kategorija:Vikipēdija citās valodās|Grieķu valodā]] gqhmdvztbj5d46jewntoa3ev089vl8u Fabio Groso 0 493780 4494939 4260427 2026-07-15T08:50:24Z Vylks 50297 4494939 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Fabio Groso | ntupdate = | birth_place = | goals2 = 17 | caps1 = 125 | caps2 = 68 | caps3 = 67 | caps4 = 90 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Renato Curi Angolana|Renato Curi]] | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Calcio Chieti|Chieti]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Perugia Calcio|Perugia]] | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Palermo F.C.|Palermo]] | countryofbirth = {{vieta|Itālija|Roma}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] (galvenais treneris) | goals1 = 55 | goals3 = 7 | pcupdate = | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]] | years5 = 2006—2007 | caps5 = 23 | goals5 = 2 | height = 190 | image = Frosinone Calcio - Benito Stirpe - vs Genoa 14 5 2023 - Fabio Grosso pugno 1 LAZ 5590 (cropped).jpg | caption = Groso 2023. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1977|11|28}} | years7 = 2009—2012 | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 1995—1999 | years2 = 1999—2001 | years3 = 2001—2004 | years4 = 2004—2006 | caps6 = 53 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] | goals6 = 2 | years6 = 2007—2009 | caps7 = 47 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]] | goals7 = 2 | totalcaps = 473 | name = | totalgoals = 87 | nationalgoals1 = 4 | nationalteam1 = {{fb|ITA}} | nationalyears1 = 2003—2009 | nationalcaps1 = 48 | managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus Primavera]] | manageryears1 = 2014—2017 | managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[S.S.C. Bari|Bari]] | manageryears2 = 2017—2018 | managerclubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]] | manageryears3 = 2018—2019 | managerclubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Brescia Calcio|Brescia]] | manageryears4 = 2019 | managerclubs5 = {{flaga|Šveice}} [[FC Sion|Sion]] | manageryears5 = 2020—2021 | managerclubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Frosinone Calcio|Frosinone]] | manageryears6 = 2021—2023 | manageryears7 = 2023 | managerclubs7 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] | manageryears8 = 2024—2026 | managerclubs8 = {{flaga|Itālija}} [[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]] | manageryears9 = 2026—pašlaik | managerclubs9 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] }} '''Fabio Groso''' ({{Val|it|Fabio Grosso}}, dzimis {{Dat|1977|11|28}}) ir [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijušais [[Itālijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Groso ir [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandas ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'' galvenais treneris. Savu karjeru Groso iesāka vairākos Itālijas zemāko līgu klubos. No 2004. līdz 2006. gadam Groso sevi spilgti apliecināja [[Palermo FC|''Palermo'']] komandā. Nākamo sezonu Groso pavadīja ''[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]'' komandā, kur viņš izcīnīja [[Itālijas Serie A|''Serie A'']] čempionu titulu. Vēlāk ieguvis arī ''[[Ligue 1]]'' titulu ar [[Lionas "Olympique"]] komandu. Savu karjeru noslēdza ar Itālijas čempionu titulu [[Juventus F.C.|''Juventus'']] komandā. [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasē]] Groso aizvadīja 48 mačus un guva 4 vārtus. Groso guva uzvaras vārtus pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]] [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausa]] pusfinālā. Iesitis arī izšķirošo pēcspēles sitienu finālā pret [[Francijas futbola izlase|Franciju]], nodrošinot Itālijai ceturto FIFA Pasaules kausu. Pārstāvējis izlasi arī [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Perugia''' * [[UEFA Intertoto kauss]]: 2003 '''Inter Milan''' * [[Itālijas Serie A]]: 2006—07 * [[Supercoppa Italiana]]: 2006 '''Lyon''' * [[Ligue 1|Francijas Ligue 1]]: 2007—08 * [[Coupe de France]]: 2007—08 * [[Trophée des Champions]]: 2007 '''Juventus''' * Itālijas Serie A: 2011—12 '''Itālija''' * [[FIFA Pasaules kauss]] : [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] === Trenera karjera === '''Frosinone Calcio''' * [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]: 2022—23 '''Sassuolo''' * B sērija: 2024—25 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} {{Itālijas futbola izlase - FIFA 2006}} {{DEFAULTSORT:Groso, Fabio}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] [[Kategorija:Palermo FC spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Romā dzimušie]] 8nq6gxblbbmedom7y9eskoyssp4f0ct Rubens Amorims 0 511686 4494920 4437493 2026-07-15T08:03:33Z Vylks 50297 4494920 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Rubens Amorims | nationalcaps5 = 14 | nationalcaps2 = 13 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2004–2005 | nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U20 | nationalcaps3 = 13 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2005–2008 | nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21 | nationalcaps4 = 10 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2010–2014 | nationalteam5 = {{fb|Portugāle}} | nationalgoals5 = 0 | nationalyears2 = 2003–2004 | name = | caption = Amorims 2025. gadā | birth_date = | birth_place = | totalcaps = 237 | totalgoals = 15 | managerclubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Casa Pia AC|Casa Pia]] | manageryears1 = 2018–2019 | managerclubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[SC Braga|Braga B]] | manageryears2 = 2019 | managerclubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[SC Braga|Braga]] | manageryears3 = 2019–2020 | managerclubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]] | nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U19 | nationalgoals1 = 0 | image = RubenAmorim4.png | goals2 = 5 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1985|1|27}} | cityofbirth = {{vieta|Portugāle|Lisabona}} | height = 180 | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] (galvenais treneris) | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2003–2008 | clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[CF Os Belenenses|Belenenses]] | caps1 = 96 | goals1 = 4 | years2 = 2008–2017 | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | caps2 = 95 | years3 = 2015 | nationalcaps1 = 3 | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica B]] | caps3 = 2 | goals3 = 0 | years4 = 2012–2013 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[SC Braga|Braga]] | caps4 = 30 | goals4 = 4 | years5 = 2015–2016 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Katara}} [[Al-Wakrah SC|Al-Wakrah]] | caps5 = 14 | goals5 = 2 | nationalyears1 = 2003 | nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U18 | manageryears4 = 2020–2024 | manageryears5 = 2024–2026 | managerclubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | manageryears6 = 2026–pašlaik | managerclubs6 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] }} '''Rubens Filipi Markešs Amorims''' ({{Val|pt|Rúben Filipe Marques Amorim}}, dzimis {{Dat|1985|1|27}}) ir [[Portugāle]]s [[Futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. jūnija viņš ir [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba ''[[AC Milan]]'' galvenais treneris. == Karjera == Savu spēlētāja karjeras lielāko daļu pavadījis [[CF Os Belenenses|''Belenenses'']] un [[SL Benfica|''Benfica'']] komandās. Ar ''Benfica'' komandu izcīnījis kopumā 10 trofejas, tai skaitā trīs [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] titulus. [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]]. Savu trenera karjeru sācis [[Casa Pia AC|''Casa Pia'']]. 2019. gada septembrī viņš tika apstiprināts par [[SC Braga|''Braga'']] rezerves komandas treneri, bet jau tā paša gada novembrī par galvenās komandas treneri. 2020. gada martā viņš kļuva par [[Sporting CP|''Sporting'']] galveno treneri, komandai par to samaksājot 10 miljonus [[eiro]]. Tādējādi šī kļuva par trešo visu laiku dārgāko trenera pāreju. Ar ''Sporting'' divas reizes uzvarēja [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgā]] (2021, 2024). 2024. gada novembrī kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/01.11.2024-portugalu-specialists-rubens-amorims-ir-kluvis-par-futbola-kluba-mancestras-united-galveno-treneri.a574886/ |title=Portugāļu speciālists Rubens Amorims ir kļuvis par futbola kluba Mančestras «United» galveno treneri |date={{dat|2024|11|1|N|bez}} |website=lsm.lv |access-date={{dat|2026|1|5||bez}}}}</ref> Viņa vadībā komanda sasniedza [[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas]] finālu. 2026. gada janvārī Amorims tika atbrīvots no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/05012026-skiras_amorima_un_mancestras_united_celi |title=Dārga atlaišana: šķiras Amorima un Mančestras "United" ceļi |date={{dat|2026|1|5|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2026|1|5||bez}}}}</ref> {{dat|2026|6|16||bez}} viņš tika iecelts par [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba ''[[AC Milan]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/16062026-milan_vadibas_grozus_uztic_mu_izbraketaja |title="Milan" vadības grožus uztic MU izbrāķētajam Amorimam |date={{dat|2026|6|16|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2026|7|15||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Benfica''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2009–10, 2013–14, 2014–15 * [[Portugāles kauss futbolā]]: 2013–14 * [[Taça da Liga]]: 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2013–14, 2014–15 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2014 '''Braga''' * Taça da Liga: 2012–13 === Trenera karjera === '''Braga''' * Taça da Liga: 2019–20 '''Sporting CP''' * Portugāles Premjerlīga: 2020–21, 2023–24 * Taça da Liga: 2020–21, 2021–22 * Supertaça Cândido de Oliveira: 2021 '''Manchester United''' * [[UEFA Eiropas līga]]s finālists: 2024–25 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Portugāles futbolists-aizmetnis}} {{Portugāles futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Amorims, Rubens}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Portugāles futbolisti]] [[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]] [[Kategorija:Portugāles futbola treneri]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:SC Braga spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:CF Os Belenenses spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Wakrah SC spēlētāji]] 7kc5ko0wivi20b9stp94ma5j384rmug Solna 0 511913 4494948 4042103 2026-07-15T10:00:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4494948 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Solna | official_name = ''Solna'' | settlement_type = komūna un pilsēta | image_skyline = Solna stadshus 12 1000 Solnabilder.jpg | image_caption = Solnas rātsnams | image_flag = | image_shield = Solna vapen.svg | shield_size = 80px | pushpin_map = Zviedrija | pushpin_mapsize = 200 | latd = 59 | latm = 21 | lats = | latNS = N | longd = 18 | longm = 00 | longs = | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Zviedrija}} | subdivision_type1 = Lēne | subdivision_name1 = [[Stokholmas lēne]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = | area_total_km2 = 21.66 | population_total = 84187 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | area_code = | website = {{url|https://www.solna.se/}} | footnotes = }} '''Solna''' ({{val|sv|Solna}}) ir komūna un pilsēta [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Stokholma]]s ziemeļu piepilsēta. Pēc platības Solna ir valsts trešā mazākā pašvaldība, bet tiek uzskatītu par vienu no Zviedrijas bagātākajām pašvaldībām. Savienota ar galvaspilsētu ar metropolitēna līniju. Solnā atrodas [[Karaliskais Kārļa institūts]] un [[Karolinskas Universitātes slimnīca]], kā arī vairāku nozīmīgu uzņēmumu galvenie biroji (''[[Scandinavian Airlines]]'', ''[[Skanska]]'', ''[[NextJet]]'', ''[[Vattenfall]]''). Viena no Solnas sadraudzības pilsētām ir [[Valmiera]].<ref>[https://www.valmierasnovads.lv/pilseta/par-valmieru/starptautiska-sadarbiba/ Valmiera. Starptautiskā sadarbība]</ref> == Sports == Solnā atrodas šādi [[futbols|futbola]] klubi: * [[AIK Fotboll|AIK]] * [[Blue Hill KF]] * [[Råsunda IS]] * [[Vasalunds IF]] Ļoti veiksmīgi darbojas sieviešu [[AIK Bendijs|AIK]] bendija komanda, pēdējos gados izcīnot vairākus valsts titulus. Vīriešu [[bendijs|bendija]] komanda spēlē augstākajā [[Elitserien (bendijs)|Elitserien]] līgā kopš 2019.-20. gada sezonas == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[http://www.solna.se/ Solna Municipality] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151223044933/https://www.solna.se/ |date={{dat|2015|12|23||bez}} }} - Official site {{val|sv}} *[http://www.solna.se/tourist/ Solna Municipality] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160320192048/https://www.solna.se/tourist/ |date=2016-03-20 }} - Tourist Guide in English {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zviedrijas pilsētas]] sdwiz4lusii8n65szlm6606nkfbvfh1 Sliktie ceļi 0 514515 4494945 4132070 2026-07-15T09:22:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4494945 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Sliktie ceļi | attēls = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Плохие дороги'' | žanrs = Drāma | valsts = {{karogs|Ukraina}} | režisors = [[Natālija Vorožbita]] | producents = | scenārija autors = Natālija Vorožbita | galvenajās lomās = * Zoja Baranovska * Marina Klimova * Anna Žuravska * Ihors Koltovskis * Andrijs Leļuhs | mūzika = | operators = | montāža = | izdošanas laiks = {{filmas datums|2020|9|3|Venēcija|2021|5|20|Ukraina}} | ilgums = 105 minūtes | valoda = [[krievu valoda|krievu]] | budžets = | ienākumi = }} '''Sliktie ceļi''' ({{val|ru|Плохие дороги|Plokhiye dorogi<ref name="plokhiye.dorogi.original_title">[https://www.imdb.com/title/tt8126172/ Original title: Plokhiye dorogi]. imdb.com. 2020</ref>}}) ir [[2020. gads kino|2020. gada]] [[Ukraina]]s [[drāmas filma]] krievu valodā, kuras režisore ir [[Natālija Vorožbita]], izdota 2020. gadā. Tās pasaules pirmizrāde notika 2020. gada 3. septembrī 35. Venēcijas Starptautiskajā kritiķu nedēļā, kur tā tika demonstrēta konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cineuropa.org/en/interview/391995/|title=Natalya Vorozhbit • Director of Bad Roads|website=Cineuropa|access-date=24 September 2021}}</ref> 2021. gada septembrī tā tika izvēlēta kā Ukrainas pārstāve [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākās starptautiskās spēlfilmas]] kategorijā [[94. Kinoakadēmijas balva]]s konkursā.<ref name="Ukraine">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ukrinform.es/rubric-society/3321639-bad-roads-de-vorozhbyt-representara-a-ucrania-en-los-oscar.html|title=''Bad roads'' de Vorozhbyt representará a Ucrania en los Oscar|website=Ukrinform|access-date=24 September 2021|date=24 September 2021|language=es|archive-date={{dat|2025|01|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250119072050/https://www.ukrinform.es/rubric-society/3321639-bad-roads-de-vorozhbyt-representara-a-ucrania-en-los-oscar.html}}</ref> == Sižets == Filmā attēloti četri īsi stāsti [[Donbasa karš|Donbasa kara]] laikā, 2014./2015. gadā. Nav drošu vietu, un neviens nevar saprast, kas notiek. Pat ieslodzītiem haosā, dažiem izdodas valdīt pār citiem. Bet šajā pasaulē, kur rītdiena var nekad nepienākt, ne visi ir neaizsargāti un nožēlojami. Pat visnevainīgākajiem upuriem var būt sava kārta uzņemties atbildību.<ref>[https://reason8films.com/bad-roads/ Bad Roads]. reason8films.com. 2020</ref> == Lomās == Nozīmīgākie dalībnieki:<ref>[https://kcw.com.ua/movie/73 Погані дороги]. Kyiv Critics' Week. 2020 (in Ukrainian)</ref> * Zoja Baranovska kā ''jauna sieviete'' * Marina Klimova kā ''žurnāliste'' * Anna Žuravska kā ''jauna meitene'' * Ihors Koltovskis kā ''skolas direktors'' * Andrijs Leļuhs kā ''komandieris'' == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Ukrainas filmas]] [[Kategorija:2020. gada filmas]] alcyfqamj2ukmksk0160xqp3vnaamdf AC Monza 0 516709 4494944 4326208 2026-07-15T09:20:25Z Vylks 50297 4494944 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #ed1639 | nos = ''AC Monza'' | logo_links = Logo of AC Monza.png | logo_izm = 150px | pilns = ''Associazione Calcio Monza'' | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Itālija|Monca}} | līga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]] | sez = 2025.—2026. | poz = 3. vieta [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]] {{increase}} | dib = 1912 | dib_mēn = 9 | dib_dat = 1 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Stadio Brianteo]]'' | ietilp = 9999 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Itālija}} Paolo Berluskoni | tren = {{flaga|Horvātija}} [[Ivans Juričs]] | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.acmonza.com/}} |pattern_b1 = _monza2425h |pattern_la1 = _monza2425h |pattern_ra1 = _monza2425h |pattern_sh1 = _monza2425h |pattern_so1 = _monza2324h |body1 = FF0000 |leftarm1 = FF0000 |rightarm1 = FF0000 |shorts1 = FF0000 |socks1 = FF0000 |pattern_b2 = _monza2425a |pattern_la2 = _monza2425a |pattern_ra2 = _monza2425a |pattern_sh2 = _monza2425a |pattern_so2 = _monza2425a |body2 = FFFFFF |leftarm2 = FFFFFF |rightarm2 = FFFFFF |shorts2 = FFFFFF |socks2 = FFFFFF }} '''''AC Monza''''', pilnā nosaukumā '''''Associazione Calcio Monza''''', ir profesionāls [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Monca]]s, pilsētas [[Lombardija]]s reģionā. Tas tika dibināts 1912. gadā kā '' Monza FBC''. Spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Stadio Brianteo]]'' (sponsorēšanas nolūkā pašlaik oficiālais nosaukums ir ''U-Power Stadium''), kura ietilpība ir 9999 vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.acmonza.com/it/pagina/36/ |title=U-Power Stadium |website=acmonza.com |language=it |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} }}</ref> Kluba īpašnieks caur holdinga kompāniju ''Fininvest'' kopš 2018. gada ir itāļu uzņēmējs un bijušais premjerministrs [[Silvio Berluskoni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.skysports.com/football/news/11095/11511089/former-ac-milan-owner-silvio-berlusconi-buys-serie-c-club-monza |title=Former AC Milan owner Silvio Berlusconi buys Serie C club Monza |date={{dat|2018|9|28|N|bez}}|website=skysports.com |access-date={{dat|2022|7|11||bez}}}}</ref> 1976. gadā klubs ir uzvarējis Angļu-itāļu kausā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rsssf.org/tablesa/angloitalian.html |title=Anglo-Italian Cups |language=en |website=rsssf.org |access-date={{dat|2022|7|11||bez}}}}</ref> Komanda ir pārsvarā spēlējusi Itālijas zemākajās līgās 2021.—2022. gada sezonā ieguva 4. vietu [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]] un pēc tam uzvarēja pārspēlēs par iekļūšanu A sērijā, pirmo reizi kluva vēsturē kvalificējoties Itālijas augstākajai līgai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/30052022-berluskoni_piederosa_monza_pirmo_reizi_kl |title=Berluskoni piederošā ''Monza'' pirmo reizi kluba vēsturē iekļūst A sērijā |date={{dat|2022|5|30|N|bez}}|website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2022|7|11||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == * '''C sērija''' ** Grupas uzvarētāji (4): 1950–51 <small>(A grupa)</small>, 1966–67 <small>(A grupa)</small>, 1975–76 <small>(A grupa)</small>, 2019–20 <small>(A grupa)</small> * '''Otrā divīzija''' (''Seconda Divisione'' — tolaik Itālijas čempionāta 3. līmenis) ** Uzvarētāji (1): 1926–27 * '''D sērija''' ** Grupas uzvarētāji (1): 2016–17 <small>(B grupa)</small> * '''Angļu-itāļu kauss''' ** Uzvarētāji (1): 1976 == Komandas sastāvs == :''{{dat|2024|10|3||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.acmonza.com/en/squadra/|title=Associazione Calcio Monza S.p.A.|website=Associazione Calcio Monza S.p.A.|access-date=2024-10-03|language=it}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|pos=GK|nat=ITA|name=[[Alesio Kranjo]]}} {{Fs player|no=4|pos=DF|nat=ITA|name=[[Armando Ico]]}} {{Fs player|no=5|pos=DF|nat=ITA|name=[[Luka Kaldirola]]}} {{Fs player|no=6|pos=MF|nat=ITA|name=[[Roberto Galjardīni]]}} {{Fs player|no=10|pos=FW|nat=ITA|name=[[Džanluka Kaprāri]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=BIH|name=[[Milans Džuričs]]}} {{Fs player|no=12|pos=MF|nat=ITA|name=[[Stefāno Sensi]]}} {{Fs player|no=13|pos=DF|nat=POR|name=[[Pedru Pereira]]}} {{Fs player|no=14|pos=FW|nat=ITA|name=[[Daniels Maldīni]]}} {{Fs player|no=17|pos=FW|nat=ITA|name=[[Dāvide Diāvs]]}} {{Fs player|no=19|pos=DF|nat=ITA|name=[[Samuēle Birindelli]]}} {{Fs player|no=20|pos=FW|nat=ENG|name=[[Omari Forsons]]}} {{Fs player|no=21|pos=GK|nat=ITA|name=[[Semuēls Picinjako]]|other=īrē no [[Feralpisalò]]}} {{Fs player|no=22|pos=DF|nat=ESP|name=[[Pablo Mari]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=24|pos=FW|nat=CRO|name=[[Mirko Maričs]]}} {{Fs player|no=27|pos=MF|nat=ITA|name=[[Matija Valoti]]}} {{Fs player|no=30|pos=GK|nat=ITA|name=[[Stefāno Turari]]|other=īrē no [[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]}} {{Fs player|no=32|pos=MF|nat=ITA|name=[[Mateo Pesina]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=33|pos=DF|nat=ITA|name=[[Danilo D'Ambrozio]]}} {{Fs player|no=37|pos=FW|nat=ITA|name=[[Andrea Petanja]]}} {{Fs player|no=38|pos=MF|nat=FRA|name=[[Varens Bondo]]}} {{Fs player|no=42|pos=MF|nat=ITA|name=[[Alesandro Bjanko]]|other=īrē no [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]}} {{Fs player|no=44|pos=DF|nat=ITA|name=[[Andrea Karboni]]}} {{Fs player|no=47|pos=FW|nat=POR|name=[[Dani Mota]]}} {{Fs player|no=69|pos=GK|nat=ITA|name=[[Andrea Maca]]}} {{Fs player|no=77|pos=MF|nat=GRE|name=[[Jorgs Kirikopuls]]}} {{Fs player|no=80|pos=FW|nat=ITA|name=[[Samuēle Vinjato]]}} {{Fs player|no=84|pos=FW|nat=ITA|name=[[Patriks Kjurija]]}} {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{Itālija-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi|Monza]] [[Kategorija:AC Monza| ]] kdex8hsudlkfwtr19c17mpxn8a3ygvw Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Dienvidkurzemes novadā 0 518886 4494934 4493260 2026-07-15T08:44:19Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4494934 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483504}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483504 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4699438 | label = [[Aizputes ordeņa pils]] | name = Aizputes ordeņa pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | image = 01-058aizpute.jpg | commonscat = Aizpute Castle ruins | vaid = 6396 | wikipediauri = Aizputes_orde%C5%86a_pils | year = 13. gs. 2.p. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q19896858 | label = [[Aizputes pilskalns]] | name = Aizputes pilskalns | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Tebras upes labajā krastā | lat = 56.7208 | long = 21.5994 | p625 = {{Coord|56.7208|21.5994|display=inline}} | image = Church%20of%20Saint%20John%20in%20Aizpute.JPG | commonscat = Church Hill in Aizpute | vaid = 1276 | wikipediauri = Aizputes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755144 | label = [[Misiņkalna senkapi un apmetne]] | name = Misiņkalna senkapi un apmetne | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Misiņkalnā | lat = 56.718743162507 | long = 21.595108697095 | p625 = {{Coord|56.718743|21.595109|display=inline}} | image = Misi%C5%86kalna%20senkapi%20un%20apmetne%20%281%29.jpg | vaid = 1275 | wikipediauri = Misi%C5%86kalna_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755180 | label = ''[[:d:Q43755180|Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.720566674103 | long = 21.602957857963 | p625 = {{Coord|56.720567|21.602958|display=inline}} | image = 20130822-06.%20Aizputes%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs.jpg | vaid = 7437 | year = 13.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755220 | label = ''[[:d:Q43755220|Portāls un durvju komplekts]]'' | name = Portāls un durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 22 | lat = 56.718596 | long = 21.6046314 | p625 = {{Coord|56.718596|21.604631|display=inline}} | image = Old%20Doors.JPG | vaid = 3780 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755270 | label = ''[[:d:Q43755270|Durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 31 | lat = 56.7180862 | long = 21.6068296 | p625 = {{Coord|56.718086|21.60683|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%2031%20Aizpute.jpg | vaid = 3781 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755313 | label = [[Tumšais krogs|Tumšo krogs]] | name = Tumšo krogs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 7 | lat = 56.7201304 | long = 21.6030958 | p625 = {{Coord|56.72013|21.603096|display=inline}} | image = Tum%C5%A1o%20krogs%20%283%29.jpg | vaid = 6392 | wikipediauri = Tum%C5%A1ais_krogs | year = 18. gs. 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755356 | label = ''[[:d:Q43755356|Dzīvojamā ēka un noliktava]]'' | name = Dzīvojamā ēka un noliktava | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 9 | lat = 56.7199314 | long = 21.6035038 | p625 = {{Coord|56.719931|21.603504|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%209%20Aizpute%20front.jpg | vaid = 9104 | year = 18.gs.,19.gs. I cet., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755398 | label = ''[[:d:Q43755398|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jāņa iela 7 | lat = 56.7210451 | long = 21.6039731 | p625 = {{Coord|56.721045|21.603973|display=inline}} | vaid = 3782 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755444 | label = ''[[:d:Q43755444|Durvju komplekts un virsgaisma]]'' | name = Durvju komplekts un virsgaisma | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Kuldīgas iela 5a | lat = 56.7222738 | long = 21.6048532 | p625 = {{Coord|56.722274|21.604853|display=inline}} | image = Kuldigas%20iela%203-5%20Aizpute.jpg | vaid = 3786 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755529 | label = ''[[:d:Q43755529|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3787 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755583 | label = ''[[:d:Q43755583|Kapa plāksne H. Bazdoram]]'' | name = Kapa plāksne H. Bazdoram | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3789 | year = 1532. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755633 | label = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | name = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | image = Aizpute-Church.JPG | commonscat = Church of Saint John in Aizpute | vaid = 6395 | wikipediauri = Aizputes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1254. 1698. 1733. 1860. 1887. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755704 | label = ''[[:d:Q43755704|Sienas dekoratīvā apdare]]'' | name = Sienas dekoratīvā apdare | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 3795 | year = 16./17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes ordeņa pils]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43770894 | label = ''[[:d:Q43770894|Aizputes viduslaiku pils]]'' | name = Aizputes viduslaiku pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 1277 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755772 | label = [[Baltcepuru pilskalns]] | name = Baltcepuru pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Baltcepurēm un Avotiņiem | lat = 56.725449361845 | long = 21.568274425307 | p625 = {{Coord|56.725449|21.568274|display=inline}} | vaid = 1278 | wikipediauri = Baltcepuru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755810 | label = [[Žagatu viduslaiku kapsēta]] | name = Žagatu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Žagatām | lat = 56.691747247074 | long = 21.512914061916 | p625 = {{Coord|56.691747|21.512914|display=inline}} | vaid = 1279 | wikipediauri = %C5%BDagatu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755847 | label = [[Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta]] | name = Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarkalniem | lat = 56.702505920563 | long = 21.606391497192 | p625 = {{Coord|56.702506|21.606391|display=inline}} | vaid = 1280 | wikipediauri = Dzintarkalnu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755881 | label = [[Orma kalns|Orma kalns - pilskalns]] | name = Orma kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.698216991819 | long = 21.61059436081 | p625 = {{Coord|56.698217|21.610594|display=inline}} | vaid = 1281 | wikipediauri = Orma_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755922 | label = [[Kapličas kalns|Kapličas kalns - pilskalns]] | name = Kapličas kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vizbuļiem | lat = 56.689641862137 | long = 21.534466799301 | p625 = {{Coord|56.689642|21.534467|display=inline}} | vaid = 1282 | wikipediauri = Kapli%C4%8Das_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755954 | label = [[Kaujas vieta "Rokas birzs"]] | name = Kaujas vieta "Rokas birzs" | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Aizputes - Liepājas un Aizputes - Priekules ceļu sazarojumā | lat = 56.712167999205 | long = 21.557710614095 | p625 = {{Coord|56.712168|21.557711|display=inline}} | image = Monument%20-%201905%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Rokas birzs | vaid = 39 | wikipediauri = Kaujas_vieta_%22Rokas_birzs%22 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43758019 | label = ''[[:d:Q43758019|Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi]]'' | name = Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3827 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758061 | label = ''[[:d:Q43758061|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3828 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758106 | label = ''[[:d:Q43758106|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3829 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758149 | label = ''[[:d:Q43758149|Frontona dekoratīvais veidojums]]'' | name = Frontona dekoratīvais veidojums | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3830 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758194 | label = ''[[:d:Q43758194|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = 2015%2003%20Apriku%20mui%C5%BEas%20kr%C4%81sns%20%281%29.jpg | commonscat = Tiled stove in Apriķi Manor | vaid = 3831 | year = 1740. 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758290 | label = ''[[:d:Q43758290|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3820 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758337 | label = ''[[:d:Q43758337|Ērgeļu luktas]]'' | name = Ērgeļu luktas | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3822 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796339 | label = ''[[:d:Q43796339|Griestu gleznojumi]]'' | name = Griestu gleznojumi | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3823 | year = 18.gs.40.g. 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796387 | label = ''[[:d:Q43796387|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3824 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796432 | label = ''[[:d:Q43796432|Kungu loža]]'' | name = Kungu loža | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3826 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796475 | label = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | name = Apriķu luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | image = Apri%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg | commonscat = Lutheran church in Apriķi | vaid = 6423 | wikipediauri = Apri%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1700.,19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51885847 | label = ''[[:d:Q51885847|Priežu kalva - senkapi]]'' | name = Priežu kalva - senkapi | municipality = Asīte | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lielā iela 7 | lat = 56.481425945986 | long = 21.665245298045 | p625 = {{Coord|56.481426|21.665245|display=inline}} | vaid = 1399 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = As%C4%ABte }} {{monument | qid = Q51885795 | label = ''[[:d:Q51885795|Bunkas senkapi]]'' | name = Bunkas senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bunkas muižas grantsbedrēm | lat = 56.503903503196 | long = 21.499444430442 | p625 = {{Coord|56.503904|21.499444|display=inline}} | vaid = 1287 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885796 | label = [[Gravenieku Elkas kalns]] | name = Gravenieku Elkas kalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Graveniekiem | lat = 56.553597917813 | long = 21.624936426686 | p625 = {{Coord|56.553598|21.624936|display=inline}} | vaid = 1288 | wikipediauri = Gravenieku_Elkas_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885797 | label = [[Gaiļa kalns|Gaiļa kalns - pilskalns]] | name = Gaiļa kalns - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bumbuļiem | lat = 56.494006848175 | long = 21.596424980453 | p625 = {{Coord|56.494007|21.596425|display=inline}} | vaid = 1289 | wikipediauri = Gai%C4%BCa_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885798 | label = [[Krotes pilskalns]] | name = Krotes pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem un Pilskalniem | lat = 56.55033727586 | long = 21.523114213898 | p625 = {{Coord|56.550337|21.523114|display=inline}} | vaid = 1290 | wikipediauri = Krotes_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885801 | label = [[Zviedru kapi (pilskalns)|Zviedru kapi - pilskalns]] | name = Zviedru kapi - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Šalkām | lat = 56.515648531768 | long = 21.411757153953 | p625 = {{Coord|56.515649|21.411757|display=inline}} | vaid = 1291 | wikipediauri = Zviedru_kapi_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885802 | label = ''[[:d:Q51885802|Grantiņu senkapi]]'' | name = Grantiņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.496607420369 | long = 21.48930028529 | p625 = {{Coord|56.496607|21.4893|display=inline}} | vaid = 1292 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885803 | label = ''[[:d:Q51885803|Kalniņu senkapi]]'' | name = Kalniņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalniņiem | lat = 56.497701570762 | long = 21.559940315763 | p625 = {{Coord|56.497702|21.55994|display=inline}} | vaid = 1293 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885804 | label = ''[[:d:Q51885804|Gravenieku senkapi (Misiņkalns)]]'' | name = Gravenieku senkapi (Misiņkalns) | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem un bij. Graveniekiem | lat = 56.548730491335 | long = 21.623992289179 | p625 = {{Coord|56.54873|21.623992|display=inline}} | vaid = 1294 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885805 | label = ''[[:d:Q51885805|Valku senkapi]]'' | name = Valku senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem, Vārtājas upes kreisajā krastā | lat = 56.557923852178 | long = 21.645292153094 | p625 = {{Coord|56.557924|21.645292|display=inline}} | vaid = 1295 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005561 | label = ''[[:d:Q47005561|Bārtas senkapi]]'' | name = Bārtas senkapi | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunajos Plostnieku kapos | lat = 56.332612786743 | long = 21.31365191279 | p625 = {{Coord|56.332613|21.313652|display=inline}} | vaid = 1283 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005563 | label = ''[[:d:Q47005563|Mežu senkapi (Sila kapi)]]'' | name = Mežu senkapi (Sila kapi) | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežiem, Bārtas - Krūtes ceļa kreisajā pusē | lat = 56.376268126721 | long = 21.323647474155 | p625 = {{Coord|56.376268|21.323647|display=inline}} | vaid = 1285 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005564 | label = ''[[:d:Q47005564|Franču kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Franču kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecajiem Plostnieku kapiem, pie dīķa | lat = 56.334457697879 | long = 21.314238732658 | p625 = {{Coord|56.334458|21.314239|display=inline}} | vaid = 1286 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756431 | label = ''[[:d:Q43756431|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3799 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756476 | label = ''[[:d:Q43756476|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3801 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756520 | label = ''[[:d:Q43756520|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3802 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756562 | label = ''[[:d:Q43756562|Kapa piemineklis J.E.Bērai]]'' | name = Kapa piemineklis J.E.Bērai | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3803 | year = 1782. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756605 | label = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | name = Cīravas luterāņu baznīca | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.736009805681 | long = 21.383457973043 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Lutheran church | vaid = 6402 | year = 1780. -1781. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756662 | label = ''[[:d:Q43756662|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižas pilī | lat = 56.735159574302 | long = 21.385290538516 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | vaid = 3806 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756749 | label = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | name = Cīravas muižas pils | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.73515957434 | long = 21.38529053859 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Palace | vaid = 6398 | year = 18. gs.b., 1868. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756807 | label = ''[[:d:Q43756807|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734843463673 | long = 21.385870111785 | p625 = {{Coord|56.734843|21.38587|display=inline}} | vaid = 6399 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756859 | label = ''[[:d:Q43756859|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.735466502319 | long = 21.384255051558 | p625 = {{Coord|56.735467|21.384255|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | vaid = 6400 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756909 | label = ''[[:d:Q43756909|Staļļi]]'' | name = Staļļi | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734248150496 | long = 21.384587825821 | p625 = {{Coord|56.734248|21.384588|display=inline}} | image = Zirgu%20stallis%20%284%29.jpg | vaid = 6401 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756953 | label = ''[[:d:Q43756953|Cīravas ūdensdzirnavas]]'' | name = Cīravas ūdensdzirnavas | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas dzirnavas | lat = 56.736327907407 | long = 21.384482438715 | p625 = {{Coord|56.736328|21.384482|display=inline}} | image = Dzirnavas%20%288%29.jpg | vaid = 8546 | year = 1881. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756001 | label = [[Blieķu kalns|Blieķu kalns - pilskalns]] | name = Blieķu kalns - pilskalns | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brīvzemniekiem | lat = 56.709522446626 | long = 21.36064846018 | p625 = {{Coord|56.709522|21.360648|display=inline}} | vaid = 1296 | wikipediauri = Blie%C4%B7u_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756035 | label = ''[[:d:Q43756035|Ķintu apmetne ar aku]]'' | name = Ķintu apmetne ar aku | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Avotiņiem | lat = 56.744345215319 | long = 21.420617094456 | p625 = {{Coord|56.744345|21.420617|display=inline}} | vaid = 1297 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756076 | label = ''[[:d:Q43756076|Buču senkapi]]'' | name = Buču senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bučiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.711074265593 | long = 21.358090912425 | p625 = {{Coord|56.711074|21.358091|display=inline}} | vaid = 1298 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756114 | label = ''[[:d:Q43756114|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Cīravas - Aizputes lielceļa labajā pusē | lat = 56.722897186161 | long = 21.421819844745 | p625 = {{Coord|56.722897|21.42182|display=inline}} | vaid = 1299 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756147 | label = ''[[:d:Q43756147|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Rubeņu upītes labajā krastā | lat = 56.726214212548 | long = 21.416038852244 | p625 = {{Coord|56.726214|21.416039|display=inline}} | vaid = 1300 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756181 | label = ''[[:d:Q43756181|Paugas kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Paugas kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīķiem | lat = 56.712921329169 | long = 21.390715821063 | p625 = {{Coord|56.712921|21.390716|display=inline}} | vaid = 1301 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756224 | label = ''[[:d:Q43756224|Grāveru senkapi]]'' | name = Grāveru senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grāveriem | lat = 56.732974703672 | long = 21.302014554538 | p625 = {{Coord|56.732975|21.302015|display=inline}} | vaid = 1302 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756261 | label = ''[[:d:Q43756261|Lapegļu senkapi]]'' | name = Lapegļu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lapegļiem( bij. Vecvagariem) | lat = 56.738754207499 | long = 21.372931471125 | p625 = {{Coord|56.738754|21.372931|display=inline}} | vaid = 1303 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756304 | label = ''[[:d:Q43756304|Cīravas akmens krāvums]]'' | name = Cīravas akmens krāvums | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pūcēm, D no Buču senkapiem | lat = 56.700740955293 | long = 21.34851147355 | p625 = {{Coord|56.700741|21.348511|display=inline}} | vaid = 1304 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756339 | label = ''[[:d:Q43756339|Rūķu senkapi]]'' | name = Rūķu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķiem | lat = 56.707272589251 | long = 21.398164597969 | p625 = {{Coord|56.707273|21.398165|display=inline}} | vaid = 1305 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756376 | label = ''[[:d:Q43756376|Dzērves - Cīravas tautas skola]]'' | name = Dzērves - Cīravas tautas skola | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzērves pagastskolas internātā | lat = 56.750355734427 | long = 21.402588886025 | p625 = {{Coord|56.750356|21.402589|display=inline}} | vaid = 40 | year = 1833.-1840. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002564 | label = ''[[:d:Q47002564|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685723780252 | long = 21.330316321821 | p625 = {{Coord|56.685724|21.330316|display=inline}} | vaid = 6405 | year = 18. gs. b.,19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002569 | label = ''[[:d:Q47002569|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685345027529 | long = 21.331991081153 | p625 = {{Coord|56.685345|21.331991|display=inline}} | vaid = 6406 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002572 | label = ''[[:d:Q47002572|Dunalkas baronu kapliča]]'' | name = Dunalkas baronu kapliča | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Durbes - Aizputes ceļa | lat = 56.670344997211 | long = 21.387578547957 | p625 = {{Coord|56.670345|21.387579|display=inline}} | vaid = 6403 | year = 18./19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002577 | label = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | name = Dunalkas muižas apbūve | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685620383136 | long = 21.331649041675 | p625 = {{Coord|56.68562|21.331649|display=inline}} | vaid = 6404 | year = 18. gs. - 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042403|Dunalkas muiža]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002547 | label = ''[[:d:Q47002547|Upmaļu apmetne]]'' | name = Upmaļu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes kreisajā krastā pie Līdakām un Upmaļiem | lat = 56.680850285243 | long = 21.328709678722 | p625 = {{Coord|56.68085|21.32871|display=inline}} | vaid = 1306 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002548 | label = ''[[:d:Q47002548|Upesputriņu apmetne]]'' | name = Upesputriņu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā pie Upesputriņiem | lat = 56.67710191313 | long = 21.324067389322 | p625 = {{Coord|56.677102|21.324067|display=inline}} | vaid = 1307 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002553 | label = ''[[:d:Q47002553|Dunalkas apmetne]]'' | name = Dunalkas apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā, Z no Rogām | lat = 56.681904187858 | long = 21.336640810452 | p625 = {{Coord|56.681904|21.336641|display=inline}} | vaid = 1308 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002554 | label = ''[[:d:Q47002554|Ķiepes strauta apmetne]]'' | name = Ķiepes strauta apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ķiepes strauta ietekas Durbes ezerā | lat = 56.633105362199 | long = 21.393923389402 | p625 = {{Coord|56.633105|21.393923|display=inline}} | vaid = 1309 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002555 | label = [[Dunalkas Elku kalns|Dunalkas Elku kalns - pilskalns]] | name = Dunalkas Elku kalns - pilskalns | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.674410871967 | long = 21.317716474348 | p625 = {{Coord|56.674411|21.317716|display=inline}} | vaid = 1310 | wikipediauri = Dunalkas_Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002557 | label = ''[[:d:Q47002557|Robežnieku apmetne]]'' | name = Robežnieku apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Robežniekiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.661204480342 | long = 21.316297781233 | p625 = {{Coord|56.661204|21.316298|display=inline}} | vaid = 1311 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002561 | label = ''[[:d:Q47002561|Strungu senkapi]]'' | name = Strungu senkapi | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strungām | lat = 56.641148692765 | long = 21.427125781179 | p625 = {{Coord|56.641149|21.427126|display=inline}} | vaid = 1312 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182281 | label = ''[[:d:Q55182281|Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sanderiem | lat = 56.315555015779 | long = 21.322947814392 | p625 = {{Coord|56.315555|21.322948|display=inline}} | vaid = 1313 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182286 | label = ''[[:d:Q55182286|Rātu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rātu viduslaiku kapsēta | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = ZA bij. Rātiem, Bārtas upes kreisajā krastā | lat = 56.328331884549 | long = 21.324916375457 | p625 = {{Coord|56.328332|21.324916|display=inline}} | vaid = 1314 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q20876376 | label = [[Durbes viduslaiku pils]] | name = Durbes viduslaiku pils | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes parkā | lat = 56.590395425413 | long = 21.36390134768 | p625 = {{Coord|56.590395|21.363901|display=inline}} | image = Durbe%20castle.jpg | commonscat = Durbe Castle ruins | vaid = 1315 | wikipediauri = Durbes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002581 | label = ''[[:d:Q47002581|Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]'' | name = Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp viduslaiku pils vietu un Priedienu | lat = 56.590899417742 | long = 21.367302267453 | p625 = {{Coord|56.590899|21.367302|display=inline}} | vaid = 1320 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002583 | label = ''[[:d:Q47002583|Durbes kaujas vieta]]'' | name = Durbes kaujas vieta | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes R daļā | lat = 56.589191748407 | long = 21.357162815371 | p625 = {{Coord|56.589192|21.357163|display=inline}} | vaid = 41 | year = 1260. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002585 | label = ''[[:d:Q47002585|Durbes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Durbes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.589212129924 | long = 21.368347559575 | p625 = {{Coord|56.589212|21.368348|display=inline}} | image = Durbe%20Fire%20Departament%20-%201937.jpg | vaid = 7438 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002586 | label = ''[[:d:Q47002586|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3808 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002588 | label = ''[[:d:Q47002588|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3809 | year = 1834. 1872. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002593 | label = ''[[:d:Q47002593|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3811 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002595 | label = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Durbes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | image = Durbe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Durbe | vaid = 6407 | year = 1651. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002598 | label = ''[[:d:Q47002598|Bij.Špringera pamatskola]]'' | name = Bij.Špringera pamatskola | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 3 | lat = 56.5882969 | long = 21.3689686 | p625 = {{Coord|56.588297|21.368969|display=inline}} | vaid = 42 | year = 19.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002600 | label = ''[[:d:Q47002600|Jaunoktes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunoktes viduslaiku kapsēta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunoktes muižā pie Purmaļiem | lat = 56.60510008099 | long = 21.400145782249 | p625 = {{Coord|56.6051|21.400146|display=inline}} | vaid = 1316 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002602 | label = ''[[:d:Q47002602|Dīru senkapi]]'' | name = Dīru senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīriem, Rīgas - Liepājas dzelzceļa labajā pusē | lat = 56.560756603774 | long = 21.408203925603 | p625 = {{Coord|56.560757|21.408204|display=inline}} | vaid = 1317 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002604 | label = ''[[:d:Q47002604|Dižprāmu senkapi]]'' | name = Dižprāmu senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dižprāmiem | lat = 56.555003518066 | long = 21.468103733058 | p625 = {{Coord|56.555004|21.468104|display=inline}} | vaid = 1318 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002606 | label = ''[[:d:Q47002606|Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Stūrmaņiem un Šilderiem | lat = 56.544936889852 | long = 21.48047839898 | p625 = {{Coord|56.544937|21.480478|display=inline}} | vaid = 1319 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002608 | label = ''[[:d:Q47002608|Līgutu muižas pils]]'' | name = Līgutu muižas pils | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606789513108 | long = 21.363517805813 | p625 = {{Coord|56.60679|21.363518|display=inline}} | vaid = 8575 | year = 1814.-1820. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002609 | label = ''[[:d:Q47002609|Līgutu muižas pārvaldnieka māja]]'' | name = Līgutu muižas pārvaldnieka māja | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606351219085 | long = 21.364115439739 | p625 = {{Coord|56.606351|21.364115|display=inline}} | vaid = 8576 | year = 1827. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q20855904 | label = [[Embūtes pilsdrupas]] | name = Embūtes pilsdrupas | municipality = Embūte | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.505 | long = 21.818333333333 | p625 = {{Coord|56.505|21.818333|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilsdrupas%202001-11-10.jpg | commonscat = Embūte Castle ruins | vaid = 1321 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilsdrupas | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABte }} {{monument | qid = Q5370281 | label = [[Embūtes pilskalns|Embūtes pils]] | name = Embūtes pils | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes muižas, Lankas upes labajā krastā | lat = 56.510749620275 | long = 21.820689053926 | p625 = {{Coord|56.51075|21.820689|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Embūte hillfort | vaid = 1322 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380461 | label = ''[[:d:Q55380461|Embūtes Upurkalns - kulta vieta]]'' | name = Embūtes Upurkalns - kulta vieta | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes pilskalna un Pilskalniem | lat = 56.511695191455 | long = 21.826169756041 | p625 = {{Coord|56.511695|21.82617|display=inline}} | vaid = 1323 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380462 | label = ''[[:d:Q55380462|Padambju senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Padambju senkapi (Kapu kalns) | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Padambjiem | lat = 56.503083541529 | long = 21.757318417938 | p625 = {{Coord|56.503084|21.757318|display=inline}} | vaid = 1324 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380464 | label = ''[[:d:Q55380464|Sproģu senkapi]]'' | name = Sproģu senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sproģiem | lat = 56.513230887455 | long = 21.86079695252 | p625 = {{Coord|56.513231|21.860797|display=inline}} | vaid = 1325 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380466 | label = [[Tulču pilskalns]] | name = Tulču pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā | lat = 56.570234944874 | long = 21.789516660384 | p625 = {{Coord|56.570235|21.789517|display=inline}} | vaid = 1326 | wikipediauri = Tul%C4%8Du_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380469 | label = ''[[:d:Q55380469|Vībiņu muižas senkapi]]'' | name = Vībiņu muižas senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vībiņu muižas | lat = 56.484226508111 | long = 21.896283336777 | p625 = {{Coord|56.484227|21.896283|display=inline}} | vaid = 1327 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380472 | label = [[Vēreskalns|Vēreskalns - pilskalns]] | name = Vēreskalns - pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp Vēreskalniem un Kalniņiem | lat = 56.545365333529 | long = 21.806149117078 | p625 = {{Coord|56.545365|21.806149|display=inline}} | vaid = 1328 | wikipediauri = V%C4%93reskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q15220060 | label = [[Vārtājas pilskalns]] | name = Vārtājas pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalneniekiem un Znotēniem | lat = 56.48972222 | long = 21.38166667 | p625 = {{Coord|56.489722|21.381667|display=inline}} | vaid = 1331 | wikipediauri = V%C4%81rt%C4%81jas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005571 | label = [[Gaviezes Elkukalns|Gaviezes Elkukalns - pilskalns]] | name = Gaviezes Elkukalns - pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkukalniem | lat = 56.495885598291 | long = 21.288635030715 | p625 = {{Coord|56.495886|21.288635|display=inline}} | vaid = 1329 | wikipediauri = Gaviezes_Elkukalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005572 | label = ''[[:d:Q47005572|Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)]]'' | name = Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš) | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kaijām | lat = 56.488971650465 | long = 21.366834774576 | p625 = {{Coord|56.488972|21.366835|display=inline}} | vaid = 1330 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005578 | label = ''[[:d:Q47005578|Zusnu senkapi]]'' | name = Zusnu senkapi | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Zusnām | lat = 56.517761809704 | long = 21.252423585847 | p625 = {{Coord|56.517762|21.252424|display=inline}} | vaid = 1332 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q12652898 | label = [[Diždāmes pilskalns]] | name = Diždāmes pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sedeliem, Vidvidas upes labajā krastā | lat = 56.340661567097 | long = 21.712068850316 | p625 = {{Coord|56.340662|21.712069|display=inline}} | vaid = 1337 | wikipediauri = Di%C5%BEd%C4%81mes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q12674038 | label = [[Straujenieku pilskalns]] | name = Straujenieku pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Aizvīķu kapsētas un Straujeniekiem | lat = 56.337146399497 | long = 21.720285439466 | p625 = {{Coord|56.337146|21.720285|display=inline}} | vaid = 1333 | wikipediauri = Straujenieku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16442838 | label = [[Aizvīķu pilskalns]] | name = Aizvīķu pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pileniekiem | lat = 56.33576 | long = 21.71225 | p625 = {{Coord|56.33576|21.71225|display=inline}} | vaid = 1336 | wikipediauri = Aizv%C4%AB%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16451990 | label = ''[[:d:Q16451990|Gramzdas I pilskalns]]'' | name = Gramzdas I pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gramzdas kapsētas | lat = 56.357671063618 | long = 21.604483964328 | p625 = {{Coord|56.357671|21.604484|display=inline}} | vaid = 1334 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885809 | label = ''[[:d:Q51885809|Kunkuļu senkapi]]'' | name = Kunkuļu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kunkuļiem | lat = 56.316365806434 | long = 21.708526720348 | p625 = {{Coord|56.316366|21.708527|display=inline}} | vaid = 1335 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885814 | label = ''[[:d:Q51885814|Tiltiņu senkapi]]'' | name = Tiltiņu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tiltiņiem | lat = 56.333626448157 | long = 21.683360707364 | p625 = {{Coord|56.333626|21.683361|display=inline}} | vaid = 1338 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885817 | label = ''[[:d:Q51885817|Upīšu senkapi]]'' | name = Upīšu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upītēm | lat = 56.372729406176 | long = 21.595873749876 | p625 = {{Coord|56.372729|21.595874|display=inline}} | vaid = 1339 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q4150015 | label = [[Grobiņas pils|Grobiņas vidusslaiku pils]] | name = Grobiņas vidusslaiku pils | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 56 | lat = 56.534166666667 | long = 21.1625 | p625 = {{Coord|56.534167|21.1625|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pils.JPG | commonscat = Grobiņa Castle ruins | vaid = 1343 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q20401404 | label = [[Grobiņas luterāņu baznīca]] | name = Grobiņas luterāņu baznīca | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 21 | lat = 56.5358 | long = 21.1636 | p625 = {{Coord|56.5358|21.1636|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202018%20-%201.jpg | commonscat = Lutheran church in Grobiņa | vaid = 6408 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1662. -1663. 20. gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005579 | label = ''[[:d:Q47005579|Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta]]'' | name = Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ālandes upes labajā krastā, Dzirnezera pussalā | lat = 56.533046007771 | long = 21.166919203292 | p625 = {{Coord|56.533046|21.166919|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pilskalns.%20Skab%C4%81r%C5%BEa%20kalns%2001.jpg | commonscat = Grobiņas pilskalns | vaid = 1340 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005580 | label = ''[[:d:Q47005580|Priediena senkapi]]'' | name = Priediena senkapi | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie jāšanas sporta kompleksa | lat = 56.530808567178 | long = 21.189733842122 | p625 = {{Coord|56.530809|21.189734|display=inline}} | vaid = 1342 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005583 | label = ''[[:d:Q47005583|Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.534443551151 | long = 21.166933653737 | p625 = {{Coord|56.534444|21.166934|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20baptistu%20draudzes%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%201999.jpg | vaid = 7439 | year = 17.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005593 | label = ''[[:d:Q47005593|Atkalnu senkapi]]'' | name = Atkalnu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Atkalniem un Lankupiem | lat = 56.530492418134 | long = 21.199454146946 | p625 = {{Coord|56.530492|21.199454|display=inline}} | vaid = 1341 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005594 | label = ''[[:d:Q47005594|Porānu (Pūrānu) senkapi]]'' | name = Porānu (Pūrānu) senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Porāniem (Pūrāniem) | lat = 56.548893690795 | long = 21.175479365852 | p625 = {{Coord|56.548894|21.175479|display=inline}} | vaid = 1344 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005596 | label = ''[[:d:Q47005596|Smukumu senkapi]]'' | name = Smukumu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rudzukalniem ( bij. Smukumiem) | lat = 56.528256461144 | long = 21.163903382614 | p625 = {{Coord|56.528256|21.163903|display=inline}} | vaid = 1345 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005600 | label = ''[[:d:Q47005600|Balkona margas]]'' | name = Balkona margas | municipality = Iļģi | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Iļģu muižas kungu mājā | lat = 56.534770792234 | long = 21.222931267949 | p625 = {{Coord|56.534771|21.222931|display=inline}} | image = I%C4%BC%C4%A3u%20manor.jpg | vaid = 3813 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = I%C4%BC%C4%A3i_(ciems) }} {{monument | qid = Q43757003 | label = [[Kalvenes pilskalns]] | name = Kalvenes pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežsargiem | lat = 56.637428283273 | long = 21.78755574136 | p625 = {{Coord|56.637428|21.787556|display=inline}} | vaid = 1352 | wikipediauri = Kalvenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q43757034 | label = [[Drogas pilskalns]] | name = Drogas pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Stroķupītes krastā | lat = 56.610654008323 | long = 21.610668840435 | p625 = {{Coord|56.610654|21.610669|display=inline}} | vaid = 1353 | wikipediauri = Drogas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q12659414 | label = [[Kalētu pilskalns]] | name = Kalētu pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Plūdoņiem, Apšupes krastā | lat = 56.29559 | long = 21.53183 | p625 = {{Coord|56.29559|21.53183|display=inline}} | vaid = 1349 | wikipediauri = Kal%C4%93tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q12661548 | label = [[Krūtes pilskalns]] | name = Krūtes pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bārtas un Vārtājas upju satekā | lat = 56.332009714264 | long = 21.385963719291 | p625 = {{Coord|56.33201|21.385964|display=inline}} | vaid = 1346 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885818 | label = ''[[:d:Q51885818|Lanku senkapi]]'' | name = Lanku senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lankām | lat = 56.327834238611 | long = 21.556771480227 | p625 = {{Coord|56.327834|21.556771|display=inline}} | vaid = 1347 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885819 | label = ''[[:d:Q51885819|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ozolu veikala | lat = 56.330598630395 | long = 21.535181748052 | p625 = {{Coord|56.330599|21.535182|display=inline}} | vaid = 1348 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885820 | label = ''[[:d:Q51885820|Raču apmetne]]'' | name = Raču apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Poļiem un bij. Račiem | lat = 56.316704672267 | long = 21.554591847534 | p625 = {{Coord|56.316705|21.554592|display=inline}} | vaid = 1350 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885821 | label = ''[[:d:Q51885821|Saušu apmetne]]'' | name = Saušu apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saušiem | lat = 56.318777529083 | long = 21.563686531889 | p625 = {{Coord|56.318778|21.563687|display=inline}} | vaid = 1351 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q4993599 | label = [[Kazdangas pils]] | name = Kazdangas pils | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.73395 | long = 21.73272 | p625 = {{Coord|56.73395|21.73272|display=inline}} | image = Kazdangas%20pils.JPG | commonscat = Kazdanga Palace | vaid = 6414 | wikipediauri = Kazdangas_pils | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757361 | label = ''[[:d:Q43757361|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas kavalieru mājā | lat = 56.733749468945 | long = 21.731739912503 | p625 = {{Coord|56.733749|21.73174|display=inline}} | vaid = 3816 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757398 | label = ''[[:d:Q43757398|Vāze]]'' | name = Vāze | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas parkā | lat = 56.728247650756 | long = 21.733211239213 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = 2010%2008%20Kazdanga%20%287%29.jpg | vaid = 3818 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757444 | label = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | name = Kazdangas muižas apbūve | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | vaid = 6413 | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511115|Kazdangas muiža]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757488 | label = ''[[:d:Q43757488|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = Stone%20bridge%20in%20Kazdanga.jpg | commonscat = Kazdanga manor park | vaid = 6422 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757580 | label = ''[[:d:Q43757580|"Kavalieru" māja]]'' | name = "Kavalieru" māja | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7338555 | long = 21.7316004 | p625 = {{Coord|56.733855|21.7316|display=inline}} | vaid = 6417 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757627 | label = ''[[:d:Q43757627|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 3 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7337584 | long = 21.7329866 | p625 = {{Coord|56.733758|21.732987|display=inline}} | vaid = 6419 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757659 | label = ''[[:d:Q43757659|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 10-10a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.72842 | long = 21.73206 | p625 = {{Coord|56.72842|21.73206|display=inline}} | image = Kazdanga%20Watermill.jpg | vaid = 6421 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757661 | label = ''[[:d:Q43757661|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 8 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7294756 | long = 21.731788 | p625 = {{Coord|56.729476|21.731788|display=inline}} | image = Old%20house%20in%20Kazdanga%20%28krogs%29.jpg | vaid = 6418 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757708 | label = ''[[:d:Q43757708|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 2 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7326986 | long = 21.7327164 | p625 = {{Coord|56.732699|21.732716|display=inline}} | vaid = 6416 | year = 1846. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757739 | label = ''[[:d:Q43757739|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 4 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7321914 | long = 21.732964 | p625 = {{Coord|56.732191|21.732964|display=inline}} | image = Kazdangas%20mui%C5%BEas%20zirgu%20stallis.jpg | vaid = 6420 | year = 1686. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q16359834 | label = [[Kazdangas pilskalns]] | name = Kazdangas pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejasstrautiem, Alokstes upes kreisajā krastā | lat = 56.7089 | long = 21.7406 | p625 = {{Coord|56.7089|21.7406|display=inline}} | image = Valates%20pilskalns%20%288%29.jpg | commonscat = Kazdanga hillfort | vaid = 1359 | wikipediauri = Kazdangas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757120 | label = [[Baznīcas kalns (Kazdangas pagasts)|Baznīcas kalns - pilskalns]] | name = Baznīcas kalns - pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Alokstes upes labajā krastā iepretim Kazdangas pilskalnam | lat = 56.704918592363 | long = 21.746922536596 | p625 = {{Coord|56.704919|21.746923|display=inline}} | vaid = 1354 | wikipediauri = Bazn%C4%ABcas_kalns_(Kazdangas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757158 | label = ''[[:d:Q43757158|Ādģēru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ādģēru viduslaiku kapsēta | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādģēriem | lat = 56.687290390099 | long = 21.771360944416 | p625 = {{Coord|56.68729|21.771361|display=inline}} | vaid = 1355 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757194 | label = [[Rinku pilskalns|Rinku (Boju) pilskalns]] | name = Rinku (Boju) pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kalnarinkām | lat = 56.659281156946 | long = 21.624211913185 | p625 = {{Coord|56.659281|21.624212|display=inline}} | vaid = 1356 | wikipediauri = Rinku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757229 | label = ''[[:d:Q43757229|Roņu senkapi (Radziņkalns)]]'' | name = Roņu senkapi (Radziņkalns) | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Roņiem | lat = 56.712591279482 | long = 21.75079401372 | p625 = {{Coord|56.712591|21.750794|display=inline}} | vaid = 1357 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757260 | label = ''[[:d:Q43757260|Truļu senkapi]]'' | name = Truļu senkapi | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Truļiem | lat = 56.68907718918 | long = 21.745550190108 | p625 = {{Coord|56.689077|21.74555|display=inline}} | vaid = 1358 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757328 | label = [[Vītoliņu pilskalns]] | name = Vītoliņu pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vītoliņiem | lat = 56.719030827776 | long = 21.732992105711 | p625 = {{Coord|56.719031|21.732992|display=inline}} | vaid = 1360 | wikipediauri = V%C4%ABtoli%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005565 | label = ''[[:d:Q47005565|Krogzemju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Krogzemju viduslaiku kapsēta | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krogzemjiem | lat = 56.401089407289 | long = 21.416493780841 | p625 = {{Coord|56.401089|21.416494|display=inline}} | vaid = 1284 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005567 | label = ''[[:d:Q47005567|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3797 | year = 17.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005569 | label = ''[[:d:Q47005569|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3798 | year = 17.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005570 | label = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | name = Krūtes luterāņu baznīca | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Krūtes baznīca" | lat = 56.397537479555 | long = 21.420150098244 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 6410 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1642. 1832. 1878. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q43757772 | label = [[Lažas pilskalns]] | name = Lažas pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lažas kapsētā | lat = 56.736405930355 | long = 21.616401506723 | p625 = {{Coord|56.736406|21.616402|display=inline}} | vaid = 1361 | wikipediauri = La%C5%BEas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757808 | label = ''[[:d:Q43757808|Elku birzs - kulta vieta]]'' | name = Elku birzs - kulta vieta | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkiem | lat = 56.78616924302 | long = 21.494354550616 | p625 = {{Coord|56.786169|21.494355|display=inline}} | vaid = 1362 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757841 | label = ''[[:d:Q43757841|Gravu senkapi]]'' | name = Gravu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravām un Sulaiņiem, Tebras upes krastā | lat = 56.806146557809 | long = 21.450006230002 | p625 = {{Coord|56.806147|21.450006|display=inline}} | vaid = 1363 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757880 | label = ''[[:d:Q43757880|Neimaņu senkapi]]'' | name = Neimaņu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Neimaņiem | lat = 56.811139905671 | long = 21.548980303437 | p625 = {{Coord|56.81114|21.54898|display=inline}} | vaid = 1364 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757913 | label = [[Dzintares pilskalns]] | name = Dzintares pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sulaiņiem, Tebras un Ilmedas upju satekā | lat = 56.8064 | long = 21.4464 | p625 = {{Coord|56.8064|21.4464|display=inline}} | commonscat = Dzintare Hillfort | vaid = 1365 | wikipediauri = Dzintares_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757987 | label = ''[[:d:Q43757987|Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas]]'' | name = Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vanagos | lat = 56.7263 | long = 21.6056 | p625 = {{Coord|56.7263|21.6056|display=inline}} | vaid = 6425 | year = 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43758239 | label = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Apriķu muižas dzīvojamā ēka | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižā | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = Apriki%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Apriķi manor house | vaid = 6424 | year = 1745. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005605 | label = ''[[:d:Q47005605|Kapsēdes senkapi]]'' | name = Kapsēdes senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Kapsēdes muižas centrā Grobiņas-Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.594006620042 | long = 21.135192517364 | p625 = {{Coord|56.594007|21.135193|display=inline}} | vaid = 1366 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005608 | label = [[Medzes pilskalns]] | name = Medzes pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Medzes parkā | lat = 56.653204111216 | long = 21.130526355402 | p625 = {{Coord|56.653204|21.130526|display=inline}} | vaid = 1367 | wikipediauri = Medzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005609 | label = ''[[:d:Q47005609|Āpu senkapi (Puņķa kalns)]]'' | name = Āpu senkapi (Puņķa kalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Āpiem | lat = 56.619651649374 | long = 21.246707559034 | p625 = {{Coord|56.619652|21.246708|display=inline}} | vaid = 1368 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005610 | label = ''[[:d:Q47005610|Ezermaļu senkapi]]'' | name = Ezermaļu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ezermaļiem | lat = 56.644330398227 | long = 21.141559955287 | p625 = {{Coord|56.64433|21.14156|display=inline}} | vaid = 1369 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005614 | label = [[Mātras pilskalns|Mātras (Kalnmaļu) pilskalns]] | name = Mātras (Kalnmaļu) pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnmaļiem | lat = 56.618173655489 | long = 21.130431152052 | p625 = {{Coord|56.618174|21.130431|display=inline}} | vaid = 1370 | wikipediauri = M%C4%81tras_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005615 | label = ''[[:d:Q47005615|Krastiņu senkapi]]'' | name = Krastiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krastiņiem (Ozoliņiem) | lat = 56.610242500469 | long = 21.237914509978 | p625 = {{Coord|56.610243|21.237915|display=inline}} | vaid = 1371 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005618 | label = ''[[:d:Q47005618|Niedrāju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Niedrāju viduslaiku kapsēta | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Niedrājiem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.604511433128 | long = 21.131854946221 | p625 = {{Coord|56.604511|21.131855|display=inline}} | vaid = 1372 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005622 | label = ''[[:d:Q47005622|Strautiņu senkapi]]'' | name = Strautiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strautiņiem | lat = 56.58701432539 | long = 21.137060002642 | p625 = {{Coord|56.587014|21.13706|display=inline}} | vaid = 1373 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005623 | label = ''[[:d:Q47005623|Strīķu apmetne (Pilskalns)]]'' | name = Strīķu apmetne (Pilskalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strīķiem | lat = 56.614186127985 | long = 21.079950121674 | p625 = {{Coord|56.614186|21.07995|display=inline}} | vaid = 1374 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005627 | label = ''[[:d:Q47005627|Jāču senkapi]]'' | name = Jāču senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tauriņiem un bij. Jāčiem | lat = 56.628036754998 | long = 21.243040687423 | p625 = {{Coord|56.628037|21.243041|display=inline}} | vaid = 1375 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005629 | label = [[Tāšu pilskalns]] | name = Tāšu pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vitkām | lat = 56.642872088056 | long = 21.196544769976 | p625 = {{Coord|56.642872|21.196545|display=inline}} | vaid = 1376 | wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005630 | label = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | name = Tāšu muižas apbūve | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598640850242 | long = 21.227543965064 | p625 = {{Coord|56.598641|21.227544|display=inline}} | image = T%C4%81%C5%A1u%20mui%C5%BEa.%202001-11-10.jpg | vaid = 6426 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005632 | label = ''[[:d:Q47005632|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062991 | long = 21.228192285461 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 6427 | year = 1734. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005633 | label = ''[[:d:Q47005633|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598434505591 | long = 21.22752833329 | p625 = {{Coord|56.598435|21.227528|display=inline}} | vaid = 6429 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55182394 | label = ''[[:d:Q55182394|Nidas senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Nidas senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Miltiņiem | lat = 56.089721025647 | long = 21.057243218624 | p625 = {{Coord|56.089721|21.057243|display=inline}} | vaid = 1400 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182399 | label = ''[[:d:Q55182399|Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki"]]'' | name = Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jūrmalniekos | lat = 56.078309702323 | long = 21.063822599809 | p625 = {{Coord|56.07831|21.063823|display=inline}} | image = J%C5%ABrmalnieki.jpg | vaid = 6115 | year = 19. gs. 2.p. -20. gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182407 | label = ''[[:d:Q55182407|Zemnieku sēta "Gaiļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Gaiļi" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Gaiļos | lat = 56.073946509467 | long = 21.064709488943 | p625 = {{Coord|56.073947|21.064709|display=inline}} | vaid = 6119 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q51854182 | label = ''[[:d:Q51854182|Bātupšķu akmens - kulta vieta]]'' | name = Bātupšķu akmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bātupšķiem | lat = 56.201315407846 | long = 21.074673831678 | p625 = {{Coord|56.201315|21.074674|display=inline}} | vaid = 1377 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854205 | label = ''[[:d:Q51854205|Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ezerskolas | lat = 56.226451259122 | long = 21.071170505778 | p625 = {{Coord|56.226451|21.071171|display=inline}} | vaid = 1378 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854233 | label = ''[[:d:Q51854233|Graviņu akmens un liepa - kulta vieta]]'' | name = Graviņu akmens un liepa - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.214640765051 | long = 21.066140447247 | p625 = {{Coord|56.214641|21.06614|display=inline}} | vaid = 1379 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854258 | label = ''[[:d:Q51854258|Vanagkalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vanagkalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pērļu kapsētas | lat = 56.355508247796 | long = 21.058503644135 | p625 = {{Coord|56.355508|21.058504|display=inline}} | vaid = 1380 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854283 | label = ''[[:d:Q51854283|Nīcas Dižās muižas klēts]]'' | name = Nīcas Dižās muižas klēts | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Nīcas klēts | lat = 56.345433196739 | long = 21.065535006417 | p625 = {{Coord|56.345433|21.065535|display=inline}} | vaid = 8662 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854310 | label = ''[[:d:Q51854310|Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts]]'' | name = Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.389687277486 | long = 21.095654495106 | p625 = {{Coord|56.389687|21.095654|display=inline}} | vaid = 6112 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854333 | label = ''[[:d:Q51854333|Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi" | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dirnēnu Piķeļos | lat = 56.387626377028 | long = 21.100652588775 | p625 = {{Coord|56.387626|21.100653|display=inline}} | vaid = 6113 | year = 19.gs.s., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854361 | label = ''[[:d:Q51854361|Otaņķu vējdzirnavas]]'' | name = Otaņķu vējdzirnavas | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Prenclavi | lat = 56.389306225577 | long = 21.095633764251 | p625 = {{Coord|56.389306|21.095634|display=inline}} | image = Rudes%20windmill%20at%20Otanki.jpg | vaid = 8663 | year = 1885. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55182412 | label = ''[[:d:Q55182412|Zivju pārstrādes cehs]]'' | name = Zivju pārstrādes cehs | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzintarvēji | image = Dzintarv%C4%93ji.jpg | vaid = 9134 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182414 | label = ''[[:d:Q55182414|Zemnieku sēta "Agatnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Agatnieki" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Agatniekos | lat = 56.177508364063 | long = 21.016040065952 | p625 = {{Coord|56.177508|21.01604|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Agatnieki%22.jpg | vaid = 6120 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182417 | label = ''[[:d:Q55182417|Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka]]'' | name = Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Ezermaļos | lat = 56.180362715004 | long = 21.017367914454 | p625 = {{Coord|56.180363|21.017368|display=inline}} | image = %22Ezerma%C4%BCi%22.jpg | vaid = 6122 | year = 1892. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182421 | label = ''[[:d:Q55182421|Zemnieku sēta "Jūrkalni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Jūrkalni" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Jūrkalnos | lat = 56.177658288668 | long = 21.014216619638 | p625 = {{Coord|56.177658|21.014217|display=inline}} | image = %22J%C5%ABrkalni%22.jpg | vaid = 6123 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182425 | label = ''[[:d:Q55182425|Zemnieku sēta "Boži"]]'' | name = Zemnieku sēta "Boži" | municipality = Papes Priediengals | district = Papes Priediengals<br/>Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Vecboži" | lat = 56.182822721083 | long = 21.016698505158 | p625 = {{Coord|56.182823|21.016699|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Bo%C5%BEi%22.jpg | vaid = 6121 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Papes_Priediengals }} {{monument | qid = Q4521716 | label = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | name = Priekules pils vārti | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = Swedish%20gates.jpg | commonscat = Swedish Gate (Priekule) | vaid = 6430 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885824 | label = ''[[:d:Q51885824|Vella cepure - senkapi]]'' | name = Vella cepure - senkapi | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Ķieģeļu iela 34 | lat = 56.4565984 | long = 21.5990487 | p625 = {{Coord|56.456598|21.599049|display=inline}} | image = Birch%20trees%20on%20the%20ancient%20graves.JPG | vaid = 1382 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885825 | label = ''[[:d:Q51885825|Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis]]'' | name = Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = The%20coat%20of%20arms%20of%20Corfs.JPG | vaid = 3843 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q12649380 | label = [[Asītes pilskalns]] | name = Asītes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Audaru muižā pie Buņģiem | lat = 56.47487 | long = 21.68774 | p625 = {{Coord|56.47487|21.68774|display=inline}} | vaid = 1383 | wikipediauri = As%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12660497 | label = [[Ķerru pilskalns]] | name = Ķerru pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķerrām | lat = 56.459360476664 | long = 21.612858981253 | p625 = {{Coord|56.45936|21.612859|display=inline}} | vaid = 1391 | wikipediauri = %C4%B6erru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12675273 | label = [[Trekņu pilskalns]] | name = Trekņu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kraujām (Gobām), Ruņas un Spriceles upju satekā | lat = 56.3676 | long = 21.64195 | p625 = {{Coord|56.3676|21.64195|display=inline}} | vaid = 1392 | wikipediauri = Trek%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16452021 | label = [[Gravas-Sudmaļu pilskalns|Gravas Sudmaļu pilskalns]] | name = Gravas Sudmaļu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravas - Sudmaļiem, Ruņas un Kauliņupes satekā | lat = 56.398264911231 | long = 21.666461267496 | p625 = {{Coord|56.398265|21.666461|display=inline}} | vaid = 1390 | wikipediauri = Gravas-Sudma%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16455083 | label = [[Kaltes pilskalns]] | name = Kaltes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Ruņas upes kreisajā krastā | lat = 56.386069549588 | long = 21.702401444785 | p625 = {{Coord|56.38607|21.702401|display=inline}} | vaid = 1394 | wikipediauri = Kaltes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885830 | label = ''[[:d:Q51885830|Ādamu senkapi]]'' | name = Ādamu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādamiem | lat = 56.431028704625 | long = 21.625624301943 | p625 = {{Coord|56.431029|21.625624|display=inline}} | vaid = 1384 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885832 | label = ''[[:d:Q51885832|Beltēnu senkapi]]'' | name = Beltēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Beltēniem, Dobeļu dīķa A krastā | lat = 56.464331918564 | long = 21.604839784426 | p625 = {{Coord|56.464332|21.60484|display=inline}} | vaid = 1385 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885833 | label = ''[[:d:Q51885833|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem | lat = 56.421392709753 | long = 21.611909137023 | p625 = {{Coord|56.421393|21.611909|display=inline}} | vaid = 1386 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885834 | label = ''[[:d:Q51885834|Elekšu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Elekšu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elekšiem | lat = 56.436580736563 | long = 21.550731718314 | p625 = {{Coord|56.436581|21.550732|display=inline}} | image = Eleksi%20cup-marked%20stone%20-%20panoramio.jpg | vaid = 1387 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885836 | label = ''[[:d:Q51885836|Elkas - Ķezēnu senkapi]]'' | name = Elkas - Ķezēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkas - Ķezēniem | lat = 56.463353062038 | long = 21.659743905774 | p625 = {{Coord|56.463353|21.659744|display=inline}} | vaid = 1388 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885838 | label = ''[[:d:Q51885838|Garožu senkapi (Meitu kalns)]]'' | name = Garožu senkapi (Meitu kalns) | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Garožiem | lat = 56.480680359319 | long = 21.599403863921 | p625 = {{Coord|56.48068|21.599404|display=inline}} | vaid = 1389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885840 | label = ''[[:d:Q51885840|Mazdrīviņu senkapi]]'' | name = Mazdrīviņu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazdrīviņiem | lat = 56.483795574735 | long = 21.500326766735 | p625 = {{Coord|56.483796|21.500327|display=inline}} | vaid = 1393 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885841 | label = ''[[:d:Q51885841|Pilspurva kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Pilspurva kalns - nocietināta senvieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saulītēniem | lat = 56.420600277144 | long = 21.619938950487 | p625 = {{Coord|56.4206|21.619939|display=inline}} | vaid = 1395 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885842 | label = [[Elku kalns|Elku kalns - pilskalns]] | name = Elku kalns - pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem | lat = 56.458834274932 | long = 21.684046806416 | p625 = {{Coord|56.458834|21.684047|display=inline}} | vaid = 1396 | wikipediauri = Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885844 | label = ''[[:d:Q51885844|Upenieku senkapi]]'' | name = Upenieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem, Ruņas upes labajā krastā | lat = 56.385592386488 | long = 21.692081786687 | p625 = {{Coord|56.385592|21.692082|display=inline}} | vaid = 1397 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885845 | label = ''[[:d:Q51885845|Mazgramzdas senkapi]]'' | name = Mazgramzdas senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Priekules - Skodas šosejas labajā pusē pie Lapšiem | lat = 56.406096970235 | long = 21.622541614919 | p625 = {{Coord|56.406097|21.622542|display=inline}} | vaid = 1398 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51880007 | label = ''[[:d:Q51880007|Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)]]'' | name = Pāvilostas apmetne (Baznīckalns) | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela | lat = 56.888397 | long = 21.1818 | p625 = {{Coord|56.888397|21.1818|display=inline}} | image = 2013%2007%20Pavilosta%20%2829%29.jpg | vaid = 1381 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q51880009 | label = ''[[:d:Q51880009|Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi]]'' | name = Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela 1 | lat = 56.889268 | long = 21.172481 | p625 = {{Coord|56.889268|21.172481|display=inline}} | image = Local%20museum%20of%20P%C4%81vilosta.jpg | vaid = 8661 | year = 1879., 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q55182436 | label = ''[[:d:Q55182436|Ērgeļu prospekts]]'' | name = Ērgeļu prospekts | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles.jpg | vaid = 3844 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q55182442 | label = ''[[:d:Q55182442|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Rucava | vaid = 3845 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q15219495 | label = [[Papes bāka]] | name = Papes bāka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes bāka | lat = 56.15491389 | long = 21.02341111 | p625 = {{Coord|56.154914|21.023411|display=inline}} | image = Pape%20lighthouse.jpg | commonscat = Papes bāka | vaid = 8569 | wikipediauri = Papes_b%C4%81ka | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q15219497 | label = [[Papes Ķoņu ciems|Papes Ķoņu zvejnieku ciems]] | name = Papes Ķoņu zvejnieku ciems | municipality = Pape<br/>Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.14277778 | long = 21.03833333 | p625 = {{Coord|56.142778|21.038333|display=inline}} | image = Papes%20zvejnieku%20ciems%201.jpg | commonscat = Pape Ķoņu fishing village | vaid = 6116 | wikipediauri = Papes_%C4%B6o%C5%86u_ciems | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape<br/>Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182291 | label = ''[[:d:Q55182291|Bašķu senkapi]]'' | name = Bašķu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bašķiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.102721888466 | long = 21.214987708335 | p625 = {{Coord|56.102722|21.214988|display=inline}} | vaid = 1401 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182295 | label = ''[[:d:Q55182295|Bakupu senkapi (Pēčkapi)]]'' | name = Bakupu senkapi (Pēčkapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bakupiem | lat = 56.0878655705 | long = 21.202363283932 | p625 = {{Coord|56.087866|21.202363|display=inline}} | vaid = 1402 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182299 | label = ''[[:d:Q55182299|Ģeistautu senkapi]]'' | name = Ģeistautu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ģeistautu skolas | lat = 56.103118741848 | long = 21.16538289308 | p625 = {{Coord|56.103119|21.165383|display=inline}} | vaid = 1403 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182316 | label = ''[[:d:Q55182316|Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Cibukiem | lat = 56.112774704405 | long = 21.168985722801 | p625 = {{Coord|56.112775|21.168986|display=inline}} | vaid = 1404 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182322 | label = ''[[:d:Q55182322|Dzintarnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dzintarnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem | lat = 56.169080580777 | long = 21.183636908655 | p625 = {{Coord|56.169081|21.183637|display=inline}} | image = Dzintarnieku%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%2C%20Rucava.JPG | vaid = 1405 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182327 | label = ''[[:d:Q55182327|Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne]]'' | name = Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Čukāniem | lat = 56.126175095169 | long = 21.232736972254 | p625 = {{Coord|56.126175|21.232737|display=inline}} | image = %C4%8Cuk%C4%81nu%20apmetne.JPG | vaid = 1406 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182333 | label = ''[[:d:Q55182333|Geču senkapi]]'' | name = Geču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gečiem | lat = 56.198167665956 | long = 21.242783796097 | p625 = {{Coord|56.198168|21.242784|display=inline}} | vaid = 1407 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182336 | label = ''[[:d:Q55182336|Kalna Urbānu senkapi]]'' | name = Kalna Urbānu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalna Urbāniem | lat = 56.166707214623 | long = 21.1830044561 | p625 = {{Coord|56.166707|21.183004|display=inline}} | image = Kalna%20Urb%C4%81na%20senkapi.JPG | vaid = 1408 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182340 | label = ''[[:d:Q55182340|Klaustiņu akmens - kulta vieta]]'' | name = Klaustiņu akmens - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klaustiņiem | lat = 56.153871052897 | long = 21.177666953724 | p625 = {{Coord|56.153871|21.177667|display=inline}} | image = Klausti%C5%86u%20akmens%205.jpg | commonscat = Klaustiņu akmens | vaid = 1409 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182345 | label = ''[[:d:Q55182345|Gauru apmetne]]'' | name = Gauru apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klētniekiem | lat = 56.203598468806 | long = 21.24805636008 | p625 = {{Coord|56.203598|21.248056|display=inline}} | vaid = 1410 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182349 | label = ''[[:d:Q55182349|Balču senkapi]]'' | name = Balču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Laipeniekiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.169729781173 | long = 21.257876575037 | p625 = {{Coord|56.16973|21.257877|display=inline}} | vaid = 1411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182353 | label = ''[[:d:Q55182353|Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta]]'' | name = Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Svētavotos, pie bij. Lejām, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.152680096008 | long = 21.222972473735 | p625 = {{Coord|56.15268|21.222972|display=inline}} | image = Leju%20senkapi%2CUpuravots.JPG | vaid = 1412 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182369 | label = ''[[:d:Q55182369|Mazkatužu senkapi]]'' | name = Mazkatužu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkatužu veikala | lat = 56.089312675117 | long = 21.160723054794 | p625 = {{Coord|56.089313|21.160723|display=inline}} | vaid = 1413 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182374 | label = ''[[:d:Q55182374|Pūcu kapi - senkapi]]'' | name = Pūcu kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rucavas slimnīcas | lat = 56.176506474216 | long = 21.155928454279 | p625 = {{Coord|56.176506|21.155928|display=inline}} | vaid = 1414 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182378 | label = ''[[:d:Q55182378|Timbru senkapi]]'' | name = Timbru senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Timbriem | lat = 56.104728351382 | long = 21.215059676882 | p625 = {{Coord|56.104728|21.21506|display=inline}} | vaid = 1415 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182381 | label = ''[[:d:Q55182381|Pūpes kapi - senkapi]]'' | name = Pūpes kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Žīmantiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.177102832655 | long = 21.276051392224 | p625 = {{Coord|56.177103|21.276051|display=inline}} | vaid = 1416 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182385 | label = ''[[:d:Q55182385|"Žubru" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Žubru" dzīvojamā ēka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Žubros | lat = 56.099537478102 | long = 21.136670707454 | p625 = {{Coord|56.099537|21.136671|display=inline}} | vaid = 6118 | year = 1820. -1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182430 | label = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | name = Rucavas luterāņu baznīca | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.160038519828 | long = 21.162995683137 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-09.jpg | commonscat = Lutheran church in Rucava | vaid = 8700 | wikipediauri = Rucavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1872.-1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880033 | label = ''[[:d:Q51880033|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Sakas luterāņu baznīcā | lat = 56.852526457123 | long = 21.21078836103 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | vaid = 3849 | year = 18.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q51880034 | label = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | name = Sakas luterāņu baznīca | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.852526456833 | long = 21.210788360957 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | image = Sakas%20bazn%C4%ABca.%202000-06-11.jpg | vaid = 6433 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q11128308 | label = [[Akmeņraga bāka]] | name = Akmeņraga bāka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņraga bāka | lat = 56.83181731 | long = 21.05708753 | p625 = {{Coord|56.831817|21.057088|display=inline}} | image = Akme%C5%86rags%20-%20panoramio%20-%20Sirujs%20Enobs.jpg | commonscat = Akmeņrags lighthouse | vaid = 8570 | wikipediauri = Akme%C5%86raga_b%C4%81ka | year = 1921. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q19896861 | label = [[Sakas pils]] | name = Sakas pils | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejaszemniekiem, Tebras upes labajā krastā | lat = 56.85504399755 | long = 21.210169425429 | p625 = {{Coord|56.855044|21.210169|display=inline}} | vaid = 1423 | wikipediauri = Sakas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q20560289 | label = [[Dzeņu upurakmens]] | name = Dzeņu upurakmens | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Dzeņiem | lat = 56.896276339467 | long = 21.269234879026 | p625 = {{Coord|56.896276|21.269235|display=inline}} | vaid = 1420 | wikipediauri = Dze%C5%86u_upurakmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880018 | label = ''[[:d:Q51880018|Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņragā pie bākas | lat = 56.827931925542 | long = 21.057922101325 | p625 = {{Coord|56.827932|21.057922|display=inline}} | vaid = 1417 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880019 | label = ''[[:d:Q51880019|Sakas pilskalns]]'' | name = Sakas pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes un Tebras satekā | lat = 56.853651824315 | long = 21.210298240527 | p625 = {{Coord|56.853652|21.210298|display=inline}} | vaid = 1418 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880021 | label = ''[[:d:Q51880021|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Apeņiem, Durbes upes krastā | lat = 56.807277745779 | long = 21.233158918589 | p625 = {{Coord|56.807278|21.233159|display=inline}} | vaid = 1419 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880024 | label = ''[[:d:Q51880024|Ķuķu senkapi]]'' | name = Ķuķu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķuķupītes ietekas Sakas upē | lat = 56.85749248013 | long = 21.202902637932 | p625 = {{Coord|56.857492|21.202903|display=inline}} | vaid = 1421 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880025 | label = ''[[:d:Q51880025|Lašu senkapi]]'' | name = Lašu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lašiem | lat = 56.766233457088 | long = 21.279330961179 | p625 = {{Coord|56.766233|21.279331|display=inline}} | vaid = 1422 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880027 | label = ''[[:d:Q51880027|Piņņu Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Piņņu Upurakmens - kulta vieta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Piņņiem | lat = 56.931792371023 | long = 21.280912285062 | p625 = {{Coord|56.931792|21.280912|display=inline}} | image = 2010%2010%20Ulmales%20bedrisakmens%20%284%29.jpg | vaid = 1424 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880029 | label = ''[[:d:Q51880029|"Niku" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Niku" dzīvojamā ēka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Nikās | lat = 56.776995017543 | long = 21.266938061835 | p625 = {{Coord|56.776995|21.266938|display=inline}} | vaid = 6124 | year = 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880030 | label = ''[[:d:Q51880030|Maznodupju akmeņu konstrukcija]]'' | name = Maznodupju akmeņu konstrukcija | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Maznodupjiem un Priedēm | lat = 56.893247231375 | long = 21.262354254796 | p625 = {{Coord|56.893247|21.262354|display=inline}} | vaid = 8326 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002614 | label = ''[[:d:Q47002614|Brenču senkapi]]'' | name = Brenču senkapi | municipality = Tadaiķu pagasts | district = Tadaiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brenču kapsētas | lat = 56.562933590251 | long = 21.310179072322 | p625 = {{Coord|56.562934|21.310179|display=inline}} | vaid = 1425 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tadai%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q47005634 | label = ''[[:d:Q47005634|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3834 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005635 | label = ''[[:d:Q47005635|Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3835 | year = 1734. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005636 | label = ''[[:d:Q47005636|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3836 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005637 | label = ''[[:d:Q47005637|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3837 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005639 | label = ''[[:d:Q47005639|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3838 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005641 | label = ''[[:d:Q47005641|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3839 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q12662428 | label = [[Lanku pilskalns]] | name = Lanku pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecpakuļiem | lat = 56.384240361009 | long = 21.842827003059 | p625 = {{Coord|56.38424|21.842827|display=inline}} | vaid = 1429 | wikipediauri = Lanku_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q12673549 | label = [[Spingu pilskalns]] | name = Spingu pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp bij. Spingām un bij. Dunkurēniem, Elkas upītes krastā | lat = 56.467472734203 | long = 21.708581089145 | p625 = {{Coord|56.467473|21.708581|display=inline}} | vaid = 6147 | wikipediauri = Spingu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q16445529 | label = [[Bātas pilskalns]] | name = Bātas pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bātas Dzirnezera pussalā | lat = 56.44406 | long = 21.89678 | p625 = {{Coord|56.44406|21.89678|display=inline}} | vaid = 1426 | wikipediauri = B%C4%81tas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380475 | label = ''[[:d:Q55380475|Elkuzemes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Elkuzemes viduslaiku kapsēta | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Jaunpilīm | lat = 56.441078791019 | long = 21.718660457932 | p625 = {{Coord|56.441079|21.71866|display=inline}} | vaid = 1427 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380477 | label = ''[[:d:Q55380477|Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sileniekiem | lat = 56.401609020407 | long = 21.779678167143 | p625 = {{Coord|56.401609|21.779678|display=inline}} | vaid = 1428 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219993 | label = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | name = Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.63125 | long = 21.495833333333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | image = Vecpils%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Lawrence in Vecpils | vaid = 6436 | wikipediauri = Vecpils_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1700. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002626 | label = ''[[:d:Q47002626|Altāra sētiņa]]'' | name = Altāra sētiņa | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3862 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002629 | label = ''[[:d:Q47002629|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3863 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002631 | label = ''[[:d:Q47002631|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3865 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002634 | label = ''[[:d:Q47002634|Dzega]]'' | name = Dzega | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3866 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002636 | label = ''[[:d:Q47002636|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3867 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002640 | label = ''[[:d:Q47002640|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3871 | year = ap 1700. 1851. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002615 | label = ''[[:d:Q47002615|Dižilmājas senkapi]]'' | name = Dižilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižilmājas muižā pie Ilmāju fermas | lat = 56.594604173092 | long = 21.546044619756 | p625 = {{Coord|56.594604|21.546045|display=inline}} | vaid = 1434 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002616 | label = ''[[:d:Q47002616|Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižlāņu muižas baronu kapos pie Krūmiem | lat = 56.623721251643 | long = 21.486600642251 | p625 = {{Coord|56.623721|21.486601|display=inline}} | vaid = 1435 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002617 | label = ''[[:d:Q47002617|Ilmājas senkapi]]'' | name = Ilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ilmājas kapsētā | lat = 56.593867940138 | long = 21.496073592196 | p625 = {{Coord|56.593868|21.496074|display=inline}} | vaid = 1436 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002619 | label = ''[[:d:Q47002619|Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kupšiem - Ķieģeļniekiem | lat = 56.631507912567 | long = 21.581985650546 | p625 = {{Coord|56.631508|21.581986|display=inline}} | vaid = 1437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002620 | label = [[Vecpils pilskalns]] | name = Vecpils pilskalns | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils kapsētā | lat = 56.631855698038 | long = 21.492140276308 | p625 = {{Coord|56.631856|21.49214|display=inline}} | vaid = 1438 | wikipediauri = Vecpils_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002623 | label = [[Ilmājas luterāņu baznīca]] | name = Ilmājas luterāņu baznīca | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj.: Ilmājas | lat = 56.594641693101 | long = 21.531976968072 | p625 = {{Coord|56.594642|21.531977|display=inline}} | image = Ilm%C4%81jas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-08-25.jpg | commonscat = Ilmāja Lutheran church | vaid = 6435 | wikipediauri = Ilm%C4%81jas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1626. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q16446288 | label = [[Brūveru pilskalns]] | name = Brūveru pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brūveriem | lat = 56.452458859162 | long = 21.427756346425 | p625 = {{Coord|56.452459|21.427756|display=inline}} | vaid = 1439 | wikipediauri = Br%C5%ABveru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16468774 | label = [[Paplakas pilskalns]] | name = Paplakas pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Melnupes ietekas Virgā | lat = 56.43744 | long = 21.47552 | p625 = {{Coord|56.43744|21.47552|display=inline}} | vaid = 1444 | wikipediauri = Paplakas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16470313 | label = [[Purmsātu pilskalns]] | name = Purmsātu pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upēm, Birkstales upes krastā | lat = 56.37393 | long = 21.44862 | p625 = {{Coord|56.37393|21.44862|display=inline}} | vaid = 1446 | wikipediauri = Purms%C4%81tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885848 | label = ''[[:d:Q51885848|Gabaliņu senkapi]]'' | name = Gabaliņu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gabaliņu fermas, Priekulupītes kreisajā krastā | lat = 56.435035422182 | long = 21.501858285455 | p625 = {{Coord|56.435035|21.501858|display=inline}} | vaid = 1440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885849 | label = ''[[:d:Q51885849|Grīvu senkapi]]'' | name = Grīvu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grīvām | lat = 56.376144698043 | long = 21.432000403854 | p625 = {{Coord|56.376145|21.432|display=inline}} | vaid = 1441 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885851 | label = ''[[:d:Q51885851|Kalnazīvertu senkapi]]'' | name = Kalnazīvertu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnazīvertiem | lat = 56.439996166981 | long = 21.476660224842 | p625 = {{Coord|56.439996|21.47666|display=inline}} | vaid = 1442 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885852 | label = ''[[:d:Q51885852|Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalviņiem | lat = 56.383098960755 | long = 21.459834833337 | p625 = {{Coord|56.383099|21.459835|display=inline}} | vaid = 1443 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885853 | label = ''[[:d:Q51885853|Virgas senkapi]]'' | name = Virgas senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 56.474002324884 | long = 21.423773552914 | p625 = {{Coord|56.474002|21.423774|display=inline}} | vaid = 1445 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880052 | label = ''[[:d:Q51880052|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3860 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q51880056 | label = ''[[:d:Q51880056|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3861 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q7944984 | label = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | name = Vērgales muižas pils | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Pagasta valde un skola | lat = 56.698245838171 | long = 21.198541605449 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | image = V%C4%93rgales%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg | vaid = 8660 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042417|Vērgales muiža]]'' | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880037 | label = ''[[:d:Q51880037|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Elkiem | lat = 56.706073858279 | long = 21.208701476277 | p625 = {{Coord|56.706074|21.208701|display=inline}} | vaid = 1430 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880038 | label = ''[[:d:Q51880038|Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bruņeniekiem | lat = 56.652548393272 | long = 21.225699718012 | p625 = {{Coord|56.652548|21.2257|display=inline}} | vaid = 1431 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880039 | label = ''[[:d:Q51880039|Mazkalnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkalniem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.702262683778 | long = 21.167511948462 | p625 = {{Coord|56.702263|21.167512|display=inline}} | vaid = 1432 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880040 | label = ''[[:d:Q51880040|Ošenieku senkapi]]'' | name = Ošenieku senkapi | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ošeniekiem | lat = 56.669811850479 | long = 21.173835508333 | p625 = {{Coord|56.669812|21.173836|display=inline}} | vaid = 1433 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880041 | label = ''[[:d:Q51880041|"Mazkažu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Mazkažu" dzīvojamā ēka | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Mazkažos | lat = 56.742027170338 | long = 21.241656877762 | p625 = {{Coord|56.742027|21.241657|display=inline}} | vaid = 6125 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880047 | label = ''[[:d:Q51880047|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8814 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880048 | label = ''[[:d:Q51880048|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8815 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880050 | label = ''[[:d:Q51880050|Ģerboņa cilnis]]'' | name = Ģerboņa cilnis | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales luterāņu baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 9224 | year = 1841. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880057 | label = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.740766216539 | long = 21.067839594811 | p625 = {{Coord|56.740766|21.06784|display=inline}} | image = Ziemupe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Ziemupe | vaid = 6434 | year = 1748. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880059 | label = ''[[:d:Q51880059|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8839 | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880060 | label = ''[[:d:Q51880060|Altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Altāris ar gleznām (2) | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8840 | year = 1684., 20.gs. 30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q43757944 | label = ''[[:d:Q43757944|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Štakeldanga | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Štakeldangas muižas kungu mājā | lat = 56.737 | long = 21.602 | p625 = {{Coord|56.737|21.602|display=inline}} | vaid = 3832 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = %C5%A0takeldanga }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in South Kurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]] qe3ufxl315rhhwscp22x679qo1latna 2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija 0 522599 4494968 4033242 2026-07-15T11:47:16Z Krišjānis 51961 4494968 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = 2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija | citi_nosaukumi = | attēls = | laiks = {{dat|2023|3|23|N|bez}} — {{dat|2024|3|26|N|bez}} | komandu_skaits = 53 | konfederācijas = 1 | spēles = | vārti = | skatītāji = | rezultatīvākais = | pag_sez = [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020]] | nak_sez = [[2028. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2028]] | atjaunots = }} '''2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija''' ir spēļu kopums, kas noteiks tās 23 vīriešu [[futbols|futbola]] izlases, kas kopā ar turnīra mājinieci [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlasi]], kas ir kvalificējusies automātiski, piedalīsies [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Kvalifikācijas turnīrs sākās 2023. gada martā un noslēgsies 2024. gada martā. Kvalifikācijas turnīrs ir sasaistīts arī ar [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]s rezultātiem. Kopumā kvalifikācijā piedalās 53 izlases. [[Krievijas futbola izlase|Krievijas izlase]] sakarā ar tās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|valsts īstenoto iebrukumu Ukrainā]] netika pielaista turnīram.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/20092022-uefa_izsledz_krieviju_ari_no_euro_2024_kv |title=UEFA izslēdz Krieviju arī no "Euro 2024" kvalifikācijas |website=sportacentrs.com |date={{dat|2022|9|20||bez}} |accessdate={{dat|2022|10|1||bez}}}}</ref> == Kvalificējušās komandas == {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|Kvalificējušās komandas}} == Formāts == === Grupu turnīrs === Kvalifikācijas pamatsacensībās visas komandas no 2023. gada marta līdz tā paša gada novembrim aizvadīs grupu turnīru. Tajā tiks noskaidrotas 20 no 23 izlasēm, kas kvalificēsies finālturnīram. Kvalifikācijas turnīrs tiks aizvadīts 10 grupās: septiņās grupās pa piecām komandām un trīs grupās pa sešām komandām. Finālturnīram kvalificēsies katras grupas divas labākās komandas. Ja divām vai vairākām komandām grupu turnīrā būs vienāds punktu skaits, vietu sadalījumu noteiks šādi kritēriji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://documents.uefa.com/r/Regulations-of-the-UEFA-European-Football-Championship-2022-24-Online |title=Regulations of the UEFA European Football Championship 2022–24 |language=en |website=UEFA.com |publisher=[[UEFA]] |format=PDF |accessdate={{dat|2022|10|1||bez}}}}</ref> # Lielāks punktu skaits savstarpējās spēlēs. # Labāka vārtu starpība savstarpējās spēlēs. # Vairāk gūto vārtu savstarpējās spēlēs. # Ja pēc kritēriju 1.—3. pielietošanas joprojām ir komandas ar vienādiem rādītājiem, šos kritērijus atkārto tikai attiecībā uz šo komandu savstarpējām spēlēm. Ja tas joprojām nenoskaidro komandu sadalījumu, tiek pielietoti kritēriji 5.—11. # Labāka vārtu starpība visās grupas spēlēs. # Vairāk gūto vārtu visās grupas spēlēs. # Vairāk gūto vārtu izbraukumā visās grupas spēlēs. # Vairāk uzvaru visās grupas spēles. # Vairāk uzvaru izbraukumā visās grupas spēlēs. # ''Fair play'' rādītāji visās grupas spēles (1 punkts par vienu dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti, kas parādīta par divām dzeltenajām kartītēm, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno un tiešu sarkano kartīti). # Vieta [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]s kopējā rangā. === Izslēgšanas spēles === Izslēgšanas spēlēs (''play-off''), kas risināsies 2024. gada martā, tiks noskaidrotas atlikušās 3 komandas, kas kvalificēsies finālturnīram. Tajās piedalījās 12 komandas, balstoties uz [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]s rezultātiem. Komandas tiks sadalītas trīs zaros — katrā pa 4 komandām. Nāciju līgas A, B un C līgu grupu uzvarētājas automātiski kvalificēsies savas līgas izslēgšanas spēļu zaram, ja vien tās nebūs jau kvalificējušās finālturnīram caur kvalifikācijas grupu turnīru. Ja grupas uzvarētāja jau kvalificējusies finālturnīram, to nomainīs nākamā labākā komanda pēc Nāciju līgas rezultātiem tajā pašā līgā. Taču, ja kādā līgā nebūs pietiekami daudz komandu, kas vēl nav kvalificējušās, tad vietu šajā zarā ieņems D līgas grupas uzvarētāja ar labākajiem rādītājiem (neskaitot rezultātus pret grupas 4. vietu), ja vien šī komanda nav kvalificējusies finālturnīram. Atlikušās vietas tiks piešķirtas nākamajām labākajām komandām Nāciju līgas kopvērtējumā, taču B un C līgu grupu uzvarētāji nevar tikties ar augstākas līgas komandām. Katrā izslēgšanas spēļu zarā tiks aizvadīti pusfināli un fināls. Katrā no šīm kārtām būs tikai viena spēle. Pusfināli tiks aizvadīti rangā augstāk esošās komandas laukumā (1. vieta rangā attiecīgajā zarā tiksies ar 4. vietu un 2. ar 3.). Fināla norises vieta tiks izlozēta starp pusfinālu uzvarētājiem. Katra zara fināla uzvarētāji kvalificēsies finālturnīram. == Kalendārs == {| class="wikitable" ! Turnīra stadija ! Kārta ! Datumi |- | rowspan="10" | '''Grupu turnīrs''' | 1. kārta | 2023. gada 23.—25. marts |- | 2. kārta | 2023. gada 26.—28. marts |- | 3. kārta | 2023. gada 16.—17. jūnijs |- | 4. kārta | 2023. gada 19.—20. jūnijs |- | 5. kārta | 2023. gada 7.—9. septembris |- | 6. kārta | 2023. gada 10.—12. septembris |- | 7. kārta | 2023. gada 12.—14. oktobris |- | 8. kārta | 2023. gada 15.—17. oktobris |- | 9. kārta | 2023. gada 16.—18. novembris |- | 10. kārta | 2023. gada 19.—21. novembris |- | rowspan="2" | '''Izslēgšanas spēles''' | Pusfināli | 2024. gada 21. marts |- | Fināli | 2024. gada 26. marts |} == Izloze == Kvalifikācijas grupu turnīra izloze notika {{dat|2023|10|9||bez}} [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]], Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=https://www.uefa.com/euro-2024/news/026e-136b9cbbd4b1-46642268b5fe-1000/ |title=UEFA EURO 2024 qualifying group stage draw to be staged in Frankfurt in 2022 |language=en |date={{dat|2021|10|7|N|bez}} |publisher=[[UEFA]]|accessdate={{dat|2022|10|1||bez}}}}</ref> 53 izlases tika salozētas 10 grupās: septiņās grupās pa piecām komandām un trīs grupās pa šešām komandām. Komandas tika izsētas pēc vietām [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]s kopējā rangā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/euro-2024/draws/2024/2001084/ |title=UEFA EURO 2024 qualifying draw |language=en |website=UEFA.com |publisher=[[UEFA]] |accessdate={{dat|2022|10|1||bez}}}}</ref> A līgas grupu uzvarētāji bija izdalīti atsevišķā grozā, jo tiks ielozēti kādā no grupām (A—D) ar 5 komandām. Sestā groza komandas tiks ielozētas grupās H—J. {| |+ '''Kvalifikācijas izlozes grozi''' |- style="vertical-align:top" | {| class="wikitable" |+ Nāciju līgas grozs |- ! width="190" | Izlase ! Rangs |- | {{fb|NED}} | style="text-align:center" | 1 |- | {{fb|CRO}} | style="text-align:center" | 2 |- | {{fb|ESP}} | style="text-align:center" | 3 |- | {{fb|ITA}} (titlula īpašnieki) | style="text-align:center" | 4 |} {| class="wikitable" |+ 1. grozs |- ! width="190" | Izlase ! Rangs |- | {{fb|DEN}} | style="text-align:center" | 5 |- | {{fb|POR}} | style="text-align:center" | 6 |- | {{fb|BEL}} | style="text-align:center" | 7 |- | {{fb|HUN}} | style="text-align:center" | 8 |- | {{fb|SUI}} | style="text-align:center" | 9 |- | {{fb|POL}} | style="text-align:center" | 11 |} | {| class="wikitable" |+ 2. grozs |- ! width="190" | Izlase ! Rangs |- | {{fb|FRA}} | style="text-align:center" | 12 |- | {{fb|AUT}} | style="text-align:center" | 13 |- | {{fb|CZE}} | style="text-align:center" | 14 |- | {{fb|ENG}} | style="text-align:center" | 15 |- | {{fb|WAL}} | style="text-align:center" | 16 |- | {{fb|ISR}} | style="text-align:center" | 17 |- | {{fb|BIH}} | style="text-align:center" | 18 |- | {{fb|SRB}} | style="text-align:center" | 19 |- | {{fb|SCO}} | style="text-align:center" | 20 |- | {{fb|FIN}} | style="text-align:center" | 21 |} | {| class="wikitable" |+ 3. grozs |- ! width="190" | Izlase ! Rangs |- | {{fb|UKR}} | style="text-align:center" | 22 |- | {{fb|ISL}} | style="text-align:center" | 23 |- | {{fb|NOR}} | style="text-align:center" | 24 |- | {{fb|SVN}} | style="text-align:center" | 25 |- | {{fb|IRL}} | style="text-align:center" | 26 |- | {{fb|ALB}} | style="text-align:center" | 27 |- | {{fb|MNE}} | style="text-align:center" | 28 |- | {{fb|ROU}} | style="text-align:center" | 29 |- | {{fb|SWE}} | style="text-align:center" | 30 |- | {{fb|ARM}} | style="text-align:center" | 31 |} |- style="vertical-align:top" | {| class="wikitable" |+ 4. grozs |- ! width="190" | Izlase ! Rangs |- | {{fb|GEO}} | style="text-align:center" | 33 |- | {{fb|GRE}} | style="text-align:center" | 34 |- | {{fb|TUR}} | style="text-align:center" | 35 |- | {{fb|KAZ}} | style="text-align:center" | 36 |- | {{fb|LUX}} | style="text-align:center" | 37 |- | {{fb|AZE}} | style="text-align:center" | 38 |- | {{fb|KOS}} | style="text-align:center" | 39 |- | {{fb|BUL}} | style="text-align:center" | 40 |- | {{fb|FRO}} | style="text-align:center" | 41 |- | {{fb|MKD}} | style="text-align:center" | 42 |} | {| class="wikitable" |+ 5. grozs |- ! width="190" | Izlase ! Rangs |- | {{fb|SVK}} | style="text-align:center" | 43 |- | {{fb|NIR}} | style="text-align:center" | 44 |- | {{fb|CYP}} | style="text-align:center" | 45 |- | {{fb|BLR}} | style="text-align:center" | 46 |- | {{fb|LTU}} | style="text-align:center" | 47 |- | {{fb|GIB}} | style="text-align:center" | 48 |- | {{fb|EST}} | style="text-align:center" | 49 |- | {{fb|LVA}} | style="text-align:center" | 50 |- | {{fb|MDA}} | style="text-align:center" | 51 |- | {{fb|MLT}} | style="text-align:center" | 52 |} | {| class="wikitable" |+ 6. grozs |- ! width="190" | Izlase ! Rangs |- | {{fb|AND}} | style="text-align:center" | 53 |- | {{fb|SMR}} | style="text-align:center" | 54 |- | {{fb|LIE}} | style="text-align:center" | 55 |} |} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/european-qualifiers/standings/#grp-2006665 UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=SCO |team3=NOR |team4=GEO |team5=CYP <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_ESP=7 |draw_ESP=0 |loss_ESP=1 |gf_ESP=25|ga_ESP=5 |status_ESP= |win_SCO=5 |draw_SCO=2 |loss_SCO=1 |gf_SCO=17|ga_SCO=8 |status_SCO= |win_NOR=3 |draw_NOR=2 |loss_NOR=3 |gf_NOR=14|ga_NOR=12|status_NOR= |win_GEO=2 |draw_GEO=2 |loss_GEO=4 |gf_GEO=12|ga_GEO=18|status_GEO= |win_CYP=0 |draw_CYP=0 |loss_CYP=8 |gf_CYP=3 |ga_CYP=28|status_CYP= <!--Update results below--> |match_ESP_SCO=2–0 |match_ESP_NOR=3–0 |match_ESP_GEO=3–1 |match_ESP_CYP=6–0 |match_SCO_ESP=2–0 |match_SCO_NOR=3–3 |match_SCO_GEO=2–0 |match_SCO_CYP=3–0 |match_NOR_ESP=0–1 |match_NOR_SCO=1–2 |match_NOR_GEO=2–1 |match_NOR_CYP=3–1 |match_GEO_ESP=1–7 |match_GEO_SCO=2–2 |match_GEO_NOR=1–1 |match_GEO_CYP=4–0 |match_CYP_ESP=1–3 |match_CYP_SCO=0–3 |match_CYP_NOR=0–4 |match_CYP_GEO=1–2 <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{flaga|ESP}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{flaga|SCO}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{flaga|NOR}} |name_GEO={{fb|GEO}} |short_GEO={{flaga|GEO}} |name_CYP={{fb|CYP}} |short_CYP={{flaga|CYP}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=Q |result2=Q |result4=PO |col_Q=green1 |text_Q=Kvalificējas [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] |col_PO=blue1 |text_PO=Iekļūst kvalifikācijas izslēgšanas spēlēs <!--Status--> |status_text_X=Nodrošināta vieta vismaz izslēgšanas spēlēs (''play-off'') |status_text_Y=Nevar kvalificēties pa tiešo, bet joprojām var iekļūt ''play-off'' |status_text_Z=Var kvalificēties pa tiešo, bet vairs nevar iekļūt ''play-off'' }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/european-qualifiers/standings/#grp-2006666 UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=NED |team3=GRE |team4=IRL |team5=GIB <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_NED=6 |draw_NED=0 |loss_NED=2 |gf_NED=17|ga_NED=7 |win_FRA=7 |draw_FRA=1 |loss_FRA=0 |gf_FRA=29|ga_FRA=3 |win_IRL=2 |draw_IRL=0 |loss_IRL=6 |gf_IRL=9 |ga_IRL=10 |win_GRE=4 |draw_GRE=1 |loss_GRE=3 |gf_GRE=14|ga_GRE=8 |win_GIB=0 |draw_GIB=0 |loss_GIB=8 |gf_GIB=0 |ga_GIB=41 <!--Update results below--> |match_NED_FRA=1–2 |match_NED_IRL=1–0 |match_NED_GRE=3–0 |match_NED_GIB=3–0 |match_FRA_NED=4-0 |match_FRA_IRL=2–0 |match_FRA_GRE=1–0 |match_FRA_GIB=14–0 |match_IRL_NED=1–2 |match_IRL_FRA=0–1 |match_IRL_GRE=0–2 |match_IRL_GIB=3–0 |match_GRE_NED=0–1 |match_GRE_FRA=2–2 |match_GRE_IRL=2–1 |match_GRE_GIB=5–0 |match_GIB_NED=0–6 |match_GIB_FRA=0–3 |match_GIB_IRL=0–4 |match_GIB_GRE=0–3 <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{flaga|NED}} |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{flaga|FRA}} |name_IRL={{fb|IRL}} |short_IRL={{flaga|IRL}} |name_GRE={{fb|GRE}} |short_GRE={{flaga|GRE}} |name_GIB={{fb|GIB}} |short_GIB={{flaga|GIB}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=Q |result2=Q |result3=PO |col_Q=green1 |text_Q=Kvalificējas [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] |col_PO=blue1 |text_PO=Iekļūst kvalifikācijas izslēgšanas spēlēs <!--Status--> |status_text_X=Nodrošināta vieta vismaz izslēgšanas spēlēs (''play-off'') |status_text_Y=Nevar kvalificēties pa tiešo, bet joprojām var iekļūt ''play-off'' |status_text_Z=Var kvalificēties pa tiešo, bet vairs nevar iekļūt ''play-off'' }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/european-qualifiers/standings/#grp-2006667 UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=ITA |team3=UKR |team4=MKD |team5=MLT <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_ITA=4 |draw_ITA=2 |loss_ITA=2 |gf_ITA=16|ga_ITA=9 |status_ITA= |win_ENG=6 |draw_ENG=2 |loss_ENG=0 |gf_ENG=22|ga_ENG=4 |status_ENG= |win_UKR=4 |draw_UKR=2 |loss_UKR=2 |gf_UKR=11|ga_UKR=8 |status_UKR= |win_MKD=2 |draw_MKD=2 |loss_MKD=4 |gf_MKD=10|ga_MKD=20|status_MKD= |win_MLT=0 |draw_MLT=0 |loss_MLT=8 |gf_MLT=2 |ga_MLT=20|status_MLT= <!--Update results below--> |match_ITA_ENG=1–2 |match_ITA_UKR=2–1 |match_ITA_MKD=5–2 |match_ITA_MLT=4–0 |match_ENG_ITA=3–1 |match_ENG_UKR=2–0 |match_ENG_MKD=7–0 |match_ENG_MLT=2–0 |match_UKR_ITA=0–0 |match_UKR_ENG=1–1 |match_UKR_MKD=2–0 |match_UKR_MLT=1–0 |match_MKD_ITA=1–1 |match_MKD_ENG=1–1 |match_MKD_UKR=2–3 |match_MKD_MLT=2–1 |match_MLT_ITA=0–2 |match_MLT_ENG=0–4 |match_MLT_UKR=1–3 |match_MLT_MKD=0–2 <!--Team definitions--> |name_ITA={{fb|ITA}} |short_ITA={{flaga|ITA}} |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{flaga|ENG}} |name_UKR={{fb|UKR}} |short_UKR={{flaga|UKR}} |name_MKD={{fb|MKD}} |short_MKD={{flaga|MKD}} |name_MLT={{fb|MLT}} |short_MLT={{flaga|MLT}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=Q |result2=Q |result3=PO |col_Q=green1 |text_Q=Kvalificējas [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] |col_PO=blue1 |text_PO=Iekļūst kvalifikācijas izslēgšanas spēlēs <!--Status--> |status_text_X=Nodrošināta vieta vismaz izslēgšanas spēlēs (''play-off'') |status_text_Y=Nevar kvalificēties pa tiešo, bet joprojām var iekļūt ''play-off'' |status_text_Z=Var kvalificēties pa tiešo, bet vairs nevar iekļūt ''play-off'' }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/european-qualifiers/standings/#grp-2006668 UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=TUR |team2=CRO |team3=WAL |team4=ARM |team5=LVA <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_CRO=5 |draw_CRO=1 |loss_CRO=2 |gf_CRO=13|ga_CRO=4 |win_WAL=3 |draw_WAL=3 |loss_WAL=2 |gf_WAL=10|ga_WAL=10 |win_ARM=2 |draw_ARM=2 |loss_ARM=4 |gf_ARM=9 |ga_ARM=11 |win_TUR=5 |draw_TUR=2 |loss_TUR=1 |gf_TUR=14|ga_TUR=7 |win_LVA=1 |draw_LVA=0 |loss_LVA=7 |gf_LVA=5 |ga_LVA=19 <!--Update results below--> |match_CRO_WAL=1–1 |match_CRO_ARM=1–0 |match_CRO_TUR=0–1 |match_CRO_LVA=5–0 |match_WAL_CRO=2–1 |match_WAL_ARM=2–4 |match_WAL_TUR=1–1 |match_WAL_LVA=1–0 |match_ARM_CRO=0–1 |match_ARM_WAL=1–1 |match_ARM_TUR=1–2 |match_ARM_LVA=2–1 |match_TUR_CRO=0–2 |match_TUR_WAL=2–0 |match_TUR_ARM=1–1 |match_TUR_LVA=4–0 |match_LVA_CRO=0-2 |match_LVA_WAL=0–2 |match_LVA_ARM=2–0 |match_LVA_TUR=2–3 <!--Team definitions--> |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{flaga|CRO}} |name_WAL={{fb|WAL}} |short_WAL={{flaga|WAL}} |name_ARM={{fb|ARM}} |short_ARM={{flaga|ARM}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{flaga|TUR}} |name_LVA={{fb|LVA}} |short_LVA={{flaga|LVA}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=Q |result2=Q |result3=PO |col_Q=green1 |text_Q=Kvalificējas [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] |col_PO=blue1 |text_PO=Iekļūst kvalifikācijas izslēgšanas spēlēs <!--Status--> |status_text_X=Nodrošināta vieta vismaz izslēgšanas spēlēs (''play-off'') |status_text_Y=Nevar kvalificēties pa tiešo, bet joprojām var iekļūt ''play-off'' |status_text_Z=Var kvalificēties pa tiešo, bet vairs nevar iekļūt ''play-off'' }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/european-qualifiers/standings/#grp-2006669 UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ALB |team2=CZE |team3=POL |team4=MDA |team5=FRO <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_POL=3 |draw_POL=2 |loss_POL=3 |gf_POL=10|ga_POL=10|status_POL= |win_CZE=4 |draw_CZE=3 |loss_CZE=1 |gf_CZE=12|ga_CZE=6 |status_CZE= |win_ALB=4 |draw_ALB=3 |loss_ALB=1 |gf_ALB=12|ga_ALB=4 |status_ALB= |win_FRO=0 |draw_FRO=2 |loss_FRO=6 |gf_FRO=2 |ga_FRO=13|status_FRO= |win_MDA=2 |draw_MDA=4 |loss_MDA=2 |gf_MDA=7 |ga_MDA=10|status_MDA= <!--Update results below--> |match_POL_CZE=1–1 |match_POL_ALB=1–0 |match_POL_FRO=2–0 |match_POL_MDA=1–1 |match_CZE_POL=3–1 |match_CZE_ALB=1–1 |match_CZE_FRO=1–0 |match_CZE_MDA=3–0 |match_ALB_POL=2–0 |match_ALB_CZE=3–0 |match_ALB_FRO=0–0 |match_ALB_MDA=2–0 |match_FRO_POL=0–2 |match_FRO_CZE=0–3 |match_FRO_ALB=1–3 |match_FRO_MDA=0–1 |match_MDA_POL=3–2 |match_MDA_CZE=0–0 |match_MDA_ALB=1–1 |match_MDA_FRO=1–1 <!--Team definitions--> |name_POL={{fb|POL}} |short_POL={{flaga|POL}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{flaga|CZE}} |name_ALB={{fb|ALB}} |short_ALB={{flaga|ALB}} |name_FRO={{fb|FRO}} |short_FRO={{flaga|FRO}} |name_MDA={{fb|MDA}} |short_MDA={{flaga|MDA}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=Q |result2=Q |result3=PO |col_Q=green1 |text_Q=Kvalificējas [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] |col_PO=blue1 |text_PO=Iekļūst kvalifikācijas izslēgšanas spēlēs <!--Status--> |status_text_X=Nodrošināta vieta vismaz izslēgšanas spēlēs (''play-off'') |status_text_Y=Nevar kvalificēties pa tiešo, bet joprojām var iekļūt ''play-off'' |status_text_Z=Var kvalificēties pa tiešo, bet vairs nevar iekļūt ''play-off'' }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/european-qualifiers/standings/#grp-2006670 UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=AUT |team3=SWE |team4=AZE |team5=EST <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_BEL=6 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=22|ga_BEL=4 |status_BEL= |win_AUT=6 |draw_AUT=1 |loss_AUT=1 |gf_AUT=17|ga_AUT=7 |status_AUT= |win_SWE=3 |draw_SWE=1 |loss_SWE=4 |gf_SWE=14|ga_SWE=12|status_SWE= |win_AZE=2 |draw_AZE=1 |loss_AZE=5 |gf_AZE=7 |ga_AZE=17|status_AZE= |win_EST=0 |draw_EST=1 |loss_EST=7 |gf_EST=2 |ga_EST=22|status_EST= <!--Update results below--> |match_BEL_AUT=1–1 |match_BEL_SWE=1–1 |match_BEL_AZE=5–0 |match_BEL_EST=5–0 |match_AUT_BEL=2–3 |match_AUT_SWE=2–0 |match_AUT_AZE=4–1 |match_AUT_EST=2–1 |match_SWE_BEL=0–3 |match_SWE_AUT=1–3 |match_SWE_AZE=5–0 |match_SWE_EST=2–0 |match_AZE_BEL=0–1 |match_AZE_AUT=0–1 |match_AZE_SWE=3–0 |match_AZE_EST=1–1 |match_EST_BEL=0–3 |match_EST_AUT=0–2 |match_EST_SWE=0–5 |match_EST_AZE=0–2 <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{flaga|BEL}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{flaga|AUT}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{flaga|SWE}} |name_AZE={{fb|AZE}} |short_AZE={{flaga|AZE}} |name_EST={{fb|EST}} |short_EST={{flaga|EST}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=Q |result2=Q |result5=PO |col_Q=green1 |text_Q=Kvalificējas [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] |col_PO=blue1 |text_PO=Iekļūst kvalifikācijas izslēgšanas spēlēs |match_BEL_SWE_note=Spēle starp Beļģiju pret Zviedriju tika pārtraukta puslaikā ar rezultātu 1:1 drošības apsvērumu dēļ pēc tam, kad terorists Briselē nošāva divus zviedru līdzjutējus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/16102023-terorisma_del_nepabeidz_belgijas_un_zvied |title=Terorisma dēļ nepabeidz Beļģijas un Zviedrijas spēli |website=sportacentrs.com |date={{dat|2023|10|16|N|bez}} |access-date={{dat|2023|10|19||bez}}}}</ref> 2023. gada 19. oktobrī UEFA nolēma, ka puslaika rezultāts tiks uzskatīts par galīgu un spēle netiks atsākta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/mediareleases/news/0286-194079070fc0-ee97b2cd5400-1000--european-qualifier-match-between-belgium-and-sweden-declared/ |title=European Qualifier match between Belgium and Sweden declared abandoned with half-time result confirmed as final |publisher=UEFA |website=uefa.com |language=en |date=19 October 2023 |access-date={{dat|2023|10|19||bez}}}}</ref> <!--Status--> |status_text_X=Nodrošināta vieta vismaz izslēgšanas spēlēs (''play-off'') |status_text_Y=Nevar kvalificēties pa tiešo, bet joprojām var iekļūt ''play-off'' |status_text_Z=Var kvalificēties pa tiešo, bet vairs nevar iekļūt ''play-off'' }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/european-qualifiers/standings/#grp-2006671 UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=HUN |team2=SRB |team3=MNE |team4=LTU |team5=BUL <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_HUN=5 |draw_HUN=3 |loss_HUN=0 |gf_HUN=16|ga_HUN=7 |status_HUN= |win_SRB=4 |draw_SRB=2 |loss_SRB=2 |gf_SRB=15|ga_SRB=9 |status_SRB= |win_MNE=3 |draw_MNE=2 |loss_MNE=3 |gf_MNE=9 |ga_MNE=11 |status_MNE= |win_BUL=0 |draw_BUL=4 |loss_BUL=4 |gf_BUL=7 |ga_BUL=14|status_BUL= |win_LTU=1 |draw_LTU=3 |loss_LTU=4 |gf_LTU=8 |ga_LTU=14|status_LTU= <!--Update results below--> |match_HUN_SRB=2–1 |match_HUN_MNE=3–1 |match_HUN_BUL=3–0 |match_HUN_LTU=2–0 |match_SRB_HUN=1–2 |match_SRB_MNE=3–1 |match_SRB_BUL=2–2 |match_SRB_LTU=2–0 |match_MNE_HUN=0–0 |match_MNE_SRB=0–2 |match_MNE_BUL=2–1 |match_MNE_LTU=2–0 |match_BUL_HUN=2–2 |match_BUL_SRB=1–1 |match_BUL_MNE=0–1 |match_BUL_LTU=0–2 |match_LTU_HUN=2–2 |match_LTU_SRB=1–3 |match_LTU_MNE=2–2 |match_LTU_BUL=1–1 <!--Team definitions--> |name_HUN={{fb|HUN}} |short_HUN={{flaga|HUN}} |name_SRB={{fb|SRB}} |short_SRB={{flaga|SRB}} |name_MNE={{fb|MNE}} |short_MNE={{flaga|MNE}} |name_BUL={{fb|BUL}} |short_BUL={{flaga|BUL}} |name_LTU={{fb|LTU}} |short_LTU={{flaga|LTU}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=Q |result2=Q |col_Q=green1 |text_Q=Kvalificējas [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] <!--|col_PO=blue1 |text_PO=Iekļūst kvalifikācijas izslēgšanas spēlēs--> <!--Status--> |status_text_X=Nodrošināta vieta vismaz izslēgšanas spēlēs (''play-off'') |status_text_Y=Nevar kvalificēties pa tiešo, bet joprojām var iekļūt ''play-off'' |status_text_Z=Var kvalificēties pa tiešo, bet vairs nevar iekļūt ''play-off'' }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/european-qualifiers/standings/#grp-2006672 UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=DEN |team2=SVN |team3=FIN |team4=KAZ |team5=NIR |team6=SMR <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_DEN=7 |draw_DEN=1 |loss_DEN=2 |gf_DEN=19|ga_DEN=10|status_DEN= |win_FIN=6 |draw_FIN=0 |loss_FIN=4 |gf_FIN=18|ga_FIN=10|status_FIN= |win_SVN=7 |draw_SVN=1 |loss_SVN=2 |gf_SVN=20|ga_SVN=9 |status_SVN= |win_KAZ=6 |draw_KAZ=0 |loss_KAZ=4 |gf_KAZ=16|ga_KAZ=12|status_KAZ= |win_NIR=3 |draw_NIR=0 |loss_NIR=7 |gf_NIR=9 |ga_NIR=13|status_NIR= |win_SMR=0 |draw_SMR=0 |loss_SMR=10|gf_SMR=3 |ga_SMR=31|status_SMR= <!--Update results below--> |match_DEN_FIN=3–1 |match_DEN_SVN=2–1 |match_DEN_KAZ=3–1 |match_DEN_NIR=1–0 |match_DEN_SMR=4–0 |match_FIN_DEN=0–1 |match_FIN_SVN=2–0 |match_FIN_KAZ=1–2 |match_FIN_NIR=4–0 |match_FIN_SMR=6–0 |match_SVN_DEN=1–1 |match_SVN_FIN=3–0 |match_SVN_KAZ=2–1 |match_SVN_NIR=4–2 |match_SVN_SMR=2–0 |match_KAZ_DEN=3–2 |match_KAZ_FIN=0–1 |match_KAZ_SVN=1–2 |match_KAZ_NIR=1–0 |match_KAZ_SMR=3–1 |match_NIR_DEN=2–0 |match_NIR_FIN=0–1 |match_NIR_SVN=0–1 |match_NIR_KAZ=0–1 |match_NIR_SMR=3–0 |match_SMR_DEN=1–2 |match_SMR_FIN=1–2 |match_SMR_SVN=0–4 |match_SMR_KAZ=0–3 |match_SMR_NIR=0–2 <!--Team definitions--> |name_DEN={{fb|DEN}} |short_DEN={{flaga|DEN}} |name_FIN={{fb|FIN}} |short_FIN={{flaga|FIN}} |name_SVN={{fb|SVN}} |short_SVN={{flaga|SVN}} |name_KAZ={{fb|KAZ}} |short_KAZ={{flaga|KAZ}} |name_NIR={{fb|NIR}} |short_NIR={{flaga|NIR}} |name_SMR={{fb|SMR}} |short_SMR={{flaga|SMR}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=Q |result2=Q |result3=PO |result4=PO |col_Q=green1 |text_Q=Kvalificējas [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] |col_PO=blue1 |text_PO=Iekļūst kvalifikācijas izslēgšanas spēlēs <!--Status--> |status_text_X=Nodrošināta vieta vismaz izslēgšanas spēlēs (''play-off'') |status_text_Y=Nevar kvalificēties pa tiešo, bet joprojām var iekļūt ''play-off'' |status_text_Z=Var kvalificēties pa tiešo, bet vairs nevar iekļūt ''play-off'' }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/european-qualifiers/standings/#grp-2006673 UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ROU |team2=SUI |team3=ISR |team4=KOS |team5=BLR |team6=AND <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_SUI=4 |draw_SUI=5 |loss_SUI=1 |gf_SUI=22|ga_SUI=11 |win_ISR=4 |draw_ISR=3 |loss_ISR=3 |gf_ISR=11|ga_ISR=11 |win_ROU=6 |draw_ROU=4 |loss_ROU=0 |gf_ROU=16|ga_ROU=5 |win_KOS=2 |draw_KOS=5 |loss_KOS=3 |gf_KOS=10|ga_KOS=10 |win_BLR=3 |draw_BLR=3 |loss_BLR=4 |gf_BLR=9 |ga_BLR=14 |win_AND=0 |draw_AND=2 |loss_AND=8 |gf_AND=3 |ga_AND=20 <!--Update results below--> |match_SUI_ISR=3–0 |match_SUI_ROU=2–2 |match_SUI_KOS=1–1 |match_SUI_BLR=3–3 |match_SUI_AND=3–0 |match_ISR_SUI=1–1 |match_ISR_ROU=1–2 |match_ISR_KOS=1–1 |match_ISR_BLR=1–0 |match_ISR_AND=2–1 |match_ROU_SUI=1–0 |match_ROU_ISR=1–1 |match_ROU_KOS=2–0 |match_ROU_BLR=2–1 |match_ROU_AND=4–0 |match_KOS_SUI=2–2 |match_KOS_ISR=1–0 |match_KOS_ROU=0–0 |match_KOS_BLR=0–1 |match_KOS_AND=1–1 |match_BLR_SUI=0–5 |match_BLR_ISR=1–2 |match_BLR_ROU=0–0 |match_BLR_KOS=2–1 |match_BLR_AND=1–0 |match_AND_SUI=1–2 |match_AND_ISR=0–2 |match_AND_ROU=0–2 |match_AND_KOS=0–3 |match_AND_BLR=0–0 <!--Team definitions--> |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{flaga|SUI}} |name_ISR={{fb|ISR}} |short_ISR={{flaga|ISR}} |name_ROU={{fb|ROU}} |short_ROU={{flaga|ROU}} |name_KOS={{fb|KOS}} |short_KOS={{flaga|KOS}} |name_BLR={{fb|BLR}} |short_BLR={{flaga|BLR}} |name_AND={{fb|AND}} |short_AND={{flaga|AND}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=Q |result2=Q |result3=PO |col_Q=green1 |text_Q=Kvalificējas [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] |col_PO=blue1 |text_PO=Iekļūst kvalifikācijas izslēgšanas spēlēs <!--Status--> |status_text_X=Nodrošināta vieta vismaz izslēgšanas spēlēs (''play-off'') |status_text_Y=Nevar kvalificēties pa tiešo, bet joprojām var iekļūt ''play-off'' |status_text_Z=Var kvalificēties pa tiešo, bet vairs nevar iekļūt ''play-off'' }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes |source=[https://www.uefa.com/european-qualifiers/standings/#grp-2010676 UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=POR |team2=SVK |team3=LUX |team4=ISL |team5=BIH |team6=LIE <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_POR=10|draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=36|ga_POR=2 |status_POR= |win_BIH=3 |draw_BIH=0 |loss_BIH=7 |gf_BIH=9 |ga_BIH=20|status_BIH= |win_ISL=3 |draw_ISL=1 |loss_ISL=6 |gf_ISL=17|ga_ISL=16|status_ISL= |win_LUX=5 |draw_LUX=2 |loss_LUX=3 |gf_LUX=13|ga_LUX=19|status_LUX= |win_SVK=7 |draw_SVK=1 |loss_SVK=2 |gf_SVK=17|ga_SVK=8 |status_SVK= |win_LIE=0 |draw_LIE=0 |loss_LIE=10|gf_LIE=1 |ga_LIE=28|status_LIE= <!--Update results below--> |match_POR_BIH=3–0 |match_POR_ISL=2–0 |match_POR_LUX=9–0 |match_POR_SVK=3–2 |match_POR_LIE=4–0 |match_BIH_POR=0–5 |match_BIH_ISL=3–0 |match_BIH_LUX=0–2 |match_BIH_SVK=1–2 |match_BIH_LIE=2–1 |match_ISL_POR=0–1 |match_ISL_BIH=1–0 |match_ISL_LUX=1–1 |match_ISL_SVK=1–2 |match_ISL_LIE=4–0 |match_LUX_POR=0–6 |match_LUX_BIH=4–1 |match_LUX_ISL=3–1 |match_LUX_SVK=0–1 |match_LUX_LIE=2–0 |match_SVK_POR=0–1 |match_SVK_BIH=2–0 |match_SVK_ISL=4–2 |match_SVK_LUX=0–0 |match_SVK_LIE=3–0 |match_LIE_POR=0–2 |match_LIE_BIH=0–2 |match_LIE_ISL=0–7 |match_LIE_LUX=0–1 |match_LIE_SVK=0–1 <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{flaga|POR}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{flaga|BIH}} |name_ISL={{fb|ISL}} |short_ISL={{flaga|ISL}} |name_LUX={{fb|LUX}} |short_LUX={{flaga|LUX}} |name_SVK={{fb|SVK}} |short_SVK={{flaga|SVK}} |name_LIE={{fb|LIE}} |short_LIE={{flaga|LIE}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=Q |result2=Q |result3=PO |result4=PO |result5=PO |col_Q=green1 |text_Q=Kvalificējas [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] |col_PO=blue1 |text_PO=Iekļūst kvalifikācijas izslēgšanas spēlēs <!--Status--> |status_text_X=Nodrošināta vieta vismaz izslēgšanas spēlēs (''play-off'') |status_text_Y=Nevar kvalificēties pa tiešo, bet joprojām var iekļūt ''play-off'' |status_text_Z=Var kvalificēties pa tiešo, bet vairs nevar iekļūt ''play-off'' }} == Izslēgšanas spēles == Kvalifikācijas izslēgšanas spēļu (''play-off'') izloze notiks {{dat|2023|11|23||bez}} UEFA galvenajā mītnē [[Niona|Nionā]], Šveicē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/euro2024/draws/ |title=UEFA EURO 2024 play-off draw |website=UEFA.com |language=en |access-date={{dat|2023|11|18||bez}}}}</ref> Ja vairāk nekā četras komandas no B līgas iekļūs izslēgšanas spēlēs, tiks veikta izloze, lai noskaidrotu, kuras komandas, kas nav grupas uzvarētāji, piedalīsies B zarā, bet kuras tiks ievietotas A zarā. Tiks veiktas arī trīs atsevišķas izlozes, kas noteiks katra zara izslēgšanas spēļu fināla mājiniekus, izlozējot kura pusfināla uzvarētāji finālu varēs aizvadīt savā laukumā. Izslēgšanas spēļu zaru sastāvs ir šāds: {{Col-begin}} {{Col-3}} '''A zars''' * {{fb|POL}} * {{fb|WAL}} * {{fb|FIN}} (pēc izlozes) * {{fb|EST}} {{Col-3}} '''B zars''' * {{fb|ISR}} * {{fb|BIH}} * {{fb|UKR}} (pēc izlozes) * {{fb|ISL}} (pēc izlozes) {{Col-3}} '''C zars''' * {{fb|GEO}} * {{fb|GRE}} * {{fb|KAZ}} * {{fb|LUX}} {{Col-end}} === A zars === {{OneLegStart}} |- | colspan="3" style="text-align:center; background:whitesmoke;" | '''Pusfināli''' {{OneLegResult|'''{{fb-rt|POL}}'''||5–1|{{fb|EST}}|winner=1}} {{OneLegResult|'''{{fb-rt|WAL}}'''||4–1|{{fb|FIN}}|winner=1}} |- | colspan="3" style="text-align:center; background:whitesmoke;" | '''Fināls''' {{OneLegResult|{{fb-rt|WAL}}||0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}}) ({{piezīme|11 m|11 metru sitienu sērija}}: 4–5)|'''{{fb|POL}}'''|winner=2}} |} === B zars === {{OneLegStart}} |- | colspan="3" style="text-align:center; background:whitesmoke;" | '''Pusfināli''' {{OneLegResult|{{fb-rt|ISR}}||1–4|'''{{fb|ISL}}'''|winner=2}} {{OneLegResult|{{fb-rt|BIH}}||1–2|'''{{fb|UKR}}'''|winner=2}} |- | colspan="3" style="text-align:center; background:whitesmoke;" | '''Fināls''' {{OneLegResult|'''{{fb-rt|UKR}}'''||2–1|{{fb|ISL}}|winner=1}} |} === C zars === {{OneLegStart}} |- | colspan="3" style="text-align:center; background:whitesmoke;" | '''Pusfināli''' {{OneLegResult|'''{{fb-rt|GEO}}'''||2–0|{{fb|LUX}}|winner=1}} {{OneLegResult|'''{{fb-rt|GRE}}'''||5–0|{{fb|KAZ}}|winner=1}} |- | colspan="3" style="text-align:center; background:whitesmoke;" | '''Fināls''' {{OneLegResult|'''{{fb-rt|GEO}}'''||0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}}) ({{piezīme|11 m|11 metru sitienu sērija}}: 4–2) |{{fb|GRE}}|winner=1}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/european-qualifiers/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|Kvalifikācija]] aiu7twpmqtolvus4bdgcgnd8m8tt5eb Anna Kikina 0 523994 4494826 3806500 2026-07-14T22:20:53Z Dainis 876 4494826 wikitext text/x-wiki {{kosmosā}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Anna Kikina | vārds_orig = ''Анна Кикина'' | attēls = Anna Kikina Official Portrait.jpg | att_izmērs = 240px | att_nosaukums = A. Kikina 2021. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1984 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 27 | dz_vieta = [[Novosibirska]], [[Krievijas PFSR]], {{URS}} (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievi|krieviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Aleksandrs Serdjuks | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = | nodarbošanās = | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = | kos_koplaiks = pašlaik kosmosā<!--157 d 10 h 1 min--> | kos_iesaukums = 2012. gads | kos_misija = 1. ''[[SpaceX Crew-5]]'', [[SKS 68. ekspedīcija|SKS-68]]{{br}}2. [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]], [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]] | kos_kuģi = ''[[Endurance (Crew Dragon)]]'', ''[[Sojuz MS-29]]'' }} }} '''Anna Kikina''' (''Анна Юрьевна Кикина''; dzimusi {{dat|1984|8|27||bez}}) ir [[Krievija]]s [[kosmonauts|kosmonaute]]. == Izglītība == Anna Kikina piedzima 1984. gada 27. augustā [[Novosibirska|Novosibirskā]]. Viņa absolvēja Novosibirskas 29. skolu (veselīga dzīvesveida skola), speciālo klasi "Jaunais glābējs". 2005. gadā viņa pabeidza Ārkārtas situāciju ministrijas rīkotos kursus: instruktore pirmās palīdzības sniegšanas pamatu apmācībā iedzīvotājiem, ieguva glābēja sertifikātu. == Darba gaitas == 2006. gadā Kikina ar izcilību absolvēja Novosibirskas Valsts ūdens transporta akadēmiju specialitātē "Aizsardzība ārkārtas situācijās", iegūstot hidrotehniskās inženieres diplomu. 2008. gadā viņa šajā augstskolā aizstāvēja diplomu specialitātē "Ekonomika un vadība (transporta) uzņēmumā" ar kvalifikāciju "ekonomists menedžeris". Kikina ir strādājusi par peldēšanas instruktori, gidi [[Altajs|Altajā]], mācījusi glābēju kadetus. Līdz 2012. gadam viņa strādāja par radio raidījumu vadītāju, programmu direktori (radio apraides administratoru) uzņēmumā ''Radio-Sibir Altaj'' ([[Gornoaltajska|Gornoaltajskā]], Altaja Republikā). == Kosmiskā karjera == 2012. gadā Kikina pieteicās pirmajā atklātajā konkursā, lai iekļūtu Krievijas kosmonautu vienībā. 8. oktobrī viņu apstiprināja par kosmonautu kandidātu, un 26. oktobrī Kikina tika uzņemta kosmonautu vienībā. 2014. gada 5. jūnijā viņa pabeidza vispārējos kosmonautu sagatavošanas kursus. 16. jūnijā Starpresoru kvalifikācijas komisija izskatīja Kikinas kandidatūru, bet viņai netika piešķirta kosmonauta izmēģinātāja kvalifikācija. Viņu tomēr paturēja kā kosmonauta kandidātu, bet bija jāveic papildu nodarbības. 17. decembrī viņai piešķīra kosmonauta izmēģinātāja kvalifikāciju. 2017. gadā no 7. līdz 24. novembrim Kikina kā lidojuma inženiere ​​piedalījās starptautiskajā izolācijas eksperimentā ''SIRIUS'', kas simulēja lidojumu uz Mēnesi. 2021. gadā Anna Kikina gatavojās lidojumam ar kosmosa kuģi ''[[Sojuz MS-22]]'', bija ''[[Sojuz MS-21]]'' dublieru apkalpes lidojuma inženiere. 2021. gada decembrī tika paziņots, ka ASV un Krievijas kosmonautu krustenisko lidojumu programmā Kikina 2022. gadā dosies kosmosā ASV kuģī ''[[Crew Dragon]]''. Annas Kikinas pirmais kosmiskais lidojums sākās 2022. gada 5. oktobrī, ar kosmosa kuģi ''[[SpaceX Crew-5]]'' dodoties uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] (SKS). Viņa bija [[SKS 68. ekspedīcija|68. ekspedīcijas]] lidojuma inženiere. Uz Zemes viņa atgriezās 2023. gada 12. martā. Otro lidojumu kosmosā Anna Kikina sāka 2026. gada 14. jūlijā, esot kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-29]]'' lidojuma inženierei. == Kosmisko lidojumu kopsavilkums == {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! [[Kosmosa kuģis]] ! Starts ! Nolaišanās ! Apkalpes biedri ! Pozīcija ! Ilgums ! Piezīmes |- | ''[[SpaceX Crew-5]]'' | {{dat|2022|10|5|SK}} | {{dat|2023|3|12|SK}} | [[Nikola Aunapu Manna]]<br />[[Džošs Kasada]]<br />[[Koiči Vakata]] | Misijas speciālists | 157 d 10 h 1 min | [[SKS 68. ekspedīcija|SKS-68]] |- | ''[[Sojuz MS-29]]'' | {{dat|2026|7|14|SK}} | | [[Pjotrs Dubrovs]]<br />[[Anils Menons]] | Lidojuma inženieris | | [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]], [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]] |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.gctc.ru/main.php?id=1710 Biogrāfija] Kosmonautu sagatavošans centrs * [http://www.astronaut.ru/crossroad/595.htm Biogrāfija] astronaut.ru, {{ru ikona}} {{DEFAULTSORT:Kikina, Anna}} [[Kategorija:Krievijas kosmonauti]] [[Kategorija:Novosibirskas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Kosmonautes]] t7pz5xruznws0oc122sibwdz7u99o0n Saūda Arābijas profesionālā līga 0 542995 4494886 4471992 2026-07-15T06:03:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4494886 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Saūda Arābijas profesionālā līga | aktuāla_sezona = 2025.—2026. gada Saūda Arābijas profesionālās līgas sezona | logo = Roshn Saudi League Logo.svg | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Futbols]] | dibin = 1976 | motto = | komandas = 18 | valsts = {{KSA}} | kvalif = | izkr = [[Saūda Arābijas Pirmā divīzija|Pirmā divīzija]] | viet_turn = Saūda Arābijas karaļa kauss<br>Saūda Arābijas Superkauss | starpt_turn = [[AFC Čempionu līga]]<br>[[AFC Čempionu līga 2]]<br>Arābu futbola čempionu līga | čempions = [[Al Nassr]] (2025-2026, 11. tituls) | čempions_visv = [[Al Hilal SC|''Al Hilal'']] (19. tituli) | mlapa = {{URL|https://spl.com.sa/en}} | reģions = [[AFC]] }}'''Saūda Arābijas profesionālā līga''' ir augstākā [[Futbols|futbola]] līga [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]]. Čempionātā piedalās 18 komandas. Līga tika dibināta 1976. gadā un mūsdienās tā ir viena no spēcīgākajām futbola līgām Āzijā, ņemot vērā komandu sasniegumus [[AFC Čempionu līga|AFC Čempionu līgā]]. Pašreizējie (2026) līgas čempioni ir komanda [[Al Nassr]].<ref>{{Cite web |title=Ronaldu ar asarām acīs izcīna Saūda Arābijas čempionu titulu |url=https://lente.lv/sports/raksts/ronaldu-ar-asaram-acis-izcina-sauda-arabijas-cempionu-titulu-104876.html?@=komentari |website=Lente.lv |access-date={{dat|2026|05|22||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Visvairāk čempionu titulus (19) ir izcīnījis [[Al Hilal SC|''Al Hilal'']]. == Klubi 2025.—2026. gada sezonā == {| class="wikitable sortable" |- ! Komanda ! Pilsēta ! Stadions ! Ietilpība |- | [[Al Ahli Saudi FC|Al-Ahli]] | [[Džida]] | [[King Abdullah Sports City]] | style="text-align:center"|{{Nts|62,345}} |- | [[Al-Ettifaq Club|Al-Ettifaq]] | [[Dammāma]] | [[Al-Ettifaq Club Stadium]] | style="text-align:center"|{{Nts|15 000}}<ref>{{cite web |title=Al Ettifaq Club Stadium |url=http://stadiumdb.com/stadiums/ksa/ettifaq_stadium |website=Stadium Database}}</ref> |- | [[Al Fateh SC|Al-Fateh]] | [[el Ahsas oāze|el Hasa]] {{small|([[Hofufa]])}} | [[Al-Fateh Stadium]] | style="text-align:center"|{{Nts|11 000}}<ref name="Hasa Stad">{{cite web |title=Prince Abdullah bin Jalawi Sports City Stadium |url=https://www.kooora.com/?showstadiums=1&sportstadiums=99&searchcountry=SA&stadium=4676 |access-date={{dat|2024|09|01||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190710122927/https://www.kooora.com/?showstadiums=1 }}</ref> |- | [[Al-Fayha Club|Al-Fayha]] | [[El Madžmā]] | [[Al Majma'ah Sports City]] | style="text-align:center"|{{Nts|7000}} |- |[[Alhazem]] |[[Arrasa (Saūda Arābija)|Arrasa]] |[[Al-Hazem Club Stadium]] | style="text-align: center;" |5 100 |- | [[Al Hilal SFC|Al-Hilal]] | [[Rijāda]] | [[Kingdom Arena]] | style="text-align:center"|{{Nts|26 000}} |- | [[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]] | Džida | King Abdullah Sports City | style="text-align:center"|{{Nts|62 345}} |- | [[Al-Khaleej FC|Al-Khaleej]] | [[Saijata]] | Prince Mohamed bin Fahd Stadium {{small|(Dammam)}} | style="text-align:center"|{{Nts|35 000}} |- | [[Al-Kholood Club|Al-Kholood]] | [[Ar Rasa]] | [[Al-Hazem Club Stadium]] | style="text-align:center"|{{gaps|8000}}<ref name="hazemstad">{{cite web |title=Alhazm Club Stadium |url=https://www.kooora.com/?showstadiums=1&sportstadiums=99&searchcountry=SA&stadium=4386 |access-date={{dat|2024|09|01||bez}} |archive-date={{dat|2023|05|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230527102447/https://www.kooora.com/?showstadiums=1&sportstadiums=99&searchcountry=SA&stadium=4386 }}</ref> |- |[[Al-Najma SC|Al-Najma]] |[[Unaiza]] |[[King Abdullah Sports City Stadium Buraidah]] | style="text-align: center;" |30 180 |- | [[Al Nassr|Al-Nassr]] | Rijāda | [[KSU Stadium (Riyadh)|Al-Awwal Park]] | style="text-align:center"|{{Nts|25 000}} |- | [[Al-Okhdood Club|Al-Okhdood]] | [[Nadžrana]] | [[Prince Hathloul bin Abdul Aziz Sports City]] | style="text-align:center"|{{Nts|12 000}}<ref name="NajStad">{{cite web |title=افتتاح مدينة الأمير هذلول بن عبدالعزيز الرياضية في نجران |date=31 August 2020|url=https://www.aleqt.com/2020/08/31/article_1909786.html}}</ref> |- | [[Al Qadsiah FC|Al-Qadsiah]] | [[Hobāra]] | [[Prince Saud bin Jalawi Stadium]] | style="text-align:center"|{{gaps|15 000}}<ref name="rakkah">{{cite web |title=استاد مدينة الأمير سعود بن جلوي الرياضية (الراكة) |url=https://www.kooora.com/default.aspx?showstadiums=1&searchcountry=SA&pg=1&stadium=4380}}</ref> |- | [[Al-Riyadh SC|Al-Riyadh]] | Rijāda | [[Prince Turki bin Abdul Aziz Stadium]] |style="text-align:center"|{{Nts|15 000}}<ref>{{cite web |title=Prince Turki bin Abdul Aziz Stadium |url=https://www.goalzz.com/?stadium=4376}}</ref> |- | [[Al Shabab FC|Al-Shabab]] | [[Rijāda]] | [[Al-Shabab Club Stadium]] | style="text-align:center"|{{Nts|15 000}} |- | [[Al Taawoun FC|Al-Taawoun]] | Buraida | King Abdullah Sport City Stadium<br>Al-Taawoun Club Stadium | style="text-align:center"|{{Nts|25 000}}<br>{{Nts|5961}} |- | [[Damac Club|Damac]] | [[Hamis Mushaita]] | [[Prince Sultan bin Abdul Aziz Stadium]] {{small|(Abha)}}<br>[[Damac Club Stadium]] | style="text-align:center" |{{Nts|25 000}}<br>{{Nts|5000}} |- |[[Neom SC|Neom]] |[[Tabūka]] |[[King Khalid Sports City Stadium]] | style="text-align: center;" |12 100 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbols Saūda Arābijā]] [[Kategorija:Futbola līgas]] dfzzb3yppuh5kdqvtk9xveeghbilrxf Zāns 0 547216 4494883 3892184 2026-07-15T05:55:11Z Biafra 13794 pārveidoju nozīmju atdalīšanā. 4494883 wikitext text/x-wiki '''Zāns''' var būt: * [[Stīvs Zāns]]; * [[Verners Zāns]]. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 1eyymobs6x0awr58m2csxvedooc9nqa Katrīnas dambis 0 549537 4494839 4480103 2026-07-15T00:20:02Z Egilus 27634 4494839 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Katrīnas dambis |attēls = Andrejsala, Northern District, Riga, Latvia - panoramio (2).jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=220|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q117422077|zoom=14}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Pētersala-Andrejsala]] |ielas garums = 770 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Katrīnas dambis''' ir [[Rīga]]s iela, [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas apkaimē]]. Katrīnas dambis sākas krustojumā ar [[Pētersalas iela|Pētersalas ielu]], esot [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas ielas]] turpinājums, un beidzas krustojumā ar [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta ielu]] un [[Lugažu iela|Lugažu ielu]]. Iela sastāv no divām braukšanas joslām ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Ielas kopējais garums ir 770 metri. Katrīnas dambī ir daudzstāvu dzīvojamā apbūve, kā arī vairākas sabiedriskas celtnes. == Vēsture == Katrīnas dambis kā pilsētas dambis tika uzbūvēts 1764.-1769. gadā vācu inženiera Gustava Veismaņa vadībā ar kareivju un arestantu pūlēm no [[Viestura dārzs|Ķeizardārza]] līdz [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvim]], lai aizsargātu šo pilsētas daļu no Daugavas plūdiem. Dambis bija daudz garāks par tagadējo ielu un šķērsoja vairākas tolaik eksistējošas salas no Fosa (Gustava) salai līdz Kurpnieksalai. Nosaukts imperatores [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] vārdā, jo daļu izdevumu sedza valsts kase.<ref name="Dole">{{Grāmatas atsauce|title=No Doles līdz jūrai|last=Biedriņš|first=Andris|year=1990|isbn=5-7796-0340-X|location=Rīga, "Zinātne"|page=19.-20.}}</ref> Vēlāk pašreizējās ielas dambja fragments tika nosaukts par 2. Katrīndambja ielu, atstājot 1. Katrīndambja ielas vārdu tagadējai [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas ielai]], bet 1885. gadā ielas ieguva tagadējo nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://avanport.org/Riga_ir_sala/dambji-katrinas_dambis.html|title=Katrīnas dambis|website=avanport.org|access-date=2026-07-15}}</ref> == Ielu savienojumi == Katrīnas dambis ir savienots ar šādām ielām: * [[Pētersalas iela]] / [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]] * [[Mazā Alūksnes iela]] (T veida krustojums) * [[Piena iela (Rīga)|Piena iela]] (T veida krustojums) * [[Mastu iela (Rīga)|Mastu iela]] (T veida krustojums) * [[Ūmeo iela]] (T veida krustojums) * [[Sermuliņu iela]] (T veida krustojums) * [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]] / [[Lugažu iela]] == Atsauces == {{atsauces+}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} {{coord|56.9714|24.102|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Pētersalā-Andrejsalā]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] 0gn10032j2114nxteip224jhlzjmmud 4494866 4494839 2026-07-15T05:00:54Z Biafra 13794 /* Vēsture */ 4494866 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Katrīnas dambis |attēls = Andrejsala, Northern District, Riga, Latvia - panoramio (2).jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=220|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q117422077|zoom=14}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Pētersala-Andrejsala]] |ielas garums = 770 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Katrīnas dambis''' ir [[Rīga]]s iela, [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas apkaimē]]. Katrīnas dambis sākas krustojumā ar [[Pētersalas iela|Pētersalas ielu]], esot [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas ielas]] turpinājums, un beidzas krustojumā ar [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta ielu]] un [[Lugažu iela|Lugažu ielu]]. Iela sastāv no divām braukšanas joslām ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Ielas kopējais garums ir 770 metri. Katrīnas dambī ir daudzstāvu dzīvojamā apbūve, kā arī vairākas sabiedriskas celtnes. == Vēsture == Katrīnas dambis kā pilsētas dambis tika uzbūvēts 1764.—1769. gadā vācu inženiera Gustava Veismaņa vadībā ar kareivju un arestantu pūlēm no [[Viestura dārzs|Ķeizardārza]] līdz [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvim]], lai aizsargātu šo pilsētas daļu no Daugavas plūdiem. Dambis bija daudz garāks par tagadējo ielu un šķērsoja vairākas tolaik eksistējošas salas no Fosa (Gustava) salas līdz Kurpnieksalai. Nosaukts imperatores [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] vārdā, jo daļu izdevumu sedza valsts kase.<ref name="Dole">{{Grāmatas atsauce|title=No Doles līdz jūrai|last=Biedriņš|first=Andris|year=1990|isbn=5-7796-0340-X|location=Rīga, "Zinātne"|page=19.-20.}}</ref> Vēlāk pašreizējās ielas dambja fragments tika nosaukts par '''2. Katrīndambja ielu''', atstājot 1. Katrīndambja ielas vārdu tagadējai [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas ielai]], bet 1885. gadā ielas ieguva tagadējo nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://avanport.org/Riga_ir_sala/dambji-katrinas_dambis.html|title=Katrīnas dambis|website=avanport.org|access-date=2026-07-15}}</ref> == Ielu savienojumi == Katrīnas dambis ir savienots ar šādām ielām: * [[Pētersalas iela]] / [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]] * [[Mazā Alūksnes iela]] (T veida krustojums) * [[Piena iela (Rīga)|Piena iela]] (T veida krustojums) * [[Mastu iela (Rīga)|Mastu iela]] (T veida krustojums) * [[Ūmeo iela]] (T veida krustojums) * [[Sermuliņu iela]] (T veida krustojums) * [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]] / [[Lugažu iela]] == Atsauces == {{atsauces+}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} {{coord|56.9714|24.102|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Pētersalā-Andrejsalā]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] 3sq0dun1sgzo6ij62bd624m70nnsjlp 2028. gada Eiropas čempionāts futbolā 0 552635 4494966 4493288 2026-07-15T11:39:40Z Krišjānis 51961 4494966 wikitext text/x-wiki {{Būs sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = 2028. gada Eiropas čempionāts futbolā | citi_nosaukumi = ''UEFA Euro 2028'' | attēls = | valsts = {{ENG}}<br />{{IRL}}<br />{{SCO}}<br />{{GB-WLS}} | laiks = 2028. gada jūnijs — jūlijs | komandu_skaits = 24 | konfederācijas = 1 | stadioni = 9 | pilsētas = 8 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | spēles = | vārti = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | atjaunots = | pag_sez = ''[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]'' | nak_sez = ''[[2032. gada Eiropas čempionāts futbolā|2032]]'' }} '''2028. gada [[Eiropas čempionāts futbolā]]''' jeb '''''Euro 2028''''' būs 18. [[Eiropa]]s čempionāts [[futbols|futbolā]], ko rīko [[UEFA]]. Tas 2028. gada jūnijā un jūlijā notiks [[Apvienotā Karaliste|Apvienotā Karalistē]] ([[Anglija]]s, [[Skotija]]s un [[Velsa]]s futbola asociācijas) un [[Īrija|Īrijā]]. Šī būs jau trešā reize, kad turnīrs notiks Anglijā. Tā iepriekš rīkoja [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada turnīru]] un vairākas [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada turnīra]] spēles, ieskaitot finālu, kas notika [[Londona|Londonā]]. Tā būs arī otrā reize, kad turnīrs norisinājies Skotijā, kas atsevišķas 2020. gada čempionāta spēles uzņēma [[Glāzgova|Glāzgovā]]. Pirmo reizi Eiropas čempionāta finālturnīra spēles notiks Īrijā un Velsā. Sākotnēji bija plānots, ka arī [[Ziemeļīrija]] piedalīsies čempionāta rīkošanā, bet 2024. gadā ''[[Casement Park]]'' stadionu [[Belfāsta|Belfāstā]] noraidīja kā iespējamo norises vietu un tika nolemts, ka Ziemeļīrija neuzņems nekādas spēles, kā arī nebūs tiesīga automātiski kvalificēties.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cvg4r1z8zjdo |title=NI will not have automatic Euro 2028 spot - FAI |language=en |date={{dat|2024|11|26|N|bez}}|website=bbc.com|accessdate={{dat|2026|7|11||bez}}}}</ref> == Rīkotājvalstu izvēle == Anglijas, Ziemeļīrijas, Skotijas, Velsas un Īrijas futbola asociācijas savu vienoto kandidatūru čempionāta rīkošanai izvirzīja {{dat|2022|2|7||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.thefa.com/news/2022/feb/07/statement-uk-and-ireland-bid-for-euro-2028-20220702 |title=Five associations announce joint bid to host UEFA EURO 2028 across five countries |language=en |date={{dat|2022|2|7|N|bez}}|website=thefa.com |accessdate={{dat|2023|10|10||bez}}}}</ref> 2022. gada martā [[Krievija]] paziņoja par kandidēšanu čempionāta rīkošanai, neskatoties uz tai noteiktajām sankcijām par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|iebrukumu Ukrainā]]. Tā paša gada 2. maijā UEFA izpildkomiteja atzina šo pieteikumu par neatbilstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/mediareleases/news/0275-150c9887cacb-882c686f407f-1000--uefa-decisions-for-upcoming-competitions-relating-to-the-ongoin/ |title=UEFA decisions for upcoming competitions relating to the ongoing suspension of Russian national teams and clubs |date={{dat|2022|5|2|N|bez}}|website=uefa.com |language=en |accessdate={{dat|2023|10|10||bez}}}}</ref> {{dat|2022|3|23||bez}} [[Turcijas Futbola federācija]] iesniedza pieteikumu čempionāta rīkošanai. Vēlāk tā vienojās ar [[Itālijas Futbola federācija|Itālijas Futbola federāciju]] par vienotas kandidatūras izvirzīšanu [[2032. gada Eiropas čempionāts futbolā|2032. gada čempionātam]]. Līdz ar to Turcija {{dat|2023|10|4||bez}} atsauca savu kandidatūru 2028. gada turnīram, un Apvienotās Karalistes un Īrijas pieteikums palika vienīgā oficiālā kandidatūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/04102023-lielbritanijas_irijas_un_italijas_turcija |title=Lielbritānijas-Īrijas un Itālijas-Turcijas EČ finālturnīru kandidatūrām nebūs konkurentu |date={{dat|2023|10|4|N|bez}}|website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2023|10|10||bez}}}}</ref> Rīkotājvalstis tika oficiāli apstiprinātas {{dat|2023|10|10||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/euro2024/news/0286-1923eef9a9a6-68c007509a1b-1000--euro-2028-and-2032-hosts-confirmed/ |title=UEFA EURO 2028 and 2032 hosts confirmed |date={{dat|2023|10|10|N|bez}} |website=uefa.com |language=en |accessdate={{dat|2023|10|10||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/10102023-lielbritanija_un_irija_2028_gada_uznems_e |title=Lielbritānija un Īrija 2028. gadā uzņems Eiropas čempionāta futbolā finālturnīru |date={{dat|2023|10|10|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2023|10|10||bez}}}}</ref> == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2028. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija}} Pēc UEFA rīkošanas noteikumiem, tikai divi rīkotāji var automātiski kvalificēties finālturnīram. Šī iemesla dēļ UEFA nolēma ka visas četras rīkotājvalstis — [[Anglijas futbola izlase|Anglija]], [[Velsas futbola izlase|Velsa]], [[Skotijas futbola izlase|Skotija]] un [[Īrijas futbola izlase|Īrija]] — arī piedalīsies kvalifikācijas turnīrā un divas automātiskās kvalifikācijas vietas tiks rezervētās tām divām rīkotājvalsītm, kuras nekvalificēsies tieši. Ja vairāk par divām rīkotājvalstīm nekvalificēsies tieši — automātiskās vietas tiks noteiktas pēc kvalifikācijas ranga. Komandas tiks izlozētas 12 grupās pa 4 vai 5 komandām katrā. Katras grupas uzvarētājs un 8 labākās otrās vietas ieguvējas kvalificēsies finālturnīram. Atlikušas 4 otro vietu ieguvējas un Nāciju līgas komandas izspēlēs 4 izspēļu zarus, lai noteiktu pēdējās 4 finālturnīra dalībnieces. Kvalifikācijas grupu izloze notiks 2026. gada 6. decembrī [[Belfāsta|Belfāstā]], Ziemeļīrijā. == Stadioni == Čempionāta norisei tika izvēlēti 10 stadioni 9 dažādās pilsētās. Sākumā bija plānots ka arī Ziemeļīrijā — Belfāstas ''Casement Park'' stadiona notiks spēles, taču stadionam nepieciešams remonts, lai tas atbilstu UEFA standartiem, un, dažādu problēmu dēļ, tas nenotiks laicīgi. <center> {| class="wikitable" style="text-align:center" |- !colspan=2| [[Londona]] ! [[Mančestra]] ! [[Liverpūle]] |- | [[Vembli stadions]] | [[Tottenham Hotspur stadions]] | [[Mančestras pilsētas stadions]] | ''[[Hill Dickinson Stadium]]'' |- | Ietilpība: '''90 000''' | Ietilpība: '''62 850''' | Ietilpība: '''61 470''' | Ietilpība: '''52 769''' |- | [[Attēls:London_Wembley.jpg|200x200px]] | [[Attēls:London_Tottenham_Hotspur_Stadium.jpg|border|center|frameless|200x200px]] | [[Attēls:Manchester_city_etihad_stadium_(cropped).jpg|200px]] | [[Attēls:Hilldickinsonstadium.jpg|200x200px]] |- ! [[Ņūkāsla pie Tainas|Ņūkāsla]] !colspan="3" rowspan="4"| {{VietasKarte+|Britu Salas|float=center|width=300|caption=|places= {{VietasKarte~|Britu Salas|lat=52.5091|long=-1.8848|label=[[Birmingema]]|position=right}} {{VietasKarte~|Britu Salas|lat=51.4782|long=-3.1826|label=[[Kārdifa]]|position=top}} {{VietasKarte~|Britu Salas|lat=53.2052|long=-6.1535|label=[[Dublina]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Britu Salas|lat=55.8259|long=-4.252|label=[[Glāzgova]]|position=top}} {{VietasKarte~|Britu Salas|lat=53.425|long=-3.0027|label=[[Liverpūle]]|position=left}} {{VietasKarte~|Britu Salas|lat=51.556|long=-0.2796|label=[[Londona]]|position=top}} {{VietasKarte~|Britu Salas|lat=53.4832|long=-2.2004|label=[[Mančestra]]|position=right}} {{VietasKarte~|Britu Salas|lat=54.9755|long=-1.6215|label=[[Ņūkāsla pie Tainas|Ņūkāsla]]|position=bottom}} }} |- | ''[[St James' Park]]'' |- | Ietilpība: '''52 264''' |- | [[Attēls:Newcastle_st-james-park_stadium.jpg|border|center|frameless|200x200px]] |- ! [[Birmingema]] ! [[Glāzgova]] ! [[Kārdifa]] ! [[Dublina]] |- | ''[[Villa Park]]'' | ''[[Hampden Park]]'' | ''[[Millennium Stadium]]'' | [[Aviva stadions]] |- | Ietilpība: '''50 000''' | Ietilpība: '''51 866''' | Ietilpība: '''73 931''' | Ietilpība: '''51 711''' |- | [[Attēls:Birmingham_aston_villa_park_stadium.jpg|200x200px]] | [[Attēls:Hampden_Park_(Glasgow)_aerial_view_cropped.jpg|200x200px]] | [[Attēls:Principality_Stadium_May_3,_2016.jpg|200x200px]] | [[Attēls:Dublin_aviva_stadium.jpg|200x200px]] |} </center> == Atsauces == {{atsauces}} {{futbols-aizmetnis}} {{Eiropas čempionāts futbolā}} [[Kategorija:2028. gads futbolā|Eiropas čempionāts]] [[Kategorija:Futbols Anglijā]] [[Kategorija:Futbols Skotijā]] [[Kategorija:Futbols Velsā]] [[Kategorija:Futbols Ziemeļīrijā]] [[Kategorija:Futbols Īrijā]] 849ax5e4l53hoqgkkn61p4b2bhvhybs Domeniko Tedesko 0 553044 4494932 4176646 2026-07-15T08:40:17Z Vylks 50297 4494932 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Domeniko Tedesko | image = Domenico Tedesco 2019.jpg | caption = Domeniko Tedesko 2019. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1985|9|12}} | height = 178 | birth_place = {{vieta|Itālija|Rosāno}} | currentclub = {{flaga|ITA}} [[Bologna FC 1909|Bologna]] (galvenais treneris) | manageryears1 = 2017 | managerclubs1 = {{flaga|GER}} [[FC Erzgebirge Aue|Erzgebirge Aue]] | manageryears2 = 2017—2019 | managerclubs2 = {{flaga|GER}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]] | manageryears3 = 2019—2021 | managerclubs3 = {{flaga|RUS}} [[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]] | manageryears4 = 2021—2022 | managerclubs4 = {{flaga|GER}} [[RB Leipzig]] | manageryears5 = 2023—2025 | managerclubs5 = {{fb|BEL}} | manageryears6 = 2025—2026 | managerclubs6 = {{flaga|ITA}} [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] | manageryears7 = 2026—pašlaik | managerclubs7 = {{flaga|ITA}} [[Bologna FC 1909|Bologna]] }} '''Domeniko Tedesko''' ({{val|it|Domenico Tedesco}}; dzimis {{dat|1985|9|12}}) ir [[Itālija]]s un [[Vācija]]s [[Futbols|futbola]] treneris. Karjeras laikā vadījis [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubus ''[[FC Schalke 04|Schalke 04]]'' un ''[[RB Leipzig]]'', strādājis arī [[Krievija|Krievijā]] un [[Turcija|Turcijā]], bijis [[Beļģijas futbola izlase]]s galvenais treneris. Kopš 2026. gada jūnija viņš ir [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandas ''[[Bologna FC 1909|Bologna]]'' galvenais treneris. Dzimis Itālijā, ar ģimeni divu gadu vecumā pārcēlies uz Vāciju. Viņš ir ieguvis bakalaura grādu biznesa inženierijā un maģistra grādu inovāciju vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rbleipzig.com/news/2021-2022/good-to-know-domenico-tedesco/ |title=Good to know: Domenico Tedesco |date={{dat|2021|12|10|N|bez}} |website=rbleipzig.com |language=de |access-date={{dat|2023|10|15||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Viņam ir Vācijas un Itālijas dubultpilsonība. Profesionāli futbolu nav spēlējis, tikai jauniešu un amatieru komandās. == Trenera karjera == {{dat|2008|7|1||bez}} Tedesco sāka strādāt ''[[VfB Stuttgart]]'' jaunatnes nodaļā par trenera asistentu Tomasa Šneidera vadībā. No 2013. gada viņš bija Štutgartes kluba U-17 komandas trenera asistents, bet sezonas gaitā tika paaugstināts par U-17 komandas galveno treneri. 2014.—2015. gada sezonas beigās viņš pameta Štutgarti, lai kļūtu par ''[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]]'' jauniešu treneri. Pirms 2016.—2017. gada sezonas viņš kļuva par U-19 komandas treneri. 2017. gada martā Tedesko tika apstiprināts par [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgas]] kluba ''[[FC Erzgebirge Aue|Erzgebirge Aue]]'' galveno treneri. Tobrīd komanda bija pēdējā vietā līgā, bet sezonu izdevās noslēgt 14. vietā, izglābjoties no izkrišanas. Pirms [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017.—2018. gada sezonas]] Tedesko kļuva par [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] kluba ''[[FC Schalke 04|Schalke 04]]'' galveno treneri. Viņš palīdzēja ''Schalke'' sasniegt otro vietu Bundeslīgā savā pirmajā sezonā komandas vadībā. Pēc sagrāves pret ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' [[UEFA Čempionu līga]]s astotdaļfinālā ar 0:7 un septiņām neuzvarētām spēlēm pēc kārtas viņš {{dat|2019|3|14||bez}} tika atlaists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14032019-schalke_pec_0_7_atlaiz_galveno_treneri_te |title="Schalke" pēc 0:7 atlaiž galveno treneri Tedesko |date={{dat|2019|3|14|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|10|15||bez}}}}</ref> {{dat|2019|10|14||bez}} Tedesko tika iecelts par Krievijas kluba [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] galveno treneri, parakstot līgumu līdz 2021. gada jūnijam. 2020.—2021. gada sezonā sasniedza otro vietu [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgā]]. Beidzoties līgumam, viņš klubu atstāja. 2021. gada decembrī kļuva par Bundeslīgas kluba ''[[RB Leipzig]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/09122021-tedesko_klust_par_jauno_leipzig_galveno_t?page=0 |title=Tedesko kļūst par jauno ''Leipzig'' galveno treneri |date={{dat|2021|12|9|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|10|15||bez}}}}</ref> [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2021.—2022. gada sezonā]] viņa vadībā komanda sasniedza Eiropas līgas pusfinālu. 2022. gadā ar Leipcigas komandu izcīnīja [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausu]], finālā pieveicot ''[[SC Freiburg]]''. Neskatoties uz veiksmīgo pirmo sezonu, 2022.—2023. gada sezona sākās ar vairākiem neapmierinošiem rezultātiem, un viņš {{dat|2022|9|7||bez}} tika atlaists pēc 1:4 zaudējuma Čempionu līgas spēlē pret [[Doneckas "Šahtar"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/07092022-leipzig_pec_zaudejuma_pret_shakhtar_atlai |title=''Leipzig'' pēc zaudējuma pret ''Shakhtar'' atlaiž galveno treneri |date={{dat|2022|9|7|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|10|15||bez}}}}</ref> 2023. gada februārī Tedesko tika apstiprināts par [[Beļģijas futbola izlase]]s galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/08022023-tedesko_klust_par_jauno_belgijas_futbola_ |title=Tedesko kļūst par jauno Beļģijas futbola izlases galveno treneri |date={{dat|2023|2|8|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|10|15||bez}}}}</ref> [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā Beļģija izstājās jau astotdaļfinālā, kur piekāpās [[Francijas futbola izlase|Francijai]]. 2025. gada janvārī [[Beļģijas Futbola asociācija]] atbrīvoja viņu no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/belgium-part-ways-with-coach-domenico-tedesco-2025-01-17/|title=Belgium part ways with coach Domenico Tedesco after Euro 2024 campaign |date=17 January 2025|access-date={{dat|2026|7|15||bez}}|website=reuters.com|language=en}}</ref> 2025. gada septembrī viņš kļuva par [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandas [[Stambulas "Fenerbahçe"]] galveno treneri. 2026. gada janvārī izcīnīja Turcijas Superkausu. Tomēr tā paša gada aprīlī pēc 0:3 zaudējuma [[Stambulas "Galatasaray"]] viņš tika atbrīvots no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tribalfootball.com/article/soccer-super-lig-fenerbahce-sack-domenico-tedesco-after-devastating-galatasaray-defeat-141c2bc2-202a-4fa4-a187-9d3075cc3aa2|title=Fenerbahce sack Domenico Tedesco after devastating Galatasaray defeat|date=27 April 2026|access-date={{dat|2026|7|15||bez}}|website=tribalfootball.com|language=en}}</ref> 2026. gada jūnijā Tedesko tika apstiprināts par [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba ''[[Bologna FC 1909|Bologna]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bolognafc.it/en/domenico-tedesco-is-the-new-head-coach-of-bologna/|title=Domenico Tedesco is the new Head Coach of Bologna|date=2 June 2026|access-date={{dat|2026|7|15||bez}}|website=bolognafc.it|language=en}}</ref> == Sasniegumi == ;''RB Leipzig'' * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2021—22 ;''Fenerbahçe'' * Turcijas Superkauss: 2025 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{Beļģijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Tedesko, Domeniko}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalabrijā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] [[Kategorija:Vācijas futbola treneri]] [[Kategorija:Beļģijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] 9wq8ncup8y6vt2i6fyj89rnzw2t4knd Latgales iela (Rīga) 0 564576 4494842 4403140 2026-07-15T00:45:17Z Egilus 27634 4494842 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Latgales iela|Latgales iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Latgales iela | attēls = Latgales_iela_181_177_utt.jpg | attēla paraksts = Latgales iela, skats Rigas centra virzienā | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q13560314|zoom=10}} | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Latgales apkaime]], [[Ķengarags]], [[Rumbula]], [[Dārziņi]] | ielas garums = 14 734 m | atklāta = | vēst nosaukumi = Jāņa jeb Inča dambis (1650-...)<br />Lielā Jaunkrievu iela (1810—1859)<br /> Latgales iela (1938—1940)<br />Maskavas iela (1859—1938; 1940—2024) | joslu skaits = 2—6 | ielas segums = [[asfaltbetons]], [[bruģis]] | ievēr celtnes = | autobuss = [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15.]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18.]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49.]], [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60.]] | trolejbuss = | tramvajs = [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7.]], [[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14.]] | mikroautobuss = | cits = }} '''Latgales iela''' atrodas [[Daugava]]s labajā krastā — [[Latgales apkaime]]s, [[Ķengarags|Ķengaraga]], [[Rumbula]]s un [[Dārziņi|Dārziņu]] apkaimēs. Latgales iela sākas no [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielas]] un vijas cauri pilsētas dienvidaustrumu rajoniem līdz pat Rīgas pilsētas robežai, aiz kuras tā turpinās kā Rīgas—[[Daugavpils]] šoseja {{A ceļš|6}}. Ar Latgales ielas adresi Rīgā ir reģistrēti 665 adresācijas objekti, ierindojot to pirmajā vietā starp visām ielām pilsētā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/#result-varis|title=VZD datu publicēšanas portāls|website=www.kadastrs.lv|access-date=2024-02-29}}</ref> Tā ir arī otra garākā iela Rīgā (pēc [[Jaunciema gatve]]s) ar kopējo garumu 14 734 metri. Ielas platums variē no 2 līdz pat 6 braukšanas joslām. == Vēsture == [[Attēls:Jāņavārti Johannispforte 1763.-1789.jpg|thumb|left|200px|Jāņavārtu (''Johannis Pforte'') atrašanās vieta 1763.—1789. gadā (tagadējās Krasta ielas - Lāčplēša ielas rajons)]] Latgales iela ir senā [[Rīga]]s—[[Daugavpils]]—[[Polocka]]s tirdzniecības un pasta ceļa daļa pilsētas robežās, ko dēvēja par "Polockas ceļu". Tas katru gadu pavasaros applūda, tādēļ radās nepieciešamība pēc dambja izbūves gar [[Daugava|Daugavu]]. Pēc [[Rīgas nocietinājumi|Rīgas nocietinājumu]] paplašināšanas [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ap 1626. gadu priekšpilsētas palisādē Lielās Riepnieku ielas (tagadējās [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]]) stūrī uzcēla Jāņa vārtus, savukārt [[1650]]. gadā līdz tiem uzbūvēja dambi (tagadējā [[Lastādijas iela]]). Šo dambi izmantoja arī kā ceļu ērtai iebraukšanai pilsētā. Sākotnēji to dēvēja par '''Inča dambi''',<ref name="Dole">{{Grāmatas atsauce|title=No Doles līdz jūrai|last=Biedriņš|first=Andris|year=1990|isbn=5-7796-0340-X|location=Rīga, "Zinātne"|page=17.}}</ref> bet vēlāk — par '''Jāņa dambi''' (''Johannis-Damm''). Tieši Jāņa dambis, kopā ar toreizējo '''Lastādijas ielu''' (''Lastadienstrasse''), uzskatāms par mūsdienu Latgales ielas priekšteci. Šajā laikā, attīstoties starptautiskajiem tirdzniecības sakariem, Rīgā arvien biežāk ar kuģiem ieradās dažādu tautību tirgotāji, jo īpaši [[ebreji]] no Holandes, Prūsijas, Brandenburgas, Polijas un Lietuvas. Lai ierobežotu ebreju izcelsmes ieceļotāju izplešanos pilsētā, 1638. gadā Rīgas rāte tiem noteica konkrētu apmešanās vietu priekšpilsētā aiz pilsētas mūriem un vaļņiem (tagadējais Latgales un Lāčplēša ielas krustojums), ko tolaik nodēvēja par ''Judenherbergu'' (tulkojumā no vācu val. — "ebreju viesnīca"). Šajā vietā ar laiku uzcēla vairākas ēkas ebreju izmitināšanai, kuras vēlāk nodega [[Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] laikā.<ref>https://archive.jpr.org.uk/download?id=1351</ref> Pēc Rīgas pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i Baltijas ģenerālgubernators [[Džordžs Brauns]] 1766. gadā izdeva noteikumus par [[Latvijas ebreji|ebreju]] atrašanos Rīgas pilsētā, sakarā ar tiem ebrejiem bija atļauts 6 nedēļas tirdzniecības nolūkā dzīvot apmetnē aiz pilsētas [[Jāņavārti]]em, kur atļāva ierīkot arī pirmo [[Rīgas sinagogas|ebreju lūgšanu namu]]. Līdz ar priekšpilsētas paplašināšanu Jāņavārtus 1789. gadā pārcēla apmēram uz tagadējo [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Pirts iela (Rīga)|Pirts ielu]] stūri, kur vēlāk atradās pilsētas dezinfekcijas iestāde. No [[1810]]. gada pārsvarā jauno krievu ienācēju apdzīvoto priekšpilsētas ielu, kas sākās aiz Lielās Riepnieku ielas (vācu: ''Grosse Reeperstrasse''), sāka saukt par '''Lielo Jaunkrievu ielu''' ({{val|de|Grosse Neureussische Strasse}}). Pēc priekšpilsētu nodedzināšanas [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā, rajonā starp Lielo Riepnieku ielu un pilsētas [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādi]] ielu tīkls tika pārveidots un Lielā Jaunkrievu iela tika pagarināta, tai pievienojot Jāņa dambi (vācu: ''Johannis-Damm'') un Lastādijas ielu (vācu: ''Lastadienstrasse''). [[1827]]. gadā Lielā Jaunkrievu iela sniedzās līdz vietai, kur no Lielās Jaunkrievu ielas pa kreisi atzarojās [[Lubāna]]s ceļš, bet pa labi Maskavas ceļš. Tur Krievijas ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā bija uzbūvēti jauni Jāņa vārti, kas par godu ķeizara sievai tika dēvēti arī par Elizabetes vārtiem (vācu: ''Elisabethpforte''). [[1859]]. gadā šo [[Latgales apkaime|Maskavas forštates]] ielu pārdēvēja par '''Maskavas ielu''' ({{val|de|Moskauer Strasse}}) un [[1861]]. gadā pēc Rīgas vaļņu nojaukšanas ([[1857]]—[[1863]]) to pagarināja līdz [[Kārļa baseins|Kārļa baseinam]]. [[1867]]. gadā ielu pagarināja līdz Ķeizara (tagad [[Dzērvju iela (Rīga)|Dzērvju]]) ielai. Pirmā pasaules kara laikā, [[1914]]. gadā, ielu pagarināja līdz Kišiņevas ielai (tagad [[Ķengaraga iela]]), [[1917]]. gadā līdz [[Prūšu krogs|Prūšu krogam]] (apmēram līdz [[Glūdas iela (Rīga)|Glūdas ielai]]). [[1938]]. gadā Maskavas ielu pārdēvēja par '''Latgales ielu''' un [[1939]]. gadā pagarināja līdz [[Šķirotavas dzelzceļa stacija]]i ([[Rasas iela (Rīga)|Rasas ielai]]). Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1940]]. gadā atjaunoja '''Maskavas ielas''' nosaukumu.<ref name="autogenerated1">Enciklopēdija "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, Rīga, 1988. gads, 448. lpp.</ref> 2024. gada 21. februārī [[Rīgas dome]] atbalstīja lēmumu par Maskavas ielas sadalīšanu un nosaukumu maiņu — posmu no [[13. janvāra iela]]s līdz [[Salu tilts|Salu tiltam]] ([[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielai]]) nosauca par [[Lastādijas iela|Lastādijas ielu]], savukārt pārējo ielas posmu nosauca par Latgales ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/riga-pardeves-maskavas-lomonosova-puskina-gogola-lermontova-un-turgeneva-ielas|title=Rīgā pārdēvēs Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva ielas {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2024-02-25|language=lv}}</ref> === Ielas apbūve === Latgales ielu veido gan mazstāvu apbūve, gan daudzstāvu apbūve [[Latgales apkaime]]s apkaimē, kā arī [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā|daudzstāvu dzīvojamais masīvs]] ar vairākām tirdzniecības ēkām [[Ķengarags|Ķengaragā]].<ref name="autogenerated1" /> <gallery> Maskavas01.jpg|Agrākais [[Sarkanā kalniņa tirgus|tirgus laukums]] Latgales ielā Maskavas05.jpg|Latgales ielas senā daļa Latgales apkaimes teritorijā (2009) Maskavas iela, 02.2005.jpg|Latgales iela netālu no [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Tirdzniecības centra "Dole"]] (2005. gada 27. februāris) </gallery> <!--==Ielu savienojumi== Latgales iela krustojas ar šādām ielām: --> == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Latgales apkaime]] * [[Ķengarags]] * [[Rumbula]] * [[Dārziņi]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Latgales apkaimē]] [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Ielas Rumbulā]] [[Kategorija:Ielas Dārziņos]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Latgales iela]] ccyhy1jb4pfmh2vsqia36z2qrt3wfyc Roblox 0 566220 4494830 4478141 2026-07-14T23:01:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4494830 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2024. gada marts}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Datorspēles infokaste | nosaukums = ''Roblox'' | bilde = Roblox Logo 2022.svg | developer ='' Roblox Corporation | director = Deivids Bašuki, Ēriks Kasels (m.2013) | platforms = ''[[Microsoft Windows|Windows]]'', ''[[macOS]]'', ''[[iOS]]'', ''[[Android (operating system)|Android]]'', ''[[Xbox One]]'', ''[[Quest 2|Meta Quest 2]]'', ''[[Meta Quest Pro]]'', ''[[PlayStation 4]]'' | publisher = ''Roblox Corporation'' | modes = Vienspēlētāja, daudzspēlētāju | genre = Spēļu izstrādes platforma | released = {{Unbulleted list| '''Windows'''|2006. gada 1. septembris<ref name="founding">{{tīmekļa atsauce |title=Roblox Company Information |url=http://en.help.roblox.com/hc/en-us/articles/203313370-Roblox-Company-Information |access-date=September 9, 2019 |website=Roblox Support}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Yaden |first=Joseph |date=May 4, 2020 |title=What is Roblox? |url=https://www.digitaltrends.com/gaming/what-is-roblox/ |access-date=June 1, 2020 |website=[[Digital Trends]]}}</ref> |'''iOS'''|2012. gada 11. decembris |'''Android'''|2014. gada 16. jūlijs<ref name="AndroidRelease">{{tīmekļa atsauce |last=Haak |first=Andrew |date=July 16, 2014 |title=Roblox Arrives on Android |url=https://blog.roblox.com/2014/07/roblox-arrives-on-android/ |access-date=June 26, 2020 |website=Roblox Blog |archive-date={{dat|2014|07|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140718165646/https://blog.roblox.com/2014/07/roblox-arrives-on-android/ }}</ref> |'''Xbox One'''|2015. gada 20. novembris |'''Meta Quest 2''', '''Meta Quest Pro'''|2023. gada septembris<ref name="QuestRelease">{{ziņu atsauce|last1=Peters|first1=Jay|title=Roblox is finally coming to PlayStation|url=https://www.theverge.com/2023/9/8/23863712/roblox-playstation-ps4-ps5-rdc-2023|access-date=9 September 2023|work=The Verge|date=8 September 2023}}</ref> |'''PlayStation 4'''|2023. gada 10. oktobris<ref name="PSRelease">{{tīmekļa atsauce |title= Roblox launches on PlayStation in October |url=https://www.eurogamer.net/roblox-launches-on-playstation-in-october |last=Phillips |first=Tom |date=September 14, 2023 |access-date=September 21, 2023 |website=Eurogamer |language=en}}</ref> }} | apraksts = Logo kopš 2022. gada }} '''''Roblox''''' (/ˈroʊblɒks/ ROH-bloks) ir tiešsaistes spēļu platforma un spēļu veidošanas sistēma, ko izstrādājusi ''Roblox Corporation'' un kas ļauj lietotājiem programmēt spēles un spēlēt citu lietotāju radītas spēles. Platformā, ko 2004. gadā izveidoja Deivids Bašuki un Ēriks Kasels un kas tika izdota 2006. gadā, tiek piedāvātas lietotāju radītas dažādu žanru spēles, kas ir kodētas ''[[Lua]]'' [[Programmēšanas valoda|programmēšanas valodā]]. Lielāko daļu ''Roblox'' vēstures tā bija salīdzinoši neliela gan kā platforma, gan kā uzņēmums. ''Roblox'' sāka strauji augt 2010. gadu otrajā pusē, un šo izaugsmi paātrināja [[COVID-19 pandēmija]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnbc.com/2020/04/08/roblox-is-seeing-a-surge-during-coronavirus-shelter-in-place.html|title=While parents Zoom, their kids are flocking to an app called Roblox to hang out and play 3D games|last=Levy|first=Ari|website=CNBC|access-date=2024-03-12|date=2020-04-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2019/07/11/how-roblox-avoided-the-gaming-graveyard-and-grew-into-a-2-5b-company/|title=How Roblox avoided the gaming graveyard and grew into a $2.5B company|last=Morrison|first=Chris|website=TechCrunch|access-date=2024-03-12|date=2019-07-11|language=en}}</ref> ''Roblox'' var spēlēt bez maksas, bet spēles ietvaros ir pieejami pirkumi, izmantojot virtuālo valūtu, ko sauc par ''Robux''. ''Roblox'' 2020. gada augustā bija vairāk nekā 164 miljoni ikmēneša aktīvo lietotāju, tostarp vairāk nekā puse no visiem [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2020/08/16/technology/roblox-tweens-videogame-coronavirus.html|title=Where Has Your Tween Been During the Pandemic? On This Gaming Site|work=The New York Times|access-date=2024-03-12|date=2020-08-16|last=Browning|first=Kellen|issn=0362-4331|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2020/7/21/21333431/roblox-over-half-of-us-kids-playing-virtual-parties-fortnite|title=Over half of US kids are playing Roblox, and it’s about to host Fortnite-esque virtual parties too|last=Lyles|first=Taylor|website=The Verge|access-date=2024-03-12|date=2020-07-21|language=en}}</ref> Lai gan ''Roblox'' kopumā ir saņēmis pozitīvas atsauksmes no kritiķiem, platforma tiek kritizēta par tās moderāciju, mikromaksājumiem un apsūdzībām bērnu ekspluatācijā. == Pārskats == === Roblox Studio === Roblox ļauj spēlētājiem veidot savas spēles, izmantojot Roblox Studio dzinēju, ko pēc tam var spēlēt citi lietotāji. Spēles tiek veidotas, izmantojot Lua valodas atvasinājumu ar nosaukumu Luau.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/games/2019/sep/28/roblox-guide-children-gaming-platform-developer-minecraft-fortnite|title=All you need to know about Roblox|work=The Observer|access-date=2024-03-12|date=2019-09-28|last=Dredge|first=Stuart|issn=0029-7712|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gamedevelopment.tutsplus.com/how-to-learn-roblox-and-roblox-studio--gamedev-2304a|title=How to Learn Roblox and Roblox Studio {{!}} Envato Tuts+|website=Game Development Envato Tuts+|access-date=2024-03-12|date=2012-12-26|archive-date=2024-03-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20240312112702/https://gamedevelopment.tutsplus.com/how-to-learn-roblox-and-roblox-studio--gamedev-2304a}}</ref> Lietotājiem ir iespēja radīt iegādājamu saturu, izmantojot vienreizējus pirkumus, kas pazīstamas kā ''spēļu caurlaides'', kā arī mikromaksājumus, kurus var iegādāties vairāk nekā vienu reizi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://theconversation.com/why-is-kids-video-game-roblox-worth-38-billion-and-what-do-parents-need-to-know-157133|title=Why is kids’ video game Roblox worth $38 billion and what do parents need to know?|last=Mavoa|first=Jane|last2=Carter|first2=Marcus|website=The Conversation|access-date=2024-03-12|date=2021-03-17|language=en}}</ref> Lielāko daļu Roblox Studio radīto spēļu izstrādā nepilngadīgie, un gadā, izmantojot Roblox Studio, tiek radītas ap 20 miljoni spēļu.<ref name=":1" /> === Ekonomika === [[Attēls:Robux 2019 Logo gold.svg|left|thumb|109x109px|Robux virtuālās valūtas logo]] Roblox ļauj spēlētājiem pirkt, pārdot un radīt virtuālus priekšmetus, kurus var izmantot, lai izmainītu savu virtuālo tēlu, kas platformā kalpo kā viņu avatārs. Iepriekš tikai Roblox administratoriem bija iespēja pārdot aksesuārus, ķermeņa daļas, ekipējumu un pakas zem oficiālā Roblox lietotāja konta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bizjournals.com/sanfrancisco/news/2017/05/17/tech-awards-2017-gaming-esports-roblox-virtual.html|title=Roblox lets users build their own virtual world|website=www.bizjournals.com|access-date=2024-03-12}}</ref> Šī kārtība pastāvēja līdz brīdim, kad tika ieviests ''UGC'' katalogs, kas ļāva Roblox kopienā izvēlētiem cilvēkiem radīt un pārdot pielāgotus ''lietotāja radīta satura'' (''UGC'') avatāra priekšmetus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnbc.com/2023/09/08/roblox-is-letting-game-creators-sell-3d-goods-looks-to-boost-revenue.html|title=Roblox is letting game creators sell 3D virtual goods as it looks for ways to boost revenue|last=Vanian|first=Jonathan|website=CNBC|access-date=2024-03-12|date=2023-09-08|language=en}}</ref> Vairāki platformas lietotāji izstrādā priekšmetus kā pilna laika darbu, un visvairāk pelnošie radītāji no priekšmetu pārdošanas nopelna vairāk nekā 100 000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.voguebusiness.com/technology/digital-fashion-surges-in-a-sales-downturn-forma-drest|title=Digital fashion surges in a sales downturn|last=Nast|first=Condé|website=Vogue Business|access-date=2024-03-12|date=2020-04-14|language=en}}</ref> ''Robux'' ļauj spēlētājiem iegādāties dažādus priekšmetus, un tos var iegādāties par reālu valūtu, no periodiskas stipendijas, kas tiek piešķirta dalībniekiem ar ''Premium'' abonementu, un no citiem spēlētājiem, radot un pārdodot virtuālo saturu Roblox.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://heavy.com/games/2017/07/roblox-youtube-free-download-corporation-baszucki-cassel-nerfmodder/|title=Roblox: 5 Fast Facts You Need to Know|last=Fennimore|first=Jack|website=Heavy.com|access-date=2024-03-12|date=2017-07-12|language=en|archive-date=2018-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20181129032712/https://heavy.com/games/2017/07/roblox-youtube-free-download-corporation-baszucki-cassel-nerfmodder/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pcmag.com/how-to/how-to-avoid-free-robux-scams|title=Roblox 101: How to Avoid Free Robux Scams|website=PCMAG|access-date=2024-03-12|language=en}}</ref> ==== Krāpšanas gadījumi ==== Ar Roblox saistīto krāpšanas gadījumu skaits ir ievērojams, un galvenokārt tie ir automatizēti ziņojumi, kas reklamē krāpnieciskas tīmekļa vietnes, krāpnieciskas spēles, kuru mērķis ir šķietami izdalīt bezmaksas ''Robux'', un nederīgi ''Robux'' kodi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://6abc.com/video-games-roblox-robux-fortnight/3603994/|title=Action News Troubleshooters: Spotting video game scams|website=6abc Philadelphia|access-date=2024-03-12|language=en}}</ref> Krāpnieki kompromitē Roblox kontus, lai zagtu un pārdotu to virtuālos priekšmetus par reālu valūtu vai kriptovalūtu, izmantojot tirgus vietnes vai [[Discord]] tērzētavas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.pcgamer.com/a-new-report-on-roblox-reveals-how-hackers-and-scammers-are-continuing-to-rip-off-kids/|title=A new report on Roblox reveals how hackers and scammers are continuing to rip off kids|work=PC Gamer|access-date=2024-03-12|date=2022-02-14|last=published|first=Andy Chalk|language=en}}</ref> == Panākumi un ietekme == Tā kā Roblox ir lietotāju radītu spēļu platforma, tajā ir dažādas populāras spēles. Populārākajām Roblox spēlēm 2020. gada maijā bija vairāk nekā 10 miljoni aktīvu spēlētāju mēnesī. Kopš 2020. gada augusta vismaz 20 spēles ir nospēlētas vairāk nekā miljardu reižu, un vismaz 5000 spēļu ir nospēlētas vairāk nekā vienu miljonu reižu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.economist.com/graphic-detail/2020/08/21/gamers-are-logging-millions-of-hours-a-day-on-roblox|title=Gamers are logging millions of hours a day on Roblox|work=The Economist|access-date=2024-03-12|issn=0013-0613}}</ref> Uzņēmumi ir izmantojuši Roblox kā platformu savu produktu reklamēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.polygon.com/23035640/roblox-ads-deceptive-ftc-complaint|title=Roblox is ‘exploiting’ users with deceptive advertising, watchdog group says|last=Diaz|first=Ana|website=Polygon|access-date=2024-03-12|date=2022-04-22|language=en}}</ref> === COVID-19 === [[COVID-19 pandēmija]] ir ietekmējusi Roblox dažādos veidos. Sakarā ar pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem, Roblox tika izmantots kā veids, kā bērni varēja sazināties savā starpā. Viens no visvairāk pamanītajiem veidiem, kā šis saziņas veids tiek īstenots, ir dzimšanas dienas svinību rīkošana platformā. COVID-19 izraisīja gan ievērojamu platformas ieņēmumu, gan tajā esošo spēlētāju skaita pieaugumu, ko piedzīvoja lielākā daļa spēļu industrijas, jo spēlētāji bija spiesti palikt telpās un pavadīja vairāk laika spēlējot videospēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/business/roblox-how-teens-are-using-games-to-cope-with-the-pandemic/|title=Roblox: How teens are using games to cope with the pandemic|last=Takahashi|first=Dean|website=VentureBeat|access-date=2024-03-12|date=2020-06-29|language=en|archive-date=2024-03-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20240312112702/https://venturebeat.com/business/roblox-how-teens-are-using-games-to-cope-with-the-pandemic/}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.pcgamer.com/roblox-is-now-the-game-of-choice-for-over-half-of-all-us-kids/|title=Roblox is now the game of choice for over half of all US kids|work=PC Gamer|access-date=2024-03-12|date=2020-07-22|last=published|first=Malindy Hetfeld|language=en}}</ref> Roblox platforma ir izmantota arī virtuālo reliģisko procesiju rīkošanai personīgo ceremoniju vietā karantīnas ierobežojumu dēļ. Virtuālās procesijas un reliģiskās ceremonijas ir rīkojušas dažādas Romas katoļu draudzes [[Filipīnas|Filipīnās]] un citās valstīs, ko organizēja reliģiskās jauniešu organizācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aleteia.org/2023/01/31/the-surprising-trend-of-virtual-catholic-masses-on-roblox/|title=The surprising trend of virtual Catholic Masses on Roblox|website=Aleteia — Catholic Spirituality, Lifestyle, World News, and Culture|access-date=2024-03-12|date=2023-01-31|language=en}}</ref> === Ieņēmumi === 2017. gada Roblox izstrādātāju konferencē uzņēmuma pārstāvji paziņoja, ka spēles platformas veidotāji, kuru 2017. gadā bija aptuveni 1,7 miljoni,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/roblox-vp-of-developer-relations-grace-francisco-2017-5|title=This game turned players into $50,000-a-month entrepreneurs — now it has a plan to help them make $1.68 million a year|last=Weinberger|first=Matt|website=Business Insider|access-date=2024-03-12|language=en}}</ref> 2017. gadā kopā nopelnījuši vismaz 30 miljonus ASV dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.engadget.com/2017-07-22-roblox-30-million-pay-out-developers-2017-how.html|title=Hobbyist developers will make $30 million via 'Roblox' this year|website=Engadget|access-date=2024-03-12|date=2017-07-22|language=en}}</ref> Roblox [[iOS]] versijas kopējie ienākumi 2019. gada novembrī pārsniedza 1 miljardu ASV dolāru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/business/digital/roblox-mobile-crosses-1b-lifetime-revenue-1257935/|title=‘Roblox Mobile’ Crosses $1B in Lifetime Revenue|last=Shanley|first=Patrick|website=The Hollywood Reporter|access-date=2024-03-12|date=2019-11-25|language=en}}</ref> 2020. gada jūnijā — 1,5 miljardus ASV dolāru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pocketgamer.biz/news/73751/roblox-mobile-one-and-a-half-billion-usd-lifetime-revenue/|title=Roblox Mobile hits $1.5 billion in lifetime revenue|last=Partleton|first=Kayleigh|last2=Writer|first2=Staff|website=pocketgamer.biz|access-date=2024-03-12|date=2020-06-26}}</ref> bet 2020. gada oktobrī — 2 miljardus ASV dolāru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pocketgamer.biz/news/74828/roblox-surpasses-2-billion-in-player-spending/|title=Roblox surpasses $2 billion in player spending on mobile|last=Partleton|first=Kayleigh|last2=Writer|first2=Staff|website=pocketgamer.biz|access-date=2024-03-12|date=2020-10-22}}</ref> padarot to par iOS aplikāciju ar otriem lielākajiem ienākumiem.<ref name=":0" /> Vairākas atsevišķas Roblox spēles ir nopelnījušas vairāk nekā 10 miljonu ASV dolāru ieņēmumus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesindustry.biz/adopt-me-interview|title=Adopt Me: The most popular game you've never played|last=Editor-in-Chief|first=Matthew Handrahan|website=GamesIndustry.biz|access-date=2024-03-12|date=2020-07-21|language=en}}</ref> bet spēļu izstrādātāji kopumā platformā 2020. gada laikā pēc prognozēm nopelnīja aptuveni 250 miljonus ASV dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/roblox-creators-250-million-2020-monthly-players/|title=Roblox Will Pay Community Creators $250 Million This Year|last=Lawver|first=Bryan|website=ScreenRant|access-date=2024-03-12|date=2020-07-28|language=en}}</ref> 2020. gadā Roblox kļuva par trešo pelnošāko spēli ar 2,29 miljardu ASV dolāru ieņēmumiem, atpaliekot no [[Tencent]] spēlēm ''PUBG'' un ''Honor of Kings''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.superdataresearch.com/blog/2020-year-in-review|title=SuperData Releases 2020 Games and Interactive Media Year In Review — SuperData, a Nielsen Company|website=web.archive.org|access-date=2024-03-12|date=2021-01-06|archive-date=2021-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20210106144257/https://www.superdataresearch.com/blog/2020-year-in-review}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:PC spēles]] [[Kategorija:2006. gada videospēles]] [[Kategorija:Xbox One spēles]] [[Kategorija:PlayStation 4 spēles]] [[Kategorija:Android spēles]] [[Kategorija:IOS spēles]] 26j91y936yx8kf5zrsv9ywct2c4qtwf Dalībnieka diskusija:Renamed user 61535adb425e7b4d78c929aba71804bb 3 566315 4494746 4024843 2026-07-14T16:32:27Z Mfield 25789 Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Zhapir]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user 61535adb425e7b4d78c929aba71804bb]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Zhapir|Zhapir]]" to "[[Special:CentralAuth/Renamed user 61535adb425e7b4d78c929aba71804bb|Renamed user 61535adb425e7b4d78c929aba71804bb]]" 4024843 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Zhapir}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 13. marts, plkst. 14.41 (EET) n77619migxajqgl8igt32v05cj4z09y Dalībnieka diskusija:Dmytrovashchenko 3 567458 4494744 4033240 2026-07-14T16:30:47Z 기나ㅏㄴ 117883 기나ㅏㄴ pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Yeldoms]] uz [[Dalībnieka diskusija:Dmytrovashchenko]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Yeldoms|Yeldoms]]" to "[[Special:CentralAuth/Dmytrovashchenko|Dmytrovashchenko]]" 4033240 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Yeldoms}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 27. marts, plkst. 00.13 (EET) j1go44tt4gbaykf10bmjzlx3af7kj9u Rafaēle Palladīno 0 569600 4494929 4366577 2026-07-15T08:18:47Z Vylks 50297 4494929 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Rafaēle Palladīno | image = IMG Palladino Atalanta.jpg | caption = Rafaēle Palladīno 2025. gadā | full_name = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1984|4|17}} | birth_place = {{vieta|Itālija|Munjāno di Napoli}} | height = 182 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Benevento Calcio|Benevento]] | youthyears2 = 2002—2004 | youthclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]] | years1 = 2001—2002 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Benevento Calcio|Benevento]] | caps1 = 8 | goals1 = 1 | years2 = 2004—2008 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus FC|Juventus]] | caps2 = 51 | goals2 = 10 | years3 = 2004—2005 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|Itālija}} [[Salernitana Calcio 1919|Salernitana]] | caps3 = 39 | goals3 = 15 | years4 = 2005—2006 | clubs4 = {{īre}}{{flaga|Itālija}} [[A.S. Livorno Calcio|Livorno]] | caps4 = 22 | goals4 = 2 | years5 = 2008—2011 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]] | caps5 = 58 | goals5 = 7 | years6 = 2011—2015 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Parma F.C.|Parma]] | caps6 = 70 | goals6 = 11 | years7 = 2015—2017 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[F.C. Crotone|Crotone]] | caps7 = 41 | goals7 = 6 | years8 = 2017—2018 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]] | caps8 = 16 | goals8 = 0 | years9 = 2018 | clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[Spezia Calcio|Spezia]] | caps9 = 6 | goals9 = 0 | years10 = 2019 | clubs10 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Monza|Monza]] | caps10 = 0 | goals10 = 0 | totalcaps = 299 | totalgoals = 52 | nationalyears1 = 2003 | nationalteam1 = {{flaga|Itālija}} Itālija U19 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 3 | nationalyears2 = 2003—2004 | nationalteam2 = {{flaga|Itālija}} Itālija U20 | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2005—2007 | nationalteam3 = {{flaga|Itālija}} Itālija U21 | nationalcaps3 = 15 | nationalgoals3 = 4 | nationalyears4 = 2007—2009 | nationalteam4 = {{fb|Itālija}} | nationalcaps4 = 3 | nationalgoals4 = 0 | manageryears1 = 2020—2021 | managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[AC Monza|Monza]] (U15) | manageryears2 = 2021—2022 | managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[AC Monza|Monza]] (U19) | manageryears3 = 2022—2024 | managerclubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AC Monza|Monza]] | manageryears4 = 2024—2025 | managerclubs4 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | manageryears5 = 2025—2026 | managerclubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] }} '''Rafaēle Palladīno''' ({{val|it|Raffaele Palladino}}; dzimis {{dat|1984|4|17}}) ir itāļu [[Futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Trenera karjeras laikā vadījis [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubus ''[[AC Monza|Monza]]'', ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'' un ''[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]''. == Futbolista karjera == Spēlētāja karjeru sāka ''[[Benevento Calcio|Benevento]]'' klubā. Vēlāk pārstāvēja [[Turīnas "Juventus"]], 2007. gadā tā sastāvā kļuva par [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijas]] uzvarētāju, palīdzot komandai atgriezties [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]]. No 2008. līdz 2011. gadam spēlēja ''[[Genoa C.F.C.|Genoa]]'' rindās. Karjeras turpinājumā pārstāvēja arī [[Parma F.C.|Parma]] un ''[[F.C. Crotone|Crotone]]''. 2018. gadā spēlēja B sērijas vienībā ''[[Spezia Calcio|Spezia]]''. Karjeras noslēgumā pievienojās ''[[AC Monza]]'', kad tā spēlēja C sērijā. 2003. gadā kļuva par Eiropas U-19 čempionu, pārstāvot Itālijas U-19 izlasi. [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]] debitēja {{dat|2007|11|21||bez}} ''[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2008]]'' kvalifikācijas spēlē pret [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salu izlasi]]. Itālijas izlasē aizvadījis trīs spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=26782 |title=Raffaele Palladino - national football team player |language=en |website=eu-football.info |accessdate={{dat|2024|4|20||bez}}}}</ref> == Trenera karjera == Pēc spēlētāja karjeras beigām palika klubā ''[[AC Monza]]'' kā jauniešu komandu treneris. 2021. gada jūlijā sāka vadīt Moncas kluba ''Primavera'' (U-19) komandu. {{dat|2022|9|13||bez}} tika apstiprināts par ''AC Monca'' pirmās komandas galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Comunicato Ufficiale: Palladino Nuovo Allenatore Della Prima Squadra | url=https://www.acmonza.com/it/news/3881/ |website=acmonza.com |language=en |date={{dat|2022|9|13|N|bez}}|access-date={{dat|2024|4|22||bez}}}}</ref> [[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2022.—2023. gada sezonā]], kas komandai bija pirmā A sērijā, Palladīno palīdzēja klubam izvairīties no izkrišanas un 2023. gada jūnijā pagarināja līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Monza-Palladino, ufficiale il rinnovo: l'allenatore ha firmato fino a giugno 2024 | url=https://sport.sky.it/calciomercato/2023/06/02/monza-palladino-rinnovo-news |website=sport.sky.it |language=en |date={{dat|2023|6|2|N|bez}}|access-date={{dat|2024|4|22||bez}}}}</ref> {{dat|2024|6|4||bez}} Palladīno tika apstiprināts par ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Raffaele Palladino è il nuovo allenatore della Fiorentina |url=http://www.acffiorentina.com/it/news/tutte/extra/2024-06-04/raffaele-palladino-e-il-nuovo-allenatore-della-fiorentina |access-date={{dat|2024|9|21||bez}} |website=acffiorentina.com |language=it |archive-date={{dat|2024|06|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240605131459/https://www.acffiorentina.com/it/news/tutte/extra/2024-06-04/raffaele-palladino-e-il-nuovo-allenatore-della-fiorentina }}</ref> Pēc sezonas, kurā komanda izcīnīja 6. vietu A sērijā, pēc abpusējas vienošanās amatu atstāja. 2025. gada novembrī kļuva par [[Bergamo "Atalanta"]] galveno treneri, parakstot līgumu līdz 2027. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Official: Atalanta appoint Palladino as new head coach | url=https://football-italia.net/official-atalanta-appoint-palladino-head-coach/ |website=football-italia.net |language=en |date={{dat|2025|11|11|N|bez}}|access-date={{dat|2025|11|22||bez}}}}</ref> Komanda 2025.—2026. gada A sērijas sezonu noslēdza 7. vietā, bet Palladīno tika atbrīvots no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Club and Head Coach Part Ways | url=https://en.atalanta.it/news/raffaele-palladino-is-no-longer-atalanta-head-coach |website=atalanta.it |language=en |date={{dat|2026|6|9|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|15||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Palladīno, Rafaēle}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kampānijā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Benevento Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:US Salernitana 1919 spēlētāji]] [[Kategorija:A.S. Livorno Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Parma Calcio 1913 spēlētāji]] [[Kategorija:F.C. Crotone spēlētāji]] [[Kategorija:Spezia Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:AC Monza spēlētāji]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] nivah65b291yko6nm42q9w927jum2pz Rievsiena 0 573900 4494818 4327099 2026-07-14T21:39:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4494818 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Spundwand.jpg|thumb|Rievsiena]] '''Rievsiena''' (saukti arī par '''Larsena lokšņu pāļiem''') ir inženiertehniskais risinājums, ko izmantoto būvbedres [[siena]]s izveidošanai, lai izvairītos no [[zemes nogruvums|zemes nogruvumiem]], [[ūdens piesārņojums|ūdens piesārņojuma]] un izveidotu pagaidu vai pastāvīgu struktūru. Tās parasti tiek izgatavotas no [[tērauds|tērauda]], bet var būt arī no [[betons|betona]], [[polivinilhlorīds|polivinilhlorīda]] vai citiem materiāliem.<ref name="fritz">{{publikācijas atsauce |title=Annotated bibliography on steel sheet pile structures |journal=Fritz Laboratory Reports |date=March 1967 |last=Krugmann |first=P. K. |last2=Boschuk |first2=J. Jr. Boschuk |last3=Fang |first3=H. Y. |url=https://preserve.lehigh.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1364&context=engr-civil-environmental-fritz-lab-reports |format=PDF |accessdate=2019-12-19 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Rievsiena sastāv no savienotiem paneļiem, kurus iedzen zemē, veidojot stabilu un nepārtrauktu sienu. Rievsienas kopumā ir efektīvs un uzticams risinājums daudzos inženiertehniskos un [[būvniecība]]s projektos, nodrošinot gan drošību, gan ilgtspējību. == Galerija == <gallery> Attēls:Flarsena 25.jpg|Rievsienas pāļu grēda Attēls:Sheet pile New Orleans-09-04-05.JPG Attēls:Spundwandschloss.jpg|Rievsienas elementu salaidums Attēls:Damwand.JPG|Riensienas noekurošana Attēls:LarsenRabbet.jpg|Rievsienas pāļa šķērsgriezums Attēls:Mäkler.jpg|Rievsienas montāžas tehnika Attēls:Het trillen van damwanden.png|Rievsienas montāžas tehnika Attēls:Вибропогружатель.jpg|Rievsienas Vibro dzinējs </gallery> == Raksturojums == === Lokšņu tērauds === Rievsienu šķērsprofili var būt U, S, Z, L, Ω. Visizplatītākie profili pašlaik ir: L4, L5UM (inerces moments 76430 cm<sup>4</sup>/ tek. m, pretestības moments 3555 cm³/m, pāļa metra īpatnējais svars 113 kg/lineārs m, sienas īpatnējais svars 227 kg /m², PU-18 (garums no 6 līdz 12 m, B = 600 mm, A = 430 mm, S = 9 mm, T = 11,2 mm, pāļu svars 76,9 kg/m, inerces moments 38 650 cm <sup>4</sup>/m, pretestības moments 1800 cm³/m). Rievsienas mēle un grope var būt izgatavota gan no tērauda, ​​gan no polimēru materiāliem. Rievsienu pāļus var uzstādīt gan iegremdējot pa vienai loksnei, gan savienotas lokšņu sekcijās no 3—7 lokšņu pāļiem (atkarībā no iegremdēšanas dziļuma, augsnes īpašībām un iegremdēšanas metodēm). Sekcijas tiek uzstādītas, iepriekš saliekot tās uz zemes virsmas, paceļot ar traversu uz pacelšanas iekārtām un pēc tam iegremdējot lokšņu pāļus, sākot no ārējām. Rievsienu pāļu garums (iegremdēšanas dziļums) var sasniegt pat 34 metrus. Rievsienas pāļu sakabināšanas metodes uzstādīšanas laikā: * dzīšana ar vibrējošo āmuru (visizplatītākā metode); * dinamiskā iedzīšana; * statiskā iedzīšana. {| class="wikitable" |+Tabula. Oglekļa tērauda rievsienu elementi atbilstoši standartam UNI EN 10248 -1 |'''Nomenklatūra''' |'''Raksturīgais tecēšanas spriegums''' |'''Raksturīgs pārrāvuma spriegums''' |- |'''S240GP''' |240 MPa |340 MPa |- |'''S270GP''' |270 MPa |410 MPa |- |'''S320 GP''' |320 MPa |440 MPa |- |'''S355GP''' |355 MPa |480 MPa |- |'''S390 GP''' |390 MPa |490 MPa |- |'''S430 GP''' |430 MPa |510 MPa |} === Priekšrocības === Rievsienām ir izcila aizsardzība pret zemes noslīdēšanu un ūdens infiltrāciju, kas ir būtiski dziļās būvbedrēs un sarežģītās [[augsne|augsnēs]].<ref name="Smoltczyk 2003 p. 451">{{grāmatas atsauce| last=Smoltczyk | first=U. | title=Geotechnical Engineering Handbook, Elements and Structures | publisher=John Wiley & Sons | series=Geotechnical Engineering Handbook | year=2003 | isbn=978-3-433-01451-6 | url=https://books.google.com/books?id=O3UQCQWAr7cC&pg=PA451 | access-date=2019-12-19 | page=451}}</ref><ref name="Guangzhou">{{cite conference |last=Zhao |first=Tianchi |last2=Ding |first2=Wenqi |last3=Wei |first3=Lixin |last4=Wu |first4=Weifeng |title=The Behavior Analysis of a Cofferdam Constructed by Double Sheet Pile Wall Above Muck |conference=GeoShanghai International Conference |year=2017}}</ref> Tās var izmantot gan pagaidu, gan pastāvīgiem projektiem, piemēram, būvbedrēs, [[osta|ostu]] būvēs, [[dambis|dambju]] stiprināšanā, [[tunelis|tuneļu]] izbūvē un citur. Rievsienas samontē uz vietas, izmantojot speciālas mašīnas, kas padara to uzstādīšanu ātru un efektīvu, kas ir īpaši svarīgi laika un izmaksu ziņā jūtīgos projektos. Tērauda rievsienas ir atkārtoti izmantojamas, un to uzstādīšana parasti rada mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi, salīdzinot ar citām metodēm, piemēram, tradicionālo betona sienu būvniecību. Tās var izmantot ne tikai aizsardzībai pret zemes noslīdēšanu, bet arī kā ūdens barjeru, lai aizsargātu apbūves no ūdens iekļūšanas, vai kā noturības elementi [[krasts|krastu]] stiprināšanā.<ref name="ice">{{publikācijas atsauce |title=Steel sheet piling in coast-protection works |journal=Shoreline Protection |year=2015 |last=Morley |first= J. |last2=Waite |first2= D. |last3= O'brien |first3=J. E. |volume=24 |isbn=978-0-7277-4933-8 }}</ref> === Trūkumi === Rievsienas materiālu un uzstādīšanas izmaksas var būt augstākas nekā tradicionālajām metodēm, īpaši ja tiek izmantots augstas kvalitātes tērauds. Kaut arī rievsienas var tikt izmantotas dziļās būvbedrēs, to dziļums var būt ierobežots atkarībā no augsnes veida un [[ģeoloģija|ģeoloģiskajiem]] apstākļiem. Dažos gadījumos var būt nepieciešami papildu pasākumi stabilitātes nodrošināšanai. Lai gan tērauda rievsienas ir atkārtoti izmantojamas, to atkārtota izmantošana būvniecībā ir ierobežota, jo projektiem var būt specifisku izmēru un formu prasības. Tērauda rievsienas var izskatīties nepiemērotas vai nepievilcīgas dažu projektu kontekstā, īpaši ja tās ir redzamas virszemē ilgstoši. Tāpat tās ir pakļautas [[korozija]]i, īpaši ja tās ir saskarē ar [[sāļūdens|sāļūdeni]] vai agresīvām ķīmiskām vielām, kas prasa papildus aizsardzību vai apkopi. == Aprēķini == === Garums === Piemēram, būvbedres dziļums 5 m, pretkritinena papildaugstums — 1 m, grunts granulometrija — Putekļi (mSi) > 0,0063 līdz ≤0,02. Aprēķināt rievsienas elementu pilno garumu. Sānu grunts spiediens (Rankines teorija) <math>P_a=\frac{1}{2}\gamma H^2 K_a=\frac{1}{2}\ 17\cdot 5^2\cdot 0,45\approx 70,125\tfrac{kN}{m} </math>, kur γ — grunts vienības svars, kN/m³, (skat tab.); H — būvbedres dziļums, m; K<sub>a</sub> -​ aktīvais sānu spiediena koeficients, ko aprēķina: <math>K_a=\frac{1-sin \phi}{1+sin \phi}= \frac{1-sin 23}{1+sin 23}\approx 0,45 </math>, kur ⁡ϕ — iekšējās berzes ([[Nobiruma leņķis|nobiruma]]) leņķis konkrētai gruntij, ° (skat. tab.). Iedzīšanas sākotnējais aprēķina dziļums: <math>D=H\cdot\sqrt{\frac{K_a}{K_p }}=5\cdot\sqrt{\frac{0,45}{2,24 }}\approx 2,23m </math>, kur K<sub>p</sub> — pasīvā spiediena koeficients: <math>K_a=\frac{1+sin \phi}{1-sin \phi}= \frac{1+sin 23}{1-sin 23}\approx 2,24 </math> Kopējais rievsienas garums: E=CEILING(H+D*k<sub>d</sub>+H<sub>b</sub>;1) = CEILING(5+2,23*1,2+1;1)= 9 m, kur CEILING — [[Microsoft Excel|Excel]] funkcija, kura noapaļo uz augšu līdz tuvākajam veselajam metram; k<sub>d</sub>- papildus drošības koeficients (1,2-1,30); H<sub>b</sub> — pretkritiena papildaugstums, m. {| class="wikitable" |+Tabula. Grunts vienības svars ('''γ''') un iekšējās berzes (nobiruma) leņķis (ϕ) |'''Nr.p.k.''' |'''Daļiņu izmēru frakcijas (simbols)''' |'''Daļiņu izmēru sadalījums (mm)''' |'''γ, kN/m³''' |'''ϕ, °''' |- |'''1''' |Māls (Cl) |≤0,002 |16—18 |10—20 |- |'''2''' |Smalki putekļi (fSi) |> 0,002 līdz ≤0,006 3 |16—18 |15—25 |- |'''3''' |Vidēji putekļi (mSi) |> 0,0063 līdz ≤0,02 |16—18 |20—25 |- |'''4''' |Rupji putekļi (cSi) |> 0,02 līdz ≤0,063 |17—19 |25—30 |- |'''5''' |Putekļi (Si) |> 0,002 līdz ≤0,063 |16—19 |20—30 |- |'''6''' |Smalka smilts (fSa) |> 0,063 ≤0,20 |18—20 |28—32 |- |'''7''' |Vidēja smilts (mSa) |> 0,20 līdz ≤0,63 |18—20 |30—34 |- |'''8''' |Rupja smilts (cSa) |> 0,63 līdz ≤2,0 |18—21 |32—36 |- |'''9''' |Smilts (Sa) |> 0,063 līdz ≤2,0 |18—21 |28—36 |- |'''10''' |Smalka grants (fGr) |>2,0 līdz ≤6,3 |19—21 |35—38 |- |'''11''' |Vidēja grants (mGr) |>6,3 līdz ≤20 |19—22 |36—40 |- |'''12''' |Rupja grants (cGr) |>20 līdz ≤63 |20—23 |38—42 |- |'''13''' |Grants (Gr) |>2,0 līdz ≤63 |20—23 |35—42 |- |'''14''' |Akmeņi (Co) |> 63 līdz ≤200 |22—24 | - |- |'''15''' |Laukakmeņi (Bo) |> 200 līdz ≤630 |22—25 | - |- |'''16''' |Lieli laukakmeņi (lBO) |> 630 |23—26 | - |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Celtniecības materiāli]] [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] 3rnz06ddtm05z4et9v4czxeg6fz0dhe Visbīča 0 574765 4494773 4114504 2026-07-14T19:23:47Z Egilus 27634 4494773 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Visbīča | official_name = ''Wisbech'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = North brink wisbech.jpg | image2 = Castle Square, Wisbech - geograph.org.uk - 3606985.jpg | image3 = Wisbech-clarkson-memorial--.jpg | image4 = }} | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_seal = | image_shield = {{#property:P94}} | shield_link = | flag_link = | shield_size = 80px | image_map1 = | pushpin_map = Anglija#Kembridžšīra#Apvienotā Karaliste | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{nobr|{{GBR}}}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{ENG}} | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name2 = [[Anglijas Austrumi]] | subdivision_type3 = Grāfiste | subdivision_name3 = [[Attēls:Cambridgeshire Flag.svg|20px]] [[Kembridžšīra]] | subdivision_type4 = Distrikts | subdivision_name4 = [[Fenlenda]] | subdivision_type5 = Pagasts | subdivision_name5 = | established_title = Dibināta | established_date = | established_title1 = | established_date1 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | total_type = pilsēta | area_magnitude = | area_total_km2 = 18.69 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021 | population_footnotes = | population_total = 24790 | population_urban = 28325 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[Britu vasaras laiks|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 52 | latm = 39 | lats = 51 | latNS = N | longd = 0 | longm = 09 | longs = 37 | longEW = E | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = PE13, PE14 | iso_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 4 | website = {{URL|https://www.wisbechtowncouncil.gov.uk/}} | footnotes = }} '''Visbīča''' ({{val|en|Wisbech}}, {{izrunā|ˈwɪzbiːtʃ}}) ir pilsēta un pagasts [[Anglija]]s dienvidaustrumos, [[Kembridžšīra]]s nemetropoles grāfistē, [[Fenlenda]]s nemetropoles distrikta lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grāfistes ziemeļaustrumos [[Nena (upe)|Nenas]] upes krastos {{nobr|64 km}} no grāfistes centra [[Kembridža]]s un {{nobr|166 km}} no valsts galvaspilsētas [[Londona]]s. Atrodas nosusināto Fenu purvu līdzenumā un neoficiāli tiek dēvēta par «Fenu galvaspilsētu». == Vēsture == Vēstures avotos pirmoreiz minēta [[Anglosakšu hronika|Anglosakšu hronikā]] 656. gadā kā ''Wisbeach'', bet [[pastardienas grāmata|Pastardienas grāmatā]] 1086. gadā tā minēta kā ievērojams zvejnieku un zemnieku ciems. 11. gadsimtā karalis [[Viljams I Iekarotājs|Viljams I]] šeit uzbūvēja cietoksni, bet karalis [[Ričards I]] 12. gadsimtā piešķīra tai pirmo hartiju. 1236. gada 12. novembrī Visbīčas ciemu appludināja jūra, nodarot ievērojamus postījumus. Nopostītais Visbīčas cietoksnis tika atjaunots tikai 1246. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://localhistories.org/a-history-of-wisbech/|title=A History of Wisbech|last=Lambert|first=Tim|website=Local Histories|access-date=2024-07-01|date=2021-03-14|language=en-GB}}</ref> Visbīča attīstījās kā nozīmīga tirdzniecības un zvejas osta [[Vošs|Voša līča]] piekrastē. 18. gadsimtā pilsētā uzplauka [[ziepes|ziepju]] ražošana. Līdz 18. gadsimtam Visbīča atradās [[Greitūza]]s estuāra krastā, bet nosusinot Fenu purvus, krasta līnija pavirzījās tālāk uz ziemeļiem un pilsētas kuģniecības nodrošināšanai tika pārvirzīta Nenas upe. 1848. gadā pilsētu savienoja dzelzceļa līnija no [[Mārča]]s; tā darbojās līdz 1968. gadam. 2020. gadā, neraugoties uz kriminālu pārkāpumu agrāk Latvijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/718818-par-izvarosanu-notiesato-bijuso-visbicas-meru-aigaru-balsevicu-deportes-uz-latviju|title=Par izvarošanu notiesāto bijušo Visbīčas mēru Aigaru Balsevicu deportēs uz Latviju|website=https://jauns.lv|access-date=2026-07-14|date=2026-07-13|language=lv}}</ref> par pilsētas mēru kļuva Latvijā dzimušais Jānis Balsevics, tādējādi kļūdams par pirmo austrumeiropieti — pilsētas mēru Anglijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/718818-par-izvarosanu-notiesato-bijuso-visbicas-meru-aigaru-balsevicu-deportes-uz-latviju|title=Par izvarošanu notiesāto bijušo Visbīčas mēru Aigaru Balsevicu deportēs uz Latviju|website=https://jauns.lv|access-date=2026-07-14|date=2026-07-13|language=lv}}</ref> Tomēr jau nākamajā gadā viņš zaudēja amatu, jo tika apsūdzēts izvarošanā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas pilsētas]] [[Kategorija:Kembridžšīra]] hrg6ahah6s4jrgpuohuzcimduyv96e2 Dod ručkā! 0 576470 4494771 4494574 2026-07-14T19:14:28Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4494771 wikitext text/x-wiki {{TV raidījuma infokaste | show_name = Dod ručkā! | show_name_2 = | bgcolour = | color text = | image = 21065963.jpeg | caption = Otrās sezona plakāts | genre = autošovs | format = | creator = * '''1-2. sezona, "Džinsos" un "Ziemīšu īpašais"''' * Roberts Vītols * Ronijs Rovio{{efn|name="note"|Cilvēks, kurš dod signālu startam, kā arī tas, kurš sēž vannā 'Pičiņu Pačiņu' un otrā sezonā sēž kopā ar viesi pārbaudes braucienā.}} * '''1-2. sezona un "Džinsos"''' * Roberts Vītols * Artūrs Goldmanis * Laima Kacena * '''1. sezona''' * Renārs Osītis * '''2. sezona''' * Ivo Perševies * Edgars Vērpe * Kristīne Pleša * '''"Džinsos"''' * Ivo Perševies * '''"Ziemīšu īpašais"''' * Zane Džeriņa * Ansis Siliņš * Aksels Sudniks * Oskars Lācis | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = * Roberts Vītols | starring = | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = latviešu | num_seasons = 2 | num_episodes = 19 | executive_producer = | producer = | editor = | location = * '''1-2. sezona''' * ''Rudes kartingu trase'' - [[Rude (Otaņķu pagasts)|Rude]], [[Otaņķu pagasts]], [[Dienvidkurzemes novads]] * '''"Džinsos"''' * ''Sporta komplekss 333'' - [[Ropažu novads]] | cinematography = | camera = | runtime = | company = ''[[All Media Latvia]]'' | distributor = ''[[Go3]]'' | channel = | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = | last_aired = | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }}'''Dod ručkā!''' ir [[Latvija]]s izklaidējošs auto raidījums ''[[Go3]]'' platformā, kuru vada Roberts Vītols, plašāk pazīstams kā ''robyworks''. Šova mērķis ir ļaut vietējām slavenībām izkāpt no savas komforta zonas. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |'''1''' |10 |{{dat|2023|5|31|N|bez}} |{{dat|2023|8|2|N|bez}} |- |'''2''' |8 |{{dat|2023|11|8|N|bez}} |{{dat|2023|12|27|N|bez}} |- |colspan="2" |'''"Džinsos"''' |colspan="2" |{{dat|2024|6|7|N|bez}} |- |colspan="2" |'''"Ziemīšu īpašais"''' |colspan="2" |{{dat|2025|12|10|N|bez}} |} == Formāts == Šovā piedalās Latvijā populāras personības, kurām jāizpilda divi uzdevumi. Pirmais uzdevums visiem dalībniekiem ir vienāds — uzstādīt labāko trases laiku ar Roberta īpaši neglīto mašīnu ''[[Fiat Multipla]]''. Šis uzdevums tiek dēvēts par ''Neglītākā auto apļa laiku''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/brivbridis/auto-blogeris-robyworks-jauna-sova-testes-latvijas-slavenibu-brauksanas-prasmes.2154|title=Auto blogeris Robyworks jaunā šovā testēs Latvijas slavenību braukšanas prasmes|website=[[lasi.lv]]|access-date=2024-07-27|language=lv}}</ref> Sākuma viesim tiek dots pārbaudes brauciens, kura laikā Roberts sēž blakus un sniedz norādījumus par to, kā ātrāk izbraukt apli. === Pirmā sezona === Pirmā sezonā otro uzdevumu katram dalībniekam nosaka "Laimes rats". Šī sadaļa piedāvā dažādus komiskus un ekstrēmus izaicinājumus. Rata uzdevumi ir īpaši veidoti, lai būtu izaicinoši un izklaidējoši, pārbaudot dalībnieku spējas un pielāgošanās prasmes neparedzamos apstākļos. {|class="wikitable" |+ Laimes rats ! width="100" | Nosaukums ! Noteikumi |- !Pičiņu Pačiņu |Ronijs{{efn|name="note"}} sēž uz automašīnas jumta ar ūdeni pilnā vanna, kamēr Roberts un viesis šķērso trasi. Mērķis ir izliet trasē pēc iespējas vairāk ūdeni. Kurš izlej vairāk, uzvar otrajā uzdevumā. Sākotnēji pirmajā epizodē mērķis bija izliet ūdeni pēc iespējas mazāk. |- !Viss slikti |Viesim jāvada automašīna atpakaļgaitā ar aizsietām acīm, kamēr Roberts sēž aizmugurē un dod norādes, uz kuru pusi griezties. Šīs automašīnas īpašais noslēpums ir tas, ka stūre darbojas pretēji — ja stūrē pa labi, automašīna brauks pa kreisi. |- !Britu aklais |Robertam un viesim būs jāuzticas viens otram, jo ar automašīnu, kurai stūre ir labajā pusē, viņi brauks apli ar aizsietām acīm. Norādes par to, kur braukt, vadītājs saņems no cilvēka, kurš sēž vannā uz automašīnas jumta. Tas, kurš dod norādes, nedrīkst pieļaut kļūdas, jo tas var būt sāpīgi pašam, bet vadītājam, kurš neko neredz, būs ļoti uzmanīgi jāklausās. Braukšana uz maiņām. |- !Brauciens vafelē |Robertam un viesim būs jāšķērso trase, kamēr cits sēž uz ''Mercedes'' automašīnas jumta krēsla ar sporta drošības jostām. Braukšana uz maiņām. |- !Pilnīgā vafelē |Viesim jābrauc ar speciālām brillēm, kurās redzamība ir spoguļattēlā apvērsta vertikāli. |- !Nelaid pa kreisi |Viesim jāvada automašīna, kamēr Roberts sēž aizmugurē. Automašīnas īpašība, ka stūre darbojas pretēji — ja stūrē pa labi, automašīna brauc pa kreisi. |- !Vafeļmazda |''Pilnīgā vafelē'', bet stūre darbojas pretēji — ja stūrē pa labi, automašīna brauks pa kreisi. |- !Britu rallijs | - |} === Otrā sezona === Otrā sezona ieviesusi jauninājumus, un viesiem ir iespēja iziet "Nedrošas braukšanas autoskolu", kas ir pilnīgs pretstats ierastajām drošas braukšanas apmācībām. Šajā uzdevumā viesi var izmēģināt agresīvu braukšanu, nepareizu bremzēšanu un citas ekstremālas braukšanas situācijas, kuras parasti ceļu satiksmē nav pieļaujamas. Automehāniķu komanda sagatavo transportlīdzekļus, radot unikālas un neparedzamas situācijas trasē, lai izceltu braukšanas kultūras problēmas uz Latvijas ceļiem nedaudz absurdā veidā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/brivbridis/ar-jauniem-izaicinajumiem-atgriezas-autosovs-dod-rucka.8435|title=Ar jauniem izaicinājumiem atgriežas autošovs "Dod ručkā!"|website=lasi.lv|access-date=2024-07-27|language=lv}}</ref> {|class="wikitable" |+ Transportlīdzekļi ! width="100" | Nosaukums ! Īpašības |- ! Autoskolas mašīna | Šofera puses pedāļi ir demontēti, tādēļ vadītājam jāsēž blakussēdētāja pusē un kaut jāstūrē un jāpārslēdz pārnesumi. |- ! ''Mazda'' | Stūre darbojas pretēji — ja stūrē pa labi, automašīna brauks pa kreisi. |- ! ''Honda'' | Stūre no labas puses. |- ! Neatliekamā drifta palīdzība | 8 gadu vecs ''Mercedes'', viesim un Robertam jāsēž kabīnē un jāglābj "dzīvības". Šis ir ''Mercedes'', kurš iepriekš kalpoja visu savu mūžu Lietuvā kā ātrās palīdzības auto, līdz kāds ''YouTube'' lietotājs izdomāja, ka būtu laba ideja viņu nopirkt un izmantot driftam. |} === Speciālepizode "Džinsos" === Šajā īpašajā epizodē Roberts satiekas ar seriāla "[[Padomju džinsi]]" galvenās lomas aktieriem [[Kārlis Arnolds Avots|Kārli Arnoldu Avotu]] un [[Igors Šelegovskis|Igoru Šelegovski]]. Vieta pārceļas uz jaunu trasi sporta kompleksā 333. Pirmā uzdevumā abiem aktieriem sevi jāpierāda trasē ar īpašo "džinsu žiguli" gan ar ātrumu, gan spēju manevrēt. Viesiem būs jāmēģina veikt "360 prieki" — 360 grādu apgriezienu. Viņiem jāieskrienas taisnē, jāapgriež automašīna ap savu asi uz speciāla seguma un jāturpina braukt. Segums pārklāts ar ūdeni un ir daudz slidenāks nekā sauss asfalts, lai teorētiski varētu izpildīt 360 grādu apgriezienu. Otrajā uzdevumā viesim jāuzstāda labākais trases laiks nevis ar ''Fiat Multipla'', bet ar "džinsu žiguli". === Speciālepizode "Ziemīšu īpašais" === Šajā īpašajā epizodē Roberts kopā ar Alsungas etnogrāfisko ansambli "[[Suitu sievas]]" dodas braucienā ar rozā ''Fiat Multipla''. Dalībnieku uzdevums ir mežā atrast Ziemassvētku eglīti, nogādāt to pansionātā, izrotāt un pavadīt vakaru kopā ar tā iemītniekiem. Epizodē piedalās arī Konstantīns Krasovskis no YouTube šova "Labie Perekupi". {|class="wikitable" |+ Papilduzdevumi ! width="100" | Nosaukums ! Noteikumi |- !Rīmē |Nākamā uzdevuma laikā jārunā atskaņās. |- !Jā, protams |Uz visu, ko palūdz, jāatbild "Jā, protams". |} == Dalībnieki == {{uzraksts|#f9f9f9|Slavenības kategorija}} {{uzraksts|#ffc099|Sporta kategorija}} {|class="wikitable sortable" ! width="100" | ! width="25" | # ! width="200" | Viesis ! width="200" | Laimes rats<br />Nedrošas braukšanas autoskola ! width="100" | Ātrums |- ! rowspan="10" | 1. sezona |1. |[[Mārtiņš Kozlovskis]] (''Kozmens'') |''Pičiņu Pačiņu'' |01:14.93 |- |bgcolor="ffc099" |2. |bgcolor="ffc099" |[[Nikolass Bertāns]] |bgcolor="ffc099" |''Viss slikti'' |bgcolor="ffc099" |01:11.43 |- |3. |[[Egons Dombrovskis]] |''Britu aklais'' |01:15.53 |- |4. |[[Suitu sievas]] |''Brauciens vafelē'' |01:27.78 |- |5. |[[Māra Sleja]] |''Pilnīgā vafelē'' |01:30.80 |- |6. |[[Emīls Balceris]] |''Pičiņu Pačiņu'' |01:14.26 |- |7. |[[Lelde Ceriņa]] |''Nelaid pa kreisi'' |01:21.49 |- |8. |[[Rojs Rodžers]] |''Brauciens vafelē'' |01:17.80 |- |bgcolor="ffc099" |9. |bgcolor="ffc099" |[[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]] |bgcolor="ffc099" |''Vafeļmazda'' |bgcolor="ffc099" |01:09.90 |- |10. |[[Markus Riva]] |''Pičiņu Pačiņu'' |01:16.53 |- ! rowspan="10" | 2. sezona |1. |[[Jānis Krīvēns]] (''Krivenchy'') |Agresīvākais BMW braucējs no Minskas |01:16.33 |- |2. |[[Edgars Ozoliņš (aktieris)]] |Agresīvi apstājās pie gājēju pārejas |01:14.28 |- |3. |[[Kristians Kareļins]] |Agresīvākais braucējs trasē ar šķēršļiem no riepām |01:14.07 |- |bgcolor="ffc099" |4. |bgcolor="ffc099" |[[Kristaps Blušs]]{{efn|Latvijas drifta pilots}} |bgcolor="ffc099" |Agresīva braukšana, lai Laura manekens izkristu no vannas |bgcolor="ffc099" |01:16.18 |- |5. |[[Alvis Franks]] un<br />[[Toms Klovans]] — ''[[E6 (grupa)|E6]]''{{efn|[[Reps|Repa]] grupa}} |Sacensības starp trim dalībniekiem |01:16.66 |- |6. |[[Edgars Bāliņš]]{{efn|Grupas "[[Singapūras Satīns]]" dalībnieks}} |Braukšana bez bremzēm |01:14.89 |- |7. |[[Egija Gailuma]]{{efn|''OX Drive'' līdzīpašniece}} | Jādzen trasē divas automašīnas |01:18.65 |- |bgcolor="ffc099" rowspan="3" |8. |bgcolor="ffc099" |Brāļi Bērziņi{{efn|Drifta ģimene}}: Intis |bgcolor="ffc099" rowspan="3" |Neatliekamā drifta palīdzība |bgcolor="ffc099" |01:13.82 |- |bgcolor="ffc099" |Brāļi Bērziņi: Jānis |bgcolor="ffc099" |01:12.53 |- |bgcolor="ffc099" |Brāļi Bērziņi: Ivars |bgcolor="ffc099" |01:13.27 |- ! colspan="2" rowspan="2" | speciālepizode "Džinsos" | [[Igors Šelegovskis]] | rowspan="2" |360 prieki | 01:41.78 |- | [[Kārlis Arnolds Avots]] | 01:37.71 |} Pirmajā sezonā sporta kategorijā un kopējā vērtējumā pašreizējais līderis ir rallija sporta braucējs [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]], bet ātrākais starp slavenībām ir mūziķis [[Emīls Balceris]]. Otrās sezonas pirmais viesis bija [[Jānis Krīvēns]]. Lai nokārtotu eksāmenu, viņam bija jāvada automašīna, kurā stūre ir viņa pārziņā, tomēr pedāļus kontrolē Roberts no otras puses. Aktierim [[Edgars Ozoliņš (aktieris)|Edgaram Ozoliņam]] vajadzēja agresīvi apstāties pie gājēju pārejas, uz kuras atradās [[Lauris Reiniks|Laura Reinika]] manekens. [[Kristians Kareļins|Kristiana Kareļina]] trasē izvietoti riepu šķēršļi, kurus nepieciešams maksimāli agresīvi apbraukt, un pēc tam jānovieto automašīna starp divām citām automašīnām speciālā kabatiņā. No šīs pozīcijas nepieciešams pilnā jaudā ieskrieties. Laura manekens piedalās braucienā vannā. Papildus tam, šajā epizodē pieslēdzies arī otrais manekens Zigis, kurš stāv uz gājēju pārejas. Viesim jābremzē maksimāli tuvu Zigim. Papildu pieejami bonusa punkti, ja Lauris izkritīs no vannas uzdevuma izpildes laikā. Lai [[Kristaps Blušs]] nokārtotu eksāmenu, viņam jābrauc maksimāli agresīvi, lai Laura manekens izkristu no vannas uzdevuma izpildes laikā. Piektajā epizodē Alvis brauca ar Mazdu un Toms brauca ar Hondu, Roberts brauca ar autoskolas mašīnu. Šajā praktiskajā uzdevumā bija sacensības starp trim dalībniekiem. Katrs veica divus apļus, un, ja viņi spēja demonstrēt pietiekamu agresivitāti, viņi ieguva tiesības kārtot teorijas eksāmenu. Pēdējā īpašajā epizodē teorijas un praktiskais eksāmens būs ar īpašo "Neatliekamo drifta palīdzību". Jānis Bērziņš priekšgalā, kamēr citi (arī Roberts) mēģinās veikt pirmo palīdzību manekenam. == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas televīziju raidījumi]] [[Kategorija:Go3 oriģinālsaturs]] 96ylsd075cx66vy28g8tztqhb56vhh7 Zambijas karogs 0 602620 4494870 4293673 2026-07-15T05:19:59Z Biafra 13794 4494870 wikitext text/x-wiki {{Karoga infokaste | Name = Zambijas | Article = | Type = Valsts karogs | Image = Flag of Zambia.svg | Nickname = | Morenicks = | Use = 111111 | Symbol = | Proportion = 2:3 | Adoption = [[1964]]. gada [[24. oktobris]] | Design = Zaļš fons ar trim vertikālām svītrām (sarkanu, melnu un oranžu) un oranžu ērgli augšējā labajā stūrī. | Designer = Gabriel Ellison }} '''Zambijas karogs''' ir viens no [[Zambija|Zambijas Republikas]] nacionālajiem simboliem. Karogam ir zaļš fons, kas simbolizē valsts dabas bagātības un lauksaimniecību. Karoga apakšējā labajā stūrī atrodas trīs vertikālas svītras: sarkana, melna un oranža. Virs tām attēlots oranžs ērglis, kas izpleš spārnus lidojumā. Šis karogs tika pieņemts 1964. gada 24. oktobrī, kad Zambija ieguva neatkarību no Lielbritānijas. Tā dizainu izstrādāja māksliniece Gabriela Elisona. == Ārējās saites == * [https://www.fotw.info/flags/zm.html Zambijas karogs] {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sisterlinks-inline}} {{Āfrikas karogi}} [[Kategorija:Zambija]] [[Kategorija:Āfrikas valstu karogi]] a6tmww8m0xfp5j4bdgl86esinoag5tm Modesto 0 602835 4494871 4408566 2026-07-15T05:26:42Z Biafra 13794 preciz. 4494871 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Modesto | official_name = ''Modesto'' | settlement_type = Pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = Flag of Modesto, California.gif | image_seal = Seal of Modesto, California.png | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = ASV#Kalifornija#Ziemeļamerika | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{USA}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = {{karogs|Kalifornija}} | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Stanislosas apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 116.04 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2020 | population_footnotes = | population_total = 218464 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC-8]] | utc_offset = -8 | timezone_DST = [[UTC-7]] | utc_offset_DST = -7 | latd = 37 | latm = 39 | lats = 41 | latNS =N | longd = 120 | longm = 59 | longs = 40 | longEW = W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 27 | website = {{url|http://www.modestogov.com/}} | footnotes = }} '''Modesto''' ({{val|en|Modesto}}, {{izrunā|məˈdɛstoʊ}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Stanislosas apgabals|Stanislosas apgabalā]]. Tā atrodas [[Kalifornijas Centrālā ieleja|Kalifornijas Centrālās ielejas]] dienvidu daļā, apmēram 145 kilometrus uz austrumiem no [[Sanfrancisko]] un ir Stanislosas apgabala administratīvais centrs. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 218 tūkstoši iedzīvotāju, padarot Modesto par vienu no lielākajām pilsētām reģionā. Modesto ir nozīmīgs lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes centrs, kuras apkārtnē plaši tiek audzētas [[parastā mandele|mandeles]], [[vīnogas]], [[dārzenis|dārzeņi]] un citi kultūraugi. Pilsētā atrodas arī pasaulē lielākais privātais vīna ražotājs ''[[E.&J. Gallo Winery]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Top 50 Largest Wineries |url=https://www.winebusiness.com/wbm/article/297349 |website=winebusiness.com |accessdate={{dat|2025|6|15||bez}} |language=en}}</ref> Tās saimniecību papildina transporta, loģistikas un pakalpojumu sektori, pateicoties izdevīgajam ģeogrāfiskajam novietojumam starp lielākajiem Kalifornijas metropoļu centriem. Modesto ir zināma arī ar savu kultūras dzīvi, it īpaši ar ''[[Graffiti Summer]]'' festivālu, kas godā vietējo kino režisoru [[Džordžs Lūkass|Džordžu Lūkasu]] un viņa filmu “[[Amerikāņu grafiti]]”.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Graffiti Summer |url=https://www.modestogov.com/1350/Graffiti-Summer |website=modestogov.com |accessdate={{dat|2025|6|15||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Graffiti Summer |url=https://visitmodesto.com/car-culture/ |website=visitmodesto.com |accessdate={{dat|2025|6|15||bez}} |language=en}}</ref> Pilsētas dzīvi raksturo divvalodība ([[Angļu valoda|angļu]] un [[Spāņu valoda|spāņu]] valoda), daudzveidīga kopiena un aktīva sabiedriskā vide, kas apvieno tradicionālos lauku elementus ar mūsdienīgu pilsētas attīstību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *{{Official website}} {{ASV-aizmetnis}} {{Kalifornijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalifornijas pilsētas]] 0cqyas8jrdr32bglo7zp5pq66qag8ar Emanuela Šarpentjē 0 602844 4494874 4294471 2026-07-15T05:43:29Z Biafra 13794 4494874 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Emanuela Šarpentjē | vārds_orig = ''Emmanuelle Charpentier'' | attēls = Emmanuelle Charpentier.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Emanuela Šarpentjē 2015. gadā | dz_gads = 1968 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|Francija|Ildefransa|Esona}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{FRA}} | tautība = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | zinātne = {{ubl|[[molekulārā bioloģija]]|[[mikrobioloģija]]|[[ģenētika]]|[[bioķīmija]]}} | grāds = | darba_vietas = | akad_amats = | alma_mater = [[Pjēra un Marijas Kirī Universitāte]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Nobela prēmija ķīmijā]] (2020) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Emanuela Marī Šarpentjē''' ({{val|en|Emmanuelle Marie Charpentier}}, {{izrunā|emanɥɛl maʁi ʃaʁpɑ̃tje}}; dzimusi {{dat|1968|12|11}}) ir [[Francija]]s mikrobioloģe, ģenētiķe un bioķīmiķe, plaši pazīstama kā viena no mūsdienu [[molekulārā bioloģija|molekulārās bioloģijas]] ievērojamākajām zinātniecēm. Viņa ir viena no [[CRISPR-Cas9]] genoma rediģēšanas tehnoloģijas izstrādātājām.<ref name="Science"/> Viņa izstrādāja inovatīvas metodes, kas ļauj precīzi un efektīvi modificēt dzīvo organismu [[dezoksiribonukleīnskābe|DNS]], būtiski ietekmējot [[gēnu inženierija|gēnu inženieriju]] un [[biomedicīna|biomedicīnu]]. 2012. gadā Šarpentjē kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu, kurā tika demonstrēta CRISPR-Cas9 sistēmas izmantošana kā programmējams gēnu rediģēšanas rīks.<ref name="Science">{{laikraksta atsauce |author1=Jinek M. et al. |title=A programmable dual-RNA-guided DNA endonuclease in adaptive bacterial immunity |journal=Science |date={{dat|2012|6|28||bez}} |volume=337 |issue=6096 |page=816-821 |doi=10.1126/science.1225829}}</ref> Šis darbs pavēra jaunas iespējas [[slimību terapija|slimību terapijā]], [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], kā arī radīja plašas diskusijas par [[ētika|ētiku]] un [[biotehnoloģija|biotehnoloģiju]] regulējumu. Abas zinātnieces 2020. gadā tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] “par gēnu rediģēšanas metodi”,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Press release: The Nobel Prize in Chemistry 2020 |url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2020/press-release/ |website=nobelprize.org |accessdate={{dat|2025|6|15||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2020/summary/ | title= The Nobel Prize in Chemistry 2020 | publisher= NobelPrize.org | language= en | accessdate={{dat|2025|6|15||bez}} | quote= for the development of a method for genome editing}}</ref> kļūstot par pirmajām sievietēm, kas šajā kategorijā to saņēmušas kopā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Chemistry Just Went to Two Women for the First Time in History |url=https://www.glamour.com/story/the-nobel-prize-in-chemistry-just-went-to-two-women-for-the-first-time-in-history |website=glamour.com |accessdate={{dat|2025|6|15||bez}} |language=en}}</ref> Šarpentjē ieņem vadošus zinātniskos amatus [[Vācija|Vācijā]], tostarp [[Maksa Planka patogēnu zinātnes vienība|Maksa Planka patogēnu zinātnes vienībā]] (''Max Planck Unit for the Science of Pathogens'', Berlīnē), kuru viņa arī dibināja.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Prof. Emmanuelle Charpentier, Ph.D. |url=https://www.mpg.de/9343753/science-of-pathogens-charpentier |website=mpg.de |accessdate={{dat|2025|6|15||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=About Emmanuelle |url=https://www.mpusp.mpg.de/16153/about-emmanuelle-charpentier |website=mpusp.mpg.de |accessdate={{dat|2025|6|15||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Max Planck Unit for the Science of Pathogens |url=https://www.mpusp.mpg.de/ |website=mpusp.mpg.de |accessdate={{dat|2025|6|15||bez}} |language=en}}</ref> Viņas darbs ir nozīmīgs gan fundamentālajā molekulārajā bioloģijā, gan praktiskā pielietojumā, ietekmējot biomedicīnisko inovāciju attīstību visā pasaulē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{zinātnieks-aizmetnis}} {{Francija-aizmetnis}} {{Nobela prēmija ķīmijā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šarpentjē, Emanuela}} [[Kategorija:Francijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Francijas biologi]] [[Kategorija:Bioķīmiķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti ķīmijā]] 4foe20734mokqwtepqenadrsy4xh7fx Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas 0 602856 4494875 4343477 2026-07-15T05:48:23Z Biafra 13794 preciz. 4494875 wikitext text/x-wiki [[Attēls:B788 VT-ANB 2023 1 (53253298209).jpg|thumb|Avārijā cietušā lidmašīna 2 gadus pirms katastrofas]] '''''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas''' bija liela [[aviokatastrofa]] 2025. gada 12. jūnijā. ''[[Air India]]'' aviokompānijas ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'' lidmašīna veica plānoto starpkontinentālo reisu AI171 maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], bet dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē. Ar 260 bojāgājušajiem šī ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē un lielākā, kurā izdzīvoja tikai viens cilvēks uz borta. Šī avārija kļuva par pirmo nopietno ''Boeing 787 Dreamliner'' aviokatastrofu visā šī modeļa ekspluatācijas vēsturē.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Indijā avarē pasažieru lidmašīna – uzņēmums atklāj pasažieru pilsonības un skaitu|url=https://arabic.cnn.com/world/article/2025/06/12/breaking-news-plane-crashes-at-airport-in-western-indian-city-of-ahmedabad|access-date=2025-06-12|publisher=CNN Arabic|date=2025-06-12}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|author=Sedghi, Amy|date=2025-06-12|title=Air India flight to London Gatwick crashes in Ahmedabad with more than 240 people onboard – latest updates|language=en|newspaper=The Guardian|url=https://www.theguardian.com/world/live/2025/jun/12/air-india-flight-ai171-plane-crash-ahmedabad-india-latest-updates|access-date=2025-06-12}}</ref><ref name="ref1">{{tīmekļa atsauce|title=LIVE: Over 50 people feared dead in Air India flight crash|url=https://english.gujaratsamachar.com/news/gujarat/plane-crash-reported-in-ahmedabad-several-injured|access-date=2025-06-12|publisher=Gujarat Samachar|language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Ahmedabad Air India Flight Crash Live Updates: Miracle rescue as police find a survivor in seat 11A|url=https://www.firstpost.com/india/ahmedabad-plane-crash-live-updates-over-200-people-onboard-flight-casualty-numbers-awaited-liveblog-13896455.html|access-date=2025-06-12|publisher=Firstpost|date=2025-06-12|language=en}}</ref> Lidmašīnā bija 230 pasažieri un 12 apkalpes locekļi.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Nogalināti visi Air India lidmašīnas pasažieri Ahmedabadas lidostā|url=https://www.aljazeera.net/news/2025/6/12/...|date=2025-06-12|access-date=2025-06-12|publisher=Al Jazeera|language=ar}}</ref><ref name="ref2">{{tīmekļa atsauce|title=Air India crash latest: London-bound passenger plane carrying 242 people crashes after take-off in India|url=https://www.bbc.com/news/live/c8d1r3m8z92t|access-date=2025-06-12|publisher=BBC News|language=en}}</ref> Negadījums izraisīja plašu ārkārtas reaģēšanu, ieskaitot vairākas ugunsdzēsības un glābšanas vienības.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Ziņojumi par izdzīvojušajiem pēc Air India lidmašīnas avārijas (video)|url=https://arabic.rt.com/world/1682438-...|access-date=2025-06-12|publisher=RT Arabic|language=ar}}</ref> Indijas Gaisa negadījumu izmeklēšanas birojs (AAIB) veic izmeklēšanu par notikušā cēloņiem. Šī bija pirmā ''[[Boeing 787]]'' lidmašīnas katastrofa kopš to ražošanas uzsākšanas 2011. gadā un pirmā ''Air India'' nopietna aviokatastrofa kopš [[Air India reiss 182|''Air India'' reisa 182]] terora akta 1985. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=London-bound Air India passenger plane with 242 aboard crashes minutes after takeoff|url=https://www.fox8live.com/2025/06/12/...|access-date=2025-06-12|publisher=Fox8live|date=2025-06-12}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Aviokatastrofas]] [[Kategorija:2025. gads]] bwz0sw21rjz9ipw4joid9w5khbptqmd Air India 0 602861 4494876 4334907 2026-07-15T05:50:42Z Biafra 13794 preciz. 4494876 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Aviokompanijas infokaste | aviokompanija = ''Air India'' | logo = Air India logo (2007–2023).svg | logo izmērs = 250px | attēls = | attēla izmērs = 300px | attēla paraksts = | IATA = AI | ICAO = AIC | izsaukums = AIR INDIA | dibināta = [[1932]]. gadā | darbību uzsāka = [[1946]]. gadā (kā ''Air India'') | darbību pārtrauca = | galvenā bāze = [[Deli]] | citas bāzes = | lojalitātes programma = ''Flying Returns'' | aviokompāniju alianse = ''[[Star Alliance]]'' | flote = 123<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planespotters.net/airline/Air-India|title=Air India fleet details|website=planespotters.net}}</ref> | galamērķi = 102<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airindia.in/international-network.htm|title=Air India – International Network|website=airindia.in}}</ref> | sauklis = ''Truly Indian'' | mātes kompānija = ''[[Tata Group]]'' (caur ''Tata Sons'') | galvenā mītne = [[Deli]], [[Indija]] | vadība = | ieņēmumi = | mājas lapa = {{URL|https://www.airindia.com}} }} '''''Air India''''' ir [[Indija]]s valsts [[Lidsabiedrība|aviokompānija]] un viena no lielākajām aviopārvadājumu kompānijām valstī. Tās galvenā mītne atrodas [[Deli]], un tā darbojas galvenokārt no [[Indira Gandija starptautiskā lidosta|Indiras Gandijas starptautiskās lidostas]]. Kopš 2014. gada ''Air India'' ir daļa no starptautiskās aviokompāniju alianses ''[[Star Alliance]].'' == Vēsture == ''Air India'' tika dibināta 1932. gadā kā '''''Tata Air Services''''' uzņēmēja [[J. R. D. Tata]] vadībā. Sākotnēji tā nodrošināja pasta un pasažieru pārvadājumus starp [[Karāči]] un [[Madrasa|Madrasu]]. 1946. gadā kompānija tika pārdēvēta par ''Air India'', bet pēc Indijas neatkarības 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]]. 2022. gadā kompānija atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''[[Tata Group]]'', kļūstot par daļu no uzņēmuma ''Tata Sons''. == Flote un galamērķi == ''Air India'' apkalpo plašu galamērķu tīklu, tostarp iekšzemes reisus un starptautiskus lidojumus uz [[Eiropa|Eiropu]], [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], [[Āzija|Āziju]] un [[Austrālija|Austrāliju]]. Tās flotē ir dažāda veida lidmašīnas, tostarp ''[[Boeing 777]]'', ''[[Boeing 787 Dreamliner]]'' un ''[[Airbus A320]]'' sērijas lidaparāti. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.airindia.com/ Oficiālā tīmekļvietne] [[Kategorija:Lidsabiedrības]] lr0cd6ylnpcwd88h1gdhz8d1ztgbkvp Verners Zāns 0 602880 4494877 4467678 2026-07-15T05:53:07Z Biafra 13794 4494877 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Verners Aleksandrs Zāns | vārds_orig = | attēls = Verners Zāns.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Verners Aleksandrs Zāns 1934. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1904 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Vaidavas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1961 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 6 | m_vieta = {{vieta|Jamaika|Kingstona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[Ģeoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = Izveidoja boksītu ģenēzes teoriju | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Verners Aleksandrs Zāns''' (dzimis {{dat|1904|7|15}}, miris {{dat|1961|9|6}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[ģeologs]], kurš līdz 1944. gadam strādāja par asociēto profesoru [[Rīgas Universitāte|Rīgas Universitātē]], darbojās [[ZBPI]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu.<ref>[https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/e/dzimis-verners-aleksandrs-zans-20220715/ LU muzejs, Verners Aleksandrs Zāns]{{Novecojusi saite}}</ref> Nodarbojās ar Latvijas [[Kvartārs|kvartāra]] ģeoloģiju, pētīja Latvijas dziļākos zemes urbumus, tostarp [[Daugavpils|Daugavpilī]] (567 m), sastādīja Jamaikas ģeoloģisko karti, veica Jamaikas [[Derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] krājumu pētījumus, izveidoja [[Boksīts|boksītu]] klasifikāciju un ģenētiskos tipus, dibināja Jamaikas ģeoloģijas muzeju u.t.t. == Dzīvesgājums == Verners Zāns dzimis 1904. gada 15. jūlijā [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] [[Vaidavas pagasts|Vaidavas pagasta]] Podzēmes skolā. Tad šajā skolā viņa tēvs strādāja par skolotāju. Pamatizglītību viņš ieguva [[Umurga]]s draudzes skolā un pēc tam [[Limbaži|Limbažos]]. 1922. gadā Verners pabeidza vidusskolu un iestājās [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] studēt dabaszinātnes. Sākotnēji viņa uzmanības centrā bija [[bioloģija]], it īpaši [[botānika]]. 1924. gadā žurnālā "Daba" Zāns pat publicēja rakstu par savdabīgu, [[staipekņi]]em radniecīgu ūdensaugu [[Ezerenes|ezereņu]] izplatību Latvijā. Bet pēc tam viņš pievērsās ģeoloģijai. Ar fakultātes atbalstu viņš piedalījās ģeoloģijas kursos [[Berlīne|Berlīnē]], kā arī vairākās ģeoloģiskajās ekspedīcijās [[Igaunija|Igaunijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Polija|Polijā]]. Universitātes laikā Zāns iesaistījās gan [[Akadēmiskā vienība "Austrums"|studentu vienībā "Austrums"]], gan arī tādās zinātniskajās biedrībās, kā [[Latvijas Bioloģijas biedrība]], [[Latvijas Ģeogrāfijas biedrība]] un [[Latvijas Ģeoloģijas biedrība]]. Vēlāk viņš ņēma dalību vairākās [[Skandināvija]]s ģeoloģijas biedrībās, kur konferencēs uzstājās ar referātiem. Līdztekus mācībām Verners strādāja arī LU Ģeoloģijas institūtā, kur 1927. gadā tika ievēlēts par subasistentu. Šajā pat gadā viņš kļuva par [[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s līdzstrādnieku, sarakstīdams lielu daļu rakstu gan par vispārīgo, gan [[Latvijas ģeoloģija|Latvijas ģeoloģiju]]. Studiju laikā Zāns veica plašus [[Kvartārģeoloģija|kvartārģeoloģiskus]] pētījumus [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Zemgale|Zemgalē]], pievērsdamies [[Ledājs|ledāja]] veidotajām ģeomorfoloģiskajām formām un apkopojot ziņas par ledāja atstātajām skrambām pamatiežu virsmā. Par diviem darbiem 1930. un 1933. gadā viņš ieguva [[Krišjāņa Barona prēmija|Krišjāņa Barona prēmiju]]. Pirmais bija pētījums par Limbažu apkaimes [[oss|osiem]] un sengultnēm, bet otrais bija diplomdarbs par [[Dilūvijs|diluviālā]] ledus pēdējām kustībām Latvijā. 1933. gadā V. Zāns pabeidza [[LU Matemātikas un dabzinātņu fakultāte|LU Matemātikas un dabzinātņu fakultāti]] ar dabzinātņu kandidāta (''mag. rer. nat.'') grādu. Pēc studijām Zāns turpināja darbu [[LU Ģeoloģijas un paleontoloģijas institūts|LU Ģeoloģijas un paleontoloģijas institūtā]] profesora [[Ernsts Krauss|Ernsta Krausa]] vadībā (pēc profesora [[repatriācija]]s no Latvijas, 1941. gadā kļuva par šī institūta direktoru). Vienu mācību gadu Verners bija arī ģeogrāfijas skolotājs [[Rīgas Skolotāju institūts|Rīgas skolotāju institūtā]], bet 1934. gadā viņu iesauca aktīvajā karadienestā [[5. Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulkā.]] 1935. gadā V. Zāns kļuva par Latvijas Universitātes mācībspēku — viņu ievēlēja par Ģeoloģijas un paleontoloģijas katedras jaunāko asistentu. Nākamajā gadā viņš ieguva Kultūras fonda stipendiju zināšanu papildināšanai vispārīgajā un [[Kvartārģeoloģija|kvartārģeoloģijā]] pie ievērojamiem Skandināvijas valstu profesoriem. Verners piedalījās arī ģeoloģiskajos pētījumos Somijā. Uz tā pamata šo pētījumu rezultātus par [[Holocēns|holocēna]] laikmeta [[Joldijas jūra|Joldijas jūru]] Baltijā Zāns iesniedza fakultātei kā habilitācijas darbu. 1937. gada maijā viņu apstiprināja par Ģeoloģijas un paleontoloģijas katedras privātdocentu, bet 1938. gada nogalē — par docentu. V. Zāns pasniedza vispārīgo ģeoloģiju dabaszinātniekiem, ģeoloģiju inženieriem un lauksaimniekiem, un vēl kvartārģeoloģiju un citus speciālkursus, kā arī vadīja speciālos praktiskos darbus. 1937. gadā Zānu kā speciālistu pieaicināja Zemes bagātību pētīšanas komisijā, kas 1939. gadā tika pārveidots par [[Zemes bagātību pētīšanas institūts|Zemes bagātību pētīšanas institūtu]], kurā viņš tika iecelts par nodaļas vadītāju, bet 1939 — 1940. gadā arī par direktora vietas izpildītāju. V. Zāns veiksmīgi apvienoja pedagoga un administratīvā darbinieka pienākumus ar zinātniskajiem un lietišķajiem pētījumiem. Viņa uzmanības centrā bija kvartārģeoloģija un [[glaciomorfoloģija]]. Studiju gados iesāktie pētījumi tika turpināti, piesaistot bijušo audzēkni [[Aleksis Dreimanis|Aleksi Dreimani]]. Kopīgi tika pētīti [[Ledus laikmets|ledus laikmeta]] nogulumi un fauna. Baltijas baseinā tika izdalīti divi [[Morēna|morēnu]] horizonti, kā arī sastādīta un publicēta pirmā Latvijas kvartāra ģeoloģiskā karte. Zāna nozīmīgākais darbs ir nodaļa par kvartāra formāciju plašajā 1936. gada izdevumā "Latvijas zeme, daba un tauta". Tas ir pirmais plašākais apkopojums par ledus laikmeta nogulumiem Latvijā. Kā ZBPK, bet vēlāk ZBPI darbiniekam viņam nācās nodarboties arī ar derīgo izrakteņu pētījumiem. Zāns uzrakstīja dažus vispārīgus šai tematikai veltītus rakstus, pētīja saldūdens kaļķiežus, [[Baldone]]s apkārtnes ģeoloģisko uzbūvi saistībā ar [[Baldones sēravots "Ķirzaciņa"|Baldones sēravotiem]], kā arī kopā ar Anzelmu Mutuli pētīja [[Rembate]]s [[dolomītsmilšakmeņi|dolomītsmilšakmeņus]]. Trīsdesmito gadu beigās V. Zāns vadīja Kurzemes [[Brūnogles|brūnogļu]] pētījumus, par kuriem interesējās [[Rīgas cementa fabrika]]. Bija iecerēts šo pētījumu rezultātus publicēt plašā monogrāfijā par Latvijas [[Jura (periods)|juras]] brūnoglēm, taču šis darbs palika nepabeigts. Dzīvojot Latvijā, V. Zāns publicēja pāri par diviem desmitiem zinātnisku publikāciju, kā arī rakstīja populārzinātniskus rakstus un komentārus žurnālos "Daugava", "Daba", "Daba un Zinātne", "Ekskursants" un vēl dažādos laikrakstos. 1944. gada septembra beigās, [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] tuvojoties Rīgai, daļa ZBPI tika evakuēta uz [[Vācija|Vāciju]], kā rezultātā Zāns ar savu ģimeni nonāca [[Berlīne|Berlīnē]]. Tur viņš kādu laiku strādāja valsts iestādē par ģeologu, bet, karam beidzoties, Zāna ģimene nonāca bēgļu nometnē [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]. 1946. gadā Zāns tika iecelts par ārkārtas profesoru [[Baltijas Universitāte|Baltijas universitātē]] [[Pineberga|Pinebergā]]. Lauksaimniecības fakultātē viņš pasniedza ģeoloģijas un [[mineraloģija]]s pamatus augsnes mācībā, Dabaszinātņu fakultātē — [[Vēsturiskā ģeoloģija|vēsturisko ģeoloģiju]], [[Paleontoloģija|paleontoloģiju]], [[Dinamiskā ģeoloģija|dinamisko ģeoloģiju]], bet ķīmiķiem — ģeoloģiju. No šī laika Verners Zāns sāka sarakstīties ar Aleksi Dreimani [[Kanāda|Kanādā]]. Viņš rakstīja tam par situācijas sarežģīšanos augstskolā, nepārtraukto algas samazināšanu, radot materiālas grūtības. Vissāpīgāk Zānu aizskāra tas, ka nebija iespējams iegādāties viņam nepieciešamās grāmatas to dārdzības dēļ. Neskaidrā situācija un neziņa par nākotni ļoti nomāca profesoru, kā rezultātā 1949. gadā viņš pieņēma [[Britu Koloniālā pārvalde|Britu Koloniālās pārvaldes]] piedāvājumu doties uz [[Britu Rietumindija|Britu Rietumindiju]], lai ieņemtu Jamaikas valsts ģeologa amatu. Ar Jamaikas gubernatoru tika noslēgts līgums uz trim gadiem par ģeoloģisko kartēšanu un derīgo izrakteņu pētīšanu. 1949. gada oktobrī Zāns ar ģimeni ieradās Jamaikā, lai veiktu salas ģeoloģisko izpēti. Dzīvokļa jautājums un ar to saistītie parādi, tropu klimats, [[džungļi]] un [[malārija]] sarežģīja viņa uzturēšanos. Darbs Zānam likās interesants, taču strādāšanu apgrūtināja jebkādas ģeoloģiskās informācijas un karšu trūkums. Viņam iedotais palīgs bija jauns, tikko universitāti beidzis angļu ģeologs bez pieredzes. Arī jaunāko ģeoloģisko literatūru bija sarežģīti iegūt. Tomēr, par spīti visam, ļoti īsā laikā V. Zāns sevi apliecināja kā labu speciālistu gan teorētiskajā, gan praktiskajā ģeoloģijā. 1951. gadā, tikai divus gadus pēc ierašanās Jamaikā, Zāns jau bija sagatavojis un publicējis Jamaikas ģeoloģisko karti, plašu pārskatu par salas ģeoloģisko struktūru un derīgajiem izrakteņiem, kā arī izveidojis ģeoloģisko darbu veikšanai nepieciešamo dienestu. 1953. gadā Britu Koloniālā pārvalde Zānu iecēla par Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktoru, un šo amatu viņš saglabāja arī pēc neatkarīgās Rietumindijas nodibināšanās ar Jamaiku tās sastāvā. Pateicoties V. Zāna pūlēm, dienests kļuva par nozīmīgu pētniecības iestādi, kurā strādāja pāri par 20 angļu un rietumindiešu ģeologu un citu speciālistu, kuri bija apgādāti ar visu nepieciešamo darbam gan uz sauszemes, gan arī [[Okeāns|okeānā]]. Ar laiku radās iespēja uzcelt dienesta vajadzībām nepieciešamo ēku, uz kuru tas pārcēlās 1961. gadā. Ēka tika izplānota saskaņā ar direktora norādījumiem, paredzot vietu arī [[muzejs|muzejam]], kura iekārtojumu viņš pats sīki izstrādāja. Zāns ar cieņu izturējās pret kolēģiem un viņu veikumu, un it īpaši pret priekšgājējiem. Tāpat, kā Latvijā viņš godināja [[Zelmārs Lancmanis|Zelmāra Lancmaņa]] piemiņu, nolikdams ziedus atceres dienās uz viņa kapa, tā arī Jamaikas ģeoloģijas "tēvam" seram [[Henrijs Tomass Bičs|Henrijam Tomasam Bičam]] (''Beche''), pirmajam rietumu puslodē publicētās ģeoloģiskās kartes sastādītājam (1827. gadā) tika ierādīta centrālā goda vieta šajā muzejā. Diemžēl savu projektu realizēt viņš nepaspēja. Verners turpināja uzturēt sakarus ar Aleksi Dreimani un arī ar savu bijušo kolēģi [[Otto Mellis|Otto Melli]] Zviedrijā. 1953. gadā Verners Zāns kā pirmais latviešu zinātnieks apmeklēja kādreizējo [[Kurzemes hercogistes kolonijas|Kurzemes koloniju]], [[Tobāgo|Tobago]] salu, lai apmeklētu tās vēsturiskās vietas, un "Ceļa Zīmēs" publicēja sava ceļojuma aprakstu. Pēc pensionēšanās viņš plānoja atgriezties latviešu sabiedrībā un atkal nodarboties ar kvartāra pētījumiem. Kā Latvijas, tā arī Jamaikas periodā V. Zāns labprāt piedalījās dažādās ģeoloģiskajās sanāksmēs, konferencēs un kongresos. 1960. gadā ģeologu kongresā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] viņš nolasīja nozīmīgu referātu par [[Boksīts|boksītu]] ģenēzi. Tur pēc ilgiem gadiem atkal satikās daļa bijušo Latvijas Universitātes pasniedzēju, ģeologu, to skaitā arī jau sirmais profesors Ernsts Krauss. 1962. gada aprīli Zāns gatavojās Jamaikā uzņemt vairākus simtus Trešās Karību jūras ģeoloģiskās konferences dalībnieku. Konference notika, bet jau bez Vernera Zāna līdzdalības. 1961. gada 2. septembrī pēc [[sirdslēkme]]s Verners Zāns nokļuva slimnīcā un 5. septembrī (pēc citām ziņām 6. septembrī) viņš mira 57 gadu vecumā. Šajā laikā tuvinieku līdzās nebija. Bērni Ruta un Valdis bija devušies studēt, bet dzīvesbiedre Valentīna bija kopā ar dēlu. Pēc nāves Jamaikas muzejs tika nosaukts Vernera Aleksandra Zāna vārdā. == Devums == Zāns veica derīgo izrakteņu — [[Alumīnijs|alumīnija]], [[Mangāns|mangāna]], [[Varš|vara]], [[dzelzs]] un pat [[Urāns (elements)|urāna]] rūdu iegulu, [[Ģipsis|ģipša]], kvarca smilšu un [[kaļķakmens]] krājumu pētījumus. Pēdējos dzīves gados viņa vadībā tika noskaidrots salas [[nafta]]s potenciāls. Ar viņa pūlēm Jamaika, kas iepriekš bija pazīstama ar [[Cukurniedres|cukurniedru]] produktiem — [[Cukurs|cukuru]] un [[Rums|rumu]], kļuva par vienu no lielākajām boksīta (alumīnija izejvielas) ieguvējām. Turklāt uz [[ASV]] sāka eksportēt arī augstvērtīgu ģipsi. Vēl būtu jāpiemin [[Hidroģeoloģija|hidroģeoloģiskos]] pētījumus ūdens apgādei sarežģītos kaļķakmens [[Karsta process|karsta]] apstākļos. V. Zāns bija arī [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s eksperts ūdens krājumu izvērtēšanā. Galvenā tēma, kurā viņš strādāja un bija jau guvis plašu starptautisku atzinību, bija boksīta klasifikācija un ģenētiskie tipi.<ref>[https://pubs.geoscienceworld.org/gsa/books/book/200/chapter-abstract/3793877/Professor-Verners-Aleksandrs-Zans-1904-1961-1?redirectedFrom=fulltext GeoScienceWorld]</ref> Tomēr šis darbs netika pabeigts. Zānu interesēja arī [[Krīts (periods)|krīta]] nogulumu [[stratigrāfija]] un [[fosilijas]], karsta alas un to veidošanās apstākļi, [[Koraļļu rifs|koraļļu rifu]] izcelsme. V. Zānu saistīja [[koraļļi]] un [[Karību jūra|Karību jūrā]] mītošās [[gliemenes]]. Par tiem ir vairākas viņa publikācijas. Šī Zāna aizraušanās bija tik nopietna, ka viņa kolekcija tika atzīta par vienu no pilnīgākajām zinātniski pamatotajām šāda veida kolekcijām pasaulē. Atsevišķus tās eksemplārus palīdzējuši noteikt labākie speciālisti. Par to, ka Zānu arī šajā jomā vērtēja ļoti augstu, liecina viņa vārdā nosauktā reta gliemju suga — ''[[Phaliophsychus zansi]]''.<ref>''Dabas un vēstures kalendārs 2004. gadam'', Rīga : Zinātne, 2003, 215-221. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Zāns, Verners}} [[Kategorija:Latvijas ģeologi]] otie53d7yeqv0ft64trmtexkyj0jen5 4494878 4494877 2026-07-15T05:53:25Z Biafra 13794 pievienoju [[Kategorija:1904. gadā dzimušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4494878 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Verners Aleksandrs Zāns | vārds_orig = | attēls = Verners Zāns.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Verners Aleksandrs Zāns 1934. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1904 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Vaidavas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1961 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 6 | m_vieta = {{vieta|Jamaika|Kingstona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[Ģeoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = Izveidoja boksītu ģenēzes teoriju | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Verners Aleksandrs Zāns''' (dzimis {{dat|1904|7|15}}, miris {{dat|1961|9|6}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[ģeologs]], kurš līdz 1944. gadam strādāja par asociēto profesoru [[Rīgas Universitāte|Rīgas Universitātē]], darbojās [[ZBPI]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu.<ref>[https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/e/dzimis-verners-aleksandrs-zans-20220715/ LU muzejs, Verners Aleksandrs Zāns]{{Novecojusi saite}}</ref> Nodarbojās ar Latvijas [[Kvartārs|kvartāra]] ģeoloģiju, pētīja Latvijas dziļākos zemes urbumus, tostarp [[Daugavpils|Daugavpilī]] (567 m), sastādīja Jamaikas ģeoloģisko karti, veica Jamaikas [[Derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] krājumu pētījumus, izveidoja [[Boksīts|boksītu]] klasifikāciju un ģenētiskos tipus, dibināja Jamaikas ģeoloģijas muzeju u.t.t. == Dzīvesgājums == Verners Zāns dzimis 1904. gada 15. jūlijā [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] [[Vaidavas pagasts|Vaidavas pagasta]] Podzēmes skolā. Tad šajā skolā viņa tēvs strādāja par skolotāju. Pamatizglītību viņš ieguva [[Umurga]]s draudzes skolā un pēc tam [[Limbaži|Limbažos]]. 1922. gadā Verners pabeidza vidusskolu un iestājās [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] studēt dabaszinātnes. Sākotnēji viņa uzmanības centrā bija [[bioloģija]], it īpaši [[botānika]]. 1924. gadā žurnālā "Daba" Zāns pat publicēja rakstu par savdabīgu, [[staipekņi]]em radniecīgu ūdensaugu [[Ezerenes|ezereņu]] izplatību Latvijā. Bet pēc tam viņš pievērsās ģeoloģijai. Ar fakultātes atbalstu viņš piedalījās ģeoloģijas kursos [[Berlīne|Berlīnē]], kā arī vairākās ģeoloģiskajās ekspedīcijās [[Igaunija|Igaunijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Polija|Polijā]]. Universitātes laikā Zāns iesaistījās gan [[Akadēmiskā vienība "Austrums"|studentu vienībā "Austrums"]], gan arī tādās zinātniskajās biedrībās, kā [[Latvijas Bioloģijas biedrība]], [[Latvijas Ģeogrāfijas biedrība]] un [[Latvijas Ģeoloģijas biedrība]]. Vēlāk viņš ņēma dalību vairākās [[Skandināvija]]s ģeoloģijas biedrībās, kur konferencēs uzstājās ar referātiem. Līdztekus mācībām Verners strādāja arī LU Ģeoloģijas institūtā, kur 1927. gadā tika ievēlēts par subasistentu. Šajā pat gadā viņš kļuva par [[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s līdzstrādnieku, sarakstīdams lielu daļu rakstu gan par vispārīgo, gan [[Latvijas ģeoloģija|Latvijas ģeoloģiju]]. Studiju laikā Zāns veica plašus [[Kvartārģeoloģija|kvartārģeoloģiskus]] pētījumus [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Zemgale|Zemgalē]], pievērsdamies [[Ledājs|ledāja]] veidotajām ģeomorfoloģiskajām formām un apkopojot ziņas par ledāja atstātajām skrambām pamatiežu virsmā. Par diviem darbiem 1930. un 1933. gadā viņš ieguva [[Krišjāņa Barona prēmija|Krišjāņa Barona prēmiju]]. Pirmais bija pētījums par Limbažu apkaimes [[oss|osiem]] un sengultnēm, bet otrais bija diplomdarbs par [[Dilūvijs|diluviālā]] ledus pēdējām kustībām Latvijā. 1933. gadā V. Zāns pabeidza [[LU Matemātikas un dabzinātņu fakultāte|LU Matemātikas un dabzinātņu fakultāti]] ar dabzinātņu kandidāta (''mag. rer. nat.'') grādu. Pēc studijām Zāns turpināja darbu [[LU Ģeoloģijas un paleontoloģijas institūts|LU Ģeoloģijas un paleontoloģijas institūtā]] profesora [[Ernsts Krauss|Ernsta Krausa]] vadībā (pēc profesora [[repatriācija]]s no Latvijas, 1941. gadā kļuva par šī institūta direktoru). Vienu mācību gadu Verners bija arī ģeogrāfijas skolotājs [[Rīgas Skolotāju institūts|Rīgas skolotāju institūtā]], bet 1934. gadā viņu iesauca aktīvajā karadienestā [[5. Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulkā.]] 1935. gadā V. Zāns kļuva par Latvijas Universitātes mācībspēku — viņu ievēlēja par Ģeoloģijas un paleontoloģijas katedras jaunāko asistentu. Nākamajā gadā viņš ieguva Kultūras fonda stipendiju zināšanu papildināšanai vispārīgajā un [[Kvartārģeoloģija|kvartārģeoloģijā]] pie ievērojamiem Skandināvijas valstu profesoriem. Verners piedalījās arī ģeoloģiskajos pētījumos Somijā. Uz tā pamata šo pētījumu rezultātus par [[Holocēns|holocēna]] laikmeta [[Joldijas jūra|Joldijas jūru]] Baltijā Zāns iesniedza fakultātei kā habilitācijas darbu. 1937. gada maijā viņu apstiprināja par Ģeoloģijas un paleontoloģijas katedras privātdocentu, bet 1938. gada nogalē — par docentu. V. Zāns pasniedza vispārīgo ģeoloģiju dabaszinātniekiem, ģeoloģiju inženieriem un lauksaimniekiem, un vēl kvartārģeoloģiju un citus speciālkursus, kā arī vadīja speciālos praktiskos darbus. 1937. gadā Zānu kā speciālistu pieaicināja Zemes bagātību pētīšanas komisijā, kas 1939. gadā tika pārveidots par [[Zemes bagātību pētīšanas institūts|Zemes bagātību pētīšanas institūtu]], kurā viņš tika iecelts par nodaļas vadītāju, bet 1939 — 1940. gadā arī par direktora vietas izpildītāju. V. Zāns veiksmīgi apvienoja pedagoga un administratīvā darbinieka pienākumus ar zinātniskajiem un lietišķajiem pētījumiem. Viņa uzmanības centrā bija kvartārģeoloģija un [[glaciomorfoloģija]]. Studiju gados iesāktie pētījumi tika turpināti, piesaistot bijušo audzēkni [[Aleksis Dreimanis|Aleksi Dreimani]]. Kopīgi tika pētīti [[Ledus laikmets|ledus laikmeta]] nogulumi un fauna. Baltijas baseinā tika izdalīti divi [[Morēna|morēnu]] horizonti, kā arī sastādīta un publicēta pirmā Latvijas kvartāra ģeoloģiskā karte. Zāna nozīmīgākais darbs ir nodaļa par kvartāra formāciju plašajā 1936. gada izdevumā "Latvijas zeme, daba un tauta". Tas ir pirmais plašākais apkopojums par ledus laikmeta nogulumiem Latvijā. Kā ZBPK, bet vēlāk ZBPI darbiniekam viņam nācās nodarboties arī ar derīgo izrakteņu pētījumiem. Zāns uzrakstīja dažus vispārīgus šai tematikai veltītus rakstus, pētīja saldūdens kaļķiežus, [[Baldone]]s apkārtnes ģeoloģisko uzbūvi saistībā ar [[Baldones sēravots "Ķirzaciņa"|Baldones sēravotiem]], kā arī kopā ar Anzelmu Mutuli pētīja [[Rembate]]s [[dolomītsmilšakmeņi|dolomītsmilšakmeņus]]. Trīsdesmito gadu beigās V. Zāns vadīja Kurzemes [[Brūnogles|brūnogļu]] pētījumus, par kuriem interesējās [[Rīgas cementa fabrika]]. Bija iecerēts šo pētījumu rezultātus publicēt plašā monogrāfijā par Latvijas [[Jura (periods)|juras]] brūnoglēm, taču šis darbs palika nepabeigts. Dzīvojot Latvijā, V. Zāns publicēja pāri par diviem desmitiem zinātnisku publikāciju, kā arī rakstīja populārzinātniskus rakstus un komentārus žurnālos "Daugava", "Daba", "Daba un Zinātne", "Ekskursants" un vēl dažādos laikrakstos. 1944. gada septembra beigās, [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] tuvojoties Rīgai, daļa ZBPI tika evakuēta uz [[Vācija|Vāciju]], kā rezultātā Zāns ar savu ģimeni nonāca [[Berlīne|Berlīnē]]. Tur viņš kādu laiku strādāja valsts iestādē par ģeologu, bet, karam beidzoties, Zāna ģimene nonāca bēgļu nometnē [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]. 1946. gadā Zāns tika iecelts par ārkārtas profesoru [[Baltijas Universitāte|Baltijas universitātē]] [[Pineberga|Pinebergā]]. Lauksaimniecības fakultātē viņš pasniedza ģeoloģijas un [[mineraloģija]]s pamatus augsnes mācībā, Dabaszinātņu fakultātē — [[Vēsturiskā ģeoloģija|vēsturisko ģeoloģiju]], [[Paleontoloģija|paleontoloģiju]], [[Dinamiskā ģeoloģija|dinamisko ģeoloģiju]], bet ķīmiķiem — ģeoloģiju. No šī laika Verners Zāns sāka sarakstīties ar Aleksi Dreimani [[Kanāda|Kanādā]]. Viņš rakstīja tam par situācijas sarežģīšanos augstskolā, nepārtraukto algas samazināšanu, radot materiālas grūtības. Vissāpīgāk Zānu aizskāra tas, ka nebija iespējams iegādāties viņam nepieciešamās grāmatas to dārdzības dēļ. Neskaidrā situācija un neziņa par nākotni ļoti nomāca profesoru, kā rezultātā 1949. gadā viņš pieņēma [[Britu Koloniālā pārvalde|Britu Koloniālās pārvaldes]] piedāvājumu doties uz [[Britu Rietumindija|Britu Rietumindiju]], lai ieņemtu Jamaikas valsts ģeologa amatu. Ar Jamaikas gubernatoru tika noslēgts līgums uz trim gadiem par ģeoloģisko kartēšanu un derīgo izrakteņu pētīšanu. 1949. gada oktobrī Zāns ar ģimeni ieradās Jamaikā, lai veiktu salas ģeoloģisko izpēti. Dzīvokļa jautājums un ar to saistītie parādi, tropu klimats, [[džungļi]] un [[malārija]] sarežģīja viņa uzturēšanos. Darbs Zānam likās interesants, taču strādāšanu apgrūtināja jebkādas ģeoloģiskās informācijas un karšu trūkums. Viņam iedotais palīgs bija jauns, tikko universitāti beidzis angļu ģeologs bez pieredzes. Arī jaunāko ģeoloģisko literatūru bija sarežģīti iegūt. Tomēr, par spīti visam, ļoti īsā laikā V. Zāns sevi apliecināja kā labu speciālistu gan teorētiskajā, gan praktiskajā ģeoloģijā. 1951. gadā, tikai divus gadus pēc ierašanās Jamaikā, Zāns jau bija sagatavojis un publicējis Jamaikas ģeoloģisko karti, plašu pārskatu par salas ģeoloģisko struktūru un derīgajiem izrakteņiem, kā arī izveidojis ģeoloģisko darbu veikšanai nepieciešamo dienestu. 1953. gadā Britu Koloniālā pārvalde Zānu iecēla par Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktoru, un šo amatu viņš saglabāja arī pēc neatkarīgās Rietumindijas nodibināšanās ar Jamaiku tās sastāvā. Pateicoties V. Zāna pūlēm, dienests kļuva par nozīmīgu pētniecības iestādi, kurā strādāja pāri par 20 angļu un rietumindiešu ģeologu un citu speciālistu, kuri bija apgādāti ar visu nepieciešamo darbam gan uz sauszemes, gan arī [[Okeāns|okeānā]]. Ar laiku radās iespēja uzcelt dienesta vajadzībām nepieciešamo ēku, uz kuru tas pārcēlās 1961. gadā. Ēka tika izplānota saskaņā ar direktora norādījumiem, paredzot vietu arī [[muzejs|muzejam]], kura iekārtojumu viņš pats sīki izstrādāja. Zāns ar cieņu izturējās pret kolēģiem un viņu veikumu, un it īpaši pret priekšgājējiem. Tāpat, kā Latvijā viņš godināja [[Zelmārs Lancmanis|Zelmāra Lancmaņa]] piemiņu, nolikdams ziedus atceres dienās uz viņa kapa, tā arī Jamaikas ģeoloģijas "tēvam" seram [[Henrijs Tomass Bičs|Henrijam Tomasam Bičam]] (''Beche''), pirmajam rietumu puslodē publicētās ģeoloģiskās kartes sastādītājam (1827. gadā) tika ierādīta centrālā goda vieta šajā muzejā. Diemžēl savu projektu realizēt viņš nepaspēja. Verners turpināja uzturēt sakarus ar Aleksi Dreimani un arī ar savu bijušo kolēģi [[Otto Mellis|Otto Melli]] Zviedrijā. 1953. gadā Verners Zāns kā pirmais latviešu zinātnieks apmeklēja kādreizējo [[Kurzemes hercogistes kolonijas|Kurzemes koloniju]], [[Tobāgo|Tobago]] salu, lai apmeklētu tās vēsturiskās vietas, un "Ceļa Zīmēs" publicēja sava ceļojuma aprakstu. Pēc pensionēšanās viņš plānoja atgriezties latviešu sabiedrībā un atkal nodarboties ar kvartāra pētījumiem. Kā Latvijas, tā arī Jamaikas periodā V. Zāns labprāt piedalījās dažādās ģeoloģiskajās sanāksmēs, konferencēs un kongresos. 1960. gadā ģeologu kongresā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] viņš nolasīja nozīmīgu referātu par [[Boksīts|boksītu]] ģenēzi. Tur pēc ilgiem gadiem atkal satikās daļa bijušo Latvijas Universitātes pasniedzēju, ģeologu, to skaitā arī jau sirmais profesors Ernsts Krauss. 1962. gada aprīli Zāns gatavojās Jamaikā uzņemt vairākus simtus Trešās Karību jūras ģeoloģiskās konferences dalībnieku. Konference notika, bet jau bez Vernera Zāna līdzdalības. 1961. gada 2. septembrī pēc [[sirdslēkme]]s Verners Zāns nokļuva slimnīcā un 5. septembrī (pēc citām ziņām 6. septembrī) viņš mira 57 gadu vecumā. Šajā laikā tuvinieku līdzās nebija. Bērni Ruta un Valdis bija devušies studēt, bet dzīvesbiedre Valentīna bija kopā ar dēlu. Pēc nāves Jamaikas muzejs tika nosaukts Vernera Aleksandra Zāna vārdā. == Devums == Zāns veica derīgo izrakteņu — [[Alumīnijs|alumīnija]], [[Mangāns|mangāna]], [[Varš|vara]], [[dzelzs]] un pat [[Urāns (elements)|urāna]] rūdu iegulu, [[Ģipsis|ģipša]], kvarca smilšu un [[kaļķakmens]] krājumu pētījumus. Pēdējos dzīves gados viņa vadībā tika noskaidrots salas [[nafta]]s potenciāls. Ar viņa pūlēm Jamaika, kas iepriekš bija pazīstama ar [[Cukurniedres|cukurniedru]] produktiem — [[Cukurs|cukuru]] un [[Rums|rumu]], kļuva par vienu no lielākajām boksīta (alumīnija izejvielas) ieguvējām. Turklāt uz [[ASV]] sāka eksportēt arī augstvērtīgu ģipsi. Vēl būtu jāpiemin [[Hidroģeoloģija|hidroģeoloģiskos]] pētījumus ūdens apgādei sarežģītos kaļķakmens [[Karsta process|karsta]] apstākļos. V. Zāns bija arī [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s eksperts ūdens krājumu izvērtēšanā. Galvenā tēma, kurā viņš strādāja un bija jau guvis plašu starptautisku atzinību, bija boksīta klasifikācija un ģenētiskie tipi.<ref>[https://pubs.geoscienceworld.org/gsa/books/book/200/chapter-abstract/3793877/Professor-Verners-Aleksandrs-Zans-1904-1961-1?redirectedFrom=fulltext GeoScienceWorld]</ref> Tomēr šis darbs netika pabeigts. Zānu interesēja arī [[Krīts (periods)|krīta]] nogulumu [[stratigrāfija]] un [[fosilijas]], karsta alas un to veidošanās apstākļi, [[Koraļļu rifs|koraļļu rifu]] izcelsme. V. Zānu saistīja [[koraļļi]] un [[Karību jūra|Karību jūrā]] mītošās [[gliemenes]]. Par tiem ir vairākas viņa publikācijas. Šī Zāna aizraušanās bija tik nopietna, ka viņa kolekcija tika atzīta par vienu no pilnīgākajām zinātniski pamatotajām šāda veida kolekcijām pasaulē. Atsevišķus tās eksemplārus palīdzējuši noteikt labākie speciālisti. Par to, ka Zānu arī šajā jomā vērtēja ļoti augstu, liecina viņa vārdā nosauktā reta gliemju suga — ''[[Phaliophsychus zansi]]''.<ref>''Dabas un vēstures kalendārs 2004. gadam'', Rīga : Zinātne, 2003, 215-221. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Zāns, Verners}} [[Kategorija:Latvijas ģeologi]] [[Kategorija:1904. gadā dzimušie]] bu7c039x380mentimt84zhg4av2sy4z 4494879 4494878 2026-07-15T05:53:39Z Biafra 13794 pievienoju [[Kategorija:Valmieras apriņķī dzimušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4494879 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Verners Aleksandrs Zāns | vārds_orig = | attēls = Verners Zāns.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Verners Aleksandrs Zāns 1934. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1904 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Vaidavas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1961 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 6 | m_vieta = {{vieta|Jamaika|Kingstona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[Ģeoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = Izveidoja boksītu ģenēzes teoriju | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Verners Aleksandrs Zāns''' (dzimis {{dat|1904|7|15}}, miris {{dat|1961|9|6}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[ģeologs]], kurš līdz 1944. gadam strādāja par asociēto profesoru [[Rīgas Universitāte|Rīgas Universitātē]], darbojās [[ZBPI]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu.<ref>[https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/e/dzimis-verners-aleksandrs-zans-20220715/ LU muzejs, Verners Aleksandrs Zāns]{{Novecojusi saite}}</ref> Nodarbojās ar Latvijas [[Kvartārs|kvartāra]] ģeoloģiju, pētīja Latvijas dziļākos zemes urbumus, tostarp [[Daugavpils|Daugavpilī]] (567 m), sastādīja Jamaikas ģeoloģisko karti, veica Jamaikas [[Derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] krājumu pētījumus, izveidoja [[Boksīts|boksītu]] klasifikāciju un ģenētiskos tipus, dibināja Jamaikas ģeoloģijas muzeju u.t.t. == Dzīvesgājums == Verners Zāns dzimis 1904. gada 15. jūlijā [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] [[Vaidavas pagasts|Vaidavas pagasta]] Podzēmes skolā. Tad šajā skolā viņa tēvs strādāja par skolotāju. Pamatizglītību viņš ieguva [[Umurga]]s draudzes skolā un pēc tam [[Limbaži|Limbažos]]. 1922. gadā Verners pabeidza vidusskolu un iestājās [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] studēt dabaszinātnes. Sākotnēji viņa uzmanības centrā bija [[bioloģija]], it īpaši [[botānika]]. 1924. gadā žurnālā "Daba" Zāns pat publicēja rakstu par savdabīgu, [[staipekņi]]em radniecīgu ūdensaugu [[Ezerenes|ezereņu]] izplatību Latvijā. Bet pēc tam viņš pievērsās ģeoloģijai. Ar fakultātes atbalstu viņš piedalījās ģeoloģijas kursos [[Berlīne|Berlīnē]], kā arī vairākās ģeoloģiskajās ekspedīcijās [[Igaunija|Igaunijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Polija|Polijā]]. Universitātes laikā Zāns iesaistījās gan [[Akadēmiskā vienība "Austrums"|studentu vienībā "Austrums"]], gan arī tādās zinātniskajās biedrībās, kā [[Latvijas Bioloģijas biedrība]], [[Latvijas Ģeogrāfijas biedrība]] un [[Latvijas Ģeoloģijas biedrība]]. Vēlāk viņš ņēma dalību vairākās [[Skandināvija]]s ģeoloģijas biedrībās, kur konferencēs uzstājās ar referātiem. Līdztekus mācībām Verners strādāja arī LU Ģeoloģijas institūtā, kur 1927. gadā tika ievēlēts par subasistentu. Šajā pat gadā viņš kļuva par [[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s līdzstrādnieku, sarakstīdams lielu daļu rakstu gan par vispārīgo, gan [[Latvijas ģeoloģija|Latvijas ģeoloģiju]]. Studiju laikā Zāns veica plašus [[Kvartārģeoloģija|kvartārģeoloģiskus]] pētījumus [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Zemgale|Zemgalē]], pievērsdamies [[Ledājs|ledāja]] veidotajām ģeomorfoloģiskajām formām un apkopojot ziņas par ledāja atstātajām skrambām pamatiežu virsmā. Par diviem darbiem 1930. un 1933. gadā viņš ieguva [[Krišjāņa Barona prēmija|Krišjāņa Barona prēmiju]]. Pirmais bija pētījums par Limbažu apkaimes [[oss|osiem]] un sengultnēm, bet otrais bija diplomdarbs par [[Dilūvijs|diluviālā]] ledus pēdējām kustībām Latvijā. 1933. gadā V. Zāns pabeidza [[LU Matemātikas un dabzinātņu fakultāte|LU Matemātikas un dabzinātņu fakultāti]] ar dabzinātņu kandidāta (''mag. rer. nat.'') grādu. Pēc studijām Zāns turpināja darbu [[LU Ģeoloģijas un paleontoloģijas institūts|LU Ģeoloģijas un paleontoloģijas institūtā]] profesora [[Ernsts Krauss|Ernsta Krausa]] vadībā (pēc profesora [[repatriācija]]s no Latvijas, 1941. gadā kļuva par šī institūta direktoru). Vienu mācību gadu Verners bija arī ģeogrāfijas skolotājs [[Rīgas Skolotāju institūts|Rīgas skolotāju institūtā]], bet 1934. gadā viņu iesauca aktīvajā karadienestā [[5. Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulkā.]] 1935. gadā V. Zāns kļuva par Latvijas Universitātes mācībspēku — viņu ievēlēja par Ģeoloģijas un paleontoloģijas katedras jaunāko asistentu. Nākamajā gadā viņš ieguva Kultūras fonda stipendiju zināšanu papildināšanai vispārīgajā un [[Kvartārģeoloģija|kvartārģeoloģijā]] pie ievērojamiem Skandināvijas valstu profesoriem. Verners piedalījās arī ģeoloģiskajos pētījumos Somijā. Uz tā pamata šo pētījumu rezultātus par [[Holocēns|holocēna]] laikmeta [[Joldijas jūra|Joldijas jūru]] Baltijā Zāns iesniedza fakultātei kā habilitācijas darbu. 1937. gada maijā viņu apstiprināja par Ģeoloģijas un paleontoloģijas katedras privātdocentu, bet 1938. gada nogalē — par docentu. V. Zāns pasniedza vispārīgo ģeoloģiju dabaszinātniekiem, ģeoloģiju inženieriem un lauksaimniekiem, un vēl kvartārģeoloģiju un citus speciālkursus, kā arī vadīja speciālos praktiskos darbus. 1937. gadā Zānu kā speciālistu pieaicināja Zemes bagātību pētīšanas komisijā, kas 1939. gadā tika pārveidots par [[Zemes bagātību pētīšanas institūts|Zemes bagātību pētīšanas institūtu]], kurā viņš tika iecelts par nodaļas vadītāju, bet 1939 — 1940. gadā arī par direktora vietas izpildītāju. V. Zāns veiksmīgi apvienoja pedagoga un administratīvā darbinieka pienākumus ar zinātniskajiem un lietišķajiem pētījumiem. Viņa uzmanības centrā bija kvartārģeoloģija un [[glaciomorfoloģija]]. Studiju gados iesāktie pētījumi tika turpināti, piesaistot bijušo audzēkni [[Aleksis Dreimanis|Aleksi Dreimani]]. Kopīgi tika pētīti [[Ledus laikmets|ledus laikmeta]] nogulumi un fauna. Baltijas baseinā tika izdalīti divi [[Morēna|morēnu]] horizonti, kā arī sastādīta un publicēta pirmā Latvijas kvartāra ģeoloģiskā karte. Zāna nozīmīgākais darbs ir nodaļa par kvartāra formāciju plašajā 1936. gada izdevumā "Latvijas zeme, daba un tauta". Tas ir pirmais plašākais apkopojums par ledus laikmeta nogulumiem Latvijā. Kā ZBPK, bet vēlāk ZBPI darbiniekam viņam nācās nodarboties arī ar derīgo izrakteņu pētījumiem. Zāns uzrakstīja dažus vispārīgus šai tematikai veltītus rakstus, pētīja saldūdens kaļķiežus, [[Baldone]]s apkārtnes ģeoloģisko uzbūvi saistībā ar [[Baldones sēravots "Ķirzaciņa"|Baldones sēravotiem]], kā arī kopā ar Anzelmu Mutuli pētīja [[Rembate]]s [[dolomītsmilšakmeņi|dolomītsmilšakmeņus]]. Trīsdesmito gadu beigās V. Zāns vadīja Kurzemes [[Brūnogles|brūnogļu]] pētījumus, par kuriem interesējās [[Rīgas cementa fabrika]]. Bija iecerēts šo pētījumu rezultātus publicēt plašā monogrāfijā par Latvijas [[Jura (periods)|juras]] brūnoglēm, taču šis darbs palika nepabeigts. Dzīvojot Latvijā, V. Zāns publicēja pāri par diviem desmitiem zinātnisku publikāciju, kā arī rakstīja populārzinātniskus rakstus un komentārus žurnālos "Daugava", "Daba", "Daba un Zinātne", "Ekskursants" un vēl dažādos laikrakstos. 1944. gada septembra beigās, [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] tuvojoties Rīgai, daļa ZBPI tika evakuēta uz [[Vācija|Vāciju]], kā rezultātā Zāns ar savu ģimeni nonāca [[Berlīne|Berlīnē]]. Tur viņš kādu laiku strādāja valsts iestādē par ģeologu, bet, karam beidzoties, Zāna ģimene nonāca bēgļu nometnē [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]. 1946. gadā Zāns tika iecelts par ārkārtas profesoru [[Baltijas Universitāte|Baltijas universitātē]] [[Pineberga|Pinebergā]]. Lauksaimniecības fakultātē viņš pasniedza ģeoloģijas un [[mineraloģija]]s pamatus augsnes mācībā, Dabaszinātņu fakultātē — [[Vēsturiskā ģeoloģija|vēsturisko ģeoloģiju]], [[Paleontoloģija|paleontoloģiju]], [[Dinamiskā ģeoloģija|dinamisko ģeoloģiju]], bet ķīmiķiem — ģeoloģiju. No šī laika Verners Zāns sāka sarakstīties ar Aleksi Dreimani [[Kanāda|Kanādā]]. Viņš rakstīja tam par situācijas sarežģīšanos augstskolā, nepārtraukto algas samazināšanu, radot materiālas grūtības. Vissāpīgāk Zānu aizskāra tas, ka nebija iespējams iegādāties viņam nepieciešamās grāmatas to dārdzības dēļ. Neskaidrā situācija un neziņa par nākotni ļoti nomāca profesoru, kā rezultātā 1949. gadā viņš pieņēma [[Britu Koloniālā pārvalde|Britu Koloniālās pārvaldes]] piedāvājumu doties uz [[Britu Rietumindija|Britu Rietumindiju]], lai ieņemtu Jamaikas valsts ģeologa amatu. Ar Jamaikas gubernatoru tika noslēgts līgums uz trim gadiem par ģeoloģisko kartēšanu un derīgo izrakteņu pētīšanu. 1949. gada oktobrī Zāns ar ģimeni ieradās Jamaikā, lai veiktu salas ģeoloģisko izpēti. Dzīvokļa jautājums un ar to saistītie parādi, tropu klimats, [[džungļi]] un [[malārija]] sarežģīja viņa uzturēšanos. Darbs Zānam likās interesants, taču strādāšanu apgrūtināja jebkādas ģeoloģiskās informācijas un karšu trūkums. Viņam iedotais palīgs bija jauns, tikko universitāti beidzis angļu ģeologs bez pieredzes. Arī jaunāko ģeoloģisko literatūru bija sarežģīti iegūt. Tomēr, par spīti visam, ļoti īsā laikā V. Zāns sevi apliecināja kā labu speciālistu gan teorētiskajā, gan praktiskajā ģeoloģijā. 1951. gadā, tikai divus gadus pēc ierašanās Jamaikā, Zāns jau bija sagatavojis un publicējis Jamaikas ģeoloģisko karti, plašu pārskatu par salas ģeoloģisko struktūru un derīgajiem izrakteņiem, kā arī izveidojis ģeoloģisko darbu veikšanai nepieciešamo dienestu. 1953. gadā Britu Koloniālā pārvalde Zānu iecēla par Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktoru, un šo amatu viņš saglabāja arī pēc neatkarīgās Rietumindijas nodibināšanās ar Jamaiku tās sastāvā. Pateicoties V. Zāna pūlēm, dienests kļuva par nozīmīgu pētniecības iestādi, kurā strādāja pāri par 20 angļu un rietumindiešu ģeologu un citu speciālistu, kuri bija apgādāti ar visu nepieciešamo darbam gan uz sauszemes, gan arī [[Okeāns|okeānā]]. Ar laiku radās iespēja uzcelt dienesta vajadzībām nepieciešamo ēku, uz kuru tas pārcēlās 1961. gadā. Ēka tika izplānota saskaņā ar direktora norādījumiem, paredzot vietu arī [[muzejs|muzejam]], kura iekārtojumu viņš pats sīki izstrādāja. Zāns ar cieņu izturējās pret kolēģiem un viņu veikumu, un it īpaši pret priekšgājējiem. Tāpat, kā Latvijā viņš godināja [[Zelmārs Lancmanis|Zelmāra Lancmaņa]] piemiņu, nolikdams ziedus atceres dienās uz viņa kapa, tā arī Jamaikas ģeoloģijas "tēvam" seram [[Henrijs Tomass Bičs|Henrijam Tomasam Bičam]] (''Beche''), pirmajam rietumu puslodē publicētās ģeoloģiskās kartes sastādītājam (1827. gadā) tika ierādīta centrālā goda vieta šajā muzejā. Diemžēl savu projektu realizēt viņš nepaspēja. Verners turpināja uzturēt sakarus ar Aleksi Dreimani un arī ar savu bijušo kolēģi [[Otto Mellis|Otto Melli]] Zviedrijā. 1953. gadā Verners Zāns kā pirmais latviešu zinātnieks apmeklēja kādreizējo [[Kurzemes hercogistes kolonijas|Kurzemes koloniju]], [[Tobāgo|Tobago]] salu, lai apmeklētu tās vēsturiskās vietas, un "Ceļa Zīmēs" publicēja sava ceļojuma aprakstu. Pēc pensionēšanās viņš plānoja atgriezties latviešu sabiedrībā un atkal nodarboties ar kvartāra pētījumiem. Kā Latvijas, tā arī Jamaikas periodā V. Zāns labprāt piedalījās dažādās ģeoloģiskajās sanāksmēs, konferencēs un kongresos. 1960. gadā ģeologu kongresā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] viņš nolasīja nozīmīgu referātu par [[Boksīts|boksītu]] ģenēzi. Tur pēc ilgiem gadiem atkal satikās daļa bijušo Latvijas Universitātes pasniedzēju, ģeologu, to skaitā arī jau sirmais profesors Ernsts Krauss. 1962. gada aprīli Zāns gatavojās Jamaikā uzņemt vairākus simtus Trešās Karību jūras ģeoloģiskās konferences dalībnieku. Konference notika, bet jau bez Vernera Zāna līdzdalības. 1961. gada 2. septembrī pēc [[sirdslēkme]]s Verners Zāns nokļuva slimnīcā un 5. septembrī (pēc citām ziņām 6. septembrī) viņš mira 57 gadu vecumā. Šajā laikā tuvinieku līdzās nebija. Bērni Ruta un Valdis bija devušies studēt, bet dzīvesbiedre Valentīna bija kopā ar dēlu. Pēc nāves Jamaikas muzejs tika nosaukts Vernera Aleksandra Zāna vārdā. == Devums == Zāns veica derīgo izrakteņu — [[Alumīnijs|alumīnija]], [[Mangāns|mangāna]], [[Varš|vara]], [[dzelzs]] un pat [[Urāns (elements)|urāna]] rūdu iegulu, [[Ģipsis|ģipša]], kvarca smilšu un [[kaļķakmens]] krājumu pētījumus. Pēdējos dzīves gados viņa vadībā tika noskaidrots salas [[nafta]]s potenciāls. Ar viņa pūlēm Jamaika, kas iepriekš bija pazīstama ar [[Cukurniedres|cukurniedru]] produktiem — [[Cukurs|cukuru]] un [[Rums|rumu]], kļuva par vienu no lielākajām boksīta (alumīnija izejvielas) ieguvējām. Turklāt uz [[ASV]] sāka eksportēt arī augstvērtīgu ģipsi. Vēl būtu jāpiemin [[Hidroģeoloģija|hidroģeoloģiskos]] pētījumus ūdens apgādei sarežģītos kaļķakmens [[Karsta process|karsta]] apstākļos. V. Zāns bija arī [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s eksperts ūdens krājumu izvērtēšanā. Galvenā tēma, kurā viņš strādāja un bija jau guvis plašu starptautisku atzinību, bija boksīta klasifikācija un ģenētiskie tipi.<ref>[https://pubs.geoscienceworld.org/gsa/books/book/200/chapter-abstract/3793877/Professor-Verners-Aleksandrs-Zans-1904-1961-1?redirectedFrom=fulltext GeoScienceWorld]</ref> Tomēr šis darbs netika pabeigts. Zānu interesēja arī [[Krīts (periods)|krīta]] nogulumu [[stratigrāfija]] un [[fosilijas]], karsta alas un to veidošanās apstākļi, [[Koraļļu rifs|koraļļu rifu]] izcelsme. V. Zānu saistīja [[koraļļi]] un [[Karību jūra|Karību jūrā]] mītošās [[gliemenes]]. Par tiem ir vairākas viņa publikācijas. Šī Zāna aizraušanās bija tik nopietna, ka viņa kolekcija tika atzīta par vienu no pilnīgākajām zinātniski pamatotajām šāda veida kolekcijām pasaulē. Atsevišķus tās eksemplārus palīdzējuši noteikt labākie speciālisti. Par to, ka Zānu arī šajā jomā vērtēja ļoti augstu, liecina viņa vārdā nosauktā reta gliemju suga — ''[[Phaliophsychus zansi]]''.<ref>''Dabas un vēstures kalendārs 2004. gadam'', Rīga : Zinātne, 2003, 215-221. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Zāns, Verners}} [[Kategorija:Latvijas ģeologi]] [[Kategorija:1904. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmieras apriņķī dzimušie]] ou0qretks741dorpf0fwbh29i682eav 4494880 4494879 2026-07-15T05:53:51Z Biafra 13794 pievienoju [[Kategorija:1961. gadā mirušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4494880 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Verners Aleksandrs Zāns | vārds_orig = | attēls = Verners Zāns.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Verners Aleksandrs Zāns 1934. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1904 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Vaidavas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1961 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 6 | m_vieta = {{vieta|Jamaika|Kingstona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[Ģeoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = Izveidoja boksītu ģenēzes teoriju | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Verners Aleksandrs Zāns''' (dzimis {{dat|1904|7|15}}, miris {{dat|1961|9|6}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[ģeologs]], kurš līdz 1944. gadam strādāja par asociēto profesoru [[Rīgas Universitāte|Rīgas Universitātē]], darbojās [[ZBPI]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu.<ref>[https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/e/dzimis-verners-aleksandrs-zans-20220715/ LU muzejs, Verners Aleksandrs Zāns]{{Novecojusi saite}}</ref> Nodarbojās ar Latvijas [[Kvartārs|kvartāra]] ģeoloģiju, pētīja Latvijas dziļākos zemes urbumus, tostarp [[Daugavpils|Daugavpilī]] (567 m), sastādīja Jamaikas ģeoloģisko karti, veica Jamaikas [[Derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] krājumu pētījumus, izveidoja [[Boksīts|boksītu]] klasifikāciju un ģenētiskos tipus, dibināja Jamaikas ģeoloģijas muzeju u.t.t. == Dzīvesgājums == Verners Zāns dzimis 1904. gada 15. jūlijā [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] [[Vaidavas pagasts|Vaidavas pagasta]] Podzēmes skolā. Tad šajā skolā viņa tēvs strādāja par skolotāju. Pamatizglītību viņš ieguva [[Umurga]]s draudzes skolā un pēc tam [[Limbaži|Limbažos]]. 1922. gadā Verners pabeidza vidusskolu un iestājās [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] studēt dabaszinātnes. Sākotnēji viņa uzmanības centrā bija [[bioloģija]], it īpaši [[botānika]]. 1924. gadā žurnālā "Daba" Zāns pat publicēja rakstu par savdabīgu, [[staipekņi]]em radniecīgu ūdensaugu [[Ezerenes|ezereņu]] izplatību Latvijā. Bet pēc tam viņš pievērsās ģeoloģijai. Ar fakultātes atbalstu viņš piedalījās ģeoloģijas kursos [[Berlīne|Berlīnē]], kā arī vairākās ģeoloģiskajās ekspedīcijās [[Igaunija|Igaunijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Polija|Polijā]]. Universitātes laikā Zāns iesaistījās gan [[Akadēmiskā vienība "Austrums"|studentu vienībā "Austrums"]], gan arī tādās zinātniskajās biedrībās, kā [[Latvijas Bioloģijas biedrība]], [[Latvijas Ģeogrāfijas biedrība]] un [[Latvijas Ģeoloģijas biedrība]]. Vēlāk viņš ņēma dalību vairākās [[Skandināvija]]s ģeoloģijas biedrībās, kur konferencēs uzstājās ar referātiem. Līdztekus mācībām Verners strādāja arī LU Ģeoloģijas institūtā, kur 1927. gadā tika ievēlēts par subasistentu. Šajā pat gadā viņš kļuva par [[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s līdzstrādnieku, sarakstīdams lielu daļu rakstu gan par vispārīgo, gan [[Latvijas ģeoloģija|Latvijas ģeoloģiju]]. Studiju laikā Zāns veica plašus [[Kvartārģeoloģija|kvartārģeoloģiskus]] pētījumus [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Zemgale|Zemgalē]], pievērsdamies [[Ledājs|ledāja]] veidotajām ģeomorfoloģiskajām formām un apkopojot ziņas par ledāja atstātajām skrambām pamatiežu virsmā. Par diviem darbiem 1930. un 1933. gadā viņš ieguva [[Krišjāņa Barona prēmija|Krišjāņa Barona prēmiju]]. Pirmais bija pētījums par Limbažu apkaimes [[oss|osiem]] un sengultnēm, bet otrais bija diplomdarbs par [[Dilūvijs|diluviālā]] ledus pēdējām kustībām Latvijā. 1933. gadā V. Zāns pabeidza [[LU Matemātikas un dabzinātņu fakultāte|LU Matemātikas un dabzinātņu fakultāti]] ar dabzinātņu kandidāta (''mag. rer. nat.'') grādu. Pēc studijām Zāns turpināja darbu [[LU Ģeoloģijas un paleontoloģijas institūts|LU Ģeoloģijas un paleontoloģijas institūtā]] profesora [[Ernsts Krauss|Ernsta Krausa]] vadībā (pēc profesora [[repatriācija]]s no Latvijas, 1941. gadā kļuva par šī institūta direktoru). Vienu mācību gadu Verners bija arī ģeogrāfijas skolotājs [[Rīgas Skolotāju institūts|Rīgas skolotāju institūtā]], bet 1934. gadā viņu iesauca aktīvajā karadienestā [[5. Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulkā.]] 1935. gadā V. Zāns kļuva par Latvijas Universitātes mācībspēku — viņu ievēlēja par Ģeoloģijas un paleontoloģijas katedras jaunāko asistentu. Nākamajā gadā viņš ieguva Kultūras fonda stipendiju zināšanu papildināšanai vispārīgajā un [[Kvartārģeoloģija|kvartārģeoloģijā]] pie ievērojamiem Skandināvijas valstu profesoriem. Verners piedalījās arī ģeoloģiskajos pētījumos Somijā. Uz tā pamata šo pētījumu rezultātus par [[Holocēns|holocēna]] laikmeta [[Joldijas jūra|Joldijas jūru]] Baltijā Zāns iesniedza fakultātei kā habilitācijas darbu. 1937. gada maijā viņu apstiprināja par Ģeoloģijas un paleontoloģijas katedras privātdocentu, bet 1938. gada nogalē — par docentu. V. Zāns pasniedza vispārīgo ģeoloģiju dabaszinātniekiem, ģeoloģiju inženieriem un lauksaimniekiem, un vēl kvartārģeoloģiju un citus speciālkursus, kā arī vadīja speciālos praktiskos darbus. 1937. gadā Zānu kā speciālistu pieaicināja Zemes bagātību pētīšanas komisijā, kas 1939. gadā tika pārveidots par [[Zemes bagātību pētīšanas institūts|Zemes bagātību pētīšanas institūtu]], kurā viņš tika iecelts par nodaļas vadītāju, bet 1939 — 1940. gadā arī par direktora vietas izpildītāju. V. Zāns veiksmīgi apvienoja pedagoga un administratīvā darbinieka pienākumus ar zinātniskajiem un lietišķajiem pētījumiem. Viņa uzmanības centrā bija kvartārģeoloģija un [[glaciomorfoloģija]]. Studiju gados iesāktie pētījumi tika turpināti, piesaistot bijušo audzēkni [[Aleksis Dreimanis|Aleksi Dreimani]]. Kopīgi tika pētīti [[Ledus laikmets|ledus laikmeta]] nogulumi un fauna. Baltijas baseinā tika izdalīti divi [[Morēna|morēnu]] horizonti, kā arī sastādīta un publicēta pirmā Latvijas kvartāra ģeoloģiskā karte. Zāna nozīmīgākais darbs ir nodaļa par kvartāra formāciju plašajā 1936. gada izdevumā "Latvijas zeme, daba un tauta". Tas ir pirmais plašākais apkopojums par ledus laikmeta nogulumiem Latvijā. Kā ZBPK, bet vēlāk ZBPI darbiniekam viņam nācās nodarboties arī ar derīgo izrakteņu pētījumiem. Zāns uzrakstīja dažus vispārīgus šai tematikai veltītus rakstus, pētīja saldūdens kaļķiežus, [[Baldone]]s apkārtnes ģeoloģisko uzbūvi saistībā ar [[Baldones sēravots "Ķirzaciņa"|Baldones sēravotiem]], kā arī kopā ar Anzelmu Mutuli pētīja [[Rembate]]s [[dolomītsmilšakmeņi|dolomītsmilšakmeņus]]. Trīsdesmito gadu beigās V. Zāns vadīja Kurzemes [[Brūnogles|brūnogļu]] pētījumus, par kuriem interesējās [[Rīgas cementa fabrika]]. Bija iecerēts šo pētījumu rezultātus publicēt plašā monogrāfijā par Latvijas [[Jura (periods)|juras]] brūnoglēm, taču šis darbs palika nepabeigts. Dzīvojot Latvijā, V. Zāns publicēja pāri par diviem desmitiem zinātnisku publikāciju, kā arī rakstīja populārzinātniskus rakstus un komentārus žurnālos "Daugava", "Daba", "Daba un Zinātne", "Ekskursants" un vēl dažādos laikrakstos. 1944. gada septembra beigās, [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] tuvojoties Rīgai, daļa ZBPI tika evakuēta uz [[Vācija|Vāciju]], kā rezultātā Zāns ar savu ģimeni nonāca [[Berlīne|Berlīnē]]. Tur viņš kādu laiku strādāja valsts iestādē par ģeologu, bet, karam beidzoties, Zāna ģimene nonāca bēgļu nometnē [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]. 1946. gadā Zāns tika iecelts par ārkārtas profesoru [[Baltijas Universitāte|Baltijas universitātē]] [[Pineberga|Pinebergā]]. Lauksaimniecības fakultātē viņš pasniedza ģeoloģijas un [[mineraloģija]]s pamatus augsnes mācībā, Dabaszinātņu fakultātē — [[Vēsturiskā ģeoloģija|vēsturisko ģeoloģiju]], [[Paleontoloģija|paleontoloģiju]], [[Dinamiskā ģeoloģija|dinamisko ģeoloģiju]], bet ķīmiķiem — ģeoloģiju. No šī laika Verners Zāns sāka sarakstīties ar Aleksi Dreimani [[Kanāda|Kanādā]]. Viņš rakstīja tam par situācijas sarežģīšanos augstskolā, nepārtraukto algas samazināšanu, radot materiālas grūtības. Vissāpīgāk Zānu aizskāra tas, ka nebija iespējams iegādāties viņam nepieciešamās grāmatas to dārdzības dēļ. Neskaidrā situācija un neziņa par nākotni ļoti nomāca profesoru, kā rezultātā 1949. gadā viņš pieņēma [[Britu Koloniālā pārvalde|Britu Koloniālās pārvaldes]] piedāvājumu doties uz [[Britu Rietumindija|Britu Rietumindiju]], lai ieņemtu Jamaikas valsts ģeologa amatu. Ar Jamaikas gubernatoru tika noslēgts līgums uz trim gadiem par ģeoloģisko kartēšanu un derīgo izrakteņu pētīšanu. 1949. gada oktobrī Zāns ar ģimeni ieradās Jamaikā, lai veiktu salas ģeoloģisko izpēti. Dzīvokļa jautājums un ar to saistītie parādi, tropu klimats, [[džungļi]] un [[malārija]] sarežģīja viņa uzturēšanos. Darbs Zānam likās interesants, taču strādāšanu apgrūtināja jebkādas ģeoloģiskās informācijas un karšu trūkums. Viņam iedotais palīgs bija jauns, tikko universitāti beidzis angļu ģeologs bez pieredzes. Arī jaunāko ģeoloģisko literatūru bija sarežģīti iegūt. Tomēr, par spīti visam, ļoti īsā laikā V. Zāns sevi apliecināja kā labu speciālistu gan teorētiskajā, gan praktiskajā ģeoloģijā. 1951. gadā, tikai divus gadus pēc ierašanās Jamaikā, Zāns jau bija sagatavojis un publicējis Jamaikas ģeoloģisko karti, plašu pārskatu par salas ģeoloģisko struktūru un derīgajiem izrakteņiem, kā arī izveidojis ģeoloģisko darbu veikšanai nepieciešamo dienestu. 1953. gadā Britu Koloniālā pārvalde Zānu iecēla par Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktoru, un šo amatu viņš saglabāja arī pēc neatkarīgās Rietumindijas nodibināšanās ar Jamaiku tās sastāvā. Pateicoties V. Zāna pūlēm, dienests kļuva par nozīmīgu pētniecības iestādi, kurā strādāja pāri par 20 angļu un rietumindiešu ģeologu un citu speciālistu, kuri bija apgādāti ar visu nepieciešamo darbam gan uz sauszemes, gan arī [[Okeāns|okeānā]]. Ar laiku radās iespēja uzcelt dienesta vajadzībām nepieciešamo ēku, uz kuru tas pārcēlās 1961. gadā. Ēka tika izplānota saskaņā ar direktora norādījumiem, paredzot vietu arī [[muzejs|muzejam]], kura iekārtojumu viņš pats sīki izstrādāja. Zāns ar cieņu izturējās pret kolēģiem un viņu veikumu, un it īpaši pret priekšgājējiem. Tāpat, kā Latvijā viņš godināja [[Zelmārs Lancmanis|Zelmāra Lancmaņa]] piemiņu, nolikdams ziedus atceres dienās uz viņa kapa, tā arī Jamaikas ģeoloģijas "tēvam" seram [[Henrijs Tomass Bičs|Henrijam Tomasam Bičam]] (''Beche''), pirmajam rietumu puslodē publicētās ģeoloģiskās kartes sastādītājam (1827. gadā) tika ierādīta centrālā goda vieta šajā muzejā. Diemžēl savu projektu realizēt viņš nepaspēja. Verners turpināja uzturēt sakarus ar Aleksi Dreimani un arī ar savu bijušo kolēģi [[Otto Mellis|Otto Melli]] Zviedrijā. 1953. gadā Verners Zāns kā pirmais latviešu zinātnieks apmeklēja kādreizējo [[Kurzemes hercogistes kolonijas|Kurzemes koloniju]], [[Tobāgo|Tobago]] salu, lai apmeklētu tās vēsturiskās vietas, un "Ceļa Zīmēs" publicēja sava ceļojuma aprakstu. Pēc pensionēšanās viņš plānoja atgriezties latviešu sabiedrībā un atkal nodarboties ar kvartāra pētījumiem. Kā Latvijas, tā arī Jamaikas periodā V. Zāns labprāt piedalījās dažādās ģeoloģiskajās sanāksmēs, konferencēs un kongresos. 1960. gadā ģeologu kongresā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] viņš nolasīja nozīmīgu referātu par [[Boksīts|boksītu]] ģenēzi. Tur pēc ilgiem gadiem atkal satikās daļa bijušo Latvijas Universitātes pasniedzēju, ģeologu, to skaitā arī jau sirmais profesors Ernsts Krauss. 1962. gada aprīli Zāns gatavojās Jamaikā uzņemt vairākus simtus Trešās Karību jūras ģeoloģiskās konferences dalībnieku. Konference notika, bet jau bez Vernera Zāna līdzdalības. 1961. gada 2. septembrī pēc [[sirdslēkme]]s Verners Zāns nokļuva slimnīcā un 5. septembrī (pēc citām ziņām 6. septembrī) viņš mira 57 gadu vecumā. Šajā laikā tuvinieku līdzās nebija. Bērni Ruta un Valdis bija devušies studēt, bet dzīvesbiedre Valentīna bija kopā ar dēlu. Pēc nāves Jamaikas muzejs tika nosaukts Vernera Aleksandra Zāna vārdā. == Devums == Zāns veica derīgo izrakteņu — [[Alumīnijs|alumīnija]], [[Mangāns|mangāna]], [[Varš|vara]], [[dzelzs]] un pat [[Urāns (elements)|urāna]] rūdu iegulu, [[Ģipsis|ģipša]], kvarca smilšu un [[kaļķakmens]] krājumu pētījumus. Pēdējos dzīves gados viņa vadībā tika noskaidrots salas [[nafta]]s potenciāls. Ar viņa pūlēm Jamaika, kas iepriekš bija pazīstama ar [[Cukurniedres|cukurniedru]] produktiem — [[Cukurs|cukuru]] un [[Rums|rumu]], kļuva par vienu no lielākajām boksīta (alumīnija izejvielas) ieguvējām. Turklāt uz [[ASV]] sāka eksportēt arī augstvērtīgu ģipsi. Vēl būtu jāpiemin [[Hidroģeoloģija|hidroģeoloģiskos]] pētījumus ūdens apgādei sarežģītos kaļķakmens [[Karsta process|karsta]] apstākļos. V. Zāns bija arī [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s eksperts ūdens krājumu izvērtēšanā. Galvenā tēma, kurā viņš strādāja un bija jau guvis plašu starptautisku atzinību, bija boksīta klasifikācija un ģenētiskie tipi.<ref>[https://pubs.geoscienceworld.org/gsa/books/book/200/chapter-abstract/3793877/Professor-Verners-Aleksandrs-Zans-1904-1961-1?redirectedFrom=fulltext GeoScienceWorld]</ref> Tomēr šis darbs netika pabeigts. Zānu interesēja arī [[Krīts (periods)|krīta]] nogulumu [[stratigrāfija]] un [[fosilijas]], karsta alas un to veidošanās apstākļi, [[Koraļļu rifs|koraļļu rifu]] izcelsme. V. Zānu saistīja [[koraļļi]] un [[Karību jūra|Karību jūrā]] mītošās [[gliemenes]]. Par tiem ir vairākas viņa publikācijas. Šī Zāna aizraušanās bija tik nopietna, ka viņa kolekcija tika atzīta par vienu no pilnīgākajām zinātniski pamatotajām šāda veida kolekcijām pasaulē. Atsevišķus tās eksemplārus palīdzējuši noteikt labākie speciālisti. Par to, ka Zānu arī šajā jomā vērtēja ļoti augstu, liecina viņa vārdā nosauktā reta gliemju suga — ''[[Phaliophsychus zansi]]''.<ref>''Dabas un vēstures kalendārs 2004. gadam'', Rīga : Zinātne, 2003, 215-221. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Zāns, Verners}} [[Kategorija:Latvijas ģeologi]] [[Kategorija:1904. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmieras apriņķī dzimušie]] [[Kategorija:1961. gadā mirušie]] 552v4t2hre9x5bm5v5m5eckpmairxnj 4494881 4494880 2026-07-15T05:54:04Z Biafra 13794 pievienoju [[Kategorija:Kingstonā mirušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4494881 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Verners Aleksandrs Zāns | vārds_orig = | attēls = Verners Zāns.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Verners Aleksandrs Zāns 1934. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1904 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Vaidavas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1961 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 6 | m_vieta = {{vieta|Jamaika|Kingstona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[Ģeoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = Izveidoja boksītu ģenēzes teoriju | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Verners Aleksandrs Zāns''' (dzimis {{dat|1904|7|15}}, miris {{dat|1961|9|6}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[ģeologs]], kurš līdz 1944. gadam strādāja par asociēto profesoru [[Rīgas Universitāte|Rīgas Universitātē]], darbojās [[ZBPI]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu.<ref>[https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/e/dzimis-verners-aleksandrs-zans-20220715/ LU muzejs, Verners Aleksandrs Zāns]{{Novecojusi saite}}</ref> Nodarbojās ar Latvijas [[Kvartārs|kvartāra]] ģeoloģiju, pētīja Latvijas dziļākos zemes urbumus, tostarp [[Daugavpils|Daugavpilī]] (567 m), sastādīja Jamaikas ģeoloģisko karti, veica Jamaikas [[Derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] krājumu pētījumus, izveidoja [[Boksīts|boksītu]] klasifikāciju un ģenētiskos tipus, dibināja Jamaikas ģeoloģijas muzeju u.t.t. == Dzīvesgājums == Verners Zāns dzimis 1904. gada 15. jūlijā [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] [[Vaidavas pagasts|Vaidavas pagasta]] Podzēmes skolā. Tad šajā skolā viņa tēvs strādāja par skolotāju. Pamatizglītību viņš ieguva [[Umurga]]s draudzes skolā un pēc tam [[Limbaži|Limbažos]]. 1922. gadā Verners pabeidza vidusskolu un iestājās [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] studēt dabaszinātnes. Sākotnēji viņa uzmanības centrā bija [[bioloģija]], it īpaši [[botānika]]. 1924. gadā žurnālā "Daba" Zāns pat publicēja rakstu par savdabīgu, [[staipekņi]]em radniecīgu ūdensaugu [[Ezerenes|ezereņu]] izplatību Latvijā. Bet pēc tam viņš pievērsās ģeoloģijai. Ar fakultātes atbalstu viņš piedalījās ģeoloģijas kursos [[Berlīne|Berlīnē]], kā arī vairākās ģeoloģiskajās ekspedīcijās [[Igaunija|Igaunijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Polija|Polijā]]. Universitātes laikā Zāns iesaistījās gan [[Akadēmiskā vienība "Austrums"|studentu vienībā "Austrums"]], gan arī tādās zinātniskajās biedrībās, kā [[Latvijas Bioloģijas biedrība]], [[Latvijas Ģeogrāfijas biedrība]] un [[Latvijas Ģeoloģijas biedrība]]. Vēlāk viņš ņēma dalību vairākās [[Skandināvija]]s ģeoloģijas biedrībās, kur konferencēs uzstājās ar referātiem. Līdztekus mācībām Verners strādāja arī LU Ģeoloģijas institūtā, kur 1927. gadā tika ievēlēts par subasistentu. Šajā pat gadā viņš kļuva par [[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s līdzstrādnieku, sarakstīdams lielu daļu rakstu gan par vispārīgo, gan [[Latvijas ģeoloģija|Latvijas ģeoloģiju]]. Studiju laikā Zāns veica plašus [[Kvartārģeoloģija|kvartārģeoloģiskus]] pētījumus [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Zemgale|Zemgalē]], pievērsdamies [[Ledājs|ledāja]] veidotajām ģeomorfoloģiskajām formām un apkopojot ziņas par ledāja atstātajām skrambām pamatiežu virsmā. Par diviem darbiem 1930. un 1933. gadā viņš ieguva [[Krišjāņa Barona prēmija|Krišjāņa Barona prēmiju]]. Pirmais bija pētījums par Limbažu apkaimes [[oss|osiem]] un sengultnēm, bet otrais bija diplomdarbs par [[Dilūvijs|diluviālā]] ledus pēdējām kustībām Latvijā. 1933. gadā V. Zāns pabeidza [[LU Matemātikas un dabzinātņu fakultāte|LU Matemātikas un dabzinātņu fakultāti]] ar dabzinātņu kandidāta (''mag. rer. nat.'') grādu. Pēc studijām Zāns turpināja darbu [[LU Ģeoloģijas un paleontoloģijas institūts|LU Ģeoloģijas un paleontoloģijas institūtā]] profesora [[Ernsts Krauss|Ernsta Krausa]] vadībā (pēc profesora [[repatriācija]]s no Latvijas, 1941. gadā kļuva par šī institūta direktoru). Vienu mācību gadu Verners bija arī ģeogrāfijas skolotājs [[Rīgas Skolotāju institūts|Rīgas skolotāju institūtā]], bet 1934. gadā viņu iesauca aktīvajā karadienestā [[5. Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulkā.]] 1935. gadā V. Zāns kļuva par Latvijas Universitātes mācībspēku — viņu ievēlēja par Ģeoloģijas un paleontoloģijas katedras jaunāko asistentu. Nākamajā gadā viņš ieguva Kultūras fonda stipendiju zināšanu papildināšanai vispārīgajā un [[Kvartārģeoloģija|kvartārģeoloģijā]] pie ievērojamiem Skandināvijas valstu profesoriem. Verners piedalījās arī ģeoloģiskajos pētījumos Somijā. Uz tā pamata šo pētījumu rezultātus par [[Holocēns|holocēna]] laikmeta [[Joldijas jūra|Joldijas jūru]] Baltijā Zāns iesniedza fakultātei kā habilitācijas darbu. 1937. gada maijā viņu apstiprināja par Ģeoloģijas un paleontoloģijas katedras privātdocentu, bet 1938. gada nogalē — par docentu. V. Zāns pasniedza vispārīgo ģeoloģiju dabaszinātniekiem, ģeoloģiju inženieriem un lauksaimniekiem, un vēl kvartārģeoloģiju un citus speciālkursus, kā arī vadīja speciālos praktiskos darbus. 1937. gadā Zānu kā speciālistu pieaicināja Zemes bagātību pētīšanas komisijā, kas 1939. gadā tika pārveidots par [[Zemes bagātību pētīšanas institūts|Zemes bagātību pētīšanas institūtu]], kurā viņš tika iecelts par nodaļas vadītāju, bet 1939 — 1940. gadā arī par direktora vietas izpildītāju. V. Zāns veiksmīgi apvienoja pedagoga un administratīvā darbinieka pienākumus ar zinātniskajiem un lietišķajiem pētījumiem. Viņa uzmanības centrā bija kvartārģeoloģija un [[glaciomorfoloģija]]. Studiju gados iesāktie pētījumi tika turpināti, piesaistot bijušo audzēkni [[Aleksis Dreimanis|Aleksi Dreimani]]. Kopīgi tika pētīti [[Ledus laikmets|ledus laikmeta]] nogulumi un fauna. Baltijas baseinā tika izdalīti divi [[Morēna|morēnu]] horizonti, kā arī sastādīta un publicēta pirmā Latvijas kvartāra ģeoloģiskā karte. Zāna nozīmīgākais darbs ir nodaļa par kvartāra formāciju plašajā 1936. gada izdevumā "Latvijas zeme, daba un tauta". Tas ir pirmais plašākais apkopojums par ledus laikmeta nogulumiem Latvijā. Kā ZBPK, bet vēlāk ZBPI darbiniekam viņam nācās nodarboties arī ar derīgo izrakteņu pētījumiem. Zāns uzrakstīja dažus vispārīgus šai tematikai veltītus rakstus, pētīja saldūdens kaļķiežus, [[Baldone]]s apkārtnes ģeoloģisko uzbūvi saistībā ar [[Baldones sēravots "Ķirzaciņa"|Baldones sēravotiem]], kā arī kopā ar Anzelmu Mutuli pētīja [[Rembate]]s [[dolomītsmilšakmeņi|dolomītsmilšakmeņus]]. Trīsdesmito gadu beigās V. Zāns vadīja Kurzemes [[Brūnogles|brūnogļu]] pētījumus, par kuriem interesējās [[Rīgas cementa fabrika]]. Bija iecerēts šo pētījumu rezultātus publicēt plašā monogrāfijā par Latvijas [[Jura (periods)|juras]] brūnoglēm, taču šis darbs palika nepabeigts. Dzīvojot Latvijā, V. Zāns publicēja pāri par diviem desmitiem zinātnisku publikāciju, kā arī rakstīja populārzinātniskus rakstus un komentārus žurnālos "Daugava", "Daba", "Daba un Zinātne", "Ekskursants" un vēl dažādos laikrakstos. 1944. gada septembra beigās, [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] tuvojoties Rīgai, daļa ZBPI tika evakuēta uz [[Vācija|Vāciju]], kā rezultātā Zāns ar savu ģimeni nonāca [[Berlīne|Berlīnē]]. Tur viņš kādu laiku strādāja valsts iestādē par ģeologu, bet, karam beidzoties, Zāna ģimene nonāca bēgļu nometnē [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]. 1946. gadā Zāns tika iecelts par ārkārtas profesoru [[Baltijas Universitāte|Baltijas universitātē]] [[Pineberga|Pinebergā]]. Lauksaimniecības fakultātē viņš pasniedza ģeoloģijas un [[mineraloģija]]s pamatus augsnes mācībā, Dabaszinātņu fakultātē — [[Vēsturiskā ģeoloģija|vēsturisko ģeoloģiju]], [[Paleontoloģija|paleontoloģiju]], [[Dinamiskā ģeoloģija|dinamisko ģeoloģiju]], bet ķīmiķiem — ģeoloģiju. No šī laika Verners Zāns sāka sarakstīties ar Aleksi Dreimani [[Kanāda|Kanādā]]. Viņš rakstīja tam par situācijas sarežģīšanos augstskolā, nepārtraukto algas samazināšanu, radot materiālas grūtības. Vissāpīgāk Zānu aizskāra tas, ka nebija iespējams iegādāties viņam nepieciešamās grāmatas to dārdzības dēļ. Neskaidrā situācija un neziņa par nākotni ļoti nomāca profesoru, kā rezultātā 1949. gadā viņš pieņēma [[Britu Koloniālā pārvalde|Britu Koloniālās pārvaldes]] piedāvājumu doties uz [[Britu Rietumindija|Britu Rietumindiju]], lai ieņemtu Jamaikas valsts ģeologa amatu. Ar Jamaikas gubernatoru tika noslēgts līgums uz trim gadiem par ģeoloģisko kartēšanu un derīgo izrakteņu pētīšanu. 1949. gada oktobrī Zāns ar ģimeni ieradās Jamaikā, lai veiktu salas ģeoloģisko izpēti. Dzīvokļa jautājums un ar to saistītie parādi, tropu klimats, [[džungļi]] un [[malārija]] sarežģīja viņa uzturēšanos. Darbs Zānam likās interesants, taču strādāšanu apgrūtināja jebkādas ģeoloģiskās informācijas un karšu trūkums. Viņam iedotais palīgs bija jauns, tikko universitāti beidzis angļu ģeologs bez pieredzes. Arī jaunāko ģeoloģisko literatūru bija sarežģīti iegūt. Tomēr, par spīti visam, ļoti īsā laikā V. Zāns sevi apliecināja kā labu speciālistu gan teorētiskajā, gan praktiskajā ģeoloģijā. 1951. gadā, tikai divus gadus pēc ierašanās Jamaikā, Zāns jau bija sagatavojis un publicējis Jamaikas ģeoloģisko karti, plašu pārskatu par salas ģeoloģisko struktūru un derīgajiem izrakteņiem, kā arī izveidojis ģeoloģisko darbu veikšanai nepieciešamo dienestu. 1953. gadā Britu Koloniālā pārvalde Zānu iecēla par Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktoru, un šo amatu viņš saglabāja arī pēc neatkarīgās Rietumindijas nodibināšanās ar Jamaiku tās sastāvā. Pateicoties V. Zāna pūlēm, dienests kļuva par nozīmīgu pētniecības iestādi, kurā strādāja pāri par 20 angļu un rietumindiešu ģeologu un citu speciālistu, kuri bija apgādāti ar visu nepieciešamo darbam gan uz sauszemes, gan arī [[Okeāns|okeānā]]. Ar laiku radās iespēja uzcelt dienesta vajadzībām nepieciešamo ēku, uz kuru tas pārcēlās 1961. gadā. Ēka tika izplānota saskaņā ar direktora norādījumiem, paredzot vietu arī [[muzejs|muzejam]], kura iekārtojumu viņš pats sīki izstrādāja. Zāns ar cieņu izturējās pret kolēģiem un viņu veikumu, un it īpaši pret priekšgājējiem. Tāpat, kā Latvijā viņš godināja [[Zelmārs Lancmanis|Zelmāra Lancmaņa]] piemiņu, nolikdams ziedus atceres dienās uz viņa kapa, tā arī Jamaikas ģeoloģijas "tēvam" seram [[Henrijs Tomass Bičs|Henrijam Tomasam Bičam]] (''Beche''), pirmajam rietumu puslodē publicētās ģeoloģiskās kartes sastādītājam (1827. gadā) tika ierādīta centrālā goda vieta šajā muzejā. Diemžēl savu projektu realizēt viņš nepaspēja. Verners turpināja uzturēt sakarus ar Aleksi Dreimani un arī ar savu bijušo kolēģi [[Otto Mellis|Otto Melli]] Zviedrijā. 1953. gadā Verners Zāns kā pirmais latviešu zinātnieks apmeklēja kādreizējo [[Kurzemes hercogistes kolonijas|Kurzemes koloniju]], [[Tobāgo|Tobago]] salu, lai apmeklētu tās vēsturiskās vietas, un "Ceļa Zīmēs" publicēja sava ceļojuma aprakstu. Pēc pensionēšanās viņš plānoja atgriezties latviešu sabiedrībā un atkal nodarboties ar kvartāra pētījumiem. Kā Latvijas, tā arī Jamaikas periodā V. Zāns labprāt piedalījās dažādās ģeoloģiskajās sanāksmēs, konferencēs un kongresos. 1960. gadā ģeologu kongresā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] viņš nolasīja nozīmīgu referātu par [[Boksīts|boksītu]] ģenēzi. Tur pēc ilgiem gadiem atkal satikās daļa bijušo Latvijas Universitātes pasniedzēju, ģeologu, to skaitā arī jau sirmais profesors Ernsts Krauss. 1962. gada aprīli Zāns gatavojās Jamaikā uzņemt vairākus simtus Trešās Karību jūras ģeoloģiskās konferences dalībnieku. Konference notika, bet jau bez Vernera Zāna līdzdalības. 1961. gada 2. septembrī pēc [[sirdslēkme]]s Verners Zāns nokļuva slimnīcā un 5. septembrī (pēc citām ziņām 6. septembrī) viņš mira 57 gadu vecumā. Šajā laikā tuvinieku līdzās nebija. Bērni Ruta un Valdis bija devušies studēt, bet dzīvesbiedre Valentīna bija kopā ar dēlu. Pēc nāves Jamaikas muzejs tika nosaukts Vernera Aleksandra Zāna vārdā. == Devums == Zāns veica derīgo izrakteņu — [[Alumīnijs|alumīnija]], [[Mangāns|mangāna]], [[Varš|vara]], [[dzelzs]] un pat [[Urāns (elements)|urāna]] rūdu iegulu, [[Ģipsis|ģipša]], kvarca smilšu un [[kaļķakmens]] krājumu pētījumus. Pēdējos dzīves gados viņa vadībā tika noskaidrots salas [[nafta]]s potenciāls. Ar viņa pūlēm Jamaika, kas iepriekš bija pazīstama ar [[Cukurniedres|cukurniedru]] produktiem — [[Cukurs|cukuru]] un [[Rums|rumu]], kļuva par vienu no lielākajām boksīta (alumīnija izejvielas) ieguvējām. Turklāt uz [[ASV]] sāka eksportēt arī augstvērtīgu ģipsi. Vēl būtu jāpiemin [[Hidroģeoloģija|hidroģeoloģiskos]] pētījumus ūdens apgādei sarežģītos kaļķakmens [[Karsta process|karsta]] apstākļos. V. Zāns bija arī [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s eksperts ūdens krājumu izvērtēšanā. Galvenā tēma, kurā viņš strādāja un bija jau guvis plašu starptautisku atzinību, bija boksīta klasifikācija un ģenētiskie tipi.<ref>[https://pubs.geoscienceworld.org/gsa/books/book/200/chapter-abstract/3793877/Professor-Verners-Aleksandrs-Zans-1904-1961-1?redirectedFrom=fulltext GeoScienceWorld]</ref> Tomēr šis darbs netika pabeigts. Zānu interesēja arī [[Krīts (periods)|krīta]] nogulumu [[stratigrāfija]] un [[fosilijas]], karsta alas un to veidošanās apstākļi, [[Koraļļu rifs|koraļļu rifu]] izcelsme. V. Zānu saistīja [[koraļļi]] un [[Karību jūra|Karību jūrā]] mītošās [[gliemenes]]. Par tiem ir vairākas viņa publikācijas. Šī Zāna aizraušanās bija tik nopietna, ka viņa kolekcija tika atzīta par vienu no pilnīgākajām zinātniski pamatotajām šāda veida kolekcijām pasaulē. Atsevišķus tās eksemplārus palīdzējuši noteikt labākie speciālisti. Par to, ka Zānu arī šajā jomā vērtēja ļoti augstu, liecina viņa vārdā nosauktā reta gliemju suga — ''[[Phaliophsychus zansi]]''.<ref>''Dabas un vēstures kalendārs 2004. gadam'', Rīga : Zinātne, 2003, 215-221. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Zāns, Verners}} [[Kategorija:Latvijas ģeologi]] [[Kategorija:1904. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmieras apriņķī dzimušie]] [[Kategorija:1961. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kingstonā mirušie]] ok8y7u7s524szdjdw4poqzefrmofn7o 4494882 4494881 2026-07-15T05:54:14Z Biafra 13794 pievienoju [[Kategorija:Trimdas latvieši]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4494882 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Verners Aleksandrs Zāns | vārds_orig = | attēls = Verners Zāns.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Verners Aleksandrs Zāns 1934. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1904 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Vaidavas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1961 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 6 | m_vieta = {{vieta|Jamaika|Kingstona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[Ģeoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = Izveidoja boksītu ģenēzes teoriju | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Verners Aleksandrs Zāns''' (dzimis {{dat|1904|7|15}}, miris {{dat|1961|9|6}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[ģeologs]], kurš līdz 1944. gadam strādāja par asociēto profesoru [[Rīgas Universitāte|Rīgas Universitātē]], darbojās [[ZBPI]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu.<ref>[https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/e/dzimis-verners-aleksandrs-zans-20220715/ LU muzejs, Verners Aleksandrs Zāns]{{Novecojusi saite}}</ref> Nodarbojās ar Latvijas [[Kvartārs|kvartāra]] ģeoloģiju, pētīja Latvijas dziļākos zemes urbumus, tostarp [[Daugavpils|Daugavpilī]] (567 m), sastādīja Jamaikas ģeoloģisko karti, veica Jamaikas [[Derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] krājumu pētījumus, izveidoja [[Boksīts|boksītu]] klasifikāciju un ģenētiskos tipus, dibināja Jamaikas ģeoloģijas muzeju u.t.t. == Dzīvesgājums == Verners Zāns dzimis 1904. gada 15. jūlijā [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] [[Vaidavas pagasts|Vaidavas pagasta]] Podzēmes skolā. Tad šajā skolā viņa tēvs strādāja par skolotāju. Pamatizglītību viņš ieguva [[Umurga]]s draudzes skolā un pēc tam [[Limbaži|Limbažos]]. 1922. gadā Verners pabeidza vidusskolu un iestājās [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] studēt dabaszinātnes. Sākotnēji viņa uzmanības centrā bija [[bioloģija]], it īpaši [[botānika]]. 1924. gadā žurnālā "Daba" Zāns pat publicēja rakstu par savdabīgu, [[staipekņi]]em radniecīgu ūdensaugu [[Ezerenes|ezereņu]] izplatību Latvijā. Bet pēc tam viņš pievērsās ģeoloģijai. Ar fakultātes atbalstu viņš piedalījās ģeoloģijas kursos [[Berlīne|Berlīnē]], kā arī vairākās ģeoloģiskajās ekspedīcijās [[Igaunija|Igaunijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Polija|Polijā]]. Universitātes laikā Zāns iesaistījās gan [[Akadēmiskā vienība "Austrums"|studentu vienībā "Austrums"]], gan arī tādās zinātniskajās biedrībās, kā [[Latvijas Bioloģijas biedrība]], [[Latvijas Ģeogrāfijas biedrība]] un [[Latvijas Ģeoloģijas biedrība]]. Vēlāk viņš ņēma dalību vairākās [[Skandināvija]]s ģeoloģijas biedrībās, kur konferencēs uzstājās ar referātiem. Līdztekus mācībām Verners strādāja arī LU Ģeoloģijas institūtā, kur 1927. gadā tika ievēlēts par subasistentu. Šajā pat gadā viņš kļuva par [[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s līdzstrādnieku, sarakstīdams lielu daļu rakstu gan par vispārīgo, gan [[Latvijas ģeoloģija|Latvijas ģeoloģiju]]. Studiju laikā Zāns veica plašus [[Kvartārģeoloģija|kvartārģeoloģiskus]] pētījumus [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Zemgale|Zemgalē]], pievērsdamies [[Ledājs|ledāja]] veidotajām ģeomorfoloģiskajām formām un apkopojot ziņas par ledāja atstātajām skrambām pamatiežu virsmā. Par diviem darbiem 1930. un 1933. gadā viņš ieguva [[Krišjāņa Barona prēmija|Krišjāņa Barona prēmiju]]. Pirmais bija pētījums par Limbažu apkaimes [[oss|osiem]] un sengultnēm, bet otrais bija diplomdarbs par [[Dilūvijs|diluviālā]] ledus pēdējām kustībām Latvijā. 1933. gadā V. Zāns pabeidza [[LU Matemātikas un dabzinātņu fakultāte|LU Matemātikas un dabzinātņu fakultāti]] ar dabzinātņu kandidāta (''mag. rer. nat.'') grādu. Pēc studijām Zāns turpināja darbu [[LU Ģeoloģijas un paleontoloģijas institūts|LU Ģeoloģijas un paleontoloģijas institūtā]] profesora [[Ernsts Krauss|Ernsta Krausa]] vadībā (pēc profesora [[repatriācija]]s no Latvijas, 1941. gadā kļuva par šī institūta direktoru). Vienu mācību gadu Verners bija arī ģeogrāfijas skolotājs [[Rīgas Skolotāju institūts|Rīgas skolotāju institūtā]], bet 1934. gadā viņu iesauca aktīvajā karadienestā [[5. Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulkā.]] 1935. gadā V. Zāns kļuva par Latvijas Universitātes mācībspēku — viņu ievēlēja par Ģeoloģijas un paleontoloģijas katedras jaunāko asistentu. Nākamajā gadā viņš ieguva Kultūras fonda stipendiju zināšanu papildināšanai vispārīgajā un [[Kvartārģeoloģija|kvartārģeoloģijā]] pie ievērojamiem Skandināvijas valstu profesoriem. Verners piedalījās arī ģeoloģiskajos pētījumos Somijā. Uz tā pamata šo pētījumu rezultātus par [[Holocēns|holocēna]] laikmeta [[Joldijas jūra|Joldijas jūru]] Baltijā Zāns iesniedza fakultātei kā habilitācijas darbu. 1937. gada maijā viņu apstiprināja par Ģeoloģijas un paleontoloģijas katedras privātdocentu, bet 1938. gada nogalē — par docentu. V. Zāns pasniedza vispārīgo ģeoloģiju dabaszinātniekiem, ģeoloģiju inženieriem un lauksaimniekiem, un vēl kvartārģeoloģiju un citus speciālkursus, kā arī vadīja speciālos praktiskos darbus. 1937. gadā Zānu kā speciālistu pieaicināja Zemes bagātību pētīšanas komisijā, kas 1939. gadā tika pārveidots par [[Zemes bagātību pētīšanas institūts|Zemes bagātību pētīšanas institūtu]], kurā viņš tika iecelts par nodaļas vadītāju, bet 1939 — 1940. gadā arī par direktora vietas izpildītāju. V. Zāns veiksmīgi apvienoja pedagoga un administratīvā darbinieka pienākumus ar zinātniskajiem un lietišķajiem pētījumiem. Viņa uzmanības centrā bija kvartārģeoloģija un [[glaciomorfoloģija]]. Studiju gados iesāktie pētījumi tika turpināti, piesaistot bijušo audzēkni [[Aleksis Dreimanis|Aleksi Dreimani]]. Kopīgi tika pētīti [[Ledus laikmets|ledus laikmeta]] nogulumi un fauna. Baltijas baseinā tika izdalīti divi [[Morēna|morēnu]] horizonti, kā arī sastādīta un publicēta pirmā Latvijas kvartāra ģeoloģiskā karte. Zāna nozīmīgākais darbs ir nodaļa par kvartāra formāciju plašajā 1936. gada izdevumā "Latvijas zeme, daba un tauta". Tas ir pirmais plašākais apkopojums par ledus laikmeta nogulumiem Latvijā. Kā ZBPK, bet vēlāk ZBPI darbiniekam viņam nācās nodarboties arī ar derīgo izrakteņu pētījumiem. Zāns uzrakstīja dažus vispārīgus šai tematikai veltītus rakstus, pētīja saldūdens kaļķiežus, [[Baldone]]s apkārtnes ģeoloģisko uzbūvi saistībā ar [[Baldones sēravots "Ķirzaciņa"|Baldones sēravotiem]], kā arī kopā ar Anzelmu Mutuli pētīja [[Rembate]]s [[dolomītsmilšakmeņi|dolomītsmilšakmeņus]]. Trīsdesmito gadu beigās V. Zāns vadīja Kurzemes [[Brūnogles|brūnogļu]] pētījumus, par kuriem interesējās [[Rīgas cementa fabrika]]. Bija iecerēts šo pētījumu rezultātus publicēt plašā monogrāfijā par Latvijas [[Jura (periods)|juras]] brūnoglēm, taču šis darbs palika nepabeigts. Dzīvojot Latvijā, V. Zāns publicēja pāri par diviem desmitiem zinātnisku publikāciju, kā arī rakstīja populārzinātniskus rakstus un komentārus žurnālos "Daugava", "Daba", "Daba un Zinātne", "Ekskursants" un vēl dažādos laikrakstos. 1944. gada septembra beigās, [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] tuvojoties Rīgai, daļa ZBPI tika evakuēta uz [[Vācija|Vāciju]], kā rezultātā Zāns ar savu ģimeni nonāca [[Berlīne|Berlīnē]]. Tur viņš kādu laiku strādāja valsts iestādē par ģeologu, bet, karam beidzoties, Zāna ģimene nonāca bēgļu nometnē [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]. 1946. gadā Zāns tika iecelts par ārkārtas profesoru [[Baltijas Universitāte|Baltijas universitātē]] [[Pineberga|Pinebergā]]. Lauksaimniecības fakultātē viņš pasniedza ģeoloģijas un [[mineraloģija]]s pamatus augsnes mācībā, Dabaszinātņu fakultātē — [[Vēsturiskā ģeoloģija|vēsturisko ģeoloģiju]], [[Paleontoloģija|paleontoloģiju]], [[Dinamiskā ģeoloģija|dinamisko ģeoloģiju]], bet ķīmiķiem — ģeoloģiju. No šī laika Verners Zāns sāka sarakstīties ar Aleksi Dreimani [[Kanāda|Kanādā]]. Viņš rakstīja tam par situācijas sarežģīšanos augstskolā, nepārtraukto algas samazināšanu, radot materiālas grūtības. Vissāpīgāk Zānu aizskāra tas, ka nebija iespējams iegādāties viņam nepieciešamās grāmatas to dārdzības dēļ. Neskaidrā situācija un neziņa par nākotni ļoti nomāca profesoru, kā rezultātā 1949. gadā viņš pieņēma [[Britu Koloniālā pārvalde|Britu Koloniālās pārvaldes]] piedāvājumu doties uz [[Britu Rietumindija|Britu Rietumindiju]], lai ieņemtu Jamaikas valsts ģeologa amatu. Ar Jamaikas gubernatoru tika noslēgts līgums uz trim gadiem par ģeoloģisko kartēšanu un derīgo izrakteņu pētīšanu. 1949. gada oktobrī Zāns ar ģimeni ieradās Jamaikā, lai veiktu salas ģeoloģisko izpēti. Dzīvokļa jautājums un ar to saistītie parādi, tropu klimats, [[džungļi]] un [[malārija]] sarežģīja viņa uzturēšanos. Darbs Zānam likās interesants, taču strādāšanu apgrūtināja jebkādas ģeoloģiskās informācijas un karšu trūkums. Viņam iedotais palīgs bija jauns, tikko universitāti beidzis angļu ģeologs bez pieredzes. Arī jaunāko ģeoloģisko literatūru bija sarežģīti iegūt. Tomēr, par spīti visam, ļoti īsā laikā V. Zāns sevi apliecināja kā labu speciālistu gan teorētiskajā, gan praktiskajā ģeoloģijā. 1951. gadā, tikai divus gadus pēc ierašanās Jamaikā, Zāns jau bija sagatavojis un publicējis Jamaikas ģeoloģisko karti, plašu pārskatu par salas ģeoloģisko struktūru un derīgajiem izrakteņiem, kā arī izveidojis ģeoloģisko darbu veikšanai nepieciešamo dienestu. 1953. gadā Britu Koloniālā pārvalde Zānu iecēla par Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktoru, un šo amatu viņš saglabāja arī pēc neatkarīgās Rietumindijas nodibināšanās ar Jamaiku tās sastāvā. Pateicoties V. Zāna pūlēm, dienests kļuva par nozīmīgu pētniecības iestādi, kurā strādāja pāri par 20 angļu un rietumindiešu ģeologu un citu speciālistu, kuri bija apgādāti ar visu nepieciešamo darbam gan uz sauszemes, gan arī [[Okeāns|okeānā]]. Ar laiku radās iespēja uzcelt dienesta vajadzībām nepieciešamo ēku, uz kuru tas pārcēlās 1961. gadā. Ēka tika izplānota saskaņā ar direktora norādījumiem, paredzot vietu arī [[muzejs|muzejam]], kura iekārtojumu viņš pats sīki izstrādāja. Zāns ar cieņu izturējās pret kolēģiem un viņu veikumu, un it īpaši pret priekšgājējiem. Tāpat, kā Latvijā viņš godināja [[Zelmārs Lancmanis|Zelmāra Lancmaņa]] piemiņu, nolikdams ziedus atceres dienās uz viņa kapa, tā arī Jamaikas ģeoloģijas "tēvam" seram [[Henrijs Tomass Bičs|Henrijam Tomasam Bičam]] (''Beche''), pirmajam rietumu puslodē publicētās ģeoloģiskās kartes sastādītājam (1827. gadā) tika ierādīta centrālā goda vieta šajā muzejā. Diemžēl savu projektu realizēt viņš nepaspēja. Verners turpināja uzturēt sakarus ar Aleksi Dreimani un arī ar savu bijušo kolēģi [[Otto Mellis|Otto Melli]] Zviedrijā. 1953. gadā Verners Zāns kā pirmais latviešu zinātnieks apmeklēja kādreizējo [[Kurzemes hercogistes kolonijas|Kurzemes koloniju]], [[Tobāgo|Tobago]] salu, lai apmeklētu tās vēsturiskās vietas, un "Ceļa Zīmēs" publicēja sava ceļojuma aprakstu. Pēc pensionēšanās viņš plānoja atgriezties latviešu sabiedrībā un atkal nodarboties ar kvartāra pētījumiem. Kā Latvijas, tā arī Jamaikas periodā V. Zāns labprāt piedalījās dažādās ģeoloģiskajās sanāksmēs, konferencēs un kongresos. 1960. gadā ģeologu kongresā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] viņš nolasīja nozīmīgu referātu par [[Boksīts|boksītu]] ģenēzi. Tur pēc ilgiem gadiem atkal satikās daļa bijušo Latvijas Universitātes pasniedzēju, ģeologu, to skaitā arī jau sirmais profesors Ernsts Krauss. 1962. gada aprīli Zāns gatavojās Jamaikā uzņemt vairākus simtus Trešās Karību jūras ģeoloģiskās konferences dalībnieku. Konference notika, bet jau bez Vernera Zāna līdzdalības. 1961. gada 2. septembrī pēc [[sirdslēkme]]s Verners Zāns nokļuva slimnīcā un 5. septembrī (pēc citām ziņām 6. septembrī) viņš mira 57 gadu vecumā. Šajā laikā tuvinieku līdzās nebija. Bērni Ruta un Valdis bija devušies studēt, bet dzīvesbiedre Valentīna bija kopā ar dēlu. Pēc nāves Jamaikas muzejs tika nosaukts Vernera Aleksandra Zāna vārdā. == Devums == Zāns veica derīgo izrakteņu — [[Alumīnijs|alumīnija]], [[Mangāns|mangāna]], [[Varš|vara]], [[dzelzs]] un pat [[Urāns (elements)|urāna]] rūdu iegulu, [[Ģipsis|ģipša]], kvarca smilšu un [[kaļķakmens]] krājumu pētījumus. Pēdējos dzīves gados viņa vadībā tika noskaidrots salas [[nafta]]s potenciāls. Ar viņa pūlēm Jamaika, kas iepriekš bija pazīstama ar [[Cukurniedres|cukurniedru]] produktiem — [[Cukurs|cukuru]] un [[Rums|rumu]], kļuva par vienu no lielākajām boksīta (alumīnija izejvielas) ieguvējām. Turklāt uz [[ASV]] sāka eksportēt arī augstvērtīgu ģipsi. Vēl būtu jāpiemin [[Hidroģeoloģija|hidroģeoloģiskos]] pētījumus ūdens apgādei sarežģītos kaļķakmens [[Karsta process|karsta]] apstākļos. V. Zāns bija arī [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s eksperts ūdens krājumu izvērtēšanā. Galvenā tēma, kurā viņš strādāja un bija jau guvis plašu starptautisku atzinību, bija boksīta klasifikācija un ģenētiskie tipi.<ref>[https://pubs.geoscienceworld.org/gsa/books/book/200/chapter-abstract/3793877/Professor-Verners-Aleksandrs-Zans-1904-1961-1?redirectedFrom=fulltext GeoScienceWorld]</ref> Tomēr šis darbs netika pabeigts. Zānu interesēja arī [[Krīts (periods)|krīta]] nogulumu [[stratigrāfija]] un [[fosilijas]], karsta alas un to veidošanās apstākļi, [[Koraļļu rifs|koraļļu rifu]] izcelsme. V. Zānu saistīja [[koraļļi]] un [[Karību jūra|Karību jūrā]] mītošās [[gliemenes]]. Par tiem ir vairākas viņa publikācijas. Šī Zāna aizraušanās bija tik nopietna, ka viņa kolekcija tika atzīta par vienu no pilnīgākajām zinātniski pamatotajām šāda veida kolekcijām pasaulē. Atsevišķus tās eksemplārus palīdzējuši noteikt labākie speciālisti. Par to, ka Zānu arī šajā jomā vērtēja ļoti augstu, liecina viņa vārdā nosauktā reta gliemju suga — ''[[Phaliophsychus zansi]]''.<ref>''Dabas un vēstures kalendārs 2004. gadam'', Rīga : Zinātne, 2003, 215-221. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Zāns, Verners}} [[Kategorija:Latvijas ģeologi]] [[Kategorija:1904. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmieras apriņķī dzimušie]] [[Kategorija:1961. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kingstonā mirušie]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] ehq0pe12pwst9wdl9wfly4q8uz5ultf Linda Mence 0 606359 4494909 4457864 2026-07-15T07:34:15Z ~2026-39995-18 147986 /* Bibliogrāfija */ 4494909 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Linda Mence | vārds_orig = Linda Gabarajeva | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1992 | dz_mēnesis = 01 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejniece<br />māksliniece<br />redaktore | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = [[dzeja]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]]<br />[[Latvijas Mākslas akadēmija]] | apbalvojumi = [[Ojāra Vācieša prēmija]] (2023)<br />[[Literatūras gada balva|Latvijas Literatūras gada balva]] (2023) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Linda Mence''' (arī '''Linda Gabarajeva'''; dzimusi 1992. gada 20. janvārī [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu dzejniece. == Biogrāfija == Bakalaura grāds iegūts [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā]] kā vieglatlētikas vecākajai trenerei. [[Latvijas Mākslas akadēmija |Latvijas mākslas akadēmijā]] iegūts maģistra grāds grafikas mākslā. Dzejā debitēja 2023. gadā ar krājumu "Apļi", kas saņēmis [[Ojāra Vācieša prēmija|Ojāra Vācieša prēmiju]] dzejā un [[Literatūras gada balva |Latvijas Literatūras gada balvu]] kategorijā "Spilgtākā debija".<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/linda-gabarajeva|title=Linda Gabarajeva |website=lsm.lv|access-date=2025-07-31}}</ref> Bērnu literatūrā ienāk ar dzejoļu grāmatu "Kosmoss ir virs bēniņiem", kas tika nominēta gan Latvijas Literatūras gada balvai, gan [[Jāņa Baltvilka balva]]i.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/20reizi-pasniegta-starptautiska-jana-baltvilka-balva-bernu-literatura-un-gramatu-maksla|title= 20.reizi pasniegta |website=km.gov.lv|access-date=2025-07-31}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/linda-gabarajeva|title=Linda Mence |website=literatura.lv|access-date=2025-07-31}}</ref> Ikdienā strādā kā portāla ''[[Punctum]]'' redaktore.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.punctummagazine.lv/par-mums|title=Par mums|website=Punctummagazine.lv|access-date=2025-07-31|archive-date=2025-06-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20250615150905/https://www.punctummagazine.lv/par-mums/}}</ref> == Bibliogrāfija == * ''Apļi''. Rīga: [[Neputns]], 2023. * ''Kosmoss ir virs bēniņiem'' (dzeja bērniem). Rīga: Neputns, 2024. * ''Acij ir maza kabatiņa.'' Rīga: Neputns, 2026. == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mence, Linda}} [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] qxx1bqc2wxuh3ba6as5pvh82roe843u Cēsu 1. pamatskola 0 608489 4494854 4327829 2026-07-15T03:10:23Z Egilus 27634 4494854 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cēsu skolas ap 1910.jpg|thumb|upright=1.5|Cēsu elementārskola (apakšā pa labi, ap 1910)]] [[Attēls:Cēsu 1. pamatskola Gaujas ielā 17.jpg|thumb|Ēka Gaujas ielā 17]] '''Cēsu 1. pamatskola''' ir senākā [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas [[skola]], kuras pirmsākumi izsekojami līdz 1626. gadam. Tā ir vienīgā pamatskola ar padziļinātu mūzikas mācīšanu [[Cēsu novads|Cēsu novadā]], kas atrodas Gaujas ielā 17, Cēsīs.<ref>[https://cesu1pamatskola.anazana.com/lv/par-skolu-123771 Par skolu]</ref> == Vēsture == Par skolas darbības sākuma gadu uzskata 1626. gadu, kad Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] parakstīja privilēģiju, liekot [[Cēsu draudze]]s [[Jurģu muiža]]s (''Jürgenshof'') ienākumus izmantot '''Cēsu pilsētas skolas''' uzturēšanai. 1638. gadā kādā [[Zviedru Vidzeme]]s tiesas protokolā pieminēts aritmētikas skolotājs Zamuels Klempkens. 1765. gadā Cēsu pilsētas skolā mācījās 33 skolēni (28 zēni un 5 meitenes) un strādāja vismaz divi skolotāji. 1786. gadā uzcēla jaunu skolas namu Torņa ielā 3, 1860. gadā '''Cēsu pilsētas zēnu elementārskolā''' mācījās 77 zēni, 1909. gadā 115 zēni, galvenokārt latviešu amatnieku un zemnieku bērni. Skolā strādāja trīs skolotāji un luterāņu mācītājs ticības mācībai, to ilgstoši vadīja skolotājs [[Indriķis Zariņš]] (1869-1909). 1913. gadā elementārskolu pārcēla uz divstāvu mūra ēku Gaujas ielā 17. Pirmā pasaules kara laikā skolas ēkā izvietoja Krievijas impērijas armijas rezerves daļas kareivjus. 1918. gada rudenī to pārdēvēja par Cēsu pilsētas 1. pamatskolu. Tās pārzinis bija Voldemārs Bērsons, skolā strādāja septiņi pedagogi, mācījās 214 skolēni, arī meitenes. 1921. gadā sešgadīgās pamatskolas zālē iebūvēja skatuvi un sāka organizēt mūzikas sarīkojumos. 1926. gada 21. novembrī svinēja '''Cēsu 1. pamatskolas''' 300 gadu pastāvēšanas svētkus, Āraišu draudzes mācītājs Pēteris Bērents apkopoja skolas vēsturi. 1935. gadā skolā iekārtoja bibliotēku un mācību līdzekļu noliktavu. 1938. gada 17. novembrī iesvētīja skolas karogu, 1939. gadā skolā iekārtoja kopēdināšanu. Skolā ar vairāk nekā 200 skolēniem strādāja vidēji 9 pedagogi, skolas pārzinis bija [[Pēteris Užāns]]. Skolā darbojās Jaunatnes Sarkanais krusts, mazpulks, koris, dramatiskais kolektīvs. Pēc Latvijas okupācijas un [[Vērmahts|Vērmahta]] iebrukuma Otrā pasaules kara laikā skolas telpās ierīkoja vācu virsnieku klubu. Līdz 1944. gada oktobrim mācības notika Gaujas ielā 20. [[Latvijas PSR]] laikā 1944. gada rudenī skola pārgāja uz septiņgadīgo izglītību un sāka izmantot telpas Gaujas ielā 26, bet Līgatnes ielā 2 sāka darboties skolas internāts. 1970. gadā uzsāka padziļinātu mūzikas mācīšanu, 1973. gadā atklāja sporta zāli. 1979. gadā skolēnu skaits skolā sasniedza 502, telpu trūkuma dēļ bērni mācījās divās maiņās. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 2001. gada 12. maijā, atzīmējot skolas 375 gadu jubileju, luterāņu mācītājs K. Kalniņš iesvētīja atjaunoto skolas vēsturisko karogu. 2002. gadā atklāja skolas piebūvi ar četrām klašu telpām. 2004. gadā notika sporta zāles renovācija. 2005. gadā malkas apkuri nomainīja ar gāzes apkuri un labiekārtoja klašu telpas. 2007. gadā siltināja ēku fasādes, Gaujas ielā 17 pārbūvēja ēkas otro un trešo stāvu. 2013. gadā pabeidza skolas sporta zāles renovāciju. 2022. gadā veica skolas ēkas remontdarbus Gaujas ielā 26.<ref>[https://cesu1pamatskola.anazana.com/lv/skolas-veesture-123793 Skolas vēsture]</ref> == Izglītības programma == * pamatizglītības programma (21017111) ar augstākiem sasniedzamajiem rezultātiem kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā – mūzikā Skola piedāvā arī apgūt instrumentspēli: klavieres, akordeonu, vijoli, čellu, pūšamos instrumentus, sitamos instrumentus, kā arī piedalīties muzikālajos kolektīvos: 1.klašu korī, 2.-4.klašu meiteņu korī, 2.-6.klašu zēnu korī, 5.-9.klašu meiteņu korī, pūtēju orķestrī, akordeonistu ansamblī, vokālajā ansamblī, tautisko deju kolektīvos, sporta pulciņā un pulciņā "Esi drošs!".<ref>[https://cesu1pamatskola.anazana.com/lv/skolas-shodiena-123777 Skolas šodiena]</ref> == Slaveni audzēkņi == * [[Pauls Valdens]] (1863—1957), ķīmiķis * [[ Voldemārs Maldonis]] (1870–1941), skolotājs * [[Roberts Kļaviņš]] (1885—1941), ģenerālis == Atsauces == {{Atsauces}} {{Cēsu novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Cēsīs]] 657s6jyfm4jyojba4mnq8d7pnpvi7lj Jānis Andrejs Burtnieks 0 613414 4494769 4457171 2026-07-14T19:11:47Z Jaunais Strēlnieks 127483 Typo 4494769 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Jānis Andrejs Burtnieks | vārds_orig = | attēls = Jānis Ozoliņš-Burtnieks.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1894 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Daugavpils apriņķis|Krustpils pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1959 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Andrievs un Anna Ozoliņi | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Elvīra Buce <small>(pr. 1927, šķ. 1930. gados)</small> | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = diplomāts, skolotājs | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]], [[angļu valoda|angļu]], [[japāņu valoda|japāņu]] | periods = [[1914]]—[[1959]] | žanri = [[publicistika]], [[proza]], [[drāma]], [[dzeja]], [[literatūrzinātne]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Jānis Andrejs Burtnieks''', līdz 1927. gadam '''Jānis Andrejs Ozoliņš''' (1894—1959), bija [[Latvieši|latviešu]] diplomāts, skolotājs, rakstnieks, [[Literatūrzinātne|literatūrzinātnieks]] un politiskais teorētiķis. Pirmais [[Latvijas vēstnieks Japānā|Latvijas goda konsuls Japānā]] (1919—1921). Latviešu [[Galēji labēja politika|galēji labējā nacionālisma]] — [[Aktīvais nacionālisms|Aktīvā nacionālisma]] (vēlākās [[Ugunskrusts (organizācija)|Ugunskrusta]] un [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] ideoloģijas) — idejiskais "krusttēvs" un pamatlicējs.<ref name=":4">Krēsliņš, 71. lpp.</ref> == Dzīvesgājums == === Jaunība === Dzimis {{dat|1894|2|14}} [[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]] Asotes pusmuižā zirgu puiša Andrieva Ozoliņa ģimenē. Mācījās [[Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola|Jēkabpils tirdzniecības skolā]] (1907—1909), [[Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija|Rīgas Aleksandra ģimnāzijā]] (1909—1913), pēc tam neilgu laiku [[Gustavs fon Gižickis|Gižicka]] mūzikas skolā [[Rīga|Rīgā]]. === Amerikā === 1913. gadā emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur studēja [[Filozofija|filozofiju]] [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē]] (1913—1916). Pēc absolvēšanas nodarbojās ar zinātnisko darbu, bija mēnešraksta "Prometejs" redaktors [[Sanfrancisko]] (1915—1917). Kā laikraksta vadītājs, veltīja rakstus [[Pjotrs Kropotkins|Pjotram Kropotkinam]] un [[Frīdrihs Nīče|Frīdriham Nīčem]],<ref>Krēsliņš, 88. lpp.</ref> simpatizēja [[Anarhisms|anarhismam]] un tā [[Revolūcija|revolucionārās]] nostādnēs ietvertajam naidam pret [[Liberālā demokrātija|liberālo demokrātiju]],<ref group="P">Identificējot demokrātiju kā pūļa varu jeb kā pūļa demokrātiju</ref> visspilgtāk to norādot savā apcerējumā "Demokrātija un viņas ideāli", kurā Ozoliņš izvērsti noraidīja demokrātijas pamatus un galvenos principus, kas pēc viņa domām apspieda [[Individuālisms|individuālismu]] un radīja postošo ietekmi uz sabiedrības garīgo attīstību ar centieniem izveidot "caurmēra cilvēku" un padarīt "mākslu paklausīt" par vienu no "galvenajām mākslām".<ref name=":5">Krēsliņš, 70. lpp.</ref><ref name=":6">Krēsliņš, 88.-89. lpp.</ref><ref group="P">Šāda parādība bija arī kopsakarīga [[Fašisms|fašisma]] pamatlicējam [[Benito Musolīni]], kura ideoloģiju ietekmēja [[Anarhosindikālisms|anarkosindikālisma]], galvenokārt [[Sindikālisms|sindikālista]] [[Žoržs Sorels|Žorža Sorela]], idejas</ref><ref name=":3">Krēsliņš, 89. lpp.</ref> Apcerējumu viņš noslēdza ar sekojošo spriedumu: {{Citāts|Taisnība, ka pasaule pastāv caur paklausību, bet tālāk viņa ir gājusi tikai caur nepaklausību, sacelšanos pret [[Konservatīvisms|konservatīvo]] un inerto vairākuma gribu, caur pūļa patiesības noārdīšanu, caur brīvu revolucionāru ārdīšanas darbu.<ref name=":6" />}} 1916. gadā [[Maskava]]s latviešu preses apskatnieks izteica spriedumu par Ozoliņa personalitāti: {{Citāts|vai katrā burtnīcā Burtnieks-Ozoliņš dēvē sevi par neatzītu ģēniju, kuram pretim stata trulo, aklo, melīgo pūli.<ref name=":5" />}} Vienlaikus, papildus saviem [[Demokrātijas kritika|antidemokrātiskajiem]] uzskatiem, Ozoliņš izrādīja neviennozīmīgu attieksmi pret [[ebreji]]em, salīdzinot ar vairāku citu [[Aktīvais nacionālisms|Aktīvo nacionālistu]] vēlāk pausto [[Antisemītisms|antisemītismu]].<ref group="P">Pēc tam, kad Ozoliņš redakcijā nosvītroja kāda autora raksta komentārus par ebreju, viņaprāt, nepārprotami lielo lomu [[strādnieku kustība|strādnieku kustībā]] "Prometejs" laikrakstā, autors Ozoliņam izsacījās, ka "Jūsu vieta ir kādā žīdu redakcijā"</ref><ref name=":3" /> === Japānā === [[Attēls:Kwansei Gakuin University ja 01.jpg|thumb|left|Nišinomijas Uegaharas studentu pilsētiņas pulksteņa tornis, Kvansei-Galuīnas augstskolas simbols]] 1917. gadā pārvācās uz [[Japānas Impērija|Japānu]], kur strādāja par [[angļu valoda]]s skolotāju [[Tokija|Tokijā]] (1917—1918), pēc tam par [[estētika]]s un [[angļu literatūra]]s pasniedzēju Kvansei-Galuīnas augstskolas ({{val|en|Kwansei Gakuin University}}) Literatūras departamentā. Viņš mudināja savus studentus ieņemt principiālu nostāju: {{Citāts|Jauniešiem vajadzētu uzskatīt sevi par īpaši laimīgiem šajā pasaules vēstures brīdī, jo tieši viņi ir īpaši aicināti veidot [[Versaļas līgums|jauno pasauli]].<ref name=":2">{{Publikācijas atsauce|last=Ikeda|first=Yuko|date=2018-4|title=Special Invitation: The Centennial of the Founding of Latvia |trans-title=Īpašs ielūgums: Latvijas dibināšanas simtgade|url=https://ef.kwansei.ac.jp/cms/kwansei_en/archives/IanOzolin_revised.pdf|journal=Kwansei Gakuin Archives|language=angļu|accessdate=2026-04-03}}</ref>}} [[Attēls:Takejiro tokonami2.jpg|thumb|"Kukusukai" dibinātājs Takedžiro Tokonami|150px]] Strādājot Japānā, Ozoliņš arī iepazinās un satuvinājās ar tās valdošajām politiskajām aprindām, tai skaitā ar Japānas [[Ultranacionālisms|radikālā nacionālisma]] kustību, galvenokārt ar organizāciju "Nacionālā esamība" jeb "Kukusukai" ({{val|ja|国粋会}}), ko 1919. gada beigās dibināja Takaši Hara ({{val|ja|原敬}}) valdības iekšlietu ministrs Takedžiro Tokonami ({{val|ja|床次竹二郎}}).<ref name=":3" /> Pēc vēsturnieka [[Uldis Krēsliņš|Ulda Krēsliņa]] spriedumiem, "Kukusukai" un citas japāņu radikālās nacionālistiskās organizācijas atstāja lielu ietekmi uz Ozoliņa piesliešanos [[Nacionālisms|nacionālismam]].<ref name=":5" /> Pēc [[Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome|SULNP]] priekšsēdētāja [[Jānis Mazpolis|Jāņa Mazpoļa]] lūguma 1920. gada maijā,<ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Ikeda|first=Yuko|date=2012-10|title=Missions Accomplished|trans-title=Misija izpildīta|url=https://ef.kwansei.ac.jp/cms/kwansei_en/archives/IanOzolin_revised.pdf|journal=Kwansei Gakuin Archives|language=angļu|accessdate=2026-04-07}}</ref> pateicoties savam statusam un sakariem,<ref name=":5" /> Ozoliņš kļuva par [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Latvijas vēstnieks Japānā|diplomātisko un konsulāro aģentu Japānā]], [[Kobe|Kobē]]. Viņš ņēma aktīvu dalību vīzu izsniegšanas jautājumu risināšanā [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]] laikā, kad [[Krievijas Valsts|Krievija]] un [[Antante|Sabiedrotie]] vēljoprojām [[Latvijas valsts atzīšana de iure|diplomātiski neatzina Latviju]] un, neskaitot [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itāliju]], atteicās izsniegt vīzas latviešiem.<ref name=":1" /><ref group="P">Vēl lielākas simpātijas pret Latviju [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālija]] izrādīja [[Tautu Savienība]]s jauno valstu uzņemšanas jeb t.s. 5 komisijas plenārsēdē 1920. gada 9. decembrī, kad tad tā vienīga no lielvalstīm bija balsojusi par Latvijas un abu pārējo [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] uzņemšanu Tautu Savienībā, un 16. decembra kopējā sēdē, kurā Itālija kopā ar [[Portugāle|Portugāli]], [[Kolumbija|Kolumbiju]], [[Paragvaja|Paragvaju]] un [[Kādžāru dinastija|Persiju]] bija viena no dažām valstīm, kas nobalsoja par uzņemšanu</ref><ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/de-iure-atzisana-un-duelis-12683614|title=De iure atzīšana un duelis|last=Krēsliņš|first=Uldis|authorlink=Uldis Krēsliņš|website=www.diena.lv|access-date=2026-04-07|date=2006-01-28}}</ref> [[Attēls:Marquis Kimmochi Saionji (cropped)(2).jpg|thumb|Japānas bijušais ministru prezidents un valsts delegāts [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]] marķīzs Kinmoči Sajondži|150px]] Būdams Latvijas goda konsuls, Ozoliņš popularizēja Latvijas neatkarību ārvalstu presē, strādāja laikrakstā "Japānas nedēļas hronika" ({{val|en|Japanese Weekly Chronicle}}), kur 1921. gada janvārī viņš arī rakstīja: {{Citāts|[...] vēlos norādīt, ka no visām “[[Sanitārais kordons|pierobežas valstīm]]”, kas kādreiz tika piespiedu kārtā pievienotas [[Krievijas Impērija|Krievijas]] [[Krievijas Impērija|Impērijai]] un tagad ir atbrīvotas, Latvija ir viskonservatīvākā, kā arī visnacionālistiskākā. [...] Tas viss liecina par to, cik neticami, lai neteiktu neiespējami, ir [[Latvijas Komunistiskā partija|komunistiska sacelšanās]] Latvijā. [...] Ļaujiet man izteikt savu pārsteigumu, redzot, ka vērtīgā telpa “Hronikā” ir atvērta ļaunprātīgām pļāpām, ko sacepis [[Baltā emigrācija|krievu imperiālistu sindikāts]], kas tagad ievēro veģetāru diētu patīkamajā [[Parīze|Parīzes]] pilsētā.<ref name=":2" />}} Tā pašā gada jūlijā izdeva brošūru "Dzintarzeme" ({{val|en|Amber land}}; {{val|ja|琥珀の国}}),<ref name=":1" /> ko pirms izbraukšanas uz Latviju nosūtīja Japānas bijušajam ministru prezidentam, valsts delegātam [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]] un vienam no Japānas ietekmīgākajiem politiķiem — [[Marķīzs|marķīzam]] [[Kinmoči Sajondži]] ({{val|ja|西園寺公望}}).<ref group="P">Kā 1920. gada 30. jūnijā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Latvijas Ārlietu ministrijai]] ziņoja pats Ozoliņš, īsto varas spēku Japānā veidoja nevis Japānas valdība vai parlaments, bet Sajondži kopā ar citiem vadošajiem japāņu [[Militārisms|militāristiem]] un aristokrātiem jeb [[genro]] ({{val|ja|元老}}) — princi [[Aritomo Jamagata]] ({{val|ja|山縣有朋}}), marķīzu [[Kaoru Inouje]] ({{val|ja|井上馨}}), princi [[Masajoši Matsukata]] ({{val|ja|松方正義}}) un marķīzu [[Šigenobu Okuma]] ({{val|ja|大隈重信}})</ref><ref name=":5" /><ref name=":3" /> Pati Kvansei-Galuīnas augstskola dziļi nožēloja, ka Ozoliņš bija nolēmis atgriezties dzimtenē. Pēc literārā departamenta dekāna H. F. Vudsvorta ({{val|en|H. F. Woodsworth}}) un prezidenta K. Dž. L. Beita ({{val|en|C. J. L. Bates}}) rezolūcijas, Ozoliņam tika piešķirta universitātes pateicības zīme un 100 [[Japānas jena|jenas]]<ref group="P">Tolaik Japānā tā bija ievērojama summa</ref> kā atzinība par viņa labo ietekmi uz studentiem un ievērojamo akadēmisko zināšanu ieguldījumu. Viņš tika svinīgi pavadīts ar novēlējumiem veiksmīgai Latvijas attīstībai.<ref name=":1" /> === Atgriežoties Latvijā === 1921. gada vasarā kopā ar [[Aleksandrs Kolčaks|Kolčaka]] [[Sibīrijas armija]]s bijušo [[Ģenerālleitnants|ģenerālleitnantu]] [[Rūdolfs Bangerskis|Rūdolfu Bangerski]] Ozoliņš atgriezās [[Latvija|Latvijā]],<ref name=":5" /> iespējams ceļā apstājoties [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]].<ref name=":4" /><ref group="P">Šajā laikā Itālijā jau strauji auga spēkā [[Benito Musolīni]] vadītās [[Itāļu kaujas grupas]] ({{val|it|Fasci Italiani di Combattimento}})</ref> No 1922. gada Ozoliņš bija lektors [[Rīgas Skolotāju institūts|Rīgas Skolotāju institūtā]] un [[Tautas augstskola|Latvijas Tautas universitātē]], lasīja lekcijas Latvju dramatiskajos kursos. Bija arī Angļu—amerikāņu koledžas direktors, Latvijas Jaunatnes savienības (LJS) Centrālās valdes loceklis. Jau 1922. gada maijā Ozoliņš uzstājās radnieciskās Latvijas Nacionālās Jaunatnes savienības (LNJS) kongresā, kur viņš atbalstīja mēģinājumus apvienot LNJS ar LJS un konsolidēties lielākā un plašākā latviešu nacionālā organizācijā.<ref>Krēsliņš, 66. lpp.</ref> 1922. gada 28. jūlijā viņš pasniedza apsveikuma runu pie [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sūtniecības sakarā ar Latvijas ''de iure'' atzīšanu.<ref name=":4" /> Tajā pašā gadā viņš kandidēja [[1. Saeimas vēlēšanas]] no [[Latvijas Jaunzemnieku savienība]]s saraksta, bet netika ievēlēts. == Darbība Latvju Nacionālajā Klubā == [[Attēls:LNK apsveikuma telegramma B. Musolīni 1922. gada novembrī.jpg|thumb|[[Latvju Nacionālais klubs|Latvju Nacionālā kluba]] apsveikuma telegramma [[Benito Musolīni]] 1922.gada novembrī]] Ozoliņš ņēma dalību jaunas nacionālas organizācijas — [[Latvju Nacionālais klubs|Latvju Nacionālā kluba]] (LNK) — pirmās dibināšanas sapulcē,<ref name=":4" /><ref name=":5" /> kas norisinājās 1922. gada 29. augustā.<ref>Krēsliņš, 73. lpp.</ref> Jau no paša sākuma tieši Ozoliņš bija minēts kā LNK dibinātājs un faktiskais vadītājs,<ref name=":4" /> un, sākot ar LNK otrās dibināšanas sapulces lēmumu 1922. gada 11. septembrī, arī kā LNK publiskais pārstāvis.<ref group="P">Ozoliņam formāli tika uzdota "publikas un preses pareiza informēšana kluba lietās"</ref><ref name=":5" /> Viens no kluba pirmajiem darbības aktiem bija apsveikuma telegrammas nosūtīšana [[Benito Musolīni]] 1922. gada novembrī, kurā LNK demonstratīvi apsveica Musolīni stāšanos [[Itālijas premjerministru uzskaitījums|Itālijas premjerministra]] amatā pēc [[Maršs uz Romu|Marša uz Romu]].<ref name=":15">Krēsliņš, 67. lpp.</ref><ref>Krēsliņš, 37. lpp.</ref><ref>Krēsliņš, 92. lpp.</ref> LNK bija viena no dažām Latvijas sabiedrības grupām, kas neslēpa sajūsmu un vēlmi sekot fašistu piemēram.<ref group="P">Savukārt, notikusī valdības maiņa nemainīja Itālijas nostāju pret Latviju, ko [[Benito Musolīni]], kā jaunais Itālijas kabineta vadītājs un ārlietu ministrs, bija apstiprinājis pirmajā audiencē ar [[Latvijas vēstnieks Itālijā|Latvijas sūtni Itālijā]] [[Miķelis Valters|Miķeli Valteru]] 10. novembrī: "Latvija var vienmēr cerēt uz Itālijas draudzīgo atbalstu"</ref><ref name=":13" /> Ozoliņš publiski atbalstīja Itālijas sūtņa Latvijā, Džino Makjoro Vivalbas ({{val|it|Gino Macchioro Vivalba}}),<ref name=":15" /><ref>Krēsliņš, 68. lpp.</ref><ref group="P">Pirmais Itālijas sūtnis Latvijā (1920—1923), kas Latvijas sabiedrībā bija atzīts un mīlēts, bet kurš no 1922. gada bija iesaistīts personālā drāmā ar savu sievu un [[Polijas Otrā republika|Polijas]] diplomātu [[Vīne|Vīnē]]</ref><ref name=":13" /> nomaiņu pret jaunu, [[Fašisms|fašismam]] simpatizējošu sūtni 1923. gada martā.<ref name=":15" /><ref>Krēsliņš, 87. lpp.</ref><ref group="P">Ar jauno sūtni domādams toreizējais Itālijas sūtnis [[Etiopijas impērija|Abesīnijā]] [[Renato Pjačentīni]] ({{val|it|Renato Piacentini}})</ref><ref name=":13" /> Jau mēnesi vēlāk 1923. gada aprīļa sākumā Ozoliņš, pārstāvot LNK, personīgi viesojās [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]],<ref name=":4" /> kur kā LNK "viceprezidents" nodeva Musolīni LNK atzinības rakstu,<ref name=":10">Krēsliņš, 157.-158. lpp.</ref> nodibināja sakarus ar [[Fašistiskā Itālija|Itālijas fašistiem]] un tikās ar augstākajām [[Nacionālā fašistu partija|Nacionālās fašistu partijas]] amatpersonām,<ref name=":7">Krēsliņš, 94. lpp.</ref><ref>Krēsliņš, 90. lpp</ref> tai skaitā ar premjerministra kabineta šefu baronu Russo ({{val|it|Barone Russo}}),<ref group="P">Plašāk pazīstams kā Džakomo Pauluči no Kalboli ({{val|it|Giacomo Paulucci di Calboli}})</ref> kurš, pēc Ozoliņa paša apgalvojumiem, ļoti atzinīgi atsaucās par Latviju, atcerējās LNK novembrī sūtīto telegrammu un apsolīja audienci pie Musolīni, tiklīdz viņš atkal būšot [[Roma|Romā]].<ref name=":10" /> Līdz gada beigām LNK darbojās vairāki no vispazīstamākajiem Latvijas sabiedriskajiem darbiniekiem,<ref group="P">Tādi kā kluba formālais vadonis jeb virsaitis [[ģenerālis]] [[Pēteris Radziņš]], viens no [[Otrā atmoda|Otrās atmodas]] galvenajiem publicistiem [[Ernests Blanks]], latviešu "žurnālistikas tēvs" [[Pēteris Lasis]] u.c.</ref><ref>Krēsliņš, 157. lpp.</ref> un pirmajos gada svētkos 1923. gada 15. septembrī LNK pat saņēma apsveikumus no [[Jānis Čakste|Valsts prezidenta]] un [[Zigfrīds Anna Meierovics|Ministru prezidenta]], [[Alfrēds Birznieks|iekšlietu]] un [[Jānis Ducens|kara ministra]].<ref name=":7" /> Vēsturnieks [[Uldis Krēsliņš]] atzina, ka ne bez pamata paši LNK biedri deklarēja, ka: {{Citāts|Jau tagad mēs varam runāt, ka esam viena no visplašāk izplatītām organizācijām Latvijā.<ref name=":7" />}} Tajā pašā laikā Ozoliņš sāka izpelnīt augošu nepatiku no varas aprindām un [[LSDSP vēsture|kreisajiem sociāldemokrātiem]],<ref name=":11">Krēsliņš, 161. lpp.</ref> īpaši sakarā ar notikumiem 1923. gada 1. maijā, kad saistībā ar [[Darba svētki|Starptautisko strādnieku]] un [[Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena|Satversmes sapulces sasaukšanas dienu]] notika sadursme starp [[Strādnieku sports un sargs|sociāldemokrātu pārstāvjiem]] un LNK.<ref>Krēsliņš, 93. lpp.</ref> Vēlāk 1923. gada 1. maija Izmeklēšanas komisijas materiālos bija gan pārmetumi Ozoliņa paustiem antidemokrātiskiem uzskatiem Amerikā, gan norādes uz Latvijas presē izteiktajiem, [[Fašisms|fašismam]] simpatizējošiem apgalvojumiem,<ref name=":11" /> un savā nopratināšanā viņš strikti atteicās minēt kādus skaitļus sakarā ar izmeklēšanas komisijas jautājumu par kluba biedru kopējo skaitu.<ref>Krēsliņš, 285. lpp.</ref> Arī kluba iekšienē ar Ozoliņa pārdomāto, izsvērto un atbildīgo neoficiālo vadību sāka konkurēt kluba jaunā, mazāk disciplinētā studentu paaudzes frakcija, kuru vadīja [[Indriķis Pone]]. Tā guva pārsvaru LNK centrālās valdes vēlēšanās 1923. gada 8. maijā.<ref name=":7" /> Apspriedē par valdes skaitlisko sastāvu, Ozoliņš, ejot pretī augošajam stingras centralizācijas un organizācijas vadošo personu loku sašaurināšanas principam, pasniedza priekšlikumu veidot valdi no 13 locekļiem, kas neļautu valdi viegli ietekmēt. Šis priekšlikums netika pieņemts, toties tika apstiprināts I. Pones ierosinājums par piecām amatpersonām.<ref>Krēsliņš, 260. lpp.</ref> Beigās Indriķis Pone tika ievēlēts par pirmo LNK priekšnieku, par viņu nobalsojot 25 no 26 klātesošajiem, kamēr par Ozoliņu bija nodotas tikai sešas balsis un pats Ozoliņš no valdes tika izstumts. Attiecības starp Ozoliņu un jauno LNK priekšnieku saīsinājās vēl vairāk, kad LNK valde tā paša gada vasarā pieņēma reglamentu, kura organizatoriskajiem punktiem Ozoliņš nepiekrita.<ref name=":7" /> Praktiskās un rakstura domstarpības starp Poni un Ozoliņu beidzot uzliesmoja LNK pilntiesīgo biedru sapulcē 1923. gada oktobrī.<ref name=":7" /><ref name=":8">Krēsliņš, 95. lpp</ref> Pēc tam, kad [[Pēteris Radziņš]] atteicās no LNK Virsaiša amata, ko LNK valde pamatoja ar laika trūkumu un militārās karjeras prioritizēšanu, Ozoliņš vērsās pret LNK valdi un īpaši I. Poni, vainojot tos alkohola lietošanā un nenobriedušā uzvedībā<ref group="P">Apgalvojot, ka Radziņš "nevēlas kopā strādāt ar jaunekļiem, kādi ir pašlaik valdē"</ref> un apgalvojot, ka tas bija īstais iemesls, kāpēc Radziņš pameta darbību LNK.<ref name=":8" /> Viņš aicināja Poni noņemt to priekšsēdētāja amata:{{Citāts|Nacionālajam klubam vienu reizi ir jāizšķiras vai nu par ģenerāli Radziņu, jeb studentu I. Poni.<ref name=":8" />}} Lai gan Pone atzinās dzeršanas rīkošanā, Ozoliņa protests izskatījās pārāk personīgo aizvainojumu balstīts, kā arī divdomīgs, jo Radziņš no pašas LNK formāli neizstājās,<ref>Krēsliņš, 158. lpp.</ref> un pārējie sapulces dalībnieki izvairījās tikpat atklāti kritizēt kluba priekšnieku, kas galīgi nobeidza Ozoliņa ambīcijas.<ref name=":8" /> Sapulcē pēc Revīzijas komisijas pārbaudes nosauca par nepatiesiem arī Ozoliņa izteiktos asos pārmetumus sakarā ar valdes vēlēšanu laikā izteikto pozīciju, kuros viņš apvainoja valdi ar vēlmi norobežoties, atstumjot no kopdarbības spējīgus, bet sev nevēlamus darbiniekus.<ref>Krēsliņš, 284. lpp.</ref> === Darbība pēc izdzīšanas no Latvju Nacionālā Kluba === Pēc izstumšanas no kluba, 1924. gada sākumā Ozoliņš savāca ap sevi līdzīgi domājošus LNK biedrus un aprīlī mēģināja nodibināt "Latvijas [[Fašisms|fašistu]] ordenis" vispirms kā biedrību, bet maijā kā politisku organizāciju. Tās statūtu raksturīgākā iezīme bija pseidoreliģisks [[misticisms]] gan simbolikā, gan amatpersonu un struktūrvienību organizācijā.<ref name=":9">Krēsliņš, 103. lpp</ref> Ordeņa priekšnieks bija [[Livonijas ordeņa mestri|lielmestrs]], nodaļas priekšnieks [[priors]], ordeņa padome kapituls, bet ordeņa valde krusta dome. Ordeņa biedrus statūti paredzēja saukt par brāļiem, kas apvienotos četrās biedru kategorijās: brāļi juniori (veicinātāji), brāļi seniori (aktīvie), noviči (kandidāti) un patroni (goda biedri). Biedru naudas tika nosauktas par artavām.<ref>Krēsliņš, 279. lpp.</ref> Kā struktūrvienības bija arī paredzētas ložas un konventi.<ref name=":9" /> Tiesības apglabāt mirušos biedrus pēc organizācijas īpaša apbedīšanas ceremoniāla paredzēja statūtu 50. punkts.<ref name=":14">Krēsliņš, 281. lpp.</ref> Kā simbolus ordeņa statūtu 5. punkts ar īpašu norādi par "reliģiskās simbolikas cildeno ētisko nozīmi" minēja bruņinieku ordeņu tradīcijai piederīgo ordeņa "patronu un pirmo brāli [[Erceņģelis Gabriels|Sv. Gabrielu]]" un ordeņa ģerboni — balta krusta zīmi melnā vairogā ar uzrakstu "[[In hoc signo vinces|Hoc signo vinces]]"<ref group="P">"Ar šo zīmi tu uzvarēsi" ir Latīņu frāze, ko pēc populāra mīta [[Konstantīns I]] ieraudzīja debesīs dienā pirms [[Milvija tilta kauja]]s 312. gadā</ref>.<ref name=":12">Krēsliņš, 281.-282. lpp.</ref> Organizācijas patrona izvēli pamatoja ar atsauci uz [[Svētie raksti|Svētajiem Rakstiem]], kur [[Daniēla grāmata|Daniēla grāmatā]] (9, 21) bija teikts:{{Citāts|Vārdu sakot, vēl manas lūgšanas laikā pie manis steigšus laidās šurp tas Gabriēls, kuru es jau redzēju agrāk savā pirmajā redzējumā, un pieskārās man ap vakara upura laiku.<ref name=":12" />}} Abus reģistrācijas mēģinājumus noraidīja [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrija]], galvenokārt pamatojoties uz "fašisma" lietošanu nosaukumā, atsaucoties uz fašismu kā [[Fašistiskā Itālija|Itālijas]] politisku parādību, kuras mērķis ir cīņa pret [[Sociālisms|sociālistiem]], kas nav pieņemama Latvijā, kur sociālistu, tas ir, [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|legālu partiju]], vardarbīga apkarošana ir aizliegta.<ref name=":9" /> lekšlietu ministrijas Preses un biedrību nodaļa noraidījumu arī pamatoja, balstoties uz atsevišķiem iesniegtā statūta punktiem. Viens no tiem bija 50. punkts, uz ko nodaļa norādīja, ka biedru apbedīšana nevar būt pretrunā ar tās konfesijas ceremoniju, kurai piederošā kapsētā notiek apglabāšana.<ref name=":14" /> 1924. gada maija beigās Ozoliņš vēl pēdējo reizi mēģināja Iekšlietu ministrijai iesniegt trešās politiskas organizācijas "Latvijas Patriotu ordenis" reģistrācijas lūgumu, kas nesaturēja vārdu "fašisms", tomēr arī tas tika noraidīts. Formālais ministrijas pamatojums bija tas, ka "likumos nav paredzēta ordeņu pastāvēšana Latvijā", bet, kā norāda vēsturnieks [[Uldis Krēsliņš]], faktiskais atteikumu cēlonis bija tieši Ozoliņa persona, kas pa šo laiku bija nonākusi sarežģītajās attiecībās ar varas aprindām.<ref group="P">[[Uldis Krēsliņš|Krēsliņš]] norāda, ka 1924. gada septembrī ar gandrīz tiem pašiem statūtu parakstītājiem, bet jau bez paša Ozoliņa [[Rīgas apgabaltiesa]] reģistrēja jaunu organizāciju biedrību "Latvju Patriotu līga"</ref><ref name=":9" /> No 1926. līdz 1927. gadam bija laikraksta "Stāsti" redaktors. == Pēc okupācijas == [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] laikā nodarbojās ar vijoļu izgatavošanu. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Trešais reihs|Vāciju]]. Pēc kara strādāja [[ASV armija]]s un militārās pārvaldes iestādēs, bija [[Augsburga]]s tuvumā esošās Hohfeldes latviešu bēgļu nometnes vadītājs. Bija Augsburgas latviešu Ausekļa ģimnāzijas skolotājs [[Bavārija|Bavārijā]]. 1950. gadā devās [[Trimdas latvieši|trimdā]] uz ASV, kur strādāja par tulkotāju. Miris {{dat|1959|9|27}} [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Apbedīts Fernklifas kapos Hārtsdeilā, Ņujorkā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/janis-andrejs-burtnieks|title=Jānis Andrejs Burtnieks|Author=LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts|authorlink=LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts|website=literatura.lv|access-date=2025-11-05|language=lv}}</ref> == Literārā darbība == Pirmie autora darbi tika publicēti 1914. gadā, dzīvojot [[Sanfrancisko]]. No 1917. gada līdz 1921. gadam dzīvojot [[Japānas Impērija|Japānā]], publicēja virkni grāmatu par Latvijas valsti, tās iekārtu, ģeogrāfiju, kultūru [[Angļu valoda|angļu]] un [[Japāņu valoda|japāņu]] valodās. Angļu valodā publicēja apceres par drāmas teoriju, latviešu un angļu, arī amerikāņu dzeju. Dzīvojot [[Starpkaru periods|Starpkaru]] Latvijā, sarakstīja periodiku par japāņu mākslu, literatūru, suģestīvās dzejas estētiku un citiem jautājumiem.<ref name=":0" /> Viņš tika uzskatīts par valodas ģēniju un prata runāt sešpadsmit valodās.<ref name=":1" /> [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā uzrakstīja grāmatu "Kremonas noslēpums" par vijoles toņa skanējuma kvalitātes problēmām. === Satīra === * "Cilvēks, kurš gribēja mīlēt" (1914), "Paērkšķa Viesuļa kalendārs 1914. gadam" * "Maldi un valgi" (1916) === Publikācijas === * Demokrātija un viņas ideāli (1915), Prometejs, Sanfrancisko<ref name=":6" /> * Facts about Latvia : the oldest European nation and one of the newly liberated states : compiled from the official reports presented to the Baltic Committee of the Peace Conference (1920). [[Londona|London]]. * Amber land or Latvia past and present : a handbook of useful information about the oldest European nation and one of the newly re-established states on the Baltic (1921). Kawase book store, [[Kobe]]. === Drāma === * "Šaha partija pie baltā troņa" (1925) * "Pazudušā dēla atgriešanās" (1926) === Proza === * "Karaļa dēls" (1926) === Dzejas krājumi === * "Tu un es" (1927) === Tulkojumi === * [[Ļevs Tolstojs|Tolstojs, Ļevs]]. ''Prāts: dažādu rakstnieku domas'' (1908), Mēkss, [[Pēterburga]]. * Tolstojs, Ļevs. ''Vienošanās: dažādu rakstnieku domas'' (1908), Mēkss, Pēterburga * Tolstojs, Ļevs. ''Vai cilvēkam vajag daudz zemes: stāsts'' (1908), Mēkss, Pēterburga * Zapolska, Gabriela. ''Vīrietis: skatu luga'' (1924), [[Jāņa Rozes (izdevniecība)|J. Roze]], Rīga. === Izglītojoši mācību izdevumi === * ''Par dzīves jēgu un vērtību: populārs ievads dzīves un personības filozofijā vidusskolu un ārpusskolas jaunatnei'' (1926), Prometeja apgādiens, Rīga * ''Psiholoģijas piezīmes: III un IV klases kurss'' (1931), [[Rīgas Skolotāju institūts]], Rīga === Zinātniskie darbi === * "Amerikāņu literatūras vēsture" (1947), Latvju Domas, [[Augsburga]] * "Latvju dzejas vēsture" ({{val|en|"Latvian Poetry"}}) (1947), Augsburga == Literatūra == * Latvijas ārlietu dienesta darbinieki 1918—1991. Biogrāfiska vārdnīca. [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Jēkabsons Ē.]], [[Valters Ščerbinskis|Ščerbinskis V.]] (sast.-ed.). Rīga: Zinātne, 2003. — 226-227. lpp. * [[Uldis Krēsliņš|Krēsliņš U.]] Aktīvais nacionālisms Latvijā, 1922—1934. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. == Piezīmes == <references group="P" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Burtnieks, Jānis Andrejs}} [[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Japāņu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latviešu žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas dramaturgi]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas diplomāti]] [[Kategorija:Latvijas Jaunzemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Aktīvais nacionālisms]] [[Kategorija:ASV latvieši]] qgdz2mzhbgohe1nk03t248i1ylfx1j0 4494772 4494769 2026-07-14T19:23:25Z Jaunais Strēlnieks 127483 4494772 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Jānis Andrejs Burtnieks | vārds_orig = | attēls = Jānis Ozoliņš-Burtnieks.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1894 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Daugavpils apriņķis|Krustpils pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1959 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Andrievs un Anna Ozoliņi | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Elvīra Buce <small>(pr. 1927, šķ. 1930. gados)</small> | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = diplomāts, skolotājs | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]], [[angļu valoda|angļu]], [[japāņu valoda|japāņu]] | periods = [[1914]]—[[1959]] | žanri = [[publicistika]], [[proza]], [[drāma]], [[dzeja]], [[literatūrzinātne]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Jānis Andrejs Burtnieks''', līdz 1927. gadam '''Jānis Andrejs Ozoliņš''' (1894—1959), bija [[Latvieši|latviešu]] diplomāts, skolotājs, rakstnieks, [[Literatūrzinātne|literatūrzinātnieks]] un politiskais teorētiķis. Pirmais [[Latvijas vēstnieks Japānā|Latvijas goda konsuls Japānā]] (1919—1921). Latviešu [[Galēji labēja politika|galēji labējā nacionālisma]] — [[Aktīvais nacionālisms|Aktīvā nacionālisma]] (vēlākās [[Ugunskrusts (organizācija)|Ugunskrusta]] un [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] ideoloģijas) — idejiskais "krusttēvs" un pamatlicējs.<ref name=":4">Krēsliņš, 71. lpp.</ref> == Dzīvesgājums == === Jaunība === Dzimis {{dat|1894|2|14}} [[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]] Asotes pusmuižā zirgu puiša Andrieva Ozoliņa ģimenē. Mācījās [[Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola|Jēkabpils tirdzniecības skolā]] (1907—1909), [[Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija|Rīgas Aleksandra ģimnāzijā]] (1909—1913), pēc tam neilgu laiku [[Gustavs fon Gižickis|Gižicka]] mūzikas skolā [[Rīga|Rīgā]]. === Amerikā === 1913. gadā emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur studēja [[Filozofija|filozofiju]] [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē]] (1913—1916). Pēc absolvēšanas nodarbojās ar zinātnisko darbu, bija mēnešraksta "Prometejs" redaktors [[Sanfrancisko]] (1915—1917). Kā laikraksta vadītājs, veltīja rakstus [[Pjotrs Kropotkins|Pjotram Kropotkinam]] un [[Frīdrihs Nīče|Frīdriham Nīčem]],<ref>Krēsliņš, 88. lpp.</ref> simpatizēja [[Anarhisms|anarhismam]] un tā [[Revolūcija|revolucionārās]] nostādnēs ietvertajam naidam pret [[Liberālā demokrātija|liberālo demokrātiju]],<ref group="P">Identificējot demokrātiju kā pūļa varu jeb kā pūļa demokrātiju</ref> visspilgtāk to norādot savā apcerējumā "Demokrātija un viņas ideāli", kurā Ozoliņš izvērsti noraidīja demokrātijas pamatus un galvenos principus, kas pēc viņa domām apspieda [[Individuālisms|individuālismu]] un radīja postošo ietekmi uz sabiedrības garīgo attīstību ar centieniem izveidot "caurmēra cilvēku" un padarīt "mākslu paklausīt" par vienu no "galvenajām mākslām".<ref name=":5">Krēsliņš, 70. lpp.</ref><ref name=":6">Krēsliņš, 88.-89. lpp.</ref><ref group="P">Šāda parādība bija arī kopsakarīga [[Fašisms|fašisma]] pamatlicējam [[Benito Musolīni]], kura ideoloģiju ietekmēja [[Anarhosindikālisms|anarkosindikālisma]], galvenokārt [[Sindikālisms|sindikālista]] [[Žoržs Sorels|Žorža Sorela]], idejas</ref><ref name=":3">Krēsliņš, 89. lpp.</ref> Apcerējumu viņš noslēdza ar sekojošo spriedumu: {{Citāts|Taisnība, ka pasaule pastāv caur paklausību, bet tālāk viņa ir gājusi tikai caur nepaklausību, sacelšanos pret [[Konservatīvisms|konservatīvo]] un inerto vairākuma gribu, caur pūļa patiesības noārdīšanu, caur brīvu revolucionāru ārdīšanas darbu.<ref name=":6" />}} 1916. gadā [[Maskava]]s latviešu preses apskatnieks izteica spriedumu par Ozoliņa personalitāti: {{Citāts|vai katrā burtnīcā Burtnieks-Ozoliņš dēvē sevi par neatzītu ģēniju, kuram pretim stata trulo, aklo, melīgo pūli.<ref name=":5" />}} Vienlaikus, papildus saviem [[Demokrātijas kritika|antidemokrātiskajiem]] uzskatiem, Ozoliņš izrādīja neviennozīmīgu attieksmi pret [[ebreji]]em, salīdzinot ar vairāku citu [[Aktīvais nacionālisms|Aktīvo nacionālistu]] vēlāk pausto [[Antisemītisms|antisemītismu]].<ref group="P">Pēc tam, kad Ozoliņš redakcijā nosvītroja kāda autora raksta komentārus par ebreju, viņaprāt, nepārprotami lielo lomu [[strādnieku kustība|strādnieku kustībā]] "Prometejs" laikrakstā, autors Ozoliņam izsacījās, ka "Jūsu vieta ir kādā žīdu redakcijā"</ref><ref name=":3" /> === Japānā === [[Attēls:Kwansei Gakuin University ja 01.jpg|thumb|left|Nišinomijas Uegaharas studentu pilsētiņas pulksteņa tornis, Kvansei-Galuīnas augstskolas simbols]] 1917. gadā pārvācās uz [[Japānas Impērija|Japānu]], kur strādāja par [[angļu valoda]]s skolotāju [[Tokija|Tokijā]] (1917—1918), pēc tam par [[estētika]]s un [[angļu literatūra]]s pasniedzēju Kvansei-Galuīnas augstskolas ({{val|en|Kwansei Gakuin University}}) Literatūras departamentā. Viņš mudināja savus studentus ieņemt principiālu nostāju: {{Citāts|Jauniešiem vajadzētu uzskatīt sevi par īpaši laimīgiem šajā pasaules vēstures brīdī, jo tieši viņi ir īpaši aicināti veidot [[Versaļas līgums|jauno pasauli]].<ref name=":2">{{Publikācijas atsauce|last=Ikeda|first=Yuko|date=2018-4|title=Special Invitation: The Centennial of the Founding of Latvia |trans-title=Īpašs ielūgums: Latvijas dibināšanas simtgade|url=https://ef.kwansei.ac.jp/cms/kwansei_en/archives/IanOzolin_revised.pdf|journal=Kwansei Gakuin Archives|language=angļu|accessdate=2026-04-03}}</ref>}} [[Attēls:Takejiro tokonami2.jpg|thumb|"Kukusukai" dibinātājs Takedžiro Tokonami|150px]] Strādājot Japānā, Ozoliņš arī iepazinās un satuvinājās ar tās valdošajām politiskajām aprindām, tai skaitā ar Japānas [[Ultranacionālisms|radikālā nacionālisma]] kustību, galvenokārt ar organizāciju "Nacionālā esamība" jeb "Kukusukai" ({{val|ja|国粋会}}), ko 1919. gada beigās dibināja Takaši Hara ({{val|ja|原敬}}) valdības iekšlietu ministrs Takedžiro Tokonami ({{val|ja|床次竹二郎}}).<ref name=":3" /> Pēc vēsturnieka [[Uldis Krēsliņš|Ulda Krēsliņa]] spriedumiem, "Kukusukai" un citas japāņu radikālās nacionālistiskās organizācijas atstāja lielu ietekmi uz Ozoliņa piesliešanos [[Nacionālisms|nacionālismam]].<ref name=":5" /> Pēc [[Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome|SULNP]] priekšsēdētāja [[Jānis Mazpolis|Jāņa Mazpoļa]] lūguma 1920. gada maijā,<ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Ikeda|first=Yuko|date=2012-10|title=Missions Accomplished|trans-title=Misija izpildīta|url=https://ef.kwansei.ac.jp/cms/kwansei_en/archives/IanOzolin_revised.pdf|journal=Kwansei Gakuin Archives|language=angļu|accessdate=2026-04-07}}</ref> pateicoties savam statusam un sakariem,<ref name=":5" /> Ozoliņš kļuva par [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Latvijas vēstnieks Japānā|diplomātisko un konsulāro aģentu Japānā]], [[Kobe|Kobē]]. Viņš ņēma aktīvu dalību vīzu izsniegšanas jautājumu risināšanā [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]] laikā, kad [[Krievijas Valsts|Krievija]] un [[Antante|Sabiedrotie]] vēljoprojām [[Latvijas valsts atzīšana de iure|diplomātiski neatzina Latviju]] un, neskaitot [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itāliju]], atteicās izsniegt vīzas latviešiem.<ref name=":1" /><ref group="P">Vēl lielākas simpātijas pret Latviju [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālija]] izrādīja [[Tautu Savienība]]s jauno valstu uzņemšanas jeb t.s. 5 komisijas plenārsēdē 1920. gada 9. decembrī, kad tad tā vienīga no lielvalstīm bija balsojusi par Latvijas un abu pārējo [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] uzņemšanu Tautu Savienībā, un 16. decembra kopējā sēdē, kurā Itālija kopā ar [[Portugāle|Portugāli]], [[Kolumbija|Kolumbiju]], [[Paragvaja|Paragvaju]] un [[Kādžāru dinastija|Persiju]] bija viena no dažām valstīm, kas nobalsoja par uzņemšanu</ref><ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/de-iure-atzisana-un-duelis-12683614|title=De iure atzīšana un duelis|last=Krēsliņš|first=Uldis|authorlink=Uldis Krēsliņš|website=www.diena.lv|access-date=2026-04-07|date=2006-01-28}}</ref> [[Attēls:Marquis Kimmochi Saionji (cropped)(2).jpg|thumb|Japānas bijušais ministru prezidents un valsts delegāts [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]] marķīzs Kinmoči Sajondži|150px]] Būdams Latvijas goda konsuls, Ozoliņš popularizēja Latvijas neatkarību ārvalstu presē, strādāja laikrakstā "Japānas nedēļas hronika" ({{val|en|Japanese Weekly Chronicle}}), kur 1921. gada janvārī viņš arī rakstīja: {{Citāts|[...] vēlos norādīt, ka no visām “[[Sanitārais kordons|pierobežas valstīm]]”, kas kādreiz tika piespiedu kārtā pievienotas [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]] un tagad ir atbrīvotas, Latvija ir viskonservatīvākā, kā arī visnacionālistiskākā. [...] Tas viss liecina par to, cik neticami, lai neteiktu neiespējami, ir [[Latvijas Komunistiskā partija|komunistiska sacelšanās]] Latvijā. [...] Ļaujiet man izteikt savu pārsteigumu, redzot, ka vērtīgā telpa “Hronikā” ir atvērta ļaunprātīgām pļāpām, ko sacepis [[Baltā emigrācija|krievu imperiālistu sindikāts]], kas tagad ievēro veģetāru diētu patīkamajā [[Parīze|Parīzes]] pilsētā.<ref name=":2" />}} Tā pašā gada jūlijā izdeva brošūru "Dzintarzeme" ({{val|en|Amber land}}; {{val|ja|琥珀の国}}),<ref name=":1" /> ko pirms izbraukšanas uz Latviju nosūtīja Japānas bijušajam ministru prezidentam, valsts delegātam [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]] un vienam no Japānas ietekmīgākajiem politiķiem — [[Marķīzs|marķīzam]] [[Kinmoči Sajondži]] ({{val|ja|西園寺公望}}).<ref group="P">Kā 1920. gada 30. jūnijā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Latvijas Ārlietu ministrijai]] ziņoja pats Ozoliņš, īsto varas spēku Japānā veidoja nevis Japānas valdība vai parlaments, bet Sajondži kopā ar citiem vadošajiem japāņu [[Militārisms|militāristiem]] un aristokrātiem jeb [[genro]] ({{val|ja|元老}}) — princi [[Aritomo Jamagata]] ({{val|ja|山縣有朋}}), marķīzu [[Kaoru Inouje]] ({{val|ja|井上馨}}), princi [[Masajoši Matsukata]] ({{val|ja|松方正義}}) un marķīzu [[Šigenobu Okuma]] ({{val|ja|大隈重信}})</ref><ref name=":5" /><ref name=":3" /> Pati Kvansei-Galuīnas augstskola dziļi nožēloja, ka Ozoliņš bija nolēmis atgriezties dzimtenē. Pēc literārā departamenta dekāna H. F. Vudsvorta ({{val|en|H. F. Woodsworth}}) un prezidenta K. Dž. L. Beita ({{val|en|C. J. L. Bates}}) rezolūcijas, Ozoliņam tika piešķirta universitātes pateicības zīme un 100 [[Japānas jena|jenas]]<ref group="P">Tolaik Japānā tā bija ievērojama summa</ref> kā atzinība par viņa labo ietekmi uz studentiem un ievērojamo akadēmisko zināšanu ieguldījumu. Viņš tika svinīgi pavadīts ar novēlējumiem veiksmīgai Latvijas attīstībai.<ref name=":1" /> === Atgriežoties Latvijā === 1921. gada vasarā kopā ar [[Aleksandrs Kolčaks|Kolčaka]] [[Sibīrijas armija]]s bijušo [[Ģenerālleitnants|ģenerālleitnantu]] [[Rūdolfs Bangerskis|Rūdolfu Bangerski]] Ozoliņš atgriezās [[Latvija|Latvijā]],<ref name=":5" /> iespējams ceļā apstājoties [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]].<ref name=":4" /><ref group="P">Šajā laikā Itālijā jau strauji auga spēkā [[Benito Musolīni]] vadītās [[Itāļu kaujas grupas]] ({{val|it|Fasci Italiani di Combattimento}})</ref> No 1922. gada Ozoliņš bija lektors [[Rīgas Skolotāju institūts|Rīgas Skolotāju institūtā]] un [[Tautas augstskola|Latvijas Tautas universitātē]], lasīja lekcijas Latvju dramatiskajos kursos. Bija arī Angļu—amerikāņu koledžas direktors, Latvijas Jaunatnes savienības (LJS) Centrālās valdes loceklis. Jau 1922. gada maijā Ozoliņš uzstājās radnieciskās Latvijas Nacionālās Jaunatnes savienības (LNJS) kongresā, kur viņš atbalstīja mēģinājumus apvienot LNJS ar LJS un konsolidēties lielākā un plašākā latviešu nacionālā organizācijā.<ref>Krēsliņš, 66. lpp.</ref> 1922. gada 28. jūlijā viņš pasniedza apsveikuma runu pie [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sūtniecības sakarā ar Latvijas ''de iure'' atzīšanu.<ref name=":4" /> Tajā pašā gadā viņš kandidēja [[1. Saeimas vēlēšanas]] no [[Latvijas Jaunzemnieku savienība]]s saraksta, bet netika ievēlēts. == Darbība Latvju Nacionālajā Klubā == [[Attēls:LNK apsveikuma telegramma B. Musolīni 1922. gada novembrī.jpg|thumb|[[Latvju Nacionālais klubs|Latvju Nacionālā kluba]] apsveikuma telegramma [[Benito Musolīni]] 1922.gada novembrī]] Ozoliņš ņēma dalību jaunas nacionālas organizācijas — [[Latvju Nacionālais klubs|Latvju Nacionālā kluba]] (LNK) — pirmās dibināšanas sapulcē,<ref name=":4" /><ref name=":5" /> kas norisinājās 1922. gada 29. augustā.<ref>Krēsliņš, 73. lpp.</ref> Jau no paša sākuma tieši Ozoliņš bija minēts kā LNK dibinātājs un faktiskais vadītājs,<ref name=":4" /> un, sākot ar LNK otrās dibināšanas sapulces lēmumu 1922. gada 11. septembrī, arī kā LNK publiskais pārstāvis.<ref group="P">Ozoliņam formāli tika uzdota "publikas un preses pareiza informēšana kluba lietās"</ref><ref name=":5" /> Viens no kluba pirmajiem darbības aktiem bija apsveikuma telegrammas nosūtīšana [[Benito Musolīni]] 1922. gada novembrī, kurā LNK demonstratīvi apsveica Musolīni stāšanos [[Itālijas premjerministru uzskaitījums|Itālijas premjerministra]] amatā pēc [[Maršs uz Romu|Marša uz Romu]].<ref name=":15">Krēsliņš, 67. lpp.</ref><ref>Krēsliņš, 37. lpp.</ref><ref>Krēsliņš, 92. lpp.</ref> LNK bija viena no dažām Latvijas sabiedrības grupām, kas neslēpa sajūsmu un vēlmi sekot fašistu piemēram.<ref group="P">Savukārt, notikusī valdības maiņa nemainīja Itālijas nostāju pret Latviju, ko [[Benito Musolīni]], kā jaunais Itālijas kabineta vadītājs un ārlietu ministrs, bija apstiprinājis pirmajā audiencē ar [[Latvijas vēstnieks Itālijā|Latvijas sūtni Itālijā]] [[Miķelis Valters|Miķeli Valteru]] 10. novembrī: "Latvija var vienmēr cerēt uz Itālijas draudzīgo atbalstu"</ref><ref name=":13" /> Ozoliņš publiski atbalstīja Itālijas sūtņa Latvijā, Džino Makjoro Vivalbas ({{val|it|Gino Macchioro Vivalba}}),<ref name=":15" /><ref>Krēsliņš, 68. lpp.</ref><ref group="P">Pirmais Itālijas sūtnis Latvijā (1920—1923), kas Latvijas sabiedrībā bija atzīts un mīlēts, bet kurš no 1922. gada bija iesaistīts personālā drāmā ar savu sievu un [[Polijas Otrā republika|Polijas]] diplomātu [[Vīne|Vīnē]]</ref><ref name=":13" /> nomaiņu pret jaunu, [[Fašisms|fašismam]] simpatizējošu sūtni 1923. gada martā.<ref name=":15" /><ref>Krēsliņš, 87. lpp.</ref><ref group="P">Ar jauno sūtni domādams toreizējais Itālijas sūtnis [[Etiopijas impērija|Abesīnijā]] [[Renato Pjačentīni]] ({{val|it|Renato Piacentini}})</ref><ref name=":13" /> Jau mēnesi vēlāk 1923. gada aprīļa sākumā Ozoliņš, pārstāvot LNK, personīgi viesojās [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]],<ref name=":4" /> kur kā LNK "viceprezidents" nodeva Musolīni LNK atzinības rakstu,<ref name=":10">Krēsliņš, 157.-158. lpp.</ref> nodibināja sakarus ar [[Fašistiskā Itālija|Itālijas fašistiem]] un tikās ar augstākajām [[Nacionālā fašistu partija|Nacionālās fašistu partijas]] amatpersonām,<ref name=":7">Krēsliņš, 94. lpp.</ref><ref>Krēsliņš, 90. lpp</ref> tai skaitā ar premjerministra kabineta šefu baronu Russo ({{val|it|Barone Russo}}),<ref group="P">Plašāk pazīstams kā Džakomo Pauluči no Kalboli ({{val|it|Giacomo Paulucci di Calboli}})</ref> kurš, pēc Ozoliņa paša apgalvojumiem, ļoti atzinīgi atsaucās par Latviju, atcerējās LNK novembrī sūtīto telegrammu un apsolīja audienci pie Musolīni, tiklīdz viņš atkal būšot [[Roma|Romā]].<ref name=":10" /> Līdz gada beigām LNK darbojās vairāki no vispazīstamākajiem Latvijas sabiedriskajiem darbiniekiem,<ref group="P">Tādi kā kluba formālais vadonis jeb virsaitis [[ģenerālis]] [[Pēteris Radziņš]], viens no [[Otrā atmoda|Otrās atmodas]] galvenajiem publicistiem [[Ernests Blanks]], latviešu "žurnālistikas tēvs" [[Pēteris Lasis]] u.c.</ref><ref>Krēsliņš, 157. lpp.</ref> un pirmajos gada svētkos 1923. gada 15. septembrī LNK pat saņēma apsveikumus no [[Jānis Čakste|Valsts prezidenta]] un [[Zigfrīds Anna Meierovics|Ministru prezidenta]], [[Alfrēds Birznieks|iekšlietu]] un [[Jānis Ducens|kara ministra]].<ref name=":7" /> Vēsturnieks [[Uldis Krēsliņš]] atzina, ka ne bez pamata paši LNK biedri deklarēja, ka: {{Citāts|Jau tagad mēs varam runāt, ka esam viena no visplašāk izplatītām organizācijām Latvijā.<ref name=":7" />}} Tajā pašā laikā Ozoliņš sāka izpelnīt augošu nepatiku no varas aprindām un [[LSDSP vēsture|kreisajiem sociāldemokrātiem]],<ref name=":11">Krēsliņš, 161. lpp.</ref> īpaši sakarā ar notikumiem 1923. gada 1. maijā, kad saistībā ar [[Darba svētki|Starptautisko strādnieku]] un [[Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena|Satversmes sapulces sasaukšanas dienu]] notika sadursme starp [[Strādnieku sports un sargs|sociāldemokrātu pārstāvjiem]] un LNK.<ref>Krēsliņš, 93. lpp.</ref> Vēlāk 1923. gada 1. maija Izmeklēšanas komisijas materiālos bija gan pārmetumi Ozoliņa paustiem antidemokrātiskiem uzskatiem Amerikā, gan norādes uz Latvijas presē izteiktajiem, [[Fašisms|fašismam]] simpatizējošiem apgalvojumiem,<ref name=":11" /> un savā nopratināšanā viņš strikti atteicās minēt kādus skaitļus sakarā ar izmeklēšanas komisijas jautājumu par kluba biedru kopējo skaitu.<ref>Krēsliņš, 285. lpp.</ref> Arī kluba iekšienē ar Ozoliņa pārdomāto, izsvērto un atbildīgo neoficiālo vadību sāka konkurēt kluba jaunā, mazāk disciplinētā studentu paaudzes frakcija, kuru vadīja [[Indriķis Pone]]. Tā guva pārsvaru LNK centrālās valdes vēlēšanās 1923. gada 8. maijā.<ref name=":7" /> Apspriedē par valdes skaitlisko sastāvu, Ozoliņš, ejot pretī augošajam stingras centralizācijas un organizācijas vadošo personu loku sašaurināšanas principam, pasniedza priekšlikumu veidot valdi no 13 locekļiem, kas neļautu valdi viegli ietekmēt. Šis priekšlikums netika pieņemts, toties tika apstiprināts I. Pones ierosinājums par piecām amatpersonām.<ref>Krēsliņš, 260. lpp.</ref> Beigās Indriķis Pone tika ievēlēts par pirmo LNK priekšnieku, par viņu nobalsojot 25 no 26 klātesošajiem, kamēr par Ozoliņu bija nodotas tikai sešas balsis un pats Ozoliņš no valdes tika izstumts. Attiecības starp Ozoliņu un jauno LNK priekšnieku saīsinājās vēl vairāk, kad LNK valde tā paša gada vasarā pieņēma reglamentu, kura organizatoriskajiem punktiem Ozoliņš nepiekrita.<ref name=":7" /> Praktiskās un rakstura domstarpības starp Poni un Ozoliņu beidzot uzliesmoja LNK pilntiesīgo biedru sapulcē 1923. gada oktobrī.<ref name=":7" /><ref name=":8">Krēsliņš, 95. lpp</ref> Pēc tam, kad [[Pēteris Radziņš]] atteicās no LNK Virsaiša amata, ko LNK valde pamatoja ar laika trūkumu un militārās karjeras prioritizēšanu, Ozoliņš vērsās pret LNK valdi un īpaši I. Poni, vainojot tos alkohola lietošanā un nenobriedušā uzvedībā<ref group="P">Apgalvojot, ka Radziņš "nevēlas kopā strādāt ar jaunekļiem, kādi ir pašlaik valdē"</ref> un apgalvojot, ka tas bija īstais iemesls, kāpēc Radziņš pameta darbību LNK.<ref name=":8" /> Viņš aicināja Poni noņemt to priekšsēdētāja amata:{{Citāts|Nacionālajam klubam vienu reizi ir jāizšķiras vai nu par ģenerāli Radziņu, jeb studentu I. Poni.<ref name=":8" />}} Lai gan Pone atzinās dzeršanas rīkošanā, Ozoliņa protests izskatījās pārāk personīgo aizvainojumu balstīts, kā arī divdomīgs, jo Radziņš no pašas LNK formāli neizstājās,<ref>Krēsliņš, 158. lpp.</ref> un pārējie sapulces dalībnieki izvairījās tikpat atklāti kritizēt kluba priekšnieku, kas galīgi nobeidza Ozoliņa ambīcijas.<ref name=":8" /> Sapulcē pēc Revīzijas komisijas pārbaudes nosauca par nepatiesiem arī Ozoliņa izteiktos asos pārmetumus sakarā ar valdes vēlēšanu laikā izteikto pozīciju, kuros viņš apvainoja valdi ar vēlmi norobežoties, atstumjot no kopdarbības spējīgus, bet sev nevēlamus darbiniekus.<ref>Krēsliņš, 284. lpp.</ref> === Darbība pēc izdzīšanas no Latvju Nacionālā Kluba === Pēc izstumšanas no kluba, 1924. gada sākumā Ozoliņš savāca ap sevi līdzīgi domājošus LNK biedrus un aprīlī mēģināja nodibināt "Latvijas [[Fašisms|fašistu]] ordenis" vispirms kā biedrību, bet maijā kā politisku organizāciju. Tās statūtu raksturīgākā iezīme bija pseidoreliģisks [[misticisms]] gan simbolikā, gan amatpersonu un struktūrvienību organizācijā.<ref name=":9">Krēsliņš, 103. lpp</ref> Ordeņa priekšnieks bija [[Livonijas ordeņa mestri|lielmestrs]], nodaļas priekšnieks [[priors]], ordeņa padome kapituls, bet ordeņa valde krusta dome. Ordeņa biedrus statūti paredzēja saukt par brāļiem, kas apvienotos četrās biedru kategorijās: brāļi juniori (veicinātāji), brāļi seniori (aktīvie), noviči (kandidāti) un patroni (goda biedri). Biedru naudas tika nosauktas par artavām.<ref>Krēsliņš, 279. lpp.</ref> Kā struktūrvienības bija arī paredzētas ložas un konventi.<ref name=":9" /> Tiesības apglabāt mirušos biedrus pēc organizācijas īpaša apbedīšanas ceremoniāla paredzēja statūtu 50. punkts.<ref name=":14">Krēsliņš, 281. lpp.</ref> Kā simbolus ordeņa statūtu 5. punkts ar īpašu norādi par "reliģiskās simbolikas cildeno ētisko nozīmi" minēja bruņinieku ordeņu tradīcijai piederīgo ordeņa "patronu un pirmo brāli [[Erceņģelis Gabriels|Sv. Gabrielu]]" un ordeņa ģerboni — balta krusta zīmi melnā vairogā ar uzrakstu "[[In hoc signo vinces|Hoc signo vinces]]"<ref group="P">"Ar šo zīmi tu uzvarēsi" ir Latīņu frāze, ko pēc populāra mīta [[Konstantīns I]] ieraudzīja debesīs dienā pirms [[Milvija tilta kauja]]s 312. gadā</ref>.<ref name=":12">Krēsliņš, 281.-282. lpp.</ref> Organizācijas patrona izvēli pamatoja ar atsauci uz [[Svētie raksti|Svētajiem Rakstiem]], kur [[Daniēla grāmata|Daniēla grāmatā]] (9, 21) bija teikts:{{Citāts|Vārdu sakot, vēl manas lūgšanas laikā pie manis steigšus laidās šurp tas Gabriēls, kuru es jau redzēju agrāk savā pirmajā redzējumā, un pieskārās man ap vakara upura laiku.<ref name=":12" />}} Abus reģistrācijas mēģinājumus noraidīja [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrija]], galvenokārt pamatojoties uz "fašisma" lietošanu nosaukumā, atsaucoties uz fašismu kā [[Fašistiskā Itālija|Itālijas]] politisku parādību, kuras mērķis ir cīņa pret [[Sociālisms|sociālistiem]], kas nav pieņemama Latvijā, kur sociālistu, tas ir, [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|legālu partiju]], vardarbīga apkarošana ir aizliegta.<ref name=":9" /> lekšlietu ministrijas Preses un biedrību nodaļa noraidījumu arī pamatoja, balstoties uz atsevišķiem iesniegtā statūta punktiem. Viens no tiem bija 50. punkts, uz ko nodaļa norādīja, ka biedru apbedīšana nevar būt pretrunā ar tās konfesijas ceremoniju, kurai piederošā kapsētā notiek apglabāšana.<ref name=":14" /> 1924. gada maija beigās Ozoliņš vēl pēdējo reizi mēģināja Iekšlietu ministrijai iesniegt trešās politiskas organizācijas "Latvijas Patriotu ordenis" reģistrācijas lūgumu, kas nesaturēja vārdu "fašisms", tomēr arī tas tika noraidīts. Formālais ministrijas pamatojums bija tas, ka "likumos nav paredzēta ordeņu pastāvēšana Latvijā", bet, kā norāda vēsturnieks [[Uldis Krēsliņš]], faktiskais atteikumu cēlonis bija tieši Ozoliņa persona, kas pa šo laiku bija nonākusi sarežģītajās attiecībās ar varas aprindām.<ref group="P">[[Uldis Krēsliņš|Krēsliņš]] norāda, ka 1924. gada septembrī ar gandrīz tiem pašiem statūtu parakstītājiem, bet jau bez paša Ozoliņa [[Rīgas apgabaltiesa]] reģistrēja jaunu organizāciju biedrību "Latvju Patriotu līga"</ref><ref name=":9" /> No 1926. līdz 1927. gadam bija laikraksta "Stāsti" redaktors. == Pēc okupācijas == [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] laikā nodarbojās ar vijoļu izgatavošanu. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Trešais reihs|Vāciju]]. Pēc kara strādāja [[ASV armija]]s un militārās pārvaldes iestādēs, bija [[Augsburga]]s tuvumā esošās Hohfeldes latviešu bēgļu nometnes vadītājs. Bija Augsburgas latviešu Ausekļa ģimnāzijas skolotājs [[Bavārija|Bavārijā]]. 1950. gadā devās [[Trimdas latvieši|trimdā]] uz ASV, kur strādāja par tulkotāju. Miris {{dat|1959|9|27}} [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Apbedīts Fernklifas kapos Hārtsdeilā, Ņujorkā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/janis-andrejs-burtnieks|title=Jānis Andrejs Burtnieks|Author=LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts|authorlink=LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts|website=literatura.lv|access-date=2025-11-05|language=lv}}</ref> == Literārā darbība == Pirmie autora darbi tika publicēti 1914. gadā, dzīvojot [[Sanfrancisko]]. No 1917. gada līdz 1921. gadam dzīvojot [[Japānas Impērija|Japānā]], publicēja virkni grāmatu par Latvijas valsti, tās iekārtu, ģeogrāfiju, kultūru [[Angļu valoda|angļu]] un [[Japāņu valoda|japāņu]] valodās. Angļu valodā publicēja apceres par drāmas teoriju, latviešu un angļu, arī amerikāņu dzeju. Dzīvojot [[Starpkaru periods|Starpkaru]] Latvijā, sarakstīja periodiku par japāņu mākslu, literatūru, suģestīvās dzejas estētiku un citiem jautājumiem.<ref name=":0" /> Viņš tika uzskatīts par valodas ģēniju un prata runāt sešpadsmit valodās.<ref name=":1" /> [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā uzrakstīja grāmatu "Kremonas noslēpums" par vijoles toņa skanējuma kvalitātes problēmām. === Satīra === * "Cilvēks, kurš gribēja mīlēt" (1914), "Paērkšķa Viesuļa kalendārs 1914. gadam" * "Maldi un valgi" (1916) === Publikācijas === * Demokrātija un viņas ideāli (1915), Prometejs, Sanfrancisko<ref name=":6" /> * Facts about Latvia : the oldest European nation and one of the newly liberated states : compiled from the official reports presented to the Baltic Committee of the Peace Conference (1920). [[Londona|London]]. * Amber land or Latvia past and present : a handbook of useful information about the oldest European nation and one of the newly re-established states on the Baltic (1921). Kawase book store, [[Kobe]]. === Drāma === * "Šaha partija pie baltā troņa" (1925) * "Pazudušā dēla atgriešanās" (1926) === Proza === * "Karaļa dēls" (1926) === Dzejas krājumi === * "Tu un es" (1927) === Tulkojumi === * [[Ļevs Tolstojs|Tolstojs, Ļevs]]. ''Prāts: dažādu rakstnieku domas'' (1908), Mēkss, [[Pēterburga]]. * Tolstojs, Ļevs. ''Vienošanās: dažādu rakstnieku domas'' (1908), Mēkss, Pēterburga * Tolstojs, Ļevs. ''Vai cilvēkam vajag daudz zemes: stāsts'' (1908), Mēkss, Pēterburga * Zapolska, Gabriela. ''Vīrietis: skatu luga'' (1924), [[Jāņa Rozes (izdevniecība)|J. Roze]], Rīga. === Izglītojoši mācību izdevumi === * ''Par dzīves jēgu un vērtību: populārs ievads dzīves un personības filozofijā vidusskolu un ārpusskolas jaunatnei'' (1926), Prometeja apgādiens, Rīga * ''Psiholoģijas piezīmes: III un IV klases kurss'' (1931), [[Rīgas Skolotāju institūts]], Rīga === Zinātniskie darbi === * "Amerikāņu literatūras vēsture" (1947), Latvju Domas, [[Augsburga]] * "Latvju dzejas vēsture" ({{val|en|"Latvian Poetry"}}) (1947), Augsburga == Literatūra == * Latvijas ārlietu dienesta darbinieki 1918—1991. Biogrāfiska vārdnīca. [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Jēkabsons Ē.]], [[Valters Ščerbinskis|Ščerbinskis V.]] (sast.-ed.). Rīga: Zinātne, 2003. — 226-227. lpp. * [[Uldis Krēsliņš|Krēsliņš U.]] Aktīvais nacionālisms Latvijā, 1922—1934. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. == Piezīmes == <references group="P" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Burtnieks, Jānis Andrejs}} [[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Japāņu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latviešu žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas dramaturgi]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas diplomāti]] [[Kategorija:Latvijas Jaunzemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Aktīvais nacionālisms]] [[Kategorija:ASV latvieši]] mm4iw1ep12zi1ivx53hhq0vlgd337gs Pieturzīme 0 615003 4494739 4491627 2026-07-14T13:45:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4494739 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Pieturzīmes Tekstos.png|thumb|300px|Dažādas pieturzīmes]] '''Pieturzīme''' ir [[rakstība]]s grafiskā zīme, kas palīdz strukturēt [[teikums|teikumu]] un atklāt tā nozīmi. Tās norāda, kur beidzas viena teikuma daļa un sākas otra, kā arī izceļ intonācijas un emocionālās nianses.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Syntax and punctuation – sintakse un interpunkcija|url=https://doi.org/10.4324/9780203124420-16|publisher=Routledge|date=2012-03-12|isbn=978-0-203-12442-0|pages=218–227}}</ref> Citkārt ar terminu ''interpunkcija''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/interpunkcija:1|title=interpunkcija {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2025-11-23}}</ref> saprot gan atsevišķo pieturzīmju lietošanu, gan kopumu šo zīmju[[Interpunkcija#:~:text=,visu pieturzīmju kopums|.]] Mūsdienu latviešu valodā lietotās galvenās pieturzīmes ir punkts, komats, semikols, kols, daudzpunkte, jautājuma zīme, izsaukuma zīme, domuzīme, iekavas, pēdiņas (divkāršas un vienkāršas), apostrofs, defise, pusiekava un divpunkte. Katram no šiem simboliem ir savas funkcijas — piemēram, punkts norāda teikuma beigām, komats atdala teikuma daļas, jautājuma zīme liecina par jautājumu, savukārt izsaukuma zīme — par izsaukumu vai emocionālu uzsvaru. == Galvenie pieturzīmju veidi == {| class="wikitable sortable mw-collapsible" |+ !Pieturzīmes veids ! style="text-align:center;" | Zīme !Apraksts !Piemērs |- |[[Punkts (pieturzīme)|Punkts]] | style="text-align:center;" | . |Lieto teikuma noslēgšanai. Punkts apzīmē vienkārša stāstījuma teikuma beigas un vienlaikus uzsver domas noslēgumu. | ''Viņa teica, ka ieradīsies rīt.'' |- |[[Jautājuma zīme]] | style="text-align:center;" | ? |Liek teikuma beigās, ja izteikts jautājums. |''Vai tu nāksi?'' |- |[[Izsaukuma zīme]] | style="text-align:center;" | ! |Teikuma beigās liek, ja tas ir izsaukums, vēlējums vai pavēle. |''“Brīnišķīgi!” vai “Lūdzu, atnāc!”'' |- |[[Komats]] | style="text-align:center;" | , |Atdala teikuma locekļus vai grupas. To lieto, šķirojot vienlīdzīgus teikuma locekļus, atdalot palīgteikumus vai uzskaitījumus. |''Visi mani draugi, tai skaitā Anna un Jānis, ieradās ballītē'' |- |[[Semikols]] | style="text-align:center;" | ; |To lieto, lai atdalītu pāra teikuma daļas, kas ir ciešāk saistītas nekā ar punktu. |''Viņš nemaz nedomāja par sekām; viņš bija pārliecināts par sevi.'' |- |[[Kols]] | style="text-align:center;" | : |Seko vārdi vai teikumi, kas izskaidro iepriekš sacīto vai uzskaita piemērus. |''Viņi iegādājās visu nepieciešamo: maizi, pienu un tēju.'' |- |[[Daudzpunkte]] | style="text-align:center;" | ... |Norāda teikuma nepabeigtību, pauzi vai emociju izrādes vājumu. vai literatūrā, lai parādītu nepiepildītu domu. | ''Es nezinu, ko teikt…'' |- |[[Domuzīme]] | style="text-align:center;" | '''—''' |Ar domuzīmi var norādīt domu pārtraukumu, dialoga pārtraukumu vai teikuma daļu savienojumu. Tā nav jāatdala ar atstarpēm vai jālieto kā defise. |''Lai arī lietus lija — viņi tomēr devās pastaigā'' |- |[[Iekavas]] | style="text-align:center;" | () |Piezīmju vai papildu norāžu ieskaita. |''Aktrise (kas toreiz bija tikai piecpadsmit gadus veca) ieguva galveno lomu.'' |- |[[Pēdiņas]] | style="text-align:center;" | „” un ‘’ |Iekļauj tiešo runu, citātus vai vārdu izcelšanu. |“Viņa teica: „Es mīlu dabu!” |- |[[Defise]] | style="text-align:center;" | - |Saista vārdus sastatītos salikteņos un nozīmju zīmes savienojumos. |''50-procentīgs'' |} == Latviešu valodas pieturzīmju lietojuma salīdzinājums ar citām valodām == Latvijas valodas pētījumi rāda, ka pieturzīmju kopums ir līdzīgs daudzām rietumu valodām: latviešu valoda lieto tās pašas pamatzīmes kā angļu valoda (punkts, komats, jautājuma zīme utt.).<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Ķauķīte|first=Sintija|date=2021-11-27|title=Punctuation marks as stylistic markers in Latvian and British corpora|url=https://doi.org/10.15388/baltistica.56.1.2420|journal=Baltistica|volume=56|issue=1|doi=10.15388/baltistica.56.1.2420|issn=2345-0045}}</ref> Stilistiskā lietojumā gan latviešu un angļu tekstos ir daudz līdzību — piemēram, abās valodās iespējama vairākkārtēja (!) vai (???) izmantošana spriedzes izcelšanai. Tika novērots, ka gan latviešu, gan angļu avotos parādās dubultas vai trīskāršas izsaukuma/jautājuma zīmes un neparastas daudzpunktu variācijas. Vienlaikus ir arī atšķirības. Piemēram, [[Citāts|citātu]] atdalīšanas ziņā vācu un latviešu valodā lieto atšķirīgas pēdiņas: latvieši parasti izmanto tā saucamās ‘lodziņpēdiņas’ (piem., „teksts”), kamēr vāciešiem sākotnējā pēdiņa ir zemā formā („teksts”), turpretī turpinājumā — augšējā (‘teksts’) Angļu valodā parasti izmanto citādu sistēmu (‘...’ un “...”), bet latviešu rakstos iekļaujas pašmāju normās balstīta pēdiņu prakse.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://op.europa.eu/en/web/eu-vocabularies/formex/physical-specifications/character-encoding/use-of-quotation-marks-in-the-different-languages|title=Use of quotation marks in the different languages - EU Vocabularies - Publications Office of the EU|website=EU Vocabularies|access-date=2025-11-23|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Tāpat dažādās valodās atšķiras interpunkcijas smalkas nianses, kurās jāievēro katras valodas likumības. == Pieturzīmju vēsture == Pieturzīmju lietošana rakstītā valodā aizsākās jau senatnē: piemēram, senajā [[Senā Grieķija|Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] tika lietoti punkti vai vertikālas zīmes, kas norādīja uz pauzēm vai teikumu beigām. [[Viduslaiki|Viduslaikos]], kad [[rokraksts|rokrakstu]] izgatavošana bija roku darbs, pieturzīmju likumi bija mazāk stingri un atkarīgi no katra rakstītāja vai izdevēja. Ar [[iespiešana]]s tehnoloģiju ienākšanu 15.—17. gadsimtā pieturzīmju lietošana kļuva sistemātiskāka, jo bija svarīgi nodrošināt vienotu un saprotamu tekstu plašākai auditorijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://demmelearning.com/blog/history-of-punctuation/|title=A Brief History of Punctuation: The Evolution of Written Expression|last=Learning|first=Demme|website=Demme Learning|access-date=2025-11-23|date=2023-12-27|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Interpunkcija]] e2yqxjjo3be79vsafyp0ujcln967ae4 4494790 4494739 2026-07-14T20:05:49Z Baisulis 11523 /* Latviešu valodas pieturzīmju lietojuma salīdzinājums ar citām valodām */ ārējā saite darbojas..... 4494790 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Pieturzīmes Tekstos.png|thumb|300px|Dažādas pieturzīmes]] '''Pieturzīme''' ir [[rakstība]]s grafiskā zīme, kas palīdz strukturēt [[teikums|teikumu]] un atklāt tā nozīmi. Tās norāda, kur beidzas viena teikuma daļa un sākas otra, kā arī izceļ intonācijas un emocionālās nianses.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Syntax and punctuation – sintakse un interpunkcija|url=https://doi.org/10.4324/9780203124420-16|publisher=Routledge|date=2012-03-12|isbn=978-0-203-12442-0|pages=218–227}}</ref> Citkārt ar terminu ''interpunkcija''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/interpunkcija:1|title=interpunkcija {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2025-11-23}}</ref> saprot gan atsevišķo pieturzīmju lietošanu, gan kopumu šo zīmju[[Interpunkcija#:~:text=,visu pieturzīmju kopums|.]] Mūsdienu latviešu valodā lietotās galvenās pieturzīmes ir punkts, komats, semikols, kols, daudzpunkte, jautājuma zīme, izsaukuma zīme, domuzīme, iekavas, pēdiņas (divkāršas un vienkāršas), apostrofs, defise, pusiekava un divpunkte. Katram no šiem simboliem ir savas funkcijas — piemēram, punkts norāda teikuma beigām, komats atdala teikuma daļas, jautājuma zīme liecina par jautājumu, savukārt izsaukuma zīme — par izsaukumu vai emocionālu uzsvaru. == Galvenie pieturzīmju veidi == {| class="wikitable sortable mw-collapsible" |+ !Pieturzīmes veids ! style="text-align:center;" | Zīme !Apraksts !Piemērs |- |[[Punkts (pieturzīme)|Punkts]] | style="text-align:center;" | . |Lieto teikuma noslēgšanai. Punkts apzīmē vienkārša stāstījuma teikuma beigas un vienlaikus uzsver domas noslēgumu. | ''Viņa teica, ka ieradīsies rīt.'' |- |[[Jautājuma zīme]] | style="text-align:center;" | ? |Liek teikuma beigās, ja izteikts jautājums. |''Vai tu nāksi?'' |- |[[Izsaukuma zīme]] | style="text-align:center;" | ! |Teikuma beigās liek, ja tas ir izsaukums, vēlējums vai pavēle. |''“Brīnišķīgi!” vai “Lūdzu, atnāc!”'' |- |[[Komats]] | style="text-align:center;" | , |Atdala teikuma locekļus vai grupas. To lieto, šķirojot vienlīdzīgus teikuma locekļus, atdalot palīgteikumus vai uzskaitījumus. |''Visi mani draugi, tai skaitā Anna un Jānis, ieradās ballītē'' |- |[[Semikols]] | style="text-align:center;" | ; |To lieto, lai atdalītu pāra teikuma daļas, kas ir ciešāk saistītas nekā ar punktu. |''Viņš nemaz nedomāja par sekām; viņš bija pārliecināts par sevi.'' |- |[[Kols]] | style="text-align:center;" | : |Seko vārdi vai teikumi, kas izskaidro iepriekš sacīto vai uzskaita piemērus. |''Viņi iegādājās visu nepieciešamo: maizi, pienu un tēju.'' |- |[[Daudzpunkte]] | style="text-align:center;" | ... |Norāda teikuma nepabeigtību, pauzi vai emociju izrādes vājumu. vai literatūrā, lai parādītu nepiepildītu domu. | ''Es nezinu, ko teikt…'' |- |[[Domuzīme]] | style="text-align:center;" | '''—''' |Ar domuzīmi var norādīt domu pārtraukumu, dialoga pārtraukumu vai teikuma daļu savienojumu. Tā nav jāatdala ar atstarpēm vai jālieto kā defise. |''Lai arī lietus lija — viņi tomēr devās pastaigā'' |- |[[Iekavas]] | style="text-align:center;" | () |Piezīmju vai papildu norāžu ieskaita. |''Aktrise (kas toreiz bija tikai piecpadsmit gadus veca) ieguva galveno lomu.'' |- |[[Pēdiņas]] | style="text-align:center;" | „” un ‘’ |Iekļauj tiešo runu, citātus vai vārdu izcelšanu. |“Viņa teica: „Es mīlu dabu!” |- |[[Defise]] | style="text-align:center;" | - |Saista vārdus sastatītos salikteņos un nozīmju zīmes savienojumos. |''50-procentīgs'' |} == Latviešu valodas pieturzīmju lietojuma salīdzinājums ar citām valodām == Latvijas valodas pētījumi rāda, ka pieturzīmju kopums ir līdzīgs daudzām rietumu valodām: latviešu valoda lieto tās pašas pamatzīmes kā angļu valoda (punkts, komats, jautājuma zīme utt.).<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Ķauķīte|first=Sintija|date=2021-11-27|title=Punctuation marks as stylistic markers in Latvian and British corpora|url=https://doi.org/10.15388/baltistica.56.1.2420|journal=Baltistica|volume=56|issue=1|doi=10.15388/baltistica.56.1.2420|issn=2345-0045}}</ref> Stilistiskā lietojumā gan latviešu un angļu tekstos ir daudz līdzību — piemēram, abās valodās iespējama vairākkārtēja (!) vai (???) izmantošana spriedzes izcelšanai. Tika novērots, ka gan latviešu, gan angļu avotos parādās dubultas vai trīskāršas izsaukuma/jautājuma zīmes un neparastas daudzpunktu variācijas. Vienlaikus ir arī atšķirības. Piemēram, [[Citāts|citātu]] atdalīšanas ziņā vācu un latviešu valodā lieto atšķirīgas pēdiņas: latvieši parasti izmanto tā saucamās ‘lodziņpēdiņas’ (piem., „teksts”), kamēr vāciešiem sākotnējā pēdiņa ir zemā formā („teksts”), turpretī turpinājumā — augšējā (‘teksts’) Angļu valodā parasti izmanto citādu sistēmu (‘...’ un “...”), bet latviešu rakstos iekļaujas pašmāju normās balstīta pēdiņu prakse.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://op.europa.eu/en/web/eu-vocabularies/formex/physical-specifications/character-encoding/use-of-quotation-marks-in-the-different-languages|title=Use of quotation marks in the different languages - EU Vocabularies - Publications Office of the EU|website=EU Vocabularies|access-date=2026-07-14|language=en}}</ref> Tāpat dažādās valodās atšķiras interpunkcijas smalkas nianses, kurās jāievēro katras valodas likumības. == Pieturzīmju vēsture == Pieturzīmju lietošana rakstītā valodā aizsākās jau senatnē: piemēram, senajā [[Senā Grieķija|Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] tika lietoti punkti vai vertikālas zīmes, kas norādīja uz pauzēm vai teikumu beigām. [[Viduslaiki|Viduslaikos]], kad [[rokraksts|rokrakstu]] izgatavošana bija roku darbs, pieturzīmju likumi bija mazāk stingri un atkarīgi no katra rakstītāja vai izdevēja. Ar [[iespiešana]]s tehnoloģiju ienākšanu 15.—17. gadsimtā pieturzīmju lietošana kļuva sistemātiskāka, jo bija svarīgi nodrošināt vienotu un saprotamu tekstu plašākai auditorijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://demmelearning.com/blog/history-of-punctuation/|title=A Brief History of Punctuation: The Evolution of Written Expression|last=Learning|first=Demme|website=Demme Learning|access-date=2025-11-23|date=2023-12-27|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Interpunkcija]] hc3podhyva1hg6zstk77sds9pgah60f 2026. gads kino 0 615637 4494793 4494303 2026-07-14T20:14:57Z Baisulis 11523 /* Ienesīgākās filmas */ atsvaidzināts...... 4494793 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2026. gads|2026. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm. Šajā gadā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]" ieguvēja "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (1930. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]" kļūst par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]]. ''[[Vitaphone]]'' svin savu 100. gadadienu, ''[[Dolby Stereo]]'' svin savu 50. gadadienu un ''[[Pixar|Pixar Animation Studios]]'' svin savu 40. gadadienu. == Ienesīgākās filmas == Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2026. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2026/|title=2026 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2026|7|14||bez}}}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="margin:auto; text-align:left" |+Ienesīgākās 2026. gada filmas (atjaunināts 14.07.2026) |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | "[[Super Mario Galaktika: Filma]]" (''The Super Mario Galaxy Movie'') | ''[[Universal Pictures|Universal]]'' | ${{sk|1009599439}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | "[[Maikls (2026. gada filma)|Maikls]]" (''Michael'') | ''[[Lionsgate]]'' / ''Universal'' | ${{sk|1001707125}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | "[[Rotaļlietu stāsts 5]]" (''To Story 5'') |''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|879580481}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Sātans Pradas brunčos 2]]" (''The Devil Wears Prada 2'') | ''[[20th Century Studios|20th Century]]'' | ${{sk|688169317}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | "[[Projekts 'Ave Maria']]" (''Project Hail Mary'') | ''[[Amazon MGM Studios|Amazon MGM]]'' | ${{sk|683979467}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | ''[[Pegasus 3]]'' (飞驰人生3) | ''Maoyan'' | ${{sk|656459523}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | "[[Apsēstība (2025. gada filma)|Apsēstība]]" (''Obsession'') | ''[[Focus Features|Focus]]'' / ''Universal'' | ${{sk|426716765}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Hoperi]]" (''Hoppers'') |''Disney'' | ${{sk|372124526}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[Backrooms. Bez izejas]]" (''Backrooms'') |''[[A24]]'' | ${{sk|364224768}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Mandalorietis un Grogu]]" (''Star Wars: The Mandalorian and Grogu'') | ''Disney'' | ${{sk|340417408}} |} == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |4. janvāris |[[31. Kritiķu izvēles balva]] |''[[Critics Choice Association]]'' |{{vieta|ASV|Kalifornija}} |- |11. janvāris |[[83. Zelta globusa balva]] |''Golden Globes, LLC'' |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |17. janvāris |[[38. Eiropas Kino balva]] |[[Eiropas Kino akadēmija]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |- |22. februāris |[[79. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |1. marts |[[2025. gada Lielā Kristapa balva]] |[[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]] |{{vieta|Latvija|Rīga}} |- |15. marts |[[98. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa}} |} === Kinofestivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 12. februāris — 22. februāris | [[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 12. maijs — 23. maijs | [[2026. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} |- |} == Balvas == '''[[Zelta palmas zars]] ([[2026. gada Kannu kinofestivāls]]):''' :'''"[[Fjords (filma)|Fjords]]"''' (''Fjord''), režisors [[Kristians Mundžiu]], {{ROM}} '''[[Zelta lācis]] ([[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]):''' : '''''[[Gelbe Briefe]]''''', režisors [[Ilkers Čataks]], {{DEU}}, {{TUR}} == Miruši == <!-- Šajā 2026. gada "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=3 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Bēla Tars]] || style="text-align:center;"| 70 || style="text-align:center;"| ungārs || style="text-align:center;"| režisors, scenārists ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://telex.hu/english/2026/01/06/tarr-bela-has-died|title=Béla Tarr, legendary Hungarian filmmaker dies aged 70|website=telex.hu|access-date=2026-01-08|date=2026-01-06}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Anda Zaice]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| latviete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devusies kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Anda Zaice |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/26.01.2026-muziba-devusies-kadreizeja-jaunatnes-teatra-aktrise-anda-zaice.a631586/ |accessdate={{dat|2026|2|1||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|1|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Ketrina O'Hāra]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| kanādiete || style="text-align:center;"| aktrise, scenāriste ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Lee |first1=Benjamin |title=Catherine O'Hara, award-winning actor of big and small screen, dies aged 71 |url=https://www.theguardian.com/film/2026/jan/30/catherine-o-hara-dead-actor-home-alone |newspaper=[[The Guardian]] |access-date=January 30, 2026 |date=January 30, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Bads Korts]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Risen |first1=Clay |title=Bud Cort, Who Starred in 1971's 'Harold and Maude,' Dies at 77 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/movies/bud-cort-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 11, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Džeimss van der Bīks]] || style="text-align:center;"| 48 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=James Van Der Beek, ''Dawson's Creek'' Actor, Dies at 48 After Cancer Battle |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |access-date=February 11, 2026 |newspaper=The New York Times |date=February 11, 2026 |archive-url=https://archive.today/20260211200140/https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |archive-date=February 11, 2026 |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Toms Nūnans]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Sandomir |first1=Richard |title=Tom Noonan, Actor Renowned for Onscreen Menace, Dies at 74 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/21/movies/tom-noonan-dead.html |website=The New York Times |access-date=February 22, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Roberts Dūvols]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/culture-lifestyle/culture/robert-duvall-dead/|title=Robert Duvall, Oscar-Winning Acting Legend, Dies at 95|publisher=The Wrap|date=February 16, 2026|accessdate=February 16, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Frederiks Vaizmens]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| dokumentālists, montāžas režisors ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2026/02/16/frederick-wiseman-dead-filmmaker-documentaries/|title=Frederick Wiseman, a master of immersive documentaries, dies at 96|last=Smith|first=Harrison|date=February 16, 2026|work=[[The Washington Post]]|access-date=February 16, 2026|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Ēriks Deins]] || style="text-align:center;"| 53 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Jordan |first2=Julie |date=February 19, 2026 |title=Eric Dane, Grey's Anatomy and Euphoria Star, Dead at 53 Nearly 1 Year After Announcing ALS Diagnosis |url=https://people.com/eric-dane-dead-greys-anatomy-star-was-53-11717334 |access-date=February 19, 2026 |magazine=[[People]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Roberts Keredīns]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |first=Lindsay |last=Bahr |date=February 24, 2026 |title=Robert Carradine, 'Revenge of the Nerds' and 'Lizzie McGuire' star, dies at 71 |url=https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |access-date=February 28, 2026 |publisher=Associated Press |archive-date=February 28, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260228011635/https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |dead-url=no}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Jānis Streičs]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| režisors, aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/05.03.2026-89-gadu-vecuma-muziba-devies-izcilais-latviesu-kino-un-teatra-rezisors-janis-streics.a637580/|title=89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kino un teātra režisors Jānis Streičs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Pēteris Simms]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| igaunis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>[https://kultuur.err.ee/1609965395/suri-rezissoor-peeter-simm Suri režissöör Peeter Simm] {{et ikona}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Čaks Noriss]] || style="text-align:center;"| 86 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/cwynpwydp0xt|title=Action movie star Chuck Norris has died aged 86, his family says|website=BBC News|access-date=2026-03-20|date=2026-03-20|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Nikolass Brendons]] || style="text-align:center;"| 54 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=O'Connell |first1=Mikey |title=Nicholas Brendon, ‘Buffy the Vampire Slayer’ Star, Dies at 54 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/nicholas-brendon-dead-buffy-the-vampire-slayer-1236543090/ |access-date=21 March 2026 |agency=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Valerija Perīna]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=De los Reyes |first=Lisa |date=March 23, 2026 |title=Valerie Perrine, Superman actress and Lenny Oscar nominee, dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/valerie-perrine-dead-superman-lenny-1236544394/ |access-date=March 24, 2026 |work=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[ Aleksandrs Klūge]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Filmemacher und Autor Alexander Kluge ist tot | website=[[Der Spiegel]] | date=26 March 2026 | url=https://www.spiegel.de/kultur/alexander-kluge-ist-tot-a-f4351091-01ca-4f58-958d-922509b09d3f | language=de | access-date=26 March 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[ Džeimss Tolkans]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| last1 = Barnes| first1 = Mike| title = James Tolkan, 'Back to the Future' and 'Top Gun' Actor, Dies at 94| url = https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-tolkan-dead-back-to-the-future-top-gun-1236549260/| access-date = March 27, 2026| magazine = [[The Hollywood Reporter]]| date = March 27, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Mārio Ādorfs]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-09 |title=Mario Adorf ist tot: Deutsche Schauspiel-Legende starb im Alter von 95 Jahren |url=https://www.sueddeutsche.de/kultur/mario-adorf-tot-95-jahre-schauspieler-deutschland-legende-winnetou-li.3465287 |access-date=2026-04-13 |website=[[Süddeutsche Zeitung]] |language=de}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Natālija Beja]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Vely |first=Yannick |date=2026-04-18 |title=Elle était l'incarnation de l'élégance au cinéma : l'actrice Nathalie Baye est morte |url=https://www.parismatch.com/culture/cinema/elle-etait-lincarnation-de-lelegance-au-cinema-lactrice-nathalie-baye-est-morte-267657 |language=fr |publisher=Paris Match |access-date=2026-04-18}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Nadja Faresa]] || style="text-align:center;"| 57 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-18 |title=L'actrice Nadia Farès est morte après son accident en piscine |url=https://www.bfmtv.com/culture/l-actrice-nadia-fares-est-morte-apres-son-accident-en-piscine_AD-202604170925.html |access-date=2026-04-18 |website=BFM |language=fr}}</ref>}} |- ! rowspan=6 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Maijs]] |- | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| kinooperators, režisors, scenārists ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mūžībā devies Andrejs Apsītis |url=https://www.kinosavieniba.lv/jaunumi/muziba-devies-andrejs-apsitis-112 |website=Latvijas Kinematogrāfistu Savienība |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Donalds Gibbs]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref name="People">{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/revenge-of-the-nerds-actor-donald-gibb-dies-at-71-11973649 |title=Donald Gibb, Revenge of the Nerds and Bloodsport Actor, Dies at 71|first1=Tommy|last1=McArdle|work=[[People|People Magazine]]|date=May 13, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Klodina Lonžē]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Claudine Longet, Singer-Actress Who Shot Skier Spider Sabich, Dies at 84 |url=https://www.hollywoodreporter.com/music/music-news/claudine-longet-dead-andy-williams-spider-sabich-1236595818/ |access-date=May 14, 2026 |work=The Hollywood Reporter |date=May 14, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Toms Keins]] || style="text-align:center;"| 64 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| balss aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2026/tv/news/tom-kane-dead-star-wars-powerpuff-girls-1236752823|title=Tom Kane, 'Star Wars' and 'Powerpuff Girls' Voice Actor, Dies at 64|language=en|author=Payton Turkeltaub|website=[[Variety]]|date=2026-05-18|access-date=2026-05-18}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Kellija Kērtisa]] || style="text-align:center;"| 69 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Barnes |first1=Mike |title=Kelly Curtis, Actress and Sister of Jamie Lee Curtis, Dies at 69 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/kelly-curtis-dead-jamie-lee-curtis-tony-curtis-janet-leigh-1236609393/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=30 May 2026 |date=30 May 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=11 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūnijs]] |- | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Entonijs Heds]] || style="text-align:center;"| 72 || style="text-align:center;"| anglis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Hayward |first=Anthony |date=2026-06-07 |title=Anthony Head obituary |url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2026/jun/07/anthony-head-obituary |access-date=2026-06-07 |work=The Guardian |issn=0261-3077}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''4'' || [[Maržāna Satrapī]] || style="text-align:center;"| 56 || style="text-align:center;"| irāniete / francūziete || style="text-align:center;"| režisore, scenāriste ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lepoint.fr/culture/marjane-satrapi-lautrice-de-persepolis-est-morte-a-lage-de-56-ans-EYJF3UW2QRBZJPBC54YR3RML7A/ |magazine=Le Point |title=Marjane Satrapi, l'autrice de « Persepolis », est morte à l'âge de 56 ans |first=Baudouin | last = Eschapasse |date=4 June 2026|language=fr}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Pauls Butkēvičs]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |last1=Kušķe |first1=Baiba |last2=Mazvērsīte |first2=Daiga |authorlink2=Daiga Mazvērsīte |title=Mūžībā devies filmu «Hipokrāta zvērests» un «Elpojiet dziļi» aktieris Pauls Butkēvičs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/12.06.2026-muziba-devies-filmu-hipokrata-zverests-un-elpojiet-dzili-aktieris-pauls-butkevics.a651224/ |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}} |publisher=lsm.lv |date={{dat|2026|6|12||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Enriko Avots]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/523812-muziba-devies-enriko-avots.htm|title=Mūžībā devies mīlēts latviešu kino un teātra aktieris|website=nra.lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Ena Šedīna]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |first1=Geoff |last1=Herbert |date=2026-06-15 |title=‘80s TV star dies at 77, leaves behind a ‘burning hatred for Trump’ |url=https://www.syracuse.com/celebrity-news/2026/06/80s-tv-star-dies-at-77-leaves-behind-a-burning-hatred-for-trump.html |access-date=2026-06-16 |website=syracuse}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Ludmila Ikere]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| latviete || style="text-align:center;"| režisore ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pēc garas un darbiem bagātas dzīves mūžībā devusies dokumentālo filmu režisore, scenāriste un literāte LUDMILA IKERE (1929-2026) |url=https://www.facebook.com/KinoMuzejs/posts/pēc-garas-un-darbiem-bagātas-dzīves-mūžībā-devusies-dokumentālo-filmu-režisore-s/1591355652755622/ |website=facebook.com |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Deveja Čeisa]] || style="text-align:center;"| 35 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Tangcay |first=Jazz |date=June 17, 2026 |title=Daveigh Chase, Disney's Lilo Voice Actor and 'The Ring' Villain, Dies at 35 |url=https://variety.com/2026/film/obituaries-people-news/daveigh-chase-dead-lilo-actor-the-ring-1236784015/ |access-date=June 17, 2026 |work=Variety}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://ltds.lv/lv/jaunumi/raksts/martins-verdins-1941-2026-4081/|title=Mārtiņš Vērdiņš (1941-2026)|publisher=ltds.lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Maikls Birns]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| brits || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Michael Byrne dead: 'Harry Potter' and 'Braveheart' actor was 82|url=https://www.msn.com/en-us/movies/news/michael-byrne-dead-harry-potter-and-braveheart-actor-was-82/ar-AA26Utze?ocid=msedgntp&pc=NMTS&cvid=6a449341e9ef4b3d8e38e6ef6849d4ca&ei=12 |access-date=2026-07-01 |website=www.msn.com}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Ena Blaita]] || style="text-align:center;"| 98 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/ann-blyth-dead-mildred-pierce-1236631347/|title=Ann Blyth, the Evil Daughter in ‘Mildred Pierce,’ Dies at 98|website=The Hollywood Reporter|date=June 25, 2026|access-date=June 25, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=3 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Luīza Lasere]] || style="text-align:center;"| 87 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Louise Lasser, Star of ‘Mary Hartman, Mary Hartman,’ Dies at 87 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/louise-lasser-dead-mary-hartman-mary-hartman-star-1236639950/ |access-date=7 July 2026 |publisher=The Hollywood Reporter |date=7 July 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Sems Nīls]] || style="text-align:center;"| 78 || style="text-align:center;"| jaunzēlandietis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Humphrey |first1=Andrew |title=Sam Neill, Jurassic Park actor, dies aged 78 |url=https://www.bbc.com/news/live/crl1gk55rzet |work=[[BBC News]] |access-date=13 July 2026 |date=13 July 2026 |archive-date=13 July 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260713061616/https://www.bbc.com/news/live/crl1gk55rzet |dead-url=no}}</ref>}} <!-- |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[mēnesis]] |- | style="text-align:center;"| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style="text-align:center;"| vecums || style="text-align:center;"| tautība || style="text-align:center;"| ko_darīja ||{{center|saite}} --> |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&release_date=2026-01-01,2026-12-31&adult=include&sort=num_votes,desc 2026. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]] {{en ikona}} [[Kategorija:2026. gads kino| ]] trlan3vusakj7g6fyn15vp6glyonmku Super Mario Galaktika: Filma 0 615779 4494796 4468646 2026-07-14T20:20:09Z Baisulis 11523 box office update....... 4494796 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Super Mario Galaktika: Filma | attēls = Supe-rmario-teaser-poster.jpg | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Super Mario Galaxy Movie'' | žanrs = animācijas filma | režisors = * [[Ārons Horvats]] * [[Maikls Jeleničs]] | producents = * [[Kriss Meledandri]] * [[Sigeru Mijamoto]] | scenārija autors = Metjū Fogels | galvenajās lomās = * [[Kriss Prats]] * [[Anja Teilore-Džoja]] * [[Čārlijs Dejs]] * [[Džeks Bleks]] * [[Kīgans Maikls Kejs]] * [[Benijs Safdijs]] * [[Kevins Maikls Ričardsons]] * [[Bri Lārsone]] | mūzika = [[Braiens Tailers]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Illumination]]'' * ''[[Nintendo]]'' | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2026|4|3|ASV un Latvija|2026|4|24|Japānas}} | ilgums = | valsts = * {{USA}} * {{JPN}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|110 miljoni}}<ref>{{publikācijas atsauce|last=Rubin|first=Rebecca|date=March 31, 2026|title=Box Office: 'Super Mario Galaxy Movie' Aims for $180 Million or More Domestically, $350 Million-Plus Globally|url=https://variety.com/2026/film/box-office/super-mario-galaxy-movie-box-office-opening-weekend-projections-1236702788/|access-date=March 31, 2026|magazine=Variety}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|1 miljards}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Super Mario Galaxy Movie (2026) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt28650488/ |website=boxofficemojo |accessdate={{dat|2026|7|14||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Super Mario brāļi: Filma]]" | nākamā = | imdb = }} '''"Super Mario Galaktika: Filma"''' ({{val|en|The Super Mario Galaxy Movie}}) ir [[2026. gads kino|2026. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]-[[Japāna]]s animācijas filma. Filmas režisori ir [[Ārons Horvats]] un [[Maikls Jeleničs]]. Galvenos tēlus angļu valodā ierunājuši [[Kriss Prats]], [[Anja Teilore-Džoja]], [[Čārlijs Dejs]], [[Džeks Bleks]], [[Kīgans Maikls Kejs]], [[Benijs Safdijs]], [[Kevins Maikls Ričardsons]] un [[Bri Lārsone]]. Pēc Bouzera sakāves un [[Bruklina]]s glābšanas Mario saskaras ar Vario un Bouzera jaunakā ļauno aliansi. Tagad kopā ar saviem draugiem un Joši viņam jāaptur viņu plāni par pasaules iekarošanu. Filmas pirmizrāde ASV notika {{dat|2026|4|3||bez}}. Filma ir turpinājums 2023. gada filmai "[[Super Mario brāļi: Filma]]". Lai gan kritiķu atsauksmes bija viduvējas, filma guva komerciālus panākumus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru pie 110 miljonu ASV dolāru budžeta, kļūstot par [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|2026. gada ienesīgāko filmu]] un otro visu laiku ienesīgāko videospēļu filmu, atpaliekot tikai no filmu sērijas pirmās daļas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Illumination Entertainment}} [[Kategorija:2026. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Japānas animācijas filmas]] [[Kategorija:Super Mario brāļi: Filma]] [[Kategorija:Universal Pictures animācijas filmas]] [[Kategorija:Illumination Entertainment filmas]] kg4x4gihdjfavdl79yf2uvwihlbgvvt Veidne:2026. gada orbitālie starti 10 619615 4494765 4493306 2026-07-14T18:36:30Z Dainis 876 4494765 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Rescue Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> 8xzzrw0z0ezs85ovvmfny7exmd4mfiq 2026. gads kosmonautikā 0 619616 4494764 4493317 2026-07-14T18:35:32Z Dainis 876 /* Jūlijs */ 4494764 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] 8rgwlkhelby5cy3l8n8aef011xxm4pq Hoperi 0 622058 4494811 4426530 2026-07-14T20:47:45Z Baisulis 11523 box office update....... 4494811 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Hoperi | attēls = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Hoppers'' | žanrs = animācijas filma | režisors = [[Daniels Čongs]] | producents = [[Nikola Paradī Grindla]] | scenārija autors = [[Džesijs Endrjūss]] | galvenajās lomās = * [[Paipera Kurda]] * [[Bobijs Moinihans]] * [[Džons Hems]] * [[Ketija Nadžimija]] * [[Deivs Franko]] * [[Eduardo Franko]] * [[Aparna Nančerla]] * [[Toms Lovs]] * [[Sems Ričardsons]] * [[Melisa Viljasenjora]] * [[Isia Vitloks jaunākais]] * [[Stīvs Pērsels]] * [[Ego Nvodims]] * [[Nikola Sakura]] * [[Merila Strīpa]] * [[Karena Hjūija]] * [[Vanesa Bajere]] | mūzika = [[Marks Mātersbaugs]] | operators = * Džeremijs Laskijs * Ians Megibens | montāža = Aksels Gedess | studija = ''[[Pixar|Pixar Animation Studios]]'' | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2026|2|28|NYICFF|2026|3|6|ASV un Latvija}} | ilgums = 105 minūtes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imax.com/movie/hoppers|title=Hoppers (2026)|publisher=[[IMAX]]|access-date=2026-01-22}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|150 miljoni}}<ref name="HoppersLATimes">{{Ziņu atsauce |last=Masunaga |first=Samantha |url=https://www.latimes.com/entertainment-arts/business/story/2026-03-04/with-hoppers-pixar-looks-for-boost-to-its-original-animated-films |title=With 'Hoppers,' Pixar looks for a boost to its original animated films |work=Los Angeles Times |date=March 4, 2026 |access-date=March 4, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260304175935/https://www.latimes.com/entertainment-arts/business/story/2026-03-04/with-hoppers-pixar-looks-for-boost-to-its-original-animated-films |archive-date=March 4, 2026 |dead-url=no}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|372,1 miljons}} | nākamā = | imdb = }} '''"Hoperi"''' ({{val|en|Hoppers}}) ir [[2026. gads kino|2026. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] animācijas filma. Filmas režisori ir [[Daniels Čongs]]. Galvenos tēlus angļu valodā ierunājuši [[Paipera Kurda]], [[Bobijs Moinihans]], [[Džons Hems]], [[Ketija Nadžimija]], [[Deivs Franko]], [[Eduardo Franko]], [[Aparna Nančerla]], [[Toms Lovs]], [[Sems Ričardsons]], [[Melisa Viljasenjora]], [[Isia Vitloks jaunākais]], [[Stīvs Pērsels]], [[Ego Nvodims]], [[Nikola Sakura]], [[Merila Strīpa]], [[Karena Hjūija]] un [[Vanesa Bajere]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2026|3|6||bez}} ASV. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā 372 miljonus ASV dolāru pie 150 miljonu ASV dolāru ražošanas budžeta, kļūstot par [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|astoto ienesīgāko 2026. gada filmu]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Pixar}} [[Kategorija:2026. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Walt Disney Pictures animācijas filmas]] [[Kategorija:Pixar filmas]] 0i30bh8107d0gquao5gzs3us2ta2dd9 Rotaļlietu stāsts 5 0 622059 4494805 4481162 2026-07-14T20:31:47Z Baisulis 11523 box office update....... 4494805 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Rotaļlietu stāsts 5 | attēls = Toy Story 5 poster.jpg | nosaukums oriģinālvalodā = ''Toy Story 5'' | žanrs = animācijas filma | režisors = [[Endrjū Stentons]] | producents = Lindsija Kolinsa | scenārija autors = Endrjū Stentons | galvenajās lomās = * [[Toms Henkss]] * [[Tims Allens]] * [[Džoana Kjūsaka]] * [[Bleiks Klārks]] * [[Ērnijs Hadsons]] * [[Tonijs Heils]] * [[Kreigs Robinsons]] * [[Anna Ferisa]] * [[Konans O'Braiens]] * [[Grēta Lī]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = ''[[Pixar|Pixar Animation Studios]]'' | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2026|6|9|[[Losandželosa]]|2026|6|19|ASV un Latvija}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|250 miljoni}}<ref name="Rubin-2026">{{publikācijas atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=June 17, 2026 |title=Box Office: ''Toy Story 5'' Eyes Record $150 Million-Plus Opening Weekend |url=https://variety.com/2026/film/box-office/toy-story-5-box-office-opening-weekend-estimates-1236782521/ |access-date=June 17, 2026 |magazine=[[Variety]] }}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|879,5 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Toy Story 5 (2026) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt29355505/ |website=Box Office Mojo |accessdate={{dat|2026|7|14||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Rotaļlietu stāsts 4]]" | nākamā = | imdb = }} '''"Rotaļlietu stāsts 5"''' ({{val|en|Toy Story 5}}) ir [[2026. gads kino|2026. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[animācijas filma|animācijas]] [[kinokomēdija]], ko producēja ''[[Pixar|Pixar Animation Studios]]'' pēc ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' pasūtījuma. Tā ir [[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|filmu sērijas]] piektā daļa un filmas "[[Rotaļlietu stāsts 4]]" (2019) turpinājums. Filmas režisors un scenārija autors ir [[Endrjū Stentons]]. [[Toms Henkss]], [[Tims Allens]], [[Džoana Kjūsaka]], [[Bleiks Klārks]] un [[Tonijs Heils]] atgriezās pie iepriekšējo filmu lomu ieskaņošanas, savukārt [[Ērnijs Hadsons]], [[Kreigs Robinsons]], [[Anna Ferisa]], [[Konans O'Braiens]] un [[Grēta Lī]] ieskaņoja jaunos animācijas tēlus. Alens 2019. gada februārī izteica interesi par filmu sērijas piekto daļu, un, lai gan Henkss ​​maijā paziņoja, ka "Rotaļlietu stāsts 4" būs pēdējā sērijas filma, piektās filmas iespējamība netika izslēgta. Filmas izstrādi apstiprināja 2023. gada februārī, un Henkss ​​un Alens apstiprināja atgriešanos ierastajās balss lomās. Stentonu par režisoru apstiprināja 2024. gada jūnijā, un divus mēnešus vēlāk paziņoja, ka viņš rakstīs arī scenāriju. Šī ir pirmā filma visā sērijā bez līdzveidotāja [[Džons Laseters|Džona Lasetera]] līdzdalības, kurš pameta ''Pixar'' 2018. gada beigās. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2026|6|9||bez}} [[Losandželosa|Losandželosā]], ASV un Latvijas kinoteātros filmu demonstrēja no 19. jūnija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Toy Story 5 |url=https://www.pixar.com/toy-story-5 |access-date=2026-01-19 |website=Pixar Animation Studios |language=en}}</ref> Tā visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 879 miljonus ASV dolāru, pārspējot vairākus kases rekordus un kļūstot par ''Pixar'' visu laiku ienesīgāko pasaules pirmizrādes nedēļas nogali. Tā ir [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|trešā ienesīgākā 2026. gada filma]]. Tāpat kā tās priekšgājēji, tā saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, kuri slavēja filmas vizuālo noformējumu, balss lomas, humoru un tēmas, lai gan daži kritizēja tās scenāriju un vēstījumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Rotaļlietu stāsts}} {{Pixar}} [[Kategorija:2026. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Rotaļlietu stāsts]] [[Kategorija:Walt Disney Pictures animācijas filmas]] [[Kategorija:Pixar filmas]] rpgcyxwtuy0wdtmo2ze5cb2i0wdqofa Dalībnieka diskusija:Takeawaybox 3 624833 4494857 4424127 2026-07-15T03:36:28Z Mfield 25789 Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Chchowmein]] uz [[Dalībnieka diskusija:Takeawaybox]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Chchowmein|Chchowmein]]" to "[[Special:CentralAuth/Takeawaybox|Takeawaybox]]" 4424127 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Chchowmein}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 01.33 (EET) t0079vq15oqi9y449858bg4h7hyqerw Dņipropetrovskas apgabala okupācija 0 625493 4494873 4450653 2026-07-15T05:38:37Z Pirags 3757 /* Skatīt arī */ 4494873 wikitext text/x-wiki [[File:Russian Occupation of Dnipropetrovsk Oblast No Background 13 December 2025.png|thumb|Krievijas okupētā teritorija Dņipropetrovskas apgabala austrumos (sārtā krāsā, 2025. ɡada decembrī).]] '''Dņipropetrovskas apgabala Krievijas okupācija''' ({{val|uk|Російська окупація Дніпропетровської області}}) ir [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabala]] nelielas dienvidu daļas ([[Zelenodoļska]]s un Berezoves apkaimes) [[okupācija]], kurā [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas karaspēks pirmo reizi iebruka]] 2022. gada martā, bet bija spiests atkāpties 11. maijā. Krievijas otrais iebrukums Dņipropetrovskas apgabalā sākās [[2025. gads|2025.]] gada jūlijā. == 2025. gada kaujas == 2025. gada 1. jūlijā Krievijas armija otrā uzbrukuma ɡaitā atkal sasniedza Dņipropetrovskas apgabala dienvidaustrumu robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.07.2025-krievijas-armija-sasniegusi-dnipropetrovskas-apgabala-robezu.a605077/ Krievijas armija sasniegusi Dņipropetrovskas apgabala robežu] lsm.lv 01.07.2025</ref> Krievijas karaspēks daļēji okupēja Dačnes ciemu, bet 26. augustā ieņēma arī Zaporizkes un Novoheorhijivkas ciemus Dņipropetrovskas, Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežu krustpunktā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2025-ukraina-krievijas-karaspeks-ienacis-dnipropetrovskas-apgabala-tur-notiek-sivas-cinas.a611846/ Ukraina: Krievijas karaspēks ienācis Dņipropetrovskas apgabalā – tur notiek sīvas cīņas] lsm.lv 26.08.2025</ref> 9. oktobrī kļuva zināms, ka Krievijas armija koncentrēja spēkus uzbrukumam pie Dņipropetrovskas apgabala austrumu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.10.2025-krievija-ukraina-parvieto-spekus-uz-dnipropetrovskas-apgabalu.a617636/ Krievija Ukrainā pārvieto spēkus uz Dņipropetrovskas apgabalu] lsm.lv 09.10.2025</ref> == 2026. gada kaujas == 2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums, prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties [[Zaporižja]]s un [[Dnipro]] virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026</ref> 11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026</ref> == Skatīt arī == * [[Zaporižjas apgabala okupācija]] * [[Mikolajivas apgabala okupācija]] * [[Hersonas apgabala okupācija]] * [[Harkivas apgabala okupācija]] * [[Krimas okupācija]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Dņipropetrovskas apgabals]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] [[Kategorija:Krievijas okupācija Ukrainā|Dņipropetrovska]] 4dekxqi9v87cqmprrptp8yb44t2cmfr Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika 4 626261 4494852 4494582 2026-07-15T03:04:40Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (969 raksti) 4494852 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5631 || [[d:Q669783|Q669783]] || |- | [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || |- | [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3569 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Adams Sīkora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2255 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3638 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2729 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2911 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3227 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2795 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || |- | [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || |- | [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || |- | [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2893 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2883 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || |- | [[Deniss Hadžikaduničs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 625 || 3427 || [[d:Q27654739|Q27654739]] || |- | [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || |- | [[Dāvids Afengrūbers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 477 || 2665 || [[d:Q65948590|Q65948590]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2735 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3978 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2521 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || |- | [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || |- | [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || |- | [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || |- | [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Matvejs Mičkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 352 || 2757 || [[d:Q81905428|Q81905428]] || |- | [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || |- | [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3295 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Katičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 733 || 3762 || [[d:Q27957334|Q27957334]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2956 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3320 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2619 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2976 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || |- | [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2615 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 976 || 5870 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4394 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || |- | [[Ernests Drezens]] || {{U|Biafra}} || Vēsture || esperanto, Krievija || 1725 || 3717 || [[d:Q20732|Q20732]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Gusmans Kosanovs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Kazahstāna || 986 || 3252 || [[d:Q980353|Q980353]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Jevgēņija Tarasova]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1264 || 4968 || [[d:Q198672|Q198672]] || |- | [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || |- | [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3944 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || |- | [[Krasnodaras "Lokomotiv-Kuban"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 978 || 3302 || [[d:Q1458596|Q1458596]] || |- | [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || |- | [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Mikajels Mikajeljans]] || {{U|Biafra}} || Sports || Armēnija || 507 || 4570 || [[d:Q28927551|Q28927551]] || |- | [[Moldovas basketbola izlase]] || {{U|Biafra}} || Sports || Moldova || 593 || 2345 || [[d:Q2548805|Q2548805]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 851 || 5055 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Ratko Varda]] || {{U|Biafra}} || Sports || Serbu Republika, Serbija, Bosnija un Hercegovina || 1897 || 6078 || [[d:Q2569537|Q2569537]] || |- | [[Rietumu Armēnijas valdība trimdā]] || {{U|Biafra}} || Politika || Armēnija, Turcija, <span style="color:red">Rietumarmēņu valoda</span> || 1231 || 4692 || [[d:Q16372080|Q16372080]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 537 || 3062 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || |- | [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2401 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Elektro-L № 4]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1197 || 4268 || || |- | [[Elektro-L № 5]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1178 || 4419 || || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4865 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || |- | [[Sollers — Naberežnije Čelni]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 2535 || 5017 || [[d:Q16699372|Q16699372]] || |- | [[Steyr Automotive]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Austrija || 4018 || 6775 || [[d:Q108369886|Q108369886]] || |- | [[TAM-Europe]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Slovēnija || 4378 || 7852 || [[d:Q954900|Q954900]] || |- | [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || |- | [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 || || |- | [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4372 || 7544 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[1981. gada protesti Kosovā]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Kosova || 8756 || 16686 || [[d:Q1826682|Q1826682]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24664 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Admontas abatija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Austrija || 4253 || 8838 || [[d:Q667615|Q667615]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 70075 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20815 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44800 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26963 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7560 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16776 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Esperanto alfabēts]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Kultūra, Izglītība || esperanto || 4139 || 11157 || [[d:Q607188|Q607188]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]] |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Izdzēstie]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovēnija || 6829 || 10298 || [[d:Q3655145|Q3655145]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11268 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Kūras barbe]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Turcija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 2626 || 5502 || [[d:Q3752256|Q3752256]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Lejas Prutas ezeri]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 2668 || 5088 || [[d:Q28861917|Q28861917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || |- | [[Luciobarbus capito]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Gruzija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 2997 || 6110 || [[d:Q3838972|Q3838972]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[Magdolna Barnoti Foro]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Sievietes || Ungārija || 2405 || 7076 || [[d:Q22696606|Q22696606]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12441 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Melnā kaste (videožurnāls)]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Kultūra || Ungārija || 2917 || 6256 || [[d:Q106833252|Q106833252]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7350 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mokenice]] || {{U|Egilus}} || Transports || Rumānija || 4402 || 8008 || [[d:Q448806|Q448806]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Popova Šapka]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija, Sports || Ziemeļmaķedonija || 3911 || 7426 || [[d:Q3112563|Q3112563]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Prištinas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Kosova || 15266 || 28550 || [[d:Q29659|Q29659]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Pēters Sijārto]] || {{U|Egilus}} || Politika || Ungārija || 8734 || 19111 || [[d:Q685293|Q685293]] || |- | [[Radio Azatlyk]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || tatāri, Krimas tatāri, Baškortostāna || 3676 || 8162 || [[d:Q4452449|Q4452449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Raumisms]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Kultūra, Izglītība || esperanto || 3629 || 5422 || [[d:Q2006558|Q2006558]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4598 || 11944 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Studenčištes purvs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 6459 || 13203 || [[d:Q31360711|Q31360711]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Sveču demonstrācija]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovākija || 3770 || 6884 || [[d:Q1029489|Q1029489]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11311 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna, <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Vjetrenica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina || 2725 || 5499 || [[d:Q2880621|Q2880621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Voita Alberta dumpis]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Polija || 2949 || 5527 || [[d:Q1786353|Q1786353]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Čuvašijas aneksija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Čuvašija, Krievija || 4733 || 8120 || [[d:Q28667317|Q28667317]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Čuvašu mitoloģija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija || 9773 || 13643 || [[d:Q3859454|Q3859454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Minusinskas katliene]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3609 || 5736 || [[d:Q730295|Q730295]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3386 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || |- | [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || |- | [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || |- | [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3135 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || |- | [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4385 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gadūnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1121 || 2835 || [[d:Q2676835|Q2676835]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2772 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Iglišķēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 951 || 2586 || [[d:Q2355165|Q2355165]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3296 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3193 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3954 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3794 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4090 || [[d:Q647876|Q647876]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Labanora]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1528 || 3339 || [[d:Q6466761|Q6466761]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Lauko Soda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1089 || 2645 || [[d:Q3012196|Q3012196]] || |- | [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3490 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Leķēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3245 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līduvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1705 || 3356 || [[d:Q2796128|Q2796128]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || |- | [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1762 || 3501 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2068 || 3768 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Palēvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1094 || 2851 || [[d:Q1845764|Q1845764]] || |- | [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3275 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5396 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pašile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 964 || 2887 || [[d:Q2488773|Q2488773]] || |- | [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || |- | [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || |- | [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || |- | [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Staķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1124 || 2874 || [[d:Q2801205|Q2801205]] || |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || |- | [[Subačus (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1463 || 3129 || [[d:Q2202098|Q2202098]] || |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1619 || 3280 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || |- | [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2686 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Traupe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1540 || 3114 || [[d:Q2222240|Q2222240]] || |- | [[Truskava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1154 || 2923 || [[d:Q2842356|Q2842356]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4488 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || |- | [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3269 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3173 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zibali]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1101 || 2650 || [[d:Q975804|Q975804]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3259 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žemoji Panemune]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1251 || 3002 || [[d:Q4398144|Q4398144]] || |- | [[Žvirgždaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 694 || 2458 || [[d:Q3117428|Q3117428]] || |- | [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 0 || 0 || || |- | [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 662 || 14762 || [[d:Q207538|Q207538]] || |- | [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || {{U|Lasks}} || Sports || Igaunija || 917 || 7466 || [[d:Q139989256|Q139989256]] || |- | [[Dara (dziedātāja)]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bulgārija || 1165 || 6583 || [[d:Q27643209|Q27643209]] || |- | [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8473 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13898 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9414 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 471 || 12001 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || <span style="color:red">Maroka</span> || 249 || 1578 || [[d:Q211591|Q211591]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 504 || 6743 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 481 || 9413 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7533 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 644 || 2913 || [[d:Q332608|Q332608]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 471 || 10203 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 569 || 6585 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9199 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Lilija Šteinšneidere]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Ungārija || 4405 || 10866 || [[d:Q274014|Q274014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 24059 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9458 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Žuža Ferge]] || {{U|MC2013}} || Sabiedrība, Sievietes || Ungārija || 2791 || 7036 || [[d:Q1000622|Q1000622]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2693 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1809 || 5551 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1816 || 4504 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1953 || 4259 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5718 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3367 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 7005 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3374 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8187 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Marsašloka]] || {{U|Papuass}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 8610 || 18119 || [[d:Q781921|Q781921]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Alberts Sļivkins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 1067 || 2047 || [[d:Q97314439|Q97314439]] || |- | [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || |- | [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || |- | [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || |- | [[Kapustinjaras poligons]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 615 || 1282 || [[d:Q753201|Q753201]] || |- | [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija, Lietuva, Polija, Rumānija || 7718 || 12268 || [[d:Q125217421|Q125217421]] || |- | [[Kristians Rakovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Bulgārija || 1111 || 1876 || [[d:Q350857|Q350857]] || |- | [[Leonīds Krasins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 337 || 878 || [[d:Q373421|Q373421]] || |- | [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || |- | [[Nikolajs Jansons]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Igaunija || 1672 || 2313 || [[d:Q2031737|Q2031737]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Vaclavs Vorovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Polija || 382 || 873 || [[d:Q1365246|Q1365246]] || |- | [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || |- | [[Slavofīli]] || {{U|Piraɡs}} || Vēsture || Krievija || 631 || 1001 || [[d:Q46699|Q46699]] || |- | [[Karaļauču pils]] || {{U|Ri4ardsons}} || Vēsture || Krievija || 6592 || 13624 || [[d:Q571409|Q571409]] || |- | [[Dievmātes iela (Ščecina)]] || {{U|Szczecinolog}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 751 || 2780 || [[d:Q124038401|Q124038401]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2930 || 12324 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || |- | [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 11502 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || |- | [[Armēnijas Nacionālā asambleja]] || {{U|Tankists}} || Politika || Armēnija || 2173 || 7776 || [[d:Q1337463|Q1337463]] || |- | [[Balkānu virtuve]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || starptautiski || 3563 || 11312 || [[d:Q805060|Q805060]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Baškortostānas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Baškortostāna || 4776 || 11119 || [[d:Q3555636|Q3555636]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1422 || 5318 || [[d:Q2538687|Q2538687]] || |- | [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || |- | [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Huši]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Rumānija || 212 || 2334 || [[d:Q390162|Q390162]] || |- | [[Iloka]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 479 || 3051 || [[d:Q5882|Q5882]] || |- | [[Kazahstānas vācieši]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Kazahstāna || 842 || 2358 || [[d:Q375785|Q375785]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Krievu partija (Serbija)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Serbija || 1701 || 6639 || [[d:Q16089348|Q16089348]] || |- | [[Maltas Policijas spēki]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Malta || 1516 || 7281 || [[d:Q2413538|Q2413538]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5094 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || |- | [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || |- | [[Murska Sobota]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1014 || 4361 || [[d:Q15899|Q15899]] || |- | [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Slēptie armēņi]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība, Politika || Turcija, rietumarmēņu valoda || 1039 || 6154 || [[d:Q5190784|Q5190784]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Tatarstānas ģerbonis]] || {{U|Tankists}} || Kultūra, Politika, Sabiedrība || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1470 || 4033 || [[d:Q462479|Q462479]] || |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15370 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungāri Slovākijā]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Slovākija || 528 || 2337 || [[d:Q602700|Q602700]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5287 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ziemeļmaķedonija || 1921 || 5375 || [[d:Q1776220|Q1776220]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8051 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Čečenijas karogs]] || {{U|Tankists}} || Politika, Kultūra || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1409 || 3830 || [[d:Q609337|Q609337]] || |- | [[Čuvašijas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Čuvašija || 2549 || 7767 || [[d:Q16911984|Q16911984]] || |- | [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Krievija || 2311 || 4362 || [[d:Q2640236|Q2640236]] || |- | [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Polija || 2487 || 4466 || [[d:Q381238|Q381238]] || |- | [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2785 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, <span style="color:red">Donas reģions</span> || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Dubesari]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 925 || 3279 || [[d:Q688654|Q688654]] || |- | [[Dunganu valoda]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība || Kazahstāna, <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1030 || 2374 || [[d:Q33050|Q33050]] || |- | [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11228 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Iftārs]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 934 || 1456 || [[d:Q577401|Q577401]] || |- | [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms || <span style="color:red">Irāna</span> || 5406 || 7120 || [[d:Q271110|Q271110]] || |- | [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || <span style="color:red">Maroka</span> || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || |- | [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Kavadarci]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 932 || 3138 || [[d:Q158088|Q158088]] || |- | [[Keloba]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 785 || 2880 || [[d:Q132043|Q132043]] || |- | [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]] |- | [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || |- | [[Kičeva]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 785 || 3076 || [[d:Q158079|Q158079]] || |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Kočani]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 784 || 3060 || [[d:Q214344|Q214344]] || |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, <span style="color:red">Krima</span> || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Labinkira]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Saha</span> || 1461 || 3370 || [[d:Q905981|Q905981]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sakha|Sakha]] |- | [[Lejaslauzica]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || sorbi, Polija || 945 || 1607 || [[d:Q148689|Q148689]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian|Sorbian]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Marghilona]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 846 || 3033 || [[d:Q261076|Q261076]] || |- | [[Medības ar plēsējputniem]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 842 || 1397 || [[d:Q211011|Q211011]] || |- | [[Merle Jēgere]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || veru valoda, Igaunija || 750 || 2484 || [[d:Q3744888|Q3744888]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Võro|Võro]] |- | [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Pandžakenta]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 996 || 3179 || [[d:Q630805|Q630805]] || |- | [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1266 || 2854 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]] |- | [[Registāns]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 1062 || 1526 || [[d:Q1373583|Q1373583]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Uzbekistan|Uzbekistan]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Tadžikistānas ģerbonis]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 853 || 2064 || [[d:Q209816|Q209816]] || |- | [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Tokmoka]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 906 || 3160 || [[d:Q854333|Q854333]] || |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Ungeni]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 850 || 3007 || [[d:Q858713|Q858713]] || |- | [[Uzbekistānas himna]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 865 || 1781 || [[d:Q120143|Q120143]] || |- | [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16667 || 21506 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || |- | [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3190 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || |- | [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || |- | [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1352 || 3801 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || |- | [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[Viasat Explore]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 847 || 1170 || [[d:Q737263|Q737263]] || |- | [[Viasat History]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 402 || 1334 || [[d:Q855707|Q855707]] || |- | [[17. oktobra savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 743 || 1188 || [[d:Q1470891|Q1470891]] || |- | [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || |- | [[2. Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2906 || 3480 || [[d:Q4041050|Q4041050]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[Abhāzu-adigu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija || 1280 || 1793 || [[d:Q33852|Q33852]] || |- | [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5200 || [[d:Q103406|Q103406]] || |- | [[Aleksandrs Dubrovins]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1360 || 2787 || [[d:Q572790|Q572790]] || |- | [[Aleksejs Pisemskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 885 || 2650 || [[d:Q470371|Q470371]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5377 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Anatolijas kalniene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 1435 || 1958 || [[d:Q1046643|Q1046643]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || |- | [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 5093 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1582 || 2849 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || <span style="color:red">Maroka</span> || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Aņiva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1510 || 2884 || [[d:Q103652|Q103652]] || |- | [[Baltkrievijas Republikas prezidenta pārvaldības akadēmija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 522 || 1951 || [[d:Q2005698|Q2005698]] || |- | [[Baltkrievijas Valsts ekonomikas universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 650 || 1987 || [[d:Q2628140|Q2628140]] || |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || |- | [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1570 || 4102 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4529 || 5966 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1567 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5311 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || |- | [[Ceturtā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 886 || 1347 || [[d:Q4146576|Q4146576]] || |- | [[Darvazi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 1270 || 2306 || [[d:Q4155022|Q4155022]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4044 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Dienvidsahalīnas okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3080 || 4113 || [[d:Q22082249|Q22082249]] || |- | [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || |- | [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || |- | [[Doļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1454 || 2829 || [[d:Q135406|Q135406]] || |- | [[Dzhidi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || <span style="color:red">Irāna</span> || 1387 || 2482 || [[d:Q33367|Q33367]] || |- | [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, <span style="color:red">Irāna</span> || 3898 || 8114 || [[d:Q781911|Q781911]] || |- | [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || |- | [[Erceņģeļa Mihaila krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2690 || 3776 || [[d:Q3918597|Q3918597]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Fjodors Sologubs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2730 || [[d:Q380728|Q380728]] || |- | [[Gazi Mulla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 911 || 1453 || [[d:Q2343038|Q2343038]] || |- | [[Genrihs Jagoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1765 || 3331 || [[d:Q141869|Q141869]] || |- | [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || |- | [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30635 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || |- | [[Gubaha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 443 || 1514 || [[d:Q134670|Q134670]] || |- | [[Hamzat-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1001 || 2354 || [[d:Q2737419|Q2737419]] || |- | [[Holmska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1654 || 3020 || [[d:Q197609|Q197609]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1708 || 4147 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || |- | [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5320 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || |- | [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2071 || 2927 || [[d:Q860811|Q860811]] || |- | [[Ilīriešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne, Serbija || 1539 || 2252 || [[d:Q35976|Q35976]] || |- | [[Ipatjeva nams]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2222 || 3012 || [[d:Q1381934|Q1381934]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irina Fedišina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 3252 || 5963 || [[d:Q12127853|Q12127853]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4829 || 8068 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Isa Gendargeno]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 948 || 2285 || [[d:Q22056321|Q22056321]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || |- | [[Jakovs Agranovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1601 || 3086 || [[d:Q2627631|Q2627631]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Japānas Autonomā pareizticīgā baznīca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2200 || 3026 || [[d:Q255670|Q255670]] || |- | [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || |- | [[Jekaterina Svanidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Gruzija || 820 || 2063 || [[d:Q254673|Q254673]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Jevgeņijs Aleksejevs (admirālis)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2268 || 4134 || [[d:Q701150|Q701150]] || |- | [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || |- | [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || |- | [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || |- | [[Jurijs Oļeša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2697 || [[d:Q380000|Q380000]] || |- | [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || |- | [[Jūlijs Martovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1245 || 3106 || [[d:Q215505|Q215505]] || |- | [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karafuto]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2938 || 4257 || [[d:Q696736|Q696736]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kazanišas Irazi-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1388 || 3056 || [[d:Q51668811|Q51668811]] || |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kemālisms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 1686 || 2179 || [[d:Q269443|Q269443]] || |- | [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || |- | [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]] |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || |- | [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8631 || [[d:Q56318|Q56318]] || |- | [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || |- | [[Korsakova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1718 || 3126 || [[d:Q155331|Q155331]] || |- | [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5064 || 8063 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || |- | [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || |- | [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || |- | [[Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 952 || 1448 || [[d:Q3739034|Q3739034]] || |- | [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || |- | [[Krievijas valsts (1918—1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 17939 || 23643 || [[d:Q4398229|Q4398229]] || |- | [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || |- | [[Krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3078 || 4322 || [[d:Q580690|Q580690]] || |- | [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas evakuācija (1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 8049 || 12909 || [[d:Q4242923|Q4242923]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas goti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 829 || 1288 || [[d:Q1341201|Q1341201]] || |- | [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || |- | [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || |- | [[Ksenija Romanova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Vēsture || Krievija || 819 || 2304 || [[d:Q165113|Q165113]] || |- | [[Kuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1370 || 3117 || [[d:Q156046|Q156046]] || |- | [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || |- | [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6623 || [[d:Q156602|Q156602]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lehu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 2184 || 3662 || [[d:Q742782|Q742782]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || |- | [[Lielā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 1882 || 2805 || [[d:Q208404|Q208404]] || |- | [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4689 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || |- | [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || |- | [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || |- | [[Lisva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 387 || 1455 || [[d:Q157771|Q157771]] || |- | [[Makarova (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1587 || 2838 || [[d:Q157930|Q157930]] || |- | [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || |- | [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2734 || 5170 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Marjans Langevičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Polija || 1468 || 2377 || [[d:Q983771|Q983771]] || |- | [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || |- | [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10350 || [[d:Q613676|Q613676]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || |- | [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mihails Frinovskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1518 || 3187 || [[d:Q622705|Q622705]] || |- | [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || |- | [[Mikola Poršs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture || Ukraina || 1229 || 2677 || [[d:Q4373501|Q4373501]] || |- | [[Mikola Samokišs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4526 || 9200 || [[d:Q1072114|Q1072114]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Montrē konvencija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 2506 || 3455 || [[d:Q869500|Q869500]] || |- | [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7087 || [[d:Q159501|Q159501]] || |- | [[Mūsdienu armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5483 || 8160 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Nadežda Alilujeva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Azerbaidžāna, Krievija || 904 || 2556 || [[d:Q233999|Q233999]] || |- | [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || |- | [[Nikolajs Čheidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija, Krievija || 1090 || 3234 || [[d:Q504419|Q504419]] || |- | [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || |- | [[Nitva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 414 || 1497 || [[d:Q175541|Q175541]] || |- | [[NKVD "Grieķu operācija"]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Grieķija, Krievija || 2982 || 3883 || [[d:Q4148746|Q4148746]] || |- | [[NKVD "Poļu operācija"]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija, Polija || 1387 || 1985 || [[d:Q1336295|Q1336295]] || |- | [[NKVD nacionālās operācijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija || 4397 || 5679 || [[d:Q4393504|Q4393504]] || |- | [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7923 || [[d:Q175524|Q175524]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7924 || [[d:Q175470|Q175470]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Oha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1512 || 3150 || [[d:Q177782|Q177782]] || |- | [[Ostmarka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Igaunija, Lietuva || 624 || 1113 || [[d:Q2083869|Q2083869]] || |- | [[Otrais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1776 || 2429 || [[d:Q205227|Q205227]] || |- | [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2654 || 3810 || [[d:Q187201|Q187201]] || |- | [[Otrais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 3339 || 4518 || [[d:Q2600326|Q2600326]] || |- | [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || |- | [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || |- | [[Pavēle Nr. 1]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 613 || 948 || [[d:Q814162|Q814162]] || |- | [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || |- | [[Permas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 470 || 1894 || [[d:Q2031051|Q2031051]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Petrogradas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 685 || 984 || [[d:Q2249009|Q2249009]] || |- | [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || |- | [[Pirmais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2958 || 3951 || [[d:Q2584439|Q2584439]] || |- | [[Polijas kristīšana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 1085 || 1765 || [[d:Q60863552|Q60863552]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poronaiska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1708 || 3113 || [[d:Q183093|Q183093]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[Progresīvā partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 568 || 1019 || [[d:Q2454674|Q2454674]] || |- | [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || |- | [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || |- | [[Pēterburgas miera līgums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1878 || 2597 || [[d:Q689032|Q689032]] || |- | [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5086 || 8282 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || |- | [[RPG-2]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 1736 || 3325 || [[d:Q947247|Q947247]] || |- | [[RPG-7]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2026 || 3701 || [[d:Q322660|Q322660]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || |- | [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || |- | [[Senā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 2046 || 2807 || [[d:Q4167959|Q4167959]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Severokuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1470 || 3628 || [[d:Q193652|Q193652]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Somugru pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1805 || 2426 || || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || |- | [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3268 || 5518 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science & Education/Red articles|Ukraine/Science & Education/Red articles]] |- | [[Strādnieku marseljēza]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2087 || 3618 || [[d:Q1740575|Q1740575]] || |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4565 || 7996 || [[d:Q196611|Q196611]] || |- | [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6863 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Teofils Lapinskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Militārisms || Polija || 1371 || 3036 || [[d:Q12117105|Q12117105]] || |- | [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2614 || 4689 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1155 || 1828 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || |- | [[Tmutarakaņas kņaziste]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 1145 || 2091 || [[d:Q2387381|Q2387381]] || |- | [[Tomari (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1522 || 3317 || [[d:Q196666|Q196666]] || |- | [[Trešais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 5049 || 6211 || [[d:Q208037|Q208037]] || |- | [[Trešā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 601 || 991 || [[d:Q4146574|Q4146574]] || |- | [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || |- | [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ugļegorska (Krievija)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1419 || 2898 || [[d:Q196778|Q196778]] || |- | [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1690 || 3547 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || |- | [[Urāliešu pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1928 || 2582 || [[d:Q288765|Q288765]] || |- | [[Uspenskas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1297 || 1764 || [[d:Q748910|Q748910]] || |- | [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || |- | [[Valsts domes Pagaidu komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 716 || 1095 || [[d:Q5176551|Q5176551]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2665 || 4792 || [[d:Q713704|Q713704]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Viktorija Leleka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 1258 || 3622 || [[d:Q111127206|Q111127206]] || |- | [[Viktors Černovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 1289 || 3134 || [[d:Q548471|Q548471]] || |- | [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 7033 || [[d:Q946380|Q946380]] || |- | [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || |- | [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || |- | [[Vitebskas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 437 || 1798 || [[d:Q2043205|Q2043205]] || |- | [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || |- | [[Vladimirs Puriškēvičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1174 || 2911 || [[d:Q545353|Q545353]] || |- | [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || |- | [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || |- | [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11793 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || |- | [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || |- | [[Zinovijs Rožestvenskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2100 || 3986 || [[d:Q453702|Q453702]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6168 || 12524 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || |- | [[Ņeveļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1533 || 3283 || [[d:Q165790|Q165790]] || |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Šahtjorska (Sahalīna)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1356 || 2798 || [[d:Q198197|Q198197]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Dominiks Kotarskis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 975 || 4568 || [[d:Q51159914|Q51159914]] || |- | [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || <span style="color:red">Maroka</span> || 2406 || 7335 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || |- | [[Fraņo Ivanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1229 || 4667 || [[d:Q121535913|Q121535913]] || |- | [[Igors Matanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 983 || 4342 || [[d:Q102399064|Q102399064]] || |- | [[Ivors Pandurs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 694 || 4102 || [[d:Q84462730|Q84462730]] || |- | [[Ištvāns Kovāčs]] || {{U|Vylks}} || || Rumānija || 2265 || 6051 || [[d:Q12731153|Q12731153]] || |- | [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11308 || [[d:Q248032|Q248032]] || |- | [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 884 || 4176 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6239 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Luka Vuškovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 962 || 4556 || [[d:Q115162374|Q115162374]] || |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2879 || 9392 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 824 || 4136 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || |- | [[Nikola Moro]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1036 || 4846 || [[d:Q27914817|Q27914817]] || |- | [[Petars Musa]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1522 || 5798 || [[d:Q84810924|Q84810924]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Toni Fruks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 912 || 5039 || [[d:Q109587383|Q109587383]] || |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1174 || 5899 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 11000 || [[d:Q572146|Q572146]] || |- | [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || |- | [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Ukraina || 1642 || 4765 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || |- | [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || |- | [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 || || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- | [[Jevgeņijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2111 || 4787 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 969 * '''Dalībnieku skaits:''' 32 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 16 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (402), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (158), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (106), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (97), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (96), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (67), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (32), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (22), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (9) * '''Dažādu valstu skaits:''' 56 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (291), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (219), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (63), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (46), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (42), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (25), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Uzbekistāna|Uzbekistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tadžikistāna|Tadžikistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rietumarmēņu valoda|Rietumarmēņu valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — tatāri|tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Saha|Saha]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sorbi|sorbi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — veru valoda|veru valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 2,421,830 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 159 no 969 (16.4%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Votre Provocateur}} - 312 raksti, 902,669 rakstzīmes # {{U|Kikos}} - 282 raksti, 443,580 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 66 raksti, 446,019 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 55 raksti, 175,401 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 39 raksti, 17,479 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 35 raksti, 34,200 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 32 raksti, 78,917 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,292 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 18 raksti, 30,041 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 17 raksti, 40,040 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 17 raksti, 23,721 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 15 raksti, 9,812 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 11 raksti, 60,896 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,645 rakstzīmes # {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,184 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 3 raksti, 14,098 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 3 raksti, 9,793 rakstzīmes # {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes # {{U|Teatrālis}} - 2 raksti, 4,798 rakstzīmes # {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2 raksti, 1,249 rakstzīmes # {{U|Ri4ardsons}} - 1 raksti, 6,592 rakstzīmes # {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,111 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,174 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes # {{U|Szczecinolog}} - 1 raksti, 751 rakstzīmes # {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes # {{U|Piraɡs}} - 1 raksti, 631 rakstzīmes # {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 0 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] af6dr5qxtere0kxbna12zemztvo3a5t Marjana Bezuhla 0 626544 4494869 4449763 2026-07-15T05:07:37Z Biafra 13794 4494869 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Marjana Bezuhla | vārds_orģ = ''Мар'яна Безугла'' | attēls = НДУ 9 Безугла Мар'яна Володимирівна.jpg | apraksts = | amats = [[Ukrainas Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas deputāte]] | term_sākums = {{dat|2019|8|29|N|}} | term_beigas = | prezidents = [[Volodimirs Zelenskis]] | premjers = | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1988|5|17}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Kijiva|td=Ukraina}} | tautība = [[ukrainiete]] | partija = [[Tautas kalps (partija)]] | alma_mater = | profesija = [[Ārsts|ārste]], [[Politiķis|politiķe]], [[militārpersona]] | reliģija = }} '''Marjana Bezuhla''' ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Безугла Мар'яна''; dzimusi {{dat|1988|5|17}} [[Kijiva|Kijivā]]) ir [[Ukraina]]s [[Politiķis|politiķe]], [[Karavīrs|militārpersona]] un [[Ārsts|ārste]], kopš 2019. gada [[Ukrainas Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputāte (IX sasaukums).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ms.detector.media/trendi/post/33850/2023-12-28-pani-narodnyy-neadekvat-khto-taka-ta-chym-vidoma-maryana-bezugla/|title=«Пані народний неадекват»: хто така та чим відома Мар’яна Безугла|last=Семенюта|first=Ірина|website=ms.detector.media|access-date=2026-03-22|date=2023-12-28|language=uk}}</ref> == Dzīvesgājums == Marjana Bezuhla dzimusi [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]]. Viņas tēvs Volodimirs Bezuhlijs ir uzņēmējs, bet māte Valentīna Tereščenko — [[medicīna]]s zinātņu doktore un profesore. 2005. gadā absolvējusi [[Ģimnāzija|ģimnāziju]] ar zelta medaļu un pārvalda vairākas svešvalodas. Augstāko izglītību ieguvusi Nacionālajā medicīnas universitātē Kijivā, kur studēja ārstniecību un apguva militāro sagatavotību. Turpinājusi studijas Ukrainas Militārmedicīnas akadēmijā. 2023. gadā uzsākusi studijas [[Kijivas Universitāte|Kijivas Nacionālajā universitātē]] publiskās pārvaldes jomā. == Militārā karjera == 2015. gadā mobilizēta [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņotajos spēkos]], kur dienēja 128. brigādē un piedalījās karadarbībā [[Donbass|Austrumukrainā]]. Vēlāk strādāja [[Ukrainas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijā]], piedaloties militārās medicīnas reformās un sadarbojoties ar [[NATO]] partneriem. == Politiskā karjera == 2019. gadā ievēlēta [[Ukrainas Augstākā Rada|Augstākajā Radā]] no partijas [[Tautas kalps (partija)|''Sluha narodu'']] ("Tautas kalps"). Bija priekšsēdētājas vietniece [[Nacionālā drošība|nacionālās drošības]], aizsardzības un izlūkošanas komitejā, vadīja [[NATO]] sadarbības apakškomiteju un darbojās NATO Parlamentārajā asamblejā. Vēlāk pārcelta uz ārlietu jomu. 2024. gadā atbrīvota no amata komitejā un izstājās no frakcijas ''Sluha narodu''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chesno.org/politician/157869/|title=Безугла Марʼяна Володимирівна — Біографія, Балотування, Фракції, Політична Агітація {{!}} ПолітХаб|website=www.chesno.org|access-date=2026-03-22|language=uk}}</ref> == Skandāli un kritika == Marjana Bezuhla ir pretrunīgi vērtēta politiķe, kas iesaistīta vairākos publiskos strīdos, tostarp izmeklēšanā par [[Vāgnera grupa|Vāgnera grupu]], kritizējusi [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas armijas]] vadību, tai skaitā [[Valerijs Zalužnijs|Valeriju Zalužniju]], atbalstījusi stingrākus militārās disciplīnas likumus un izteikusies par [[Mobilizācija|mobilizāciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/ukrainian/articles/cz42gqeq5d4o|title=Безугла проти Залужного. Що означає атака депутатки на головкома ЗСУ?|website=BBC News Україна|access-date=2026-03-22|date=2023-11-27|language=uk}}</ref> Iekļauta datubāzē “''[[Mirotvorec]]''”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://24tv.ua/maryana-bezugla-potrapila-do-mirotvortsya-chomu-prichina_n2598256|title=Безуглу внесли до бази "Миротворець": за що нардепка "загриміла" туди|website=24 Канал|access-date=2026-03-22|date=2024-07-16|language=uk}}</ref> == Privātā dzīve == Informācija par Marjanas Bezuhlas privāto dzīvi publiski ir ierobežota. == Atsauces == [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas politiķi]] [[Kategorija:Ukrainas militārpersonas]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] syq2l5ejain7a3h6i2o5i19n3l4gfs8 Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti 4 626708 4494853 4494583 2026-07-15T03:04:42Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4494853 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 969 kopējiem rakstiem 945 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Votre Provocateur}} - 1,437,506 baiti # {{U|Kikos}} - 918,384 baiti # {{U|Egilus}} - 877,257 baiti # {{U|Treisijs}} - 268,017 baiti # {{U|Tankists}} - 253,034 baiti # {{U|MC2013}} - 183,501 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 170,044 baiti # {{U|Biafra}} - 148,925 baiti # {{U|Lasks}} - 127,488 baiti # {{U|Bendžamins}} - 112,062 baiti # {{U|Vylks}} - 104,511 baiti # {{U|Dainis}} - 87,207 baiti # {{U|Pirags}} - 41,848 baiti # {{U|Papuass}} - 32,125 baiti # {{U|ZANDMANIS}} - 28,762 baiti # {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti # {{U|Jānis U.}} - 16,663 baiti # {{U|Baisulis}} - 14,612 baiti # {{U|Ri4ardsons}} - 13,624 baiti # {{U|Teatrālis}} - 8,828 baiti # {{U|XD991}} - 5,899 baiti # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,787 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti # {{U|Szczecinolog}} - 2,780 baiti # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,504 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti # {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti # {{U|Lapjams78}} - 0 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,787 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,504 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti # {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti # {{U|Lapjams78}} - 0 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 38 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 21 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Treisijs}} - 15 raksti # {{U|MC2013}} - 11 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Papuass}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti # {{U|MC2013}} - 9 raksti # {{U|Egilus}} - 8 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 14 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 8 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti # {{U|Treisijs}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] 0hwqcf9p720chngrfu9ah1lvvgro538 Projekts 'Ave Maria' 0 626870 4494809 4468648 2026-07-14T20:41:23Z Baisulis 11523 box office update....... 4494809 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Projekts 'Ave Maria' | operators = | attēls = Project-Hail-Mary-plakats.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = zinātniskā fantastika, piedzīvojumu filma | režisors = * [[Fils Lords]] * [[Kristofers Millers]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Raiens Goslings]] * [[Sandra Hillere]] * [[Džeimss Ortiss]] * [[Laionels Boiss]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Project Hail Mary'' | studija = * ''Lord Miller Productions'' * ''Pascal Pictures'' * ''Open Invite Films'' * ''Waypoint Entertainment'' | montāža = | izplatītājs = * ''[[Amazon MGM Studios]]'' * ''[[Sony Pictures Motion Picture Group|Sony Pictures Releasing International]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2026|3|9}} | ilgums = 156 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|200–248 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|683,9 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt12042730/|title= Project Hail Mary (2026) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|7|14||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Projekts 'Ave Maria'"''' ({{Val|en|Project Hail Mary}}) ir [[2026. gads kino|2026. gada]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[piedzīvojumu filma]], kuras režisori ir [[Fils Lords]] un [[Kristofers Millers]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Raiens Goslings]], [[Sandra Hillere]], [[Džeimss Ortiss]] un [[Laionels Boiss]]. Filma balstīta uz [[Endijs Vīrs|Endija Vīra]] 2021. gada tāda paša nosaukuma romānu. Filma stāsta par dabaszinību skolotāju Railendu Greisu (Raiens Goslings), kurš pamostas kosmosa kuģī, neatceroties, kas viņš ir un kā viņš šeit nokļuvis. Filmas "Projekts 'Ave Maria'" pirmizrāde notika {{Dat|2026|3|9|5=bez}} un to ASV izplatīja ''[[Amazon MGM Studios]]''. Latvijā filmas pirmizrāde notika {{Dat|2026|3|18|5=bez}}. Filma saņēma gan augstu kritiķu novērtējumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2026/film/news/project-hail-mary-first-reactions-ryan-gosling-1236672068/|title=‘Project Hail Mary’ First Reactions: Ryan Gosling Is a ‘Shining Star’ in Christopher Miller and Phil Lord’s ‘Must-See Space Odyssey’|last=Dunn|first=Jack|website=Variety|access-date=2026-03-27|date=2026-02-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/project_hail_mary|title=Project Hail Mary {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-03-27|language=en}}</ref> gan guva komerciālus panākumus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā 683 miljonus ASV dolāru un kļūstot par [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|piekto ienesīgāko 2026. gada filmu]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2026. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:ASV piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Filmas par ārpuszemes dzīvību]] [[Kategorija:Amazon MGM Studios filmas]] mzrlqqd8qlnt6v78ch9qiexlpbj1br5 Sātans Pradas brunčos 2 0 630683 4494808 4483233 2026-07-14T20:38:11Z Baisulis 11523 box office update....... 4494808 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Sātans Pradas brunčos 2 | oriģinālnos = ''The Devil Wears Prada 2'' | attēls = Devil-Wears-Prada-2-plakats.jpg | att_izm = | žanrs = [[komēdijdrāma]] | režisors = [[Deivids Frankels]] | producents = Vendija Fainermane | scenārijs = Alaina Broša Makkena | aktieri = * [[Merila Strīpa]] * [[Anna Hetaveja]] * [[Emilija Blanta]] * [[Džastins Terū]] * [[Kenets Brana]] * [[Stenlijs Tuči]] | mūzika = Teodors Šapīro | operators = Florians Balhauss | montāža = Endrū Markuss | studija = ''Wendy Finerman Productions'' | izplatītājs = ''[[20th Century Studios]]'' | izdošana = {{filmas datums|2026|5|1}} | ilgums = 119 minūtes<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=April 15, 2026 |title=''The Devil Wears Prada 2'' (12A) |url=https://www.bbfc.co.uk/release/the-devil-wears-prada-2-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmdm0mtgx |publisher=Britu filmu klasifikācijas padome |language=en |accessdate={{dat|2026|4|15||bez}}}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|100 miljoni}}<ref name="VarietyProjections">{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=April 29, 2026 |title=Box Office: 'Devil Wears Prada 2' Poised for Massive Debut Above $80 Million Domestically, $180 Million Globally |url=https://variety.com/2026/film/box-office/devil-wears-prada-2-box-office-opening-weekend-projections-1236732376/ |website=Variety |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|688,1 miljons}}<ref name="NUM">{{Tīmekļa atsauce |title=The Devil Wears Prada 2 — Financial Information |url=https://www.the-numbers.com/movie/Devil-Wears-Prada-2-The-(2026) |website=The Numbers |accessdate={{dat|2026|7|14||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Sātans Pradas brunčos]]" (2006) | nākamā = | imdb = 33612209 }} '''"Sātans Pradas brunčos 2"''' ({{val|en|The Devil Wears Prada 2}}) ir [[2026. gads kino|2026]]. gada ASV [[komēdijdrāma]]s filma, kuras režisors ir [[Deivids Frankels]] un scenārija autore — Alaina Broša Makkena. Tas ir 2006. gada filmas "[[Sātans Pradas brunčos]]" turpinājums, kurā savās lomās atgriežas [[Merila Strīpa]], [[Anna Hetaveja]], [[Emilija Blanta]] un [[Stenlijs Tuči]], bet aktieru sastāvam pievienojas [[Džastins Terū]], [[Lūsija Liu]], [[Simona Ešlija]] un [[Kenets Brana]]. Lai gan pirmā filma guva panākumus, Strīpa un Hetaveja sākotnēji bija atturīgas pret turpinājuma uzņemšanu. Filmas izstrāde sākās 2024. gada jūlijā, kad galvenie aktieri parakstīja līgumus par lomu atjaunošanu, bet Frankels un Broša-Makkenna atgriezās attiecīgi režisora un scenāristes amatā. Galvenā filmēšana norisinājās no 2025. gada jūnija līdz oktobrim [[Manhatana|Manhatanā]] un [[Milāna|Milānā]], ar papildu epizodēm [[Ņuarka|Ņuarkā]]. "Sātans Pradas brunčos 2" pirmizrāde notika {{dat|2026|4|20||bez}} Ņujorkā. Latvijas kinoteātros filma bija skatāma no {{dat|2026|4|29|ģ|bez}}, savukārt ASV — {{dat|2026|5|1|ģ|bez}}, kur to izplatīja ''[[20th Century Studios]]''. Filma saņēma kopumā labvēlīgas atsauksmes no kritiķiem un, ar 100 miljonu dolāru lielu budžetu, nopelnījusi vairāk nekā 688 miljonu ASV dolāru, kļūstot par [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|2026. gada ceturto ienesīgāko filmu]] pasaulē. == Sižets == Divas desmitgades pēc tam, kad Andrea "Endija" Saksa pameta asistentes amatu modes žurnālā ''Runway'',{{efn|name=fn1|Kā attēlots filmā "[[Sātans Pradas brunčos]]" (2006).}} viņa kļuvusi par cienītu reportieri Ņujorkā. Tomēr balvu pasniegšanas ceremonijas laikā visa viņas redakcija pēkšņi tiek atlaista no darba ar īsziņu starpniecību. Endijai paveicas iegūt darbu pie savas bijušās priekšnieces ''Runway'' žurnālā — Mirandas Prīstlijas, kura nonākusi kritikas centrā pēc tam, kad žurnāls bez pārbaudes publicējis reklāmrakstu par zīmolu, kura ražotnēs darbinieki strādā necilvēcīgos apstākļos. Lai uzlabotu žurnāla reputāciju, Mirandas priekšnieks Ērvs Revics — ''Runway'' mātesuzņēmuma ''Elias-Clarke'' īpašnieks — bez viņas piekrišanas pieņem Endiju darbā kā tematisko rakstu redaktori. Miranda šādu iejaukšanos uzņem ar nepatiku. Neraksturīgi gausā Miranda ar grūtībām orientējas mūsdienu modes mediju vidē. Lai gan daži no viņas tirāniskajiem biroja ieradumiem saglabājušies, personāla sūdzības mazinājušas viņas patvaļu. Mirandas labā roka Naidžels paskaidro, ka vairs neviens nelasa ''Runway'' drukāto izdevumu. Lai segtu izmaksas, kādreizējā perfekcioniste Miranda ir spiesta pieņemt vilinošu klikšķu saturu un lēti ražotus īsformāta video. Endija raksta nopietnus rakstus, taču tos lasa nedaudzi. Tikmēr viņa iepazīstas ar jaunu draugu Pīteru. Pēc skandāla saistībā ar darbnīcām Miranda mēģina atgūt savu reklāmdevēju uzticību. Viens no svarīgākajiem reklāmdevējiem ir ''[[Dior]]'', kurā strādā Endijas bijusī kolēģe Emīlija. Saspringtā sarunā Endija jūt spriedzi starp Emīliju un Mirandu. Miranda ir spiesta piedāvāt ''Dior'' reklāmrakstu, ko uzdod sagatavot Endijai. Intervijas laikā Emīlija un Endija strīdas par to, kā mūsdienu mode ceļ cenas un izstumj vidusšķiras patērētājus. Endija glābj savu reputāciju ''Runway'' žurnālā, panākot ilgi gaidītu interviju ar Sašu Bārnsu — [[Silīcija ieleja]]s miljardiera bagāto šķirteni. Ērvs apsola paaugstināt Mirandu par sava plašsaziņas līdzekļu uzņēmuma globālā satura vadītāju, taču nomirst, pirms paaugstinājums tiek oficiāli noformēts. Viņa dēls Džejs, kuram nav tēva sentimentālās piesaistes ne modei, ne ''Runway'' žurnālam, paaugstinājumu apstādina un pieaicina vadības konsultantus, lai ieteiktu izmaksu samazināšanu. Mirandai nākas lidot ekonomiskajā klasē. Endijai par pārsteigumu, Miranda to pacieš. Endija apdraud savas attiecības ar Pīteru, kad, raizējoties par savas pozīcijas zaudēšanu, netīši nicinoši izsakās par viņa kā dzīvokļu renovētāja darbu. [[Milānas modes nedēļa]]s laikā Naidžels rīko, iespējams, savu pēdējo lielo ''Runway'' svinīgo sarīkojumu, kura zvaigzne ir ''[[Lady Gaga]]''. Endija izstrādā plānu, kā glābt ''Runway'', pārliecinot bagātu mecenātu izpirkt to no Džeja. Šis mecenāts ir Bendžijs — Sašas bijušais vīrs un Emīlijas pašreizējais draugs. Kad Endija un Emīlija atklāj savu plānu, Miranda ir nikna, jo zina, ka Emīlija izpirktu ''Runway'' tikai tādēļ, lai viņu atlaistu. Miranda atzīst, ka izstūma Emīliju no modes žurnālistikas, jo Emīlijai trūkst radošās vīzijas. Svinīgo vakariņu laikā Bendžijs Mirandai izklāsta savu redzējumu par mākslīgā intelekta vadītu pasauli, kas Mirandu satrauc. Lai novērstu ''Runway'' iznīcināšanu, Miranda uzdod Endijai atrast konkurējošu pircēju. Endija pārliecina Sašu izpirkt ne tikai ''Runway'', bet visu ''Elias-Clarke'', un Džejs pieņem viņas piedāvājumu, atsakoties no darījuma ar Bendžiju. Miranda saprot, ka gadu gaitā nav pietiekami novērtējusi Naidželu, un, lai labotu nodarīto, uzaicina viņu savā vietā teikt svinīgā sarīkojuma galveno runu, kamēr viņa pati kopā ar Endiju noslēdz darījumu ar Sašu. Pēc atgriešanās Ņujorkā Saša piešķir Mirandai Ērva apsolīto paaugstinājumu. Endija salabst ar Pīteru un sagrauto Emīliju. Naidžels atzīstas, ka tieši viņš pamudinājis Ērvu pieņemt Endiju atpakaļ ''Runway'', jo viņa tam allaž patikusi. Miranda atzīstas Endijai, ka tieši viņas ideālisms iedvesmojis Mirandu pretoties. Viņa piešķir Endijai labāku biroju un atgriežas darbā ar atjaunotu patvaļu. == Lomās == {{Multiple image | total_width = 250 | image1 = Meryl Streep- Press conference for the film "The Devil Wears Prada 2" - 55194765350 (cropped1).jpg | image2 = Anne Hathaway- Press conference for the film "The Devil Wears Prada 2" - 55194764955 (cropped).jpg | image3 = Emily Blunt at WWD Style Awards 2026-02.jpg | image4 = MJK31852 Stanley Tucci (Final Portrait, Berlinale 2017).jpg | perrow = 2 | footer = Filmas galvenajās lomās atgriežas [[Merila Strīpa]], [[Anna Hetaveja]], [[Emilija Blanta]] un [[Stenlijs Tuči]], kuri visi atveido savas lomas no pirmās filmas. }} === Galvenajās lomās === * [[Merila Strīpa]] kā Miranda Prīstlija, žurnāla ''Runway'' galvenā redaktore; * [[Anna Hetaveja]] kā Andrea "Endija" Saksa, žurnāliste un Mirandas bijusī otrā asistente, kura kļūst par jauno tematisko rakstu redaktori ''Runway''; * [[Emilija Blanta]] kā Emīlija Čārltone, Mirandas bijusī pirmā asistente, kura tagad ir vadošā vadītāja modes namā ''Dior''; * [[Stenlijs Tuči]] kā Naidžels Kiplings, Mirandas ilggadējais labās rokas cilvēks; * [[Džastins Terū]] kā Bendžijs Bārnss, Emīlijas draugs; * [[Kenets Brana]] kā Stjuarts Simonss, Mirandas jaunais vīrs; * [[Lūsija Liu]] kā Saša Bārnsa, Bendžija bijusī sieva. === Otrā plāna lomās === * [[Simona Ešlija]] kā Amari Mari, Mirandas pašreizējā pirmā asistente; * Patriks Bremols kā Pīters, Endijas mīlas interese; * Keilebs Hīrons kā Čārlijs, Mirandas pašreizējais otrais asistents; * Helēna Dž. Šena kā Džina Čao, Endijas asistente; * B. Dž. Novaks kā Džejs Revics, finansists, kurš pēc tēva pēkšņās nāves pārņem ''Elias-Clarke'' izdevniecību; * Treisija Tomsa kā Lilija, Endijas draudzene; * Tibors Feldmans kā Ērvs Revics, ''Runway'' priekšsēdētājs un mātesuzņēmuma ''Elias-Clarke'' īpašnieks; * Reičela Blūma kā Tālija, Endijas draudzene; * Polīna Šalamē kā Ilana Pūla, ''Runway'' redaktore; * Lerijs Mičels kā Maks, Endijas draugs žurnālists; * [[Džordžs C. Volfs]] kā Pols, ''Runway'' redaktors. === Epizodiskās lomās === ''[[Lady Gaga]]'' īpašā lomā iejūtas izdomātā pašas tēlā, kuru ar Mirandu vieno kopēja pagātne. Sevi tāpat atveido šādas personas: {{Div col|cols=2}} * [[Donatella Versače]]; * [[Ciara]]; * [[Heidija Kluma]]; * [[Karls Entonijs Taunss]]; * Vinija Hārlova; * Ešlija Greiema; * Kalems Hārpers; * Amēlija Dimoldenberga; * [[Džons Batists]]; * Lo Roučs; * Dženna Buša Heigere. {{Div col end}} == Veidošana == === Attīstība === 2013. gadā [[Lorīna Veisbergera]] uzrakstīja un publicēja romānu ''Revenge Wears Prada: The Devil Returns'' — turpinājumu savam 2003. gada romānam ''The Devil Wears Prada'', kas ekranizēts kā [[Sātans Pradas brunčos|2006. gada filma]]. Galvenās aktrises [[Merila Strīpa]] un [[Anna Hetaveja]] sākotnēji nebija ieinteresētas turpinājuma uzņemšanā — Strīpa esot pat teikusi, ka tas viņu neinteresē, savukārt Hetaveja paziņoja, ka labāk gribētu strādāt ar tiem pašiem cilvēkiem pie kaut kā "pavisam atšķirīga".<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Setoodeh |first=Ramin |date=June 23, 2016 |title='The Devil Wears Prada' Turns 10: Meryl Streep, Anne Hathaway and Emily Blunt Tell All |url=https://variety.com/2016/film/features/the-devil-wears-prada-turns-10-meryl-streep-anne-hathaway-and-emily-blunt-tell-all-1201802311/ |website=Variety |accessdate={{dat|2025|5|23||bez}}}}</ref> 2024. gada jūlijā parādījās ziņas, ka ''[[Walt Disney Studios]]'', ''20th Century Studios'' mātesuzņēmums, ir ieinteresēts turpinājuma izstrādē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Grobar |first=Matt |date=July 8, 2024 |title='The Devil Wears Prada' Sequel Scripted By Aline Brosh McKenna In Early Development At Disney |url=https://deadline.com/2024/07/the-devil-wears-prada-sequel-aline-brosh-mckenna-disney-1236004034/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref> Tā paša mēneša laikā sākās sarunas ar Alainu Brošu Makkenu par scenārija rakstīšanu, savukārt Strīpa, Hetaveja, [[Emilija Blanta]] un [[Stenlijs Tuči]] atjaunoja savas lomas no pirmās filmas.<ref name="EW">{{Tīmekļa atsauce |last=Nolfi |first=Joey |date=July 9, 2024 |title=All Devil Wears Prada stars plus original director and producer in talks to return for sequel |url=https://ew.com/devil-wears-prada-sequel-in-the-works-with-original-cast-8674983 |website=Entertainment Weekly |accessdate={{dat|2024|7|9||bez}}}}</ref> === Aktieru piesaiste un filmēšana === Galvenā filmēšana sākās {{dat|2025|6|30||bez}}, [[Deivids Frankels|Deividam Frankelam]] atkal ieņemot režisora amatu un [[Kenets Brana|Kenetam Branam]] pievienojoties aktieru sastāvam.<ref name="Branagh">{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=June 30, 2025 |title='The Devil Wears Prada 2': Kenneth Branagh Joins With Meryl Streep, Anne Hathaway, Emily Blunt & Stanley Tucci Officially Back |url=https://deadline.com/2025/06/the-devil-wears-prada-2-cast-kenneth-branagh-1236445810/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2025|6|30||bez}}}}</ref> Jūlijā tika paziņots, ka Treisija Tomsa un Tibors Feldmans atjauno savas lomas, savukārt aktieru sastāvam pievienojas [[Simona Ešlija]], [[Lūsija Liu]], [[Džastins Terū]], B. Dž. Novaks, Polīna Šalamē, Reičela Blūma un Patriks Bremols.<ref name="July25">{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=July 8, 2025 |title='Devil Wears Prada 2' Adds Lucy Liu, Justin Theroux, B.J. Novak, Pauline Chalamet and More to Cast |url=https://variety.com/2025/film/news/devil-wears-prada-2-cast-lucy-liu-justin-theroux-bj-novak-1236449894/ |website=Variety |accessdate={{dat|2025|7|9||bez}}}}</ref> Strīpu, Hetaveju un Tuči pamanīja filmēšanā [[Manhatana|Manhatenā]] 2025. gada 21. jūlija nedēļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Price |first=Brian |date=July 25, 2025 |title=Meryl Streep and Anne Hathaway spotted in NYC filming 'Devil Wears Prada 2' |url=https://www.nbcnewyork.com/new-york-city/devil-wears-prada-cast-filming-nyc/6348432/ |website=NBC New York |accessdate={{dat|2025|7|29||bez}}}}</ref> [[Sidnija Svīnija]] pamanīta filmēšanas laukumā kopā ar Blantu 7. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Sydney Sweeney, You Might Think I'm The Devil... But These Jeans Were Made for Prada!!! |url=https://www.tmz.com/2025/08/07/sydney-sweeney-devil-wears-prada-2-set-nyc/ |website=TMZ |date=August 7, 2025 |accessdate={{dat|2025|9|2||bez}}}}</ref> Svarīga lidostas epizode filmēta [[Ņuarka|Ņuarkā]] 2025. gada 10. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kuperinsky |first=Amy |date=September 4, 2025 |title=''The Devil Wears Prada 2'' takes its fashion party to N.J. because 'everybody wants to be us' |url=https://www.nj.com/entertainment/2025/09/the-devil-wears-prada-2-takes-its-fashion-party-to-nj-as-filming-continues.html |website=NJ.com |accessdate={{dat|2025|9|12||bez}}}}</ref> Tuči un Strīpa filmējās ''Dolce & Gabbana'' [[Milānas modes nedēļa]]s skatē 27. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Garner |first=Glenn |date=September 27, 2025 |title=Meryl Streep & Stanley Tucci Channel 'Devil Wears Prada' Characters At Milan Fashion Week |url=https://deadline.com/2025/09/meryl-streep-stanley-tucci-devil-wears-prada-milan-fashion-week-1236557982/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}</ref> Filmēšana [[Milāna|Milānā]] norisinājās no 6. līdz 18. oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Monnis |first=Monica |date=September 10, 2025 |title=Le riprese de Il Diavolo veste Prada 2 a Milano |url=https://www.elle.com/it/showbiz/cinema/a66023226/il-diavolo-veste-prada-2-riprese-milano-programma-casting-date-luoghi/ |website=Elle |language=it |accessdate={{dat|2025|9|17||bez}}}}</ref> Oktobrī filmēšanas laukumā pamanīja [[Donatella Versače|Donatellu Versači]], kura spēlē epizodisku lomu,<ref name="Versace">{{Tīmekļa atsauce |last=Galati |first=Arianna |date=October 8, 2025 |title=Anche Donatella Versace avvistata sul set de Il diavolo veste Prada 2 |url=https://d.repubblica.it/fashion/moda/2025/10/08/news/donatella_versace_il_diavolo_veste_prada_2_set_nuovo_film-424899576/ |website=la Repubblica |language=it |accessdate={{dat|2025|10|9||bez}}}}</ref> un ziņots, ka filmā lomu spēlēs ''[[Lady Gaga]]''.<ref name="Gaga">{{Tīmekļa atsauce |last=Tangcay |first=Jazz |date=October 10, 2025 |title=Lady Gaga to Appear in 'The Devil Wears Prada 2' |url=https://variety.com/2025/film/news/lady-gaga-devil-wears-prada-sequel-1236544968/ |website=Variety |accessdate={{dat|2025|10|10||bez}}}}</ref> Filmēšana oficiāli noslēdzās {{dat|2025|10|20||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=McArdle |first=Tommy |date=October 22, 2025 |title=Justin Theroux Shares Photos with Anne Hathaway and More as Devil Wears Prada 2 Wraps Filming |url=https://people.com/justin-theroux-confirms-devil-wears-prada-2-wrapped-filming-11834660 |website=People |accessdate={{dat|2025|10|24||bez}}}}</ref> 2026. gada aprīlī kļuva zināms, ka Svīnijas, kurai bija jāparādās epizodiskā lomā kā viņai pašai, kadrus izgrieza no gala versijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Nolfi |first=Joey |date=April 21, 2026 |title=Sydney Sweeney cameo cut from The Devil Wears Prada 2, source explains why |url=https://ew.com/syndey-sweeney-cameo-cut-devil-wears-prada-2-11954299 |website=Entertainment Weekly |accessdate={{dat|2026|4|21||bez}}}}</ref> === Mārketings === Pirmais īsais reklāmrullis publicēts {{dat|2025|11|12||bez}}. Tas esot bijis visskatītākais komēdijas filmu reklāmrullis pēdējo 15 gadu laikā ar 181,5 miljoniem skatījumu jau pirmajās 24 stundās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Roeloffs |first=Mary Whitfill |date=December 24, 2025 |title='The Devil Wears Prada 2' Was Most-Viewed Movie Trailer Of 2025 |url=https://www.forbes.com/sites/maryroeloffs/2025/12/24/anticipated-sequels-and-remakes-dominated-the-years-most-watched-movie-trailers/ |website=Forbes |accessdate={{dat|2026|1|23||bez}}}}</ref> Reklāmrullī redzamā filmas krāsu apstrāde un apgaismojums sociālajos tīklos un presē izraisīja daudzus komentārus, kuros pausta nožēla par "''[[Netflix]]'' izskata" izplatīšanos visā kinoindustrijā — standartizētu krāsu paleti, kontrasta zudumu un no tā izrietošo gludo, plakano vizuālo iespaidu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Bhardwaj |first=Ayushi |title=Fans call out the lighting and color grading in The Devil Wears Prada 2 trailer after first look drops |url=https://www.primetimer.com/features/fans-call-out-the-lighting-and-color-grading-in-the-devil-wears-prada-2-trailer-after-first-look-drops |website=Primetimer |accessdate={{dat|2026|2|21||bez}}}}</ref> Filmas pirmais pilnais reklāmrullis, kas publicēts {{dat|2026|2|1||bez}}, sasniedza 222 miljonus skatījumu pirmajās 24 stundās — ''20th Century Studios'' šo nodēvēja par visu laiku visskatītāko reklāmrulli studijas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Dodge |first=Jeff |title=Anne Hathaway's Highly-Anticipated 2026 Movie Sets 'Groundbreaking' Record for Most-Viewed Trailer of All Time |url=https://screenrant.com/the-devil-wears-prada-2-trailer-record-20th-century-studios/ |website=ScreenRant |accessdate={{dat|2026|2|4||bez}}}}</ref> 2026. gada aprīlī [[Anna Vintūra]] — bijusī ''Vogue'' galvenā redaktore, kura, kā uzskata, kalpojusi par Mirandas Prīstlijas tēla prototipu, — parādījās žurnāla vāka attēlā kopā ar Strīpu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Malle |first=Chloe |date=April 7, 2026 |title=Meryl Streep and Anna Wintour on Power, Fashion, and Acting the Part in 'The Devil Wears Prada 2' |url=https://www.vogue.com/article/meryl-streep-anna-wintour-may-cover-2026-interview |website=Vogue |accessdate={{dat|2026|5|1||bez}}}}</ref> Vēlāk tajā pašā mēnesī Strīpa un Hetaveja devās uz Dienvidkoreju, lai filmu reklamētu, un piedalījās intervijā ar dziedātāju Vona Janga.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Gaviria |first=Carlos |date=April 26, 2026 |title=IVE's Wonyoung interviews Anne Hathaway and Meryl Streep for The Devil Wears Prada 2 |url=https://www.musicmundial.com/en/ives-wonyoung-interviews-anne-hathaway-and-meryl-streep-for-the-devil-wears-prada-2/ |website=Music Mundial |accessdate={{dat|2026|4|28||bez}}}}</ref> == Mūzika == Otrais reklāmrullis ietvēra ieskatu oriģināldziesmā ''[[Runway (dziesma)|Runway]]'', ko izpilda ''[[Lady Gaga]]'' un ''[[Doechii]]''. Dziesmai ar tādu pašu nosaukumu kā Mirandas Prīstlijas vadītajam izdomātajam žurnālam ir ''[[house-pop]]'' stils.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Green |first=Walden |date=April 6, 2026 |title=Lady Gaga and Doechii Preview New Song "Runway" in Devil Wears Prada 2 Trailer |url=https://pitchfork.com/news/lady-gaga-and-doechii-preview-new-song-runway-in-devil-wears-prada-2-trailer/ |website=Pitchfork |accessdate={{dat|2026|4|7||bez}}}}</ref> Dziesmu izdeva kā singlu {{dat|2026|4|9||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Tangcay |first=Jazz |date=April 9, 2026 |title=Lady Gaga and Doechii Release New Single, 'Runway' |url=https://variety.com/2026/film/news/lady-gaga-doechii-single-runway-devil-wears-prada-1236713028/ |website=Variety |accessdate={{dat|2026|4|9||bez}}}}</ref> Tāpat ir izlaists atsevišķs skaņdarbu albums, ko sacerējis komponists Teodors Šapīro — tajā ir 20 skaņdarbi ar kopējo ilgumu 39 minūtes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Devil Wears Prada 2 (Original Score) |url=https://www.amazon.com/dp/B0GXHTBBCC/ |date=May 1, 2026 |website=Amazon.com |accessdate={{dat|2026|5|2||bez}}}}</ref> == Izlaišana == "Sātans Pradas brunčos 2" pirmizrāde notika Linkolna centrā Ņujorkā {{dat|2026|4|20||bez}}, un pasākumu translēja tiešsaistē platformās ''[[Disney+]]'' un ''[[Hulu]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Tinoco |first=Armando |date=April 20, 2026 |title='The Devil Wears Prada 2' Premiere Red Carpet Photos |url=https://deadline.com/gallery/the-devil-wears-prada-2-premiere-red-carpet-photos-disney/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2026|4|22||bez}}}}</ref> Otrā pirmizrāde divas dienas vēlāk notika [[Londona|Londonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=April 22, 2026 |title=The ''Devil Wears Prada 2'' Party Rolls Into London |url=https://www.vogue.co.uk/gallery/devil-wears-prada-london-premiere |website=British Vogue |accessdate={{dat|2026|4|22||bez}}}}</ref> [[Tokija|Tokijā]] filmas pirmizrāde notika Ropongi Hilsā 24. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Tanaka |first=Shinobu |date=April 24, 2026 |title=TWICEのMOMOとSANAが赤いドレスでランウェイを闊歩 |url=https://press.moviewalker.jp/news/article/1343370/ |website=MovieWalker Press |language=ja |accessdate={{dat|2026|4|30||bez}}}}</ref> Latvijas kinoteātros filmu izplatīja ''Latvian Theatrical Distribution'', un tās pirmizrāde bija {{dat|2026|4|29||bez}}, savukārt ASV — {{dat|2026|5|1||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Grobar |first=Matt |date=May 22, 2025 |title=Disney Pushes Next Two 'Avengers' Movies; Dates 'The Dog Stars' & 'The Devil Wears Prada 2' |url=https://deadline.com/2025/05/next-avengers-movies-push-release-dates-dog-stars-devil-wears-prada-1236409088/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2025|5|22||bez}}}}</ref> == Uzņemšana == === Kases ieņēmumi === Līdz {{dat|2026|5|3|D|bez}} "Sātans Pradas brunčos 2" bija nopelnījusi 77 miljonus dolāru ASV un Kanādā un 157 miljonus citās valstīs, sasniedzot 234 miljonu dolāru kopējos ieņēmumus visā pasaulē.<ref name="NUM" /> ASV un Kanādā filmas pirmās nedēļas nogales ieņēmumi prognozēti 75—80 miljonu apmērā no 4150 kinoteātriem, atsevišķi aprēķini sniedzas pat līdz 100 miljoniem.<ref name="VarietyProjections" /> Filma ceturtdienas iepriekšējos seansos nopelnīja 10 miljonus dolāru.<ref name=earlyboxoffice>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=May 1, 2026 |title='The Devil Wears Prada 2' Strikes A Pose Thursday Night With $10M Previews, $50M+ WW |url=https://deadline.com/2026/05/box-office-devil-wears-prada-2-michael-1236877817/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2026|5|1||bez}}}}</ref> Tiek prognozēts, ka starptautiski filma sasniegs apmēram 100 miljonus no 35 valstīm.<ref name="VarietyProjections" /> === Kritiķu vērtējums === Vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filma saņēma 78% pozitīvu vērtējumu, balstoties uz 233 atsauksmēm. Vietnes konsenss vēsta: "Merila Strīpa joprojām nes Mirandas Prīstlijas tēlu kā lieliski piegrieztu uzvalku šajā grēcīgi baudāmajā turpinājumā, kurš piedāvā krāšņu vēlmju piepildījumu un asas atziņas par mūsdienu mediju stāvokli." Vietnē ''[[Metacritic]]'' filma ieguva 63 punktus no 100, balstoties uz 54 kritiķu vērtējumiem, kas norāda uz "kopumā labvēlīgām atsauksmēm". Skatītāji, ko aptaujāja ''CinemaScore'', filmu vidēji novērtēja ar atzīmi "A−" skalā no A+ līdz F — augstāk nekā pirmās filmas "B".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Devil Wears Prada 2 |url=https://www.cinemascore.com/ |website=CinemaScore |accessdate={{dat|2026|5|2||bez}}}}</ref> Žurnāla ''The New Yorker'' kritiķis Džastins Čans rakstīja, ka filma "...pārdod vezumu absurdu preču, taču pārdod tās ļoti veikli — ar pārliecību un atbilstošu cinisma un cerības samēru."<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Chang |first=Justin |date=April 29, 2026 |title="The Devil Wears Prada 2" Gives the Decline of Magazines the Glossy Treatment |url=https://www.newyorker.com/2026/05/11/the-devil-wears-prada-2-review |website=The New Yorker |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}</ref> Deivids Simss no ''The Atlantic'' rakstīja: "Filmā ir daudz vieglas izklaides, izpētot mūsdienu mediju dilemmas, neatsakoties no spožuma, kas padarīja oriģinālu tik paliekošu."<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Sims |first=David |date=April 29, 2026 |title=Miranda Priestly Hangs Up Her Own Coat Now |url=https://www.theatlantic.com/culture/2026/04/the-devil-wears-prada-2-movie-review/686990/ |website=The Atlantic |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}</ref> Klariša Lokrija no ''The Independent'' rakstīja, ka filma "...skar sāpīgi tieši, un pastāvīgā darba nedrošība nebūt nav raksturīga tikai mediju pasaulei. Tomēr arī tiem, kas to nevar attiecināt uz sevi, atliek daudz baudas pilnu, saldu prieku."<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=April 29, 2026 |title=The Devil Wears Prada 2 is so much better than its terrible marketing — review |url=https://www.the-independent.com/arts-entertainment/films/reviews/devil-wears-prada-2-review-sequel-b2964160.html |website=The Independent |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}</ref> Odijs Hendersons no ''The Boston Globe'' rakstīja: "Mirandai šoreiz dots vairāk dziļuma, kas viņu mazliet mīkstina, taču liek skatītājam atbalstīt viņas panākumus. Tas mani kaitinātu, taču ''Sātans Pradas brunčos 2'' veiksmīgi piedāvā žurnālistiem lielāku negatīvo varoni, ko nicināt." Negatīvā atsauksmē Moira Makdonalda no ''The Seattle Times'' rakstīja, ka filma "...sniedz daudz aplūkojama, un Hetaveja un Blanta jo īpaši ir patīkams pārsteigums, taču tas ir noplakušais šampanietis: varbūt vērts iedzert nepieciešamības gadījumā, taču neapmierinošs."<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=April 29, 2026 |title=What Moira Macdonald thinks of 'The Devil Wears Prada 2' |url=https://www.seattletimes.com/entertainment/movies/the-devil-wears-prada-2-review-sequel-all-style-no-substance/ |website=The Seattle Times |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}</ref> ''The Globe and Mail'' kritiķe Džehana Šnellere izteica viedokli, ka, atšķirībā no oriģinālās filmas, "Sātans Pradas brunčos 2" "nemaz nezina, par ko ir", īpaši kritizējot tās sociālo komentāru kā mīkstu un nekonsekventu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Schneller |first=Jehanna |title=The Devil Wears Prada 2 review: Beloved film's sequel is repackaged fashion unfit for Goodwill |url=https://www.theglobeandmail.com/culture/film-and-tv/film/article-review-devil-wears-prada-sequel-hathaway-streep-tucci/ |website=The Globe and Mail |accessdate={{dat|2026|5|2||bez}}}}</ref> === Apsūdzības par aziātu rasismu === {{dat|2026|4|16||bez}} ''20th Century Studios'' savā oficiālajā ''[[YouTube]]'' kanālā publicēja filmas reklāmas videoklipu, kurā redzama Hetavejas tēlotā Endija līdzās viņas Āzijas izcelsmes asistentei Džinai Čao{{efn|name=fn2|Džina Čao ķīniešu valodā tiek atveidota kā 秦舟 (pinjinā ''Qín Zhōu'').}} — tēlu, ko atveido ķīniešu izcelsmes amerikāņu aktrise [[Helēna Dž. Šena]].<ref name="TheGuardianApril2026">{{Tīmekļa atsauce |last=Pulver |first=Andrew |date=April 24, 2026 |title=Backlash against 'blatant' Asian stereotype in The Devil Wears Prada 2 |url=https://www.theguardian.com/film/2026/apr/24/backlash-asian-stereotype-the-devil-wears-prada-2-jin-chao |website=The Guardian |accessdate={{dat|2026|4|27||bez}}}}</ref> Šenas tēls saņēma kritiku par iespējamo rasistisku stereotipu izmantojumu — tiešsaistē novērotāji norādīja, ka tēla vārds skanējuma ziņā līdzinās izteicienam ''[[ching chong]]'' — angļu valodas rasu apvainojumam, kas vēsturiski izmantots ķīniešu valodas un cilvēku izsmiešanai.<ref name="THRApril2026">{{Tīmekļa atsauce |last=Rahman |first=Abid |date=April 24, 2026 |title='Devil Wears Prada 2' Character Sparks Backlash in Asia |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/devil-wears-prada-2-racism-backlash-asia-1236574540/ |website=The Hollywood Reporter |accessdate={{dat|2026|4|27||bez}}}}</ref> Kritiķi turklāt norādīja, ka tēls atveidots vecmodīgā apģērbā un brillēs, atšķirībā no citiem tēliem, un attēlots, kā viņa noskaita savus akadēmiskos sasniegumus — to viņi interpretēja kā ar aziātu izcelsmes cilvēkiem bieži saistītā "klusā grāmatu tārpa" stereotipa nostiprināšanu.<ref name="TheGuardianApril2026" /> Saskaņā ar ''South China Morning Post'', tēla vārds sākotnēji kļūdaini ticis ziņots kā ''Chin Chou'', kas vēl vairāk līdzinājās rasu apvainojuma izrunai un veicināja tā plašu izplatīšanos sociālajos tīklos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Lu |first=Fran |date=April 22, 2026 |title=The Devil Wears Prada 2 criticised for offending China with nerdy 'Chin Chou' character |url=https://www.scmp.com/news/people-culture/trending-china/article/3350984/devil-wears-prada-2-criticised-offending-china-introducing-chin-chou-nerdy-character |website=South China Morning Post |accessdate={{dat|2026|4|27||bez}}}}</ref> Šī polemika izraisīja tiešsaistes pretreakciju un debates Ķīnā, Japānā, Dienvidkorejā un Honkongā,<ref name="TheHillApril2026">{{Tīmekļa atsauce |last=Taub |first=Rob |date=April 30, 2026 |title='The Devil Wears Prada 2': Boycotts of film called |url=https://thehill.com/blogs/in-the-know/5857108-devil-wears-prada-2-boycotts-explainer/ |website=The Hill |accessdate={{dat|2026|5|1||bez}}}}</ref> savukārt ķīniešu sociālajos tīklos izplatījās aicinājumi filmu boikotēt. Atbildot uz pretrunām, Broša-Makkenna teica, ka Džina Čao nosaukta viņas bērnības draudzenes vārdā un ir "ļoti daudzpusīgs tēls", piebilstot, ka tā ir viņas "mīlestības vēstule visām brīnišķīgajām [[Z paaudze]]s asistentēm, kuras viņai bijušas — tik uzņēmīgām un inteliģentām".<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Schofield |first=Blanca |date=May 1, 2026 |title='People calling The Devil Wears Prada 2 racist haven't seen the film' |url=https://www.thetimes.com/culture/film/article/the-devil-wears-prada-2-meryl-miranda-back-d68bk6jvq |website=The Times |accessdate={{dat|2026|5|1||bez}}}}</ref> == Piezīmes == {{Notelist}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} [[Kategorija:2026. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:20th Century Studios filmas]] [[Kategorija:Filmas par modi]] [[Kategorija:Filmas par žurnālistiem]] [[Kategorija:Turpinājuma filmas]] owk13l2e0mx9l5i5w5hfq0iopeaicce Maikls (2026. gada filma) 0 631398 4494799 4468645 2026-07-14T20:22:23Z Baisulis 11523 box office update....... 4494799 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Maikls | operators = | attēls = Michael-Maikls-plakats.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = biogrāfiska drāma | režisors = [[Antuāns Fukva]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Džāfars Džeksons]] * [[Kolmans Domingo]] * [[Nija Longa]] * [[Džuliāno Valdi]] * [[Keilins Darels Džonss]] * [[Mailss Tellers]] * [[Kendriks Sampsons]] * [[Džozefs Deivids-Džonss]] * [[Maiks Maierss]] * [[Džesika Sula]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Michael'' | studija = * ''Lionsgate Films'' * ''GK Films'' * ''Optimum Productions'' * ''[[Universal Pictures]]'' | montāža = | izplatītājs = * ''Lionsgate Films'' * ''Universal Pictures'' | izdošana = {{Filmas datums|2026|4|10|Berlīne|2026|4|22|Latvija|2026|4|24|ASV}} | ilgums = 127 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|165–200 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|1 miljards}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt11378946/?ref_=bo_rl_ti|title=Michael (2026) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|7|14}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Maikls"''' ({{Val|en|Michael}}) ir [[2026. gads kino|2026. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Muzikālā filma|muzikāla]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskā]] [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Antuāns Fukva]]. Filma stāsta par amerikāņu dziedātāja [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] agrīno dzīvi, aptverot periodu no viņa darbības grupā ''[[The Jackson 5]]'' 20. gadsimta 60. gados līdz ''[[Bad]]'' koncertturnejai 80. gadu beigās. Džeksonu atveido viņa brāļadēls [[Džāfars Džeksons]], bet bērnībā — [[Džuliāno Valdi]]; abiem šīs ir debijas lomas kino. Otrā plāna lomās piedalās [[Kolmans Domingo]], [[Nija Longa]], [[Keilins Darels Džonss]], [[Mailss Tellers]], [[Kendriks Sampsons]], [[Džozefs Deivids-Džonss]], [[Maiks Maierss]] un [[Džesika Sula]]. Filmas izstrāde sākās 2019. gada novembrī, kad tika ziņots, ka producents Greiems Kings ir ieguvis tiesības veidot filmu par Maiklu Džeksonu, bet [[Džons Logans]] apstiprināts kā scenārists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/11/michael-jackson-movie-bohemian-rhapsody-producer-john-logan-graham-king-1202792922/|title=Michael Jackson’s Life Getting Movie Treatment; ‘The Aviator’s Graham King & John Logan Reteam, And MJ Estate Aboard|last=Jr|first=Mike Fleming|website=Deadline|access-date=2026-05-09|date=2019-11-22|language=en}}</ref> ''[[Lionsgate Films]]'' paziņoja par filmu 2022. gada februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/02/michael-jackson-biopic-michael-lionsgate-worldwide-distribution-acquisition-1234928021/|title=Michael Jackson Biopic ‘Michael’ From Producer Graham King & Scribe John Logan Lands At Lionsgate|last=D'Alessandro|first=Anthony|website=Deadline|access-date=2026-05-09|date=2022-02-07|language=en}}</ref> 2023. gada janvārī Fukvu apstiprināja par režisoru, un Džāfaru izvēlējās Maikla lomai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/film/news/antoine-fuqua-michael-jackson-biopic-lionsgate-1235493594/|title=Antoine Fuqua to Direct Michael Jackson Biopic for Lionsgate, Set to Begin Shooting This Year|last=Davis|first=Clayton|website=Variety|access-date=2026-05-09|date=2023-01-18|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/film/news/michael-jackson-biopic-casting-1235506538/|title=Michael Jackson’s Nephew Jaafar to Star in Biopic ‘Michael’|last=Rubin|first=Rebecca|website=Variety|access-date=2026-05-09|date=2023-01-30|language=en}}</ref> Papildu aktieru atlase notika no 2024. gada janvāra līdz aprīlim. Pēc aizkavēšanās, ko izraisīja 2023. gada [[2023. gada Holivudas streiks|SAG-AFTRA streiks]], galvenā filmēšana notika no 2024. gada janvāra līdz maijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/michael-jackson-biopic-filming-wrap/|title=Antoine Fuqua’s Michael Jackson Biopic Gets a Big Update|last=Peralta|first=Diego|website=Collider|access-date=2026-05-09|date=2024-05-31|language=en}}</ref> Pēc tam, kad tika atklāta klauzula juridiskā izlīgumā, atsauces uz 1993. gada apsūdzībām par bērnu seksuālu izmantošanu pret Maiklu tika izņemtas, un filmas trešo cēlienu pārstrādāja, un 2025. gada jūnijā notika papildu filmēšana, kopējam producēšanas budžetam sasniedzot 165—200 miljonus ASV dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2026/film/news/michael-movie-reshoots-removing-child-abuse-allegations-1236710221/|title=Inside the ‘Michael’ Overhaul: $15 Million Reshoots, Removing Child Abuse Allegations and What’s in Store for Sequels|last=Rubin|first=Brent Lang,Rebecca|website=Variety|access-date=2026-05-09|date=2026-04-07|language=en}}</ref> Filmas "Maikls" pirmizrāde notika [[Berlīne|Berlīnē]] 2026. gada 10. aprīlī, savukārt Latvijā pirmizrāde notika 22. aprīlī. Filma visā pasaulē ir nopelnījusi vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru, kļūstot par [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2026. gada filmu]]. Filma saņēma pārsvarā negatīvas kritiķu atsauksmes — slavēts Džāfara sniegums, bet kritizēts sižets.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/michael|title=Michael {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-05-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/michael-2026/|title=Michael Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-05-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c624qx61r4wo|title=Michael Jackson film is a 'whitewash' and 'ghoulish', critics say|website=www.bbc.com|access-date=2026-05-09|date=2026-04-21|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Antuāns Fukva}} [[Kategorija:2026. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Muzikālās filmas]] [[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Antuāna Fukvas filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] drio752ocjr047puvllwgxpv67vmk7y Viasat Explore 0 632993 4494885 4476496 2026-07-15T06:03:01Z Biafra 13794 ieslēpju neiztulkoto tekstu 4494885 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas infokaste|logo=Viasat Explore 2026.svg|logo izmērs=250px|attēla formāts=[[16:9]] ([[576i]], [[SDTV]]), [[HDTV]]|valsts=}}<references /> '''''Viasat Explore''''' ir [[televīzija]]s kanāls, kas pieder starptautiskai mediju kompānijai ''[[Viasat|Viasat World LTD]]''. Kanāls koncentrējas uz makšķerēšanu, piedzīvojumiem, vīriešiem darbā un inženierzinātnēm. ''Viasat Explore'' ir diennakts kanāls, kas apraida raidījumus [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], arī [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Krievija|Krievijā]] un [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|Neatkarīgo Valstu Sadraudzībā]]. <!-- The service was launched in January 2002 as Viasat Explorer in Sweden, Denmark, Norway and Finland. [1] On 1 November 2003, it expanded to Ukraine, Russia, Kazakhstan, Estonia, Latvia, --> Kopš 2012. gada aprīļa ''Viasat Explorer'' kopā ar māsas kanāliem ''Viasat History'' un ''Viasat Nature'' tiek pārraidīts HD kvalitātē kopā ar SD formātu ''Viasat'' satelītplatformā. Kanāls tika pārdēvēts par ''Viasat Explore'' 2014. gada 29. aprīlī, iegūstot jaunu identitātes paketi un logotipu un no logotipa izņemot burtu "X" "E" stilā. [[Kategorija:Krievijas televīzijas kanāli]] 29vr4tqr9s24wd5r166qlh1ww324yn7 Ādams Erdmanis 0 633532 4494789 4485049 2026-07-14T20:04:00Z Jaunais Strēlnieks 127483 4494789 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ādams Erdmanis-Birze | vārds_orig = | attēls = Ādams Erdmanis.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1889 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 02 | dz_vieta = {{karogs|Krievijas Impērija}} (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = pēc 1934. gada | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Indriķis Ērdmanis | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Kapteinis.gif|50px]]<br />[[kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]] | dienesta_laiks = 1915 — 1917<br />1918<br />1919 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}<br />{{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR]]<br />[[Attēls:United Baltic Duchy flag.svg|border|22px]] [[Baltenlande]] | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]]<br />[[Latvijas Neatkarības karš]] | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Ādams Erdmanis''' (1889—?), pazīstams arī kā '''Birze''', '''Ādams Erdmanis-Birze''', '''Ādams Birze''', '''Eduards Birze''' vai '''Lihačevs''', bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|Čekas]] darbinieks un bēdīgi slavens avantūrists. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā sadarbojās ar [[Baltenlande|vāciešiem]] un [[Niedras valdība|Niedras valdību]]. Pretrunīgi vērtēta viņa darbība 1918. gadā Krievijā saistībā ar [[Frīdrihs Briedis|Frīdriha Brieža]] arestu. == Dzīvesgājums == === Izcelšanās === Dzimis 1889. gada 2. aprīlī zemnieka Indriķa Ērdmaņa ģimenē. Pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] strādāja uz tirdzniecības kuģiem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://latviesustrelniekusaraksts.lv/Saraksts/E.html|title=E|website=latviesustrelniekusaraksts.lv|access-date=2026-06-03}}</ref> === Pirmais pasaules karš === 1915. gada 1. februārī Erdmanis iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], dienēja 13. [[Sibīrija]]s strēlnieku pulkā, šīs vienības sastāvā tika ievainots kaujā. 1916. gada 21. jūnijā tika iedalīts [[2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons|2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā]], tika paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]] un iecelts par kājnieku izlūku komandas priekšnieku, vēlāk sasniedza [[Poručiks|poručika]] dienesta pakāpi. 1916. gada 18. jūlijā tika paaugstināts par [[Štabskapteinis|štābskapteini]].<ref name=":0" /> Erdmanis ap šo brīdi uz kādu laiku kļuva par palīgu [[12. armija (Krievijas Impērija)|Rīgas frontes]] izlūkošanas vadītājam kapteinim Pekkam, kurš vienlaikus bija [[Vācijas Impērija|vācu]] spiegs.<ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Andersons|first=Edgars|authorlink=Edgars Andersons|date=1965-03-01|title=Savinkova un Reilija afēras neizdevies mēģinājums gāzt lielinieku varu|journal=Universitates|volume=15|pages=30.–33}}</ref> 1916. gada 24. jūlijā ar daļu no komandas Erdmanis uzsāka [[Smārdes kaujas|Smārdes frontes]] sektora izlūkošanu. 1916. gada 18. oktobrī pozīcijās pie [[Ogre]]s kā atbildīgais virsnieks par izlūkošanas reida norisi zemnīcā alkohola reibumā piekāva jaunāko apakšvirsnieku Kārli Lasmani, līdzi strēlniekiem uz Daugavas kreiso krastu ar laivām neaizbrauca, izvairījās no dalības kaujā.<ref name=":0" /> Pēc vēsturnieka [[Edgars Andersons|Edgara Andersona]] apgalvojumiem, noorganizētais uzbrukums bija nevajadzīgs un aplams, un, kamēr Erdmanis pats palika drošībā, viņa karavīrus iznīcināja vācu ugunīs. Andersons netieši norāda iespējamu ļaunprātību no Erdmaņa puses saistībā ar to, ka viņš bija kapteiņa Pekkas - slepenā vācu spiega - palīgs.<ref name=":1" /> Lieta tika nosūtīta kara tiesai, bet pirms tiesas 1916. gada 20. novembrī Erdmanis tika piekomandēts [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks|3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkam]]. 1916. gada 22. decembrī tika piekomandēts [[7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks|7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka]] kājnieku izlūku komandai. [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kauju]] uzbrukuma laikā 1916. gada 23. decembrī tika ievainots, ilgstoši ārstējās. Tika pārcelts uz [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks|1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku]], bet jau 1917. gada 18. janvārī uz [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku]].<ref name=":0" /> 1916. gada oktobra noziegumu pēc [[2. latviešu strēlnieku brigāde]]s komandiera [[Andrejs Auzāns|Andreja Auzāna]] pieprasījuma izskatīja 1917. gada 18. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] apvienotā korpusu tiesa. 2 mēnešus tika turēts militārajā cietumā, bet saistībā ar 1917. gada 17. marta likumu par amnestiju no apcietinājuma atbrīvots.<ref name=":0" /> === Krievijas pilsoņu karš === Pēc [[Oktobra apvērsums|Oktobra apvērsuma]] un armijas sabrukuma Erdmanis 1918. gadā pieslējās [[Lielinieki|lieliniekiem]] un iestājās [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|Čekā]] ar segvārdu "Birze". Iegūstot lielinieku varas vīru uzticību, viņš ieņēma augstus amatus [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] slepenpolicijā.<ref name=":2">{{Publikācijas atsauce|last=Jekabsons|first=Eriks|authorlink=Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|year=1997|title=Latvieši krievu pretlielinieciskajā kustībā 1918.–1920. g.|url=https://www.academia.edu/30634516/Latvie%C5%A1i_krievu_pretlielinieciskaj%C4%81_kust%C4%ABb%C4%81_1918_1920_g_In_Latvijas_V%C4%93stures_Instit%C5%ABta_%C5%BDurn%C4%81ls_1997_Nr_1_90_107_lpp|journal=Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls|issue=1|pages=90.–107|access-date=2026-04-03}}</ref> Viena no viņa šī laika darbībām bija vadīt un nodot krievu [[Anarhisms|anarhistu]] organizāciju, kurā viņš infltrējās ar segvārdu "Ļihāčevs". Reizē ar savu segvārdu "Birze" Erdmanis sāka darboties kā [[Britu impērija|britu]] un [[Francijas Trešā republika|franču]] izlūkdienestu aģents. Jau no 1918. gada februāra sākuma britu speciālais aģents Krievijā [[R. H. Brjūss Lokharts|Roberts Hemiltons Brjūss Lokharts]] ({{val|en|Robert Hamilton Bruce Lockhart}}) sāka darboties un nodibināja sakarus kā ar lieliniekiem, tā ar viņu pretiniekiem. Kāds no viņa palīgiem tika aprakstīts kā Edvarts Birze ({{val|en|Edward Birse}}), "ilgu laiku [[Maskava|Maskavā]] dzīvojis tirgonis, kas labi prata krieviski".<ref name=":1" /> Tajā pašā laikā latviešu tautas vārdā, pie tam neatkarīgi no [[Latviešu Nacionālā Padome|Latviešu Nacionālās padomes]], Erdmanis kā privātpersona sāka apmeklēt britu un citu ārvalstu sūtniecības [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijā]], kas steidzīgi piespieda LNP pastiprināt savu pašu centienus izveidot kontaktu ar ārvalstu diplomātiskajiem pārstāvjiem.<ref name=":1" /> Viņš nodibināja sakarus arī ar [[Frīdrihs Briedis|Frīdriha Brieža]] un [[Kārlis Goppers|Kārļa Goppera]] [[Baltā kustība|pretlieliniecisko]] nacionālistisko latviešu strēlnieku pagrīdes grupu un ar saviem plašajiem sakariem kļuva par [[Boriss Savinkovs|Borisa Savinkova]] [[Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienība]]s apgādnieku un starpnieku naudas jautājumos no Čekas iekšienes. Pateicoties viņa starpniecībai savienības latviešu virsnieki varēja iegūt legālu aizsegu, iestājoties anarhistu organizācijās.<ref name=":2" /> Kamēr savienība izstrādāja savus sacelšanās plānus [[Pievolga|Pievolgas]] pilsētās, Erdmanis noteiktā momentā brīdināja organizāciju, ka Maskavā gaidāma [[Sociālistu-revolucionāru partija|sociālistu-revolūcionāru]] [[Kreiso eseru dumpis|sacelšanās]] un [[Vilhelms fon Mirbahs|vācu vēstnieka Krievijā]] nogalināšana, kas varētu izjaukt visus savienības plānus. Beigās šis brīdinājums izrādījās patiess. Pēc neveiksmīgās sacelšanās [[Jaroslavļas sacelšanās|Jaroslavļā]] un [[Ribinskas sacelšanās|Ribinskā]] pati savienība tika iznīcināta un vairāki tās biedri, ieskaitot Frīdrihu Briedi, tika apcietināti un nošauti.<ref name=":1" /> 1918. gada augustā sāka organizēties arī tā saucamā [[Lokarta sazvērestība]], ko faktiski vadīja un izplānoja maijā atbraukušais britu izlūkdienesta darbinieks un meistarspiegs [[Sidnejs Reilijs]] ({{val|en|Sidney Reilly}}). Bija plānots apvērsumā gāzt lielinieku valdību, kurā [[Latviešu strēlnieku padomju divīzija|Latviešu strēlnieku padomju divīzijai]], kā svarīgākajam lielinieku varas balstam, tiktu dota galvenā loma. Neskatoties uz LNP pārstāvja [[Jānis Seskis|Jāņa Seska]] brīdinājumiem, apvērsuma īstenošanai britu diplomātiskais pārstāvis Brjūss Lokharts iesaistīja Erdmani, kurš solīja nodibināt sakarus ar [[Maskavas kremlis|Kremļa]] latviešu komandantiem. Tas arī tika izdarīts un 14. augustā Lokharts iepazinās ar artilērijas virsnieku [[Eduards Bērziņš|Eduardu Bērziņu]], vienu no komandantiem, un kādu "Šmithenu" (īstajā vārdā [[Jānis Buiķis|Jāni Buiķi]]). Abi vīri patiesībā bija Čekas dubultaģenti, un Bērziņš apvērsuma plānus atklāja Latdivīzijas komisāram [[Kārlis Pētersons (revolucionārs)|Kārlim Pētersonam]], kas savukārt bija sakaros ar augstajiem Čekas darbiniekiem [[Jēkabs Peterss|Jēkabu Petersu]] un [[Oto Kārkliņš|Oto Kārkliņu]], kā arī ar pašu [[Vladimirs Ļeņins|Ļeninu]]. Beigās tas noveda pie tā, ka visa afēra pilnībā izgāzās un liels skaits [[Antante]]s diplomātisko un izlūkdienesta darbinieku tika arestēti vai pat nogalināti. Pats Erdmanis turpināja darboties Čekā,<ref name=":1" /> bet 1918. gada beigās viņš atgriezās Latvijā.<ref name=":0" /> === Latvijas Neatkarības karš === [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] sākumā 1919. gada janvārī Erdmanis ieradās [[Liepāja|Liepājā]],<ref name=":0" /> kur viņš [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdībai]] piedāvāja savu palīdzību. Viņa piedāvājumu Pagaidu valdība nepieņēma,<ref name=":1" /> bet pašu Erdmani valdības iestādes arestēja. Pēc [[Aleksandrs Plensners|Aleksandra Plensnera]] veiktās nopratināšanas viņš tika atbrīvots. Pēc [[Aprīļa pučs|Aprīļa puča]] viņš tika ieskaitīts [[Niedras valdība]]s bruņotajos spēkos [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteiņa]] dienesta pakāpē<ref name=":0" /> un darbojās kā [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] militārais padomnieks.<ref name=":1" /> No 1919. gada 18. jūnija viņš bija fiktīvās 2. latviešu brigādes štāba priekšnieks un uzsāka brigādes komplektēšanu, kas beidzās neveiksmīgi. Pēc Latvijas Pagaidu valdības atgriešanās Rīgā no 1919. gada augusta Erdmanis atradās cietumā. Izmantojot nekārtības [[Bermontiāde]]s laikā 1919. gada novembrī viņš izbēga un devās trimdā uz [[Francijas Trešā republika|Franciju]].<ref name=":0" /> === Tālākais liktenis === Pēc izbēgšanas no valsts Erdmanis turpināja operēt Francijas dienvidos kā [[Antikomunisms|antikomūnists]] un [[Rietumu valstis|Rietumu valstu]] aģents.<ref name=":1" /> 1934. gadā viņš atgriezās Latvijā, tika apcietināts un pratināts saistībā ar pulkveža Frīdriha Brieža arestu 1918. gada vasarā. Pēc tam viņš tika izraidīts no Latvijas un viņa tālākais liktenis vairs nav zināms.<ref name=":0" /> Vēsturnieks Edgars Andersons atkārto versiju par Erdmaņa iespējamo tālāko likteni. Tā saistīta ar to, ka [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā kāds [[majors]] Birze darbojās kā [[Vinstons Čērčils|Vinston Čerčila]] tulks sarunās ar [[Josifs Staļins|Josifu Staļinu]] un par saviem pakalpojumiem no Staļina saņēma augstāko ordeni. No pašiem britiem Andersons nebija spējis iegūt sīkāku informāciju par Birzi vai Birzēm.<ref name=":1" /> == Personība == Pēc vēsturnieka [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ērika Jēkabsona]] pētījumiem Erdmaņa personība un darbība vēstures literatūrā un avotos netiek vērtēta viennozīmīgi.<ref name=":2" /> Viens no [[Frīdrihs Briedis|Frīdriha Brieža]] izlūknodaļas organizācijas padotajiem virsniekiem, [[Indriķis Reinbergs]], Erdmani aprakstīja kā "slavas un naudaskāru avantūristu, taču neapšaubāmi pretlielinieciski un nacionāli noskaņotu bijušo latviešu strēlnieku virsnieku". Pirmās brīvvalsts laika žurnālists Duganovs-Smilgainis viņu uzskatīja par "čekistu-provokatoru", bet bijušais [[1. latviešu atsevišķais bataljons|Kalpaka bataljona]] sakaru virsnieks Jānis Freimanis uzsvēra viņa darbībā "noslēpumainības un avantūrisma elementu". Savukārt, cits Brieža izlūknodaļas virsnieks, [[Sergejs Staprāns]], uzsver, ka, neskatoties uz savu avantūrismu, Erdmanis "nav bijis nodevējs".<ref name=":2" /> Vēsturnieks [[Edgars Andersons]] aprakstīja Erdmani šādi: {{Citāts|[Erdmanim] nebija sevišķi laba slava. Viņš bija ārkārtīgas godkārības apsēsts fantasts, kas savā lieluma mānijā bija nolēmis ietekmēt lielās pasaules likteņus. Latviešu vidū tādu nekad nav trūcis un arī igauņiem un lietuviešiem tādu nav retums, piem. [[Aleksandrs Keskila]] un Dr. [[Juozas Gabris]].<ref name=":1" />}} == Apbalvojumi == * Sv. Jura zobens (1917.03.I) par varonību 13. [[Sibīrija]]s strēlnieku pulka sastāvā,<ref name=":0" /> * Sv. Staņislava ordenis, III šķira (ar šķēpiem).<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [[Raimonds Staprāns]]. [https://jaunagaita.net/jg189/JG189_Briedis-Peterss.htm Briedis-Peterss]. // [[Jaunā Gaita]] nr. 189. Novembris 1992. {{DEFAULTSORT:Erdmanis, Ādams}} [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienības biedri]] [[Kategorija:Čekisti]] [[Kategorija:Latviešu anarhisti]] [[Kategorija:Latviešu dēkaiņi]] [[Kategorija:Latviešu spiegi]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] bkt5hus6h6l1vhbu37ibmi9wkmqwv9n Pavement 0 634563 4494737 4488025 2026-07-14T12:30:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4494737 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Pavement'' | Attēls = Pavement, the band, in Tokyo.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupa 1993. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Stoktona}} | Žanrs = [[indīroks]]<br />[[alternatīvais roks]] | Gadi = 1989—1999; 2010; 2022—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://pavementband.com/ pavementband.com] | Dalībnieki = * [[Stīvens Melkmiss]] * [[Bobs Nastanovičs]] * [[Skots Kannbergs]] * [[Stīvs Vests]] * [[Marks Aibolds]] | Bij_dalībnieki = * [[Gērijs Jangs]] * [[Džeisons Tērners]] }} '''''Pavement''''' ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[Indīroks|indīroka]] grupa, kas tika izveidota 1989. gadā [[Stoktona|Stoktonā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Lielāko daļu savas pastāvēšanas laika grupas sastāvā bija vokālists un ģitārists [[Stīvens Melkmiss]], ģitārists un vokālists [[Skots Kannbergs]], basģitārists [[Marks Aibolds]], bundzinieks [[Stīvs Vests]] un vokālists un multiinstrumentālists [[Bobs Nastanovičs]]. Sākotnēji iecerēta kā ierakstu projekts, grupa sākumā izvairījās no preses uzmanības un koncertiem, vienlaikus ar saviem agrīnajiem ierakstiem piesaistot ievērojamu pagrīdes mūzikas cienītāju interesi. Pakāpeniski kļūstot profesionālāki, ''Pavement'' desmit gadu laikā ierakstīja piecus studijas albumus un desmit EP ierakstus, taču 1999. gadā grupa izjuka, tās dalībniekiem pievēršoties citiem projektiem. 2010. gadā ''Pavement'' devās veiksmīgā atkalapvienošanās koncertturnejā, kam sekoja vēl viena starptautiska turneja no 2022. līdz 2024. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pitchfork.com/news/pavement-announce-2022-reunion-tour-of-europe/|title=Pavement Announce 2022 Reunion Tour of Europe|last=Hussey|first=Allison|website=Pitchfork|access-date=2026-06-21|date=2021-09-08|language=en-US}}</ref> Atšķirībā no daudzām 20. gadsimta 80. gadu grupām, kas parakstīja līgumus ar lielajām ierakstu kompānijām, ''Pavement'' visā savas karjeras laikā palika pie neatkarīgajām ierakstu kompānijām, tostarp ''[[Flying Nun Records|Flying Nun]]'' un ''[[Matador Records|Matador]]''. ''Pavement'' bieži tiek raksturota kā viena no ietekmīgākajām grupām, kas 20. gadsimta 90. gados izauga no Amerikas pagrīdes mūzikas skatuves. Vairāki ievērojami mūzikas kritiķi, piemēram, [[Roberts Kristgau]] un [[Stīvens Tomass Ērlvains]], viņus nosaukuši par labāko 90. gadu grupu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.gq.com/entertainment/music/201003/pavement-indie|title=Greatest. Indie-est. Band. Ever.|work=GQ|access-date=2026-06-21|last=Magazine|first=GQ|language=en|archive-date=2015-05-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20150503010203/http://www.gq.com/entertainment/music/201003/pavement-indie}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Pavement: Terror Twilight Tracks & Reviews {{!}} AllMusic|url=https://www.allmusic.com/album/terror-twilight-mw0000049495|accessdate=2026-06-21|language=en}}</ref> ''Pavement'' ir ieguvusi kulta grupas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allmusic.com/artist/pavement-mn0000752314|title=Pavement, Songs, Albums, Discography & Reviews|website=AllMusic|access-date=2026-06-21|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rollingstone.com/artists/pavement/biography|title=Rolling Stone : Pavement: Biography|website=www.rollingstone.com|access-date=2026-06-21|archive-date=2006-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20061023164502/http://www.rollingstone.com/artists/pavement/biography}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * [http://pavementband.com/ Oficiālā mājaslapa] {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV indīroka grupas]] [[Kategorija:ASV alternatīvā roka grupas]] aaiawiy7avr16wlxhmpm0wklf4vzpgy Slaktiņš uz brigantīnas "Boyd" 0 634669 4494943 4486130 2026-07-15T09:14:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4494943 wikitext text/x-wiki {{Civiliedzīvotāju uzbrukuma infokaste | title = Slaktiņš uz brigantīnas "Boyd" | attēls = Louis John Steele - The blowing up of the Boyd - Google Art Project.jpg | attēla_apraksts = Sprādziens uz brigantīnas "Boyd", Luisa Džona Stīla glezna (1889) | vieta = {{vieta|Jaunzēlande|Ziemeļsala|Vangaroa}} | koordinātas = {{Coord|35|02|49|S|173|44|42|E|region:US-OK_type:event|display=inline,title}} | datums = 1809. gada decembrī | laiks = | laika_josla = | veids = Masu slepkavība, [[kanibālisms]] | bojā_gājušie = 66-70 | ievainotie = | izraisītāji = [[Ngāti Pou]] cilts | izraisītājs = | aizdomās_turētie = | aizdomās_turētais = | ieroči = | dalībnieku_skaits = | dalībnieks = | aizstāvji = | aizstāvis = }} '''Slaktiņš uz brigantīnas "Boyd"'''({{val|en|Boyd massacre}}) bija [[maori|maoru]] pastrādāta britu [[brigantīna]]s "Boyd" pasažieru un apkalpes masu slepkavība, kas notika 1809. gadā Vangaroa, [[Ziemeļsala|Ziemeļsalā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]].<ref>{{cite news|url=http://nla.gov.au/nla.news-article2206419|title=THE BOYD|newspaper=The Sydney Gazette and New South Wales Advertiser|date= 8 May 1832|accessdate=4 July 2011}}</ref>Tas bija lielākais maoru nogalināto eiropiešu skaits vienā uzbrukumā Jaunzēlandē. == Vēsture == Britu brigantīna "Boyd" 1809. gadā pietauvojās Jaunzēlandes piekrastē, vācot kauri gliemežvākus. Papildus apkalpei uz klāja atradās arī pasažieri, kopā aptuveni 70 cilvēku. Starp viņiem bija vietējā maoru virsaiša dēls Te Ara, kuru briti bija nokristījuši par Džordžu. Viņš atgriezās no [[Austrālija]]s, kur bija pavadījis kādu laiku, un pievienojās "Boyd" komandai kā [[jūrnieks]], lai atstrādātu samaksai par savu ceļojumu. Konflikts starp viņu un kapteini, visticamāk, veicināja lielāko traģēdiju. Džordžs atteicās pakļauties kapteiņa pavēlēm, kas pieprasīja darīt "netīru" darbu, atsaucoties uz viņa "cēlo izcelsmi". Par nepaklausību viņš tika pērts un ieslodzīts karcerī. Saskaņā ar citu versiju viņš tika apsūdzēts zādzībā. Jebkurā gadījumā Džordžs/Te Ara darbojās kā [[locis]], norādot kapteinim Džonam Tompsonam uz ērtu ostu Vangaroa līcī, kuras tuvumā dzīvoja viņa maoru cilts. Pēc izkāpšanas Te Ara parādīja saviem cilts locekļiem rētas no pēršanas un pastāstīja par slikto izturēšanos pret viņu. Šāda izturēšanās pret dižciltīgu maoru vīrieti tika uzskatīta par apvainojumu visai ciltij un, saskaņā ar maoru ticējumiem, prasīja "utu" (Jaunzēlandes asinsatriebības versija).<ref>{{Cite web |url=http://homepages.ihug.co.nz/~tonyf/loot/boyd.html |title=THE BOYD MASSACRE a tragic story of carnage, looting and burning |access-date=2011-04-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110609212225/http://homepages.ihug.co.nz/~tonyf/loot/boyd.html |archive-date=2011-06-09 |url-status= }}</ref> == Slaktiņš == Tikmēr angļu kapteinis Džons Tompsons, nezinot maoru patiesās jūtas, noenkuroja kuģi Vangaroas līcī. Maori, kurus vadīja virsaitis Piu Piu, Te Ara tēvs, neizrādīja nekādas aizvainojuma pazīmes. Gluži pretēji, viņi bija sirsnīgi un viesmīlīgi pret angļiem, piedāvājot savus pakalpojumus kā loči un gidi. Drīz Džons Tompsons nolēma izpētīt upi, kas ietek līcī, un aprīkoja divas laivas, personīgi vadot ekspedīciju. Maori piedāvāja vadīt ceļu. Laivas, kurās atradās Eiropas jūrnieki, kurus vadīja pats Tompsons, tika ievilinātas iekšzemē, un visi uz klāja esošie angļi tika nogalināti. Slepkavības apstākļi joprojām nav zināmi, bet, kā atklāja turpmākie notikumi, tā bija iepriekš pārdomāta un labi plānota. Maoru karotāji izģērba līķus, paši iekāpa laivās un, iestājoties tumsai, devās atpakaļ uz kuģi. Viltība nostrādāja; apkalpe necēla trauksmi – acīmredzot krēslā jūrnieki pieņēma, ka kapteinis atgriežas, kā viņš bija devies ceļā, maoru pavadībā. Negaidītais uzbrukums pilnībā pārsteidza jūrniekus un pārvērtās par slaktiņu. Vairāki vīri izbēga no maoriem, uzkāpjot augstu pa [[takelāža|takelāžu]], kur tie neuzdrošinājās viņiem sekot.<ref>{{Cite web |url=http://www.nzhistory.net.nz/culture/maori-european-contact-before-1840/the-boyd-incident |title=The Boyd incident — a frontier of chaos? |access-date=2011-04-10 |archive-date=2011-06-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110610130346/http://www.nzhistory.net.nz/culture/maori-european-contact-before-1840/the-boyd-incident |url-status= }}</ref> == Izdzīvojušo liktenis == [[File:Elizabeth Isabella Broughton.jpg|thumb|Elizabete Brotona, viena no izdzīvojušajiem pasažieriem]] Pieci jūrnieki, slēpjoties takelāžā, bija liecinieki tam, kā maori nogalināja viņu biedrus un nozaga no kuģa līķus kopā ar daudzām vērtīgām lietām. Vilcinādamies nokāpt lejā, nākamajā rītā viņi ieraudzīja līcī ienākam [[piroga|pirogu]] ar citu maoru virsaiti Te Pahi, kurš iepriekš bija sadarbojies ar eiropiešiem. Viņš paņēma piecus izdzīvojušos no pamesta kuģa un mēģināja aizvest viņus uz savu ciematu, bet Vangaroas maori viņu panāca un piespieda atdot viņiem šos eiropiešus. Visi, izņemot vienu, tika nekavējoties nogalināti. Izdzīvoja vēl četri cilvēki, tostarp divi bērni, kurus maori bija aizveduši uz savu ciematu. Maori vairākas dienas izlaupīja pašu kuģi, līdz neuzmanīgi mēģinājumi izmantot [[muskete]]s izraisīja pulvera muciņu eksplodēšanu. Virsaitis Te Pahi, lai gan nespēja glābt jūrniekus, tomēr informēja britus par "Boyd" likteni, un dažas nedēļas vēlāk cits kuģis "Edinburgh" ieradās Vangaroā ostā. Tā kapteinim, daļēji ar spēka un daļēji viltības palīdzību, izdevās panākt četru izdzīvojušo gūstekņu atbrīvošanu (piekto maori tobrīd jau bija nogalinājuši) un kuģa dokumentus. == Sekas == Šī nebija pirmā reize, kad maori nogalināja Eiropas jūrniekus. 1772. gadā maori nogalināja franču kapteini Marku Žozefu Marionu un 25 viņa biedrus. Taču šī bija pirmā reize, kad aborigēniem izdevās pilnībā sagūstīt un iznīcināt visu Eiropas kuģi un tā komandu. "Boyd" nogrimšana kopā ar izdzīvojušo liecībām kļuva plaši zināma pasaulē. Nodevība pirms slepkavības pastiprināja jau esošo pārliecību eiropiešu vidū, ka maori nav uzticami. Turklāt maori patērēja uzturā nogalināto eiropiešu ķermeņus, vēl vairāk apstiprinot viņu tieksmi uz kanibālismu. Jaunzēlande ieguva neoficiālu iesauku "Kanibālu salas", kas saglabājās ilgu laiku. Daudzi angļu jūrnieki Klusajā okeānā arī uzskatīja, ka maori ir pelnījuši bargo sodu, ko "Edinburga" kuģa kapteinis nebija izpildījis. Drīz vien tika organizēta jauna soda ekspedīcija, un, ironiskā kārtā, tās upuris bija virsaiša Te Pahi ciems, kurš bija centies pēc iespējas palīdzēt izdzīvojušajiem un informējis par viņu likteni. Ciemats tika nodedzināts, nogalinot pašu Te Pahi un vairākus desmitus viņa cilts biedru. Šis slaktiņš piespieda atlikt plānoto jaunu kristīgo misiju izveidi Jaunzēlandē, un nežēlīgā un nemērķīgā iezemiešu sodīšana par šo notikumu tikai pastiprināja maoru naidīgumu pret baltajiem ieceļotājiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://nzhistory.govt.nz/media/photo/boyd-incident-drawing Depiction of the capture of the ''Boyd'' in Whangaroa Harbour], Louis Auguste Sainson, 1840s?. *[http://www.teara.govt.nz/EarthSeaAndSky/SeaAndAirTransport/Shipwrecks/2/ENZ-Resources/Standard/4/en ''The Burning of the'' Boyd] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090228062110/http://www.teara.govt.nz/EarthSeaAndSky/SeaAndAirTransport/Shipwrecks/2/ENZ-Resources/Standard/4/en |date={{dat|2009|02|28||bez}} }}, oil painting by Walter Wright, 1908. [[Kategorija:1809. gads]] [[Kategorija:Jaunzēlandes vēsture]] [[Kategorija:Noziegumi]] [[Kategorija:Masu slepkavības]] q23khq6l8zqdlplb4zefljpxbn77bci Apsēstība (2025. gada filma) 0 634967 4494810 4488980 2026-07-14T20:43:58Z Baisulis 11523 box office update....... 4494810 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Apsēstība | operators = | attēls = Obsession theatrical poster.jpeg | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Karijs Bārkers]] | producents = | scenārijs = Karijs Bārkers | aktieri = * [[Maikls Džonstons]] * [[Indī Naveretī]] * [[Kūpers Tomlinsons]] * [[Megana Lolesa]] * [[Endijs Rihters]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Obsession'' | studija = * ''[[Blumhouse Productions]]'' * ''Capstone Studios'' * ''Tea Shop Productions'' * ''Under the Shell'' | montāža = | izplatītājs = * ''[[Focus Features]]'' * ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2025|9|5|[[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]]|2026|5|15|ASV|2026|5|29|Latvija}} | ilgums = 109 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|750 tūkstoši}} | ienākumi = {{ASV dolārs|426,7 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tttt37287335/|title=Obsession (2025) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|7|14}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Apsēstība"''' ({{Val|en|Obsession}}) ir [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Karijs Bārkers]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Maikls Džonstons]], [[Indī Naveretī]], [[Kūpers Tomlinsons]], [[Megana Lolesa]] un [[Endijs Rihters]]. Filma stāsta par Bēru (Džonstons), mūzikas veikala darbinieku, kurš iegādājas pārdabisku rotaļlietu, kas piepilda viņa vēlēšanos, lai viņa draudzene Niki (Naveretī) iemīlētos viņā, tomēr rezultātā rodas šausminošas sekas. Filmas "Apsēstība" pirmizrāde notika {{Dat|2025|9|5|5=bez}} [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls|Toronto Starptautiskajā kinofestivālā]], kur ''[[Focus Features]]'' ieguva izplatīšanas tiesības par 14—15 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kas ir augstākā cena, ko festivāla vēsturē saņēmusi žanra filma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2025/film/features/obsession-curry-barker-milk-serial-1236509467/|title=After His Microbudget Debut Haunted 2 Million People on YouTube, Curry Barker Brings ‘Crazy Horror’ to TIFF With Twisted Love Story ‘Obsession’|last=Earl|first=William|website=Variety|access-date=2026-07-01|date=2025-09-05|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/09/tiff-obsession-focus-features-curry-barker-1236510833/|title=Focus Features Closing First Big TIFF Deal: Curry Barker Horror Film ‘Obsession’ Selling For $15M+ – The Dish|last=D'Alessandro|first=Anthony|website=Deadline|access-date=2026-07-01|date=2025-09-07|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newyorker.com/culture/persons-of-interest/the-twenty-six-year-old-behind-obsession-a-terrifying-tale-of-a-crush-gone-awry|title=The Twenty-Six-Year-Old Behind “Obsession,” a Terrifying Tale of a Crush Gone Awry|work=The New Yorker|access-date=2026-07-01|date=2026-05-11|last=Barasch|first=Alex|issn=0028-792X|language=en}}</ref> [[Džeisons Blams]] ar ''[[Blumhouse Productions]]'' kļuva par izpildproducentu. ASV filmas pirmizrāde notika {{Dat|2026|5|15|5=bez}}, bet Latvijā — 29. maijā. Filma guva lielus komerciālos panākumus, nopelnot 426 miljonus ASV dolāru, kļūstot par ''Focus Features'' visu laiku pelnošāko filmu un ierindojoties [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|septītajā vietā starp ienesīgākajām 2026. gada filmām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2026/06/box-office-obsession-record-1236949178/|title=Box Office: 'Obsession' Is Focus Features Highest Grossing Movie at $224M|last=D'Alessandro|first=Anthony|website=Deadline|access-date=2026-07-01|date=2026-06-07|language=en}}</ref> Tā saņēma arī augstu kritiķu novērtējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/obsession_2025|title=Obsession (2025) {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-07-01|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/obsession-2025/|title=Obsession Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-07-01|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2025. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Psiholoģiskie trilleri]] [[Kategorija:Satīriskās filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Blumhouse Productions filmas]] [[Kategorija:Focus Features filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] dluje6nalpbycdddxqy49bjhl9hpp06 Supermeitene (2026. gada filma) 0 635175 4494792 4493249 2026-07-14T20:12:23Z Baisulis 11523 box office update....... 4494792 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Supermeitene | oriģinālnos = ''Supergirl'' | attēls = Supermeitene2026-plakats.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Kreigs Gilespajs]] | producents = * [[Pīters Safrans]] * [[Džeimss Ganns]] | scenārijs = [[Ana Nogeira]] | aktieri = * [[Millija Olkoka]] * [[Matiass Šounārts]] * [[Īva Ridlija]] * [[Deivids Krumholcs]] * [[Emilija Bīčema]] * [[Deivids Korensvets]] * [[Džeisons Momoa]] | mūzika = Klaudija Sārne | operators = Robs Hārdijs | montāža = | studija = * ''[[DC Studios]]'' * ''Troll Court Entertainment'' * ''The Safran Company'' | izplatītājs = ''[[Warner Bros. Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2026|6|22|[[Bruklina]]|2026|6|25|Latvija|2026|6|26|ASV}} | ilgums = 108 minūtes<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce |date=June 16, 2026 |title=''Supergirl'' (12A) |url=https://www.bbfc.co.uk/release/supergirl-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmte3ntc3 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20260625214454/https://www.bbfc.co.uk/release/supergirl-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmte3ntc3 |archive-date=June 25, 2026 |access-date=June 25, 2026 |publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|170–186 miljoni}}<ref name="BOFirstWeekend">{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=June 28, 2026 |title='Toy Story 5' Posts $70M In Second Weekend, 'Supergirl' Doesn't Fly With $38M Opening – U.S. Box Office Update |url=https://deadline.com/2026/06/box-office-supergirl-toy-story-5-1236968254/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20260628163431/https://deadline.com/2026/06/box-office-supergirl-toy-story-5-1236968254/ |archive-date=June 28, 2026 |access-date=June 28, 2026 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|115,6 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Supergirl (2026) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt8814476/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2026|7|14||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Supermeitene"''' ({{val|en|Supergirl}}) ir [[2026. gads kino|2026]]. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]], kuras pamatā ir ''[[DC Comics]]'' [[supermeitene|tāda paša nosaukuma]] [[supervaronis|supervarone]]. Filmas režisors ir [[Kreigs Gilespijs]], scenārija autore Ana Nogeira, un tā ir ''[[DC Universe (franšīze)|DC Universe]]'' (DCU) otrā filma. Galvenās lomas filmā atveido [[Millija Olkoka]], [[Matiass Šounārts]], [[Īva Ridlija]], [[Deivids Krumholcs]], [[Emilija Bīčema]], [[Deivids Korensvets]] un [[Džeisons Momoa]]. Filmā Kara Zor-Ela ceļo pa galaktiku slepkavnieciskas atriebības meklējumos. Filmas producenti ir [[Pīters Safrans]] un [[Džeimss Ganns]] no ''[[DC Studios]]''. Filma ar Supermeitenes piedalīšanos bija jau iekļauta ''[[DC Extended Universe]]'' (DCEU) franšīzes ietvaros 2018. gada augustā, un ar varoni iepazīstināja 2023. gada filmā "[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]", kurā to atveidoja [[Saša Kalle]]. Plāni uz supervaroni mainījās 2022. gada oktobrī pēc Ganna un Safrana kļūšanas par ''DC Studios'' vadītājiem, kas uzsāka darbu pie DCU kā DCEU atsāknēšanas. Jauno filmu izziņoja 2023. gada janvārī kā Toma Kinga un Bilkīsa Evelija 2021.–2022. gada komiksu minisērijas ''Supergirl: Woman of Tomorrow'' adaptāciju. Nogeiru nolīga 2023. gada novembrī; Olkoku izvēlējās galvenajai lomai 2024. gada janvārī, lai viņa debitētu pirmajā DCU filmā "[[Supermens (2025. gada filma)|Supermens]]" (2025); un Gilespijs projektam pievienojās tā paša gada maijā. Filmēšana notika no 2025. gada janvāra līdz maijam ''Warner Bros. Studios'' studijās Līvsdenā, kā arī [[Londona|Londonā]] un [[Skotija|Skotijā]]. Filmas "Supermeitene" pirmizrāde notika 2026. gada 22. jūnijā [[Bruklina]]s kinoteātrī ''Plaza at 300 Ashland'' un to izplatīja ''[[Warner Bros. Pictures]]''. Latvijas kinoteātros filmu demonstrēja no 25. jūnija, savukārt ASV no 26. jūnija. Filma ir daļa no DCU "Pirmās nodaļas: Dievi un briesmoņi" (''Chapter One: Gods and Monsters''). Tā saņēma dažādas kritiķu atsauksmes un ir nopelnījusi vairāk nekā 115 miljonus ASV dolāru pie 170–186 miljonus ASV dolāru liela ražošanas budžeta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2026. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] ckyitepmnyfkxn0w9tnuf7do36m9uo6 Šrinkflācija 0 635666 4494780 4494530 2026-07-14T19:50:03Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4494780 wikitext text/x-wiki {{Vairāki attēli | width = 200 | image1 = Pascal binczak.jpg | image2 = Toblerone 3362.jpg | direction = vertical | caption1 = ''[[Toblerone]]'' šokolādes batoniņš 2006. gadā. | caption2 = 2016. gada ''Toblerone'' batoniņš no Apvienotās Karalistes ar lielākām starpām starp virsotnēm, izmantojot par 10% mazāk šokolādes.<ref name="toblerone"/> }} [[Attēls:Pringles-165g-to-134g.jpg|alt=Fotoattēls, kas parāda izmēru atšķirību starp 165g un 134g Pringles iepakojumiem.|thumb|''[[Kellogg's]]'' 2010. un 2020. gados Austrālijā saīsināja un samazināja standarta ''Pringles'' čipsu tūtas diametru, kad tie pārcēla ražošanu no Amerikas Savienotajām Valstīm uz Malaiziju. Katras tūtas neto svaru samazināja no 165 g uz 134 g, samazinājās arī katra čipsa izmērs, un patērētāji pamanīja arī pliekanāku garšu. Šīs izmaiņas sakrita arī ar cenu pieaugumu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.smartcompany.com.au/marketing/small-tasteless-expensive-pringles-fire-changes-popular-chip-brand/ |title="Small, tasteless and expensive": Pringles under fire over changes to popular chip brand |accessdate=2025-09-04 |last=Daily |first=The New |date=2016-08-19 |work=SmartCompany |language=en |archiveurl=https://web.archive.org/web/20211026160700/https://www.smartcompany.com.au/marketing/small-tasteless-expensive-pringles-fire-changes-popular-chip-brand/ |archivedate=2021-10-26 }}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.9news.com.au/national/shrinkflation-sneaky-way-companies-australia-increase-grocery-price/2a030dc9-ed6c-4bf2-83d3-08ca9873c862 |title=The sneaky way companies are getting Aussies to pay more for groceries |accessdate=2025-09-04 |last=Seyfort |first=Serena |date=2022-03-15 |work=www.9news.com.au |language=en |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240725160224/https://www.9news.com.au/national/shrinkflation-sneaky-way-companies-australia-increase-grocery-price/2a030dc9-ed6c-4bf2-83d3-08ca9873c862 |archivedate=2024-07-25 }}</ref>]] [[Ekonomika|Ekonomikā]] '''šrinkflācija''' (no {{val|en|shrinkflation}}), kas pazīstama arī kā '''saraušanās inflācija''', '''iepakojuma samazināšana'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/business-40703866 |title=More than 2,500 products subject to shrinkflation, says ONS |publisher=[[BBC News]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170724104410/http://www.bbc.co.uk/news/business-40703866 |archivedate=2017-07-24 }}</ref> vai '''cenu un iepakojuma arhitektūra''' (''price pack architecture''),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nytimes.com/2024/05/31/business/what-is-price-pack-architecture.html |title=What's a fancy name for shrinkflation? |accessdate=2024-07-03 |last=Moreno |first=J. Edward |date=2024-05-31 |publisher=[[The New York Times|NY Times]] }}</ref> ir process, kurā tirgū pieejamo produktu izmērs vai daudzums samazinās, kamēr to cenas paliek nemainīgas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://theconversation.com/shrinkflation-when-less-is-not-more-at-the-grocery-store-97240 |title=Shrinkflation: When less is not more at the grocery store |accessdate=2021-09-14 |date=28 May 2018 |work=The Conversation |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230227123154/http://theconversation.com/shrinkflation-when-less-is-not-more-at-the-grocery-store-97240 |archivedate=2023-02-27 }}</ref><ref name="stlouisfed">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.stlouisfed.org/publications/page-one-economics/2022/12/01/beyond-inflation-numbers-shrinkflation-and-skimpflation |title=Beyond Inflation Numbers: Shrinkflation & Skimpflation |accessdate=24 November 2024 |work=stlouisfed.org |quote=Businesses know that for some goods and services, consumers are more sensitive to changes in price than to changes in quantity, and this tendency often allows businesses to benefit from shrinkflation. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241207110741/https://www.stlouisfed.org/publications/page-one-economics/2022/12/01/beyond-inflation-numbers-shrinkflation-and-skimpflation |archivedate=2024-12-07 }}</ref> Angļu valodas vārds ''shrinkflation'' ir [[saliktenis|salikts vārds]], kas veidots no vārdiem ''shrink'' (sarukt) un ''inflation'' (inflācija); tas radīts kā pretstats tradicionālajai ekonomiskajai [[inflācija]]i, kurā cenas pieaug, kamēr produkts paliek nemainīgs. Saistīts termins ir '''skimpflācija''' (''skimpflation''), kas nozīmē produkta sastāva mainīšanu vai citādu kvalitātes pazemināšanu.<ref name="ES">{{Ziņu atsauce |last=Smialek |first=Jeanna |date=1 March 2024 |title=Shrinkflation 101: The Economics of Smaller Groceries |url=https://www.nytimes.com/2024/03/01/business/economy/shrinkflation-groceries.html |work=The New York Times |quote=While ‘shrinkflation’ gets measured, ‘skimpflation’ does not. Shrinking itself is captured in official inflation data, but another sneaky force that costs consumers is getting missed in the statistics. Companies sometimes use cheaper materials to save on costs in a practice some call "skimpflation." That is much harder for the government to measure. |archive-date=2024-03-08 |access-date=2024-03-08 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240308194805/https://www.nytimes.com/2024/03/01/business/economy/shrinkflation-groceries.html |dead-url=no}}</ref> Šrinkflācija ļauj ražotājiem un tirgotājiem kontrolēt augošās ražošanas izmaksas, vienlaikus saglabājot pārdošanas apjomu, [[pamatdarbības rentabilitāte|pamatdarbības peļņas normu]] un rentabilitāti, un to bieži izmanto kā alternatīvu tiešai cenu celšanai atbilstoši inflācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bls.gov/opub/btn/volume-12/measuring-shrinkflation-and-its-impact-on-inflation.htm |title=Getting less for the same price? Explore how the CPI measures "shrinkflation" and its impact on inflation |accessdate=24 November 2024 |last=McNair |first=Kari |date=2 February 2023 |work=Bureau of Labor Statistics |quote=As input costs increase and costs to create a product rise, companies can increase the list price of a good or they can offer a smaller amount of the product for the same price. So, a candy bar’s size might change from 1.6 ounces to 1.5 ounces, yet the price stays the same. In other words, the price per unit the consumer pays increases as the amount they purchase decreases, while the price they pay at the register remains the same. Downsizing is common across food and household commodities, including potato chips, paper towels, cereal, cleaning supplies, and candy. Manufacturers change sizes because market research indicates that consumers are more sensitive to price change than size change. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241109093820/https://www.bls.gov/opub/btn/volume-12/measuring-shrinkflation-and-its-impact-on-inflation.htm |archivedate=2024-11-09 }}</ref><ref name="stlouisfed" /> Dažas [[patērētāju tiesību aizsardzība]]s grupas kritizē šo praksi, taču daži ekonomisti to aizstāv kā racionālu veidu, kā pārvaldīt [[inflācija|inflāciju]] un izmaksu pieaugumu, ja pircēji ir ļoti [[pieprasījuma elastība|jutīgi pret cenu izmaiņām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.stlouisfed.org/publications/page-one-economics/2022/12/01/beyond-inflation-numbers-shrinkflation-and-skimpflation |title=Beyond Inflation Numbers: Shrinkflation & Skimpflation |last=Bennett |first=Jeannette |date=1 December 2022 |work=Federal Reserve Bank of St. Louis |language=en }}</ref> == Ekonomiskā definīcija == [[Attēls:Fineness of early Roman Imperial silver coins.png|thumb|Paralēle šrinkflācijai ir [[Naudas vērtības samazināšana|naudas vērtības samazināšana (debasēšana)]]. Šajā grafikā redzams sudraba satura samazinājums monētās [[Senā Roma|Romas impērijas]] vēsturē.]] Šrinkflācija ir vispārējais preču [[cenu līmenis|cenu līmeņa]] pieaugums uz svara vai tilpuma vienību, ko izraisa pārdodamā produkta svara vai izmēra samazināšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sites.lsa.umich.edu/mje/2024/04/17/shrinkflation-101-less-bang-for-your-buck/ |title=Shrinkflation 101: Less Bang For Your Buck – Michigan Journal of Economics |accessdate=2025-02-11 |date=2024-04-17 |language=en |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250211050009/https://sites.lsa.umich.edu/mje/2024/04/17/shrinkflation-101-less-bang-for-your-buck/ |archivedate=2025-02-11 }}</ref> Paša iepakotā produkta cena par vienību paliek nemainīga. Tas dažkārt neietekmē tādus [[inflācija]]s rādītājus kā [[patēriņa cenu indekss]] vai mazumtirdzniecības cenu indekss, proti, tas var neizraisīt tiešu mazumtirdzniecības preču un pakalpojumu groza izmaksu pieaugumu,{{nepieciešama atsauce|datums=July 2017}} taču daudzi cenu līmeņu un līdz ar to arī inflācijas rādītāji ir piesaistīti produktu tilpuma vai svara vienībām, tādēļ šrinkflācija ietekmē arī statistiski atspoguļotos inflācijas rādītājus. Termina ''shrinkflation'' pirmā lietošana tā pašreizējā nozīmē tiek piedēvēta ekonomistei Pipai Malmgrēnai, lai gan iepriekš šo pašu terminu vēsturnieks Braiens Domitrovičs izmantoja, lai apzīmētu ekonomikas sarukšanu, vienlaikus ciešot no augstas inflācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.merriam-webster.com/words-at-play/shrinkflation-words-were-watching |title=That Shrinking Feeling |accessdate=21 January 2019 |work=Merriam Webster Dictionary |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230203210902/https://www.merriam-webster.com/words-at-play/shrinkflation-words-were-watching |archivedate=2023-02-03 }}</ref> == Cēloņi == Akadēmiskais ekonomists Baraks Orbaks apgalvo, ka šrinkflāciju parasti veicina konkurence: "Kad piedāvājuma šoki vai citi faktori palielina ražošanas izmaksas, uzņēmumiem ir jāpārnes izmaksu pieaugums uz patērētājiem, lai saglabātu rentabilitāti. Tomēr konkurences apstākļos tieša cenu celšana ir riskanta. Šādos apstākļos uzņēmumi bieži izvēlas netieši paaugstināt cenas, samazinot produktu izmērus."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.promarket.org/2023/08/18/do-antitrust-enforcers-know-they-induce-shrinkflation/ |title=Do Antitrust Enforcers Know They Induce Shrinkflation? |accessdate=17 February 2024 |work=ProMarket |date=18 August 2023 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240217092005/https://www.promarket.org/2023/08/18/do-antitrust-enforcers-know-they-induce-shrinkflation/ |archivedate=2024-02-17 }}</ref> Skaidri neizmantojot terminu ''šrinkflācija'', makroekonomists Viveks Mūrtijs daudz agrāk dokumentēja un analizēja inflācijas radīto produktu sarukšanas efektu, skaidrojot to ar Artura Okuna "neredzamā rokasstiepiena" (''invisible handshake'') pieeju: "Cenas ir [...] balstītas uz uzticēšanās un taisnīguma principiem. Tiek uzskatīts par pieņemamu, ka uzņēmumi reaģē uz izmaksu pieaugumu, bet ne uz pieprasījuma pieaugumu. Uzņēmumi, kas pārdod zīmola produktus, pieliks apzinātas pūles, lai turpinātu pārdot par to pašu cenu, tādējādi saglabājot lojālus klientus. Tāpēc, lai tiktu galā ar inflāciju, ātras aprites patēriņa preču uzņēmumi bieži vien izvēlas samazināt produkta izmēru, lai izvairītos no cenu paaugstināšanas."<ref>Moorthy, Vivek (2017). Applied Macroeconomics Employment, Growth and Inflation (Ist ed.). Delhi: I.K. International Publishing House Pvt.Ltd. pp. Section 3.5 The Rationale for cost based price pp 78.</ref> == Ietekme uz patērētājiem == [[Attēls:SPAR_varehandel_hyller_(Supermarket_GROCERY_store_aisle_shelves)_Heinz_ketchup_NORWAY_2023-08-31_(cropped).jpg|thumb|Daudzi pārtikas veikali sniedz mērvienības cenu informāciju visiem produktiem. Šajā [[Norvēģija]]s pārtikas veikalā kečupa pudeles cena tiek norādīta gan par iepakojumu (64,90 [[Norvēģijas krona|kr]]), gan par kilogramu (111,90 kr). Tas ļauj pircējiem redzēt, cik daudz viņi maksās, un ātri salīdzināt produktus ar dažādiem iepakojuma izmēriem.]] Daži patērētāju tiesību aizstāvji kritizē šrinkflāciju, jo tai ir tendence "nemanāmi" samazināt produkta vērtību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/lifeandstyle/2023/jun/06/shrinkflation-boycotts-have-you-joined-the-uprising-against-downsizing |title=Shrinkflation boycotts: have you joined the uprising against downsizing? |accessdate=22 January 2025 |publisher=Guardian News & Media |date=6 June 2023 }}</ref> Iepakojuma izmēra samazinājums parasti ir pietiekami neliels, lai pastāvīgie patērētāji to uzreiz nepamanītu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lovemoney.com/news/62625/shrinkflation-uk-groceries-food-drink-smaller-size-same-price |title=Shrinkflation: the food and drink items that have shrunk but aren't any cheaper |accessdate=7 July 2020 |last=Sewraz |first=Reena |date=21 February 2017 |work=lovemoney.com |quote=Ratula Chakraborty, senior lecturer in business management at the University of East Anglia, said: "Shrinkflation is a sneaky practice because consumers are not expecting any size changes so do not inspect package sizes unless there is a really noticeable difference." |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230405002404/https://www.lovemoney.com/news/62625/shrinkflation-uk-groceries-food-drink-smaller-size-same-price |archivedate=2023-04-05 }}</ref> Nemainīga cena nozīmē, ka lielākā daļa pircēju uzreiz nekonstatēs augstāku [[mērvienības cena|mērvienības cenu]], kas negatīvi ietekmē patērētāju spēju izdarīt apzinātu izvēli. Pētījumos noskaidrots, ka patērētājus vairāk attur cenu pieaugums nekā iepakojuma izmēra samazināšana, un daži pircēji labāk izvēlas mazāku iepakojumu par veco cenu, nevis veco iepakojuma izmēru par augstāku cenu.<ref name="ES" /> Piegādātāji un tirgotāji tiek aicināti būt atklātiem pret klientiem. Pēc biznesa vadības profesores Ratulas Čakraborti teiktā, viņiem vajadzētu būt likumīgi pienākumam informēt pircējus par iepakojuma izmēru samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.which.co.uk/news/2019/02/shrinking-products-are-we-paying-more-for-less/ |title=Shrinking products: are we paying more for less? |accessdate=7 July 2020 |last=Studman |first=Anna |date=23 February 2019 |work=Which? |archiveurl=https://web.archive.org/web/20210118011824/https://www.which.co.uk/news/2019/02/shrinking-products-are-we-paying-more-for-less/ |archivedate=2021-01-18 }}</ref> 2023. gadā Francijas pārtikas veikalu tīkls ''[[Carrefour]]'' sāka brīdināt savus klientus par šādu praksi.<ref name="Merkur_2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.merkur.de/wirtschaft/carrefour-warnt-vor-versteckten-preiserhoehungen-zr-92509987.html |title=Carrefour warnt vor versteckten Preiserhöhungen |accessdate=2023-09-16 |date=2023-09-09 |work=[[Merkur.de]] |publisher=Münchener Zeitungs-Verlag GmbH & Co. KG |language=de |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230916083210/https://www.merkur.de/wirtschaft/carrefour-warnt-vor-versteckten-preiserhoehungen-zr-92509987.html |archivedate=2023-09-16 }}</ref><ref name="Ammann_2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://kurier.at/politik/ausland/shrinkflation-frankreich-inflation-teuerung-supermarktkette-carrefour-foodwatch/402595283 |title=Erstmals warnt eine Supermarktkette vor versteckten Preiserhöhungen - Eine französische Supermarktkette hängt Warnschilder aus und warnt somit vor "Shrinkflation". Sogar ein Gesetz ist vorgesehen. |accessdate=2023-09-15 |last=Ammann |first=Lucas |date=2023-09-15 |work=[[Kurier]] |language=de-AT |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230915183318/https://kurier.at/politik/ausland/shrinkflation-frankreich-inflation-teuerung-supermarktkette-carrefour-foodwatch/402595283 |archivedate=2023-09-15 }}</ref> Korporatīvās struktūras mēdz novērst uzmanību no produktu sarukšanas, apgalvojot, ka mazākas porcijas sniedz labumu veselībai vai mazāks iepakojums palīdz videi.<ref name="Goldcore">{{Tīmekļa atsauce |url=https://news.goldcore.com/us/gold-blog/ecb-meets-to-tackle-deflation-while-ignoring-shrinkflation/ |title=ECB Meets To Tackle Deflation While Ignoring Shrinkflation |accessdate=7 July 2020 |publisher=Goldcore |date=4 September 2014 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230227124705/https://news.goldcore.com/us/gold-blog/ecb-meets-to-tackle-deflation-while-ignoring-shrinkflation/ |archivedate=2023-02-27 }}</ref> Šrinkflācija nav vienīgais iepakojumu samazināšanas iemesls. Dažos gadījumos, piemēram, attiecībā uz [[neveselīga pārtika|ātrajām uzkodām (''junk food'')]], daļa patērētāju tiešām dod priekšroku mazākiem iepakojuma izmēriem.<ref name="ES" /> Citos gadījumos izmaiņas ir daļa no tendences pielāgot iepakojuma izmērus. 2003. gadā ''[[Danone]]'' samazināja savus [[jogurts|jogurta]] trauciņus no 8 uncēm līdz 6 uncēm, jo patērētāji uzskatīja, ka lielākais produkts kopumā ir pārāk dārgs; daudzi (lai gan ne visi) pārtikas veikali, kas to pārdeva, saglabāja veco cenu par mazāko produktu.<ref name="YM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nytimes.com/2003/05/03/business/yogurt-makers-shrink-the-cup-trying-to-turn-less-into-more.html |title=Yogurt Makers Shrink the Cup, Trying to Turn Less into More |accessdate=2024-03-08 |last=Day |first=Sherri |date=3 May 2003 |work=The New York Times |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240308202158/https://www.nytimes.com/2003/05/03/business/yogurt-makers-shrink-the-cup-trying-to-turn-less-into-more.html |archivedate=2024-03-08 }}</ref> Lielākā daļa jogurta ražotāju sekoja šim piemēram, kā rezultātā iepakojumi kļuva mazāki.<ref name="ES" /><ref name="YM" /> == "Tikko pamanāmā atšķirība" == {{Vairāki attēli |image1 = |caption1 =Šrinkflācijas izmaiņas tiek saglabātas zem TPA sliekšņa |image2 = |caption2 =Izmēra palielināšana virs TPA sliekšņa tiek plaši reklamēta |direction=horizontal }} [[Eksperimentālā psiholoģija|Eksperimentālajā psiholoģijā]] "tikko pamanāmā atšķirība" (TPA, angļu: ''just-noticeable difference'' jeb ''JND'') ir lielums, par kādu kaut kas ir jāmaina, lai šī atšķirība kļūtu pamanāma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://apps.usd.edu/coglab/WebersLaw.html |title=Weber's Law of Just Noticeable Difference |accessdate=2024-10-28 |publisher=University of South Dakota |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141125154040/http://apps.usd.edu/coglab/WebersLaw.html |archivedate=2014-11-25 }}</ref> Šis jēdziens, ko atklāja [[Ernsts Heinrihs Vēbers]], nosaka, ka TPA ir fiksēta proporcija pret references maņu līmeni, un tādējādi TPA attiecība pret referenci ir aptuveni konstanta: <math display="block">\frac {\Delta I} {I} = k</math> kur <math>I\!</math> ir stimulācijas sākotnējā intensitāte, <math>\Delta I\!</math> ir tai nepieciešamais papildinājums, lai izmaiņas tiktu uztvertas, un ''k'' ir konstante. Vēbera likumam ir svarīgs pielietojums [[mārketings|mārketingā]]. Ražotāji un tirgotāji cenšas noteikt saviem produktiem atbilstošo TPA divu ļoti atšķirīgu iemeslu dēļ: # Negatīvas izmaiņas (piemēram, produkta izmēra vai kvalitātes samazināšanās, vai produkta cenas pieaugums) nav pamanāmas sabiedrībai (t.i., paliek zem TPA sliekšņa); # Produktu uzlabojumi (piemēram, uzlabots vai atjaunināts iepakojums, lielāks izmērs vai zemāka cena) ir skaidri redzami patērētājiem, nebūdami pārlieku dārgi ražotājam (t.i., tie ir tieši pie TPA sliekšņa vai nedaudz virs tā). Kad runa ir par produktu uzlabojumiem, tirgotāji vēlas sasniegt vai pārsniegt patērētāja uztveres slieksni; proti, viņi vēlas, lai patērētāji viegli pamanītu jebkādus sākotnējā produkta uzlabojumus. Mārketinga speciālisti izmanto TPA, lai noteiktu, cik liels uzlabojums ir jāveic. Uzlabojums, kas ir mazāks par TPA, ir veltīgs darbs, jo to nepamanīs; savukārt uzlabojums, kas ievērojami pārsniedz TPA, arī var būt neekonomisks, jo tas var samazināt atkārtotu pirkumu biežumu. No otras puses, ja tiek paaugstinātas cenas vai samazināts preces tilpums, vēlams izmaiņas saglabāt zem TPA sliekšņa, lai patērētāji tās nepamanītu. == Statistika == [[Lielbritānija]]s Nacionālais statistikas birojs (''Office for National Statistics'') 2019. gadā rakstīja: "Mēs identificējām 206 produktus, kuru izmērs samazinājās, un 79, kuru izmērs palielinājās laika posmā no 2015. gada septembra līdz 2017. gada jūnijam. Šajā periodā, kas ietvēra arī ES referendumu, nebija novērojama nekāda tendence attiecībā uz izmēru maiņas biežumu. Lielākā daļa produktu, kam mainījās izmērs, bija pārtikas produkti, un 2016. gadā mēs lēsām, ka no 1% līdz 2,1% mūs paraugā iekļauto pārtikas produktu samazinājās izmērā, savukārt no 0,3% līdz 0,7% kļuva lielāki. Mēs arī novērojām, ka cenas mēdza nemainīties, kad produkti mainīja izmēru, kas saskan ar pieņēmumu, ka daži produkti tiek pakļauti 'šrinkflācijai'."<ref name="ONS">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ons.gov.uk/economy/inflationandpriceindices/articles/theimpactofshrinkflationoncpihuk/howmanyofourproductsaregettingsmaller |title=Shrinkflation: How many of our products are getting smaller? |accessdate=2021-03-13 |publisher=[[Nacionālais statistikas birojs (Apvienotā Karaliste)|Office for National Statistics]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240116231851/https://www.ons.gov.uk/economy/inflationandpriceindices/articles/theimpactofshrinkflationoncpihuk/howmanyofourproductsaregettingsmaller |archivedate=2024-01-16 }}</ref> {{wide image|Impact of Shrinkflation on CPIH (UK) 2012 - 2017.png|700px|align-cap=center|Šrinkflācijas ietekme uz CPIH Apvienotajā Karalistē un to pārtikas cenu kotāciju skaits mēnesī, kurās novērotas iepakojuma izmēra izmaiņas}} Amerikas Savienotajās Valstīs Darba statistikas birojs (''Bureau of Labor Statistics'') ir norādījis, ka "produktu izmēru samazināšanas ietekme visu patēriņa preču un pakalpojumu līmenī ir minimāla — vidējā ikgadējā ietekme ir 0,01 procents gadā, tādēļ, lai gan patērētāji pārtikas veikalā var pamanīt šrinkflāciju, tai ir ļoti maza ietekme uz kopējo inflācijas ainu, ar ko viņi saskaras."<ref name="BLS">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bls.gov/opub/btn/volume-12/measuring-shrinkflation-and-its-impact-on-inflation.htm |title=Getting less for the same price? Explore how the CPI measures "shrinkflation" and its impact on inflation |accessdate=2024-11-05 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241109093820/https://www.bls.gov/opub/btn/volume-12/measuring-shrinkflation-and-its-impact-on-inflation.htm |archivedate=2024-11-09 }}</ref> == Piemēri == * [[Kafija]], kas tika pārdota 1 mārciņas (453,6 g) iepakojumos, 1980. gados saruka līdz 400 g vai mazāk.<ref name="ES" /> * Indijā 2008. gadā uzņēmums ''Procter & Gamble'' samazināja sava veļas mazgāšanas līdzekļa ''Tide'' iepakojumu no 1 kg līdz 850 g, saglabājot to pašu cenu. Tāpat ap 2012. gadu ''Orbit'' košļājamo gumiju iepakojumu samazināja no 6 līdz 5 vienībām, saglabājot cenu ₹5. 2013. gadā populārais brokastu ēdiens ''idli'' tika samazināts no 100 g līdz 75 g, kā ziņoja ''Bangalore Mirror''.<ref>Moorthy Vivek "Understanding Stagflation—Past and Present" [[McGraw Hill Education]] (India) 2014, pp. 79-80 {{ISBN|978-93-392-0334-4}}</ref> * 2009. gada janvārī ''[[Häagen-Dazs]]'' paziņoja, ka samazinās savu saldējuma kārbu izmēru ASV no 16 šķidruma uncēm (470 ml) uz 14 šķidruma uncēm (410 ml).<ref name="York">{{Tīmekļa atsauce |url=http://adage.com/article/news/ben-jerry-s-calls-haagen-dazs-shrinking-packaging/135126/ |title=Ben and Jerry's Calls Out Haagen-Dazs on Shrinkage |accessdate=2015-11-22 |last=York |first=Emily Bryson |date=2009-03-09 |work=adage.com |publisher=Advertising Age |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151120070342/http://adage.com/article/news/ben-jerry-s-calls-haagen-dazs-shrinking-packaging/135126/ |archivedate=2015-11-20 }}</ref><ref name="partysugar">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.popsugar.com/food/Haagen-Dazs-Shrinks-Package-Ben-Jerry-Outraged-2906900 |title=Ben and Jerry's vs. Haagen-Dazs: A Pint-Sized Battle |accessdate=2015-11-22 |date=2009-03-10 |work=popsugar.com |publisher=POPsugar |author=Partysugar |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171110005416/https://www.popsugar.com/food/Haagen-Dazs-Shrinks-Package-Ben-Jerry-Outraged-2906900 |archivedate=2017-11-10 }}</ref> * 2010. gadā ''[[Kraft Foods|Kraft]]'' samazināja 200 g ''[[Toblerone]]'' šokolādes batoniņu līdz 170 g.<ref name="Ten"/> * ''[[Tetley]]'' tējas maisiņi tika pārdoti iepakojumos pa 88, nevis 100 gabaliem.<ref name="Ten"/> * ''[[Nestlé]]'' samazināja savu ''[[After Eight]]'' mētru šokolādes plāksnīšu kastīti no 200 g līdz 170 g.<ref name="Ten"/> * ''Cadbury [[Crunchie]]'' šokolādes batoniņi tika pārdoti trīs, nevis četru gabalu iepakojumos.<ref name="Ten">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mirror.co.uk/news/uk-news/vat-rises-but-food-shrinks-270431#ixzz341XMoHMj |title=VAT rises but food shrinks |accessdate=2014-06-09 |publisher=[[Daily Mirror]] |date=19 December 2010 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200205164441/https://www.mirror.co.uk/news/uk-news/vat-rises-but-food-shrinks-270431#ixzz341XMoHMj |archivedate=2020-02-05 }}</ref> * 2015. gadā no katra ''[[Cadbury Fingers]]'' iepakojuma tika izņemti divi cepumi ("pirkstiņi"), samazinot iepakojuma svaru no 125 gramiem līdz 111 gramiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.thejournal.ie/cadbury-fingers-smaller-packs-2048354-Apr2015/ |title=There are now TWO fewer Cadbury Fingers in every pack |accessdate=2022-07-07 |date=14 April 2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220707100101/https://www.thejournal.ie/cadbury-fingers-smaller-packs-2048354-Apr2015/ |archivedate=2022-07-07 }}</ref> * 2015. gada jūlijā ''[[Cadbury Roses]]'' kārba, kas 2011. gadā svēra 975 g, tika samazināta līdz nepilniem 730 g, savukārt ''Cadbury [[Heroes (confectionery)|Heroes]]'' kārba tika samazināta līdz 695 g. Tomēr cena palika nemainīga — aptuveni 9 mārciņas.<ref name="Cad">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.express.co.uk/news/uk/592363/Heroes-Roses-latest-chocolate-treat-shrink-in-size-price-stays-same |title=Cadbury take ELEVEN CHOCS from Heroes and Roses tubs but price stays same |accessdate=2016-11-27 |publisher=[[Daily Express]] |date=20 July 2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161009131453/http://www.express.co.uk/news/uk/592363/Heroes-Roses-latest-chocolate-treat-shrink-in-size-price-stays-same |archivedate=2016-10-09 }}</ref> * Ap 2015. gadu ''[[Kellogg's]]'' Austrālijā un Jaunzēlandē saīsināja un samazināja standarta ''[[Pringles]]'' čipsu tūtas diametru, vienlaikus pārceļot ražošanu no ASV uz Malaiziju. Katras tūtas neto svars tika samazināts no 165g uz 134g, samazinājās arī katra čipsa izmērs, un patērētāji pamanīja pliekanāku garšu. Šīs izmaiņas sakrita arī ar cenu pieaugumu.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> * 2016. gadā ''[[Terry's Chocolate Orange]]'' tika samazināts no 175 g līdz 157 g, mainot katra segmenta formu, lai starp tiem atstātu gaisa spraugu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://inews.co.uk/inews-lifestyle/food-and-drink/shrinking-terrys-chocolate-orange-doubles-price-supermarkets-517170 |title=Terry's Chocolate Orange doubles in price in some supermarkets |accessdate=2019-10-24 |date=27 November 2017 |work=inews.co.uk |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191024153908/https://inews.co.uk/inews-lifestyle/food-and-drink/shrinking-terrys-chocolate-orange-doubles-price-supermarkets-517170 |archivedate=2019-10-24 }}</ref> * 2016. gadā ''[[Mondelez International]]'' atkārtoti samazināja Apvienotajai Karalistei paredzēto 170 g ''[[Toblerone]]'' batoniņu līdz 150 g, bet 400 g batoniņu līdz 360 g. Tas tika izdarīts, palielinot atstarpes starp šokolādes trīsstūriem.<ref name="toblerone">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.com/news/uk-37904703 |title=Toblerone triangle change upsets fans |accessdate=2016-11-08 |work=BBC News |date=8 November 2016 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230817192425/https://www.bbc.com/news/uk-37904703 |archivedate=2023-08-17 }}</ref> * 2017. gadā ''Milka Alpine Milk'' un ''Milka Nuts & Raisins'' svars tika samazināts no 300 g uz 270 g, savukārt ''Triolade'' — no 300 g uz 280 g, nemainot pašu iepakojuma izmēru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://zpravy.aktualne.cz/finance/nakupovani/milka-se-nenapadne-zmensuje-cena-ale-zustava-stejna-obalove/r~bc80e024f45d11e7be860cc47ab5f122/ |title=Milka se nenápadně zmenšuje, cena ale zůstává stejná. Obalové triky jen tak nepoznáte - Aktuálně.cz |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180112042342/https://zpravy.aktualne.cz/finance/nakupovani/milka-se-nenapadne-zmensuje-cena-ale-zustava-stejna-obalove/r~bc80e024f45d11e7be860cc47ab5f122/ |archivedate=2018-01-12 }}</ref> * 2017. gadā ''[[McVitie's]]'' samazināja ''Jaffa Cakes'' cepumu skaitu katrā standarta iepakojumā no 12 uz 10, tādējādi palielinot viena cepuma izmaksas no 9,58 pensiem līdz 9,9 pensiem.<ref name="Jaffa">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/business/2017/sep/26/jaffa-cakes-pack-size-cut-shrinkflation-mcvities-cadbury |title=Jaffa Cakes packet size reduced in latest 'shrinkflation' move |accessdate=2017-09-26 |work=[[The Guardian]] |date=26 September 2017 }}</ref> * 2020. gadā ''[[Unilever]]'' Eiropā samazināja ''[[Ben & Jerry's]]'' saldējuma kārbu tilpumu no 500 ml līdz 465 ml, joprojām saglabājot ieteicamo mazumtirdzniecības cenu ap 5 eiro. Neskatoties uz to, Unilever publiski kritizēja konkurējošos saldējuma zīmolus par šrinkflāciju ASV, kur pašu ražotais ''Ben & Jerry's'' joprojām tika pārdots pintes (473 ml) izmēra iepakojumos.<ref name="York"/><ref name="partysugar"/> * 2021. gadā ''[[General Mills]]'' samazināja savu ģimenes izmēra (''family-size'') brokastu pārslu kārbu izmēru no 19,3 uncēm līdz 18,1 uncei. Tas nozīmē, ka produkta vienības cena par unci pieauga, lai gan patērētājam vidējā cena ASV saglabājās 2,99 dolāri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.npr.org/sections/money/2021/07/06/1012409112/beware-of-shrinkflation-inflations-devious-cousin |title=Beware Of 'Shrinkflation,' Inflation's Devious Cousin |accessdate=2021-07-07 |last=Rosalsky |first=Greg |date=2021-07-06 |work=[[Planet Money]] |publisher=[[NPR]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230929144017/https://www.npr.org/sections/money/2021/07/06/1012409112/beware-of-shrinkflation-inflations-devious-cousin |archivedate=2023-09-29 }}</ref> * 2022. gadā ''[[Procter & Gamble]]'' samazināja divslāņu lokšņu skaitu vienā [[tualetes papīrs|tualetes papīra]] rullī no 264 līdz 244 loksnēm 18 ruļļu "mega" iepakojumā. Tas ir līdzvērtīgi aptuveni pusotra rullim uz visu 18 ruļļu iepakojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cnn.com/2022/03/08/business/toilet-paper-roll-shrinking-inflation/index.html |title=Your toilet paper roll is slimming down |accessdate=2022-03-08 |last=Kavilanz |first=Parija |date=2022-03-08 |work=[[CNN Business]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220308125556/https://www.cnn.com/2022/03/08/business/toilet-paper-roll-shrinking-inflation/index.html |archivedate=2022-03-08 }}</ref> * 2022. gadā Unilever samazināja ''[[Dove (zīmols)|Dove]]'' ziepju gabaliņu svaru no 100 g līdz 90 g, lielākajai daļai tirgotāju saglabājot to pašu cenu vai pat to palielinot.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.thegrocer.co.uk/healthcare-beauty-and-baby/unilever-shrinks-dove-beauty-bar-packs-as-cost-inflation-bites/670093.article |title=Unilever shrinks Dove Beauty Bar packs as cost inflation bites |accessdate=2023-07-31 |last=Leonard-Bedwell |first=Niamh |work=The Grocer |language=en |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240305103647/https://www.thegrocer.co.uk/healthcare-beauty-and-baby/unilever-shrinks-dove-beauty-bar-packs-as-cost-inflation-bites/670093.article |archivedate=2024-03-05 }}</ref> * 2023. gadā ''[[Mars (uzņēmums)|Mars, Incorporated]]'' samazināja sava zīmola ''Whiskas'' kaķu barības svaru par 15%, samazinot katras paciņas svaru no 100 g līdz 85 g. Paciņu komplektu cenas nemainījās. Tas attiecās uz 12×100 g, 40×100 g, 80×100 g un atsevišķiem produktiem gan želejā, gan mērcē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.telegraph.co.uk/business/2023/01/25/cat-food-shrinks-whiskas-shaves-15g-packets/ |title=Whiskas shaves 15g off packets – but still charges same price |accessdate=7 April 2023 |date=26 January 2023 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230407150517/https://www.telegraph.co.uk/business/2023/01/25/cat-food-shrinks-whiskas-shaves-15g-packets/ |archivedate=2023-04-07 }}</ref> * 2025. gadā ''[[PlayStation 5]] Digital Edition'' iekšējā krātuve bez iepriekšēja paziņojuma tika samazināta no 1 TB līdz 825 GB, saglabājot to pašu cenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tomshardware.com/video-games/playstation/playstation-5-digital-edition-with-1tb-ssd-downgraded-to-825gb-listed-at-the-same-price-cfi-2116-revision-emerges-overseas-on-amazon |title=PlayStation 5 Digital Edition with 1TB SSD downgraded to 825GB listed at the same price — CFI-2116 revision emerges overseas on Amazon |accessdate=2025-09-17 |last=Liu |first=Zhiye |date=2025-09-17 |work=Tom's Hardware }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dcgameblog.com/2025/10/sony-shrinkflation-5/ |title=Sony Shrinkflation 5 |accessdate=2025-10-04 |last=Barnes |first=Geoffrey |date=2025-10-04 |work=Damage Control Blog }}</ref> == Likumdošana == 2024. gadā ASV Senātā iesniedza likumprojektu, kas paredzēja aizliegt šrinkflāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.congress.gov/bill/118th-congress/senate-bill/3819/text |title=S.3819 - Shrinkflation Prevention Act of 2024 |accessdate=18 September 2024 |work=congress.gov |date=22 May 2024 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240918130442/https://www.congress.gov/bill/118th-congress/senate-bill/3819/text |archivedate=2024-09-18 }}</ref> Cits likumprojekts, ko iesniedza ASV Pārstāvju palātā, prasītu zīmoliem marķēt produktus, kuru tilpums par to pašu cenu ir samazināts. [[Brazīlija|Brazīlijā]] pastāv likums, kas uzliek par pienākumu ražotājiem uz iepakojuma vismaz sešus mēnešus skaidri norādīt, ka produkta neto saturs ir mainījies, sniedzot gan relatīvos, gan absolūtos skaitļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ul.com/news/label-updates-required-brazil-when-quantity-change-occurs |title=Label Updates Required in Brazil When a Quantity Change Occurs |accessdate=2026-04-14 |work=UL Solutions |language=en }}</ref> Arī [[Austrija|Austrijā]] kopš 2026. gada aprīļa ir stājies spēkā obligāts 60 dienu marķēšanas noteikums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.schoenherr.eu/content/spotlight-on-shrinkflation-austria-s-anti-deceptive-packaging-law-now-in-effect |title=Spotlight on shrinkflation: Austria's Anti-Deceptive Packaging Law now in effect |accessdate=2026-04-14 |work=www.schoenherr.eu |language=en }}</ref> == Saistītā terminoloģija == 2021. gada oktobrī [[NPR]] raidījuma ''[[Planet Money]]'' pārstāvis Gregs Rozalskis ierosināja terminu '''skimpflācija''' (angļu: ''skimpflation''), lai apzīmētu pakalpojumu kvalitātes pazemināšanos, saglabājot nemainīgu cenu, piemēram, ja [[viesnīca]] piedāvā pieticīgākas [[brokastis]] vai samazina [[istabene|uzkopšanas]] biežumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.npr.org/sections/money/2021/10/26/1048892388/meet-skimpflation-a-reason-inflation-is-worse-than-the-government-says-it-is |title=Meet skimpflation: A reason inflation is worse than the government says it is |accessdate=30 October 2021 |last=Rosalsky |first=Greg |date=26 October 2021 |work=NPR |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230801202337/https://www.npr.org/sections/money/2021/10/26/1048892388/meet-skimpflation-a-reason-inflation-is-worse-than-the-government-says-it-is |archivedate=2023-08-01 }}</ref> 2023. gadā izdevums ''[[Guardian Money]]'' aprakstīja vairākas sastāvdaļu izmaiņas Lielbritānijas lielveikalu pārtikas produktos (piemēram, majonēzes zīmols mainīja sastāvu no 9% olu dzeltenuma uz 6% olu un 1,5% olu dzeltenuma) kā skimpflācijas piemēru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/money/2023/jul/22/uk-supermarkets-skimpflation-prices-pack-sizes |title='Skimpflation': how supermarkets reduce the quality of what you buy |accessdate=11 August 2023 |last=Osborne |first=Hilary |date=22 July 2023 |work=The Guardian }}</ref> Atšķirībā no produkta izmēra un svara izmaiņām, skimpflāciju ir grūtāk izmērīt standartizētā veidā, tāpēc tā netiek fiksēta oficiālajos inflācijas mērījumos.<ref name="ES" /> Turpretim 2022. gada septembrī Izabellas Kaminskas izdevumā ''The Blind Spot'' tika publicēts raksts, kurā bija ierosināts vulgārs termins ''shitflation'' (sūdu flācija), lai apzīmētu produkta cenas saglabāšanu, vienlaikus krasi pazeminot tā kvalitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://the-blindspot.com/hi-shrinkflation-meet-your-cousin-shitflation/ |title=Hi Shrinkflation, Meet Your Cousin Shitflation |accessdate=2024-02-07 |date=2 September 2022 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240207100243/https://the-blindspot.com/hi-shrinkflation-meet-your-cousin-shitflation/ |archivedate=2024-02-07 }}</ref> Raksta autors Dario Garsija Hiners apgalvoja, ka šrinkflācija un kvalitātes pazemināšana ir saistīta ar [[Grosmana-Stiglica paradokss|Grosmana-Stiglica paradoksu]], un salīdzināja tās ar "Trojas zirgiem, kas paslēpti tradicionālo finanšu sistēmu sirdī, gaidot iespēju sagraut sistēmu, izjaucot relatīvās vērtības lielo datu tabulās, uz kurām paļaujas centrālie baņķieri un finansisti." == Populārā lietošana == Šo terminu 2023. un 2024. gadā izmantoja ASV prezidents [[Džo Baidens]], lai vainotu uzņēmumus par šīs taktikas izmantošanu peļņas palielināšanai, tādējādi mēģinot novirzīt kritiku par inflāciju [[Džo Baidena prezidentūra|viņa administrācijas]] laikā un uzveļot vainu lielajam biznesam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://apnews.com/article/biden-state-of-union-shrinkflation-7bb0d90a7736431fa44505643009b05d |title=Biden calls out 'shrinkflation' as part of a broader strategy to reframe how voters view the economy |accessdate=2024-03-14 |date=2024-03-08 |work=AP News |language=en |quote=The president’s focus on shrinkflation is part of a broader strategy to reframe how voters think about the economy before the November election. Biden is trying to deflect criticism about high prices and instead pin the blame on big business. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240314125825/https://apnews.com/article/biden-state-of-union-shrinkflation-7bb0d90a7736431fa44505643009b05d |archivedate=2024-03-14 }}</ref> Baidena apgalvojumus kritizēja, un daži ASV [[Konservatīvisms ASV|konservatīvie]] apgalvoja, ka viņa [[Džo Baidena administrācijas ekonomiskā politika|ekonomiskā politika]] un [[Inflācijas samazināšanas akts]] bija galvenais cenu pieauguma un produktu sarukšanas cēlonis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.newsweek.com/joe-biden-sparked-criticism-over-shrinkflation-super-bowl-video-1868901 |title=Conservatives mock Biden's "shrinkflation" video about Super Bowl snacks |accessdate=2024-03-14 |last=Venegas |first=Natalie |date=2024-02-11 |work=Newsweek |language=en |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240313222959/https://www.newsweek.com/joe-biden-sparked-criticism-over-shrinkflation-super-bowl-video-1868901 |archivedate=2024-03-13 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.politico.com/news/2024/02/23/biden-food-shrinkflation-sotu-00142773 |title=Biden planning to hit food 'shrinkflation,' corporate greed in SOTU |accessdate=2026-11-26 |work=POLITICO |date=23 February 2024 |quote=Republicans are highly critical of those White House claims, arguing it’s Biden’s policies that are fueling inflation, not corporations jacking up prices. And even some Democratic economists remain skeptical about how much of the price increases can be pinned on so-called "greedflation." |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241202000318/https://www.politico.com/news/2024/02/23/biden-food-shrinkflation-sotu-00142773 |archivedate=2024-12-02 }}</ref> == Skatīt arī == * [[Pirktspēja]] * [[Reālā un nominālā vērtība]] * [[Deflācija]] * [[Izmēra un svara ilūzija]] * [[Maldinošs iepakojums]] * [[Cenu celšana ārkārtas situācijā]] * [[Stagflācija]] * [[Diferencētā cenu noteikšana]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.ons.gov.uk/economy/inflationandpriceindices/articles/theimpactofshrinkflationoncpihuk/january2012tojune2017 The impact of Shrinkflation on the CPIH: January 2012 to June 2017] * [https://www.atulhost.com/shrinkflation-the-economics-of-stealing-from-customers Shrinkflation — the economics of stealing from customers] [[Kategorija:Makroekonomika]] [[Kategorija:Tirdzniecība]] 30yrch6oer08e8tu2lgv7pw1oo4h9q7 4494819 4494780 2026-07-14T21:57:11Z YeraC 83227 /* Cēloņi */ "(angļu: Barak Orbach)" 4494819 wikitext text/x-wiki {{Vairāki attēli | width = 200 | image1 = Pascal binczak.jpg | image2 = Toblerone 3362.jpg | direction = vertical | caption1 = ''[[Toblerone]]'' šokolādes batoniņš 2006. gadā. | caption2 = 2016. gada ''Toblerone'' batoniņš no Apvienotās Karalistes ar lielākām starpām starp virsotnēm, izmantojot par 10% mazāk šokolādes.<ref name="toblerone"/> }} [[Attēls:Pringles-165g-to-134g.jpg|alt=Fotoattēls, kas parāda izmēru atšķirību starp 165g un 134g Pringles iepakojumiem.|thumb|''[[Kellogg's]]'' 2010. un 2020. gados Austrālijā saīsināja un samazināja standarta ''Pringles'' čipsu tūtas diametru, kad tie pārcēla ražošanu no Amerikas Savienotajām Valstīm uz Malaiziju. Katras tūtas neto svaru samazināja no 165 g uz 134 g, samazinājās arī katra čipsa izmērs, un patērētāji pamanīja arī pliekanāku garšu. Šīs izmaiņas sakrita arī ar cenu pieaugumu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.smartcompany.com.au/marketing/small-tasteless-expensive-pringles-fire-changes-popular-chip-brand/ |title="Small, tasteless and expensive": Pringles under fire over changes to popular chip brand |accessdate=2025-09-04 |last=Daily |first=The New |date=2016-08-19 |work=SmartCompany |language=en |archiveurl=https://web.archive.org/web/20211026160700/https://www.smartcompany.com.au/marketing/small-tasteless-expensive-pringles-fire-changes-popular-chip-brand/ |archivedate=2021-10-26 }}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.9news.com.au/national/shrinkflation-sneaky-way-companies-australia-increase-grocery-price/2a030dc9-ed6c-4bf2-83d3-08ca9873c862 |title=The sneaky way companies are getting Aussies to pay more for groceries |accessdate=2025-09-04 |last=Seyfort |first=Serena |date=2022-03-15 |work=www.9news.com.au |language=en |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240725160224/https://www.9news.com.au/national/shrinkflation-sneaky-way-companies-australia-increase-grocery-price/2a030dc9-ed6c-4bf2-83d3-08ca9873c862 |archivedate=2024-07-25 }}</ref>]] [[Ekonomika|Ekonomikā]] '''šrinkflācija''' (no {{val|en|shrinkflation}}), kas pazīstama arī kā '''saraušanās inflācija''', '''iepakojuma samazināšana'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/business-40703866 |title=More than 2,500 products subject to shrinkflation, says ONS |publisher=[[BBC News]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170724104410/http://www.bbc.co.uk/news/business-40703866 |archivedate=2017-07-24 }}</ref> vai '''cenu un iepakojuma arhitektūra''' (''price pack architecture''),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nytimes.com/2024/05/31/business/what-is-price-pack-architecture.html |title=What's a fancy name for shrinkflation? |accessdate=2024-07-03 |last=Moreno |first=J. Edward |date=2024-05-31 |publisher=[[The New York Times|NY Times]] }}</ref> ir process, kurā tirgū pieejamo produktu izmērs vai daudzums samazinās, kamēr to cenas paliek nemainīgas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://theconversation.com/shrinkflation-when-less-is-not-more-at-the-grocery-store-97240 |title=Shrinkflation: When less is not more at the grocery store |accessdate=2021-09-14 |date=28 May 2018 |work=The Conversation |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230227123154/http://theconversation.com/shrinkflation-when-less-is-not-more-at-the-grocery-store-97240 |archivedate=2023-02-27 }}</ref><ref name="stlouisfed">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.stlouisfed.org/publications/page-one-economics/2022/12/01/beyond-inflation-numbers-shrinkflation-and-skimpflation |title=Beyond Inflation Numbers: Shrinkflation & Skimpflation |accessdate=24 November 2024 |work=stlouisfed.org |quote=Businesses know that for some goods and services, consumers are more sensitive to changes in price than to changes in quantity, and this tendency often allows businesses to benefit from shrinkflation. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241207110741/https://www.stlouisfed.org/publications/page-one-economics/2022/12/01/beyond-inflation-numbers-shrinkflation-and-skimpflation |archivedate=2024-12-07 }}</ref> Angļu valodas vārds ''shrinkflation'' ir [[saliktenis|salikts vārds]], kas veidots no vārdiem ''shrink'' (sarukt) un ''inflation'' (inflācija); tas radīts kā pretstats tradicionālajai ekonomiskajai [[inflācija]]i, kurā cenas pieaug, kamēr produkts paliek nemainīgs. Saistīts termins ir '''skimpflācija''' (''skimpflation''), kas nozīmē produkta sastāva mainīšanu vai citādu kvalitātes pazemināšanu.<ref name="ES">{{Ziņu atsauce |last=Smialek |first=Jeanna |date=1 March 2024 |title=Shrinkflation 101: The Economics of Smaller Groceries |url=https://www.nytimes.com/2024/03/01/business/economy/shrinkflation-groceries.html |work=The New York Times |quote=While ‘shrinkflation’ gets measured, ‘skimpflation’ does not. Shrinking itself is captured in official inflation data, but another sneaky force that costs consumers is getting missed in the statistics. Companies sometimes use cheaper materials to save on costs in a practice some call "skimpflation." That is much harder for the government to measure. |archive-date=2024-03-08 |access-date=2024-03-08 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240308194805/https://www.nytimes.com/2024/03/01/business/economy/shrinkflation-groceries.html |dead-url=no}}</ref> Šrinkflācija ļauj ražotājiem un tirgotājiem kontrolēt augošās ražošanas izmaksas, vienlaikus saglabājot pārdošanas apjomu, [[pamatdarbības rentabilitāte|pamatdarbības peļņas normu]] un rentabilitāti, un to bieži izmanto kā alternatīvu tiešai cenu celšanai atbilstoši inflācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bls.gov/opub/btn/volume-12/measuring-shrinkflation-and-its-impact-on-inflation.htm |title=Getting less for the same price? Explore how the CPI measures "shrinkflation" and its impact on inflation |accessdate=24 November 2024 |last=McNair |first=Kari |date=2 February 2023 |work=Bureau of Labor Statistics |quote=As input costs increase and costs to create a product rise, companies can increase the list price of a good or they can offer a smaller amount of the product for the same price. So, a candy bar’s size might change from 1.6 ounces to 1.5 ounces, yet the price stays the same. In other words, the price per unit the consumer pays increases as the amount they purchase decreases, while the price they pay at the register remains the same. Downsizing is common across food and household commodities, including potato chips, paper towels, cereal, cleaning supplies, and candy. Manufacturers change sizes because market research indicates that consumers are more sensitive to price change than size change. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241109093820/https://www.bls.gov/opub/btn/volume-12/measuring-shrinkflation-and-its-impact-on-inflation.htm |archivedate=2024-11-09 }}</ref><ref name="stlouisfed" /> Dažas [[patērētāju tiesību aizsardzība]]s grupas kritizē šo praksi, taču daži ekonomisti to aizstāv kā racionālu veidu, kā pārvaldīt [[inflācija|inflāciju]] un izmaksu pieaugumu, ja pircēji ir ļoti [[pieprasījuma elastība|jutīgi pret cenu izmaiņām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.stlouisfed.org/publications/page-one-economics/2022/12/01/beyond-inflation-numbers-shrinkflation-and-skimpflation |title=Beyond Inflation Numbers: Shrinkflation & Skimpflation |last=Bennett |first=Jeannette |date=1 December 2022 |work=Federal Reserve Bank of St. Louis |language=en }}</ref> == Ekonomiskā definīcija == [[Attēls:Fineness of early Roman Imperial silver coins.png|thumb|Paralēle šrinkflācijai ir [[Naudas vērtības samazināšana|naudas vērtības samazināšana (debasēšana)]]. Šajā grafikā redzams sudraba satura samazinājums monētās [[Senā Roma|Romas impērijas]] vēsturē.]] Šrinkflācija ir vispārējais preču [[cenu līmenis|cenu līmeņa]] pieaugums uz svara vai tilpuma vienību, ko izraisa pārdodamā produkta svara vai izmēra samazināšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sites.lsa.umich.edu/mje/2024/04/17/shrinkflation-101-less-bang-for-your-buck/ |title=Shrinkflation 101: Less Bang For Your Buck – Michigan Journal of Economics |accessdate=2025-02-11 |date=2024-04-17 |language=en |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250211050009/https://sites.lsa.umich.edu/mje/2024/04/17/shrinkflation-101-less-bang-for-your-buck/ |archivedate=2025-02-11 }}</ref> Paša iepakotā produkta cena par vienību paliek nemainīga. Tas dažkārt neietekmē tādus [[inflācija]]s rādītājus kā [[patēriņa cenu indekss]] vai mazumtirdzniecības cenu indekss, proti, tas var neizraisīt tiešu mazumtirdzniecības preču un pakalpojumu groza izmaksu pieaugumu,{{nepieciešama atsauce|datums=July 2017}} taču daudzi cenu līmeņu un līdz ar to arī inflācijas rādītāji ir piesaistīti produktu tilpuma vai svara vienībām, tādēļ šrinkflācija ietekmē arī statistiski atspoguļotos inflācijas rādītājus. Termina ''shrinkflation'' pirmā lietošana tā pašreizējā nozīmē tiek piedēvēta ekonomistei Pipai Malmgrēnai, lai gan iepriekš šo pašu terminu vēsturnieks Braiens Domitrovičs izmantoja, lai apzīmētu ekonomikas sarukšanu, vienlaikus ciešot no augstas inflācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.merriam-webster.com/words-at-play/shrinkflation-words-were-watching |title=That Shrinking Feeling |accessdate=21 January 2019 |work=Merriam Webster Dictionary |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230203210902/https://www.merriam-webster.com/words-at-play/shrinkflation-words-were-watching |archivedate=2023-02-03 }}</ref> == Cēloņi == Akadēmiskais ekonomists Baraks Orbaks (angļu: ''Barak Orbach'') apgalvo, ka šrinkflāciju parasti veicina konkurence: "Kad piedāvājuma šoki vai citi faktori palielina ražošanas izmaksas, uzņēmumiem ir jāpārnes izmaksu pieaugums uz patērētājiem, lai saglabātu rentabilitāti. Tomēr konkurences apstākļos tieša cenu celšana ir riskanta. Šādos apstākļos uzņēmumi bieži izvēlas netieši paaugstināt cenas, samazinot produktu izmērus."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.promarket.org/2023/08/18/do-antitrust-enforcers-know-they-induce-shrinkflation/ |title=Do Antitrust Enforcers Know They Induce Shrinkflation? |accessdate=17 February 2024 |work=ProMarket |date=18 August 2023 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240217092005/https://www.promarket.org/2023/08/18/do-antitrust-enforcers-know-they-induce-shrinkflation/ |archivedate=2024-02-17 }}</ref> Skaidri neizmantojot terminu ''šrinkflācija'', makroekonomists Viveks Mūrtijs daudz agrāk dokumentēja un analizēja inflācijas radīto produktu sarukšanas efektu, skaidrojot to ar Artura Okuna "neredzamā rokasstiepiena" (''invisible handshake'') pieeju: "Cenas ir [...] balstītas uz uzticēšanās un taisnīguma principiem. Tiek uzskatīts par pieņemamu, ka uzņēmumi reaģē uz izmaksu pieaugumu, bet ne uz pieprasījuma pieaugumu. Uzņēmumi, kas pārdod zīmola produktus, pieliks apzinātas pūles, lai turpinātu pārdot par to pašu cenu, tādējādi saglabājot lojālus klientus. Tāpēc, lai tiktu galā ar inflāciju, ātras aprites patēriņa preču uzņēmumi bieži vien izvēlas samazināt produkta izmēru, lai izvairītos no cenu paaugstināšanas."<ref>Moorthy, Vivek (2017). Applied Macroeconomics Employment, Growth and Inflation (Ist ed.). Delhi: I.K. International Publishing House Pvt.Ltd. pp. Section 3.5 The Rationale for cost based price pp 78.</ref> == Ietekme uz patērētājiem == [[Attēls:SPAR_varehandel_hyller_(Supermarket_GROCERY_store_aisle_shelves)_Heinz_ketchup_NORWAY_2023-08-31_(cropped).jpg|thumb|Daudzi pārtikas veikali sniedz mērvienības cenu informāciju visiem produktiem. Šajā [[Norvēģija]]s pārtikas veikalā kečupa pudeles cena tiek norādīta gan par iepakojumu (64,90 [[Norvēģijas krona|kr]]), gan par kilogramu (111,90 kr). Tas ļauj pircējiem redzēt, cik daudz viņi maksās, un ātri salīdzināt produktus ar dažādiem iepakojuma izmēriem.]] Daži patērētāju tiesību aizstāvji kritizē šrinkflāciju, jo tai ir tendence "nemanāmi" samazināt produkta vērtību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/lifeandstyle/2023/jun/06/shrinkflation-boycotts-have-you-joined-the-uprising-against-downsizing |title=Shrinkflation boycotts: have you joined the uprising against downsizing? |accessdate=22 January 2025 |publisher=Guardian News & Media |date=6 June 2023 }}</ref> Iepakojuma izmēra samazinājums parasti ir pietiekami neliels, lai pastāvīgie patērētāji to uzreiz nepamanītu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lovemoney.com/news/62625/shrinkflation-uk-groceries-food-drink-smaller-size-same-price |title=Shrinkflation: the food and drink items that have shrunk but aren't any cheaper |accessdate=7 July 2020 |last=Sewraz |first=Reena |date=21 February 2017 |work=lovemoney.com |quote=Ratula Chakraborty, senior lecturer in business management at the University of East Anglia, said: "Shrinkflation is a sneaky practice because consumers are not expecting any size changes so do not inspect package sizes unless there is a really noticeable difference." |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230405002404/https://www.lovemoney.com/news/62625/shrinkflation-uk-groceries-food-drink-smaller-size-same-price |archivedate=2023-04-05 }}</ref> Nemainīga cena nozīmē, ka lielākā daļa pircēju uzreiz nekonstatēs augstāku [[mērvienības cena|mērvienības cenu]], kas negatīvi ietekmē patērētāju spēju izdarīt apzinātu izvēli. Pētījumos noskaidrots, ka patērētājus vairāk attur cenu pieaugums nekā iepakojuma izmēra samazināšana, un daži pircēji labāk izvēlas mazāku iepakojumu par veco cenu, nevis veco iepakojuma izmēru par augstāku cenu.<ref name="ES" /> Piegādātāji un tirgotāji tiek aicināti būt atklātiem pret klientiem. Pēc biznesa vadības profesores Ratulas Čakraborti teiktā, viņiem vajadzētu būt likumīgi pienākumam informēt pircējus par iepakojuma izmēru samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.which.co.uk/news/2019/02/shrinking-products-are-we-paying-more-for-less/ |title=Shrinking products: are we paying more for less? |accessdate=7 July 2020 |last=Studman |first=Anna |date=23 February 2019 |work=Which? |archiveurl=https://web.archive.org/web/20210118011824/https://www.which.co.uk/news/2019/02/shrinking-products-are-we-paying-more-for-less/ |archivedate=2021-01-18 }}</ref> 2023. gadā Francijas pārtikas veikalu tīkls ''[[Carrefour]]'' sāka brīdināt savus klientus par šādu praksi.<ref name="Merkur_2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.merkur.de/wirtschaft/carrefour-warnt-vor-versteckten-preiserhoehungen-zr-92509987.html |title=Carrefour warnt vor versteckten Preiserhöhungen |accessdate=2023-09-16 |date=2023-09-09 |work=[[Merkur.de]] |publisher=Münchener Zeitungs-Verlag GmbH & Co. KG |language=de |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230916083210/https://www.merkur.de/wirtschaft/carrefour-warnt-vor-versteckten-preiserhoehungen-zr-92509987.html |archivedate=2023-09-16 }}</ref><ref name="Ammann_2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://kurier.at/politik/ausland/shrinkflation-frankreich-inflation-teuerung-supermarktkette-carrefour-foodwatch/402595283 |title=Erstmals warnt eine Supermarktkette vor versteckten Preiserhöhungen - Eine französische Supermarktkette hängt Warnschilder aus und warnt somit vor "Shrinkflation". Sogar ein Gesetz ist vorgesehen. |accessdate=2023-09-15 |last=Ammann |first=Lucas |date=2023-09-15 |work=[[Kurier]] |language=de-AT |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230915183318/https://kurier.at/politik/ausland/shrinkflation-frankreich-inflation-teuerung-supermarktkette-carrefour-foodwatch/402595283 |archivedate=2023-09-15 }}</ref> Korporatīvās struktūras mēdz novērst uzmanību no produktu sarukšanas, apgalvojot, ka mazākas porcijas sniedz labumu veselībai vai mazāks iepakojums palīdz videi.<ref name="Goldcore">{{Tīmekļa atsauce |url=https://news.goldcore.com/us/gold-blog/ecb-meets-to-tackle-deflation-while-ignoring-shrinkflation/ |title=ECB Meets To Tackle Deflation While Ignoring Shrinkflation |accessdate=7 July 2020 |publisher=Goldcore |date=4 September 2014 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230227124705/https://news.goldcore.com/us/gold-blog/ecb-meets-to-tackle-deflation-while-ignoring-shrinkflation/ |archivedate=2023-02-27 }}</ref> Šrinkflācija nav vienīgais iepakojumu samazināšanas iemesls. Dažos gadījumos, piemēram, attiecībā uz [[neveselīga pārtika|ātrajām uzkodām (''junk food'')]], daļa patērētāju tiešām dod priekšroku mazākiem iepakojuma izmēriem.<ref name="ES" /> Citos gadījumos izmaiņas ir daļa no tendences pielāgot iepakojuma izmērus. 2003. gadā ''[[Danone]]'' samazināja savus [[jogurts|jogurta]] trauciņus no 8 uncēm līdz 6 uncēm, jo patērētāji uzskatīja, ka lielākais produkts kopumā ir pārāk dārgs; daudzi (lai gan ne visi) pārtikas veikali, kas to pārdeva, saglabāja veco cenu par mazāko produktu.<ref name="YM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nytimes.com/2003/05/03/business/yogurt-makers-shrink-the-cup-trying-to-turn-less-into-more.html |title=Yogurt Makers Shrink the Cup, Trying to Turn Less into More |accessdate=2024-03-08 |last=Day |first=Sherri |date=3 May 2003 |work=The New York Times |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240308202158/https://www.nytimes.com/2003/05/03/business/yogurt-makers-shrink-the-cup-trying-to-turn-less-into-more.html |archivedate=2024-03-08 }}</ref> Lielākā daļa jogurta ražotāju sekoja šim piemēram, kā rezultātā iepakojumi kļuva mazāki.<ref name="ES" /><ref name="YM" /> == "Tikko pamanāmā atšķirība" == {{Vairāki attēli |image1 = |caption1 =Šrinkflācijas izmaiņas tiek saglabātas zem TPA sliekšņa |image2 = |caption2 =Izmēra palielināšana virs TPA sliekšņa tiek plaši reklamēta |direction=horizontal }} [[Eksperimentālā psiholoģija|Eksperimentālajā psiholoģijā]] "tikko pamanāmā atšķirība" (TPA, angļu: ''just-noticeable difference'' jeb ''JND'') ir lielums, par kādu kaut kas ir jāmaina, lai šī atšķirība kļūtu pamanāma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://apps.usd.edu/coglab/WebersLaw.html |title=Weber's Law of Just Noticeable Difference |accessdate=2024-10-28 |publisher=University of South Dakota |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141125154040/http://apps.usd.edu/coglab/WebersLaw.html |archivedate=2014-11-25 }}</ref> Šis jēdziens, ko atklāja [[Ernsts Heinrihs Vēbers]], nosaka, ka TPA ir fiksēta proporcija pret references maņu līmeni, un tādējādi TPA attiecība pret referenci ir aptuveni konstanta: <math display="block">\frac {\Delta I} {I} = k</math> kur <math>I\!</math> ir stimulācijas sākotnējā intensitāte, <math>\Delta I\!</math> ir tai nepieciešamais papildinājums, lai izmaiņas tiktu uztvertas, un ''k'' ir konstante. Vēbera likumam ir svarīgs pielietojums [[mārketings|mārketingā]]. Ražotāji un tirgotāji cenšas noteikt saviem produktiem atbilstošo TPA divu ļoti atšķirīgu iemeslu dēļ: # Negatīvas izmaiņas (piemēram, produkta izmēra vai kvalitātes samazināšanās, vai produkta cenas pieaugums) nav pamanāmas sabiedrībai (t.i., paliek zem TPA sliekšņa); # Produktu uzlabojumi (piemēram, uzlabots vai atjaunināts iepakojums, lielāks izmērs vai zemāka cena) ir skaidri redzami patērētājiem, nebūdami pārlieku dārgi ražotājam (t.i., tie ir tieši pie TPA sliekšņa vai nedaudz virs tā). Kad runa ir par produktu uzlabojumiem, tirgotāji vēlas sasniegt vai pārsniegt patērētāja uztveres slieksni; proti, viņi vēlas, lai patērētāji viegli pamanītu jebkādus sākotnējā produkta uzlabojumus. Mārketinga speciālisti izmanto TPA, lai noteiktu, cik liels uzlabojums ir jāveic. Uzlabojums, kas ir mazāks par TPA, ir veltīgs darbs, jo to nepamanīs; savukārt uzlabojums, kas ievērojami pārsniedz TPA, arī var būt neekonomisks, jo tas var samazināt atkārtotu pirkumu biežumu. No otras puses, ja tiek paaugstinātas cenas vai samazināts preces tilpums, vēlams izmaiņas saglabāt zem TPA sliekšņa, lai patērētāji tās nepamanītu. == Statistika == [[Lielbritānija]]s Nacionālais statistikas birojs (''Office for National Statistics'') 2019. gadā rakstīja: "Mēs identificējām 206 produktus, kuru izmērs samazinājās, un 79, kuru izmērs palielinājās laika posmā no 2015. gada septembra līdz 2017. gada jūnijam. Šajā periodā, kas ietvēra arī ES referendumu, nebija novērojama nekāda tendence attiecībā uz izmēru maiņas biežumu. Lielākā daļa produktu, kam mainījās izmērs, bija pārtikas produkti, un 2016. gadā mēs lēsām, ka no 1% līdz 2,1% mūs paraugā iekļauto pārtikas produktu samazinājās izmērā, savukārt no 0,3% līdz 0,7% kļuva lielāki. Mēs arī novērojām, ka cenas mēdza nemainīties, kad produkti mainīja izmēru, kas saskan ar pieņēmumu, ka daži produkti tiek pakļauti 'šrinkflācijai'."<ref name="ONS">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ons.gov.uk/economy/inflationandpriceindices/articles/theimpactofshrinkflationoncpihuk/howmanyofourproductsaregettingsmaller |title=Shrinkflation: How many of our products are getting smaller? |accessdate=2021-03-13 |publisher=[[Nacionālais statistikas birojs (Apvienotā Karaliste)|Office for National Statistics]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240116231851/https://www.ons.gov.uk/economy/inflationandpriceindices/articles/theimpactofshrinkflationoncpihuk/howmanyofourproductsaregettingsmaller |archivedate=2024-01-16 }}</ref> {{wide image|Impact of Shrinkflation on CPIH (UK) 2012 - 2017.png|700px|align-cap=center|Šrinkflācijas ietekme uz CPIH Apvienotajā Karalistē un to pārtikas cenu kotāciju skaits mēnesī, kurās novērotas iepakojuma izmēra izmaiņas}} Amerikas Savienotajās Valstīs Darba statistikas birojs (''Bureau of Labor Statistics'') ir norādījis, ka "produktu izmēru samazināšanas ietekme visu patēriņa preču un pakalpojumu līmenī ir minimāla — vidējā ikgadējā ietekme ir 0,01 procents gadā, tādēļ, lai gan patērētāji pārtikas veikalā var pamanīt šrinkflāciju, tai ir ļoti maza ietekme uz kopējo inflācijas ainu, ar ko viņi saskaras."<ref name="BLS">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bls.gov/opub/btn/volume-12/measuring-shrinkflation-and-its-impact-on-inflation.htm |title=Getting less for the same price? Explore how the CPI measures "shrinkflation" and its impact on inflation |accessdate=2024-11-05 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241109093820/https://www.bls.gov/opub/btn/volume-12/measuring-shrinkflation-and-its-impact-on-inflation.htm |archivedate=2024-11-09 }}</ref> == Piemēri == * [[Kafija]], kas tika pārdota 1 mārciņas (453,6 g) iepakojumos, 1980. gados saruka līdz 400 g vai mazāk.<ref name="ES" /> * Indijā 2008. gadā uzņēmums ''Procter & Gamble'' samazināja sava veļas mazgāšanas līdzekļa ''Tide'' iepakojumu no 1 kg līdz 850 g, saglabājot to pašu cenu. Tāpat ap 2012. gadu ''Orbit'' košļājamo gumiju iepakojumu samazināja no 6 līdz 5 vienībām, saglabājot cenu ₹5. 2013. gadā populārais brokastu ēdiens ''idli'' tika samazināts no 100 g līdz 75 g, kā ziņoja ''Bangalore Mirror''.<ref>Moorthy Vivek "Understanding Stagflation—Past and Present" [[McGraw Hill Education]] (India) 2014, pp. 79-80 {{ISBN|978-93-392-0334-4}}</ref> * 2009. gada janvārī ''[[Häagen-Dazs]]'' paziņoja, ka samazinās savu saldējuma kārbu izmēru ASV no 16 šķidruma uncēm (470 ml) uz 14 šķidruma uncēm (410 ml).<ref name="York">{{Tīmekļa atsauce |url=http://adage.com/article/news/ben-jerry-s-calls-haagen-dazs-shrinking-packaging/135126/ |title=Ben and Jerry's Calls Out Haagen-Dazs on Shrinkage |accessdate=2015-11-22 |last=York |first=Emily Bryson |date=2009-03-09 |work=adage.com |publisher=Advertising Age |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151120070342/http://adage.com/article/news/ben-jerry-s-calls-haagen-dazs-shrinking-packaging/135126/ |archivedate=2015-11-20 }}</ref><ref name="partysugar">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.popsugar.com/food/Haagen-Dazs-Shrinks-Package-Ben-Jerry-Outraged-2906900 |title=Ben and Jerry's vs. Haagen-Dazs: A Pint-Sized Battle |accessdate=2015-11-22 |date=2009-03-10 |work=popsugar.com |publisher=POPsugar |author=Partysugar |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171110005416/https://www.popsugar.com/food/Haagen-Dazs-Shrinks-Package-Ben-Jerry-Outraged-2906900 |archivedate=2017-11-10 }}</ref> * 2010. gadā ''[[Kraft Foods|Kraft]]'' samazināja 200 g ''[[Toblerone]]'' šokolādes batoniņu līdz 170 g.<ref name="Ten"/> * ''[[Tetley]]'' tējas maisiņi tika pārdoti iepakojumos pa 88, nevis 100 gabaliem.<ref name="Ten"/> * ''[[Nestlé]]'' samazināja savu ''[[After Eight]]'' mētru šokolādes plāksnīšu kastīti no 200 g līdz 170 g.<ref name="Ten"/> * ''Cadbury [[Crunchie]]'' šokolādes batoniņi tika pārdoti trīs, nevis četru gabalu iepakojumos.<ref name="Ten">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mirror.co.uk/news/uk-news/vat-rises-but-food-shrinks-270431#ixzz341XMoHMj |title=VAT rises but food shrinks |accessdate=2014-06-09 |publisher=[[Daily Mirror]] |date=19 December 2010 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200205164441/https://www.mirror.co.uk/news/uk-news/vat-rises-but-food-shrinks-270431#ixzz341XMoHMj |archivedate=2020-02-05 }}</ref> * 2015. gadā no katra ''[[Cadbury Fingers]]'' iepakojuma tika izņemti divi cepumi ("pirkstiņi"), samazinot iepakojuma svaru no 125 gramiem līdz 111 gramiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.thejournal.ie/cadbury-fingers-smaller-packs-2048354-Apr2015/ |title=There are now TWO fewer Cadbury Fingers in every pack |accessdate=2022-07-07 |date=14 April 2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220707100101/https://www.thejournal.ie/cadbury-fingers-smaller-packs-2048354-Apr2015/ |archivedate=2022-07-07 }}</ref> * 2015. gada jūlijā ''[[Cadbury Roses]]'' kārba, kas 2011. gadā svēra 975 g, tika samazināta līdz nepilniem 730 g, savukārt ''Cadbury [[Heroes (confectionery)|Heroes]]'' kārba tika samazināta līdz 695 g. Tomēr cena palika nemainīga — aptuveni 9 mārciņas.<ref name="Cad">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.express.co.uk/news/uk/592363/Heroes-Roses-latest-chocolate-treat-shrink-in-size-price-stays-same |title=Cadbury take ELEVEN CHOCS from Heroes and Roses tubs but price stays same |accessdate=2016-11-27 |publisher=[[Daily Express]] |date=20 July 2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161009131453/http://www.express.co.uk/news/uk/592363/Heroes-Roses-latest-chocolate-treat-shrink-in-size-price-stays-same |archivedate=2016-10-09 }}</ref> * Ap 2015. gadu ''[[Kellogg's]]'' Austrālijā un Jaunzēlandē saīsināja un samazināja standarta ''[[Pringles]]'' čipsu tūtas diametru, vienlaikus pārceļot ražošanu no ASV uz Malaiziju. Katras tūtas neto svars tika samazināts no 165g uz 134g, samazinājās arī katra čipsa izmērs, un patērētāji pamanīja pliekanāku garšu. Šīs izmaiņas sakrita arī ar cenu pieaugumu.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> * 2016. gadā ''[[Terry's Chocolate Orange]]'' tika samazināts no 175 g līdz 157 g, mainot katra segmenta formu, lai starp tiem atstātu gaisa spraugu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://inews.co.uk/inews-lifestyle/food-and-drink/shrinking-terrys-chocolate-orange-doubles-price-supermarkets-517170 |title=Terry's Chocolate Orange doubles in price in some supermarkets |accessdate=2019-10-24 |date=27 November 2017 |work=inews.co.uk |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191024153908/https://inews.co.uk/inews-lifestyle/food-and-drink/shrinking-terrys-chocolate-orange-doubles-price-supermarkets-517170 |archivedate=2019-10-24 }}</ref> * 2016. gadā ''[[Mondelez International]]'' atkārtoti samazināja Apvienotajai Karalistei paredzēto 170 g ''[[Toblerone]]'' batoniņu līdz 150 g, bet 400 g batoniņu līdz 360 g. Tas tika izdarīts, palielinot atstarpes starp šokolādes trīsstūriem.<ref name="toblerone">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.com/news/uk-37904703 |title=Toblerone triangle change upsets fans |accessdate=2016-11-08 |work=BBC News |date=8 November 2016 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230817192425/https://www.bbc.com/news/uk-37904703 |archivedate=2023-08-17 }}</ref> * 2017. gadā ''Milka Alpine Milk'' un ''Milka Nuts & Raisins'' svars tika samazināts no 300 g uz 270 g, savukārt ''Triolade'' — no 300 g uz 280 g, nemainot pašu iepakojuma izmēru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://zpravy.aktualne.cz/finance/nakupovani/milka-se-nenapadne-zmensuje-cena-ale-zustava-stejna-obalove/r~bc80e024f45d11e7be860cc47ab5f122/ |title=Milka se nenápadně zmenšuje, cena ale zůstává stejná. Obalové triky jen tak nepoznáte - Aktuálně.cz |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180112042342/https://zpravy.aktualne.cz/finance/nakupovani/milka-se-nenapadne-zmensuje-cena-ale-zustava-stejna-obalove/r~bc80e024f45d11e7be860cc47ab5f122/ |archivedate=2018-01-12 }}</ref> * 2017. gadā ''[[McVitie's]]'' samazināja ''Jaffa Cakes'' cepumu skaitu katrā standarta iepakojumā no 12 uz 10, tādējādi palielinot viena cepuma izmaksas no 9,58 pensiem līdz 9,9 pensiem.<ref name="Jaffa">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/business/2017/sep/26/jaffa-cakes-pack-size-cut-shrinkflation-mcvities-cadbury |title=Jaffa Cakes packet size reduced in latest 'shrinkflation' move |accessdate=2017-09-26 |work=[[The Guardian]] |date=26 September 2017 }}</ref> * 2020. gadā ''[[Unilever]]'' Eiropā samazināja ''[[Ben & Jerry's]]'' saldējuma kārbu tilpumu no 500 ml līdz 465 ml, joprojām saglabājot ieteicamo mazumtirdzniecības cenu ap 5 eiro. Neskatoties uz to, Unilever publiski kritizēja konkurējošos saldējuma zīmolus par šrinkflāciju ASV, kur pašu ražotais ''Ben & Jerry's'' joprojām tika pārdots pintes (473 ml) izmēra iepakojumos.<ref name="York"/><ref name="partysugar"/> * 2021. gadā ''[[General Mills]]'' samazināja savu ģimenes izmēra (''family-size'') brokastu pārslu kārbu izmēru no 19,3 uncēm līdz 18,1 uncei. Tas nozīmē, ka produkta vienības cena par unci pieauga, lai gan patērētājam vidējā cena ASV saglabājās 2,99 dolāri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.npr.org/sections/money/2021/07/06/1012409112/beware-of-shrinkflation-inflations-devious-cousin |title=Beware Of 'Shrinkflation,' Inflation's Devious Cousin |accessdate=2021-07-07 |last=Rosalsky |first=Greg |date=2021-07-06 |work=[[Planet Money]] |publisher=[[NPR]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230929144017/https://www.npr.org/sections/money/2021/07/06/1012409112/beware-of-shrinkflation-inflations-devious-cousin |archivedate=2023-09-29 }}</ref> * 2022. gadā ''[[Procter & Gamble]]'' samazināja divslāņu lokšņu skaitu vienā [[tualetes papīrs|tualetes papīra]] rullī no 264 līdz 244 loksnēm 18 ruļļu "mega" iepakojumā. Tas ir līdzvērtīgi aptuveni pusotra rullim uz visu 18 ruļļu iepakojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cnn.com/2022/03/08/business/toilet-paper-roll-shrinking-inflation/index.html |title=Your toilet paper roll is slimming down |accessdate=2022-03-08 |last=Kavilanz |first=Parija |date=2022-03-08 |work=[[CNN Business]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220308125556/https://www.cnn.com/2022/03/08/business/toilet-paper-roll-shrinking-inflation/index.html |archivedate=2022-03-08 }}</ref> * 2022. gadā Unilever samazināja ''[[Dove (zīmols)|Dove]]'' ziepju gabaliņu svaru no 100 g līdz 90 g, lielākajai daļai tirgotāju saglabājot to pašu cenu vai pat to palielinot.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.thegrocer.co.uk/healthcare-beauty-and-baby/unilever-shrinks-dove-beauty-bar-packs-as-cost-inflation-bites/670093.article |title=Unilever shrinks Dove Beauty Bar packs as cost inflation bites |accessdate=2023-07-31 |last=Leonard-Bedwell |first=Niamh |work=The Grocer |language=en |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240305103647/https://www.thegrocer.co.uk/healthcare-beauty-and-baby/unilever-shrinks-dove-beauty-bar-packs-as-cost-inflation-bites/670093.article |archivedate=2024-03-05 }}</ref> * 2023. gadā ''[[Mars (uzņēmums)|Mars, Incorporated]]'' samazināja sava zīmola ''Whiskas'' kaķu barības svaru par 15%, samazinot katras paciņas svaru no 100 g līdz 85 g. Paciņu komplektu cenas nemainījās. Tas attiecās uz 12×100 g, 40×100 g, 80×100 g un atsevišķiem produktiem gan želejā, gan mērcē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.telegraph.co.uk/business/2023/01/25/cat-food-shrinks-whiskas-shaves-15g-packets/ |title=Whiskas shaves 15g off packets – but still charges same price |accessdate=7 April 2023 |date=26 January 2023 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230407150517/https://www.telegraph.co.uk/business/2023/01/25/cat-food-shrinks-whiskas-shaves-15g-packets/ |archivedate=2023-04-07 }}</ref> * 2025. gadā ''[[PlayStation 5]] Digital Edition'' iekšējā krātuve bez iepriekšēja paziņojuma tika samazināta no 1 TB līdz 825 GB, saglabājot to pašu cenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tomshardware.com/video-games/playstation/playstation-5-digital-edition-with-1tb-ssd-downgraded-to-825gb-listed-at-the-same-price-cfi-2116-revision-emerges-overseas-on-amazon |title=PlayStation 5 Digital Edition with 1TB SSD downgraded to 825GB listed at the same price — CFI-2116 revision emerges overseas on Amazon |accessdate=2025-09-17 |last=Liu |first=Zhiye |date=2025-09-17 |work=Tom's Hardware }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dcgameblog.com/2025/10/sony-shrinkflation-5/ |title=Sony Shrinkflation 5 |accessdate=2025-10-04 |last=Barnes |first=Geoffrey |date=2025-10-04 |work=Damage Control Blog }}</ref> == Likumdošana == 2024. gadā ASV Senātā iesniedza likumprojektu, kas paredzēja aizliegt šrinkflāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.congress.gov/bill/118th-congress/senate-bill/3819/text |title=S.3819 - Shrinkflation Prevention Act of 2024 |accessdate=18 September 2024 |work=congress.gov |date=22 May 2024 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240918130442/https://www.congress.gov/bill/118th-congress/senate-bill/3819/text |archivedate=2024-09-18 }}</ref> Cits likumprojekts, ko iesniedza ASV Pārstāvju palātā, prasītu zīmoliem marķēt produktus, kuru tilpums par to pašu cenu ir samazināts. [[Brazīlija|Brazīlijā]] pastāv likums, kas uzliek par pienākumu ražotājiem uz iepakojuma vismaz sešus mēnešus skaidri norādīt, ka produkta neto saturs ir mainījies, sniedzot gan relatīvos, gan absolūtos skaitļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ul.com/news/label-updates-required-brazil-when-quantity-change-occurs |title=Label Updates Required in Brazil When a Quantity Change Occurs |accessdate=2026-04-14 |work=UL Solutions |language=en }}</ref> Arī [[Austrija|Austrijā]] kopš 2026. gada aprīļa ir stājies spēkā obligāts 60 dienu marķēšanas noteikums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.schoenherr.eu/content/spotlight-on-shrinkflation-austria-s-anti-deceptive-packaging-law-now-in-effect |title=Spotlight on shrinkflation: Austria's Anti-Deceptive Packaging Law now in effect |accessdate=2026-04-14 |work=www.schoenherr.eu |language=en }}</ref> == Saistītā terminoloģija == 2021. gada oktobrī [[NPR]] raidījuma ''[[Planet Money]]'' pārstāvis Gregs Rozalskis ierosināja terminu '''skimpflācija''' (angļu: ''skimpflation''), lai apzīmētu pakalpojumu kvalitātes pazemināšanos, saglabājot nemainīgu cenu, piemēram, ja [[viesnīca]] piedāvā pieticīgākas [[brokastis]] vai samazina [[istabene|uzkopšanas]] biežumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.npr.org/sections/money/2021/10/26/1048892388/meet-skimpflation-a-reason-inflation-is-worse-than-the-government-says-it-is |title=Meet skimpflation: A reason inflation is worse than the government says it is |accessdate=30 October 2021 |last=Rosalsky |first=Greg |date=26 October 2021 |work=NPR |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230801202337/https://www.npr.org/sections/money/2021/10/26/1048892388/meet-skimpflation-a-reason-inflation-is-worse-than-the-government-says-it-is |archivedate=2023-08-01 }}</ref> 2023. gadā izdevums ''[[Guardian Money]]'' aprakstīja vairākas sastāvdaļu izmaiņas Lielbritānijas lielveikalu pārtikas produktos (piemēram, majonēzes zīmols mainīja sastāvu no 9% olu dzeltenuma uz 6% olu un 1,5% olu dzeltenuma) kā skimpflācijas piemēru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/money/2023/jul/22/uk-supermarkets-skimpflation-prices-pack-sizes |title='Skimpflation': how supermarkets reduce the quality of what you buy |accessdate=11 August 2023 |last=Osborne |first=Hilary |date=22 July 2023 |work=The Guardian }}</ref> Atšķirībā no produkta izmēra un svara izmaiņām, skimpflāciju ir grūtāk izmērīt standartizētā veidā, tāpēc tā netiek fiksēta oficiālajos inflācijas mērījumos.<ref name="ES" /> Turpretim 2022. gada septembrī Izabellas Kaminskas izdevumā ''The Blind Spot'' tika publicēts raksts, kurā bija ierosināts vulgārs termins ''shitflation'' (sūdu flācija), lai apzīmētu produkta cenas saglabāšanu, vienlaikus krasi pazeminot tā kvalitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://the-blindspot.com/hi-shrinkflation-meet-your-cousin-shitflation/ |title=Hi Shrinkflation, Meet Your Cousin Shitflation |accessdate=2024-02-07 |date=2 September 2022 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240207100243/https://the-blindspot.com/hi-shrinkflation-meet-your-cousin-shitflation/ |archivedate=2024-02-07 }}</ref> Raksta autors Dario Garsija Hiners apgalvoja, ka šrinkflācija un kvalitātes pazemināšana ir saistīta ar [[Grosmana-Stiglica paradokss|Grosmana-Stiglica paradoksu]], un salīdzināja tās ar "Trojas zirgiem, kas paslēpti tradicionālo finanšu sistēmu sirdī, gaidot iespēju sagraut sistēmu, izjaucot relatīvās vērtības lielo datu tabulās, uz kurām paļaujas centrālie baņķieri un finansisti." == Populārā lietošana == Šo terminu 2023. un 2024. gadā izmantoja ASV prezidents [[Džo Baidens]], lai vainotu uzņēmumus par šīs taktikas izmantošanu peļņas palielināšanai, tādējādi mēģinot novirzīt kritiku par inflāciju [[Džo Baidena prezidentūra|viņa administrācijas]] laikā un uzveļot vainu lielajam biznesam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://apnews.com/article/biden-state-of-union-shrinkflation-7bb0d90a7736431fa44505643009b05d |title=Biden calls out 'shrinkflation' as part of a broader strategy to reframe how voters view the economy |accessdate=2024-03-14 |date=2024-03-08 |work=AP News |language=en |quote=The president’s focus on shrinkflation is part of a broader strategy to reframe how voters think about the economy before the November election. Biden is trying to deflect criticism about high prices and instead pin the blame on big business. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240314125825/https://apnews.com/article/biden-state-of-union-shrinkflation-7bb0d90a7736431fa44505643009b05d |archivedate=2024-03-14 }}</ref> Baidena apgalvojumus kritizēja, un daži ASV [[Konservatīvisms ASV|konservatīvie]] apgalvoja, ka viņa [[Džo Baidena administrācijas ekonomiskā politika|ekonomiskā politika]] un [[Inflācijas samazināšanas akts]] bija galvenais cenu pieauguma un produktu sarukšanas cēlonis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.newsweek.com/joe-biden-sparked-criticism-over-shrinkflation-super-bowl-video-1868901 |title=Conservatives mock Biden's "shrinkflation" video about Super Bowl snacks |accessdate=2024-03-14 |last=Venegas |first=Natalie |date=2024-02-11 |work=Newsweek |language=en |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240313222959/https://www.newsweek.com/joe-biden-sparked-criticism-over-shrinkflation-super-bowl-video-1868901 |archivedate=2024-03-13 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.politico.com/news/2024/02/23/biden-food-shrinkflation-sotu-00142773 |title=Biden planning to hit food 'shrinkflation,' corporate greed in SOTU |accessdate=2026-11-26 |work=POLITICO |date=23 February 2024 |quote=Republicans are highly critical of those White House claims, arguing it’s Biden’s policies that are fueling inflation, not corporations jacking up prices. And even some Democratic economists remain skeptical about how much of the price increases can be pinned on so-called "greedflation." |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241202000318/https://www.politico.com/news/2024/02/23/biden-food-shrinkflation-sotu-00142773 |archivedate=2024-12-02 }}</ref> == Skatīt arī == * [[Pirktspēja]] * [[Reālā un nominālā vērtība]] * [[Deflācija]] * [[Izmēra un svara ilūzija]] * [[Maldinošs iepakojums]] * [[Cenu celšana ārkārtas situācijā]] * [[Stagflācija]] * [[Diferencētā cenu noteikšana]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.ons.gov.uk/economy/inflationandpriceindices/articles/theimpactofshrinkflationoncpihuk/january2012tojune2017 The impact of Shrinkflation on the CPIH: January 2012 to June 2017] * [https://www.atulhost.com/shrinkflation-the-economics-of-stealing-from-customers Shrinkflation — the economics of stealing from customers] [[Kategorija:Makroekonomika]] [[Kategorija:Tirdzniecība]] qwubmjrk8u3ju1wkxjrgh8wpwjencdd Tallinas "Panter" 0 635682 4494724 2026-07-14T12:02:11Z Gragox 965 Jauna lapa: {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #ED1B24; border-top:#EF3340 5px solid;border-bottom:#EF3340 5px solid; | pašr_sezona = | team = Tallinas "Panter" | logo = HC_Panter.png | logosize = 180px | city = {{vieta|Igaunija|Tallina}} | league = [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts]] | conference = | division = | founded = [[2001]] | di... 4494724 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #ED1B24; border-top:#EF3340 5px solid;border-bottom:#EF3340 5px solid; | pašr_sezona = | team = Tallinas "Panter" | logo = HC_Panter.png | logosize = 180px | city = {{vieta|Igaunija|Tallina}} | league = [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts]] | conference = | division = | founded = [[2001]] | dissolved = | operated = | arena = ''[[Škoda jäähall]]'' | ietilpība = | colors = {{Color box|#000000}} {{Color box|#EF3340}} {{Color box|#FFFFFF}} | owner = | prezidents = | GM = {{flaga|Igaunija}} [[Mēliss Luhts]] | coach = {{flaga|Somija}} [[Petri Skriko]] | coach2 = | captain = {{flaga|Igaunija}} [[Rasmuss Kīks]] | media = | affiliates = <!---Čempiontituli---> | LHL = 0 }} '''Tallinas "Panter"''' ir pusprofesionāla [[hokejs|hokeja]] komanda, kas bāzēta [[Tallina|Tallinā]], [[Igaunija|Igaunijā]], un piedalās [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā]]. == Vēsture == Komanda dibināta [[2001]]. gadā, [[2004]]. gadā "Panter" kļuva par [[Igaunija]]s čempioni. Kopš [[2023]]. gada spēlē [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionātā]] == Visu Latvijas čempionāta sezonu rezultāti == {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Sezona !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|U|Uzvaras}} !! {{Piezīme|Up|Uzvaras pagarinājumā}} !! {{Piezīme|Zp|Zaudējumi pagarinājumā}} !! {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !! {{Piezīme|V+|Iemestie vārti}} !! {{Piezīme|V-|Ielaistie vārti}} !! Punkti !! Regulārā sezona !! Izslēgšanas spēles !! Kapteinis !! Rezultatīvākais spēlētājs !! Labākais vārtu guvējs |- align="center" |'''[[2023.—2024. gada LHČ sezona|23.—24.]]'''||32||17||2||0||13||122||106||38||4. vieta||zaudējums ceturtdaļfinālā, 1—3 ([[HK Prizma|Prizma]])||{{flaga|Igaunija}} [[Kevins Parrass]]||{{flaga|Igaunija}} [[Daņiils Fursa]]||{{flaga|Igaunija}} [[Ņikita Puzakovs]] |- align="center" |'''24.—25.'''||36||16||5||3||12||114||122||45||3. vieta||zaudējums pusfinālā, 0—4 ([[HK Zemgale|Zemgale]])||{{flaga|Igaunija}} [[Rasmuss Kīks]]||{{flaga|Igaunija}} [[Rasmuss Kīks]]||{{flaga|Igaunija}} [[Daņiils Fursa]] |- align="center" |'''25.—26.'''||40||12||4||2||22||115||163||34||6. vieta||zaudējums ceturtdaļfinālā, 0—3 ([[HK Liepāja|Liepāja]])||{{flaga|Igaunija}} [[Rasmuss Kīks]]||{{flaga|Igaunija}} [[Ņikita Puzakovs]]||{{flaga|Igaunija}} [[Maksims Lovkovs]] |} == Līderi == === Kluba spēlētāju rekordi Latvijas čempionātā === ==== Regulārā sezona ==== * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Maksims Lovkovs]], 19 (2025.—26.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Daņiils Fursa]], 28 ([[2023.—2024. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2023.—24.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Daņiils Fursa]], 44 ([[2023.—2024. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2023.—24.]]) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Andrē Line]], 80 (2024.—25.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Saveli Novikovs]], 32 ([[2023.—2024. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2023.—24.]]) ==== Izslēgšanas kārta ==== * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Daņiils Fursa]], 6 ([[2023.—2024. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2023.—24.]]) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Daņiils Carkovskis]], 8 ([[2023.—2024. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2023.—24.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Daņiils Fursa]], 9 ([[2023.—2024. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2023.—24.]]) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Daņiils Carkovskis]] un [[Saveli Novikovs]], 33 ([[2023.—2024. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2023.—24.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Saveli Novikovs]], [[Šuma Kinebuči]] un [[Riko Marders Velja]], 2 ([[2023.—2024. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2023.—24.]] un 2025.—26.) === Komandas treneri === * [[Jakobs Engelmarks]] (2003—2005) * [[Henrijs Hambergs]] (2005—2006) * [[Jiri Roba]] (2007—2008) * [[Olle Sildre]] (2011—2012) * Jiri Roba (2007—2008) * Olle Sildre (2014—2016) * [[Marts Ērme]] (2020—2024) * [[Miko Meenpē]] (2024—2026) * [[Petri Skriko]] (2026—''pašlaik'') === Kapteiņi === * [[Pelle Sildre]] (2011—2012) * [[Iļja Cegotovs]] (2013—2014) * [[Jānuss Sorokins]] (2020—2023) * [[Kevins Parrass]] (2023—2024) * [[Rasmuss Kīks]] (2024—''pašlaik'') == Ārējās saites == * [https://www.eliteprospects.com/team/5759/hc-panter Eliteprospects.com profils] {{en ikona}} {{LHF2008}} [[Kategorija:Igaunijas hokeja klubi]] aaoxtlgr5vi7ep4gq9v3qx781myswsz HC Panter 0 635683 4494727 2026-07-14T12:07:18Z Gragox 965 Pāradresē uz [[Tallinas "Panter"]] 4494727 wikitext text/x-wiki #REDIRECT[[Tallinas "Panter"]] 0lnhfc9bt3m8vg5ke6ooua8wv0qwwnh Attēls:Salacgrīva 20. gadsimta sākumā.JPEG 6 635684 4494729 2026-07-14T12:09:22Z Pirags 3757 no https://muzejs.salacgriva.lv/documents/8.2.luteranu_baznica_en.html {{NA-70}} 4494729 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://muzejs.salacgriva.lv/documents/8.2.luteranu_baznica_en.html {{NA-70}} agpw60x1emu3ey1ig5ebur9ibo9r998 Attēls:Salacgrīva Broce 1780.jpg 6 635685 4494732 2026-07-14T12:16:36Z Pirags 3757 no https://muzejs.salacgriva.lv/documents/8.2.luteranu_baznica_en.html {{NA-70}} 4494732 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://muzejs.salacgriva.lv/documents/8.2.luteranu_baznica_en.html {{NA-70}} agpw60x1emu3ey1ig5ebur9ibo9r998 Dalībnieka diskusija:Lensfit.lv 3 635687 4494738 2026-07-14T12:52:44Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4494738 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Lensfit.lv}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. jūlijs, plkst. 15.52 (EEST) a7l7v5s3s8u5k86ewaesrc2klqd6idc Dalībnieka diskusija:Yeldoms 3 635688 4494745 2026-07-14T16:30:47Z 기나ㅏㄴ 117883 기나ㅏㄴ pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Yeldoms]] uz [[Dalībnieka diskusija:Dmytrovashchenko]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Yeldoms|Yeldoms]]" to "[[Special:CentralAuth/Dmytrovashchenko|Dmytrovashchenko]]" 4494745 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Dmytrovashchenko]] raiaevx7gvj6kqve3ueu1nhvhl2l8ec Dalībnieka diskusija:Sasha Kanskyi 3 635689 4494748 2026-07-14T16:34:02Z 기나ㅏㄴ 117883 기나ㅏㄴ pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Sasha Kanskyi]] uz [[Dalībnieka diskusija:Sa Kan]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Sasha Kanskyi|Sasha Kanskyi]]" to "[[Special:CentralAuth/Sa Kan|Sa Kan]]" 4494748 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Sa Kan]] 1agznyqsgqzyu7ft63a4k9fkl0ircjp Austrumdanbārtonšīra 0 635690 4494754 2026-07-14T17:35:47Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Austrumdanbārtonšīra | official_name = ''East Dunbartonshire''<br/>''Siorrachd Dhùn Bhreatann an Ear'' | settlement_type = pašvaldības apgabals | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Across Fin Glen and Craigbarnet Muir to Earl's Seat - geograph.org.uk - 338524.jpg | i... 4494754 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Austrumdanbārtonšīra | official_name = ''East Dunbartonshire''<br/>''Siorrachd Dhùn Bhreatann an Ear'' | settlement_type = pašvaldības apgabals | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Across Fin Glen and Craigbarnet Muir to Earl's Seat - geograph.org.uk - 338524.jpg | image2 = Southbank Marina - geograph.org.uk - 3036373.jpg | image3 = MilngavieReservoir2020.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Apgabala augstākais pakalns Ērlsīts; Apgabala padomes ofiss Kērkintilohā; Malgajas ūdenskrātuve | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = East Dunbartonshire in Scotland.svg | map_caption1 = Austrumdanbārtonšīras apgabals Skotijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Kērkintiloha]] | established_title = Dibināta | established_date = 1996 | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = apgabals | area_total_km2 = 174 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024 | population_total = 109970 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 55 | latm = 56 | lats = | latNS = N | longd = 4 | longm = 13 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = 578 | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = GB-EDU | website = {{URL|http://eastdunbarton.gov.uk/}} }} '''Austrumdanbārtonšīra''' ({{val|en|East Dunbartonshire}}, {{val|sco|Aest Dunbartanshire}}, {{val|gd|Siorrachd Dhùn Bhreatann an Ear }}) ir pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ([[Skotijas pašvaldību apgabali|pašvaldības apgabals]]) [[Skotija|Skotijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Atrodas Skotijas vidusdaļā, robežojas ziemeļos ar [[Stērlinga (apgabals)|Stērlingu]], austrumos — ar [[Ziemeļlanarkšīra|Ziemeļlanarkšīru]], dienvidos — ar [[Glazgova|Glazgovu]], bet rietumos — ar [[Rietumdanbārtonšīra|Rietumdanbārtonšīru]]. Apgabala administratīvais centrs ir [[Kērkintiloha]] ({{sk|21870}} iedzīvotāji), bet lielākā pilsēta — [[Bērsdena]] ({{sk|28470}}). Citas lielākas apdzīvotās vietas ir [[Bišopbrigsa]] ({{sk|23680}}) un [[Malgaja]] ({{sk|12840}}). == Vēsture == Danbārtonšīras vai Dambārtonas grāfiste zināma kopš 12. gadsimta beigām; tās nosaukums cēlies no [[Dambārtona]]s pilsētas, kuras nosaukums nācis no gēlu valodas ''Dùn Breatainn'' — ‘Britu cietoksnis’. 1975. gada administratīvajā reformā Danbārtonšīru sadalīja piecos distriktos (Dambārtona, Bērsdena un Malgaja, Klaidbenka, Kambernolda un Kilsaita, Stratkelvina), ko iekļāva Stratklaidas reģionā. 1996. gada 1. aprīlī apvienoja Bērsdenas un Malgajas distriktu ar lielāko daļu Stratkelvinas distrikta, izveidojot Austrumdanbārtonšīras apgabalu.<ref>[https://www.legislation.gov.uk/id?title=Local+Government+etc.+%28Scotland%29+Act+1994 Local Government etc. (Scotland) Act 1994]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas apgabali}} {{autoritatīvā vadība}} q1bz090uape7fjden6u0qwupwatnhfk Īstdambārtonšīra 0 635691 4494755 2026-07-14T17:36:57Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Austrumdanbārtonšīra]] 4494755 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Austrumdanbārtonšīra]] o0i81f4qal42gilt91t3wysxps99qnn East Dunbartonshire 0 635692 4494756 2026-07-14T17:37:10Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Austrumdanbārtonšīra]] 4494756 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Austrumdanbārtonšīra]] o0i81f4qal42gilt91t3wysxps99qnn Enrike Fortūns 0 635693 4494778 2026-07-14T19:39:43Z Lietotaajs 19361 Jauna lapa: {{Aktiera infokaste | vārds = Enrike Fortūns | vārds_orig = Enrique Fortún | dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1995|3|15}} | dz vieta = {{Vieta|Spānija|Madride}} | nodarbošanās = aktieris | dzimums = V }} '''Enrike Peress Sančess-Fortūns'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://es.yatecasting.com/usuario/yate-1c67df|title=Yatecasting|website=Yatecasting|access-date=2026-07-14|language=es}}</ref> ({{Val-es|Enrique Pérez Sánchez-Fortún}}; dzimis 1995. gada 15. m... 4494778 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Enrike Fortūns | vārds_orig = Enrique Fortún | dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1995|3|15}} | dz vieta = {{Vieta|Spānija|Madride}} | nodarbošanās = aktieris | dzimums = V }} '''Enrike Peress Sančess-Fortūns'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://es.yatecasting.com/usuario/yate-1c67df|title=Yatecasting|website=Yatecasting|access-date=2026-07-14|language=es}}</ref> ({{Val-es|Enrique Pérez Sánchez-Fortún}}; dzimis 1995. gada 15. martā [[Madride|Madridē]]) ir spāņu [[aktieris]]. Vislabāk pazīstams ar Lopes Ruisa lomu Spānijas televīzijas seriālā <nowiki>''</nowiki>[[Solījums (seriāls)|Solījums]]<nowiki>''</nowiki>. == Biogrāfija == Enrike Fortūns dzimis 1995. gada 15. martā [[Madride|Madridē]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.gosua.com/enrique-fortun/|title=Enrique Fortún - Gosua Films - info@gosua.com|work=Gosua Films|access-date=2026-07-14|language=es-ES}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.listal.com/enrique-fort%C3%BAn|title=Enrique Fortún|website=www.listal.com|access-date=2026-07-14}}</ref> Aktiermeistarību apguvis [[Kristina Rota|Kristinas Rotas]] aktieru skolā un vēlāk pilnveidojis izglītību Huana Kodinas studijā. Papildus aktiermākslai viņš nodarbojas ar [[Peldēšana|peldēšanu]], [[Bokss|boksu]] un spēlē [[Ģitāra|ģitāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://happyfm.es/personajes/enrique-fortun-edad-pareja-lope-ruiz-la-promesa-biografia-224896/|title=Enrique Fortún: su edad, su pareja y biografía de Lope Ruíz en ‘La Promesa’|website=Happyfm|access-date=2026-07-14|date=2023-01-19|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spettegolando.it/enrique-fortun-biografia-chi-e-eta-altezza-peso-figli-moglie-carriera-instagram-e-vita-privata.html|title=Enrique Fortún biografia: chi è, età, altezza, peso, figli, moglie, carriera, Instagram e vita privata|last=Minini|first=Rita|website=Spettegolando|access-date=2026-07-14|date=2023-05-06|language=it-IT}}</ref> == Karjera == Savu profesionālo karjeru Fortūns sāka teātrī, piedaloties vairākās izrādēs, tostarp <nowiki>''Katarsis del Tomatazo'', ''A 7 pasos del Quijote'', ''Ánima'', ''Relatos Rotos'' un ''Anatomía de un suicida''. 2017. gadā viņš debitēja īsfilmā ''Manu'', kam sekoja lomas īsfilmās ''El conejo de la suerte'' un ''Campeón''. 2018. gadā piedalījās televīzijas seriālā ''Centro médico'', bet 2021. gadā filmējās seriālā ''La Fortuna''</nowiki>. Plašāku atpazīstamību ieguva 2023. gadā, pievienojoties Spānijas sabiedriskās televīzijas "[[RTVE La 1|RTVE]]" seriāla <nowiki>''</nowiki>[[Solījums (seriāls)|Solījums]]<nowiki>''</nowiki><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.vanitatis.elconfidencial.com/famosos/2023-04-04/enrique-fortun-pareja-actor-la-promesa_3605045/|title=Así es Enrique Fortún, de ‘La Promesa’: de su discreta vida privada a su pasión por el deporte|work=vanitatis.elconfidencial.com|access-date=2026-07-14|last=Molina|first=Lucía|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencial.com/television/series-tv/2023-04-14/la-promesa-serie-tve1-asi-es-actor-enrique-fortun_3609398/|title=¿Quién es y dónde hemos visto a Enrique Fortún, el actor que encarna a Lope en 'La Promesa'?|last=Richart|first=Alberto|website=elconfidencial.com|access-date=2026-07-14|date=2023-04-14|language=es}}</ref> aktieru sastāvam, kur atveidoja pavāru Lopi Ruisu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvserial.it/la-promessa-attore-di-lope-enrique-fortun/|title=Lope La Promessa: chi è Enrique Fortún, età e vita privata|last=Lorenzo|first=Paolo Di|website=Tvserial.it|access-date=2026-07-14|date=2023-09-05|language=it-IT}}</ref> Šī kļuva par viņa līdz šim atpazīstamāko lomu. == Personīgā dzīve == Vairāki spāņu izklaides mediji ziņo, ka Enrike Fortūns un [[Ana Garsesa]] (galvenās varones Hanas Eksposito lomas atveidotāja) pēc iepazīšanās seriāla "Solījums" uzņemšanas laikā uzsākuši romantiskas attiecības un ir redzēti kopā kā pāris ārpus filmēšanās kopā pasākumos, ceļojumos un publiskās situācijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theobjective.com/gente/2025-12-16/enrique-fortun-ana-garces-relacion-promesa/|title=Enrique Fortún y Ana Garcés, una relación «de película» que sobrevive a ‘La promesa’|last=Ochoa|first=Marina|website=The Objective|access-date=2026-07-14|date=2025-12-16|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/kaislibas-seriala-solijums-aktieru-istaja-dzive-milestiba-dzimst-filmesanas-laukuma-82550/|title=Kaislības seriāla «Solījums» aktieru īstajā dzīvē: mīlestība dzimst filmēšanas laukumā!?|website=www.santa.lv|access-date=2026-07-14|language=lv}}</ref> == Filmogrāfija == === Televīzija === {| class="wikitable" cellpadding="4" border="2" ! style="background:#B0C4DE;" |Gads ! style="background:#B0C4DE;" |Nosaukums ! style="background:#B0C4DE;" |Loma ! style="background:#B0C4DE;" |Piezīmes |- |2018 |''Centro médico'' | rowspan="2" | |1 sērija |- |2021 |''La Fortuna'' |1 sērija |- |2023 - 2025 |"[[Solījums (seriāls)|Solījums]]" (''La promesa'') |Lope Ruiss |740 sērijas |- |2025 |''Poquita fe'' |Istabas biedrs |1 sērija |} === Īsfilmas === {| class="wikitable" ! style="background:#B0C4DE;" |Gads ! style="background:#B0C4DE;" |Nosaukums |- |2017 |''Manu'' |- | rowspan="2" |2018 |''El conejo de la suerte'' |- |''Campeón'' |} === Mūzikas video === {| class="wikitable" ! style="background:#B0C4DE;" |Gads ! style="background:#B0C4DE;" |Nosaukums ! style="background:#B0C4DE;" |Režisors |- |2022 |''Espinita Clavá'' |Mateo Rufino |} == Teātris == {| class="wikitable" cellpadding="4" border="2" ! style="background:#B0C4DE;" |Nosaukums ! style="background:#B0C4DE;" |Režisors |- |''Katarsis del Tomatazo'' |Marija Boto |- |''A 7 pasos del Quijote'' |Jaroslavs Bjelskis |- |''Un tiovivo en una ratonera'' | rowspan="2" |Huans Kodina |- |''Ánima'' |- |''Té en Samarra'' |Andrea Martoss |- |''Relatos Rotos'' |Karloss Limons |- |''El Feo'' |Irja Ortega |- |''Qui Amiserint, los perdedores'' |Patrisija Penjalvera un Karloss Limons |- |''Anatomia de un suicidio'' | |} == Reklāmas kampaņas == {| class="wikitable" cellpadding="4" border="2" ! style="background:#B0C4DE;" |Nosaukums |- |''Telva'' |- |''Presentador en FITUR 2019'' |- |''Telepizza'' |} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * {{IMDb name|13396744}} * {{Facebook|100006609992990}} * {{Facebook|100064588033736}} * {{Instagram|enrique.fortun}} * [https://www.youtube.com/channel/UCc6DB28uuPykA44GTyt8IbQ Enrike Fortūns] ''[[Youtube]]'' profils * [https://www.gosua.com/enrique-fortun/ Enrike Fortūns] gosua.com vietnē * [https://www.listal.com/enrique-fort%C3%BAn Enrike Fortūns] listal.com vietnē {{DEFAULTSORT:Fortūns, Enrike}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas aktieri]] 0mpplqjrhcjeg3rrhqo11g1xvnzlgm3 Riks Raits 0 635694 4494787 2026-07-14T20:02:17Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Riks Raits]] uz [[Ričards Raits]], pārrakstot pāradresācijas lapu: tāpat kā citās valodās...... 4494787 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ričards Raits]] so7nyaq3ts6igvqpp89u6ck8pnotbp9 Sojuz MS-29 0 635695 4494820 2026-07-14T22:02:04Z Dainis 876 Jauna lapa: {{notiek kosmolidojums}} {{Kosmosa kuģa infokaste | Nosaukums = ''Sojuz MS-29'' | Nosaukums_orig = ''Союз МС-29'' | Attēls = | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = ''Sojuz MS-28'' tuvojas stacijai | Programma = | KA_veids = [[Kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Sojuz-MS]]'' | KA sērijas Nr = 754 | Īpašnieks = | Operators = ''Roskos... 4494820 wikitext text/x-wiki {{notiek kosmolidojums}} {{Kosmosa kuģa infokaste | Nosaukums = ''Sojuz MS-29'' | Nosaukums_orig = ''Союз МС-29'' | Attēls = | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = ''Sojuz MS-28'' tuvojas stacijai | Programma = | KA_veids = [[Kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Sojuz-MS]]'' | KA sērijas Nr = 754 | Īpašnieks = | Operators = ''[[Roskosmos]]'', {{RUS}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[RKK Energija|Energija]]'', {{RUS}} | Starta_gads = 2026 | Starts = {{dat|2026|7|14|SK}} 14:47:43 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Sojuz-2.1a]]'', {{RUS}} | Starta_vieta = [[Baikonuras kosmodroms|Baikonura]] | Starta_laukums = 31 / 6 | Starta_valsts = {{KAZ}} | Apkalpe = [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]] | apkalpes attēls = Expedition 75 crew members participate in an emergency training session at Johnson Space Center (jsc2026e011296).jpg | apkalpes attēla apraksts = No kreisās: Menons, Kikina, Dubrovs | saslēgšanās-atvienošanās = | Nolaišanās = 2027. gada aprīlis (plānots) | Nolaišanās vieta = {{KAZ}} | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = 7152 kg | Enerģija = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Sojuz MS-28]]'' | KA_nāk = ''[[Sojuz MS-30]]'' | Pilot. misijas = [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]], [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]] }} '''''Sojuz MS-29''''' (''Союз МС-29''; ''[[NASA]]'' apzīmējums '''''ISS 75S''''') ir [[Krievija]]s [[kosmosa kuģis]] apkalpes nogādāšanai uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] (SKS). To orbītā palaida 2026. gada 14. jūlijā<!--, uz zemes atgriezās 20. decembrī-->. == Apkalpe == Kuģa ''Sojuz MS-29'' apkalpe augšupceļā un lejupceļā: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" |Kosmonauts | {{piezīme|Virz.|lidojuma virziens: ↑ (augšup) vai ↓ (lejup)}} |Pozīcija |Lidojums pēc skaita |Valsts, organizācija |- | [[Pjotrs Dubrovs]] | ↑↓ | Komandieris | 2. | {{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |- | [[Anna Kikina]] | ↑↓ | Lidojuma inženieris 1 | 2. | {{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |- | [[Anils Menons]] | ↑↓ | Lidojuma inženieris 2 | 1. | {{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |} Dublieru apkalpe: * [[Dmitrijs Peteļins]], komandieris, ''Roskosmos'', {{RUS}} * [[Konstantins Borisovs]], lidojuma inženieris, ''Roskosmos'', {{RUS}} * [[Deniza Bērnema]], lidojuma inženieris, ''NASA'', {{USA}} [[Attēls:Expedition 75 Soyuz Rollout (NHQ202607110053).jpg|thumb|left|280px|Raķete ar ''Sojuz MS-29'' starta laukumā]] == Lidojuma gaita == ''Sojuz MS-29'' tika palaists {{dat|2026|7|14||bez}} 14:47:43 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] 31. starta laukuma 6. palaišanas iekārtas. Kosmosa kuģis ar staciju saslēdzās tajā pašā dienā 17:52 ''UTC'' (trīs stundas pēc starta) automātiskā režīmā pie ''[[Pričal (SKS)|Pričal]]'' moduļa. <!-- No stacijas ''Sojuz MS-29'' atvienojās {{dat|2021|12|19||bez}} 23:50:30 ''UTC''. 20. decembrī 02:18:56 ''UTC'' tika iedarbināti dzinēji bremzēšanas manevram. Zemi nolaižamais aparāts sasniedza 03:13 ''UTC'', 148 km uz dienvidaustrumiem no [[Žezkazghana]]s, [[Kazahstāna|Kazahstānā]]. Lidojuma ilgums — 11 dienas 19 stundas 34 minūtes. == Atsauces == {{atsauces|refs= }} --> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://russianspaceweb.com/soyuz-ms-29.html Soyuz MS-29 lifts off] russianspaceweb {{en ikona}} * [https://www.astronaut.ru/hrono/soyuz76.htm Хроника подготовки и полёта корабля «Союз МС-29»] astronaut.ru {{ru ikona}} * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/soyuz-ms.htm Soyuz-MS 01 — 20 (11F732A48)] Gunter Dirk Krebs {{en ikona}} {{SKS konfigurācija}} {{Pilotējamie kuģi uz SKS}} {{2025. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Sojuz kosmosa kuģi]] [[Kategorija:Sojuz pilotējamie lidojumi]] j26e4wrlqszm2wz9oe15ck58nhswcd6 4494822 4494820 2026-07-14T22:04:59Z Dainis 876 4494822 wikitext text/x-wiki {{notiek kosmolidojums}} {{Kosmosa kuģa infokaste | Nosaukums = ''Sojuz MS-29'' | Nosaukums_orig = ''Союз МС-29'' | Attēls = | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = ''Sojuz MS-28'' tuvojas stacijai | Programma = | KA_veids = [[Kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Sojuz-MS]]'' | KA sērijas Nr = 754 | Īpašnieks = | Operators = ''[[Roskosmos]]'', {{RUS}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[RKK Energija|Energija]]'', {{RUS}} | Starta_gads = 2026 | Starts = {{dat|2026|7|14|SK}} 14:47:43 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Sojuz-2.1a]]'', {{RUS}} | Starta_vieta = [[Baikonuras kosmodroms|Baikonura]] | Starta_laukums = 31 / 6 | Starta_valsts = {{KAZ}} | Apkalpe = [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]] | apkalpes attēls = Expedition 75 crew members participate in an emergency training session at Johnson Space Center (jsc2026e011296).jpg | apkalpes attēla apraksts = No kreisās: Menons, Kikina, Dubrovs | saslēgšanās-atvienošanās = | Nolaišanās = 2027. gada aprīlis (plānots) | Nolaišanās vieta = {{KAZ}} | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = 7152 kg | Enerģija = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Sojuz MS-28]]'' | KA_nāk = ''[[Sojuz MS-30]]'' | Pilot. misijas = [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]], [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]] }} '''''Sojuz MS-29''''' (''Союз МС-29''; ''[[NASA]]'' apzīmējums '''''ISS 75S''''') ir [[Krievija]]s [[kosmosa kuģis]] apkalpes nogādāšanai uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] (SKS). To orbītā palaida 2026. gada 14. jūlijā<!--, uz zemes atgriezās 20. decembrī-->. == Apkalpe == Kuģa ''Sojuz MS-29'' apkalpe augšupceļā un lejupceļā: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" |Kosmonauts | {{piezīme|Virz.|lidojuma virziens: ↑ (augšup) vai ↓ (lejup)}} |Pozīcija |Lidojums pēc skaita |Valsts, organizācija |- | [[Pjotrs Dubrovs]] | ↑↓ | Komandieris | 2. | {{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |- | [[Anna Kikina]] | ↑↓ | Lidojuma inženieris 1 | 2. | {{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |- | [[Anils Menons]] | ↑↓ | Lidojuma inženieris 2 | 1. | {{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |} Dublieru apkalpe: * [[Dmitrijs Peteļins]], komandieris, ''Roskosmos'', {{RUS}} * [[Konstantins Borisovs]], lidojuma inženieris, ''Roskosmos'', {{RUS}} * [[Deniza Bērnema]], lidojuma inženieris, ''NASA'', {{USA}} [[Attēls:Expedition 75 Soyuz Rollout (NHQ202607110053).jpg|thumb|left|280px|Raķete ar ''Sojuz MS-29'' starta laukumā]] == Lidojuma gaita == ''Sojuz MS-29'' tika palaists {{dat|2026|7|14||bez}} 14:47:43 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] 31. starta laukuma 6. palaišanas iekārtas. Kosmosa kuģis ar staciju saslēdzās tajā pašā dienā 17:52 ''UTC'' (trīs stundas pēc starta) automātiskā režīmā pie ''[[Pričal (SKS)|Pričal]]'' moduļa. <!-- No stacijas ''Sojuz MS-29'' atvienojās {{dat|2021|12|19||bez}} 23:50:30 ''UTC''. 20. decembrī 02:18:56 ''UTC'' tika iedarbināti dzinēji bremzēšanas manevram. Zemi nolaižamais aparāts sasniedza 03:13 ''UTC'', 148 km uz dienvidaustrumiem no [[Žezkazghana]]s, [[Kazahstāna|Kazahstānā]]. Lidojuma ilgums — 11 dienas 19 stundas 34 minūtes. == Atsauces == {{atsauces|refs= }} --> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://russianspaceweb.com/soyuz-ms-29.html Soyuz MS-29 lifts off] russianspaceweb {{en ikona}} * [https://www.astronaut.ru/hrono/soyuz76.htm Хроника подготовки и полёта корабля «Союз МС-29»] astronaut.ru {{ru ikona}} * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/soyuz-ms.htm Soyuz-MS 01 — 20 (11F732A48)] Gunter Dirk Krebs {{en ikona}} {{SKS konfigurācija}} {{Pilotējamie kuģi uz SKS}} {{2026. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Sojuz kosmosa kuģi]] [[Kategorija:Sojuz pilotējamie lidojumi]] qx0xgailuyjvmcsx4bywd0o1bukmipb Soyuz MS-29 0 635696 4494821 2026-07-14T22:03:10Z Dainis 876 Pāradresē uz [[Sojuz MS-29]] 4494821 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sojuz MS-29]] 7r8evgp8s9l12uug5tbpapqol4ru1zg Dalībnieka diskusija:THIAGOW13 3 635697 4494841 2026-07-15T00:42:00Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4494841 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=THIAGOW13}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 15. jūlijs, plkst. 03.42 (EEST) 3t2qw7c1i79a3n643mrnegz8ilxk978 Dalībnieka diskusija:Chchowmein 3 635698 4494858 2026-07-15T03:36:28Z Mfield 25789 Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Chchowmein]] uz [[Dalībnieka diskusija:Takeawaybox]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Chchowmein|Chchowmein]]" to "[[Special:CentralAuth/Takeawaybox|Takeawaybox]]" 4494858 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Takeawaybox]] enx1jjot43zzmhu6a4m5n8uey2m2mak Bezuhla 0 635699 4494867 2026-07-15T05:03:33Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Marjana Bezuhla]] 4494867 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Marjana Bezuhla]] 00a95603nhbnns56xmwfstefll7gx9e Dalībnieka diskusija:Nils Muižnieks 3 635700 4494911 2026-07-15T07:36:32Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4494911 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Nils Muižnieks}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 15. jūlijs, plkst. 10.36 (EEST) lfqxq0cs2cp0xay2n3vtb6l4mjws1fy Kērkintiloha 0 635701 4494956 2026-07-15T11:26:34Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kērkintiloha | official_name = ''Kirkintilloch''<br/>''Cair Cheann Tulaich'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Kirkint... 4494956 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kērkintiloha | official_name = ''Kirkintilloch''<br/>''Cair Cheann Tulaich'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Kirkintilloch01.jpg | image2 = Kirkintilloch Town Hall frontage, East Dunbartonshire.jpg | image3 = Forth and Clyde Canal, Kirkintilloch - geograph.org.uk - 7238542.jpg | image4 = }} | image_caption = Svētās Marijas baznīca; Kērkintilohas rātsnams; Fērta un Klaidas kanāls Kērkintilohā | image_flag = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Skotija#Austrumdanbārtonšīra#Lielbritānija | latd = 55| latm = 56| lats =17 | latNS = N | longd = 04| longm = 09| longs =18 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Skotija]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Austrumdanbārtonšīra]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 21870 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = G66 | website = | footnotes = }} '''Kērkintiloha''' ({{val|en|Kirkintilloch}}, {{val|sco|Kirkintulloch}}, {{val|gd|Caircheartallach}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s centrālajā daļā, [[Austrumdanbārtonšīra]]s apgabala administratīvais centrs. Tā atrodas Foras un Klaida kanāla malā, aptuveni 13 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Glāzgova]]s centra. == Vēsture == Pilsētas pirmsākumi meklējami jau [[Senā Roma|romiešu]] laikos, kad 2. gadsimtā m.ē. šeit tika uzbūvēts [[Antonija valnis]] un romiešu kavalērijas forts. Pilsētas mūsdienu nosaukums ir cēlies no gēlu valodas vārda ''Caircheartallach'', kas burtiski tulkojams kā "forts grēdas galā", norādot uz vēsturisko romiešu nocietinājumu. 12. gadsimtā karalis [[Viljams I Lauva]] piešķīra apmetnei barona [[boro]] (''burgh of barony'') statusu. Viduslaikos pilsēta attīstījās ap pili, kas piederēja ietekmīgajai Kominu (''Comyn'') dzimtai. [[Rūpnieciskā revolūcija]] pilsētu sasniedza līdz ar Fērta un [[Klaida]]s kanāla atklāšanu 1773. gadā un dzelzceļa izbūvi 1826. gadā. Kērkintiloha kļuva par nozīmīgu kuģubūves, dzelzsizstrādājumu lietuves un tekstilrūpniecības centru. Kanāls kalpoja kā galvenā transporta artērija ogļu un rūpniecības preču pārvadāšanai starp Skotijas austrumu un rietumu krastiem. No 1901. līdz 1968. gadam Kērkintilohā pastāvēja stingrs "sausais likums", kura laikā pilsētas administratīvajās robežās bija pilnībā aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus. == Saimniecība un kultūra == Mūsdienās Kērkintiloha ir attīstījusies galvenokārt kā funkcionāls Glāzgovas aglomerācijas guļamrajons ar ērtiem ceļu un sabiedriskā transporta savienojumiem. Tomēr pilsētā darbojas arī vietējie pakalpojumu sektora un vieglās rūpniecības uzņēmumi. Vēsturiskais Fērta un Klaidas kanāls tagad kalpo atpūtas un tūrisma vajadzībām, piedāvājot laivu braucienus un gājēju takas. Pilsētas centrā atrodas Pīla parks (''Peel Park''), kurā saglabājušies viduslaiku pils vaļņi un romiešu forta paliekas, kā arī pilsētas vēstures muzejs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] qnrcb3graro79tpc3howd77wr5kq4qb 4494971 4494956 2026-07-15T11:50:02Z Kikos 3705 /* ievads */ 4494971 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kērkintiloha | official_name = ''Kirkintilloch''<br/>''Cair Cheann Tulaich'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Kirkintilloch01.jpg | image2 = Kirkintilloch Town Hall frontage, East Dunbartonshire.jpg | image3 = Forth and Clyde Canal, Kirkintilloch - geograph.org.uk - 7238542.jpg | image4 = }} | image_caption = Svētās Marijas baznīca; Kērkintilohas rātsnams; Fērta un Klaidas kanāls Kērkintilohā | image_flag = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Skotija#Austrumdanbārtonšīra#Lielbritānija | latd = 55| latm = 56| lats =17 | latNS = N | longd = 04| longm = 09| longs =18 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Skotija]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Austrumdanbārtonšīra]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 21870 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = G66 | website = | footnotes = }} '''Kērkintiloha''' ({{val|en|Kirkintilloch}}, {{val|sco|Kirkintulloch}}, {{val|gd|Cair Cheann Tulaich}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s centrālajā daļā, [[Austrumdanbārtonšīra]]s apgabala administratīvais centrs. Tā atrodas Fērta un Klaidas kanāla malā, aptuveni 13 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Glāzgova]]s centra. == Vēsture == Pilsētas pirmsākumi meklējami jau [[Senā Roma|romiešu]] laikos, kad 2. gadsimtā m.ē. šeit tika uzbūvēts [[Antonija valnis]] un romiešu kavalērijas forts. Pilsētas mūsdienu nosaukums ir cēlies no gēlu valodas vārda ''Caircheartallach'', kas burtiski tulkojams kā "forts grēdas galā", norādot uz vēsturisko romiešu nocietinājumu. 12. gadsimtā karalis [[Viljams I Lauva]] piešķīra apmetnei barona [[boro]] (''burgh of barony'') statusu. Viduslaikos pilsēta attīstījās ap pili, kas piederēja ietekmīgajai Kominu (''Comyn'') dzimtai. [[Rūpnieciskā revolūcija]] pilsētu sasniedza līdz ar Fērta un [[Klaida]]s kanāla atklāšanu 1773. gadā un dzelzceļa izbūvi 1826. gadā. Kērkintiloha kļuva par nozīmīgu kuģubūves, dzelzsizstrādājumu lietuves un tekstilrūpniecības centru. Kanāls kalpoja kā galvenā transporta artērija ogļu un rūpniecības preču pārvadāšanai starp Skotijas austrumu un rietumu krastiem. No 1901. līdz 1968. gadam Kērkintilohā pastāvēja stingrs "sausais likums", kura laikā pilsētas administratīvajās robežās bija pilnībā aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus. == Saimniecība un kultūra == Mūsdienās Kērkintiloha ir attīstījusies galvenokārt kā funkcionāls Glāzgovas aglomerācijas guļamrajons ar ērtiem ceļu un sabiedriskā transporta savienojumiem. Tomēr pilsētā darbojas arī vietējie pakalpojumu sektora un vieglās rūpniecības uzņēmumi. Vēsturiskais Fērta un Klaidas kanāls tagad kalpo atpūtas un tūrisma vajadzībām, piedāvājot laivu braucienus un gājēju takas. Pilsētas centrā atrodas Pīla parks (''Peel Park''), kurā saglabājušies viduslaiku pils vaļņi un romiešu forta paliekas, kā arī pilsētas vēstures muzejs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] 6il8j9r24mxmxt8x82mbg0xt9jc1fcd Kirkintilloch 0 635702 4494969 2026-07-15T11:49:02Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Kērkintiloha]] 4494969 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kērkintiloha]] n00li3ehn8drbm0i1wlvbcr57zwn8zn Cair Cheann Tulaich 0 635703 4494970 2026-07-15T11:49:28Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Kērkintiloha]] 4494970 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kērkintiloha]] n00li3ehn8drbm0i1wlvbcr57zwn8zn